Dzintars, sudrabs, zelts
Nr. 20 (1381) 2009. gada 21. maijs
Anita Muitiniece RTU vadošās pētnieces Dr. sc. ing. Ingas Ļašenko izgudrojumi izpelnījušies atzinību Korejā, kur viņa ieguvusi divus nozīmīgus apbalvojumus – Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijas (World Intellectual Property Organization) zelta medaļu par inovāciju un zelta medaļu par zinātniskumu. Saņemtās medaļas apliecina I. Ļašenko darba nozīmīgumu inovāciju attīstībā un izcilību to praktiskā izmantojumā. Dienvidkorejas galvaspilsētā Seulā no 1. līdz 4. maijam norisinājās Korejas Starptautiskais sieviešu inovatoru konkurss (Korea International Women‘s Invention Exposition 2009), bet no 5. līdz 9. maijam – starptautiskais zinātnieču kongress (Korea International Women‘s Invention Forum), kurā piedalījās vairāk nekā 500 delegāšu no visas pasaules. Latvijas Zinātņu akadēmija konkursam bija izvirzījusi divas Latvijas zinātnieces – farmakoloģijas doktori Maiju Dambrovu (Latvijas Organiskās sintēzes institūta Farmaceitiskās farmakoloģijas laboratorijas vadītāju) un inženierzinātņu doktori Ingu Ļašenko (RTU Biotekstilmateriālu zinātniskās pētniecības laboratorijas (BTMZPL) vadītāju). Ingas Ļašenko prezentētie kompresijas izstrādājumi ar sudraba pavedienu un kompozītie dzintara pavedieni konkursā guva milzu interesi un nedalītu ievērību, un no konkursa viņa atgriezās ar divām sīvā konkurencē izcīnītām zelta godalgām – Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijas zelta medaļu par inovāciju un zelta medaļu par zinātniskumu. Inga Ļašenko strādā ar cēliem materiāliem – sudrabu un dzintaru. Viņas izstrādātie sudraba pārklājuma pavedieni tiek izmantoti tekstilijās ar antibakteriālu
No kreisās: farmakoloģijas doktore Maija Dambrova (Latvijas Organiskās sintēzes institūta Farmaceitiskās farmakoloģijas laboratorijas vadītāja) un inženierzinātņu doktore Inga Ļašenko (RTU Biotekstilmateriālu zinātniskās pētniecības laboratorijas vadītāja).
un pretsviedru iedarbību. Zeķes ar sudraba pavedieniem noder arī vēnu varikozes profilaksei un ārstēšanai (čūlu gadījumos). Atšķirībā no citur pasaulē izmantotajiem sudraba pavedieniem Latvijas zinātnieces patentētajai izstrādnei piemīt īpašs sastāvs ar lēnu un ilglaicīgu medicīnisko iedarbību. Starptautiskais patents iegūts ne vien sudraba pavedieniem, bet arī tekstilizstrādājumiem. Dabā atrodamais dzintars ir viena no Latvijas unikālajām bagātībām, un unikāli pasaules mērogā ir arī atklājumi, ko zinātniece veikusi dzintara izmantošanā. No Baltijas dzintara paveidiem Ingas laboratorijā tiek izmantots caurspīdīgais dzeltenais dzintars jeb sukcinīts, kas satur procentuāli visvairāk dzintarskābes – 2–8% no masas. Tas ir svarīgi, jo dzintarskābe ir bioloģiski aktīva viela, kam piemīt organismu atjaunojošas, antibakteriālas un antiseptiskas īpašības. Inga ir sajūsmā par to, ka Latvijā ir atrodams tik vērtīgs materiāls. Negaidīts viņai bija atklājums, ka Korejā dzintars tiek uzskatīts par dārgakmeni. Inga stāsta, ka interese par patentētajiem izgudrojumiem Eiropā esot ļoti liela. Starptautiskās zinātniskās konferencēs, iepazīstinot ar sava darba rezultātiem, ir ļoti jāuzmanās ar jaunu ideju un informācijas izpaušanu – tās acumirklī varot tikt uztvertas un izmantotas. Pašlaik izgudrot kaut ko jaunu esot ārkārtīgi sarežģīti, zinātnieki meklē jaunas detaļas un nianses jau esošajos izgudrojumos. Ideja par dzintara pētīšanu Ingai esot radusies nejauši. Pētot materiālus Ēģiptes Nacionālajā bibliotēkā Kairā, viņa esot pamanījusi rakstus par dzintaru. Izrādās, jau pirms 2000 gadiem Senajā Ēģiptē donoru asinis tikušas uzglabātas dzintara traukos – tajos bez konservantu pievienošanas asinis kādu laiku nesarecēja un saglabāja siltumu. Turklāt jau tolaik mēģinājuši izgatavot dzintara caurulītes, kas kalpotu kā implanti. Taču dzintara caurulītes bija cietas un neelastīgas, līdz ar to šim atklājumam mūžs nebija ilgs. No šodienas viedokļa tas tik un tā bija apbrīnojams izgudrojums, ņemot vērā to laiku tehnoloģiskās iespējas. Inga uzskata, ka Seno Ēģipti var saukt par zinātnes šūpuli. Tagad Inga Latvijā turpina veikt senajos laikos sāktos pētījumus. Kā stāsta Inga, dzintars tiekot pētīts arī citur pasaulē, taču pie dzintara pavedienu izgatavošanas neviens vēl līdz šim nebija ķēries – tāpēc Ingas laboratorijā veiktās izstrādnes pašlaik ir unikālas – zinātnieki strādā pie tā, lai dzintara pavedienus varētu izmantot medicīniskiem mērķiem, piemēram, implantiem, kas tiek iedzīvināti organismā. Taču ceļš no zinātniskajiem atklājumiem līdz praktiskai izmantošanai vēl esot garš. Forumā tika uzsvērts, cik daudzkārt grūtāk zinātnē panākumus ir izcīnīt sievietēm, jo viņas ir ne tikai zinātnieces, bet arī sievas un mātes savās ģimenēs. «Būt sievietei zinātniecei ir grūti, jo uz sievieti gulstas arī pienākums rūpēties par māju un bērniem, un visu reizē izdarīt labi nav iespējams. Tomēr ģimene man dod arī tik nepieciešamo enerģijas lādiņu,» atzīst Inga. Ingas Ļašenko piedalīšanos konkursā finansiāli atbalstīja RTU un Latvijas Republikas Patentu valde. Zinātniece ir pateicīga gan likteņa labvēlībai, gan visiem atbalstītājiem par iespēju pārstāvēt Latviju tālajā Dienvidkorejā un iepazīstināt ar savu darbu un savu valsti – Dzintarzemi – ne tikai korejiešus, bet arī zinātniekus no visas pasaules.
ĪSZIŅAS/SVEICAM
Jūnijā sveicam nozīmīgā dzīves jubilejā: Enerģētikas un elektrotehnikas fakultātes docentu Georgiju Obuševu; Arhitektūras un pilsētplānošanas fakultātes asociēto profesoru Gunāru Asari; Elektronikas un telekomunikāciju fakultātes docenti Klavdiju Kaļiņinu; Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes dežuranti Rūtu Menkinu; Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes profesoru Andri Strakovu; Humanitārā institūta lektori Alisi Timohinu; Inženierekonomikas un vadības fakultātes apkopēju Gundegu Apsīti; Elektronikas un telekomunikāciju fakultātes docentu Ansi Kavaci; Enerģētikas un elektrotehnikas fakultātes profesoru Kārli Ketneru; Enerģētikas un elektrotehnikas fakultātes profesoru Jāni Rozenkronu; Transporta un mašīnzinību fakultātes dekānu Ēriku Geriņu; Liepājas filiāles direktora vietnieku Rihardu Lukaševiču; Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes docentu Juri Māleru; Būvniecības fakultātes profesoru Jāni Štrauhmani; Valodu institūta lektori Ļubovu Ņikuļinu;
Humanitārā institūta docentu Juriju Petrovu; Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes apkopēju Regīnu Sergejevu; Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultātes tehniķi Fjodoru Sokoveninu; Studentu viesnīcu daļas direktori Mārīti Torsteri; Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultātes vecāko laboranti Liesmu Vanagu; Liepājas filiāles profesionālās vidusskolas skolotāju Anitu Veinbergu; Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes profesori Ausmu Viļumsoni; Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultātes apkopēju Antoņinu Zamahovu; Apsardzes dienesta vadītāju Juri Keišu; Zinātniskās bibliotēkas galveno bibliotekāri Jeļenu Kravčuku; Būvniecības fakultātes dekānu Juri Smirnovu.
RTU studenti Rīgas domē prezentē prakses laikā paveikto 13. maijā Rīgas domes sēžu zālē IEVF Būvuzņēmējdarbības un ne kustamā īpašuma ekonomikas un vadīšanas katedras bakalaura pro fesionālo studiju programmas «Ne kustamā īpašuma pārvaldība» 3. un 4. kursa studenti aizstāvēja prakses laikā apgūto profesionālo pieredzi, aplūkojot dažādus ar komunālo saim niecību saistītus jautājumus. Pēc prak ses atskaišu aizstāvēšanas par šiem jau
tājumiem notika diskusija. RTU Būvuzņēmējdarbības un ne kustamā īpašuma ekonomikas un vadīšanas katedras studenti prak si veica SIA «Kurzemes namu apsaim niekotājs» – apsekoja māju tehnisko stāvokli, veica dzīvokļos uzstādīto ūdens skaitītāju rādījumu pārbaudi, nolasīja māju kopējos ūdens skaitītāju rādījumus, apkopoja tos un ievadīja datubāzē, piedalījās sētnieku sapulcēs,
dzīvokļu īpašnieku kopsapulcēs, ap meklēja dažādas ar namu apsaim niekošanu saistītas institūcijas u. tml. Prakses prezentācijās piedalījās ne tikai RTU Inženierekonomikas un vadības fakultātes mācībspēki un studenti, bet arī Rīgas domes amat personas, SIA «Kurzemes namu ap saimniekotājs» valdes pārstāvji un citi interesenti.
Sadarbības līgums ar «Dominante Park» paver jaunas iespējas IEVF studentiem
IEVF Būvuzņēmējdarbības un nekustamā īpašuma ekonomikas institūts noslēdzis sadarbības līgumu ar industriālo un loģistikas biznesa parku «Dominante Park», kas sācis īstenot sadarbības programmu ar Latvijas un Eiropas augstskolām. Sa darbības līgums ir «Dominante Park» un institūta abpusēja iniciatīva. Sadarbības programmas laikā «Do minante Park» speciālisti studentiem un mācībspēkiem sniedz profesionālas
2
konsultācijas loģistikas un nekusta mā īpašuma apsaimniekošanas jau tājumos. Būvuzņēmējdarbības un nekustamā īpašuma ekonomikas ins titūta pārstāvji aprīlī ir apmeklējuši parku un tā nomnieku «Dominante Loģistikas sistēma», vizītes laikā institūta pārstāvji tika iepazīstināti ar «Dominante Park» vēsturi, koncepciju, izmantotajām tehnoloģijām. Pieredzes apmaiņas nolūkos notika arī diskusijas. Ineta Geipele, RTU IEVF Būv
uzņēmējdarbības un nekustamā īpa šuma ekonomikas institūta direktore, atzīst: «Mūsu katedrai, kas sagatavo nekustamā īpašuma nozares spe ciālistus, institūta un «Dominante Park» sadarbība ļaus pilnveidot starp tautiski akreditēto profesionālo ba kalauru studiju programmu «Ne kustamā īpašuma pārvaldība», veidojot studentiem daudzpusīgāku priekšstatu par lielo uzņēmumu praksi un pieredzi apsaimniekošanas un pārvaldīšanas jomā. Sadarbību īstenojot, «Dominante Park» speciālisti studentus un pasniedzējus iepazīstinās ar uzņēmuma darbību, kā arī ar uz ņēmuma rīcībā esošā nekustamā īpašu ma apsaimniekošanas un pārval dīšanas jautājumu risināšanas praksi.» «Loģistika ir jauna un augoša nozare, tāpēc tā kļūst par labu praktisku platformu kopīgu know-how izstrādei un ieviešanai, kā arī savstarpēju pro jektu īstenošanai. Noslēgtie līgumi gan ar Rīgas, gan reģionālo mācību
iestādi rāda, ka «Dominante Park» kā uzņēmējdarbības vide ir saistoša ne vien nozaru speciālistiem un mūsu klientiem, bet arī studentiem un izglītības iestāžu mācībspēkiem. Mēs priecājamies, ka varam būt reāls un uzskatāms piemērs industriālajiem un loģistikas biznesa parkiem,» uzsver Edgars Štelmahers, «Dominante Park» valdes priekšsēdētājs.
Informācijas centrs
Ineta Geipele un Edgars Štelmahers
2009. gada 21. maijs
STARPTAUTISKO UN SABIEDRISKO ATTIECĪBU DEPARTAMENTĀ
Tas bija fantastiski! Elīna Bērziņa, TMF studente Ja tikai ar vienu vārdu man vajadzētu raksturot pavadīto laiku Francijā, Truā Tehnoloģiju universitātē (Universite de Technologie Troyes – UTT), tad šis vārds noteikti būtu pieredze. Tagad, pēc atgriešanās mājās, varu teikt, ka esmu sev ieguvusi tik ļoti daudz, ka daļu no tā pati vēl nespēju aptvert. Esmu sevi pilnveidojusi ne tikai iegūto prasmju un zinību ziņā, kas ir attiecināms tieši uz mācībām, bet, kas man šķiet visnozīmīgākais, tieši prasmē iepazīt, sadzīvot un izbaudīt. Mans «Erasmus» stāsts ir pilns ar fantastiskiem piedzīvojumiem un cilvēkiem, tātad vēl viens ««Erasmus» veiksmes stāsts». Truā pilsētā ierados jau augustā, lai varētu piedalīties intensīvajos franču valodas kursos, kurus piedāvāja universitāte. Truā ir maza pilsētiņa, kurai piemīt tāda īpaša burvība – tas galvenokārt franciskās un skaistās arhitektūras dēļ. Es dzīvoju universitātes piedāvātajā studentu dienesta viesnīcā, kurā studenti pārsvarā dzīvoja divatā – dalot virtuvi, taču katram bija sava istabiņa, kas man pēc Latvijas kopmītņu dzīves izbaudīšanas likās nu tā – pa šiko! Ļoti ātri iejutos dzīves ritmā un nepiedzīvoju tā saukto kultūras šoku. Bet franču kultūra neapšaubāmi ir atšķirīga un dažkārt šķiet dīvaināka nekā pie mums. Viss notiek ar milzīgu kaudzi papīru, bankas slepenie kodi tiek sūtīti pa pastu. Sapratu, ka nekad nedrīkst rēķināties ar kaut ko, ja vēl neesi šo lietu reāli saņēmis, jo kāds papīrs pēkšņi var noklīst vai tiek aizsūtīts uz nepareizo adresi, vai vienkārši pastnieks kādu iemeslu dēļ kaut ko sajauc un vēstuli nenogādā. Franči ir lēni, un to sapratu arī daudzajos grupu darbos, kuros mani grupas biedri bija francūži! Uz viņiem pilnībā attiecināms teiciens – septiņas reizes nomēri, pirms nogriez. Viņi mīl sevi – ļoti maz cilvēku runā angliski, uzskata, ka franču valoda ir labākā, datora klaviatūras burtu izvietojums atšķiras no mums pierastā, un vēl daudz un dažādu sīkumu, kas sākumā šķita dīvaini. Protams, arī pozitīvais – piemēram, sabučošanās satiekoties, sasveicināšanās ar nepazīstamiem cilvēkiem, smaids un pieklājība. Pozitīva gaisotne ir tas, kas ļoti pietrūks šeit. Sapratu, cik nozīmīgs ir universitātes atbalsts, jo padoms man netika liegts nekad, vienmēr bija atrisinājums problēmām, starptautiskais centrs padarīja tur pavadīto laiku patiesi patīkamu un pozitīvu! Pirms došanās uz Franciju vienīgais, ko mācēju pateikt franciski, bija «bonjour» un vēl dažas standarta frāzes. Tā kā bija iespējams izvēlēties kursus arī angļu valodā, par to tik ļoti neuztraucos (taču daļa mācību tik un tā notika franču valodā). Tāpēc varu teikt, ka arī bez labām valodas zināšanām ir iespējams mācīties un saprast, tikai jāstrādā ir nedaudz vairāk, bet pēc tam pārņem tik milzīga gandarījuma sajūta, ka tu saproti, cik nozīmīgi tas tev ir bijis. Protams, pašas spilgtākās atmiņas būs daudzie draugi un trakās lietas, kuras darījām kopā, – ceļojumi; negulētas naktis, kuras pavadījām runājoties; stopēšana uz citām pilsētām; filmu vakari; trakie «tusiņi»; mācīšanās pēdējā brīdī; visu tautību ēdienu un, pats galvenais, dzērienu nobaudīšana; kultūras pieredzes apmaiņa; universitātes rīkotie pasākumi, kuros francūži vienmēr dejoja izģērbušies uz bāra letes; dejas; dziesmas; apskāvieni un tik ļoti siltās attiecības starp visiem «Erasmus»
Vasaras skola «BaSoTi 5» No 7. līdz 22. augustam Tartu universitātē notiks starptautiska vasaras skola informātikas, datorzinātnes, telekomunikāciju un elektrotehnikas studentiem «Technical Informatics & Information Technology» «BaSoTI 5». Vasaras skolu organizē Rostokas universitāte. Pasākumu finansiāli atbalsta Vācijas Akadēmiskās apmaiņas dienests (DAAD). Programmā: ● kursi vācu un angļu valodas zināšanu uzlabošanai; ● lekcijas un diskusijas par vasaras skolas tematiku; ● praktiski vingrinājumi; ● dalība konferencē «Advanced Topics in Telecommunication» 2009. gada 21. maijs
studentiem. Tā kā dzīvojām mazā pilsētiņā, mēs visi bijām tik ļoti tuvi, ka viņi kļuva par manu ģimeni. Visskaistākās atmiņas! Atvadīties bija ļoti grūti, bet zinu, ka, ja tā būs jānotiek, mūsu ceļi vēl krustosies. Nobeigumā gribu pateikt – ja man būtu kaut mazākā iespēja piedzīvot kaut ko tādu vēl vienu reizi, ne mirkli nešaubītos un dotos šajā trakajā «Erasmus» piedzīvojumā. Tas ir neaizmirstams un fantastisks piedzīvojums. Ir grūti atgriezties, jo tur palika daļa no manas sirds, bet šis stāsts, posms manā dzīvē, nu ir noslēdzies, ir laiks sākt citu stāstu, šķirt jaunu lapu. Tagad esmu piepildīta ar emocijām, pieredzi, pašapziņu un jaunām zināšanām.
● IT uzņēmumu apmeklējumi; ● kultūras, izklaides programma un ekskursijas. Vasaras skolas dalībnieki saņems sertifikātu un ECTS. Piedalīties vasaras skolā aicināti studenti ar bakalaura grādu informātikā, datorzinātnē, elektrotehnikā vai tām radniecīgās jomās. Nepieciešamas vācu un/ vai angļu valodas zināšanas. Dalība vasaras skolā studentiem ir bez maksas. Vasaras skolas organizatori sedz arī dzīvošanas un ceļa izdevumus. Pieteikumi (CV, motivācijas vēstule, diploma kopija un svešvalodu zināšanas apliecinoši dokumenti) jāiesniedz līdz 29. jūnijam. Sīkāku informāciju par vasaras skolu var iegūt: http://www.ief.uni-rostock.de/ basoti vai sazinoties ar Dr. Christine Bräuning pa tālr. +49 381 498 7660; e-pasts: christine.braeuning@uni-rostock.de.
3
STIPENDIJAS/ĪSZIŅA
«Grindeks» fonda «Zinātnes un izglītības atbalstam» stipendijas A/s «Grindeks» fonds «Zinātnes un izglītības atbalstam» izsludina stipendiju konkursus studentiem un skolotājiem, kā arī atbalsta prēmiju konkursu mācību iestādēm. A/s «Grindeks» fonds «Zinātnes un izglītības atbalstam», kas jau ceturto gadu atbalsta zinātnes attīstību un veicina speciālistu izaugsmi un izglītošanu inženierzinātnēs, dabas zinātnēs, farmācijā un medicīnā, izsludina stipendiju un atbalsta prēmiju konkursus 2009./2010. mācību gadam. Tiek izsludināti šādi stipendiju konkursi: ● stipendiju konkurss koledžu, vidējās profesionālās un vidējās izglītības iestāžu dabaszinātņu mācībspēkiem. Arī šogad fonds izsludinājis 10 stipendijas Ls 100 (viens simts latu) apmērā, kas mācībspēkiem tiek piešķirtas 10 mēnešus (no septembra līdz jūnijam). Koledžu, vidējās profesionālās un vidējās izglītības iestāžu mācībspēki stipendijai var pieteikties līdz 30. septembrim; ● stipendiju konkurss bakalaura, profesionālo studiju programmu studentiem (sākot no otrā studiju gada), maģistrantiem un doktorantiem. Fonds izsludinājis 10 stipendijas Ls 150 (viens simts piecdesmit latu) apmērā, stipendijas studentiem tiek piešķirtas 12 mēnešus. Bakalaura un profesionālo studiju programmu studentiem, maģistrantiem un doktorantiem stipendijas fonds piešķir šādās specialitātēs: farmācija, bioloģiski aktīvo vielu pētniecība, ķīmijas tehnoloģija, analītiskā ķīmija, mikrobioloģija, vides inženierzinātnes, vides aizsardzība un ekspertīze, medicīna. Stipendiju piešķiršana tiek organizēta sadarbībā ar Latvijas augstskolām. Pretendentus stipendiju saņemšanai izvirza augstskolas, iesniedzot fonda komisijai mācībspēku sagatavotu pretendentu sarakstu ar pamatojumu līdz 30. septembrim; ● tiek izsludināts atbalsta prēmiju konkurss augstskolām, koledžām, vidējās profesionālās un vidējās izglītības iestādēm. Šogad konkursa kārtībā sešas (6) atbalsta prēmijas Ls 5000 apmērā (kopā 30 000 latu) tiks piešķirtas vidējās izglītības iestādēm un divas (2) atbalsta prēmijas Ls 5000 apmērā (kopā 10 000 latu) augstskolām, koledžām, vidējām profesionālām izglītības iestādēm. Pieteikties atbalsta prēmijas saņemšanai var līdz 30. septembrim. Sīkāku informāciju par konkursa noteikumiem un pieteikšanās kārtību iespējams iegūt a/s «Grindeks» fonds «Zinātnes un izglītības atbalstam» mājaslapā www.grindeksfonds.lv. Pieteikums konkursiem līdz 2009. gada 30. septembrim jānosūta pa pastu ar norādi a/s «Grindeks» fonds «Zinātnes un izglītības atbalstam», Krustpils ielā 53, LV-1057, Rīgā. A/s «Grindeks» fonds «Zinātnes un izglītības atbalstam» dibināts 2006. gada februārī, un tā mērķis ir atbalstīt zinātnes attīstību un veicināt speciālistu izaugsmi un izglītošanu inženierzinātnēs, dabaszinātnēs, farmācijā un medicīnā. Fonds atbalsta dabaszinātņu nozares jaunos speciālistus, piešķir atbalsta prēmijas un stipendijas ne tikai studentiem un zinātniekiem, bet arī izglītības iestādēm un mācībspēkiem. Fonda piešķirto ziedojumu summa studentiem, mācībspēkiem, mācību iestādēm, zinātniekiem un nevalstiskajām organizācijām sasniegusi gandrīz Ls 225 000. A/s «Grindeks» fonds «Zinātnes un izglītības atbalstam» ir viens no lielākajiem privātajiem fondiem Latvijā, kas atbalsta izglītības nozari.
A/s «Grindeks» fonda «Zinātnes un izglītības atbalstam» atbildīgā sekretāre Dace Šaitere
4
Vācijas Vides fonda stipendijas Vācijas Vides fonds (VVF), www.dbu.de, piedāvā augstskolu absolventiem (maģistriem un doktorantiem) stipendijas vides aizsardzības jomā. Stipendiju programmas mērķis ir aktuālu vides pētniecības tēmu izstrāde un vides situācijas uzlabošanas veicināšana Latvijas Republikā vai Vācijā, kā arī starptautisku sadarbības kontaktu veidošana. Stipendijas – 1060 eiro mēnesī. VVF apmaksā arī veselības apdrošināšanu (obligāta). Dokumentu iesniegšanas termiņš ir 31. jūlijs. Informācija un pieteikuma veidlapa VVF mājaslapā: www.dbu.de/stipendien_international, kā arī http://www. lu.lv/aktualitates/index.html?id=1717. Kontaktpersona Latvijā: Zane Upmane, e-pasts: zane.upmane@inbox.lv, tālr. 26317298; kontaktpersona RTU: Darja Markova, e-pasts: darja_markova@inbox. lv, tālr. 29685682.
Idejas iedvesmai
E. Serjogina 11. maijā Valkas un Valgas pilsētu, rajona un reģiona pārstāvji izteica pateicību RTU Arhitektūras un pilsētplānošanas studentiem par izstrādātajiem abu pilsētu tūrisma centra projektiem. Valkas un Valgas iedzīvotāji ar studentu veikumu varēja iepazīties izstādē un, balsojot izvēlējās trīs, viņuprāt, interesantākos un labākos projektus. Skatītāju simpātijas un suvenīrus ar Valkas-Valgas simboliku ieguva APF 3. kursa studenti: Rita Patkovska, Ilze Rudzāte, Helmuts Kaugers. Paldies tika teikts arī APF dekānam Uģim Bratuškinam par atsaucību un ieinteresētību sadarbībā, kā arī praktiskajam docentam Andrim Vītolam par konsultācijām un padomiem projektu tapšanas laikā. Valkas domes priekšsēdētāja Unda Ozoliņa atzīst, ka studentu idejas un ierosinājumi ir labs stimuls pilsētu attīstībai. Arī studenti ir gandarīti, ka darbs nav bijis tikai mācību process, bet arī ticis novērtēts no malas. Līdz maija beigām norisinās reālā tūrisma informācijas centra projektēšana. Tiek plānoti vēl divi konkursi – Ledus halles projektam un bijušo militāro bunkuru transformācijai. Ir iecere īstenot arhitektu, pilsētu plānotāju un augstskolu mācībspēku tālākizglītības programmu, kurā speciālisti varētu papildināt zināšanas par pasīvo arhitektūru. Nākamais solis RTU un abu robežpilsētu sadarbībā būs starptautiskā vasaras universitāte «Robežpāriešana: arhitektūra un urbānisms», kas notiks no 2. līdz 14. augustam. Jau šobrīd dalībai vasaras skolā ir pieteikušies studenti no Nīderlandes, Grieķijas, Lielbritānijas, Moldovas, Vācijas, Turcijas, Gruzijas, Itālijas, Austrijas, Ukrainas, Francijas, Spānijas. Vasaras skolas laikā studenti strādās pie pilsētvides plānošanas Valkā un Valgā. Līdz 29. maijam arī RTU studenti var pieteikties dalībai vasaras universitātē. Informāciju par vasaras universitāti meklējiet APF mājaslapā vai http://www.summerschool.rtu.lv. 2009. gada 21. maijs
STRUKTURVIENĪBĀS
Svešās zemēs esot jauki Evita Serjogina Latvijas augstākās izglītības kon kurētspējas un eksporta veicināšana ir viens no Izglītības un zinātnes mi nistrijas izvirzītajiem mērķiem. Rau goties nākotnē, aina gan nav visai ro žaina. Vidusskolas absolventu skaits jau ir sarucis, un tuvākajos gados šis process turpināsies. Arvien vairāk jau niešu, domājot par savu nākotni, raugās ne tikai Latvijas augstskolu virzienā, bet arī aiz mūsu valsts robežām, kur nereti studiju piedāvājums šķiet vili nošāks. Mūsu likumdošana paredz, ka augstskolas Eiropas Savienības ofi ciā lajās valodās var īstenot ne vai rāk kā vienu piekto daļu no studiju programmas kredītpunktu apjoma. Līdz ar to studiju piedāvājums sveš valodās un cerības palielināt ārvalstu studentu interesi par studijām Latvijā ir niecīgas. Lai nodrošinātu piedāvātās izglītības konkurētspēju, mums jābūt informētiem par notiekošo citu valstu augstskolās, jāmācās no labās prakses piemēriem un jāceļ pašmāju studiju kvalitāte. Rudenī, īstenojot projektu «eks ports@home», Arhitektūras un pil sētplānošanas fakutātes studenti un mācībspēki diskutēja par nepiecie šamajiem uzlabojumiem APF pie dāvātajās studiju programmās. Dis kusija turpinājās seminārā, kurā studenti iepazīstināja mācībspēkus ar savu ārzemju studiju pieredzi, salī dzinot studiju organizācijas principus, vērtēšanas sistēmu un arhitektūras skolās valdošo gaisotni. Maģistrants Toms Kokins (attēlā) pagājušo semestri apmaiņas studenta statusā pavadīja Dānijas Karaliskās mākslas akadēmijas Arhitektūras skolā, kuras deviņi departamenti piedāvā plaša spektra studijas, sākot ar pil sētplānošanu, beidzot ar funkcionālo dizainu. Students izvēlas, kurā de partamentā studēs, turklāt katru semestri izvēli var mainīt. Toms studēja Apjomu arhitektūras departamentā. Studiju procesā svarīga ir ne tikai studentu un mācībspēku savstarpējā komunikācija, bet arī intensīva pie redzes un viedokļu apmaiņa studentu vidū. Visi departamenta studenti no 1. līdz 5. gadam strādā kopā vienā lielā telpā, kurā valda brīva, radoša gaisotne. Studentu rīcībā ir lielisks tehniskais nodrošinājums – metāla darbnīca, ko ka darbnīca, tehnoloģiju institūts, mākslīgās saules telpa, gaismas telpa u. c. Nav brīnums, ka studenti lielāko 2009. gada 21. maijs
daļu laika pavada augstskolā. Pat studentu ballītes un burziņi ir stu diju sastāvdaļa, jo ārpusstudiju ko munikācija nodrošina neformālu infor mācijas apmaiņu un sekmē radošās domas attīstību. Semestra laikā katrā departamentā tiek izstrādāts viens projekts par no teiktu tēmu. Toma izvēlētais de partaments rudens semestrī strādāja pie tēmas «Dzīve ūdensmalā». Se mestris sākās ar laivu braucienu un vairākām lekcijām par tēmu, kam sekoja nedēļu ilga radošā darbnīca, kurā studenti grupās pa pieci seši risināja nelielus uzdevumus. Darbnīca bija sava veida iesildīšanās un iepazīšanās citam ar citu un ar tēmu. Vēlāk katrs students strādāja ar paša izvēlētu tēmu, kas saistīta ar lielo tēmu. Projekta izstrāde ir studenta un profesora dialogs. Viens profesors strādā ar 5–8 studentiem. Apmēram semestra vidū viss departaments devās ekskursijā, šoreiz uz Venēciju, kur studentiem bija jārisina vairāki mazi triecienuzdevumi. Līdzās patstāvīgajam darbam pie pro jekta studentiem semestra laikā tiek piedāvāts apmeklēt dažādus trie cienkursus – nedēļu ilgus lekciju blo kus, kas saistīti ar lielo semestra tē mu vai arī ir universāli, piemēram, skicēšana, gleznošana vai kurss par gaismu. Triecienkursu apmeklējums ir pašu studentu ziņā, nav nedz īpašas motivēšanas, nedz soda sankciju sis tēmas. Studenti paši apzinās, kas viņiem ir nepieciešams, un plāno savu laiku tā, lai iegūtu maksimāli daudz zināšanu. Interesanti, ka arhitektūras studiju programmā nevienā departamentā nav iekļauti inženiertehniskie priekšmeti. Tehniskās zināšanas students apgūst, tiekoties ar tehniskajiem speciālistiem, konstruktoriem, konsultējoties un uzdodot jautājumus par konkrētā projekta inženiertehniskajiem risinā jumiem. Dāņi uzskata, ka arhitekts atbild tikai par vīziju. Vīzijas īste nošana jāuztic būvniekiem un teh niķiem, kas mācījušies citās skolās. Semestra noslēgumā studenti pre zentē savus projektus. Pirms tam ir vēl trīs starpskates prezentācijas un diskusijas, par kurām students ar profesoru vienojas individuāli. Gala projektu skatē kā vērtētāji piedalās visi departamenta mācībspēki un viens neatkarīgs eksperts. Students par savu darbu saņem trīs vērtējumus: par prezentācijas prasmēm, par darba menedžmentu un metodiku un par akadēmiskā līmeņa attīstību attiecībā
pret izvēlēto kursu. Kvantitatīvie kritēriji, piemēram, projekta lapu vai attēlu skaits u. tml., nav būtiski. Pēc tādas pašas shēmas notiek arī dip lomprojektu izstrāde. Maģistrante Kristīne Kaktiņa vie nu semestri ar «Erasmus» stipen diju pavadīja Eindhovenas Teh noloģiskajā universitātē. Lai arī maģistra studiju programmas tiek īs tenotas angļu valodā, «Erasmus» studentiem mācības nenotiek kopā ar vietējiem studentiem. Līdzīgi kā RTU, Eindhovenas Tehnoloģiskās universitātes arhitektūras programmā ir liels inženiertehnisko priekšmetu īpatsvars. Studentu rīcībā ir izcils tehniskais nodrošinājums: liela tel pa maketēšanai, printeri, skeneri, daudzveidīgi materiāli un plaša bib liotēka, kā arī ļoti augstā līmenī at tīstīta e-vide, kas atvieglo studentu, mācībspēku un administrācijas komu nikāciju ikdienā. Studiju priekšmeti ir sakārtoti pa blokiem. Projektēšanas nodarbības strukturētas trīs posmos – vides analīze, detalizēta tēmas izpēte un kopsavilkums. Liela uzmanība tiek pievērsta maketēšanai. Dažkārt viena projekta izstrādes laikā stu dents veido trīs vai pat piecus ma ketus. Tiek akcentēta arhitektūras un pilsētplānošanas ciešā saistība un attīstīta analītiska domāšana. Pro jektēšanas nodarbības klātienē ir vienu dienu nedēļā no rīta līdz vakaram. Pār steidzoši daudzveidīga ir pieeja uz devumiem mākslas priekšmetos. Bi jis jāskicē gan sveču gaismā, gan aizvērtām acīm, aptaustot skicējamo objektu, gan, klausoties mūziku, jāzīmē savas asociācijas. Projektēšanā un tē lotājmākslas priekšmetos svarīgākais vērtēšanas kritērijs ir attīstība – kā
students ir apguvis jaunās zināšanas un pratis tās atspoguļot savos darbos. APF absolvents Lauris Birznieks dalījās Turku Tehniskajā universitātē gūtajā pieredzē. Otrās lielākās So mijas universitātes Arhitektūras de partamentu veido četri institūti. Tāpat kā pie mums, arhitektūras stu dijās nozīmīga vieta ir gan inže niertehniskajiem, gan mākslas priekš metiem. Arhitektūras projektēšanā studenti saņem precīzi definētu uz devumu, tā izpildes termiņus. Somijā studenti strādā līdzīgi kā Dānijā – vi si kursi kopā lielā telpā, brīvā, ne piespiestā gaisotnē, savstarpēji ap mainoties viedokļiem, diskutējot. Projektu izstrādes laikā studenti kon sultējas ar profesora asistentiem. Pro fesors konsultācijas nesniedz, bet no lasa pāris lekciju un piedalās darba vērtēšanā. Starp darbu nodošanu un projektu aizstāvēšanu ir nedēļa laika, lai mācībspēki var rūpīgi iepazīsties ar studentu darbiem un novērtēt tos. Aizstāvēšanā vispirms students izklāsta sava projekta ideju, tad asistents raks turo studenta darbu visa semestra laikā, un beigās gala vērtējumu dod profesors. Semināra noslēgumā APF dekāns asoc. profesors Uģis Bratuškins mudi nāja kolēģus izvērtēt dzirdēto un nākt klajā ar inovatīviem ierosinājumiem mūsu piedāvāto studiju kvalitātes uz labošanai. Viņaprāt, lielāka uzmanība jāpievērš profesionālajai un maģistra studiju programmai un jādomā par tālākizglītības studiju piedāvājuma dažādošanu un aktīvāku ārvalstu studentu piesaisti. Lai īstenotu pozitīvas pārmaiņas, ne vienmēr vajadzīgi lieli kapitāl ieguldījumi. Arī mainot attieksmi, domāšanu un tiecoties pēc atvērta, cieņpilna dialoga mācībspēku un stu dentu starpā, var radīt labvēlīgu un motivējošu studiju vidi, ar kuru būtu prieks lepoties gan pašu mājās, gan pa saules plašumos.
5
RTU LIKUMI UN LĒMUMI/IN MEMORIAM
Dekānu 7. maija sēdē
rektors. Tika uzsvērta universitāšu izšķirošā loma Eiropas attīstībā nākotnē. 2. Pašreizējais RTU finansiālais stāvoklis. Kanclers I. Eriņš vēlreiz informēja, ka 15% finansējuma tiek pārcelti uz gada beigām. Ir daudz variantu, taču vēl nav skaidrs, kā būs ar finansējumu jūlijā. RTU rēķinu maksājumi tiek veikti. Izsniegtas maksas līdzekļu sadalījuma izdrukas. Pozitīvi, ka studentiem semestra maksājumus varēja sadalīt divās daļās. Jautājums par bezalgas atvaļinājumu lielākajā daļā struktūrvienību ir sakārtots. 3. Par IZM viedokli attiecībā uz reorganizāciju augstākās izglītības institūcijās. Rektors I. Knēts minēja, ka 28. aprīlī LNT ziņās tika izteikta doma par augstskolu apvienošanu, lai racionalizētu, piemēram, vienādu programmu mācīšanu vairākās augstskolās. I. Knēts arī informēja, ka katru mēnesi jāatskaitās IZM par budžeta līdzekļu izlietojumu un īres līgumiem par RTU valdījumā nodotajiem īpašumiem. 4. Par fakultāšu priekšlikumiem iespējamām strukturālām izmaiņām. Rektors I. Knēts aicināja fakultātes, filiāles, arī Zinātņu daļu, Studiju daļu, IT, SSAD, SAD izteikt priekšlikumus par iespējamām strukturālām izmaiņām un līdz 20. maijam tās atsūtīt elektroniski. 5. Par RTU Daugavpils filiāli. Rektors I. Knēts iepazīstināja ar Daugavpils filiāles direktora G. Strautmaņa atklāto vēstuli, kurā pausts viedoklis, ka nav lietderīgi pievienot RTU Daugavpils filiāli Daugavpils Universitātei. 6. Par RTU Senāta maija sēdi. Senāta priekšsēdētāja M. Jure informēja par iesniegtajiem 25. maijā Senāta sēdē izskatāmajiem jautājumiem un aicināja laikus iesniegt dokumentus.
Rektors akadēmiķis I. Knēts informēja: ► klātesot Spānijas karalim, 6. maijā tika atklāta renovētā TEC-2. Tās rekonstrukcijas darbus – termoelektrocentrālē ievietotas pasaulē pašreiz modernākās tehnoloģijas – veica 11 dažādu valstu speciālisti Spānijas lielākās energokompānijas vadībā; ► no Privatizācijas aģentūras saņemts apstiprinājums, ka visi RTU iesniegtie dokumenti saistībā ar «Hotel Islande» privatizēšanu ir saņemti; ► Rīgas Zinātnes un tehnoloģiju parks pagaidām netiks finansēts; ► tiek gatavots likumprojekts «Par vienotu valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu atalgojuma sistēmu»; ► Eiropas Kopiena paziņojusi par jaunu partnerību universitāšu modernizācijai; ► izveidota Latvijas Universitāšu asociācija. Aptuveni 80% no kopējā valsts finansēto studējošo skaita mācās sešās mūsu valsts universitātēs; ► līdz 15. maijam struktūrvienībās jāievēl kandidāti jaunajam Senātam un Akadēmiskajai sapulcei. Protokoli jāiesniedz Senāta zinātniskajai sekretārei R. Kleinei. 1. Eiropas Universitāšu asociācijas «Prāgas deklarācija 2009». Rektors I. Knēts darīja zināmu, ka marta beigās norisinājās Eiropas Universitāšu asociācijas Konvents, ir ievēlēts jauns asociācijas prezidents – bijušais Lozannas Universitātes
In memoriam Romans Janbickis
(12.02.1948–10.05.2009) 2009. gada 10. maijā pēc smagas slimības mūžībā aizgājis RTU DITF Vides modelēšanas centra pētnieks Romans Janbickis, kurš studijās un darbā mūsu augstskolā pavadījis 43 gadus (1966–2009). R. Janbickis dzimis Rīgā 1948. gada 12. februārī. Pēc Rīgas 1. vidusskolas beigšanas 1966. gadā viņš iestājās Rīgas Politehniskā institūta Automātikas un skaitļošanas tehnikas fakultātē, kuru beidzot 1971. gadā ieguva specialitāti elektronisko skaitļošanas mašīnu inženieris matemātiķis. Studijas tika apvienotas ar darbu Elektromodelēšanas zinātniskās pētniecības problēmu laboratorijā. Pēc RPI beigšanas 1971. gadā R. Janbickis turpināja te darboties kā talantīgs augstas klases programmēšanas speciālists. Laboratorija veica teorētiskus pētījumus un praktiskas ievirzes darbus specializētu skaitļošanas sistēmu izstrādāšanā PSRS naftas, gāzes un ūdens krājumu izmantošanas optimizēšanai. 1978. un 1979. gadā R. Janbickis stažējās Varšavas Politehniskajā universitātē, kur apguva poļu valodu un veica tādus datormodelēšanas eksperimentus, kas toreiz Latvijas apstākļos nebija iespējami. Negaidītu sakritību dēļ tieši R. Janbicka poļu valodas prasme izrādījās izšķiroša Dānijas valsts finansētu pasūtījumu piesaistei laboratorijā pēc Latvijas neatkarības atgūšanas. Līdz 1990. gadam viņš vadīja paralēlas darbības algoritmu un programmu nodrošinājuma izstrādāšanu laboratorijā realizētajām hibridizētajām skaitļošanas sistēmām «Omega-512», «Omega-2M», specializētajam procesoram «EC-2705» un koprocesoram «Omega-3».
A. M.
R. Janbickis vadīja virkni ar lauka teorijas robežproblēmu modelēšanu saistītu projektu pēc Vissavienības Naftas zinātniskās pētniecības institūta (Maskava), Krilova v. n. kuģu būves institūta (Ļeņingrada), Elektroniskās skaitļošanas tehnikas centra (Maskava), Penzas matemātisko mašīnu institūta, Rīgas mikroaparātu institūta, Latvijas Ģeoloģijas departamenta, SIA «BALTEC Associates» un citiem pasūtījumiem. Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas Elektromodelēšanas problēmu laboratorija pārveidojās par Vides modelēšanas centru, kas veic ar pazemes ūdens kustības dinamikas modelēšanu saistītus darbus. R. Janbickis arī šajā pētījumu laukā parādīja sevi kā iniciatīvas bagātu un kvalificētu speciālistu jaunu programmēšanas rīku izveidošanā. Viņa vadībā tika izstrādāta unikāla modelēšanas sistēma REMO Latvijas centrālās daļas reģionālā hidroģeoloģiskā modeļa «Lielā Rīga» realizācijai (1992–1996). Šī sistēma tika izmantota arī vēlāk citu praktisku problēmu risināšanai Latvijas un ārzemju (Krievija, Lietuva, Vācija u. c.) dzeramā ūdens iegūšanas un pazemes ūdeņu attīrīšanas jomās. No 1971. gada R. Janbickis bija tehniskais redaktors RTU zinātnisko rakstu krājuma «Skaitļošanas tehnika un robežproblēmas» redkolēģijā. Viņš bija arī 100 zinātnisko publikāciju līdzautors, kā arī RTU un Vides modelēšanas centra interneta mājaslapu ilggadējs izstrādātājs un uzturētājs. Viņa vaļasprieks bija ceļošana, īpaši kalnu tūrisms, un fotografēšana. Romans bija nepārspējams ideju un lietu sakārtotājs un glabātājs. R. Janbickis bija lielisks kolēģis, kurš nekad neliedza savu padomu un palīdzību citiem. Par spīti smagajai slimībai, viņš līdz pašām beigām turpināja darbību mūsu kolektīvā, veicot sistēmas REMO pārnesi «Windows» vidē. Mums visiem ļoti pietrūks Romana Janbicka padoma un atbalsta, sirsnības un iejūtības.
Rīgas Tehniskās universitātes avīze
6
Kolēģu vārdā – Aivars Spalviņš, DITF Vides modelēšanas centra direktors
Redaktore Rūta Lapsa. Reģistrācijas apliecības numurs 0438. Redakcijas adrese: Kaļķu ielā 1–303 a, Rīgā, LV–1658. Tālr. 67089321, 67089023, e–pasts: ji@rtu.lv. JI var lasīt internetā: www. rtu.lv. Druka: RTU tipogrāfija. Metiens 1200 eks. Redakcijas viedoklis ne vienmēr sakrīt ar rakstu autoru viedokli. Par publicētajiem faktiem atbild rakstu autori.
2009. gada 21. maijs
VĒSTURES LAPPUSES Pēc dažiem mēnešiem, šā gada 28. septembrī, vecākajām RTU fakultātēm – Arhitektūras, Būvniecības, Ķīmijas un Mehānikas – apritēs 90 gadu, kopš tās darbojas neatkarīgas Latvijas valsts apstākļos. Lai gan šo fakultāšu vēsture ir daudz garāka – kopš 1862. gada, kad Rīgā izveidoja Politehnikumu, – tomēr nacionālu attīstību tās pirmoreiz guva 1919. gada 28. septembrī nodibinātās Latvijas Universitātes sastāvā.
Ceļš uz nacionālu Latvijas Augstskolu Jānis Klētnieks 1918. gada 18. novembrī pasludinātās neatkarīgās Latvijas valsts ievēlētā Tautas padome Ministru prezidenta Kārļa Ulmaņa vadībā stājās pie nacio nālas valsts izveidošanas darba. Kaut valstī vēl pastāvēja vācu okupācijas militārā pārvalde, tās spēks tomēr bija zudis. Vācijas monarhija bija sagruvusi pēc ķeizara Vilhelma II atkāpšanās un Kompjeņas pamiera parakstīšanas ar Antantes valstīm (1918. gada 11. novembrī). Neatkarīgajā Latvijas valstī kā viens no neatliekamiem uzdevumiem bija radīt latvisku izglītības sistēmu. Krievijas varas apstākļos vispārizglītojošās skolās bija aizliegts bērniem mācīties latviešu valodā. Tāpēc Tautas Padomes ieceltais Izglītības ministrs Kārlis Kasparsons vienā no pirmajiem rīkojumiem no teica skolām pāriet uz latviešu valodu un ievēlēt skolotājus, kas šajā valodā spētu bērnus mācīt. Drīz vien sekoja nākamais rīkojums par latviešu va lodas un vēstures mācīšanu. Tajā bija teikts, ka visās skolās kā obligātie priekšmeti jāmāca latviešu valoda un Latvijas vēsture. Ar šiem diviem val dības lēmumiem valstī nostiprināja nacionālās izglītības pamatus, likv i dējot krievu valdības un vācu oku pācijas varas pieņemtos rīkojumus. Atbrīvošanas cīņās atgūstot galvas pilsētu Rīgu, 1919. gada augustā Iz glītības ministrija ķērās pie augstākās izglītības sakārtošanas. Kara gados izglītības līmenis bija pazeminājies, jauniešiem nebija iespējams regulāri apmeklēt skolas, un kopējā skolu sis tēma bija sadrumstalota un ne funkcionēja. Nesenajā pagātnē Rīgā vēl darbojās RPI, un uz tā bāzes īslaicīgi atjaunotā
2009. gada 21. maijs
Baltijas Tehniskā un Padomju Latvijas augstskola. Bija saglabājusies agrākā RPI mācību ēka (Raiņa bulv. 19) un laboratoriju korpuss (Kronvalda bulv. 4). Rīgā uzturējās arī daļa no iepriekšējā mācībspēku sastāva. Valdība bijušā RPI ēkas pārņēma savā pārziņā. Bet tajās maz kas bija palicis no mācību kabinetu un laboratoriju vērtīgajām iekārtām un no bagātīgās bibliotēkas. 1915. gada vasarā, frontei pietuvojoties Rīgai, RPI mācību no drošinājums un arī bibliotēka bija eva kuēta uz Krieviju. Sabrūkot cariskās Krievijas impērijai, latviešu izglītības darbinieki 1917. gadā jau bija iezīmējuši nākamās nacionālās augstskolas pirmos metus. Tai bija jā kļūst par autonomu, administratīvi un kulturāli neierobežotu mācību ies tādi, kura tautas izglītībā apvienotu daudznozaru universitātes un zinātņu akadēmijas funkcijas. Viens no de dzīgākajiem latviešu augstskolas idejas paudējiem bija Pauls Dāle, vēlākais Latv ijas Augstskolas organizēšanas padomes priekšsēdētājs un filozofijas profesors. Reālas iespējas īstenot na cionālas augstskolas izveidi radās ti kai pēc neatkarīgas Latvijas valsts no
dibināšanas. Latviešu izglītības darbinieki ar dziļu ticību neatkarīgajai Latvijas valstij iekļāvās kara gados sagrautās izglītības atjaunošanas darbā. Augst skolas izveidē valsts sniedza lielu at balstu. Bez jau minētā izglītības mi nistra K. Kasparsona un Augstskolu daļas vadītāja P. Dāles augstskolas or ganizācijas darbā iesaistījās taut saimnieks Frīdrihs Bredermanis, mašīnbūves inženieris Kārlis Re zevskis, arhitekts Ernests Štalbergs, būvinženieris Arturs Tramdahs, agro noms Paulis Lejiņš un bijušie RPI profesori – rektors ķīmiķis Pauls Valdens, arhitekts Vilhelms Striks, būvinženieris Edgars Jakobi, ķīmiķis Valdemārs Fišers, biologs Fjodors Buholcs, mehānikas tehnologs Pauls Denfers un ķīmijas docents Augusts Hedenštrēms. Viņi veica organizatorisko darbu, lai jau rudenī studenti jaunā augstskolā sāktu mācības. Valdības komisija savu darbu paplašināja, iesaistot augst skolas organizēšanas padomē Izglītības biedrības augstskolu sekcijas un profesionālo biedrību pārstāvjus – agronomu Jāni Bergu, inženieri teh
nologu Sprici Paegli, būvinženieri Al fredu Razumu. Organizācijas komisija augstskolas pagaidu rektora amatā ievēlēja profesoru Paulu Valdenu, par prorektoru arhitektūras docentu Eiženu Laubi un viņa palīgu teoloģijas docentu Kārli Kundziņu. Augstskolā izveidoja deviņas fakultātes – Ar hitektūras (dekāns E. Laube), In ženieru (E. Jakobi), Ķīmijas (V. Fišers), Lauksaimniecības (J. Bergs), Medicī nas (E. Zariņš), Matemātikas un da baszinātņu (E. Lejnieks), Mehānikas (P. Denfers), Valodniecības-filozofijas (K. Kundziņš), Ekonomikas-juridisko (A. Lēbers). Vēlāk klāt nāca Teoloģijas (V. Maldonis) un Veterinārmedicīnas fakultāte (V. Brencēns). Augstskolu lie tu vadīšanai nodibināja Dekānu pa domi un Saimniecības komisiju. Ar šo pamatstruktūru ievēlēšanu faktiski bija likti demokrātiskie pamati augstskolas autonomai iekārtai. Tālāko darbu – mācībspēku iesais tīšanu, katedru izveidi, mācību prog rammu izstrādi, laboratoriju no drošināšanu – dekānu vadībā veica atsevišķo fakultāšu apakškomisijas. Septembra vidū izsludināja studentu uzņemšanu jaunajā Latvijas Augst skolā. Tagadējo nosaukumu – Latvijas Universitāte – augstskola oficiāli iegu va 1923. gadā, apstiprinot Saeimā uni versitātes Satversmi. Piebilde. Plašāks vēstures pār skats par Latvijas Universitātes Ar hitektūras, Inženierzinātņu, Ķīmijas, Lauksaimniecības un Mehānikas fa kultātes darbu sniegts RTU zinātnieku pētījumā, kas publicēts četru sējumu monogrāfijas «Augstākās tehniskās izglītības vēsture Latvijā» 2. daļā (2004), kura vēl nopērkama grāmatu kioskā Kaļķu ielā 1.
7
STUDENTU LAPA/BEST
«Robotika 2009» noslēgusies
1. maijā RTU Lielajā aulā notika robotu sacensības «Robotika 2009», kurās piedalījās 53 roboti no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas. Šogad pārāki izrādījās lietuvieši, izcīnot uzvaras četrās no piecām sacensību disciplīnām. 3 kg sumo robotu disciplīnā septiņu robotu konkurencē nepārspēts palika lietuviešu robots «Master of Disaster», lai arī tam finālā bija vajadzīgi trīs mači otrās vietas ieguvēja igauņu robota «Slayer» pieveikšanai. Cīņā par trešo vietu uzvarēja latviešu robots «Morgenstern» (komanda «Morgenstern» no RTU), kas spēja revanšēties citam latviešu robotam «Box» (komanda «LED» no LU) par zaudējumu priekšsacīkstēs. Mini sumo robotu disciplīnā, kurā piedalījās 12 roboti, grūti bija paredzēt uzvarētāju, jo katrs robots priekšsacīkstēs piedzīvoja vismaz vienu zaudējumu un
bija nepieciešams rīkot papildu sacensības sešu finālistu noteikšanai. Uzvaru šajā robotu kategorijā izcīnīja lietuviešu robots «BAD», aiz sevis atstājot igauņu robotu «Bunny». Trešajā vietā ierindojās latviešu robots «Paktele» (komanda «Obotikas lubs» no RTU), pēdējā cīņā pārspējot lietuviešu robotu «Blade». «Roomba» sumo disciplīnā sacentās 12 pārbūvēti «iRobot Roomba» roboti. Lietuviešu ieviestās inovācijas robotu uzbūvē – ķepiņas un šaufeles – ļāva tiem dominēt ringā un izcīnīt visas godalgas šajā kategorijā. 1. vietu ieguva robots «Happy End», 2. vietā – «Optimus Prime», 3. vietā – «One-Eye». Tuvākie sekotāji lietuviešu «Roomba» sumo robotiem bija latviešu robots «Winnebago» (komanda «Winnebago») un igauņu robots «Pink End», ierindojoties dalītā 5. vietā. Līnijsekotāju robotu disciplīna, kā parasti, bija vispopulārākā – 19 roboti. Joprojām nepārspēts tajā palika lietuviešu robots «2fast4you», aiz sevis atstājot latviešu robotu «Negantais lops» (komanda «Laidars» no LU). Trešo vietu ieguva latviešu robots «Foxy» (komanda «LED» no LU). Līnijsekotāju robotu ar šķērsli disciplīnā piedalījās deviņi roboti, no kuriem divi bija mini sumo roboti. 1. vietu izcīnīja latviešu robots «Negantais lops» (komanda «Laidars» no LU), 2. vietā – latviešu robots «Unicorn» (komanda «The One»), bet 3. vietā – latviešu robots «Big Brains» (VSJN komanda «M&M»). Jāizceļ latviešu robots «RR-1» (komanda «Opvel Racing» no Ogres profesionālās vidusskolas elektronikas pulciņa), kas bija vienīgais analogais robots sacensībās un kas ierindojās 4. vietā abās līnijsekotāju robotu disciplīnās. Vienlaikus ar sacensībām tika organizētas tehniskās jaunrades darbnīcas – Rīgas Skolēnu pils darbnīca jaunākajiem un «Robotino» darbnīca vairāk pieredzējušiem interesentiem. Sacensības organizēja RTU Robotikas klubs un Studentu parlaments ar RTU, «Latvijas Mobilā telefona», «iRobot», «Argus radiodetaļu tirdzniecības», izdevniecības «Lielvārds», «Festo» un žurnāla «Ilustrētā Zinātne» atbalstu.
Dainis Jakovels
Noslēgušās pirmās Baltijas Inženieru sacensības Šī gada 18.–20. aprīlī Rīgas Tehniskajā universitātē norisinājās pirmās Baltijas Inženieru sacensības, kurās piedalījās studenti no Rīgas, Tallinas, Kauņas, Maskavas un Sanktpēterburgas tehniskajām universitātēm. Šo pasākumu organizēja RTU studentu organizācija «BEST-Riga». Dalībnieki, līdzīgi kā RTU Inženieru sacensībās, piedalījās divās kategorijās – konstruēšanas un stratēģiskās plānošanas kategorijā. Konstruēšanas kategorijā dalībniekiem bija uzdevums uzkonstruēt tādu vēja turbīnu, kas spētu no ventilatora vēja plūsmas saražot elektroenerģiju. Šo enerģiju pēc tam bija jāizmanto, lai iededzinātu gaismas diodi un iegrieztu motoru. Paldies SIA «ELFA», kas atbalstīja šo kategoriju, palīdzot atrast piemērotas detaļas šī uzdevuma veikšanai. Jāatzīst, ka uzdevums bija pietiekami sarežģīts, un dažiem dalībniekiem bija pārsteigums, ka, izmantojot līdzstrāvas motoriņus, iespējams saražot elektrību, ko vēlāk var lietderīgi izmantot. Latvijas pārstāvji pēc sacensībām paņēma savu uzkonstruēto ģeneratoru uz mājām, lai to uzlabotu un, iespējams, izdomātu veidu, kā saražot mājās vēja enerģiju. Tomēr veiksmīgāki šajā kategorijā izrādījās dalībnieki no Tallinas Tehniskās universitātes, savukārt otro vietu ieguva Maskavas komanda, bet trešo – Sanktpēterburgas komanda. Stratēģiskās plānošanas uzdevumā dalībniekiem bija jāizstrādā piedāvājums Likteņdārza daudzfunkcionālajai ēkai, kas saistīts ar efektīvu ilgtspējīgu tehnisko risinājumu – elektroapgādes, apkures, ventilācijas utt. – izmantošanu. Šīs ēkas autori ir SIA «Projektēšanas birojs ARHIS» arhitekti A. Kronbergs un R. Saulītis. Uzdevuma risinājumus vērtēja kompetenta žūrija, kuras priekšsēdētājs bija arhitekts R. Saulītis, un žūrijā strādāja arī A. Šnitko no SIA «Projektēšanas birojs ARHIS» un V. Auziņa no «Kokneses fonda». Par inovatīvāko risinājumu autoriem žūrija atzina Sanktpēterburgas komandu. Starp otro un trešo vietu žūrijai bija grūta izšķiršanās, jo gan Rīgas, gan Maskavas studentu prezentācijas satura ziņā bija līdzvērtīgas. Ar balsu vairākumu par otrās vietas ieguvēju kļuva Rīgas
8
komanda, par trešās – Maskavas studenti. Jāpiebilst, ka uzvarētāji no katras kategorijas – studenti no Tallinas un Sanktpēterburgas – ieguva iespēju piedalīties un pierādīt savas prasmes arī Eiropas Inženieru sacensībās, kas notiks Beļģijas pilsētā Ģentē šā gada augustā. 20. aprīlī RTU Lielajā aulā norisinājās Baltijas Inženierdiena – Baltijas inženieru sacensību fināla diena, kuras laikā notika Baltijas inženieru sacensību rezultātu demonstrācijas un prezentācijas, kā arī tika noskaidroti sacensību uzvarētāji. Paralēli demonstrācijām RTU studentiem tika dota iespēja piedalīties Mazajās inženieru sacensībās. Šo sacensību uzdevums tapa sadarbībā ar a/s «Latvijas Valsts radio un televīzijas centru», un tajā dalībniekiem no ierobežotiem materiāliem vajadzēja uzkonstruēt pēc iespējas izturīgāku TV torni. Mazo inženieru sacensību uzvarētāju titulu ieguva Jurijs Laščenkovs, Oskars Rozenbilds, Andrejs Jakovļevs un Ingus Dzenis. Kopumā Inženierdienas aktivitātēs piedalījās aptuveni 100 cilvēku: Baltijas inženieru sacensību dalībnieki un organizatori no «BEST-Riga» grupas, kā arī organizatoru palīgi no Kauņas, Maskavas, Sanktpēterburgas, RTU rektors, uzņēmumu pārstāvji, RTU studenti – gan tie, kas piedalījās Mazajās inženieru sacensībās (kopumā 16 studenti), gan vienkārši interesenti. Sacensību laikā studentiem tika organizēta sociālā daļa, piemēram, pirmajā vakarā bija Baltijas vakars, savukārt svētdienas vakarā dalībnieki, orientējoties pēc norādēm, varēja iepazīt Rīgas skaistākās un populārākās vietas. «BEST-Riga» saka lielu paldies personīgi J. Šimina kungam, stratēģiskās plānošanas kategorijas atbalstītājiem, SIA «Projektēšanas birojs ARHIS», Baltijas Inženierdienas atbalstītājiem – SIA «Jāņa Rozes grāmatnīca», Dailes teātrim, a/s «Latvijas Valsts radio un televīzijas centram», «Red Bull», kā arī milzīgs paldies Rīgas Tehniskajai universitātei un personīgi RTU rektoram I. Knētam.
«BEST-Riga»
2009. gada 21. maijs
STUDENTU LAPA
IEVF Pasniedzēju gada balva 29. aprīlī norisinājās IEVF Studentu pašpārvaldes rīkots pasākums «IEVF Pasniedzēju gada balva». Puķu, prieka un emociju ielenkumā tika sveikti laureāti astoņās nominācijas: Stingrākais pasniedzējs – praktiskā docente Nadežda Semjonova; Gada inte liģence – praktiskais docents Aldis Čevers; Kā zivs ūdenī – docente Ārija Servuta; Interesantākais pasniedzējs – profesore Elīna Gaile-Sarkane; Mūsdienīgākais pasniedzējs – docente Tatjana Tambovceva; Studentu draugs – asociētā profesore Inna Dovladbekova; IEVF SP simpātija – profesors Aivars Vilnis Krastiņš; Gada labākais pasniedzējs – profesore Elīna Gaile-Sarkane. Ikvienu mācībspēku, studentu un viesi ar muzikāliem priekšnesumiem priecēja trīs burvīgas meitenes, kas ar savām balsīm un skanīgajām dziesmām ikvienam lika
Būvnieki viesojas Kauņā Šis ir īss stāstiņš par to, kā astoņi BF studenti aizbrauca uz Lietuvu – Kauņas Tehnisko universitāti (KTU) –, izmantojot «BSB Exchange» apmaiņas programmu. KTU mūs sagaidīja lietuviešu kolēģi. Pēc iekārtošanās dzīvokli, kas trīs dienas kļuva par mūsu mājām, ar trolejbusu braucām uz centru, kur Juste, Sims, Gertrūde, Darjus un pārējie mūs iepazīstināja ar vecpilsētu. Vakariņojām brīvā dabā pie jauka ezera kopā ar aktīvajiem lietuviešu pašpārvaldes biedriem. Kopumā vakars bija izdevies. Nākamajā rītā devāmies nelielā pastaigā pa universitātes Arhitektūras un būvniecības fakultāti. Ekskursijas noslēgumā mums uzdāvināja grāmatu par KTU (liels paldies Justei). Nākamais pasākums bija grafiti. Tas bija jāredz, kā Kristaps ņēmās ap mūsu stendu! Radošā darba procesā nokrāsojām visu stenda aizmuguri, manuprāt, tā bija visraibākā no visiem, tomēr darbs iznāca fantastisks, ņemot vērā to, ka neviens no mums nekad iepriekš nebija zīmējis uz sienas. Savukārt fotokonkursā mums vajadzēja bildēt dažādas lietas, piemēram, sasalušu uguni, konstanti, murrājošu kebabu, balto caurumu un citas diezgan nereālas, bet vienlaikus ikdienišķas lietiņas. Pēc pusdienām mūsu ceļš veda uz baznīcu, lai apskatītu Kauņu no augšas. Pēc 156 pakāpieniem jau atradāmies uz baznīcas jumta. Tā gan nebija gluži tā vieta, kur vēlējos nokļūt, jo baznīcai vēl bija tornis, kurš slējās kādus 50 m augstāk. Bet skats bija superīgs! Vietējā pabā pavadījām jauku vakaru. Nākamā pieturvieta bija dzīvoklis, kur turpinājās jautrais vakars, spēlējot kāršu spēli «Uno». Nākamā rītā devāmies uz skolu, kur saņēmām diskus un balvas par piedalīšanos fotokonkursā. Pēc tam mums piedāvāja sviest mobilos telefonu. Kāpēc ne? Manējais aizlidoja 47 m. Zinu, ka maz, bet ko lai dara. Nākamā apstāšanās vieta bija Akropole, kur izslidojāmies pēc sirds patikas. Ļoti interesanta un savdabīga vieta. Pēc pusdienām gājām apskatīt parku, kas atrodas uz pussalas. Skaista vieta, kuru ar pārējo pilsētu savieno garš tilts. Parks īstenībā bija priežu mežs, kurā varēja sajust tīru gaisu un svaigumu. Tur staigājot, parunājām par projektu un dzīvi. Un pēdējā pieturvieta bija pašpārvalde, kur, ceru, ne pēdējo reizi redzējām visus jaukos cilvēkus, kas ar mums ucinājās trīs dienas. Ar to beidzās mūsu Kauņas apmeklējums. Drīz vien bijām laukā no pilsētas un arī no valsts, kur zāle ir zaļāka un debesis – zilākas.
Kristaps no BF SP
aizdomāties. Ikviena acīs varēja saskatīt prieku par laiku, kas pavadīts, un par laiku, kas vēl būs. Ar līksmiem aplausiem un fotografēšanos tika pielikts punkts oficiālajai daļai, pēc kuras sekoja sarunas, smaidi un hokeja skatīšanās neoficiālajā jeb saviesīgajā daļā.
IEVF SP
Būvnieku «BSB Exchange» turpinājums Latvijā 6. maijā čaklie brāļi lietuvieši ieradās stundu agrāk nekā plānots, lai sāktu savus neaizmirstamos piedzīvojumus Rīgā. Tā kā jau bijām pazīstami, ķērāmies vērsim pie ragiem. Devāmies neaizmirstamā, interesantā un aizraujošā ekskursijā pa BF, kur savas laboratorijas parādīja Tālis Juhna. Ar lielu entuziasmu divu stundu garumā mūs un mūsu lietuviešu draugus aizrāva Kaspara Kalniņa stāstījums un demonstrācijas visās laboratorijās. Patika gan mums, gan viņiem. Pēc aizraujošajām lekcijām sadalījāmies divās komandās, viena devās pastaigā pa Vecrīgu kopā ar lietuviešiem, bet mūsu čaklās meitenes steidzās uz koju virtuvi, lai pagatavotu īstas latviešu vakariņas – zirņus ar speķi. Vakariņas izdevās lieliskas! Esot Vecrīgā, nedrīkstēja palaist garām lielisko iespēju izbaudīt izklaides, tā nu vedām mūsu draugus uz «Cuba Caffe». Gaisotne viesiem ļoti patika. Nākamajā rītā devāmies uz Leonardo da Vinči ekspozīciju Kaļķu ielā 1, vēlāk – apskatījām Rīgu no viesnīcas «Latvija» lifta. Pēc kopējām pusdienām devāmies gatavoties BF studentu pašpārvaldes sarīkotajām orientēšanās sacensībām pa Rīgu – «Ķieģeļu medībām», bet lietuvieši izmantoja brīvo laiku, lai krātu spēkus vakara sacensībām. Pulksten 16 tika pulcēti Ķieģeļu mednieki, lai cīnītos par titulu «Labākais ķieģeļu mednieks 2009». Sacensībām tika sagatavoti astoņi interesanti uzdevumi, kur bija jāliek lietā gan prāta spējas, gan jāpārbauda veiklība un jāpierāda spēks. Visus uzdevumus godam veica mērķtiecīgās komandas, kuru vidū bija gan divas lietuviešu komandas, gan viesu komanda no enerģētiķiem. Pēc trīs stundu skrējiena pa Rīgas centra ielām komandām bija jādodas uz Ķekavu, kur komandas veica pēdējo uzdevumu: 3,5 km gājienu līdz galamērķim – siltai un mājīgai pirtiņai, kurā relaksēties pēc spriedzes pilnajām sacensībām. Godpilno pirmo vietu, titulu un speciāli izmeklētu zelta ķieģeli izcīnīja komanda no BF «Velo». Vēl viens plānots pārsteigums bija Darjus apsveikšana dzimšanas dienā ar dziesmu, torti un gandrīz iemešanu ezerā. Arī lietuvieši pasniedza mums pateicības dāvanu par viesmīlīgo uzņemšanu ar zīmīti «Martas favorite». Atvadu ballīte varēja sākties! Jau deviņos no rīta modāmies, lai laikus atgrieztos Rīgā un dotos uz aktuālāko būvniecības objektu Latvijā – topošo Nacionālo bibliotēku, kur mūs sagaidīja gids ar interesantu stāstījumu par būvniecības procesu, problēmām un iespējamiem risinājumiem. Pēc sirsnīgām atvadām un laba ceļa vēlējumiem šķīrāmies ar norunu kādreiz vēl tikties!
Madara no BFSP
Kojinieks vēro!
Kojinieks jautā
Kojinieks sadzirdējis interesantu joku. «Koju» tantes jeb administratores biedē studentus. Tā kā tādi mazie bubulīši. Gan jau gribat dzirdēt, kurā mājā mums ir mazie bubulīši. Tā ir Āzenes iela 22a. Tur studentus sabiedēja ar tādiem baisiem stāstiem par «koju» mēneša maksas paaugstināšanu, ka pat Kojiniekam mati sacēlās stāvus, nemaz nerunāsim par to, kādas «ekstras» vēl tika solītas. Par cenu celšanos, par papildu piemaksām... Tie ir tikai daži nieciņi, ar ko viņa biedēja... Baidieties !!!
Kāpēc vajag mulsināt studentus? Vai tiešām labāk sabiedēt par lietām, kas vēl nav zināmas? Vai labāk nebūtu paskaidrot notikumu gaitu, nevis biedēt? Nezinu gan, cik pareiza ir šī biedēšanas taktika, jo daži sabiedētie jau ir atraduši dzīvokļus, kur dzīvot... Hmm, biedēšana atmaksājas? Kojinieks P. S. Atgādinu, ka ir mainījusies e-pasta adrese, uz kuru varat sūtīt man komentārus: nejedzibas@gmail.com vai atstāj SP pastkastītēs kopmītnēs ar norādi «Kojiniekam».
2009. gada 21. maijs
9
STUDENTU LAPA
RTU Studentu parlamenta Gada balva Mācību gadam virzoties uz beigām, kļuvuši zināmi arī labākie aizvadītie projekti, aktīvākie biedri un spilgtākie jauninājumi 2008. gadā. Noslēgusies RTU Studentu parlamenta Gada balvas pasniegšanas ceremonija, kuras laikā tika sveikti un sumināti aktīvākie un mērķtiecīgākie. Kategorijā «Gada jauninājums» par labāko tika atzīts projekts «RTU Studentu pirmskonferences seminārs – zinātniskās prezentācijas veidošana», ko rīkoja MLĶF Studentu pašpārvalde. «Gada projekta» titulu ir nopelnījis DITF Studentu pašpārvaldes projekts «DITFi šķērsgriezumā». Par Gada Studentu parlamenta aktīvistu tika izvirzīta Una Vorma (IEVF studentu pašpārvalde).
Taupības mēneša noslēguma pasākums aizvadīts Vai mēs, studenti, aprīlī ievērojām Taupības mēneša noteikumus – «Taupība nav skopums, bet gan ceļš uz turību!»? Rit saulaina aprīļa mēneša pēdējā ceturtdiena, Ķīpsalas mauriņus klāj zaļa, pavasarīga zālīte. Daļa pārgurušo studentu dodas ārpus Rīgas atpūsties uz lauku pusi, bet paši labākie – sagaidīja īstu zaļumballi Ķīpsalā! Kolonādē tiek uzstādīta drošas konstrukcijas skatuve, kamēr blakus zālājā rosās sportotgribētāji, ripinot futbola bumbu, jautrojoties dvieļabola stafetē, izcīnot pirmās vietas veiklības, izveicības un ātruma stafetēs. Mierīgākie atsēdušies zālītē otrpus skatuvei un vēro brīvdabas kino, kas nobeigumā izvērtās par pasaules hokeja čempionāta spēles skatīšanos un neaizmirstamu jušanu līdzi savējiem. Skatuves aizmugurē bija iespēja iepazīties ar fotokonkursa «Student? Kur ir energoefektivitāte?» labāko darbu izstādi. Iespaidīgi! Žūrija izvērtējusi divus labākos – oriģinālākās idejas darbus. Šoreiz «Tallink» piedāvāto ceļojumu uz Stokholmu laimēja Elīna Indriksone un Anna Graudiņina. Nemanot paskrējušas trīs ražīgas stundas, kad jau uz skatuves tiek atklāts Jauno mūziķu konkurss. Piecas grupas, kas no pusfināla tikušas līdz pašam fināla slieksnim, – žūrija tās atzina par talantīgākajām. Katrai grupai tika dotas 20 minūtes skatuves laika, lai, stāvot Ķīpsalas sirdī, kolonādē, atraisītu publiku, liktu studentiem dziedāt līdzi, griezties dejā un izbaudīt pavasari ar dzīvās mūzikas akordiem. Starp jaunajām grupām uzstājās arī pagājušā gada Jauno mūziķu konkursa «JAM» laureāti – grupa «Amadeus», kā arī «Into one», «VASABI», «The Highway» un «Dziļā nemaņā». Pēc divarpus stundu ilgas klausīšanās grupu sniegumā tika paziņoti šā gada uzvarētāji: grupa «Dziļā nemaņā», kurai bija gods saņemt balvu – trīs dziesmu bezmaksas ierakstus studijā «Dynamic Records» –, ko pasniedza direktors Pjotrs Gluškovs. Ar hokeja fanu saucieniem un uzvaru pār Šveici tika slēgta šī zaļumballe. Dancotgribētājiem bija iespēja turpināt ballīti klubā «Essential», kur tovakar RTU studentus gaidīja jo īpaši! Paldies sakām pasākuma atbalstītājiem: klubam «Essential», ierakstu studijai «Dynamic Records», «Tallink», «Sub Level».
SP Kultūras nodaļa
10
Gada vecbiedra statusā šogad sevi ir pierādījusi Liene Jasukēviča (ex IEVF studentu pašpārvalde). «Gada kopprojekts – DITF SP un MLĶF SP rīkotais kopprojekts «Bezmiega varā». Gada studentu pašpārvalžu aktīvists – Aleksandrs Pliska (DITF studentu pašpārvalde). Gada senators – Dainis Jakovels (TMF studentu pašpārvalde). Par Gada aktīvāko filiāli tika atzīta Daugavpils filiāle. Un, protams, pats intriģējošākais mirklis – galvenās nominācijas ieguvējs! 2008. gada labākās pašpārvaldes titulu ieguvusi DITF Studentu pašpārvalde. Atliek vien novēlēt, lai arī turpmākajos gados ir tikpat daudz jaunu, interesantu un mums, studentiem, baudāmu pasākumu. Lai arī turpmākajos gados Studentu pašpārvaldēm neizsīkst enerģija un entuziasms. Jo mēs arī nākamgad ar nepacietību gaidīsim laiku, kad visi kopā varēsim vērot un piedzīvot aizvien jaunus RTU Studentu pašpārvalžu rīkotos seminārus, kursus un neapšaubāmi arī sporta un kultūras pasākumus! Lai radošs un idejām bagāts izdodas jaunais mācību gads!
RTU studenti piedalās studentu gājienā
5. maijā no Doma laukuma līdz Ministru kabinetam Latvijas Studentu apvienības rīkotajā studentu vienotības gājienā devās vairāk nekā tūkstoš studentu, lai iestātos par pārmaiņām augstākās izglītības sistēmā un teiktu «nē!» finansējuma samazinājumam augstākajai izglītībai. Šajā gājienā piedalījās arī RTU studenti un mācībspēki. Pa ceļam pie Izglītības un zinātnes ministrijas tika nolikti ziedi ar sēru lentītēm, simbolizējot augstākās izglītības iznīdēšanu ar šādu finanšu samazinājumu. Gājiena noslēgumā sarunās ar studentiem iesaistījās arī izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe. Studenti gājienā devās ar prasību nesamazināt valsts budžeta finansējumu augstākajai izglītībai, kā arī izvirzīja piecas prasības, kuru izpildīšana pasargātu no tā, ka finansējuma samazinājums varētu gulties tieši uz studentu pleciem – valsts budžeta mērķdotāciju ieviešana, valsts augstskolu birokrātiskā aparāta optimizēšana, studiju un studējošo kredītu reforma, minimālā stipendijas apmēra palielināšana un sabiedrības iesaistīšana augstskolas darbībā. RTU gājienā bija pārstāvētas visas fakultātes. MLĶF studenti bija piedomājuši pie ārējā izskata un ieradās ķīmiķu halātos. Gājiena laikā tika dziedātas dažādas latviešu tautā populāras dziesmas un skandēti dažādi saukļi, piemēram, «Neprasām daudz, tikai izglītību», «Nasing spešal, tikai studenti», «Gribu studēt»! RTU SP saka lielu paldies visiem studentiem, mācībspēkiem, administrācijas pārstāvjiem, kas piedalījās šajā gājienā! Mēs ceram, ka tas parādīja sabiedrībai un valdībai, ka mēs šeit esam, esam gatavi mācīties un strādāt Latvijā, tikai dodiet mums iespēju.
Tavs SP
2009. gada 21. maijs
SPORTS
RTU frisbijs – noslēdzot iekštelpu un atklājot āra frisbija sezonu
RTU Rektora kausa izcīņa krosā
Ar devīto vietu Latvijas Frisbija čempionātā un trešo vietu turnīrā Lietuvā RTU frisbijisti noslēguši iekštelpu un atklājuši āra frisbija sezonu. Jaunizveidotā RTU vīriešu frisbija komanda debitēja 2008./2009. gada Latvijas Frisbija čempionātā, ierindojoties 9. vietā 12 komandu konkurencē. Komandas izaugsme bija vērojama sezonas gaitā – no pārliecinošiem zaudējumiem pirmajās spēlēs līdz pirmajām uzvarām un sīvām cīņām ar citām spēcīgām komandām. Latvijas Frisbija čempionāta regulārās sezonas laikā tika izcīnītas trīs uzvaras un piedzīvoti astoņi zaudējumi, ierindojot RTU komandu devītajā vietā. Vēlāk izrādījās, ka sezonas sākumā zaudētā spēle pret «ViA Valmiera» komandu (11 : 12) maksāja iespēju cīnīties čempionāta finālos. Latvijas Frisbija čempionāta izskaņā 18. aprīlī Lielvārdē, noslēdzot iekštelpu frisbija sezonu, nācās aizstāvēt izcīnīto 9. vietu, spēkojoties ar komandu «Gaisma» un «Flying Worms» 2. komandu. RTU komanda ar pārliecinošām uzvarām – 13 : 8 pret «Gaismu» un 13 : 5 pret «Flying Worms 2» – pierādīja, ka sezonas laikā izcīnītais nav tikai nejaušība. Par Latvijas frisbija čempioniem atkārtoti kļuva «Hardcore Ultimate» komanda, aiz sevis atstājot «Ultimate Decision». 25. un 26. aprīlī RTU jauktā komanda atklāja āra frisbija sezonu ar dalību starptautiskā frisbija turnīrā «Zaraza 2009», kas norisinājās Zarasu pilsētā Lietuvā. Tika izcīnīta godalgotā 3. vieta astoņu komandu konkurencē, pēdējā spēlē ar rezultātu 10 : 9 pārspējot «ViA Valmiera» komandu. Lai arī spēles pamatlaiks beidzās, kad RTU komanda atradās vadībā ar 9 : 6, tomēr «ViA Valmiera» komanda spēja izlīdzināt rezultātu. RTU frisbijisti nesalūza – pretvējā guva uzvaras punktu. Pirmo vietu turnīra jauktajā divīzijā izcīnīja igauņu «FreezB» komanda, otrie – latviešu «Nothing Special» komanda. Atgādinām, ka 14. martā notikušajā Latvijas Studentu frisbija čempionātā RTU vīriešu un sieviešu komandas izcīnīja sudraba godalgas. RTU frisbijisti saka paldies par atbalstu RTU Sporta katedrai, Sporta klubam, kā arī Studentu parlamentam, cerot uz turpmāku sadarbību, lai RTU vārds frisbija aprindās izskanētu aizvien skaļāk. Vairāk informācijas par frisbiju RTU var rast rtufrisbijs.blogspot.com.
27.–29. aprīlī Ķīpsalā norisinājās RTU rektora kausa izcīņa krosā. Skrējieni notika pēc nodarbību saraksta. Kā vienmēr, iepriecināja labi laika apstākļi, tikai nedaudz traucēja stipras vēja brāzmas. Tradicionāli sievietes startēja 500 m distancē, bet vīrieši – 1000 m distancē. Sievietēm pārliecinoši uzvarēja Anete Midrijāne (BF 1. k.) – 1:36. Otrajā vietā Agneta Cīrule (BF 2. k.) – 1:40. Trešajā vietā Anete Švāne (IEVF 1. k.) – 1:41. Vīriešiem par uzvarētāju kļuva Andis Jubelis (DITF 1. k.) – 2:44. Otrajā vietā Jānis Saušs (BF 1. k.) – 2:48. Trešajā vietā Artis Hermanis (EEF 2. k.) – 2:49. Komandu kopvērtējumā nepārspēti palika BF studenti ar rezultātu 49:07. Otrajā vietā IEVF – 50:10 un trešajā vietā EEF – 50:53. Visi pārējie rezultāti ir redzami mūsu mājaslapā www.rtu.lv, Sporta katedra, Paziņojumi. Šogad bija uzstādīts arī jauns dalībnieku skaita rekords: piedalījās 1313 studenti un 741 studente, kopā – 2054. Pateicos visiem mācībspēkiem, kas aktīvi piedalījās sacensību organizēšanā un tiesāšanā. Daigai Teberniecei un Aleksandram Miņinam par rezultātu apstrādi un fotoreportāžu. Renāram Avotiņam un Rihardam Meščerjakovam par palīdzību distances iekārtošanā.
Sacensību galvenais tiesnesis V. Bonders
Dainis Jakovels
SELL spēles Jelgavā 21.–24. maijā jau 25. reizi studenti tiekas SELL spēlēs, kas norisinās Jelgavā. Esi RTU students, brauc un atbalsti savējos! Informācija: www.sellgames2009.com. Studentiem sportistiem ir vismaz divi mērķi, kas jāsasniedz – iegūt labas zināšanas, prasmes izvēlētajā studiju virzienā un vienlaikus sasniegt labus rezultātus sportā. Tam nepieciešama griba.
Startē vieglatlēti Pirmie Latvijā vieglatlētikas sezonu sāka RTU izlases lodes grūdēji un diska metēji. Sacensības notika 28. aprīlī «Daugavas» stadionā ar RTU Sporta katedras un Sporta kluba atbalstu. Laika apstākļi veicināja teicamu rezultātu sasniegšanu. Sacensības bija kā pārbaudes mači pirms Latvijas universiādes. Diska mešanā vīriešiem uzvarēja Matīss Šalmis (TMF, 3. k.) – 47,16 m. Šajā disciplīnā neveiksme piemeklēja Arni Žviriņu (BF, 2. k.), taču viņš uzvarēja lodes grūšanā ar sezonas sākumam labu rezultātu – 15,39 m. Sievietēm lodes grūšanā (12,40 m) un diska mešanā ar teicamu rezultātu uzvarēja LJA studente Dace Šteinerte. Viņas rezultāts – 47,70 m. Visi trīs uzvarētāji ir Latvijas un U-23 izlašu dalībnieki un treneres Brigitas Krievas audzēkņi.
B. Krieva
2009. gada 21. maijs
2. vieta Latvijas čempionātā Nacionālajā līgā RTU volejbola izlases vīriešu komandai Nacionālā līga ir otrā spēcīgākā līga Latvijā (augstākajā līgā «Shenker league» startē jau profesionālas komandas ar spēlētajiem, kas saņem iespaidīgus honorārus), kurā startē arī RTU vīriešu volejbola izlase. Nacionālajā līgā sacentās 12 komandas no visas Latvijas. Sezonu RTU vīriešu izlase sāka pārliecinoši un visu sezonu turējās labāko komandu trijniekā, izcīnot iespēju turpināt cīņu par zelta medaļām. RTU izlase iekļuva finālā, kur pretinieki bija Olimpiskais centrs «Limbaži». Finālspēlē uzvarētājs un zelta medaļas īpašnieks tiek noskaidrots līdz trīs spēļu uzvarām. Fināla sērijā RTU vīriešu izlase zaudēja ar rezultātu 0 : 3 un izcīnīja sudraba medaļas Nacionālajā līgā. Paldies RTU izlases trenerim Maksimam Žukam un komandas spēlētājiem: Vladimiram Varežkinam (TMF, 2. kurss), Mārtiņam Kramam (TMF, 1. kurss), Maksimam Paršinam (IEF, 3. kurss), Vjačeslavam Valujevam (ETF, 2. kurss inž.), Jānim Paeglim (EEF, 2. kurss), Kasparam Mičam (BF, 4. kurss) un spēlētājiem no Sporta kluba Jevgenijam Undalovam, Jānim Straumem, Vitālijam Kuzņecovam, Dmitrijam Voroncovam, Dāvim Nātriņam.
Sporta klubs
11
STUDENTU KLUBA INFORMĀCIJA/STUDENTU LAPA
30. maijā Jūrmalā, Dzintaru koncertzālē
Koncerts «Deju pavasaris Jūrmalā»
Piedalās Latvijas tautas deju dižgrupas: TDA «Vektors», «Dancis», «Rotaļa», «Daiļrade» un «Vēlreiz», kā arī viens no Lietuvas labākajiem un populārākajiem deju kolektīviem «Rasa» no Kauņas. Koncertprogrammā latviešu un lietuviešu dejas – jaunas un jau zināmas, nopietnas un ar humora dzirksti, savītas gan vieglākos, gan sarežģītākos rakstos, visas spilgtas un interesantas! Koncerta mākslinieciskais vadītājs Uldis Šteins. Biļetes «Biļešu servisa» kasēs. 26. maijā plkst. 20 RTU Lielajā zālē, Kaļķu ielā 1
«3 x 3» danču vakars pieaugušajiem.
Spēlēs – Ilga Reizniece, Andris Davidons. Ieeja – Ls 2 skolēniem, studentiem, Ls 3 pieaugušajiem. Informācija – 26514627 (Valdis) vai www.folkdance.lv.
«Mehu kari 2009» aizvadīti TMF studentu pašpārvaldes nu jau par senu tradīciju kļuvušais projekts «Mehu kari» ir veiksmīgi noslēdzies. Šogad «Mehu karus» atklājām 25. aprīlī ar auto cīņām trasē, jo kas «mehi» būtu par «mehiem», ja viņos nevaldītu īsts sacensību gars! «Mehu stūres 2009» Pavasara atklātais čempionāts aizritēja sporta kompleksa «333» rallijkrosa trasē, kur savu meistarību pārbaudīja 66 dalībnieki četrās klasēs. Cīņas kopvērtējumā ritēja sekunžu desmitdaļu, brīžiem pat simtdaļu robežās, kas skatītājiem deva iespēju vērot trasē atraktīvu un ātru braukšanu uz savu un auto spēju robežas. «Mehu kari» turpinājās pēc divām dienām, kad «mehi» varēja pārbaudīt savas inženiera dotības konstruēšanas sacensībās. Uzdevums bija uzkonstruēt ierīci, kas spētu pacelt un nolikt noteiktu daudzumu vienkāršu metāla saspraudīšu no zemāka punkta uz augstāku. Katras komandas domu
12
gājiens ierīces konstrukcijā pavērsās savā virzienā, bet visas komandas tām doto uzdevumu paveica sekmīgi. Tālāk šajā dienā norisinājās erudītu sacensības, kur «mehi» sacentās prāta asumā dažādu grūtības pakāpju jautājumu atbildēšanā. Nākamā «Mehu karu» diena sākās ar dažādas tehnikas ierašanos Ezermalas ielā 6 jeb «Mehulandes» teritorijā. Studentiem bija iespēja aplūkot jaunas autošosejas sacensību komandas «Rector Racing» sacensībām gatavu pilnīgi jaunu auto; pilnībā nokomplektētu Latvijas autoceļu uzturētāja ziemas dienesta automašīnu un «RE Autokluba» nodrošinātus Dakāras iekarošanai pilnībā sagatavotus apvidus un tehniskās palīdzības automobiļus. Tika piedāvāta arī nebijusi iespēja – jaunieši varēja izmēģināt spēkus MTZ servisa nodrošinātā bobkata pārvaldīšanā. Pēcpusdienā norisinājās diskusija
23. maijā plkst. 13 Ugālē, pie Puzes ezera lauku sētā «Greiži», «RTU Vīru spēles džungļos 2009» Lielais fināls Viņi piedalīsies finālā, lai cīnītos par galveno balvu – ceļojumu uz Bavāriju un Tiroli. Atbalsta: RTU; RTU fakultātes, «Aqua Villa – SPA», SIA «Bonnita», tūrisma firma «Al Mile», Latvijas Dailes teātris; «City Fitness», a/s «Swedbanka» un jauniešu programma «Open». Turi īkšķus par savējiem!
ar Latvijas Automobiļu federācijas pārstāvjiem, kas pastāstīja par tās darbību un tuvākajiem plāniem jauna tautai tuvāka autoseriāla attīstībā Latvijā, kā arī par studentu iespējām LAF darbībā. Par šo visu sīkāk lasiet www.mehi.lv. Nākamais izaicinājums, kur «mehi» varēja pārbaudīt savus spēkus, bija «Mehu orientēšanās» īstā «mehu» stilā – ar auto. Trase tika izveidota gar Ķīšezeru, bet pašā pēdējā kontrolpunktā visus dalībniekus sagaidīja pārsteigums – Vecāķu pludmales kāpās bija jāveic trīs veiklības uzdevumi organizatoru sagatavotajās virvju trasēs. Noslēdzošā «Mehu karu» diena sākās ar vienojošu «Mehulandes» teritorijas sakopšanas talku. Talcinieki tika apbalvoti ar nelielām balviņām un pateicības diplomiem par interesantākajiem talkas atradumiem... Talkā tika sveikta arī «mehu» «koju» ilggadējā administratore jeb «koju» iemītnieku bieži vien sauktā «Koju mamma» Dana, sanākušie pateicās par patiesi foršo attieksmi un sirds siltumu
attiecībās ar visiem «mehiem». «Mehu karu» noslēgums notika Aktu zālē, kur tā vakara Latvijas hokeja izlases uzvaras priekā visi atnākušie varēja jautri un aktīvi pavadīt laiku. Fotogalerijas meklējiet www.mehi.lv! Līdz nākamajiem «Mehu kariem»! «Mehu karus 2009» rīkoja TMF Studentu pašpārvalde sadarbībā ar sponsoriem «Latvijas dzelzceļu» un Latvijas Autoinženieru asociāciju, atbalstītājiem «Ape Motors», «SCANIA», «SMC Pneumatics Latvia», projektu «Pēdas», LAMB un «RedBull».
«Mehi»
2009. gada 21. maijs