Nr 20 06 05 2004 by Rīgas Tehniskā universitāte

Nr. 20 (1265) 06.05.2004.

R È G A S

T E H N I S K Å S

U N I V E R S I T Å T E S

Sveicam!

A V È Z E .

I Z N Å K

K O P Í

0 7 . 0 2 . 1 9 5 9 .

LZA – jauns prezidents Par LZA prezidentu ievéléts RTU Goda doktors akadémi˚is Juris Ekmanis. Apsveicam!

Par aktîvu un sekmîgu sadarbîbu ar Itålijas universitåtém RTU rektors akadémi˚is Ivars Knéts (attélå) un AF profesors Jånis Krastiñß apbalvoti ar Itålijas Republikas Goda ordeni.

Aizståvéts promocijas darbs RTU Aviåcijas institüta asistents ‰riks Ozoliñß aizståvéjis promocijas darbu Aviåcijas konstrukciju noguruma defekti un tehniskå ståvok¬a kontroles pilnveidoßana un ieguvis Latvijas inΩenierzinåtñu doktora zinåtnisko grådu transporta un satiksmes nozares gaisa transporta un infrastruktüras apakßnozaré. Apsveicam!

Studentu parlamentå – véléßanas! Juniors 28. aprîlî RTU centrålås ékas 119. kabinetå notika RTU Studentu parlamenta (SP) prezidenta, viceprezidenta un valdes véléßanas. Tajås piedalîjås 43 SP un studentu paßpårvalΩu pårståvji. SP prezidenta amatam bija pieteikußies divi kandidåti – Oskars Priede un Liene Aleksandra Åboliña, kura îsi pirms véléßanåm savu kandidatüru atsauca. Ar 29 balsîm par un 14 pret par jauno SP prezidentu tika ievéléts Oskars Priede. Véléßanas såkås plkst. 15 ar bijußås SP prezidentes Jolantas Jasukeviças atskaiti par pédéjos trijos gados paveikto, kurai sekoja bijußå viceprezidenta Oskara Priedes atskaite, kå arî visu SP noda¬u vadîtåju, darba grupu vadîtåju un Revîzijas komisijas atskaites. Tålåkås véléßanu gaitas vadîbu uzñémås Jånis Koße¬evs, kurß izskaidroja véléßanu procedüru un organizéja balsu skaitîßanas komisijas apstiprinåßanu, kas notika, klåtesoßajiem balsojot par trim kandidåtiem, no kuriem ievéléja divus – Jur©i Lauku un Jåni Lielåmeru. Tam sekoja abu prezidenta kandidåtu pieteikuma runas, kuru laikå arî L. A. Åboliña atsauca savu kandidatüru. Péc tam, kad tika paziñota Oskara Priedes ievéléßana prezidenta amatå, viñß nosauca vélamo viceprezidentu – U©i Citskovski, kuru véléßanås apstiprinåja ar 31 balsîm par un 8 balsîm pret. Tålåkajå véléßanu gaitå ar savåm pieteikuma runåm uzståjås visu SP noda¬u vadîtåju kandidåti, kå arî Revîzijas komisijas, Dienesta viesnîcu darba grupas un Senåta stipendiju pieß˚irßanas komisijas vadîtåju amata kandidåti, péc tam sekoja véléßanas. Péc véléßanåm jaunå SP valde tika apstiprinåta ßådå saståvå: prezidents – Oskars Priede, viceprezidents – U©is Citskovskis, Finanßu noda¬as vadîtåja – Jolanta Jasukeviça, Likumdoßanas noda¬as vadîtåja – Iveta Zosåre, Studiju noda¬as vadîtåja Liene Aleksandra Åboliña, Sociålo lietu noda¬as vadîtåja – Aigu¬a Cimmermane, Sabiedrisko attiecîbu noda¬as vadîtåja – Inese Íüpulniece (savu kandidatüru atsauca, bet turpinås darbu lîdz nåkamajai SP valdes kopsapulcei), Kultüras noda¬as vadîtåjs – Dainis Jakovels, Åréjo sakaru noda¬as vadîtåja – Lîga Stankeviça, Sporta noda¬as vadîtåjs – Sandris Prostakovs. Par Revîzijas komisijas vadîtåju tika ievéléts Uldis Kamols, par Senåta stipendiju pieß˚irßanas komisijas vadîtåju – Vineta Íko¬nija, par Dienesta viesnîcu darba grupas vadîtåju – Lîga Ûi¬inska. Vakara noslégumå jaunå un vecå SP valde, paßpårvalΩu vadîtåji, SP vecbiedri, kå arî citi lügtie viesi atpütås Fashion klubå, svinot RTU Studentu parlamenta 13 gadu jubileju, kå arî sveicot jaunievéléto valdi. ❏

No kreisås: SP prezidents Oskars un viceprezidents U©is. Laipni lüdzam Studentu parlamentå!

2004. gada 6. maijs

Karjeras dienas 2004 Ko Rîgas Tehniskås universitåte (RTU) un RTU studenti var piedåvåt uzñémumiem un ko uzñémumi cer sagaidît no RTU un tås beidzéjiem? Kå atrast prakses darba vietu? Kådu specializåciju izvéléties turpmåkajås studijås? Kåds ir pieprasîjums darba tirgü péc tehniskajiem speciålistiem? Un vél virkne neatbildétu jautåjumu... Nolükå meklét atbildes uz ßiem jautåjumiem, rosinåt sadarbîbu starp uzñémumiem un augstskolu, iepazîstinåt studentus ar karjeras iespéjåm un dot uzñémumiem iespéju parådît sevi gan studentiem, gan plaßåkai sabiedrîbai RTU Studentu parlaments un Måcîbu prorektora dienests 21. un 22. aprîlî RTU aulå rîkoja Karjeras dienas. Karjeras dienu laikå uzñémumiem bija iespéja informét par sevi, daΩas profesionålås apvienîbas deva pårskatu par ståvokli savå nozaré, bet studenti varéja nepastarpinåti iegüt intereséjoßas ziñas. Kontaktéjoties ar studentiem, arvien bieΩåk sastopamies ar studentu jautåjumiem, kas skar viñu profesionålo karjeru un izaugsmi. Prieks, ka studentiem rüp nåkotne un ka studé ne tikai studéßanas péc, bet ir interese darboties kådå konkrétå tautsaimniecîbas jomå. Sakarå ar pieaugoßo interesi no studentu puses nolémåm organizét RTU Karjeras dienas. Lai pasåkums bütu péc iespéjas interesantåks, apkopojåm citu valstu pieredzi ßådu pa-

såkumu organizéßanå un centåmies tås izveidot maksimåli saistoßas RTU studentiem. Ir jütama nepiecießamîba veidot tiltu starp RTU studentiem un Latvijas uzñéméjiem, lai jau no augstskolå pavadîtajiem pirmajiem studiju gadiem jaunietis spétu virzît savu studiju procesu atbilstoßi darba tirgus prasîbåm – izvéléties studiju programmas novirzienu un izvéles studiju priekßmetus tå, lai tas noderétu arî péc augstskolas beigßanas, såkot darba ce¬u, veidojot savu profesionålo karjeru. Karjeras dienås piedalîjås ßådi uzñémumi: A.C.B., ABB, AirBaltic Corporation, Arcus elektronika, BALTEXIM, BüvinΩenieru konsultåciju birojs, Ce¬u pårvalde, Ce¬u satiksmes droßîbas direkcija, E–Darbs, ENTRA, Grindeks, Kalnozols Celtniecîba, KPMG Latvia, KVADRO, Latvenergo, Latvijas Energobüvniecîbas asociåcija, Latvijas finieris, Latvijas gåze, LEC, Lidl Latvija, LMR ÅZENE, RMC Baltic, Siemens, Siguldas büvmeistars, Tramvaju un trolejbusu pårvalde, Valpro Corp., Vereinsbank Riga, Procter & Gamble un citas. Atnåkot uz Karjeras dienåm, katrs students sañéma bukletu, kurå publicéjußås vairåk nekå 40 firmas, kuras interesé RTU studenti un absolventi. Bukletå uzñéméji atbildéja uz müsu uzdotajiem septiñiem jautåjumiem – kas viñi tådi ir, ar ko nodarbojas, ko piedåvå, informåciju par uzñémuma darbiniekiem,

kå notiek jauno speciålistu adaptåcija uzñémumå, kådi speciålisti, no kådåm RTU fakultåtém viñus interesé, kå arî kontaktinformåcija. Paraléli studentu dialogam ar uzñéméjiem notika arî vairåku uzñéméju individuålas prezentåcijas. RTU aula ßîs divas dienas bija k¬uvusi kråßñåka. To dai¬oja skaisti sagatavotie firmu stendi. Èpaßi gribétos izcelt A.C.B., Grindeks un ABB stendus. ABB pasåkumu padarîja interesantåku ar nepårtrauktiem konkursiem un balvåm. Kalnozols celtniecîba bija sagatavojusi kåpostus un ar saukli Pañem labu kåpostu vilinåja studentus pie sevis. 219. telpå notiekoßås prezentåcijas bija ¬oti interesantas. Uzñémumi un profesionålås asociåcijas bija padomåjußas par to, lai studentiem bütu interesanti un saistoßi. Uzñémumi bija apmierinåti ar pasåkumu, bet lielåkå da¬a piebilda, ka varéja büt vairåk apmeklétåju – studentu. Pa abåm dienåm pasåkumu apmekléja apméram 700 studentu. Visvairåk interesentu bija no InΩenierekonomikas fakultåtes un no Elektronikas un telekomunikåciju fakultåtes. Patîkami, ka pasåkumu apmekléja arî citu augstskolu studenti – bija no Latvijas Universitåtes, Latvijas Lauksaimniecîbas universitåtes, Kultüras akadémijas, Rîgas Stradiña universitåtes. Bija ieradußies çetru daΩådu preses izdevumu pårståvji. Pasåkumu apmekléja gandrîz 30 daΩådu Rîgas skolu pédéjo klaßu skoléni. Tas îpaßi priecé, ja jau skolu jaunatne intereséjas par noteiktu nozaru perspektîvåm pirms studiju programmu izvéles.

Uzñéméji atzina, ka studenti bijußi diezgan kautrîgi, paßiem bija jåaicina. Arî måcîbspéki varéja büt aktîvåki un vairåk apmeklét Karjeras dienas (müsu informåcijas meiteñu vérîgås acis fikséja tikai 10 RTU pasniedzéjus). Uzñéméji arî ierosinåja Karjeras dienu laikå studentiem lekcijas pårcelt uz citu laiku, lai visiem interesentiem bütu iespéja apmeklét pasåkumu un no tå neciestu måcîbas. Vairåki dalîbnieki ierosinåja iepriekß no studentiem uzzinåt sasåpéjußos, svarîgåkos jautåjumus un tos iepriekß izsütît uzñémumiem. Íie ieteikumi vedinåja uz domu, ka ßis pasåkums, iespéjams, nåkamgad jårîko îpsalå. Bet laiks rådîs. Uzñémumiem tika uzdots arî jautåjums par Karjeras centru. Vai tåds ir vajadzîgs? Vai viñi bütu ar mieru sadarboties un finansiåli atbalstît? Visi kå viens ¬oti pozitîvi atbildéja. Tå kå tas ir labs stimuls veidot RTU Karjeras centru. Gribétu izteikt îpaßu paldies asoc. profesoram Elmåram Be˚erim par atbalstu, padomu un palîdzîbu. Liels paldies arî Oskaram Priedem par to, ka palîdzéja organizét, par to, ka kopå to nastu nesåm. Més nebütu spéjîgi tik labi pasåkumu noorganizét, ja nebütu Latvijas Unibankas atbalsta. Par to îpaßs paldies Jånim Lielåmeram. Un, protams, visiem, kuri palîdzéja pasåkuma tapßanå. Ceru, ka nåkamgad pasåkums izdosies vél labåk – büs vairåk uzñémumu un vairåk studentu. Lai veiksmîgi veidojas jüsu karjera! ❏ Jolanta

2004. gada 6. maijs

Kas jauns Starptautisko sakaru da¬å?

Studiju iespéjas Våcijå Evita Serjogina Arvien bieΩåk nåkas atbildét uz skolénu un studentu jautåjumiem, kådi ir uzñemßanas noteikumi Våcijas augstskolås, kådåm ir jåbüt våcu valodas zinåßanåm, ar cik lieliem izdevumiem jåré˚inås un vai Våcijå iegüto diplomu atzîst Latvijå. Par studiju iespéjåm Våcijå jautå ne tikai skoléni un studenti. Arî strådåjoßie vélas papildinåt zinåßanas savå specialitåté vai patståvîgi apgüt ko jaunu, kas palîdzétu turpmåkås karjeras veidoßanå. Atteikties no stabila, labi atalgota darba par labu studijåm vai tålåkizglîtîbas kursiem årzemés uzdroßinås tikai retais. Bet konkurence darba tirgü liek nemitîgi pilnveidot zinåßanas un sekot lîdzi jaunåkajåm tendencém nozaré. Tåpéc tiek meklétas iespéjas, kå apgüt jaunas zinåßanas starptautiski pazîstamås izglîtîbas iestådés tepat Latvijå, savienojot måcîbas ar darbu. Pasaulé arvien lielåku popularitåti iegüst tålmåcîbas studijas un daΩådi kursi, kas paver iespéju iegüt labu izglîtîbu un paaugstinåt kvalifikåciju, nepårtraucot algotu darbu. RTU Starptautisko sakaru da¬a ir k¬uvusi par neoficiålu informåcijas centru, kur var iegüt plaßu informåciju gan par augstskolåm Våcijå, gan stipendiju iespéjåm. Arî HTU Rîgas studiju centrs un våciski runåjoßo klubs D–A–CH savu måjvietu ir atradis tießi zem RTU jumta. Lai atbildétu uz interesentu jautåjumiem un dotu padomus, kå labåk orientéties plaßajå izglîtîbas piedåvåjumu klåstå Våcijas augstskolås, 24. aprîlî Hågenes Tålmåcîbas universitåtes Rîgas studiju centrs un Rîgas Tehniskås universitåtes Starptautisko sakaru da¬a rîkoja informåcijas dienu Studijas Hågenes Tålmåcîbas universitåté, studiju iespéjas Våcijå. Uz informåcijas dienu bija ieradußies ne tikai skoléni un studenti no Rîgas, bet arî no Césîm, Liepåjas, Dobeles un citåm Latvijas pilsétåm. Viñu rindas kuplinåja arî våcu valodas skolotåji un daΩu Latvijas – Våcijas kopuzñémumu pårståvji.

1. rindå no kreisås: HTU prorektors G. Ortners, Gétes institüta Valodas noda¬as vadîtåjs R. de Bejs, Våcijas véstniecîbas kultüras ataßejs F. Jaraßs. Hågenes Tålmåcîbas universitåtes prorektors profesors Gerhards Ortners aicinåja klåtesoßos izvéléties studijas Hågenes Tålmåcîbas universitåté – Våcijå vienîgajå tålmåcîbas universitåté, jo HTU absolventi ir pieprasîti speciålisti darba tirgü ne tikai Våcijå, bet arî viså Eiropå. HTU Rîgas studiju centra un RTU Starptautisko sakaru da¬as programmu koordinatore Alîna Grînberga paståstîja par HTU Rîgas studiju centra darbu. HTU studenti dalîjås iespaidos par HTU piedåvåtajåm studiju programmåm un atzina, ka HTU piedåvåto studiju kvalitåte patießåm ir ¬oti augstå lîmenî un ka iegütås zinåßanas lieliski noder praktiskajå darbå. Vislielåkå interese bija par Roberta Boßa fonda lektores Kornélijas Jarßas un Rîgas Stradiña universitåtes lektora Jåña Bru©étåja referåtiem, jo viñi ståstîja par studijåm Våcijå. Kur studét? Ko studét? Cik tas makså? Kur dabüt stipendijas? Protams, bütisks priekßnosacîjums studiju såkßanai Våcijå ir labas våcu valodas zinåßanas. Informåcijas dienå bija iespéja noskaidrot, kådi eksåmeni ir jånokårto, lai iegütu starptautiski atzîtus våcu valodas sertifikåtus, un to, kå notiek Våcijå iegüto diplomu atzîßana Latvijå. Ja jüs nevaréjåt apmeklét informåcijas dienu, bet tomér vélaties iegüt informåciju par studiju iespéjåm Våcijå, nåciet uz Starptautisko sakaru da¬u vai ieskatieties internetå: www.fernuni–hagen.de un www.rtu.lv/htu_rsc – informåcija par studijåm Hågenes Tålmåcîbas universitåté; www.hochschulkompass.de – informåcija par Våcijas augstskolåm; www.testdaf.de – informåcija par våcu valodas eksåmenu TestDaF. ❏

5. Drézdenes vasaras skola mikroelektronikå Infineon Technologies, AMD, ZMD un Drézdenes Tehniskå universitåte 2004. gada 12.–18. septembrî piedåvå studentiem piecu dienu ilgu praktiski orientétu måcîbu programmu, kas saistîta ar pusvadîtåju raΩoßanu. Vasaras skolas galvenå téma ir modernås attîstîbas tendences integrålo shému sagatavoßanå un raΩoßanå. Vasaras skola notiks pazîstamåkajå mikroelektronikas centrå Eiropå. Programmå paredzétas lekcijas, ekskursijas, tikßanås un diskusijas ar

referentiem, uzñémumu darbiniekiem un sponsoriem. Pieteikties uz vasaras skolu var ikviens doktorantüras students vai jaunais zinåtnieks. Vasaras skolas darbs notiks våcu valodå. Pieteikumi jåiesniedz lîdz 31. maijam. Sîkåka informåcija par vasaras skolu atrodama internetå: www.sommerschule–mikroelektronik.de. ❏

2004. gada 6. maijs

Rektors informé Senåta sédé 26. aprîlî rektors akadémi˚is Ivars Knéts: ✐ Pateicås visiem, kas piedalîjås RTU Atvérto durvju dienas pasåkumu organizéßanå un îstenoßanå. Interesentu netrüka, tomér bija arî trükumi, un tie ir jånovérß lîdz nåkamajai RTU Atvérto durvju dienai 22. maijå. Jåpilnveido vizuålå informåcija, jo daΩu fakultåßu stendu informåcija tika sañemta pédéjå brîdî un izrådîjås nederîga. Atgadîjås arî kuriozi, pieméram, par EEF ieinteresétie skoléni, uzzinåjußi, ka uz fakultåti jådodas kåjåm, aizbrauca uz citåm fakultåtém, uz kuråm veda autobuss. ✐ Informéja, ka RTU protesté pret nepareizo informåciju laikrakstå Diena un tås pielikumå Izglîtîbas Diena, kurå programmu nosaukumi jaukti ar pieß˚iramås kvalifikåcijas nosaukumiem un no kuras var secinåt, ka RTU îsteno izglîtîbu tikai par maksu. Izzinot pédéjås k¬üdas céloñus, noskaidrojås, ka informåcija ñemta no RTU måjaslapas. Lai izvairîtos no atkårtotåm neprecizitåtém, no måjaslapas jåizñem informåcija par studiju maksu un tajå jåatståj tikai informåcija par budΩeta finanséto vietu skaitu fakultåtés. Statistika pieråda, ka 2003. gadå RTU par maksu uzñemto studentu skaits inΩenierzinåtñu jomå ir visai niecîgs. ✐ Pateicås par Karjeras dienu organizéßanu Studentu parlamentam. Firmas piedalîjås pietiekamå skaitå, vienîgi studenti gan varéja atnåkt vairåk nekå divu dienu laikå klåt bijußie 700. ✐ Fakultåtes såk gatavoties ES finanséjuma sañemßanai gan infrastruktüras inΩeniersistému renovåcijai, gan auditoriju un darba telpu remontiem, gan doktorantu pétniecîbas darba atbalstam, gan zinåtniskås

aparatüras iegådei. Paßlaik tiek precizétas summas, aparatüras izmantoßanas veidi un remontéjamo telpu saraksti. Finanßu ministrijas pirmais nopietnais apstiprinåjums gaidåms 5. maijå. ✐ Lai labåk organizétu ar finanséjuma sañemßanu saistîtos darbus, RTU izveidotas divas jaunas organizatoriskås struktürvienîbas – Nekustamå îpaßuma da¬a (vadîtåjs Måris Dreimanis) un ‰ku renovåcijas da¬a (vadîtåjs Aivars Rubenis). ✐ Maijå jåsagatavo jauni projektu pieteikumi, lai konkurétu uz LZP finanséjumu grantu veidå nåkamajiem çetriem gadiem. ✐ Péc RTU priekßlikuma AIP nosütîjusi IZM prasîbu, ka ma©istra profesionålo studiju finanséjuma koeficientam jåbüt vienådam ar ma©istra akadémisko studiju finanséjuma koeficientu – 1,5, nevis tikai 1,0, kå to paßreiz noteikusi IZM. Vélreiz lügts arî pårskatît finanséjuma koeficientus arhitektüras un büvniecîbas studiju programmåm. ✐ Studentu parlamenta ideja par ‰tikas kodeksa sagatavoßanu ir apsveicama, tå vélåk paplaßinåjås, iesakot veidot kopéju studentu, måcîbspéku un darbinieku étikas kodeksu. Piedåvåtajam projektam bija daudz aizrådîjumu, un tåpéc Senåta Likumdoßanas komisija ierosinåja veidot divus atseviß˚us dokumentus: 1) Studentu étikas kodeksu; 2) Måcîbspéku un darbinieku étikas kodeksu. Studentiem lügts, pamatojoties uz aptauju, izveidot arî dokumentu Kådu es vélos redzét savu RTU måcîbspéku? ✐ Itålijas prezidenta Karlo Çampi vizîtes laikå Latvijå RTU rektors akadémi˚is I. Knéts un RTU arhitektüras profesors J. Krastiñß tika negaidîti, bet patîkami pårsteigti: atzîméjot aktîvo un sekmîgo sadarbîbu ar Itålijas universitåtém, Itålijas prezidents viñus apbalvojis ar Itålijas Republikas Goda ordeni (Ordine Merito della Republica Italiana). ❏ M. E.

Vél par OptiCom atbalstu! Andrejs Gobzemis, ETF TET katedras docents Pagåjußå gada augustå JI jau rakstîja par kompånijas OptiCom (©eneråldirektors S. O¬evskis) palîdzîbu ETF Transporta elektronikas un telemåtikas (TET) katedrai ar komunikåciju aparatüru.

Íå gada februårî katedrå notika kårtéjå inΩenieru diplomprojektu aizståvéßana. Pateicoties OptiCom aparatürai, izstrådåto darbu rezultåti tika realizéti praksé. Diplomands Mihails Gmitriks izveidoja hierarhisku lokålo tîklu, kura apakßtîklu savienoßanai tika izmantoti komutatori un koncentratori,

kas sañemti no OptiCom. Palaisti arî divi LINUX marßrutétåji, ar kuru palîdzîbu izveidots VPN (virtuålais privåtais tîkls) ar aizsargåtu datu pårraidi starp apakßtîkliem. Kvalifikåcijas komisija augsti novértéja padarîto un uzsvéra aizståvétå inΩeniera darba lielo praktisko nozîmi. OptiCom turpina sniegt atbalstu

RTU. Pédéjå laikå sañemti vél trîs Bay Networks kompånijas marßrutétåji. TET katedrå sañemtos marßrutétåjus izmanto bakalauru darbu izstrådåßanå, kuri tiks iesniegti vél ßajå semestrî. TET katedras kolektîvs pateicas SIA OptiCom par palîdzîbu un cer uz turpmåku auglîgu sadarbîbu. ❏

Veicinås doktorantürå studéjoßo skaitu Laura Kastanovska, LSA Studijas doktorantürå ir augståkå akadémisko studiju forma, kuru laikå studenti padzi¬inåti nodarbojas ar pétniecîbu un péc patståvîgi izstrådåta zinåtniska darba aizståvéßanas, kas vértéjams kå bütisks ieguldîjums zinåtnes attîstîbå, iegüst doktora grådu. Kopß 1999. gada doktors ir augståkais zinåtniskais gråds, kas, lîdzîgi kå Eiropas Savienîbas valstîs, skaitås elitåra izglîtîba, paverot plaßu darbîbas lauku ne tikai akadémiskajå, bet arî privåtajå un sabiedriskajå sektorå. Tomér, lai gan pédéjos gados Izglîtîbas un zinåtnes ministrijas (IZM) politika ir vérsta uz doktorantu skaita palielinåßanu, kå liecina statistikas dati, 2002. gadå doktora grådu Latvijå ieguva tikai 65 personas1), tai paßå laikå Igaunijå doktora grådu ieguva 135 personas un Lietuvå ßis skaitlis pårsniedza trîs simtus. Kaut arî 2002./ 2003. akadémiskajå gadå Latvijå doktora grådu ieguvußo personu skaits ir gandrîz dubultojies, tas joprojåm ir viszemåkais starp Baltijas valstîm un ievérojami atpaliek no

1998. gadå izvirzîtå mér˚a – 2001. gadå palielinåt doktorantu skaitu lîdz diviem simtiem, kas bütu nepiecießams akadémiskå personåla atjaunoßanai, turpmåkajai zinåtnes un augståkås izglîtîbas kvalitåtes saglabåßanai. Tomér IZM neatmet cerîbu palielinåt doktorantüras absolventu skaitu lîdz 200 gadå. Bütiska loma doktorantu skaita pieaugumå un doktorantüras kvalitåtes palielinåßanå ir paredzéta Eiropas Savienîbas (ES) struktürfondiem. Saistîbå ar doktorantürå studéjoßo atbalsta programmu sadalot ES strukturålo fondu pieß˚irto finanséjumu, IZM plåno to novirzît pétniecîbas darba nodroßinåßanai, tostarp jaunu iekårtu iegådei, kå arî bütiski palielinåt doktorantu stipendiju un akadémiskå personåla atalgojumu. Patlaban gan no valsts budΩeta nav pieß˚irts atbilstoßs lîdzfinanséjums çetru piecu miljonu latu apmérå ßo fondu apguvei. Kamér IZM plåno, par savu ieguldîjumu kopéjås situåcijas uzlaboßanai izß˚îrusies Latvijas Universitåte (LU). Kå Latvijas Studentu apvienîbu informéja Latvijas Uni-

versitåtes zinåtñu prorektors Indri˚is MuiΩnieks, no 2004./ 2005. akadémiskå gada LU ieviesîs lîdzdalîbas maksåjumus doktorantu studijåm 500 latu apmérå. Universitåtes dotåcija svårstîsies robeΩås no 1000 latiem sociålås zinåtnes studéjoßajiem lîdz 2000 latiem dabas zinåtnes studéjoßajiem. Jaunå maksåjumu kårtîba attieksies arî uz paßlaik doktorantürå studéjoßajiem. Arî Latvijå ienåk tendence, kas jau kådu laiku ir sastopama Eiropå, – doktora gråds paver plaßåkas iespéjas darba tirgü – gan sabiedriskajå, gan privåtajå sektorå, ne tikai akadémiskajå karjerå. Tåpéc liels solis doktorantüras kvalitåtes celßanå un pielågoßanå paßreizéjai situåcijai ir starp augstskolåm noslégtais lîgums, kas paredz doktorantüras studentiem iespéju apgüt nepiecießamos priekßmetus arî citås Latvijas augstskolås. Tas ¬auj arî ar paßreizéjo augstskolu kapacitåti veidot Eiropas tipa doktorantüru, kura ietver augsta lîmeña studijas padzi¬inåtai nozares izpratnei, nebalstoties tikai uz disertåcijas témas apguvi. Studiju programmas daΩådo-

ßana un doktoranta stipendijas palielinåßana, iespéjams, pievilinås studét gribétåjus, taçu, izvirzot sareΩ©îtåkas prasîbas gråda iegüßanai, kå citås Eiropas valstîs, bütiski nepalielinåsies doktoranta grådu ieguvußo skaits, kas ir nepiecießams augstskolu måcîbspéku atjaunoßanai. Prasîba péc piecåm publikåcijåm kådå no zinåtniskajiem Ωurnåliem, kas ir iek¬auti Zinåtnes padomes apstiprinåtajå zinåtnisko izdevumu sarakstå, lîdz ßim ir bijusi viens no galvenajiem iemesliem doktorantu studiju nerentabilitåtei – grådu iegüst tikai 5% no visiem doktorantürå studéjoßajiem. Iespéjams, ka tå tiek kompenséts nepilnvértîgais studiju process – fiziski un moråli novecojußås tehnolo©ijas, zinåtnisku izdevumu trükums augstskolu bibliotékås u. c. Tomér situåcijå, kad jauno zinåtnieku piesaistes temps ir nepietiekams, novelt atbildîbu tikai uz studéjoßo personisko neieinteresétîbu ir nepareizi. ❏ 1)

IZM Augståkås izglîtîbas un zinåtnes departamenta pårskats par Latvijas augstskolu darbîbu 2003. gadå.

2004. gada 6. maijs

Senatoru lémumi aprîlî Senåta séde notika 26. aprîlî ☞ RTU rektors akadémi˚is Ivars Knéts pasniedza Aviåcijas institüta asistentam ‰rikam Ozoliñam jaunå parauga Latvijas zinåtñu doktora diplomu ar numuru 0001. Diploms atbilst MK 2003. gada 23. septembrî pieñemtajiem noteikumiem nr. 531, kas ståjås spékå no 2004. gada 1. janvåra. ☞ Rektors I. Knéts informéja: (Skat. Rektors informé.) ☞ Valsts emeritétå zinåtnieka nosaukumam Senåts noléma izvirzît ßådas kandidatüras: profesorus F. Avotiñu, O. Buku, A. Caru, A. Strakovu un docentu V. Lapsu. ☞ RTU Goda doktora nosaukumu Senåts noléma pieß˚irt: 1) par ilgstoßu un nozîmîgu ieguldîjumu studiju procesa pilnveidoßanå Medicînas inΩenierzinåtnes un fizikas nozaré, par studiju procesa administréßanas harmonizéßanu atbilstoßi Eiropas universitåßu prasîbåm un sadarbîbas veicinåßanu starp Våcijas un RTU zinåtniekiem un uzñéméjiem Lîbekas tehniskås universitåtes profesoram Rüdolfam Tauritam; 2) par ilgstoßu sadarbîbu DITF studentu un darbinieku zinåtniskås staΩéßanås organizéßanå Zviedrijå, par Baltijas datu båzes un informåcijas sistému zinåtnisko konferençu organizéßanu un finanséßanu, kå arî par lîdzdalîbu studiju programmu akreditåcijas komisiju vadîßanå Stokholmas universitåtes un Karaliskå tehnolo©ijas institüta profesoram Jånim Bubenko. ☞ Par profesoru un asociéto profesoru vakantajåm ßtata vietåm Senåts noléma: 1. Izsludinåt konkursu uz ßådåm vakantajåm profesoru ßtata vietåm: 1.1. Maßînzinåtnes nozaré diagnostikas un kvalitåtes apakßnozares specializåcijå kvalitåtes sistémas; 1.2. Ener©étikas nozaré siltumener©étikas apakßnozares specializåcijå siltumener©étikas sistémas; 1.3. Valodniecîbas nozaré baltu valodniecîbas apakßnozares specializåcijå latvießu valoda; 1.4. Informåcijas tehnolo©ijas nozares sistému analîzes, modeléßanas un projektéßanas apakßnozares specializåcijå sistému teorija; 1.5. Arhitektüras nozares pilsétbüvniecîbas apakßnozaré. 2. Izsludinåt konkursu uz ßådåm vakantajåm asociéto profesoru ßtata vietåm: 2.1. Transporta un satiksmes nozares sauszemes transporta un infrastruktüras apakßnozares specializåcijå dzelzce¬a transports; 2.2. Valodniecîbas nozares ©ermåñu valodniecîbas apakßnozares specializåcijå ang¬u valoda; 2.3. Maßînzinåtnes nozares diagnostikas un kvalitåtes apakßnozares specializåcijå maßînu droßums un monitorings; 2.4. Maßînzinåtnes nozares diagnostikas un kvalitåtes apakßnozares specializåcijå kvalitåtes sistémas; 2.5. Arhitektüras nozares pilsétbüvniecîbas apakßnozares specializåcijå teritoriålås vides plånoßana. ☞ Par Teorétiskås mehånikas un materiålu pretestîbas katedras izveidoßanu Senåts noléma: lai racionåli izmantotu RTU cilvéku un materiålos resursus: 1. Apvienojot TMF Teorétiskås mehånikas profesora grupu un TMF Materiålu pretestîbas katedru, nodibinåt Teorétiskås mehånikas un materiålu pretestîbas katedru. 2. Par Teorétiskås mehånikas un materiålu pretestîbas katedras vadîtåja pienåkumu izpildîtåju lîdz katedras vadîtåja véléßanåm apstiprinåt profesoru Jåni Vîbu. 3. Profesoram Jånim Vîbam sagatavot TMF Teorétiskås mehånikas un materiålu pretestîbas katedras nolikumu apstiprinåßanai nåkamajå Senåta sédé. ☞ Par doktorantu zinåtnisko vadîtåju tiesîbu pieß˚irßanu Senåts noléma: pamatojoties uz DITF domes 22. marta sédes lémumu un Promocijas padomes P–07 rekomendåciju, pieß˚irt doktorantu zinåtniskå vadîtåja tiesîbas informåcijas tehnolo©ijas nozares datorvadîbas apakßnozaré ßådiem DITF måcîbspékiem: 1) doc. Dr. inΩ. V. Íitikovam; 2) doc. Dr. inΩ. S. Kozlovai; 3) asoc. prof. Dr. inΩ. E. Latißevai; 4) asoc. prof. Dr. inΩ. J. Lavendelam. ☞ Apstiprinåja RTU Í˚îréjtiesas nolikumu. ☞ Apstiprinåja laboto RTU Senåta nolikumu. ☞ Par izmaiñåm Senåta komisiju saståvå, ievérojot senatoru S. Vlasenko un M. Ragaiña vélmi, Senåts noléma: 1. Iek¬aut Kultüras un sadzîves komisijas saståvå studentu S. Vlasenko. 2. Iek¬aut Finanßu un budΩeta komisijas un Reklåmas un darba tirgus komisijas saståvå studentu M. Ragaini. ☞ Senåts noléma apstiprinåt ßådu budΩeta finanséto vietu skaita sadalîjumu pa fakultåtém un studiju programmåm 2004. gada uzñemßanå: (pieñemtie apzîméjumi: progr. – programma; Ma – ma©istra akadémiskås studijas; Mp – ma©istra profesionålås studijas; Pb – 2.

lîmeña profesionålås studijas péc bakalaura studijåm; Pk – 2. lîmeña profesionålås studijas péc koledΩprogrammas). AF kopå 42, progr. Arhitektüra – 12 Ma, 30 Pb; BF kopå 88, progr. Büvzinåtne – 10 Ma, progr. Büvniecîba – 40 Mp, progr. Siltuma, gåzes un üdens tehnolo©ijas – 8 Ma, 10 Pb, progr. Ìeodézija un kartogråfija – 10 Ma, progr. Transportbüves – 10 Mp; DITF kopå 307, progr. Automåtika un datortehnika – 25 Ma,14 Pb, progr. Datorsistémas – 60 Ma, 66 Mp, progr. Informåcijas tehnolo©ija – 60 Ma, 72 Pb; EEF kopå 125, progr. Ener©étika un elektrotehnika – 65 Ma, 25 Pk, progr. Elektrotehnolo©iju datorvadîba – 10 Ma, 10 Mp, progr. Vides zinåtne – 15 Ma; ETF kopå 134, progr. Elektronika – 20 Ma, 12 Pb, progr. Telekomunikåcijas – 76 Ma, progr. Transporta datorvadîbas, informåcijas un elektroniskås sistémas – 12 Ma, 14 Pb; MLF kopå 53, progr. îmija – 10 Ma, progr. îmijas tehnolo©ija – 13 Ma, Materiålzinåtne – 15 Ma, progr. Tekstila un ap©érbu tehnolo©ija – 5Pb, progr. Materiålu tehnolo©ija un dizains – 10 Mp; TMF kopå 130, progr. InΩeniertehnika, mehånika un maßînbüve – 10 Ma, 8 Pb, 12 Pk, progr. RaΩoßanas tehnolo©ija – 15 Ma, 5Pb, progr. Transports – 35 Ma, 25 Pb, progr. Medicînas inΩenierzinåtne un fizika – 10 Mp, progr. Siltumener©étika un siltumtehnika – 0, progr. Visaptveroßå kvalitåtes vadîba – 5Mp, progr. Transporta sistému inΩenierzinåtne – 5Mp; BALTECH SC kopå 13, progr. RaΩoßanas inΩenierzinåtne un vadîba – 13 Ma; IEF kopå 206, progr. Ekonomika – 50Ma, 26 Mp, progr. Uzñéméjdarbîba un vadîßana – 80 Ma, 50Mp. ☞ Senåts noléma ßådi precizét 2004. gada uzñemßanas plånu pamatstudijås: labojot k¬üdu Senåta 2004. gada 29. marta lémumå Par uzñemßanas plånu 2004. gada pamatstudijås ar budΩeta finanséjumu, papildinåt TMF plånu ar 12 budΩeta vietåm programmå Siltumener©étika un siltumtehnika studijåm bakalaura profesionålå gråda iegüßanai. Lîdz ar to vietu kopskaits TMF mainås uz 270, bet RTU kopå – uz 1797. ☞ Par izmaiñåm kvalifikåciju un grådu nosaukumos IEF studiju programmås Senåts noléma: lai ievérotu IZM licencéßanas komisijas ieteikumu, mainît: – bakalaura profesionålo studiju programmå Muitas un nodok¬u administréßana iegüstamås kvalifikåcijas nosaukumu no muitas iestådes vadîtåjs uz muitas iestådes struktürvienîbas vadîtåjs; – ma©istra profesionålo studiju programmå Inovåcijas un uzñéméjdarbîba iegüstamå gråda nosaukumu no ma©istra profesionålais gråds uzñéméjdarbîbas vadîbå uz ma©istra profesionålais gråds uzñémumu un ieståΩu vadîbå. ☞ Par izmaiñåm studiju programmas Materiålu tehnolo©ija un dizains îstenoßanas formå Senåts noléma: RTU Senåta 2002. gada 28. oktobra sédes lémumu Par studiju programmu îstenoßanu nepilna laika neklåtienes un vakara studiju formå papildinåt ar 14. punktu ßådå redakcijå: «14. Materiålzinåtnes un lietiß˚ås ˚îmijas fakultåtes Tekstilmateriålu tehnolo©iju un dizaina institütå apstiprinåt îstenoßanai nepilna laika (neklåtienes) studiju formå pirmå lîmeña profesionålo (koledΩas) studiju programmu Materiålu tehnolo©ija un dizains.» ☞ Senåts akceptéja: 1) izmainîto 1. lîmeña profesionålo (koledΩas) studiju programmu Datorsistémas; 2) izmainîto ma©istra profesionålo studiju programmu Muitas un nodok¬u administréßana. ☞ Par promocijas padomes RTU P–18 saståva papildinåßanu Senåts noléma: papildinåt 2004. gada 23. februåra Senåta sédé apstiprinåto promocijas padomes RTU P–18 saståvu materiålzinåtnes nozaré ar RTU vad. pétnieci, Dr. inΩ. Lîgu Bérziñu. ☞ Senåta Studiju programmu komisijas priekßsédétåjs asoc.prof. J. Smirnovs ziñoja par komisijå iesniegto paßnovértéjuma ziñojumu recenzéßanas rezultåtiem. Pozitîvu vértéjumu sañémußi paßnovértéjuma ziñojumi: 1) 1. lîmeña profesionålajai programmai Elektronika (recenzents prof. M. Kleinhofs); 2) bakalaura un ma©istra akadémisko studiju programmåm Elektronika (recenzents prof. M. Kleinhofs); 3) 1. lîmeña profesionålajai programmai, inΩenierstudiju péc bakalaura programmai, bakalaura, ma©istra un doktora akadémisko studiju programmåm Datorsistémas (recenzents prof. G. Lauks). Studiju da¬as vadîtåjs P. Sliede atgådinåja, ka joprojåm nav iesniegti 13 programmu paßnovértéjuma ziñojumi par 2003. gadu. ❏

M. E.

Dekånu runas 15. aprî¬a sédé ✌ Rektors akadémi˚is I. Knéts informéja: • Par laikraksta Diena pielikumå Sestdiena publicéto rakstu Pagrîde, kurå ståstîts par oficiåli nere©istrétajåm augstskolåm Rîgå. • Par ielügumu uz vairåkiem interesantiem pasåkumiem: 16. aprîlî notiek Latvijas Augstskolu rektoru padomes séde, Latvijas Arhitektu savienîbas 80 gadu jubilejas svinîbas, Akadémiskås bibliotékas 480 gadu jubilejas svinîbas, Latvijas BüvinΩenieru savienîbas kongress, forums Vide; ßajå datumå LZA pilnsapulcé ievélés arî jaunu LZA prezidentu; 20. aprîlî paredzéts svinîgi iemürét Rîgas 1. termoelektrocentråles jaunå korpusa pamatakmeni. • Starptautiskais R. Íümaña fonds, kas saistîts ar ES zinåtniskås pétniecîbas darbiem, paudis satraukumu par léno cilvékresursu attîstîbu zinåtné un tehnolo©ijås, jo paßreiz izglîtîbas sistéma atpaliek no zinåtnes attîstîbas. Jåcer, ka ES fondu palîdzîba doktorantürai ståvokli uzlabos. • Sañemts ielügums uz Vi¬ñas Universitåtes 425 gadu jubilejas svinîbåm ßå gada septembrî. Sañemts arî ßîs universitåtes konferençu grafiks 2004. gadam. Rektors ievadîjis sarunas par lîdzîga izdevuma sagatavoßanu RTU. • Sañemts LITA uzaicinåjums uz starptautisko forumu Informåcijas tehnolo©ija un telekomunikåcijas Baltijå. • DITF iesniegusi priekßlikumu pieß˚irt RTU Goda doktora nosaukumu J. Bubenko (jun.). Dekåni priekßlikumu atbalstîja. ✌ Par studiju programmu akreditåcijas un pårakreditåcijas gaitu informéja måcîbu prorektors E. Be˚eris. Kavéjas TTDI programmu akreditåcija, jo nestrådå licencéßanas komisija, tåpéc var büt sareΩ©îjumi ar diplomu izsniegßanu. BF un ETF ekspertu komisija jau darbu beigusi. Studiju da¬a kårto nepilna laika studiju programmu akreditéßanu, tåpéc lüdz programmu akreditåcijas dokumentos minét, ka programmu realizé arî vakara un neklåtienes apmåcîbå. 19. aprîlî gaida ekspertu komisiju koledΩprogrammåm. Studiju da¬as vadîtåjs P. Sliede atgådinåja, ka sañemti tikai 19 (no 31) programmu paßnovértéjuma ziñojumi par 2003. gadu. Vienîgi AF iesniegusi visus paßnovértéjuma ziñojumus. Instrukcija par diplomu izrakstîßanu ir sagatavota, un to izsütîs elektroniski, top arî attiecîgs rektora rîkojums. Laikus sagatavos arî pielikuma veidlapas. Dekånus uztrauc lielais diplomu skaits, ko îså laikå nåksies lietvedim sagatavot, tåpéc vairåki priekßlikumi izteikti Studiju da¬ai un Datu tîklam. ✌ Pirmsaugstskolas izglîtîbas un informåcijas noda¬as vadîtåjs A. Kårkliñß informéja par gatavîbu RTU Atvérto durvju dienai ßå gada 17. aprîlî. Oficiålo informåciju gatavo centralizéti, taçu vél nav kårtîbas visu fakultåßu måjaslapås. Tajås nav ievietoti pédéjie labojumi, kaut arî par ßo lapu sakårtoßanu cînåmies jau trîs méneßus. Labåkås måjaslapas ir AF, BF un DITF. Måcîbu prorektors piebilda, ka par visiem ßiem jautåjumiem ir izdoti rektora rîkojumi, vajadzétu tos tikai precîzi pildît. P. Sliede atgådinåja, ka nav izpildîts arî IZM rîkojums, jo visi paßnovértéjuma ziñojumi arî vél nav ievietoti måjaslapå. ✌ Rektors atzinîgi novértéja AIKNC izdoto informåciju – pamåcîbu Kå izvéléties îsto (augstskolu) – un ieteica pårbaudît, vai varam uz visiem tur minétajiem jautåjumiem åtri un lietiß˚i atbildét. MLF dekåns V. Kampars ierosinåja lîdzîgu lapu izveidot arî par RTU. ✌ SP sagatavojis ‰tikas kodeksa jauno variantu. Ieteikts SP to izskatît kopå ar Senåta Likumdoßanas komisiju nedé¬as laikå, lai apspriestu nåkamajå Dekånu padomes sédé. Dekåni uzskata, ka apsprießanå bütu lietderîgi iesaistît iespéjami vairåk RTU saimes pårståvju. ✌ Måcîbu prorektors E. Be˚eris informéja par 6. aprî¬a nepilna laika studijåm veltîtå metodiskå seminåra rezultåtiem. Seminårs bija labi apmekléts (82 dalîbnieki), trîs uzståßanås bija no citåm organizåcijåm – LU, LLU un SIA Colla. Seminårå izvirzîjås divi bütiski jautåjumi. Pirmkårt, pienåcis laiks attîstît sistémisku pieeju e–studijåm, jo tås vajadzîgas neklåtienes studentiem, kuru skaits visu laiku pieaug. Turklåt tehnolo©ijas un viss tåm nepiecießamais RTU ir, trükst vienîgi struktüra, kas varétu ßajå jomå strådåt. LU jau tagad ßim darbam téré Ls 120 000 gadå. Otrkårt, vétrainu zåles reakciju izraisîja firmas pårståvja teiktais, ka «tie RTU absolventi ir tådi jocîgi, viñiem vajag vél gadu apmåcîbas, lai spétu strådåt ar CAD programmåm». Firma piedåvåja sadarbîbas iespéjas. Péc seminåra BF profesors M. Dobelis prorektoram piedåvåjis sistemåtisku pieeju ßî jautåjuma risinåßanå, ko arî Måcîbu prorektora dienests jau pieñémis par tuvåkå laikå risinåmo uzdevumu.

2004. gada 6. maijs Måcîbu materiåli seminåra konkursam bija mazåk nekå pagåjußå gadå, balvas vél nav sadalîtas, bet tås sañems tie, kas laikus pieteica materiålus izstådei. ✌ Zinåtñu prorektors profesors L. Ribickis informéja par RTU dalîbu TV raidîjumå Par lietu dabu. Laikå no 16. marta lîdz 1. augustam aplükos ßådas pasütîtåju intereséjoßas témas: Kompozîtmateriåli lidmaßînu un helikopteru konstruéßanå; Mehåniskås ekspertîzes transporta lîdzek¬os; Biomateriåli un biomehånika; Biodîze¬degviela; Pusvadîtåju pårveidotåji elektroiekårtås; Energosistému releju aizsardzîbu tehnolo©ijas; Måkslîgo neironu tîkli un izplüdusî lo©ika bankås, måkslîgais intelekts; Ku©u zemüdens da¬u attîrîßanas roboti; Måkslîgie audi. Ir noslégts lîgums ar SIA Hansa Media, saskañå ar kuru péc raidîjumiem RTU sañems îpaßumå raidîjumu ierakstus. ✌ Rektors informéja: • Par piedalîßanos Eiropas universitåßu rektoru gada asamblejå Marse¬å, kas ir otra lielåkå Francija pilséta ar çetråm universitåtém. InΩenierzinåtnés 80% personåla ir zinåtnieki, un tikai 20% nodarbinåti akadémiskajå darbå. Izskanéjußås domas: paßlaik norisinås påreja no elitåras augståkås izglîtîbas uz masveida augståko izglîtîbu, paplaßinås müΩizglîtîba; pieaugot maksas studijåm, prognozé zinåtnes finanséjuma samazinåßanu; notiek pasaules méroga sacensîba par studentiem, cîña ar ASV augstskolu nosükßanas centieniem; Eiropai jåcenßas k¬üt par ekonomiski spécîgåko re©ionu pasaulé, taçu tas notiek påråk léni. Darmßtates Universitåté ¬oti aktîvi darbojas Tehnolo©isko inovåciju centrs, kas apliecina, ka universitåtes attîstîbai vajag aktîvåk piesaistît absolventus. Zagrebas universitåté måcîbspéki sadalîti jaunajos, kuri gatavo ES projektu pieteikumus, un vecajos, kuri veic tradicionålos pétîjumus un lasa lekcijas. Universitåtés jånojauc iekßéjås barjeras starp fakultåtém un jårada vairåk starpfakultåßu programmas. ASV studenti beidz augstskolu ar biznesa plånu nåkamajai dzîvei, bet Eiropas studenti ar plånu atpütai péc studijåm. Universitåtém jåbüt pilsétas centrå kå baznîcai un kå nozîmîgam kultüras centram. • Geberta Rufa stipendiju fonda ßå gada balva ir 500 Íveices franku, izvértéßanai jåizvirza vismaz trîs vai çetras kandidatüras. • Iespéjams pieteikties studijåm un zinåtniskås pétniecîbas darbam Íveicé (pieméram, IT jomå Freiburgas Universitåté). • Senåta aprî¬a sédé ir jåizvirza kandidatüras valsts emeritétå zinåtnieka nosaukumam. • Ir priekßlikums apvienot Teorétiskås mehånikas profesora grupu ar Materiålu pretestîbas katedru, veidojot Teorétiskås un lietiß˚ås mehånikas katedru. 22. aprî¬a sédé ✌ Par RTU Atvérto durvju dienas norisi informéja Pirmsaugstskolas un informåcijas noda¬as vadîtåjs A. Kårkliñß. Apmekléîba bija laba, aptuveni 1500 skolénu. Nåkamajå tikßanås reizé zålé jåievieto iespéjami vairåk kréslu un jåuzlabo apskañoßana zåles vestibilå. Konsultanti darbojås vestibilå, un tie bija gan måcîbspéki, gan studenti. Bütu gan vélams, lai visi konsultanti måcîbspéki spétu sniegt profesionåli precîzas atbildes par fakultåtes programmåm, kas 17. aprîlî daΩkårt neîstenojås. Neapmierinåja arî konsultantu ieraßanås pédéjå brîdî, kaut arî bija lügts büt darba vietås jau 9.30. Apmeklétåju netrüka jau pulksten 9. Uz tikßanos 22. maijå jågatavojas laikus, jo tad konsultanti büs tikai no måcîbspékiem. Transports uz fakultåtém bija nodroßinåts, un divos reisos visi varéja aizbraukt. Stendi visi atjaunoti un aizsargåti no sabojåßanas, paßlaik ilustratîvå tukßå da¬a atståta uzñemßanas operatîvajai informåcijai. Ir jau sañemtas daΩådas piezîmes, kas tiks ievérotas, bet daudzi sareΩ©îjumi radås tåpéc, ka informåcija no daΩåm fakultåtém bija sañemta pédéjå brîdî. Sañemti divi piedåvåjumi no LTV1: 1) jünija beigås 5–10 minüßu raidîjums par RTU kopumå; 2) 3 minüßu raidîjumu cikls par fakultåtém (viena raidîjuma minüte maksåtu Ls 50). Otrå variantå ir neizdevîgs raidîjuma laiks – sestdienås pusdienlaikå un vélu vakarå, turklåt bütu vajadzîga paßas fakultåtes reΩija. Rektors akadémi˚is I. Knéts pateicås Atvérto durvju organizatoriem un jautåja péc dekånu viedok¬a. ETF, EEF, IEF un TMF dekåni atzina, ka dalîbnieku skaits bijis mazåks nekå pagåjußå gadå, bet BF un MLF – ka lielåks nekå pagåjußå gadå. AF, IEF un DITF dekåni izteica atzinîbu saviem studentiem par aktîvo dalîbu pasåkumå un uzsvéra skolénu nopietno interesi par studiju iespéjåm, budΩeta vietåm, jauno speciålistu algåm un darba tirgus pieprasîjumu. Måcîbu prorektors E. Be˚eris atzinîgi izteicås par Studentu parlamenta organizétajåm Karjeras dienåm, pie stendiem visu laiku pulcéjußies interesenti, vienîgi ˚îmi˚i bijußi pasîvi, jo lielå Grindeks stenda darbinieki garlaikojußies. Rektoru nepatîkami pårsteigusi Dienas pielikumå Izglîtîbas Diena ievietotå k¬üdainå informåcija par RTU. Programmu nosaukumi jaukti ar kvalifikåciju nosaukumiem, uzsvérta måcîbu maksa, nevis tas, ka RTU

>>>

2004. gada 6. maijs

Profesoru Jülija Eiduka un Bruno Jirgensona simtgade Íogad 16. maijå aprit simt gadi diviem ievérojamiem zinåtniekiem: Latvijas silikåtu skolas izveidotåjam profesoram Jülijam Eidukam un pasaulé pazîstamajam bio˚îmi˚im Bruno Jirgensonam, kas dzimußi ne vien vienå gadå, bet arî vienå dienå. DaΩådi bijußi viñu dzîves ce¬i. Jülijam Eidukam visa dzîve noritéjusi Latvijå, bet Bruno Jirgensonam arî Våcijå, Lielbritånijå un Amerikas Savienotajås Valstîs. Kopéja viñiem ir nesavtîga atdeve zinåtnei un kvéla dzimtenes mîlestîba.

Akadémi˚is Uldis Sedmalis, Dr. inΩ. Ilgars Grosvalds Profesors Jülijs Eiduks seßdesmit sava müΩa gadus nostrådåjis par måcîbspéku RTU îmijas tehnolo©ijas fakultåté, kas 2000. gadå tika pårdévéta par Materiålzinåtnes un lietiß˚ås ˚îmijas fakultåti. Darba gaitas Latvijas Universitåtes îmijas fakultåté J. Eiduks såka 1926. gadå kå subasistents. Fakultåté viñß nostrådåja nepårtraukti lîdz 1986. gada vasarai, kad 5. jülijå péc smaga infarkta aizvéra acis uz müΩu. Latvijas dabas pétnieku un augstskolu aprindas, it seviß˚i ˚îmijas un zemes zinåtñu speciålisti, profesoru Jüliju Eiduku pazîst kå

Selonis Jånis Eiduks. izcilu derîgo izrakteñu apzinåtåju un pétnieku, Latvijas silikåtu skolas

Dekånu runas >>> 90% studentu tiek finanséti no valsts budΩeta. Vienojås lügt Dienai ievietot pareizu tabulu vai publicét atseviß˚i precîzas ziñas par RTU kå maksas reklåmu. Nepiecießams pårskatît arî måjaslapas, kurås uzsvaram jåbüt uz budΩeta vietåm, nevis maksas studijåm. ✌ Par studiju programmu akreditåcijas un pårakreditåcijas gaitu informéja måcîbu prorektors E. Be˚eris. 2003. gada parådniekiem – TTDI programmåm – ekspertu komisiju RTU gaida 29. un 30. aprîlî, bet ßajå gadå akreditéjamai programmai Medicînas inΩenierzinåtne un fizika – 10. un 11. maijå. Veiksmîgi tiek kårtoti dokumenti programmai Transporta datorvadîbas, informåcijas un elektroniskås sistémas, bet nav skaidrîbas ar programmu Transports. TMF dekåns G. Liberts solîja ßîs programmas dokumentus iesniegt jünija beigås vai septembra såkumå. Jautåts par programmu Cilvékresursu vadîba, IEF dekåns atbildéja, ka ir apstiprinåts ekonomikas standarts un ekonomikas profesionålo studiju programmu 28. aprîlî izskatîs Akreditåcijas komisijå. Rektors lüdza nekavéties ar dokumentiem un paßnovértéjuma ziñojumiem, jo par trijåm ekspertu vizîtém AIKNC jau samaksåti 14 tükstoßi latu. Akreditåcijas komisijas sédé akreditétas visas tås RTU vakara un neklåtienes studiju programmas, kuråm, kå piebilda måcîbu prorektors, iesniegtajos paßnovértéjuma ziñojumos norådîts par programmu realizéßanu vakara un neklåtienes formå. ✌ Apsprieda uzñemßanas prognozi augståkå lîmeña studijås 2004. gadå. Studiju da¬å sastådîtais prognozes plåna projekts jau ménesi iepriekß bija iesniegts dekåniem precizéßanai, jo kopéjå fakultåtes plånå ir iespéjamas izmaiñas. Noskaidroja neatbilstîbu BF prognozé, bet TMF prognoze vél jåprecizé. Nopietnåku diskusiju izraisîja DITF prognozes priekßlikums, ko ietekmé paßreiz RTU noteikto finanséjuma koeficientu vértîbas. IZM norådîtå finanséjuma koeficienta vértîba – 1 – ir vienåda bakalaura un profesionålajås studijås Tå kå RTU tika såkta påreja no profesionålajåm, t. i., inΩenierstudijåm, uz ma©istra profesionålajåm studijåm, kuru finanséjuma koeficients RTU ir 1,5, tad noléma inΩenierstudiju finanséjuma koeficientu arî pieñemt par 1,5. Påreja uz ma©istra profesionålajåm studijåm tagad tuvojas nobeigumam, tåpéc Dekånu padome ierosinåja apspriest Senåta

izveidotåju, ilggadéju talantîgu jauno ˚îmi˚u inΩenieru un zinåtnieku skolotåju un audzinåtåju. Viña lekcijas klausîjußies un pie viña måcîjußies ap 1150 silikåtu tehnolo©ijas speciålistu. Profesora vadîbå izstrådåtas un aizståvétas 47 kandidåta disertåcijas. Profesors Jülijs Eiduks dzimis 1904. gada 16. maijå Madonas apriñ˚a Vietalvas pagasta Jaunzemjos saimnieku Jåña un Mades ©imené. Tikko bija såcies 20. gadsimts, laiks, kad arvien vairåk nostiprinåjås latvießu tautas paßapziña. J. Eiduka dzimtenes mîlestîbas un patriotisko jütu izveidé liela nozîme bija gleznainajai dabai, kuru viñß varéja vérot un izjust bérnîbas un skolas gados vecåku måjås. Dzimtenes mîlestîba viñu pavadîja visu

müΩu. «Mani valdzinåja apkårtnes dabas skaistums,» atzina J. Eiduks, «zeme un tås bagåtîbas, un ßo mîlestîbu es pañému lîdz visam müΩam.» Viña pirmås skolas gaitas saistås ar Vietalvas pagastskolu (1912– 1913), tad måcîbas Liepkalnes pro©imnåzijå (1915–1917) un Madonas vidusskolå (1917–1920). Jau 15 gadu vecumå J. Eiduks zaudéja tévu, kas bija ievéléts par pagasta vecåko. Viñu noßåva 1919. gadå – padomju varas gados. Rüpes par måjåm gülås uz måtes un vecåkå brå¬a Kår¬a pleciem. Jaunåkå déla centienus péc izglîtîbas måte pilnîbå atbalstîja, un J. Eiduks devås uz Rîgu, lai måcîtos Rîgas pilsétas >>> 8. lpp.

Finanßu komisijå priekßlikumu – inΩenierstudiju finanséjuma koeficienta vértîbu atkal pielîdzinåt IZM noteiktajai vértîbai 1, kas paplaßinåtu izmaiñu iespéjas uzñemßanas prognozés. ✌ Izskatîja pédéjå laikå iesniegtos Senåta lémumprojektus. ✌ Studentu parlamenta sagatavotais Studentu, måcîbspéku un darbinieku étikas kodekss izskatîts Senåta Likumdoßanas komisijå, kas ieteikusi veidot divus atseviß˚us kodeksus – Studentu étikas kodeksu un Måcîbspéku un darbinieku étikas kodeksu. Pirmo gatavotu paßi studenti, bet otra izstrådei vajadzétu izveidot îpaßu darba grupu. Izskanéja piezîmes, ka ‰tikas kodeksa izstrådé bütu jåpieaicina talkå arî étikas speciålists. ✌ Izskatîja jautåjumu par ES struktürfondu sañemßanas iespéjåm. Lai laikus varétu såkt infrastruktüras renovåciju, fakultåtém lîdz 10. maijam rektoram jåiesniedz priekßlikumi par konkrétåm telpåm (no kopéjå pieteiktå saraksta), kas tiks remontétas 2004. gadå. Par tåm büs jåsaståda defektu akti un remontdarbu tåmes. Lîdz 26. aprîlim jåsaståda saraksti par tåm iekårtåm studiju procesam, kas tiks iegådåtas 2004. gadå, klåt pievienojot lietojuma aprakstu, kådam nolükam aparatüru iegådåjas. Remontu plåni jåsaståda katram no trim gadiem atseviß˚i. Plånu galîgå apstiprinåßana FM paredzéta 5. maijå. Rektors iepazîstinåja dekånus ar jauno darbinieku – RTU ‰ku renovåcijas da¬as vadîtåju Aivaru Rubeni, kurß koordinés renovåcijas darbus un izsludinås nepiecießamos konkursus. ✌ SP ielüdza dekånus piedalîties Zolîtes çempionåtå ßå gada 24. aprîlî plkst. 10 RTU Lielajå zålé. ✌ Iekßéjå audita da¬as vadîtåja Å. Brißkena arî citåm fakultåtém un institütiem ieteica iepazîties ar Audita da¬as ziñojumu par Aviåcijas institüta vértéjumu un no tå izrietoßajiem ieteikumiem. Faktiskå studentu skaita neatbilstîba datu båzei prasa lietveΩiem izdarît regulåras datu pårbaudes un ikdienas darbå precîzåk pildît Senåta lémumus. Konstatéta arî måcîbu plåna neatbilstîba nodarbîbu sarakstiem, tåpéc Å. Brißkena atgådinåja, ka visu kursu apstiprinåtie nodarbîbu saraksti ir jåiesniedz Studiju da¬å ne vélåk kå divas nedé¬as péc nodarbîbu såkuma. ✌ Apsprieda un kori©éja Studiju da¬as vadîtåja P. Sliedes iesniegto 2004./2005. akadémiskå gada studiju darba grafiku: rudens semestris (16 nedé¬as) – 01.09.04–18.12.04.; ziemas brîvlaiks – 20.12.04.–02.01.05.; ziemas sesija – 03.01.05.–28.01.05.; pavasara semestris (16 nedé¬as) – 31.01.05.–19.03.05.; 29.03.05.–21.05.05.; pavasara brîvlaiks – 20.03.05.– 28.03.05.; pavasara sesija – 23.05.05.–18.06.05. ❏ M. E.

2004. gada 6. maijs

Profesoru Jülija Eiduka un Bruno Jirgensona simtgade >>> 7. lpp.

1. ©imnåzijå (1920–1922). Rîgas 1. ©imnåzijå viñß auga vairåku skolotåju ietekmé. Fiziku viñam pasniedza Andrejs Bumbérs, daudzkårt izdotås vidusskolas måcîbu gråmatas Fizika autors. Zîméßanu – ievérojamais gleznotåjs Kårlis Miesnieks, bet latvießu valodu – Tautas dzejnieks, vélåkais Tévzemes balvas laureåts Vilis Plüdons. îmijå viñu ieintereséja dabasmåcîbas skolotåjs Mårtiñß Råcenis. Kådå stundå viñß nolika uz galda pabiezu gråmatu Kurze Lehrbuch der Organische Chemie. Tas bija vesels pårsteigums. Ja jau îsais kurss bija tik biezå izdevumå, tad kådam gan jåbüt pilnam kursam? Vidusskolas laikå J. Eiduks noklausîjås arî docenta Aleksandra Janeka lekciju Latvijas Universitåtes îmijas fakultåté. Lielajå 1. auditorijå, kur soli bija izvietoti amfiteåtra veidå, dzi¬i, paßå lejå Janeks runåja un rådîja eksperimentus. Uzplaiksnîja uguns, atskanéja språdziens. Viss redzétais atståja neizdzéßamu iespaidu. 1922. gadå Jülijs Eiduks ieståjås Latvijas Universitåtes îmijas fakultåté. Augstskolå J. Eiduks klausîjås vélåkå Polijas ZA akadémi˚a profesora Meçislava Centnerßvéra lekcijas neorganiskajå un fizikålajå ˚îmijå, profesora Valdemåra Fißera lekcijas analîtiskajå un organiskajå ˚îmijå. Mineralo©ijå un ©eolo©ijå viñu ievadîja petrogråfs profesors Boriss Popovs, kura lekcijas pirmajå kurså viñam palikußas atmiñå vislabåk: «Ienåk slaids sirms profesors ar ne¬˚i pogu caurumå, ståsta par vulkåniem, par javas izvirdumiem, par ieΩu sadédéßanas procesiem zemes véstures izpratnei. Arî praktiskajos darbos mikroskopå, polarizåcijas gaismå pavérås jauna pasaule – mineråli plånslîpéjumos mirdzéja visås varavîksnes kråsås.» J. Eiduks piedalîjås docenta EiΩena Rozenßteina rîkotajås ekskursijås uz AllaΩiem, Doles un Nåves salu, iepazinås ar derîgajiem izrakteñiem dabå. Jülijs Eiduks iek¬åvås arî studentu akadémiskajå un sabiedriskajå dzîvé – aktîvi darbojås korporåcijå Selonija, kå arî îmijas fakultåtes studentu biedrîbå, lasîja referåtus, rakstîja rakstus universitåtes laikrakstå Students, spéléja teåtri. 1926. gadå J. Eiduks k¬uva par profesora E. Rozenßteina subasistentu. Vélåk Jülijs Eiduks atceras: «Biju priecîgs, ka varéju ar derîgiem izrakteñiem iepazîties dabå, tos ievåkt, analizét un pétît sava skolotåja E. Rozenßteina vadîbå. Laimîgi bija tie brîΩi, kad uzzinå-

Profesors savå laboratorijå. jåm, ka müsu pétîjumu rezultåti izmantojami rüpniecîbå.» Ar diplomdarbu Devona formåcijas måli kå izejviela klinkera ˚ie©e¬u raΩoßanai J. Eiduks 1930. gadå beidza fakultåti, sañemot inΩeniera ˚îmi˚a diplomu. 1933. gadå negaidîti nomira profesors E. Rozenßteins, un Jüliju Eiduku ievéléja par jaunåko asistentu. Ûurnålå Ekonomists tika publicéts viña pirmais zinåtniskais darbs Pétîjumi par daΩu Latvijas målu noderîbu bru©a klinkera raΩoßanai. Lai Jülijs Eiduks varétu pårñemt E. Rozenßteina lasîto silikåtu tehnolo©ijas kursu, par K. Morberga lîdzek¬iem viñu komandéja uz Våciju, kur viñß papildinåja zinåßanas Berlînes Tehniskajå augstskolå pie ievérojamiem savas nozares speciålistiem – silikåtu fizikålajå ˚îmijå pie V. Eitela, keramikas tehnolo©ijå – pie R. Rîkes, keramikas siltumtehnikå – pie V. Ílégera, büvmateriålu tehnolo©ijå – pie K. Endeles, stikla tehnolo©ijå – pie F. Ekerta. Nedé¬as nogalé pie kafijas tases bija jåatskaitås par veikumu. Reiz J. Eiduks, izmantojot keramikas glazürai våråmo såli, atståja kråsni bez uzraudzîbas un piedümoja laboratorijas telpas. Par to viñß sañéma sodu – pie kafijas bija jåizmakså kükas. Profesora R. Rîkes laboratorijå J. Eiduks nofotograféja Zégera konusu izgatavoßanas procesu, par ko sañéma smagu nosodîjumu, un uzñemtå filma bija jåatdod. Våcu profesori rüpîgi sargåja savus noslépumus. Kopå ar ievérojamo cementa pétnieku H. Kîlu Jülijs Eiduks såka pétît kalcija hidrosilikåta koroziju, ko turpinåja Rîgå. Ío pétîjumu rezultåtus 1940. gadå publicéja Tonindustrie Zeitung. Latvijå J. Eiduks atgriezås kå nobriedis zinåtnieks, kas droßi var turpinåt sava skolotåja iesåkto darbu. 1934. gadå viñß såka lasît silikåtu tehnolo©ijas kursu. 1935. gadå viñß aizståvéja habilitåcijas darbu Latvijas måli kå izejviela klinkera izstrådåjumu raΩoßanai, un 1936. gadå viñam pieß˚îra privåt-

docenta nosaukumu. Par darbiem Latvijas måli kå izejviela bru©a klinkera raΩoßanå (1936) un Latvijas derîgie izrakteñi (1937) viñß sañéma Krißjåña Barona prémijas. J. Eiduks k¬uva par vienu no vadoßajiem Latvijas derîgo izrakteñu pétniekiem, bija akciju sabiedrîbas ie©e¬nieks padomes loceklis un vairåku fabriku konsultants. Seviß˚i rosîga sadarbîba viñam izveidojås ar akciju sabiedrîbåm Rîgas cementfabrika C. Ch. Schmidt un Rîgas ©ipsis ©ipßakmens, ©ipßa saistvielu un izstrådåjumu pétniecîbå. Nodarboties ar Latvijas derîgo izrakteñu izpéti un izmantoßanu J. Eiduku iedvesmoja arî pagåjußå gadsimta trîsdesmitajos gados izskanéjußais K. Ulmaña aicinåjums un toreizéjå valdîbas noståja – valsts intelektuålajå un saimnieciskajå izaugsmé maksimåli izmantot iekßzemes resursus, tostarp derîgos izrakteñus. Íajå sakarîbå viñß aktîvi kopå ar ©eologiem iesaistîjås derîgo izrakteñu apzinåßanå, to izpété un izmantoßanas iespéju noskaidroßanå. Jo seviß˚i viñu uz ßiem darbiem pamudinåja 1936. gada 14. janvårî ar K. Ulmaña rîkojumu nodibinåtå Zemes bagåtîbu komiteja, kas 1939. gadå pårtapa par Zemes bagåtîbu pétîßanas institütu. Våcijå (1936), Zviedrijå (1936), Polijå (1937) un Somijå (1939) Jülijs Eiduks iepazinås ar jaunåkajiem sasniegumiem silikåtu zinåtné un tehnolo©ijå. Viñß bija Latvijas îmi˚u biedrîbas, Latvijas Ìeolo©ijas biedrîbas, Deutsche keramische Gesellschaft un American Ceramic Society biedrs. Lîdztekus J. Eiduks strådåja Zemes bagåtîbu pétîßanas komitejå un institütå par konsultantu (1936– 1943). Viña pétîjumu lokå bija jautåjumi par målu izmantoßanu keramikas raΩoßanai, smilßu – stiklam, ©ipßakmens – ©ipßa javu saistvielåm, dolomîta un ka¬˚akmens – büvka¬˚iem. Viña raksti par måliem un baltajåm kvarca smiltîm

parådîjås Zemes bagåtîbu pétîßanas institüta rakstos. Darbs institütå saveda kopå ar dedzîgo Latvijas derîgo izrakteñu popularizétåju skolotåju Jåni Gresti, ar kuru kopå viñß kå konsultants veidoja filmu Pelékais dårgakmens. Par ßo laiku profesors vélåk atceréjås: «Ar Jåni Gresti iznåca tuvåka saskare, kad viñß dzîvoja vienå mana dzîvok¬a istabå, tikai pa laikam aizbraukdams uz savåm måjåm Lielvårdé. Viñß bieΩi dalîjås atmiñås par savu draugu rakstnieku Rüdolfu Blaumani un bija nepårspéjams anekdoßu ståstîtåjs: kad såka, nevaréja apståties – såka ar anekdotém, kas domåtas sievietém un bérniem, beidza ar mahorku, kuras dzirdot ausis svila.» Smagus pårbaudîjumus Jülijam Eidukam atnesa padomju laiks – 1940. un 1941. gads. 14. jünijå tika izsütîts un aizgåja bojå J. Eiduka brålis, Vietalvas pagasta vecåkais Kårlis Eiduks. Neñemot vérå panåkumus zinåtniskajå darbå, Jüliju Eiduku apstiprinåja tikai par vecåko referentu. Docenta nosaukumu J. Eidukam pieß˚îra 1941. gadå jau våcu okupåcijas laikå. Viñß apkopoja ©ipßa pétîjumus doktora disertåcijai, ko tomér nepaspéja pabeigt. Péc bég¬u gaitåm Kurzemé 1945. gadå J. Eiduks atgriezås universitåté. Kad izveidoja Latvijas Zinåtñu akadémiju, J. Eiduks lîdztekus augstskolai desmit gadus (1946–1956) strådåja îmijas institütå. Vietéjo nemetålisko izrakteñu un silikåtmateriålu pétniecîbå viñam izveidojås radoßa sadarbîba ar K. Karlsonu, A. Vaivadu, B. Hofmanu, H. Godi, A. Upîti un O. Kukuru. Labåkie J. Eiduka dzîves gadi bija tie, kas pagåja îmijas fakultåté. 1947. gadå viñß nodibinåja un 33 gadus (lîdz 1980. gadam) vadîja Silikåtu tehnolo©ijas katedru, kas 11 gadus atradås Latvijas Valsts universitåtes îmijas fakultåtes pak¬autîbå, bet no 1958. gada rudens – Rîgas Politehniskå institüta îmijas fakultåté. Vairåkas reizes J. Eidukam piedåvåja k¬üt par Komunistiskås partijas biedru, bet viña atbilde vienmér bija negatîva. Büdams tîras sirdsapziñas cilvéks, kuram sveßs jebkurß kompromiss, viñß pierådîja, ka nevis partijas piederîba, bet darbs un kolé©u cieña ir svarîgåkais dzîvé. J. Eiduks bijis îmijas fakultåtes dekåna vietnieks (1945–1948) un fakultåtes zinåtniskås padomes sekretårs (1947–1952). 1947. gadå PSRS Augståkå ateståcijas komisija viñam apstiprinåja docenta nosaukumu. 1949. gadå viñß aizståvéja ˚îmijas zinåtñu kandidåta disertåciju Latvijas PSR målu îpaßîbas un to noderîba klinkera izstrå>>>

2004. gada 6. maijs

Studentu lapa Exer©ija nulle çetri No seniem noståstiem, teikåm un baumåm biju jau dzirdéjis, ka pédéjais pasåkums EEF studentiem bija sen, tik sen, ka neviens precîzi tå arî nevaréja pateikt, cik sen. Jå, beidzot ener©iskajiem ener©éti˚iem bija tießåm savs pasåkums. Par savu to var saukt tåpéc, ka pasåkumå notiekoßo varétu saprast tikai ener-

©éti˚i... diemΩél. Jebkurå gadîjumå més jau sen to bijåm pelnîjußi – savu pasåkumu. Ar dievpalîgu, daΩu måcîbspéku un, protams, EEF paßpårvaldes atbalstu pasåkums tapa. Pasåkuma mér˚is bija, lai EEF studenti labåk iepazîtu elektri˚u tradîcijas, cits citu, daΩu labu måcîb-

spéku, kå arî savas fakultåtes paßpårvaldi kopumå. Uz pasåkumu tika aicinåti visi, gan studenti, gan måcîbspéki. Bija ieradußies prof. K. Timermanis, doc. A. Kanbergs un doc. S. Miesniece, kuri studentus iepazîstinåja ar EEF tapßanas vésturi, kå arî studentu dzîvi laikå, kad paßi bija studenti. DaΩos

brîΩos, uzklausot måcîbspéku ståstîto un piedzîvoto, nåcås vien atzît, ka tajå laikå zåle bija za¬åka un debesis bija zilåkas, vismaz elektri˚u studentu dzîvé tas tå noteikti bija, bet tagad... Te vietå derétu seno romießu teiciens: «O tempora, o mores.»* Måcîbspéki savu ståståmo un rådåmo beidza ar svinîgu elektri˚u himnas nodziedåßanu. Daudzi studenti droßi vien to dzirdéja pirmo reizi, tiesa gan, es arî. Tålåk sekoja pasåkuma, tå teikt, neformålå da¬a ar diseni un daΩådiem vokåli instrumentåliem priekßnesumiem. Uzdevuma augstumos bija DJ Aigars, kurß publiku priecéja ar jautriem disko ritmiem, un vokåli instrumentålais ansamblis AzBeSc, kurß publikai piedåvåja paklausîties kådu paskarbåku ©itåras akordu. Péc pasåkuma man bija tikai viens secinåjums – tradîcijåm tießåm ir nozîme un nevajadzétu tås aizmirst. ❏

Guntis, EEF * Ak, laiki, ak, tikumi!

Profesoru Jülija Eiduka un Bruno Jirgensona simtgade >>>

dåjumu raΩoßanai. J. Eiduka vadîbå kandidåta disertåcijas izstrådåja: K. Karlsons (1949), A. Vaivads (1952), B. Hofmans (1953), J. Ozoliñß (1955), E. îsis (1956), O. Kukurs (1958), A. Upîte (1958), A. Iesalniece (1961), P. Paukßs (1961), K. Lukstiñß (1964), U. Sedmalis (1964). Daudzi no ßiem darbiem ir pamatå J. Eiduka doktora disertåcijai Pétîjumi par viegli küstoßajiem stiklveida pårklåjumiem un to lietoßanu, ko viñß aizståvéja 1964. gadå Minskå. Panåkumiem bagåts J. Eidukam bija 1965. gads. Viñam pieß˚îra tehnisko zinåtñu doktora grådu, profesora nosaukumu un Latvijas PSR Nopelniem bagåtå zinåtnes darbinieka nosaukumu. Íajå gadå Silikåtu tehnolo©ijas katedrai pievienoja Rentgenstruktüranalîzes problému laboratoriju, kuru 1962. gadå nodibinåja akadémi˚is A. Ieviñß. J. Eiduka vadîbå katedra un problému laboratorija izauga par Latvijas silikåtu pétniecîbas centru. Te gadu gaitå izveidojås trîs galvenie virzieni: jauni stikli un stiklveida materiåli; keramika; pjezoelektroniskie un segnetoelektroniskie materiåli. Ievérojami izauga J. Eiduka skolénu pulks. 1977. gadå J. Eidukam kopå ar daΩiem Silikåtu tehnolo©ijas kated-

ras måcîbu spékiem, kå arî rüpniecîbas darbiniekiem par jaunu stiklveida un keramisko materiålu fizikål˚îmisko pamatu izstrådi pieß˚îra Latvijas PSR Valsts prémiju. Nostiprinåjås katedras sadarbîba ar citåm zinåtniskås pétniecîbas iestådém. J. Eiduka vårds k¬uva labi pazîstams silikåtu nozares speciålistiem Krievijå, Ukrainå, Lietuvå, Igaunijå, Gruzijå, Moldåvijå, Uzbekijå un citur. Nevar nenovértét arî profesora lielo devumu jauno speciålistu sagatavoßanå. Nebija tåda Latvijas silikåtu rüpniecîbas uzñémuma, nebija tådas zinåtniskås iestådes, kur nestrådåtu profesora skoléni. Profesors J. Eiduks kopå ar lîdzstrådniekiem publicéjis 580 darbus un sañémis 67 autorapliecîbas un patentus. 1980. gadå, nodevis katedras vadîbu savam skolniekam profesoram Uldim Sedmalim, lîdz pat müΩa nogalei J. Eiduks strådåja pedago©isko un zinåtnisko darbu. Lîdz pat 82 gadu vecumam J. Eiduks bija moΩs un ener©isks. 1986. gada jünija beigås, pirms vasaras brîvlaika, pédéjå Silikåtu tehnolo©ijas katedras séde bija ilga un mokoßa. Nåkamå gadå viñam vairs nebija iedalîta lekciju slodze. Piezîmju kladé J. Eiduks atståja zîmîgu ierakstu: «Beigas.» Nåkamajå die-

nå, dodoties uz ©imenes dårziñu, Rîgas–Saulkrastu vilcienå viñß piedzîvoja smagu infarktu. Viñu ievietoja P. Stradiña Klîniskås slimnîcas Sirds un asinsvadu ˚irur©ijas centrå, kur 1986. gada 5. jülijå aizvéra acis uz müΩu. Profesora atdusas vieta ir MeΩa kapos, dzejnieka Jåña Poruka kalniña piekåjé. Var uzdot jautåjumu – kåda ir viña pétnieciskå darba zinåtniskå nozîme? Íie darbi no zinåtniskå viedok¬a ir augsti vértéjami, jo tie savu aktualitåti saglabåjußi vél ßodien. Pie Jülija Eiduka zinåtniskå darba rezultåtiem speciålisti joprojåm atgrieΩas, lai tajos smeltos atziñas, kas nepiecießamas, lai izstrådåtu jaunus neorganiskos materiålus, it seviß˚i materiålus no Latvijas derîgajiem izrakteñiem. J. Eiduka pétîjumi izce¬as ar ori©inalitåti un drosmîgiem pétîjumu objektiem, kas gandrîz vienmér ir bijußas daudzkomponentu sistémas, kurås komponentu skaits ir tuvu desmitam vai pat pårsniedz to. Íådås sistémås likumsakarîbu noskaidroßana starp saståvu un îpaßîbåm ir nesalîdzinåmi grütåks un darbietilpîgåks process nekå jauna vienkårßa saståva savienojuma sintéze. Ar gadiem J. Eiduka ieguldîjums silikåtu ˚îmijå un tehnolo©ijå iezîméjas arvien spilgtåk un

reljefåk. Liels un nozîmîgs ir profesora J. Eiduka pedago©iskå un zinåtniskå darba devums, bet vadoßie valsts un partijas darbinieki to nevéléjås atklåti novértét un uzteikt. Laikå, kad dåsni dalîja valsts ordeñus un meda¬as, J. Eiduks nesañéma nekådus apbalvojumus, tikai Latvijas PSR Nopelniem bagåtå zinåtnes darbinieka nosaukumu. Taçu viña guvums ir bijis vislielåkais – profesors ir atzîts Latvijas silikåtu skolas izveidotåjs un vairåku paaudΩu ˚îmi˚u silikåtnieku skolotåjs. Jülija Eiduka 100 gadu atcerei 27. un 28. maijå notiks 1. Baltijas starptautiska konference par silikåtu materiåliem. Konferences atklåßana paredzéta 27. maijå plkst. 9.30 Rîgas véstures un ku©niecîbas muzejå, un tajå paredzéts nolasît vairåkus referåtus par silikåtu materiåliem. Referentu vidü ir vairåki ßîs nozares speciålisti no årvalstîm, kas robeΩojas ar Baltijas jüru. Otrajå dienå, t. i., 28. maijå no plkst. 9, konference darbu turpinås Rîgas Tehniskås universitåtes Materiålzinåtnes un lietiß˚ås ˚îmijas fakultåtes séΩu zålé, îpsalå, Åzenes ielå 14/24. ❏ (Turpinåjums – par B. Jirgensonu – nåkamajå JI numurå.)

2004. gada 6. maijs

Studentu lapa Mehu kari Kura fakultåte ir tik izsijåta pa Rîgu, ka tås studentu balsis dzird gan ßur, gan tur? Tå, protams, ir Transporta un maßînzinîbu fakultåte (TMF). Lai vienotu un stiprinåtu mehus, TMF studentu paßpårvalde izdarîja viltîgu provokåciju... 13. aprî¬a (varbüt kådam liksies nelaimîgs datums) vakarå NB biljarda klubå pulcéjås papråvs mehu bariñß. Viñi grupéjås komandås: ATI, BINI&SESI&MI, MTI, RKI, TTI&AI&DzTI (institütu saîsinåjumi). Tas bez ßaubåm likås aiz-

Jurijs Dmitrijevs (BINI). 14. aprîlî kaut kas dîvains norisinåjås Mehulandé (Ezermalas ielå 6). No pagrabståva visu dienu skanéja sacîkßu auto dükoña, kur mehi sacentås Autotransporta institüta autosimulatorå. Te nu izveicîgåkais 50 dalîbnieku konkurencé izrådîjås Péteris Micåns (RKI), 2. vieta Artim Bruzîtim (ATI), 3. – Aivim Grîslim (ATI). Pécpusdienå norisinåjås divas citas cîñas. Fakultåtes foajé pulcéjås fakultåtes izcilåkie konstruétåji. Viñiem vajadzéja nogådåt jélu olu ß˚îvî no 1,5 m

Otrais no kreisås: TMF dekåns Gundars Liberts savéjo vidü.

domîgi! Kå hronika vésta: «Pulksten 18.50 TMF SP vadîtåja Liene Aleksandra Åboliña atklåja uguni (lasît: veica pirmo sitienu biljarda spélé), un...» Mehu kari såkås! Pirmais kaujas lauks bija NB biljarda klubs, kur norisinåjås sacensîbas biljardå. Te nu katrs bumboja, kå måcéja, veiksmîgåkais izrådîjås Raimonds Bricis (ATI), 2. palika Kaspars Grieze (ATI), 3. –

augstuma, izmantojot paßtaisîtu papîra konstrukciju. Izrådås, ka labåkie konstruétåji ir BINI komanda, mazliet pietrüka ATI komandai, bet 3. vietu dalîja RKI (kuru veidoja pasniedzéju tandéms) un MTI komandas. Tajå paßå laikå orientéßanås sacensîbås, kur bija jåveic daΩådi atjautîbas uzdevumi kontrolpunktos (pieméram, jåsasien kaklasaite vai jåizpilda IQ tests), uzva-

réja Péteris Micåns (RKI), 2. palika Reinis Norîtis (MTI), 3. – Aelita Platå un Marita Mugureviça (abas no BINI). 15. aprîlis jeb 3. Mehu karu diena nåca ar jauniem pårsteigumiem. Mehi sédås savos dzelzs rumakos (lasît: automaßînås) un devås rådît savu vadîtprasmi veiklîbas braucienå. Te nu bija jütams îsts mehu gars – kaujas vietå sacélås pamatîgs putek¬u måkonis, mehi centås savaldît savus trakojoßos kaujas zirgus. Veiklåkais braucéjs izrådîjås Reinis Norîtis (MTI). Bet tas nebija viss, jo tad mehi devås pierådît, ka viñi ne tikai prot degvielu térét, bet arî ekonomét. Ekobraucienå (sacensîbås ar mazåk patéréto degvielas daudzumu) pats taupîgåkais izrådîjås Kristaps Kandis (AI), 2. palika Jånis Sausais (ATI), 3. – Kristaps Zilgme (ATI). Nu ko, mehi bija gana izkarojußies. Protams, péc kårtîgas kaujas ir dzîres. Te nu tika apbalvoti uzvarétåji, skaitîti kritußie un ievainotie... Un galvenais dzîru mo-

ments bija Mehu karu galvenås trofejas (kausa) pasniegßana. Ío kausu komandu vértéjumå ieguva ATI, 2. palika RKI, 3. – BINI& SESI&MI. Kå var büt tusiñß bez grupåm? Te nu apmeklétåjus izklaidéja gan AzBeSc, gan Double Steal Face. Vakara vadîtåjs bija parüpéjies par daΩådåm atrakcijåm un spélém. Tad nu turpinåjås dzîres lîdz rîtam mehu gaumé! Liels paldies jåsaka TMF dekånam Gundaram Libertam un RKI direktoram Narimantam Saleniekam par atbalstu Mehu karu pasåkuma norisei! Narimants Salenieks ar savu piedalîßanos gan biljardå, gan konstruéßanas spélé rådîja, ka mehu måcîbspékus un studentus vieno ne tikai lekcijas. Te nu bütu jåatvadås lîdz nåkamajam gadam, kad atkal tiks izrakts mehu kara cirvis un Mehu kari norités jau ar jaunu sparu. Vélot veiksmi un saticîbu miera laikå, Liene un Dainis

Bezfilma beigusies! Elektronikas un telekomunikåciju fakultåtes telpås pirmdienås råda kino. Turklåt uz lielå ekråna (mazliet mazåks nekå Coca–Cola Plaza 1. zålé). Ja atklåti, ßo ideju uztvéru ar skepsi. Neticéju, ka pirmdienas pécpusdienå kåds büs ieintereséts nåkt uz Åzenes ielu 12–101, lai skatîtos filmu, kuru tikpat labi varétu iznomåt videonomå vai atrast informatîvajå tîmeklî un noskatîties måjås. Un tad vél visådi tehniskas dabas jautåjumi. Kå dabüs bildi? Un skaña? Nu galîgi neticéju, ka tå ßtelle aizies. Pienåca 16. februåris.

Pirmdiena. Pirmais ETF kinovakars. Kåds bija tas vårds? Å, atceréjos. Aplauzos. Tå ßtelle tomér aizgåja. Skatîtåju bija vairåk nekå organizétåju. Daudz vairåk (gandrîz tik, cik saiet visås Coca–Cola Plaza zålés). Kinovakara rîkotåjs ETF studentu paßpårvaldes kultorgs Mi˚elis piedåvåja daudz daΩåda siΩeta filmu, no kuråm péc demokråtijas principa izvéléjås vienu. Datoru saslédza ar projektoru un auditorijas apskañoßanas sistému. Bilde ir, skaña ir, kino arî ir! Aizdomîgi, ka pasniedzéji ¬oti reti

lekcijås izmanto ßo apskañoßanas sistému. Tikpat reti auditorijas stråvas rozeté tiek iesprausta projektora kontaktdakßa. Bet kam tad ßî aparatüra un modernås tehnolo©ijas? Samérå ticama versija, ka fakultåtes måcîbspéki péc grütas darba dienas uzrauj kådu Quake vai Counter–Strike partiju. Pats labåkais, ka par filmas skatîßanos nav jåmakså. Tiesa, jåbüt diezgan lielam åmuram, lai par ßådu izklaidi prasîtu samaksu un nonåktu nepavisam ne draudzîgås attiecîbås ar likumu sargåjoßåm iestådém.

Kå paståstîja pasåkuma organizators, kinovakaru mér˚is ir saliedét studentus. Tå ir vél viena iespéja studentiem kopîgi pavadît laiku. Tam, kurå fakultåté måcies, nav nozîmes. Kinovakarus plånots rîkot katru nedé¬u. Informåciju par nåkamo vari atrast Studentu parlamenta måjas lapå www.rtusp.lv, kå arî uz afißåm Elektronikas un telekomunikåciju fakultåté Åzenes ielå 12. Kur ir mana lielå popkorna tüta? ❏

Paulis Pî¬bergs Zvirbulis

2004. gada 6. maijs

Sports

RTU basketbolisti – studentu çempioni Studentu basketbola lîgas finålå RTU ar 77:57 pårspéja Universitåtes sportu. E. Påns, RTU komandas treneris Aprî¬a vidü Rîgå, Daugavas sporta namå ar RTU basketbolistu triumfu beidzås Studentu basketbola lîgas Çetru finåls. Izß˚iroßajå maçå RTU ar 77:57 uzvaréja Universitåtes sportu, bet spélé par treßo vietu Biznesa augstskola Turîba ar 74:65 pieveica 2003. gada çempionvienîbu – LSPA.

2003. gada çempioni zaudé jau pusfinålå Pirmajå pusfinålå spékiem mérojås regulårå çempionåta labåkå komanda – RTU – un piektås vietas îpaßniece – LSPA. Spéli rezultatîvåk såka såncenßi, saglabåjot vadîbu ar vairåku punktu starpîbu, to-

mér treßo ceturtda¬u savå labå jau pabeidza RTU ar 56:55. Pédéjås desmit minütés daudz rezultatîvåk spéléja RTU puißi, güstot 24 punktus, t. i., par 11 vairåk nekå såncenßi. Kopumå RTU maçå uzvaréja ar 80:68. Nåkamo çempionu labå 20 punktu guva Jånis Vîksne. Otrajå pusfinålå regulårå çempionåta otrå labåkå komanda – Turîba – sacentås ar treßås vietas îpaßnieci Universitåtes sportu. Lai arî komandas lîdz tam bija demonstréjußas lîdzîga lîmeña spéli, pusfinålå tikai daΩas minütes ritéja saistoßa cîña. Turpmåk Universitåtes sporta basketbolisti darbojås ar lielåku cîñas sparu un vélmi uzvarét. Péc pirmå puslaika viñi bija vadîbå ar 30:21, bet maçå kopumå

bija påråki ar 84:58. Uzvarétåjiem rezultatîvåkais bija Jånis Pozñaks, kurß guva 19 punktu un izcînîja 13 atlékußås bumbas.

RTU basketbolisti påråki arî finålå Vispirms spélé par treßo vietu Turîba ar 74:65 pårspéja LSPA. Maça såkumå abas komandas cînîjås mazrezultatîvi, taçu mazliet påråki bija Turîbas puißi, péc pirmås ceturtda¬as izvirzoties vadîbå ar 15:10. Arî turpmåk rezultåts pieauga ¬oti lîdzîgi, bet pirms pédéjåm desmit minütém vadîbå izråvås LSPA ar 51:49. Atlikußajå laikå daudz sekmîgåk spéléja Turîba, pédéjå ceturtda¬å güstot par 11 punktiem vairåk nekå såncenßi. Uzvarétåjiem 26 punktus guva Mårtiñß

Kozlovskis. Finålå RTU basketbolisti visai pårliecinoßi pårspéja Universitåtes sportu ar 77:57. Spéle såkås lénåm, komandåm pårmaiñus güstot punktus. Péc pirmås ceturtda¬as minimåls pårsvars bija RTU – 18:17, tomér jau otrajå periodå RTU spélétåji iekråja vérå ñemamu pårsvaru, lielajå atpütå dodoties ar 15 punktu pårsvaru – 44:29. Otrajå puslaikå Universitåtes sportam tå arî neizdevås sarüpét pårsteigumu. Regulårå çempionåta uzvarétåji – RTU basketbolisti – bija påråki arî izslégßanas turnîrå. Çempioniem Aleksandrs Bondars guva 12 punktu, bet par Çetru finåla vértîgåko spélétåju tika atzîts viña komandas biedrs Jånis Vîksne. ❏

Sports iemîléts uz müΩu Nedaudz véstures Rihards Jasüns, RTU Sporta kluba priekßsédétåjs 1982. gadå toreizéjais RPI rektors akadémi˚is A. Veiss izdeva rîkojumu, ka visiem augstskolas da¬u vadîtåjiem, dekåniem, dekånu vietniekiem, kå arî prorektoriem obligåtå kårtå jånodarbojas ar sportu. Droßi vien tå bija augståk ståvoßu instançu pavéle. A. Veiss rîkojuma îstenoßanu, protams, uzticéja RPI Sporta kluba vadîtåjam Gunåram Çakstem, kurß péc ilgåm pårdomåm ßådas grupas vadîßanu uzdeva ßo rindu autoram, toreizéjam Fiziskås audzinåßanas katedras pasniedzéjam, tagadéjam RTU Sporta kluba priekßsédétåjam Rihardam Jasünam. Man tas laikam bija pirmais nopietnais pårbaudîjums turpmåkajå sporta pedagoga un organizatora darbå. Atbildîba bija ¬oti liela, jo péc manas attieksmes un varéßanas mani audzékñi spriedîs arî par påréjo manu kolé©u un katedras darbu kopumå. Centos ¬oti. Katru nodarbîbu centos vadît ¬oti pårdomåti, interesanti un, protams, ar pietiekami lielu fizisko slodzi. DaΩkårt uzaicinåju arî Fiziskås audzinåßanas katedras årstu Jåni Ozoliñu pårbaudît man uzticétås grupas dalîbnieku veselîbu. Tika mérîts asinsspiediens gan pirms, gan péc nodarbîbåm, tika uzdoti jautåjumi par veselîbas témåm. Manas grupas pirmie dalîbnieki bija tå laika

prorektori I. I¬jins un A. Strakovs, dekåni – J. Ozoliñß, Z. Liepiñß, G. Obußevs, J. BaΩbauers, A. Grantmanis, Ì. Vulfs, V. Juriksons, G. Kalniñß; sabiedrisko organizåciju vadîtåji – J. Briedis, A. Paeglîtis, docenti – J. Rudñevs, T. irsis, J. Auzukalns, G. Kotoviçs, V. Mironovs, V. Gemsts, S. Ivanovs, R. Zubkovs. Vélåk grupai pie-vienojås tagadéjais rektors I. Knéts, profesori – G. Sagaloviçs (ar kundzi Natåliju), J. Vîba, M. ZakrΩevskis, M. Dzenis, S. Trusovs, M. Valpéteris, J. Gerhards, G. Liberts, R. Eizenßmits, neilgi grupå piedalîjås tagadéjais Rîgas domnieks, toreizéjais students

bumbas, kå arî svarcelßanas zåli. Sacensîbu veidå daudz spéléjam basketbolu, futbolu, volejbolu. Protams, nodarbîbu ievadda¬å notiek apméram 20 minüßu intensîva iesildîßanås, izmantojot vingrinåjumus visåm musku¬u grupåm. Septembrî, aprîlî, maijå un jünijå nodarbîbas notiek VEF stadionå. Íajå periodå vairåk izmantojam skréjienus un nodarbîbu beigu da¬å futbolu. Visi dalîbnieki ir izgåjußi årsta kontroli un praktiski veseli. Nodarbîbu slodze ir liela. Íajå (t. i., 1984.) gadå Fiziskås audzinåßanas katedras årsts J. Ozoliñß izdarîja slodzes kontroli un secinåja, ka da-

A. Ameriks. 1984. gada RPI Sporta kluba konferences materiålu izrakstå lasåma arî mana atskaite par vadoßo kadru sporta grupas darbîbu. «Nodarbîbas notiek vienreiz nedé¬å, treßdienås no 8.00 lîdz 10.30 VEF sporta zålé. Izmantojam vingroßanas sienu, vingroßanas solus, pild-

lîbniekiem pårslodzes nav. Pårrunås ar grupas dalîbniekiem noskaidrots, ka visi péc nodarbîbåm jütas ¬oti labi, un treßdienas operatîvajås sédés pie rektora vairs nemiegojoties. Visi vienpråtîgi atbalsta ßådas sporta grupas paståvéßanu un vélas, lai Sporta klubs rastu iespéju organizét otru nodarbîbu

nedé¬å.» Laika gaitå daudz kas ir mainîjies gan grupas saståvå, gan nodarbîbu organizåcijå. Pirmkårt, dalîbnieki k¬uvußi ¬oti profesionåli sportå. Otrkårt, sakarå ar sporta zåles maiñu (no VEF sporta spé¬u zåles esam pårgåjußi uz VEF volejbola zåli) såku organizét volejbola specifikai atbilstoßas nodarbîbas. Péc vispåréjås iesildîßanås turpinåm iesildîties, izmantojot volejbola elementus – piespéles, gremdes, serves. Péc tam, protams, notiek volejbola spéle, kura rit ¬oti emocionåli ar humora pilnåm piezîmém. Pédéjå laikå grupas dalîbnieku skaits ir diezgan sarucis, taçu, apvienojoties ar VEF darbinieku grupu, müsu RTU darbinieku grupa darbu turpina. Lîdz ßim laikam aktîvi nodarbojamies trîs reizes nedé¬å – pirmdienås, treßdienås, piektdienås – no 7.00 lîdz 8.30 VEF sporta zålé. Grupas paßreizéjais saståvs: profesori – J. Vîba, M. ZakrΩevskis, V. Mironovs, docenti J. BaΩbauers, M. Valpéteris, retåk piedalås arî asociétie profesori J. Rozenkrons un M. Dzenis. Man ¬oti gribétos, lai ßî sporta grupa saglabåtos un regulåri papildinåtos ar jauniem dalîbniekiem. RTU måcîbspéki un darbinieki, ¬oti gaidåm jüs VEF sporta zålé Brîvîbas gatvé 167 pirmdienås, treßdienås piektdienås pulksten 7.00. Atnåciet! NenoΩélosiet! ❏

2004. gada 6. maijs

Studentu klubå un Kultüras centrå Malacis – muzikåli svétki bérniem Jau daudzus gadus pavasarî Latvijas Måkslas dienu sarîkojumu laikå müsu augstskolas darbinieku bérni un mazbérni pulcéjas projektå Malacis. Íajos raibajos svétkos ßütas lellém kleitas, gatavotas dΩung¬u dekoråcijas, veidoti vecpilsétas putnubiedék¬i un Doma laukumå aizlidojußi sapñu putni. Pagåjußå gadå més rîkojåm fotoakciju Manas dzimtas raksti (maza izstådîte skatåma arî paßlaik pie Mazås zåles Ka¬˚u ielå 1). Íogad 18. aprîlî katrs malacis måcîjås iepazîstinåt auditoriju ar sevi gan vizuåli, gan audiåli, dziedåjåm kopå ar ansamb¬iem Vecpilsétas dziedåtåji, Palåsîtes, Sauléniñi un jauno komponisti Aiju Lakßevicu. Solo dziedåja arî vokålistu konkursa Cålis 2004 finåliste Katrîna Valaine (Aijas Obrosovas mazmeita, attélå pa kreisi). Katram no mums bija retå iespéja muzicét uz kåda no eksotisku valstu müzikas instrumentiem perkusionista Nila Èles vadîbå. Tas tik bija troksnis! Sarîkojumå pulcéjås gandrîz 200 cilvéku, kuri ar aplausiem sveica ideju par vasaras nometni ne tikai bérniem, bet kopå ar vecåkiem. Atvadîjåmies uz neilgu laiku, jo visi atkal tiksimies Slovåkijas pårgåjienå, Ventspils nometné un müsu Ronîßos jau jünijå.

Studentu klubs – Asja un Inese

RTU Kultüras centrå Mazajå zålé, Ka¬˚u 1 20. un 27. maijå 3., 10., un 17. jünijå no plkst. 18 lîdz 20 Vijas Vétras (ASV) meistarklase indießu klasiskajås dejås • zieme¬u un dienvidu stilå (Kathak un Bharata natyam); • arî jogu vingrinåjumi un Tai chi. Nodarbîbås var piedalîties visi interesenti. Dalîbas maksa Ls 2. Informåcija RTU Kultüras centrå Ka¬˚u ielå 1–216. Tålrunis 7212477.

30. aprîlî RTU Mazajå zålé notika RTU Vîru spé¬u 1. kårta. Dalîbnieki Ωüriju iepazîstinåja ar sevi, prezentéjot savu dzîves moto, risinot pråta uzdevumus, mérojoties spékos gan dziesmå, gan dejå. Vélåk svinîbas turpinåjås 11. Novembra krastmalå koncertå Més Eiropå. Par to, kuri puißi un no kuras fakultåtes tika uz finålu 22., 23.maijå Ungurmalå, nåkamajå JI numurå!

12. maijå plkst. 19 RTU Mazajå zålé, Ka¬˚u ielå 1–201 studentu teåtra Kamertonis (reΩisore Ludmila Stançika) pirmizråde A. Vampilovs Divdesmit minütes ar eñ©eli (Provinces anekdotes)

Laikå, kad Latvijå visi svinéja Lieldienas, Rîgas Tehniskås universitåtes Studentu pütéju or˚estris SPO méroja tålu ce¬u uz nelielo Francijas pilsétiñu Grandcamp – Maisy Normandijå, kur notika starptautiskås pütéju or˚estru organizåcijas CISM rîkotais konkurss. Konkurså pavisam piedalîjås deviñi or˚estri no Francijas, Be¬©ijas, Itålijas, Våcijas un arî Latvijas. Jåteic, ka més bijåm tålåkie viesi ßajå pasåkumå. SPO konkurså atskañoja divus skañdarbus. Vienu obligåto – Serhes Lansena Skandinåvija un otru müsu paßu Jura Kulakova Aeternus. Spélét latvießu komponista skañdarbu bija obligåta prasîba konkursa nolikumå. Tå kå SPO nav oficiåls organizåcijas CISM dalîbnieks, tad konkurså piedalîjåmies kå îpaßi aicinåti viesi un arî vértéjums or˚estra spélei tika dots atseviß˚å kategorijå. Ar konkurså iegütajiem 87 punktiem savå atseviß˚ajå grupå, protams, bijåm pirmie un vienîgie, bet kopéjå vértéjumå bütu ieguvußi treßo vietu. Cerams, ka Francijå tagad vél vairåk cilvéku zina to, kas ir Latvija un latvießu müzika. SPO galvenais diri©ents Måris Martinsons