Nr. 18 (1333) 2007. gada 19. aprčlis P Š0 7 . R3 ĪĪ (G "A 4 S 5 T& )E /H * N4 ,I ēS 4K Ā6 S/ * 7U & N3 I4 V* 5E ē R5 S& 4I T "Ā7 TĪ ;E &S A* ;V / Ī ēZ , E ,. 0 I1 ZÀ N Ā K K O
0 2 .
1 9 5 9
ESF projekti studiju kvalitÄ tei Asoc. profesors ElmÄ rs Beġeris, mÄ cÄŤbu prorektors TÄ da – nedaudz saÄŤsinÄ ti – bija gadskÄ rtÄ“jÄ RTU metodiskÄ seminÄ ra tÄ“ma, kas studentu pavasara brÄŤvdienÄ s pulcÄ“ja ap 70 interesentu. TÄ“mas izvÄ“li mÄ“ÄŁinÄ ja pamatot mÄ cÄŤbu prorektors, atklÄ jot seminÄ ru: Eiropas SociÄ la fonda finansÄ“jumu triju gadu posmam saņēmuĹĄi 86 RTU projekti kopsummÄ par 5,5 miljoniem latu. No tiem – 27 projekti studiju programmu uzlaboĹĄanai par 4,3 miljoniem latu. LÄŤdzÄŤgas intensitÄ tes finansiÄ lu injekciju tieĹĄi studiju kvalitÄ tes celĹĄanai RTU nav agrÄ k pieredzÄ“jusi. TÄ ir likusi atplaukt cerÄŤbÄ m, iniciatÄŤvai, devusi nopietnu grĹŤdienu metodiskÄ darba veicinÄ ĹĄanai. ÄŞstais brÄŤdis dalÄŤties pieredzÄ“. Aicinot pieteikties seminÄ ram, zinÄ mas baĹžas bija – galu galÄ 86 projekti. Cik sekciju vajadzÄ“s organizÄ“t, kur ņemsim telpas un klausÄŤtÄ jus, lai visu to sarÄŤkotu, ja visu projektu autori gribÄ“s izteikties. Bet baĹžÄ m nebija pamata, visi smuki satilpa Kağġu ielas divÄ s auditorijÄ s. Ja nu vienÄŤgi nervozitÄ ti radÄŤja mĹŤĹžsenais studentiskais paradums neņemt galvÄ pieteikumiem noteikto termiņu un visu atlikt uz pÄ“dÄ“jo nedÄ“Äźu – organizatori trÄŤs reizes dabĹŤja mainÄŤt un pÄ rdrukÄ t seminÄ ra programmu, lai neatteiktu nevienam, kas vÄ“lÄ“jÄ s uzstÄ ties. AtťġirÄŤbÄ no citiem gadiem ĹĄajÄ seminÄ rÄ ziņotÄ ji vairÄ k runÄ ja par konkrÄ“tiem studiju kursiem un konkrÄ“tiem projektiem. Tikai daĹži mÄ“ÄŁinÄ ja sava projekta problemÄ tiku skatÄŤt plaĹĄÄ k, padarot secinÄ jumus plaĹĄÄ k lietojamus (I. Slaidiņť un J. Grabis, runÄ jot par estudijÄ m, A. KlĹŤga, iezÄŤmÄ“jot kopÄ“jas projektu ÄŤstenoĹĄanas problÄ“mas, V. Vinogradova, rÄ dot studiju programmas attÄŤstÄŤbas ceÄźu, arÄŤ E. DzelzÄŤtis, skaidrojot, kÄ tapis profesijas standarts). Tas vedina domÄ t, ka turpmÄ k tomÄ“r bĹŤtu vÄ“rts dalÄŤties intereĹĄu apakĹĄsekcijÄ s. Ĺ oreiz pÄ“dÄ“jÄ brÄŤdÄŤ tÄ da izveidojÄ s par mÄ cÄŤbu praksÄ“m, un ťġiet, ka tÄŤri veiksmÄŤgi. TÄ pat kÄ iepriekĹĄÄ“jos seminÄ ros, ar ziņojumu par plÄ niem un veikumiem piedalÄŤjÄ s citas universitÄ tes pÄ rstÄ vis. Ĺ oreiz LU StratÄ“ÄŁijas nodaÄźas vadÄŤtÄ js J. PĹŤce stÄ stÄŤja par darbu, kas sÄ kts nolĹŤkÄ izstrÄ dÄ t metodi akadÄ“misko struktĹŤrvienÄŤbu darba salÄŤdzinoĹĄam vÄ“rtÄ“jumam.
Tas balstÄ s uz pieredzi, kÄ da uzkrÄ ta tajÄ s valstÄŤs, kurÄ s tiek veidota augstskolu ranŞēťana: ASV, ApvienotÄ Karaliste, VÄ cija. Tagad, kad par naudas trĹŤkumu vairs nevajadzÄ“tu Şēloties, jÄ sÄ k finanĹĄu sadalÄ“ likt akcentu arÄŤ uz darba kvalitÄ ti un efektivitÄ ti, neaprobeĹžojoties tikai ar studentu un kredÄŤtpunktu skaitu. TÄ pÄ“c ir vÄ“rts paskatÄŤties, ko un kÄ dara citi. Mazliet negaidÄŤti, bet mÄ cÄŤbu lÄŤdzekÄźu izstÄ de ĹĄogad nebija jĹŤtami bagÄ tÄ ka. Kaut kÄ nekorelÄ“ ar rakstiņa sÄ kumÄ minÄ“tajiem miljoniem. JÄ domÄ , nÄ kamajÄ gadÄ bĹŤs vairÄ k. PatÄŤkami, ka pÄ“c kafijas pauzes seminÄ ra dalÄŤbnieku skaits necik jĹŤtami nesaruka. AtmosfÄ“ra bija lietiťġa, viss notika raiti un atbilstoĹĄi plÄ notajam. Par to paldies E. JasukeviÄ?ai un U. Citskovskim, kas paveica visu organizatorisko darbu.
Vai skolÄ“nus gaidÄŤjÄ m?
Docents Ainis KÄ rkliņť, Pirmsstudiju nodaÄźas vadÄŤtÄ js Turpinot pagÄ juĹĄajÄ gadÄ sÄ kto tradÄŤciju, arÄŤ ĹĄogad aicinÄ jÄ m skolÄ“nus pavasara brÄŤvdienÄ s apmeklÄ“t fakultÄ tes, lai sniegtu nepastarpinÄ tu informÄ ciju par studiju iespÄ“jÄ m un iepazÄŤstinÄ tu ar studiju apstÄ kÄźiem, lai dotu iespÄ“ju skaidrÄ k izprast un izvÄ“rtÄ“t turpmÄ kos soÄźus. Ĺ o pasÄ kumu ÄŤstenot ir rosinÄ juĹĄi skolÄ“ni tikĹĄanÄ s reizÄ“s izglÄŤtÄŤbas izstÄ dÄ“s un skolÄ s, no rÄ dot, ka tikĹĄanÄ s reizÄ“s saņemtÄ informÄ cija bukletos vai pÄ rstÄ stÄ nedod pietiekamu paÂma tu nÄ kamÄ s profesijas izvÄ“lei. Tad nu konsultÄ ciju mÄ“rġis ir labot ĹĄos trĹŤkumus, vairÄ k rÄ dÄŤt, mazÄ k stÄ stÄŤt. Vismaz tie 387 skolÄ“ni, kuri 2., 3. un 4. aprÄŤlÄŤ apmeklÄ“ja mĹŤsu fakultÄ tes – vairÄ k laika ĹĄogad nebija –, vÄ“lÄ“jÄ s gĹŤt informÄ ciju (varbĹŤt arÄŤ guva, atgriezeniskÄ s saites nav) par to, ko dara vienas vai otras nozares inĹženieris, ko nozÄŤmÄ“ bĹŤt inĹženierim un kas jÄ dara, kas jÄ apgĹŤst, lai par tÄ du kğōtu. VarbĹŤt, ieraugot kÄ darbojas kÄ da maĹĄÄŤna, cik daudz jÄ zina, lai saslÄ“gtu elektroshÄ“mu, vai cik daudz pĹŤÄźu un darba jÄ pieliek, lai uzprojektÄ“tu mÄ ju, kÄ ds uzreiz saprastu, ka tas nav viņa ceğť. Tie, kas apmeklÄ“ja konsultÄ cijas, ieradÄ s ar cerÄŤbÄ m vairÄ k redzÄ“t iecerÄ“tÄ s izglÄŤtoĹĄanÄ s norises. Mums ĹĄo vÄ“lmju apmierinÄ ĹĄana, ťġiet, vÄ“l labi neizdodas, vairÄ k pÄ rstÄ stÄŤjÄ m viņiem zinÄ mo, mazÄ k rÄ dÄŤjÄ m un demonstrÄ“jÄ m studiju procesus, laboratorijas, studiju laikÄ veicamos darbus. VarbĹŤt ĹĄÄŤs atziņas ir maldÄŤgas, tÄ s iegĹŤtas, diezgan virspusÄ“ji analizÄ“jot konsultÄ ciju rezultÄ tus, daĹžas gadÄŤjuma atsauksmes un mĹŤsu nodaÄźas vÄ“rojumus. Bet varbĹŤt ĹĄÄŤs piezÄŤmes rosinÄ s domÄ m un darbiem, kÄ ĹĄo pasÄ kumu padarÄŤt informatÄŤvÄ ku, uztveramÄ ku, atraktÄŤvÄ ku. IespÄ“jams, jÄ iesaista fakultÄ ĹĄu studentu paĹĄpÄ rvaldes, vismaz tik daudz, lai skolÄ“nam, ienÄ kot fakultÄ tes mÄ jÄ , viņť ieraudzÄŤtu smaidÄŤgas sejas, kas viņu sagaida un palÄŤdz atrast ÄŤsto telpu un konsultantu. Ĺ oreiz visa tÄ nebija. DomÄ sim, domÄ sim! KÄ skolÄ“nu konsultÄ cijas padarÄŤt pievilcÄŤgÄ kas, kÄ pieťġirt tÄ m lielÄ ku jÄ“gu un svaru. PasÄ kums nav nenozÄŤmÄŤgs. TrÄŤs brÄŤvdienÄ s gandrÄŤz 400 apmeklÄ“tÄ ju no LiepÄ jas, Ventspils, Dundagas, Jelgavas, RÄŤgas, Valmieras, Smiltenes, RÄ“zeknes, PreiÄźiem un JÄ“kabpils – tas nav maz.
VisvairÄ k viesu bija bĹŤvniekiem – 130, ekonomistiem – 80, pÄ rÄ“jiem pa 30–40. No konsultantiem saņemtÄ s piezÄŤmes: nepatika divi konsultÄ ciju sÄ kumlaiki, salÄŤdzinot ar noteiktu apmeklÄ“juma intervÄ lu iepriekĹĄÄ“jÄ reizÄ“; vienam konsultantam par grĹŤtu strÄ dÄ t ar lielu apmeklÄ“tÄ ju skaitu; vai pasÄ kumam ir kÄ da jÄ“ga?
INFORMĀCIJA
2007. gada 19. aprīlis
Maijā sveicam nozīmīgā dzīves jubilejā: Transporta un mašīnzinību fakultātes vecāko inženieri Oļegu Belavinu, Būvniecības fakultātes docentu Gunāru Kalniņu, Būvniecības fakultātes docentu Valdi Lediņu, Enerģētikas un elektrotehnikas fakultātes sardzi Intu Valci, IT dienesta Komunikācijas infrastruktūras nodaļas vadītāju Juri Eizentālu, Studentu pilsētiņas veļas pārzini Ainu Gaili, Transporta un mašīnzinību fakultātes vecāko laboranti Dainu Zviedri, Tehniskās ekspluatācijas daļas sanitārtehniķi Vilni Boitmani, Rīgas Biznesa skolas sargu Arni Eihentālu, Sporta katedras lektori Māru Kampusi,
Liepājas filiāles lektori Valentīnu Kārkliņu, Daugavpils filiāles direktora vietnieku Ļevu Lipkoviču, Daugavpils filiāles docentu Aleksandru Stepanovu, Humanitārā institūta lektori Larisu Zeltiņu, Saimniecības daļas sardzi Miroslavu Agapovu, Būvniecības fakultātes galdnieku Viktoru Balodi, Arhitektūras un pilsētplānošanas fakultātes praktisko docentu Aldi Lapiņu, Elektronikas un telekomunikāciju fakultātes inženieri Valēriju Sosnovski, Kanclera dienesta 2. kategorijas grāmatvedi Dzintru Bražu.
RTU būs apskatāma unikāla Leonardo da Vinči izgudrojumu izstāde darinātus lidaparātu un kara mašīnu, būvniecībā izmantojamu ierīču, ādas akvalanga mo deļus, kā arī daudzu citu renesanses laikam pārsteidzošu un sensacionālu izgudrojumu modeļus. «Izstādē «Leonardo ģēnijs» būs apskatāmas absolūti neticamas 15. gadsimtā izgudrotas mehāniskās ierīces, kas aptver ļoti plašas cilvēka darbības jomas. Ar Leonardo da Vinči mašīnu modeļu palīdzību apmeklētāji varēs iepazīt izcilākā renesanses mākslinieka, zināt nieka un inženiera izgudrotāja ģenialitāti. Ceru, ka ar šīs izstādes palīdzību par tik radošu un aizraujošu disciplīnu kā inženierzinātnes Latvijā sāks interesēties vēl lielāks jauniešu skaits,» saka projekta iniciators RTU zinātņu prorektors profesors Leonīds Ribickis. Lai atgrieztos laikā, kad cilvēki tikai sapņoja par lidmašīnām un zemūdenēm un novērtē tu sapņu spēku, Latvijas tehnisko zinātņu centrs RTU aicina iepazīt Leonardo da Vinči dar bus un mēģināt atbildēt uz jautājumu: ja Monas Lizas lūpas Leonardo da Vinči gleznoja des mit gadu, cik gadu pagāja, kamēr viņš izgudroja tik daudzas mašīnas? Izstādē redzamos modeļus zinātnieku un inženieru vadībā darinājuši prasmīgi amatnieki. Pie katra modeļa ir attiecīga zīmējuma reprodukcija un sīkāki paskaidrojumi par izgudroju ma mērķi un vēsturi. Ceļojošā izstāde jau apbūrusi apmeklētājus daudzās Itālijas pilsētās, kā arī Honkongā, Madridē, Maskavā, Melburnā, Sanpaulu un Varšavā. Izstādi veidojis «Anthropos fonds», un to atbalsta Itālijas valdība. Uzzini vairāk šajās saitēs: muzejs pilsētiņā, kur dzimis Leonardo da Vinči: www.leonet.it/comuni/vinci, muzejs Florencē: www.museoscienza.org. Informācija un pieteikumi grupām pa tālr. 67089850 (Daina).
Daina Ostrovska, projektu koordinatore Egita Kancāne, Informācijas centra korespondente «Leonardo da Vinči bija kā cilvēks, kas pārāk agri pamodies tumsā, kamēr visi pārējie vēl ir aizmiguši.» Zigmunds Freids RTU un Itālijas fonds «L’Associazione Anthropos» ir sagatavojuši patīkamu pār steigumu mākslas un tehnikas cienītājiem Latvijā – uz Rīgu ceļo pēc Leonardo da Vinči zīmējumiem un rokrakstiem darināti mašīnu un ierīču modeļi, kas izstādē «Leo nardo ģēnijs» no 10. maija būs apskatāmi RTU centrālajā ēkā, Kaļķu ielā 1. Leonardo da Vinči (1452–1519) ir visapbrīnojamākā renesanses laika personība mākslā, fizikā, mehānikā, anatomijā, astronomijā un virknē citu jomu. Viņa interešu loks bija ļoti plašs, un viņa pētījumu un izgudrojumu saraksts – pārsteidzoši garš. Leonardo bija neno gurstošs pētnieks, kaislīgs mākslinieks, zinātnieks un izgudrotājs, kura mākslas darbi un rokraksti daudzu gadsimtu garumā ir fascinējuši un bijuši nebeidzams iedvesmas avots un pētniecības materiāls gan māksliniekiem, gan dažādu jomu zinātniekiem. Līdz mūsdienām ir saglabājies iespaidīgs skaits Leonardo da Vinči zīmējumu un skiču, kurās meklējami dau dzu mūsu laika izgudrojumu pirmsākumi. Lai atgrieztos laikā, kad cilvēki tikai sapņoja par lidmašīnām un zemūdenēm, un novērtētu sapņu spēku, izstāde aicina iepazīt Leonardo da Vinči inženiera izgudrotāja ģēniju. Izstādē būs aplūkojami mērierīču modeļi slīpuma, mitruma un vēja stipruma mērīšanai, kara mašīnu modeļi – bruņota mašīna (tanks), lielgabals, ložmetēji, katapulta; tiltu konst rukcijas; mašīnas dažādu darbu veikšanai: kanālu tīrīšanai, tekstilražošanai, smagumu celšanai un pārvietošanai un citi. Izstādē būs aplūkojami arī tie modeļi, kas parasti ap meklētājos izraisa vislielāko interesi, – vertikāli lidojošs aparāts, kas tiek uzskatīts par heli koptera priekšteci, kā arī deltaplāns, izpletnis un dažādi «spārnu» modeļi; ūdens mašīnas – akvalangs, katamarāns, glābšanas riņķis, peldplezna u.c. Kopumā izstādē iekļauti vairāk nekā 50 Leonardo da Vinči izgudrojumu – mehānisku mašīnu un ierīču – modeļi un reprodukcijas. Izstādes «Leonardo ģēnijs» apmeklētāji varēs ne vien aplūkot, bet arī darbināt dažus pēc Leonardo da Vinči zīmējumiem un rokrakstiem
2007. gada 19. aprīlis
STARPTAUTISKO UN SABIEDRISKO ATTIECĪBU DEPARTAMENTĀ
«Erasmus» student! Piedalies un vinnē! Īso eseju konkurss «Erasmus panākumu stāsts»
Eiropas Savienības studentu mobilitātes programmas «Erasmus» 20 gadu jubilejai par godu Akadēmisko programmu aģentūra sadarbībā ar Latvijas augstskolām or ganizē īso eseju konkursu «Erasmus panākumu stāsts». Konkursā var piedalīties ikviens bijušais «Erasmus» students vai studente, kas vēlas precīzi, dzīvi un mākslinieciski pastāstīt, cik vērtīga un veiksmīga ir bijusi viņa līdzdalība «Erasmus» studentu apmaiņas programmā un kā tā ietekmējusi viņa dzīvi. Konkursa darba ieteicamais apjoms – viena lappuse. Darbi divās valodās – latvie šu un angļu, vācu vai franču valodā – elektroniski jāiesūta «Erasmus» programmas koor dinatoriem augstskolās līdz šā gada 17. maijam. Ārvalstu studenti darbus var iesūtīt vienā –
Starptautiskā vasaras skola «Rīgas pilsētvide vakar, šodien, rīt» Vēlies iepazīt Rīgu no cita skatu punkta, iegūt jaunus draugus, piedalīties aizraujošās diskusijās, piedāvāt savas idejas un radošus risinājumus harmoniskai, mūsdienīgai un funk cionālai Rīgas pilsētvides un rhitektūras attīstībai? Jau piekto gadu RTU APF sadarbībā ar Starptautisko un sabiedrisko attiecību departamentu aicina arhitektūras, pilsētplānošanas, kā arī pilsētvides plānošanā ieinteresētus mākslas un kultūras vēstures, ģeogrāfijas un socioloģijas studentus no dažādām pasaules valstīm piedalīties starptautiskā Rīgas arhitektūras vēsturei un pilsētvides tematikai veltītā vasaras skolā. Šogad vasaras skola notiks no 12. līdz 25. augustam. Pieteikuma anketas, sīkāka informācija par šā gada vasaras skolu, kā arī atskats iepriekšē jo vasaras skolu norisē atrodams internetā: www.summerschool.rtu.lv. Pieteikumi jāiesniedz līdz 1. jūnijam RTU Starptautisko un sabiedrisko attiecību de partamentā, Kaļķu ielā 1-222, vai elektroniski evita.serjogina@rtu.lv. Neaizmirsti pieteik ties arī uz stipendiju dalības maksas segšanai!
Prakses piedāvājums Lībekas Tehniskā augstskola, īstenojot savu «Leonardo da Vinci» projektu, piedāvā prakses vietu Vācijas Federālajā darba aizsardzības un arodmedicīnas iestādē (Bun desanstalt für Arbeitsschutz und Arbeitsmedizin) Dortmundē. Darbs paredzēts Plānoša nas, koordinēšanas, Eiropas un starptautiskās sadarbības nodaļā. Praktikantam būs jāiesais tās dažādās nodaļas aktivitātēs: starptautisko delegāciju uzņemšana, starptautisko un vietējo konferenču un semināru organizēšana, literatūras meklēšana, pētniecības programmu un at balsta iespēju meklēšana Eiropas sadarbības projektiem, līdzdarbība publikāciju angļu va lodā sastādīšanā darba un veselības aizsardzības jomā. Pretendentiem jāatbilst šādām prasībām: pabeigta 1. līmeņa augstākā izglītība, interese par starptautiskajām attiecībām, labas angļu un vācu valodu zināšanas, datorprasme («Word», «Excel», «PowerPoint»). Par priekšrocību tiks uzskatīta pieredze darbā ar starptautiskām/ Eiropas institūcijām. Prakses sākums – jebkurā laikā. Prakses ilgums – 4–12 mēneši (vēlams – 12). Tuvāka informācija un pieteikuma dokumenti – RTU Starptautisko un sabiedrisko attie cību departamentā, Kaļķu iela 1–222. Tālr. 67089314; e-pasts: evita.miscuka@rtu.lv.
Intensīvie vācu valodas kursi Rostokā Rostokas Universitātes Valodu centrs aicina piedalīties XIX Starptautiskajos vācu valo das un valsts mācības kursos, kas notiks no 5. līdz 25. jūlijam. Kursu dalībniekiem būs iespēja apmeklēt intensīvos vācu valodas kursus «Mittelstufe» un «Oberstufe» līmenī, uzlabojot vispārīgās valodas iemaņas, papildinot vārdu krājumu un iepazīstot Vācijas kultūru, vēsturi, literatūru. Līdzās mācībām programmā ietvertas arī ekskursijas, filmu vakari, uzņēmumu, muzeju, universitāšu apmeklējumi. Sīkāka informācija atrodama internetā www.sprachenzentrum.uni-rostock.de vai sazi noties pa e-pastu christiane.nitz@uni-rostock.de. Pieteikšanās dalībai Rostokas Universitātes organizētajos kursos notiek līdz 31. maijam.
angļu, vācu vai franču valodā. Esejas var papildināt ar fotoattēliem, kas ilustrētu «Erasmus panākumu stāstu». Darbus vērtēs žūrija, un seši labākie darbi saņems stipendiju – katrs 999 latus, kas iz lietojami izglītojošam un kultūras braucienam uz kādu no «Erasmus» dalībvalstīm, izman tojot iespēju apmeklēt ārvalsts bibliotēkas. Vēl seši autori saņems dāvanu kartes grāmatu iegādei 150 latu vērtībā. Visi iesūtītie darbi tiks publicēti īpašā krājumā. Apbalvošana notiks 2007. gada oktobra trešajā nedēļā. Panākumus svinēsim kopā ar «Erasmus» programmas 20. gadskārtu. Darbi jānosūta RTU «Erasmus» koordinatorei Inesei Porukai, e-pasts: inese.poruka@rtu.lv, tālr. 67089012.
Tālmācības studijas Berlīnes Brīvajā universitātē Berlīnes Brīvā universitāte (Freie Universität Berlin) piedāvā tālmācībā apgūt div gadīgu starptautisku maģistrantūras programmu «East European Studies». Studiju programmu veido kursi ekonomikā, jurisprudencē, humanitārajās zinātnēs, po litoloģijā. Studiju laikā tiek apgūtas arī praktiskās iemaņas projektu menedžmentā, starp kultūru komunikācija, konfliktu menedžmentā. Studijas notiek angļu valodā. Pieteikumi jāiesniedz līdz 30. aprīlim. Sīkāka informācija http://www.ees-online.org.
Vēl var paspēt pieteikties! Vēl tikai dažas dienas – līdz 24. aprīlim – RTU ekonomikas studenti (sākot no 3. kursa un ar labām vācu valodas zināšanām) var iesniegt pieteikumus stipendijai, ko piedāvā Ka seles Universitāte (Vācija), Vācijas banka «Kasseler Sparkasse» un Vācijas Akadēmiskās apmaiņas dienests. Stipendija paredzēta studijām Kaseles Universitātē 2007./2008. m.g. Tuvāka informācija par pieteikuma dokumentiem un anketas – RTU Starptautisko un sa biedrisko attiecību departamentā, Kaļķu ielā 1–222. Tālr. 67089314; e-pasts: evita.miscuka@rtu.lv.
Maģistrantūras studijas Starptautiskajā jauno mediju skolā Lībekas Universitātē Lībekas Universitātes Tehnisko un dabas zinātņu fakultāte aicina pieteikties stu dijām starptautiski akreditētā maģistra studiju programmā «Master of Science in Digital Media». Studenti no Baltijas valstīm var pieteikties uz stipendiju šīs programmas apguvei. Programma sniedz zināšanas par jaunākajām tendencēm digitālo mediju tehnoloģijās. Tajā ietverti informācijas tehnoloģijas un datorzinātnes, ekonomikas, dabaszinātņu, mākslas, sociālās un humanitāro zinātņu kursi. Pieteikties studijām un stipendijai var arī tie studenti, kas šovasar iegūs bakalaura dip lomu. Studiju ilgums – 2 gadi. Studijas notiek angļu valodā. Sīkāka informācija par studiju programmu internetā: www.isnm.de vai admissions@isnm.de.
Pārbaudi savas vācu valodas zināšanas! RTU Starptautisko un sabiedrisko attiecību departaments piedāvā ikvienam interesen tam pārbaudīt vācu valodas zināšanas ar «online» testa «onDaF» palīdzību. Pieteikšanās un informācija par testa datumiem mājaslapā www.ondaf.de vai RTU Starptautisko un sa biedrisko attiecību departamentā. Testēšana notiek RTU, Kaļķu ielā 1. Līdz 25. aprīlim, sazinoties ar RTU Starptautisko un sabiedrisko attiecību departamenta Valodu centru (e-pasts: evita.serjogina@rtu.lv; tālr. 67089021), ir iespējams pieteikties uz «onDaF» izmēģinājuma testu, kas notiks 11. maijā.
4
NOTIKUMI
2007. gada 19. aprīlis
Klajā laista «Augstākā ģeodēzija» r. lapSa BF Ģeomātikas katedra nupat laidusi klajā jaunu grā matu – docenta Jāņa Bikšes sagatavoto mācību līdzekli «Augstākā ģeodēzija». Tas paredzēts izmantošanai obligātajā studiju kursā «Augstākā ģeodēzija», to var izmantot arī kursa «Teorētiskā ģeodēzija» un citu ģeodēzisko priekšmetu apguvē. «Augstākā ģeodēzija ir ģeodēziskās zinātnes svarīga apakšnozare,» skaidro Ģeomātikas katedras vadītājs profesors Jānis Štrauhmanis. «Tās galvenais uzdevums ir noteikt Zemes veidu, ārējo gravitācijas lauku, kā arī ģeodēziskā tīkla atbalstpunktu koordinātas. Augstākās Ģeodēzijas zināšanas
dod iespējas efektīvāk risināt gan zinātniskas, gan lietišķas problēmas ģeodēzijā, mērniecībā un arī kartogrāfijā.» Grāmatas autors docents Jānis Bikše augstākās ģeodēzijas priekšmetu studentiem māca jau daudzus gadus. Grāmatā raksturoti teorētiskie un lietišķie jautājumi, doti skaidrojumi praktisko uzdevumu risināšanai. Šis mācību līdzeklis ir pirmais izdevums latviešu valodā pēc 2. pasaules kara. Kā norādīja profesors J. Štrauhmanis, arī citās valstīs ir maz šādu izdevumu. J. Bikšes darbs ir pirmais mācību līdzeklis Ģeomātikas katedrā, kura izdošanas finansēšanā piedalījušies privātuzņēmēji. Profesors pateicās SIA «Metrum» un izteica cerību, ka šāda prakse turpināsies.
profesora ojāra neilanda piemiņas lasījumi auGuStS rupliS 2. aprīlī RTU MLĶF notika profesora Ojāra Neilanda (8.04.1932–17.10.2003) piemiņas lasījumi. Fakultātes vecais korpuss pulcināja gandrīz pilnu 101. klausītavu. Uz lasījumiem bija ieradies vairākums 50. un 60. gadu absolventu, pašreiz strādājošie ievērojamākie Latvijas ķīmiķi, fiziķi un pensionāri. Akadēmiķis Jānis Stradiņš, kas studēja ķīmiju LVU vienā laikā ar Ojāru Neilandu ķīmiķu teorētiķu grupā, īsos, bet kodolīgos ievadvārdos pastāstīja par profesora dzīvi un darbu, par kolēģiem, par laikmetu, kurā ritēja viņa dzīve, par ceļu, kuru viņš gāja kopā ar domubiedriem, skolniekiem un sekotājiem, sasniedzot augstākās zinātnes virsotnes. Profesors Ojārs Neilands kā Organiskās ķīmijas katedras vadītājs noslēdza šīs katedras vēsturi, kuras priekšgājēji bija Pauls Valdens, Karls Bišofs, Valdemars Fišers un Gustavs Vanags. Ojārs Neilands salīdzinājumā ar viņiem katedru vadīja visilgāk (1973–1999). Viņš bija arī Diketonu problēmu laboratorijas vadītājs, un kopā ar katedras darbiniekiem veica nozīmīgus zinātniskos pētījumu un periodiski organizēja starptautiskas zinātniskas konferences. Ojāra Neilanda vadībā izstrādātas daudzas zinātņu doktora disertācijas (28), divi viņa skolnieki kļuvuši par habilitēto zinātņu doktoriem (V. Kampars un S. Trusovs). Atšķirībā no daudziem izciliem latviešu ķīmiķiem laikabiedriem Ojāra Neilanda zinātnisko interešu lokā bija tādu organisko savienojumu sintēze, struktūras un īpašību pētījumi, kas saistīti ar jauniem atklājumiem modernajā zinātnē un tās praktisko izmantojumu. Viņš izvirzījās pasaules ķīmijas zinātnes priekšplānā, kopā LZA Fizikālās enerģētikas institūta līdzstrādniekiem E. I. Siliņu (1927–1998) un I. Muzikanti veicot pētījumus par jaunsintezētiem organiskiem savienojumiem ar neparastām elektrofizikālām un optiskām īpašībām. Ilgus gadus Ojārs Neilands lasīja lekcijas organiskajā ķīmijā. Līdzās citiem darbiem Ojārs Neilands sarakstīja un izdeva oriģinālu mācību grāmatu «Organiskā ķīmija», kura no līdzšinējām atšķīrās ar jaunu pieeju materiāla izklāstā. Uzsvars tika likts uz organisko savienojumu funkcionālām īpašībām. Vēlāk izrādījās, ka tāda pieeja gludina auglīgu ceļu uz materiālzinātnes problēmu risinājumiem, kas pašreiz ir prioritārais pētījumu virziens Latvijā. 1990. gadā mācību grāmatu pārtulkoja krievu valodā, un PSRS Augstākās izglītības ministrija to ieteica izmantot kā mācību līdzekli visās PSRS augstskolās. Jānis Stradiņš, vērtējot Ojāra Neilanda dzīvi un darbu kopumā, izteica domu, ka viņa dzīves dominante, pati augstākā vērtība bija zinātne – organiskā ķīmija. Ar tādu pašu dominanti strādāja un dzīvoja kāda cita ķīmijas fakultātes profesore fizikālķīmiķe Lidija Liepiņa (1891–1985), kura,
tāpat kā Ojārs Neilands, nesusi Latvijas vārdu pasaulē. Savas runas nobeigumā Jānis Stradiņš novēlēja Latvijas ķīmiķiem turpināt šajā dienā iedibināto un līdzās G. Vanaga un A. Ieviņa lasījumiem pievienot Ojāra Neilanda lasījumu tradīciju. Pēc ievadvārdiem tika nolasīti divi zinātniski referāti. Fakultātes dekāns profesors V. Kampars savā priekšlasījumā pastāstīja par izmaiņām fakultātes struktūrā. Tagad galvenie ķīmijas mācīšanas un zinātniskie pētījumi sakopoti Vispārējās ķīmijas katedrā un Lietišķās ķīmijas institūtā, kuru vadītājs ir profesors V. Kampars. Zinātniskie pētījumi koncentrēti ap jaunsintezēto savienojumu izmantošanu tādu materiālu izgatavošanā, kuriem paredzētas vēl nebijušas īpašības, kas ir ļoti svarīgi tautsaimniecībā. Šis virziens turpina Ojāra Neilanda sākto. Arī Fizikālās enerģētikas institūta profesore I. Muzikante savā priekšlasījumā pievērsās Ojāra Neilanda zinātniskajam mantojumam un parādīja ceļus, kā tie šodien attīstās tālāk. Pēc kafijas pauzes lasījuma dalībnieki devās uz Ziepniekkalna kapiem, lai noliktu ziedus Ojāra Neilanda atdusas vietā.
Pateicoties lasījumu organizētājiem – RTU MLĶF un Lietišķās ķīmijas institūtam –, pasākuma dalībnieki varēja saņemt grāmatu «Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķis Ojārs Neilands», kas izdota sērijā «Latvijas zinātnieki». Grāmatu sastādījusi Ojāra Neilanda meita Laima Neilande un Ilze Veldruma. Grāmatā ir īsas ziņas par Ojāra Neilanda dzīvi un darbu (latviešu un angļu valodā), V. Kampara, R. Valtera un B. Ādamsones ievads, fotogrāfijas kopā ar kolēģiem un tuviniekiem, kā arī biobibliogrāfija, kurā apkopoti Ojāra Neilanda publicēto un nepublicēto, rediģēto, recenzēto un sastādīto darbu, izgudrojumu autorapliecību un viņa vadībā izstrādāto disertāciju bibliogrāfiskie apraksti. Uzrādīta arī literatūra par viņa dzīvi un sabiedrisko darbību. Verot glīti noformētās grāmatas lappuses un atsaucot atmiņā Jāņa Stradiņa pārdomas par Ojāra Neilanda dzīvi un darbu, izraisās gūzma asociāciju, apbrīnas un lepnuma jūtas par to spožo Rīgas ķīmiķu plejādi, kuri aizejot ierakstījuši savus vārdus pēdējo gadsimtu ķīmijas zinātnes vēsturē – Vilhelms Ostvalds, Pauls Valdens, Mečislavs Centneršvērs, Lidija Liepiņa, Gustavs Vanags, Alfrēds Ieviņš, Mārtiņš Straumanis, Bruno Jirgensons, Ojārs Neilands.
2007. gada 19. aprīlis
NOTIKUMI
Profesoram Leonīdam Osipovam 90 gadi! Docents Ilo Dreijers 10. aprīlī mēs, darba biedri, kolēģi un skolnieki, svei cām profesoru Leonīdu Osipovu 90. dzimšanas die nā. Profesors bija spirgts un enerģisks, joprojām in teresējās par norisēm fakultātē un optimistiski vērtēja inženierķīmijas attīstības perspektīvas Latvijā. Profesors ir fakultātes leģenda. Sākdams strādāt 1944. gadā Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultātē par subasistentu, viņš visu savu turpmāko dzīvi ir saistījis ar fakultāti un it īpaši ar Vispārīgās ķīmijas tehnoloģijas katedru, kuru viņš vadīja 19 gadus – no 1955. līdz 1974. gadam. Šajā laikā katedra no Latvijas Universitātes pārgāja Rīgas Politehniskā institūta sastāvā, vēlāk Rīgas Tehniskā universitātē, bet Leonīds Osipovs palika vienmēr uzticīgs savai alma mater, lai kā tā sauktos! Vēl pirms 10 gadiem, 80. dzimšanas dienā, 1997. gada aprīlī, viņš stāvēja auditorijas priekšā un lasīja savas lekcijas Ķīmijas tehnoloģijas pamatprocesos un aparātos. Daudzas Latvijas inženierķīmiķu paaudzes atceras šīs lekcijas kā joprojām nepārspētu lektora meistarības demonstrējumu. Izklāsts – konspektīvs, bet ļoti skaidrs, saprotams (par spīti priekšmeta komplicētībai) un loģiski sasaistīts. Bet galvenais bija rasējumi! Sarežģītas aparatūras šķērsgriezumu shēmas radās klausītāju acu priekšā dažādas krāsas un biezuma krītiņu izpildījumā. Vissarežģītāko konstrukciju principi kļuva skaidri arī tiem, kam telpiskā un grafiskā iztēle ir apgrūtināta. Tagad, kad es auditorijas priekšā zibinu skaistus «Power Point» slaidus, man brīžiem rodas doma, vai nebūtu labāk samazināt tempu, apstāties un uz tāfeles pakāpeniski
radīt, uzkonstruēt to, ko gribu demonstrēt. Klausītājs tad it kā pats piedalās sarežģītas sistēmas tapšanas procesā. Šis profesora lasītais kurss ir uzskatāms par centrālo inženierķīmiķu sagatavošanā un tiks lasīts vēl ilgus gadus. Leonīda Osipova galvenais ieguldījums šajā jomā ir mācību grāmata latviešu valodā, kuras pirmo izdevumu viņš sa rakstīja 1962.–1968. gadā. Tagad man ir izdevība lasīt arī pasaulslavenu ārzemju pedagogu analogos izdevumus, kas ir akceptēti kā standarta mācību gramatas šajā kursā ārzemēs. Esmu pārliecināts, ka Osipova grāmata gan pēc satura, gan arī pēc izklāsta metodikas, attēlu noformējuma un skaidrības ir labākā. Jāuzteic arī milzīgais darbs, kuru profesors kopā ar kolē ģiem veica ķīmijas un ķīmijas tehnoloģijas terminoloģijas standartizēšanā un izveidošanā, piedaloties terminoloģijas vārdnīcas un Latvijas padomju enciklopēdijas izdošanā. Arī tagad, kad sarakstām kādu lielāku darbu, mācību grāmatu vai nopietnāku publikāciju, dodam to rediģēt un komentēt profesoram Osipovam. Viņš nekad neatsakās un savu darbu veic ļoti atbildīgi. Pēc viņa redakcijas manuskripts ir koši sarkans, bet jāatzīst, ka autoriem nav ko iebilst, atliek tikai mācīties. Profesora profesionālo kvalifikāciju vislabāk raksturo viņa praktiskais ieguldījums Latvijas ķīmiskajā un far maceitiskajā rūpniecībā. Pārskatot katedras vēsturi, es konstatēju, ka laikā no 1964. līdz 1987. gadam vidēji katru gadu katedras kolektīvs Leonīda Osipova vadībā ieviesa pa vienai iekārtai Latvijas rūpniecībā. Tās bija žāvētavas, rektifikācijas, smalcināšanas, maisīšanas iekārtas un ci tas. Katras nestandarta iekārtas izstrādes pirmā stadija ir
zinātniskā izpēte, pēc tam konstruēšana, izgatavošana, ieviešana; visas šīs stadijas tika pamatā realizētas profesora vadībā un turpat katedrā, pat diezgan ievērojama lieluma iekārtu realizācija metālā. Fakultāte un katedra visu profesora Leonīda Osipova bi jušo darba biedru un skolnieku vārdā vēl viņam vēl daudzus enerģijas pilnus gadus!
Par cilvēkresursu nodrošinājumu un to izglītošanu Latvijā Profesors Juris Saulītis Latvijas iekļaušanās ES un izmaiņas pasaules ekonomikā globalizācijas ietekmē saasina jautājumu par tautsaimniecī bas dinamisku un stabilu attīstību. Viens no svarīgākajiem faktoriem ir cilvēkresursi, to daudzums, kvalifikācija un struktūra. Pēdējā laikā tas kļuvis aktuāls, un par to liecina daudzi pētījumi šajā jomā. Tomēr liekas, ka tajos nav skarti daži jautājumi, uz kuriem būtu jādod skaidra atbilde, jo tikai tad varētu izstrādāt piemērotākās stratēģijas, to risināšanā. Tāpēc IEF Tautsaimniecības un reģionālās ekonomikas institūts, kā arī Uzņēmējdarbības un cilvēku resursu vadīšanas katedra 2007. gada 4. aprīlī organizēja se mināru «Latvijas tautsaimniecības un cilvēku resursu attīstības problēmas un stratēģijas», lai rastu atbildes uz šādiem jautājumiem: – Vai reālā demogrāfiskā situācija un tendences spēs no drošināt tautsaimniecību ar tās attīstībai nepieciešamiem strādājošo resursiem? – Vai ir reāli instrumenti tās uzlabošanai? – Cik lielā mērā ir iespējams mainīt izglītības sistēmu un mācāmo struktūru, lai tā pilnīgāk atbilstu tautsaimniecības esošajām un perspektīvajām vajadzībām? – Kādos virzienos būtu jāpilnveido esošo strādājošo re sursu izmantošana? – Kāda atbildība būtu jāuzņemas valdībai, uzņēmējiem, ģimenei un pašam cilvēkam par sagatavošanos darba tir gum? Seminārā ievadvārdus teica IEF dekāns prof. K. Didenko. Par Latvijas iedzīvotāju skaita un struktūras izmaiņu ten dencēm līdz 2050. gadam runāja akadēmiķis prof. P. Zvid riņš, bet par jaunatnes garīgo un fizisko spēju stāvokli RSU Sabiedrības veselības fakultātes dekāne asoc.prof. A. Vil
leruša. Abu referentu teiktais ļauj secināt, ka izglītības sistēmu nākotnē gaida nopietni izaicinājumi, lai nodrošinātu tautsaimniecību ar darbaspēku. Par kvalitātes un kvantitātes problēmām Latvijas izglī tības sistēmā uzstājās asoc. prof. J. Eglītis, bet par speciālistu sagatavošanu un prognozēm augstskolu līmenī RTU asoc. prof. R. Taraškevičs. Par reālo darbaspēka nodrošinājumu Latvijas mašīnbūves un metālapstrādes nozarē informēja Mašīnbūves un me tālapstrādes rūpniecības uzņēmēju asociācijas valdes priekš
sēdētājs V. Rantiņš, bet par cilvēku spēju izmantošanas prob lēmām organizācijās – I. Kalve. Pēc tam izvērtās interesanta diskusija, kurā aktīvi pieda lījās profesori I. Dovladbekova, G. Oļevskis un citi semi nāra dalībnieki. Lielāka uzmanība gan referātos, gan diskusijās bija veltīta situācijas analīzei, bet ne risinājumiem, kas varētu būt nākamo semināru konkrētās tēmas. Kopējais dalībnieku secinājums – seminārs bija inte resants, un līdzīgi būtu jārīko biežāk.
Dekānu runas
RTU LIKUMI UN LĒMUMI
12. aprīļa sēdē Rektors akadēmiķis I. Knēts informēja: • RTU vadība un ESF projektu vadītāji saņēmuši IZM aizrādījumus par projektu dokumentu iesniegšanas kavējumiem. Līdz 13. aprīlim IZM gaidīs RTU vadības atbildi. Kanclers atkārtoti aizrādīja, ka projektu finanšu līdzekļus var saņemt tikai norādītajos termiņos. Administrācijas viedoklis: lai izvairītos no līdzīgiem aizrādījumiem, noteikti nepieciešams projektu administratīvā vadītāja postenis (kaut pa projektu grupām). • Tuvākās dienās RTU gaidāma Izglītības valsts inspekcijas pārbaude par iekšējo normatīvo aktu atbilstību ārējiem normatīvajiem aktiem. 2007. gada 31. martā izdoti MK noteikumi par studējošo personu lietu noformēšanas un aktualizēšanas kārtību. Jaunie noteikumi liekas vienkāršāki, un tajos ievēroti arī daži mūsu izteiktie priekšlikumi. Interesanti, ka personu lietas jāglabā 75 gadus. RTU lietvedību reglamentē 2002. gada 27. jūnija rektora rīkojums nr. 21–136, kas prasa sagatavot katras struktūrvienības nolikumu un tās darbinieku amata aprakstus. To esamība struktūrvienībās jāpārbauda dekāniem un institūtu direktoriem. • Apstiprinošo atbildi par profesoru sarakstu pareizību rektors sagaidījis tikai no trim dekāniem (DITF, TMF, BF). • Nesen notikušā LZA Senāta sēdē apstiprinātas četras akadēmiķu vakances un 8 ko respondētājlocekļu vakances 2007. gada vēlēšanām. Jādomā par iespējamām kandidatūrām. • Rektors atzinīgi vērtē IEF un DITF zinātnieku aktīvo dalību starptautisku konferenču organizēšanā: 12. aprīlī IEF konference «Uz zināšanām balstīta ekonomika» notiek RTU, 18. aprīlī konference «Veidosim informācijas sabiedrību Baltijas valstīs» notiek viesnīcā «Radisson» (vada DITF profesors V. Novickis). • Sarakstā «Latvijas izgudrojumi un izgudrotāji» rektors konstatējis tikai piecu aktīvu RTU saimes pārstāvju uzvārdus: S. Cifanskis, J. Greivulis, V. Lapsa, V. Mironovs, U. Sedmalis. Rektors lūdza M. Baltvilku noskaidrot, kur palikuši citi RTU izgudrotāji. • Ķīnas atteikšanās no ražojumu piegādes krietni ietekmējusi ražošanas situāciju N. Berga vadītajā a/s «SAF tehnika». Šajā sakarā zinātņu prorektors L. Ribickis piebilda, ka atteikšanās iemesls ir lielais speciālistu skaita pieaugums Ķīnā, jo pašlaik tur gadā sagatavo tikpat daudz elektroinženieru, cik pārējā pasaule kopā. 1. Izstāde «Karjeras dienas» un sacensības «Robotika-2007». (E. Beķeris, L. Ribickis) Abi minētie pasākumi bijā labi apmeklēti, plaši izskanēja arī centrālajā presē un LTV, plaša informācija par «Robotikas» sacensībām bija arī «JI». Rektors nolēmis finansiāli atbalstīt veiksmīgo pasākumu organizatorus. SP Finanšu daļas vadītājs M. Ragainis ar piemiņas balvām pateicās MLĶF dekānam par labāko stendu un TMF dekānam par lielākajiem eksponātiem un lielāko stendu. Mācību prorektors E. Beķeris atzinīgi novērtēja vispusīgo «Robotikas» atspoguļojumu «JI», zinātņu prorektors «Robotikas» pirmo darba dienu nosauca par izcilu, bet otrā diena bijusi tukšāka. 2. Karjeras centra izveide, kas koordinēs un kontrolēs arī prakšu vietu izvēli. (E. Beķeris) Mācību prorektors informēja, ka ar Studiju daļas vadītāja v. i. H. Guļevska atbalstu sagatavots organizējamā Karjeras centra nolikuma otrais variants. Pašlaik plāno vienu darbinieku, vēlāk trīs, kuri koordinētu arī iespējamās prakšu vietas, jo vairākiem uzņēmumiem vajadzīgi ļoti dažāda profila speciālisti. Par centra vadītāju plānots iecelt A. Cimmermani, centrs varētu sākt darbu jau septembrī. 3. Nodarbību apmeklējuma kontroles gaita. (E. Beķeris, dekāni) Mācību prorektors E. Beķeris konstatējis, ka šogad atskaitījuma procents 1. aprīlī ir 16%. Par nodarbību kontroli informēja dekāni: DITF dekāns U. Sukovskis – praktiskajās nodarbībās kontrole notiek, lekcijās ne, par jaunieveduma nozīmi šaubos; MLĶF dekāns V. Kampars – mūsu fakultātē kontrole notikusi vienmēr, un par tās vajadzību nešaubāmies, bet atskaitījuma procentu galvenokārt nosaka konkurss uzņemšanā, kurš šajā mācību gadā bija lielāks, tāpēc arī sekmība augstāka. BF dekāns J. Smirnovs – kontrole notiek un notiks, apmeklētība ir labāka, bet mūsu sāpju bērns ir un paliek matemātika. 78 atskaitītie ir maksas studenti. APF dekāns U. Bratuškins – 1. kursā apmeklētība ir laba, jo mūsu fakultātē studentu skaits ir neliels, un kontrole ir vienkārša. EEF dekāns J. Gerhards – kontrole notiek, un mācību prodekāns regulāri tiekas ar 1. kursa mācībspēkiem. Apmeklētība praktiskajās nodarbībās ir normāla, lekcijās mazāka. Atskaitīto skaitā korelācijas ar uzņemto sekmēm vidusskolā nav, jo no Vides zinātnes programmām atskaitīto ir vairāk nekā puse no nesekmīgajiem, kaut gan šajā programmā konkurss bija lielāks nekā citās. IEF dekāns K. Didenko – praktiskās nodarbības apmeklē labi, lekciju apmeklētība ir 85%. Maksas grupās apmeklētība atkarīgqa no vispārējā noskaņojuma. Studenti aktīvi informē par mācībspēku rīcības radītām nebūšanām, tad kārtojam aizvietošanu. TMF dekāns Ē. Geriņš – apmeklētība ir labāka, kontingents kļūst mazāks, bet nopietnāks, taču vairākiem studentiem motivācija mācīties ir zema. ETF dekāns G. Balodis – kontrole notiek Matemātikā un Elektrotehnikas teorētiskajos pamatos, trūkst ziņu par Fiziku, atšķirība kontroles situācijā ir atkarīga no mācībspēka. Rektors rezumēja, ka kontrole jāturpina, cerot, ka gadu gaitā attieksme mainīsies. Mācību prorektors ir iepazinies ar ASV programmām, kurās ir precīzi sabalansēta matemātika, un uzskata, ka jāpārskata visas RTU mācību programmas, jo grūtības matemātikas apgūšanā radījusi cenšanās
2007. gada 19. aprīlis
bakalaura programmu iespiest trijos gados un attiecīgi matemātiku – divos semestros. Rektors rosināja jautājumu apspriest Senāta Studiju programmu komisijā. 4. Uzņemšanas plāns maģistrantūrā 2007. g. (E. Beķeris) Uzņemšanas plānu mācību prorektors iesūtījis visiem dekāniem un gaida vēl dekānu korekcijas no APF un DITF. Vietu skaits ir palielinājies no 930 uz 1035, tāpēc prorektoram šķiet, ka dažām fakultātēm būs grūtības plānu izpildīt gadījumos, ja nepildīsies bakalaurantūras absolventu plāns. Prorektors gatavojas līdz 14. aprīlim plānu iesniegt apspriešanai Senāta aprīļa sēdē. 5. Iespējamās darba algas izmaiņas no š. g. 1. septembra. (I. Knēts) No šā gada 1. septembra iespējams algu paaugstinājums pedagogiem un arī augstskolu mācībspēkiem. IZM jau atbilstošos priekšlikumus izstrādājusi. Augstskolu personāla atalgojums ir saistīts ar sabiedriskajā sektorā strādājošā vidējo darba algu, kas 2007. gadā ir pieaugusi līdz Ls 351. Profesora alga ir 2,8 reizes lielāka par šo vidējo algu. Paredzamie algu apmēri: profesoriem – Ls 983, asociētiem profesoriem – Ls 786, docentiem – Ls 629, lektoriem – Ls 503, asistentiem Ls 400. 6. Rektora informācija par tikšanos: a) ar IZM valsts sekretāra vietnieci ES finansējuma jautājumos L. Sīku un IZM Augstākās izglītības departamenta direktoru J. Čaksti par RTU iespējamo ERAF fi nansējumu, par RTU filiāļu darbību Daugavpilī un Liepājā, par RTU Aviācijas institūta studiju programmu realizāciju. IZM pārstāvji minētos jautājumus izskatīja, viesojoties RTU. Par ERAF finansējumu tuvāku ziņu vēl nav. Filiāļu jautājums tika skatīts, ievērojot konkrēto ieguldījumu reģionu attīstībā. Reģiona vajadzībām izdalīs 50 būvniecības koledžprogrammas vietas Liepājas filiālē, savukārt Rīgas lidostas attīstības vajadzībām koledžprogrammas vietas iedalīs Aviācijas institūtā; b) ar EM, IZM un Rīgas domes pārstāvjiem par Rīgas Zinātnes un tehnikas parka attīstību. Šīs institūcijas ir ieinteresētas attīstīt parku, kuram lidostas tuvumā jau iedalīti 54 ha, bet jādomā par finanšu plānu, par novērtējumu ietekmei uz vidi, no kādām struktūrām parku veidot, lai varētu piesaistīt ES finansējumu. Līdz 14. aprīlim jānorīko RTU pārstāvis darba grupā, kas izskatīs parka attīstības iespējas, bet nākamā sanāksme – parka vīzijas noteikšana – būs 6. jūnijā. Rektors uzskata, ka šajā darba grupā būtu jābūt RTU pašlaik plānojamā Attīstības departamenta pārstāvim, pagaidām viņu aizstājot ar SD pārstāvi, un jāapspriež lietderība uz šo lidostai tuvo teritoriju pārcelt Aviācijas institūtu, kas ļautu atbrīvoties no telpām Lomonosova ielā. c) ar īpašo uzdevumu ministri e-pārvaldes lietās I. Gudeli par elektronisko pieteikumu iesniegšanu Latvijas augstskolās. Līdzīga sistēma Lietuvā jau darbojas. Tikšanās notika epārvaldes lietu sekretariātā, un tajā piedalījās arī izglītības un zinātnes ministre B. Rivža, universitāšu rektori un J. Borzovs. Pret to, ka elektroniskā sistēma izvēlēsies reflektantus atbilstoši augstskolām, īpaši iebilda RSU rektors J. Vētra, kurš uzskata, ka studentu personāls ir jāizvēlas iestādes vadītājam, nevis jāizskaitļo no eksāmenu rezultātiem. Rektori atgādināja, ka Lietuvā nav maksas studiju, tāpēc sistēmas lietošana ir vienkāršāka. Nekāds lēmums pieņemts netika, bet rektori nebija apmierināti. Mācību prorektors ieteica izveidot kopējo reflektantu datu bāzi. DITF dekāns piebilda, ka fakultāte jau ir iesniegusi pieteikumu šādas datu bāzes projektam. 7. Valsts nekustamā īpašuma vienotas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas koncepcija. (I. Knēts) IZM notika speciāla sanāksme ar augstskolu rektoru piedalīšanos, jo Latvijas Augstskolu rektoru padome noprotestēja MK grozījumus īpašumu apsaimniekošanas koncepcijā. 8. Situācija RTU Ezermalas ielas kompleksā. (I. Knēts) Par Ezermalas ielas īpašumu vēl risinās tiesu darbi par teritorijas nelikumīgu izīrēšanu. IZM grib vienoties ar Studentu centru par to, ka RTU nododami arī neremontētais lielais korpuss, nepabeigtais korpuss, kā arī automašīnu stāvlaukumi pie ēkām. 9. Senāta Stratēģijas komisijas viedoklis par RTU teritoriālā kompleksa izveidi Ķīpsalā. (J. Smirnovs) Prof. J. Smirnovs nolasīja darba grupas sagatavoto Senāta lēmumprojektu, kas paredz komp leksa projekta koordinēšanu un vadību uzticēt jaunizveidojamam RTU Attīstības departamentam. Dekāni atbalstīja lēmumprojektu un apspriedās par termiņiem. 10. Plānotās sanāksmes, darba un atpūtas dienas. (I. Knēts) Dekānu padomes sēdes notiks: 26. aprīlī, 10. maijā, 24. maijā, 7. jūnijā un 21. jūnijā.Senāta sēdes notiks: 23. aprīlī, 28. maijā un 25. jūnijā. 14. aprīlī ir darba diena, 30. aprīlī – brīvdiena. RTU Atvērto durvju dienas: 21. aprīlī un 12. maijā. 11. Senāta 23. aprīļa sēde. (M. Jure) Senāta priekšsēdētāja M. Jure informēja dekānus par iesniegtajiem Senāta aprīļa sēdes lēmumprojektiem. Mācību prorektors izsniedza programmu licences APF, TMF, ETF, BF, DITF un MLĶF dekāniem. Studiju daļas vadītāja v. i. H. Guļevskis informēja, ka visi 34 pārakreditējamo programmu direktori operatīvi ievērojuši prorektora rīkojumu par licencēšanas dokumentu iesniegšanu un 27 programmas licences jau saņēmušas. H. Guļevskis lūdza dekānus atgādināt programmu direktoriem, ka pārakreditācijas doku mentus IZM jāiesniedz līdz 15. jūnijam un ka pārakreditācijas procedūra ir daudz vienkāršāka (skat. 2006. g. oktobrī apstiprināto MK noteikumu 6. daļu), nekā akreditējot jaunu programmu (skat. to pašu noteikumu 3. daļu). Rektors ieteica Studiju daļai nosūtīt fakultātēm šo MK 2006. gada oktobra noteikumu 6. daļas tekstu. M. E.
2007. gada 19. aprīlis
NOTIKUMI
Starptautiska konference, veltīta zinātniski pamatotai ekonomikai
5. Cilvēciskais faktors kā pamatnosacījums uz zināšanām balstītas ekonomikas veidošanai. Visplašāk pārstāvēta ar 51 prezentāciju bija sekcija, kas iepazīstināja ar jaunām pieejām menedžmentā. Tas izskaidrojams ar problēmām uzņēmumu vadībā, nodro šinājumā ne tikai ar kvalificētu darbaspēku kopumā, bet arī ar zinošiem, prasmīgiem dažāda līmeņa vadītājiem. Tautsaimniecības attīstība, kas balstīta uz inovatīviem procesiem un uz zināšanām, ir aktuāla problēma visās konferencē pārstāvētajās valstīs – Lietuvā, Igaunijā, Uk rainā, Bulgārijā, Čehijā, Slovākijā, Baltkrievijā un, protams, Latvijā. Konferences darba valodas bija angļu, latviešu un krie vu, plenārsēdes dalībniekiem tika nodrošināta sinhronā tul košana. Konferences dalībnieki augstu novērtēja pasākuma or ganizāciju. Par piedalīšanos konferences darbā tās da lībniekiem noslēgumā tika izsniegti sertifikāti. Tomēr ne mazāk svarīgs, kā to atzina konferences vadītāja profesore N. Lāce, ir parakstītais sadarbības līgums ar Sofijas Teh Profesore NataĻja Lāce, projekta koordinatore 12. un 13. aprīlī, īstenojot kopprojektu, RTU IEF un Kijevas Nacionālās tehniskās universitātes Kijevas Politehniskā institūta Menedžmenta un Mārketinga fakultātes sadarbībā ar Tehnisko universitāšu ekonomikas fakultāšu dekānu starptautisko asociāciju rīkoja starptautisku konferenci Towards knowledge-based economy & Enterprise manage ment: diagnostics, strategy, effectiveness. Konferences tēma bija saistīta ar Lisabonas Eiropas Padomes 2000. gada martā formulēto Eiropas Savienības stratēģisko mērķi radīt īpaši konkurētspējīgu, zinātniski pamatotu ekonomiku, kuras izaugsme spēj radīt vairāk un labākas darbvietas, kā arī sociālās garantijas. Konferenci atklājot, RTU rektors akadēmiķis Ivars Knēts uzsvēra uzņēmumu nozīmību valsts ekonomikas veidošanā un nolasīja LR izglītības un zinātnes ministres akadēmiķes Baibas Rivžas apsveikumu un novēlējumu universitātei veidot sadarbību ar citām augstskolām, veicinot jaunu zi nāšanu radīšanu un to ieviešanu praksē. Plenārsēdes laikā notika videokonference ar Viļņas Ģe dimina tehniskās universitātes Uzņēmējdarbības vadības fakultāti, kuru pārstāvēja fakultātes dekāns profesors A.V. Rutkausks, kā arī vairāki mācībspēki un doktoranti. Videokonferences laikā aktīvi veidojās diskusija par fak toriem, kas ietekmē uz zināšanām balstītas ekonomikas veidošanu. Konferences dalībnieki strādāja piecās sekcijās:
1. Uz zināšanām balstīta ekonomika: problēmas un risinājumi; 2. Jaunas pieejas menedžmentā; 3. Uz zināšanām balstīts uzņēmums; 4. Finanšu inovācijas;
nisko universitāti un augstskolu dalībnieku vēlme sadar boties arī turpmāk dažādās jomās: mācībspēku un studentu apmaiņa, kopēji zinātniskie projekti, sadarbība zinātnisko un metodisko rakstu izdošanā.
RTU mācībspēki – pasaules līmeņa muitas universitāšu žurnāla redakcijā RTU Muitas konsultatīvā centra direktors profesors Aivars Karastiņš un konsultants Jans Jansons ir kļuvuši par pirmā akadēmiskā un praktiskā pasaules muitas e- žurnāla «World Customs Journal» redakcijas padomes dalībniekiem, kuru vadībā nu tiek apkopotas ar muitu un nodokļu sistēmu saistītās aktualitātes. Pirmais žurnāla nu murs iznāca 27. martā. To izdod Starptautiskais muitas uni versitāšu sadarbības tīkls (The International Network of Customs Universities), iznākšanu atbalsta Pasaules Muitas organizācija (World Customs Organization). Žurnāls «World Customs Journal» ir izveidots, lai muitas profesionāļi, akadēmiķi, pētnieki un studenti no viena avota visā pasaulē varētu iegūt jaunāko informāciju par savu no zari, dalīties pieredzē un izlasīt gan akadēmisku, gan prak
tisku informāciju. Tas uzlabos informācijas apriti un nozares darbinieku profesionalitāti. Plānots, ka sākotnēji žurnāls iz nāks divas reizes gadā, bet jau tuvākajā nākotnē – četras rei zes gadā, turklāt to plānots pārveidot par drukātu mediju un no angļu valodas tulkot arī uz franču valodu. 2005. gada 8. septembrī RTU noslēdza sadarbības līgumu ar Pasaules Muitas organizāciju un kļuva par Starptautiskā muitas universitāšu sadarbības tīkla dalībnieci. «RTU ir viena no retajām pasaules universitātēm, kurā muitnieku un nodokļu speciālistu studiju programmas iz veidotas trijos līmeņos – koledžas, profesionālā bakalaura un profesionālā maģistra līmenī. Turklāt RTU piedāvātās studiju programmas ir starptautiski akreditētas un balstī tas uz Latvijas likumdošanā noteikto muitnieku un nodok
ļu inspektoru profesiju standartiem. Ideja par to, ka muit nieku izglītība būtu jābalsta uz profesiju standartiem un ka šo profesiju standartiem vismaz daļēji visā pasaulē jābūt vienotiem, radās tieši RTU mācībspēkiem, tāpēc droši varam teikt, ka muitas izglītības jomā RTU ierindojas pirmajā mui tas universitāšu piecniekā pasaulē,» atzīst RTU Muitas kon sultatīvā centra direktors profesors Aivars Krastiņš. RTU mācībspēki muitas izglītības un nodokļu speciālistu izglītības jomā regulāri sniedz konsultācijas vairāku pa saules universitāšu mācībspēkiem Nīderlandē, Nepālā, Ugandā, vairākās NVS valstīs. www.worldcustomsjournal.org www.incu.org
RTU STRUKTŪRVIENĪBĀS
2007. gada 19. aprīlis
Rosinošs ieskats Latvijas muitas vēsturē Ieva Miķelsone RTU, kā izrādās, spēj pārsteigt ne tikai eksakto zinātņu cienītājus. Īsta rozīnīte tiem, ku riem tuvs viss, kas saistīts ar vēsturi, īpaši Latvijas vēsturi, ir RTU IEF ēkā Meža ielā 1/7 aplūkojamais muitas vēstures muzejs. Patiesībā gan to sauc par Latvijas muitas vēstures iz stādi, jo, lai kļūtu par muzeju šī vārda patiesajā nozīmē, Kultūras ministrijas Muzeju valsts pārvaldē jāveic visai sarežģīta birokrātiska akreditācijas procedūra. Izstādē, kurā sniegts ieskats Latvijas muitas vēsturē no senākiem laikiem līdz mūsdienām, galvenā uzmanība vel tīta Latvijas Republikas muitas vēsturei no 1918. līdz 1940. gadam un no 1990. gada. Latvijas muitas vēstures kolekcijas materiāli uzskatāmā veidā papildina un ilustrē lekciju kursu Latvijas nodokļu un muitas vēsturē, kas Muitas un nodokļu administrēšanas prog rammas 1. kursa studentiem jāapgūst studiju priekšmetā «Ievads specialitātē». Šo lekciju kursu studentiem lasa vēsturnieks Aigars Urtāns, kurš veidojis izstādi tās pirmsākumos 2000. gadā, kad pēc toreizējā Valsts ieņēmumu dienesta Galvenās muitas pārvaldes direkto ra Aivara Krastiņa iniciatīvas tika sākta muitas vēstures kolekcijas veidošana. Toreiz nācās apzināt iespējamos materiālus arhīvos, muzejos, bibliotēkās un arī Latvijas muitas iestādēs un muitnieku privātajos krājumos. Piemēram, stabilu pamatu šādas izstādes veidošanai ra dīja Ventspils muitas darbinieka Normunda Rozenberga līdz tam savāktie materiāli, daudzi no kuriem joprojām redzami esošajā izstādē. Paveiktā darba apkopojums pirmo reizi tika eksponēts Latvijas muitas atjaunošanas 10 gadu jubilejas svinību laikā 2000. gada 6. jūlijā Rīgas Latviešu biedrības namā. Līdz 2005. gada vasarai Latvijas muitas vēstures izstāde bi ja skatāma Galvenās muitas pārvaldes ēkā Rīgā, K. Valdemāra ielā 1, bet pēc tam tā tika nodota RTU Inženierekonomikas fakultātes Starptautisko ekonomisko sakaru un muitas ins titūtam (SESMI). Izstādē var gūt nelielu ieskatu muitas senākajā vēsturē – kā Latvijā laikmetu griežos, mai noties varām un robežām, mainījušās muitošanas vietas, muitas tiesības un maksājumi. Šīm pārmaiņām var izsekot, aplūkojot dažādos gadsimtos tapušās kartes, kur iezīmēti muitas kontroles punkti. Par muitu 19. gs. un 20. gs. sākumā liecina vairākas fotogrāfijas, kas ta pušas Rīgas un Ventspils ostā. Fotogrāfijas mākslas pazinējus noteikti izstādē piesaistīs arī 19. gadsimta 80. gados tapušais fotoattēls – īsts mākslas darbs «Skats uz Rīgas ostas muitas rajonu». Liela ekspozīcijas daļa veltīta Latvijas Republikas muitas vēsturei – gan valsts muitas die nestam starpkaru periodā no 1918. līdz 1940. gadam, gan situācijai pēc 1990. gada 3. jūlija, kad atjaunotās Latvijas Republikas Ministru padome savā pakļautībā izveidoja Muitas de partamentu. No Latvijas muitas vēstures nav izslēgts arī 50 gadu ilgais svešu varu laika posms. Izstādē skatāmas arī šī laika muitas liecības.
Latvijas muitas jaunāko laiku vēstures ekspozīcijā īpaši uzrunā fotogrāfijas un materiāli par dramatiskajiem notikumiem 1991. gadā, kad Latvijas muitas darbiniekiem nācās izjust PSRS represīvo institūciju pretdarbību, jo pavasarī un vasarā Latvijas muitas robežas caur laides punktus 23 reizes izpostīja vienības «OMON» kaujinieki. Īpašā stendā aplūkojami interesanti eksponāti un fotogrāfijas, kas liecina gan par muit nieku profesionalitāti, atklājot nelikumības, gan par kontrabandistu izdomu un atjautību, pamanoties preču slēpšanai un pārvadāšanai izmantot visdažādākos priekšmetus – sākot ar šaha figūriņām, koka drēbju pakaramajiem, dāmu kurpēm un beidzot ar glīti izfrēzētām slēptuvēm dēļos. Izstādes apmeklētāju skatienus parasti piesaista muitas darbinieku formas tērpi, kurus arī pavisam noteikti var uzskatīt par sava laika muitas vēstures lieciniekiem. Protams, šeit aprakstītais ne tuvu neatspoguļo visu kolekciju, ar kuru var iepazīties iz stādē. Kā saka Aigars Urtāns, izstādes veidotājs un labākais pārzinātājs, daļa no kolekcijas vēl gaida savu kārtu «atrādīties» apmeklētājiem, jo trūkst vietas to novietošanai un tie guļ sapakoti kastēs un mapēs. Aigara Urtāna pievēršanos muitas vēsturei rosinājis tas, ka 90. gadu sākumā šī Latvijas vēstures daļa faktiski bijusi kā milzīgs neapgūts lauks, kas pavēris neaptveramas jaunatklāsmes iespējas. Lielā mērā šāds baltais plankums bija izveidojies tā pēc, ka PSRS laikos muitas jautājumi, vienkārši izsakoties, bija absolūts Maskavas mono pols un visai ierobežotas pieejas joma. Nu varētu teikt, ka baltais plankums sāk izzust, pa teicoties Aigara Urtāna entuziasmam un muitas vēstures izstādei, kura ne vien palīdz apgūt topošajiem muitas speciālistiem jau pieminēto lekciju kursu Latvijas nodokļu un muitas vēs turē, bet ir arī vērtīgs ierosmes un jaunatklājumu avots vidusskolēniem, kas vēl tikai domā par profesijas izvēli.
2007. gada 19. aprīlis
SPORTS
RTU svarbumbu cēlēji XVII universiādē
Sveicam uzvarētājus!
1. Latvijas XVII Universiādes čempionus: RTU komandu svarbumbu celšanā, treneris A. Bagojans; RTU komandu telpu futbolā, treneris V. Arakčējevs. 2. Rīgas čempiones – sieviešu basketbola komandu «RTU – Klondaika», treneri A. Vīnbergs, R. Jasūns. 3. Starptautiskajās studentu sacensībās volejbolā (piedalījās 8 komandas) 2. vietu izcīnīja RTU sieviešu izlases komanda, trenere O. Bogdanova; 3. vietu izcīnīja RTU vīriešu izlases komanda, treneris J. Bomiņš. Rihards Jasūns, RTU Sporta kluba valdes priekšsēdētājs
«Zolīte II» atkal RTU!
31. martā Rīgā RTU sporta bāzē notika XVII universiādes sacensības svarbumbu celšanā. Piedalījās piecu augstskolu spēcīgākie studenti. Sacensību gaitā tika uzrādīti ļoti augsti rezultāti, pat divas reizes atkārtojot Latvijas rekordus – svara kategorijā līdz 65 kg ar 24 kg svarbumbām grūšanā – Andrejs Makuha (RTU) – 101 reize un viens rekords raušanā svara kategorijā līdz 80 kg ar 32 kg svarbumbu – Kaspars Kroičs (RTU) – 63 reizes. Šajās sacensībās bija krasa rezultātu atšķirība, tā izskaidrojama ar sportistu attieksmi un treniņu apmeklētību. Regulāri trenējoties svarbumbu celšanā, pat īsā laika posmā iespējams sasniegt labus rezultātus, kā piemēru var minēt otrā kursa studentu J. Rūti, kas gada laikā ir sasniedzis ļoti labu rezultātus. A. Makuha pēdējā laikā ļoti nopietni trenējas, līdz ar to rekorda atkārtojums nav tikai sagadīšanās. Andrejs parasti startē svara kategorijā līdz 60 kg, bet, lai veicinātu rezultātus un sacensību intrigu, viņš šoreiz pārgāja uz kategoriju līdz 65 kg, lai cīnītos ar Aināru Dokānu, un cīņa patiešām izdevās spraiga. Noteikti jāuzslavē brāļi Kroiči, kas katru gadu rāda jaunus sasniegumus. Godalgoto vietu ieguvēji no RTU: 1. vieta – Vitālijs Volodenkovs, Kaspars Kroičs, Rūdolfs Kroičs, Mārtiņš Prūsis, 2. vieta – Andrejs Makuha, Deniss Vas kins, Jānis Rūte, Oskars Štekels, 3. vieta – Andrejs Semjonovs, Dmitrijs Vasiļjevs, Pāvels Aleksejevs, Jurijs Ivolga. Attēlos – Andrejs Makuha un RTU komanda. Komandu vērtējumā: 1. RTU – 78 punkti; 2. DU – 49 punkti; 3. LSPA – 45 punkti; 4. LLU – 38 punkti; 5. LPoA – 18 punkti. J. Zvirbulis
24. aprīlī plkst. 16 Ķīpsalas peldbaseinā, Ķīpsalas ielā 5 RTU studentu konkursa «RTU Vīru spēles 2007» 1. kārta – fitnesa trīscīņa • peldēšana brīvajā stilā 50 m • 1 km skrējiens uz kardiotrenažiera • svaru stieņa spiešana guļus ar savu svaru Tu esi vai neesi īsts vīrs? Piesakies! Anketas RTU studentu klubā, Kaļķu 1–216. Atbalsta Ķīpsalas peldbaseins. 25. aprīlī plkst. 18 RTU Mazajā zālē RTU studentu konkursa «RTU Vīru spēles 2007» 2. kārta – intervija, IQ tests. Finālistu paziņošana. RTU studentu konkursa «RTU Vīru spēles 2007» fināls 26. un 27. maijā Ugālē PIRĀTU KUĢĪ pie Puzes ezera! Lai piedalītos finālā un cīnītos par galveno balvu – DĀRGUMU LĀDI –, piesakies 1. kārtai, aizpildot anketu, līdz 24. aprīlim! Atbalsta RTU; Ķīpsalas peldbaseins; Latvijas Peintbola klubs; Latvijas Dailes teātris; viesu nams «Greiži»; «Aqua Villa – SPA» SIA «BONNITA»; «TTstils» u. c.
Kā mēdz sacīt, zolīte ir studenta dzīves neatņemama sastāvdaļa, arī starp RTU studentiem. Lai pierādītu savu spēlētprasmi, par spīti ilgi gaidītajam saulainajam laikam aiz RTU Lielās zāles logiem, 24. martā jauki pavadīt laiku ar RTU labākajiem zolmaņiem bija atnākuši 34 spēlēt pratēji. Spēle noritēja spraigi, jo neviens netaisījās ar vieglu sirdi atdot pretiniekam kārotos punktus. Ikviens vēlējās kļūt par «RTU Zolītes II» uzvarētāju. Pēc pirmajām divām kārtām šķita, ka jau ir izkristalizējies iespējamais pirmais trijnieks. Tomēr turpmākajā spēles gaitā līderi mainījās cits pēc cita. Vēl vairāk – uz pirmo vietu, kad līdz turnīra beigām bija atlikušas vairs divas kārtas, pretendēja teju puse spēlētāju. Savā starpā savijoties stresam, iemaņām un veiksmei, pēdējā kārtā pie līderu galda satikās divi būvnieki un divi «ditfi». Līdz ar to līdz pēdējai izspēlei uzvarētājs nebija zināms. Un kas to būtu domājis – pirmās divas vietas šķīra nevis punkti, bet gan visa turnīra laikā savāktās «acis». Godalgotās vietas tika sadalītas šādi: 3. vieta BF studentam Andrejam Soņecam, 2. vieta BF studentam Mārim Štrausam un 1. vieta DITF studentam Artim Kampenusam. SP Sporta nodaļa
26. aprīlī plkst. 20 RTU Lielajā zālē Rīgas Danču kluba vakars pieaugušajiem ar danču ierādīšanu Spēlēs – Ilga Reizniece, Andris Davidovs, Mikus Čavarts Ieeja – Ls 2; interesēties – Valdis 26514627.
29. aprīlī plkst. 12 iesācējiem plkst. 14 vidējā līmeņa dejotājiem RTU Mazajā zālē Līnijdeju meistarklase Vada Iveta Kalniņa. Informācija: Iveta – 29221108, iveta@linedance.lv. Ieeja – brīva.
10
STUDENTU LAPA/TMF
TMF ir trešā lielākā fakultāte RTU, un arī tās Studentu pašpārvalde ir viena no lielākajām un, galvenais, aktīvākajām, jo ne jau lielums nosaka to, cik spēcīgi mēs esam. Tautā mūs vairāk pazīst kā «mehus», un dzīvojam mēs «Mehulandē» (Ezermalas iela 6), kas ir plašas teritorijas Ķīšezera krastā. Šeit ir vieta izplesties studentiskajam garam, tāpēc arī «mehiem» ir tik plašs vēriens, tik lieli mērķi, tik draudzīgs noskaņojums un tik lieliski cilvēki. Mūsu darbi un tradīcijas ir pati labākā daļiņa no mums, ko ieguldām nākotnes sabiedrības veidošanā. «Iemehošana», draudzības Ziemassvētki, «Ziemas stūres čempionāts», karjeras veicināšanas pasākumi, «Mehu kari» u.c. ir kopējā gara un darba panākumi. Mūsu pagājušā gada aktivitātes tika novērtētas RTU Studentu parlamentā, apbalvojot mūs tādās nominācijās kā «RTU SP draugs», «Gada projekts», «Gada jauninājums», «Gada notikums» un, protams, «Gada pašpārvalde». Vēl efektīvākai darbībai esam nodibinājuši biedrību «13. promociju padome – mehi». Mūsu struktūru varat apskatīt zīmējumā. Pie mums darbojas arī biedrība «Quality Dragons». Mūsu struktūru varat apskatīt zīmējumā.
2007. gada 19. aprīlis
Apkopojot visu iepriekšminēto, var teikt, ka esam studenti, kam rūp students. Mēs cīnāmies par to, lai visiem studentiem būtu vienlīdzīgas iespējas gan mācīties, gan ārpus nodarbībām atpūsties un kopīgi pavadīt laiku. Par to, lai studiju process un šie burvīgie gadi būtu kas vairāk nekā tikai nodarbību apmeklēšana. Mēs esam vienmēr atvērti jaunām idejām un risinājumiem. Ja vēlies piebiedroties mums, raksti TMF SP vadītājam Aleksejam Rutkovskim – aleksejs.rutkovskis@gmail. com. MārtiŅŠ
Ļaujies sacensību garam «mehu karos 2007»! Sveiki, studenti! Kā jau noteikti esat pamanījuši – klāt pavasaris. Tas ir ieradies kopā ar sauli, zaļu zāli, pirmajām pavasara puķēm, putnu dziesmām un «Mehu kariem». Nezinātājiem paskaidrošu, ka «Mehu kari» ir dažādu disciplīnu sacensības starp TMF institūtu studentiem, kā arī interesentiem no citām fakultātēm. «Mehu karos» ietverta konstruēšana, erudīcijas konkurss, kartings, pit-stop, orientēšanās sacensības un citu prasmju pārbaudes, kas ikvienam «meham» ir nepieciešamas. «Mehu kari» ir lielākais TMF SP ikgadējais projekts, tāpēc ikviena «meha» pienākums ir pārstāvēt savu institūtu un parādīt, uz ko viņš ir spējīgs ne tikai komandu sacensībās, bet arī individuālajās disciplīnās. Šogad cīņas norisināsies no 7. līdz 10. maijam (gatavojies laikus, jo disciplīnu sarežģītības pakāpe aug). Jau nedēļu iepriekš sāc iejusties cīņas azartā, apmeklējot īpašo mājaslapu www.mehi.lv, kur būs karstākie jaunumi, «Mehu karu 2007» programma un visu sacensību disciplīnu nolikumi, kā arī ieskats «mehu» ikdienas gaitās un nozares attīstībā Latvijā. Šajās dienās pie mums fakultātē ciemosies uzņēmēji ar saviem stendiem un pieredzē dalīsies profesionāli autosportisti un motosportisti, kā arī būs iespēja aplūkot viņu lieliskos braucamrīkus. Kas zina, iespējams, pat kāds dabūs izbraukt ar «OSCar»! Pieteikšanās sacensībām jāsūta uz rtu.tmfsp@gmail.com (piemēram, temats:
«MK2007» veiklības brauciens, saturs: Jānis Bērziņš, TMF fakultāte, Mehānikas institūts, auto modelis). Noslēguma pasākumā 10. maijā (TMF, Ezermalas ielā 6, sākums plkst. 21) dalībnieki un uzvarētāji tiks pie brīnišķīgām balvām, ļausies dejām grupu «Amadeus», «Predict» un DJ pavadībā. Ikviens dalībnieks gūs neaizmirstamus iespaidus un neatkārtojamu pieredzi, kādu var iegūt tikai pie «mehiem». Šogad mums īpašu labvēlību un atbalstu izrāda mūsu ģenerālsponsors «Audi centrs Rīga», kas ir gatavs sadarboties ar jebkuru «mehu», un sponsori «Baltic Motors», «Scania Latvia», «Auto Italia», «Domenikss», «Rīgas Kuģu būvētava», bet tehniski nodrošina «SMC». Bez šiem uzņēmumiem «Mehu kari» būtu daudz nabadzīgāki. «Mehu kari» notiek tikai reizi gadā, tāpēc nepalaid garām savu lielo iespēju – seko līdzi informācijai, nāc un piedalies!
J L K
Šajās divās lapās vārds «mehi» ir minēts 52 reizes! Aizdomājies! MārtiŅŠ un dita
2007. gada 19. aprīlis
11
STUDENTU LAPA/TMF
Divi pašpārvaldes vadītāji vai divas dažādas pašpārvaldes?! Aleksejs Rutkovskis (pašreizējais TmF SP vadītājs) 1. Kāpēc esi izvēlējies kļūt par «mehu» un cīnīties par viņu tiesībām? – Vispirms – par «mehu» nekļūst, par «mehu» piedzimst! Kā tur bija? Viens par visiem, visi par vienu! Vai ne tā? 2. Nosauc, lūdzu, piecas sev svarīgākās lietas dzīvē prioritārā secībā! – Vissvarīgākā man ir ģimene. Pārējās mēdz mainīties. 3. Kā tev liekas, kā trūkst mūsdienu studentam? – Mūsdienu studentam trūkst zināšanu vai drīzāk – izpratnes par to, kāpēc jāmācās. Kāpēc jāseko līdzi lekcijām, nevis tās vienkārši jāatsēž. Lai gan varbūt tas nemaz nav slikti – studenti vienmēr bijuši slinka tauta, un tas viņiem ir palīdzējis izkļūt no daudzām sarežģītām situācijām ar veselu ādu! 4. Kas ir tavu un cilvēku kopumā panākumu atslēga? – Panākumu atslēga ir mērķtiecība, neatlaidīgums un ticība saviem spēkiem. Bez tā – nu nekur! 5. Kādas ir tavas attiecības ar naudu? – Pagaidām draudzējos, kā būs turpmāk, redzēsim! Nav plāna šīs attiecības pārtraukt! 6. Vai tu pazīsti brīvo laiku? Kāds tas izskatās? – Lai cik dīvaini arī būtu – pazīstu gan. Mēs neesam roboti, tāpēc katram ir jāatpūšas. Man patīk sportot, fotografēt, pavadīt laiku brīvā dabā. Vārdu sakot – atslēgties no problēmām un ikdienas rutīnas. 7. Ko tev nozīmē «Mehu kari»? – Ooo... Tas ir projekts, kurā jāiegulda milzum daudz spēka un kuram jāziedo gandrīz viss brīvais laiks. Tā ir «mehu» tradīcija, no kuras vienkārši nevar atteikties. Un, kā baumo mūsu pašpārvaldes «pensionāri», – manas ugunskristības! 8. Kāds ir «mehs» pēc 10 gadiem? – «Mehi» taču radīja pasauli! Neredzu iemeslu, kāpēc lai tuvāko 10 gadu laikā notiktu kādas būtiskas pārmaiņas. Būsim tikpat enerģiski, neatlaidīgi un neordinārām idejām bagāti. 9. Izsaki savu novēlējumu apkārtējiem cilvēkiem! – Ticiet saviem spēkiem un dariet to, ko esat iecerējuši!!! Jums izdosies!
Nepalaid garām! MEHU KARI 2007 No 7. līdz 10. maijam TMF fakultātē ies vaļā...
Dainis jakovels (Iepriekšējais TmF SP vadītājs) 1. Kāpēc esi izvēlējies kļūt par «mehu» un cīnīties par viņu tiesībām? – Par «mehu» nekļūst, par «mehu» piedzimst... Es teiktu, ka tas ir liktenis! Īstenībā pēc skolas beigšanas «mehi» nemaz nesaistīja, acīs iekrita programma «Medicīnas inženierija un fizika», vēlāk izrādījās, ka tādu brīnumu ir izdomājuši «mehi», tā nu nokļuvu pie «mehiem». Te vietā vēl viens teiciens – dažs jau no bērnības zina, ka būs «mehs», cits to uzzina ar laiku (mans gadījums), diemžēl ir arī tādi, ko apskaidrība tā arī nepārņem! 2. Nosauc, lūdzu, piecas sev svarīgākās lietas dzīvē prioritārā secībā! – Izdomāt, radīt, izmēģināt, analizēt un nojaukt, atbrīvojot vietu jaunai izdomai. Zinu, ka iepriekšminētais nav lietas, bet tam visam var piesiet kaut ko materiālu – «mehi» domā citā dimensijā. 3. Kā tev liekas, kā trūkst mūsdienu studentam? – Intereses izzināt, vēlmes pilnveidoties, motivācijas, saprašanas, kāpēc viņš ir te un ne citur... Ir tāda sajūta, ka daudzi jaunieši sāk studijas, īsti nezinādami, ko vēlas no tām iegūt, – morāli negatavi. Daži atrod motivāciju, citi – ne... 4. Kas ir tavu un cilvēku kopumā panākumu atslēga? – Neatlaidība un ieinteresētība lietās, ko daru... Ja tas ir, tad var visus kalnus gāzt. 5. Kādas ir tavas attiecības ar naudu? – Kā ar garāmgājējiem uz ielas – tā nāk un iet... Nav jēgas skriet pakaļ naudai, lai nauda skrien pakaļ tev! 6. Vai tu pazīsti brīvo laiku? Kāds tas izskatās? – Grūti iedomāties, kā varētu izskatīties brīvais laiks... Hmm... Visu laiku esi kustībā. Arī miega laiku nevarētu pieskaitīt brīvajam laikam. 7. Ko tev nozīmē «Mehu kari»? – «Mehu karus» varētu salīdzināt ar bērnu, kas auklēts un audzināts. Prieks tagad skatīties, kā jaunie «mehi» ar to ņemas. Bet «mehu» izpratnē... «Mehu kari» ir indikators, kas parāda, kur mēs tagad esam, kādi esam, ko varam... 8. Kāds ir «mehs» pēc 10 gadiem? – Tas ir atkarīgs no katra indivīda... Bet, runājot par pārmaiņām, – par desmit gadiem gudrāks un vairāk pieredzējis, bet joprojām kāpj uz vieniem un tiem pašiem grābekļiem. Galu galā – savs grābeklis ir savs grābeklis! Joprojām sirdī «mehs»! 9. Tavs novēlējums apkārtējiem cilvēkiem! – Lai jums tomēr izdodas atrast sevī «mehu»... Kaut vai mazliet! jekaterina Gorbačova (TmF SP biedrs) Divi pašpārvaldes vadītāji vai divas dažādas pašpārvaldes? Nomainoties vadītājam, nemitīgi notiek pārmaiņas arī kolektīvā, kuru viņš vada. Vai notika izmaiņas mūsu pašpārvaldē? Noteikti – jā! Vai pašpārvalde kļuva pilnīgi cita, jauna? Diez vai… jo cilvēki tajā palika tie paši, un tik īsā laikā ir grūti mainīt daudzus! Dainim noteikti bija lielāka pieredze nekā Aleksejam. Tagad mums visiem jābūt daudz patstāvīgākiem un organizētākiem, lai pašpārvalde paliktu vismaz tajā pašā līmenī, kurā tā bija, vai pat pakāptos vēl augstāk! Intervēja Mārtiņš
1
STARPTAUTISKO UN SABIEDRISKO ATTIECĪBU DEPARTAMENTĀ
2007. gada 19. aprīlis
itātE S r E v i n Sk ā u i n h E t S rĪGa
S S r » u ! k u n t r ko Ē d u t M S E i n n u Ē C l ā o n k « S u Š a l k . 2 1 – . 0 1 konkurSa MĒrķiS:
veicināt skolēnu – potenciālo studentu – interesi par RTU, nostiprināt RTU atpazīstamību un popularizēt RTU 145 gadu jubileju. Konkurss norisināsies trijās kārtās no 2007. gada 2. maija līdz 2007. gada 2. jūlijam.
1. kārta – 40 jautājuMi par rtu. 1. kārtas atbildes jānosūta līdz 2. maijam (pasta zīmogs). 2. kārtai kvalificējas 30% 1. kārtas dalībnieku, kas uzrādījuši labākos rezultātus.
2. kārta – ESEja vai StāStĪjuMS
(par vienu no rtu piedāvātajām tēmām vienā no piedāvātajiem formātiem). 2. kārtas darbi jānosūta līdz 4. jūnijam (pasta zīmogs). 3. kārtai kvalificējas 10 dalībnieki, kas ieguvuši augstāko vērtējumu 2. kārtā.
3. kārta – viktorĪna. Viktorīnā konkursa dalībniekiem klātienē jāatbild uz 10 jautājumiem. 3. kārtā un attiecīgi arī konkursā uzvar dalībnieki, kas ieguvuši vislielāko punktu skaitu. Konkursa uzvarētājiem balvā RTU Atzinības raksts, naudas balvas un priekšrocības, stājoties RTU. Konkursu organizē RTU Starptautisko un sabiedrisko attiecību departaments, tālr. 67089313, Rīgā, Kaļķu ielā 1–322, lV–1658, e-pasts: infocentrs@rtu.lv.
rĪGaS tEhniSkā univErSitātE rĪGaS tEhniSkā univErSitātE rĪGaS tEhniSkā univErSitātE rĪGaS Ar konkursa nolikumu var iepazīties
www.rtu.lv.