Nr 2 15 09 2005

Nr.. 2 (1294) 2005. gada 15. septembris

R Ī G A S

T E H N I S K Ā S

U N I V E R S I T Ā T E S

A V Ī Z E .

I Z N Ā K

K O P Š

0 7 .

0 2 .

1 9 5 9

RTU kļūst par pasaules nozīmes muitas izglītības tīkla dalībnieci EGITA KANCĀNE, Informācijas centra korespondente 8. septembrī RTU, paplašinot sadarbību muitas zinātnes un izglītības jomā, noslēdza sadarbības līgumu ar Pasaules muitas organizāciju (The World Customs Organization), kā arī tika parakstīts nodomu protokols starp divām RTU un Apvienoto Arābu Emirātu Dubaijas Al Zajeda Universitātes struktūrvienībām – RTU Muitas konsultatīvo centru un Dubaijas Al Zajeda Universitātes Starptautisko muitas centru.

RTU ir pirmā augstskola Baltijas reģionā, ar ko Pasaules muitas organizācija slēdz sadarbības līgumu. Pēc RTU Muitas konsultatīvā centra direktora profesora Aivara Krastiņa sniegtās informācijas, pasaulē ir ļoti maz universitāšu, kur tiek piedāvātas akreditētas muitas izglītības programmas. RTU un Dubaijas Al Zajeda Universitāte Apvienotajos Arābu Emirātos ir vienas no retajām, kas šādas programmas piedāvā.

Lai ieviestu muitas specialitāti pasaules izglītības sistēmā un lai izstrādātu vienādus, augstas kvalitātes muitas izglītības standartus, Pasaules muitas organizācija sāk veidot muitas izglītības iestāžu tīklu. Līdz ar sadarbības līguma parakstīšanu RTU kļūst par pasaules nozīmes muitas izglītības tīkla dalībnieci.

Pasaules muitas organizācijas ģenerālsekretārs Mišels Danē norādīja, ka savstarpēja sadarbība uzlabos ne vien Pasaules muitas organizācijas darbību, bet arī paaugstinās abu universitāšu akadēmisko potenciālu – tiks izstrādātas jaunas mācību programmas un standarti.

A. Krastiņš atzina, ka līgums ar Pasaules muitas organizāciju RTU nodrošina unikālu iespēju saņemt un lietot visu šīs organizācijas informāciju par muitas attīstības tendencēm pasaulē. Tas paredz arī Pasaules muitas organizācijas datorprogrammu un tālmācības studiju programmu izmantošanu studiju un muitnieku kvalifikācijas paaugstināšanā. Savukārt līgums ar Dubaijas Al Zajeda Universitāti sniedz iespēju dalīties pieredzē.

Arī RTU zinātņu prorektors profesors Leonīds Ribickis atzina, ka abu šo līgumu parakstīšana RTU Starptautisko ekonomisko sakaru un muitas institūtam (SESMI) palīdzēs kļūt populāram pasaulē un ļaus nodot tālāk mūsu Muitas konsultatīvā centra darbinieku uzkrāto pieredzi.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Galvenās muitas pārvaldes direktors Andis Drulle teica: «Vairāk nekā 10 gadu Latvija ir Pasaules muitas organizācijas dalībvalsts un piedalās pasaules muitas politikas veidošanā. Arī muitas speciālistu apmācība ir viens no mūsu kopējā darba posmiem. Kopš 2004. gada 1. maija, kad, paplašinoties Eiropas Savienībai (ES), Latvija kļuva par ES dalībvalsti, mūsu muitai vēl vairāk

jārūpējas par sabiedrības aizsardzību. Tāpēc muitai nepieciešami izglītoti darbinieki.

No 1500 Latvijas muitas darbiniekiem 75% ir speciālā muitas izglītība, un vairākumā gadījumu muitnieki ir tieši RTU absolventi. Tāpēc mēs atbalstām RTU centienus sniegt kvalitatīvu muitas izglītību un esam gandarīti par to, ka RTU sāk tik plašu starptautisku sadarbību muitas izglītības jomā.»

«Ne par velti saka – muita ir ģimene. Ja vienam no ģimenes locekļiem ir problēmas, problēmas ir visiem,» tā A. Krastiņš. Tāpēc, kļūstot par vienu no pasaules muitas izglītības iestāžu tīkla dalībniekiem, RTU SESMI risinās pasaules mēroga problēmas, veicinot pasaules muitu un universitāšu sadarbību izglītības, kvalifikācijas paaugstināšanas un zinātniskās pētniecības jomās, lai nodrošinātu muitas kapacitātes attīstību.

8. septembrī RTU notika arī viena no pirmajām aktivitātēm – Pasaules muitas organizācijas izveidotās speciālistu darba grupas apspriede, lai 2006. gada sākumā organizētu 1. Pasaules konferenci par muitu un universitāšu sadarbību izglītības, kvalifikācijas paaugstināšanas un zinātnisko pētījumu jomā.

Līgums parakstīts. No kreisās: L. Ribickis, A. Krastiņš, M. Danē. Foto: Eduards Lapsa.

Mūsu galvenā bagātība – studējošie

Tradicionālā pirmskursnieku tikšanās ar RTU vadību Ķīpsalā 1. septembrī.

Foto: Romualds Krontāls.

31. augustā rektors akadēmiķis I. Knēts apsveica visus RTU kolēģus, sākot 2005./ 2006. studiju gadu, tradicionāli atgādinot par pagājušā studiju gadā paveikto un norādot svarīgākos uzdevumus jaunajā studiju gadā. Ievadā rektors iepazīstināja ar mūsu galveno bagātību – studējošo skaitu.

RTU studējošo skaits. Universitātē kopā – 2004. gadā 16 396, 2005. gadā (30.08.2005) 16 898; klātienē kopā – 10 754, 11 026, t. sk. valsts finansēti – 7105, 6829, RTU finansēti – 342, 439, par maksu – 2370, 2844, akad. atvaļinājumā – 937, 914; vakara un neklātienes studijās – 5642, 5872. Valsts finansēto studiju vietu skaita samazinājumu veido 2005. gadā noteiktais daudz mazākais sociālo zinātņu studiju vietu skaits.

Valsts finansēto RTU studējošo skaita sadalījums 2004. un 2005. gadā pa studiju līmeņiem: bakalaurantūrā un profesionālajās studijās – 5593 un 5141; maģistrantūrā – 1298 un 1474; doktorantūrā – 214 un 214; kopā – 7105 un 6829.

Valsts finansēto studentu skaits LU, RTU un Latvijā pa studiju līmeņiem.

2004. gadā: bakalaurantūrā un profesionālajās studijās – 3920, 5593 un 20 907; maģistrantūrā – 1330, 1298 un 3773; doktorantūrā – 264, 214 un 823; kopā – 5514, 7105 un 25 503. 2005. gadā: bakalaurantūrā un profesionālajās studijās – 3908, 5141 un 19 974; maģistrantūrā – 1330, 1474 un 4071; doktorantūrā – 264, 214 un 826; kopā – 5514, 6829 un 24 871.

2

INFORMĀCIJA

2005. gada 15. septembris

Mūsu galvenā bagātība – studējošie Plānotais un faktiskais valsts finansēto RTU absolventu skaits 2003., 2004. un 2005. gadā. Bakalauri un inženieri: plāns – 1609, 1490 un 1217, faktiski – 1736, 1498 un 1349; maģistra akadēmiskās studijas beigušie: plāns – 307, 570 un 443, faktiski– 311, 589 un 419; zinātņu doktori plāns – 19, 39 un 26, faktiski – 19, 20 un 10. 2005. gada skaitļi vēl mainīsies, jo šie raksturo stāvokli augustā.

2005. gada uzņemšana. Rektors izteica gandarījumu par palielinājušos konkursu šā gada uzņemšanā un pateicās par intensīvo darbu visiem Uzņemšanas komisijas darbiniekiem. Rektors atzīmēja MLĶF aktivitātes savas nozares propagandā, pateicoties kurām pēc vairāku gadu reflektantu trūkuma uzņemšanas plāna izpildei šogad pamatstudijās bija labs konkurss. Dokumentu noformēšana bija izveidota telpiski kompaktāk, studenti ļoti aktīvi un atraktīvi darbojās Konsultāciju birojā.

Uzņemtie pamatstudiju 1. kursā 2005. gadā: APF – uzņemti valsts budžeta finansētajās studiju vietās 20 (plāns 20), uzņemti par maksu 28 (uzņemti par maksu 2004. g.

20); BF – 152 (151), 257 (153); DITF – 337 (329), 12 (11); EEF – 208 (202), 32 (4); ETF – 277 (274), 17 (3); IEF – 140 (140), 442 (157); TMF – 314 (314), 59 (3); MLĶF – 161 (156), 33 (–); VI – par budžetu nav, 62 (57); Daugavpils fil. – 110 (110), 9 (8); Liepājas fil. – 67 (67), 51 (–); Ventspils fil. – 23 (23), 3 (–); RTU kopā – 1809 (1786), 1005 (416).

Rektors atgādināja, ka par studentiem jācīnās, tāpēc jau ar 9. klašu skolēniem jāsāk sarunas par viņu nākotnes perspektīvām un savukārt jaunajiem studentiem aktīvāk jāpalīdz iejusties universitātē.

Pozitīvas izmaiņas nakotnē būs ieviestas centralizēto eksāmenu sarakstā: jākārto pieci eksāmeni: obligātie – latviešu valoda, svešvaloda, matemātika; izvēles – dabas zinības (fizika vai ķīmija, vai bioloģija); vēsture.

RTU finanses. Finansējums RTU ir palielinājies, jo kopš pagājušā gada saņemts darba algu pieaugums.

Studiju jomas koeficienti 2004., 2005. un 2012. gadā: inženierzinātnēs – 1,94, 2,06 un 2,9; dabas zinātnēs – 2,16, 2,29 un 3,2; sociālās zinātnēs – 1,08, 1,12 un 1,4; skolotāju izglītībā – 1,22, 1,28 un 1,7; vides aizsardzībā – 1,24, 1,31 un 1,8.

RTU saņemtās valsts budžeta dotācijas latos: 2001. g. – Ls 6 152 553; 2002. g. – Ls 6 770 927; 2003. g. – Ls 7 735 815 + 55 620 (doktorantūras atbalstam Ls 60 uz katru doktorantu); 2004. g. – Ls 8 052 810 + 122 400 + 1 078 963 (algu paaugstinājums no 01.09.2004.); 2005. g. – Ls 11 346 670 + 128 400.

2005. gadā saņemtie papildu finansējumi no valsts budžeta dotācijas: ugunsgrēka signalizācijas iekārtošanai – Ls 59 000; RTU peldbaseina ventilācijas sistēmai – Ls 25 800; datortehnikas iegādei fiziķiem un matemātiķiem – Ls 10 000; zinātniskās darbības veicināšanai – Ls 140 000, kas daudzus gadus nav saņemti. Finansējuma palielinājums ļauj cerēt, ka izdosies mācībspēku saimi papildināt ar gados jaunu maiņu.

RTU mācībspēku skaits 2005. gada 1. septembrī: valsts profesori – ievēlēti 94 (pilnai slodzei atbilst 88), ar līgumu 12; asoc. profesori – 90 (78); docenti – 174 (138).

Mācībspēku minimālās algas no 2004. gada 1. septembra: profesora – Ls 504; asoc. profesora – Ls 403; docenta – Ls 323; lektora – Ls 258; asistenta – Ls 206.

Joprojām trūkst tehniskā mācību palīgpersonāla, jo viņiem paredzētā nauda aiziet mācībspēkiem.

Līdzšinējās grūtības ar finansēm izveidojušas situāciju, ka palīgpersonāla praktiski gandrīz vairs nav. Šo situāciju ir jāsteidz labot, jo pašreizējās iespējas ļauj iegādāties mācību laboratorijām modernu aparatūru, kas prasa attiecīgi sagatavotu apkalpojošo personālu.

ES un valsts piešķirtais papildu finansējums Finansējums no ES struktūrfondiem (2004.–2006.): doktorantūras studiju atbalstam kopā Ls 1 877 642, t. sk. 2004. gadā izlietoti Ls 60 831, 2005. gadā plānots izlietot Ls 810 400; 2006. gadā plānots izlietot Ls 1 006 411; zinātniskās aparatūras iegādei kopā Ls 2 115 880, t.sk. 2004. gadā TMF un EEF: izlietots Ls 708 110 + Ls 63 331; 2005. gadā plānots izlietot DITF un ETF Ls 506 180; 2006. gadā plānots izlietot BF un MLĶF Ls 901 600.

Tikšanās ar rektoru I. Knētu 31. augustā. Foto: Eduards Lapsa.

Finansējums dalībai dažādos projektos: PHARE finansētie projekti: 1. Elektronikas un elektrotehnikas attīstības centra izveide – 900 000 EUR; 2. Rīgas Biomateriālu inovāciju un attīstības centra izveide – 2 129 600 EUR; 3. Baltijas jūras reģiona sadarbības programma Latvijai (Galileo) – 46 400 EUR ES 6. ietvarprogrammas projekti (2004.–2006.): kopā 17 projekti par kopējo RTU finansējumu 2 587 445 EUR (RTU pašlaik saņemtā summa – 632 751 EUR).

Projektu vadītāji: R. Rikards – 7 projekti; L. Ribickis – 2 projekti; L. Novickis – 2 projekti; pa 1 projektam – A. Krasņikovs, A. Kapenieks, J. Dehtjars, V. Pavelko, G. Jākobsone, J. Zicāns.

Citi projekti: 105 LZP finansēti projekti un programmas ar kopējo finansējumu aptuveni Ls 400 000; līgumdarbi par summu Ls 650 000; saistībā ar ES Erasmus programmu RTU gadā saņem 123 000 EUR. ES un valsts finansēta nacionālā programma RTU telpu renovācijas pasākumi un studiju vietu modernizācija inženierzinātņu un tehnoloģiju jomā: kopējais finansējums: Ls 1 954 690, t. sk. remontdarbiem – Ls 1 444 234, aparatūrai Ls 510 456. 2004. gadā remontdarbiem izlietots Ls 165 066, aparatūrai – Ls 35 772. 2005. gadā plānots izlietot: remontdarbiem – Ls 576 000, aparatūrai – 222 210. 2006. gadā plānots izlietot: remontdarbiem – Ls 703 168, aparatūrai – Ls 252 474.

Rektors pateicās vietniekam saimnieciskā darbā A. Rubenim par aktīvo darbību ES struktūrfondu apgūšanā un remontdarbu organizēšanā.

Citi šā gada remontdarbi: IEF 7. korpusa atjaunošanas otrā kārta Meža ielā; RTU bibliotēkas jumta nomaiņa; jaunu telpu izveide Lomonosova ielas bibliotēkai (TMF TMTI un AI); logu nomaiņa kopmītnēs Āzenes ielā (150 gab.) un Burtnieku ielā (50 gab.); stāvvada un atbilstošās santehnikas nomaiņa Āzenes 22. Īpašumu problēmas. Joprojām IZM valsts īpašumus nenodod augstskolām īpašumā.

Universitātei jāievēro IZM izstrādātie telpu izīrēšanas noteikumi: telpas var izīrēt ne ilgāk kā uz trim gadiem un jālieto jaunā tipveida līguma forma; jāizīrē vismaz par 5 līdz 7 Ls/kv.m; visi īres līgumi vispirms jāsaskaņo IZM Saimnieciskās vadības dienestā.

Mūsu uzdevumi tālākai attīstībai ❏ Izstrādāt RTU darbības galvenos stratēģiskos virzienus nākamajiem pieciem gadiem: nodrošināt kvalitatīvu studiju procesu, t. i., pilnvērtīgi izmantot studiju laiku, sagatavot augstvērtīgas lekcijas, laboratorijas darbus un projektus, organizēt lietderīgus praktiskos darbus, sniegt pētniecības iespējas, panākt studiju materiālu pieejamību; celt mācībspēku kvalifikāciju, piesaistīt gados jaunus mācībspēkus; pilnveidot RTU finanšu uzskaiti; izstrādāt RTU teritoriālā kompleksa izveides projektu. ❏ Turpināt samazināt lielo studiju programmu skaitu. ❏ Veidot mūsdienīgas un lietderīgas studiju programmas, kas būtu pievilcīgas gan studentiem, gan darba devējiem. ❏ Vairāk piedāvāt bakalaura profesionālo studiju, nevis bakalaura akadēmisko studiju programmas.

Jaunumi Latvijas augstākās izglītības sistēmā 1. Pieņemts Zinātniskās darbības likums.

2. Valsts sekretāriem iesniegts MK noteikumu projekts Par zinātnes bāzes finansējuma piešķiršanas kārtību.

3. Pieņemti Augstskolu likuma grozījumi: ❏ universitātēm neprasa bakalaura, maģistra un doktora studijas četrās izglītības tematiskajās jomās; ❏ universitātes ir publisko tiesību subjekts; ❏ universitātes var dibināt, reorganizēt un likvidēt iestādes, publiskas aģentūras, komercsabiedrības; ❏ akadēmisko personālu var vienlaikus ievēlēt tikai vienā augstskolā un vienā akadēmiskajā amatā; ❏ augstskolas īsteno bakalaura, profesionālās, maģistra un doktora studiju programmas; ❏ nākamā gada uzņemšanas noteikumi jāpaziņo līdz konkrētā gada 1. novembrim; ❏ studējošo pašpārvaldei jāpiešķir 1/200 no augstskolas budžeta; ❏ revidentam ik gadu jāpārbauda augstskolas finansiālā un saimnieciskā darbība (katra pārbaude maksā aptuveni Ls 5000); ❏ līdz 01.03.2006. jāizdara labojumi augstskolu satversmēs; ❏ līdz 01.02.2006. rektori vienojas ar akadēmiskā personāla pārstāvjiem un iesniedz akadēmiskā personāla sarakstu IZM. Rektors pateicās visiem, kas pielika savu plecu kopējā darbā, lai Rīgas Tehniskā universitāte būtu prestižs studiju un zinātnes centrs gan Latvijā, gan Eiropā, un novēlēja veiksmi un panākumus visās darbības jomās jaunajā studiju gadā!

M. E.

STARPTAUTISKO UN SABIEDRISKO ATTIECĪBU DEPARTAMENTĀ

2005. gada 15. septembris

3

Studijas – ceļojums uz Grieķiju, tas ir iespējams arī jums!

AIGARS ARNĪTIS, ETF Erasmus students Viss sākās pagājušā gada rudenī. Profesors Georgioss Cirigotiss no Kavalas Tehnoloģiskā institūta Grieķijā uzaicināja mūs rakstīt bakalaura darbu par tēmu, kas saistās ar mākslīgajiem neironu tīkliem procesu vadības sistēmās. Izturot konkursu, palaimējās man un kursabiedram Daniilam. Ar Erasmus programmas koordinatores Jolantas Jurēvicas un Erasmus programmas atbalstu ceļojumā devāmies marta sākumā. Grieķijā pavadījām trīs lieliskus mēnešus.

Mūsu apmešanās vieta bija Kavalas Tehnoloģiskā institūta studentu pilsētiņas kopmītnes. Ar ēdināšanu mēs bijām nodrošināti – tur bija studentu restorāns, par kopmītnēm un ēšanu bija jāmaksā, bet to pilnībā sedza Erasmus programmas stipendija. Ļoti ātri sadraudzējāmies ar pārējiem Erasmus programmas un vietējiem studentiem. Parasti darba dienās – no rīta līdz pēcpusdienai – gatavojām savu studiju darbu. Režīms bija brīvāks, un tāpēc gadījās arī dienas, kad gājām uz vietējo pludmali sauļoties un peldēties vai arī vienkārši pastaigājāmies pa pilsētu. Jau aprīlī bija iestājusies vasara, vietējie teica, ka ūdens ir vēss, un domāja, ka esam nedaudz ķerti. Vakarpusē gājām vai nu uz vietējo sporta zāli, vai kopā ar citiem studentiem uzrīkojām kādu baļļuku. Ballītes Grieķijā bija pavisam citādas nekā pie mums Latvijā, – karstākas. Kad grieķu meitenes dejoja savu solo, bija jāpaliek bezmaz vai trakam, skatoties uz viņām. Grieķiem ir skaistas dejas, un katrs vietējais zina tautiskos deju soļus. Parasti viņi tās dejo aplī – rokas uz pleciem vai sadevušies rokās.

Nedēļas nogalēs braucām ekskursijā uz kādu citu Grieķijas vietu. Esam bijuši gan pie aukstas kalnu upes, kuru ieskāva akmeņainas klintis no abām pusēm un džungļaini krūmāji, – daba šeit ir daudz draudīgāka un bīstamāka, viss nezināms. Pabijām Meteorā – septiņi klosteri kalnos, burvīga un ļoti iedvesmojoša vieta. Uz Tasas salas – šajās pludmalēs labprāt kādreiz pavadītu medusmēnesi ar mīļoto meiteni: skaistas, smalkas, karstas smiltis, zili zaļš un ļoti sāļš jūras ūdens, un kas par viļņiem! Patras – pilsēta, kurā notika karnevāls, tādu karnevāla gājienu redzēju un troksni dzirdēju pirmo reizi. Šiem cilvēkiem netrūka izdomas. Lieldienas nosvinējām grieķu drauga Athana ģimenē. Šeit visi ļoti tic Dievam, pēc ticības grieķi ir tuvāki pareizticīgajiem

Erasmus Portugālē ELĪNA BRIEDE, APF Erasmus studente MADARA MAZKALNE, IEF Erasmus studente Pateicoties Erasmus programmai, izvēlējāmies pusgadu pavadīt Fernando Pesoa Universitātē Portugālē. Priekšā stāvēja daudzu neatbildētu jautājumu tumsa, tomēr Portugāle pret apjukušiem svešzemju studentiem bija noskaņota labvēlīgi un prata patīkami pārsteigt.

Pirmā viesmīlības dāvana bija no drūmās Latvijas ziemas atbraukušo meiteņu iepriecināšana ar spožas saules pilnu pavasari, kas tomēr vietējiem skaitījās barga ziema. Un, kad pirmās skumjas pēc mājās palikušajiem bija rimušās, spējām novērtēt arī pārējās patīkamās atklāsmes. Nemaz jau nerunājot par universitātes studentu mītni okeāna krastā. Portu atklājās kā ļoti mīlīga pilsētiņa, ar ziemeļnieka acīm nepierastām kolorītām šaurām ieliņām, mājiņām, nesteidzīgiem cilvēkiem un atklātnīšu vērtiem skatiem.

Studiju sākums bija nedaudz drudžains, lai gan tāds tas bija tikai Erasmus studentiem, kas nesaprot, ka arī studijas sākas ar iesildīšanos un pirmajā nedēļā nav obligāti jāapmeklē universitāte. Lai gan par studiju nodrošināšanu angļu valodā nācās pacīnīties un reizēm iziet uz kompromisiem, iepriecināja pasniedzēju labvēlība pret

– ortodoksālā baznīca. Bijām arī dažādos muzejos un citās vēsturiskās vietās, kas lika aizdomāties par grieķu mitoloģiju.

Kavalā katru dienu smaržoja pēc puķēm, un ik nedēļu likās, ka zied citas. Šad tad bija arī sērūdeņraža smaka no vietējās ķīmiskās rūpnīcas. Apvidus šeit ir kalnains – ceļi līkumaini un stāvi, un kāpelēt pa tiem nebija viegli.

Cik zinu, arī šogad kādam ir iespēja braukt uz Grieķiju studēt. Pamēģini arī tu savus spēkus! Ja man būtu iespēja, noteikti tur atgrieztos, lai redzētu vēlreiz to visu skaistumu, bet varbūt došos uz citu pasaules malu. Veiksmi jūsu karjeras ceļos!

No kreisās: raksta autors kopā ar studentiem no Spānijas, Grieķijas un Latvijas.

Foto no raksta autora personīgā arhīva.

studentiem kā tādiem. Tā bija drīzāk tēvišķa attieksme, kad tu vari izstāstīt savu bēdu par veikalos neatrodamo biezpienu vai jebko citu, ko viņi noklausās ar patiesu ieinteresētību. Vietējie studenti, kaut sākumā nedaudz kautrīgi valodas barjeras dēļ, izrādās komunicēt griboši un veikli iesaistās sarunās par Portugāles un Latvijas kultūru atšķirību.

Latvju studentiem Portugāle ir eksotika tīrā veidā un pieredze, ko neaizmirst, bet noglabā kādā sirds kambarītī.

Foto no raksta autora personīgā arhīva.

Student! Ja arī tu vēlies gūt starptautisku studiju pieredzi, iepazīt citas kultūras un paplašināt redzesloku, nāc un piesakies Socrates/Erasmus stipendiju konkursam, lai 2005./2006. mācību gada pavasara semestrī studētu kādā no 68 RTU partneraugstskolām 20 Eiropas valstīs!

Pieteikšanās termiņš pagarināts līdz 30. septembrim!

(Izņemot pieteikumus studijām Lundas Universitātē Zviedrijā.)

Stipendijas saņemšanas priekšnoteikumi – labas angļu vai attiecīgās valsts valodas zināšanas, skaidrs ārzemju studiju perioda mērķis, jābūt pabeigtam vismaz pirmajam studiju gadam.

Plašāka informācija un pieteikuma anketas Starptautisko attiecību centrā Kaļķu ielā 1, 322. telpā tālr. 7089055; e-pasts: Jolanta.Jurevica@rtu.lv www.rtu.lv/studijas/sac/erasmus/php

4

STARPTAUTISKO UN SABIEDRISKO ATTIECĪBU DEPARTAMENTĀ

2005. gada 15. septembris

Ikgadējais stipendiju konkurss studijām un zinātnisku pētījumu veikšanai Vācijā Vācijas Akadēmiskās apmaiņas dienests (DAAD) ir Vācijas lielākā augstskolu organizācija, kas piešķir finansējumu akadēmiskās apmaiņas projektu īstenošanai.

Latvijas augstskolu studentiem un doktorantiem šis fonds piedāvā virkni dažādu stipendiju programmu studijām vai zinātnisku pētījumu veikšanai Vācijas augstskolās un zinātniskajos institūtos.

Pašlaik izsludināta pieteikumu pieņemšana stipendijām uz 2006./2007. mācību gadu.

RTU studenti aicināti iesniegt pieteikumus šādām stipendiju kategorijām: • stipendijas studijām augstskolu vasaras kursos (1 mēnesis); • stipendijas ekonomikas studijām Osnabrikas Lietišķo zinātņu augstskolā (1 gads); • DAAD un Mummerta fonda stipendijas ekonomikas un inženierzinātņu studijām Ķelnes universitātē vai Āhenes Tehniskajā universitātē (2–3 gadi); • gada stipendijas arhitektūras studijām brīvi izvēlētā augstskolā (1 gads); • stipendijas maģistra studijām brīvi izvēlētā augstskolā (1–2 gadi).

Maģistra studijas Francijā No IZM Eiropas lietu departamenta saņemta informācija par iespēju 2005./06. m. g. apgūt specializēto maģistra studiju programmu Austrumu un Rietumu rūpniecības projektu vadība, ko piedāvā Francijas augstskola ENSAM (Ecole Nationale Supérieure d’Arts et Métiers).

Studiju sākums ir 2005. gada 1. oktobrī. Prasības attiecībā uz iepriekšējo izglītību: inženiera diploms vai maģistra grāds inženierzinātnēs. Plašāka informācija atrodama augstskolas mājas lapā http://www.ensam.fr, e-pasta adrese: mastere.eo@cluny.ensam.fr.

Apgūstiet kursu Wirtschaftsdeutsch Hāgenes Tālmācības universitāte (Vācija) aicina tālmācībā apgūt vācu valodas kursu Wirtschaftsdeutsch. Šis kurss ir labs palīgs mācībās, studijās un tālākizglītības procesā. Tas palīdz patstāvīgi pilnveidot studijām un darbam nepieciešamās vācu valodas zināšanas; apgūt ekonomikas nozares leksiku; iepazīt jaunākās svešvalodas mācīšanās metodes.

Mācību ilgums: 4 mēneši – no 2005. gada 17. septembra līdz 2006. gada 14. janvārim.

Kursa noslēgumā dalībnieki, kas sekmīgi nokārtojuši eksāmenu, saņem starptautiski atzītu tālākizglītības sertifikātu.

Pieteikšanās un informācija HTU Rīgas studiju centrā Rīgā, Kaļķu ielā 1-222; tālr.

7089021; e-pasts: evita.serjogina@rtu.lv.

Vācu valodas eksāmeni TestDaF Hāgenes Tālmācības universitātes Rīgas studiju centrs informē par 2005./2006. gadā plānotajiem vācu valodas eksāmeniem TestDaF. Eksāmena datums Pieteikšanās termiņi 2005. gada 15. novembris 26. augusts – 13. oktobris 2006. gada 15. februāris 21. novembris – 10. janvāris 20. aprīlis 20. februāris – 21. marts 27. jūnijs 24. aprīlis – 30. maijs 22. augusts 28. jūnijs – 28. jūlijs 14. novembris 28. augusts – 10. oktobris TestDaF ir Vācijā izstrādāts centralizēts vācu valodas zināšanu un prasmju pārbaudes eksāmens, kuru sekmīgi nokārtojot tiek iegūts starptautiski atzīts vācu valodas zināšanu prasmes apliecinošs sertifikāts.

TestDaF * eksāmenu iespējams kārtot, nebraucot uz Vāciju; * eksāmena rezultātus pārbauda centralizēti Vācijā, līdz ar to tie ir objektīvi; * eksāmena rezultātus atzīst visas Vācijas augstskolas.

Sīkāka informācija un pieteikšanās uz eksāmenu: HTU Rīgas studiju centrā, Rīgā, Kaļķu ielā 1 – 222, tālr. 7089021; e-pasts: evita.serjogina@rtu.lv; www.testdaf.de.

Doktorantiem tiek piedāvāta iespēja saņemt stipendiju zinātniska pētījuma veikšanai saistībā ar doktorantūras studijām. Stipendiju iespējams saņemt 1–10 mēnešu ilgam uzturēšanās periodam Vācijā. Līdzīga iespēja tiek piedāvāta arī jaunajiem zinātniekiem, kas nesen ieguvuši doktora grādu.

Atkarībā no līdzšinējā studiju ilguma un iegūtās kvalifikācijas stipendijas apjoms ir no 615 līdz 975 eiro mēnesī. Stipendija paredzēta uzturēšanās izdevumu segšanai.

Tiek piešķirta arī piemaksa ceļa izdevumu segšanai.

Pieteikumu iesniegšanas termiņš ir š. g. 10.–15. novembris.

Plašāka informācija par pieteikšanās nosacījumiem katrā no minētajām programmām – DAAD informācijas centrā Mārstaļu ielā 28/30, 42. telpā, tālr. 7228800, epasts: daad-ic-baltic@lu.lv. Izsmeļoša informācija par DAAD darbību atrodama arī interneta mājas lapā http://www.daad.de.

Par pieteikuma dokumentu noformēšanu iespējams konsultēties arī RTU Starptautisko attiecību centrā Kaļķu ielā 1, 222. telpā, tālr. 7089012, e-pasts: snikere@latnet.lv.

Šveices valdības stipendijas Izglītības un zinātnes ministrija izsludina pieteikšanos uz Šveices valdības piedāvātajām stipendijām 2006./2007. mācību gadam studijām Šveices augstākās izglītības iestādēs šādās programmās: 1. Divpusējā regulārā stipendiju programma (Bilateral regular scholarship programme).

2. Daudzpusējā regulārā mākslas stipendiju programma (Regular multilateral artistic scholarship programme).

Prasības kandidātiem: 1) maģistra grāds (bakalaura grāds, ja sekmes ir izcilas); 2) dzimis pēc 1971. gada 1. janvāra; 3) labas vācu, franču vai itāliešu (dažos gadījumos arī angļu) valodas zināšanas.

Iesniedzami dokumenti: pieteikuma anketa; vidusskolas atestāta kopija (nav nepieciešama mākslas studijām); universitātes/augstskolas izglītības dokumenta kopija (arī atzīmju izraksts); 2 ieteikuma vēstules no profesoriem (mācībspēkiem); precīzs studiju/pētniecības plāna apraksts; CV; apstiprinājuma vēstule no Šveices universitātes par uzņemšanu; medicīniskā izziņa; valodas zināšanas apliecinoša dokumenta kopija, ja vien izglītības dokumentos nav dots valodas zināšanu novērtējums; māksliniekiem – triju darbu fotogrāfijas vai to oriģināli, kā arī skices, norādot to tapšanas laiku; mūziķiem – ļoti labas kvalitātes ieraksti ar triju dažādu stilu skaņdarbu izpildījumiem; komponistiem papildus – savu skaņdarbu partitūras.

Tiem dokumentiem, kas nav vācu, franču, itāliešu vai angļu valodā, ir jābūt tulkotiem kādā no šīm četrām valodām. Tulkotajiem dokumentiem jābūt apstiprinātiem.

Iesniedzot dokumentus, tiem jābūt sakārtotiem minētajā secībā.

Izmantojot šo stipendiju, nedrīkst vienlaikus izmantot citas stipendijas, pretējā gadījumā Šveices valdības stipendija tiks anulēta.

Papildu informāciju varat saņemt: IZM Starptautisko sakaru nodaļā, Vaļņu ielā 2, 226. kabinetā, tālr.7047877, e-pasta adrese: aija.jakovica@izm.gov.lv.

Pieteikšanās termiņš: 2005. gada 15. novembris.

Dokumenti trijos eksemplāros jāiesniedz IZM Starptautisko sakaru nodaļā.

Valodu centrs piedāvā

Esi pamanījis, ka avīžu slejās, pie ziņojumu dēļiem, interneta mājaslapās, pastkastītē arvien biežāk parādās informācija par iespējām doties studēt uz ārzemēm, par labiem darba piedāvājumiem un aizraujošiem ceļojumiem?

Tu gribētu studēt Vācijā, strādāt Zviedrijā, atpūsties Spānijā, bet tavas svešvalodu zināšanas vēl ir tālu no pilnības?

Nebēdā! Mēs varam palīdzēt! Nāc uz RTU Starptautisko un sabiedrisko attiecību departamenta valodu centru mācīties!

Jaunajā mācību gadā piedāvājam: - vācu un angļu valodas kursus; - sagatavošanās kursus angļu valodas eksāmeniem; - sagatavošanās kursu vācu valodas eksāmenam TestDaF; - sadarbībā ar Hāgenes Tālmācības universitāti (Vācija) vācu valodas tālmācības kursu Wirtschaftsdeutsch.

Mācības notiek nelielās grupās divas reizes nedēļā, darbdienu vakaros, Rīgā, Kaļķu ielā 1.

Valodas zināšanu līmeņa noteikšanai janvārī piedāvājam bezmaksas testēšanu.

Informācija un pieteikšanās līdz septembra beigām: Rīgā, Kaļķu ielā 1-222, tālr. 7089021; e-pasts: evita.serjogina@rtu.lv.

5

STARPTAUTISKO UN SABIEDRISKO ATTIECĪBU DEPARTAMENTĀ

2005. gada 15. septembris

Sajust universitātes pulsu EGITA KANCĀNE, Informācijas centra korespondente No 1. līdz 4. septembrim Austrijas mazpilsētā Kremsā notika 17. gadskārtēja EUPRIO (The European Universities Public Relations and Information Officers Association – www.euprio.org) konference Integrētā komunikācija – fakts vai fikcija?, kurā tikās Eiropas universitāšu sabiedrisko attiecību speciālisti un informācijas dienestu darbinieki, lai, strādājot darba grupās, dalītos pieredzē par universitāšu informācijas aprites procesiem gan no teorētiskā, gan praktiskā viedokļa.

Kremsas Donavas universitātē (Donau Universität Krems) konferencē pulcējās gandrīz 200 sabiedrisko attiecību speciālisti no 19 Eiropas valstīm, arī divi latvieši – Latvijas Universitātes Sabiedrisko attiecību departamenta direktors Jānis Palkavnieks un šo rindu autore.

Konferences programmā bija iekļauti jautājumi par augstākās izglītības mārketingu, sabiedrisko attiecību stratēģisko plānošanu, universitāšu brendu veidošanu, krīzes komunikāciju, universitāšu sadarbību ar plašsaziņas līdzekļiem un tās lomu informācijas laikmetā, kā arī par citām aktivitātēm, kas saistītas ar augstskolas mārketinga un sabiedrisko attiecību jautājumiem.

Nodarbības un diskusijas par integrēto komunikāciju vadīja augsti kvalificēti profesionāļi no Zviedrijas, Norvēģijas, Nīderlandes, Šveices, Itālijas, Austrijas, Vācijas un Lielbritānijas.

Integrētā komunikācija – mārketinga un sabiedrisko attiecību aktivitātes – mūsdienās attiecas ne tikai uz uzņēmumiem, bet arī uz valsts un privātajām universitātēm, kas 21. gadsimtā ir kļuvušas par spēlētājiem dinamiskajā Eiropas izglītības tirgū. Konferences dalībnieki dalījās divās grupās: vieni sliecās domāt, ka integrētās komunikācijas sastāvdaļas kalpo vienam mērķim – augstskolas tēla veidošanai, studentu piesaistīšanai, to lojalitātes veidošanai utt. – bet otri (skaitliski mazākā grupa) piekrita viedoklim, ka mārketinga aktivitātes universitātēs jānošķir no sabiedrisko attiecību aktivitātēm un ka integrētā komunikācija neattiecas uz izglītības iestādēm, jo mārketingam un sabiedriskajām attiecībām ir atšķirīgas funkcijas – mārketings kalpo universitātes attīstībai, bet sabiedriskās attiecības – tikai komunikācijai.

Integrētās komunikācijas divējādā daba teju 20 gadus nodarbina un mulsina gan komunikācijas zinātnes teorētiķus, gan praktiķus, jo ir neskaitāmi daudz argumentu, kas norāda, ka dažādas sabiedrisko attiecību un mārketinga aktivitātes arī universitātēs ir jāsaskaņo un jāapvieno. Piemēram, plašsaziņas līdzekļu augošā ietekme uz sabiedrību un konkurences palielināšanās visos tirgos, tostarp Eiropas un pasaules izglītības tirgū – ir tikai divi argumenti, kas norāda uz integrētās komunikācijas nepieciešamību. Taču daļa komunikācijas speciālistu tik un tā nepiekrīt šim viedoklim. Lai atspēkotu oponentus, in-

tegrētās komunikācijas nepieciešamības atbalstītāji konferences laikā nonāca pie secinājuma, ka integrētās komunikācija īpaši nepieciešama tāpēc, ka informācijas saņēmēji vairākumā gadījumu neredz atšķirības starp dažādām universitātes aktivitātēm, bet identificē tikai pašu universitāti, kas komunicē ar reklāmas, sabiedrisko attiecību, notikumu vai pseidonotikumu palīdzību.

«Boloņas deklarācija Par Eiropas

augstskolas tēla veidošanu un mārketingu.

Sabiedriskās attiecības ir kļuvušas par vienu no efektīvas sabiedriskās diplomātijas galvenajiem elementiem, un augstskolas popularizēšana ir būtiska universitāšu sabiedrisko attiecību darbinieku darba sastāvdaļa.»

Lai gan Latvijas mērogus ne vienmēr iespējams pielīdzināt lielajām Eiropas augstskolām, kuru budžets, studentu skaits un iespējas vairākkārt pārsniedz

Kremsas Donavas universitāte. Foto: Jānis Palkavnieks.

augstākās izglītības telpu iespaido visas Eiropas augstskolas, tāpēc, lai realizētu Eiropas kopējo augstākās izglītības politiku, universitātēm jāpievērš uzmanība globalizācijas būtiskākajai iezīmei – lielāks kontaktu apjoms arvien vairāk līmeņos ievērojami plašākās darbības jomās nekā iepriekš. Universitātes, kas nespēj efektīvi konkurēt, zaudē gan ekonomiskā, gan ietekmes ziņā,» uzrunājot konferences dalībniekus, teica EUPRIO prezidents Pīters Rīders.

«Tāpēc universitāšu vadītājiem jādomā par plānotu, mērķtiecīgu, stratēģisku

mūsējās, šāda veida konferences ir vērtīgas pieredzes apmaiņai un ļauj uzzināt, kā iekšējā un ārējā komunikācija tiek veidota citās augstskolās. Mācoties no citu kļūdām un citu panākumiem, informācijas apriti RTU varam veidot pēc labākajiem Eiropas paraugiem.

Sabiedrisko attiecību speciālisti un informācijas dienestu darbinieki ir cilvēki, kam jāsajūt universitātes pulss, tāpēc jaunas idejas, kas tiek atvestas līdzi ceļojumu somās, domās un fotogrāfijās, lieti noder, veidojot Latvijas tradīcijām bagātākās universitātes tēlu.

RTU noslēdz sadarbības līgumu ar Minhenes Tehnisko universitāti E. KANCĀNE, Informācijas centra korespondente 6. septembrī RTU zinātņu prorektors Leonīds Ribickis un Minhenes Tehniskās universitātes (Vācija) prezidents Volfgangs A. Hermans (attēlā), klātesot abu universitāšu darbiniekiem un studentiem, parakstīja sadarbības līgumu par universitāšu sadarbību studiju un pētniecības darbā. Līgums paredz sadarbību vairākās jomās: studentu un mācībspēku apmaiņa, zinātnisku pētījumu veikšana, semināru un akadēmiskā personāla sanāksmju apmeklējums, publikāciju, zinātnisku materiālu un citas informācijas apmaiņa un iesaistīšanās kopējā izglītības kvalitātes nodrošināšanā.

Līdz šim RTU sadarbība ar Minhenes Tehnisko universitāti nenotika. Taču, kā līguma parakstīšanas laikā teica V. A. Hermans, 2004. gada 1. maijā, paplašinoties Eiropas Savienībai, arī Eiropas augstskolām sākās jauns attīstības posms: «Boloņas procesi (Boloņas deklarācija Par Eiropas augstākās izglītības telpu) iespaido visas Eiropas universitātes, tādēļ, lai realizētu Eiropas kopējo augstākās izglītības politiku, mums jāsadarbojas un jāpārliecinās, ka Eiropas izglītības un zinātniskās pētniecības kopiena ir spēcīga. Lai mēs būtu aktīva pasaules daļa, kas virza starptautiskus procesus, mums jārūpējas par zinātni, studiju programmām, finansējumu, labākajiem Foto: Eduards Lapsa.

studentiem un profesoriem. Ir jābūt vienotiem, lai izveidotu spēcīgu izglītības tīklu.»

Tikšanās laikā L. Ribickis iepazīstināja Minhenes Tehniskās universitātes delegāciju ar klātesošajiem RTU fakultāšu un citu struktūrvienību vadītājiem, izskaidroja RTU izglītības sistēmas darbību, kā arī sniedza ieskatu RTU zinātniskās pētniecības virzienos. RTU studentus svinīgajā pasākumā pārstāvēja SP prezidents Oskars Priede, kurš Minhenes Tehniskās universitātes studentiem pastāstīja par SP darbību.

Pārrunājot sadarbības iespējas, tikšanās noslēgumā RTU un Minhenes Tehniskās universitātes vadība vienojās, ka tuvākajā laikā visciešākā sadarbība jāveido divos virzienos: aktīvi īstenojot Socrates/Erasmus studentu un pasniedzēju apmaiņas programmu un veidojot kopējas maģistrantūras programmas.

RTU Informācijas centra vadītāja Jolanta Jurēvica atzina: «Mēs lepojamies, ka viena no Vācijas prestižākajām universitātēm ir izteikusi vēlmi ar mums sadarboties.»

7. septembrī Minhenes Tehniskās universitātes delegācijai bija paredzēta tikšanās ar Latvijas Valsts prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu. Pēc V. A. Hermana sniegtās informācijas, arī prezidente iepriekšējā tikšanās reizē bijusi ļoti ieinteresēta abu universitāšu sadarbībā un saistījusi ar to lielas cerības.

6

INFORMĀCIJA

2005. gada 15. septembris

Pārdaugavas diskrētais šarms RTU Starptautiskā vasaras universitāte Kultūras mantojums: Rīgas vēsturiskā apbūve mūsdienās EVITA SERJOGINA, APF Starptautisko un sabiedrisko attiecību koordinatore Vajadzīgas nepilnas desmit minūtes, lai šķērsojot tiltu, no viena Daugavas krasta nonāktu otrā krastā. Upes labajā krastā meklējams Rīgas sākums, bet nākotne būšot kreisajā krastā.

Pirms diviem gadiem RTU organizētajā pirmajā starptautiskajā vasaras universitātē arhitektūras studenti pētīja un piedāvāja savas idejas Rīgas vēsturiskā centra attīstībai, pagājušajā gadā vasaras universitātes dalībnieki pievērsās sabiedriskās ārtelpas attīstības perspektīvām Jaunās vecpilsētas teritorijā un izstrādāja risinājumus industriālā mantojuma izmantošanai un koka arhitektūras saglabāšanai bijušajā Iļģuciema manufaktūrā.

arhitektus no visas pasaules iepazīt Rīgas arhitektūras mantojuma vērtības un paust savas idejas to saudzīgai saglabāšanai un attīstīšanai. 45 studenti no Armēnijas, ASV, Austrijas, Beļģijas, Dānijas, Igaunijas, Kosovas, Latvijas, Norvēģijas, Polijas, Rumānijas, Slovēnijas, Somijas, Šveices, Vācijas, Turcijas un Zviedrijas, pateicoties Rīgas domes, LR Izglītības un zinātnes ministrijas, Kultūrkapitāla fonda, Vācijas Akadēmiskās apmaiņas dienesta un privāta Šveices fonda GEBERT RÜF STIFTUNG finansiālajam atbalstam, divas nedēļas klausījās pieredzējušu arhitektu un pilsētplānotāju lekcijas, piedalījās diskusijās, devās ekskursijās un intensīvi strādāja darba grupās.

Arhitektu Zaigas Gailes un Ilmāra Dirveika vadītajā darba grupā Vēsturiskās koka celtnes pilsētas kontekstā studenti

Re-Creation. Viva la sala – make it alive! Song of the hill. Timber art. Wake up, Āgenskalns! Bridging historical and future identities. Prelude for a new era. Recomposing suburban puzzle. Rediscovery of the sound of nature. Tie ir studentu veidoto projektu nosaukumi, kuri skaidri atklāj autoru attieksmi pret arhitektūras mantojumu un vidi Pārdaugavā. Viņi ir ieraudzījuši Pārdaugavā to, ko mēs paši, iespējams, vēl neesam pamanījuši. Viena no mūsu APF studentēm, kas piedalījās vasaras universitātē, pēc ekskursijas pa Āgenskalnu atzina, ka pēkšņi jutusies kā tūriste. Esot pat mazliet kauns, kā līdz šim Āgenskalns palicis nepamanīts un neatklāts. Pagātnes mantojuma šarms un rāmais dzīves plūdums, kura tik ļoti pietrūkst ikdienas steigā, vēl ir atrodams šaurajās Pārdaugavas ieliņās un klusajos iekšpagalmos. Tiesa, no sabrukušajiem

izstrādāja priekšlikumus teritorijas attīstībai līdzās Rīgas pareizticīgo Svētās Trijādības Pārdaugavas baznīcai. Darba grupa Kultūras mantojums un mūsdienu arhitektūra meklēja vietu jaunajai Rīgas koncertzālei, kuras būvniecībai, ne tikai pēc grupas vadītāju profesora Jāņa Krastiņa un APF doktorantes Anitas Antenišķes, bet arī citu profesionāļu domām, amatpersonas pašlaik ir iecerējušas nepiemērotu vietu uz šaurā, pēc platības nepietiekamā, tektoniski nestabilā un ar pilsētas infrastruktūru slikti saistītā AB dambja. Strādājot grupā Publiskā ārtelpa vēsturiskā pilsētas vidē, APF prodekānes Sandras Treijas, prakstiskā docenta Uģa Bratuškina un pieredzējušā pilsētplānotāja Andra Rozes vadībā tika domāts par Pārdaugavas tēlu un raksturu kopumā.

žogiem un šķūnīšiem spraucas ārā nabadzība, taču katrai mājai ir savs stāsts un, kā rāda Ķīpsalas piemērs, situāciju vēl var glābt saudzīgi restaurējot vecos namus un pielāgojot tos mūsdienu dzīves prasībām.

Pētot teritorijas vēsturi un analizējot šī brīža situāciju, studenti izvirza jautājumus: «Kas ir Rīgas kultūras mantojums? Vai upe un daba jau nepastāvēja, pirms tika uzcelta pirmā ēka Daugavas krastā?» un secina, ka Pārdaugavas identitātes divas raksturīgākās iezīmes ir tās parki un ūdens tuvums. Pārdaugava ir bijusi, vēl arvien ir un tai būtu jāpaliek zaļai. Salīdzinot ar vēsturisko centru, Pārdaugavā vēl ir daudz attīstītāju neskartu, jā, arī novārtā pamestu vietu. Domājot par attīstību, nedrīkst priekšplānā izvirzīt ti-

Izstādes atklāšana. Foto: Romvalds Salcēvičs.

Šogad, meklējot tēmu vasaras universitātei, par pieturas punktu kļuva Āgenskalns, ko nereti dēvē par Pārdaugavas sirdi, un Klīversala. Šī izvēle nebija nejauša. Ir izskanējušas runas par jauna pilsētas centra veidošanu Pārdaugavā, kas funkcionāli papildinātu Rīgas vēsturisko centru. Vēl nav rimušas diskusijas par Laikmetīgās mākslas muzeja un koncertzāles novietni, par debesskrāpju celtniecību Ķīpsalā un Klīversalā. Rīga lepojas ar jūgendstila ēkām un ilgojas pēc sakoptas pilsētvides, inteliģentas un kvalitatīvas mūsdienu arhitektūras, kas harmoniski iekļautos vēsturiskajā vidē.

Tāpat kā iepriekšējos gados arī šogad viens no starptautiskās vasaras universitātes mērķiem bija aicināt topošos

kai biznesa intereses un zemes vērtības palielināšanu. Jāpatur prātā cilvēciskais un kultūrvēsturiskais aspekts, jāsaglabā dabas pamatne, krasta līnijas un zaļās teritorijas pieejamība, jāveido telpa, kurā daba sadzīvo ar urbāno vidi, kur valda dažādība un kultūru mijiedarbība. Tieši studenti iejūtība attieksmē pret vēsturisko un dabisko vidi iepriecināja darba grupu vadītājus.

Par vadmotīvu jaunā centra – Pārdaugavas – attīstībai darba grupas Publiskā ārtelpa vēsturiskā pilsētas vidē dalībnieki ierosina ņemt dārza un parka ideju. It kā spēlējoties ar zaļās Pārdaugavas domu, viņi nonākuši līdz kalambūram Pārdaugava – Parkdaugava.

Arī citu grupu dalībnieki piekrīt viedoklim, ka jāatvēl vairāk vietas publiskajai ārtelpai, jāsamazina satiksmes intensitāte. Jādomā, kā aktivizēt tūristu interesi par šo teritoriju. Nedrīkst aizmirst par vietējiem iedzīvotājiem un viņu vajadzībām: bibliotēkām, maziem veikaliņiem, spēļu un sporta laukumiem, bērnudārziem, galerijām, pastaigu vietām, kafejnīcām, interešu klubiem u. c.

Studenti ierosina teritoriju starp Smiļģa un Nometņu ielām pārvērst par gājēju zonu un izmantot publiskām aktivitātēm.

Koncertzālei piemērotu novietni jaunieši saskata Mārupītes krastā starp Slokas ielu un Raņķa dambi. Šo teritoriju varētu veidot kā kompleksu kultūras parku, kur tiktos dažādu tautību, sociālo slāņu, paaudžu pārstāvji. Interesants un pārdomu vērts ir priekšlikums Bišu ielu veidot par studentu ielu un mājvietu. Atjaunot esošās koka ēkas un celt jaunas, tādējādi veidojot savdabīgu studentu pilsētiņu. Arī šodien koks ir moderns būvmateriāls, un koka māja ir piemērotāka ikdienas dzīvošanai nekā stikla un tērauda celtne.

Izstādes atklāšanā klātesošie arhitekti un Rīgas domes pārstāvji klusējot apskatīja studentu veikumu, taču diskusija par Rīgas arhitektūras nākotni neraisījās. Varbūt ir vajadzīgs laiks, lai izvērtētu, apdomātu un saprastu, kādu vēlamies Rīgu redzēt pēc desmit, divdesmit vai simts gadiem. Lai arī nav viegli, tomēr jāmeklē līdzsvars starp komerciālo būvniecību un vēsturisko ēku atjaunošanu; attīstību un saglabāšanu; Daugavas labo un kreiso krastu.

Vasaras universitātes dalībnieki ir atgriezušies mājās, bet viņu veikums līdz 22. septembrim ir apskatāms Latvijas Arhitektu savienības telpās, Torņa ielā 11.

7

INFORMĀCIJA

2005. gada 15. septembris

RTU ZB piedāvā izmēģināt Blackwell Publishing žurnālu servisu Blackwell Synergy ir Blackwell izdevniecības tiešsaistes žurnālu serviss, kas ietver lielāko daļu Blackwell izdoto žurnālu rakstu pilnus tekstus, galvenokārt starptautisko akadēmisko un profesionālo biedrību publikācijas. Pārstāvētas nozares: ● inženierzinātnes un datorzinātne; ● ekonomika un finanses; ● matemātika un statistika; ● likumdošana; ● medicīna; ● sabiedriskās un humanitārās zinātnes; ● māksla.

Adrese: http://www.blackwell-synergy.com. Lietotāja vārds un parole nav nepieciešama.

Datu bāze ir pieejama no visiem RTU datortīklā reģistrētajiem datoriem līdz 30.11.2005.

SIA Tapeks izsludina jaunu konkursu par divu stipendiju Ls 500 apmērā saņemšanu Jau 2005. gada 1. martā SIA Tapeks valdes priekšsēdētājs Vilnis Priedītis ar nolikumu izsludināja konkursu par divu stipendiju saņemšanu, vērtējot 2004./ 2005. mācību gada II semestra atzīmju un iesniegto rakstu rezultātus. Diemžēl uz šo stipendiju nepieteicās neviens students, līdz ar to stipendija saskaņā ar nolikumu netika piešķirta un izmaksāta.

Tomēr, paužot atbalstu būvniecības nozares studentiem, ar mērķi veicināt jaunu speciālistu sagatavošanu 2005./2006. mācību gada I semestrī tiek izsludināts jauns konkurss, kas paredz divu stipendiju, katru Ls 500 apmērā, piešķiršanu.

1) RTU Būvniecības fakultātes Būvmateriālu un būvizstrādājumu grupā studējošam 3. kursa studentam, kam ir labākā vidējā atzīme 2005./2006. gada I semestra visās studijās un 2) studentam ar otru labāko vidējo atzīmi 2005./2006.gada I semestra visās studijās.

Pieteikumi jāiesniedz RTU Būvniecības fakultātes Būvmateriālu un būvizstrādājumu profesoru grupas vadītājam līdz 2005. gada 31. oktobrim.

Savukārt konkursa rezultāti tiks izsludināti 2006. gada februārī, kad arī tiks izmaksāta stipendija. Veiksmīgu jauno mācību gadu!

SANITA DAKŠA

Uzmanību!

SEB Unibanka piedāvā studiju kredītu (mācību maksas segšanai), ko iespējams saņemt 100% apmērā no studiju maksas.

Atšķirībā no valsts garantētā to izsniedz arī licencētu, bet vēl neakreditētu studiju programmu apgūšanai.

Sīkāka informācija: • RTU Kredītu piešķiršanas komisijā Kaļķu ielā 1, 120. ist. un 218. ist.

• Bankas mājaslapā www.seb.lv, bezmaksas informācijas tālrunis 8008009.

Sveicam mūsu sportistus!

RTU vīriešu basketbola izlase trenera Egila Pāna vadībā Latvijas strādājošo sporta spēlēs izcīnījusi 2. vietu.

RTU florbola izlase (treneris Andris Pīlups) Riga Open turnīrā izcīnījusi 3. vietu.

RTU izlases komanda šahā Egona Lavendeļa, juniora, vadībā – Ilze Bērziņa, Ivars Bērziņš un Lauma Rogule – prestižajā starptautiskajā turnīrā Liepājas rokāde sīvā cīņā ieguva 4. vietu.

RTU 1. kursu Sporta diena

RTU sporta un atpūtas bāzē Ronīši (Tukuma rajona Klapkalnciemā) notiks 24. septembrī.

Izbraukšana no Kaļķu ielas 1 plkst. 9.

Sporta dienas sākums plkst. 12.

Programmā: basketbols (5:5); volejbols (4 vīr.+2 siev.); futbols (5:5); tautas bumba (siev. 6:6); galda teniss; novuss; šahs; šautriņu mešana.

Pieteikšanās pa sporta veidiem no plkst. 10.30 līdz 12 Ronīšos.

No aptuveni plkst. 20 – RTU SP organizēta diskotēka.

Ir iespējams noīrēt mājiņu, vienas gultasvietas cena – Ls 2. (Līdzi jābūt studenta apliecībai vai personu apliecinošam dokumentam.)

Izbraukšana no Ronīšiem tiem, kas nenakšņo sporta un atpūtas bāzē, plkst. 21.

RTU Sporta kluba valdes priekšsēdētājs RIHARDS JASŪNS

RTU studenti veidos Jēkabpils pilsētas vizuālo tēlu E. KANCĀNE, RTU Informācijas centra korespondente Nostiprinot sadarbību Jēkabpils pilsētbūvnieciskās struktūras un vizuālā tēla attīstības veicināšanā, 28. jūnijā RTU rektors Ivars Knēts un APF dekāns Jānis Briņķis parakstīja sadarbības līgumu ar Latvijas Lauksaimniecības universitāti (LLU), SO Latvijas Arhitektu savienība un Jēkabpils pilsētas domi par ikgadējā pasākuma Jauno arhitektu dienas rīkošanu Jēkabpilī.

Līguma mērķis ir iesaistīt RTU un LLU bakalaurantus un maģistrantus Jēkabpils pilsētas nākotnes vizuālā tēla radīšanā, projektējot būves un veicot pilsētas ainavu rekonstrukciju projektus,

kas saskaņā ar pilsētas attīstības plāna koncepciju iederētos Jēkabpils pilsētas infrastruktūrā.

Jēkabpils pilsētas dome vēlas redzēt pilsētas nākotnes vizuālo tēlu mūsdienīgu un modernu, tāpēc ir loģiska vēlme iesaistīt jaunus un talantīgus topošos arhitektus, pilsētplānotājus un ainavu arhitektus šā tēla radīšanā. Jauno arhitektu dienas paredzēts rīkot reizi gadā. Šogad Jauno arhitektu dienas Jēkabpilī paredzētas no 16. līdz 18. septembrim.

Pasākuma laikā studenti iepazīsies ar pilsētu un izvēlēsies saviem akadēmiskajiem darbiem atbilstošus Jēkabpils pilsētas objektus vai arī pašvaldības piedāvātos objektus, ko rekonstruēt vai projektēt. No 2005.

gada septembra līdz 2006. gada jūnijam studenti, kas izvēlējušies savus akadēmiskos darbus saistībā ar Jēkabpils pilsētu, izstrādās tos. No 2006. gada jūnija līdz 2006. gada septembrim Jēkabpilī izvēlēsies pilsētai visaktuālākos un kvalitatīvākos studentu darbus. Savukārt 2006. gada septembrī notiks pasākuma noslēgums, kurā apbalvos trīs labāko darbu autorus no katras augstskolas.

APF dekāns asoc. profesors Jānis Briņķis atzina: «Man ir patiess prieks, ka mūsu fakultātes studenti varēs piedalīties šajā projektā. Būtiskākais, ka līdzdalība projektā sniegs iespēju praktiski izmantot teorētiskās zināšanas, t. i., izvēlēties akadēmisko darbu tēmas un izstrādāt konkrētus priekšlikumus, kas

saistīti ar Jēkabpils pilsētas nākotnes vizuālā tēla radīšanu.»

Jēkabpils pilsētas mērs Leonīds Salcevičs pauda gandarījumu par parakstīto līgumu un sākto sadarbību: «Ceru, ka šā līguma parakstīšana nāks par labu Jēkabpilij. Ja mēs savu pilsētu gribam izveidot skaistu un pievilcīgu, mums ir nepieciešamas jaunas idejas. Tāpēc mums savā pilsētā gribas redzēt jauno speciālistu fantāzijas augļus. Lai gan Jauno arhitektu dienās sāktie studentu darbi pagaidām nebūs tehniski projekti, nākotnē viņu vīzijas un idejas varētu kļūt par pieturas punktu – mēs tās varētu izmantot kā priekšlikumus, ko piedāvāt investoriem un realizēt.»

8

IN MEMORIAM

2005. gada 15. septembris

Atvadoties no RTU Goda darbinieces Veras Molčanovas (17.09.1918–18.08.2005) 2005. gada 18. augustā mūžībā aizgāja bijusī RPI Fiziskās audzināšanas katedras vadītāja Vera Molčanova.

V. Molčanova dzimusi Baltkrievijā, bērnību un skolas gadus pavadījusi dzimtenē.

Nodarbojusies ar sportu – vieglatlētiku, volejbolu, slēpošanu. 1941. gadā absolvējusi Ļeņingradas Fiziskās kultūras institūtu.

Sākās Otrais pasaules karš, un Vera Molčanova devās uz fronti, kur veica medicīnas māsas pienākumus. Bija jāpārcieš arī Ļeņingradas blokāde.

Sākot no 1946. gada, V. Molčanovas dzīve saistīta ar Latviju. Šajā gadā viņa sāka strādāt Latvijas Valsts pedagoģiskajā institūtā par fiziskās audzināšanas pasniedzēju, bet vēlāk – par katedras vadītāju.

Pati turpināja trenēties un piedalīties sacensībās. Pēckara gados V. Molčanova bija Latvijas rekordiste vieglatlētikas vidējās distancēs.

Tūlīt pēc RPI atjaunošanas 1958. gadā V. Molčanovu ievēlēja par institūta Fiziskās audzināšanas katedras vadītāju, un viņa šajā darbā nostrādāja 20 gadus. Sākumā tas bija neliels katedras kolektīvs, bet vēlāk, attīstoties RPI un augot studentu skaitam, V. Molčanova izveidoja 45 štata vietu lielu katedras kolektīvu. Kopā ar palīgpersonālu katedrā strādāja ap 100 darbinieku.

Tieši V. Molčanovas patriotisms un mērķtiecīgais darbs ļāva viņas vadītajai katedrai

Gunta Eglīte 27.09.1937.–30.07.2005.

Laba sirds ir visa sākums, Laba sirds ir visa beigums.

Vairāk cilvēks nespēj sasniegt.

Rainis Gunta Eglīte dzimusi Liepājā, darba gaitas RTU, toreiz – RPI, sāka 1967. gada 10. oktobrī kā grāmatvede Algu daļā.

Jau pašā sākumā Gunta sevi parādīja kā apķērīgu, zinātkāru un varošu darbinieci. Pateicoties viņai un viņas kolēģiem, sadarbībā ar Finanšu ministriju RPI tika pie skaitļojamās mašīnas Ascota ar tās programmām. Toreizējos apstākļos tas bija jaunums. Dīvaini strādājām – uz maiņām, kā rūpnīcā.

Gāja gadi, cits veiksmīgāks, cits mazāk veiksmīgs. Gunta joprojām strādāja Algu daļā. Un tad nāca negaidīts pavērsiens Guntas dzīvē – 1979. gadā Gunta savā aprūpē pieņēma trīs nepilngadīgos priekšlaikus aizgājušās māsas bērnus. Izaudzināja, izskoloja, izvadīja dzīvē. Ir jābūt bezgala labai sirdij, lielai pienākuma apziņai un

izvirzīties par labāko nozares katedru ne tikai Latvijā, bet arī toreizējā PSRS. Viņa lielu uzmanību veltīja mācību un sporta darba pilnveidošanai, izlases komandu komplektēšanai, mācībspēku kvalifikācijas celšanai un zinātniski metodiskajam darbam. RPI labākie sportisti regulāri startēja gan Latvijas, gan PSRS izlases komandās.

Bijušais PSRS izglītības ministrs I. Jeļutins vairākkārt atzinīgi novērtēja V. Molčanovas darbu, Latvija ar Augstākās padomes dekrētu V. Molčanovai piešķīra Latvijas Nopelniem bagātās fiziskās kultūras un sporta darbinieces nosaukumu.

V. Molčanova ir 62 zinātnisko rakstu autore. 1961. gadā aizstāvēja pedagoģisko zinātņu kandidāta disertāciju, bet 1963. gadā viņai piešķīra docentes nosaukumu.

Visā zinātniskās un organizatoriskās darbības laikā V. Molčanova konsekventi veidoja augsti kvalificētu mācībspēku un zinātnieku paaudzi. Pateicoties viņas neatlaidībai, RPI varēja lepoties ar augstiem sasniegumiem sportā un sporta zinātnē. Viņas vadīšanas laikā 15 katedras mācībspēki aizstāvēja toreizējās kandidāta disertācijas, bet viens – doktora disertāciju, un viņu ievēlēja par katedras profesoru.

V. Molčanovas darbības laikā tika veikta arī saimnieciskā darbība – iekārtota sporta un atpūtas bāze Ronīši, ziemas sporta bāze Braki, laivu stacija Lielupē.

V. Molčanovas sāktās darba tradīcijas ir aktuālas arī mūsdienās, tās turpina viņas skolnieki.

Pašreizējais Sporta katedras kolektīvs un lielā bijušo sportistu saime Veru Molčanovu vienmēr turēs gaišā piemiņā.

Ilgi par tevi mēs skumsim, Kam kopā bij’ jādara darbs.

Docents JĀNIS MUIŽNIEKS

cilvēkmīlestībai, lai spertu šādu soli. Izaudzinātie bērni ir viens no Guntas darbiem, kas rakstāms ar lielo burtu.

Taču arī tiešajā darbā pienākumu bija arvien vairāk un vairāk, jo 1991. gadā Gunta kļuva par Algu daļas vadītāju. Bija nepieciešams arvien vairāk zināšanu, tehnika attīstās, programmas mainās un pilnveidojas. Bija brīži, kad uz Algu daļu nāca citu augstskolu delegācijas, lai pārņemtu mūsu pieredzi, braucām arī uz citām mācību iestādēm.

Gunta bija patriote, mīlēja un sekoja līdzi latviešu aktieru un mākslinieku radošajai dzīvei, mīlēja teātri. Un vienmēr deva žēlastības dāvanas nabagiem.

Viņa bija gudra, cītīga un čakla, akurāta. Ļoti mīlēja savu darbu. Gunta nekad nevienam nevarēja atteikt, arī tad, ja viņai darba līgumus atnesa pēc visiem norādītajiem termiņiem un tāpēc vajadzēja pārrēķināt visas algas. Gunta bieži mēdza teikt: «Es daru tā, lai cilvēkiem būtu labāk!»

Savā 60 gadu jubilejā Gunta teica: «Esmu laimīgs cilvēks. Es mīlu savu Latviju, savu darbu un savu māju!»

Guntai visam pietika laika, tikai ne savai veselībai. Kad bija nepieciešama neatliekama mediķu palīdzība, izrādījās jau daudz par vēlu... Slimība strauji progresēja, un Gunta, kas vēl ilgi gribēja būt dzīves, vasaras un bērnu vidū, sadega kā salmiņš...

Mums Tevis pietrūkst, Gunta! Lai Tev vieglas smiltis!

TAVI KOLĒĢI

Zigrīda Orlova

(21.04.1952.–2.08.2005.)

Kā negrib sirds ticēt, Ka var cilvēks tā – No gaišas dienas aiziet mūžībā.

Mūžībā aizgājusi mūsu kolēģe, ilggadējā RTU (RPI) darbiniece Zigrīda Orlova.

Zigrīda dzimusi Rīgā. Darba gaitas RPI sākusi 1974. gada 4. janvārī par laboranti Zinātniskās pētniecības daļā, vēlāk strādājusi Kadru daļā par inspektori, no 1981. gada – Mācību daļā. Kopš 1989. gada līdz pat šā gada vasarai Zigrīda strādāja Sporta katedrā.

Sporta katedras kolektīvam Zigrīda paliks gaišā atmiņā kā labestīga, izpalīdzīga darbā un draudzīga, dzīvespriecīga dzīvē.

Mums ļoti pietrūkst viņas maigās, mierīgās balss un siltā acu skatiena...

Sporta katedra un Sporta klubs

2005. gada 15. septembris

9

VESTURE

Rektoru Ernstu Nauku atceras joprojām ALĪDA ZIGMUNDE, RTU muzeja direktore Janvārī pagāja 130 gadu, kopš mūsu augstskolas, toreizējā Rīgas Politehnikuma pirmā rektora Ernsta Nauka nav mūsu vidū, un, protams, nav starp mums tādu, kas viņu būtu pazinuši personiski. Vēl ilgāks laiks pagājis kopš viņa dzimšanas – 186 gadi. Par profesoru Ernstu Nauku daudzreiz rakstīts mūsu laikrakstā Jaunais Inženieris, un neviens nopietnāks pētījums par mūsu augstskolas vēsturi nav iedomājams bez profesora vārda pieminēšanas. Gan mūsu augstskolas mācībspēki, gan muzeja darbinieki izlasījuši un izpētījuši gandrīz visu Latvijas arhīvos un bibliotēkās par šo cilvēku. Ilggadējie RTU darbinieki par mūsu pirmo rektoru dzirdējuši ne vienreiz vien, un šis uzvārds viņiem nav svešs.

Taču par mūsu pirmo rektoru interesējas ne tikai Latvijā. Jau pāris gadu teju vai katru mēnesi kāds vai nu rakstiski, vai personiski vēršas pie RTU darbiniekiem, lai parunātu par profesoru E. Nauku – zināmo, pazīstamo, daudzreiz aprakstīto, un tomēr arvien uzrodas kas nepateikts, neizstāstīts, neuzrakstīts. Viesi vienmēr vēlas redzēt un nofotografēt rektora kapavietu, un varam tikai priecāties, ka viņa kapa piemineklis ir skaisti atjaunots un apkārtne sakopta.

2004. gada rudenī savu vizīti Latvijā pieteica Fihtes ģimnāzijas Krēfeldē (VFR) mācību pārzine Valtraute Frehte.

Ernsts Nauks pirms darba Rīgā vadīja Krēfeldes amatniecības skolu, kura laika gaitā pārveidota par ģimnāziju, bet gan audzēkņi, gan skolotāji lielu vērību pievērš skolas un ēkas vēsturei.

Frehtes kundze izstaigāja Latvijas Universitātes galveno ēku, kur no 1869. gada darbojās pirmā tehniskā augstskola Baltijā – Rīgas Politehnikums.

E. Nauks augstskolu vadīja jau kopš tās dibināšanas 1862. gadā un pirms tam veica arī sagatavošanas darbu. Pirmos gadus Rīgas Politehnikums darbojās īrētās telpās, un Nauka kungs piedalījās jaunas, tieši augstskolai paredzētas ēkas celtniecībā. Ēku uzcēla pēc E. Nauka kolēģa arhitekta Gustava Hilbiga projekta, un par šo arhitektu Frehtes kundze raksta kādu lielāku pētījumu.

Gan G. Hilbigs, gan E. Nauks strādājuši tagadējās Fihtes ģimnāzijas telpās, kur tagad ir Frehtes kundzes darbavieta.

Kad pētījums būs pabeigts, viņa rakstīs nākamo – tuvāk pētīs profesora E. Nauka dzīvi un darbību. Abas sadarbojamies, jo viņas pētījumi nebūtu pilnīgi bez Latvijā atrodamajiem dokumentiem un mani – bez tā, ko izdodas atrast viņai. Kad šogad, apmeklējot Vācijas Federatīvo Republiku, 1803. gadā dibinātās ģimnāzijas Cerbstā skolotāju sarakstos

E. Nauks ar kundzi Šarloti Vilhelmīni. Foto no RTU muzeja arhīva.

pamanīju Nauka uzvārdu, atkal nācās meklēt saikni ar Latviju un mūsu pirmo rektoru. Neko konkrētu uzzināt neizdevās, bet šķiet, ka viņš nav mūsu profesora tiešs pēctecis.

Februārī, kādas pedagoģijai veltītas konferences starplaikā šķirstot zinātniskos rakstus, kas izdoti VFR, atradu profesora Bernharda Nauka vārdu.

Lai ar datora palīdzību uzrakstītu un nosūtītu pāris rindiņu, nevajadzēja daudz nopūlēties, bet ieguvums patiesi ir vērtīgs – līdzās vienīgajai līdz šim RTU vēstures muzejā esošajai profesora Ernsta Nauka fotogrāfijai pievienojās vēl viena, kur profesors redzams kopā ar dzīvesbiedri Šarloti Nauku. Drīz vien profesors Bernhards Nauks, kurš ir mūsu rektora mazdēla mazdēls, atsūtīja muzejam Nauka dzimtas vēsturi. Daudz par šo dzimtu jau zināju, bet daudzko Latvijā nebija iespējams noskaidrot, un tieši šis sūtījums palīdzēja iepazīt visu lielo Nauka dzimtu, izsekot profesora desmit bērnu – piecu meitu un piecu dēlu dzīvei. Es savukārt varēju papildināt dzimtas hroniku ar vienīgi man zināmiem faktiem.

Aprīlī pēc mūsu augstskolas absolventa, arhitekta, Brāļu kapu komitejas priekšsēdētāja Eižena Upmaņa iniciatīvas Mencendorfa namā tika atklāta Lielajiem kapiem veltīta izstāde, kurā tika izmantoti arī RTU muzeja materiāli. Lielajos kapos blakus rektoram E. Naukam apglabāts profesors G. Hilbigs, te atdusas mūsu

augstskolas rektori G. Kīzerickis, K. A. Līventāls, V. fon Knīrīms un citi ievērojami mācībspēki.

Jūnijā kāds jauns fotogrāfs no VFR ieradās RTU galvenajā ēkā ar lūgumu parādīt E. Nauka kapavietu. Viņš bija ieradies Rīgā, lai Gētes institūtā atklātu savu fotoizstādi, un viņa paziņa bija lūdzis nofotografēt rektora E. Nauka kapu. Jā, reiz bija pienākusi vēstule no kāda Silvio Agtes kunga, kurš interesējas par savas un Nauka dzimtās pilsētiņas Auerštetes vēsturi. Tajā pēcpusdienā pametu iesāktos darbus, un braucām uz Lielajiem kapiem. Tā mūsu augstskolas vēsture un rektora personība ieinteresēja vēl kādu tieši ar RTU nesaistītu cilvēku.

Pēc dažām dienām kādā pēcpusdienā atskanēja mobilā tālruņa zvans (cik labi, ka ar to cilvēkiem var piezvanīt vienmēr, jo darba diena tuvojās beigām un neatrados Rīgas centrā) no LU muzeja darbiniekiem, ka kāda kundze no Austrālijas interesējas par rektora Nauka gleznu. Tādas gleznas nav un nekad nav bijis nedz LU, nedz RTU īpašumā, bet īsā saruna atklāja, ka Rīgā kādas tūristu grupas sastāvā ir profesora E. Nauka mazdēla meita Hildegarde, kuras dzimtais uzvārds ir Nauka. Viņa atklāja, ka no profesora šis tas esot saglabājies pie ģimenes, bet tā nav telefona saruna par personiskajām lietām. Hildegardes kundze apmeklēja Rīgu tikai vienu dienu un pēc īsā LU muzeja apmeklējuma steidzās vismaz nedaudz apskatīt Vecrīgu.

Vecvectēva kapu viņa labprāt apmeklētu, bet vai tas ir iespējams? Norunājām tikties plkst. 19 pie viesnīcas, un tad jau viņas vēlmi varētu realizēt. Brauciens uz Lielajiem kapiem izjauca gan manu, gan Hildegardes kundzes ieplānoto dienas kārtību, bet tādi apmeklējumi ir kaut kas ārkārtējs un negadās katru dienu. Par vēsturi un dzimtu negribējās runāt svešu ļaužu klātbūtnē, tāpēc uzaicināju viņu pie sevis uz vakariņām. Tā kā kundze rektoru nekad savā dzīvē nav redzējusi, pastāstīju viņai to, ko zināju, un uzdāvināju mūsu augstskolas vēsturei veltīto grāmatu, kur rektors Nauks minēts ne vienreiz vien. Hildegardes kundzei bija patīkami dzirdēt, ka viņas vecvectēvs nav aizmirsts, un solīja runāt ar savu māsu par dokumentu nodošanu RTU muzejam. Tā sākās mana sarakste ar otru E. Nauka mazmazmeitu Šarloti Kīles kundzi. Gribu ar laikraksta palīdzību pateikties viņai par jau vairākiem sūtījumiem, kuros ir gan laikraksti ar profesora Nauka nekrologu, gan 1862. gadā Krēfeldes laikrakstā publicētais ziņojums, ka Nauka kungs 2. septembrī devies strādāt uz Rīgu, un apraksts, kā no viņa atvadījušies krēfeldieši, profesora runa, atklājot Rīgas Politehnikumu 1862. gadā, un citi dokumenti. Profesora atstātajos rokrakstos atklājās, ka viņam nācies daudz cīnīties ne tikai par līdzekļu iegūšanu Politehnikuma uzturēšanai, bet arī ar opozīciju; ka pēc jaunas ēkas, tagadējās LU galvenās ēkas, uzcelšanas 1869. gadā telpās ziemā bijis ļoti auksts, temperatūra nav pārsniegusi +9° un profesors E. Nauks tāpēc saaukstējies, slimojis. Tā kā dokumenti ir vecajā rakstībā, turklāt rokrakstā, Kīles kundze sūta gan dokumentu orģinālus, gan to atšifrējumus mūsdienu rakstībā.

Hamburgā atrodas kāds lielāks RTU muzejam paredzēts dāvinājums, kuru var atvest uz Rīgu tikai ar automašīnu, un jācer, ka tas kādreiz tiks izdarīts. Šogad 2. martā apritēja 150 gadu kopš profesora Ernsta Nauka dēla Frīdriha Nauka (1855–1913) dzimšanas. F. Nauks beidzis Rīgas Politehnikuma Mehānikas nodaļu, strādājis augstskolā par asistentu (1880–1882), bijis Rīgas tramvaja tehniskais direktors (1885–1889), pēc tam vadījis Pārdaugavā savu tipogrāfiju, kurā iespiestas tramvaja biļetes. Viņa dēli un rektora E. Nauka mazdēli Frīdrihs un Otto arī studēja mehāniku Rīgas Politehniskajā institūtā. Interesanti, ka Otto Nauks (1892–1931) piedalījies Brīvības cīņās un pratis latviešu valodu, viņa pēcnācēji 1939. gadā repatriējās uz Vāciju. Jau minētā E. Upmaņa mājās esot kāda fotogrāfija, kurā redzams Frīdrihs Nauks, un varbūt nākotnē kāds izpētīs viņa dzīvi, uzrakstīs par viņa vadīto tipogrāfiju.

10

STUDENTU KLUBĀ UN KULTŪRAS CENTRĀ

2005. gada 15. septembris

Esi aktīvs un kāp spicē!

RTU Spice 2005 jau 8. oktobrī...

Jau astoto gadu RTU Studentu klubs gatavo āķīgus uzdevumus, lai studenti pierādītu savas zināšanas, atraktivitāti un asprātību starpfakultāšu erudīcijas konkursā RTU Spice, kurā piedalās komandas no visām fakultātēm. Studenti atbild uz jautājumiem par dažādām nozarēm, parāda komunikācijas iemaņas, atklāj savas mākslinieciskās dotības, spējas ātri reaģēt saspringtās situācijās, turklāt pirms sacensībām visiem dalībniekiem ir mājasdarbs – sagatavot savas komandas vizītkarti, kas parāda, cik saliedēta, radoša un studentiska ir komanda. Ņemot vērā šo un vēl citu pārbaudījumu rezultātus, žūrija nosaka uzvarētājus. Šaubu nav – uzvar prāta asums! Lai pasākums būtu dinamiskāks, organizatori ieplānojuši konkursam šogad divas daļas: pirmo tepat augstskolas Lielajā zālē, bet otro – (ek, kā gribētos, lai tas paliek pārsteigums!) atpūtas centrā Joker. Peldētprasme ar’ noderēs!

Tā visu atklāt jau uzreiz nevar! Atliek tikai uzzināt, kurš ir tavas fakultātes pašpārvaldes vadītājs, jo viņam ir uzdevums izveidot fakultātes spicāko komandu! Ķer rokā un raksti viņam savu pirmo ziņu: «Sveiki! Es vēlos šogad piedalīties konkursā...

BEZ MANIS JUMS NEIZTIKT!» RTU Studentu klubs, ASJA un INESE :)

P. S. Pat varam pačukstēt priekšā adreses!

APF – Ģirtam Milleram, gim@cc.lv; BF – Sandrai Bušai, putooo@inbox.lv; DITF – Līgai Stankevičai, liga@rtusp.lv; EEF – Ivetai Zosārei, iveta@rtusp.lv; ETF – Laurai Juhansonei, laurrra@inbox.lv; IEF – Uģim Citskovskim, ugis@rtusp.lv; MLĶF – Nadeždai Feldmanei, nadjushaF@rtusp.lv; TMF – Dainim Jakovelam, dainis@rtusp.lv.

Pagājušā gada Spices uzvarētāji – DITF komanda. Foto no Studentu kluba arhīva.

21. septembrī plkst. 19 Teātra muzejā E. Smiļģa ielā 37/39

STUDENTU DZEJAS DIENA Ar dzejas uzvedumiem sarīkojumā piedalās mūsu kolektīvi: Studentu teātris Kamertonis, teātra studija Spēle, stīgu ansamblis Gaiva un Dailes teātra aktrise Ligita Skujiņa.

Ieeja brīva.

Uzziņas – 7212477.

29. septembrī plkst. 19 RTU Lielajā zālē Kaļķu ielā 1

RTU Studentu teātra Kamertonis pirmizrāde (kr. val.)

A. Arbuzovs Taņa

Režisore Ludmila Stančika, kostīmu māksliniece Irina Tumareva.

Ieeja Ls 1.

JAUNUMS! No 3. oktobra Studentu klubs organizē Imidža skolu ar praktiskām un teorētiskām nodarbībām.

Maksas kursus vadīs lektore imidža konsultante Ingrīda Latiša un režisors Romans Grabovskis.

Vēlies dejot?

Aicinām dejotājus ar priekšzināšanām un iesācējus uz līnijdeju nodarbībām pie Ivetas Kalniņas katru otrdienu plkst. 18 RTU Mazajā zālē.

Līdzi maiņas apavi un Ls 2, ar abonementu Ls 1,50!

Katru otro otrdienu, sākot no 20. septembra plkst. 20, RTU Mazajā zālē atsāksies arī Rīgas danču kluba sarīkojumi.

Aicināti visi, kas vēlas dancot un lēkt, līdz kājas gurst!

Paņem līdzi arī maiņas apavus!

Ieeja ar ziedojumiem.

Informācija – 6514627 (Valdis).

Pirmā tikšanās 3. oktobrī plkst. 18 RTU Mazajā zālē, Kaļķu ielā 1.

Nākamie RTU studenti!

7. un 14. septembrī Studentu klubs pulcēja RTU darbinieku bērnus, mazbērnus un viņu draugus uz Bilžu vakariem. Kādas bildes mēs skatījāmies?

Vispirms šīsvasaras ekspedīciju uz Vāciju, uz Saksijas Šveici, tad vasaras nometni Ventspilī un vēl daudzus skaistus vasaras mirkļus.

Pārrunājām nākamā gada plānus par ceļojumu uz Sāmsalu un atkal jaunu un citādu vasaras nometni Ventspilī.

Bērni nolēma pulcēties burvīgās skolotājas Agijas Pizikas vadībā arī ansamblī Vecpilsētas dziedātāji un veidot divus projektus: Imanta Kalniņa teātra dziesmas un muzikālu izrādi Saules meklējumos. Nolēmām tikties Mārtiņdienā, Ziemassvētkos, Lieldienās, un tad jau atkal būs vasara!

Mēs esam Kaļķu ielā 1, 216. kabinetā, atnāc arī tu, ja vēlies piedalīties!

Studentu kluba direktore ASJA VISOCKA

Rīgas Tehniskās universitātes avīze

Redaktore Rūta Lapsa.

Reģistrācijas apliecības numurs 0438.

Redakcijas adrese: Kaļķu ielā 1–319, Rīgā, LV–1658.

Tālr. 7089321, 7089023, e–pasts: ji@rtu.lv.

JI var lasīt internetā: www. rtu.lv.

Makets: Eduards Lapsa. Druka: SIA Landas. Metiens 1200 eks.

Redakcijas viedoklis ne vienmēr sakrīt ar rakstu autoru viedokli.

Par publicētajiem faktiem atbild rakstu autori.

2005. gada 15. septembris

11

STUDENTU LAPA

Studentu nometne Polijā ZANE GRIGALE, MLĶF studente No 26.06. līdz 10.07. Polijā Camp Rodowo norisinājās Eiropas studentu nometne Streat H appanings, kurā piedalījās Vācijas, Lielbritānijas, Polijas augstskolu pārstāvji, kā arī 11 studenti no Latvijas – no RTU. Divas nedēļas darbojāmies dažādās darba grupās: teātris, cirks, dejas, mūzika, māksla un fotogrāfija. Noslēgumā Polijas pilsētiņā Lizbergā uzstājāmies ar priekšnesumu un parādījām divās nedēļās apgūto.

Pārdesmit dienas, pārdesmit naktis, bet mums tik daudzi desmitnieki kabatās.

Tik daudzas brokastis, pusdienas, vakariņas; maizītes, siers un desa.

Simtiem mīļu un uzmundrinošu vārdu, Tūkstošiem patiesu smaidu, Desmitiem jaunu ārzemju draugu, Pa kādai jaukai, satraucoši skaistai un bērnišķīgai mīlestībai azotē,

Desmitiem solījumu neaizmirst, rakstīt, apciemot, Kāds lidojums sapnī, bet piezemēšanās cietajā realitātē.

Milzīgie ziedu pušķi un latviešu puķu bērni poļu pļavās.

Spilgtākais latviešu nacionālais vakars ar tautas tērpiem, dziesmām, dejām un pelēkajiem zirņiem, rupjmaizi ar medu un patīkami pārsteigts izbrīns jauno draugu sejās.

Vairākas negulētas naktis, miljoniem neaizmirstamu mirkļu, Dāvātie ziedi, piecas baltas ūdensrozes, ezers, kajaki un saule, Kāds vakars ar gredzeniem un skūpstu.

Un tas viss tikai pārdesmit rītos, dienās, vakaros un naktīs.

Bet sirdī desmitiem neaizmirstamu atmiņu, sirdī – pārdesmit jaunu, patiesu un skaistu draugu!

RTU komanda veiksmīgi cīnās šaha festivālā Liepājā ILZE BĒRZIŅA, starptautiskā meistare šahā, IEF studente Sākot no 1994. gada, Liepājā ik gadu tiek rīkots starptautisks šaha festivāls Liepājas rokāde. Tas ieņem ļoti nozīmīgu vietu Latvijas šaha dzīvē un ar katru gadu pulcē aizvien vairāk šaha draugu gan no Latvijas, gan no daudzām citām valstīm.

Liepājas rokāde ir interesanta ar to, ka tajās norisinās vairāki turnīri un tāpēc tajā iespējams piedalīties gan ļoti stipriem šahistiem, gan arī tādiem, kas tikai nesen apguvuši šo aizraujošo spēli. Šogad Liepājas rokāde notika no 11. līdz 14. augustam, un dalībnieki varēja mērot spēkus piecos dažādos turnīros – komandu turnīrā, Open turnīrā, blicturnīrā, mačā ar brāļiem lietuviešiem pie 100 galdiņiem, kā arī superturnīrā.

Komandu turnīrs Liepājas rokādes

festivālā bija jaunums, tomēr tas piesaistīja ļoti daudzu šahistu interesi. Noteikumi paredzēja, ka katrā komandā ir jābūt četriem dalībniekiem, viņu vidū vienai sievietei vai jaunietim līdz 18 gadu vecumam. Kopā ir jāizspēlē septiņas kārtas. Uz komandu turnīru tika pieteiktas 24 komandas, to vidū arī mūsu – RTU komanda. RTU komandu pārstāvēja četri jauni un talantīgi šahisti: meistarkandidāti – Ivars Bērziņš un Egons Lavendelis, lielmeistare Laura Rogule, kā arī šo rindu autore. Tomēr komandu turnīram tika pieteiktas daudzas līdzīga stipruma komandas ar mūsējo, kā arī vairākas spēcīgākas komandas.

Daudzu spēcīgu komandu piedalīšanās padarīja komandu turnīru ļoti spraigu, un šaha cīņas izvērtās aizraujošas. Arī mūsu komanda piedzīvoja gan vairākas pārliecinošas uzvaras ar rezultātiem

4:0 vai 3,5:0,5, gan arī pāris zaudējumu spēcīgām komandām. Izcilu rezultātu pie 2. galdiņa parādīja meistarkandidāts Egons Lavendelis, kas mūsu komandas labā izcīnīja 6,5 punktus no 7 iespējamiem! Pēc septiņām sīvām cīņām RTU komanda ierindojās 4. vietā ar 18,5 punktiem, kas ir ļoti labs rezultāts tik daudzu spēcīgu komandu vidū. 1. vietu izcīnīja komanda Svyturis, kurā startēja četri spēcīgi Lietuvas šahisti. Ir jāpiemin arī tas, ka no 3. vietas mūs šķīra tikai nieka 0,5 punkti, bet no 1. un 2. vietas mūs atdalīja tikai 1 punkts!

Paralēli komandu turnīram mūsu komandas šahisti piedalījās arī citos turnīros. Kā svarīgākais jāmin Open turnīrs, kas ir neatņemams festivāla notikums jau kopš pašiem pirmsākumiem un šogad pulcēja 154 šahistus no septiņām dažādām valstīm (to skaitā bija pat viens dalībnieks no Kanādas). Arī Open turnīrā

visaugstāko rezultātu no mūsu komandas dalībniekiem sasniedza labā sportiskā formā esošais Egons Lavendelis, kas izcīnīja augsto 11. vietu.

Turnīra pēdējā dienā norisinājās vēl viens ļoti interesants notikums – mačs Latvija pret Lietuvu pie 100 galdiņiem.

Lietuvieši bija atbraukuši ļoti labā sastāvā, jo mačā piedalījās lielākā daļa Lietuvas labāko šahistu. Tomēr mums par lielu prieku Latvijai izdevās uzvarēt ar rezultātu 52,5:47,5 un beigt šaha svētkus labā garastāvoklī!

Visas komandas vārdā sakām lielu paldies RTU, kas finansiāli nodrošināja iespēju piedalīties šajā nozīmīgajā pasākumā, un ceram, ka mūsu komanda arī turpmāk piedalīsies Liepājas rokādē un sasniegs vismaz tikpat labus rezultātus kā šogad.

Transporta kompensācijas RTU dienas nodaļas studentiem no valsts budžeta tiek segti braukšanas izdevumi, kas saistīti ar braucienu studiju gada laikā no dzīvesvietas līdz universitātei un atpakaļ, izmantojot rajona un tālsatiksmes maršruta autobusus, elektrovilcienus, dīzeļvilcienus un iekšzemes pasažieru vilcienus.

Kam? Transporta kompensāciju var saņemt visu studiju programmu dienas nodaļas valsts budžeta dotētie studenti.

Cik? RTU Transporta kompensāciju piešķiršanas komisija aprēķina un uzskaita naudas līdzekļus braukšanas izdevumu segšanai 50% apmērā par faktiskā apmeklējuma dienām, pamatojoties uz studenta iesniegumu, kurā iekļaujama šāda informācija: • dzīvesvieta; • izmantojamais starppilsētu transporta veids (ja ir vairāki, tad minēt visus); • biļetes cena vienā virzienā; • braucienu skaits mēnesī; • kontakttālrunis.

Noteikumi!

1. Students iesniegumā norāda lētākās biļetes cenu un lētāko transportu, ar kādu iespējams nokļūt no dzīvesvietas līdz universitātei un atpakaļ.

2. Studentam, kurš dzīvo RTU dienesta viesnīcā (vai studiju laikā uzturas Rīgā), braukšanas izdevumus aprēķina, ņemot vērā šādus nosacījumus: • apmaksāto braucienu skaits mēnesī – 50% no 2 braucieniem turp un atpakaļ; • transporta kompensācija netiek izmaksāta par jūliju un augustu.

3. Ja students katru dienu brauc no dzīvesvietas uz universitāti un atpakaļ, braukšanas izdevumus aprēķina, ņemot vērā šādus nosacījumus: • apmaksāto braucienu skaits mēnesī – 50% no mēnešbiļetes cenas par 22 darba dienām vai 50 % no 22 braucienu summas turp un atpakaļ;

• transporta kompensācija netiek izmaksāta par jūliju un augustu.

4. Studenti, kuri atrodas akadēmiskajā atvaļinājumā, transporta kompensāciju nesaņem. Pēc atjaunošanās no akadēmiskā atvaļinājuma transporta kompensācijas dokumenti jāiesniedz no jauna.

Transporta izdevumi studentam tiek segti reizi mēnesī vienlaikus ar stipendijas izmaksu.

Kā pieteikties?

1. Katrs students aizpilda iesnieguma veidlapas 2 eksemplāros. Veidlapas var iegādāties RTU Studentu parlamentā Kaļķu ielā 1 – 324. kabinetā sekretāres pieņemšanas laikos.

2. Sagatavo braukšanas biļetes. Par derīgām tiek uzskatītas biļetes, kuras datētas, sākot no 01.09.2005.

3. Sagatavo dzīvesvietas apstiprinošu dokumentu kopiju.

4. Sakārto un saskavo dokumentus šādā secībā: • iesniegumi 2 eksemplāros; • 4 biļetes vai mēnešbiļete 22 darba dienām, vai 44 biļetes.

• pases kopija 1 eksemplārā (pases 2. lpp. vai 3. lpp. un pieraksta vieta – vieta, kurā dzīvojāt pirms studiju sākšanas); • izziņa par dzīvesvietas deklarēšanu (tā ir nepieciešama tad, ja nav pieraksta vietas pasē); 5. Iesniegumi transporta kompensācijai jāiesniedz vienu reizi studiju gada laikā.

6. No 1. oktobra iesniegumi jāiesniedz RTU Studentu parlamentā Kaļķu ielā 1 – 324. kabinetā.

7. Lūgums transporta kompensācijas iesniegumu aizpildīt drukātiem burtiem.

12

STUDENTU LAPA

2005. gada 15. septembris

Vasaras skola Ukrainā Vasaras brīvlaikā lielākā daļa studentu atpūšas no desmit mēnešu ilgās grūtās studēšanas, guļot jūras krastā vai kādā no lauku sētām, daži strādā tepat Latvijā vai ārzemēs, bet ir arī studenti, kas vasaras brīvlaikā patīkamo apvieno ar lietderīgo.

Tā nu grupiņa Inženierekonomikas fakultātes studentu – Olga, Jekaterīna, Līga, Armands un Uldis – fakultātes dekāna vietnieces profesores M. Šenfeldes pavadībā pašā vasaras plaukumā tūlīt pēc Jāņiem devās uz Oranžās revolūcijas zemi, uz gleznaino un labības laukiem bagāto Ukrainu, lai piedalītos Doņeckas Nacionālās universitātes rīkotajā ekonomistu starptautiskajā vasaras skolā.

Lai varētu piedalīties šāda veida pasākumā, nācās krietni pastrādāt, bija jāsagatavo tēzes, jāuzraksta motivācijas vēstule, jāgatavojas, lai uzstātos vasaras skolas dalībnieku konferencē, jāsagatavo prezentācija par Latviju, bet, ja pie darba ķeras laikus un to dara komandā, tad nieks vien tas ir.

Kad nu visi priekšdarbi veikti, var doties ceļā. Pateicoties IEF Tālākizglītības nodaļas vadītāja profesora V. Nešpora atbalstam, uz tālo zemi Ukrainu mums nevajadzēja braukt neskaitāmas dienas ar autobusu vai vilcienu. Kijevā nokļuvām lidojot, un daļai delegācijas tas bija piedzīvojums, jo lidoja pirmo reizi.

Ukrainas galvaspilsēta, tāpat kā Rīga,

pēdējos gados strauji attīstās. Tiek celtas jaunas, modernas, ļoti lielas un augstas celtnes, izveidoti satiksmes mezgli, vārdu sakot, pilsēta uzplaukst. Pateicoties M. Šenfeldes kundzes lieliskajai gida prasmei, Kijevas centru un Kijevas vecpilsētu izstaigājām krustu šķērsu, un droši varu teikt – iespaidīgi.

Pēc Kijevas apskates devāmies uz ogļu ieguves rajonu Doņecku. Bijām iedomājušies, ka pilsēta būs drūma, pelēka un putekļaina, bet patiesībā zaļāku un puķēm bagātāku pilsētu nebijām redzējuši, vismaz Latvijā noteikti ne. Kad visi vasaras skolas dalībnieki bija satikušies Doņeckā, mūsu ceļš tālāk turpinājās uz Svjatogorsku, kur mīlīgā kempingā notika Doņeckas universitātes rīkotā ekonomistu starptautiskā vasaras skola. Šajā vasaras skolā piedalījās vairāk nekā desmit valstu pārstāvji, daļa bija bijušās PSRS valstu pārstāvji, bija arī viesi no Vācijas, Lielbritānijas, Francijas un ASV. Katru dienu klausījāmies dažādas lekcijas. Ļoti interesantas bija ASV lektoru lekcijas par uzņēmējdarbību Ķīnā, zīmola nozīmi ekonomikā, viesnīcu biznesa īpatnībām utt.

Pēc kārtīgas mācīšanās mums bija ekskursijas pa tuvējo apkārtni. Bijām Svjatogorskas vīriešu klosterī, kas atrodas krīta kalnā un krīta alās, redzējām alas, kurās mūki noslēdzas no pasaulīgām

Vasaras skolas dalībnieki no Latvijas Svjatogorskā.

No kreisās: Olga, profesore Maija Šenfelde, Uldis, Līga, Armands un Jekaterina.

Foto no raksta autoru personiskā arhīva.

lietām un pievēršas lūgšanām. Apmeklējām šampanieša rūpnīcu, kas atrodas 80 metrus dziļās bijušajās ģipša raktuvēs pazemē, kur šampanieti ražo pēc klasiskās metodes.

Lūk, ko par dalību vasaras skolā saka Līga un Armands: «Vasaras vidū iespēja apmeklēt Ukrainu un piedalīties ekonomistu vasaras skolā bija īpaši vilinoša, un, atgriezušies mājās, varam droši teikt, ka tas bija tā vērts. Uzzināt citu valstu tradīcijas, kultūru un īpatnības un iepazīt cilvēkus, kuru mentalitāte ir ļoti atšķirīga, bija interesanti, protams, dzirdēt tautas melodijas, redzēt tautas dejas un piebiedroties dejotāju pulkam, kā arī nogaršot valstu nacionālos ēdienus un dzērienus varēja Global Village pasākumā. Jāteic, ka lieliska sajūta bija tad, kad pie mūsu stenda ar sarkanbaltsarkano karogu bija nepārtraukta rinda. Varam apgalvot, ka nu daudzu valstu pārstāvji ir nogaršojuši un augstu novērtējuši gan mūsu Rīgas melno balzamu, konfektes Gotiņa, īsto Latvijas

rupjmaizi un citus gardumus.

Protams, notika arī mazāk formāli pasākumi un ballītes, jo īpaši Ulda vārda dienā, kad latviešu un moldāvu apdzīvotajā namiņā bija pārstāvētas turpat vai visas piedalījušās valstis. Šis pasākums izvērsās ne pa jokam, nacionālās un populārās dažādu valstu dziesmas skanēja līdz pat rīta gaismai. Tur arī radās visdraudzīgākās attiecības, domājam, ka nodibinātie kontakti veicinās vēl daudz jauku tikšanos.»

Tagad nešauboties varu teikt, ka Ukrainā, Moldovā un citās zemēs mums mīt mīļi draugi!

Studentu delegācijas vārdā vēlos pateikt lielu paldies par atbalstu profesoriem V. Nešporam, J. Saulītim un M. Šenfeldei par iespēju apmeklēt starptautisko vasaras skolu, kā arī vasaras skolas direktorei Tatjanai Orehovai par lieliski organizēto pasākumu un sirsnīgo attieksmi pret visiem skolas dalībniekiem.

ULDIS, ARMANDS UN LĪGA

Ditfi pret mehiem jeb Pirmais solis studenta dzīvē!

RTU studentam ieiešana studenta dzīvē sākas ar 1. septembri, klausoties vadības uzrunas un aplūkojot citus pirmkursniekus. Bet 23 jaunajiem DITF un TMF studentiem šogad šī iepazīšanās noritēja citādi...

26. augusta pēcpusdienā šie 23 nu jau jaunie RTU studenti pulcējās pie savas alma mater durvīm, kur sekoja pirmā iepazīšanās ar savas fakultātes studentu pašpārvaldi. Turpinājumā – diezgan uzkrītošas aktivitātes Strēlnieku laukumā, sausās zupiņas iemainīšana pret alus kausiem un persikiem Vecrīgā, ceļojums uz slepeno nometnes vietu Vidzemes augstienē ar vilcienu, telšu celšana tumsā, ēdienreizes brīvā dabā, vasaras rudenīgais lietus, jautrais pāru futbols, nezināmu lidojošu objektu konstruēšana un testēšana, mežonīgā nakts trase ar spoku stāstu par vācu zaldātu, pirtiņa... Vēl var daudz ko minēt, bet kas gan var labāk izteikties par pasākumu, ja ne tā dalībnieki...

Vasaras nometne mehu Lauras skatījumā: «Viss ir atkarīgs no paša attieksmes.

Es jau piesakoties aptuveni zināju/minēju/nojautu, kas gaidāms. Interesants piedzīvojums. Ar slapjām kājām, negulētām

naktīm, ugunskuru un dziesmām (lai gan sākumā dikti šķībām). Tāpēc nav nekāda iemesla braukt virsū organizatoriem.

Pastrādājuši, domājuši bija. Ja iepriekš

tiem brīžiem, kas paliek atmiņu albumā.

Tikai manā albumā. Necaurredzama migla. Noslēgta draudzība ar Skutēnu suni. Un pastaiga pa lauku ceļiem...

Foto no raksta autora personīgā arhīva.

jau tika paziņots – līdzi teltis – tad taču jau zināms, ka džakuzi vari negaidīt.

Liels pluss bija skaistā vieta. Vienu nakti nevarēju gulēt, jo bija šausmīgi auksti. Tāpēc aptuveni pulksten 6.30 devos izlūkot apkārtni... Tas bija viens no

Pašas attieksme – izdarīt kaut ko traku.

Izdarīju. Man pat uzradās kolēģi. Lietus laikā peldējām pāri ezeram. Bridām cauri mežam un kļuvām par Latvijas džungļu zvaigznēm. Ne priekš citiem, bet priekš sevis gan.

Trekns pluss – ieguvu milzum daudz paziņu. Kas zina? Varbūt kādreiz kļūsim arī par draugiem...

Par kolēģiem SP? + Anekdošu tūres, + Pinokio, + lietus, kas kalpoja kā pelēkais fons, lai izceltu tos jaukos brīžus, + vienotības sajūta konstruēšanas atrakcijā, :) sajūta, ka esi nedaudz ekskluzīva... + forša gaisotne, + vislabākā balva – pirtiņa!!! Šķiet, ka triju dienu laikā esmu ierauta vāveres ritenī. Pēkšņi dzīve griežas tik ātri, ka... reibst galva. Patīkama sajūta. Bet vienmēr pēc lidošanas pa mākoņiem seko kritiens ar lielu blīkšķi. Šoreiz?... Turiet mani, lai nekrītu. Sadosimies rokās, un pasaule mums palīdzēs... Acu priekšā bildīte no nakts trases – pārgājiens uz nākamo uzdevuma vietu, kad komanda iet sadevusies rokās. :)» Lai šis pasākums paliek dalībnieku atmiņās vēl ilgi un ir kā bonuss veiksmīgai studenta dzīves sākšanai. Paldies lieliskajiem dalībniekiem!

DAINIS, viens no organizatoriem