Nr 2 11 09 2008

Nr. 2 (1363) 2008. gada 11. septembris

Sveicam RTU pirmkursniekus!

Lai iepazītos ar augstskolas va­ dību un iespējām, kādas sniedz RTU, 1. septembrī Ķīpsalas kolonā­ dē pulcējās Latvijas vecākās un tradīcijām bagātākās augstskolas pirmā kursa studenti.

Studentus sveica RTU rek­tors Ivars Knēts, mācību pro­rektors Uldis Sukovskis, visu fa­kul­tā­ šu dekānu vārdā – Inženier­

eko­nomikas fakultātes dekāns Remigijs Počs, Zinātniskās bib­ liotēkas direktore Aija Janbicka, Studentu parlamenta prezidents Artūrs Zeps, Studentu kluba va­dītāja Asja Visocka, Sporta katedras vadītājs Viktors Bon­ ders.

Jaunos studentus priecēja tau­ tas deju kolektīva «Vektors» pui­šu

atraktīvā uzstāšanās. Pasākuma noslēgumā, starptautiskajai stu­ dentu himnai «Gaudeamus» ska­ not, gaisā pacēlās neskaitāmi krā­saini baloni.

Pirms svinīgā pasākuma un arī pēc tā Studentu parlamenta teltī bija iespējams iegādāties RTU Studiju plānotājus un iegūt svarīgāko informāciju. Ikvie­

nam pirmā kursa studentam bi­ja iespēja nofotografēties fotostūrītī.

Pēc tam studenti devās uz sa­ vām fakultātēm, lai tiktos ar fa­ kultātes vadību un fakultātes stu­dentu pašpārvaldi, saņemtu no­darbību sarakstus un svarīgā­ ko informāciju.

«Studentu paradīze» grandiozākie mācību gada atklāšanas svētki

Lai sarīkotu visu laiku grandiozākos studentu svētkus «Studentu paradīze», ir apvienojušies 14 Latvijas lielāko augstskolu studenti. «Studentu paradīzes» vārti tiks vērti 2008. gada 18. septembrī Arēnā Rīga.

Ar «Hansabankas» jauniešu programmas «OPEN» atbalstu «Studentu paradīze» šogad pārsteigs interesentus ar vairāk nekā 15 Latvijas populārāko grupu, dziedātāju, dīdžeju, starp kuriem būs «Tumsa», «Double Faced Eels», Ella, «R.A.P.», «Labvēlīgais tips», DJ Crash, DJ Gustavito uzstāšanos. Apmeklētāju dažādo mūzikas stilu un interešu vadīti, «Studentu paradīzes» organizatori «Arēnā Rīga» izbūvēs trīs atsevišķas skatuves. Turklāt atsevišķā zonā pasākuma apmeklētāji tiks iesaistīti dažādos konkursos un atrakcijās pie augstskolu un galveno atbalstītāju izklaidējošiem stendiem. Svētkus interesantākus padarīs arī labāko Latvijas deju grupu un ekstrēmo sporta veidu aktīvistu pārsteidzošie priekšnesumi. Vairāk informācijas: www.StudentuParadize.lv.

Biļetes varat iegādāties RTU Studentu parlamentā vai pie biļešu izplatītājiem, kā arī meklējiet «Biļešu servisa» kasēs un interneta mājaslapā «BezRindas.lv». Īpašas priekšrocības biļešu iegādē ir «Hansabankas» ISIC vai OPEN karšu īpašniekiem, kuri saņem 50% atlaidi un iespēju iekļūt pasākumā pa īpašo «OPEN» ieeju.

Mūs atbalsta: «European Hit Radio», «draugiem.lv», «TV6», «FHM», «Cosmopolitan», «E3», «1188.lv», «Popcorn», «Randoms», «Double Coffee», «Respect!», «Krabjiem.lv», «NightLife», «Durex», «tt stils», «Corporate», «City fitness» un Rīgas Dome.

Studenti dažādi – paradīze viena. Paradīze mūs vieno. Nāc uz «Studentu paradīzi» Arēnā Rīga 18. septembrī!

Informācija

Apsveicam!

ETF doktoranti Gundegu Rutku, kas 2008. gada 5. jūnijā aizstāvējusi promocijas darbu «Neirona tīklu modeļu lietošana interneta datplūsmas prognozēšanā» un ieguvusi inženierzinātņu doktora zinātnisko grādu elektronikas un telekomunikāciju nozares elektrosakaru apakšnozarē.

DITF doktorantu Gundaru Alksni, kas 2008. gada 10. jūnijā aizstāvējis promocijas darbu «Kategoriju teorijas lietošana formālo specifikāciju valodu integrēšanai modeļu vadāmā arhitektūrā» un ieguvis inženierzinātņu doktora zinātnisko grādu informācijas tehnoloģijas nozares sistēmu analīzes, modelēšanas un projektēšanas apakšnozarē.

MLĶF doktoranti Ievu Jaunzemi, kas 2008. gada 12. jūnijā aizstāvējusi promocijas darbu «Stereoselektīva aza-Klaizena pārgrupēšanās» un ieguvusi ķīmijas doktora zinātnisko grādu ķīmijas nozares organiskās ķīmijas apakšnozarē.

Pirmajā Akadēmiskās sapulces sēdē Akadēmiskās sapulces atklātā sēde notika 29. augustā.

Sēdi ar laba vēlējumiem RTU saimei atklāja Akadēmiskās sapulces priekšsēdētājs profesors G. Liberts un deva vārdu rektoram akadēmiķim I. Knētam informācijai par RTU iespējām un problēmām jaunajā studiju gadā.

Rektors uzaicināja ar klusuma brīdi godināt 28. augustā mūžībā aizgājušā RTU Sporta kluba vadītāja Riharda Jasūna piemiņu.

Inženierzinātņu doktora diplomus rektors un zinātņu prorektors akadēmiķis L. Ribickis pasniedza EEF doktorantiem V. Strelkovam un A. Vološčukai un pavēstīja, ka vēl trīs EEF doktoranti tieši šodien aizstāv promocijas darbus.

TMF doktorantu Jāni Januševski, kas 2008. gada 26. jūnijā aizstāvējis promocijas darbu «Metamodelēšanas metožu izstrāde un lietojums mehānisku sistēmu analīzē un optimizācijā» un ieguvis inženierzinātņu doktora zinātnisko grādu mašīnzinātņu nozares mašīnu dinamikas apakšnozarē.

TMF doktorantu Vladislavu Jevstigņejevu, kas 2008. gada 26. jūnijā aizstāvējis promocijas darbu «Pilno bifurkācijas grupu metodes lietojums būtiski nelineāro svārstību un vibrotriecienu sistēmu analīzei» un ieguvis inženierzinātņu doktora zinātnisko grādu mašīnzinātņu nozares mašīnu projektēšanas apakšnozarē.

IEF doktoranti Jekaterinu Komkovu, kas 2008. gada 27. jūnijā aizstāvējusi promocijas darbu «Risku vadīšanas modeļi Latvijas nefinanšu sfēras uzņēmumiem» un ieguvusi ekonomikas doktora zinātnisko grādu vadībzinātnes nozares uzņēmējdarbības vadības apakšnozarē.

IEF doktorantu Mariušu Lešeku Skorski, kas 2008. gada 27. jūnijā aizstāvējis promocijas darbu «Elektroniskās apmācības tirgus attīstības ekonomiskie aspekti» un ieguvis ekonomikas doktora zinātnisko grādu vadībzinātnes nozares uzņēmējdarbības vadības apakšnozarē.

Atzinības rakstus nozīmīgā dzīves jubilejā rektors pasniedza Iekšējā audita daļas vadītājai N. Ozoliņai un NĶI direktoram J. Grabim.

EEF doktorantu Vadimu Strelkovu, kas 2008. gada 27. jūnijā aizstāvējis promocijas darbu «Izolēti strādājošu energosistēmu automātiskā vadība» un ieguvis inženierzinātņu doktora zinātnisko grādu enerģētikas nozares elektroenerģētikas apakšnozarē.

EEF doktoranti Annu Vološčuku, kas 2008. gada 27. jūnijā aizstāvējusi promocijas darbu «Mazu koģenerācijas staciju darbības analīze. Jaudas izvēles optimizācija» un ieguvusi inženierzinātņu doktora zinātnisko grādu enerģētikas nozares siltumenerģētikas apakšnozarē.

BF doktorantu Aivaru Broku, kas 2008. gada 2. jūlijā aizstāvējis promocijas darbu «Datormodelēšana gāzes apgādes sistēmu efektivitātes un drošības paaugstināšanai» un ieguvis inženierzinātņu doktora zinātnisko grādu būvzinātnes nozares siltuma, gāzes un ūdens inženiersistēmu apakšnozarē.

2

2008. gada 11. septembris

RTU Akadēmiskā sapulce Šogad ļoti labi uzņemšanas laikā strādāja RTU reklāma, un ļoti raiti noritēja uzņemšanas process. Rektors pateicās visiem, kas to organizēja.

Pirmajā kursā

ir:

Rektors akadēmiķis I. Knēts uzsvēra, ka universitātes darbības trīs pamatvērtības

1. Zinātkāri, spējīgi, gudri un studēt griboši studenti.

2. Talantīgi, spējīgi un radoši mācībspēki un darbinieki.

3. Mūsdienīga, kvalitatīva un efektīva studiju infrastruktūra. Tiks analizētas RTU pašreizējās iespējas, problēmas un uzdevumi jaunajā studiju gadā.

Studējošie

Pēc 29. augusta datiem, RTU kopā studē 17 043 (2007. gadā bija 17 665), no tiem klātienē 11 800 (11 602), valsts budžeta finansēti 7 249 (7 224), RTU finansēti 562 (261), maksas studenti 3173 (3255), akadēmiskā atvaļinājumā 816 (862), vakara un neklātienes studijās 5243 (6063).

Valsts budžeta finansēto studējošo skaits atbilstoši līgumam ar IZM 2008. gadā (iekavās – 2007. gadā): bakalaura un profesionālajās studijās 5266 (5227), maģistra studijās 1709 (1723), doktora studijās 274 (274), kopā 7249, (7224). Salīdzinājumam – 2008. gadā LU pavisam ir 5887 valsts finansēti studējošie.

Plānotais un faktiskais valsts finansēto absolventu skaits 2008. gadā: bakalauri un profesionālo kvalifikāciju ieguvušie – 985 un 1006; maģistri – 603 un 564; doktori – 38 un 16.

Pamatstudiju 1. kursā 2008. gadā uz valsts finansētajām vietām uzņemtie (plāns) un par maksu: APF – 25 (20) un 20; BF – 195 (147) un 170; DITF – 344 (360) un 4; EEF – 250 (220) un 20; ETF – 265 (265) un 4; TMF – 323 (336) un 78; MLĶF – 188 (181) un 6; IEF – 173 (172) un 450; DF – 124 (117) un 1; LF – 86 (85) un 22; VF – 22 (32) un 0; VI – 0 un 47; kopā – 1995 (1935) un 868.

Maģistrantūras 1. kursā 2008. gadā uz valsts finansētajām vietām uzņemtie (plāns) un par maksu: APF – 47 (47) un 9; BF – 101 (144) un 1; DITF – 150 (218) un 0; EEF – 136 (173) un 0; ETF – 110 (141) un 0; TMF – 323 (137) un 0; MLĶF – 87 (84) un 0; IEF – 180 (180) un 110.

Nepilna laika pamatstudiju programmās par maksu 2008. gadā uzņemti vakara, neklātienes studijās un kopā: Rīgā – 146, 711 un 857; Daugavpilī – 0, 81 un 81; Liepājā – 48, 67 un 115; Ventspilī – 0, 33 un 33; kopā – 194, 892 un 1086.

Par studentiem jācīnās

Pašlaik nav pietiekami daudz vidusskolu absolventu, kas būtu spējīgi studēt inženierzinātnes. Strauji pieaug konkurence augstskolu vidū, bieži vidusskolu absolventi nevar izšķirties, ko un kur mācīties, tāpēc sākas lielā joņošana no vienas augstskolas uz otru. Pozitīvi ir tas, ka no nākamā gada visi vidusskolu absolventi kārtos obligāto centralizēto eksāmenu (CE) matemātikā. Vairāk jāreklamē, ka RTU ir daudz valsts finansētu studiju vietu, vairāk jārunā jau ar 9. klašu skolēniem par viņu nākotnes iecerēm un perspektīvām.

Latvijā pašlaik ir 40 augstākās izglītības mācību iestādes, no tām 26 valsts dibinātas un 14 privātās. Latvijā ir 127 000 studentu, t. sk. valsts finansēti – 26 000.

Arī privātās augstskolas ļoti grib saņemt valsts finansējumu. LU un IZM vēlas ieviest augstskolu reitingu, kas nav atbalstāmi: var salīdzināt līdzīgas studiju programmas, nevis dažādas augstskolas.

RTU ir viedoklis, ka budžeta finansējumu pēc konkursa atlases jāsaņem labākajiem studentiem tajās studiju programmās, kas valstij visvairāk ir vajadzīgas.

Jāpanāk, lai lielie uzņēmumi informē par inženieru trūkumu, uzrādot, kādas algas inženieri varētu saņemt pēc RTU beigšanas. Jāpanāk, lai valsts budžeta finansējums tiktu piešķirts jaunām, aktuālām un perspektīvām studiju programmām, ko varētu vai nu saņemt papildus no IZM, vai no RTU programmām, kas ar grūtībām izpilda uzņemšanas plānu.

2008. gada reflektantiem nav augsti CE rezultāti DITF un ETF programmās – pēdējo uzņemto valsts finansēto studentu CE vērtējums ir (4+4). Labākā sekmība ir programmās «Ķīmijas tehnoloģija» – (7+7), «Aviācijas transports» – (9+7), «Būvniecība» – (9+9).

2008. gada 11. septembris

Jāpalīdz jaunajiem studentiem iejusties augstskolā, un visi jānodrošina ar studiju materiāliem. Jāsaglabā obligātā lekciju apmeklēšana 1. kursā.

Atgādinājums: rektora rīkojums (07.08.2006.) ● pirmā kursa studentiem nodarbību apmeklēšana ir obligāta; ● mācībspēkiem ik mēnesi jāapkopo ziņas par apmeklētību; ● jārīko kontroldarbi vismaz reizi mēnesī mācībspēku konsultāciju laikos; ● jāīsteno obligāto konsultāciju sistēma vājākajiem studentiem.

Studiju darba kvalitātei 1. Jānodrošina kvalitatīvs, zinātnē integrēts studiju process: ● pilnvērtīga studiju laika izmantošana, t.sk. konsultāciju laiks regulāriem kontroldarbiem; ● augstvērtīgas lekcijas, laboratorijas darbi, projekti; ● lietderīgi, interesanti praktiskie darbi; ● pētniecības iespējas studiju laikā; ● studiju materiālu pieejamība.

2. Jāorientējas uz studiju rezultātiem, ko students ir apguvis, ko viņš var izdarīt.

3. Jāseko visu reglamentējošo dokumentu esamībai un atbilstībai likumu prasībām.

4. Plašāk jāievieš iekšējās kvalitātes mehānismi universitātē.

Studentu atskaitījums

Laikā (no 01.09.2005. līdz 01.08.2006.) un no 01.09.2007. līdz 01.08.2008. par nesekmību vai citu iemeslu dēļ atskaitīti (2104) 1352 pilna laika pamatstudiju studenti, t.sk. no: DITF – (558) 275; TMF – (359) 251; IEF – (346) 217; ETF – (276) 202; EEF – (212) 88; BF – (205) 239; MLĶF – (114) 63; APF – (34) 17. Kā redzams, obligātā lekciju apmeklējuma ieviešana ievērojami samazinājusi atskaitāmo studentu skaitu.

Finansējums

Izglītības un zinātnes ministrs katru gadu paraksta līgumu ar rektoru par: 1. Valsts finansēto studentu skaitu pa studiju programmām un līmeņiem. 2. Valsts finansēto absolventu skaitu pa studiju programmām. 3. Finansējuma apjomu.

(P. S. Tiek fiksēts arī bāzes studiju vietas (lētākās!) finansējums: 2007. gadā – Ls 1267; 2008. – Ls 1401.)

Studiju jomas koeficienti 2007. un 2008. gadā: inženierzinātnes – 2,34 un 2,44; būvniecība 2,34 un 2,44; arhitektūra 3,31 un 3,40; dabas zinātnes 2,59 un 2,70; vides aizsardzība 2,59 un 2,70; sociālās zinātnes 1,21 un 1,27; skolotāju izglītība 1,40 un 1,48.

Akadēmiskais personāls

2008. g. plānotā profesora min. alga – Ls 1336, reāli solītā – Ls 1101. RTU mācībspēku skaits pamatdarbā 2007./08. un 2008./09. m. g.: valsts profesori – 105 un 110; asociētie profesori – 102 un 103; docenti – 155 un 202.

RTU mācībspēku vidējais vecums 2007./08. un 2008. /09. m. g.: profesori – 62,23 un 61,90; asoc. prof. – 55,28 un 55,80; docenti – ? un 55,38.

Ko papildus saņemam no valsts un ES

RTU dalība projektos 2007. gadā: 105 LZP finansētos projektos un sadarbības projektos ar kopējo finansējumu ~ Ls 632 138; līgumdarbos par summu Ls 936 000; no ES «ERASMUS» programmas RTU gadā saņem ~ 247 467 eiro.

ESF doktorantūras studiju atbalsts: 2007. g. Ls 2 099 458, 2008.g. – ?

Bāzes finansējums zinātniskai darbībai: 2007. g. Ls Ls 2 125 271, 2008. g. – ?.

ESF atbalsts izglītības un tālākizglītības attīstībai: 2007. g. esošie projekti Ls 1 802 448, 2006. g. 40 projekti Ls 2 770 000.

ESF atbalsts sociālās izstumtības mazināšanai (ESF 2 projekti): Ls 89 000.

2007. gadā noslēgtie jaunie ESF līgumi: Studiju procesa kvalitātes uzlabošanai (11 projekti) – Ls 1 735 984; Atbalsts mācību prakses īstenošanai (9 projekti) – Ls 435 969; Profesionālās orientācijas pasākumi (8 projekti) – Ls 73 325.

Projektu vadītājiem precīzi jāievēro: projekta izpildes prasības (t.sk. pareizi līgumi ar darba izpildītājiem); savlaicīga un regulāra finansējuma izmantošana; savlaicīga visu atskaišu iesniegšana VIAA. Līdz šim VIAA un IZM interesēja nevis projektu īstenojot padarītā darba rezultāti, bet gan tikai: līgumi ar izpildītājiem; iepirkuma procedūras ļoti precīza izpilde; savlaicīga finansējuma izmantošana; savlaicīga atskaišu iesniegšana.

3

RTU Akadēmiskā sapulce

Pirmajā Akadēmiskās sapulces sēdē Aktuālākie un svarīgākie darbi 2007. gada rudenī bija: ● nokārtot visus dokumentus un sekmīgi iziet studiju programmu pārakreditācijas procedūru. Esam to sekmīgi veikuši! ● pēc divu gadu ilgas un garas ceļošanas pa ministrijām, Ministru kabinetu un Saeimu beidzot pieņemts likums par RTU Satversmi, un Valsts prezidents to izsludinājis.

Jaunumi RTU IT dienestā

● sekmīgi darbojas RTU portāls «ORTUS», kurā ir integrētas dažādas apakšsistēmas; ● uzņemšanas periodā jaunajā RTU mājaslapā dienā ieskatījās līdz 8000 lietotāju; ● pieejams e-kurss «Viss par to, kā lietot RTU e-studiju vidi» ar video pamācībām; ● «ORTUS» darbojas piekļuve RTU bibliotēkas datubāzēm, piemēram, 2008. gada 16. nedēļā (14.–21.04.) bija skatīti 1800 raksti PDF formātā. ● ieviesta projektu vadības sistēma; ● uzstādīts bezvadu interneta tīkls RTU mācību korpusu publiskajās telpās; ● ierīkots interneta pieslēgums katrā RTU dienesta viesnīcas numurā; ● reģistrēto datoru skaits studentu viesnīcā tuvojas studentu skaitam.

Saimnieciskā dienesta darbība

● risina jautājumus par RTU valdījumā esošo ēku un zemes saņemšanu īpašumā; turpinās uzmērīšana Ezermalas ielā 6; ● turpina risināt jautājumus par RTU vienotā teritoriālā kompleksa izveidi Ķīpsalā; ● realizēti remontdarbi galvenokārt uz struktūrvienību finansējuma pamata par gandrīz 2 milj. latu (IEF – 400 000 (Meža iela 7); DITF – 174 000; Studentu viesnīcas – 330 000; ETF – 16 500; EEF – 19 500; MLĶF – 19 140).

Stratēģiskās attīstības departamenta darbība ● izstrādā RTU Attīstības stratēģiju; ● izstrādāts RTU projektu pārvaldības kārtības projekts;

● nodrošināta ES finansēto projektu uzskaite; ● sniegts atbalsts RTU projektu komandām; ● sagatavoti un iesniegti vairāki jauni projekti.

Jaunumi Latvijā

● Valsts amatpersonas, piemēram, Senāta locekļi, nedrīkst strādāt citās organizācijās bez pamatiestādes vadītāja atļaujas. Tas attiecas arī uz amatiem firmu un sabiedrisku oganizāciju valdēs, uz eksperta pienākumiem, piemēram, Rīgas Domē, u. c. ● Augstākās izglītības likuma projekts iesniegts izskatīšanai Saeimas komisijās. ● Darbojas grozījumi Zinātniskās darbības likumā: ieviests nosaukums «zi­ nātniskais asistents»; persona vadošā pētnieka, pētnieka un zinātniskā asistenta amatā var būt ievēlēta tikai vienā zinātniskā institūcijā; zinātniskās institūcijas reģistrā jāieraksta personas ar zinātnisko grādu, ar kurām zinātniskā institūcija ir noslēgusi darba līgumu; ir tiesības uzaicināt darbā ārzemniekus, kas nav ES pilsoņi; bāzes finansējumu valsts zinātniskām institūcijām, valsts augstskolām un valsts augstskolu zinātniskajiem institūtiem, kuri ir reģistrēti zinātnisko institūciju reģistrā, piešķir MK noteiktajā kārtībā; gada beigās valsts augstskolas kontā atlikušie līdzekļi no zinātniskās darbības ieņēmumiem paliek institūcijas rīcībā un var tikt izlietoti nākamajā gadā, šis nosacījums neattiecas uz institūcijas bāzes finansējumu; valsts un starptautisko finansējumu valsts augstskola saņem Valsts kases norēķinu kontā un veic arī no tā apmaksas. ● Bāzes finansējumu nosaka pamatojoties uz: starptautisko projektu skaitu, valsts pasūtījuma programmu skaitu, LZP finansēto projektu skaitu, zinātnisko publikāciju skaitu, zinātnisko izdevumu skaitu, reģistrēto un pārdoto patentu skaitu, zinātnisko līgumdarbu skaitu, TOP projektu skaitu, ES projektu skaitu, zinātniskajā institūcijā izstrādāto bakalaura, maģistra un doktora darbu skaitu.

Rektors pateicās visiem mācībspēkiem, zinātniekiem un darbiniekiem, kas ar savu pašaizliedzīgo, radošo darbu devuši lielu un būtisku ieguldījumu mūsu Rīgas Tehniskās universitātes tālākajā attīstībā ceļā uz starptautiski atzītas un pazīstamas universitātes statusu.

Lai dzīvesprieks un veiksme visās iecerēs!

Lai jauni radoši panākumi!

Lai veselība visiem, visiem!

«Viss labais: atvaļinājums, brīvdienas – tāpat kā nauda – ātri beidzas, bet darbs ir mūžīgs!»

Ar šādu īpašu sakāmo kanclers R. Ta­raškevičs sāka savu informāciju un apsveica klātesošos ar jauno mā­ cību gadu. Plānotā valsts budžeta do­ tācija RTU bija Ls 26 087 969, t.sk. dar­ba algām 17 448 425, pārējiem lī­ dzek­ļiem 8 630 544, zinātniskajam dar­­bam 260 879 (1%) (no tā darba al­ gām 174 484, pārējie līdzekļi 86 305), sociālais nodoklis 4 203 326, stipendijas 1 345 900, ZB fonds 57 992.

IZM rudenī samazina budžeta do­ tāciju par 729 064, t.sk. darba algas 450 000, pārējie līdzekļi 279 064. Sa­ mazinājuma summas noņems 3. un 4. ceturksnī. Darba algas fonds sama­ zināts: 3. ceturksnī – par Ls 150 000, bet 4. ceturksnī – par Ls 300 000.

Papildu finansējums sakarā ar pe­ dagogu darba algu paaugstinājumu būs Ls 1 264 839, t. sk. darba algas 1 019 292, sociālais nodoklis 245 547. Ievērojot algu paaugstinājumu, sa­dalīs Ls 20 754 808, t.sk. darba algas 17 843 233 (pieaugums

4

par 8%), pārējie līdzekļi 2 903 505 (sa­ ma­zinājums par 17,4%).

Kanclers lūdza Akadēmisko sapulci atbalstīt administrācijas priekšlikumu – palielināt atskaitījumu rektorātam par 0,8% Juridiskā dienesta izveidošanai un Saimnieciskajam dienestam arī par 0,8% sakarā ar gaidāmo minimālās algas paaugstinājumu līdz Ls 180. Ar 128 balsīm «par», 5 «pret» un 7 atturoties, Akadēmiskā sapulce priekš­likumu atbalstīja.

Līdz 19. septembrim mācību struk­ tūrvienībām valsts budžeta finansētajās programmās jāievada līdzekļu sadalei nepieciešamie dati – studentu skaits un jaunās jomas koeficientu vērtības.

Kanclers ieteica algu ekonomiju iz­ mantot jau septembrī un brīdināja, ka būs grūtības ar lielu pirkumu un re­ montu apmaksu, jo atlikusī pa­mat­fi­ nansējuma summa ir neliela, nā­kamā ceturksnī tikai Ls 300 000.

Vēl kanclers atgādināja, ka pašreiz

vēl dala pagājušā finanšu gada lī­dzekļus, bet nākamā finanšu gada līdzekļus sāks dalīt 2009. gada oktobrī, kaut īstās summas vēl nav zināmas. Kopējai summai vajadzētu būt aptuveni 29 mil­ joniem latu, ceram uz nelielu pie­au­ gumu.

J a būs

taču kanclers cer, ka pamatdarbs būs finan­ siāli nodrošināts.

M. E.

samazinājums, tad būs jāpārrēķina otrā semestra sadalījums, 2008. gada 11. septembris

starptautisko un sabiedrisko attiecību departamentā

Izmanto iespēju un piesakies «Erasmus» «Erasmus» ir viena no populā­ rā­­kajām studentu apmaiņas prog­ ram­mām Eiropā. Tās mērķis ir no­ drošināt Eiropas valstu studentu ap­­maiņu, veicinot augstskolu at­ tīs­tību vienotā Eiropas kontekstā.

Rīgas Tehniskā universitāte prog­ rammā piedalās kopš 1998. gada, un «Erasmus» piedāvātās iespējas studēt RTU partneraugstskolās Eiro­ pā jau izmantojuši vairāk nekā 400 RTU studenti. Kopš 2007. gada ir pieejamas arī stipendijas praksei

Eiropas Savienības uzņēmumos.

Programma ir pieejama visiem stu­ diju virzieniem un augstākās izglītības līmeņiem, ieskaitot doktorantūru.

«Erasmus» programmā studentiem ir dota iespēja konkursa kārtībā saņemt stipendijas un, nemaksājot studiju maksu, pavadīt oficiāli atzītu studiju laiku ārzemju partneraugstskolās vai prakses laiku kādā ārzemju uzņēmu­ mā. «Erasmus» stipendijas ir paredzē­ tas vienam apmaiņas studiju posmam un vienam prakses posmam visā stu­

stipendijai! diju laikā, un tās netiek piešķirtas at­ kārtoti. Minimālais apmaiņas studiju vai prakses posma ilgums – 3 mēneši, maksimālais – 1 gads.

Lai piedalītos «Erasmus» prog­ rammā, apmaiņas brauciena brīdī studentam jābūt pabeigušam vis­ maz bakalaura līmeņa 1. kursu, nepie­ ciešamas labas angļu, vācu vai kādas citas ES valsts valodas zināšanas, kā arī skaidri formulēts mērķis visam studiju vai prakses posmam ārzemēs.

Dokumentu iesniegšanas termiņš

apmaiņas studijām 2008./09. m. g. pa– vasara semestrī: → Piesakoties studijām Zviedrijā, Somijā, Dānijā, Čehijā, Slovēnijā, Spānijā, Nīderlandē – 2008. gada 26. septembris. → Piesakoties studijām pārējās RTU partneraugstskolās – 2008. gada 15. oktobris. → Piesakoties praksei Eiropas Savienības valstu uzņēmumos – 2008. gada 26. septembris.

«Erasmus» praksē Agrita Ose Esmu Elektronikas un Telekomuni­ kāciju fakultātes 2. kursa maģistran­ tū­ras studente. Savu jauno dzīvi sāku ar «Erasmus» apmaiņas programmas studijām Kaseles Universitātē Vācijā pagājušā gada martā un... iepatikās.

Joprojām esmu Vācijā, tikai tagad jau Hannoverē – izstāžu galvaspilsētā. Mani interesējošā viena no ievērojamākajām tehnoloģiju izstādēm «CeBIT» te notiek katru gadu, un tā nav izstāde, kas ap­ skatāma divās hallēs dienas laikā, tajā gandrīz 30 hallēs var pavadīt vairākas dienas, un pat tad nevar apgalvot, ka viss ir paspēts – apjomi ir iespaidīgi.

Mani kursa biedri jau pagājušajā va­sarā ieguva maģistra grādu, es esmu iepalikusi, bet joprojām sevi va­ ru lepni saukt par studenti. Redzot, kā šeit par pilna laika studentiem sevi sauc četrdesmitgadīgie, ne­jū­ tos neko palaidusi garām ar vēl nepa­ beig­tu maģistrantūru. Arī mani pie­ meklēja izslavētās problēmas ar KP pārskaitīšanu no Kaseles Universitātes, bet, kā izrādās, tie ir dzīves sīkumi.

Kopš 1. aprīļa mana darba vieta ir uzņēmums «Wahl GmbH + Co. KG» (www.wahl-co.de), kas dibināts tālajā 1948. gadā, uzņēmums ar 400 darbiniekiem, vairākiem meitas uzņē­ mumiem, kā arī ar lieliem un maziem projektiem Vācijā un arī citās Eiropas valstīs. Darbinieki ir šā uzņēmuma patrioti! Latvijā reti kurš strādā vienā uzņēmumā jau 10 vai pat 20 gadu!

Uzņēmumam ir trīs darbības virzieni.

Esmu IT nodaļā, piedalos «Sanifair» (www.rast.de) projektā, kuru īstenojot, tiek uzstādīti un apkalpoti WC un ka­ fijas automāti benzīntankos visā Vā­ cijā. Savukārt es strādāju birojā vai iz­braukumos visā Vācijā klientu ob­ jektos.

2008. gada 11. septembris

Mani pienākumi ir piedalīties teh­ nisko speciālistu maršrutu plānošanā, viņu izdarīto darbu uzskaitē, kā arī darbs ar datubāzēm. Darbs ārpus biro­ja ir daudz dinamiskāks un interesantāks.

Varu gan Vācijas skaistās ainavas redzēt, gan ne pa jokam pasvīst. Ārpus biroja pagaidām vairākumā gadījumu darbs ir bijis saistīts ar WLAN tīkliem.

Lekcijās mācītais ir tikai neliela daļa no tā, kas praksē tiešām ir nepieciešams.

Spilgtā atmiņā ir komandējums uz Brēmerhāfeni (ostas pilsēta Vācijas ziemeļdaļā), kur gandrīz 5 tūkstošu kvadrātkilometru neaptverami lielā platībā ir tūkstošiem jaunāko modeļu automašīnu, kas paredzētas sūtīšanai uz citām valstīm, ar kolēģiem plānojām un mērījām bezvadu tīkla iespējas ostas teritorijā.

Kolēģi ir jauki – kā jau tehniskā nozarē – vairākums vīriešu, un priecē attieksme – pretēja tai, kāda ir Latvijā: ja jau sieviete, tad tehniskajā jomā neko daudz nesaprot. Joprojām brīnos, cik daudz un ilgi vācieši spēj runāties! Ja kolēģis steidzas uz tikšanos un saka, ka pēc piecām minūtēm ies prom, tad tagad jau es zinu, ka viņš aizies ne ātrāk kā pēc 25 minūtēm! Tagad galvenā tēma – Eiropas kauss futbolā. Protams, sākumā biju nobijusies, kā un kas būs u.tml., bet ir lietderīgi atcerēties, ka tāpēc jau tu esi priviliģēts – tev tā ir prakse, nevis patstāvīgs darbs, un tu esi uzņēmumā, lai iemācītos jaunas lietas un iegūtu pieredzi. Ar valodu pa šo gadu ir gājis kā pa celmiem, bet ar kolēģiem saprotamies labi – es saprotu viņus un viņi spēj saprast mani.

Dzīvoju kojās, un man patīk! Tik daudz dažādu valstu studentu vien­ kopus! Man patīk katru rītu mosties ar putnu dziesmām aiz loga, un vienmēr nodomāju, kā paveicies, ka tas viss notiek pavasara un vasaras mēnešos, jo, ja aiz loga nebūtu gaišs, nez vai es

tik viegli pieceltos 5.30 no rīta! (Darbā jābūt jau plkst. 7.) Toties piektdienās esmu brīva jau 13.30. Sākumā šķita, ka tāds dienas režīms ir neiespējams, taču tagad varu teikt – nekas nav ne­ iespējams!

Brīvajā laikā divreiz nedēļā trenējos frisbijā kopā ar vietējo komandu, vasaras vidū paredzētas arī sacensības. Vācijā dzīvojot, esmu atklājusi velosipēdu burvību, tāpēc nedēļas nogales bez riteņa, kā arī bez studentu tusiņiem, tuviem un tāliem izbraucieniem, gri­ lēšanas ir neiedomājamas, un tā ne­ manot jau ir sācies trešais mēnesis Hannoverē.

Tagad uz pasauli skatos daudz plašāk, man tā neliekas tik liela, milzīga un neaizsniedzama. Vācija ir tikai pusotras stundas lidojumā no Latvijas, un visas problēmas, kā izrādās, agri vai vēlu ir atrisināmas.

Un tā līdz septembrim, un tad beidzot uz Mājām, uz ilgāku laiku!

2008. gada augustā

5

ssad

Brīnumainās pārvērtības Mežaparkā No 4. līdz 17. augustam RTU notika Starptautisko un sabiedrisko attiecību departamenta un Arhitektūras un pilsētplānošanas fakultātes rīkotā 6. starptautiskā vasaras universitāte arhitektūras studentiem «Kultūra. Zooloģija.

Urbānisms», kuras laikā studenti no ASV, Austrijas, Gruzijas, Latvijas, Lielbritānijas, Lietuvas un Rumānijas modelēja Rīgas Mežaparka areāla publiskās ārtelpas daudzveidīgas izmantošanas perspektīvas un sniedza priekšlikumus Mežaparka attīstībai.

Jolanta Jurēvica, Laura Kalniņa, Egita Kancāne Vasaras universitātes tēmas «Kultū­ ra. Zooloģija. Urbānisms» kontekstā tika analizēta Rīgas Zooloģiskā dār­ za un Kultūras un atpūtas parka «Me­ žaparks» mijiedarbība un attīstības pers­pektīvas.

Vasaras universitātes atklāšana no­tika laikmetīgās kultūras centrā «Noass» pie AB dambja. Tās dalībnie­kus uzrunāja RTU mācību prorektors Uldis Sukovskis, RTU zinātņu prorektors Leo­nīds Ribickis, RTU Arhitektūras un pilsētplānošanas fakultātes dekāns Uģis Bratuškins un LR Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietniece struktūrfondu jautājumos un Eiropas lietās Lauma Sīka.

U. Sukovskis vasaras universitātes atklāšanas pasākumā (1. att.) uzsvēra, ka

1.

6

vie­ta, kurā notiek vasaras universitātes atklāšana – AB dambis –, ir zīmīga ar to, ka atrodas Daugavas vidū, pašā Rīgas centrā – pa vidu starp RTU galveno ēku un RTU fakultāšu ēkām Ķīpsalā. «Arhitektūras studentiem droši vien būtu interesanti te atbraukt pēc pāris gadiem, jo uz AB dambja tiks būvēta Rīgas Akustiskā koncertzāle, savukārt Ķīpsalā tiks attīstīta RTU Studentu pilsētiņa un būs daudz jau­nu RTU ēku,» uzsvēra RTU mācību pro­ rektors. Savukārt RTU zinātņu pro­ rektors L. Ribickis novēlēja stu­den­ tiem vasaras universitātes laikā ne vien daudz iemācīties, bet arī iegūt daudz jaunu draugu.

Vasaras universitātes mērķis bija sti­ mulēt urbānā dizaina procesus un ro­ sināt sabiedrībā plašāku diskusiju par pilsēttelpas pilnvērtīgas un ilgtspējīgas lietošanas un attīstības aspektiem. Meža­parkā darbojās čet­

2.

ras studentu darba grupas: «Urban Forest Narratives», «Communication», «Zoology beyond Animals» («ZooBA»), «SenseCity».

Studenti veica dažādus eksperi­ men­­tus, aptaujas un novērojumus un, balstoties uz to laikā iegūto infor­ māciju, izstrādāja vairākus Mežapar­ka attīstības scenārijus, sākot ar lokāliem projektiem atsevišķu objektu izveidei un beidzot ar globālu skatījumu uz Me­ žaparka aktivitāšu zonām un in­fra­ struktūru (2. un 3. att.).

Starp interesantākajiem Mežaparka attīstības piedāvājumiem minami: «parks parkā» – sakārtotas zaļās zonas ar ziediem, strūklaku, mākslinieciskām instalācijām un skatu torni izveide Mežaparkā – lai cilvēki biežāk no­ kāp­tu no asfalta un ieietu mežā; in­ teraktīvs meža izgaismojums – lai mežs arī tumšajā diennakts laikā būtu pievilcīgāks; privāto māju tuvumā

3.

esošās zaļās zonas labiekārtošana – lai tā būtu patīkama pulcēšanās vieta Mežaparka iedzīvotājiem; veloceliņu tīkla izveide – lai tuvējo dzīvojamo ra­jonu iedzīvotāji varētu ērti nokļūt Mežaparkā; meža sakopšanas un aizsardzības pasākumi – lai rīdzinieki Mežaparkā varētu ogot un sēņot.

Pēc divu nedēļu darba vasaras uni­ versitāte «Kultūra. Zooloģija. Ur­ bānisms» noslēdzās ar Mežaparka attīstības priekšlikumiem veltītās iz­ stādes atklāšanu Arhitektu namā (4. att.).

Visus vasaras universitātes da­līb­ nie­ku izstrādātos un izstādē aplū­ko­ ja­mos piedāvājumus vieno doma par to, ka mežs Mežaparkā jāsaglabā. Stu­ denti iesaka atklāt jau esošo Mežapar­ka burvību ar dažādiem paņēmieniem – ar izgaismojuma, skatu torņa, strūklakas, akvaparka, māksliniecisku instalāciju palīdzību, tā padarot meža dabisko vidi

4.

2008. gada 11. septembris

ssad tuvāku Rīgas iedzīvotājiem un viesiem.

Kā vasaras universitātes dalīb­nie­­­­kiem un organizatoriem adre­sētajā vēs­­tu­­­l­ē rakstīja izglī­tības un zinātnes minis­ tre Tatjana Ko­ķe, vasaras universitāte ir izcila interaktīva darba un mācību me­tode: «Es ceru, ka jūs sasniedzāt savus vasaras skolas mērķus – varējāt aplūkot tādu unikālu pilsētvidi kā Mežaparks Rīgā no profesionāļu skatu punkta, lai noteiktu vispieņemamākos tā ilgtermiņa attīstības veidus.»

Savukārt arhitekts Andris Roze va­ saras universitātes no­slēgumā atzina, ka studentu iz­strādāto Mežaparka at­ tīstības sce­nāriju izstādē jūtas kā Alise Brīnumzemē: «Jūsu darbs ir lie­lisks! Es gribētu atkal būt jauns. Jo jaunu cilvēku uzdevums ir veidot jaunu pasauli.»

Ainavu arhitekte Helēna Gūtmane atzina, ka šī vasaras universitāte ir «zi­ ņa mūsu pilsētai un arhitektiem, ka pil­sētas attīstība var lieliski notikt, ja vienkopus ar arhitektiem pulcējas pil­ sētas iedzīvotāji, inženieri, ainavu ar­hitekti un daudzu citu profesiju pārstāvji. Tādā veidā pilsēta var iegūt jau­nus, neparastus vaibstus».

APF dekāns Uģis Bratuškins: «Va­ saras universitātes mērķis un ideja ir stimulēt aktīvu jaunrades procesu, no tās nevajadzētu gaidīt precīzus priekš­­ likumus kādas vietas detalizētai at­ tīstībai. Tam domāti profesionāli ple­­­­nēri un konkursi. Vasaras uni­ver­ si­tā­tes rezultāts ir sasniegts, ja ir iz­ de­­­vies iesaistītos dalībniekus ro­si­nāt radošam procesam, kura gaitā, iepazīs­

Tradicionālais vasaras universitātes pasākums – izbrauciens ar katamarāniem.

tot piedāvāto problēm­telpu, diskusijās un praktiskās dar­bībās veidojas rīcības plāns kon­krētā jautājuma turpmākam risinājumam. Mežaparks šai kon­tekstā šķita saistošs kā problēmtelpa ar to, ka tur relatīvi kompaktā rekreācijas areālā lī­dzās pastāv visai atšķirīgi lie­tojamas ārtelpas – ūdensmalas, zoo­dārzs, at­ pūtas parks – un blakus iekoptām un in­­­tensīvi izmantotām pastaigu alejām eksis­tē relatīvi neskarta meža vide. Vai pilsētai ir jāiet mežā? Vai mežam jāienāk pilsētā? Vai šāda tuvināšanās mežam un pilsētai ļauj būt savstarpējiem iegu­ vējiem? Kādiem līdzekļiem pa­nā­kams labvēlīgs rezultāts? Šie ir daži jautājumi, uz kuriem vasaras universitātē tika meklētas atbildes.

Izstādē Arhitektu na­mā, ra­došais

Atsaucoties uz arhitektes Zaigas Gailes laipno ielūgumu, 8. augusta vakarā vasaras universitātes dalībnieki viesojās Zaigas un Māra Gaiļu brīvdienu mājā «Lieldienu salā» Kaltenē. Šī neparastā māja – padomju laiku industriālā mantojuma piemineklis, rekonstruēta zivsaimniecības sūkņu stacija – izraisīja neviltotu studentu sajūsmu.

pro­cess jūtams ik­vienā lapā, ik­vienā fo­ to­kadrā un ikvienā skicē. Rado­šā pro­ cesa klāt­būtne izstādē skatāmo rai­bo kolāžu virkni ļauj uztvert kā vie­notu informatīvu veselumu. Gan ar pa­visam konkrētām tel­piskā zonējuma shē­mām (grupas «Communication» skatī­ju­ms), gan kā paradoksu par tēmu cilvēks un dzīvā daba (gru­pa «ZooBA»), gan emo­ cionāli un praktiski iesaistot ik­vienu interesentu meža ai­navas detaļiekārtu veidošanā («Sense­City»), vai uzrunājot skatītāju ar līdz galam neatklātu noslēpumu («Urban Forest Narratives»).

Iespējams gan, ka to visu īsti izbaudīt var tikai tie, kas procesā paši bijuši iekšā; pārējiem skatītājiem tā ir un paliek ti­kai kolāža. Krāsaina, drusku nesa­protama, in­triģējoša un iztēli ierosinoša.»

Svinīgajā vasaras universitātes noslēguma pasākumā teātrī – klubā «Hamlets» studenti saņēma RTU tālākizglītības sertifikātus.

Jauna pieredze, jautrība un patiesa draudzība starptautiskās universitātes nacionālajā vakarā Iespējams, ka šā gada vasaras uni­­ versitāte būs sākums jaunām tra­dī­ cijām, kā piemēram, nacionālais va­ kars, kas ar at­­­balstu notika 9. augusta vakarā pēc asām izjūtām bagāta izbrauciena ar katamarāniem.

Nacionālā vakara mērķis bija da­ lī­­ties pieredzē, iepazīt citas kultūras

2008. gada 11. septembris

un, protams, iegūt jaunus draugus, kā arī no sirds izpriecāties. Šajā nolūkā ti­ka gatavoti, baudīti un atzinīgi no­ vērtēti nacionālie ēdieni un dzērieni, demonstrēti tautastērpi, dejotas krāš­ ņas tautasdejas un pat dalītas nacionā­ lās naudiņas! Rumāņu studentes, tērp­­tas tautastērpos, izpelnījās visu stu­dentu ovācijas par eksotiskas mū­

zikas pavadījumā izpildītām tem­pe­ ra­mentīgām dejām, kas tūlīt pat tika mā­cītas arī visiem pārējiem vakara da­ lībniekiem. Neparastu pārsteigumu sa­ gādāja austriešu students, cienājot ar īpašā veidā sagatavotām pankūkām un ievārījumu, vispārēju atzinību gu­ va gruzīnu studenšu sarūpētā īpaši gardā nacionālā maize, bet par kārtīgu

paēdināšanu, kā jau latviešiem pie­k lā­ jas, parūpējās mūsu pašu tautieši, lie­kot galdā latviešu nacionālos gardumus – rupjmaizi, zirņus ar speķi, kaņepju sviestu, ķilavu maizītes un plātsmaizi, uzdzert piedāvājot gan piparmētru tē­ ju, gan balzamu, gan īstu lauku kefīru.

Pasākums notika netradicionāli iekār­ totajā «Dizaina fabrikā», Pārdaugavā.

7

ssad

«Vernera fon Sīmensa Izcilības balva 2008» (Werner von Siemens Excellence Award 2008) SIA «Siemens» sadarbībā ar Rīgas Tehnisko universitāti un Latvijas Universitāti izsludina konkursu par labākajiem maģistra darbiem un promocijas darbu šādās nozarēs: ● enerģētika un elektrotehnika; ● telekomunikācijas; ● elektronika; ● automātika; ● informācijas tehnoloģijas; ● transporta sistēmas; ● medicīnas inženierija; ● uzņēmējdarbības ekonomika.

Tiek apbalvoti trīs maģistra darbi – katrs ar 1000 eiro – un viens promocijas darbs ar 2000 eiro lielu naudas balvu.

Darbiem jāatbilst šādiem kri­ tērijiem: ● jāsatur inovatīvas idejas un ri­ sinājumi; ● idejām un risinājumiem jābūt praktiski izmantojamiem; ● jāuzrāda augsts zinātniskais lī­ menis.

Iesniedzamie dokumenti drukātā un elektroniskā formātā: Maģistra darbiem: ● maģistra darbs; ● 2 maģistra darba recenzijas no profesoriem vai pazīstamiem nozares speciālistiem; ● CV.

Promocijas darbiem: ● promocijas darba kopsavilkums; ● promocijas darba tēzes; ● publikāciju saraksts; ● 2 promocijas darba recenzijas no profesoriem vai pazīstamiem nozares speciālistiem; ● CV. Iesniegšanas termiņš: 2008. gada 26. septembris.

Darbi jāiesniedz: RTU Starptautisko un sabiedrisko attiecību departamentā Kaļķu ielā 1, 222. telpā, elektroniski: evita.miscuka@rtu.lv, vai LU Ārlietu departamentā Raiņa bulvārī 19, 143. telpā, elektroniski: ad@lu.lv.

Informācija: RTU – Evita Miščuka (evita.miscuka@rtu.lv), tālr. 67089314, LU – Agnese Lauze (ad@lu.lv), tālr.

67034336, «Siemens» – Dace Brikmane (dace.brikmane@siemens.com), tālr.

67015793.

Starptautisko un sabiedrisko attiecību departamenta valodu kursi Jaunajā mācību gadā RTU Starptautisko un sabiedrisko attiecību departaments aicina uzlabot angļu un vācu valodas prasmi, apmeklējot kursus.

Kāpēc mācīties svešvalodas tieši šajos kursos, stāsta bijušie kursu dalībnieki.

Anželika Berķe-Berga, RTU dok­ to­rante, RSU lektore: «Vācu valodas kursu «Wirtschafts­deutsch» apmeklē­ ju, lai uzlabotu savas vācu valodas zi­ nāšanas. Šo mērķi arī īstenoju – ap­ guvu vērtīgas prasmes dažāda vei­da literatūras lasīšanā, tekstu kons­ pektēšanā un labākā to izprašanā.

Tagad labāk uztveru un izprotu teks­tus un zinātnisko literatūru vācu valodā.

Varu šo kursu ieteikt ikvienam, kas plāno studēt vai vēlas lasīt literatūru vācu valodā.»

Dace Grinberga, strādā SIA «Knauf»: «Vācu valodas kursa «Wirtschafts­ deutsch» nodarbības bija spraigas, un izmantoto mācību materiālu klāsts daudz­veidīgs. Ekonomikas jēdzieni ti­ ka skaidroti, tos sasaistot ar mūsdienu aktualitātēm, kas padarīja mācības vēl interesantākas.

Jārēķinās ar lielu patstāvīgā darba apjomu. Man dažkārt pietrūka tam lai­­ka. Taču, par spīti grūtībām, es pa­ pildināju savas vācu valodas zinā­šanas ar jauniem ekonomiskiem ter­miniem un iepazinos ar valodas apguves me­ todēm. Un tas man noder ikdienas darbā.»

Dace Kārkliņa, strādā Latvijas Valsts arhīvā: «Kad pirms pāris ga­ diem sā­ku mācīties angļu valodu RTU Starp­tautisko un sabiedrisko attiecību de­par­tamenta organizētajos kursos, priekš­­zināšanu man nebija. Taču ta­gad lasu un saprotu tekstus, skatos filmas, klausos ziņas, risinu sadzīviskus jau­

8

tājumus un, nešauboties par savu va­ lodas prasmi, dodos ārzemju ceļo­ju­ mos.

Kursos iegūtās angļu valodas zinā­ šanas noder arī profesionālajā jomā – varu lasīt zinātnisko literatūru savā spe­cialitātē, šopavasar pirmo reizi ap­ meklēju zinātnisku konferenci, kas no­ tika angļu valodā.

Skolotājas ir fantastiskas. Kursa biedri vienmēr ir jauki, daudzi no vi­ ņiem ir piepulcējušies manam draugu lokam. Man patīk! Tāpēc arī apmeklēju angļu valodas kursus jau vairākus ga­ dus un noteikti turpināšu to darīt!»

Madars Reimanis, RTU doktorants: «RTU Starptautisko un sabiedrisko at­ tiecību departamenta piedāvātajos kur­ sos uzlaboju angļu valodas zi­nāšanas un sagatavojos angļu valodas eksāmenam doktorantūrā, kuru sek­mīgi nokārtoju, iegūstot vērtējumu 8. Ticiet vai ne, bet mācīties bija ļoti interesanti.»

Dzintars Jaunzems, RTU stu­ dents:«Kursi bija lieliska iespēja at­ svaidzināt un papildināt angļu valodas zināšanas. Tie bija patīkams iemesls divas reizes nedēļā domāt un runāt, kā arī veikt dažādus uzdevumus (lietišķā sarakste, prezentēšanas un saskarsmes prasmes, sarunas u. c.) tikai angliski.

Angļu valodas kursi man palīdzēja sa­ gatavoties plānotajiem profesionālās iz­augsmes un attīstības kursiem un apmācībai Vācijā, Drēzdenes Tehno­ loģiju universitātē. Nevienam nav no­ slēpums, ka angļu valodas zināšanas

un prasme tās lietot ir priekšrocība ne tikai darba tirgū, bet arī profesionāla­jā darbībā un saskarsmē.»

Jurijs Grizāns, RTU doktorants: «Angļu valodas kursi notiek Rīgas centrā. Nodarbībās gaisotne ir ļoti jau­ ka. Skolotāja arvien izdomā jaunas metodes, un mums, kursantiem, ne mirk­li nav garlaicīgi. Šos kursus varu ieteikt ikvienam, kas vēlas uzlabot praktiskās angļu valodas zināšanas.

Man tie palīdzēja sagatavoties un labi nokārtot angļu valodas eksāmenu.

Tagad es jau brīvi izmantoju angļu va­ lodu darbā, sazinoties ar ārzemju part­ neriem. Kursos gūtās zināšanas mani

iedrošināja pieteikties Dānijas valdības stipendijai. Šo stipendiju šo­ gad izmantošu, lai Dienviddānijas Universitātē izstrādātu savu diser­tā­ ciju.»

Ja arī tu vēlies pārvarēt nedrošību un uzlabot savas svešvalodu iemaņas, nāc un piesakies!

Gaidīsim tevi uz zināšanu pārbaudes testu līdz 15. septembrim Kaļķu ielā 1-222.

Droši raksti vai zvani, ja rodas kādi jautājumi: evita.serjogina@rtu.lv, tālr.

67089021.

Redaktore Rūta Lapsa.

Reģistrācijas apliecības numurs 0438.

Redakcijas adrese: Kaļķu ielā 1–319, Rīgā, LV–1658.

Tālr. 7089321, 7089023, e–pasts: ji@rtu.lv.

JI var lasīt internetā: www. rtu.lv.

Druka: SIA Landas.

Metiens 1200 eks.

Redakcijas viedoklis ne vienmēr sakrīt ar rakstu autoru viedokli.

Par publicētajiem faktiem atbild rakstu autori.

2008. gada 11. septembris

informācija/in memoriam

Jauna mācību grāmata pilsētplānotājiem E. Serjogina Klajā nākusi jauna mācību grāmata «Reģionālā attīstība un prognostika pilsētplānošanas kon­ tekstā». Tās autori APF profesori Jānis Briņķis un Oļģerts Buka uzsver, ka grāmata paredzēta pilsētplānošanas ma­ģistra programmas obligātā studiju priekšmeta apguvei, taču būs noderīga lasāmviela ikvienam, kas interesējas par reģionālo attīstību un vides plānošanu.

Mācību grāmatas četrās nodaļās sis­ tematizēti aplūkoti galvenie pilsētu

un lauku apdzīvoto vietu reģionālās plā­nošanas virzieni, kas dod iespēju mērķ­tiecīgi veidot funkcionāli un telpiski vienotus, līdzsvarotus un kompozicionāli izteiksmīgus apdzī­ voto vietu kompleksus Rīgas, Kur­ zemes, Zemgales, Vidzemes un Lat­ gales reģionā. Autori ir analizējuši reģionālās vides pilsētplānošanas pie­ redzi Eiropas Savienības un Baltijas jūras baseina valstīs un sagatavojuši teo­rētisku pārskatu par reģionālās un pilsētplānošanas mijiedarbību un kopsakarībām.

Reģionālajā attīstībā un vides plā­

nošanā uzmanības koncentrācija tikai uz mūsdienu procesiem, bez tālākas attīstības prognozēšanas nereti noved pie stihiskiem sociāli ekonomiskiem un funkcionāli strukturāliem risi­ nā­jumiem, kā arī pie arhitektonisko risinājumu izkropļojumiem. Grāmatas autoru sniegtais pārskats par reģionālās attīstības rīcības programmām un prognostikas procesiem noteikti pa­ līdzēs no šādām kļūdām izvairīties un veidot pārdomātu plānošanas politiku.

Grāmatu var iegādāties grāmatnīcā, Kaļķu ielā 1.

RTU

Klajā laista jauna mācību grāmata par zemes pārvaldības jautājumiem R. Lapsa RTU Izdevniecība klajā laidusi Ar­ manda Auziņa sarakstīto mācību grā­ matu «Zemes pārvaldības pamati». Tajā iekļauti zemes pārvaldības teorē­tiskie un praktiskie jautājumi, kas atspoguļo gan Latvijas, gan ārvalstu pie­redzi. Grāmatā skaidroti daudzi ar zemes pārvaldības jomu saistīti jēdzieni un termini, kas galvenokārt skar ze­mes kā ekonomiski vērtīga resursa un nekustamā īpašuma plānošanu un attīstību.

Zemes pārvaldības profesionāļiem – nekustamā īpašuma speciālistiem, te­ ritoriju plānotājiem, ekonomistiem, mēr­­niekiem, zemes ierīkotājiem, ka­

dastra speciālistiem, nekus­ta­mā īpa­šu­ ma vērtētājiem un apsaimnie­ko­­tā­­jiem u. c. – ir nepieciešamas daudz­­pu­sīgas zināšanas un prasmes: jā­orientējas eko­ nomikā, likumdošanā, zemes iz­man­ tošanas plānošanā, ne­kus­tamā īpašuma administrēšanā un citās jomās. Mācību grāmatas gal­venais uzdevums ir skaid­ rot zemes pār­val­dī­bas būtību, raksturot ar to saistītās norises un tai pakļautos procesus. Tās beigās ir doti nozīmīgāko zemes pār­valdībā lietoto jēdzienu un terminu skaid­rojumi.

Grāmatas autors A. Auziņš priekš­ vār­dā uzsver, ka tā paredzēta gal­ve­ no­kārt studentiem, kas apgūst ze­ mes pārvaldības, nekustamā īpašuma

ekonomikas, telpiskās plānošanas, ze­ mes ierīcības u. c. specialitātes. Au­ tors iesaka to izmantot arī citiem spe­ ciālistiem, kuru profesionālā darbība saistīta ar zemes pārvaldību, kā arī iero­ sina lasītājus izmantot interneta resur­ sus – meklēšana iespējama pēc atslēg­ vārdiem, kas tekstā uzrādīti iekavās angļu valodā.

Grāmatas vāka noformējumā iz­ mant­ots Siguldas pilsētas ortofoto kartes (attēlā) fragments.

Grāmata iespiesta saskaņā ar divu katedru – Ģeomātikas un Būv­uz­ņē­ mējdarbības un nekustamā īpašuma ekonomikas – sēdes lēmumiem.

In memoriam. Rihards Jasūns (27.02.1945–28.08.2008)

2008. gada 2. septembrī Krematorijas Lielajā zālē atvadījāmies no Rīgas Teh­ niskās universitātes Sporta kluba valdes priekšsēdētāja Riharda Jasūna, RTU sporta dzīves dvēseles, cilvēka, kas ne tikai ar milzīgu enerģiju, entuziasmu un neatlaidību organizēja sporta pa­ 2008. gada 11. septembris

sā­kumus, bet arī veidoja studentu un mācībspēku pozitīvu attieksmi un interesi par sportu, darbojās kā dzī­ ves­prieka un enerģijas dopings. At­ vadījāmies no iniciatīvas bagāta, kole­ ģiāla un pretimnākoša cilvēka, kas Rī­gas Tehniskajai universitātei atdevis 33 sava mūža gadus.

Augstāko izglītību un sporta pasnie­ dzēja kvalifikāciju R. Jasūns ieguva 1975. gadā, beidzot Latvijas Valsts fi­ ziskās kultūras institūtu. No 1968. līdz 1975. gadam viņš bija aktīvs un pazīstams sportists – ASK un VEF bas­ ketbola meistarkomandu dalīb­nieks.

1968. gadā R. Jasūnam tika piešķirts spor­ta meistara nosaukums.

No 1975. gada R. Jasūns strādāja par RTU Sporta katedras pasniedzēju, vēlāk – par vecāko pasniedzēju un RTU

sieviešu basketbola izlases komandas treneri. 1991. gadā viņu ievēlēja par RTU Sporta kluba valdes priekšsēdētāju.

1994. gadā viņš kļuva arī par Sporta katedras praktisko docentu.

Rihards Jasūns no mums šķīrās sāpīgi negaidīti un pēkšņi. Viņa pēdējā dzīves vasara pagāja, organizējot RTU Sporta katedras 50 gadu jubilejas svi­ nības, kas drīzumā plānotas. Vēl 28. augusta rītā ārēji nekas neliecināja, ka šo jubileju atzīmēsim bez viņa.

Vienā no pēdējām intervijām Rī­

gas Tehniskās universitātes avīzē «Jau­ nais Inženieris» R. Jasūns teica: «Ja es panākšu, ka, atnākuši pie manis, stu­ denti iemīlēs sportu, viņi nāks ar ai­ zrautību. Un, pats galvenais, – vi­ņi beigs augstskolu un turpinās no­darboties ar sportu ne tikai paši, bet palīdzēs citiem organizēt sportu – savās firmās, savās darba vietās. Tad es būšu izdarījis visu, lai sports turpinās.»

Rihards Jasūns to ir paveicis.

Kolēģu vārdā – R. Lapsa

Pateicība

Sirsnīgs paldies visiem, visiem – kolēģiem, radiem, draugiem –, kas šajās tik grūtajās dienās bija kopā ar mums, Rihardu Jasūnu Aizsaulē pavadot.

Jūsu atbalsts bija un ir neatsverams, tas palīdz izturēt un dzīvot tālāk.

Ringolds Jasūns, Jeļena Mitenkova-Jasūna

9

vēsture

Pusgadsimts vienā solī ar savu augstskolu TMF profesora Jāņa Ozoliņa atmiņas

RTU TMF profesors, Materiālu ap­ strādes tehnoloģijas katedras vadītājs Jānis Ozoliņš atskatu piecdesmit gadu tālā pagātnē sāk ar to, ka izceļ no telpas stūra vienu no smagajām planšetēm, kas tur novietotas, gaidot remontdarbu beigas profesora kabinetā, un, rādot uz vienu no fotogrāfijām, kurās visās, gan viens pats, gan kopā ar vēl citiem redzams profesors Kristaps Neilands, atjaunotā RPI pirmais rektors, jautā, vai es varot pasacīt, kas tā par vietu Rī­ gā, kurā atrodas fotogrāfijā redzamie cilvēki. Izrādās – Šmerlis. Fonā – priedes, vairāki vīri pie vecā «Moskviča».

Ar to arī sākas profesora Ozoliņa atmiņu stāsts: «Kristaps Neilands izcīnīja to, ka tika atjaunots Rīgas Politehniskais institūts. Viņš tolaik bija mūsu katedras vadītājs, un mēs, katedras dar­­binieki, braucām lūkot, kur tiks būvēts Politehniskais institūts. Šmer­lis bija viena no plānotajām vietām (profesors rāda uz fotogrāfiju).

Lūk, pro­fesors Panteļejevs, profesors Iva­novskis, profesors Neilands, un šis – mūsu katedras laborants ar savu «Moskviču». Toreiz jau mašīna bija ti­ kai dažam, un tā nu mēs ar to braucām apskatīt vietas, kur bija plānots būvēt institūtu. Taču tajā laikā Hruščovs lik­ vidēja partijas skolas, un valdība acīm­ redzot nolēma – kāpēc gan jābūvē jau­ na ēka, ja var izmantot telpas, kas at­brīvojušās, un piešķīra atjaunotajam Politehniskajam institūtam partijas sko­lai paredzēto ēku Kaļķu ielā 1. Mūsu katedras darbinieki un studenti aktīvi piedalījās visos darbos – sagatavojām dokumentus, zīmējām plānus, atjau­ nojām, remontējām. Darba Neilandam bija ļoti daudz – LVU viņš bija zi­

10

nātņu prorektors –, taču viņam bija do­ma par institūta atjaunošanu, un viņš šo domu virzīja valdībā, arī partijas centrālkomitejā. Ar tās pirmo sekretāru Kalnbērziņu Neilandam bija labas attiecības.

Svarīgs aspekts, par kuru, jāsaka gan, runā mazāk, bija arī kāds administratīvs jautājums – PSRS inženieru izglītība tika virzīta Augstskolu ministrijā caur politehnisko institūtu daļu. Universitā­ te nesaprata, kāpēc tai būtu vajadzīgas, piemēram, virpas vai transformatori.

Līdz ar to mēs tos tīri tehniski nevarē­jām iegādāties – universitātēm kas tāds nav vajadzīgs, tas ir vajadzīgs tehniskajām augstskolām, bet mēs atradāmies tajā daļā, kur bija universitātes.

Mūsu augstskolas speciālisti bija ar pasaules slavu un pielietojumu, un to aizmirst bū­tu grēks. Arī tāpēc institūtu noteikti vajadzēja atjaunot.

1958. gadā, kad Politehniskais insti­ tūts tika nodibināts, mācību procesā nekas nemainījās – studenti turpināja savu mācību procesu tāpat kā līdz tam, jo pirmajā mācību gadā telpas praktiski palika tās pašas, kas bija agrāk. Vienīgi «elektriķi» ieguva jaunas telpas Kron­ valda bulvārī, jo Ģeogrāfijas fakultāte pārvietojās uz Raiņa bulvāri 29, uz telpām, ko savukārt bija atbrīvojis Pe­ dagoģiskais institūts. Un tad jau uni­versitāte, šķiet, gribēja ātrāk atbrīvoties no «liekajiem» – jau pēc gada «mehāniķiem» tika atdotas telpas toreizējā Ļeņina ielā 32, ēkā, kurā atradās «Sakta», un tagad ir Filozofijas fakultāte. Mums tas bija pārejas posms – gaidījām, kad at­brī­ vosies korpusi Ausekļa ielā, kur to­ laik atradās Lauksaimniecības aka­

dēmija. Kad Hruščovs nolēma, ka lauksaimniecības mācību iestā­dēm jāatrodas tuvāk laukiem, un Lauk­ saimniecības akadēmija atgriezās Jel­ gavā, uz Ausekļa ielu devās lielākā daļa no Mehānikas fakultātes, daļa «elektriķu», izveidojās Skaitļošanas tehnikas fakultāte. Tas bija atkal viens solis, kad pārgājām uz citām telpām, un tajās nodzīvojām līdz privatizācijas periodam: kad deviņdesmitajos gados šīs ēkas sāka privatizēt, kad padomju armija, Alkšņa aviācijas inženieru skola atstāja Ezermalas ielas kompleksu, va­ dība nolēma, ka «mehāniķiem» no Ausekļa ielas un «aparātbūvniekiem» no Kaļķu ielas jābrauc uz šejieni, dzīvot šajās Alkšņa skolas telpās.

Tika izveidota jauna, apvienota fakul­ tāte. Ar to praktiski beidzās mūsu «tautu staigāšana». Šī pēdējā «tautu staigāšana» bija dramatiska tajā ziņā, ka bijām faktiski bez līdzekļiem. Bet kā no Ausekļa ielas lielas, smagas dar­ ba mašīnas iespējams pārvietot bez naudas? Likām lietā «bartera darī­ jumu» – noīrējām eksprešus, kas darba mašīnas pārvietoja uz Ezermalas ielu.

Par katru mašīnu devām divas darba mašīnas, ko viņi varēja nodot lūžņos un dabūt samaksu. Jāsaka gan, ka tā mēs atbrīvojāmies no vecām, smagām darba mašīnām, reizē arī zaudējot – šodien mēs šad tad kožam pirkstos, ka esam atdevuši vienu otru derīgu iekārtu. Bet citas izejas toreiz nebija, Ausekļa ielas korpusi bija jāatbrīvo, šeit ieradāmies neremontētās telpās. Un tā līdz šodienai – remontējam tās pa vienai vien, kad ir līdzekļi remontam.

Iespējas attīstīties un paplašināties šeit tiešām būtu lielas.

Manu darba apliecību ir parakstījis LVU rektors Jurgens – 1957. gadā biju Metālu tehnoloģijas katedras asistents, un tā ir faktiski mana vienīgā darba vieta visu šo 51 gadu. Tikai pavisam neilgu laiku pēc aspirantūras beigšanas paliku arī ZA Polimēru mehānikas ins­titūtā, lai pabeigtu disertāciju, taču nepārtraucu vadīt nodarbības studentiem. 1968. gadā rektors Veiss izsauca mani pie sevis un teica: «Tā, labs darbs ir padarīts, bet nu ir jāsāk strādāt!» No tā laika 15 gadus es nostrādāju fakultātē par dekānu. Tā nu esmu bijis tajā gan students, gan laborants, gan asistents, gan dekāns.

Darbu sāku Mehānikas fakultātē, vēlāk, fakultātei attīstoties, mainījās tās nosaukums, līdz ar to dekāns biju Mehānikas-mašīnbūves fakultātē.

Veidojoties Tehniskajai universitātei, pievienojoties dzelzceļa un aviācijas transportam, fakultāte mainīja sa­ vu nosaukumu uz Transporta un ma­ šīnzinību fakultāti. Jāatzīst – žēl, ka fakultātes nosaukumā nav saglabāts tās vēsturiskais nosaukums «Mehānikas fakultāte». Visus šos gadus esmu gājis kopā ar diviem saviem biedriem jau no Rīgas Industriālā politehnikuma laikiem – kopā mācījāmies tehnikumā, kopā augstskolā, kopā arvien vēl strā­ dājam – pro­fesors Lavendelis, profesors Šī­rons, profesors Ozoliņš. No mūsu akadē­miskās grupas fakultātē darbu turpina arī docents Grāpis.

Izjūtas toreiz, pirms piecdesmit ga­ diem un turpmākos gadus bija ļoti pa­ cilātas. 1959. gadā Kronvalda bulvārī 1 darbiniekiem tika noorganizēta svēt­ ku balle – neatceros īsti, vai tā bija Jaun­gada vai Sieviešu dienas balle –, kurā piedalījās visi darbinieki – no pro­fesora līdz apkopējai. Tolaik RPI kolektīvā bija tikai aptuveni 200 cilvēku, kolektīvs bija ļoti draudzīgs, cits citu labi pazinām. Tas deva impulsu arī studentiem piedalīties dažādos pasākumos, iesaistīties mākslinieciskās pašdarbības kolektīvos. Liela nozīme šeit bija rektoram Veisam. Rektors veicināja un uzturēja šo draudzīgumu, nekautrējās apsveikt jubilejā savus darbiniekus, rūpējās par ikvienu, pa­ līdzēja, kur vien varēja. Tas bija ļoti svarīgi kolektīva veidošanā, un ar šo labo kolektīva izjūtu RPI atšķīrās no daudzām citām augstskolām.

Deviņdesmitie gadi bija juceklīgs laiks – plānu, nosaukumu maiņa, laiks, kad lecām pāri grāvim uz Eiropu, bet iekritām kaut kur pa vidu. Tagad lēnām ķepurojamies ārā, veidojam jaunas laboratorijas ar modernāku, jaunu tehniku, lēnām mainām mācību programmas, ievērojot rūpniecības pra­sības, un manām, ka pamazām at­griežamies uz pareizā ceļa.

Jaunatne arvien vairāk sāk studēt in­ ženierzinātnes. Būs inženieri, būs ra­ žošana, un dzīve ies uz augšu.»

Profesors izteic gandarījumu, ka pēdējos gados jūtams, ka tiek novērtēti vecie darbinieki, viņu bagātā pieredze, kas nododama jaunajiem. Ir savākts un tiks apkopots grāmatā plašs tehniskās izglītības vēstures materiālu klāsts, top profesora sagatavotie mācību līdzekļi.

«Jāstrādā ir. Pagaidām spēka pietiek,» profesors smaida un jau atkal dodas uz nodarbību pie studentiem.

Pierakstīja Anita Muitiniece

2008. gada 11. septembris

INFORMĀCIJA/STUDENTU LAPA

RTU Studentu parlaments iepazīstina ar savu stratēģiju

RTU notiks Tolerances diena

26. septembrī no plkst. 9 līdz 13 Rīgas Tehniskajā universitātē, Kaļķu ielā 1, 201. auditorijā notiks 1. RTU TOLERANCES DIENA. 1. Ieklausīšanās un sapratne starpkultūru komunikācijā.

2. Ārzemju studenti Latvijā.

3. Vai ir vērts studēt ārzemēs.

4. Kā RTU veidot sistēmu starpkultūru prasmju apguvei.

Tev būs lieliska iespēja satikt profesionāļus starptautiskās komunikācijas jomā un iepazīties ar RTU ārzemju studentiem. Interaktīvas nodarbības, pieredzes apmaiņa, īslekcijas, mūzika un iespēja palīdzēt savai augstskolai iekļauties globālajā apritē.

Pieteikties pa tālruni 7089837 vai e-pastu: agrita.zuku@rtu.lv līdz 19. septembrim.

Dalībnieku skaits ierobežots – 50.

Tolerances dienu organizē RTU Starptautisko un sabiedrisko attiecību departaments un Ārzemju studentu departaments.

22. augustā RTU Studentu parlamenta valde veica būtisku darbu – līdz galam izstrādāja organizācijas stratēģiju. Šis darbs bija sākts jau iepriekš, tiekoties ar fakultāšu studentu pašpārvalžu vadītājiem, un šajā tikšanās reizē līdz galam tika izstrādāta SP stratēģija.

Vīzija: RTU SP – organizācija, kas veicina studiju izcilību, veidojot kvalitatīvu pārstāvniecību, kā arī nodrošina pilnvērtīgas ārpusstudiju aktivitātes.

Misija: pārstāvēt studējošo intereses, vienojot studentus un esot kā tiltam starp viņiem un akadēmisko un vispārējo personālu, nodrošinot iespēju studējošiem pilnveidoties garīgi un fiziski.

Mērķi: RTU SP un FSP (fakultāšu studentu pašpārvaldes) – aktīvs un nozīmīgs spēlētājs studiju kvalitātes un sociālo apstākļu uzlabošanā; RTU SP – pozitīvi atpazīstams un būtisks studentu un sadarbības partneru acīs; RTU SP – vieta veiksmīgai personības izaugsmei; RTU SP – kvalitatīvu ārpusstudiju aktivitāšu organizētājs; RTU SP – vienots ar FSP un ar efektīvu un neatkarīgu darbības sistēmu.

Vērtības: aktīvi, zinātkāri RTU studenti; enerģiski, idejām bagāti un ieinteresēti RTU SP biedri; atbalstoši, pretimnākoši un darboties griboši sadarbības partneri; efektīva darba procesa organizācija (esošās tradīcijas un jaunas, inovatīvas idejas) un piemērota darba vide; atpazīstams, pozitīvs RTU SP tēls; moderna, prestiža un starptautiski pazīstama Rīgas Tehniskā universitāte.

RTU SP

RTU Attīstības fonda stipendiju konkurss Rīgas Tehniskās universitātes Attīstības fonds izsludina stipendiju konkursu 2008./2009. studiju gada 1. semestrī ķīmijā – aizsardzība pret koroziju; farmācijas ķīmijā un bioloģiski aktīvu vielu sintēzē; gāzes tehnoloģijā; autoceļu izpētē un transportbūvju tehnoloģijā.

Pieteikumi jāiesniedz līdz 2008. gada 25. septembrim divos eksemplāros valsts valodā RTU Attīstības fondā, Kaļķu ielā 1, 218. kabinetā, darbdienās no plkst. 10 līdz 15, tālrunis 26537776.

Pieteikumam obligāti jāpievieno fakultātes apstiprināts Atzīmju grāmatiņas noraksts par visiem mācību semestriem ar aprēķinātu vidējo atzīmi, kā arī dekāna vai zinātniskā darba vadītāja studenta vai maģistranta raksturojums.

Maģistrantiem pieteikumam noteikti jāpievieno arī CV. Sīkāku informāciju var saņemt fakultātēs.

Stipendiju konkursa nolikumu var saņemt RTU Attīstības fondā.

2008. gada 11. septembris

Apmeklē Valsts pārvaldes atvērto durvju dienu!

Saistībā ar Latvijas Republikas 90 gadu jubileju Valsts kanceleja sadarbībā ar valsts pārvaldes institūcijām piektdien, 2008. gada 19. septembrī, visā Latvijā organizē Valsts pārvaldes atvērto durvju dienu. Šajā dienā valsts pārvaldes iestādes būs atvērtas ikvienam interesentam un piedāvās ekskursijas, izstāžu ekspozīcijas, konkursus, seminārus, prezentācijas un klātienes tikšanās ar amatpersonām un valsts pārvaldē strādājošajiem.

Sīkāka informācija: www.mk.gov.lv/lv/aktuali/Atverto-durvju-diena/.

RTU Sporta diena 1. kursam Sporta diena 1. kursam notiks 2008. gada 20. septembrī RTU Sporta un atpūtas bāzē «Ronīši» (Tukuma rajonā, Klapkalnciemā). Sākums plkst. 12.

Sporta dienu organizē un vada RTU SP sadarbībā ar RTU Sporta klubu. Sacensību galvenais tiesnesis SP Sporta nodaļas vadītājs Ritvars Bērziņš – 26333250.

Sporta dienā tiek aicināti piedalīties RTU dienas nodaļas 1. kursa studenti, gan organizējoties komandās, gan piesakoties individuāli.

Izbraukšana uz «Ronīšiem» 20. septembrī plkst. 9 no Kaļķu ielas 1 (trīs autobusi), ierašanās «Ronīšos» līdz plkst. 10.30.

Pietiekšanās sacensībām pa sporta veidiem līdz plkst. 11.45 «Ronīšos»: Nr. 1.

2.

3.

4.

5.

6.

7.

Sporta veids Strītbols 4:4 Futbols 5:5 Volejbols 4+2 Galda teniss Šahs Šautriņu mešana Tautas bumba dāmām

Laiks 12.15 12.15 12.15 13.00 13.00 14.00–16.00 15.00

Noslēgums un apbalvošana – ap plkst. 18.

Aizbraukšana no «Ronīšiem» plkst. 20; 21; 22.

Piezīmes: Sacensību dalībniekiem obligāti jābūt sporta tērpos un sporta apavos.

Sporta dienas dalībniekiem pusdienās – «Zupa.»

Nelabvēlīgos laika apstākļos organizatori var mainīt sacensību nolikumu!

Ievērosim RTU iekšējās kārtības noteikumus!

RTU mācībspēku un darbinieku Sporta diena notiks 27. septembrī RTU sporta un atpūtas bāzē «Ronīši» (Tukuma rajonā, Klapkalnciemā).

Sākums plkst. 12.

Sīkāka informācija www.ortus.rtu.lv.

11

studentu klubā un kultūras centrā/reklāma

11. septembrī plkst. 18 17. septembrī plkst. 19 Teātra muzejā E. Smiļģa ielā 37/39

STUDENTU DZEJAS DIENA Piedalīsies: RTU Studentu teātris «Kamertonis», teātra studija «Spēle», jauniešu vokālais ansamblis «Jauna nianse», postfolka grupa «Vecpilsētas dziedātāji».

Viesosies dzejniece Ieva Rupenheite.

Ieeja: brīva.

Vizuāli radošā darbnīca «PALETE»

un tās vadītāja Inita Grīnberga mīļi aicina visus – gan studentus, gan mācībspēkus un darbiniekus, kas vēlas sevi pamēģināt izteikt krāsās un radošos darbiņos uz pirmo tikšanos Kaļķu ielā 1–201.

Programmā: • radošās darbnīcas programmas izklāsts; • diskusijas par mākslu.

Relaksējoša mūzika, vīns un laba kompānija.

•Turpmāk tiksimies katra mēneša pēdējā ceturtdienā.

Ieeja: brīva.

24. septembrī plkst. 18 RTU Mazajā zālē Kaļķu ielā 1–201 RTU bērnu vasaras radošā semināra Ventspilī un Polijas ekspedīcijas dalībnieku tikšanās

Jaunu dalībnieku uzņemšana visos RTU tautas mākslas kolektīvos un interešu klubos!

Skatīt informāciju «Jaunajā Inženierī», RTU studiju plānotājos un mūsu mājaslapā www.rtukultura.lv Pieteikties Kaļķu ielā 1–216.kab. vai kultura@rtu.lv, vai zvanot pa tālr. 67089477.

«BILDES UN DZIESMAS» Līdzi ņemiet arī savas fotogrāfijas un «Latviešu dziesmu klades»!

reklāma AS “LATVENERGO” un AS “SADALES TĪKLS” izsludina STIPENDIJU KONKURSU STIPENDIJAS PRETENDENTI

° pretendents studē kādā no Latvenergo koncerna darbībai aktuālajām jomām – elektroenerģētika, elektrotehnika, siltumenerģētika, hidroinženierzinātne, mehānika, telekomunikācijas, informācijas tehnoloģijas; ° pretendents attiecīgajā mācību gadā iegūst izglītību pilna laika bakalaura, pilna laika profesionālās augstākās izglītības vai pilna laika maģistra studiju programmā; ° pretendents attiecīgajā gadā paredz iegūt akadēmisko vai profesionālo bakalaura vai akadēmisko vai profesionālo maģistra grādu attiecīgajā zinātnes vai praktiskās darbības nozarē.

STIPENDIJAS KONKURSA NORISE

Stipendijas konkurss norisinās divās kārtās: 1. kārta – visi atbilstošie pretendenti līdz 2008. gada 15. oktobrim izvēlas tēmu no stipendijas konkursam noteikto tēmu saraksta (skat. pielikumā) un iesniedz pieteikuma dokumentāciju. Izvērtējot iesniegtos pieteikumus, stipendijas komisija izvēlas tos, kam tiek piešķirta stipendijas pirmā daļa stipendiju darba izstrādes uzsākšanai.

2. kārta – līdz 2009. gada 15. janvārim visi, kas saņēmuši stipendijas pirmo daļu saskaņā ar iepriekš izvēlēto tēmu iesniedz stipendijas komisijai darbu izstrādes stadijā (10 – 20 lpp.). Izvērtējot iesniegtos darbus, stipendijas komisija izvēlas tos, kam tiek piešķirta stipendijas otrā daļa darba tālākai izstrādei un pabeigšanai.

STIPENDIJU FONDA APMĒRS, LAIKA POSMS UN IZMAKSAS KĀRTĪBA

Katram darba izstrādātājam piešķir stipendiju līdz Ls 150 (viens simts piecdesmit latu) mēnesī.

Stipendijas 1. daļa tiek piešķirta darba izstrādei uz laika posmu līdz trīs mēnešiem (novembris – janvāris).

Stipendijas 2. daļa tiek piešķirta uz laika posmu līdz pieciem mēnešiem (februāris – jūnijs).

Stipendiju izmaksas veic saskaņā ar Stipendiju komisijas lēmumu un līgumu, kas noslēgts starp stipendiātu un Latvenergo

PIETEIKŠANĀS KĀRTĪBA STIPENDIJU KONKURSAM

Piesakoties uz stipendijas 1. daļu, pretendentiem jāiesniedz: aizpildīta pieteikuma anketa; CV; sekmju izraksts kopš studiju uzsākšanas; izstrādāts darba projekts, rakstveidā 5 – 10 lpp. par tēmu, par kuru pēc tam tiks izstrādāts darbs.

Darba projektam jāsniedz ieskats ar plānoto pētījumu saistītos jautājumos: ° darbam izvirzītie mērķi un to pamatojums, ° darbā risināmie jautājumi un to aktualitāte, ° darba novitāte, ° plānotās darbā izmantojamās metodes, ° darba satura plāns.

Piesakoties uz stipendijas otro daļu, pretendentiem jāiesniedz savs darbs izstrādes stadijā (10 – 20 lpp.).

Stipendijas pretendenti pieteikuma dokumentāciju un darbus stipendijas konkursam iesniedz Pulkveža Brieža ielā 12, Rīga LV1230, AS “Latvenergo” Personāla mārketinga un atlases daļā, tālr. informācijai 67728907, e-pasts: personals@latvenergo.lv.

Ar konkursa nolikumu var iepazīties AS “Latvenergo” mājaslapā www.latvenergo.lv

12

2008. gada 11. septembris