3 Ī ( " 4 5 & ) / * 4 , ē 4 6 / * 7 & 3 4 * 5 ē 5 & 4 " 7 Ī ; & * ; / ē , , 0 1 À
GrÄ matas ÂŤElektriskÄ s maĹĄÄŤnas un elektriskÄ piedziņa XIX gadsimtÄ Âť atvÄ“rĹĄanas svÄ“tki E. KancÄ ne, M. EizentÄ le 30. aprÄŤlÄŤ Kağġu ielÄ 1, ÂŤLeonardo ÄŁÄ“nijsÂť izstÄ des telpÄ s (RTU centrÄ lÄ s Ä“kas pa graba galerijÄ ) notika RTU zinÄ tņu prorektora akadÄ“miġa LeonÄŤda Ribicka (attÄ“lÄ ) sastÄ dÄŤÂtÄ s grÄ matas ÂŤElektriskÄ s maĹĄÄŤnas un elektriskÄ piedziņa XIX gadsimtÄ Âť atvÄ“rĹĄanas svÄ“tki. Pirmo reizi latvieĹĄu valodÄ izdots 19. gadsimta elektromehÄ niskajiem pÄ rveidotÄ jiem velÂÂÂtÄŤts apkopojums. IzdevumÄ izklÄ stÄŤta lÄŤdzstrÄ vas un maiņstrÄ vas elektrisko maĹĄÄŤnu vÄ“s turiskÄ attÄŤstÄŤba, elektrisko dzinÄ“ju izmantoĹĄanas sÄ kums daĹžÄ du mehÄ nismu piedziĹ†Ä s, kÄ arÄŤ tÄ du zinÄ tnieku kÄ NikolÄ Teslas, Galileo FerrÄ risa, Mihaila DoÄźivo-DobrovoÄźska de vums elektrisko maĹĄÄŤnu un elektriskÄ s piedziņas attÄŤstÄŤbÄ . GrÄ matÄ publicÄ“tais apkopojums ir veikts triju gadu laikÄ , un tÄ s tapĹĄanÄ piedalÄŤjuÂĹĄies vaiÂrÄ ki RTU darbinieki un mÄ cÄŤbspÄ“ki. GrÄ matas zinÄ tniskais redaktors ir RTU zinÄ tņu proÂÂrektors akadÄ“miġis LeonÄŤds Ribickis, tehniskais redaktors – EEF profesors Andrejs Zviedris. GrÄ matu izmantos universitÄ ĹĄu un koledĹžu elektrospecializÄ ciju studenti kÄ palÄŤglÄŤdzekli elektromehÄ nisko un elektromagnÄ“tisko pÄ rveidotÄ ju darbÄŤbas labÄ kai izpratnei. GrÄ matas autors L. Ribickis rekomendÄ“ grÄ matu arÄŤ praktizÄ“joĹĄiem elektrotehnikas speciÄ listiem, kÄ arÄŤ visiem tiem lasÄŤtÄ jiem, kas interesÄ“jas par tehnikas vÄ“sturi. KÄ liecina senie attÄ“li, elek tromaĹĄÄŤnu priekĹĄteÄ?u uzbĹŤve un detaÄźas ir labi saskatÄ mas, jo tie nav ieslÄ“gti glÄŤtos korÂpusos kÄ mĹŤsdienu elektromaĹĄÄŤnÄ m. AtvÄ“rĹĄanas svÄ“tkos akadÄ“miġis L. Ribickis iepazÄŤstinÄ ja klÄ tesoĹĄos ar grÄ matas tapĹĄanas vÄ“sturi un pateicÄ s kolÄ“ÄŁiem, kuri piedalÄŤjÄ s grÄ matas veidoĹĄanÄ .
IznÄ kusi jauna mÄ cÄŤbu grÄ mata – ÂŤEiropas valstu ekonomikaÂť A. Muitiniece InĹženierekonomikas fakultÄ tes studenti saņēmuĹĄi jaunu, skaistu mÄ cÄŤbu grÄ matu – ÂŤEiropas valstu ekonomikaÂť, ko izdevis RTU TautsaimniecÄŤbas un reÄŁionÄ lÄ s ekono mikas institĹŤts, mÄ cÄŤbu grÄ matas autore ir ĹĄÄ institĹŤta doktorante lektore Ilze Judru pa. NodarbÄŤbÄ s ar studentiem, Ilze jau agrÄ k apzinÄ jusies nepiecieĹĄamÄŤbu pÄ“c kompakta, izÂsmeÄźoĹĄa mÄ cÄŤbu lÄŤdzekÄźa, jo lÄŤdz ĹĄim ĹĄajÄ mÄ cÄŤbu priekĹĄmetÄ mÄ cÄŤbu grÄ matas nebija un inÂformÄ ciju studentiem nÄ cÄ s meklÄ“t daĹžÄ dos avotos. GrÄ matÄ apskatÄŤta Eiropas ekono miskÄ attÄŤstÄŤba pÄ“c 2. pasaules kara, daĹžÄ di valstu ekonomiskÄ s attÄŤstÄŤbas modeÄźi un valstu ekonomiskÄ attÄŤstÄŤba mĹŤsdienÄ s. ÄŞpaĹĄa uzmanÄŤba veltÄŤta ES pirmsÄ kumiem, tÄ s attÄŤstÄŤbai un perspektÄŤvÄ m. AplĹŤkojot atseviťġu valstu ekonomikas problÄ“mas, uzsvars likts galvenokÄ rt uz iekĹĄÂze mes kopprodukta dinamiku un struktĹŤru, inflÄ ciju, bezdarba lÄŤmeni, Ä rvalstu tieĹĄajÄ m in vesÂtÄŤcijÄ m un Ä rÄ“jo tirdzniecÄŤbu. Valstis apskatÄŤtas, ņemot vÄ“rÄ to ÄŁeogrÄ fisko novietojumu. Pavisam grÄ matÄ ir seĹĄas liel as nodaÄźas: 1. nodaÄźÄ apkopota teorÄ“tiskÄ informÄ cija par pasaules saimniecÄŤbu un tÄ s sek toriem, kÄ arÄŤ parÄ dÄŤtas valstu klasifikÄ cijas metodes. Katra nÄ kamÄ nodaÄźa ir veltÄŤta vienam konkrÄ“tam Eiropas reÄŁionam – tÄ ekonomiski ÄŁeogrÄ fiskajam raksturojumam un valstÄŤm, kas atrodas konkrÄ“tajÄ reÄŁionÄ . Lai vieglÄ k bĹŤtu orientÄ“ties literatĹŤras sarakstÄ , izmantotie literatĹŤras avoti norÄ dÄŤti pÄ“c katras nodaÄźas. Idejas un materiÄ li Ilzei krÄ juĹĄies jau agrÄ k, taÄ?u darbs tieĹĄi pie grÄ matas ildzis gadu. PrieÂcÄŤgais brÄŤdis, kad Ilze kÄ taustÄ mu sava darba apliecinÄ jumu, koĹĄu un tÄŤkami smagu, tu rÄ“ja rokÄ savu pirmo grÄ matu, pienÄ ca pirms mÄ“neĹĄa, un arÄŤ studenti to novÄ“rtÄ“ja atzinÄŤgi. TÄ kÄ ikvienu grÄ matu var iepazÄŤt, tikai to lasot un lietojot, autore bĹŤs pateicÄŤga ĹĄÄŤs mÄ cÄŤbu grÄ matas lasÄŤtÄ jiem par ieteikumiem un atsauksmÄ“m.
MÄ cÄŤbu grÄ matas autore ar profesori M. Ĺ enfeldi.
Neatsverami palÄŤgi grÄ matas tapĹĄanÄ Ilzei bija viņas promocijas darba vadÄŤtÄ ja pro fesore Maija Ĺ enfelde un profesors Juris SaulÄŤtis. 1997. gadÄ profesors Juris SaulÄŤtis aicinÄ ja Ilzi palikt darbÄ augstskolÄ , un Ilze sÄ ka strÄ dÄ t par laboranti. TaÄ?u vÄ“lÄ k, kad profesore M. Šenfelde Ilzei piedÄ vÄ ja sagatavot un lasÄŤt ĹĄo mÄ cÄŤbu priekĹĄmetu studentiem, viņa piekriÂta un nav to ne brÄŤdi noŞēlojusi. Nu jau seĹĄus gadus viņa ir mÄ cÄŤbspÄ“ks un lasa bakalaurantiem lekcijas par Eiropas valstu ekonomiku, maÄŁistrantiem ÂŤES ekonomiskÄ s politikas aktua litÄ tesÂť, vada seminÄ rus bakalaurantiem mikroekonomikÄ un makroekonomikÄ un paĹĄreiz vienlaikus raksta arÄŤ promocijas darbu.
2
INFORMĀCIJA
2008. gada 8. maijs
Tikšanās ar Portugāles Republikas vēstnieku Darbs veikts, darbs jāturpina
Valentīns Biķernieks 18. aprīlī RTU rektors I. Knēts tikās ar Portugāles Republikas ārkārtējo un piln varoto vēstnieku Žoau Luišu Nizu Piņeiru (João Luís Niza Pinheiro) un vēstnieka asistenti kultūras un ekonomikas jautājumos Jutu Preisu, lai apspriestu savstarpējās sadarbības veicināšanu starp RTU un Portugāles augstskolām. Sarunā piedalījās RTU Arhitektūras un pilsētplānošanas fakultātes dekāna vietniece Sandra Treija, Būvniecības fakultātes dekāns Juris Smirnovs un Starptautisko un sabiedris ko attiecību departamenta projektu vadītāja Agrita Žukure. Sarunas gaitā vēstnieks tika iepazīstināts ar RTU struktūru un attīstības perspektīvām. S. Treija informēja vēstnieku par vasaras skolas organizēšanu arhitektiem «Culture, Zoo logy, Urbanism» un RTU zinātnisko rakstu krājumu «Arhitektūra un pilsētplānošana». J. Smirnovs iepazīstināja vēstnieku ar Būvniecības fakultātes programmu klāstu un Bal tijas valstu universitāšu izdoto zinātnisko publikāciju žurnālu «The Baltic Journal of Road and Bridge Engineering». RTU rektors uzsvēra vēlmi attīstīt sadarbību ar Portugāli studentu un pētnieku mobilitā tes, kā arī zinātnisko projektu izstrādes jomā.
RTU viesojas Japānas vēstniecības pārstāvji
Jau trešo gadu Latvijas Autoinženieru asociācija bija izsludinājusi konkursu par labāko studentu zinātniskās pētniecības darbu autotransporta tehnikas jomā. Pirmo reizi konkursā piedalījās arī RTU Autotransporta institūta studenti. Uz konkursu tika izvirzīti septiņi LLU Tehniskās fakultātes un divi RTU TMF auto transporta specialitātes studentu darbi. Rūpīgi izanalizējot iesniegtos darbus, konkursa komisija secināja, ka divi darbi, proti, LLU studenta Viļņa Pīra darbs «Spēkrata jaudas palielināšanas pētījumi» (darba vadītājs asoc. profesors D. Berjoza) un RTU studenta Viktora Jura (attēlā kopā ar raksta autoru) darbs «Piedevu ietekme uz dīzeļdegvielas auksta filtra nosprostošanās punktu» (darba vadītājs profesors G. Liberts) ir vienlīdz konkurētspējīgi un pretendē uz pirmo vietu. To mēr, ņemot vērā to, ka V. Juris savā darbā veicis ne tikai pētījumus par piedevu ietekmi uz degvielu plūstamības samazināšanos zemās temperatūrās, bet arī pats uzkonstruējis un izgatavojis mūsdienīgu pārbaudes iekārtu, konkursa komisija nolēma piešķirt pirmo vietu V. Jura darbam. Otro vietu piešķīra V. Pīra darbam, bet trešo vietu – LLU studenta Māra Serjogina darbam «Degvielas patēriņa izmaiņas darbā ar biodegvielām» (darba vadītājs profesors G. Birzietis). Šā gada 24. aprīlī Drošas braukšanas skolas telpās notika konkursa uzvarētāju apbal vošana. Trīs pirmās vietas ieguvušos studentus sveica konkursa komisijas priekšsēdētājs profesors J. Pommers, pasniedzot Autoinženieru asociācijas diplomus un naudas prēmijas. Šā pasākuma sponsors – Drošas braukšanas skolas direktors A. Priednieks – no savas pu ses konkursa uzvarētājiem novēlēja neapstāties pie paveiktā un aicināja būt aktīviem ne tikai zinātniskās pētniecības darbā, bet arī radoši veikt praktisko darbu. A. Priednieks pa sniedza balvas uzvarētājiem un darbu vadītājiem – iespēju iziet apmācības kursu drošā autovadīšanā sarežģītos apstākļos, sponsorējot šo apmācību, kura, individuāli piesakoties, izmaksā 300 latu katram apmācāmajam. Pēc balvu pasniegšanas tika pārrunātas problēmas, kas saistītas ar apmācību procesu, kā arī konkursa uzvarētāji pastāstīja sīkāk par sava darba realizēšanu un lielākajām grūtībām, tos izpildot. Profesors J. Pommers aicināja darbu autorus sagatavot publikācijas par veikto darbu, kurus varēs publicēt Autoinženieru asociācijas rakstu krājumā.
Sveicam jubilejā Aparātu būvniecības katedras kolēģus! RTU Mašīnbūves tehnoloģijas institūts ielūdz uz absolventu salidojumu, veltītu Aparātu būvniecības katedras 50 gadu jubilejai, 2008. gada 16. maijā plkst. 19 RTU Lielajā zālē, Kaļķu ielā 1 Tālr. informācijai 67089701; 29425512; 29425510.
8. aprīlī RTU notika Japānas vēstniecības pārstāvja Zviedrijā Hiroki Takajas un Zinātnes popularizācijas biedrības Stokholmas pārstāvniecības vadītājas Rumiko Mouri tikšanās ar RTU zinātņu prorektoru Leonīdu Ribicki un RTU Inovāciju un tehnoloģiju pārneses centra vadītāju Lailu Eliņu. Tikšanās laikā tika diskutēts par abu valstu zinātnes un pētniecības politikas jautājumiem, esošajiem sasniegumiem, kā arī nākotnes mērķiem un plānoto attīstību. Tika apspriestas abu valstu sadarbības iespējas, balstoties uz dalību kopējos projektos, informācijas un pier edzes apmaiņu. Plašāka informācija par Japānas zinātnes un pētniecības jautājumiem: ● http://www.mext.go.jp/english/ – Izglītības, kultūras, sporta, zinātnes un tehnoloģiju ministrija; ● http://www8.cao.go.jp/cstp/english/index.html – Zinātnes un tehnoloģiju politikas pa dome; ● http://www.jsps.go.jp/english/index.html – Zinātnes popularizācijas biedrība.
Hei, aktīvais RTU student! Tu esi bakalaurants? Tevi aizrauj inženiergrafika un datorizētā rasēšana? Var būt vēlies iegūt vērtīgas naudas balvas? Nāc un pārbaudi savus spēkus 2. inženierda torgrafikas olimpiādē! Pieteikties vari, aizpildot pieteikuma anketu: Studentu parlamentā Kaļķu ielā 1, 324. kab., grupas mājaslapā http://bf.rtu.lv/~grafika/olimp.pdf, kā arī pie sava datorizētās inženiergrafikas pasniedzēja nodarbību laikā. Nenokavē! Piesakies līdz 14. maijam, un mēs tevi gaidīsim BF, Āzenes ielā 16/20, 446. auditorijā un CAD laboratorijā 2008. gada 16. maijā no plkst. 10 līdz 13.30. Nāc un piedalies!
2008. gada 8. maijs
STARPTAUTISKO UN SABIEDRISKO ATTIECĪBU DEPARTAMENTĀ
3
Ar «Erasmus» – uz siltajām zemēm Elīna Švēde, IEF studente Mans sapnis vienmēr ir bijis dzīvot mūžīgā vasarā. Baudīt sauli katru dienu un ne uztraukties, ka ziemā salst rokas, līdzko tās izvelc no kabatām. Esmu vasaras cienītā ja, un jāsaka godīgi, ka šis bija viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc nolēmu izvēlē ties ar studentu apmaiņas programmu «Erasmus» doties tieši uz Portugāli. Šā gada 4. janvārī ar vēl divām latviešu meitenēm satikāmies Rīgas lidostā un sākām ce ļojumu uz Portugāli, Portu. Īstenībā jau tas nebija ceļojums, bet gan dzīvesvietas maiņa uz pusgadu, līdz ar to lidostā lija asaras un bija liels uztraukums, kā tas būs – dzīvot kaut kur tālumā, prom no ierastā un mīļā. Tā brīža sajūtas man bija sirreālas – nebiju vēl aptvērusi, ko tas nozīmē un kas īsti notiek. Bija grūti aptvert to, ka jau nākamajā dienā būšu svešā pilsētā ar svešiem cilvēkiem. Lidojām caur Stokholmu, tur mums bija jāpavada nakts, un tad no rīta 6.30 lidojām tā lāk uz mūsu galamērķi – Portu. Kad izgājām no Portu lidostas, lija lietus un bija vēss, bet jebkurā gadījumā neputināja un nebija –10 grādi kā Latvijā. «Kojās» mūs sagaidīja Grasin da, namzine, sabučoja uz abiem vaigiem (portugāļi tā sasveicinās) un ierādīja istabiņas. Kat rai sava maza istabiņa, kurā ir gulta, skapis, galds un krēsls, kā arī vienā istabas stūrī duša. Jā, istabā ir duša! Bez nekādas piepūles, izkāpjot no dušas, var pa taisno iegulties gultā. Bet tas nekas, pie visa pierod, un turklāt mūsu «kojas» atrodas 100 metru attālumā no okeāna! Izejot ārā pa durvīm, mēs jau to redzam – skats tik tiešām ir iespaidīgs, un tai brīdī mums netraucēja ne lietus, nekas cits, mēs vienkārši aizskrējām un ar atplestām mutēm skatījāmies un brīnījāmies, cik pasakainā vietā tagad dzīvosim veselus piecus mēnešus. Tagad jau esmu Portu pavadījusi gandrīz četrus mēnešus, bet vēl aizvien katru reizi, ieraugot to skaistumu, kas mums apkārt, esmu sajūsmā! Protams, ne jau tikai baudu okeānu un pilsētu, bet arī mācos. Lekcijas man ir trīs dienas nedēļā. Tās visas notiek angļu valodā, un iznācis tā, ka esmu izvēlējusies priekšmetus, kas man ir kopā tikai ar citiem apmaiņas studentiem. Līdz ar to ar vietējiem skolā man nekādu kontaktu nav. Mēs lekcijās esam ļo ti maz cilvēku – divi līdz seši. Mācībspēki runā ļoti labā angļu valodā, līdz ar to nav grūti saprast vielu. Turklāt, tā kā esam tik maz, mācībspēkiem ir daudz personiskāka pieeja. Esmu izvēlējusies priekšmetus, kas īsti nav saistīti ar manu studiju virzienu RTU (uzņē mējdarbības vadīšana) – «Digital culture and entertainment», «Minorities: sex, gender and ethnicity», «Ecological culture and development», «Media; television» un portugāļu va lodu. Esmu ļoti apmierināta ar savu izvēli, jo uzskatu, ka šādi paplašinu savu zināšanu loku, jo nekad neko tādu neesmu mācījusies. «Digital culture and entertainment» mēs mācāmies par to, kāda ir mūsdienu sabiedrība, ko tai nozīmē internets, atrakciju parki, televīzija un kino. «Minorities» ir mans mīļākais priekšmets, jo tēmas, kas tiek apskatītas, ir ļoti saistošas un aktuālas – par diskrimināciju, genocīdu, minoritāšu tiesībām utt. Piemēram, reiz skatījā mies filmu «Rwanda Hotel» un turpmākajās lekcijās šo situāciju analizējām. Priekšmetā «Ecological culture» mēs nākamnedēļ brauksim ekskursijā uz kādu uzņēmu mu, un tur mums stāstīs par to, kas tiek darīts, lai samazinātu piesārņojumu, ievērotu visus standartus utt.
MAB («Man and Biosphere») jauno zinātnieku balva Informējam par iespēju pieteikties UNESCO īstenotās starpvaldību programmas MAB («Man and Biosphere» – «Cilvēks un biosfēra») balvu konkursā jaunajiem zi nātniekiem, kas veic pētījumus ekosistēmu un ūdens jomā. Prioritāri tiek atbalstīti biosfēras rezervātos īstenotie pētījumi. Balvas mērķis ir sekmēt informācijas un zināšanu apmaiņu jauno pētnieku vidū, motivējot tos starptautiskajai mobi litātei un veicinot pētnieku interesi par MAB programmas prioritārajiem darbības virzie niem un piedāvātajām iespējām. Uz minēto balvu var pretendēt pētnieki līdz 40 gadu vecumam, piesakot dalībai konkursā savu aktuālo pētījumu, ja plāno to pabeigt turpmāko divu gadu laikā. Balvas apjoms nepār sniedz 5000 ASV dolāru vienam pretendentam. Pretendentiem pieteikums jāiesniedz līdz 2008. gada 20. septembrim UNESCO Lat vijas Nacionālās komisijas Sekretariātā, Pils laukumā 4–206, Rīgā. Pieteikuma anketas atrodamas UNESCO LNK mājaslapā www.unesco.lv. Pieteikuma anketa angļu valodā: http://www.unesco.lv/custom/Application%20for%202009%20 MAB%20Young%20Scientists%20Awards1.doc. Sīkāku informāciju par konkursu var iegūt, zvanot pa tālruni 67325109 Zinātnes, jaunat nes un ASP sektora vadītājai Ingai Pučurei (elektroniski: inga@unesco.lv).
«Media: television» mums pasniedz Portugāles televīzijas žurnālists. Viņš mums māca, kā filmēt, montēt, pareizi runāt kameras priekšā utt. Paši arī staigājam apkārt ar kamerām, filmējam sižetus un liekam visu kopā. Portugāļu valoda ir ļoti grūta – tā ir pilnīgi atšķirīga no valodām, kuras esmu līdz šim mācījusies. Bet, protams, viss atkarīgs no tā, cik pats pieliec pūles, lai to iemācītos. Mācību process kopumā nav grūts, bet tas jebkurā gadījumā ir citāds nekā Latvijā. Visas lekcijas man beigsies maija beigās, un pēc tam sāksies brīvlaiks. Esmu plānojusi palikt jū nijā Portugālē un sildīties saulītē, un tad uz Jāņiem braukt mājās. Bet tas vēl tālu, un nav vērts par to domāt, tagad esmu šeit un baudīšu šo vienreizējo iespēju dzīvot siltajā Portu...
Vasaras skola «BaSoTi» No 8. līdz 23. augustam Tartu Universitātē notiks starptautiska vasaras skola infor mātikas, datorzinātnes, telekomunikāciju un elektrotehnikas studentiem «Technical Informatics & Information Technology» «BaSoTI 4». Vasaras skolu organizē Rostokas Universitāte. Pasākumu finansiāli atbalsta Vācijas Aka dēmiskās apmaiņas dienests (DAAD). Programmā: ● kursi vācu un angļu valodas zināšanu uzlabošanai; ● lekcijas un diskusijas par vasaras skolas tematiku; ● praktiski vingrinājumi; ● dalība konferencē «Advanced Topics in Tellecommunication»; ● IT uzņēmumu apmeklējumi; ● kultūras, izklaides programma un ekskursijas. Vasaras skolas dalībnieki saņems sertifikātu un ECTS par pabeigtajiem kursiem. Piedalīties vasaras skolā aicināti studenti ar bakalaura grādu informātikā, datorzinātnē, elektrotehnikā vai tām radniecīgās jomās. Nepieciešamas vācu un/vai angļu valodas zinā šanas. Dalība vasaras skolā studentiem ir bez maksas. Vasaras skolas organizatori sedz arī uzturēšanās un ceļa izdevumus. Pieteikumi (CV, motivācijas vēstule, diploma kopija un svešvalodu zināšanas apliecinoši dokumenti) jāiesniedz līdz 30. jūnijam. Sīkāku informāciju par vasaras skolu var iegūt: http://www.ief.uni-rostock.de/basoti vai sazinoties ar Dr. Christine Bräuning pa tālr. +49 381 498 7660; e-pasts: christine. braeuning@uni-rostock.de.
4
SVEICAM N0ZĪMĪGĀ DZĪVES JUBILEJĀ!
2008. gada 8. maijs
«Visnegantākais cīnītājs par savu taisnību»: Saruna ar profesoru Aivaru Krastiņu
Anita Muitiniece Ienākot profesora darba kabinetā klusajā Indriķa ielā, pārņem miers un drošības sajūta. Ērti, stabili, funkcionāli. Nekā lieka. Pie sienas – glītos rāmīšos licences un apbalvojumi. Vairāki – pat ļoti nozīmīgi. Daži – studentu piešķirti, ko nav pamata apšaubīt: «Jautrākais pasniedzējs». Profesors smaidot šo galeriju papildina ar atstāstu par kādā jautrā atpūtas sarīkojumā, vēl muitas priekšnieka amatā esot, piešķirto nomināciju «Visnegantākais cīnītājs par savu taisnību». Pēc divarpus stundu ilgās sarunas ir pilnīgi skaidrs, ka šis apzīmējums trāpījis desmitniekā. Pirms sarunas ātri vēl tiek pārlūkots elektroniskais pasts. Pēc brīža to noslēdz priecīgs izsauciens – «Uz Šanhaju caur Helsinkiem!» – profesors beidzot saņēmis izdevīgāko piedāvājumu lidošanai uz PICARD konferenci, kuras organizēšanā viņš piedalās un kura jau pēc pāris nedēļām notiks Ķīnas pilsētā Šanhajā. Pasaules Muitas organizācija (PMO) izveidojusi PICARD (Partnership in Customs Academic Research and Development) programmu, lai attīstītu un nodrošinātu muitu un augstskolu sadarbību izglītībā, kvalifikācijas paaugstināšanā un zinātniskajos pētījumos. Sadarbība sākās 2005. gada septembrī, kad PMO ar mūsu universitāti (kā trešo pasaulē) noslēdza sadarbības memorandu nolūkā izveidot kooperēšanos, attīstīt un nodrošināt pasaules līmeni muitas izglītībā, kvalifikācijas celšanā, muitu kapacitātes paaugstināšanā un pētījumos. Pašlaik pasaulē ir noslēgti septiņi šādi memorandi. Braucienam uz Šanhaju tiek gatavots referāts, prospekts un izstāde, bet par gaidāmo konferenci var izlasīt INCU (International Network of Customs Universities) un PMO mājaslapās. Klausoties profesora stāstījumā par to, kas jau paveikts un kas ieplānots, ir skaidrs – te dzīve rit pilnā sparā. Lū dzam A. Krastiņu atmiņās vēlreiz izstaigāt savas dzīves ce ļus. Varbūt gūsim atbildi uz jautājumu, no kurienes viņā ra dusies neizsmeļamā enerģija un nemiera gars. «Esmu Vecmīlgrāvja puika – tas laikam ir visbūtiskākais manā biogrāfijā. Rajons ir ļoti sens strādnieku, zvejnieku ra jons. Šī nomale man iedeva lielisku dzīves skolu, un man prieks arī par man labi zināmajiem vecmīlgrāviešiem – par profesoru A. Krēsliņu, kas bija mans kaimiņš Daugavas krastā, režisoru un kinooperatoru R. Rikardu, kurš uzraks tījis atmiņu vēstījumu «No Vecmīlgrāvja pasaulē» un ir Mīlgrāvja fanātiķis. To, ko Lāču Vilis, kā mīlgrāvieši vi ņu sauc, rakstīja savās grāmatās par zvejniekiem un par os tas strādniekiem, par tikumiem, kas tur valdīja, esmu uz sa vas ādas izbaudījis. Aizgāju strādāt uz bijušo Dombrovska kokzāģētavu, kad man bija 13 gadu. Aizbraucu uz Rīgu, uz Arodbiedrības centrālo padomi, un «izsitu» atļauju strādāt. Man visu mūžu kaut kā ir bijis par maz. Nekad neesmu strā dājis tikai vienu darbu vai tikai mācījies – vienmēr mācies un strādā, turklāt vienlaikus vairākās darba vietās. Kokrūpniecībā esmu veicis visus darbus, sākot no enkur niekiem. Lepojos ar to, ka mācēju braukt pa upi uz viena baļķa ar garo enkurnieku ķeksi rokā; baļķis griezās uz riņķi, bet varēju uz tā noturēties, mācēju skriet pa vaļējiem ūdenī peldošiem baļķiem, kas bija tikai 10–12 cm diametrā. Vēl arī «Ziemeļblāzmas» ballītes no 15 gadu vecuma – deviņus gadus trīs reizes nedēļā. Tā bija skola – tu nedrīksti nodot savus biedrus, nedrīksti klačoties, aprunāt, darbs ir goda lie ta, neuzgrūd biedram smagāko darbu, nemelo, nezodz, fi ziskais spēks tiek atzīts utt. Tev bērnībā to iedzen iekšā, un tā ir attieksme visu mūžu pret biedriem, pret pienākumu, pret darbu. Ja tu nedarīji, dabūji pa ausīm. Vienkārši, bet
efektīvi. Varbūt arī tagad vienam otram tas tikai nāktu par svētību. No 1952. gada, no 14 gadu vecuma biju brīvprātīgais ugunsdzēsējs. Esmu bijis meža ugunsgrēkā, kad apkārt pa koku galotnēm aiziet uguns, un tu esi vidū. Piedalījāmies ugunsdzēsēju sporta sacīkstēs, biju Rīgas un Latvijas jau natnes čempions ugunsdzēsības sportā. Tas bija interesants laiks. Pēckara Jaunmīlgrāvī vēl bija vecās vācu armijas no liktavas, pilnas malas ar spridzekļiem. Puikas gāja spridzi nāt. Mīlgrāvī bija jungu skola, Mangaļu kuģu remonta rūp nīca, kokzāģētava, Mangaļsalā – armijas flotes bāze. Pabeidzu Dombrovska Zaļo skolu jeb 29. pamatskolu, sep tiņas klases. Kādu klasi virs manis mācījās profesors J. Vība, profesors E. Lavendelis... No šīs skolas nākuši daudzi vēlāk labi zināmi cilvēki. Mīlgrāvī uzcēla jaunu skolu, bija jāiet mācīties jaunās telpās, pirmo reizi bija astotā klase. Nu, kas tā par skolu, kurā nav nekādas pieredzes? Tāpēc mēs ar
30. aprīlī SESMI Muitas un nodokļu katedras vadītājam, Muitas konsultatīvā centra direktoram, VID ģenerāldirektora padomniekam muitas lietās, profesoram Dr. ekon. Aivaram Vilnim Krastiņam nozīmīga dzīves jubileja. Sveicam! manu klasesbiedru aktrises L. Vikmanes tēvu aizgājām uz 1. vidusskolu, kas līdz tam bija zēnu vidusskola. 1952. gadā, kad iestājos, pirmo reizi tajā uzņēma arī meitenes. Skolai bija futbola specializācija – mūsu klasē bija 40 puikas, kuri gribēja panākt, lai saglabātu skolas tradīcijas... Ja pusklase aizbēg prom pa logu, tad iznāk veselas divas futbola ko mandas. Un otra puse paliek klasē. Bija tie, kas bija mie rīgāki, un bijām mēs, Mīlgrāvja un Kundziņsalas čaļi. 9. kla sē ar mums netika galā, un klasi izformēja. Vecmīlgrāvī tev ieaudzina – tu esi stiprākais, tev jābūt fi ziski spēcīgam, jāstrādā 12–14 stundas – tas bija normāli. Teiksim, sestdienā vai svētdienā astoņos no rīta sāka strādāt un tad «agrāk» – ap sešiem vakarā – beidza. Lai var uz balli paspēt «Ziemeļblāzmā». Steidzoties uz balli, vēl, jācērt mal ka (profesors rāda rētu uz rokas). Aizbrauc ar autobusu uz Duntes ielu, sašuj, roka kaklā, un aiziet – uz balli. 1. vidusskola jau ieaudzina to pašu: mēs esam gudrākie, labākie. Tevī audzina līderi. Futbolā – vārtsargs, hokejā – vārtsargs, kādus gadus pa sešām stundām dienā trenējos galda tenisā, boksā, – tur, kur tu esi viens pats, – pats uz ņemies atbildību, pats arī dabū pa degunu. Basketbolā uz laukuma nevarēju noturēties ilgāk par desmit minūtēm. Re gulāri tiku noņemts par rupju spēli... Kāpēc man jācieš par citu kļūdām, slinkumu vai stulbumu? Nu, nevajag man tās kolektīvās spēlītes. Mani bija «iemīļojusi» padomju armija – kā pabeidzu vidusskolu, tā mani gribēja paņemt uz Makarova jūras
karaskolu, bet es iestājos Universitātē ekonomistos. Vienkār ši zināju, ka tur gribu, – mana tēva brālis bija ekonomists, arī vecākais brālēns, māsīcas. 1961. gadā beidzu Ekonomikas un juridisko fakultāti, finansistus. Padomju varas gados, piemēram, vadīju ekonomikas nodarbības Augstākās tiesas tiesnešiem. Arī tagad mācām Augstākās tiesas tiesnešus par muitu, par nodokļiem. Pēc universitātes dabūju norīkojumu uz savas dzimtās kokzāģētavas plānu daļu. Pirms tam biju nokļuvis avīzē: «Students iesniedz priekšlikumu, kā par trim miljoniem var samazināt pašizmaksu.» Un labākais bija tas, ka šo priekš likumu arī realizēja. Kopā ar krāvējiem to visu izdomājām. Tautsaimniecības padomes kadru daļā notika diskusija, un es viņus nokaitināju. Viņi teica, ka ar manām pretenzijām viņiem darba priekš manis nav, un uz norīkojuma to arī uz rakstīja. Sāku strādāt zvejas ostā par krāvēju. Tur, kur biju līdz tam strādājis. Tur bija tikko pārskatītas izstrādes nor mas – 300 rubļu vietā maksāja 100. Pastāstīju brigādei, ka mums nepareizi raksta darba norīkojumus, paskaidroju, kā dā veidā varam saņemt 300–400 rubļu. Tad mani izsauca un teica, ka es esot noorganizējis streiku par to, ka padomju strādnieki tiekot krāpti ar nepareizu normēšanu. LU Eko nomikas un juridiskā fakultāte «nejauši» uzzināja, ka ne strādāju specialitātē, mani uzaicināja un piedāvāja divus amatus – Tautas kontrolē vai Rīgas Ģenerālā plāna birojā. Tā kā nebiju bijis pat oktobrēns, tad, protams, pirmajai iestā dei nebiju derīgs, un mani paņēma darbā Rīgas Ģenerālā plāna birojs. Tur strādāju kopā ar Vaideloti Apsīti, Gunāru Melbergu, Gunāru Asari u. c. Es biju vienīgais ekonomists, kas piedalījās Rīgas pilsētas pirmā ģenerālā plāna izstrādē. Arī tad aktuāls bija jautājums, vai vajag būvēt metro vai nevajag. Jau 1961. gadā bijām izstrādājuši, kādam jābūt pilsētas dzelzceļam, kādai jābūt pilsētas apbūvei, transpor tam utt. Kāpēc tagad nevarētu paskatīties, ko cilvēki radījuši pirms nepilniem 50 gadiem? Tas bija īss, bet milzīgi foršs laiks. Kad biju praksē kā ekonomists Rīgas autoelektropiederu mu rūpnīcā, iepazinos ar Paulu Dzērvi. Kā pirmais Latvijā strādāju pie diplomdarba par jaunās tehnikas ekonomisko efektivitāti. Oficiāli man bija cits vadītājs, bet faktiski to va dīja Dzērve. Apmēram pusgadu pēc studiju beigšanas viņš mani sameklēja un teica: «Mani jau vairs nekur šajā valstī nelaidīs, un tāpēc man ir vajadzīgs pāris jaunu, talantīgu puišu, kurus es varētu gatavot un mācīt, lai realizētu savas idejas.» Viņš teica: pēc 20 gadiem vai vēlāk, bet pienāks diena, kad Latvija būs neatkarīga valsts, un tad izrādīsies, ka visā valstī nav neviena ekonomista, neviena tautsaimnieka, kas var sakarīgi pateikt, kā Latvijai jāattīstās. Šajā laikā viņš jau strādāja Rūpniecības uzņēmumu projektēšanas institūtā, un es pieņēmu viņa piedāvājumu. 1961. gada 16. decembrī braucām ar viņa mašīnu, un uz Siguldas šosejas mūsu «Po beda» saskrējās ar smago auto. Visi, izņemot mani, gāja bo jā. To varētu uzskatīt par nelaimes gadījumu, ja vien tajā nebūtu viena otra neparasta sakritība... 1991. gadā Latvijas TV uztaisīja pirmo pārraidi par Paulu Dzērvi, par to, kā at brauca Hruščovs, par 1959. gadu... Pa vidu starp pāriešanu darbā pie Dzērves un Rīgas ģe nerālo plānu mani atkal gribēja savākt padomju armijā. Ma ni bija paredzēts apmācīt gaisa desanta karaspēka skolā iz veidotā speciālā virsnieku rotā, kas pakļauta tieši padomju armijas izlūkdienesta galvenajai pārvaldei, t. s. GRU. Tie ši pirms ārstu komisijas notika tā autoavārija. Kļuvu die nestam nederīgs, un armijas interese par mani beidzās. Arī piecu gadu stāžs ringā bija beidzies. Pēdējā cīņa bija 1961. gada 10. aprīlī ar tagad jau nelaiķi Gaidi Vanagu,
2008. gada 8. maijs seškārtējo Latvijas čempionu, viņa 100. cīņā. Tagad esmu dalībnieks Latviešu boksa veterānu klubā «Brek», kurā ir kādi četrdesmit vīri, kā Aloizs Tumiņš, Jānis Lancers, Jānis Lūsiņš, mūsu pašu Jānis Muižnieks... Bokss ir smags, ne žēlīgs sports. Bet – arī dziļi individuāls, tas iemāca cīnīties, atkal celties augšā, iet uz priekšu, asi reaģēt un īstajā brīdī arī spēcīgi sist. Kā man teica mediķi, bokss man izglābis dzīvību, jo, redzot, ka lidojam pretim nākošai smagajai ma šīnai tieši virsū, paspēju ieņemt aizsardzību. Boksēties vairs nevarēju, sāku spēlēt badmintonu, trenēt puikas «Ziemeļblāzmā». Labākais sasniegums – Remigijs Počs, kas kļuva par Latvijas čempionu, tagad – profesors, mūsu IEF dekāns. Kāds viņš ir darbā, tāds bija arī uz lau kuma – precīzs, fanātisks, varēja stundām atkārtot to, ko li ka izpildīt – cīnītājs, darba rūķis. Pēc avārijas aizgāju uz ZA Ekonomikas institūtu mā cīties aspirantūrā. 60. gadi – «komunisms ir padomju va ra plus visas zemes elektrifikācija plus tautsaimniecības ķi mizācija». Hruščova laiks. Septiņus gadus vadīju Latvijas ķīmiskās rūpniecības perspektīvo plānošanu. Tajā laikā uz cēla rūpnīcas Olainē, Daugavpilī, likvidēja penicilīna rūp nīcu utt. Zināju katru darbgaldu. Daudzi nezina, ko tik visu Latvijā negribēja uzbūvēt – piemēram, Daugavpils ķī miskās šķiedras rūpnīcas otro kārtu, kur būtu daudzi tūks toši strādnieku jāieved Latvijā. Mēs nobloķējām šo lietu. Panācām, ka ieviesa tehnoloģiju, kas ļāva samazināt ne pieciešamo strādnieku skaitu. Zivis Daugavā pie Daugavpils bija saindētas, jo upē ieplūda naftas produkti un dažādas indīgas ķimikālijas. Gribēja pie mums būvēt celofāna rūp nīcu ar milzīgi plašu t. s. mirušo zonu. Ventspilī gribēja uz taisīt kādu kaitīgo ražotni, bet nezināja, kur lai grūž no tekūdeņus. Kādam bija radusies ģeniāla ideja – 8 km jūrā pie Ventspils uztaisīt kanalizācijas vadu. Mēs teicām – vējš uzpūtīs, šo indi iepūtīs līcī, un te būs kapsēta. Mēs uztaisījām triku – sarēķinājām, cik izejvielu jāpiegādā, cik daudz būs produkcijas, un pierādījām, ka, lai varētu šo rūpnīcu nodrošināt, būtu jābūvē vēl viena sliežu josla; to ielikām kapitālieguldījumos, un tas, protams, izrādījās ekonomiski neizdevīgi. Gribēja būvēt slāpekļa minerālmēslu rūpnīcu. Motivācija – virsplāna produkcija paliks Latvijai, un to mēs varēšot izmantot lauksaimniecībā. Toreiz bija taut saimniecības ķimizācijas ēra, un to «paķēra» lietuvieši, uz būvēja rūpnīcu Jonavā, 1990. gadā tā uzsprāga, un rajons bija saindēts. Mums izdevās arī likvidēt superfosfāta rūpnīcu, kas indēja Mežaparku, koku galotnes tur jau bija nokaltušas. Mums ir jābūt pateicīgiem Miervaldim Ramānam, kurš ar savu gudrību un diplomāta spējām novērsa daudzas toreiz draudošas problēmas. Starp citu, līdz sava mūža pēdējām dienām viņš bija mūsu katedras profesors. Vēlāk nodarbojos ar Latvijas būvmateriālu rūpniecības un celtniecības pers pektīvo plānošanu. Šajos gados izstrādāju un 1968. gadā aizstāvēju disertā ciju par polimēru celtniecības materiālu ražošanas un iz mantošanas efektivitāti. Ja nemaldos, tā bija pirmā diser tācija PSRS par šiem jautājumiem, kurā tika izmantotas, kā toreiz teica, ekonomiski matemātiskās metodes un ESM. Pēc tam mani pārtvēra tikko izveidotais Latvijas PSR Ministru padomes Vadošo darbinieku un speciālistu starpnozaru kvalifikācijas celšanas institūts. Tur bija gana interesanti, jo no nulles bija jāveido jauna mācību iestāde. Nokļuvām pirmajā trijniekā, ko Maskavā sauca par «zelta trijstūri» – Maskava, Ļeņingrada, Rīga. PSRS delegāciju sastāvā braucu uz ārzemēm lasīt lekcijas un valdības delegāciju līmenī stāstīt, kā organizēt kvalifikācijas celšanu un pēcdiploma apmācību. Izdevās pabūt gan uz atomledlauža «Arktika», kurš pirmais bija sasniedzis Ziemeļpolu, gan uz Ziemeļu Ledus okeāna kara flotes lepnuma kreisera «Kirovs». Tā bija kolosāla skola, gadā pie mums mācījās astoņi, deviņi tūkstoši dažāda līmeņa vadītāju un speciālistu no visas PSRS. Sākumā vadīju katedru, tad fakultāti, biju prorektors, bet pēc deviņiem gadiem pildīju rektora pienākumus. Tad man piedāvāja atkal pilnīgi jaunu lietu – dibināt Ra
SVEICAM N0ZĪMĪGĀ DZĪVES JUBILEJĀ! jona plānošanas institūtu. Bet Izglītības ministrijas vadība rūpējās, lai palieku izglītības sistēmā. RPI rektors A. Veiss piedāvāja izvēlēties vienu no IEF četrām katedrām. Izvēlējos Celtniecības ekonomikas un organizācijas katedru. Pirms 29 gadiem tā bija viena no lielākajām profilējošajām katedrām RPI. Katedrā bija 23 štata mācībspēki, izlaidums – katru ga du aptuveni 120 cilvēku. Līdzi man atnāca V. Tupiņa, pro fesors N. Sprancmanis, ar kuriem kopā bijām nostrādājuši deviņus gadus kvalifikācijas celšanas institūtā. Bijām vie nīgā katedra, kurā visos mācību priekšmetos izmantojām lietišķās spēles. Mūsu mācībspēki brauca uz Kijevu uz kursiem par lietišķajām spēlēm. Ar profesoru A. Zvejnieku, kas strādāja mūsu katedrā, pārkārtojām Celtniecības minis triju, tās celtniecības trestus no viena saimniekošanas mo deļa uz otru. Reformu īstenojām lietišķo spēļu veidā. Kā prē miju dabūju iespēju nopirkt astoto žiguli. Tad celtniekiem noorganizēju kvalifikācijas celšanas kursus, un ar PSRS Iz glītības ministrijas svētību RPI dabūja atļauju nodarboties ar kvalifikācijas celšanu. Bija 1989. gads, gaisā bija jūtamas pārmaiņas. Sapratu, ka lielais bizness ir ārējā tirdzniecība, starptautiskie sakari. To mācīja tikai Diplomātu skolā, Ārējās tirdzniecības akadē mijā Maskavā, bet, lai tajā varētu iestāties, bija vajadzīga Komunistiskās partijas Centrālās komitejas rekomendācija, un tad vēl bija Ļeņingrada un Kijeva. Mācību plānus, stu diju programmas nedod, pasniedzēju nav. No nulles, no ne kā izveidoju ārējo ekonomisko sakaru specializāciju, vis pirms kā pēcdiploma apmācību. Pagarinājām mācību laiku, ieviesām jaunus priekšmetus, un pēc tam bija jāizstrādā dip lomdarbs par ārējiem sakariem. Mūsu pirmais šo speciālistu izlaidums notika septiņus mēnešus pirms attiecīgo spe ciālistu izlaiduma LU t. s. profesora Bojāra institūtā. Pa ralēli veicām atlasi pēc pirmā kursa. No 1991. gada sākās specializācija celtniecības ekonomistiem ārējos ekonomis kajos sakaros. Ārējie ekonomiskie sakari drīz kļuva par atsevišķu specialitāti. Jāmācās piecarpus gadu, jāapgūst divas svešvalodas, prakse ārzemēs, izveidojām svešvalodu docētāju grupu u. c. Starp mūsu absolventiem ir Latvijas Bankas prezidents I. Rimšēvičs, «Unibankas» prezidents Ozols, «Sampo bankas» prezidents Korneliuss un vēl trīs četri banku viceprezidenti, padomes priekšsēdētāji… Mū sējie strādā ASV, Vācijā, Zviedrijā u. c. Esmu lepns par viņiem. Tad pie horizonta parādījās muitas problēmas. Kopīgi ar dāņiem bijām nodibinājuši kokapstrādes uzņēmumu, vienu no pirmajiem kopuzņēmumiem Latvijā. Biju šā uzņēmuma prezidents līdz pat 1999. gadam. Vedām iekšā iekārtas, tās tika noturētas uz robežas 24 stundas. Aizgāju uz Muitas pārvaldi un divas dienas staigāju no kabineta uz kabinetu, kamēr nonācu līdz direktora vietniekam, kurš teica, ka tās ir manas problēmas – lasiet likumus, tad jums problēmu ne būs. Atbildēju, ka redzu, ka nevis man ir problēmas, bet gan viņiem un nu viņu problēmas ir kļuvušas par manējām. Lai man to nebūtu, es palīdzēšu tās viņiem risināt. Un tā 1994. gada februārī pēc Muitas pārvaldes lūguma sākām mācīt muitā strādājošos muitas specializācijā. Vien laikus veidojām muitnieku kvalifikācijas celšanas kursus. Un atkal bija tāpat kā ar ārējiem ekonomiskajiem saka riem: mācību programmas nav, studiju programmas nav, pa sniedzēju nav, pieredzes nav. Tajā pašā laikā, paldies Dievam, arī birokrātija vēl nebija sakārtojusi savas rindas, un bija iespējams daudz ko ātri realizēt dzīvē, vajadzēja tikai gribēt. Tagad esam uztaisījuši to, ko no mums pārņem pasaulē citās mācību iestādēs. Jau pieci seši tūkstoši mūsu muitnieku ir saņēmuši diplomus, gatavojam arī nodokļu speciālistus. Pašlaik mūsu katedrā ir apmēram 1000 studentu, kā arī ap mēram 1500 cilvēku ik gadu paaugstina kvalifikāciju. 1999. gada pavasarī saņēmu piedāvājumu – kļūt ne tikai par Latvijas Muitas šefu, bet arī par VID ģenerāldirektora pirmo vietnieku. Muitā darbojos gandrīz trīs gadus, kas aiz skrēja kā trīs mēneši. Tas bija laiks, kad noritēja samērā sma ga cīņa ar kontrabandu, kad bija jāpārkārto Latvijas muita
5
atbilstoši ES prasībām, kad Latvijai bija iestāšanās sarunas ES. RTU atgriezos 2001. gada augustā, bet jau septembrī ti ka slēgta sadaļa «Muitas administratīvā kapacitāte un mui tas likumdošana». Mēs laikam bijām pirmajā trijniekā no desmit valstīm, kas slēdza šo sadaļu. Likvidējām konvoju, ievedām garantiju sistēmu, izveidojām Baltijas vienoto tran zīta kontroles sistēmu. Tas bija traks laiks, toties – pamatīga skola. Kad atgriezos, man tuvojās 65 gadi. Iestājos par to, ka ne vajag vēl 65 gadu vecumā dzīt prom cilvēkus, ka viņi vēl var paspēt kaut ko labu izdarīt. Tas ne visiem, protams, patika… Taču nekas, izveidojām jaunu katedru – Muitas un nodokļu katedru. Izstrādājām profesiju standartus, jaunas studiju programmas, akreditējām tās uz maksimālo termiņu. Bet tad man atkal kļuva garlaicīgi, un sākām aktīvi sa darboties ar Pasaules Muitas organizāciju. 2005. gada sep tembrī parakstījām līgumu ar PMO ģenerālsekretāru, un ar to arī process sākās. Triju gadu laikā nu jau notiek trešā pasaules mēroga konference, izveidota PICARD program ma, ir atzīts, ka muitas izglītību var iegūt ne tikai speciālajās muitas akadēmijās, bet arī universitātēs, izveidojām Starp tautisko muitu universitāšu apvienību (INCU), kas reģistrēta Kanberā (Austrālija), esmu šīs organizācijas menedžmenta komitejas loceklis. Tagad šajā organizācijā ietilpst jau četr desmit universitātes un muitas akadēmijas no dažādām pa saules valstīm. Kopā ar PMO nodibinājām un izdodam žur nālu «World Customs Journal», esmu žurnāla redakcijas padomes loceklis. Esmu iecelts arī par PMO padomnieku muitas izglītības jautājumos. Visas pasaules muitniekiem ir ļoti daudz kopēja, lai gan pastāv nacionālā specifika. Mēs, pieci seši cilvēki PMO, iz strādājām vienotus profesijas standartus visām pasaules muitām, šogad jūnija pēdējā nedēļā tos paredzēts apstiprināt PMO 172 dalībvalstu gadskārtējā sesijā. Nodarbojamies ar stratēģisko preču kontroles pilnveido šanas jautājumiem kopā ar ASV Nacionālās kodoldrošības administrāciju, Latvijas Radiācijas drošības centru, LR Ār lietu ministriju, esam uzrakstījuši vairākas grāmatas, iz veidojām muitniekiem stingru apmācības sistēmu. Mūsu muita pasaulē augsti kotējas attiecībā uz stratēģisko preču kontroli. 2006. gadā sadarbojāmies ar amerikāņiem interne ta noziegumu apkarošanas apmācībā. Mācījām metodes, kā novērot un intervēt cilvēkus. Mācām arī riska analīzi. Muitā faktiski notiek prātu sacensība. Ir desmiti, simti, tūkstoši cilvēku visā pasaulē, kuri ķer pārkāpējus, un desmiti, simti, tūkstoši un miljoni, kas mēģina bēgt. Un tas, kas bēg, vien mēr ir mazliet priekšā tam, kurš ķer. Tāpēc ir labi, ja zi ni riska analīzi, esi izrēķinājis un jau sagaidi pārkāpēju. Muitniekam ir ļoti daudz jāzina. Mēs esam vienīgie pasaulē, kuri stratēģisko preču kontroli ir izveidojuši kā atsevišķu mācību priekšmetu studentiem.
6
STARPTAUTISKĀ SADARBĪBA/SVEICAM!
2008. gada 8. maijs
Starptautiskā izstāde «Hannover Messe 2008»
Laila Eliņa, RTU Inovāciju un tehnoloģiju pārneses centra vadītāja Vācijā, Hannoverē, no 21. līdz 25. aprīlim notika ikga dējā starptautiskā izstāde «Hannover Messe 2008». Šo gad izstādē piedalījās 5100 dalībnieku no vairāk nekā 60 valstīm un apmeklētāju skaits sasniedza 200 000. Izstāde «Hannover Messe» ir pasaules lielākais indus triālais gadatirgus ar 60 gadu ilgu vēsturi un pieredzi. Tā ir iespēja sastapt dalībniekus un apmeklētājus no visas pa saules, veidot kontaktus, paplašināt redzesloku, dalīties pie redzē, iegūt jaunus klientus un atrast sadarbības partnerus. Izstāde tika atklāta ar krāšņu ceremoniju pilsētas Kong resu centrā. Šā gada partnervalsts bija Japāna – viena no pa saules līderēm inovāciju un jauno tehnoloģiju jomā, valsts ar bagātu vēsturi, tradīcijām un kultūru. Atklāšanas cere monijā savijās Eiropas un Austrumu dziesmas, dejas, mūzi ka, multimediju māksla. RTU Hannoverē pārstāvēja zinātņu prorektors akadēmi
ķis Leonīds Ribickis, Elīna Ločmele (Zinātņu daļa) un šo rindu autore. Izstādes laikā bija iespēja apmeklēt dažādas halles, kas veltītas šādām tēmām: ● «Subcontracting» – piegāde un kooperācija; ● «Research & Technology» – zinātniskā pētniecība un tehnoloģijas; ● «Energy» – tehnoloģiju integrācija, enerģijas efektivi tāte un apgādes drošība, atjaunojamās enerģijas; ● «Industrial Automation» – ražošanas procesu auto matizācija; ● «Power Plant Technology» – enerģētikas rūpniecības tehnoloģijas; ● «Pipeline Technology» – cauruļvadu un kanalizācijas tīklu plānošana, būve, automatizācija, atjaunošana; ● «Digital Factory» – integrēti ražošanas procesi un IT risinājumi; ● «Micro Technology» – mikrosistēmu tehnoloģijas, sen sori, lāzertehnika un nanotehnoloģijas. Īpašu iespaidu atstāja bērnu un jauniešu jaunradei veltītie
«TecToYou» pasākumi, kas notika atsevišķā hallē un bija or ganizēti ar mērķi veicināt interesi par tehnoloģijām un ro sināt jauno paaudzi nākotnē izvēlēties inženiera karjeru vai kādu citu tehnisko specialitāti. Pasākumā notika daudzas interesantas aktivitātes, saistošas lekcijas ar praktiskiem demonstrējumiem, dažādi konkursi un sacensības, radošās laboratorijas. Šādi pasākumi ir viena no iespējām ilgtermiņā risināt problēmu, kas skar daudzas pasaules valstis, – augsti kvali ficētu inženieru un tehnisko speciālistu trūkumu un jaunās paaudzes rezervēto interesi par eksaktajām zinātnēm. RTU pārstāvji, iepazīstot jaunākās tehnoloģijas un dažā du jomu novitātes, paralēli veidoja starptautiskus kontaktus, prezentēja universitāti, informējot par RTU sasniegumiem un zinātnes potenciālu, kā arī ieguva jaunu informāciju un radošas idejas. «Hannover Messe 2009» (http://www.hannovermesse. de/) notiks no 20. līdz 24. aprīlim Hannoverē, nākamā gada partnervalsts būs Koreja.
«Visnegantākais cīnītājs par savu taisnību»: Saruna ar profesoru Aivaru Krastiņu Mūsu starptautiskā sadarbība paplašinās nemitīgi. Pēdējo pāris gadu laikā esam mācījuši muitniekus gan Ugandā, gan Nepālā, maijā paredzēta muitnieku apmācība Ruandā par cīņu pret korupciju muitā un tās iekšējo drošību. Pašreiz vei cam izpētes darbu, lai ar mūsu līdzdalību izveidotu muitas koledžu Nigērijā, sadarbībā ar Nīderlandes kolēģiem piedalītos Finanšu, nodokļu un muitas akadēmijas izveidē Ēģiptē. Paredzēts sniegt palīdzību muitas izglītības pilnveidošanā Ukrainā, Maķedonijā u. c. Nākamajos gados man nāksies aktīvi piedalīties dažādu valstu muitas izglītības iestāžu atbilstības izvērtēšanā atbilstoši PMO standartiem. Jāveic arī savi pienākumi VID, dažādās biznesa aktivitātēs u. c. Un nākas pašam secināt, ka dzīve ir par īsu, lai paspētu izdarīt visu, ko gribētos. Atšķirībā no uzskatiem jaunībā tomēr jāatzīst, ka dažādās jaunās idejas ir iespējams realizēt tikai tad, ja tev ir domubiedri, laba komanda, ar iniciatīvu bagāti un radoši, precīzi cilvēki, uz kuriem var paļauties. Un man šajā ziņā ir vienkārši laimējies.» Kā paātrināti skrienošos filmas kadros esam vērojušas gadu desmitus no profesora dzīves. Cilvēks – uguns, varētu sacīt. Visnegantākais cīnītājs par savu taisnību? Jā – droši vien, tikai šīs cīņas mērķis nav bijusi sildīšanās pašlabuma saulītē. Jautājām, kur profesors rod pārmaiņu pēc trauksmainās ikdienas, lai paša ugunī nesadegtu? «Biju fanātisks mednieks, bet nu jau gadus piecus mani par mednieku vairs nevar saukt. Tagad man patīk vērot dabu – tu vakarā sēdi tornī vai kokā, skaties, kā daba nomierinās,
kā iznāk dzīvnieks... Esmu redzējis, kā skrien trīsdesmit, četrdesmit brieži... Otrs – ātrums, asums, automašīnas – la bas automašīnas, ātras automašīnas. Domāju, ka pie tik raibas dzīves pati dzīve ir kā viens ho bijs. Te esmu ASV Muitas akadēmijā, te Briselē, Nepālā,
Ukrainā, Baltkrievijā, Apvienotajos Arābu Emirātos, te ne zin kur. Katru gadu septembrī nu jau kādus desmit gadus braucu uz Zviedriju. Uz omāru jeb lobsteru ķeršanas sezonas atklāšanu. Tāpat kā mums ir pīļu sezona, tā tur ir omāru sezona. Draugam ir vasarnīca Kungshamnā, un viņam kā vietējam ir tiesības 10 krītiņus laist jūrā, viens sver apmēram 17 kg. Braucam Ziemeļjūrā un 15–20 metru dziļumā laižam krītiņus ar lašu galvām. Lielākais vēzis, ko esam noķēruši,
bija 2,5 kg smags. Vārījām 50 minūtes, mēģinājām pa tri jiem apēst. Gadu nevarēju uz tiem skatīties, jau dzirdot vār du «lobsters» man kļuva nelabi. Tur nav svarīgs rezultāts, tur svarīgs ir process. Galu galā arī vietējais zivju tirgus nav smādējams… Arī braucieniem, piemēram, no Zviedrijas uz Norvēģijas fjordiem ar motorjahtu nav nekādas vainas. Tuvākais uzdevums – iet mācīties kursos, lai iegūtu jahtas vadītāja tiesības. Pērnvasar bijām Norvēģijā ķert foreles. Šovasar laikam braukšu lašus makšķerēt. Ķērpji, sūnas, klintis, akmeņi, mazi kociņi, krāčaina upe, un tuvākā «telefonbūda» – 30 km, respektīvi, punkts uz kalna, kur ir mobilajam zona. Man ļoti patīk zirgi. Kas var būt skaistāks par jājamzirgu! Pirms dažiem gadiem nācās zirgu pārdot (kļūstu vecāks, smagāks). Zirgs nav suns, kurš ir laimīgs, ka tu esi viņa saimnieks. Zirgs ir kā cilvēks vai vismaz daļa no tiem. Zirgs ir gatavs izlīst no ādas, lai demonstrētu, cik liels draugs viņš tev ir. Taču tas notiek tikai tik ilgi, kamēr tev kabatā ir vēl kāds burkāns. Vēl viens hobijs ir krāt anekdotes. Man, piemēram, ir anekdošu krājums krievu valodā astoņos sējumos, bet ar muitnieku anekdotēm ir tā – apmēram 40% ir vienādas, kas vēlreiz liecina – muitnieki visā pasaulē ir kā viena ģimene. Vai tad nav jauki, ja uz dažādām nejēdzībām var paskatīties caur anekdotes prizmu?» Mums ir tapis skaidrs, kāpēc profesora dzīves ceļš ir veiksmes ceļš. Viņu uz priekšu arvien ved doma: «Ir vaja dzīgs, lai nav rutīna, lai arvien ir kaut kas jauns, lai ir pir moreiz, lai ir problēmas, lai ir interesanti.»
7
INFORMĀCIJA
2008. gada 8. maijs
Konference par Polijas un Latvijas attiecībām Ivans Griņēvičs, Ilgars Grosvalds 7. aprīlī RTU un LU Latvijas Ķīmijas vēstures mu zejā atklāja starptautisku konferenci «Polijas – Latvi jas attiecības». To organizēja biedrība «Inflanty» (Rī ga) kopā ar Polijas biedrību «Inflanty» (Bidgošča). No Polijas bija ieradusies piecpadsmit zinātnieku liela delegā cija, ko vadīja Bidgoščas kultūras un zinātnes komitejas priekšsēdētājs Stefans Pastuševskis. Par Rīgas Politehniku ma (1862–1896) un Rīgas Politehniskā institūta (1896–1918) poļu mācībspēkiem referēja Ķīmijas vēstures muzeja vadī tājs Ilgars Grosvalds un biedrības «Inflanty» (Rīga) vadītājs Ivans Griņēvičs. Vecajā Rīgas Politehnikumā un Rīgas Politehniskajā ins titūtā strādājuši ievērojami poļu zinātnieki – tiltu būves spe ciālists, arī RPI vicedirektors (1897–1902) Benedikts Vo dzinskis, ķīmiķis, vēlākais Polijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķis Jans Zavidskis, celtnieks, Ventspils ostas būv nieks Mečislavs Šistovskis, mikrobiologs Stefans Bazarev skis, ūdens apgādes speciālists Adams Jenšs, mākslas vēs turnieks un skulptors Konstantīns Rončevskis, kas tēlniecību apguvis Francijā Rodēna studijā. Rīgas Politehnikumā un Rīgas Politehniskajā institūtā līdz 1918. gadam mācījušies ap 2000 poļu tautības studentu, to vidū Polijas Valsts prezidents, ķīmijas tehnoloģijas profesors Ignacijs Moscickis, izgudrotājs elektriķis Bruno AbdanksAbakonovičs, Ļvovas Politehniskā institūta profesors me hāniķis Adams Sluckis, Viļņas Universitātes profesors lauksaimnieks Edmunds Zaļenskis, Varšavas Politehniskā institūta rektors mehāniķis Česlavs Skotņickis. Pašlaik ar augstāko izglītību Latvijā ir saistīts Latvijas Lauksaimniecības universitātes Veterinārās fakultātes do cents Oļģerts Parčinskis. Viņa tēvs Česlavs Parčinskis (1896–1940) bija Polijas armijas pavēlnieka maršala J. Pild sudska adjutants. Oļģertam Parčinskim bijusi tā laime būt Polijas Valsts prezidenta I. Moscicka un maršala E. SmiglijaRidza tuvumā. Viņa tēvu 1939. gadā, iebrūkot Vācijas kara spēkam Polijā, cīņās ievainoja. Nospraužot demarkācijas lī niju, viņš nonāca padomju pusē, un viņu nošāva Hatiņā. Daugavpils Pedagoģiskās universitātes ķīmijas docenta Sergeja Gorska tēvs Vladimirs Gorskis līdz 1939. gadam bija Stefana Batorija Viļņas Universitātes docents, bet pēc 2. pasaules kara – Daugavpils Pedagoģiskā institūta dabas zinātņu docents. Ar interesi konferences dalībnieki izstādē iepazinās ar poļu zinātnieku sakariem ar Latviju, aplūkoja RPI mācīb spēka skulptora Konstantīna Rončevska meistarīgi veidoto RPI rektora profesora Paula Valdena krūšutēlu. Visvairāk viesus piesaistīja Polijas Valsts prezidenta Ignacija Mosc
Konferences dalībnieki Latvijas Ķīmijas vēstures muzejā. No kreisās (sēž): zinātņu doktori Romualds Kromplevskis, Ilgars Grosvalds, Stefans Pastuševskis un Andžejs Boguckis.
icka diplomdarbs «Malonhloretiķskābes iedarbība uz beta naftilamīniem». Šo darbu viņš izstrādāja organiskās ķī mijas profesora Karla Adama Bišofa vadībā vācu valodā 1891. gadā, bet nepaspēja aizstāvēt, jo bija iejaukts atentātā pret Polijas ģenerālgubernatoru J. Gurko un augstskolu pa beidza Anglijā. I. Moscicka diplomdarbu nejauši kopā ar ci tu absolventu darbiem atrada Rīgā kādā papīru izgāztuvē. Konferences turpinājumā Zooloģijas muzeja fondu glabā tāja Mudīte Rudzīte iepazīstināja ar tā plašo ekspozīciju. Notika poļu un latgaļu autoru I. Grinēviča un V. Madzuļa monogrāfijas «Latvijas zilie lopi» prezentācija. Var piebilst, ka, pateicoties dramaturgam Gunāram Priedem, kurš uz rakstīja lugu «Zilā», pamazām tiek atjaunota Latvijas zilās govs populācija. Konferences otrā daļa noritēja LU Zinātņu un tehnikas muzejā Raiņa bulvārī 19. Pie ieejas tā galvenajā zālē ir RPI absolventa poļu ģenerāļa Vladislava Andersa piemiņas plāksne. Referātus nolasīja zinātņu doktori R. Kromplevskis, A. Boguckis un maģistri V. Soboļevskis, P. Gončarovskis. Konferencē aktīvi piedalījās zinātniski literārā izdevuma «Świata Inflant» galvenais redaktors Stefans Pastuševskis,
Daugavpils avīzes «Millions» poļu rubrikas «Nasz Glos» redaktors Staņislavs Fiskovičs, vokālistes M. Leģeza un G. Vlasenko. Ar poļu izglītību Latvijā iepazīstināja LR Izglītības un zi nātnes ministrijas pārstāve Olita Arkle, bet ar Latvijas pil soņiem, kuriem piešķirti Polijas valsts apbalvojumi – Polijas vēstniecības otrais sekretārs zinātnes un kultūras jautāju mos Slavomirs Kravčinskis. F. Candera muzeja vadītāja Gunta Vilka parādīja Rīgas Politehniskā institūta karceri, kurā līdz 1903. gadam «augst skolas policija» sodīja studentus par dažādiem nodarīju miem, arī par pīpēšanu un dzeršanu. Te pabijuši arī poļu studenti. Šo vēsturisko telpu paredzēts restaurēt par Polijas valsts līdzekļiem. Konference noritēja poļu valodā. Pat Latvijas Ukraiņu sa vienības priekšsēdētājs Viktors Stefanovičs, par brīnumu visiem, uzrunāja auditoriju poļu valodā, kuru iemācījies, studējot LU. Arī pašlaik LU ir liela interese par poļu kultūru, 35 pirmā kursa studenti apgūst poļu valodu. Konference bija vēl viens solis uz priekšu Latvijas un Po lijas vēsturisko un draudzības saišu stiprināšanā.
Rīgas Tehniskās universitātes avīze
Ienāc! https://ortus.rtu.lv
Tavas studijas, tavs darbs, tavs e-pasts, tavs informācijas avots!
Redaktore Rūta Lapsa. Reģistrācijas apliecības numurs 0438. Redakcijas adrese: Kaļķu ielā 1–319, Rīgā, LV–1658. Tālr. 7089321, 7089023, e–pasts: ji@rtu.lv. JI var lasīt internetā: www. rtu.lv. Druka: SIA Landas. Metiens 1200 eks. Redakcijas viedoklis ne vienmēr sakrīt ar rakstu autoru viedokli. Par publicētajiem faktiem atbild rakstu autori.
8
Dekānu runas
RTU LIKUMI UN LĒMUMI/FAKULTĀTĒS
24. aprīļa sēdē Rektors akadēmiķis I. Knēts informēja: ● Notiek RTU studentu zinātniskā konference, un priecē lielais referātu skaits. Daļu no fakultāšu izvirzītajiem uzvarētājiem Senāta maija sēdē varēs apbalvot. Senāta nākamā sēde notiks 26. maijā. Pirmajā daļā notiks Nobela prēmijas laureāta Kurta Vītriha apbalvošana ar Paula Valdena balvu, otrajā – regulārā RTU Senāta sēde. ● Ir iznākusi jaunā grāmatiņa par RTU doktorantūru, kas informē, ka mums ir 274 dokto ranti. Jāseko, kā pildīsies viņu promocijas darbu aizstāvēšanas plāns. Dekāniem jāpārbauda, vai visi doktoranti ir nodrošināti ar darba vietu fakultātē. ● Saņemta informācija par Trento Universitātes (Itālija) starptautisko trīsgadīgo (ICT) doktoru skolu, kas meklē zinātniskos darbiniekus. Līdz 31. oktobrim šajā skolā var iestāties atbilstošs pretendents ar maģistra grādu. Stipendija – 1000 eiro mēnesī. ● Līdz 24. aprīlim fakultātēm bija jāiesniedz mācību prorektoram U. Sukovskim Eiropas radošuma un inovāciju gadam adresētās ziņas. ● RTU Civilās aizsardzības dienesta priekšnieks G. Tīss informējis rektoru, ka IEF, ETF, EEF un MLĶF nav norīkojušas atbildīgos par atsevišķiem objektiem, kā arī iesniegušas ēku stāvu evakuācijas plānus un rīcības plānus ugunsgrēka gadījumā. ● RTU administrācija saņēmusi IZM pārmetumus par to, ka vairāki ESF projekti nav iz mantojuši 1. ceturksnim plānotos līdzekļus. ● M. Zeltiņš informēja, ka 23. aprīlī visu šo projektu vadītājiem izsūtītas vēstules ar prasībām: 1) paskaidrot līdzekļu neizmantošanas iemeslus; 2) iesniegt finanšu līdzekļu ap gūšanas plānu līdz projekta darbības beigām. 1. RTU Atvērto durvju diena 12. aprīlī. (U. Sukovskis, A. Kārkliņš) Pirmsstudiju nodaļas vadītājs A. Kārkliņš informēja, ka otrā Atvērto durvju diena šajā gadā notiks 10. maijā. Statistikas dati rāda, ka 12. aprīlī Atvērto durvju dienu apmeklējuši aptuveni 1000 interesentu, fakultātes – 700, kas nav mazāk kā pagājušā gadā. Autobusu braucieni arī bija optimāli. Fakultāšu viedokļi par jauno kārtību ir atšķirīgi, tāpēc būtu liet derīgi pēc kopējā pasākuma organizēt fakultāšu pārstāvju tikšanos. Studentu dalību gan varēja vēlēties atraktīvāku, Lielās aulas apgaismojums varēja būt la bāks. 2. Latvijas Augstskolu rektoru padomes 18. aprīļa sēdē izskatītie jautājumi. (I. Knēts) Rektors informēja, ka sēdē apspriesta Augstākās izglītības likuma jaunā redakcija. Finan šu ministrija iebilst pret ēku un zemes nodošanu augstskolām īpašumā. Studentu apvienība iebilst pret tikai valsts valodas lietošanu izglītībā. Eiropas Universitāšu asociācijas konferencē prasīta atvērtā pieeja (Open Access), kad vi sas uz žurnāliem nosūtītās jaunās publikācijas augstskolas uzreiz ievieto savās mājaslapās. Ir ideja veidot Eiropas doktorantūras padomi. Dalības maksa augstskolām – 1000 eiro gadā. 3. Situācija ESF un citu ES projektu ieviešanā un uzraudzībā. (M. Zeltiņš) Rektora vietnieks stratēģiskās attīstības jautājumos M. Zeltiņš informēja, ka fakultātēm izsūtītas tabulas par projektu problēmām. Daudzi projektu vadītāji pievērš uzmanību un cen šas risināt saskaņošanas problēmas, lai izslēgtu iespējamās kļūdas. Nopietni jāizskata jau
tājumi par darba samaksu un darba laika uzskaites sistēmu. Jāveic līgumu formu izmaiņas un jāveido procedūru apraksts. 7. maijā notiks IZM, EM, RTU un LU pārstāvju sanāksme par tehnoloģiskā parka attīs tību. Lai pierādītu ieinteresētību, ir jāparaksta protokols ar LU. Kopā ar Saimniecisko dienestu tiek gatavotas speciālas tabulas, ko izsūtīs fakultātēm, lai apzinātu viņu vēlmes un vajadzības. Pēc saņemtajiem datiem modelēs, ko finansēt no ERAF līdzekļiem, ko no valsts investīcijām, ko no pašu ieņēmumiem. Rektors informēja, ka no 1. oktobra 19% līdzekļu tiks koncentrēti fakultāšu gaiteņu, jum tu, siltumtīklu u. c. remontdarbiem. Lai izmantotu šos līdzekļus, atbilstošie projekti jāie sniedz rektora vietniekam saimnieciskajos jautājumos A. Rubenim. 4. RTU pašreizējais finansiālais stāvoklis. (R. Taraškevičs) Kanclers R. Taraškevičs informēja, ka aprēķinātas 2. semestra maksas studentu naudas. Ir sadalīti 2,3 milj. latu, t. sk. 1,3 milj. darba algām. Šodien nauda jau ir pieejama maksāšanai. Dekāniem kanclers lūdza pārdalījumu izmaiņās precīzi norādīt trīs lielumus: 1) summu; 2) no kādas struktūrvienības; 3) kādai struktūrvienībai. Lai neveidotos nevajadzīgi līdzekļu uzkrājumi, vajag laikus veikt izmaksas. Rudenī darba algas pieaugs par aptuveni 14%. 5. Uzņemšanas plāns augstākā līmeņa studijās 2008./2009. studiju gadā. (U. Su kovskis) Mācību prorektors U. Sukovskis informēja, ka dekāniem ir izsūtīts attiecīgais Senāta lē mumprojekts. Kopskaits ir lielāks nekā pērn, sadalījumu var nedaudz mainīt, redzēs, cik pieteikumu saņems. Prorektors lūdza dekānus iesniegt ziņas, cik studentu no maksas stu dijām pārcelti uz valsts finansētajām studiju vietām, lai aizpildītu atbrīvojušās vietas. 6. RTU zinātnisko rakstu publicēšanas gaita. (B. Grasmanis) Zinātņu prorektora vietnieks B. Grasmanis informēja, kā pa gadiem iznākuši RTU zi nātniskie raksti. Ražīgākie: DITF – 33, TMF – 25, EEF – 21. Parādījusies tendence dažām specialitātēm atdalīties no sērijām un sākt savu, piemēram, arhitekti atdalījās no būvniecī bas, ģeomātika – no būvniecības. 7. Senāta 28. aprīļa sēdes darba kārtība. (M. Jure) Senāta priekšsēdētāja M. Jure informēja par 28. aprīļa Senāta sēdes darba kārtību. 8. IT izmaksu segšana. (Z. Zitmanis) Rektora vietnieks IT jautājumos Z. Zitmanis informēja, ka sagatavoti priekšlikumi par ēku datu pārraides tīkla izmaksām. Izstrādāti trīs varianti: 1) pamatojoties uz grāmatvedī bā reģistrēto datoru skaitu; 2) proporcionāli finansējumam; 3) atbilstoši darbinieku skaitam. Pirmajā variantā ir konstatētas problēmas, otrajā – prognozējams ir tikai studiju finansē jums, bet zinātniskais ne, trešajā – ievēros administratīvos un akadēmiskos darbiniekus, bet ne saimnieciskos. Visos variantos būs gan zaudētāji, gan ieguvēji. Pašreiz prasa iesniegt datus par katru datoru. Rektors informēja, ka jautājums apspriests Rektora padomē un atbalstīts otrais variants. Kanclers arī atbalsta otro variantu, ja ievēro arī zinātniskās bāzes finansējumu. Dekānu pa dome nolēma atbalstīt otro variantu. 9. IZM informatīvais izdevums (http://izm.izm.gov.lv/2483.html). Rektors informēja, ka šajā IZM informatīvajā izdevumā atspoguļoti visi jaunie likumi, dokumenti un uzstāšanās. 10. Latvijas Augstskolu rektoru padomes jaunā mājaslapas adrese (www. rektorupadome.lv). Turpina darboties arī Akadēmiskā informācijas centra adrese (www.aic.lv) ar izeju uz Rektoru padomes mājaslapu. M. E.
IEF «Pasniedzēju Gada balva» 24. aprīlī IEF studentu pašpārvalde rīkoja nu jau par tradīciju kļuvušo «Pasniedzēju Gada balvas» pasākumu. Jau labu laiku noritēja studentu anketēšana, un, apkopojot rezultātus, noskaidrojām, kuri mācībspēki šogad studentiem bijuši tīkamākie. Pasniedzēji bija nominēti astoņās kategorijās. Nominācijā «Stingrākais pasniedzējs» uzvarēja N. Semjonova, par «Interesantāko pa sniedzēju» tika atzīts A. Čevers, «Mūsdienīgākā pasniedzēja» godu izpelnījās I. Eriņš, «Labākais orators» – E. Gaile-Sarkane, «Gada inteliģence» – M. Šenfelde, nominācijā «Kā zivs ūdenī» par labāko tika atzīts V. Nešpors, «Studentu draugs» – K. Didenko un «Labākais vieslektors» – M. Ragainis. Bez šiem pasniedzējiem nominēti bija arī R. Al siņa, M. Buiķis, J. Ķipsna, J. Jakubāne, D. Ose, K. Ketners, I. Voronova, T. Tambovceva un I. Andersone. Uzvarētāji saņēma kausus, taču arī pārējie nominanti netika aizmirsti un saņēma diplomus. Divas nominācijas izvēlējās IEF Studentu pašpārvalde un IEF vadība. Par IEF SP sim pātiju kļuva fakultātes dekāns profesors R. Počs, savukārt par gada labāko pasniedzēju tika atzīta profesore I. Geipele. Pasākumu vadīja Anita Magazniece un Jānis Celitāns. «Pasniedzēju Gada balvas» oficiā lo daļu ar muzikāliem priekšnesumiem papildināja Juris Ludženieks. Pēc oficiālām runām sākās vakara otrā daļa, un mācībspēki kopā ar pasākuma organi zatoriem tika aicināti uz glāzi šampanieša. Tam sekoja sarunas un dejas dzīvās mūzikas pa vadījumā. Par to parūpējās Zemessardzes 52. kājnieku bataljona vokālā ansambļa «Junda» vadītājs Lauris Rudzītis.
2008. gada 8. maijs
2008. gada 8. maijs
9
STUDENTU LAPA
Iepazīsti jauno RTU Studentu parlamenta valdi 23. aprīlī RTU Studentu parlamenta biedri un ieinteresētie aktīvisti pulcējās uz vēlēšanu kopsapulci, lai ievēlētu RTU SP Valdi, kas ir RTU SP patstāvīgi funkcionējoša Kopsapulces ievēlēta izpildinstitūcija, kuru veido RTU SP prezidents un nodaļu vadītāji. Prezidenta kandidāts šoreiz bija tikai viens – Artūrs Zeps (IEF), kas jau kopš novembra ir veiksmīgi vadījis RTU SP. Ar balsu vairākumu 42 «par», 1 «pret» Artūrs Zeps tika ievē lēts par RTU SP prezidentu. RTU SP veido deviņas nodaļas ar dažādām kompetences jomām, un arī tām tika ievēlēti jauni vai atsevišķos gadījumos pārvēlēti iepriekšējie vadītāji, kas vēlējās turpināt sākto darbu. Likumdošanas nodaļa – vadītāja Kristīne Lele (ETF) Sabiedrisko attiecību nodaļa – vadītāja Anete Freimane (TMF) Kultūras nodaļa – vadītāja Ieva Lorence (EEF) Sporta nodaļa – vadītājs Ritvars Bērziņš (DITF) Sociālo lietu nodaļa – vadītājs Ervīns Šķesters (ETF) Ārējo sakaru nodaļa – vadītāja Līga Indriksone (IEF) Finanšu nodaļa – vadītāja Inese Poruka (IEF) FSP koordinēšanas nodaļa – vadītājs Aleksejs Rutkovskis (TMF) Studiju nodaļa – vadītāja Zane Skreija (MLĶF) RTU SP prezidents no jaunievēlētās valdes izvēlējās viceprezidentu, un pēc kopsapulces balsstiesīgo biedru apstiprināšanas par viceprezidentu iecelts Aleksejs Rutkovskis, Fa kultāšu studentu pašpārvalžu (jeb FSP) koordinēšanas nodaļas vadītājs.
Lūdzām jauno RTU SP valdi atbildēt uz vairākiem jautājumiem, lai tuvāk iepazītu cil vēkus, kas turpmāko gadu pārstāvēs studentu viedokli. 1. Viens teikums, kas tevi raksturotu. 2. Pastāsti par savu nodaļu un darbības jomu, jaunajām idejām un plāniem. Ar kā diem jautājumiem/problēmām strādā, un ar kādiem jautājumiem studenti var vērsties pie tevis? 3. Par ko gribēji kļūt bērnībā? Un kas šķita saistošs šajā profesijā/nodarbē? 4. Kādā studiju programmā studē? Kurā kursā? Un cik lielā mērā šā brīža studijas un darbs saistās ar bērnībā sapņoto profesiju? 5. Izvēlēties sirdij tuvāko no piedāvātajiem variantiem.
RTU SP prezidents Artūrs Zeps 1. Esmu mērķtiecīgs un, ja daru to, kas man patīk, – ielieku tajā sevi visu. 2. Mans darba lauks ir RTU SP nodaļu un komisiju vadītāji, kas realizē RTU SP galvenos uzdevumus. Ikdienā sekoju līdzi notiekošajam, lūkojos, vai tiek pildīts plānotais, cenšos pabikstīt tos, kas nedaudz atpaliek, un palīdzēt, ja kādam to vajag. Attiecīgi rūpējos, lai RTU SP nemitīgi darbotos un attīstītos. Svarīgākais, ko gribas realizēt, – lai komanda sastrādājas, nemitīgi pilnveido savas zināšanas, kā arī nebaidās izvirzīt lielus mērķus, ko, protams, arī vēlāk realizē. Pie manis var vērsties jebkurā jautājumā – ja pats nevarēšu palīdzēt, zināšu, kur meklēt speciālistu. 3. Bērnībā gribēju kļūt par šoferi – ļoti patika braukt ar automašīnu – patiesībā joprojām patīk sēdēt pie stūres, tiesa, par šoferi gan vairs nevēlos būt! 4. Studēju uzņēmējdarbību un vadību 3. kursā. Ir tā, ka studijās iegūtās zināšanas man pat ļoti palīdz, darbojoties RTU SP, taču ar to, ko vēlējos darīt bērnībā, tas gan nesasaucas. Kaut gan bērnībā gribēju vadīt automašīnu, tagad vadu RTU SP – kaut kas līdzīgs tur tomēr ir! 5. Tēja. Kaķi. Kečups. Piezvanīt. Proza. Teātris. Skatīties futbolu. Spēlēt basketbolu. Alternatīvo energoresursu izmantošana. «Times New Roman».
Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Anete Freimane 1. Iesauka Vabolīte (autors – Dainis Jakovels, TMF), un Vabolītes spēks izsaka pilnīgi visu. 2. SP Sabiedrisko attiecību nodaļa jeb SAN nodarbojas ar RTU SP tēla veidošanu un pucēšanu, lai galvenā mērķauditorija – RTU studenti, RTU administrācija un sabiedrība – zinātu par RTU SP. Tā ir gan informācijas sniegšana dažādos veidos, gan viedokļu noskaidrošana, gan prezentācijas materiālu un citu izdales materiālu veidošana, kā arī citas lietas, kas ko pumā cilvēkiem radītu pozitīvas asociācijas ar RTU SP. Pie manis var un vajag vērsties, ja tev ir ko teikt RTU vai sabiedrībai, taču nezini, ko un kādā veidā to darīt. Un arī tad, ja nav publikai nekas svarīgs sakāms, bet gribas vienkārši ar kādu parunāties. 3. Bija «dakteres periods», kad visas rotaļlietas ārstēju ar penicilīnu – vienīgo medikamen tu, ko tobrīd zināju. Pēc tam radās jau ilgstošāka vēlme kļūt par tramvaja vadītāju, jo man dikti patika tramvaji. Tie vienmēr bija tīri, nepārbāzti ar cilvēkiem un klusi, un vadītāja ka bīnē bija daudz interesantu pogu un kloķīšu. 4. Studēju Transporta un mašīnzinību fakultātē jeb «mehos» transporta sistēmu inženieri ju un esmu 2. kursā. Lai arī cik smieklīgi tas būtu, bet saistība ar bērnības sapņiem ir – esmu «mehos»! 5. Kafija. Suņi. Kečups. Piezvanīt. Proza. Teātris. Skatīties basketbolu. Spēlēt futbolu. Alternatīvo energoresursu izmantošana. «Times New Roman».
Likumdošanas nodaļas vadītāja Kristīne Lele 1. Termiņi palīdz sasniegt mērķus. 2. Jaunajā valdē esmu atbildīga par Likumdošanas nodaļu. Viens no uzskatāmākajiem darbiņiem ir fakultāšu studentu pašpārvalžu vēlēšanas gada beigās, kad studenti ievēl savus aizstāvjus RTU Studentu parlamentā. Tad vēl ir jāstrādā pie RTU SP iekšējās dokumentācijas, kā arī darbs ar RTU Senāta studentu frakciju, lai studējošo viedokli pārstāvētu lēmumu pie ņemšanā. Studenti pie manis var vērsties, lai rastu atbildi uz jautājumu: «Kā tad īsti ir?» Ja kādā situācijā (studiju, sociāla rakstura u. c.) studentam pašam ar savām zināšanām nav iespējams ieviest skaidrību, tad kopējiem spēkiem mēģināsim rast atbildi un risinājumu! 3. Bērnībā gribēju kļūt par skolotāju un aktrisi. Ja godīgi, neatceros, kāpēc man likās sais toša skolotājas profesija, bet aktrise vēlējos kļūt, jo tajā laikā Latvijā demonstrēja seriālu «Draugi» («Friends»). Uzskatu, ka tas ir pats lieliskākais seriāls, kas ticis uzņemts līdz šim. Ļoti iespaidojos no šī seriāla – draugu attiecības, patstāvīga dzīve un humors. Un ļoti vēlējos būt tāda, kā seriāla tēli, tāpēc arī domāju, ka varētu kļūt par aktrisi un spēlēt dažāda rakstura lomas. Kaut gan dzīvē jau tāpat dažkārt gadās kādu citu lomu spēlēt, nevis savējo. 4. Studēju ETF Telekomunikāciju studiju programmā. Bakalaura programmu esmu pa beigusi, tagad studēju 1. kursā maģistrantūrā. Manuprāt, bērnības sapņu profesijai un stu dijām saistība ir ļoti neliela. Ja nu vienīgi vēl ir priekšā visas iespējas kļūt par skolotāju (pasniedzēju). Es gan nekad mērķtiecīgi neesmu gājusi uz savu bērnības profesiju, tāpēc no visai mākslinieciskās aktrises profesijas esmu pievērsusies ļoti praktiskai un nepiecie šamai darbības jomai – sakariem, jo mūsu ikdienas dzīve nav iedomājama bez sakaru no drošinājuma, mobiliem, fiksētiem sakariem, interneta. 5. Tēja. Kaķi. Kečups. Aizsūtīt SMS. Proza. Teātris. Skatīties basketbolu. Spēlēt futbolu. Fosilo energoresursu izmantošana. «Times New Roman».
Kafija
Tēja
Suņi
Kaķi
Kečups
Majonēze
Piezvanīt
Aizsūtīt SMS
Proza
Dzeja
Teātris
Kino
Skatīties basketbolu
Skatīties futbolu
Spēlēt basketbolu
Spēlēt futbolu
Alternatīvo energoresursu izmantošana
Fosilo energoresursu izmantošana
Fonts «Times New Roman»
Fonts «Arial»
Kultūras nodaļas vadītāja Ieva Lorence 1. Aša, knaša, braša. 2. Kultūras nodaļa – darbības lauciņš ir dažādu pasākumu organizēšana gan ar vairākām augstskolām, gan iekšējie universitātes pasākumi. Šie pasākumi ir gan izglītojoši, gan izklaidējoši, gan labdarības pasākumi. Jebkurā gadījumā students var vērsties pie manis, ja nebūšu kompetenta atbildēt vai to risināt, tad noteikti atradīšu cilvēku, pie kura būtu jāvēršas ar attiecīgo jautājumu vai problēmu. 3. Bērnībā ļoti vēlējos kļūt par TV seju. Skatījos dažādus raidījumus un cerēju – kad iz augšu liela, mani arī varēs redzēt Latvijas Televīzijā. Iespējams, ka šī profesija likās tik sais toša, jo uz mani raudzītos visa Latvija un es kļūtu atpazīstama. 4. Studēju RTU EEF vides inženierzinātni, 2. kurss. Bērnībā nekad mūžā nevarēju pat iedomāties, ka studēšu RTU, kur nu vēl, ka šajā studiju programmā. Šī profesija nekādā ziņā nesaistās ar bērnības profesiju. Tāpēc jau tas ir tikai bērnības sapnis, jo zinām to, ka paies pāris gadu un sapnis atkal būs mainījies. 5. Tēja. Suņi. Kečups. Piezvanīt. Dzeja. Teātris/kino (abi – neatņemama dzīves sastāvdaļa). Skatīties basketbolu. Spēlēt basketbolu. Alternatīvo energoresursu izmantošana. «Times New Roman». (Turpinājums nākamajā «JI» numurā.)
10
RTU SP – 16
STUDENTU LAPA
25. aprīlī ar vērienu tika nosvinēta RTU Studentu parlamenta 16 gadu jubileja. Svi nības notika «Fashion Club», kas uz vienu nakti bija pārtapis par slavenā filmu tēla un ko miksu varoņa Betmena mājvietu. Arī svētku dalībniekiem bija jāpadomā par noskaņas ra dīšanu un jāierodas ģērbtiem melnā un piegulošā apģērbā. Pasākumu atklāja plkst. 20. Sveicieni, šampanietis, svētku kliņģeris, laba mūzika, patī kama gaisotne – viss, kā jau dzimšanas dienā pienākas. Nedaudz vēlāk visi ielūgtie viesi, kuri bija ļoti kuplā skaitā, nevienam īpaši neko nepaskaidrojot, tika iesēdināti autobusos un aizvesti uz Biķernieku autotrasi. Tur visus sagaidīja lielisks šovs, kurā sešas automašīnas veica dragreisa paraugdemonstrējumus. Automašīnu vadītājiem blakus sēdās jaunās valdes un vecās valdes biedri un sacentās, kurš būs ātrāks šajās sacensībās. Sacensību noslēgumā pēkšņi ieradās pats Betmens, kas sagādāja viesiem pārsteigumu – paņēma sev līdzi par lamenta prezidentu Artūru Zepu. Pēc tam sekoja krāšņi šovi un uzstāšanās uz «Fashion Club» galvenās skatuves. Ar priekšnesumiem svinību dalībniekus priecēja dziedātāja Elli U. Uzstājās arī dziedātājs no Anglijas un Šona deju studijas dejotāji. Apmeklētājus smīdināja arī klauns no cirka.
2008. gada 8. maijs
Šova noslēgumā bija vērojama ekskluzīva modes skate, kurā piedalījās jaunās valdes lo cekļi. Visu vakaru ar viesiem kopā bija arī pats Betmens. Dzimšanas dienas ballīte turpinājās līdz pat pulksten sešiem no rīta. Varam droši teikt, ka dzimšanas dienu Studentu parlaments nosvinēja godam. SP Kultūras nodaļa
Latvijas jaunieši pierāda savu konkurētspēju Baltijas Robotikas sacensībās Baiba Medne, Nākotnes izglītības centrs 15. aprīlī Starptautiskajā Ķīpsalas izstāžu centrā noslēdzās Zinātnes un tehnoloģiju diena «Robotika 2008», kur Baltijas Robotikas sacensībās Latvijas jaunieši apliecināja savu konkurētspēju ar kolēģiem no Igaunijas un Lietuvas. Robotikas sacensībām un robotu izstrādei Latvijā vēl ir īsa vēsture. Šis ir tikai otrais gads, kad notiek robotikas sacensības Latvijā, savukārt Igaunijā robotikas sacensības notiek jau kopš 2001. gada. Par spīti igauņu studentu pieredzei, tehniski vissarežģītākajā sumo 3 kg disciplīnā pirmā vieta tika Latvijas pārstāvjiem – komandai «Laidars», Latvijas Universitā tes Fizikas un matemātikas fakultātes studentiem (Jānim Timmam, Kasparam Balodim un Rūdolfam Bundulim) ar robotu «Izveicīgais Vepris». Igaunijas pārstāvji atzinīgi novērtēja Latvijas komandas tehnisko risinājumu, uzsverot acīmredzamo izaugsmi salīdzinājumā ar pagājušā gada rudenī notikušajām robotu sumo sacensībām. Tas nozīmē, ka «Robotika 2008» ir iegājusi starptautisku pasākumu saimē. Par spīti daža laba skeptiķa noliedzošajai attieksmei un skepsei, «Robotika» svin savu uz varas gājienu un turpina attīstīties. Šogad sacensībām pieteicās 170 dalībnieku, t. i., vairāk nekā 50 komandu no visām trīs Baltijas valstīm. Varbūt mēs tuvākajā nākotnē nesasniegsim ASV un Japānas līmeni, bet nedrīkstam nepamanīt jaunās paaudzes interesi, tehniskās pras mes un zināšanas robotu izstrādē un programmēšanā. Eiropas robotikas sacensību pārstāvis EUROBOT asociācijas ģenerālsekretārs Davids Obdržaleks atzinīgi novērtēja Latvijas jau nākās paaudzes konkurētspēju starptautiskā līmenī: «Lielu pārsteigumu mums izraisīja ga dos jauno dalībnieku skolēnu interese piedalīties sacensībās ar pašu radītiem robotiem. Ja pamatskolas skolēni var uzbūvēt spēcīgus līnijsekotājus un sumo robotus, tas liecina, ka pēc dažiem gadiem Latvijas komandas būs nozīmīgi konkurenti Eiropas līmeņa sacensībās.» Šogad Baltijas Robotikas sacensībās tika sasniegti jauni rekordi un gūtas uzvaras jau nās disciplīnās: «Līnijsekotāji šķēršļu trasē» un «Sumo Roomba». Sacensību galvenais ties nesis un RTU lektors Agris Ņikitenko sniedz ieskatu par sasniegtajiem rekordiem un sa censību izaugsmi: «Šīs sacensības bija ievērojamas un interesantas ar vairākiem zīmīgiem faktiem. Pirmkārt, tika būtiski uzlabots līnijsekotāju apļa laiks. Pagājušā gadā (Inovāciju arēnas pasākumā) nepārspēts palika robots ar vidējo apļa laiku ~9 sek. Šogad šis laiks tika uzlabots par vairāk nekā četras sekundēm! Tas nozīmē, ka kopā ar dalībnieku skaitu ir bū tiski palielināta tehnisko risinājumu kvalitāte. Otrkārt, tika pārstāvētas visas trīs Baltijas valstis. Turklāt līnijsekotāju disciplīnā uzvarēja Lietuvas pārstāvis ar minēto būtiski uzlabo to apļa laiku, «Sumo Roomba» uzvarēja pārstāvji no Igaunijas un «Līnijsekotājos ar šķērs li» arī uzvarēja pārstāvji no Igaunijas. Mani īpaši priecē tas, ka prestižajā un tehniski vissarežģītākajā sumo 3 kg klasē pirmā vieta tika Latvijas pārstāvjiem. Treškārt, ļoti pār liecinoši piedalījās skolēni! Viņi pierādīja savu interesi un spēju būvēt robotus, kas var pilnvērtīgi sacensties ar studentu un inženieru būvētajiem robotiem, un viņu vēlme būvēt robotus ir tikai augusi.» Igauņu un lietuviešu iegūtās godalgotās vietas liek aizdomāties mūsu pašu komandām. Latviešiem jāsaņemas uz 2009. gada sacensībām. Savukārt Latvijas Universitātes «fizmatu» puišu komanda «Laidars» bija nopietni konkurenti RTU un LLU studentiem. Līdzvērtīgi studentu un inženieru robotiem bija skolēnu radītie darbi. Sumo disciplīnā skolēnu klasē pirmo vietu izcīnīja Rīgas 1. ģimnāzijas puiši Ēriks un Jānis Zaharāni ar ro botu «Lācīc». Baltijas Robotikas sacensības bija projekta «Robotika 2008» centrālais notikums. Tomēr, lai skatītājiem un apmeklētājiem radītu plašāku ieskatu tehnoloģijās un robottehnikā, orga nizatori bija parūpējušies arī par citām aktivitātēm. Izstādes koordinators Dainis Jakovels:
«Izstāde bija kā papildinājums robotikas sacensībām, kur apmeklētāji varēja apskatīt augst skolu un uzņēmumu izmantotās tehnoloģijas un sasniegto. Ar augstskolu stendiem centā mies jaunajiem izstādes apmeklētājiem arī parādīt attīstības perspektīvas. Izstādes apmek lētāji varēja nobalsot par labāko stendu RTU Studentu parlamenta rīkotajā aptaujā, kur lielāko atzinību guva RTU ķīmiķi, «mehi» un LU «fizmati». Apmeklētājus piesaistīja arī putekļusūcēji-roboti «i-robot» stendā. Vislielākais prieks bija par gados jaunākajiem ap meklētājiem, kas mirdzošām acīm skraidīja apkārt. Cerams, ka šis pasākums kopumā viņus ieinteresēs un iedrošinās vairāk pievērsties eksaktām lietām.» Lielākajiem tehniskās jaunrades entuziastiem bija iespēja piedalīties RTU Elektroteh nikas un elektronikas fakultātes organizētājā «Robotino» darbnīcā. Darbnīcas vadītājs RTU EEF doktorants Vladimirs Ļeontjevs ir patīkami pārsteigts par darbnīcas rezultātiem: «Darbnīcas norises laikā visiem ieinteresētajiem jauniešiem tiek dota iespēja pārbaudīt savas tehniskās zināšanas, izmantojot «Festo» «Robotino» mobilo robotu. Zinošākajiem bija iespēja «likt» robotam iziet labirintu, bet tiem, kas saskārās ar robotu tehnoloģijām pirmo reizi vai kam bija neliela pieredze, tika dota iespēja pamēģināt vienkāršākus uzdevu mus. Ļoti patīkami atzīt, ka četriem dalībniekiem izdevās gūt panākumus un viņu padotie neapmaldījās labirinta sienās.» Kā saka Vladimirs: «Roboti uzvarēja labirintu ar talantīgu jauniešu palīdzību!» Kopumā darbnīcā savas prasmes izmēģināja 27 jaunieši, viņu vidū arī skolēni. Jāatzīst, ka tehniskā jaunrade Latvijā attīstās, un jaunieši izrāda interesi tajā aktīvi iesais tīties. Ir tikai jādod iespēja šiem jaunajiem, talantīgajiem un zinātkārajiem jauniešiem sevi pierādīt. Zinātnes un tehnoloģiju dienas «Robotika 2008» galvenie organizatori Nākotnes izglītības centra pārstāvji atzīst: «Mēs negribam izkonkurēt tādas tehnoloģiju lielvalstis kā ASV, Japānu vai Koreju, mēs nepretendējam uz pasaules ražošanas giganta statusu, pa gaidām mums tam nav ne līdzekļu, ne iespēju. Mēs tikai gribam palīdzēt radīt jaunu līderu paaudzi, cilvēkus, kas domā, dara un nebaidās īstenot savas idejas. Pamatkapitāls mums jau ir – tie ir talantīgie un spējīgie jaunieši. Viņiem ir idejas, un viņi zina pareizos risinājumus idejas realizēšanai dzīvē, viņi vēl nebaidās kļūdīties un neapstājas pēc pirmās neveiksmes. Šie jaunieši ir mūsu nākotne!» Baltijas Robotikas sacensības ir noslēgušās. Kādam tas bija kas jauns un nebijis, kāds gu va jaunus iespaidus un emocijas, kāds gaidīja ko vairāk. Mēs varam izvēlēties – gausties un sūdzēties, cik grūti mums Latvijā un cik lielā mērā atpaliekam no pasaules lielvalstīm, vai arī uzdrošināties, iesaistīties un rīkoties, lai uzlabotu situāciju. «Robotika 2008» organizatori, dalībnieki un apmeklētāji savu izvēli ir izdarījuši. Ja gribi mums pievienoties, tiekamies nā kamgad «Robotikā 2009»!
«Ieejam pavasarī 80. gadu mūzikas ritmos» jeb EEF Disko balle 9. maijā plkst. 21 Kronvalda bulvārī 1 EEF Lielajā zālē valdīs raibu kļošeņu, parūku un stikla bumbas mirgoņas virpulis, jo notiks Disko balle. Balles atklāšana plkst. 22. «Dreskods» – krāsas un parūkas. Atnākot tevi sagaidīs konkursi, balvas un dejas līdz rītam. Interesantāko tērpu valkātāji tiks pie jaukiem pārsteigumiem. Par nerimstošām dejām parūpēsies grupa «Butter in fly». Biļetes iepriekšpārdošanā Ls 2 (EEF pašpārvaldē Kr-1 324. kab.), uz vietas Ls 3. Gatavojies sesijai disko stilā! EEF SP
11
STUDENTU KLUBĀ UN KULTŪRAS CENTRĀ/SPORTS
2008. gada 8. maijs
Ļoti spraigi aizvadīta «RTU Vīru spēļu» 1. kārta, kurā «City Fitness» sporta zālē tika pārbaudīts puišu spēks un izturība Turiet īkšķus par savējiem, jo pārējiem ir iespēja vēl revanšēties 2. kārtā, kad tiks pārbaudīts puišu prāts, raksturs, sevis pasniegšana un attapība. Rīt, 9. maijā, RTU Mazajā zālē tiksies 19 puiši 2. kārtā, lai noskaidrotu 14 šā gada spēļu finālistus. Līderi pēc spēka un izturības pārbaudēm: Māris Pededzis, ETF Aleksandrs Aņiščenko, TMF Jānis Paeglis, EEF Kārlis Bokmanis, ETF Kalvis Cērps, IEF Rūdolfs Kroičs, BF Uldis Griķis, BF Haralds Gribusts, DITF Āris Auzāns, EEF Roberts Mednis, EEF Andris Broks, EEF Gints Laus, EEF Artis Riepnieks, ETF Eduards Cers, IEF Uldis Leškēvičs, IEF Mārtiņš Šteinbergs, IEF Dmitrijs Muhins, TMF Gatis Lapiņš, TMF Artūrs Kigitovičs, TMF
Edgars Vinters dzimis 1919. gada 22. septembrī Rīgā. Beidzis J. Rozentāla mākslas vidusskolu, profesionālo izglī tību ieguvis Latvijas Mākslas akadēmijā (1940–1944). Mākslinieks gleznojis gan eļļas, gan akvareļa, gan mono tipijas tehnikā. Kā savus skolotājus ar cieņu atceras V. Irbi, H. Grotusu, profesoru L. Svempu, A. Annusu, K. Miesnieku, J. Kugu, K. Ubānu. 33 savas dzīves gadus mākslinieks ir atdevis pedagoģijai, mācījis zīmēšanu vairākās Rīgas vispārizglītojošās skolās. Tas atļāva māksliniekam saglabāt izvēles brīvību, ko un kā gleznot. Mākslinieks ir izveidojis vairākus gleznu ciklus. Attēlojis tuvējos bērzus un purva motīvus ar sīkajām priedītēm un dī ķīšiem. Iemīļojis un gleznās attēlojis Ulbrokas apkārtni, Lie lās un Mazās Juglas krastus, Rīgas pievārtes ezerus, mežus un laukus, vasaras, rudeņus, sniegainas un aukstas ziemas, kūstošus sniegus un pavasarī plaukstošas lapas, ziedus un ziedu kompozīcijas. Gleznojis Vidzemes jūrmalu, A. Bri gaderes, A. Upīša, E. Birznieka-Upīša, R. Blaumaņa, brāļu Kaudzīšu un J. Jaunsudrabiņa dzīves vietas. E. Vinters par sevi saka: «Esmu dabas bērns un plenērists mākslā. Visi mani darbi radušies tieši dabā, vienā piegājienā dažādos laikos un dažādos apstākļos. Ļoti daudz ierosmju esmu guvis tepat – savā dzimtajā Purvciemā. Te it kā nav saistošu motīvu bagātības, bet katrs šejienes stūrītis mani piesaistījis.» J. Vinters glezno, lai apliecinātu – galvenais dzīves un darbības mērķis ir tiekties pēc gaismas un skaidrības!
Nāciet līdzi just!
Trešdienās plkst. 18 RTU Mazajā zālē, Kaļķu 1 7., 14., 21., 28. maijā un 4., 11. jūnijā
Vijas Vētras 85. jubilejai veltītie pasākumi
Vijas Vētras (ASV, Latvija) meistarklases * indiešu klasiskā deja Bharata Natyam un Kahak stilā * spāņu flamenko deja * Tai čī klase Dalības maksa par nodarbību: Ls 3.
Darbu izstādes «Gariņi» atklāšana izstāžu zālē «Rīgas mākslas telpa» 10. jūnijā plkst. 18. Jubilejas koncerts kopā ar draugiem koncertzālē «Ave Sol» 18. jūnijā plkst. 19. RTU Studentu klubs un Kultūras centrs, tālr. 67212477.
RTU Rektora kausa izcīņa krosā Ikgadējā Rektora kausa izcīņa krosā šogad notika no 21. līdz 23. aprīlim. Distances bija iekārtotas Ķīpsalā kolonā des apkārtnē. Ar laika apstākļiem paveicās – spīdēja saulī te. Sievietes startēja 500 m, savukārt vīrieši – 1000 m dis tancē. Krosā piedalījās 1246 vīrieši un 739 sievietes, kopā – 1985 studenti. Dalībnieku skaita ziņā tas ir rekords, pagājušogad krosu skrēja 1576 studenti. Sacensības raiti un organizēti vadīja Sporta katedras mā cībspēki. Pirmo triju vietu ieguvējas sieviešu konkurencē: Sallija Bitīte (BF 2. kurss, trenere G. Poļakova, izvēlētais sporta veids – estētiskā vingrošana) – 1:33; Lāsma Cīrule (BF
Edgara Vintera gleznu izstādes «Ziedi, mana Latvija» atklāšana 13. maijā plkst. 17.30 RTU Mazajā zālē, Kaļķu ielā 1
1. kurss, L. Lisikova, peldēšana) – 1:37; Anna Dubrovska (DITF 2. kurss, O. Bogdanova, volejbols) – 1:37. Pirmo trīs vietu ieguvēji vīriešu konkurencē: Juris Šums kis (BF 1. kurss, V. Bonders, vieglatlētika) – 2:56; Jevgēnijs Stepanovs (TMF 2. kurss, L Lisikova, peldēšana) – 2:57; Ar tis Hermanis (EEF 1. kurss, R. Jasūns, volejbols) – 2:58. Komandu kopvērtējums pa fakultātēm (sievietēm): 1. BF – 16:58 2. APF, MLĶF – 16:59 3. EEF – 17:16 4. TMF – 17:48 5. DITF – 18:00 6. ETF – 18:26
Savukārt RTU Mazajā zālē, Kaļķu ielā 1, līdz 12. maijam varat vēl paspēt aplūkot RTU studentu fotokonkursa «Ma de in RTU» laureātu fotogrāfijas! Vēlāk izstāde būs ap skatāma RTU Zinātniskajā bibliotēkā.
Attēlā: «Domas lido...», autors Jānis Černajs, IEF doktorants, uzvarētājs kategorijā «Tas lido...».
7. IEF – 20:16 Komandu kopvērtējums pa fakultātēm (vīriešiem): 1. BF – 30:33 2. EEF – 31:22 3. TMF – 31:47 4. IEF – 31:51 5. ETF – 32:06 6. DITF – 32:12 7. APF, MLĶF – 32:14 Visi krosa rezultāti apskatāmi www.rtu.lv. P. S. Šogad – kā nevienu citu gadu – notika interesants atgadījums: viens no krosa dalībniekiem (šoreiz vārdā ne sauksim) daļu no 1000 m veicamās distances slepeni veica ar motorolleru... Tiesneši pamanīja šo gadījumu, un «gud rinieks» tika diskvalificēts. Arī tā mēdz gadīties – bez kuri oziem neiztikt! Sporta katedra
12
STUDENTU LAPA
2008. gada 8. maijs
RTU jauno dizaineru modes skate «Ķīpsalas pavasaris 2008» 28. aprīlī RTU Lielajā zālē, kas, kā arvien šajos sa rīkojumos, bija modes speciālistu un interesentu pārpil dīta, notika gadskārtējā RTU Tekstilmateriālu tehno loģiju un dizaina institūta studentu sagatavotā modes skate «Ķīpsalas pavasaris 2008», kurā piedalījās 34 RTU jaunie apģērbu dizaineri ar 29 kolekcijām. Divarpus stundu ilgā raibā krāsu un formu virpulī mijās interesantas un vērtīgas (atstarotāji tērpos) idejas, sievišķīgs trauslums, vīrišķīgas neatkarības vēsmas, audumi, kas šķi ta kā tikko noņemti no gleznotāja molberta, tērpi, kuri šķi ta čaklas rokdarbnieces darināti, un tērpi, kuru tapšanu, iespējams, konsultējis smalkas elektronikas speciālists. Uz «mēles» savu pirmizrādi piedzīvoja pat suns! Šā gada modes skate ir apliecinājums tam, ka jaunie teks tilmateriālu tehnoloģiju un dizaina studenti veiksmīgi sa darbojas ar modes industrijas pārstāvjiem – trīs studentu modes skatē demonstrētās kolekcijas tapušas sadarbībā ar tā diem apģērbu ražošanas uzņēmumiem kā SIA «Solutions», SIA «Irve» un a/s «Nybo Jensen Konfektion». «Ķīpsalas pavasaris 2008» bija jau ceturtā RTU studentu modes skate. Iepriekšējās trijās modes skatēs jau bija gūta pieredze un skatītāju un pieredzējušu modes dizaineru atzinība. Kolekciju veidotāju modes skatē pārstāvētā pro fesionālā bakalaura studiju programma «Materiālu teh noloģija un dizains», kā arī profesionālā maģistra studiju programma «Materiālu dizains un tehnoloģija» guvusi arī augstu starptautiskas ekspertu komisijas vērtējumu. Lai arī uzteicami šķita ļoti daudzi tērpi, un tikai visu tērpu kopums to dažādībā radīja acij tīkamu kontrastu un, iespējams, arī fonu, uz kura izcelties izteiksmīgākajiem, balvu nekad nav tik daudz, cik dalībnieku. Paldies visiem dalībniekiem, kuri radīja skatītājiem šos brīnišķīgos svētkus laikā, kad sākas lielā pavasara ziedēšana ne vien dabā, bet arī tērpos, un sveicam uzvarētājus! ● Tatjana Petrova saņēma SIA «Solutions» balvu; ● Inesei Parkovai par izcilu darba procesu, skiču kvalitā ti un lielisku darba rezultātu Dizaina un tekstilizstrādājumu tehnoloģiju profesoru grupas balvu pasniedza profesore Sil vija Kukle; ● Profesore Ausma Viļumsone pasniedza Apģērbu un tekstila tehnoloģiju katedras balvu Annai Putniņai par mo des skates titultērpu; ● «Red Bul» pasniedza balvu Dainim Skutelim, Annai Putniņai un Lienei Dejus; ● TC «Mols» balvā pasniedza iespēju skates dalībniekiem prezentēt savus tērpus piecos TC «Mols» stendos līdz maija beigām. Tekstilmateriālu tehnoloģiju un dizaina institūts izteica atzinību Irinai Dzinējai par kolekcijas ekoloģiskumu (ko lekcijas izgatavošanai izmantoti auduma atgriezumi) un Maritai Visminai par kolekcijas aktualitāti (kolekcijas māks linieciskajā noformējumā izmantoti atstarojoši elementi). Tekstilmateriālu tehnoloģiju un dizaina institūts izteica pateicību: ● SIA «Solutions» vadītājai Gintai Ozoliņai par iegul dījumu skates tapšanā; ● docentei Skaidrai Deksnei un Dainai Šķiņķei par ko lekciju vadīšanu un skates organizēšanu; ● Inesei Zinčenko par modeļu darba organizēšanu; ● Andrejam Bukalovskim par horeogrāfiju Padies uzņēmumiem «Solutions», «Rita», «Irve» un «Nybo Dobele» – pirmo gadu ir tapušas kolekcijas sadarbībā ar ražošanas uzņēmumiem. Docente Skaidra Deksne pateicas visiem, kas palīdzē juši organizēt skati, īpaša pateicība modelēm! Ar nepacietību gaidīsim nākamos pavasara modes svēt kus Ķīpsalā!