Nr 20 18 05 2006 by Rīgas Tehniskā universitāte

Nr. 20 (1312) 2006. gada 18. maijs

R Ī G A S

T E H N I S K Ā S

U N I V E R S I T Ā T E S

A V Ī Z E .

I Z N Ā K

K O P Š

0 7 .

0 2 .

1 9 5 9

«RTU mācībspēki mums iemācīja domāt»

Tā atzīst Latvijas Bankas prezidents, RTU absolvents un Padomnieku konventa priekšsēdētājs Ilmārs Rimševics, sniedzot ekskluzīvu interviju Jaunajam Inženierim.

– Vai Rīgas Tehniskajā universitātē (tolaik – Rīgas Politehniskajā institūtā) iegūtās zināšanas tiek izmantotas, vadot Latvijas Republikas centrālo banku? – Rīgas Politehniskajā institūtā mācījos padomju laikā, kad bija ierobežota informācijas plūsma un tā laika ideoloģijai pieskaņota mācību programma. Mācībspēki studentiem varēja mācīt tikai to, kas bija atļauts, turklāt nepieciešamo zināšanu apguvi kavēja tas, ka mums nebija brīvi pieejama Rietumu literatūra. Tomēr pasniedzēji centās sameklēt teju vai nepieejamo literatūru un dot mums visjaunāko informāciju. Tāpēc daļa no RTU iegūtajām zināšanām joprojām tiek izmantota, bet šajā augstskolā iegūtās zināšanas nākas papildināt citās augstākajās mācību iestādēs. Taču vislielākais prieks man ir par to, ka RTU mācībspēki mums nelika mācīties sausu teoriju vai formulas – viņi mums iemācīja domāt. – Vai sadarbība ar augstskolu turpinās? – Sadarbība turpinās, esmu RTU Padomnieku konventa priekšsēdētājs. Tiesa gan, ne pārāk čakls, tomēr savus pienākumus cenšos pildīt. – Cik svarīga un lietderīga ir absolventu saikne ar absolvēto mācību iestādi? – Tā pieredze, ko esmu guvis, esot ASV, rāda, ka absolventu saikne ar mācību iestādi nepārtraukti ir jāuztur dzīva. ASV skolas par attiecībām ar saviem audzēkņiem rūpējas tad, kad tie ir studenti, – tā, lai, aizejot no skolas, absolventi gribētu saglabāt šo saikni. Latvijas augstskolām pie tā vēl daudz jāstrādā un jāpanāk ne tikai studiju programmu spektra, studiju satura un organizācijas pilnveide, bet jāsakārto arī iekšējās attiecības ar saviem studentiem. Jāatzīst, ka studiju programmu attīstībā un

Svētki Būvniecības fakultātē EGITA KANCĀNE, Informācijas centra korespondente 9. maijā, klātesot RTU rektoram akadēmiķim Ivaram Knētam, mācību prorektoram asoc. profesoram Elmāram Beķerim, fakultātes dekānam profesoram Jurim Smirnovam un Tēlotājas ģeometrijas un inženierdatorgrafikas profesora grupas vadītājam profesoram Modrim Dobelim, Būvniecības fakultātē tika atklāta ar ESF līdzfinansējumu, realizējot projektu CAD komunikāciju prasmju harmonizācija konkurentai inženierijai, izveidotā datorklase – CAD laboratorija ar 25 profesionālām grafiskām darba stacijām. Profesors Modris Dobelis uzsvēra, ka jaunā auditorija nav vienkārša datorklase, bet gan CAD laboratorija ar profesionālām grafiskām darba stacijām, un izteica cerību, ka studenti to pratīs novērtēt un aktīvi apgūs jaunās programmas: «Vecāko kursu studentiem tagad būs iespēja savus kursa darbus un projektus izpildīt ar licencētām plaši lietotām AutoCAD un citām mūsdienīgām 3D projektēšanas CAD sistēmām, kā, piemēram, ArchiCAD, SEMA, Revit, SolidWorks, FormZ, SketchUp. CAD pamatu apgūšanu šajā laboratorijā paredzam ieviest jau 1. kursa studentiem Tēlotājas ģeometrijas un inženiergrafikas priekšmetā, radot motivāciju teorētisko jautājumu un praktisko zināšanu apgūšanai, kas līdz šim notika klasiskajā zīmuļa tehnikā un studentiem likās garlaicīga un neinteresanta.» Demonstrējot moderno tehnoloģiju iespējas, viņš studentiem ieteica neaizmirst, ka daudzu CAD sistēmu pamatā ir «tā pati tēlotāja ģeometrija, tikai jaunās skaņās». «Būvniecības fakultātē šodien ir svētku diena. Man ir liels prieks būt klāt šādā brīdī, kad tiek sakopts vēl viens universitātes stūrītis. Tagad šī auditorija izskatās tā, kā tas pienāktos Eiropas Savienības (ES) līmeņa universitātes mācību telpai,» atzina I. Knēts. «Faktiski BF nav tādas studiju programmas, kuras studenti neapgūst tēlotāju ģeometriju un inženiergrafiku, tāpēc šis notikums ir divkārt svarīgs studentiem. No valdības puses vairākkārt ir dzirdēti pārmetumi, ka ES līdzekļus nebūtu vēlams tērēt infrastruktūras attīstībai, bet gan cilvēciskajam faktoram – aicināt lektorus no ārzemēm u. tml. Uzskatu, ka mūsu lektori lielākoties nav sliktāki par ārzemju augstskolu mācībspēkiem, taču viņiem trūkst tādu darba telpu, kurās ir patīkami ienākt gan viņiem pašiem, gan studentiem. Šāda telpa un profesionālas darba stacijas ir milzīgs stimuls visam RTU kolektīvam, sevišķi studentiem. Tāpēc mēs mēģināsim cīnīties, cik vien varam, lai uzlabotu infrastruktūru. Tiek solīts, ka ESF finansējums būs pieejams līdz 2013. gadam. Dod Dievs, lai līdzekļi nāk un lai mēs mākam tos

pareizi izmantot!» Savukārt mācību prorektors E. Beķeris, sveicot BF kolektīvu, teica: «Krievu rakstnieks Daņiils Graņins reiz skaidroja, ar ko atšķiras speciālists no filozofa: speciālists uzzina arvien vairāk par arvien šaurākām lietām, līdz viņš zina visu par kaut ko, bet filozofs uzzina par arvien plašākām lietām arvien mazāk, līdz viņš par visu zina kaut ko. Savukārt profesionālis, manuprāt, ir tāds cilvēks, kas apvieno speciālista dziļumu un filozofa plašumu. Un šajā profesora grupā mācību procesā, apvienojot plašumu un dziļumu, faktiski notiek profesionāļa pamatu ielikšana. Tāpēc gribu vēlēt veiksmi profesoram Dobelim un viņa kolēģiem.». Svinīgajā auditorijas atvēršanā piedalījās arī SIA AGA CAD direktore Māra Šulca, kuras vadītais uzņēmums februārī RTU uzdāvināja projektēšanas datorprogrammu licenču paketi visu fakultāšu vajadzībām. SIA AGA CAD dāvinājums tiks izmantots arī jaunajā BF auditorijā. M. Šulca atzina, ka iespaids, ienākot izremontētajā auditorijā, ir ļoti patīkams: «Ceru, ka studenti novērtēs viņiem doto iespēju mācīties mūsdienīgā datorklasē un izmantot licencētu programmatūru un atcerēsies arī to, ka dzīvē noder viss, ko mēs esam apguvuši. Savukārt mācībspēkiem, sākot darbu jaunajā auditorijā, novēlu neizsīkstošu enerģiju, apgūstot jaunās tehnoloģijas.» Foto: Eduards Lapsa

INFORMĀCIJA

2006. gada 18. maijs

Jūnijā sveicam nozīmīgā dzīves jubilejā: Autostāvvietas sargu Meikulu Bataru, Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes pētnieci Laimu Neilandi, Transporta un mašīnzinību fakultātes profesoru Vladimiru Goncu, Transporta un mašīnzinību fakultātes inženieri Vladimiru Jakuševicu, Studentu pilsētiņas šveicari Saulstarīti Kāvi, Studentu pilsētiņas šveicari Edīti Ozoliņu, Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes vadošo speciālisti Viju Rēdmani, Elektronikas un telekomunikāciju fakultātes docentu Juri Šumaheru, Izdevniecības kopētāju Margitu Vītoliņu, Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes zinātniskā darba asistenti Irēnu Gudeli, Būvniecības fakultātes lektori Ellu Leju,

Enerģētikas un elektrotehnikas fakultātes 1. kategorijas speciālisti Olgu Petrovsku, Studentu pilsētiņas sētnieci Baibu Smutovu, Transporta un mašīnzinību fakultātes asociēto profesoru Gunāru Upīti, Liepājas filiāles profesionālās vidusskolas skolotāju Dzintru Alksni, Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes asociēto profesoru Ivaru Krieviņu, Liepājas filiāles vadošo speciālisti Annu Līci, Enerģētikas un elektrotehnikas fakultātes zinātniskā darba asistentu Valēriju Haritončiku, Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes apkopēju Andreju Karandajevu, Inženierekonomikas fakultātes lektori Irinu Ovčiņikovu, Rīgas Biznesa skolas lektori Andru Piebalgu.

Par vides problēmām izglītotāki – noslēdzies kurss Vides inženierzinātne

L. PETRĀNE Šā gada sākumā RTU Tālākizglītības nodaļa sadarbībā ar EEF Vides aizsardzības un siltuma sistēmu katedru sāka pilotprojektu, kurā jebkuram interesentam (studentam, mācībspēkam utt.) bija iespēja bez maksas noklausīties viena semestra kursu Vides inženierzinātne un saņemt par to divus kredītpunktus, JI informēja RTU EEF Vides zinātnes maģistrante Jūlija Gušča. Šajā kursā vadošie vides zinātnes nozares speciālisti stāstīja par vides inženierzinātnes pamatnostādnēm citu zinātņu

vidū, par tēmas aktualitāti mūsdienu sabiedrībā, vides problēmām, to ietekmēm uz nākotnes paaudzēm un tamlīdzīgiem problēmjautājumiem. 2006. gada 11. maijā EEF Aktu zālē Kronvalda bulvārī 1 notika kursa Vides inženierzinātne noslēguma nodarbība, kuras laikā studenti grupās prezentēja savus darbus, notika studentu zināšanu tests, kā arī aptauja par kursa norises kvalitāti. Noslēguma pasākumā piedalījās arī pārstāvji no RTU un vides organizācijām: projekta Pēdas, mācību prorektors Elmārs Beķeris, Studiju daļas vadītāja Jolanta Priede, EEF Vides aizsardzības un siltuma sistēmu katedras mācībspēki. Foto: Eduards Lapsa

«RTU mācībspēki mums iemācīja domāt» studentu apmierinātībā ar savu mācību iestādi liela nozīme ir optimālai studiju darba administrēšanas sistēmai. ASV augstskolas ir maksimāli sakārtojušas savu darbību un atspoguļo to daudzos iekšējos izdevumos, informācijas bukletos, turklāt tās rūpējas par saviem studentiem un uztur ar viņiem dialogu visu studiju laiku. Mums būtu daudz jāmācās no viņiem. Veicot gan ārējo, gan iekšējo komunikāciju, ASV skolu speciālisti aktīvi interesējas par studentu dzīvi, risina sasāpējušās problēmas un nodrošina nepārtrauktu informācijas plūsmu gan horizontālā, gan vertikālā virzienā un visos līmeņos – aptverot gan universitātes mācībspēkus, gan studentus, gan administrācijas darbiniekus. Labu attiecību veidošana organizācijas iekšienē ir ilgtermiņa pasākums, kas nedod tūlītēju efektu. Piemēram, uzņēmējs savā uzņēmumā rī ko dažādus pasākumus, kas saliedē kolektīvu, taču reizēm aktivitātes,

kas no ekonomiskā viedokļa ir izdevumi, zinātnēm? ir nepieciešamas un lietderīgas, tikai rau– Lai gan izglītībai būtu jābūt prioritāšu goties ilgtermiņā. Lai attīstītu zinātni un prioritātei, tomēr Latvijā nav sakārtota izglītības sistēmu, jāveido cieša sinerģija izglītības sistēma, un skolēnu izvēle par starp zinātni, ra žotāju un universitāti. labu sociālajām zinātnēm ir tikai viens Tā kā ražotājs vairākumā gadījumu rādītājs tam, ka kaut kas visā sistēmā ir universitātes absolvents, saiknes uz- notiek nepareizi. Inženierzinātņu speciāturēšana ir nepieciešama. listu trūkums tirgū ir jūtams vairākus – Vai inženierzinātņu studentam ir jābūt gadus, taču šķiet, ka maz tiek darīts, lai radošam? situācija mainītos. Par spīti tam, jaunieši, – Sabiedrībā valda maldīgi uzskati, ka kas domā ilgtermiņā, izvēloties profesiju, radošas profesijas ir tikai māksliniekiem apsver iespēju studēt inženierzinātnes. un aktieriem. Uzskatu, ka inženierim ir Tā ir bezgala interesanta, radošām jābūt daudz radošākam, lai viņš varētu iespējām bagāta un saistoša nozare, kuizgudrot jaunas lietas, kuras ir praktiski rā daudzi izcili inženieri visā pasaulē izmantojamas ikdienā. Nav nekādas jēgas, daudzveidīgi darbojas visu mūžu. ja visi noteiktas nozares inženieri piedāIzglītība ir Latvijas prioritāte, un, ja vā vienādu produktu. Mums nevajag ne- tās nav, tad valsti nav iespējams attīstīt. kādu unifikāciju, ir jācīnās pret to un Vienlaikus augstākajā izglītībā mēs diemjāmeklē unikālais, tāpēc inženieris ir vie- žēl ražojam brāķi. Pašlaik daudzi studenna no radošākajām profesijām. ti augstāko izglītību iegūst papīra dēļ, jo – Kā jūs vērtējat mūsdienu studentu iz- studenti strādā un zināšanās veidojas milvēli par labu sociālajām, nevis inženier- zīgi robi. Latvija ir viena no tām valstīm,

kas atrodas vadošajās vietās pēc studentu skaita uz 1000 iedzīvotājiem, bet tas ir visai bezjēdzīgi, un nauda tiek izlietota neefektīvi. Manuprāt, Latvijā būtu jārada sistēma, kas ir līdzīga ASV liberālajai izglītībai – augstas klases izglītība, kas ļauj specializēties gandrīz jebkurā jomā. Ir jāveido spēcīga izglītības bāze, kas ļauj ātri pielāgoties. Ņemot vērā, ka mūsu iedzīvotājiem ir laba kapacitāte mācīties, šis modelis varētu strādāt sekmīgi. Latvijai nepieciešami aktīvi uzņēmēji, ideju radītāji un realizētāji. – Kuras zināšanas jums, virzoties pa karjeras kāpnēm, līdz šim ir noderējušas vairāk – humanitārās vai eksaktās? – Domāju, ka dzīvē noder jebkuras zināšanas – vismaz man ir bijušas nepieciešamas gan vienas, gan otras. Intervēja E. KANCĀNE Foto: Latvijas Banka

2006. gada 18. maijs

STARPTAUTISKO UN SABIEDRISKO ATTIECĪBU DEPARTAMENTĀ

RTU students iegūst Valles stipendiju Angļu valodas kursi APF 2. kursa maģistrants Zigurds Greivulis šā gada rudenī sāks studijas Vašingtonas Universitātē Sietlā, jo viņam ir piešķirta Valle Scholarship Program stipendija. Ceļš uz to nebija viegls – bija jānokārto Graduate Record Exams un TOEFL tests, kā arī jāizpilda visai sarežģītā pieteikšanās un dokumentu iesniegšanas procedūra. Nu tas viss ir vainagojies panākumiem! Zigurds Greivulis ir pirmais Valle Scholarship stipendiāts no Latvijas. Apsveicam un vēlam veiksmīgas studijas!

Aicinām visus, kam svarīgāki par skaistu iedegumu un laisku atpūtu pludmalē ir panākumi studijās un profesionālajā izaugsmē, no 22. maija mācīties angļu valodu. Piedāvājam papildināt vārdu krājumu, pilnveidot gramatikas zināšanas un uzlabot izrunu. Garantējam, ka, ziedojot tikai divus vakarus nedēļā un ieguldot nedaudz pūļu, jūs jau pēc mēneša saņemsiet komplimentus par savu angļu valodas prasmi. Gaidām jūs RTU Starptautisko un sabiedrisko attiecību departamenta Valodu centrā Rīgā, Kaļķu ielā 1-222; tālr. 7089021; e-pasts: evita.serjogina@rtu.lv.

TestDaF – veiksmīgam studiju sākumam Vācijā Leonardo da Vinci projekts meklē dalībniekus Ar Leonardo da Vinci programmas atbalstu RTU studentiem ir iespēja doties praksē uz uzņēmumiem ES valstīs. Aicinām pieteikties TMF un MLĶF studentus (sākot no 3. kursa), kuru interešu joma ir mašīnbūve (ražošanas tehnika), hidraulika, mēbeļu dizains un materiālzinātne. Interesantas prakses vietas piedāvā Hettich International (www.hettich.com) un Hydraulik Nord Fluidtechnik GmbH & Co. KG (www.hnfluidtechnik.de). Tuvāka informācija par šo iespēju pie Leonardo da Vinci projekta koordinatores Evitas Miščukas (Kaļķu ielā 1-222, tālr. 7089314, e-pasts: evita.miscuka@rtu.lv).

Geberta Rufa fonda stipendijas Geberta Rufa fonda programma Swiss Baltic Net izsludina pieteikšanos uz stipendijām studijām Cīrihes Universitātes Šveices Banku institūtā 2006./07. gada ziemas semestrī. Uz stipendiju var pretendēt doktoranti un jaunie zinātnieki, kuri specializējušies ekonomikā, īpaši banku un finanšu jomā un kurus interesē Eiropas Kopienas ekonomika un jautājumi, kas saistīti ar Baltijas valstu iestāšanos Eiropas Savienībā. Pretendentiem nepieciešamas labas angļu un vācu valodas zināšanas. Stipendija sedz ceļa un uzturēšanās izdevumus. Finansējums tiek piešķirts uz četriem mēnešiem (2006. gada 23. oktobris – 2007. gada 10. februāris). Pieteikuma dokumenti angļu vai vācu valodā: • CV; • motivācijas vēstule, kurā pamatota pretendenta vēlme studēt Cīrihes Universitātes Šveices Banku institūtā un izklāstītas ieceres, kas saistītas ar studijām Šveicē, kā arī sniegts līdzšinējās zinātniskās darbības pārskats un īss savas mācību iestādes vai institūta apraksts; • vēlams arī publikāciju saraksts un zinātniskā darba vadītāja atsauksme par pretendenta zinātnisko darbu. Pieteikšanās un sīkāka informācija līdz 30. jūnijam. Prof. Dr. Christine Hirszowicz Institut für Schweizerisches Bankwesen der Universität Zürich Plattenstr. 14, CH 8032 Zürich e-pasts: hirszowi@isb.unizh.ch http://www.isb.unizh.ch vai http://www.swissbaltic.net vai RTU Starptautisko attiecību centrā Rīgā, Kaļķu ielā 1-222, tālr. 7089021; e-pasts: evita.serjogina@rtu.lv.

Hāgenes Tālmācības universitātes Rīgas studiju centrā līdz 30. maijam var pieteikties vācu valodas eksāmenam TestDaF, kas notiks 27. jūnijā. TestDaF ir Vācijā izstrādāts centralizēts vācu valodas eksāmens, ar kura palīdzību pārbauda un vērtē valodas prasmes, kas nepieciešamas, lai studētu vācu valodā. TestDaF sastāv no četriem moduļiem: klausīšanās, rakstīšanas, lasīšanas un runāšanas. Par katru no tiem tiek dots vērtējums 5 ballu skalā. Ja vērtējums visās daļās ir 5 vai 4 balles, tiek izsniegts starptautiski atzīts sertifikāts, kas apliecina, ka vācu valodas zināšanas ir pietiekamas, lai studētu Vācijā. Sīkāka informācija un pieteikšanās eksāmenam: HTU Rīgas studiju centrā, Rīgā, Kaļķu ielā 1 – 222, tālr. 7089021; e-pasts: evita. serjogina@rtu.lv; www.testdaf.de.

Maģistra studiju programmas Lugāno universitātē Lugāno universitāte Universita della Svizzera italiana Advanced Learnig and Research Institute ALaRI izsludina pieteikšanos šādās maģistra studiju programmās. Master of Science (MSc) in Embedded Systems Design Studiju ilgums: 2 gadi no 2006. gada oktobra līdz 2008. gada jūlijam (120 ECTS). Prasības pretendentiem: bakalaura grāds inženierzinātnēs vai dabaszinātnēs, labas angļu valodas zināšanas. Studiju maksa ir 4000 Šveices franki semestrī. Pēc maģistra studiju programmas absolvēšanas iespējamas studijas doktorantūrā. Pieteikumi uz stipendijām pretendentiem jāiesniedz līdz 30. jūlijam, pārējiem interesentiem – līdz 9. septembrim. Master of Advanced Studies (MAS) in Embedded Systems Design Studiju ilgums: 1 gads no 2006. gada septembra līdz 2007. gada jūlijam (70 ECTS) pilna laika režīmā vai 2 gadi daļēja laika režīmā. Prasības pretendentiem: bakalaura vai maģistra grāds inženierzinātnēs vai dabaszinātnēs vai inženiera diploms, labas angļu valodas zināšanas. Studiju maksa ir 12 000 Šveices franki gadā. Pieteikumi jāiesniedz līdz 30. jūnijam. Studijas abās programmās notiek angļu valodā. Studenti var pieteikties uz stipendijām mācību maksas segšanai. Informācija par stipendijām atrodama internetā www.alari.ch/admission/scholarships. Abu programmu īstenošanā piedalās Lugāno Universitāte, Cīrihes Tehniskā universitāte, Milānas Politehnikums, Lozannas Tehniskā universitāte, Katalānijas politehnikums Barselonā, Dortmundes universitāte, Kolorādo universitāte, Humbolta universitāte Berlīnē, kā arī vairāki uzņēmumi. Informācija un pieteikšanās: AlaRI-University of Lugano Via Lambertenghi 10 A, CH 6904 Lugano Tālr. +41 91 912 47 06; Fakss +41 91 912 46 47 master@alari.ch www.alari.ch/admission/applicationprocedure

INFORMĀCIJA

Aicinājums pieteikties kolokvijam UNESCO Augstākās izglītības, izpētes un zināšanu forums (www.unesco.org/ education/researchforum) izsludina pieteikšanos uz starptautisko kolokviju Vai universitātes ir apdraudētas kā izpētes un zināšanu radīšanas centri?, kas notiks Parīzē no 29. novembra līdz 1. decembrim. Interesenti aicināti līdz 9. jūnijam sūtīt referātu kopsavilkumus, ne garākus par 600 vārdiem. Izvēlētajiem kandidātiem tiks apmaksāti ceļa un uzturēšanas izdevumi. Referātu tēmām jābūt par pētniecības kapacitāti, produktivitāti vai lietderību universitātēs, iekļaujot arī iekšējos, ārējos faktorus, kas ietekmē minētās jomas. UNESCO Forums, kuru atbalsta Zviedru starptautiskā attīstības aģentūra, ir globāla platforma pētniekiem, kas sniedz iespēju debatēt par būtiskām attīstības tēmām. Vairāk informācijas par kolokviju atradīsiet: http://www.unesco.lv/index/news/all_news/news1146136866.html. Informācijas centrs

2006. gada 18. maijs

Starptautiska vasaras skola Igaunijā No 6. līdz 13. augustam Pērnavā notiks starptautiska vasaras skola Conflict management in new democracies: the case of Estonia. Šo vasaras skolu organizē Eurouniversity un Mainor Business School. Vasaras skolā aicināti piedalīties universitāšu un koledžu studenti no visas pasaules. Vasaras skolas tematika saistīta ar Igaunijas ekonomiku, starptautisko un reģionālo politiku un kultūru. Lekcijas un diskusijas, kuras vadīs Igaunijas universitāšu profesori, zinātnieki un diplomāti, būs veltītas šādām tēmām: Vēsturiskie apstākļi: Igaunijas ceļš uz neatkarību; Ārpolitika, iekšpolitika un drošības jautājumi; Ekonomiskā sadarbība; Igaunijas un Krievijas konflikti; Smadzeņu aizplūšana vai smadzeņu atgūšana Igaunijā; Pirmās Igaunijas nesaskaņas ar Eiropas Savienības autoritātēm; Vai igauņi ir gatavi atdot dzīvību NATO dēļ? Kurās jomās igauņi var konkurēt pasaulē? Vasaras skolas dalībniekiem tiks piedāvāta daudzveidīga kultūras un izklaides pro– gramma. Dalības maksa vasaras skolā ir 700 eiro. Reģistrācijas maksa 150 eiro. Interesentiem līdz 25. maijam internetā jāaizpilda reģistrācijas anketa. Vairāk informācijas par vasaras skolu meklējiet: www.eurouniv.ee vai www.mk.ee. Kontaktpersonu e-pasta adreses: vares@eurouniv.ee un mary.teras@mk.ee.

Gadskārtējā Eco-Balt konference 11. un 12. maijā Rīgā, Stabu ielā 17 (studentu korporācijas Selonija mājā) notika gadskārtējā vides jautājumiem – piesārņojumam, tā novērtēšanai un novēršanai, lietišķajai ķīmijai, darba vides piesārņojumam, pilsētas attīstībai un atkritumu saimniecībai – veltītā konference Eco-Balt. Konferenci organizēja RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultāte, LR Vides ministrija, Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāte un SIA Intego Plus. Konferencē ziņojumus lasīja un diskusijas organizēja ne vien Latvijas speciālisti, bet arī speciālisti no Lietuvas, Ukrainas, Polijas, Vācijas, Itālijas un Grieķijas. Konferences darba programmā nozīmīgu vietu ieņēma arī RTU zinātnieku lasītie vides jautājumiem veltītie referāti.

Starptautiskā Baltijas vides konference Eco-Balt, kas veltīta vides problēmu analīzei, izvērtējumam un risinājumu izklāstam, izmantojot jaunākās un piemērotākās metodes un tehnoloģijas, ir kļuvusi par tradīciju. Tas ir gadskārtējs pasākums, kurā tiekas zinātnieki un praktiķi no Baltijas reģiona valstīm, sabiedrisko kustību aktīvisti, firmu un uzņēmumu pārstāvji. Kopš 1993. gada, kad šāds pasākums līdztekus izstādei pirmoreiz noritēja RTU galvenajā ēkā Kaļķu ielā 1, līdzvērtīgi pasākumi ir notikuši katru gadu. Informācijas centrs

Ap un par studiju programmu monitoringu LIENE ALEKSANDRA ĀBOLIŅA «Īstenojot studiju procesu, RTU tiek veikti dažādi pasākumi, par kuru efektivitāti bieži vien ir nepietiekams priekšstats. Tāpēc ir pienācis laiks sākt pārdomātas un sistemātiskas atgriezeniskās saiknes iedibināšanu no studiju programmas klienta uz studiju programmas īstenotāju. Atgriezeniskā saikne būtu – dažādas aptaujas,» – ar šādu ierosinājumu 2005. gada sākumā nāca klajā mācību prorektors E. Beķeris, un RTU Studiju daļa sāka studiju programmu īstenošanas monitoringu. Aptauju veikšana un jo īpaši datu apstrāde ir darbietilpīga, tāpēc bija lietderīgi iegādāties atbilstošu aprīkojumu: automatizētu datu apstrādes sistēmu – anketu automātisko lasītāju un atbilstošu programmatūru, kas ar pasakainu ātrumu un maz kļūdām spēj noskenēt un atpazīt datus no iepriekš sagatavotas anketu veidnes. Pamatuzdevums ir nodrošināt apjomīga skaita anketu datu apkopošanu dažādos ar studijām saistītos jautājumos, kā arī spert pirmo soli, nodrošinot atgriezenisko saikni kā sistemātiska un visaptveroša studiju procesa monitoringa sastāvdaļu ar tālāku mērķi – turpināt sakārtot un pilnveidot RTU studiju procesu

atbilstoši kvalitātes vadības principiem. Kas padarīts? Sākotnēji tika noskaidrots dažādu studiju priekšmetu nodrošinājums ar mācību literatūru, vēlāk uzmanība tika pievērsta tam, kā studenti vērtē mācībspēku darbu, turklāt studenti savu viedokli izteica par iepriekšējā semestra studiju kursiem. Aptaujas anketās piedāvātā novērtējuma skala piedāvā četrus vērtējumus no «pilnīgi apmierina» līdz «pilnīgi neapmierina», un piekto – «nevaru pateikt», tas ir pilnīgi pietiekami, lai redzētu tendences. Jāteic, ka pašlaik īpaša uzmanība tiek pievērsta tieši negatīvajiem vērtējumiem, kas norāda uz iespējamām nepilnībām. Iegūtos datus izvērtē mācību prorektors un Studiju daļas vadītāja, kas aicina struktūrvienības iepazīties ar situāciju un sagatavot priekšlikumus, lai novērstu nepilnības un uzlabotu studiju procesu. Šajā semestrī tika izveidota detalizētas aptaujas anketa mācībspēka darbības izvērtēšanai, kurā iekļauti 24 dažādi aspekti, ietverot gan studenta vērtējumu par studiju kursa saturu, formu, izklāstu, konsultāciju iespējām, vērtēšanu, attieksmi, uzskates līdzekļu lietojumu, kā arī novērtē pašu studentu attieksmi – pēc lekciju apmeklējuma intensitātes, stundām, kas veltītas patstāvīgajam darbam. Šīs anketas ir nākamais solis, kad

redzama skaidra neapmierinātība, kā arī gadījumos, kad ir interese par noteiktu studiju priekšmetu apguvi RTU, piemēram, svešvalodu. Arī šo aptauju rezultāts nav nekāds akmenī iekalts spriedums, bet gan pamats aktīvākai struktūrvienību iesaistei studiju procesa izvērtēšanā. Rudens semestrī tika aptaujāti triju fakultāšu (APF, IEF, MKF) studenti, kopumā aptuveni 1000 studentu, izvērtējot iepriekšējā semestra pieredzi. Kas tika

noskaidrots? Iepriekš minētie aspekti, nodrošinājums ar mācību literatūru, kā arī studentu vērtējums par mācībspēku darbu, arī lekciju sarakstu atbilstība (neatbilstība) reālajai situācijai, problēmas rada arī sadrumstalotas studiju programmas, niecīgs studentu skaits grupās. Kas mainās? Operatīvāk un objektīvāk spējam novērtēt dažus studiju kvalitātes aspektus konkrētās studiju programmās.

Rīgas Tehniskās universitātes avīze

Redaktore Rūta Lapsa. Reģistrācijas apliecības numurs 0438. Redakcijas adrese: Kaļķu ielā 1–319, Rīgā, LV–1658. Tālr. 7089321, 7089023, e–pasts: ji@rtu.lv. JI var lasīt internetā: www. rtu.lv. Makets: Eduards Lapsa. Druka: SIA Landas. Metiens 1200 eks. Redakcijas viedoklis ne vienmēr sakrīt ar rakstu autoru viedokli. Par publicētajiem faktiem atbild rakstu autori.

2006. gada 18. maijs

RTU STRUKTŪRVIENĪBĀS

Dzelzceļa speciālists – perspektīva profesija LELDE PETRĀNE

Dzelzceļa speciālists patlaban Latvijas darba tirgū ir viena no pieprasītākajām profesijām, īpaši trūkst darbinieku sliežu ceļu un ritošā sastāva saimniecībās, kā arī dzelzceļa pārvadājumu jomā. Par to, kādas studiju iespējas piedāvā RTU Dzelzceļa transporta institūts (DzTI), JI stāsta institūta direktors Dr. inž. profesors Pēteris Balckars. RTU DzTI studentus apmāca četrās studiju programmās, no kurām trīs – Dzelzceļa transports, Transporta elektronika un telemātika, kā arī Elektrotehnoloģiju datorvadība – ir profesionālās programmas, un viena – Transporta datorvadības, informācijas un elektroniskās sistēmas – akadēmiskā programma. Līdzīgi kā visā universitātē, arī DzTI arvien lielāks uzsvars tiek likts tieši uz praktiskajām studijām. DzTI patlaban ir vienīgā augstākā mācību iestāde Latvijā, kas sagatavo dzelzceļa speciālistus. Visās programmās budžeta vietu skaits ir pietiekami liels, bet tajās studēt gribētāju diemžēl trūkst. Pēdējos trijos gados institūtā studējošo skaits ir samazinājies par aptuveni simts studentiem, un pēc šā gada izlaiduma tas, visticamāk, kļūs vēl mazāks. P. Balckars ar nožēlu secina: «Laikam mūsdienās jaunieši vairs nevēlas savu dzīvi saistīt ar dzelzceļa nozari, jo negrib uzņemties atbildību par savu rīcību, pildot dienesta pienākumus. Darbs dzelzceļa nozarē prasa nopietnu attieksmi.» Piemēram, transporta programmā ir vairāki virzieni – Automobiļu transports, Dzelzceļa transports, Aviācijas transports un Transporta sistēmu tehniskais nodrošinājums. No tiem populārākais noteikti ir automobiļu transports. «Studenti neaizdomājas, ka visas automašīnu firmas Latvijā pieder privātajiem īpašniekiem, turpretim a/s Latvijas dzelzceļš ir valsts uzņēmums. Arī pēc plānotās uzņēmuma restrukturizācijas dzelzceļa infrastruktūra paliks kā valsts uzņēmums.

Tajā strādājošajiem tas nozīmē – stabilu algu, izaugsmes iespējas un sociālās garantijas. Tomēr tagad jaunieši, jau tikko sākot strādāt, vēlas saņemt lielu algu (500 latu un vairāk) un par nākotni reti kurš domā. Dzelzceļā, sākot darba gaitas, tik lielu algu saņemt nav iespējams – sevi vispirms ir jāpierāda,» skaidroja institūta vadītājs. Vēl viens iemesls, kāpēc DzTI trūkst studēt gribētāju, ir vēsturiski veidojies – lielākā daļa dzelzceļa nozarē strādājošo ir krievu tautības cilvēki, bet studijas RTU DzTI notiek latviešu valodā. Līdz ar to bieži vien krievu tautības jauniešiem sagādā grūtības mācīties latviešu valodā, un viņi labprātāk izvēlas mācības par maksu kādā no privātajām augstskolām jebkurā specialitātē, bet krievu valodā. Vēl viena problēma, ar kuru saskaras DzTI, ir skolu abiturientu zemais sagatavotības līmenis, kas traucē turpināt studijas universitātē. Šogad Dzelzceļa transporta programmā bija iestājušies 25 studenti, pēc 1. semestra palika vairs tikai 17, bet pašlaik šajā programmā aktīvi studē tikai 12 studenti. Lielākoties

atbirums saistāms ar nesekmību. No tā savukārt izriet nākamā problēma – tā kā ir mazs studējošo skaits, institūtam trūkst finansējuma un ir grūtības piesaistīt jaunus mācībspēkus. Ar cerību situāciju uzlabot DzTI pašlaik veic aktīvu aģitāciju Latvijas skolās, cenšoties skolēnus pārliecināt par ieguvumiem, strādājot dzelzceļa nozarē. Aptuveni 70–80% no institūta beidzējiem strādā a/s Latvijas dzelzceļš, tāpēc institūtam izveidojusies laba sadarbība ar šo uzņēmumu. Pirmkārt, prakses vietas studentiem lielākoties tiek piedāvātas tieši šā uzņēmuma struktūrvienībās. Institūts pašlaik īsteno projektu ar Eiropas Sociālā fonda atbalstu mācību prakšu īstenošanai Dzelzceļa transporta programmas 14 studentiem, kuru mērķis ir, piemēram, apgūt darba praktiskās iemaņas dzelzceļa uzņēmumos un savākt materiālus bakalaura darba projekta daļas izpildei. Otrs šāda tipa projekts tiek realizēts Elektrotehnoloģiju datorvadības studiju programmas studentiem, kurā ir iesaistīti 13 institūtā studējošie šīs programmas studenti.

A/s Latvijas dzelzceļš institūtam palīdz arī materiālā ziņā, piemēram, pirms diviem gadiem uzņēmums piešķīra aptuveni 30 tūkstošus latu, par kuriem tika izremontēta lielākā institūta auditorija, kā arī nopirkta aparatūra, ar kuru var veikt gan zinātniskos pētījumus, gan arī izmantot mācību procesā. Arī pērn tika piešķirts solīds finansējums, un ir cerības, ka drīzumā to varētu saņemt. Sadarbība ar a/s Latvijas dzelzceļš notiek arī mācību procesā, jo dzelzceļa vadošie speciālisti piedalās studiju procesā kā mācību spēki un ik gadu vada profesionālās kvalifikācijas komisijas un darbojās to sastāvā kā komisijas locekļi. DzTI piedāvā arī studijas doktorantūrā – programmās Dzelzceļa transports, kā arī Transporta datorvadības, informācijas un elektroniskās sistēmas. Tādējādi tiek veicināta akadēmiskā personāla atjaunošana institūtā. Pēdējos trijos gados DzTI inženierzinātņu doktora grādu ieguvuši trīs doktorantūras absolventi, kas patlaban piedalās arī studentu apmācībā. Patlaban doktorantūrā studē seši. P. Balckars uzskata, ka dzelzceļā strādājošajiem ir labas darba iespējas gan Latvijā, gan citās valstīs. Priekšrocība ir tā, ka darba lauks šīs jomas speciālistiem ir diezgan plašs, piemēram, a/s Latvijas dzelzceļš struktūrvienībās, Rīgas vagonbūves rūpnīcā, a/s Lokomotīve, Latvijas un Austrijas kopuzņēmumā VAE Rīga, kravu un pasažieru operatoru firmās un citos dzelzceļam radniecīgos uzņēmumos, kas patlaban atjauno vai ir sākuši savu darbību. Institūta beidzēji var strādāt arī uzņēmumos, kas nav tiešā veidā saistīti ar dzelzceļa darbību. Priecīga ziņa ir arī tā, ka Eiropas Savienība atbalstījusi jaunu projektu – Rail Baltica ātrgaitas pasažieru dzelzceļa līnijas izveidi, kas savienos Vāciju un Somiju, tādējādi šķērsojot arī Latvijas teritoriju. Patlaban norisinās šā projekta priekšizpēte. Tas nozīmē, ka pieprasījums pēc dzelzceļa darbiniekiem arvien pieaugs.

Brīvās izvēles priekšmeti Brīvās izvēles priekšmeti paredzēti katrā studiju programmā (programmas C daļa). To mērķis ir dot iespēju studentam papildus apgūt to, kas viņam šķiet interesants un noderīgs izvēlētajā jomā vai ārpus tās. Jebkurš apgūts citas programmas A, B vai C daļas studiju priekšmets var tikt uzskatīts kā brīvās izvēles priekšmets. Katras studiju programmas C daļas (brīvās izvēles priekšmetu) apjoms apskatāms sadaļā Studiju programmas. Lai noskaidrotu, kurā semestrī ir paredzēta brīvā izvēle (C daļa), ir jāiepazīstas ar konkrēto semestru studiju plāniem. Tos var meklēt fakultāšu mājaslapās vai pie attiecīgās struktūrvienības lietveža. Reģistrēšanās brīvās izvēles priekšmetiem notiek reizi gadā. Lai pieteiktos uz C daļas priekšmetiem, jāaizpilda reģistrēšanās veidlapa un jānodod savas struktūrvienības

lietvedim līdz 1. jūnijam. Citu augstskolu studentiem vai klausītājiem, kas vēlas apgūt RTU brīvās izvēles priekšmetus, jāreģistrējas līdz 8. septembrim (rudens semestrim) un līdz 8. februārim (pavasara semestrim). Sīkāku informāciju un reģistrēšanās kārtību varat noskaidrot www.rtu.lv sadaļā Tālākizglītība. Ja students nav reģistrējies C daļas priekšmetam, tas netiek iekļauts individuālajā studiju plānā un tiek traktēts kā parāds atbilstoši RTU Senāta lēmumam Par vienotu sankciju sistēmu studentiem – akadēmiskajiem parādniekiem. Reģistrēties C daļas priekšmetiem var: www.rtu.lv/studijas/brivie_izveles_ prieksmeti.

INFORMĀCIJA

Latvijas Betona savienība aicina piedalīties XV zinātniski tehniskajā konferencē, kas notiks 2006. gada 25. maijā RTU BF sēžu zālē, Āzenes ielā 16/20, 2. stāvā. Konferences sākums plkst. 10, reģistrācija – no plkst. 9.30. Par ierašanos lūdzam informēt līdz 22. maijam pa tālruni 7089296, 915884 vai e-pastu: valapsa@latnet.lv. Pēcpusdienā notiks Betona olimpiāde, kurā tiks testēti paraugi, izmantojot RTU Betona mehānikas laboratorijas jauno presi, kuras jauda ir 4000 kN. Latvijas Betona savienības valde

2006. gada 18. maijs

BF un MLĶF dotorant un maģistrant! Nepalaid garām! No 22. līdz 24. maijam RTU BF telpās norisināsies Starptautiska vasaras skola materiālu mehānikas jomā. Tā paredzēta doktorantiem un maģistrantiem, kā arī jaunajiem zinātniskajiem līdzstrādniekiem, kuri vēlas paaugstināt savas zināšanas materiālu mehānikas jomā. Vasaras skolā piedalīsies doktoranti no Zviedrijas, Dānijas, Norvēģijas, Somijas, Igaunijas un Krievijas. Lekcijas notiks angļu valodā. RTU studentiem – bez maksas. Profesors A. KRASŅIKOVS

Veselības kūre Stradiņiem

EVITA SERJOGINA Veselība ir mūsu dzīves kvalitātes, personīgās un ģimenes labklājības pamats. Pavasaris ir īstais laiks, lai atjaunotu ziemā iztērētos enerģijas krājumus un veiktu dažādas veselības uzlabošanas kūres. Kamēr esam veseli, reti aizdomājamies par situāciju slimnīcās, taču, kad slimība skārusi mūs vai mūsu tuviniekus, nonākam slimnīcā un bieži ieraugām diezgan skumju ainu. To, ka lielākajai daļai Latvijas slimnīcu ir nepieciešamas nopietnas «veselības uzlabošanas kūres», atzina arī veselības ministrs Gundars Bērziņš. 27. aprīlī, atklājot starptautisko arhitektu un pilsētplānotāju plenēru, kurā deviņas arhitektu komandas no Dānijas, Norvēģijas, Lielbritānijas, Nīderlandes, Vācijas, Austrijas, Somijas un Latvijas izstrādāja priekšlikumus Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas teritorijas attīstības ģenerālplānam. Ministrs sacīja: «Slimnīcas arhitektūra un teritorijas izplānojums ir ļoti būtisks modernai, mūsdienīgai slimnīcai. Ar efektīvu plānojumu nereti var panākt arī ļoti daudz pacientu atveseļošanās procesā.» 1910. gadā dibinātā P. Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca savulaik bija modernākā slimnīca Latvijā. Veselības ministrijas izstrādātais modernizācijas plāns paredz, ka arī nākotnē tai jābūt lielākajai un modernākajai slimnīcai valstī. Taču, lai tas notiktu, ir nepieciešamas

būtiskas izmaiņas slimnīcas teritorijas plānojumā, lietderīgā platība jāpalielina līdz vismaz 100 000 m2 , jārada papildu telpas poliklīnikā, reanimācijā, operāciju zālēs, racionāli jāsakārto pacientu, darbinieku, apmeklētāju, automašīnu, gājēju plūsma. Slimnīcu arhitektūra ir ļoti specifiska, un ne vienmēr viena cilvēka vai cilvēku grupas prāts spēj aptvert visus sīkumus un nianses, kas šajā jomā ir nepieciešamas. Tādēļ, lai rastu optimālu risinājumu slimnīcas arhitektūrai un teritorijas plānojumam, radusies iecere aicināt piedalīties plenērā ārvalstu arhitektus, kas ir izstrādājuši vai realizējuši ne vienu vien slimnīcu rekonstrukciju, pārbūves vai jaunas celtniecības projektus. Pirmajā plenēra dienā dalībnieki tika iepazīstināti ar Latvijas veselības sistēmu un attīstības iecerēm. Slimnīcas direktors Māris Pļaviņš pastāstīja par slimnīcas darbības rādītājiem, idejām un vajadzībām, kas būtu realizējamas slimnīcas darba uzlabošanai, bet Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Attīstības plānu vadības nodaļas vadītājs Andis Kublačovs – par problēmām un risinājumiem transporta sistēmas sakārtošanā, īpaši akcentējot slimnīcas teritoriju. Profesora Jāņa Krastiņa vadītā ekskursija plenēra dalībniekiem sniedza ieskatu Rīgas arhitektūras vēsturiskajā attīstībā. Nākamās divas dienas tika veltītas intensīvam darbam, izstrādājot

projektus. Kā arvien šāda veida plenēros, arī šoreiz profesionāļu komandām doto uzdevumu veikt palīdzēja mūsu APF studenti: Arnita Ārmane, Dagnija Smilga, Ints Meņģelis, Lauma Līdaka, Natālija Doždeva, Ilze Vanaga, Vineta Strauta, Dina Sotņikova, Dāvis Gasuls, Ilva Cimermane, Ilvars Jermacāns, Madara Eisaka, Norberts Markaus, Aleksandrs Feļtins, Ana Vasiļjeva, Madara Orupe, Ansis Klīdzējs un Jānis Apsītis. Žūrija, kurā bija pašmāju un ārvalstu arhitekti, pilsētas domes, Veselības ministrijas un Stradiņa slimnīcas pārstāvji, pirmo vietu piešķīra pēdējos gados vairākkārt starptautiskos konkursos godalgotā somu arhitektu biroja JKMM Architects projektam (attēlā). Arī slimnīcas direktors viņu ideju vērtēja visatzinīgāk, jo tajā respektēts slimnīcas kā jūgendstila arhitektūras pieminekļa statuss un esošā arhitektūra papildināta ar mūsdienīgiem, funkcionāliem akcentiem. Studenti, komentējot somu uzvaru, secina, ka tā lieliski parādījusi, cik svarīga dažkārt ir attieksme pret darbu. Somu arhitekti ar vieglu un ironisku pieeju uzdevumam pārspēja lielāku darba apjomu pieveikušos slimnīcu projektu izstrādē pieredzējušos kolēģus. Otro vietu ieguva Arkitektfirmaet C.F. Moller arhitekti no Dānijas, bet trešais labākais bija austriešu Pernthaler Architekt ZT komandas veikums. Plenērā tapušos projektus divas ne-

dēļas varēja apskatīt Stradiņa slimnīcas konferenču zālē. Labākie darbi tiks nodoti sabiedriskai apspriešanai un izvērtēšanai Rīgas domes pilsētplānotājiem. Īstā Stradiņu «veselības uzlabošanas kūre» varētu sākties ne ātrāk kā pēc pusotra gada. Slimnīca, pateicoties plenēram, guvusi idejas, kas, nākotnē realizētas, ļaus gan pacientiem, gan ārstiem justies komfortablāk, bet mūsu studenti guvuši nenovērtējamu pieredzi, ko grūti iegūt, sēžot augstskolas solā vai strādājot birojā. 4. kursa studente Madara Orupe uzskata, ka starptautiskie plenēri, ir alternatīva studentu meistardarbnīcām, kuras līdz šim nav izdevies realizēt studentu un arhitektu aizņemtības dēļ. Viņai piekrīt arī citi aktīvie plenēru dalībnieki. Atšķirībā no ikdienas tehniskiem darbiem, plenēros var baudīt koleģiālu un radošu gaisotni, kurā diskusiju rezultātā rodas spilgtas idejas. Esot nedaudz skumji, ka studentu atsaucība dalībai plenēros ir neliela. Dzīvojot laikā, kad lielie arhitektūras notikumi (Nacionālās bibliotēkas, jaunās akustiskās koncertzāles un modernā mākslas muzeja celtniecība) vēl priekšā, ikviens topošais arhitekts var būt notikumu degpunktā. Tikai jābūt aktīviem un jāpiedalās! «Nepamēģinot nemaz nevar iedomāties, ko zaudē tie, kas nepiedalās,» aicinot studentus nebūt pasīviem vērotājiem no malas, saka Madara. Foto: Jānis Knāķis

2006. gada 18. maijs

STUDENTU LAPA

Kari ir beigušies, miers valda pār Mehulandi... MĀRTIŅŠ GRAUSS Plaši zināms ir teiciens: lai dzīvē paveiktos, ir jābūt pareizā vietā un laikā. Bet kā lai mēs zinām, kad ir tas laiks un kur ir tā vieta? No 3. līdz 6. aprīlim Transporta un mašīnzinību fakultātes Studentu pašpārvalde (TMF SP) piedāvāja visiem mehiem un viņu draugiem būt Mehu karos 2006 un kļūt par veiksminiekiem. Šogad mehu tradicionālais pasākums norisinājās trešo gadu un ilga nu jau četras dienas. Tikpat strauji, cik attīstās transporta, mašīnbūves un metālapstrādes nozare, tikpat strauji izaugsmi piedzīvo arī Mehu kari. Tajos piedalās arvien vairāk nozares studentu, mācībspēku, uzņēmēju un arī citu interesentu, kas pulcējas, lai neformālā gaisotnē kopīgi izklaidētos, atpūstos, veidotu ciešus kontaktus un izmēģinātu spēkus dažādās sacensību disciplīnās. Bet tagad mazliet sīkāk par visu, ko mēs darījām šajās dienās. Mehu profesionālos svētkus pirmdienā atklāja biljarda turnīrs NB klubā Vecrīgā. Šeit piedalījās ap 50 dalībnieku un mērojās spēkiem par to, kurš būs visprecīzākais. Tas izrādījās Toms Šmēdiņš no Autotransporta institūta (ATI). Otrdien bija ātruma un veiklības pārbaude Go Planet kartinga trasē. Šeit TMF astoņi ar pusi institūti, TMF SP, RTU Studentu parlaments, mācībspēku un uzņēmēju komandas sacentās savā starpā. Ļoti patīkami bija noskatīties,

kā dažas sieviešu kārtas pasniedzējas bija iekarsušas šajās sacensībās. Par labākajiem kartingistiem tika atzīts ATI. Visu otrdienu un trešdienu censoņiem bija iespēja izmēģināt savas spējas: • autosimulātorā, ko piedāvāja Autotransporta institūts (ATI). Tā ir īsta automašīna, kurai vadības ierīces ir savienotas ar datoru un uz ekrāna tiek demonstrēts McColin rally un braucējam ir jāveic trase. Vislabāk nosimulēja un uzrādīja ātrāko laiku Ivo Švabinskis; • kā jau īstiem inženieriem bija iespēja izmēģināt roku arī ātrajās skicēšanas sacensībās. Visprecīzāk zobratu uzskicēja Māris Ābele; • kas tie būtu par mehiem, kas neprastu automobilim nomainīt riepu, turklāt tas ir jāizdara ātri, kvalitatīvi, teicami sastrādājoties komandā. Par labākajiem pit stop sacensībās kļuva jauktā komanda Mstislavs ar draugiem; • studentu spējas brīžam liekas gandrīz pārdabiskas. Viņi ļoti ātri un veikli spēj novaldīt vienu no pasaulē sarežģītākajiem transporta līdzekļiem – velosipēdu. Bet visvelospējīgākais ir Pēteris Priedītis no ATI. Trešdiena bija vispiesātinākā diena. No paša rīta līdz vakaram studenti tika iesaistīti dažādās aktivitātēs. Papildus minētajām disciplīnām bija arī: • visilgstošākā un pati radošākā sacensība – Festo konstruēšana. No Festo piegādātajiem komponentiem bija jāizveido sistēma, kas pēc iespējas tālāk

var aizsviest sērkociņu kastīti. Visām komandām konstrukcijas atšķīrās, kas liecina par mehu radošajām spējām. Žūrija par veiksmīgāko atzina Aviatoru (Aviācijas institūts) komandas veikumu; • pēcpusdienā centāmies testēt savu IQ, piedaloties erudīcijas sacensībās, kur bija pārstāvētas gan studentu, gan uzņēmēju komandas. Stundas laikā atbildējām uz 80 jautājumiem (labs rezultāts), un erudītāko slavas laurus plūca Mašīnbūves tehnoloģijas institūta (MTI) komanda; • vakarpusē prāta atslodzei izskrējāmies pa Mehulandes plašajām teritorijām un kaktiem, uzrādot labas orientēšanās spējas. Pirmie, kas atrada visas apslēptās vietas un ko var palaist jebkurā mežā, un viņi atradīs ceļu mājup, ir Mehānikas institūta (MI) komanda. Laiks skrēja nemanāmi, un pienāca ceturtdiena: • vakarpusē bija jāpierāda savas ekoloģiskās un veiklības braukšanas spējas. Veiklāks par meža zaķi un pārējiem kustoņiem – FWD klasē students no ATI, RWD – Matīss Līcis no Transporta tehnoloģiju institūta. Visas šīs dienas fakultātes foajē mūs atbalstošie uzņēmēji bija izstādījuši savus stendus, iepazīstinot ar savu ražoto produkciju, un trešdien varēja arī pieiet un aprunāties ar to pārstāvjiem, lai iegūtu pilnvērtīgu informāciju no iespējamajiem nākotnes darba devējiem. Kas tas būtu par pasākumu, ja tam

nebūtu noslēguma, turklāt ar lieliskiem akordiem un lielo, pelnīto apbalvošanu. Mūsu vakaru kuplināja grupas Clays, Astro’n’out, Dj Roberts, bija ieradušies arī draugi no citām universitātēm un fakultātēm, vārdu sakot – lielisks pasākums draugu pulkā. Tika arī noteiktas nominācijas Gada pasniedzējs – Māris Knite, kā arī Gada mehs – Dainis Jakovels. Labākie saņēma balvas un izcīnītos kausus. Kopvērtējumā par aktīvāko, atraktīvāko, mehiskāko un visādi citādi labāko Gada institūta kausu ieguva Autotransporta institūts. Šogad lielāko atbalstu sniedza pasākuma ģenerālsponsors, meham draudzīgs uzņēmums granulu apkures degļu un katlu ražotājs Grandeg, tehnisko atbalstu nodrošināja SIA Skandi auto, konstruēšanas spēli veidot palīdzēja SIA Festo, par palīdzību studentiem diplomdarbu izstrādē rūpējās SIA Zieglera mašīnbūve, informāciju izplatīja Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības uzņēmēju asociācija, kā arī citādi atbalstīja a/s Dambis, SIA REML rūpnīca, SIA Ripo-1, a/s Severstaļlat. Šie uzņēmumi saprot, ka students, izvēloties sev darba vietu, dosies tieši uz šīm kompānijām, jo viņi ir bijuši pie mums fakultātē un par viņiem ir pieejama visplašākā informācija. Mehu kari – nozīmē cīnīties par augstākiem mērķiem, labākām dzīves pozīcijām un visskaistākajiem studiju gadiem. Raksta autora foto.

APF studentiem savs skatījums uz akustisko koncertzāli No 11. maija divas nedēļas Rīgas domes telpās ir skatāmi APF 4. kursa studentu izstrādātie jaunās akustiskās koncertzāles projekti. Studenti piedāvā 12 dažādus koncertzāles arhitektoniskos risinājumus. Kā zināms, valsts aģentūras Jaunie trīs brāļi izsludinātajai starptautiskā skiču projektu konkursa otrajai kārtai – koncertzāles skiču projektu vērtēšanai – piedāvājumus

iesnieguši 11 arhitektu biroji. Profesionāļu izstrādātie koncertzāles skiču projekti no 13. līdz 28. maijam būs izstādīti apskatei Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā, trešajā stāvā, Skārņu iela 10/20. Aicinām visus apmeklēt abas izstādes! Plašāku rakstu par studentu skatījumu uz koncertzāli lasiet nākamajā JI numurā.

STUDENTU LAPA

Studentu parlamentam ir savs dzīvs Veto

Katru aprīli RTU SP atzīmē savu dzimšanas dienu, šogad – jau piecpadsmito, uz to aicinot administrāciju, studentus, esošos un bijušos parlamentāriešus un citu augstskolu un studentu organizāciju pārstāvjus. «Studentu pašpārvaldē darbojas studenti, kam rūp studenti. Tas ir vislabākais veids, kā izteikt studentu domas un priekšlikumus universitātes vadībai, kopīgi meklēt risinājumu problēmām un kopīgi uzlabot izglītības kvalitāti, kā arī radīt vienotības sajūtu studentos,» stāsta RTU SP Informācijas komisijas vadītāja Inese Šūpulniece. «Ne viens vien SP vecbiedrs, apsveicot SP dzimšanas dienā, ik reizi atzīst, ka tieši darbībai RTU SP ir bijusi būtiska nozīme viņa profesionālajā karjerā, jo aktīvs darbs studentu pašpārvaldē ir palīdzējis attīstīt prezentācijas prasmi, vadīšanas spējas un

realizēt pirmos lielos projektus.» RTU SP ir izveidots tūlīt pēc Latvijas neatkarības atgūšanas – 1991. gadā. SP ir Rīgas Tehniskās universitātes studentu pašpārvaldes institūcija, kurai RTU Senātā ir lēmumu iniciatīvas iesniegšanas tiesības un veto tiesības jautājumos, kas skar studējošo intereses. Paralēli studentu pārstāvniecībai RTU Senātā RTU SP nodarbojas ar studiju kvalitātes uzlabošanu, transporta kompensāciju piešķiršanu, studentu apliecību izgatavošanu, sociālo stipendiju piešķiršanu, veļas mazgātavu apkalpošanu studentu dienesta viesnīcās, izglītojošo un izklaidējošo pasākumu rīkošanu un dažādu studentu problēmu risināšanu. RTU SP ir piedalījies Latvijas Studentu apvienības dibināšanā un ir pirmā studentu pašpārvalde Latvijā,

kam izdevies iegūt veto tiesības un proporcionāli nozīmīgu studentu pārstāvju skaitu augstskolas Senātā. Augstskolu likuma 52. pantā rakstīts: «Studējošo pašpārvaldes pārstāvjiem augstskolas senātā, fakultātes domē un satversmes sapulcē ir veto tiesības jautājumos, kas skar studējošo intereses.» Kas tas tāds veto, un ko tas ēd? Par to tikai klīst leģendas augstskolu studentu pašpārvalžu (SP) vidū. Palaikam var dzirdēt, ka kādā strīdīgā jautājumā kāda SP uzliek veto. Bet vairākumam studentu aktīvistu tas paliek noslēpums... Kopš piektdienas, 28. aprīļa, Rīgas Tehniskās universitātes Studentu parlamenta (RTU SP) birojā ir iespējams apskatīt dzīvu Veto, turklāt ar lielo burtu V. Tas ir kanārijputniņš ar brūnu apspalvojumu, kuru 15 gadu jubilejā uzdāvināja Liepājas Pedagoģijas akadēmi-

2006. gada 18. maijs jas Studentu padome (LPA SP). «Ja mums būtu uzdāvinājuši dobermani, tad mēs viņu nosauktu par Veto, bet šo...» saņemot dāvanu, teica RTU SP prezidente Liene Aleksandra Āboliņa. Bet, kā atzina Dainis Jakovels, RTU SP Likumdošanas nodaļas vadītājs: «Iepriekšējā vakarā, ciemojoties Rīgas Stradiņa universitātē, kuras studējošo pašpārvalde svinēja savu 13. gadadienu, apskatot LPA SP dāvanu – kāmīti –, radās doma nosaukt SP dāvināto dzīvnieku par Veto. Tā arī šī ideja virmoja kaut kur galvā.» Atgādināsim, ka, vēsturiski veidojoties Augstskolu likumam, RTU bija viens no paraugiem, uz kuru balstījās tā tapšana. Tieši veto tiesību studentu pašpārvaldēm aizsākumi ir meklējami RTU normatīvajos aktos. Tāpēc arī likumsakarīgi, ka pirmais dzīvais Veto piemērs ir meklējams RTU SP. «Kanārijputniņš ar vārdu Veto nav uzskatāms par mājienu, ka tuvākā laikā RTU SP grasās izmantot savas tiesības, jo viedokļu saskaņošana normālā kārtā notiek dialoga ceļā, bet tas ir zīmīgs žests visai studentu pārstāvniecībai – kā atgādinājums par SP tiesībām,» savā runā uzsvēra Dainis Jakovels. «Veto tiks kopts un audzināts par īstu putnu ar stingru raksturu un nostāju dažādos jautājumos. Ar savu skanīgo balsi viņš būs par piemēru tam, ka nevajag klusēt, ja kaut kas nepatīk,» teica Liene Aleksandra Āboliņa. Novēlēsim veiksmi un augstu lidojumu nākamajos piecos gados RTU Studentu parlamentam. dns un divi kāmīši, kas arī bija RTU SP 15. jubilejā

Kurš teica, ka visaktīvākās ir Sporta un Kultūras nodaļa? IRINA, RTU SP 1. un 2. aprīlī viesu namā Aivari notika Studiju un Likumdošanas nodaļu organizētais seminārs SP Akadēmija 2006. Tā pulcēja 30 dalībniekus, kas visu semināra laiku aktīvi darbojās, diskutēja, deva padomus RTU administrācijai un lektoriem no Latvijas Studentu apvienības. Bija izdevīga iespēja uzzināt par zinātni RTU, ar ko mūs iepazīstināja zinātņu prorektors L. Ribickis, pastrīdēties un padiskutēt ar mācību prorektoru E. Beķeri, kas lasīja lekciju par RTU izglītības kvalitātes attīstības

perspektīvām. Likās, ka studentiem ir sakrāvies tik daudz jautājumu, ka nepietiks veselas nedēļas, lai uz visiem paspētu atbildēt. Noteikti lielu interesi izraisīja lekcija par lēmumu piešķiršanas analoģiju RTU un RTU Studentu parlamentā, ko vadīja Dainis Jakovels – tagadējais Likumdošanas nodaļas vadītājs, LSA viceprezidents. Bija interesanti uzzināt par RTU un RTU SP struktūras līdzību dažos aspektos, uzzināt par augstākām lēmējinstitūcijām un katras fakultātes lomu likumdošanas procesā. Semināru apmeklēja arī RTU SP prezidente Liene Aleksandra Āboliņa, kas lasīja lekciju SP iespēja

ietekmēt notiekošus procesus augstskolā. Daži bija pārsteigti, ka studentiem nebūt nav mazsvarīgākā loma universitātē. Mēs varam un mākam cīnīties par savām tiesībām un studiju kvalitāti savā universitātē! Ļoti patīkami, ka semināru apmeklēja ne tikai RTU pārstāvji. Pie mums ciemos bija divi lektori no Latvijas Studentu apvienības: Jolanta Viškere un Uldis Lucāns – LSA prezidents. Viņi pastāstīja par augstāko izglītību Latvijā un augstākās izglītības tendencēm Eiropā. Boloņas process, apmaiņas programmas, kredītpunktu sistēma – tā ir tikai maza daļa no jautājumiem, kurus apskatīja Jolanta.

Šāds pasākums tika organizēts pirmo reizi. Mēs gribējām sapulcēt aktīvākos studentus no visām fakultātēm, kas pastāstītu par savām problēmām, ieteiktu iespējamos risinājumus, iegūtu zināšanas, piedalītos studiju procesa kvalitātes uzlabošanā un, visbeidzot, pēc tam pastāstītu par to visu saviem kursa biedriem. Lielu paldies sakām visiem organizatoriem, lektoriem, dalībniekiem un, protams, galvenajiem sponsoriem, t. i., Studentu parlamentam, Kimmel un Venden! Paldies, ka sekmējat studentu izglītošanu studiju procesa jautājumos! Tiksimies SP Akadēmijā 2007! ;-)

2006. gada 18. maijs

STUDENTU LAPA

Eksperiments uz savas ādas – RTU un LU līgums par studentu apmaiņu DAINIS JAKOVELS, 3. kursa bakalaurants 2005. gada rudenī tika parakstīts līgums par studentu apmaiņu starp Rīgas Tehnisko universitāti (RTU) un Latvijas Universitāti (LU), kas pavēra iespēju izvēlēties apgūt studiju kursus arī otrā augstskolā. Tautā populārs ir teiciens: «Jāmēģina izmantot visas dzīves dotās iespējas!» Ziņkāres vadīts, arī es nolēmu pārbaudīt šo līgumu darbībā – izvēlēties apgūt studiju kursu no brīvās izvēles piedāvājuma LU. Tā nu sākās eksperiments un arī piedzīvojums pusgada garumā... Pirmais etaps – situācijas izlūkošana no attāluma. Iepazinos ar LU piedāvāto brīvās izvēles priekšmetu klāstu www. lu.lv, kas radīja pozitīvu iespaidu gan ar piedāvāto dažādību, gan ar to, ka priekšmetu anotācijas varēja apskatīt LU mājas lapā. Biju noskaņojies izvēlēties tādu studiju priekšmetu, kuru RTU nevar apgūt, bet kas būtu vērtīgs studiju gaitās profesionālā bakalaura studiju programmā Medicīnas inženierija un fizika. Manā redzeslokā nonāca Fizikas un matemātikas fakultātes (FMF) 6. studiju semestra priekšmets Lāzeru fizika.

Kroka 2006

Patiesībā Rēzekne ir otrā pasaules malā. Gandrīz... Un tieši tur notika ikgadējās orientēšanās sacensības Kroka 2006, šoreiz ar hokeja piesitienu. Uz turieni devāmies pieci RTU studenti, atpakaļ atgriezāmies arī pieci. Secinājums – pasākums ir izdevies. Viss sākas un beidzas ar braucienu – no Rīgas līdz Rēzeknei ir četras līdz sešas stundas ilgs ceļš (atkarībā no transporta veida). Tātad no rīta astoņos iesēžamies vilcienā Rīga–Rēzekne. Noskaidrojas, ka daži no mums iepriekšējo dienu pavadījuši velomaratonā Valmiera – Cēsis,

Otrais etaps – kontaktu dibināšana un atskārsme. Janvāra sākumā piezvanīju izvēlētā studiju priekšmeta pasniedzējam, lai saskaņotu iespēju piedalīties kā klausītājs. Saņēmu pozitīvu atbildi, tikai nācās konstatēt pirmo šķērsli – studiju grafiku nesakritību RTU un LU. Tajā laikā, kad RTU semestris jau ir sācies, LU tikai notiek lekciju sarakstu stādīšana, kā arī pieteikšanās uz izvēles daļas studiju priekšmetiem. Nonācu situācijā, ka Lāzeru fizikas norises laiku varēju uzzināt un pieteikties tikai tad, kad RTU studiju process jau bija uzņēmis apgriezienus. Nevarēja paredzēt, vai izvēlētais studiju priekšmets sakritīs ar kāda cita RTU priekšmeta norises laiku. Nolēmu paļauties uz veiksmi, cenzdamies saskaņot savu studiju grafiku vēl gada sākumā. Trešais etaps – laimīgais sākums. Nemitīgi sekojot jaunumiem no LU puses, izdevās īsu brīdi pirms jaunā semestra sākuma uzzināt izvēlētā studiju priekšmeta norises laiku, lai saskaņotu to ar savu studiju plānu. Tā tika atrisināts šis pamatšķērslis. Ceturtais etaps – birokrātijas pārvarēšana. Nav tādas organizācijas, kur nebūtu lielākas vai mazākas birokrātijas.

Tāpat arī te nācās dabūt trīs parakstus, lai veiksmīgi reģistrētos kursam – divi no LU puses un viens no RTU. Savā universitātē vajadzēja saskaņot izvēli ar programmas direktoru, kas izrādīja sapratni un atbalstīja studentu iniciatīvu. Protams, neizpalika arī misēkļi. Pārliecinājos, ka, jo tālāk kāda ķermeņa daļa atrodas no galvas – domājošā orgāna, jo lielāka iespējamība, ka informācija līdz tai nav nokļuvusi. Tā arī bija LU FMF dekanātā, kur kļūmes pēc nācās pavadīt pusi dienas (bet tikko ieviestai sistēmai šādu kļūdu var droši piedot). Pozitīvi bija tas, ka attieksme pret studentiem no citas universitātes (lasīt: mums) bija tiešām laba un iecietīga – neviens nesteidzināja ar formalitāšu nokārtošanu. Tā arī lēnā tempā kļuvu par oficiālu klausītāju LU, saņēmu arī savu lietotāja vārdu un paroli piekļuvei datu bāzēm. Piektais etaps – studijas LU. Noklausoties vienu studiju kursu, nevar spriest par visu fakultāti vai pat universitāti kopumā. Bet droši varu teikt, ka vīlies neesmu. Studiju kurss tiešām izrādījās interesants, pasniedzējs centās rādīt daudz uzskates objektu, kā arī veicināt studentus pašus domāt. Esmu ieguvis to, ko vēlējos, – plašāku skatījumu uz lietām

gan studiju jomā, gan augstskolu būtībā! Sestais etaps – gala pārbaudījums. Tas vēl ir priekšā! Jānovēl tikai veiksme. Kopsavilkums Pamanītie mīnusi: • nav saskaņoti studiju grafiki – students var tikai zīlēt, vai priekšmeti pārklāsies vai ne; • birokrātija – jābūt apņēmības pilnam, lai nokārtotu visu līdz galam; • pastāv iespējamība vilties izvēlē – nākas izvēlēties kaķi maisā. Un, protams, arī plusi: • iespēja paplašināt savu redzesloku; • iespēja izvēlēties to, kā nav RTU; • iespēja izmantot citas universitātes resursus – datu bāzes, bibliotēkas u. c.; • iespēja iegūt noderīgus kontaktus un draugus; • iespēja apmierināt savas ambīcijas; • iespēja, kas rada iespējas; • iespēja izmantot LU attīstīto bezvadu interneta tīklu – nieks, bet patīkami. Eksperiments vēl nav galā, bet ceru, ka šis ieskats pamudinās kādu pievērst lielāku uzmanību tam, ko viņš studē, un izmantot piedāvātās iespējas. Mūsdienu dzīve taču ir tik pilna dažādu iespēju – tikai vajag atvērt acis un pakustināt pirkstiņu!

bet pārējie ir DITFi. Komandā esmu es, Irēna – it kā jau boss, Madara – komandas medmāsiņa, hokeja specs un garākās bizes īpašniece, Guntis – puisis, kas meitenes uz rokām nēsā un slepenais navigators, Inga – komandas SP)! Bet nu pietiks par mums, parunāsim par Kroku 2006. Kroka ir ikgadējās orientēšanās sacensības, ko rīko Rēzeknes Augstskola (RA). Pavisam šogad bija 20 kontrolpunktu un veicamais attālums apmēram 30 km. Kontrolpunktos bija jāveic dažādi uzdevumi, piemēram, jāzīmē hokeja fanu simbolika uz redzamām ķermeņa daļām, jāatpazīst dažādu hokeja klubu logo (vai tu zini, kāds ir hokeja kluba Ozollapas logo?), jāietērpjas hokeja spēlētāju pil-

nā ekipējumā, jādzied fanu dziesmas, jāspēlē improvizācijas teātris un jāveic daudz kas cits. Vakarā visi noguruši, izsalkuši un netīri tika aizvesti uz pirti Dana pie Rāznas ezera, kur tika pasniegtas vakariņas un notika kopīga hokeja spēles translācijas klausīšanās, pēc tam labāko komandu apbalvošana un dejas līdz rīta gaismai – mūzika nepārtrauca skanējumu nevienu brīdi. Tie, kas to vēlējās, varēja laiku pavadīt pirtiņā un pēc tam atvēsināties skaistajā Rāznas ezerā. No rīta autobuss visus aizvizināja atpakaļ uz Rēzeknes centru, no kurienes tad arī devāmies atpakaļ uz Rīgu – izmantojām iespēju pabraukt ar Maskavas vilcienu. Maskavas vilciena īpatnība ir

dīvainais vagonu izkārtojums, piemēram, pēc 12. vagona ir 16. vagons… Iespaidu apkopojums: varēja būt labāka pasākuma organizācija, Rēzeknē ir fantastiski dabas skati un lielas iespējas izvērsties fotogrāfam. Plāksteri, galanti puiši un minerālūdens ir pirmās nepieciešamības preces! Rezultāti: godpilno pirmo vietu un kausu ieguva REA, sudrabu saņēma RRK, bet trešajā vietā ierindojās LLU. Mēs saņēmām atzinību kā vislabāk krāsotā komanda! :) Nākotnes plāni: rīkosim revanšmaču – orientēšanos Rīgā, maršruts: Bolderāja– Jugla–Imanta–Ķīšezers… Tas tā – smieklam! IRĒNA, DITF SP

STUDENTU LAPA

2006. gada 18. maijs

DITF Lieldienas!

Igauņu Ziemassvētku tuss

Visas labas lietas ir trīs – arī Lieldienas! Tāpēc DITFiem bija trešās – DITFu Lieldienas, kas 18. aprīlī risinājās Meža ielā. Dažādas ēverģēlības, krikumi un likumi, nieki un prieki un tam visam daudz, daudz, daudz olu pa virsu! Pasākumā piedalījās ap 300 goda viesu – ļoti DITFīgu olu! Un pats galvenais – kur gan vēl ir bijuši tik feini Lieldienu zaķīši kā DITFos?! DITF Lieldienas bija lieliska iespēja izklaidēties visiem, arī tiem, kurus aktīvus būt piespieda DITF zaķīšu baltās ļipiņas, pasniedzējiem, darbiniekiem, pasīvajiem vērotājiem, kas acis neatrāva no visa jampadrača! Un, lai cik tas dīvaini būtu, – piedalījās visi, un visi, kas piedalījās, prom aizgāja apmierināti un smaidoši! Nu labi – dažiem septiņas apēstās DITFu olas bija, kā viņi paši zvērēja, pēdējās apēstās olas viņu mūžā! Organizatoriem rīts sākās agri – Lieldienu zaķīši iznēsāja olas un atgaiņāja nelūgtos viesus no krātuvju izlaupīšanas, uzstādīja DITF šūpdēli un sakoordinēja turpmāko darbību. Visiem pārējiem rīts sākās ar mutes mazgāšanu tekošā ūdenī, turpmākie visi notikumi norisinājās neprātīgā virpulī un krāsu gammā! DITFi (un neDITFi arī) ripināja, ēda, nesa, svieda, meklēja, apkrāsoja olas, saņēma dažādas balvas un visādi citādi veiksmīgi aizlieldienoja prom Lieldienas! Liels paldies Laurai un pārējiem organizatoriem! Bija jautri! Es tikai ļoti, ļoti vēlētos vienu mazu lietu… lai šis pasākums kļūst par tradīciju!!! Varam sarunāt? IRĒNA, DITF SP

23. martā JVLMA Studentu klubā, Raiņa bulv. 23, norisinājās BF, ETF un IEF studentu pašpārvalžu organizētais fenomenāli dinamiskajai brāļu tautai veltītais burziņš. Vēl daudz kur var dzirdēt ļaudis runājam, ka šis tiešām bijis pēdējo četru gadu labākais RTU pasākums. Nevar nepiekrist šiem ļaudīm, jo pasākuma pamatā bija inovācija, kā arī labāko šovu veidotāju līdzdalība šādā pilnīgi jaunas struktūras kultūras/izklaides pasākumā. Apmeklētājiem visas nakts garumā bija vēl nebijusi iespēja baudīt ģeniālo, mūziķu aprindās augsti novērtēto The Biezbiensierinsh Project (Sāremā, 1972) un instrumentāli vokālā ansambļa Inokentijs Mārpls daiļradi vēl nedzirdētā skanējumā. Apmeklētājus gaidīja prātam netverami konkursi ar vērtīgām balvām Dj Roberto pavadījumā. Jāsaka liels paldies visiem BF, ETF un IEF studentu pašpārvalžu aktīvistiem, kuru idejas un neatlaidīgais darbs bija veiksmīgas pasākuma norises pamatā. Bet vislielākais paldies visiem pasākuma apmeklētājiem! Tātad viss skaidrs. Tiekamies atkal nākamgad, lai jautrā gaisotnē kopīgi sagaidītu igauņu Ziemassvētkus!!! Mēs :)

RTU badmintona sacensības

Izturību jaunajā amatā Kādā saulainā sestdienas rītā RTU fakultāšu pašpārvalžu studentu komandas pulcējās sporta spēļu zālē, lai mērotos spēkiem badmintona sacensībās. Ar nelielu aizkavēšanos sacensības sākās, un atnākušie sacentās par iespēju gūt punktus un uzvaru divcīņā. Lai pašiem nebūtu jālauza galva par to, kāds rezultāts un no kuras puses jāservē, palīgā nāca tiesneši, kas savu pienākumu veica godam. Pēc spraigas un interesantas cīņas laukumā visi varēja atveldzēties ar šim pasākumam sagādātajām ūdens pudelēm. Pēc vairāku stundu cīniņiem badmintona turnīrā uzvaru guva APF komanda, aiz sevis atstājot EEF, DITF un ETF komandas. Gan spēles laikā, gan pēc tās daudzi priecājās par iespēju uzspēlēt badmintonu un izteica vēlēšanos nopietnāk pievērsties šim sporta veidam. LAUMA, ETF SP

2006. gada 25. aprīlī RTU EEF Studentu pašpārvaldes sēdē no sava amata atkāpās pašpārvaldes vadītāja Iveta Zosāre. Par jauno vadītāju, atklāti balsojot, vienbalsīgi tika ievēlēts Guntars Orlovskis. Guntars studē RTU EEF 2. kursā elektrotehnoloģiju datorvadību un līdz šim aktīvi ir darbojies EEF SP. Viņa lielākais projekts ir Labāk vienreiz redzēt nekā piecreiz dzirdēt, kas īstenojās izstādē Skola 2006. Izturību jaunajā amatā! Pēc balsojuma tika dzerta tēja un apēsta šim gadījumam īpaši ceptā kūka, par kuru jāsaka paldies Mārtiņam Segliņam. Vēlam mūsu bijušajai pašpārvaldes vadītājai veiksmi, aizstāvot maģistra darbu, un ceram, ka viņa mūs neaizmirsīs. Lai labi garšo tēja vai kafija no krūzītes ar EEF SP simboliku. LINDA, EEF SP

2006. gada 18. maijs

SPORTS

Rektora kausa izcīņa krosā – 2006 24.–26. aprīlī Ķīpsalā notika RTU Rektora kausa izcīņa krosā. Vīrieši startēja 1000 m distancē un sievietes 500 m distancē. Distances tika nospraustas RTU Kolonādes apkārtnē. Kā katru gadu, bija daudz dalībnieku – 934 studenti un 451 studente. Kopā 1385. Jau tradicionāli šis ir masveidīgākais RTU sporta pasākums. Arī meistarības ziņā nav slikti. Žēl, ka mūsu labākie skrējēji nevarēja piedalīties, jo aizbrauca uz sporta nometnēm Latvijas izlases sastāvā. Labākos rezultātus sasniedza: 500 m sievietēm Elīna Zdūne (BF II), rezultāts 1:30; Kristīne Maļinovska (BF I) un Ilze Urbāne (DITF I); 1000 m vīriešiem Jānis Pētersons (BF I), 2:54, Māris Miezis (BF I), Edgars Bērziņš (EEF I). Komandu vērtējums: 1. APF, BF, MLĶF 47:15; 2. TMF 48:41; 3. DITF 48:42; 4. ETF 48:56; 5. IEF 49:41; 6. EEF 50:35. Visus rezultātus iespējams apskatīt mūsu mājaslapā: www.bf.rtu.lv (nodalījumā – Humanitārais institūts, Sporta katedra). Turpat var apskatīt arī krosa foto galeriju. Krosa uzvarētāji tiks apbalvoti RTU Sporta dienā Ronīšos 27. maijā. Paldies Sporta katedras mācībspēkiem par sacensību vadīšanu un ETF dekānam G. Balodim par iespēju studentiem pārģērbties fakultātes brīvajās auditorijās sacensību laikā. Sacensību galvenais tiesnesis V. BONDERS

Latvijas rekords Zīlānos Sestdien 15. aprīlī Jēkabpils rajonā Zīlānos notika Latvijas kausa izcīņa 24 kg svara bumbas garā cikla disciplīnā. Sacensības risinājās gan individuālā, gan komandu ieskaitē. Piecu komandu konkurencē pirmo vietu ieguva RTU komandas atlēti, aiz sevis atstājot Rīgas rajona un Jēkabpils komandu. Kārtējo reizi sevi labi parādīja jaunie sportisti, kas regulāri trenējas un aktīvi piedalās sacensībās, aizstāvot RTU godu. Svara kategorijā līdz 70 kg jaunu valsts rekordu garajā ciklā sasniedza RTU sporta kluba pārstāvis Dzintars Šanters, 24 kg svara bumbas uzceļot 75 reizes, labojot līdz šim esošo rekordu par divām reizēm. Godalgoto vietu ieguvēji: 1. vieta – Andrejs Makuha (38 p.), EET, 60 kg; Dzintars Šanters (75 p.), līdz 70 kg, RTU sporta klubs; Imants Silovs (61 p.), TMF, līdz 80 kg; Aleksejs Andrejevs (66 p.), EEF, līdz 90 kg. Otrās vietas ieguvēji bija Viktors Permiņevs (58 p.), līdz 75 kg, RTU sporta klubs. Trešās vietas ieguvēji: Kaspars Kroičs (49 p.), EEF, līdz 80 kg: Jurijs Ivolga (45 p.), DITF, virs 90 kg.

1. maija stafešu skrējienā atkal pirmie!

Vingrošanas svētki izdevās Hanzas vidusskolas lielajā un gaišajā sporta zālē 22. aprīlī notika Latvijas XVI universiādes sacensības estētiskajā grupu vingrošanā un RTU rektora kausa izcīņas finālsacensības aerobikā. Pasākums izvērtās par īstiem vingrošanas svētkiem gan dalībnieku skaita ziņā, gan vingrotāju sniegumu dažādībā. Sacensības vēroja daudz skatītāju, kuri aktīvi atbalstīja savas komandas ar plakātiem un skaļiem saucieniem, radot īstu sacensību atmosfēru. Universiādes sacensībās estētiskajā grupu vingrošanā piedalījās piecas komandas no RTU, LU, LSPA, RSU un DU. Šogad sacensības organizējām mēs: RTU Sporta klubs, Sporta katedra un galvenā tiesnese – starptautiskās kategorijas tiesnese G. Poļakova. Sacensības atklāja Sporta kluba valdes priekšsēdētājs doc. R. Jasūns, novēlot visām dalībniecēm sekmīgu startu. Visas komandas bija labi sagatavotas un startēja jaunos un skaistos tērpos. Galvenā cīņa izvērtās starp RTU un LSPA komandām. Nedaudz veiksmīgāka izrādījās RTU komanda, kuras sniegumu tiesneši novērtēja augstāk. Otro vietu izcīnīja LSPA komanda, RSU palika trešajā vietā. RTU komandā startēja Ļ. Čivkule, O. Starčenkova, E. Kapustinska, J. Soboļeva, I. Nagla, V. Čivkule, O. Žogla, I. Kaspara, O. Danemane. Komandas kompozīcija bija tehniski grūta, emocionāla, starptautiskiem noteikumiem atbilstoša un tika kvalitatīvi izpildīta. Komandas trenere G. Poļakova gan trenē, gan veido visas komandas kompozīcijas. Uzvara Universiādes sacensībās parādīja, ka mūsu meitenes jau tagad ir gatavas startēt starptautiskajās sacensībās SELL – 2006, kas notiks 21. maijā Tartu. Vingrošanas svētku prieku vairoja RTU Rektora kausa izcīņas sacensības aerobikā, kurās startēja sešas fakultāšu komandas ar 12 dalībniecēm katrā. Visas komandas startēja atšķirīgos tērpos un labā noskaņojumā. Komandas un skatītājus sajūsmināja IEF komandas lielais rozā Lieldienu zaķis, kurš vingroja komandai līdzi. Šī komanda, kurā startēja S. Zaķīte, L. Liepiņa, N. Smirnova, A. Serga, M. Muižniece, K. Žunna, L. Bergmane, A. Nolberga, V. Rutniece, E. Puncule, G. Bambale, kļuva par sacensību uzvarētāju. Zaķa lomā iejutās S. Kapleitis. Paldies IEF dekānam K. Didenko par komandas finansiālo atbalstu. TMF aerobikas komanda šogad parādīja savu labāko sniegumu un izsaka pateicību fakultātes dekānam Ē. Geriņam par finansiālo atbalstu. Fakultāšu komandas startam gatavoja Sporta katedras lektores: I. Videņina, D. Eglīte un S. Koļesova. Sacensības vērtēja Aerobikas federācijas tiesneši. RTU Rektora kausa izcīņas rezultāti: 1. vietā IEF komanda (52,0 p.), 2. vietā ETF (48,2 p.), 3. vietā TMF (44,1 p.), 4. vietā DITF (42,5 p.), 5. vietā EEF (41,75 p.), 6. vietā APF, BF un MLĶF apvienotā komanda (39,95 p.). Pasākuma veiksmīga norise bija iespējama, pateicoties Sporta katedras vadītāja V. Bondera un Sporta kluba vadītāja R. Jasūna finansiālajam atbalstam, kā arī doc. J. Muižnieka saimnieciskajam atbalstam sporta zāles sagatavošanā sacensībām. O. MARTINSONE

1. maijā tradicionāli notika stafešu skrējieni pa Rīgas ielām. Distances garums bija 2190 m, sadalīts desmit 150 līdz 300 m garos etapos. Stafešu skrējienā piedalījās Rīgas skolēni dažādas vecuma grupās, kā arī augstskolu un sporta klubu komandas. RPI–RTU komanda vienmēr piedalās šajā pasākumā un tiek uzskatīta par favorītu, parasti kļūst par uzvarētāju vai ierindojas kādā no godalgotām vietām. 1. maija stafešu skrējienā savulaik startējuši mūsu augstskolas tagadējie mācībspēki. Trīs reizes tajā piedalījies arī mūsu rektors akadēmiķis Ivars Knēts. Arī šogad, tāpat kā citus gadus, viņš piedalījās mūsu fana lomā. Arī šogad RTU komandai izdevās uzvarēt ar rezultātu 4:37! Otrā vietā ierindojās LU komanda ar tādu pašu rezultātu, un trešajā sporta klubs Auseklis – 4:41. Kā redzams, cīņa bijusi ļoti spraiga. Raksta autors novēroja skrējiena gaitu 9. maiņas zonā, un tajā brīdī mūsu komanda vēl bija priekšā par apmēram 15–20 metriem. LU komandas dalībniece bija laba skrējēja un samazināja šo atstarpi līdz 1,5–2 metriem (pēc I. Knēta vārdiem). Kā mērķī varēja nofiksēt vienādu laiku, zināms tikai tiesnešiem. Katrā ziņā mēs esam uzvarētāji! Komandā startēja Inga Masaļska (IEF, III), Reinis Rozītis (ETF, I), Rihards Ošiņš (BF, II), Vladislavs Suhorebrevs (Sporta klubs), Dāvis Kalniņš (BF, I), Dmitrijs Rudiks (Sporta klubs), Valdis Iļjanovs (DITF, II), Vita Daubare (IEF, II), Valentīns Rudiks (Sporta klubs), Inese Jermīļina (IEF, I). Sporta katedras vadītājs V. BONDERS

Hei, vasara sauc! Nometne Pus-pasaka aicina tevi – 8 līdz 16 gadus jaunu – galvu reibinošā ceļojumā uz Austrāliju un Okeānijas salām! Ja vēlies: iepazīties ar aborigēnu dzīves veidu, rituāliem, leģendām; maoru un citu cilšu tradīcijām; Austrālijas un Okeānijas dzīvniekiem un augiem; piedalīties bumeranga mešanas un loka šaušanas sacensībās; jautrā pārgājienā un atklāt Jaunzēlandes pūķa Tuataru noslēpumu; stafetēs un spēlēs; peldēties jūrā, sauļoties, sastapt jaunus draugus un jautri pavadīt laiku, nekavējies, dodies mums līdzi! Piedzīvojumi mūs gaida! Nometnes norises vieta: Tukuma rajons, Klapkalnciems, RTU sporta un atpūtas bāze Ronīši. Nometnes norises laiki: 2.07.2006.–8.07.2006.; 30.07.2006.–5.08.2006. Pieteikšanās pa telefonu 9106618.

STUDENTU KLUBĀ UN KULRŪRAS CENTRĀ

Sveiki, puiši! Mēs jums dodam papildu iespēju pieteikties

studentu konkursam RTU Vīru spēles 2006,

2006. gada 18. maijs

«Bon voyage, bon voyage!* Mēs braucam uz Beļģiju!»

jo RTU Vīru spēļu fināls tiek pārcelts uz 16., 17. septembri! 1. kārta 13. septembrī RTU Mazajā zālē, Kaļķu ielā 1! Pieteikuma anketas un informācija RTU Studentu klubā, Kaļķu ielā 1 – 216, no 1. septembra! P. S. Mēs zinām, ka RTU ir kolosāli puiši! Lai nosauktu viņu vārdus, tieši tev ir jāpiedalās!

RTU Mazajā zālē, Kaļķu ielā 1 Vijas Vētras (ASV) Indiešu deju meistarklases Pirmdienās 22. un 29. maijā plkst. 18 Dalības maksa: Ls 2. Informācija RTU Studentu klubā, Kaļķu ielā 1 – 216. Tālr. 7089477.

RTU Psiholoģijas klubā Meklējumu laboratorija Ceturtdienās plkst. 18 RTU Mazajā zālē Kaļķu ielā 1 Uldis Saveļjevs. Lekciju cikls Dzīves krīzes – dzīves iespējas. Cilvēka attīstības biogrāfiskās likumsakarības. 18. maijā – Biogrāfiskās likumsakarības – 1 1. Ritmi biogrāfijā. 2. Bērnība un jaunība. 3. Brieduma gadi – dziļākais inkarnācijas punkts Vidusdzīves posma iespējas un bīstamība. 25. maijā – Biogrāfiskas likumsakarības – 2. 1. Vidusdzīves krīzes posms. Izmaiņas psiholoģiskajos procesos. Reakcija uz iekšējām izmaiņām. 2. Kāpēc daudzas jaunībā talantīgas personības zaudē savas spējas? 3. Iešana pretī dzīves noslēgumam. 4. Sava dzīves uzdevuma apzināšanās. Ieeja: RTU studentiem un darbiniekiem – bez maksas; pārējiem Ls 2,Informācija: RTU Studentu klubā un Kultūras centrā, Kaļķu 1 – 216, tel. 7089477

«Bon voyage, bon voyage! Uz kaut kādu tur konkursu!» tā brauciena sākumā pie sevis dungoja RTU vokālie ansambļi Jauna nianse un Vecpilsētas dziedātāji kopā ar saviem draugiem jauniešu kamerkori Mītava. Patiesībā mūsu astoņu laimīgu dienu brauciena galamērķis bija 54. Eiropas jauniešu mūzikas festivāls kādā mazā un viesmīlīgā pilsētiņā Nērpeltē. Mūsu dziedošais kolektīvs diriģentes Agijas Pizikas vadībā startēja koru konkursā un savā grupā ieguva godpilno otro vietu. Hip-hip-urrā! Piekrītam festivāla prezidentam Janam Konikam, kas savā atklāšanas runā uzsvēra: «Jau ierodoties šeit, jūs esat ieguvēji!» Tā nudien ir: «Mūzika mūs visus vieno, vienoja un vienos!» Kopējie mēģinājumi hosteļos, nerimstošās dziesmas mūsu ģitāru trio pavadībā, sarunas līdz rīta gaismai, kopējais uztraukums pirms konkursa un atvieglojums pēc tā, ka Latvija pārstāvēta godam, kā arī lieliski izplānotais ceļojums ar košajām pieturvietām – saulaino Toruņu, ziedošo Keukenhofu, straujo Amsterdamu, Alkmāras ar siera tirgu, Brigi un Ģenti ar krāšņajiem vecpilsētas torņiem un relaksējošos Mikolajkus – to visu mēs atcerēsimies vēl ilgi. Par to pateicamies mūsu atbalstītājiem – RTU, fakultāšu dekāniem, Studentu klubam un Rīgas domes Kultūras departamentam. Lai īpašs sveiciens mūsu jaukajiem līdzbraucējiem un līdzjutējiem: «Dziedāsim vēl vienu dziesmu, dziedāsim, kamēr jauni mēs...» JAUTRA NIANSE:) * Laimīgu ceļu! (franču val.)

RTU stīgu ansambļa Gaiva 15 gadu jubilejas koncertu cikls

1. koncerts Atmiņu rotaļa

Latviešu komponistu skaņdarbi no klasikas līdz mūsdienām. RTU Mazajā zālē, Kaļķu ielā 1 31. maijā plkst. 18 Programmā: Ā. Skulte, J. Vītols, E. Dārziņš, R. Dubra, A. Šturms un R. Dubras skaņdarba pirmatskaņojums stīgu ansamblim Mēnesgaismas sapņu mūzika. Ieejas biļetes: Ls 2. Bērniem, pensionāriem Ls 1. Visi laipni aicināti!

25. maijā plkst. 20 RTU Mazajā zālē, Kaļķu ielā 1 Rīgas danču kluba vakars pieaugušajiem ar danču ierādīšanu Spēlē Ilga Reizniece, Andris Davidovs, Mikus Čavarts Informācija: 6514627. Ieeja: Ls 2, studentiem Ls 1.

WWW.re-reserved.com

t/p «Alfa», 2. stāvā t/c «Domina», 1. stāvā t/c «Mols», 2. stāvā t/c «Olympia», 2. stāvā t/c «Spice», 1. stāvā