Nr 19 09 05 2002 by Rīgas Tehniskā universitāte

Nr. 19 (1218) 09.05.2002.

RTU avîze iznåk kopß 07.02.1959.

Sveicam IEF 35 gadu jubilejå! RTU Padomnieku konvents

2. lpp. 3. lpp.

Rīgas un Brēmenes sadarbība Panākumi sportā Latvijas labākajā studentu pašpārvaldē – RTU SP

11. lpp.

12. lpp.

Rektors informé 29. aprî¬a Senåta sédé rektors akadémi˚is I. Knéts: ➪ Apsveica jaunos RTU senatorus – DITF InΩeniermatemåtikas katedras vadîtåju docenti Intu Volodko un Dzelzce¬a transporta institüta direktoru profesoru Péteri Balckaru. ➪ Sañemts oficiåls dokuments no Rîgas domes, kas apstiprina ékas Ka¬˚u ielå 1 piederîbu RTU. Gar Jaunielu un Mazo Jaunielu var tikt realizéta apbüve. ➪ 30. aprîlî pirmo reizi sanåks RTU Padomnieku konvents, kurå universitåtes vadîba iepazîstinås padomniekus ar Augstskolu likumå norådîtajiem padomnieku pienåkumiem un universitåtes problémåm un ievélés ßå konventa priekßsédétåju. ➪ Ir nodibinåts RTU Attîstîbas fonds, kurß ir tiesîgs pieñemt mér˚ziedojumus. Dekåniem ir jåsagatavo konkréti priekßlikumi fakultåtes attîstîbas plånu îstenoßanai. ➪ Ir veikts valsts budΩeta finanséto studiju vietu skaita sadalîjums pa jomåm un programmåm. Finanses tiks dalîtas proporcionåli studéjoßo vietu sadalîjumam, un, cerams, jau jünijå zinåsim struktürvienîbu algu fonda apjomu nåkamajam måcîbu gadam.

2002. gada 9. maijs

➪ Veiksmîgi noritéjusi RTU informåcijas diena. Rektors pateicås visiem, kuri tajå aktîvi piedalîjußies. Pirmsaugstskolas un informåcijas da¬as darbinieki popularizéjußi müsu universitåti arî vairåkås Latvijas pilsétås, tåpéc varam cerét, ka ßovasar reflektantu RTU netrüks. ➪ No astoñåm fakultåtém seßas izvéléjußås akadémisko studiju shému – 3 + 2, MLF shému – 4 + 2, atseviß˚a shéma ir AF. Vél nepiecießams iepazîties ar LU ˚îmi˚u izvéli. ➪ Rektors un måcîbu prorektors guvußi jaunas idejas, piedaloties darba seminårå Turcijå (red. piez. – skat. 4. un 5. lpp.), kurå izskatîta jaunu studiju programmu izstråde, ievérojot darba pieprasîjumus un darba devéju vértéjumu. Senåta Studiju kvalitåtes komisija centîsies ßîs idejas îstenot arî RTU. ➪ Notikußas pirmås Brémenes universitåtes dienas RTU (red. piez. – skat. 3. lpp.). Ma©istra studiju piedåvåjumi, kå arî iespéja iziet praksi Siemens uzñémumos Våcijå galvenokårt adreséti TMF. ➪ 15. maijå îpsalå notiks Nacionålo aizsardzîbas spéku diena RTU ar mér˚i piesaistît jaunießus militårajai izglîtîbai. ➪ Dekånu padome vienojusies, ka tiks izdots rektora rîkojums par konkrétåm profesora grupåm, kurås nepiecießama reorganizåcija. M.E.

RTU Padomnieku konventa pirmå séde

30. aprîlî Mazajå zålé notika RTU Padomnieku konventa pirmå séde, kurå padomnieki uzklausîja rektora, prorektoru un kanclera îsus ziñojumus. Müsu augstskolas Padomnieku konventa saståvå ir: Vitålijs Aißpurs, Arcus Elektronika direktors, Normunds Bergs, Fortex direktors, Andris Bérziñß, a/s Latvijas Unibanka prezidents, Gundars Bérziñß, LR finansu ministrs, Adrians Dåvis, a/s Latvijas Gåze prezidents, Andris Deniñß, INVEST–Rîga prezidents, Juris Ekmanis, LZA viceprezidents, LZA Fizikas un tehnikas noda¬as priekßsédétåjs, Fizikålas ener©étikas institüta direktors, Vitålijs Gavrilovs, a/s Aldaris prezidents, Guntis Grübe, Valsts zemes dienesta ©eneråldirektors, Viktors Kårkliñß, Latvijas Ce¬inieku asociåcijas valdes loceklis, a/s Una prezidents, Edvîns Karnîtis, LR ekonomikas ministra padomnieks, Sabiedrisko pakalpojumu reguléßanas komisijas (SPRK) padomes loceklis, Aivars Kreituss, Rîgas domes Attîstîbas komitejas priekßsédétåjs, Ojårs Krümbergs, Tieto Konts mårketinga un pårdoßanas direktors, Viktors Kulbergs, Tirdzniecîbas un rüpniecîbas kameras prezidents, Aigars Me¬ko, valsts a/s Latvenergo viceprezidents,

Jånis Naglis, SIA Jånis Naglis îpaßnieks, Viktors Puriñß, Latvijas Büvnieku asociåcijas prezidents, Vilnis Rantiñß, Latvijas Maßînbüves asociåcijas prezidents, Ilmårs Rimßévics, Latvijas Bankas prezidents, Vitålijs Skrîvelis, Grindeks Aktîvo farmaceitisko vielu biznesa struktüras direktors, Gundars Strautmanis, SIA Lattelekom prezidents, Aivars Traidåss, IBM–Latvija pårståvniecîbas prezidents, Valdis Tréziñß, asociåcijas Latvijas auto ©eneråldirektors, Edvîns Vecumnieks, E. Vecumnieka arhitektu biroja vadîtåjs, Andris Virtmanis, SPRK Telekomunikåciju un pasta departamenta direktors, Åris Ûîgurs, a/s Rîgas Siltums ©eneråldirektors. Péc augstskolas vadîbas ziñojumiem un Padomnieku konventa mér˚u skaidrojuma notika konventa priekßsédétåja véléßanas. Par RTU Padomnieku konventa priekßsédétåju tika ievéléts Ilmårs Rimßévics. Viñam, starp citu, tießi todien bija dzimßanas diena, un tå Rimßévica kungs sañéma dubultus apsveikumus. Veiksmi darbå! Sédes noslédzås ar diskusijåm neformålå gaisotné. R.L.

2002. gada 9. maijs

Kas jauns Starptautisko sakaru da¬å? Brémenes un Rîgas sadarbîba – arî topoßo inΩenieru izglîtoßanå Alîna Grînberga augstskolas rektoru akadémi˚i I. Knétu, 25. un 26. aprîlî müsu universitåté vieapmekléja TMF, kur tikås ar fakultåtes sojås pårståvji no Brémenes Universitåtes un viena no lielåkajiem Våcijas uzñémumiem – firmas Siemens vadîbu, iepazinås ar fakultåti, tås institütiem un laboratorijåm. AG. Brémenes Universitåtes Mårketinga da¬as vadîtåjs Brémenießi viesojås arî RTU Tålmåcîbas centrå. Piepildîjås arî H. J. Tîfenzé, Starptautisko sakaru da¬as darbiniece viesu cerîba satikt iespéjami vairåk studentu – uz tikßanos 25. K. Rodevalde un students O. Stellings iepazîstinåja RTU aprîlî RTU galvenajå ékå bija ieradußies apméram 100 studenti, studentus ar studiju iespéjåm Brémenes Universitåté, îpaßi savukårt 26. aprîlî sarunå ar brémenießiem TMF piedalîjås 20 akcentéjot studiju programmas raΩoßanas tehnolo©ijas studenti, kuri papildus iepriekßéjå dienå dzirdétajam véléjås specialitåté. Siemens AG pårståvis E. Vildgrübe informéja noskaidrot konkrétus jautåjumus par iecerétajåm studijåm klåtesoßos par speciålu stipendiju programmu, kas paredzéta Brémené. Izskanéja jautåjumi gan par pieteikßanos uz stipendijåm, gan studiju norisi, prasîbåm attiecîbå uz lîdzßinéjåm inΩenierzinåtñu studentu apmaiñas programmu veicinåßanai. Programmu Jugend und Wissen (Jaunatne un zinåßanas) studijåm, sveßvalodu zinåßanåm u.c. jautåjumiem. Tå kå pårfirma Siemens AG izveidoja 1997. gadå, lai sekmétu inΩenier- runåjamo jautåjumu bija visai daudz, sarunas ar studentiem tehnisko izglîtîbu un veicinåtu studentu iespéjas iegüt studiju un piektdienas vakarå neformålå gaisotné turpinåjås atpütas centrå prakses pieredzi Våcijas augstskolås. Saistîbå ar ßo programmu Lido, kur Brémenes pårståvji studentus bija ielügußi vakariñås. Studentus, kuri vélas pretendét uz Siemens AG stipendiju, Siemens AG sadarbîbå ar Brémenes Universitåti müsu universitåtes studentiem piedåvå ilgtermiña stipendijas 3–9 méneßu bet vél nav pårliecinåti par savåm våcu valodas zinåßanåm, studijåm Brémenes Universitåté un triju méneßu praksei kådå no K. Rodevalde aicinåja piedalîties konkurså uz stipendijåm Siemens AG uzñémumiem Brémené vai Nirnbergå – Erlangené. vasaras valodu kursu apmekléßanai Brémené, kas notiks ß.g. Pirmås stipendijas tiks pieß˚irtas jau 2002./2003. måcîbu gadå. jülijå un augustå. Savukårt H. J. Tîfenzé norådîja, ka Brémenes Pagaidåm ßis piedåvåjums galvenokårt attiecas uz TMF stu- Universitåté tiek piedåvåtas arî programmas ang¬u valodå un dentiem, taçu brémenießi vélas sadarboties un pieß˚irt stipen- ßajå gadîjumå våcu valodas zinåßanåm bütu jåatbilst tikai dijas arî ETF, DITF, EEF, kå arî MLF Polimérmateriålu ikdienas sadzîves prasîbåm. Nåkotné ieceréts sekmét potenciålo Brémenes stipendiåtu sveßvalodu apguvi, piedåvåjot viñiem institüta studentiem. Vizîtes laikå viesi piedalîjås oficiålås sarunås ar müsu måcîties RTU Starptautisko sakaru da¬as valodu kursos. ❏

No labås: Brémenes Universitåtes Mårketinga da¬as vadîtåjs H. J. Tîfenzé un BU students O. Stellings iepazîstina raksta autori ar studiju iespéjåm Brémenes Universitåté, îpaßi akcentéjot studiju programmas raΩoßanas tehnolo©ijas specialitåté.

Siemens AG pårståvis E. Vildgrübe informéja klåtesoßos par speciålu stipendiju programmu, kas paredzéta inΩenierzinåtñu studentu apmaiñas programmu veicinåßanai.

2002. gada 9. maijs

Vai RTU jåskatås uz ABET*? *Accreditation Board for Engineering & Technology Més jau bijåm såkußi uz to skatîties, iezîméjot råmjus savåm profesionålå bakalaura studiju programmåm, jo ABET ir cienîjama ASV organizåcija, kuras akreditåciju iegüt ASV tiek uzskatîts par katras tehniskås augstskolas godu. Tåpéc, uzzinot, ka ABET Stambulas Tehniskajå universitåté (ITU) rîko darba seminåru par inΩenierzinåtñu studiju programmu vértéßanu un nepårtrauktu kvalitåtes uzlaboßanu, nospriedåm, ka ir vérts tos vîrus (un sievas) vérot vaigå. Un tå 16. aprî¬a pécpusdienå RTU rektors un måcîbu prorektors virzîjås uz Stambulas lidostas pasu kontroles pusi,

Asoc. profesors Elmårs Be˚eris, måcîbu prorektors

nedaudz mulstot no apziñas, ka Latvijai vél nav bezvîzu reΩîma ar Turciju. Nedaudz bikli ieminéjåmies, ka mums bütu vajadzîga vîza. Formå térptais vîrs aiz stikla strupi izmeta: «Ten dollars,» – vienaldzîgi pårvilka ar méli pastmarkai lîdzîgai uzlîmei, iespieda to rektora pasé un pastüma atpaka¬ îpaßniekam. «Bet man ir eiro,» ieminéjos. «Ten euro,»skanéja profesionåli vienaldzîga atbilde, un sekoja lîdzîga procedüra ar méli un uzlîmi. «Ûél, ka nav klåt

Zviedrijas kronu,» nodomåju. Tålåk viss gåja gandrîz tikpat gludi, un jau péc divåm stundåm kådi 40 cilvéki no 18 valstîm sapulcéjås ITU kultüras centra lielajå zålé, lai noklausîtos ITU rektores un ABET pårståvju uzrunas. Runåjoties ar dalîbniekiem (bija pårståvétas arî Krievijas universitåtes no Tomskas un Taganrogas), sapratu, ka pamatå visiem ir mér˚is iegüt ABET akreditåciju, ar kuras palîdzîbu piesaistît årzemju studentus. Més savukårt gribéjåm tikt skaidrîbå, kådi ir tehnisko augstskolu kvalitåtes vértéßanas principi. Tålåkais darbs notika nelielås 5–7 cilvéku grupås ➥

Kas jauns Starptautisko sakaru da¬å? Stipendijas våcu valodas vasaras kursiem Brémené Katru gadu 200 studenti no visas pasaules piedalås Brémenes Universitåtes organizétajos våcu valodas vasaras kursos. Ja tu esi RTU TMF, ETF, EEF, DITF vai MLF Polimérmateriålu institüta 3.–5. kursa students un gribi nåkotné papildinåt savas zinåßanas Brémenes Universitåté, strådåt praksi firmå Siemens un iegüt årzemju pieredzi, piesakies jau ßogad uz våcu valodas vasaras kursiem Brémenes Universitåté. Tå ir lieliska iespéja iegüt vai uzlabot våcu valodas zinåßanas studijåm un praksei. Tiek piedåvåti våcu valodas kursi visiem zinåßanu lîmeñiem – såkot no iesåcéju lîmeña un beidzot ar augståko zinåßanu lîmeni. Lîdzås valodu nodarbîbåm paredzéta arî plaßa kultüras programma un piedalîßanås daΩådås darba grupås. Brémenes Universitåtes våcu valodas vasaras kursos tu

ne tikai apgüsi våcu valodu, bet arî iepazîsi Brémenes Universitåti, Våcijas kultüru un iegüsi jaunus draugus. Íovasar Brémenes Universitåte piedåvå våcu vasaras valodas kursus no 8. jülija lîdz 2. augustam un no 5. augusta lîdz 30. augustam. Izvélies sev izdevîgåko kursu laiku, uzraksti pieteikumu (savu biogråfiju un pamatojuma véstuli) ang¬u vai våcu valodå, kå arî sagatavo augstskolas atzîmju izraksta kopiju lîdz ß. g. 24. maijam un iesniedz RTU Starptautisko sakaru da¬å, Ka¬˚u ielå 1, 222. telpå. Tålr.: 7089012 vai 7089021, fakss: 7089312, e–pasts: snikere@acad.latnet.lv, www.rtu.lv.

2002. gada 9. maijs

Vai RTU jåskatås uz ABET?

➦ ABET pårståvja uzraudzîbå hipotétiskas universitåtes studiju programmu izveidei. Bütiskåkais: ir formuléti astoñi kritériji studiju programmu vértéßanai. Seminårå aplükojåm tos divus, bez kuru izpildes vispår nevar büt tådas studiju programmas, kådas vértéßanai vérts térét laiku. 2. kritérijs Katrai studiju programmai, kuru augstskola grib akreditét vai pårakreditét, jåbüt: 1) detalizéti formulétiem un publicétiem mér˚iem, kas saskañoti ar augstskolas misiju un akreditåcijas kritérijiem; 2) aprakstîtam mér˚u formuléßanas un periodiskas vértéßanas procesam, kas atbilst daΩådu programmas klientu vajadzîbåm; 3) studiju plånam un tå izvirzîto mér˚u sasniegßanu nodroßinoßas realizåcijas aprakstam; 4) izveidotai novértéßanas sistémai, kas paråda, ka mér˚i tiek sasniegti; ßîs novértéßanas rezultåtiem jåkalpo programmas efektivitåtes uzlaboßanai. 3. kritérijs Tehnisko zinåtñu studiju programmåm pårliecinoßi jåparåda, ka to absolventi iegüst: 1) spéju izmantot zinåßanas matemåtikå, dabaszinåtnés, inΩenierzinåtnés; 2) spéju organizét un veikt eksperimentus, analizét un interpretét iegütos

datus; 3) spéju izstrådåt sistému, komponentu vai procesu, kas nodroßina vélamå sasniegßanu; 4) spéju darboties daudznozaru komandås; 5) spéju konstatét, formulét un risinåt inΩeniertehniskas problémas; 6) izprast profesionålo un étisko atbildîbu; 7) spéju efektîvi komunicét; 8) plaßu izglîtîbu, kas nepiecießama, lai izprastu inΩeniertehnisko risinåjumu iespaidu globålå un sociålå kontekstå; 9) atziñu par müΩizglîtîbas nepiecießamîbu un spéju tajå iesaistîties; 10) zinåßanas aktuålos jautåjumos; 11) spéju izmantot iemañas, pañémienus un modernu aprîkojumu inΩeniertehniskajå praksé. Katrai studiju programmai jåbüt izstrådåtam novértéßanas procesam un dokumentétiem tå rezultåtiem. Jåbüt skaidri redzamam, ka novértéßanas rezultåti tiek izmantoti programmas uzlaboßanai un tålåkai attîstîbai. Novértéßanas procesam jåparåda, ka augstskolas misijai bütiskie mér˚i un uzdevumi tiek mérîti. Íim nolükam var izmantot: studentu personiskås lietas, ieskaitot veiktos darbus un projektus; priekßmetu eksåmenu darbus; absolventu profesionålo sasniegumu un karjeras izaugsmes vértéjumu; darba devéju aptaujas; datus par

beidzéju iekårtoßanos darbå, kå arî citus vértéjumus un aptaujas. Ko varam teikt par RTU programmåm ßådu kritériju kontekstå? 1. Ir jau mums formuléti katrai programmai mér˚i un uzdevumi, bet tie parasti ir visai vispårîgi. Turklåt mér˚u un uzdevumu formuléßana nav sistémiska, un tikai katras programmas veidotåji zina, cik lielå mérå tå bijusi formåla. (Tiesa, gatavojot profesijas standartus jaunajåm profesionålajåm programmåm, par to tiek domåts ievérojami rüpîgåk). 2. Nav pårdomåtas un sistemåtiskas mér˚u un uzdevumu sasniegßanas kontroles un vértéßanas. Tiesa, més veicam daΩådas aptaujas, bet parasti péc tam vairs nezinåm, ko ar aptauju rezultåtiem iesåkt. 3. Nez, vai daudziem no mums pietiktu düßas piedåvåt jau akreditétås studiju programmas ABET akreditåcijai. Lai gan pietrükst mums galvenokårt tikai pårbaudîtas un pa plauktiñiem saliktas kvalitåtes kontroles un vértéßanas sistémas. Domåju, ka RTU Senåta Studiju kvalitåtes komisijas kompetencé bütu sagatavot metodiku studiju programmai izvirzîto uzdevumu sasniegßanas vértéßanai, rezultåtu apkopoßanai un vizualizåcijai. Ceru jau tuvåkajå laikå ar to tikt galå, iesniegt priekßlikumus nozares studiju programmu komisijåm un vél ßajå studiju gadå tikt pie pirmajåm kvalitåtes vértéßanas matricåm. ❏

RTU darbinieku arodkomitejå Arodkomitejas kårtéjå séde notika 22. aprîlî. Tajå apsprieda jauno Darba likumu, kas ståsies spékå no ßå gada 1. jünija. Likums paredz, ka obligåti jåbüt noslégtam administråcijas un arodbiedrîbas koplîgumam. Íå lîguma pirmais variants jau ir uzrakstîts, un paßlaik notiek tå saskañoßana un sarunas ar administråciju. Likums paredz administråcijas konsultåcijas ar arodbiedrîbu visos jautåjumos, jo tießi arodbiedrîba, kurai ir cießs kontakts ar strådåjoßiem, var îstenot atgriezenisko saiti starp darba devéju un darba ñéméju. Arodkomitejas priekßsédétåjs V. Putnaérglis atzîst, ka sarunås ar RTU darbiniekiem ir nåcies uzklausît pretenzijas, ka administråcija par maz kontaktéjas ar darbiniekiem. Arodkomiteja ierosinåjusi administråcijai atmaksåt darbiniekiem 50% uzturéßanås izdevumu RTU atpütas båzé Ronîßi. Pédéjå laikå pieaugusi atpütas

båzes pakalpojumu cena, bet atpütas iespéjas Ronîßos galvenokårt izmanto darbinieki ar zemåku atalgojumu. Labåk apmaksåtie lielåkoties atpüßas personiskajås atpütas båzés årpus Rîgas un Ronîßu pakalpojumus neizmanto. Arodkomitejai jau nåcies uzklausît darbinieku raizes, ka augstås cenas dé¬ ©imenei büs jåiztiek bez atpütas jürmalå. Arodkomitejas rüpju lokå ir arî darbinieku veselîbas aprüpe – lîdz ßim gan vél nav izdevies ar administråciju atrisinåt jautåjumu, vai ikdienas darbs ar datoru ir uzskatåms par veselîbai kaitîgu, kå to nosaka likumdoßana. Darba vietai vajadzétu apmaksåt darbiniekiem da¬u veselîbas aprüpes izdevumu, kå tas jau notiek citås Latvijas augstskolås. (LU ar datoru strådåjoßajiem apmakså ikgadéjås redzes pårbaudes.) Arodkomiteja atbalstîjusi priekßlikumu par 65 gadu vecuma cenza atcelßanu. Íis Augstskolu likumå ierakstîtais nosa-

cîjums ir pretrunå ar Darba likumu, kas ßådus vecuma ierobeΩojumus neparedz, tåpéc uzskatåms par diskriminéjoßu un nelikumîgu nosacîjumu, kas noteikti jåkori©é. Müsu arodbiedrîba vienmér centusies saviem biedriem palîdzét arî grütos brîΩos, taçu tås finansiålås iespéjas ir stipri ierobeΩotas. Tas saistîts ar RTU darbinieku kopéjå skaita samazinåßanos, turklåt arodbiedrîbå palikußi ne jau augståk atalgotie, tåpéc samazinåjies arodbiedrîbas lîdzek¬u apjoms, ko veido biedru naudas iemaksas. (LU arodkomitejas ßtata darbiniekiem algas makså administråcija.) Administråcijas finansiålo atbalstu sañem RTU pensionétie darbinieki. Ik gadu tiek sastådîta RTU Pensionåru izdevumu tåme, kuras izpildi kontrolé RTU Pensionåru padome un izdevumus sedz administråcija. M.E.

Senatoru lēmumi aprīlī Senåta séde notika 29. aprîlî ➢ RTU Goda darbinieka nosaukumu pieß˚îra MLF profesoram A. Medvidam. ➢ Par RTU Neorganiskås ˚îmijas institüta direktoru apstiprinåja J. Grabi. ➢ Par studiju maksu 2002./2003. m.g. Senåts noléma: 1. Baltijas valstu pilsoñiem un paståvîgajiem iedzîvotåjiem, kuri vélas iegüt izglîtîbu RTU Årzemju studentu departamentam piesaistîtajås bakalaura un profesionålajås inΩenierizglîtîbas programmås, gada pilnå måcîbu maksa ir 1500 USD, bet ma©istra inΩenierizglîtîbas programmå – 1600 USD. 2. Baltijas valstu pilsoñiem un paståvîgajiem iedzîvotåjiem, kå arî citu valstu pilsoñiem, kuri vélas iegüt izglîtîbu RTU Årzemju studentu departamentam piesaistîtajå bakalaura un profesionålajå izglîtîbas programmå Uzñéméjdarbîba un vadîßana, gada pilnå måcîbu maksa ir 1000 USD, bet ma©istra izglîtîbas programmå Uzñéméjdarbîba un vadîßana – 1100 USD. ➢ Par profesoru un asociéto profesoru vakantajåm ßtata vietåm Senåts noléma: 1. Izsludinåt konkursu uz vakantajåm profesoru ßtata vietåm elektrotehnikas nozarés energoelektronika; elektrotehnikas teorétiskie pamati un matemåtikas un datorzinåtnes nozaré programmatüras izstrådes tehnolo©ija. 2. Izsludinåt konkursu uz vakantajåm asociéto profesoru ßtata vietåm elektrotehnikas nozaré elektrotehnika; ener©étikas nozaré elektriskås stacijas, tîkli un sistémas; arhitektüras nozaré dzîvojamo un sabiedrisko éku arhitektüra; mehånikas nozaré materiålu pretestîba; ˚îmijas inΩenierzinåtnes nozaré biolo©iski aktîvo savienojumu ˚îmijas tehnolo©ija (0,5 slodzes); ˚îmijas nozaré fizikålå ˚îmija. ➢ Akceptéja izmaiñas ßådås bakalaura akadémisko studiju programmås: arhitektüra; büvzinåtne; ©eodézija un kartogråfija; siltuma, gåzes un üdens tehnolo©ija; datorsistémas; informåcijas tehnolo©ija; automåtika un datortehnika; ener©étika un elektrotehnika; elektrotehnolo©iju datorvadîba; telekomunikåcijas; elektronika; transporta datorvadîba, informåcijas un elektroniskås sistémas; inΩeniertehnika, mehånika un maßînbüve; raΩoßanas tenolo©ija; transports; tekstila un ap©érbu tehnolo©ija; materiålzinåtne; ˚îmija; ˚îmijas tehnolo©ija; ekonomika; vadîbzinåtne; vides zinåtne. ➢ Apstiprinåja doktora studiju programmu inΩenierzinåtñu inΩeniertehnikas un mehånikas virzienå – Biomateriåli un biomehånika. ➢ Péc Studiju da¬as vadîtåja P. Sliedes skaidrojumiem, lai profesionålo studiju programmås bütu ievérotas LR MK noteikumu Nr. 481 Par otrå lîmeña profesionålås augståkås izglîtîbas standartu prasîbas, apstiprinåja izmaiñas profesionålo studiju programmås Siltuma, gåzes un üdens tehnolo©ija; Amatniecîbas tehnolo©ija un dizains. Lai RTU Senåta 1996. gada 1. jülija sédé apstiprinåto divda¬îgo profesionålo studiju programmu Tehniskie tulki un referenti ar såkumposmu RTU koledΩå pårveidotu saskañå ar akreditåcijas komisijas rekomendåcijåm par otrå lîmeña profesionålo studiju programmu reflektantiem ar vispåréjo vai profesionålo vidéjo izglîtîbu, saglabåjot studiju ilgumu 4,5 gadi, kopapjomu 180 KP, apstiprinåja ßîs studiju programmas grozîjumus. ➢ Par otrå lîmeña profesionålo studiju programmu struktüru Senåts noléma: 1. Sakarå ar to, ka 2001. gada 28. novembrî ståjußies spékå LR MK noteikumi Nr.481 Par otrå lîmeña profesionålås augståkås izglîtîbas standartu, noteikt, ka paßreiz îstenojamås akreditétajås programmås minétå standarta prasîbas jåievéro tajos gadîjumos, kad programma tiek mainîta un izmaiñas paredzéts pieteikt apstiprinåßanai RTU Senåtå, tostarp arî saistîbå ar atkårtotu akreditåciju. 2. Lai izpildîtu standarta prasîbas, noteikt ßådas izmaiñas otrå lîmeña profesionålo studiju programmu struktürå: 2.1. Mainît RTU Senåta 27.11.1995. lémuma Par RTU obligåto måcîbu priekßmetu sadalîjumu 3. punktå noteikto inΩenierstudiju måcîbu priekßmetu sadalîjumu un turpmåk otrå lîmeña profesionålo studiju programmås, kas paredzétas reflektantiem ar akadémisko pamatizglîtîbu, t.i., ar bakalaura akadémisko grådu, noteikt ßådu sadalîjumu: A. Obligåtå da¬a ≥ 20 KP; B. Obligåtå izvéles da¬a ≥ 14 KP, t.sk. specializåcijas priekßmeti ≥ 6 KP, humanitåro un sociålo zinåtñu priekßmeti ≥ 4 KP, ekonomikas priekßmeti (inΩenierzin. grupas progr.) ≥ 4 KP; C. Brîvås izvéles da¬a ≥ 4 KP; D. Prakse ≥ 26 KP; E.

2002. gada 9. maijs

Valsts pårbaudîjums ≥ 10 KP; rezerve 6 KP; kopå 80 KP. 2.2. Mainît RTU Senåta 30.03.1998. lémuma Par profesionålo studiju programmu struktüru un 27.04.1998. lémuma Par precizéjumu profesionålo studiju programmu struktürå noteikto priekßmetu sadalîjumu un turpmåk otrå lîmeña profesionålo studiju programmåm, kas paredzétas reflektantiem ar vidéjo izglîtîbu, noteikt ßådu struktüru: A. Obligåtå da¬a ≥ 90 KP, t.sk. RTU Senåta noteiktie priekßmeti ≥ 37 KP, fakultåtes domes noteiktie priekßmeti ≥ 8 KP; B. Obligåtå izvéles da¬a ≥ 20 KP, t.sk. specializåcijas priekßmeti ≥ 12 KP; humanitåro un sociålo zinåtñu priekßmeti ≥ 4 KP, ekonomikas priekßmeti (inΩenierzin. grupas progr.) ≥ 4 KP; C. Brîvås izvéles da¬a ≥ 4 KP; D. Prakse ≥ 26 KP; E. Valsts pårbaudîjums ≥ 10 KP; rezerve 10 KP; kopå 160 KP. ➢ Lai precizétu nosacîjumu studentu pielaißanai pie kårtéjå eksåmenu sesijå paredzéto pårbaudîjumu kårtoßanas, Senåts noléma noteikt ßådas izmaiñas RTU Senåta 1999. gada 22. februåra lémumå Par nosacîjumiem studenta semestra individuålajå plånå paredzéto pårbaudîjumu kårtoßanai: 1. Lémuma 2. punktå izslégt pirmo teikumu, kå arî vårdus «kårtojis pårbaudîjumu tikai vienu reizi vai nav kårtojis vispår». Izteikt 2. punktu ßådå redakcijå: «2. Var pielaist pie kårtéjås sesijas vai pårcelt uz nåkamo kursu un pielaist pie ziemas sesijas studentu, kurß nav nokårtojis pårbaudîjumu vienå måcîbu priekßmetå un no jauna apgüst ßo måcîbu priekßmetu. Tiek noteikta maksa par apgüstamå priekßmeta apjomu kredîtpunktos atbilstoßi izmaksåm, ko noteicis Senåts måcîbu gadam, kurå notiek atkårtotå apgüßana. Studentiem, kuriem izñémuma kårtå at¬auts kårtot eksåmenu ceturto reizi, maksa par priekßmeta atkårtotu apgüßanu tiek dubultota. Pårbaudîjumu atkårtoti apgütajå måcîbu priekßmetå var kårtot nåkamajå sesijå.» 2. Papildinåt lémumu ar 3. punktu: «3. Ja studentam péc iepriekßéjås sesijas ir tikai viens paråds, såkoties kårtéjai sesijai, viñam jåsamakså Senåta lémumå noteiktå maksa par priekßmeta papildu apgüßanu, kas dod tiesîbas kårtot tikai ßo parådu. Lai students tiktu pielaists pie kårtéjås sesijas pårbaudîjumu kårtoßanas, viñam jåizpilda 2. punktå minétie priekßnoteikumi.» ➢ Par DITF struktürvienîbas reorganizåciju Senåts noléma: 1. Pamatojoties uz DITF Domes 2002. gada 22. aprî¬a sédes lémumu, pårveidot Modeléßanas un imitåcijas profesora grupu par Modeléßanas un imitåcijas katedru (ßifrs 12111). 2. Apstiprinåt Modeléßanas un imitåcijas katedras nolikumu. ➢ Par izmaiñåm profesionålo studiju programmå Automåtika un datortehnika Senåts noléma: RTU Senåta 1999. gada 25. janvåra sédé apstiprinåto divda¬îgo inΩeniera studiju programmu Automåtika un datortehnika (specializéßanås virzienå Datortehnika un tîkli) ar såkumposmu RTU koledΩå pårveidot par otrå lîmeña profesionålo studiju programmu reflektantiem ar vispåréjo vai profesionålo vidéjo izglîtîbu, saglabåjot studiju ilgumu 4,5 gadi, kopapjomu 179 KP un izdarot ßådas izmaiñas: 1. Obligåto studiju priekßmetu apjomu samazinåt no 117 KP lîdz 111 KP, izslédzot no saraksta studiju priekßmetus: datoru elektronika un tehniskie lîdzek¬i – 3 KP; datortîklu operétåjsistémas – 3 KP. 2. IerobeΩotås izvéles studiju priekßmetu apjomu samazinåt no 26 KP lîdz 22 KP, tostarp samazinot: sveßvalodas no 5 KP uz 3 KP; ekonomikas/vadîbas studiju priekßmetus no 4 KP uz 2 KP. 3. Prakses apjomu palielinåt no 12 KP uz 26 KP. 4. Gala pårbaudîjumu apjomu samazinåt no 20 KP lîdz 16 KP. ➢ Pamatojoties uz DITF domes 2002. gada 22. aprî¬a sédes lémumu, Senåts akceptéja bakalaura programmu nozares specifikai atbilstoßo priekßmetu saraksta (2.2. punkts Senåta 2002. gada 25. februåra lémumå Par bakalaura akadémisko studiju programmu struktüru) papildinåßanu ar studiju priekßmetu Datorgrafikas un attélu apstrådes pamati – 2 KP. ➢ Akceptéja grozîjumus ma©istra studiju programmå Vides zinåtne. ➢ Par studiju programmåm Senåts noléma: 1. No 2002./2003. m.g. maßînzinîbu profila (programmu grupas) nozaru sarakstu papildinåt ar profesionålås darbîbas nozari Medicînas inΩenierija un medicînas fizika otrå lîmeña profesionålo studiju programmu îstenoßanai. 2. Apstiprinåt medicînas inΩenierzinåtnes un medicînas fizikas bakalaura un ma©istra profesionålo studiju programmas. ➢ Apstiprinåja ma©istra akadémisko studiju programmu Materiålzinåtne. ➢ Zinåtñu prorektors profesors L. Ribickis aicinåja aktîvåk pieteikt témas 6. ietvarprogrammai (iesniegßanas termiñß 17. jünijs) un lüdza iepazîties ar ßå gada izdevumu RTU doktorantüra un iesniegt piezîmes Doktorantüras da¬as vadîtåjam J. Valeinim. M.E.

2002. gada 9. maijs

Dekānu runas 25. aprî¬a sédé ☞ Ar RTU atzinîbas rakstu un ziediem rektors akadémi˚is I. Knéts sveica Nesagraujoßo testéßanas metoΩu laboratorijas vadîtåju A. Íveicu 60 gadu jubilejå. ☞ Rektors informéja: • Pirmå RTU Padomnieku konventa séde notiks 30. aprîlî pulksten 14 RTU Mazajå zålé Ka¬˚u ielå 1–201. Tås darba kårtîba: savstarpéjå iepazîßanås, rektora, prorektoru un kanclera îsa informåcija, Padomnieku konventa mér˚u skaidrojums, konventa priekßsédétåja véléßanas, diskusija neformålå gaisotné. • 25. aprîlî Brémenes universitåtes un firmas Siemens pårståvju tikßanås ar RTU rektoru, aizsåks Brémenes dienas RTU. Pirmajå dienå viesi Ka¬˚u ielå 1 tiksies ar studentiem, kurus interesé studijas vai prakse Våcijå. Tam sekos Tålmåcîbas centra un Polimérmateriålu institüta (MLF) apmekléjums. 26. aprîlî Brémenes dienu pasåkumi turpinåsies TMF, Ezermalas ielå 6. Brémenes universitåte piedåvå RTU uz vienu gadu desmit ma©istra studiju vietas (studijas iespéjamas arî ang¬u valodå), kå arî praktizéßanos ener©étikå, maßînbüvé un raΩoßanas tehnolo©ijå Siemens uzñémumos daΩådås Våcijas vietås. • Rektors atgådinåja, ka izbraukßana uz Tartu notiekoßo universitåßu administratoru seminåru büs 6. maijå pulksten 7 no Ka¬˚u ielas 1. • 25. maijå LU Lielajå aulå Augståkås izglîtîbas kvalitåtes novértéßanas centrs (AIKNC), vértéjot studiju programmu turpmåkås akreditåcijas gaitu Latvijå, izskatîs påreju uz jaunåm studiju shémåm. No RTU pasåkumå noteikti piedalîsies Studiju da¬as vadîtåjs P. Sliede un Studiju satura un programmu noda¬as vadîtåjs H. Gu¬evskis. Aicinåti arî citi interesenti. • AIKNC såcis intereséties par augstskolu tiesîbåm izsniegt valsts diplomus, t.i., par akreditétåm, licencétåm un neakreditétåm programmåm, par augstskolu nåkotnes plåniem. AIKNC måjas lapå www.AIKNC.lv uzskaitîtas visas akreditétås programmas (RTU – 83), licencétås (RTU – 11, kas apstiprinåtas RTU Senåtå lîdz 2000. gada decembrim) un arî neakreditétås. Visnepatîkamåkå situåcija ir daΩos TMF institütos, kas vél nav iesniegußi programmas akreditåcijai. Tå kå iesniegtås programmas jåizskata seßu méneßu laikå, tad, dokumentus iesniedzot maijå, atbildi iespéjams sañemt tikai decembrî. • Parakstîti dokumenti par RTU Attîstîbas fonda izveidi. Fonda valdé iek¬auti A. Pakrastiñß (direktors), I. Knéts, K. Didenko, R. Taraßkeviçs. A. Pakrastiñß jau såcis sarunas ar firmåm un dekåniem. Dekåniem atgådinåja, ka jebkura uzrunåtå firma noteikti prasa, kåda projekta îstenoßanai investétie lîdzek¬i tiks izlietoti. • 15. maijå îpsalas izståΩu hallé notiks Nacionålo aizsardzîbas spéku diena RTU. Atbildîgais – zinåtñu prorektors L. Ribickis. ☞ Måcîbu prorektors E. Be˚eris informéja, ka Latvijas årlietu ministrs I. Bérziñß izteicis véléßanos 8. maijå RTU nolasît lekciju par Eiropas Savienîbu. ☞ Zinåtñu prorektors L. Ribickis informéja, ka zinåtnes izstådei materiålus gatavo visas fakultåtes, tåpéc stenda izdevumus – 1090 eiro – vajadzétu sadalît pa fakultåtém, ieskaitot arî RBI. Izståde notiks no 21. lîdz 25. maijam. ☞ I. Pujåts informéja par vienotås RTU informåcijas un vadîbas sistémas izstrådes gaitu. Jaunå sistéma Reflektants paßlaik atrodas testéßanas reΩîmå. Sistémas Students izstrådes grafiks tiek ievérots. Drîz beidzas laiks, kad galvenais uzsvars tika likts uz finansu modu¬iem, paßlaik darbs rit ar daΩådåm sekmîbas datu atskaitém un tiek slîpétas sistémas jaunås palîgfunkcijas. Drîz pabeigs darbu ar jauno atskaißu funkciju, t.i., atskaites, kas jånodod valsts iestådém. Turpinås darbs ar jaunås sistémas Reflektants sasaisti ar jauno sistému Students. Uzlabojot sistému, tiks mainîts datu saturs un varés iegüt korektåkas ziñas. Pårejot no DOS uz Windows vidi, labos arî klasifikatorus. Ir atrasts jauns autorizåcijas modelis. Lîdz ßim lietveΩu sistémas bija lokålas – atseviß˚o struktürvienîbu datu båzes, kur katram lietvedim bija pieejama tikai viña paßa datu båze. Jaunajå sistémå lietveΩi varés redzét visas universitåtes datu båzi, taçu darboties katrs varés tikai ar savéjo. Konstatéts, ka, tikai sniedzot paziñojumu par jauno iespéju izmantoßanu praksé, rezultåti nav güti, tåpéc maijå lietveΩus aicinås uz daΩiem seminåriem, lai apmåcîtu darbam ar jauno sistému. Lîdz ßim nav izdevies atrast tehnisko risinåjumu diplomu pielikumu

7 noforméßanai. Tå kå nåkamgad nolikums par diploma pielikumu tiks mainîts, ßå jautåjumu risinåßana atlikta uz gadu, lai to veiktu atbilstoßi jaunajam nolikumam, tåpéc ßopavasar diplomu pielikumi jånoformé pa vecam. Izskanéja dekånu pretenzijas, ka uz centrålå servera saglabåtas fakultåßu måjas lapu vecås versijas ar dzîvåm saitém, tåpéc interesenti daΩkårt sañem nepareizu informåciju. I. Pujåts apsolîja ßo informåciju pårbaudît. ☞ Studiju da¬as vadîtåjs P. Sliede informéja, ka bijusi apspriede par LAIS (Latvijas augstskolu informåcijas sistéma) ievießanu, kuras pamatå ir LU informåcijas sistéma. Izlemts, ka RTU iesniegs datus tießi no savåm sistémåm Students un Kadri. Ar LU sistému eksperimentéja DITF studenti, un ir izpétîts, ka vajadzîgos datus no müsu servera iespéjams tießi pårsütît uz LU serveri. ☞ Par neefektîvo profesora grupu likvidéßanu vai iek¬außanu katedru saståvå informéja rektors akadémi˚is I. Knéts. Rektors uzteica DITF par ßå virziena aktivitåtém un paziñoja, ka lîdz 15. maijam tiks izdots rektora rîkojums ar kritérijiem un priekßlikumiem par konkrétu neefektîvo profesora grupu likvidéßanu, apvienoßanu vai iek¬außanu katedrås. Måcîbu prorektors jau pårbaudîjis, ka 22 profesora grupu saståvs neatbilst Senåta lémumå noteiktajiem kritérijiem par profesora grupu. ☞ Treßo reizi izskatîja nolikuma projektu par måcîbu prakses organizéßanu. Studiju da¬as vadîtåjs P. Sliede informéja, ka pédéjo divu nedé¬u laikå sañemts tikai viens priekßlikums. Prakses nolikumu izdos kå måcîbu prorektora rîkojumu. ☞ Apsprieda Senåta lémuma projektu par otrå lîmeña profesionålo studiju programmu struktüru. Senåta Studiju programmu komisijai principiålu iebildumu nav. ☞ Kanclers R. Taraßkeviçs skaidroja jauno ré˚inu apmaksas kårtîbu, kas no 25. aprî¬a noteikta ar rektora rîkojumu. Lai uzskaitîtu visus budΩeta lîdzek¬us un precizétu ré˚ina izrakstîtåju struktürvienîbu, uz katra ré˚ina, çeka un komandéjuma dokumenta noteikti jåbüt struktürvienîbas ßifram un vadîtåja parakstam. Måcîbu procesam adresétie ré˚ini jåiesniedz Plånu finansu da¬å, Ka¬˚u ielå 1–209, zinåtnei – Plånu finansu da¬as vietniecei I. Íturcai, Ka¬˚u ielå 1–106. Kanclers izteica arî daΩus norådîjumus: 1) neaizmirst norådît struktürvienîbas ßifru uz dokumentiem, ar kuriem studentus süta maksåt; 2) pieñemot darbå, lîgumå norådît darbinieka personiskå bankas konta datus, jo banka neieskaita naudu cita cilvéka kontå; 3) 1. maijå büs izveidota programma budΩeta dotåcijas sadales protokola sastådîßanai, kurß jåaizpilda par programmu atbildîgajai personai, nevis lietvedei un jåparaksta institüta direktoram. Íî jaunå programma büs pievienota jaunajam priekßmetu re©istram, un büs sagatavota arî attiecîgå instrukcija, péc kuras vadoties datus nosütîs kanclera masîvam. Uz dekånu pretenziju, ka nav sañemti limitå paredzétie lîdzek¬i, kanclers atbildéja, ka par to vajag konkréti ziñot viñam. ☞ Rektors akadémi˚is I. Knéts informéja par prémijåm un darbu apmaksu uz lîguma pamata. Nevar izmaksåt prémiju darbiniekam, kurß nestrådå ar konkréto tematiku. Nedrîkst pie¬aut, ka darba lîgumi k¬üst par korupcijas paveidu, kå tas jaußams daΩås struktürvienîbås. Kanclers ierosinåja lîgumus turpmåk formét datorå – kadru masîvå, nevis tikai uz papîra, lai katra darbinieka lîgumi bütu tülît redzami. Tagad lîgumu esîba neparådås kadru masîvå, bet to var konstatét tikai algu sarakstos. Rektors vélreiz uzsvéra, ka neviens negrasås ierobeΩot vajadzîga darba lîgumus, bet nedrîkst veidoties situåcija, ka naudu pårskaita nevis par konkrétu darbu, bet cerîbu, ka tiks sañemts kaut kåds atbalsts. ☞ Tå kå ir neapmierinåtîba ar Saimnieciskå dienesta darbu, noléma izsludinåt atklåtu konkursu uz saimnieciskå direktora amatu. Vienojås, ka darba grupa – Å. Brißkena, I. Slaidiñß un R. Taraßkeviçs – lîdz 6. maijam sagatavos konkursa priekßlikumus un iesniegs RTU Rektora padomé. ☞ Apsprieda RTU politiku attiecîbå uz studentu viesnîcåm. Lîdzßinéjå situåcija aizvien vairåk liek domåt, ka tå nevar turpinåties. RTU studentu viesnîcu serviss ir tåds, ka tajås nevar iekårtot Socrates programmas apmaiñas studentus no Eiropas. Varbüt universitåtei izdevîgåk ir ßo pakalpojumu nodot atseviß˚ai firmai, kurå lîdzdarbotos RTU, lai noteiktu studentu skaitu nodroßinåtu ar viesnîcu pakalpojumiem. Vissvarîgåkais, protams, ir darbinieku profesionalitåte. Vienojås, ka jautåjumu izskatîs Senåta Infrastruktüras komisijå. M.E.

2002. gada 9. maijs

RTU Studentu parlamenta valdes véléßanas un 11. gadadienas svinîbas Saulainajå 24. aprîlî plkst. 16 Ka¬˚u ielå 1 219. auditorijå notika ikgadéjås RTU Studentu parlamenta valdes véléßanas – viens no svarîgåkajiem gada notikumiem RTU SP dzîvé. Kopsapulces såkumå RTU SP vecå valde atskaitîjås par padarîto gada laikå. Prezidente Jolanta Jasukeviça sniedza visa parlamenta un valdes gada darbîbas vértéjumu, tad par padarîto ziñoja amatpersonas. Atskaites noslédza Revîzijas komisijas ziñojums, kurå uzklausîjåm ierosinåjumus turpmåkajai darbîbai un vértéjumu iepriekßéjam gadam. Péc tam såkås véléßanas. Kå pirmais tika ievéléts RTU SP viceprezidents – prezidentes ieteiktå kandidatüra Oskars Priede (ETF), par kuru nobalsoja 31 no 46 balsstiesîgajiem klåtesoßajiem. Finansu noda¬ai tika izvirzîti divi kandidåti – Jånis Koße¬evs (DITF) un Påvels Polamarçuks (EEF). Ievéléts tika Påvels ar 36 balsîm. Likumdoßanas noda¬as vadîtåja amatam tika izvirzîtas trîs kandidatüras: Ilze Pole (TMF), Uldis Kamols (IEF) un Jånis Koße¬evs (DITF). Véléßanas notika divås kårtås, un ar 26 balsîm tika ievéléts Jånis. Sociålo lietu noda¬as vadîtåjas pienåkumus nåkamgad veiks Anastasija Petrova (EEF), kuru ievéléja ar 42 balsîm. Studiju noda¬as vadîtåja amatam bija divas kandidatüras – Jånis Lielåmers (IEF) un Vita Graudiña (DITF). Ar 40 balsîm tika ievéléts Jånis. Par Sporta noda¬as vadîtåja amatu sacentås divi kandidåti: Dainis Miglåns (IEF) un Aleksejs Andrejevs (ETF), un ar 26 balsîm tika ievéléts ETF pårståvis. Kultüras noda¬ai bija izvirzîti Roberts Zdanovskis (TMF) un Inese Ziediña (DITF), kura arî tika ievéléta ar 42 balsîm. Åréjo sakaru noda¬u nåkamgad vadîs Inita Indråne, kura ieguva 42 balsis. Sabiedrisko attiecîbu komisijai bija viena kandidåte Krista Gri˚e, kura tika ievéléta ar 34 balsîm. Aukstasinîgi Revîzijas komisiju nåkamgad vadîs Vitålijs Staroverovs (BF). Kasieres pienåkumus pildîs Vineta Íko¬nija (MLF), kurjers büs Jånis Freibergs (IEF), un par SP saimniecîbu rüpésies Uldis Kamols (IEF). Véléßanu procesu véroja Latvijas Universitåtes Studentu domes pårståvji un RTU Sabiedrisko lietu da¬as vadîtåjs Juris Briedis. Péc nogurdinoßajåm un garajåm RTU SP valdes un amatpersonu véléßanåm visi parlamentårießi draudzîgi devås uz nakts klubu Nautilus, lai pateiktos tiem valdes locek¬iem, kas labi ir strådåjußi visa gada garumå, lai sveiktu jaunievélétos un kopå ar müsu viesiem no daudzåm Latvijas augstskolåm nosvinétu RTU Studentu parlamenta 11 gadu jubileju. Ienåkot klubå, sastapåm jau vairåkus citu augstskolu paßpårvalΩu darboñus, MLF dekånu V. Kamparu un Studentu kluba direktori A. Visocku. DiemΩél pasåkums nesåkås paredzétajå laikå, jo péc grütå darba izbadéjußies parlamentårießi bija devußies vakariñås. Kad klubs jau bija pårpildîts ar viesiem, RTU

SP parlamentårießiem un citiem interesentiem, pasåkums varéja såkties! Apklusa disko müzika, izdzisa gaismas, un, meditatîvai müzikai skanot, såkås ßovs. No visiem stüriem parådîjås melni térpti müki ar svecém rokås. Müki, sanåkußi uz skatuves, imitéja aizgåjußo valdes locek¬u béru procesiju. Péc séru priekßlasîjuma RTU Studentu parlamenta prezidente Jolanta izteica

pateicîbu bijußajiem SP valdes locek¬iem un sadarbîbas personåm, kur katram tika veltîtas îpaßi sacerétas dzejas rindas un pasniegts pateicîbas raksts. Sekoja pirmais pårsteigums – viens no mükiem nometa melno térpu un izrådîjås, ka tas ir tumßådainais reperis Dust, kurß såka savu uzståßanos. Péc påris izpildîtåm dziesmåm müzi˚i nomainîja divi profesionåli dejotåji, kuri priecéja klåtesoßos ar izteiksmîgu priekßnesumu. Viñiem pievienojås trîs blondînes – RTU studentes, kuras pårñéma pasåkuma vadîbu. Dzîvespriecîgai müzikai skanot, kluba apmeklétåjiem tika paziñots, ka dzîve turpinås, jo RTU SP ir ievéléjußi jaunu valdi. Pa vienam tika pieteiktas tikko ievélétås amatpersonas, kuråm blondînes uzdeva pirmos uzdevumus, lai pårliecinåtos, vai jaunie atbilst saviem amatiem. Pieméram, Åréjo sakaru noda¬as vadîtåja Inita pårliecinåja citplanétieti ieståties RTU, bet Sociålo lietu noda¬as vadîtåja Anastasija centås palîdzét klaidonim. Jaunievélétajiem tika pasniegti ziedi, un viñus apbéra ar zelta lietu. Visbeidzot saimnieka Ulda uzdevums

bija saslaucît skatuvi. Pasåkuma treßo da¬u – RTU SP 11 gadu jubilejas svinîbas – atklåja reperis Dust. Nu jau Sabiedrisko attiecîbu komisijas vadîtåja Krista uz skatuves aicinåja viesus apsveikuma runåm, un prezidentei Jolantai bija tas gods sañemt dåvanas un jaukus vårdus. RTU SP apsveicéju vidü bija A. Visocka, pårståvji no RSU/AML, Latvijas Studentu apvienîbas, LU, BA, BA Turîba, REA (ar 11 tortém un 1 sveci), ISMA, LSPA, LPA, SPPI, RPIVA, BKI, Kauñas Tehnolo©iskås universitåtes un müsu labvé¬i no Latvijas Unibankas un Latvijas Kråjbankas u.c. Pasåkuma oficiålås da¬as noslégumå müs atkal priecéja dejotåji. Jautrîba turpinåjås lîdz rîtam ar konkursiem un dejåm. Atsauksmes par pasåkumu. Jånis Lielåmers: – Patika. Esmu lepns, ka bija atnåkußi pårståvji no tik daudzåm citu augstskolu studentu paßpårvaldém. Programma bija ¬oti laba. Uldis Kamols: – Blondînes bija vienkårßi perfektas. Scenårijs bija labi pårdomåts. Vineta Íko¬nija: – Lielisks pasåkums. Scenårijs arî bija labi izstrådåts. Patika arî citu augstskolu SP apsveikumi RTU SP. Juris Rotçenkovs: – Patîkama bija citu augstskolu uzmanîba. Ceru, ka viñu uzmanîba pret RTU péc pasåkuma pieaugs. Neapståties un darît vél labåk! Inese Ziediña: – Super pasåkums! Interesanti bija tie uzdevumi, kuri bija jåpilda jaunajai valdei, lai pierådîtu, ka ir sava amata cienîgi. Interesanti bija arî citu augstskolu apsveikumi müsu SP. Jolanta Jasukeviça: – Lîdz ßim augstskolu paßpårvaldes vienoja tikai Latvijas Studentu apvienîba. Bet ßoreiz RTU SP 11. jubileja bija sapulcinåjusi lielåko da¬u augstskolu paßpårvalΩu pårståvjus. Pasåkums bija patiesi pårdomåts un izdevies. No visiem péc pasåkuma arî sañému labas atsauksmes. RTU SP un RTU vårds ska¬i izskanéja, un cerams, ka nenoklusîs nekad! Oskars Priede: – Prieks bija redzét tik daudz viesu no citåm augstskolåm, kå arî savéjos no RTU. Liels paldies jåsaka SP Kultüras noda¬ai par labi pårdomåto vakara gaitu. Dainis Miglåns: – Pasåkums bija labi organizéts, un vakara vadîtåji bija vienkårßi super, jo viñu aktivitåtes bija satriecoßas. Vienîgi müzika ar laiku såka apnikt, vieni un tie paßi ritmi. Sigita Klezberga: – Vajadzétu vairåk tik labi organizétu pasåkumu ar tik labu reΩiju. Jånis Koße¬evs: – Òoti forßs pasåkums! Stilîgs priekßnesums. Patießåm pårsteidza, neko tådu nebiju gaidîjis! SP prezidente Jolanta un SAK vadîtåja Krista.

2002. gada 9. maijs

Studentu parlamentam aprîlis ir pårmaiñu laiks. Laiks, kad tiek pielikts punkts darbiem un var atskatîties uz padarîto. Reizi divos gados tiek pårvéléts prezidents, bet jauna SP valde tiek ievéléta katru gadu. Íogad 24. aprîlî notika kårtéjås SP valdes véléßanas. DaΩi jautåjumi SP prezidentei Jolantai Jasukeviçai. – Jolanta, kå, péc tavåm domåm, noritéja ßå gada valdes véléßanas? – Kå jau katru gadu pirmsvéléßanu laiks bija pårsteigumiem bagåts. Pie mums, tåpat kå lielajå parlamentå, intrigas liek sevi manît. Jaunås valdes saståvs ir mainîjies par aptuveni 45%. Valdé büs jauni Likumdoßanas, Kultüras, Finansu un Åréjo sakaru noda¬u

vadîtåji, jauni Sabiedrisko attiecîbu un Revîzijas komisiju vadîtåji. Tas priecé. Notiek cilvéku resursu aprite. Un pieredze råda, ka vairåkums iepriekßéjo vadîtåju nekur tålu prom neaiziet, bet paliek un turpina darboties attiecîgajås struktürvienîbås, tå tikai uzlabojot SP darbîbu kopumå. – Kå tu vérté jauno valdes saståvu? – Òoti pozitîvi. Liels prieks par to, ka valdé tiek ievérota péctecîba. Jaunajiem büs no kå måcîties, bet vecajiem büs kam nodot savas zinåßanas. Domåju, ka ßogad valdé ir ievéléti aktîvåkie SP locek¬i. Lai mums visiem veicas darbi!

Iepazîstinåm ar SP valdes locek¬iem

paßpårvaldes vadîtåja; BEST aktîvais biedrs.

Prezidente Jolanta Jasukeviça Dzimßanas dati: 26.05.1978. Izglîtîba: IEF 2. (ma©.) kursa studente Sabiedriskås aktivitåtes: kopß 1997. gada – RTU IEF Studentu paßpårvaldes locekle; kopß 1998. gada – RTU IEF domes locekle; RTU Studentu parlamenta (SP) locekle; RTU Senåta locekle; RTU SP valdes locekle un Kultüras noda¬as vadîtåja; no 2000. lîdz 2001. gadam – RTU SP Åréjo sakaru noda¬as vadîtåja; 1999. gadå un 2000. gadå LSA (Latvijas Studentu apvienîbas) kongresa dalîbniece un LSA domes locekle; kopß 2001. gada – SP prezidente. Viceprezidents Oskars Priede (ETF) Dzimßanas dati: 17.05.1982. Izglîtîba: ETF 2. kursa students. Sabiedriskås aktivitåtes: kopß 2001.gada marta darbojas ETF paßpårvaldé, ETF Studentu paßpårvaldes vadîtåjs; kopß 2001. gada – SP viceprezidents. Finansu noda¬as vadîtåjs Påvels Palamarçuks (EEF) Dzimßanas dati: 16.10.1979. Izglîtîba: EEF 3. kursa students Sabiedriskås aktivitåtes: EEF Studentu paßpårvaldes loceklis. Likumdoßanas noda¬as vadîtåjs Jånis Koße¬evs (DITF) Dzimßanas dati: 11.07.1983. Izglîtîba: DITF 1. kursa students Sabiedriskås aktivitåtes: DITF studentu paßpårvaldes loceklis; lîdz 2002. gada aprîlim – SP Revîzijas komisijas vadîtåjs; BEST viceprezidents. Åréjo sakaru noda¬as vadîtåja Inita Indråne (IEF) Dzimßanas dati: 25.06.1980. Izglîtîba: IEF 1. (ma©.) kursa studente Sabiedriskås aktivitåtes: 2000.–2002. – BEST–Riga prezidente; RTU pårståve LSA domé; IEF Studentu paßpårvaldes locekle. Kultüras noda¬as vadîtåja Inese Ziediña (DITF) Dzimßanas dati: 24.11.1981. Izglîtîba: DITF 2. kursa studente Sabiedriskås aktivitåtes: kopß 2001.gada aprî¬a darbojas DITF Studentu paßpårvaldé; kopß 2001. gada septembra DITF Studentu

Sporta noda¬as vadîtåjs Aleksejs Andrejevs (ETF) Dzimßanas dati: 01.10.1982. Izglîtîba: ETF 2. kursa students. Sabiedriskås aktivitåtes: kopß 2000. gada aprî¬a darbojas DITF Studentu paßpårvaldé; kopß 2001. gada SP Sporta noda¬as vadîtåjs. Sociålo lietu noda¬as vadîtåja Anastasija Petrova (EEF) Dzimßanas dati: 05.04.1981. Izglîtîba: EEF 3. kursa studente Sabiedriskås aktivitåtes: kopß 2000.02. – RTU Studentu parlaments, parlamentåriete; kopß 2000.10. – RTU Senåta locekle; kopß 2001.05.– RTU EEF studentu paßpårvaldes vadîtåja; kopß 2001.10. – RTU Studéjoßo kredîtu pieß˚irßanas komisijas locekle; kopß 2001.05. – RTU Studentu parlamenta Sociålo lietu noda¬as vadîtåja. Studiju noda¬as vadîtåjs Jånis Lielåmers (IEF) Dzimßanas dati: 16.08.1979. Izglîtîba: IEF 4. (inΩ.) kursa students Sabiedriskås aktivitåtes: kopß 2001. gada – IEF Studentu paßpårvaldes vadîtåjs; kopß 2001. gada – SP Studiju noda¬as vadîtåjs; RTU Senåta loceklis;IEF domes loceklis. SP komisiju vadîtåji Sabiedrisko attiecîbu komisijas vadîtåja Krista Gri˚e (IEF) Dzimßanas dati: 18.08.1979. Izglîtîba: IEF Muitas koledΩas 1. kursa studente Sabiedriskås aktivitåtes: kopß 1998. gada – TMZF Studentu paßpårvaldes locekle; kopß 2000. gada – TMZF Studentu paßpårvaldes vadîtåja; kopß 2000. gada – RTU Senåta locekle; kopß 2000. gada – RTU SP valdes locekle un Kultüras noda¬as vadîtåja; 1999. gadå un 2000. gadå LSA (Latvijas Studentu apvienîbas) kongresa dalîbniece. Revîzijas komisijas vadîtåjs Vitålijs Staroverovs (BF) Dzimßanas dati: 06.09.1982. Izglîtîba: BF 2. (bak.) kursa students Sabiedriskås aktivitåtes: Büvniecîbas fakultåtes Studentu paßpårvaldes vadîtåjas vietnieks un måkslinieks. ➥ 12. lpp.

2002. gada 9. maijs

➦ 11. lpp. SP darbinieki

Sekretåre Aija Vaivode(IEF) Dzimßanas dati: 24.06.1979. Izglîtîba: IEF 1. (ma©.) kursa studente Sabiedriskås aktivitåtes: IEF Studentu paßpårvaldes locekle; kopß 2002. gada SP sekretåre lietvede, koordiné méneßbi¬eßu tirdzniecîbu filiålés. Kasiere Vineta Íko¬nija (MLF) Dzimßanas dati: 16.12.1978. Izglîtîba: MLF 2. (inΩ.) kursa studente Sabiedriskås aktivitåtes: MLF Studentu paßpårvaldes vadîtåja; kopß 2001. gada koordiné RTU apliecîbu – ISIC karßu izgatavoßanu; RTU Senåta locekle.

Kurjers Jånis Freibergs (IEF) Dzimßanas dati: 23.06.1981. Izglîtîba: IEF Muitas koledΩas 2. kursa students Sabiedriskås aktivitåtes: IEF Studentu paßpårvaldes loceklis;kopß 2001. gada SP kurjers; kopß 2001. gada koordiné méneßbi¬eßu tirdzniecîbu îpsalå. Saimnieks Uldis Kamols (IEF) Dzimßanas dati: 12.08.1980. Izglîtîba: IEF 1. (ma©.) kursa students Sabiedriskås aktivitåtes: 1999.–2000. gads – RTU Ventspils filiåles SP vadîtåjs; kopß 2000. gada – IEF SP loceklis; kopß 2000. gada – SP saimnieks; 2001. – 2002 . – SP Likumdoßanas noda¬as vadîtåjs; 2001. – 2002. – RTU Senåta loceklis.

Turpinåm diskusiju

Atbilde uz iepriekßéjå JI numurå publicéto TMF studentu paßpårvaldes rakstu par Studentu parlamentu Studentu parlaments – péc idejas paßu aktîvåko studentu kopa, kura strådå kå viens vesels, kå komanda, kurai ir vienoti mér˚i. Tå arî ir. Bet, tåpat kå jebkurå sabiedrîbå, arî Studentu parlamentå ir daΩu cilvéku kopa, kas tå neuzskata. Tas ir normåli. Jebkurå sabiedrîbå valdoßajiem spékiem ir opozîcija, un veselîga opozîcija ir vélama. Tikai viså ßajå lietå ir viens bet. Tas bet ir tåds, ka müsu opozîcija nav kopa, bet daΩi cilvéki, kuri darbojas it kå vairåku fakultåßu studéjoßo paßpårvalΩu vårdå. Bet tagad par to, ko tad Studentu parlaments dara. Més ne tikai forßi tuséjam Studentu parlamentå, bet daråm arî svarîgus un ¬oti atbildîgus darbus. Pirmkårt, més veicam tådas funkcijas, kuras citås augstskolås ir administråcijai. Tå, pieméram, més izskatåm studentu kredîtpieprasîjumus. Studiju kredîts Trîs gadu laikå ir apstiprinåti aptuveni 1753 pieprasîjumi. Katru pusgadu kredîtñéméju kontingents mainås vidéji par 300 studentiem. Studéjoßå kredîts Ir apstiprinåti aptuveni 3000 pieprasîjumu. Kredîtñéméju kontingents pusgadå mainås aptuveni par 600 studentiem. Sociålå stipendija Més apkopojam un izskatåm sociålo stipendiju iesniegumus. Katru ménesi sociålå stipendija tiek pieß˚irta aptuveni 850 studentiem, bet arî sociålås stipendijas sañéméju skaits regulåri mainås. Senåta stipendija Katru pusgadu izskatåm aptuveni 60 Senåta stipendiju iesniegumus. Senåta stipendijas sañem 30 studenti. Transporta kompensåcijas Íis ir viens no smagåkajiem darbiem.

Katru gadu vidéji tiek izskatîti 6000 iesniegumu. Sabiedriskå transporta méneßbi¬etes Arî viens no smagåkajiem darbiem. Més katru ménesi apkalpojam vidéji 8000 studentu. Studentu apliecîba Pateicoties müsu iepriekßéjiem kolé©iem, ikviens RTU students var sañemt RTU studenta apliecîbu kå starptautiski atzîtu dokumentu. Apliecîbas arî izgatavojam més. Studiju plånotåjs Nu jau otro gadu katram RTU studentam ir iespéja iegådåties studiju plånotåju. Íî gråmatiña atbild uz daudziem studentu jautåjumiem un palîdz plånot studiju gadu, jo kalendårais sadalîjums ir pa studiju semestriem. Protams, müs satrauc arî studiju kvalitåte. Taçu uzskatåm, ka inciatîvai ir jånåk tießi no fakultåßu studéjoßo paßpårvaldém. Kas gan labåk var runåt par studiju kvalitåti kådå no fakultåtém, ja ne paßi studenti. Ne ekonomistam spriest par ener©éti˚u studiju programmu kvalitåti, ne arhitektiem par ˚îmi˚iem. Íeit ir vietå jautåjums: ko pati TMF Studéjoßo paßpårvalde ir darîjusi lietas labå? Kå viñi paßi ir mé©inåjußi paaugstinåt ßo kvalitåti? Vai varbüt viñi nodarbojas tikai ar demago©iju un populistisku sauk¬u publicéßanu? Ja publikåcija iepriekßéjå avîzes Jaunais InΩenieris numurå bija tikai pirmsvéléßanu triks, tad tas viñiem neizdevås, jo viñu izvirzîtås kandidatüras no TMF SP neguva ne atbalstu, ne uzticîbu viså Studentu parlamentå. Turklåt més varam arî viñiem un vél vienai fakultåtei pateikties par to, ka nedrîkstam nevienu studentu balli organizét RTU centrålajå ékå Ka¬˚u ielå 1. Paldies viñiem par to! Bet savå ziñå ir arî prieks par to, ka

mehåni˚i izråda interesi par Dienesta viesnîcu komisijas darbu. Jåcer, ka runas turpinås arî darbi. Runåjot par müsu interesém, kuras saistîtas ar studiju procesu, – tå kå Studentu parlamentam ir arî sava pårståvniecîba RTU Senåtå, tad cenßamies büt zinoßi visos lémumos, ko pieñem Senåts. Ja müs arî kåds no lémumiem neapmierina, tad varam izmantot, protams, pamatoti, savas atliekoßå veto tiesîbas. Grüti, bet tomér mums izdodas panåkt arî savu. Pieméram, esam panåkußi, ka par datorzåles izmantoßanu lekciju laikå vairs nav jåmakså. Cießi sadarbojoties ar måcîbu prorektoru, organizéjam daΩådas aptaujas, kuru rezultåtos atspogu¬ojas studentu domas un vélmes, kas saistîtas tießi ar studiju procesu. Un tas nav viss, ko més daråm. Par tuséßanu parlamentå – protams, més péc smaga darba arî atpüßamies un sniedzam ßo iespéju ikvienam RTU studentam. Katru ménesi notiek kåds pasåkums. Gan kultüras, gan sporta. Liels prieks ir par fakultåßu studéjoßo paßpårvalΩu aktivitåtém daΩådu sporta veidu turnîru organizéßanå. Nu, lük, tas îsumå ir tas, ko més daråm. Lai uzrakstîtu visu, avîzei vajadzétu ekspress numuru. Tåds ir müsu komentårs TMF SP viedoklim. Lemiet nu paßi, kurß strådå, kurß ne! Kuram rüp students, kuram ne! Kuri darbojas un atpüßas péc darba, kuri ne! Nåkamajå avîzes Jaunais InΩenieris numurå varésiet iepazîties ar to, ko katras fakultåtes studéjoßo paßpårvalde ir darîjusi ßajå studiju gadå. Jolanta Jasukeviça, Studentu parlamenta prezidente

2002. gada 9. maijs

Dubļu cīņas, RTU godu aizstāvot 26.–28. aprîlî SP aizståvéja RTU godu, piedaloties sacensîbås Zvirbu¬u taka 2002. Íîs sacensîbas norisinåjås SuntaΩos aptuveni 50 km no Rîgas. Müsu komandas saståvå bija: Arnis Resnis (TMF), Edvîns Resnis (TMF), Valentîns Voronkins (ETF), Aleksejs Andrejevs (ETF) – RTU SP Sporta noda¬as vadîtåjs –, komandas vienîgå dåma Laila Eriña (IEF) un komandas kapteinis Oskars Priede (ETF) – SP viceprezidents. Atbalsta grupå: RTU SP prezidente Jolanta Jasukeviça (IEF) un RTU SP Sabiedrisko attiecîbu komisijas vadîtåja Krista Gri˚e (IEF). Íî komanda kopvértéjumå izcînîja 6. vietu 26 komandu konkurencé. Un tå – 26. aprî¬a vakarå pulkst. 17.50 RTU SP komanda iekåpa vilcienå un devås uz SuntaΩiem. Nonåkot galå, uzcéla teltis, saküra guni, iekårtojås nometné un nepacietîgi gaidîja pasåkuma atklåßanu. Uz pasåkumu bija ieradußies aptuveni 150 dalîbnieki no daΩådåm Latvijas vietåm. Péc svinîgås atklåßanas komandas gatavojås pirmajam uzdevumam – nakts orientéßanås sacensîbåm. Ik pa 15 minütém startéja kåda no komandåm. Bija jåpårvar 10 km distance ar 4 kontrolpunktiem pa SuntaΩiem un tuvåko apkårtni. Dalîbnieki lîdzi varéja ñemt tikai karti bez méroga un kabatas lukturîti. Uzdevuma veikßanu atviegloja skaidrå nakts un spoΩais méness. Péc 2 stundu ilga skréjiena sagaidîjåm müsu aktîvistus nometné. RTU pårståvji turéjås godam un pirmajå uzdevumå bija izcînîjußi 11. vietu. Tas bija labs rezultåts gan ßajås sacensîbås, gan nåkamås dienas startam. Visi jutås nogurußi un péc nelielåm vakariñåm un pasédéßanas pie ugunskura dalîbnieki devås gulét. No rîta célåmies cîñas spara un apñémîbas pilni. Laiks bija jauks – saule spîdéja, putniñi çivinåja, nometné labs noskañojums un neliels satraukums par gaidåmajåm sacensîbåm. Pirms galvenås

stafetes komandu kapteiñi tika iepazîstinåti ar trasi. AtgrieΩoties nometné, müsu komandas kapteinis Oskars îsumå iepazîstinåja ar nåkamajiem uzdevumiem. Visvairåk komandu biedéja pårbaudîjums – labirints zem zemes, kurå nav iespéjams apgriezties, piecelties kåjås, nav dienas gaismas, bütîbå nav nekå, tikai tumsa un dub¬i. DaΩi jau såka iesildîties un vingrot pirms gaidåmå starta. Iepriekßéjå vakarå iegütå 11. vieta ¬oti palîdzéja komandai tålåkajai stafetei, jo mums bija 11. starta pozîcija ßajå skréjienå. Kopumå tas bija ¬oti labi, jo jåstarté dienas vidü. Saule sildîja vissiltåk, tåpéc aukstais Mazås

bija prieks izjust komandas draudzîgo un apñémîbas pilno garu. Bija jåpårce¬as påri upei, cenßoties tajå neiekrist, tåtad divas paralélas virves viena zem otras – tas bija viñu tilts. Visi lieliski tika ar to galå, un atklåt peldéßanas sezonu vél nevajadzéja. Péc neliela skréjiena – Tarzåniñß jeb virvé iesiets koka délîtis, pie kura turoties var pårlaisties atpaka¬ påri upei. Íeit gan gåja visådi, un üdens patîkamo vésumu izjuta visi komandas dalîbnieki. Tålåk – laivu brauciens. Ar trîs gumijas laivåm komandai bija jåpieråda, ka visi ir labi airétåji, un jåpårvar vairåki vårti. Kad laivas tika aiznestas atpaka¬ uz såkuma punktu, bija jådodas jau minétajå

Juglas upîtes üdens nelikås tik stindzinoßs. Aptuvenå üdens temperatüra bija +8°. Såkås grütåkais posms. Pirmais komandas uzdevums – jåpårvar ierakumi. Èstas tranßejas, kuråm påri pårklåti zari, bet iekßå dub¬i un ledains üdens. Uz védera lienot pa ßîm bedrém, komanda centås izk¬üt no tåm iespéjami îså laikå, turklåt neizpelnoties soda punktus. Péc divu ßådu tranßeju pårvaréßanas tålåk bija jålékå pa riepåm, råpjoties un karåjoties maisos, jåpårvar dub¬u bedres. Sekoja daΩådi pårbaudîjumi upé. Ëdens bija ¬oti auksts, tomér komandu tas nebiedéja, un

pazemes labirintå. Visi seßi dalîbnieki pazuda tunelî. Pirmais izeju atrada Aleksejs, tas neprasîja vairåk par trim minütém. Påréjie parådîjås vél péc neilga brîtiña. Laimîgi izk¬uvußi no slapjås, tumßås bedres, dalîbnieki pildîja pédéjo uzdevumu – virves dedzinåßanu. Müséjie savus uzdevumus bija izpildîjußi, slapji, dub¬aini un nosalußi, bet tomér apmierinåti un priecîgi par paveikto, ar spiedzieniem ieskréja upé mazgåties. Sacensîbas bija galå, RTU SP komandas laiks – 41 minüte 36 sekundes. Ar nelieliem nobråzumiem un skråpéjumiem komanda atgriezås apmeßanås vietå. Visas stafetes garumå ne vienreiz vien dzirdéjåm izsaucienus «RTU rullé» no tiesneßiem un citiem dalîbniekiem. Tas liecinåja par müsu komandas labo noforméjumu (RTU SP melni sarkanajiem krekliem), komandas cîñas sparu un draudzîgajåm attiecîbåm. Svétdien pusdienas laikå tika apbalvoti laureåti un paziñoti rezultåti. RTU SP komanda kopvértéjumå ierindojås 6. vietå. Cerésim, ka arî citås sacensîbås Studentu parlaments spés tåpat spodrinåt RTU vårdu. Jolanta un Krista

2002. gada 9. maijs

Sports

RTU bokseri – deviñkårtéji Universiådes çempioni Dar’, ko var, dar’, ko var, RTU ir jåuzvar! Ar ßådu devîzi ßogad ringå devås RTU bokseri, jo konkurence ar katru gadu pieaug. Un ß˚iet, ka ßî devîze palîdzéja. Müséjie uzvaréja pårliecinoßi, izcînot seßas zelta, piecas sudraba un çetras bronzas meda¬as. Íogad sacensîbås piedalîjås 48 dalîbnieki, kuri pårståvéja seßas augstskolas – RTU, LSPA, BKI, LPA, DU un ISMA. Kå jau pierasts, viskuplåkais dalîbnieku skaits bija no müsu augstskolas. RTU komandas dalîbnieki startéja visås 12 svara kategorijås. Müsu galvenais konkurents – LSPA – spéja pieteikt dalîbniekus 10 svara kategorijås. Jåteic, ka RTU ir vienîgå komanda Latvijå, kura spéj startét visås 12 svara kategorijås. To nespéj arî neviens no 18 Latvijå re©istrétajiem boksa klubiem.

J. Raits No RTU bokseriem labu tehnisko, taktisko un fizisko sagatavotîbu parådîja Kaspars Godiñß (BF 2. k.), Deniss Alek-

sandroviçs (IEF 2. k.), Konstantîns Stak¬a (EEF ma©.), Påvels Kirilovs (TMF 2. k.), Deniss HiΩinins (EEF 2. k.), Aleksandrs

Selezeñs (TMF 3. k.). Par sekmîgu müsu komandas startu daudzu gadu garumå un profesionålu bokseru sagatavoßanu paldies jåsaka trenerim Jånim MuiΩniekam. Jau maija såkumå müsu bokserus gaida jauns pårbaudîjums – starts Latvijas çempionåtå. Cerésim, ka müsu puißu devîze palîdzés arî tajå. 12. Universiådes boksa sacensîbu uzvarétåji (svaru kategoriju secîbå): V. Prikulis (RTU), V. Sokolovs (DU), K. Godiñß (RTU), K. Atmats (LSPA), A. Bogdanovs (RTU), D. Aleksandrovs (RTU), E. Kårkliñß (LSPA), A. Sotniks (LSPA), S. Nestjuks (RTU), P. Kirilovs (RTU), A. Kosobokovs (BKI), A. Danerbekovs (BKI). Komandu rezultåti: 1. vieta – RTU (70,5 punkti), 2. vieta – LSPA (41,5), 3. vieta – LPA (20,5). ❏

Kultüra un atpüta 9., 16. un 23. maijå plkst. 18 psiholo©ijas klubs Paßtéla veidoßanas pamatprincipi. Lektore Ingrîda Latißa.

22. maijå plkst. 19 Anglikåñu baznîcå, Anglikåñu ielå 2a

RTU stīgu ansambļa Gaiva 10 gadu jubilejas koncerts

13., 20. maijå plkst. 20 Balles deju klubs. Vadîtåjs Agnis Rüja. RTU studentiem un darbiniekiem – bez maksas. 14. un 21. maijå plkst. 18 lînijdeju grupas studija. Vadîtåja Iveta Kalniña. RTU studentiem un darbiniekiem – bez maksas, påréjiem – Ls 1. 26. maijå bérnu svétki Malacis. Le¬¬u térpu modelétåju konkurss (pieteikßanås lîdz 20. maijam), radoßås darbnîcas, muzikålais ku©is.

17. maijå plkst. 19 RTU Lielajå zålé

IEF 35 gadu jubilejas sarîkojums un absolventu salidojums. Ielügumi dekanåtå. Informåcija pa tålr. 7089394.

Ansamb¬a vadîtåja – Dzidra Pelé˚e. Koncertmeistare – Signe iesnere. Koncertå piedalås Ilze Lappu˚e (flauta), Irma Pavåre (mecosopråns). Koncertu vada aktrise Ligita Skujiña. Programmå: G. F. Hende¬a, A. Korelli, A. Íturma, R. Dubras u. c. skañdarbi.

Ka¬˚u ielå 1 – 319, Rîgå, LV–1658 7089321, fakss: 7089489, ji@adm.rtu.lv

«JI» varat lasît arî internetå RTU måjas lapå: www.rtu.lv Redakcijas viedoklis ne vienmér sakrît ar rakstu autoru viedokli.

23. maijå plkst. 18 RTU Mazajå zålé bérnu vokålo ansamb¬u Vecpilsétas dziedåtåji un Palåsîtes koncerts. Ieeja brîva.

Makets: Kråsu dalîjums: BCCS Repro Iespiests SIA Landas tipogråfijå Metiens 1000 eksemplåru