Nr 21 20 05 2004

Nr. 21 (1266) 20.05.2004.

R È G A S

T E H N I S K Å S

U N I V E R S I T Å T E S

SESMI –10 gadi!

Profesors Dr. h. ekon. Remigijs Poçs, SESMI direktors Pirms 10 gadiem, 1994. gada 30. maijå, RTU Senåts apstiprinåja InΩenierekonomikas fakultåtes Starptautisko ekonomisko sakaru un muitas institüta (SESMI) nolikumu. RTU såka darbu jauna struktürvienîba, kas 10 gados ir izveidojusies par vienu no lielåkajåm gan fakultåté, gan RTU. Paßlaik SESMI måcås vairåk nekå 2300 studenti, tai skaitå RTU filiålés Daugavpilî, Liepåjå, Ventspilî. Institütå tiek sagatavoti speciålisti åréjo ekonomisko sakaru un muitas vadîßanå, transporta ekonomikå un uzñéméjdarbîbas lo©istikå. Institütå ir organizéti kursi muitas ierédñu, kå arî sertificéto muitas brokeru un sertificéto deklarétåju kvalifikåcijas paaugstinåßanai. To skaits ir apméram 800 cilvéku gadå. Institütå ir atvérta Muitas koledΩprogrammas noda¬a.

Institüta izveidoßanas pirmsåkumi jåattiecina uz 1989. gadu, kad tolaik péc Celtniecîbas ekonomikas un organizåcijas katedras vadîtåja docenta Aivara Krastiña iniciatîvas 1989. gada septembrî tika izveidota Åréjo ekonomisko sakaru un tautsaimniecîbas vadîßanas katedra un tika radîts jauns studiju virziens, kas paredzéja zinåßanu iegüßanu åréjo ekonomisko sakaru organizåcijå un plånoßanå. 1991. gadå, iegüstot valstisko neatkarîbu, Latvijå såkås darbs neatkarîgås valsts muitas sistémas organizéßanå un arvien aktuålåka k¬uva muitas nodroßinåßana ar izglîtotiem un kvalificétiem darbiniekiem. ˆemot to vérå, tika veikts atbilstoßs sagatavoßanås darbs (izstrådåti speciålo muitas måcîbu priekßmetu plåni, måcîbu metodika un to saturs) un tika izveidota muitas vadîbas studiju programma. Tika sagatavoti nepiecießamie måcîbspéku kadri, un 1993. gadå lîdzås åréjo ekonomisko sakaru specializåcijai tika såkta jauna specializåcija muitas vadîßanas jomå. Pilnveidojot un paplaßinot måcîbu sistému åréjos ekonomiskajos sakaros un muitas vadîbas specialitåté, kå arî transporta ekonomikas un organizéßanas specialitåté, 1994. gada 23. maijå RTU InΩenierekonomikas fakultåté tika pieñemts lémums par minéto specialitåßu lîdzßinéjås måcîbu sistémas un struktüras reorganizåciju un jaunas akadémiskas struktürvienîbas – Starptautisko ekonomisko sakaru un muitas institüta (SESMI) – izveidoßanu. 30. maijå RTU Senåts apstiprinåja tå nolikumu, un 1. jünijå jaunizveidotais institüts såka darbu. Par SESMI pirmo direktoru k¬uva Dr.

A V È Z E .

I Z N Å K

K O P Í

0 7 . 0 2 . 1 9 5 9 .

ekon. Aivars Krastiñß.

SESMI tika izveidots, lai apvienotu un koordinétu darbîbu akadémiskås un profesionålås måcîbu sistémas pilnveidoßanå, kå arî esoßo speciålistu kvalifikåcijas paaugstinåßanas un pårkvalificéßanas, pétniecîbas un saimnieciskås darbîbas jomås åréjos ekonomiskajos sakaros, transporta ekonomikå un organizåcijå un muitas sistému vadîßanå. Viens no svarîgåkajiem jaunizveidotå institüta uzdevumiem bija un joprojåm ir kvalificétu un izglîtotu åréjo ekonomisko sakaru, muitas vadîßanas un transporta organizéßanas speciålistu sagatavoßana. SESMI tika izveidots, tå saståvå iek¬aujot RTU InΩenierekonomikas fakultåtes Åréjo ekonomisko sakaru un tautsaimniecîbas vadîßanas katedru, Muitas profilinstitütu un Muitas darbinieku kvalifikåcijas celßanas kursus, Transporta ekonomikas un organizåcijas profilinstitütu, kå arî Sveßvalodu docétåju grupu.

Pakåpeniski vairåku gadu garumå SESMI ir izveidota vairåku lîmeñu izglîtîbas sistéma. Muitas koledΩprogrammas noda¬å var iegüt 1. pakåpes augståko profesionålo izglîtîbu. Ir augståkås izglîtîbas profesionålås programmas virzienos Muitas vadîßana un nodok¬i, Starptautisko ekonomisko sakaru vadîßana un Transporta ekonomika un organizåcija. Íajos virzienos var iegüt bakalaura grådu, bet pédéjos divos – arî ma©istra grådu un

>>> 4. lpp.

Profesors R. Poçs darba kabinetå.

2

2004. gada 20. maijs

EcoBalt 2004 Ieva Mi˚elsone Pédéjo 50 gadu laikå més visi neapzinåti esam bijußi pasauli aptveroßa ˚îmiska eksperimenta dalîbnieki – izgudrots un lauksaimniecîbå, rüpniecîbå izmantots liels daudzums daΩådu sintétisku ˚îmisko vielu. Íis eksperiments ir ietekméjis gan gaisu un üdeni, gan augsni, gan arî dzîvniekus un cilvékus. No vienas puses, ˚îmiskå revolücija ir veicinåjusi cilvéku labklåjîbu, ¬aujot zemkopjiem palielinåt raΩas, radot iespéju raΩot sadzîvei noderîgus produktus. Tomér daΩas no ˚imikålijåm, nonåkot vidé, izraisa toksiskas reakcijas un nesadalås gadiem ilgi. Tås pårvietojas tükstoßiem kilometru attålumå, ietekmé veselîbu un rada smagas ekolo©iskas sekas. Ja gribam saglabåt dzîvotspéjîgu vidi nåkamajåm paaudzém, par to jådomå jau ßodien.

Maijs tradicionåli ir vides problémåm – gaisa, üdens, augsnes piesårñojuma mazinåßanas iespéjåm, atkritumu ß˚iroßanai un pårstrådei u. tml. – veltîtås konferences EcoBalt ménesis. Íoreiz ikgadéjå starptautiskå konference Eco–Balt notika 6. un 7. maijå. Tas bija komplekss pasåkums, veidots sadarbîbå ar Latvijas Atkritumu saimniecîbas asociåciju, kura ßogad atzîmé savu desmitgadi. Konferenci ar ©enerålsponsora Latvijas Vides aizsardzîbas fonda administråcijas, kå arî Latvijas Zinåtnes padomes, a/s Map Latvia, i/u Fanex un SIA Intego Plus atbalstu nu jau divpadsmito reizi kopå ar RTU MLF, LU F kolé©iem un LR Vides ministriju, kå ierasts, organizéja RTU MLF docents Dr. ˚îm. Modris Drille. Taçu atß˚irîbå no iepriekßéjiem gadiem EcoBalt konference notika nevis RTU, bet måjîgajås studentu korporåcijas Selonija telpås Stabu ielå 17. Íîs vietas izvéle ßoreiz ne¬åva ielükoties konferences norisé vairåk vai mazåk nejaußiem, taçu ieinteresétiem garåmgåjéjiem, kå tas reizém gadås, konferencém notiekot RTU aulå, toties ¬åva konferenci padarît demokråtiskåku un mazinåja gaisotnes oficiålumu, jo dalîbnieki, ja véléjås, varéja izmantot iespéju sekot konferences gaitai uz lielå videoekråna lejasståva velvju zålé, vienlaikus malkojot aromåtisku kafiju.

Konferenci atklåja LR vides ministrs Raimonds Véjonis. Konferences dalîbniekus sveica arî RTU rektors akadémi˚is Ivars Knéts, LR Vides ministrijas Vides aizsardzîbas departamenta direktors Rolands Bebris un LU F dekåns profesors Jånis Ívirksts. Runåtåji uzsvéra vides aizsardzîbas un ekolo©iskås izglîtîbas lielo lomu sabiedrîbas attîstîbå.

Konferencé piedalîjås gandrîz simts ˚îmi˚u, biologu, inΩenieru, fizi˚u, vides speciålistu, kuru pétîjumi saistîti ar ekolo©iju. DiemΩél ßogad konferences dalîbnieku vidü mazåk bija studentu – iespéjams, tåpéc, ka ßoreiz bija augståka dalîbas maksa. Taçu tas nebija nepårvarams ß˚érslis – ikviens interesents no studentu vidus varéja iek¬üt konferencé, ja bütu ieguldîjis savu artavu ilgajå un nepavisam ne vieglajå konferences sagatavoßanas darbå. Bet ßo iespéju vairåkums nebija novértéjußi – tikai påris studentu nåca talkå Modrim Drillem un viña komandai.

Komentéjot konferences norisi, M. Drille izteica gandarîjumu par raito konferences gaitu – konferences pirmajå dienå nolasîti 26 referåti, apskatîti 45 stenda referåti, kuru autoru vidü bija arî Igaunijas, Lietuvas, Somijas, Krievijas, Dånijas, Botsvånas zinåtnieki. Un ßoreiz uz konferenci bija ieradußies jau pérn gaidîtie (bet SARS izplatîbas draudu dé¬ neatbraukußie) zinåtnieki no tålås Taivånas, kuri referéja par pårtikas atkritumu termofilo kompostéßanu.

Plaßi pårståvéta bija RTU: ar A. Spalviña, J. Ílangena, R. Janbicka, I. Låces referåtu Hidro©eolo©iskå datormode¬a izmantoßana Liepåjas pilsétas Otañ˚u üdensgütnes iegüstamå üdens apjoma palielinåßanas pama-

>>>

Jünijå sveicam nozîmîgå dzîves jubilejå: Elektronikas un telekomunikåciju fakultåtes docenti Klavdiju Ka¬iñinu, Materiålzinåtnes un lietiß˚ås ˚îmijas fakultåtes ßveicari Rütu Menkinu, Materiålzinåtnes un lietiß˚ås ˚îmijas fakultåtes profesoru Andri Strakovu, Sporta katedras lektori Alisi Timohinu, Büvniecîbas fakultåtes docentu Péteri Akmeni, InΩenierekonomikas fakultåtes apkopéju Gundegu Apsîti, Elektronikas un telekomunikåciju fakultåtes docentu Ansi Kavaci, Ener©étikas un elektrotehnikas fakultåtes profesoru Kårli Ketneru, Ener©étikas un elektrotehnikas fakultåtes asociéto profesoru Jåni Rozenkronu, Elektronikas un telekomunikåciju fakultåtes docentu Jåni Siliñu, Transporta un maßînzinîbu fakultåtes asociéto profesoru ‰riku Geriñu, Saimniecîbas da¬as pårvaldnieku Péteri Jansonu, Liepåjas filiåles direktora vietnieku Rihardu Lukaßeviçu, Materiålzinåtnes un lietiß˚ås ˚îmijas fakultåtes docentu Juri Måleru, Materiålzinåtnes un lietiß˚ås ˚îmijas fakultåtes 1. kategorijas speciålistu Vilhelmu MeΩecki, Büvniecîbas fakultåtes asociéto profesoru Jåni Ítrauhmani, Transporta un maßînzinîbu fakultåtes profesoru Edgaru Balceru, Daugavpils filiåles docenti Olgu Kondrusi, Sporta katedras docentu Juriju Petrovu, Materiålzinåtnes un lietiß˚ås ˚îmijas fakultåtes apkopéju Regînu Sergejevu, Datorzinåtnes un informåcijas tehnolo©ijas fakultåtes 2. kategorijas speciålistu Fjodoru Sokoveninu, Studentu pilsétiñas direktora vietnieci Mårîti Torsteri, Datorzinåtnes un informåcijas tehnolo©ijas fakultåtes vecåko laboranti Liesmu Vanagu, Materiålzinåtnes un lietiß˚ås ˚îmijas fakultåtes asociéto profesori Ausmu Vi¬umsoni, Datorzinåtnes un informåcijas tehnolo©ijas fakultåtes apkopéju Antoñinu Zamahovu.

3

2004. gada 20. maijs

Kas jauns Starptautisko sakaru daŒ?

Erasmus Mundus Evita Serjogina Maija såkumå Vi¬ñå müsu augstskolas BALTECH studiju centra direktors profesors Bruno Grasmanis tikås ar BALTECH programmas vadîtåjiem no Tallinas Tehnolo©iskås universitåtes, Vi¬ñas Gedimina Tehniskås universitåtes un Kauñas Tehnolo©iskås universitåtes un pårrunåja iespéjamo dalîbu Erasmus Mundus projektu konkurså.

Erasmus Mundus ir jauna augståkås izglîtîbas programma, kuru îsteno Eiropas Komisija un kurå var piedalîties 25 Eiropas Savienîbas valstis, tai skaitå arî Latvija, trîs Eiropas ekonomiskås zonas/Eiropas Brîvås tirdzniecîbas asociåcijas valstis (Islande, Lihtenßteina, Norvé©ija) un treßås valstis, proti, tås valstis, kas nav ES dalîbvalstis.

Erasmus Mundus galvenie mér˚i ir izglîtîbas kvalitåtes paaugstinåßana, sadarbîbas stiprinåßana ar treßajåm valstîm un jaunås ES politiskås prioritåtes – starpkultüru dialoga – veicinåßana. Lîdz ar jaunås programmas ievießanu ir ieceréts paaugstinåt Eiropas augståkås izglîtîbas kvalitåti, nodroßinåt Eiropas universitåßu kå izcilîbas centru atpazîstamîbu viså pasaulé un sekmét starpkultüru sapratni. Vienlaikus ßî programma veicinås arî augstas kvalitåtes augståkås izglîtîbas piedåvåjumu izstrådi Eiropå un uzlabos Eiropas augståkås izglîtîbas télu un pieejamîbu pasaulé. Programmas finanséjums lîdz 2008. gadam kopumå ir 230 miljoni eiro.

Ersamus Mundus stürakmens ir ma©istrantüras programmas jebkurå studiju virzienå, kuråm projekta pieteikßanas brîdî jåbüt pilnå darba kårtîbå. Tås var büt 1–2 gadu ma©istrantüras programmas, ko piedåvå vismaz

no trim augståko måcîbu iestådém saståvoßs konsorcijs, kur pårståvétas vismaz trîs daΩådas ES valstis. Ma©istrantüras programmas tiek izraudzîtas uz pieciem gadiem, kuru laikå tajås bütiskas izmaiñas nav pie¬aujamas. Visåm projektå iesaistîtajåm augstskolåm jåvienojas par vienotu uzñemßanas kårtîbu un eksaminåcijas kritérijiem attiecîgajå studiju programmå. Augstskolas îsteno kopîgi izstrådåtu måcîbu programmu vai nodroßina pilnîgu to studiju kursu un periodu atzîßanu, kas izstrådåti vai tiek îstenoti atseviß˚i, bet veido vienotu måcîbu programmu. Studijåm jånotiek vismaz divås augstskolås un jåbüt piedåvåtåm vismaz divu ES valstu valodås, taçu måcîbas var notikt arî tikai vienå no ßîm valodåm. Studijas beidzot, tiek sañemts apvienots, divkårßs vai salikts diploms, kas tiek oficiåli atzîts valstîs, kurås atrodas diploma izdevéjaugstskolas.

Ma©istrantüras programmåm jåbüt atvértåm treßo valstu studentiem un pétniekiem. Katru gadu programmå jåuzñem 10–30 treßo valstu studenti un 3–5 zinåtnieki. Turklåt jånodroßina ©eogråfiskais lîdzsvars studentu atlasé.

Nevar uzñemt vairåk nekå 25% treßo valstu studentu no vienas valsts un vairåk nekå 10% treßo valstu studentu no vienas augstskolas.

BALTECH ma©istrantüras programma RaΩoßanas inΩenierzinîbas un vadîba tiek realizéta kopß 2000. gada visås trijås Baltijas valstîs. Tå atbilst Ersamus Mundus prasîbåm, un lîdz ar to tikßanås laikå Vi¬ñå tika nolemts ßo programmu pieteikt projektu konkurså. Ja projekta pieteikums güs atzinîbu Eiropas Komisijå, müsu augstskolas studentu rindas papildinåsies, tiks iegüti jauni sadarbîbas partneri årpus Eiropas robeΩåm, un RTU vårds izskanés plaßajå pasaulé. Ja ir vélme piedalîties Erasmus Mundus projektu konkurså, tad jåpasteidzas, jo projektu pieteikumi 2004./2005. måcîbu gadam jåiesniedz lîdz 31. maijam.

Informåcija par Erasmus Mundus atrodama internetå: http://europa.eu.int/comm/education/programmes/mundus/index_en.html.

Starptautiskås vasaras universitåtes RTU E. Serjogina Müsu augstskolå pamazåm ievießas tradîcija vasarå pulcét Rîgå årzemju studentus, rîkojot vasaras skolas, kas ir ierasta lieta gandrîz visås Eiropas universitåtés. Piecus gadus RTU ir notikusi starptautiska vasaras universitåte Baltijas valstu un Ka¬iñingradas studentiem Tilti, kurus ce¬am, – tilti, pår kuriem ejam. Arî ßogad no 27. jünija lîdz 10. jülijam våciski runåjoßie studenti Rîgå uzlabos våcu valodas zinåßanas un diskutés par aktuåliem politiskiem, ekonomiskiem, sabiedriskiem jautåjumiem Eiropas Savienîbå un Baltijas valstîs, kå arî piedalîsies daΩådos kultüras un izklaides pasåkumos.

Pagåjußajå gadå pirmo reizi RTU Starptautisko sakaru da¬a, Årzemju studentu departaments un Arhitektüras fakultåte rîkoja starptautisku vasaras universitåti arhitektüras studentiem Kultüras mantojums 21. gadsimtå. Rîgas vésturiskå centra attîstîbas perspektîvas. ˆemot vérå pozitîvås studentu un pasniedzéju atsauksmes, tika nolemts arî ßogad organizét vasaras universitåti. Un nevis vienu – arhitektüras studentiem, bet divas. In-

EcoBalt 2004

tojumam, T. Tambovcevas referåtu Apkårtéjås vides pilnås ekonomiskås vértîbas koncepcija, R.R. Neilanda, R. Neilanda un B. >>> Gjunsburga Upes üdens plüsmas ietekme uz tilta konstrukcijas noturîbu plüdu laikå apdzîvotajås vietås.

Ekolo©iskås izglîtîbas problémåm bija veltîti Z. Lapinska (sadarbîbå ar V. un P. Birjukoviem un D. Lapinsku no LU) referåti Izglîtîbas ekolo©izåcija un Ekolo©iskå izglîtoßana UNESCO universitåtés.

RTU zinåtnieku stenda referåti: I. Rozenßtrauha, M. Drille, R. Vißs Rüpniecisko neorganisko atkritumu izmantoßanas iespéjas, I. Vîtiña, L. Krå©e, S. Igaune, I. Sidraba, R. Lüsis Akmens pieminek¬u restauråcija Latvijå 20 gados, M. Drille, R. Vißs Cézija sorbcija Latvijas målos, S. Gaidukovs, G. Valkovska, G. MeΩinskis un R. Svinka Videi draudzîgo poliméru üdens emulsiju pårklåjuma materiåla izpéte un modifikåcija, R. Ignaßa, J. Ívarca, I. Zariña, B. Ber©e, H. Krasts BS–1 (nåtrija sorbitolboråts) – videi draudzîgs metålu korozijas inhibitors, R. Merijs–Meri, J. Zicåns, M. Kalniñß (visi RTU), A. Bledzkis (Kaseles Universitåte) Recikléjamu kompozîciju PET/ABPE un PET/ZBPE deformatîvo îpaßîbu pétîjumi, D. Pizele, T. Ivanova, R. Merijs–Meri, J. Zicåns (visi RTU), V. Ka¬˚is (LU F) Kompozîtmateriåli uz recikléjamu termoplastu båzes, L. Añißçenko, M. Dzenis, D. ‰rkß˚e, V. Tupureina (sadarbîbå ar L. Sa-

Ωenierekonomikas fakultåte rudenî, uzzinot par arhitektu veikumu, pauda vélmi organizét lîdzîgu vasaras skolu ekonomikas studentiem. Abas vasaras universitåtes UNESCO Pasaules mantojums Rîgå un The Callenging World of Business: Startegies and Perspectives notiks no 15. lîdz 28. augustam. Plånots, ka vasaras universitåtés varétu piedalîties 80 studenti no visas pasaules. Vasaras universitåtes darbs norités ang¬u valodå.

Tåpéc tajås piedalîties aicinåti arhitektüras un ekonomikas studenti ar labåm ang¬u valodas zinåßanåm, kas vélas lietderîgi izmantot laiku arî brîvlaikå, paplaßinåt zinåßanu apvårsni un draugu loku. Vasaras universitåßu programmå iek¬autas teorétiskas un praktiskas nodarbîbas: lekcijas, diskusijas, måcîbu ekskursijas, objektu apsekojums un analîze, patståvîga projektu izveide darba grupås, simulåcijas spéles.

Tos arhitektüras un ekonomikas studentus, kas vél vélas piedalîties vasaras universitåtés, gaidîsim Starptautisko sakaru da¬å, Rîgå, Ka¬˚u ielå 1, 222. telpå; tålr. 7089012 vai 7089021, e–pasts evita.serjogina@rtu.lv (arhitektüras studenti), alina@rtu.lv (ekonomikas studenti). Laika nav atlicis daudz, tikai viena nedé¬a, tåpéc pasteidzieties! ❏ venkovu no LU un S. MuiΩnieci–Brasavu no LLU) Biolo©iski sabrükoßas modificéta PHB sistémas, E. Gudrinieces referåti Biodegviela Latvijå – situåcija un perspektîvas (sadarbîbå ar LU, LLU un Zemkopîbas ministrijas speciålistiem) un Biodîze¬degvielas pétîjumi ar fizikålåm metodém (sadarbîbå ar LLU zinåtniekiem), Z. Lapinska referåts (sadarbîbå ar LU zinåtniekiem) Transporta ekolo©ijas problémas kopéjå ekolo©ijas sistémå.

Interesanti referåti bija arî årvalstu viesiem, kå arî LU, LLU, Rézeknes Augstskolas, Daugavpils Universitåtes, Latvijas Valsts koksnes ˚îmijas institüta, Ëdenssaimniecîbas un zemes zinåtniskå institüta zinåtniekiem un LR Vides ministrijas, Rîgas domes Vides departamenta, Latvijas Vides a©entüras, V/a RAPA, ASF Ventspils augståkås izglîtîbas atbalsta fonda, Olaines Mehånikas un tehnolo©ijas koledΩas, s/o Latvijas Iedzîvotåju apvienîbas, Prieku¬u selekcijas un izmé©inåjumu stacijas, p/u Rîgas üdens speciålistiem. Íeit minétie referåti un konferencé pårståvétås zinåtniskås iestådes un institücijas sniedz tikai nelielu priekßstatu par plaßo tému loku, bet detalizétu informåciju un referåtu tézes visi interesenti var atrast konferences måjaslapå www.ecobalt.lv, kurå paredzéts arî videoformåtå atspogu¬ot konferences norisi.

EcoBalt otrajå dienå – 7. maijå – konferences dalîbnieki un viesi apmekléja 3. starptautisko izstådi seminåru Atkritumu saimniecîba – 2004 îpsalas izståΩu komplekså. ❏

4

2004. gada 20. maijs

SESMI –10 gadi! >>> 1. lpp.

studét doktorantürå. 2004. gadå ir pårstrådåta studiju programma Muitas vadîßana un nodok¬i un izveidota jauna programma Muitas un nodok¬u administréßana. Tajå iek¬auta virkne jaunu disciplînu, kå, pieméram, Riska analîze un preçu kontroles organizéßana, Dubultås lietoßanas preçu kontrole, ES muitas politika, Muitas ieståΩu darba organizéßana un vadîßana u. c.

Desmit gadu paståvéßanas laikå SESMI daΩådås specialitåtés ir sagatavoti 784 bakalauri, 629 ekonomisti un 231 ma©istrs (1. tabula).

1. tabula. SESMI absolventu skaits. 1995–2003 Gads 1995 1996 1997 1998 1999 2000 2001 2002 2003 Kopå

Bakalauri 20 61 108 137 102 89 69 90 108 784

Ekonomisti 27 69 29 64 44 50 108 105 133 629

Ma©istri – – – 17 34 72 44 34 30 231

Kopå 47 130 137 218 180 211 221 229 271 1644

Ik gadu daΩådos îstermiña SESMI kursos savu kvalifikåciju paaugstina apméram 400 muitnieki un vél apméram tikpat daudz sertificétie muitoßanas speciålisti (muitas brokeri) un sertificétie deklarétåji (2. tabula).

2. tabula. Kvalifikåcijas paaugstinåßana SESMI kursos. 1996–2003 Gadi

Muitnieki

1996 1997 1998 1999 2000 2001 2002 2003 Kopå

464 528 479 349 488 230 311 441 3290

Sertificétie deklarétåji – – – 429 338 224 374 398 1763

Sertificétie muitoßanas speciålisti (brokeri) – – 99 85 24 81 95 47 431

Kopå

464 528 578 863 850 535 780 886 5484

darbinieku izglîtîbas lîmenis büs viens no augståkajiem Eiropas Savienîbas valstîs.

SESMI sagatavotie speciålisti veiksmîgi iek¬åvußies Latvijas Republikas un Eiropas Savienîbas ekonomiskajås struktürås un muitå, strådå ANO u.c. starptautisko organizåciju uzdevumå, nodroßinot robeΩu droßîbu daΩådos pasaules re©ionos. Daudzi åréjo ekonomisko sakaru specialitåtes absolventi ieñem vadoßus amatus Latvijas Bankå un vairåkås komercbankås, ir årvalstu kompåniju menedΩeri, izpilddirektori un vadoßas amatpersonas, strådå LR Finanßu ministrijå un Valsts ieñémumu dienestå, ir RTU un citu augstskolu måcîbspéki. Tas pieråda izveidotås izglîtîbas sistémas efektivitåti un tiesîbas paståvét arî nåkotné.

Ieståßanås Eiropas Savienîbå rada nepiecießamîbu tålåk pilnveidot muitnieku izglîtîbas un kvalifikåcijas paaugstinåßanas sistému, to cießi saistot ar vienotu personåla vadîbas politiku VID un tås muitas iestådés.

Vienlaikus måcîbu proceså jåturpina muitas klientu un nodok¬u maksåtåju apmåcîba, tå veicinot muitas un uzñéméju sadarbîbu.

Ieståjoties Eiropas Savienîbå, nenoliedzami palielinåsies preçu un pakalpojumu plüsma påri Latvijas robeΩåm, paplaßinåsies ekonomiskå sadarbîba starp Eiropas Savienîbas valstîm un Latviju. Arvien lielåku nozîmi iegüs åréjo ekonomisko sakaru racionålas vadîbas un organizåcijas jautåjumi. Lîdz ar to arvien vairåk büs nepiecießami kvalificéti speciålisti, kas pårzina eksporta un importa operåcijas, starptautisko tirdzniecîbu un starptautisko mårketingu, visa veida transporta pårvadåjumu organizéßanu utt. Tas viss radîs nepiecießamîbu péc atbilstoßi sagatavotiem kadriem arî åréjo ekonomisko sakaru organizéßanas un plånoßanas jomå, starptautiskå uzñéméjdarbîbas lo©istikå un transporta ekonomikå. Tåpéc Starptautisko ekonomisko sakaru un muitas institüta attîstîbas galvenie mér˚i nåkotné ir: • nodroßinåt augsti kvalitatîvu akadémisko un profesionålo izglîtîbu starptautisko ekonomisko sakaru, muitas vadîßanas, transporta ekonomikas un lo©istikas jomås, sniegt ßajås jomås augstvértîgas studiju iespéjas Latvijas un citu valstu studentiem; • tålåk attîstît bakalauru, profesionålås, ma©istrantüras un doktorantüras studijas, panåkot, lai studiju kvalitåtes un måcîbu procesa nodroßinåjuma ziñå studijas ßajås jomås pilnîbå atbilstu pasaules lîmenim un konkurétu ar citåm augståkåm måcîbu iestådém.

Lai îstenotu izglîtîbas attîstîbas plånus, ir iecere izveidot SESMI måcîbu kompleksu ar atbilstoßu måcîbu darba un studentu sadzîves apståk¬u infrastruktüru, kas atbilstu Eiropas Savienîbå pieñemtajiem standartiem. ❏

Muitas koledΩprogrammas noda¬u ir beigußi 732 speciålisti.

SESMI un tå speciålistu vairåk nekå desmit gadu garumå izveidotå åréjo ekonomisko sakaru, muitas un nodok¬u administréßanas un transporta ekonomikas izglîtîbas sistéma ir starptautiski novértéta un atzîta citås valstîs. Péc Muitas koledΩprogrammas noda¬as atvérßanas 1995. gadå SESMI k¬uva par visu lîmeñu muitas izglîtîbas centru un par vienîgo måcîbu iestådi Latvijå, kur var iegüt gan vidéjo profesionålo, gan augståko, gan akadémisko izglîtîbu muitas darba specializåcijå. Lîdzîgi muitas måcîbu centri un måcîbu sistéma muitas vadîbas jomå paståv daudzås Rietumeiropas un citås pasaules valstîs. Pieméram, ASV, Krievijas muitas akadémijås un Kanberas universitåté Austrålijå. Tas ¬åvis Latvijas muitu nodroßinåt ar kvalificétiem darbiniekiem, kam ir augståkå izglîtîba specialitåté. Ir prognoze, ka péc apméram diviem gadiem Latvijas muitas

Uzmanîbu, RTU inΩenierspecialitåßu absolventi – bakalauri, ma©istri, inΩenieri!

RTU InΩenierekonomikas fakultåtes Tålåkizglîtîbas noda¬a piedåvå iespéjas iegüt bakalaura grådu ekonomikå vai vadîbzinåtné, studéjot neklåtiené ar palielinåtu kontaktstundu skaitu starptautiski akreditétås programmås Ekonomika vai Uzñéméjdarbîba un vadîßana.

Nodarbîbas notiek sestdienås. Nominålais studiju ilgums trîs gadi.

Priekßmeti, kas apgüti iepriekßéjo studiju laikå (augståkå izglîtîba ne ekonomikas specialitåtés) un atbilst studiju plånam, tiek pårskaitîti.

Studiju ilgums ir atkarîgs no pårskaitîto priekßmetu daudzuma.

Studiju gada maksa – Ls 400. Studiju såkums – 2. oktobrî.

Sîkåkas ziñas par studijåm Ka¬˚u ielå 1 – 307. telpå, tålr. 9109314, 7089336.

5

2004. gada 20. maijs

Profesoru Jülija Eiduka un Bruno Jirgensona simtgade Íogad 16. maijå aprit simt gadi diviem ievérojamiem zinåtniekiem: Latvijas silikåtu skolas izveidotåjam profesoram Jülijam Eidukam un pasaulé pazîstamajam bio˚îmi˚im Bruno Jirgensonam, kas dzimußi ne vien vienå gadå, bet arî vienå dienå. DaΩådi bijußi viñu dzîves ce¬i. Jülijam Eidukam visa dzîve noritéjusi Latvijå, bet Bruno Jirgensonam arî Våcijå, Lielbritånijå un Amerikas Savienotajås Valstîs. Kopéja viñiem ir nesavtîga atdeve zinåtnei un kvéla dzimtenes mîlestîba.

Dr. inΩ. Ilgars Grosvalds (Såkums – akadémi˚a Ulda Sedma¬a raksts par profesoru J. Eiduku – iepriekßéjå «JI» numurå)

Bruno Jirgensons dzimis 1904. gada 16. maijå zemnieku Fridriha un Annas Jirgensonu bérniem svétîtå ©imené kå vecåkais déls ÅdaΩu pagasta Strélniekos – lîdzenajå piejüras zemiené, pa kuru izvijas viena no skaiståkajåm Latvijas upém – Gauja.

Måcîjås V. Olava elementårskolå Rîgå, tad no 1919. lîdz 1921. gadam – Jelgavas ©imnåzijå.

Vélåk viñß atceras: «Viegli tika veikti ne vien skolå dotie måjas darbi, bet daudz lasîts, gudrots, plånots. Pirmå un pédéjå mîlestîba palika ˚îmija, par ko biju izß˚îries jau 1917. gada pavasarî, lasot J. Asara tulkoto profesora Lasara– Kona îmija ikdieniß˚å dzîvé. Arî eksperimenti tika såkti jau tad un mazåkå apmérå turpinåti Jelgavas laikå otrå skolas gadå.» îmijå B. Jirgensons bija tålu priekßå skolotåja prasîbåm. Viñß centås nopietni aptvert arî filozofiju. Te îsti katalizators bija skolas direktors Jånis Lapiñß, vélåkais Ωurnåla Séjéjs redaktors. Viña stundas literatürå, måkslas vésturé, sabiedriskajås zinåtnés, psiholo©ijå rosinåja skolénus domåt un izteikties. B. Jirgensons bieΩi uzståjås ar referåtiem, savus darbus parådîja Latvijas Universitåtes docentam Paulam Dålem. B. Jirgensons atzina: «Kå Dåle, tå Lapiñß laikam domåja, ka no manis var iznåkt liels filozofs, un sirsnîgi ieteica ieståties Filozofijas fakultåté. Bet mana mîlestîba pret ˚îmiju bija påråk dzi¬a, lai tådam ieteikumam sekotu.»

J. Lapiñß izdeva skolénu rakstu kråjumu Zemgales dårzos. Pats çaklåkais autors bija B. Jirgensons.

Par otrå séjumå ievietoto rakstu J. Lapiñß viñam pat izmaksåja honoråru 6000 rub¬u (ap Ls 150), kas deva iespéju ieståties augstskolå.

Latvijas Universitåtes Neorganiskås ˚îmijas laboratorijå, aizsteidzoties citiem priekßå, B. Jirgensons åtri veica visus uzdevumus un såka eksperimentét uz savu roku.

Asistents daΩkårt viñu labsirdîgi pazoboja, vai jauni likumi vél nav

atrasti.

Par grüto pirmo studiju gadu B. Jirgensons rakstîja: «Nebija pat ziemas méte¬a: kad ¬oti sala, rokas sabåzu piedurknés un so¬oju veicîgi. Kådu piena kanniñu pa reizei atsütîja ÅdaΩu radi. Ar svaigu rudzu maizîti allaΩ palîdzéja téva draugs, maiznieks labais Jånis Knospe. Studentu virtuvé trücîgiem studentiem såkumå deva zupu par brîvu, vélåk to varéja dabüt par nelielu maksu. Lekciju naudu tomér atlaida, jo biju beidzis vidusskolu ar augståkåm atzîmém visos priekßmetos.»

1922. gada vasarå B. Jirgensons mazå büdiñå, ieracies gråmatu kaudzés, sarakstîja pråvu manuskriptu par eksakto un dabas zinåtñu sasniegumiem, ko parådîja docentam Aleksandram Janekam. «Vai tas bija manuskripta efekts, vai arî jaunå autora entuziasms un sekmes laboratorijå,» atceras B. Jirgensons, «bet notika brînums: docents ßo astoñpadsmitgadîgo studentu aicinåja pie sevis par subasistentu.» Ar to B. Jirgensons ieguva paståvîgus, kaut nelielus, ienåkumus, jo paßam bija jåsedz izdevumi par pårtiku, gultas vietu, drébém un rakståmlietåm.

Péc fakultåtes beigßanas B. Jirgensons 1928. gadå k¬uva par profesora Oskara Luca asistentu. Viñi atrada sakarîbu starp aminoskåbju optisko aktivitåti (polarizåcijas gaismas griezéjspéju) un vides skåbumu, kas pazîstams kå Luca– Jirgensona likums. Ar tå palîdzîbu péc Otrå pasaules kara amerikåñu un japåñu pétnieki atrisinåja ne vienu vien neskaidrîbu aminoskåbju konfiguråcijå.

1933. gadå B. Jirgensons aizståvéja doktora disertåciju Pétîjumi par biokoloîdu koagulåciju ar organiskåm vielåm un så¬iem. Íie pétîjumi, kas vienlîdz nozîmîgi koloîd˚îmijå, medicînå un biolo©ijå, péc profesora Volfganga Ostvalda (Vilhelma Ostvalda déla) ierosinåjuma tika apkopoti monogråfijå, ko iespieda Ωurnålå Koloid Beihefte.

1936. gadå B. Jirgensons kopå ar savu ßefu profesoru O. Lucu piedalîjås Våcijas ˚îmi˚u kongreså Minhené, kur neizdzéßamu iespaidu atståja Hermana Ítaudingera,

vélåkå Nobela prémijas laureåta, lekcija par makromolekulåm.

«Liela auguma, varenu balsi, Ítaudingers nåca ar saviem makromolekulu mode¬iem kå pravietis.

Klausîtåji tika su©estéti. Ítaudingera priekßnesums kongreså (un viña publikåcijas) ienesa skaidrîbu organisko koloîdu pasaulé, un man iezîméja jaunu, noteiktu darba virzienu.»

Vélåk, 1939. gadå, B. Jirgensonam bija izdevîba vairåkus méneßus strådåt H. Ítaudingera lielmolekulåro vielu laboratorijå Freiburgå. Viñß rakstîja: «Vél interesantåkas un nozîmîgåkas bija Ítaudingera lekcijas un seminåri, arî vakari Ítaudingera måjås zinåtnieku pulciñå. Tur allaΩ atskanéja arî latvießu valoda, jo Ítaudingera otrå sieva bija latviete Dr. Magda Ítaudingere (dzim. Voita), kas bija studéjusi dabas zinåtnes un strådåjusi kådu laiku pie prof. N. Maltas Latvijas Universitåté.»

Seviß˚us panåkumus B. Jirgensons guva zinåtnes popularizéßanå.

Lîdz 1944. gadam viñß sarakstîjis astoñas populårzinåtniskas gråmatas un vairåkus simtus rakstu. Par to B. Jirgensons raksta 1979. gada 24. maija véstulé: «Ap 1936./37. un 1938. gadu man katru nedé¬u viens raksts bija jånodod dienas avîzes Rîts redakcijå. Rakstîju tad ne vien par ˚îmiju, bet arî citåm zinåtnes nozarém.»

1940. gadå, nodibinoties padomju varai, notika lielas pårmaiñas Latvijas Universitåté un îmijas fakultåté. Profesora A. Liepiña katedru nodeva B. Jirgensonam, un viñu iecéla par profesoru. Maino-

ties varåm, våcu laikå ar to Liepiñß nevaréja samierinåties un apsüdzéja B. Jirgensonu par piesließanos bo¬ßevikiem, bet fakultåtes padome to neñéma vérå. B. Jirgensonu savå paspårné pañéma profesors Mårtiñß Straumanis. Viñu vidü izveidojås cießa draudzîba, såkås darbs pie koloîd˚îmijas måcîbu gråmatas våcu valodå.

1944. gadå B. Jirgensons bég¬u gaitås nok¬uva Våcijå, Ívarcå, proteînu pétîßanas laboratorijå. Péc kara viñß strådåja par neorganiskås ˚îmijas profesoru UNNRA universitåté (1946–1947), kuru vadîja viña kolé©is no Latvijas Universitåtes laikiem – docents, vélåk profesors Péteris Krümiñß. Péc tam îsu laiku B. Jirgensons strådåja Mançestras Viktorijas Universitåté Lielbritånijå (1947–1949) un Teksasas Luteråñu koledΩå Seginå ASV (1949–1952).

1951. gadå B. Jirgensonam piedåvåja bio˚îmi˚a vietu Teksasas Universitåtes Andersona véΩa institütå.

No tå laika viña dzîve un darbs noritéja Hjüstonå gan kå pétniekam, gan kå måcîbspékam.

Turpinåjås B. Jirgensona sadarbîba ar M. Straumani. 1949. gadå iznåca viñu måcîbu gråmata Kurze Lehrbuch der Kolloidchemie. To papildinåja un izdeva ang¬u (1954, 1960), spåñu (1965) un japåñu valodå (1967).

Uz piecdesmit gadu sliekßña B. Jirgensons 1954. gadå rakstîja: «Par panåkumiem darbå nevar Ωéloties, esam tikußi påri iznîcîbas briesmåm. Bérni aug. Taçu ir savas bédas. No dzimtenes nåk drümas ziñas. Brålis Roberts izsütîjumå miris (Magadånå), jaunåkais brålis Jånis izsütîts uz Vorkutu. Tétiñß un måmiña dzimtené tomér vél turas, kupla arî måsas ©imene. Sütåm drébju, pårtikas un medikamentu saiñus.»

Vél jåpiebilst, ka Jirgensona brålis Arnolds Jirgensons, kådreizéjais LU vecåkais asistents un plastmasu ievieséjs Latvijå, emigråcijå strådåjis daΩådås firmås ASV. Dzîves nogalé atgriezies Latvijå, dzîvo Liepåjå un savos 96 gados ir vél pietiekami mundrs.

Tålåkie B. Jirgensona eksperimentålie darbi nosvérås uz strukturålåm maiñåm daΩådos apståk¬os.

>>> 6. lpp.

6

2004. gada 20. maijs

Izståde Hannover Messe Jånis Kandis, janis.kandis@paa.lv 16. aprîlî uz Våciju devås seßi TMF RaΩoßanas tehnolo©ijas institüta studenti, viñu vidü arî raksta autors, ar mér˚i apskatît un saprast jaunåkås tehnolo©ijas, uz ko virzås pasaule maßînbüves jomå. Tur redzéjåm lietas, par ko måcåmies, séΩot universitåtes telpås, un tås radîja müsos priekßstatu par darbu nåkotné.

Izståde Hannover Messe ilga no 19. lîdz 24. aprîlim. Tå aizñéma septiñpadsmit halles, kurås tika pårståvétas daΩådas nozares: automatizåcija, ener©ija, virsmu pårklåjumu tehnolo©ija, inovåcijas un jaunizgudrojumi. Íajå izstådé mums interesantåkais likås inovåcijas un jaunizgudrojumi. DaΩådas firmas un augstskolas pårståvéja savas valstis, prezentéjot savus jaunievedumus un izgudrojumus. Müs pårsteidza studentu uzñémîba, gribasspéks un strådåtgriba.

Viena no pirmajåm hallém, ko apmekléjåm un kas arî ß˚ita visinteresantåkå, bija tå, kurå apkopotas jaunas idejas un zinåtnes sasniegumi. Tajå varéja daudz uzzinåt par visurgåjéjam piebüvétajiem spektrogråfiem, kas savulaik tika nosütîti uz Marsu ar NASA starpniecîbu.

Redzéjåm arî koka virsmas apstrådi ar plazmu, kas padara virsmu izturîgu pret apkårtéjås vides ietekmi.

Daudz interesantu lietu tika rådîtas arî müsu kaimiñvalsts Krievijas stendå, kas demonstréja metåla kauséßanas veidu ar levitåcijas metodi, kur metåls tiek kauséts mag-

nétiskajå laukå un turas gaiså, kas ¬auj pilnîbå atbrîvoties no visiem ˚îmiskajiem piejaukumiem, taçu pagaidåm maksimålais svars, ko izdevies iegüt, ir nieka 200 gramu vienå pañémienå. (Tas ir vairåk nekå ASV ßobrîd!) Interesantas lietas varéja redzét hallé ar nosaukumu Digital factory, kur tika demonstréti daΩådi risinåjumi automatizétai raΩoßanai un laikam efektîvåkais veids, kå piesaistît apkårtéjos, ir rådît tå lietojamîbu uz automaßînåm.

Interesanti bija redzét, ka produkti tiek izstrådåti kompleksi, pieméram, vadotnes ar jau pievienotåm vadbuksém vai ritentiñiem, vai pat pievienotåm platformåm, uz kuråm nostiprinåti motori. Í˚iet, ka konstruktoru darbs ar katru gadu tiek aizvien vairåk atvieglots, jo tiek izgatavoti arvien kompleksåki mezgli un konstruktoriem nav jådomå par to, kådus gultñus, motorus, reduktorus un citas lietas izvéléties iekårtai, jo müsdienås ir uz-

ñémumi, kuri rada programmu un tå visu izveido müsu vietå. Un rezultåtå konstruktori strådå ar gataviem mezgliem, kas bütiski samazina mehånisma izgatavoßanas laiku.

Arî Latvija tika pårståvéta ßai izstådé, un tai bija divi stendi.

Daudz jauna uzzinåjåm par Latvijas tendencém maßînbüves attîstîbas

jomå, un kårtéjo reizi sapratåm, ka atrodamies tur un måcamies to, ko nåkotné nekådå ziñå nenoΩélosim.

Varam visiem ieteikt studiju laikå jau laikus såkt intereséties par savas profesijas nåkotni, lai redzétu daΩådås tendences un to, kas un kå attîstås jüsu izvélétajå profesijå.

Izstådé visvairåk uzmanîbu piesaistîja tådas jaunås tehnolo©ijas kå: • miniaturizéts spektrometrs MIMOS (Maincas Universitåte); • koka virsmas apstrådes process ar plazmu atmosféras spiedienå; • levitåcija (levitation method); • automatizétais raΩoßanas aprîkojums.

Lielu, lielu paldies sakåm Latvijas Maßînbüves asociåcijas prezidentam Vilnim Rantiñam un RaΩoßanas kvalitåtes institüta direktoram Narimantam Saleniekam par palîdzîbu ce¬å uz Hannoveri! ❏

Profesoru Jülija Eiduka un Bruno Jirgensona simtgade >>> 5. lpp.

Tika lietotas jaunas metodes – optiskå rotåcijas dispersija un cirkulårdihroisms. Viñß identificéja jaunas struktüras – beta struktüras imünglobulînus.

B. Jirgensons strådåja pie monogråfijåm. 1958. gadå iznåca Organic Coloide, 1962. gadå – Natural Organic Macromolecules, kuru 1965. gadå izdeva arî Maskavå krievu valodå. Tai 1969. gadå sekoja monogråfija Optical rotatory dispersion of proteins and other macromolecules, 1973. gadå Optical Activity of Proteins and other Macromolecules.

1969. gadå, kad Rîgå organizéja IUPAC kongresu, B. Jirgensons péc daudziem gadiem redzéja dzimteni. Viñß izstaigåja jaunîbas

takas Rîgå un ÅdaΩos, tikås ar måsu, radiem un draugiem.

1969. gadå B. Jirgensons sasniedza pensionéßanås vecumu – 65 gadus. Viñu godinåja Andersona institüta administråcija. Viñß atzina: «Vértîgåkå no visåm balvåm bija palikt ar pilnu algu vél piecus gadus.»

Turpinåjås pétîjumi, bet, sasniedzot 78 gadus, veselîba gåja uz leju. Vél 1982. gada 30. jülijå viñß rakstîja J. Stradiñam: «Esmu dzîves apliecinåtåjs, un kåds arî büs vai nebüs likteña lémums, pieñemu to bez protesta, jo itin daudz ir laba un skaista ßai pasaulé.» Ar tådu apziñu zinåtnieks 1982. gada 8. oktobrî aizgåja müΩîbå. ❏

7

2004. gada 20. maijs

BEST Riga viesojas Aténås Inita Indråne, viena no brauciena dalîbniecém Jau tåds laiciñß pagåjis kopß més, BEST Riga un Studentu parlamenta pårståvji, viesojåmies Aténås, taçu labpråt dalîtos iespaidos par piedzîvoto un tur redzéto. Vél jo vairåk tåpéc, ka raksta tapßanas laikå (jau maija såkumå) pie mums viesojas da¬a to cilvéku, kas müs viesmîlîgi uzñéma Aténås.

Uzaicinåjumu sañémåm no BEST–Athens grupas (BEST – Eiropas tehnisko universitåßu studentu apvienîba). Tåpéc vienîgå müsu béda bija, kå nonåkt ce¬ojuma galapunktå, jo, kå jau BEST pasåkumos ierasts, par uzñemßanu un dzîvoßanu paßiem nav jådomå, jo tas ir uz organizatoru pleciem.

Aténas müs sagaidîja martå, kad Rîga vél bija sniega klåta.

Ierodoties lidostå un paveroties pa logu, sapratåm, ka pareizi vien darîjåm, ka siltås jakas atståjåm måjås. Laika apståk¬i patiesi müs lutinåja – Rîgå termometra stabiñß vél rådîja tikai aptuveni +5 oC, taçu Aténås tas jau bija ap 15–20 oC. Jau izkåpjot no lidmaßînas, maigais, siltais véjiñß, kas buΩinåja matus, lika aizmirst visas rüpes un rosinåja gaidît jaunus piedzîvojumus un neizzinåtas izjütas!

Pavisam no Latvijas bijåm 20 cilvéki – gan tådi, kas grie˚u zemi redz pirmo, gan arî tådi, kas ne pirmo reizi. Pasåkuma programma solîja daudz – gan Aténu apskati, gan interesantu muzeju vértéßanas iespéjas, gan arî tådu objektu kå Aténu Akropoles, Delfu oråkula un

senås Olimpijas apskati.

Par pilsétu ståstot, jåpiebilst, ka sakarå ar drîzumå notiekoßajåm olimpiskajåm spélém tå bija viens liels remontdarbu laukums. Celtñiem un spodrinåßanas darbiem pak¬autas ne tikai ékas, bet arî nelielas ieliñas un pat noma¬åki rajoni. Par müsu dzîvesvietu ßo desmit dienu garumå k¬uva neliela viesnîciña kluså, mazå, tikko pamanåmå ielå teju paßå Aténu centrå. Jau ieraßanås dienå tikåm iepazîstinåti ar grie˚u kultüru, konkrétåk – ar atpütu vakaros – ar éßanas paradumiem tavernå (tradicionåls restoråns ar îpatnéju édiena pasniegßanas un vîna dzerßanas veidu). Pilsétas apskati såkåm ar viesoßanos Aténu Tehniskås universitåtes komplekså, kurå nepiecießams teju autobuss, lai nok¬ütu no viena gala lîdz otram.

Tålåk sekoja rektora uzruna un svinîga pasåkuma atklåßana. Kad jau bijåm oficiåli iepazîstinåti ar programmu un desmit dienu laikå paredzéto, pasåkums varéja uzñemt apgriezienus.

Kå visspilgtåko iespaidu un pirmo, runåjot par ßo kultüras apmaiñas braucienu, gribas minét tur redzéto olimpiskås uguns iedegßanas ceremoniju senajå Olimpijå.

Bija patiesi liels prieks, ka esam aculiecinieki låpas iedegßanas ceremonijai, uzrunai Apolonam un låpas ce¬am uz olimpisko stadionu.

Tå gan nebija tås låpas iedegßana, kura lîdz pat augusta såkumam apce¬o visu pasauli un pabüs visos kontinentos, taçu lietus gadîjumå svinîgås dienas laikå arî müsu redzétå var k¬üt par to vienu, kas

apce¬otu pasauli. Ne mazåk interesanti bija arî iespaidi péc Delfu oråkula apmekléjuma un ståstiem par tå ietekmétajiem notikumiem véstures gaitå. Arî Aténu Akropole atståj neaizmirstamus iespaidus, jo îpaßi Kariatîdes, kuras liek domåt par tå laika iztéli un matemåtisko apré˚inu precizitåti. Kå saldais édiens mums tika atståta Sounio temp¬a apskate. No tå paveras neaizmirstams skats uz Egejas jüru.

Vél jåpiemin braukßana ar laivåm pa trakåm jo trakåm kalnu upém un lékßana üdenî no klints radzes. Ne mazåk eksotiska lieta likås pelde jürå. Latvießiem, kas ir radußi pie samérå auksta jüras üdens, marta saules sasildîtais likås gana silts, lai tajå ne tikai bradåtu, bet pat peldétos.

Mums bija iespéja pabüt arî kådas no olimpisko arénu atklåßanas pasåkumå un testu mé©inåjumos.

Kå viesi bijåm uzaicinåti arî Olimpiskajå centrå, kur mums bija

izsme¬oßa prezentåcija par spé¬u sagatavoßanas darbu norisi un låpas ce¬u. Bija arî iespéja iztaujåt par mums intereséjoßåm lietåm, pieméram, brîvpråtîgo darbu spé¬u laikå.

Vakaru izklaides da¬å pabijåm gan Olimpijas klubos, gan Aténu krodziños, gan spéléjåm boulingu, gan måcîjåmies grie˚u dejas un gatavojåm latvießu édienus Latvießu vakaram.

Ja kåds jautåtu, ar ko gan katram asociéjas Aténas un ßis brauciens, atbildes bütu ¬oti daΩådas. Kå pieméru var minét Diånas teikto: «Ir grüti aprakstît visus pårdzîvojumus, bet ßiem faktiem jums ir jåsniedz priekßstats: brauciens pa straujo upi, laißanås no tilta ar trosém, ekskursija pa Akropoli, Delfiem, Olimpiju, olimpiskås liesmas iedegßana, olimpisko spé¬u arénu atklåßanas mé©inåjumi, dåsnås grie˚u maltîtes un izsmalcinåtie vîni, iespéja mércét kåjas jürå marta vidü, redzét pasakainus dabas skatus, iegüt patießåm labus draugus. To visu nevar redzét ikdienå, taçu mums bija dota iespéja to izbaudît. Es esmu priecîga un lepna, ka man bija iespéja redzét un izbaudît Grie˚iju pavasarî!»

Paßai gan visvairåk atmiñå palicis tas, kå lieli pasåkumi spéj pårvérst pilsétu lîdz pat nepazîßanai un cik iespaidîgs un atmiñå paliekoßs var büt véstures mantojums. Kå arî tas, ka grie˚i ¬oti ciena un kopj savu kultüru un tradîcijas, pieméram, müziku un dejas vai édiena gatavoßanas un pasniegßanas tradîcijas. Íonedé¬ jau paßi esam k¬uvußi par saimniekiem un cenßamies tålås valsts pårståvjiem parådît labåko un skaiståko gan no Rîgas, gan Latvijas. Ja ieskatåmies plånotajå, tad pat latvießiem var apreibt galva no tå, cik daudz var redzét un paspét tikai 10 dienu laikå. Bet par to lasiet nåkamajå Jaunå InΩeniera numurå. ❏

8

2004. gada 20. maijs

Studentu lapa Íis tas par måcîbu praksi Anna, MLF, Oksana, DITF Tießi tagad, pavasara semestra laikå, da¬u studentu nomoka jautåjums par praksi, prakses vietas atraßanu un savienoßanu ar måcîbåm. Kådam tå noteikti ir jau aiz muguras, kådam tås vispår nav, bet kåds varbüt sañem galvu rokås, domåjot par tuvojoßos prakses laiku.

Prakses vietu darba grupa vérsås pie studentiem (pårsvarå tiem, kam prakse studiju laikå ir obligåta), lai noskaidrotu daΩus intereséjoßus un, iespéjams, nåkamajiem prakses upuriem noderîgus jautåjumus.

Tika apkopota arî pieredze

prakses mekléßanå, prakses laikå un noskaidrotas darbavietas, kur studenti praksi ir strådåjußi, kas nåkamiem studentiem palîdzétu vieglåk iziet ßo posmu.

Kopumå tika aptaujåti 163 studenti no visåm fakultåtém. Vairåkums måcîbu praksi mekléjußi patståvîgi. Íî situåcija jåmaina uz labo pusi, un tåpéc prakses vietu darba grupa domå par cießåku sadarbîbu starp studentiem un uzñéméjiem.

Liela iespéja atrast prakses vietu bija nesen notikußajås RTU Karjeras dienås, jo tießåm uzñémumi bija gan ieintereséti, gan arî gatavi nodroßinåt studentiem prakses vietu.

Tikai katram treßajam aptaujåtajam studentam par praksi tiek

maksåts, tomér, lai vai kå, gandrîz puse aptaujåto vélétos turpinåt darbu péc prakses beigåm tajå paßå darbavietå.

Neiztika arî bez problémåm prakses laikå (tås ir bijußas 20 studentiem), tostarp ar prakses vietas mekléßanu, kå arî ar atalgojumu un citåm ne mazåk svarîgåm problémåm.

Studenti, kuri nestrådå måcîbu praksi, uz jautåjumu, vai gribétu to darît bez atalgojuma, lai iegütu priekßstatu par profesiju, pårsvarå atbildéja, ka tomér bez atalgojuma nepiekrîtot. Toties gandrîz vienbalsîgi studenti vélétos iziet måcîbu praksi årzemés.

Kå jau visås anketås, arî ßoreiz neizpalika kåds interesants fakts.

Divas treßda¬as aptaujåto TMF studentu atbildéja nepareizi uz

jautåjumu, kurå fakultåté måcås (tika minéts vecais fakultåtes saîsinåjums TMZF, bija arî izgudrotåji, kas TMF pårdévéja par MZF). Arî påris MLF studentu kå savu fakultåti minéja TATI (lai kå viñi gribétu, bet ßåda fakultåte vél nav izveidota). Divi aptaujåtie prakses ilgumu méra kredîtpunktos, kas arî par kaut ko liecina – vai tik més pamazåm nek¬üstam par robotiem? Redz, kå RTU iespaido cilvéku domåßanu! Bija arî kåds pédéja kursa ma©istrants, kurß tå arî joprojåm nezinåja, vai viñam studiju laikå ir nepiecießama prakse.

Kå viñß tik tålu ticis, atliek vien minét.

Pilnîgåkus anketéßanas rezultåtus var apskatît www.rtusp.lv måjaslapå. ❏

Gaidåm IEF studentu paßpårvaldé!

Diåna Esmu pårliecinåta, ka ikviens, kas kaut reizi ieso¬o RTU galvenajå ékå Ka¬˚u ielå katra méneßa beigås, ir pamanîjis garu garås studentu rindas, kas sagaida savu kårtu, lai nopirktu trolejbusa, tramvaja vai

autobusa méneßbi¬etes. Taçu ne jau visi aizdomåjas par to, kådå vietå îsti pérk ßîs bi¬etes. Domåju, ka katrs, kas ienåcis ßajå gaißajå, diezgan ßaurajå, taçu vienlaikus arî omulîgajå un måjîgajå telpå, jutîsies gaidîts! Bet vél lielåks prieks un lepnums ir sacît, ka tå ir IEF paßpårvaldes jaunå telpa, kur pulcéjas

Klusums par velti Jånis, DITF Viss mazliet nomirst. Dvéselei nav måju. Nakts ce¬ kriståla pili pamestå åbe¬dårzå. Aiz spogu¬gludiem logiem ir tå pati tumsa. Nakts ce¬ slîpéta kriståla pili un iemåjo tajå kå noslépums gaidoßs. Nakts pace¬ savas gaisménu rokas, un méness pelékais sudrabs pil tås plaukstås. Íodien klusums vairåk nav par velti, un aizmirstîba ir privilé©ija.

Paskaties augßup – bérza zaros, – varbüt tur spéléjas aizmirstîba? Protams, tikai fantåzija. Ieklausies – varbüt dzirdi klusumu? Né? Klusuma deficîts.

Cilvéks nevélas mieru. Tas viss ir aizmirsts un atståts pensionåru ziñå, kuri spéj tikai nevarîgi murmulét par müsdienu jaunatni, kurai lielåkå da¬a sevi ar lepnumu pieskaita.

Miers asociéjas ar garlaicîbu, nekonedarîßanu. Dzi¬åkå lîmenî – ar nåvi. Un tas nav moderni. Un tas jums vienkårßi nepatîk. Ja nu tikai izguléties. Turklåt miera ståvoklî rodas iespéja padomåt par lietåm, kam ikdienå neatliek laika. Kas savukårt ir nevélami, jo var nonåkt pie nepatîkamiem secinåjumiem (nejautå, kå-

diem, padomå pats/–i).

Müsdienu cilvékam ir nepiecießams nepårtraukti ar kaut ko nodarboties (vai simulét darboßanos). Tå var büt TV skatîßanås, sérfoßana internetå, daΩådu tusiñu apmekléßana vai blenßana griestos. Turklåt visbieΩåk nodarbe tiek izvéléta péc principa «vajadzétu kaut ko padarît», nevis «es vélos to darît». Vispirms rodas vajadzîba atrast mér˚i, véléßanås uz to tiekties rodas péc tam. Manupråt, tas liecina, ka kopumå cilvéka paståvîgais ståvoklis ir bezmér˚îba. Protams, tu vari iebilst: «Kå gan ar mér˚i uztaisît studiju darbu, nopirkt maßînu, samaksåt telefona ré˚inu (uzrakstît påris rindkopu Jaunajam InΩenierim?».

Jå, protams. Tikai – vai tie ir tavi mér˚i? Vai tevi iepriecina doma, ka lîdz sesijai atlicis nepilns ménesis laika, bet studiju darbs vél nav iesåkts un jåsåk steidzami to veidot? Vai ré˚inu maksåßanu tu uzskati par patîkamu laika pavadîßanu? Visdrîzåk – né. Tu to dari tåpéc, ka tå vajag. Tas ir pienåkums.

Bérza zaros ßüpojas – spéléjas aizmirstîba. Protams, tå ir tikai fantåzija. Nakts véji nåks agråk par tevi pie bérzu galotném klusét un noraus no gaißza¬iem pumpuriem ta-

visi tie studenti, kuri vélas aktîvi iesaistîties studentu dzîves ritumå, lemjot un diskutéjot, izsakot viedok¬us un tiekot uzklausîti. Protams, visi més – IEF paßpårvaldes biedri – esam priecîgi par atbalstu un sapratni no to puses, kas palîdzéjußi iegüt un sakårtot ßo telpu, jo arî mums tagad ir müsu otrås måjas.

Esam pårliecinåti, ka müsu darbîba risinåsies aizvien aktîvåk un pårliecinoßåk! Pierådîjums jau ir tas, ka boulinga cîñå esam pirmie!

Bet lielåkie panåkumi ir vél priekßå, un pats labåkais, ka arî tu vari mums pievienoties, tikai ir viens neliels bet – tev jåbüt IEF studentam! ❏

vus sapñus, vél pirms tie dzims.

Tie, kas saka – «tå ir skarbå realitåte» –, neapzinås, cik ¬oti paßi to (realitåti) personificé. Realitåte nav skarba – tå ir bezkaislîga (ja vispår nepiecießams tik abstraktam jédzienam piekårtot kådu raksturojumu).

Realitåtei par tevi nosp¬auties, tai ir vienalga. Pasaule ir lieta par sevi, tå nav atkarîga no tava viedok¬a.

Priekß tevis jebkura cita bütne ir tikpat sveßa kå tålås zvaigznes, kas veido Piena Ce¬u. Lük, tå ir skarbå realitåte. Daudzi ar to samierinås, atrod «stingras vértîbas» un iegüst «skaidru skatu uz lietåm». Daudz pédiñås liktu vårdu... Íis redzes viedoklis ir statisks pasaules modelis, tas ir diskretizéts (bezgalîgi liels kopums noreducéts uz ierobeΩotu variantu skaitu), tå zaudéjot nianses. Ir derîgi izveidot kådus kritérijus apkårtesoßå novértéßanai, tomér Visums ir bezgalîgs, un nav iespéjams bezgalîbu novértét ar mazåk nekå bezgalîgi daudziem parametriem. Òaudis, kas visu esoßo uztver caur jau iepriekß izveidota viedok¬a prizmu, savå ziñå aizmirstas, nepamana to, ka pasaulé ir daudz kas vairåk.

Es neesmu filozofs un neesmu ßai tekstå pateicis neko tådu, ko nebütu iepriekß aprakstîjußi pazîstami gara darba veicéji. Tad kåpéc to vispår darît? Jo tå vajag. Jo tas ir

labi un pareizi. Jo aiz mana loga (piektajå ståvå) gabaliñu tålåk ir miglaini za¬å kråså ietonétas bérzu galotnes, un es varétu pameklét tajås savu aizmirstîbu (kas, protams, izrådîtos tikai abstrakcija). Jo tas nav mans mér˚is, taçu ar tå palîdzîbu es ceru pietuvoties mér˚a apjausmai. Aizmirstîba ir bezrüpîga, tå ir ik mirk¬a dzîva esamîba, tå ir visa tava iepriekßéjå dzîve, kas k¬üst par atmiñåm. Un atmiñas – tås ar laiku dziest. Vai atceries savu dzimßanu? Kåpéc ne? Vai tikai tamdé¬, ka neviens neatceras savéjo?...

Klusums par velti. Tikai vienatné, tikai tev kå lietai par sevi, jo pasaulei nav gluΩi vienalga, un aizmirstîba – tå nav nåve vai vienkårßi garlaicîba, tå nozîmé savu priekßstatu atmeßanu un esoßå nepastarpinåtu uztveri. Varbüt tåpéc tu neatceries savu piedzimßanu – tikko radîtai bütnei viss ir jauns, tå nezina neko un tai paßå laikå uztver visu.

Tå ir aizmirsusies nepårtrauktå dzîves plüsmå. Taçu pasaulei un citiem nav gluΩi vienalga, tåpéc nåkas adaptéties un ßo to atceréties.

Tå rodas atß˚irîba starp pårliecîbu un neziñu, un paßsaprotamas lietas jau neviens nepülas iegaumét...

Klusums ir par velti tam, kam tas nav velts. Man k¬uva labåk, nezinu, kå tev :). ❏

9

2004. gada 20. maijs

Sports

Sports

Sports

Sports

Sports

Rektora kausa izcîña kroså – 2004 V. Bonders, sacensîbu galvenais tiesnesis No 26. lîdz 28. aprîlim – skaistajås, saulainajås dienås – îpsalå notika RTU Rektora kausa izcîña kroså. 1000 m distancé startéja 767 studenti, 500 m distancé – 394 studentes, kopå – 1161 dalîbnieks.

Distances jau tradicionåli tika nospraustas RTU éku apkårtné. Ar katru gadu tas k¬üst grütåk izdaråms, jo no visåm pusém brîvo dabu ierobeΩo jaunas büves un auto satiksme. Tomér krosa distances arî ßogad izdevås ierîkot, un Sporta katedras måcîbspéki, kå vienmér, labi novadîja ßo pasåkumu.

20 labåkie rezultåti.

Vîrießiem: 1. M.Zariñß (TMF 1) 2:54; 2. K. Roiçs (EEF 1.)

2:56; 3. K. Vîdußs (IEF 1.)

2:56; 4. A. Kozlovskis (BF 1.)

2:58; 5. I. Òube¬skis (BF 1.)

2:59;

6. Z. Ostelis (BF 1.)

7. A. Sigajevs (DITF 1.)

8. U. Gila (DITF 1.)

9. A. EndΩelis (DITF 1.)

10. D. Niçipovs (ETF 2.)

11. M. Ålekßåns (DITF 1.)

12. R. Pakalns (DITF 2.)

13. V. Petuhovs (BF 2.)

14. M. Mürnieks (BF 1.)

15. A. Ozoliñß (ETF 1.)

16. R. Voitañecs (EEF 1.)

17. M. Zubkovs (TMF 2.)

18. A. Staßko (DITF 1.)

19. J. Lazdiñß (DITF 1.)

20. K. Íuba (DITF 1.)

Sievietém: 1. N. Jakov¬eva (IEF 1.)

2. A. Tolstihina (TMF 1.)

3. J. Poçepko (DITF 1.)

4. I. Pankina (BF 1.)

5. I. U¬uka (MLF 2.)

6. L. Uzåre (MLF 1.)

7. A. Ivußina (IEF 2.)

8. D. Rîbena (MLF 2.)

9. J. Elksniña (BF 2.)

3:00; 3:00; 3:00; 3:00; 3:01; 3:02; 3:03; 3:03; 3:05; 3:05; 3:05; 3:05; 3:06; 3:06; 3:06.

1:38; 1:39; 1:39; 1:40; 1:41; 1:41; 1:42; 1:42; 1:42; 1:42;

20. I. Vendiña (MLF 2.) 1:42.

Komandu vértéjumå: 1. vieta – AF, BF, MLF (47,35); 2. vieta – DITF (48,03); 3. vieta – IEF (48,29); 4. vieta – ETF (49,16); 5. vieta EEF (49,40); 6. vieta – TMF (49,48). ❏

Ωürija. Íajå sacensîbu veidå pirmå vieta tika pieß˚irta RSU komandai par skaisto sniegumu, izpildot latvießu tautas deju popüriju. Savukårt RTU meitenes uzståjås ar interesantu Austrumu deju. Viñu sniegumam Ωürija pieß˚îra otro vietu. Treßajå vietå ierindojås LSPA komanda ar demonstréto dΩeza deju. Demonstréjumos piedalîjås arî RTU aerobikas meitenes Daces Eglîtes vadîbå.

Ievérojot to, ka pédéjos gados RTU estétiskås grupu vingroßanas komanda ir vairåkkårt izcînîjusi universiådes çempiona nosaukumu un sekmîgi startéjusi arî pasaules çempionåtos, jautåju komandas trenerei G. Po¬akovai, kåpéc ßogad rezultåts ir pieticîgåks nekå iepriek-

ßéjos gados?

«Iepriekßéjos gados mums bija tießåm spécîga komanda, bet diemΩél tås dalîbnieces ir beigußas savas sporta gaitas. Vietå nåk jaunå maiña, tåpéc arî rezultåts ir pieticîgåks.

Uzturét spécîgu komandu, nodroßinåt to ar piedalîßanos sacensîbås augstskolas apståk¬os ir ¬oti, ¬oti grüti. Gatavosim jauno maiñu, ceru, ka rezultåti neizpaliks, jo iepriekßéjos gados ir uzkråta gan treniñu, gan sacensîbu pieredze. Tas noteikti palîdzés gatavot jauno maiñu.»

Komandu vértéjums: 1. vietå LSPA (16,1 p.); 2. vietå RTU (15,55 p.); 3. vietå RSU (14,35 p.); 4. vietå LU (12,15 p.). ❏

10. M. Simansone (DITF 1.)

11. L. Bogatireva (TMF 1.)

12. I. Vanaga (IEF 2.)

13. T. Vasi¬jeva (IEF 1.)

14. A. Brude (EEF 1.)

15. N. Íukîte (IEF 1.)

16. L. Ûilinska (EEF 1. ) 17. K. Fricjuka (IEF 2.)

18. A. Anpilova (IEF 2.)

19. O. Kova¬ova (IEF 2.)

1:32; 1:33; 1:33; 1:34; 1:37; 1:38; 1:38; 1:38; 1:38;

Vingrotåju starts universiådé O. Martinsone Íogad universiådes sacensîbu organizétåji estétiskajå grupu vingroßanå bijåm més. Tås notika Juglas sporta skolas komplekså. Sacensîbåm tika izvélétas divas sporta zåles. Viena sacensîbåm, bet otra iesildîßanås vajadzîbåm. Abås zålés bija paklåjs un müzikas aparatüra. Ío sacensîbu organizatore un galvenå tiesnese bija RTU Sporta katedras lektore, starptautiskås kategorijas arbitre Ga¬ina Po¬akova.

Sacensîbås piedalîjås çetru augstskolu komandas – RTU, LSPA, LU, RSU un årpus konkursa startéjoßå komanda Kotri skulp-

türas. Jåpiebilst, ka no RTU startéja trîs komandas. Pamatizlases komanda ar savu sniegumu dod ieskaiti augstskolai kopvértéjumå, bet påréjås divas starté årpus konkurences. Ir apsveicami, ka müsu trenere laikus domå par nåkotni un pakåpeniski gatavo jauno maiñu.

Universiådes sacensîbås katrai komandai jåstarté ar divåm programmåm: obligåto un ßovprogrammu. Íogad galvenå konkurences cîña izvérsås starp RTU un LSPA komandåm. Nedaudz labåku sniegumu ßogad rådîja LSPA komanda un izcînîja universiådes çempiona nosaukumu, bet müsu meitenes – sudraba godalgu. Íovprogrammu vértéja speciåla

Íî gada ce¬ojoßais kauss boulingå – IEF 9. maijå Zelta boulinga hallé fakultåßu pårståvji pulcéjås RTU SP ce¬ojoßå kausa izcîñas boulingå pédéjå – ceturtajå – kårtå.

Meiteñu konkurencé ßoreiz veiksmîgåkå bija Jülija no IEF, divu spé¬u summå iegüstot 258 punktus, Evija, BF (236) un Aigu¬a, MF (230).

Labåkie puißi – Ìirts no IEF (322), Andis (319) un U©is (312), abi no BF. Visu çetru kårtu rezultåtå péc iegütajiem punktiem komandas ierindojås ßådi: 1. vietå – IEF, 2. – MF, 3. – DITF, 4. – ETF, 5. – EEF, 6. – TMF, 7. – BF. Komandu kopvértéjums: 1. vieta – IEF (29 punkti), 2. – MF (24), 3. – ETF (22), 4. – DITF (19), 5. – EEF (19), 6. – BF (14), 7. – TMF (11).

Sveicam sacensîbu uzvarétåjus – IEF komandu (attélå)! Uz tikßanos nåkampavasar! ❏ R. L.

10

2004. gada 20. maijs

Kamertonis uzdod toni Ieva Mi˚elsone Martå, ikgadéjå Studentu teåtra dienå, RTU Mazajå zålé galveno balvu – ce¬ojoßo sudraba Åksta cepuri pelnîti sañéma RTU studentu teåtris Kamertonis par atraisîto un atraktîvo V. Sinakeviça lugas péc Andersena pasakas motîviem Neglîtais pîléns izrådi, pierådot, ka RTU teåtris paßlaik ir labåkais starp Latvijas studentu teåtriem. Daudzus atzinîgus vårdus Kamertonis sañéma arî no Ωürijas janvåra beigås notikußajå festivålå Rîga spélé teåtri, kurå piedalîjås Rîgas spécîgåkie amatierteåtri. 12 teåtru konkurencé RTU teåtris spilgti izcélås ar izkopto azartisko un temperamentîgo spéles prieku, par to un reΩisores Ludmilas Stançikas «nianséto darbu ar aktieri» (citéjot Ωürijas formuléjumu) sañemot Ωürijas balvu. Íajå nu jau tradicionålajå Rîgas teåtru festivålå studentiskais Kamertonis krietni ielika pieaugußajiem teåtra spélétåjiem, ievåcot dåsnu individuålo balvu raΩu – balvas Mazais Toms tika Jevgeñijam Añiskéviçam par titullomas atveidojumu, Irinai Jutkeviçai par Klåras, pîléna un vistas lomåm, Ga¬inai Feßçenko par Pî¬u måtes lomu, kå arî teåtra måksliniecei Irinai Tumarevai par izrådes vizuålo télu.

Måksla un jo îpaßi teåtris ir joma, kurå panåkumus nosaka vårdos neizsakåmas noskañas, kas virmo gaiså un ko nav iespéjams ielikt kådos teorétiski formulétos råmjos, un pirms izrådes ir grüti paredzét, vai konkrétajå izrådé piedzims brînums, kad starp aktieriem un skatîtåjiem izvîsies netveramå un dzîvå saikne, kas liks domåt, pårdzîvot un just vienå elpå visiem klåtesoßajiem. Taçu bez ilga un nopietna darba brînumi nenotiek.

Visus Kamertoña paståvéßanas gadus – jau kopß 1981. gada – ar RTU studentiem strådå reΩisore Ludmila Stançika. Teåtra zinåtniece Janîna Brance, kura ne vien seko lîdzi Latvijas amatierteåtru un studentu teåtru darbîbai, bet arî vairåku festivålu Ωüriju saståvå vértéjusi Kamertoña sniegumu, uz jautåjumu, kur slépjas Kamertoña panåkumu atsléga, atbild: «ReΩisores darba pamatå ir ¬oti laba skola, literårå gaume. Viñas izrådés ir precîzi izstrådåti, pamatoti dialogi, smalki atsegta télu psiholo©ija. Var redzét, ka Ludmilai Stançikai piemît pedagoga talants, viña prot veidot ansambli, panåkt vienotu visa kolektîva darbu.»

Ludmila Stançika RTU krievu dråmas studiju izveidoja, vél pati

büdama Maskavas Íçukina teåtra augstskolas studente un domådama par savu diplomdarbu. Studijas vienå no labåkajåm teåtra skolåm viña izvéléjås péc Latvijas Kultüras darbinieku tehnikuma beigßanas, kur Ventas Vecumnieces vadîtajå kurså bija måcîjusies reΩiju. Tolaik Maskava vilinåja kå liels kultüras centrs, un arî tagad, ja ir iespéja, viña dodas uz Maskavu, lai iepazîtos ar teåtra dzîves jaunumiem un péc tam dalîtos iespaidos ar saviem aktieriem – studentiem.

ir pazîstamå A. Pußkina formula, ko aktieri un reΩisori no literatüras jomas pårcélußi teåtra valodå, – «kaislîbu patiesîgums un jütu ticamîba piedåvåtajos apståk¬os».

Mans uzdevums ir panåkt, lai aktieri notic dramaturga piedåvåtajiem apståk¬iem un sasniedz ßo patiesîguma un ticamîbas pakåpi.

Tas prasa laiku, tåpéc arî mé©inåjumi notiek trîs, reizém pat çetras piecas reizes nedé¬å.

– Kå atrodat teåtra visai mainîgajam saståvam piemérotu

– Kåpéc izvéléjåties reΩiju?

Vai aktrises karjera jüs nevilinåja?

– Pati biju darbojusies paßdarbîbas teåtrî. Sapratu, ka aktiera profesija ir påråk atkarîga – no reΩisora, teåtra, kolé©iem. ReΩisora profesija ir daudz neatkarîgåka, tajå ir lielåkas iespéjas paßizpausmei.

Priecåjos, ka nek¬üdîjos, un savu izvéli neesmu noΩélojusi. Man rada prieku dot iespéju citiem spélét uz skatuves. Ir tåds teiciens, ka reΩisors nomirst aktieros – tu no sevis visu atdod mé©inåjumos, un péc tam vari izjust gandarîjumu par rezultåtu, redzot, kå aktieri atveras.

Man ¬oti patîk darbs tießi ar studentiem, kuri izvéléjußies apgüt kådu profesiju, lîdztekus kurai mîl arî teåtri. Turklåt viñi nespélé teåtri naudas dé¬. Nekad neesmu véléjusies strådåt profesionålajå teåtrî – lielå mérå ßo ekonomisko nosacîjumu dé¬ tajå paståv savs mikroklimats, sava pasaule. Profesionålie un paßdarbîbas aktieri pasaules uztveré, attieksmé pret profesiju, iemî¬oto nodarbi ¬oti atß˚iras. Turklåt studentu aktiermåkslas lîmenis ir pietiekami augsts. To atzinußi daudzos festivålos, kuros esam piedalîjußies. Un man ir ¬oti patîkami uzklausît komplimentus, ka mani studenti spélé kå profesionåli aktieri.

– Kå to panåkt?

– Òoti vienkårßi. Visam pamatå

dramatur©isko materiålu? Kas noteica Neglîtå pîléna izvéli?

– Kamertonis bija uzaicinåts piedalîties bérniem veltîtajos Sprîdîßa svétkos Teåtra muzejå. Un mums gribéjås parådît kaut ko labu.

Pirmajå mirklî var ß˚ist, ka vieglåk strådåt ar ßådu materiålu kå Neglîtais pîléns, kurå nav filozofisku dzi¬umu un nav vajadzîgi sareΩ©îti eksperimenti no aktieru puses – kas gan sareΩ©îts var büt putniñu, zvériñu lomås. Bet darba gaitå atklåjås, ka luga ir interesanta arî pieaugußajiem, visiem vecumiem, jo tå ir par dzîves jégu, par sava ce¬a mekléjumiem, par to, ka iemåcîties paßam lidot ir grüti. Caur ßo pasaku varam uzrunåt skatîtåjus un arî ar aktieriem runåt par témåm, kas ir svarîgas un satrauc ikvienu.

Izvéloties lugas, domåju, kå dot iespéju aktieriem vairåk strådåt. Ir daudz labu lugu, kur lomas pårsvarå ir puißiem. Neglîtais pîléns ¬åva darboties visiem, mazåkås lomås arî jaunajiem, kas tikko bija atnåkußi uz Kamertoni. Viñiem tå bija laba aktiermeistarîbas skola. Ar bérnu izrådi mums jau bija laba pieredze – pirms kådiem 6–7 gadiem ar panåkumiem iestudéjåm izrådi par Vinniju Püku, jo tå bija sagadîjies, ka tobrîd trupå bija tikai meitenes (rota¬lietåm taçu nav dzimuma). Ío izrådi spéléjåm ar lielu prieku.

Atmiñå no agråkajiem iestudéjumiem vairåk palikußas izrådes, kas atståjußas dzi¬åkas pédas gan aktieros, gan manî, gan, cerams, skatîtåjos. Tåda bija mana diplomdarba izråde – Semjona Zlotñikova Komando, Leonîda Andrejeva Cilvéka dzîve, veiksmîgs bija Olbî Visi dårzå iestudéjums, kuru spéléjåm vairåkus gadus, – ¬oti nopietns filozofisks darbs par garîgåm vértîbåm, iestudéjumi, kurus veidojåm, izmantojot Marinas Cvetajevas liriku un véstules, izråde péc Aleksandra Bloka poémas Divpadsmit motîviem, izråde Mosties mîlestîbai, kurå izmantojåm Íekspîra un Petrarkas sonetus un kurå piedalîjås arî RTU stîgu or˚estris un seno deju ansamblis Ludus ar tå laika dejåm. Ja ir kolektîvs, kas grib strådåt, bet nevaram atrast piemérotu lugu, paßi radåm savas izrådes, izmantojot poéziju, teatrålas improvizåcijas par konkrétu tému.

Tikko esam beigußi darbu pie vienas no Aleksandra Vampilova Provinces anekdotém – izrådes 20 minütes ar eñ©eli. (Pirmizråde bija 12. maijå – red.) Vampilova dramatur©ija ir ¬oti pateicîgs materiåls, viña darbi, tåpat kå Çehova lugas, ir daudzslåñainas, tajås ir dzi¬ums. Íajå iestudéjumå darbojas daudz jaunießu, daudziem tas büs pirmais darbs uz skatuves, nezinåm vél, vai izdosies radît brînumu vai ne... Ar to arî teåtris interesants, ka, iestudéjot izrådi, nezini, ar ko tas beigsies. Òoti gribétos, lai skatîtåji saprastu pamatdomu, lai aktieriem iz-

Rîgas Tehniskås universitåtes laikraksts

Redaktore Rüta Lapsa.

Re©istråcijas apliecîbas numurs 0438.

Redakcijas adrese: Ka¬˚u ielå 1 – 319, Rîgå, LV–1658.

Tålr.: 7089321, 7089023, fakss: 7089489, e–pasts: ji@rtu.lv.

JI var lasît internetå: www.rtu.lv.

Makets: Eduards Lapsa.

Kråsu dalîjums: BCCS Repro.

Druka: SIA Landas.

Metiens: 1200 eksemplåru.

Redakcijas viedoklis ne vienmér sakrît ar rakstu autoru viedokli.

>>>

11

2004. gada 20. maijs

2. Latvijas zinåtniskå ekspedîcija ‰©ipté Måris Ka¬inka, Ìeomåtikas katedras asistents 2004. gada marta beigås 10 dienas latvießu zinåtniskå ekspedîcija çetru cilvéku saståvå devås zinåtniskå ekspedîcijå uz ‰©ipti. Ekspedîcija turpinåja 2002. gadå iesåktos pétniecîbas darbus Karnakas templî, veicot Ramzesa laikå büvétå 8. pilona pétniecîbu. Ekspedîcijas dalîbnieki bija starptautiska komanda: Bruno Delands – Rîgå strådåjoßais françu arhitekts, ekspedîcijas organizators, Romualds

8. pilons.

Prezentåcija Kairå.

Pipars – Latvijas producents, Klauss–Dîters Kîpßs (Våcija), Callidus systems pårståvisun ßo rindu autors, pirmås latvießu zinåtniskås ekspedîcijas dalîbnieks.

Ekspedîcijas uzdevums bija ar trîsdimensiju låzerskeneri uzmérît un dokumentét pilona paßreizéjo ståvokli, sienu epigråfiju un iegütos rezultåtus iek¬aut Karnakas temp¬a kompleksa ©eogråfiskås informåcijas sistémå, lai péc tam izstrådåtu rekonstrukcijas projektu. Otrs uzdevums bija sarîkot seminåru ‰©iptes galvaspilsétå Kairå par trîsdimensiju låzerskenera izmantoßanu, skenéjot Bab–Al–Futuh vårtus uz Kairas vecpilsétu.

Uzmérîßana tika veikta ar lîdz ßim ‰©ipté neizmantotu modernåko tehnolo©iju trîsdimensiju låzerskeneri. Låzerskeneris veic mérîjumus ik pa 0,25 grådiem horizontålå un vertikålå plakné, iegüstot par pilona virsmu informåciju ik pa 4– 7 mm, raksturojot to ar x, z, y koordinåtåm un RGB kråsåm. Skenera atraßanås vietas nofikséßanai tika izmantota SOKKIA elektroniskais tahimetrs, kas tika vests uz ‰©ipti no Rîgas Tehniskås universitåtes. Skenéßana un dokumentéßana tika veikta piecas dienas, strådåjot no plkst. 7 rîtå lîdz 13, atseviß˚as dienas lîdz 16. Vidéjå gaisa temperatüra bija 35–40 grådi

péc Celsija. Ío dienu laikå tika iegüta pilna informåcija par pilonu, kas Latvijå tiks sakårtota un analizéta. Latvießu darbu novértéja atzinîgi.

Braucot prom no ‰©iptes, é©iptießi oficiåli piedåvåja mums turpinåt darbu Karnakå – uzmérît 9. un 10. pilonu, kå arî lielåkå Senås ‰©iptes temp¬u ansamb¬a seno Tébu teritorijå (2000–1000 g. p. m. é.) galveno un ¬oti slaveno zåli ar 134 kolonnåm. Darba at¬auju mums izsniedza uz pieciem gadiem, tå novértéjot müsu darbu un ieguldîjumu pasaules kultürvésturiskå mantojuma saglabåßanå. ❏

Kamertonis uzdod toni >>> dotos emocionålå lîmenî dalîties ar skatîtåjiem, atvért sev un skatîtåjiem jaunu skatîjumu uz ßo lugu.

Lielie klasikas darbi, arî latvießu dramatur©ijas klasika studentu teåtrim nav gluΩi piemérota – tå prasa teatrålåku telpu, ar îståm dekoråcijåm, priekßkaru. Més esam pieradußi darboties pieticîgos apståk¬os, mums svarîgåk ir labi spélét, un nav tik svarîgi, kur tas notiek. Més ¬oti labpråt atsaucamies uzaicinåjumiem spélét skolås, pansionåtos, nesen viesojåmies Bolderåjå, veco ¬auΩu namå, péc Studentu teåtra dienas spéléjåm arî Gai¬ezera pansionåtå.

– Vai gaidåma arî piedalîßanås kådos teåtru festivålos?

– Ar lielu prieku gatavojamies starptautiskajam amatieru teåtru festivålam Pitons tepat, Latvijå, kas notiks Dobelé jülija pirmajås dienås, kurå piedalîsies arî kolektîvi no Polijas, Krievijas. Vasarå notiks arî ielu teåtru festivåls Bauskå. Òoti ceram atkal aizbraukt uz Baikålu,

kur notiek festivåls O¬honas salå.

Müs visus iespaidojusi tå ma©iskå ener©ija, kas tur valda. Tur ir sava mikropasaule, un var îpaßi sajust kosmisko ener©iju, to, ka esi maza kosmosa da¬iña. Varbüt iespaido atraßanås uz salas, bet liekas, ka debesis tur ir tuvåk. Milzîgs ir ieguvums arî profesionålajå ziñå, jo uz ßo festivålu ierodas teåtri no visas Sibîrijas, arî no årzemém. Skatåmies izrådes, profesionålie reΩisori vada meistarklases.

– Ko jüs güstat, strådåjot ar studentiem? Un ko viñiem dod teåtris?

– Darbs ar studentiem man ¬auj büt laimîgai. Tas dod iespéju atklåt arî sevî ko jaunu. Tas, ka kolektîvs nemitîgi atjauninås, ne¬auj ieslîgt akadémiskumå, rutînå, kad visi jau visu it kå prot.

Teåtris sniedz unikålo iespéju kolektîvi radît. Pievérßoties kådai témai, varam to izpétît, mekléjot lîdzîbas savå dzîvé. Strådåjot ar dramatur©isko materiålu, studenti var güt jaunas atziñas, jaunu pieredzi,

Kamertonim pirmizråde – Divdesmit minütes ar eñ©eli. kas varbüt spéj pasargåt aktierus no kådåm k¬üdåm vai nepårdomåtas rîcîbas paßu dzîvé. Strådåjot savå profesijå noder arî teåtrî gütå prasme darboties komandå, sadarboties ar partneri, sadzirdét un uzklausît viñu. Teåtris ir prasîgs – cik tu atdosi uz skatuves partnerim, tik arî sañemsi pretî.

Mé©inåjumos ne tikai strådåjam pie izrådes un spéléjam etîdes, kas arî ir vajadzîgas. Més kopîgi apsprieΩam redzétås izrådes, runåjam par literatüru, müziku. Íîs sarunas müs visus bagåtina. Uz müsu izrådém un pasåkumiem nåk daudzi bijußie Kamertoña dalîbnieki, kurus joprojåm uzskatåm par müséjiem, bet kuri jau såkußi

strådåt, veido savu karjeru un aktîvi vairs Kamertonî nedarbojas. Tå ir studentu teåtra îpatnîba, ka, beigußi studijas, aktieri nereti vairs nevar apvienot darbu ar teåtri, un vietå atkal nåk jauniñie. Gadås arî tå, ka izråde sakrît ar eksåmenu vai diplomdarbu aizståvéßanas laiku, un tad kådam nåkas aizståt kolé©i.

BieΩi vien ßåda spélétåju maiña ir veiksmîga, jauns aktieris maina izrådes ener©iju, un izråde rit radoßåk, ar improvizåcijåm, satraukums visiem liek spélét labåk.

Gribas ticét, ka teåtris, liekot mums – gan aktieriem, gan skatîtåjiem – iekßéji mainîties, spéj nedaudz mainît arî pasauli... ❏

12

2004. gada 20. maijs

Studentu klubå un Kultüras centrå Viñi cînîsies finålå! Ungurmalå 22. un 23. maijå 1. rindå no kreisås: Jånis Strautåre (IEF), Kaspars Johansons (BF), Måris MeΩzîle (BF), Valdis Linde (DITF), Sergejs Veselovs (DITF), Dainis Jakovels (TMF), Jur©is Lauks (ETF), Romåns Voitañecs (EEF), Okars Priede (ETF), Mårtiñß Paßkeviçus (EEF), Jånis Zalva (ETF), Edgars Germanis (IEF).

2. rindå: Jånis Kandis (TMF), Gatis Mickåns (BF), Andis Vecvérdiñß (BF), Normunds MårtuΩs (ETF), Edgars Nesteroviçs (DITF), Matîss Ìé©eris (DITF), Vitålijs Orlovskis (TMF), Péteris MuiΩnieks (IEF).

Turi îkß˚us par savéjiem!

Uzvar Gaudeamus !

RTU teåtra studijas Spéle (ReΩisors Romans Grabovskis)

radoßå darba vakars ar H. Paukßa izrådi Piedod, Bokaço 2. jünijå plkst.19 RTU Mazajå zålé, Ka¬˚u ielå 1 21. maijå 2003./2004. måcîbu gada RTU Rektora kausa noslégums

9. maijå notikußajå Tautas måkslas centra organizétajå vîru koru konkurså spécîgåkajå grupå uzvaréja müsu Rîgas Tehniskås universitåtes vîru koris Gaudeamus (diri©ents Ivars Cinkuss), iegüstot 94,6 punktus no 100.

Otro vietu ar 91 punktu ieguva vîru koris Forte no Daugavpils Latvießu kultüras centra (diri©ents J. Ustiñovskis), bet treßajå vietå – kultüras un atpütas centra Imanta vîru koris Absolventi (diri©enti P. Kvelde un A. Platpers), kas ieguva 88,2 punktus.

Vîru koris Gaudeamus ieguva arî speciålbalvu no firmas Relaks türe.

Konkursu vértéja starptautiska Ωürija, kuras saståvå bija slavenå Zviedrijas vîru kora Orphei Drängar diri©ents Roberts Sunds un Igaunijas vîru koru biedrîbas valdes loceklis Juri Rents. Latviju Ωürijå pårståvéja diri©enti Imants Kokars, Sigvards K¬ava un Aira Birziña, kå arî muzikologi Rüta Paula un Valdis Bernhofs.

Suminåm dziedoßos vîrus! ❏

Kamertonim – pirmizråde Divdesmit minütes ar eñ©eli – tå sauc RTU Studentu teåtra Kamertonis jauno izrådi, kurai debija bija 12. maijå. «Íoreiz tå vairåk bija izrådes nodoßana labiem draugiem. Otrais mé©inåjums büs 31. maijå plkst. 19 RTU Mazajå zålé,» reΩisore Ludmila Stançika laipni ielüdz skatîtåjus.

Trîs aktieriem tå bija pirmå izråde, pirmå îstå loma. Gandrîz kå dzimßanas dienå. Kopîgi atgriezåmies 70. gados, kad 100 rub¬iem bija liela nozîme. Tik liela, ka nevainîga joka dé¬ varéja såkties pat izmekléßana, jo kåds eñ©elis véléjies palîdzét, aizdodot apa¬o summu tam, kuram tå tobrîd vairåk nepiecießama. Ne moråles, ne slavas, ne naivuma dé¬... Nu, tåpat vien! Prosto tak!

ReΩisore L. Stançika kopå ar aktieriem atklåja A. Vampilova provinces anekdotes skaudro bütîbu – måte müsos ieliek to dzîves kamertoni, kådéesam nåkußi ßajå pasaulé, un ir svarîgi ieklausîties otrå un nebüt egoistam.

Draugs skatîtåjos :)

Mazajå zålé, Ka¬˚u 1 20. un 27. maijå 3., 10., un 17. jünijå no plkst. 18 lîdz 20

Vijas Vétras (ASV) meistarklase indießu klasiskajås dejås • zieme¬u un dienvidu stilå (Kathak un Bharata natyam); • arî jogu vingrinåjumi un Tai chi.

Nodarbîbås var piedalîties visi interesenti.

Dalîbas maksa Ls 2.

Informåcija RTU Kultüras centrå Ka¬˚u ielå 1–216.

Tålrunis 7212477.

Sporta diena Ronîßos.

Sacensîbu såkums plkst. 12.

Noslégums un apbalvoßana plkst. 18

Sludinåjums Darba piedåvåjums Viens no lielåkajiem apsardzes uzñémumiem Latvijå aicina darbå apsardzes pakalpojumu pårdoßanas menedΩeri.

Kompånija piedåvå: ❖ karjeras iespéjas; ❖ stabilu atalgojumu + procentus par sasniegtajiem rezultåtiem; ❖ apmåcîbu (iekßéjo un perspektîvå åréjo); ❖ iespéju strådåt profesionålå kolektîvå.

No pretendenta gaida: ❖ vidéjo vai augståko izglîtîbu telekomunikåciju jomå (vélams); ❖ latvießu, krievu un ang¬u valodu zinåßanas; ❖ drosmi sasniegt rezultåtus aktîvå pårdoßanå.

Informåcija pa tålruni 7843815.

CV sütît uz e–pastu: cv@adros.lv.