Nr 18 08 04 2004 by Rīgas Tehniskā universitāte

Nr. 18 (1263) 08.04.2004.

R È G A S

T E H N I S K Å S

U N I V E R S I T Å T E S

Íajå numurå:

A V È Z E .

I Z N Å K

K O P Í

0 7 . 0 2 . 1 9 5 9 .

Priecîgas Lieldienas! 2. lpp.

9. lpp.

Vai lietuvießu studenti dara tåpat kå més? Nu jau çetrus gadus RTU Studentu parlaments ir cießåm draudzîbas saitém saistîts ar Kauñas Tehnolo©iju universitåtes lîdzîgo organizåciju – Studentu Atstovibe (lietuvießu valodå). Jau par tradîciju ir izvérties ikgadéjais kaimiñu apmekléjums pavasarî, kad notiek kårtéjås prezidenta véléßanas un organizåcijas dzimßanas dienas svinîbas. Arî ßogad 12. martå çetri RTU SP pårståvji devås uz Kauñu. Satiekamies arî vél påris reiΩu gadå, kad notiek nozîmîgi pasåkumi vienå vai otrå augstskolå. Organizåcijas darbîbas principi RTU SP un KTU SA ir identiski, arî struktüra ir lîdzîga, bet prezidenta un valdes véléßanas gan krasi atß˚iras. Lai ievélétu KTU SA prezidentu, tiek sasaukta konference – paplaßinåtais parlaments, kurå piedalås 200 studenti proporcionåli fakultåtes studentu skaitam. Viñi arî ievél sev prezidentu uz vienu gadu. RTU SP prezidents tiek véléts uz diviem gadiem un tad var tik pårvéléts vél uz gadu. Prezidenta véléßanas Lietuvå katru gadu ir skaudra kauja starp diviem pretiniekiem ar pilnîgi daΩådiem uzskatiem un studentu organizåcijas redzéjumu. Tå nu ßî cîña risinås gandrîz pusi dienas. Notiek pretendentu uzståßanås, debates, tiek uzdoti jautåjumi. Kamér tas nonåk lîdz kulminåcijai – balsoßanai. Debates un jautåjumi tiek pårtraukti tikai tad, kad nevienam vairs nav nekas jautåjams vai sakåms. Ir tradîcija, ka abiem pretendentiem jånosauc pretinieka labås un sliktås îpaßîbas. Tas konkrétajå brîdî mazina spriedzi. Péc rezultåtu paziñoßanas visi dodas uz naktsklubu svinét organizåcijas 11. gadskårtu. Runåjot vél par paßu véléßanu procedüru, interesanti ir tas, ka KTU studentu organizåcijas prezidents pats saståda savu komandu – valdi – un tad to apstiprina parlaments. Protams, parlamentam ir tiesîbas neapstiprinåt, bet parasti tas tå nenotiek. Ja jau uzticéjås prezidentam, viñu ievélot, tad arî uzticésies tå izraudzîtai komandai. Manupråt, ¬oti veiksmîga pieeja, jo, izvéloties cilvékus, ar kuriem prezidents grib un var strådåt, ir krietni atvieglots pats darba process. Laba darba gaisotne valdé un savstarpéjås attiecîbas ir neatñemama organizåcijas veiksmîgas darbîbas saståvda¬a. RTU SP prezidentam ir jåsamierinås un jåmåcås sastrådåt ar tådu valdi, kådu Studentu parlaments tam ievél (katra amatpersona tiek véléta atseviß˚i). Íogad par KTU Studentu atstovibes prezidentu k¬uva Vi¬us Sekeviçus. Ceram, ka sadarbîba ar viñu büs tikpat auglîga kå ar iepriekßéjiem prezidentiem. Cîña bija tießåm grüta. Jaunais prezidents, ståvot uz skatuves un sañemot apsveikumus, no pårslodzes vakara gaitå pat vairåkas reizes no©îba. Vairåk par paßåm svinîbåm runåjot – klubs bija cilvéku pårblîvéts.

Pårsteidza, ka apsveikt studentus bija ieradusies vesela virkne administråcijas pårståvju. Ekonomikas fakultåtes måcîbspéki pat bija sagatavojußi deju priekßnesumu. Apsveicéju vidü bija gandrîz visas Lietuvas augstskolas, protams, arî més – RTU SP – un Igaunijas pårståvji no Tallinas Tehniskås universitåtes. Bija sagatavota ¬oti interesanta videofilma par iespéjamo prezidentu, daudz kråßñu priekßnesumu. Interesants bija KTU folkloras grupas muzicéjums. Patîkami, ka studenti neaizmirst patriotismu un ar lielu patosu atbalstîja müzi˚us. Ik gadu RTU Studentu parlaments organizé pieredzes apmaiñas braucienus uz daΩådåm lîdzîgåm augstskolåm Eiropå. Kå piemérus varu minét Lietuvu, Igauniju, Somiju, Zviedriju, Dåniju, Itåliju, Franciju, un nupat atgriezåmies no Grie˚ijas. Bet ne ar vienu augstskolu nav izveidojies tik cießs kontakts kå ar Kauñas Tehnolo©iju universitåti. Laikam kaut kas brålîgs müsos ir? ❏ Véléßanu gaidås, vél RTU SP prezidente Jolanta

2004. gada 8. aprîlis

Senatoru lémumi martå 29. marta sédé ☞ Rektors akadémi˚is I. Knéts iepazîstinåja ar jaunajiem senatoriem Mi˚eli Ragaini (ETF) un Svetlanu Vlasenko (IEF), kurus Studentu parlaments izvirzîjis studentu frakcijå studiju beidzéju un ilggadéjo senatoru Kristas Gri˚es un Jåña Lielåmera vietå. Rektors novéléja jaunajiem senatoriem veiksmi un aktîvi iesaistîties Senåta darbå. ☞ Rektors apsveica un pasniedza RTU profesora diplomus Jurim NaudΩunam (BF), Modrim Dobelim (BF), Ga¬inai Merkurjevai (DITF), Vitålijam Pavelko (TMF) un Aleksandram Andronovam (TMF). ☞ Rektors informéja: • Íå gada izståde Skola 2004 bija jau desmitå, un RTU, büdama visu desmit izståΩu dalîbniece, sañéma starptautisko izståΩu rîkotåjsabiedrîbas BT1 atzinîbas balvu. Rektors pateicås visiem, kas organizéja RTU stendu un sekmîgi darbojås izstådes laikå, îpaßi A. Kårkliñam un studentiem. Tagad vél jågatavojas Atvérto durvju dienåm 17. aprîlî un 22. maijå, kå arî Karjeras dienåm 21. un 22. aprîlî. • 6. aprîlî Måcîbu prorektora dienests rîko seminåru Nepilna laika studijas un tålåkizglîtîba: problémas un iespéjas. Rektors domå, ka seminårs büs interesants, jo tas ir sasåpéjis jautåjums. Augstskolu likumå tas ir tikai pieminéts, nevis precîzi formuléts, tådé¬ vairåkåm augstskolåm ir atñemtas licences, organizéjot ßåda tipa studijas. • Måcîbu prorektors un Studiju da¬a rüpîgi seko akreditåcijas un pårakreditåcijas procesa gaitai, jo rektors ßo jautåjumu ik nedé¬u iek¬auj Dekånu padomes darba kårtîbå, lai pårakreditåciju veiktu laikus. Visumå RTU situåcija normalizéjas, taçu joprojåm ir problémas ar TTDI programmåm – dokumenti iesniegti, bet kavéjas licences sañemßana. Ir neskaidrîbas ar AI programmåm, un, ja tås neakredités, studentus tajås uzñemt nevarés. Nav profesiju standarta arî daΩåm ETF programmåm.>>> 3. lpp.

Dakåras 2004 dalîbnieki viesojas TMF Jånis Kandis Íå gada 30. martå Transporta un maßînzinîbu fakultåtes telpås bija jütama diezgan saspringta un neparasta gaisotne! Íeit viesojås Dakåras 2004 dalîbnieki, TMF absolventi Jånis Naglis un Andris Dambis. Tika daudz ståstîts par rallijreidå Parîze–Dakåra 2004 gütajiem pårdzîvojumiem, kas uz TV ekråna nebija tik ¬oti pamanåmi. Visi, kas sekoja lîdzi müsu Latvijas varoñu piedzîvojumiem rallijreida laikå, jau zina, ka pagåjußi divi méneßi, kopß Latvijå atgriezußies gan visi Latvijas sportisti, gan arî viñu tehnika. Sportistiem un mehåni˚iem atmiñå vél nesenais piedzîvojums, kurå dienas mijås ar naktîm un vîzijas ar realitåti.

TMF telpås aptuveni pusstundu garå videofilmå hronolo©iski tika atspogu¬ots vienotais laika sprîdis no neziñas un izaicinåjuma sajütas rallija–maratona såkumå lîdz pat emocionålajam un prieka pilnajam rallija finißam. Filmai sekoja fotoståsts ar viesu komentåriem. Daudz tika ståstîts arî par automaßînas OSCar tehniskajåm problémåm, jo sapulcéjußies bija inΩenieri un TMF studenti, kurus ¬oti intereséja tehniskie risinåjumi un defekti, kas rallija laikå atklåjås Latvijå büvétajåm automaßînåm. Sportisti mums paståstîja, ka «OSCar ir mode¬a nosaukums Ogres servisa centrå izgatavotåm rallijreida automaßînåm. Íis vårds ir veidots no Ogres servisa centra saîsinåjuma OSC un ang¬u vårda car, tas viegli izrunå-

jams visås valodås un ir visiem saprotams.» OSCar lielåkais sasniegums ir starts un finißs Parîzes– Dakåras 2004 rallijreidå. No trijiem OSCar automobi¬iem, kas izbrauca uz starta estakådes 2004. gada 1. janvårî, rütainå karodziña måjienu finißå ieraudzîja visas Latvijas ekipåΩas, visi trîs OSCar! Andra Dambja/Ainåra Prinça ekipåΩa kopvértéjumå bija 29. labåkå, Jånis Åzis/Valdis Purvinskis sasniedza 34. rezultåtu, bet 44. vietu ieguva Andra Lukstiña/Ivara Krauk¬a pilotétais OSCar. Tuvojoties TMF Studentu paßpårvaldes rîkotajam pasåkumam Mehu dienas, autorallija laikå atcerésimies vårdus, ko teica sportisti: «Lielåkå meistarîba ir måcét braukt tik åtri, lai aizbrauktu lîdz galam!» Nobeigumå més visi varam apsveikt OSCar komandu ar ¬oti veiksmîgo finißu un novélét viñiem nezaudét entuziasmu un, kå paßi sportisti apgalvo, «nåkamgad noteikti braukt vél labåk!» ✌✌✌ ✌ Vél daΩi interesanti fakti un secinåjumi, sportistus klausoties: – Ralliju apkalpoja astoñas lidmaßînas un 11 helikopteri (savs Ωurnålistiem, savs medi˚iem u. tml.). – Rallija dalîbas maksa 60 lîdz 80 tükstoßi eiro plus vél tikpat tehni˚u un mehåni˚u maßînai. Taçu rallija gaitå summa vél jütami pieaug. – Påréjo valstu sportistiem nav bijis saprotams, kå var braukt bez

tehniskås maßînas aizmuguré. Viñu problémas risina tehni˚i, atvedot bojåtos mezglus, bet, ja nevar atvest, sportists izståjas. A. Dambja secinåjums – latvießu sportistiem neatrisinåmu problému nav, visu var atrisinåt padomåjot un paßu spékiem. Ne velti latvießiem sportistu vidü bijusi iesauka crazy yellow people. – Ja kas jåpérk, tuksnesî var uzprasît jebkuru cenu, pieméram, 150 eiro par 10 l üdens. – Péc rallija maßîna ir salauzta aptuveni par 80%. – A. Dambis jau gatavo OSCcar nåkamå gada sacensîbåm ar divkårßotåm dzeséßanas iespéjåm. Ir cerîba, ka nåkamgad brauks trîs vai pat pieci OSCcar. Viñß ir vienîgais konstruktors firmå un atzîst, ka palîgu trükst un, lai paplaßinåtos vajadzîgs kvalitatîvs darba spéks. Kaut nu klausîtåju jaunå paaudze bütu A. Dambja vårdos sadzirdéjusi îsta inΩeniera talantu saredzét bütiskåko konkurentu maßînås un braukßanas stilå, analizét citas konstrukcijas, analizét savas maßînas uzvedîbu ce¬å, prognozét, ko un kå konstrukcijå jåmaina, lai nåkamais modelis izdotos vél piemérotåks savam uzdevumam. Òoti gribas cerét, ka vismaz kåds no klausîtåjiem strådås studijås tå, lai A. Dambim péc daΩiem gadiem nebütu jåsaka, ka palîgu trükst. ❏ M. E.

2004. gada 8. aprîlis

Kas jauns Starptautisko sakaru da¬å? Studijas Hågenes Tålmåcîbas universitåté, studiju iespéjas Våcijå Hågenes Tålmåcîbas universitåtes Rîgas studiju centrs un RTU Starptautisko sakaru da¬as Valodu centrs ielüdz uz informåcijas dienu Studijas Hågenes Tålmåcîbas universitåté, studiju iespéjas Våcijå 24. aprîlî plkst. 11 RTU, Ka¬˚u ielå 1, 201. telpå. Atnåkot uz informåcijas dienu, jüs uzzinåsiet par: • iespéjåm studét Hågenes Tålmåcîbas universitåté; • Våcijas augstskolu diplomu atzîßanu Latvijå; • studiju iespéjåm Våcijas augstskolås;

www.swissbaltic.net

www.grstiftung.ch

Geberta Rufa fonds (Gebert Rüf Stiftung) saistîbå ar projektu Swiss Baltic Net izsludina konkursu uz 2004. gada Absolventu balvu RTU studentiem. Balvas mér˚is ir: 1) atbalstît jaunos zinåtniekus un veicinåt viñu centienus iesaistîties zinåtniski pétnieciskajå darbå; 2) sekmét aktuålus pétîjumus inΩenierzinåtnés, dabaszinåtnés, vadîbas zinåtnés un arhitektürå, jo îpaßi pétîjumus, kas saistîti ar jaunu tehnolo©iju izstrådi un ievießanu; 3) veicinåt profesionålås kvalifikåcijas paaugstinåßanu, kå arî starptautisko sakaru attîstîbu. Balvu pieß˚ir par labåm sekmém un izciliem sasniegumiem zinåtniskås pétniecîbas darbå. Vértéßanas kritériji: 1) pétîjumu aktualitåte un nozîmîba zinåtnes attîstîbå, atbilstîba müsdienîgai izpratnei par zinåtni; 2) dalîba zinåtniskås konferencés, publikåcijas. Pieteikumu iesniegßanas un izskatîßanas kårtîba: Ik gadu tiek pieß˚irta 1 balva 500 CHF apjomå.

• våcu valodas zinåßanåm, kas nepiecießamas, lai studétu Våcijas augstskolås; • starptautiski atzîto våcu valodas eksåmenu TestDaF. Büs iespéja tikties ar Våcijas augstskolu studentiem un absolventiem no Latvijas, uzklausît viñu pieredzi un uzdot jautåjumus. Pasåkums notiks våcu un latvießu valodå. Tålrunis uzziñåm 7089021. Atnåciet, jautåjiet, uzziniet, studéjiet! ❏

Absolventu balva Konkurså var piedalîties ikviens RTU ma©istrants vai doktorants, kurß aktîvi veic zinåtniskås pétniecîbas darbu. Pretendenti uz balvu var pieteikties paßi vai arî tikt izvirzîti no fakultåtém vai institütiem. Pieteikuma dokumenti iesniedzami ang¬u vai våcu valodå: • pretendenta CV; • sîks un precîzs pétniecîbas darba apraksts, kå arî lîdzßinéjås zinåtniskås darbîbas pårskats; • publikåciju saraksts un svarîgåko publikåciju kopijas; • viena RTU profesora rakstiska atsauksme par pretendenta zinåtnisko darbu. Pieteikumus izvértés RTU Zinåtñu prorektora dienesta izveidota atlases komisija, nepiecießamîbas gadîjumå konsultéjoties ar Geberta Rufa fonda (Gebert Rüf Stiftung) pårståvjiem. Pieteikumi jåiesniedz lîdz 2004. gada 15. maijam RTU Starptautisko sakaru da¬å, Ka¬˚u ielå 1, 222. telpå. Tålr. 7089021, fakss 7089312, e–pasts: evita.serjogina@rtu.lv. Konkursa rezultåti tiks paziñoti 2004. gada jünijå. ❏

Våcu valodas kursi Vismåras augstskolå Vismåras augstskola izsludina pieteikßanos uz våcu valodas kursiem, kas notiks no 2004. gada 9. augusta lîdz 4. septembrim. Programmå: praktiskas valodas nodarbîbas, sagatavoßanås starptautiski atzîtiem våcu valodas eksåmeniem, ekskursijas, sporta nodarbîbas un kultüras programma. Dalîbas maksa: 380 eiro (plus dzîvoßanas un édinåßanas izdevumi). Informåcija un pieteikßanås lîdz 31. maijam:

Senatoru lémumi

>>> 2. lpp.

• Péc RTU rektora priekßlikuma AIP nosütîs IZM pieprasîjumu mainît ma©istra profesionålo studiju finanséjuma koeficientu no paßreizéjå 1,0 uz lîdzîgu ma©istra akadémisko studiju finanséjuma koeficientu – 1,5. • Sagatavots Senåta lémuma projekts par 2004. gadå pamatstudijås uzñemamo studentu skaita sadalîjumu, kas nodroßinås, ka RTU studentu kopskaits büs atbilstoßs lîgumå ar IZM paredzétajam. Lai neciestu RTU prestiΩs, nevajadzétu pie¬aut, ka neizpildîtå virsplåna uzñemßana daΩkårt laikrakstos parådås kå informåcija, ka RTU nepilda pamatstudiju uzñemßanas plånu. • Gatavojamies ES un valsts lîdzfinanséjuma sañemßanai trijås jomås: 1) éku un telpu remontiem un iekårtåm måcîbu procesa nodroßinåßanai; 2) doktorantüras atbalstam; 3) zinåtnes infrastruktüras nodroßinåßanai. • Sañemts IZM rîkojums par telpu izîréßanu. Valsts savu îpaßumu uzturéßanai valsts dibinåtajås augstskolås finanséjumu neiedala, bet vienlaikus IZM ierobeΩo müsu iespéjas meklét finanséjumu ßiem mér˚iem. Lîdzîgus spriedumus izsaka Valsts kontrole, uzskatot müs nevis par universitåti, bet gandrîz vai par organizåciju, kurai jånodarbojas ar nekustamå îpaßuma

Hochschule Wismar Fachhochschule für Technik, Wirtschaft und Gestaltung Kennwort: Sommersprachkurse Postfach: 1210 23952 Wismar Tålr. +49 3841 753 – 238/524. Fakss +49 3841 753–383 e–pasts: i.schenk@verw.hs–wismar.de; www.hs–wismar.de.

apsaimniekoßanas biznesu. ☞ Par lielo ieguldîjumu Rîgas Tehniskås universitåtes un Kaseles Tehniskås universitåtes studiju procesa pilnveidoßanas un zinåtniskås sadarbîbas veicinåßanå un attîstîßanå, kå arî par kopîgiem veiksmîgiem pétîjumiem polimérkompozîtu jomå, Senåts noléma pieß˚irt RTU Goda doktora nosaukumu profesoram, Dr. h. inΩ. AndΩejam Bledzkim, Kaseles Tehniskås universitåtes (Våcija) Materiålu tehnolo©ijas institüta direktoram. ☞ Par profesoru un asociéto profesoru vakantajåm ßtata vietåm Senåts noléma: 1. Izsludinåt konkursu uz ßådåm vakantajåm profesoru ßtata vietåm: 1.1. Datorzinåtnes nozares datoru un sistému programmatüras apakßnozares specializåcijå lietiß˚o datorsistému programmatüra; 1.2. Maßînzinåtnes nozares maßînbüves tehnolo©ijas apakßnozares specializåcijå materiålu apstrådes tehnolo©ija. 2. Izsludinåt konkursu uz vakanto asociéto profesoru ßtata vietåm: 2.1. Informåcijas tehnolo©ijas nozares datorvadîbas apakßnozares specializåcijå risinåjumu datorizéta apstråde. 2.2. Maßînzinåtnes nozares maßînbüves tehnolo©ijas apakßnozares specializåcijå grießanas teorija un instrumenti. ☞ Par Senåta stipendijåm péc Studentu parlamenta priekßlikuma Senåts noléma: 1. Pieß˚irt I pakåpes Senåta stipendiju Ls 32,00 apmérå ßådiem studentiem: 1) S. Rubcovam (EEF D2); 2) R. M. Meri (MLF

>>> 4. lpp.

2004. gada 8. aprîlis

Senatoru lémumi

Fakultåte, filiåle Humanitårais inst.

Arodpedago©ija

>>> 3. lpp.

Arhitektüras fak.

Arhitektüra

D3); 3) M. Boçkarjovai (EEF D2); 4) I. Indrånei (IEF M2). 2. Pieß˚irt II pakåpes Senåta stipendiju Ls 24,00 apmérå ßådiem studentiem: 1) A.Mutulei (EEF D2); 2) S. Ziminai (EEF D3); 3) T. Ogurcovai (TMF D3); 4) Ì. Vilkam (IEF M2); 5) V. Strelkovam (EEF M2); 6) I. Rukmanei (AF M1); 7) E. Kalniñai (MLF M1); 8) S. Gaidukovam (MLF M2); 9) I. Kårnupai (EEF M2); 10) J. Prokofjevai (DITF M1). 3. Pieß˚irt III pakåpes stipendiju Ls 16,00 apmérå ßådiem studentiem: 1) D. Çerñakam (MLF D1); 2) J. Komkovai (IEF D1); 3) A. Auziñam (IEF D2); 4) N. Çerñakai (MLF M1); 5) L. Zemîtei (EEF M1); 6) J. Lindem (BF M2); 7) J. Golovinam (TMF M2); 8) A. Andrejevam (ETF M1); 9) J. Kalniñam (IEF M2); 10) A. Staltmanim (EEF M1); 11) O. Verneram (TMF I1); 12) J. Liepiñam (AF A5); 13) L. Stankeviçai (DITF B3); 14) A. Mahinovam (DITF B3); 15) D. ‰rkß˚ei (MLF B3); 16) E. Lavendelim (DITF B3). ☞ Par uzñemßanas plånu 2004. gadå pamatstudijås ar budΩeta finanséjumu Senåts noléma: 1. Apstiprinåt ßådu budΩeta finansétu vietu skaitu uzñemßanai RTU pamatstudijås 2004.gadå sadalîjumå pa fakultåtém, RTU filiålém un studiju programmåm. (Skat. tabulu.) 2. Paredzét, ka studiju programmås, kurås reflektantu skaits jütami pårsniedz budΩeta finanséto vietu skaitu, måcîbu prorektors péc fakultåtes dekåna pieprasîjuma 10% robeΩås drîkst palielinåt bezmaksas studiju vietu skaitu. * Par valsts budΩeta dotåcijas un måcîbu maksas algu fonda un påréjo lîdzek¬u sadalîjuma pamatprincipiem Senåts noléma: 1. Valsts budΩeta dotåciju un måcîbu maksu sadala struktürvienîbåm atbilstoßi 2002./2003. m.g. aprobétai metodikai, ievießot ßådas izmaiñas: 1.1. Studiju lîmeña koeficientus noteikt ßådus:– bakalaura un profesionålajås studijås – 1,0; – ma©istra akadémiskajås studijås, ma©istra profesionålajås studijås un pécbakalaura profesionålajås studijås – 1,5; – doktora studijås – 3,0. 1.2. Studiju jomas koeficienti 2004./2005. m.g. visiem konkrétås fakultåtes måcîbu priekßmetiem, izñemot måcîbu priekßmetus, kuriem studiju jomas koeficienti noteikti punktå 1.3., tiek noteikti ßådi: HI – 1,08; VI – 1,22; EEF – 1,94; DITF – 1,94; ETF – 1,94; MLF – 2,16; BBI – 1,94; – TTDI – 1,94; TMF – 1,94; AF – 2,94; IEF – 1,08; DCAI – 1,94; BF – 1,94. 1.3. Atseviß˚iem måcîbu priekßmetiem 2004/2005. m.g. studiju jomas koeficienti tiek noteikti ßådi: MP fiziskå audzinåßana – 1,22; visiem valodu MP – 1,22; MP fizika – 2,16; visiem matemåtikas MP – 1,70; visiem datormåcîbas MP – 1,70; visiem pedago©ijas MP – 1,22; MP darba aizsardzîba – 1,70; MP civilå aizsardzîba – 1,70; MP prakse – 1,20; MP prakse AF – 2,00. 2. RTU profesoriem nosaka paståvîgo darba algas da¬u Ls 210 un påréjo lîdzek¬u lielumu Ls 24,45 ménesî. ☞ Par izmaiñåm pieß˚iramås profesionålås kvalifikåcijas nosaukumå Senåts noléma: pamatojoties uz EEF domes 2004. gada 18. marta sédes lémumu, Elektrotehnolo©iju datorvadîbas nozares bakalaura profesionålo studiju programmå un ma©istra profesionålo studiju programmå iegüstamås profesionålås kvalifikåcijas nosaukumu mainît no inΩeniera kvalifikåcija elektrotehnolo©iju datorvadîbå uz inΩeniera kvalifikåcija elektrotehnikå. ☞ Par izmaiñåm pieß˚iramå akadémiskå gråda nosaukumå Senåts noléma: pamatojoties uz DITF domes 2004. gada 22. marta sédes lémumu, ma©istra akadémiskajå studiju programmå Automåtika un datortehnika mainît pieß˚iramå akadémiskå ma©istra gråda nosaukumu no inΩenierzinåtñu ma©istrs automåtikå, datortehnikå un tîklos uz inΩenierzinåtñu ma©istrs datorvadîbå un datortîklos. ☞ Senåta Studiju programmu komisijas priekßsédétåjs asoc. prof. J. Smirnovs ziñoja par komisijå iesniegto paßnovértéjuma ziñojumu recenzéßanas rezultåtiem. Pozitîvu vértéjumu sañémußi paßnovértéjuma ziñojumi: 1) bakalaura, ma©istra un doktora akadémisko studiju programmåm Telekomunikåcijas (recenzents asoc. prof. J. ipsna); 2) bakalaura, ma©istra un doktora akadémisko studiju programmåm RaΩoßanas tehnolo©ija (recenzents asoc. prof. J. ipsna); 3) otrå lîmeña profesionålajai programmai ar 2 un 4 gadu apmåcîbu RaΩoßanas tehnolo©ija (recenzents asoc. prof. J. ipsna); 4) bakalaura programmai Vides zinåtne (recenzents prof. J. Grundspeñ˚is); 5) bakalaura programmai Materiålzinåtne (recenzents prof. D. Blumberga); 6) bakalaura, ma©istra un doktora akadémiskajåm programmåm InΩeniertehnika, mehånika un maßînbüve, 7) 1. un 2. lîmeña profesionålajåm programmåm InΩeniertehnika, mehånika un maßînbüve (recenzents prof. J. Jankovskis). Asoc prof. J. Smirnovs atgådinåja, ka paßnovértéjuma ziñojumu iesniegßanas termiñß bija 2003. gada 1. oktobris, taçu paßreiz iesniegti mazåk par pusi paßnovértéjuma ziñojumu. ☞ Par profesionålo studiju programmu apstiprinåßanu Trans-

Büvniecîbas fak.

Büvzinåtne Büvniecîba Ìeodézija un kartogråfija Siltuma, gåzes un üdens tehn. Transportbüves

Datorzinåtnes un informåcijas tehnolo©ijas fak.

Automåtika un datortehnika Datorsistémas Informåcijas tehnolo©ija

Elektronikas un telekomunikåciju fak.

Elektronika Telekomunikåcijas Transporta datorvadîbas, informåcijas un elektroniskås sistémas

Ener©étikas un elektrotehnikas fak.

Elektrotehnolo©iju datorvadîba Ener©étika un elektrotehnika Vides zinåtne

InΩenierekonomikas fak.

Ekonomika Uzñéméjdarbîba un vadîßana

Materiålzinåtnes un lietiß˚ås ˚îmijas fak.

îmija+îmijas tehnolo©ija Materiålzinåtne Materiålu tehnolo©ija un dizains Tekstila un ap©érbu tehnolo©ija

Transporta un maßînzinîbu fak.

Studiju programma

InΩeniertehnika, mehånika maßînbüve RaΩoßanas tehnolo©ija Mehatronika Medicînas inΩenierzinåtne medicînas fizika Transports Transporta sistému inΩenierija Aviåcijas transports Visaptveroßå kvalitåtes vadîba

Daugavpils filiåle

Automåtika un datortehnika Datorsistémas Büvzinåtne Uzñéméjdarbîba un vadîßana Elektronika Telekomunikåcijas Ener©étika un elektrotehnika Informåcijas tehnolo©ija InΩeniertehnika, mehånika un maßînbüve Transports

Liepåjas filiåle

Büvzinåtne Datorsistémas Ener©étika un elektrotehnika InΩeniertehnika, mehånika un maßînbüve Uzñéméjdarbîba un vadîßana

Ventspils filiåle

Büvzinåtne Datorsistémas Elektronika Telekomunikåcijas Elektrotehnolo©iju datorvadîba Ener©étika un elektrotehnika InΩeniertehnika, mehånika un maßînbüve Uzñéméjdarbîba un vadîßana Kopå RTU:

Akad. bakalauri Kopå: 30 20 Kopå: 20 25 10 15 Kopå: 151 70 110 110 Kopå: 310 77 145 25

Profes. bakalauri -

Prof. Péc v-sk -

1.lîm. prof. 30

45 20

6 10 -

20 -

25 -

30 -

10 -

10 22

20 -

40 Kopå: 258 13 18 10 10 3 8 20 10 3

15 15 20

50 -

10 -

10 Kopå: 110 10 15 3

20 -

15 Kopå: 73 5 10 10 2 5 5 3

5 Kopå: 45 1785

Kopå: 267 30 110 16 Kopå: 201 25 95 Kopå: 140 70 25 Kopå: 180 un 21

20 -

porta elektronikas un telemåtikas nozaré Senåts noléma: 1. Apstiprinåt bakalaura profesionålo studiju programmu un ma©istra profesionålo studiju programmu «Transporta elektronika un telemåtika». 2. Par Transporta elektronikas un telemåtikas nozares studiju programmu îstenoßanas atbildîgo struktürvienîbu apstiprinåt Elektronikas un telekomunikåciju fakultåtes Transporta elektronikas un telemåtikas katedru. 3. Par Transporta elektronikas un telemåtikas nozares studiju programmu direktoru apstiprinåt Transporta elektronikas un telemåtikas katedras vadîtåju asoc. prof. A. Klügu. ☞ Apstiprinåja izmaiñas Transporta datorvadîbas, informåcijas un elektronisko sistému nozares akadémisko studiju programmås. ☞ Par ma©istra profesionålo studiju programmas Darba aizsardzîba îstenoßanu Senåts noléma: 1. RTU Senåta 2002. gada 28. oktobra sédes lémumu Par studiju programmu îstenoßanu nepilna laika neklåtienes un vakara studiju formå papildinåt ar 13. punktu ßådå redakcijå: «13. InΩenierekonomikas fakultåtes Darba un civilås aizsardzîbas institütam apstiprinåt îstenoßanai nepilna laika vakara studiju formå ma©istra profesionålo studiju programmu Darba aizsardzîba. 2. RTU Senåta 2004. gada 26. janvåra sédes lémumå Par uzñemßanas noteikumiem augståkå lîmeña akadémisko un profesionålo studiju programmås RTU 2004. gadå nepilna laika (vakara) studiju formå îstenojamo ma©istra profesionålo studiju programmu sarakstu papildinåt ar studiju programmu Darba aizsardzîba un izslégt minéto programmu no pilna laika (dienas) studiju formå îstenojamo programmu saraksta. 3. RTU Senåta 2004. gada 23. februåra sédes lémuma Par måcîbu maksu 2004./2005. m. g. 3. punktå fakultåßu, institütu, studiju programmu sarakstu vakara (nepilna laika) studijåm papildinåt ar Darba aizsardzîbas programma, nosakot måcîbu maksu Ls 788 gadå un Ls 26 par 1 KP. ❏ M. E.

2004. gada 8. aprîlis

Dekånu runas 18. marta sédé ✌ Rektors akadémi˚is I. Knéts informéja: • Atbilstoßi MK lémumam izstrådåta jauna RTU rîkojuma forma, kas turpmåk jåievéro. Paraugu var sañemt pie rektora palîdzes. • Íodien såk darbu izståde Måja 2004. • 19. martå pulksten 15 LZA séΩu zålé notiks LR MK 2003. gada balvas zinåtné laureåta akadémi˚a Rolanda Rikarda akadémiskå lekcija InΩeniermehånikas attîstîba Latvijå: kompozîto materiålu un konstrukciju optimizåcija un identifikåcija. Rektors lüdza informét kolé©us un apmeklét interesanto lekciju. • Rektors sañémis Eslingenes Profesionålås tehniskås augstskolas un Rietumlondonas universitåtes kopéjo piedåvåjumu – viengadîgas ma©istra studijas inΩenierzinåtnés programmå Izkliedétås datorsistémas. Lekcijas tiks lasîtas 12 nedé¬u nogalés, maksa par visåm lekcijåm – 5970 eiro. Lai sañemtu ma©istra diplomu, jåizstrådå ma©istra darbs, tå cena – 1500 ang¬u mårciñas. • 8. martå pieñemts MK lémums par augståkås izglîtîbas ieståΩu licencéßanas kårtîbu, Latvijas Véstnesî tas publicéts 11. martå. Rektors lüdza Måcîbu prorektora dienestu un Iekßéjå audita da¬u iepazîties ar jauno lémumu sîkåk. • Sañemts IZM dokuments – Latvijas augståkås izglîtîbas sistémas raksturojums, kas jåpievieno pielikumå katram diplomam. Par pielikuma pavairoßanu rüpésies Studiju da¬a. • Íîs dienas AIP sédé ziños par izmaiñåm 1999. gada MK noteikumos par promocijas padomju noteikumiem un kritérijiem. Aizvien vairåk izskan doma, ka augståkajai izglîtîbai jåk¬üst par müΩizglîtîbu. Dånijå izskanéjußi protesti pret Latvijas påråk striktajiem doktorantüras noteikumiem (lielais starptautisko publikåciju skaits). • Juridiskå augstskola iesniegusi projektu par årvalstu studentu uzturéßanos Latvijå, kurå skaidrots, ka paßreizéjå sistéma ir dårga un sareΩ©îta un neveicina årvalstu studentu uzaicinåßanu studét Latvijas augstskolås. ✌ Måcîbu prorektors E. Be˚eris informéja par studiju programmu akreditåcijas un pårakreditåcijas gaitu. No 2003. gada parådniekiem: ar ETF programmu dokumentåciju jau strådå eksperti; MLF doktora programmai eksperti apstiprinåti; TTDI programmu dokumentåcija beidzot redzéta. No programmåm ar termiñu 2004. gadå: komplekté ekspertu komisiju programmai Elektrotehnolo©iju datorvadîba; såk darbu pie programmas Transports; maijå sola iesniegt dokumentus programmai Cilvékresursu vadîßana; atbilstoßi Studiju da¬as grafikam norit darbs ar programmu Transporta datorvadîba; ar programmu dokumentiem strådå Biomedicînas inΩenierzinåtñu un mikrotehnolo©iju institüts; darbs ar programmas Büvniecîba dokumentåciju pabeigts un iesniegts apstiprinåßanai; Dizaina un tekstilizstrådåjumu tehnolo©ijas profesora grupa izstrådåjusi koledΩprogrammu un bakalaura profesionålo studiju programmu. Sañemtas vairåku programmu licences, kurås diemΩél konstatétas vairåkas k¬üdas, par kuråm tiek gatavotas véstules IZM. Rektors ierosinåja iesniegt IZM un AIP lügumu pårskatît ma©istra profesionålo studiju finanséßanas kårtîbu, lai to pielîdzinåtu ma©istra akadémiskajåm studijåm, nevis bakalaura studijåm kå lîdz ßim. Rektora priekßlikums – izbeigt uzñemßanu programmå Bionika un protezéßana, jo ßîs studijas finansé uz citu programmu ré˚ina. ✌ Par pédéjåm korekcijåm 2004. gada studentu uzñemßanas plånå informéja måcîbu prorektors. Kaut plåns iesniegts dekåniem jau pirms trim nedé¬åm, vairåkas korekcijas parådîjußås tikai pédéjås dienås. Par tåm vél tiks domåts, jo, lai kådai programmai iedotu klåt papildu studiju vietas, kådai tås ir jåatñem. Rektors atgådinåja, ka vietu sadalîjums ir noteikti jåapstiprina Senåta marta sédé. Kopéjais uzñemamo skaits 1. kurså uz valsts budΩeta finansétajåm studiju vietåm noteikts 1737. Íogad atbirums péc pirmås sesijas ir aptuveni 10%, kas ir divreiz mazåks nekå pagåjußå gadå. Måcîbu prorektors lüdza korekciju priekßlikumus iesniegt rakstiski ne vélåk kå nåkamås nedé¬as laikå. Izvérsås diskusija par RTU a©itåcijas pasåkumiem: ka par LU bieΩi dzird radio, bet RTU ne; Atvérto durvju dienu vajadzéja organizét skolénu brîvlaikå; ¬oti efektîgas ir daΩådas inΩenieru spéles un sacensîbas uzdevumu risinåßanå; a©itåcijas pasåkumiem vajadzîga inovatîva pieeja; rüpîgi jåpårdomå ßo jautåjumu straté©ija; vajadzétu aktîvåk sadarboties ar Skolénu pili un citiem skolénu jaunrades centriem. Diskusijas beigås izskanéja pretenzijas par darbu ar pirmo kursu studentiem, jo studentu aptaujås izskanéjußas piezîmes par måcîbspéku formålo attieksmi tießi studiju såkumposmå.

5 ✌ Zinåtñu prorektors profesors L. Ribickis informéja par iespéjamo ES finanséjumu zinåtnes infrastruktürai. Prorektors uzskata, ka ßajå jautåjumå Latvijas paßreizéjås aktivitåtes ir ¬oti necaurredzamas, jo par Nacionålo programmu ßajå jomå, ko koordiné IZM, nekåda oficiåla informåcija RTU nav sañemta. IZM valsts sekretåra vietnieks zinåtné V. Egle izvéléjies atseviß˚u zinåtnes virzienu lîderus un savåcis informåciju par ßo nozaru infrastruktüru. Septiñi RTU institüti ar koordinatoru palîdzîbu pieprasîjumus par vélamo zinåtnisko aparatüru ir iesniegußi, bet uzrakstîto pieprasîjumu kvalitåti gan varétu véléties labåku. Ir izstrådåti zinåmi kritériji, un atbilstoßi tiem 5. un 6. ietvarprogrammas projektu robeΩås tiek dalîti iespéjamie lîdzek¬i. Par çempionu izvirzîjies Radioelektronikas institüts ar Ls 820 000 no RTU kopéjiem 2,6 miljoniem latu. Doktorantu apmåcîbai aparatüra ir nepiecießama visiem, nevajadzétu lieki dubléties, tåpéc panåkta vienoßanås, ka RTU ßos jautåjumus koordinés zinåtñu prorektors un projektu pieteicéjs büs fakultåte, nevis nozare. Bütu labi, ja ar iesniegtajiem pieprasîjumiem iepazîtos arî påréjie interesenti un uzrådîtu savu zinåtnisko kapacitåti un panåkumus. 6. ietvarprogrammas finanséjuma ieguvéjiem méneßa laikå jåiesniedz pieprasîjumus IZM, lai sañemtu valsts papildu finanséjumu aparatüras iegådei. 6. ietvarprogramå 12 müsu projekti novértéti pozitîvi, tåtad par 2,6 miljoniem latu çetru gadu laikå varés iegådåties zinåtniskås iekårtas. Prorektors neieteica zinåtniskås aparatüras sarakstos iek¬aut datorus, jo tos izsvîtros IZM ierédñi. Rektors atkårtoti skaidroja, ka Eiropas struktürfondu finanséjumam ir trîs sada¬as: 1) måcîbu procesa infrastruktüras uzlaboßanai un iekårtu iegådei (ßis projekts jau ir pieteikts un dokumenti atrodas ministrijås, finanséjumu sañems no FM, vai arî FM apmaksås izrakstîtos ré˚inus, kas var büt visai sareΩ©îti); 2) finanséjums doktorantu atbalstam (projekts pieteikts); 3) zinåtnes infrastruktüras sakårtoßanai un zinåtniskås aparatüras iegådei (ßis finanséjums galvenokårt novirzîts LZP un visiem bijußajiem LZA institütiem). Rektors atgådinåja, ka ßogad beidzas termiñß daudziem LZP finansétiem projektiem, tåpéc jådomå par pieteikumiem uz jauniem projektiem. Zinåtñu prorektors atgådinåja, ka lîdz 16. martam bija jåsniedz informåcija par sadarbîbas projektiem, bet lîdz 31. martam jåiesniedz projekta pieteikumu anotåcijas. Lîdz 16. aprîlim ar anotåcijåm iepazîsies IZM, lîdz 3. maijam izskatîs jauno sadarbîbas projektu témas. Projektu pieteikumi to vadîtåjiem jåiesniedz lîdz 1. jünijam, bet 7. jünijå notiks pieteikumu re©istråcija. Íî informåcija ir elektroniski izsütîta visiem institütu direktoriem. ✌ Zinåtñu prorektors informéja par Latvijas Tehnolo©iskå parka (LTP) darbîbu, par ko nupat Rektora padomé ikgadéjo atskaiti sniedzis tå direktors P. Reihmanis. Ar LTP universitåtei ir pårvaldîjuma lîgums. LTP atrodas Pulka sétas teritorijå, kur ir iespéjas veidot firmas un aktivizét biznesu. LTP dibinåtåjos bija arî Rîgas dome, Privatizåcijas a©entüra un Latvijas Attîstîbas a©entüra. Pédéjåm divåm tagad atbilstoßi jaunajiem likumiem dalîba ir atteikta. LTP darbîba turpinås, pagåjußå gada kopéjais apgrozîjums bijis Ls 140 000, bilance ir pozitîva, nosprausti nåkamå gada plåna mér˚i. Ir jårisina jautåjums, vai agråko bezpe¬ñas SIA pårveidot par a©entüru, t.i., pe¬ñas organizåciju, vai bezpe¬ñas fondu. ‰ku iekßpusi parks ir sakårtojis, bet teritorija vél izskatås diezgan bédîgi. ✌ Kanclers R. Taraßkeviçs informéja, ka visiem dekåniem izsütîts Senåta lémumprojekts par valsts dotåcijas un måcîbu maksas sadales principiem struktürvienîbåm 2004./2005. m.g. Sadales princips saglabåts esoßais, mainîjußies jomas koeficienti un atseviß˚u priekßmetu koeficienti, darba algas fonds pieaudzis par 10%. Citi izmaiñu priekßlikumi nav sañemti. Pagåjußå gada finanséjuma sadalîjuma analîzi paßreiz veic Senåta Finanßu komisija profesora R. Poça vadîbå. Dekåni iebilda pret koeficienta vértîbu priekßmetiem Darba aizsardzîba un Civilå droßîba un ierosinåja to pielîdzinåt priekßmeta Matemåtika koeficientam. 25. marta sédé ✌ Rektors akadémi˚is I. Knéts informéja: • Latvijas Augstskolu rektoru padome iesniegusi protestu IZM par to, ka bakalaura profesionålås studijas un ma©istra profesionålås studijas beigußajiem netiek izsniegts attiecîgais bakalaura vai ma©istra diploms, bet gan diploms par iegütu augståko profesionålo izglîtîbu. • Rektors lüdza zinåtñu prorektoram profesoram L. Ribickim ar RTU Goda rakstu apsveikt Studentu pütéju or˚estri SPO 35 gadu jubilejas koncertå 26. martå LU lielajå aulå. • Sañemts IZM sagatavotais materiålu kråjums Izglîtîba Latvijå 2003. gadå. Interesenti var iepazîties ar ßo kråjumu pie rektora palîdzes. Materiålos redzami interesanti skait¬i: pirmais studentu skaita minimums – 37 000 – ir 1993. un 1994. gadå, 2003. gadå – kopéjais studentu skaits Latvijå ir 126 756, studijas såkußi 32 172 studenti, bet 2014. gadå vidusskolas kopå beigs tikai 19 000 skolénu. Kur radîsies studenti? • No Valsts prezidentes kancelejas sañemts Hårvarda universitåté izstrådåts projekts par to, kå ßajå tükstoßgadé attîstîsies tehnolo©ijas un inovåcijas. Tiek lügts lîdz 5. aprîlim ßo projektu izvértét. >>> 6. lpp.

2004. gada 8. aprîlis

REA Investîciju fonds aicina ieguldît nåkotné 4. aprîlî Rîgas Ekonomikas augstskolas (REA) Investîciju fonds atklåj pavasara sesiju Investment Game 2004 (www.invest–game.com). Kas ir Investment Game? Investment Game ir ikgadéja birΩas simulåcijas spéle reålajå laikå. Katram spéles dalîbniekam såkotnéji tiek pieß˚irti 100 000 eiro, kurus attiecîgi var virtuåli ieguldît vértspapîros Baltijas un Skandinåvijas birΩås. Investment Game aizsåka REA studenti 1996. gadå. Lai gan såkotnéji tå tika nodroßinåta ar elektroniskå pasta starpniecîbu, tagad spéle ir pieejama on–line reΩîmå un ir jau piesaistîjusi Centrålås Eiropas un Skandinåvijas valstu vértspapîru tirgus – Latviju, Lietuvu, Igauniju, Krieviju, Zviedriju, kå arî Somiju. Íîs sezonas spélé ir plånoti vairåk nekå 4000 dalîbnieku – vértspapîru turétåju gan no studentu, gan no biznesa profesionå¬u vidus. Vértspapîru vértîba tiek ik dienas precizéta, un sesijas beigås vértîgåkå vértspapîru portfe¬a îpaßnieks tiks paziñots kå uzvarétåjs.

Kopéjais balvu fonds ir 1000 ASV dolåru, un trîs pirmo vietu ieguvéji sañems attiecîgi 500, 300, 200 ASV dolårus, ko nodroßina ©enerålsponsors Hansabank. 10 labåkie spélétåji tiks uzaicinåti uz nosléguma pasåkumu Rîgå. Spéles organizétåji ir ener©iski un motivéti studenti, kuri grib izmantot augstskolå iegütås zinåßanas un talantus, lai nodroßinåtu augstos standartus un iespéjas, ko Investment Game sniedz saviem spélétåjiem. Pédéjå gada laikå ir izveidots jauns interneta måjaslapas dizains, atrasti jauni sadarbîbas partneri, kå arî, strauji augot spéles popularitåtei, uzlaboti pakalpojumi, kas pieejami vértspapîru turétåjiem. Tå kå spéles dalîbnieki galvenokårt ir no Centrålås Eiropas un Skandinåvijas valstîm, ßî spéle ir pieejama ang¬u valodå. Katram vértspapîru turétåjam tiek dota vienreizéja iespéja savas ekonomikas zinåßanas izmantot praksé, tå güstot vértîgu pieredzi, kas ir ieguldîjums nåkotné. Íogad spéli atbalsta ©enerål-

Dekånu runas >>> 5. lpp. • IZM ir jåiesniedz ES struktürfondu lîdzek¬u precizéts pieprasîjums universitåtes måcîbu telpu un iekårtu uzlaboßanai un modernizåcijai, bet ne visas fakultåtes ir iesniegußas precizétos plånus. Rektors lüdza, vélåkais, 26. martå iesniegt nepiecießamos dokumentus. • Péc DITF domes lüguma rektors fakultåté ticies ar domes pårståvjiem un skaidrojis profesora vietu sadalîjumu. Visus DITF profesorus gan nav izdevies pårliecinåt, ka katram profesoram ir jårüpéjas par jauno måcîbspéku paaudzi savå nozaré. Rektors atzinîgi novértéja sakårtotås fakultåtes telpas. • Dekåniem izsütîts Studentu parlamenta sagatavotais Studentu un måcîbspéku étikas kodekss. Tå ir ¬oti laba iniciatîva. Atgådinåjums – aptuveni pirms pieciem gadiem LZP apstiprinåja Zinåtnieku étikas kodeksu. Rektors lüdza dekånus iepazîties ar étikas kodeksa projektu, jo to apspriedîs kådå no tuvåkajåm Dekånu padomes sédém. • Rektors sañémis divas véstules no RaΩoßanas kvalitåtes institüta direktora profesora N. Salenieka. Pirmajå profesors südzas, ka nav sañémis paskaidrojumu, kåpéc samazinåti viña vadîtå projekta granta, t. i., finanséjuma apjomi. Tå kå par grantu apjomu lemj LZP eksperti, tad ßis jautåjums jåuzdod LZP. Otrajå véstulé profesors iesaka profesionålo studiju programmå Visaptveroßa kvalitåtes vadîba izveidot savu profesoru padomi un promocijas padomi. Kå vienu, tå otru var izveidot tikai LZP apstiprinåtå zinåtnes nozaré vai apakßnozaré, taçu Visaptveroßa kvalitåtes vadîba tåda nav. Varbüt to varétu iek¬aut vadîbzinåtñu jomå. ✌ Par studiju programmu akreditåcijas un pårakreditåcijas gaitu informéja måcîbu prorektors E. Be˚eris. Par 2003. gada parådniekiem: ETF ekspertu komisija darbu beigusi; MLF ekspertu komisija sanåk ßonedé¬. TTDI programmu dokumenti iesniegti, bet daråmå vél daudz, jo nepiecießams vél sañemt licenci. Programmås, kuru akreditåcijas termiñß ir 2004. gads, nepiecießamie darbi risinås atbilstoßi grafikiem, programmas Elektrotehnolo©iju datorvadîba dokumenti iesniegti. Rektors intereséjås par AI programmas situåciju, uz ko måcîbu prorektors atbildéja ar priekßlikumu – gaidît uz AI solîto programmas licences sarüpéßanu lîdz 1. jünijam, bet gadîjumå, ja licence nebüs sañemta, AI iedalîtås 25 budΩeta vietas pårskaitît programmå Transports. TMF dekåns G. Liberts paskaidroja, ka lîdz vasaras såkumam tiks iesniegti çetru pro-

sponsors Hansabank, stipendiju sponsors Suprema, balvu sponsors Amigo, informåcijas sponsors Reuters. Projekta mediju partneri: Digital Times, One.lv, Riga Stock Exchange/Latvian Central Depository, Junior Achievment Latvia. ❏

Kontaktpersona – Konstantins Antropovs (Investment Fund prezidents), e–pasts: Konstantins.Antropovs@sseriga.edu.lv; tålr. 9210144. Fotogråfijas un informåcija: www.invest–game.com.

grammu dokumenti atbilstoßi daΩådiem transporta veidiem. Måcîbu prorektors komentéja, ka ßåda sîka nodalîßanås nav finansiåli izdevîga, programmas realizéjot. ✌ Måcîbu prorektors paskaidroja 2004. gada uzñemßanas plåna pamatstudijås pédéjås korekcijas, jo plånu apstiprinås Senåta 29. marta sédé. Uzklausîja dekånu domas un vienojås, ka ßajå nedé¬å måcîbu prorektors vél pieñems piezîmes par uzñemßanas plånu. ✌ Dekåni atbalstîja profesora AndΩeja Bledzka (Kaseles universitåte, Våcija) kandidatüras izvirzîßanu RTU Goda doktora nosaukumam. ✌ Rektors informéja par jauno IZM rîkojumu par telpu izîréßanu. Apstiprinåtajå IZM nolikumå norådîts, ka universitåtes ir IZM padotîbå, nevis pårraudzîbå, tåpéc tagad visi îres lîgumi ir jåre©istré IZM viena méneßa laikå péc to noslégßanas, pamatojot îres maksas apré˚inus. Jåievéro vesela rinda noteikumu lîgumu noforméßanå un cenu noteikßanå, visi lîgumi jåre©istré un jåpårre©istré. Íî jaunå kårtîba ir spékå jau no februåra, un tås mér˚is ir atsavinåt neizmantotos un nelietderîgi izmantotos îpaßumus, lai da¬u augstskolu pårvaldîjumå esoßo îpaßumu nodotu ministrijas kå namu pårvaldes apsaimniekoßanå. ✌ Valsts kontrole iesniegusi novértéjumu par RTU valdîjumå nodoto valsts îpaßumu izmantoßanu. Vértéjuma pieeja ne visos gadîjumos bijusi korekta, tåpéc radußies vairåki secinåjumi, par kuriem Kanclera dienests gatavo protesta véstuli. ✌ Dånijas valdîba iesniegusi grozîjumu priekßlikumus MK rîkojumå Par promociju kårtîbu un kritérijiem. Priekßlikumi veidojußies, dåñiem piedaloties Latvijas juridiskås izglîtîbas pilnveidoßanå. Priekßlikums paredz lîdzßinéjo Latvijas noteikumu – par galvenajiem darba rezultåtiem jåbüt piecåm publikåcijåm starptautiskos Ωurnålos un par tiem jåziño vismaz divås starptautiskås konferencés – aizståt ar prasîbu, ka darba rezultåtiem jåbüt publicétiem un starptautiski izvértétiem. Rektors atzina, ka prasîba péc piecåm publikåcijåm nav problemåtiska dabas zinåtnés un inΩenierzinåtnés, bet gan humanitårajås un sociålajås zinåtnés. Rîkojuma grozîjumi neskar likumus, bet prasa tikai attiecîgu MK lémumu. ✌ Kanclers R. Taraßkeviçs informéja, ka paßreiz ir iespéja atbalstît SP priekßlikumu – izmaksåt transporta kompensåcijas arî tiem Rîgå nedzîvojoßiem studentiem, kuri studé par maksu, jo ßo studentu maksa tiek iek¬auta valsts budΩetå. Dekåni priekßlikumu atbalstîja. ✌ Måcîbu prorektors iesniedza dekåniem 6. aprî¬a Metodiskå seminåra programmu, ko izsütîs arî fakultåtém. Prorektors atgådinåja dekåniem, ka gaida piezîmes par katedru darba plåna projektu. ❏ M. E.

2004. gada 8. aprîlis

Studentu lapa Kam rüp Lieldienas? Jånis Elsts, DITF (Domåjoßi lasîtåji lai lasa tikai pédéjo rindkopu) Kå daudzi büs ievérojußi, nupat jau ir klåt (vai jau pagåjußas – atkarîbå no tå, kad tu ßo lasi) kaut cik ievérojamas brîvdienas. Ne visai tålu laika dimensijå ir arî Lieldienas. Í˚iet, varétu ˚erties pie kårtéjo svétku nozîmes, véstures un paraΩu ˚idåßanas un apsprießanas, un varbüt tas nebütu nemaz tik slikti darîts, taçu garlaicîgi un nevértîgi gan, jo müsdienås nevienu seviß˚i neuztrauc ßie svarîgåkie kristießu svétki. Gavéni arî reti kurß ievéro (vai vispår par to iedomåjas), ja vien no ga¬as édieniem neliek atturéties lîdzek¬u trükums. Un patießåm. Ik gadu, tuvojoties kårtéjiem valsts, baznîcas un tautas svétkiem, daΩådos plaßsaziñas lîdzek¬os tiek spriests un runåts (apméram ßådi, atrodot katram vårdam vismaz vienu sinonîmu un piemekléjot iespéjami negaidîtus salîdzinåjumus un citus télainås izteiksmes lîdzek¬us, jo pats temats ir jau k¬uvis pliekans, pårvérties par plaßi pazîstamu un jégu zaudéjußu nosaukumu) par to nozîmi seno tautu kultürås, par to, kå vislabåk sagaidît un aizvadît kårtéjo svinamo dienu, un, protams, parådås simtiem reklåmu, kas apgalvo, ka tießi ar to slavinåto raΩojumu un pakalpojumu palîdzîbu izdosies padarît svétkus neaizmirstamus, utt. Lai kaut cik piesaistîtu nabaga cilvéku uzmanîbu, pamanås izrakt véstures méslainé

kådus interesantus faktus par zîmîgo datumu, uz åtru roku sagatavo tematisko horoskopus un papildina to visu ar pievilcîgiem attéliem. Ak, kå apnicis... pat ironizét. Lieldienas taçu ir baznîcas svétki. Jeb kårtéjais reli©iskais rituåls, kristîgais rituåls. Vai pareizticîgais – kuram kå patîk labåk. Un tagad paceliet rokas visi kårtîgie kristießi! Paceliet rokas, bezspécîgi padodoties nenoliedzama ateistu (labojums – citådi domåjoßo) pårsvara priekßå! Ticét Dievam nav moderni (moderni ir ticét Augståkå Sapråta eksistencei un årpuszemes dzîvîbai), nav arî izdevîgi – ticîba tikai uzliek pienåkumus un labåkajå gadîjumå dod zinåmu paßtaisnîbas sajütu, ticét Dievam – tas vienkårßi nav lo©iski! Jo lo©iski ir ticét tam, ko tu kaut kådå veidå uztver vai kå iedarbîbas sekas redzi savå apkårtné. Médz teikt, ka ßajå interneta un tehnolo©iju laikmetå nav vietas måñticîbai. Nekå tamlîdzîga. Raganas sen vairs nededzina sårtos. Tagad tås ieståjas Latvijas Dziednieku asociåcijå, sañem sertifikåtu un legåli pelna naudu, izmantojot savas prasmes. Nopietni tiek pétîta teleportåcija, telekinéze, reinkarnåcija un citas tikpat dîvainas lietas. Astrologi izmanto prognoΩu sastådîßanai sareΩ©îtas datorprogrammas. Un es såku izklausîties péc vienas no tåm bezsejas bütném, kas, rakstot kårtéjam «Ωurnålam priekß viña/–s», liek lietå jebkådu kaut kur saklausîtu informåciju, lai kaut nedaudz pårsteigtu lasîtåju, turklåt radîtu sajütu, ka viñß/–a iegüst jaunas zinåßanas

(tas gan lasîtåju neinteresé, toties vélåk dod iespéju palielîties citiem ar savu erudîciju). Vienvårdsakot, såku muldét. Varbüt jåmé©ina citådi?... Lielåkajai da¬ai müsdienu jaunießu nosp¬auties par reli©iju un visu, kas ar to saistîts. Tå uz viñu neattiecas. Viñß nejautå kå pazîstams Bîbeles personåΩs: «Dievs, kåpéc Tu esi mani pametis?!» Viñß to pieñem kå faktu, samierinås ar to un aizmirst. Atß˚irîbå no senå cilvéka, kurß it visur redzéja augståko spéku izpausmes, viñß zina, ka zibens ir tikai elektriskå izlåde, véjß püß zemåka spiediena apgabalu virzienå un mîlestîbu izraisa smadzenés notiekoßi elektro˚îmiski procesi. Atklåta iespéja acumirklîgi pårvietot telpå vienu fotonu? Kad tiks lîdz cilvéku pårvietoßanai, paziñojiet man! Tiek pétîts torsionu lauks, kas izplatås åtråk par gaismu? Nu, ja varétu caur to pieslégties internetam... Ir rakstniekiem Strugackiem tåds darbs Pikniks ce¬malå. Lîdzås citåm fantastiskåm ietaisém un parådîbåm tajå figurét arî kåda metåla lode, kas it kå spéj piepildît jebkuru véléßanos. Daudz cietußais galvenais varonis, kad tas nok¬uva pie ßîs lodes, spéja tikai véléties «laimi visiem un katram» (mans brîvs pårståsts). Iespéjams, tåpéc, ka apjédza – viñam nav nekå cita ko véléties un nevienam nekas cits arî nav vajadzîgs. Cilvéks meklé laimi – gan tad, ja ik rîtu ka¬ plånus pirmå miljarda nopelnîßanai, gan tad, ja teic, ka grib «vienkårßi normåli

dzîvot», gan tad, kad pieliek sev Ωileti pie vénas (laime aizmirstîbå). Reli©ija sola laimi tai saulé, ekonomikas likumi dikté, kas jådara, lai to sasniegtu jau dzîves laikå, skarbå realitåte izsméjîgi iedze¬, teicot, ka laimes nav, ir tikai îsi brîΩi, kas tai lîdzinås. Kå, pieméram, tas mirklis, kad såkas jauns gads, tava dzimßanas diena un tås paßas Lieldienas arî. Un bieΩi vien tåds nedaudz izmisis cilvéks pat izsüdzés grékus un atcerésies, ka bijis kådreiz kristîts (vai nav bijis, bet «dievnama durvis ir atvértas visiem»!). Jo – kåpéc nepamé©inåt? Varbüt viñß atradîs savu laimes brîdi, katrå ziñå viñß centîsies un büs kaut vai tåpéc vien ar sevi apmierinåts. Varbüt pavadîs dienu måjås vai kådå sabiedriski izklaidéjoßå iestådîjumå, uzskatîdams, ka tå ne ar ko neatß˚iras no citåm. Un büs mazlietiñ laimîgs par to, ka dzîve nav k¬uvusi ne par matu sliktåka kå dienu pirms tam. Tikai nepamanîs vienu sîkumiñu – viñß pats izvéléjies, kura diena, kurß mirklis viñam büs laimîgs. Liktenis nav rakstîts laika prognozé, un veiksme nepievérß uzmanîbu tam, kåds ßodien datums. Un, ja katru dienu nav svétki, tad pårkråso savå kalendårå visus ciparus sarkanå kråså! Vai vismaz daΩus – tik, cik uzdrîksties. Paga, paga, es tev neteicu, ka katra diena ir brîvdiena! ;) Vajag tikai mainît attieksmi pret dzîvi, un dzîve arî izmainîsies... Visu gaißu! ❏

Kåda ir studenta vieta zem saules? Anna, MLF Situåcija. Diezgan véss ziemas vakars, viens no dzîvåkajiem Rîgas krustojumiem, iedegas jau kårtéjå za¬å gaisma luksoforå, divi veci klasesbiedri (tagad jau trîs gadus neredzéjußies studenti), daudzas un daΩådas sarunas… Tiek pårrunåts it viss, tiek ierosinåts iet uz téjas namiñu, bet tad atruna, ka jåskrien (tåpat tur paliekot vél kådu pusstundiñu), un, kad degungals pavisam nosalis, aizskarta téma par darbu un visu ar to saistîto. Viñß izståsta par daudzajiem izsütîtajiem darba pieteikumiem,

par daΩåm neveiksmîgåm darba intervijåm (péc pédéjås pat ß˚itis, ka labåk vairs nevar un ka atdots it viss) un arî par atteikuma véstulém (pat tås ne vienmér tiekot atsütîtas, bet atsütîto teksts bütiski neatß˚iroties). Pazîstot viñu no bérnu dienåm, zinu, ka viñß to nav pelnîjis. Toties tagad viñß strådå par pårdevéju konsultantu. Arî labi, bet tomér… Iespéjams, ka darba devéji pilna laika dienas studentus nav ieintereséti pieñemt, tikpat iespéjams, ka daudzås vietås paståv paziñu büßana. Vai varbüt students bez augståkås izglîtîbas un vél bez pieredzes nekam nav derîgs? Daudzi péc garajiem mekléjumiem jau

noteikti ir nolaidußi rokas un gaida, kad beidzot vairs neskaitîsies studenti un ar diplomu kabatå varés lepni vért darba durvis. Jau no paßiem såkumiem studenti ir strådåjußi (tagad jau noteikti ne vairs tikai nakts maiñås un melno darbu) un strådås – lîdz ar to, neraugoties uz îsajåm miega stundåm vai kådu parådiñu måcîbås, büs gan apmierinåtie, gan neapmierinåtie. Intereses péc pajautåju påris studentiem, kå tad viñiem veicas ar darba mekléjumiem. Liela da¬a atzina, ka bez pazîßanås darbu ir grüti atrast, bet tie, kam tas ir izdevies, atzinås, ka lîdz ar to ir acîmredzami cietußas måcîbas.

Dace: «Strådåju no 2. kursa, darbå iekårtoja vecåki, un måcîbas darba dé¬ nemaz nav cietußas. Drîzåk cieß no izklaides, bet ne darba dé¬.» Jånis: «Tå kå paßlaik måcos 1. kurså, pagaidåm darbu nemekléju un tuvåkajå laikå arî nedomåju to darît. Bet zinu, ka büs ar to visu problémas – gan mekléßanas, gan måcîbu ziñå.» Gunta: «Studiju laikå mani uztur vecåki, jo zinu, ka savå profesijå darbu ar måcîbåm nevaréßu apvienot. Domåju, ka ar darba atraßanu problému nebüs.» ❏

2004. gada 8. aprîlis

Studentu lapa

Kojas.lv Laikam jau visinteresantåkå un piedzîvojumiem pilna dzîve ir kojås studiju laikå... Tießi tur eksskoléns k¬üst par patståvîgu, nopietnu, izglîtotu un vairåk pieredzéjußu cilvéku, jo tå ir vieta, kur dzîve visu laiku tevi testé un eksperimenté ar tevi, uzrîko visdaΩådåkås situåcijas un pårbaudîjumus, un pats interesantåkais ir tas, ka tev izdodas arvien labåk un åtråk tikt galå gan ar problémåm, gan ¬oti izveicîgi tikt galå ar dzîves pårbaudîjumiem, kå arî veikt paßam neiedomåjamus eksperimentus. Ar katru nozîmîgu ßådu pårbaudîjumu tu güsti arvien vairåk pieredzes un jüti, ka pakåpies vél vienu pakåpi augståk... Studiju laiks médz büt no daΩiem méneßiem lîdz pat desmit gadiem, bet îstenîbå cilvéks ir students visu müΩu, un prasîbas pret citiem un dzîvi pieaug lîdzi studiju gadiem un vecumam. To katrs students noteikti jüt, tießi tåpéc ir véléßanas dzîvi kopmîtnés padarît par neaizmirstamåkajiem gadiem savå dzîvé, gribas, lai dzîves vieta bütu komfortabla, informåcijas avoti péc iespéjas tuvåk, kvalitatîvåki un vairåki, kaimiñi laipni un atsaucîgi, no virtuves smarΩotu péc garßîga édiena, ko tu pats jau esi iemåcîjies gatavot péc daΩiem neveiksmîgiem mé©inåjumiem, ska¬iem kliedzieniem no gaiteña gala, ka atkal oΩ péc piedegußiem kartupe¬iem, un padomiem, bütu iespéja justies svaigi un tîri, un galvenais, lai bütu silti gan istabiñå, gan dvéselé... Lai noskaidrotu, kå tad îsti dzîvo müsu studenti kopmîtnés, koju komisija noléma aptaujåt studentus. Íådi ieguvåm daudz inetresantu faktu. Tika aptaujåti studenti no 1. kursa lîdz pat 6. kursam vecumå no 18 lîdz 28 gadiem. Zinåms, ka ar 8 latiem kabatå varétu izdzîvot tikai kåds joga, kurß piekopj badoßanås rituålus, jo par tiem vél ir jånopérk braukßanas kartîte un daudziem vél ir jåsamakså par kojåm... Müsu studentu vidü tådi jogas pagaidåm nav novéroti, bet ar tålåko notikumu pavérsienu prognozéßanu ir samérå grüti. ;) Péc aptauju apkopoßanas viss k¬uva skaidrs. Bija véléßanas uzzinåt, vai studenti ir apmierinåti ar kopmîtñu maksu? Izrådîjås, ka ar kopmîtñu maksu vairåk ir apmierinåtas studentes. Neapmierinåto studentu vidü ir pirmkursnieki un 1. kursa ma©is-

tranti. Apskatot sociålos céloñus, visticamåk, ka tießi ßîs studentu grupas nestrådå, jo lielåkå da¬a pirmkursnieku vairåk koncentréjas uz måcîbåm un mé©ina nepalaist garåm kådu svarîgu informåciju, paplaßinåt savu redzesloku, papildinot savas pelékås ßüniñas ar jaunåm zinåßanåm. Savukårt ma©istranti koncentréjas uz tålåkajåm studijåm, jo ir papildinåjußi savas zinåßanas, un viñi ir izvéles priekßå. Kopumå ñemot, var uzskatît, ka studenti pagaidåm ir apmierinåti ar kopmîtñu maksu, jo neapmierinåtîbu ar to ir izrådîjußi tikai aptuveni 25% aptaujåto studentu. (Tå ka nevajag vairåk paaugstinåt.) Kå ir ar sanitåriem apståk¬iem? Vislabåkie sanitårie apståk¬i ir kopmîtnés Åzenes ielå 22, mazliet sliktåki – Lilijas ielas un Åzenes ielas 22a kopmîtnés. Vissliktåkie sanitårie apståk¬i ir Burtnieku ielas kopmîtnés, jo tos par ¬oti sliktiem ir nosaukußi 75% studentu. Bet mums tomér gribétos, lai visi studenti visås kopmîtnés dzîvotu labos sanitåros apståk¬os... Par to laikam ir vérts aizdomåties... Runåjot par siltumu... Íeit varéja saskatît ievérojamu starpîbu starp vîrießu un sievießu dzimuma respondentu viedok¬iem. Kopumå studentes (izñémums ir Lilijas ielas iemîtnieces) ir mazåk uzñémîgas pret aukstumu. Izrådîjås, ka vienîgi salstoßie studenti ir Lilijas ielas kopmîtñu iemîtnieces un Åzenes ielas 22 kopmîtñu iemîtnieki. (Tå kå sildîtåjus lietot nevar, büs vien jåmeklé risinåjums.) Savukårt Åzenes ielas 22a studenti un tießi Burtnieku ielas vîrießi vienkårßi cepas arî ziemå. Nekad nedrîkst aizmirst par droßîbu! Íajå ziñå izrådås, ka vissliktåkå situåcija atkal ir Burtnieku ielå – vairåk nekå 30% studentu jütas ¬oti nedroßi! Toties par droßîbu nevar südzéties Lilijas ielas kopmîtñu studentes – lîdz pat 70% ßo kopmîtñu iemîtnieçu jütas droßi. Jåpiebilst, ka Åzenes 22a iemîtnieki jütas nedaudz droßåk par Åzenes 22 iemîtniekiem. Lai gan tas vairåk skan péc neiespéjamås misijas, tomér uzdroßinåjåmies pajautåt studentiem, vai tiem noderétu siltuma regulétåji centrålajai apkurei kopmîtnés. Lielåkoties studenti izrådîja par ßo ideju lielu interesi, tomér no ko-

lektîva atpalika karstås Åzenes 22a studentes un Burtnieku ielas kopmîtnes iedzîvotåji. Aptuveni 70% uzskata, ka ßie siltuma regulétåji ir noderîgi un ietaupîtu ener©iju un lîdz ar to arî naudiñu. Bez ßaubåm, müsdienu dzîve, it îpaßi kopmîtnés, nav iedomåjama bez TV. It îpaßi vértîgs televizors k¬üst tad, kad tas råda ne tikai skaidras bildes, bet arî tad, kad tås ir visdaΩådåkås. Tåpéc pajautåjåm studentiem, vai viñi vélétos kabe¬u TV pieslégumu. Vairåk par 60% studentu ir ieintereséti ßajå jautåjumå. Izrådîjås, ka vakaros nav ko darît müsu universitåtes vîrießiem, it îpaßi tiem, kas dzîvo Åzenes ielas 22 kopmîtnés, jo tießi viñi visvairåk vélétos kabe¬u TV. Varbüt nemaz nav tik slikta doma? No otras puses, ßo interesi kavé îstenot materiålås iespéjas. Jo studenti gatavi maksåt vidéji Ls 2 ménesî. Paßlaik ¬oti aktuåls jautåjums ir paßapkalpoßanås ve¬as mazgåtava. Bija interesanti uzzinåt, cik ¬oti tå ir nepiecießama studentiem, kas dzîvo kopmîtnés. Izrådîjås, ka gandrîz visi studenti ir ieintereséti ve¬as mazgåtavas izveidoßanå. 80% aptaujåtajiem studentiem tå ir ¬oti nepiecießama. Èpaßi jåpiemin Lilijas un Burtnieku ielas iemîtnieçu 100% piekrißana! Liekas, ka ve¬as mazgåtavas ievießana bütu liels palîgs koju iedzîvotåjiem, jo ne katrs var at¬auties nest savu ve¬u uz ˚îmisko tîrîtavu vai vest uz måjåm. Aptaujås parådîjås arî prognozéjamå ve¬as mazgåtavas noslodze. Ir pårsteidzoßi, taçu izskatås, ka müsu universitåtes vîrießi ir tîrîgåki par sievietém, jo daudzi no tiem izmantotu ve¬as mazgåtavu bieΩåk nekå çetras reizes nedé¬å. (Bet varbüt, tießi otrådi, sievietes tik åtri nesméré drébes.) Ir skaidrs, ka jåplåno pietiekams maßînu skaits, lai katrs students varétu izmantot tås vismaz divas reizes nedé¬å, jo tießi tik reiΩu vidéji koju iedzîvotåji prognozé izmantot ve¬as mazgåtavas pakalpojumus. Tå kå ir redzams, ka ßåda inovåcija ir nepiecießama. Òoti ceram, ka vadîba nepievils un solîjumi nepaliks tikai solîjumi... Skaidrs, ka lielåkajai da¬ai studentu ir dators. Íajå ziñå lîderi ir vîrießi, gandrîz 90% ir dators. Èpaßi atpaliek kopmîtñu Åzenes 22, Lilijas un Burtnieku ielas studentes, 40–70% no viñåm ir dators. Müsdienu studentu galvenais palîgs ir draugs vårdå internets. Lîdz ar to ir skaidrs, ka gandrîz kat-

ra studenta dators ir pieslégts internetam. Bet ir interesanti, cik îsti labs ir ßis draugs? Més palüdzåm studentus novértét viñu interneta piesléguma kvalitåti, åtrumu un maksu. Izrådîjås, ka pats létåkais, åtråkais internets ir Åzenes 22 un Åzenes 22a kopmîtnés. 70% lietotåju novérté piedåvåtå interneta kvalitåti ar 4 un 5, un tikai 20% – ar 3 ballém. Burtnieku ielå internets tika novértéts viszemåk, péc 5 ba¬¬u sistémas to var nosaukt vienkårßi par katastrofålu, jo ~80% novértéja to ar 1, 2 un neliela da¬a ar 3. (Kuram tad îsti patîk, ka draugs bremzé un vél pievi¬ vajadzîgajå brîdî.) Viens no galvenajiem interneta piesléguma parametriem studentam ir tå maksa. Vislabåkå un visstabilåkå situåcija ir Åzenes ielas kopmîtnés, kur internetu piegådå Büvniecîbas fakultåtes Skait¬oßanas centrs. (Studenti makså Ls 1 par interneta pakalpojumiem.) Kaut kas ¬oti nesaprotams notiek ar interneta cenu Burtnieku ielå, tå svårstås no 2 lîdz 12 latiem! Lîdzîga situåcija ir arî ar interneta pieslégßanas cenu. Pozitîvi ir tas, ka årzemju internets studentiem ir pieejams bez papildu maksas. Ir ¬oti liela neapmierinåtîba un südzîbas no studentu puses par grütîbåm un neiespéjamîbu ieiet savå kopmîtné péc plkst. 23, kad kopmîtnes ir oficiåli slégtas. Kam tad îsti tås ir ciet? Mums gan liekas, ka ciemiñiem! Vismazåkås problémas ir Åzenes 22a iedzîvotåjiem un it îpaßi tiem, kas ir vecåki par 23 gadiem. Visos påréjos gadîjumos lîdz pat 55 % studentiem ir gadîjußås problémas ar iek¬üßanu savås kopmîtñu istabiñås, kas ir nepie¬aujami! Katrs students, kas dzîvo kojås, cenßas padarît savu koju dzîvi kråsainåku, komfortablåku, måjîgåku, ñemot vérå to, ka viñam vienå 18 m2 lielå istabå ir jåapvieno édamistaba, gu¬amistaba, viesistaba, kabinets, garderobe un fitnesa zåle, neaizmirstot par to, ka ßî istaba vél ir jådala ar diviem kaimiñiem.

Íîs un vél daudzas citas problémas risinåja, risina un arî nåkotné risinås jüsu Sociålo lietu noda¬as vadîtåja Aigu¬a

2004. gada 8. aprîlis

Studentu lapa

Sports

Ce¬ojoßå kausa izcîña boulingå – II R. Lapsa Òoti agrå svétdienas rîtå (jo iepriekßéjå naktî notika påreja uz vasaras laiku) Zelta boulinga hallé fakultåßu paßpårvalΩu pårståvji pulcéjås RTU SP ce¬ojoßå kausa izcîñå boulingå otrajå kårtå. Tåpat kå pirmajå kårtå, sacensîbås piedalîjås septiñu fakultåßu komandas (izñemot AF) – trîs puißi un divas meitenes –, un kopå tika saskaitîti visu komandas dalîbnieku otrajå un treßajå spélé iegütie punkti. Íoreiz komandu vértéjumå veiksmîgåkie bija IEF, otrajå kårtå iegüstot 1086 punktus. 2. vietå – DITF, 1068 punkti, bet 3. vietå ierindojås MLF ar 989 punktiem.

Summéjot iegütos punktus abås kårtås, 1. vieta turnîrå pagaidåm IEF, 2. – EEF, bet 3. – ETF. Individuåli meiteñu konkurencé ßoreiz nepårspéta palika Laura (IEF), kura divu spé¬u summå ieguva 268 punktus. Puißiem labåkais bija Sandris (IEF) – 297 punkti. ˆemot vérå sacensîbu nolikumu, par iegüto 1. vietu komanda sañéma 8 punktus, par 2. – 7 utt. Saskaitot ßos punktus, péc otrås kårtas rezultåts ir ßåds: 1. – IEF (15); 2. – EEF (12); 3.–4. – ETF un MLF (katrai 11); 5. – DITF (10); 6. – BF (6); 7. – TMF (5). Tiekamies 18. aprîlî Zelta boulinga centrå, ce¬ojoßå kausa izcîñas turnîra treßajå kårtå! Veiksmi

visiem!

MLF ce¬ojoßå kausa izcîña boulingå Pavasarîgå pécpusdienå Zelta boulinga centrå bija neredzéti daudz ˚îmijas studentu. Iemesls pavisam vienkårßs – cîña par ce¬ojoßo kausu. Sacensîbås piedalîjås septiñas komandas. Íoreiz visas bija studentu komandas, jo lielås aizñemtîbas dé¬ pasniedzéji ßo spéli izlaida. Taçu nåkamgad viñiem büs iespéja atspéléties un pierådît, ka nav sliktåki spélétåji par studentiem. Viss izvértås ¬oti jautri, draudzîgi un arî saspringti, jo spélétåju vidü bija gan pieredzéjußi, gan arî tådi, kas boulingu spéléja pirmo

reizi. Lai vai kå, rezultåti ir ßådi: 3. vietu ieguva komanda Anapesti, 2. vietu – Trakie åΩi, bet godalgotå 1. vieta un ce¬ojoßais kauss ßoreiz tika komandai Makromolekulas (komandå – Dana, Sergejs, Igors, Jevgenijs un Remo). Par rezultatîvåko spélétåju tika atzîts Kaspars no Anapesti, rezultatîvåkå spélétåja bija Anna no komandas Maikî. Péc sacensîbåm spélétåju acîs bija neviltots smaids un prieks, neraugoties uz iegüto vietu vai kådu såpoßu muskuli. Jo, ß˚iet, daudziem galvenais mér˚is bija spélét, nevis par katru cenu iegüt kausu.

Nåkamgad tiksimies turpat un,

cerams, vél lielåkå pulkå! ❏

SBL informé RTU vîrießu basketbola komanda Studentu basketbola lîgas (SBL) 2003./2004. gada sezonas regulårajå çempionåtå izcînîja 17 uzvaras 18 spélés, 10 komandu konkurencé iegüstot 1. vietu un nosacîti våjåko pretinieku ceturtda¬finålå – 8. vietas ieguvéju RSEBAA komandu. Ceturtda¬finålå uzvar tå komanda, kura divu spé¬u summå ieguvusi visvairåk punktu. Ceturtda¬finåla uzvarétåji iek¬üst SBL 4 finålå, kurß notiks 17.–18. aprîlî Daugavas CSN. Sestdien, 17. aprîlî, spélés: – plkst. 14 – påru RTU– RSEBAA un BA–LSPA uzvarétåji; – plkst.16 – påru BAT–REA un Universitåtes Sports (LU)–LPA uzvarétåji. Svétdien, 18.aprîlî, spélés:

– plkst. 13.45 – spéle par 3. vietu – pusfinålu zaudétåji; – plkst. 16 – spéle par 1. vietu – pusfinålu uzvarétåji. Çetru finålå notiks arî daΩådi konkursi skatîtåjiem ar iespéju iegüt un laimét daΩådas balvas: – Pica Lulu skatîtåju konkurss; – fitnesa kluba A+S skatîtåju konkurss; – Gutta skatîtåju konkurss; – Hawaii Express skatîtåju konkurss; – laimesti un balvas no KinoPauzes, SportsNews u. c. Par skatîtåju izklaidi rüpésies arî lînîjdeju grupa Kickin Stars, tautas deju grupa Dejotprieks, E. Veizåna Modes deju kompånija, kå arî augstskolu pårståvji. Ieejas maksa: Ls 1 uz visu dienu.

Visås bi¬etés ir Pica Lulu atlaiΩu kupons, un tås piedalås loterijås. Atbalstiet savéjos! RTU labåkie spélétåji péc regulårå turnîra: – vidéji gütie punkti spélé – Aleksandrs Bondars – 14,31; – vidéji izcînîtås bumbas –

Kårlis Majevskis – 8,83; – vidéji rezultatîvås piespéles – Gatis Gasons – 3,44; – vidéji blo˚éti metieni – Aleksandrs Jakovickis – 1,85; – vidéji pårtvertås bumbas – Roberts Plivçs – 2,5. ❏

2004. gada 8. aprîlis

Studentu lapa

Tusiņi Krista (Turpinåjums. Såkums «JI» 16. un 17. numurå.)

Turpinot apskatît klubus un izklaides vietas Vecrîgå, no Çetriem baltiem krekliem dodamies tålåk uz klubu Kabata Peldu ielå 9. Kabata ir ne tikai naktsklubs, bet arî vieta, kur nereti notiek teåtra izrådes, daΩådi saviesîgi pasåkumi un koncerti. Íî vieta parasti ir iecienîta 1. kursa studentu vidü, kuri tikko såkußi måcîbu gaitas, paßi vél nekur nestrådå un nesen ieradußies Rîgå. Cenas ieejai un bårå ßeit ir ¬oti zemas, îpaßi salîdzinot ar tå sauktajåm Top izklaides vietåm. Apkalpoßana un serviss gan ßeit nav augståkajå lîmenî, bet, ja ir véléßanås léti izklaidéties, tad Kabata noteikti ir îstå vieta. Tålåk ejam uz Kardinålu. Viena no senåkajåm tusiñu vietåm Rîgå, paßå Vecrîgas centrå, Grécinieku ielå 26. Såkotnéji viens no labåkajiem klubiem, bet, laikam ritot, gan reputåcija, gan interjers ir krietni zaudéjußi savas pozîcijas. Klubs strådå katru dienu no plkst. 21 lîdz 5. Bi¬eßu cenas: darba dienås dåmåm ieeja brîva, kungiem Ls 1. Piektdienås un sestdienås dåmåm Ls 1, kungiem Ls 2. Cenas bårå zemas, ßad tad ßeit notiek karaoke. Pédéjås atsauksmes par ßo vietu îpaßi pozitîvas nav dzirdétas, bet noteikti ir sabiedrîbas da¬a, kura gribétu man oponét. La Rocca – neapßaubåmi lielåkais klubs ietilpîbas ziñå, pirms ßeit tika ierîkots naktsklubs, te bija teåtris. Atrodas Brîvîbas ielå 96. Klubå paståv vecuma ierobeΩojumi, ja esi sasniedzis vismaz 20 gadus, laipni lügts La Rocca. Strådå piektdienås, sestdienås un svétdienås no plkst. 22 lîdz 6. Ja tusiña laikå ir gadîjies tå pavairåk ieskatîties glåzîté, klubs piedåvå îpaßu pakalpojumu – taksometra izsaukßanu. Paståv iespéja arî aizgådåt lîdz ståvvietai vai garåΩai personisko automaßînu. Klubå ir galvenå deju zåle, chill–out, vairåki båri, balkoniñi, daΩnedaΩådi érti dîvåni un citas ekstras klientu labsajütai. Íajå klubå grütåk ir sastapt latvießus. Nemåku teikt, vai baumåm par plaßo narkotiku lietoßanu un iespéju tås ßeit iegådåties var ticét. Iespéjams, ka tås ir tikai baumas. Müzika daΩådåm gaumém, viesus izklaidé

go–go dejotåji, viesmåkslinieki, DJ. Ieejas maksa Ls 5. No Brîvîbas ielas îréjam limuzînu, ñemam taksi vai, atvésinoties pastaigas laikå pa naksnîgåm pilsétas ielåm, dodamies atpaka¬ uz Vecrîgu, uz Kungu ielu 8. Esam klåt pie Nautilus. Vienîgais klubs, kurß neatståj vienaldzîgu. Daudziem ßeit patîk, ir cilvéki, kas saka: «Tur tuséjås tikai snobi!» vai «Uz Nautilus iet izrådîties biezie.» Ja kådu interesé mans privåtais viedoklis – labåkå vieta Rîgå. Íeit labi var izklaidéties katrs, vienalga, latvietis, krievs, lietuvietis vai våcietis. Svinîgå kluba Nautilus atklåßana notika 2000. gada 14. februårî. Kluba îpaßå interjera dizaina izveidoßanå piedalîjås labåkie Rîgas un Maskavas speciålisti: Armands Vecvagars un Boris Belkins no kompånijas Dizaina nams un Dmitrija Fedorova (Maskavas klubi Titanik un Park) telpas ©eometrija. 2000. gadå klubam tika pieß˚irta Latvijas Arhitektu savienîbas balva par labåko dizaina projektu. Klientu értîbåm klubs ir aprîkots ar unikålu kondicionéßanas un klimatkontroles sistému. Viså kluba teritorijå darbojas vienîgå müsu valstî plastikåta karßu båru noré˚inu sistéma pasaule bez naudas, kas dod iespéju pilnîgi kontrolét savus izdevumus. Klubs piedåvå veselas trîs deju grîdas ar atß˚irîgu muzikålo noforméjumu. Main Dance Floor – 172,80 kv.m deju grîda ar skatuvi, izbîdåmu podestu, iespaidîgu videoekrånu zåles centrå, trijiem sånu ekråniem ar atseviß˚u attélu projicéßanas iespéju un lielais projekciju ekråns. Raksturîgie deju müzikas virzieni ßajå zålé ir aktuålåkå deju müzika no visas pasaules Soulful House, Disco House un Happy House stilos. Lielåkås deju zåles muzikålais skanéjums ir labåko Rîgas DJ un kluba rezidentu DJ Raivja, DJ Norsky, kå arî DJ Rise rokås. Savukårt skañu iekårta ¬auj izjust visu müsdienu klubu kultüras spéku. Katrai piektdienai un sestdienai tiek veidoti tematiski pasåkumi (Studio 54, Drakula party) un jaunåkajåm kinofilmåm veltîtas pårtijas (U–571, Fight club), kå arî stilîgåko un modernåko ap©érbu izgatavotåju brendu skates (Jean Paul Gaultier, Moschino, United Colors Of Benetton, Miss Sixty, Replay, Diesel, veikalu Palazzo Italia, Wild Orchid, Plaza Boutique, modes nams Ateliers). Pagåjußajos trijos gados uz

kluba lielås skatuves ir uzståjußies pieprasîtåkie DJ no visas pasaules labåkajiem deju klubiem (Neil Fernley, DJ Team, Marc Hughes, Jazzy M, DJ Bert Bevans (Studio 54), Bob Sinclar (France), DJ Mark Van Dale, DJ Jean (Amsterdam), Technotronic, Zak Frost, Superfunk, DJ Guan + MC Paul T (Amsterdam), Phunky Data, Klubbheads, DJ Angel, Lisa Loud, Bobby & Steve, DJ Groove, DJ Nikk, DJ Grad un DJ Ko¬a (klubs XIII). No 8.00 vakarå lîdz 2.00 naktî katru piektdienu un sestdienu Eiropas hitu radiostacijas vi¬ños ir dzirdama kluba rezidéjoßo DJ raidîjumi un tießås translåcijas no kluba. Iknedé¬as divu stundu raidîjumu Nautilus Dance collection astoños vakarå såk DJ Raivis, bet sestdienås no 20.00 lîdz 21.00 MC Roberto piedåvå labåko R&B un soul müzikas izlasi, péc kuras seko Nautilus Dance Mix ar DJ Norsky. Absolut bårs atrodas deju zåles otrajå lîmenî uz balkona, un, péc stipråkos dzérienus iecienîjußo kluba viesu teiktå, ir îsta Absolut paradîze. Izgaismotie galdi un Techno stila ådas dîvåni piepilda telpu un pastiprina gütås emocijas. Absolut bårs 2000. gadå izpelnîjås

balvu par augstvértîgo imidΩa meistaru veikumu. Atpütas zonå chill–out 80,80 kv. m. telpå ar båru Jameson un muzikålo skanéjumu R&B, hip–hop, soul un klasiskos disko ritmos. Gaismas efekti papildina atraktîvo MC Roberto un Gustavito sniegumus. Chill–out romantiskais interjers veidots siltos sarkanos toños. Jaunå VIP Lounge zåle ¬aus jums atslégties un izbaudît citu klubu. Pilnîgi jaunais zåles iekårtojums, glåze sildoßa dzériena no Remy Martin båra un izjütas, skatoties uz lielo deju zåli caur panoråmas logiem, atståj pozitîvu iespaidu. Piektdienas naktîs Quadrat Musique Patrol rüpéjas par kvalitatîvu chill–out, lounge, acid jazz, ethno un soulful skanéjumu ar dîdΩejiem Rudd, Vital un Le Zzz. Paßas pozitîvåkås soulful kompozîcijas DJ Rise iknedé¬as uzståßanås reizés sestdienas naktîs VIP lounge piepildås ar saulainu noskañu. Íîs zåles ekskluzîvais restoråns piedåvå speciåli jüras tematikai veltîtu édienkarti un speciålås rîta brokastis. Íî ir vieta, kur nobaudîsiet arî gardåko Margaritu viså Rîgå. ❏ (Turpinåjums sekos.)

Rîgas Tehniskås universitåtes laikraksts

Redaktore Rüta Lapsa. Re©istråcijas apliecîbas numurs 0438. Redakcijas adrese: Ka¬˚u ielå 1 – 319, Rîgå, LV–1658. Tålr.: 7089321, 7089023, fakss: 7089489, e–pasts: ji@rtu.lv. JI var lasît internetå: www.rtu.lv. Makets: Eduards Lapsa. Kråsu dalîjums: BCCS Repro. Druka: SIA Landas. Metiens: 1200 eksemplåru. Redakcijas viedoklis ne vienmér sakrît ar rakstu autoru viedokli.

2004. gada 8. aprîlis

Senås pasaules brînumus mekléjot – VI 10. gadsimta latga¬u valdnieka kapavieta Prieku¬u Ìü©eros Docents Jånis Klétnieks Vienu no ievérojamåkiem atklåjumiem latvießu senvésturé devusi pårsteidzoßi bagåtîgå 9.– 12. gs. kapulauka arheolo©iskå izpéte netålu no Césîm Prieku¬u pagasta Ìü©eros. Kapulauku nejaußi atklåja 1988. gada pavasarî, veicot Prieku¬u–Veselavas ce¬a posma iztaisnoßanu Ìü©eru kalnå aiz Vaives upes. Iecerétie ce¬a iztaisnoßanas darbi ßajå posmå tika pårtraukti un såkta arheolo©iskå izpéte, ko vadîja Latvijas ZA Véstures institüta Arheolo©ijas noda¬as vésturniece Zigrîda Apala. Darbi turpinåjås çetras sezonas, rüpîgi izpétot gandrîz 0,5 ha lielu teritoriju. Arheolo©iskie izrakumi deva ¬oti bagåtîgus un nozîmîgus atradumus, kuru izpéte sniedza vél nezinåmus senvéstures materiålus par latga¬u sabiedrisko struktüru un åréjiem sakariem. Izrakumi parådîja, ka 9.–12. gs kapulauka apkårtné dzîvojusi spécîga latga¬u kopiena senajå Autines zemé. Autine véstures avotos pirmoreiz pieminéta 1208. gadå. Indri˚a hronikå teikts, ka ßajå laikå latga¬u novadu valdnieki Rusins no Sateklas, Varidotis no Autinas, Tålivaldis no Beverînas un Césu ordeñbrålis Bertolds prasa no igauñiem gandarîjumu par nodarîtåm pårestîbåm. Gadu vélåk Autine pieñem kristietîbu un nonåk bîskapa Alberta zemju pårvaldîjumå, tiek nodota léños lîdz ar citåm pilîm Jersikas karalim Visvaldim. 1212. gada jülijå izce¬as ˚ilda starp Césu ordeñbrå¬iem un Autines latga¬iem. Ordeñbrå¬i atñéma autinießiem bîskapa da¬å ietilpstoßos tîrumus, p¬avas un bißu kokus. Lîdzîgu varmåcîbu pret lîbießiem bija veikußi arî Siguldas ordeñbrå¬i, paplaßinot teritoriju ap savu müra pili. Íå iemesla dé¬ pret ordeñbrå¬iem sazvéréjås kå Autines latga¬i, tå Turaidas lîbießi. Attiecîbas tika pårtrauktas gan ar Zobenbrå¬u ordeni, gan ar bîskapu. Tomér ar Autines latga¬iem saspîlétås attiecîbas atrisinåja mierîgå ce¬å, un péc zvéresta doßanas autinießi dabüja atpaka¬ savus bißu kokus, bet ordeñbrå¬i ieguva Césu müra pilij pieguloßos tîrumus un p¬avas, atlîdzinot zaudéjumus bîskapam ar pietiekamu naudas summu. Ap Césîs büvéto müra pili izveidojås jauns novads, kas aizsargåja pret igauñu un krievu sirotåjiem, kuru norobeΩoja apkårtnes tuvéjås upes Gauja, Rauna, Raunis un Vaive. Íajå teritorijå vélåk izveidojås Césu pilsmuiΩa un brîv-

Autines novada nezinåmå valdnieka atsegtå kapavieta (1991. gads). ciems – Prieku¬u pagasts (igauniski prii – brîvs, küla – ciems). Pédéjo reizi senrakstos Autine pieminéta 1224. gadå. Par to, kur atradusies Autines pils, vésturnieku vidü valda daΩådi uzskati. Senå pils mekléta Valmieras, Césu un pat Cesvaines apkårtné. Senvéstures pétnieki mé©inåjußi to lokalizét gan Valmieras Valterkalniñå un tuvéjå Pekaskalnå Kauguros, gan arî Auciema muiΩas apkårtné pie Césîm un BånüΩos. Paßlaik pamatotåks ir uzskats, ka Autines pils atradusies Prieku¬u Sårumkalnå, kura tuvumå arî atrodas jau minétais Ìü©eru kapulauks. Arheolo©iskajos izrakumos Ìü©eru kapulaukå atsedza ap 160 lîdzenås kapuvietas un rituålås bedres, no kuråm daudzas varéja büt simboliskie apbedîjumi sveßatné kritußajiem karotåjiem. Vairåk nekå puse bija vîrießu, apméram treßda¬a sievießu un vél mazåk bérnu apbedîjumu. Mirußie kapå guldîti, ievérojot latga¬iem raksturîgo tradîciju – vîrießi ar galvu, pavérstu skatienam saulrieta virzienå, bet sievietes pretéjå virzienå, lai raudzîtos austoßajå rîta Saulé. Íai apbedîjumu tradîcijai daudz kas kopéjs ar seno ¬auΩu ticéjumu par aizkapa dzîvi aizsaules ce¬os. Mirußie kapå guldîti goda drébés ar visåm rotåm, lîdzi dodot nepiecießamos priekßmetus. Vîrießiem kapå tika doti vienasmens zobeni, dunçi greznås ådas makstîs, ß˚épi, medîbu bultas, ßaurasmens un platasmens cirvji, kalti, ß˚i¬amdzelzs, lai tie aizsaules ce¬os aizsargåtu savas dzimtas ¬audis, kå tas tiek véstîts vairåku seno tautu mitolo©ijå. Sievießu kapos atrada kråßñas ar bronzas gredzentiñiem, zvaigΩñu rakstiem rotåtas villaines, bronzas spirålîßu vainagus, kaklariñ˚us, spirålaproces, gredzenus, pakavsaktas, krüßu rotas, ar spirålém rotåtas apavu saites un daΩus darbarîkus –

kaps. Apskatot blu˚a ß˚irstå samérå labi saglabåjußos skeletu, bija redzams, ka mugurkauls kaujå pårcirsts. Pie nezinåmå varoña såniem atradås arî liels skandinåvu izcelsmes divasmens zobens. Kapulauka astoños apbedîjumos iegütie atradumi liecinåja par samérå plaßajiem Gaujas baseina latga¬u kontaktiem ar skandinåviem, kas veidojußies vismaz gadsimtu pirms våcu Zobenbrå¬u ordeña iebrukuma latga¬u zemé. Mirußo cilvéku kapulauku izpéte zinåtniskajå arheolo©ijå veido paradoksålu situåciju. Arheologs, no vienas puses, ir izrakumu darbu tehniskais veicéjs, bet, no otras, – pétnieks, kam jåraugås uz atradumu

Spirållenßu vainags un kakla riñ˚is. dzelzs dzirkles, sirpi, vérpjamås vårpstiñas skriemeli. Autinießu apbedîtajåm sievåm villaines bija segtas gareniski, nevis apliktas ap pleciem, kå to darîja citos latga¬u novados. Visievérojamåkais atradums Ìü©eru kapulaukå bija Autines novada iespéjamå valdnieka apbedîjuma vieta, kur kapå uz låçådas bija guldîts augstmanis ar valdniekam atbilstoßåm regålijåm – galvå zeltîtu brokåta vainagu, tikpat greznåm brokåta aprocém un kåjautiem, ietérpts zila auduma vamzî ar bronzas spirålîßu rotåjumu priekßpusé, bronzas plåksnîtém apkaltu jostu un daudzåm rotaslietåm. Pie labås rokas atradås skandinåvu zemé kaldinåtais divasmens zobens, dunçi, kara cirvji un ß˚épi. Netålu no valdnieka kapavietas apglabåtas dzimtas sievietes un augstmañi, térpti greznos ap©érbos ar bagåtîgåm bronzas rotaslietåm. Vienå no apbedîjumiem arheologi atrada arî dzeramo ragu ar smalku sudraba apkalumu, kådå citå naudas svariñus ar atsvariem un satrüdéjußå maciñå aråbu dirhemus. Pårsteigumu sagådåja arî kåds cits

ar ¬oti plaßu un dzi¬u kultürvésturisko skatîjumu. Atsedzot apbedîjuma vietu, mirußå pîß¬i tiek celti ßaisaulé. Senais pécnåves ticéjums par müΩîgo dzîvi aizsaulé güst apstiprinåjumu. Katrs mirußais ar sevi, savåm rotaslietåm, ieroçiem vai darbarîkiem cauri gadsimtiem uzdåvina tagadéjiem cilvékiem da¬iñu no véstures, senos ticéjumus un paraΩas, paßiem netießi ieejot jaunå müΩîbas aprité, paliekot savas tautas un cilvéces kultürå. Zinåtnes un müΩîbas izpratne prasa no arheologiem veltît lielåku uzmanîbu izrakto kapulauku sakopßanai un seno cilvéku piemiñas saglabåßanai. Lai izpétîtie apbedîjumi uzrunå sabiedrîbu ne tikai no véstures lapaspusém un muzeju ekspozîcijåm, bet arî dabå esoßajås senvietås! ❏ Íis ir pagaidåm pédéjais cikla Senås pasaules brînumi raksts. Liels paldies autoram docentam J. Klétniekam par interesanto un kultürvésturiski bagåtinoßo informåciju! Redakcija

2004. gada 8. aprîlis

Kultüras centrå un Studentu klubå Pasåkums, kas neprasa reklåmu!

RTU VĪRU SPĒLES UNGURMALĀ 2004. gada 22., 23. maijå Dalîbnieku tikßanås 21. aprîlî plkst. 18 RTU Mazajå zålé 1. kårta – 30. aprîlî plkst. 18 RTU Mazajå zålé Pieteikuma anketas var sañemt RTU Studentu klubå, Ka¬˚u 1 – 216! Informåcija – 7212477

Konkursu rîko un kvalitåti garanté RTU Kultüras centrs un Studentu klubs

Tie, kam påri 60! 14. aprîlî pulksten 17 atnåciet uz RTU Mazo zåli, Ka¬˚u ielå 1 – 201. Satiksiet pensionétos kolé©us, paklausîsieties RTU Kultüras centra mazos Vecpilsétas dziedåtåjus, pie téjas tases varésiet dalîties iespaidos un kavéties atmiñås.

RTU Pensionåru padome RTU Kultüras centrs

Malacis ir klåt! Aicinåm bérnus (7–15 gadi) ar vecåkiem uz tikßanos un kopå darboßanos projektå Malacis RTU Mazajå zålé, Ka¬˚u ielå 1, 18. aprîlî plkst. 12. 1. Pårrunas par vasaras nometném Ventspilî, Slovåkijå un Roños. 2. Vizîtkartes Es pats prezentåcija. 3. Radoßå darbnîca. 4. Dziedi un muzicé kopå ar

mums – vokålo ansambli Palåsîtes, Vecpilsétas dziedåtåji, Sauléniñi, jauno komponisti Aiju Lakßevicu un bungu virtuozu Nilu Èli. 5. Saldå pauze. Måjas darbi – 1) sagatavot savu vizîtkarti! Vizîtkartes forma: – A4 lapa; – vårds, uzvårds, vecums un fotogråfija;

– påréjais laukums jåaizpilda brîvå tehnikå, maksimåli atklåjot sevi. 2) pañem lîdzi kådu skanoßu (var arî paßtaisîtu) müzikas instrumentu! Jüs gaidîs skolotåjas un draugi – Asja, Inese, Inita, Agija, Inåra un Ilga! Informåcija – 7212477.

Starpaugstskolu konkurss Erudîts 2004 Rézekné

Februåra beigås divas komandas no augstskolas (ETF un DITF, attélos) kopå ar RTU Studentu klubu devås uz Rézekni, lai dotos diriΩablî 120 minütés apkårt pasaulei. Vai tas izdevås? Veiksmei mazliet pietrüka, un palikåm aiz godalgotajåm vietåm. Pats konkurss Erudîts 2004 starp augstskolåm notiek jau ceturto reizi, un ar prieku atzinåm, ka vecåkå måsa, proti, müsu erudîtu konkurss RTU

Spice, notiek daudz augståkå lîmenî, jo zinåßanas, praktiskås iemañas, erudîciju tå paråda daudzpusîgåk! Paradoksåli, ka jånobrauc simtiem kilometru, lai saprastu, ka ar vienu mazu, smieklîgu skeçu un laimes spéli, minot atbildes uz testa jautåjumiem, ir daudz par maz, lai konkurss lîdzinåtos erudîtu konkursam! Bet tusiñß bija labs!!! :) Inese