Nr 21 06 06 2002 by Rīgas Tehniskā universitāte

Nr. 21 (1220) 6.06.2002.

RTU avîze iznåk kopß 07.02.1959.

Helsinku bibliotēkās gūtā pieredze 6. lpp.

Sveicam jubilejā 5. lpp.

BEST–Riga jaunumi 10. lpp.

RTU Kultūras centrā 12. lpp. Sports Ronīšos 11. lpp.

2002. gada 6. jünijs

Akadémiskajå sapulcé ● Akadémiskajå sapulcé, kas notika 23. maijå, rektors akadémi˚is Ivars Knéts sveica visus klåtesoßos RTU 140. jubilejas gadå un sniedza îsu informåciju par RTU darbîbu pédéjå gada laikå. ✔ Par vissvarîgåko pagåjußå gada notikumu rektors nosauca augstskolas akreditéßanu. Atsaucoties uz RTU ne visai patîkamajåm publikåcijåm lielajå presé sakarå ar daΩåm neakreditétåm programmåm TMF, rektors paståstîja, ka visi ßo programmu akreditåcijai nepiecießamie dokumenti ir nosütîti un izteica cerîbu, ka strîdîgås programmas tuvåkajå laikå tiks akreditétas. ✔ Pagåjußå gadå augstskola pårgåja uz lîgumattiecîbåm ar valsti. RTU rektora un izglîtîbas un zinåtnes ministra parakstîtajå lîgumå ir fikséts valsts dotéto studiju vietu skaits gan pa studiju jomåm, gan pa lîmeñiem. ✔ Izveidota jauna darba algu sadales sistéma, kas novérsîs kråpßanos, kura rodas, saglabåjot t. s. mirußås dvéseles savu studentu sarakstos. Rektors îpaßi pateicås Kanclera dienestam par ieguldîto darbu un Revîzijas komisijas priekßsédétåjam K. Brîvkalnam par mirußo dvése¬u atklåßanu. ✔ Izveidots RTU Padomnieku konvents, par tå priekßsédétåju ievéléts Latvijas Bankas prezidents Ilmårs Rimßévics. ✔ Notiek nelielo profesora grupu reorganizåcija – apvienoßana katedrås. ✔ Lai måcîbspéku darbam piesaistîtu jaunus cilvékus, RTU no rezerves fonda atbalsta un arî turpmåk atbalstîs jaunos zinåtñu doktorus. ✔ Péc ilgåm un grütåm cîñåm ar Rîgas domi veselais sapråts ir uzvaréjis – RTU éka Ka¬˚u ielå 1 paliek müsu! ✔ Daudz lîdzek¬u pédéjå gadå ieguldîts remontdarbos, tie jåturpina, tomér jåmé©ina atrast jaunus finanséßanas avotus. ✔ Paredzéta Saimnieciskå dienesta reorganizåcija, veidojot saimnieciskå prorektora dienestu. ● Par RTU finansiålo darbîbu 2001. gadå atskaitîjås kanclers Ronalds Taraßkeviçs. 2001. gada 24. maijå apstiprinåtå tåme ir izpildîta. RTU faktiskie ieñémumi 2001. gadå bija Ls 10 731 401 (plånotie – Ls 9 919 615), tajå skaitå: valsts budΩeta dotåcija – Ls 6 534 574 (Ls 6 526 243); paßu ienåkumi – Ls 4 022 822 (Ls 3 393 372); naudas atlikums, såkot 2001. gadu, – Ls 174 005. RTU faktiskie kopéjie izdevumi 2001. gadå bija Ls 10 536 162 (plånotie – Ls 9 950 426), tajå skaitå: algas – Ls 4 761 900 (Ls 4 768 936), sociålais nodoklis (26,09%) – Ls 1 158 457 (Ls 1 244 215); komandéjumi un dienesta braucieni – Ls 153 808 (Ls 90 000); pakalpojumi (remonti, tehniskå apkope, nekustamå îpaßuma nodoklis, sakaru pakalpojumi) – Ls 1 165 500 (Ls 782 17); materiåli, energoresursi, üdens un kanalizåcija – Ls 1 594 668 (Ls 1 491 114); måcîbu gråmatas un Ωurnåli – Ls 88 367 (Ls 92 330); stipendijas un braukßanas kompensåcijas – Ls 1 240 327 (Ls 1 211 619); inventårs un iekårtas – Ls 373 135 (Ls 270 195); investîcijas – 0 (0). Kopéjå ieñémumu un izdevumu bilance 2001. gadå ir pozitîva – ieñémumi pårsniedz izdevumus par Ls 195 239, kaut bija plånots Ls 30 811 deficîts. ● Revîzijas komisijas ziñojumu sniedza tås priekßsédétåjs Kårlis Brîvkalns (skat. K. Brîvkalna rakstu Pårskats par RTU Revîzijas komisijas darbu 2002. gadå 3. lpp.). ● Kanclers un rektors informéja Akadémisko sapulci par 2002. gada ieñémumu un izdevumu tåmi un valsts budΩeta sadali. Plånotie ieñémumi 2002. gadå ir Ls 10 875 573, plånotie

izdevumi: no budΩeta dotåcijåm – Ls 7 174 511, no paßu ieñémumiem – Ls 3 701 062; kopéjås apstiprinåmås izmaksas – Ls 10 875 573, nepiecießamås izmaksas – Ls 12 589 614,5. Analizéjot situåciju, kanclers uzsvéra patîkamu jaunumu: pirmo reizi péc seßiem gadiem no valsts budΩeta dotåcijåm paredzéta nauda remontiem (Ls 270 000) un inventåra iegådei (Ls 40 000). ● Akadémiskå sapulce noléma: 1. Apstiprinåt 2001. gada RTU budΩeta lîdzek¬u izlietojumu. 2. 1. Apstiprinåt 2002./2003. m. g. valsts budΩeta asignéjumu darba algu un påréjo lîdzek¬u fondu sadalîjumu ßådås proporcijås: Darba Påréjo algu lîdzek¬u fonds fonds 1. Studiju procesa nodroßinåßanai 84,9% 83,0% Tajå skaitå: måcîbu procesam, struktürvienîbåm 69,3% 67,4% studentu lietvedîbai, struktürvienîbåm 4,4% 4,4% dekanåtu administråcijai 3,1% 3,1% fakultåßu domém 1,0% 1,0% 1. un 2. kursa auditorijåm 2,5% 2,5% RTU rezerves fonds 4,6% 3,1% 2. Centrålajiem apkalpojoßiem dienestiem 15,1% 17,0% Rektoråtam 6,1% 6,1% centrålajiem saimnieciskajiem dienestiem (Saimniecîbas da¬a, Tehniskås ekspluatåcijas da¬a, autokombinåts, RTU Iekßéjo sakaru tîkla apkalpoßanas dienests, Galvenås ékas saimniecîbas pårvaldes dienests, Lomonosova ielas komplekss) 2,4% 2,4% dienesta viesnîcåm 2,0% Ls 25459 (1,0) sporta båzém 0,8% Ls 29096 (1,2) Studentu klubam 0,1% Ls 14548 (0,6) Zinåtniskajai bibliotékai 3,2% 3,2% gråmatu un Ωurnålu iegådei — Ls 50918 (2,0) Liepåjas tehnikumam un arodskolai 0,5% 0,5% 2. 2. Apstiprinåt RTU ieñémumu un izdevumu tåmi 2002. gadam un uzdot rektoram vérsties Rîgas domé ar lügumu par 50% samazinåt RTU nekustamå îpaßuma nodokli. 2. 3. Visus ienåkumus, kuru avots ir studiju maksas, telpu îres, granti, lîgumdarbi, komercaktivitåtes, izlietot atbilstoßi apstiprinåtåm tåmém. ● Par Akadémiskås sapulces saståvu runåja tås priekßsédétåjs Gundars Liberts. Kå nosaka jaunais Augstskolu likums — studentu pårståvniecîbai Akadémiskajå sapulcé un Senåtå jåbüt 15%, tåpéc jau nåkamå RTU Akadémiskå sapulce sanåks citå saståvå. Akadémiskajå sapulcé un Senåtå kopå büs 30 studenti. Priekßsédétåjs pateicås sapulces locek¬iem par darbu. ● Kanclers Ronalds Taraßkeviçs uzståjås par jautåjumu Kas ir 2002. gada finanséßanas plåns? Kå tas veidojas? ● Zinåtñu prorektors profesors Leonîds Ribickis atgådinåja, ka tuvojas 6. ietvarprogramma un naudu zinåtnei jåcenßas iegüt ne tikai tepat, Latvijå, bet arî no Eiropas. R.L.

2002. gada 6. jünijs

Kas jauns Starptautisko sakaru da¬å?

Intensîvie valodu kursi vasarå Vasara ir klåt. Gan studenti, gan pasniedzéji ka¬ plånus, kå vislabåk pavadît atva¬inåjumu. Daudzi noteikti vélas izbaudît ce¬otprieku vai pagüt izdarît to, kam ziemå nav pieticis laika, pieméram, apgüt vai uzlabot sveßvalodu zinåßanas. RTU Starptautisko sakaru da¬as Valodu centrs aicina visus jülijå måcîties ang¬u un våcu valodu intensîvajos kursos. Pie mums ikviens atradîs savåm interesém un vajadzîbåm atbilstoßus kursus. Piedåvåjam: • våcu sarunvalodas kursu, • våcu valodas kursu jaunießiem, • vispårîgås våcu valodas kursu, • vispårîgås ang¬u valodas kursu, • ang¬u valodas gramatikas kursu, • ang¬u sarunvalodas kursu, • kursu Uzståßanås måksla un lietiß˚ås sarunas ang¬u valodå.

Iegütås zinåßanas varésiet likt lietå jau augustå, ja dosieties ce¬ojumå årpus Latvijas. Pat tad, ja neplånojat ce¬ojumu, sveßvalodu zinåßanas jums noderés, jo nåkamajå måcîbu gadå, piesakoties uz stipendijåm, rakstot véstules årzemju sadarbîbas partneriem vai starptautisku projektu pieteikumus, jüs savas ieceres un mér˚us varésiet daudz pårliecinoßåk izskaidrot ang¬u vai våcu valodå. Tautas paruna måca: «Taisi ratus ziemå, bet ragavas vasarå.» Vai nevajadzétu ßo gudrîbu ñemt vérå un, domåjot par nåkotnes studijåm årzemés un dalîbu starptautiskos projektos, jau ßovasar centîgi måcîties? Informåciju par pieteikßanos uz kursiem ikviens interesents var iegüt RTU Starptautisko sakaru da¬as Valodu centrå, Ka¬˚u ielå 1, 222. telpå, vai zvanot pa tålruni 7089021, vai rakstot: evita.serjogina@rtu.lv.

Pårskats par RTU Revîzijas komisijas darbu 2002. gadå Kårlis Brîvkalns, pieaicinåtais konsultants atzina noslégto Atsåkot darbu 2001. gada rudenî, Revîzijas komisijas priekßsédétåjs vienoßanos par juridiski nekorektu. Revîzijas komisija noléma turpinåt RTU finansiålås un saimnieciskås darbîbas apzinåßanu un izvér- Komisijai tiekoties ar RTU kancleru, tika iesniegta SIA îpsatéßanu. Izrådîjås, ka viena no Studenta parlamenta pårståvém las peldbaseins direktora véstule RTU vadîbai, kurå minétie Revîzijas komisijå — Dace Puriña — jau beigusi RTU juridiskie lîguma traktéjumi ir bijußi par pamatu noslégtajai ma©istrantüru un vairs nav saistîta ar RTU. Arî otrs SP pårståvis vienoßanai. Komisija lügs RTU pårståvoßo juristi Zeltiñas — Dmitrijs Kekißs — ¬oti aizråvies ar daΩådiem sabiedriskiem kundzi dot savu atzinumu par vienoßanås atbilstîbu nomas darbiem, pametis novårtå studijas (seßi gadi 1. ma©istrantüras lîgumam un tad sagatavos komisijas lémumu. Komisija iepazinås ar SIA RTU—îpsalas attîstîba izveidokurså) un péc neilga laika tika atskaitîts no RTU par nesekmîbu. Revîzijas komisija palika piecu cilvéku saståvå: Irina ßanas sareΩ©îto vésturi, ar visai nepilnîgo dibinåßanas dokumenOvçiññikova, Silvija Kukle, Mårîte Torstere, Alberts Zvejnieks tåciju, ar vairåkkårtéjo lîdzdalîbnieku maiñu un pédéjå laikå arî direktora maiñu. Pédéjo gadu bilances råda, ka SIA RTU— un Kårlis Brîvkalns. Såkotnéji pienåkumus sadalîja ßådi: I. Ovçiññikova un îpsalas attîstîba ir darbojusies ar zaudéjumiem. Jauns A. Zvejnieks pårskatîs visu SIA îpsalas peldbaseins dokumen- pavérsiens îpsalas nepabeigtås dienesta viesnîcas lietå bija tåciju; S. Kukle turpinås noskaidrot SIA RTU—îpsalas atklåta konkursa Par nepabeigtå celtniecîbas stadijå esoßå attîstîba veidoßanås vésturi un tagadni; M. Torstere apkopos nekustamå îpaßuma Rîgå, îpsalas ielå 20, uz zemesgabala ar visu informåciju par Studentu pilsétiñas darbîbu; K. Brîvkalns kadastra numuru 0100 062 0128 büvniecîbas pabeigßanu såks RTU studentu re©istra pétîjumus, kå arî iespéju robeΩås izsludinåßana. Konkurså pieteicås tikai viens pretendents – SIA sekos RTU saimnieciskajai un finansiålajai darbîbai. Laika gaitå Hotel Islande, kurß arî tika atzîts par uzvarétåju. Analizéjot SIA Hotel Islande dibinåtåju un dalîbnieku neparedzétå apjomå izvértås studentu re©istra analîze. RTU Dekånu padomes aicinåts, K. Brîvkalns izveidoja ko- sarakstu, redzams, ka tie da¬éji ir SIA RTU—îpsalas attîstîba misiju studentu re©istra pilnîgai analîzei (E. Jasukéviça, I. Señ- amatpersonas: Vladimirs Bokmanis, Ìirts Målmanis (îpsalas kova un K. Brîvkalns). RTU Senåts 2002. gada 25. marta sédé Starptautiskå izståΩu centra direktora vietnieks), Henriks uzklausîja K. Brîvkalna ziñojumu par studentu re©istra datu Skutelis un SIA Laine direktors Normans Kairis. Ir ieceréts nekustamå îpaßuma nomas lîgums ar RTU par analîzes rezultåtiem. Péc ziñojuma Senåts noléma: 1) par revîzijå konstatéto nepamatoto kredîtpunktu palielinåjuma procentu nekustamå îpaßuma îpsalas ielå 20 iznomåßanu uz 30 gadiem lielumu samazinåt atbilstoßo struktürvienîbu 2000./2001. m. g. SIA Hotel Islande. Rezuméjot visu SIA RTU—îpsalas attîstîba lîdzek¬u ekonomijas apjomus; 2) atsavinåto lîdzek¬u summu darbîbu, jåsecina, ka tås darbîba diemΩél nav sekméjusi RTU attîstîbu un, zaudéjot tiesîbas uz nepabeigtås dienesta viesnîcas ieskaitît måcîbu metodisko lîdzek¬u attîstîbas fondå. Iepazîstoties ar SIA îpsalas peldbaseins un RTU sav- büvi, RTU zaudés arî iespéju papildinåt savus ienåkumus visstarpéjåm lîgumattiecîbåm, komisija noléma pieaicinåt lîgumu maz tuvåkos 30 gadus. Pamatojoties uz Revîzijas komisijas locekles M. Torsteres slégßanas speciålistus no IEF, jo starp abåm lîgumslédzéju pusém noslégtå vienoßanås par peldbaseina jumta remontu, iesniegtajiem dokumentiem par dienesta viesnîcås dzîvojoßo ieguldot remontå tikai RTU lîdzek¬us, likås apstrîdama. Arî studentu îres un komunålajiem maksåjumiem un izmantojot ➥ 4. lpp

2002. gada 6. jünijs

Pårskats par RTU Revîzijas komisijas darbu 2002. gadå ➦ 4. lpp

RTU galvenå inΩeniera P. Orlovska veiktos apré˚inus par maksåjumiem RTU, iegüts pilnîgs priekßstats par RTU dotåciju lielumu RTU dienesta viesnîcåm: Dienesta viesnîca Dotåcija Ls/ménesî Ezermalas iela 6 11,42 Laimdotas iela 2a 11,34 Burtnieku iela 2a 9,29 Lilijas iela 4 7,41 Åzenes iela 22, 22a 6,26 Tå kå valsts budΩeta dotåcijås dienesta viesnîcu vajadzîbåm ietverta ¬oti maza summa – vienam studentam Ls 3,5 gadå, RTU likumdevéjiem ir jånosprieΩ, ko darît: vai, atñemot finanséjumu måcîbu procesam, dotét dienesta viesnîcas vai ne. Jebkurå gadîjumå jåpanåk dienesta viesnîcås dzîvojoßo taupîga attieksme pret ener©étisko resursu patériñu. Revîzijas komisijas priekßsédétåjs, Rektora padomes aicinåts, iepazinås ar RTU Plånu un finansu noda¬as vadîtåjas L. Bergas un daΩådo RTU struktürvienîbu savstarpéji noslégtajiem darba lîgumiem, sagatavoja un iesniedza ziñojumu RTU rektoram. Viså pårskata laikå tika uzkråta informåcija par RTU komunålo maksåjumu plüsmu, îpaßi sekojot îpsalas siltumapgådei. Tå kå îpsalå darbojas moderna siltumener©ijas raΩotne, tås produktam bütu jåbüt létåkam par Rîgas siltuma piegådåto. Tuvåk izpétot apkures katla darbîbu, izrådîjås, ka siltumener©iju îpsalas ékåm piegådå arî ko©eneråcijas stacija, kas ir privåts uzñémums – SIA MBA. Ko©eneråcijas stacijas princips ir ßåds: RTU sañem gåzi, to sadalot RTU katlam un ko©eneråcijas stacijai, gåzes patériñß tiek uzskaitîts abåm raΩotném. Ko©eneratoram, raΩojot ener©iju un to pårdodot (par dubultcenu) Latvenergo, lîdztekus rodas siltums, kuru tas pårdod RTU. Paståv daΩås deta¬ås apstrîdams savstarpéju noré˚inu princips starp SIA MBA un RTU. Acîmredzot SIA MBA ¬oti veiksmîgi

Senåta maija sédé Senåta séde notika 27. maijå. ✏ Rektors akadémi˚is Ivars Knéts ar noΩélu atceréjås nesenås publikåcijas presé sakarå ar TMF joprojåm neakreditéto programmu Transports. DiemΩél ßîs publikåcijas diezgan pamatîgi iedragåja RTU prestiΩu — tas var atsaukties ne tikai uz TMF, bet arî uz citåm fakultåtém, tåpéc mums visiem kopå jådomå, kå rîkoties ßajå situåcijå. Rektors deva vårdu TMF dekånam Gundaram Libertam, kurß paskaidroja, ka no piecåm programmåm fakultåté nav akreditéta tikai viena, un tå saistîta ar bijußå RAU programmåm. Dekåns solîja, ka, intensîvi strådåjot, visi akreditåcijai nepiecießamie dokumenti büßot gatavi jau ßajå nedé¬å. Izvérsås plaßa senatoru diskusija par augstskolu akreditåciju un lielås preses tendenciozo attieksmi pret RTU. Senåts noléma uzdot Studiju da¬ai sadarbîbå ar Jauno InΩenieri sagatavot rakstu presei par RTU akreditétajåm un neakreditéto programmu. ✏ RTU emeritétå profesora goda nosaukumu pieß˚îra MLF profesoram A. Strakovam. ✏ Noléma izsludinåt konkursu uz ßådåm profesoru vakantajåm ßtata vietåm: ekonomikas un biznesa vadîbas nozaré — makroekonomika, uzñéméjdarbîbas lo©istika un transporta ekonomika; vides zinåtnes nozaré — civilå aizsardzîba. ✏ Par izmaiñu 2002. gada 25. februåra Senåta lémumå Par måcîbu maksu 2002./2003.m.g. Senåts noléma: lai saskañotu Senåta lémuma Par måcîbu maksu 2002./2003. m.g.

darbojas, jo, sañemot dubulttarifu, tås pe¬ñai jåbüt ievérojamai, bet kåds labums no visas ßîs darbîbas ir RTU? Vai ßåda ko©eneråcijas stacija nevaréja büt RTU îpaßums, kas nestu aug¬us RTU, tagad aptuveni apré˚ini råda, ka RTU zaudé, iepérkot siltumu no ko©eneråcijas stacijas. Bütîbå RTU ko©eneråcijas stacijas siltums nav vajadzîgs, jo paßu katlu jauda tiek izmantota minimåli, bet, ja RTU siltumu neiepirktu, problémas rastos SIA MBA. Secinåjums – RTU savå ziñå sponsoré ßo privåtuzñémumu, negüstot nekådu labumu, iespéjams, tikai zaudéjot. Izskatot RTU kanclera un Plånu un finansu da¬as RTU Akadémiskajai sapulcei iesniegtos pårskata materiålus, varam tikai vélreiz apliecinåt, ka Revîzijas komisija saskañå ar tås nolikumu veic revîzijas, ziño par revîzijas rezultåtiem RTU Senåtam un gadskårtéji, sekojot senai tradîcijai, iepazîstina RTU Akadémisko sapulci ar padarîto darbu. Bet Revîzijas komisija nevar uzñemties milzîgo atbildîbu, izdarot slédzienu par pårskatå minéto skait¬u pilnîgu atbilstîbu patiesajiem. Protams, komisija apzinås, ka kådreiz nåkotné, ja RTU büs izveidota pilnîgi pårskatåma un datorizéta gråmatvedîbas sistéma, varbüt arî ßådu slédzienu tå varés dot. Paßlaik varam apstiprinåt, ka skait¬i par båzes ener©ijas neséju apmaksåm ir tuvi Revîzijas komisijas apzinåtajiem, dati par remontiem Studentu pilsétiñå atbilst galvenå inΩeniera sagatavotajiem. Revîzijas komisijas ieteikumi: 1. RTU atjaunot juridisko dienestu. 2. Izveidot RTU îpaßuma apsaimniekoßanas dienestu, kas darbotos RTU interesés. 3. RTU Saimnieciskajå dienestå un RTU Kanclera dienestå veikt savas darbîbas paßnovértéßanu (lîdzîgi kå studiju akreditåcijas proceså). 4. Paåtrinåt vienotas datorizétas gråmatvedîbas sistémas izstrådåßanu vai, apzinoties nespéju to izstrådåt, tomér iegådåties jau izstrådåtu programmu (lîdz ßim datorprogrammatüras izstrådei izlietoti jau vairåk nekå Ls 60 000). ❏ 3. un 14. punktus, 14. punkta pirmo teikumu izteikt ßådå redakcijå: «Studentiem, kuri påriet no viena måcîbu veida uz citu vai no vienas studiju programmas uz citu, ir jåapmakså pårejas rezultåtå radußos papildu un neapgüto måcîbu priekßmetu studijas atbilstoßi to kredîtpunktiem saskañå ar 3. punktå noteikto viena kredîtpunkta vidéjo maksu pa studiju veidiem (dienas, vakara, neklåtienes) un studiju lîmeñiem.» ✏ Péc Studiju da¬as vadîtåja P. Sliedes paskaidrojuma, ka akreditétajå Transporta ekonomikas un uzñéméjdarbîbas lo©istikas programmå nepiecießams precîzi nosaukt iegüstamo kvalifikåciju, Senåts noléma: pirmå lîmeña profesionålo studiju specializåcijas virziena programmå Transporta ekonomika un uzñéméjdarbîbas lo©istika pieß˚iramås kvalifikåcijas nosaukumu mainît no «uzñéméjdarbîbas lo©istikas speciålists» uz «uzñéméjdarbîbas vadîtåjs». ✏ Apstiprinåja izmaiñas ßådås bakalaura akadémisko studiju programmås: Datorsistémas, Informåcijas tehnolo©ija, Automåtika un datortehnika, îmija, RaΩoßanas tehnolo©ija, Transports. ✏ Apstiprinåja izmaiñas profesionålajå studiju programmå — Siltuma gåzes un üdens tehnolo©ijas. ✏ Apstiprinåja ßådas pårstrukturétås ma©istra akadémisko studiju programmas: Büvzinåtne, Ìeodézija un kartogråfija, Siltuma, gåzes un üdens tehnolo©ija, Elektrotehnika, Elektrotehnolo©iju datorvadîba, îmijas tehnolo©ija, Transporta datorvadîbas, informåcijas un elektroniskås sistémas, Ekonomika, Vadîbzinåtne/ uzñéméjdarbîba un vadîßana, Telekomunikåcijas, Ener©étika un elektrotehnika, Tekstila un ap©érbu tehnolo©ija, InΩeniertehnika, mehånika un maßînbüve. ➥

2002. gada 6. jünijs

Pedagogs un zinåtnieks Fricis Avotiñß Parasti saka, ka cilvéka vértîbu nosaka darbs. Tomér, liekas, vél neviens nav izmérîjis cilvéka darbu dΩaulos vai kådå citå mérvienîbå. Bet ir cilvéki, kurus bieΩi pieminam ar labu vårdu, labpråt uzturamies viñu sabiedrîbå, uzklausåm viñu domas un vélmes, izmantojam viñu pieredzi un darba aug¬us. Müsu universitåté 8. jünijå savu trîsceturtda¬gadsimta jubileju sasniegs profesors, ˚îmijas zinåtñu habilitétais doktors Fricis Avotiñß. Absolvéjis LVU îmijas fakultåti (1954), viñß visus gadus palicis uzticîgs ˚îmijai un ˚îmijas tehnolo©ijai. Viñß ir viens no tiem måcîbspékiem, kas pratis apvienot pedago©isko darbu ar raΩîgu zinåtnisko, tå iemantojot cieñu kå profesors un habilitétais ˚îmijas zinåtñu doktors, pie kura vienmér var sañemt padomu gan par måcîbu procesu, gan zinåtnisko problému risinåßanå. Lük, pakåpieni viña dzîves ce¬å: ˚îmijas zinåtñu kandidåts (1968), docents (1969), ˚îmijas zinåtñu doktors (1990), ˚îmijas zinåtñu habilitétais doktors (1991), profesors (1991), RTU emeritétais profesors (2000). Visås darba nozarés Fricis Avotiñß ir stingrs, prasîgs pret sevi,

îm. zin. habil. doktore E. Gudriniece, îmijas zin. doktore Z. Tetere

saviem kolé©iem un studentiem. Viña iemî¬otais teiciens ir: «îmijå visu vajag svért, mérît un pierakstît.» Studenti no viña it kå baidîjås, bet péc gadiem, jau büdami inΩenieri, vienmér atceras ar labu vårdu un bieΩi lüdz viña padomu.

Profesoram F. Avotiñam vienîgå darba vieta bijusi îmijas fakultåte (LVU un RTU). Viñß lasîja lekcijas daΩådås ˚îmijas tehnolo©ijas nozarés, galvenokårt smalkås organiskås sintézes tehnolo©ijå, vadîja laboratorijas darbus, raΩoßanas praksi, diplomdarbus un diplomprojektus.

➦ ✏ Par TMF struktürvienîbu reorganizåciju Senåts noléma: 1. Pamatojoties uz TMZF Domes 2002. gada 9. maija sédes lémumu, apvienot Transporta sistému tehniskå nodroßinåjuma, Transportlîdzek¬u konstruéßanas un izmé©inåßanas, Datorizétås modeléßanas un konstruéßanas maßînbüvé profesora grupas, izveidojot Transportmaßînu datormodeléßanas un tehnolo©iju katedru (ßifrs 15B04). 2. Apstiprinåt Transportmaßînu datormodeléßanas un tehnolo©iju katedras nolikumu. ✏ Par izmaiñåm 1. lîmeña profesionålo studiju programmå Cilvéku resursu vadîßana Senåts noléma: 1. Lai izpildîtu Valsts standarta prasîbas pirmå lîmeña profesionålås izglîtîbas programmåm, RTU Senåta 2001. gada 29. janvåra sédé apstiprinåtajå 1. lîmeña profesionålo studiju programmå Cilvéku resursu vadîßana izdarît ßådas izmaiñas: — obligåtås (A) da¬as apjomu mainît no 53 KP uz 46 KP; — obligåtås izvéles (B) da¬as apjomu mainît no 14 KP uz 10 KP; — prakses apjomu mainît no 10 KP uz 16 KP; — kvalifikåcijas darba apjomu mainît no 3 KP uz 8 KP. 2. Lai pilnîgåk apmierinåtu profesijas standarta projektå Personåla vadîbas speciålistiem formulétås prasîbas, programmas obligåtajå (A) da¬å izdarît ßådas izmaiñas: — izslégt obligåto studiju priekßmetu Uzñéméjdarbîbas vadîßana (4 KP); — obligåto studiju priekßmetu Uzñéméjdarbîbas tiesiskie pamati (2 KP) pårcelt uz obligåtås izvéles (B) da¬u; — studiju priekßmetus Personåla straté©ijas veidoßana (3 KP) un Vadîbas informåcijas sistémas (3 KP) aizståt ar Personållietas (3 KP) un Ekonomiskås

Viña vadîbå izstrådåtas ˚îmijas zinåtñu doktora disertåcijas. Profesors F. Avotiñß savus zinåtniskos pétîjumus veica par terpénu pårstrådes tehnolo©iju, to izmantoßanu biolo©iski aktîvu vielu ieguvei un jaunu metoΩu ievießanu ciklobutånkarbonskåbju sintézé. Viñß kopå ar saviem kolé©iem un studentiem publicéjis vairåk nekå 100 zinåtnisko rakstu, sañémis septiñas autorapliecîbas, sadarbojas ar vairåkåm årzemju firmåm. Profesors F. Avotiñß ir Latvijas îmi˚u biedrîbas (1990), Latvijas Zinåtnieku Savienîbas (1991), Latvijas Profesoru Asociåcijas (1996) biedrs, Latvijas Zinåtñu Padomes eksperts (1993). Viñß apbalvots ar G. Vanaga meda¬u (1990) un prémiju (1996). Viss teiktais neapßaubåmi liecina par diΩu Cilvéku, un par tådu viñu padarîjis neatlaidîgais darbs, lielå interese par zinåtni, jaunatnes audzinåßanu un tautas labklåjîbas celßanu. Profesor, vélam arî turpmåk büt tikpat ener©iskam, darbîgam un radoßas domas bagåtam! ❏

informåcijas sistémas (3 KP); — studiju priekßmetam Tirgzinîbas mainît apjomu no 4 KP uz 3 KP. 3. Mainît pieß˚iramås kvalifikåcijas nosaukumu no Cilvéku resursu vadîßanas speciålists uz Personåla speciålists. 4. Uzñemßanu mainîtå programmå at¬aut, såkot no 2002./03. m.g. ✏ Par izmaiñåm studiju programmå Uzñémumu un organizåciju vadîtåjs Senåts noléma: saskañå ar akreditåcijas komisijas ekspertu ieteikumiem papildinåt studiju programmu Uzñémumu un organizåciju vadîtåjs ar ßådiem ierobeΩotås izvéles studiju priekßmetiem: zinåßanu menedΩments (4 KP); iekßéjais audits (4 KP); lo©istika (4 KP); lîdera prasmes (4 KP); saskarsmes prasmes uzñéméjdarbîbå (4 KP). * Senåts apstiprinåja Transporta un satiksmes nozares profesoru padomi ßådå saståvå: priekßsédétåjs — RTU profesors Dr.inΩ. G. Liberts; RTU profesori habilitétie inΩenierzinåtñu doktori — L. Ribickis, A. Krésliñß, I. Rañ˚is, J. Vîba, A. Urbahs, J. Paramonovs; LJA profesors, Dr.habil.inΩ. V. Uzårs; Satiksmes ministrijas Aviåcijas departamenta direktors, LAB valdes loceklis A. MuiΩnieks; Asociåcijas Latvijas Auto ©enerålsekretårs V. Tréziñß; Transporta attîstîbas un izglîtîbas asociåcijas prezidents A. Gütmanis. ✏ Saskañå ar likumu Par intereßu konflikta novérßanu valsts amatpersonu darbîbå Senåts noléma dot at¬auju zinåtñu prorektoram profesoram L. Ribickim strådåt Latvenergo padomé, par kuras locekli viñß ir ievéléts.

R.L., M.E.

2002. gada 6. jünijs

Helsinku bibliotékås gütå pieredze Pateicoties NORDINFO pieß˚irtajam grantam, martå man bija iespéja iepazîties ar vairåku Helsinku bibliotéku darba pieredzi. Tas, ka sañému ßo grantu, liecina, ka RTU Zinåtniskås bibliotékas paßreizéjais darbs un izvirzîtie uzdevumi Zieme¬valstu organizåcijå NORDINFO ir atzinîgi novértéti. Iesniedzot dokumentus, man bija jåpamato, kåpéc vélos staΩéties kådå no Zieme¬valstu bibliotékåm, jåraksturo mans un bibliotékas darbs. Priecåjos, ka arî ßogad esam guvußi ßo atzinîbu, un müsu bibliotékas darbiniece Inta Strade ir sañémusi NORDINFO grantu un varés papildinåt pieredzi un güt jaunas ierosmes darbam. Savas vizîtes lielåko da¬u pavadîju Helsinku Tehnolo©iskås universitåtes bibliotékå. Bibliotéka atrodas Otaniemi, kas ir viens no Espo centriem. Espo ir pilséta ar apméram 60 km rådiusu un vairåkiem centriem. Otaniemi ir studentu pilsétiña. Gan bibliotéku, gan påréjo studentu pilsétiñu ir projektéjis ¬oti cienîts un atzîts somu arhitekts Alvars Ålto. Helsinku Tehnolo©iskås universitåtes bibliotéku biju izvéléjusies tåpéc, ka augstskolu profili ir lîdzîgi un bibliotékå, tåpat kå pie mums, notiek bibliotékas automatizåcijas sistémas maiña. Més ßådå proceså esam iesaistîti pirmo reizi un ne viss veicas gludi. Médz pietrükt gan zinåßanu, gan pieredzes. Paldies Somijas kolé©iem par draudzîgo uzñemßanu un lietiß˚o sadarbîbu. Tiku sagaidîta kå kolé©e, nevis kå viesis. Visu laiku jutu, ka bibliotékas darbinieki grib sniegt péc iespéjas vairåk informåcijas, kas var palîdzét reålai bibliotékas attîstîbai. Patîkami, ka par daudziem jautåjumiem varéjåm diskutét, ka tika uzklausîta müsu pieredze. DiemΩél bija arî jautåjumi, kur varéju büt tikai vérotåjas un klausîtåjas lomå, jo tika rådîti pie mums pilnîgi neapgüti darba procesi. Èpaßi tas attiecinåms uz elektronisko datu båΩu izmantoßanu un veidoßanu. Galvenais, ko gribéju uzzinåt, bija daΩådu darba procesu sasaiste ar bibliotékas sistému. Bibliotéku automatizåcija Somijå ir såkusies astoñdesmito gadu såkumå. Drîz sekoja Somijas valdîbas rîkojums automatizét visas bibliotékas. Tika izveidots augstskolu bibliotéku konsorcijs, kura vadîbå soli pa solim, no mazåkås uz lielåko bibliotéku tika ieviesta sistéma VTLS. Deviñdesmito gadu beigås universitåßu vadîba un bibliotéku direktori nonåca pie secinåjuma, ka nepiecießama sistéma, kas dod plaßåkas iespéjas, gan veicot iekßéjos procesus, gan darbå ar lasîtajiem. Kon-

Sarmîte Krauze, RTU ZB sistémas bibliotekåre

kurså tika izvéléta Amerikas sistéma Voyager. Gribu nedaudz atgådinat RTU ZB automatizåcijas ce¬u. 1993. gada beigås tika instaléta sistéma ALISE. No 1994. gada visa jaunå literatüra tiek ievadîta elektroniskajå katalogå. Bibliotékai piedaloties vairåkos projektos, ir audzis datoru un citas tehnikas skaits. Kå Bibliotéku informåcijas tîkla konsorcija locekle RTU ZB piedalîjås projektå Vienotais bibliotéku informåcijas tîkls LATLIBNET, ar kuru saistîta jaunas sistémas izvéle. Bibliotéku sistémas Aleph 500 izvéle ir devusi mums iespéju veikt visu darba procesu automatizåciju, un nu varam piedåvåt lasîtåjiem Latvijas astoñu lielåko bibliotéku elektronisko kopkatalogu. RTU ZB elektroniskais katalogs internetå ir pieejams kå nacionålå elektroniskå kopkataloga da¬a. Vélamies nodroßinåt lasîtåjiem iespéju pasütît literatüru un pagarinåt tås lietoßanas termiñus no jebkuras vietas, kur ir pieeja internetam. Jåpiemin arî tas, ka piedalîßanås ßajå projektå bibliotékai deva iespéju iegådåties 61 jaunu datoru. Darbå ar jaunajåm sistémåm gan müsu bibliotéka, gan Somijas augstskolu bibliotéku konsorcija dalîbnieces ir nogåjußas lîdzîgu ce¬u. No sistémas apgüßanas, darbinieku apmåcîbas, elektronisko katalogu konversijas lîdz darbam katalo©izåcijas, komplektéßanas, eksemplåru un lasîtåju apkalpoßanas modu¬os. Somijas bibliotékåm ßî ir jau otrå sistémas maiña. Ar to somu kolé©i skaidroja savu lielåko iecietîbu pret problémåm, kas rodas darba gaitå. Kå kopéja probléma jåmin tas, ka ne Amerikas sistéma Voyager ir speciåli veidota Somijas bibliotékåm, ne Izraélas sistéma Aleph 500 ir speciåli veidota Latvijas bibliotékåm. Daudz pü¬u jåvelta sistému pieméroßanai konkréto bibliotéku vajadzîbåm. Més pagaidåm bieΩåk vainojam jauno sistému, nevis savu neprasmi atrast risinåjumus. Esam daudz ko iemåcîjußies un izdarîjußi, bet ne vienmér esam pietiekami pacietîgi rezultåtu sasniegßanå. Kopß ßå gada janvåra strådåjam kopkatalogå, pamatoti médzam büt neapmierinåti ar nepilnîbåm ßajå darbå. Somu kolé©i, lai sakårtotu kopkatalogu, strådåja astoñus gadus. BieΩi dzirdéju atziñu, ka, kolektîvå strådåjot, jåspéj saprast, ka katra probléma, katrs jautåjums ir viens no daudziem, tåpéc risinåjums nav iespéjams uzreiz. Paßai ß˚iet dîvaini, ka

vairåkas nedé¬as bija jåpavada citå vidé, lai atcerétos ßo sen zinåmo patiesîbu. Protams, nervozitåti un nedroßîbu rada müsu bibliotékas ierobeΩotie lîdzek¬i un neizbégamå tehnikas novecoßana. Lai måcîbu procesu nodroßinåtu ar regulåru un müsdienu prasîbåm atbilstoßu informåciju, Somijas augstskolas savåm bibliotékåm dod iespéju atjaunot un papildinåt nepiecießamo tehniku. Par spîti problémåm, paßlaik RTU Zinåtniskajå bibliotékå esam såkußi gatavoßanos automatizétai literatüras izsniegßanai un nodoßanai. Tåpéc Helsinku bibliotékås îpaßi intereséjos par darbu ar lasîtåjiem. Jau pirmajås dienås mani pårsteidza lielais apmeklétåju skaits bibliotékås — gan augstskolu, gan publiskajås. Iepriecinåja tas, cik bibliotékas ir pieejamas lasîtajiem. Pamatoti ir Helsinku Tehnolo©iskås universitåtes bibliotékas direktora ar lepnumu teiktie vårdi, ka tikai Zieme¬valstîs bibliotékas ir tik atvértas lasîtåjiem. Noteikti gribu uzsvért, ka augstais lasîtåju apkalpoßanas lîmenis ir bibliotékas un augstskolas vadîbas sadarbîbas rezultåts, bibliotekåra kå lasîtåja izglîtotåja un audzinåtåja atzîßana. Tikai zinoßs lasîtåjs spéj pilnvértîgi izmantot bibliotékas bagåtîbas savai izglîtîbai. Tåpéc obligåta prasîba augstskolås pirmo kursu studentiem ir çetru lekciju noklausîßanås par bibliotékas izmantoßanu. Protams, no bibliotékåm tiek prasîts daudzveidîgs informatîvais materiåls. Gan pasniedzéju, gan studentu vidü populåri ir bibliotékas piedåvåtie informåcijprasmes kursi daΩådås nozarés. Helsinku Tehnolo©iskås universitåtes bibliotékå man bija ierådîta darba vieta ar datoru, bet brîvdienås izmantoju citas bibliotékas, lai pårbaudîtu e—pastu. Tå pårliecinåjos, cik nezinoßs lasîtåjs esmu. Vispirms gribéju atrast garderobi, tådu nav. Lasîtåji ar virsdrébém, somåm un lîdzi pañemtåm maizîtem iet uz lasîtavåm un citåm telpåm. Uzreiz jåteic, ka visas bibliotékas ir projektétas tießi kå bibliotékas un ir nodroßinåtas ar droßîbas vårtiem. Tas dod iespéju veidot brîvpieejas fondus, lasîtåjs, iegåjis pa vienåm durvîm, uzreiz var piek¬üt visiem fondiem, kråtuvém un lasîtavåm. Pie bibliotekåra jåre©istréjas tikai tad, ja vélas literatüru ñemt lîdzi. Es, protams, intereséjos, kur un kå man jåre©istréjas. Visås bibliotékås, ko apmekléju, lasîtåju apkalpoßanå iesaistîto bibliotekåru un informåcijas darbinieku darba vietas atrodas vienkopus bibliotékas centrå. Lîdz ar to ir izslégta lasîtåju sütîßana no vienas telpas uz otru, lai iegütu vajadzîgo ➥

2002. gada 6. jünijs

➦ informåciju. Ja lasîtåjam nav nepiecießama bibliotekåra palîdzîba, tehniski ir nodroßinåta pilnîga paßapkalpoßanås. Lasîtåji paßi meklé literatüru gan elektroniskajos katalogos un datu båzés, gan fondos, paßi kopé. Turpat ir iespéjas noformét dokumentus, lasîtåji paßi var re©istrét un nodot literatüru. Jau no paßa rîta bibliotékås ir daudz cilvéku, strådå gan vienatné, gan grupås. Viens otrs turpat arî pasnauΩ, paéd un uz galda atpütina kåjas. Mani novérojumi liecina, ka cilvéki bibliotékås ne tikai strådå un måcås, bet tur pavada arî savu brîvo laiku. Visas telpas, kas nav nepiecießamas darbiniekiem, ir iekårtotas bibliotékas apmeklétåju vajadzîbåm. Domåts ne tikai par lasîtåju, bet arî par darbinieku értîbåm. Pie mums raksturîgs ir skats, ka bibliotekårs stiepj lielu gråmatu kalnu. Helsinkos nevienu tådu bibliotekåru neredzéju. Visas bibliotékas ir pilnas ar gråmatu pårvadåßanai paredzétiem ratiñiem. Nedaudz gribu paståstît par bibliotéku fondu komplektéßanas pamatprincipiem. Redzot bibliotéku tehnisko nodroßinåjumu, dîvaini ir dzirdét, ka trükst naudas literatüras iegådei. Bibliotéku fondi galvenokårt tiek papildinåti ar Ωurnåliem. Pieméram, Medicînas zinåtniskajå bibliotékå Ωurnåli veido trîs ceturtda¬as no kopéjå literatüras skaita. Augstskolu bibliotékås ir 2000—3000 nosaukumi iespiesto Ωurnålu, 4000—5000 elektronisko Ωurnålu. Més varam at¬auties pasütît 150 iespiesto Ωurnålu nosaukumus. Viena nosaukuma gråmatas visbieΩåk ir 1—5 eksemplåros, retumis desmit. Måcîbu gråmatas izmantojamas tikai lasîtavås. Galvenajås lasîtavås atrodas tikai pédéjos divos gados izdotå literatüra. Íis kritérijs tiek attiecinåts arî uz gråmatåm. Vecåka literatüra tiek novietota brîvpieejas kråtuvés. Aktualitåti ir zaudéjusi CD—ROM izmantoßana, tie vairs netiek pasütîti. Tiek popularizéta un izmantota tießå mekléßana internetå. Tå kå måcîbu proceså bütiski ir izmantot jaunåko informåciju, augstskolu vadîba îpaßi atbalsta daΩådu datu båzu veidoßanu. Sekmîgai ßå darba veikßanai bibliotékåm regulåri tiek iegådåtas daΩådas programmas. Visvairåk izmantotå ir pilnu tekstu programma TRIP, kuru lieto arî Zviedrijå, Våcijå, înå. HTU bibliotékas datu båzés informåciju ievada arî simts universitåtes darbinieki, tå nodroßinot regulåru un åtru jaunåkås un aktuålåkås informåcijas atspogu¬oßanu. Bibliotéka veido kursus ßo darbinieku apmåcîbai. Viscießåkå sadarbîba ir, veidojot disertåciju elektroniskås publikåcijas. Íî darba forma Helsinku universitåté tiek izmantota jau piecus gadus, ilgåku laiku tå ir populåra ASV universitåtés. HTU bibliotékå darbs såkts 1999. gadå ar universitåtes pieß˚irtu

HTU bibliotékas lasîtåju apkalpoßanas noda¬a. No kreisås: lasîtåju automatizétås apkalpoßanas grupas vadîtåjs Risto Maijala un ßî raksta autore.

finanséjumu. Helsinku apmekléjuma laikå piedalîjos arî NORDINFO starptautiskajå seminårå. Mans uzdevums bija iepazîties ar NORDINFO vadîbu un ar citu bibliotéku direktoriem un sarunåt bibliotéku apmekléjumus. Tå man radås iespéja apmeklét Zviedru ekonomiskås augstskolas, Medicînas zinåtniskås, Kumpulas zinåtniskås un Parlamenta bibliotékas. Biju arî nelielå ekskursijå pa Somijas Parlamenta éku. Redzéju, ka visas konsorcijå esoßås bibliotékas strådå ¬oti vienoti, respekté viena otras darbu, kopîgi risina problémas. Jåatzîst, lai gan bibliotéku lîmenis ir ¬oti augsts, arî tur paståv mums lîdzîgas nebüßanas. Kaut vai sakaru probléma, kas mums traucé pilnvértîgi strådåt ar sistému Aleph 500. Darbå ar Voyager un Aleph 500 tå ir kopéja såpe, jo ne Somijå, ne pie mums joprojåm nav instaléta versija ar Unicode. Médz büt problémas ar pieeju datu båzém. Biju divås publiskajås bibliotékås Espo un Tapiolå. Arî tås ir pilnîbå automatizétas un ¬oti kupli apmeklétas. Paßlaik bibliotékas strådå ar sistému PLUS un gatavojas jaunas sistémas MILLENNIUM ievießanai. Visås bibliotékås tiek uzskatîts, ka neviena sistéma nav pilnîba, un tås maiña ir normåls process. Uz bibliotékåm nåk kopîgi visa ©imene. Pieaugußo un bérnu bibliotékas nav atdalîtas. Publiskås bibliotékas iekårtotas îpaßi måjîgi ar dîvåniem, strüklakåm, vasaras lasîtavåm brîvå dabå, bérnu rota¬u stürîßiem, tajås ir müzikas un måkslas noda¬as. Tapiolas bibliotékas apmekléjums iespiedies atmiñå ar to, ka bibliotekåre, uzzinåjusi, ka esmu no Latvijas, ståstîjumu turpinåja latvießu valodå, ko viña iemåcîjusies tikai tåpéc, ka gribéjusi. Viña bija patiesi priecîga par iespéju

atsaukt atmiñå savas valodas zinåßanas, jo nekådu citu sakaru ar Latviju nav. Visu pieredzéto un izjusto nav iespéjams uzrakstît uz papîra. Gandarîjums ir gan par bibliotékås güto, gan par iespéju brîvdienas un vakara stundas veltît Helsinku apskatei. Agråk Helsinki nekad nebija bijusi vieta, kas mani ¬oti interesétu. Dzîve pierådîja pretéjo, ar katru tur pavadîto brîdi pilséta iepatikås arvien vairåk un vairåk. Arhitektüra, muzeji, baznîcas, nelielås salas ar veclaicîgi iekårtotajåm villåm Helsinku apkårtné, ori©inålie pieminek¬i müzi˚iem. Visiem ståstu, ka Helsinkos daudz cilvéku ir tikai bibliotékås un muzejos. Èpaßi daudz to bija Nacionålajå måkslas muzejå somu gleznotåja ‰ro Jårnfelta (1863—1937) izstådé. Tå bija seviß˚a veiksme, ka iepazinu gleznotåja darbus. Gribu katram novélét tos redzét. Gleznås nav nekå nedzîva. Ëdens plüst, uguns deg, koki un zåle ßüpojas véjå, cilvéki smaida un dusmojas. Nobeigumå gribu atzîties, ka bütu gribéjusi atvest lîdzi uz Rîgu pilsétas sabiedrisko transportu. Tå kå mana kopmîtne bija Helsinkos, bet bibliotéka 10 km attålumå, katru dienu vismaz divas reizes braucu ar autobusu. Pilsétas apskatei ar prieku izmantoju arî tramvajus un metro. Sabiedriskais transports mani nekad nepievîla. Nepievîla nekas. Liels paldies visiem, ar ko kopå ßeit strådåju. Ío iespéju es nenopelnîju viena pati, man bija noderîga un vajadzîga visa bibliotékas kolektîva pieredze. ❏ Zinåtniskajå bibliotékå, îpsalas ielå 10 no 28. maija atvérta måkslinieka Ulda Krauzes gleznu izståde Retrospekcija.

Dekånu runas 16. maija sédé ➣ SIA KOMIN (Komerciålås informåcijas sabiedrîbas) direktors A. Spülis informéja par firmas izstrådåto un ieviesto personåla atlases sistému internetå e—darbs. Sîkåk par sistémas priekßrocîbåm un statistiku paståstîja e—darba projekta pårvaldnieks M. Saulîtis: e—darbs palîdz atrast îsto cilvéku îstajai vakancei un ir on—line vieta (www.e—darbs.lv), kur darba devéjs satiekas ar darba meklétåju. Klåtesoßie sañéma arî informåcijas izdruku. RTU struktürvienîbåm tika piedåvåta bezmaksas sadarbîba, jo izstrådåtåji ir ieintereséti, lai RTU studéjoßie iepazîtos ar sistému un izmantotu to darba mekléjumos. Vienojås, ka SIA KOMIN izstrådås sadarbîbas lîguma projektu un iesniegs saskañoßanai RTU darba grupai: S. Klezberga, H. Íteinerte, I. Pujåts, I. Slaidiñß. ➣ Rektors akadémi˚is I. Knéts informéja: • Mitveidas Lietiß˚o zinåtñu augstskolas (Våcija) 135 gadu jubilejas svinîbås iegüta interesanta informåcija par ßo augstskolu. Såkotnéji augstskola Mehånikas noda¬å gatavojusi inΩenierus maßînbüvé un elektrotehnikå. Íîs augstskolas absolventi ir pazîstamo Opel un Audi firmu pamatlicéji un speciålisti. Augstskolå paßreiz måcås 4000 studentu, no kuriem 2000 ir årzemnieki. Studijas ir bez maksas, studentiem jårüpéjas tikai par iztiku un sadzîvi. Tå Våcija cenßas sev sagatavot un piesaistît kvalificétus speciålistus. ASV studiju gada izmaksas svårstås no 15 000 lîdz 30 000 USD. Studiju shéma: 3+ (1 vai 2). Kvalifikåcijas celßanas nolükå viens semestris obligåti jåstudé årzemju augstskolå. Ma©istra studijas ir nesadrumstalotas. Vienotajå ma©istra programmå turpina studét daΩådas bakalaura studijas beigußie. Augstskola sañem valsts dotåciju. Pårré˚inot latos, tå ir 20 miljoni latu gadå uz 4000 studentiem (RTU — 6,7 miljoni uz 7300 studentiem!). Rektors parakstîjis sadarbîbas lîgumu ar Mitveidas Lietiß˚o zinåtñu augstskolu, kas ¬aus izmantot tås daudzo sadarbîbas partneru iespéjas prakses organizéßanå. • Bonnå Våcijas Rektoru padomes (analogs Latvijas Augstskolu rektoru padomei) organizétå konferencé apspriestas sadarbîbas iespéjas ar Baltiju. Uzaicinåti piedalîties 15 pårståvji no katras Baltijas valsts, apmaksåjot viñu uzturéßanos Våcijå. Konferencé galvenokårt sniegti augstskolu pårskati par aktivitåtém ßajå sadarbîbå. RTU uz kopéjå konferences fona izskatîjusies labi, ievérojot iespéjas, ko sniedz müsu augstskolå darbojoßais Hågenas Tålmåcîbas universitåtes studiju centrs un DAAD pilnvaras RTU organizét dalîbu ßajå programmå visas Latvijas mérogå. Ticis uzsvérts, ka tikai ar rektoru parakstîto sadarbîbas lîgumu starp augstskolåm nepietiek, bet jåbüt reålai sadarbîbai starp profesoriem, katedråm, fakultåtém. Rektors ticies ar Minsteres Lietiß˚ås universitåtes pårståvi, kurß izteicis véléßanos sadarboties büvniecîbas virzienå, ieskaitot prakses organizéßanu, kå arî humanitåro zinåtñu virzienå. Apspriests arî jautåjums par abpuséju Våcijai piederoßås dårgås aparatüras izmantoßanu, kam bütu iespéjams piesaistît arî IZM lîdzek¬us. Bonnå péc valsts pårvaldes ieståΩu pårcelßanås uz Berlîni valdîba iedalîjusi 1,2 miljardus eiro, lai pilsétu izveidotu par unikålu zinåtñu centru. Pilsétå tiek celti daudzi jauni pétniecîbas institüti. ➣ Måcîbu prorektors E. Be˚eris îsi informéja par NBS dienas norisi RTU. Ja neievéro paßu augståko viesu kavéßanos un negaisa radîto helikoptera kavéßanos, pasåkums bijis interesants un to apmekléjußi aptuveni 300 RTU studentu. ➣ Rektors informéja, ka saistîbå ar sîko profesora grupu apvienoßanu vai likvidåciju par strukturålåm izmaiñåm ir sagatavots rektora rîkojuma projekts, kas elektroniski izsütîts visiem dekåniem. VissareΩ©îtåkå situåcija ir TMF, kurå gan Direktoru padome jau lémusi par daΩu grupu apvienoßanu.

2002. gada 6. jünijs

Projekts vél maijå jåapsprieΩ fakultåßu domés, lai jünijå varétu pieñemt konkrétu lémumu. ➣ Par gatavoßanos ßå gada uzñemßanas kampañai ziñoja Uzñemßanas komisijas atbildîgais sekretårs doc. I. Odîtis. Jau såkusies dokumentu pieñemßana arodpedago©ijas programmå un Muitas koledΩå. Dienas noda¬ai dokumentus pieñems no 15. lîdz 27. jülijam, vakara un neklåtienes studijåm — no 1. lîdz 16. augustam. Docents I. Odîtis iepazîstinåja dekånus ar dokumentu pieñemßanas kårtîbu un atgådinåja, ka katrai fakultåtei viens darbinieks jåsagatavo ziñu ievadîßanai datorå. Savu palîdzîbu informåcijas sniegßanå reflektantiem un darbam ar datoru apsolîjis arî Studentu parlaments. Dekåni izteica baΩas par datu ievadîtåju personisko atbildîbu, no kå varétu rasties nepatîkamas k¬üdas un kavéties darbs. Tika izteikti vairåki priekßlikumi un piezîmes, lai dokumentu pieñemßana notiktu raiti, neveidotos nevélamas rindas un kavéßanås. Sistéma Reflektants jau darbojas testéßanas reΩîmå. Abiem prorektoriem kopå ar Uzñemßanas komisijas atbildîgo sekretåru jårisina ßajå sédé izvirzîtie jautåjumi, un doc. I. Odîtim nåkamajå Dekånu padomes sédé jåinformé par pédéjiem jaunumiem uzñemßanas organizåcijå. ➣ Par studiju programmu izmaiñu apstiprinåßanas gaitu informéja Studiju da¬as vadîtåjs P. Sliede. Pilnîbå apstiprinåtas 16 bakalaura programmas, izskatîßanai iesniegtas 5, viena — ˚îmija — nav vél iesniegta. Lai noteiktajå kårtîbå iesniegtu programmu izmaiñas apstiprinåßanai Senåtå, vél atlikußas trîs dienas. Sliktåk ir ar ma©istra programmåm, jo iesniegta tikai puse — vienpadsmit, bet desmit nav pat iesniegtas. Dekåni bilda, ka ma©istra programmu iesniegßanas termiñß ir 21. maijs. Studiju da¬as vadîtåjs atgådinåja, ka H. Gu¬evskis, kas izskata programmu atbilstîbu, 3. jünijå dodas atva¬inåjumå. ➣ Par transporta studiju programmu gatavîbu akreditåcijai ziñoja TMF lektors J. Kreicbergs. No lektora teiktå varéja secinåt, ka programmu autoriem nav skaidrîbas daudzos bütiskos jautåjumos, bet Studiju da¬å nekådi jautåjumi no TMF nav izteikti. Rektors aizrådîja, ka ßie jautåjumi nav jånoskaidro Dekånu padomes sédé, bet gan darba kårtîbå Studiju da¬å, atgådinåja, ka neakreditétås programmas nav tiesîgas izdot valsts diplomus, un izteica nopélumu, ka viena no lielåkajåm fakultåtém nav laikus veikusi tik bütisku uzdevumu kå akreditåcijai nepiecießamo dokumentu sagatavoßana. ➣ Kanclers R. Taraßkeviçs iepazîstinåja ar finanséjuma sadales apré˚ina gaitu nåkamajam studiju gadam. Lîdz 31. maijam kancleram elektroniski jånosüta katras programmas sagatavoßanas pamatdokumenti, kuros norådîtas valsts budΩeta finansétås studiju vietas. Atklåjås, ka ßo vietu norådîßanå dekåniem ir vairåki neskaidri jautåjumi, uz kuriem kanclers un Studiju da¬as vadîtåjs centås sniegt atbildi. Lai, semestrim beidzoties, struktürvienîbu vadîtåji varétu sañemt ziñas par nåkamå gada finanséjumu, pieprasîtås ziñas kancleram jåiesniedz lîdz 31. maijam. ➣ Apsprieda RTU ieñémumu — izdevumu tåmi 2002. gadam, kuru apstiprinås RTU Akadémiskajå sapulcé 23. maijå. Da¬éji akceptéja Senåta Finansu komisijas iesniegtos priekßlikumus, pret daΩiem tåmes punktiem izskanéja dekånu pretenzijas. Visvairåk tås attiecås uz punktiem, kas saistîti ar remonta un saimnieciskajiem darbiem. ➣ Rektors informéja par tikßanos ar SIA Rîgas nami vadîtåju A. Låci sakarå ar Rîgas domes lémumu, ka éka Ka¬˚u ielå 1 paliek RTU rîcîbå. ‰ku jåturpina remontét, jo tå reprezenté visu RTU, tå ir RTU seja. ➣ Zinåtñu prorektors profesors L. Ribickis informéja, ka jau nedé¬u péc Zviedrijas InΩenierzinåtñu akadémijas ielüguma Stokholmå atrodas seßi RTU jaunie zinåtnieki un doktoranti informåcijas tehnolo©iju jomå, lai aktîvi iesaistîtos 6. ietvarprogrammas projektos. Nåkamie uz turieni dosies materiålzinåtñu pårståvji. Zviedrijas Karaliskå inΩenierzinåtñu akadémija müsu pårståvjiem sedz gan ce¬a, gan uzturéßanås izdevumus. M.E.

2002. gada 6. jünijs

Studentu parlaments informé Atklåtå véstule RTU Studentu parlamenta prezidentei JOLANTAI JASUKEVIÇAI no studentu dienesta viesnîcas MeΩa ielå 5 dzîvojoßiem Par studentu dienesta viesnîcas ståvokli Ar pédéjo cerîbu lüdzam Jüs palîdzét mums izbeigt studentu dienesta viesnîcas administråcijas bezdarbîbu, kå arî gribam iepazîstinåt jüs ar visiem apståk¬iem, kådos dzîvo RTU studenti studentu dienesta viesnîcå MeΩa ielå 5. 1. Pirmkårt, vélamies izvirzît pretenzijas par karstå üdens padevi. Péc nopietnas avårijas, kas notika 2001. gada jünijå un tika likvidéta tikai 2001. gada oktobrî, tika veikta jaunås karstå üdens apgådes sistémas uzstådîßana (péc müsu administråcijas vårdiem). Bet péc jaunås sistémas 2,5 méneßu darbîbas notika kårtéjå avårija, un karstais üdens tika atslégts uz nedé¬u sakarå ar sükña remontu. Péc ßîs avårijas likvidéßanas såkås karstå üdens padeves paståvîgie traucéjumi. Vidéjå üdens temperatüra nepårsniedza 10—15 °C. Karstais üdens parådîjås naktî, kad lielåkå da¬a studentu jau gu¬, vai agri no rîta, kad studenti vél nav pamodußies. Un tå tas turpinås vél ßodien. Més jau såkåm domåt, ka müsu administråcija grib ietaupît naudu uz müsu veselîbas ré˚ina (jo daudzi studenti jau slimo, pateicoties tam, ka karstais üdens ir jågaida 20—30 minütes, ståvot zem auksta üdens). Tagad vairs neviens cilvéks, kas dzîvo müsu kopmîtnés, nebrînås, ka diennakts laikå dußås var nomazgåties tikai daΩi cilvéki (tie, kas negu¬ vélå naktî, vai tie, kuri mostas agri no

rîta). Pats interesantåkais ir tas, ka müsu administråcija zina par ßo situåciju, bet neko negrib darît. 2. Otrkårt, paziñojam Jums, ka müsu dußas telpås ir pilnîgi antisanitåri apståk¬i! Telpas ir apaugußas ar peléjumu un sénîtém; ventilåcija ir bojåta. 3. Treßkårt, virtuves ir ßausmîgå ståvoklî: tarakånus un peles iznîcinåm paßi saviem spékiem, jo neviens neatceras, ka jebkad bütu uz kopmîtném izsaukti sanitåri epidemiolo©isko ieståΩu darbinieki, lai veiktu dezinfekciju. Ëdensvada kråni paståvîgi ir bojåti. DaΩreiz tos labo studentu dienesta viesnîcas cauru¬atslédznieks, kas strådå kopmîtnés arî par sargu un turklåt ¬oti bieΩi ir piedzéries. 4. Ceturtkårt, daΩi no viesnîcas darbiniekiem darba laikå dzer alkoholiskos dzérienus (turklåt viñi to dara dienas vidü viesnîcas pagalmå, kå arî telpås, kur viñi strådå) un neseko lîdzi kårtîbai kopmîtnés. Tåpéc tiek zagtas mantas un nauda pat no istabåm. Nakts vidü var dzirdét un redzét iereibußos pirmå kursa studentus, kuri dzîvo kopmîtnés, kopå ar draugiem, kas müsu kopmîtnés nedzîvo. Tajå paßå laikå tie studenti (kuri dzîvo kopmîtnés), kas naktî strådå, nevar bez starpgadîjumiem ienåkt viesnîcå, jo daΩi sargi sarîko skandålus: viens saka, ka naktî vajag gulét, nevis strådåt (un dzîvot no stipendijas), otram traucé gulét, treßais ir iereibis un nedzird durvju zvanu. DaΩi no viesnîcas sargiem, büdami iereibußi, pat uzmåcas studentém. Ceram, ka ar Jüsu palîdzîbu beidzot izdosies atrisinåt ßîs problémas tuvåkajå laikå. Jo Jüs esat müsu pédéjå cerîba! Ar cieñu, Studentu dienesta viesnîcå dzîvojoßie

Fakultåßu studentu paßpårvaldés

BF studentu paßpårvaldes MLF studentu paßpårvaldes padarîtais laikå no padarîtais laikå no 2001. gada aprî¬a lîdz 2001. gada aprî¬a lîdz 2002. gada aprîlim Kultüras pasåkums • BF paßpårvaldes telpas jubileja (23.03.2002.). Pasåkumi studentiem • Tikßanås ar 1. kursa studentiem par tému Kå sekmîgi nokårtot sesiju? • Tikßanås ar grupu vecåkajiem (06.12.2001. un 26.03.2002.). • Fukßu balle. Sporta pasåkumi • Boulings (23.02.2002. un 13.04.2002.). • Minifutbola maçs starp fakultåtém (16.03.2002.). DaΩådi • Izveidota BF paßpårvaldes elektroniskå pastkastîte (mailbox) un måjas lapa, ko var apskatît www.bf.rtu.lv, tålåk — BF paßpårvalde. • Divas reizes notikusi ©eneråla telpu uzkopßana. P.S. Katru nedé¬u otrdienås notiek BF paßpårvaldes sapulce.

2002. gada maijam

* Notikußas vairåkas tikßanås ar 1. kursa studentiem, lai sniegtu informåciju par Studentu parlamentu, paßpårvaldi un studijåm RTU. * Notikußas vairåkas tikßanås ar 1. kursa grupu vecåkajiem. * MLF komanda ieguva 4. vietu fakultåßu erudîtu konkurså RTU Spice 2001. * Notika 1. kursa iesvétîbas (fukséßana) kopå ar IEF. Paldies viñiem par ßo iespéju! * Notika fakultåtes basketbola turnîrs, kurå piedalîjås arî måcîbspéku komanda. * Izveidoja komandu, lai piedalîtos Ledus ballé. * Piedalîjås sporta dienås Ronîßos rudenî un pavasarî; måjiñu kråsoßanå Ronîßos; ar komandu — pasåkumå Lîçupe 2001; kå arî atbalstîja savu paßpårvaldi basketbola turnîrå starp paßpårvaldém; gandrîz visos citu fakultåßu organizétajos sporta pasåkumos; izstådé Skola 2002.

2002. gada 6. jünijs

Best–Riga jaunumi Inita Indråne, S/o BEST—Riga ir daudz jaunumu, BEST—Riga eksprezidente kurus ståstît, ståstît un ståstît. Såksim ar paßiem nozîmîgåkajiem. Tåtad. Aprî¬a såkumå Parîzé notika 20. BEST Ìenerålå asambleja (GA), uz kuru, kå jau rakstîjåm, devås divas BEST—Riga pårståves: Gunta Sauliete un es — Inita Indråne. BEST GA ir lielåkais organizåcijas pasåkums, uz kuru ierodas pa diviem pårståvjiem no katras grupas (Eiropå ir pavisam 57 grupas 21 valstî), vecå valde, komiteju pårståvji (BEST ir seßas komitejas), lügtie viesi un organizatori. Kopå pavisam aptuveni 250 cilvéki. Kas notiek GA? Septiñu dienu laikå tiek lemti svarîgi jautåjumi par organizåcijas tålåko attîstîbu, pieñemtas jaunas grupas, izskatîtas atskaites, veidotas darba grupas par aktuåliem jautåjumiem, izveidotas daΩådas komisijas, ievéléta valde u.tml. Vårdu sakot, tiek lemta organizåcijas nåkotne un perspektîvas nåkamajam gadam. Ieradåmies Parîzé jau dienu iepriekß (oficiålå ieraßanås bija tikai svétdien). Èsti nezinot, kur varésim pavadît nakti un nolikt somas, milzîgajå lidostå samekléjåm informåcijas biroju, noskaidrojåm ce¬u lîdz Parîzes centram, uzlikåm somas plecos un devåmies ce¬å. Nonåkußas metro stacijå Saint—Michele Notre Dame, attapåmies lielå, neizprotamå sistémå kaut kur Parîzes sirdî. Raksta autore. Izmantojot daΩådos BEST braucienos

BEST grupu vadîtåji.

iegüto pieredzi un zinåßanas par to, kå rîkoties un atrast ce¬u nezinåmås vietås, noskaidrojåm, kur atrodamies un kå sameklét Parîzes Dievmåtes katedråli. Puse dienas tika pavadîta tur, otra — braukåjot ar ku©îti pa Sénu un apskatot daΩas interesantas vietas, kuru Parîzé nav mazums. Kad jau diena gåja uz otro pusi, sazinåjåmies ar GA organizatoriem un noskaidrojåm, ka varam doties uz Ecole Polytechnic (pasåkuma norises vieta) universitåti. Arî da¬u svétdienas pirms GA atklåßanas pavadîjåm Parîzé, izbaudot burvîgo laiku. Bet ne jau par ce¬oßanu vien gribéju paståstît. Man gribéjås informét itin visus RTU studentus par to, ka BEST—Riga beidzot, péc triju gadu pårtraukuma, atkal ir pilntiesîgi BEST biedri, kas mums dod lielåkas iespéjas starptautiskajå lîmenî. Viegli jau tas nenåca, tomér darbiñß padarîts, un tagad atkal varam dzîvot bez rüpém un büt lepni par savu statusu. Tai paßå laikå arî Rîgå darbs neapståjås, jo bija jåpopularizé vasaras sezona. Un, lai gan visiem, kuri véléjås pieteikties uz kursiem, tas neizdevås, no Rîgas grupas ir salîdzinoßi daudz pieteikumu. Vél tikai jågaida atbildes par to, vai un kur katrs no mums ir pieñemts uz kursiem. Tiem, kuri nokavéja vai kådu problému dé¬ nekådi nevaréja pieteikties – neskumstiet, jo rudenî atkal büs jauna sezona un atkal jaunas iespéjas. Kas vél ir jauns? Aprî¬a beigås notika BEST kopsapulce, tåtad – arî véléßanas. Un atkal ir ievéléta jauna, brîniß˚îga valde. Lai gan ir mazliet skumji, domåjot par diviem aizvadîtajiem gadiem BEST—Riga prezidentes amatå, tomér ir liels prieks par to, ka arî jaunå valde ir darboties griboßa un, galvenais – varoßa. Amati ir sadalîti ßådi: prezidente – Inga Eglîte, viceprezidents – Jånis Koße¬evs, finansists – Jånis Logins, revidente – Maija Bogdanova. Vélu viñiem veiksmi un izturîbu, jo reizém nav jau nemaz tik viegli, ja jåapvieno vélme izdarît péc labåkås sirdsapziñas ar darbu komandå, draugiem un jåñem vérå atß˚irîgi viedok¬i. Lielu paldies gribétu teikt arî nu jau vecajai valdei: viceprezidentam Kårlim ibermanim, finansistei Ingrîdai Gailumai un revidentei Neldai Jaunzemai. Lai veicas jaunajai valdei un pilntiesîga biedra statusu ieguvußajai BEST— Riga! ❏

2002. gada 6. jünijs

Sports

Rektora kausa izcîña noslégusies 25. maijå RTU sporta båzé Ronîßi notika nosléguma sacensîbas Rektora kausa izcîñå. Trîs gadus ilgå ekonomistu pårliecinoßå uzvaru sérija tika pårtraukta, un uzvarétåju kauss nonåca DITF rokås. Sestdien 8.30 no Ka¬˚u ielas izbrauca divi autobusi, kuri Ronîßos nogådåja lielåko da¬u no aptuveni 200 pasåkuma dalîbniekiem. Pulksten 12 rektors akadémi˚is Ivars Knéts atklåja kårtéjås Rektora kausa izcîñas nosléguma sacensîbas, kuras stipri atß˚îrås no septembrî notikußajåm atklåßanas sacensîbåm. Íoreiz katra fakultåte savåca savu komandu, kura to pårståvéja visos sporta veidos: futbolå, strîtbolå, tautas bumbå, stafetés, smaguma stumßanå, ßautriñu meßanå, volejbolå, kå arî katras komandas kapteiñu konkurså, kurå uzvaréja büvnieku, arhitektu un ˚îmi˚u apvienotå komanda. Sacensîbu galvenais tiesnesis bija Studentu parlamenta (SP) Sporta noda¬as vadîtåjs Aleksejs Andréjevs, un viña vietnieks bija SP viceprezidents Oskars Priede. Sporta diena risinåjås ¬oti raiti, un kå vienu no åtrås norises iemesliem var minét siltås pusdienas, kuras, pateicoties rektora finanséjumam, tika pieß˚irtas katram pasåkuma dalîbniekam. Otrs iemesls bija sportam piemérotie laika apståk¬i, jo saule nespîdéja, tomér arî lietus nelija un bija samérå silts. Pulksten 17 beidzås pédéjås sacensîbas, un jau péc stundas tika pasludinåti rezultåti un rektors apbalvoja gan ßîs sporta dienas, gan Rektora kausa uzvarétåjus. Sporta dienå uzvaréja IEF, otro vietu ieguva ETF un treßå vietå palika apvienotå büvnieku, arhitektu un ˚îmi˚u komanda. Rektora kausu ieguva DITF, otrå vietå büvnieku, arhitektu un ˚îmi˚u apvienotå komanda un treßajå vietå — IEF. Pasåkuma noslégumå édnîcas telpås notika diskotéka, kuras pårtraukumos tika organizétas daΩådas tîri sportiskas atrakcijas, pieméram, pieci puißi sacentås pietupienu skaitå, turot uz rokåm meitenes. Tauta bija daudz atsaucîgåka uz dejoßanu nekå rudenî, jo vakarå måjås aizbrauca tikai aptuveni treßda¬a dalîbnieku, påréjie palika kempingå pa nakti. Tie, kurus masu izklaides nevilinåja, cepa desiñas, spéléja ©itåras un citådi atpütås pie savåm måjiñåm. Kå informéja SP prezidente Jolanta Jasukéviça, tuvåkajos gados Rektora kausa izcîñas organizåciju ir plånots pilnîbå uzticét SP. Paßlaik sporta spéles organizé SP kopå ar RTU Sporta klubu. Juniors

Rektors Ivars Knéts pasniedz Rektora kausu DITF måcîbu prodekånam Gunåram Matisonam.

Rektora kausa uzvarétåji – DITF komanda.

Precîzi mér˚î témé Ivars Knéts.

2002. gada 6. jünijs

Kultüras centrå

Malaçi ir malaçi!

26. maijå Mazajå zålé notika Le¬¬u térpu modelétåju 15. konkurss, bet tülît péc tam Lielås zåles vestibilå, kur patvérumu ßajå stundå bija radußi putni, malaçi salidoja radoßajås darbnîcås. Skanot marßam, ieradås çetri véstneßi, kuri lepni sevi dévéja par Putnu kara¬valsts sütñiem. DiemΩél ßoreiz véstneßi atnesa sliktu ziñu: Putnu kara¬valsti pårñémis klusums, un glåbt to var tikai Lielåkais pasaules dårgums. To nu malaçiem savås radoßajås darbnîcås vajadzéja izkalt, izmantojot pasaulé tik vértîgo izejmateriålu – papîru. Bérni apzinås tå daudzveidîbu, un to viñi

13. jünijå plkst. 10 RTU Mazajå zålé, Ka¬˚u ielå 1—201

Le¬¬u térpu modelétåju konkursa Lielås balvas ieguvéja Laine Aßmane, viña ir arî RTU vokålå ansamb¬a Vecpilsétas dziedåtåji dalîbniece.

Armandiñam, kurß apéda çetras porcijas). Paldies visiem, kuri atbalstîja un darbojås Malaçu projektå. Lai nåkamgad müsu augstskolå pulcéjas vél vairåk lielu malaçu! Projekta vadîtåja Asja Visocka, palîgi Inese, Liene, Ieva un Ilga

20. jünijå plkst. 19 Latvijas Nacionålå teåtra Mazajå zålé

Rudîtes Raudupes (ASV)

psiholo©ijas seminårs. Témas: kå güt åréjus panåkumus ar iekßéju prasmi, personîgo robeΩu pårvaréßana, radoßais gars. 15. jünijå plkst. 19 Lielajå Ìildé, Minsteres zålé Muzikåli teatralizéts uzvedums K. M. Belmans

Dziesmas, vîns un mazå nåve (K. Skujenieka librets, J. Vaivoda muzikålais aranΩéjums, J. Brikmaña reΩija.) Izpilda RTU vîru koris Gaudeamus un solisti.

pierådîja, veidojot maskas kolåΩå, lokot védek¬us, grieΩot kroñus un vienkårßi pléßot papîru. Rosîba un darba spars liecinåja par bérnu lielo interesi. Péc divåm darba stundåm tapa brînumputns, putni atguva balsis un visi vienojås kopéjå jautrå galma putniñdejå. Péc tam visi devås uz Daugavmalu, kur Muzikålåkajå ku©î jautrîba turpinåjås. Arî te neiztika bez pårsteigumiem: Labo karalieni sagüstîja Daugavas piråti. Lai viñu izpirktu, bija jådzied, jådejo, jåsmejas un jåpiebaro piråti ar saldéjumu (tå pietika arî påréjiem, rekords pieder

Vijas Vétras (ASV) koncerts. No 26. jünija lîdz 1. jülijam Ugålé, GreiΩos pie Puzes ezera

Rudîtes Raudupes (ASV)

Vasaras psiholo©ijas nometne. Galvenås témas: personîbas robeΩu pårvaréßana, radoßais gars, indießu védas. Pieteikties lîdz 20. jünijam RTU Kultüras centrå, Ka¬˚u ielå 1—116. Tålr. 7212477.

Ka¬˚u ielå 1 – 319, Rîgå, LV–1658 7089321, fakss: 7089489, ji@adm.rtu.lv

6. un 7. jünijå plkst. 18 8. un 9. jünijå plkst. 10 RTU Mazajå zålé, Ka¬˚u ielå 1—201 Vijas Vétras (ASV) Indießu deju stundas.

«JI» varat lasît arî internetå RTU måjas lapå: www.rtu.lv Redakcijas viedoklis ne vienmér sakrît ar rakstu autoru viedokli.

Makets: Kråsu dalîjums: BCCS Repro Iespiests SIA Landas tipogråfijå Metiens 1000 eksemplåru