Nr 17 6 04 2006

Nr. 17 (1309) 2006. gada 6. aprīlis

R Ī G A S

T E H N I S K Ā S

U N I V E R S I T Ā T E S

RTU un LU apvienojas konkurētspējīgākā Eiropas universitāšu tīkla izveidē

Foto: Eduards Lapsa

EGITA KANCĀNE, Informācijas centra korespondente 29. martā RTU rektors Ivars Knēts un LU rektors Ivars Lācis, klātesot universitāšu vadošajiem darbiniekiem, parakstīja sadarbības līgumu, kurā paredzēts apvienot abu augstskolu resursus vienotas izglītības un zinātnes infrastruktūras izveidei. Tas ir otrais apakšlīgums 2005. gada 22. martā noslēgtajam jumta līgumam starp RTU un LU. Pēc līguma parakstīšanas RTU Rīgas Biznesa skolas tehniskais direktors Zigmunds Zitmanis žurnālistiem un interesentiem sniedza detalizētu informāciju par vienotās infrastruktūras izveides projektu, tā aktivitātēm un sagaidāmajiem rezultātiem.

Pēc Z. Zitmaņa teiktā, abu universitāšu sadarbības pamatvirzieni būs vienotas Lat vijas izglītības un zinātnes informācijas telpas attīstīšana (standartizācija, autorizācija, integrācija, kopīga tehnoloģiju lietošana, kopīga tehnoloģiju iegāde), Lat vijas un pasaules akadēmiskā (studiju un pētniecības) potenciāla izmantošana (kopīga akadēmisko resursu iegāde, videokonferenču un telemediju risinājumi), E-studiju pieejamības un lietojuma attīstīšana (mācībspēku izglītošana metodikā, vienotu standartu izstrāde) un augstskolu pārvaldes un pakalpojumu sistēmu pilnveidošana (studentu reģistri, finansu sistēmas, dokumentu vadības sistēmas, projektu vadības sistēmas).

Projekta realizācijas gadījumā ieguvēji būs visi – gan universitāšu studenti, gan mācībspēki, gan zinātnieki, gan administratori. Studenti iegūs studiju portālu un modernus komunikācijas līdzekļus, mācībspēki – multimediju un simulāciju, videokonferenču un video straumēšanas iespējas, zinātnieki – pasaules datorresursu GRID izmantošanas iespējas un efektīvāku dalību starptautiskos zinātniskos projektos, administratori – efektīvākus pārvaldes mehānismus un zemākas infrastruktūras uzturēšanas izmaksas.

Vērojot plašsaziņas līdzekļu fotogrāfus, kas, mirguļojot digitālo fotokameru zibspuldzēm, iemūžināja svarīgo notikumu, LU rektors I. Lācis atzina, ka tāpat kā fotogrāfiem šobrīd būtu neiedomājami sarežģīti strādāt ar fotoaparātu Smena, arī Latvijas zinātnes institūcijām ir sarežģīti strādāt ar atpalikušām informācijas tehnoloģijām. «Sadarbības līgums nepieciešams, lai uzlabotu tos lielceļus, kuri pie mums atved svarīgāko informācijas sistēmu produktu – internetu. Ja mēs rūpīgi nestrādāsim zinātnes infrastruktūras izveidei, ļoti daudzi izglītības un zinātnes plāni var palikt tikai uz papīra,» atzina I. Lācis.

Arī RTU rektors I. Knēts piekrita viņam, sakot, ka, vērojot visas pasaules izglītības attīstības tendences un zināšanu ietilpīgas ekonomikas uzvaras gājienu, šobrīd Latvijai ļoti svarīgi ir attīstīt tehnoloģijas un mazināt digitālo plaisu Latvijas un Eiropas zinātnisko institūciju starpā. Šim nolūkam nāksies apvienot RTU, LU, valsts un Eiropas Savienības līdzekļus.

Vienotās infrastruktūras izveides projektu plānots realizēt līdz 2013. gadam. Lai projektu realizētu, tuvākajā laikā abās augstskolās plānots izveidot koordinācijas komisijas kopīgai resursu un pakalpojumu stratēģijas izstrādei un 2006. gada septembrī plānots uzsākt LU un RTU mācībspēku izglītošanu e-resursu izmantošanā.

A V Ī Z E .

I Z N Ā K

K O P Š

0 7 .

0 2 .

1 9 5 9

2

INFORMĀCIJA

2006. gada 6. aprīlis

Sveicam LIF stipendiju konkursa uzvarētājus!

Sveicam RTU studentus, maģistrantus un doktorantus, kas uzvarējuši stipendiju konkursā 2005./2006. m. g. 2. semestrī: MLĶF – Jekaterinu Petuškovu, Andreju Petuškovu, Georgiju Bakradzi, Ilzi Elksnīti, Sergeju Gaidukovu; EEF – Daini Hauku; ETF – Romānu Aleksandrovu, Dmitriju Fomenko, Aleksandru Ipatovu, Denisu Stepinu, Mihailu Storoženko, BF – Annu Augustinsku, Vitu Plisku, Andi Malnaci, Ritu Sondori, Aļonu Smirnovu, Edvīnu Zundi; Transportbūvju institūtā – Oskaru Medni, Oskaru Koemecu, Mārtiņu Kiščenko, Lindu Šaķi, Jāni Vasaraudzi,

Marinu Bistrovu, Māri Garklāvu; Dzelzceļa transporta institūtā – Andreju Gusjkovu, Ilonu Kodinu, Elmāru Korotkovu, Aleksandru Klokovu, Konstantīnu Ļapšinu, Oļegu Petriku, Fjodoru Mihailovu.

Konkursu sponsorējuši a/s OlainFarm, VAS Latvijas dzelzceļš, Lattelekom SIA, VAS Latvijas Valsts ceļi, a/s Latvijas gāze, Rīgas laku un krāsu rūpnīca, SIA Jaunpagasts Plus.

LIF mērķprogramma Izglītībai, zinātnei un kultūrai

RTU Karjeras dienas 2006 KRISTA GRIĶE Veiksmīgi noslēgušās RTU Karjeras dienas 2006, kuras norisinājās 22. un 23. martā RTU aulā. Šāds pasākums tiek organizēts jau trešo gadu, un jau trešo gadu projekta RTU Karjeras dienas vadītāji ir Oskars Priede (RTU projektu vadītājs) un Jolanta Priede (RTU Studiju daļas vadītāja). Šis bija pirmais gads, kad RTU Karjeras dienas tapa ar Eiropas Savienības Sociālā fonda atbalstu.

Karjeras dienas apmeklēja ne vien RTU studenti un akadēmiskais personāls, bet arī daudzu vidusskolu, arodskolu, dažādu organizāciju un uzņēmumu pārstāvji, kā arī vienkārši interesenti (kopā reģistrētas 184 organizācijas un uzņēmumi, nesaistīti ar RTU, un vairāk nekā 2000 studenti no RTU).

Karjeras dienu galvenais mērķis ir informēt tehnisko un sociālo zinātņu studentus par attiecīgo nozaru uzņēmumiem, kā arī parādīt studentiem konkrētu nozaru darba tirgu un iespējas piedalīties moderno tehnoloģiju apguvē un zinātniskajā pētniecībā.

Tā ir lieliska iespēja veidot saikni starp studentiem un viņu potenciālajiem darba devējiem, lai jau pirmajos studiju gados studenti savu studiju procesu virzītu atbilstoši darba tirgus prasībām – izvēlētos specializāciju savā studiju programmā un brīvās izvēles priekšmetus, kas noderētu arī pēc augstskolas beigšanas, veidojot profesionālo karjeru. Šogad īpaša uzmanība tika pievērsta studentu informēšanai par Karjeras dienu norisi. Nedēļu pirms RTU Karjeras dienām tika rīkoti informatīvi pasākumi studentiem un darbiniekiem četrās fakultāšu ēkās. Trīs dienas aktīvi studenti, tērpti ar atbilstošu simboliku rotātos krekliņos, īpaši noformētos stendos iepazīstināja visus interesentus ar uzņēmumu prezentāciju grafiku un informēja, kādi uzņēmumi un organizācijas piedalīsies Karjeras dienās. Reklāmas rullīši bija dzirdami radio un skatāmi TV ekrānos. Jau divas nedēļas pirms Karjeras dienu norises presē un internetā bija lasāmas intervijas un publikācijas, kurās tika norādīti RTU Karjeras dienu galvenie mērķi un uzdevumi, atbildēts uz jautājumiem par iespējām, kuras gan studentiem, gan uzņēmumiem sniedz šāda veida pasākumi.

22. martā jau krietni pirms atklāšanas ceremonijas pie RTU aulas kuplā skaitā bija pulcējušies studenti, preses pārstāvji un citi interesenti. Atklāšanas uzrunas teica

Foto: Eduards Lapsa

RTU mācību prorektors profesors Elmārs Beķeris, norādot uz RTU Karjeras dienām kā saikni starp Latvijas uzņēmējiem un studentiem, un uzņēmējs Valdis Kalnozols, aicinot studentus nebraukt strādāt uz ārvalstīm, bet meklēt darba un karjeras izaugsmes iespējas tepat Latvijā. Šogad pasākumā piedalījās 36 dažādu nozaru uzņēmumi, kas piedāvāja RTU studentiem darba un prakses vietas, kā arī informēja par aktualitātēm attiecīgajā nozarē. Uzņēmēji īpaši ieinteresēti sadarboties tieši ar MLĶF, ETF, EEF, BF un TMF studentiem, uzsverot, ka RTU vienīgā piedāvā labi sagatavotus speciālistus attiecīgajās nozarēs. Tādi uzņēmumi kā TietoEnator, Vermerk, airBaltic Corporation, Latvenergo, Kalnozols celtniecība, LMR Āzene u. c. norādīja, ka galvenokārt ir ieinteresēti piedāvāt darbu tieši RTU studentiem. Vairāki uzņēmumi jau RTU Karjeras dienu laikā piedāvāja studentiem aizpildīt pieteikuma anketas un pretendēt uz vakantajām darba vietām, kā arī piedāvāja studentiem prakses vietas, kas atbilst studiju nozarei.

Studenti lielu interesi izrādīja, ne tikai apmeklējot uzņēmumu stendus, bet arī uzņēmumu prezentācijas. Uzņēmumu prezentācijās bija iespēja sīkāk iepazīties ar uzņēmumu darbības virzieniem, nepieciešamajiem speciālistiem un uzdot interesējošos jautājumus uzņēmumu pārstāvjiem. Prezentāciju telpa bija pārpildīta. Tā kā studenti jau iepriekš zināja prezentāciju grafiku, tad apmeklēja mērķtiecīgi tikai viņus interesējošas prezentācijas. Visas prezentācijas vadīja kompetentas, pieredzes bagātas un augstas amatpersonas. Prezentācijas norisinājās divas dienas, un tajās kopumā piedalījās 29 uzņēmumi.

Aptaujājot studentus par RTU Karjeras dienām, dzirdējām pozitīvas atsauksmes.

Studenti uzsvēra, ka Karjeras dienas ir ļoti nepieciešamas un palīdz atrisināt problēmas ar prakses un darba vietām. Daudzi studenti atzina, ka Karjeras dienu laikā iepazinušies un uzzinājuši par uzņēmumiem, kas saistīti ar viņu studiju nozari, bet iepriekš nebija informēti par šo uzņēmumu eksistenci. Līdz ar to RTU Karjeras dienas palīdzējušas labāk izprast un saskatīt izvēlētās studiju specifikas nozīmi un nepieciešamību.

Ielūkojoties nākotnē – RTU Karjeras dienas būs! Lielākā problēma, ar ko šogad saskārās Karjeras dienu organizētāji, ir telpu šaurība. Daudziem uzņēmumiem nācās atteikt dalību tieši vietu trūkuma dēļ. Šī problēma tiks risināta, un ir cerība, ka jau nākamgad varēs piedalīties arī tie uzņēmumi, kam šogad tādu iespēju nebija.

2006. gada 6. aprīlis

STARPTAUTISKO UN SABIEDRISKO ATTIECĪBU DEPARTAMENTĀ

3

Stipendija studijām maģistra programmā Geberta Rufa fonda programma Swiss Baltic Net un Šveices Mercator fonds izsludina pieteikšanos uz stipendiju studijām Bāzeles Universitātes Eiropas institūtā starpdisciplinārā maģistra programmā Master of Advanced European Studies 2006./2007. studiju gadā.

Studiju programmā iekļauti kursi tiesību zinātnē, politikā, ekonomikā un Eiropas integrācijas jautājumos. Līdzās akadēmiskajām studijām paredzētas arī praktiskas nodarbības un tikšanās ar ekonomikas un politikas pārstāvjiem dažādās ES institūcijās Strasbūrā, Briselē un Luksemburgā. Studiju programmu beidzot, tiek iegūts starptautiski atzīts maģistra grāds Master of Advanced European Studies (MAES).

Pieteikties studijām var interesenti, kas ieguvuši augstāko izglītību tiesību zinātnē, ekonomikā vai politikā, kā arī šajās nozarēs strādājošie, sociālo zinātņu vai dabaszinātņu speciālisti.

Studijas notiek vācu un angļu valodā.

Studiju ilgums: 2 semestri – no 2006. gada oktobra līdz 2007. gada septembrim.

Stipendija – 1100 Šveices franku mēnesī – sedz uzturēšanās izdevumus. Stipendiāti papildus saņem 700 Šveices franku ceļa izdevumu segšanai un 400 Šveices franku

mēnesī dzīvokļa īrei, kā arī vienreizēju piemaksu ekskursiju izdevumiem (500 Šveices franku) un mācību līdzekļu iegādei (500 Šveices franku). Stipendiāti ir atbrīvoti no studiju maksas.

Pieteikumi studijām un stipendijai jāiesniedz līdz 2005. gada 31. maijam Swiss Baltic Net Rīgas birojā, RTU, Kaļķu ielā 1-222; tālr. 7089021; e-pasts: evita.serjogina@rtu.lv vai Bāzeles universitātes Eiropas institūtā, Gellertstrasse 27, PO Box, Basel CH-4020.

Nepieciešamie dokumenti: • CV ar fotogrāfiju; • motivācijas vēstule, kurā pamatota studiju programmas izvēle un ieceres, kas ar to saistītas, un izklāstīti pretendenta nākotnes plāni profesionālajā ziņā; • apstiprināta diploma un diploma pielikuma kopija ar tulkojumu angļu vai vācu valodā; • angļu un vācu valodas zināšanas apliecinoši sertifikāti.

Informācija par studiju programmu Master of Advanced European Studies atrodama internetā: www.europa.unibas.ch vai zvanot pa tālr. +41 61 317 97 66; e-pasts: europa@unibas.ch.

Angļu valodas kursi Bristolē

7. Drēzdenes vasaras skola mikroelektronikā

No 26. jūnija līdz 21. jūlijam Bristoles Universitātes Valodu centrs aicina apmeklēt angļu valodas kursus. Zināšanu līmeņi: Lowe intermediate un Intermediate.

Mācības notiek intensīvā režīmā (21 stunda nedēļā) nelielās grupās, katrā ne vairāk kā 12 dalībnieku. Kursa laikā dalībnieki varēs uzlabot zināšanas angļu valodas gramatikā, papildināt vārdu krājumu, pilnveidot sarunvalodas, prezentācijas un diskusiju iemaņas un prasmi rakstīt dažādus personiska rakstura, akadēmiskus, lietišķus tekstus, attīstīt lasītprasmi un klausīties prasmi, kā arī piedalīties lekcijās par dzīvi Lielbritānijā.

Kursa dalības maksa (ieskaitot kursa materiālus, ekskursijas un kultūras programmu) ir 450 GBP. Bristoles universitātes Valodu centrā ir iespējams kārtot IELTS eksāmenu. Kursa dalībniekiem tiks piedāvāta iespēja kārtot IELTS eksāmenu septembrī.

Kursa dalībnieki tiks izmitināti universitātes dzīvokļos netālu no mācību vietas.

Dzīvošanas izmaksas ir apmēram 70 GBP nedēļā.

Pieteikuma veidlapas internetā: www.bris.ac.uk/languagecentre/efl/summer.

Pieteikumi jāiesniedz vismaz mēnesi pirms kursa sākuma.

Bristoles universitātes Valodu centrs piedāvā arī angļu valodas kursus dažādu nozaru speciālistiem: angļu valoda mākslas un humanitāro zinātņu speciālistiem; angļu valoda biznesa un ekonomikas speciālistiem; angļu valoda sociālo zinātņu speciālistiem; angļu valoda svešvalodu skolotājiem; angļu valoda matemātiķiem.

Sīkāka informācija par piedāvātajiem kuriem atrodama internetā: http://www.bris.ac.uk/Depts/LangCent/.

E-pasts: Language-Centre@bris.ac.uk; tālr. +44 (0) 117 974 1311.

Vasaras skola BaSoTi Aicinām studentus no 31. jūlija līdz 14. augustam piedalīties starptautiskā vasaras skolā Technical Informatics and Information Technology. Vasaras skola notiks Lietuvā, Viļņas Ģedimina Tehniskajā universitātē, un tajā piedalīsies 30 studenti no Baltijas valstīm, Polijas, Krievijas, Zviedrijas, Somijas.

Galvenie vasaras skolas organizatori ir Brēmenes universitāte, Lībekas universitāte, Rostokas universitāte. Pasākumu finansiāli atbalsta Vācijas Akadēmiskās apmaiņas dienests (DAAD).

Programmā: kursi vācu un angļu valodas zināšanu uzlabošanai; lekcijas un diskusijas par vasaras skolas tematiku; kultūras programma un ekskursijas.

Vasaras skolas dalībnieki saņems sertifikātu un ECTS par pabeigtajiem kursiem.

Informāciju par vasaras skolu var iegūt, sazinoties ar Dr. Christine Bräuning pa tālr. +49 381 498 7660; e-pasts: christine.braeuning@uni-rostock.de; http://www.ief. uni-rostock.de/basoti.

Vasaras skola ekonomikas studentiem

Varšavas ekonomikas skola aicina ekonomikas studentus no 8. līdz 23. jūlijam piedalīties Vasaras universitātē.

Sīkāka informācija par vasaras skolas programmu, dalības maksu un pieteikšanās kārtību atrodama internetā: http://www.summeruniversity.edu.pl/2006/.

E-pasts: summer@sgh.waw.pl.

Infineon Technologies, AMD, ZMD un Drēzdenes Tehniskā universitāte 2006. gada 10.–15. septembrī piedāvā studentiem piecu dienu ilgu praktiski orientētu mācību programmu, kas saistīta ar pusvadītāju ražošanu. Vasaras skolas galvenā tēma ir Modernās attīstības tendences integrālo shēmu sagatavošanā un ražošanā. Vasaras skola notiks pazīstamākajā mikroelektronikas centrā Eiropā.

Programmā paredzētas lekcijas, ekskursijas, tikšanās un diskusijas ar referentiem, uzņēmumu darbiniekiem un sponsoriem.

Pieteikties uz vasaras skolu var ikviens doktorants vai jaunais zinātnieks. Vasaras skolas darbs notiks vācu valodā. Pieteikumi jāiesniedz līdz 31. maijam.

Informācija par vasaras skolu atrodama internetā: www.sommerschule-mikroelektronik.de.

Starptautiskā jauno mediju skola Lībekas universitātē Lībekas universitātes Tehnisko un dabas zinātņu fakultāte no 2006. gada oktobra piedāvā jaunu starptautiski akreditētu maģistra studiju programmu ISNM Master of Science in Digital Media. Studenti no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Čehijas un Pēterburgas līdz 31. maijam var pieteikties uz stipendiju šīs programmas apguvei.

Programma sniedz zināšanas par jaunākajām tendencēm digitālo mediju tehnoloģijās. Tajā ietverti informācijas tehnoloģijas un datorzinātnes, ekonomikas, dabaszinātņu, mākslas, sociālo un humanitāro zinātņu kursi.

Pieteikties studijām un stipendijai var arī tie studenti, kas šovasar iegūs bakalaura diplomu. Studiju ilgums 2 gadi. Studijas notiek angļu valodā.

Informācija par studiju programmu: brigitta.krauss@isnm.de. Par pieteikšanos stipendijai: www.isnm.de vai admissions@isnm.de.

Vasaras kursi Austrijā Vīnes Diplomātiskā akadēmija aicina no 7. augusta līdz 1. septembrim piedalīties vācu valodas un valsts zinību kursos. Tiek piedāvāti kursi sešos dažādos valodas zināšanu līmeņos un iespēja iegūt valodas zināšanas apliecinošu sertifikātu (Österreichisches Sprachdiplom). Programmā līdzās valodas apmācībai iekļautas lekcijas, semināri, radošās darbnīcas, ekskursijas un dažādas brīvā laika aktivitātes.

Pieteikumu veidlapas un informācija par kursiem atrodama: www.da-vienna.ac.at/sommerkurs.

Pieteikumi jāiesniedz līdz 15. jūnijam: Diplomatische Akademie Wien A-1040 Wien, Favoritenstrasse 15 a Tālr. +43 1 505 72 72 138, fakss: +43 1 504 22 65.

E-pasts: elvira.peyrat@da-vienna.ac.at.

4

RTU LIKUMI UN LĒMUMI

Senatoru lēmumi martā 27. marta sēdē Rektors akadēmiķis I. Knēts izsniedza RTU profesora diplomu J. Ķipsnam (IEF), A. Krastiņam (IEF) un E. Vanzovičam (EEF). RTU Goda darbinieka nozīmīti un apliecību rektors izsniedza BF docentam I. Mieriņam.

ETF dekānam G. Balodim rektors izsniedza akreditācijas lapas bakalaura un maģistra profesionālo studiju programmām Transporta elektronika un telemātika.

Rektors pateicās visiem neseno pasākumu organizatoriem un dalībniekiem, kas veiksmīgi popularizējuši RTU vārdu. Dalība izstādē Skola 2006 un studentu aktīvā darbošanās tajā bija skaists akcents nepārtrauktajā skolēnu informēšanas darbā par RTU. Veiksmīgi beigušās skolēnu brīvlaika nedēļas konsultācijās fakultātēs.

Vairāk apmeklētāju nekā pirms gada pulcēja Karjeras dienas. TV un centrālajā presē labi izskanēja interesantās RTU atbalstītās un BEST Riga organizētās 3. inženieru sacensības. * Rektors informēja: F Beidzot IZM paziņojusi, ka piešķirts finansējums 33 IZM – RTU projektiem 2006. gadā – Ls 574 000. Gaidām, kad naudu pārskaitīs.

F Patīkami bija iepazīties ar fakultāšu plāniem 2007.–2013. gadam. Esam prasījuši 76 milj. latu zinātniskās aparatūras iegādei, 67 milj. latu infrastruktūras sakārtošanai, 12 milj. latu doktorantu atbalstam.

F Ir pieņemts Augstskolu likums, kas stāsies spēkā 6. aprīlī. 27. martā LU Lielajā aulā notika seminārs, kas veltīts pavisam jaunam – Augstākās izglītības likumam.

Likums paplašina augstskolu tiesības rīkoties ar pašu ieņēmumiem, glabājot tos komercbankā. IZM līgumus ar augstskolām slēgs uz trim gadiem (tagad uz gadu), kas dos zināmu stabilitāti. Ik pa 10 gadiem notiks augstskolu pārakreditācija.

Akadēmisko nosaukumu piešķir uz vēlēšanu pamata.

Savukārt konkursā uz akadēmisko amatu var pieteikties visi ar attiecīgo akadēmisko nosaukumu attiecīgajā nozarē. Rektors slēdz līgumu ar konkursa uzvarētāju, vadoties no Senātā definētiem nosacījumiem.

Grozīta pašpārvaldes struktūra – likvidēta Akadēmiskā sapulce. Izveidos 16 personu Akadēmisko padomi, kuras sastāvā 50% ir akadēmiskā personāla un darbinieku pārstāvji, 25% – profesionālo asociāciju pārstāvji, bet 25% – valdības, IZM pārstāvji.

Atcelts dalījums akadēmiskajās un profesionālajās studiju programmās.

Augstskola piešķirs bakalaura un maģistra akadēmiskos grādus, bet inženiera kvalifikāciju piešķirs profesionālās asociācijas.

Ievieš ECTS – Eiropas kredītpunktu sistēmu. Līdz šim RTU gadā apguva 40 KP, Eiropā – 60 ECTS. F Maija sēdē jāapstiprina jaunais Senāta sastāvs, jo pašreizējais strādā jau trīs gadus. Plānotas kopā 80 vietas, no tām 16 vietas studentu frakcijai, 4 – administrācijai, pa vienai vietai – ZB, NĶI, BBS, Daugavpils fil, Liepājas fil., pa divām vietām – HI, VI un APF, BF – 7, DITF – 9, ETF – 4, EEF – 5, IEF – 10, MLĶF – 7, TMF – 7. * Par asociēto profesoru vakantajām štata vietām. Senāts nolēma izsludināt konkursu uz šādām vakantajām asociēto profesoru štata vietām: 1. Vides zinātnes nozares vides inženierzinātnes apakšnozares specializācijā ugunsdrošība un civilā aizsardzība.

2. Mehānikas nozares teorētiskās mehānikas apakšnozares specializācijā sistēmu dinamika. 3. Mehānikas nozares materiālu mehānikas un pretestības apakšnozares specializācijā galīgo elementu metodes. 4. Mašīnzinātnes nozares mēraparātu un

Foto: Eduards Lapsa

Lai pārrunātu turpmākās sadarbības iespējas, 28. martā RTU viesojās Grimsbijas tālākizglītības un augstākās izglītības institūta (The Grimsby Institute of Further& Higher Education, Lielbritānija) rektors profesors Daniels Kāns un prorektors Maiks Dillons.

Viesi tikās ar mūsu augstskolas zinātņu prorektoru profesoru Leonīdu Ribicki un SSAD Informācijas centra vadītāju Jolantu Jurēvicu.

2006. gada 6. aprīlis

metroloģijas apakšnozarē. * Senāts apstiprināja RTU Metodiskās padomes nolikumu.

Metodiskās padomes uzdevumi: - izstrādāt RTU studiju programmu attīstības vadlīnijas atbilstoši Eiropas Savienības vienotās augstākās izglītības telpas veidošanas un Latvijas normatīvo aktu prasībām; - izstrādāt kopējās prasības RTU īstenojamām studiju programmām; - gatavot un apspriest priekšlikumus RTU studiju procesa organizācijas un metodiskā nodrošinājuma uzlabošanai; - dot vērtējumu jaunu studiju programmu sākšanas un novecojušo īstenošanas pārtraukšanas lietderībai; nodrošināt studiju programmu ikgadējo pašnovērtējuma ziņojumu vērtējumu; - gatavot priekšlikumus studiju darba kvalitātes nodrošinājuma uzlabošanai; - sadarboties ar RTU struktūrvienību metodiskajām komisijām un koordinēt to darbu. * Senāts apstiprināja budžeta finansēto vietu skaitu uzņemšanai RTU pamatstudijās 2006. gadā sadalījumā pa fakultātēm, filiālēm un studiju programmām.

Kopējais valsts budžeta finansēto vietu skaits fakultātēs un filiālēs uzņemšanai pamatstudijās 2006. gadā: APF – 25; BF – 152; DITF – 380; EEF – 230; ETF – 280; IEF – 140; MLĶF – 170; TMF – 320; DF – 115; Liepājas fil. – 65; Ventspils fil. – 35; RTU kopā – 1912. * Par 30.01.2006. RTU Senāta apstiprinātā akadēmisko un profesionālo pamatstudiju, augstākā līmeņa un doktora studiju programmu saraksta papildināšanu Senāts nolēma: apstiprināt akadēmisko un profesionālo pamatstudiju, augstākā līmeņa un doktora studiju programmu saraksta papildinājumu, noteikt to realizācijas veidu un realizācijas vietu uzņemšanai Rīgas Tehniskajā universitātē 2006. gadā.

A. Pilna laika (dienas) studiju programmas.

Maģistra profesionālo studiju programma Automātika un datortehnika. Pamatojums: Augstākās izglītības programmu licencēšanas komisijas lēmums (2006. g. 16. februārī) par licences izsniegšanu programmas īstenošanai. * Senāts apstiprināja RTU doktorantūras nolikumu. * Par ieņēmumu un izdevumu tāmes apstiprināšanu 2006. gadam Senāts nolēma: noklausoties kanclera R. Taraškeviča ziņojumu par Senātā 2005. gada 21. martā apstiprinātās RTU ieņēmumu un izdevumu tāmes 2005. gadam izpildi un priekšlikumus RTU ieņēmumu un izdevumu tāmei 2006. gadam, 1) apstiprināt 2005. gada RTU budžeta līdzekļu izlietojumu (kopā plānotie ieņēmumi Ls 21 437 166, t. sk. valsts budžeta dotācija Ls 15 567 030, faktiskie ieņēmumi Ls 22 982 333, t. sk. valsts budžeta dotācija Ls 15 734 728; plānotie izdevumi Ls 21 437 166, faktiskie izdevumi Ls 21 950 562), 2) apstiprināt RTU ieņēmumu un izdevumu tāmi 2006. gadam (kopā plānotie ieņēmumi 28 899 197, t. sk. valsts budžeta dotācija Ls 21 448 697; plānotie izdevumi Ls 28 899 197). * Senāts apstiprināja RTU Senāta nolikuma grozījumus. * Par RTU Būvuzņēmējdarbības un īpašuma vērtēšanas, darījumu un apsaimniekošanas kompetences centru Senāts nolēma: 1. Pamatojoties uz IEF domes 2006. gada 13. marta sēdes lēmumu, nodibināt RTU Būvuzņēmējdarbības un īpašuma vērtēšanas, darījumu un apsaimniekošanas kompetences centru. 2. Apstiprināt RTU Būvuzņēmējdarbības un īpašuma vērtēšanas, darījumu un apsaimniekošanas kompetences centra nolikumu. * Par studiju maksu 2006./2007. m. g. bakalaura profesionālajā studiju programmā Nekustamā īpašuma pārvaldība nepilna laika (vakara) studijās Senāts nolēma: sakarā ar to, ka bakalaura profesionālo studiju programmā Nekustamā īpašuma pārvaldība diplomētu speciālistu nekustamā īpašuma ekonomists sagatavošana būs dārgāka paaugstināta pieprasījuma apstākļos, jo studiju programmas realizācija notiks, RTU docētājiem sadarbojoties ar Latvijas Īpašumu vērtētāju asociācijas, Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācijas, Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas profesionāļiem, noteikt 2006./2007. m.g. mācību maksu bakalaura profesionālajā studiju programmā Nekustamā īpašuma pārvaldība nepilna laika (vakara) studijām Ls 720. * Senāta Studiju programmu komisijas priekšsēdētājs asoc.prof. J. Smirnovs ziņoja par komisijā iesniegto pašnovērtējuma ziņojumu recenzēšanas rezultātiem. Pozitīvu vērtējumu saņēmuši pašnovērtējuma ziņojumi šādām 2004./2005. m. g. realizētajām programmām: 1) bakalaura, maģistra un doktora akadēmisko studiju programmām Informācijas tehnoloģija (recenz. prof. J. Jankovskis); 2) bakalaura, maģistra un doktora akadēmisko studiju programmām Elektronika (recenz. prof. M. Kleinhofs); 3) 2. līmeņa augstākās profesionālās izglītības studiju programmai Elektronika (recenz. prof. M. Kleinhofs); 4) 1. līmeņa augstākās profesionālās izglītības studiju programmai Elektronika virziens Elektroniskā aparatūra (recenz. prof. M. Kleinhofs); 5) 1. līmeņa augstākās profesionālās izglītības studiju programmai Arodpedagoģija (recenz. prof. J. Ķipsna); 6) doktora akadēmisko studiju programmai Vadībzinātne (recenz. prof. J. Gerhards). * Par papildinājumu TMF Mašīnbūves tehnoloģijas institūta nolikumā Senāts nolēma: papildināt TMF Mašīnbūves tehnoloģijas institūta (MTI) nolikuma (apstiprināts 2003. gada 28. aprīļa Senāta sēdē) 3.1. punktu «MTI ir tiesīgs veikt šādas darbības» ar apakšpunktu – «vēlēt asistentus, lektorus, docentus, pētniekus un vadošos pētniekus».

M. E.

2006. gada 6. aprīlis

STUDENTU LAPA

5

APF studenti gūst atzinību Lielvārdes plenērā ANNA VASIĻJEVA, APF 4. kursa studente, studentu koordinatore 16.–19. martā Lielvārdes kultūras nama telpās notika starptautiskais arhitektu un pilsētplānotāju plenērs Lielvārdes pilsētas centra laukuma attīstības vīzijas, kurā piedalījās deviņas arhitektu un pilsētplānotāju komandas no dažādām Eiropas valstīm – no Vācijas KNEBEL & VON WEDEMAYER architects – Nikolajs Knēbels un Hennings fon Vedemaijers, no Ungārijas Linda Erdeļi un Balāšs Koreņi, no Igaunijas SALTO architects office – Karli Luiks un Mārja Kaska, no Somijas – Ville Rantanens un Raulinss Eriks, no Latvijas Mikus Lejnieks un Juris Lasis (šoreiz zem Lejnieku projektēšanas biroja karoga). Pirmo reizi plenēru vēsturē piepildījās studentu sen lolotā vēlme – arī APF studentiem bija ļauts plenērā piedalīties kā pilntiesīgai komandai, par to liels paldies jāsaka Lielvārdes novada domei. Lielvārdes plenērā RTU APF godu aizstāvēja 4. kursa students Ansis Klīdzējs un 3. kursa students Austris Mailītis. Ansis ir aktīvs plenēru dalībnieks jau ilgu laiku, tāpēc prieks par viņam un Austrim doto iespēju piedalīties plenērā kā pilntiesīgai komandai ir vēl jo lielāks.

Lielvārdes centrālais jeb tirgus laukums – pilsētas ģeogrāfiskais un vēsturiskais centrs – ir viena no vietām pilsētām, kuru nepieciešams labiekārtot. Pašlaik tirgus laukumā atrodas bijusī universālveikala ēka, divas pirms dažiem gadiem rekonstruētas ēkas, kur izvietojušās dažādas nozīmes (veikali, kafejnīca u.tml.) iestādes, ielu tirdzniecības vieta,

pilsētas skvērs, ābeļdārzs, starppilsētu autobusu pieturas paviljons. Līdz šim pilsētai nav bijusi vienota koncepcija šīs teritorijas izmantošanai, tāpēc Lielvārdes dome nolēma rīkot plenēru ar nolūku atrast veiksmīgāko un arhitektoniski interesantāko telpisko risinājumu centra kvartāla apbūvei un radīt vispārēju vīziju Lielvārdes pilsētas laukuma attīstībai, respektējot novada teritorijas plānojumā noteiktās vadlīnijas un esošo ēku esamību.

Kā jau ierasts, arhitektu komandām plenēra uzdevumu veikt palīdzēja APF kursu studenti: Anna Vasiļjeva – studentu koordinatore, Jānis Apsītis (mūsu neaizvietojamais tehniskais tulks no 4. kursa), Agate Kalnpure, Vineta Strauta, Madara Eisaka, Ilvars Jermacāns, Ilze Vanaga, Dāvis Gasuls (no 2. kursa) un Kārlis Melzobs, Arnita Ārmane, Dagnija Smilga, Laura Pelše un Santa Matule (no 1. kursa), kā arī kaut īsu brīdi, bet ne mazāk vērtīgi mūsu pulkā strādāja Dairis Tiesnesis. Studenti strādāja, neatpaliekot no profesionāļu darba ritma, – nenogurstot taisīja maketus, kuģoja internetā, meklējot bildes un informāciju, palīdzēja organizēt plenēra darbu izstādi un tulkot tekstus dokumentiem un prezentācijām no angļu valodas uz latviešu. Darbojoties līdzās profesionāļiem, topošie arhitekti varēja labi izjust izvēlētās profesijas gaišās un tumšās puses. Īpaši svarīgi studentiem bija vērot, kā, neatpaliekot no pieredzējušām komandām, darbojas Ansis un Austris, dodot rīkojumus saviem studiju biedriem palīdzēt maketēšanā. Ansis, protams,

neaizmirsa arī fotogrāfa pienākumus un paralēli darbam bildēja plenēra darba procesu un ārpus tā notiekošo ekskursijās utt.

1. vietu plenēra žūrija piešķīra Lindai Erdeļi un Balāšam Koreņi no Ungārijas, 2. vietu ieguva Lejnieku projektēšanas birojs, bet 3. vieta (tikai ar puspunkta pārsvaru par mūsu fakultātes puišiem) tika vācu arhitektiem par viņu izstrādāto urbāno koncepciju. Ansis un Austris saņēma žūrijas atzinību un piesaistīja visplašāko Lielvārdes publikas un preses pārstāvju neviltotu uzmanību. Fotozibšņu gaismā viņi nebeidza vien atbildēt uz publikas un žūrijas jautājumiem.

Abu studentu skatu torņa koncepcija vienīgā piešķīra Lielvārdes centrālajam laukumam īsto akcentu. Lielvārdes domes pārstāvju teiktais plenēra noslēgumā ļauj cerēt, ka tieši šī studentu ideja tiks īstenota jau tuvākajā laikā.

Paldies visiem studentiem, kas piedalījās plenērā! Arī turpmāk APF studenti ir aicināti aktīvi piedalīties plenēros.

P. S. Pēc daudzu gadu pārtraukuma Jauno arhitektu kustība sadarbībā ar RTU APF, Studentu parlamentu un Latvijas Arhitektūras muzeju atjauno tradīciju un aicina apmeklēt RTU APF studentu darbu izstādi Mazajā Pils ielā 19 Trīs Brāļos.

Izstādē līdz 9. aprīlim būs apskatāmi APF pirmo piecu kursu studentu veidotie maketi, rasējumi un 2006. gada bakalaura darbi, kā arī projekti, kas tapuši, piedaloties dažādos pasākumos ārpus studijām.

Kurš teica, ka RTU nav talantu?

RTU ir ļoti daudz talantu, un vēl vairāk ir studentu, kas par tādiem tikai top. Tas bija lieliski redzams RTU Studentu parlamenta un RTU Studentu kluba kopīgi rīkotajā pasākumā Made in RTU, kura fināls norisinājās 30. martā Kaļķu ielas 1 Lielajā aulā.

Kopā konkursā tika pieteiktas vairāk nekā 560 fotogrāfijas 10 kategorijās un 22 īsfilmas. Konkursa žūrija, kurā bija gan foto, gan kino speciālisti, izvēlējās deviņus labākos darbus un vienu īsfilmu. Fotogrāfijas vērtēja: mākslinieks Oskars Orlovs, fotogrāfe Mārīte Sribna, kinokritiķis Oļegs Kastovičs, JI tehniskais redaktors Eduards Lapsa, Studentu kluba un Kultūras centra projektu vadītāja Inese Krūma.

Kinofilmas vērtēja: Rīgas Kinostudijas valdes priekšsēdētāja vietnieks Alvis Mengots, kinorežisors Romualds Pipars, ilggadējais Rīgas Kinostudijas direktors Uldis Šteins, Studentu kluba un Kultūras centra direktore Asja Visocka.

Nomināciju uzvarētāji: Ar CITU ACI skatoties – Irīna Skripčenko; Es izjūtu Latviju – Miks Šēls; Man ir dampīts baigi foršs – Miks Šēls; Pasniedzēj, stresa nav – Edgars Strods; Portreti – Agris Alksnis; Ātrums aizrauj – Agris Alksnis; Laternu stundā – Mihails Jeršovs; Mēs visi sirdī esam bērni – Edgars Strods; Pilsētā arī ir daba – Anna Kaļiņina.

Nominācijā Dzīve iekš RTU Ārzemju studentu departaments izlēma konkursu turpināt, jo nespēja izvēlēties uzvarētāju. Pieci laimīgie, kas cīnīsies par šīs nominācijas galveno balvu – ļoti labu digitālo fotoaparātu, ir: Inese Poļaka, Jurijs Korjakins, Andrejs Švedovs, Edgars Strods, Miks Šēls. Īsfilmu konkursā, kurā piedalījās 22 īsfilmas, par labāko tika atzīta Ģirta Zemīša filma Sarkangalvīte un vilks. Patiesībā tās bija piecas dažādas īsfilmas par šo tēmu.

Gandrīz visas filmas, kas piedalījās konkursā, bija labā kvalitātē un interesantas, tāpēc žūrijai bija īpaši grūti izvēlēties šīs nominācijas uzvarētājus. Tikpat labi uz galveno balvu šajā kategorijā varēja pretendēt Alekseja Bergmaņa filma ZION.lv, taču žūrijas locekļi nosliecās par labu Ģirta filmai. Kino žūrija atzina, ka abiem puišiem ir jāturpina iesāktais.

Par lielu atbalstu šā konkursa rīkošanā pateicamies RTU Studentu klubam un Kultūras centram. Digitālo fotokameru nominācijai Dzīve iekš RTU palīdzēja sagādāt RTU Ārzemju studentu departaments. Galveno balvu īsfilmu konkursā sniedza interneta veikals NEOstore.lv. Liels paldies arī jaunajiem konkursa organizatoriem: Jolantai, Līgai, Jānim, Katjai, Aleksandram un Kirilam!

Fantastiski bija arī vokālās grupas Kubuss puiši, kuri izsauca skatītāju ovācijas.

Paldies jāsaka arī trim satriecošajām Džeimsa Bonda meitenēm: Annai Svētiņai, Solvitai Roļskijai un Olgai Ukstiņai. Šis projekts zināmā mērā bija ledus laušana, jo šāds konkurss agrāk nebija rīkots, tāpēc tā rezultāti nebija prognozējami. Liels, liels paldies studentiem no organizatoru puses par daudzajiem interesantajiem iesūtītajiem darbiem! Ceram, ka tiem, kas bija ieradušies uz konkursa noslēgumu, patika un viņi palika apmierināti. Ceram, ka nākamgad studentu atsaucība būs vēl lielāka, lai turpinātu šo konkursu. Tos studentus, kas neiekļuva finālā, varu mierināt, ka konkurence daudzās nominācijās bija ļoti spēcīga, un viņi ir malači, ka iesūtīja savus darbus.

P. S. Visi foto darbi būs apskatāmi internetā: www.rtusp.lv.

SP Kultūras nodaļa

6

STUDENTU LAPA

2006. gada 6. aprīlis

RTU Studentu organizācijas neguļ ziemas miegu LIENE ALEKSANDRA ĀBOLIŅA Kādā klusā darba dienas vakarā (15. februārī) RTU mājīgajās telpās RTU Studentu parlaments aicināja RTU studentu organizācijas uz tikšanos, lai iepazītu organizāciju darbības mērķus, kā arī aktīvākos dalībniekus un iespējamās sadarbības formas, lai turpmāk sāktu aktīvāku sadarbību. Piedalījās BEST-Riga, IASTE, Quality Dragons, Robotikas interesentu klubs un RTU Studentu parlaments. Katra organizācija, iepazīstināja klausītājus ar savu vēsturi, darbības veidu, lielākajiem projektiem un mērķiem, bija sagatavotas piecas ļoti interesantas prezentācijas.

Iepazīsties:

BEST-Riga (Board of European Students of Technology) darbojas jau trīspadsmito gadu un ir nepolitiska bezpeļņas Eiropas Tehnisko universitāšu studentu apvienība, kas ir pārstāvēta 60 universitātēs visā Eiropā. Šīs organizācijas mērķi ir attīstīt un paplašināt studentu zināšanu līmeni, redzesloku, dažādot izglītības iespējas un piedāvāt studentiem starptautisku pieredzi viņu studiju laikā, kā arī ļaut iepazīt Eiropas valstu kultūru.

BEST rīko: triju veidu aktivitātes – starptautiskie pasākumi (kursi, kultūras apmaiņas, starptautiskie iekšējie pasākumi); lokālie pasākumi (RTU inženieru sacensības, semināri, labdarības pasākumi); iekšējie pasākumi (jauno biedru piesaistes pasākumi, motivācijas pasākumi, sēdes).

Ieguvums RTU studentam: iespēja piedalīties BEST kursos, uzlabot svešvalodu zināšanas, apceļot Eiropu.

Atziņa: ja vēlies izbaudīt Eiropu, tad dari to ar BEST-Riga.

Dalībnieku skaits: 30.

Pārstāvēja: Kristīne Kirsanova, Alise Lezdiņa.

Kontaktinformācija: e-pasts: Riga@BEST.eu.org, www.best.eu.org/riga/ http://www.best.eu.org/index.jsp.

IAESTE Latvija (The International Association for the Exchange of Students for Technical Experience) biznesa būtība ir studentu apmaiņa praktiskai apmācībai un darba pieredzes iegūšana atbilstoši studiju novirzienam. Skaitļi ir pārliecinoši: IASTE darbojas 80 valstīs, ir iesaistītas 992 izglītības iestādes un

pastāv individuāla vienošanās ar 3200 kompānijām visā pasaulē. IASTE Latvija kā lielās IASTE organizācijas daļa darbojas kopš 2002. gada janvāra, tā ir brīvprātīga studentu organizācija, kuras darbības mērķis ir sniegt studentiem iespēju izmantot augstskolā iegūtās teorētiskās zināšanas, veicot praksi ārzemju uzņēmumos, tā palīdzot studentiem iesaistīties profesionālajā dzīvē, vienlaikus iegūstot starptautisku darba pieredzi.

IAESTE darbība: to nosaka lielās IAESTE lemtais gada dalījums un aktivitātes, tādas kā sadarbības uzņēmumu meklēšana Latvijā, RTU studentu informēšana par prakses iespējām un reģistrēšana, studentu apmaiņas koordinēšana, dokumentu noformēšana, kā arī starptautiskas aktivitātes, pieredzes apmaiņa.

Ja tevi interesē prakse ārzemēs, sazinies ar IASTE Latvija komandu.

Ieguvums RTU studentam: iespēja iegūt apmaksātu praksi – t. i., darba pieredzi arī ārpus Latvijas.

Atziņa: prakse ārzemēs nav tikai labs ieraksts CV, bet arī jauni kontakti, jaunas zināšanas, neaizmirstami pavadīts laiks.

Dalībnieku skaits: 5.

Pārstāvēja: Inga Gončarova, Agneta Karjuse, Olga Dmitričenko.

Kontaktinformācija: LatviaRTU@iaeste.org, www.bf.rtu.lv/~iaeste, www.iaeste.org.

Organizācija-biedrība Quality Dragons ir dažādu nozaru studentu un interesentu apvienība ar mērķi sekmēt uz zināšanām balstītas sabiedrības attīstību, veicinot jauniešu izpratni par mūsdienu vadības principiem un veidojot radošu vidi vadības un inženierzinātņu studentu un profesionāļu veiksmīgai sadarbībai.

Darbība: izglītojošie pasākumi, aktīvas diskusijas ar prāta vētru, ekskursijas uz uzņēmumiem; tikšanās ar dažādu nozaru profesionāļiem, projekti, pētniecība, kvalitātes sistēmas ieviešana, savas spēles radīšana.

Ieguvums RTU studentam: jaunas zināšanas un to praktisks izmantojums komandas darbā, iedvesma savam nākotnes kapitālam, jauni kontakti un neaptveramas iespējas pilnveidot sevi kā vadītājam un profesionālim savā jomā.

Atziņa: tava izaugsme = prakse > teorija.

Dalībnieku skaits: 10.

Pārstāvēja: Baiba Medne.

Kontaktinformācija: e-pasts: quality.dragons@rtu.lv.

Robotikas interesentu klubs – savu darbību sācis tikai šogad, tā mērķis ir attīstīt robotikas kustību studentu vidū RTU. Galvenie darbības virzieni: zinātniskā darbība, robotu būve, sadarbība starp fakultātēm un sadarbība starp studentiem un mācībspēkiem, sadarbība ar mašīnbūves, elektrotehnikas un elektronikas un IT nozaru uzņēmumiem, kā

RTU Studentu parlaments – Latvijas vecākā studentu pašpārvalde, kuras sastāvā ir visu astoņu RTU fakultāšu pārstāvji – studenti, kuriem rūp studenti.

RTU Studentu parlaments ir interesanti un lietderīgi pavadīts laiks, jauni draugi, sportiskas aktivitātes, aizaujoši izklaides un kultūras pasākumi, aktīva studentu interešu pārstāvniecība, konsultācijas neskaidros studiju procesa jautājumos, lai kopējiem spēkiem padarītu studiju laiku neaizmirstamu, iegūto diplomu prestižāku un sociālo dzīvi kvalitatīvāku.

Darbība: viss par un ap studentiem...

Ieguvums RTU studentam: pirmā palīdzība studentiskos jautājumos!

Atziņa: student, esi aktīvs! Gribi vairāk – nekas nav neiespējams!

Dalībnieku skaits: 45.

Pārstāvēja: Liene Aleksandra Āboliņa, Miķelis Ragainis, Ilgmārs Vaļts, Dainis Jakovels, Līga Stankeviča, Edgars Ivanovs, Jānis Pekarēvičs, Lāsma Stankeviča, Iveta Zosāre.

Kontaktinformācija: info@rtusp.lv, www.rtusp.lv.

Noslēgumā pie kafijas tasītēm tika ap-

arī ar līdzīgām organizācijām ārvalstīs.

Pašlaik Robotikas interesentu klubā darbojas četru RTU fakultāšu (DITF, ETF, EEF, TMF) studenti.

Darbība: viss iepriekš minētais Ieguvums RTU studentam: Iespēja pilnveidot savas zināšanas un pārbaudīt savus spēkus, jaunā dažādu nozaru komandā.

Atziņa: Starta signāls ir izskanējis.

Dalībnieku skaits: 15.

Pārstāvēja: Laura Sudraba.

Kontaktinformācija: e-pasts: sudrabinjsh@gmail.lv.

spriestas galvenās problēmas, ar kurām saskaras studentu organizācijas, tās ir līdzīgas: cilvēkresursu trūkums vai pasivitāte; studentu mazā aktivitāte; finanšu resursu piesaiste; specifiska situācija, sadarbojoties ar uzņēmējiem.

Galvenie ieguvumi arī netika aizmirsti: pieredze, projektu realizēšanā; jauni kontakti; starptautiska pieredze; prieks par veiksmīgiem projektiem; pateicība no studentiem par rastajām iespējām.

Ar anketu palīdzību tika meklēti sadarbības virzieni, un tie tika atrasti. Šis ir tikai sadarbības sākums, un tā noteikti turpināsies.

Visi dalībnieki ir laimīgi, jo tikšanās bija izdevusies, un iegūtās zināšanas un kontakti nu liekami lietā.

Ja zem RTU jumta mājo vel kāda studentu organizācija, lūgums atsaukties, RTU SP aicina visus uz sadarbību, jo tieši vienotībā un informētībā ir spēks!

Lai izdodas!

2006. gada 6. aprīlis

7

STUDENTU LAPA

Lāsma. Ceļā uz virsotnēm – Pastāsti par sevi – no kurienes esi, kur iepriekš mācījies, kā nonāci RTU, studentu pašpārvaldē un kā – Studentu parlamentā?

– Esmu no Latgales. Konkrētāk – Preiļu rajona Upmalas. Pirms RTU mācījos burvīgā un man joprojām ļoti mīļā skolā – Vārkavas vidusskolā. Jau šajā skolā darbojos skolēnu pašpārvaldē.

Gadu biju tās vadītāja. Darbojos arī Preiļu rajona skolēnu domē. Tātad sabiedriskās aktivitātes man vienmēr bijušas tuvu sirdij! Loģiski, ka bija vēlēšanās darboties arī fakultātes pašpārvaldē un Studentu parlamentā. Pašpārvaldē sāku darboties ļoti līdzīgi kā daudzi citi... Viss sākās ar Aktīva skolu Īvandē!

Tā kā pēc vidusskolas beigšanas kādu brīdi bija doma studēt sabiedriskās attiecības, tad biju ļoti priecīga, ka ir iespēja darboties SP Sabiedrisko attiecību nodaļā. Šajā darba grupā strādāt pieteicos, jau mācoties 1. kursā. Sākumā bija mazie melnie darbiņi, vēlāk – aizvien lielāki!

– Par ko tu kļūsi, kad izaugsi (joks), t. i., kad pabeigsi RTU, cik ilgi vēl plāno šeit mācīties un kādu specialitāti apgūsti?

– Ja pieņemam, ka izaugusi būšu nākamgad vasarā, tad būšu bakalaurs materiālzinātnē. Cik ilgi vēl mācīšos? Šo un nākamo gadu noteikti! Kas būs pēc tam, vēl neesmu īsti droša... Pilnīgi iespējams, ka mani gaidīs kāda maģistrantūras programma.

– Kādi ir tavi pienākumi tavā pašpārvaldē, un kādi – Studentu parlamentā?

– Pašpārvaldē esmu mūsu vadītājas Nadeždas Feldmanes vietniece un Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja. SP? Kā vadītājas vietas izpildītāja arī vadu Sabiedrisko attiecību nodaļu. Koordinēju arī Jaunā Inženiera darba grupu.

– Kādi ir tavi vaļasprieki – ko dari brīvajā laikā?

– Kas ir brīvais laiks? Protams, tik traki jau nav. Cenšos atpūsties, noteikti satikties ar draugiem! Draugi man ir ļoti svarīgi! Patiesībā brīvo laiku izdodas ļoti viegli aizpildīt ar dažādiem darbiņiem un nedarbiņiem! Palasu kādu grāmatu, pasportoju... Un galu galā – uz mājiņām taču arī ir jāaizbrauc!!!

– Parlamentā tu strādā arī «Jaunajā Inženierī» – kāpēc iesaistījies šajā projektā?

Vai pati raksti? Par ko tev ļoti, ļoti gribētos uzrakstīt?

– Patiesībā viss sākās ar to, ka Guntaram (iepriekšējam darba grupas vadītājam) Jaunajam Inženierim vairs neatlika laika. Tā kā darbojos Sabiedrisko attiecību nodaļas darba grupā, uzņēmos šo darbiņu darīt! Gribējās, lai parādās vairāk rakstiņu, kas interesētu tieši studentus. Domāju, pagaidām tas mums arī diezgan labi izdodas!

Pati pēdējā laikā rakstu diezgan reti...

Skolas laikā gan dažādi sacerējumi

tika rakstīti ar lielu prieku! Par ko es gribētu uzrakstīt? Hm... Nevaru tā uzreiz iedomāties... Varbūt intervija ar kādu slavenu cilvēku...? Taču zinu, ka tas ir grūti... Visam ļoti cītīgi jāgatavojas...

– Vai tev ir kādi lieli mērķi, kurus gribētu sasniegt?

– Pašlaik laikam viens no lielākajiem mērķiem ir noorganizēt RTU SP filmas tapšanu. Protams, bakalaurs, kas jāpabeidz...

– Kāda būs tava tuvākā piecgade? Kas ieplānots tavā dzīvē?

– Ieplānots izaugt lielai! Gribētu tā

jo mēs tomēr esam diezgan atšķirīgas!

– Dzīvē ir dažādas virsotnes, ko sasniegt.

Kādas būtu tavas virsotnītes, ko tu jau esi sasniegusi – mērķi, ko kādreiz esi izvirzījusi un tad mērķtiecīgi sasniegusi?

– Esmu veiksmīgi iestājusies augstskolā, darbojos Studentu parlamentā! SP vēlēšanās noteikti kandidēšu uz Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājas vietu (pašlaik, kā jau minēju, esmu vietas izpildītāja, ne vadītāja). Tās tādas lielākās virsotnītes...

– Vai tu strādā? Kā apvieno visus savus pienākumus?

grāmatiņas... Kāpēc tieši šie vārdi?

Ieklausies... Ir taču sava patiesība...

«Būtiskais nav acīm saredzams, un īsti mēs redzam tikai ar sirdi.» (Antuāns de Sent-Ekziperī) – Ko tu nekad neesi darījusi, bet ļoti gribētu?

– Gribētu izlēkt ar izpletni... Pieņemu, ka tas varētu būt kaut kas neizprotams...

Vienīgi – domāju, ka pati no lidmašīnas neizlēktu. Vajadzētu kādu, kas pagrūž!

– Vai ir tādas lietas, ko nekad nedarītu, kāpēc?

– Kas to lai zina... Nekad nesaki nekad...

Un tagad īsie jautājumi:

kārtīgi saprast, ko gribu darīt tad, kad būšu pabeigusi bakalaurus. Pagaidām vēl viss ir miglā tīts... Droši vien sākšu kaut kur strādāt... Tas ir grūts jautājums...

Paveras taču milzīgas iespējas!!!

– Par personisko dzīvi – daudzi puiši, kad teicu, ka tevi intervēšu, lūdza man tev uzdot vairākus ļoti svarīgus jautājumus – vai tev nav brīvs kāds sirds stūrītis, ko aizlienēt viņiem? Kas puisim jādara, lai tev iepatiktos? Un kas ir tās lietas, ar ko tevi pielabināt?

– Jautājums bija – kādi puiši man patīk, ja? Puisim ir jābūt tādam, lai viņš ar kaut ko izceltos citu vidū. Lai viņu var pamanīt. Jābūt kaut kam tādam, kas piesaistītu manu uzmanību... Jābūt aktīvam. Tādam, ar ko ir par ko runāt.

Noteikti ļoti svarīgi ir tas, ka puisis māk labi dejot! Un atcerēsimies, ka dejošana nebeidzas ar mīcīšanos bumsi – bumsi ritmos!

– Tava māsa arī darbojas gan studentu pašpārvaldē, gan parlamentā. Kāda ir citu cilvēku attieksme pret tevi – vai viņi nevērtē tevi salīdzinājumā ar māsu?

– Zini, neesmu pamanījusi, ka salīdzina. Vismaz man neviens neko tādu nav teicis. Un tas mani tiešām iepriecina,

– Mācības, MLĶF pašpārvalde un Studentu parlaments aizņem gandrīz visu manu laiku! Šķiet, pienākumus izdodas apvienot tīri veiksmīgi!

– Dažreiz ir lietas, kas apgriež mūsu dzīvi par 180 grādiem, – vai tev tā ir gadījies? Vai tā bija pozitīva pieredze?

– Šķiet, mana dzīve ir gājusi diezgan vienmērīgi! Reizēm sagriežas par dažiem grādiem, kas noteikti ir tikai pozitīvi! Un vispār – viss, kas notiek, notiek tikai uz labu! Vienmēr cenšos visā saskatīt tikai to pozitīvo!

– Vai tu mēdz kolekcionēt labas atziņas no lasītā, dzirdētā? Kas būtu tāda laba un dziļa doma, ko tu gribētu citiem pateikt – tas var būt aforisms, tavs dzīves moto vai vienkārši tikko izlasīts teikums. Pamato savu izvēli!

– Zini, ar to atziņu kolekcionēšanu ir kā ir. Man jau ļoti, ļoti patīk palasīt tādas gudras atziņas. Tas liek aizdomāties. Taču pati esmu slinka – kaut ko tādu pierakstu ļoti reti... Taču Līga (mana lielā māsa) vienmēr visādas atziņas ir pierakstījusi.... tā ka parazitēju uz viņas rēķina!

Ir grāmatas, ko pāršķirstu diezgan bieži... Viena no tām ir Mazais princis. Ļoti patīk! Tāpēc arī citātiņš no šīs

– Kura ir tava mīļākā suņu vai kaķu šķirne?

– Nav tā, ka būtu kāda viena mīļākā.

Pašai mājās ir balts kaķītis. Nav ne jausmas, kas tā par šķirni! Tie pelēki svītrainie ar’ ir smuki! Galvenais, ka mīļš un pūkains! Lai man piedod tie plikie kaķi, bet tādi gan mani šausmīgi nepatīk...

– Cīrulis vai pūce?

– Pilnīgi un noteikti – pūce!!! Nedēļu pēc sesijas nevienu dienu nevarēju no gultas izlīst agrāk kā trijos dienā...

– Baltā vai melnā šokolāde?

– Piena šokolāde ar veseliem lazdu riekstiem! Ļoti, ļoti garšo!

– Vasara vai ziema?

– Laikam jau vasara... Man nepatīk tuntuļoties! Taču tik skaisti izskatās, kad snieg...

– «Harijs Poters» vai «Gredzenu pavēlnieks»?

– Mazais princis! Godīgi sakot, neesmu lasījusi ne Hariju Poteru, ne Gredzenu pavēlnieku!

– «Noslēpums, kā iegūt plašu ļaužu masu atbalstu, slēpjas pozitīvajā domāšanā.»

(Napoleons Bonaparts) Kā tu komentētu šo izteikumu?

– Cilvēkiem patīk labas un pozitīvas lietas. Tieši tāpēc parasti visi piebiedrojas tam, kurš dzīvi un notikumus uztver un pasniedz pēc iespējas pozitīvāk. Un tā varbūt arī ir labāk. Pozitīvisms notušē problēmas!

– Kas ir pats, pats neprātīgākais, ko kādreiz esi darījusi?

– Hmm... Domājot atbildi uz šo jautājumu, sāk likties, ka esmu šausmīgi prātīga...

– Un visbeidzot – kaut kas no tevis «JI» lasītājiem – kaut kas, kas netiks ne izgriezts, pārlabots, ne citādi ietekmēts, – tas, ko tu gribētu pateikt katram no mums!

– Galvenais ir ticēt tam, ka viss ir iespējams! Un tā jau arī ir. Vajag tikai ļoti gribēt un iet uz savu mērķi! Lai izdodas!

Ar Lāsmu sarunājās Irēna Tuleiko (DITF)

8

SPORTS

Sporta nezūdamības likums

2006. gada 6. aprīlis

RTU ir viena no retajām universitātēm Latvijā, kurā 1. un 2. kursa studentiem ir obligātas sporta nodarbības. Viens no mācībspēkiem, kas veido studentu pozitīvo attieksmi un interesi par sportu, ir RTU Sporta kluba valdes priekšsēdētājs Rihards Jasūns. Viņš ir cilvēks, kas darbojas gluži kā dzīvesprieka un enerģijas dopings – atzīst Informācijas centra vadītāja Jolanta Jurēvica, korespondente Egita Kancāne un JI redaktore Rūta Lapsa, kuras pēc ciemošanās Sporta klubā ir pārpildītas pozitīvām emocijām. Cilvēkus, kas brīvprātīgi nodarbojas ar sportu un to mīl, Jasūna kungs dēvē par jūsmiņiem un ar aizrautību stāsta par RTU sporta dzīvi.

– RTU sporta dzīvi organizē divas struktūrvienības – Sporta klubs un Sporta katedra. Sporta kluba pārziņā ir izlašu sports – izlašu apstiprināšana, sporta pasākumu un turnīru organizēšana u.tml., savukārt Sporta katedras pārziņā ir dienas grupas studentu nodarbību organizēšana. Abas struktūrvienības strādā roku rokā.

– Kā notiek RTU dienas grupas studentu sporta nodarbības?

– RTU 1. un 2. kursa studentiem sporta nodarbības notiek divreiz nedēļā.

Kredītpunkti par šīm nodarbībām netiek piešķirti, taču sporta ieskaite studentam ir obligāta. Kad tika pārkārtota valsts pārvaldes struktūra, bez pārmaiņām neiztika arī universitāšu sporta dzīvē.

Daļa Latvijas augstskolu, sajūtot brīvību, teica, ka sporta nodarbībai nevajadzētu būt obligātai, jāveido fakultatīvais apmeklējums. Un ko tas nozīmē? Sports fakultatīvi – tas nozīmē nedarīt neko.

1992. gadā notika diskusijas ar toreizējo RTU rektoru Egonu Lavendeli, vai atstāt sportu kā obligāto mācību priekšmetu.

Jautājums tika izvirzīts Rektora padomē un pēc vairākkārtējas pārliecināšanas visi Rektora padomes locekļi nobalsoja par obligātajām sporta nodarbībām.

Vairākas citas Latvijas augstskolas, arī Latvijas Universitāte, atteicās no obligātajām sporta nodarbībām un tagad ar

lielām grūtībām cenšas tās atjaunot.

– Vai RTU studenti labprāt apmeklē sporta nodarbības?

– Jā! Mēs paši un arī mūsu studenti domā, ka sporta nodarbības jāorganizē arī RTU trešajiem kursiem. Daudzi studenti to pieprasa, jo viņiem sports tiešām patīk. Bija arī laiks apmēram no 1963. gada līdz 1966. gadam, kad studenti bija ļoti inerti – nenāca ne uz Sporta klubu, ne uz Sporta katedru un neinteresējās par sportu. Tagad situācija ir mainījusies – ārpus nodarbību laika studentiem jāpērk abonementi gan sporta zāļu izmantošanai, gan peldēšanas nodarbībām baseinā.

RTU ir viena no tām augstskolām, kas 1. kursa dienas grupas studentiem piedāvā izvēlēties sev atbilstošāko sporta veidu, un labākie var pārstāvēt RTU arī kādā no izlašu komandām: basketbolā, volejbolā, futbolā, florbolā, handbolā, badmintonā, tenisā, galda tenisā, peldēšanā, slēpošanā, sieviešu estētiskajā vingrošanā, orientēšanās sportā, vieglatlētikā, svara bumbas celšanā, grieķu romiešu cīņā, džudo, boksā, brīvajā cīņā u. c.

Populārākie sporta veidi RTU studentu vidū pašlaik ir basketbols, futbols, volejbols, protams, arī peldēšana.

Taču SIA Ķīpsalas peldbaseins nosaka baseina izmantošanas kvotu. Populārs

Foto: Eduards Lapsa

kļūst arī florbols (hokejs sporta zālē), un to paredzēts iekļaut dienas grupas nodarbībās.

Sporta nodarbības dienas grupas studentiem ir mācību process, kuru organizē un vada Sporta katedra.

Katedras vadītājs ir docents Viktors Bonders. Pret saviem pienākumiem viņš izturas ar lielu atbildības sajūtu, un viņam ir laba darbinieku, mācībspēku un treneru komanda. Pēdējā laikā katedrā ir aktivizējies arī zinātnes darbs, kuru vada docente Raisa Tarnopoļska – tiek organizēti gan sporta jautājumiem veltīti semināri, gan zinātniskās konferences.

– Kā studenti tiek iesaistīti lielajā sportā?

– Pārsvarā izlašu sportā darbojas tie studenti, kas no bērnības ir trenējušies noteiktā sporta veidā. Parasti viņi jau ir sasnieguši zināmu meistarību, paši piesakās pie izlašu komandu treneriem un tiek iekļauti kādā no mūsu 20 izlases komandām. Lielajā sportā (visbiežāk – svaru bumbas celšanā, boksā, vieglatlētikā un sieviešu estētiskajā vingrošanā) reizēm tiek iesaistīti arī tie dienas nodaļas studenti, kas agrāk nav nopietni

trenējušies – ja mēs redzam kādu spējīgu cilvēku, mēs viņu uzaicinām uz izlases komandu. Viens no piemēriem ir bijušais DITF dekāns Jānis Grundspeņķis, kurš tenisu sāka spēlēt studiju laikā kā dienas grupas students, bet pēc kāda laika, trenera Edmunda Fraloviča vadībā apzinīgi trenējoties, startēja Latvijas čempionātā. Patlaban izlašu komandās darbojas apmēram 500 studenti.

– Vai treniņus var apvienot ar studijām?

– Jā, RTU administrācija atbalsta sportistus – ir izdota rektora pavēle līguma formā, kur rektors no savas puses apņemas sportistiem nodrošināt kvalitatīvas treniņu bāzes, kā arī individuālus mācību plānus un sesijas pagarinājumu. Sportistiem ir arī iespēja ar Sporta kluba un Sporta katedras akceptu un ar Studentu parlamenta starpniecību ārpus kārtas lūgt materiālu atbalstu stipendijas veidā. Savukārt Sporta klubs, Sporta katedra un izlašu komandas no savas puses dara visu, lai celtu universitātes prestižu un prezentētu augstskolu Latvijā un ārzemēs.

Protams, perspektīvā jārunā ar administrāciju par iespēju atbrīvot augstas

2006. gada 6. aprīlis klases sportistus no mācību maksas. Šāda prakse ir daudzās ASV, Eiropas un pat dažās Latvijas augstskolās.

Sportisti jūt labvēlību, mūsu augstskolā šī attieksme ir saglabājusies kopš laika, kad studiju gados ar sportu aktīvi nodarbojās pašreizējie mācībspēki. Visi mūsu prorektori un rektori – Aleksandrs Mālmeisters, Aleksandrs Veiss, Egons Lavendelis un, protams, Ivars Knēts – ir bijušie sportisti. I. Knēts ir bijis Latvijas izlases dalībnieks desmitcīņā.

Sportisti nevar iztikt bez sporta bāzes, un mēs varam lepoties ar to, ka mums ir Ronīši – tādas sporta bāzes kā mums, domāju, nav nevienai citai augstskolai Latvijā un tikai retajai – pasaulē, tāpēc tā ir jāatjauno un jāuzlabo. Mums ir arī peldbaseins un tenisa korti.

– Kādās sacensībās startē RTU sportisti?

– Piemēram, sieviešu basketbola izlase RTU/Klondaika aktīvi piedalās mačos ārzemēs. Es pats kopā ar komandu kā treneris esmu vairākkārt bijis ASV. Pirms Amerikas augstskolu čempionātiem mēs vienā tūrē spēlējām apmēram 10 spēles ar 10 augstskolu komandām. Katru spēli skatās ap 600 skatītājiem, un pirms katras spēles tiek spēlēta Latvijas Valsts himna.

Tā ir vairāk nekā reklāma. Un otrs svarīgs iemesls, kāpēc sports ir jāattīsta, ir arī cilvēka veselība. Ir teiciens: «Veselā miesā – vesels gars!»

Viens no svarīgākajiem sporta dzīves masu pasākumiem RTU ir Sporta kluba, Sporta katedras un Studentu parlamenta organizētā RTU Rektora kausa izcīņa (agrāk – Spartakiāde) 14 sporta veidos, kurā piedalās visas fakultātes, veidojot sešas komandas (BF, APF un MLĶF veido apvienoto komandu). Gribētos, lai ar laiku šo sacensību organizēšanu pārņem Studentu parlamenta Sporta nodaļa, Sporta klubam un Sporta katedrai atstājot tikai konsultantu funkcijas.

Atsevišķi tiek organizēti krosi, atklātie čempionāti futbolā, pirmā kursa studentu Sporta diena.

RTU sporta izlases startē Rīgas čempionātos, Latvijas līgu sacensībās, Latvijas Universiādē. Izcilnieki brauc uz pasaules universiādēm, pasaules čempionātiem un pat uz olimpiskajām spēlēm.

RTU ir izveidota olimpiešu fotogalerija, kādas, šķiet, nav nevienā citā Latvijas augstskolā. Tur ir tādu izcilu sportistu fotoattēli kā volejbolista Pāvila Seļivanova, bobslejista Zinta Ekmaņa un svarcēlāja Raimonda Bergmaņa foto.

Ciemojoties ārvalstu augstskolās, gan esmu ievērojis, ka ļoti bieži ir izveidotas ne vien sportistu fotogalerijas, bet goda vietā noliktas ir arī slaveno sportistu medaļas un pat krekliņi un kedas. Sportisti ir vieni no labākajiem studentiem studentu vidū.

– Kāpēc tāds dalījums?

– Studentiem – sportistiem vai tiem studentiem, kas dejo un dzied koros, trīsreiz līdz piecreiz nedēļā ir nodarbības, brīvdienās ir sporta sacensības vai

SPORTS koncerti, un viņi tajā pašā laikā arī sekmīgi mācās. Tātad viņi prot organizēt savu laiku. Sports organizē cilvēku, līdz ar to visi sportisti ir ļoti aktīvi cilvēki.

Ir daudzi piemēri, ka sportisti, kas ir absolvējuši mūsu augstskolu, ieņem ļoti augstus amatus.

Runājot par sportiskākajām fakultātēm, jāatzīst, ka viss ir atkarīgs no uzņemtajiem studentiem. Pašlaik visaktīvākie sportisti ir ETF un DITF. Viņi regulāri Rektora kausa izcīņā gūst uzvaras. Ievērojot Rektora kausa nolikuma nosacījumus, es atdevu DITF ceļojošo Rektora kausu mūžīgā glabāšanā. Nolikumā ir teikts – ja trīs gadus pēc kārtas kāda fakultāte uzvar, tad tai paliek kauss. Rektoram vajadzēja pirkt jaunu kausu. Ļoti svarīga loma fakultāšu sportistu stimulēšanā ir dekāniem.

– Vai RTU darbinieki un pasniedzēji arī var sportot?

– Kādreiz mācībspēku un darbinieku sports bija ļoti populārs, augstskolā tika organizēta mācībspēku un darbinieku spartakiāde, un katra fakultāte visiem sporta veidiem varēja nodrošināt savu komandu. Taču mācībspēki un darbinieki kļūst vecāki, un mūsu ekonomiskās situācijas dēļ talantīgākie sportisti – studenti līdz šim nepalika strādāt augstskolā. Paldies Dievam, tagad arī RTU darbinieku vidū parādās gados jaunas sejas, un es saprotu, ka vajag atjaunot mācībspēku un darbinieku sportu. Nākamgad noteikti sāksim organizēt pasniedzēju un darbinieku mačus un kausu izcīņu atsevišķos sporta veidos.

Un sāksim, domāju, ar boulingu.

Sekmīgi turpinot jauku tradīciju, šogad 26. maijā notiks 40. sporta spēles starp Baltijas tehnisko universitāšu darbiniekiem un mācībspēkiem Sāremā. Ļoti vēlētos, lai visi tie sportiskie mācībspēki un darbinieki, kas vēlas piedalīties sporta spēlēs, pieteiktos Sporta klubā. Jārīko arī Sporta diena mācībspēkiem un darbiniekiem Ronīšos.

– Vai mācībspēki un darbinieki var trenēties RTU sporta zālēs?

– Mācībspēki un darbinieki var darboties kādā no RTU sporta zālēm Meža ielā, kā arī tenisa kortos. Šim nolūkam būtu jāizveido 10–12 cilvēku grupa, kas grib trenēties, jāizvēlas sporta veids, un Sporta klubs centīsies iedot grupai treniņu laiku. Iespējamie sporta veidi – volejbols, peldēšana un teniss. Vienīgi būs jāiestājas Sporta klubā un jāsamaksā biedra nauda – Ls 1 gadā.

Jau tagad daudzi darbinieki un mācībspēki apmeklē Ķīpsalas peldbaseinu. Mums ar to ir noslēgts līgums, kurā minēts, ka peldbaseins dod noteiktu stundu skaitu Sporta kluba abonementiem un Sporta katedras nodarbībām.

Slikti ir tas, ka viņi neļauj mums peldēt brīvdienās un darbdienās no plkst.

17 līdz 21. Taču, pērkot abonementu Sporta klubā, nevis baseinā, darbinieki, mācībspēki un studenti var peldēt divreiz lētāk.

– Arī pirms divdesmit gadiem droši vien ne visiem patika sports.

– Man atvilktnē ir 1982. gada sporta nodarbību žurnāls – RPI pasniedzēji un darbinieki. Tā ir vēsture, ar ko es lepojos un ar ko lepojas visi tie cilvēki, kas ir šajā žurnālā, piemēram, Iļjins, Novikovs, Paeglītis, Ozoliņš, Bažbauers, Obuševs, Juriksons, Kalme, Gerhards, Briedis, Kalniņš, Ķirsis, Rudņevs, Ameriks, Liepiņš, Katovičs, Vība, Mironovs, Dzenis, Knēts... Savā laikā rektors Aleksandrs Veiss pēc augstāku instanču norādījumiem izdeva pavēli – visiem augstskolas vadošajiem darbiniekiem ir jānodarbojas ar sportu. Mans kolēģis un skolotājs – nu jau nelaiķis – Gunārs Čakste ilgi domāja, kuru norīkot par šīs grupas vadītāju un galu galā teica, Rihard, tev šī grupa ir jāpaņem. Un es paņēmu. Sapratu, ka ar mācībspēkiem jāstrādā pēc iespējas apzinīgāk, jo pēc mana darba viņi spriedīs par visu mūsu augstskolas sporta darbu kopumā. Tāpēc ar šo grupu es strādāju no sirds. Sākumā tika pieaicināts ārsts – reizi nedēļā viņiem pārbaudīja asinsspiedienu un konstatēja, ka pārslodžu nav un asinsspiediens kļūst

9 arvien labāks. Bet, atklāti runājot, kādu laiku es viņus terorizēju – liku stipri iesildīties – skriet, vingrot, pašās nodarbības beigās kā sviestmaizīti iedodot paspēlēt futbolu vai basketbolu, ko tikai retais no viņiem mācēja spēlēt. Ar laiku, mainoties sporta bāzei, šī grupa sāka spēlēt volejbolu. Un spēlē vēl šodien.

– Vai studentiem var piespiest iemīlēt sportu?

– Viņiem nevajag piespiest mīlēt sportu. Sporta nodarbību apmeklējums ir augsts. Studenti nāk uz sportu un prasa vēl. Protams, tas ir atkarīgs no nodarbību kvalitātes un no pasniedzēja. Ja students atnāk pie mums uz Sporta klubu ar jautājumiem, viņš neaiziet prom, kamēr nav saņēmis no mums pozitīvu atbildi.

Tāds ir mans princips. Neviens Sporta klubā nedzirdēs vārdus «man nav vietas!», «man nav iespējas», «ej kaut kur citur!». Mēs sakām: «Varu, izdarīšu, palīdzēšu!»

RTU 143. jubilejas svinību dienā arī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga teica – pagaidām diemžēl Latvijas valsti pasaulē galvenokārt prezentē tikai sports un kultūra. Tāpēc mums jācenšas darīt visu, kas mūsu spēkos, lai sportu popularizētu. Vēl viens ļoti svarīgs jautājums, kāpēc sports ir jāattīsta, ir jauniešu veselība.

Bija kāds laiks, kad jauniešiem likās – ja mani neviens nepiespiež, kāpēc man to sportu vajag?! Es jau sāku uztraukties – neviens brīvprātīgi nenāk sportot. Taču ap 1998. gadu laikam arvien vairāk cilvēku sajuta – sāk mesties aizdusa, siksna ir jātaisa par trim caurumiem tālāk, nevar pieliekties pie kurpju šņorēm. Pie tā bija novedusi pārprastā brīvība. Un cilvēki sāka meklēt iespējas papildus sportot.

Ja es panākšu, ka, atnākuši pie manis, studenti iemīlēs savu sporta veidu, uz nodarbībām viņi nāks ar aizrautību, un, beiguši augstskolu, viņi ar sportu aizraus vēl kādu savā darba kolektīvā. Tad es būšu ļoti, ļoti gandarīts.

10

INFORMĀCIJA

2006. gada 6. aprīlis

NO PROFESORES AINAS KĀRKLIŅAS ATVADOTIES

1949. gadā Aina Kārkliņa kopā ar ģimeni – māti un diviem brāļiem – tika izsūtīta uz Sibīriju; tēvs bija apcietināts un aizvests jau agrāk. Tēvam tomēr izdevās ģimeni sameklēt, un Sibīrijā visi kopā nodzīvoja līdz 1956. gadam.

Pamatskolā Aina gāja Sibīrijā, bet vi-

dusskolu jau beidza Rīgā. Visa Ainas Kārkliņas dzīve bijusi saistīta ar RTU: no 1960. līdz 1965. gadam viņa studēja RPI Ķīmijas fakultātē, no 1966. līdz 1969. gadam bija aspirante, 1969. gadā aizstāvēja disertāciju un kļuva par asistenti Smalkās organiskās sintēzes tehnoloģijas katedrā, pēc tam strādāja par vecāko pasniedzēju, docenti un profesori. No 1996. gada Aina Kārkliņa bija pensijā un varēja veltīt vairāk laika Jaunpiebalgā atgūto vecāku māju atjaunošanai un sakopšanai.

Pēdējos gados, atvadoties no cilvē-

kiem, kuri bijuši patiesi nozīmīgi manā dzīvē – Ojāra Neilanda, Emīlijas Gudrinieces –, prātu aizņēmusi doma, kuru epigrāfā romānam Kam skanēs zvans licis Hemingvejs – katra kontinentam noskalota velēna, katrs tuva cilvēka zaudējums ir zvans arī tev. Šodien atvadoties no Ainas Kārkliņas, šis zvans mums, viņas ilggadējiem kolēģiem, skan jo skarbi.

Aina Kārkliņa mums bija vairāk nekā tikai darba biedrene, kolēģe. Ar savu atvērtību, enerģiju, labestību, gatavību palīdzēt viņa bija katedras īstais centrs. Šīs īpašības bija sekmējis

arī tālu no Latvijas pavadītais laiks.

Aina bija perfekta visu viņai uzticēto darbu veicēja – gan mācībspēks, gan disertāciju aizstāvēšanas padomes un katedras zinātniskā sekretāre, gan zinātniskā darba darītāja un vadītāja.

Arī pēc augstskolas darba atstāšanas Aina savā Jaunpiebalgā pulcēja un vienoja daudzus.

Aitmatovs ir dalījis cilvēkus gaismas nesējos un tumsas kalpos. Aina Kārkliņa bija gaismas nesēja.

ANDRIS STRAKOVS, MLĶF profesors

BEST Starptautiskais projektu forums 2006 Rīgā No 18. līdz 24. februārim BEST-Riga bija gods uzņemt 40 studentus, aktīvākos BEST biedrus no visas Eiropas. Forumā piedalījās arī BEST internacionālā valde.

Starptautiskais projektu forums BEST organizācijā notiek katru gadu, un BEST komiteju pārstāvji tajā strādā pie dažādiem projektiem starp komitejām.

Starptautiskais projektu forums 2006 Rīgā norisinājās augstskolā Turība. Katru dienu darbs grupās sākās plkst. 9 un beidzās plkst. 20, un pēc tam sekoja apkopojums līdz pat plkst. 23. Bija lieliski piedalīties forumā, kur cilvēki tik čakli strādā un grib attīstīt organizācijas servisu studentiem no Eiropas tehniskajām universitātē. Pateicoties forumam, ir pabeigti un sākti jauni projekti, kuros BEST biedri darbosies visu gadu.

Starptautiskais projektu forums 2006 nebūtu iespējams bez mūsu universitātes, citu institūciju un kompāniju atbalsta, tāpēc mēs pateicamies par sadarbību Rīgas Tehniskajai universitātei, Rīgas domei, uzņēmumiem Rita, Rīgas piensaimnieks, Rīgas piena kombināts, Aigas nams, MAP Latvia, Kurzemes bekons.

Ja arī tev ir vēlme piedalīties projektu organizēšanā vai strādāt starptautiskā komandā, noteikti iesaku iesaistīties BEST-Riga un iegūt unikālu starptautisku pieredzi.

Starptautiskā projektu foruma 2006 Rīgā organizatore KRISTĪNE KIRSANOVA, IEF 1. kursa maģistrante

RTU Inženieru sacensības 2006 JŪLIJA KADOČŅIKOVA, IEF 25. martā uz RTU galveno ēku nemitīgi virzījās nelielas studentu grupas. Nē, viņi neko nebija sajaukuši, tā tiešām bija sestdiena, un studenti tiešām gāja uz augstskolu, jo tieši 25. martā notika ikgadējās RTU Inženieru sacensības, kuras rīkoja BEST–Riga.

Inženieru sacensības (IS) pulcēja 100 aktīvus un zinātkārus studentus no RTU un LLU. IS notika trijās kategorijās: biznesa plānošana, konstruēšana un debates.

Biznesa plānošanā ikviens varēja sajust, kā tas ir – būt miljonāram. Galvenais bija izrādīt savu atjautību un prasmi stratēģiski domāt.

Sacensību pamatā bija kompānijas darbības modelēšana. Tāpat kā reālajā dzīvē visiem ir iespēja nopelnīt naudu, ieguldīt to īpašumos utt. Tikai ne visi šo iespēju izmanto. Šoreiz studenti bija gana atjautīgi un uzņēmīgi – 1. vietas ieguvēji spēles laikā nopelnījuši vairāk par 5 000 000 naudas vienību.

2. kategorija, kurā notika studentu sacensības, bija konstruēšana.

Studentiem, sadalītiem komandās pa trim, izsniedza nepieciešamos materiālus, no kuriem bija jāizgatavo konstrukcija, kas varētu pārbīdīt studentu apliecību vai karti no punkta A uz B. Domājot šo uzdevumu, mums bija tikai viens iespējamais atrisinājums. Taču studenti pierādīja, ka ir tiešām radoši, jo piedāvāja daudzus variantus, kas arī darbojās.

Ir zināms, ka studentiem patīk parunāt un padiskutēt (it īpaši lekcijās), IS trešajā kategorijā – debatēs – viņi to varēja droši darīt.

1. kārtā argumenti un komandu runas vēl nebija tik pārliecinošas,

taču fināla debatēs iesaistījās ne tikai komandas, bet arī skatītāji. Temati bija izvēlēti aktuāli. Lūk, dažas no tēmām – Inženieriem nevajadzētu braukt sēņot, Lētās aviobiļetes nosit ceļotprieku, Meitenēm nevajadzētu studēt inženierzinātnes. Tā ir spēle, komandas pašas lozēja, kura pārstāvēs viedokli par vai pret. Tā šoreiz, piemēram, puišu komanda aizstāvēja viedokli, ka meitenēm vajag mācīties inženierzinātnes, bet meiteņu komanda apgalvoja, ka viņas ir vājais dzimums un inženierzinātnēs viņām nav ko meklēt.

Inženieru sacensības nebūtu iespējamas bez RTU un Latvijas lielāko uzņēmumu atbalsta. Sacensību ģenerālsponsors bija Grindeks. Katrai kategorijai bija sava atbalstītājkompānija: debatēm – Kesko Agro, biznesa plānošanai – Jauda, konstruēšanai – Festo. Kompāniju pārstāvji piedalījās arī žūrijas komisijas darbā, kurā vēl strādāja arī pārstāvji no Latvijas Darba devēju konfederācijas un LLU. Pēc domāšanas un aktivitāšu pilnas dienas sekoja IS svinīgs noslēgums, kurā dalībniekus gaidīja garšīgas svētku pusdienas un jaukas balvas ikvienai gaumei – trenažieru zāles abonementi, solārijs, kriosauna, netika aizmirsts arī par kultūras dzīvi: balvās bija arī grāmatas, ielūgumi uz kino un teātri. Domāju, ka neviens no klātesošajiem nenožēloja to, ka sestdienā atnāca uz augstskolu, nevis devās atpūsties, jo tā bija gan sava veida atpūta, gan lietderīgi pavadīts laiks. Ja arī tu gribi klātienē izjust, kā tas ir – būt IS dalībniekam, seko līdzi informācijai par pieteikšanās termiņiem IS nākamgad. Savukārt, ja gribi pielikt roku šāda pasākuma tapšanā un izjust gandarījumu par padarīto darbiņu, gaidīsim tevi BEST–Riga.

2006. gada 6. aprīlis KĀRLIS CINĪTIS Latvijas čempionātā pirmajā līgā RTU komanda trenera Andra Pīlupa un komandas vadītāja Kārļa Cinīša vadībā izcīnīja 3. vietu, cīnoties ar Liepājas, Rēzeknes, Irlavas, Ķekavas, Siguldas un Lielvārdes komandām.

RTU komanda bija vienīgā Rīgas komanda, kas spēja izcīnīt godalgoto vietu un pagājušā gada sudraba medaļai pievienot bronzas medaļu.

Komandā spēlēja: Ģirts Šteinblūms, Valters Streļuks, Jānis Dūšelis, Mārtiņš Gailums, Edgars Goba, Harijs Semjonovs, Kaspars Siliņš, Toms Čakārnis, Harijs Vīksne, Mārtiņš Karnītis, Kalvis Koskevičs, Ronalds Kļimovs, Audris Pīlups, Kaspars Vasaraudzis, Ivars Taube. Šogad komandai ir izveidojies savs fanu klubiņš. Arī RTU meitenes vēlas izveidot savu florbola komandu.

RTU florbolisti labi spēlē arī Rīgas čempionātā un cīnās par zelta medaļu.

Tomēr visatbildīgākā spēle būs šā gada maijā, kad Tartu florbola komanda spēlēs SELL spēlēs.

Visus, kuriem interesē florbols, aicinām zvanīt pa tālr. 9232896 Kārlim Cinītim.

SPORTS

RTU florbolistu bronzas medaļa

Rektora kauss volejbolā sievietēm – apvienotajai APF, BF un MLĶF komandai I. RAUBIŠKO, Sporta katedras lektore 16. martā notika RTU Rektora kausa izcīņa volejbolā sievietēm, kurā piedalījās sešas komandas: APF+BF+MLĶF, DITF, TMF, IEF, EEF, ETF. Sacensības norisinājās trīs grupās, katras grupas uzvarētājas cīnījās attiecīgi par 1.–3. un 4.–6. vietu.

Rezultāti: 1. vietā – AF+BF+MLĶF,

2. – DITF, 3. – TMF, 4. – IEF, 5. – EEF, 6. – ETF. Sacensību tiesneši bija DITF studenti Aleksandrs Seļivanovs un Zigmunds Buliņš.

Uzvarētājkomandā startēja Līva Rozīte, Silva Avotiņa, Liene Brikmane, Vita Zālīte, Līva Sutenberga un Dace Gurecka.

Sveicam meitenes!

Sveicam RTU sportiskākos darbiniekus!

R. JASŪNS, RTU Sporta kluba valdes priekšsēdētājs Šā gada 11. martā Jelgavā LLU Sporta namā notika kārtējās Latvijas augstskolu mācībspēku un darbinieku sporta spēles Jampadracis 2006. Šoreiz sporta spēles notika 10 sporta veidos, un piedalījās mazāks augstskolu skaits nekā iepriekšējās reizēs.

Pēc četru stundu spraigām cīņām 1. vietu izcīnīja mūsu galda tenisisti – Sporta katedras lektori Sanita Vilistere un Boriss Čapurins – un volejbolisti – Sporta katedras vadītājs Viktors Bonders un lektori: Maksims Žuks, Līga Meldere, Olga Bogdanova.

2. vietu izcīnīja: šahā – EEF asoc. prof. Ēriks Priednieks; šaušanā – Tehniskās daļas vadītājs Pēteris Orlovskis un Meža ielas pārvaldnieks Guntars Tīss.

3. vietu ieguva mūsu florbolisti.

Kopvērtējumā: 1. vietā ar 110 punktiem – LU; 2. vietā ar 105 punktiem – RTU; 3. vietā ar 105 punktiem – LLU; 4. vietā ar 103 punktiem – LSPA; 5. vietā ar 103 punktiem – LPA; 6. vietā ar 89 punktiem – ViA; 7. vietā ar 45 punktiem – RPIVA. Saviesīgā muzikālā gaisotnē pie klātiem galdiem uzvarētāji tika apbalvoti ar diplomiem un balvām.

Ir doma nākamo Jampadraci 2007 rīkot pie mums, protams, Ronīšos. Tas varētu būt jūnijā.

11

12

STUDENTU LAPA

DITF Lieldienas DITF Lieldienas tiks svinētas 18. aprīlī. Jau no paša rīta fakultātes studentiem būs iespēja savu muti nomazgāt un miegu no acīm izskalot ar tekošu aukstu ūdeni no māla krūkas. Visiem drosmīgajiem, kam no auksta ūdens nebūs bail, tiks piešķirta viena Lieldienu ola. Ko iesākt ar olu, kura iedota pēc tam, kad mute pēc sentēvu Lieldienu paražām nomazgāta? To var apēst, bet tā nu nebūs šoreiz pareizā izvēle. Kā zināms, olas bez sāls ēst Lieldienas nav labi, tāpēc šoreiz būs jārīkojas citādi. Proti – uzmanīgi jāskatās un rūpīgi jāmeklē Lieldienu olas, kas noslēptas fakultātes pagalmā. Starp noslēptajām olām ir tādas, uz kurām rakstīts burtiņš D, tādas, uz kurām burtiņš I, tādas, uz kurām burtiņš T, un arī tādas, uz kurām burtiņš F. Uzdevums ir vienkāršs – iegūt sava īpašumā četras Lieldienu olas ar dažādiem uzrakstiem, lai tās kopā veidotu fakultātes abreviatūru DITF. Ja četras olas sameklētas līdz plkst. 14.30, tad jāierodas

2006. gada 6. aprīlis

fakultātes studentu pašpārvaldē! Tur pašus ātrākos meklētājus sagaidīs nopelnītās balviņas.

Ja nejauši gadās fakultātes pagalmā uziet īpašu, mazu raibu paipalas oliņu, no kuras varētu izšķilties īpašs mazs dzeltens cālēns, paipalas oliņas atradējs arī tiks gaidīts pašpārvaldē, lai saņemtu īpašu balviņu. Kas zina, iespējams, ka īpašu mazu dzeltenu cālēnu.

Visus aicinām gatavoties Lieldienām un krāsot Lieldienu olas jau laikus. Līdz plkst.

13 tās jāiesniedz turpat, studentu pašpārvaldē, konkursam un izvērtēšanai vairākās kategorijās. Konkursa galvenā nominācija – visoriģinālākā, visapaļākā, viskrāsainākā, vis-vis-VisOLA. Būs balvas!! Konkursam iesniegtos pretendentus visiem būs iespēja aplūkot apbalvošanas ceremonijas laikā.

Atraktīvākā Lieldienu svētku daļa sāksies pēc pulksten 14, kad fakultātes pagalmā notiks individuālas un komandu sacensības, par prieku pašiem sev un skatītājiem. Būs ekstrēmas un mazāk ekstrēmas izdarības. Olu būs daudz, līdz ar to arī ar to ripināšanu, dauzīšanu, izpūšanu, mešanu un ēšanu saistīto aktivitāšu maz nebūs. Un gan jau katrs sev ko piemērotu atradīs!

Iespējams, ka Lieldienu zaķis, fakultātes pagalmā olas slēpdams, nebūs noslinkojis un būs kokā šūpoles iekāris. Tad tās būs pieejamas visu dienu līdz pat nākamajam rītam un ar fakultātes vadības atļauju varbūt pat līdz nākamajām Lieldienām.

Priecīgas Lieldienas!

SABĪNE, DITF SP

Studenti ieslido pavasarī

Foto: Jānis Košeļevs

9. martā notikusī Ledus balle, kā man stāstīja vecāko kursu studenti, nu jau kļuvusi par RTU tradīciju un par 8. marta dāvanu daiļā dzimuma pārstāvēm. Pasākums notika Lido slidotavā, un slidojām līdz pat pusnaktij.

Ledus, mūzika, RTU studenti un pasākuma programma man kā pirmkursniekam likās iespaidīga. Pasākumu vadīja burvīgā Sarkangalvīte un sniegavīrs – kuram slidas kājās bija tikai otro reizi. Varbūt tāpēc viņam tik nemāksloti iznāca krist balles laikā.

Ledus balli svinīgi atklāja mazie daiļslidotāji, kurus nākotnē, iespējams, redzēsim ziemas olimpiādē. Apbrīnoju mazos! Tik trausliņi un tā kustas! Pašā pasākumā varēja piedalīties vairākās spēlēs, kas norisinājās sacensību garā.

Hokejs – 3 pret 3, kur ripas vietā bija BF laimīgā bumbiņa, jo BF pārstāvji sīvā cīņā

uzvarēja. Hokeju tiesāja foršie puiši no DITF. Tālāk sekoja slidināšanās ar kameru –melnu gumijas riņķi. Uzvarētājs un uzvarētāja tikai noteikti pēc tā, kurš tālāk aizšļūks. Tuvāk pusnaktij notika stafete, kurā piedalījās astoņas komandas. Jautri gāja posmā ar greipfrūtu, kur divi dalībnieki, mēģinādami bez roku palīdzības saturēt greipfrūtu, centās nodot to nākamajam pārim, un apbalvošanā, kurā uzvarētājiem tika pasniegtas kūkas.

Taču laiks skrien ātri (jautrā kompānijā vēl ātrāk), un pienāca pusnakts, kad pelnrušķītēm bija jādodas prom...

Bet ne uz ilgu laiku! Tiekamies nākamgad Ledus ballē!

ANTOŅINA, BF 1. KURSS

Studentu klubs un Kultūras centrs rīko tradicionālās

RTU Vīru spēles 2006 Nāc un piedalies!

Pieteikšanās līdz 26. aprīlim.

Dalībnieku pirmā tikšanās būs 26. aprīlī plkst. 18 RTU Mazajā zālē, Kaļķu ielā 1.

Spēļu pirmā kārta – 10. maijā plkst. 18 RTU Mazajā zālē.

Fināls – 27. un 28. maijā.

Pieteikuma anketu vari saņemt Studentu klubā, Kaļķu ielā 1–216., tālr. 7212477.

E-pasts: inese.kruma@rtu.lv.

10. aprīlī plkst. 15 RTU Mazajā zālē, Kaļķu ielā 1–201, notiks tradicionālais RTU pensionāru saiets Ar pavasari sirdī.