Nr 19 22 04 2004

Nr. 19 (1264) 22.04.2004.

R È G A S

T E H N I S K Å S

U N I V E R S I T Å T E S

A V È Z E .

I Z N Å K

K O P Í

0 7 . 0 2 . 1 9 5 9 .

Atvērto durvju diena RTU

Atvérto durvju diena, kas notika 17. aprîlî, pulcéja aptuveni 1500 jaunießu, kuri intereséjås par studijåm RTU.

Nepilna laika studijas un tålåkizglîtîba.

Problémas un iespéjas Asoc. profesors Elmårs Be˚eris, måcîbu prorektors Tåda ßoreiz bija RTU gadskårtéjå metodiskå seminåra téma, kas pulcéja 82 interesentus no trim Latvijas universitåtém. Mans nolüks ßoreiz nav sniegt seminåra atståstu, jo tie, kam tas likås interesanti un svarîgi, paßi visu redzéja un dzirdéja, savukårt påréjiem ßåds atståsts maz ko dotu.

Mé©inåßu apkopot, manupråt, bütiskåkås atziñas un iezîmét tuvåkajos gados daråmo.

Såkßu ar seminåra tému. Kåpéc ßogad tika izvéléta tießi tåda?

1. Pieprasîjums péc nepilna laika studijåm aug. Íajå studiju gadå pilna laika studijåm RTU ieskaitîja ap 2400, bet nepilna laika studijåm – ap 1900 studentu. Un var sagaidît, ka nepilna laika reΩîmå studét griboßo îpatsvars turpmåk tikai pieaugs. Kaut vai tîri demogråfisku iemeslu dé¬, jo péc gadiem astoñiem vidusskolu beigußo skaits büs aptuveni divas reizes mazåks par ßogad Latvijas augstskolås studijas såkußo skaitu.

2. Ar nepilna laika studentiem jåstrådå citådi. To pieprasa årkårtîgi lielå pirmkursnieku lîmeña, vecuma, motivåcijas izkliede, studiju apvienoßana ar pilnu slodzi darba vietå un ©imené.

3. Nepilna laika, îpaßi jau neklåtienes, studentiem nepiecießami speciåli viñiem radîti studiju materiåli. Nopietna vérîba veltåma informåcijas tehnolo©iju radîto iespéju izmantoßanai.

Seminårs tika rîkots nolükå iezîmét problémas, dalîties pieredzé par veiksmîgiem risinåjumiem, ieskicét turpmåko darbîbu, lai uzlabotu neklåtienes un vakara studiju kvalitåti. Skatu uz iespéjamiem risinåjumiem plaßåku darîja LLU måcîbu prorektora vietnieka V. Tomsona ar kolé©iem I. Baraßkinu, Ì. Kazaini un LU profesora M. Treimaña ziñojumi par darbu e–studiju nodroßinåßanå savås augstskolås.

Nolükå iegüt kaut aptuvenu priekßstatu par neklåtnieku nodroßinåjumu ar studiju materiåliem un par to, cik nopietnas studijas més viñiem plånojam, måcîbu prorektora dienests pirms seminåra sarîkoja priekßmetu pasniedzéju aptauju. Tajå bija jånoråda, cik liela studiju slodze priekßmetå tiek plånota, kå arî neklåtniekiem rekomendétie måcîbu lîdzek¬i. Ziñas tika iesniegtas par 178 priekßmetiem. Péc rezultåtu apkopoßanas pavérås aina,

kas liek padomåt. Izrådîjås, ka, jau plånojot priekßmeta realizåciju, paredzéts neklåtnieku slogot vidéji 45% apmérå no tå, kas pienåktos atbilstoßi kredîtpunkta definîcijai. Tiesa, iegütås histogrammas izkliede ir plaßa: 10%–120% robeΩås ar izteiktu maksimumu pie 40%. Tajå paßå laikå tikai treßajai da¬ai priekßmetu rekomendéjamås literatüras sarakstå bija minéti metodiskie norådîjumi neklåtniekiem. Un visai bieΩi nekå labåka par pagåjußå gadsimta 80. gadu såkuma gråmatåm krievu valodå nevaréja atrast. Tas noråda, ka diez ko augstu més savus neklåtniekus nevértéjam un påråk viñu dé¬ nopüléties necenßamies (jo mazåk noslogots students, jo vieglåk pasniedzéjam). Minétais liek bez diΩåm ilüzijåm vértét vidéjo RTU neklåtienes studiju absolventa diploma lîmeni.

Pienåcis laiks studiju materiålus gatavot, orientéjoties uz informåcijas tehnolo©iju iespéjåm. Vél pirms trim gadiem neklåtnieku aptauja uzrådîja, ka mazåk nekå 30% ir pieeja internetam, taçu tagad to var izmantot

>>> 2. lpp.

2

2004. gada 22. aprîlis

Maijå sveicam nozîmîgå dzîves jubilejå: Materiålzinåtnes un lietiß˚ås ˚îmijas fakultåtes docentu I¬ju Dreijeru, Büvniecîbas fakultåtes asociéto profesoru Jåni Grabi, Datorzinåtnes un informåcijas tehnolo©ijas fakultåtes docenti Svetlanu Kozlovu, Liepåjas filiåles profesionålås vidusskolas skolotåju Zigurdu Sprüdu, Transporta un maßînzinîbu fakultåtes asociéto profesoru Muharbiju Banovu, Datorzinåtnes un informåcijas tehnolo©ijas fakultåtes 1. kategorijas speciålisti Skaidrîti Grundspeñ˚i, Büvniecîbas fakultåtes strådnieci Ieviñu Velgu NaudΩunu, Autokombinåta ßoferi Péteri Rüniku, Büvniecîbas fakultåtes pårvaldnieku Måri Zemîti, Humanitårå institüta docentu Andri Zvejnieku, Ener©étikas un elektrotehnikas fakultåtes apkopéju Ga¬inu Deñisovu, Humanitårå institüta izglîtîbas metodi˚i Inesi Eniñu, Büvniecîbas fakultåtes asociéto profesoru Ainåru Paeglîti, Arhitektüras fakultåtes 1. kategorijas speciålisti Intu Staßuli.

LIF mér˚programmas Izglîtîbai, zinåtnei un kultürai stipendiju konkurss studentiem un ma©istrantiem Sveicam RTU studentus, ma©istrantus un doktorantus, kuri uzvaréjußi stipendiju konkurså 2003./2004.m.g. 2.semestrî: MLF – Natåliju Çerñaku, Dmitriju Íabaßovu, Sergeju Gaidukovu, Jåni Lejnieku un Remo Meriju Meri; EEF – Vadimu Strelkovu, Andreju Podgornovu, Sandru Vîtoliñu, Andreju Skripko, Lailu Zemîti, Armandu Staltmani un Òubovu Hahlovu; ETF – Tatjanu Pozdñakovu, Sergeju Íarkovski, Alekseju Andrejevu un Sergeju I¬ñicki; BF – Ûannu Derbeñovu, Ingu Po¬akovu, Je¬enu Kotinu, Oskaru Pårpuci, Jåni Balodi, Mårtiñu Tuñu un Ìirtu Bérziñu; TMF Transportbüvju institütå – Elgaru Lånu, Verneru Straupi, Juri Lindi, Uldi Pücîti un Ernestu TolpeΩñikovu;

TMF Dzelzce¬a transporta institütå – I¬ju Korago, Sergeju Kubraku, Karinu Strinoviçu, Fjodoru Mihailovu, O¬egu Andrejevski, Vjaçeslavu Dobroserdovu, Sergeju Ilgaçu un Jevgéniju Golovinu; DITF – Mårtiñu Orinski, Larisu Isajevu un ‰riku Tipånu.

Sveicam E. un A. Lazdupu stipendiåtus Gunti Ínepstu, Mårtiñu Grigorjevu un Måri Danieku.

Konkursu sponsoréjußi a/s DATI, a/s Grindeks, VAS Latvijas dzelzce¬ß, SIA Lattelekom, VAS Latvijas Autoce¬u direkcija, a/s Latvijas Gåze, VAS Latvenergo, Rîgas laku un kråsu rüpnîca.

LIF mér˚programma Izglîtîbai, zinåtnei un kultürai

Nepilna laika studijas un tålåkizglîtîba.

Problémas un iespéjas >>> 1. lpp. praktiski visi. Pirmo un pagaidåm vienîgo Latvijå studiju programmu ar pilnîgu nodroßinåjumu elektroniskå vidé såka izmantot augstskola Turîba.

Bet nu jau divås universitåtés – LU un LLU – izveidota centralizéta sistéma e–studiju ievießanai. Tas, protams, makså naudu. LU katru gadu ßim nolükam novirza ap 120 tükstoßus latu, savukårt LLU izmantoja PHARE–2000 finanséjuma iespéjas. Pie mums e–studiju jomå sasniegta visai augsta kompetence, par ko liecina ETF Tålmåcîbas centra dalîba ES 6. ietvara programmu ekselences tîklå Kaleidoskops, virkne izstrådåtu multimediju kursu, tostarp arî péc Apvienoto Aråbu Emiråtu pasütîjuma.

Müsu Tålmåcîbas centrs jau vairåkus gadus uztur sistému Blackboard, par kuras licenci gadå maksåjam 7000 ASV dolåru.

Tåtad mums ir visi nepiecießamie elementi e–studiju sistémas plaßai ievießanai un neklåtnieku nodroßinåßanai ar studiju materiåliem: kompetenti darbinieki, nepiecießamå tehnika un programmatüra, pieprasîjums. Kåpéc bukséjam? Vél vairåk, kåpéc neesam pat pietiekami informéti, par ko liecina centieni fakultåßu vai pat atseviß˚u entuziastu

>>>

3

2004. gada 22. aprîlis

Kas jauns Starptautisko sakaru daŒ?

Studijas Hågenes Tålmåcîbas universitåté, studiju iespéjas Våcijå Hågenes Tålmåcîbas universitåtes Rîgas studiju centrs un RTU Starptautisko sakaru da¬as Valodu centrs ielüdz uz informåcijas dienu Studijas Hågenes Tålmåcîbas universitåté, studiju iespéjas Våcijå 24. aprîlî plkst. 11 RTU, Ka¬˚u ielå 1, 201. telpå.

Atnåkot uz informåcijas dienu, jüs uzzinåsiet par: • iespéjåm studét Hågenes Tålmåcîbas universitåté; • Våcijas augstskolu diplomu atzîßanu Latvijå; • studiju iespéjåm Våcijas augstskolås;

• våcu valodas zinåßanåm, kas nepiecießamas, lai studétu Våcijas augstskolås; • starptautiski atzîto våcu valodas eksåmenu TestDaF. Büs iespéja tikties ar Våcijas augstskolu studentiem un absolventiem no Latvijas, uzklausît viñu pieredzi un uzdot jautåjumus.

Pasåkums notiks våcu un latvießu valodå.

Tålrunis uzziñåm 7089021.

Atnåciet, jautåjiet, uzziniet, studéjiet! ❏

Stipendijas studijåm Íveicé Cîrihes Universitåtes Íveices Banku institüts un Geberta Rufa fonds saistîbå ar programmu Swiss Baltic Net izsludina pieteikßanos uz stipendijåm studijåm Cîrihes Universitåtes Íveices Banku institütå 2004./ 2005. måcîbu gada ziemas semestrî.

Pretendenti Doktoranti un jaunie zinåtnieki, kuri specializéjußies ekonomikå, îpaßi banku un finanßu jomå un kurus interesé Eiropas Savienîbas ekonomika un jautåjumi, kas saistîti ar Baltijas valstu ieståßanos Eiropas Savienîbå.

Pretendentiem nepiecießamas labas ang¬u un våcu valodas zinåßanas.

Finanséjuma apjoms un finanséjuma ilgums Stipendija sedz ce¬a un uzturéßanås izdevumus. Finanséjums tiek pieß˚irts uz çetriem méneßiem.

Pieteikuma dokumenti ang¬u vai våcu valodå: • CV;

• motivåcijas véstule, kurå pamatota pretendenta vélme studét Cîrihes Universitåtes Íveices Banku institütå, kå arî sniegts lîdzßinéjås zinåtniskås darbîbas pårskats; • publikåciju saraksts; • zinåtniskå darba vadîtåja atsauksme par pretendenta zinåtnisko darbu; • îss savas måcîbu iestådes vai institüta apraksts.

Pieteikßanås un sîkåka informåcija: Prof. Dr. Christine Hirszowicz Institut für Schweizerisches Bankwesen der Universität Zürich Plattenstr. 14, 8032 Zürich; e–pasts: hirszowi@isb.unizh.ch; http://www.isb.unizh.ch vai http://www.swissbaltic.net, vai RTU Starptautisko sakaru da¬å Rîgå, Ka¬˚u ielå 1–222, tålr. 7089021; e–pasts: evita.serjogina@rtu.lv.

Pieteikumi jåiesniedz lîdz 2004. gada 30. jünijam. ❏

Nepilna laika studijas un tålåkizglîtîba.

Problémas un iespéjas >>> vidü taisît savus lokålus e–studiju materiålu piedåvåjuma pudurîßus?

Te nu måcîbu prorektoram jåbaksta ar pirkstu savå virzienå. Pietrükst pårdomåtas ßîs jomas attîstîbas straté©ijas. Ir atseviß˚i centieni: izveidota RTU Tålåkizglîtîbas noda¬a, sadarbîbå ar Neklåtienes un vakara studiju departamentu da¬a no neklåtnieku studiju maksas novirzîta e–studiju materiålu radîßanas finanséjumam un izsludinåts konkurss uz ßo finanséjumu, bet vienota attîstîbas plåna nav. Tam noteikti vajadzétu såkties ar akadémiskå personåla izglîtoßanu. Domåju, ka atturîba e–studiju materiålu izveidé galvenokårt slépjas tajå apståklî, ka nepårzinåm Blackboard, nezinåm, kå veidot måcîbu materiålus virtuålajai videi.

Cilvéks instinktîvi vairås no nesaprotamå. Tåpéc jåatrod nauda un laiks, lai

veiktu plaßu personåla apmåcîbas kampañu. LU trijos gados apmåcîti 254 pasniedzéji. Rezultåtå jau izveidoti 340 e–studiju kursi (par tiem autoriem tiek maksåts honorårs), kuru izmantoßanai re©istréjußies 2300 studenti.

No 11 RTU darbinieku ziñojumiem seminårå tikai çetri bija veltîti neklåtnieku måcîbu materiåliem. Viscerîgåkais likås Tehniskås fizikas institüta iestrådes prezentéjums asoc. profesora J. Blüma izpildîjumå: Par multimediju kursu fizikå RTU nepilna laika studentiem. Tika nodemonstréts visai iespaidîgs pieteikums konkursam uz finanséjumu e–studiju kursa izveidei neklåtniekiem, kas varétu kalpot par ierosmi arî citiem. Vajadzétu mudinåt un stimulét ar ßådåm izstrådém nosegt visus pirmå kursa un da¬éji otrå kursa priekßmetus. Tålåk jau bütu sagaidåms pieprasîjums un spiediens no studentu puses, kas liktu sarosîties arî tiem, kuri joprojåm låpås ar 80. gadu gråmatåm.

Nu ko, såksim! Vai pareizåk – turpinåsim, tikai mér˚tiecîgåk un intensîvåk. Bet tiem, kas intereséjas par metodiskåm pieejåm, var ieteikt I. Slaidiña broßüru Tålmåcîba Latvijas augstskolås. Ievads e–studiju metodikå un tehnolo©ijå.

Noslégumå vérts pieminét seminåra auditorijas rücoßo reakciju uz SIA Colla viceprezidenta I. Lipstes teikto: «Krietna da¬a absolventu no RTU nåk årå tådi jocîgi – viñus nevar likt pie darba bez gada papildu sagatavoßanas.» Tas ir nopietns pårmetums par nepietiekamu lîmeni CAD tehnolo©iju jomå. Un dzirdéts ne jau pirmo reizi. Tåpéc ir vérts apspiest saßutumu un ieskatîties sevî – cik lielå mérå måcåm to, ko paßi zinåm, daudz nesekojot pieprasîjumam un modernåm tehnolo©ijåm. Un nopietnåk jåpiestrådå pie daΩådiem sadarbîbas veidiem ar darba devéjiem.

Gribu pateikt paldies måcîbu prorektora palîdzei E. Jasukeviçai, kas visu ßo pasåkumu noorganizéja, kå arî visiem tiem, kas pielika roku seminåra norises veicinåßanai. ❏

4

2004. gada 22. aprîlis

Kas jauns Starptautisko sakaru daŒ?

Våcu valodas vasaras kursi... ...Ilmenavå Ilmenavas Tehniskå universitåte no 31. jülija lîdz 21. augustam aicina uz starptautiskajiem våcu valodas vasaras kursiem.

Tiek piedåvåti ßådi kursi: Våcu valoda un kultüra – våcu valodas kurss visu specialitåßu studentiem un citiem interesentiem; specializétais kurss Fachsprache der Technik – våcu valodas kurss tehnisko fakultåßu studentiem un strådåjoßajiem.

Valodas apmåcîba notiek nelielås grupås, kas tiek veidotas péc zinåßanu lîmeña.

Kurså Våcu valoda un kultüra iek¬auti: – valodas apmåcîba; – speciålas fonétikas nodarbîbas; – lekcijas un seminåri par våcu valodu, kultüru, Våcijas vésturi, ©eogråfiju; – daΩådu sociålo un paßpårvaldes institüciju apmekléjumi; – projektu izstrådåßana; – ekskursijas un kultüras programma. ❏ Dalîbas maksa: 395 eiro (papildus jåmakså arî par dzîvoßanu studentu

kopmîtnés vai vies©imenés 165–225 eiro un édinåßanu).

Specializétajå kurså Fachsprache der Technik iek¬auti: – valodas apmåcîba un specializétais valodas kurss; – speciålås fonétikas nodarbîbas; – praktiski uzdevumi un lekcijas par tehniskåm témåm; – laboratoriju, uzñémumu un Ilmenavas Tehniskås universitåtes fakultåßu apmekléjumi; – projektu izstrådåßana; – ekskursijas un kultüras programma.

Dalîbas maksa: 445 eiro (papildus jåmakså arî par dzîvoßanu studentu kopmîtnés vai vies©imenés 165–225 eiro un édinåßanu).

Kursu beidzot, dalîbnieki var sañemt sertifikåtu European Language Certificate.

Pieteikßanås un informåcija lîdz 1. jülijam: Technische Universität Ilmenau, Internationaler Sommerkurs PF 100565 98684 Ilmenau Tålr. +49 3677 69 27 63, fakss +49 3677 69 19 11 E–pasts: sommerkurs@tu–ilmenau.de, www.tu–ilmenau.de/sommerkurs

...Brémené

...Freiburgå

Brémenes Universitåte aicina piedalîties starptautiskajos vasaras våcu valodas kursos.

Iespéjamie kursu norises laiki: 19. jülijs–13. augusts (pieteikßanås lîdz 15. jünijam) vai 16. augusts–10. septembris (pieteikßanås lîdz 15. jülijam). Dalîbas maksa: 450 eiro + 210 eiro par dzîvoßanu kopmîtnés.

Programmå: intensîva valodas apmåcîba. Tiek piedåvåti våcu valodas kursi iesåcéjiem, dalîbniekiem ar nelielåm, labåm un ¬oti labåm zinåßanåm. Lîdzås valodas kursu nodarbîbåm plånotas tikßanås ar uzñéméjiem un ekonomikas sektora pårståvjiem, lekcijas, diskusijas par politiku, kultüru, ekskursijas, filmu vakari, sporta nodarbîbas, radoßås darbnîcas.

Informåcija un pieteikßanås: Universität Bremen, International Office Internationale Sommerkurse Bibliothekstrafle 1 D 28359 Bremen Tålr. +49 421 218 2587, fakss +49 421 218 4320 e–pasts: sommerkurs@uni–bremen.de, www.io.uni–bremen.de ❏

Bertold–Schwarz Institut piedåvå våcu valodas kursus Freiburgå no 26. jülija lîdz 13. augustam un no 16. augusta lîdz 3. septembrim.

Nodarbîbas katru dienu no 9.30 lîdz 13. Grupå vidéji 7–14 dalîbnieki.

Visi zinåßanu lîmeñi.

Pirms nodarbîbu såkuma – testéßana.

Programmå iek¬autas ekskursijas, muzeju un vietéjo uzñémumu apmekléjumi, darbs universitåtes bibliotékå, sporta nodarbîbas.

Viena kursa cena: 360 eiro. ‰dinåßana un ar dzîvoßanu saistîtie izdevumi nav iek¬auti kursu cenå.

Sîkåka informåcija un pieteikßanås: Bertold–Schwarz–Institut Basler Strasse 103 D 79100 Freiburg Tålr. + 49 0761 408989, fakss +49 0761 4098930 e–pasts: kurse@bertold–schwarz.de http://www.berthold–schwarz.de ❏

Françu valodas kursi Ûenévå Ûenévas Universitåte 2004. gada vasarå piedåvå françu valodas un kultüras kursus.

Kursi notiek no 12. jülija lîdz 1. oktobrim: 1. da¬a no 12. jülija lîdz 30. jülijam; 2. da¬a no 2. augusta lîdz 20. augustam; 3. da¬a no 23. augusta lîdz 10. septembrim; 4. da¬a no 13. septembra lîdz 1. oktobrim.

Iespéjams apmeklét gan tikai vienu kursa da¬u, gan vairåkas kursa da¬as.

Dalîbas maksa katrå kursa da¬å – 550 Fr. Iesåcéju kurss no 12. jülija lîdz 10. septembrim. Dalîbas maksa 2500 Fr. Kursos var piedalîties visu specialitåßu studenti.

Lîdzås valodu apmåcîbai tiek piedåvåta arî kultüras programma un ekskursijas.

Pabeidzot visas çetras kursa da¬as, studentiem ir iespéja kårtot eksåmenu un iegüt Certificat de français des Cours d’été. Tie, kas ßo eksåmenu nokårto, ir atbrîvoti no françu valodas zinåßanu pårbaudes, ståjoties Ûenévas Universitåté.

Informåcija un pieteikßanås: Cours d’été – Université de Genéve rue de Candolle 3 CH 1211 Genéve 4 Tålr. +41 22 379 74 34 Fakss +41 22 379 74 39 e–pasts: elcfete@unige.ch http://coursete.unige.ch

5

2004. gada 22. aprîlis

Pirmie veiksmîgie so¬i zinåtnes pasaulé 3. aprîlî RTU Mazajå zålé notika 45. studentu zinåtniski tehniskås konferences starpfakultåßu séde. Konferences sada¬å Transporta intelektuålås sistémas notika programmu a©entu modeléßanas elektroener©ijas sadales sistému un daudzprocesoru sistému sekciju sédes. RTU studentu vidü bija arî viesi – studenti no citåm måcîbu iestådém.

Sekciju priekßsédétåja TMF 3. kursa doktorante NadeΩda Kuñicina un citi Ωürijas locek¬i noklausîjås vairåk nekå divdesmit studentu referåtus un atzinîgi novértéja ßådus darbus: DITF inΩenierstudiju 2. kursa studentes Ûannas Andrejenkovas referåtu par tému Jauna elektrotransporta

marßruta veidoßana, DITF 3. kursa bakalauranta Edgara Egles referåtu Sarakstu ar nosvértå momenta minimizéßanu un programmu a©entu modeléßana elektroener©ijas sadalé, TMF 3. kursa ma©istrants Daniils Kolpakovs uzståjås ar diviem referåtiem Dinamisko objektu sistémas vizuålå modeléßana un Tîmek¬a pårlükprogrammu efektivitåtes vértéßanas algoritms, kas tika vértéts ¬oti pozitîvi. Viesis no RSEBAA 1. kursa bakalaurants Andrejs Mors– Jaroslavcevs uzståjås ar referåtu Salikto krustojumu vizuålå dinamiskå modeléßana, ßå uzdevuma praktisko realizåciju var apskatît internetå: http://ecomm.rsebaa.lv/studenti/mja.

Vairåk nekå desmit studentu prezentétie darbi bija veltîti daΩådu elektroener©ijas problému risinåjumiem un esoßo risinåjumu optimizåcijai. Visi ßie darbi, kå arî NadeΩdas Kuñicinas promocijas darbs par tému Programmu a©entu modeléßana transporta lo©istikas sistémåm ir pirmie veiksmîgie so¬i zinåtniskå projekta Multia©entu sistému attîstîba elektroener©ijas sadalé izpildé. Projektu izstrådå RTU atbilstoßi lîgumam, kas noslégts ar Latvijas Zinåtnes padomi.

Rudenî, 2.–4. septembrî RTU organizés 11. starptautisko konferenci Power Electronic and Motion Control Conference, EPE–PEMC 2004 (http://www.rtu.lv/epe–pemc2004)

LZA korespondétåjlocek¬a RTU profesora Leonîda Ribicka vadîbå. Íajå konferencé starptautiskå lîmenî tiks apspriesti zinåtniskå darba rezultåti. Diskusijå tiek aicinåti iesaistîties RTU måcîbspéki un studenti.

Studentu konferencé prezentétajiem darbiem ir ne tikai akadémiska, bet arî praktiska vértîba, jo ßo pieredzi var izmantot, risinot uzñémumu darbîbu optimizåcijas un citus sareΩ©îtus uzdevumus.

Sekciju sekretårs, DITF 3. kursa bakalaurants S. Antonoviçs

RTU Zinåtniskå bibliotéka piedåvå Izmé©iniet Gale un Pilnu tekstu datu båzes K.G.Saur e–uzziñu un SpringerLink un e–gråmatu datu båzes KluwerOnline Gale un K.G.Saur e–uzziñu un e–gråmatu datu båzes: • History Resource Center: Modern World (raksti no uzziñu materiåliem, zinåtniskajiem Ωurnåliem, kartes, attéli); • Health & Wellness Resource Center (informatîvie materiåli medicînå un veselîbå); • InfoTrac OneFile (ziñas par daΩådåm témåm: bizness, ekonomika, datori, tehnolo©ijas, vide, veselîba, politika, likumdoßana, izglîtîba, literatüra un måksla, sports – no vairåk nekå 5100 avotiem); • Computer Database (pieeja autoritatîvåkajiem periodiskajiem izdevumiem elektronikå, datorzinåtnés un telekomunikåcijås); • LegalTrac (vairåk kå 1870 pilnteksta avoti tieslietås); • Contemporary Women's Issues (periodika, pelékå literatüra).

URL: http://www.galeuk.com/saurtrials/eifl.

Datu båzes ir pieejamas visos RTU datortîklå re©istrétajos datoros lîdz 31. maijam.

Lai veiktu mekléjumus Gale un K.G.Saur datu båzés, ir jåieraksta bibliotékas nosaukums – RTU ZB, jåizvélas valsts – Latvija, jåieraksta savs vårds un e–pasta adrese.

Izdevniecîba Springer (www.springeronline.com) piedåvå iepazîties ar pilnu tekstu datu båzi eksakto zinåtñu, medicînas un tehnikas jomås.

Datu båzé ir pieejami 500 Ωurnåli un 2000 gråmatas.

URL: http://www.springerlink.com Datu båze ir pieejama visos RTU datortîklå re©istrétajos datoros lîdz 30. jünijam. Uzziñas pa tålr. 7089341, 7089102.

Datu båze KluwerOnline nodroßina pieeju vairåk kå 650 Ωurnåliem, 500 e–gråmatåm, uzziñu izdevumiem u. c. Tematiskais aptvérums – måksla, astronomija, biolo©ija, bizness, ˚îmija, datorzinåtne, informåcija, ekonomika, izglîtîba, inΩenierzinåtnes, sociålås zinåtnes, medicîna, matemåtika, filozofija, fizika, humanitårås zinåtnes.

URL: http://www.kluweronline.com Datu båze ir pieejama visos RTU datortîklå re©istrétajos datoros lîdz 31. maijam.

Uzziñas pa tel. 7089341, 7089102.

6

2004. gada 22. aprîlis

Saudzēsim mūsu planētu* Juniors Za¬ajå ceturtdienå klubå Essential notika preses konference, kurå projekta Pédas organizatori un atbalstîtåji informéja par ßogad plånotajåm talkåm un projekta mér˚iem.

Projekts Pédas såkås 2002. gadå Rîgå, un tå galvenå misija bija mainît domåßanu un attieksmi pret apkårtéjo vidi, apvienot visu augstskolu studentus un skolu jaunatni, lai sakoptu pilsétu za¬ås zonas, kå arî atjaunot talku tradîcijas un pårvérst tås par Latvijå populåru aktîvås atpütas veidu.

Kå informéja LSA viceprezidente Sanda Purviña, paßlaik jau 14 Latvijas augstskolas ir iesaistîjußås projektå Pédas, un Eiropas dienu laikå 5. maijå paredzéts Pédas rîkot visås Latvijas lielåkajås pilsétås, lai més tîri un sakopti varam ieso¬ot Eiropå.

RTU ar projektu Pédas ir sais-

tîta tik cießi, ka, pateicoties profesorei Dagnijai Blumbergai, ir izveidots jauns brîvås izvéles priekßmets – vides inΩenierzinåtne.

Priekßmetam büs divi kredîtpunkti, no kuriem pirmo veido lekcijas, bet otro – piedalîßanås divås projekta Pédas organizétajås talkås un çetrås spélés, tå paskaidroja SP Studiju noda¬as vadîtåja Liene Aleksandra Åboliña.

Talkas tiks rîkotas sacensîbu veidå, kur vairåkas komandas cînîsies par lielåko savåkto atkritumu daudzumu, balvås sañemot saldumus no firmas Fazer. Savukårt grupa Z–Scars piedåvå konkursu skoléniem, kurå jåsameklé kåda nesakopta vieta, tå jåsakopj un fotogråfijas ar vietu pirms un péc talkas jånosüta Z–Scars, kas tad arî izlems, kuri iegüs balvå brîvbi¬etes uz grupas koncertiem, iespéju patuséties ar grupu vai citådas interesantas balvas.

Lîdz ßim projekta Pédas talkås

ir savåkti 780 m3 atkritumu, sakoptas 22 teritorijas Rîgå. Talkås piedalîjußies aptuveni 2600 skolénu un studentu, kå arî talkas moråli un praktiski atbalstîjußi ir 37 Latvijas olimpießi. Íopavasar projektå Pédas ieplånotas 11 talkas: 2004. gada 14. aprîlî sadarbîbå ar Latvijas Kultüras fondu – Daugavas krasts (pulcéßanås pie Daugavas aiz Kvadråta); 17. aprîlî sadarbîbå ar sabiedrisko organizåciju Avantis – piecas talkas visås Rîgas priekßpilsétås: 1. Ímer¬a meΩs (pulcéßanås Murjåñu/VangaΩu ielu stürî, sporta laukumå), 2. Daugavas krasts (pulcéßanås Maskavas ielå pie gravas aiz Kvadråta), 3. Zieme¬blåzma (pulcéßanås pie kultüras pils), 4. MeΩaparks (pulcéßanås pie Rîgas Zoolo©iskå dårza) un 5. Ziepniekkalns (pulcéßanås

pie bérzu birzs); 21. aprîlî – Juglas ezera krasts; 28. aprîlî – AnniñmuiΩas parks (pulcéßanås pie tenisa kortiem); 5. maijå – Íampétera parks (pulcéßanås pie Íampétera skolas); 12. maijå – Bu¬¬upes krasts vai Lojas upes apkårtne Murjåños; 15. maijå sadarbîbå ar Austras fondu – Bu¬¬upes krasts vai Manga¬sala.

Talku såkums treßdienås 15.00–15.30, sestdienås 10.00– 10.30.

Visi RTU studenti tiek aicinåti piedalîties talkås, cînîties par balvåm un sakopt müsu pilsétu. Papildu informåciju iespéjams iegüt, sazinoties ar projekta idejas autori un vadîtåju Vitu Jaunzemi, zvanot pa mob. tålr. 9835605 vai rakstot uz e–pastu pedas@olimpiade.lv. ❏ * Projekta sauklis

Pédas

jaunais

Jauns brîvås izvéles priekßmets RTU Juniors Sadarbîbå ar projektu «Pédas» RTU studentiem (un arî citu Latvijas augstskolu studentiem) såkot ar nåkamo semestri büs iespéja gan bakalaura, gan ma©istra studijås izvéléties jaunu brîvås izvéles priekßmetu – vides inΩenierzinåtne.

Par to, ko ßai priekßmetå büs iespéja apgüt, paståstîja profesore Dagnija Blumberga.

– Programmas pamatideja ir, ka jebkuram inΩenierim, vai ma©istram ar inΩeniera ievirzi ir jåzina, kå viñß ar savu darbîbu ietekmé vidi, jåizprot céloñi vides piesårñojumam. Ikviens cilvéks ikdienå kaut kådå veidå iedarbojas uz vidi, bet visvairåk tießi inΩenieris savå profesionålajå darbîbå. Íis priekßmets dotu pamatzinåßanas, kas ¬autu mazinåt ßo kaitîgo ietekmi uz vidi.

Idejas autori ir projekta Pédas, kuri saistîjås ar RTU Studentu parlamentu, kas savukårt saistîjås ar mums. Íim priekßmetam més centîsimies piesaistît tos RTU daΩådu fakultåßu måcîbspékus, kuri lasa lekcijas saistîtas ar ietekmi uz vidi. Katram måcîbspékam kursa ietvaros büs jånolasa divu stundu gara lekcija. Lai nepårklåtos témas, lektoriem vajadzéja uzrakstît îsu lekcijas uzmetumu, kurus més rüpîgi salîdzinåjåm. Bakalaura un ma©istra studiju programmås

lekciju témas un saturs atß˚irsies, péc priekßmeta beigßanas tiek iegüti divi kredîtpunkti.

Kursa ietvaros ir paredzétas 16 stundas lekcijåm un 16 stundas praktiskajiem darbiem, kuri ma©istrantiem un bakalaurantiem arî atß˚irsies. Bakalauriem vairåk büs lietiß˚ås spéles un çetru stundu praktiskais darbs projektå Pédas, piedaloties daΩådås talkås. ma©istrantiem talkås nebüs jåpiedalås, toties tiks organizétas

optimizåcijas spéles, kuras vadîs doktoranti. Grupa tiks sadalîta piecås da¬ås un téma büs, pieméram, Naftas terminåls Rîgå.

Katra no piecåm grupiñåm pårståvés kådu no ieinteresétajåm pusém – Rîgas domi, ministriju, Za¬o organizåciju, investorus utt.

Studenti måcîsies diskutét un aizståvét savu viedokli, vienlaikus ñemot vérå iespéjamos faktorus, kas ietekmé vidi.

Tiks organizéts arî måcîbspéku

vértéßanas konkurss, kurå kå vértétåji piedalîsies paßi studenti.

Lektoram, kurß iegüs visaugståko vértéjumu, tiks pieß˚irtas balva no projekta Pédas, kas bütu vairåk kå emocionåls, nevis materiåls stimuls. Tie, kuri sañems zemåko studentu vértéjumu, nåkamajå semestrî tiks mainîti.

Katrå gadîjumå ceru, ka pirmais kucéns nebüs jåslîcina un ßis priekßmets iegüs studentu un måcîbspéku atsaucîbu. ❏

7

2004. gada 22. aprîlis

Augustu Ratnieku atceroties RTU emeritétais profesors Jåzeps Loçmelis 31. martå Elektronikas un telekomunikåciju fakultåté notika atceres pasåkums, veltîts VEF Specializétå konstruktoru biroja Telefonijas un telegråfijas noda¬as vadîtåja, RPI docenta Augusta Ratnieka 100. dzimßanas dienai. Viña darba devums Latvijas labå ir liels un nozîmîgs. Péc LU absolvéßanas 1931. gadå A. Ratnieks tika nozîméts par Jelgavas pasta kantora priekßnieku. Viñß ir pétîjis Jelgavas telefona tîkla izaugsmi, izstrådåjis metodi telefona centråles izvietojuma vietas optimizåcijai. Iegütos rezultåtus publicéja to laiku tehniskajå Ωurnålå. A. Ratnieks panåca Jelgavas automåtiskås telefona

centråles (ATC) büvdarbu realizåciju.

1944. gadå nopostîtås Jelgavas pilsétas ATC pårveda uz Rîgu, jo pilsétas atjaunoßana tik drîz nebija gaidåma. A. Ratnieks piedalîjås nopostîto Rîgas telefona tîkla telefona centrå¬u atjaunoßanas darbos. No 1947. gada viñß bija LVU Våjstråvas katedras telefonijas un telegråfijas disciplînu lektors, bet 1950. gadå tika uzaicinåts strådåt VEF konstruktoru birojå vadît automåtisko telefona un telegråfa centrå¬u konstruéßanu. Viña vadîtå noda¬a îså laikå k¬uva par vienu no lielåkajåm – strådåja vairåk nekå 100 konstruktoru. Par abonentu telegråfa komutåcijas sistémas konstruéßanu A. Ratnieks un grupa darbinieku sañéma pirmo Latvijas

Edvîns Blumbergs (28.03.1934–08.04.2004) Klusås nedé¬as ceturtdienå Rîgå pårtrüka Industriålås elektronikas un elektrotehnolo©iju katedras docenta Edvîna Blumberga dzîves pavediens.

Edvîna bérnîba pagåja Kurzemes pusé Irlavå pirmajos Ulmaña laikos, bet skolas gadi såkußies Tukumå Otrå pasaules kara ugunîs, piedzîvojot arî Kurzemes cietokßña varonîgo aizståvéßanu. Péckara gados péc pamatskolas beigßanas interese par tehniku Edvînu aizveda uz Kandavas Lauksaimniecîbas mehanizåcijas tehnikuma elektrifikåcijas noda¬u. Topoßajam tehni˚im elektri˚im måcîbas veicås lieliski, atlika laiks arî sportam un dalîbai tehnikuma vîru korî.

PSR Valsts prémiju. VEF bija vienîgå rüpnîca bijußajå PSRS, kura konstruéja un izgatavoja telegråfa centråles. A. Ratnieka såkto darbu turpinåja Jånis Krustiñß.

1951. gadå k¬uva zinåms, ka LVU no 1953. gada pårtrauks våjstråvas nozares inΩenieru sagatavoßanu, motivéjot ar to, ka radioelektroniskås rüpniecîbas attîstîba Latvijå nav sagaidåma. Èstenîbå tå bija Latvijas KP CK noståja, ka LVU jågatavo ideolo©iskie speciålisti, bet inΩenierus darbam Latvijå var atsütît no PSRS augstskolåm.

A. Ratnieks aktîvi piedalîjås RPI atjaunoßanå, izveidoja Elektrosakaru un automåtikas katedru (to iek¬åva Elektroener©étikas fakultåté), tika nozîméts par tås vadîtåju.

Péc diviem gadiem, ßo katedru sadalot, radås Radiotehnikas katedra, bet vél péc seßiem gadiem tika izveidota Radiotehnikas un sakaru fakultåte.

Augusts Ratnieks veica lielu organizatorisko un metodisko darbu katedras pilnveidoßanå, såka zinåtniskås pétniecîbas darbu.

Daudz brîvå laika veltîja terminolo©ijas attîstîbai. Lielå darba slodze atsaucås uz A. Ratnieka veselîbu. Pasliktinåjås redze, radås sirds mazspéja. Viñß nomira 1978. gada 5. jünijå, ce¬å uz darbu,

daΩu so¬u attålumå no sava kabineta.

Atceres pasåkumå profesors Jåzeps Loçmelis raksturoja Augusta Ratnieka darba devumu Latvijas labå, Jånis Krustiñß ståstîja par kopéjo darbu VEF konstruktoru birojå, Ivars Auza (bijußais VEF darbinieks, RPI lektors, paßreiz Siemens darbinieks) – par müsdienu moderno skatîjumu uz telegråfijas un komunikåciju problémåm. Augusts Ratnieks var lepoties ar savu audzékñu un kolé©u panåkumiem telekomunikåciju attîstîbå un speciålistu sagatavoßanå. ❏

Iegütais tehni˚a diploms ar izcilîbu pavéra ce¬u studijåm Latvijas Valsts universitåtes Mehånikas fakultåté. Jau studiju gados såkts praktiskais darbs elektrodzinéju remontos, kå arî fakultåtes måcîbu laboratorijås laboranta amatå.

E. Blumberga talants veiksmîgi risinåt visdaΩådåkås tehniskås problémas tika atzinîgi novértéts, un 1959. gadå jauno inΩenieri uzaicinåja strådåt jaundibinåtajå Rîgas Politehniskå institüta Elektroener©étikas fakultåté. Turpinåjås ne jau rozém kaisîtås darba gaitas no laboranta lîdz docentam. E. Blumbergs izcélås ar apbrînojamu spéju jaunåkos rüpnieciskås elektronikas sasniegumus padarît praktiski lietojamus gan måcîbu laboratorijås, gan lielåkajos rüpniecîbas uzñémumos un zinåtniskås pétniecîbas iestådés. Veikti apjomîgi lîgumdarbi, publicéts vairåk nekå 40 zinåtnisko un metodisko darbu, viñß bijis lîdzautors divåm måcîbu proceså ¬oti vajadzîgåm gråmatåm, iniciators daudzu måcîbu laboratoriju stendu izgatavoßanai un pilnveidoßanai, taçu visbütiskåkais ir E. Blumberga ieguldîjums topoßo inΩenieru profesionålo iemañu veidoßanå.

Daudz ener©ijas veltîts zinåtniski praktiskajam darbam pusvadîtåju pårveidotåju jomå, bet pédéjos gados – industriålo frekvences pårveidotåju un reaktîvås jaudas kompensåcijas iekårtu ievießanai daudzos Latvijas uzñémumos un organizåcijås.

Liktenis netika saudzéjis E. Blumbergu, nåcies zaudét délu Raiti, pårdzîvot smagu slimîbu, taçu optimisms un gaißais skats uz apkårtéjåm norisém it kå visu nolîdzinåja...

Kå degoßa svece viñß izstaroja daudz mîlestîbas un labestîbas gaismas ©imenei, radiem, draugiem, kolé©iem un studentiem.

Més, kas viñu pazinåm, ilgi paturésim Edvînu Blumbergu gaißå piemiñå.

Bijußie kolé©i: L. Ribickis, J. Valeinis, J. Greivulis, I. Rañ˚is, I. Galkins, O. Krievs, V. BraΩis, A. Ûiravecka, A. Kanbergs u. c.

8

2004. gada 22. aprîlis

Studentu parlaments informé SP valdes marta séde Par Studentu parlamenta darbiem martå runåjot, var sacît – lai gan lielåkå da¬a no valdes locek¬iem bija devußies uz Aténåm (kultüras apmaiñas brauciens sadarbîbå ar BEST), darbs ritéja pilnå sparå. Marta jaunumi galvenokårt saistås ar sociålåm lietåm un organizétajiem pasåkumiem.

Kå pirmo var minét SP rîkoto boulinga turnîru Studentu ˚eglis, kurß notika 1. aprîlî boulinga centrå Bowlero. Un tas patiesi nebija pirmå aprî¬a joks – par to var ståstît arî visi tie, kas ßo turnîru apmekléja. Cerams, ka arî nåkamajå måcîbu gadå spésim jüs priecét ar ßådu pasåkumu.

Vél jaunums ir arî tas, ka Latvijas Studentu apvienîbai ir jauns prezidents – Mårtiñß Gineitis un viceprezidente – Sanda Purviña Par sociålajåm lietåm – joprojåm nav îstas skaidrîbas par paßapkalpoßanås ve¬as mazgåtavu Åzenes ielå 22. Vél notiek sarunas par to, kå studentiem büs iespéjams izmantot ßo ve¬as mazgåtavu – izmantojot monétas vai maksåjot noteiktu maksu par ménesi, vai arî kådå citå veidå. Vél nedaudz ir jågaida arî tåpéc, ka remontam paredzétais finanséjums vél nav

pieß˚irts.

Jaunums ir arî par transporta kompensåcijåm – iespéjams, ka MK samazinåtå finanséjuma dé¬ maksas studenti turpmåk ßîs kompensåcijas nesañems, taçu SP vél izvértés radußos situåciju un centîsies rast iespéju arî maksas studentiem ßîs kompensåcijas izmaksåt. Pozitîvi gan ir tas, ka sociålås stipendijas maksås kå iepriekß un uz tåm ßis samazinåjums neattiecas.

Arî SP iekßiené notiek daΩådi pasåkumi un remontdarbi. Par tådiem var uzskatît SP måjaslapas pårvietoßanu uz jauno SP serveri, kå arî iespéju katras fakultåtes paßpårvaldes måjaslapu turét uz ßå servera, neierobeΩojot saglabåjamås informåcijas daudzumu.

Aprîlî paredzami daudzi jaunumi – aprîlis ir SP valdes véléßanu un pårmaiñu laiks. Esiet modri un pavisam drîz uzzinåsiet arî müsu jauno valdi un tos cilvékus, kuri SP vadîs nåkamajå gadå.

Inita

Studenti, kam rüp måcîbu prakse Anna, MLF Dainis, TMF Daudziem studentiem studijas aprobeΩojas tikai ar sédéßanu lielå auditorijå, apgüstot teorétiskås zinåßanas, bet no tåm vien nevar iegüt pilnîgu priekßstatu par savu nåkotnes profesiju. Teorija dod pamatzinåßanas, bet pilnvértîgåm studijåm ir nepiecießama prakse vai vismaz neliels ieskats praktiskajå darbå. Tå ir iespéja ßîs iegütås zinåßanas izmantot realitåté, güt pieredzi savå nåkotnes darbå.

Studentu parlamenta måcîbu prakses darba grupas 9 cilvéku saståvå (Oksana (DITF), Aiga (TMF),

Anna (MLF), Sandra (BF), Mi˚elis (ETF), Jurijs (EEF), Dainis (TMF), Rolands (IEF) Lienes Aleksandras (TMF) vadîbå) uzdevums ir kaut nedaudz palîdzét studentiem prakses gaitå. Müsu mér˚is ir panåkt, lai visi studenti tiktu nodroßinåti ar prakses vietåm savå specialitåté. Tå kå tamlîdzîgas darba grupas nav bijis, tad mums nåcås visu såkt no nulles. Ja jums ir kådi ierosinåjumi vai idejas, rakstiet uz studijas@rtusp.lv.

Vispirms tika apzinåta situåcija par prakses iespéjåm RTU. Kå izrådås, daudzås specialitåtés prakse studiju laikå nemaz nav paredzéta.

Studentiem jåiztiek vien ar labo-

ratorijas un praktiskajiem darbiem.

Péc müsu savåktajiem datiem, izrådås, ka proporcionåli studéjoßo skaitam visvairåk studentu, kam ir måcîbu prakse, måcås IEF un TMF, taçu mazåkais skaits ir MLF studéjoßo vidü. Esam arî noskaidrojußi situåciju katrå fakultåté – kådå veidå tiek informéti un nodroßinåti studenti ar måcîbu praksi.

Ir fakultåtes un institüti, kas ar praksi nodroßina simtprocentîgi, un ir arî institüti, kas visu atståj uz studentu pleciem. Kå pozitîvu pieméru varam minét MLF un EEF. Otrkårt, tika izveidota anketa, kas izklåsta studentu pieredzi prakses laikå, måcîbu apvienoßanu ar

darbu, vélmi veikt praksi årzemés un citus studentiem svarîgus jautåjumus. Paßlaik tå tiek apkopota.

Jaunas iespéjas prakses vietu darba grupas darbîbai paver RTU karjeras dienas, kas norisinåsies 21. un 22. aprîlî. Més centîsimies nodibinåt cießåku sadarbîbu ar uzñémumiem, kas tajås piedalîsies, lai RTU studenti gütu informåciju par piedåvåtajåm prakses vai darba vietåm.

Jums noteikti radîsies jautåjums, kam mums tas ir vajadzîgs?

Bet més taçu arî esam studenti, kurus uztrauc müsu nåkotne. Més, tåpat kå citi, vélamies studijås iegüt maksimåli daudz, un prakse ir viena no iespéjåm. ❏

Attélå: RTU SP prakses vietu darba grupa: Jurijs, Dainis, Liene Aleksandra, Oksana, Anna un Rolans.

9

2004. gada 22. aprîlis

Studentu lapa Brîvdienas – brîvs laiks vai tikai laiks bez lekcijåm Ilgi nåca, bet åtri pagåja, kå jau katras brîvdienas. Ko brîvdienås var sadarît? Visu ko. Variantu ir daudz: var mé©inåt atpüsties, atslégties no domåm par universitåti un visu ar to saistîto, var iesaistîties kådå trakå pasåkumå, var darît to, ko sirds kåro. Bet patiesîba izskatîjås nedaudz citåda, brîvdienas parasti ir tas laiks, vismaz studentu dzîvé noteikti, uz kuru tiek atliktas laikietilpîgåkås un mazsvarîgåkås lietas. No sérijas: «... ak, jå, büs taçu brîvlaiks, un tad es visu paspéßu.» Un tå tås lietas summéjas,

lîdz pienåk nosacîtås brîvdienas, un skaties – atkal priekßå kaudze ar neizdarîtåm lietåm. Tå jau ir, viens no laimîga cilvéka desmit bau߬iem skan tå: «Vienmér atliec uz rîtu to, ko var izdarît ßodien.»

Tå kå tås bija Lieldienu brîvdienas, tad tåm bija gan savs simbolisks såkums, gan arî simboliskas beigas. Brîvdienas såkås ar Püpolsvétdienu, t. i., kårtîgu périenu ar püpoliem svétdienas rîtå, un noslédzås ar vél kårtîgåku olu pieéßanos nåkamajå svétdienå. Simboliski, zîmîgi, inçîgi... :) Protams,

ßo teikumu nevar attiecinåt uz pilnîgi visiem. Varbüt kådam parådniekam svétdienas rîts såkås nevis ar püpoliem, bet ar skarbåku Bérziñdaktera sveicienu fråzes «veselîba iekßå, slimîba årå» vietå: «Kad tu, sliñ˚i, beidzot såksi måcîties?!»

Lai vai kå, ceru, ka brîvdienas bija forßas, inçîgas un jautras, vismaz par sevi varu to noteikti apgalvot. Jå, braukt ar stopiem ir vesels piedzîvojums, it seviß˚i, ja jåbrauc måjås no pavisam citas valsts, manå gadîjumå – no Lie-

tuvas. Såkumå likås tå nekas, tikai nieka 260 kilometri no Kauñas lîdz Rîgai. Stopét gribétåju ¬oti daudz, pa vienam, divatå, pat trijatå, dîvaini, bet gadîjås redzét arî kådu vecåka gadagåjuma cilvéku, kas arî brauc ar stopiem. Latvijå gan neko tådu nebija nåcies redzét. Ieguvu daudz jaunu paziñu un forßi pavadîju laiku. Lai veicas arî tev, tad jau tiksimies kådå no RTU auditorijåm vai plaßajiem gaiteñiem.

Guntis

Ziñas no LSA LSA ir jauns prezidents – Mårtiñß Gineitis

– Kå tev såkås pirmå nedé¬a Latvijas Studentu apvienîbas (LSA) prezidenta amatå?

– Samérå labi. Paßlaik såku apzinåties, kas vispår notiek LSA. – Tev bija tikßanås ar Latvijas Brîvo arodbiedrîbu savienîbu, kuras laikå tika parakstîts iepriekßéjås LSA valdes iniciétais abpuséjås sadarbîbas lîgums. Ar kådåm organizåcijåm vél LSA vajadzétu sadarboties?

– Galvenais ir atrast to, kas vieno abas organizåcijas, ßajå gadîjumå – kuru mér˚auditorija ir studéjoßie. Ja runåjam par konkrétåm organizåcijåm, tad tå varétu büt Latvijas Jaunatnes padome, politisko partiju jaunatnes organizåcijas un citas. Prieks, ka iepriekßéjå gadå ir såktas sarunas ar vairåkåm organizåcijåm.

– Kådas ir patlaban svarîgåkås

problémas augståkås izglîtîbas jomå Latvijå, kådu tu redzi LSA lomu to risinåßanå?

– LSA nepiecießama un bütiska loma ir viedok¬a paußana un iesaistîßanås lémumu pieñemßanå – tådu redzu LSA reålo rîcîbu. Konkrétas problémas, kuras kå prioritåtes bütu nepiecießams izvirzît LSA, ir vairåkas.

Manupråt, problémjautåjumu definéßanu un risinåßanu var iedalît ßådi – kas LSA jådara studéjoßo jautåjumu risinåßanai Latvijå; kas LSA jådara studéjoßo paßpårvaldém; mazåk svarîgs, tomér netießi studéjoßos ietekméjoßs faktors, – ko LSA var panåkt sev.

Vieni no bütiskåkajiem jautåjumiem ir studiju akadémiskå puse, jo studenti ir augstskolås, lai iegütu augståko izglîtîbu. Jåaktualizé jautåjums par izglîtîbas kvalitåti. Paßlaik ßajå jautåjumå sîkåk neiedzi¬inåßos. Vél svarîgi ir sniegt studentiem tådu izglîtîbu un zinåßanas, kådas büs nepiecießamas, iek¬aujoties darba tirgü péc studiju beigßanas.

Ne mazåk nozîmîgi ir sociålie jautåjumi – kas studentam nepiecießams un kådi apståk¬i jånodroßina, lai bütu labs pamats, uz kå båzes veidot savu izglîtîbu. Nav pieñemama situåcija, ka, iegüstot izglîtîbu, students nevar nodroßinåt savu eksistenci, nemaz nerunåjot par dzîvoßanu. Tås varétu büt patlaban aktuålåkås problémas.

Fiziski LSA nespéj pårståvét katru studéjoßo atseviß˚i, tåpéc ir apvienîbas biedri – augstskolu paßpårvaldes. Tås ir jånostiprina! Ir jåpanåk, lai studéjoßo pårståvniecîbas reåli pårståv studentus. Èpaßi tas ir attiecinåms uz privåtajåm augstskolåm.

– Kå tu såksi ßo problému risinåßanu?

– Sadarbîbå ar LSA viceprezidenti izveidosim jauno LSA valdi, kurai jåsaståv no kompetentiem, zinoßiem un godîgiem pårståvjiem.

Uzskatu, ka ir jåaicina LSA Dome, kas apstiprina valdi, skatîties perspektîvå un veidot valdes pårståvniecîbu no daΩådam augstskolåm.

– Kådiem virzieniem jåbüt pårståvétiem jaunajå valdé?

– Ir izvirzîjußies tådi virzieni kå privåto augstskolu un re©ionålo augstskolu, kå arî åréjie sakari. Pirmie divi, kas minéti, ir paßsaprotami! Savukårt åréjo sakaru virziena darbîba bütu saistîta ar sadarbîbas veidoßanu ar politisko partiju jaunatnes organizåcijåm, NVO u. c.

– Kongreså minéji, ka tava prioritåte büs vienot studentiju, vai, tavupråt, tå lîdz ßim nebija pietiekami vienota?

– Ir nereåli cerét, ka visi vienmér büs lîdzîgås domås un apmierinåti; tas pat ir labi, ja veidojas diskusijas. Bet nav pie¬aujams, ka ir 5–6 aktîvas studéjoßo paßpårvaldes

no 27.

– Prezidenta amats prasa ¬oti daudz laika. Faktiski tas nozîmé, ka studentu lieta ßogad büs viena no tavåm prioritåtém. Kåpéc tu piekriti kandidét?

– Kåpéc? Labs jautåjums! Laikam cilvéki, ar kuriem esmu strådåjis ikdienå, bija ar mani un pårliecinåja. Gandrîz trîs gadus esmu vérojis LSA it kå no malas, kå arî iesaistîjies daΩådu aktivitåßu organizéßanå. Droßi vien, ka jutos pilnîgi nobriedis ßådam solim un biju gatavs pieñemt izaicinåjumu. Vai spéßu visu apvienot? Uzskatu, ka lîdz ßim esmu veiksmîgi apvienojis savu darbîbu Liepåjas Pedago©ijas akadémijas léméjinstitücijås (Mårtiñß ir LPA Satversmes un Senåta sapulces loceklis, kå arî Studentu padomes priekßsédétåjs) un Liepåjas domes Jaunatnes lietu komisijå, nedaudz arî daΩådås sabiedriskajås organizåcijås.

– Tava augstskola tavu kandidatüru izvirzîja arî viceprezidenta amatam. Sañemot LSA gada balvu «Gada students 2003», apgalvoji, ka neesi to pelnîjis, vai parasti esi tik kautrîgs?

– Esmu pårliecinåts, ka viens nav cînîtåjs. Tåpéc vienmér esmu lepojies ar savu komandu, kas man ir bijusi labåkå. Man liekas, ka uz balvu varéja pretendét vél vairåki studenti, kas tießåm bütu to arî pelnîjußi.

>>> 10. lpp.

10

2004. gada 22. aprîlis

Ziñas no LSA LSA viceprezidente – Sanda Purviña – Kå tev såkås pirmå nedé¬a Latvijas Studentu apvienîbas (LSA) viceprezidentes amatå?

– Nedé¬a såkås ar lietu un pelécîbu Rîgå. Centos tå vienkårßi apsésties un pårdomåt visas lietas, pie kuråm jå˚eras klåt.

– Kådas prioritåtes tu izvirzîsi LSA darbîbai?

– Galvenå prioritåte man ir biedri – spécîgas paßpårvaldes, kas var pårståvét un aizståvét savas augstskolas studentus gan augstskolå, gan årpus tås.

– Kå domå to sasniegt ?

– Darbojoties, veidojot valdes darbîbu, aktîvi iesaistot paßpårvaldes LSA darbå. Gribétu, lai maksimåli daudz studentu bütu ieintereséti un iesaistîtos projektu realizåcijå.

– Kongresa starplaikå LSA galvenå léméjinstitücija ir dome, kura saståv no augstskolu izvirzîtajiem pårståvjiem. Kå domå nodroßinåt saskañotu un efektîvu lé-

mumu pieñemßanu ?

– Manupråt, ir svarîgi izzinåt katra jautåjuma plusus un mînusus, kå arî uzklausît visus viedok¬us par konkrétu jautåjumu.

– Tießi informåcijas apmaiña vienmér ir klupßanas akmens sekmîgai sadarbîbai ar biedriem. Ko, tavupråt, vajadzétu darît, lai tå bütu efektîvåka?

– Ir vairåk jåpiestrådå pie komunikåcijas ar biedriem ikdienå – komunikåcija nepaståv tikai ar e–pasta palîdzîbu.

Turpinåßu visu to paßu, ko jau iepriekßéjås valdes ir darîjußas.

Domåju, ka vairåk uzmanîbas jåpievérß personiskajam kontaktam – iespéju robeΩås ir jåbrauc ciemos, turklåt paståv telekomunikåcijas, lai piezvanîtu un apjautåtos par jaunumiem paßpårvaldé.

– Viens no pirmajiem darbiem, ko nåksies izdarît kopîgi ar prezidentu, ir izveidot jauno valdi.

– Pie tå jau tiek strådåts. Ma-

nupråt, valdé jåsaglabå jau esoßie virzieni – sociålais, akadémiskais, informåcijas un starptautiskais.

– Savå motivåcijas véstulé rakstîji par nepiecießamîbu organizét izglîtojoßus seminårus. Kådas zinåßanas bütu visvairåk nepiecießamas, lai veiksmîgi varétu pårståvét studentu intereses?

– Paßpårvaldés ir jåbüt zinoßiem, kompetentiem cilvékiem, kas grib un spéj pårståvét sevi un studentus, lai studentus nevar tå vienkårßi nobîdît malå.

Tam ir nepiecießamas zinåßanas studentiem – senatoriem, tåpat arî jaunajiem paßpårvalΩu censoñiem, kas såk darboties. Ir jåpårzina visi savas augstskolas normatîvie akti utt.

– Savå uzrunå kongresam minéji, ka kådu laiku pavadîji årpus Latvijas. Vai vari paståstît ko vairåk?

– Biju mobilitåtes programmas ERASMUS studente un çetrus mé-

neßus studéju Be¬©ijå, KATHO augstskolå. Ieguvu vértîgu pieredzi, satiku ¬oti aktîvus studentus, vél labåk iemåcîjos valodu, pace¬oju pa Eiropas vidieni, pasédéju bibliotékå, sapratu arî to, ka studenti viså pasaulé ir lîdzîgi, un to, ka més – letiñi – rulléjam.

– Ko tu jau tagad varétu apsolît studentijai izdarît kå LSA viceprezidente?

– Solît man ¬oti negribas... ❏

LSA prezidents Mårtiñß >>> 9. lpp.

– Ar ko tu atß˚irsies no citiem LSA prezidentiem?

– Par to més varésim runåt péc gada!

– Ko varétu apsolît studentiem noteikti izdarît savå prezidentüras gadå?

– Uzskatu, ka tas büs komandas darbs – katrs veiks viñam uzticétos

pienåkumus un darbus. Tåds viens nopietns darbiñß, kas prasîs visu aktîvu iesaistîßanos, ir izveidot interaktîvu viedok¬u apmaiñu.

– Vai domå ieviest vél kådu

jauninåjumu LSA darbîbå?

– Katram jådara savs darbs, bet tajå paßa laikå jådara visiem kopå – biedriem ir jåjüt LSA, LSA ir jåjüt biedri. ❏

Sludinåjums Rîgas Tehniskå universitåtes Aviåcijas institütå såk darbîbu «Lidmaßînu privåtpilotu apmåcîbas kurss» atbilstoßi Eiropas vienotajåm JAR–FCL prasîbåm.

Lidoßanas apmåcîba ar çetrvietîgu amerikåñu lidmaßînu Cessna 172.

Pieteikties pa tålr. 7089950, fakss 7089990, mob. tålr. 9130829, 6593555.

Lomonosova ielå 1, korp. B, 103. kab., Rîga, LV–1019.

Rîgas Tehniskås universitåtes laikraksts

Redaktore Rüta Lapsa.

Re©istråcijas apliecîbas numurs 0438.

Redakcijas adrese: Ka¬˚u ielå 1 – 319, Rîgå, LV–1658.

Tålr.: 7089321, 7089023, fakss: 7089489, e–pasts: ji@rtu.lv.

JI var lasît internetå: www.rtu.lv.

Makets: Eduards Lapsa.

Kråsu dalîjums: BCCS Repro.

Druka: SIA Landas.

Metiens: 1200 eksemplåru.

Redakcijas viedoklis ne vienmér sakrît ar rakstu autoru viedokli.

11

2004. gada 22. aprîlis

Sports Sports Sports Sports Izcînîts Rektora kauss aerobikå Dace Eglîte, sacensîbu galvenå tiesnese Atkal klåt pavasaris un kårtéjå Rektora kausa izcîña aerobikå.

Lieki bütu atgådinåt, ka ßis ir viens no skaiståkajiem dienas grupu studentu sporta pasåkumiem universitåté.

3. aprîlî sporta nams Daugava bija sapulcéjis krietni daudz lîdzjutéju, to vidü vecåkus, radiniekus, grupas biedrus, un apméram 150 dalîbnieces. Íogad organizatoriskas k¬ümes dé¬ sacensîbas noritéja ne-

lielå steigå, taçu tas nemazinåja sacensîbu garu un kvalitåti. Ar paraugdemonstréjumiem sacensîbås piedalîjås viesi no sporta kluba Daugava – sporta aerobikas komanda treneres Inetas Legzdiñas vadîbå, sporta centrs Imanta ar ori©inålu kompozîciju Austrumu stilå, kå arî müsu augstskolas 2. kursa studentes, pagåjußå gada Rektora kausa godalgoto vietu ieguvéjas. Aerobikas treneres izsaka pateicîbu BF 2. kursa studentém Ingai Lasmanei, Viktorijai Abaßkinai, IEF 2. kursa studentém Irînai

Apvienotå AF, BF un MLF komanda ßî gada Rektora kausa izcîñå.

Òutakai un Je¬enai Çerenkovai par aktîvu atbalstu priekßnesumu organizéßanå. Íajå sporta veidå nenoliedzami viens no svarîgåkajiem priekßnoteikumiem ir laba müzika.

Ar to saistîtås problémas müs vajå gadu no gada un ne tikai ikdienas darbå, bet arî sacensîbås. Pateicoties lektoru personiskajai iniciatîvai, bija iespéjams noorganizét sacensîbåm atbilstoßu muzikålo pavadîjumu. DiemΩél ßogad izpalika tradicionålais uzvarétåju foto. Íogad fakultåßu komandas bija lîdzvértîgas, un sîvå konkurencé

Rektora kausu izcînîja IEF 1. komanda: Vita Nikolajeva, Ilze Rampåne, Diåna Òvova, Svetlana Agapova, Marija Piçugina, Agnese Priede, Jolanta Smeltere, Ilze Traçuma, Anastasija Smirnova, Madara Íinke, Je¬ena Òebedeva, Natålija Karole un Marina Zaikovska.

Sacensîbu rezultåti: 1. vietå – IEF 1. komanda (26,1 punkts), 2. – DITF (25,9), 3. vietå – ETF (24,8), 4. – AF, BF, MLF (23), 5. – TMF (22,6), 6. – EEF (19,9). ❏

Pagåjußå gada uzvarétåjas – IEF meitenes.

Vasaras nometne 7 raibi so¬i

RTU Sporta un atpütas båze Ronîßi aicina bérnus un jaunießus vecumå no 8 lîdz 14 gadiem piedalîties vasaras nometné 7 raibi so¬i Ronîßos no 13. jünija lîdz 19. jünijam.

Kopå: dziedåsim, rîkosim pikniku, dejosim, iesim pårgåjienos, sportosim, strådåsim radoßajås darbnîcås.

Dalîbas maksa: Ls 60, RTU darbinieku bérniem – atlaides!

Papildu informåcija: RTU Tehniskajå da¬å, Ka¬˚u ielå 1–308, tålr. 7089390, 9404165 (Laila Skrodele).

12

2004. gada 22. aprîlis

Kultüras centrå un Studentu klubå Studentu konkurss

RTU VĪRU SPĒLES UNGURMALĀ RTU Vîru spéles 2004 1. kårta Piektdien 30. aprîlî plkst.18 RTU Mazajå zålé, Ka¬˚u 1.

Individuålås sacensîbås piedalås puißi, kas grib apliecinåt sevi, tikties lielajå finålå 22., 23. maijå Ungurmalå un sañemt pamatîgas balvas!

1. kårtå: måjas darba Mans dzîves moto prezentåcija, pråtnieka tests un spéka pårbaudes caur deju un dziesmu, un tu nopelnîsi jau pirmo balvu!

Vél lîdz 30. aprîlim var paspét pieteikties RTU Studentu klubå, Ka¬˚u 1–216!

Müs jau tagad atbalsta: Rîgas Tehniskå universitåte, RTU Studentu parlaments, SIA Artürs IN, Studija 2A, Aqua Villa–SPA, SIA Bonnita, Jumava, Latvijas Unibanka, müzikas klubs Depo, Ungurmala un vél...

Informåcija 7212477.

Psiholo©ijas klubiñå Mekléjumu laboratorija Ceturtdien 29. aprîlî plkst.18.

RTU Mazajå zålé, Ka¬˚u 1 Personiskå paßtéla veidoßanas pamatprincipi Nodarbîbu vada psiholo©e Ingrîda Latißa.

Rîgas domes Kultüras pårvalde RTU Kultüras centrs

AGIJA PIZIKA

CIKLS SIEVIETE MËZIKÅ

Skrießus pretîm pavasarim!

Tå varétu nosaukt RTU Kultüras centra ce¬otåju klubiña braucienu cauri piecåm valstîm, lai galamér˚î Horvåtijå priecétu acis Velebitu kalnos, Pagas salå, Krkas üdenskritumos, Trogirå, Splitå, Makarskå, Dubrovnikå, Plitvices ezeros, Zagrebå. Jau tuvåk pie måjåm müs pårsteidza kråßñå tautas måksla keramika, izßuvumi, tamboréjumi, küpinåtas desas, kaltétu piparu kalni un, protams, ungåru vîns Tihñas pussalå Balatona ezerå un naksnîgå Budapeßta... Lai svaigi ierastos Lieldienu rîtå Latvijå, kårtîgi izmirkåm Polijå baseinå. Tå bija aktîva, draudzîga un izzinoßa atpüta. Uz tikßanos nåkamajå braucienå!

To visu izbaudîja un nåkotnes plånus kaldina RTU Kultüras centra direktore Asja Visocka

DIRIÌENTE PEDAGOÌE KOMPONISTE VOKÅLISTE

KONCERTS AR SKATU PRET...

UN JUBILÅRE

2004. GADA 7. MAIJÅ PLKST. 19.

Sv.Pestîtåja baznîcå Anglikåñu ielå 2a

Bi¬etes – Ls 2 Ka¬˚u ielå 1, 216 Informåcija 7212477

Piedalås: Jaunießu koris Mîtava, bérnu vokålie ansamb¬i: Vecpilsétas dziedåtåji, Palåsîtes, Rotiña, stîgu ansamblis Gaiva.

Nils Èle (sitamie instrumenti) Indris Egle (oboja) Biruta Deruma (kokle) Måris Treijs (sintezators) Signe iesnere (ér©eles) Aktrise Indra Burkovska Programmå: V. Püces cikls Pavasara dziesmas, A. Pizikas dziesmas no izrådes Princese un pü˚is, latvießu komponistu skañdarbi un populåras dΩeza melodijas.