Nr 18 20 04 2006

Nr. 18 (1310) 2006. gada 20. aprīlis

R Ī G A S

T E H N I S K Ā S

U N I V E R S I T Ā T E S

A V Ī Z E .

I Z N Ā K

K O P Š

0 7 .

0 2 .

1 9 5 9

RTU noslēgusi līgumu ar LLU par studentu apmaiņu Lai stiprinātu sadarbību izglītības un zinātnes jomā, kā arī nodrošinātu studentiem plašākas iespējas studijās un zinātniskajā pētniecībā, 3. aprīlī RTU mācību prorektors Elmārs Beķeris un Latvijas Lauksaimniecības universitātes mācību prorektors Arnis Mugurēvičs parakstīja līgumu par studentu apmaiņu visos studiju līmeņos.

Līgums paredz, ka RTU un LLU atbalstīs un sekmēs savstarpēju studentu apmaiņu, sniedzot vienas universitātes studentiem iespēju apgūt otras universitātes piedāvātos studiju kursus. Viena universitāte apņemas nodrošināt otras universitātes studentiem iespēju iepazīties ar tās īstenojamo studiju programmu, studiju priekšmetu saturu, studiju plāniem un brīvās izvēles studiju priekšmetiem.

Turpmāk vienas universitātes studenti līdz studiju gada beigām individuāli varēs pieteikties uz otras universitātes studiju kursiem, aizpildot īpašu veidlapu un saskaņojot savu piedalīšanos izvēlētajos studiju kursos gan viesuniveristātē, gan savā universitātē.

RTU studentu vēlme piedalīties LLU studiju kursos jāsaskaņo gan ar savas studiju programmas vadītāju RTU, gan ar tās LLU struktūrvienības vadītāju, kas atbild par studiju priekšmeta īstenošanu viesuniversitātē un Studiju daļas Nodarbību plānošanas dienestā.

Savukārt studentu grupas reģistrācijai viesuniversitātes studiju priekšmeta apguvei

tiks slēgta atsevišķa vienošanās starp abu universitāšu attiecīgo studiju programmu vadītājiem. Šo vienošanos apstiprinās abu universitāšu mācību prorektori.

Foto: Juris Kālis

Informācijas centrs

Notiek dažādas interesantas lietas arī mācību darbā Asoc. profesors ELMĀRS BEĶERIS, mācību prorektors Par to 11. aprīlī varēja pārliecināties tas kolēģu simts, kas bija sanācis Kaļķu ielas 301. auditorijā uz gadskārtējo metodisko semināru. Par nepieciešamību un iespējām attīstīt doktorantūru bija tīri interesanti paklausīties LU kolēģus: fizmatu dekānu M. Auziņu, Attīstības un plānošanas departamenta direktori D. Gertneri. Bet no mūsējo ziņojumiem, nebūt nenoniecinot pārējos, domāju, ka lielāko iespaidu atstāja I. Klincāres Tehniskās fizikas institūta veikuma demonstrējumi e-studiju materiālu gatavošanā, profesoram M. Dobelim raksturīgā perfektā noformējumā pasniegtais stāstījums par problēmām un sasniegumiem inženiergrafikas apmācībā un, manuprāt, izcilais O. Ņikiforovas stāstījums par zināšanu modeļos balstītu studiju programmas vērtēšanas metodiku. Ar to derētu iepazīties fakultāšu metodiskajām komisijām un apsvērt, kā to varētu izmantot savu studiju programmu izvērtēšanai.

Domāju, ka dalībniekiem bija interesanti, jo uz noslēguma kafiju aizgāja tikai nedaudz mazāk kā uz puslaika kafijas pauzi. Gan jau daudziem radās kādas derīgas idejas, varējām pašķirstīt šā gada metodiskos izdevumus, satikt filiāļu kolēģus (LF, kā katru gadu, lieliski pārstāvēja lektore J. Jevsjukova) un paspriest, ka nākamajā gadā derētu tādu pasākumu palaist plašāk.

Un noslēgumā liels paldies rūķīšiem E. Jasukevičai, J. Priedei, U. Citskovskim par to, ka viss noritēja tik gludi. Pat beigu kafija paguva uzvārīties laikā.

Redakcijas piezīme. Nostaigājot gar galdiņu rindu, kur bija izstādīti pēdējā gada metodiskie materiāli, acīs iekrita to atšķirības. IEF galds pārpilns dažādu autoru darbiem, TMF pa gabalu izskatījās līdzīgi, bet, apskatot tuvāk, bija jāsecina, ka metodiskie materiāli gatavoti tikai Dzelzceļa transporta institūtā. Visoriģinālākais bija DITF galds, uz kura vientuļi baloja viena neliela brošūriņa.

Foto: Eduards Lapsa

RTU IEF SESMI Valodu docētāju grupas mācībspēki sastādījuši divas jaunas angļu-latviešu uzņēmējdarbības un nodokļu terminoloģijas vārdnīcas: 704 lappušu biezo Angļu-latviešu starptautiskās uzņēmējdarbības terminu vārdnīcu un Angļu-latviešu nodokļu terminu vārdnīcu.

Vārdnīcu prezentācija notiks ceturtdien, 27. aprīlī plkst. 15, RTU centrālajā ēkā Kaļķu ielā 1, 201. auditorijā.

2

INFORMĀCIJA

2006. gada 20. aprīlis

Maijā sveicam nozīmīgā dzīves jubilejā: Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes pētnieku Aivaru Blūmu, Būvniecības fakultātes sargu Tālivaldi Tūnu, Elektronikas un telekomunikāciju fakultātes lektoru Dmitriju Puriševu, Doktorantūras daļas vadītāju Jāni Valeini, Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultātes lektoru Juri Feldbergu, Elektronikas un telekomunikāciju fakultātes docentu Juri Grēvi, Liepājas filiāles profesionālās vidusskolas elektrisko iekārtu speciālistu Timofeju Rakovu,

Zinātniskās bibliotēkas direktori Aiju Janbicku, Transporta un mašīnzinību fakultātes docentu Valeriju Makarovu, Enerģētikas un elektrotehnikas fakultātes profesoru Edvīnu Vanzoviču, Inženierekonomikas fakultātes laboratorijas vadītāju Ainu Vītolu, Sporta katedras dežuranti Ņinu Bondarenko, Liepājas filiāles profesionālās vidusskolas skolotāju Gaļinu Mihailovu, Kanclera dienesta 2. kategorijas grāmatvedi Mārīti Zaharovu, Liepājas filiāles saimnieciskā dienesta apkopēju Nadeždu Galiņinu, Sporta kluba saimniecības pārzini Jeļenu Mitenkovu.

RTU preses apskatu cienītājiem – jaunas iespējas Kopš aizvadītā gada maija RTU interneta mājaslapas sadaļā Par mums raksta ik pirmdienu tiek publicēts RTU preses apskats, kurā vienkopus iespējams izlasīt, ko par RTU raksta Latvijas prese. Aprīļa sākumā RTU preses apskats ir mainījis veidolu – tas neaprobežojas tikai ar īsām publikāciju anotācijām, bet piedāvā arī iespēju izlasīt visu publikāciju un aplūkot tai pievienotās fotogrāfijas.

Lai lasītu pilnas publikācijas, RTU interneta mājaslapas sadaļā Par mums raksta jāsameklē attiecīgā perioda preses apskats un nepieciešamās publikācijas anotācija.

Anotācijas beigās ir ievietota norāde uz linku – saiti, kas lasītājam ļauj nokļūt nacionālās ziņu aģentūras LETA veiktā mediju monitoringa arhīva materiālos. Ar

kreiso datora peles taustiņu divreiz uzklikšķinot uz ziņu aģentūras arhīvā ievietotās publikācijas, to ērtākai lasīšanai iespējams palielināt. Mediju monitoringa materiālus iespējams arī izdrukāt. Šīs iespējas RTU mācībspēkiem, studentiem, darbiniekiem un draugiem piedāvā RTU Starptautisko un sabiedrisko attiecību departaments sadarbībā ar nacionālo ziņu aģentūru LETA. Lai atrastu publikācijas, kurās pieminēta Rīgas Tehniskā universitāte vai kāda no tās struktūrvienībām, ik dienu tiek caurskatīti 48 centrālie un 39 reģionālie periodiskie izdevumi.

Informācijas centrs

RTU 1. fizikas olimpiādē uzvar ETF DAINIS JAKOVELS 11. aprīlī norisinājās RTU 1. fizikas olimpiāde, kurā piedalījās 27 jaunie fiziķi. Visvairāk dalībnieku bija no BF, kā arī no ETF. Kā tur bija un kas uzvarēja – par to mazliet vēlāk...

Jau no paša rīta ķīmiķu fakultātes lielajā auditorijā valdīja rosība, kur cits pēc cita ieradās olimpiādes dalībnieki.

Iedzerot kafiju, viņiem bija iespēja papētīt konkurentus pirms sacensību sākuma.

Olimpiādes atkāšanā bija ieradies arī RTU rektors akadēmiķis Ivars Knēts, kas sveica dalībniekus un novēlēja viņiem veiksmi. Izskaidrojot eksperimentu, tika dots starta signāls triju stundu maratonam uzdevumu risināšanā. Tie tika veidoti, lai pārbaudītu dalībnieku zināšanas un attapību visdažādākajās jomās. Tika meklēta atbilde uz eksperimenta

jautājumu – kāpēc, samaisot tēju, tās biezumi koncentrējas trauka dibena vidusdaļā? Visu uzdevumu risināšanas laiku dalībnieku uzmanību piesaistīja svari, kur vienā pusē atradās trauks ar ūdeni, bet otrā atsvari. Vajadzēja rast atbildi jautājumam – vai svari izies no līdzsvara stāvokļa, ja ūdenī iegremdē pirkstu, nepieskaroties trauka sienām, un kāpēc? Ik pa brīdim uzradās kāds ziņkārīgais, kas vēlējās uzzināt ūdens iedarbību uz savu rādītājpirkstu.

Pēc smaga darba dalībnieki tika aicināti pusdienās, lai, ieturējuši maltīti, varētu doties ekskursijā – ieraudzīt to, ko ikdienā neiznāk redzēt. Pirmās tika apciemotas Tehniskās fizikas institūta laboratorijas, kur varēja apskatīt visdažādākos lāzerus, hologrammu, gumiju, kuru stiepjot tās pretestība daudzkārt mainās u. c. Tam sekoja braucieni uz LU Atomfizikas un

spektroskopijas institūtu, kā arī uz Cietvielu fizikas institūtu. Tikmēr notika cītīgs žūrijas darbs, labojot uzdevumus un nosakot labākos.

Vakara pusē dalībnieki bija atgriezušies olimpiādes norises vietā ar jauniem iespaidiem un emocijām. Nu bija pienācis laiks noskaidrot – zelta medaļu ieguva Zigmārs Strods (ETF), sudrabu – Arvīds Grabovskis (DITF) un Kaspars Grūbe (BF), bronzu – Ervīns Šķesters (ETF), Toms Atteka (DITF) un Mihails Pudžs (ETF). Mazliet līdz godalgotai vietai pietrūka Dmitrijam Muhinam (TMF), Artūram Meijeram (TMF), Jānim Šliserim (BF) un Pāvelam Adsonam (BF). Ceļojošo fizikas olimpiādes kausu šogad ieguva ETF, kuru nogādāt fakultātes dekānam tika uzticēts zelta medaļas ieguvējam. Visi godalgoto vietu ieguvēji balvā saņēma RTU prēmi-

ju, gada abonementu uz visām Latvijas Dabas muzeja izstādēm, kā arī biļetes uz Latvijas Nacionālā teātra izrādēm.

Dailes teātris bija sagādājis patīkamu pārsteigumu visiem dalībniekiem un organizatoriem, dāvājot iespēju vēlreiz satikties 15. aprīļa izrādē Klāras sakari.

Ir patiess gandarījums, ka likts pirmais pamatakmens jaunai tradīcijai. Tagad var atskatīties uz paveikto un plānot RTU 2. fizikas olimpiādi, kas notiks pēc gada.

Vīzija ir skaidra, arī apkārtēji apstākļi ir labvēlīgi, lai to piepildītu. Šis projekts ir labs pierādījums tam, ka studenti un pasniedzēji var stādāt roku rokā savu mērķu sasniegšanai. Paldies Tehniskās fizikas institūtam par olimpiādes saturisko daļu, paldies Studentu parlamentam par programmas nodrošināšanu. Uz tikšanos RTU 2. fizikas olimpiādē!

Autora un Lienes Aleksandras Āboliņas foto.

2006. gada 20. aprīlis

STARPTAUTISKO UN SABIEDRISKO ATTIECĪBU DEPARTAMENTĀ

Berlīnes pieturzīmes

EVITA SERJOGINA Aprīļa sākumā grupa arhitektūras studentu un APF mācībspēku devās studiju ceļojumā uz Berlīni, lai iepazītu laikmetīgo arhitektūru un sajustu lielpilsētas pulsu. Berlīne mūs sagaidīja ar sauli un pavasarīgām vēsmām. Zinot, ka mūsu rīcībā ir tikai trīs dienas, atstājuši ceļasomas viesnīcā un nobaudījuši pa kādam turku kebabam, steidzāmies Berlīnes ielās.

Pirmais objekts, kas nokļuva mūsu fotozibšņu krustugunīs, bija Rema Kolhāsa (Rem Koolhaas) projektētā Nīderlandes vēstniecības ēka. Ejot tālāk pa Sprē krastmalu, mūsu skatieni pievērsās baroka un klasicisma laika arhitektūrai un 70. gados celtā Vācijas Demokrātiskās Republikas simbola – Republikas pils (Palast der Republik) pusnojauktajiem mūriem, kuru vietā drīzumā, par spīti strīdiem un diskusijām, atkal sliesies atjaunotā ķeizarpils. Tālāk gar Operu, Humbolta Universitātes galveno ēku nonācām līdz Vācu vēstures muzeja jaunajai stikla piebūvei, kuras autors ir par gaismas meistaru dēvētais Ķīnā dzimušais amerikāņu arhitekts Jo Mings Peijs (Ieoh Ming Pie). Šī caurspīdīgā, gaismas caurstrāvotā ēka, būdama skulptūra ārpus mēroga, tomēr iekļaujas kopējā mērogā un ir piemērs, kā risināt dialogu starp vēsturisko un laikmetīgo arhitektūru. Ņujorkas arhitekta Pītera Aizenmana (Peter Eisenmann) veidotais Holokausta memoriāls mūs pārsteidza ar telpisko vērienu un cilvēcisko mērogu, liekot sajust, ka pagātne dzīvo tepat līdzās. Līdz ar saulrietu bijām sasnieguši Reihstāgu un caur sera Normena Fostera (Sir Norman Foster) stikloto kupolu vērojām, kā Berlīne gatavojas nakts dzīvei.

Otrā ceļojuma dienā mūs gaidīja viesošanās Ziemeļvalstu vēstniecību kompleksā un Brēmenes pārstāvniecībā.

Bijām iepriekš brīdināti par stingrajiem

drošības noteikumiem, tomēr cerējām, ka varēsim apskatīt visas piecas Ziemeļvalstu vēstniecību ēkas. Diemžēl mums tika izrādīta tikai informācijas centra ēka – Felleshus. Askētiskā stikla, betona un koka arhitektūra atstāja neizdzēšamu iespaidu un lieku reizi apstiprināja sen zināmo patiesību, ka viss ģeniālais ir vienkāršs. Austrieša Alfrēda Bergena (Alfred Bergen) un somietes Tīnas Parkinenas (Tiina Parkkinen) koncepcija un katras valsts vietējo arhitektu veikums ir izteiksmē viengabalains un detaļās pārliecinošs.

Brīvpilsētas Brēmenes pārstāvniecībā tikām sagaidīti kā seni un labi draugi.

Ne velti Brēmene ir Rīgas sadraudzības pilsēta! Arhitekta Leona Volhāges Vernika (Leon Wohlhage Wernic) biroja veikuma – 90. gadu beigās projektētās ēkas – līdzīgi kā Ziemeļvalstu vēstniecību kompleksa šarms slēpjas apjomu askētismā un perfektā kvalitātē. Īpaša vērtība šai projektā ir ēkas uzsvērtā saistība ar dārzu, kurā sava vieta atrasta gan dēļu klājam un lineārai ūdenstilpnei ar nerūsošā metālā darinātām vilkvālītēm, gan plašam zālienam.

Kamēr ziņkārīgi pētījām Brēmenes pārstāvniecības iekštelpas, jūsmojām par dārzu un baudījām brēmeniešu viesmīlību un laipni piedāvātās pusdienas, virs Berlīnes bija savilkušies lietus mākoņi. Pat Helmūta Jāna (Helmut Jahn) Sony centra jumts, kas atgādina milzu lietussargu vai telti, neglāba mūs no lietus šaltīm.

Berlīnes parka Tiergarten perimetra dienvidu daļā skatāma vesela arhitektūras meistaru darbu kolekcija. Īsā pastaigā redzami apskatāmi jaunāko laiku klasikas paraugi – Valtera Gropiusa (Walter Gropius) Bauhaus arhīva ēka, Ludviga Mīsa van der Roes (Ludwig Mies van der Rohe) Jaunā Nacionālā galerija, Hansa Šarūna (Hans Scharoun) Filharmonija, kā arī Hansa Holleina (Hans Hollein) Austrijas vēstniecība un jau pieminētā

Berlīnes arhitekta Leona Volhāges Vernika projektētā Indijas vēstniecība. Spītējot laika kaprīzēm, turpinājām apbrīnot desmit gadu laikā no tā sauktās tukšās zonas starp bijušo Rietumberlīni un Austrumberlīni, kas ilgu laiku netika izmantota un vēl nesen bija pasaulē lielākais būvniecības laukums, izaugušo Potsdamas laukuma arhitektūru. Laukums pārtapis par divu daudzjoslu maģistrālo ielu krustojumu, neatgūstot telpiski noslēgtu kvalitāti, bet tā vietu pilsētas panorāmā iezīmē Helmuta Jāna (Helmut Jahn), Hansa Kollhofa (Hans Kollhoff) un Renco Piano (Renzo Piano) projektētās trīs augstbūves.

No Berlīnes mūra pilsētā nav palicis gandrīz nekas, taču bijušais mūris ar divu rindu bruģakmeņiem ir iezīmēts ielu bruģī. Ejot pa mūra atstātajām pēdām, nokļuvām ekspresionistiskajā Ebreju muzejā. Daniela Lībeskinda (Daniel Liebeskind) arhitektūra muzeja apmeklētājiem liek fiziski sajust ebreju tautas likteni. Laika trūkuma dēļ paguvām apskatīt tikai daļu no muzeja ekspozīcijas.

Nogurums jau lika sevi manīt, un vakars arī vairs nebija aiz kalniem, bet mums vēl bija jāapskata Lekorbizjē projektētā ēka nedaudz uz dienvidiem no Berlīnes olimpiskā stadiona. Šī 17 stāvus augstā būve ir viens no 1957. gada Starptautiskās būvniecības izstādes IBA (Internazionale Bauaustellung) objektiem.

Nākamās dienas rītā visi nedaudz miegaini pulcējāmies Parīzes laukumā pie Brandenburgas vārtiem. Klausoties gida stāstījumā par Parīzes laukuma vēsturi un atbildot uz visiem viņa uzdotajiem jautājumiem, nepacietīgi gaidījām, kad varēsim ieraudzīt, kas slēpjas aiz vizuāli pieticīgās, bet stiklojuma un būvmasu attiecībās, kā arī detalizācijā mērķtiecīgās DZ bankas fasādes. Pavisam drīz arī ieraudzījām Frenka Gērija (Frank O. Gehry) ekspresīvo konferenču zāli, kas iebūvēta taisnstūra paralēlskaldņa formas ātrijā.

3 Pārdomātais sēdvietu izvietojums zāli ļauj izmantot samērā plašai dalībnieku skaita amplitūdai, bet plastisko virsmu apdare perforētām koka sloksnēm rada gan vizuāli tīkamu noskaņu, gan arī veicina labu akustisko kvalitāti.

Mums atvēlētā stunda bankā pagāja nemanot. Steidzāmies uz Berlīnes Mākslas universitāti, kur mūs sagaidīja arhitektūras students Kevins.

Universitātes plašajās, balti krāsotajās telpās, kā jau brīvlaikā, valdīja klusums, taču mums izdevās sastapt dažus studentus un kaut nedaudz sajust tur valdošo māksliniecisko un eksperimentālo gaisotni. Berlīnes Mākslas universitāte esot visliberālākā no Berlīnes augstskolām. Tajā līdzās arhitektūrai var apgūt arī vizuālo komunikāciju, industriālo dizainu, mūziku, aktiermākslu, scenogrāfiju.

Pārsteidzoši, bet katras nodaļas studenti strādā atsevišķi, netiek organizēti ne starpdisciplināri projekti, ne kopējas izstādes. Pirmajos divos semestros topošie arhitekti iegūst profesijai nepieciešamās pamatzināšanas. Otrajā studiju gadā sākas darbs pie projektiem un īpaša uzmanība tiek pievērsta eksperimentālām projektu koncepcijām. Tālākajā studiju laikā tiek nostiprinātas un padziļinātas profesionālās zināšanas, un katrs students individuāli izvēlas apgūstamos priekšmetus. Pēc diploma iegūšanas tie studenti, kas vēlas savu nākotni saistīt ar zinātnisku karjeru, turpina studijas doktorantūrā. Universitātes gaišās telpas, iekšpagalms ar dārzu, datorklase, ko ikviens students, kam ir sava ID karte, var brīvi izmantot, mūsos viesa nelielu skaudību. Starp citu, Berlīnes mākslas universitātes studenti strādā tikai ar universitātes datoriem un izmanto nevis PC, bet Apple/Macintosh sistēmas datorus. Atvadoties uzdāvinājām Kevinam profesoru Jāņa Krastiņa un Ivara Strautmaņa Lielo Rīgas arhitektūras ceļvedi un aicinājām viņu kādreiz apciemot Rīgu.

Atlikušo dienas daļu katrs ceļotājs varēja izmantot pēc saviem ieskatiem. Daži pazuda lielo iepirkšanās ielu burzmā, citi steidza apskatīt vēl neredzētos objektus vai apmeklēt muzejus un izstāžu zāles.

Skaidrs, ka apskatīt visu Berlīni un izmantot tās piedāvātās iespējas trīs dienās nevar. Taču arī šā īsā ceļojuma laikā paguvām redzēt gana daudz. Par to paldies jāsaka praktiskajam docentam Uģim Bratuškinam, kas bija rūpīgi un pārdomāti izplānojis ekskursiju maršrutus.

Atceļā uz Rīgu vienbalsīgi atzinām, ka Berlīne ir pilsēta, kurā ir vērts atgriezties, un ka studiju braucieni jārīko regulāri, vismaz reizi gadā. Tikai ieraugot dabā objektus, par kuriem līdz šim dzirdēts lekcijās, rodas īstā apjausma par to, kā ēkas iekļaujas pilsētas ainavā un funkcionē. Vietu kurp doties vēl gana daudz: Londona, Amsterdama, Valensija, varbūt pat Ņujorka vai Čikāga…

4

STARPTAUTISKO UN SABIEDRISKO ATTIECĪBU DEPARTAMENTĀ

2006. gada 20. aprīlis

Vācu valodas kursi Freiburgā

Monbukagakušo stipendijas 2007. gadam

Bertold-Schwarz Institut aicina apmeklēt vācu valodas kursus Freiburgā no 31. jūlija līdz 18. augustam un no 21. augusta līdz 8. septembrim.

• Nodarbības katru dienu no 9.30 līdz 13.00.

• Grupā vidēji 7–14 dalībnieki.

• Visi zināšanu līmeņi.

• Pirms nodarbību sākuma notiek testēšana.

• Programmā iekļautas ekskursijas, muzeju un vietējo uzņēmumu apmeklējumi, darbs universitātes bibliotēkā, sporta nodarbības.

Viena kursa cena ir 360 eiro. Ēdināšana un ar dzīvošanu saistītie izdevumi nav iekļauti kursu cenā.

Sīkāka informācija un pieteikšanās: Bertold-Schwarz-Institut, Basler Strasse 103, D 79100 Freiburg Tālr.: + 49 0761 408989; fakss: +49 0761 4098930; e-pasts: kurse@bertold-schwarz.de. http://www.berthold-schwarz.de.

Japānas valdība un Japānas vēstniecība Latvijā izsludina pieteikšanos uz Monbukagakušo stipendijām 2007. gadam.

1. Pētniecība (Research Students).

Pieteikumu iesniegšanas termiņš: 12. jūnijs. Eksāmens: 27. jūnijā.

2. Augstākā izglītība (Undergraduate Students).

Pieteikumu iesniegšanas termiņš: 12. jūnijs. Eksāmeni: 27., 28. jūnijā.

Papildu informāciju un pieteikuma anketas var saņemt Japānas vēstniecībā Rīgā, K. Valdemāra ielā 21.

Pieņemšanas laiks darba dienās: 10.00–12.00, 13.30–17.00.

Kontaktpersona: Elīze Spridzāne. Tālrunis 7812003 (7812001, 7812002); e-pasts: eoj.e@latnet.lv.

Eksāmenu datumi var mainīties.

Interviju datums tiks paziņots vēlāk, un pretendenti par to tiks informēti personiski.

Lietuvas Republikas valdības stipendijas Izglītības un zinātnes ministrija izsludina pieteikšanos uz Lietuvas Republikas valdības stipendijām 2006./2007. akadēmiskajam gadam studijām vai pētniecības darbu veikšanai Lietuvas augstākās izglītības iestādēs un dalībai vasaras skolās.

Saskaņā ar sadarbības līgumu starp Igaunijas Republikas IZM, Latvijas Republikas IZM un Lietuvas Republikas IZM par studentu, pētnieku un mācībspēku apmaiņu, Lietuvas Republikas IZM piedāvā: 1. Stipendijas studentiem bakalaura un maģistra līmenī. (Latvijai kopā 50 mēneši.)

2. Stipendijas augstskolu mācībspēkiem un zinātniekās pētniecības darbu veikšanai.

(Latvijai kopā 9 mēneši.)

3. Trīs stipendijas dalībai lietuviešu valodas un kultūras vasaras kursos Viļņas universitātē (27.06.–25.07.2006.), Vitauta Dižā Kauņas universitātē (25.07.– 22.08.2006.) vai Klaipēdas universitātē (28.07.–25.08.2006.).

Prasības kandidātiem: • labas tās valodas zināšanas, kurā notiek mācības; • labas akadēmiskās sekmes; • tiem, kas vēlas studēt, jābūt uzņemtiem augstskolā Latvijā.

Iesniedzamie dokumenti: • apstiprinājuma vēstule no Lietuvas augstākās mācību iestādes par uzņemšanu (neattiecas uz valodas vasaras kursiem);

Vasaras universitātē pētīs industriālo mantojumu Šovasar, no 13. līdz 26. augustam, Rīgā jau ceturto reizi notiks starptautiska vasaras universitāte arhitektūras un pilsētplānošanas studentiem, kas būs veltīta Rīgas industriālā mantojuma apzināšanai un izpētei. Lai gan Rīgā ir vairāki industriālo ēku veiksmīgas integrēšanas un izmantošanas piemēri, piemēram, Latvijas Dzelzceļa vēstures muzejs, Sapņu fabrika, Ģipša fabrika, salons Grīvas mēbeles, mūsu pieredze industriālā mantojuma izmantošanā ir niecīga un liela daļa industriālā mantojuma ēku ir atstātas novārtā. Citur Eiropā industriālā mantojuma objektus izmanto gan tūrismā, gan kultūras un mākslas pasākumu organizēšanā, gan sadzīviskām vajadzībām, ierīkojot tajos dzīvokļus un sabiedriskas iestādes.

Rīgas industriālā mantojuma kultūrvēsturisko un unikālo vides arhitektonisko vērtību apzināšana, novērtēšana un perspektīvā attīstība ir šā gada starptautiskās vasaras universitātes galvenie uzdevumi.

Vasaras universitātes darbs notiks angļu valodā. Programmā būs teorētiskas un praktiskas nodarbības: lekcijas, diskusijas, mācību ekskursijas, objektu apsekojums, novērtējums un analīze. Lai rastu idejas, kā, saglabājot vēsturiskās vērtības, industriālajiem objektiem piešķirt jaunas, ilgtermiņā dzīvotspējīgas funkcijas un kvalitāti, studenti profesionāļu vadībā tematiskās darba grupās izstrādās savus priekšlikumus Rīgas industriālo objektu attīstībai nākotnē.

Ja arī tu gribi būt viens no 40 vasaras skolas dalībniekiem un dot savu ieguldījumu Rīgas industriālā mantojuma saglabāšanā, nāc un līdz 29. maijam piesakies!

Pieteikuma anketu un informāciju par iepriekšējo gadu vasaras skolām atradīsi: http:// www.summerschool.rtu.lv.

• apstiprināta izglītības diploma kopija ar pielikumu (maģistrantiem/doktorantiem) un/vai atzīmju izraksts (bakalaurantiem); • curriculum vitae; • divas ieteikuma vēstules; • detalizēts studiju/pētniecības plāna apraksts (neattiecas uz vasaras kursiem); • pases kopija; • publikāciju saraksts (mācībspēkiem un pētniekiem); • sertifikāts, kas apliecina lietuviešu valodas vai tās svešvalodas zināšanas, kurā notiks mācības vai pētniecības darbs; • aizpildīta pieteikuma anketa.

Lūdzam iesniedzamos dokumentus sakārtot minētajā kārtībā. Dokumentiem jābūt tulkotiem angļu vai lietuviešu valodā.

Papildu informācija un pieteikuma veidlapas atrodamas Lietuvas Republikas IZM mājaslapā: www.mokslas.lt (International Cooperation/Agreements qand Exchange Programmes/Latvia).

Dokumenti divos eksemplāros (no tiem 1 oriģināls) jāiesniedz Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas Starptautisko sakaru nodaļā, Vaļņu ielā 2, 226. kabinetā, tālr. 7047877, e-pasta adrese: aija.jakovica@izm.gov.lv.

Pieteikšanās termiņš: 2006. gada 1. maijs.

Rīgas Tehniskās universitātes avīze

Redaktore Rūta Lapsa.

Reģistrācijas apliecības numurs 0438.

Redakcijas adrese: Kaļķu ielā 1–319, Rīgā, LV–1658.

Tālr. 7089321, 7089023, e–pasts: ji@rtu.lv.

JI var lasīt internetā: www. rtu.lv.

Makets: Eduards Lapsa.

Druka: SIA Landas.

Metiens 1200 eks.

Redakcijas viedoklis ne vienmēr sakrīt ar rakstu autoru viedokli.

Par publicētajiem faktiem atbild rakstu autori.

2006. gada 20. aprīlis

FAKTI UN KOMENTĀRI

5

Vai melns ir tikai melns?

22. marta laikrakstā Dienas Bizness žurnālistes Signes Knipšes publikācijā Pasaulē rullē Amerikas universitātes RTU BF Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģiju institūta maģistrs Juris Stacēvičs, salīdzinot RTU piedāvātās studijas ar Karaliskās tehnoloģiskās augstskolas (KTH) Stokholmā piedāvātajām studijām, atzīst, ka viņam kā Erasmus apmaiņas studentam 2005. gadā «ielēkt Stokholmas augstskolas studiju procesā bija grūti»: «Trūkst zināšanu bāzes, jo pie mums reāli diplomu nopērk. Neko šeit nemāca. Tam nav nedz naudas, nedz vēlēšanās. Arī tehnisko nodrošinājumu nevar salīdzināt.»

Skaidrojot šādu absolventa nostāju pret universitāti, kurā viņš ieguvis izglītību, publikācijā pausto viedokli komentē RTU mācību prorektors Elmārs Beķeris, BF dekāns Juris Smirnovs, Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģiju institūta direktors Andris Krēsliņš, kā arī pats absolvents, kurš tik asi kritizējis RTU.

Studenta komentārs Minētos teikumus laikraksta korespondente S. Knipše ir izrāvusi no kopējā telefonintervijas konteksta, publicējot iepriekš minētās mistiskās frāzes.

Telefonintervijas laikā izstāstīju, ka sešus mēnešus mācījos KTH, Enerģētikas fakultātē. Lekcijas notika regulāri un atbilstoši sastādītajam grafikam, uz tām tika pieaicināti vieslektori, tika rīkoti semināri. Prasības attiecībā uz lekcijās sniegto zināšanu klāstu KTH ir ļoti augstas, studentiem regulāri tiek atprasīts mācītais, uzdoti dažāda veida pārbaudes darbi, kas domāti mācītās vielas labākai izpratnei.

Mācoties par tehnoloģiju izmantojumu enerģētikā, tika veikta virkne laboratorijas darbu – gāzes turbīnas darbības izpēte (tika iedarbināts gāzes turbīnas modelis un apkopoti dati par tā darbību, apgūstot utilizācijas katla darbības principus, siltumcentrāles un koģenerācijas energobloka palaišanu, darba režīmu izvēli, kļūdu novēršanu un darbības optimizēšanu).

Paralēli lekcijām tika organizētas mācību ekskursijas siltumcentrālēs, kur vajadzēja veikt virkni mērījumus; veicot savākto datu analīzi, vajadzēja sniegt optimālos risi-

SGŪTI direktora komentārs Stāvoklis institūtā tagad vairs nav kritisks, kaut gan finansējums mācībspēku apmaksai un laboratoriju uzturēšanai tikai pēdējos gados sāk tuvināties tam, kāds ir Zviedrijā. Tomēr mācībspēku kvalifikācija ir augsta, ir izaugusi jaunā, mūsu pašu skolotā paaudze. Un tas, ka viņi paralēli darbam RTU strādā lielajās firmās, ir labi, un inženierzinātnēs tas tiek plaši praktizēts arī Zviedrijā. Tikai tā var sekot visam jaunākajam tehnikas attīstībā, normatīvos, programmu izmantošanā un nodot šo informāciju studentiem, kas paši jau strādā specialitātē (mums divas trešdaļas studentu ir vakara un neklātienes apmācībā).

Dekāna komentārs 2006. gada 22. marta laikrakstā Dienas Bizness publicētie izteikumi neatbilst patiesībai. Diplomus pie mums neviens netirgo un nav tirgojis.

ERASMUS programmā studenti parasti izvēlas universitātes, kurās var papildināt savas zināšanas, jo tur ir labāks tehniskais aprīkojums, plašāks speciālās literatūras klāsts un galu galā tur ir arī būtiski lielāks valsts finansējums universitātei. Ja tas atšķiras nevis par dažiem desmitiem procentu, bet gandrīz par kārtu, tad secinājumus katrs var izdarīt pats. Tagad, kad esam vienā savienībā – ES – un esam reāli konkurenti,

Mācību prorektora komentārs Var jau, protams, mesties tīrīt apšmucēto mundieri un mēģināt pierādīt, ka nekāda diplomu pirkšana RTU nav iespējama. Var pieminēt to, ko daudzi nezina, – pat BF no maksātājiem iekasējamā studiju maksa ir ievērojami mazāka par studiju vietai no valsts budžeta atvēlēto. Bet ne jau primitīvu pirkšanu intervējamais bija domājis, – tā tas uzrakstīts žurnālista bezatbildības dēļ. Traki jau nepatīkami lasīt tādas vēstis, bet pavērsimies mierīgi apkārt un mēģināsim no šā notikuma izvilkt kādu labumu, katram apsverot, “kas jādara, lai sakārtotu lietas”.

Par ko tad te ir runa? Par veco lietu, kas ne reizi vien daudzināta: nenoslogots students nozīmē, ka arī mācībspēks ir nenoslogots. Diezgan ilgi daudzos gadījumos tas abas puses ir apmierinājis, un ne visur sākam saprast, ka tie laiki ir cauri. Pēdējā gada laikā vismaz divos nopietni organizētos studentu saietos, kuros man nācies piedalīties, izskanējusi neapmierinātība ar zemo slodzi, kontroles trūkumu, formālu pieeju eksāmenu darbu vērtēšanai. Gandrīz par normu kļuvusi studiju darbu neaizstāvēšana.

nājumus minētās siltumcentrāles darbības optimizācijai un lietderības koeficienta paaugstināšanai.

Bibliotēkā ir pieejams milzīgs daudzums tehniskās literatūras, kas attiecas uz manis izvēlēto specialitāti. Literatūras ir ne tikai daudz, bet ir pieejami arī pēdējo gadu izdevumi. Daudzām grāmatām autori ir KTH pasniedzēji.

Situācija RTU Būvniecības fakultātes Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģiju institūtā ir kritiska. Ļoti trūkst pasniedzēju, kas varētu pilnībā ziedot laiku tikai lekcijām, primārais pasniedzējiem ir pašu vadītie uzņēmumi. Kad rakstīju maģistra darbu, no pasniedzēja nācās dzirdēt, ka zemo algu dēļ nemaz nav vērts tērēt laiku tā recenzēšanai.

Visu studiju laiku nenotika neviens laboratorijas darbs, kas saistīts ar specialitāti.

Ekskursiju skaits bija minimāls. Bibliotēkā trūkst gan jaunas literatūras, gan bieži arī jau gadu desmitiem izmantotās.

Bet visvairāk mani satrieca maksa par studijām, kas 2005. gadā jau sasniedza 1200 latu par vienu mācību gadu.

JURIS STACĒVIČS

Dažas no laboratorijām jau ir priekšzīmīgi iekārtotas (ūdensapgāde, gāzes apgāde), bet citas tiek uzlabotas, īstenojot Eiropas Sociālā fonda projektu. No šā projekta līdzekļiem tiek iegādātas trūkstošās dārgās ārzemju mācību grāmatas.

Bet jau tagad maģistru darbi ir labā līmenī. Diplomus nepērk, bet iegūst, pēc programmas priekšmetu apgūšanas izstrādājot maģistra darbu, kam jāvelta vesels semestris (20 KP) intensīva darba. Maģistru darbi visi tiek recenzēti un aizstāvēti, stāstījumu pavadot ar prezentāciju ar slaidiem projektorā. Komisija darbus un to aizstāvēšanu vērtē ar atzīmi.

Profesors ANDRIS KRĒSLIŅŠ

tieši šis aspekts skaudri izgaismo studiju procesa dažādus aspektus.

Studiju procesa kvalitāti var pilnveidot vienmēr. Tas arī konsekventi tiek darīts.

Konkrēts piemērs šim apgalvojumam ir jaunais ESF projekts par Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas studiju programmas pilnveidošanu, kurš paredz izdot vairāk mācību līdzekļu. Projekta apjoms ir ievērojams, un apgalvot, ka nav naudas un gribēšanas studiju realizācijai, ir nepareizi, jo bez iniciatīvas ESF atbalstu nevar iegūt.

Profesors JURIS SMIRNOVS

Un ne tikai studiju darbu – pirms diviem gadiem atklājās, ka ķidājamajā institūtā šāda racionalizācija bija aptvērusi arī bakalaura darbus. Tāpat laboratorijas darbi un to aizstāvēšana var tikt uztverta par klapatu un noracionalizēti – SGŪTI studiju plānos vecākajiem kursiem var atrast semestrus, kuros laboratorijas darbi nav paredzēti. Var būt, ka tā vajag, bet par to būtu jāspriež BF Metodiskajai komisijai, kura nupat kā izveidota.

Negrasos kratīt pirkstu: “Fui, cik nesmuki”, bet aicinu kolēģus un studentus tomēr apjēgt, ka nu esam iekšā globālajā konkurencē. RTU absolventiem jābūt konkurētspējīgiem! Aicinu – nedarīsim pāri saviem studentiem, viņi nav pelnījuši būt par citu asistentiem un izpalīgiem. Nevar kļūt konkurētspējīgs, padarbojoties tikai kādas 15–20 stundas nedēļā (vai bieži vien vēl mazāk). Un nevar palīdzēt uzaudzēt jauniešiem prāta muskuļus, tikai nobubinot lekcijas. Tāpat aicinu studentus būt prasīgiem. Jūsu tiesības ir iegūt tik labu izglītību, cik RTU spēj potenciāli nodrošināt.

Un tas potenciāls tomēr sāk pieaugt.

Asoc. profesors ELMĀRS BEĶERIS

6

Dekānu runas

RTU LIKUMI UN LĒMUMI

6. aprīļa sēdē Rektors I. Knēts informēja: • Arī centrālajā presē var lasīt par 29. martā noslēgto RTU un LU sadarbības līgumu vienotas universitāšu izglītības un zinātnes infrastruktūras izveidei, lai veiksmīgi iekļautos Eiropas IT tīklā.

• Saņemta IZM Izglītības un eksaminācijas centra vēstule ar ielūgumu mācībspēkiem uz semināru par centralizētajiem eksāmeniem, kurā piedalīties uzaicināti fizikas, ķīmijas un matemātikas skolotāji. Rektors ielūgumu jau nosūtījis MLĶF dekānam V. Kamparam, Tehniskās fizikas institūta direktoram M. Knitem un Inženiermatemātikas katedras vadītājai I. Volodko.

• SIA Merkurijs konsultants atsūtījis uzaicinājumu uz semināru par projektu sagatavošanu. Dalības maksa Ls 180. Rektors uzdeva IEF dekānam K. Didenko sagatavot priekšlikumus, lai RTU cilvēki varētu mācīties projektu vadīšanu tepat, RTU, un nebūtu jāpiedalās citu organizētajos maksas semināros.

• Dienas Biznesa pielikumā lasāmas Siltuma un gāzes tehnoloģijas institūtu absolvējušā maģistra J. Stacēviča domas par studijām RTU un Stokholmas Karaliskajā tehnoloģiju augstskolā (skat. 5. lpp.).

• Rektors aicināja piedalīties izstādē un konferencē aprīļa nogalē Ķīpsalā par reģionālo attīstību Latvijā.

• Rektors piedalījies Ziemeļvalstu un Baltijas valstu valdību pārstāvju apspriedē par labklājības un valsts attīstības jautājumiem. No Latvijas puses ar referātiem uzstājās E. Karnītis un B. Rivža.

• 6. aprīlī Rīgā sākas Liebritānijas vēstniecības organizēta konference Profesionālās izglītības stratēģija Latvijā un Lisabonas stratēģija. Par augstāko tehnisko izglītību konferencē uzstāsies RTU mācību prorektors E. Beķeris.

• SP sadarbībā ar Tehniskās fizikas institūtu organizē RTU studentu Fizikas olimpiādi. Rektors lūdza dekānus atbalstīt interesanto un lietderīgo pasākumu, piedaloties savas fakultātes studentu uzvarētāju apbalvošanā.

1. Gatavošanās atvērto durvju dienai 22. aprīlī. (A. Kārkliņš) Pirmsstudiju daļas vadītājs A. Kārkliņš informēja, ka 22. aprīlī RTU atvērto durvju dienas ievads tradicionāli notiks divas reizes – pulksten 10 un 12 (20. maijā tikai pulksten 10). Par studiju iespējām informēs mācību prorektors E. Beķeris, Uzņemšanas komisijas atbildīgais sekretārs I. Odītis un kāds no Studentu parlamenta.

Konsultanti no fakultātēm vestibilā būs sastopami no pulksten 9 līdz 14. A. Kārkliņš lūdza dekāniem rūpēties par to, lai konsultanti Kaļķu ielā 1 un fakultātēs būtu zinoši.

Skolēni vēlas redzēt laboratorijas un uzzināt, kas dažādām programmām ir atšķirīgs.

Uz Ķīpsalu, Meža ielu un Ezermalas ielu no Kaļķu ielas 1 brauks autobusi.

Līdz 16. aprīlim Kaļķu ielas 1 pirmā stāva vestibilā stendi būs atjaunoti. Tie vairs nebūs raibi, bet līdzīgi pēc formas, bez bildēm, tikai ar vajadzīgo informāciju. A. Kārkliņš interesējies, kā atvērto durvju dienas notiek citur Eiropā. Vācijā šādās dienās parasti notiek vesela izrāde. Rektors ierosināja citugad neprasīt visiem ierašanos Kaļķu ielā 1, bet pulcēties ievadam Ķīpsalā, kur atrodas četras RTU fakultātes.

2. Metodiskais seminārs Kā studiju programmu absolventi iegūst iespēju izstrādāt sistēmu komponenti vai procesu un jaunāko RTU mācību metodisko darbu izstāde 11. aprīlī. (E. Beķeris) Mācību prorektors E. Beķeris informēja, ka semināra nosaukumam izvēlēts viens no starptautiskās akreditācijas organizācijas ABET kritērijiem, tāpēc dalīties pieredzē ir lūgts arī LU Senāta priekšsēdētājs un Fizikas un matemātikas fakultātes dekāns M. Auziņš. Jāpiebilst, ka LU procentuāli lielākā viņa vadītās programmas maģistru daļa turpina studijas doktorantūrā. Ar semināra programmu var iepazīties RTU mājas lapā.

3. Uzņemšanas plāns augstākā līmeņa studijās 2006. gadā (jāapstiprina Senāta aprīļa sēdē). (E. Beķeris) Prorektors uzņemšanas plānu dekāniem izsūtījis jau pirms mēneša, vadoties no februāra datiem, tāpēc ļoti nepieciešams ir uzzināt fakultāšu jaunākos priekšlikumus, jo dati šajā laikā noteikti ir mainījušies. Korekcijas iesniegušas APF, BF, EEF un IEF. Priekšlikumi jāiesniedz līdz 10. aprīlim.

Rektors informēja, ka jaunajos projektos par priekšlikumiem zinātniskās aparatūras iegādei, fakultāšu infrastruktūras pilnveidošanai un doktorantūras darba uzlabošanai laikā no 2007. līdz 2013. gadam atbilstoši līdzekļi paredzēti arī maģistrantūrai. Ja esam plānojuši 400 doktorantu 2013. gadā, tad nepieciešami vismaz 2500 maģistranti.

Pašlaik mums ir 1600 maģistrantu.

4. Studiju programmās veicamās izmaiņas. (E. Beķeris) Mācību prorektors paskaidroja, ka studiju programmu komisijas izveidotas arī tādēļ, lai pastiprinātu to lomu programmu izvērtēšanā. Parasti programmu izmaiņas parakstīja viens cilvēks, tagad ir prasība, lai slēdzienu paraksta visi vērtēšanā piedalījušies komisijas locekļi. Senātā jāapstiprina tikai būtiskas programmas izmaiņas, bet pārējos nelielos labojumus, ko parakstījuši visi Metodiskās komisijas locekļi un apstiprinājusi fakultātes dome, apstiprina ar mācību prorektora rīkojumu.

Lēmumu – skatīt Senātā, nosaka Studiju reglaments.

2006. gada 20. aprīlis

5. Pieteikumi finansējuma saņemšanai no Eiropas Sociālā fonda (ESF).

(U. Citskovskis) Rektors informēja, ka šogad no ESF saņemtie līdzekļi – aptuveni 1,2 miljoni latu – ir ļoti liela summa, un uzsvēra, ka jāseko, kā šie projekti darbojas. Turklāt ir jau izsludināta pieteikšanās ar jauniem projektiem. No administrācijas par to atbild U. Citskovskis, kurš sīkāku informāciju par projektiem iesniegs dekāniem. Par praksi apstiprināti 19 projekti, par studiju programmu uzlabošanu – 16 projekti, par profesionālo orientāciju – 6 projekti. Tālākizglītībai, iespējams, būs pieteikti 10 projekti, četri no tiem jau sagatavoti apstiprināšanai. Akadēmiskā personāla atbalstam pieteikti 11 projekti, studiju programmu uzlabošanai – 30 projekti. Ir grūtības ar projektu vienotu reģistrāciju, jo pieteicēji to dažkārt apiet.

6. Papildu finansējums zinātniskai darbībai. (I. Knēts, L. Ribickis) Rektors paskaidroja, ka zinātnes finansējums gaidāms no trim avotiem: pirmkārt, zinātnes bāzes finansējums Ls 440 000, ko saņemsim sadalītu pa mēnešiem; otrkārt, valsts budžeta finansējums, kas paredzēts zinātniskās darbības atbalstam visās valsts dibinātajās augstskolās (no tā finansē IZM – RTU projektus), pirmie šādi projekti noslēdzās janvārī, tagad sākas otrais projektu gads ar Ls 574 000 lielu finansējumu; treškārt, finansējums zinātnes atbalstam universitātēs, no kura saņemsim Ls 667 000.

Zinātņu prorektors L. Ribickis informēja, ka no RTU puses ir parakstīts līgums ar IZM par šo līdzekļu izmantošanu RTU. Gaidām atbildi no IZM. Bāzes finansējumu var izmantot algām tiem pētniekiem, par kuriem ir iesniegta prasītā informācija. Sešas struktūrvienības ir palikušas aiz borta, jo nav iesniegušas nekādus datus. Ir nolemts bāzes finansējuma pārējo līdzekļu daļu – Ls 360 000 – sadalīt visiem, bet darba algu – Ls 140 000 tikai tiem, kas laikā iesnieguši datus. Nākamgad dati jāiesniedz laikus.

Faktiski esam saņēmuši četras reizes mazāk, nekā mums pienāktos. Prorektora priekšlikums – štata vadošajiem pētniekiem maksāt līdz Ls 140, pētniekiem – Ls 100 vai Ls 110, asistentiem – Ls 80. No infrastruktūrai paredzētajiem līdzekļiem papildpersonāla algām var tērēt pusi, tāmes paraugs ir iesniegts struktūrvienībām.

Rektors piebilda, ka vēl ir arī valsts jeb nacionālās programmas prioritārajos zinātnes virzienos (IT, koksnes izmantošana, materiālzinātnes, biotehnoloģija, gēnu inženierija). Tajās vairākus projektus nepieņēma, tie tagad ir pārstrādāti.

7. Rēķinu apmaksa no RTU pamatfinansējuma pārējiem līdzekļiem. (R. Taraškevičs) Kanclers R. Taraškevičs informēja, ka RTU kontā ir Ls 3 693 000, bet tiem klāt netiekam, jo var izņemt tikai finanšu plānā paredzētās summas. Kanclers lūdza nepirkt neko no pamatbudžeta līdzekļiem un aprīlī apmaksai minimāli sniegt rēķinus, kas saistās ar materiālu pirkumiem, pakalpojumiem, ēdināšanu, ūdeni u.tml. Kanclers atgādināja, ka materiāli atbildīgajiem ir pārskaitīta nauda uz apmaksas kartēm. Var apmaksāt reklāmas izdevumus uzņemšanai un mācību procesam, ļoti vajadzīgos komandējumus, izdevumus zinātnei, projektiem, ESF doktorantūras pabalstus, kapitālos izdevumus datoriem, iekārtām mēbelēm, intelektuālajam īpašumam.

Iekrātos rēķinus kanclers cer samaksāt aprīlī. Līdzīga situācija ir visās augstskolās.

8. ES finansēto remontdarbu gaita. (A. Rubenis) Rektora vietnieks saimnieciskajā darbā A. Rubenis informēja, ka firma Wiessmann darbus tualetēs un auditorijās jau praktiski ir pabeigusi. Ir izsludināts atklātais konkurss uz auditoriju remontiem Ezermalas ielā un Meža ielā, atvēršana paredzēta 18. aprīlī.

Nākamais konkurss būs MLĶF ēkām, kuras pašlaik apzina. Kopā ar aparatūras iegādi šogad būs apgūts aptuveni viens miljons latu. Grūtāk iet ar remontiem ETF laboratorijās. A. Rubenis lūdza ETF dekānu G. Balodi paaugstināt darbinieku aktivitāti 4. stāva telpu atbrīvošanā remontiem un prasību izstrādē telpu iekārtošanai.

Arī EEF laboratoriju remonti ir sarežģīti speciālo prasību dēļ, bet tur darbi vedas raitāk. A. Rubenis pateicās Studiju daļai par operativitāti plūsmas auditoriju sarežģīto specifikāciju izstrādē. Renovācijas daļa gādā par šogad nepieciešamajām iekārtām, kuru iepirkuma konkursus vēl izsludinās.

9. Centralizētie iepirkumi 2006. gadā. (A. Rubenis) Šogad veiktas 13 cenu aptaujas par Ls 62 000 un viens konkurss par Ls 25 000. Trīs konkursi ir jau atklāti – par biroja tehniku, darbinieku veselības apdrošināšanu un MLĶF iekārtām. Divas cenu aptaujas vēl ir procesā. Uz vietas stāv datoru iepirkums, gaidot jauno Iepirkuma likumu.

10. Zinātniskās aparatūras iegāde MLĶF, APF un BF. (L. Ribickis) Zinātņu prorektors L. Ribickis informēja, ka MLĶF projekts apstiprināts tikai pagājušā mēnesī, jo fakultāte bija pieprasījusi izmaiņas un CFLA bija iebildes pret tabulām. Tagad jācer, ka FM un IZM dokumentu parakstīs. DITF un ETF pagājušā gada projekta kopējā atskaite tikko parakstīta, jo tikai pagājušā nedēļā S. Vasiļevska sameklēja vajadzīgos dokumentus. Tagad vēl gaida galīgo atbildi.

11. Par Senāta aprīļa sēdi. (M. Knite) Izskatīja Senātā iesniegtos lēmumprojektus. Dekāniem iesniedza lēmumprojektu par struktūrvienību pārstāvniecības kvotām RTU Senātā: studenti – 16; rektorāts, ZB, NĶI – 6; DF – 1; LF – 1; RBS – 1; HI – 2; VI – 2; APF – 2; BF – 7; DITF – 9; ETF – 4; EEF – 5; IEF – 10; MLĶF – 7; TMF – 7; kopā – 80.

M. E.

SVEICAM!

2006. gada 20. aprīlis

Sportam veltīts mūžs GAĻINA POĻAKOVA, Sporta katedras lektore Sporta katedra un Sporta klubs sveic katedras docentu pedagoģijas doktoru Jāni Muižnieku 70 dzīves un 50 darba gadu jubilejā.

Visi 50 darba gadi veltīti sportam, strādājot gan organizatorisko, gan mācībspēka – trenera darbu. No kopējā darba stāža 45 gadi aizvadīti RTU Sporta katedrā.

Praktiskā darba gaitas viņš sāka jau studiju gados, mācoties toreizējā Latvijas Valsts fiziskās kultūras institūtā. Pēc viņa iniciatīvas kultūras namā Ziemeļblāzma nodibināja boksa sekciju. Tur, strādājot par treneri, aizvadīti pirmie seši darba gadi. Tie izrādījās jaunajam trenerim veiksmīgi. Šajā posmā tika sagatavoti trīs sporta meistari boksā. Tas arī deva galveno impulsu turpmākajam darbam.

Tālajā 1961. gadā konkursa kārtībā Jāni Muižnieku pieņēma darbā RPI Sporta katedrā, kuru toreiz vadīja pazīstamā sporta darbiniece Vera Molčanova. Šai darba vietai jubilārs ir uzticīgs līdz šai dienai.

Darbu augstskolā J. Muižnieks sāka ar sporta bāzes izveidi Skolas ielā 11, kur strādā arī pašreiz, radot iespēju studentiem nodarboties ar smagatlētikas sporta veidiem – svarcelšanu, atlētisko vingrošanu, cīņu, boksu. Uzkrājis pieredzi darbā augstskolā un trenera darbā, viņš pievērsās arī zinātniskajam darbam.

Sekoja studijas aspirantūrā Maskavas Centrālajā fiziskās kultūras institūtā.

Aspirantūras laikā uzrakstīta un aizstāvēta pedagoģijas zinātņu kandidāta disertācija par bokseru sagatavošanas problēmām. Jāpiebilst, ka Jānis Muiž-

nieks bija pirmais Latvijas pārstāvis, kas aizstāvēja disertāciju boksa specialitātē.

Pēc aspirantūras beigšanas J. Muižnieks turpināja strādāt Sporta katedrā, vadīja nodarbības studentiem, trenēja izlases komandu boksā un turpināja nodarboties ar zinātnisko darbu, vēlāk viņu iecēla par katedras vadītāja vietnieku zinātniski metodiskajā darbā. Krājoties pieredzei, J. Muižnieks iesaistījās zinātniskajā darbā arī citās organizācijās.

Viņš ir ievēlēts Latvijas Sporta komitejas zinātniskajā padomē, piedalās Latvijas Boksa federācijas (LBF) zinātniskās brigādes darbā, gatavojot sportistus atbildīgiem startiem. Izmantojot zinātniskā darba pieredzi, palīdz katedras kolēģiem iesaistīties zinātniski metodiskajā darbā, organizē katedras konferences un publicē to materiālus. J. Muižnieks ir 72 publikāciju autors. Paralēli pedagoģiskajam darbam veic arī lielo organizatorisko darbu LBF valdē, vadot treneru padomi vairāk nekā 20 gadu, piedalās sacensību tiesāšanā.

No 1995. līdz 2002. gadam J. Muižnieks strādāja par Sporta katedras vadītāju. Šajā posmā paralēli pedagoģiskajam un organizatoriskajam darbam uzmanība veltīta arī saimnieciskajam darbam, labiekārtojot visas pašreiz esošās RTU sporta bāzes, kas savulaik tika pārņemtas no citām organizācijām. Attīstīja vairākus jaunus sporta veidus: florbolu, estētisko grupu vingrošanu u. c.

J. Muižniekam piemīt skaistuma un harmonijas izjūta, laikam tāpēc viņš lielu uzmanību veltīja sieviešu vingrošanas sporta veidiem un nodibināja RTU jaunu sporta veidu – sieviešu estētisko grupu vingrošanu, uzaicinot šo rindu autori

vadīt nodarbības studentēm un trenēt izlases komandu. Sniedza organizatorisku palīdzību komandas sagatavošanā atbildīgiem startiem. Pateicoties mūsu sadarbībai, četru gadu laikā estētiskā grupu vingrošanas komanda izauga līdz starptautiskam līmenim un sekmīgi startēja pasaules čempionātos 2001. un 2002. gadā, pārstāvot Latviju. Komandas vingrotājas ļoti ciena katedras vadītāju par atbalstu startos un palīdzību mācību procesā.

Trenera darbā J. Muižnieks ir sagatavojis 14 sporta meistarus boksā gan individuāli, gan kopā ar citiem treneriem.

Viņa trenētā RTU izlases komanda ir daudzkārtēja Latvijas Universiādes čempione. Labākie viņa audzēkņi – A. Matjušenkovs, E. Valenieks, J. Seņka, A. Černuckis u. c. ir vairākkārtēji Latvijas čempioni boksā. A Matjušenkovs bija PSRS izlases komandas dalībnieks, sudraba medaļas ieguvējs Vissavienības Universiādē 1989. gadā. Arī tagad J. Muižnieks strādā ar jaunu un talantīgu smagsvaru A. Selezeņu, no kura nākotnē var gaidīt labus rezultātus.

Manuprāt, stāsts par jubilāru būtu nepilnīgs, ja mēs neuzzinātu, ko par viņu saka ilggadējie darba kolēģi.

Bijušais Sporta katedras vadītājs docents Harijs Čebrikovs: «Jānis bija labs bokseris, tagad zinošs un veiksmīgs treneris, viņa audzēkņi vienmēr guvuši labus panākumus, mierīgs, nosvērts un iejūtīgs pret studentiem. Absolūts bezkonfliktu cilvēks. Grūti pateikt, vai tas ir agresīvā sporta veida ietekmē vai tāpēc, ka viņš labi pazīst savus kolēģus, vai tā ir rakstura īpašība – visu nokārtot mierīgā ceļā. Ļoti rūpējas par savu veselību un vienmēr

7 saglabā sportisko formu.»

Ilggadēja RTU Sporta kluba darbiniece Zinta Liepiņa: «Jānis vienmēr ienāk Sporta klubā ar gaišu smaidu, humoriņu, vienmēr pozitīvi noskaņots, katrreiz pastāsta kādu interesantu joku vai anekdoti. Ar viņu viegli risināt darba jautājumus, viņš nekad neizrāda neapmierinātību, ļoti labestīgs cilvēks ar humora izjūtu. Māk pateikt komplimentus dāmai un sacerēt skaistu dzejolīti svinīgam gadījumam.»

Docents Genādijs Vanajevs: «Ar Jāni kopā strādāju 29 gadus. Viņš ir augstas klases pedagogs, cilvēks savā vietā. Viņš mīl savu darbu, dara to profesionāli un nopietni, viņam ir labs kontakts ar audzēkņiem. Domāju, ka tas arī ir jauno sportistu augsto rezultātu pamats. Būdams zinātniskas ievirzes cilvēks, viņš daudz spēka un laika veltī boksa teorētiskiem jautājumiem. Ar viņu viegli kontaktēties, viņam ir lieliska humora izjūta, Jānis māk jokot un stāstīt dažādus notikumus.»

Docents Alberts Bagojans: «Jānis piekopj veselīgu dzīvesveidu, nodarbojas ar atlētisko vingrošanu, spēlē galda tenisu.

Treniņu laikā labi demonstrē audzēkņiem speciālos vingrojumus. Viņa pedagoģiskā meistarība izpaužas diferencētā pieejā studentiem sportistiem, mākā nodrošināt motivāciju nodarboties ar boksu. Jāni var raksturot kā vishumānāko boksa treneri.

Viņš ļoti rūpīgi un zinoši attiecas pret sportistu veselību, bokseri droši iet ringā, ja viņus sekundē Jānis.»

Jubilārs turpina strādāt Sporta katedrā, vada mācību darbu un trenē boksa izlases komandu, kas arī šogad izcīnīja zelta medaļu Latvijas Universiādes sacensībās, ir možs un dzīvespriecīgs, turpina pilnveidot savu fizisko sagatavotību.

Vēlam viņam veselību un veiksmi turpmākajā dzīvē!

8

STUDENTU LAPA

Mehu ekskursija uz SIA TTS Avio

24. martā TMF studenti – mehi – devās ekskursijā uz mašīnbūves un metālapstrādes uzņēmumu SIA TTS Avio Dārzciemā.

TTS Avio ir dibināts 1992. gadā uz vecās aviācijas rūpnīcas bāzes. Pašlaik uzņēmumā strādā apmēram 115 darbinieku. Rūpnīcā joprojām darbojas arī padomju laikā ražoti darbagaldi, kurus izmanto neliela apjoma detaļu izgatavošanai, bet pārsvarā visi darbi tiek veikti ar moderniem ciparprogrammējamiem vadības darba galdiem.

Uzņēmumā mūs laipni sagaidīja tā

prezidents Juris Legzdiņš, kurš arī mūs iepazīstināja ar TTS Avio darbību jeb, viņa vārdiem sakot, ar «uzņēmuma virtuvi». Uzņēmums pārsvarā ražo specifiskas iekārtas pēc pasūtījuma un tās eksportē uz ārzemēm. Juris Legzdiņš izrādīja savu uzņēmumu, sākot no administrācijas, pasūtījumu izvērtēšanas un beidzot ar gatavās produkcijas izvešanu no rūpnīcas. Mums tika dota iespēja iziet visu ražošanas ciklu no A līdz Z. Viss ražošanas process sākas ar pasūtījuma izvērtēšanu, vai tas ir vajadzīgs uzņēmumam un vai ar to var nopelnīt. Ja pasūtījumu izlemj izpil-

dīt, visa informācija par produktu tiek nosūtīta konstruktoriem, kuri projektēšanas programmā SolidWork projektē detaļas un iekārtu. Konstruktoru darbs nonāk pie inženieriem, kas veic nepieciešamos aprēķinus, veido specifikāciju un tālāk apkopotā veidā informāciju nogādā ražošanas vadītājam.

Katram darbiniekam uz rokas tiek iedota izgatavojamās detaļas skice, un sākas darbs pie pasūtījuma, kas ilgst 4-8 nedēļas.

Rūpnīcā darbs sākas ar materiālu izvēli un to piegādi. Materiāli parasti neglabājas lielā daudzumā, tos pēc atvešanas tūlīt

2006. gada 20. aprīlis liek lietā. Tad materiāls tiek sagarināts un piegādāts tiem darbiniekiem, kuriem tas ir nepieciešams. Katrs darbinieks sagatavo noteiktu detaļu. Man pašam likās interesants apstrādes veids detaļām, kuras tiks lietotas āra apstākļos. Tām veic pretkorozijas apstrādi. To nodrošina speciāla apstrāde ar skrotīm, pēc kuru iedarbības metāla virsma kļūst raupja, līdz ar to ļoti labi klājas krāsa, un, lietojot agregātu ārā, tas nepakļaujas korozijas ietekmei.

Detaļu krāsojot, jāievēro noteikta temperatūra, to nodrošina speciālas iekārtas.

Ja detaļu nepieciešams lietot ātri, tad, tai žūstot, paaugstina temperatūru, bet, ja detaļu daudzums ir neliels, tad temperatūru var samazināt un kaltēt detaļu ilgāk. Atkarībā no žūšanas ātruma telpā var uzturēt temperatūru no 30 līdz 60 0 C. Kad iekārta ir sakomplektēta, to pārbauda, testējot ar pusotras reizes lielāku slodzi nekā paredzēts. Ja testējot iekārtai neparādās bojājumi, to izjauc un eksportē.

Uzņēmuma prezidents Juris Legzdiņš izrādījās labs ekskursijas vadītājs, kas prot īsi un saprotami izstāstīt lietas būtību. Pēc šīs ekskursijas mēs, studenti, apjautām, ka mašīnbūve kā nozare Latvijā attīstās un ražošanas apjomi tajā pieaug, bet kvalificētu speciālistu, kas ir arī labi apmaksāti, trūkst. Secinājums ir viens: arī Latvijā mums ir iespēja sevi pierādīt un saņemt augstu atalgojumu par profesionālu darbu, pat nebraucot strādāt uz ārzemēm.

Vai taisāties turpināt studijas pēc savas pašreizējās programmas beigšanas?

Maģistra grādu potenciālie darba devēji jau respektē vairāk.

ZIGMĀRS, ETF – Jā, taisos turpināt studijas maģistrantūrā. Protams, lai būtu gudrāks.

OSKARS, BF – Jā, visticamāk maģistrantūrā. Tas bakalaurs jau visiem... Bakalaurs, bakalaurs, kādreiz augstākā izglītība bija nozīmīgi, bet tagad tas nav nekas.

VIESTURS, EEF – Visticamāk, ka jā. Jo, iegūstot bakalaura grādu, mēs neko nezinām, tikai teoriju, ar kuru neko nevar izdarīt.

Jāturpina iegūt zināšanas maģistra studijās. Varbūt manas domas ar laiku mainīsies, bet pagaidām es tā domāju.

RŪDOLFS, DITF – Jā, taisos mācīties tālāk pēc bakalaura grāda iegūšanas maģistrantūrā. Tāpēc, ka mīlu savu augstskolu un fakultāti, man patīk mācīties. Pats par sevi saprotams, ka kļūšu gudrāks.

ALEKSEJS, TMF – Jā. Uzskatu, ka jāiegūst pēc iespējas vairāk no tā, ko mums piedāvā, lai būtu konkurētspējīgi darba tirgū.

LĪVA, LMĶF – Noteikti mācīšos tālāk. Mūsdienās bakalaurs nav nekas, maģistrs jau ir nopietnāk. Bakalauru var dabūt jebkurš.

LAURA, ETF – Kutelīgs jautājums. Jā, doma ir.

Uzskatu, ka ar bakalauru nepietiek, lai es varētu normāli sākt savu karjeru šajā jomā, tāpēc ir vēlme turpināt. Arī tāpēc, ka vēlos turpināt vadīt pašpārvaldi.

Tagad esmu ieskrējusies un vēlos šo darbu turpināt.

Intervēja: SABĪNE, DITF SP

2006. gada 20. aprīlis

STUDENTU LAPA

9

Edgars Ivanovs: Bez idejām nenotiek nekas

– Kas tu esi parlamentā, un ko tu dari?

– Drīz apritēs jau gads kopš tā laika, kad mani ievēlēja RTU SP un tās valdē.

Visu šo laiku mans amats un vistiešākais pienākums bija vadīt Ārējo sakaru nodaļu, ko, manuprāt, esmu darījis veiksmīgi.

– Cik gadu mācies RTU? – Šis ir mans otrais gads, kad ar lepnumu varu teikt, ka esmu RTU students, līdz ar to arī otrais gads manas karjeras izaugsmē, kurā esmu izvēlējies tādu nozari kā enerģētika.

– Cik ilgi darbojies parlamentā?

– Mana darbība RTU SP sākās salīdzinoši nesen (uz to biedru fona, kuri tur jau darbojas trīs un vairāk gadu), tikai pagājušogad ap šo laiku. Savukārt darbība fakultātes studentu pašpārvaldē sākās jau krietni agrāk – tajā pašā dienā, kad notika manas pirmās lekcijas.

Uzreiz pēc lekcijām skrēju... Kur skrēju? Skrēju meklēt kādu, kas man varētu pateikt, kādā veidā varu sākt iesaistīties studentu dzīves celšanas procesā – sākt darboties Studentu parlamentā/pašpārvaldē (tad man nebija īsti skaidrs, kāda starpība ir starp studentu pašpārvaldi un studentu parlamentu, zināju tikai to,

ka SP valde ir kaut kas ļoti nopietns, un tur var atrasties tikai izredzētie :).

– Kuras ir tavas paša idejas, kas ir īstenojušās?

– Bez idejām studentu dzīvē nenotiek itin nekas! Katra mazā darbība notiek šeit tikai tad, ja ir ideja.

Vai jūs varat iedomāties, cik ir tādu mazo darbību? Miljons! Un kopā tās veido lielus darbus, kuriem ir nepieciešams daudz, ļoti daudz ideju.

Lielākais mans lepnums un prieks šobrīd ir nesen notikusī (20.02.–26.02.) kultūras apmaiņa ar Debrecenas Universitātes tehnisko fakultāšu studentiem.

Pagājušā gada septembra sākumā 15 mūsu universitātes studentiem bija dota unikāla iespēja doties ceļojumā uz Ungāriju, lai nedēļas laikā iepazītu tās vēsturi, kultūru, arhitektūru un, protams, cilvēkus. Atbraucis atpakaļ un sapratis, cik tur bija labi, zināju, ka latviešiem ir jāuztaisa kaut kas līdzīgs, bet vēl labāks.

Tika uzrakstīts projekts ar nosaukumu What does it mean to be a Latvian?, kas tika iesniegts ES programmai Jaunatne.

Projekts paredzēja divpusēju kultūras apmaiņu, un tā kopējā tāme bija aptuveni

RTU Rektora kauss volejbolā

Sestdien, 1. aprīlī (bez jebkādiem jokiem), VEF Sporta zālē notika RTU sacensības volejbolā, kurās piedalījās visas fakultātes. Interesanti bija tas,

ka bija apvienotā BF+APF+MLĶF komanda. Šai apvienotajai komandai, kā arī TMF sacensības beidzās bez uzvarām, bet tas

5,5 tūkst. eiro.

Projekts tika apstiprināts, nauda piešķirta, neapmierinātas sejiņas netika manītas.

Ideja ir īstenojusies!

– Idejas, ko vēl gribētu realizēt?

– Cik es sevi atceros, vienmēr kaut kur esmu skrējis. Vai tās bija zīmēšanas nodarbības, dejas vai foto pulciņš, ko kavēju, es neatceros. Atceros, ka skrēju.

Skrienu arī tagad, bet ne tādēļ, lai kaut kur paspētu – tādēļ, ka tas man sagādā baudu. Jāpiebilst, ka arī attālumi, ko veicu, ir nedaudz mainījušies, tagad tie vidēji vienā reizē sasniedz 15 km, bet esmu aiz muguras atstājis arī 42,195 km jeb maratonu.

Tāpēc mans kvēlākais sapnis ir uztaisīt piedzīvojumu sacīkstes, kurās būs aicinātas piedalīties visas Latvijas universitāšu komandas. Sacensību dalībnieku galvenais uzdevums būs sasniegt finišu, veicot garu, ļoti garu (lai ir grūti :)) distanci, pārvietojoties gan pa zemi, gan pa ūdeni, gan pa gaisu.

Jāteic, ka kopumā tas nav nekas oriģināls, jo gan pasaulē, gan arī pie mums Latvijā tiek organizēti šāda veida pasākumi, bet dalība tajos maksā bargu naudu, kuru parasts students (piemēram, es) nav ar mieru maksāt.

– Kāpēc tu darbojies Studentu parlamentā?

– Parlaments ir tā vieta, kur studenti var sevi realizēt.

Es redzu parlamentu kā bezgalīgi lielu telpu, kurā ir viss. Patiešām viss. Ir otas, krāsas, šķēres, diegi, adatas, rudzi, piens, zīmuļi, zāģi, āmuri, ir pat savs ceļamkrāns. Šo sarakstu varētu turpināt, bet es to nedarīšu, jo jau iepriekš pateicu, ka tur ir viss.

Iekšā tiek ielaists students – pliks, kā māte radījusi. Ko nu darīt? Apģērbties un sākt strādāt! Katram ir dots gan laiks (protams, ierobežots), gan vieta improvizēt.

Tā kā cilvēki ir dažādi, arī padarītās lietas vienādā laika posmā ir dažādas. Dažiem laiks parlamentā ir par īsu, lai šajā

lielajā telpā atrastu āmuru. Ir tādi, kas paspēj tikai uzzīmēt vienu gleznu, kuru var apskatīt ikviens, bet pēc gadiem tas būs vienīgais atgādinājums autoram par darbību parlamentā, protams, neiztikt arī bez tādiem, kas tikpat ilgā laikā, jau ir paspējuši uzbūvēt savas pasaules, kurās dzīvo paši un atrodas vieta, protams, arī visiem pārējiem gribētājiem!

– Tagad viens semestris Vācijā...

– Tieši tā! Un atkal pie visa vainīgs ir Studentu parlaments, jo ideja studēt vienu semestri ārpus Latvijas radās kultūras apmaiņas laikā Ungārijā, kad viens no parlamentāriešiem man stāstīja, cik daudz ir ieguvis, cik labi pavadījis laiku, studējot pusgadu Magdeburgā, Vācijā.

Uzreiz sapratu, ka arī man ir jāpiesakās uz Socrates/Erasmus stipendiju studijām ārzemēs. Domāts – darīts. Nekavējoties iesniedzu savu pieteikumu, kurā, pie pilsētas, kurā vēlētos studēt, drukātiem burtiem ierakstīju BERLĪNE. Teikšu atklāti – izvēlēties valsti, kurā gribētu studēt nebija grūti, jo jau pāris gadu (vismaz) mani nepamet doma savu maģistra grādu iegūt tieši Vācijā. Kāpēc? Tas jau ir cits stāsts.

Tagad esmu Vācijā, lai pilnveidotu savas vācu valodas zināšanas un vēlāk CV pie savām trim dzimtajām valodām pievienotu arī ceturto – vācu ! :) – Brīvais domas lidojums...

– Kādreiz es domāju, ka, pabijis piecas reizes Berlīnē, zinu šo pilsētu kā savus piecus pirkstus. Nu, nē! Tagad saprotu, lai pateiktu, ka esmu bijis Berlīnē, ir jāpavada šeit vismaz nedēļa, diendienā staigājot vai braukājot pa to un apmeklējot ievērības cienīgus apskates objektus (kuru šeit nav maz), priecājoties, cik tā ir varena un skaista.

Vasarai tuvojoties, Berlīne kļūst arvien pievilcīgāka un skaistāka.

Neliedziet sev šo prieku un atbrauciet palutināt savas acis un sirdi uz pilsētu, kura vēl tik nesen nebija pieejama nedz ārzemniekiem, nedz daudziem vāciešiem.

Ar Edgaru sarunājās LĀSMA, MLĶF SP

nemazināja prieku uzspēlēt volejbolu.

Kopējais dalībnieku skaits bija mazliet pāri par 50, bet līdzjutēji – tikai kādi desmit cilvēki. Lielākais atbalstītāju skaits bija uzvarētāju komandas dalībniekam K. Krūzmanim, kuram līdzi bija atbraukusi visa ģimene.

Volejbolā visspēcīgākās izrādījās E fakultātes – EEF un ETF, kas pēc pirmās kārtas abas ar četrām uzvarām arī cīnījās finālā. Labākos panākumus guva EEF volejbolisti, kas divos setos pieveica ETF un līdz ar to kļuva par RTU Rektora kausa uzvarētājiem.

Visspraigākā cīņa norisinājās par trešo vietu, kur cīņa ritēja par katru punktu.

Spēcīgāka bija IEF komanda, kas arī ieguva augsto trešo vietu.

Uzvarētāju komandā (EEF) spēlēja A. Perevozņikovs, J. Morozovs, U. Puļķis, A. Patapovs, E. Lauva, E. Kārklis, U. Sirmelis un K. Krūzmanis.

Individuāli labāko sniegumu uzrādīja R. Bukovskis (ETF), K. Krūzmanis (EEF), A. Golubevs (ETF) un U. Puļķis (EEF).

RTU Rektora kausa volejbolā rezultāti: 1. vieta – EEF; 2. vieta – ETF; 3. vieta – IEF; 4. vieta – DITF; 5. vieta – TMF; 6. vieta – BF+APF+MLĶF. MĀRTIŅŠ, ETF SP

10

STUDENTU KLUBĀ UN KULTURAS CENTRĀ

2006. gada 20. aprīlis

Iveta Kalniņa dejo no sirds un gūst panākumus Līnijdeju pirmsākumi Latvijā meklējami 1999. gadā, taču par līnijdejošanas uzplaukuma laiku var uzskatīt 2001. gadu. Arī Ivetas ienākšana līnijdejās saistīta ar 1999. gadu, kad viņa pēc mācībām Anglijā atgriezās Latvijā un 2000. gada aprīlī noorganizēja savu pirmo grupu Kickin’

LELDE PETRĀNE Iveta Kalniņa līnijdeju jomā startē jau kopš 2001. gada, kad pirmo reizi ar savu deju Let’s Go Crazy kā fināliste piedalījās sacensībās Anglijā. Iveta startējusi un guvusi labus rezultātus vairākos ārvalstu līnijdeju konkursos. Šā gada februārī pirmo reizi liela mēroga līnijdeju sacensības norisinājās arī Latvijā. Tajās Iveta Advanced Dyamond klasē izcīnīja pirmo vietu. Pavisam nesen – šā gada martā – arī Berlin Open sacensībās Advanced Dyamond klasē Iveta plūca uzvaras laurus. «Tagad man ir reālas iespējas aizbraukt arī uz pasaules mēroga sacensībām, kas būtu ļoti liels apliecinājums tam, ko daru, kā sevi pilnveidoju un izglītoju šajā deju jomā,» teic Iveta.

Iveta Kalniņa līnijdejas Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Studentu klubā māca kopš 2002. gada. Pēc veiksmīgas eksāmenu nokārtošanas viņa ieguvusi Starptautiski sertificētas profesionālas līnijdeju instruktores sertifikātu, kas izsniegts Apvienotās Karalistes aliansē. Patlaban Iveta ir vienīgā, kura Latvijā var lepoties ar šādu sertifikātu.

Stars. Nu jau šai grupai pievienojušās vairākas paaudzes, tostarp arī divas Kickin’ Stars studiju grupas, kas darbojas RTU Studentu klubā.

«Ne tikai atstaigāt soļus, bet ielikt sirdi un savu pieredzi dejās – tāds ir mans uzdevums. To nododu tālāk arī saviem

No 19. aprīļa RTU Mazajā zālē, Kaļķu ielā 1

Foto un īsfilmu konkursa

Made in RTU fotoizstāde

Konkursa darbu izlase. Autori: Miks Šēls, Mihails Jeršovs, Agris Alksnis, Edgars Strods, Jurijs Korjakins, Leonīds Krajevs, Anna Kaļiņina.

Rīko: RTU Studentu klubs un Studentu parlaments.

dejotājiem, jo tikai tas, kas izgājis caur tavu sirdi, atspoguļojas dejā, nevis tas, kas nokopēts vai nofilmēts un pārvērsts par savējo,» stāsta Iveta. Ja dejotājs dejojot no sirds, viņš nekad uz laukuma nepalikšot nepamanīts.

Līnijdejotāji tradicionāli tiek iedalīti divās grupās. Pirmajā grupā ir tipiskie līnijdejotāji jeb, kā amerikāņi sauc, – stomperi. Tipiskais līnijdejotājs iemācās populārākās dejas un pievienojas pūlim, lai tās dejotu, atpūstos un priecātos. Otrajā grupā ietilpst sacensību līnijdejotāji – cilvēki, kas jau izgājuši caur tipiskā līnijdejotāja līmenim un vēlas uzzināt kaut ko vairāk par šo deju.

Viņus interesē sacensību deju stili, kurus jāiemācās atpazīt un atšķirt, kā arī dejojot izmantot stilu nianses. «Lai kļūtu par labu sacensību dejotāju, jātrenējas ļoti daudz un, galvenais, – jāatrod labs pasniedzējs, lai netiktu velti tērēts laiks

un enerģija. Bet ar to vien nepietiek – tas ir arī visai dārgs hobijs. Piemēram, labi sacensību zābaki maksā ap 250 latu, katram deju stilam savs tērps – no 150 līdz 200 latiem, vēl jārēķina arī bižutērija dāmām un kantri stila cepures kungiem,» skaidro Iveta. Viņa atzīst, ka bieži nākas būt arī citās valstīs, lai mācītos, iegūtu pieredzi un zināšanas, jo arī šajā deju pasaulē nekas nestāv uz vietas – mainās stils, mode, tendences.

Ja kādu ir ieinteresējušas līnijdejas, Iveta aicina droši nākt uz nodarbībām kādā no iesācēju grupām, kur tiek apgūti, piemēram, soļu nosaukumi, to izskaidrojums. «Tas ir tāpat, kā būvēt māju – no pamatiem,» uzsver Iveta.

Papildu informācija par līnijdejām un dalības iespējām pieejama interneta mājaslapā www.linedance.lv vai zvanot Ivetai pašai – 9221108.

11

INFORMĀCIJA

2006. gada 20. aprīlis

RTU Psiholoģijas klubs Meklējumu laboratorija

Nodarbības ceturtdienās plkst. 18 RTU, Kaļķu ielā 1 – 216. kabinetā 27. aprīlī Pavasara meditācija Nodarbību vada Irēna Larionova Maijā RTU Mazajā zālē, Kaļķu ielā 1 Lekciju cikls Dzīves krīzes – dzīves iespējas. Cilvēka attīstības biogrāfiskās likumsakarības. Uldis Saveļjevs.

I Cilvēka būtība. (11. maijā.)

1. Mūsdienu skatījums uz cilvēka būtību, a. Cilvēka fiziskā dzīve un attīstība. b. Cilvēka emocionalā dzīve un attīstība. c. Cilvēka garadzīves attīstība.

2. Moderno uzskatu salīdzinājums ar reliģiskajiem uzskatiem.

3. Cilvēks mūsdienās un augstākas dzīves jēgas meklējumi.

II Biogrāfiskās likumsakarības – 1. (18. maijā) 1. Ritmi biogrāfijā.

2. Bērnība un jaunība. a. Ienākšana fiziskajā pasaulē. b. Bērnības ietekme uz turpmāko dzīvi. c. Savas identitātes un dzīves uzdevumu meklējumos.

3. Brieduma gadi – dziļākais inkarnācijas punkts Vidusdzīves posma iespējas un bīstamība.

III Biogrāfiskas likumsakarības – 2. (25. maijā) 1. Vidusdzīves krīzes posms.

Izmaiņas psiholoģiskajos procesos.

Reakcija uz iekšējām izmaiņām.

2. Kāpēc daudzas jaunībā talantīgas personības zaudē savas spējas?

3. Iešana pretīm dzīves noslēgumam.

4. Sava dzīves uzdevuma apzināšanās.

Autors: U. Saveļjevs, dipl. ing., psihoterapeits, lektors, LSEZ SIA Glen Oil rīkotājdirektors, psihoterapeitu apmācības programmas docents, lektors Starptautiskajā Enioloģijas un holistikas akadēmijā Akvilona. Studē LU doktorantūrā.

«Man tas ir sevisķi patīkami, jo RTU, agrāk RPI, ir pirmā augstskola, kuru es beidzu.»

RTU studentiem un darbiniekiem ieeja bez maksas; pārējiem – Ls 2.

Informācija Studentu klubā un Kultūras centrā, Kaļķu 1–216, tālr. 7089477.

EEF studentu pašpārvaldes Izaicinājums biljardam un boulingam LINDA BĒRTAITE, EEF 14. martā notika kārtējā EEF studentu pašpārvaldes sēde, kas šoreiz norisinājās pavisam neierastā vidē. Tā nu mēs – 13 pašpārvaldes censoņi – tikāmies boulinga centrā Zelta boulings, lai īstenotu projektu Izaicinājums biljardam un boulingam. Projekta mērķis bija panākt, lai EEF studentu pašpārvaldes biedri neformālā gaisotnē pavadītu laiku kopā, vairāk iepazītu cits citu un gūtu motivāciju turpmāk tikpat aktīvi vai vēl

aktīvāk darboties studentu pašpārvaldē.

Pie boulinga centra ieejas pašpārvaldes dalībniekiem tika izdalīta vakara nauda, kuru katrs iztērēja pēc ieskatiem.

Pirmajam tika mests izaicinājums biljardam. Pārsteigums bija tas, ka spēlēšanai mums bija atvēlētas divas stundas, nevis viena, kā sākumā domājām. Pieredzes bagātākie spēlētāji apmācīja iesācējus, un spēle varēja sākties, sadalījāmies pa diviem, bet laika gaitā spēlējām arī pa pāriem. Vienā pārī parasti bija puisis ar meiteni, jo daiļā dzimuma

pārstāvēm biljards nevedās tik labi un bija nepieciešama palīdzība. Bija spēles, kurās meitenes pa divām centās pievārēt vienu puisi, tas, kā viņām veicās, šoreiz paliks noslēpums. :) Pēc biljarda un kopēja foto noīrējām apavus, lai dotos spēlēt boulingu.

Spēlējot boulingu, bija gan prieka izsaucieni par straiku, gan komiskas situācijas, bet svarīgākais, ka jutām viens otram līdzi un atbalstījām gan veiksmes mirkļos, gan neveiksmēs. Starp metieniem paspējām apspriest arī svarīgākas lietas,

Latvijas 16. universiāde svarbumbu celšanā Sestdien, 18. martā, Jelgavā notika Latvijas 16. universiāde svarbumbu celšanā. Sacensībās piedalījās sešu Latvijas augstskolu spēcīgākie studenti, dalībnieku kopskaits – 55. Daudzi no šiem sportistiem regulāri piedalās arī Latvijas mēroga pieaugušo sacensībās, vairāki ir Latvijas izlases pārstāvji.

Svarbumbu svars sacensībās – 24 kg un 32 kg (koeficients – 2). RTU godalgoto vietu ieguvēji: līdz 60 kg: 1. A. Makuha RTU EEF (44+38=82 p.); līdz 70 kg: 2. D. Vaskins RTU ETF (60+48=108 p. (32 kg)); līdz 75 kg: 1. J. Zvirbulis RTU EEF (55+76=131 p.); 2. I. Silovs RTU TMF (72+58=130 p.); līdz 80 kg: 1. K. Kroičs RTU EEF (93+64=157 p.); līdz 90 kg: 1. K. Markovs RTU EEF (83+56=139 p.); 2. R. Kroičs RTU BFI (54+71=125 p. (32 kg)); 3. U. Ķikāns RTU ETF (50+66=116 p. (32 kg)); virs 90 kg: 2. A. Andrejevs RTU EEF (116+70=186 p. (32 kg)); 3. J. Ivolga RTU DITF (62+71=133 p. (32 kg)).

Rezultāti komandu vērtējumā: 1. – RTU – 78 p.; 2. – DU – 58 p.; 3. – LSPA – 44 p.; 4. – NAA – 41 p.; 5. – LLU – 36 p.;

izveidojās diskusija par piemērotākajiem beidzēju talāriem un to nepieciešamību vispār.

Daži no mums šajā pasākumā ieguva jaunas iemaņas, citi atsvaidzināja jau esošās, bet galvenais, ka kopā lieliski pavadījām laiku. Katrā no sporta veidiem mūsu pašpārvaldei izdotos izveidot pa īstai profesionāļu komandai. Ir kāds izaicinājums?

Projektu nebūtu izdevies realizēt bez tā autora – Artūra Biedra, kā arī bez SP atbalsta – paldies jums!

2006. gada 24. aprīlī plkst. 16 un 19 RTU TTDI rīko

modes skati

Gatavs valkāšanai Rīgas tērpu simfonija, veltīta Rīgas 805.

6. – LPA – 15 p. Šo sacensību rezultāti kārtējo reizi apliecina, ka svarbumbu sportā labus rezultātus var sasniegt īsā laika posmā, kā piemēru var minēt 1. kursa studentu Andreju Makuhu un 3. kursa studentu Kasparu Kroiču, kas ar šo sporta veidu regulāri sāka nodarboties mācību gada sākumā, un pusgada laikā viņu rezultāts ir trīskāršojies. RTU komandas sastāvā

bija arī divi doktorantūras studenti – K. Markovs un J. Zvirbulis. Svarbumbu celšanas disciplīnā Latvijas universiādēs RTU komanda trenera Alberta Bagojana vadībā izcīnījusi uzvaru 16. reizi pēc kārtas, ja ņem vērā trenera ilggadējo pieredzi un uzvaras arī svarcelšanā, tad šī viņam ir jau 40. komandas uzvara.

Attēlā: uzvarētājs kategorijā līdz 80 kg Kaspars Kroičs.

gadadienai.

Biļetes var iegādāties Studentu klubā.

Cena – Ls 2.

12

Studentu konkurss

STUDENTU KLUBĀ UN KULTŪRAS CENTRĀ Individuālas sacensības.

Ja nebaidies riskēt, tevi aizrauj piedzīvojumi, tev pieder ass prāts, spēja darboties ekstremālos apstākļos, vari būt sabiedrības dvēsele un esi bez aizspriedumiem, tad nāc un apliecini sevi!

Aicinām piedalīties visus RTU studentus Pieteikuma anketas un informāciju varat saņemt RTU Studentu klubā, Kaļķu ielā 1 – 216!

Nodot līdz 2. maijam!

• Visu dalībnieku tikšanās: 8. maijā plkst. 18 RTU Mazajā zālē, Kaļķu ielā 1 • 1. kārta: 10. maijā plkst. 18 RTU Mazajā zālē, Kaļķu ielā 1

Uzdevumi: - mājas darba Četras lietas, kas mani vislabāk raksturo prezentācija, - prātnieka tests, - NVS un Baltijas spēka vīru asociācijas rīkotās spēka pārbaudes, - kopēja dziesma un deja.

Ja tiksit finālā, saņemsit jau pirmo balvu!

• Lielais fināls: 27., 28. maijā Siguldā!

Mūs jau tagad atbalsta: SEB Unibanka, SIA Bonnita, Aqua Villa SPA, viesu nams Turaidas ziedi, z/s Kalnzaķi – Reiņa trase, NVS un Baltijas spēka vīru asociācija.

Konkursu rīko RTU Kultūras centrs un Studentu klubs.

Informācija – 7089477; kultura@rtu.lv.

2006. gada 20. aprīlis

Vēl var pieteikties uz RTU darbinieku bērnu un mazbērnu (vecumā no 7 līdz 17 gadiem) vasaras nometni

Noķer sauli

Ventspilī, Piejūras kempingā, no 5. līdz 12. jūlijam.

Pieteikuma anketas uz nometni jānodod 19. aprīlī pēc sarīkojuma vai līdz 28. aprīlim RTU Studentu klubā un Kultūras centrā, Kaļķu ielā 1 – 216, Asjai vai Inesei!

RTU Arodbiedrības biedru bērniem un mazbērniem atlaides!

Informācija – 7089477.

Vīru koris Gaudeamus aprīlī gatavo jaunu pirmatskaņojumu Apsveicam

Turpinot komponistu iesaistīšanu jaunu skaņdarbu radīšanā un vīru koru repertuāra pilnveidošanā, RTU vīru koris Gaudeamus un diriģents Ivars Cinkuss gatavojas nodot klausītājiem Latvijā dzīvojošā Kanādas komponista un džeza saksofonista Nika Gothema četrdaļīgu ciklu vīru korim un pūtēju orķestrim Sapņu pīpe ar brīnišķīgām, kā viegla opija apdvestām Ērika Ādamsona dzejas rindām. Gothema viltus vieglais, daudzveidīgos ritmos balstītais rakstības stils orķestrim eleganti harmonē ar robusti tēsto, bet vietām ļoti smalko balsu rakstu korim.

Pirmatskaņojumā piedalīsies koris un pūtēju orķestris Rīga.

Programmas otrajā daļā skanēs 2005. gadā kora jubilejas programmā pirmo reizi atskaņotais un klausītāju lielu atsaucību guvušais Uģa Prauliņa desmit daļu cikls Venus et Amor, radīts kā «muzikālas atbildes Karlam Orfam un viņa Carmina Burana, kas iemieso vīrišķā gara un miesas stāvokli, kādā viņi ik pavasari meklē Skaistumu, Mīlu, Pavasari, Krogu un vīnu».

Kora dziedājumu, solistes Ievas Paršas «erotiski izteiksmīgo, neoperisko

altu un paša diriģenta Ivara Cinkusa sulīgās soloreplikas» (Inese Lūsiņa, Diena) papildinās dažādas perkusijas jeb sitaminstrumenti (Edgars Saksons, Ivo Krūskops), taustiņi (Uģis Prauliņš, Sarmīte Ārenta), akordeons (Juris Kulakovs) un čells (Ainārs Paukšēns).

Abus šos skaņdarbus koris paredzējis ierakstīt un rudenī izdot jaunā mūzikas albumā.

Projektu realizē biedrība Gaudeamus ar Kultūrkapitāla fonda, Rīgas domes Kultūras pārvaldes, Kanādas vēstniecības, RTU Kultūras centra, Aizkraukles novada domes un Aizkraukles pagasta Kultūras nama atbalstu. Šķiet, ka koncerta pamatnostādne – priecīga mūzika, pavasarim sākoties –tiks veiksmīgi īstenota. Tāpēc sniegsim cits citam iespēju būt priecīgiem un dosimies uz koncertiem 2006. gada 21. aprīlī plkst.

19 Aizkraukles pagasta kultūras namā un 22. aprīlī plkst. 18 Latvijas Universitātes Lielajā aulā.

Biļetes pirms koncertiem norises vietās un iepriekšpārdošanā Biļešu paradīzes kasēs un www.bilesuparadize.lv.

Informācija pa tālr. 9119001, e-pasts: ic@btv.lv, www.gaudeamus.lv.

WWW.re-reserved.com t/p «Alfa», 2. stāvā t/c «Domina», 1. stāvā t/c «Mols», 2. stāvā t/c «Olympia», 2. stāvā t/c «Spice», 1. stāvā

TDA Vektors!

Sveicam Ivaru Cinkusu – Kultūras ministrijas prēmijas laureātu!

Par spilgtu un radošu devumu 2005. gadā Latvijas koru mākslā, vīru koru kustības popularizēšanu un H. Persela operas Didona un Enejs koncertizrādes iestudējumu Ventspilī KM piešķīrusi prēmiju RTU vīru kora Gaudeamus un kamerkora Ventspils mākslinieciskajam vadītājam Ivaram Cinkusam.

Godam pārstāvēta mūsu augstskola Rīgas pilsētas dejotāju skatēs šā gada martā un aprīlī. Vidējā paaudze izrādījās labākā! Esam ļoti gandarīti. Kā redzams, meistarība un dejotprieks nerūsē! Jaunieši noturējušies Rīgas labāko vidū (3. rezultāts žūrijas vērtējumā).

Tagad priekšā salidojumi Bauskā un Liepājā, kā arī jubilejas (50 gadu) Gaudeamus Tartu, bet rudens pusē tālāki braucieni uz festivāliem. Top jauniestudējums – tāds oriģināls latviešu tango Vektoram diezgan neierastā stilā.

Uldis Šteins