Nr 2 14 09 2006

Nr. 2 (1317) 2006. gada 14. septembris

R Ī G A S

T E H N I S K Ā S

U N I V E R S I T Ā T E S

A V Ī Z E .

I Z N Ā K

K O P Š

0 7 .

0 2 .

1 9 5 9

Jaunībā vajag daudz mācīties, lai tu saprastu, cik daudz vēl jāmācās.

Un, ja, to sapratis, tu joprojām mācīsies, tad vari būt drošs, ka patiešām kaut ko arī sasniegsi.

(Gustavs Ernesakss)

Rīgas Tehniskajai universitātei Godātā augstskolas vadība un pasniedzēji! Mīļie studenti!

Sūtu savus vissirsnīgākos sveicienus jums visiem šajā nozīmīgajā dienā – 1. septembrī! Ticiet – man ir svarīgs ikkatrs students un pasniedzējs, ikviena augstskola, tās vadība un darbinieks.

Novēlu, lai dotās un saņemtās zināšanas veicina mūsu valsts attīstību. Augstkolā iegūtā izglītība veidos pamatu jūsu turpmākajām dzīves un darba gaitām, jūsu profesionālajai izaugsmei un karjerai. Ielāgojiet arī, ka studiju gadi dzīvē ir īpašs laiks – protiet to novērtēt un izbaudīt. Īpašus ceļa vārdus un laba vēlējumus sūtu pirmkursniekiem! Šī ir jūsu lielā diena, kad pirmo reizi kā pilntiesīgi studenti esat ienākuši savā augstskolā, lai iegūtu izglītību, iepazītu jaunus cilvēkus un uzkrātu zināšanas.

Novēlu visiem savstarpēju sapratni, cieņu un uzticēšanos, jo mērķis mums ir viens – plaukstoša un uz zināšanām balstīta Latvija. Lai mums visiem kopā veicas un izdodas!

Ar visgaišākajiem novēlējumiem – izglītības un zinātnes ministre akadēmiķe BAIBA RIVŽA 2006. gada 1. septembrī

RTU darbības pamatvērtība – zinātkāri studenti Rektors akadēmiķis I. Knēts 31. augustā tradicionāli sveica RTU mācībspēkus un darbiniekus, sākot 2006./2007. studiju gadu, un iepazīstināja klātesošos ar dažādiem universitātes darbības raksturojumiem.

Ievadā rektors nolasīja izglītības un zinātnes ministres B. Rivžas apsveikumu, kas šogad pirmo reizi adresēts ne tikai rektoram, bet visam universitātes kolektīvam.

Apsveikuma nobeigumā ministre novēl: «.. savstarpēju sapratni, cieņu un uzticēšanos!»

Universitātes darbības pamatvērtības: o zinātkāri studenti; o gudri mācībspēki un darbinieki; o mūsdienīga studiju infrastruktūra.

RTU kopējais studējošo skaits: RTU kopā – 17 368 (30.08.06.), (2005. g. – 16 898); klātienē kopā – 11 273 (11 026), t.sk. valsts finansēti – 7010 (6829), RTU finansēti – 208 (439), par maksu – 3166

(2844), akad. atvaļinājumā – 889 (914); vakara un neklātienes studijās – 6095 (5872).

Valsts finansēto RTU studējošo skaita sadalījums pa studiju līmeņiem: bakalaurantūrā un profesionālajās studijās – 5171 (2005. g. 5141); maģistrantūrā – 1602 (1474); doktorantūrā – 237 (214); kopā – 7010 (6829).

Valsts finansēto studentu skaits RTU, LU un Latvijā pa studiju līmeņiem 2006. gadā (salīdzinājumam 2005. gadā): bakalaurantūrā un profesionālajās studijās – 5171, 3973 un 20 176 (5141, 3908 un 19 974); maģistrantūrā – 1602, 1356 un 4333 (1474, 1330 un 4071); doktorantūrā – 237, 296 un 915, (214, 264 un 826); kopā 7010, 5625 un 25 424 (6829, 5502 un 24 871).

Plānotais/faktiskais valsts finansēto absolventu skaits 2004., 2005. un 2006. gadā: bakalauri un inženieri – 1490/1498, 1217/1349 un 1047/954; maģistri – 570/589, 443/419 un 616/565; doktori – 39/20, 26/25 un 30/15*). *) 2006. gada faktiskie skaitļi 30. augustā.

Pamatstudiju 1. kursā uzņemtie 2006. gadā: APF – valsts budžeta finansētajās stu-

2

INFORMĀCIJA

2006. gada 14. septembris

RTU darbības pamatvērtība – zinātkāri studenti diju vietās uzņemti (plāns) 25 (25), par maksu uzņemti 2005./2006. gadā 28/25; BF – 152 (152), 257/383; DITF – 402 (380), 12/20; EEF – 230 (230), 32/21; ETF – 286 (280), 17/30; IEF – 143 (140), 442/504; MLĶF – 175 (170), 10/26; TMF – 320 (320), 59/59; DF – 95 (110), 9/4; LF – 64 (70), 51/31; VF – 25 (35), 3/2; studijās tikai par maksu uzņemti: VI – 62/35; 2006. g. vakara nod. – 314; neklātienē – 963.

Rektors atkārtoja, ka par sekmīgiem studentiem ir jācīnās laikus, jau sākot ar 9. klasi, bet jaunajiem studentiem jāpalīdz iejusties augstskolā. Par zemo sekmības līmeni pagājušajā studiju gadā daļēji liecina studentu atskaitījums – no 1.09.2005. līdz 1.08.2006. par nesekmību vai citu iemeslu dēļ atskaitīti 2268 klātienes pamatstudiju studenti, t.sk. APF – 34; BF – 205; DITF – 558; EEF – 212; ETF – 276; IEF – 346; MLĶF – 114; TMF – 359. Statistika liecina, ka lielāko atbirumu sagādājusi matemātika. Šajā mācību gadā korekcijas studiju darbā ar 1. kursu ieviesīs 2006. gada 7. augusta RTU rektora rīkojums: 1. Pirmā kursa studentiem nodarbību apmeklēšana ir obligāta.

2. Mācībspēkiem ik mēnesi jāiesniedz ziņas par apmeklētību.

3. Mācībspēku konsultāciju laikos vismaz reizi mēnesī jārīko kontroldarbi.

4. Jāīsteno obligāto konsultāciju sistēma vājākajiem studentiem.

Cerības par sekmības vispārējā līmeņa celšanos vieš pozitīvās izmaiņas centralizēto eksāmenu sarakstā. Sākot no 2009. gada vasaras, skolu absolventiem būs jākārto pieci obligātie centralizētie eksāmeni: latviešu valoda, svešvaloda, matemātika, dabaszinības (fizika vai ķīmija, vai bioloģija) un vēsture.

Darba devējs prasa, lai universitātes absolvents spētu risināt praktiskus uzdevumus, pārvaldītu svešvalodas, būtu ar praktiskā darba pieredzi un spētu strādāt komandā.

Savukārt universitātes absolvents, nostrādājis divus trīs gadus praktiskajā darbā, secina, ka mācību procesā būtu vairāk jāapgūst arī praktiskā darba iemaņas, labāk jāapgūst svešvalodas, komunikācijas un saskarsmes zināšanas un juridiskie un biznesa vadības jautājumi.

RTU finanses. Izglītības un zinātnes ministrs katru gadu ar RTU rektoru paraksta līgumu par: 1) valsts finansēto studiju vietu skaitu pa studiju programmām; 2) valsts finansēto absolventu skaitu pa studiju programmām; 3) finansējuma apjomu.

Finansējuma apjoma pieaugumu veido: pirmkārt, vienas studiju vietas (sociālo zinātņu bakalaurants) pieaugums – 2002. g. – Ls 440,7, no 2003. līdz 1.09.2004. g.

– Ls 474, no 1.09.2004. līdz 1.09.2006. – Ls 696, no 1.09.2006. – Ls 1028; otrkārt, studiju jomas koeficientu pieaugums, kurš pa zinātņu jomām 2005., 2006. gadā bijis un 2012. gadā būs šāds: inženierzinātnēs – 2,06, 2,18 un 2,9; dabaszinātnēs – 2,29, 2,42 un 3,2; sociālās zinātnēs – 1,12, 1,16 un 1,4; pedagoģijā – 1,28, 1,34 un 1,7; vides aizsardzībā – 1,31, 1,38 un 1,8.

RTU saņemtās valsts budžeta dotācijas latos: 2002. g. – 6 770 927; 2003. g. – 7 735 815 + 55 620 (doktorantūras atbalstam); 2004. g. – 8 052 810 + 122 400 (doktorantūrai) + 1 078 963 (algu paaugstinājums no 1.09.2004.); 2005. g. – 11 346 670 + 128 400 (doktorantūrai); 2006. g. – 12 117 811 + 1 970 000 (algu paaugstinājums no 1.09.2006.). Pēc līguma valsts budžeta finansējums 2006. gadā ir RTU – Ls 12 117 963, salīdzinājumam LU – Ls 8 491 000.

Mācībspēku minimālās algas no 1.09.2006: profesora – Ls 798, asociētā profesora – Ls 638; docenta – Ls 510; lektora – Ls 408; asistenta – Ls 326.

RTU mācībspēku skaits 2006. g. 1. septembrī: valsts profesori – 106 (ar līgumu – 18); asociētie profesori – 95 (11); docenti – 154. RTU mācībspēku vidējais vecums: valsts profesoriem – 61,72; profesoriem ar līgumu – 68,33; asociētajiem profesoriem – 56,55; asociētajiem profesoriem ar līgumu – 53,42.

Papildus saņemtie finansējumi 2006. g.: Latvijas valsts bāzes finansējums zinātniskai darbībai. – Ls 494 274; ES finansējums doktorantūras studiju atbalstam – 1 006 411; zinātnes konkurētspējas veicināšanai (4 nacionālās programmas) – Ls 220 250; Latvijas valsts finansējumi zinātniskās darbības infrastruktūrai un attīstībai 2006. g. – Ls 1 241 538 (augstskolās – Ls 574 038, universitātēs – Ls 667 500); ES atbalsts izglītības un tālākizglītības attīstībai (ESF 40 projekti) – Ls 2 770 000; ES atbalsts sociālās izstumtības mazināšanai (ESF 2 projekti) – Ls 99 000; Latvijas Ekonomikas ministrijas finansējums programmai «Uzņēmējdarbība un uz zināšanām balstītas ekonomikas veicināšana» (RTU 2 projekti) – Ls 637 115); ES finansējums zinātniskās aparatūras iegādei kopā – Ls 2 115 880, t.sk. izlietots 2004. g. EEF un TMF – Ls 708 110 + Ls 63 331, plānots izlietot ETF un DITF 2005. g. – Ls 506 180, plānots izlietot BF un MLĶF 2006. g. – Ls 901 600.

Finansējums dalībai dažādos projektos: dalība ES 6. ietvarprogrammas 20 projektos par kopējo finansējumu RTU – 2 587 445 EUR (pašlaik RTU saņemtā summa – 703 965 EUR). Piedalās: R. Rikards, A. Čate – 7 projekti, L. Novickis, J. Merkurjevs –2 projekti, L. Ribickis, A. Krasņikovs,

A. Kapenieks, J. Dehtjars, V. Pavelko, V. Šitikovs, J. Zicāns, I. Slaidiņš –1 projekts; dalība 106 LZP finansētos projektos un programmā ar kopējo finansējumu Ls 499 800; līgumdarbi par Ls 865 000; saistībā ar ES «Erasmus» programmu RTU gadā saņem 158 417 EUR; dalība ES finansētā nacionālā programmā «RTU telpu renovācijas pasākumi un studiju vietu modernizācija inženierzinātņu un tehnoloģiju jomā» kopējais finansējums (2004–2006) – Ls 1 954 690, t.sk. remontdarbiem – Ls 1 444 234, aparatūrai – Ls 510 456, izlietots – 2004. g. remontdarbiem Ls 165 066, aparatūrai Ls 35 772; 2005. g. remontdarbiem Ls 576 000, aparatūrai Ls 222 210; 2006. g. plānots izlietot remontdarbiem Ls 703 168, aparatūrai Ls 252 474.

RTU tālākā attīstība Rektorāta sastāvā izveidots Informācijas tehnoloģiju dienests ar trim nodaļām: Informācijas sistēmu nodaļa, kurā iekļauta Pārvaldes laboratorija; Komunikācijas infrastruktūras nodaļa, kurā iekļauts Iekšējo sakaru tīkls; IT stratēģiskās attīstības nodaļa.

IT dienesta galvenie uzdevumi: izstrādāt un realizēt RTU IT stratēģisko plānu; uzturēt un attīstīt RTU informācijas sistēmu, uzturēt un attīstīt datortīklu un tā servisu, sekmēt RTU ilgtermiņā ekonomiski izdevīgāko IT risinājumu izvēli, veicināt IT lietošanu.

IT dienesta darba uzdevumi 2007. gadā: vienota RTU portāla izstrāde, e-studiju platformas attīstīšana, vienotas autorizācijas sistēmas ieviešana, RTU e-pasta tālāka attīstīšana, dalība Latvijas akadēmiskā tīkla projekta realizēšanā (50 milj. latu).

Jānodrošina kvalitatīvs, zinātnē integrēts studiju process: • pilnvērtīga studiju laika izmantošana, t. sk. konsultāciju laiks regulāriem kontroldarbiem; • augstvērtīgas lekcijas, laboratorijas darbi, projekti; • lietderīgi un interesanti praktiskie darbi; • pētniecības iespējas studiju laikā; • studiju materiālu pieejamība.

Jāorientējas uz studiju rezultātiem, uz studentu apgūtajām teorētiskajām zināšanām un profesionālajām prasmēm.

Jārūpējas par studiju programmu veiksmīgu pārakreditāciju, kas drīz sāksies.

Jākontrolē studentu personas lietu noformēšana.

Universitātē plašāk jāievieš iekšējās kvalitātes nodrošināšanas mehānismi.

Jāturpina samazināt studiju programmu lielo skaitu.

Jāveido mūsdienīgas un lietderīgas profesionālo studiju programmas, kas būtu pievilcīgas studentiem un darba devējiem.

Jārisina jautājums par RTU valdījumā esošo ēku un zemes pārņemšanu īpašumā.

Rektors pateicās visiem, kas devuši savu ieguldījumu mūsu kopējā darbā, lai RTU būtu izcils, starptautiski pazīstams studiju un zinātnes centrs, un novēlēja veiksmi jaunajā studiju gadā.

Saulainajā 1. septembrī RTU vadība tradicionāli Ķīpsalā tikās ar 1. kursa studentiem, pēc tam jaunieši devās uz savām fakultātēm, bet vakarā pulcējās «Iepazīšanās svētkos».

Foto: Eduards Lapsa

M. E.

2006. gada 14. septembris

STARPTAUTISKO UN SABIEDRISKO ATTIECĪBU DEPARTAMENTĀ

3

Divas nedēļas uz kuģa EVELĪNA OZOLA, ANDRIS RUBENIS Šovasar mēs, Evelīna Ozola un Andris Rubenis, piedalījāmies arhitektūras vasaras skolā «Living in the Docks» Roterdamā. Tā piesaistīja ar norises vietu, tēmu, kas tuva mūsu diplomdarbiem, un vērtētājiem – meistariem: Jakobam van Rijsam (viens no arhitektu biroja «MVRDV» vadītājiem) un Vouteram Vanstifoutam (arhitektūras vēsturnieku grupas «Crimson» dalībnieks). Skolas nosaukums ir trāpīgs: divas nedēļas gulējām mazītiņās kajītēs uz kuģa Roterdamas ostā starp konteineriem, celtņiem un milzīgām peldošām platformām.

Roterdamā, līdzīgi kā citās pasaules pilsētās, ostas darbība atkāpjas no centra jūras virzienā, atbrīvojot plašas teritorijas. Šis process dod iespēju intensificēt apbūvi pilsētas iekšienē, neizplešoties ārpus tās robežām. Ostas tuvums vēsturiski saistīts ar dažādām negatīvām parādībām: beznodokļu zonām, prostitūciju, ieslodzījuma vietām, mākslinieks Joeps van Līshouts šeit izveidojis brīvvalsti ar patstāvīgu valūtu, armiju, slimnīcu un narkotiku ražotni. Divējāds raksturs ir arī Roterdamas attiecībām ar upi: tā nodrošina ienākumus, bet reizē ir bīstama, jo liela daļa pilsētas ir ārpus zonas, ko pret plūdiem aizsargā dambji. Roterdama šķiet īpaši jutīga pret pārmaiņām un tikai daļēji pakļaujas plānotāju iecerēm, iespējams, daudzveidīgā iedzīvotāju sastāva dēļ. Pilsēta necieš tukšumu: neizmantotas ēkas tiek vai nu nojauktas vai nodotas mākslinieku rīcībā, katram brīvam zemes gabalam tiek atrasts izmantojums.

Vasaras skolas uzdevums bija meklēt jaunu attīstības virzienu Mervehāfenas teritorijai, kas atrodas uz rietumiem no Roterdamas centra, patiesībā tuvāk blakus esošajai Shīdamas pilsētai. Paredzēts, ka tā tuvāko desmit gadu laikā atbrīvosies no

ostas darbībām. Pašlaik tajā izvietoti ostas augļu termināļi, sulu ražotne, mākslinieku darbnīcas, deju klubi un kuģi – cietumi, kuros izmitināti nelegālie imigranti: dažādas funkcijas, ko iedzīvotāji nevēlas redzēt pilsētas centrā. Mervehāfenas priekšrocība ir ērta un ātra satiksme gan ar Roterdamas centru, gan citām tuvākajām pilsētām, kā arī krastmalas garums un konfigurācija. Tiek apsvērta jauna upes šķērsojuma nepieciešamība šajā vietā. Vienmēr lietderīga ir mājokļu izbūve, tomēr minētā teritorija pieļauj lielāku daudzveidību, kas piešķirtu papildu kvalitāti pilsētai.

Lielākā daļa studentu priekšlikumu paredzēja jaukta tipa apbūvi, tomēr visspēcīgākā argumentācija bija it kā absurdajam piedāvājumam izvietot Mervehāfenā visus Roterdamas cietumus, izmantojot ūdeni kā daļu no drošības sistēmas.

Vasaras skolas organizatori no studentiem negaidīja gatavus risinājumus, kas ņemtu vērā dažādos ierobežojumus un saskaņotu visas vēlmes, bet gan neparastas idejas, kas tikai ar laiku varētu tuvināties realitātei. Pilsētbūvnieciskās situācijas nepazīšana tika uzskatīta par priekšrocību, un mēs tikām iedrošināti vairāk uzticēties intuīcijai, kas attīstījusies arhitektūras studiju laikā. Programmā nebija atvēlēts laiks teritorijas analīzei, pēc īsa apskates brauciena sākās darbs grupās. Kā metode domāšanas atbrīvošanai tika izmantoti radikāli attīstības scenāriji un arhitektoniskas utopijas.

Mājās pārvedām jaunus argumentācijas veidus, grafiskā attēlojuma metodes, paņēmienus, kā izvērtēt zemes gabala iespējas un lielāku izpratni par Nīderlandi.

Cīņa ar jūru par katru zemes vienību ietekmējusi veidu, kā iedzīvotāji uztver apkārtējo vidi: tā ir pakļauta attiecīgā laika perioda vajadzībām, līdz ar to brīvi pārveidojama.

Robeža starp ūdeni un zemi nav būtiska, tie ir tikai materiāli pilsētas uzbūvē.

Paldies par finansiālo atbalstu Rīgas Tehniskajai universitātei un Valsts kultūrkapitāla fondam.

Šveices valdības stipendijas IZM izsludina pieteikšanos uz Šveices valdības piedāvātajām stipendijām 2007./ 2008. akadēmiskajam gadam studijām Šveices augstākās izglītības iestādēs. Šveices valdība piedāvā Latvijas studentiem iespēju, sacenšoties ar citu Eiropas Savienības valstu studentiem, iegūt stipendiju maģistra vai doktora studijām Šveicē.

AP-1: 25–35 stipendijas, uz kurām pretendē Dānijas, Igaunijas, Somijas, Grieķijas, Latvijas, Lietuvas, Nīderlandes, Norvēģijas, Austrijas, Portugāles, Zviedrijas, Slovēnijas, Spānijas un Ungārijas studenti.

C: 20–25 stipendijas mūzikas un mākslas studentiem, uz kurām pretendē visu Austrumeiropas valstu studenti.

Prasības kandidātiem: 1) minimums – bakalaura grāds, bet priekšroka maģistriem un maģistrantiem; 2) dzimuši pēc 1.01.1972.; 3) labas vācu, franču vai itāliešu (dažos gadījumos arī angļu) valodas zināšanas.

Iesniedzamie dokumenti: 1) pieteikuma anketa (veidlapa saņemama IZM Starptautisko sakaru nodaļā); 2) vidusskolas atestāta kopija (nav nepieciešama mūzikas un mākslas studijām); 3) universitātes/augstskolas izglītības dokumenta kopija (arī atzīmju izraksts); 4) 2 ieteikuma vēstules no profesoriem (mācībspēkiem); 5) detalizēts studiju/pētniecības plāns un motivācijas vēstule; 6) CV; 7) apstiprinājuma vēstule no Šveices universitātes par uzņemšanu; 8) medicīniskā izziņa (veidlapa saņemama IZM Starptautisko sakaru nodaļā); 9) valodas zināšanas apliecinoša dokumenta kopija, ja vien izglītības dokumentos nav dots valodas zināšanu novērtējums; 10) māksliniekiem – 3 darbu fotogrāfijas vai to oriģināli, kā arī skices, norādot to

tapšanas laiku; 11) mūziķiem – ļoti labas kvalitātes ieraksti ar triju dažādu stilu skaņdarbu izpildījumiem; komponistiem papildus – savu skaņdarbu partitūras.

Dokumenti trijos eksemplāros jāiesniedz IZM Starptautisko sakaru nodaļā.

Tiem dokumentiem, kas nav vācu, franču, itāliešu vai angļu valodā, jābūt tulkotiem kādā no šīm četrām valodām. Tulkojumiem, kā arī visu citu dokumentu pirmā eksemplāra kopijām jābūt apstiprinātām savas augstskolas Ārzemju daļā (vai pie notāra). Otro un trešo eksemplāru dabū, vienkārši pārkopējot visus pirmā eksemplāra dokumentus. Iesniedzot dokumentus, tiem jābūt sakārtotiem minētajā secībā.

Pieteikšanās termiņš: 2006. gada 15. novembris.

Papildu informāciju varat saņemt IZM Starptautisko sakaru nodaļā Vaļņu ielā 2, 226. kabinetā, tālr. 7047877, e-pasta adrese: aija.jakovica@izm.gov.lv.

Stipendijas studijām un pētniecībai Vācijā Vācijas akadēmiskās apmaiņas dienests (DAAD) izsludina pieteikšanos uz stipendijām studijām un pētniecības darbam Vācijā.

Informāciju par piedāvātajām stipendijām un pieteikšanās kārtību var atrast mājaslapā www.daad.lv vai arī DAAD Informācijas centrā Mārstaļu ielā 28/30, kā arī Kaļķu ielā 1–222, tālr. 7089021, e-pasts: Evita.Serjogina@rtu.lv.

Stipendiju pieteikumu iesniegšanas termiņš ir 15. novembris.

DAAD valodas tests notiks 3. un 10. novembrī plkst. 16 Mārstaļu ielā 28/30, 40. telpā.

4

RTU ZINĀTNIEKU PĒTĪJUMI

2006. gada 14. septembris

Lai atspoguļotu daudzpusīgo zinātnisko darbu RTU, ņemot vērā zinātņu prorektora profesora L. Ribicka ieteikumu, «JI» slejās izveidota jauna rubrika, kurā regulāri stāstīsim par mūsu augstskolas zinātniekiem un viņu realizētajiem zinātniskajiem projektiem.

Dzeramā ūdens kvalitāte – tā ir filozofija

BF Ūdens tehnoloģijas un inženierijas katedras zinātnieku galvenie izpētes darba virzieni ir upju hidroloģija, kuras vadošais pētnieks ir katedras vadītājs profesors Boriss Gjunsburgs, un dzeramā ūdens kvalitāte, kuras vadošais pētnieks ir asoc. profesors Tālis Juhna (attēlā).

Sarunā ar T. Juhnu sīkāk iztirzāti dzeramā ūdens kvalitātes pētījumu aspekti.

– Dzeramā ūdens pētniecības lauciņš ir ļoti plašs, tāpēc ir daudz vietēja mēroga un starptautisku projektu, kuros esam iesaistīti. Veicot zinātnisko darbu, saskaramies ar dažādiem dzeramā ūdens aspektiem: sākot ar to, kā ūdens tiek sagatavots, un beidzot ar procesiem, kas norisinās ar ūdens kvalitāti ūdens padeves tīklā.

Es pētu ūdeni attīrīšanas stacijās – dzeramā ūdens sagatavošanas procesus: kā notiek organisko vielu izdalīšana no ūdens, kādi ir ūdens attīrīšanas mehānismi, kā iespējams uzlabot attīrīšanas tehnoloģijas. Īpašs uzsvars mūsu pētījumos tiek likts uz dzeramā ūdens bioloģisko attīrīšanu. Lai gan bioloģisko attīrīšanu parasti attiecinām uz notekūdeņiem, arī dzeramo ūdeni var attīrīt ar bioloģiskiem paņēmieniem, piemēram, organiskās vielas no ūdens ir iespējams izdalīt ar bioloģiskās filtrācijas metodi.

Vēl viens pētniecības apakšvirziens ir ūdens kvalitāte sadales tīklā. Šis jautājums ir īpaši aktuāls Latvijā – mēs mēdzam daudz runāt par to, ka krāna ūdens ir slikts, jo ūdensapgādes sistēmas caurules ir novecojušas. Taču patiesībā

tas nav tik vienkārši, jo ūdensapgādes sistēmas stāvoklis ir lielā mērā atkarīgs no sagatavotā ūdens kvalitātes un tā mijiedarbības ar caurulēm. Ja ūdens nav attiecīgi sagatavots, sadales tīklā norisināsies dažādi ķīmiski un bioloģiski procesi, kas veicina ūdens kvalitātes pasliktināšanos, smaku un ūdens duļķainības pieaugumu, kā arī bakterioloģiskā piesārņojuma riska palielināšanos. Mēs pētām šos bioloģiskos procesus.

Lai varētu veikt kvalitatīvu ūdens attīrīšanu, mēs izstrādājam jaunas dzeramā ūdens attīrīšanas un mikroorganismu noteikšanas metodes. Tieši tāpēc esam izveidojuši Ūdens pētniecības laboratoriju. Šī laboratorija ir vienīgā Latvijā, kas specializējusies tieši dzeramā ūdens pētniecībā, izmantojot molekulārās metodes.

Ar jaunajām pašu izstrādātajām molekulārajām metodēm spējam identificēt dažādus patogēnos mikroorganismus, noteikt to skaitu un dzīvotspēju. Atšķirībā no agrāk izmantotajām t. s. kultivēšanas metodēm jaunās metodes ļauj iegūt pilnīgi jaunu informāciju.

Laboratorijā ir vairāki mehāniski ūdensapgādes sistēmas modeļi, kuros mēs varam ievadīt dažādus patogēnus, skatīties, kas ar tiem notiek: identificēt un pētīt, kādi faktori ietekmē patogēnu izdzīvošanu utt.

– Vai jūsu izstrādātās molekulārās pētniecības metodes izmanto arī citi?

– Parasti projektos tiek iesaistīti t. s. lietotāji (end users), kas mūsu izstrādātās

metodes nākotnē potenciāli varētu izmantot. Mēs sadarbojamies, piemēram, ar SIA «Rīgas ūdens» ūdens kvalitātes laboratorijām. Viņi mums piegādā paraugus, kurus analizējam ar savām metodēm. Uzņēmuma darbinieki tiek iepazīstināti ar metodes principiem, un, ja ir interese, viņi metodes aprobē paši.

Protams, ražošanas uzņēmumi ikdienā strādā ar standartmetodēm, un, lai jaunās metodes tiktu ieviestas standartos, ir nepieciešami īpaši inovāciju pārneses projekti.

– Kuras no RTU struktūrvienībām ir jūsu ciešākie sadarbības partneri?

– Saistībā ar IZM finansētajiem un RTU iekšējiem pētniecības projektiem mums ir izveidojusies sekmīga sadarbība ar RTU DITF pētniekiem. Mūsu pētījumos ir nepieciešams veikt daudz eksperimentu laboratorijas vai lauka apstākļos. Lai iegūtos empīriskos datus interpretētu un padziļināti izprastu procesus, bieži ir vajadzīga matemātika.

Tāpēc inženiermatemātikas un informātikas speciālisti palīdz salikt mūsu idejas vienādojumos, līdz ar to ar matemātiska modeļa palīdzību mēs varam aprakstīt to, kā notiek ūdens attīrīšanās no piesārņojuma vai arī ūdens kvalitātes izmaiņas ūdensapgādes sistēmā.

Nākotnē saistībā ar Nacionālajiem projektiem plānojam sadarbību arī ar ķīmijas tehnoloģijas un biomateriālu pētniekiem.

Mūsu mērķis ir sākt apjomīgus pētījumus inovatīvu ūdens tehnoloģiju izstrādāšanas jomā.

– Vai, veicot pētījumus, jūs sadarbojaties

arī ar biologiem?

– Atsevišķos projektos mēs sadarbojamies ar LU Bioloģijas fakultātes Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas katedru, kuras vadītājs ir LU zinātņu prorektors akadēmiķis Indriķis Muižnieks. Arī viņu studenti, izstrādājot kvalifikācijas darbus, strādā mūsu laboratorijā. Aizvadītajā mācību gadā viens bioloģijas students pie mums izstrādāja maģistra darbu, kurš tika augstu novērtēts. Es biju otrs vadītājs viņa darbam. Apmaināmies arī ar dažādām idejām un vēršamies pēc palīdzības, ja nepieciešams veikt kādas analīzes, ko pie mums nav iespējams izdarīt.

Runājot par sadarbību vispār, gribētu uzsvērt, ka mēs nevarētu realizēt dalību projektos, ja mums katedrā nebūtu saliedēts kolektīvs. Cenšamies izveidot darba apstākļus un nodrošināt tādu atalgojumu, lai mūsu pētnieki varētu pilnībā koncentrēties savu tiešo pienākumu izpildei un viņiem nevajadzētu meklēt blakus darbu ārpus RTU. Iesaistot studentus dažādos pētniecības projektos, mēs viņus zinātnei piesaistām jau viņu maģistra darba izstrādāšanas laikā. Pie mums strādā arī pētnieki, kas guvuši pieredzi un aizstāvējuši doktora grādu ārzemēs.

– Kāda ir situācija Latvijas dzeramā ūdens pētniecībā uz pārējo pasaules valstu fona?

– Savu pētījumu rezultātus publicējam starptautiski atzītos zinātniskos žurnālos, uzstājamies ar referātiem starptautiska līmeņa zinātniskajās konferencēs, piedalāmies Eiropas Savienības finansētajos 5. un 6. ietvarprogrammas projektos («SAFER» un «TECHNEAU»). Pieņemu, ka mūsu pētījumi šķiet interesanti arī citur pasaulē.

– Jūs šoruden Latvijā organizējat starptautisku dzeramā ūdens jautājumiem veltītu konferenci.

– Konference notiks 5. oktobrī Jūrmalā, tajā pulcēsies dzeramā ūdens pētnieki no visas pasaules. Šī konference ir viena no 6. ietvarprogrammas projekta «TECHNEAU» aktivitātēm. Projektā piedalās 33 partneri no visas pasaules, tā mērķis ir, izmantojot modernākās un jaunākās tehnoloģijas, uzlabot dzeramā ūdens kvalitāti gan blīvi apdzīvotās pilsētas, gan nomaļos ciematos.

Konferences centrālā ideja ir izveidot reģionālo platformu – atbalsta punktu, kurā varētu satikties zinātnieki, industrijas, valsts un pašvaldību pārstāvji, lai pārrunātu ar dzeramo ūdeni saistītās risināmās problēmas un to, kā projektā ietvertās idejas var palīdzēt šīs problēmas risināt.

INFORMĀCIJAS CENTRS

2006. gada 14. septembris

Dekānu runas

5

INFORMĀCIJA

7. septembra sēdē Rektors akadēmiķis I. Knēts pasniedza akreditācijas lapas IEF dekāna vietniecei M. Šenfeldei – programmai «Uzņēmējdarbība» – un TMF dekānam Ē. Geriņam – programmām «Dzelzceļa transports», «Transporta sistēmu inženierija», «Automobiļu transports», «Siltumenerģētika un siltumtehnika», «Visaptverošā kvalitātes vadība».

Rektors informēja: • Dekāniem jānoskaidro, kādēļ dienesta viesnīcās nav ieradušies sarakstā norādītie 196 studenti, kuriem piešķirtas prasītās dzīves vietas.

• No 1. kursa pēc paša vēlēšanās jau atskaitīti 25 studenti.

• Vācija piedāvā studijas daudzās starptautiskās programmās angļu valodā. Mums arī būtu jāpadomā par iespējām veidot pilnvērtīgas starptautiskas studiju programmas.

• Nākamā nedēļā rektors piedalīsies Eiropas tehnisko universitāšu rektoru sanāksmē, kurā apspriedīs izglītības integrācijas jautājumus tehniskajā jomā.

• Administrācijas priekšlikums – centralizēti apmaksāt RTU informācijas ievietošanu trijās lie– lākajās telefona grāmatās. Ja kāda fakultāte vai institūts vēlas ievietot informāciju vēl kādā izdevumā, to jāapmaksā no saviem līdzekļiem.

• Dažviet notiek remontdarbi, nesaskaņojot tos ar Tehnisko daļu. Tas noteikti nav pieļaujams, it sevišķi – ja notiek pārbūves, jo tad tās var atzīt par neatļautu būvniecību.

• Studiju daļai vajadzētu padomāt par plašāku studiju moduļu ieviešanu, kas īpaši noderīgi mūžizglītībā.

• Dekāniem nosūtīts jaunais Augstākās izglītības likums, ko koriģējusi īpaša IZM komisija un MK juristi, likuma projekts nosūtīts izskatīšanai MK un Saeimas komisijās.

• Uzņemšanas procesu un Studentu pilsētiņas darbu ļoti traucē fakultāšu kavēšanās ar studijas beigušo dokumentu noformēšanu, t. i., atskaitīšanu.

1. Svarīgākie fakultātēs plānotie darbi 2006./2007. gada 1. semestrī, t. sk. pasākumi 1. kursa studentu apmeklējuma kontrolē un remontdarbu plānošana. (Dekāni) Dekāni atskaitījās par situāciju savās fakultātēs.

DITF dekāns U. Sukovskis studiju gada sākumu atzina par veiksmīgu – 1. kursā uzņemti 402 studenti un telpas kļuvušas skaistākas, jo remontdarbi fakultātē pamatā ir pabeigti. Apmeklētības kontrolei dokumenti sagatavoti.

Pirmā kursa studentu grupās ieviesti padomnieki – DITF maģistranti. Dekānam patikusi draudzīgā gaisotne 1. septembrī, kad atsevišķi pa grupām notikusi jauno studentu tikšanās ar padomniekiem.

Būtiskākais risināmais jautājums – studentu nodrošināšana ar mācību materiāliem.

MLĶF dekāna vietnieku M. Dzeni apmierina 1. kursā uzņemto studentu sekmju līmenis. Remonti gan vēl nav pabeigti, bet ir tuvu beigām, drīz solīts atvest nepieciešamās mēbeles. Lēnāk par auditoriju remontiem veicas laboratoriju remonti, kas reizēm rada neērtības nodarbībās. Apmeklējumu kontrolei fakultāte gatavojas.

BF dekāns J. Smirnovs par studentu skaitu un finansējumu nežēlojas un piekrita padomāt par 1. kursa padomniekiem. Izremontētas divas plūsmu auditorijas, tajās iekārtota ventilācija, ar pašu spēkiem nomainīti grīdas segumi gaiteņos. Nav vēl pabeigti telpu remonti, kas sākās vasarā. Apmeklējumu kontrolei saraksti sagatavoti arī elektroniski. Divām programmām – «Ģeodēzija un kartogrāfija» un «Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas» – jāatrisina jautājums par profesiju standartu.

APF dekāns I. Strautmanis ir apmierināts ar studentu pilnajām auditorijām 1. kursā. Apmeklējumu kontroles sistēmu veido. Telpu remonti vēl turpinās vecākajā daļā, jaunākajā jau iekārto telpas un uzstāda aparatūru. Vēl nav atrisināts profesiju standarta jautājums, jo bez Arhitektu savienības nepieciešama arī Būvinženieru savienības piedalīšanās. Gatavojas divu doktora disertāciju aizstāvēšanai. Problēmas rada ikgadējie vecāko kursu studentu akadēmiskie parādi tehniskajās disciplīnās.

Veidojas jauni kontakti ar Rīgas saimniekiem, mūsu studenti izstrādās Brīvības ielas vīziju.

EEF dekāns J. Gerhards atzīmēja, ka šogad 1. kursa studentu skaits ir kuplāks. Padomnieki grupām nav. Studentu pašpārvalde ir ļoti aktīva, taču pastāvīgam padomnieku darbam tai spēku nepietiek. Ar šiem jautājumiem nodarbojas katrs institūts atsevišķi. Apmeklējumu saraksti sagatavoti un izsniegti, par kontroles jautājumiem ar priekšmetu pasniedzējiem vēl tiksies mācību prodekāns.

Galvenie veicamie darbi – gatavošanās pārakreditācijai, mācību literatūras izstrāde, plāno veidot jaunus priekšmetu aprakstus. Plānotie remonti ir veikti, bet remontdarbi 21. auditorijā nav vēl sākti, jo firma strādā citur.

IEF dekāna vietniece M. Šenfelde atzīmēja, ka kontroles ieviešanu studenti uztver nopietni, svarīgi sekot, lai mācībspēki to precīzi ievērotu. Kuratoru sistēma fakultātē eksistē vairākus gadus, vecāko kursu studenti uzrauga 1. kursu. Šogad programmas «Ekonomika» studentiem pašpārvalde noorganizēja triju dienu iepazīšanās pasākumu atpūtas bāzē «Plosti». Pasākums izdevās, studenti klausījās arī dažus priekšlasījumus par universitātes vēsturi un studiju sistēmu. Atsauksmes ir labas.

Kaļķu ielā 1 telpas ir kārtībā, bet Meža ielas 7. korpusa remontdarbi ir iestrēguši.

TMF dekāns Ē. Geriņš priecājās par studentu pašpārvaldes aktīvo dalību uzņemšanā un studiju uzsākšanā. Šogad fakultātē uzņemti vairāk studentu. 1. septembra pasākumi 1. kursam bija labi apmeklēti, piedalījās studentu pašpārvaldes pārstāvji un institūtu direktori. Šonedēļ tuvināšanās nolūkā notiks orientēšanās sacensības. Kuratoru darbs ir organizēts pa institūtiem. Apmeklētības kontrolei viss ir sagatavots, ar to darbojas mācību prodekāns A. Balodis.

Izremontētas trīs telpas par ES finansējumu, vienā paredzēta brīva pieeja internetam, tajā dežurēs

Īsziņas RTU DF lektors Vladimirs Miglāns un 2. kursa students Igors Noženko izstrādājuši virtuālus laboratorijas darbus fizikā. Kā atzīst Tehniskās fizikas institūta direktors profesors Māris Knite, laboratorijas darbi e-vidē ir vizuāli gaumīgi, lietišķi noformēti un iespēju robežās imitē atbilstošos reālos darba apstākļus.

Pirmo reizi latviešu valodā izstrādāts laboratorijas darbu mācību materiāls, kurā eksperimentālās iekārtas attēlotas telpiski, tās iespējams aplūkot no visām pusēm, kinētiski imitējot reālo eksperimentu.

Profesors M. Knite iesaka izmantot virtuālos laboratorijas darbus fizikā priekšmeta apguves procesā paralēli reālajiem fizikas laboratorijas darbiem.

Par paveikto metodisko izstrādi RTU vadība darba autoriem piešķīrusi prēmiju.

Ar Augstākās izglītības padomes, RTU un vairāku citu Latvijas augstskolu atbalstu ir izdots eseju krājums par garīgām vērtībām «Spriediet paši». Krājumā apkopotas 25 mūsdienu, kā arī 19. un 20. gadsimta autoru esejas par izglītības, kultūras, gara un jaunības spēku.

BF Būvniecības un rekonstrukcijas institūta studenti jauno mācību sākuši atjaunotajā auditorijā, kuru 4. jūlijā atklāja RTU rektors akadēmiķis Ivars Knēts, BF dekāns profesors Juris Smirnovs un a/s «SCO Centrs» direktors Jānis Matisons.

326. auditorija atjaunota ar a/s «SCO Centrs» finansiālo atbalstu.

I. Knēts un J. Smirnovs pateicās a/s «SCO Centrs» par skaisto dāvanu, savukārt J. Matisons izteica cerību sagaidīt visaugstākās klases inženierus darbam būvuzņēmumā «SCO Centrs».

6

INFORMĀCIJA

Īsziņas

Rektors Ivars Knēts sveic RTU Goda doktoru profesoru Gundaru Ķeniņu-Kingu sakarā ar Trīszvaigžņu ordeņa piešķiršanu un 80 gadu dzīves jubileju.

Tikšanās Pasaules Biomehānikas kongresā Minhenē (no labās: profesors Malkolms Džouns, Kardifas universitātes prorektors, Rīgas Stradiņa universitātes Goda doktors; profesors Ivars Knēts, RTU rektors; profesors Džons Midletons, Kardifas universitātes Biomehānikas pētniecības centra direktors, RTU Goda doktors).

Pasaules universitāšu rektoru kongresa atklāšanā Bangkokā.

Mūsu universitātes rektors akadēmiķis Ivars Knēts Pasaules universitāšu rektoru kongresa galvenajā tribīnē līdzās Latvijas karogam.

2006. gada 14. septembris

pašpārvaldes pārstāvji. Remontus stingri kontrolē, bez defektu akta neko nesāk. Tagad nepieciešams remonts ēkas ieejām, dažas no kurām kopš militāristu laikiem ir katastrofālā stāvoklī.

Rektors atgādināja, ka laikus jābūt sagatavotai visai dokumentācijai nepieciešamajiem remontiem gadījumam, ja 2007. gadā atkal tiktu piešķirti ES līdzekļi remontiem. Katrā fakultātē jābūt iekārtotām doktorantu darba telpām.

ETF dekāns G. Balodis secināja, ka nāksies pārplānot nodarbību sarakstu, jo studentu skaits ir lielāks, bez maksas studentiem ir arī grupa NAA studentu. Grūtības ir ar nodarbību norisi, jo fakultātē vēl turpinās remonts. Nevar veikt laboratorijas darbus, jo remonta putekļu dēļ nevar darbināt iekārtas.

Kuratoru ETF nav, bet mācību prodekāns A. Strauts nopietni koriģē grupu vecāko darbu.

2. Valsts finansēto studiju vietu sadale pa studiju programmām. (E.Beķeris) Mācību prorektors E. Beķeris paskaidroja studiju vietu sadalījuma veidošanas principus. IZM par faktisko studentu skaitu atskaitījamies jau 4. septembrī. Par nelielu disbalansu nav jāuztraucas, jo pēc 10. septembra vēl sāksies vecāko kursu parādnieku atskaitīšana.

Atsevišķo skaitļu korekcijas sīkāk paskaidroja Studiju daļas vadītāja J. Priede.

3. Studiju programmu pārakreditācija 2007. gadā. (E. Beķeris) Nākamā gadā pārakreditācija būs ļoti daudzām programmām, pie tām jāstrādā nopietni. Ja programmai ir iesniegti visi pašnovērtējuma ziņojumi, tad pārakreditācijas procedūra ir atvieglota.

Diemžēl mums ir arī ziņojumu neiesniedzēji. Šogad akreditācija nepieciešama tikai Dizaina un tekstilizstrādājumu tehnoloģijas programmai, par kuras saņemšanu prorektors nav pārliecināts, jo vēl nav skaidrības par attiecīgo profesijas standartu.

Prorektors atgādināja, ka Studiju daļā ir nodaļa, kura veic studentu aptaujas. Fakultāšu vadībai vajadzētu ar aptauju rezultātiem iepazīties un izdarīt vajadzīgos secinājumus.

4. RTU koplietošanas auditoriju un fakultāšu telpu remonta gaita. (P. Orlovskis) Tehniskās daļas vadītājs P. Orlovskis atzina, ka dekāni situāciju ar remontiem novērtējuši objektīvi.

Remonti MLĶF iekavēti par 1,5 mēnesi, pēc tam darbi sāksies EEF plūsmas auditorijā. Firma «Modo Rīga» Meža un Ezermalas ielā darbus sāka labi, bet tagad Āzenes 12 izskatās, ka spēka pietrūkst, jo darbi kavējas par 12 nedēļām. Liekas, ka plānošana nav izdevusies, jo darbus vajadzēja sākt jau jūlijā.

Daudzi darbi vispār nav ieplānoti, tehniskie noteikumi nav ievēroti un saskaņoti ar Tehnisko daļu.

Meža ielas 7. korpusā nav paveikta aptuveni trešā daļa darbu. Nākamgad vajadzētu plānot lielākus darba apjomus, lai varētu slēgt līgumus ar lielas jaudas uzņēmumiem, kas spēj darbus paveikt laikā.

Dekāni bija vienisprātis ar P. Orlovski, ka Renovācijas daļā ir par maz darbinieku pašreizējam darbu apjomam, lai laikā veiktu remontu plānošanu, lai nekavētos defektu akti un specifikācijas.

Rektors brīdināja, ka jāseko, kas notiek ar mūsu īpašumiem, jo ir gadījumi, ka uz tiem piesakās privatizētgribētāji.

5. Jauno algu ieviešanas kārtība. (R.Taraškevičs) Kanclers R. Taraškevics informēja, ka no 1. septembra stājas spēkā MK noteikumi par pedagogu jaunajām minimālajām algām. Saskaņā ar šiem noteikumiem ir sagatavots Senāta lēmuma projekts, kas nosaka minimālo algu un tai atbilstošo stundu likmi, kas savukārt aprēķināta, ņemot vērā rektora rīkojumu par kontaktstundu skaitu.

Kad oktobrī tiks saņemts algu fonds, tad algas jāizmaksā bez liekas kavēšanās. Jāprecizē štati un darba algām jābūt atbilstošām darba apjomam. Līdz 22. septembrim kancleram jāiesniedz ziņas par visām klātienes studiju programmām un studentu skaitu tajās, lai var sākt aprēķinus. Neklātienes un vakara nodaļas aprēķinus sāks novembrī. Galvenais – nepārsniegt budžeta finansēto vietu skaitu un neaizmirst, ka no šā gada februāra mainījušies jomas koeficienti. Ja būs laikus aprēķināti darba apjomi, varēs ātrāk sadalīt fondus un sakārtot štatus. Līdz decembra beigām budžeta dotācijām jābūt izmaksātām darbiniekiem, laika vairs nav daudz atlicis. «Maz naudas – problēmas, daudz naudas – lielas problēmas!», teica kanclers.

Rektors lūdza gadījumos, ja RTU algas koeficients ir noteikts lielāks par 1,8, darba līgumam pievienot attiecīgu pamatojumu.

Kanclers informēja, ka pašlaik, vadoties no MK noteikumiem, strādā pie darbinieku kategoriju izstrādes, jo no š. g. 1. janvāra vairs netiek ievērota Ženēvas shēma. Koeficientus un sadales kategoriju priekšlikumus atbilstoši profesiju klasifikatoram kanclers sagatavos izskatīšanai Dekānu padomē un apstiprināšanai oktobra Senāta sēdē.

6. Uzņemšana doktorantūrā. (L. Ribickis) Zinātņu prorektors L. Ribickis informēja, ka doktorantūrā saņemti 115 pretendentu iesniegumi. Šoreiz konkurss bijis lielāks nekā pērn. Uzņemti valsts budžeta finansētajās vietās ir 85. Pa fakultātēm attiecīgi uzņemto skaits (plāns) ir šāds: APF – 2 (1); BF - 4 (8); DITF – 15 (14); EEF – 22 (18); ETF – 3(3); IEF – 5 (5); MLĶF – 15 (10); TMF – 19 (15). Virs plāna uzņemtie finansējumu nesaņem.

7. Studiju līgumi un studentu identifikācijas kartes. (J. Priede) Studiju daļas vadītāja J. Priede informēja, ka studiju līguma teksts ir izrediģēts un jau ievietots informācijas sistēmā. Lietvežiem izsūtīta informācija un atgādinājums. Līgums ir jāizdrukā un jāparaksta.

Jau 1. septembrī bija sagatavotas 2250 klātienes un 1500 neklātienes 1. kursa studentu identifikācijas kartes. Kartes nesaņēma tikai tie, kas nebija ieradušies nofotografēties. Kartes saņēma arī studenti filiālēs, izņemot Ventspili, kur lieto «Parex bankas» sagatavotās kartes.

Vecāko kursu studentiem apliecības jāpagarina, uzlīmējot hologrammu, kuras var saņemt Kaļķu ielā 1, 303. telpā, kā arī pie fakultāšu lietvežiem.

Izveidotas RTU izziņu veidlapas, kuras lietveži var izprintēt. Izziņas paraksta dekāns vai dekāna vietnieks. Paredzēts sagatavot izziņu veidlapas arī angļu, vācu un krievu valodā.

8. Senāta septembra sēdē izskatāmie jautājumi. (M. Dobelis) Izskatīja Senāta septembra sēdei sagatavotos lēmumprojektus.

M. E.

2006. gada 14. septembris

VĒSTURES LAPPUSE

No RPI studenta līdz LU prorektoram

ILGARS GROSVALDS Vienu desmito daļu Latvijas teritorijas aizņem purvi. Tajos ir vairāk nekā divi miljardi tonnu kūdras, kuru dažkārt dēvē arī par zemes malku. Pirmais Latvijas zinātnieks, kas pievērsis uzmanību purvos paslēptajām bagātībām, ir profesors Pēteris Nomals. Kopš viņa dzimšanas 8. augustā apritēja 130 gadi. Viņa dzīves ceļš vedis no Rīgas Politehniskā institūta studenta līdz Latvijas Universitātes prorektoram un LZA akadēmiķim. 40 viņa mūža gadi veltīti Latvijas purviem. Viņa fundamentālie pētījumi par Kurzemes, Zemgales, Vidzemes un Latgales purviem nav klāti aizmirstības putekļiem, pie tiem kā neizsīkstoša avota atkal un atkal zināšanas smeļ pētnieki.

Pētera Nomaļa dzimtā puse ir Augšzemgale, Sēlijas pauguraine. Viņš dzimis 1876. gada 8. augustā Sēlpils pagasta «Pliekšānos» lauksaimnieku Jēkaba un Annas Nomaļu ģimenē.

P. Nomals mācījies Sēlpils pagasta skolā un Jēkabpils pilsētas skolā, pēc kuras beigšanas 1894. gadā viņš izturējis skolotāja pārbaudījumus. Strādājis par skolotāja palīgu no 1894. līdz 1896. ga-

dam Biržu Bērzkalnes pagasta skolā un no 1896. līdz 1900. gadam Skrīveru pagasta skolā. Skrīveros skolu tolaik pārzināja populārais rakstnieks Jānis Purapuķe, kura stāstu «Savs kaktiņš, savs stūrītis zemes» par kalpu grūto dzīvi zina daudzi. Katru šā stāsta uzrakstīto nodaļu J. Purapuķe lasīja priekšā palīgskolotājiem un vecāko klašu skolēniem. Visi, arī P. Nomals, ar nepacietību gaidīja vakaru, lai uzzinātu, kas stāstā jauns uzrakstīts.

Pēc papildināšanās Trefnera privātģimnāzijā pieaugušajiem Tērbatā 1902. gadā P. Nomals kā eksterns iztur gala pārbaudījumus Narvas valsts ģimnāzijā un iestājas RPI Ķīmijas nodaļā.

Vasarā, pavadot brīvdienas tēva mājās, viņš pagastnamā lasa lekcijas par nesadalītā purva nosusināšanu, kuru vietējās saimniecības izmantoja ganībām. Studijas P. Nomals beidz 1910. gadā ar diplomdarbu krievu valodā – «Superfosfāta rūpnīcas projekts no Podoļskas fosforītiem ar izdalījušos gāzu utilizēšanu».

Pēc augstskolas beigšanas P. Nomals apprecas ar skolotāju Emīliju Pētersoni, iegūstot uzticamu dzīvesdraugu. 1911. gadā viņiem piedzimst dēls Magnuss, kas vēlāk kļūst par arhitektu. 1912. gadā P.

Nomals kļūst par Krievijas Zemkopības ministrijas Baltijas Domēnu valdes hidrotehniskā biroja Purvu un kūdras pētīšanas laboratorijas vadītāju. Līdztekus viņš darbojas Rīgas Valsts tehnikuma priekšteces – Rīgas Būvtehnikas sabiedrības – Politehniskajos kursos par tehnisko priekšmetu skolotāju.

Pirmā pasaules kara laikā 1916. gada vasarā P. Nomali iecēla par Ziemeļfrontes hidrotehnisko darbu laboratorijas vadītāju. P. Nomaļa komandējuma laikā uz Petrogradu īsi pirms Oktobra revolūcijas vācieši ieņēma Pleskavu, kur atradās viņa laboratorija un ģimene. Petrogradā viņš piedalījās vairākās sanāksmēs, kur uzstājās V. I. Ļeņins, kas risināja vitāli svarīgus kūdras izmantošanas jautājumus, jo jaunā padomju republika bija nošķirta no Donbasa oglēm un Baku naftas.

1918. gadā, sabrūkot vācu frontei, P. Nomals atgriezās Pleskavā, bet no turienes ar ģimeni karā nopostītajos Sēlpils «Pliekšānos».

1919. gadā īsajā padomju varas pastāvēšanas laikā P. Nomals strādāja Rīgā – Zemkopības tautas komisariātā par Purvu nodaļas vadītāju un Latvijas Augstskolas organizēšanas komisijas locekli un mācībspēku.

Pēc Latvijas pagaidu valdības atgriešanās Rīgā, kad 1919. gada 11. jūnijā darbu atsāka Latvijas Augstskolas atjaunošanas komisija, P. Nomals piedalījās tajā kā Zemkopības ministrijas pārstāvis. Viņš kļuva par vienu no pirmajiem Lauksaimniecības fakultātes mācībspēkiem, izveidoja Purvu mācību un purvu izmantošanas katedru. No 1919. gada līdz 1923. gadam fakultātē izpildīja docenta, bet no 1923. gada – vecākā docenta pienākumus. Līdztekus tam no 1920. līdz 1921. gadam viņš bija Latvijas Universitātes prorektors studentu lietās, bet no 1922. līdz 1924. gadam un no 1932. līdz 1934. gadam – Lauksaimniecības fakultātes dekāns. 1930. gadā viņš aizstāvēja doktora disertāciju «Ūdens, minerālvielu un slāpekļa vairums Latvijas purvos», ieguva agronomijas doktora grādu, un viņu ievēlēja par profesoru.

Profesora P. Nomaļa lekcijas bija labi sagatavotas ar plašu izziņas materiālu.

Lasīja viņš paklusi, raudzījās, lai studenti lekcijas nenokavētu, nesarunātos, bet klausītos uzmanīgi. Dažkārt studentus ieveda savos apartamentos. Nelielajā krēslainajā istabiņā atradās profesora sakrātais un izveidotais Purvu un kūdras muzejs. Te uzskatāmā veidā bija parādīta purva attīstība, purvu tipi, kūdras ieguve un pārstrāde. Ar lielu rūpību un mīlestību profesors cilāja un rādīja dažādus purva nogulumus un kūdras paraugus. Viņa vadītajā laboratorijā, kurā praktiskie darbi bija obligāti lauksaimniecības un mežkopības studentiem, valdīja priekšzīmīga kārtība. Profesors asistenta pavadībā apstaigāja studentus, apvaicājās par darba gaitu, deva norādījumus.

Studentu atmiņās P. Nomals palicis kā

7 ļoti nopietns, darbīgs un laipns cilvēks.

Fakultātes sarīkojumos bijis mazāk runīgs nekā viņa kolēģi. Viņš kopā ar profesoriem Pēteri Kulitānu un Pēteri Delli izveidoja muzikālo trio: bass, vijole, klavieres. Programmā bija E. Dārziņa P. Čaikovska un L. Bēthovena skaņdarbi, kurus atzinīgi uzņēma klausītāji.

Ar Zemkopības ministrijas atbalstu P. Nomals veica sistemātisku Latvijas purvu izpēti. Lauku darbos zondēja purvus, noņēma paraugus, sastādīja plānus, laboratorijas darbos analizēja paraugus, sastādīja purvu aprakstus un rezultātus apkopoja publikācijās. Iegūtie materiāli bija ietverti trīs lielās monogrāfijās. 1937. gadā iznāca «Kurzemes purvu apskats», «Zemgales purvu apskats» – 1939. gadā, bet «Latgales purvu apskats» – 1943. gadā.

Tajos var atrast ziņas par 1149 purviem.

Par katru purvu sniegtas šādas ziņas: platība, kūdras slāņa dziļums, kūdras botāniskais raksturojums, sadalīšanās pakāpe un pelnu procentuālais sastāvs.

Par darba rezultātiem P. Nomals referējis Latvijas inženieru, agronomu un kultūrtehniķu kongresos. Sevišķi nozīmīga bija viņa uzstāšanās Pasaules enerģijas krājumu konferencē 1928. gadā Londonā, kur viņš nolasīja referātu angļu valodā «Kūdras purvi Latvijā un kūdras kā kurināmā lietošana». Viņa pētījumi par Latvijas purviem un to bagātībām apbalvoti ar vairākām Krišjāņa Barona fonda un Kultūras fonda prēmijām.

Pēc P. Nomaļa datiem, 1926. gadā kūdra galveno enerģijas resursu veidu bilancē ieņēma pēdējo vietu – 1,9%. Visvairāk patērēja malku (46,4%), importētās akmeņogles (45,2%) un ūdens enerģiju (6,5%). Uz P. Nomala norādījumu, ka purvi pēc mežiem ir republikas svarīgākais enerģijas avots, sekoja replika: «Kas tas par enerģijas avotu, kurā ūdens ir 95%?» Tomēr, pateicoties viņa pētījumiem, valdība aizvien vairāk pievērsa vērību kūdrai. Trīsdesmito gadu otrajā pusē nodibināja akciju sabiedrību «Kūdra», kas Slokā – Kūdrā –, Kūkās un Daugavpils tuvumā ieguva kurināmo kūdru, bet Plocē pie Liepājas, Salaspilī un Līvānos – pakaišu kūdru.

Savus pētījumus par purviem un kūdru P. Nomals varēja izvērst plašāk, kad 1936. gadā nodibināja Zemes bagātību pētīšanas komisiju, kas 1939. gadā pārtapa par Zemes bagātību pētīšanas institūtu, kur viņu piesaistīja par konsultantu.

1937. gadā viņš Latvijas Kredītbankas uzdevumā apmeklēja Padomju Savienību, Īriju, Dāniju un Vāciju, lai noskaidrotu kūdras rūpniecības stāvokli Eiropā.

Savā atskaites ziņojumā viņš uzsvēra, ka Latvijā jāsāk frēzkūdras ražošana, kombinējot to ar elevatormašīnas un bagarkūdras ražošanu.

1940. gadā, nodibinoties padomju varai, P. Nomals kļuva par Latvijas Valsts universitātes zinātņu prorektoru.

Turpinājās pētījumi kūdras izmantošanas jomā. Ne mazāk svarīga kūdra kā

8

INFORMĀCIJA

ZB piedāvā Wiley InterScience piedāvā izdevniecības John Wiley & Sons, Inc. pilna teksta zinātniski recenzēto žurnālu kolekciju, kas aptver sekojošas zinātņu nozares: datorzinātnes; inženierzinātnes; bizness; ķīmija; zemes un vides zinātnes; matemātika un statistika; fizika un astronomija; dzīvības zinātnes; polimēri un materiālzinātne; sociālās zinātnes u. c. www adrese: http://www3.interscience.wiley.com Datu bāze ir pieejama no visiem Centrālās bibliotēkas un filiālbibliotēku, kā arī RTU datortīklā reģistrētājiem datoriem līdz 31.12.2006. Lietotājvārds un parole nav nepieciešami.

Mēbeļu dizaina un izvietojuma skiču konkurss Aicinām studentus piedalīties RTU Zinātniskās bibliotēkas centrālās ēkas Ķīpsalas ielā 10 lasītavas/abonementa interjera un mēbeļu dizaina un izvietojuma projekta skiču konkursā.

Tā ir iespēja pašiem radīt modernu, funkcionālu, studentisku vidi, kurā ērti izmantot bibliotēkas pakalpojumus, studēt un atpūsties.

Skiču konkursā jāizplāno lasītāju apkalpošanas zonas mēbeļu, brīvpieejas plauktu, lasītāju galdu, interneta apkalpošanas, datorgaldu un atpūtas zonas mēbeļu formas, modifikācijas iespējas, krāsas un izvietojums telpā.

Konkursa uzvarētājam: 1) morāls gandarījums; 2) prēmija no RTU Zinātniskās bibliotēkas – Ls 200.

Plašāku informāciju, telpas plānu un bibliotēkas tehniskos pamata normatīvus varat saņemt pie APF prakt. docenta Uģa Bratuškina un Andras Ulmes.

Konkursa darbu iesniegšanas termiņš – 2006. gada 12. oktobris. Skices iesniegt prakt. docentam U. Bratuškinam vai A. Ulmei.

Kontaktpersona bibliotēkā – direktores vietniece ASD Ilga Neija, tālr. 7089381, 29404166.

Seminārs APF studentiem Aicinām APF studentus, kurus interesē informācija par studiju un stipendiju iespējām ārzemju augstskolās, apmeklēt informatīvu semināru 19. septembrī plkst. 11.50 APF dekanāta vestibilā.

Seminārā pagājušā gada «SOCRATES» programmas stipendiāti pastāstīs par savu ārzemēs gūto pieredzi, bet Starptautisko attiecību centra darbinieki informēs par piedāvātajām stipendiju programmām, kā arī pieteikšanās noteikumiem un termiņiem.

Zinātnisko darbu konkurss par Rīgas ilgtspējīgu attīstību Rīgas ilgtspējīgas attīstības centrs «Agenda 21» izsludina ikgadējo studentu zinātnisko darbu konkursu par Rīgas ilgtspējīgu attīstību.

Konkursa mērķis: Latvijas augstskolu studentu iesaistīšana Rīgas ilgtspējīgas attīstības tendenču izpētē un analīzē, aktuālo vides problēmu apzināšanā.

Konkursa tēmas: Rīgas ilgtspējīga attīstība; pilsētas aktuālās vides problēmas un to iespējamie risinājumi; vides tehnoloģijas; pilsētas kultūrvide; pilsētas dabas vide.

Studentu zinātniskos darbus konkursam var pieteikt Latvijas augstskolu katedras vai nodaļas, zinātnisko darbu vadītāji vai to autori.

Darbi iesniedzami personiski vai pa pastu drukātā un elektroniskā formātā līdz 2006. gada 13. oktobrim Rīgas ilgtspējīgas attīstības centrā «Agenda 21» Vecrīgā, Jāņa ielā 10.

Konkursa noslēgums un uzvarētāju apbalvošana notiks 2006. gada decembrī.

Ar konkursa nolikumu, pieteikuma anketu un sīkāk ar projektu var iepazīties interneta mājaslapā www.agenda21riga.lv vai Rīgas ilgtspējīgas attīstības centrā «Agenda 21». Tālrunis: 7037072, e-pasts: sanita.jankovska@riga.lv.

Austrijas ražošanas uzņēmums Latvijā meklē inženieri konstruktoru ar specializāciju metālapstrādē Pamatprasības: • augstākā vai nepabeigta augstākā tehniskā izglītība; • pieredze darbā ar datorprojektēšanas sistēmām («Cadkey», «Unigraphics»); • vācu vai angļu valodas zināšanas (abu valodu zināšana ir priekšrocība).

Piedāvājam: •darbu stabilā uzņēmumā ar augstiem kvalitātes standartiem; • iespējas pašrealizācijai un kvalifikācijas izaugsmei; • komunikablu darba vidi; • konkurētspējīgu atalgojumu; • stabilas sociālās garantijas un speciālas priekšrocības.

Pieteikumu un CV lūdzu sūtīt uz e-pastu info@vaeriga.lv vai faksu 7134147 līdz 2006. gada 25. septembrim.

No RPI studenta līdz LU prorektoram kurināmais bija vācu okupācijas laikā.

P. Nomals 1943. gadā publikācijā «Skats Latvijas kūdras rūpniecībā» rakstīja: «Patlaban veic mēģinājumus pusrūpnieciskā veidā termoķīmiski iegūt no kūdras un sapropeļa darvu un to tālāk pārstrādāt benzīnā, eļļās un parafīnā.»

Tas šķita daudzsološi. Benzīns vācu kara mašinērijai trūka. Pētījumi pasargāja jaunos inženierus no iesaukšanas vācu armijā. Tomēr 1944. gadā, kad kara darbība pārsviedās uz Latviju, viņus mobilizēja, ieskaitot P. Nomala vienīgo dēlu Magnusu. 1944./45. gada ziemā dēls no ievainojumiem nomira Ventspils hospitālī. Pēc kara P. Nomals pārapglabāja dēla mirstīgās atliekas Rīgas Meža kapos.

Kara beigās un pirmajos pēckara gados,

kad Rīgā atkal plīvoja sarkanais karogs, P. Nomals vadīja Purvu katedru un no 1944. līdz 1946. gadam bija Latvijas Valsts universitātes prorektors. Viņa skolnieks un līdzstrādnieks Kazimirs Vanags atceras: «Pie viņa kabinetā pāris reizes nedēļā apmetās arī profesors Augusts Kirhenšteins, kurš Lauksaimniecības fakultātes telpās lasīja lekcijas mikrobioloģijā. Telpas bija aukstas, abi ar mēteļiem uz pleciem, sildoties ar karstu kafijas tasi, pārrunāja topošās Zinātņu akadēmijas jautājumus.»

1946. gada februārī no Zemes bagātību pētīšanas institūta Kūdras nodaļas izveidoja Latvijas PSR ZA Purvu institūtu, kas iemitinājās Kronvalda bulvārī 1, līdzās P. Nomaļa telpām. Par institūta direktoru kļuva docents Arturs Ziņģītis,

2006. gada 14. septembris

bet P. Nomals palika strādāt par katedras vadītāju.

1949. gadā P. Nomaļa veselība krasi pasliktinājās. Aiziet no mājām Strēlnieku ielā uz darbu kļuva aizvien grūtāk, pusceļā bija jāapsēžas uz soliņa Kronvalda parkā.

Slimība profesoru piesaistīja pie gultas.

Pēdējās dzīves nedēļās viņš aicināja pie sevis līdzstrādniekus, lai aprunātos, pateiktos par darbu, būtībā – atvadītos.

Līdz beidzamajam brīdim viņš domāja par darbu. «1949. gada 8. novembrī P. Nomals jutās ļoti slikti,» stāsta viņa radiniece skolotāja M. Nomale. «Es steidzos viņa kabinetā pie tālruņa, lai izsauktu ārstu. Viņš norūpējies sauca: «Neko neaiztieciet uz rakstāmgalda, tur viss sakārtots darbam.» Viņš šķīrās no mums rītausmā.»

P. Nomali neizvadīja no Latvijas Universitātes Lielās aulas, kur parasti atvadījās no nopelniem bagātiem profesoriem un kā tas pienāktos universitātes dibinātājam un prorektoram. Tam šķērslis bija mācītāja pieaicināšana. P. Nomali izvadīja no sēru nama Strēlnieku ielā 11 3. dzīvokļa. Sēru procesijā pirmie gāja Zemes bagātību pētīšanas institūta agrākais direktors Antons Kursišs un profesors Pēteris Konrāds un nesa P. Nomaļa ordeņus. Atvadu vārdus teica Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents un P. Nomaļa draugs profesors Pauls Lejiņš.

Aizgājēju guldīja Meža kapos blakus dēlam Magnusam.

Kopš profesora P. Nomaļa dzīves gaitām aizritējis vairāk nekā pusgadsimts, bet palicis viņa mūža devums, kas dzīvo līdzi tautai, līdzi laikam.

9

STUDENTU LAPA

2006. gada 14. septembris

Kas jāzina katram pirmā kursa studentam?

Pārmaiņas, jauni izaicinājumi un jauni draugi. Tāda izskatās universitāte pirmā kursa studentiem.

Veiksmīgāk iejusties RTU vidē jaunajiem studentiem palīdzēs savas fakultātes studentu pašpārvaldes vadītājs. Pie šā cilvēka var vērsties ar saviem jautājumiem, kas saistīti ar studiju procesu, kā arī – ja radušās neskaidrības par

universitātes sistēmu, un viņš palīdzēs atrisināt radušos problēmu. Taču tas nav vienīgais, kāpēc būtu vajadzīgs doties pie fakultātes studentu pašpārvaldes vadītāja. Ja esi darbojies arī skolas pašpārvaldē vai tev patīk organizēt pasākumus, tad droši vari pievienoties pašpārvaldes komandai. Šeit tu viens no pirmajiem iegūsi informāciju par gaidāmajiem

RTU pasākumiem. Ilgāk darbojoties pašpārvaldē, ir iespējams iegūt pieredzi projektu plānošanā, rakstīšanā un realizēšanā, kā arī daudz dažādus sadarbības partnerus gan no fakultātes un RTU vadības, gan arī no Latvijā pazīstamiem uzņēmumiem. Jāpiebilst, ka fakultāšu studentu pašpārvaldes un RTU Studentu parlaments piedāvā vienreizējas iespējas

piedalīties dažādās kultūras apmaiņas programmās un starpaugstskolu projektos.

Viens no pirmajiem pasākumiem, kurā pirmā kursa studentus aicinu piedalīties, ir Aktīva skola Īvandē. Šis pasākums ļauj izpausties studentu iztēlei, iepazīt citu fakultāšu studentus, kā arī lieliski pavadīt laiku. Arī šogad tiks piedāvāta iespēja doties turp, tāpēc izmantojiet to!

Nākamreiz uz Īvandi varēsi doties tikai kā organizators.

Nāc un darbojies pašpārvaldē!

KRISTĪNE

«Dažādībā spēks, veiksme un uzvara!»

Ar šādu moto četras meitenes no RTU četrām dažādām fakultātēm – Aija Jansone (TMF), Zane Grigale (MLĶF), Sandra Bartuseviča (EEF) un Velga Balode (IEF) – kā «Tehniskās kaprīzes» sāka cīņu par 1000 latus lielām stipendijām.

Laikraksts «Dienas Bizness», sākot jaunu un vēl nebijušu projektu «Studentu klubs», marta beigās izsludināja konkursu studentiem, ko laikraksts organizēja sadarbībā ar konsultāciju uzņēmumu «KPMG Baltics» un farmācijas uzņēmumu «Grindex». Konkurss norisinājās divās kārtās. Pirmās kārtas uzdevums studentu komandām bija rakstīt biznesa plānus, prezentējot savu lielisko biznesa ideju. Darbi tika vērtēti pēc vairākiem kritērijiem: oriģinalitāte, vai ieceri ir iespējams īstenot un vai tā ir dzīvotspējīga, cik nozīmīga tā būs Latvijas tautsaimniecībā.

Piecas komandas (no 64), kas saņēma

��� �������� ������

augstāko žūrijas vērtējumu, piedalījās otrajā kārtā, kur meklēja risinājumu kādai problemātiskai situācijai no kāda slavena alus ražotāja ne tik senas vēstures.

Uzdevumu veidoja dati, apraksts un jautājumi. Mums bija jāidentificē galvenā problēma, jāizvēlas risinājums, jāprognozē sekas, jāizveido prezentācija un tas viss jāizklāsta žūrijai.

Mēs, RTU komanda «Tehniskās kaprīzes», jau pagājušajā vasarā visas četras ļoti veiksmīgi sastrādājāmies un sadraudzējāmies Polijas laukos, viesu namā «Camp-Rodowo» ES kultūras apmaiņas programmas ietvaros, kur kopā ar vēl septiņiem studentiem no RTU ļoti veiksmīgi prezentējām Latviju un savu augstskolu. Sajutāmies kā komanda un turpinājām sadarboties arī pēc šīs nometnes. Kad marta beigās plašsaziņas līdzekļos parādījās reklāma par konkursu, Aija (Aijonis) to uzgāja pirmā, un mēs, protams, bijām ar mieru, jo vienmēr esam gatavas jauniem izaicinājumiem. Pats grūtākais uzdevums bija oriģinālas idejas atrašana un biznesa plāna rakstīšana, jo iepriekš neko tādu nebijām darījušas un mūsu vienīgais ekonomists tajā laikā bija Ungārijā. Bet pēc vairākām negulētām naktīm biznesa plāns bija gatavs nosūtīšanai uz redakciju.

Pašas to visu sākumā uztvērām tikai

������

�����

Laikam jau basketbols un pludmales volejbols, k� ar� dejo�ana un meitenes.

kā pieredzi biznesa plāna rakstīšanā, un, tā kā vairākums dalībnieku bija ar ekonomisko izglītību, uz neko daudz necerējām. Bet brīnumi tomēr notiek, un mēs ar savu biznesa plānu «Vēža diagnostikas centrs «Cancel Cancer»» pirmajā kārtā sev priekšā palaidām tikai Valsts 1. ģimnāzijas absolventu komandu «Pirmie» ar biznesa ideju – «Laukā nelej – biodīzeļa ražošana no lietotas cepamās eļļas». Pēc dažām nedēļām sekoja fināls. Neviena no mums agrāk nebija veikušas tāda veida uzdevumu, bet visa konkursa gaitā caur smiekliem un uztraukumiem tomēr ticējām savai dažādības unikalitātei.

Fināls pagāja ar šausmīgā steigā veiktu uzdevumu, lielu adrenalīna devu un veiksmīgu prezentāciju. Jā, mūsu dažādībā ir spēks, veiksme un sudraba medaļa. Arī kopvērtējumā palikām otrajā

Man pat�k pagul�t, ce�ot un pavad�t laiku kop� ar sev m��iem cilv�ci�iem!

� � � � �

����

vietā, kas bija vispār necerēts iznākums.

Ieguvām «Hewlett Packard» digitālo fotokameru un vēl dažādas balvas.

Bet lielākais ieguvums šajā konkursā, protams, bija pieredze, jauni darba piedāvājumi, žūrijas atzinība un apbrīns, kā meitenes no tik dažādām nozarēm var iegūt tik labus rezultātus ekonomiskā konkursā. Ieguvām vēl lielāku ticību sev un pārliecību, ka cilvēki ar radošu domāšanu un minimālām zināšanām var paveikt vairāk nekā paši domā un citiem liekas. Vēl ilgi nespējām noticēt pašas sev, bet prieks bija neviltots, jo mums vēl ir uz ko tiekties – zeltu nākamreiz!

Meklējiet un nepalaidiet garām tādas izdevības, jo tieši šādos konkursos var iegūt tādu pieredzi un kontaktus, kādus nekur citur iegūt nebūtu iespējams!

ZANE GRIGALE, MLKF

Hobiji?! – Slaloms, j��anas sports, zirgi un dejot trakas dejas!

Brauk�ana ar v�ja d�li, mak��er��ana... mmm... teniss, k� ar� pat�k braukt ar riteni!

Paskat, cik m�s visi esam da��di, kaut ar� stud�jam vien� fakult�t�! Mums katram ir savas domas, sap�i un hobiji – br�v� laika mirk�i, kurus pavad�m t�, k� � t�k. Un tas neb�t nav viss, jo m�su (EEF studentu) ir daudz! ������ Linda, EEF

10

STUDENTU LAPA

2006. gada 14. septembris

Latvijas studentu «Līderu forums»

ZANE GRIGALE, MLĶF «Līderu forums» (LF) ir ikgadējs pasākums, kuru rīko Latvijas Studentu apvienība (LSA), pulcējot Latvijas aktīvākos studentu, lai kādā no augusta nedēļas nogalēm dotos ārpus pilsētas kņadas un iegūtu jaunas zināšanas, diskutētu par studentiem svarīgiem jautājumiem, LSA pamatnostādnēm un nākotnes vīzijām Lat-

vijas studentijā, iepazītos un, protams, arī atpūstos. LF mērogu ziņā ir lielākais šāda veida pasākums studentiem Latvijā. Šogad LF norisinājās no 17. līdz 20. augustam starp mežiem, ezeriem, dīķīšiem un lapsenēm tūrisma un atpūtas kompleksā «Meža salas».

17. augusta rītā bija pamanāma neparasta rosība krastmalā pie prezidentes pils, kur pulcējās jaunie līderi, lai dotos

pretī nezināmajam un pierādītu arī pārējiem savas līdera spējas. Līkumojot pa Limbažu rajona ceļiem un neceļiem, dalībnieki tika pamesti ceļa malā, un, pārvarot dažādus šķēršļus, viņiem bija jāatrod apmetnes vieta un savas nolaupītās mantas. Protams, viss beidzās laimīgi, un dalībnieki varēja iekārtoties savā četru dienu mājvietā – šķūnī (jau tikai gulēšana kopā ar vairāk nekā 100 līderiem ļāva prognozēt, ka pasākums būs jautrs – un tā tas arī bija). Pa dienu norisinājās darbs grupās, lekcijas, diskusijas un tikšanās ar augstākās izglītības ekspertiem – esošajiem un bijušajiem augstskolu lektoriem un lielāko politisko partiju pārstāvjiem, arī izglītības un zinātnes ministri Baibu Rivžu. Tika runāts ilgi un daudz par visdažādākajiem jautājumiem izglītībā (par stipendiju koncepciju, motivāciju studēt, pedagoģijas studentu perspektīvām, maģistrantu un doktorantu skaita palielināšanu, valsts prioritātēm izglītībā u.c.). Viena no spilgtākajām nākotnes vīzijām bija LSA prezidenta Ulda Luckāna pretendēšana uz Valsts prezidenta amatu.

Visas četras dienas forumam cauri vijās pirātu tēmas. Vakaros tika veidotas flotes,

izgatavoti karogi. Naktis pagāja, jautri dejojot, dziedot kopā ar muzikantiem, pārvarot nakts trases šķēršļus, meklējot pirātu bagātības, peldoties tumsā, cīnoties ar lapsenēm, dibinot jaunus kontaktus un pikantu sarunu gaisotnē sagaidot rītu pie ugunskura.

Protams, kā neiztrūkstoša studentu pasākuma sastāvdaļa bija arī RTU līderu flote, kas augstu kotējās pirātu sabiedrībā. Mēs ļoti veiksmīgi dibinājām jaunus kontaktus, guvām pieredzi un jaunas idejas, lai šī studiju gada laikā vēl un vēl pierādītu jums, ka ne velti mēs esam līderi!:) Foto: Jānis Košeļevs

Ko ēd students LĪVA, MLĶF SP Ēdiens ir viena no svarīgākajām lietām studenta ikdienā. Runā, ka students ir laimīgs, ja ir izdevies atrast ledusskapī kaut ko vairāk par «sasalušu neko» un paēst vismaz vienu reizi dienā. Bet situācija nemaz nav tik traģiska, ja tikai iemācās garšīgi gatavot ēst, izmantojot pēc iespējas lētākus produktus un ātri pagatavojamus ēdienus. Lai nu kur, bet studenti kojās šo lietu ir apguvuši perfekti.

Tāpēc tev ir iespēja iepazīties ar kojās plašāk lietojamiem paņēmieniem, kā paēst ne tikai vienu reizi dienā.

Ja cilvēkiem uzdotu jautājumu, kurš ēdiens visvairāk raksturo kojās dzīvojošu studentu, tad nešaubos, ka atbilde būtu... pelmeņi.

Cilvēkam, kurš ne reizi nav vārījis pelmeņus kojās, vai nu nav students, vai nezina, kurā vietā veikalā tie atrodas. Tiem, kuri pieder otrajiem, pasaku priekšā, ka tie jāmeklē saldētavas vitrīnās.

Kā tos pagatavot? Vispirms – nelāpi slinkumu, aizej uz veikalu un tos nopērc... Sliktākajā gadījumā tā, starp citu, apvaicājies, vai gadījumā kāds no istabas biedriem neies uz veikalu, un palūdz viņam tos nopirkt. Kad esi ticis pie pelmeņiem, nekrīti panikā, ja tie ir

sasaluši. Tā tam ir jābūt!

Uzvāri katliņā ūdeni, ieber tik daudz, cik varēsi apēst, un vēl tik, lai pietiktu uzcienāt to labo dvēseli, kas tev tos atnesa no veikala.

Tas, ka pelmeņi ir nedaudz uzbrieduši un pacēlušies virs ūdens, liecina, ka tūlīt tiksi pie maltītes. Pieber garšvielas un atstāj, lai tie pavārās pāris minūšu. Tikmēr izmazgā šķīvi, kuru vakar neizmazgāji, un palūdz kādam aizdot krējumu, kuru tu noteikti aizmirsi nopirkt.

Ja gadījumā esi zupu cienītājs, tad ne-

kas nav labāks par vienkāršu buljona zupu. Viss, kas tev ir vajadzīgs, ir divi kartupeļi, burkāni, nedaudz svaigā kāposta un buljona kubiņš.

Uzvāri katliņā ūdeni, pieber NOMIZOTUS un sagrieztus kartupeļus un burkānus. Tad, kad minētās sastāvdaļas jau ir izvārījušās gandrīz mīkstas, pieliec klāt sagrieztus kāpostus. Kad viss ir izvārījies mīksts, tad pieliec klāt buljona kubiņu un nepieciešamības gadījumā citas garšvielas.

Tad, kad studentam gribas sevi pa-

lutināt, viņš maltītei izmanto sieru!

Viens no populārākajiem siera ēdieniem ir makaroni ar sieru. Nosaukums jau pasaka priekšā, ko vajadzēs šā ēdiena pagatavošanai. Tātad atkal esi spiests doties uz veikalu pēc makaroniem un siera.

Makaronu formu un lielumu es atstāju tavā ziņā, bet runā, ka populārākie ir vidēja lieluma radziņi. Tā kā esi students un neko dārgu atļauties nevari, tad šķiet, ka arī sieru ņemsi lētāko. Atkal rodas būtisks jautājums: kā pagatavot šo maltīti?

Uzvāri katlā ūdeni, tad pieber makaronus, kurus vārot neaizmirsti reizēm apmaisīt, ja vien negribi pēc tam tos skrāpēt nost no katliņa dibena. Kad makaroni ir mīksti, uzmanīgi nolej nost ūdeni un liec tos uz sakarsētas pannas. Neaizmirsti nedaudz pieliet eļļu un pielikt garšvielas.

Kad makaroni nedaudz apcepti, paņem rīvi un uzrīvē tiem virsū sieru. Pagaidi, kamēr siers izkūst, un tad aši skrien ar visiem makaroniem uz istabu un aizslēdz istabas durvis no iekšpuses, lai neviens nepamana, ka ēdīsi makaronus ar sieru.

Ja nu tu esi ļoti izvēlīgs students un nevēlies nevienu no minētajiem ēdieniem, tad atceries, ka jebkurā laikā vari vienkārši uzcept kartupeļus. Es domāju, ka man nav jāstāsta, kā to izdarīt.

Foto: Jānis Košeļevs

2006. gada 14. septembris

DITFi vs ETFi

No 25. līdz 27. augustam jau otro gadu DITF studentu pašpārvalde rīkoja nometni pirmkursniekiem «Noraujies no ķēdes», kura notika «Skutēnos» Madonas rajonā. Šogad šī nometne tika rīkota sadarbībā ar ETF studentiem.

Savus kursa biedrus pirmkursnieki pirmo reizi ieraudzīja, satiekoties pie RTU galvenās ēkas. Visur sveši cilvēki, taču tas nebija uz ilgu laiku, jo jau Rīgā pirmkursniekus gaidīja pirmais uzdevums – klīst pa Vecrīgu un censties pierunāt nepazīstamus garāmgājējus iemainīt konfekti «Chupa Chups» pret kaut ko citu. Jāteic, ka daži pirmkursnieki bija gana radoši un veiksmīgi izpildījuši šo uzdevumu – mainoties līdz pat piecām reizēm, ieguvuši gan pildspalvas, gan balonus, gan zīmuļus, pat ādas piekariņu un diezgan vērtīgas šķiltavas.

Arī turpceļš līdz nometnei izvērtās par piedzīvojumu. Organizatori galamērķi turēja noslēpumā, tā radot intrigu un aizrautīgu turpmāku notikumu gaidīšanu. Ceļā pavadītās trīs stundas pagāja ātri, kaut arī vilciens bija pārpildīts un nometniekiem bija jāstāv kājās vai arī jāsēž uz grīdas, paklājot avīzi. Laiks tika aizpildīts gan ar jaukām sarunām un iepazīšanos, gan ar kāršu spēlēm. Pašā nometnē dalībnieki ieradās, kad jau bija pilnīga tumsa. Celt teltis tumsā likās pietiekami ekstrēmi. Vakars kopīgi tika pavadīts pie ugunskura, ēdot vakariņas, dzerot tēju un dziedot dziesmas.

Tikai otrā rītā, izlienot no telts, varēja ieraudzīt skaisto nometnes atrašanās vietu. Diena bija ideāla āra aktivitātēm. Rīts iesākās ar nelielu rīta rosmi un došanos uz svētavotu, kur papildinājām dzeramā

11

STUDENTU LAPA

ūdens krājumus.

Pirmkursniekiem bija iespēja noklausīties lekciju par RTU Studentu parlamenta nozīmi studentu dzīvē, kā arī iespēja iepazīties ar savu fakultāšu studentu pašpārvaldēm un studiju dzīvi fakultātē. Vecāko kursu studenti dalījās pieredzē ar pirmkursniekiem, kā arī kopīgi tika spēlētas dažādas spēles.

Lai būtu iespēja labāk iepazīties, visi dalībnieki tika sadalīti četrās komandās – zilā, zaļā, sarkanā un melnā. Viens no radošākajiem uzdevumiem bija kopīgi izdomāt kāda pasākuma plānu, kura

Vasaras nometne «Noraujies no ķēdes 2006»

budžets ir 1000 latu. Idejas bija dažādas, sākot no laivu brauciena līdz pat greznai ballei, kurā visi puiši būtu tērpušies tradicionālajos skotu svārkos.

Tā kā RTU ir iecienīts sports, tad arī pirmkursnieku komandām bija jāsacenšas netradicionālajā volejbolā – dvieļubolā.

Sīvā cīņā uzvarēja zilā komanda, taču tas jau nebija pārsteigums, jo visi zilās komandas dalībnieki bija ditfi.

Lai parādītu savas tehniskās prasmes, viens no komandu uzdevumiem bija izveidot ierīci, kas pēc iespējas tālāk aizsviestu jēlu olu. Komandām tika pie-

šķirts ekipējums – miskastes maisiņš, līmlentes, dakšiņa, kā arī viena demo (izmēģinājuma) ola. Dalībnieki drīkstēja izmantot arī dabā atrodamus materiālus, taču dažas komandas bija viltīgākas un izmantoja arī neatļautus materiālus, piemēram, kurpju auklas, taču tās tika veiksmīgi nomaskētas ar koku zariem un pļavu puķēm, līdz ar to arī konstrukciju dizainam tika pievērsta liela uzmanība.

Taču vistālāk olu aizmeta komanda, kas izveidoja ļoti vienkāršu konstrukciju.

Kulminācija bija vakarā, kad jaunajiem studentiem bija jādodas nakts trasē un jāizpilda uzdevumi, lai Haļavas dievs būtu ar tiem apmierināts. Komandām bija ar kliegšanu jānopūš svecītes, jāveido cilvēku piramīda, jāizlien cauri šķēršļiem, jārāpjas kalnā pilnīgā tumsā, kā arī lamāties drīkstēja tikai latviešu valodā.

Dažai komandai gadījās arī apmaldīties, taču organizētāji sekoja visam līdzi un tālu apmaldīties tumsā neizdevās. Pēc visām dienas aktivitātēm nometnes dalībnieki varēja atgūt spēkus pirtiņā.

Brīvajos brīžos pirmkursnieki iztaujāja vecāko kursu studentus par studiju dzīvi savās fakultātēs, kā arī saņēma daudz vērtīgu padomu, kas noderēs studijās. Lai gan arī trešā diena sākās ar stipru lietu un lija līdz pašai prombraukšanai, nosalušie, izmirkušie nometnes dalībnieki kopumā bija ļoti apmierināti ar šo nometni. Pirmkursniekiem bija lieliska iespēja iepazīties ar saviem nākamajiem studiju biedriem.

Noteikti 1. septembrī, stāvot Ķīpsalā pie kolonādes, viņi nebija vieni, jo bija ieguvuši labus paziņas un draugus.

Foto: Laura Juhansone

VIKTORIJA, DITF

12

SPORTS

RTU šaha sezona

IVARS BĒRZIŅŠ, ILZE BĒRZIŅA, EGONS LAVENDELIS Turpinot gadiem koptās tradīcijas, arī šogad RTU komanda piedalījās nozīmīgākajos Latvijas šaha komandu turnīros. Agrāk par tādu varēja uzskatīt tikai Latvijas komandu čempionātu šahā, kurā tiek noskaidrota spēcīgākā Latvijas komanda, taču kopš 2005. gada klāt ir nācis ne mazāk populārs, bet sastāva ziņā vēl spēcīgāks turnīrs – «Liepājas rokāde», kurā līdzās spēcīgākajām Latvijas komandām piedalās arī mūsu kaimiņu igauņu un lietuviešu labākās komandas. Par to, kā veicās mūsējiem šajos turnīros, pēc kārtas.

Latvijas komandu čempionāts norisinājās maija sākumā, un tajā piedalījās 16 komandas no dažādiem Latvijas novadiem. Atbilstoši komandu dalībnieku vidējam reitingam RTU komandai šogad nomināli bija atvēlēta 5. vieta, jo augstāks reitings bija daudzkārtējiem Latvijas čempioniem «Daugavpils Latgaliešu biedrības» komandai, kā arī vēl trijām spēcīgām komandām, tai skaitā Latvijas Universitātei, ar ko, kā pēdējos gados ierasts, mums ir ļoti sīva spēkošanās, kurā pēdējos gadus esam uzvarējuši.

Protams, mūsējiem pēc pagājušajā gadā izcīnītās ceturtās vietas ne prātā nenāca samierināties ar piekto, tāpēc jau ar pirmo turnīra kārtu pretiniekiem RTU komanda lika manīt, ka šogad cīnīsies par visaugstākā kaluma medaļām. Uzvara pār komandu «Venta» 4,5 : 0,5 jau pēc pirmās kārtas izvirzīja RTU otrajā vietā, tikai par puspunktu atpaliekot no turnīra līderiem – LU komandas, kas savus pretiniekus apspēlēja sausajā – 5 : 0. Tātad jau otrajā kārtā mums bija jātiekas ar LU komandu, kuru, pateicoties mūsu sieviešu galdiņa starptautiskās meis-

tares I. Bērziņas uzvarai, izdevās apspēlēt ar rezultātu 3 : 2, kas, protams, deva morālo pacēlumu turpmākajām cīņām. Trešajā kārtā mums tika ielozēts relatīvi vājāks pretinieks, kuru izdevās uzveikt ar rezultātu 4 : 1, un pēc trešās kārtas ar iegūtajiem 11,5 punktiem no 15 iespējamiem izvirzījāmies dalītā pirmajā vietā. Nākamās divas kārtas mums bija ļoti grūts pārbaudījums, jo bija jātiekas ar abiem turnīra favorītiem «Daugavpils Latgaliešu biedrības» un «Daugavpils šaha un dambretes kluba» komandām, kuru sastāvos spēlē daudzi Latvijas labākie šahisti (E. Ķeņģis, J. Klovāns, A. Luckāns, O. Krivanosovs un citi). Abi šie mači tika zaudēti ar vienādu rezultātu 1,5 : 3,5, lai gan jāteic, ka rezultāti varēja būt arī citādi, ja izšķirīgajos brīžos mūsējiem nebūtu nodrebējusi roka un netiktu zaudētas labākas un pat uzvarētas pozīcijas. Par spīti šiem zaudējumiem, pirms atlikušajām divām turnīra kārtām mēs atradāmies trešajā vietā, par 2 punktiem atpaliekot no otrās vietas un 5 punktiem no turnīra līderiem – Daugavpils komandas. Tikai par puspunktu no mums atpalika LU komanda, bet par punktu – pēc reitinga trešā spēcīgākā komanda «Amatnieks».

Bija skaidrs, ka pēdējās dienas divas kārtas būs ļoti svarīgas un par katru cenu ir jānoturas vismaz trešajā vietā. Sestajā kārtā mums pretī stājās Kuldīgas komanda. Rezultāts 5 : 0, un, pateicoties tam, ka mūsu konkurenti savā starpā cīnījās līdzīgi, tādējādi zaudējot punktus, pirms pēdējās kārtas atkal atgriezāmies otrajā pozīcijā, par 2 punktiem atpaliekot no turnīra līderiem. Ja pēdējā kārtā izdotos izcīnīt vēl vienu sauso, tad, līderiem ciešot neveiksmi, varētu izcīnīt arī zeltu. Otrais no šiem nosacījumiem piepildījās, un Daugavpils komanda cīņu beidza neizšķirti 2,5 :

2,5, kas nozīmēja, ka, iegūstot piecus punktus, mēs esam pirmie. Pirmais no mūsējiem, rādot pārējiem piemēru, punktu guva komandas kapteinis un treneris E. Lavendelis, pēc tam arī I. Bērziņa, Ē. Priednieks un A. Raudive lika saviem pretiniekiem kapitulēt. Diemžēl pēdējā izšķirīgajā partijā mūsu pirmais galdiņš – I. Bērziņš – cieta savu pirmo, bet ļoti sāpīgo zaudējumu turnīrā, līdz ar to komandai tika 23,5 punkti no 35 iespējamiem un otrā vieta, tikai par puspunktu atpaliekot no uzvarētājiem – «Daugavpils Latgaliešu biedrības» komandas – un par 2,5 punktiem apsteidzot trešās vietas ieguvējus «Daugavpils Šaha un dambretes kluba» komandu. Lielisks rezultāts, kas ļauj ar optimismu skatīties uz nākamo gadu, kā arī vēl kāds interesants fakts – iepriekšējo gadu sasniegumi: 8. vieta – 2002. gadā, 2003. gadā 6. vieta, 2004. gadā 4. vieta , 2005. gadā 4. vieta un visbeidzot 2. vieta 2006. gadā.

Individuālie rezultāti pa galdiņiem: 1. Ivars Bērziņš 4 no 7 2. Egons Lavendelis 4,5 no 7 3. Aivars Raudive 6,5 no 7 4. Ēriks Priednieks 4 no 7 5. (sieviešu galdiņš) Ilze Bērziņa 4,5 no 7 Otrs šā gada pasākums – «Liepājas rokāde 2006» – augusta sākumā norisinājās Liepājā. Neoficiāli to varētu dēvēt par mazo Baltijas komandu čempionātu, jo kopā ar labākajām Latvijas komandām tajā piedalījās arī vairākas spēcīgas Lie-

Rīgas Tehniskās universitātes avīze Redaktore Rūta Lapsa.

Reģistrācijas apliecības numurs 0438.

Redakcijas adrese: Kaļķu ielā 1–319, Rīgā, LV–1658.

Tālr. 7089321, 7089023, e–pasts: ji@rtu.lv.

2006. gada 14. septembris tuvas un Igaunijas komandas. Atšķirībā no Latvijas komandu čempionāta, kur komandā spēlē 4 vīrieši un 1 sieviete, Liepājā komandā startē 3 vīrieši un 1 sieviete. Pie vīriešu galdiņiem, kā ierasts, startēja I. Bērziņš, E. Lavendelis, Ē.

Priednieks, sieviešu galdiņu aizņēma Latvijas 2006. gada sieviešu čempione lielmeistare L. Rogule, bet rezervē šoreiz tika pieteikta I. Bērziņa. Lai nogurums neņemtu virsroku, savus spēkus izkārtojām līdzīgi, un 4 komandas dalībnieki dažas kārtas atpūtās, lai pienācīgi sagatavotos nākamajām spēlēm. Vienīgais, kas spēja pieveikt pilnu distanci un uzrādīt lielisku rezultātu – 5,5 no 7 –, bija komandas kapteinis E. Lavendelis. Turnīra sākums šoreiz padevās neveiksmīgs, un pirmajā kārtā – tikai neizšķirts pret Jelgavas komandu. Turpinājumā spējām uzlabot sniegumu un pirms 6. kārtas atkal nokļuvām trešajā pozīcijā, līdzīgi kā pusgadu iepriekš, un uzvara 6. kārtā pār nākamajiem turnīra uzvarētājiem «Svyturis» komandu būtu pavērusi mums lieliskas iespējas uz augstu vietu. Diemžēl nespējām noturēt mača gaitā iegūto pārsvaru 2 : 0, un rezultāts – neizšķirts 2 : 2. Iespējams, citā situācijā tas būtu vērtējams kā labs rezultāts, taču šoreiz, lai turpinātu cīņu par medaļām, mums bija nepieciešama tikai uzvara.

Pēdējā kārtā, lai ierindotos pirmajā trijniekā, bija jāpaveic neiespējamais un jāuzvar pēc reitinga spēcīgākā turnīra komanda «Šahs un Mmats» ar tēvu un dēlu Svešņikoviem priekšgalā. Mačs noslēdzās ar zaudējumu 1,5 : 2,5. Finišā – 17,5 punkti no 28 iespējamiem un piektā vieta 22 komandu konkurencē, kas, protams, nav slikts rezultāts, bet pēc triumfa Latvijas komandu čempionātā bijām cerējuši uz augstāku vietu.

Vasaras mēnešos vairāki RTU komandas dalībnieki piedalījās arī ievērojamos individuālos turnīros. «Liepājas rokādes» laikā norisinājās arī Open turnīrs, kurā piedalījās visi RTU komandas dalībnieki. Labākais rezultāts L. Rogulei: 1. vieta starp dāmām un 7. vieta kopvērtējumā ar 8 punktiem no 11; 15. vietā E. Lavendelis ar 7,5 punktiem.

Piedalījās 178 dalībnieki. Jūlijā Ilze un Ivars Bērziņi piedalījās vienā no lielākajiem Latvijas šaha festivāliem «Mežezers 2006», bet Ēriks Priednieks un Egons Lavendelis piedalījās starptautiskā festivālā «Czech Open 2006» Pardubicē Čehijā. Labāko rezultātu sasniedza Ē. Priednieks, kas izcīnīja uzvaru senioru grupā un 14. vietu ar 7 punktiem no 9 kopvērtējumā B1 turnīrā, kurā bija vairāk nekā 400 dalībnieku. E. Lavendelis ar 6,5 punktiem – 33. vietā.

JI var lasīt internetā: www. rtu.lv.

Makets: Eduards Lapsa.

Druka: SIA Landas.

Metiens 1200 eks.

Redakcijas viedoklis ne vienmēr sakrīt ar rakstu autoru viedokli.

Par publicētajiem faktiem atbild rakstu autori.