Nr 18 24 04 2008

Nr. 18 (1356) 2008. gada 24. aprÄŤlis P Ĺ 0 7 .

R3 ĪĪ (G "A 4 S 5 T& )E /H * N4 ,I ēS 4K Ā6 S/ * 7U & N3 I4 V* 5E ē R5 S& 4I T "Ā7 TĪ ;E &S A* ;V / Ī ēZ , E ,. 0 I1 ZÀ N Ā K K O

0 2 .

1 9 5 9

UzņēmÄ“ji diskutÄ“ ar RTU vadÄŤbu par iespÄ“jÄ m uzlabot tehnisko izglÄŤtÄŤbu Egita KancÄ ne RTU Karjeras dienu laikÄ 2. aprÄŤlÄŤ universitÄ tÄ“ notika diskusija ÂŤCik kvalitatÄŤva teh­niskÄ izglÄŤtÄŤba, tik pieprasÄŤti tehniskie speciÄ listiÂť, kurÄ par aktuÄ lajÄ m ar tehnis­ ko iz­glÄŤtÄŤbu saistÄŤtajÄ m problÄ“mÄ m diskutÄ“ja RTU vadÄŤba un uzņēmÄ“ji.

Diskusijas gaitÄ uzņēmumu pÄ rstÄ vji atzina, ka darba tirgĹŤ ir tehnisko speciÄ listu deficÄŤts un ka no lielÄ kajÄ m tehnisko speciÄ listu augstÄ kÄ s izglÄŤtÄŤbas mÄ cÄŤbu iestÄ dÄ“m – RTU un Latvijas LauksaimniecÄŤbas universitÄ tes – saņem labi sagatavotus speciÄ listus, taÄ?u ir at­ seviťġi jautÄ jumi, ko mÄ cÄŤbu iestÄ dÄ“m vajadzÄ“tu uzlabot. KlÄ tesot RTU vadÄŤbai, tika pÄ rru­ nÄ tas izglÄŤtÄŤbas kvalitÄ tes uzlaboĹĄanas iespÄ“jas. Tika identificÄ“tas vairÄ kas problÄ“mas: teh­ nisko specialitÄ ĹĄu studentu praktisko iemaņu trĹŤkums, sveĹĄvalodu zinÄ ĹĄanas, tostarp vÄ jas zinÄ ĹĄanas krievu valodÄ , kÄ arÄŤ zinÄ ĹĄanas menedĹžmentÄ .

KÄ atzina a/s ÂŤSAF TehnikaÂť valdes priekĹĄsÄ“dÄ“tÄ js Normunds Bergs, galvenie jautÄ jumi, ko RTU vajadzÄ“tu uzlabot, ir studentu praktiskÄ s iemaņas darbÄ ar modernÄ kajÄ m iekÄ r­tÄ m

un sveĹĄvalodu zinÄ ĹĄanas. Viņť atzina, ka studentu praktiskÄ s iemaņas darbÄ ar tehnoloÄŁijÄ m, uz­labojoties universitÄ tes studiju materiÄ li tehniskajai bÄ zei, pÄ“dÄ“jo gadu laikÄ pakÄ peniski uzlabojas. TaÄ?u vÄ jÄ s studentu sveĹĄvalodu zinÄ ĹĄanas joprojÄ m ir bĹŤtisks trĹŤkums darbam uz­ņēmumos, kuri strÄ dÄ Rietumu tirgĹŤ. ÂŤTele 2Âť tehniskais direktors JĹŤlijs Krievs atzina, ka problÄ“mas rodas arÄŤ tiem uzņē­mu­ miem, kas strÄ dÄ ar krievvalodÄŤgo auditoriju, jo pÄ“dÄ“jos gados jaunieĹĄi pietiekami neapgĹŤst arÄŤ krievu valodu.

KÄ atzina RTU rektors Ivars KnÄ“ts, RTU studentiem tiek nodroĹĄinÄ tas specializÄ“tas sveť­ valodu nodarbÄŤbas, kuru mÄ“rġis pÄ rsvarÄ ir palÄŤdzÄ“t studentiem tehniskÄ s terminoloÄŁijas ap­ guvÄ“. VispÄ rÄŤgÄ s sveĹĄvalodas zinÄ ĹĄanas studentam jÄ apgĹŤst vidusskolas laikÄ . LÄŤdzÄŤga prak­ se ir arÄŤ Ä rzemÄ“s, kur pÄ rsvarÄ gadÄŤjumu sveĹĄvalodu nodarbÄŤbas universitÄ tÄ“s studentiem vis­pÄ r netiek organizÄ“tas, pieņemot, ka sveĹĄvalodas pilnÄŤbÄ ir apgĹŤtas vidusskolÄ .

N. Bergs kÄ problÄ“mu minÄ“ja arÄŤ tendenci, kas nosaka talantÄŤgÄ ko studentu pielÄŤdzinÄ Â­ ĹĄanu netalantÄŤgajiem – lai mÄ cÄŤbspÄ“ki spÄ“tu strÄ dÄ t ar studentu grupÄ m, tÄ s parasti tiek pie­

Par atvÄ“rto durvju dienu 12. aprÄŤlÄŤ Ainis KÄ rkliņť, Pirmsstudiju nodaÄźas vadÄŤtÄ js Ĺ o dienu gaidÄŤjÄ m ar nelielu neziņas piedevu, jo bija nolemts visu organizÄ“t un darÄŤt citÄ di nekÄ iepriekĹĄ.

AtteicÄ mies no priekĹĄlasÄŤjuma formas, kad visus interesentus LielajÄ zÄ lÄ“ aicinÄ jÄ m no­ teik­tÄ stundÄ , lai mÄ cÄŤbu prorektors, UzņemĹĄanas komisijas atbildÄŤgais sekretÄ rs un Stu­den­ tu parlamenta prezidents skolÄ“niem stÄ stÄŤtu visu par studijÄ m RTU, uzņemĹĄanu un studentu sadzÄŤvi un brÄŤvÄ laika gaitÄ m. Parasti ĹĄim gadÄŤjumam mĹŤsu telpas bija par mazu. TÄ pÄ“c ra­ dÄ s doma atvÄ“rto durvju dienu LielajÄ zÄ lÄ“ organizÄ“t konsultÄ ciju formÄ visas darba die­ nas garumÄ , katrai fakultÄ tei paredzot atpazÄŤstamu konsultÄ ciju vietu, kurÄ strÄ dÄ tu kÄ ds mÄ cÄŤbspÄ“ks un studenti. Vienlaikus skolÄ“nus gaidÄŤja arÄŤ fakultÄ tÄ“s. SkolÄ“ni fakultÄ tes va­ rÄ“ja apmeklÄ“t individuÄ li, neizmantojot konsultÄ cijas LielajÄ zÄ lÄ“, vai doties uz fakultÄ ti pÄ“c konsultÄ cijÄ m ar speciÄ li organizÄ“tiem autobusiem. SalÄŤdzinot apmeklÄ“tÄ ju skaitu fakul­ tÄ tÄ“s ar apmeklÄ“tÄ ju skaitu LielajÄ zÄ lÄ“, var secinÄ t, ka fakultÄ tes apmeklÄ“ja lielÄ kÄ daÄźa no interesentu kopskaita.

FakultÄ ĹĄu apmeklÄ“jumu statistika (pÄ“c ziĹ†Ä m no fakultÄ tÄ“m): APF – 60, BF – 250–300, DITF – 25, ETF – 37, EEF – ~30, IEF – 170, MLÄśF – 32, TMF – 90.

ApmeklÄ“tÄ ju skaitu LielajÄ zÄ lÄ“ vÄ“rtÄ“jam ap 1000.

DaĹžas pÄ rdomas un piezÄŤmes: 1. UzskatÄ m, ka jaunÄ atvÄ“rto durvju dienas norises forma ir labÄ ka par iepriekĹĄÄ“jo. Turp­ mÄ k jÄ novÄ“rĹĄ pamanÄŤtÄ s nepilnÄŤbas, jÄ izanalizÄ“ aizrÄ dÄŤjumi un ierosinÄ jumi, cerÄŤbÄ norises uzlabot.

2. Izziņojot 10. maija atvÄ“rto durvju dienu, reklÄ mÄ s jÄ norÄ da arÄŤ fakultÄ ĹĄu adreses.

3. AktÄŤvÄ k fakultÄ ĹĄu darbÄ jÄ iesaista studenti.

4. MÄ“s bĹŤtu pateicÄŤgi ikvienam, bet ÄŤpaĹĄi fakultÄ tÄ“m par atvÄ“rto durvju dienu atklÄ tu vÄ“r­ tÄ“jumu, kritiku un ierosinÄ jumiem.

5. Arvien spÄ“cÄŤgÄ k briest doma par atvÄ“rto durvju dienu rÄŤkoĹĄanu pa fakultÄ ĹĄu grupÄ m – Ĝčpsala, MeĹža iela, Kronvalda bulvÄ ris, Kağġu iela, Ezermalas iela ar Lomonosova ielas un Indriġa ielas obligÄ tu piesaisti, vai kÄ citÄ di.

UzmanÄŤbu, topoĹĄie doktoranti!

SÄ kot no ĹĄÄ gada, ir mainÄŤjuĹĄies iestÄ ĹĄanÄ s termiņi doktora studiju programmÄ s.

Dokumentu pieņemĹĄana pilna laika (dienas) doktora studiju programmÄ s notiks no 1. lÄŤdz 15. jĹŤlijam.

VairÄ k lasiet 2. lpp.

2

INFORMĀCIJA

Apsveicam IEF doktoranti Natāliju Fiļipoviču, kas 2008. gada 14. martā aizstāvējusi promocijas darbu «Efektīva nodokļu administrēšana Latvijas Republikā» un ieguvusi ekonomikas doktora zinātnisko grādu vadībzinātnes nozares uzņēmējdarbības vadības apakšnozarē.

2008. gada 24. aprīlis

IEF doktoranti Tatjanu Tambovcevu, kas 2008. gada 28. martā aizstāvējusi promocijas darbu «Ekoloģiski orientētas uzņēmējdarbības vadīšanas novērtēšanas modeļi un attīstība Latvijā» un ieguvusi ekonomikas doktora zinātnisko grādu vadībzinātnes nozares uzņēmējdarbības vadības apakšnozarē.

Uzmanību, topošie doktoranti!

Sākot no šā gada, ir mainījušies iestāšanās termiņi doktora studiju programmās.

Do­kumentu pieņemšana pilna laika (dienas) doktora studiju programmās notiks no 1. līdz 15. jūlijam.

Doktora studijās uzņem personas ar izglītību apliecinošiem dokumentiem, kas atbilst RTU maģistra grāda līmenim atbilstošā vai līdzīgā zinātņu nozarē. Reflektantiem, kam nav LR izdots maģistra diploms, bet ir izglītības dokuments, kurš pielīdzināms šādam izglītības līmenim, jāveic pielīdzināšana fakultāšu zinātniskajās komisijās.

Lūdzam ievērot, ka līdz dokumentu iesniegšanai doktorantūras reflektantam ir jāvienojas ar doktora studiju programmas direktoru par iespējamo promocijas darba vadītāju un jā­ saņem tā piekrišana. Ja iespējamais promocijas darba vadītājs ir no citas mācību vai zināt­ niskās iestādes, reflektantam jāizvēlas otrs iespējamais promocijas darba vadītājs arī no RTU. Piesakoties studijām, jāizpilda noteikta parauga veidlapa un saskaņā ar doktorantūras no­ likumu Doktorantūras daļā Kaļķu ielā 1, 205. telpā (tālr. 67089416, 67089051), jāiesniedz šādi dokumenti: 1) RTU rektoram adresēts iesniegums; 2) maģistra diploma un tā pielikuma kopija, uzrādot oriģinālu; 3) promocijas darba iespējamā vadītāja rekomendācija ar atbilstošās doktora studiju prog­ rammas direktora vīzu;

4) pretendenta dzīves un darba gājums (CV); 5) pases kopija un fotogrāfija reflektantiem, kas beiguši citas mācību iestādes; 6) individuālais darba plāns pirmajam mācību gadam ar paredzamā promocijas darba te­ mata nosaukumu un pamatojumu, ko paraksta reflektants un iespējamais promocijas darba vadītājs; 7) publikāciju (ja tādas ir) saraksts; 8) rekomendācijas (ja tādas ir).

Ieskaitīšana pilna laika (dienas) doktora studiju programmās šogad notiks no 15. jūlija līdz 1. augustam.

Pēc ieskaitīšanas doktorantūrā fakultātēs notiek studiju līgumu slēgšana. Pilna laika (die­ nas) studiju programmu doktoranti studiju līgumus slēdz līdz 2008. gada 1. septembrim.

Tur­klāt pilna laika (dienas) studiju doktorants attiecīgajā struktūrvienībā slēdz arī darba lī­ gumu par pētnieciskā darba veikšanu.

Nepilna laika (neklātienes) studijās dokumentu pieņemšana un ieskaitīšana notiek visu mā­cību gadu.

Papildu informācija par uzņemšanas kārtību atrodama RTU mājaslapā www.rtu.lv sadaļā «Doktorantūra».

Doktorantūras daļa

Uzņēmēji diskutē ar RTU vadību par iespējām uzlabot tehnisko izglītību līdzinātas sliktāko studentu zināšanu līmenim. Kamēr mācībspēki mācību vielu vairākkārt skaidro sliktākajiem studentiem, talantīgākie studenti varētu iegūt papildu zināšanas. Viņš ierosināja izveidot mehānismu, kā universitātes mācību procesu piemērot talantīgākajiem stu­dentiem.

A/s «Latvenergo» valdes priekšsēdētājs Kārlis Miķelsons atzina, ka tikko universitāti ab­ sol­vējis students nevar būt pilnīgi gatavs darba tirgum, jo viņam nav pieredzes, taču tehnisko specialitāšu studentiem būtu labāk jāapgūst vadības zinības un diskusiju kultūra, lai pēc tam darba vietās spētu argumentēti aizstāvēt savu viedokli un veiksmīgi virzīt savu produktu tir­ gū, kā arī veiksmīgi kāpt pa karjeras kāpnēm.

Kā vienu no problēmām, kas arī ir galvenais iemesls tehnisko speciālistu deficītam darba tirgū, diskusijas dalībnieki minēja vidusskolēnu tendenci izvēlēties studijas sociālajās zi­nāt­ nēs: tikai aptuveni 13% no potenciālajiem studentiem ik gadu izvēlas inženierzinātņu stu­ dijas. Kā veicināt vidusskolēnu pievēršanos eksaktajiem mācību priekšmetiem, kā aktivizēt vidusskolu eksakto priekšmetu skolotājus? Šie jautājumi diskusijas laikā palika neatbildēti.

Taču RTU mācību prorektors Uldis Sukovskis ieteica pievērst uzmanību satraucošajam fak­ tam par demogrāfiskās bedres tuvošanos, kas liecina par to, ka tuvāko gadu laikā kopējais Latvijas vietējo studentu skaits krasi samazināsies, līdz ar to darba tirgū neienāks pietieka­ mi daudz jaunu spēku.

Universitātei kopā ar uzņēmējiem jāpievērš skolēnu uzmanība tehniskajām specialitātēm, uz kurām balstās Latvijas tautsaimniecība. RTU Studentu parlamenta pārstāve Līva In­ten­ berga ieteica pārliecināt skolēnus par nepieciešamību studēt tehniskās zinātnes un paaugs­ tināt inženiertehnisko jomu prestižu, jo vairākumu skolēnu interesē, kas viņi būs pēc univer­

sitātes absolvēšanas un kāds būs viņu atalgojums.

Kā viens no instrumentiem vidusskolēnu uzmanības piesaistīšanai tehniskajām speci­ali­ tātēm tika izvirzīts pozitīvs inženiertehnisko tautsaimniecības nozaru tēls, kura veidošanā vajadzētu iesaistīties gan universitātei, gan uzņēmumiem.

Lai paaugstinātu inženiertehnisko profesiju prestižu un pilnveidotu studiju programmas, izskanēja viedoklis, ka RTU intensīvāk jāsadarbojas ar uzņēmumiem, kā arī programmu piln­veidē jāiesaista absolventi un jāaktivizē vieslektoru dalība studiju procesā. RTU vadība pieņēma uzņēmēju ierosinājumus, kā arī atzina, ka dažu ieteikumu īstenošanai nepiecie­ša­ mas būtiskas izmaiņas Latvijas likumdošanā.

Diskusijā piedalījās RTU rektors akadēmiķis Ivars Knēts, mācību prorektors Uldis Su­ kovskis, zinātņu prorektors Leonīds Ribickis, RTU TMF dekāna vietnieks mācību dar­ bā Aldis Balodis. RTU SP pārstāvēja studentes Laura Juhansone un Līva Intenberga. Uz­ ņēmējus pārstāvēja «Lattelecom grupas» Pakalpojumu nodrošināšanas daļas direktors Jā­­nis Ārmanis, Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības uzņēmumu asociācijas valdes priekšsēdētājs Vilnis Rantiņš, a/s «Latvenergo» valdes priekšsēdētājs Kārlis Miķelsons, a/s «SAF Tehnika» valdes priekšsēdētājs Normunds Bergs, «Tele 2» tehniskais direktors Jūlijs Krievs, Latvijas Būvnieku asociācijas prezidents Viktors Puriņš.

Diskusija «Cik kvalitatīva tehniskā izglītība, tik pieprasīti tehniskie speciālisti» bija viens no «RTU Karjeras dienu» pasākumiem. «Karjeras dienas» RTU centrālajā ēkā Lielajā aulā no­risinājās 2. un 3. aprīlī. «Karjeras dienu» laikā uzņēmēji tikās ar tehnisko un sociālo zi­nātņu studentiem, lai prezentētu savus uzņēmumus un informētu studentus par karjeras iespē­jām pārstāvētajā nozarē.

2008. gada 24. aprīlis

STARPTAUTISKO UN SABIEDRISKO ATTIECĪBU DEPARTAMENTĀ/ERASMUS

3

Prakse Štutgartē Dace Aumele, APF studente Pateicoties Eiropas Savienības mobilitātes programmas «Erasmus» atbalstam, paš­ laik atrodos Vācijā, Štutgartē, kur veicu praksi «Behnisch Architekten» birojā. Uz prak­si braucu ar mērķi iegūt maksimālo no sev atvēlētā pusgada Vācijā. Gribu iegūt vā­cu biroja darba pieredzi, gribu iepazīt viņu mentalitāti un kultūru, kas šoreiz ietver arī va­lodas apguvi. Biju nolēmusi – lai cik garas stundas būtu jāpavada darbā, apgūšu vismaz valodu.

Mana mājvieta uz sešiem mēnešiem nu ir Štutgarte. Štutgarte ir Bādenes-Virtembergas galvaspilsēta un atrodas Vācijas dienvidu daļā. Tā ir sestā lielākā pilsēta Vācijā un tiek dē­ vēta arī par tādu automobiļu šūpuli kā «Mercedes-Benz», «Porsche» un «Maybach», arī «Bosch» šeit radis mājvietu. Minētie u. c. zīmoli veido pilsētas seju, te tiek būvētas vi­ ņu pārvaldes, muzeji, centri un ražotnes. Štutgarte ir arī universitātes pilsēta, piemēram, Vaihingenē atrodas Universität Stuttgart, un tur atrodas arī Gintera Bēniša radītais Hysolar Institute, kurš pabeigts 1987. gadā un zināms kā dekonstruktīvisma arhitektūras piemērs.

Pilsētas centrs ir līdzīgs citiem Vācijas pilsētu centriem – ar vienu galveno iepirkšanās ielu pilsētas centrā. Kultūras dzīve šeit arī ir, vajag tikai meklēt.

«Behnisch Architekten» biroja pirmsākumi meklējami 1952. gadā, kad savu praksi no­ dibina Ginters Bēnišs. Šis birojs 1972. gadā kļūst starptautiski pazīstams ar Minhenē celto olimpisko spēļu kompleksu. 1989. gadā Gintera dēls Stefans Bēnišs dibina otru ofisu Štut­gar­ tē, kurš 1991. gadā kļūst neatkarīgs un zināms kā «Behnisch und Partner Büro Innenstadt», vēlāk pārtop par «Behnisch, Sabatke, Behnisch», tad «Behnisch und Behnisch». Tagad Ste­fans Bēnišs, Deivids Kuks un Martins Hāss ir trīs partneri Štutgartes ofisā «Behnisch Architekten». Otrs biroja atzars atrodas Kalifornijā, bet trešais – Masačūsetsā, ASV. «Behnisch Architekten» ir starptautiski pazīstams birojs, kas veiksmīgi turpina sevi ap­ liecināt visās arhitektūras jomās, strādājot gan publiskajā, gan privātajā sektorā. Birojs ir liels (apmēram 90 arhitektu), tāpēc pierāda sevi plašā amplitūdā – sākot ar izglītības un kultūras ēkām līdz rekreācijas, sporta, biroja un dzīvojamiem kompleksiem. Projektēšanas tiesības tiek iegūtas konkursos, un vēlāk daudzi no projektiem kļūst par kultūras un arhitektūras pa­

Piesakies «Erasmus» stipendijām!

Lai gan pieteikšanās «Erasmus» studijām Zviedrijā, Somijā, Dānijā, Čehijā ir bei­ gusies, joprojām ir iespēja pieteikties studijām pārējās RTU partneraugstskolās – līdz 2008. gada 30. aprīlim vēl var iesniegt pieteikuma dokumentus!

«Erasmus» ir viena no populārākajām studentu apmaiņas programmām Eiropā. Tās mēr­ ķis ir nodrošināt Eiropas valstu studentu apmaiņu, veicinot augstskolu attīstību vienotā Ei­ ropas kontekstā. RTU programmā piedalās kopš 1998. gada, un «Erasmus» piedāvātās iespē­ jas studēt RTU partneraugstskolās Eiropā jau izmantojuši vairāk nekā 300 RTU studentu.

Programma ir pieejama visiem studiju virzieniem un augstākās izglītības līmeņiem, ieskai­tot doktorantūru.

«Erasmus» programmā studentiem ir dota iespēja konkursa kārtībā saņemt stipendijas un, ne­maksājot studiju maksu, pavadīt oficiāli atzītu studiju laiku ārzemju partneraugstsko­ lās. «Erasmus» stipendijas paredzētas vienam apmaiņas studiju posmam visā studiju lai­kā,

vērsiena punktiem jeb landmarkiem. Biroja pastāvēšanas 50 gados nodotas ekspluatācijā vai­rāk nekā 150 ēkas.

Birojs izvietots trijos ēkas virszemes stāvos un pagraba stāvā, kurā glabājas maketu materiāli. Makets atrodas uz katra darba galda, un ir projekti, kur to ir pat 50. Tiek pētīta un veidota telpa, analizēta un atkal pārbaudīta mērogā līdz 1 : 50. «Behnisch Architekten» darbi tiek atzinīgi novērtēti kā cilvēkiem atbilstoši un videi draudzīgi. Tie ir zīmīgi ar atjaunojamo resursu izmantošanu ēkas energosistēmā. Arhitekti darba gaitā meklē uzvaru, t. i., strādā pie projekta, līdz radītais atbilst iecerētajam. Tas tiek pārbaudīts gan sarunās ar inženieriem, gan citiem projektā iesaistītiem speciālistiem.

Es birojā ierados pirms pieciem mēnešiem. Pirmais, kas pārsteidza, bija biroja sakārtotā vide. Otrkārt – ka pie katra galda var redzēt, kāds projekts tiek attīstīts, jo apkārt ir izlikti darba materiāli par projektiem un maketi. Treškārt, ka apkārt ir draudzīgi un komunikabli cilvēki. Patika, ka pakāpeniski katrs praktikants tiek iepazīstināts ar tā brīža aktuālajiem dar­biem, pēc tam ar biroja darba kārtību.

«Behnisch Architekten» birojs ir zīmīgs arī ar maketu daudzumu un to kvalitāti. Sākumā biju priecīga tos veidot, jo nekad nebiju to darījusi tādā daudzumā. Kad pēc četriem mēne­ šiem tos sāku redzēt sapņos, tad biju priecīga, ka tiku arī pie citiem darbiem. Praktikanta dzīve ir stipri atkarīga no vadošā arhitekta, kā arī liela nozīme ir tam, kādā stadijā ir attie­ cīgais projekts. Darbā vācu mentalitāte izpaužas kā tiešums – ja pasaka, ka ir labi, tad ir labi, ja slikti – tad slikti. Biroja vadītāji ir tie, kuri novērtē katra projekta kvalitāti.

Up & Down – īsumā varētu raksturot šo laiku, jo slodze ir liela. Bet tad, kad atkal esi izgulējies un saticies ar jauniegūtajiem draugiem, paveras situācijas jaukā puse. Galvenais, ko paturu prātā – nekas nav svarīgāks, kā studiju gados redzēt no kartonu kaudzes izaugam starptautiski pazīstamus arhitektūras objektus un piedalīties atklātās, tiešās sarunās. Uzska­ tu, ka jebkura iespēja doties prom no ikdienas, kaut uz laiku, ir iespēja iegūt to, ko ikdienā ierastajā vidē un laikā neizdodas gūt. Par savu lielāko ieguvumu uzskatu vāciešu darba sti­ la pieredzi, vietas un valodas apguvi, kontaktus, kā arī laiku, kuru veltu sev, bez mūžīgā sa­ dalījuma – darbs, uni, darbs un atkal uni.

un tās netiek piešķirtas atkārtoti. Minimālais apmaiņas studiju ilgums – trīs mēneši, mak­ simālais – viens gads.

Lai piedalītos «Erasmus» programmā, apmaiņas brauciena brīdī tev ir jābūt pabeigušam vismaz bakalaurantūras 1. kursu, nepieciešamas labas angļu, vācu vai kādas citas ES valsts valodas zināšanas, kā arī skaidri formulēts mērķis visam studiju posmam ārzemēs.

Studentiem, kas ārzemju augstskolā iecerējuši izstrādāt bakalaura vai maģistra darbu, jau pirms pieteikšanās «Erasmus» konkursam jāsaskaņo savas ieceres ar kādu no šīs augstskolas pro­fesoriem. Līdzīgs nosacījums attiecas uz doktorantūras līmeņa studentiem.

Aizpildi RTU «Erasmus» pieteikuma anketu, kuru kopā ar motivācijas vēstuli attiecīgajā svešvalodā, CV latviešu valodā, sekmju izrakstu (atzīmju grāmatiņas vai diploma pielikuma kopiju) par līdzšinējām studijām un RTU mācībspēka rekomendāciju latviešu valodā iesniedz SSAD, Kaļķu ielā 1, 222. kabinetā. Pēc tam sekos svešvalodas zināšanu pārbau­ de – intervija.

Sīkāka informācija atrodama: http://www.rtu.lv/content/view/368/1006/lang,lv/.

Izmanto iespēju!

4

STARPTAUTISKO UN SABIEDRISKO ATTIECĪBU DEPARTAMENTĀ

2008. gada 24. aprīlis

Vasaras kursi Dānijas Tehniskajā universitātē Mācību un pētījumu programmas Kanādā Dānijas Tehniskā universitāte aicina biotehnoloģiju, ķīmijas, biomedicīnas inže­nie­ rijas un telekomunikāciju studentus piedalīties vasaras kursos.

Tiek piedāvāti trīs dažādi kursi: Biotehnoloģijas (no 28. jūlija līdz 15. augustam); Telekomunikācijas (no 28. jūlija līdz 15. augustam); Ķīmija un biomedicīnas inženierija (no 14. jūlija līdz 1. augustam).

Kursi notiek angļu valodā. To noslēgumā dalībnieki saņem sertifikātus un 5 ECTS. Dalība kursos ir bez maksas, studentiem jāsedz dzīvošanas izdevumi (100 eiro) un kaba­ tas nauda (apmēram 200 eiro). Dānijas Tehniskā universitāte piedāvā stipendijas dzīvošanas izdevumu segšanai.

Pieteikumi jāiesniedz līdz 2. maijam.

Sīkāka informācija par kursiem un pieteikšanos: http://dtu.dk/English/education/Summer%20University.aspx.

Britu padome Latvijā piedāvā pieteikties pētnieku apmaiņas programmai

Programmas mērķis ir veicināt zinātnisko sadarbību un kontaktus starp Liel­bri­ tāniju un citām valstīm, attīstot jaunas pētniecības saiknes, veicinot mobilitāti, in­for­ mācijas, ideju un zināšanu apmaiņu.

Pieteikties var pētnieks: 1) kuram jau ir doktora grāds vai būs 12 mēnešu laikā; 2) kuram ir ne vairāk kā 10 gadu pieredze aktīvā pētniecībā; 3) kurš ne ilgāk kā 5 gadus ir savas augstskolas vai pētniecības institūta štatā uz pilnu slodzi.

Pētniekam jābūt jaunai saitei ar institūtu vai pētniecības grupu Lielbritānijā. Pētniekam ne­pieciešama neliela starptautiska pētniecības pieredze. No vienas institūcijas var pieteikties vai­rāki pētnieki, bet katrs iesniedz individuālu pie­teikumu.

Programma sedz ceļa un dzīvošanas izdevumus, kā arī dienasnaudu. Vizīšu Lielbritānijā ilgums – no divām nedēļām līdz trim mēnešiem, viena vai vairākas vizītes. Vizīšu laiki: no 2008. gada novembra līdz 2009. gada decembrim.

Maksimālā granta summa – 5000 britu mārciņu.

Dokumentu iesniegšanas termiņš – 2008. gada 2. jūlijs.

Papildu informācija: http://www.britishcouncil.org/science-rxp.htm.

1) «Canada Faculty Enrichment Program». Paredzēta augstskolu mācībspēkiem Kanā­ das apmeklējumam, lai apkopotu nepieciešamo informāciju un materiālus jauna kursa izvei­ dei par Kanādu savā disciplīnā. Papildu informācija par programmu: http://www.iccs-ciec. ca/pages/newweb/sample2/FEP_en.asp?shownav=4.

2) «Canada International Research Linkages». Paredzēta doktorantiem, pētniekiem starp­tautisko pētījumu tīklu izveidei, semināru un pētījumu organizēšanai Kanādas studiju jomā. Papildu informācija par programmu: http://www.iccs-ciec.ca/pages/newweb/sample2/ IRL_en.asp?shownav=4.

3) «Canada Europe Awards». Paredzēta maģistriem, pētniekiem īstermiņa pētīju­ miem Kanādas un Eiropas divpusējām un daudzpusējām attiecībām. Stipendija paredzēta pētījumu projektu tiešo izmaksu segšanai, starptautisko pārlidojumu un dienas naudas seg­ šanai periodam līdz piecām nedēļām. Papildu informācija par programmu: http://www.iccsciec.ca/pages/newweb/sample2/CEA_en.asp?shownav=4.

Stipendijas maģistra studijām Taivānā Nacionālā Chiao Tung universitāte Taivānā (National Chiao Tung University) pie­ dāvā pieteikties maģistra studijām šādās studiju programmās – EECS («International Gra­duate Degree Program in Electrical Engineering and Computer Science») un GMBA («Global MBA Program»). Mācības notiek angļu valodā.

Uzņemtajiem studentiem universitāte piedāvā stipendiju līdz 650 ASV dolāriem mēnesī un atbrīvojumu no mācību maksas. Paralēli studijām maģistrantiem tiks dota iespēja pie­ pelnīties, strādājot par mācībspēku asistentiem.

Nepieciešamie dokumenti: ● pieteikuma veidlapa (izziņa par studiju plānu angļu val.); ● diploma un atzīmju izraksta kopijas, tulkotas angļu val., apstiprināts Ķīnas vēstniecībā; ● GMAT vai GRE testa rezultāti (nepieciešams tiem, kas studēs «Global MBA» programmā).

GMAT kods B94-D9-72, GRE kods 8715; ● divas ieteikuma vēstules aizlīmētās aploksnēs; ● apliecinājums par pietiekamu finanšu nodrošinājumu uzturēšanās laikā Taivānā, ap­stip­ rināts Ķīnas vēstniecībā; ● pases kopija.

Pieteikuma dokumenti jāsūta uz adresi: Office of International Affairs; National Chiao Tung University; 1001 Ta Hsueh Road; Hsinchu, Taiwan 30010, R.O.C. Dokumentu iesniegšanas termiņi: 2008. gada rudens semestrim – 30. aprīlis; 2009. ga­ da pavasara semestrim – 31. oktobris.

Papildu informācija: http://www.ia.nctu.edu.tw/.

«L’Oreal» – UNESCO stipendijas jaunajām zinātniecēm dzīvības zinātnēs 2009. gadam Tiek izsludināta pieteikšanās uz «L’Oreal» – UNESCO stipendiju jaunajām zi­nāt­ niecēm dzīvības zinātnēs 2009. gadam. Stipendija paredzēta 15 jaunām un talantīgām zi­ nātniecēm no visas pasaules, kuras darbojas dzīvības zinātņu jomā. (Lai tiktu ievērots re­ ģionu līdzsvars, no katra reģiona, kopskaitā pieciem, tiks izvēlētas trīs laureātes.) Uz minēto stipendiju var kandidēt arī Latvijas pētnieces vecumā līdz 35 gadiem (pieteikties drīkst zi­ nātnieces, kas dzimušas pēc 1974. gada 1. janvāra) ar doktora grādu dzīvības zinātņu jomā vai doktorantes, kas pašlaik gatavojas aizstāvēt promocijas darbu dzīvības zinātņu jomā, ieskaitot bioloģiju, bioķīmiju, biotehnoloģijas, lauksaimniecību, medicīnu, farmāciju un psi­ holoģiju.

Stipendijas apmērs ir līdz 20 000 ASV dolāriem vienam gadam ar iespēju pagarināt pētī­ juma laiku vēl par vienu gadu, saņemot atkārtotu finansējumu.

Nosacījumi, lai pieteiktos: - pētniecības virziens: dzīvības zinātnes; - pieteikšanās termiņš: 2008. gada 20. jūnijs; - pētījuma/ studiju ilgums: 2 gadi (divas fāzes: 12 un 12 mēneši); - pētījumu iespējamā sākšana: 1. fāze – laikā starp 2009. gada 1. martu un 2010. gada 1. martu, 2. fāze – pēc 1. fāzes beigām; - pētījumu/ studiju vieta – vismaz viena pētnieciskā iestāde ārvalstīs, pavadot tajā vismaz pusi no katras fāzes (6 mēnešus), kopumā vismaz 12 mēnešus vai maksimums – 22 mēnešus.

Kandidāte tiek lūgta turpināt studijas/pētījumus savā valstī vismaz divus mēnešus; - pētījums ir jāveic zinātniskā vadītāja uzraudzībā arī ārvalstu institūtā. Pētījuma abas fā­zes ir jāvelta vienam projektam. Ja stipendiāte saņem vēl kādu balvu vai stipendiju, tas nekavējoties ir jādara zināms UNESCO, kas veiks pārbaudi un izvērtēs papildu stipendijas piešķiršanas nozīmību.

Informācija par stipendiju angļu valodā: http://www.unesco.lv/custom/Pielikums1.pdf.

Piesakoties stipendijai, pieteikumam jāietver šāda informācija un dokumenti: - UNESCO stipendiju pieteikuma veidlapa, aizpildīta angļu vai franču valodā divos ek­ semplāros, pievienojot divas personas fotogrāfijas; - e-pasta adrese;

- diplomu kopijas, ieskaitot atzīmju izrakstu divos eksemplāros (angļu vai franču va­lodā); - publikāciju saraksts (angļu vai franču valodā); - rekomendācijas vēstule no cilvēka, kas ir informēts par kandidātes darbu.

- Apstiprinājuma vēstule no ārvalstu zinātniskās institūcijas, kurā kandidāte veiks pētī­ jumus/studēs. Tajā jānorāda: 1) zinātniskā vadītāja vārds uzņēmējinstitūcijā; 2) uzturēšanās ilgums un datumi; 3) institūcijas gatavība nodrošināt kandidātes uzņemšanu un mācības izvēlētajā spe­ci­ ali­tātē; - valodas sertifikāts (UNESCO veidlapa, pievienota pieteikuma anketai), aizpildīts divos eksemplāros tajā valodā, kurā kandidāte studēs (ar parakstu); - detalizēts pētījuma apraksts uz vienas vai divām lappusēm divos eksemplāros angļu vai franču valodā. Aprakstā jāietver šāda informācija: kāpēc šis projekts ir nozīmīgs dzī­ vības zinātnēs, tā inovatīvais aspekts; pētījuma iespējas un mērķis, parādot, ka teorētisko un praktisko iemaņu apgūšana zinātniskajā institūcijā būs noderīga projekta īstenošanai; iespējamie rezultāti vai pētījuma ietekme; pētījuma procesa apraksts (kurās valstīs un in­ stitūcijās tiks veikts pētījums); laika grafiks, detalizēts budžeta apraksts uz atsevišķas lapas katram gadam (summas norādot ASV dolāros), kur katrā gadā drīkst iztērēt ne vairāk kā 20 000 ASV dolāru, no kuriem vidēji 1500 ASV dolāru mēnesī drīkst paredzēt uzturēšanās izdevumiem. Attaisnojamie izdevumi ir uzturēšanās, ceļojuma un transporta izmaksas, iz­ ņemot datoru vai aprīkojuma pirkšanu, publikāciju izdošanas izmaksas, konferenču ap­mek­ lēšanu, ja vien tā nav pētījuma sastāvdaļa. Īpaša vērība tiks piegriezta pētījuma oriģinalitātei un kvalitātei, pozitīva atbilde tiks snieg­ta labi strukturētiem darbiem, kas demonstrē inovatīvu un kreatīvu pieeju un kas sniegs būtisku ieguldījumu dzīvības zinātnēs.

Stipendijas pieteikuma anketa: http://www.unesco.lv/custom/Pielikums2.pdf.

Pieteikumi iesniedzami līdz 2008. gada 20. jūnijam UNESCO Latvijas Nacionālās ko­ misijas sekretariātā, Pils laukumā 4–206. Tālrunis uzziņām – 67325109.

Apstiprināt izvirzītās kandidatūras var vienīgi Latvijas Nacionālā komisija, individuā­li iesniegti pieteikumi netiks pieņemti.

2008. gada 24. aprīlis

Maijā sveicam nozīmīgā dzīves jubilejā:

INFORMĀCIJA

Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes asistenti zinātniskajā darbā Ainu Bernavu; Liepājas filiāles Saimnieciskā personāla apdares darbu strādnieku Zigurdu Kalpiņu; Kanclera dienesta galvenā grāmatveža vietnieci Ludmilu Pestovu; Inženierekonomikas fakultātes docentu Ivaru Pucenu; Transporta un mašīnzinību fakultātes dekāna vietnieku mācību darbā Aldi Balodi; Personālvadības un lietvedības daļas Arhīva vadītāju Lilitu Cērmani; Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes asociēto profesori Svetlanu Čornaju; Transporta un mašīnzinību fakultātes pētnieci Jolantu Janausku; Saimniecības daļas darba normētāju Ļubovu Kohani; Zinātniskās bibliotēkas nodaļas vadītāju Filgitu Muižnieci; Informācijas tehnoloģijas dienesta nodaļas vadītāju Imantu Pujātu; Polimēru pārbaužu laboratorijas asistentu zinātniskajā darbā Valdi Rukšānu; Inženierekonomikas fakultātes lektori Valentinu Mihejevu; Transporta un mašīnzinību fakultātes apkopēju Dagmāru Repečko; Būvniecības fakultātes asistentu zinātniskajā darbā Jaroslavu Švecu; Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultātes sektora vadītāju Ināru Graudiņu; RTU Tālmācības centra vadošo pētnieci Mēriju Jirgensoni; Liepājas filiāles apkopēju Loniju Kazaku; Apsardzes dienesta sardzi Zoju Novikovu; Liepājas filiāles Ventspils nodaļas skolotāju Ivaru Pitkeviču; Inženierekonomikas fakultātes docentu Jāni Reiteru; Transporta un mašīnzinību fakultātes vadošo pētnieku Jevgeņiju Bariševu; Transporta un mašīnzinību fakultātes strādnieku Vladimiru Borščevski; Būvniecības fakultātes profesoru Feliksu Bulavu; Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes pētnieci Andu Dzeni; Kanclera dienesta grāmatvedi Edīti Koņecku; Transporta un mašīnzinību fakultātes profesoru Vladimiru Šestakovu; Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes profesoru Raimondu Valteru; Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes pētnieci Eleonoru Vanagu; Enerģētikas un elektrotehnikas fakultātes asociēto profesoru Andreju Zviedri; Transporta un mašīnzinību fakultātes docenti Maiju Rubīnu.

RTU izveidota jauna interneta mājaslapa

Egita Kancāne Kopš 3. aprīļa RTU interneta vietnes adresē http://www.rtu.lv apmeklētājus sagaida RTU jaunā mājaslapa ar dinamisku un plašu informāciju.

Galvenā RTU mājaslapas mērķauditorija – topošie studenti, studējošie, mācībspēki, iz­ glī­tības iestāžu darbinieki un uzņēmēji, – turpmāk varēs atrast vairāk informācijas par stu­diju programmām, studiju procesu un zinātniskās pētniecības darbu, pieejamo tehnisko aprīkojumu un aktuālajiem pētniecības projektiem.

Jaunajā mājaslapā ir izveidots ērti lietojams RTU kontaktu meklētājs, studiju programmu meklētājs, studiju priekšmetu katalogs un RTU Karjeras centra sadaļa.

Jaunajā RTU mājaslapā ietverta atsevišķa presei paredzēta sadaļa, kurā atrodama aktuālā informācija par notikumiem un aktualitātēm RTU, kā arī izveidots RTU fotoarhīvs.

Tehniski jaunā RTU mājaslapa ir izstrādāta uz satura vadības sistēmas «Joomla!» bā­ zes, kas nodrošina ērtu un efektīvu informācijas pārvaldīšanu, nodrošinot mājaslapai nepie­ ciešamo dinamisko informācijas ievadi un atjaunošanu.

«Jaunās RTU mājaslapas galvenais uzdevums ir nodrošināt topošos un esošos studentus, mācībspēkus, zinātniekus un uzņēmējus ar piekļuvi aktuālajai informācijai gan par studiju iespējām un to norisi, gan RTU zinātnes sasniegumiem un sniegto atbalstu uzņēmējiem. Ce­ ram, ka jaunās mājaslapas apmeklējums veicinās pētnieku un uzņēmēju sadarbību, kā arī topošajiem studentiem būs iedvesmas avots studiju sākšanai inženierzinātņu studiju prog­ rammās,» atzīst RTU Informācijas tehnoloģijas Stratēģiskās attīstības nodaļas vadītājs Ga­ tis Praličs.

Par informācijas ievietošanu, labošanu un papildināšanu jaunajā mājaslapā lūdzam vērs­ ties IT lietotāju atbalsta centrā, tālrunis 67089999.

5

RTU viesojas ārvalstu vēstnieki Itālijas Republikas ārkārtējā un pilnvarotā vēstnieka Frančesko Pučo vizīte RTU

19. martā RTU rektors I. Knēts, zinātņu prorektors L. Ribickis, SSAD vadītājas viet­ niece J. Jurēvica un projektu vadītāja A. Žukure tikās ar Itālijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Frančesko Pučo. Tikšanās laikā rektors iepazīstināja viesi ar universitātes vēsturi un struktūru, kā arī pastāstīja par universitātes aktīvo dalību dažā­ dos starpvalstu un partnerinstitūciju projektos. RTU izveidojusies veiksmīga un ilgsto­ ša sadarbība ar Itālijas augstskolām studentu un zinātnieku apmaiņas jomā. Vēstnieks izteica gandarījumu par veiksmīgo sadarbību un apliecināja vēstniecības aktīvu dalību jaunu kontaktu dibināšanā.

Tikšanās ar Francijas Republikas vēstniecības pārstāvjiem

4. aprīlī RTU rektors I. Knēts, SSAD vadītājas vietniece J. Jurēvica un projektu va­ dītāja A. Žukure tikās ar Francijas Republikas vēstniecības pārstāvjiem – vēstnieka pa­ domnieku sadarbības un kultūras jautājumos, Francijas kultūras centra direktoru Žanu Luī Lepretru un vēstniecības kultūras asistenti izglītības un sadarbības jautājumos Sand­ru Urtāni.

Tikšanās laikā tika apspriestas iespējas attīstīt sadarbību studentu apmaiņas orga­ ni­zēšanā starp RTU un Francijas augstskolām, tostarp veicināt franču valodas pama­ tu apguvi, jo viens no lielākajiem šķēršļiem studijām Francijā ir valodas barjera. Ž. L. Lepretrs apliecināja, ka rudenī vēstniecība aktualizēs zinātniskās sadarbības vei­ cināšanu ar Francijas augstskolām.

Tikšanās ar Dānijas Karalistes ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku

15. aprīlī RTU rektors I. Knēts, SSAD vadītājas vietniece J. Jurēvica, projektu vadītā­ ja A. Žukure tikās ar Dānijas Karalistes ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Arnoldu Skib­stedu, lai apspriestu savstarpējās sadarbības veicināšanu starp RTU un Dānijas augst­skolām. Tikšanās laikā vēstnieks tika iepazīstināts ar universitātes struktūru un attīstības perspektīvām. J. Jurēvica atzina, ka ar Dānijas augstskolām RTU pastāv ilg­ gadēja un veiksmīga sadarbība. Dānijas augstskolas ir viena no populārākajām izvēlēm «Erasmus» programmas studentu vidū.

Viens no galvenajiem tikšanās mērķiem ir attīstīt sadarbību ar Dānijas augstskolām stipendiju un mobilitātes jomā. Vēstnieks apliecināja atvērtību un gatavību palīdzēt jau­nu sadarbības virzienu sākšanai.

6

INFORMĀCIJA/RTU LIKUMI UN LĒMUMI

2008. gada 24. aprīlis

Videokonferences tehnoloģija lekciju lasīšanā profesors K. Didenko, RUE katedras vadītājs profesors A. Magidenko 8. aprīlī RTU IEF notika pirmā videolekcija Liepājas filiāles studentiem, izmēģinot gan iegādāto tehniku, gan distances (attālinātas) lekciju vadīšanas iespējas. Tā ir pir­mā pieredze IEF, kad informācijas sniedzēji filiālē ir Rī­gas mācībspēki.

Zīmīgi, ka pirmās lekcijas notika priekšmetā «E-ko­mer­ cija», kura galvenais mērķis ir parādīt studentiem, kā mūs­ dienu informācijas un telekomunikāciju tehnoloģiju sa­ snie­gumus var izmantot uzņēmuma darbības efektivitātes pa­augs­tināšanā. Lekciju lasīja IEF Ražošanas un uzņēmēj­ darbības ekonomikas (RUE) katedras asoc. profesore Elī­

na Gaile-Sarkane, bet par tehnisko nodrošinājumu Rī­gā rūpējās vadošais speciālists Maksims Smirnovs un Lie­pā­ jā – Ziedonis Vēzis. Liepājas filiāles direktors A. Kārkliņš arī piedalījās lekcijā un pēc nodarbības apkopoja studen­ tu atsauksmes. Studenti ir apmierināti ar lekciju norisi un kvalitāti, kā arī vērtēja, ka nav būtisku atšķirību, vai mā­ cībspēks atrodas Liepājā vai Rīgā, var diskutēt, uzdot jau­ tājumus un saņemt atbildes, pildīt testus un sekot līdzi mā­ cību materiāliem.

E. Gaile-Sarkane ir sagatavojusi visu kursu «E-komerci­ja» (4 kredītpunkti), pasniegšanai izmantojot videokonferen­ces tehnoloģijas, tostarp lekciju lasīšanu un praktisko nodarbību vadīšanu.

Lai nodrošinātu mācību procesu, tika izmantota firmas

Dekānu runas 27. marta sēde 1. Uzņemšanas plāns 2008. gadā pamatstudijās ar valsts budžeta finansējumu.

Mācību prorektors U. Sukovskis izsniedza dekāniem sastādīto uzņemšanas plānu, patei­ cās par sadarbību un veiksmīgo saskaņošanas procesu. No dekāniem vēl gaidīs piezīmes par plānoto skaitu, kas ir aptuveni 95% no pagājušā gadā uzņemto skaita, kā arī datus plānam par uzņemšanu augstākā līmeņa studijās, kas jāapstiprina aprīļa Senāta sēdē.

2. Izmaiņas studējošo akadēmisko parādu un sankciju sistēmā.

Vadību neapmierina līdzšinējā kārtība, kas pieļauj ne vairāk kā četru akadēmisko parādu kārtošanu līdz nākamai sesijai. Pēc rektora akadēmiķa I. Knēta iniciatīvas nodibināja darba gru­pu, lai izstrādātu jaunus priekšlikumus. Darba grupa uzklausījusi SP, kas ierosināja ieviest parādu uzskaiti un noteikt sankciju slieksni KP izteiksmē. Pašlaik priekšlikums ir 10 KP, bet darba grupa vēl tiksies ar visiem mācību prodekāniem. Mācību prorektors iesniedza dekāniem pārbaudei to parādnieku sarakstus, kam ir vairāk nekā četri akadēmiskie parādi.

3. RTU zinātnes aktivitātes.

Zinātņu prorektors L. Ribickis informēja, ka parakstīts līgums ar IZM par finansējumu zinātniskajai aparatūrai, kas noteikti jāizlieto līdz 31. augustam. Iepirkumi EEF, MLĶF un TMF jau ir sagatavoti, pārējām fakultātēm vajag sagatavot savas specifikācijas.

No RTU puses visa dokumentācija ir sagatavota IZM–RTU projektiem, naudu cer saņemt pēc nedēļas.

Pašlaik tiek pabeigta RTU 2007. gada zinātniskā atskaite, kas jāiesniedz līdz 31. maijam.

Zinātņu prorektors informēja, ka aprīlī un maijā pārbaudīs doktorantu un pētnieku dar­ bību. Zinātniskā bāzes finansējuma atbalstīto darbu plānu dokumentācijai jābūt pieejamai pārbaudei.

4. Bezvadu tīkla nodrošināšana RTU telpās un tā ierīkošanas finansēšana.

Rektora vietnieks IT jautājumos Z. Zitmanis informēja, ka izstrādāts projekts par 140 bezvadu punktu uzstādīšanu visās ēkās, kurās notiek mācību process. Projekta izmaksas Ls 59 717. Aparatūru uzstādīs IT dienesta darbinieki kopā ar fakultātes pārstāvi, izmaksas sa­dalīs atbilstoši studentu skaitam. Ir priekšlikums pašreiz esošos piekļuves punktus pār­ vietot uz dienesta viesnīcām vai citām vēl neaptvertajām vietām.

Kanclers R. Taraškevičs uzskata, ka jautājums par finansējumu vēl paliek atklāts, jo struk­ tūrvienības, kas šos punktus jau ir ierīkojušas, vēlas naudas kompensāciju, par ko jālemj kon­k rēti uz vietām, jo jāizvērtē esošo iekārtu stāvoklis un nolietojums.

5. RTU jaunā mājaslapa.

Z. Zitmanis informēja, ka jaunā mājaslapa ir jau pieejama. Aptaujāti ir nodaļu atbildīgie un fakultāšu pārstāvji, labojumi izstrādāti. Sastādīti par informāciju atbildīgo saraksti katrā sadaļā. Nodaļas pārstāvis izveido informāciju, atbildīgais apstiprina un nodod publicēšanai.

Darbiniekiem būs speciālas apmācības. Par informācijas ievietošanas kārtību un atbildību būs atsevišķs rektora rīkojums.

6. Studiju projektu ieviešanas gaita studiju programmās.

Studiju daļas vadītāja p. i. H. Guļevskis informēja, ka 31. martā beidzas termiņš studiju projektu ieviešanai profesionālo studiju programmās. Pilnībā process jau pabeigts BF, DITF, ETF, IEF, bet process vēl turpinās TMF, MLĶF, EEF. Tiek lūgts pasteigties nokārtot parādus.

7. Senāta 31. marta sēdes darba kārtība.

Senāta priekšsēdētāja M. Jure iepazīstināja ar sēdes darba kārtību un informēja, ka, pār­ baudot pašnovērtējuma ziņojumus, konstatēts, ka ne visi ziņojumi rakstīti par konkrēto mā­ cību gadu.

8. RTU ieņēmumu-izdevumu tāme 2008. gadam.

Kanclers R. Taraškevičs informēja, ka dekāniem tāmes izsūtījis. 2007. gadā nav izpildīts

«Tand­berg» videokonferences aparatūra, kas nopirkta, iz­ mantojot RUE katedras zinātnisko grantu līdzekļus. Mācību ma­teriāli tika izvietoti www.ortus.rtu.lv, kur tie pirms lek­ cijas bija pieejami visiem kursa dalībniekiem. Šādu mācību veidu ierosināja asoc. profesore E. GaileSar­kane, un IEF to atbalstīja. Pēc mācību kursa beigām IEF plāno veikt padziļinātu studentu aptauju, lai precizētu šādu mācību plusus un mīnusus, tomēr jau tagad administrāci­ja un mācībspēki ir pārliecināti, ka videokonferences izman­ tošana aizvien vairāk ienāks studiju procesā.

Uzskatām, ka šāda pirmā pieredze mācību procesā sti­ mulēs IEF aktīvāk izmantot videokonferenci lekciju la­ sī­šanai vienlaikus ģeogrāfiski vairākās vietās, kā arī kon­ sultāciju vadīšanai.

ieņēmumu plāns, jo nav saņemti ERAF infrastruktūrai plānotie 10 miljoni un telpu inovā­ cijai paredzētais 1 miljons.

2008. gadā plānotie ieņēmumi – Ls 46 900 000, valsts budžeta dotācija – Ls 36 700 000, pašu ieņēmumi 10 milj., mācību maksas – 6 milj. latu Telpu renovācijai paredzēts 1 milj., projektus gatavo. Situāciju var mainīt jauni projekti. Kanclers aizrādīja, ka nedrīkst pieļaut līdzekļu uzkrāšanu un neizlietošanu paredzētā laikā.

9. ES projektu izpildes kontrole.

Rektora vietnieks stratēģiskās attīstības jautājumos M. Zeltiņš informēja, ka ieviešanā ir 270 projekti, sagatavots rektora rīkojums par ES līdzfinansēto projektu ieviešanu. Ieviesta projektu vadības sistēma, kas veido ērtu vidi projektu izpildes pārbaudei un auditam. Savu­ kārt šī sistēma liek laikus ievadīt precīzus datus. Mainīs līgumus par projektu izpildītājiem, ir atviegloti grozījumu veikšanas noteikumi. PTAA rosina termiņu saīsināšanu. IZM un PTAA bijušas pārrunas par aizkavētiem projektiem un budžeta grozījumu veikšanu laikus.

Attīstības programmā stratēģijā jāiestrādā jauni indikatori, arī projektos jāpievieno stra­ tēģija. Paralēli Zinātņu prorektora dienestā notiek darbs, lai identificētu prioritārās jomas.

Iekavējusies vienota akadēmiskā tīkla projekta izstrāde. Kopā ar LU cīnās par Zinātnes un tehnoloģiju parka izveidošanas līdzekļiem.

Rīgas Inovāciju inkubatora vadītāja vietnieks E. Stobovs informēja, ka izveidots biznesa inkubatora sekretariāts, kas atbalsta inovatīvo ideju produktu radīšanu un ieviešanu tirgū.

Atbalsta arī uzņēmējsabiedrības, piedāvājot telpu īri uz atvieglotiem noteikumiem, juri­dis­ ko palīdzību un informācijas pieejamību, jaunu pieteikumu sagatavošanu. Jaunām kompāni­ jām ir līdz 90% atbalsts.

10. RTU RBS direktora vēlēšanas.

Direktora amatam izvirzīta viena – J. Grēviņa – kandidatūra. RBS domes sēdē notikusi nopietna domu apmaiņa. Pozitīvi vērtēta RBS studiju augstā kvalitāte, RBS iekļauta 1000 pasaules biznesa skolu sarakstā. Asāka diskusija izvērsās par finansiālajām problēmām, jo RBS finansiālais stāvoklis joprojām ir mīnusos, tāpēc stingrāk jāievēro finanšu disciplīna.

Kanclers arī izteica pretenzijas RBS par finansiālo situāciju, iepirkuma likuma pārkāpu­ miem un dažiem apšaubāmiem rēķiniem. Dekāniem pretenziju pret J. Grēviņu nebija. De­ kānu padome nolēma rekomendēt J. Grēviņa kandidatūru vēlēšanām Senātā.

10. aprīļa sēde 1. RTU uzņemšana Eiropas Universitāšu asociācijā pilna individuālā locekļa sta­tusā.

Rektors akadēmiķis I. Knēts informēja, ka tagad arī RTU ir Eiropas Universitāšu aso­ci­ ācijas (www.eua.be) pilntiesīga individuālā biedre. Līdz šim Latvijā asociācijas individuā­lā biedre bija tikai LU, bet kā kolektīvā – Latvijas Augstskolu rektoru padome.

2. Situācija ESF un citu ES projektu izpildē.

Rektora vietnieks stratēģiskās attīstības jautājumos M. Zeltiņš informēja, ka saskaņā ar 3. ap­ rīļa Rektora rīkojumu «Par ES līdzfinansēto projektu ieviešanu» šo projektu izpildes kontro­le turpmāk būs Stratēģiskās attīstības departamenta (SAD) kompetencē. M. Zeltiņš lūdza dekā­ nus darīt zināmu izpildītājiem, ka termiņi jāievēro precīzi. Ja tas nav iespējams, jāraksta vēs­tu­ le, kurā jānorāda kavējuma iemesls. Atsevišķiem projektiem, nododot pro­jek­tu dokumentāciju, trūkst pavadvēstules. Juristi izstrādā darba līgumus. Iepirkumu uzraudzī­bas birojs ir izteicis aiz­­rādījumus par atsevišķiem iepirkumiem. Atbildes uz aizrādījumiem vajag saskaņot ar SAD, lai nebūtu daudz neattiecināmo izdevumu. M. Zeltiņš lūdza visus aizrādījumus, pārdomas un priekšlikumus sūtīt uz SAD Diānai Strodei (diana.strode@rtu.lv).

Rektors norādīja uz problēmu, ka joprojām nav skaidrības par neizmantotajiem 9 mil­jo­ niem latu. I. Godmanis ir aizrādījis par to izglītības un zinātnes ministrei T. Koķei, un viņa savukārt – rektoriem.

Zinātņu prorektors L. Ribickis ieteica šo informāciju izplatīt tieši projektu vadītājiem, ne­ vis dekāniem. M. Zeltiņš paskaidroja, ka SAD sadarbojas ar fakultāšu kontaktpersonām.

Sa­nāksmē IZM apspriesta iespēja administratīvajiem izdevumiem veidot atsevišķu netiešo iz­devumu bloku.

2008. gada 24. aprīlis

STARPTAUTISKĀ SADARBĪBA/RTU LIKUMI UN LĒMUMI

7

TREI doktoranti Maskavā Maija Šenfelde, IEF Tautsaimniecības un reģionālās ekonomikas institūta profesore IEF Tautsaimniecības un reģionālās ekonomikas insti­tū­ta pētījumos sevišķa uzmanība tiek pievērsta Latvijas ekono­ mikas attīstības problēmām, kuras nepārprotami ietekmē pa­saulē notiekošais globalizācijas process. Šādā situācijā ak­tuāls kļūst jautājums par Latvijas konkurētspēju, kas ir sva­rīgākais priekšnoteikums Latvijas tālākai attīstībai.

Kā zināms, kā kavējošu faktoru pilnīgi droši var minēt arī mūsu reģionu nelīdzsvaroto attīstību. Tāpēc institūta jaunie pētnieki savu zinātnisko interešu lokā ir ieslēguši tieši šīs prob­lēmas. Pēdējā laikā nostiprinājusies institūta sadarbība ar Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju, kas veicina doktorantu pētījumus, jo ļauj skaidrāk saskatīt šīs prob­lēmas aktualitāti un tās risinājumu praktisko nozīmi.

Veicot jebkuru pētījumu, ir svarīgi apmainīties ar iegūto informāciju un veidot kontaktus ar kolēģiem citās pasaules augstskolās. Jaunie zinātnieki tādā veidā gūst pieredzi, pre­ zen­tējot sasniegto, un dibina jaunus kontaktus.

Jau astoto gadu viena no Maskavas vadošajām augst­sko­ lām – Krievijas Tautu draudzības universitāte – rīko ikga­ dējās jauno zinātnieku un pētnieku konferences «Pārejas eko­nomikas valstis globalizācijas apstākļos», kuru mērķis

ir veicināt tieši jauno pētnieku aktivitātes. Universitātē stu­ dē 134 valstu pārstāvji, un bija patīkami dzirdēt, ka to vi­ dū ir arī latvieši. Atbilstoši Maskavas mērogiem arī šī uni­ versitāte nav no mazajām, un tajā studē vairāk nekā 25 tūks­toši studentu.

Marta pēdējā nedēļā notika kārtējā konference. Man ir ļo­ti patīkami darboties kopā ar kolēģiem no Francijas, Spānijas, Krievijas un citām valstīm šīs konferences organizācijas ko­mitejā. Šogad mudināju konferencē piedalīties arī savus dok­torantus Ilzi Judrupu un Maksimu Deņisovu.

Bija patīkami just lielo ieinteresētību no dažādu valstu pārstāvjiem, gan pašai referējot plenārsēdē, gan arī jau­ no kolēģu uzstāšanās laikā. Ilze runāja par Latvijas kon­ kurētspējas problēmām, bet Maksims pievērsās reģionu at­ tīs­tī­bas novērtēšanai. Šīs problēmas nav svešas nevienai pa­saules valstij, tāpēc parasti izraisa diskusijas un domu ap­ maiņu.

Jauniem mācībspēkiem ir ļoti vērtīgi krāt pieredzi un, vien­kārši runājot, apskatīt pasauli. Turklāt Maskava kā viens no pasaules vadošiem ekonomikas, politikas un kultū­ ras centriem, kas atrodas mums tik tuvu, vienmēr izraisa ap­brīnu. Bet šajā braucienā bija iespēja gan izbaudīt pašas pil­sētas skaistumu, gan pavērot tās ikdienas dzīvi, lai sa­ prastu, ka ielas Rīgā uzskatāmas par diezgan tukšām no

3. RTU līdzdalība Rīgas Zinātnes un tehnoloģijas parka izveidē.

Rektors informēja, ka RTU nākotnes plāniem – veidot Zinātnes un tehnoloģijas parku un pārcelt Aviācijas institūtu uz lidostai tuvām teritorijām – svītru pārvelk satiksmes ministra A. Šlesera aktivitātes, kas paredz šīs zemes no Rīgas domes pārņemt valsts īpašumā, lai cel­tu tur viesnīcas u. c. Pašlaik tiek lemts, kā izmantot plāniem paredzētos līdzekļus.

M. Zel­tiņš informēja, ka notiek darbs pie plānoto līdzekļu sadales starp LU un RTU. LU attīstīs Kleistu teritoriju, RTU – Pulka sētu, kur jau izvietojies Latvijas Tehnoloģiskais parks, Biomateriālu centrs un vēl ir aptuveni 4 ha brīvas teritorijas. Ekonomikas ministrija pieprasa ļoti detalizēti, kas un kā būs. Pašreiz paredz tur attīstīt Biznesa inkubatoru, veidot Materiālzinātņu attīstības centru, Alternatīvās enerģijas un vides studiju centru par kopējo summu aptuveni 10 milj. latu.

Zinātņu prorektors atgādināja, ka «lidostas programmai» bija piesaistīti daudzi darbinie­ ki, un ieteica veicināt sadarbību starp RTU un OSI. 4. RTU Atvērto durvju diena 12. aprīlī.

Pirmsstudiju nodaļas vadītājs A. Kārkliņš informēja, ka RTU sadarbība ar skolām notiek visu gadu. Notikuši trīs lieli rajonu pasākumi un 11 izbraukumi uz atsevišķām skolām. RTU pārstāvji apmeklējuši deviņas skolas un piedalījušies divās reģionu izstādēs. Atvērto durvju dienu atkārtojums būs 10. maijā. To laikā pārejam uz konsultatīvo formu, t. i., fakultātēs darbs noris visu dienu, autobusi no Kaļķu ielas uz fakultātēm pasūtīti. RTU studenti dar­ bosies centrālās ēkas vestibilā Kaļķu ielā 1. Materiālus stendu noformēšanai fakultātes ir iesniegušas, taču, iesniedzot vispārējos aprakstus, termiņi ievēroti slikti.

Bija piedāvāts Atvērto durvju dienas apvienot ar Karjeras dienām, lai nākamie studenti redzētu saikni starp nākamās karjeras iespējām un tām nepieciešamo izglītību, bet, ap­ sprie­žoties Studiju daļā, piedāvājums noraidīts, lai atbilstošu telpu trūkuma dēļ skolēni ne­ traucētu Karjeras dienu norisei.

5. Uzņemšanas plāns augstākā līmeņa studijās.

Studiju daļas vadītāja p.i. H. Guļevskis informēja, ka sagatavots lēmumprojekts uzņem­ šanai valsts budžeta finansētajās augstākā līmeņa studiju vietās, un lūdza dekānus līdz 15. ap­rīlim iesniegt Studiju daļā savus priekšlikumus. Līdz 18. aprīlim paredzēts laiks saskaņo­ šanai, lai vietu skaitu varētu apstiprināt.

Rektoru interesēja, kāpēc vairākās fakultātēs samazināts vietu skaits uzņemšanai ma­ģis­ tra studijās. H. Guļevskis to pamatoja ar faktisko atbilstošo bakalaurantu skaitu. Lē­mum­ projektam pievienots to bakalaurantu saraksts, par kuriem divu gadu laikā sistēmā «Stu­ dents» nav nekādu rīkojumu, lai dekāni pārbaudītu situācijas iemeslus.

6. Studiju prakšu pārbaudes rezultāti.

Iekšējā audita daļas vadītāja N. Ozoliņa informēja, ka veikts audits par prakšu nodro­ šinājumu un konstatētas šādas galvenās nepilnības: - netiek slēgti divpusējie līgumi par prak­ ses nodrošināšanu; - praksi praktiski nepārbauda, prakses uzraudzība notiek galvenokārt te­lefoniski; - visiem nav prakses atskaites, un tajās netiek atspoguļoti individuālie uzdevu­ mi; - nav komisijas sēdes protokolu par prakses aizstāvēšanu; - nav prakses vadītāja at­ sauksmes. Ieteikums – katras struktūrvienības lietvedībā iekļaut attiecīgos prakses jautā­

trans­porta, gan arī noskatīties krievu klasiķa A. Ostrovska lu­gu visīstākajā Ostrovska teātrī – Maskavas Mazajā aka­dē­ miskajā teātrī. Šķīrāmies, sakot «uz redzēšanos atkal Rīgā», jo ceram šo­va­sar Maskavas kolēģus sastapt mūsu vasaras skolā.

ju­mus. N. Ozoliņa secināja, ka vienā programmā, vienā maģistrantūrā prakses rezultāti iz­rā­dījušies ļoti dažādi, tāpēc rudenī auditu atkārtos.

7. Civilās aizsardzības nodarbību apjoms.

Darba un civilās aizsardzības institūta direktors J. Ieviņš informēja, ka civilās aizsardzī­ bas (CA) programmu un tās prasības apstiprina Iekšlietu ministrija. Citās augstskolās CA paredz 2 KP, RTU – 1 KP, tāpēc ir grūtības izpildīt noteiktās prasības šādā apjomā. Kom­ promiss varētu būt – palielināt kopējo KP skaitu CA un ugunsdrošībai. Dekāni vienojās jau­ tājumu nosūtīt diskusijai Senāta Studiju programu komisijā.

8. Pirmā ceturkšņa finanšu plāna izpilde un otrā ceturkšņa uzdevumi.

Kanclers R. Taraškevičs informēja, ka beidzies gada pirmais ceturksnis, ienākumi – 8,9 miljoni latu, valsts budžeta dotācija saņemta. Nav izpildīts pašu ieņēmumu plāns par Ls 198 000. Palikusi atalgojuma rezerve viena mēneša izmaksas apmērā. Stipendijas ir pār­ tērētas. Otrajā kvartālā saņems aptuveni to pašu summu, bet jāatceras, ka jūnijā jāsāk iz­ maksāt atvaļinājuma naudu.

Lai izpildītu VID prasību – grāmatvedībai iesniegt ziņas par visiem studentiem un to ienā­kumiem, kas lielāki par četrām minimālajām algām (pašlaik 4 x 80 = 320 latu), – de­ kāniem lūdza papildināt uzņemšanā iesniedzamos dokumentus ar izziņu par deklarēto dzī­ vesvietu. Par to ziņos arī Uzņemšanas komisijai un Senātam.

9. Aktualitātes RTU zinātnes jautājumos.

Zinātņu prorektors L. Ribickis informēja, ka sagatavota 500 lpp. atskaite par RTU zi­ nātnisko darbu, kas maijā jāiesniedz IZM. Prorektors lūdza rektoru prasīt izglītības un zi­ nātnes ministrei pasteidzināt piešķirtās naudas pārskaitīšanu RTU. Zinātņu prorektoram bi­jušas pārrunas ar Japānas zinātnes atašeju, kurš ir ieinteresēts aktivizēt mūsu zinātnes dar­ binieku braucienus uz Japānu, īpaši IT un materiālzinātņu jomā. Japānā ir 90 valsts un 500 privātās universitātes.

10. IZM skaidrojumi.

Rektors informēja, ka IZM un KNAB atkal ieinteresējies par Ezermalas ielu un ēku Au­ sekļa ielā 9. 2004. gadā VK prasīja RTU paskaidrojumus, un rektors ar kancleru sniedza at­ bildes uz jautājumiem par tā laika situāciju.

Kanclers papildināja rektora teikto ar VK kolēģijas 2004. gada atzinumu, ka RTU nav ci­ tas iespējas attīstībai, jo valsts budžets neiedala attīstībai nepieciešamos līdzekļus.

11. Senāta 28. aprīļa sēdes darba kārtība.

Senāta priekšsēdētāja M. Jure informēja, ka pēdējais lēmumprojektu iesniegšanas ter­ miņš 28. aprīļa sēdei ir 18. aprīlis. Pašlaik iesniegti 15 lēmumprojekti. Šī sēde ir pēdējā, lai vēl šajā studiju gadā piešķirtu RTU emeritētā profesora nosaukumu.

Rektors informēja: * 17. aprīlī pulksten 11 IZM notiks augstskolu informācijas diena: informācija par struk­ tūrfondu apguvi, Augstākās izglītības likums, finanšu jomas aktualitātes. * Izglītības valsts inspektors pārbaudīja studentu skaitu un telpu noslodzi Lomonosova ielas korpusos.

M. E.

8

STUDENTU LAPA/STARPTAUTISKĀ SADARBĪBA

2008. gada 24. aprīlis

de­vās sevi pierādīt pusfinālā, lai varētu startēt sacensību fi­nālā. Šīs sacensības ir devušas izpratni un reālu ieskatu SEB bankas ikdienas dzīvē,» ir pārliecināts SEB Studentu sa­censību dalībnieks Jānis Kudiņš no DU. SEB Studentu sacensību fināla dalībniekiem bija jāveic da­žādi uzdevumi saistībā ar ikdienas darbu bankā – bankas produktu pārdošanu, mārketinga un reklāmas pasākumiem, filiāļu darbību, finanšu tirgus analīzi, personāla atlasi, kā

arī biroja darba organizāciju. Pēc katra paveiktā uzdevuma dalībnieki saņēma novērtējumu un ieteikumus no SEB ban­ kas profesionāļiem par veikto uzdevumu izpildi.

LU Ekonomikas un vadības fakultātes students Aksels Neilands atzīst, ka ir mainījis savu viedokli par bankas dar­ bu: «Pārsteidzoša ir pati sacensību ideja – pārvērst banku par ikvienam cilvēkam pieejamu vietu. Man mainījās vie­ doklis par bankas aktivitātēm, piedāvātajām karjeras iespē­ jām, kā arī bankas darbinieku ikdienas pienākumiem. Turp­ māk es uz banku darbību skatīšos pilnīgi citādi. Fināla uz­­­de­vumu laikā bija arī jūtama liela interese no SEB bankas dar­binieku puses.»

SEB Studentu sacensībām bija pietiekušās 26 komandas no septiņām Latvijas augstskolām. Ņemot vērā lielo studentu aktivitāti un vēlmi piedalīties SEB Studentu sacensībās, ko­ mandu pārstāvji marta beigās piedalījās komandu atlases kār­tā, kuras laikā tika izvēlētas 15 aktīvākās, interesantākās un atraktīvākās komandas dalībai SEB Studentu sacensību finālā.

SEB Studentu sacensību uzvarētājkomanda dosies vizītē uz SEB banku Zviedrijā un tiksies ar kādas Zviedrijas augst­ skolas studentiem.

Sākas SEB Studentu sacensību fināls

11. aprīlī SEB finanšu centrā startēja pirmās piecas SEB Studentu sacensību komandas – finālistes no Ban­ku augstskolas, Latvijas Universitātes, Daugavpils Univer­ si­­tātes un Rīgas Tehniskās universitātes.

SEB Studentu sacensību finālā savu erudīciju, atjautī­ bu un komandas garu nākamās divas piektdienas rādīs vēl desmit komandas no dažādām Latvijas augstskolām.

«Esmu sajūsmā par piedalīšanos SEB Studentu sacen­ sī­bās. Pasākums bija lieliski organizēts, īpaši pārsteidza daud­z­vei­dīgie uzdevumi, kuru veiksmīga realizācija ne­bi­ ja iespējama bez komandas darba. Atšķirībā no citiem pa­ sākumiem, kuros parasti jāraksta esejas, šeit varēja radoši iz­pausties. Uzdevumos varēju izmantot zināšanas, kuras es­ mu ieguvusi, darbojoties savā studentu pašpārvaldē,» stās­ ta sacensību fināla dalībniece RTU studente Elīna In­drik­ sone.

SEB Studentu sacensību finālā noskaidrosies, kuras ko­ man­das studenti ir visapķērīgākie, spēj sasniegt vienotu mēr­ ķi un parādīt vislabākās zināšanas par banku darbu ik­dienā.

«Pasākums bija patiešām ļoti interesants, un esam patiesi priecīgi, ka mums, Daugavpils Universitātes komandai, iz­

Par inovācijām un attīstību, jeb kā mēs braucām pieredzi lūkoties Modris Ozoliņš (Turpinājums no «JI» 16. numura. Sākums «JI» 15. numurā.)

Otrdiena, 19. februāris Devāmies uz Taivānas lielāko universitāti – Taivānas Na­cionālo universitāti (National Taiwan University). Uni­ versitātes vēsture sākusies 1928. gadā, kad japāņi nodibināja Taihoku (Taipei) Imperial University, kas ir Taivānas Na­ cionālās universitātes priekštece. Toreiz studijas sāka 60 studenti. Pēc 2. pasaules kara 1945. gadā Taivānas Na­ cionālā universitāte ieguva tagadējo nosaukumu. Tagad uni­ versitātē ir 11 fakultātes, 54 departamenti, 96 institūti, pieci pētniecības centri. Universitāte piedāvā 96 maģistra un 83 doktora programmas. Kopējais studentu skaits – vairāk ne­kā 30 000. Interesanti, ka maģistra un doktora studiju programmu klāstā ir tāda mums eksotiska programma kā ze­mestrīču inženierijas programma. Āzijas reģionā šādu speciālistu pieprasījums noteikti ir ļoti liels.

Universitāte ļoti lepojas ar saviem zinātniskajiem pētī­ jumiem. Zinātnieku pētniecības darbs atspoguļojas 27 uni­ versitātes izdotajos akadēmiskajos periodiskajos izdevu­mus.

Kopējais ikgadējais zinātnisko publikāciju skaits pārsniedz 10 000 publikāciju gadā.

Universitātes sēžu zālē tikāmies ar Starptautisko attiecību nodaļas darbiniekiem. Viņu uzdevums ir nodrošināt septi­ ņas galvenās universitātes starptautisko aktivitāšu jomas: 1) ārzemju studentu piesaiste; 2) universitātes starptautiskās atpazīstamības un reputācijas veicināšana; 3) starptautisko ap­maiņas programmu koordinēšana; 4) starptautiskās sa­ darbības aktivitāšu iniciēšana un koordinēšana; 5) starp­ tau­tiskās mācībspēku apmaiņas koordinēšana; 6) studiju programmu internacionalizēšana; 7) starptautiskās sadar­ bības aktivitāšu speciālistu apmācība. Nodaļas gada dar­ bības budžets ir 4,5 miljoni ASV dolāru. Jā, ar tādu naudu kaut ko var iesākt! Universitāte parakstījusi un īsteno 299 starptautiskās sadarbības līgumus. Nav nekādu šaubu par to, ka viena no universitātes prioritātēm ir starptautiskās sadarbības veicināšana.

Universitāte lielu vērību pievērš saiknei starp akadēmis­ ko vidi un industriju, tāpēc nākamais mūsu apmeklējuma

objekts bija Taivānas Nacionālās universitātes Inovāciju un inkubāciju centrs. Centra vadītājs Maikls Liu iepazīstināja ar centra darbības principiem. Centrs nodibināts ne tik sen – 1997. gadā kā universitātes struktūrvienība. Piecus ga­dus vēlāk centra darbībai piesaistīts kapitāls no bankām, riska kapitālistiem, investējuši arī universitātes darbinieki, kā arī privātuzņēmēji. Pašlaik universitātes īpašumā ir piek­ tā daļa no centra akcijām, savukārt trešdaļa no valdes lo­ cekļiem ir universitātes pārstāvji. Inovāciju un inkubāciju centra uzdevums ir dibināt kontaktus starp universitāti un industriju, komercializēt universitātes zinātnieku iz­ gud­rojumus. Centrs piedāvā arī biznesa inkubācijas pa­ kal­pojumus. Jau autobusā apspriedām, kā varētu pārņemt Taivānas Nacionālās universitātes pieredzi, jo arī RTU zi­ nātniekiem ir daudz interesantu izstrādņu, taču ceļš līdz ko­ mercializācijai nebūt nav rozēm kaisīts.

Pēcpusdienā braucām uz dienvidiem no Taipejas uz Hsin­ ču zinātnes parka sastāvā esošo Industriālo tehnoloģiju pēt­ niecības institūtu (ITRI). Institūts nodibināts 1973. gadā, tam bijusi nozīmīga loma Taivānas ekonomikas modeļa trans­formācijā no darbietilpīgas industrijas uz augsto teh­ noloģiju industrijām. Institūtam ir filiāles ASV Silikona

ielejā, Tokijā, Berlīnē, arī Maskavā. Ar milzu interesi iepa­ zi­nāmies ar institūta pētniecības virzieniem un produktiem, kuru komercializācija notikusi, pamatojoties uz pētniecības darba rezultātiem. Galvenās pētniecības darba jomas ir in­ formācijas un komunikācijas tehnoloģijas; materiālu zinātne, ķīmija un nanotehnoloģijas; biomedicīnas tehnoloģijas; mo­dernās ražošanas sistēmas; enerģētika un apkārtējā vi­ de. Institūtā strādā vairāk nekā 5500 darbinieku. IRTI strādājošie zinātnieki pieteikuši vairāk nekā 8000 patentu.

ITRI paspārnē dibināti vairāk nekā 150 jauni uzņēmumi.

Gadā tiek īstenoti pāri par 500 tehnoloģiju pārneses projektu.

Un tas viss noticis pēdējo trīsdesmit gadu laikā!

Apmeklējām arī uzņēmumu «K Laser Tech. INC». Uz­ ņēmuma darbība ir diversificēta, viena no galvenajām darbī­ bas jomām ir dažādu hologrāfisko materiālu izgatavošana, sākot no akcīzes markām produkta autentiskuma aps­tip­ri­ nāšanai, turpinot ar dažādiem iepakojuma un poligrāfijas ma­teriālu veidiem un beidzot ar hologrāfiskiem materiāliem šovbiznesa mākslinieku tērpiem. Mūs iepazīstināja ar jauno produktu radīšanas procesu produktu paraugiem, kā arī ar darba apstākļiem.

Turpmāk vēl.

9

STUDENTU LAPA

2008. gada 24. aprīlis

SP dzimšanas dienas ballīte 25. aprīlī RTU SP aicina tevi, RTU student, uz savu dzimšanas dienas ballīti «Batman» pilī «Fashion Club» plkst. 22.

Pasākuma programmā: lieliskā Elli U un cirka mākslinieki. Pasākumu apmeklēs pats Bet­mens un viņa draugi.

Biļetes var iegādāties iepriekšpārdošanā RTU SP Kaļķu ielā 1, 324. kab. Biļetes cena Ls 3, uz vietas – Ls 5.

Nepalaid garām savu iespēju – katrs piektais biļetes pircējs iepriekšpārdošanā saņems ielūgumu! Īpašais pasākuma «dress code»: «black&tight».

Tiekamies šā gada noslēguma pasākumā «RTU SP 16» – 25. aprīlī plkst. 22 «Fashion Club»!

Būvnieki Parīzē atklāj Zemes gadu Artūrs Polis Katram būtu jāzina, ka šis – 2008. gads – oficiāli ir pasludināts par Starptautisko planētas Zeme gadu. Šajā sakarā visā pasaulē tiks rīkoti dažādi pasākumi, lai nodrošinātu apdomīgu resursu izmantošanu un drošu dzīvi Zemes iedzīvotājiem. Protams, šīs grandiozās akcijas atklāšana nedrīkstēja notikt bez RTU pārstāvjiem, tāpēc arī es – Būvniecības fakultātes 3. kursa students – devos uz UNESCO galveno mītni Parīzē, lai atklātu Zemes gadu...

Patiesībā viss sākās ar nejauši pamanītu informāciju par studentu radošo darbu konkursu. Varēja rakstīt, zīmēt, dzejot vai fotografēt par tādām tēmām kā veselība, klimats, okeāni, augsne, lielpilsētas, resursi ar pamatdomu – ilgtspējīga planētas attīstība. Tā kā esmu būvnieks, kas piedalīsies nākotnes pilsētu būvniecībā (un, protams, arī resursu patēriņā), tad nolēmu uzrakstīt eseju par to, kā vajadzētu pareizi dzīvot nākotnes cilvēkiem.

Laikam jau mans redzējums bija gana ilgtspējīgs, jo saņēmu iepriecinošu atbildi – ar esejas palīdzību esmu ieguvis tiesības piedalīties Starptautiskā Zemes gada atklāšanas pasākumā Parīzē šā gada 12. februārī. Nedēļu pirms došanās uz Parīzi Zemes gads tika atklāts arī LU 66. zinātniskās konferences laikā. Šeit sastapu arī pārējos divus līdzbraucējus (no Latvijas uzvarēja trīs studenti), un atklājās, ka viens no viņiem arī ir Būvniecības fakultātes students. Lai gan Zemes gada moto ir «Zemes zinātnes – sabiedrības labā», neviens Zemes zinātņu students nebija uzvarējis konkursā. Tomēr būvniecība, manuprāt, ir ne mazāk svarīga zinātne par ģeoloģiju, ģeogrāfiju un citām ģeozinātnēm attiecībā uz mūsu planētas ilgtspējības veidošanu, jo tieši mūsu nozare patērē visvairāk enerģētisko un vides resursu pasaulē – 38% no kopējā enerģijas patēriņa, 25% kokmateriālu resursu un 16% pasaules ūdens krājumu.

Turklāt rūpnīcu un citu ēku dēļ tiek saražots vairāk nekā 20% oglekļa dioksīda izmešu, un tādējādi globālās sasilšanas dēļ, šķiet, varam teikt ardievas Latvijas sniegotajām ziemām...

Parīzē pavadījām nepilnas četras dienas, no kurām divās norisinājās UNESCO konference un Zemes gada atklāšana.

Konferencē piedalījās arī 200 citi studenti – konkursa uzvarētāji no visas pasaules. Liela daļa studentu bija no Āfrikas un Āzijas valstīm. Iespējams, tāpēc, ka konferences

tēmas – ilgtspējīga attīstība, pieaugošais iedzīvotāju skaits, veselīgs dzīvesveids, klimata pārmaiņas un piesārņojums – ir ļoti būtiski popularizēt un risināt tieši jaunattīstības valstīs. Interesanti, ka arī vairākums citu valstu studentu tieši nebija saistīti ar Zemes zinātnēm.

Konferenci man kā studentam saistošu padarīja arī līdzās notiekošā Zemes zinātņu izstāde, kur interesentiem bija iespēja izmēģināt zemestrīču simulatoru. Lai gan Latvija pagaidām nav seismiski aktīvajā zonā un būves netiek paredzētas zemestrīcēm, man kā inženierim šī ierīce bija ļoti saistoša. Joprojām grūti iztēloties, kādām gan jābūt ēkas konstrukcijām, lai tās izturētu grūdienus, kas mani gan uzmeta gaisā, gan nolika gar zemi... Ļoti aizraujošs bija arī muzikālais priekšnesums, kurā jāpiedalās bija mums pašiem – studentiem. Priekšnesuma režisora uzdevums nebija no vieglajiem – stundas laikā apmācīt 200 studentus tā, lai visi organizēti uzkāptu uz skatuves, dziedātu, smaidītu, ritmiski kustētos, plaukšķinātu, vicinātu karodziņus, paklanītos un nokāptu no skatuves.

Brīnumainā kārtā viss notika gandrīz kā iecerēts – vienīgi klanīšanās izdevās visai haotiska.

Tā kā pasākuma oficiālā valoda bija angļu, tā bija arī lieliska iespēja uzlabot angļu valodas prasmes, runājot gan ar īriem, frančiem un citiem rietumeiropiešiem, gan Austrumu valstu pārstāvjiem – indiešiem, korejiešiem un mongoļiem, kuru izruna stipri atšķiras no tik pierastās angļu valodas.

Vakaros pēc konferences mēs gājām uz kādu no daudzajiem Parīzes restorāniem un izmēģinājām franču izsmalcināto virtuvi – piemēram, pīles pastēti ar sīpolu ievārījumu, austeres un arī slavenos vīngliemežus (zaļi, gļotaini gaļas pikucīši)...

Lai gan brīvā laika mums bija maz, tomēr populārākos tūrisma objektus apskatīt bija iespēja. Vismaz garāmskrienot redzēju majestātisko Triumfa arku, plašo Elizeja lauku avēniju, «La Defense» moderno debesskrāpju rajonu, slaveno Luvras muzeju un romantisko Monmartru. Tiesa,

ja zem pilsētas neplestos milzīgais metropolitēna tīkls ar 300 stacijām, tad diez vai būtu iespējams apskatīt pat pusi šo objektu mums atvēlētajās dažās brīvajās stundās.

Un, protams, pabiju arī pie 320 m augstā inženiertehnikas meistardarba Eifeļa torņa, kas atradās tikai nieka kilometra attālumā no UNESCO galvenās mītnes. Lai gan bija februāris, torņa pakājē jau ziedēja puķes un smaržīgie Japānas ķirši. Torni vērts apskatīt arī vakarā, kad tas reizi stundā uz 5 minūtēm pārvēršas par zibsnījošu lampiņu miljonu kopumu – krāšņi, gluži kā Ziemassvētku eglīte!

Pasākums aizritēja diezgan lielā steigā, taču deva man lielisku ieskatu ilgtspējīgas attīstības nozīmē globālā mērogā. Turklāt man bija arī iespēja redzēt varenās megapilsētas Parīzes iespaidīgās būves – torņus, tiltus un tuneļus –, kādus, iespējams, nākotnē man būs jāveido arī mūsu pašu Rīgā...

Par atbalstu, lai varētu piedalīties šajā mūsu planētas nākotnei nozīmīgajā pasākumā, pateicos RTU Būvniecības fakultātes dekānam Jurim Smirnovam!

10

STUDENTU LAPA/ZiKo ezītis

2008. gada 24. aprīlis

ZiKo ezītis atbild

ZiKo ezītis jautā

Kāpēc gadā nav vairāk nekā viena joku diena? Varbūt tādēļ, lai cilvēki ticētu cits citam un mūsu dzīve nepārvērstos par vienu vienīgu «april, april»? Iepriekšējā numurā ZiKo ezītis raka jautājumus no 1. aprīļa vēstures – to, kam cilvēcei tomēr bija jānotic šajā joku dienā.

Lūk, arī atbildes.

1. Pulksteņa pagriešana «dienas gaismas ekonomēšanas» nolūkos 1981. gada 1. aprīlī tika ieviesta PSRS, arī Latvijā. Iespējams, ka tā gada slavenākais joks bija saistīts ar jautājumu – cik tagad laika?

2. Iekšdedzes dzinējs tika patentēts 1826. gada 1. aprīlī. To izdarīja amerikāņu izgudrotājs Semjuels Morijs. Vai viņš šo savu rīcību uzskatīja par 1. aprīļa joku? Pieļauju, ka «mehi» tā nedomā.

3. Izskatās, ka Nīderlandes valdībai 1. aprīlis ir viena no darbīgākajām dienām. 2002. gada 1. aprīlī tika legalizēta eitanāzija, bet gadu iepriekš šajā datumā tika dota «zaļā gaisma» viendzimuma laulībām. Interesanti jauninājumi, bet kāpēc tieši 1. aprīlis – sakritība vai kaut kas vairāk?

4. Daudzus cilvēkus interneta pasaulē var sasniegt, rakstot vārds.uzvārds@gmail.com.

Bet kurš tagad vairs atceras, ka šis «Google» produkts savu dienas gaismu ieraudzīja 2004. gada 1. aprīlī – joks, kas ievilcies nu jau četru gadu garumā!

Tāds ir bijis zīmīgais datums 1. aprīlis pasaules vēsturē. Ar kādiem notikumiem tas saistīsies nākotnē? Varbūt arī tu vari veikt nozīmīgu ierakstu 1. aprīļa nākotnes vēsturē!

ZiKo ezītis

Pasaules populācija ir virs 6 miljardiem, Latvijas – virs 2 miljoniem, tātad Latvijā dzīvo aptuveni 0,03 % iedzīvotāju. Maz, tomēr kāda daļa ir – šo var piemērot vairākās jomās. Šoreiz paskatīsimies uz Latvijā tapušiem izgudrojumiem. Kaut kam nozīmīgam taču jābūt arī tepat – mūsu pagalmā.

Mūsdienas nu jau vairs nevar iedomāties bez portatīvajiem datoriem – tie tiek ņemti līdzi it visur. Bet tagad atgriezīsimies 1937. gadā. Tieši tad Latvija nāca klajā ar jaunu izgudrojumu, kas kādu sadzīvē lietojamu ierīci padarīja daudz kompaktāku, ieviesa jaunas vēsmas šajā jomā. Kas bija šis izgudrojums?

No 1961. līdz 1998. gadam Latvija bija pieskaitāma kādai valstu grupai, kuru sarakstā mūsdienās cerētu iekļūt vēl vairākas. Tas bija saistīts ar kādu darbojošos objektu netālu no Rīgas. Tur arī tapa izgudrojums, kas ļāva pārveidot iegūto enerģiju kādā citā formā, lai vēlāk praktiski izmantotu. Kas bija šis izgudrojums?

Frīdrihs Canders ir zināms kā celmlauzis kosmosa apgūšanas tehnoloģiju jomā. Bet Latvijā ir tapis arī kāds materiāls, kas izmantots PSRS kosmosa kuģu būvēšanā. Kas ir šis materiāls, un kādam nolūkam tas tapis? Šie nav visi Latvijas izgudrojumi, bet gan mazs ievads tajos, lai rosinātu jūsu interesi.

Atbildes sūtiet uz ziko.ezitis@rtusp.lv.

ZiKo ezītis

«Mehu kari 2008 » tuvojas Dainis Jakovels, Dita Vinovska «Mehu kari» ir «Mehu kari». Tie notiek, un tos par paš­saprotamu tradīciju uzskata ne tikai daudzi TMF stu­denti, bet arī viņu draugi un paziņas no citām fakul­ tātēm. Bet reti kurš zina, kā, kad un kāpēc radās «Mehu kari».

Ideja dzima 2004. gadā. «Mehu» pašpārvalde bija jauna un nepieredzējusi. Tā jau bija organizējusi savus pirmos pro­jektus, starp kuriem bija arī «Citi Ziemassvētki», un sa­ prata, ka vairs nevar apstāties. «Mehiem» ir nepieciešams kaut jauns, vēl nebijis, kaut kas, kas «mehus» vienotu un cel­tu viņu pašapziņu. Idejas bija dažādas – konstruēšanas sacensības, auto sacīkstes, sporta spēles. Ko izvēlēties?

«Me­hi», kā jau cilvēki, kam patīk lielas lietas, nolēma visu ap­vienot.

Ideja bija gatava – vispusīgs pasākums «mehiem», ku­ rā ietvertas dažādas disciplīnas un kura noslēgums notiks «Mehulandē». Protams, bija problēmas. Lielākā no tām – pie­ redzes trūkums. Tik apjomīgi projekti vēl nebija organizēti.

Par spīti problēmām, kuras jāpārvar, un grūtajam dar­ bam, kas priekšā, tika nolemts, ka «Mehu kari» notiks jau pa­vasarī. Un ticiet vai ne – notika arī.

Mēdz sacīt, ka pirmie kucēni jāslīcina. Uz «Mehu kariem» tas neattiecas. Lai arī tie bija mazāki nekā vēlākajos gados, tie sāka tradīciju, kas aug un attīstās. Pateicoties pirmajiem «Mehu kariem», «mehi» reizi gadā pulcējas, ne tikai lai ko­ pīgi sacenstos un pārbaudītu sevi, bet arī lai izglītotos un izklaidētos savā fakultātē.

«Mehu kari» ir kļuvuši par sava veida zīmolu, un tas no­ teikti ir gada gaidītākais projekts «mehiem». Arī šā gada mai­jā «mehi» vienosies, lai kopējiem spēkiem cīnītos pret ru­tīnu, garlaicību un iesīkstēšanu.

Gandrīz ikviens «mehs» zina, ka jauns pavasaris nāk ar jauniem «Mehu kariem». Šis pavasaris nebūs izņēmums.

Maija pirmajā nedēļā «mehus» un viņu draugus kopā pulcēs TMF studentu kulta pasākums, kurā ietverti dažādi prātu attīstoši, izglītojoši, aktīvi, zināšanas un prasmes, kā arī fi­ zisko sagatavotību pārbaudoši pasākumi. Arī šogad «Mehu kari» notiek, sadarbojoties ar «Audi Centru Rīga», kas ir pro­jekta ģenerālsponsors.

«Mehu kari» ilgs četras dienas. Katrai no tām būs sava te­ matika – «Meha» diena, Izglītojošā diena, Aktīvā diena un Tīrības diena.

«Mehu kari» sāksies 6. maijā. Pirmajā dienā visi interesen­ ti varēs piedalīties konstruēšanas un pitstop sacensībās, pār­ baudīt vieglās mašīnas ietilpību pēc «mehu» mērvienību sis­tēmas, kā arī izmēģināt savus spēkus un prasmes citās dis­ciplīnās, kas atbilst tematikai «Meha» diena.

Izglītojošajā dienā paredzēta studentu tikšanās ar uz­ ņēmējiem, erudīcijas konkurss un diskusija ar nozares spe­ ciālistiem, kuru vidū būs vairāki Latvijā pazīstami cilvēki.

Bokarti, virvju trase, orientēšanās pa Rīgu ar personīga­ jām automašīnām – disciplīnas, kas paredzētas Aktīvajā die­nā.

«Mehu karu» noslēgumā notiks «Mehulandes» sakop­ša­ nas talka un «Mehu stūre». Vakarā paredzēta svinīga balvu pasniegšanas ceremonija un dejas ar grupu «Ēnas» līdz rī­ tam «Mehu» kultūras namā.

Plašāku informāciju par visām «Mehu karu» aktivitātēm atrast un tām pieteikties var TMF SP mājaslapā www.mehi. lv.

11

STUDENTU LAPA /SPORTS

2008. gada 24. aprīlis

Pirmais «Red Bull Flugtag» Rīgā!

«Red Bull Flugtag» pašdarināto lidaparātu konkurss – absolūti unikāls un pilnīgi traks pasākums, kurā varēsi redzēt, kā drosmīgi piloti mēģina pacelties gaisā no sešus metrus augstas rampas ar pašu konstruētiem lidaparātiem, piezemējoties Daugavas ūdeņos!

Izgudro un uzbūvē pats savu lidojošo mašīnu un dodies uz AB dambi Rīgā 31. augustā. Lec pa taisno Daugavā no sešus metrus augstās rampas un izbaudi reāli stilīgas kompānijas sabiedrību!

«Red Bull» pašdarināto lidaparātu konkursa nosaukums «Flugtag» vistiešākajā veidā sasaucas ar mūsu devīzi «Red Bull ceļ spāāārnos!» Tulkojumā no vācu valodas vārds «Flugtag» nozīmē «lidošanas diena». Pats pirmais «Red Bull Flugtag» konkurss notika 1992. gadā Vīnē, Austrijā.

Tagad «Flugtag» ir izpletis savus spārnus pāri visai pasaulei, un lidošanas konkursi norisinās vairāk nekā 70 pilsētās, ieskaitot Romu, Vankūveru, Sanpaulu, Atēnas un ne vienu vien ASV pilsētu.

2008. gadā norisināsies pirmais Latvijas «Flugtag»!

Lai piedalītos konkursā, jāaizpilda anketa, kas atrodama www.redbullflugtag.lv. Tu vari arī pieteikties, zvanot pa bezmaksas tālruni 80008008. Vari arī iesniegt pieteikumu un uzzināt vairāk par «Red Bull Flugtag» īpašo informācijas dienu laikā, kas norisināsies RTU Inženierekonomikas fakultātē (Kaļķu 1) 28. aprīlī no plkst. 11–12 un Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātē (Āzenes 14/24) 14. maijā no plkst. 11.30–14.30.

Pieteikšanās līdz 1. jūnijam. Pēc aizpildītās anketas saņemšanas ar tevi sazināsies «Red Bull» pārstāvis, kas informēs par tālākiem soļiem. 31. augustā AB dambī varēs lidot tās komandas, kas būs izdomājušas un uzskicējušas pašus interesantākos lidojošos aparātus!

Vairāk par konkursa noteikumiem uzzināsi: www.redbullflugtag.lv.

Notiks RTU mācībspēku un darbinieku sporta diena

Lai popularizētu sportu un veselīgu dzīvesveidu, 24. mai­ jā RTU sporta un atpūtas bāzē «Ronīši» (Tukuma raj. Klap­ kalnciemā) notiks RTU mācībspēku un darbinie­ku sporta die­na. Sākums plkst. 12.

Pieteikumi jāiesniedz sacensību vietā «Ronīšos» līdz plkst.

11. Iepriekš jāpiesakās RTU Sporta klubā, tālr. 67089307 (fakss) vai pa e-pastu: Velta.Indrasa@rtu.lv līdz 20. maijam plkst. 16 vai galvenajam tiesnesim Rihardam Ja­sūnam pa tālr.

29454892. Sporta dienas nolikumu skat. www.rtu.lv.

Volejbols – RTU Noslēgusies Rektora kausa izcīņa volejbolā vīriešiem. Sacensības notika 13. aprīlī VEF lielajā sporta zālē. Komandas izlozes kārtībā tika sadalītas divās apakšgrupās. Finālspēlēm kvalificējās EEF, IEF, TMF un BF volejbola komandas.

Par 1. vietu cīnījās TMF un BF. Sīvā cīņā ar rezultātu 2 : 1 uzvarēja BF. Komanda spēlēja šādā sastāvā: K. Fridrihsons, O. Lauva, A. Tereščonoks, R. Ķīkulis, A. Jarovojs, V. Balka, A. Zajacs.

Par 3. vietu spēlēja EEF pret IEF. Šajā spēlē ar 2 : 0 uzvarēja EEF. Vietu sadalījums: 1. vietā BF; 2. – TMF; 3. – EEF; 4. – IEF; 5. – ETF; 6. – DITF; 7. – APF + MLĶF apvienotā ko­manda.

Iepriecināja, ka ieradās daudz dalībnieku un līdzjutēju, kā arī tas, ka finālspēļu līmenis bija salīdzinoši augsts.

R. Jasūns, RTU Sporta kluba valdes priekšsēdētājs

Kojinieks Kojinieks vēro!

Kojinieks arī ir pārņemts ar lielo RTU krosu! Tā nu iz­ domāju, ka vajadzētu nedaudz patrenēties. Domāju, do­mā­ ju... un kā domā? Izdomāju, ka jāskrien pie drauga uz Burt­ nieku ielas «kojām». Ietaupīšu naudu par biļeti (tagad jau tās tik dārgas...). Tā nu Kojinieks, kaut kā noskrējis šo mazo

distanci (laiku labāk neteikšu), nonācis pie drauga, saprata, ka ir nedaudz iesvīdis, – būs jānomazgājas, bet kas tad tas?

Dušas telpa ciet. Ko nu? Neko... Tā nu nācās, savādu skatienu un sava aromāta pavadītam, braukt autobusā atpakaļ uz sa­ vām kojām.

Kojinieks jautā

Kas notiek Burtnieku ielas un Iļģuciema «kojās»? Vai tie­ šām nepietiek, ka katru dienu ir sanitārās stundas (piecu stun­du garumā, no plkst. 10 līdz 15 – laikam apkopēja ar zo­bu birsti tīra dušas), kam ir vajadzīga vēl vesela sanitārā diena? Kas tas par absurdu? Vai tiešām ejam uz to, lai šo di­ vu «koju» studentus atpazītu jau laikus – pēc smakas?

Kojinieks P. S. Ja arī tu saskaries ar kādu nejēdzību, pasaki Koji­ niekam: kojinieks@gmail.com.

12

STUDENTU KLUBĀ UN KULTŪRAS CENTRĀ

Četras pavasara dienas pie Ziemeļjūras

RTU stīgu ansamblis «Gaiva» marta nogalē (no 28. līdz 31. martam) viesojās Norvēģijā.

Piektdiena. Lidojam uz Bergenu – vienu no skais­tākajām pilsētām Skandināvijā. Pilsēta starp septiņiem pakalniem. Lielisks vecais ostas ra­ jons Brigene ar savām divslīpju jumtu mā­­ji­ņām ir iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sa­ rakstā. Skats uz Bergenu no Fleijena kalna (320 m) iedvesmo – tūkstošiem vakara uguntiņu zem mū­ su kājām. Lielais koka trollis vēlīgi smaida – svei­ cināti Norvēģijā! Braucam uz Landro pilsētiņu, kur dzīvo laipna latviešu ģimene, kas rūpēsies par mums visu ciemošanās laiku.

Sestdiena. Jūra... Laika apstākļi nelutina, kaut brī­žiem starp mākoņiem izspraucas arī kāds sau­ les stariņš. Gājiens uz jūru ir visai ekstrēms – ta­ kas nav, akmeņi, bet starp tiem pur­vaini sūnu un zā­les laukumiņi. Kājas ātri kļūst slapjas, bet esam Pie izcilā norvēģu vijolnieka priecīgi, redzot Zie­meļjūru. Jā, skats ir iespai­ Oles Bulla pieminekļa Bergenā. dīgs – augstie, skarbie krasti un stiprais ziemeļu vējš, un gaiši zil­zaļie viļņi, kas sitas pret klintīm...

Svētdiena. Kalni, kalni... Šaurais ceļš ved aizvien augstāk, brīžiem aizkrīt ausis kā lido­ jot. Ūdenskritumi, ielejās mazi daudzkrāsaini namiņi kā leļļu mājiņas, gari tilti uz milzīgi augstiem balstiem, tuneļi cauri kalniem. Tālumā redzamas sniegotas kalnu virsotnes. Tāds svinīgi majestātisks miers... Esam Hardangerfjordā.

Pirmdiena. Rīts sākas ar koncertu Landro pilsētiņā. Muzicējam norvēģu skolā. Sniedzam trīs koncertus. Klausītāji – dažāda vecuma skolēni. Lieliska gaisotne, bērni atsaucīgi un klau­sās ar lielu interesi. Spēlējam latviešu un norvēģu tautas dziesmas, A. Vivaldi un J. Pa­ helbela skaņdarbus, A. Pjacollu, Dž. Lenonu, K. Evansu u.c. Pēc koncerta esam no­gu­ruši, bet ļoti gandarīti un priecīgi par smaidiem un sirsnīgiem aplausiem.

Pirmdiena ir mūsu mājupceļa diena. Vēl paspējam būt izcilā komponista Edvarda Grīga muzejā Troldhaugenā, pāris stundu arī Bergenā. Īsti silta, saulaina pavasara diena pie Zie­ meļjūras pavada mūs uz mājām, uz Latviju...

2008. gada 24. aprīlis

«RTU Vīru spēles 2008» Vakar, 23. aprīlī, «City Fitness» trenažierzālē notika individuālo sacensību «RTU Vīru spēles 2008» 1. kārta, kurā puiši sacentās fiziskā spēka pārbaudēs: dažādu smagumu celšanā, rouingā un braukšanā ar «body bike».

Vēl priekšā 9. maijā RTU Mazajā zālē – intervija, IQ tests, fotosesija – un Lielais fināls 17. maijā.

Nākamajā «JI» iepazīstināsim ar finālistiem, kas cīnīsies par Lielo balvu – Jaun­gada sagaidīšanu Austrijas Alpos.

25. aprīlī plkst. 19 RTU Mazajā zālē Kaļķu ielā 1 Garīgās mūzikas koncerts «Noskaņa» Piedalās: Vališta Upmane (cītara), Anete Kļaviņa (vijole), Anastasija Aleksejeva (harmonija) Ieeja – brīva

Dejotāja Vija Vētra Latvijā 2. maijā Latvijā no ASV ieradīsies Triju Zvaigžņu ordeņa kavaliere, visiem zināmā un trauksmainā indiešu deju dejotāja Vija Vētra.

Caur pavasara spirgtajiem vējiem un ceriņu smaržu viņa nenogurstoši un ar aizraujošu degs­mi turpina savu skatuves mākslu nest cauri dzīvei. Šogad, atzīmējot Vijas Vētras 85 gadu dzimšanas dienu un skatuves darba 65 gadus, būs lieliska iespēja piedalīties RTU Stu­dentu kluba organizētajos jubilejas pasākumos.

Vijas Vētras deju meistarklasēs no 7. līdz 11. jūnijam būs lieliska iespēja apgūt indiešu kla­sisko deju Bharata Natyam un Kathak stilā, spāņu flamenko deju, Tai chi.

10. jūnijā plkst. 18 aicinām jūs «Rīgas mākslas telpas» Izglītības zālē uz izstādes «Ga­ riņi» atklāšanu. Būs iespēja noskatīties Ināras Kolmanes filmu «Vijaya», būs sarunas ar māk­sli­nieci par to, kā top «Gariņi».

Aicinām būt klāt jubilejas koncertā koncertzālē «Ave sol» 18. jūnijā plkst. 19.

MEISTARKLASES

12. aprīlī Melngalvju namā notika 10. bērnu un jauniešu vokālistu konkursa «Putnu bērni 2007» laureātu koncerts. Svētku zāli ar savām dziesmām pievīteroja mazi un lieli vokālisti.

Kā īpašie viesi uzstājās arī 2006. gada Lielās balvas ieguvēja Laima Lediņa un pianists Mā­ ris Treijs.

indiešu klasiskā deja Bharata Natyam un Kahak stilā spāņu flamenko deja Tai chi klase Trešdienās plkst. 18 RTU Mazajā zālē Kaļķu ielā 1 7., 14., 24., 28. maijā un 4., 11. jūnijā Dalības maksa par nodarbību: Ls 3 Vijas Vētras 85. jubilejai veltītie pasākumi: Darbu izstādes «Gariņi» atklāšana Izstāžu zālē «Rīgas mākslas telpa» 10. jūnijā plkst. 18

Paldies RTU Arodkomitejai un Studentu klubam, kas dāvāja iespēju šo «Pavasara sasauk­ šanos» dzirdēt un izjust RTU pensionāriem, kuri pēc koncerta tikās pie kafijas tases uz pār­ runām RTU Mazajā zālē. Šeit viņus priecēja deju ansamblis «Seniori», kas gaida jaunus da­ lībniekus. Uz tikšanos nākamajā sarīkojumā!

Jubilejas koncerts kopā ar draugiem koncertzālē «Ave Sol» 18. jūnijā plkst. 19 RTU Studentu klubs un Kultūras centrs Informācija – 67212477.