Nr 17 25 03 2004 by Rīgas Tehniskā universitāte

Nr. 17 (1262) 25.03.2004.

R È G A S

T E H N I S K Å S

U N I V E R S I T Å T E S

A V È Z E .

I Z N Å K

K O P Í

0 7 . 0 2 . 1 9 5 9 .

Íajå numurå: 2. lpp.

Sveicam

9. lpp.

RTU studentu teåtri Kamertonis un reΩisori Ludmilu Stançiku ar iegüto Galveno balvu – sudraba ce¬ojoßo Åksta cepuri – Studentu teåtra dienå 2004 Sküpsts!

12. lpp.

Ievéléts jaunais Studentu apvienîbas prezidents Par Latvijas Studentu apvienîbas (LSA) prezidentu 13. martå ievéléts Liepåjas Pedago©ijas akadémijas (LPA) Studentu padomes priekßsédétåjs Mårtiñß Gineitis. M. Gineitis måcås LPA türisma vadîbas 4. kurså un ßogad atzîts par Gada studentu. «Man kå Latvijas Studentu apvienîbas prezidentam viens no pamatuzdevumiem büs vienot Latvijas studentiju. Tas ir iespéjams tikai ar atklåtîbu un konstruktîvåm sarunåm, kå arî mums visiem saprotot, ka pats galvenais un bütiskåkais ir un paliek studentu intereses,» ståsta Gineitis. Uz prezidenta amatu pretendéja arî lîdzßinéjå LSA viceprezidente Jolanta Vißkere un Latvijas Universitåtes students, LSA Akadémiskå virziena vadîtåjs Andris Millers. Par LSA viceprezidenti ievéléta Rîgas Pedago©ijas un izglîtîbas vadîbas augstskolas Ekonomikas fakultåtes Izglîtîbas darba vadîtåja specialitåtes 5. kursa studente Sanda Purviña. Aprî¬a vidü plånota Latvijas Studentu apvienîbas pirmå valdes séde,

kurå tiks apstiprinåtas LSA darbîbas vadlînijas 2004. gadam. LPA 13. martå notika Latvijas Studentu apvienîbas (LSA) 9. kongress. Tajå pulcéjås ap 350 studentu no 25 Latvijas augstskolåm, kuri izvértéja LSA 2003. gada darbîbu, kå arî ievéléja jaunu organizåcijas vadîbu. Kongresa dalîbniekus uzrunåja arî izglîtîbas un zinåtnes ministrs Juris Radzeviçs un LPA rektore Gunta Smiltniece. LSA 9. kongress léma arî par jaunu biedru uzñemßanu Latvijas Studentu apvienîbå. Par LSA biedru tika uzñemta Latvijas Kristîgås akadémijas studentu paßpårvalde. LSA darbîbas mér˚is ir pårståvét Latvijas studentus un cînîties par viñu kå nozîmîgas sabiedrîbas sociålås grupas tiesîbu un intereßu ievéroßanu valsts un starptautiskå mérogå. LSA biedri paßlaik ir 27 Latvijas augstskolu studéjoßo paßpårvaldes, tådéjådi LSA pårståv aptuveni 91% pilna laika studéjoßo. ❏ Péc BNS ziñu materiåliem

2004. gada 25. marts

Aprîlî sveicam nozîmîgå dzîves jubilejå:

Reklāma

Datorzinåtnes un informåcijas tehnolo©ijas fakultåtes profesoru Jåni Osi, Ener©étikas un elektrotehnikas fakultåtes asociéto profesoru ˆikitu NadeΩñikovu, Apsardzes dienesta sargu Imantu Pormani, Büvniecîbas fakultåtes apkopéju Ritu Ramatu, Datorzinåtnes un informåcijas tehnolo©ijas fakultåtes profesoru Aleksandru Glazu, Datorzinåtnes un informåcijas tehnolo©ijas fakultåtes lektori Natåliju Orbidåni, Büvniecîbas fakultåtes docenti Janu Oßiñu, Transporta un maßînzinîbu fakultåtes profesoru Danielu Turlaju, Datorzinåtnes un informåcijas tehnolo©ijas fakultåtes apkopéju Viju Vekteri, Liepåjas filiåles skolotåju Arnoldu Virbu, Zinåtniskås bibliotékas direktores vietnieku Juri Pavlovski, Ener©étikas un elektrotehnikas fakultåtes saimniecîbas prodekånu Jåni Pelcbergu, Transporta un maßînzinîbu fakultåtes laboratorijas vadîtåju Austri Freivaldu, Elektronikas un telekomunikåciju fakultåtes 2. kategorijas speciålistu Igoru Irikovu, Datorzinåtnes un informåcijas tehnolo©ijas fakultåtes apkopéju Tatjanu Katolupu, Büvniecîbas fakultåtes vecåko laboranti Andu Ûagari, InΩenierekonomikas fakultåtes asociéto profesoru Vitåliju Jurénoku, Zinåtniskås bibliotékas noda¬as vadîtåju Larisu Levinoku, Datorzinåtnes un informåcijas tehnolo©ijas fakultåtes profesoru Juriju Merkurjevu, Zinåtniskås bibliotékas Liepåjas filiåles bibliotekåri Lîgu Okuñevu, Zinåtniskås bibliotékas noda¬as vadîtåjas vietnieci Edîti Radovicu, Valodu institüta docenti Annu Rotanovu.

Latvijas ˚îmijas véstures kolokvijs Augusts Ruplis 10. martå Kronvalda bulvårî 4, profesora Gustava Vanaga auditorijå, notika Latvijas ˚îmijas véstures kolokvijs, kurß bija kupli apmekléts, pavisam bija re©istréjußies 50 cilvéku. Profesors Imants Meirovics ziñoja par muzeja pédéjå gada darbu. Muzeja darbinieku aktivitåtes bijußas daudzveidîgas un raΩîgas. Tåpat kå iepriekßéjos gados, visnozîmîgåkie sasniegumi bija vérojami zinåtniskå darbå. Tas atspogu¬ots 22 rakstos, referåtos un ziñojumos. Ar savu pétîjumu rezultåtiem muzeja darbinieki iepazîstinåja Latvijas Universitåtes 61. zinåtniskås konferences (2003. gada 28. janvårî) dalîbniekus. 21. Baltijas dabaszinåtñu véstures un filozofijas konferencé (2003. gada 13.–15. oktobrî) muzeja darbinieki piedalîjås gan tås organizéßanå, gan uzståjoties ar vairåkiem referåtiem daΩådås sekcijås. Konferences norises laikå tika atklåts piemineklis ˚îmi˚im akadémi˚im Paulam Valdenam. Profesors Imants Meirovics vairåku gadu garumå sekmîgi piedalîjies Pieminek¬a uzstådîßanas komisijas darbå.

Paliekoßs büs muzeja darbinieku devums RTU véstures izpété. Sekmîgi risinåjås pétîjums par Latvijas ˚îmiskås rüpniecîbas attîstîbu laika posmå no 1919. lîdz

Ziño profesors Imants Meirovics.

1940. gadam (LZP granta téma). Muzeju pagåjußajå gadå apmekléja 1097 cilvéki. Muzeja Viesu gråmatå daudzi apmeklétåji no årvalstîm atståjußi atzinîgus vårdus.

U. Alksnis muzejå iekårtoja virkni mainåmu ekspozîciju par svarîgiem notikumiem un gadskårtåm: Rîgas Farmaceitu biedrîbas 200 gadi, Justusam Lîbigam – 200, Edvînam Iegrîvem – 125, Haraldam Godem – 85, Romånam Kårkliñam – 75, Mar©erim Lîdakam – 75, RTU îmijas fakultåtei – 140. Liels darbs veikts muzeja fondu kårtoßanå. Péc profesora I. Meirovica ziñojuma Ilgars Grosvalds un docents Uldis Alksnis paståstîja par profesoru Bruno Jirgensonu (1904– 1986) un Jüliju Eiduku (1904– 1986), diviem ievérojamiem latvießu ˚îmi˚iem simtgadniekiem. Dîvainas sakritîbas dé¬ J. Eiduks un profesors B. Jirgensons dzimußi vienå dienå – 1904. gada 16. maijå. Taçu viñu dzîve un akadémiskå darbîba bija atß˚irîga. J. Eiduka müΩs un darbs pagåja Latvijå. B. Jirgensonam ar Latviju saistås tikai studiju un akadémiskås darbîbas posms lîdz 1944. gadam. Otrå pasaules kara pårmaiñas B. Jirgensonu noveda Våcijå, Anglijå, péc tam ASV. U. Alksnis interesanti ziñoja par svarîgåkiem B. Jirgensona dzî-

>>> 4. lpp.

2004. gada 25. marts

Kas jauns Starptautisko sakaru da¬å? Starptautiska parlamenta prakses programma Våcijas Bundestågå Augstskolu absolventi tiek aicinåti piedalîties Starptautiskå parlamenta prakses programmå Våcijas Bundestågå no 2005. gada 1. marta lîdz 2005. gada 31. jülijam. Programmas veiksmîgå îstenoßanå sadarbojas Våcijas parlaments (Bundestågs), Freie Universität Berlin, Humboldt–Universität zu Berlin, Technische Universität Berlin. Programmas mér˚is ir iepazîstinåt jaunus cilvékus, kuri jau pabeigußi studijas un intereséjas par politiskåm norisém, ar Våcijas Federatîvås Republikas parlamentåro pårvaldes sistému. Programmas gaitå dalîbnieki piedalås universitåßu, Bundeståga, kå arî politisko fondu rîkotajos seminåros, lai iepazîtos ar Våcijas politisko sistému, kå arî gütu ieskatu ekonomikå un kultürå. Tam seko 15 nedé¬u ilga prakse pie kåda no Bundeståga deputåtiem. Turklåt programmas dalîbnieki vasaras semestrî tiek re©istréti kå Berlînes Humbolta universitåtes studenti. Prasîbas pretendentiem: • Latvijas Republikas pilsonîba; • pabeigta augståkå izglîtîba; • ¬oti labas våcu valodas zinåßanas; • iecere saistît savu nåkotni ar darbu valsts iestådés, masu medijos, sabiedriskajås organizåcijås, augståkås izglîtîbas iestådés Latvijå; • pretendentu vecums programmas såkuma brîdî nedrîkst pårsniegt 30 gadus. ❏

Stipendijas apjoms: 511 eiro ménesî. Papildus tiek segta veselîbas un civiltiesiskå apdroßinåßana, sociålie maksåjumi un administratîvie izdevumi un nodroßinåta dzîvoßana. Stipendiåti sañem arî vienreizéju piemaksu ce¬a izdevumu segßanai. Pieteikuma anketas un plaßåka informåcija: RTU Starptautisko sakaru da¬a Rîga, Ka¬˚u iela 1, 222. telpa Tålr. 7089012, 7089021 e–pasts evita.miscuka@rtu.lv www.izm.gov.lv www.bundestag.de/internat/ipp Pieteikuma dokumenti lîdz 2004. gada 31. maijam jåiesniedz: LR Izglîtîbas un zinåtnes ministrijå, Izglîtîbas informåcijas birojå Va¬ñu iela 2, 102. kab. LV–1050 Rîga vai LR Izglîtîbas un zinåtnes ministrijå, Starptautisko sakaru noda¬å Va¬ñu iela 2, 226. kab. LV–1050 Rîga ❏

Kursi Kaseles Universitåté

Vasaras kursi Somijå

Kaseles Universitåte (Våcija), Våcijas banka Kasseler Sparkasse un Våcijas Akadémiskås apmaiñas dienests aicina RTU ekonomikas studentus pieteikties stipendijåm dalîbai îpaßå studiju programmå Kaseles Universitåté. Programmå ietilpst: – dalîba Kaseles universitåtes Valodu centra rîkotos intensîvos valodas sagatavoßanas kursos 27.09.2004–08.10.2004; – dalîba ievadnedé¬as pasåkumos årzemju studentiem – 11.10.2004–15.10.2004; – studijas Kaseles universitåtes Ekonomikas fakultåté 2004./2005. g. ziemas semestrî 18.10.2004–11.02.2005; – prakse kådå no Kaseles bankåm vai uzñémumiem (finanßu noda¬a) – 14.02.2005–08.04.2005; – studijas Kaseles universitåtes Ekonomikas fakultåté 2005. g. vasaras semestrî – 11.04.2005–15.07.2005. Piedalîties konkurså tiek aicinåti RTU ekonomikas studenti, kuri pieteikuma iesniegßanas brîdî ir vismaz 3. kursa studenti un labi pårvalda våcu valodu. Stipendija tiek pieß˚irta laika posmam 27.09.2004–15.07.2005 bez pagarinåßanas iespéjas. Pieteikumu iesniegßanas termiñß – 16.04.2004. Informåcija par iesniedzamiem dokumentiem un pieteikuma anketas – RTU Starptautisko sakaru da¬å, Ka¬˚u iela 1–222. Tålr. 7089012, 7089021; e–pasts: evita.miscuka@rtu.lv. ❏

RTU ilggadéjais sadarbîbas partneris – Mikeli Politehniskå augstskola Somijå – jau 12. reizi izsludina kårtéjo pieteikßanos uz vasaras kursiem, kuru tradicionålais tému loks ietver ßådas jomas: ekonomika, inΩenierzinåtnes, kultüra, sociålais darbs, veselîbas aprüpe. Pretendentiem nepiecießamas labas ang¬u valodas zinåßanas. Pamatojoties uz divpuséjo sadarbîbas lîgumu starp RTU un Mikeli Politehnisko augstskolu, RTU studentiem nav jåmakså kursu maksa. Vasaras kursu programmas apraksts un pieteikuma anketa atrodami internetå www.mikkeliamk.fi/summerterm. Pieteikßanås termiñß – 30. aprîlis. Pieteikumi jåsüta uz ßådu adresi: Mikkeli Polytechnic International Office Ms. Ulla Hämäläinen P.O. Box 181 50101 Mikkeli Finland ❏

Dånijas valdîbas stipendijas Izsludinåts stipendiju konkurss studijåm vai zinåtniskå darba veikßanai Dånijas augstskolås 2004./2005. akadémiskajå gadå. Stipendijas paredzétas vecåko kursu studentiem, zinåtniekiem un augstskolu måcîbspékiem. Nepiecießamas labas dåñu vai ang¬u valodas zinåßanas. Sîkåku informåciju un pieteikuma anketas var sañemt IZM Izglîtîbas informåcijas birojå Va¬ñu ielå 2, tålr. 7226617, IZM Starptautisko sakaru noda¬å Va¬ñu ielå 2, 226. kabinetå, tålr. 7047877, e–pasts: anita.vahere@izm.gov.lv, kå arî internetå: www.ciriusonline.dk/eng/. Pieteikuma dokumenti jåiesniedz IZM Izglîtîbas informåcijas birojå vai IZM Starptautisko sakaru noda¬å lîdz 5. aprîlim. ❏

Stipendijas dalîbai îles vasaras skolå îles vasaras skolu (Kiel Summer School – KiSS) organizé Kristiana Albrehta universitåtes Ekonomikas, biznesa, kvantitatîvo metoΩu un sociålo zinåtñu fakultåte. îles pilsétas dome, turpinot labo tradîciju, piedåvå RTU studentiem iespéju pieteikties stipendijåm septiñu nedé¬u programmå (31.05.2004–23.07.2004) uz ßådiem kursiem: kursi par ekonomikas, biznesa administråcijas, sociålo zinåtñu témåm un våcu valodas nodarbîbas, kå arî firmu apmekléjumi un kultüras programma. Tematiskås nodarbîbas notiek ang¬u valodå. Våcu valodas nodarbîbåm dalîbnieki tiek iedalîti grupås péc priekßzinåßanu lîmeña. Tuvåka informåcija par uzñemßanas priekßnoteikumiem: www.bwl.uni–kiel.de/KiSS. Stipendija sedz pilnu vasaras skolas dalîbas maksu (2500 eiro) un dzîvoßanas izdevumus. Dalîbniekiem makså kabatas naudu 500 eiro. Pieteikumi jåiesniedz RTU SSD lîdz 31. martam. ❏

2004. gada 25. marts

Kas jauns Starptautisko sakaru da¬å? Gada stipendijas studijåm Da¬éjas stipendijas studijåm Christian–Albrechts–Universität InΩenierzinåtñu fakultåté Stipendijas domåtas teolo©ijas, jurisprudences, ekonomikas un sociålo zinåtñu, humanitåro zinåtñu, matemåtikas, dabas zinåtñu un lauksaimniecîbas zinåtñu studentiem, såkot no otrå kursa. InΩenierzinåtñu studentiem ir iespéja pieteikties îpaßåm tehniskås fakultåtes stipendijåm (skat. zemåk). Pretendentiem uz ßî veida stipendiju ir labi jåpårvalda våcu valoda. Stipendijas apjoms – 510 eiro ménesî. Students pats apmakså apdroßinåßanu (apméram 50 eiro ménesî), dzîvoßanu studentu kopmîtñu istabiñå (apm. 125–175 eiro ménesî) un ce¬ojuma izdevumus. Stipendija paredzéta laika posmam no 2004. gada 1. oktobra lîdz 2005. gada 31. jülijam. Pagarinåjums nav iespéjams. Pieteikumi jåiesniedz RTU SSD lîdz 7. aprîlim. ❏

Stipendijas paredzétas studijåm ßådås ma©istrantüras programmås: ❏ Master of Materials Science and Enginering (www.kielmat.com); ❏ Master of Science in Digital Communications (www.tf.uni–kiel.de). Pretendentiem nepiecieöamas labas ang¬u valodas zinåßanas, kuras apliecina TOEFL vai IELTS eksåmenu sertifikåti. Da¬éjås stipendijas apjoms – 255 eiro ménesî. Stipendija tiek pieß˚irta vienam gadam ar iespéju pagarinåt, lai varétu pabeigt pilnu ma©istrantüras programmu. Students pats ik ménesi makså par apdroßinåßanu (apméram 50 eiro), dzîvoßanu studentu kopmîtñu istabiñå (apméram 125–175 eiro). Ir iespéja pieteikties apmaksåtam darbam universitåtes laboratorijås. Pieteikumi jåiesniedz RTU SSD lîdz 7. aprîlim. Informåcija: RTU Starptautisko sakaru da¬å, Ka¬˚u iela 1–222. Tålr. 7089012, 7089021; e–pasts: snikere@latnet.lv. ❏

Latvijas ˚îmijas véstures kolokvijs >>> 2. lpp.

ves faktiem un par to, kåpéc viñß pieskaitåms pasaulé pazîstamu poliméru pétnieku pulkam. B. Jirgensons visu müΩu pétîjis olbaltumvielas. Atklåjis Luca–Jirgensona likumîbu (1930). Tås pamatå – polarizétas gaismas polarizåcijas plaknes maiña aminoskåbju ß˚îdumos. Lîdzîga parådîba tika novérota olbaltumvielu (proteînu) üdens ß˚îdumos, kas deva iespéju noskaidrot olbaltumvielu molekulu struktüru (konfiguråciju). No 1952. gada strådåjis Teksasas Universitåté kå zinåtniskais lîdzstrådnieks un profesors. 283 zinåtnisku rakstu un vairåku monogråfiju autors. Viña koloîd˚îmijas måcîbu gråmata (sarakstîta kopå ar M. Straumani) izdota våcu (1949), ang¬u (1954, 1962), spåñu (1965) un japåñu (1967) valodå. B. Jirgensons ir visievérojamåkais latvießu zinåtnieks popularizétåjs, uzrakstîjis ap 700 rakstu Ωurnålos un avîzés, noturéjis 100 priekßlasîjumu radiofonå. I. Grosvalds runåja par J. Eiduka ieguldîjumu silikåtu tehnolo©ijå. 33 gadus (no 1947. lîdz 1980. gadam) J. Eiduks vadîja Silikåtu tehnolo©ijas katedru. Gadu gaitå tå k¬uva (îpaßi péc rengenstruktüranalîzes laboratorijas organizéßanas) par ievérojamu Latvijas silikåtu tehnolo©ijas pétniecîbas un måcîbu centru. Viñß publicéjis trîs gråmatas, kopå ar lîdzstrådniekiem 573 rakstus un 64 autorapliecîbas. Viñß sekmîgi vadîjis 42 doktoru disertåciju izstrådi un faktiski savå garajå müΩå izaudzinåjis vairåkas silikåtu tehnologu paaudzes. Sagatavoto inΩenieru skaits sniedzas påri tükstotim. Latvijå nav tådas silikåtu rüpniecîbas vai pétniecîbas

organizåcijas, kur nebütu strådåjis kåds viña audzéknis. I. Grosvalds pakavéjås pie labi pazîstamå profesora J. Eiduka dzîves un akadémiskås darbîbas neizgaismotåm lapaspusém (1922– 1944), par kuråm tikai tagad iespéjams brîvi runåt: par profesora dzîvi ©imenes lokå, korporåcijå Selonija, par komandéjumu uz Våciju 1943.–1944. gadå, par darbu fakultåté un Zemes bagåtîbu pétîßanas institütå. Péc referåtu noklausîßanås klåtesoßo interese nebüt nebija izsîkusi. Daudzi gribéja dalîties iespaidos par ståstîto un atmiñås par paßu pieredzi. Imants Pormanis pauda daudzu pirmo péckara gadu ˚îmijas studentu viedokli par B. Jirgensona våcu laikå iznåkußo gråmatu îmija iekaro pasauli, kuras iespaidå viñi pievérsußies ˚îmijas studijåm. I. Pormanis nodeva gråmatas eksemplåru muzejam. Osvalds Kukurs atceréjås péckara gadus, kad strådåjis kopå ar Albertu Vaivadu, Kårli Karlsonu un Jüliju Eiduku îmijas (Neorganiskås ˚îmijas) institütå. O. Kukurs analizéja J. Eiduka pedago©isko talantu jauno lîdzstrådnieku audzinåßanå par labiem speciålistiem – pétniekiem. Tiem vajadzéja sagatavot zinåtniskås literatüras pårskatus par jaunåko izvélétajå témå, nolasît referåtus kolokvijå, paßiem kritizét sava darba våjås vietas (toreiz modé bija kritika un paßkritika) un péc laika atgriezties vélreiz pie témas izstrådes. Kolokvijos un seminåros parasti piedalîjås speciålisti no raΩoßanas un no ministrijas noda¬åm, tå tuvinot darbu laboratorijå patiesåm raΩoßanas vajadzîbåm.

Tålis Millers ståstîja, ka såcis strådåt saistvielu jomå J. Eiduka vadîbå 1947. gadå kå 3. kursa students. Viñß apbrînoja J. Eiduka labi izplånoto un pårdomåto jauno saistvielnieku apmåcîbu: lekcijas lasîja speciålisti no raΩoßanas, tika organizétas ekskursijas uz rüpnîcåm, izbraukumi un ekspedîcijas uz izejvielu ieguves un atradñu vietåm. Studenti tika iesaistîti studentu zinåtniskajå biedrîbå. Profesora personîbai arî bijusi svarîga loma, kas izpaudusies labestîbå, taçu saglabåjot savstarpéjas cieñas distanci. Paßa profesora lekcijas bijußas rüpîgi sagatavotas ar bagåtîgu informåcijas materiålu tabulu veidå. T. Millers ståstîja arî par ßodien tik sekmîgås plazmas tehnolo©ijas pirmsåkumiem Latvijå. Viñß atceréjås, ka 1970. gadå J. Eiduks kopå ar toreizéjo dekånu I. Meirovicu ievirzîja studentus jaunås tehnolo©ijas studijås. Austra Stinkule pakavéjås pie J. Eiduka ieguldîjuma Latvijas ©eolo©ijas attîstîbå. Vértîga bijusi J. Eiduka lîdzdarbîba pirmskara triju séjumu gråmatå Latvijas zeme, daba un tauta (1937), kurå atrodams J. Eiduka raksts par Latvijas derîgiem izrakteñiem. Arî péc kara sarakstîtå monogråfija (kopå ar M. Kalniñu) Latvijas PSR derîgie izrakteñi un to izmantoßana (1961) ilgus gadus (lîdz 1990) bija vienîgå, kas apkopoja tik bagåtîgu faktu materiålu par tému. To izmantoja visi, kas nodarbojås ar Latvijas ©eolo©iju un tås zemes bagåtîbåm. Vél A. Stinkule atceréjås J. Eiduka augsto autoritåti kolé©u un lîdzstrådnieku vidü. Toreiz J. Eiduks vél nebija ieguvis profesora grådu.

Katedrå bez J. Eiduka strådåja vél trîs docenti (Jånis Ozoliñß, Edgars Freidenfelds, Olga Maksimova). Ja runåja par kådu no pédéjiem trim, tad vienmér nosauca arî uzvårdu. Bet, ja pieminéja docentu bez uzvårda, tad tas nozîméja, ka domåts ir docents J. Eiduks, citiem vårdiem sakot, Docents ar lielo burtu. I. Stinkule paståstîja arî par J. Eiduka principialitåti un izcilo erudîciju, kas bija visai noderîga darbam Teritoriålo derîgo izrakteñu kvalitåtes komisijå. Vél atmiñås dalîjås J. Eiduka 42. un pédéjå doktorante Lîga Bérziña. Savukårt Gaida Sedmale paståstîja, ka fakultåtes 1953. gada absolventi nolémußi rakstît atmiñu gråmatu par saviem studiju gadiem. Viña nolasîja fragmentu no topoßås gråmatas, kurå raksturots J. Eiduks kå personîba. G. Sedmale pakavéjås arî pie Latvijas derîgo izrakteñu kartes–maketa véstures, kura veidoßanå piedalîjies J. Eiduks. Makets vél tagad piestiprinåts pie sienas Materiålzinåtnes un lietiß˚ås ˚îmijas fakultåté îpsalå. Tådå veidå kolokvijs turpinåjås apméram trîs stundas. Izturîgåkie diezgan lielå skaitå devås uz îmijas véstures muzeja telpåm, kur iepazinås ar U. Alkßña un I. Grosvalda sagatavotåm ekspozîcijåm par B. Jirgensona un J. Eiduka dzîvi un darbu. Apskatei bija izlikts liels J. Eiduka un viña lîdzstrådnieku, studentu radu un draugu fotogråfiju klåsts, kuru muzejam nodevis J. Eiduka déls, datorzinåtñu profesors Jånis Eiduks. Noslégumå savi¬ñojoßå notikuma dalîbnieki kavéjås pie kafijas tases sveçu gaismå (uz brîdi ékå nejaußîbas dé¬ atslédzås elektrîba). ❏

2004. gada 25. marts

Dekånu runas 4. marta sédé ☞Rektors akadémi˚is I. Knéts ar atzinîbas rakstu sveica BF dekånu profesoru J. NaudΩunu 60 gadu jubilejå un véléja veselîbu, veiksmi un allaΩ moΩu garu. ☞Par studiju programmu akreditåcijas un pårakreditåcijas gaitu informéja måcîbu prorektors E. Be˚eris. Par 2003. gada parådniekiem – 1) doktora programmåm ˚îmijå jau zinåms komisijas saståvs, 24. martå notiks komisijas séde; 2) ETF doktora un profesionålajåm programmåm komisijas sédes notiks 23. un 24. martå; 3) par TTDI programmåm joprojåm ziñu trükst. Par 2004. gadå akreditéjamåm – 1) iesniegti programmas Elektrotehnolo©iju datorvadîba dokumenti; 2) par programmu Vides zinåtne vél ziñu trükst; 3) programmai Transporta datorvadîba iesniegts veicamo darbu grafiks, pirmais kontroles termiñß ir 15. marts; 4) lîdz vasarai jåakredité bakalaura un ma©istra profesionålo studiju programmas Büvniecîba, pieteikumi iesniegßanai sagatavoti; 5) programmai Cilvékresursu vadîba pieteikumi jåiesniedz lîdz 10. jünijam; 6) programmai Transports iesniegts veicamo darbu grafiks; 7) Aviåcijas institüta programmåm nav licences, tajås nav atskaitîti vairåki akadémiskie parådnieki, sañemtas studentu südzîbas par nodarbîbu sarakstiem un plånoßanu. Måcîbu prorektors lüdzis Iekßéjå audita da¬u pårbaudît südzîbas. Jautåts par situåciju TTDI, MLF dekåns V. Kampars informéja, ka ßodien sasaukta tikai TTDI programmu akreditåcijas gaitai veltîta fakultåtes domes séde, lai beidzot noskaidrotu reålo ståvokli. Rektors informéja, ka ir pieñémis TTDI direktora A. K¬aviña atlügumu un lüdzis asoc. profesori A.Vi¬umsoni pildît direktora pienåkumus. Måcîbu prorektors informéja, ka sañemts priekßlikums veidot kombinétås programmu ekspertu grupas, lai ekonométu lîdzek¬us. Tuvåkajå laikå par ßådu kombinéto ekspertu grupu vajadzétu padomåt ETF, Elektrotehnolo©iju datorvadîbas un Biomedicînas inΩenierzinåtñu un mikrotehnolo©iju institüta programmu vadîbai. ☞Studiju da¬as vadîtåjs P. Sliede informéja, ka Studiju da¬a nav sañémusi ne piezîmes, ne priekßlikumus izstrådåtajam 2004. gada uzñemßanas plånam pamatstudijås. Vél nedé¬u korekcijas gaidîs, un tad plånu iesniegs apstiprinåßanai Senåtå. Måcîbu prorektors piebilda, ka nesen nåcies par nesekmîbu atskaitît vairåkus studentus, kuriem jau vairåkus gadus nav neviena ieraksta studiju dokumentos, kas apliecinåtu viñu lîdzdalîbu studiju proceså Par uzñemßanas plånu tomér izvérsås dzîva diskusija un izskanéja daΩådi viedok¬i. ☞ Zinåtñu prorektors profesors L. Ribickis informéja, ka 5. martå sasauc 6. ietvarprogrammå iek¬auto projektu vadîtåjus, jo no ßå gada janvåra darbs jau såcies. Ienåkußi arî pirmie lîdzek¬i – 800 000 eiro –, un ir jåzina, kådu gada budΩetu projekta vadîtåjs ieplånojis, un paßiem precîzi jåievéro gråmatvedîbas prasîbas. Rektors papildinåja, ka Valsts kase jau izrådîjusi interesi par ßiem ienåkußajiem lîdzek¬iem, tåpéc jåpieråda, ka nauda nav paredzéta valsts budΩetam, bet visiem 12 projekta partneriem. Nauda ieskaitîta RTU tåpéc, ka RTU ir kopéjais projekta koordinators. Rektors izteica atzinîbu zinåtñu prorektoram par viña dienesta izstrådåto doktorantu atbalsta projektu vairåku miljonu latu apjomå. Vakar sañemta oficiåla informåcija no FM par paredzéto 38,2 milj. eiro finanséjumu, kuru trîs gadu posmå sadalîs izglîtîbas, veselîbas un sociålajai jomai. No izglîtîbai paredzétajiem 12,74 milj. eiro 64%, t.i., 8,19 milj. eiro, tiks nodoti augståkajai izglîtîbai un sadalîti starp 9 augstskolåm. Kopéjais projekta nosaukums – Nacionålå programma augtåkås izglîtîbas ieståΩu telpu un iekårtu uzlaboßanai un modernizåcijai. Jåcer, ka finanséjumu sañemsim jau jünijå. Lîdz 10. martam tiks sagatavots nacionålås programmas projekts, kurå gan pagaidåm nav sîki jåuzråda katras auditorijas kvadråtmetri, bet tikai kopéjie. No Eiropas finanséjuma RTU iedalîti 1,662 milj. latu, valsts lîdzfinanséjums – Ls 450 000. ☞ Måcîbu prorektors informéja par pirmå kursa studentu viedokli attiecîbå uz 2003. gada uzñemßanas procedüru. Aptaujas rezultåtu grafiskais attéls iesniegts dekåniem. Aptaujåti 383 studenti, izñemot AF. Pozitîvå nozîmé uz vispåréjå fona izce¬as MLF, îpaßi slikta darbîba kopumå nav konstatéta, taçu nav arî iemesla vispåréjai apmierinåtîbai. Prorektors ieteica komplektét uzñemßanas komisijas darbiniekus no pacietîgiem cilvékiem ar stipru nervu sistému. Aptauju palîdzéja veikt Iekßéjå audita da¬a, anketas izdalot lielajås lekciju plüsmås. Da¬as vadîtåja Å. Brißkena atzîméja årkårtîgi zemo apmekléjuma lîmeni ßajås nodarbîbås, pieméram, septiñu grupu lekcijå

piedalås 35 studenti. Måcîbu prorektors piebilda, ka apmeklétîba tikai raksturo prasîbu lîmeni un måcîbspéku neprasmi likt studentiem nopietni strådåt. ☞ Måcîbu prorektors informéja, ka DITF Varbütîbu teorijas un matemåtiskås statistikas katedra iesniegusi lügumu at¬aut måcît priekßmetu Matemåtika. Péc nopietnas lüguma izvértéßanas, kaut arî ßai katedrai nav pieredzes darbå ar pirmå kursa studentiem, prorektors izß˚îries dot studentiem iespéju izvéléties, jo tagad priekßmetu Matemåtika piedåvås divas katedras. Priekßlikumu atbalstîja arî Rektora padome. Rezultåti büs atkarîgi no måcîbspéku prasmes lîmeña, motivåcijas un spéjas kontaktét ar studentiem. DiemΩél lîdz ßim daΩkårt nåcies konstatét, ka müsu matemåti˚i neprot runåt ar studentiem. Kanclers ieteica brîdinåt lietvedes precîzi ievérot priekßmetu ßifrus. ☞Kanclers R. Taraßkeviçs lüdza ßajå ménesî neaizrauties ar apjomîgiem remontiem, jo finanßu plåns paßlaik ne¬auj tos apmaksåt. Nelielas remontu iespéjas varétu büt aprîlî, kad samazinåsies komunålie maksåjumi par siltumu un elektrîbu. ☞Rektors informéja: • BüvinΩenieru asociåcija atbalstîjusi priekßlikumu izvirzît V. Lapsas kandidatüru Valsts emeritétå zinåtnieka nosaukumam. • Studentu parlaments izstrådåjis Studentu un måcîbspéku étikas kodeksu, ko rektors izsütîs visiem dekåniem. • IZM sagatavojusi MK lémumprojektu par studiju såkßanas kårtîbu vélåkos studiju posmos, t.i., par tålåkizglîtîbu un müΩizglîtîbu. • Ar valdîbas lémumu par daΩådiem pårkåpumiem no amata noñemts RPIVA rektors J. Stabiñß. Paßlaik problémas ir arî Ekonomikas un kultüras augstskolai Lomonosova ielå 1, kurå konstatéta sadarbîba ar Latvijå nelicencétåm måcîbu iestådém, jo, pamatojoties uz to izsniegtiem diplomiem, studenti ieskaitîti 1. un 2. kurså. Konstatéts, ka augstskolas diplomi izdoti neakreditétås programmås, bet péc vairåkiem gadiem, kad programma sañémusi akreditåciju, absolventi griezußies augstskolå sañemt valsts diplomus. Par viltotu diplomu un izziñu izsniegßanu likums paredz brîvîbas atñemßanu lîdz 4 gadiem. • Íodien (4. martå) izstådé Skola 2004 notiks LSA organizétå konference – Studentu apmaiña – vîzijas un realitåte, kurå piedalås RTU SSD un ÅSD. • 5. martå LU notiks Baltijas jüras re©iona universitåßu asociåcijas sanåksme par sadarbîbas jautåjumiem. • Avîzé Izglîtîba un Kultüra, ko tagad izdod biznesa augstskola Turîba, publicéts raksts par disertåciju aizståvéßanas procedüru, kurå ierosinåts atteikties no prasîbas par piecåm publikåcijåm starptautiskajos Ωurnålos, atteikties no VAK, likvidét paståvîgås promociju padomes, tås veidojot katrai konkrétai aizståvéßanai. Daudz lielåku vérîbu prasîts pievérst profesoru kvalifikåcijai un viñu ateståcijas procesam. Íos priekßlikumus gatavo iesniegßanai AIP, LZP un IZM, jo paßlaik Augstskolu likums ir atvérts. • LU notikusi programmu direktoru sapulce. ☞ Måcîbu prorektors E. Be˚eris konstatéjis, ka RTU måjaslapå jau divus gadus nav kori©éti måcîbspéku saraksti. Prorektors ierosinåja RTU atvért jaunu gråmatveikalu, jo neapmierina paßreizéjå veikala piedåvåjums un darba laiks. Ir sañemti UNESCO projekti, kas elektroniskå vidé palîdz izvietot promocijas un disertåcijas darbus. Prorektors ierosina pilnvarot R. Janbicki såkt darbu, lai ßîs iespéjas varétu demonstrét, vai arî dibinåt ßim nolükam speciålu darba grupu. 11. marta sédé ☞ Par izstådes Skola 2004 rezultåtiem informéja Pirmsaugstskolas un informåcijas noda¬as vadîtåjs A. Kårkliñß. Íogad izståde Skola notika desmito reizi, un RTU vienmér bijusi tås dalîbnieku vidü, par ko sañemta firmas BT1 atzinîbas balva. Íogad RTU stendå pårståvétas bija visas fakultåtes, kå arî RBS, HI, VI, NVSD un ÅSD. TMF Autotransporta institüts un Aviåcijas institüts bija vél savrup pårståvéti ar atraktîviem trenaΩieriem. Stendu apkalpoja 28 darbinieki, galvenokårt studenti, neoficiåli péc paßu véléßanås lîdzdarbojås vél 8. A. Kårkliñß izteica atzinîbu müsu zinoßajiem un atraktîvajiem studentiem par darbu fakultåßu stendos, îpaßi labi darbojås AF un MLF. Oficiålå statistika vésta, ka apmeklétåju skaits bijis 37 500, t. i., tükstotis vairåk nekå pagåjußå gadå, kaut burzma likås mazåka nekå pirms gada, jo gråmatu izståde bija izvietota otrå zålé. Tießås piedalîßanås izmaksas RTU ir aptuveni Ls 3500, t.sk. aptuveni Ls 1500 apkalpoßana, Ls 1600 stenda laukuma îre. RTU stendam apmeklétåju netrüka visu izstådes darba laiku, interese par RTU bija intensîva, vislielåkå par neklåtienes studijåm un AF, BF, MLF, TMF, EEF.

>>> 6. lpp.

Dekånu runas >>> 5. lpp. Problémas radîja atseviß˚i apmeklétåju jautåjumi, uz kuriem nebija laikus sagatavotas atbildes, pieméram, par IEF koledΩprogrammu, par IEF saîsinåtajåm programmåm, par iespéjåm ieståties ma©istrantürå no citåm augstskolåm. Informåcijas sagatavoßanu traucéja vairåku programmu apstiprinåßana pédéjå brîdî pirms izstådes atvérßanas. DaΩu materiålu sagatavoßana tåpéc bija sasteigta, un radås k¬üdas. Ne vienmér apmierinoßa bija fakultåtes pårståvju attieksme informåcijas materiålu centralizétås sagatavoßanas posmå, daΩkårt radås pat iespaids, ka fakultåté nav darbinieka, kurß precîzi pårzinåtu visus ßos jautåjumus. Pårrunu ce¬å centåmies atbrîvoties no neskaidrîbåm, bet A. Kårkliñß atzîst, ka sadarbîba ar MLF nav izveidojusies. Domstarpîbas nerastos, ja fakultåßu gatavotajos materiålos bütu precîzi ievéroti Senåta lémumi.

Visåm vidusskolåm ir izsütîta informåcija par RTU uzñemßanas noteikumiem, centralizétajiem eksåmeniem, atvérto durvju dienåm. RTU pårståvji piedalîjußies trijås rajona skolu sanåksmés un vél divås piedalîsies, uzståjußies piecås Rîgas skolås. No decembra RTU regulåri publicéjas presé par uzñemßanas jautåjumiem. Katalogam Augståkå izglîtîba atbilstoßi pagåjußå gada Dekånu padomes lémumam informåciju sagatavoja centralizéti, bet daΩkårt bija grütîbas sañemt ziñas no fakultåtém. Centralizéti sagatavotå informåcija aizñem kataloga 40 lpp., vél 16 lpp. ievietota atseviß˚u institütu informåcija. A. Kårkliñß kataloga eksemplårus iesniedza dekåniem, lüdza izvértét informåciju un büt nåkamgad atsaucîgåkiem. Paßlaik såkta Ka¬˚u ielas 1 fakultåßu informåcijas dé¬u maketéßana. Fakultåtes vizîtkarti un informåciju par studiju iespéjåm sagatavos centralizéti, tåpéc paßlaik notiek pårrunas ar fakultåtém, un nevajadzétu kavéties iesniegt informatîvos materiålus, kå arî fona informåciju. Paßlaik materiåli sañemti tikai no DITF un ETF. Brîvs laukums stendå büs paredzéts arî operatîvajai informåcijai. Trîs nedé¬u laikå stendu saturu cer nomainît. Rektors pateicås A. Kårkliñam par iespaidîgo stendu un aktîvo gatavoßanos Atvérto durvju dienåm, jo par nåkamiem studentiem ir jåcînås. Debatés noskaidrojås, ka daΩkårt k¬üdu iemesls bukletos ir institütu direktoru nekompetence. Måcîbu prorektors lüdza fakultåßu bukletus iesniegt Studiju da¬å pårbaudei laikus, lai izslégtu k¬üdas un pat dezinformåciju, pieméram, uzskaitîtas programmas, kurås paßreiz vispår nav neviena studenta. Rektors ierosinåja Måcîbu prorektora dienestam uzrakstît skaidrojoßus norådîjumus, lai nerastos pårpratumi. ☞ Par studiju programmu akreditåcijas un pårakreditåcijas gaitu, kå arî par paßnovértéjuma ziñojumu iesniegßanu informéja måcîbu prorektors E. Be˚eris. TTDI 10. martå iesniedza paßnovértéjuma ziñojumu par bakalaura un ma©istra programmåm. Akreditåcijas komisijas séde 10. martå notika programmåm Informåcijas tehnolo©ija un Attélu apstråde un datorgrafika. Joprojåm nav skaidrîbas ar profesionålo programmu Transports, kurai ßogad beidzas akreditåcija. TMF dekåns G. Liberts solîja sagatavot pårakreditåcijas dokumentåciju. Måcîbu prorektors atgådinåja, ka «katrs ir atbildîgs par to, ko pieradinåjis», tåpéc atbildîgajiem par programmu jau laikus jåatceras, kad beidzas akreditåcijas termiñß, un

2004. gada 25. marts jågatavo dokumenti pårakreditåcijai, lai studenti varétu sañemt stipendiju, kredîtus un valsts diplomus. ☞ Måcîbu prorektors informéja, ka 2004. gada studentu uzñemßanas plånu pamatstudijås iek¬aus Senåta marta sédes darba kårtîbå, jo sañemti tikai divi sîki korekcijas priekßlikumi un piezîmju iesniegßanas laiks ir beidzies. Abas korekcijas ir vienai fakultåtei, tåpéc prorektors precizéja, ka ßåda veida korekciju priekßlikumi noteikti jåsaskaño ar fakultåtes dekånu, t. i., uz iesnieguma jåbüt dekåna vîzai. ☞ Måcîbu prorektors E. Be˚eris atgådinåja, ka ik gadu studijas beidz pirmå lîmeña koledΩprogrammu studenti un jåpilda müsu solîjumi par iespéjåm piedåvåt viñiem studijas turpinåt (gan galvenokårt par maksu). Prorektors ir sagatavojis Skaidrojumu par 1. lîmeña augståkås profesionålås izglîtîbas studiju programmu absolventu ieskaitîßanas kårtîbu RTU 2. lîmeña augståkås profesionålås izglîtîbas programmås, ko sañéma visi dekåni. Prorektors sniedza arî sîkåkus paskaidrojumus un nosauca koledΩprogrammu atbildîgos: profesori – D. Turlajs, J. Grundspeñ˚is, J. Rudzîtis, L. Ribickis, G. Liberts, J. Zvanîtåjs. ☞ Rektors akadémi˚is I. Knéts informéja par ES 6. ietvarprogrammas finanséjuma sañemßanas îpatnîbåm. Jautåjums izskatîts arî Rektora padomé. Lîdzek¬i, kas jau ieskaitîti RTU kontå, nedé¬as laikå ir jåizsüta påréjiem projekta partneriem, bet Valsts kase to ne¬auj. Jåpateicas FM BudΩeta da¬as vadîtåjai S. Zvidriñas kundzei, ar kuru rektors panåcis vienoßanos, ka ßo Eiropas naudu pårskaitîs uz RTU dåvinåjuma kontu, no kura to varés nosütît tålåk partneriem. Jautåjums par kontu ir aktuåls arî citu Eiropas projektu lîdzek¬iem, pieméram, zinåtñu prorektora L. Ribicka projektam izveidots atseviß˚s konts. Bütiski ir laikus informét Briseli, uz kådu kontu naudu nosütît. ☞ Par Eiropas struktürfondu lîdzek¬iem analîze ir izdarîta. Lîdzek¬i ienåks FM, kura tos tålåk caur IZM nosütîs uz RTU vai arî apmaksås ré˚inus. Taçu jåuzmanås, lai naudu neieskaita budΩetå, jo tad katru ménesi varésim sañemt tikai attiecîgo 1/12 da¬u. Rektors ir sagatavojis formålo pieteikumu IZM. Kopéjais naudas apjoms ir samazinåts no 2,5 miljoniem uz aptuveni 2 miljoniem. Par projektu Nacionålå programma augståkås izglîtîbas ieståΩu telpu un iekårtu uzlaboßanai un modernizåcijai atbildîgie ir rektors un kanclers, par doktorantüras programmu – zinåtñu prorektors un Doktorantüras da¬as vadîtåjs. Paßlaik sakarå ar ministru maiñu IZM ir vél daudzas neskaidrîbas struktürfondu sadalé. Péc MLF dekåna V. Kampara ierosinåjuma zinåtñu prorektoram profesoram L. Ribickim uzdeva sekot, kå tiek dalîti zinåtniskås pétniecîbas aparatüras iegådei paredzétie Eiropas struktürfondu lîdzek¬i, jo RTU ir arî ßådu projektu pieteikumi. Ío sadales procesu paßlaik koordiné LU. ☞ Rektors atkårtoti skaidroja RTU profesora vietu jauno sadalîjumu, jo no DITF domes sañemts lügums izskaidrot pamatprincipus profesora vietu pårdalei. (Skaitlisko dalîjumu skat. JI 16. numurå – Dekånu runas. Red.) DITF uztrauc fakultåtei plånoto vietu skaita samazinåjums. Rektors skaidroja, ka DITF profesora vietu skaits tika samazinåts, jo visus pédéjos seßus gadus no 34 profesora vietåm tur 12 bija neaizpildîtas. Paßreiz aiz 11 profesoriem nav neviena asociétå profesora, kas nåkotné varétu pretendét uz ßîm profesora vietåm. ☞ Kanclers R. Taraßkeviçs informéja, ka RTU kopuzñémums Laine iesniedzis priekßlikumu izîrét viñiem telpas uz 25 gadiem. Dekåni piekrita izîrét uz pieciem gadiem, palielinot îres maksu. ❏ M.E.

Rîgas Tehniskås universitåtes laikraksts

Redaktore Rüta Lapsa. Re©istråcijas apliecîbas numurs 0438. Redakcijas adrese: Ka¬˚u ielå 1 – 319, Rîgå, LV–1658. Tålr.: 7089321, 7089023, fakss: 7089489, e–pasts: ji@rtu.lv, Ruta.Lapsa@rtu.lv, fox@rtu.lv JI var lasît internetå: www.rtu.lv. Makets: Eduards Lapsa. Kråsu dalîjums: BCCS Repro. Druka: SIA Landas. Metiens: 1200 eksemplåru. Redakcijas viedoklis ne vienmér sakrît ar rakstu autoru viedokli.

2004. gada 25. marts

Rîgas domes Pilsétas attîstîbas departamenta un RTU sadarbîbas iespéjas ©eomåtikas un citås jomås

Jånis Ítrauhmanis, Gunårs Silabriedis un Igors Graurs. Sarunå piedalås Rîgas domes PAD direktora vietnieks pilsétas attîstîbas jautåjumos Igors Graurs, RTU Ìeomåtikas katedras vadîtåjs, RTU Ìeomåtikas metodikas veidotåjs asoc. prof. Jånis Ítrauhmanis, Rîgas domes p/n Rîgas Ìeodéziskå centra direktors Gunårs Silabriedis. J. Ítrauhmanis: – Kå jüs vértéjat lîdzßinéjos RTU un Rîgas domes sadarbîbas centienus? I. Graurs: – Lielåkå da¬a speciålistu Pilsétas attîstîbas departamentå izglîtîbu ieguvußi RTU. Tur studéjußi gandrîz visi Büvvaldes speciålisti, un pie mums paßreiz strådå gan vairåki RTU pasniedzéji, gan studenti. Tå kå péc bütîbas més esam vistießåk atkarîgi no RTU un mazåk no citu augstskolu beidzéjiem. Tagad més esam gatavi ßo sadarbîbu ietérpt konkrétos apveidos, jo Pilsétas attîstîbas departamentå ir noticis kvalitatîvs léciens – Ìeomåtikas pårvaldé notikußas strukturålas pårmaiñas un izveidota müsdienîga un rosîga organizåcija. Visu dokumentåciju pagåjußajå gadå såkåm kårtot digitålå formå un tagad pieñemam visus dokumentus arî digitålå formåtå. Iepriekßéjo Ìeocentra darbîbu lielås darba slodzes dé¬ vairåk varéja vértét kå reflektîvu vai konservatîvu, taçu paßlaik gatavojam un îstenojam vairåkus projektus ©eomåtikas nozaré. To paßu varam teikt par sadarbîbu ar RTU, lîdz ßim tå bijusi formåla. Pagåjußå pusgadå Rîgas attîstîbas valdes sédés viesojußies gan rektors I. Knéts, gan zinåtñu prorektors L. Ribickis, gan arî fakultåßu dekåni G. Liberts un V. Kampars. Kopîgi spriests gan par Zinåtniski tehniskiem parkiem, gan par konkrétiem sadarbîbas projektiem – topoßo speciålistu sagatavoßanas pilnveidoßanu, studiju prakses iespéjåm, arî akadémisko un lietiß-

˚o pétîjumu tému izstrådi un îstenoßanu kopîgi ar Rîgas domi. Pilsétas attîstîbas departaments ir gatavs piedåvåt tießu sadarbîbas lîgumu gan ar katru fakultåti, gan ar RTU kopumå, jo tå gatavo Rîgas domes darbîbas jomas speciålistus. Ar laiku iespéjams, ka Rîgas dome varétu slégt jumta lîgumu ar RTU, jo Rîgas dome ir tießie RTU absolventu patérétåji. Paßreiz viskonkrétåkå sadarbîba ir ar Banku augstskolu, no kuras daΩi studenti jau veic savus prakses darbus péc müsu témåm, pilnveidojot Rîgas re©iona projektu datu båzi. Més vélétos tikpat aktîvu sadarbîbu ne vien ar privåtåm, bet arî valsts augstskolåm. Paßreiz RTU péc sadarbîbas aktivitåtes ir ceturtie. Més vélétos pasniedzéjus un studentus piesaistît projektos un varam piedåvåt projektu izstrådes un vadîbas bezmaksas apmåcîbu, kå arî tießu partnerîbu kopprojektos, kad tos akceptés un finansés ES. Kopîgi ar pasniedzéjiem més varétu sagatavot Rîgas domes darbîbai saistoßas kursa darbu témas, kå arî tås ietvert tådos akadémiskos pårbaudîjumos kå bakalaura vai kvalifikåcijas darbi vai pat ma©istra un doktora darbos. Prakses iespéjas noteikti atbalståm, tikai jåpårdomå konkrétå realizåcijas shéma. Turklåt prakse büs apmaksåta, vismaz simboliski. Konkréti ©eomåtikas jomå pieiesim pragmatiski, nåkotné tie büs darba piedåvåjumi. Sarunå ar RTU zinåtñu prorektoru Leonîdu Ribicki tika izvirzîta laba ideja – kopîgi starpaugstskolu izpétes darbi, kurå studenti iemåcås darboties komandå, jo tießi tådi speciålisti, kuri prot strådåt komandå, Rîgas domei ir visvairåk nepiecießami. J. Ítrauhmanis: – Jå, patiesi, komandu darbs daΩådu specialitåßu studentiem, izstrådåjot kursa darbus, bütu radoßa darbîbas forma un

paßus studentus tikai bagåtinåtu. Savukårt pagaidåm likumdoßana, manupråt, vél nepie¬auj kopéjus gala pårbaudes darbus. I. Graurs: – Te kopå varétu strådåt pamattémai atbilstoßås nozares studenti, kå arî ekonomikas un jurisprudences speciålisti. Komandai bütu vélami kuratori no Rîgas domes un akadémiskå personåla. J. Ítrauhmanis: – RTU sañem büvfirmu uzbrukumus Büvniecîbas fakultåtei, ka nav pietiekami daudz speciålistu. Dekåns aizsargåjas, sakot, ka faktiski firmas îpaßi daudz nepalîdz, ja neskaita daΩu augstskolas auditoriju un telpu remontu. No Rîgas domes varétu gaidît palîdzîbu esoßo studiju kursu uzlaboßanå vai jaunu kursu izstrådé, kuros akcentéta tießi municipålå darbîba. Varétu büt jauni studiju kursi, pieméram, virszemes un pazemes kartogråfijas jomå. Agråk, Alfréda Rubika laikos, bija aktuåls ierosinåjums izveidot Rîgas atlantu, t. i., lietiß˚o karßu kopumu, ko varétu izveidot arî tagad, ßo ideju izvérßot daΩådåm mér˚grupåm un atbilstoßi müsdienu vajadzîbåm. I. Graurs: – Tas bütu nepiecießams, un varam to kopîgi plånot, jo ßogad izvérßam visu veidu ©eomåtikas informåcijas apkopoßanu. Tås izstrådé kå praksé (vienu ménesi ilgås gabaldarba vai çetrus méneßus ilgås projekta grupås) varétu iesaistît studentus, tå piesaistot speciålistus. J. Ítrauhmanis: – Rîgas atlants paraléli reprezentablai papîra formai varétu paståvét elektroniskå formå, kuru visu laiku papildinåtu, atspogu¬ojot izmaiñas, lîdz ar to tas bütu pieejams visiem interesentiem. I. Graurs: – Ar pazemes darbiem nodarbojamies més paßi, bet virszemes jomå ir cießa sadarbîba ar Valsts zemes dienestu. Årzemju firmas JAVAD speciålisti ieceréjußi Latvijå organizét konferenci par

jaunåkajåm tehnolo©ijåm GNSS (globålås navigåcijas satelîta sistéma) jomå. Tå més varam Latvijå rast legålu PPP (Public Parthnership Project) sadarbîbu ar Rîgas domi ©eomåtikas inovatîvu risinåjumu ievießanå. Runåjot par ZTP (zinåtniski tehnolo©iskajiem parkiem), més varam rast kopéjus risinåjumus, kuri nepiecießami darbå ar pasütîtåju péc apa¬å galda principa. J. Ítrauhmanis: – Kopå més varam vieglåk un plaßåkå spektrå strådåt pie Eiropas Savienîbas finanséjuma piesaistes, jo, cik man zinåms, jums Pilsétas attîstîbas departamentå ir Starptautisko projektu noda¬a. G. Silabriedis: – Rîgas Ìeodéziskå centra vésture iesniedzas vismaz aizpagåjußå gadsimtå, jo nesen més atzîméjåm ßîs nozares darbîbas Rîgå 125 gadu jubileju. Müsu lepnums ir vienîgais pilnîgais ©eodéziskås informåcijas arhîvs, kå arî tradîcijas, kas nestas cauri laikiem. Pédéjos desmit gados noticis straujß tehnolo©isks léciens gan mérîjumu veikßanå un apstrådé, gan informåcijas uzkråßanå un izmantoßanå. Faktiski tås izmaiñas, kuras ar datortehnikas ievießanas iespéjåm ASV un Eiropå ienåca desmitiem gadu laikå, més apguvåm daΩos intensîva darba gados, un paßlaik jau vairåk nekå puse informåcijas ir digitalizéta, arî jaunie iesniegumi tiek pieñemti tikai elektroniskå formå. Tå, it kå pasaules attîstîbas sacensîbås nogrieΩot trasei påris lîkumu, esam vienå lîmenî un skatåmies nåkotné kopîgi ar påréjo Eiropas valstu pilsétu paßvaldîbåm. J. Ítrauhmanis: – Vai bija viegli pårcelt zîméto jeb analogo informåciju uz digitålo jeb e–formåtu? Kå izdevås ßo bagåtîbu savstarpéji saistît un savietot, jo atskaites sistémas taçu nebija vienådas un arî precizitåte bija daΩåda? G. Silabriedis: – Te krietni bija jåpiestrådå, savietojot datus, jo tagad tiem ir augståka kvalitåte un arî privatizåcijas proceså daudz kas tika iznîcinåts, arî ©eodéziskais atbalsta tîkls, ko més tagad, jaunås tehnolo©ijås ietérpjot, lénåm ce¬am no jauna. Més skatåmies uz satelîtnavigåcijas sistémåm GNSS un GPS/GLONAS ar trîsdimensiju 2 cm precizitåti ©eodéziskos mérîjumos mérniekiem un navigåcijå ar metra precizitåti ostu un autotransporta u. c. vajadzîbåm. Ío sistému paredzam izmantot Rîgå un aptuveni 50–60 km rådiuså no tås centra.

>>> 8. lpp.

2004. gada 25. marts

Rîgas domes Pilsétas attîstîbas departamenta un RTU sadarbîbas iespéjas >>> 7. lpp. J. Ítrauhmanis: – Kåpéc tåds neierasts nosaukums – ©eomåtika? G. Silabriedis: – Tas ir plaßåks un komplekss skats uz visu, kas saistîts ar mérniecîbu, kartogråfiju un tås izmantojumu, pat netießu izmantojumu daΩådås jomås, kå büvniecîbå, transportå, lo©istikå utt., kå arî daudzslåñu pilsétu komunikåciju kartés utt. Pie mums plaßåk to izmanto büvniecîbå un nekustamo îpaßumu pårvaldîbas jomå, izvietojot digitålå formåtå visus saistoßos datus. 2003. gada 1. jülijå pårgåjåm tikai uz digitålås informåcijas pieñemßanu no klientiem. Tas faktiski bija arî Ìeomåtikas pårvaldes mér˚is 2003. gadå – veikt kvalitatîvu lécienu informåcijas digitalizéßanå, un varam teikt, ka pamatvilcienos un plånotajå apjomå tas ir paveikts. Kåpéc radås SIA Ìeometrs? Faktiski bija radusies situåcija, ka viss process Rîgas Ìeodézijas centrå notiek vienkopus – vienås un tajås paßås rokås bija gan informåcijas uzturéßana, gan licencétå darbîba, kas sekméja arî ilgstoßu konfliktsituåciju saglabåßanos gan iekßéji, gan arî ar klientiem, kuriem faktiski nebija nekådu apelåcijas iespéju ßajå it kå monopola situåcijå. Tåpéc radås ßåda ideja, un tagad mérniecîba ir nodalîta no informåcijas apstrådes jomas. Rîgas domes Pilsétas informåcijas tehnolo©ijas centrs nodroßina informåcijas tîklu, un påréjie departamenti to izmanto darbå. Més uzturam un atjaunojam ©eodézisko un kartogråfisko informåciju pamatslåños un veidojam sagataves slåñus büvniekiem pazemes un virszemes darbiem, arî büvuzraudzîbai un transporta jomai. J. Ítrauhmanis: – Vai ßai sistémai nåkotné büs arî kontroles un ekspluatåcijas uzraudzîbas funkcijas? G. Silabriedis: – Paßreiz tik tålu vél neesam tikußi, bet tas ir padomå! Pagaidåm ßådi darbojas ielu nosaukumu, måju adreßu un ielu sarkano lîniju datu båze. J. Ítrauhmanis: – Òoti bieΩi esot problémas ar Valsts zemes dienesta monopolu. I. Graurs: – Kopß més pérnvasar såkåm tießas sarunas, såkumå

izlîdzinot senos konfliktus un panåkot savstarpéju ieinteresétîbu, varam teikt, ka ßogad ir lietiß˚a sadarbîba ar ¬oti labiem rezultåtiem. G. Silabriedis: – Ìeodéziskå atbalsta tîkls ir kritiskå situåcijå, daudz atbalsta punktu ir iznîcinåti, tåpéc arî nespéjam korekti izstrådåt pazemes komunikåciju plånus, lîdz ar to sadures vietas ir neprecîzas, precizitåte neatbilst müsdienu prasîbåm. Savukårt ievießot moderno navigåcijas sistému, kura saistîta ar virszemes punktiem, nepiecießamîba péc ßå tîkla faktiski samazinåsies. Paßreiz uz satelîtmérîjumiem darbojas Berlînes ©eodéziskais tîkls. J. Ítrauhmanis: – Més ßeit risinåm speciålistu sarunu, bet vai lémumu pieñéméji – Rîgas domes deputåti – tiek tuvinåti ßim izpratnes lîmenim? I. Graurs: – Uz ßo jautåjumu varam atbildét dialektiski – ir lielåka nekå bija pirms gada! Jo tagad Rîgas domes deputåtu sédés piedalås divi müsu ©eomåti˚i, kuri nodroßina, lai, runåjot par konkrétu objektu, tas tiktu vizuåli atainots digitåli projicétå karté. G. Silabriedis: – Tå ir viena no ©eodéziskås informåcijas sistémas iespéjåm, uzturot vairåkslåñu informåciju, prezentét to daΩådos lietiß˚os formåtos. Tomér no jauno tehnolo©iju piedåvåtajåm daudzajåm funkcijåm müs tießi skar tikai neliela da¬a, bet ir grandiozas izaugsmes iespéjas arî citos interdisciplinåros lietojumos, kurus més varam sniegt kå maksas pakalpojumus. Tå arî domnieki uzzinås vairåk un varés jau apzinåti atbalstît tehnolo©iskå progresa ce¬u, kuru més esam iezîméjußi daudzos savos projektos. Attiecîbå uz mérîjumiem virszemé un pazemé – saspringta ir situåcija tießi ar pazemes mérîjumiem, jo ir speciålistu deficîts, un tießi tådus RTU negatavo. Ir tikai atseviß˚i kursi daΩås studiju programmås, bet ßajå jomå nepiecießama atseviß˚a profesionålo studiju programma. Més ßajå jomå daudz darbojamies ar esoßajiem speciålistiem, cenßoties mainît viñu kvalifikåcijas profilu, bet jånåk jauniem kadriem. Pirmajå gadå, kopß sadalîjåm

Uzmanîbu: Zemessargu studentu rota – jaunås telpås! No 1. marta Zemessargu studentu rota atradîsies Stendes ielå 8. Tålr. 7401830. Martå un aprîlî nodarbîbas zemessargiem nenotiks. Nodarbîbas såksies maijå.

funkcijas starp mérniecîbu un informåcijas apstrådi, redzam lieliskus uzlabojumus darbå ar mérniecîbas firmåm un Valsts zemes dienestu. Varam teikt, ka IT risinåjumi mums ir nobeiguma stadijå. I. Graurs: – Vai daudzi kartogråfu lénås darbîbas kritizétåji zina, cik Valsts zemes dienestam izmakså vienas teritorijas k¬üdas laboßana, jo tås ir faktiski lielåkais pirmspoligråfijas izdevumu postenis. G. Silabriedis: – Ir pårmetumi no mérniecîbas firmåm, ka maksåjumi par Rîgas domes ©eomåtikas pakalpojumiem un dokumentu saskañoßanu ir lieli. Tomér, pårskatot cenas, secinåm, ka tås ir samérîgas, tomér iesniegto darbu zemå kvalitåte bieΩi liek domåt par cenu paaugstinåßanu. J. Ítrauhmanis: – Likumdoßana nav sakårtota, un privåtais sektors izmanto visas iespéjamås spraugas, bet esoßås normas tiek traktétas atß˚irîgi! Absolventi nebüt nav gatavi darbam visås ©eomåtikas jomås! G. Silabriedis: – Faktiski ma©istri åtri adaptéjas darba prasîbåm, studenti ir spécîgi darbu izpildé un informåcijas apkopoßanå, bet viñiem nav pietiekamas prasmes izvértét situåciju un izvéléties optimålos risinåjumus, varbüt tas arî ir prakses trükums, tåpéc vajadzétu uzlabot studiju procesu, lai students prastu nozaré orientéties kopumå, nevis tikai veicot atseviß˚us uzdevumus. Prakse RD PAD bütu nozîmîga studentu izaugsmei un labåkai nåkamå darba izpratnei. J. Ítrauhmanis: – Es pieñemu, ka müsu studentiem noteikti ir nåkotne praksé! I. Graurs: – Paßreiz pieeja praksei ir formåla. Proti, studenti saka: més jüs netraucésim, iedodiet kaut ko palasît, més kaut ko par to savås prakses atskaités uzrakstîsim un tik vien kå lügsim parakstîties izziñå, ka esam pie jums bijußi. Faktiski tå ir reålå situåcija, ko prakses lai˚å nosaka darbavietu apståk¬i, jo students taçu nevar sédét uz kakla darbiniekam, kurß ar viñu par velti auklésies prakses laikå paraléli savam darbam. Pieméram, müsu departamentå tam nav pat telpu, bet més veidojam multifunkcionålu klasi ar interneta

pieslégumu un vairåkiem datoriem, tåtad tå bütu arî reåla iespéja to da¬éji izmantot studentu praksé. Més varétu praki rîkot aptuveni péc ßåda mode¬a – nevis vienam, bet vismaz ducim studentu uzreiz, pieaicinot speciålistus, papildus atalgojot kuratoru no müsu puses, kå arî vienojoties par prakses témåm un to izpildes grafikiem. Tå prakses grupas varétu nelielås plüsmås visu prakses laiku cirkulét müsu departamentå un citås Rîgas domes struktürås. Praksé vajadzétu arî konkréti definét uzdevumu, ko mér˚tiecîgi un kopîgi studentiem îstenot un izmantot Rîgas domes darba pilnveidoßanå. J. Ítrauhmanis: – Müsu inΩenieriem büs prakse veselu semestri, un da¬a studentu varétu iemé©inåt ßådu prakses norises shému jüsu departamentå. I. Graurs: – Mums kopîgi bütu jåizstrådå saturs, ko vélamies, jåveido pedago©iska pieeja un secîba praktisko iemañu apguvé, kå arî pirmais pilotprojekts reålåm iespéjåm, lai varétu aizvien pilnveidot ßo prakses procesu. G. Silabriedis: – Mums ir kvalificéti speciålisti, profesionå¬i savå nozaré, no kuriem daΩi ir arî måcîbspéki, kå, pieméram, Jånis Klîve, kurß RTU lasa ©eodézijas lekcijas. I. Graurs: – Projektu vadîbå mums paßreiz departamentå ir trîs måcîbu grupas, un drîzumå Dånijas speciålisti apmåcîs multiplikatorus jeb trenerus no savéjo vidus. Augusta vidü plånojam Rîgas forumu, studenti varétu piedalîties foruma organizéßanå, kå arî speciålistu konferencé par ©eomåtikas un satelîtnavigåcijas tému, jo ßoreiz akcents büs likts uz Rîgas ostu un transporta lo©istiku. Forums pulcés ap Baltijas jüru esoßo lielåko pilsétu paßvaldîbu vadîtåjus un nozares speciålistus. Studenti varétu laikus gatavot uzståßanos ar padzi¬inåtiem un vizuåli efektîviem darbiem, müs interesétu büvniecîbas, mérniecîbas, ekonomikas studenti, kå arî sabiedrisko attiecîbu un juridisko zinîbu studenti no citåm universitåtém. Tå més varétu kuplinåt faktiski jau par tradîciju topoßås Rîgas dienas augusta treßajå nedé¬å, bet studenti varétu såkt gatavoßanos tåm jau maijå. ❏

Fotokonkurss ReportåΩa par manu augstskolu! Latvijas studentu vortåls www.studentnet.lv sadarbîbå ar Neatkarîgo audiovizuålås måkslas studiju Telemedia, Latvijas Fotogråfijas muzeju un 11. starptautisko izstådi Baltic IT&T 2004 izsludina fotokonkursu studentiem. Konkursa galvena balva – Olympus Camedia digitålå fotokamera. Informåciju meklé www.studentnet.lv. Nenokavé – darbi jåiesüta lîdz 2. aprîlim.

2004. gada 25. marts

Studentu lapa Kå k¬üt par kvalitåtes vadîbas sistému speciålistu Jånis Kandis Laikam ritot, parådîjußås daudzas jaunas studiju programmas, kas müsdienu darba tirgü nodroßina speciålistu daudz augståku konkurétspéju nekå vecås. Vélos iepazîstinåt ar jaunåko no tåm, kas nodroßina vajadzîgås zinåßanas un prasmes paßlaik vienå no pieprasîtåkajåm specialitåtém. Profesiju kvalitåtes vadîbas sistému speciålists var apgüt RaΩoßanas kvalitåtes institütå, RTU Ezermalas ielas komplekså! Institüta telpas ir vienas no vislabiekårtotåkajåm telpåm RTU, un tas izdarîts par paßu nopelnîtiem un sarüpétiem lîdzek¬iem. Institüta darbs notiek doc. J. Rudñeva pårraudzîbå, kas çakli rüpéjas gan par telpåm, gan arî studentiem, kas ßeit studé. Profesija ir arî vispieprasîtåkå pasaulé, skaidro RaΩoßanas kvalitåtes institüta direktors profesors Narimants Salenieks: «Kvalitåtes profesionålis ir speciålists, kas rüpîgi apguvis efektîvås, ilgtspéjîgås saimniekoßanas zinåßanas un prasmes. Kvalitåtes vadîtåjs spéj izveidot kvalitatîvus produktus un pakalpojumus, nodroßinåt augstraΩîgas tehnolo©ijas, kå arî îstenot müsdienîgu cilvékresursu vadîßanu. Tå ir profesija numur viens.» Kvalitåtes vadîbas prasme nepiecießama ne tikai raΩoßanå, kå més to daudzkårt iedomåjamies vél tagad, bet arî pakalpojumu un daΩådås aprüpes jomås, transportå, izglîtîbå, izklaidé, pat augstskolås un valsts iestådés. Kvalitåtes profesionå¬i rüpéjas, lai organizåcijai nebütu lieku izdevumu, lai darbs bütu efektîvs un saskañots, lai produkti un pakalpojumi bütu kvalitatîvi. Viñu darbs ir ¬oti labi apmaksåts. ASV augsta lîmeña kvalitåtes vadîtåjs sañem 200–260 tükstoßus dolåru gadå, bet vidéja lîmeña kvalitåtes speciålisti sañem 80–90 tükstoßus.

Ar Latvijas neatkarîbas atgüßanu un tai sekojoßajåm saimnieciskås sistémas pårmaiñåm RTU inΩeniertehnisko speciålistu sagatavoßana arî ir izmainîjusies. Såkotnéji Maßînu elementu un maßînu mehånismu teorijas (MEMMT) katedras vadîtåjs profesors N. Salenieks årzemju komandéjumu laikå iepazinås ar Eiropas un Amerikas pieredzi profesionå¬u sagatavoßanå kvalitåtes jomå un ne mirkli neßaubîjås, ka tådi speciålisti nåkotné büs vajadzîgi arî Latvijå. Kvalitåtes profesionå¬u sagatavoßanai 1993. gada pavasarî uz MEMMT katedras båzes izveidojås RaΩoßanas kvalitåtes institüts (RKI). Institüts kvalitåtes jomå izstrådåja pilna laika akadémiskå bakalaura un ma©istra programmas, kå arî trîs profesionålås programmas: inΩenierprogrammu ar iepriekßéjo akadémiskå bakalaura izglîtîbu un divas kopnozaru inΩenierprogrammas ar iepriekßéjo vidusskolas un tehnikuma izglîtîbu. Tå kå tobrîd vél neizdevås izveidot programmu Visaptveroßå kvalitåtes vadîba, visas RKI programmas tika iek¬autas RaΩoßanas tehnolo©ijas programmå kå studiju virzieni ar nosaukumu Kvalitåtes nodroßinåßana un vadîba. Studentus uzñéma RaΩoßanas tehnolo©ijas programmå, un RKI absolventiem diplomå netika rakstîts kvalitåtes studiju virziens;

to apliecinåja vienîgi diploma pielikumå ierakstîtie studiju priekßmeti. Kopß 1993. gada dienas noda¬å RKI programmas virzienos ik gadu studéja 65–80 studenti. Vélåk, no 2000. gada, pateicoties RTU vadîbas izpratnei par kvalitåtes profesionå¬u nepiecießamîbu, kå arî aktîvai prorektora E. Be˚era lîdzdalîbai, izdevås izveidot müsdienîgu divgadîgu kopnozaru profesionålås ma©istrantüras programmu Visaptveroßå kvalitåtes vadîba, kuru 2003. gada jülijå sekmîgi akreditéja LR Izglîtîbas un zinåtnes ministrija. Programma galvenokårt îstenojas kå nepilna laika studijas sestdienås 2,5 gados, un tås ir seviß˚i iecienîtas strådåjoßo profesionå¬u vidü kå tålåkizglîtîbas iespéja. Programmå uzñem speciålistus ar augståko izglîtîbu un profesionålo kvalifikåciju; studiju laikå viñi k¬üst par augsti kvalificétiem kvalitåtes profesionå¬iem. Uzñémumos, organizåcijås un iestådés tie spéj kvalificéti veikt kvalitåtes vadîbas sistému vadîtåju, konsultantu un kvalitåtes speciålistu pienåkumus. 2004. gada janvårî izveidota jauna çetrgadîga profesionålå bakalaura studiju programma Visaptveroßå kvalitåtes vadîba. Péc programmas absolvéßanas pretendents iegüst kvalifikåciju Kvalitåtes vadîbas sistému speciålists, kå arî bakalaura

Pårdomas péc Ledus balles Anna, MLF Més – bariñß jaunießu, ekipéjußies ar domåm par baigo slidoßanu, satiekamies, lai kopîgi iekarotu Lido slidotavu. Tå kå ce¬ß ir patåls, pa ce¬am paspéjam nokaitinåt ne vienu vien tramvajå braucoßu pasaΩieri ar diezgan ska¬ajåm atmiñåm par pirmo kåpßanu uz slidåm un par citåm ne mazåk svarîgåm ziemas izklaidém. Ierodoties åtråk par noteikto

laiku, satiekam pirmo slidoßanas upuri, nekå tra©iska, tåpéc droßi kåpjam uz ledus. Paspéjam iesildîties gan uz ledus, gan pie téjas glåzes. Tå kå stabilitåte uz ledus nav diez ko teicama, no karstvîna atturamies. Kad sapulcéjies patießåm liels skaits studentu un påréjo slidotgribétåju, såkås pirmie konkursiñi. Pirmås bija seksîgås dejas uz ledus, kas piesaistîja ne mazums skatîtåju. Péc mazas slidoßanas pauzes sekoja erudîtu konkurss. Un tam visam

paraléli notika karaokes uznåcieni. Arî stafete uz ledus lîdzi aizråva ne vienu vien jaunu dalîbnieku un skatîtåju. Tå kå centos pabüt it visur, nespéju piefiksét påréjos konkursiñus, bet ticu, ka arî påréjais bija tikpat jautrs. Patießåm nebija neviens brîdis, kad k¬ütu garlaicîgi, îstenîbå pat nevaréja sadalît uzmanîbu starp slidoßanu, notiekoßajiem konkursiem un sildîßanos karaokes skañås. Neviltots prieks bija par to, ka daudzi uz slidåm kåpa pirmo reizi,

profesionålo grådu Visaptveroßå kvalitåtes vadîbå. Programmå var ieståties ikviens pirmå kursa students; vecåkos kursos studijas iespéjamas péc individuålas programmas. Nepilna laika studéjoßiem RKI måcîbspéki un infrastruktüra pieejama arî citås dienås, ko viñi arî izmanto. Paßlaik nepilna laika studijås imatrikuléti vairåk nekå 250 ma©istranti. Lai studijas tuvinåtu dzîves un darba vietai, RKI macîbspéki dodas uz nodarbîbåm Liepåjå un Kuldîgå. Plånots turpmåk organizét studijas arî citås Latvijas pilsétås pakåpeniski veidot studiju un tålåkizglîtîbas tîklu. RKI måcîbspéku korpusu papildina blakusdarbå pieaicinåtie profesionå¬i kvalitåtes jomå ar lielu pieredzi praktiskå darbå kvalitåtes sistému veidoßanå un vadîßanå. RKI måcîbspéki izmanto jaunåkås paaudzes datortehniku un audiovizuålo prezentåcijas tehniku. Veidojas RKI informåcijas centrs, kur plaßi pieejama jaunåkå årzemju literatüra un e–materiåli kvalitåtes jomå. Iegådåtas automatizétås projektéßanas 3D/2D programmas Solid Work licences, lai måcîtu RKI studentiem modernås projektéßanas metodes maßînu elementu un konstruéßanas pamatu studiju priekßmetos. Institüta sniegumu pamanîjusi un nozîmîgi vértéjusi arî Akreditåcijas komisija, akreditéjot programmas RaΩoßanas tehnolo©ija virzienu Kvalitåtes nodroßinåßana un vadîba, kå arî profesionålo ma©istra programmu Visaptveroßå kvalitåtes vadîba, ieteicot priekßmetus Kvalitåtes sistému pamati, Kvalitåtes nodroßinåßanas metodes un Atbilstîbas novértéßana iek¬aut arî citås RTU jaunveidojamås profesionålo studiju programmås. Da¬éji priekßlikums îstenots TMF studiju programmås. ❏ bet noteikti ne vienîgo un nebaidîjås triekties pretî jau profesionåliem slidotåjiem. Dzirdéju, ka bijis påri pustükstotim slidotåju, bet slidojot to nevaréja manît, jo nebija lielas drüzméßanås, saspiestîbas vai jel kådas citas neértîbas. Protams, neiztika bez kådas traumas vai ziluma, bet ßådam pasåkumam tas taçu piederas. Zinu, ka da¬ai péc slidoßanas bija kåds nobråzums, zilums vai arî kåju såpes. Bet tas bija tå vérts! Es zinåju, ka tur büs forßi, bet tießåm neticéju un pat neceréju, ka tik ¬oti… ❏

2004. gada 25. marts

Studentu lapa

Tusiņi Krista (Turpinåjums. Såkums «JI» 16. numurå)

Péc Alcatraz tålåk dodamies uz müzikas klubu Cita opera. Íis klubs apmeklétåjiem atvérts jau kopß 1996. gada februåra un ir viens no vecåkajiem Latvijas müzikas klubiem, kas darbojas un joprojåm saglabå savu popularitåti. Kluba orientåcija, kas guvusi izpausmi attiecîgå interjera noforméjumå, kå arî satura ziñå, virzîta uz pieaugußu cilvéku auditoriju. Müzikas formåts, kas tiek atskañots, ir balstîts uz klasiskåm popmüzikas un rokmüzikas vértîbåm, kå arî jaunåkiem hitiem, kas atbilst formuléjumam – müzika pieaugußiem cilvékiem. Müzikas klubu Cita opera pårsvarå apmeklé latvießi vecumå virs 25 gadiem, kå arî türisti, Latvijå dzîvojoßi årzemnieki un sabiedrîbå pazîstamas, populåras personas. Apmeklétåju értîbai darbojas divi båri, deju zåle vakaros, restoråns un mazå zåle dienå. Klubs atrodas Raiña bulvårî 21. Darba laiks no plkst. 12 lîdz pédéjam apmeklétåjam, vakara pasåkumi no plkst. 21 lîdz 5.

Kaut kas pilnîgi pretéjs müzikas kluba Cita opera mazliet romantiskajai un postmodernisma stilå veidotajai gaisotnei ir klubå Essential. Citi to apzîmé par «jauno måkslîgo baudu meku», citi – par vienkårßu patuséßanås vietu, kå nu kurß. Kluba mér˚is un pamatnodoms ir sniegt Latvijas publikai kvalitatîvu un daudzpusîgu kluba programmu ar labåko paßmåju un slavenu årzemju dîdΩeju piedalîßanos, kå arî aizpildît iztrükstoßo posmu Rîgas raibajå nakts izklaides dzîvé, kurå joprojåm valda augstas kvalitåtes demokråtiskas, publikai draudzîgas un profesionålas deju grîdas deficîts. Essential koncepcijas pamatnostådne – visaugståkå kvalitåte viså, såkot ar interjeru, skañas un gaismas tehniku, båru un apkalpoßanas servisu un beidzot ar kluba galveno vértîbu müziku. Kluba Essential pirmajå ståvå – Essential Dance Floor – par galvu reibinoßu noskañu house müzikas ritmos rüpéjas kluba rezidéjoßie dîdΩeji: mixmasters AG&Raitis, savukårt otrajå ståvå Special zonå, uz tå sauktås mazås deju grîdas, apmeklétåji var atpüsties nedaudz

intîmåkå gaisotné R&B deju hitu pavadîjumå. Vai klubam sasniegt savu mér˚i ir izdevies, spriediet paßi. Adrese: Skolas iela 2, darba laiks piektdienås un sestdienås no plkst. 22 lîdz 6. Ieejas bi¬etes cena Ls 5. Tålåk dodamies uz alternatîvås müzikas klubu Depo. Kå jau par katru publisku vietu, arî par Depo klîst daΩådi noståsti. Ir dzirdéts, ka saka: «Tur tusé tikai véngriezéji, un bez motorzå©a tur nav ko darît», ir dzirdéts arî: «Depo rullé!» Par gaumi nestrîdas, bet par lirisku tur atskañoto müziku nenosauks neviens. Klubs iekårtots divos ståvos, un tajå ir trîs aktîvås zåles. Pirmajå ståvå atrodas kafejnîca, kas atvérta katru dienu, bet pagrabståvå nedé¬as nogalés durvis ver vél divas zåles, abås paraléli notiek daΩådu dîdΩeju un müzi˚u uzståßanås. Klubå érti var justies 300 cilvéki, bet tajå var ietilpt pat krietni lielåks skaits apmeklétåju. Drîzumå ßeit durvis vérs vél viena zåle ar båru lounge stilå, kur vakaros spélés dîdΩeji. Klubs atrodas Va¬ñu ielå 32, netålu no universålveikala Centrs.

Ja ir vélme péc ßiem årzemju popmüzikas ietekmé radîtajiem klubiem izbaudît kaut ko latviskåku, noteikti dodieties uz nu jau çetrus gadus veco klubu Çetri balti krekli. Íis klubs ir vienîgais viså Rîgå, kur tießåm pie ieejas durvîm tiek pårbaudîts klientu vecums (ieeja klubå no 21 gada), ja apsargiem ir aizdomas, ka kåds vélas ießmaukt, neatbilstot vecuma cenzam. Íeit ir arî tå sauktais face control (ang¬u. val.), kur apsargi rüpîgi nopéta katru atnåcéju, ja kåjås ir sporta apavi vai neesat zolîdi ap©érbußies, jåskrien vien atpaka¬ uz måju piemérît kådu citu ap©érba gabalu. Kluba specifika ir latvießu müzika. Çetros baltos kreklos nav iespéjams dzirdét nevienu dziesmu, kas nav latvießu valodå, lai arî kå tiktu lügts kluba dîdΩejam to atskañot. Íeit vairåk apgrozås cilvéki ap 30 gadiem. Íeit notiek latvießu müzikas grupu koncerti un ir teicama virtuve un apkalpoßana. (Turpinåjums sekos)

XIV Universiåde svaru bumbu celßanå J. Zvirbulis Jelgavå notika XIV Universiåde svarbumbu celßanå, kurå piedalîjås septiñu Latvijas augstskolu spécîgåkie studenti, bija atbraukusi arî Daugavpils universitåtes komanda. Sacensîbu rezultåti tika vértéti péc jaunajiem svarbumbu celßanas noteikumiem. Nu jau ir pierasts, ka universiådés rezultåti pieaug ar katru gadu. Tika pat laboti divi Latvijas rekordi ar 24 kg svarbumbåm – Aleksandrs Mortu¬evs (grüßanå 89, summå – 153 reizes). Godalgoto vietu ieguvéji tika apbalvoti ar meda¬åm, bet tås iegüt nåcås ¬oti spraigås cîñås. Çempionu titulus izcînîja: lîdz 60 kg: Artürs Tomings, LPA – 100 (50+50); lîdz 65 kg: Aleksandrs Mortu¬evs, RTU – 153 (89+ 64); lîdz 70 kg: Jånis Dokåns, DU – 165 (97+68); lîdz 75 kg: Jånis Zvirbulis, RTU – 156 (70+86); lîdz 80 kg: Imants Nulle, LLU – 160 (75+85); lîdz 90 kg: Konstantîns Markovs, RTU – 169 (99+70); virs 90 kg: Raimonds Beitåns, LNAA – 153 (76+77). Sacensîbu absolütais uzvarétåjs

7. LU – 19 p. RTU izcînîja uzvaru, bet pårsvars pår tuvåkajiem sekotåjiem nav liels, tåpéc jåsåk gatavoties nåkamajai universiådei jau tagad, lai laikus izlemtu par komandas saståvu. Nåkamgad Rîgå ar Rîgas domes atbalstu paredzéts rîkot studentu sporta spéles (SELL), kurås pirmoreiz tiks iek¬auta arî svarbumbu celßanas disciplîna. ❏

RTU komanda. Konstantîns Markovs studé RTU doktorantürå, Jånis Zvirbulis ir pagåjußå gada RTU absolvents, péc universiådes nolikuma ir pie¬aujams startét vienu gadu péc augstskolas absolvéßanas. No RTU studentiem vél godalgotas vietas ieguva: 2. vietu: Andrejs Vorobjovs, Dzintars Íanters, Artürs Blümiñß, Aleksejs Andrejevs, Juris Lavrinoviçs. 3. vietu: Deniss Vaskins, O¬egs Simonovs.

1. kursa studenti Mårtiñß Prüsis, Måris Alekßuns un Jånis Auniñß arî uzrådîja labus rezultåtus, visas iespéjas izcînît meda¬as viñiem vél priekßå. Komandu vértéjumå: 1. RTU – 97 p.; 2. DU – 85 p.; 3. LNAA – 77 p.; 4. LSPA – 73 p.; 5. PA – 61 p.; 6. LLU – 57 p.;

Konstantîns Markovs.

2004. gada 25. marts

Senås pasaules brînumus mekléjot – V Nezinåmå zemga¬u varoña kapavieta Vidzemé Docents Jånis Klétnieks Latvijas zeme un daba glabå tikpat brînumainas vietas kå citur pasaulé. Taçu tås nav tik slavenas, jo maz pazîstamas sveßiniekiem, un bieΩi vien arî més paßi tås aizmirstam, aizraujoties ar citu zemju kråßñumiem. Viena no tådåm pameståm senvietåm atrodas Vidzemé, netålu no Åraißiem, Lielå Lazdiñu ezera austrumkrastå ar meΩu apaugußå smilßainå paugurå. Tas ir Lazdiñu agrå dzelzs laikmeta uzkalniñß ar akmeñu riñ˚i, kas saglabåjies apméram no müsu éras 4. gadsimta. Uzkalniña arheolo©isko izpéti 1972. gadå veica arheologs Jånis Apals. Viña publicétajos pétîjumos sniegts interesants apraksts par ßo senvéstures objektu, jo tåds nav sastopams nekur citur Latvijå. Uzkalniñß uzbérts bez tradicionålajiem apbedîjumiem un satur tikai atseviß˚as ziedojumu vietas. Pietrükstot salîdzinoßiem arheolo©iskajiem materiåliem, uzkalniña såkotnéjå nozîme tå arî palikusi noslépumos tîta. Senvésture ståsta, ka Latvijas teritorijå mirußo apbedîßana kapu uzkalniños såkusies jau apméram pirms 3,5 tükstoßiem gadu. Tåda paraΩa izplatîjusies agrajå metålu laikmetå, kad Eiropas vidiené veidojusies seno ˚eltu kultüra ar Saules pielügsmes tradîcijåm un aizkapa dzîves ticéjumiem. Seno ˚eltu uzkalniñi pa lielåkai da¬ai uzbérti virs valdnieku vai priesteru kapuvietåm. Turpretim baltu uzkalniñi nav tikai viena mirußå apbedîjuma vieta, bet gan veselas dzimtas kapuvieta. Uzkalniña centrå tika apbedîts dzimtas vecåkais, blakus arî viña sieva, bet apkårt citi dzimtas ¬audis. Uzkalniñu neuzbéra uzreiz, bet pamazåm, lîdz ar katru nåkamo apbedîjumu, neizjaucot iepriekßéjås kapuvietas. Dzimtas kapu uzkalniñi parasti bija nelieli, ar sférisku formu, platumå nepårsniedzot 20 m, bet augstumå lîdz 2 m. Daudziem uzkalniñiem årpusé izveidots akmeñu riñ˚is, kas kå robeΩa noß˚ir mirußos no dzîvo ¬auΩu pasaules. Arheologi konstatéjußi, ka, izveidojot kapu uzkalniñu, ievérotas noteiktas tradîcijas un ticéjumi. BieΩi uzkalniña pamatné dedzinåts liels sårts, péc tam izkliedéjot pelnus pa visu pamatni. Domåjams, ka ar rituålo ugunskuru ß˚îstîta izraudzîtå kapuvieta. Arî Lazdiñu uzkalniñß veidots lîdzîgi citiem kapu uzkalniñiem. Uzkalniña pamatne vispirms simboliski attîrîta, izdedzinot sårtu.

Lazdiñu uzkalniña arheolo©iskais atsegums pamatnes lîmenî. J. Apala attéli. Tad gar uzkalniña årmalu no lielåkiem laukakmeñiem izveidots riñ˚veida ieΩogojums, atståjot dienvidaustrumu pusé ap 3 m platu ieeju, kurai malås novietoti divi lieli vertikåli akmeñi, kas it kå iezîmé vårtus. Arî akmeñu riñ˚a zieme¬austrumu da¬å izveidoti otri ßauråki vårti. Izrakumu vadîtåjs J. Apals riñ˚a centrå atklåja 1,8 m dzi¬u bedri, kas lejasda¬å bija aizpildîta ar pelnu un oglîßu caurjauktåm smiltîm, bet no virspuses pårklåta ar måla kårtu. Blakus bedrei iepretim lielajiem vårtiem bija nolikts plakans akmens, uz kura atradås rituåls ziedojums – dzelzs uzmavas cirvis, kalts, divi ß˚épu gali, nazis, îlens un izkapts. Pretim ßauråkajiem vårtiem riñ˚a iekßpusé atradås otra bedre, kura tåpat kå centrålå saturéja ar måla kårtu pårklåtu pelnainu pildîjumu. Taçu ßajå bedré zem måla pårseguma atrada neparastu ziedojumu – cilvéka dzerokli. Tikpat neparasts atradums pårsteidza arheologus akmeñu riñ˚a zieme¬rietumu pusé, kur uz kåda plakana laukakmens bija novietoti trîs cilvéka galvaskausa fragmenti. Visus rituålos ziedojumus sedza smilßu uzbérums, kas bija pårklåts ar pabiezu måla kårtu, virs kuras gadsimtu ritumå bija izveidojies velénas pårsegums. Tå kå nekådus apbedîjumus neatklåja, tad, péc uzkalniña pétnieka

J. Apala domåm, tas izveidots ma©iskå nolükå kå kulta un ziedojumu vieta. Atrastås senlietas norådîja, ka ßo uzkalniñu célußi Gaujas zemga¬i, kas bijußi ienåcéji latga¬u apdzîvotajos apvidos. Latvijas Universitåtes arheolo©ijas profesors Andrejs Vasks uzkalniñu apbedîjumu paraΩai mekléjis gan ideolo©iska, gan sociåla rakstura céloñus, kådi bijußi tålaika sociåli hierarhizétajai sabiedrîbai, kas pazîstama no ˚eltiem. Kapu uzkalniñu celßana agrajå dzelzs laikmetå bieΩi vien notikusi jaunås, agråk neapdzîvotås vietås, un tåpéc jaunienåcéji sveßajos apvidos ar iespaidîgu kapu uzkalniñu demonstréjußi atseviß˚as dzimtas tiesîbas uz savu teritoriju. Viñß pieñem, ka uzkalniñß simboliski nostiprinåjis ne vien jauno teritoriju, bet arî iedibinåjis jaunas radnieciskås lînijas såkumu, kas latvießu folklorå vélåk pårtapusi par pazîstamo tévu zemes jédzienu. Taçu senie ¬audis ticéja, ka cilvéka dzîve nebeidzas lîdz ar nåvi, bet turpinås aizsaulé, kur mirußais dzîvo tådu paßu dzîvi kå ßeit, zemes virsü. Tåpéc mirußo kapå guldîja, ietérptu labåkajås drånås, deva lîdzi rotas, darbarîkus un ieroçus. Kapu tuvumå arheologi bieΩi atrod og¬u un pelnu plankumus, kas noråda, ka apbedîjot dedzinåti ugunskuri. Tajos varbüt sadedzinåja kådus ziedo-

jumus, veica dvéseles ß˚îstîßanas darbîbas vai vienkårßi tos izmantoja béru mielastam. Béru mielasta tradîcija ir sens paradums, kas pat müsu dienås nav zudis. Kapu uzkalniñß cilvéka aizsaules dzîves un dvéseles nemirstîbas skatîjumå iegüst dzi¬u sakrålu nozîmi. DaΩkårt arheologi ugunskura vietås atrod nesadedzinåtas senlietas, kas apglabåtas kopéjå kapu laukå bez mirußå kauliem. Íådu apbedîjuma veidu arheolo©ijå izskaidro kå simbolisku apbedîjumu jeb kenotafu. Daudzåm seno laiku tautåm, seviß˚i grie˚iem, bija paradums, kad kåds karotåjs bija kritis sveßå zemé un nebija pårvedams dzimtené, dzimta ierîkoja tukßo kapu un veica simbolisku apbedîßanu, ievérojot visas rituåla paraΩas un tradîcijas. Òoti interesantu norådîjumu, kas varétu paskaidrot neparasto Lazdiña uzkalniña nozîmi, sniedz kåda latvießu tautasdziesma: «SvieΩu cirvi, ve¬` akmeni savå kapa vietiñå – lai rüs` cirvis, pel` akmenis, nekå manis augumiñß. Es iedüru zobentiñu baltå smilßu kalniñå – lai tas trüd`, lai rüsé lîdz manam müΩiñam.» Vecåkås paaudzes Latvijas senvéstures pétnieks profesors Francis Balodis ßo rituålo ieroçu upuréßanas paradumu uzskatîja kå ma©isku darbîbu karotåja dzîvîbas paildzinåßanai. Íåda paraΩa piemitusi arî citåm indoeiropießu tautåm, un tås pamatå ir ticéjums, ka ar îstenîbai lîdzîgu rituålo darbîbu tiek panåkta pati îstenîba. Òaudis ticéja, ka, veicot apbedîßanu bez mirußå ˚ermeña un ievérojot atbilstoßos rituålus, nåve büs piemånîta, un tå netîkos tik åtri péc karot aizgåjußå dzîvîbas. Iedomåtå nebütîba deva mierinåjumu un bagåtinåja garîgo dzîvi palicéjiem. Minétå tautasdziesma ¬auj paraudzîties uz neparasto un noslépumaino Lazdiñu uzkalniñu pavisam citådå skatîjumå. Uzkalniñß saglabå senas zemga¬u dzimtas varoña piemiñu, kas no sveßatnes karagaitåm nav pårnåcis atpaka¬ savås måjås. Ar ßo uzkalniñu senie Gaujas zemga¬i atståjußi savai tautai svarîgu kultürvésturiskas nozîmes tradîciju. Íobrîd vientu¬ais meΩå pamestais Lazdiñu uzkalniñß aicinåt aicina sakopéjus, lai ßis nozîmîgais senvéstures piemineklis vél ilgi saglabåtos nåkamajåm paaudzém. Apmekléjiet ßo neparasto senvéstures liecinieku! Tas atrodas pie Vidzemes ßosejas 68 km no Rîgas.❏

2004. gada 25. marts

Studentu klubå un Kultüras centrå Studentu pütéju or˚estrim SPO – 35 Ieva Mi˚elsone Ja kådam, kas ieradis klausîties modernus rokmüzikas, hiphopa, soulmüzikas vai smagå metåla ritmus, ß˚iet, ka pütéju or˚estris spéj izpildît tikai opîßu un omîßu laika müziku un braßus marßus un ka ßåda müzika iederas vienîgi za¬umballés, viñß maldås. Par to, ka SPO ir studentiski jauneklîgs un spéj dzirkste¬ot patiesi müsdienîgos skañdarbos, aizraujot skañu pasaulé lîdzi ikvienu klausîtåju, varés pårliecinåties itin visi, kas 26. marta vakarå plkst. 18.30 dosies uz LU Lielo aulu, kur savas paståvéßanas 35. jubilejas koncertu Jauns un traks sniegs RTU studentu pütéju or˚estris SPO måkslinieciskå vadîtåja Måra Martinsona un diri©enta Atvara Lakstîgalas vadîbå. Koncerta programma sola ne vienu vien pårsteigumu un satikßanås prieku, dzirdot daudzus iemî¬otus skañdarbus jaunå aranΩéjumå, piemérotus

pütéja or˚estra izpildîjumam. Par to parüpéjies Måris Martinsons un Andris Pu¬˚is, kurß vairåkus gadus bijis SPO otrais diri©ents, îpaßi ßim koncertam sagatavojot jaunus skañdarbus. Nav noslépums, ka latvießu komponistu speciåli pütéju or˚estriem saceréti skañdarbi ir liels retums, tåpéc nekas cits neatliek, kå paßiem diri©entiem ˚erties pie darba, un tå Ulda Marhiléviça müzika izrådei Tobågo ieguvusi jaunu skanéjumu. Èru müzikas cienîtåjus noteikti priecés Ronana Hårdimana lieliskå Lord of the Dance interpretåcija. Gan ßos, gan citus ritmus izdejos neiztrükstoßs SPO koncertu partneris – SPO deju grupa Gitas Ëdres vadîbå. Koncertå skanés arî latvießu studentu dziesmu popürijs Jauns un traks, Jura Kulakova Aeternus, Larsena Skandinåvija – repertuårs ¬oti plaßs un daudzveidîgs. Klausîtåji varés novértét arî tos skañdar-

bus, kas nesen SPO ¬åvußi plükt laurus starptautiskos pütéju or˚estru festivålos un konkursos. 2002. gada jünijå SPO Latviju pårståvéja Nîderlandé, Pirmerendå, pütéju or˚estru konkurså, kur gan vietas netika dalîtas, toties SPO pelnîti sañéma atzinîgus vårdus par veiksmîgo ßovu. Kå teicis Ωürijas pårståvis – varot redzét, ka or˚estrantiem paßiem sagådå prieku un ¬oti patîk tas, ko viñi dara. Un tad jau arî klausîtåji nespéj palikt vienaldzîgi. Savukårt SPO brîvå un atraisîtå defiléßanas maniere patîkami pårsteigusi citu valstu profesionå¬us, jo Eiropå dominé militåro or˚estru defiléßanas skola. Arî 2002. gada septembrî Íveicé, Goldahå, notikußajå starptautiskajå pütéju or˚estru festivålå müséjie izcélås ar marßéßanas manieri, ar slîpso¬iem veidojot sareΩ©îtus zîméjumus, kamér citi or˚estri braßi so¬ojußi taisni uz priekßu. Tas palîdzéja rîdziniekiem kopvértéjumå iegüt pårliecinoßu otro vietu. 2003. gada aprîlî SPO piedalîjås starptautiskå konkurså Itålijå, Riva del Gardå,

kur sañéma balvu – kausu par îpaßu ieguldîjumu jaunießu müzikas attîstîbå. No pérnå gada sasniegumiem nevar nepieminét SPO izcînîto 2. vietu Dziesmu un deju svétku pütéju or˚estru skaté 57 Latvijas pütéju or˚estru konkurencé. Íåda uzvara liecina, ka RTU var pamatoti lepoties ar savu or˚estri. Ir skaidrs, ka arî 26. marta koncerts klausîtåjiem neliks vilties – atzinîba, kas güta gan starptautiskå mérogå, gan tepat Latvijå, tam ir garantija. Uz tikßanos koncertå! Péc jubilejas koncerta darbs, protams, turpinåsies. SPO aktîvi jågatavojas pütéju or˚estru salidojumam, kas notiks 11. jünijå, un tad jau büs klåt arî Studentu dziesmu svétki – ßîsvasaras nozîmîgåkais muzikålais notikums. Rudenî SPO atkal gaidîs draugi Våcijå – kårtéjo reizi SPO ir uzaicinåts piedalîties pütéju or˚estru festivålå Bådorbå, kur ir gatavs ne vien kårtéjo reizi apliecinåt savu muzikålo varéßanu, bet arî iegüt jaunus draugus un iespaidus un rast ieceres repertuåra pilnveidoßanai. ❏

Kamertonim – 11 buças + viens Ωürijas åbols + Galvenå balva Rüta Lapsa «Dienå, kad Latvijå ieso¬oja pavasaris, pie mums atnåkusi RTU Studentu teåtra diena Sküpsts,» atklåjot Studentu teåtra dienu, teica müsu augstskolas rektors akadémi˚is Ivars Knéts, atzîstoties, ka «arî es savulaik esmu spéléjis teåtri – lugå Runga iz maisa téloju Kurmi. Man bija pat viens teikums teksta!» Uzrunas noslégumå rektors novéléja aktieriem panåkumus gan uz skatuves, gan dzîvé. Studentu teåtra dienu RTU Kultüras centrs rîko jau piekto gadu. Íogad tajå piedalîjås 12 kolektîvi: LPA teåtra studija Rikoßets, LKK Studentu teåtris, RTU teåtra studija Spéle, LMA operstudija Figaro, ViA studentu teåtris ViaGars, LLU Studentu teåtris, Mazås ©ildes teåtra studija Vinnijs, LU Studentu teåtris, BJC studijteåtris Aka, VEF Kultüras pils Rîgas pantomîma, RTU studentu teåtris Kamertonis un LKA 1. aktieru kurss. Garo teåtra maratonu noskatîjås un vértéja gan Ωürija – aktiermåkslas pedago©e Lidija Stiebra, aktrise Indra Burkovska, Ilona Vanadziña no Rîgas domes Kultüras pårvaldes, www.studentnet.lv redaktors Tålivaldis Kronbergs, ßo rindu autore un, protams, Kultüras centra vadîtåja un ßî pasåkuma galvenå vaininiece Asja Visocka –, gan studentu eksperti. Pirmo reizi vérté-

ßanå iesaistîjås arî paßi aktieri, vértojot kolé©u sniegumu lîdzîgi tam, kå tas notiek Eirovîzijå. Visiem vértétåjiem bija jånosaka studentu dienu labåkå aktrise, labåkais aktieris, labåkais térps un labåkå reΩija. Par katru balsi varéja iegüt vienu buçu. Ûürija, nominéjot labåkos, pieß˚îra åbolus un, protams, Studentu teåtra dienas Sküpsts Galveno balvu. Jåatzîst, ka kolektîvu sniegums ir ¬oti atß˚irîgs un ir grüti péc vienådiem kritérijiem vértét topoßos profesionå¬us – LMA Figaro un LKA 1. aktieru kursu, zinåmå mérå arî Rîgas pantomîmu – un studentu amatierteåtrus un studijas. Vértétåjiem nebija viegli, taçu Studentu te-

åtra diena izvértås interesanta. Èpaßi patika skatuves noforméjums un balsoßanas rezultåtu vizuålais atspogu¬ojums – par katru punktu pie tåfeles tika piesprausta buça. Saskaitot buças un åbolus, ieguvåm ßådus rezultåtus: LU Studentu teåtrim – 7 buças + 1 åbols, LKA 1. aktieru kursam – 7 buças, Rîgas pantomîmai – 5 buças, LLU Studentu teåtrim – 4 buças + 1 åbols, LPA Rikoßetam – 4 buças, Vinnijam – 2 buças + 1 åbols, LKK Studentu teåtrim, LMA Figaro, ViA ViaGars un Akai – pa 1 buçai. Vislielåkos laurus plüca müsu augstskolas studentu teåtris Kamertonis, iegüstot 11 buças + 1 åbolu + Studentu teåtra dienas

Galveno balvu – sudraba ce¬ojoßo Åksta cepuri, ko viñiem atraktîvi pasniedza pagåjußå gada laureåti – Rîgas pantomîma un tås reΩisors Roberts Ligers. No sirds sveicam Kamertoña kolektîvu un viñu reΩisori Ludmilu Stançiku! Tå bija pelnîta uzvara, jo müséjie bija lieliski. Galvenås balvas ieguvéjus patîkami pårsteidza www.studentnet.lv redaktors T. Kronbergs, pieß˚irot laureåtam eksluzîvas tiesîbas vienu gadu izvietot informåciju par sevi studentu vortålå un – par ko Kamertoña aktieri izskatîjås îpaßi priecîgi – bez maksas vienu stundu aktiermeistarîbå pie Lidijas Stiebras. ❏