Nr. 19 (1380) 2009. gada 7. maijs
Nodibināta Latvijas Universitāšu asociācija
Latvijas Universitāšu asociācijas (LUA) dibināšanas pasākums un svinīga statūtu parakstīšana notika 30. aprīlī, tajā piedalījās visu sešu Latvijas universitāšu rektori – DU rektors Arvīds Barševskis, LU rektors Mārcis Auziņš, LLU rektors Juris Skujāns, LiepU rektors Oskars Zīds, RSU rektors Jānis Gardovskis un RTU rektors Ivars Knēts. Par LUA valdes priekšsēdētāju ievēlēts M. Auziņš, par valdes priekšsēdētāja vietnieku – J. Skujāns.
«Asociācijas izveidei tieši šobrīd radušies nepieciešamie apstākļi,» norādīja LU rektors M. Auziņš, «jo Latvijas augstākās izglītības sistēmā nepieciešamas būtiskas reformas, un to īstenošanā LUA gatava aktīvi iesaistīties. Viens no svarīgākajiem nepieciešamo reformu jautājumiem ir Latvijas augstskolu skaita un darbības op timizēšana.» «Universitātēs Latvijā mācās apmēram 80% no kopējā valsts finansēto augstākās izglītības iestāžu studējošo skaita, arī apmēram 85% no zinātniskajiem darbiniekiem strādā universitātēs. Šis potenciāls netiek pilnvērtīgi novērtēts, jo, neraugoties uz to, ka visām universitātēm ir atvasinātas publiskas personas statuss, universitātēm finansējums ir samazināts vairāk nekā citām valsts pārvaldes iestādēm un citām valsts augstskolām. Tāpat joprojām nav pieņemti nepieciešamie likumi par valsts īpašumu – universitāšu pašreiz izmantoto ēku un zemju – nodošanu universitāšu īpašumā. Universitāšu starpā jābūt sadarbībai, tām jāpiedāvā vienota programma konkurētspējīgas Latvijas izglītības sistēmas veidošanā, nodrošinot Latvijas tautsaimniecībai un ekonomiskai attīstībai nepieciešamo speciālistu sagatavošanu,» ir pārliecināts RTU rektors Ivars Knēts. LUA uzdevums ir koordinēt universitāšu darbību, sadarboties svarīgu jautājumu risināšanā, tādējādi panākot labākus rezultātus, un vēl vairāk celt studiju kvalitāti, veidot kopīgas doktorantu skolas, diskutēt par kopīgiem projektiem, studiju programmu saskaņošanu utt.
Zinātņu prorektors IEEE priekšsēdētāju sanāksmē Egita Kancāne, Informācijas centra korespondente RTU zinātņu prorektors akadēmiķis Leonīds Ribickis atgriezies no prestižās pasaules inženieru elektriķu organizācijas IEEE (Institute of Electrical and Electronics Engineers) 8. reģiona sekciju priekšsēdētāju sanāksmes, kas no 24. līdz 26. aprīlim norisinājās Venēcijā un kurā tika izvērtēts 2008. gadā paveiktais. Lai paaugstinātu inženierzinātņu prestižu un attīstītu inženieru izglītību Latvijā, zinātņu prorektors aicina RTU zinātniekus un studentus iesaistīties IEEE Latvijas sekcijas darbā. IEEE ir pasaules vadošā inženieru apvienība, kuras misija ir virzīt tehnoloģiju un inženieru izglītības attīstību. Organizācija ir autoritāte ļoti plašā nozaru spektrā: sākot ar kosmosa sistēmām, datorzinātni un telekomunikācijām un beidzot ar biomedicīnas inženieriju, spēka elektroniku un industriālo elektroniku. IEEE ir dibināta ASV un šogad atzīmē 125. gadadienu. Tajā ietilpst teju 400 dažādu specifisku profesionāļu asociāciju vairāk nekā 160 valstīs visā pasaulē. IEEE Latvijas sekcija tika nodibināta 2008. gada novembrī, par pirmo Latvijas sekcijas ievēlēto priekšsēdētāju kļuva L. Ribickis. Pusgada laikā Latvijā ir izveidota vienas IEEE asociācijas Izglītošanas sabiedrības apakšsekcija (Education Society Section), kuru vada RTU vadošais pētnieks Atis Kapenieks. Pēc L. Ribicka sniegtās informācijas, šogad Latvijā ir plānots izveidot arī apvienoto IEEE Spēka elektronikas un industriālās elektronikas apakšsekciju un, iespējams, arī Datorzinātņu apakšsekciju. «Lai stiprinātu saikni ar IEEE organizācijas līderiem, ir radusies iecere rīkot atsevišķu IEEE 125. jubilejai veltītu plenārsēdi RTU Starptautiskās zinātniskās konferences laikā oktobrī. Uz RTU konferenci ar priekšlasījumiem plānots uzaicināt vairākus vadošos speciālistus no ASV un Vācijas,» atklāj L. Ribickis. Latvijas sekcija ietilpst tā sauktajā IEEE 8. reģionā, kas aptver milzīgas teritorijas – visas Eiropas un Āfrikas valstis, kā arī tos Sibīrijas apgabalus, kuri
ietilpst Krievijas Federācijā. Sanāksmē Venēcijā piedalījās aptuveni 50 IEEE sekciju priekšsēdētāji no 8. reģiona valstīm, kā arī IEEE vadītāji no ASV. «IEEE prestižs ir milzīgs, tāpēc domāju, ka mūsu dalība organizācijā būs liels, apvienojošs spēks arī Latvijā. Tas palīdzēs skaidrot sabiedrībai inženierzinātņu nozīmi un būtisko lomu ražošanā, jo inženierzinātnes ir lielākais tautsaimniecības attīstību virzošais spēks, kas šajā ekonomikas lejupslīdes laikā varētu palīdzēt Latvijai tikt ātrāk uz zaļa zara. Tāpēc aicinu visus RTU zinātniekus un studentus izskatīt iespējas stāties organizācijā, darboties Latvijas sekcijā un veidot savas specializētās apakšsekcijas,» saka L. Ribickis. «Īpaši jāuzsver iespējas, ko darbošanās IEEE sniedz studentiem: dalības maksa organizācijā ir salīdzinoši zema (12,5 – 25 ASV dolāri gadā), taču ir daudz iespēju izveidot kontaktus, paaugstināt kvalifikāciju un iegūt atbalstu dalībai zinātniskajās konferencēs.»
SVEICAM/īsziņas Sveicam! TMF doktorantu Sergeju Vostrikovu, kas 2009. gada 3. aprīlī aizstāvējis promocijas darbu «Latvijas energoresursu attīstības prognozes» un ieguvis inženierzinātņu doktora zinātnisko grādu enerģētikas nozares siltumenerģētikas apakšnozarē.
DITF doktoranti Sigitu Misiņu-Egli, kas 2009. gada 6. aprīlī aizstāvējusi promocijas darbu «Induktīvās klasifikācijas algoritmu ar inkrementālu apmācību analīze un realizācija» un ieguvusi inženierzinātņu doktora zinātnisko grādu informācijas tehnoloģijas nozares sistēmu analīzes, modelēšanas un projektēšanas apakšnozarē.
RTU izveidoti kontakti ar kosmosa pētniekiem Krievijā
EEF doktorantu Silvestru Njakou Djomo (Sylvestre Njakou Djomo), kas 2009. gada 7. aprīlī aizstāvējis promocijas darbu «Bioūdeņraža ražošanas aprites cikla novērtējums un modelēšanas programmas pārejai uz ūdeņraža saimniecību» un ieguvis inženierzinātņu doktora zinātnisko grādu vides zinātnes nozares vides inženierzinātnes apakšnozarē.
EEF doktorantu Andreju Podgornovu, kas 2009. gada 17. aprīlī aizstāvējis promocijas darbu «Magnētiskā lauka trešās harmonikas enerģijas izmantošana sinhrono dzinēju pašierosmei» un ieguvis inženierzinātņu doktora zinātnisko grādu elektrotehnikas nozares elektrisko mašīnu un iekārtu apakšnozarē.
Izsludināts konkurss RTU studentiem «Labā prakse»
E. Kancāne, Informācijas centra korespondente Lai izveidotu kontaktus ar kosmosa pētniekiem Krievijā un vienotos par turpmāko sadarbību, RTU zinātņu prorektors akadēmiķis Leonīds Ribickis un Inovāciju un tehnoloģiju pārneses centra vadītāja Laila Eliņa no 21. līdz 22. aprīlim atradās darba vizītē Maskavā, kur tikās ar Krievijas Federācijas Kosmisko sistēmu zinātniskās pētniecības institūta ģenerāldirektoru profesoru Valēriju Meņšikovu un apmeklēja Starptautisko forumu «21. gadsimta augstās tehnoloģijas». Profesoram V. Meņšikovam tika iesniegts apjomīgs sadarbības piedāvājums, kurā apkopotas visu to RTU struktūrvienību iestrādes, kas Krievijas Federācijas Kosmisko sistēmu zinātniskās pētniecības institūtam varētu piedāvāt sadarbību kosmisko sistēmu izstrādē. «Profesors Meņšikovs izteica lielu prieku par to, ka esam atraduši iespēju un laiku atbraukt uz Krieviju, un apgalvoja, ka, ņemot vērā mūsu pagātnes panākumus un tagadējo zinātnisko potenciālu, viņiem ir liela interese sadarboties ar RTU,» stāsta L. Ribickis. «Pēc tam, kad Krievijas kolēģi būs izskatījuši sadarbības piedāvājumu, plānots, ka tuvāko mēnešu laikā Meņšikova kungs ieradīsies RTU, lai apspriestu konkrētas sadarbības jomas. Iespējams, tie būs vairāki liela mēroga projekti.» Tika panākta vienošanās pārrunāt kopējos iespējamos pētniecības projektus starptautiskās konferences «Kosmoss un globālā cilvēces drošība» norises laikā 2009. gada 2. – 4. novembrī Limasolā, Kiprā. Ciešākā saikne, kas pagaidām vieno RTU un Krievijas Federācijas Kosmisko sistēmu zinātniskās pētniecības institūtu, pēc L. Ribicka domām, ir RTU Transporta un mašīnzinību fakultātes profesors Semjons Cifanskis, kas savulaik ir bijis V. Meņšikova pirmais zinātniskā darba vadītājs. «Lielā mērā pateicoties arī šim faktam, uz šo sadarbības iespēju es raugos ļoti pozitīvi,» atzīst prorektors. Pēc vizītes Krievijas Federācijas Kosmisko sistēmu zinātniskās pētniecības institūtā RTU pārstāvji apmeklēja arī Starptautisko forumu «21. gadsimta augstās tehnoloģijas», kur iepazinās ar jaunākajām tehnoloģijām, ko dažādās jomās izstrādājušas Krievijas zinātņu akadēmijas un institūti, kā arī iegādājās vērtīgu zinātnisko literatūru.
2
24. aprīlī «Hipotēku banka» noslēdza sadarbības līgumu ar RTU par finansējuma piešķiršanu studentu stipendijām. Saistībā ar šo līgumu RTU Studentu parlaments izsludina konkursu, kurā RTU studentiem būs iespēja iegūt prakses vietu pie vadošajiem speciālistiem 11 dažādu nozaru Latvijas uzņēmumos. Prakses laikā studenti saņems arī īpašu prakses stipendiju. Konkursa mērķis ir veicināt studentu ieinteresētību un zināšanas izvēlētajā studiju jomā. Konkursam var pieteikties ikviens RTU bakalaurants vai maģistrants. Piesakoties prakses vietai konkrētajā uzņēmumā, projekta darbā 3–10 lappušu apjomā studentam jāapraksta sava motivācija, mērķi izvēlētajā specialitātē un vīzija par šīs specialitātes attīstību Latvijā tuvāko piecu gadu laikā, kā arī tas, kādu ieguldījumu varētu dot banku sektors studenta izvēlētās specialitātes attīstībai. «Hipotēku bankas» valdes priekšsēdētājs Inesis Feiferis atzina, ka «mums kā valsts bankai vienmēr ir bijis ļoti svarīgi veicināt uzņēmējdarbības attīstību Latvijā. Tieši nepietiekamās zināšanas inženierzinātņu jomās nereti ir kavēklis radīt inovatīvus uzņēmumus un produktus ar augstu pievienoto vērtību. Šāda praktiska saskarsme ar uzņēmumiem ļaus studentiem ātrāk un kvalitatīvāk apgūt savas profesijas noslēpumus un stimulēs jaunradei». «Šāda prakses iespēja RTU studentiem noteikti uzskatāma par ļoti nozīmīgu pieredzi reālā darba tirgū. Tā ļaus studentiem universitātē iegūtās zināšanas izmantot praksē un cels studentu kompetenci un konkurētspēju,» teica RTU rektors Ivars Knēts. Konkursa žūrijā būs pārstāvji no RTU un «Hipotēku bankas» vadības. Konkursa pirmajā kārtā no visiem iesūtītajiem darbiem tiks izvēlēti 30 labākie, kuru autorus aicinās uz otro kārtu – interviju. Sarunā ar žūriju studentiem klātienē būs jāaizstāv darbā paustās idejas un jāmāk pamatot, kādēļ vēlas doties praksē uz konkrēto uzņēmumu. Konkursa rezultātā žūrija izvēlēsies 11 labākos studentus, kuri varēs strādāt vasaras praksi iecerētajā uzņēmumā un tās laikā saņems prakses stipendiju. Stipendijas apjoms būs atkarīgs no prakses atrašanās vietas – piemēram, Rīgas rajonā Ls 160, bet Cēsīs vai Rēzeknē – Ls 240. Projektu konkursa uzvarētāji varēs iziet vasaras praksi vienā no uzņēmumiem: LU Cietvielu fizikas institūtā, SIA «VAR C», a/s «SAF Tehnika», SIA «GRUNDFOS Pumps Latvia», SIA «OptiCom», VAS «Elektronisko sakaru direkcija», VAS «Latvijas dzelzceļš», SIA «NOOK». Konkursu organizē RTU Studentu parlaments, nodibinājums «RTU Attīstības fonds» un «Hipotēku banka». Pieteikšanās termiņš – līdz 25. maijam. Konkursa nolikumu skat. www.rtu.lv. 2009. gada 7. maijs
STARPTAUTISKO UN SABIEDRISKO ATTIECĪBU DEPARTAMENTĀ/ERASMUS STUDIJAS
Pieredzes stāsts Marita Lazdāne, IEVF studente Esmu tikko atgriezusies no Barselonas, no savām «Erasmus» apmaiņas programmas studijām. Joprojām mazliet jocīga sajūta. Pagājušā gada augustā es atvadījos no Latvijas, lai saprastu, kā tas ir – dzīvot prom no mājām, prom no vietām, cilvēkiem, lietām, kuras tik ļoti pierastas ikdienā. Es biju tam gatava. Nokļuvu pavisam citā pasaulē. Nācās pierast pie citām lietām, vietām un citiem cilvēkiem man apkārt. Nu esmu atpakaļ. Tāpēc tā jocīgā sajūta. Atkal man apkārt ir tas viss, kas bija iepriekš, – un atkal jāpierod. Īsā laika posmā ļoti daudz pārmaiņu. Aizbraukt uz Barselonu, piemēram, kā tūristam ir citādi, nekā dzīvot tur ar «estudiante temporal» apliecību. Vienalga gribējās justies pēc iespējas iederīgākai tajā vidē. Jo vairāk gāja laiks, jo vairāk iepazinu vidi, kultūru, savā ziņā iemīlēju. Ja kādam ir nācies piedalīties nometnē – tad mani sapratīs, – pēdējās dienas no tās ir vislabākās, kad saproti, cik daudz laba visapkārt. Bet sākums... Varētu teikt, ka biju sagatavojusies. Izpētīju pieejamo informāciju, mācījos spāņu valodu. Kad aizbraucu uz turieni, sapratu, ka esmu nonākusi pilnīgi citā pasaulē. Barselonā «Erasmus» studentam jābūt ļoti patstāvīgam. Visi, kas tur studējām, tikām izkaisīti pa pilsētu; vienīgais pavediens, kas mūs turēja kopā, bija kopējas lekcijas. Kā dzīvot? Kur dzīvot? Kā saprast? Kā atrast? Tam mēs visi gājām cauri. Mocījāmies ar nebūšanām, priecājāmies par veiksmēm, baudījām burvīgo pilsētu, tās apkārtni. Kopā plānojām ekskursijas, meklējām un atradām. Emociju gamma – vispārākajā pakāpē. Jā, Barselona ir viena no Vidusjūras pērlēm. Kad ierados tur – vidējā temperatūra +28 ºC, caurspīdīgi zils ūdens jūrā, paslēpties var palmu ēnā, naktis bija siltas un gaisā virmoja tāda īpaša salda un vilinoša smarža. Tam visam kā bonuss – Vidusjūras labumi. Jāpiemin arī tas, ka Barselona ir Katalonijas galvaspilsēta. Lai arī vēsturiski Barselona ir bijusi kā mazs, nenozīmīgs miestiņš jūras krastā, tagad tā ir izveidojusies par milzīgu un burvīgu pilsētu. Tā kā manas dzīvokļa biedrenes bija divas meitenes no Andalūzijas, tad, cik nu mana pieredze ļauj salīdzināt, varu teikt, ka Katalonijas cilvēkiem piemīt īpašs šarms, atšķirīgas īpašības, ja salīdzina
ar cilvēkiem no Spānijas dienvidiem. Arī ar tādām lietām jāiemācās sadzīvot, ja esi citā valstī. Jāiepazīst atšķirīgi cilvēki, jāizprot. Mana pieredze ir pamatīgi bagātinājusies. Esmu izgājusi cauri sava veida dzīves skolai, mani apvāršņi par dažādām lietām ir stipri vien paplašinājušies, esmu ieguvusi jaunas zināšanas, jaunus draugus, apguvusi ļoti intensīvo kursu spāņu valodā. Nu esmu Latvijā. Pietrūkst tās saules. Elizabete – meitene no Barselonas – man reiz teica: «Lai arī kā būtu, lai arī cik slikti vai labi tu justos. Saule – tas ir dārgums. Atliek iziet uz ielas, saprast, cik silti tevi apspīd saules stari, un liekas, ka pasaulei ir jaunas krāsas. Var ievilkt jaunu elpu un pasmaidīt.» Tagad jāsāk viss it kā no sākuma. Jūtos izmesta no tās vides, pie kuras jau biju pieradusi. Un ir jocīgi. Pagaidām.
RTU studenti tiek aicināti piedalīties Čehijas Republikas Parlamenta Senāta un kompānijas «Česka Hlava» organizētajā konkursā «Innovating Minds 2009», kas Eiropas jaunrades un inovāciju gadā tiek izsludināts sadarbībā ar Čehijas Izglītības, jaunatnes un sporta ministriju. Konkurss tiek organizēts jau otro gadu ar mērķi motivēt studentus iesaistīties zinātniskās pētniecības darbā un attīstīt zinātni Eiropā. Studenti savus pētniecības projektus var iesniegt šādās kategorijās: ● informācijas un komunikāciju tehnoloģijas; ● veselības aprūpe un indivīda dzīves kvalitāte; ● vides kvalitātes uzlabošana un enerģijas taupīšana; ● produktu un tehnoloģiju jaunrade. Galvenā balva katrā kategorijā ir 5000 eiro. Darbi jāiesniedz līdz 2009. gada 15. oktobrim, un projekta autori līdz iesniegšanas termiņa beigām nedrīkst būt vecāki par 20 gadiem. Papildu informācija mājaslapā www.innovatingminds.eu. 2009. gada 7. maijs
3
SEMINĀRi «JI» lasītājus jau informēja par ikgadējo metodisko semināru, kas notika 16. aprīlī RTU Mazajā zālē. Šoreiz – kā solījām – par semināru stāstām vairāk.
«No mācīšanas uz aktīvo mācīšanos jeb Labā studēšanas prakse» Anita Muitiniece Seminārā klātesošie noklausījās 20 prezentācijas. Latvijas Rektoru padomes ģenerālsekretārs, LU profesors A. Rauhvargers referēja par studiju rezultātu saistību ar studenta aktīvo mācīšanos un programmu kvalitātes nodrošināšanu. RTU rektora vietnieks IT jautājumos Z. Zitmanis semināra dalībniekus iepazīstināja ar pētījumu par «ORTUS» un RTU e-studiju vides lietojumu, kas, salīdzinot ar iepriekšējo mācību gadu, krietni audzis. SP Studiju nodaļas vadītāja Z. Skreija atklāja studentu viedokli par studiju kvalitāti ietekmējošiem faktoriem. Uzsverot, ka «mācīšanās nozīmē iegūt zināšanas no reālu problēmu risināšanas, radoši pārstrādājot informāciju», lektore salīdzināja šo tēzi ar reālo situāciju, kāda tā šķiet studentiem: mācībspēku prezentācijas avots bieži vien ir grāmata, studenti baidās jautāt, pārbaudes darbu jautājumi jau iepriekš zināmi, jo netiek mainīti, klades biezums, pēc mācībspēku domām, atspoguļo studenta zināšanu apmēru. Studenti vēlas vairāk semināru nodarbību, darbu grupās, individuālus mājas darbus, kas jāprezentē, iespēju iepazīties ar nozarē strādājošiem uzņēmumiem. RTU Studiju daļas vadītāja J. Priede stāstīja par jaunizveidoto elektronisko studējošo aptauju studiju kvalitātes novērtēšanai – pirmā anketēšana norisinājās no 14. janvāra līdz 5. februārim, un turpmāk katru semestri studenti vērtēs studiju saturu un mācībspēku darbu. TMF profesors N. Salenieks un docente J. Janauska demonstrēja atšķirību starp tradicionālām studijām un pilnveidojošo studēšanu, daloties pieredzē par studiju kvalitātes pilnveides efektīviem pasākumiem. RTU Humanitārā institūta profesore A. Lanka izteica pārliecību, ka augstskolā iegūtā izglītība ir tikai atspēriena punkts mērķtiecīgai tālākizglītībai, augstskolas uzdevums ir radīt priekšnosacījumus pašvirzītām mācībām – aktīvai studenta darbībai, līdzdalībai mācību satura plānošanā, zināšanu un prasmju apguvē un savu sasniegumu novērtēšanā. A. Lanka iepazīstināja ar priekšnosacījumiem pašvirzītām mācībām un piedāvāja ieteikumus to īstenošanai. TMF asoc. profesora A. Baloža uzmanības lokā bija jautājums, kā noteikt fakultātes labākos studentus. Viņš ieteica apsvērt iespēju veidot īpašas stipendijas RTU labākajiem studentiem un dalījās pieredzē, kā paaugstinātās stipendijas piešķir TMF dome. A. Balodis izvērtēja arī iestājkonkursu RTU programmās. IEVF profesore E. Gaile-Sarkane iepazīstināja klausītājus ar starptautiskās pieredzes integrāciju uzņēmējdarbības un vadības programmās, stāstot par aktīvo mācīšanos kursā «Produktu dizains un attīstība». EEF profesore A. Blumberga darbā ar vides inženierzinātņu studentiem jau pārliecinājusies, cik iedarbīgas zināšanu apguvē ir lomu spēles. Viņa dalījās pieredzē par šo spēļu izmantošanu mācību procesā. Profesorei nav šaubu par to, cik trāpīgs ir Konfūcija domugrauds: «Es dzirdu, un es aizmirstu. Es redzu, un es atceros. Es daru, un es saprotu.» Trīs prezentācijas sniedza kolēģes no RTU Liepājas filiāles: docente J. Jevsjukova stāstīja par pieredzi studentu zināšanu kontrolē un novērtēšanā datormācībā, docente I. Ruperte – par studiju darbu vērtēšanu, lektores D. Pūre un M. Birze – kā tiek sekmēta matemātikas aktīva studēšana RTU Liepājas filiālē – par īpašu punktu krāšanas sistēmu un prasībām KP iegūšanai. DITF profesors J. Lavendelis, lektori G. Jēkabsons un K. Krauklis un asoc. profesors V. Šitikovs savā prezentācijas darbā «No skolas pragmatiskām iemaņām uz aktīvo mācīšanos datorlietojumos» bija izvirzījuši virkni uzdevumu – no skolas informātikas kursa līdz pakāpeniskai vienota satura ieviešanai kursā «Datormācība». TMF asoc. profesors J. Ozoliņš un asistents G. Muižnieks iepazīstināja ar tēmu «Materiālu zinību pasniegšana ar tehniskiem līdzekļiem». EEF asoc. profesora Ē. Priednieka darba mērķis bija iepazīstināt klausītājus ar interaktīviem studiju materiāliem elektrotehnikas un elektronikas kursam, pastāstot par sistēmisko mācīšanos, virtuāliem laboratorijas darbiem,
4
datorprogrammu izmantošanu lekciju demonstrējumos un patstāvīgai izpētei. Studiju darba izmaiņu tendences, vērtējuma komponenti, strukturētā vērtējuma priekšrocības un testi interneta vidē bija TMF asoc. profesora J. Mazā prezentācijas darba pamatā. TMF profesori J. Vība un B. Grasmanis, docente T. Novohatska prezentēja tēmu «Teorētiskās mehānikas kursa pasniegšana mūsdienu apstākļos», stāstot par programmas MS PowerPoint izmantošanu lekcijās. TMF docente N. Bolbate stāstīja par iecerēm un to realizāciju, mācot kursu «Datormācība» un «Kvalitātes instrumentālā datortehnoloģija», IEVF profesors N. Sprancmanis dalījās mācību procesa aktivizācijas pieredzē, izmantojot programmētus mācību līdzekļus. ETF asistente T. Solovjova un docents V. Zagorskis savā darbā «1. kursa studenta ceļš uz patstāvīgumu, apgūstot algoritmizāciju datormācības priekšmetā» izsekoja nemotivēta, skolu tikko beiguša jaunieša izaugsmei, izmantojot «iedarbības instrumentus» (mācībspēkus kā «studentus» ar lielāku pieredzi), «iedarbības filozofiju» (pozitīvu stresu un atklātību – definētas prasības, mācību materiālus) un pat praktisku represiju (atskaitīšanas algoritmu), panākot lielisku efektu – paaugstinās apmeklētība, studenti apgūst daudz jaunu teorētisku zināšanu un praktisku iemaņu. Izsekojot seminārā izklāstītajām tēzēm, katram radās savs viedoklis par semināru un tēzēs apkopoto metožu iedarbīgumu. Publicējam dažus no tiem. Mācību prorektors profesors U. Sukovskis (attēlā no labās) atzinīgi novērtēja pieredzi, ko varēja iegūt semināra dalībnieki, kā piemēru minot liepājnieku izstrādātās atbalsta lapas, kas ļauj studentiem sevi kontrolēt jau studiju procesā. «Mūsdienu studentiem ir citāds darba stils nekā tas bija agrāk – spēja noturēt uzmanību, produktīvi strādāt vairs nav mērāma garās stundās, bet minūtēs. Tas jāņem vērā, organizējot nodarbības. Pretējā gadījumā sagaidāma studentu neapmierinātība, mazs lietderības koeficients,» ir pārliecināts profesors. Viņš uzskata, ka nākotnē vajadzētu mainīt semināra formātu, jo runātāju ir daudz, katram var atvēlēt īsu referāta laiku, taču, ja tēma ir interesanta, prezentāciju žēl pārtraukt. U. Sukovskis: «Konkrētās problēmas ir nozīmīgas, tās mums būs jārisina. Piemēram, jautājums par studiju materiāliem e-formā un autortiesībām. Daudzi runāja par pirmkursnieku problēmām – kā organizēt studiju priekšmetus, lai tie būtu vairāk piemēroti viņu uztverei, jāturpina strādāt pie adaptācijas augstskolā, jāieklausās studentu viedoklī. Z. Skreija vairāk runāja par to, kas studentiem nepatīk, taču gribētos dzirdēt, kas viņiem patīk. Nenoliedzami pozitīvi ir tas, ka ir vērtēšanas kritēriju skala, jo tad studentam skaidrs, kas no viņa tiek gaidīts, un rodas vēlēšanās censties. Ir gadījumi, kad students saņem sliktu vērtējumu tikai tāpēc, ka nav zinājis, kas jāizdara.» M. Birze no Liepājas filiāles atzina, ka uz semināru ik gadu ierodas ar interesi, zinot, ka tajā apskatīto tēmu loks skars problēmas, ar kurām sastopas mācībspēki. 2009. gada 7. maijs
SEMINĀRI
«Latvijas tautsaimniecība: pagātne, tagadne un nākotne (perspektīvas)» Profesors Juris Saulītis Tautsaimniecības un reģionālās ekonomikas institūts šā gada 15. aprīlī organizēja semināru, kura tēma bija «Latvijas tautsaimniecība: pagātne, tagadne un nākotne (perspektīvas)». Ņemot vērā to, ka Latvijas tautsaimniecība dažādos laika periodos ir funkcionējusi gan kā lielu saimniecisko sistēmu sastāvdaļa, gan kā patstāvīga saimnieciska vienība, var konstatēt, ka katrā no šiem posmiem veidojusies būtiski atšķirīga tautsaimniecības struktūra un saimnieciskā politika. Tāpēc ekonomistus un pārējos Latvijas iedzīvotājus interesē šādi jautājumi: ● Vai no pagātnes varam ko pārņemt ekonomiskai izaugsmei mūsdienās? ● Kādas ir mūsdienu pasaules ekonomikas atšķirības, salīdzinot ar iepriekšējo periodu? ● Kādas ir Latvijas tautsaimniecības izdzīvošanas un izaugsmes perspektīvas pasaules saimniecības lejupslīdes apstākļos? ● Kāda varētu būt valsts saimnieciskās politikas nozīme vēlamās tautsaimniecības struktūras veidošanā? Šie jautājumi tika izvirzīti semināra dalībniekiem, lai mēģinātu rast uz tiem atbildes. Semināru ievadīja IEVF dekāns profesors R. Počs, kurš klātesošos informēja par pētījumiem, ko veic fakultātes mācībspēki šajā jomā. Banku Augstskolas profesors I. Brīvers (attēlā no labās) lielu uzmanību pievērsa tādu ekonomistu kā K. Balodis un A. Zalts ieguldījumam Latvijas tautsaimniecības attīstībā, kā arī izejai no krīzes un izteica savas domas par Latvijas attīstības iespējām. Viņš arī informēja par Latvijas Ekonomistu asociāciju, tās mērķiem un uzdevumiem.
LU profesors R. Škapars skāra Latvijas tautsaimniecības pārstrukturizācijas nepieciešamību un tās nozīmi veiksmīgā izejā no krīzes, bet profesors G. Oļevskis (LU) galveno akcentu veltīja kvalificētu darbinieku sagatavošanai, tostarp zinātņu doktoru sagatavošanai, kur Latvija būtiski atpaliek ne tikai no vecajām ES valstīm, bet arī mūsu kaimiņiem Lietuvā un Igaunijā. Diskusijā piedalījās profesore I. Dovladbekova (RSU), mūsu universitātes profesori E. Gaile-Sarkane, J. Saulītis, bet aktīvi jautājumus uzdeva profesore M. Šenfelde, docents L. Krilovs, A. Rubanovskis un citi. Diskusijas laikā dalībnieki spēja formulēt radušās problēmas, to cēloņus, kā arī iespējamos rīcības variantus. Tomēr formulēt iespējamo risinājumu ar skaidri prognozējamu rezultātu paliek nākamo pētījumu uzdevums un diskusiju tēma.
Viņa ir pārliecināta, ka tehnoloģiju iespējas dod jaunu darba metožu diapazonu, jo students ir radošs, viņš arvien pievērsīs uzmanību netradicionālajam. Docents V. Zagorskis seminārā uzstājās otro gadu. Viņš atzina, ka abos seminā ros sarunas risinājušās par tēmu, kā «apmācības» pārvērst par «mācīšanos», par «aktīvu mācīšanos»: «Iespējams, ka nākamā gada tikšanās tēma atkal būs saistīta ar šo pedagoģisko problēmu atskāršanu un optimālāko risinājumu piedāvāšanu. Tikšanās laikā rodas iespējas kontaktēties ar ikdienā retāk sastopamiem kolēģiem no RTU filiālēm, ieklausīties viņu viedokļos un dalīties pārdomās par problēmām un ceļiem to risināšanā. Seminārā tika citēti citu zemju tautu sakāmvārdi (ķīniešu, vācu u. c.), kas, manuprāt, norādīja uz problēmu, kuras risinājumu var izteikt arī ar atbilstošu latviešu sakāmvārdu: «Darbs dara darītāju.» Tas ir vienlīdz svarīgi gan attiecībā uz studentu, gan profesoru. Mācībspēkiem ir jābūt pārliecinātiem par rezultātu, ko viņi gaida – studenta pārtapšanu pieklājīgā, izglītotā, spējīgā un zinošā speciālistā. Akadēmiskā personāla attieksmei pret studentu ir milzīga nozīme. Semināra laikā izskanējušās tēzes par pozitīvā stresa izmantošanu mācību procesā nereti ļoti daudzi mācībspēki uzņem ar noliegumu, un visi «problemātiskie» studenti tās var uztvert ar sašutumu. Protams, nākamajā mācību gadā RTU durvis atkal vērs un mācībspēkos cerību pilnām acīm lūkosies nākamie studenti, kuri vēl nebūs izbaudījuši «īstas» studentu dzīves priekšrocības, tiesības un iespējas, kā arī grūtības un atbildību, kas nenovēršami papildina studenta dzīvi.» ETF docenta K. Brīvkalna viedoklis bija tiešs un skarbs – viņš pauda viedokli, ka interesanti bijuši Z. Zitmaņa, J. Priedes, A. Baloža, A. Blumbergas, I. Rupertes, D. Pūres un V. Zagorska ziņojumi. Diemžēl par vairākiem mācībspēkiem docenta viedoklis nebija tik pozitīvs. K. Brīvkalns piebilda, ka mācībspēkiem konsekventi jāievēro prezentāciju laika limits. Viņaprāt, cienot kolēģus, daži runātāji varēja rūpīgāk sagatavot savus ziņojumus vai vispār neuzstāties. Savas pārdomas par tradicionālo Lieldienu nedēļas RTU metodisko semināru izteica arī ETF Elektronikas pamatu katedras vadītājs asoc. profesors E. Beķeris, nosaucot tās par «Vakara refleksijām»: «Šoreiz, vērojot semināra norisi, «JI» aicināts, gribu padalīties apsvērumos ne tik daudz par šo konkrēto notikumu, bet par metodiskajiem semināriem RTU vispār. Esmu ar tiem bijis saistīts gan kā organizators, gan nu jau otro reizi kā klausītājs. Atceramies, kādreiz RPI laikos gadskārtējie metodiskie semināri bija liels pasākums ar daudzām sekcijām un publicētiem ziņojumiem. Tad nāca Lielo Pārmaiņu laiks, bija pārveides un izdzīvošanas problēmas, padzisa metodiskie semināri. Tad 2000. gadā nedaudz bikli pamēģinājām to atjaunot visai kompaktā formātā. Teritoriāli tas notika RTU Biznesa skolas telpās, bija tikai pieci ziņojumi
(nolūks – negarlaikot publiku), notika iepriekšējo gadu metodisko izdevumu izstāde, noslēgumā – diskusija. Tad arī sākās tematiskas virzības iezīmēšana jau semināra nosaukumā. Bija aicinājums struktūrvienību vadītājiem – nevienu uz semināru nedzīt un nepārvērst to par «ķeksīša pasākumu». Palika iespaids, ka pasākums ir izdevies, un šeit izmēģinātais formāts tika turpināts. Un šogad, vērojot jau no klausītāja pozīcijām, atceroties organizēšanu un visu ar to saistīto, gribas izteikt dažus apsvērumus, kas aicinātu apdomāt semināra formāta maiņas lietderību. Vēlēšanās piedalīties seminārā ar ziņojumu ir augusi. Lai satilptu vienā dienā un vienā telpā, ziņojumu laiks sapresēts (tā vēl nav liela ķibele), neatliek laika jautājumiem un diskusijai, bet pieprasījums pēc tā jūtams. Šķiet, labi, ka turpinās agrāk izmēģinātais – pirmajam ziņojumam pieaicināt atzītu speciālistu no citas augstskolas (uzdrošinos teikt, ka šogad uzaicinātais profesors A. Rauhvargers ir, manuprāt, viens no Eiropā viszinošākiem cilvēkiem par visu, kas saistīts ar Boloņas procesu), bet nav labi, ka arī šī ziņojuma laiks atstāj īsuma iespaidu. Visus ziņojumus var iedalīt divās grupās: tādi, kas var interesēt ikvienu klausītāju, un specifiskie, kuros ieslēptās problēmas spēj novērtēt tikai dažu fakultāšu kolēģi. Labi, ka organizatoriem izdevās «izkratīt» no prezentētājiem ziņojuma tēzes, lai iegūtu aptuvenu priekšstatu par saturu jau iepriekš. Tomēr ziņojumu bija par daudz vienai dienai vienā telpā vienai klausītāju auditorijai. Varētu ieteikt nākamajai reizei ziņojumus sadalīt: RTU mēroga «globālos» – tādos, kas var interesēt visus (šogad, manuprāt, tādi bija aptuveni seši), un lokālajos, kur liela loma ir priekšmeta vai studiju programmas specifikai. «Globālos» paredzēt lielā auditorijā, atvēlēt laiku arī jautājumiem un regulētai diskusijai (no pieredzes zinu, ka mācībspēkus noturēt laika un tēmas rāmjos nav viegli, regulētājam jābūt ar vēsu galvu un «krampi»). Savukārt «lokālos» plānot pēc kafijas pauzes (traki jauks pasākums!) vairākās sekcijās nelielās auditorijās. Tā varētu dot iespēju uzstāties lielākam ziņotāju skaitam, kā arī selektīvi apmeklēt. Ieteicams paredzēt vietu un laiku diskutēšanai. Mācībspēki ir aktīvi, un katram šķiet, ka viņa lietotie paņēmieni ir jēdzīgākie. Gribas jau ar saviem atradumiem padalīties! Esam mēģinājuši iepriekšējos gados diskusiju iespējas dot. Šķita, ka labāk tas izdevās tieši šaurāka profila grupās. Ar prorektora rīkojumu atdzīvināta RTU Metodiskā padome. Varbūt tieši šo padomi vajadzētu iesaistīt nākamā metodiskā semināra formāta sagatavošanā. Manuprāt, Mācību prorektora dienests paveicis svētīgu darbiņu. Paldies!»
2009. gada 7. maijs
5
RTU LIKUMI UN LĒMUMI
Aprīļa Senāta sēdē Senāta sēde notika 27. aprīlī ► Rektors akadēmiķis I. Knēts apsveica jaunos senatorus un novēlēja jaunajiem Senāta locekļiem ne tikai pacietību, klausoties Senāta sēdēs runāto, bet arī aktīvi līdzdarboties, izteikt savu viedokli un priekšlikumus, kā pilnveidot RTU studiju sistēmu, lai mūsu augstskola arvien nodrošinātu labu un kvalitatīvu izglītību. ► Rektors I. Knēts, zinātņu prorektors akadēmiķis L. Ribickis un mācību prorektors profesors U. Sukovskis pasniedza Dr. sc. ing. diplomu Jānim Šiliņam (DITF). Jāatzīmē, ka profesors U. Sukovskis bija šī zinātniskā darba vadītājs. ► Rektors apsveica DITF profesoru Juriju Merkurjevu 55. dzimšanas dienā, kā arī izteica pateicību APF profesoram Jānim Krastiņam par RTU Norvēģijas viesu iepazīstināšanu ar jūgendstila Rīgu. ► Rektors informēja par 16. aprīlī AIP sēdē apspriestajiem jautājumiem: ● par budžeta samazināšanas variantiem; ● par izteiktajiem priekšlikumiem, kā ietaupīt; ● par iespējamiem variantiem, kā turpmāk finansēt izglītību (Latvijā ir 19 publiskās augstskolas, 2 valsts augstskolas, 15 privātās augstskolas un 26 koledžas). ► Kanclers I. Eriņš informēja par pašreizējo finansiālo situāciju: atbilstoši MK lēmumam, 15% finansējums no 2. ceturkšņa tiek pārcelts uz 4. ceturksni. Izeja no sarežģītās finansiālās situācijas ir bezalgas atvaļinājumi.
Dekānu runas Dekānu padomes sēde notika 23. aprīlī
1a. Pirmsstudiju nodaļas vadītājs A. Kārkliņš atgādināja par 16. maijā gaidāmo Atvērto durvju dienu un lūdza fakultāšu pārstāvjiem līdz 30. aprīlim Pirmsstudiju nodaļā iesniegt precīzu informāciju par tās organizēšanu un īstenošanu struktūrvienībās. Rektors akadēmiķis I. Knēts darīja zināmu, ka RTU vadība pašreiz vēl nevar sniegt precīzu informāciju par RTU 2009. gada budžetu, jo visi Ministru kabineta 31. marta sēdē izskatītie grozījumi likumā par valsts budžetu vēl nav pieņemti. 1. Par AIP sēdi 2009. gada 16. aprīlī. Rektors I. Knēts informēja par sēdē, kurā piedalījās arī izglītības un zinātnes ministre T. Koķe, apspriestajiem budžeta samazināšanas variantiem: ja no pašreizējā pusgada budžeta (26 milj. latu) atņems 20%, tad pusgadā paliks 20,8 milj. latu, ja 30%, tad paliks 18,3 milj. latu, bet, ja samazinājums būs 40%, tad pusgadā paliks 15,8 milj. latu. Jautājums: uz kā rēķina varam taupīt? Iespējas: samazināt studiju vietas bāzes maksu (ja to samazinātu līdz Ls 784, tad profesora minimālā alga būtu Ls 504); samazināt no valsts budžeta apmaksāto studiju vietu skaitu. 2. Pašreizējais RTU finansiālais stāvoklis. Kanclers I. Eriņš informēja, ka MK pieņēmis lēmumu 15% finansējuma no 2. ceturkšņa pārcelt uz 4. ceturksni. RTU kontā līdzekļu ir mazāk, līdz ar to būs apgrūtinātas iespējas izmaksāt atvaļinājuma naudu. 3. Par bezalgas atvaļinājumu 2. ceturksnī. I. Eriņš vēlreiz apliecināja, ka iespējamā izeja no sarežģītās finanšu situācijas ir bezalgas atvaļinājumi. Ir cerība trūkstošos 15% saņemt gada beigās. Kanclers informēja arī par MK rīkojumu: darba diena – 22. jūnijs – tiek pārcelta uz 27. jūniju. 4. Par RTU 2009. gada ieņēmumu-izdevumu tāmi. Pamatojoties uz to, ka reālā situācija joprojām nav skaidra, Senātā jāizskata un jāpieņem formāla tāme, jo izmaiņas var notikt jebkurā brīdī.
Rīgas Tehniskās universitātes avīze
6
► Senāts izsludināja konkursu uz profesoru un asociēto profesoru vakantajām štata vietām: profesoru – elektronikas un telekomunikāciju nozares ķēžu un signālu apakšnozarē; elektrotehnikas nozares energoelektronikas apakšnozarē, specializācijā – pusvadītāju pārveidotāji; asociēto profesoru – elektronikas un telekomunikāciju nozares ķēžu un signālu apakšnozarē; enerģētikas nozares elektroenerģētikas apakšnozarē, specializācijā – energosistēmu vadība. ► Senāts piešķīra: ● doktorantu zinātniskā vadītāja tiesības vadībzinātnes nozarē docentei Dr. oec. Lienei Ādamsonei un pētniekam Dr. oec. Valērijam Skribānam; ● RTU profesora nosaukumu BF profesoram A. Čatem un TMF profesoram B. Grasmanim. ► Senāts apstiprināja: ● Latvijas Universitāšu asociācijas statūtus; ● uzņemšanas plānu 2009. gadā augstākā līmeņa studijās ar valsts budžeta finansējumu; ● uzņemšanas plānu 2009. gada doktora studijās; ● RTU ieņēmumu-izdevumu tāmes izpildi 2008. gadā un tāmi 2009. gadam; ● iepriekšējo izglītības nosacījumu grozījumus studijām maģistra profesionālo studiju programmā «Visaptverošā kvalitātes vadība»; ● apstiprināja dalību kompetences centra «Baltic Solar» dibināšanā un darbībā, pilnsabiedrības «Rīgas reģiona biznesa inkubators» un pilnsabiedrības «Vidzemes biznesa inkubators» izveidošanā un darbībā; ● struktūrvienību pārstāvniecības kvotas RTU Senātā; ● strukturvienību pārstāvniecības kvotas RTU Akadēmiskajā sapulcē. Senāta lēmumi pilnībā publicēti https://ortus.rtu.lv.
A. M., R. L.
5. Par jauna Akadēmiskās sapulces sastāva un Senāta sastāva ievēlēšanu. Rektors I. Knēts darīja zināmu, ka šā gada maijā jāievēl jauns Akadēmiskās sapulces un Senāta sastāvs. Uz Senātu tiek virzīti lēmumprojekti ar sadalījumu – 80 pārstāvji Senātā (t. sk. 16 studējošie un 64 personāla pārstāvji) un 120 papildus ievēlēti pārstāvji Akadēmiskajā sapulcē (24 studējošie un 96 personāla pārstāvji, t. sk. 15 Rektorāta dienestu pārstāvji). Kopā Akadēmisko sapulci (200 cilvēku) veido Senāta locekļi un šie papildus ievēlētie pārstāvji. Plānots, ka Akadēmiskā sapulce sēdi sasauks 4. jūnijā. Studentiem, fakultātēm un citām struktūrvienībām savu izvirzīto kandidātu saraksts ar struktūrvienības vadītāja parakstu līdz 15. maijam jāiesniedz Senāta zinātniskajai sekretārei R. Kleinei. Paredzētas arī Akadēmiskās sapulces priekšsēdētāja, sekretāra, šķīrējtiesas un revīzijas komisijas vēlēšanas – lūgums padomāt par kandidatūrām. 6. Par Latvijas Universitāšu asociāciju. Rektors I. Knēts vēlreiz atgādināja par sešu universitāšu pārstāvju aicinājumu veidot Latvijas Universitāšu asociāciju. Senātā jāapstiprina tās nolikums. Tuvākajā laikā paredzēta svinīga Latvijas Universitāšu asociācijas dibināšanas akta parakstīšana. 7. Uzņemšanas plāns maģistra un doktora studiju programmās valsts budžeta finansētajās studiju vietās 2009. gadā. Mācību prorektors profesors U. Sukovskis informēja, ka paredzamais maģistrantūrā uzņemamo studentu kopskaits ir 1119. 8. Par prioritārajiem virzieniem zinātnē. Zinātņu prorektors akadēmiķis L. Ribickis darīja zināmu, ka Zinātnes padomē izteikts priekšlikums par sešiem prioritārajiem virzieniem zinātnē Latvijā. Iepriekš bija deviņi virzieni, taču aizdevēju banku prasības dēļ to skaits tika samazināts. Eiropā pieņemti septiņi prioritārie virzieni, no tiem pirmajā vietā izvirzīta enerģētika un vide. RTU Zinātnes padomei bija daži priekšlikumi un precizējumi, kurus apkopoja un iesniedza Latvijas Zinātnes padomei. 9. Par RTU Senāta sēdi. Senāta priekšsēdētāja M. Jure informēja par 27. aprīļa Senāta sēdē iesniegtajiem izskatāmajiem jautājumiem un atgādināja, ka materiāli jāiesniedz 10 dienas pirms sēdes.
A. M.
Redaktore Rūta Lapsa. Reģistrācijas apliecības numurs 0438. Redakcijas adrese: Kaļķu ielā 1–303 a, Rīgā, LV–1658. Tālr. 67089321, 67089023, e–pasts: ji@rtu.lv. JI var lasīt internetā: www. rtu.lv. Druka: RTU tipogrāfija. Metiens 1200 eks. Redakcijas viedoklis ne vienmēr sakrīt ar rakstu autoru viedokli. Par publicētajiem faktiem atbild rakstu autori.
2009. gada 7. maijs
ZINĀTNISKAJĀ BIBLIOTĒKĀ
Diskusija «RTU Zinātniskās bibliotēkas un Studentu parlamenta sadarbības iespējas» 17. martā RTU Zinātniskās bibliotēkas telpās Rīgā, Ķīpsalas ielā 10, notika diskusija «RTU Zinātniskās bibliotēkas un Studentu parlamenta sadarbības iespējas». To ar RTU Studentu parlamenta atbalstu organizēja RTU Zinātniskā bibliotēka. Diskusijā piedalījās pārstāvji no RTU Zinātniskās bibliotēkas un pārstāvji no Studentu parlamenta Kristīne Lele, Zane Skreija un Artūrs Zeps. Galvenā diskusijas tēma bija, lai visiem bibliotēkas lietotājiem tiktu nodrošināti kvalitatīvi un ērti pieejami bibliotekārie pakalpojumi, lai visi RTU studenti tiktu operatīvi nodrošināti ar informāciju par bibliotēkas pakalpojumiem. Diskusijas laikā tika sniegta informācija par RTU ZB informāciju RTU mājaslapā, bibliotēkas pakalpojumiem, par elektroniskā kataloga izmantošanas iespējām, e-grāmatu un abonēto datubāzu izmantošanas iespējām, lietotāju apmācībām, kuras bibliotēka piedāvā gan individuālās, gan grupu nodarbības un konsultācijas informācijas meklēšanā. Diskusija sākās ar bibliotēkas mājaslapas apspriešanu. Studentiem vienmēr interesanta ir informācija par elektroniskā kataloga izmantošanas iespēju daudzveidību. Tika diskutēts arī jautājums par garajām studentu rindām Mācību literatūras abonementā semestra sākumā. Mācību gada sākumā grāmatu izsniegšana Mācību literatūras abonementā (Āzenes ielā 14/24, 360. telpā) tiek organizēta pēc grafika. Katrai fakultātei tiek noteikts konkrēts datums, kad visi šīs fakultātes studenti var saņemt mācību grāmatas. Tā kā katru studentu ar pilnīgi visām mācību grāmatām nodrošināt nav iespējams, tās tiek sadalītas proporcionāli studentu skaitam fakultātēs. Tas nozīmē, ka pieejamība grāmatām ir gan grafika pirmajā dienā, gan pēdējā. No septembra vidus jebkurš RTU students grāmatas var saņemt katru dienu Mācību literatūras abonementa darba laikā. Šādā veidā grāmatu saņemšana tiek organizēta tikai mācību literatūras abonementā. Diskusijā tika nolemts, ka Studentu parlaments sagatavos mācību materiālu sarakstu pirmajiem kursiem, kas varētu atvieglot grāmatu saņemšanu Mācību literatūras abonementā septembrī. Studentu parlamenta pārstāvji apmeklēja Mācību literatūras abonementu un iepazinās ar situāciju un darba organizāciju tajā.
Detalizēti tika analizēti bibliotēkas lietotāju anketēšanas rezultāti, izteikti secinājumi un konkrēti ieteikumi tālākai sadarbības attīstībai. Sadarbībā ar RTU Studentu parlamentu bibliotēka plāno: ● izveidot video pamācības un reklāmu par bibliotēkas piedāvātajiem pakalpojumiem; ● nogādāt informatīvos materiālus par bibliotēkas aktualitātēm un pakalpojumiem uz visām RTU fakultātēm un RTU kopmītnēm; ● iespēju robežās nodrošināt studentiem pieeju strādāt bibliotēkā ar nepieciešamajām datorprogrammām; ● septembra sākumā informēt jaunos studentus par bibliotēku un tās piedāvātajiem pakalpojumiem. Lai turpinātu uzlabot bibliotēkas pakalpojumus un komunikāciju ar bibliotēkas lietotājiem, ceram sadarboties ar RTU Studentu parlamentu arī turpmāk.
RTU Zinātniskās bibliotēkas mobilitātes projekts
«Eiropas prakses apgūšana bibliotēku darbā ar elektroniskajiem resursiem»
2008. gadā «Leonardo da Vinci» programmas mobilitātes projektu pieteikumu konkursam tika iesniegti 132 projekta pieteikumi. Projektu pieteikumus saskaņā ar Eiropas Komisijas vadlīnijām vērtēja V/A «Profesionālās izglītības attīstības aģentūra» un mūžizglītības programmas «Leonardo da Vinci» apakšprogrammas Vērtēšanas komisijas eksperti. 2008. gada 14. maijā par atbalstāmiem tika apstiprināti 93 projekti, arī RTU Zinātniskās bibliotēkas mobilitātes projekts «Eiropas prakses apgūšana bibliotēku darbā ar elektroniskajiem resursiem». Apstiprinātais finansējums no «Leonardo da Vinci» programmas ir 9748 eiro četriem piešķīruma saņēmējiem. Apstiprinātais prakses ilgums – divas nedēļas. Projekta mērķis – nodrošināt RTU Zinātniskās bibliotēkas darbinieku praksi Nīderlandē, lai pilnveidotu darbinieku kompetences un zināšanas par Eiropā izmantojamām darba metodēm ar dažādiem elektroniskajiem resursiem. 2009. gada 7. maijs
No 5. līdz 16. oktobrim četri RTU Zinātniskās bibliotēkas darbinieki dosies uz Nīderlandi un praktiski iepazīs Delftas Tehnoloģiskās universitātes bibliotēkas darbu un apgūs visus bibliotēkas darba procesus, kas saistīti ar e-resursiem un epakalpojumiem. Delftas Tehnoloģiskās universitātes bibliotēkas direktore ir piekritusi iepazīstināt mūsu bibliotēkas darbiniekus ar savas bibliotēkas pieredzi darbā ar elektroniskajiem resursiem. Esam pārliecināti, ka kopīgi sastādītais prakses programmas plāns tiks realizēts un projekta dalībnieki iegūs vērtīgu darba pieredzi.
ZB informāciju sagatavojusi Ilrita Jundase, RTU ZB projektu vadītāja
7
EKSPEDĪCIJA ĒĢIPTĒ/STRUKTŪRVIENĪBĀS
Turpinās Džosera piramīdas izpēte Dr. sc. ing. h. c. Jānis Klētnieks Marta beigās Latvijas zinātniskā ekspedīcija saņēma Ēģiptes Senlietu augstākās padomes priekšsēdētāja Zahi Havasa ziņojumu par 2008. gadā veiktajiem darbiem Džosera piramīdas izpētē. Šajā ziņojumā ietverti abu valstu kopējie pētījumu rezultāti, no kuriem daļa veikta ar Latvijas zinātnieku līdzdalību. Kā jau zināms, Ēģiptes senatnes pieminekļu izpētes programmā un ekspedīcijas darbā piedalās arī RTU Būvniecības fakultātes Ģeomātikas katedras mācībspēki un doktoranti: Dr. sc. ing. M. Kaļinka, Mg. sc. G. Goldbergs, Mg. sc. M. Reiniks un docents Dr. sc. ing. h. c. J. Klētnieks, bet no LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes Lietišķās ģeoloģijas katedras vadītājs Dr. sc. geol. V. Segliņš, doktorante Mg. sc. A. Kukela un inženieris G. Sičovs. Ekspedīcija Ēģiptē strādā jau kopš 2001. gada, veicot senatnes pieminekļu izpēti atsevišķās izbraukuma sesijās. Sākumā ekspedīcija saņēma atļauju veikt pētījumus kopā ar franču zinātniekiem Karnakas tempļu kompleksā pie Luksoras. Strādājot ar digitālās fotogrammetrijas un lāzera skenēšanas aparatūru, latviešu zinātnieki ieguva valdnieku Tutmosa
III un Hatšepsutas laikā (15. gs. p. m. ē.) celto tempļu drupu un uz sienām attēloto reljefu telpisko informāciju datorizētā veidā, kas dokumentēja esošo situāciju un kļuva ērti pieejama tālākajiem pētījumiem, kā arī rekonstrukcijas projektu izstrādei. Kopš 2005. gada ekspedīcija veic patstāvīgus pētījumus pasaules slavenajā Džosera pakāpienu piramīdā, kas atrodas uz Sahāras tuksnešainā plato netālu no galvaspilsētas Kairas. Pirms četrarpus tūkstoš gadiem celtā akmens piramīda laika gaitā daudz cietusi. 1992. gadā notikušajā zemestrīcē tā guva jaunus postījumus, kas izraisīja bažas par saglabāšanas drošumu. No ārsienām bija novēlušies akmens bloki, pazemes ejas daļēji iebrukušas, sienās parādījušās plaisas, valdnieka apbedījuma kamera apbērta ar nobrukušajiem akmeņiem. Džosera piramīdu un apkārtējo tempļu drupas jau 20. gadsimta 30. gados intensīvi pētīja franču zinātnieki. Vislielāko ieguldījumu devis franču arhitekts un ēģiptologs Žans Filips Lauērs (1902–2001), kas ilgus gadus vadīja gan arheoloģiskos izrakumus, gan arī atklāto būvju daļēju rekonstrukciju. Lauērs publicējis zinātniskus aprakstus par piramīdas komplekso izpēti, atklājis apakšzemes galeriju un telpu izvietojumu, izsekojis
Sastatnēm ietērptā Džosera piramīda 2008. gada rudenī.
piramīdas būvniecības atsevišķos posmus un kopējo funkcionālo nozīmi. Mūsdienās cilvēkus visvairāk pārsteidz šīs celtnes monumentalitāte un majestātiskais izskats Nīlas tuksnešainās krastmalas ainavā. Pats no sevis rodas jautājums – kādu iemeslu dēļ senās pasaules ļaudis cēluši tik grandiozu akmens būvi sava valdnieka pēcnāves miteklim? Uzbūvēt tādu piramīdu nav viegli pat mūsdienu tehnikas pieejamības apstākļos. Bet tas notika laikmetā, kad vēl nepazina dzelzi un akmeņus apstrādāja ar vienkāršiem vara instrumentiem, bet smago bloku pārvietošanai bija
jāpieliek liels fiziskais spēks. Neizprotamais allaž rada noslēpuma izjūtu. Kāpēc piramīdai tieši seši pakāpieni? Vai tās nav simboliskas kāpnes, kas slietas uz debesīm, lai aicinātu raudzīties uz noslēpumaino dvēseles nemirstības ceļu? Varbūt pirmais pakāpiens sākas piramīdas pazemē no sarkofāga kameras? Tad to kopējais skaits sakrīt ar seno ēģiptiešu mitoloģijā pieminētajām septiņām dvēseles atdzimšanas simboliskām formām. Mūžības ideja šeit ietērpta arhitektūras un mākslas formā, izteikta samērojamās izmēru proporcijās. Pi ramīdas cēlājs neapšaubāmi bijis for
APF studenti kuplina Mākslas dienas Talsos Evita Serjogina 18. aprīlī Talsu Novada muzejā tika svinēta gadskārtējo Mākslas dienu atklāšana. Talsinieki allaž ir bijuši draugos ar mākslu un aktīvi līdzdarbojas dažādās mākslinieciskās aktivitātēs. Pirms neilga laika kādā neformālā
8
mākslinieku tikšanās reizē dzimusi ideja, ka gleznainajos Talsos būtu jāierīko «Veco mākslinieku Prieka māja». Tā būtu vieta, kur mākslinieki labākajos gados varētu baudīt dzīvi un brīvi no ikdienas rūpēm nodoties radīšanas baudai. Pirmās taustāmas aprises ideja guvusi, pateicoties diviem Andriem Vītoliem – Talsu māksliniekam un APF docentam. Gleznotājs Vītols uzrunāja arhitektu Vītolu, kurš savukārt ar ideju iepazīstināja Arhitektūras un pilsētplānošanas fakultātes 2. kursa studentus un savus kolēģus RTU. Tika noorganizēta ekskursija uz Talsiem, izpētīta iespējamā «Veco mākslinieku Prieka mājas» atrašanās vieta, un semestra laikā tapa 19 projektu priekšlikumi, kas līdz 10. maijam apskatāmi izstādē Talsu Novada muzejā. «Sikspārnis» (Madara Villere), «Gleznu izstāde» (Leonards Kalniņš), «Sega» (Kaspars Bērziņš), «Saules stari» (Laura Meija), «Logs no zemes» (Kārlis Lauders), «Saruna ar riju» (Anna Siņeļņikova), «In Jāņi» (Jevgenijs Bušins), «Krustiņš» (Ivo Dzenis), «Bebrons» (Oskars Poikāns), «Akmeņi» (Matīss Mailītis), «Kurmji» (Pauls Gibze), «Skelets» (Reinis Jansons), «Lapotne» (Liene Adumāne), «Pakalni» (Līva Banka), «Tauriņš» (Klinta Lāce), «Pakavs» (Gunda Krūmiņa), «Gliemezis» (Mārtiņš Rikards), «Dejo brīvi» (Valters Bruzgulis), «Pati no sevis» (Nils Saprovskis) – katra projekta autoram ir savas asociācijas un filozofija, no kursa radies ēkas tēls. Talsiniekiem nebūs viegli no šī daudzveidīgā ideju klāsta izvēlēties vienu vislabāko. Bet jācer, ka studentu azartiskie meklējumi kalpos par pamatu nedaudz ķecerīgās ieceres īstenošanai, un reiz Talsos no tiesas būs «Veco mākslinieku Prieka māja», kurā kūsās dzīvesprieks un īsta bohēma. 2009. gada 7. maijs
EKSPEDīCIJA ĒĢIPTĒ
Dīvainās piecstūra veida zvaigznes.
mu un simbolu meistars, priesteriskās gudrības paudējs. Tagad mēs zinām, ka piramīdu cēlis senatnes ģeniālais arhitekts Imhoteps. Raugoties uz šo veco akmens piramīdu, pārsteidz tās tiešā refleksija uz mūsdienu cilvēces garīguma pasauli. Džosera piramīdas un apkārtējo tempļu kopējā izkārtojumā vistiešāk sastopamies ar šīm cilvēka dvēseles nemirstības un mūžības izpausmes formām. Kapenes zem piramīdas no vietotas apmēram 30 m dziļā šahtā, un to no visām pusēm aptver sazarots galeriju tīkls. Šahtas austrumpusei pie guļ sakrālas telpas mirušā valdnieka dvēseles atdzimšanai, lai tur caur sim boliskiem vārtiem izietu uz nemainīgo mūžīgās gaismas pasauli, kā to skaidro seno ēģiptiešu reliģiskie teksti. Džosera kapenes priekštelpās pirmo reizi parādās reljefi ar piecstūra veida zvaigžņu attēliem. Zvaigznes attēlotas uz akmens blokiem virspusē un arī apakšpusē, it kā simboliski atdalot divas pasaules – pazemes mirušo valsti no dzīvo ļaužu virszemes debesīm. Gīzas lielajās piramīdās, kas celtas pusotru gadsimtu vēlāk, valdnieka apbedījuma kamera atrodas ne vairs dziļā pazemes šahtā, bet piramīdas iekšienē. Piramīdai vairs nav pakāpienu, tā bijusi ar gludu virsmu. Valdnieka dvēseli tajā uz debesīm aizved saules barka, kas novietota blakus piramīdai. Nav vairs spēkā agrākie Džosera laika ticējumi, mainījusies apbedīšanas tradīcija un dvēseles atdzimšanas ceļa reliģiskais izpratnes veids. 2008. gadā Latvijas ekspedīcija Džosera piramīdā tiešus pētījumus neveica, jo iepriekšējos gados uzkrāts tik plašs pētījumu materiāls, kura galīgā apstrāde vēl prasīs ilgāku laiku. Pati piramīda arī ietverta sastatnēs, jo notiek restaurācijas darbi, ko veic ēģiptiešu speciālisti Zahi Havasa vadībā. Džosera piramīdas atjaunošanas darbos plaši tiek izmantoti iepriekšējos 2009. gada 7. maijs
Kaļķakmens izgulsnēto kristālu ziedi.
gados latviešu zinātnieku iegūtie rezultāti. Restaurēšana balstās uz piramīdas telpiskās dokumentēšanas materiāliem, kas satur pilnīgu informāciju par ārpuses un apakšzemes konstrukciju stāvokli. Digitālajos attēlos tiek konstatētas bojātās vietas, kurās ieprojektē vajadzīgā veida un lieluma kaļķakmens blokus. Akmeņi tiek ņemti no senās akmeņlauztuves, kas atrodas otrpus Nīlas Kairas dienvidaustrumu pusē. Tur atrodas gaišā kaļķakmens slāņi, kas noderīgi veco celtņu atjaunošanai. Daudzus akmeņus atrod arī uz vietas, attīrot no gruvešiem piramīdas pamatus. Akmens bloku sasaistei restauratori lieto seno javas maisījumu – sasmalcinātu mīksto kaļķakmeni, sajauktu ar smalkajām tuksneša smiltīm. Ēģiptiešu restauratori atzinīgi no vērtējuši modernos nostiprinājuma materiālus un konstrukcijas, ko latviešu būvfirmas «Re&Re» speciālisti 2007. gadā iebūvēja divās pazemes galerijās virs unikālajiem alabastra sarkofāgiem. Izturīgās polimēru konstrukcijas viegli nogādājamas sarežģīto eju labirintā, ērti izvietojamas birstošo sienu un griestu nostiprināšanai. Apakšzemes 30–40 m
dziļajās galerijās agrākajos Nīlas plūdos regulāri mainījušies mitruma apstākļi, kas slāņaino kaļķakmeni dažviet stipri sairdinājuši, bet citur notikusi kalcīta kristalizācija. Eju griestos un sienās vietām izdalījušies kalcīta kristālu krāšņi veidojumi. Ēģiptiešu speciālisti arī iepazīstināti ar ekspedīcijas izstrādāto arhitektūras un arheoloģiskās izpētes rezultātu tel piskās dokumentēšanas datubāzi un tehnoloģisko nodrošinājumu, kas ļauj tai ērtu un ātru piekļuvi da žādiem izpētes mērķiem un ak tualizēšanai ar jaunām detaļām vai informatīvajiem raksturojumiem. Arheoloģiskajā inventārā iekļautas dažādas senlietu kategorijas – unikālie reljefi ar valdnieka Džosera attēliem, sarkofāgi un to fragmenti, akmens bloki ar dekoriem, māla un akmens trauki, cilvēku un dzīvnieku kauli, arhitektoniskās detaļas u. c. objekti. Apsekojot katru no šiem objektiem, atrašanās vietas raksturojumā iekļauts arī orientējums, izmēri un raksturīgās pazīmes, kā arī veikta fotogrāfiskā fiksācija. Artefaktu uzskaitei izstrādātā datu bāze, savienota ar trīsdimensiju skenēšanas datiem un iekļauta
Džosera piramīdas kompleksa kopējā ģeogrāfiskās informācijas sistēmā. Arheoloģiskajai izpētei plašu darba lauku uz vairākiem gadiem nodrošinājusi ekspedīcijas veiktā piramīdas apakšzemes struktūru izpēte ar radiolokācijas metodi. Ar Latvijā konstruētu īsviļņu ģeoloģiskās izpētes aparatūru kļuva iespējams caurskatīt piramīdas apkārtnes zemes slāņus, kuros atklāja vairākas agrāk nezināmas pazemes galerijas, kas saistītas ar atsevišķajām apbedījumu telpām. Unikāls atklājums iegūts piramīdas dienvidu pagalma daļā, kur konstatēts sarkofāga telpas un valdnieka dvēseles kapenes savienojošais koridors ar pazemes lūgšanu kapelu netālu no valdnieka sarkofāga kameras. Tie ir ļoti svarīgi atklājumi, kuru arheoloģiskā izpēte neapšaubāmi sniegs jaunus materiālus kopējā Džosera kompleksa izpētē. Iegūto materiālu pilnīga apzināšana aiz ņems vēl ilgāku laiku. Bet jau tagad starptautiski atzīts, ka Latvijas zināt niskā ekspedīcija devusi svarīgu iegul dījumu šīs pasaulē vecākās piramīdas izpētē un restaurācijā, lai to saglabātu nākamajām paaudzēm.
Radiolokatora zondējumos atklātās pazemes galerijas.
9
STUDENTU LAPA
SP ievēlēta jauna valde 22. aprīlī notika jaunās SP valdes un Revīzijas komisijas vadītāja vēlēšanas. Šis gads ir īpašs ar to, ka Likumdošanas un Finanšu nodaļa apvienojās un izveidoja Finanšu un administratīvo lietu nodaļu, kā arī Zinātnes komisija nomainīja statusu uz Zinātnes nodaļu. Uz deviņu nodaļu vadītāju amatiem pretendēja divpadsmit kandidāti. Vēlēšanu rezultāti un jaunā SP valde: Finanšu un administratīvo lietu nodaļas vadītājs Aleksandrs Pliska (DITF); Ārējo sakaru nodaļas vadītājs Juris Iljins (TMF); Sociālo lietu nodaļas vadītājs Juris Barkāns (BF); Studiju nodaļas vadītāja Zane Skreija (IEVF); Zinātnes nodaļas vadītājs Armands Šenfelds (EEF);
Būvnieki viesojas «InterCES 2009»
28. marta agrā rītā pie Ķīpsalas kojām valda pilnīgs miers, sestdienas rītam neparastu rosību radām tikai mēs – būvnieku studenti, kas noīrētajā busiņā krauj iekšā sapakotās mantas. Kāds vēl nedaudz kavējas, kāds ieņem ērtākās vietas busiņa aizmugurē un liekas uz auss, jo gulēt vēl nav gājis; kāds ieņem pilota un stūrmaņa vietas... Esam visi? Pases?... Tā sākās deviņu RTU BF studentu 28 stundu garais brauciens uz 3. starptautisko
Sporta nodaļas vadītājs Dmitrijs Šarovs (BF); Pašpārvaldes koordinēšanas nodaļas vadītājs Aleksejs Rutkovskis (TMF); Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Una Vorma (IEVF); Kultūras nodaļas vadītājs Verners Martinovs (BF); Revīzijas komisijas vadītāja Viktorija Klimko (DITF). SP prezidents Artūrs Zeps, kas pagājušajā gadā tika ievēlēts uz diviem gadiem, no jaunievēlētās valdes izvirzīja kandidāti uz viceprezidenta amatu – Unu Vormu, kuru vienbalsīgi apstiprināja kopsapulce. Ceru, ka jaunievēlētā valde un Revīzijas komisijas vadītāja būs tikpat radoši, aktīvi un ideju pilni un turpmāko gadu laikā radīs daudz jaunu projektu, aizstāvēs studentu viedokli un Studentu parlamenta vārdu!
Oļegs Jakovļevs, SP Centrālās vēlēšanu komisijas vadītājs
būvniecības studentu kongresu «InterCES 2009» Rijekā Horvātijā. Kādam tas bija pirmais brauciens uz «InterCES», kāds jau ir bijis iepriekš un tieši tāpēc vēlējās tur nokļūt atkal. «InterCES» (International Civil Engineering Student Congress) idejas aizsācēji ir slovēņi, kas šo pasākumu pirmo reizi noorganizēja 2007. gadā, lai būvnieku studenti no visas pasaules gandrīz nedēļu apmeklētu organizētājvalsts būvlaukumus, vietējo universitāšu mācībspēku lekcijas, kā arī uzzinātu aktualitātes citās valstīs un, protams, lieliski atpūstos. Šā gada jauninājums bija «InterCES» olimpiskās spēles, kur sīvā cīņā uzvaru izcīnīja Latvijas komanda. Horvātija nav lielvalsts, kas var lepoties ar neskaitāmiem milzīgiem būvobjektiem, bet tas, ko var novērtēt ikviens austrumeiropietis, ir horvātu paveiktais ceļu, tuneļu un tiltu būvniecībā. Mums tikai atliek mācīties. No pasākuma visvairāk atmiņā palikušas ekskursijas uz vēja energoparka būvlaukumu, autoceļa tuneļa un tilta būvlaukumiem, kas ļauj saprast kvalitatīvu autoceļu būvniecības sarežģītību kalnos. Kongresā ekskursijas un lekcijas tika apmeklētas godam! Tomēr jāmin, ka, šādu ceļa gabalu braucot, laiks jāizmanto maksimāli, un tāpēc atpakaļceļā tika apmeklētas Horvātijas skaistākās vietas un galvaspilsēta – Zagreba, arī Čehija (Prāga) un Polija (Krakova), kā arī uzstādīts jauns ātruma rekords Čehijā. Tāds nu bija mūsu brauciens uz Horvātiju. Paldies visiem ceļa biedriem par kompāniju, jo komanda bija fantastiska. P. S. Runā, ka nākamgad «InterCES» norisināsies Portugālē. Jālaiž! Ar busiņu? Tad jau redzēs... Veiksmi!
BF SP
Pie RTU ieejas studenti protestē pret finansējuma samazināšanu izglītībai
23. aprīlī aptuveni 30 Rīgas Tehniskās universitātes studenti RTU centrālās ēkas terasē, Kaļķu ielā 1, veidoja improvizētu vizualizāciju par to, kas notiks ar studentiem un augstākās izglītības kvalitāti, ja augstākās izglītības budžetu samazinās vēl par 30–40%. Studenti demonstrēja, ka līdzekļu samazināšanas gadījumā turpmāk viņu mājvieta varētu būt universitāte vai strazdu būris, ka vienīgais mācību līdzeklis būs lekciju pieraksti, bet vienīgais pārtikas produkts, kuru varēs atļauties, būs kartupeļi.
10
Studenti RTU terasē bija novietojuši strazdu būrus, kartupeļu katlus un citus sadzīviskus priekšmetus, viņi mizoja un vārīja kartupeļus, lasīja lekciju pierakstus un dziedāja. Ielu muzikanta lomā bija iejuties RTU Būvniecības fakultātes students un grupas «Restauratori» līderis Verners Martinovs, kurš spēlēja ģitāru. Savdabīgā studentu «improvizācijas teātra» mērķis bija sniegt vizuālu priekšstatu par sociāli neaizsargāta studenta turpmāko dzīvi – naktsmājas augstskolā un kartupeļi brokastīs, pusdienās un vakariņās, kā arī parādīt nākotnes augstākās izglītības kvalitātes vīziju. Pēc RTU Studentu parlamenta rīcībā esošās informācijas, līdzīgi pasākumi notika arī pie septiņām citām Latvijas augstskolām Rīgā un reģionos. Akcijas iniciatori ir RTU Studentu parlaments un LU Studentu padome, kas šai idejai aicināja pievienoties arī reģionālo augstskolu pašpārvaldes, lai kopīgi teiktu, ka Latvijas studentiem rūp, kas notiks ar augstākās izglītības sistēmu un studentu dzīvi nākotnē. RTU SP bažas par studentu situāciju un Latvijas augstākās izglītības kvalitāti atklātā vēstulē jau janvārī pauda augstākajām valsts amatpersonām. «Liela daļa šā brīža studentu vai nu pametīs studijas, tās nepabeiguši, vai arī dosies prom no Latvijas uz citām Eiropas valstīm, kur iespējams studēt bez maksas, ir pieejamas valsts sociālās garantijas un nepietiekama finansējuma dēļ netiek apdraudēta studiju kvalitāte. Lai arī cik lieli patrioti mēs nebūtu, jau tagad ir skaidrs, ka tie studenti, kas tagad aizbrauks, vēlāk negribēs atgriezties valstī, kuras valdības politikas rezultātā viņi bija spiesti doties prom,» atklātajā vēstulē rakstīja RTU Studentu parlamenta prezidents Artūrs Zeps.
Informācijas centrs 2009. gada 7. maijs
STUDENTU LAPA/SPORTS
«Mehu stūres 2009» pavasara atklātais čempionāts aizvadīts!
25. aprīlī jau no paša rīta sporta kompleksā «333» sāka ierasties dažādi auto – no pavecākiem žigulīšiem līdz pavisam jaunām «Subaru Impreza». Visus vienoja vēlme piedalīties «Mehu stūres 2009» pavasara atklātajā čempionātā, kas jau otro reizi risinājās «333» rallijkrosa trasē. Sacensībās piedalījās 66 dalībnieki, kas sacentās mazajā, lielajā, pilnpiedziņas un dāmu klasē. Vislielākā konkurence bija starp pilnpiedziņas auto – 26 dalībnieki, tiem sekoja mazā ar 24 un lielā ar 10 dalībniekiem. Savukārt dāmu klasē startēja piecas meitenes. Sacensībās ārpus kārtas piedalījās arī viens pašbūvēts bagijs. No visiem dalībniekiem kopumā 15 bija RTU studenti. Laika apstākļi lutināja, un sacensību dienā spīdēja saule, kas patīkami iepriecināja gan dalībniekus, gan līdzjutējus. Trase starp braucieniem tika laistīta, tāpēc arī par putekļu mākoņiem nevarēja sūdzēties. Sacensības noritēja divos braucienos, no kuriem labāko laiku vērtēja ieskaitē. Cīņas trasē bija itin spraigas, katrs centās braukt savu un auto iespēju robežās. Vairāki dalībnieki izcēlās ar itin atraktīvu braukšanu, kas priecēja skatītājus. Vairums dalībnieku atzina, ka pasākums ir izdevies, un izteica vēlēšanos piedalīties arī nākamajās sacensībās. «Mazajā» klasē, kurā startēja auto ar motora darba tilpumu zem 2 litriem, 3. vietu ieguva Aivo Gailītis ar «VW Golf II», 2. vieta Edgaram Poriņam arī ar «VW Golf II», bet augstāko pakāpienu uz goda pjedestāla ieņēma Edgars Balodis ar «Opel Astra». Tālāk sekoja «lielā» klase jeb visi auto ar dzinēja darba tilpumu virs diviem litriem. Šeit trešā vieta Dāvim Tobiasam ar «Opel Astra», 2. vieta Vilmāram Krivadam arī ar «Opel Astra». Ātrākais šajā klasē Andris Vovers ar «BMW 325».
RTU Rektora kausa izcīņa basketbolā vīriešiem
Tālāk apbalvojām mūsu dāmas, kuru klasē bija īpaši spraigas cīņas – pirmā otro vietu pārspēja tikai par 2 sekundes desmitdaļām, bet otrās vietas likteni izšķīra viena simtdaļa (!). Un tā – 3. vieta – Diānai Cīrulei ar «VW Golf II». 2. vieta Agatei Paradņikai ar «Hyundai Coupe» un godpilnā pirmā vieta dāmai ar «BMW 325» – Jutai Puriņai. Pilnpiedziņas klasē cīņa bija visnopietnākā, jo šīs klases braucēji arī uzrādīja labākos laikus kopvērtējumā. Trešā vieta šajā klasē Arno Bulzgim. Viņu tikai par 2 sekundes desmitdaļām pārspēja Guntars Bērziņš, bet visātrākais šajā klasē un arī kopvērtējumā bija Kaspars Šimkus. Visi šie braucēji startēja ar «Subaru Impreza» automašīnām. Pirmo trīs vietu ieguvēji saņēma mūsu sponsoru sagādātās balvas – «Ape Motors» dāvanu kartes, «SCANIA» prezentmateriālus, «RedBull» enerģijas dzērienus, kā arī īpašos «Mehu stūres» stikla kausus, kas radīti tikai 12 eksemplāros. Paldies viņiem, kā arī liela pateicība sacensību ģenerālsponsoriem «Latvijas dzelzceļam» un Latvijas Autoinženieru asociācijai un atbalstītājiem RTU SP. Sacensības rīkoja TMF Studentu pašpārvalde
RTU Rektora kausa izcīņa aerobikā
Rektora kausa izcīņa basketbolā vīriešiem norisinājās 25. aprīlī VEF sporta zālē. Par Rektora kausu basketbolā cīnījās studenti no BF, DITF, EEF, ETF, IEVF, APF/ MLĶF (apvienotā komanda) un TMF. Komandas tika sadalītas apakšgrupās, kur izspēlēja katra ar katru. Noslēdzoties apakšgrupu spēlēm, varēja sākties cīņa par vietām. Pēc spraigām spēlēm 7. vietu izcīnīja ETF, 6. vietu DITF un 5. vietu EEF studenti. Spēlē par trešo vietu, kur tikās APF/MLĶF un TMF komandas, ar rezultātu 26 : 38 pārāki bija studenti no TMF (3. vieta), bet 4. vietā ierindojās APF/MLĶF komanda. Finālā tikās BF un IEVF, kur ar rezultātu 34 : 29 pārāki bija BF studenti un izcīnīja Rektora kausu basketbolā vīriešiem. IEVF ierindojās 2. vietā.
RTU Sporta klubs
RTU Rektora kausa izcīņa galda tenisā
Rektora kausa izcīņa galda tenisā norisinājās divos posmos, un tajā piedalījās 40 studenti no visām fakultātēm. Spēlētāji tika izlozēti četrās apakšgrupās, kur cīnījās katrs ar katru. Pēc apakšgrupu spēļu rezultātiem spēlētājus sadalīja grupās, kur tika izspēlētas spēles par vietām. Kopvērtējumā tika vērtēti divu labāko spēlētāju rezultāti no katras fakultātes gan pirmajā, gan otrajā posmā. Spraigā cīņā negaidīti 1. vietā ierindojās IEVF. 2. vieta EEF, 3. vieta TMF, 4. vieta BF, 5. vieta ETF, 6. vieta DITF un 7. vieta apvienotajai komandai MLĶF/APF.
RTU Sporta klubs
2009. gada 7. maijs
25. aprīlī notika Rektora kausa izcīņa aerobikā. Sacensības priecēja ar krāšņajiem tērpiem, organizētību, sacensību garu un aktīvajiem līdzjutējiem. Visu fakultāšu komandas sacensībām bija gatavojušās ar lielu atbildību un ir pelnījušas atzinību par savu atsaucību, izņemot EEF komandu, kas nepiedalījās RTU Rektora kausa izcīņā aerobikā. Šogad līderos ir izvirzījusies BF komanda, kas liecina, ka konkurence aug gadu no gada. Sacensību rezultāti: 1. vieta – BF (51,16 p.), 2. vieta – IEVF (50,85 p.), 3. vieta – TMF (49,3 p.), 4. vieta – ETF (49,06 p.), 5. vieta – DITF (42,43 p.), 6. vieta – MLĶF (41,43 p.). 2. kursa studentes no IEVF, TMF, BF aktīvi piedalījās priekšnesumos. Aerobikas treneres pateicas par materiālo atbalstu IEVF dekānam R. Počam, Ražošanas kvalitātes institūta direktoram N. Saleniekam, Sporta katedrai un Sporta klubam.
Sacensību galvenā tiesnese un aerobikas trenere Dace Eglīte
11
FAKULTĀTĒS/STUDENTU KLUBA INFORMĀCIJA
Ceļš uz meistarību nav rozēm vien kaisīts... Profesore Silvija Kukle 27. aprīlī notika jau piektā studiju programmas «Materiālu tehnoloģija un dizains» 3. un 4. kursa studentu modes skate «Ķīpsalas pavasaris 2009». Gatavošanās lielajam pasākumam tērpu mākslinieces docentes Skaidras Deksnes vadībā sākās jau kārtējā mā cību gada 1. septembrī; jo tuvāk nāca skates diena, jo garākas kļuva S. Deks nes un kolekciju autoru darba dienas... Neatsverams palīgs un stabilitātes garants attīstībai nākotnē ir jaunā dip lomētā modes māksliniece, LMA ab solvente Daina Šķiņķe, kas ar ļoti at bildīgu un nopietnu attieksmi dalījās ar studentiem gan domas lidojumā, gan savās prasmēs un pieredzē. 3. kursa studentiem šajā mācību ga dā no skices līdz tērpam tapusi pir mā lielā kolekcija, 4. kursa studenti jau iepriekšējā gadā guvuši vārdos ne izsakāmo un neaprakstāmo pieredzi gada garumā līdz nokļūšanai uz šo svarīgo pasākumu. Katrs students devis grūti novērtējamu ieguldījumu skates tapšanā – sākot no drudžainiem ierosmes meklējumiem, kas citam vieg lāk, citam grūtāk pārtop skiču variantos, pozitīva lēmuma gadījumā pārejot pie audumu un naudas meklējumiem to iegādei (kas nemaz nav maza summa, īpaši studentam), pirkumu kļūmēm, audumu ienestām korekcijām; pēc sek mīgi veiktiem soļiem iemiesojot ide jas konstrukcijās, šujot un gludinot, koriģējot, atkal šujot un gludinot, pēc
tam tikai gludinot... Kur vēl apavi, ak sesuāri, frizūras, grims! Liels paldies apavu veikalu vadītājiem, uzņēmuma «Oriflame» personālam, frizieriem, kas sniedza palīdzību arī šajos ne visai labvēlīgajos laikos. Viss kopā izvērsās par daudzpusīgu eksāmenu, zināšanu un praktisku iemaņu demonstrējumu vairākās jomās, īstu starpdisciplīnu studiju projektu 3. kursam, bakalaura darba projekta daļu 4. kursam. Skates gaitā darbu sāka Valsts eksaminācijas komisija tās ilggadējās priekšsēdētājas SIA «Solution» izpilddirektores Gintas Ozoliņas vadībā, katru kolekciju vēr tējot ar atzīmi, kas ietekmē gala pār baudījuma rezultātu. Laika gaitā izveidojusies un salie dējusies darba komanda, kuras pārējie locekļi pieslēdzas pakāpeniski: no
vembrī darbu sāka kastinga menedžere Inese Deme (Zinčenko), organizējot sadarbību ar modeļu skolām «Divi B», «Terri» un «Vacatio», kas turpinājās līdz pat skates noslēgumam; mēnesi pirms skates ar kolekciju autoriem un skicēm iepazinās horeogrāfs Andris Bukalovskis, koriģējot muzikālā pava dījuma izvēli un domājot par to, kā labāk katru kolekciju parādīt. Pateicoties studiju gaitā apgūto prasmju daudzveidībai un saistībā ar Eiropas Sociālā fonda projektu «Pro jektorientētu studiju metodiskās un tehnoloģiskās vides modernizācija dizaina studiju programmās» iegā dātajiem tehniskajiem līdzekļiem, šo gad, tāpat kā pagājušā gadā, bija iespē jams pašiem nodrošināt skates plakātu un ielūgumus: plakāta kleitu atkal mo
delēja un šuva Anna Putniņa (nu jau 4. kurss), fotosesijā modele bija Annas māsa, topošā mediķe Baiba Putniņa, fotomākslinieks – doktorants Rihards Vidzickis; komisija no aptuveni 60 attēliem izvēlējās visiem pieņemamāko; pieaicinot talkā studentus, maketu veidoja lektore Agrita Krieviņa ar konsultantiem D. Šķiņķi un G. Zommeri. Vislielākais paldies RTU vadībai! Visiem, kas piedalījās skates sa gatavošanā un norisē, sakām lielu pal dies par atvēlēto laiku, resursiem, lab vēlīgu attieksmi. Savukārt kolekciju autoriem un skatītājiem vēlam – lai izdodas arī turpmāk! Skates laureāti: Dizaina un tekstilizstrādājumu tehnoloģijas profesora grupas balva par skates titultērpa izveidi un augsti kvalitatīvas kolekcijas izstrādi – Annai Putniņai, kolekcija «Joy». Eko kosmētikas firmas «Madara» balvas par dabiskā materiāla izmantošana ko lekcijas tērpiem un augsti kvalitatīvu kolekciju izstrādi: Agnesei Balodei («Zīdtauriņa noslēpums», zīds); Ma darai Mieriņai («Pavasaris», lins). Par darbietilpīgu kolekciju izstrādi, par pil nīgu kolekcijas tēmas atklāšanu: Ma riannai Greckai («To tie a tie»); Sanitai Leitānei («Piano glamour»); SIA «Burda Moden Rīga» balva – par ieguldīto darbu un sadarbību Indrai Kļaviņai («Rūtis»); Lienei Dejus («Rapsodija»), Marinai Mazurei («Starojums»); Zanei Zaharovai («Under the rainbow»).
(ASV - Latvija)
MEISTARKLASES
AM un KATHAK stilā,
indiešu klasiskā deja BHARATA NATY TAI ČĪ klase
12., 19., 26.maijā un 2., 9. jūnijā
Otrdienās, plkst. 18
RTU Mazajā zālē, Kaļķu ielā 1
Dalības maksa par nodarbību: Ls 3,-
12
2009. gada 7. maijs