Nr. 19 (1334) 2007. gada 3. maijs P Š0 7 . R3 ĪĪ (G "A 4 S 5 T& )E /H * N4 ,I ēS 4K Ā6 S/ * 7U & N3 I4 V* 5E ē R5 S& 4I T "Ā7 TĪ ;E &S A* ;V / Ī ēZ , E ,. 0 I1 ZÀ N Ā K K O
0 2 .
1 9 5 9
Muitas un nodokÄźu katedra laiĹž klajÄ trÄŤs jaunas grÄ matas ArÄŤ mums tagad ir savi ÂŤtrÄŤnÄŤĹĄiÂť – 19. aprÄŤlÄŤ notika Muitas un nodokÄźu katedras sagatavoto trÄŤs mÄ cÄŤbu grÄ matu ÂŤMuitas darbÄŤbas pamatiÂť, ÂŤValsts ieņēmumu teorijas pamatiÂť un ÂŤNodokÄźu plÄ noĹĄanaÂť atvÄ“rĹĄanas svÄ“tki. GrÄ matas ÂŤMuitas darbÄŤbas pamatiÂť autori ir praktiskie docenti Aivars Gulbis un Aldis ÄŒevers. GrÄ mata paredzÄ“ta muitas un nodokÄźu administrÄ“ĹĄanas specialitÄ tes studentiem, taÄ?u to var izmantot arÄŤ citi interesenti, kuri vÄ“las iepazÄŤties ar muitas darbÄŤbas pamatprincipiem un muitas regulÄ“joĹĄÄ m normÄ m. GrÄ matas pamatÄ â€“ starptautiskÄ prakse un starptautiskÄ s tiesÄŤbu normas muitas lietÄ s, kas papildinÄ tas ar muitas darbÄŤbas un nodokÄźu administrÄ“ĹĄanas piemÄ“riem no atseviťġu valstu, to skaitÄ arÄŤ Latvijas, prakses un nacionÄ lajÄ m prasÄŤbÄ m. GrÄ mata ÂŤValsts ieņēmumu teorijas pamatiÂť, kuras autori ir Dr. ekon. asoc. prof. ValentÄŤna Andrejeva un Dr. ekon. asoc. prof. KÄ rlis Ketners paredzÄ“ta muitas un nodokÄźu administrÄ“ĹĄanas specialitÄ tes studentiem un citiem interesentiem valsts ieņēmumu teorijas, fiskÄ lÄ s politikas mÄ“rġu un instrumentu iepazÄŤĹĄanai. MÄ cÄŤbu grÄ matÄ s ÂŤMuitas darbÄŤbas pamatiÂť un ÂŤValsts ieņēmumu teorijas pamatiÂť pirmo reizi latvieĹĄu valodÄ ir aplĹŤkoti teorÄ“tiskie un praktiskie jautÄ jumi, kuri skar vienu no svarÄŤgÄ kajiem valsts pÄ rvaldes un administrÄ cijas elementiem – muitas darbÄŤbu un no dokÄźu administrÄ“ĹĄanu. GrÄ matas ir vÄ“rtÄŤgs materiÄ ls muitas un nodokÄźu administrÄ“ĹĄanas specialitÄ tes studentiem, kÄ arÄŤ Valsts ieņēmumu dienesta un uzņēmÄ“jdarbÄŤbas speciÄ listiem kvalifikÄ cijas paaugstinÄ ĹĄanai. GrÄ matas ÂŤNodokÄźu plÄ noĹĄanaÂť autors ir KÄ rlis Ketners. TÄ s mÄ“rġis ir sniegt ziņas par nodokÄźu plÄ noĹĄanas bĹŤtÄŤbu un pilnveidot interesentu profesionÄ lÄ s iemaņas nodokÄźu un nodevu normatÄŤvo aktu piemÄ“roĹĄanÄ un nodokÄźu aprēġinÄ ĹĄanÄ komercdarbÄŤbai. GrÄ matÄ ir informÄ cija par nodokÄźu sistÄ“mas metodoloÄŁiju un funkcionÄ“ĹĄanas principiem, nodokÄźu veidiem, tÄ Äźauj izprast nodokÄźu sistÄ“mas bĹŤtÄŤbu un ietekmi uz valsts ekonomiku, nodokÄźu maksÄ jumu plÄ noĹĄanu un maksÄ ĹĄanu, nodokÄźu administrÄ“ĹĄanu.
2005. gadÄ RTU noslÄ“dza sadarbÄŤbas lÄŤgumu ar Pasaules muitas organizÄ ciju ÂŤPar pasaules lÄŤmeņa nodroĹĄinÄ ĹĄanu muitnieku izglÄŤtÄŤbÄ , kvalifikÄ cijas paaugstinÄ ĹĄanÄ , zinÄ tnÄ“ un muitu kapacitÄ tes palielinÄ ĹĄanÄ Âť. Jaunizveidotie mÄ cÄŤbu lÄŤdzekÄźi palÄŤdzÄ“s nodroĹĄinÄ t lÄŤgumÄ paredzÄ“to mÄ“rġu sasniegĹĄanu. SvinÄŤgajÄ pasÄ kumÄ piedalÄŤjÄ s kultĹŤras ministre HelÄ“na Demakova, RTU rektors Ivars KnÄ“ts, IEF dekÄ ns KonstantÄŤns Didenko, Muitas un nodokÄźu katedras vadÄŤtÄ js Aivars Krastiņť, grÄ matu autori citas ar muitas jomu saistÄŤtas amatpersonas.
VÄ“jĹĄ un lietus nenobiedÄ“ja Docents Ainis KÄ rkliņť, Pirmsstudiju nodaÄźas vadÄŤtÄ js Šġita, ka patiesi nemÄŤlÄŤgais laiks 21. aprÄŤÄźa ieceri izgÄ zÄŤs. Bet skolÄ“niem vÄ“lÄ“ĹĄanÄ s redzÄ“t un dzirdÄ“t, kas notiek RTU, bija stiprÄ ka par pavasara kaprÄŤzÄ“m. RTU Lielo zÄ li divÄ s tĹŤrÄ“s, kÄ parasti, pildÄŤja kupls un dzÄŤvespriecÄŤgs jaunieĹĄu pulks. ZÄ lÄ“ prorektors ElmÄ rs Beġeris, UzņemĹĄanas komisijas atbildÄŤgais sekretÄ rs Ivars OdÄŤÂ tis un SP viceprezidents IlgmÄ rs VaÄźts pÄ rliecinoĹĄi un skaidri ar saistoĹĄiem piemÄ“riem de monstrÄ“ja RTU iespÄ“jas un prasÄŤbas, kÄ pie tÄ m nokğōt. ZÄ le saviğņojÄ s, kad Beġera kungs uzskatÄ mi parÄ dÄŤja sakarÄŤbas starp iegĹŤtajiem centralizÄ“tÄ eksÄ mena lÄŤmeņiem matemÄ tikÄ , skolu beidzot, un eksÄ menu atzÄŤmÄ“m matemÄ tikÄ pie mums. Izcila sakritÄŤba!
Pieskaroties RTU vÄ“sturei, skolÄ“nus aicinÄ ja piedalÄŤties RTU 145. gadadienas konkursÄ ÂŤNÄ c un studÄ“ RTU!Âť. PÄ“c kopÄ“jiem pasÄ kumiem LielajÄ zÄ lÄ“ atvÄ“rto durvju diena turpinÄ jÄ s fakultÄ tÄ“s, kur va rÄ“ja nokğōt, izmantojot ĹĄim nolĹŤkam paredzÄ“tos autobusus, sabiedrisko transportu vai ejot kÄ jÄ m. JÄ uzteic, ka fakultÄ tes arvien labÄ k organizÄ“ ĹĄo tikĹĄanos, bet ĹĄoreiz ÄŤpaĹĄi jÄ izceÄź ETF un ĹĄo noriĹĄu organizators fakultÄ tÄ“ mÄ cÄŤbu prodekÄ ns Andrejs Strauts. RTU ĹĄoreiz viesojÄ s aptuveni 900–1000 skolÄ“nu. NÄ kamo reizi RTU atvÄ“rto durvju diena tiks organizÄ“ta drÄŤz – 12. maijÄ plkst. 10. RTU Pirmsstudiju nodaÄźa labprÄ t saņemtu atsauksmes un priekĹĄlikumus. Foto: Romualds KrontÄ ls.
INFORMĀCIJA
2007. gada 3. maijs
Apsveicam EEF doktorantu Z. V. Mozgiru, kas 2007. gada 9. martā aizstāvējis promocijas darbu «Kodolreaktora IRT – 1000 iekārtu drošības un jaudas optimizācijas inženierfizikālie pētījumi» un ieguvis inženierzinātņu doktora zinātnisko grādu enerģētikas nozares siltumenerģētikas apakšnozarē.
IEF doktorantu J. Kimmeli, kas 2007. gada 16. martā aizstāvējis promocijas darbu «Latvijas kapitāla tirgus novērtēšanas metodes un modelis» un ieguvis ekonomikas doktora zinātnisko grādu vadībzinātnes nozares uzņēmējdarbības vadības apakšnozarē.
EEF doktorantu S. Rubcovu, kas 2007. gada 9. martā aizstāvējis promocijas darbu «Energosistēmu avārijas režīmu vadības metodes, izmantojot adaptīvo atslodzi pēc frekvences» un ieguvis inženierzinātņu doktora zinātnisko grādu enerģētikas nozares elektroenerģētikas apakšnozarē.
IEF doktoranti G. Kauliņu, kas 2007. gada 16. martā aizstāvējusi promocijas darbu «Pievienotās vērtības nodokļa sistēmas attīstība Eiropas Savienībā un Latvijā. Piemērošanas problēmas un iespējamie risinājumi» un ieguvusi ekonomikas doktora zinātnisko grādu vadībzinātnes nozares uzņēmējdarbības vadības apakšnozarē.
RTU apspriež sadarbību ar «Hansabanku» Lai analizētu līdzšinējo sadarbību un plānotu turpmākās kopējās aktivitātes, 18. aprīlī RTU vadība un Studentu parlamenta vadība tikās ar a/s «Hansabanka» pārstāvjiem. Izvērtējot līdzšinējo sadarbības projektu – prakses vietu, «Karjeras dienu», studentu apliecību (norēķinu karšu) izgatavošanas – pozitīvos un negatīvos aspektus, tika nolemts turpināt un paplašināt RTU un a/s «Hansabankas» sadarbību. Līdztekus jau esošajiem projektiem a / s «Hansabanka» izteica vēlmi sadarboties ar RTU studentiem, piedāvājot tiem noteiktas diplomdarbu tēmas, piedāvājot prakses vietas gan IEF, gan citu fakultāšu studentiem, kā arī organizējot stipendiju konkursu «Open Mind», kura nolikums lasāms mājaslapā: www.open.lv.
Elektriķis – viena no labākajām profesijām Alternatīvās enerģijas pētnieks
Egita Kancāne, Informācijas centra korespondente EEF Enerģētikas institūta Elektroapgādes katedras profesors Jānis Rozenkrons ir viens no ievērojamākajiem Latvijas elektroenerģētiķiem, kurš savulaik vadījis apmēram 20 nozīmīgus pētniecības projektus par lie lu transformatoru dzesēšanas sistēmu vadību un diag nostiku un par 10–20 kV sadales elektrotīklu neitrāļu darba režīmiem un vienfāzes zemesslēgumiem. Paš laik pievērsies alternatīvo enerģijas avotu, pamatā – vēja enerģijas –, pētniecībai. Viņa vadībā izstrādāti ap tuveni 40 inženierprojekti, 18 maģistra darbi un trīs inženierzinātņu doktora disertācijas. J. Rozenkronam ir vairāk nekā 120 publikāciju, to skaitā aptuveni 90 zinātnisku un 15 metodisku darbu, trīs monogrāfijas, 21 autorapliecība un patents. J. Rozenkrons ir Latvijas Elektroenerģētiķu biedrības (LEB) goda biedrs un LEB Reģeneratīvās enerģētikas komisijas priekšsēdētājs. Allaž aktīvs a/s «Latvenergo» Zinātniski tehniskās pa domes loceklis. 2004. gadā apbalvots ar Latvijas Zināt ņu akadēmijas un a/s «Latvenergo» Gada balvu par nozīmīgu devumu lietišķajos pētījumos enerģētikā. Pats sevi vairāk uzskata par praktiķi, jo pētījumi, kas veikti, bijuši lietišķi, to rezultāti allaž tikuši ieviesti praksē. – Kā jūs nolēmāt kļūt par elektroenerģētiķi? – Esmu dzimis Smiltenē, Blomes pagasta Kalna Riņģu mā
ju saimnieka un pagastskolas skolotājas ģimenē. 1945. gadā mūsu ģimene tika pakļauta represijām: tēvu apcietināja, bet mēs ar māti paspējām aizbēgt uz Līgatni, kur pabeidzu Līgatnes 2. septiņgadīgo skolu. Pēc tam absolvēju Rīgas Industriālo politehnikumu un ieguvu elektrotehniķa kvali fikāciju. Cik apzināti lēmumus par profesijas izvēli pieņem
13 gadus vecs puisis, es vairs īsti neatceros, taču acīmredzot paldies par izvēli jāsaka maniem vecākiem. Viņi domāja, ka elektriķis ir viena no labākajām profesijām. Arī es pašlaik domāju tāpat. Pēc politehnikuma absolvēšanas «nepareizās» biogrāfijas
2007. gada 3. maijs
STARPTAUTISKO UN SABIEDRISKO ATTIECĪBU DEPARTAMENTĀ
Meklē praktikantus
Somijas kompānija «Itella Logistics» nodarbina 3000 strādājošo un sniedz transporta un piegādes pakalpojumus, piedāvā konsultācijas un uz informācijas tehnoloģijām balstītus risinājumus loģistikas jomā. «Itella» ir viena no trim «Finland Post Group» biznesa grupām. Kompānijas apgrozījums 2006. gadā bija 530 miljoni eiro. 2007. gada septembrī kompānija sāk jaunu starptautisku prakšu programmu un meklē praktikantus ar pabeigtu izglītību vadībzinātnē un citās jomās. Ja tu jau esi pabeidzis studijas vai drīzumā iegūsi maģistra grādu ekonomikā vai kādā tehniskā jomā un sapņo par karjeru loģistikas biznesā, ja tevi var raksturot kā mērķtiecīgu, tev ir vēlēšanās un potenciāls attīstīties tālāk, tu vēlētos darboties biznesā un strādāt ar klientiem, tev ir labas angļu valodas zināšanas un vēlēšanās ceļot un strādāt ārzemēs, tad šī 18 mēnešus ilgā programma, iespējams, ir pirmais pakāpiens tavā karjerā. Lai iegūtu papildu informāciju, rakstiet: minna.hurmalainen@itella.com (Minna Hurmalainen, HR Manager, Finland Post Corporation Itella Logistics, tālr. +358 40 5700 390). Lai pieteiktos, līdz 6. maijam jānosūta CV uz adresi trainee@itella.com.
3
Jauns RTU buklets
slovākijas Republikas stipendijas Slovākijas Republika piedāvā Latvijas studentiem un mācībspēkiem stipendijas studijām vai pētniecības darba veikšanai Slovākijas augstskolās vai pētniecības institūtos. Tiek piedāvātas šādas stipendijas: 1) maģistrantiem – viens vai divi semestri (no 5 līdz 10 mēnešiem); 2) doktorantiem – 1–12 mēneši; 3) augstskolu mācībspēkiem un pētniekiem – 1–12 mēneši (lai strādātu par mācībspēku vai nodarbotos ar pētniecību, nepieciešams ielūgums no augstskolas, pētniecības institūta vai nevalstiskās organizācijas). Sīkāka informācija atrodama mājaslapā: www.saia.sk un www.scholarships.sk. Epasta adrese: saia@saia.sk. Pretendentiem jāpiesakās elektroniski. Nepieciešamie dokumenti uz Bratislavu jānosūta pa pastu. Dokumentiem jānonāk Bratislavā ne vēlāk kā 2007. gada 15. maijā (ja grib studēt, pētīt vai strādāt par mācībspēku 2007./2008. akadēmiskajā gadā) vai arī ne vēlāk kā 15. novembrī (ja grib studēt, pētīt vai strādāt par mācībspēku 2007./2008. akadēmiskā gada vasaras semestrī).
Elektronikas un telekomunikāciju fakultāte un Samsung Electronics Co. Ltd. izsludina šā gada stipendiju konkursu etF bakalaura programmu pēdējā kursa labākajiem studentiem mācību turpināšanai. uz to var pretendēt studenti, kuri bakalaura darba aizstāvēšanā saņēmuši atzīmi ne zemāku par 8 (ļoti labi). stipendijas piešķir, vadoties pēc šādu atzīmju summas: 1. vidējā svērtā atzīme 3 gadu studiju laikā; 2. bakalaura darba aizstāvēšanā iegūtā atzīme; 3. kopējā atzīme par studiju laikā veikto darbu apkopojumu (portfolio). Komisija vērtēs bakalaura darba PowerPoint prezentāciju angļu valodā. iesniegumus jāiesniedz etF dekanātā līdz 27. jūnijam plkst. 17. stipendiju konkursa nolikums atrodams etF mājaslapā www.etf.rtu.lv.
Sludinājums
salaspils novada dome aicina darbā uz būvinženiera vakanci vecāko kursu studentus. Pieteikties pa tālruni 7981017 vai 29107720.
Starptautisko un sabiedrisko attiecību departaments (SSAD) ir sagatavojis jaunu RTU bukletu – informācijas lapu latviešu un angļu valodā «Skaitļi un fakti» un «Facts and Figures», kurā publicēta jaunākā statistika par RTU – studentu un akadēmiskā personāla skaits, zinātniskās pēt niecības apjoms utt. Bukletus iespējams iegūt, sazinoties ar SSAD darbinie kiem pa tālruni 7089313 un 7089455, rakstot uz epastu infocentrs@rtu.lv vai arī vēršoties RTU centrālās ēkas (Kaļ ķu ielā 1) 322. telpā.
«Monbukagakusho» stipendijas
Japānas valdība un Japānas vēstniecība Latvijā izsludina pieteikšanos uz «Monbukagakusho» (Japānas valdības) stipendijām 2008. gadam: • pētniecība Japānā (Research Students); • augstākā izglītība Japānā (Undergraduate Students). Pieteikumu iesniegšanas termiņš: 12. jūnijs. Eksāmeni: 27. un 28. jūnijā. Stipendiju pretendentiem japāņu valodas zināšanas nav obligātas. Papildu informācija par stipendijām un pieteikuma anketas – Japānas vēstniecībā, Rīgā, K. Valdemāra ielā 21. Pieņemšanas laiks darbdienās no plkst. 10 līdz 12 un no plkst. 13 līdz 17. Tālruņi uzziņām: 7812003, 7812001, 7812002; epasts: eoj.e@latnet.lv. Eksāmenu datumi var mainīties. Interviju datums tiks paziņots vēlāk.
dēļ tiku norīkots darbā par elektriķi Kačoru kūdras fabrikā Valkas rajonā, taču pēc pusgada kā elektromontieris sāku strādāt Līgatnes papīrfabrikā un vienlaikus, lai sagatavotos augstskolai, pabeidzu Līgatnes Strādnieku jaunatnes vakara vidusskolu. 1957. gadā iestājos Latvijas Valsts universitātes Mehānikas fakultātē stiprās strāvas specialitātē un absolvē jot, jau RPI, ieguvu inženiera elektriķa kvalifikāciju. Pēc tam strādāju «Rīgas elektrotīklā» par inženieri relejnieku. – Kad atgriezāties universitātē? – 1966. gadā iestājos RPI aspirantūrā. Man ārkārtīgi pa veicās, jo disertāciju par «Rīgas elektrotīklā» sākto darbu «Pilsētu slēgto elektrotīklu aizsardzība» izstrādāju pie vie na no izcilākajiem Latvijas zinātniekiem un cilvēkiem – pro fesora Veniamina Fabrikanta. Tas man bija liels gods, un no viņa es daudz mācījos. Pamatā esmu praktiķis, nevis teorētiķis, tāpēc disertācijas tēma bija saistīta ar praktisko darbu. Pētījumā risināju jau tājumus, kas bija aktuāli ne tikai Rīgā, bet arī daudzās bi jušās PSRS pilsētās – Minskā, Uļjanovskā, Ļeņingradā (ta gad – Sanktpēterburga). Kopš 1969. gada mācu studentus. Vadu lekcijas, pro jektēšanu, laboratorijas darbus elektroapgādes sistēmu re lejaizsardzībā un automātikā. Kopš 1973. gada – lasu lekcijas arī kursā «Elektrostaciju un apakšstaciju elektriskā daļa», savulaik kopā ar kolēģi Kārli Timmermani izveidojām priekšmeta apguvei nepieciešamo mācību laboratoriju, me todisko bāzi un uzrakstījām mācību grāmatu. Padomju laikā, kad nodarbojos ar transformatoru slodzes kontroles, dzesēšanas vadības un diagnostikas sistēmu pētī jumiem, mūsu pētījumus pasūtīja lielākā PSRS rūpnīca «Za porožtransformator». Es Zaporožjē biju gandrīz vai pie rakstīts – piecas sešas reizes gadā braucu uz turieni. Par pētījumiem un atklājumiem šajā jomā tajā laikā ieguvu divas sudraba medaļas PSRS tautsaimniecības sasniegumu izstādē Maskavā. Paralēli darbam mūsu universitātē lasīju lekcijas kur sā «Kuģu elektrostacijas» Latvijas Jūras akadēmijā un va dīju ar elektroenerģētiku saistītus kursus Latvijas Lauk saimniecības universitātē. 1992. gadā ieguvu inženierzinātņu doktora zinātnisko grādu un 1998. gadā kļuvu par RTU asociēto profesoru, bet 2004. gadā – RTU profesora nosaukumu. Tagad esmu mācībspēks tikai RTU, kur papildus minē tajiem kursiem vadu arī kursu «Alternatīvie enerģijas avo ti», kura laikā studenti gūst vispārīgu priekšstatu par visiem alternatīvās enerģijas avotiem. – Jūs aktīvi darbojaties arī a/s «Latvenergo». – Domāju, ka tie tehnisko specialitāšu pārstāvji, kas strā dā tikai par mācībspēkiem, pamazām atpaliek no dzīves, jo mūsdienās tehnoloģijas mainās ļoti strauji. Protams, pa pildu projekti prasa papildu laiku, taču tie, kam ir cieša sas kare ar ražotājiem, apgūst jauno tehniku un izveido labus kontaktus. Esmu a/s «Latvenergo» Zinātniski tehniskās padomes lo ceklis, kur esmu vadījis ļoti daudzus zinātniskās pētniecības projektus. Viens no būtiskākajiem un interesantākajiem pro jektiem, kas 90. gadu sākumā tapa manā vadībā, bija ES Komisijas projekta «EUROWIN» Latvijas puses darbs par vēja enerģētiku. Vadot šo projektu, ar referātiem piedalījos daudzās starptautiskās zinātniskās konferencēs un semi nāros Dānijā, Vācijā, Zviedrijā, Dienvidāfrikā, Baltijas vals tīs un bijušās PSRS valstīs. Cēlu kvalifikāciju Vācijā, Spā nijā, Lielbritānijā, Zviedrijā u.c. – 2004. gadā LZA un a/s «Latvenergo» jums piešķīra Gada balvu par nozīmīgu devumu lietišķajos pētījumos enerģētikā, bet 2005. un 2006. gadā balvu saņēma jūsu studenti, šobrīd doktoranti Armands Kasparāns un Ar mands Staltmanis par jūsu vadīto zinātnisko darbu. – Pamatā es veicu lietišķus pētījumus – risinu konkrētus jautājumus, kas vajadzīgi a/s «Latvenergo». Jaunākais lielā kais pētījums, kas bija iemesls balvas piešķiršanai, bija veltīts
RTU ZINĀTNIEKU PĒTĪJUMI elektrosadales tīklu neitrāles režīmiem. Pieredzes apmaiņas nolūkā braucām uz Berlīni, kur apgūtās neitrāles režīmu sistēmas kopējiem spēkiem ieviesām arī a/s «Latvenergo» sadales tīklos. Nenoliedzami – balva ir stimuls aktīvi darboties arī turp māk. Arī LEB, uzņēmumi «Siemens» un «Jauda» katru gadu apbalvo labākos studentu bakalaura vai maģistra darbus. Fakultātes vestibilā pie LEB ziņojumu dēļa piestiprinām godalgoto studentu sarakstus. Citi izlasa un arī paši nāka majā gadā cenšas taisīt pēc iespējas labākus projektus. – Kādi pienākumi jums jāveic LEB? – Es vadu LEB Alternatīvās jeb Reģeneratīvās enerģētikas komisiju. Alternatīvā enerģija ir modē. Es pats no visiem al ternatīvās enerģijas avotiem vairāk pētu vēju. – Vai Latvijā vējam kā alternatīvajam enerģijas avotam ir lielas perspektīvas? – Es neesmu no tiem, kas saka – Latvijas iedzīvotājiem nepieciešamo enerģijas daudzumu var apmierināt, izman tojot tikai vēja enerģiju. Visiem enerģijas avotiem ir jābūt līdzsvarā. Nav noslēpums, ka elektroenerģijas resursi Latvijā jau tagad ir nepietiekami, bet pēc 2009. gada, kad tiks slēgts viens no lielākajiem Baltijas reģiona elektroenerģijas ieguves avotiem – Ignalinas atomelektrostacija (AES) – , elektroenerģijas trūkums būs jūtams vēl vairāk. Nav cerību, ka enerģijas resursi, proti, gāze, naftas produkti u. c. kļūs lētāki. Turklāt līdz 2010. gada beigām atjaunojamo ener goresursu (vēja, ūdens, biomasas u. c.) īpatsvaram kopējā elektroenerģijas patēriņā Latvijā jāsasniedz 49,3%. Pilnveidojoties tehnoloģijām, vēja enerģijas izmantošana drīzumā varētu kļūt konkurētspējīga ar citām enerģijas ieguves metodēm. Taču pat Dānijā, kas ir pilna ar vēja sta cijām, ar vēja palīdzību iespējams saražot tikai 20–25% no nepieciešamās elektroenerģijas. Savukārt Latvijā SIA «Vē ja parks» izveidotā lielā vēja stacija Grobiņā pašlaik no sedz tikai 0,6% no Latvijā nepieciešamā elektroenerģijas daudzuma. Tas ir ārkārtīgi maz. Dānijas vēja ģeneratoru kopējā jauda ir 3000 MW, Latvijas vēja ģeneratoru kopējā jauda ir 25 MW. Līdz 2010. gadam Latvijā vēja ģeneratoru jaudu gatavojas palielināt līdz 135 MW, bet maz ticams, ka tas izdosies. Uzskatu – ja mēs pēc pāris gadiem negribam palikt tumsā, mums ir jāizmanto dažādi enerģijas avoti – ar vēju vien šo caurumu nevar aizbāzt. – Tas nav iespējams nepietiekamu investīciju vai ne piemērota klimata dēļ? – Klimats ir pietiekami piemērots, taču tā elektroenerģija, kas saražota ar vēja enerģijas palīdzību, ir aptuveni 1,5 rei zes dārgāka par tradicionāli ražoto elektroenerģiju. Vēja staciju attīstīšana Latvijā nav iespējama bez ievērojamām subsīdijām. Turklāt bez vēja stacijām ir jābūt rezerves elektrostacijām, kas dod enerģiju bezvēja periodos. Tāpēc sākumā ir jāatbild uz diviem jautājumiem – kurš maksās par vēja enerģiju un kā nodrošināt vēja enerģijas rezervēšanu? – Vai uzskatāt, ka valsts attīstību var mērīt ar elektro enerģijas patēriņa daudzuma palīdzību?
Gotlandes vēja stacijā 50 m augstumā kopā ar kolēģiem.
2007. gada 3. maijs – Parasti valsts attīstību nosaka pēc elektroenerģijas pa tēriņa gadā uz vienu iedzīvotāju. Viens Latvijas iedzīvotājs gadā patērē nepilnas 3000 kWh. Viens Dānijas un Vācijas iedzīvotājs gadā patērē divreiz vairāk elektroenerģijas. Viens ASV iedzīvotājs patērē 10–12 tūkstošus kWh, bet viens Norvēģijas iedzīvotājs – gandrīz 20 tūkstošus kWh. No tā var izdarīt secinājumus. Elektroenerģijas patēriņš at karīgs arī no modernu energotaupošu tehnoloģiju un pie mērotu energoresursu daudzuma. – Kurš, no inovatīvā viedokļa raugoties, ir visno zīmīgākais jūsu pētījums? – Manuprāt, viens no būtiskākajiem pētījumiem bija par elektrosadales tīklu neitrāles režīmiem. Šis projekts ļāva bū tiski uzlabot Latvijas energoapgādes sistēmu un elektriķu darba apstākļus, jo tika optimizēti neitrāļu režīmi: tika no vērsts biežais bojājumu skaits, biežā elektrības nodzišana utt. – Kuri ir jūsu ciešākie sadarbības partneri starp uzņē mumiem? – Mūsu ciešākais sadarbības partneris ir jau pieminētā a/s «Latvenergo», kā arī automātikas un elektroenerģētikas tehnoloģiju uzņēmums «ABB», tehnoloģiju un pakalpojumu uzņēmums «Siemens», kā arī energofirma «Jauda». – Kā jūs vērtējat vidusskolēnu zināšanu līmeni – vai viņi uz RTU atnāk pietiekami sagatavoti? – Manuprāt, vidusskolēnu zināšanu diapazons ir krietni plašāks nekā padomju laikos – ir ļoti spējīgi studenti, kam ir vai nu ļoti augsts zināšanu līmenis, vai arī viņi ir ļoti ap zinīgi, taču ir arī pilnīgi pretēji. Ja man rodas problēmas ar datortehniku, es nelūdzu palīdzību saviem kolēģiem, bet gan studentiem, jo ir tādi studenti, kas šajā jomā ir krietni spēcīgāki par mums. Un tas priecē. – Kādu jūs redzat savas katedras attīstību? – Uzreiz pēc Latvijas neatkarības atgūšanas mums bija lielas finansiālas problēmas, darbam nepiemērotas telpas un novecojušas laboratorijas. Tagad stāvoklis ir ievērojami uz labojies. Lielākā problēma joprojām ir novecojušās iekārtas laboratorijās un metodiskie darbi. Teorija paliek nemainīga, taču specialitātes praktiskā puse ir ārkārtīgi mainījusies, tāpēc jāmaina laboratorijas un metodiskie darbi. Visu uz reiz nevar izdarīt, taču jācer, ka tuvākajā laikā to izdosies paveikt. – Kā atgūstat spēkus pēc spraiga darba cēliena? – Pretēji kolēģu ieteikumiem es joprojām tā – vieglprā tīgi – atpūšos: braucu ar slalomslēpēm, snorkelēju, kopā ar draugiem un studiju biedriem braucu ekskursijās. Ceļo šanas prieks saglabājies kopš rektora Aleksandra Veisa laika, kad mācībspēkiem notika Rektora kausa izcīņa da žādās disciplīnās – kalnu slēpošanā, tenisā, badmintonā, šahā, volejbolā utt. Elektriķi bieži ieguva Rektora kausu. Uzvarētāji uz rektora rēķina varēja braukt uz jebkuru vietu PSRS. Ceļojām pa Erevānu, Tbilisi, Vidusāziju, dzērām vīnu Moldāvijā, slēpojām Karpatos. Būtu jāatjauno Rektora kausa izcīņas tradīciju mācībspēkiem un «jāatgriež» arī mūsu jaunība!
2007. gada 3. maijs
RTU LIKUMI UN LĒMUMI
Senatoru lēmumi aprīlī Senāta sēde notika 23. aprīlī. Senāta priekšsēdētāja M. Jure iepazīstināja ar jaunievēlēto senatoru, APF dekānu U. Bra tuškinu. Rektors akadēmiķis I. Knēts apsveica Jurģu dienā visus Senāta Jurus. RTU profesora diplomus rektors pasniedza BF profesoriem Jurim Smirnovam un Jurim Novikam. RTU Goda darbinieka apliecības un nozīmītes rektors pasniedza TMF docentiem O. Grā pim un V. Šnepam-Šneppem. Rektors nosauca jaunos zinātņu doktorus: Z. V. Mozgiri, S. Rubcovu, J. Kimmeli un G. Kauliņu, kas RTU promociju padomēs darbus aizstāvējuši šā gada martā. Tā kā visi čet ri nav RTU darbinieki, zinātņu doktora diplomus viņi saņems attiecīgi EEF un IEF domes sēdēs. Rektors informēja: • par plānoto algu pielikumu no šā gada 1. septembra (sīkāk skat. «JI» nr. 18 «Dekānu runas». Red.); • par OSI pasūtītā un ESF finansētā projekta rezumējumu attiecībā uz nodarbinātību un speciālistu sagatavošanu; • Dekānu padome atbalstījusi lēmumu dibināt RTU Attīstības departamentu un Projektu administrēšanas daļu. Jāmeklē atbilstošas vadītāju un darbinieku kandidatūras. * Par profesoru un asociēto profesoru vakantajām štata vietām Senāts nolēma: 1. Iz sludināt konkursu uz šādām vakantajām profesora štata vietām: 1.1. Transporta un satiksmes nozares gaisa transporta un infrastruktūras apakšnozares specializācijā «Avionika». 1.2. Informācijas tehnoloģijas nozares sistēmu analīzes, modelēšanas un projektēšanas apakš nozares specializācijā «Operāciju pētīšana». 1.3. Matemātikas nozares matemātiskās mo delēšanas apakšnozarē. 2. Izsludināt konkursu uz šādām vakantajām asociēto profesoru štata vietām: 2.1. Mašīnzinātnes nozares mašīnu dinamikas apakšnozares specializācijā «Ražošanas iekārtu dinamika un diagnostika» (0,5 slodzes). 2.2. Ķīmijas tehnoloģijas nozares organisko vielu tehnoloģijas apakšnozares specializācijā «Bioloģiski aktīvo savie nojumu ķīmijas tehnoloģija». * Senāts nolēma Valsts emeritētā zinātnieka nosaukuma piešķiršanai izvirzīt šādas kandidatūras: TMF docentu Dr. inž. P. Lielpēteri un ETF docentu Dr. inž. A. Vītolu. * Senāts apstiprināja budžeta finansēto vietu skaitu uzņemšanai RTU augstākā lī meņa studijās 2007. gadā sadalījumā pa fakultātēm un studiju programmām. Pa fakultā tēm vietas sadalās šādi: APF – 42; BF – 110; DITF – 240; EEF – 154; ETF – 138; IEF – 187; MLĶF – 71; TMF – 123; BALTECH – 11; kopā RTU – 1076. * Senāts apstiprināja RTU aģentūras «Neorganiskās ķīmijas institūts» jaunievēlēto direktoru J. Grabi. * Par vienota RTU teritoriālā kompleksa izveidi pēc ļoti aktīvas domu apmaiņas Se nāts nolēma: RTU ir viena no vadošajām valstiski svarīgajām institūcijām, kas nodrošina uz zināšanām balstītas Latvijas sabiedrības un ekonomikas attīstību. Tādējādi RTU ieņem būtisku lomu Nacionālā attīstības plāna (2007.–2013.) sadaļas 5.1.2 «Rīga – Baltijas jūras reģiona biznesa, zinātnes un kultūras metropole» īstenošanā. RTU ir kļuvusi par būtisku valsts zinātniskā un tehnoloģiskā progresa virzītājspēku, par mūsdienu tehnoloģisko zināt ņu galveno attīstītāju, par inženierzinātņu un uzņēmējdarbības vadītāju akadēmisko un zi nātnisko kadru kalvi. Galvenais šķērslis RTU nepieciešamajā tālākajā attīstībā ir saistīts ar tās struktūrvienību izvietojumu dažādos Rīgas pilsētas rajonos. Vienota RTU teritoriālā kompleksa izveide do tu iespēju nodrošināt: • nākotnes kvalitātes prasībām atbilstošas studijas un zinātnisko pētniecību; • fakultāšu un institūtu efektīvu starpnozaru sadarbību; • akadēmiskā personāla un pētniecības iekārtu pilnvērtīgu izmantošanu;
• studiju un pētniecības telpu racionālu apsaimniekošanu. Pasaules prakse ir pierādījusi, ka vislabākos rezultātus sasniedz tās universitātes, kurām ir vienots akadēmiskais un zinātniskais komplekss, kurā ietvertas gan studiju un pētniecības telpas, gan dienesta viesnīcas studentiem, gan sporta un atpūtas kompleksi. Arī RTU daļēji šādu kompleksu jau ir veidojusi Ķīpsalā, kur studiju un pētniecības procesu pašreiz realizē četras fakultātes. Veiktie pētījumi pierāda arī iespējas visu pārējo fakultāšu izvietošanai Ķīpsalā un tās tiešā tuvumā, tā radot vienotu RTU teritoriālo kompleksu. Izvērtējot iepriekš minēto, Senāts nolēma: 1. Apstiprināt par RTU ilgtermiņa stratēģisko mērķi vienota RTU teritoriālā kompleksa izveidi Ķīpsalā un tās tiešā tuvumā. 2. Reprezentēt šo kompleksu kā būtisku Rīgas pilsētvides sastāvdaļu. 3. Izstrādāt konceptuālu projektu komp leksa izveidei, paredzot gan jaunu ēku celtniecību Ķīpsalā, gan esošo ēku rekonstrukciju. 4. Izstrādāt koncepciju finansiālo resursu piesaistei kompleksa detalizēta projekta izstrādei un nepieciešamajiem celtniecības darbiem. 5. Līdz 2007. gada 30. septembrim izveidot RTU Attīstības departamentu, kas koordinētu un vadītu RTU teritoriālā kompleksa izveides projektu. 6. Iepazīstināt RTU Padomnieku konventu ar RTU vienotā teritoriālā kompleksa izveides ieceri un lūgt to atbalstīt. * Par RTU koeficienta piemērošanu, nosakot mācībspēku algas, Senāts nolēma: 1. RTU koeficientu K līdz 1,8 nosaka struktūrvienības vadītājs, ievērojot RTU rektora apstip rinātos studiju darba noslodzes normatīvus un nepieciešamo nosacījumu, ka pilnas slodzes akadēmiskajam personālam ar pamatdarba vietu RTU slodzes apjoms studiju darbā nav mazāks par 600 stundām gadā. 2. Lai noteiktu koeficientu K > 1,8, nepieciešams struk tūrvienības vadītāja rakstisks pamatojums, kas apliecina, ka mācībspēka studiju, metodiskā un zinātniskā darba kopējais apjoms gadā pārsniedz 1000 stundas un iepriekšējā studiju ga dā nav saņemti aizrādījumi ne par studiju darba kvalitāti, ne par konkrēto studiju priekšmetu nodrošinājumu ar studiju materiāliem. 3. Lēmumu par K > 1,8, balstoties uz struktūrvienības vadītāja rakstisko pamatojumu, pieņem: a) par profesoriem un asociētajiem profesoriem – rektors; b) par docentiem, lektoriem un asistentiem – fakultātes dekāns, ārpusfakultāšu ins titūta vai RTU filiāles direktors. 4. Lēmums stājas spēkā, nosakot 2007./2008. studiju gada darba algas. * Prof. J. Štrauhmanis ziņoja par iesniegto pašnovērtējuma ziņojumu recenzēšanas rezultātiem. Pozitīvu vērtējumu saņēmuši šādi pašnovērtējuma ziņojumi: 1) bakalaura, maģistra un doktora akadēmisko studiju un profesionālo studiju programmām «Tekstila un apģērbu tehnoloģija» (recenz. prof. J. Saulītis); 2) bakalaura, maģistra un doktora aka dēmisko studiju programmām «Ķīmija» (recenz. prof. D. Blumberga); 3) bakalaura, ma ģistra un doktora akadēmisko studiju programmām «Ķīmijas tehnoloģija» (recenz. prof. S. Kukle). * Par RTU RBS nolikuma grozījumiem Senāts nolēma: pamatojoties uz 2007. gada 13. aprīļa RTU RBS domes sēdes lēmumu, apstiprināt grozījumus RBS nolikuma 7.1. punktā: 7.1. RTU RBS Padomnieku konventā ir vienpadsmit locekļi: * tajā skaitā pa vie nam pārstāvim no RTU, Ņujorkas štata universitātes Bufalo (ASV), Otavas Universitātes (Kanāda) un sabiedriskās organizācijas «RBS Absolventu asociācija». Šos pārstāvjus pēc saviem ieskatiem izvirza un atsauc attiecīgās organizācijas; * pārējos septiņus Padomnieku konventa locekļus iesaka RBS dome un apstiprina RTU Senāts uz trim gadiem ar iespēju tikt apstiprinātiem atkārtoti. * Par RTU RBS Padomnieku konventa locekļu apstiprināšanu Senāts nolēma: Pa matojoties uz 2007. gada 13. aprīļa RBS domes lēmumu, uz trim gadiem apstiprināt šādus RBS Padomnieku konventa locekļus: 1. Ingrīda Blūma; 2. Voldemārs Innuss; 3. Juris Lapše; 4. Jānis Leja; 5. Andrejs Rauhvargers; 6. Ilmārs Rimšēvičs; 7. Raimonds Slaidiņš. * Apstiprināja maģistra profesionālo studiju programmu «Apģērbu un tekstila teh noloģija». * Apstiprināja izmaiņas 1. līmeņa profesionālās izglītības (koledžas) studiju prog rammā «Aviācijas transports». * Apstiprināja izmaiņas bakalaura profesionālo studiju programmā «Gaisa kuģu vadīšana». M. E.
Rīgas Tehniskās universitātes avīze
Redaktore Rūta Lapsa. Reģistrācijas apliecības numurs 0438. Redakcijas adrese: Kaļķu ielā 1–319, Rīgā, LV–1658. Tālr. 7089321, 7089023, e–pasts: ji@rtu.lv. JI var lasīt internetā: www. rtu.lv. Makets: Eduards Lapsa. Druka: SIA Landas. Metiens 1200 eks. Redakcijas viedoklis ne vienmēr sakrīt ar rakstu autoru viedokli. Par publicētajiem faktiem atbild rakstu autori.
STUDENTU LAPA/SP
2007. gada 3. maijs
Ievēlēta Studentu parlamenta valde
Šā gada 18. aprīlī Kaļķu ielā 1, 219. telpā, jau no plkst. 15 norisinājās RTU SP val des vēlēšanas. Uz desmit nodaļu vadītāju vietām kandidēja 16 cilvēki. Pēc apmēram astoņu stundu darba tika ievēlēta jaunā RTU SP valde. Kādi cilvēki kādas nodaļas šogad vadīs? Studiju nodaļu – Elīza Bukovska, Sabiedrisko attiecību nodaļu – Artis Ivanovs, Pašpārvalžu koordinēšanas nodaļu – Artūrs Zeps, Spor ta nodaļu – Sandis Kapleitis, Finanšu nodaļu – Inese Poruka, Sociālo lietu nodaļu – Irina Karpejeva, Ārējo sakaru nodaļu – Līga Indriksone, Likumdošanas nodaļu – Armands Šenfelds, Kultūras nodaļu – Liene Jasukeviča. Par RTU SP viceprezidentu tika ievēlēts Ar tūrs Zeps, Studentu parlamenta darbību nemainīgi koordinēs un uzraudzīs prezidente Lie ne Aleksandra Āboliņa, kas pagājušajā gadā tika ievēlēta uz diviem gadiem. Kā jau nopietnās vēlēšanās, un RTU SP vēlēšanas tādas noteikti ir, katrs uz nodaļas va dītāja vietu izvirzītais kandidāts pirms vēlēšanām iesūtīja savu CV un motivācijas vēstuli, vēlēšanās teica runu un atbildēja uz jautājumiem par savas darbības plāniem utt. Protams, tika izteikti solījumi, un mēs ceram un ticam, ka tie nepaliks tikai solījumi. Ko gada laikā mēs varam sagaidīt no jaunajiem nodaļu vadītājiem? Lasiet izrakstus no viņu motivācijas vētulēm! Elīza: «Uzskatu, ka manos spēkos ir turpināt Studiju nodaļas sākto darbu, ieviest jaunus pasākumus, uzlabot lekciju kvalitāti, rūpējoties par lekciju konspektiem, ieviešot skaidrību par C daļas izvēli 1. kursam, organizējot Erudīcijas konkursu. Jāpanāk, ka tiek novērsta sub jektivitāte pasniedzēju vērtējumā. Esmu gatava, kā minimums, mēģināt sākt zinātnes popularizēšanu un rūpēties par to, lai studenti būtu saprasti un pēc iespējas apmierinātāki. Esmu gatava strādāt kopā ar jauno valdi un Studiju nodaļas darba grupu.» Artis: «Ja tikšu ievēlēts šajā amatā, par saviem primārajiem mērķiem izvirzīšu SP popu larizēšanu, jo esmu novērojis, ka jaunu, aktīvu cilvēku pieplūdums ir vajadzīgs ne tikai Stu dentu parlamentam, bet arī fakultāšu pašpārvaldēm. Ir padomā arī vairāki projekti, ko varētu realizēt, sadarbojoties gan ar Kultūras nodaļu, gan ar Pašpārvalžu koordinēšanas nodaļu. Esmu pārliecināts, ka piedāvātais amats atbilst manām spējām.» Artūrs: «Uzskatu, ka nodaļas galvenie uzdevumi ir pašpārvalžu sadarbības koordinēša na, problēmu apzināšana un risināšana, kā arī pašpārvalžu interešu pārstāvniecība Parla mentā. Nepieciešams skaidri identificēt pašpārvalžu vajadzības un problēmas un apzināt iespē jamos risinājumus visiem pašpārvalžu vadītājiem kopīgi. Vajag izveidot komandu, kas izprot nodaļas mērķi un spēj efektīvi darboties, lai risinātu problēmas. Manas īpašības – mērķtiecība un neatlaidība – palīdzēs ātrāk sasniegt nodaļas mērķus.» Sandis: «Par prioritātēm uzskatu šādas jomas: 1. jāturpina iesāktie Sporta nodaļas darbi un jāpilnveido tie; 2. jāturpina dažādu RTU studentiem un pašpārvalžu pārstāvjiem domātu pasākumu un aktivitāšu organizēšana; 3. jāturpina SP sporta tradīcijas un jāpilnveido tās; 4. studentu dzīvē vajadzīgs arī kāds jauns un neparasts pasākums; 5. turpināt kopā ar RTU Sporta kluba vadītāju organizēt sporta pasākumus;
6. turpināt mācībspēku un studentu kopēju pasākumu organizēšanu. Uzskatu, ka esmu spējīgs būt par RTU SP Sporta nodaļas vadītāju.» Inese: «Pirmkārt, vēlos panākt, lai vairāk cilvēku būtu iesaistīti Finanšu nodaļā, lai būtu cilvēki, uz kuriem es varētu paļauties un kuri palīdzētu attīstīt nodaļas darbību. Otrkārt, ir izteikts daudz labu ideju, kas tā arī nav izpildītas un realizētas. Treškārt, ir daudz un dažādu grāmatvedības nepilnību, kas RTU SP kā biedrībai būtu jāsakārto un jāievēro turpmākajā darbībā. Un vēl – vienmēr jāatstāj kāda vieta arvien jauniem projektiem un idejām! Esmu gatava veltīt laiku, enerģiju un savas idejas kopējam mērķim.» Irina: «Noteikti realizēšu: velostāvvietas projektu; vismaz viena atpūtas stūrīša iekārto šanu; stipras komandas un «koju» komisijas izveidošanu, kura spēs atrisināt konfliktus ar Studentu pilsētiņu un sadarboties, lai efektīvāk apsaimniekotu «kojas»; sponsoru piesaisti telpu un apkārtējās teritorijas uzlabošanai un citus projektus. Zinu, cik daudz laika vajadzēs veltīt projektu realizēšanai, tāpēc droši varu apgalvot, ka esmu tam gatava.» Līga: «Nodaļas darbības virzieni: • RTU studentu, SP biedru un aktīvistu informēšana par iespējām iesaistīties, pilnveido ties un veidot sadarbību gan Latvijas, gan starptautiskā mērogā; • RTU un SP darbības un aktivitāšu popularizēšana, tēla spodrināšana un kontaktu vei došana; • sadarbība ar citām RTU SP nodaļām, citu augstskolu SP; • RTU SP aktīva dalība LSA; • prezentācijas RTU viesiem, līdzdalība ārzemju studentu uzņemšanā un adaptēšanās pro cesā. Esmu gatava ar savu iniciatīvu, apņēmību un gribasspēku dot ieguldījumu Ārējo sakaru nodaļas un RTU SP attīstībā.» Armands: «Likumdošanas nodaļas uzdevums būtu biedru iepazīstināšana ar dokumen tiem un procedūrām, kas ir svarīgas RTU SP mērķu sasniegšanā, kā arī līdzdarbošanās stu dentu interešu aizstāvībai universitātes un citu līmeņu atbilstošajās struktūrās. Lai veiksmīgi realizētu šo uzdevumu, būtu jāvērš uzmanība uz šādiem jautājumiem: • Ko biedri gaida no Likumdošanas nodaļas? • Kā izglītot studentus šajā jomā? • Kā veiksmīgi izmantot pārstāvniecības iespēju? Ne mazāk svarīgi ir padarīt nodaļas aktivitātes redzamas studentiem un radīt iespējas paust savu viedokli, kas celtu pieņemto lēmumu kvalitāti un katra studenta pašapziņu.» Liene: «Esot par nodaļas vadītāju, nedomāju mainīt tās iekārtu un darba stilu, tikai vē los kaut ko ielikt no sevis, kādu ideju, kādu projektu, kas paliks un liecinās par manas ko mandas veiksmīgo darbu. Kļūt par nodaļas vadītāju ir liela atbildība, bet esmu gatava to uzņemties un darīt visu tik labi, cik spēju, un turpināt darīt tik veiksmīgi sākto darbu.» Konkurence uz šīm desmit vietām bija visai sīva, to nenoliegs neviens. Pateiksim paldies nodaļu vadītājiem par paveikto, apsveiksim jaunos nodaļu vadītājus un novēlēsim viņiem veiksmi, neapsīkstošu darba sparu un vislabākos kolēģus! Lai izdodas!!! Lāsma Stankeviča, RTU SP
2007. gada 3. maijs
7
STUDENTU LAPA/SP un BF
bF sP himna Viens – biezpiensieriņš, divi – zivīm zivi, stāstiņš nebūs īss, seko numur trīs. Priekuprieks par Māti zivi, Mundro foreli un līni; Pašpārvaldei lielais prieks – tituls liels un diploms lieks. ābolu biezenis, draugi un īvande, būvnieku studenti Raksturo mūs. labākajiem būt nav nieks, Pilnai laimei – prieku prieks; smaidu smaidam pasmaidot, Visiem jautri uzsaucot: b F s P x4
RTU BF Studentu pašpārvalde ir dibināta 1991. gadā. Mūsu mērķis ir pārstāvēt studentu intereses BF un universitātes līmenī. Pārējo RTU pašpārvalžu vidū BF SP izceļas ar jau iedibinātām tradīcijām, simboliem (Māte Zivs, biezpiensieriņš, ābolu biezenis, kantoris 329), himnu, aktivitātēm gan sporta, gan kultūras dzīvē, top karogs. Ne vel ti RTU pašpārvalžu «Gada balvā» mēs ieguvām titulu «Vienmēr un visur». Šā gada laikā esam centīgi atbalstījuši RTU Studenta parlamenta pasākumus un rīkojuši savējos. Gan jau manījāt – «Būvnieku Karjeras dienas», «Betona lietu», līdzot IEF un ETF SP, «Igauņu Ziemassvētkus» un pirms tam vēl – latviešu Ziemassvētkus. Saorganizējām «Budēli», un nemaz nedomājiet – nepadosimies vēl ilgi! Tagad cītīgi gatavojamies orientēšanās pēcpusdienai 10 kontrol punktu sadzīšanai mūsu galvaspilsētā desmit būvnieku komandām (katrā pieci būvnieki), kas notiks 10. maijā. Pēc skriešanas – kopīgi skatīsimies hokeja spēli. Paldies ikvienam, kas savu artavu ir ielikuši un nav atteikuši, palīdzot mūsu BF SP gan laimīgā, gan trauksmainā brīdī. Esam krietns pulciņš, bet tik un tā aicinām ikvienu aktīvu mūsu fakultātes studentu, kam ir vēlme studiju laikā apgūt jaunas iemaņas, aktīvāk iesaistīties studentu dzīvē un satikt interesantus un radošus jauniešus, nākt un līdzdarboties pašpārvaldes aktivitātēs jebkurā laikā – kaut vai tūlīt. Mūs var atrast Āzenes ielā 16/20, 329. kabinetā, vai meklēt informāciju pie jau esošajiem BF SP biedriem. Uz saprašanos un kopējām aktivitātēm! jŪsu bF sP
CHECK POINT RTU BF studentiem Jautra orient an s p cpusdiena ar 10 p rbaudes kontrolpunktiem pa R gu! Notiek 10.05.07 plkst. 1410 pulc an s BF fakult tes pagalm
zenes 16/20
Komand 5 cilv ki Dal bas maksa 1 Ls no cilv ka
Pieteik an s l dz
03.05 pie
o Sanitas Rubenes (26461876) o El nas Indriksones (29810867) vai 329.kab.
laic gi,
vietu skaits ierobe ots)
P c skrie anas –
Afterparty
ar hokeja skat anos!
Atbalsta:
Slepena informācija par RTU SP 2007. gada 20. aprīlī RTU norisinājās kāds interesants notikums – RTU Studentu parlaments svinēja savu 15. dzimšanas dienu. Svinības norisinājās RTU Lielajā zālē, un to motīvs bija «Slepenie dienesti un aģents 007 – James Bond». Jāpiebilst, ka RTU Studentu parlaments jau pagājušā gadā atzīmēja savu 15. dzimšanas dienu, bet, pēc vēstures avotiem, tikai šogad ir patiesā 15.dzimšanas diena. Lai kāda arī būtu patiesība, ciemiņi nejutās vīlušies, ka atkal jāsvin 15. gadu jubileju. 20. aprīļa vakarā viesus pie Lielās zāles vestibila sagaidīja vairāki nopietni saulesbrillēs un melnā uzvalkā tērpti vīri. Ciemiņi pasākumā tika tikai pēc nopietnas pārbaudes un visu ieroču konfiskācijas. Kā mierinājumu par atņemtajiem ieročiem slepenie aģenti viesiem izsniedza kazino žetonu konfekšu veidā un James Bond saulesbrilles. Visu pasākuma laiku paralēli viesībām Lielajā zālē zāles priekštelpā viesiem bija iespēja uzspēlēt ruleti ar konfektēm, lielās kārtis vai šahu. Vēl paralēli šīm atrakcijām bija arī runātāju nostūris, kur, uzkāpjot tribīnē, katrs viesis varēja kļūt par oratoru. Lai padarītu šo vakaru vēl īpašāku, Lielajā zālē viesus izklaidēja RTU SP šo rindu autors un Mis RTU Anita Magazniece, kas šajā vakarā bija pārtapuši par slepenajiem aģentiem. Ievērības cienīgi bija arī citi slepenie aģenti, kas rādīja priekšnesumus – «Soul Sisters», dejotājs no šova «Dejo ar zvaigzni» Romāns un Jūlija, kā arī bundzinieks Tomass. Protams, kā jau kārtīgās dzimšanas dienas svinībās, RTU Studentu parlamentu sveica gan RTU administrācija, gan arī daudzi pārstāvji no citām augstskolām (pat no Igaunijas) un fakultātēm. Vakara gaitā teroristi mēģināja nozagt svētku kliņģeri, kuru sīvā cīņā Bondam izdevās atņemt. Pēc krāšņām dāvanām un cīņām par kliņģeri viesi varēja palikt kopā ar RTU Studentu parlamentu līdz rītam. Lai gan šāda tipa balles parasti ap plkst. 3 naktī beidzas, šoreiz pasākuma DJ Gustavs tā spēja aizraut viesus, ka ballētāji sagaidīja rītu RTU Lielajā zālē. Jāpiemin fakts, ka tās pašas dienas rītā plkst. 9.30 tieši tajā pašā vietā norisinājās RTU Atvērto durvju diena, bet līdz tam no RTU Studentu parlamenta balles zālē vairs nebija ne miņas. Ja gadījumā jūs izdomāsiet šo informāciju nodot tālāk, tad mēs zinām, kur jūs atrast! ilgMāRs Vaļts, SP Kultūras nodaļas eksvadītājs
būvnieks – tā ir kruta specialitāte, tā ir mācība, tā ir individualitāte, pārākā pakāpe. tāpēc mēs esam šeit – nē, nē, nē, ne jau jūs sveikt, bet gan lai parādītu, kā pareizi būvdarbus veikt! iemūrē-mūrē-cel-būvē-projektē! Fukši sanāk baru bariem, lieliem, gariem, īsiem matiem, Kalnus gāzt un darbus darīt Šodien rīt un arī parīt. Šajā brīdī viss kā viens – Viens par visiem – biezpiensiers. uzdevums tiek atkal veikts, Paldies dekānam tiek teikts. ābolu biezenis, draugi un īvande, būvnieku studenti Raksturo mūs. Kantoris 329 – Vieta, kur pulcēties mums. gribas kaut ko padarīt, jaunus draugus iepazīt? Nāc pie mums kaut tūlīt, būs ko kopā sadarīt! bFs
8
STUDENTU LAPA/BF
2007. gada 3. maijs
No 2006. gada novembra Sanita Rubene ir būvniecības fakultātes studentu pašpārvaldes vadītāja. Viņa vienmēr ir aktīva pasākumu gan dalībniece, gan arī organizatore. darbojoties sP, viņa vadīja sociālo lietu nodaļu. Viens no studentiem, kam rūp studenti. – Par ko tu gribēji kļūt bērnībā? – Uiii, bērnībā (patiesībā līdz 18 gadiem) gribēju kļūt par kuģa kapteini. Bet, tā kā neizdevās iestāties Jūras akadēmijā, tad plānus un sapņus nācās mainīt. – Kāpēc tu izvēlējies tieši šo fakultāti, šo specialitāti? – Patiesībā izvēle nāca pavisam nejauši. Nekad nebija bijis tā, ka es ietu uz šo profesiju kā uz noteiktu mērķi, bet savu izvēli nenožēloju. Man patīk tas, ko es mācos un daru. – Kā tu jūties kā pašpārvaldes vadītāja? – Es sevi vairāk uzskatu par pašpārvaldes biedru, nevis vadītāju. Man patīk strādāt komandā un just, ka cilvēki, kas strādā kopā ar mani, mani vērtē pēc padarītā, nevis pēc amata. Iespējams, reizēm ir patīkami apzināties, ka drīkstu paturēt galavārdu kādā strīdā, bet to savā darbībā neuzskatu par primāro. Amata nosaukumam nav lielas nozīmes, man svarīgāk ir tas, lai patiktu tas, ar ko nodarbojos. – Vai sieviete būvniecībā ir trumpis vai šķērslis? – Tas atkarīgs no tā, kā uz to skatās. Reizēm šķērslis, bet reizēm trumpis. Man šķiet, ka būvniecībā cilvēkus nešķiro pēc dzimuma, bet gan pēc tā, cik daudz tu esi gatavs strā dāt. Protams, ir arī tādi cilvēki, kam ir aizspriedumi pret sie vietēm būvlaukumā, bet man šķiet, ka tādu ar katru dienu paliek arvien mazāk. – Kura studentu pasākuma organizēšana tev sagādājusi vislielāko gandarījumu? – Manas darbības laikā ir organizēti tik daudzi pasākumi, ka grūti pateikt, kurš ir labākais, mīļākais, foršākais utt. Tas būtu tāpat kā pajautāt mātei, kurš bērns viņai ir vismīļākais. Es pret visiem saviem projektiem esmu izturējusies ar vie
nādu atdevi, bet, ja skatās, kurš ir paņēmis vairāk nervu un laika, tad no nesenajiem varētu minēt «Būvnieku karjeras dienas». – Tagad tu arī strādā, vai tas nozīmē, ka tu pamazām attālinies no studentu aktivitātēm? – Es ceru, ka ne. Pašpārvalde ir kā mafija, ja tajā iesaistās, tad tas ir uz mūžu! Patiesībā no pašpārvaldes nav iespējams aiziet, pašlaik vienīgais, kas mainās, ir laika pārdale. Kād reiz es gandrīz 24 stundas diennaktī pavadīju fakultātē, taču tagad vairāk uzturos ārpus Ķīpsalas, bet tas nenozīmē, ka attālinos no pašpārvaldes darba. Turklāt šādā veidā redzu iespēju jaunajiem pašpārvaldes dalībniekiem iegūt pieredzi bez manas tiešās ietekmes, jo laikā, kad manis nav uz vietas, viņiem ir iespēja padarīt kādus darbiņus, ko es būtu darījusi pati, ja vien būtu uz vietas.
– Kuru tu uzskati par savas dzīves lielāko sasniegumu? Vai arī – vai tāds vēl būs? – Ceru, ka vēl noteikti būs! Ir daudzas lietas, ko jau esmu paveikusi, bet gribētos izdarīt vēl vairāk. Uz šo jautājumu es varētu atbildēt pēc gadiem 30. – Kādam jābūt cilvēkam, lai tu viņu sauktu par drau gu? – To ir grūti definēt. Vienkārši es jūtu, vai šis cilvēks man ir draugs vai ne. Ir cilvēki, ar kuriem varu nepārtrauk ti kašķēties par sīkumiem, bet tomēr uzskatīt par labiem draugiem, bet ir tādi, ar ko es vienkārši nevaru saprasties, un viss – lai arī nekādu domstarpību vai nesaskaņu man ar šo cilvēku nav, tomēr viņu neuzskatu par savu draugu. Ies pējams, ka esmu aizspriedumaina, bet domāju, ka nevar iz vēlēties draugus pēc noteiktas definīcijas vai konkrētām īpa šībām, kas cilvēkam piemīt. – Ko tu dari brīvajā laikā? – Kas ir brīvais laiks? Diennaktī ir 24 stundas – kā jau kārtīgs students, apmēram četras no tām pavadu mācoties, tad vēl apmēram četras stundas pavadu darbā, piecas paš pārvaldē, un tas, kas paliek pāri, ir 11 stundas. Šajā laikā mēģinu pagulēt un, ja rodas iespēja, tad aiziet kaut kur ar draugiem vai padarīt kaut ko interesantu. Pēdējā laikā esmu sākusi biežāk sportot, tas palīdz atbrīvoties no kašķīguma, un tāpēc maniem līdzcilvēkiem ir vieglāk mani paciest. – Un pēdējais jautājums – kurš biezpiena sieriņš tev vislabāk garšo? – Man biezpiena sieriņi negaršo! Labprātāk ēdu rūgto šo kolādi.
Vienā no saulainiem pusdienu starpbrīžiem uzdevām jautājumus mūsu fakultātes studentiem, kas atpūtās pie Kolonādes. «Vai tu zini, kas ir BF SP? Ar ko tā asociējas? Ko tai vajadzētu darīt vairāk?» Mārtiņš Greivulis, patīk basketbols: «Pārāk maz reklamējas, tāpēc nevaru pateikt, kas ir BF SP. Zinu, ka rīko pasākumus. Gribētos, lai tā dod eksāmenu atbildes un pasākumus rīkotu izdevīgākos laikos, vislabāk – bez ieejas maksas.»
Maksims Ivļevs, var salikt mutē uzreiz sešus mandarīnus: Zinta Zīmele un Elīna Vilde, lasa «Sofijas pasauli»: «Jā, mēs pazīstam daudzus cilvēkus no BF SP, tieši tāpēc, ka pašas piedalījāmies tās rīkotajās «Karjeras dienās» un «Betona lietū». BF SP asociējas vairāk ar sarkano – varas krāsu. Mums šķiet interesants BF SP simbols – mājiņa.» Rimants Jirgensons, ziemā ēd omītes ķiršu kompotu: «Piedalījos «Spices» atlasē, skrēju «Iesvētībās» pa Ķīpsalu – tad arī uzzināju, kas ir BF SP. Neesmu domājis, ar ko man asociētos manas fakultātes pašpārvalde, zinu, ka 3. stāvā ir kabinets ar spīdīgiem cipariem uz durvīm.»
«No Oskara Dzelzskalēja uzzināju, kas tā tāda pašpārvalde ir. Pats piedalījos būvnieku «Karjeras dienās» un Ziemassvētku ballē. BF SP asociējas ar kaut ko gaišu, patīkamu, ar zelta burtiem.»
Reinis Uzuleņš, patīk brunetes: «Ir dzirdēts par BF SP. Vispirms jau 1. septembrī izstāstīja. Notiek visādas aktivitātes, daudz kas interesants. Bet gribētos, lai būtu vairāk dejošanas, pasākumu klubiņos.»
2007. gada 3. maijs
STUDENTU LAPA/BF
RTU būvnieku ceļojums uz starptautisku semināru Slovēnijā Pēteris Šķēls un Mikus Ulmanis tikko ir atgriezušies no astoņu dienu deviņu būvnieku – studentu – ceļojuma pa Eiropu ar mērķi apmeklēt InterCES (International Civil Engineering Student Congress) – četru dienu izglī tojošu semināru par būvniecību. – Kā radās šāda ideja – braukt deviņiem studentiem pa šiem ar busiņu uz Slovēnijas pilsētu Bledu? Mikus: – Nu, Pēter, kā tur bija? Pēteris: – Internetā uzgāju linku caur «BEST» (www.best. eu.org) mājas lapu. Un tad aizgāju pie Mikus, un sākām štu kot, ka varētu aizbraukt uzzināt par mūsu specialitāti Ei ropas mērogā, piedalīties lekcijās, apskatīties vietējos būv niecības uzņēmumus, iedzert Laško alu un iepazīties ar citu valstu studentiem, piemēram, karstasinīgajām Melnkalnes meitenēm. Mikus: – Busiņu izvēlējāmies, jo tas ir lētākais ceļojuma veids uz Slovēniju, jo uz šo valsti nav čārterreisu ar lid mašīnu. Un galu galā – busiņš ir tusiņš. – Par ko bija šis seminārs? Pēteris: – Seminārs norisinājās divās daļās. Pirmā bija lekciju daļa – par būvniecības specialitāti un plašajām ies pējām attīstīt šo nozari ar inovatīvām metodēm. 2. daļa – praktiskā – būvlaukumu apmeklējumi un iespēja salīdzināt būvniecības metodes Slovēnijā un Latvijā. Dienas grafiks: no rīta pēc brokastīm plkst. 9 sākās eks kursijas pa būvlaukumiem visā Slovēnijā. Atgriežoties semi nāra norises vietā – viesnīcā –, plkst. 19 bija vakariņas, un no plkst. 20 līdz 21 bija lekcijas. Mikus: – Un pēc lekcijām katru vakaru bija saviesīgs pa sākums deju zālē un bārā. – Kādus būvlaukumus jūs apskatījāt? Mikus: – Primorskā bija hidroelektrospēkstacija, kas dar bojās kā ūdens sūknis naktī (uzpumpējot ūdeni augšā kalnā un sakrājot ūdenskrātuvē) un kā hidroelektrostacija dienā, kad elektrība ir vajadzīga vairāk un kad to Itālijai var pārdot par desmit reižu lielāku cenu. Iznāk, ka patērē trīs reizes vairāk elektrību nekā iegūst, bet, tā kā dienā elektrībai ir daudzkārt lielāka vērtība, tad tas atmaksājas. Pēteris: – Apskatījām Slovēnijas lielāko būvniecības uz ņēmumu būvlaukumus, piemēram, «Vegra», «Epic», «SCT», «Primorje». Tika demonstrētas dažāda veida inovācijas būv
niecībā, piemēram, firma «Epic» izmanto plastmasas veid ņus monolītā betonēšanā. – Spilgtākie iespaidi. Mikus: – Alpi, viennozīmīgi. Iepriekš nebiju tos redzējis, un mēs pat uzkāpām Komnas virsotnē. Kalnu upes, kalnu ezeri, skati no kalnu virsotnēm... Ļoti skaistas izjūtas bija, braucot cauri Austrijai un pa Slovēnijas serpentīniem, tāpēc vien bija vērts tur braukt ar mašīnu. Mūsu deviņu studentu vidū nebija domstarpību, esam kļu vuši labi draugi. Pēteris bez licences noķēra zivi, izrādījās, ka tā ir forele, ko nosaucām par Mundro foreli, kā jau būv nieku pašpārvaldes biedriem pieklājas, un izvārījām no tās zupu, ko arī kopīgi visi notiesājām. Latviešu delegācija izcēlās pārējo vidū ar smaidu sejās un
enerģiskumu, tik vien jāpiebilst, ka mēs bijām vienīgie lat vieši. Ceram, ka nākamgad būsim vairāk. Mūsos ir spēks. Pēteris: – Atpakaļceļā braucām cauri Ungārijai, bijām pie Balatona ezera. Tur mēs atklājām šī gada peldēšanas sezonu, apskatījām Budapeštu, apskatījām naksnīgo vecpilsētu un gulējām studentu viesnīcā. Egeras vīnu tirdziņā izbaudījām ungāru vīnu. Mikus: – Izbraucām arī cauri Vīnei, bet es biju vienīgais, kas šo pilsētu apskatīja, jo pārējie busiņā gulēja. – Tātad jūs iesakāt nākamgad apmeklēt šo pasākumu arī citiem studentiem? Pēteris un Mikus: – Protams! P. S. Nākamgad līdzīgas tēmas un veida seminārs notiks Turcijā, Stambulā – lidmašīnu čārterreisi uz turieni noteikti nav dārgi.
Biezpiensieriņš – būvnieku prieciņš! «Viens – biezpiensieriņš, Divi – zivīm zivi, Stāstiņš nebūs īss...»
Sastāvs: biezpiens, cukurs, aromatizētājs (dabīgs, dabīgajam identisks, sintētisks), krāsviela E120, glazūra (sviests, cukurs, krējums, sausais vājpiens, stabilizētājs E339 (mononātrija, dinātrija un trinātrija fosfāti), aromatizētājs, krāsviela E122) jeb visiem, īpaši būvniekiem, pazīstamais un kārotais biezpiena sieriņš. Pazīstams jau kopš bērnu dienām, mīļš un gards prieciņš vēderam, biezpiensieriņš ir kļuvis par vienu no RTU BF SP simboliem, ko apdzied himnā un ceļ galdā svarīgās reizēs. Ir pienācis patiesības brīdis: BF SP biedri atzīstas grēkā – kuru no biezpiensieriņiem viņi vislabprātāk paņem no vitrīnas un ieliek savā iepirkumu groziņā. Visvairāk būvnieki kārdinājumā iekrīt uz oranžo iepakojumu, aiz kura slēpjas vaniļas gardums. No šīs klasiskās vērtības nespēj atteikties Pauls, Šuriks, Artūrs, Toms, Viesturs, Mārtiņš, Viktorija, Ed vīns, Aivars un Santa. Ar šokolādes kārumu visvairāk tīk mieloties Annai, Olgai, Reinim un Rihardam. Vienlīdzīgas iekārdināšanas pozīcijas ir kokosriekstu, zemeņu un rozīņu sieriņiem. Jāņa B. un Jāņa Dz. rokas visvairāk plauktā sniedzas pēc zemeņu garduma, toties Jāņa F. izvēle ir par labu rozīņu. Pēteris atzina, ka tieši šis kārums esot pats labākais pirms sesijas! Kokosriekstu garša pie sirds vairāk iet Ivetai un Mikum, bet karameļu, sukāžu, kivi, dzērveņu, karameļu un bumbieru un plūmju un aprikožu kārumus par saviem iecienītākajiem ir atzinuši Elīna, Zane, Olga, Diāna un Laura. Atbildes vietā uz jautājumu par netīkamāko garšu – klusums. Secinājums – būvnieki nesmādē nevienu garšu!
10
STUDENTU LAPA/BF
Jautājumi
:
1. Mīļākā zeķu krāsa? 2. Siltākā miega dziesmiņa? 3. Ko tu dari trolejbusā/tramvajā? 4. Mīļākā vieta «Olympia»? Sanita Rubene 1. Zeķes – rozā. 2. Dziesmiņa par lācīti. 3. Sen neesmu nevienā tādā braukusi. 4. Otrajā stāvā uz dīvāniem. 5. Ceturtdien mazgāju krūzītes. 6. Māte Zivs ir neprecēta meitene. 7. Lāči pie friziera balina kažoku. 8. 50 labās un 50 kreisās. 9. Lai dzīve neliktos pārāk skaista. 10. Biezpiensieriņi vispār negaršo... 11. –„– 12. Parasti blenderī. Jānis Feldmanis 1. Melna. 2. «Rozā lietus» («Opus Pro») 3. Mēģinu gulēt, ja tieku apsēsties. 4. Tur, kur var piesēst un paēst. 5. Kopā ar Elīnu kaut kad oktobrī. 6. Tētis Valis? Kas to zina... 7. To, ko pūces nedara ziemā. 8. Atkarīgs, no kuras puses skatās. 9. Kāpēc, palecoties no zemes, mēs nokrītam tajā pašā vietā, bet ne tālāk, jo zeme taču griežas!!! 10. Ar rozīnēm. 11. Neesmu visus izmēģinājis. 12. No sakuma rimchikā nopērk, tad paņem karotīti, atver burciņu, un biezenis gatavs! Labu apetīti! Pēteris Šķēls 1. Balta. 2. «Aijā, žūžū». 3. Loku biļeti. 4. «Hesburgers». 5. Nekad neesmu tīrījis. 6. Valis ir Okeānā (nezinu). 7. Klaiņo. 8. 100. 9. Tā iznāk, jo atvasinot ir tā pati īpašība, un to iegūst, ja ex apzīmē ar y, un abas puses logaritmē un tad atvasina. 10. Ir tādi ar rozīnēm (labākie pirms sesijas). 11. Tādu vel nezinu. 12. Vārot ābolus augstā temperatūrā 3 litru burkās. Gunārs Dardets 1. Melnas. 2. – 3. Trolejbusā klausos mūziku. 4. Tualete. 5. Kantorī saliku atkritumus pa maisiem un savācu papīrus un mapes, ko vējš bija salidinājis pa visu telpu («paldies» tam, kurš logu nemāk aiztaisīt). 6. Zivs vīrs ir uz laiciņu sapinies Daugavas tīklā.
7. – 8. Simtkājim ir 42 taustekļi. 9. ex ir sajucis prātā. 10. Ar sukādēm. 11. Negaršīga nav. 12. No biezeņiem un āboliem. Aivars Grāvītis 1. Melna. 2. Bez dziesmiņām miegs nāk. 3. Lidinos mākoņos. 4. Picētava. 5. Hmm… 6. Ūdeņos. 7. Atpūšas. 8. Daudz. 9. Tik tālu matemātikā neesam tikuši… 10. Kārums. 11. – 12. No āboliem. Jānis Beķers 1. Balta. 2. «H2O» «Kā klusums kliedz». 3. Trolejbusā, ja esmu viens, ievērtēju cilvēkus un skatos pasauli. 4. Tādas vēl nav. 5. Vai tad tas neiztīrās pats? (Būtu jāizveido grafiks, un domāju, ka 1 x nedēļa būtu pietiekami). 6. Jautājums uz miljonu, to tik pats Dievs var zināt. 7. Lāči pa vasarām tusējas! 8. Droši vien 100, bet «Discovery» dzirdēju, ka ap 20–50 tur svārstās, pats nevarēju saskaitīt, pārāk ātri tās kustina. 9. Tas ir kā āmen baznīcā, un vienkārši tā ir! (Kas, pie velna, ir ex?) 10. Ar zemeņu vai kādu citu meža ogu garšu. 11. Tāda nav, visi labi, tomēr viss ir arī atkarīgs no izsalkuma pakāpes! 12. Ja es tiešām zinātu, kas ir ābolu biezenis, būtu forši! Bet šoreiz atļaušos minēt – pagatavo droši vien tāpat kā kartupeļu biezeni, ābolus samaļ un piemaisa cukuru? Jānis Dzenis 1. Melna, jo uz tām ne pārāk daudz izceļas netīrumi. 2. Eric Prydz «Call on me». 3. Trolejbusā es vēroju pa logu slīdošos skatus. 4. Sauso zupiņu stends. 5. Pirms «Karjeras dienām» (palīdzēju). 6. Nosprādzis. 7. Taisa citus lāčus. 8. Simts točna nav... vairāk. Kādas 243. 9. Tāpēc, ka ex ir transcendentāla funkcija. 10. Zemeņu.
2007. gada 3. maijs
5. Kad tu pēdējo reizi tīrīji BF SP kantori? 6. Kur ir Mātes Zivs vīrs? 7. Ko lāči dara vasarā? 8. Cik kāju simtkājim? 9. Kāpēc ex integrējot nemainās un paliek ex? 10. Garšīgākais biezpiensieriņš? 11. Negaršīgākais biezpiensieriņš? 12. Kā gatavo ābolu biezeni? 11. Kivi. 12. Samet daudz ābolus uz ielas un gaida, kad brauks kāda mašīna. Elīna Indriksone 1. Rozā. 2. Miega trūkums. 3. Lasu. 4. Pie siera salātiem. 5. Šad tad kaut ko notīru. 6. Pie Paula. 7. Gatavo krājumus ziemai. 8. Medicīnas studente izskaidroja, kāpēc 100. 9. Tā teica matemātikas pasniedzēja. 10. Zemeņu. 11. Ziemassvētku. 12. Tētis atnes no pagraba – tur jau ir gatavi. Olga Ukstiņa 1. Krāsainās zeķes rozā toņos. 2. Klusums. 3. Iztēlojos, ka esmu zaķis 4. Tikai pankūkas. 5. Pagājušajā gadā. 6. Aizgāja taisīt shopingu. 7. Shopingo… 8. Hi-hi, 101. 9. Jo tas ir pagātnes forma EXo. 10. Šokolādes ar šokolādes gabaliņiem. 11. Priecājos, jo pagaidām tādu nav! 12. Kā? Pajautā Sanitai! Galvenais, lai no rīta galva nesāpētu! Diāna Aļehnoviča 1. Oranžā. 2. –. 3. Klausos mūziku, skatos pa logu un pārdomāju dzīvi. 4. Tā kafejnīca, kur kapučīno pārdod. 5. Neesmu to darījusi. 6. Nepazīstu viņu. 7. Ēd medu. 8. 2x50. 9. Tā ir augstākā matemātika. 10. Dzērveņu «Kārums». 11. Tādu nav.
12. Visātrāk – nopirkt veikalā. Pauls Ragainis 1. Strīpaina. 2. Siltākā miega dziesmiņa Eiforija – miedziņš. 3. Sarunājos ar Zigi. 4. Mīļākā vieta – ēdienkastīšu rindā. 5. Tas bij sen. 6. Daugavas grīvā. 7. Ko lāči dara vasarā? No bumbieriem taisa boikotu. 8. 4. 9. Tāpēc, ka mežā ir ezers un tur dzīvo zivs. 10. Oranžais. 11. Vot šito nezinu... 12. Lai arī kā, bet Bauskā gatavotais ir baigi labais. Zane Zamarina 1. Oranža ar melnām strīpiņām. 2. Rosība blokā. 3. Pētu biļetes numura cipariņus. 4. Biezpiensieriņu vitrīna. 5. Kaut kad martā. 6. Noskata aukli bērniem. 7. Biedē ogotājus. 8. Zvans bioloģijas skolotājai. 9. Tāpēc, ka viņš ir iedomīgais tipiņš. 10. Ar sukādēm. 11. Negaršīgākais biezpiensieriņš ir tāds, kam beidzies derīguma termiņš. 12. Sanāk kopā BF SP un kaut kā izštuko, kā to zapti dabūt gatavu. Santa Ieviņa 1. Gaiši zila. 2. Justin Timberlake «What comes around… goes around». 3. Skatos ārā pa logu un klausos mūziku un pārdomāju dzīvi. 4. «RIMI». 5. Pirms mēneša. 6. Miris, viņa ir atraitne. 7. 100. 8. Jo ex paliek ex. 9. Sakapā ābolus un savāra biezeni.
2007. gada 3. maijs
11
STUDENTU KLUBĀ UN KULTŪRAS CENTRĀ
«gaiva» koncertē īrijā Absolutely Excellent!* e. Kancāne, Informācijas centra korespondente Ar brīnišķīgiem skaņdarbiem iepriecinot Īrijas iedzī votājus un tur mītošos latviešus, RTU stīgu ansamblis «Gaiva» no 10. līdz 16. aprīlim piedalījās Latviešu kultū ras dienās Rietumīrijas mazpilsētā Lokrejā. «Gaiva» RTU Kultūras centra un Studentu kluba direkto res Asjas Visockas, ansambļa mākslinieciskās vadītājas Dzid ras Pelēķes un koncertmeistares Signes Ķiesneres vadībā Īri jā sniedza divus koncertus. Koncertā, kas 13. aprīļa vakarā izskanēja burvīgā Lokrejas restorāna «Slatefort House» kon certzālē, «Gaiva» klausītājiem piedāvāja J. Porieša, P. Vaska, R. Dubras, F. Šopēna, J. Lenona, O. Vollesa, R. Rodžera, G. Millera u.c. komponistu skaņdarbus. Koncerta noslēgumā kā īpašu veltījumu «Gaiva» klausītājiem dāvināja īru tautas mūziku. Sajūsmināti par latviešu mākslinieču sarūpēto pār steigumu, klausītāji latviešus aicināja dejot īru tautas dejas. Pēc koncerta, komentējot dzirdēto mūziku, klausītāja Terē za Kellija vairākkārt atkārtoja frāzi, kas raksturo ne vien sniegumu koncertā, bet arī visu «Gaivas» ceļojumu uz Īriju: «Absolutely Excellent!»* Savukārt koncertā, kas pēc katedrāles administratora Ka tala Geragtija uzaicinājuma 15. aprīlī dievkalpojuma laikā ti ka sniegts Lokrejas Svētā Brendana katedrālē, klausītājiem bija izdevība noklausīties vairākus J. S. Baha, G. F. Hendeļa, D. Cipoli, H. Pērsela, J. H. Šeina, A. Vivaldi, J. J. Fuksa, J. Pahelbela skaņdarbus «Gaivas» izpildījumā. Brīnišķīgo «Gaivas» skanējumu veido piecas vijoles (Kris tīne, Jūlija, Signe, Kitija, Dzidra), viena flauta (Sabīne), viens čells (Līva), divas klavieres vai ērģeles (Signe un Maija), kā arī nerimstoši meklējumi pēc skaistākās instrumentu kop skaņas un harmonijas. Ansambli Īrijā uzņēma piecas viesmīlīgas īru ģimenes un Īrijā dzīvojošā latviešu kordiriģente Agnese Sakare. Īrija «Gaivu» sagaidīja, rotājusies dažnedažādu nokrāsu pavasa ra ziedos. Jau trīs nedēļas nebija lijis. Raugoties pavasarīgajā zaļumā, «Gaivai» nebija jānopūlas, lai saprastu, kāpēc Īriju dēvē par «zaļo salu». Vairāk nekā pusi Īrijas teritorijas aiz
ņem pļavas un lauki, kas zaļo visu gadu un kur pavasarī ga nās apbrīnojami mazi un jauki jēriņi, teliņi, kumeliņi un pat mazi ēzelīši. Siltās okeāna straumes ietekmē Īrijā vei dojas bagātīgi nokrišņi un biezas miglas, kuras izbaudīt gan ceļotājām tā arī īsti neiznāca. Maigā klimata ietekmē ir izveidojies apbrīnojams augu sajaukums – līdzās kļavām aug lauru koki, starp eglēm – palmas un citronkoki. Savukārt Īrijas piekrastei raksturīgās klintis un fjordus «Gaiva» paguva aplūkot, dodoties ekskursijā uz Eronu sa lām un Mohēras klintīm. Eronu salas ir trīs salu grupa, kas atrodas Īrijas rietumu daļā, Galvejas līcī: lielākā no salām ir Inišmora, vidējā – Inišmana un mazākā Inišēra. «Gaiva» devās uz Inišmoru – vienu no pēdējām ķeltu civilizācijas mājvietām, kur ir saglabājusies lielpilsētas neskarta vide. Inišmorā «Gaivas» mūziķes iepazinās ar seno ķeltu pēc
«Gaudeamus» pirmo reizi atskaņos Sergeja Rahmaņinova «Vesperes» RTU vīru koris «Gaudeamus» diriģenta Ivara Cinkusa vadībā pirmo reizi Latvijā atskaņos vienu no pasaules kora literatūras šedevriem – Sergeja Rahmaņinova 1916. gadā rakstītās «Vesperes»» ((Всенощное Бдение Бдение)) vīru kora pārlikumā. Šo pārlikumu veicis Pēterburgas di riģents un komponists Aleksandrs Govorovs. S. Rahmaņinovs šo skaņdarbu vērtējis kā vienu no saviem izcilākajiem. Tam ir grūti ne piekrist. Kaut arī skaņdarbs nav rakstīts liturģiskam pielietojumam, tomēr kanonisko Liel dienu tekstu sintēze ar komponista plašo muzikālo vērienu, kā arī, apjēdzot drūmo vēsturisko kontekstu (Pirmais pasaules karš, Pilsoņu karš), ir radījusi patiesu mūzikas pieminekli, kas pilnīgi noteikti atstāj klausītājos un izpildītājos arī kādas garīgas virsvērtības sajūtu. Stundu garā daudzbalsīgā opusa atskaņojuma mērķis ir iepazīstināt klausītājus Latvijā ar vienu no pasaules kora mūzikas šedevriem vīru koru pārlikumā un veicināt koncertdzīvi Latvijas reģionos. Projekts tiek realizēts ar Valsts Kultūrkapitāla fonda, Rīgas domes, Cēsu, Rēzeknes un Ventspils pašvaldību atbalstu. Koncerti: 8. maijā plkst. 19 Cēsu Sv. Jāņa baznīcā, 12. maijā plkst. 18 Ventspils Nikolaja evaņģēliski luteriskajā baznīcā, 13. maijā plkst. 14 Rēzeknes Vissvētākā Jēzus Sirds katedrālē, 18. maijā plkst. 19 Rīgas Sv. Jāņa baznīcā. Biļetes koncertam Rīgā: pirms pasākuma, «Biļešu paradīzes» kasēs un www.bilesuparadize.lv. Informācija pa tālr. 29119001, epasts: ic@btv.lv, www.gaudeamus.lv
nācējiem, kas runā gēlu valodā. Savukārt, kāpjot augstākajās jūras klintīs Eiropā – Mohēras klintīs, kas stiepjas 8 kilo metru garumā un vietām sasniedz 213 metru augstumu, – paguva aplūkot Atlantijas okeānu, pasakainu ainavu un Na poleona karagājiena laikā iznīcinātu fortu. Brīvajos brīžos «Gaivas» mūziķes devās ekskursijā arī pa vēsturisko Īrijas pilsētu Galveju un Lokrejas pilsētā nobau dīja arī īru krodziņu piedāvājumu. Ansamblis «Gaiva» dibināts 1991. gada rudenī. Ansambļa sastāvs laika gaitā mainījies – pašreizējais «Gaivas» sastāvs ansambļa mākslinieciskās vadītājas Dzidras Pelēķes vadībā RTU darbojas kopš 2001. gada. Jaunajam «Gaivas» sastā vam tas bija pirmais ārzemju ceļojums. * Tulk. no angļu valodas: «Absolūti izcili!»
Rektora kausa izcīņa volejbolā Kā jau katru gadu, Rektora kausā viens no posmiem ir volejbols, kur aktīvākie universitā tes volejbolisti aizstāv savas fakultātes godu šajā disciplīnā. Šogad sacensības volejbolā no tika 15. aprīlī, un cīnījās jau septiņas komandas – pagājušajā gadā apvienotajā komandā spēlēja BF, APF un MLĶF, bet šogad šo komandu pārstāv tikai APF un MLĶF, bet būvnieki izveidojuši savu komandu. Sacensības notika divās apakšgrupās: vienā apakšgrupā tika iedalītas TMF, DITF, BF, bet otrā – IEF, EEF, ETF, APF+MLĶF. Pēc tam, kad bija noskaidrotas vietas apakšgrupās, par 5.–7. vietu cīnījās EEF, BF un APF+MLĶF, par 3. un 4. vietu – ETF un DITF, bet par pirmo vietu cīnījās IEF un TMF. Cīņas bija daudz spraigākas nekā apakšgrupās, jo ikviena komanda vēlējās izcīnīt pēc ies pējas augstāku vietu. Fināla spēle, protams, bija dienas centrālais mačs, kas izvērtās par ļoti sīvu cīņu, un spēlē līdz divu setu uzvarai ar nelielu pārsvaru uzvarēja Inženierekonomikas fakultāte. Vietu sadalījums: 1. IEF 2. TMF 3. ETF 4. DITF 5. EEF 6. BF 7. APF + MLĶF sandis KaPleitis, SP Sporta nodaļas vadītājs
1
ZINĀTNIEKU PĒTĪJUMI
2007. gada 3. maijs
Kārtējā ekspedīcija ēģiptē No Ēģiptes atgriezusies kārtējā zinātniskā ekspedīcija, kas aprīļa pirmajā pusē veica pētījumus pasaulē vecākās akmens piramīdas – Džosera piramīdas – kompleksā. Šo reiz ekspedīcijas vadītājs Bruno Delāns (Deslandes) bija sakomplektējis skaitliski vislielāko pētnieku grupu, kāda vien jebkad devusies ārpus Latvijas. Ekspedīcijas sastāvā ietilpa vairāku nozaru speciālisti – arheoloģiskās izpētes, arhitektūras, būvniecības, ģeodēzijas, pieminekļu telpis kās uzmērīšanas, ģeoloģijas, radiolokācijas un kino doku mentēšanas, kopskaitā 16 personas. Dalībnieku vidū bija RTU Būvniecības fakultātes Ģeomātikas katedras asistents Māris Kaļinka, docents Jānis Klētnieks un vairāki agrākie RPI Celtniecības fakultātes absolventi, tagadējie būvfirmas «Re&Re» inženieri – Edvīns Bergmanis, Egīls Bērzups, Di dzis Putniņš un Ivars Vība. Sadarbībā ar Ēģiptes Senlietu padomi Latvijas zinātniskā ekspedīcija Džosera piramīdā turpināja 2005. gadā sāktos pētījumus. Ekspedīcija pabeidza piramīdas rietumpuses ārsienu akmens bloku un pazemes galeriju telpisko skenē šanu, iegūstot ļoti vērtīgu informāciju par iekštelpu izvie tojumu, sienu un griestu stāvokli. Kaļķakmenī izcirstās pazemes telpas daudzviet atrodas sabrukuma stāvoklī un nepieciešams nostiprināt griestus, lai pasargātu no akmeņu nobrukuma. Telpās atrodas vēl neuzskaitītas senlietas – gan māla ziedojumu trauki, akmens vāzes, alabastra sarkofāgi, pat mumificētas mirušo atliekas. Pārsteigumu sagādā arī apakšzemes telpu precīzais orientējums pret debespusēm, kas labi sakrīt ar piramīdas ārsienu virzieniem. Tā kā iepriekšējie izpētes materiāli parādīja, ka vairākas pazemes telpas atrodas avārijas stāvoklī un nepieciešama tū lītēja nostiprināšana, tad ekspedīcijā iekļautie būvnieki –
cik tas bija skaisti! Tā un līdzīgi jūsmoja visi RTU pensionā ri un Arodbiedrības biedri, kuri 21. aprīlī Melngalvju nama Svētku zālē bija ieradušies uz Latvijas Bērnu un jauniešu vokālistu kon kursa «Putnu bērni» 2006. gada laureātu koncertu. «Man tik ļoti patika, ka zosāda metās.» «Es raudāju un aplaudēju. Lielās balvas iegu vējas Laimas Lediņas (attēlā) sniegums bija fantastiski muzikāls un izjusts.» Paldies RTU Arodkomitejai un Studentu klubam par brīnišķīgo dāvanu cīruļputeņa laikā! Viena no 00 laimīgajām klausītājām
firmas «Re&Re» darbinieki – veica nostiprināšanas dar bus divās apakšzemes galerijās, kur atradās karaliskās ģimenes unikālie alabastra sarkofāgi. Jau iepriekš Ēģiptes Senlietu padomes uzdevumā Rīgā tika izstrādāts moderns nostiprinājuma projekts, konstrukcijai izmantojot jaunākos polimeru būvmateriālus – stiprības sijas un ģeosietu. Nosti prinājuma konstrukciju samontēja uz vietas, strādājot gan drīz 30 m dziļā pazemē, šaurās, nevēdināmās un tumšās galerijās. Moderno nostiprinājuma būvkonstrukciju balsta ti kai domkrati, bez siju galu iedziļināšanas sienās, tāpēc tā nebojā senatnes pieminekli. Jaunais nostiprinājuma veids guva lielu ēģiptiešu pieminekļu aizsardzības speciālistu at zinību. Ar paveiktajiem nostiprinājuma darbiem iepazinās Senlietu padomes priekšsēdētājs Zahi Havass un ierosināja ekspedīcijai šādus nostiprinājumus veikt arī citos Sakaras (Saqqara) apkārtnes pieminekļos. Vēl nepieredzētus pētījumus Džosera piramīdas komp leksā veica ekspedīcijas radiolokācijas speciālisti LU Ģeo grāfijas un zemes zinātņu fakultātes asociētā profesora Dr. ģeol. Valda Segliņa vadībā. Ar TMF Aviācijas institūtā iz gatavoto radiolokācijas aparatūru piramīdas apkārtnē tika atklātas jaunas pazemē esošas telpas, kas pilnībā maina ag rāko pētnieku uzskatus par apkārtējo tempļu funkcionālo no zīmi. Šo interesanto atklājumu interpretācija vēl turpinās, un drīzumā tiks sniegta jauna informācija. Ekspedīcijas dalībniekiem bija iespējams iepazīties arī ar franču zinātnieku pētījumiem netālajā VI dinastijas ēģiptiešu valdnieka Pepi II piramīdas kompleksā, kur ar heoloģisko izpēti veic Odrāns Labruss (Labrousse). Gan darījumu daudziem sniedza arī Imhotepa muzeja, kas at rodas Džosera piramīdas tuvumā, un arī Ēģiptes muzeja
apmeklējums Kairā. Patīkamu pārsteigumu sagādāja lat viešu skolotāju grupa, kas tieši ekspedīcijas darba laikā ap meklēja Džosera piramīdu un varēja iepazīties arī ar eks pedīcijas pētījumiem. Ar gandarījumu jāpiemin, ka iepriekšējo Latvijas zināt nisko ekspedīciju pētījumu rezultātus jau izmanto ēģiptiešu speciālisti, atjaunojot Džosera piramīdas ārsienu izdrupušās vietas ar jauniem kaļķakmens blokiem, kurus iegūst senajā kaļķakmens lauztuvē aiz Nīlas netālu no Sakaras.
jānis KlētnieKs
dāVana PaVasaRī – ceļojuMs uz igauniju
14.–15. un 21.–22. aprīlī RTU Arodkomiteja arodbiedrības biedriem un viņu bērniem bi ja noorganizējusi divu dienu ekskursiju pa Igauniju, kuras maršrutā bija ietverta krāšņāko Igaunijas ūdenskritumu (Keilas, Jagalas, Vālastes u. c.) apskate, kā arī iepazīšanās ar Tall inas un Tartu vecpilsētu. Ceļotāji varēja izbaudīt Somu jūras līča stāvkrastu varenumu, Zie meļigaunijas dabas paskarbo skaistumu, novērtēt Peipusa ezera grandiozumu – par jaunu iespaidu trūkumu nevarēja žēloties pat tie, kas Igaunijā bijuši ne reizi vien. Īpašu pateicību no ceļotājiem pelnījusi gide Biruta, izcila Igaunijas un kaimiņtautas pazinēja, kam pēc vār da kabatā nebija jāmeklē, – izsmeļoša informācija, gides vērojumi un atziņas par brāļiem igauņiem skanēja visu ceļojuma laiku. Paldies RTU Arodkomitejai par jauko dāvanu pa vasarī! Ceļotāji