Nr 20 23 05 2002

Nr. 20 (1219) 23.05.2002.

RTU avîze iznåk kopß 07.02.1959.

4. lpp.

6. lpp.

8. lpp.

Otrdien, 28. maijå plkst. 19 Ka¬˚u ielå 1, Lielajå zålé Rîgas Tehniskås universitåtes Balles deju klubs un Lînijdeju klubs aicina uz

sezonas nosléguma balli.

Vada Iveta Kalniña un Agnis Rüja.

Spélés kantrî müzikas grupa Vira.

Balles deju demonstréjumi.

Lînijdeju grupa Kickin’ Stars Teåtra studija Spéle.

Ieejas kartes - Ls 2 RTU Studentu klubå, Ka¬˚u ielå 1-216.

10. lpp.

2

2002. gada 23. maijs

Jünijå sveicam nozîmîgå dzîves jubilejå:

Jauna datu bāze RTU ZB

RTU Zinåtniskå bibliotéka piedåvå iespéju no 14. maija lîdz 24. jünijam bez maksas izmantot jauno bibliogråfisko datu båzi ISI WEB of KNOWLEDGE — http://access. isiproducts.com/wos.

Elektronikas un telekomunikåciju fakultåtes Íî datu båze apvieno informåcijas mekléßanu trîs bibliogrådocentu Jåni Barloti, fiskajås citéßanas indeksu datu båzés: Saimnieciskå dienesta vadoßo administratori Helénu GuΩevu, Science Citation Index Expanded — ietver bibliogråfisko Materiålzinåtnes un lietiß˚ås ˚îmijas fakultåtes informåciju, ierakstus ar autoru anotåcijåm, citéjamås norådes docenti ‰riku Bizdénu, no 5900 zinåtniskiem un inΩenierzinåtñu Ωurnåliem, kas aptver Ener©étikas un elektrotehnikas fakultåtes profesoru Jåni Dirbu, vairåk nekå 150 disciplînas no 1975. lîdz 2002. gadam.

Studiju organizåcijas noda¬as Social Sciences Citation Index — ietver bibliogråfisko informåciju, ierakstus ar autoru anotåcijåm, citéjamås norådes vadoßo speciålisti Silviju Druviñu, Datorzinåtnes un informåcijas tehnolo©ijas fakultåtes dekånu no 1700 sociålo zinåtñu Ωurnåliem, kas aptver vairåk nekå 50 disciplînas no 1975. lîdz 2002. gadam. profesoru Jåni Grundspeñ˚i, Arts & Humanities Citation Index — ietver bibliogråfisko Saimnieciskå dienesta palîgstrådnieku Druvvaldi Èßu, informåciju un citéjamås norådes no 1130 måkslas un humaSporta katedras lektori Brigitu Krievu, nitåro zinåtñu Ωurnåliem no 1975. lîdz 2002. gadam.

Saimnieciskå dienesta ßveicari Birutu Korzunovu, ISI WEB of KNOWLEDGE citéßanas indeksu datu båzes Datorzinåtnes un informåcijas tehnolo©ijas fakultåtes ir pieejamas no visiem Centrålås bibliotékas un filiålbibdocentu Jåni Salenieku, liotéku, kå arî RTU datortîklå re©istrétajiem datoriem ar paroli.

Transporta un maßînzinîbu fakultåtes docentu Induli Brakßu, Ziñas par paroli sniedz interneta zåles darbinieks (îpsalas Transporta un maßînzinîbu fakultåtes ielå 10, 304. telpa), Informåcijas centra konsultants (îpsalas ielå 10, 201. telpa, tålr. 9341 vai 9102), filiålbibliotéku profesoru Juriju Dehtjaru, darbinieki.

InΩenierekonomikas fakultåtes Izmantojiet iespéju iegüt informåciju! vadoßo speciålisti Mariju Lakuçu.

Tie, kam pāri sešdesmit!

Iesaku jums nekautréties savu gadu skaita un jaukå nosaukuma pensionårs, jo gadi un viss, kas ar mums ir noticis, ir müsu bagåtîba. Varam apskaust jaunos par jaunîbu, un viñi müs — par darba un dzîves pieredzes apjomu. Galvenais — kaut ßî skaudîba bütu baltå, nevis melnå.

Vairåkus gadus piedaloties RTU Pensionåru padomes aktivitåtés, varu droßi apgalvot, ka tå ir ¬oti jauka, sirsnîga un ar lielisku humora izjütu apveltîta sabiedrîba, kaut arî daudzu bijußo kolé©u pensijas ir vairåk nekå pieticîgas. Man tie ir ¬audis, ar kuriem kopå strådåts ilgus gadus, kuru atbalsts un palîdzîba ir bijusi ¬oti bütiska, darba gaitas såkot. Tåpéc mani izbrîna vél strådåjoßo pensionåru neatsaucîba, kad tos aicinåm uz gadskårtéjo tikßanos. Viñiem, kuri katru dienu vairs never RTU durvis, ¬oti gribås parunåties ar tuvåkiem kolé©iem, lai uzzinåtu ko jaunu par savåm bijußajåm darba vietåm. Varbüt nåkamo pavasari tomér atnåksiet, kad aicinåsim?

Ko îsti dara Pensionåru padome, un kåds ir tås saståvs? Padomé ir pa vienam pårståvim no katras lielåkås struktürvienîbas. Tie ir: AF un BF — V. Tetere, DITF — D. Lüse, EEF — I. Veldre, ETF — J. Gailîte, IEF — J. Romancéviça, TMF — E. Íalms, MLF — P. Vîtols,

M. Eizentåle

Zinåtniskå bibliotéka — A. Alißauska, Saimnieciskais dienests — S. epîte, Humanitårais institüts — S. Jeme¬janova.

Padomes locek¬i ir: A. Vilimass, T. Bojarinova, S. Tulveite, D. Péça, N. Pugaseja, S. Lüse, ilggadéjå sekretåre ir M. Zvagule, priekßsédétåjas vietniece — D. BoΩe, priekßsédétåja — M. Eizentåle. Pensionåru padome sanåk kopå katra méneßa (no oktobra lîdz maijam) pirmajå otrdienå pulksten 13 Arodkomitejå. Ja gribat satikt müs visus, lüdzu, atnåciet, büsiet vienmér gaidîti! Izrunåsimies un kopîgi apdomåsim, kå risinåt jüsu jautåjumus.

Padomes galvenå rüpe ir vientu¬ie pensionåri, jo viñiem paßlaik klåjas vissmagåk un daΩiem nav tuvåku radinieku, kas varétu pabalstît. Tie vientu¬ie pensionåri, kuriem pieß˚irts RTU Goda darbinieka nosaukums, atbilstoßi RTU Senåta lémumam sañem ikméneßa pensijas piemaksu — Ls 12. Visus vientu¬os jau vairåkus gadus sveicam Ziemassvétkos. Íos sveicienus atceros ar smaidu, jo deficîta apståk¬os ir dåvåts pat ga¬as mîkstuma kilograms, rudenî vesti kartupe¬u maiße¬i, padomes kolé©u cepti cepumi, konfektes.

Tagad konfektes dåvå Arodkomiteja, bet padome — naudas pabalstu.

Nekad RTU administråcija nav atteikusi palîdzîbu pensionåriem. Pensionåru izdevumu tåmé nauda vienmér ieskaitîta laikus, atbalstîta arî vienreizéjå pabalsta apjoma palielinåßana. Pensionåru izdevumu tåmes lîdzek¬i ¬auj mums apsveikt kolé©us cienîjamås jubilejås un Ziemassvétkos, ikgadéjå saietå visus pacienåt ar pîrågiem un téju, aizbraukt pavasara ekskursijå, kura jau veidojas par tradîciju.

2000. gadå büts Lielvårdes A. Pumpura muzejå un Lielvårdes senlatvießu koka pilî, 2001. gadå — Jaunmoku, Durbes un Ílokenbekas pilîs, 2002. gadå — Ventspilî. Par ekskursiju augoßo popularitåti liecina dalîbnieku skaits. Uz Lielvårdi braucot, nebija pilns divdesmitvietîgs autobuss, toties uz Ventspili gribétåju bija vairåk nekå vietu çetrdesmitvietîgajå autobuså.

NenorobeΩojieties no pensionåriem, ja paßi tådi jau esat, tikai vél strådåjat!

Pensionåru vidü ir daudz mî¬u, gaißu un gudru cilvéku, un mé©iniet iedomåties, kåda ir viñu dzîves un zinåßanu bagåΩa, ja pårkåpts jau deviñdesmit gadu slieksnis un joprojåm viñi ir darbîgi. No ßådiem cilvékiem sañemtais pozitîvås ener©ijas lådiñß un véléßanås darboties pietiek ilgam laikam. ❏

3

2002. gada 23. maijs

Kas jauns Starptautisko sakaru daŒ?

Romåna Hercoga stipendiju programma zinåtnisku pétîjumu veikßanai Aleksandra fon Humbolta fonds (www.humboldt— foundation. de) sadarbîbå ar Hertî (Hertie) fondu (www.ghst.de) piedåvå Romåna Hercoga stipendijas 6—12 méneßu ilgu pétîjumu veikßanai Våcijå. Pieteikties aicinåti visu nozaru jaunie zinåtnieki un doktorantüras pédéjå kursa studenti, îpaßi tie, kuru pétîjumu témas ir saistîtas ar tieslietåm, ekonomiku un sabiedriskajåm zinåtném.

Pretendentiem paßiem jåizvélas un pieteikumå jånoråda pétîjuma téma un vieta.

Romåna Hercoga stipendijas apjoms ir no 1500 lîdz 1950 eiro ménesî. Tiek segti ce¬a izdevumi un da¬éji arî apdroßinåßana. Stipendiåts var sañemt piemaksu gadîjumå, ja pétîjuma veikßanas laikå vismaz trîs méneßus kopå ar viñu Våcijå uzturas ©imenes locek¬i. Iespéjams finansét arî 2—4 méneßus ilgus våcu valodas kursus Våcijå pirms pétîjumu såkßanas.

Stipendiju var pagarinåt uz 6 méneßiem.

Priekßnoteikumi: • vecums lîdz 35 gadiem; • doktora gråds vai doktorantüras pédéjå kursa students; • sîki un precîzi izstrådåts iecerétå pétnieciskå darba projekts; • Våcijas zinåtnieka véstule, kurå izteikta piekrißana vadît

pétniecisko darbu, kå arî uzturéßanås laika un vietas apstiprinåjums; • sveßvalodu zinåßanas (humanitåro zinåtñu pårståvjiem jåbüt labåm våcu valodas zinåßanåm, dabas un inΩenierzinåtñu pårståvjiem jåbüt vismaz labåm ang¬u valodas zinåßanåm un dokumentam (sertifikåtam), kas to apliecina).

Pieteikuma anketas atrodamas Aleksandra fon Humbolta fonda måjas lapå internetå www.humboldt— foundation.de.

Pieteikumu izvértéßana notiek divas reizes gadå — jünijå un novembrî. Pétniecîbas darbu var såkt apméram 2 méneßus péc stipendijas pieß˚irßanas.

Pieteikumus var iesniegt jebkurå laikå Aleksandra fon Humbolta fondå: Alexander von Humbolt Stiftung Abteilung Auswahl Jean—Paul Strasse 12 D 53173 Bonn (Bad Godesberg) Tålr.: +49 228 8330 Fakss: +49 228 833 212 e—pasts: herzog.select@avh.de kontaktpersona: Sylvia Sprötge.

Stipendijas studijåm Brémenes Universitåté

Atvértås sabiedrîbas institüta augståkås izglîtîbas atbalsta programmas vasaras skolas

Våcijas firma Siemens AG sadarbîbå ar Brémenes Universitåti piedåvå RTU studentiem stipendijas studijåm Brémenes Universitåté un prakses veikßanai kådå no Siemens AG uzñémumiem Brémené vai Nirnbergå 2002./03. m.g.

Stipendiju piedåvåjums attiecas uz studentiem, kuri studé • Transporta un maßînzinîbu fakultåté, • Datorzinåtñu un informåcijas tehnolo©ijas fakultåté, • Elektronikas un telekomunikåciju fakultåté, • Ener©étikas un elektrotehnikas fakultåté, • Materiålzinåtnes un lietiß˚ås ˚îmijas fakultåtes Polimérmateriålu institütå un pieteikßanås brîdî måcås 3.—5. kurså.

Pretendentiem kopå ar savas studiju programmas vadîtåju jåsaståda individuålu plånu studijåm Brémené. Studiju perioda ilgums Brémené ir 3—9 méneßi péc pretendenta izvéles.

Prakses ilgums firmå Siemens AG ir 3 méneßi.

Prasîbas pretendentiem: • skaidri definéts studiju mér˚is, • labas sekmes lîdzßinéjås studijås, • labas våcu vai ang¬u valodas zinåßanas (ang¬iem vélamas vismaz minimålas våcu valodas zinåßanas!).

Vienlaikus iespéjams pieteikties uz vasaras våcu valodas kursiem Brémenes Universitåté.

Pieteikuma dokumenti — biogråfija våcu vai ang¬u valodå, motivåcijas véstule ar iecerétå studiju plåna/projekta aprakstu våcu vai ang¬u valodå, kå arî universitåtes sekmju izraksta kopija — jåiesniedz Starptautisko sakaru da¬å Ka¬˚u ielå 1 — 322 lîdz ß.g. 30. jünijam. Informåcija: 7089313, 7089012, e—pasts: snikere@acad.latnet.lv.

Augståkås izglîtîbas atbalsta programma izveidota 1991. gadå un ir viena no Atvértås sabiedrîbas institüta darbîbas jomåm.

Programmu finansé DΩordΩs Soross, un tås mér˚is ir veidot demokråtisku, caurskatåmu izglîtîbas sistému, veicinåt pårmaiñas augståkajå izglîtîbå Austrumeiropas valstîs.

Ik gadu Atvértås sabiedrîbas institüts saistîbå ar augståkås izglîtîbas programmu organizé vasaras skolas jaunajiem augstskolu pasniedzéjiem un doktorantiem, kas paraléli studijåm strådå universitåté. Vasaras skolu uzdevums ir sniegt zinåßanas par måcîbu kursu sastådîßanu un veidoßanu, metodiku, måcîbu plånu un måcîbu literatüras izstrådi. Íovasar Atvértås sabiedrîbas institüta augståkås izglîtîbas attîstîbas programma piedåvå daΩådus 2—4 nedé¬as ilgus kursus (kopskaitå 41) par ßådåm témåm: kultüras studijas, demogråfija, ekonomika, vides studijas, Eiropas studijas, dzimumstudijas, vésture, cilvéktiesîbas, Ωurnålistika, valodniecîba, filozofija, politolo©ija, psiholo©ija, sociolo©ija un sociålais darbs. Sîkåkus atseviß˚u kursu aprakstus, kå arî informåciju par kursu norises vietu un pieteikßanås kårtîbu interesenti var atrast internetå — www.osi.hu/hesp/pr_hespsummer.html — vai sazinoties ar kursu organizatoriem pa e—pastu: SSP2002@osi.hu.

Kursu dalîbniekiem ir brîvi jåpårvalda tå sveßvaloda, kurå kursi notiek: ang¬u, krievu, françu vai mongo¬u valoda.

Pieteikumi jåiesniedz vismaz 6 nedé¬as pirms attiecîgo kursu såkuma.

Visus ar måcîbåm saistîtos izdevumus sedz kursu organizatori.

4

2002. gada 23. maijs

Nesagraujoßo testéßanas metoΩu laboratorijå Turpinot ståstît par RTU struktürvienîbåm, JI devås pie Nesagraujoßo testéßanas metoΩu laboratorijas vadîtåja, inΩenierzinîbu doktora Aivara Íveica, lai uzzinåtu, ar ko ßî laboratorija nodarbojas.

— Müsu laboratorija ir viena no septiñåm, kuras atrodas tießå zinåtñu prorektora pak¬autîbå un tießi ar studentu apmåcîbu nenodarbojas. Laboratorija izveidojusies 80. gadu såkumå, un tai bija cießa saistîba ar Maskavu un aviåcijas tehniku. Tai bija Padomju savienîbas aviåcijas nozares elektromagnétisko metoΩu nesagraujoßås kontroles zinåtniski pétnieciskås laboratorijas statuss, un savå paståvéßanas laikå tå radîjusi ievérojamu skaitu aparåtu alumînija un titåna metinåto savienojumu kvalitåtes kontrolei. Taçu péc Padomju savienîbas sabrukuma lîdz 90. gadu vidum tå galvenokårt nodarbojås ar kontroles aparatüras izstrådi. Tad toreizéjais RTU rektors E. Lavendelis ieteica izveidot laboratoriju, kas nodarbotos arî ar praktiskåkåm lietåm – rüpniecisko objektu testéßanu. Darbå iesaistîjås zinåtniski pétnieciskås laboratorijas profesors V. Fastrickis. 1997. gadå laboratorija tika akreditéta. Íajå jomå més bijåm pirmie Latvijå. Paßlaik ir vél piecas akreditétas nesagraujoßås kontroles laboratorijas, kas nodarbojas ar to paßu, taçu katrai ir sava specifika. Més veicam

eguma tilta pårbaude ar akustiskås emisijas metodi.

gan testéßanu, gan ekspertîzes. Saskañå ar akreditåciju veicam metinåjuma kvalitåtes kontroli ar defektu lokalizåciju, virskårtas un zemvirskårtas defektu (plaisu, poru, tukßumu) lokalizåciju daΩådu materiålu da¬ås, izmantojot ultraskañas,

magnétiskås un penetråcijas metodes un tamlîdzîgi. Tå ir müsu specifika. Müsdienås visas problémas – ˚îmijå, mehånikå, elektrîbå – ir savstarpéji cießi saistîtas. Kad notiek kåda avårija vai nelaime, jåmeklé céloñsakarîba – kåpéc? Laboratorijå strådå çetri ßtata darbinieki. Lielu da¬u més varam paveikt paßi, taçu ne visu, tåpéc bieΩi aicinåm palîgå citas akreditétas laboratorijas un zinåtniekus. Strådåjam kopå arî ar citåm RTU laboratorijåm: Büvmateriålu testéßanas laboratoriju un metålu elektroizgulsnéßanas laboratoriju.

Vislielåkå pieredze testéßanå mums ir ar a/s Latvijas Gåze, proti, Inçukalna pazemes gåzes kråtuvé. Daudzi cilvéki uzskata, ka tur ir rezervuåri, bet tå nav – zeme tai vietå ir dabiski poraina un tur zem augsta spiediena tiek iesüknéta gåze.

Ja notiek avårija, sekas var büt katastrofålas, tåpéc visiem cauru¬vadiem un to savienojumiem jåbüt ideålå kårtîbå.

Klientu mums ir ¬oti daudz, lielåkie ir Ventspils nafta, LatRosTrans (transporté dîze¬degvielu un naftu, naftas vads iet cauri visai Latvijai), daudzi Rîgas üdens objekti – sükñu stacijas, attîrîßanas iekårtas utt., Daugavas kaskådes spékstacijas – eguma HES, P¬aviñu HES un Rîgas HES. Nesen Iekßlietu ministrija pasütîja pårbaudît jaunos austrumu robeΩas novéroßanas un sakaru torñus. Arî ➥

Kas jauns Starptautisko sakaru daŒ?

Stipendijas ekonomikas studentiem Odenses Universitåte (Dånija) sadarbîbå ar Dånijas Årlietu ministriju piedåvå stipendijas Baltijas valstu studentiem ma©istrantüras studijåm Odenses Universitåtes Sociålo zinåtñu fakultåtes Ekonomikas departamenta izstrådåtajå studiju programmå.

Studijas tiek plånotas saistîbå ar Baltijas valstu un Polijas attîstîbas programmu, kuras mér˚is ir veicinåt administratîvås sistémas pilnveidoßanu integråcijai Eiropas Savienîbå.

Stipendija sedz uzturéßanås izmaksas Dånijå, måcîbu maksu, kå arî ekskursiju uz Eiropas institücijåm Briselé. Pretendentam paßam jåsedz tikai ce¬a izdevumi.

Studijas ilgs no 2002. gada 1. septembra lîdz 31. decembrim, tås notiks ang¬u valodå. Programmå iek¬auti ßådi kursi: 1) Economic Integration; 2) European Labour Market Issues; 3) European Community Law; 4) Political Economy of Transitions.

Prasîbas pretendentiem: 1) vismaz bakalaura gråds ekonomikas studijås; 2) labas ang¬u valodas zinåßanas.

Jåiesniedz ßådi dokumenti ang¬u valodå: 1) aizpildîta pieteikuma anketa; 2) CV; 3) motivåcijas véstule; 4) augstskolas diploma(-u) kopija un apstiprinåts tulkojums; 5) sekmju izraksta apstiprinåts tulkojums; 6) ang¬u valodas zinåßanu apliecinåjums; 7) rekomendåcijas, no kuråm vienai noteikti jåbüt no augstskolas profesora.

Sîkåku informåciju un pieteikuma anketas var sañemt Starptautisko sakaru da¬å Ka¬˚u ielå 1, 322. telpå; tålr. 7089313, 7089343.

Pieteikumi jåiesniedz divos eksemplåros (viens ori©inåls un viena kopija) Starptautisko sakaru da¬å lîdz ß.g. 27. maijam.

2002. gada 23. maijs

➦ ßeit parådîjås tas, ka lielu da¬u més varam kurå strådå müsu bijußie studenti. paveikt paßi, taçu ne visu. Lai pårbaudîtu Turaidas pilij garåm iet smagais transzeméjumu un zibens aizsardzîbu, aicinå- ports, un rodas vibråcijas, kas atståj nevélamu iespaidu. Vibråcijas esam jåm palîgå speciålistus no Latvenergo.

Més izmantojam galvenokårt mérîjußi arî vairåkås rüpnîcås, Ventspils aparatüru, kuru raΩo Krievijas firmas naftai, Inçukalna gåzes kråtuvei, a/s Spektrs, Altes, Tehnotest. Manupråt, tås Dambis utt. Vibråcijas vienmér ir bijußas izgatavo pasaules lîmeña aparatüru. Més kaitîgas, no tåm rodas noguruma plaisas, ßo aparatüru lietojam jau vismaz çetrus un, nedod, Dievs, ja Inçukalna gåzes piecus gadus, tå ir ¬oti dårga (atseviß˚i caurulés, kur ir 100 atmosféru spiediens, aparåti makså vairåkus tükstoßus dolåru). rodas plaisas... Bîstami objekti, kuros veiEsam vienîgie Latvijå, kas ar ultra- cam pårbaudes, ir Ventspils naftas skañu testé betonu. Nupat Maskavå ie- terminåls, Rîgas TEC, HES. Kad Ventsgådåjåmies jaunåko ßå betona testera modeli. Tam ir papildfunkcija – tas nosaka plaisas dzi¬umu betonå. Aparåtam ir arî atmiña, tåtad tas atceras mérîjumus, péc tam saglabåto informåciju ar bezvadu sistému ievada datorå, kur to var apstrådåt. Tå ir müsdienu tehnika.

Tas pats sakåms par biezuma mérîtåju, kas ar ultraskañu méra daΩådu materiålu biezumu un nosaka, vai otrå pusé ir gluda virsma vai korozijas padzi¬inåjums. Més apsekojåm daudzus Latvijas noteküdeñu attîrîßanas iekårtas un üdenstorñus, kopå kådås 10—15 pilsétås. Agråk nevaréja pateikt, kådå tehniskå ståvoklî ir üdenstornis. Ja netek – nu tad ir labi! Tagad ar ßo ultraskañas ierîci ir iespéjams noteikt, cik tas ir sarüséjis, cik biezas tå sienas, kådå ståvoklî ir nesoßå betona konstrukcija utt.

Esam veikußi ¬oti daudzus un daΩådus pasütîjumus, nesen Rîgas üdenim bija problémas ar kråsu. Rakstîts: 20 gadu garantija, Íveices kråsa, taçu péc gada birst nost. Vérsos pie müsu kolé©iem ˚îmi˚iem, un més tikåm skaidrîbå. Tepat îpsalå, SIA Måris Gailis büvétajås rindu måjås, esam piedalîjußies betona pamatu pårbaudé. VW centrå Krasta ielå pårbaudîjåm metinåtos savienojumus. Péc Eiropas normatîviem, kad nodod objektu, jånovérté metinåjumu kvalitåte, vai tur nav de- Ma©istrålå naftas vada defektu atklåßana. fektu. Nav jåpårbauda visi metinåjumi, pietiek ar 10%, taçu tas obligåti jåveic akreditétai pils naftå büvéja rezervuårus, péc jaunalaboratorijai. Esam veikußi pårbaudi arî jiem standartiem visas metinåtås ßuves lielajiem okeåna ku©iem – tankeriem —, 100% bija jåpårbauda ar pulvermagpårsvarå pårbaudot ˚î¬rievas zem nétisko metodi. Kopå pårbaudîjåm dzenskrüvém. To gan més esam veikußi vairåkus kilometrus ßuvju. TEC—1 bija årzemju kompåniju ku©iem. Nupat pasütîjums, kad nolüza divas liela izméra apsekojåm nobrukumu Turaidas tvaika turbînas skrüves un vajadzéja pilskalnå. Mums büs jåméra, kå attîstås atrast lüßanas iemeslu. Més to atrisinåiespéjamås plaisas. Mérîsim arî jåm, un nåcås rakstît paskaidrojumu TEC vibråcijas, ßajå darbå palîgå aicinåsim vadîbai, kåpéc skrüvém vajag mérît akreditétu laboratoriju no Latvenergo, cietîbu. Tås skrüves, kuråm ir paaugsti-

5 nåta cietîba, ir trauslas, sausas un åtråk lüst. Lîdzîgi ir arî HES, kur ßîs skrüves tur turbînu. Ja viena skrüve notrükst, slodze påriet uz blakus esoßajåm. Mazåkå turbîna sver ap 40 tonnåm, lielåkås, Rîgas HES turbînas, vairåk nekå 70 tonnas. Ja tå nokrît, sekas ir katastrofålas. Tie visi ir årkårtîgi bîstami objekti, to testéßanå esam sevi pierådîjußi, un ar mums ré˚inås. Tiklîdz rodas kådas problémas, zvana mums.

Pats esmu vadîjis Våcijas koncerna DASA pasütîjumu, veidojot svérßanas un balanséßanas sistému Eiropas Boeing aerobusiem. Müsu uzdevums bija izveidot negraujoßås sistémas devéju, kurß var statiski uz zemes nosvért lidmaßînu, lai spiediens uz riteñiem bütu vienåds. Tam bija jåbüt ar ¬oti augstu precizitåti, lîdz ±0,1%, jo liela da¬a avåriju notiek tå iemesla dé¬, ka krava nav pareizi sabalanséta. Tik augstu precizitåti més neieguvåm — tas nebija iespéjams, taçu ±0,2% precizitåti dabüjåm, un tas ir ¬oti augsts rådîtåjs, jo iepriekßéjå sistéma deva 2,5% precizitåti.

Pirms diviem gadiem veicåm praktisko pårbaudi eguma HES tiltam ar akustiskås emisijas metodi. Pårbaudi veicåm tai da¬å, kura necieta astoñdesmitajos gados notikußajå tra©édijå.

Més kopå ar RTU Büvniecîbas fakultåtes licencétiem speciålistiem veicåm pårbaudes un testéßanu, izdarîjåm stiprîbas apré˚inus. Tajå laikå uz Daugavas kaskådes muzeju vajadzéja vest vienu eguma turbînu.

Transporta vienîbas at¬autais maksimålais svars bija 30 tonnas, taçu turbîna svéra vairåk nekå 50 un smagå maßîna, kura to veda, vél 18 tonnas. Kopå tas viss divkårtîgi pårsniedza pie¬aujamo normu. Pårveßanas laikå més, RTU darbinieki, veicåm tilta izlieçu mérîjumus, atrodoties uz tilta. Tå jocîgi bija, taçu tilts nesabruka un pårbaudi izturéja.

Pierakstîja Juniors

6

2002. gada 23. maijs

SZT konference, sekcija Datorgrafika un datorizétå projektéßana 24. aprî¬a saulaini véjainå diena pagåja Åzenes ielas 16. numura 446. auditorijå. Lai gan ßådas dienas pavasarî sauc péc jüras, velosipédiem, skrituleném, més – Arhitektüras fakultåtes 3. kursa bakalauranti Ilze Didrihsone, Valdis Onkelis un raksta autore Elîna Dobele, kå arî 1. kursa ma©istrants konferences priekßsédétåjs Ojårs Cübergs —, zinåtniskå darba vadîtåja profesora Modra Dobe¬a atbalstîti, prezentéjåm savus zinåtniskos pétîjumus. RTU tå bija 43. studentu zinåtniski tehniskå konference, bet mums tå bija pirmå. Obligåta prasîba bija PowerPoint izmantoßana un aplükotås CAD problémas demonstréßana auditorijai ar datorprojektoru. Tas deva iespéju sagatavoto materiålu uztvert vizuåli, izprast konkrétås témas bütîbu un tiem apméram 20 ziñkårîgajiem müséjiem, kas negribéja îpaßi iedzi¬inåties – jauki pavadît laiku, aplükojot atraktîvi sagatavotos materiålus.

Pirmå uzståjås Ilze Didrihsone, kuras darba téma bija ArchiCAD versus AutoCAD? Kåda programmatüra atbilst arhitektüras projektéßanas metodém? Tiem, kam sveßa arhitektüra un datorizétå projektéßana, sveßs büs arî müΩîgais jautåjums, kura no ßîm divåm visizplatîtåkajåm programmatüråm ne tikai Latvijå, bet viså pasaulé ir piemérotåka tießi arhitektam. Jautåjums, par kuru strîdas gan studenti, gan arhitekti profesionå¬i, gan datorspeciålisti. Ilze savu darbu izvérsusi vairåk filozofiskå plåksné, uzdodot jautåjumu: «No kå såkas arhitekta darbs?» Viña uzsver, ka jebkurå gadîjumå projektéßanas procesa såkums

Modris Dobelis komenté prezentåciju.

Elîna Dobele, Arhitektüras fakultåtes 3. kursa bakalaurante

ir zîmulis un balta papîra lapa, bet dators ir tikai instruments, ar kura palîdzîbu tiek noforméts gala rezultåts. Zinåtniskajam darbam par pamatu ñemta salîdzinoßå tabula no literatüras avotiem, kura péc Austrålijas universitåtes lüguma sastådîta, lai iegütu priekßstatu par ArchiCAD un AutoCAD priekßrocîbåm un mînusiem.

Identisku tabulu Ilzes veiktajå aptaujå aizpildîja 10 Arhitektüras fakultåtes strådåjoßie studenti. Rezultåtå studentu novértéjums par ArchiCAD ir lîdzîgs, bet krasa atß˚irîba vérojama AutoCAD programmatürai. Studenti strådå katrs savå birojå, kur lieto atß˚irîgas programmatüras, un, tå kå katrs ir apguvis kådu konkrétu programmatüru, tad tießi ßî apgütå liekas pati pilnîgåkå un ideålåkå darbam. Tåpéc grüti objektîvi izvértét visu pozitîvo un negatîvo konkrétajås programmatürås. Ilze uzskata, ka «runa ir nevis par lîdzek¬iem, bet metodém». Íådå aspektå viña prezentéja savu darbu, kam par pamatu bija izvéléts 2. kursa projektéßanas uzdevums Okupåcijas muzeja piebüve. Fotoattéli rådîja darbu, kas jåiegulda, lai rastos projekts un veiksmîgs gala rezultåts.

Ieintereséto klausîtåju vidü izraisîjås diskusijas, kas skar ne mazåk aktuålo jautåjumu par to, vai datorizétå projektéßana bütu pie¬aujama studéßanas proceså.

Proti, paßlaik RTU Arhitektüras fakultåté datoru at¬auts lietot projektéßanå, såkot no bakalaura 3. kursa, bet perspektîvas zîméjamas ar roku visu bakalaura måcîbu

kursu. Interesanti, ka pasaules arhitektüru skolas arî nodarbina jautåjums, vai kursa projekti topoßajiem arhitektiem bütu jåizpilda, raséjot ar roku, vai datortehnikå. Deina Kafa, Amerikas UCLA universitåtes arhitektüras un pilsétplånoßanas profesore, rakstå Digital Pedagogy: An Essay (Eseja: Digitålå pedago©ija) Ωurnålå Architectural Record skaidro iespéjas un ierobeΩojumus, kådus sniedz pieaugoßå 3D CAD un vizualizåciju programmatüru izmantoßana måcîbu proceså (Architectural Record, 09.2001., 200. lpp). Pasniedzéji Amerikå ir sadalîjußies divås atß˚irîgås pozîcijås. Tie, kas atbalsta rokas raséjuma tehniku, uzskata, ka digitålå projektéßana pretstatå rokas zîméjumam ir tas pats, kas klonéßana salîdzinåjumå ar dabisku vairoßanos. No otras puses, digitålais dizains tiek aizståvéts kå kvalitatîvi ekvivalents citiem tehnikas izgudrojumiem, kuri plaßi tiek lietoti visås dzîves jomås. Profesore uzskata, ka datori maina veidu, kådå més måcåmies un projektéjam. Skolås, kurås datorus izmanto måcîbu proceså, vérojama radoßa, ener©iska un eksperimentåla gaisotne. Viña atzîst, ka ßî eksperimentéßana ne vienmér ir saistîta ar praktisko projektéßanu un tå nesagatavo studentus profesionålai darbîbai péc universitåtes beigßanas. Amerikas arhitektüras skolås novérojama tendence meklét veidu, kå savienot digitålo un rokas projektéßanu.

Profesore min UCLA Arhitektüras un pilsétplånoßanas departamenta pieméru, kur datori tiek paståvîgi izmantoti måcîbu darbå, dodot iespéju studentiem radît ne tikai éku mode¬us, bet arî daΩådas deta¬as ➥

Konferences dalîbnieki un klausîtåji.

2002. gada 23. maijs

➦ attélå pat radîtu krîtoßo énu. Iedomåto patiesajå mérogå.

Datorizéto projektéßanu RTU mums jieties, arhitekts råda pasütîtåjam vél måca Télotåjas ©eometrijas un inΩenier- projektéjamås privåtmåjas fotoreålistisku datorgrafikas profesors Modris Dobelis. attélu, pie kuras ståv pats pasütîtåjs!

Ojårs Cübergs izstrådåjis zinåtnisko Liela da¬a Arhitektüras fakultåtes studentu uz ßîm lekcijåm dodas kå uz darbu InΩeniergrafikas lekcijas multimeinteresantåkajåm un praktiski noderîgå- dija formå. Darba pamatdoma ir nodrokajåm. Entuziasms, atdeve un pozitîva ßinåt iespéju studentam måcîties neklåattieksme studentam rada motivåciju tiené ar datora starpniecîbu. Íådåm måmeklét un apgüt vairåk paßiem. Fanå- cîbåm Ojårs min gan pozitîvo pusi, gan tisms, kas visprecîzåk raksturo müsu arî trükumus. Studéjot virtuåli, students pasniedzéju, ir viena no tåm îpaßîbåm, iegüst maksimåli efektîvu audiovizuålo kuras trükst ne tikai lielai da¬ai lekciju, pårliecinoßi sagatavotus måcîbu materiålus, individuålu konsultantu un måcîbspéku, bet arî studentu.

Mana zinåtniskå darba temats bija galvenais — laiku. Galvenais priekßnoReljefa modeléßana büvju projektéßanas sacîjums ßådai studéßanai ir samérå programmatürås. Reljefs arhitektam ir jaudîgs dators ar åtru interneta pieslétikpat nozîmîgs kå pati éka, kas konkré- gumu. Zaudéts tiek personiskais kontakts tajå vietå atradîsies. Trîsdimensionåla reljefa modeléßanai ir virkne priekßrocîbu salîdzinåjumå ar vienkårßu topogråfisko plånu vai maketu.

No trîs daΩådiem risinåjuma variantiem detalizétåk savå darbå aplükoju ArchiCAD vidé lietoto ProSite papildprogrammu, kuras darbîbu demonstréju ar datorprojektoru. Ikviens konferences dalîbnieks pårliecinåjås par programmatüras åtrumu, ideålo rezultåtu un to, ka patiesîbå tå ir viegli apgüstama, ja izprot klasiskos télotåjas ©eometrijas pamatjautåjumus.

Programmatürå var realizét ne tikai 3D reljefa modelé- Valdis nåk talkå Ilzei, kad dzelΩi neklausa. ßanu, bet arî veselu virkni papildfunkciju — virsmas iedobumu noteik- ar pasniedzéju un påréjiem studentiem. ßanu, zemesdarbu apjoma mérîßanu, Ojårs prezentéja reålu virtuålås apmåcîaugstuma atzîmju noteikßanu, skenéto bas modeli no télotåjas ©eometrijas topogråfiju traséßanu, kas klasiskajås måcîbu kursa par tému Kotétås projekmetodés prasa papildu darba ieguldîjumu. cijas. Més, klausîtåji, atceréjåmies, kå 1.

Valdis Onkelis uzståjås ar darbu Sa- kurså apguvåm ßo priekßmetu no vecåm reΩ©îtu formu objekti arhitektüras dator- gråmatåm ar melnbaltåm ilustråcijåm, projektu vizualizåcijås. Datorprojektu bieΩi nevarot sameklét tießi to, kas nepievizualizåcijas ßodien ir gandrîz neaizstå- cießams uzdevuma atrisinåßanai. Redzot jamas, sastrådåjoties ar projekta pasütî- kråsainos attélus, kuri veidoti péc printåju. Lai skaistå bildîte izskatîtos péc cipa soli pa solim, kur tu esi sava laika iespéjas reålistiskåka, nepiecießams ievie- pavélnieks, bijåm sajüsmå! Ja rodas netot tajå tå sauktos stafåΩus — kokus, auto, skaidrîbas — vari atgriezties un såkt uzcilvékus. Valdis piedåvåja daΩådas iespé- devuma risinåßanu no såkuma. Lai jas, kå veidot vidi ap éku dzîvåku. Viena realizétu måcîbas internetå, nepiecießams no tåm ir izvéléties jau esoßus bibliotéku liels laika un finansu ieguldîjums, zinåtrîsdimensionålos objektus, cits risinå- ßanas un sapratne par ßåda veida måcîbas jums ir modelét figüras specializétajås 3D sistému no pasniedzéja puses. Taçu tagad, modeléßanas programmatürås. Lai gan tas kad laiks ir viens no saudzéjamåkajiem ¬auj panåkt individualitåti, maksimålu faktoriem katra cilvéka dzîvé, neklåtienes reålistiskumu, tas prasa citas program- måcîbas k¬üst aizvien populåråkas. Tås matüras apguvi un ievérojamu laika pa- dod iespéju ne tikai tiem, kas grib tériñu. Kå alternatîvu aplükotajiem pie- vienlaikus strådåt un måcîties, bet arî mériem Valdis piedåvåja ievietot 3D tiem, kuri vélas iegüt vairåkas izglîtîbas. pseidoattélu ArchiCAD modelî. Savå pre- Pamatå vajadzétu büt RTU augsti ståvoßu zentåcijå viñß soli pa solim parådîja ne- amatpersonu ieinteresétîbai atbalstît piecießamo darbîbu secîbu, lai no fotogrå- ßådus projektus. Cilvékam ir jåbüt pietiefijas atveidotå cilvéka figüra renderétajå kami elastîgam, mainîgam, jo tåda ir vide

7 ap mums — strauja domåßanas un attiecîgi arî tehnolo©ijas attîstîba. Més ßeit, Latvijå, neesam pasaules nostürî paslépußies kokos sédétåji un séñu grauzéji. Pasaules straujå attîstîba atbalsojas arî ßeit un ikvienå dzîves jomå.

Kåpéc nesaspringt, nebüt drosmîgajiem, veidojot alternatîvu måcîbu sistému?

3. kursa arhitektüras bakalaurantes Lindija Reinfelde un Ilze Krüskopa savus pétîjumus prezentéja konferences otrajå kårtå 15. maijå. Ilze ståstîja par MicroStation lietojumu arhitektüras objektu modeléßanå. Pateicoties zinåtniskås raΩoßanas firmas MikroKods dåvinåjumam RTU – Bentley Academic Suite licencém —, Télotåjas ©eometrijas un inΩenierdatorgrafikas profesora grupas datorklasé studentiem tagad ir iespéja veidot savus arhitektüras projektus arî ar Microstation Modeler un Triforma. Lindija strådå birojå, kur ßo programmatüru lieto, un tåpéc mums bija interesanti uzzinåt, kådus projektéßanas uzdevumus veic un kåpéc birojå lieto tießi ßo programmatüru. Ilze savå darbå aplükoja, müsupråt, jautåjumus no augståkåm sféråm – par saderîga datu faila formåta izveidoßanu visåm CAD programmatüråm. Íajå reizé påréjie arhitektüras 3. kursa bakalauranti rådîja klåtesoßajiem savu prasmi projekta prezentåcijå ar datortehnikas palîdzîbu lielåkai auditorijai. Projekta téma bija orientéta uz büvobjektu, bet ne ierobeΩota ar to, ßoreiz zem devîzes — NeierobeΩotas iespéjas ar neierobeΩotiem lîdzek¬iem. Íis pasåkums bija elements no brîvås izvéles priekßmetå Datorizétå projektéßana ietvertås lekciju témas Prezentåcija ar moderniem datorlîdzek¬iem. Tå bija lieliska iespéja redzét, cik nopietni més to ñemam, ko katrs més protam, uzdodot jautåjumus: «Ei, kå tu to dabüji gatavu?»

— u.tml.

Konferences kopsavilkumå müsu vadîtåjs pateicås studentiem par ieguldîto darbu. Patståvîgo pétîjumu prezentåcija parådîjusi, ka var lauzt uzskatu par, viñapråt, vienu no lielåkajåm atß˚irîbåm starp Rietumu un Latvijas augstskolu (vismaz lielåkås da¬as RTU) studentiem.

Pirmajos sprégå izziñas dzirksts: «Kåpéc tas ir tå?» —, otrajos: «Kåpéc man tas jåmåcås?» Tika izteikta atzinîba, ka daΩu pétîjumu lîmenis atbilst prasîbåm, kådas izvirzîtas Baltijas valstu zinåtniskajai konferencei BALTGRAF—2002, kuru profesora grupa organizé 13. un 14. jünijå, un jauno censoñu ieguldîjums datorprojektéßanas lietojumos tikai atsvaidzinåtu konferences elpu. ❏

2002. gada 23. maijs

8

Studentu parlaments informé Pirmå RTU SP valdes séde jaunievélétajå saståvå notika 9. maijå. Jaunie valdes locek¬i jau iejutußies savos jaunajos amatos un bija gatavi pavéstît aktuålåkos notikumus. Íîs sédes såkumå pie mums viesojås Latvijas Studentu apvienîbas prezidents ‰riks Samulis un Studéjoßo paßpårvaldes likuma darba grupas vadîtåja Andra Bérziña, lai ievadîtu sarunas ar RTU SP par projektu Studéjoßo paßpårvaldes likums.

Sédes såkumå prezidente Jolanta izteica savu apmierinåtîbu ar 9. maija Jaunå InΩeniera numuru, jo ßajå numurå pieejamå informåcija par RTU SP ir daudz plaßåka nekå parasti, un mudinåja valdi turpinåt tådå paßå garå. Jolanta informéja par 16. maijå notiekoßo talku Ezermalas ielå; tika apspriests 11. maija brauciens uz RTU atpütas båzi Ronîßi, lai veiktu Ronîßu sakopßanu.

Visiem ir prieks par jaunajiem SP stendiem, kuriem tagad studenti varbüt pievérsîs lielåku uzmanîbu. Vél prezidente izteica nepiecießamîbu sasaukt Dienesta viesnîcu darba grupas sédi, lai operatîvåk tiktu risinåti ar kopmîtném saistîtie jautåjumi.

Jolanta arî paståstîja par Latvijas Sporta un pedago©ijas akadémijas izteikto piedåvåjumu piedalîties viñu rîkotajå projektå Pédas, kas ir saistîts ar apkårtéjås vides sakopßanu.

Viceprezidents Oskars informéja par Nacionålo bruñoto spéku dienu RTU 15. maijå ar plaßu programmu visas dienas

garumå un ar balli vakarå îpsalas hallé. Vél Oskars paziñoja par Akadémiskås sapulces norisi 23. maijå.

Jaunais Finansu noda¬as vadîtåjs Påvels ir krietni pastrådåjis – viñß veicis finansu lietu inventarizåciju un gatavojas ieviest daΩus jaunumus savå noda¬å.

Arî jaunajai Kultüras noda¬as vadîtåjai Inesei jau jåtiek galå ar pirmajiem pårbaudîjumiem – jåorganizé kultüras aktivitåtes, lai izklaidétu strådåjoßos Ronîßos 11. maijå un sportotåjus Rektora kausa izcîñå Ronîßos 25. maijå.

Studiju noda¬as vadîtåjs Jånis paståstîja par paredzéto seminåru senatoriem sadarbîbå ar LSA akadémisko virzienu.

Sporta noda¬as vadîtåjs Aleksejs visu savu uzmanîbu velta Rektora kausa izcîñas organizéßanai Ronîßos 25. maijå.

Jaunais Likumdoßanas noda¬as vadîtåjs Jånis runåja par izstrådåto projektu par Sabiedrisko attiecîbu komisijas vadîtåja Valdes séΩu apmekléjumu, kurß arî tika pieñemts 2. lasîjumå.

Jaunievélétå Åréjo sakaru noda¬as vadîtåja Inita ir veiksmîgi pårñémusi noda¬as vadîßanu un aktîvi meklé un dibina kontaktus ar årvalstîm, lai bagåtinåtu RTU SP un studentu kultüras apmaiñas pieredzi ar citåm valstîm.

Aija

Studentu parlaments palîdz sakopt Ronîßus 10. maijå pulksten 19 aptuveni piecdesmit parlamentårießi un citi RTU aktîvisti sakåpa lielå, értå autobuså un devås uz atpütas båzi Ronîßi. Kå jau katru gadu arî ßajå pavasarî tika rîkota talka Ronîßu sakopßanai. Ar instrumentiem un darbarîkiem müs nodroßinåja atpütas båzes saimniece Laila, par transportu parüpéjås sporta kluba direktors Rihards Jasüns, un visus klåtesoßos baroja Studentu parlaments.

Piektdienas vakarå visi strådåt gribétåji iekårtojås måjiñås, nedaudz atpütås, pasportoja un gatavojås nåkamås dienas darbam. Aktîvisti pårståvéja visas fakultåtes, un sañémåm atbalstu arî no organizåcijas BEST — Rîga. Darba bija daudz — jånokasa vecå kråsa, jågrunté, jåkråso, jålabo sporta laukums un vél visådi darbi. Par darbu vadîtåju un brigadieri tika iecelts bijußais Studentu parlamenta Åréjo sakaru noda¬as vadîtåjs Arnis Resnis. Katras fakultåtes pårståvjiem tika uzticéts savs uzdevums — citi laboja sporta laukumu, citi kråsoja, citi strådåja virtuvé.

Un tå, no paßa rîta visi célåmies un péc brokastîm ˚éråmies pie saviem pienåkumiem. IEF un ETF darbîbas lauks bija sporta laukums, kur vajadzéja sakårtot un iztîrît paßu laukumu, ierakt jaunu basketbola grozu. Laiks bija karsts, un puißiem nåcås krietni vien pasvîst, kamér viss tika sakårtots.

Büvniekiem, kå jau ßådu remontdarbu pratéjiem, bija jånotîra visa vecå kråsa no jaunås un vecås édnîcas telpåm. Mehåni˚i un ener©éti˚i turpinåja gruntéßanu un kråsoßanu gan årå, gan iekßå. IEF meitenes palîdzéja sakopt édnîcas iekßtelpas, jo péc ziemas miera Ronîßos vél neviens nebija apmeties. Lîdz pusdienåm bija vérojama ¬oti aktîva darboßanås, un darbi nerimås arî pécpusdienå un nåkamajå dienå. Daudz tika padarîts, un domåjam, ka Sporta dienå varésim atklåt Ronîßu sezonu.

Krista, RTU SP Sabiedrisko attiecîbu komisijas vadîtåja

9

2002. gada 23. maijs

Fakultåßu studentu paßpårvaldés Gada laikå ETF paßpårvaldé padarîtais TMF studentu paßpårvaldes paveiktais Oskars Priede, ETF SP vadîtåjs

Ritvars Caunîtis, TMF SP vadîtåjs

ETF paßpårvalde aktîvi iesaistås studentiem saistoßås lietås RTU (Senåta sédes), piedalås Studentu parlamenta norisés (SP sédes) un fakultåtei svarîgu lémumu pieñemßanå (fakultåtes domes sédes).

Ir izveidojusies laba sadarbîba ar ETF administråciju, kopå tiek pårrunåti un risinåti aktuåli, studentus intereséjoßi jautåjumi. Péc ziemas sesijas tika veikta aptauja 1. kursa studentu vidü, noskaidrojot problémas, kas péc tam tika risinåtas (pieméram, fakultåte apmakså papildu nodarbîbas matemåtikå).

Regulåri tiek organizétas tikßanås ar studentiem (îpaßi ar 1. kursa studentiem), kur uzzinåm, kas neapmierina un ko vélas studenti, un arî apsprieΩam aktuålus jautåjumus par måcîbu procesu, SP norisém un RTU kopumå.

Samérå ilgi notiek sarunas par paßpårvaldes telpåm, tomér ir saskatåmi risinåjumi un tuvåkajå laikå ir cerîba telpas iegüt.

ETF paßpårvalde aktîvi piedalås (un iesaista arî citus ETF studentus) daΩådos SP un citu fakultåßu paßpårvalΩu rîkotajos pasåkumos. Tika izveidotas komandas Aktîva skolai Lîçupé, RTU Spicei, Sporta dienåm Ronîßos, Ledus ballei un citåm sporta un kultüras aktivitåtém. Paßpårvalde aktîvi a©itéja studentus nodot asinis RTU donoru dienas laikå. Paßpårvalde organizéja tådus pasåkumus kå atpütas vakaru îsi pirms Ziemassvétkiem, Fukßu balli, futbola turnîru, volejbola turnîru (ar måcîbspéku lîdzdalîbu).

ETF paßpårvalde nodroßinåja fakultåtes pårståvniecîbu LSA kongreså Daugavpilî. Aktîvi piedalîjås potenciålo studentu piesaisté izstådé Skola 2002 un RTU Informåcijas dienå.

Esam izveidojußi savu e—pasta kastîti (etf—sp@inbox.lv), kur studenti var rakstît savus ierosinåjumus, izvirzît problémas utt.

Pavasarî notika spodrîbas diena (fakultåtes vestibila logu mazgåßana), un ir doma ßådu tradîciju turpinåt un uzkopt visu fakultåti, iesaistot vairåk studentu.

Aprî¬a domes sédé tika panåkts, ka nåkamajiem bakalauriem abås studiju programmås büs iespéja izvéléties vienu no trim sveßvalodåm (netiks uzspiesta viena konkréta).

ETF paßpårvalde izsaka lielu pateicîbu fakultåtes administråcijai (îpaßi dekånam I. Slaidiña kungam) par atbalstu paßpårvaldes darbîbå. Liels paldies par sadarbîbu jåsaka arî Studentu parlamentam un påréjo fakultåßu Studentu paßpårvaldém.

Atskaité atspogu¬ots 2001./2002. studiju gadå sasniegtais un paveiktais, kas ß˚iet vissvarîgåkais un nozîmîgåkais müsu TMF studentu paßpårvaldei.

Sporta aktivitåtes: • piedalîjåmies gandrîz visås RTU sporta aktivitåtés; • sarîkojåm fakultåtes iekßéjo futbola turnîru; • piedalîjåmies Ledus ballé – 3. vieta; • BF organizétajås futbola sacensîbås — 1. vieta; • piedalîsimies kopéjås sporta aktivitåtés ar Lietuvas TU Aviåcijas fakultåti un Igaunijas tehnisko koledΩu; • FSP locek¬i aktîvi piedalås Rektora kausa posmos.

Kultüras pasåkumi: • piedalîjåmies gandrîz visos kultüras pasåkumos, kuru rîkotåjs bija RTU SP; • sadarbojoties ar DITF, rîkojåm RTU Fukßu balli.

Sociålås lietas: • tika paveikti un realizéti daΩådi sociålie projekti studentiem (pabalsti); • FSP locek¬i darbojås SP studentu viesnîcu darba grupå; • iekårtojåm un izremontéjåm savu FSP telpu Lomonosova ielå 3, 5. korpuså; • veidojam savu FSP emblému un T kreklus; • piedalîjåmies Ronîßu atpütas båzes måjiñu kråsoßanå; • veicinåm jaunu un aktîvu cilvéku piesaisti FSP darbîbå.

Studiju lietas: • aktîvi iesaiståmies daΩådu ar studijåm saistîtu jautåjumu risinåßanå visas fakultåtes mérogå; • aktîvi informéjåm 1. kursa studentus par studiju programmu, virzienu un specialitåti; • tika organizétas tikßanås ar fakultåtes 1. kursu; • nodibinåta cießa sadarbîba ar fakultåtes vadîbu (aktîvi piedalåmies TMF Domes sédés un Institütu direktoru padomes sédés); • tiek veidoti un realizéti daΩådi studiju projekti studentiem; • FSP locek¬i aktîvi iesaistîjußies savas fakultåtes reklaméßanå Latvijas vidusskolås.

Sesija Sesija Sesija Sesija Sesija Sesija Sesija Sesija Sesija Sesija RTU Studentu parlaments, Studiju noda¬a

Tev, student, vajadzîgs padoms, kårtojot sesiju?

Raksti, zvani vai meilo: SP Studiju noda¬a Ka¬˚u ielå 1—324 Tålr. 7089372 Spstudijas@inbox.lv RTU SP Studiju noda¬as vadîtåjs Jånis Lielåmers, tålr. 6320034.

A J I S SE

10

2002. gada 23. maijs

Råtslaukuma noslépumainie muzikanti Siltos pavasara novakaros påri Råtslaukumam reizém dzirdama braßa muzicéßana. Un velti türisti, kas apbrîno Melngalvju nama kråßñumu, vai ¬audis, kuri pieturå gaida trolejbusu, lükojas péc ielu muzikantu pulciña, kas varétu tik vareni muzicét. Patiesîbå tie ir müséjie, kas pieskandina vai visu Råtslaukumu, vél un vélreiz atkårtojot kåda skañdarba sareΩ©îtåkås pasåΩas, — RTU Studentu pütéju or˚estris jeb SPO. Viñu måjvieta ir Ka¬˚u ielas pirmå nama visaugståkajå punktå — tornî, kur paßi muzikålåkie studenti, topoßie studenti un arî daΩs labs bijußais students pulcéjas uz or˚estra mé©inåjumiem måkslinieciskå vadîtåja un diri©enta Måra Martinsona vadîbå.

Paßlaik or˚estris poßas kårtéjam atbildîgajam startam starptautiskå konkurså — jünijå pütéju or˚estri sacentîsies Holandé. Un, lai gan SPO konkursos piedalîjies ne reizi vien, ßoreiz uzdevums ir neierasts — konkursam jågatavo vesela koncertprogramma, nevis, kå parasti médz büt, påris skañdarbu. Tåpéc SPO paßlaik iestudé Enio Morikones un pazîstamu amerikåñu komponistu darbus, kå arî divus latvießu komponistu skañdarbus — Alfréda Kalniña Mana dzimtene un Imanta Kalniña Püt, véjiñi!

SPO Holandé rådîs arî 10 minüßu ßovu ar

SPO muzicé arî ßådi – braucot va¬éjå kravas platformå Rîgas 800 gadu jubilejas laikå.

Ieva Mi˚elsone

RTU Studentu pütéju or˚estris (SPO) dibinåts 1968. gadå.

RTU SPO måkslinieciskie vadîtåji — Hermanis Eglîtis (no 1968. lîdz 1990. gadam), Jånis Puriñß (1990—1992) un kopß 1992. gada — Måris Martinsons, kurß lîdz tam — jau no 1982. gada — bija SPO koncertmeistars.

1987. gadå tika izveidota RTU SPO deju grupa, tås vadîtåja – Gita Ëdre.

1987. gadå RTU SPO uzvaréja konkurså Rostokå, péc tam sekoja vairåkas uzvaras citos müzikas konkursos Våcijå, Be¬©ijå, laureåtu diplomi konkursos Íveicé un Ungårijå, piedalîßanås müzikas festivålos Bådorbå un Hågenå Våcijå un Narpeså Somijå.

1998. gadå SPO k¬uva par Vispåréjos latvießu dziesmu svétku pütéju or˚estru augståkås grupas laureåtu.

deju grupas piedalîßanos. Turklåt iespéja sevi apliecinåt büs arî or˚estra solistiem – SPO otrajam diri©entam Atvaram Lakstîgalam ar meΩraga solo un obojistei Ievai Gampertei. Tam, kurß uzvarés solistu konkurencé, büs vienreizéja izdevîba vélåk uzståties kopå ar Holandes karalisko pütéju or˚estri. Tå ka jåtur îkß˚i, lai müséjiem veiktos…

Ståstot par gatavoßanos konkursam, SPO vadîtåjs Måris Martinsons neslépj, ka gan viñu, gan kolektîvu vilina grüti pårbaudîjumi — arî tådi kå gaidåmais konkurss, kurå, liekas, müséjiem büs visai nopietni konkurenti. Un nebiedé arî tas, ka jågatavo vesela programma, — tas ¬aus labåk atklåt or˚estra iespéjas: «Var jau sagatavot divus skañdarbus konkursam un nospicét tos kå konfektes, bet ar to arî varbüt viss beidzas un neko vairåk tåds kolektîvs nespéj. Man vienmér auglîgåk licies piedalîties konkursos péc iespéjas augståka lîmeña grupå, jo tad daudz lielåka vértîba un paliekoßåks efekts ir ieguldîtajam darbam, gatavojot patiesi sareΩ©îtus skañdarbus. Turklåt augståkas profesionalitåtes lîmenî parasti piedalås mazåk or˚estru — ir lielåka ie-

spéja tikt pamanîtiem un novértétiem. Tåpéc, piesakoties konkursos, parasti pañemam latiñu péc iespéjas augståk. Tam ir vél kåda priekßrocîba — ja kaut kas izpildîjumå neizdotos tik labi, kå ieceréts, ßajå augståkajå lîmenî nevar noslîdét daudz zemåk, kå tas varétu büt grupå, kur piedalås daudz vairåk kolektîvu.» Vaicåts, vai lîdz ar to SPO neriské palikt aiz laureåtiem, Måris tikai pasmaida: «Vél nav gadîjies palikt bez diploma.» Diez vai tå ir tikai apskauΩama veiksme. Acîmredzot mér˚tiecîgs darbs nodroßina arî pelnîtu atzinîbu starptautiskå mérogå.

Nav jau, protams, tå, ka SPO piedalås vienîgi starptautiskos konkursos. Lai gan nenoliedzami tiem ir bütiska loma SPO darbîbå, arî kå visai vilinoßai iespéjai or˚estrantiem redzét da¬u no plaßås pasaules. Itin drîz liela méroga pütéju or˚estru salidojums notiks tepat Latvijå: 1. jünijå tiek rîkots G. Ordelovskim veltîts pasåkums Jelgavå, kurå piedalîsies aptuveni 1000 pütéji — 30 kolektîvi.

Pieminot komponistu un diri©entu G. Ordelovski, nevar nerunåt par repertuåru — paßlaik ¬oti trükst ori©inåldarbu, jo latvießu komponisti nav ieintereséti rakstît skañdarbus pütéju or˚estriem, tåpéc nåkas izmantot Rietumu komponistu saceréjumus un to aranΩéjumus.

Måris Martinsons gan atzîst, ka sava kolektîva sejas veidoßanai ori©inålrepertuårs ir vitåli nepiecießams. Varétu jau iet arî vieglåko ce¬u un balstît repertuåru uz izklaidéjoßiem populåriem skañdarbiem, izmantot kaut vai Boney M pårlikumus, tomér SPO måkslinieciskais vadîtåjs cenßas veidot Ωanriski daudzveidîgu repertuåru, lai tas nebütu vienmu¬ß: «No citiem pütéju kolektîviem atß˚iramies ar to, ka uzståjamies kopå ar savu deju grupu, reizém arî uzdziedot pa vidu, ar to repertuårå ienåk tåda kå pseidofolklora.

Esam iestudéjußi arî nelielu dΩeza müzikas programmu — ar ievirzi uz regtaima pusi. Man paßam patîk nopietnie skañdarbi, taçu nevar arî iecikloties vienå Ωanrå — aiziet påråk dzi¬i nopietnajå müzikå, mé©inot iestudét simfonijas, kantåtes, jo pütéju or˚estrim nekad neizdosies ieñemt simfoniskå or˚estra nißu, lai cik labs saståvs bütu. Viena repertuåra da¬a ir ar tautisku ievirzi, ar tådu müziku varam årzemniekus dabüt pat uz alus galda virsü brécam, arî ßåda müzika reizém ir vajadzîga.

Pamazåm gatavojamies savai 35 gadu jubilejai, mé©inåm atjaunot instrumentus, kas lielåkoties iegådåti vél padomju laikå un ir krietni nolietojußies, lîdz ar to cieß skanéjuma kvalitåte. RTU Kultüras centra vadîtåja Asja müsu kolektîvu iesais➥

11

2002. gada 23. maijs

Råtslaukuma noslépumainie muzikanti

➦ tîjusi RTU 140 gadu jubilejas pasåkumu gatavoßanå, mekléjam skañdarbus, lai varétu spélét un dziedåt kopå ar RTU koriem — tas bütu krietni iespaidîgåk nekå muzicét vieniem. Vél pirms tam plånojam doties uz Íveici, uz konkursu, kas büs septembra beigås. Viegli nebüs, jo sagatavoßanås laiks péc vasaras büs ¬oti îss, tåpéc såksim intensîvi strådåt jau augustå. SprieΩot péc skañdarbu sareΩ©îtîbas, kuri jågatavo ßim konkursam, lîmenis büs ¬oti augsts, tuvu profesionålajam. Darba ir daudz, un tas ir stimuls turpinåt strådåt, lai gan paßdarbîbå vairs nav tå pacéluma, kåds bija Atmodas paßos pirmajos gados, kad daudziem bija arî måkslinieciskå lîmeña visaugståkås virsotnes. Daudzi kolektîvi beigußi paståvét.

Mums, par laimi, ßo pårejas periodu izdevies pårdzîvot.» ❏

Sports

RTU galda hokejisti – labåkie Latvijå Ar RTU komandas uzvaru 27. aprîlî noslédzås pirmais Latvijas komandu çempionåts galda hokejå. Pirmoreiz tik liela méroga sacensîbas notika Ventspilî.

Kopumå çempionåtå piedalîjås 15 komandas – septiñas no Rîgas, astoñas no Kurzemes. RTU pårliecinoßi uzvaréja, nezaudéjot nevienu spéli. Otrajå vietå palika VBFK, bet treßajå – Hot Sticks spélétåji.

Individuålajå Latvijas çempionåtå, kas notika 13. aprîlî, labåkais no müséjiem bija Raivis Sternåts, kas ieguva 2. vietu, pagåjußå gada zeltam pievienojot sudraba meda¬u, bet uzvaréja Sergejs Mihejevs no Rîgas.

Jåuzteic RTU spélétåju panåkumi Rîgas atklåtajå çempionåtå, kur visås kategorijås tika izcînîtas zelta meda¬as.

Individuålajå çempionåtå uzvaréja Didzis Ozoliñß, aiz sevis atståjot TMF studentu Ivaru Vi¬˚enu. Arî bérnu un jaunießu çempionåtå labåkais bija D. Ozoliñß. Par divkårtéjiem Rîgas komandu çempioniem k¬uva Raivis Sternåts, Ivars Vi¬˚ens, Sandis Kalniñß, Didzis Ozoliñß.

22. aprîlî Maskavå notika liels starptautisks turnîrs – Otrais atklåtais Maskavas kauss galda hokejå, kurå

piedalîjås arî Latvijas spélétåji. Vienîgais RTU pårståvis – R. Sternåts. DiemΩél pagåjußå gada panåkumu, kad tika izcînîta 1. vieta, atkårtot neizdevås, R. Sternåtam finåla sérijå ar 1:4 nåcås piekåpties Somijas izlases spélétåjam Jani Lapalainenam. Jåteic gan, ka soms ir vairåkkårtéjs pasaules çempionåtu meda¬u ieguvéjs komandu vértéjumå un viens no pasaules labåkajiem spélétåjiem.

Priecé tas, ka pirmo reizi Latvijas galda hokeja vésturé tika pieveikts cits Somijas izlases dalîbnieks – Aki Toivonens. Lielå mérå pateicoties vietéjo lîdzjutéju atbalstam, R. Sternåtam izdevås atspéléties no 0:2 lîdz 4:2, bet citam Latvijas izlases spélétåjam – Sergejam Mihejevam – spélé par 3. vietu pat no 1:3 lîdz 4:3, tådéjådi atståjot A. Toivonenu årpus goda pjedeståla.

Kopumå aizvadîto galda hokeja sezonu var uzskatît par izdevußos, jo visås galvenajås sezonas sacensîbås RTU spélétåji ir spéléjußi veiksmîgi.

R. Sternåts, Sporta kluba galda hokeja sekcijas vadîtåjs

Latvijas çempionåtå bokså çetras meda¬as Drîz péc sekmîga starta universiådé septiñi RTU bokseri (K. Godiñß BF II k., D. HiΩinins EEF II k., P. Kirilovs TMFII k., S. Vasi¬jevs EEF II k., A. Se¬ezeñs TMF III k., Feldmanis un J. Ínepsts — abi p.kl.) piedalîjås Latvijas çempionåtå. Íogad çempionåtå piedalîjås kupls dalîbnieku skaits visås svaru kategorijås, arî meistarîbas lîmenis bija augståks nekå iepriekßéjos gados.

Labåko panåkumu guva müsu smagsvars A. Se¬ezeñs, izcînot sudraba meda¬u. Finålå viñß tikås ar vairåkkårtéjo Latvijas çempionu A. Dauerbekovu.

Atkårtojås universiådes finålcîña, kur uzvaru péc punktiem izcînîja tagadéjais çempions. Trîs müsu bokseri — D. HiΩinins, K. Feldmanis un J. Ínepsts — ierindojås treßajå vietå un sañéma bronzas meda¬as.

Ar ßîm sacensîbåm beigußies ßå måcîbu gada starti. Tagad vélam sekmes eksåmenu sesijå.

J. Raits

2002. gada 23. maijs

12

Sports

RTU estétiskås grupu vingroßanas izlases komanda – 12. universiådes çempione Íogad maijs mums atnesis ne tikai siltas un saulainas dienas, un LU komandåm. Labu sniegumu ßogad rådîja LSPA, izcînot bet arî priecîgu noskañojumu müsu vingrotåjåm. Par pédéjo 2. vietu. Våjåk nekå citugad startéja LU un ierindojås 3. vietå. Íîs uzvaras kaldinåßanå müsu komanda ieguldîjusi lielu viñas parüpéjås paßas, izcînot pårliecinoßu uzvaru universiådes sacensîbås astoñu komandu konkurencé (LSPA, RTU, LU, darbu, trenéjoties un piedaloties daΩådås sacensîbås – Krümiñas DPU, LMU, LPA, RTU—2 un RTU—3). Komandå startéja: kausa izcîñå, Tartu starptautiskajås sacensîbås, kur startéja 12 Je¬ena Ivanova (IEF 1. kurss), Jekaterina Kardemone (IEF 4. valstu komandas, Rektora kausa izcîñå u.c.

Patlaban komanda gatavojas startam starptautiskajås kurss), Elîna Ma¬ecka (IEF 1. kurss), Veronika Fedorenko (IEF sacensîbås Somijå. Par galveno 5. kurss), Òubova Hohlova (EEF 4. priekßnoteikumu komandas kurss), Irina Stepanova (DITF 1. veiksmîgam startam trenere Ga¬ina kurss), Tatjana Repa (DITF 1.

Po¬akova uzskata spéju maksimåli kurss), Je¬ena Evina (DITF 2. kurss). mobilizéties sacensîbu laikå, tåtad tå Meiteñu trenere – Sporta katedras ir laba psiholo©iskå sagatavotîba, lektore Ga¬ina Po¬akova. ticîba saviem spékiem. Ar to müsu Sacensîbås piedalîjås trîs RTU komanda atß˚iras no citåm. komandas. Pamatizlase startéja Pagåjußajå gadå müsu komanda komandu ieskaité, bet 2. un 3. startéja pasaules çempionåtå komanda – årpus konkursa. Ir estétiskajå grupu vingroßanå, iek¬uva apsveicami, ka müsu trenere domå finålgrupå un ieguva 8. vietu, lîdz ar arî par nåkotni un laikus gatavo to – arî tiesîbas startét ßogad. jauno maiñu. Treßajå komandå Pasaules çempionåts notiks no 19. startéja jaunås vingrotåjas, kuras uz lîdz 23. jünijam Prågå. Íis periods RTU nåks péc diviem trim gadiem. RTU izlases komanda estétiskajå grupu vingroßanå. müsu meiteném nebüs viegls – Viñas papildinås müsu izlases jånokårto sesija, cîtîgi jågatavojas komandu nåkotné. Atzîstami ir arî tas, ka estétiskå grupu vingroßana ir iek¬auta RTU obligåto atbildîgajam startam. Ceram, ka trenera ar savu profesionålo pieeju darbam spés mobilizét un sagatavot meitenes ßîm sporta nodarbîbu programmå.

Sacensîbas ßajå vingroßanas veidå notiek divås programmås sacensîbåm. Ceram arî uz RTU administråcijas un dekånu – obligåtajå un izvéles jeb ßovprogrammå. Komandu cîñas atbalstu.

Apsveicam ar izcînîto uzvaru un vélam panåkumus pasaules rezultåtus nosaka obligåtajå programmå. Patîkami, ka müsu meitenes ßogad bija labåkås gan obligåtajå, gan ßovprogrammå. çempionåtå!

O. Martinsone Galvenå konkurence cîñå par meda¬åm bija starp RTU, LSPA

Rektora kausa izcîña kroså – åtråkie DITF studenti 22.—24. aprîlî îpsalå notika Rektora kausa izcîña kroså.

Skaistajås, saulainajås dienås studentes startéja 500 m distancé (423 dalîbnieces) un studenti veica 1000 m distanci (781 dalîbnieks). Sievießu trase tika iekårtota Esplanådes apkårtné, bet vîrießu – îpsalas priekßplånå – za¬ajå p¬aviñå pie Vanßu tilta. Ûél, ka nu tå vairs nav p¬ava ar plaukstoßiem kokiem, bet büvniecîbas laukums, un nåkamajå gadå krosa distance vîrießiem büs jåiekårto citur.

10 labåkie rezultåti sievietém: Liene Otisone (DITF 1. kurss; 1:38); Kristîne Trußina (ARF 1. kurss; 1:40); Liene Kalniña (IEF 1. kurss; 1:40); Zaiga RobeΩniece (IEF 1. kurss; 1:40); Marija Òubenko (DITF 1. kurss; 1:41); Marija Grigorjeva (EEF 1. kurss; 1:42); Katrîna Liepa (TMF 1. kurss; 1:42); Je¬ena Lihaçeva (DITF 1. kurss; 1:42); Juta Brice (DITF 1. kurss; 1:42) un Laura Albrekte (DITF 1. kurss; 1:43).

Redaktore Rüta Lapsa Re©. apl. Nr. 0438

Ka¬˚u ielå 1 – 319, Rîgå, LV–1658

7089321, fakss: 7089489,

ji@adm.rtu.lv

10 labåkie rezultåti vîrießiem: Ivars Gudrîtis (DITF 1. kurss; 2:39); Andris Blüms (DITF 2. kurss; 2:44); Vitålijs Petuhovs (DITF 1. kurss; 2:46); Andrejs Volodjajevs (DITF 1. kurss; 2:46); Dmitrijs Dikanskis (DITF 2. kurss; 2:47); Atis Dimants (DITF 1. kurss; 2:49); Jånis Grotus (DITF 1. kurss; 2:50); Dmitrijs Pozdñakovs (DITF 1. kurss; 2:50); Ingars Paeglîtis (DITF 1. kurss; 2:51); Uldis Sausiñß (DITF 1. kurss; 2:51) un Armands Meiråns (ETF 1. kurss; 2:51).

Kopvértéjumå 1. vietu izcînîja DITF (45.14). 2. — IEF (46.55), 3. — AF, BF — (47.02), 4. — ETF (48.14), 5. — TMF (49.02), 6. — EEF (51.55).

Krosa sacensîbas noritéja organizéti un raiti, par ko pateicos visiem Sporta katedras kolé©iem. Personiski pateicos ETF dekånam I. Slaidiña kungam par telpåm, kur studentiem bija iespéja pår©érbties.

Docents V. Bonders, Sporta katedras vadîtåjs «JI» varat lasît arî internetå RTU måjas lapå: www.rtu.lv Redakcijas viedoklis ne vienmér sakrît ar rakstu autoru viedokli.

Makets: Kråsu dalîjums: BCCS Repro Iespiests SIA Landas tipogråfijå Metiens 1000 eksemplåru

Rîgas Tehniskås universitåtes InΩenierekonomikas fakultåte, Ka¬˚u ielå 1–424, tålr. 7089394, e–pasts: ief@adm.rtu.lv

Sveicu vienmér darbîgo un draudzîgo InΩenierekonomikas fakultåti 35 gadu jubilejå!

Lai radoßu domu daudz!

Lai veiksmes un panåkumu daudz!

Lai patiesa prieka par paveikto nekad nav par daudz!

Akadémi˚is Ivars Knéts, RTU rektors

Apsveicu Latvijas vecåkås augstskolas — Rîgas Tehniskås universitåtes lielåkås fakultåtes ekonomikas specialitåßu absolventus, studentus un kolé©us InΩenierekonomikas fakultåtes 35 gadu jubilejå!

Profesors Konstantîns Didenko, IEF dekåns

Klåt maija vidus, skaistais ziedoñlaiks, Tas skar gan cilvékus, gan dabu, dzeju. Íai dienå gaißs lai visiem vaigs, Jo È-‰-eF svin jubileju!

Tai ßodien trîsdesmit un pieci klåtu.

Tå kaut ar jauna vél, bet ir jau svarå.

Un visi, kas te vairojußi pråtu, Tiek saukti savå — ekonomu barå.

Tås zinîbas, kurß ßeit ir guvis, Nav zaudéjis ne centa velti — Ne viens vien kapitålists k¬uvis, Cik firmas, îpaßumi, nami celti! Íîs savas fakultåtes dzimßansdienås Lai atceramies gadus, Daugavmalå pavadîtos.

Un visiem tagadéjiem studentiem ßais sienås Ir veiksmîgs gads, lai kas ar’ atgadîtos!

E. Rikveilis, bijußais dekåna vietnieks, péc D. Mellera (Íirina) dzejo¬a krievu val.

RTU InΩenierekonomikas fakultåtes loma izglîtîbas un ekonomikas zinåtnes attîstîbå Latvijå RTU InΩenierekonomikas fakultåte (IEF) dibinåta 1966. gadå. Tolaik tajå bija trîs katedras: RaΩoßanas ekonomikas un organizåcijas (REO), Politekonomijas un Darba aizsardzîbas katedra.

1967. gadå no REO katedras par patståvîgu struktürvienîbu izveidojås Darba zinåtniskås organizåcijas un raΩoßanas vadîßanas katedra (DZORV). 1968. gadå no RPI Büvniecîbas fakultåtes IEF saståvå iek¬åva Celtniecîbas ekonomikas un organizåcijas katedru. 1971. gadå izveidoja Ekonomiski matemåtisko metoΩu katedru. 1973. gadå no REO un DZORV katedråm izveidoja Vieglås rüpniecîbas un ener©étikas ekonomikas un organizåcijas katedra.

Péc 35 gadiem — 2001. gadå — fakultåté (kopå ar trîs koledΩåm) bija 17 katedras un profesoru grupas.

Pagåjußå gadsimta 70 un 80 gados IEF studentu skaits bija 500–700, bet patlaban, 21. gadsimta såkumå, studentu skaits, iek¬aujot filiåles, ir vairåk nekå 4000. IEF 35 gados ekonomisko sagatavoßanu nodroßinåjusi 42 tükstoßiem citu RTU fakultåßu studentiem, vairåk nekå 7 tükstüßiem

inΩenierekonomistiem, ekonomistiem, ekonomikas bakalauriem, ma©istriem. Sagatavoti 78 zinåtñu doktori. Patlaban IEF gatavo jaunos speciålistus ekonomiskå profilå saskañå divås starptautiski akreditétås programmås (Ekonomika, Uzñéméjdarbîba un vadîßana) 15 specializåcijås. IEF realizé zinåtniskos pétîjumus 15 virzienos.

Fakultåtes absolventi veiksmîgi strådå visås Latvijas tautsaimniecîbas nozarés un dod lielu ieguldîjumu Latvijas izglîtîbas un ekonomikas attîstîbå.

Jau IEF pirmajos darbîbas gados tå bija Latvijas inΩenierekonomikas izglîtîbas centrs, kas pildîja trîs galvenos uzdevumus: 1) nodroßinåja RPI påréjo fakultåßu studentu ekonomisko sagatavoßanu; 2) inΩenierekonomistu sagatavoßanu Latvijas uzñémumiem un tautsaimniecîbas nozarém; 3) zinåtnisko darbu izstrådåßanu, izpildîßanu un to ievießanu tautsaimniecîbå.

IEF struktüra un måcîbu specializåcija atspogu¬oja ➪ 2. lpp.

Profesors Anatolijs Magidenko, profesors Konstantîns Didenko

2

Fakultåtes dekanåta darbiniece Daira Aramina.

➪ 1. lpp. 60–80 gadu tautsaimniecîbas struktüru, kas strikti ievéroja nozaru principu, tåpéc arî katedras veidoja péc nozaru principa: Maßînzinîbas ekonomikas un organizåcijas katedra, Celtniecîbas ekonomikas un organizåcijas katedra, Vieglås rüpniecîbas un ener©étikas ekonomikas un organizåcijas katedra. 90 gados un patlaban galvenås ir ekonomikas un vadîßanas funkcijas, un tas redzams IEF struktüru tagadéjos nosaukumos.

Fakultåté ilgus gadus darbojås ßådas zinåtniskås struktürvienîbas: Darba zinåtniskås organizåcijas psihofiziolo©isko problému zinåtniskås pétniecîbas laboratorija (1968—1993), vadîtåji biolo©. zin. kand. Juris Briedis, ekon. zin. kand.

Jånis Ieviñß.

Teritoriålå celtniecîbas ekonomikas un organizåcijas zinåtniskås pétniecîbas laboratorija (1975— 1992), vadîtåji inΩ. Valdis Bundulis, ekon. zin. kand. Ruvins Berdiçevskis, ekon. zin. kand. Juris Tims, ekon. zin. kand. Péteris Çudars.

InΩenieru kadru nepiecießamîbas prognozéßana Latvijå zinåtniskå grupa (1973—1991), vadîtåjs ekon. zin. kand. Kårlis Ivanovs.

Automatizéto projektéßanas sistému ekonomikå zinåtniskå grupa (1985—1991), vadîtåjs ekon. zin. kand. Anatolijs Magidenko.

Starpnozaru kompleksa ekonomisko problému grupa (1987— 1992), vadîtåjs ekon. zin. kand. Ilmårs Razumovskis.

Vilis Krauklis, docents (1971—1975); Tehn. zin. kand. Juris Lüsis, docents (1975—1983); Ekon. zin. kand. Jånis Liepiñß, docents (1983—1988); Alberts Zvejnieks Dr. ekon., docents (1988—1997); Konstantîns Didenko Dr. ekon., profesors (1997 lîdz ßim brîdim).

DaΩådos laika posmos katedru un profesora grupu skaits nepårtraukti mainîjås: no trim 1966. gadå lîdz 14 2001. gadå. Par katedru un profesora grupu vadîtåjiem strådåja un strådå izcili zinåtnieki ar lielu pieredzi zinåtniskås pétniecîbas darbå.

No 90 gadiem fakultåté ir çetri institüti, kuri organizé katedru un profesora grupu darbîbu: ❖ RaΩoßanas un uzñéméjdarbîbas institüts (direktori: K. Didenko Dr. ekon., docents, A. Zvejnieks Dr. ekon., profesors). ❖ Starptautisko ekonomisko sakaru un muitas institüts (direktors A. Krastiñß Dr. ekon., asoc. profesors). ❖ Tautsaimniecîbas un re©ionålås ekonomikas institüts (direktors J. Saulîtis Dr. ekon., asoc. profesors). ❖ Darba un civilås aizsardzîbas institüts (direktors V. Kozlovs Dr. habil. ekon., profesors).

IEF strådå trîs koledΩas: ❖ Ekonomikas koledΩa (direktore I. Lapiña, ekon. ma©istre); ❖ Komerczinîbu koledΩa (direktors J. Ieviñß, Dr. ekon., docents); ❖ Muitas koledΩa (direktore I. Jevinga, ekon. ma©istre).

35 gados IEF aktîvi veikusi zinåtniskos darbus, izmantojot lîgumus un grantus, kuru skaits ir vairåk nekå

200. IEF publicéjusi aptuveni 2400 gråmatas, monogråfijas, måcîbu gråmatas un måcîbu lîdzek¬us, rakstus utt. IEF darbinieki un studenti piedalîjußies 400 vietéjås, nacionålås un starptautiskås nozîmes zinåtniski praktiskajås konferencés, seminåros, simpozijos. IEF radoßi sadarbojas ar Latvijas Zinåtñu akadémiju, ar årzemju augstskolåm Våcijå, Norvé©ijå, Krievijå, Lietuvå, Ukrainå un citåm.

Pieci profesori ir Starptautiskås Akadémijas akadémi˚i. Studenti bieΩi ir daΩådu konkursu uzvarétåji.

Fakultåte organizé regulåru studentu apmaiñu starp IEF un årzemju augstskolåm.

IEF darbinieki ir apbalvoti ar LZA, Latvijas valdîbas, RTU, Latvijas izglîtîbas struktüru atzinîbas rakstiem un prémijåm.

IEF 15 darbinieki ir RTU Goda darbinieki.

IEF nodroßina Latvijas uzñémumus un tautsaimniecîbas nozares ar kvalificétiem speciålistiem ekonomikas jomå. Íodien IEF saståvå ir 73 måcîbspéki, no tiem seßi profesori, astoñi asociétie profesori, 29 docenti. Íis kolektîvs 2001. gadå sagatavoja: ekonomikas bakalaurus—350; ekonomikas ma©istrus— 175; ekonomistus— 220; koledΩu absolventus—80. Íådi speciålisti atbilst darba tirgus prasîbåm, un més esam pårliecinåti, ka RTU InΩenierekonomikas fakultåtei ir labas perspektîvas aktîvi piedalîties izglîtîbas un Latvijas tautsaimniecîbas attîstîbå nåkotné.

IEF dekåni: Ekon. zin. kand. Juris Netjosins, docents (dekåns no 1966. lîdz 1969. gadam); Ekon. zin. kand. Kårlis Ivanovs, docents (1969—1971);

No labås: profesors Anatolijs Magidenko un docents Jånis Ieviñß.

3

RaΩoßanas un uzñéméjdarbîbas institüts Lai apvienotu radniecîgas profesoru grupas raΩoßanas un uzñéméjdarbîbas ekonomikas, organizéßanas un vadîßanas jomå, 1997. gadå InΩenierekonomikas fakultåté izveidoja patståvîgu struktürvienîbu — RaΩoßanas un uzñéméjdarbîbas institütu. Rîgas Tehniskå universitåte aizvadîtajå desmitgadé pilnveidojusi savas struktüras, tåpéc arî ßajå institütå ir mainîjies struktürvienîbu skaits un darbîbas virzieni. DaΩkårt tas darîts bez nopietnas argumentåcijas, daΩkårt – vienkårßi sakårtojot pårsteidzîgås reorganizåcijas pie¬autås k¬üdas.

RaΩoßanas un uzñéméjdarbîbas institüta saståvå paßlaik ir piecas struktürvienîbas: ❖ Büvuzñéméjdarbîbas ekonomikas profesora grupa; ❖ Organizåcijas teorijas profesora grupa; ❖ RaΩoßanas un uzñéméjdarbîbas ekonomikas profesora grupa; ❖ RaΩoßanas un uzñéméjdarbîbas organizéßanas profesora grupa; ❖ Uzñéméjdarbîbas vadîßanas profesora grupa.

Manupråt, aizvadîto gadu reformu rezultåtå esam eksperimentéjußi daΩådas organizéßanas formas, un nu atkal aktuåls k¬uvis jautåjums par atgrießanos pie spécîgu katedru izveidoßanas, kas bütu augstskolas pamata struktürvienîbas. Profesoru grupas kå organizatoriska forma augstskolå ir radîjusi nepamatoti daudz daΩådu sîku struktürvienîbu ar savu lietvedîbu.

RaΩoßanas un uzñéméjdarbîbas institütå daΩåda lîmeña studijås ik gadu akadémisko un profesionålo augståko izglîtîbu iegüst 1100 — 1200 studéjoßo.

Institütå 1997. gadå tika sagatavota müsu augstskolå pirmå starptautiski akreditétå bakalaura un ekonomista profesionålå studiju programma ar maksimålo akreditåcijas termiñu — uz seßiem gadiem. Tas bija iespéjams, galvenokårt izmantojot esoßo måcîbspéku potenciålu. Institütå patlaban ir çetri profesori, divi asociétie profesori, 17 docenti, 16 lektori, septiñi asistenti un citi, kopå — 71.

Turpinot såkto darbu studiju

programmu akreditåcijas jomå, 2001. gadå fakultåté akreditéta arî otra studiju programma Uzñéméjdarbîba un vadîßana. Tådéjådi augståko izglîtîbu institütå nodroßinåm starptautiski akreditétu bakalaura, ma©istra un profesionålå ekonomista programmu studiju lîmenî ar vairåkåm specializåcijåm: ❖ büvuzñéméjdarbîbas ekonomika un organizéßana; ❖ informåtika un modeléßana uzñéméjdarbîbå; ❖ uzñéméjdarbîbas ekonomika; ❖ uzñéméjdarbîbas organizéßana; ❖ uzñéméjdarbîbas vadîßana.

Studéjot kådå no minétajåm specializåcijåm, studentam iespéjas iegüt akadémisko vai profesionålo augståko izglîtîbu.

Par îpaßi nozîmîgu ieguldîjumu studiju procesa pilnveidoßanå jåuzskata çetru gadu starptautiskås sadarbîbas lîgums ar Buskerudas koledΩu Norvé©ijå.

Projekta realizåcijas laikå no 1998. lîdz 2001. gadam Buskerudas koledΩas viesprofesoru vadîbå gandrîz 250 studéjoßie noklausîjås lekcijas uzñéméjdarbîbas ekonomikå, vadîbzinåtné, uzñéméjdarbîbas plånoßanå un projektu vadîßanå. Programmas un

Kongsbergas Rotari kluba finanséto lîdzek¬u ietvaros fakultåtes bibliotéka papildinåja savus kråjumus par vairåk nekå 350 eksemplåriem. Tuvåkajå laikå latvießu valodå klajå nåks profesora G. K. Hoffa autorizdevums Business Economics. Projekts, kura finanséjuma apjoms pårsniedza 1,6 miljonus NOK, fakultåtes struktürvienîbåm nodroßinåja daΩåda tehniskå aprîkojuma iegådi vairåku auditoriju aprîkoßanai (tåfeles, kodoskopus, ekrånus, lieljaudas kopéjamo iekårtu ar ß˚irotåju, biroja aprîkojumu un citu).

Institüta måcîbspéki ir piedalîjußies arî citu starptautisko organizåciju finansétu studiju programmu realizéßanå. Ir izveidojusies sadarbîba ar Vismåras Arodaugstskolu un Karlsrües Tehnisko universitåti Våcijå, Dånijas Tehnisko universitåti un citu valstu augstskolåm. Veiktais izglîtîbas lîmeña paaugstinåßanå, nodroßinåjis studéjoßo iespéjas turpinåt studijas Eiropas valstu, kå arî ASV koledΩås.

Institüts sekmîgi turpina izstrådåt jaunas, uzlabotas studiju programmas, kas nodroßinås konkurétspéjîgas izglîtîbas iegüßanu visos studiju lîmeños.

Asoc. profesors Alberts Zvejnieks, RUI direktors

4

Institüta pirmsåkumi saistås ar 1989. gadu, kad bija skaidrs, ka valstî gaidåmas lielas pårmaiñas un izglîtîbas sistémai uz tåm büs jårea©é. Iniciatîvu organizét studijas tajå laikå Latvijå pavisam jaunå specialitåté – åréjo ekonomisko sakaru vadîßanå — tolaik uzñémås bijußås Celtniecîbas ekonomikas un organizåcijas katedras vadîtåjs docents Aivars Krastiñß. ViProfesors ña vadîbå ar RTU un InΩenierekoRemigijs Poçs, nomikas fakultåtes atbalstu izveidoja SESMI direktors studiju virzienu, kurå varéja apgüt zinåßanas åréjos ekonomiskajos sakaros (izveidoja Åréjo ekonomisko sakaru un tautsaimniecîbas vadîßanas katedru). Íî virziena speciålisti Latvijå vélåk bija ¬oti nepiecießami, bet agråk, padomju laikå, ßo specialitåti varéja iegüt tikai Maskavå (turklåt, lai studétu PSRS Åréjås tirdzniecîbas akadémijå, bija nepiecießama savienotås republikas kompartijas CK rekomendåcija…). Drîz péc tam, papildus åréjos ekonomisko sakaru virzienam, tika izveidoti ar to saistîtie muitas specialitåtes un transporta specialitåtes virzieni. Apmåcîbas procesa nodroßinåßanai izveidoja Muitas profilinstitütu, Muitas darbinieku kvalifikåcijas celßanas kursus un Transporta ekonomikas un organizåcijas profilinstitütu. ˆemot vérå ßo virzienu specifiku, paraléli izveidoja Sveßvalodu docétåju grupa. Specialitåtes un atbilstoßås struktürvienîbas tajå laikå tika radîtas praktiski no nulles, jo nebija ne priekßmetu, ne studiju programmu, ne måcîbu plånu, ne måcîbu materiålu, ne docétåju.

Baltijas valstîs nebija nevienas måcîbu iestådes, kas gatavotu muitas speciålistus.

Starptautisko ekonomisko sakaru un muitas institütu (SESMI) izveidoja 1994. gada 1. jünijå, apvienojot Åréjo ekonomisko sakaru un tautsaimniecîbas vadîßanas katedru, Transporta ekonomikas un organizåcijas profilinstitütu, Muitas profilinstitütu, Muitnieku kvalifikåcijas celßanas kursus un Sveßvalodu docétåju grupu.

1995. gadå institüta saståvå iek¬åva jaunizveidoto Muitas koledΩu. Institütu dibinåja, lai apvienotu un

koordinétu darbîbu akadémiskajås un profesionålajås måcîbås, speciålistu kvalifikåcijas paaugstinåßanå un pårkvalifikåcijå, pétniecîbas un saimnieciskås darbîbas jomås åréjos ekonomiskajos sakaros un transporta un muitas vadîßanå. Viens no svarîgåkajiem uzdevumiem SESMI darbîbå k¬uva Latvijas valsts ekonomiskås robeΩas nostiprinåßana ar kvalificétiem un izglîtotiem muitas speciålistiem.

Pirmais institüta direktors bija Aivars Krastiñß. Viñß vadîja institütu no 1994. gada lîdz 1999. gada aprîlim, kad pårgåja strådåt par LR Valsts ieñémumu dienesta Galvenås muitas pårvaldes direktoru, kur strådåja lîdz 2001. gada augustam.

90 gadu beigås, kad RTU såka veidot profesoru grupas, SESMI struktüra nedaudz mainîjås. Paßlaik SESMI ir ßådas struktürvienîbas: Tautsaimniecîbas un åréjo ekonomisko sakaru modeléßanas profesora grupa (vadîtåjs — profesors, Dr. habil. ekon. Remigijs Poçs), Muitas profesora grupa (vadîtåjs — asoc. profesors, Dr. ekon. Aivars Krastiñß), Uzñéméjdarbîbas lo©istikas un transporta ekonomikas profesora grupa (vadîtåjs — profesors, Dr. habil. ekon. Nikolajs Sprancmanis), Muitas koledΩa (vadîtåja – ekon. ma©istre Irina Jevinga), Muitas kursi (vadîtåja – ekon. ma©istre Måra Pétersone),

SESMI sekretåre Jolanta Jasukeviça.

Åréjo ekonomisko sakaru valodu docétåju grupa (vadîtåja – prakt. docente, filol. ma©istre Iréna Matisone). SESMI ir filiåles Daugavpilî, Liepåjå, Ventspilî.

Pakåpeniski vairåku gadu gaitå SESMI ir izveidota vairåku lîmeñu izglîtîbas sistéma. Muitas koledΩå var iegüt pirmås pakåpes augståko profesionålo izglîtîbu, ir augståkås izglîtîbas ekonomistu profesionålås programmas virzienos Starptautisko ekonomisko sakaru vadîßana, Muitas vadîßana un nodok¬i un Transporta ekonomika un organizåcija. Íajos virzienos ir iespéjas iegüt arî bakalaura grådu, bet virzienos Starptautisko ekonomisko sakaru vadîßana un Transporta ekonomika un organizåcija – arî ma©istra grådus un turpinåt studét doktorantürå. Praktiski SESMI ir vienîgå måcîbu ieståde Latvijå, kur var iegüt pirmås un otrås pakåpes augståko profesionålo izglîtîbu muitas darba specializåcijå.

Turklåt visas studiju programmas ir akreditétas. Pie tam muitas kursos iespéjams iegüt muitoßanas speciålista (muitas brokera) un deklarétåja pilnvarotå pårståvja sertifikåtus, bet muitas kvalifikåcijas kursos – apgüt jaunåko par tådåm témåm kå Informåcijas sistému ievießana muitå, Muitas procedüru pilnveidoßana, Kontrabandas apkaroßanas metodes u.c. Institütå ir çetru nedé¬u muitas

➪

Starptautisko ekonomisko sakaru un muitas institüts

5 ➪

pamatmåcîbas kursi, bet profesionålo prasmi muitas kvalifikåcijas celßanas kursos iespéjams pilnveidot par tådiem muitas sistémas jautåjumiem kå Muitas vértîbas noteikßana, Baltijas kopéjås tranzîta procedüras deklaréßana un galvojumu sistéma, Vienotå administratîvå dokumenta noforméßana un kontrole u.c. Lîdzås speciålajiem muitas jautåjumiem, SESMI studentiem, apgüstot piedåvåto lietiß˚o ang¬u vai våcu valodas kursu un izpildot tå prasîbas, iespéjams iegüt SESMI lietiß˚ås ang¬u vai våcu valodas sertifikåtu, kas apliecina zinåßanas un valodas prasmi attiecîgajås jomås.

SESMI måcîbu programmas ir izveidotas tå, lai studenti iegütu plaßas, vispusîgas un müsdienîgas zinåßanas priekßmetos, kas saistîti ar muitas darbîbu, åréjiem ekonomiskajiem sakariem, kravu pårvadåjumiem, transporta ekonomiku un uzñéméjdarbîbas lo©istiku. Studiju programmas ir ¬oti kompleksas un ietver daudzveidîgus måcîbu priekßmetus. Tas ir lo©iski, jo specialitåtés, kas saistîtas ar muitas darbîbu, ir jåzina ekonomika, finanses, gråmatvedîba, tiesîbas, tai skaitå gan administratîvås, gan civilås, gan kriminåltiesîbas, gan muitas likumdoßana, citu valstu muitas likumdoßana, jåpårzina åréjo ekonomisko sakaru organizåcijas jautåjumi, starptautiskais mårketings, globålå lo©istika, menedΩments, psiholo©ija, personåla vadîßana u.tml. Turklåt nepiecießams zinåt arî daΩådas tehniskås lietas, pieméram, lai kontrolétu radioaktivitåti, atklåtu visneiedomåjamåkås kontrabandas preçu sléptuves, jåorientéjas visdaΩådåkajås preçu grupås un to îpaßîbås, lai pareizi noteiktu preçu kodus, jo no tå ir atkarîga ievedmuita un nodok¬i. Tåpéc jåzina ˚îmija, fizika un jåapgüst vairåki citi måcîbu priekßmeti. Preçu kodu noteikßanas zinåßanu iegüßanai studenti apgüst tådu speciålu måcîbu priekßmetu kå Harmonizétå preçu aprakstîßanas un kodéßanas sistéma. Ío priekßmetu pasniedz, izmantojot datorizétu apmåcîbas programmu, kura pårñemta no Zviedrijas Muitas pårvaldes måcîbu centra un adaptéta latvießu valodå.

Paßlaik måcîbu priekßmetus SESMI lasa çetri profesori, seßi docenti un praktiskie docenti, septiñi lektori un trîs asistenti. Institütam izveidojußås stabilas saites ar LR Valsts ieñémuma dienestu, ar tå Galveno muitas pårvaldi, un måcîbu proceså piedalås augsti kvalificéti Muitas pårvaldes speciålisti. SESMI uztur cießus kontaktus ar Zviedrijas

Muitas padomi, Latvijas Muitas brokeru asociåciju, Latvijas Tranzîta biznesa asociåciju, valsts a/s Latvijas dzelzce¬ß, LR Ekonomikas un Satiksmes ministrijåm, kuru speciålisti arî piedalås måcîbu proceså. Savukårt Valodu docétåju grupas måcîbspéki strådå par valodu konsultantiem, organizéjot ang¬u valodas kursus RTU InΩenierekonomikas fakultåtes måcîbspékiem un darbiniekiem, kå arî veicot måcîbu sadarbîbas programmu, akreditåcijas materiålu, lietiß˚ås sarakstes tulkoßanu un regulåri gatavojot SESMI studentus dalîbai zinåtniskajås konferencés. Grupas måcîbspéki aktîvi sadarbojas ar SESMI profila institücijåm (Galveno muitas pårvaldi, Satiksmes ministriju) un citåm profesionålajåm un sabiedriskajåm organizåcijåm Latvijå un årzemés, to vidü ar Müsdienu valodu asociåciju, Latvijas Ang¬u valodas skolotåju asociåciju (LATE), Lietiß˚ås ang¬u valodas sekciju (BESIG), piedalås ASV Informåcijas centra (USIC) un Baltijas valstu Britu padomes (British Council) rîkotajås konferencés un seminåros par jaunåkajåm atziñåm lietiß˚ås valodas måcîßanas metodikas jautåjumos un programmu saturu.

Pédéjos gados ievérojami pilnveidojusies SESMI måcîbu metodiskå båze. Ir sagatavoti 18 jauni måcîbu lîdzek¬i. Nozîmîgåkie no tiem ir: A. Gulbis Muitas noliktavas (R.: RTU, SESMI, 1998), A. Gulbis Latvijas Republikas muitas likumdoßana (R.: RTU, SESMI, 1998), English for Customs (R.: RTU, SESMI, 1995 un 1998), M. Ankalniñß Muitas procedüras un to pieméroßana (R.: RTU, SESMI, 1999), A. Tols Muitas procedüru vienkårßoßana (R.: RTU, SESMI, 2002) u.c. Èpaßi varam lepoties ar to, ka Åréjo ekonomisko sakaru valodu docétåju grupa tås vadîtåjas Irénas Matisones vadîbå ir izstrådåjusi ang¬u – latvießu muitas terminu vårdnîcu (ap 12 tükst. vårdu), kuru apstiprinåjusi LR ZA Terminolo©ijas komisija, ang¬u – latvießu uzñéméjdarbîbas lo©istikas un transporta ekonomikas terminu vårdnîcu un ang¬u – latvießu sarunvårdnîcu Customs Control.

Institütå izveidoto muitas izglîtîbas un apmåcîbas sistému augstu novértéjußi arî citu valstu speciålisti.

Institüta speciålisti piedalås darba grupå, kura izveidota, lai koordinétu muitnieku apmåcîbu Baltijas valstîs.

Astoños paståvéßanas gados institütu beigußi 615 bakalauri, 453 profesionålie ekonomisti, 167 ma©istri.

Muitas koledΩu beigußi 259 speciålisti. Izsniegti 260 muitas brokera

sertifikåti un 1028 deklarétåja pilnvarotå pårståvja (deklarétåja) sertifikåti. Muitas kvalifikåcijas kursus ir beigußi 3000 LR Valsts ieñémuma dienesta un muitas darbinieki. Daudzi no SESMI absolventiem tagad ir vadoßos amatos valsts iestådés (liela da¬a LR Valsts ieñémumu dienesta un tå Muitas pårvaldes struktürås), komercfirmås, bankås, årvalstu firmås un pårståvniecîbås, daΩåda veida transporta uzñémumos, kravu pårvadåjumu starpniekdarbîbas kompånijås ostås, lidostås un citur.

Astoñi absolventi ir ieståjußies doktorantürå un piedalås måcîbu kursu pasniegßanå.

SESMI paßlaik måcås: muitas koledΩå 645 studenti, bakalaurantürå—81, profesionålajos ekonomistos — 254, ma©istrantürå — 110, doktorantürå — 8.

Kopå — 1098 studenti.

SESMI Muitas profesora grupas vadîtåjs asoc. profesors Aivars Krastiñß.

SESMI ir noslégts lîgums ar LR Valsts ieñémumu dienestu par muitas speciålistu sagatavoßanu, un patlaban institütå måcås darbinieki no daΩådåm Latvijas muitas teritoriålajåm iestådém.

Kopß 2000. gada institüts strådå jaunås, gaißås un értås telpås Indri˚a ielå 8 (4. un 5. ståvå). Jaunajås telpås ir måcîbu metodiskais kabinets studentiem, trîs datorklases ar interneta pieslégumu un Harmonizétås preçu sistémas uzskates lîdzek¬u kabinets, kurå ir kodéti vairåk nekå 500 preçu paraugi. RTU Indri˚a ielas 8 korpuså ir arî RTU bibliotékas filiåle.

6

RTU IEF studentu paßpårvalde Iekßéjå darbîba ❐ RTU IEF Goda absolventa nolikuma izstråde ❐ RTU IEF SP — krekla dizaina un logo izstråde ❐ IEF SP iekßéjos kårtîbas noteikumu izstråde ❐ Regulåras seminårveida tikßanås ar IEF pirmkursniekiem ❐ Darbs pie IEF SP telpu (Ka¬˚u ielå 1, bijußajå édnîcå) izveidoßanas ❐ Darbs pie datu båzes – prakses vietas izveidoßanas IEF studentiem ❐ IEF SP måjas lapas izveide Organizétie pasåkumi ❐ IEF bakalauru, ma©istru, inΩenieru izlaidumi ❐ Fukßu balle ❐ Sporta pasåkumu turnîri IEF—35 ❐ IEF 35 jubilejas pasåkums IEF SP, RTU SP un/vai RTU pårståvéßana un lîdzdalîba daΩådos projektos ❐ Piedalîßanås RTU un Sarkanå krusta rîkotajå donoru dienå ❐ Piedalîßanås Netradicionålås sporta spélés Liepåjå ❐ Piedalîßanås sporta dienå Ronîßos ❐ Piedalîßanås Studentu dienås Jelgavå (RTU pårståvéja IEF komanda) ❐ Piedalîßanås Valentîndienas pasåkumå ❐ Piedalîßanås LSA kongreså ❐ Piedalîßanås SP telpu uzkopßanå ❐ Piedalîßanås Ledus ballé ❐ Piedalîßanås starptautiskajå studentu pasåkumå Jürmalå

IEF Studentu paßpårvalde — aktîvåkå, spécîgåkå un lielåkå studentu paßpårvalde RTU. Més esam aktîvi gan sportå, gan kultürå, gan måcîbås, gan sabiedriskajå darbå.

Studentu parlamentå IEF paßpårvaldei ir 8 vietas. No 8 pårståvjiem 3 ir SP valdé — prezidente Jolanta Jasukeviça, Åréjo sakaru noda¬as vadîtåja Inita Indråne un Studiju noda¬as vadîtåjs Jånis Lielåmers. Arî påréjie aktîvi iesaistîjußies SP darbîbå: Krista Gri˚e ßogad no Kultüras noda¬as vadîtåjas ir pårtapusi par Sabiedrisko attiecîbu komisijas vadîtåju, Ieva Petruse aktîvi darbojas Kultüras noda¬å, Dainis Miglåns organizé sporta pasåkumus fakultåté, Kårlis ibermanis nodarbojas ar informåcijas izplatîßanu IEF SP, Uldis Kamols turpina pildît SP saimnieka pienåkumus.

Studentu parlamenta darbîbå aktîvi ir iesaistîjußies: Jånis Freibergs — SP kurjers, Aija Vaivode — SP sekretåre, Sigita Klezberga — SO «Studentu parlaments» izpilddirektore, Zane Ûagare — Sabiedrisko attiecîbu komisijas aktîviste, Inese Be˚ere — atbild par studiju kredîta iesniegumu pieñemßanu un izskatîßanu RTU, Inese Strazdiña — Senåta stipendiju komisijas vadîtåja, Sanita Vîlistere – atbild par transporta kompensåciju pieß˚irßanu RTU. Laikam ritot, paßpårvaldes saståvs ir krietni audzis. 1996. gadå paßpårvaldé bija tikai pieci cilvéki, patreiz aktîvi darbojas 23. Íî maiña notiek pakåpeniski, un tas ir ¬oti labi, jo dalåmies zinåßanås un pieredzé.

Vecbiedri paliek mazåk aktîvi, bet viñi vél darbojas paßpårvaldé un palîdz jaunajiem gan ar savu pieredzi, gan idejåm un padomiem.

InΩenierekonomikas fakultåtes domé 25% domnieku ir studenti. Fakultåtes vadîbai ir svarîgs studentu viedoklis, un paßpårvalde to pårståv.

Paßpårvaldé darbojas aktîvåkie studenti no visiem institütiem. Studentu viedoklis tiek ñemts vérå, arî ievélot måcîbspékus. Paßlaik mums ir aktuåls Goda absolventa nolikums, kuru izstrådå fakultåtes studentu paßpårvalde, saskañojot to ar domniekiem.

Ekonomisti ir vieni no aktîvåkajiem studentiem Studentu parlamentå. Paßpårvalde jau treßo gadu organizés inΩenieru un ma©istru izlaidumus. Íovasar paßpårvaldes pårståvji darbosies arî Uzñemßanas komisijå.

Müsu paßpårvaldé ir demokråtisks vadîbas stils, lémumus pieñemam balsojot.

IEF Studentu paßpårvaldes darbîbu nu jau gadu vada Jånis Lielåmers. Müsu paßpårvalde var lepoties ar to, ka vadîtåju nav bijis daudz un tas liecina par koptåm tradîcijåm, vienotîbu un péctecîbu. Pirmais IEF SP vadîtåjs no 1991. lîdz 1996. gadam bija Romualds Lamsters. No 1996. lîdz 2001. gadam — Sigita Klezberga (Aleksejeva).

Katram studentu paßpårvaldes darbonim ir savi pienåkumi: kultüra – Ieva Petruse, Kristîne Margeviça; finanses — Ieva Petruse, sports — Dainis Miglåns; Studentu bankas koordinators — Ìirts Vilks; likumdoßana — Uldis Kamols; lietvedîba — Ingrîda Gailuma.

Ko més daråm: organizéjam fukßu balles, izlaidumus. Esam organizéjußi arî donoru dienu RTU, piedalîjußies daΩådås talkås, tai skaitå Ronîßos, kråsojot måjiñas.

Par müsu paßpårvaldes labo darbu un lielo veikumu vislabåk var liecinåt müsu fakultåtes dekåns K. Didenko: «Müsu sadarbîba ar IEF paßpårvaldi ir kolosåla. Vienmér palîdzam viens otram. Pieméram, mums vajadzéja palîdzét iztîrît telpas MeΩa ielå, paßpårvalde tülît rea©éja uz müsu lügumu un paveica ßo milzîgo darbu. Ar paßpårvaldi man ir ¬oti labas attiecîbas. Protams, palîdzam paßpårvaldei finansiåli. Atzîméßu fakultåtes sasniegumus sportå, jau trîs gadus péc kårtas esam izcînîjußi Rektora kausu, basketbola turnîrå IEF paßpårvaldes komanda divus gadus péc kårtas ieguva 1. vietu, kå arî trîs reizes ieguvußi 1. vietu erudîtu konkurså RTU Spice. Vai nav iemesls lepoties?»

Més atceramies ikvienu no müséjiem. Paldies par ieguldîto darbu müsu vecbiedriem: Laurim Rozîtim, Alvim Reinßmitam, Mårim Pîlåcim, Sintijai, Renåtei Purvinskai, Normundam Strodam, Romualdam Lamsteram, Ìirtam Priekulim, Edgaram Ozolam, Jolantai Smirnovai, Lindai Vinokurovai, Ilzei Kaimiñai, Ilzei Briedei, Uldim O¬ehnoviçam, Evijai Reishofai, Ingai Liepiñai, Sanitai Sünåkslei. Un lüdzu piedodiet, ja tießåm kådu esam aizmirsußi.

IEF paßpårvalde

7

Kåpéc tu måcies IEF? Kårlis Dankbårs (1. studiju gads)

Visi klasesbiedri nåca ßurp. Íeit viegli bija iek¬üt. IEF ir turpinåjums péc divgadîgajåm studijåm koledΩå. Man ßeit patîk. Ir interesanti.

Laura Be¬©îte (2. studiju gads) Vidusskolå patika matemåtika. Jau tad zinåju kaut ko par RTU, jo ßeit måcîjås bråléns. Jau iepriekß domåju saistît savu nåkotni ar IEF. Jå, man te patîk, un es to nenoΩéloju, ka esmu uz ßejieni atnåkusi.

Uldis Rakstiñß (1. studiju gads) Darba intereses. Vajadzîgs gråds ekonomikå savå specialitåté. Måcîßos lîdz 27 gadu vecumam. Patîk måcîbu maksa. Patîk vakara grupas, jo strådåju.

Santa Grînberga (1. studiju gads) Patîk matemåtika. Gribéju studét ekonomiku un tåpéc arî esmu ßeit. Esmu ar to apmierinåta.

Ineta Bårbale (3. studiju gads) Íeit viss vairåk saistîts ar lietu praktisko pusi, ne tå, kå LU. Man te patîk.

Viss noderés nåkamajai profesijai.

Jånis Strautåre (1. studiju gads) Starp divåm augstskolåm izvéléjos RTU. Man patîk lietas, kas saistîtas ar ekonomiku, biznesu, patîk ar tåm nodarboties.

Andrejs Rovgozins (3. studiju gads) Lilita Pîka (4. studiju gads) Pavisam nejaußi sanåca atnåkt uz ßejieni. IEF mani interesé. Tå turpinåt!

Anrijs Zébergs (1. studiju gads) Tévs un vecaistévs ir beigußi RTU. Tå mani saista.

Universitåte jaukå vietå. RTU ir tådas iespéjas, kådas nav citås universitåtés. IEF ir labåkå!

Rita Katuzova (1. studiju gads) Visi klasesbiedri nåca uz ßejieni. Patîk tåpéc, ka tiku budΩeta grupå. Gribétu IEF novélét vairåk jaunu studentu, jaunu måcîbspéku!

Man patîk ekonomika, patîk vadît uzñémumu.

Labåk RTU, nekå LU. RTU ir lielåka autoritåte, nekå privåtås institücijas. Esmu apmierinåts par visiem 100%.

Ilva Luzere (5. studiju gads) Kas var büt labåks par IEF?! Jau paßå såkumå nebija pat domas par to, ka varétu studét kaut kur citur. Íeit måcås arî ¬oti daudz draugu. Esmu patießåm apmierinåta.

Linda Vigupe (1. studiju gads) Vidusskolå måcîjos ekonomiku. Íeit viegli bija tikt iekßå. Uz büvniekiem es neietu. Patîk arî tåpéc, ka ßeit stingri måca.

IEF absolventi

Ilmårs Rimßéviçs, Latvijas Banka, prezidents RTU vienmér ir gåjusi lîdzi laikam un piedåvåjusi saviem studentiem interesantåko un modernåko no tå, kas pieejams zinåtné un tautsaimniecîbå. Vienmér jutos kå kolé©is un nevis kå studentiñß.

RTU InΩenierekonomikas fakultåte jau 80–to gadu beigås precîzi paredzéja, kådas varétu büt jaunåkås tendences ekonomikå un bizneså un strauji papildinåja savas programmas ar jaunåm, jau müsdienåm atbilstoßåm lekcijåm.

iegüt ne tikai bagåtîgas teorétiskås zinåßanas, bet arî apgüt daudz praktisku lietu, studéjot un analizéjot reålus piemérus, kå arî piedaloties starptautiskos studentu apmaiñas projektos. IEF Starptautisko ekonomisko sakaru un muitas institüts ir bijusi mana pareizå izvéle, papildinot iegütås zinåßanas citås måcîbu iestådés.

Viesturs Gurtlavs, Latvijas Hipotéku un zemes banka, analîti˚is «Studijas RTU papildus zinåßanåm IEF ma©istrantürå man ir devußas iespéju apgüt arî izpratni par daΩådiem raΩoßanas procesiem.

Tå kå es strådåju lîzinga nozaré un lîzings ir ne tikai autotransports, bet arî visdaΩådåkås raΩoßanas iekårtas, man ir daudz vieglåk par kolé©iem novértét un izprast daΩådus raΩoßanas procesus, kuriem tiek iegådåtas iekårtas, izprast to bütîbu un nepiecießamîbu. Tå rezultåtå man ir izdevies gan piesaistît jaunus klientus, gan arî novérst risku pieß˚irt finanséjumu iekårtåm, kas var neatmaksåties un rezultåtå nest zaudéjumus manam uzñémumam.»

Jånis Plostnieks, Latvenergo, mårketinga vadîtåjs Universitåtes laiks cilvéka müΩa ir pårejas laiks jeb laiks, kurå jåk¬üt pieaugußam. Viss ir jåpadara paßam, tå bija viena no psiholo©iskåm måcîbåm RTU studijås – iemåcîjos dzîvot, rîkoties, plånot un padarît visu paståvîgi.

Vél tagad neesmu aizmirsis daΩas no neΩélîgajåm teorijas formulåm, kuras gan vél joprojåm neesmu sapratis, bet iekalis galvå kå reizré˚inu. Tåpat cîtîgi péc ieraΩåm universitåté cenßos no rîtiem laicîgi piecelties (jåatzîst, ka studentu kopmîtnés to bija îpaßi grüti izdarît!). Taçu pavisam nopietni – universitåtes laiks ir tåds, ko nekad es dzîvé noteikti neaizmirsîßu, lai arî cik universitåtes man vél nåksies pieredzét. Jaukåkais ir ne tikai tas, ka man ir izdevies darba gaitås pielietot studijås iegütås zinåßanas, bet noderîgi ir arî studiju laikå iemantotie kontakti ar cilvékiem. Vienkårßi sakot – teicama dzîves skola!

Modris Ozoliñß, RTU Rîgas Biznesa institüts, direktors, Centrålås un Austrumeiropas menedΩmenta attîstîbas asociåcijas (Central and East Europe Management Development Association - CEEMAN) valdes loceklis «Studijas IEF dod iespéjas kombinét inΩenierdomåßanu ar ekonomisko domåßanu. Saistîba ar inΩenierzinåßanåm dod daudz plaßåkas iespéjas IEF absolventiem atrast sev darbu mainîgajå Latvijas tautsaimniecîbas vidé. RTU IEF nemåca teoréti˚us, bet gan prakti˚us, kuri nepazüd starp biznesa haizivîm.»

Normunds Strods, Sea Logistics Ltd. (Lielbritånija), direktors, Hanza Jüras a©entüra, direktora vietnieks marketingå un biznesa attîstîbå Studijas RTU man ir devußas pilnvértîgu augståko izglîtîbu.

Mans darbs un karjera ir cießi saistîti ar izvéléto izglîtîbu transporta ekonomikas jomå. Studiju laikå izveidojies labs paziñu loks un ar daudziem no viñiem mums ir kopîgas biznesa intereses. RTU var

Dace Roze, Latvijas Mobilais Telefons, Noré˚inu dienesta direktore Nopietni runåjot, studijas IEF deva daudz. Augståko izglîtîbu ieguvu vél vecajos laikos, un izmaiñas valstî ekonomiskos jautåjumus ir skårußas visvairåk. Taçu profesionålo kvalifikåciju varéja paaugstinåt daΩådos tålakizglîtîbas kursos. Studijas RPI (RTU) piedåvaja apgüt zinåßanas péc priekßmetu principa, un tas dod kopskatu par attiecîgo jautåjumu.

Vél viena svarîga lieta: gatavojot kursa darbus un izstrådåjot ma©istra darbu, izlasîju un rakstîju konspektus darbiem, kurus pati, péc brîvas gribas, nekad nebütu lasîjusi. Tåpéc nezinåtu, cik sliktå ståvoklî ir bibliotékas un ka jauna ir bütiski nepiecießama. Gribu paslavét veco izglîtîbu. Jau tajos laikos mums iemåcîja tehnisko un analîtisko domåßanu, un tas noder jebkurå dzîves jomå. Prasîbas bija stingras, lekcijas kavét nedrîkstéja. Visu, kas bija paredzéts programmå, studenti noklausîjas. Ja nu daΩa lieta nepaaugstinåja studenta profesionalås zinåßanas, tad galvu trenéja jebkurå gadîjumå.

RTU laikraksta speciålizdevums InΩenierekonomikas fakultåtes 35 gadu jubilejai.

2002. gada 17. maijs.