Nr 22 23 14 06 2007

Nr. 22/23 (1337/1338) 2007. gada 14. jĹŤnijs P Ĺ 0 7 .

R3 ĪĪ (G "A 4 S 5 T& )E /H * N4 ,I ēS 4K Ā6 S/ * 7U & N3 I4 V* 5E ē R5 S& 4I T "Ā7 TĪ ;E &S A* ;V / Ī ēZ , E ,. 0 I1 ZÀ N Ā K K O

0 2 .

1 9 5 9

Kupls auga ozoliņť JÄ Ĺ†a tÄ“va pagalmÄ ; Lai sanÄ ca jÄ Ĺ†abÄ“rni No maliņu maliĹ†Ä m!

Lai jums ozola spēks un izturčba!

2

PRIECĪGUS JĀŅUS!

2007. gada 14. jūnijs

Sirsnīgs sveiciens visiem, visiem RTU studējošajiem, mācībspēkiem un darbiniekiem, noslēdzot 145. studiju gadu mūsu augstskolas vēsturē.

Paveikts milzīgs darbs un tagad – kā katru gadu – sagaidām latviešu lielos tautas svētkus Līgo vakaru un Jāņu dienu.

Lai skaisti papardes ziedi līksmā Līgo naktī, lai priecīga un saules pilna Jāņu diena gan lieliem, gan maziem Jāņiem un jāņabērniem! Īpašs sveiciens mūsu šā gada absolventiem. Lai veiksme un panākumi Jūsu tālākajā dzīvē, lai ir gandarījums par iegūtajām zināšanām slavenajā Rīgas Tehniskajā universitātē!

Aiz grāmatu kaudzēm un mājaslapu lin­kiem istabā iezogas spoži saules stari, kas nepārprotami liecina par sesijas karstumu un vasaras tveici.

Kāda pazīstama balss sauc ārā baudīt skaistos mirkļus, cita balss savukārt klusi stāsta par intelektuālo bilanci, par ieguldījumiem sevī, par globālo talantu aģentūru, kuras partneru skaits svārstās ap 7 000 000 000.

Ilgi gaidītās vasaras brīvdienas tuvojas, un Tev ir iespēja izvēlēties savu studentiskas vasaras formulu – neaizmirstamu, veiksmīgu, piesātinātu, aktuālu un aizraujošu.

Lai miers virs zemes un sesijai labs gals!

RTU SP prezidente Liene Aleksandra

Rektors Ivars Knēts

Sveicam nozīmīgā dzīves jubilejā!

Jūlijā: Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes sargu Emīlu Kolbergu, Transporta un mašīnzinību fakultātes vecāko laborantu Ilmāru Krūsu, Arhitektūras un pilsētplānošanas fakultātes profesoru Ivaru Strautmani, Transporta un mašīnzinību fakultātes asociēto profesoru Gunti Bungu, Inženierekonomikas fakultātes profesoru Anatoliju Jemeļjanovu, Studentu pilsētiņas šveicari Nadeždu Keiši, Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultātes lektori Dzidru Lūsi, Transporta un mašīnzinību fakultātes profesoru Valentīnu Popovu, Zinātniskās bibliotēkas apkopēju Dainu Siliņu, Inženierekonomikas fakultātes laboratorijas vadītāju Anatoliju Šablinski, Enerģētikas un elektrotehnikas fakultātes asociēto profesoru Arvīdu Vanagu, Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes asistenti zinātniskajā darbā Ināru Vancoviču, Inženierekonomikas fakultātes profesoru Māri Buiķi, Uzņemšanas komisijas atbildīgo sekretāru Ivaru Odīti, Liepājas filiāles apdares darbu strādnieku Leonīdu Kovbu, Ēku renovācijas daļas galveno speciālisti Brigitu Odīti, Meža ielas kompleksa sētnieku Jāni Ušerovski, Būvniecības fakultātes profesoru Andri Čati, Daugavpils filiāles lektoru Vladimiru Miglānu, Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes pētnieci Irisu Rāviņu, Transporta un mašīnzinību fakultātes apkopēju Zoju Skaistu, Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultātes dekānu profesoru Uldi Sukovski, Saimnieciskā dienesta vadošo speciālistu Voldemāru Znotiņu, Autostāvvietas elektriķi Nikolaju Petročenko,

Sākot jauno 2007./2008. studiju gadu, ielūdzam RTU mācībspēkus un darbiniekus uz tikšanos ar rektoru akadēmiķi Ivaru Knētu 2007. gada 30. augustā plkst 10.15 RTU Lielajā aulā, Kaļķu ielā 1.

Rektorāts

Nākamais «JI» numurs iznāks 2007. gada 30. augustā. Lai jums jauka vasara!

Augustā: Transporta un mašīnzinību fakultātes vadošo pētnieku Semjonu Cifanski, Apsardzes dienesta sargu Ēriku Geidānu, Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes asistenti zinātniskajā darbā Ilgu Liepu, Apsardzes dienesta sargu Jāni Damski, Saimnieciskā dienesta vadošo inženieri Arnoldu Daukstu, Būvniecības fakultātes 1. kategorijas speciālistu Imantu Kļaviņu, Darba aizsardzības un drošības tehnikas daļas vadītāju Valdi Ziemeli, Zinātniskās bibliotēkas apkopēju Maiju Antumu-Jansoni, Transporta un mašīnzinību fakultātes profesoru Pēteri Balckaru, Transporta un mašīnzinību fakultātes pētnieku Juri Kalinku, Valodu institūta sekretāri Āriju Liepiņu, Studentu pilsētiņas šveicari Dzintru Zuti, Apsardzes dienesta sardzi Veru Kazakovu, Studentu pilsētiņas apkopēju Dainu Petteri, Zinātņu prorektoru profesoru Leonīdu Ribicki, Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultātes vadošo speciālisti Akvilīnu Sproģi, Autostāvvietas sētnieku Grigoriju Žerebcovu, Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultātes apkopēju Gaļinu Anohinu, Transporta un mašīnzinību fakultātes pētnieku Vitāliju Beresņeviču, Arhitektūras un pilsētplānošanas fakultātes tehnisko sekretāri Ingunu Dumberi, Sporta katedras lektori Daci Eglīti, Būvniecības fakultātes apkopēju Ļubovu Lukinu, Rīgas Biznesa skolas lektori Ivetu Aksinčicu, Transporta un mašīnzinību fakultātes projektu vadītāju Juri Gutānu, Meža ielas kompleksa pārvaldnieku Guntaru Tīsu.

Uzmanību, 1. kursa studenti!

Tikšanās ar RTU vadību, 2007./2008. studiju gadu sākot, notiks 31. augustā plkst. 10 Ķīpsalā (kolonādē starp APF, BF, ETF un MLĶF).

2007. gada 14. jūnijs

NOTIKUMI

Apsveicam DITF doktorantu N. Gūtmani, kurš 2007. gada 7. maijā aizstāvējis promocijas darbu «Nosacīti heteroskedastisku regresijas modeļu jutīguma analīze un prognozēšana» un ieguvis inženierzinātņu doktora zinātnisko grādu informācijas tehnoloģijas nozares sistēmu analīzes, modelēšanas un projektēšanas apakšnozarē.

3

MLĶF doktoranti T. Bocoku, kura 2007. gada 15. maijā aizstāvējusi promocijas darbu «Heterogēni poliolefīnu un elastomēru kompozīti» un ieguvusi inženierzinātņu doktora zinātnisko grādu ķīmijas inženierzinātnes nozares polimēru materiālu un kompozītu tehnoloģijas apakšnozarē.

Rīgā pulcējas Ziemeļeiropas Saules enerģijas pētnieki No 30. maija līdz 1. jūnijam RTU, Kaļķu ielā 1, notika 11. starptautiskā konference «Norths­un 2007» par Saules enerģijas ieguves iespējām ziemeļvalstīs.

Konferences mērķis bija atspoguļot jaunākās tendences Saules enerģijas tehnoloģijās Ziemeļeiropā, jo arī ziemeļvalstu klimatiskajā zonā Saules enerģijas potenciāls ir ne­ izsmeļams.

Zinātnieki no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Krievijas, Ungārijas, Lielbritānijas, Dānijas, Zviedrijas, Norvēģijas, Čehijas, Somijas apsprieda Saules energosistēmu Eiropas Savienības Ēku energoefektivitātes direktīvas un Energoservisa direktīvas kontekstā, pārrunāja ino­ vatīvās Saules tehnoloģijas, kā arī Saules enerģiju kā elektroenerģijas ražošanas izejmateriā­ lu ziemeļvalstīs un Saules enerģijas izmantošanas iespējas ziemeļvalstu centralizētajā sil­ tumapgādē.

«Latvijā, kur ir daudz atjaunojamo energoresursu, Saules enerģija joprojām ir viens no nākotnes alternatīvās enerģijas veidiem. 21. gadsimta sākumā, kad pēc pirmās Saules ba­ terijas – kolektora – izgudrošanas ir pagājuši 50 gadi, Saules enerģijas izmantošana ik­ dienas dzīvē ir kļuvusi par realitāti. Saules enerģija par «zaļi domājošu» sabiedrību palīdz pakāpeniski pārvērst gan vienkāršos enerģijas lietotājus, gan tos enerģijas lietotājus, kuri priekšroku dod modernām tehnoloģijām,» atzīst konferences organizatore – RTU Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta direktore profesore Dagnija Blumberga.

Egita Kancāne, RTU Informācijas centra korespondente

RTU noslēgusi sadarbības līgumu ar «IBM Latvija»

7. jūnijā RTU Dekānu padomes sēdes laikā tika parakstīts RTU un «IBM Latvija» sa­ dar­bības līgums, kura mērķis ir veicināt pētniecības attīstību un izglītības kvalitāti, kā arī kvalificētu informācijas tehnoloģiju speciālistu sagatavošanu darba tirgum. Līgumu pa­ rakstīja RTU rektors Ivars Knēts, Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultātes de­ kāns Uldis Sukovskis, «IBM» Baltijas reģiona vadītājs Ari Ollila un «IBM Latvija» iz­pild­ direktors Uģis Eriņš.

Ar šo līgumu «IBM Latvija» un RTU apliecina vēlmi attīstīt ciešāku sadarbību izglītības un pētniecības jomās. Līgumā paredzēts, ka RTU un «IBM Latvija» veicinās savstarpēju diskusiju veidošanos un zināšanu apmaiņu. Tiek plānota arī sadarbība semināru un lekciju kursu izstrādē. Kopīgi tiek plānots attīstīt mācību kursu «Uz servisu orientēta arhitektūra» un «IT sistēmu arhitektūra un projektēšana» programmas.

RTU plāno sniegt atbalstu «IBM Latvija» uzņēmumam nepieciešamo speciālistu saga­ ta­vošanā, savukārt «IBM Latvija» – nodrošināt RTU mācībspēku un studentu apmācību dar­bā ar jaunākajām informācijas tehnoloģijām un nākotnē arī nodrošināt RTU studentiem prak­ses vietas.

«IBM Latvija» un RTU sadarbības līgums ir viena no augstākās izglītības mācību iestā­ dēm paredzētās programmas «IBM Academic Initiative» aktivitātēm. «IBM Academic Initi­ative» ir globāla inovatīva bezmaksas programma sadarbībai ar augstākās izglītības mā­cību iestādēm, un tās mērķis ir studentu apmācība un sagatavošana darbam mainīgajā informācijas tehnoloģiju vidē. Programmā ir iesaistījušies vairāk nekā 440 tūkstoši studentu visā pasaulē.

4

NOTIKUMI

2007. gada 14. jūnijs

LIF zinātnisko darbu un projektu konkurss un stipendiju konkurss LIF mērķprogramma «Izglītībai, zinātnei un kultūrai» izsludina zinātnisko darbu un projektu konkursu bakalauriem, maģistriem un inženieriem: - telekomunikāciju inženierzinātnēs («LMT» SIA); - enerģētikā un elektrotehnikā («ABB» SIA, LEB); - datorzinātnēs un informātikā («Exigen Services DATI», AS); - gāzes tehnoloģijā («Latvijas gāze» AS); - Kārļa Irbīša stipendijas («Latvijas gaisa satiksme», VAS).

Balvu laureātus izvirza universitāšu fakultātes dome pēc 2007. gada aizstāvēšanās komi­ sijas rezultātiem. Sīkāka informācija attiecīgās fakultātes dekanātos.

RTU Zinātnes padomes sēdē 4. jūnijā notika RTU Zinātnes padomes sēde, kurā galvenie apspriežamie jautājumi bija RTU 145. gadskārtai veltītā zinātniskā konference, RTU pētniecības projektu konkursa nolikums un projektu prezentāciju konferences turpmākā norise.

Zinātņu prorektors Leonīds Ribickis pastāstīja, ka RTU 145. gadskārtai veltītā zinātniskās konferences plenārsēde notiks 11. oktobrī un tajā uzstāties aicināti vairāki Latvijā un pasaulē pazīstami zinātnieki, to vidū arī LR izglītības un zinātnes ministre Baiba Rivža un Latvijas Organiskās sintēzes institūta direktors un RTU Goda doktors Ivars Kalviņš.

Plenārsēdē plānots apbalvot RTU Gada zinātnieka un RTU Gada jaunā zinātnieka go­da nosaukumu ieguvējus, tāpēc L. Ribickis aicināja izvirzīt konkursa kan­didātus šīm nomi­nā­ cijām.

RTU Zinātnes padome diskutēja arī par RTU pētniecības projektu konkursa nolikumu, un tika pieņemtas dažas izmaiņas tajā. L. Ribickis pastāstīja, ka projektu prezentāciju kon­ ferences turpmāk notiks divreiz gadā un tiks pozicionētas kā jauno tehnoloģiju inovāciju konferences, kurās piedalīsies arī uzņēmēji. Konferences tēzes tiks izdotas brošūrā, tāpēc projektu autoriem kopā ar atskaitēm būs jāiesniedz publicēšanai paredzēts īss projekta ap­

RTU svinēs 145 gadu jubileju

P. S. Stipendiju konkurss 2007./2008. m. g. 1. semestrim tiks izsludināts augusta beigās, un pieteikšanās notiks līdz 15. septembrim.

Pilnu nolikumu par stipendijām var saņemt Mērķprogrammas birojā – Kuldīgas ielā 45b, katru darbdienu no 10.00 līdz 16.00, tālrunis – 7067765.

Ieeja mērķprogrammā no Gregora ielas RITI ēkā, 205. kabinets.

Sabiedriskais transports: 25. un 9. maršruta trolejbuss; 38. un 4. maršruta autobuss līdz pieturai «Kuldīgas iela», 7. maršruta trolejbuss (galapunkts), 2. maršruta tramvajs («Za­su­ lauka stacija»), vilciens (stacija «Zasulauks»).

LIF mērķprogrammas «Izglītībai, zinātnei un kultūrai» birojs raksts – kopsavilkums.

Līgumi par šā gada IZM-RTU pētniecības projektu veikšanu IZM jau ir sagatavoti, tā­ pēc L. Ribickis aicināja slēgt līgumus ar projektu izpildītājiem un izmantot algu fondā ies­ kaitītos līdzekļus projektu īstenošanai.

Doktorantu studiju daļas vadītāja vietniece Santa Rendore ziņoja, ka projekta «Atbalsts RTU doktorantūras attīstībai» īstenošanai LR IZM gatavojas piešķirt papildu līdzekļus, lai, sākot ar šā gada jūniju, palielinātu jau esošo ESF atbalsta saņēmēju skaitu vēl par 20 doktorantiem un četriem jaunajiem doktoriem. Zinātņu prodekāni jau ir iesnieguši preten­ dentu sarakstus. Līgumi par ESF atbalsta piešķiršanu pretendentiem jānoslēdz jau jūnijā Doktorantūras daļā. Stipendiju un līdzekļus komandējumiem un zinātniskās pētniecības veik­šanai par jūniju, jūliju un augustu būs iespējams saņemt augustā. No 1. septembra vēl tiks saņemti līdzekļi projekta īstenošanai, lai papildus plānotajam ESF atbalstu varētu piešķirt arī 2007./2008. m.g. 1. kursā uzņemtajiem doktorantiem.

2006. gadā RTU bija pirmā Latvijas augstskolu vidū aizstāvēto doktora disertāciju skaita ziņā – RTU aizstāvētas 37 disertācijas. Atbalsts doktorantūras attīstībai veicina doktorantu skaita palielināšanos un aizstāvēto promocijas darbu skaita palielināšanos, kas nodrošinās RTU līdera lomu arī nākotnē.

Informācijas centrs

RTU Kredītu piešķiršanas komisijas informācija RTU Kredītu piešķiršanas komisijas in­formē par iespēju, mācoties akreditētā stu­­diju programmā, pieprasīt kredītu 2007./2008. studiju gada 1. semestrim.

Pavisam drīz pēc vasaras brīvdienām un atvaļinājumiem – 11., 12. un 26. oktobrī –, ar vairākiem svinīgiem sarīkojumiem, RTU svinēs 145. gadskārtu, kurā aicināti pie­ dalīties visi RTU mācībspēki, studenti un darbinieki.

11. oktobrī RTU Llielajā aulā notiks starptautiskās zinātniskās konferences plenārsēde, kuras laikā tiks apbalvoti RTU Gada zinātnieka un RTU Gada jaunā zinātnieka goda no­ saukumu ieguvēji. Pēc plenārsēdes paredzēta RTU Senāta svinīgā sēde un RTU Goda dok­ tora diploma pasniegšana cilvēkiem, kas devuši ieguldījumu RTU attīstībā. Plānots arī RTU māksliniecisko kolektīvu koncerts.

12. oktobrī svinības turpināsies Latvijas Nacionālajā operā, kur pēc rektora uzrunas RTU darbiniekiem un mācībspēkiem būs iespēja baudīt Žorža Bizē operas «Karmena» pirm­ izrādi ar pasaulslaveno operdziedātāju Elīnu Garanču galvenajā lomā un Grācas simfoniskā orķestra galveno diriģentu Karelu Marku Šišonu pie diriģenta pults. Pēc operas izrādes Jau­najā zālē un Fotogalerijā notiks Lielā Balle deju orķestra «Bellacord» muzikālajā pa­ vadījumā.

26. oktobrī «Skonto hallē» RTU Studentu parlaments un Studentu klubs organizēs Stu­ dentu balli ar augstskolas vadības piedalīšanos un RTU kolektīvu muzikālajiem priekš­ne­ sumiem.

Informācijas centrs

Student, tu vari pieteikties: 1. studiju kredītam (studiju maksai), 2. studējošā kredītam (ikmēneša sociā­la­ jām vajadzībām), 3. abiem kredīta veidiem (gan studiju, gan studējošā kredītam) vienlaikus.

Pieteikšanās: 1. kursa studentiem no 20. augusta līdz 14. septembrim, vecāko kursu stu­­dentiem no 6. līdz 28. septembrim.

Vajadzīgie dokumenti: • pieprasījuma veidlapa (saņemama uz vie­tas); • pases kopija; • dokumenta kopija, kas apliecina, ka par studijām esat samaksājis.

Pieprasījumus pieņem Kaļķu ielā 1, 120. istabā (tālr. 7089465), no pirmdienas līdz ce­turt­dienai no plkst. 10 līdz 12 un no 13 līdz 16.

RTU Kredītu piešķiršanas komisija

STARPTAUTISKO UN SABIEDRISKO ATTIECĪBU DEPARTAMENTĀ

2007. gada 14. jūnijs

5

Lai līksma vasaras īsākā nakts!

Tautas ticējumi vēsta, ka līdz vasaras saulgriežiem jāpagūst paveikt visus iesāktos dar­ bus un jāsakārto pagalms, lai jāņabērni neaplīgo. Tāpēc, vasaru sagaidot, SSAD ir čakli strā­dājis.

SSAD šovasar Latvijā no «Erasmus» apmaiņas programmas sagaidīs atgriežamies 41 studentu un aizbraukšanai rudens semestrī gatavos 48 studentus.

RTU notiks jau divas starptautiskas vasaras universitātes. Sadarbībā ar APF no 12. līdz 25. augustam norisināsies vasaras universitāte arhitektūras studentiem «Industriālais man­tojums mūsdienu pilsētvidē». Savukārt sadarbībā ar IEF no 20. līdz 24. augustam – vasaras universitāte uzņēmējdarbības un ekonomikas doktorantiem «Radoša biznesa vide: pētniecības iespējas» un starptautisks zinātniskais seminārs «Izaicinājumi pētniecībā: teo­ rija un prakse». No 6. līdz 31. augustam RTU notiks arī intensīvie latviešu valodas kursi iebraucošajiem «Erasmus» programmas studentiem.

Notiek aktīva sadarbība ar žurnālistiem, par notikumiem RTU tiek regulāri informēti Latvijas plašsaziņas līdzekļi. Ir izveidots plašs RTU suvenīru klāsts, kas vasarā tiks papil­

RTU intranets meklē vārdu Plānots, ka RTU portāla slēgtā daļa sāks darboties septembrī, jauno studiju gadu sākot.

Tajā RTU studenti, mācībspēki un administrācija, izmantojot lietotājvārdu un paroli, va­ rēs piekļūt savam e-pastam, iepazīties ar RTU normatīvajiem dokumentiem un resursu plā­ nošanas sistēmu. Studenti portālā atradīs studiju informāciju (pamatdatus, personas datus, rīkojumu vēsturi, ziņas par rēķiniem un maksājumiem). RTU darbiniekiem būs pieejama per­sonas informācija no RTU kadru sistēmas (personas dati, informācija par kvalifikāciju, līgumiem). Atsevišķā sadaļā būs e-studiju sistēma (mācību kursi ar pasniedzēju publicētiem mācību materiāliem, aktualitātēm, mājas darbiem, diskusiju telpu).

Portāla slēgtās daļas nosaukumam jābūt labskanīgam, tam iespējami skaidri jānorāda, ka šī daļa ir pieejama tikai autorizētiem lietotājiem. Nosaukumu vērtēšanā tiks ņemta vērā idejas oriģinalitāte un nosaukuma atbilstība portāla saturam.

Konkursa uzvarētājs, kura izdomātais nosaukums kļūs par RTU portāla vārdu, balvā iegūs Ls 100. Pārējie trīs labāko nosaukumu autori saņems pārsteiguma balvas.

Portāla nosaukumu priekšlikumi jāiesniedz līdz 20. jūnijam, nosūtot piedāvāto no­ saukumu, tā autora vārdu, uzvārdu, amatu vai fakultāti, kursu un kontaktinformāciju (adresi, e-pastu, tālruni) uz e-pasta adresi: evita.serjogina@rtu.lv.

Konkursa rezultāti tiks paziņoti 2. jūlijā.

Kas ir «Erasmus»?

«Erasmus» ir viena no populārākajām studentu apmaiņas programmām Eiropā. Tās mēr­ ķis ir uzlabot augstākās izglītības kvalitāti un nodrošināt studentu un mācībspēku apmaiņu starp Eiropas valstīm, dodot augstskolām iespēju attīstīties vienotā Eiropas kontekstā un at­vieglot pieejamību Eiropas izglītības resursiem. RTU «Erasmus» programmā piedalās kopš 1998. gada, un «Erasmus» piedāvātās iespējas studēt partneraugstskolās Eiropā jau izmantojuši vairāk nekā 300 studentu. Ar katru gadu ārzemēs studēt gribošo skaits pa­ lie­linās. Rudens semestrī studēt uz Eiropas valstīm apmaiņas programmā «Erasmus» do­ sies jau 48 aktīvi un zinātkāri jaunieši, no tiem 37 bakalaura programmās studējošie, 10 – maģistra programmā un viens doktorants.

s ti

tū

ts

F Va lo

du

in

TM

ĶF M

AP F

IEF

F ET

EE F

DI

TF

Studentu skaits

Stipendiātu skaits sadalījumā pa fakultātēm 2007./2008. m.g. rudens semestrī

AP F

SSAD

Werner von Siemens «Izcilības balva 2007»

RTU intranets meklē vārdu un krustvecākus! Aicinām piedalīties konkursā par la­ bāko nosaukumu jaunā RTU portāla slēgtajai daļai.

FAKULTĀTE

dināts: daudzi RTU mācībspēki, studenti, absolventi un draugi jau ir saņēmuši jaukas pār­ steiguma dāvanas ar RTU simboliku.

Aktīvi norit dažādu RTU 145. gadadienai veltītu pasākumu organizēšana. Ceram, ka visi RTU mācībspēki, studenti un darbinieki jau vasarā sāks spodrināt balles kurpes un rudenī ar prieku iesaistīsies RTU gadadienas svinībās.

Lai visus ieplānotos darbus varētu veikt godam, ceram Jāņu laikā uzkrāt brīnumaino saul­griežu enerģiju un spēku. Tāpēc novēlam arī visai RTU saimei izbradāties Jāņu nakts dziedinošajā rasā, izdziedāt līgodziesmu krājumu no vāka līdz vākam, izkustināt kājas strau­ jos dančos, savīt pašus krāšņākos vainagus, nogaršot alu, sieru un pirmās iesārtās zemenes, lai rudenī, atgriežoties universitātē, varētu lepoties ne vien ar veselīgi sārtiem vaigiem, bet arī ar jaukiem Minhauzena cienīgiem piedzīvojumu stāstiem.

Lai līksma vasaras īsākā nakts! Bet, ja līst, lai līst kā pa Jāņiem – silts un laimīgs lietus!

SIA «Siemens» sadarbībā ar Rīgas Tehnisko universitāti un Latvijas Universitāti izsludina konkursu par labākajiem maģistra darbiem un promocijas darbu šādās nozarēs: enerģētika un elektrotehnika; telekomunikācijas; elektronika; automātika; informācijas tehnoloģijas; transporta sistēmas; medicīnas inženierija; uzņēmējdarbības ekonomika.

Tiek apbalvoti trīs maģistra darbi – katrs ar 1000 eiro – un viens promocijas darbs ar 2000 eiro lielu naudas balvu.

Darbiem jāatbilst šādiem kritērijiem: jāsatur inovatīvas idejas un risinājumi; idejām un risinājumiem jābūt praktiski izmantojamiem; jāuzrāda augsts zinātniskais līmenis.

Iesniedzamie dokumenti drukātā un elektroniskā formātā: Maģistra darbiem: maģistra darbs; 2 maģistra darba recenzijas no profesoriem vai pa­ zīstamiem nozares speciālistiem; CV. Promocijas darbiem: promocijas darba kopsavilkums; promocijas darba tēzes; publi­kā­ ciju saraksts; 2 promocijas darba recenzijas no profesoriem vai pazīstamiem nozares spe­ ciālistiem; CV. Iesniegšanas termiņš: 2007. gada 15. septembris.

Darbi jāiesniedz: RTU Starptautisko un sabiedrisko attiecību departamentā, Kaļķu ielā 1, 222. telpa, elektroniski: evita.miscuka@rtu.lv vai LU Ārlietu departamentā, Raiņa bulvāris 19, 143. telpa, elektroniski: ad@lu.lv.

Informācija: RTU – Evita Misčuka (evita.miscuka@rtu.lv), tālr. 7089314; LU – Agnese Lauze (ad@lu.lv), tālr. 7034336; «Siemens» – Vita Gerharde (vita.gerharde@siemens.com), tālr. 7015793.

Pavasara semestrī, izmantojot «Erasmus» programmu, studēt uz ārzemēm bija devušies 40 studenti, kuri dalās iespaidos par to, kā ir gājis.

6

STARPTAUTISKO UN SABIEDRISKO ATTIECĪBU DEPARTAMENTĀ

2007. gada 14. jūnijs

«Erasmus» studenti par studijām ārzemēs Jolanta Višķere, BALTECH programm as 2. kursa maģistrante Nīderlandē: – Pavasara semestrī mācos Delftas Tehn oloģiju universitātē (DTU) Nīderlandē, Tehnoloģiju vadības maģistra programmā.

DTU ir domāta tiem, kas patiešām vēlas mācīties. Studēt te ir grūti, jo vērtēšanas kritēriji ir ļoti bargi. Bez lekcijām katrā priekšmetā ir grup u darbi un individuālie uzdevumi, kam ir ļoti stingri noteikti izpildes termiņi, kuru neizpildī šana nozīmē automātisku izkrišanu. Stud iju atbalstam DTU ir izveidota brīnišķīga bibliotēka, kas nodrošina ne tikai literatūru, bet arī bezmaksas datorprogrammatūru uzdevumu izpildei.

Studentiem pieejamas pasniedzēju kons ultāc ijas un milzīgas laboratorijas ar vismūsdienīgāko aprīkojumu, kas īpaši iepriecinātu elekt rotehnikas, mašīnbūves un materiālzinātnes studentu s.

Lai gan paši nīderlandieši ir nedaudz iedo mīgi, brauc ar grabošiem velosipēdiem kā apsēsti un bārsta jokus, kas saprotami tikai viņie m pašiem, dzīvot te ir ļoti patīkami, jo angļu valodā var saprasties ar visiem – sākot ar stud entiem un mācībspēkiem un beidzot ar tirgus puķu pārdevējiem.

students Konstantīns Taļikovs, ETF 2. kursa Vācijā: Te var – Te ir tas, ko nekad neatradīsi Latvijā. agrāk. izdarīt to, kas nekad nebūtu ienācis prātā Jā, tenē. dzim Cilvēki te ir pavisam citādi nekā jis Pabi pai.

Eiro vidu tiešām, un es atrodos pa ar inies iepaz un ē rland ar franču draugu Nīde z daud inis iepaz un ju Vāci s slovākiem. Apceļoji divi tikai juši pagā Un nē. Āhe te, jaunu cilvēku mēneši, kopš atbraucu...

Agrita Ose, ETF 2. kursa maģistrante Vācijā: – Pirmais, kas nāk prātā, ir ieguvumi, to katrā ziņā ir daudz: manā gadījumā – jaunas valodas zināšanas. Lekcijas ir angļu valodā, bet viss pārējais vāciski. Ņemot vērā, ka studenti šeit ir no visām pasaules malām, tad vairāk gan iznāk izmantot angļu valodu. Interesantākais ir uzzināt aizvien jaunas lietas, jo Latvijā jau nu noteikti meitenes neskrien uz blakus istabu, lai šķaudītu, kā to dara Japānā, un neviens tevi neapskaus un nesabučos tā, kā to dara Brazīlijā, Salvadorā vai Meksikā.

Mācību procesā patīkamākais ir mācībspēku vienlīdzīgā un draudzīgā attieksme pret studentiem. Pieejamās literatūras daudzums bibliotēkā pārsteidza tikai labākajā nozīmē.

Studentiem tiek rīkotas ekskursijas uz uzņēmumiem, kas atplestām rokām gaida jaunos zinātniekus.

«Erasmus» studenti kopā brīvdienās dodas ceļā – plašajā Vācijā iepazīt jauno, jo ir vēl tik daudz ceļu, ko iet.

Varu vien piebilst, ka nekādu zaudējumu vai trūkumu nav, ir tikai ieguvumi, kuri jāizmanto!

Viel Glück!

Dainis Jakovels, TMF 4. kursa students Zviedrijā: pirmdiena – Pī... pī... pī... nozvana modinātājs, tu atver acis un saproti, ka esi «kojās» un ierastās apmeklē un drus kursabie ierastos satiec āti, universit uz dodies un s ir klāt... Saģērbie lekcijas. Vai tev ir izvēle? izvēlēties...

Atbildi tu zini pats. Vienmēr ir dažādas iespējas, ko var izmantot, starp ko var «Erasmus» ir viena no tām... , otrā jūras Pī... pī... pī... nozvana tas pats modinātājs, tu atver acis un saproti, ka esi Zviedrijā pats!

Uzzini Hmm...

Kāda? citāda. ir tā krastā... Lai arī pirmdiena ir klāt, lai tev Lai arī tagad norisinās nu jau kārtējais raunds, liekas, mūžīgajā cīņā ar sesiju, tomēr – labi tām no paliek laiks arī paskatīties plašāk un izmantot iespējas, kas ir apkārt! Tuvākā nosvinēt Jāņus.

2007. gada 14. jūnijs

STARPTAUTISKO UN SABIEDRISKO ATTIECĪBU DEPARTAMENTĀ

7

«Erasmus» studenti par studijām ārzemēs Madara Laure, APF studente Tamperes Tehniskajā universitātē Somijā: – Tas ir lipīgi. vasara, un visi cits citu mīl. Smaida un apskaujas Pēdējās nedēļās šķiet, ka viss ir kļuvis tāds pūkains – gaisā beidzot vēsā Somijas izklīdīs pa visu pasauli un vienkopus nez vai būs daudzreiz biežāk nekā parasti, jo zina – drīz tā vairs nevarēs, drīz tik ierastie cilvēki visvairāk pietrūks tās kopējās atmosfēras projektēšanas vēl kādreiz ieraugāmi. Pie dažiem brauksim ciemos, citi solās braukt paši, bet i un nebeidzamām ballītēm turpat, starp aizsāktiem darbnīcā ar ģitāras spēlēšanu trijos naktī, nebeidzamiem darbiem līdz rītausma uzrakstītas, eksāmeni nolikti. Tiešām – šķiet, ka viss maketiem. Pēdējā laikā katru vakaru kādam ir atvadu ballīte. Projekti nodoti, esejas vēl ir daži draugi un dažas pudeles alus. LĪGO! rs, ugunsku un ir kļuvis pavisam patīkami pūkains, smaržo svaigi pļauta zāle, ezers cik patīkami var būt studēt. Kad vismaz pusgadu saprastu, lai – ārt galvenok Un, ja nu man tagad jāsaka, kāpēc bija vērts braukt, tad laiku tikai studēšanai. Kad var samērā brīvi izvēlēties nav kā visiem kārtīgiem Latvijas studentiem jādzenas pēc Lielā Rubļa un var veltīt atliek laiks draudzēties. Kad vispār gandrīz visam priekšmetus, ko mācīties un ko nemācīties. Kad atliek laiks palasīt grāmatu. Kad ar lielāku brīvības izjūtu nekā aizbraucot – tas laikam atliek laiks. Man liekas, tā ir vislielākā brīvība – kad visam atliek laiks. Atbraukt ir skaistākais, kas vispār ar kādu var notikt. Man laikam ir paveicies. Paldies!

Kristiāna Daugava, DITF 3. kursa stud ente Portugālē: – Sveicieni no saulainās pilsētas Portu!

Te ir super – saule, okeāns pāri ielai, jauk i cilvēki, un visam pa vidu mācības, kas ir pavisam citād as nekā Latvijā! Ja gribi zināt – kādas, tad tik dodies šurp un pats apskati, jo vārdos jau tā visu neizstāstīsi. Internacionāla vide te ir nodrošināta – spāņi, itāļi, beļģi, brazīlieši, turki, slovāki, poļi, holandieši, portugāļi un vēl daudz citu interesantu cilvēku. Tas ir interesanti, jo vakari tiek pavadīti, kopīgi čatojot vai aizej ot uz kādu bāru, kur stāstām cits citam par saviem piedzīvojumiem, tradīcijām un uzzinām daudzas jaunas un vēl nedzirdētas lietas. Ideāla vieta tiem , kas ir ieinteresēti visā, kas jauns!

Portugāļu valoda nav grūta, un vieglākā s frāzes varēs iemācīties jau pirmajā nedē ļā.

Pašlaik ir ļoti silts un jauks laiks, bet arī lietu s un mākoņainas dienas ir diezgan bieža parādība.

Ja esi meitene, tad garlaicīgi te nebūs un puišu uzmanības noteikti netrūks, brīži em pat sāks kaitināt. Taču, ja visu uztversi ar joku un vieglu flirtu, būs riktīgi jautri!

Ja esi puisis, tad pielūdzēju netrūks arī tev, lai gan portugāļu meitenes ir diezgan iedomīgas, taču gaišie puiši ir gaišie puiši. Un spor ta aktivitātēm te ir gana vietas, tā ka spor tisko formu ir daudz vieglāk uzturēt nekā Latvijā, un galv enais, ka tas ir veselīgā vidē svaigā jūras gaisā.

Ar saulainiem un brūniem sveicieniem, Beijinhos e adeus!

Gundars Ašmanis, EEF 3. kursa students Itālijā: starp – Ciao... Sveiciens no saulainās «makaronu zemes». Jau pieci mēneši pavadīti os stažēšan ar as apvienot tiek Mācības rijā.

Aleksand miestā mazā tīrasiņu itāļiem uz t pārbaudī s magnētiskās saderības laboratorijā, iespēja iegūtās teorētiskās zināšana as zilās reāliem objektiem, elektronisko iekārtu testi, kas bieži vien noved pie to sadegšan man kā tas, ir tas Jā, testi... atkārtoti , liesmās, iegūto rezultātu analīze, kļūdu labošana vienmēr ir pietrūcis augstskolā. un pie Brīvo laiku aizpilda velotūrisms, Itālijas neskartā daba, par ko, pilsētā dzīvojot zem un malā jūras kalnos, na nakšņoša skati, i aizraujoš elpu nojaust, ne datora dirnot, nevar vēlējies. tiltiem lietus laikā, viens mazs piedzīvojums pēc otra... Arī to vienmēr esmu Letiņi, lai skanīgi jums Līgo svētki!!!

Anastasija Krasno va, DITF 2. kursa ma ģistrante Vācijā: – Es pavadīju četru s mēnešus Magdebu rgā, Vācijā, rakstot Magdeburgas Unive savu maģistra darbu rsitātē mācās ļoti da . udz ārzemnieku – tag Brazīlijas, Ķīnas, Ku ad man ir draugi no bas, Čehijas, Bulgārij as un, protams, Vācij vēl vismaz trīs valod as. Nolēmu iemācīti as! Vēl Magdeburgā es darbojas studentu bie katru nedēļu organ drība IKUS, kura izē dažādus pasāku mus – ekskursijas, diskotēkas un daudz boulinga čempionātu ko citu. Piedalījos taj s, ās aktivitātēs, cik vie ka Magdeburga ir ļot n varēju! Varu teikt, i draudzīga pilsēta ga n mācībām, gan izk atpakaļ! laidei. Ļoti gribas

8

ESF PROJEKTI

2007. gada 14. jūnijs

RTU izveidota E-studiju platforma inženierzinātņu programmām E. Kancāne, Informācijas centra korespondente 30. maijā viesnīcā «Islande» Rīgā, Ķīpsalas ielā 20, RTU informācijas tehnoloģiju speciālisti un mācībspēki demonstrēja nupat izstrādāto e-studiju nodrošināju­mu RTU inženierzinātņu programmām, ar kura palīdzību Latvijas inženiertehniskajā izglītībā notiks jauns pavēr­ siens.

E-studiju ieviešanai RTU ir izstrādāta stratēģija, kā arī teh­­niskais un metodiskais nodrošinājums. Pašlaik e-studij­as jau iespējamas 15 studiju kursos. 2006./2007. akadēmiskā gada laikā studiju kursus izmēģinājuši vairāk nekā 700 RTU studen­tu. Divos kursos izstrādāts arī tehniskais un me­ to­diskais e-studiju nodrošinājums laboratorijas darbu veik­ šanai no attāluma, vadot mēriekārtas ar interneta palīdzību.

Neklātienes studentiem un tiem, kas studē filiālēs, tas ļauj at­sevišķus laboratorijas darbus veikt no sava datora.

Lai nodrošinātu labāku piekļuvi mācību materiāliem, bib­lio­tēkas resursiem, normatīvo dokumentu datu bāzēm, kā arī lai sekmīgi iesaistītos Eiropas vienotajā zinātnes un izglītības informācijas telpā, RTU Informācijas tehnoloģijas stratēģijā kā viens no svarīgiem sistēmas elementiem pa­ redzēta e-studiju platformas attīstīšana.

«Globalizācijas, informācijas sabiedrības un zināšanu eko­­no­mikas apstākļos mūsu darba un mācību efektivitāte jā­­saskaņo ar izmaiņām sabiedrībā. Ne tikai rūpniecībā un pa­­kalpojumu jomā, bet arī izglītībā jāievieš efektīvākas mā­ cī­bu metodes un tehnoloģijas. Diskusija par e-studiju ievie­ šanas nepieciešamību RTU sākās jau pirms desmit gadiem, tagad šī ideja tiek realizēta dzīvē. E-studiju nepieciešamība inženierzinātņu programmās ir sevišķi akūta, jo elektro­ nis­kās tehnoloģijas atvieglo mācību priekšmetu apguvi. Šis ir solis pretī inženieru izglītības līmeņa uzlabošanai,» at­ zīst viens no projekta realizētājiem RTU Elektronikas un

telekomunikāciju fakultātes Radioiekārtu katedras vadītājs Ilmārs Slaidiņš.

RTU pašlaik izmanto «Blackboard» e-studiju pārvaldības sistēmu, kurā ievietots izstrādātais e-studiju kursu nodro­ šinājums – lekciju konspekti, prezentācijas, testi u. c. Nāka­ mā mācību gada laikā e-studiju pārvaldības sistēma pāries uz atklātā pirmkoda e-studiju vidi «Moodle».

Projekts «E-studiju platformas izveide RTU inženier­zi­ nāt­­ņu studiju programmām» ir realizēts ar Eiropas Sociālā fonda atbalstu, tā kopējās izmaksas ir Ls 196 381.

E-studiju nodrošinājuma demonstrējumi ilga stundu, pēc tam tika prezentēti projekta «E-studiju platformas izveide RTU inženierzinātņu studiju programmām» rezultāti, kā arī notika diskusija par e-studijām inženierzinātnēs.

Jauno inženieru izglītība atmaksājas Asoc. prof. A. Žiravecka, doc. N. Kuņicina EEF Industriālās elektronikas un elektrotehnikas institūtā (IEEI) tiek veiksmīgi re­ alizēti Eiropas Sociālā fonda projekti. Eiropas finansējuma piesaiste dod iespēju efek­ tīvi atjaunot studiju programmas, prakses, veikt profesionālās orientācijas pasākumus un citus studiju programmu un infrastruktūras uzlabojumus. Īstenojot projektu «Prakšu pilnveidošana RTU maģistra studiju programmā «Elek­ trotehnoloģiju datorvadība» 2006./2007. gada II pusgadā», prakse tika nodrošināta des­

Z. Jaudzems, N. Kuņicina, A. Žiravecka pie VAS «Latvenergo» uzņēmuma «Sadales tīkls» AR centrālās ēkas Daugavpilī 2007. gada maijā.

mit EEF profesionālo maģistra studiju programmas «Elektrotehnoloģiju datorvadība» stu­ dentiem. Kā prakses uzņēmums bija piesaistīta VAS «Latvenergo». Prakses vadītāji VAS «Lat­venergo» saņēma papildu atalgojumu praktikantu apmācīšanai.

Sadarbība ar «Latvenergo» un citiem uzņēmumiem dod iespēju studentiem iegūt nākamo darba vietu vēl studiju laikā. Mūsu absolventi ir pieprasīti darba tirgū, taču prakse dod iespēju studentiem iepazīties ar uzņēmuma darbību un, sākot darbu, pretendēt jau uz augstāku atal­ gojumu, jo studiju laikā viņi ir guvuši praktiskā darba iemaņas. VAS «Latvenergo» labprāt gaida mūsu absolventus.

VAS «Latvenergo» stends «Karjeras dienu» laikā RTU Lielajā zālē 2007. gada martā

2007. gada 14. jūnijs

NOTIKUMI

9

RTU 1. inženierdatorgrafikas olimpiāde Jānis Bērziņš, DITF students Šā gada 17. maija rītā BF telpās uz 1. RTU inženier­da­ tor­grafikas olimpiādi pulcējās interesenti no RTU bakalau­ rantūras studi­jām. Pēc studentu reģistrēšanās un rīta kafijas Tēlotājas ģeometrijas un inženierdatorgrafikas profesora grupas vadītājs profesors Modris Dobelis informēja, ka olim­ piādes uzdevuma tēma ir kopsalikuma rasējumu «lasīšanas un rakstīšanas» prasmju pārbaude. Rietumu universitātēs šīs prasmes angļu valodā apzīmē ar terminu graphic literacy, un tieši grafikas pratība ir nozīmīga inženiertehnisko studiju programmu praktisko iemaņu apgūšanas sastāvdaļa.

Lai noskaidrotu labāko, olimpiādē tās dalībniekiem vaja­ dzēja pierādīt savu prasmi saprast kopsalikuma rasējumā ietilp­st­ošās sešas detaļas un attēlot tās inženiertehniskajiem darbiniekiem saprotamā veidā. Studentiem pašiem bija jāiz­ strādā sava stratēģija, kurus no uzdevumiem ar atšķirīgu sa­režģītības pakāpi risināt, lai atvēlēto triju stundu laikā savāktu maksimālo punktu skaitu. Olimpiāde notika para­ lēli divās plūsmās uz viena un tā paša uzdevuma bāzes. Pir­ majā plūsmā detaļu «rakstīšanu» vajadzēja izpildīt rasējuma valodā, skicējot tās uz speciālām veidlapām klasiskajā teh­ nikā ar zīmuli. Otrajā plūsmā sacensības notika «CAD» laboratorijā, kur detaļām vajadzēja izveidot to 3D ģeo­ met­riskos modeļus «Part» režīmā ar «SolidWorks» prog­ rammatūru.

Pavisam piedalījās 33 studenti klasiskajā inženiergrafikas plūsmā un septiņi studenti «CAD» plūsmā, tai skaitā arī divas «Erasmus» apmaiņas programmas studentes Kristīne Branda un Daniela Pecke no Drēzdenes Tehniskās universitātes, kuras šajā semestrī minētajā profesora grupā apgūst «CAD» zinības. Visi pārējie dalībnieki bija no Transporta un mašīnzinību fakultātes, kura arī bija galvenā mērķauditorija.

Nedēļu vēlāk šajā pašā vietā pie kafijas galda studenti tika aicināti uz rezultātu paziņošanu un uzvarētāju apbalvošanu.

Visi dalībnieki saņēma pateicības rakstus par piedalīšanos, bet uzvarētāji tika pie diplomiem, skaistām medaļām un vērtīgām balvām. Klasiskās inženiergrafikas plūsmā 1. vietu un zelta medaļu ieguva Pāvels Andronovs (79 punkti), 2. vietu un sudraba medaļu – Vladislavs Aļehnovičs (68 punkti), trešo vietu un bronzas medaļu – Kaspars Skangals (65 punkti), bet atzinību – Artjoms Čerkovskis (55 punkti).

«CAD» plūsmā 1. vietu un zelta medaļu ieguva Dāvis Bušs (90 punkti), 2. vietu un sudraba medaļu – Kristīne Branda (82 punkti), 3. vietu un bronzas medaļu – Edgars Smuška (65 punkti), bet atzinību – Dmitrijs Blažuks (53 punkti).

Liels prieks, ka studenti tik kuplā skaitā piedalījās olimpiādē, lai pārbaudītu savus spēkus! Noslēgumā profesors Modris Dobelis uzsvēra, ka olimpiāde speciāli tika organizēta semestra priekšpēdējā nedēļā, kad pirmā kursa studenti ir apguvuši visas nepieciešamās tēmas uzlabotajā

studiju priekšmetā «Tēlotāja ģeometrija un inženiergrafika».

Atliek vienīgi minēt, kāpēc nebija atsaucības no vecāko kursu studentiem – nebija informācijas par olimpiādi, uzdevums likās par sarežģītu, nebija nepieciešamo «CAD» iemaņus, nebija laika piedalīties mācību vai darba dēļ, solītās balvas neinteresēja, bija noguruši neilgi pirms olimpiādes notikušajos slavenajos «mehu karos» u. tml.

Lielāku atsaucību organizētāji bija gaidījuši arī «CAD» plūsmā, jo olimpiāde bija atklāta visiem bakalaurantūras studentiem. Šajā plūsmā bija nodrošināta sacensību norise 25 darba vietās, kas bija iespējams, pateicoties realizētajam ESF projektam «CAD komunikāciju prasmju harmonizācija konkurentai inženierijai».

Un pats lielākais paldies jāsaka Tēlotājas ģeometrijas un inženierdatorgrafikas profesora grupai, kas izrādīja iniciatīvu olimpiādes rīkošanā, kuru kā tradīciju iespējams turpināt arī nākamajos gados, varbūt pat kā atsevišķu disciplīnu «mehu karos», kā arī Studentu parlamentam par aktīvo sadarbību un sarūpētajām balvām. Un paldies arī aktīvajiem studentiem, kuri piedalījās.

RTU Tālmācības studiju centrs atskatās uz 10 darbības gadiem 25. maijā apritēja 10 gadi, kopš darbu sācis Tālmācības studiju centrs (TSC), kurš desmit gadu garumā ir at­ tīstījis ikvienam ērti pieejamas un universitātes līmenim atbilstošas bezmaksas tālmācības iespējas Latvijā.

RTU TSC desmit darba gados ir sekmīgi organizējis tāl­ mācības kursu izstrādi un pielāgošanu, kā arī koordinējis kur­su apgūšanai nepieciešamo mācību procesu. Līdz šim iz­ veidoti tādi tālmācības kursi kā «Informācijas tehnoloģijas ECDL līmenī», «Datorkursi iesācējiem», «Datorkursi liet­ pratējiem», «Biznesa plānošana brīvajam tirgum (BPOM)», «E-biznesa pamati», «Mērķorientēto projektu vadīšana», «Angļu valoda», «Profesionālā saziņa», «Ievads vides mā­ cībā», «Elektriskās ķēdes» u. c. TSC savos kursos plaši lieto multimediju audio un video risinājumus, kuri tos padara se­ višķi interesantus lietotājiem.

Tālmācības kursi ir piemēroti aizņemtiem cilvēkiem, kas vēlas celt kvalifikāciju, izvēloties e-studijas, kuru galvenā priekš­rocība salīdzinājumā ar citiem studiju veidiem ir ies­ pēja mācīties paša izvēlētā laikā. Kursu dalībniekus konsultē RTU un citu augstskolu mācībspēki kursu dalībniekiem pieņemamā vietā, laikā un formā.

TSC veiksmīgi sadarbojas ar vairākām Latvijas augs­ tākās izglītības iestādēm – LLU, DU, RēA, ViA, LPA, VeA u.c. TSC piedalās daudzos starptautiskos e-studiju pē­ tījumu un inovāciju projektos. Pašlaik TSC kopā ar Dau­ gav­pils Universitāti un Liepājas Pedagoģisko akadēmiju īste­no Eiropas Sociālā fonda projektu, kas veltīts jaunas dok­torantūras programmas «E-studiju tehnoloģija un pār­ valdība» veidošanai. Vairāki projekti cilvēkresursu attīstības

jomā realizēti sadarbībā ar Līvānu novada pašvaldību. Ļoti veiksmīga izvērtusies arī TSC sadarbība ar Rīgas pil­sētas domi – Rīga ir vienīgā lielā pasaules pilsēta, kuras galvenajā portālā (www.riga.lv) ir izvietotas TSC bezmaksas online mācību programmas, kuru apmeklējums mērāms ar 300 000 peles klikšķiem mēnesī.

TSC darbinieki atbalsta zināšanu sabiedrības idejas izpla­ tību Latvijā. Piedāvājot sabiedrībai bezmaksas tālmācības kur­sus, TSC cenšas radīt patīkamu un efektīvu augstākās izglī­tības un mūžizglītības vidi Latvijā.

Kā atzīst RTU Tālmācības centra vadītājs Atis Kape­

nieks: «Tālmācība un e-studijas ir būtisks faktors Latvijas Nacionālajā attīstības plānā skaidri iezīmētās zināšanu sa­ biedrības un uz zināšanām balstītas ekonomikas veidošanā.

Ja mums Eiropā neizdosies īstenot zināšanu sabiedrības ide­ ju, tad Rietumu civilizācija agrāk vai vēlāk kļūs par «vēs­ tures muzeju». Tāpēc mēs arī turpmāk centīsimies pilnveidot un attīstīt tālmācības iespējas Latvijā.»

TSC ir dibināts 1997. gada 25. maijā. Centrs izveidots ar PHARE programmas «Starpvalstu sadarbība tālmācībā» atbalstu.

Jubileju TSC atzīmēja ar krāšņu balli Rundāles pilī.

10

STARPTAUTISKĀ SADARBĪBA

2007. gada 14. jūnijs

Starptautiskā ģeodēziskās un kartogrāfiskās izglītības attīstības projekta turpinājums Profesors Jānis Štrauhmanis, Ģeomātikas katedras vadītājs Starptautiskā ģeodēziskās un kartogrāfiskās izglītī­ bas attīstības projekta turpinājums bija galvenā tēma Ģen­tes Universitātes (Beļģija) organizētajā pasākumā 10.–12. maijā.

Projekts, kas tiek īstenots jau trešo gadu, veltīts ģeodē­ ziskās un kartogrāfiskās izglītības attīstībai Eiropā (tā ofi­ ciā­lais nosaukums ir «European Education in Geodetic Engi­neering, Cartography and Surveying» – EEGECS), un kopš pirmā gada projektā piedalās Ģeomātikas katedra.

Projekta 4. ģenerālajā asamblejā galvenie jautājumi bija pro­jekta nākotne un finansējums. Asambleju atklāja Ģen­ tes Universitātes studiju direktors (mācību prorektors) pro­fesors P. Taelmans, uzsverot šīs augstskolas īpašo vie­ tu Beļģijas un Eiropas augstākās izglītības sistēmā. Uni­ versitātes 11 fakultātēs (humanitārās, tehniskās un medicī­ nas studiju programmās) mācās ap 28 000 jauno censoņu un strādā vairāk nekā 4700 pedagogu. Ģeodēziju un kar­ togrāfiju apgūst Inženierzinātņu fakultātē, tur ir arī studiju programma «Ģeomātika». Pirmoreiz šajā projektā darba

grupas vadība uzticēta mūsu augstskolas pārstāvim, šo rin­ du autoram, un 2. darba grupas galvenie uzdevumi saistīti ar zinātniskās pētniecības un doktorantūras attīstību Eiro­ pas tehniskajās augstskolās ģeomātikas, ģeodēzijas un kar­ to­grāfijas virzienos.

Projekta vadība un sešu darba grupu vadītāji vēl pirms ģenerālās asamblejas tikās, lai apspriestu finanšu jautāju­ mus, jo izrādās – ir pārtērēts Eiropas dotais atbalsts. Darba grupu vadītāji uzskatīja, ka šajā pārkāpumā vaina jāuzņe­mas projekta vadībai (no Spānijas), bet vadība vainoja Eiropas komisiju, kas esot mainījusi finansēšanas noteikumus. Lai nu kā būtu, mēs uzdevām projekta vadībai atrisināt šo prob­ lēmu, un pēdējās ziņas no Spānijas liecina, ka viņi ir gatavi glābt situāciju un varam strādāt tālāk. Ģenerālajā asamblejā katra darba grupa izklāstīja savus plā­nus, tie tika akceptēti. Šā gada septembrī mūsu augstskolā notiks 2. darba grupas sēde – seminārs par tēmu «Doktora studiju programmas ģeomātikā: pašreizējais stāvoklis Eiropas augstskolās, prob­ lēmas un risinājumi». Pirmais paziņojums izsūtīts ne ti­ kai visām projekta darba grupām, bet arī kaimiņvalstu teh­niskajām augstskolām un Starptautiskās Mērnieku fede­

rācijas 2. komisijas «Profesionālā izglītība» vadībai. Esam plānojuši sadarboties ar šo organizāciju, jo tās galvenie uz­ devumi sakrīt ar projekta mērķiem un arī tāpēc, ka Ģeo­ mātikas katedra ir federācijas akadēmiskais biedrs.

Projekta īstenošanas gaitā jau izveidotas vairākas datu bā­ zes – par doktora darbu tēmām, zinātniskajām institūci­jām, kas ir saistītas ar izglītību ģeomātikā un tās novirzienos, bet tagad daudzi dati jāatjauno. 2. darba grupa plāno veidot jaunu datu bāzi par pētniekiem, kas strādā ģeomātikas un tās novirzienu tematikā. Uzskatām, ka šāda datu bāze būtu derīga gan nākamajiem projektiem, gan arī doktorantiem.

Vēl viena mūsu iecere ir dažādu augstskolu doktorantiem organizēt īsas tikšanās par aktuālām problēmām, piemēram, kosmiskajā ģeodēzijā, ģeogrāfisko informācijas sistēmu prob­lēmās, globālo pozicionēšanas sistēmu lietošanā.

Jau divus gadus tiek risināta problēma par ģeomātikas apakš­nozares vietu LZA Zinātņu nozaru un apakšnozaru kla­sifikatorā, dalība šajā projektā ir tieši saistīta ar šo prob­ lēmu. Tāpēc jāstrādā, lai ģeomātikas un tās virzienu – ģeo­ dēzijas, kartogrāfijas un zemes pārvaldības – pētniecība at­tīs­tītos tā, kā to redzam Eiropas lielākajās tehniskajās augst­skolās.

APF studenti startē starptautiskā konkursā «Multikomforta māja ģimenes dzīvei» E. Serjogina Pagājušā gada rudenī uzņēmums «Saint-Gobain celt­niecības produkti» izsludināja starptautisku kon­ kursu «Multikomforta māja ģimenes dzīvei», aicinot ar­hitektūras un būvniecības fakultāšu studentus no Austrijas, Ungārijas, Slovākijas, Horvātijas, Serbijas, Maķedonijas, Melnkalnes, Bosnijas un Hercogovinas, Bulgārijas, Rumānijas un pirmo gadu arī no Latvijas izstrādāt radošus energoefektīvas celtniecības projektu priekšlikumus vienģimenes dzīvojamai ēkai brīvi iz­ vēlētā vidē.

Konkursa dalībniekiem, projektējot māju četru cilvēku ģi­menei, bija jāizmanto pasīvās mājas būvniecības meto­ des, proti, jānodrošina ēkā komfortabls klimats bez ak­ tīvām apsildīšanas un dzesēšanas sistēmām. Turklāt īpaša uz­manība bija jāpievērš būvniecības iespējamībai un ren­ tabliem būvniecības risinājumiem. Latvijā konkurss tika īs­ tenots sadarbībā ar RTU, Latvijas Arhitektu savienību un LR Vides ministriju.

Konkurss notika divās kārtās. Pirmajā – nacionālā lī­ meņa – konkursa kārtā vietējā žūrija izvēlējās piecus labākos darbus, kuri piedalījās konkursa otrajā kārtā, kas no 14. līdz 16. maijam notika Belgradā. No Latvijas uz Belgradu devās četri APF 2. kursa studenti: Māris Bārdiņš, Dāvis Graudiņš, Aleksandrs Čepiguss un Didzis Jaunzems. Rīgas Celtniecības koledžas studentes Ilze Gromule un Zanda Me­lece uz Belgradu aizņemtības dēļ neaizbrauca, taču viņu projekts tika izstādīts kā nacionālo atlasi izturējis.

Konkursa otrās kārtas uzvarētājus noteica starptautiska žūrija, kurā bija divi «Saint-Gobain Isover» darbinieki un pa vienam profesoram no katras konkursā pārstāvētās valsts. RTU starptautiskajā žūrijā pārstāvēja APF dekāns asociētais profesors Uģis Bratuškins. 40 darbu konkurencē pirmo vietu un godalgu 1500 eiro ieguva Slovēnijas pār­ stāvji Tadejs Renars, Bojans Fratina, atstājot aiz sevis di­ vu Austrijas komandu projektus. Starptautisko godalgu par praktisko noderīgumu saņēma Arsenijs Botušarovs no Bulgārijas, bet godalga par veiksmīgu integrāciju apkārtējā dabā un kultūrvidē tika piešķirta Andreai Solomonai, Mo­ranai Papai, Blankai Petrovčicai. Stipendijas dalībai

starptautiskā pasīvās mājas tematikai veltītā vasaras skolā Karintijas lietišķo zinātņu augstskolā tika Ivai Matanisai no Horvātijas un Milomiram Radovanovičam no Serbijas.

Māra Bārdiņa projekts, ko vietējā žūrija bija vērtējusi kā otru labāko, līdzās Austrijas pārstāvju projektam pirmajā atlases kārtā ieguva augstāko punktu skaitu un iekļuva starptautiskā konkursa pirmo desmit labāko vidū.

U. Bratuškins ar lepnumu secina – lai arī Latvija konkursā bija pārstāvēta ar salīdzinoši mazāku projektu skaitu un mūsējie bijuši visjaunākie dalībnieki, viņu izstrādātie pro­ jekti uz kopējā fona izskatījušies pārliecinoši.

Paši dalībnieki atzīst, ka pirms konkursa par pasīvo ar­ hitektūru viņiem bijusi maza nojauta, nācies daudz lasīt, pē­ tīt. Aleksandrs ar Dāvi, tāpat kā Māris, savam projektam izvēlējušies novietni Cēsu rajonā. Vispirms izdomājuši, kā­ das pasīvās mājas būvniecības metodes izmantos, un tikai tad ķērušies pie arhitektoniskā ēkas risinājuma. Savukārt Didzis savu projektu veidojis ģimenes mājai Ķemeru Na­ cionālajā parkā. Viņš darbu pie projekta sācis, rūpīgi iz­ analizējot, kā ēka iekļausies izvēlētajā vidē un reljefā. Pēc tam vides apstākļiem pielāgots ēkas arhitektoniskais ri­ si­nājums. Studenti secinājuši, ka Latvijas ģeogrāfiskie un klimatiskie apstākļi ir labvēlīgi pasīvās arhitektūras īste­

nošanai. Laika trūkuma dēļ gan dažas ieceres līdz galam nav izdevies īstenot, taču gan jau vēl būšot iespēja strādāt pie līdzīgiem projektiem.

Ieguvumu saraksta augšgalā puiši ierindo konkursa lai­ kā gūtās zināšanas un pieredzi. Bijis interesanti iepazīt un salīdzināt dažādo valstu dalībnieku projektus, viņu do­mā­ šanas veidu, prasmi izklāstīt savas idejas un pārliecināt ci­ tus. Nācies atzīt, ka pašmērķīgi veidotie avangardiskie un futūristiskie projekti ne vienmēr spēj konkurēt ar pārdomātu lakonismu.

Pozitīvi studenti vērtē to, ka konkursa noslēguma pasā­ kums notika Belgradā, jo nez vai daudzi dotos ceļojumā uz šo kara postīto pilsētu iepazīt arhitektūru vai atpūsties.

Nepilnās trīs dienās viņiem bijusi iespēja uz Belgradu pa­ raudzīties no kuģīša klāja, apskatīt pilsētas vēsturisko cent­ru, skaistos parkus, arī arēnu, kurā nākamgad notiks «Eirovīzijas» dziesmu konkurss, un iepazīt mūsdienu būv­ niecības tendences.

Organizatori sola konkursa darbus apkopot katalogā un izveidot ceļojošu izstādi. Nākamgad konkursa dalībnieku loks tikšot paplašināts. Konkursa uzdevums vēl nav zināms, bet mūsu studenti jau tagad ir gatavi teikt savu jāvārdu da­ lībai nākamajā konkursā.

2007. gada 14. jūnijs

11

STUDENTU KLUBĀ UN KULTŪRAS CENTRĀ/RTU VĪRU SPĒLES 2007

Piektais konkurss «RTU Vīru spēles 2007»

2006 Toms Rancāns (BF)

2005 Guntars Orlovskis (EEF)

2004 Jurģis Lauks (ETF)

2003 Edmunds Osis (MLĶF)

Lielās balvas ieguvējs noskaidrots!

«RTU Vīru spēles» – tā ir fantastiska iespēja puisim divās dienās izdzīvot, ja ne pusi mūža, tad ceturto daļu gan!

«RTU Vīru spēles 2007» arī šogad izraisīja azartu, uzlādēja emocijas un vairoja prieku, nevienu neatstājot vienaldzīgu.

Lielās balvas ieguvējs Jānis Stūris ir īsts vīrs gan miesās, gan garā.

«Par vīru nepiedzimst, par vīru kļūst!»

Ekspresintervija ar Jāni Stūri 1. Kādām īpašībām jāpiemīt, lai uzvarētu «RTU Vīru spēlēs»?

– Jābūt daudzpusīgam, izlēmīgam, atsaucīgam un pašpārliecinātam.

2. Kāpēc pieteicies «RTU Vīru spēlēm»?

– Gribēju sevi pārbaudīt vēl nebijušā situācijā.

3. Vispatīkamākais, kas iespiedies atmiņā no šā konkursa?

– Skaistā daba, laiks, nepiespiestā gaisotne, jaukā kompānija.

4. Kas sagādāja vislielākās grūtības?

– Liekas, ka nekas konkrēts tas nebija.

5. Kā pārvari šķēršļus, problēmas savā dzīvē?

– Ļoti dažādi – gan prātīgi izvērtējot, gan impulsīvi, bet vienmēr mērķtiecīgi.

6. Kādā proporcijā vīrietim jābūt prātam un spēkam?

– 1:1 vai arī nedaudz prāta daļai lielākai par spēka daļu, bet ne daudz.

7. Ko visvairāk cieni cilvēkos?

– Atklātību, nesavtīgumu.

8. Vai atklāji sevī ko jaunu?

– Jā.

9. Vai vajadzēja sevi pārvarēt?

– Jā.

10. Ko ieteiktu nākamo «Vīru spēļu» dalībniekiem?

– Censties spēlēt vīrišķīgi!

Jautājumus sagatavoja Asja Visocka un Romāns Bargais

2007 – Jānis Stūris (ETF)

12

STUDENTU KLUBĀ UN KULTŪRAS CENTRĀ/RTU VĪRU SPĒLES 2007

2007. gada 14. jūnijs

Kā noritēja šīs spēles divu dienu garumā?

Vareni!

Jāteic, laiks mūs lutināja, nebija ne par karstu, ne aukstu, ne sausu, ne slapju. Bija konkursi, kas notika gan saulē, gan lietū. Puiši turējās kā īsti vīri. Tāpat arī tiesneši.

Bet par visu pēc kārtas!

26. maijā plkst. 9 no RTU ceļā uz fināla notikuma vietu devās busiņš ar 11 dalībniekiem, kas bija izturējuši pirmo atlases kārtu Ķīpsalas baseinā un RTU Mazajā zālē. Taču pa ceļam RTU Studentu klubs puišiem bija sagatavojis ne tikai iepazīšanās spēli, bet arī pirmās saliedēšanās sacensības.

Autobuss ar finālistiem 114 km no Rīgas tika apstādināts, lai uzspēlētu peintbolu. Bija tādi, kas šo spēli spēlēja pirmo reizi un līdz tam ar krāsu bumbiņām nebija šaudījušies, taču vairākums bija izmēģinājuši šīs spēles garšu RTU peintbola sacensībās. Pēc stundu ilgušās spēles noskaidrojās, ka, krāsu bumbiņas šaudot, uzvarējusi komanda, kuras sastāvā bija Sandis, Armands Š., Armands B., Aleksandrs un iepriekšējā gada konkursa finālists un šā gada tiesnesis Edgars Upītis.

Visi dalībnieki nopelnīja pirmo specbalvu – «Bonux» veļas mazgājamo pulveri krāsainām drēbēm.

Pēc spēles puiši saņēma ceļa maizi un devās tālāk uz divu dienu uzturēšanās mītni – viesu namu «Greiži».

Kā no autobusa ārā, tā pirmais uzdevums priekšā – ātri un glīti jāuzceļ sev telts, izmantojot visas telts detaļas. Veiklāk gāja tiem, kas vispirms apskatīja instrukciju un mierīgi izpakoja visas detaļas, nevis tie, kas minūti vēl meklēja zālienā, kur palicis «tas sasodītais jumta pārsegs»! Diviem veiklākajiem un rūpīgākajiem telšu cēlājiem Aleksejam un Aleksandram specbalva – kabatas lukturītis.

Un tad pēc nelielas atelpas un iekārtošanās fiziski grū­ tākais uzdevums – meža trase «Slepenais kurjers».

Puiši pārsteidza mūs, trasē patērējot uz pusi īsāku laiku, nekā paredzējām. Piesārtuši un noguruši, nesot 25 kg sle­ penās kravas maisu plecos, viņi finišēja jau pēc 15 min! Ātrā­kais un trases kontrolpunktu uzdevumos precīzākais bija Artūrs Bernāts, viņa laiks un rekords šajā konkursā 12 min 34 sek!!!

Pēc gardajām «Greižu» mājas saimnieču pusdienām drīz vien sekoja nākamais pār­baudījums – radošais konkurss, kurā puiši varēja izpausties tik pār­ domāti, cik labi bija sagatavojušies mājās.

Jo nu uzdevums katram bija prezentēt savu talantu vai kādu prasmi. Žūrija par spožākajiem atzina Aleksandru Aņiščenko ar kungfu prasmes demonstrāciju un Artūru Ber­nātu, kas savu talantu izkopis, īsinot laiku, kad bija guvis traumu. Lai novērstu domas no sāpošās kājas, puisis sācis apzīmēt zīdu. Zīda apgleznošana tagad kļuvusi par viņa hobiju.

Ne mazāk uztraukušies puiši bija pirms nākamā uz­ devuma – situāciju spēlēm ar meitenēm. Puišiem bija jāatrod vismaz kaut kāds risinājums situācijā, kurai nav pareiza vai nepareiza atrisinājuma. Dažādās situācijas atklāja puišu izdomu, attapību, humora izjūtu un džentlmeņa dotības.

Piemēram, kā rīkotos jūs, ja meitenei nepatiktu dziesma, kuru jūs viņai dziedat, un viņa pieprasītu dziesmu par citu tēmu. Un arī šī tēma viņai nepatīk un arī nākamā, un nākamā... Jānis Stūris bija attapīgākais un neapjuka pat tā­ dā situācijā, kad «vēloties sagādāt meitenei pārsteigumu – aizvest viņu uz izsmalcinātu restorānu pilsētā –, sacījis, ka abiem jābrauc pie viņa vecākiem uz laukiem. Meitene, zinot, ka puiša mammai patīk cilvēki, kas nebaidās lauku darba, uzvilkusi apģērbu, kurā var ravēt dobes». Jānis gan­ drīz pierunāja meiteni uzvilkt vakarkleitu un izmēģināt izslaukt govi pēc Eiropas standartiem modernizētajā tīrajā un spožajā mammas kūtī.

Pēc tik karstām situācijām puišus laidām pārģērbties nākamajam piedzīvojumam.

Tikšanās vieta – pirātu kuģis. Ku­ģa kapteinis, īstu dār­ gumu un savas laupītāj­komandas meklētājs Misters Bekers, RTU plašāk pazīstams kā mācību prorektors Elmārs Be­ ķeris.

Tā nu bija īsta izrāde, teātris pusotras stundas garumā.

Uz kuģa netrūka arī meiteņu. Skaistu. Tāpēc viņām tika dota pavēle pa dienu uz klāja nerādīties. «Capital» kuģa komandas atlasē piedalījās labākie no labākajiem, mēģinot visādi pielabināties kapteinim – gan ar apslēpto mantu kar­ tēm, gan pierādījumiem no salās atstātajiem milzu krātuvju dārgumiem, gan vienkārši ar spēju labi cīnīties. Kapteinim komandas meklējumos spoži palīdzēja izslavētais un pie­ redzes bagātais stūrmanis Romāns Bargais – RTU Studentu kluba praktikants no Latvijas Kultūras koledžas. Par spožāko jaunatlasītajā komandā tika atzīts Aleksejs Rutkovskis, šajā vakarā pazīstams ar pirāta pseidonīmu Lielais. Uz kuģa valdīja līksmība, joki, gudras sarunas ar kapteini Bekeru,

2007. gada 14. jūnijs

STUDENTU KLUBĀ UN KULTŪRAS CENTRĀ/RTU VĪRU SPĒLES 2007

13

un drīz varēja sākties dejas.

Pirātu deja – vēl krastā nedēļu iepriekš bija noticis mēģinājums, kurā puišiem bija jāiemācās soļi kādai no Misisipi pirātu dejām, ko zināja vienīgā Latvijā sertificētā līnijdeju pasniedzēja Iveta Kalniņa. Ar ritma izjūtu un dabas dotu talantu dejā apveltīts bija pirāts Ūsainis – Aleksandrs Aņiščenko.

Pēc pirmās dienas notikumiem sekoja gardas vakariņas, pārdomas par piedzīvoto pie ugunskura un kamīna, līdz visi varēja nodoties «Greižu» pirts kūrei un peldei Puzes ezerā.

Otrās dienas rīts atausa ar iepriekšējo «RTU Vīru spēļu 2006» laureāta Toma Rancāna vadītu rīta rosmi. Joki mazi...

Toms šo lietu darīt nopietni bija nosolījies iepriekšējās spē­lēs un dalībniekus atmodināja un labi iesildīja otrajai konkursa dienai. Šī bija Meistaru diena – 12 praktiskās darbnīcas, kurās visveiksmīgāk ar uzdevumiem galā tika Jānis Stūris. Īstam vīram jāprot iedzīt naglas, saskaldīt malku, sazāģēt baļķi, izgludināt kreklu, sasiet kaklasaiti, airēt laivu, pazīt zivis, labi orientēties pasaulē un grāmatās, aprēķināt celtniecības izmaksas mājai un, visbeidzot, palutināt svētdienas rītā savu mīļoto ar saldu pašgatavotu kūku. Specbalvas šajā konkursā saņēma divi puiši. Armands Šenfelds saņēma «Kalnozols celtniecība» īpašo zelta ķiveri par efektīvāko «Kalnozola» uzdevuma risinājuma atrašanu, savukārt Raimonds Cacurs saņēma specbalvu no RTU Zinātniskās bibliotēkas, jo vis­ precīzāk un visātrāk Grāmatgrauža uzdevumā atpazina grā­ matas un autorus, kā arī vislabāk zināja senvārdu nozīmi.

Noslēgumā pēc apbalvošanas ceremonijas visus prie­ cēja pašu gatavotās biezpienkūkas un saimnieču gardā rabarbermaize un biezpienmaize. Arī saule lutināja, neslēp­ damās aiz mākoņiem.

Tikai, iebraucot Rīgā, puišus sagaidīja briesmīgs negaiss, tāds, ka lietus lāses sitas sejā un koki lūst.

Lielākā daļa dalībnieku un tiesnešu pacietīgi ieņēma vie­tas uz RTU ērtajiem pakāpieniem, lai vēl neizklīstu un pakavētos kopā vēl dažus mirkļus.

LIELĀ BALVA 1. vieta 2. vieta 3. vieta

Jānis Stūris, ETF 2. kurss Raimonds Cacurs, BF 1. kurss Artūrs Bernāts, IEF 2. kurss Aleksejs Rutkovskis, TMF 2. kurss

KONKURSU NOMINĀCIJU SPECIĀLBALVAS:

 Meistars – Jānis Stūris  «Slepenais kurjers» – Artūrs Bernāts  Dejotājs – Aleksandrs Aņiščenko, TMF  Talants 1 – Aleksandrs Aņiščenko  Talants 2 – Artūrs Bernāts  Runas vīrs – Aleksejs Rutkovskis  Grāmatgrauzis – Raimonds Cacurs  Pārcēlājs – Aleksejs Rutkovskis  «Kalnozols» – Armands Šenfelds, EEF

Paldies arī pārējiem puišiem par konkurenci: Armandam Briedim, IEF, Ērikam Indriksonam, EEF, Ervīnam Šķesteram, ETF, Sandim Kapleitim, IEF, Artūram Kigitovičam, TMF. Paldies konkursa atbalstītājiem: Rīgas Tehniskajai universitātei; IEF, BF, ETF, EEF, TMF fakultāšu dekāniem, RTU Zinātniskajai bibliotēkai, Ķīpsalas peldbaseinam; Peintbola hallei; Latvijas Dailes teātrim; viesu namam «Greiži»; SIA «Kalnozols celtniecība»; «AQUA VILLA – SPA», SIA «BONNITA».

Pateicamies arī žūrijai, tiesnešiem un darba grupai par korekto un neatlaidīgo darbu: Elmāram Beķerim, Oskaram Priedem, Jolantai Priedei, Tomam Rancānam, Žanetei Tupiņai, Edgaram Upītim, Velgai Balodei, Aigai Zvirbulei, Anitai Magazniecei, Solvitai Roļskijai, kā arī mazajai Martiņai par jaukās gaisotnes radīšanu.

Mums milzīgs prieks, ka novērtējat mūsu ieguldīto darbu konkursa organizācijā un norisē, kā arī novērtējat radošo komandu – Asju, Inesi, Ingu un mūsu talantīgo praktikantu Romānu.

Foto: Asja Visocka, Romāns Bargais, Oskars Priede, Elmārs Beķeris.

Teksts: Asja Visocka, Inese Krūma.

Rīkoja RTU Studentu klubs un Kultūras centrs

14

STUDENTU KLUBĀ UN KULTŪRAS CENTRĀ/RTU VĪRU SPĒLES 2007

2007. gada 14. jūnijs

Iespaidi un atsauksmes

Stūrmaņa Romāna Bargā iespaidi un vērojumi no ma­las «RTU Vīru spēlēs»: – Biju patīkami pārsteigts, redzot, cik draudzīgā un nepie­ spiestā gaisotnē norisinājās spēles. Ļoti pozitīvi, ka puiši cent­ās katrā uzdevumā parādīt savu augstāko sniegumu, ne­vis pierādīt, ka kāds ir labāks par citu. «Vīru spēles» no malas šķita tik interesantas un aizraujošas, ka radās vēl­me pašam piedalīties. Prieks bija redzēt, cik draudzīgas attie­ cības bija starp puišiem, tiesnešiem un žūriju.

Brīnišķīga vieta pie ezera + brīnišķīgs, silts vasaras laiks + brīnišķīgi cilvēki = izdevušās «Vīru spēles»!

Raimonds Cacurs: – Tāda veida pasākumā piedalījos pirmo reizi, un baigi iepat­ikās. Manuprāt, bija interesanti gan tiesnešiem, gan dalīb­nie­kiem. Laiciņš arī bija «pilnīgs», gan lietus, gan saule. Nā­kam­gad noteikti piedalīšos.

Artūrs Kigitovičs: – Pasākumā piedalījos pirmo reizi, tāpēc nezināju, ko no tā gaidīt, bet jutu, ka tas būs interesants, pamācošs un jautrs.

Tieši tāds tas arī bija, jau pēc atlases kārtas sapratu, ka man patīk «Vīru spēles».

Noteikti mēģināšu piedalīties arī nākamgad!

Aleksandrs Aņiščenko: – Man ir tāda sajūta, ka RTU dara visu, lai studenti nenokārtotu sesiju! Man maijā bija trīs orientēšanās pasākumi, kartings, peintbols... Un, lai neko nepalaistu garām, devos arī uz «Vīru spēlēm».

Pildot daudzpusīgos uzdevumus, bija redzams, kurā jomā trūkst zināšanu. Pēc «Vīru spēlēm» ir liels stimuls attīstīt savas zināšanas un prasmes tur, kur bija lielas problēmas. Šajā pasākumā vienkopus sanāca puiši, kuriem ir daudz interešu. Bija interesanti visus paklausīties pie ugunskura.

Tieši tādos pasākumos kopā sapulcējas cilvēki, kurus citādi nekad nesatiksi.

Otrajā posmā, kad iepazināmies ar žūriju, bija pat ļoti neparasti, jo žūrija aktīvi sadarbojās ar «džekiem», kontaktējās ar viņiem atlases laikā, un bija redzams, ka viņiem pašiem ir ļoti interesanti un viņi izrāda entuziasmu.

Man ļoti patika pirmā balva, ko piedāvāja «Vīru spēles» – T krekli! Es biju ar mieru tālāk nepiedalīties, tikai šo kreklu dabūt!

Nebija sacensību starp dalībniekiem, mēs visi bijām kā viena liela ģimene. Bija ļoti radoša žūrija. Ļoti iespaidoja

Beķera kungs kā personība, kurš kopā ar mums pat spēlēja bumbu un deva dažādus padomus.

Vēl jāuzteic Kultūras centra vadītāja. Viņa bija ļoti jautra, atbildīga un ar šarmu, kas raksturīgs tikai viņai.

Interesants džeks bija Romāns no Kultūras koledžas!

Toms autobusā šķita kautrīgs, bet vēlāk atklājās, ka tā nemaz nav. Ļoti iepatikās viņa runa pasākumu noslēgumā.

Par Inesi jāteic, ka viņa labi danco, ir ļoti komunikabla, smaidoša, viņai piemīt organizatora talants.

Noslēgumā nebija nožēlas, ka viss beidzies. Nebija skaudības pret godalgotajiem puišiem. Liela nozīme, manuprāt, bija balvām par atsevišķām nominācijām. Man pašam bija liels pārsteigums, ka ieguvu balvu par dejošanu.

Man ir liels prieks, ka uzvarēja Jānis. Viņš nu gan ir īstais vīrs. Gudrs, spēcīgs un turklāt romantiķis...

Par Solvitu un Anitu. Solvitas vārds droši vien ir no vārda Saule un agrāk tas tika rakstīts kā Saulvita (Saul – Saule,

vita – dzīve). Tā arī bija – apblāzmoja visu sev apkārt. Bet no Anitas man ir simpātijas balva! Tas nu gan ir forši! Īpašais paldies pavāriem.

Nu un beidzot... «Vīru spēlēm» biju sacerējis mazu dzejolīti situācijai ar meiteni. Nekad vēl nebiju rakstījis dzejoļus latviešu valodā…

Tu skaistāka par saulrietu, Tu esi burvīgākais bērns, Man patīk tavas lūpas, acis, Par tevi cīnīties ir vērts Un es kā topošais ПИРАТ ТЕБЯ НА БОРТ ВЗЯТЬ БЫЛ БЫ РАД! ;) Solvita Roļskija: – Šogad man bija tas gods piedalīties jau otrajās «RTU Vīru spēlēs». Bijām četras meitenes, kas palīdzēja visādos mazos darbiņos un organizēšanā, lai puišus varētu kārtīgi pārbaudīt visādos veidos dažādajos uzdevumos. Varu teikt tikai vienu – RTU puiši nav uz mutes krituši un nav ar pliku roku ņemami!

Piedalīties šajās spēlēs ir ļoti interesanti tāpēc, ka katru reizi viss – ir pilnīgi citāds nekā iepriekšējos gados. Ir tikai dažas pamatlietas, kas paliek nemainīgas, bet tās arī katram vīrietim būtu jāmāk izdarīt, piemēram, sasiet kaklasaiti.

Manuprāt, «RTU Vīru spēles» ir nopietns pārbaudījums katram puisim, jo, pirmkārt, viņam jāpārvar sevi. Taču tas ir tā vērts – nevajag baidīties no pārāk lielas fiziskās slodzes, īpaši sarežģītiem galvas mežģiem vai kādiem teatrāliem uzvedumiem. Nekā tāda te nav, jo cilvēks tiek vērtēts kopumā, vajag tikai censties un ticēt sev!

Silti iesaku visiem puišiem izmēģināt savas spējas nākamajās «RTU Vīru spēlēs» pēc gada, jo šī ir lieliska iespēja pārbaudīt savas spējas un raksturu, iepazīties ar citiem puišiem, universitātes aprindās zināmiem un interesantiem žūrijas locekļiem un meitenēm, kā arī lieliski atpūsties un izbaudīt divas jaukas dienas kādā vēl nezināmā, bet noteikti burvīgā Latvijas nostūrī!

Elmārs Beķeris: – Biju patīkami pārsteigts par mūsu puišiem. Viņi bija izcili ar varēšanu, daudzpusību un foršumu.

Lai mācībās veicas tikpat labi, žēl, ka neesmu piedalījies iepriekšējās spēlēs, bet būs jau arī nākamās! Lai visiem veicas!

2007. gada 14. jūnijs

RTU STRUKTŪRVIENĪBĀS

15

Uģis Bratuškins: «Viens nav karotājs» Ieva Miķelsone, «JI» Pirmos mēnešus APF dekāna amatā aizvadījis Dr. arh. asoc. profesors Uģis Bratuškins. Arhitekts, kas savulaik piedalījies Rīgas Rātslaukuma atjaunošanas koncepcijas izstrādāšanā un realizācijā, vairāku Lat­ vi­jas Universitātes ēku pārbūvju un interjeru pro­ jektēšanā, ir virknes dzīvojamo un publisko ēku būv­ projektu autors, nu jau vairākus gadus apliecinājis sevi pedagoģiskā darbā RTU APF praktiskā docenta amatā.

Uģis Bratuškins, Rīgas iedzimtais, par sava pērnruden aiz­stāvētā promocijas darba tematu bija izvēlējies Rīgas centra daļas publiskās ārtelpas attīstības iespējas, un šī ir tēma, par kuru viņš runā labprāt. «Jauno Inženieri» šoreiz gan vairāk interesē, kādas izjūtas un pārdomas gados jaunākajam RTU dekānam raisījuši jaunajā amatā aizvadītie mēneši un kas gaida topošos arhitektus nākotnē.

Jāatzīst – lai gan RTU ir faktiski vienīgā izglītības iestāde, kas piedāvā augstākās izglītības programmas arhitektiem latviešu va­lodā, dekāns Uģis Bratuškins nemēģina apgalvot, ka no APF kā vienīgās arhitektu kadru kalves būtu atkarīga visa Latvijas arhitektūras nākotne. Skaļas frāzes viņam nav raks­turīgas, toties sarunā ar dekānu top skaidrs, ka Uģis Bratuškins ir īstajā vietā – viņam rūp arhitektu izglītības kvalitāte un darbs augstskolā viņam sagādā gandarījumu.

To apliecina arī tas, ka, līdzīgi kā pazīstamajā stāstā par kurpnieku un kurpēm, arī arhitektam Bratuškinam vēl nav savas paša projektētas ģimenes mājas, par spīti vi­su Latviju pārņēmušajam būvēšanās un jauna mājokļa mek­ lēšanas bumam. Kā nosmej dekāns, viņš par to pat īsti ne­ esot domājis, jo allaž bijušas citas daudz interesantākas lie­ tas, par ko domāt un ko darīt. Viena no tām – šopavasar ko­pīgi ar APF zinātņu prodekāni Sandru Treiju izstrādātā fakultātes attīstības koncepcija. Tā kā ar koncepciju ikviens var iepazīties APF mājaslapā, lūdzām dekānu pavisam īsi raksturot svarīgākās risināmās lietas.

– Galvenie darbi tuvākajā nākotnē – stu­­diju prog­ram­ mu pārakreditācija, jaunas maģistra programmas «Pil­sēt­ plānošan» izveidošana, būvkonstrukciju un inženier­teh­ nis­ko sistēmu mācību programmas pārskatīšana atbilstoši mūsdienu prasībām, jaunu kursu izstrāde sadarbībā ar BF, kas sniegtu nepieciešamo kopskatu uz to, kā atsevišķu inže­nierspecialitāšu produkti integrējas ēkā. Tā ir niša, kas pagaidām studiju programmās ir diezgan nepilnīga. Jārisina arī pavisam praktiski jautājumi: jāturpina remontēt telpas, jāatjauno inventārs. Pašlaik galvenais, protams, ir sesija, tu­vojas nākamais semestris ar jauniem diplomprojektiem, kas ir fakultātes darba rezumējums. Ik gadu no jauna nā­ kas pārdzīvot līdzi savu diplomandu ideju attīstībai un pro­jekta prezentācijai. Jūtos gandarīts, ja viss izdodas la­ bi, un iepriekšējais gads bijis tieši tāds. Par to vislabāk lie­ cina pozitīvās atsauksmes par diplomprojektu izstādi. No tālākām fakultātē risināmām lietām – vīzija par to, kā fa­ kultātei vajadzētu attīstīties. Domājam par studiju telpu paplašināšanu, īpaši par darbnīcām. Ir sāktas sarunas ar BF par kopējas laboratoriju ēkas celtniecību, lai, iegūstot jaunas telpas, paaugstinātu maketēšanas iespējas. Daudz domājam par personāla atjaunošanu – ir vajadzīgi jauni cil­vēki, kas vēlētos nodarboties ne tikai ar praktisko pro­ jektēšanu, bet arī ar arhitektūras teorijas attīstības jau­ tājumiem, pētījumiem šajā jomā, kas vēlētos nākt strādāt un izglītot nākamos kolēģus. Tā kā šogad būs diezgan ražīgs ar­hitektūras maģistru gads, raugāmies cerīgi uz fakultātes nākotni – maģistri ir pirmie potenciālie nākamie kolēģi, esmu arī guvis atsaucību, uzrunājot vienu otru praktizējošu kolēģi, kas būtu gatavi piedalīties projektēšanas apmācībā.

Ir prieks par jaunajiem kolēģiem Arni Riekstiņu, Daini Ze­ mešu, doktoranti Zani Šmitu, kas atjaunojusi ēku tipoloģijas lekciju kursu.

Kadru jautājums risinās pozitīvā virzienā, un cerams, ka mācībspēku personāls kļūs studējošajiem tuvāks vecuma ziņā. Tas nenozīmē, ka mēs negribētu izmantot gados vecāko profesoru potenciālu. Kā jebkurā augstskolā, arī mums ir svarīgs pēctecības moments, un ir jāsaglabā tā gaisotne un tradīcijas, ko fakultātē iedibinājuši gados vecākie kolēģi.

Taču ir jāpiesaista arī jaunie. Nevar, protams, gaidīt, ka katrs vai katrs otrais maģistrantūras beidzējs izrādīs ambīcijas teorētisku pētījumu plāksnē, lai gan cenšamies šīs īpašības veicināt. Pieredze rāda, ka nepieciešama skatīties uz lietām plašāk un dziļāk, kas ne vienmēr ir pragmatiski savienojama ar darbu birojos pie konkrētu būvju projektiem, šī īpašība attīstās ar laiku. Kad jaunais speciālists sasniedzis līmeni, viņam uztic plašāku projektu īstenošanu. Tāpēc aiz rokas ne­vienu nevelkam doktorantūrā.

Pašlaik problēma ir tajā, ka arhitekti pārsvarā pievēršas praktiskam darbam, projektēšanai, līdz ar to jūtams pro­ fesionālas kritikas trūkums, jo mēģinājumi kritiski analizēt cita kolēģa darbu un celt profesionālās kvalitātes latiņu no­ tiek uz citu rēķina. Tas rada negatīvu fonu arhitektūras pro­ cesiem, traucē domāt pozitīvi par vides attīstības jautā­ jumiem. Tāpēc parādās «bietes», ko mēģinām ravēt no pro­fesionālā dārziņa.

– Kāda ir studiju kvalitāte APF salīdzinājumā ar ārzemju augstskolās piedāvāto?

– Arhitektūras procesi, tostarp arī izglītības procesi, in­ ternacionalizējas, un mūsu studenti labprāt brauc uz citām augstskolām, izmantojot apmaiņas programmas. Arī pats esmu pāris reižu devies «Socrates/Erasmus» pieredzes ap­ maiņas braucienos un ārzemju augstskolās lasījis lekcijas.

Domāju, ka turamies līdzi Eiropai. Nudien neesmu dzirdējis nevienu mūsu studentu, kas pēc mācībām citā augstskolā teiktu: «Tas bija pilnīgi garām, neko nemācēju, biju kā balta lapa...» Visi mūsu studenti normāli integrējas ārvalstu augstskolās, vēl vairāk – ārzemju jaunieši augstu novērtē to, ka mūsu studenti ir inovatīvi, meklē un radoši atrod iz­ eju no nestandarta situācijām. Varbūt citās augstskolās ir nedaudz augstāks tehniskais līmenis, mazliet atšķiras mā­ cību metodes, piemēram, projektēšanas darbnīcās vien­ laikus strādā dažādu kursu studenti, kas veicina radošu do­ mu apmaiņu profesionālā ziņā, strādājot katram pie sava uzdevuma. Arī APF gribam uzlabot informācijas apmaiņu fakultātes iekšienē, biežāk organizējot studiju darbu iz­ stādes, lai dažādu kursu studenti vairāk iepazītu citu pa­ veikto. Iepazinies ar ārzemju augstskolu darbu, ar patiku kons­tatēju, ka mūsu praksē valdošā studentu un mācībspēku attiecība ir optimāla – 8–10 studenti uz vienu mācībspēku, kas ļauj veidoties personiskākam kontaktam ar studentu, un

tā ir liela priekšrocība salīdzinājumā ar dažām ļoti lielām ār­ zemju augstskolām, kur studentu skaits ir daudzreiz lielāks.

Laba iniciatīva ir pagājušā gadā izveidotā Jauno arhitektu kustība – studentu un jaunāko kolēģu apvienība, kurā iesais­ tījušies arī Rīgas Celtniecības koledžas un LLU studenti un kurai ir svaigs redzējums gan uz mācību lietām, gan aktua­ litātēm arhitektūrā.

– Vai, līdzīgi kā citi studenti, arī topošie arhitekti jau studiju laikā strādā? Kā tas ietekmē mācības?

– Lielākā daļa jau studiju laikā sāk strādāt arhitektu bi­ rojos, un tas nav slikti, ka studenti pietiekami agri iepazīst arhitekta darba praktisko pusi. Gadījies dzirdēt pārmetumus, ka APF absolventi neko daudz nesaprotot no projektēšanas.

Bet akadēmiskās izglītības mērķis nav precīzi iemācīt cunf­ tes lietas – tas apgūstamas praksē, salāgojot teorētiskās zi­ nā­šanas ar praktiskā darbā risināmiem jautājumiem. Pie­ tiekami agri sākot strādāt arhitektu birojā, students noteikti iegūst plašāku skatījumu uz problēmām. Mīnuss ir tas, ka darba arhitektu birojos ir daudz un studenti ir ļoti noslogoti.

Lai nekrātos akadēmiskie parādi, aicinu ikvienu izvērtēt sa­ vus spēkus un sabalansēt laiku, kas tiek veltīts darbam un mācībām. Jautājumu loks, ko risina augstskolā, atšķiras, ir vispārīgāks un vairāk visaptverošs, nekā praktiskā darbā ri­ sināmais, bet vienlīdz svarīgi ir abi aspekti.

Nevaru sūdzēties par APF studentu sekmēm kopumā, to­ mēr sāp galva par katru, kas, paralēli mācībām strādājot, pār­slodzes dēļ nespēj izpildīt studiju plānu. Reti kurš pēc pār­traukuma studijās spēj atgriezties fakultātē, tāpēc ir ļoti bēdīgi, ja nākas zaudēt kādu talantīgu studentu. Runājot par talantu, gribu piebilst, ka arhitektūra ir nežēlīga – talants vien nenosaka, cik veiksmīgi veidosies jaunā arhitekta karjera, – ir svarīgi nonākt talantīgā kolektīvā, strādāt pie atbilstoša mē­roga projektiem un jāspēj arī sevi parādīt. Prakse ir visai dzelžaina mašinērija, kas prasa mobilizēšanos konkrētā lai­ kā konkrētam projektam. Arhitektam jākomunicē ar kli­ entu, celtnieku, būvmateriālu izplatītāju, un ne jau tajā lai­kā, kad ir radoša iedvesma, bet kad ir darba laiks – tas pra­sa koncentrēšanos. Un ne jau visiem tas izdodas. Tomēr arhitekta izglītība ir pietiekami vispusīga, kas ļauj strādāt ne tikai projektēšanā, bet arī pilsētplānošanā, valsts un paš­ valdību dienestos, kas nodarbojas ar teritoriālās attīstības plānošanu, nekustamo īpašumu jomā, tostarp vērtēšanas biz­nesā, projektu vadīšanā.

Priecē Arhitektu savienības nostāja, kas iesaista studentus dažādās aktivitātēs, īpaši plenēros, kuros katrā komandā tiek pieaicināti studenti un veidojas ciešs dialogs ar pro­ fesionālām aprindām. Atzīstami, ka arī arhitektu biroji sā­ kuši organizēt tādas kā atvērto durvju dienas studentiem, lai iepazīstinātu ar sava biroja darbu un projektiem.

– Kā jūs pats nonācāt pie izvēles – kļūt par arhitektu?

– Nevaru apgalvot, ka no agras bērnības gribēju kļūt par arhitektu, taču mani interesēja viss, ko var konstruēt un veidot no pieejamiem materiāliem. Paldies maniem ve­cā­ kiem, kas šo manu patiku pamanīja un manas domas vir­ zīja uz arhitektūras pusi. Arhitekta darbs ir viens no tiem, ko nav iespējams darīt, ja tas nav dzīvesveids. Mēs vi­si dzīvojam mākslīgi veidotā vidē, bet arhitekts turklāt ana­ lizē to, kas apkārt, arī, braucot ceļojumos. Ir jāmācās būt tolerantam pret otras personības radošām izpausmēm. Es šajā ziņā vados pēc labticības principa – jo neviens tīšuprāt neko nerada, lai ieriebtu videi vai sabiedrībai, bet gan kā radoša personība eksperimentē, diemžēl ne vienmēr to spēj pieņemt sabiedrība, kas piespiedu kārtā ir iesaistīta ša­jos eksperimentos. Taču vēsture rāda, ka viens otrs pa­ ņēmiens, kas savā laikā izraisījis neapmierinātību, ar lai­ ku iegūst patinu un izrādās vērā ņemams ieguldījums konk­ rētās kultūras kontekstā. Tā ir arhitektūras sāpīgā puse, ka

VĒSTURE

16

Poļu inteliģence un RPI I. Grosvalds, I. Griņēvičs Cariskās Krievijas patvaldība nežēlīgi apspieda poļu brī­ vības centienus un poļu sacelšanos 1830., 1831. un 1863. ga­dā. Sacelšanās dalībniekus sodīja ar nāvi karātavās, iz­ sū­tīšanu katorgā uz Sibīriju un ieslodzīšanu cietumos. Slē­ dza vecākās Baltijā – Viļņas un Varšavas – universitātes, realizēja rusifikāciju – skolās ieviesa apmācību krievu va­ lodā. Poļu jaunā paaudze bija spiesta gan vidējās, gan aug­ stā­kās mācību iestādēs mācīties ārpus Polijas robežām, arī Rīgā, Mītavā (Jelgavā) un Lībavā (Liepājā).

Pirmais Polijas valsts prezidents Gabriels Narutovičs (1862–1921), kurš dzimis Lietuvā, desmit gadus mācījies Ni­kolajeva ģimnāzijā Lībavā (1873–1883). Tagad šajā ēkā at­rodas RTU Liepājas filiāles profesionālā vidusskola. Pēc tam G. Narutovičs studēja Šveicē, bija Cīrihes Politehniskā institūta profesors. Nodibinoties Polijas Republikai, viņš bi­ ja sabiedriskā darba ministrs (1920–1922). 1922. gada 9. de­ cembrī viņu ievēlēja par Polijas Valsts prezidentu, bet jau 16. decembrī viņš atentātā gāja bojā.

Otrais Polijas Valsts prezidents (1922–1926) Staņislovs Voi­cehovskis (1869–1953) mācījies Mitavā, Kurzemes gu­ berņas ģimnāzijā Academia Petrina telpās.

Pēc 1926. gada apvērsuma par Polijas Valsts prezidentu ievēlēja ievērojamo Polijas karavadoni maršalu Juzefu Pil­ sudski, bet viņš atteicās no šā amata, paliekot kara ministra postenī. Ar J. Pilsudska atbalstu par Polijas Valsts prezidentu uz septiņiem gadiem ievēlēja profesoru Ignāciju Moscicki, kurš mācījies «Rīgas Politehnikas» (RP) Ķīmijas nodaļā (1887–1891). 1933. gadā viņu pārvēlēja vēl uz septiņiem ga­diem, un viņš bija Polijas Valsts prezidents no 1926. līdz 1939. gadam, kad Polija no jauna zaudēja patstāvību.

Saskaņā ar noziedzīgo Molotova un Ribentropa paktu to savā starpā sadalīja hitleriskā Vācija un staļiniskā Krievija.

I. Moscickis savu diplomdarbu «Monohloretiķskābes iedar­bība uz beta naftilamīniem» RP izstrādāja organiskās ķīmijas profesora Karla Adama Bišofa vadībā vācu valodā. Šo darbu 1891. gadā I. Moscickis nepaspēja aizstāvēt, jo bija iejaukts atentātā pret Polijas ģenerālgubernatoru J. Gurko.

Augstskolu viņš pabeidza Anglijā, kur iepazinās ar nākamo Polijas karavadoni maršalu J. Pilsudski, darbojās kopā poļu revolucionārajās organizācijās.

I. Moscicka unikālais diplomdarbs pēc vesela gadsimta kopā ar citiem RP diplomdarbiem ķīmijā bija nonācis maku­ latūras noliktavā, kur diezgan bēdīgā stāvoklī nejauši tika atrasts pirms desmit gadiem un tagad glabājas Latvijas Ķī­ mijas vēstures muzejā.

I. Moscickis Freiburgas universitātē izstrādāja slā­pekļ­ nezinām, kā mūsu aktivitātes novērtēs tie, kas nāks pēc mums. Laiks visu noliek savās vietās, un šis laiks parasti pārsniedz viena cilvēka dzī­ves robežas. Turklāt jāņem vērā, ka arhitekta darbu ietekmē daudzi citi faktori – pasūtītājs, likumdošana, saskaņojošo ins­ titūciju darbība, profesionālo aprindu vēr­­tējums, dažādas padomes, kolēģijas, ins­ tances, kas izvērtē darbus. Jābūt ļoti spē­cī­­ gai personībai, lai spētu šos apstākļus pa­ kļaut, vai arī jāmeklē kompromiss, kas no­­tiek daudz biežāk. Tāpēc nevar spriest, cik lielā mērā realizētais ir konkrēto auto­ ru – arhitektu – koncepcija. Vajadzīgi talan­ tīgs pasūtītājs, talantīgi domubiedri, ta­lan­ tīga būvniecības kompānija, kas projektu re­alizē, un, ja tas viss sakrīt, tad var būt

skābes ražošanas metodi no gaisa slāpekļa. Viņš izgudroja jauna tipa stikla augstsprieguma kondensatorus. 1911. gadā I. Moscickis kļuva par Lembergas (Ļvovas) Politehniskā ins­titūta profesoru. Līdz 1921. gadam viņš vadīja tehniskās elektroķīmijas katedru, izstrādāja puskoksa iegūšanas me­ todi zemās temperatūrās, atrisināja ciānūdeņraža iegūšanas metodi. Viņu ievēlēja par Polijas Zinātņu akadēmijas īsteno locekli Krakovā un par Tehniskās zinātņu akadēmijas locek­ li Varšavā. 1926. gadā viņš kļuva par Varšavas Politehniskā institūta elektroķīmijas profesoru, bet tad viņam bija jāuz­ ņemas jauns valstiski svarīgs uzdevums – stāties Polijas valsts galvgalā. Taču arī prezidentūras laikā viņš bija saistīts ar zinātni. 1933. gadā viņš izstrādāja gaisa atsvaidzināšanas ozonizācijas metodi.

RP (1862–1896) un RPI (1896–1918) bez I. Moscicka ir mācījušies vairāki topošās Polijas Republikas valstsvīri. Lai minam Polijas Seima viceprezidentu Severinu Četvertinski Svjatopolku, zemkopības ministru Staņislavu Janicki, zem­ kopības un izglītības ministru Juzefu Mikulovski Pomorski, izglītības ministru Janu Janicki, zinātnes un augstskolu de­ partamenta direktoru Janu Zavidski un Polijas pilnvaroto pre­zidentu Gdaņskā Mečislavu Jalovecki.

RP un RPI absolventi ir daudzi poļu mācībspēki un zi­ nāt­nieki. Savā alma mater strādājuši profesors Benedikts Vo­dzinskis, docenti Jans Zavidskis un Voldemārs Fi­šers.

B. Vodzinskis bija RPI profesors tiltu celtniecībā, vice­di­ rektors (1897–1902) un Inženierfakultātes dekāns (1903– 1918).

Izcils izgudrotājs bija Bruno Abdanks-Abakanovičs, Lem­bergas Universitātes matemātikas docents un Elektro­ biroja vadītājs Varšavā un Vīnē. Viņš izgudroja jaunu elek­ trisko lampu, magnētisko elektrozvanu, izstrādāja jaunu elek­tromotoru tinuma veidu.

Edmunds Zaļenskis strādāja par Dublānu Lauk­saim­ niecības akadēmijas un Jagelovas universitātes profe­soru, bet Zdislavs Ludkevics – par Varšavas Galvenās lauk­saim­ niecības skolas profesoru.

Aleksandrs Roterts bija Ļvovas Politehniskā institūta pro­ fesors elektrotehnikā, Henrihs Čopovskis – tā paša insti­tū­ ta profesors mehānikā. Romualds Cebertovics darbojās Gdaņs­kas universitātē par profesoru grunts mehānikā, Ka­ rols Jankovskis – Varšavas Universitātē – par profesoru ar­ hi­tektūrā.

Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultātē pagājušā gadsim­ta 20. gados galvenā loma teorētiskajā ķīmijā bija diviem Polijā dzimušiem mācībspēkiem – Mečislavam Centneršvēram, kas vadīja Neorganiskās un Fizikālās ķīmijas katedras, un Voldemāram Fišeram, kurš vadīja Analītiskās ķīmijas un

veiks­mīgs rezultāts.

– Vēl mazliet par arhitektūras teoriju.

Kā­pēc jūsu promocijas darba tēma ir Rī­ gas centrs un Vecrīga?

– To noteica zināma sakritība – mana ar­ hitekta prakse iegadījās atmodas laikā, zi­ nāmā mērā revolucionārā situācijā, kad mai­nījās politiskā vara. Un tas nav mans, bet gan vecāko kolēģu nopelns, ka tika ak­ tualizēta tēma par vecpilsētas pilsēt­būv­ nie­ciskās struktūras atjaunošanu, kas vien­ kāršoti tika dēvēta par Melngalvju na­ma atjaunošanu, lai gan bija runa par visu to struktūru, kāda pastāvēja pirms kara. Ta­ jā laikā valdīja viedoklis, ka varam aiz­ slau­cīt padomju laiku uzslāņojumu kā ne­ vajadzīgu un radīt atkal agrāko spozmi, it

2007. gada 14. jūnijs Organiskās ķīmijas katedras. Savu akadēmisko darbību vi­ ņi bija sākuši vecajā RPI. Vēl jāpiemin agrākais RPI mā­ cībspēks Konstantīns Rončevskis, kas strādāja LU par arhi­ tektūras vēstures profesoru, bet Mākslas akadēmijā – par tēlnieku skulptūru meistardarbnīcas vadītāju. Savā laikā viņš bija mācījies tēlnieka Rodēna studijā Parīzē. Viņš vei­ dojis latviešu kultūras un mākslas darbinieku V. Purvīša, P. Valdena, J. Raiņa un K. Barona u.c. krūšutēlus. Viņa skol­ nieku pulkā ir pazīstamie latviešu tēlnieki K. Zemdega un K. Jansons.

No poļu militārpersonām, kas beigušas RPI, jāpiemin ģe­ nerālis Vladislavs Anders, kurš bija poļu armijas priekšgalā Otrā pasaules kara laikā angļu un amerikāņu pusē.

Ar Latviju un Latgales atbrīvošanu 1919. gadā cieši saistīts vēlākais poļu maršals Edvards Smilgijs Ridzs. Uzbrukumā Daugavpilij viņa vadībā bija iesaistītas Polijas divas kājnieku un viena kavalērijas divīzija, kopā 30 000 durkļu, un Latvijas Jelgavas un Rēzeknes kājnieku pulki, kā arī landesvēra vie­nības, kopā 10 000 durkļu. Uzbrukums bija pēkšņs un straujš, un jau pirmajā uzbrukuma dienā Daugavpili ieņēma.

Pēc Daugavpils atbrīvošanas to apmeklēja Polijas armijas virspavēlnieks J. Pilsudskis, kurš 1919. gada 26. janvārī tikās ar Latvijas armijas virspavēlnieku ģenerāli Jāni Balodi.

Par poļu karaspēka piedalīšanos Latgales atbrīvošanā J. Pil­sudski apbalvoja ar Pirmās pakāpes Lāčplēša ordeni, un 63 poļu kareivji saņēma Otrās pakāpes ordeņus.

E. Smilgija Ridza adjutants bija poļu virsnieks Čes­ lavs Parčinskis (1896–1940). Viņa dēlam Jānim Oļ­ģer­ tam Parčinskim (dzim. 1928), tagadējam LLU Vete­rinār­ medicīnas fakultātes docentam, bijusi tā laime bērnībā būt Polijas Valsts prezidenta I. Moscicka un maršala E. Smilgija Ridza tuvumā.

Kad 1994. gadā Latviju apmeklēja Polijas Valsts prezidents Lehs Valensa, viņš atzīmēja: «Mūsu valstis – Latvija un Po­ lija – pieder pie Eiropas kultūras. Par šo piederību esam pa­ gātnē maksājuši ar asinīm un ciešanām. Tas ir visīstākais mū­su eiropeiskuma apliecinājums.»

Līdzīgi izteicies tagadējais Polijas Valsts prezidents Lehs Kačinskis, būdams vēl Varšavas pilsētas prezidents. Grāmatā Andrejs Pumpurs «Lāčplēsis», kas 2003. gadā Varšavā iz­ dota poļu un lietuviešu valodā, viņš raksta: «Dzimtās kul­ tūras attīstība un vēsturiskā mantojuma saglabāšana ir pa­­reizais ceļš, lai tuvinātu abas tautas, kurām ir līdzīga lik­ teņa pieredze... Izdodot pirmo reizi latviešu tautas eposu «Lāčplēsis» divvalodīgā versijā, īpaši atcerēsimies mūsu lik­teņa kopējos ceļus.»

Atzīmējot vēsturisko Polijas un Latvijas draudzību, Lat­vijas Ķīmijas vēstures muzejs kopā ar poļu biedrību «Inflanty» 2007. gada 3. maijā atklāja izstādi «Poļu in­ teliģence un Rīga». To apskatīja arī 46 viesi no Polijas. Ar ekspozīciju iepazīstināja biedrības «Inflanty» valdes lo­ ceklis Ivans Griņēvičs un muzeja vadītājs I. Grosvalds.

kā nekas nebūtu bijis. Tā tas bija ne tikai ar­ hitektūrā, bet arī citās jomās. Rātslaukuma atjaunošanas projekts ir, manuprāt, vienī­gais atmodas laika apliecinājums arhitektūrā, ku­ru, šķiet, pietiekami nenovērtē. Jā, uz­ būvētais varbūt neatbilst pieminekļu sagla­ bāšanas kanoniem, bet pati dzīve tolaik ne­ bija kanoniska. Bija emocionāla pacēluma vilnis, pirmā reālā iespēja īstenot arhitektu vīzijas. Un būtu dīvaini, ja būtu uzcelts ti­ kai Melngalvju nams nesakārtotā vidē.

Pilsēt­būvniecības struktūra nav vērtība, ja nekorespondē ar kultūrvēsturiskiem objek­ tiem, tāpēc ielu tīkla un ēku attiecības vei­do vidi, kurā atpazīstama katra laikmeta klāt­ būtne.

Mūsdienās ir pieaugusi ārtelpu lietošanas

intensitāte, bet jaunai telpai nav kur rasties, telpas ir tik, cik ir. Tāpēc jāizvērtē, kur un cik būvējam. Runājot par Rātslaukumu – tas tika izveidots plašā neapbūvētā telpā un tagad tiek izmantots daudz intensīvāk ne­ kā agrākais Strēlnieku laukums. Šādā ār­ telpu optimizācijā ir ieinteresēta arī plaša sa­biedrība, lai būtu vide, kurā norisinās sa­ biedriskā dzīve, dažādas aktivitātes.

– Un pēdējais jautājums – kā esat ieju­ ties dekāna amatā?

– Nevienu amatu nevar ieņemt pret ko­ lektīva viedokli, kaut vai tāpēc, ka šādā ama­tā viens nav karotājs. Dekāna darbs ir ļoti at­ka­rīgs no komandas, no tā, cik labi var sa­strādāties. Un man ir lieliski kolēģi un lie­ liska komanda.

2007. gada 14. jūnijs

RTU LIKUMI UN LĒMUMI

Senatoru maija lēmumi Sēde notika 28. maijā.

4 Rektors akadēmiķis I. Knēts informēja: • Saņemts aizrādījums no IZM par finanšu plāna nepildīšanu ESF finansēto projektu izstrādē. Ja līdzekļi regulāri, ik mēnesi netiek izlietoti atbilstoši plānam, tos nevar izlietot citur, tie tiek iesaldēti, kas ir finanšu pārkāpums.

• ESF projektiem augstākās izglītības un zinātnes attīstībai laikā no 2007. līdz 2013. gadam paredzēti 620 miljoni latu, ir laikus jādomā par to izmantošanu.

• Par prioritātēm definētas daudzas RTU zinātņu jomas: dabaszinātnes, matemātika, inženierzinātnes, būvniecība, IT, vides zinātne, transports u.c.

• Plāno sagatavot 1800 zinātņu doktoru un 2500 maģistru, ievērojot Eiropas standartus, ka disertācija jāpabeidz trijos gados.

• Palielinās doktorantu stipendijas visās zinātņu jomās līdz Ls 450 un maģistrantu stipendijas prioritārajos virzienos līdz Ls 150 mēnesī, ko vēl papildinās iespēja ņemt studējošo kredītu.

• Reorganizējot studiju programmas, jāparedz iespēja pēc katra studiju posma iegūt noteiktu kvalifikāciju. RTU jau to realizē bakalaura un maģistra profesionālajās studijās.

• 14. jūnijā notiks RTU Akadēmiskās sapulces sēde, kurā jāapstiprina RTU Satversmes precizējumi, kurus rosinājuši Finanšu ministrijas un Tieslietu ministrijas izteiktie aizrādījumi.

4 Senāts atbalstīja Rektora padomes un Dekānu padomes priekšlikumu – IZM Gada balvas piešķiršanai izvirzīt mācību prorektora E. Beķera kandidatūru.

4 Par profesora vakanto štata vietu Senāts nolēma: izsludināt konkursu uz vakanto profesora štata vietu vides zinātnes nozares vides pārvaldības apakšnozares specializācijā Darba aizsardzība.

4 Par RTU Karjeras centra nolikumu Senāts nolēma: 1. Mācību prorektora dienesta sastāvā izveidot RTU Karjeras centru. 2. Apstiprināt RTU Karjeras centra nolikumu.

2. Darbības mērķis un galvenie uzdevumi. 2.1. CENTRA darbības mērķis – koordinēt RTU sadarbību ar darba devējiem, veidot un uzturēt datu bāzi par RTU absolventiem, darba piedāvājumiem, mācību prakšu iespējām. 2.2. Centra galvenie uzdevumi: - dibināt un uzturēt kontaktus ar potenciālajiem darba devējiem; - konsultēt RTU struktūrvienības par piedāvātām studentu praktizēšanās iespējām un koordinēt mācību prakšu līgumu slēgšanu; - koordinēt ar praksi un profesionālo orientāciju saistītos ESF projektus; - sniegt konsultācijas un organizēt seminārus studentiem par profesionālās karjeras veidošanu, informēt par aktualitātēm darba tirgū, organizēt «RTU Karjeras dienas»; - sadarbojoties ar RTU Starptautisko un sabiedrisko attiecību departamentu, informēt studentus par prakses iespējām ārzemēs; - veidot sadarbību ar līdzīgiem centriem Latvijas Republikā un ārvalstīs.

4 Par papildinājumu RTU 2007. gada uzņemšanas noteikumos Senāts nolēma: papildināt RTU 2006. gada 30. oktobra Senāta sēdē apstiprināto uzņemšanas noteikumu vispārīgo noteikumu sadaļas 1.6. punktu ar teikumu: «Apelācijas un pretenzijas par reflektantu ieskaitīšanu iesniedzamas rakstveidā RTU Uzņemšanas komisijā Kaļķu ielā 1, 121. kab. ne vēlāk kā nākamajā dienā pēc ieskaitīšanas rīkojuma publiskošanas.

4 Senāts apstiprināja budžeta finansēto vietu skaitu uzņemšanai RTU doktora studijās 2007. gadā sadalījumā pa fakultātēm un studiju programmām. Pa fakultātēm vietas sadalās šādi: APF – 2; BF – 19, DITF – 12; EEF – 16; ETF – 11; IEF – 15; MLĶF – 16; TMF – 16; RTU kopā – 107.

4 Par maksas noteikšanu studentu dienesta viesnīcās 2007./08. mācību gadā Senāts nolēma: pamatojoties uz Senāta Finanšu un budžeta komisijas 2007. gada 16. aprīļa sēdes un 2007. gada 21. maija sēdes lēmumiem, 1) noteikt šādu studentu īres maksu mēnesī (ieskaitot komunālās izmaksas un Ls 1 par internetu) dienesta viesnīcās 2007./08. mācību gadam: Laimdotas ielā 2a – Ls 25; Meža ielā 5 – Ls 20; Indriķa ielā – Ls 20; Āzenes ielā 22, 22a – Ls 29; Burtnieku ielā 2a – Ls 20; Lilijas ielā 4 – Ls 20; Ezermalas ielā 6 – Ls 18. 2) noteikt drošības naudas (Ls 20) maksājumu, reģistrējoties studijām 1. kursa bakalaura un koledžas studiju programmās, tiem reflektantiem, kas pieteikušies uz vietu dienesta viesnīcā.

4 Apspriežot lēmumprojektu «Par studējošo pārstāvniecību RTU Akadēmiskajā sapulcē, Senātā un Šķīrējtiesā», studentu frakcijas pārstāvji iebilda pret lēmumprojektā noteikto studējošo pārstāvju ievēlēšanas kārtību Senātā. Pēc ļoti aktīvām debatēm lēmumprojekta rindkopai – «16 studējošo pārstāvji (20% no kopskaita), kurus ievēlē studējošo pašpārvaldes proporcionāli studējošo skaitam, ievērojot, ka katrai fakultātei ir vismaz 1 pārstāvis.» – Studentu frakcija piemēroja atliekošā veto tiesības (100% Studentu frakcijas balsojums). Senāts norīkoja Saskaņošanas komisiju šādā sastāvā: prof. U. Sukovskis

17

(DITF), prof. M. Knite (MLĶF), ZB direktore A. Janbicka (priekšsēdētāja), stud. A. Šenfelds (EEF), stud. A. Zeps (IEF). Lēmuma 2. punkta atliktā daļa jāsaskaņo līdz nākamajai Senāta sēdei 2007. gada 25. jūnijā.

Izņemot šo rindkopu, Senāts lēmumu «Par studējošo pārstāvniecību RTU Akadēmiskajā sapulcē, Senātā un Šķīrējtiesā» pieņēma: lai ievērotu atbilstību LR Augstskolu likumam, ieteikt RTU Akadēmiskajai sapulcei 1) grozīt RTU Akadēmiskās sapulces nolikuma 3. punkta pēdējo teikumu, izsakot to šādā redakcijā: «Studējošo īpatsvars ir 20% (40 pārstāvji)»; 2) grozīt RTU Senāta nolikuma 3. punktu par Senāta sastāvu, izsakot to šādā redakcijā: «Senāta sastāvā ir: 60 akadēmiskā personāla pārstāvji (75% no kopskaita), tajā skaitā vismaz 40 profesori vai asociētie profesori (50% no kopskaita), kurus ievēlē fakultāšu domēs un juridiski patstāvīgu struktūrvienību padomēs. Ievēlētos pārstāvjus Senāta sastāvā iekļauj vēlēšanās saņemto «par» balsu secībā, aizpildot struktūrvienībai izdalīto vietu skaitu. Šis vietu skaits ir proporcionāls struktūrvienības studiju un zinātniskā darba finansējuma apjomam, ievērojot, ka katrai fakultātei pārstāvju skaits ir ne mazāks par 2 un ne lielāks par 12. Tām struktūrvienībām, kuras nevar nodrošināt, ka uz 2/3 no tām atvēlētajām vietām pretendē profesori vai asociētie profesori, vietu skaits Senātā tiek samazināts līdz līmenim, kas šo proporciju nodrošina. (16 studējošo pārstāvji – atlikts. Red.) 4 vispārējā personāla pārstāvji (5% no kopskaita): rektors, mācību prorektors, zinātņu prorektors un kanclers.

Vietu skaita sadalījumu Senāta akadēmiskajam personālam nosaka Senāts pirms Senāta vēlēšanām, ievērojot pilnu finansējumu studiju darbam un 75% no zinātniskā finansējuma.»; 3) grozīt RTU Senāta nolikuma 12. punkta trešo teikumu par tiesībām izvirzīt jautājumus izskatīšanai Senātā, izsakot to šādā redakcijā: «Jautājumu izskatīšanai Senātā var iesniegt senatori, Padomnieku konvents, RTU Studentu parlaments, fakultāšu domes, filiāļu padomes, Studiju daļa, RTU darbinieki ar padomdevēja tiesībām Senātā.»; 4) grozīt RTU Šķīrējtiesas nolikumu, nodrošinot, ka studējošo īpatsvars Šķīrējtiesas sastāvā ir ne mazāks par 20 procentiem un studējošo pārstāvjus ievēlē RTU studējošo pašpārvalde.

4 Pamatojoties uz IEF domes 2007. gada 14. maija sēdes lēmumu, Senāts apstiprināja RTU Inženierekonomikas fakultātes nolikumu.

4 Pamatojoties uz IEF domes 2007. gada 14. maija sēdes lēmumu, Senāts nolēma izveidot IEF Ekonomikas teorijas un tautsaimniecības katedru (ETT) un apstiprināt tās nolikumu.

4 Pamatojoties uz IEF domes 2007. gada 14. maija sēdes lēmumu, Senāts nolēma izveidot IEF Starptautiskās un reģionālās ekonomikas katedru (SRE) un apstiprināt tās nolikumu.

4 Par izmaiņu IEF Tautsaimniecības un reģionālās ekonomikas institūta nolikumā Senāts nolēma: pamatojoties uz IEF domes 2007. gada 14. maija sēdes lēmumu, sakarā ar Ekonomikas teorijas un tautsaimniecības un Starptautiskās un reģionālās ekonomikas katedru izveidošanu mainīt Tautsaimniecības un reģionālās ekonomikas institūta nolikuma 3.1. punktu šādā redakcijā: «Institūta sastāvā ietilpst: Ekonomikas teorijas un tautsaimniecības katedra; Starptautiskās un reģionālās ekonomikas katedra; Mācību metodiskais kabinets.»

4 Apstiprināja izmaiņas bakalaura profesionālo studiju programmā «Mašīnu un aparātu būvniecība», nozares profesionālās specializācijas sadaļu papildinot ar jaunu specializēšanās virzienu «Metalurģija un metālu spiedapstrāde».

4 Prof. J. Štrauhmanis ziņoja par iesniegto pašnovērtējuma ziņojumu recenzēšanas rezultātiem. Pozitīvu vērtējumu saņēmuši šādi pašnovērtējuma ziņojumi: 1) bakalaura, maģistra un doktora akadēmisko studiju un 1. līmeņa profesionālo studiju programmām «Inženiertehnika, mehānika un mašīnbūve» (recenz. prof. J. Jankovskis); 2) bakalaura un maģistra profesionālo studiju un 1. līmeņa profesionālo studiju programmām «Muitas un nodokļu administrēšana» (recenz. asoc. prof. A. Lanka); 3) bakalaura profesionālo studiju programmai «Nekustamā īpašuma pārvaldība» (recenz. prof. J. Štrauhmanis); 4) maģistra profesionālo studiju programmai «Būvuzņēmējdarbības un nekustamā īpašuma vadīšana» (recenz. prof. J. Štrauhmanis); 5) 1. līmeņa profesionālo studiju programmai «Arodpedagoģija» (recenz. prof. J. Ķipsna); 6) maģistra akadēmisko studiju programmai «Datorsistēmas» (recenz. prof. J. Grundspeņķis); 7) profesionālo studiju programmām «Ķīmijas tehnoloģija» par 2003./04. un 2004./05. m. g. (recenz. prof. S. Kukle); 8) profesionālo studiju programmām «Ķīmija» par 2003./04. un 2004./05. m. g. (recenz. prof. D. Blumberga).

4 Par studiju programmu saraksta papildināšanu uzņemšanai 2007. gadā Senāts nolēma: Senāta 2006. gada 11. decembra sēdē apstiprināto studiju programmu sarakstu uzņemšanai 2007. gadā papildināt ar RTU Liepājas filiālē nepilna laika (vakara) studiju veidā īstenojamu licencētu bakalaura profesionālo studiju programmu «Mašīnu un aparātu būvniecība ».

4 Apstiprināja 1. līmeņa profesionālo (koledžas) studiju programmu «Būvdarbu vadīšana» īstenošanai Liepājas filiālē.

4 Apstiprināja doktora studiju programmu «Visaptverošā kvalitātes nodro­ši­ nāšana».

4 Par RTU līdzdalību basketbola klubā «VEF Rīga» Senāts nolēma: lai veicinātu sporta popularitāti RTU, atbalstīt Rīgas Tehniskās universitātes līdzdalību 2007. gada 10. maijā nodibinātajā un 17. maijā reģistrētajā biedrībā «Basketbola klubs «VEF Rīga»».

M. E.

18

Dekānu runas

RTU LIKUMI UN LĒMUMI

7. maija sēdē 1. RTU un IBM sadarbības līguma parakstīšana. (I. Knēts) Ievadā rektors akadēmiķis I. Knēts atzinīgi novērtēja jau esošo aktīvo sadarbību ar lielo IBM firmu un sadarbības līguma noslēgšanu. «IBM Somija» un tās meitas uzņēmums «IBM Latvija» atbalsta sadarbības pasākumus ar programmatūru u.c., savukārt RTU gādā par tādu speciālistu sagatavošanu, kas prot lietot IBM aparatūru un programmatūru, un, pro­ tams, firma ir ieinteresēta kvalificētu speciālistu sagatavošanā.

No RTU puses līgumu parakstīja rektors akadēmiķis I. Knēts un DITF dekāns profesors U. Sukovskis, no IBM – IBM Baltijas reģiona vadītājs A. Ollila un «IBM Latvija» izpild­ direktors Uģis Eriņš.

Pēc parakstīšanas A. Ollila atzina, ka firmai sadarbība ar 17 000 studentu kolektīvu ir ļoti svarīga, tāpēc tā cer uz sadarbību arī nākotnē.

2. Gatavošanās RTU 2007. gada uzņemšanai. (I. Odītis) Uzņemšanas komisijas atbildīgais sekretārs I. Odītis informēja, ka sagatavošanās dar­ bi notiek atbilstoši tradīcijām. No 16. līdz 24. jūlijam fakultāšu uzņemšanas komisijas do­ kumentus pieņems RTU Lielajā aulā, studenti reflektantus konsultēs vestibilā. Pašlaik piln­ veido attiecīgo datu ievadīšanas sistēmu. Pārpratumu gan radījusi IZM veiktā dokumentu pieņemšanas datuma atlikšana izstādes «Skola 2007» darbības laikā, tās dēļ daži bukleti iz­ platīti ar agrāko uzņemšanas sākuma datumu – 9. jūliju. Lai neatraidītu agrāko gadu absol­ ventus, kuri vadījušies pēc šīs kļūdainās informācijas, 121. kabinetā Uzņemšanas komisija dokumentus pieņems arī šajā nedēļā.

I. Odītis lūdza dekānus atgādināt saviem darbiniekiem par dokumentu pieņemšanu uz­ ņemšanai augstākā līmeņa programmās, kas notiks fakultātēs no 2. līdz 13. jūlijam. Ne­pie­ ciešams izvietot precīzu informāciju par dokumentu pieņemšanas vietu un laiku, jo šajās programmās stājas arī citu augstskolu bakalauri.

Darbiniekiem laikus jāiepazīstas arī ar jaunā veida anketām, kas jāaizpilda reflektantiem, jo IZM šogad atskaitēs prasa jaunus datus. Būtisks lūgums lietvežiem – sakārtot parādnieku liet­vedību un atskaitīt atbilstoši noteikumiem, lai neatkārtotos gadījumi, kad jaunietis sniedz atkārtoti dokumentus uzņemšanai, bet atklājas, ka viņš nemaz nav atskaitīts no RTU. ZB direktore A. Janbicka atgādināja dekāniem, lai neaizmirst beidzējiem iedot apgaitas lapas, lai diplomus nevarētu saņemt tie, kuri «aizmirsuši» atdot ZB grāmatas.

3. RTU Akadēmiskās sapulces sēde. (I. Knēts, G. Liberts) Rektors informēja, ka precizēts Akadēmiskās sapulces jaunais sastāvs. Darba kārtība no­teikta, un nepieciešamo labojumu priekšlikumus rosinās Akadēmiskās sapulces priekš­ sēdētājs G. Liberts, labojumus izskatījusi RTU juriste.

Komisija ir panākusi mierizlīgumu ar studentu frakciju jautājumā par studentu pār­stāv­ niecības ievēlēšanu Senātā.

Akadēmiskā sapulce notiks 14. jūnijā pulksten 14.30 RTU Lielajā aulā.

Par RTU vispārējo stāvokli informēs rektora v.i. R. Taraškevičs, kurš dekāniem nosauca galvenās tēmas: 1) RTU nākotnes vīzijas; 2) speciālie pieprasījumi, vadoties no vīzijas; 3) iz­­maiņas algu sistēmā; 4) ieņēmumu-izdevumu tāmes izpilde.

Zinātņu prorektors L. Ribickis piebilda, ka vajadzētu informēt sapulci, ka Rīgas pilsētas vīzija par Rīgas Tehnoloģiskā parka izveidošanu lidostas tuvumā, kurā varētu iekļauties arī RTU Aviācijas institūts, nebūt nav pretrunā ar RTU Ķīpsalas vīziju.

4. Zinātnisko projektu pieteikumi 2007. gada vasarā. (L. Ribickis) Zinātņu prorektors atgādināja: 1. No 5. līdz 29. jūnijam (plkst. 16) pieņems pieteikumus RTU iekšējam zinātnisko projektu konkursam. Projektu nolikums ir apstiprināts, viena pro­jekta finanšu apjoms ir līdz Ls 10 000, finansējumu varēs saņemt oktobrī, vidēji katrā

Rīgas Tehniskās universitātes avīze

Redaktore Rūta Lapsa.

Reģistrācijas apliecības numurs 0438.

Redakcijas adrese: Kaļķu ielā 1–319, Rīgā, LV–1658.

Tālr. 7089321, 7089023, e–pasts: ji@rtu.lv.

JI var lasīt internetā: www. rtu.lv.

Metiens 1200 eks.

Redakcijas viedoklis ne vienmēr sakrīt ar rakstu autoru viedokli.

Par publicētajiem faktiem atbild rakstu autori.

2007. gada 14. jūnijs

fakultātē plānots pieņemt divus projektus, sīkāka informācija mājas lapā. Šis projektu kon­ kurss notiek jau trešo gadu. 2. Pašlaik sāpīgs jautājums ir zinātniskā bāzes finansēju­ma lī­dzekļu izlietošana. Pašlaik neesam izlietojuši pusi miljona latu, ne komandējumiem, ne pakalpojumiem, ne iepirkumiem. «Vainīgie» atrodami visās fakultātēs: A. Spalviņš, J. Grund­ speņķis, Z. Markovičs (DITF); J. Jankovskis, A. Klūga, G. Balodis (ETF); D. Blumberga (EEF); M. Kleinhofs, A. Urbahs, P. Balckars (TMF); J. Saulītis ( IEF); A. Krēsliņš (BF); M. Jure, M. Kalniņš, G. Mežinskis, L. Bērziņa-Cimdiņa (MLĶF). 3. Beidzot ir saņemta reāla nauda arī RTU – IZM projektiem (60 projekti, katram Ls 20 000). Līgumi jānoformē līdz gada beigām. Jūnijā jāizlieto arī aprīlī un maijā paredzētie līdzekļi.

Zinātņu prorektors informēja par Latvijas augstskolu zinātņu prorektoru sanāksmes vēs­ tuli IZM ar lūgumu sakārtot projektu konkursa izsludināšanu un projektu novērtēšanu, kā arī ievērot darbības termiņus, lai projektu izstrādi varētu sākt jau janvārī. Vēstulē izteiktas bažas par iespējamo zinātnes budžeta pieauguma apturēšanu.

5. RTU 145. gadadienas svinības. (I. Knēts) Rektors iepazīstināja ar svinību plānu. (Sīkāk par plānotajām svinībām skat. 4.lpp.

«RTU svinēs 145 gadu jubileju» – Red.) 6. RTU darbinieku apdrošināšana. (Z. Zitmanis, A. Rubenis) Rektors informēja, ka kavēšanās ar pieteikuma iesniegšanu devusi iespēju vienai firmai iesniegt protestu pret mūsu izvēli, tādēļ tagad jāgaida Iepirkuma uzraudzības dienesta slē­ dziens, ko sola tikai jūnija beigās.

Z. Zitmanis informēja, ka, lai procesu paātrinātu, aizsūtīts lēmuma atsaukums un tiks mai­nīts formulējums protokolā. Atsaukts arī protests. A. Rubenis iebilda, ka nav izslēgts, ka protestu atjaunos, tā procesu ievelkot vēl par mēnesi.

Arodkomitejas priekšsēdētājs V. Putnaērglis uzskata, ka Iepirkumu daļa par mēnesi no­ kavējusi konkursa izsludināšanu, tādēļ kavējas līguma slēgšana. Zinātņu prorektors iebilda, ka šī kavēšanās, kas pārtraukusi polises darbību, rada zaudējumus darbiniekiem un nav pie­ ļaujama.

7. Remontdarbi RTU ēkās 2007. gada vasarā. (A. Rubenis) Rektora vietnieks saimnieciskajā darbā A. Rubenis informēja, ka pašlaik darbībā ir noslēgtie līgumi par Ls 247 000. Āzenes ielā 22 pievelk vājstrāvas kabeli, remontē peld­ baseina jumtu, remontē TTDI datorklasi, maina logus Meža ielas 1., 3. un 4. korpusā, re­ novē jumtu kopmītnei Meža ielā 5, remontē telpas BF ēkā, centrālās kāpnes EEF. Virknei darbu beigusies iepirkuma procedūra, bet vēl nav lēmuma: remontēs stāvvadus un virtuves Ezermalas kopmītnēs, grāmatvedības telpas, žogus «Ronīšos», mainīs logus Valodu ins­ titūtā, remontēs telpas DITF. Pārprojektē Āzenes 18 ēku, lai to piemērotu TTDI prasībām, noslēgts līgums par Ķīpsalas ce­remoniju laukuma uzlabošanu un apzaļumošanu, izveidos informācijas stendu par RTU ēkām Ķīpsalā.

8. RTU struktūrvienību reorganizācija. (I. Knēts) Rektors informēja, ka devis piekrišanu Mehānikas institūta Ražošanas automatizācijas pro­fesora grupai mainīt nosaukumu un pāriet profesora grupas statusā kopā ar Dizaina un ergonomikas centru uz tam piemērotāko Mašīnbūves tehnoloģijas institūtu.

Rektors nav piekritis Siltumenerģētikas sistēmu profesora grupas pārveidei par institūtu, jo tajā nav institūtam atbilstošā kadru sastāva.

Rektors informēja: • 6. jūnijā notika DITF studentu izveidotās mājas lapas prezentācija biedrībai «Latvijas bērni ar kustību traucējumiem». Rektors šīs biedrības labdarības lūgumu bija pāradresējis DITF dekānam U. Sukovskim un liela studentu grupa kopējiem spēkiem sekmīgi paveikusi šo darbu.

• 7. jūnijā RTU Tālmācības centrā notiks BALTECH rektoru un padomes pārstāvju video konference par sadarbības attīstību. Lai veicas!

M. E.

Cien. RTU darbinieki!

Darām zināmu, ka sakarā ar to, ka AAS BTA, kas piedalījās konkursā par RTU dar­bi­nieku ve­selības apdrošināšanu, ir iesniegusi sūdzību Iepirkumu uzraudzības bi­ rojā, līguma noslēg­šana ir apturēta. Pēc sūdzības izskatīšanas IUB līgumu varētu no­ slēgt jūnija beigās. Ja Iepir­kumu dienestam būs jāizsludina jauns konkurss, līgumu ar konkursa uzvarētāju varēs noslēgt septembrī.

Visus RTU Arodbiedrības biedrus, kuriem bija polises un šajā laikā rodas izdevumi sa­karā ar ārstēšanos, lūdzam vērsties RTU Arodkomitejā kompensāciju saņemšanai.

RTU Arodkomitejas priekšsēdētājs V. Putnaērglis

19

STUDENTU LAPA

2007. gada 14. jūnijs

Iz tradīciju tarbas

Tuvojoties mācību gada beigām un ritot pēdējām sesijas dienām, jau tepat pie durvīm klauvē vasaras saulgrieži, kad visgarākajai dienai seko visīsākā nakts un mūsu tauta svin Jāņus. Šie svētki uzskatāmi par vislatviskākajiem svētkiem, kuri vismazāk ietekmējušies no citām kultūrām. Jāņi ir tra­ dīcijām un paražām bagāti svētki. Par to liecina arī plašais tautasdziesmu klāsts, kurās atspoguļojas šīs tradīcijas. Jā­ ņos ticis daudz dziedāts, līgotāji staigāja no mājas uz māju un apdziedāja gan tīrumus, gan govis, gan saimniekus, lai veicinātu auglību, un pie reizes tā bija iespēja apdziedāt ne­ pa­darītos darbus, tāpēc Jāņiem gatavojās jau laikus, darot alu un sienot sieru, ravējot dārzu un pošot māju. Jāņos visa sē­ta bija jāizpušķo ar meijām un ozollapu vītnēm, vārti – ar pīlādžzariem, kas atvairīja ļaunos garus un nelabvēļus, tā­

pēc tos sēja arī virs visām durvīm.

Nevieni Jāņi nav iedomājami bez vainaga, kas ir viens no raksturīgākajiem un būtiskākajiem latviešu vasaras saul­ griežu rituālajiem elementiem. Šis apļa simbols ir viens no svarīgākajiem maģiskajiem elementiem, kas pasargā no ne­ laimēm un slimībām, atvaira skauģus un nelabvēļus. Vai­ nags, tāpat kā siera ritulis, ir saules simbols. Tas tiek veidots, izmantojot dažādu zāļu spēku. Vīriešiem vainags tiek da­ rināts no ozolu zariem, bet sieviešu vainagos vērojama lie­ la augu dažādība. Ar Jāņu vainagiem pušķoja arī govis, buļ­ļus, māju sienas. Pēc tradīcijas noteiktos reģionos Jāņu vai­nagus glabāja veselu gadu un tad nākamajos sadedzināja ugunskurā – tā simbolizējot visa sliktā, kas sakrājies vai­ nagā, iznīcināšanu. Liela nozīme bija arī jāņuzālēm, kuras

vēlāk tika izmantotas gan ārstniecībā, gan ļauno garu atbai­ dīšanai.

Jāņu nakts ir maģijas un brīnumu pilna. Jau izsenis klīst nostāsti par papardes ziedu, kas jāmeklē Jāņu naktī. Pa­par­ des ziedu sargā ļaunie gari un zvēri, kas, papardes ziedam plaukstot, kauks un biedēs. Tāpēc ar tā meklēšanu jābūt uz­ manīgam un talkā jāņem zīda lakatiņš, kurā to iesiet, un nū­ja, ar kuru apvelk sev riņķī apli, kas ar savu spēku spēj atturēt ļaunos garus.

Mūsdienās šādi Jāņus svinēt māk vairs dažās lauku sētās, un arī tur jau ir ienākuši dažādi jauninājumi, bet šādas tra­ dīcijas tiek saglabātas. Tāpēc mēģināsim šos svētkus pa­va­ dīt, kā nu katram labāk tīk, un varbūt tieši tagad ir laiks iz­ mē­ģināt ko jaunu un nebijušu, svinot svētkus tradicionāli, bet noteikti dosimies pie dabas un izbaudīsim vasaras bur­ vību.

Jānis Bērziņš, DITF

«... sirds uz trotuāra...»

Pavasaris, vasaras sākums – laiks, kas atšķiras no pārējā, laiks, kad daudz kas mainās.

Arī RTU Studentu parlamentā ir nomainījusies ne tikai valde, bet arī komisiju vadītāji. Un šoreiz pēc pēctecības principa gribu jūs iepazīstināt ar jauno Informācijas komisijas (IK) vadītāju – cilvēku, kas atrodas vistiešākā kontaktā ar jums, koordinējot www.rtusp.lv un «Jaunā Inženiera» studentu lapas, – Jāni Bērziņu! Šoreiz tādā vasarīgā noskaņā centos atklāt jaunajā «ditfā» to personību, kuru ikdienā kuram katram neizdodas iepazīt...

– Cerības, kurām beidzies derīguma termiņš...

– Nekas jau nav mūžīgs, un kur nu vēl derīguma termiņš. Vēl pavisam nesen uzgāju «birku» no profesionālā baletdejotāja karjeras – izrādās, termiņš beidzies jau pirms vairāk nekā piecpadsmit gadiem, bet nu nekas – kļūšu par aktieri. Varbūt jokojos, bet kas zina?

Man kā radošai dvēselei nemaz negribas ticēt, ka tas termiņš tik vienkārši var beigties, jo, kā parasti saka: «Cerība mirst pēdējā», bet protams, ka ne visus sapņus var izsapņot – vienkārši ar vienu dzīvi tam nepietiktu. Ir jau pa kādai lietiņai, kas nav piepildījusies, bet skatos uz priekšu un redzu, ka vēl daudz varu pagūt – esmu tak vēl tikai tāds lielāks bērns, kam viss vēl priekšā.

– Nejaušības ietekme uz cilvēka jūtām...

– Uzskatu, ka nejaušība ir viens no lielākajiem spēkiem, kas mani līdz šim ir vadījis. Es taču nekad nevaru paredzēt, kādu cilvēku sastapšu un kādu iespaidu viņš uz mani atstās. Tā kā savu likteni nezinu, tad uzskatu, ka viss, kas notiek ikdienā, ko neesmu plānojis, ir vienas vienīgas nejaušības. Es, patiesību sakot, pat ļoti iespaidojos no tā visa, jo joprojām, ja tā var teikt, esmu sevis meklējumos. Vēl pavisam nesen biju parasts ierindas students, kas tā īsti nezina, ko grib, bet tad dažu simpātisku būtņu dēļ tiku ierauts šai īstajā studentu dzīvē – un tikai vienas nejaušības pēc, ka pagadījos īstajā brīdī, īstajā laikā.

– Personīgais krusta karš...

– Cīnos, tik tiešām cīnos. Ik mīļu brītiņu nākas izšķirties un pieņemt lēmumus, kas iespaidos manu tagadni un nākotni. Ja jau nebūtu šīs iekšējās cīņas, tad arī nebūtu vietas attīstībai, tāpēc galvenie spēki šeit noteikti ir prāts un sirds – pieaugušais, nobriedušais pret iekšējo bērnu un sapni. Jo ātrāk aizskrien dienas, jo vairāk saprotu, ka vēl mirkli negribu pieaugt – gribu vēl izmēģināt to, ko nekad neesmu darījis, un atļauties to, ko nevarēšu vēlāk, bet tai pašā laikā ir jādomā ar galvu un jāizsver, kas vērtīgāks. Šai cīņai ir vajadzīgs līdzsvars un, pats galvenais, – stratēģija, kas atrod kompromisu starp šīm vērtībām, jo vajadzīgas ir abas, un tieši tāpēc brīžam šīs cīņas ir ļoti smagas.

– Berlīnes mūris starp cilvēkiem...

– Berlīnes mūri radīja paši cilvēki – radīja, lai atdalītu Austrumus no Rietumiem, tā nepieļaujot vienādu attīstību, un vēl tagad, pēc mūra krišanas, ir vērojamas sekas. Manā skatījumā tāds pats mūris eksistē mūsu sabiedrībā, tie pat vairāk ir veidojumi, kas mēģina ierobežot sabiedrību. Bieži vien vērojami dažādi asumi sabiedrībā starp dažādi politiski domājošiem vai seksuāli orientētiem, kas patiesībā tiek uzspīlēti, lai radītu šo plaisu, šo mūri. Tie ir nevajadzīgi, un tāpēc gribētu, lai cilvēki ir iecietīgāki viens pret otru, un tad taču pašiem būtu vieglāk, jo ir patīkami uzturēties sabiedrībā bez aizspriedumiem.

– Vasara Ķīpsalā smaržo pēc...

– O, jā... vasara! Smaržo labi, smaržo pēc lielākas brīvības un tropu klimata. Tūlīt jau cauri sesija un klāt lielās brīvdienas, bet ar to jau nekas nebeidzas, jo students vienmēr atradīs kādu nodarbi. Tagad būs mirklis pieķerties tām lietām, kas vairāk sirdij, un pabeigt tos sapņainākos projektiņus. Jau tagad no jūras ar meitenēm plandošos svārciņos tiek atnests pa kādam siltākam vējiņam un tā vien vilina. Šķiet, šogad tāds labs ieskrējiens iznācis, un ceru, ka ar Ķīpsalas vasarīgo smaržu izdosies uzņemt daudz jaunu spēku, lai turpinātu iesākto.

– Saķēru mīlestību...

– Nu, saķēru gan! Tikmēr meklēju sev ko sirdij, līdz uzķēros. Iznāca piedalīties tādā projektā «Bizness 24 h», kur visādi interesanti cilvēki bija sanākuši, ka ievilināja arī mani aktīvi darboties studentu dzīvē. Tā nu sāku aktīvi līdzdarboties un pat iemīlēju visu tik ļoti, ka nu vairs ne atrauties. Tāpēc arī vasarai briest jauni plāni, lai varētu realizēties ieceres un padomāt par ko jaunu, kas kaut mazliet padarītu studentu dzīvi krāsaināku un interesantāku, un, kas zina, – varbūt vēl kādu mīlestību saķert.

«Mēs atnācām un kāds aiziet, mēs aiziesim, un nāks cits… un tā tam, tā tam būs griezties, kamēr pasaule sev vēl tic!»

Lai jūsu cerībām šovasar nebeidzas derīguma termiņš un dvēseļu krusta karā labais pārspēj ne tik labo! Lai iznāk iekrist Laika Vecim mēteļa kabatās un iekrist vasaras burvībā!

Zane, MLĶF, IK eksvadītāja

STUDENTU LAPA

20

2007. gada 14. jūnijs

DITF Jāņi par Jāņiem Kādā krāsā ir Kentuki zilā zāle?

Vislatviskākajos svētkos savas vārdadienas svin gan puiši, gan vīri kā ozoli ar stip­ rāko latviešu vārdu Jānis. Par latviskuma trūkumu mūsdienās nevajadzētu šaubīties, jo Jānis ir un paliek populārākais vīriešu vārds Latvijā – to ir gandrīz 65 000.

Paši Jāņi lepojas ar savu vārdu un nereti bauda šā vārda popularitātes priekšrocības un trūkumus.

«Es ar savu vārdu lepojos un esmu priecīgs, ka vecāki mani nosauca par Jāni. Manā ciltskokā ir ļoti daudz Jāņu: mans vectēvs, vecvectēvs.» JĀNIS Šāvējs Taču šai popularitātei ir savs slogs – nereti apkārt ir vairāki Jāņi, un tad tiek piešķirtas dažādas iesaukas vai parasti sauc uzvārdā. Kā tad īsti ir būt Jānim?

«No pragmatiskās puses – vairāk kreņķu kā labuma. Darbā kolēģiem jāuzsauc, viesības jātaisa, bet tavā vārdadienā visi līgotāji čuč. No otras puses, tevi malā neatstās, kad uzzinās, kā tevi sauc. Stāsts, kā vecāki iedeva man tādu vārdu, ir pat kuriozs – trīs mēnešus vispār biju bez vārda, līdz pienāca 1973. gada Dziesmusvētki (simtgade) – tai par godu arī iedeva.»

JĀNIS Baumanis Citi uzskata, ka Jāņu svētki nav īsti, ja tos nesvin kopā ar kādu Jāni, paši Jāņi savukārt uzsver, ka ir jābūt īsta Jāņa cienīgam vainagam, kas arī ir lielākais lepnums svētkos.

«Parasti svētkus svinu vai nu ar radiniekiem, vai arī ar draugiem, taču noteikti cenšos būt pie dabas krūts. Katros Jāņos nesāju vainagu, turklāt to glabāju veselu gadu. Manuprāt, tos nedrīkst izmest, jo tie pīti ar pozitīvu attieksmi, ieguldīts liels darbs.» JĀNIS Bicāns

«Piedzīvojumi šajā naktī garantēti, kā nu kuru reizi, bet bieži vien iznāk kāds jociņš ar uguni: sadegusi gaļa, nosvilusi uzacs vai arī kāds sprakšķis gandrīz trieku piebiedējis. Vislabāk jau bija bērnībā, kad ugunskurā, kas sakurts ezera vidū uz plosta, vēl šīfera loksnes salikām. Tāds troksnis, ka vai turies, turklāt kaimiņi nesaprot, kas notiek.» JĀNIS Bērziņš

Vika un Aiva Laikā, kad sesija nupat bija sākusies, nedaudz paķircinājām studentus ar jautājumu: kādā krāsā ir Kentuki zilā zāle? Lai gan ne raksta autores, ne cienījami filozofi vēl nav noskaidrojuši pareizo atbildi, intervētajiem jauniešiem bija savs viedoklis. Piedevām izdevās noskaidrot, kā studentus ietekmējis pavasarim netipiskais tropiskais (silts un mitrs) laiks, kas mūs piemeklēja maija pēdējās dienās.

Ilze Amola, Valodu institūts, 1. kurss Zilā zāle ir zila – tā pateikts jau pašā jautājumā.

Laiks man ļoti patīk, bet visu gadu šo tropu klimatu tomēr negribētu. Bet tagad – pāris silti mēneši gadā ir labi – var tepat atpūsties un nav jābrauc uz siltajām zemēm.

Arī ar sesiju viss, izskatās, būs labi – nolikšu visus piecus eksāmenus.

Ruslans Kaminskis, DITF, 5. kurss

Zila.

Laiks ne visai patīk – ir pārāk silts tomēr. Lietainās dienās kā šodien vēl ir labi, bet vakardienas karstumā varēja būt nedaudz vēsāks. Ar sesiju viss būs kārtībā – tā man ir pēdējā RTU. Igors Brilunovs, TMF Tad jau tai zālei ir jābūt zilai – dzirdēts ir, bet redzēts nav.

Zālei it kā būtu jābūt zaļai. Varbūt tajā dzīvo kaut kādi zili dzīvnieki... Bet pavasaris uzdzinis lielu slinkumu.

Liene Krūmiņa, Valodu institūts Nav ne jausmas, kādā krāsā tā ir. Droši vien zila. Pavasaris mani ietekmē visnotaļ ļoti pozitīvi – pat sesija īpaši ne­sa­ trauc.

Mārtiņš Ērglis, TMF, 2. kurss Kentuki zilā zāle ir zaļā krāsā, jo visas zāles ir zaļas.

Sesija īpaši nebaida – viss būs kārtībā!

Mūsdienu tradīcijas daļēji ir adaptētas no sendienām, daļēji – radītas jaunas, kuras cilvēki piekopj, kaut arī nevajadzētu:

«Zinu latviešu vidū ļoti iecienītu tradīciju Jāņos piedzerties un sēsties pie auto stūres. Pats šo tradīciju nepiekopju...» JĀNIS Ļuļis «Ļaunos garus cenšos aizbiedēt, virs durvīm uzliekot pīlādža zaru un kapli atstutējot durvju priekšā. Bet visinteresantāk tomēr ir lēkt pāri ugunskuram, manuprāt, tā ir ļoti veselīga un tradicionāla paraža.» JĀNIS Bērziņš Sena leģenda vēsta – lai nu kurš, bet Jānis noteikti zina, kā izskatās papardes zieds.

«Esmu lasījis, ka tas esot zaļš. Tieši tāpēc papardes ziedu esot tik grūti pamanīt tai krēslas stundā. Un daudzi tā atradēji pat īsti nemaz neapjauš, ko ir atraduši. Vai nav dīvaini?» JĀNIS Ļuļis «Krāsa, man liekas, katru gadu ir cita, bet vienmēr – skaista. Labāks jautājums būtu: «Kāda smarža ir papardes ziedam?» Smarža ir interesanta un patīkama.» JĀNIS Šāvējs «Esmu reālists. Papardes zieds ir miesas krāsā.» JĀNIS Baumanis

Maija Prikule, BF, 1. kurss Zaļā krāsā, kaut gan gribētos teikt, ka zila, jo tā ir mana mīļākā krāsa. Siltais laiks mani ietekmē ļoti pozitīvi. Lai sa­ justu pavasari, kādreiz uztaisu salātus: pieneņu lapas+ nātru lapas+ salātu lapas+ upeņu lapas+ skābenes+ kefīrs!

Dace Eglīte, LU Juridiskā fakultāte, 1. kurss Gribētos jau teikt, ka zila, bet es nezinu. Zaļa?

Laiks ir pārāk karsts. Man vairāk patīk lietus, tāpēc derētu vēl kāds viesulītis... Sesija gan­drīz pusē – no pieciem eksāmeniem divi jau nolikti.

Jāni Ļuļis, DITF, 1. kurss Kentuki zilā zāle ir saules krāsā, tāpēc ka pavasarī at­grie­ žas saule un tā spīd vairāk nekā ziemā. Gribas skriet pa pļavu un dumji bļaustīties, par mācībām nemaz negribas domāt...

Ja laiks nebūtu tik tropiski slapjš, būtu ideāli. Man patīk karstums, vienīgi tagad biežāk jāmazgā un jāmaina krekli. Tā, piemēram, mans mīļākais – jaunais DITF – krekliņš tādā veidā vairāk nodilst.

2007. gada 14. jūnijs

«Rock around the clock»

Ar arhitektiem tāpat kā ar bitēm. Neviens nekad skaidri nezina, kad un kur viņi pulcēsies, lai svinētu ikgadējo karne­

21

STUDENTU LAPA

vālu. Šogad jau februārī klīda runas, ka Jauno arhitektu kus­ tība gatavojas karnevālam. Vēlāk runāja, ka karnevāls tikšot

svētīts aprīlī Andrejsalā, bet patiesībā viss notika pavisam citādi.

Kādā siltā maija novakarē «Latvijas Pasta» galveno ēku Stacijas laukumā piepildīja rokenrola ritmi, un tie, kam ar­ hitektūra dārgāka par kartupeļu lauku un puķu dobi, ceriņu smaržas un lakstīgalu treļļu reibināti, ļāvās pārvērtību nakts vilinājumam. Hipiji, 50. gadu dīvas un švīti, bariņš panku un pat viens roķīgs lācis sparīgi lēca un dejoja cauru nakti. Pat Elvisi labprātāk cilāja kājas deju ritmos, nevis demonstrēja savu vokālo prasmi. Tikai viens šarmantās balss īpašnieks uz līdzpaņemtās ģitāras nospēlēja divus «Love me tender» pantus un tika pie solītās ieejas brīvbiļetes. Esot manītas arī divas daiļā dzimuma vokālistes, kas, dungojot šo pašu melodiju, nopelnījušas ne vien klausītāju aplausus, bet arī ieejas kartes pasākumā. Īsi pēc pusnakts dejas uz mirkli pierima, un tika no­ skaidroti tērpu parādes rezultāti. Rokenrola zvaigznes tituls tika Lācim. Ko tu tādam, no meža iznākušam, padarīsi!

Jaunkundzēm, kas bija cerējušas ieņemt goda pjedestālu, atlika vien samierināties ar ledeņu tūtām un mēģināt pie­ radināt Lāci.

Kad Stacijas laukumā sāka rosīties sētnieki un pasažieri steidzās uz pirmo vilcienu, pagurušie puķu bērni devās uz dusu, bet Lācis pazuda nezināmā virzienā. Iespējams, viņš tagad sūkā ķepu Roņu salā un nākamgad atkal pagodinās mūs arhitektu karnevālā.

Punktiņa un Antons

«Jautrās pleznas» Starptautisks dizaina konkurss Studenti un profesionāļi, kas darbojas dizaina jomā, aicināti piedalīties konkursā «7th Andreu World International Design Competition».

Konkursa dalībnieku uzdevums ir radīt inovatīvu dizainu un stila elementus krēslam vai galdam, ievērojot konkursa noteikumus un noteiktās tehniskās prasības.

Konkursa uzvarētāji saņems naudas balvas – pirmās vietas ieguvējs 4000 eiro, otrās vie­tas ieguvējs 2000 eiro.

Pieteikumi konkursam jāiesniedz līdz 13. septembrim.

Sīkāka informācija un konkursa noteikumi atrodami mājaslapā www.andreuworld. com.

Pirms kāda laika – 18. datumā – «Ditfijā» notika pasākums, ko paši «ditfi» iesaukuši par «Jautrajām pleznām». Pasākuma ideja bija atklāt jauno deju sezonu un ļaut to darīt arī citiem gribētājiem. Lai dalībniekiem nebūtu jākratās tāpat vien, par dalību un sekmīgu citu dejotāju pārdejošanu (par uzvaru pār konkurentiem) varēja tikt pie balvām. Kā balvas tika dalīti jaunie, mīļie, skaistie, tie sarkanie ar balto – «ditfu» krekli.

Bet pati dejošana jau ar’ nenotika tā vienkārši pie mūzikas zaļā zālē... Tika izmantotas jaunākās tehnoloģijas – elektroniskā deju grīda «DDR» divos eksemplāros un projektors, kā arī spēcīga, jauna audio aparatūra, kas kopā nodrošināja neaizmirstamu piedzīvojumu ikvienam dejotājam. Pasākuma laikā notika sīva cīņa starp konkurentiem. Deju paneļi bija jāiebīda atpakaļ vietā teju vai pēc katras dejas. Dažkārt dejotājos azarts saglabājās arī dejošanas starplaikos, ķerot pēc sulas pakas. Šāda veida aktivitātes agrāk vai vēlāk parasti noved pie slapjiem T krekliem un sarkanām sejām. Vārdu sakot – īstais laiks paziņot uzvarētājus un piešķirt svaigus, sausus un ļoti labi ar sejas krāsu saskanošus jaunos «ditfu» kreklus. Beigu beigās, vērojot ārā nākošo dalībnieku sejas, varēja saskatīt pamatīgu nogurumu un, protams, smaidu, kas liecināja par to, ka pasākums bija izdevies. Lai dotu aptuvenu priekšstatu par pasākuma mērogiem, varu teikt, ka kopā tika izdzerti 20 litri sulas un sadedzinātas tieši 5847 kalorijas.

Jancis, DITF

STUDENTU LAPA/SPORTS

22

2007. gada 14. jūnijs

Rektora kausa noslēguma posms «Ronīšos»

Rektora kauss ir ilggadējas sacensības Rīgas Tehniskajā universitātē, kas ir kā tradīcija un sacensība starp fakul­ tātēm. Šis gads Rektora kausā ir nozīmīgs ar to, ka piedalās septiņu fakultāšu komandas – BF, DITF, EEF, ETF, IEF, TMF un apvienotā APF kopā ar MLĶF (pagājušajā gadā apvienojušās bija BF, APF un MLĶF). Fakultāšu spor­tisti sacenšas 12 sacensību veidos, un pēdējais posms ir no­ slēguma pasākums «Ronīšos», kur fakultāšu studenti cī­ nās deviņos sporta veidos un aizstāv savas fakultātes go­ du. Noslēguma pasākums «Ronīšos» bieži nosaka vietu, ku­ru ieņems fakultāte Rektora kausa kopvērtējumā, jo, sa­ cenšoties un startējot visos sporta veidos, cīņa ir grūta – jebkurš vēlas iegūt pēc iespējas augstāku vietu, tomēr līdz pēdējam posmam komandām punktu starpība ir neliela, un tas ietekmē fakultātes vietu kopvērtējumā.

Ir sestdienas rīts, un studenti pošas uz RTU atpūtas un sporta bāzi «Ronīši». Augstskolā studentu vidū šo pasā­ku­ mu sauc par «Pavasara ronīšiem». «Pavasara ronīši» sais­ ta daudzus, jo pasākums notiek skaistā vietā, kur pāris soļu attālumā ir jūra, mežs un svaigs gaiss visapkārt. Ap pulksten 12 studenti jau stājas ierindā pa fakultātēm, un tiek manīti dažādu krāsu krekliņi, bet izrādās, ka dažas no fakultātēm ieradušās savos formas tērpos, kas ir ļoti būtiski fakultātes komandas saliedētībai un kopībai. Pasākumu atklājot, vi­si

studenti sastājas vienotā kolonnā, kuru vada RTU SP Spor­ ta nodaļas vadītājs Sandis Kapleitis. Svinīgu uzrunu saka RTU rektors Ivars Knēts un RTU Sporta kluba vadītājs Ri­ hards Jasūns. Kad arī RTU SP karsējmeiteņu komanda ir no­dejojusi, sacensības var sākties (daiļajām meitenēm šī bija pirmā uzstāšanās).

Pirmie, kas sāk sacensības, ir komandu kapteiņi, un šeit varēja redzēt, kurā komandā ir atlētiskākie pašpārvaldes va­dītāji vai arī studenti, kuri aizvietoja pašpārvaldes va­ dītājus. Noslēdzoties Kapteiņu sacensībām, tika ņemti pa­ līgā fakultāšu dekāni vai personas, kas aizvieto dekānus, un viņiem bija jāmet soda metieni. Tā bija spraiga cīņa, un va­rēja just aizrautīgo līdzjutēju atbalstu. Noslēdzoties soda metieniem, katrs devās uz sava sporta veida starta vietu.

«Ro­nīšos» bija iespēja sacensties ne tikai kapteiņiem, bet arī pārējiem volejbolā, basketbolā, futbolā, šautriņu mešanā, šahā, florbolā un tautas bumbā meitenēm. Katra studentu komanda ik mirkli atbalstīja savējos, kad nebija pašiem jā­ startē, un tas ļoti labi parādīja komandu saliedētību.

Līdz pulksten 18 bija noskaidroti uzvarētāji visos spor­ ta veidos, kā arī noteikts uzvarētājs Rektora kausa kopvēr­ tējumā – Kapteiņu sacensībās 1. vietu ieguva TMF kapteinis, soda metienos 1. vieta – BF komandai, volejbolā 1. vieta – EEF, basketbolā 1. vieta – BF, futbolā 1. vieta – IEF, tautas

bumbā 1. vieta – BF meiteņu komandai, šahā 1. vieta – TMF, šautriņu mešanā 1. vieta – IEF, florbolā 1. vieta – EEF. Komandu kopvērtējumā visā sporta dienā «Pavasara ro­ nīšos» 7. vietu izcīnīja ETF, 6. vietu – apvienotie APF un MLĶF, 5. vietu – TMF, 4. vietu – EEF, 3. vietu – DITF, 2. vietu – IEF un godpilno 1. vietu izcīnīja BF komanda.

Tika arī noskaidrotas vietas, kurās fakultātes atrodas kopvērtējumā. Šajā gadā cīņa bija īpaši saspringta, jo jeb­ kurā brīdī te viena, te otra fakultāte atradās vadībā un līdz pēdējam posmam skaidri nevarēja zināt, kas iegūs Rektora kausu un šajā gadā triumfēs. Beidzot tika noskaidrots Rek­ tora kausa vietu sadalījums – 7. vieta apvienotajiem APF un MLĶF, 6. vieta ETF, 5. vieta DITF, 4. vieta EEF, 3. vieta IEF, 2. vieta BF, bet pirmo reizi Rektora kausa pastāvēšanas vēsturē 1. vietu ieguva TMF komanda.

Pateicamies par atbalstu Studentu pilsētiņai un visiem dar­biniekiem «Ronīšos», RTU Sporta kluba vadītājam Ri­ hardam Jasūnam par organizatorisko darbu un tiesāšanu visa gada garumā, RTU rektoram Ivaram Knētam par atsaucību un sportiskā gara uzturēšanu Rīgas Tehniskajā universitātē.

Paldies jāsaka RTU SP Sporta nodaļas cilvēkiem par aktīvu darbību un sporta spēļu tiesāšanu.

SP Sporta nodaļas vadītājs Sandis Kapleitis

Plosto kopā ar Latvijas augstskolām!

Vai vēlies vasarā satikt savus kursa biedrus, skolas biedrus vai vienkārši aktīvus jauniešus no visas Latvijas? Piesakies plosta izveidē un plostošanas sacensībām pa Gauju.

Plostu rallijs notiks 30. jūnijā un 1. jūlijā Valmieras rajonā, Gaujā pie Jaunarājiem.

Projekta dalībniekiem tiks dota viena diena, lai no saviem iepriekš savāktajiem materi­ āliem uzbūvētu plostu, ar kuru nākamajā dienā piedalīties sacensībās. Lai pieteiktu koman­ du, tajā jābūt vismaz četriem dalībniekiem, bet tikai divi no tiem drīkstēs piedalīties pašās plostošanas sacensībās (var mainīties pusceļā).

Tie dalībnieki, kas būs uzbūvējuši savus plostus, varēs pavadīt vakaru pie ugunskura un gatavoties nākamajai dienai – sacensībām. Dalībniekiem būs sagatavotas arī dažādas atrak­ cijas un būs iespēja mūzikas skaņu pavadībā uzdejot.

Otrās dienas rītā visi pagatavotie ūdens transporta līdzekļi tiks ielaisti ūdenī pie starta lī­­nijas. Pēc starta došanas dalībniekiem būs jāmēro seši kilometri līdz finišam. Sacensību uzvarētāji būs tie, kuri pirmie šķērsos finiša līniju.

«Plostu rallija 2007» programma: 1) izbraukšana 30. jūnijā plkst. 9 no Kaļķu ielas 1 (Strēlnieka laukuma) ar autobusu; 2) komandu reģistrēšanās; 3) plostu konstruēšana; 4) dažādas aktivitātes – sporta spēles un vakara pasākums; 5) plostošana; 6) apbalvošana; 7) ceļš uz Rīgu.

Kā dalībnieki varēs startēt arī citu augstskolu studenti, ja tie būs pieteikuši komandu. Par komandas pieteikšanu būs jāmaksā Ls 8.

Nakšņošana būs teltīs (jāņem līdzi). Var pieteikties arī pusdienām.Pieteikšanās (arī pus­ die­nām) līdz 25. jūnijam Studentu parlamentā, 324. telpā (ierasties ar aizpildītām pieteikuma anketām (www.rtusp.lv) ). Veiksmīgu plostošanu!

2007. gada 14. jūnijs

SPORTS/KULTŪRA

23

Baltijas Aviācijas institūtu studentu sporta spēles Birštonā Ir noslēgušās gadskārtējās draudzības sporta spēles, ku­ ras notika mazā Lietuvas pilsētiņā Birštonā no 11. līdz 13 mai­jam, bet par spēļu organizāciju rūpējās Antana Gustaiša avi­ācijas institūts. Šīs sporta spēles, kuras pēc rotācijas prin­ cipa katru gadu notiek citā valstī, nu jau septīto gadu vieno Baltijas valstu aviācijas augstāko mācību iestāžu studentus.

Tradīcija rīkot kopējas sporta spēles sākās 2001. gadā, kad Viļņā tikās Viļņas Tehniskās universitātes un Rīgas Teh­ niskās universitātes aviācijas institūtu studenti. Šogad, kad tikāmies jau septīto reizi, piedalījās četras dažādas mācību iestādes no trim valstīm. Diemžēl finansiālu apsvērumu dēļ sportošanai piebiedroties pagaidām neizdevās Polijas pār­ stāvjiem.

Tā kā šo spēļu nosaukumā ir ietverts vārds draudzība, kā var noprast, sportiskie rezultāti, lai arī tie ir svarīgi, tomēr nav galvenie šo sacensību mērķi. Vēl bez pamērošanās ar spēkiem notiek pieredzes apmaiņa, jaunu kontaktu dibi­ nāšana un draudzīga kolektīva izveide no pašu institūta stu­dentiem un draudzīgu kontaktu stiprināšana starp kai­ miņvalstu nākotnes profesionālajiem aviatoriem. Vis­sva­rī­ gāk, protams, ir saliedēt pirmo kursu studentus, tāpēc arī šogad RTU Aviācijas institūta komandu pamatā veidoja pir­ mo triju kursu studenti, kas godam cīnījās sporta spēlēs.

Spēles tradicionāli tiek atklātas ar īsām svinīgām avi­ ācijas skolu pārstāvošo delegātu uzrunām, savstarpēju apdā­ vināšanos ar dažādiem suvenīriem, kas rotāti ar institūtu logotipiem, un karoga pacelšanu mastā. Līdz ar karoga pa­ celšanu spēles tiek uzskatītas par atklātām, un pirmā no spēļu disciplīnām sākas. Sporta spēlēs ir trīs nemainīgi spor­ ta veidi, un tie ir futbols, basketbols un volejbols, bet divi sporta veidi katru gadu ir citi. Šogad mainīgās disciplīnas bija virves vilkšana un šautriņu mešana. Katrā komandā ob­ ligāti jābūt kādam mācībspēkam, un šautriņu mešana bija tā disciplīna, kurā sava artava komandas labā bija jāsniedz tieši viņiem.

Diemžēl šogad spēļu dalībnieki netika lutināti ar ļoti la­ biem laika apstākļiem, tomēr tas netraucēja komandām sa­ glabāt labu noskaņojumu un sportisko garu, savukārt mūsu līdzjutējiem – ļoti azartiski just līdz saviem komandas bied­ riem. Sporta spēļu laukumi gan bija gana salijuši un vietām atgādināja mazus ezeriņus. Laikam igauņi un lieuvieši bi­ ja šādiem laika apstākļiem psiholoģiski vairāk gatavi, jo pirmo no disciplīnām – basketbolu – sāka gana agresīvi un atstāja mūsu sportistus tikai trešajā vietā. Basketbolam sekoja futbols, kurā mūsu komanda rādīja tiešām labu spēli, tomēr pretinieku agresīvā spēle atkal atstāja mūs trešajā vie­

RTU panākumi sportā 2006./2007. māc. g. sporta sezona lielākajai daļai RTU stu­­dentu jau ir galā, treniņi un sacensības, protams, turpinās mūsu vieglatlētiem.

Par pirmo RTU sportisko sasniegumu jānosauc slēpotāja Aigara Kalnupa piedalīšanās Ziemas universiādes sacen­ sī­­bās Turīnā, jo mūsu valsts un mūsu augstskolas studenta pie­dalīšanās šajās studentiem visprestižākajās sacensībās jau ir sasniegums.

Augustā uz Universiādes sacensībām Bangkokā RTU bas­ ketbola treneru Aivara Vīnberga un Riharda Jasūna vadībā dosies Latvijas studentu izlase, kurā ir arī RTU studentes.

Uz Bangkoku dosies arī RTU labākie vieglatlēti: augstlēcējs Normunds Pūpols un tāllēcējs Māris Grēviņš. Lai viņiem veicas!

Teicami startējuši Latvijas komandu čempionātā un go­ dam piedalījušies Pasaules čempionātā ir trenera Alberta Bago­jana vadītie RTU svaru bumbu cēlāji.

Telpu futbolisti (treneris V. Arakčejevs) Latvijas čempio­ nātā izcīnīja 3. vietu.

RTU basketbolistes Rīgas 2007. gada čempionātā izcīnīja 1. vietu, Latvijas sieviešu līgas sacensībās izcīnīta 4. vieta, kas nebūt nav peļama, ja ņemam vērā, ka 1. līdz 3. vietas iegu­vējās komandās ir amerikāņu leģionāres.

Florbolā šogad pirmo reizi pieteikta sieviešu komanda, pa­­gaidām gan apvienota ar RSU meitenēm, bet treneris And­­ris Pīlups, kurš trenē arī RTU vīriešu florbola izlasi, ir mūsējais. Sievietēm 1. līgā iegūta 4. vieta, vīriešiem Latvijas čempionāta 1. līgā ir 6. vieta, bet Rīgas čempionātā – 2. vie­ ta.

Boksa treneris Jānis Muižnieks savus audzēkņus uztrenē­ jis par Rīgas čempionāta medaļniekiem, kā arī noorganizē­jis 1. studentu čempionātu boksā, kurā RTU bokseri komandu cīņā pārliecinoši ieņem 1. vietu.

Trenere Gaļina Poļakova estētiskajā sieviešu grupu ving­ rošanā aktīvi meklē iespējas un variantus, kā at­tīstīt šo sporta veidu ne tikai mūsu augstskolā, bet arī valstī, piedaloties un organizējot dažādas sacensības. Pirmajās stu­­­dentu kausa sa­ censībās Maskavā G. Poļakovas meitenes izcīnīja augsto 6. vietu, Latvijā Krūmiņas kausā – 1. vietu.

RTU šaha izlase sabiedriskā trenera Egona Lavendeļa va­ dībā Latvijas komandu sacensībās izcīnīja 3. vietu (pagājušā

gadā – 2. vietu). Veiksme pievīla.

Uz vienām no īsti studentiskām sacensībām – Baltijas Stu­­dentu spēlēm Kauņā (XXIII SELL) – spējām aizsūtīt 58 sportistu delegāciju, t.sk. vieglatlētus, orientieristus, džu­ distus, peldētājus, galda tenisistus, volejbolistes, minifutbo­ listus. Žēl, ka mūsu volejbolistes (trenere Olga Bogdānova) tika ielozētas ļoti stiprā apakšgrupā, viņas izcīnīja tikai 8. vietu. Minifutbolā (treneris V. Arakčējevs) neveicās ce­ turt­­daļ­finālā. Vinnētā spēlē tomēr «pratām» zaudēt, un 16 komandu konkurencē ieguvām 5.–8. vietu. Labāk ar me­ daļām veicās peldētājiem un vieglatlētiem. Šādas sacensības vajadzīgas ne tikai sportam, bet arī draudzīgu attiecību vei­ došanai starp dažādu valstu stu­dentiem.

Lielākās un svarīgākās sacensības Latvijas studentiem ir Latvijas XVII universiāde vīriešiem 15 sporta veidos un sievietēm 12 sporta veidos.

Vīriešu konkurencē jau trešo gadu pēc kārtas kopvērtēju­ mā RTU izcīnīja 1. vietu, LSPA – 2. vietā, LU – 3. vietā, LLU – 4. vietā, DU – 5. vietā. 1. vietas RTU studenti izcīnīja šahā, peldēšanā (treneris D. Podkalns), orientēšanās sportā (P. Bričonoks), vieglatlētikā (B. Krieva, V. Bonders), svaru bumbu celšanā (A. Bagojans), brīvajā cīņā (D. Škogals), mi­ nifutbolā (V. Arakčējevs).

Sieviešu konkurencē neieguvām 1. vietu nevienā sporta vei­dā, bet neesam arī zemāk par 3. vietu. Kopvērtējumā: 1. komanda Šahs Boulings Svarbumbu celšana Telpu futbols Cīņa Bokss Galda teniss Volejbols siev.

Volejbols vīr.

Kross Peldēšana Basketbols vīr.

Aerobika Sporta diena Kopvērtējumā punkti Kopvērtējumā vieta

BF 3.

4.

2.

7.

2.

1.

1.

4.

6.

2.

4.

3.

6.

1.

67 2.

DITF 2.

6.

5.

4.

3.

2.

4.

3.

4.

4.

7.

6.

4./5.

3.

54,5 5.

EEF 5.

5.

1.

2.

1.

4.

3.

6.

5.

6.

4.

2.

7.

4.

57 4.

tā. Futbolam sekoja volejbols, kurā mūsu komanda ieguva otro vietu. Diemžēl volejbolā nevarēja piedalīties mūsu la­ bākais šīs disciplīnas spēlētājs, bet, redzot mūsu sportistu daudzsološo spēli, ir pamats domāt, ka nākamgad šī dis­ cip­līna būs mūsu. Pēc volejbola sekoja šautriņu mešana, kurā tikai divi punkti šķīra mūs no pirmās vietas, un nācās atkal samierināties ar otro vietu. Visbeidzot sekoja virves vilkšana, kurā mūsu sportisti, demonstrējot labu saliedētī­bu, ieņēma pirmo vietu. Kopumā šie rezultāti ļāva mums ieņemt otro vietu, savukārt igauņu komanda otro gadu pēc kārtas mājup aizveda uzvarētāju kausu, bet spēļu organizatoru pār­ stāvētajai komandai tika trešā vieta.

Pēc grūtās sacensību dienas sekoja pirtiņa, mūzika, dejas, dziesmas un pasēdēšana pie ugunskura, kā jau studentiem pēc labi pavadītas dienas pieklājas. Cits pagulējis tikai stun­ diņu, cits – mazliet vairāk, nākamā rītā sanāca pie brokastu galda. Pēc brokastīm sekoja balvu pasniegšana un svinīga sa ­censību slēgšana. Vēl tikai laba vēlējumi un atvadu vārdi ar fotografēšanos, kā arī maza ekskursija uz planieru rūpnīcu, kam sekoja piecu stundu ceļš mājup.

Tā pagāja nedēļas nogale Baltijas aviācijas mācību iestā­ žu studentiem, dodot nelielu atelpu pirms sesijas, kā arī daudz pozitīvu emociju un enerģijas. vietā – LU, 2. vietā – LSPA, 3. vietā – RTU, 4. vietā -– LLU, 5. vietā – DU. Lielākais progress ir basketbolā sievietēm.

RTU meitenes pagājušajā gadā izcīnīja 5. vietu, bet šogad – sudraba medaļu.

Tagad par sacensībām pašā RTU. Vispirms jāuzteic lie­ lā RTU SP aktivitāte sacensību organizēšanā, kā arī pie­da­ līšanās citu augstskolu atklātajās sacensībās.

Noslēgušās Rektora kausa sacensības. Pēc ilgāka laika šogad 1. vietu izcīnīja TMF, tai seko BF, IEF, EEF, DITF, ETF, APF + MLĶF apvienotā komanda. (Skat. tabulu).

Arī mūsu mācībspēki piedalījās kārtējās XLI Baltijas TU sporta spēlēs Palangā. Šoreiz devām iespēju Kauņas TU iegūt 1. vietu, RTU – 2. vietā, 3. vietā – Tallinas TU. Lai gan šoreiz palikām 2. vietā, ir prieks par to, ka RTU mā­cībspēku un darbinieku komandā parādās jaunie, pie­ mēram, basketbolists Uģis Citskovskis, volejbolists Kārlis Kau­liņš, tenisists Andris Krūmiņš. Ceru, ka jauno sportistu parādīšanās process mācībspēku un darbinieku komandā tur­pināsies.

Nobeidzot pārskatu, gribu visus apsveikt ar nesen nodi­ bināto basketbola klubu «VEF Rīga», par kura biedru kļu­ vusi RTU un kurā viens no treneriem būs mūsu augstskolas absolvents, populārais Latvijas basketbolists, pasaules čem­ pions Valdis Valters.

Novēlu visiem sportotājiem un tiem, kas vēlas par tādiem kļūt, panākumus sportošanā, veselību un dzīvotprieku!

Priecīgus Līgo svētkus!

R. Jasūns, RTU Sporta kluba un valdes priekšsēdētājs.

ETF 0 7.

6.

3.

4.

6.

5.

1.

3.

7.

2.

1.

4./5.

7.

41,5 6.

IEF 0 1.

4.

1.

7.

5.

7.

5.

1.

3.

5.

5.

1.

2.

57 3.

TMF 1.

2.

3.

5.

5.

3.

2.

7.

2.

1.

1.

4.

2.

5.

69 1.

APF+MLĶF 4.

3.

7.

6.

6.

7.

6.

2.

7.

5.

6.

7.

3.

6.

37 7.

24

STUDENTU KLUBĀ UN KULTŪRAS CENTRĀ

2007. gada 14. jūnijs

Ceriņu un sviedru smarža

Skaists studiju gada noslēgums 30. maijā RTU Lielajā zālē bija RTU sporta deju kursu dalībnieku noslēguma sacensības, kurās no 60 da­ lībniekiem piedalījās 18 aktīvākie pā­ ri, izpildot četras dejas: lēno valsi, džai­ vu, kvikstepu un čačača. Žūrija katru de­ju vērtēja atsevišķi, un pēc pusfināla sa­ censības turpināja seši labākie pāri katrā dejā.

Dejotāju iepriekšējais sagatatavotības līmenis bija ļoti atšķirīgs, bet pirmie rezul­ tāti pēc nepilnu triju mēnešu darba deva gandarījumu pašiem dalībniekiem un prie­ cēja līdzjutējus un draugus.

Tāpēc liels paldies pedagogam, starp­ tau­tiskās klases dejotājam Romānam Lei­ čenko un viņa asistentei Jūlijai Novikovai.

Sacensības vērtēja tiesneši Oļegs Kuzņe­ covs un Jekaterina Perederejeva, pasaules čempionāta jauniešiem 4. vietas ieguvēji, un Studentu kluba direktore Asja Visocka.

Lai mazinātu sacensību spriedzi, skaistus mirkļus sagādāja tiesnešu un pedagogu uz­ stāšanās. Pārsteigumu sagādāja arī Romāna Leičenko partneres šovā «Dejo ar zvaigzni» Solvitas Āboltiņas ierašanās.

Kā jau visās sacensībās, arī šajās tika pa­ sniegti diplomi visiem finālistiem un balvas uzvarētējiem.

Lēnais valsis: I vieta: Toms Komass un Ilze Muceniece II vieta: Mārtiņš Segliņš un Zane Leile III vieta: Guntis Sirmelis un Sarmīte Lavretjeva Kviksteps: I vieta: Toms Komass un Ilze Muceniece II vieta: Andrejs Čupecs un Kristina Savrāne III vieta: Mārtiņš Segliņš un Zane Leile Čačača: I vieta: Maksims Alekseičevs un Agnese Eiduka II vieta: Toms Komass un Ilze Muceniece III vieta: Andrejs Čupecs un Kristina Savrāne Džaivs: I vieta: Andrejs Čupecs un Kristina Savrānei II vieta: Toms Komass un Ilze Muceniece III vieta: Maksims Alekseičevs un Agnese Eiduka Studentu klubs rūpējās par labo noskaņu un svētku gaisotni, aicinot dalībniekus un jaunus interesentus uz nākamo nodarbību ciklu 17. septembrī.

Asja Visocka

Ar jaunām atziņām, kā jau daudzus gadus ierasts, arī šovasar Latvijā viesosies Rudīte Raudupe (ASV), lai vadītu psiholoģijas nometni, kura notiks no 28. jūnija vakara līdz 1. jūlija rītam Ugālē, «Greižos». Šīs vasaras nometnes tēma: «Ko darīt ar iegūto garīgo mācību?»

Piesakies RTU Studentu klubā!

Informācija – 7089477 vai 29464668, Asja Visocka RTU saimei novēlu: siltu, jauku vasariņu, nodarbojoties ar to, kas dara jūs laimīgus!

Tiekamies 19. jūnijā Jāņu ielīgošanā!

Pie avota līgot gāju Pašā zāļu vakarā; Izlīgoju zelta kroni Ar visām lapiņām.

RTU Studentu kluba direktore Asja Visocka