Nr. 2 (1340) 2007. gada 13. septembris P Š0 7 . R3 ĪĪ (G "A 4 S 5 T& )E /H * N4 ,I ēS 4K Ā6 S/ * 7U & N3 I4 V* 5E ē R5 S& 4I T "Ā7 TĪ ;E &S A* ;V / Ī ēZ , E ,. 0 I1 ZÀ N Ā K K O
0 2 .
1 9 5 9
SÄ kam RTU 145. studiju gadu Rektors akadÄ“miġis I. KnÄ“ts 30. augustÄ apsveica RTU saimi jubilejas gadÄ un atgÄ dinÄ ja, ka universitÄ tes darbÄŤba balstÄ s uz trim pamatvÄ“rtÄŤbÄ m: zinÄ tkÄ riem studentiem, gudriem mÄ cÄŤbspÄ“kiem un darbiniekiem un mĹŤsdienÄŤgu studiju infrastruktĹŤru, ar to saprotot ne tikai laboratoriju aparatĹŤru, bet arÄŤ apkÄ rtÄ“jo vidi, kuru esam sÄ kuĹĄi un turpinÄ sim mainÄŤt uz labÄ ku. Rektors apsveica zinÄ tņu prorektoru L. Ribicki, kam 24. augustÄ bija nozÄŤmÄŤga dzÄŤves jubileja, un ar ziediem pateicÄ s mÄ cÄŤbu prorektoram E. Beġerim, kurĹĄ pamet prorektora amatu un atgrieĹžas akadÄ“miskajÄ darbÄ ETF. RTU studÄ“joĹĄie Rektors informÄ“ja par RTU studÄ“joĹĄo skaitu 30. augustÄ , salÄŤdzinÄ jumam dodot arÄŤ 2006. gada datus: RTU kopÄ studÄ“: 17 665 (2006. gadÄ 17 368), no tiem klÄ tienÄ“ 11 602  (11 273), vakara un neklÄ tienes studijÄ s 6063 (6095); valsts finansÄ“ti ir 7224 (7010), RTU finansÄ“ti 261 (208); maksas studenti 3255 (3166); akadÄ“miskÄ atvaÄźinÄ jumÄ atrodas 862 (889). Pa studiju lÄŤmeņiem valsts finansÄ“tie studÄ“joĹĄie sadalÄ s ĹĄÄ di: bakalauranti un profesionÄ la jÄ s studijÄ s studÄ“joĹĄie (2005. gadÄ 5141, 2006. gadÄ 5171) 2007. gadÄ 5227; maÄŁistranti (1474, 1602) 1723; doktoranti (214, 237) 274; kopÄ (6829, 7010), 7224. SalÄŤdzinÄ jumam analogie skaitÄźi LU: bak. un prof. stud. (3908, 3973) 4111; maÄŁ. (1330, 1356) 1406; dokt. (264, 296) 334; kopÄ (5502, 5625) 5851. PlÄ notais un faktiskais valsts finansÄ“to absolventu skaits: plÄ noti – bakalauri un prof. stud. absolventi (2005. g. 1217, 2006. g. 1047) 2007. g. 30. aug. 997; maÄŁistri (443, 616), 681; doktori (26, 30) 37; faktiski – bakalauri un prof. stud. abs. (1349, 954) 942; maÄŁistri (419, 565) 597; doktori (25, 15(32) 18. 2007. gadÄ RTU pamatstudiju 1. kursÄ kopÄ uzņemti budĹžeta apmaksÄ tÄ s vietÄ s 2118 (plÄ ns 2039), par maksu 1023, t.sk. APF – 20 (20), 23; BF – 258 (195), 325; DITF – 333 (367), 3; EEF – 226 (220), 5; ETF – 272 (274), 3; IEF – 215 (215), 536; MLÄśF – 209 (190), 2; TMF – 365 (336) 44; Daugavpils fil. – 123 (108), 4; LiepÄ jas fil. – 72 (88), 30; Ventspils fil. – 25 (26), 5; Valodu inst. par maksu – 34; Vakara nod. par maksu – 146; neklÄ tienÄ“ par maksu – 733; RBS par maksu – 75 nekl. Rektors uzsvÄ“ra, ka par studentiem jÄ cÄŤnÄ s, jo nav pietiekami daudz labu vidusskolu ab solventu, kas spÄ“jÄŤgi studÄ“t inĹženierzinÄ tnes, strauji pieaug konkurence augstskolu vidĹŤ un arÄŤ privÄ tÄ s augstskolas grib saņemt valsts finansÄ“jumu. Ir vairÄ k jÄ tiekas jau ar 9. klaĹĄu skoÂlÄ“niem, lai runÄ tu par viņu nÄ kotnes iecerÄ“m un perspektÄŤvÄ m, jaunajiem studentiem jÄ Â palÄŤdz iejusties augstskolÄ . ÄŞpaĹĄs raksturojoĹĄs rÄ dÄŤtÄ js ir atskaitÄŤto studentu skaits. LaikÄ (no 01.09.2005. lÄŤdz 01.08.2006.) no 01.09.2006. lÄŤdz 01.08.2007. par nesekmÄŤbu vai citu iemeslu dÄ“Äź no RTU atskaitÄŤti (2268) 1446 klÄ tienes pamatstudiju studenti, kas pa fakultÄ tÄ“m sadalÄ s ĹĄÄ di: DITF – (558) 388; TMF – (359) 263; ETF – (276) 223; BF – (205) 220; IEF – (346) 147; EEF – (212) 105, MLÄśF – (114) 83; APF – (34) 17. Ĺ o skaitÄźu salÄŤdzinÄ jums pÄ“dÄ“jos divos studiju gados apstiprina obligÄ tÄ lekciju apmeklÄ“juma lietderÄŤbu, tÄ pÄ“c netiks atcelts 2006. gada 7. augusta rektora rÄŤkojums, kas nosaka, ka: 1. kursa studentiem nodarbÄŤÂbu apÂmeklÄ“ĹĄana ir obligÄ ta; mÄ cÄŤbspÄ“kiem ik mÄ“nesi jÄ apkopo ziņas par apmeklÄ“tÄŤbu; jÄ rÄŤko kontroldarbi vismaz reizi mÄ“nesÄŤ mÄ cÄŤbspÄ“ku konsultÄ ciju laikos; jÄ ÄŤsteno ob ligÄ to konsultÄ ciju sistÄ“ma vÄ jÄ kajiem studentiem. Rektors lĹŤdza mÄ cÄŤbspÄ“kiem kon trolÄ“t un pÄ“tÄŤt jautÄ jumu par nodarbÄŤbu apmeklÄ“ĹĄanu. RTU finansÄ“jums Ministrs katru gadu paraksta lÄŤgumu ar rektoru par: 1. Valsts finansÄ“to studentu skaitu pa studiju programmÄ m un lÄŤmeņiem; 2. Valsts finansÄ“to absolventu skaitu pa studiju prog rammÄ m; 3. FinansÄ“juma apjomu. KÄ bÄ zes finansÄ“jums tÄ lÄ kajiem aprēġiniem tiek pieņemts finansÄ“jums latos vienam ju ridisko zinÄ tņu bakalaurantam, kas pa gadiem ir strauji pieaudzis: 2002. – 441; 2003. – 474; 2004. – 474 un 696 no 01.09.04.; 2005. – 696; 2006. – 696 un 1057 no 01.09.; 2007. – 1057. Studiju jomas koeficienti 2006., 2007. un plÄ notais 2012. gadÄ : inĹženierzinÄ tnes – 1,94, 2,12 un 2,9; bĹŤvniecÄŤba – 1,48, 2,12 un 2,9; arhitektĹŤra – 1,48, 3,24 un 3,5; dabaszinÄ tnes – 2,16, 2,355 un 3,2; vides aizsardzÄŤba – 1,24, 2,355 un 3,2; sociÄ lÄ s zinÄ tnes – 1,08, 1,14 un 1,4; pedagogu izgl. – 1,22, 1,31 un 1,7. BudĹžeta dotÄ cijas pa gadiem latos: 2002. – 6 770 927; 2004. – 8 052 810 + 122 400 + 1 078 963 (no 01.09.2004); 2006. – 12 117 811 + 1 970 000 (no 01.09.2006);
2007. – 20 142 932 + 1 800 000 (no 01.09.2007); (salÄŤdzinÄ jumam LU – Ls 13 564 400). 2008. gadÄ (plÄ ns): RTU – 26 miljoni latu. AkadÄ“miskais personÄ ls MÄ cÄŤbspÄ“ku skaits RTU pamatdarbÄ (ar lÄŤgumu) 2006./07. un 2007./08. studiju gadÄ ir ĹĄÄ ds: valsts profesori – 106 (18) un 105 (15); asociÄ“tie profesori – 95 (11) un 102 (9); docenti – 154 un 155. MÄ cÄŤbspÄ“ku minimÄ lÄ s algas latos no 1. septembra 2006. un 2007. gadÄ : prof. – 798 un 983; asoc. prof. – 638 un 786; doc. – 510 un 629; lekt. – 408 un 503; asist. – 326 un 402. RTU mÄ cÄŤbspÄ“ku vidÄ“jais vecums 2006./07. un 2007./08. studiju gadÄ : prof. – 61,72 un 62,23; prof. ar lÄŤgumu – 68,33 un 70,53; asoc. prof. – 56,55 un 55,28; asoc. prof. ar lÄŤgumu – 53,42 un 59,78. Papildu finansÄ“jums no valsts un ES 1. RTU dalÄŤba projektos 2007. g.: 105 LZP finansÄ“tie projekti un sadarbÄŤbas projekti par kopÄ“jo finansÄ“jumu ~ Ls 632 138; lÄŤgumdarbi par Ls 936 000; ES ÂŤErasmusÂť programma ~ 247 467 eiro. 2. ESF doktorantĹŤras studiju atbalsts: 2006. g. – Ls 1 006 411, 2007. g. – Ls 2 099 458. 3. BÄ zes finansÄ“jums zinÄ tniskajai darbÄŤbai: 2006. g. – Ls 494 274, 2007. g. – Ls 2 125 271; plÄ Ânotais 2008. g. – Ls 2 310 124 ar koeficientu 0,842067. BÄ zes finansÄ“juma saņemĹĄanai tiek izvirzÄŤtas jaunas prasÄŤbas, ievÄ“rojot mĹŤsu studÄ“joĹĄo, absolventu un doktoru daÄźu attiecÄŤbÄ pret ĹĄiem datiem valsts mÄ“rogÄ . 4. Valsts finansÄ“jums zinÄ tniskÄ s darbÄŤbas attÄŤstÄŤbai un infrastruktĹŤrai (IZM-RTU) 2007. g. – Ls 1 321 542 (2006.g. – Ls 1 241 538): 5. NacionÄ lÄ s programmas zinÄ tnes konkurÄ“tspÄ“jas veicinÄ ĹĄanai 2007. g. – Ls 533 760
2
INFORMĀCIJA EEF doktorantu A. Vītolu, kas 2007. gada 30. jūlijā aizstāvējis promocijas darbu «Pilsētas elektrotransporta vilces apakšstaciju divvirzienu enerģijas plūsmas energoelektronisko pārveidotāju izpēte» un ieguvis inženierzinātņu doktora zinātnisko grādu elektrotehnikas nozares elektriskās tehnoloģijas un automātikas apakšnozarē.
Apsveicam
EEF doktorantu J. Runču, kas 2007. gada 30. augustā aizstāvējis promocijas darbu «Pilsētu vidsprieguma tīklu attīstības variantu izvēle un pamatojums» un ieguvis inženierzinātņu doktora zinātnisko grādu enerģētikas nozares elektroapgādes apakšnozarē.
(2006. g. – Ls 220 250). 6. RTU dalība 2007. g. 22 ES 6. ietvarprogrammas projektos par kopējo finansējumu 2 956 000 eiro, līdz 30. augustam saņemti 817 800 eiro (2006. g. 20 projekti par summu 2 587 445 eiro. 9 projektus vada – A. Čate, R. Rikards, 3 projektus – L. Novickis; 2 projektus – I. Slaidiņš. 7. ESF atbalsts izglītības un tālākizglītības attīstībai 2007. g. esošie projekti – Ls 1 802 448 (2006. g. 40 projekti – 2 770 000). 8. ESF atbalsts sociālās izstumtības mazināšanai (ESF 2 projekti) – Ls 89 000. 9. 2007. gadā noslēgti jauni ESF līgumi: studiju procesa kvalitātes uzlabošanai (11 projekti) Ls 1 735 984; atbalsts mācību prakses īstenošanai (9 projekti) Ls 435 969; profesionālās orientācijas pasākumiem (8 projekti) Ls 73 325. Projektu vadītājiem precīzi jāievēro: - projekta izpildes prasības (t.sk. pareizi līgumi ar darba izpildītājiem); - savlaicīga un regulāra finansējuma izmantošana; - savlaicīga visu atskaišu iesniegšana LIAA. 10. LR Ekonomikas ministrijas finansējums programmai «Uzņēmējdarbība un uz zinā šanām balstītas ekonomikas veicināšana» RTU – 2 projekti – Ls 637 115. RTU iekšējais finansējums 2007. gadā RTU: remontdarbiem kopmītnēs izlietojusi Ls 336 659, remontdarbiem fakul tātēs – Ls 386 127, asfalta segumiem – Ls 120 113. Mūsu tālākā attīstība Aktuālākais un vissvarīgākais darbs 2007. gada rudenī ir nokārtot visus dokumen tus un sekmīgi iziet studiju programmu pārakreditācijas procedūru. Jaunumi RTU IT infrastruktūrā 1. Izveidots RTU portāls «ORTUS» https://ortus.rtu.lv, kurā ir integrētas apakšsistēmas: informācijas apkopojums par studenta studiju gaitu no RTU studiju sistēmas (pieejams stu dentiem); izvilkums no RTU personāla vadības sistēmas (pieejams darbiniekiem); e-stu diju vide katram mācību priekšmetam (pieejama studentiem un mācībspēkiem), - RTU nor matīvo aktu sistēma (pieejama visiem autorizētajiem lietotājiem). 2. Izveidots moderns RTU maģistrālais datu pārraides tīkls, savienojot Ķīpsalas, Meža, Kaļķu un Ezermalas ielu kompleksus. 3. Iekārtota moderni aprīkota serveru telpa RTU centrālo informācijas sistēmu darbības nodrošināšanai. 4. Sagatavota jaudīga e-pasta sistēma. 5. Izveidots IT lietotāju at balsta centrs it@rtu.lv, tālr. 67089999. 6. Plānotie IT infrastruktūras papildinājumi: mo dernizēta e-pasta sistēma; elektroniska anketēšanas sistēma; reģistrācijas sistēma uz brīvās un ierobežotās izvēles priekšmetiem; personalizēts elektroniskais ziņojumu dēlis; visās stu dentu dienesta viesnīcu istabās būs pieejams internets. Jānodrošina kvalitatīvs, zinātnē integrēts studiju process Lai šādu studiju procesu nodrošinātu, jābūt: pilnvērtīgi izmantotam studiju laikam, ies kaitot regulāro konsultāciju laiku kontroldarbiem; augstvērtīgām lekcijām, laboratorijām, darbiem un projektiem; lietderīgiem un interesantiem praktiskajiem darbiem; pētniecības iespējām studiju laikā; studiju materiālu pieejamībai; orientācijai uz studiju rezultātiem – studenta apgūtajām zināšanām un prasmēm; visu reglamentējošo dokumentu esamībai un atbilstībai likumu prasībām; universitātē plašāk ieviestiem iekšējās kvalitātes mehānis miem; mūsdienīgām un lietderīgām profesionālo studiju programmām, kas būtu pievilcīgas studentiem un darba devējiem. Jārisina jautājumi: 1) par RTU valdījumā esošo ēku un zemes saņemšanu īpašumā; 2) par RTU vienota teritoriālā kompleksa izveidi Ķīpsalā. Jaunumi Latvijā Uzmanību! Valsts amatpersonas, piemēram, RTU Senāta locekļi, nedrīkst strādāt citās organi
2007. gada 13. septembris
EEF doktoranti I. Svalovu, kas 2007. gada 30. augustā aizstāvējusi promocijas darbu «Asinhronā režīma īpatnības energosistēmās ar palielinātu izkliedētās ģenerācijas daļu» un ieguvusi inženierzinātņu doktora zinātnisko grādu enerģētikas nozares elektroenerģētikas apakšnozarē.
zācijās bez pamatiestādes vadītāja atļaujas. Tas attiecas arī uz amatiem firmu un sabied risku oganizāciju valdēs, uz eksperta pienākumiem, piemēram, Rīgas domē, u.c. Grozījumi Zinātniskās darbības likumā Likums ir spēkā no 20.07.2007., un tajā ir vairākas būtiskas izmaiņas: • Atzīti PSRS zinātniskie grādi. • Dotas zinātnisko institūtu definīcijas: 1) publiska aģentūra, piemēram, RTU aģentūra NĶI; 2) atvasinātas publiskas personas, tādas ir valsts zinātniskie institūti, piemēram, OSI, FEI; 3) valsts augstskolas struktūrvienības; 4) privāta juridiskā persona. • Ieviests nosaukums «zinātniskais asistents». • Persona vadošā pētnieka, pētnieka un zinātniskā asistenta amatā var būt ievēlēta tikai vienā zinātniskā institūcijā. Zinātniskās institūcijas reģistrā jāieraksta personas ar zinātnisko grādu, ar kurām zinātniskā institūcija ir noslēgusi darba līgumu. • Ir tiesības uzaicināt darbā ārzemniekus, kas nav ES pilsoņi. • Bāzes finansējumu valsts zinātniskajām institūcijām, valsts augstskolām un valsts augst skolu zinātniskajiem institūtiem, kas ir reģistrēti zinātnisko institūciju reģistrā, piešķir MK noteiktajā kārtībā. • Komersantu finanšu līdzekļus valsts augstskolas var saņemt kredītiestādes kontā. • Gada beigās valsts augstskolas kontā atlikušie līdzekļi no zinātniskās darbības ieņēmu miem paliek institūcijas rīcībā un var tikt izlietoti nākamajā gadā. Šis nosacījums neattiecas uz institūcijas bāzes finansējumu. • Valsts un starptautisko finansējumu valsts augstskola saņem Valsts kases norēķinu kontā un no tā veic arī apmaksas. Iesniegts grozījumu projekts «Likumā par budžetu un finanšu vadību» Valsts augstskolas savus ieņēmumus no maksas pakalpojumiem, citus pašu ieņēmumus, ziedojumus, dāvinājumus, kā arī komersantu piešķirtos finanšu līdzekļus konkrētu zināt niskās darbības pasūtījuma projektu īstenošanai var saņemt kredītiestādes kontā un arī ap maksas veikt no šā konta. Tiek gatavoti MK noteikumi par «Bāzes finansējuma piešķiršanas kārtību valsts augst skolām un valsts augstskolu zinātniskiem institūtiem». Bāzes finansējumu nepiešķir profe soriem, asoc. profesoriem un docentiem, kuri zinātniskajā institūcijā šajos akadēmiskajos amatos strādā normālu darba laiku. Bāzes finansējumu piešķir normālu darba laiku strādājošiem zinātniskajiem darbiniekiem. Vadošā pētnieka (PLE izteiksmē) atalgojums mēnesī atbilst 50% no profesora zemākās mēneša algas likmes, kas noteikta saskaņā ar MK 2004. g. 24. augusta noteikumiem Nr. 746. Bāzes finansējumu nosaka, pamatojoties uz: starptautisko projektu skaitu; valsts pasū tījuma programmu skaitu; LZP finansēto projektu skaitu; zinātnisko publikāciju skaitu; zinātnisko izdevumu skaitu; reģistrēto un pārdoto patentu skaitu; zinātnisko līgumdarbu skaitu; TOP projektu skaitu; ES projektu skaitu; zinātniskajā institūcijā izstrādāto bakalaura, maģistra un doktora darbu skaitu. *** Rektors teica paldies visiem, visiem, kuri devuši savu ieguldījumu mūsu kopējā darbā, lai Rīgas Tehniskā universitāte arī turpmāk attīstītos par starptautiski pazīstamu studiju un zinātnes centru, un novēlēja visiem veselību, dzīvesprieku, veiksmi visās iecerēs un laimīgu RTU 145. studiju gadu! Savukārt 31. augustā augstskolas vadība tradicionāli Ķīpsalā tikās ar 1. kursa studentiem. Šogad pasākumu atraktīvāku darīja smaidošie «Vektora» dejotāji un krāsainie baloni, kas pacēlās debesīs pasākuma nobeigumā. M. E.
Stefete pārņemta
Pagājuši gandrīz astoņi gadi mēģinot pārraudzīt visu to, kas saistīts ar studiju darba attīstību lielajā, daudzveidīgajā, problēmu un iespēju pilnajā RTU. Pēc paša sajūtas pienācis laiks sākt darīt ko citu, un tagad, pēdējo stundu sēžot prorektora krēslā, vēlos teikt paldies visiem, ar kuriem nācies tikties, sadarboties, reizēm strīdēties, reizēm kopā priecāties. Visiem, kuriem izdevies pa līdzēt, jo tas radīja gandarījumu, visiem, kas devuši idejas, kas iebakstījuši ar pirkstu manās nepareizībās, kas īstenojuši kopīgi nospriesto. Un atvainoties tiem, kuriem nav izdevies palīdzēt, tiem, kas gaidīja no manis ko citu un nesagaidīja. Paldies par šo astoņu gadu garuma iespēju! Un sāksim art citu vagu! Lai mums izdodas! ETF asoc. profesors Elmārs Beķeris Mācību prorektora amata stafeti pārņem līdzšinējais DITF dekāns profesors Uldis Sukovskis.
2007. gada 13. septembris
STARPTAUTISKO UN SABIEDRISKO ATTIECĪBU DEPARTAMENTĀ
Student! Izmanto iespēju!
Piesakies apmaiņas programmai «Erasmus» – stipendijām studijām vai praksei! Dokumentu iesniegšanas termiņi: – apmaiņas studijām 2007./08. m. g. pavasara semestrī:
«Rotary» stipendija studijām ASV Vēlamies informēt par iespēju pieteikties «Georgia Rotary» studentu programmai, kas ietver viena gada stipendiju akadēmiskām (bakalaura vai maģistra) mācībām ASV 2008./2009. mācību gadā. No Latvijas tiks nosūtīts tikai viens students. Detalizētāka informācija par programmu un pieteikšanās anketa atrodama http://www.grsp.org/. Sīkāka informācija par «Rotary» kustību: www.rotary.org. Latvijas «Rotary» klubs apņemas izsniegt arī nepieciešamo «Rotary» kluba rekomendāci ju studentam, kas tiks atlasīts šai programmai. Programmai jāpiesakās, sūtot aizpildītu pieteikšanās anketu papīra formā līdz šā gada 15. septembrim «Rīgas Hanza Rotary» kluba biedrei Tīnai Ķuzei uz adresi: Balasta dambis 1a, Rīga, LV-1048. Jautājumu gadījumā sūtīt e-pastu uz tina.kuze@hansabanka.lv. Tīna Ķuze, «Rīgas Hanza Rotary» kluba biedre
Fulbraita programmas stipendijas ASV vēstniecība izsludinājusi gadskārtējo ASV valdības konkursu uz Fulbraita program mas stipendijām studentiem, pētniekiem un skolotājiem 2008./2009. mācību gadam. Fulbraita programma ir viena no labākajām iespējām studentiem mācīties ASV. Fulbraita stipendija tiek piešķirta uz vienu mācību gadu, un tā sedz mācību maksu ASV universitātē (studentiem), veselības apdrošināšanu, uzturēšanās un ceļa izdevumus. Pretendentiem uz sti pendiju jābūt oficiāli reģistrētiem Latvijas iedzīvotājiem. Pieteikšanās laikā pretendentiem jāatrodas Latvijā. Studentiem, piesakoties uz šo stipendiju, līdz 2008. gada jūnijam jābūt ieguvušiem vis maz bakalaura līmeņa izglītību. Iespējams pieteikties studijām jebkurā jomā, izņemot me dicīnu. Uz stipendiju pētījumiem var pretendēt akadēmiķi vai augstskolu mācībspēki, kas jau ieguvuši doktora grādu vai gatavojas pabeigt disertāciju. Iespējams pieteikties arī uz pētījumu veikšanu jebkurā jomā, izņemot medicīnu. Skolotājiem, kas vēlas piedalīties Ful braita skolotāju apmaiņas programmā, nepieciešamas prasmes pasniegt izvēlēto mācību priekšmetu angļu valodā ASV pamatskolā vai vidusskolā. Pieteikšanās termiņš studentu stipendijām ir šā gada 21. septembris, pētnieku un sko lotāju apmaiņas stipendijām – 26. novembris. Plašāka informācija un pieteikuma anketa Fulbraita stipendiju programmām atrodama internetā http://riga.usembassy.gov vai ASV vēstniecības Preses un kultūras nodaļā Rīgā, Smilšu ielā 7. Bijušais ASV senators Viljams Fulbraits nodibināja Fulbraita programmu 1946. gadā. Programmas mērķis ir veicināt savstarpēju izpratni starp ASV un citu valstu iedzīvotājiem. Fulbraita programma darbojas daudzās pasaules valstīs. Kopš 1992. gada ASV valdība ir piešķīrusi 167 Fulbraita stipendijas izciliem studentiem, skolotājiem un profesoriem no Lat vijas.
Informēs par studiju un stipendiju iespējām Vācijā 18. septembrī plkst. 17.15 RTU, Kaļķu ielā 1-219, notiks informatīvs seminārs par studiju un pētniecības darba iespējām Vācijā un Vācijas Akadēmiskās apmaiņas dienesta (DAAD) stipendiju programmām. Semināru vadīs DAAD Informācijas centra Rīgā vadītāja Katarina Ertle. Seminārs notiks angļu valodā. DAAD stipendiju konkurss notiek reizi gadā, rudenī. Uz stipendijām var pretendēt Lat vijas augstskolu studenti un pētnieki ar labām vācu un/vai angļu valodas zināšanām.
3
– piesakoties studijām Zviedrijā, Somijā, Norvēģijā, Dānijā, – 2007. gada 25. septembris; piesakoties studijām citās RTU partneraugstskolās, – 2007. gada 30. oktobris; – praksei ārzemēs – 2007. gada 25. septembris. Sīkāka informācija par apmaiņas studijām: RTU Starptautisko un sabiedrisko attiecību departamentā, Kaļķu ielā 1-222, tālr. 67089012, fakss 67089312, e-pasts: erasmus@rtu.lv; par praksi – 67089314, fakss: 67089312, e-pasts: evita.miscuka@rtu.lv.
Stipendijas pētniecības darbam Šveicē Geberta Rifa fonda programma «Swiss Baltic Net» piedāvā stipendijas Latvijas augstskolu studentiem un pētniekiem studijām un zinātniskā darba veikšanai Šveicē. Uz «Swiss Baltic Net» stipendijām var pretendēt maģistranti, doktoranti, jaunie zinātnieki un mācībspēki. Programma piedāvā šādas stipendijas: «Science Visits» – stipendija īsām zinātniskās pētniecības vizītēm Šveicē un dalībai zi nātniskās konferencēs. Stipendiju var piešķirt arī vizītēm, kuru mērķis ir nodibināt kon taktus un iepazīties ar iespējamajiem sadarbības partneriem Šveicē. Stipendija sedz ceļa un uzturēšanās izdevumus. Stipendijas pieprasītājam daļa no izdevumiem, piemēram, dalības maksa konferencē, jāfinansē pašam. Atsevišķos gadījumos ir iespējams pieprasīt arī dienas naudu. «Junior Research Fellowships» – stipendija augstskolu absolventiem vienu līdz trīs mē nešus ilgai zinātnisku pētījumu veikšanai Šveices augstskolās. Piešķirtā stipendija ir vidēji 1500 Šveices franki mēnesī. Stipendiāti saņem piemaksu ceļa izdevumu segšanai. Priekšnoteikumi pretendentiem: – jābūt vismaz bakalaura grādam; – teicamas sekmes līdzšinējās studijās un pētniecības darbā; – labas angļu un/vai vācu valodas zināšanas; – stipendiātu vecums nedrīkst pārsniegt 36 gadus. Pieteikumus stipendijām var iesniegt līdz 2007. gada 20. decembrim. Sīkāka informācija par «Swiss Baltic Net» programmas stipendijām atrodama mājaslapā www.swissbaltic.net vai «Swiss Baltic Net» kontaktbirojā – RTU Starptautisko un sabied risko attiecību departamentā, Kaļķu ielā 1–222. Tālr. 67089021, fakss 67089312, e-pasts: evita.serjogina@rtu.lv.
Apgūsim vācu valodu tālmācībā RTU Starptautisko un sabiedrisko attiecību departamenta Valodu centrs aicina apgūt vā cu valodas tālmācības kursu «Wirtschaftsdeutsch». Vācu valodas tālmācības studiju kurss «Wirtschaftsdeutsch» ir labs palīgs darbā, mācībās, studijās un tālākizglītības procesā. Tas sniedz gan vācu valodas, gan ekonomikas teorētis kās un praktiskās zināšanas, gan pilnveido ikdienā nepieciešamās praktiskās iemaņas. Kurss «Wirtschaftsdeutsch» palīdz patstāvīgi: • pilnveidot darbam nepieciešamās vācu valodas zināšanas; • apgūt ekonomikas nozares leksiku; • iegūt prasmes jebkuras nozares tekstu ātrai lasīšanai, izpratnei un kopsavilkumam; • iepazīt jaunākās svešvalodas mācīšanās metodes. Kursam ir trīs daļas. Mācību materiālu komplektā ietilpst trīs grāmatas un vārdnīca. Mācību ilgums: 4 mēneši. Reizi mēnesī, sestdienās, notiek konsultācijas un semināri. Kursa cena: Ls 105; studentiem Ls 90. Cenā iekļauta arī maksa par mācību materiāliem. Kursa noslēgumā dalībnieki kārto eksāmenu. Tie, kas sekmīgi nokārtojuši pārbaudījumu, saņem Hāgenes Tālmācības universitātes (Vācija) tālākizglītības sertifikātu. Pieteikšanās un informācija līdz 20. septembrim RTU Starptautisko un sabiedrisko attiecību departamenta Valodu centrā, Rīgā, Kaļķu ielā 1, 222. telpā. Tālrunis 67089021; e-pasts: evita.serjogina@rtu.lv.
4
STARPTAUTISKO UN SABIEDRISKO ATTIECĪBU DEPARTAMENTĀ
2007. gada 13. septembris
Arhitektu vasaras prieki E. Serjogina Lielākā daļa no mums augustā steidz ķert vasaru aiz astes un krāt spēkus jaunam darba cēlienam. Bet ir ļaudis, kurus zvaigžņu lietus, sienāžu koncerti un iespēja rāmi atpūsties atstāj vienaldzīgus, jo viņus urda pasaules izzināšanas alkas un radošs nemiers. Viņi pat vasaras tveicē laižas tālos ceļos, atklāj, mācās un māca citus. Jau piekto gadu augusta nogalē Rīgā pulcējās studenti no visas pasaules, lai iepazītos ar Rī gas arhitektūru un sniegtu savas idejas pilsētas attīstībai. Divas nedēļas, no 13. līdz 24. augustam, 31 arhi tektūras, pilsētplānošanas, mākslas vēstures, sociolo ģijas, politoloģijas, žurnālistikas students no Latvijas, Lietuvas, Beļģijas, Francijas, Vācijas, Itālijas, Spānijas, Rumānijas, Gruzijas, Izraēlas, Čīles un Indijas augst skolām pētīja Rīgas mugurkaulu – 14 kilometrus garo Brīvības ielas asi no Juglas līdz Uzvaras parkam Pār daugavā. Vasaras skolas dalībnieku uzdevums bija iepazīties ar esošo situāciju un sniegt savus priekšlikumus t. s. «Brīvības ceļa» transporta infrastruktūras, vides objektu un zaļo teri toriju attīstībai. Praktizējošu pilsētplānotāju, arhitektu un ainavu arhitektu Andra Rozes, Marka Geldofa, Uģa Bratuš kina, Helēnas Gūtmanes un starptautisku pieredzi guvušo jaunākās paaudzes arhitektu – Zanes Derumas, Toma Ko kina, Arnes Riekstiņa – vadībā tika radīta gan vispārīga ielas attīstības koncepcija, gan iezīmēta atsevišķu teritoriju iespējamā nākotne. Ievadlekcijās un ekskursijās studenti iepazina Rīgas vēs turi un raksturu. Jauno arhitektu mudināti, viņi mēģināja formulēt savas pilsētas sajūtas. Kur gals, kur sākums? Auto mašīnu straume, neizgaismotas ēku fasādes, pamesti skvēri ar bēdīga paskata soliņiem, Vidzemes tirgus, Čiekurkalna tirgus, Juglas tirgus, spoži iepirkšanās centri, Uzvaras parks, Juglas ezers, Biķernieku mežs. Lielpilsētas steiga un neskarta daba. Brīvības iela kā aizmirstībā nogrimusi dār
gumu lāde. Tās potenciāls vēl ir līdz galam nenovērtēts un neizmantots. Blīvā satiksmes plūsma un sastrēgumi Brīvības ielā ir viena no sāpīgākajām problēmām. Naivi būtu cerēt, ka mašīnu straume ar laiku varētu apsīkt, tā tikai kļūs intensīvāka. Viens no vasaras skolas dalībnieku priekšlikumiem – ideja izmantot Brīvības ielai paralēlo dzelzceļa līniju, lai attīstītu velosatiksmi, – varētu būt labs problēmas risinājums. Stu denti ierosina no tirdzniecības centra «Alfa» līdz pilsētas centram izveidot veloceliņus ar vairākiem sazarojumiem un park&ride autostāvvietu ar velosipēdu nomu. Dodoties velobraucienā pa pamesto dzelzceļa teritoriju, viņi atklājuši, ka daži rīdzinieki, par spīti šķēršļiem, kas jāpārvar, šķērsojot sliedes, jau tagad izmanto dzelzceļa līniju kā veloceļu. Arī projekta «Atgūsti savu pilsētu!» autori, strādājot Uz varas parka teritorijā, domājuši par satiksmes situācijas uzlabošanu. Viņi ierosina paplašināt Akmens tiltu, lai tas būtu ērtāks gan gājējiem, gan riteņbraucējiem. Tādējādi no kļūšana Pārdaugavā būtu gan ātrāka, gan patīkamāka un nerastos pārrāvums starp teritorijām upes abos krastos. Uzvaras piemineklis un parks cilvēkos izraisa spēcīgas un pretrunīgas emocijas, tāpēc studenti uzskata, ka utopiskas rekonstrukcijas idejas šeit nebūtu īstenojamas. Viņuprāt, parks ir lieliska vieta atpūtai un izklaidei, piemēram, skeit parka vai skulptūru dārza ierīkošanai. Kāpēc Juglas ezera krastā var sastapt vien retu makšķer nieku, bet pastaigu Biķernieku mežā rīdzinieki uzskata par ekstrēmu piedzīvojumu? Gudri izvērtējot un plānojot te ritorijas attīstību, te varētu izveidot aktīvās atpūtas zonu, kur ikviens jebkurā gadalaikā atrastu sev tīkamu nodarbi. Slēpošana, slidošana, peldēšana, pikniks zaļā pļavā būtu la ba alternatīva iepirkšanās trakumam «Alfā», «Dominā», «Elkor Plazā». Arī iepirkšanās centri, pēc studentu domām, varētu piedāvāt ne tikai plašu preču sortimentu, bet arī iz glītojošus kultūras un izklaides pasākumus. Atdzīvināt pilsētvidi, padarot to cilvēkiem draudzīgāku
Sveicam LIF konkursa uzvarētājus! Latvijas Izglītības fondā apstiprināti 2006./2007. mācību gada zinātnisko darbu un projektu konkursa uzvarētāji gāzes tehnoloģijas nozarē. A/s «Latvijas Gāze» prēmijas piešķirtas šādiem RTU Būvniecības fakultātes Siltuma,
un atvērtāku, var ar pavisam vienkāršiem līdzekļiem. Pie šādas atziņas nonāca darba grupa, kas savu projektu «Pil sētas sajūtas» pārvērta radošā eksperimentā. Vispirms viņi aprunājās ar Brīvības ielā sastaptajiem ļaudīm, iztaujāja vi ņus par sajūtām, lietām, kas iepriecina, apbēdina, pietrūkst ikdienā, pārvietojoties pa centrālo pilsētas asi. Brīvības ielā ir daudz vietu, ko varētu apmeklēt, bet ir maz tādu, ku ras gribētos apmeklēt. Pietrūkst labiekārtotu atpūtas un izklaides vietu. Pašu meistarots šaha galdiņš, pāris pie pūšamu bumbu, vēl pāris rekvizītu, un eksperiments var sākties. Ko jūs teiktu par iespēju uzspēlēt šahu vai dambreti trolejbusa pieturā? Jums taču patiktu saulainā pēcpusdienā jautrā draugu bariņā pazvilnēt skvērā uz piepūšamām bum bām vai nofotografēties pie kāda neparasta vides mākslas objekta. Šķietamie sīkumi piešķirs ikdienai mazliet pie dzīvojuma garšas un pat visīgnākajam garāmgājējam liks pasmaidīt. Arī vasaras skola ir piedzīvojums – divas nedēļas intensīva darba, pārgājieni, ekskursijas, sarunās un dejās pavadītas naktis, iepazīšanās prieks un atvadu asaras. Lieliska viela un iedvesmas avots jauniem darbiem, lieliem plāniem. Arhitekti sola, ka arī nākamvasar radošie meklējumi turpināsies.
gāzes un ūdens tehnoloģijas institūta studentiem un darbiniekiem: bakalauriem Kasparam Priedolam, Jeļenai Pšeņičnajai, inženieriem Vilmāram Pavlovam, Edgaram Lācim, maģistrantiem Aleksejam Batrakovam un Innai Lukjaņecai. Pateicamies darbu zinātniskajiem vadītājiem – profesoriem Pēterim Šipkovam, Mārtiņam Gedrovičam, Artūram Lešinskim, Tālim Juhnam; docentiem Ivaram Platajam un Visvaldim Vrubļevskim.
Noskaidrota RTU portāla krustmāte
Jūnijā RTU Starptautisko un sabiedrisko attiecību depar taments izsludināja konkursu par labāko nosaukumu jaunā RTU portāla slēgtajai daļai. Atsaucība bija negaidīti liela. Uz krustvecāku godu preten dēja 27 RTU studenti un darbinieki. «RīTUCIS», «Tunets», «poRTUlis», «RiTUms», «RiTUmiņš», «RTu un es», «Ra TaUs», «ReiTalUs», «RaTUss», «maRTUss», «ReTrUs», «RiTmUs», «RiTUlis», «RīTUs», «RīTaUs», «FORTUS», «i-polytech», «i-academy», «elin», «Only RTU», «Mans RTU», «In RTU», «RTU Citadele», «Savējo patiesība», «Patiesība savējiem», «RTU atslēga», «Inside RTU», «RTU konfidenciāli», «Privātais RTU», «Rīgas Talantīgo universitāte», «RTUnet», «aRTUrs», «myoppoRTUnities»,
5
INFORMĀCIJA
2007. gada 13. septembris
«my UniveRsiTy», «viRTUal university», «viRTUal», «viRTUālā universitāte», «staRTUp», «UNINET», «InTīkls», «RTU lokinfo», «RTU infolik», «Tehnolok», «Loktehno», «Centrāle», «Kodols», «Sakne», «Serde», «Bāze», «SKAPIS», «Sētā», «RTU BEBRS», «RTU ažiotāža», «www.e-Rtehuni. lv», «www.eRteh.lv», «www.erig-teh.lv», «www.e_riteh.lv», «useful», «useful_info», «usefulinfo», «RTU e-Inside» – tik dažādi bija piedāvātie nosaukuma varianti. Pēc ilgām diskusijām RTU vadība, IT dienesta un Starp tautisko un sabiedrisko attiecību departamenta pārstāvji par labskanīgāko un oriģinālāko nosaukumu atzina Inženierekonomikas fakultātes doktorantes Jekateri nas Komkovas piedāvāto «ORTUS». Tulkojumā no la
tīņu valodas «ORTUS» nozīmē «sākums», «pirmavots». Veicināšanas balvas piešķirtas Oskaram Priedem, Irinai Karpejevai un Gunitai Aivarei. «ORTUS» (www.ortus.rtu.lv) no septembra ir pieejams autorizētiem lietotājiem. Studentiem, mācībspēkiem un administrācijai «ORTUS» piedāvā piekļuvi e-pastam un RTU normatīvajiem dokumentiem. Studenti portālā atradīs studiju informāciju (pamatdatus, personas datus, rīkojumu vēsturi, ziņas par rēķiniem un maksājumiem). RTU dar binieki – personas informāciju no RTU kadru sistēmas (personas datus, informāciju par kvalifikāciju, līgumiem). «ORTUS» iekļauta arī e-studiju sistēma (mācību kursi ar pasniedzēju publicētiem mācību materiāliem, aktualitātēm, mājas darbiem, diskusiju telpu). Apsveicam portāla krustmāti un sakām lietu paldies visiem konkursa dalībniekiem!
RTU portāls «ORTUS» sāk darbību!
Kas ir RTU portāls? Viens no portāla izveidošanas mērķiem ir radīt elektro nisku informācijas avotu par RTU akadēmiskajiem, studiju un/vai administratīvajiem procesiem un norisēm. Portāls nav publiski pieejams, un tam var piekļūt, tikai izmantojot lietotāja vārdu un paroli, kuru var iegūt tikai RTU piederīgas personas. Kāpēc nosaukums «ORTUS»? Portāla nosaukums tika iz vēlēts konkursa kārtībā. Tulkojumā no latīņu valodas tas no zīmē «visa sākums». Kas sagaidāms no portāla pašlaik? l Studiju informācijas apkopojums (pieejams stu dentiem); l RTU personāla vadības sistēmas informācija (pieejama darbiniekiem);
l e-studiju vide (pieejama studentiem un mācībspēkiem); l RTU normatīvo aktu sistēma (pieejama visiem autorizētajiem lietotājiem); l sava profila informācijas labošana (pieejama visiem autorizētajiem lietotājiem). Kas sagaidāms no portāla drīzumā? l E-pasts (pieejams visiem autorizētajiem lietotājiem); l struktūrvienību finanšu sistēmas informācija (pieejama struktūrvienību vadītājiem); l informācija par izmaksāto darba algu (pieejama darbiniekiem); l personalizēts ziņojumu dēlis (pieejams visiem autorizētajiem lietotājiem).
Kā sākt lietot portālu? Portāla adrese ir https://ortus.rtu.lv Katram jaunajam lietotājam, pirmkārt, ir jāiegūst savs lietotāja vārds un parole, to var izdarīt, elektroniski aizpildot speciālu reģistrācijas veidlapu, kas atrodama https://ortus. rtu.lv. Ja portāla darbībā tiek novēroti traucējumi, lūdzam par to informēt RTU IT lietotāju atbalsta centru, tālr. 67089999, epasts: it@rtu.lv. Priecāsimies par jūsu atsauksmēm un ierosinājumiem, kā padarīt ikvienu RTU e-pakalpojumu funkcionālāku un ērtāk lietojamu! Gatis Praličs, Kaspars Auzarējs-Auzers
RTU Zinātnes arēnā demonstrē bumbu – robotu – un veic komforta mērījumus E. Kancāne, Informācijas centra korespondente No 9. līdz 13. septembrim RTU ar savu stendu, atraktīviem jaunāko tehnoloģiju un jaunāko izgudrojumu demonstrējumiem piedalījās Baltijas reģiona inovācijas nedēļā, kuras laikā Rīgā, Kronvalda parkā, darbojās Zinātnes arēna – inovācijas stendu telts. RTU stenda apmeklētāji varēja vērot zinātnieku demonstrējumus, klausīties skaidrojumus, apmeklēt jauninājumu izstādi, iepazīties ar jaunākajām tehnoloģijām, kā arī izprast tehnoloģisko jaunradi un zināšanu lomu inovācijas procesā, vērojot trīs plazmas ekrānus, uz kuriem tika demonstrētas informatīvi izglītojošas īsfilmas. Demonstrējot aizraujošu komiksu, interesenti tika iepazīstināti ar MLĶF profesores Viktorijas Kancevičas un viņas kolēģu izstrādāto mākslīgo asinsvadu aušanas tehnoloģiju. BF zinātnieki rādīja komforta mērītāju – iekārtu, ar kuru iespējams izmērīt, vizualizēt, uzglabāt un apstrādāt iekštelpu komforta parametrus: gaisa apmaiņas kārtu telpā, grīdas virsmas temperatūru, siltuma starojumu no telpas sienām utt. BF Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas institūta pētnieki
demonstrēja svarīgu dzeramā ūdens pētnieku darbarīku – EIDC (Episcopic Differential Interference Contrast) mikroskopu, ar kuru īsā laikā iespējams pārbaudīt dažādu virsmu higiēnu, apskatīt nelīdzenas, gaismu necaurlaidīgas virsmas, piemēram, caurules iekšpusi, vai pat bioloģiskus objektus – koku lapas – un noteikt tur esošo mikroorganismu aktivitāti. RTU stenda apmeklētāji varēja iejusties pētnieku lomā un izmēģināt mikroskopu. Demonstrējot īsfilmas par dažādu konstrukciju – Rīgas Vagonu rūpnīcā ražotā elektrovilciena vagona, velosipēda rāmja, lidmašīnas korpusa, helikoptera astes – materiālu plīsuma un plastiskuma īpašībām, BF Materiālu un konstrukciju institūta pētnieki interesentus iepazīstināja ar moderno inženiertehniskās projektēšanas praksi un inovatīviem risinājumiem energotaupošu nākotnes konstrukciju izveidē. DITF zinātnieki skatītāju uzmanībai piedāvās bezvadu tehnoloģiju cilvēku fizioloģiskās informācijas pārraidei reālajā laikā. Šo tehnoloģiju var izmantot sportistu treniņa slodzes kontrolei un vadībai vai arī tādu slimnieku ārstēšanai un novērošanai, kam nepieciešama nepārtraukta uzraudzība. Bezvadu monitorēšanas sistēma, kas balstās uz moderniem bezvadu risinājumiem – Wireless LAN un Bluetooth, – īpaši nepieciešama sportistiem, kam treniņu laikā traucē novecojušās tehnoloģijas, kurās signālu devēji
un dators savienoti ar kabeļu palīdzību. TMF students Guntis Kuļikovskis apmeklētāju uzmanībai piedāvāja filmas par diviem paša konstruētiem robotiem – bumbu un riteņiem, kā arī demonstrēja šos robotus RTU stendā un piedalījās robotu sacensības «Robotika 2007», kas notika 12. septembrī. RTU stenda apmeklētājus priecēja arī fotogrāfijas un modeļi no Leonardo da Vinči modeļu izstādes «Leonardo ģēnijs», kas kopš maija apskatāma RTU centrālajā ēkā Kaļķu ielā 1. Varēja iepazīties arī ar vairākiem RTU organizētās arhitektūras studentu vasaras universitātes «Rīgas pilsētvide vakar, šodien, rīt» laikā tapušiem darbiem, kas veltīti Rīgas galvenās ielas jeb «Brīvības ceļa» attīstībai. Projekts «Inovācijas nedēļa» tiek īstenots, lai veicinātu sabiedrības izpratni par inovācijām. Projekta galvenie notikumi ir plaši un daudzpusīgi publiski pasākumi nedēļas garumā četrās Eiropas pilsētās – Kopenhāgenā, Milānā, Karlsrūē un Rīgā. Projektu realizē astoņu Eiropas valstu (Vācijas, Itālijas, Zviedrijas, Dānijas, Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Polijas) 16 institūcijas, arī «Latvijas Tehnoloģiskais centrs», kas ir šā pasākuma organizētājs Rīgā. Ja šis pasākums rosinājis interesi, papildu informāciju var saņemt no Lailas Eliņas, RTU Inovāciju un tehnoloģiju pārneses centra vadītājas, tālr. 67089137; 26532002.
6
INFORMĀCIJA
2007. gada 13. septembris
Ģeometrijas un inženiergrafikas konference Modris Dobelis Jūnijs ir mēnesis, kas pēdējos gados tradicionāli ir ba gāts ar konferencēm par ģeometrijas un inženiergrafikas tēmām dažādās Eiropas valstīs. Uz vienu no šādām konfe rencēm šogad Polijā devās RTU Tēlotājas ģeometrijas un inženierdatorgrafikas profesora grupas pārstāvji Modris Dobelis, Ieva Jurāne, Veronika Stroževa un Zoja Veide. Ikgadējā, pēc kārtas nu jau 5. Ģeometrijas un grafikas kon ference notika Polijas pilsētā Ustroņā no 25. līdz 27. jū nijam, un to organizēja Silēzijas Tehnoloģijas universitātes Ģeometrijas un inženiergrafikas centrs sadarbībā ar Polijas Ģeometrijas un inženiergrafikas biedrību. Konferencē pie dalījās 50 dalībnieki no Polijas, Lietuvas, Latvijas, Čehijas un Zviedrijas. Konferencē tika aplūkotas ģeometrijas un grafikas teo rētiskās problēmas, kā arī metodiskie jautājumi, kas saistīti ar inženieru izglītības kvalitātes uzlabošanu, it īpaši dažādo CAD tehnoloģiju trīsdimensiju ģeometriskās modelēšanas apgūšanā. Plenārsēdēs tika nolasīti visi pieteiktie 45 referāti (izņemot vienu), kas konferencēs ir reta parādība. Visi Lat vijas pārstāvji savus referātus nolasīja nevainojamā angļu va lodā, izraisot klausītāju interesi un jautājumus. M. Dobelis stāstīja par pieredzi «SolidWorks» pamatzināšanu apguves integrēšanā Tēlotājas ģeometrijas un inženiergrafikas kur sā mašīnzinību studijās, lai panāktu studentu labāku mo tivāciju un saistošāku teorētisko priekšmetu apguvi. Z. Vei de un V. Stroževa prezentēja pilotpētījuma rezultātus par e-apmācības ieviešanu inženiergrafikas priekšmetā. I. Jurāne nolasīja referātu par Tēlotājas ģeometrijas kursa alternatīvu uzdevumu veidošanu arhitektūras studentiem, lai padarītu interesantākus un aizraujošākus praktiskos uzdevumus. Konferences laikā bija lieliska izdevība klātienē gūt vērtīgu pieredzi no citu valstu tehnisko augstskolu ko lēģiem. Problēmas izglītībā viņiem ir līdzīgas kā mums, un bija iespēja noskaidrot, kādus risinājumus mēģina rast ci tās valstīs. Tika nodibināti kontakti iespējamai turpmākai sadarbībai kopēju projektu realizēšanā Eiropas kopējā iz
glītības telpā. Diviem no mums šis komandējums bija ies pējams, pateicoties ESF projekta «CAD komunikāciju pras mju harmonizācija konkurentai inženierijai» realizācijas finansējumam. Kā nelielu vilšanos var atzīmēt konferences pēdējo dienu. Visi referāti no Polijas tika lasīti tikai poļu va lodā, lai gan kā konferences oficiālā valoda bija deklarēta angļu valoda. Pēc konferences noslēguma ar slēpotāju pacēlāju paguvām uzbraukt tuvākajā kalnā un pēdējos 150 metrus uzkāpt Čantorijas virsotnē, kuras otrā pusē jau ir Čehija. Nokāpšana ar kājām no virsotnes pa slēpošanas trasi deva vērtīgu atslodzi pēc intensīvā darba konferencē. Atgriežoties mājās, nokļuvām jau jaunā kvalitātē – 25. jū nijā RTU Senāts bija apstiprinājis mūsu profesora grupas reorganizāciju par Datorizētās inženiergrafikas katedru, ta ču mūsu mērķis un uzdevumi paliek iepriekšējie. 2008. ga
da 5. un 6. jūnijā mēs organizēsim 9. Baltijas ģeometrijas un inženiergrafikas konferenci. Konference notiek Baltijas valstu tehniskajās universitātēs ik pa diviem gadiem se cīgi Viļņā, Tallinā un Rīgā sadarbībā ar Ģeometrijas un inženiergrafikas asociāciju BALTGRAF, kuras pre zidents pašreiz ir profesors Modris Dobelis. Aicinām arī pārējos mūsu universitātes mācībspēkus, kas darbojas inže niergrafikas un datorizētās projektēšanas ģeometriskās modelēšanas jomās, neturēt sveci zem pūra un izmantot šo iespēju, lai dalītos pieredzē ar citu valstu pētniekiem. Vispirms savās mājās un tad jau vēlāk arī Eiropā un citur pasaulē! 2002. gadā notikusī 6. BALTGRAF konference Rī gā pulcēja līdz šim vislielāko dalībnieku skaitu no Baltijas. Konferences valoda būs angļu, un recenzētie pilnie teksti tiks publicēti rakstu krājumā.
Ceļu un tiltu būvniecības žurnāls kļuvis par citējamu izdevumu Žurnāls «The Baltic Journal of Road and Bridge Engineering» iekļauts «Thomson Scientific Master List» un «Thomson Scientific Web of Science» citējamo izdevumu datu bāzē. Zinātniskās pētniecības žurnāls «The Baltic Journal of Road and Bridge Engineering», kuru izdod Viļņas Ģedimina Tehniskā universitāte, RTU, Tallinas Tehnoloģiskā universitāte un Baltijas ceļu asociācija, sāka iznākt 2006. gadā. Žurnālu vada starptautiska redkolēģija, kuras sastāvā ietilpst zinātnieki no Baltijas valstīm (viņu vidū profesors J. Naudžuns un prof. J. Smirnovs no RTU), ASV, Norvēģijas, Vācijas, Polijas, Anglijas, Baltkrievijas un Krievijas. Žurnāls tiek sagatavots izdošanai Viļņas Ģedimina Tehniskajā universitātē un izdots četras reizes gadā universitātes izdevniecībā «Technika». Visus iesniegtos rakstus anonīmi recenzē starptautiski eksperti, un labākie no tiem tiek rekomendēti publicēšanai. Žurnālā tiek publicēti zinātniskie un pētnieciskie raksti šādās pētījumu jomās: «Ceļu un tiltu projektēšana»; «Ceļu un tiltu konstrukciju pētījumi»; «Ceļu būvmateriāli un tehnoloģijas»; «Tiltu būvmateriāli un tehnoloģijas»; «Ceļu un tiltu remonts»; «Ceļu un tiltu uzturēšana»; «Satiksmes drošība, ceļu un tiltu informāciju tehnoloģijas»; «Vides jautājumi, ceļu klimatoloģija»; «Ceļi
ar zemu kustības intensitāti»; «Kvalitātes vadības sistēmas»; «Ceļa infrastruktūras novērtēšana»; «Speciālistu apmācības procesa pilnveidošana». Žurnālu rakstu kvalitāte, kā arī žurnāla galvenā redaktora, Viļņas Ģedimina universitātes profesora, Donata Čiga aktīvā darbība ir panākusi to, ka relatīvi īsā laikā žurnāls ir iekļauts «Thomson Scientific Master List» un «Thomson Scientific Web of Science» datu bāzēs. «Thomson Scientific Web of Science» datu bāzē tiek iekļauti daudzi pasaulē izdotie dažādu zinātņu nozaru zinātniskās pētniecības žurnāli ar augstu citēšanas indeksu. Informāciju par žurnāla iekļaušanu «Thomson Scientific Web of Science» datu bāzē var iegūt šādās interneta adresēs: http://scientific.thomson. com; http://thomsonscientific.com/cgi-bin/jrnlst/jlresults.cgi? PC=MASTER&Word=Baltic; http://www.thomsonscientific.com/cgi-bin/jrnlst/ jlresults.cgi?PC=D&Word=Baltic. Detalizētu informāciju par žurnālu angļu valodā var iegūt žurnāla mājaslapā: http://www.bjrbe.vgtu.lt vai http://www. vgtu.lt/english/editions. Ainārs Paeglītis, žurnāla redaktors, RTU Ceļu un tiltu katedras profesors
2007. gada 13. septembris
Sportosim kopā! R. Lapsa
Lai popularizētu sportu un veselīgu dzīvesveidu, Sporta klubs kopā ar Sporta ka tedru organizē RTU mācībspēku un darbinieku Sporta dienu. Tā notiks 29. septembrī RTU sporta un atpūtas bāzē «Ronīši», Tukuma rajona Klapkalnciemā. Sākums plkst. 12. Sporta dienā plāno piedalīties šādās komandas: APF, BF, DITF, EEF, ETF, MLĶF, IEF, TMF, Rektorāts–Prorektoru dienests, Kanclera dienests, Saimnieciskais dienests, Bibliotēka un citas struktūrvienības, kas gatavas izveidot komandu. Sporta dienā paredzētas šādas sacensības: sacensība komandu kapteiņiem (1 vīr.); bas
7
SPORTS
ketbola soda metieni (2 siev. + 4 vīr.); strītbols (3 dalībnieki); volejbols (2 siev. + 4 vīr.); šahs (1 dalībnieks); novuss (1 dalībnieks); galda teniss (1 dalībnieks), tautas bumba dāmām (6 dalībnieces); šautriņu mešana (2 siev. + 4 vīr.). Komandu pieteikumi jāiesniedz sacensību vietā «Ronīšos» līdz plkst. 11. Iepriekš pie teikties vēlams RTU Sporta klubā (tālr. 67089307) līdz 25. septembrim (plkst. 16) vai sa censību galvenajam tiesnesim Rihardam Jasūnam (tālr. 29454892). Visos sporta veidos sieviete drīkst aizvietot vīrieti. Komandā drīkst piedalīties arī mā cībspēku un darbinieku ģimenes locekļi. Izbraukšana uz «Ronīšiem» 29. septembrī plkst. 9 no Kaļķu ielas 1 (2 autobusi). Iz braukšana no «Ronīšiem» – pēc sacensībām plkst. 22 (1 autobuss). Ir iespēja ierasties «Ro nīšos» dienu iepriekš! Ir iespēja pēc sacensībām palikt pa nakti (Ls 4). Dalības maksa Ls 3 no katra dalībnieka neatkarīgi no tā, cik sporta veidos komanda pie dalās. Uz tikšanos «Ronīšos»!
«VEF» klubam pievienojas arī RTU Lai popularizētu sportu, īpaši basketbolu, RTU studentu vidū, augstskolas Senāts ir pieņēmis lēmumu kļūt par at jaunotā basketbola kluba «VEF Rīga» biedru. «VEF Rīga» valdes priekšsēdētājs Edgars Jaunups uz sver, ka līdz ar šo lēmumu ir atjaunota vēl viena nozīmīga tradīcija, jo «VEF» jau vēsturiski ir bijis saistīts ar augstāko izglītību un konkrēti – ar RTU. Daudzi spēlētāji no leģendārā «VEF» sastāva ir tieši šīs augstskolas absolventi. Tagad, kad RTU kļuvusi par BK «VEF Rīga» biedru, ir likts nopietns stūrakmens nākotnei – lai augstākā izglītība sportistiem kļūtu par pašsaprotamu lietu. «Svarīgi, ka RTU sports vienmēr ir bijis augstā līmenī un populārs gan studentu vidū, gan arī atbalstīts no vadības puses. To kārtējo reizi apliecina arī šis lēmums. Īpašs prieks, ka viena no RTU prioritātēm ir tieši basketbols, un tagad līdz ar spēcīgu augstskolas komandu sieviešu līgā RTU vārds kopā ar «VEF» izskanēs arī Latvijas un Baltijas
Basketbola līgās.» 2007./2008. gada sezonā BK «VEF Rīga» spēlēs Latvijas Basketbola līgā un SEB Baltijas Basketbola līgas II divīzijā jeb «Izaicinājuma kausā». Komandas treniņi un mājas spē les notiks Olimpiskajā sporta centrā Rīgā, ar ko klubam jau noslēgts ilglaicīgs sadarbības līgums. «VEF Rīga» galvenais treneris ir V. Valters, komandas kodolu veido Latvijas U-20 izlases līderi, kā arī citi jaunie spēlētāji vecumā līdz 24 gadiem. Komandu vēlamies veidot pēc V. Valtera trenētā BK «Skonto» 2003./2004. gada sezo nas principiem, kad tajā spēlēja visi pašreizējās valsts izlases līderi – Kristaps un Sandis Valteri, Andris Biedriņš, Kristaps Janičenoks, Jānis Blūms, Gatis Jahovičs, Kaspars Cipruss u. c. «VEF Rīga» šajā sezonā spēlēs Edgars Jeromanovs, Māris Gulbis, Reinis Strupovičs, Juris Patmalnieks, Matīss Rozītis, Edgars Buiķis, Jānis Gailītis, Jurijs Aleksejevs, Andrejs Šeļakovs; komandas komplektācija turpinās.
Vienlaikus ar sportisko ieceru īstenošanu «VEF Rīga» mērķis ir kļūt par sociāli atbildīgu basketbola klubu. Mums ir svarīgi, kādā vidē aug kluba spēlētāji un dzīvo tā līdzjutēji un atbalstītāji. «VEF Rīga» iestājas par veselu, garīgi un fiziski pilnvērtīgi attīstītu sabiedrību, un īpašu uzmanību šo jautājumu popularizēšanai klubs pievērsīs pusaudžu un jauniešu vidū. Tāpēc sadarbībā ar Rīgas atkarības profi lakses centru un RTU iecerēts īstenot projektu «VEF pret atkarību». BK ir iecerējis veidot arī ilglaicīgu sadarbību ar vienu no Rīgas bērnunamiem, kā arī atjaunot kādreiz tradicionālo un lielu atsaucību īpaši jauniešu auditorijā guvušo «Karaļu maču» starp LU un RTU komandām – 24 stundu basketbola maratonu galvaspilsētas centrā. Uz tikšanos basketbolā!
Jauno basketbolistu laboratorijas* manifests Basketbols Latvijai vairākkārt atnesis spožu slavu. Mēs esam starp labākajiem – šī apziņa devusi daudz prieka, gandarījuma un lepnuma. Tieši pirms 30 gadiem, apliecinot augstu meistarību, basketbola klubs «VEF Rīga» izcīnīja tiesības startēt PSRS čempionāta augstākajā līgā. Mēs gribam nodrošināt turpinājumu. Arī pēdējo gadu notikumi basketbola pasaulē skaidri apliecinājuši sabiedrības joprojām lielo interesi par šajā sporta veidā notiekošo. Tāpēc mēs atjaunojām Latvijas basketbolā īpašo klubu «VEF Rīga». Klubu, kas PSRS beigu posmā spilgti simbolizēja un stiprināja Latvijas valstiskuma apziņu un mūsu tautas identitāti. Klubu, kas izaudzinājis basketbolistus, ar kuriem lepojas visa Latvija un kuru sasniegumus zina pasaule. Tie ir Valdis Valters, Igors un Raimonds Miglinieki, Gundars Vētra, Kārlis Muižnieks, Ainars Bagatskis, Ivars Žvīgurs, Andris Jēkabsons. Arī pašlaik Latvijā ir daudz talantīgu un perspektīvu jaunu basketbolistu, taču nav kluba, kas augsto sasniegumu vietā par galveno mērķi būtu izvirzījis jauno spēlētāju kalvi. Mēs kļūsim par jauno basketbolistu laboratoriju. Pieredzējuši, sevi pierādījuši profe sionāli treneri, kvalitatīva materiāli tehniskā bāze un stabils finansējums būs tam priekš nosacījumi.
Arī docētāji mācās! EEF Industriālās elektronikas un elektrotehnikas institūta (IEEI) pasniedzējiem un studentiem ir lieliska iespēja mācīties, atjaunot studiju programmas, iziet noderīgu praksi uzņēmumos, kur pēc augstskolas absolvēšanas atgrie žas lielākā daļa studentu, veikt profesionālās orientācijas pasākumus un citus studiju programmu un infrastruktūras uzlabojumus. Projekts «RTU IEEI akadēmiskā personāla kompetenču paaugstināšana» nodrošina kvalifikācijas celšanu IEEI mā cībspēkiem. Tiek organizēta stažēšanās un pieredzes ap maiņa ārzemēs tehnoloģiju jomā, svešvalodu pasniegšana,
Nevis leģionāri, bet Latvijas jaunie basketbolisti būs garants «VEF Rīga» nopietnam star tam SEB Baltijas basketbola līgas II divīzijā un Latvijas Basketbola līgā, kur pašmērķīgi nekonkurēsim par pirmo vietu medaļām, bet iegūtā pieredze liks stabilu pamatu spēlētāju profesionālajai izaugsmei līdz dalībai valsts izlasē. «VEF Rīga» būs basketbola patriotu klubs. Mēs esam uzņēmušies iniciatīvu un gaidām līdzīgi domājošo atsaucību – bijušo vefiešu, uzņēmēju, līdzjutēju. Mēs ticam – atjaunotais «VEF Rīga» būs ievērojams ieguldījums basketbola attīstībā Latvijā. Valdis Valters, pasaules un Eiropas čempions basketbolā, treneris, Mārtiņš Lauva, uzņēmējs, Edgars Jaunups, politiķis, Raimonds Kisiels, uzņēmējs, Ivars Bērziņš, uzņēmējs, Tamāra Kampāne, a/s «VEF» valdes locekle, Gints Feņuks, a/s «VEF» valdes priekšsēdētājs. * BK «VEF Rīga» atjaunots šā gada 10. maijā, bet leģendārās «VEF» meistarkomandas pirmā spēle notika 1958. gada 12. augustā «Daugavas» stadionā, kur vefieši ar 80:69 pār spēja Čehoslovākijas komandu no Brno «Spartak JZS».
elektrotehnikas kursu pasniegšana un stažēšanās uzņēmu mos. Eiropas finansējuma piesaiste palīdz attīstīt studiju prog rammu un apmācīt industrijā pieprasītus, augsti kvalificētus speciālistus. IEEI studenti apgūst RTU programmu «Elektrotehnolo ģiju datorvadība» gan pilna laika, gan nepilna laika baka laura, maģistra un doktora studijās. Citu RTU programmu studenti šeit apgūst zinības priekšmetos, kas saistīti ar elek trotehniku un elektroniku. Studijas notiek gan akadēmiska jā, gan profesionālā studiju līmenī. Projekta vadītāja asoc. prof. A. Žiravecka Attēlā: EEF IEEI mācībspēki VAS «Latvenergo» mācību centrā.
8
STUDENTU LAPA
2007. gada 13. septembris
Kā pagāja vasara? Dārta S., IEF, 1. kurss – Divus šīs vasaras mēnešus kopā ar drau dzeni pavadījām Spānijā – pastrādājām, nedaudz atpūtāmies, turklāt vēl valodu iemācījāmies. Mūsu darb a vieta bija kūrorts «Puerto Banus», kas atrodas Mala gā, Spānijas dienvidos. Tur strādājām ar viesmīlēm, praktiski mācījāmies saskarsmi, kā arī sapazināmies ar vietējiem. Sapratu, ka spāņu valoda ir ļoti skaista. Apsveru domu par iesaistīšanos «Erasmus» starptautiskajā studentu apmaiņas programmā, kas dotu iespēju semestri studēt kādā Eiropas universitātē.
kurss Artjoms I., ETF, 1. s vasarā nenogāzu. ka – Nekādus lielos lnu drejsalā. daļu laika pavadīju An Nestrādāju. Lielāko mazliet – s, dažādas filmas un Baudīju Rīgas diena sauli.
Artis S., DITF, 1. kurss – Jau divus gadus regulāri strādāju – to arī turpināju darīt šajā vasarā. Pat saulīti īsti neiznāca redzēt. Normāli atpūtos vien pāris dienu. Apmeklēju arī Ogres estrādi, piemēram, «Sweet» uzstāšanos, kā arī «MTV Latvia birthday» tepat Rīgā.
Anna P., MLĶF, 3. kurss bijusi – – Jautājums – kas ir vasara? Man tāda nav . Vasarā tālāk īvo gribēju izbaudīt, bet nepaspēju. Jādz labi ļoti kur , Secē biju mazajos dziesmu svētkos ika – skaistas pavadīju laiku. Bija laba, pazīstama mūz tad, ja to tikai ept pasti var ru latviešu dziesmas. Vasa , jo tādā jams iespē ir tas nu Cik . vēlas izmanto tā, kā as. veidā var izvairīties no vientulības un rutīn
2. kurss Labākā vasara Dace S., DITF, ? Burvīgi. Ideāli. rā sa va ja gā an – Kā m atas «no durvīm ā, pārdevu grām id or Fl ju dā rā St bākā, ja tā var mūžā. visiem, jo tā ir la ku sa Ie ». īm rv du līdz vietei. Nedaudz s, izdzīvošana) sie m žī (re ija m ar t, teik o, jo tas atšķirībā ju nevienu tornad parādība. žēl, ka nepiedzīvo ezgan neparasta di s ka lie s um m no vietējiem ceļu satiksmes tika tas, ka ASV Visvairāk man pa bi pie sarkanās nogriezties pa la si, ja sajūk... Man noteikumi atļauj pa dažreiz – krei un .. as ism ga a or luksof vienreiz sajuka.
«Eku zona 2007» No 31. augusta līdz 2. septembrim Kandavas pagasta «Plostos» norisinājās nu jau par tradīciju kļuvušais pasākums «Eku zona». Šis ir IEF Studentu pašpārvaldes rīkots pasākums pirmā kursa studentiem, kura mērķis ir palīdzēt jauniešiem adaptēties jaunajā vidē, iegūt draugus, rast atbildes uz neskaidrajiem jautājumiem par dažādām ar mācību procesu saistītām un nesaistītām lietām, kā arī iepazīties ar IEF administrāciju. Šogad pasākums bija patiešām izdevies. Pirm kārt, ļoti paveicās ar laikapstākļiem, jo pāris die
Vidmants students un M., Kauņas Tehniskās u K TU Studentu niv parlamenta ersitātes vicepreziden ts – After this su m did so many th mer I can say: «It was grea t»! I ings... I had fu n every weeke don’t remembe nd. I even r the last time I slept well. I manage to real didn’t ize only few pl ans, one of th visiting Riga. em –
nu pirms pasākuma bija ļoti lietainas un vēsas, tomēr pasākuma laikā pat uzspīdēja saulīte. Otrkārt, jaunieši, kas piedalījās šajā pasākumā, lieliski sevi parādīja – nāca klajā ar daudz un dažādām idejām, kā arī savā starpā nodibināja lieliskus kontaktus. Ļoti spilgti tas tagad ir redzams lekcijās un RTU gaiteņos, kur viņi pārsvarā uzturas kopā. Treškārt, tika svinētas skandalozās miljonāru mantinieces Parisas Hiltones un karaliskās ģimenes pārstāvja prin ča Čārlza kāzas. Šis bija īsts sabiedrības krējuma pasākums, kurā ar savu klātbūtni mūs pa godināja ne vien Britnija Spīrsa un Madonna, bet arī Osams bin Ladens un citas sabiedrībā labi zināmas personas. Ceturtkārt, tās ir pozitīvas emocijas ne tikai pasākuma laikā, bet arī ilgi pēc tam. Lai viss šis pasākums varētu notikt, bija nepieciešami atbalstītāji, kas šajā reizē bija IEF ad ministrācija un «SEB Latvijas Unibanka». Liels paldies viņiem par atbalstu! Pirmkursniek, ceru, ka tu labi atpūties! Uz tikšanos RTU gaiteņos vai pašpārvaldē! Elīna,IEF SP
2007. gada 13. septembris
STUDENTU LAPA
9
10
STUDENTU KLUBĀ UN KULTŪRAS CENTRĀ
RTU sieviešu koris «Delta» aizvadīto sezonu pabeidza ar jauku koncertu Tukumā, Durbes estrādē, kur sadziedājās Latvijas sievu un vīru kori. Atsākot jauno sezonu, 4. septembrī plkst. 18 RTU Lielā zālē tiks runāts par šīs sezonas aktuālākiem piedāvājumiem dziedāt kopā ar koriem ne tikai no Latvijas. Mēs gaidam arī jaunas, smaidīgas un dzīvespriecīgas meitenes, kam patīk dziedāt un aktīvi iesaistīties koru dzīvē. Jauno dziedātāju noklausīšanās pirms mēģinājumiem otrdienās un ceturtdienās plkst. 17.30–18.00 RTU Lielajā zālē. Papildu informācija pa tālr. 29225553. Uz tikšanos! Diriģente Inta Eizenberga-Cērmane
2007. gada 13. septembris
gandrīz 50 gadus savu enerģiju un mīlestību uz deju velta vienmēr dzīvespriecīgais un nenogurdināmais ansambļa vadītājs, Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris Uldis Šteins. «Vektors» citu tautas deju ansambļu vidū ir zināms kā draudzīgs, atsaucīgs un jautrs ansamblis, kurš bieži vien ir daudzu neformālu pasākumu iniciators. Ik gadu «Vektors» organizē basketbola turnīru, kurā ansambļi cīnās par galvenās balvas – ceļojošā Egona Kausa iegūšanu, kā arī piedalās citu ansambļu rīkotajos sporta un izklaides pasākumos. Ansamblis savu deju sezonu noslēdza jūnija beigās ar skaistu izskaņas koncertu Suntažos. «Vektors» un Ogres rajona deju kolektīvi, izdejojot sev tuvas un skatītājiem mīļas dejas, priecēja klātesošos un sumināja deju kolektīvu «Spāre» 10 gadu jubilejā. Lai arī, ierodoties estrādē, lija neliels lietiņš, tuvojoties koncertam, tas pārgāja, nesabojājot vektoriešiem prieku par koncertu un tradicionālo ballēšanos pēc tā. Vasarā «Vektors» viesojās vairākās Latvijas pilsētās, koncertējot gan Saldū, gan drīz pēc tam Tukumā, kur, vienojoties kopējā dejā ar citiem Latvijas deju kolektīviem, iezīmēja deju rakstus nākamajiem deju svētkiem. Lai gan koncerts norisinājās vasaras sākumā, laika apstākļi vektoriešus lutināja, un dienu garais pasākums izvērtās interesants un jauku mirkļu pilns. Jūrmala galvenokārt asociējas ar piejūras atpūtu, nevis dejošanu, taču vektorieši pamanījās paveikt abus – gan uzdejot par godu horeogrāfa Osvalda Štrausa 80 gadu jubilejai, gan izbaudīt silto vasaras vakaru jūras krastā. Jaunajai sezonai sākoties, vektorieši turēs īkšķus par savu vidējo paaudzi, kas lieliskā formā un noskaņojumā piedalīsies deju festivālā Dienvidamerikas valstī Ekvadorā. Savukārt «Vektora» pamatsastāvā dejojošie jaunieši ar jaunu sparu un satraukumu sirdī gatavojas nākamajiem lielajiem notikumiem – Dziesmu un deju svētkiem, «Vektora» 50 gadu jubilejas koncertam un kas zina – varbūt arī kādam tālākam ceļojumam, jo vektorieši taču mieru nepazīst! Jauno deju sezonu «Vektors» sāk 6. septembrī un jaunus dalībniekus uz mēģinājumiem gaida pirmdienās un ceturtdienās plkst. 19.30 Kultūras akadēmijas Lielajā zālē Ludzas ielā 24. Ja esi dejot gribošs un varošs – pievienojies nemierīgo pulkam! Dejotāja Ilze Šrādere
SPĒLĒ – «SPĒLĒ»!!!
Ja gribi apliecināt sevi skatuviskās izpausmēs, tevi aicina RTU teātra studija «Spēle»! Gaidīsim tevi visu septembri trešdienās no 19.00 RTU Mazajā zālē, Kaļķu ielā 1, 2. stāvā. Vai arī zvani pa tālruni 27071050 režisoram Romanam Grabovskim.
Atvadas vasarai un sveikas rudenim! RTU studentu pūtēju orķestris «SPO» pašlaik aktīvi gatavojas konkursam, kas norisināsies no 2007. gada 19. līdz 21. oktobrim Slovēnijas pilsētā Novo Mesto. Šis konkurss orķestrim ir svarīgs ar to, ka tā būs lieliska iespēja pārbaudīt pašiem sevi un savus spēkus, kā arī parādīt orķestra spējas plašākai sabiedrībai. Konkursā piedalīsies vairāk nekā desmit dažādi orķestri no vairākām Eiropas Savienības valstīm. Jaunos dalībniekus gaidām pirmdienās un trešdienās plkst. 18 RTU, Kaļķu 1, tornī. Galvenais diriģents Māris Martinsons
Es miera dzīves nepazīstu, kopš sapinos ar «Vektoru»
Šie vārdi ir RTU TDA «Vektors» moto un būtība, kā arī pilnībā raksturo 2007. gada vasaru. «Vektors» ir viens no pazīstamākajiem tautas deju ansambļiem Latvijā, kam jau
RTU jauniešu vokālais ansamblis «Jauna nianse», tautā saukts par «Jautru niansi», nule atgriezies no dziedoši radošās nometnes Liepājas Dunikas pagasta «Ječos». Jauno mācību gadu esam sākuši ļoti ražīgi – sagatavojuši jaunas melodiskas dziesmas baznīcu koncertiem, uzspodrinājuši repertuāru koncertprogrammai «Deju dziesmas» un esam spara pilni iepriecināt bērnus Ziemassvētku laikā. «JN» spēks ir dzīvespriekā, ar ko tas allaž apdāvina savus klausītājus koncertos. Ja arī tu esi prieka pilns un vēlies dziedāt jauniešu vidū, gaidām tevi mēģinājumos ceturtdienās plkst. 19, RTU, Kaļķu ielā 1. Ja tevi interesē tuvāk, kas mēs esam par dziedošiem putniem, zvani Inesei – 67089477. RTU studentu teātris «Kamertonis» šajā vasarā ir bijis trijos starptautiskajos teātra festivālos. Festivālā «Pitons», kas notika Dobelē 30. jūnijā un 1. jūlijā, mēs saņēmām balvu: «Sertifikātu par meistarīgi realizētajām darbības peripetijām grūtajā komēdijas žanra izrādē «Māja ar logiem uz lauku» un «Risks».» Divas aktrises saņēma diplomus par labāko sieviešu lomu: Lidija Vasiļjevna – Gaļina Feščenko (mūsu absolvente), Doroteja – Irina Tumareva (mūsu talantīga aktrise un māksliniece). Par labāko vīrieša lomas izpildījumu – Vladimira Aleksandroviča lomu – diplomu saņēma Antons Patļins (arī mūsu absolvents). Festivālā «Ķiršu dārzs», kurš notika Balvos no 5. līdz 8. jūlijam, mēs saņēmām balvu – kristāla ķirša lodi. Šīs vasaras kulminācija bija mūsu brauciens uz pašu Baikāla sirdi – Olhona salu – no 21. jūlija līdz 2. augustam, kur notika starptautiskais vasaras teātra festivāls «Sibīrijas rampa 2007». Festivālā piedalījās 20 kolektīvi, ar kuriem nodarbojās pasniedzēji no Maskavas Ščukina teātra institūta. Tur mēs saņēmām diplomus par «Uzticību krievu teātra tradīcijai», kā arī par aktīvu piedalīšanos festivālā. Studentu teātra «Kamertonis» aktieri ir bagātinājušies ar priecīgiem un radošiem
2007. gada 13. septembris
STUDENTU KLUBĀ UN KULTŪRAS CENTRĀ
iespaidiem, ar aktieru pieredzi, bet viņu pierakstu blociņi ir pilni ar jaunu draugu adresēm. Bet pats galvenais – mēs esam pārpildīti ar vēlmi iestudēt jaunas izrādes, radoši attīstīties un ražīgi sarunāties ar skatītājiem. 26. septembrī plkst. 19 mēs kopā ar teātra studiju «Spēle» piedalīsimies dzejas dienās, kas notiks E. Smiļģa muzejā. 3. oktobrī gaidām studentus, kas vēlas nodarboties ar teātra mākslu, uz sarunām. Būsim priecīgi redzēt jūs arī radošajā atskaites izrādē «Māja ar skatu uz lauku» (A. Vampilovs) un «Risks» (E. de Filippo) 21. septembrī plkst. 19 Mazajā zālē, Kaļķu ielā 1. Režisore Ludmila Stančika RTU stīgu ansamblis «Gaiva» jūlijā ar senās mūzikas programmu (renesanses un baroka laika mūzika) viesojās divās baznīcās – Dzirciema luterāņu baznīcā un Mērsraga baptistu baznīcā. Sirsnīgā noskaņā aizritēja šie koncerti. Sevišķi prātā palicis Dzirciems ar saviem laipnajiem ļaudīm, ar pašceptām ābolu pankūkām draudzes mājā. Augusta beigās mums bija mazs koncertiņš arī Rīgā, Mēness ielā, Sv. Kristus draudzes baznīcā. Nudien, jauki aizvadīta vasara. Pievienojies! Vadītāja Dzidra Pelēķe
«Gaudeamus» vasara Kora dzīves aktīvās – lasi, vētrainās – darbošanās periods parasti beidzas līdz ar pavasara, vasaras sākuma pēdējiem koncertiem. Tad iestājas laiskais vasaras miera baudīšanas laiks, kad dziedoņi izklīst, atdod tuviniekiem parādu par kopā nepavadītajām stundām un jūtas brīvi no mūsu muzikālā guru Ivara kā putni gaisā, lai atkal kopā pulcētos dzimtajās mājās RTU mācību gada sākumā un jaunajiem studentiem ar savu dziedošo klātbūtni atgādinātu, ka nav vēl mirušas vīru dziedāšanas tradīcijas. Zemtekstā, protams, cerot savās rindās sagaidīt dziedāt gribošus un visādiem raibiem piedzīvojumiem gatavus puišus. Apmēram tā tas notiek parasti. Šo vasaru par rimtu dēvēt nu nekādi nevar. Tā vietā, lai nodotos atpūtai pēc visnotaļ saspringtā darba, gatavojot pavasara koncertus, kas mūsu kolektīva aktīvajiem faniem un cienītājiem ir labi zināmi, koris no 18. līdz 27. jūnijam devās uz Itāliju, lai piedalītos 10. starptautiskajā koru festivālā «Alta Puseria». Protams, nebūtu taisnīgi šo braucienu dēvēt par titāniska darba piepildītu. Vienīgais smagākais zaudējums varētu būt katram latvietim tuvais Līgo vakars, pavadīts tālu no dzimtās puses. Līgošana ar sadziedāšanos un apdziedāšanos, Latvijā darītu alu un sietu sieru kaut kur Alpos nav tas pats, kas jāņošana mājās. Šo sāpi, šķiet, pietiekami remdēja mātes dabas dāsnums ar sauli, Ziemeļitālijas kalnu skaistās ainavas, Venēcijas un Veronas romantika, Insbrukas valdzinājums un varbūt vēl pamatīgā lietusgāze ar krietnu krusu (dienvidos un vasaras vidū!) festivāla noslēguma pasākumos. Nepagāja pat mēnesis, un koris atkal līdzdarbojas citā starptautiskā pasākumā – 1. Starptautiskajā koru festivālā «Mūzikas iedvesmas lauks 2007», kas norisinājās pašu mājās no 23. jūlija līdz 28. jūlijam. Jādomā, ka daudzajiem dažādu valstu viesiem gana romantisks un jauks šķita krietni vien slapjais noslēguma pasākums Secē, skaistajos Daugavas krastos Degļa kalna pakājē. Nākamais kora piedzīvojums sākās 13. augustā, bet tā noslēgumu nevar pat īsti prognozēt. Vēl vairāk – šis piedzīvojums ir ārpus jebkādiem kora pieredzes rāmjiem. Fabula pavisam vienkārša. «Sadziedājušies» divi radoši mākslinieki režisora Viestura Kairiša un diriģenta Ivara Cinkusa personā, un Latvijas Nacionālajā teātrī topošajā izrādē «Mērnieku laiki» līdzdarboties tiek uzaicināta kora grupa. Pietuka Krustiņa kora un aktieru izpildījumā izrādē skanēs Raimonda Paula dziesmas Jura Vaivoda aranžējumā. Tagad pasākumā iesaistītajiem dziedoņiem uz savas ādas nākas izbaudīt trīs vadoņus – pierastajam savējam diriģentam piepulcējies režisors un horeogrāfs. Lai laime būtu pilnīga, tad ierasto divu mēģinājumu vietā tagad ir sešu līdz septiņu dienu darbs nedēļā. Īstenībā šis pēdējais vasaras piedzīvojums pilnībā sāksies tikai 13. septembrī – pirmizrādes vakarā, un tas jau varētu būt pavisam cits stāsts. Korists Jānis Priedīte
Jaunie un dziedošie vīrieši!
Jums ir ekskluzīva iespēja pieskandināt Mežaparka Lielo estrādi Dziesmu svētkos unikālā vīru kora «Gaudeamus» sastāvā. Jaunu dziedātāju noklausīšanās no 17. septembra RTU Lielajā zālē Kaļķu ielā 1, pirmdienās un trešdienās plkst. 18. Vairāk informācijas pa tālr. 29119001, 22012335.
RTU postfolkgrupa «Vecpilsētas dziedātāji» un vadītāji Dāvis Stalts un Kristīne Kārkle gaida jaunus dziedātājus 10. septembrī plkst. 17 RTU, Kaļķu 1 – 201. aud. – Mazajā zālē un pēc tam katru pirmdienu turpat!
11
12
INFORMĀCIJA
2007. gada 13. septembris
I. RTU 48. starptautiskās zinātniskās konferences plenārsēde 2007. gada 11. oktobrī RTU Lielajā aulā no plkst. 11 līdz 14 II. Svinīgā sēde: • Rektora uzruna • RTU Goda doktora diplomu pasniegšana • Apsveikumi • RTU pašdarbības kolektīvu muzikāls sveiciens 2007. gada 11. oktobrī Melngalvju nama Svētku zālē plkst. 15 III. Svinīgais sarīkojums: • Uzrunas • Žorža Bizē opera «Karmena», muzikālais vadītājs un diriģents Karels Marks Šišons, titullomā Elīna Garanča • Balle LNO Jaunajā zālē, dejas orķestra «Bellacord» pavadījumā 2007. gada 12. oktobrī Latvijas Nacionālajā operā plkst. 18.15