Nr 22 23 15 06 2006

Nr. 22/23 (1314/1315) 2006. gada 15. jūnijs

R Ī G A S

T E H N I S K Ā S

U N I V E R S I T Ā T E S

A V Ī Z E .

I Z N Ā K

K O P Š

0 7 .

Krājiet spēkus nākamajam mācību gadam!

0 2 .

1 9 5 9

2

SATURS

Sveicam!

Zinātņu prorektori tiekas ViA RTU un SUNY at Buffalo sadarbība turpinās Starptautisko un sabiedrisko attiecību departamentā Pulcējas topošie Erasmus studenti Sagatavoti jauni informatīvi materiāli par RTU Mans INWENT stipendijas gads Lībekā Leonardo da Vinci piedāvātās iespējas Conect Latvija – pētniecības rezultātu ieviešana komercdarbībā Sadarbība starp RTU un Ķīnas IT organizācijām Starptautiska vasaras skola materiālu mehānikā Noteikts RTU rīkotās Latvijas VI Betona olimpiādes uzvarētājs Top matemātisko terminu vārdnīca piecās valodās Transportmašīnu tehnoloģiju institūtā Starptautiskā vides konference Eco-Balt beigusies Kur celsim koncertzāli?

APF studenti palīdz plānot Jūraslīča teritorijas attīstību Arhitektūra un matemātika Senatoru maija lēmumi Dekānu runas RTU Zinātniskā bibliotēka – valsts nozīmes bibliotēka RTU akadēmisko tērpu projekts Mineraloga Otto Meļļa simtgadē Paradīze, vārdā Ronīši, gaida ciemos Sports Atkal pirmie!

Rektora kausa noslēgums Ronīšos SELL spēles Tartu Latvijas XVI Universiāde vieglatlētikā Studentu lapas Iepazīsties – RTU studentijas pārstāvju krējums BF checkpoint Studentu idejas paceļas debesīs kopā ar pūķiem Par mehu nekļūst – par mehu piedzimst Racionāli padomi Jāņu svinēšanai Saulainu vasaru! Uz tikšanos nākamajā mācību gadā!

Laikraksta Jaunais Inženieris nākamais numurs iznāks 2006. gada 31. augustā.

2006. gada 15. jūnijs

3. lpp.

4. lpp.

4. lpp.

5. lpp.

5. lpp.

6. lpp.

7. lpp.

7. lpp.

8. lpp.

8. lpp.

9. lpp.

9. lpp.

10. lpp.

11. lpp.

12. lpp.

13. lpp.

14. lpp.

15. lpp.

15. lpp.

18. lpp.

21. lpp.

22. lpp.

24. lpp.

26. lpp.

26. lpp.

27. lpp.

27. lpp.

28.lpp.

29. lpp.

30. lpp.

30. lpp.

31. lpp.

3

SVEICAM!

2006. gada 15. jūnijs

Iespēju universitātē netrūkst!

Panākumus un veiksmi!

Sirsnīgi apsveicu visus šā gada RTU absolventus! Daudz veiksmes un panākumu, ieejot jaunajā un atbildīgajā darba dzīvē! Viegli nebūs, jo tagad tikai no jūsu prasmes un zināšanām, gribas un enerģijas būs atkarīga jūsu turpmākā karjera. Jums pašiem būs jāpieņem lēmumi un pašiem jāsasniedz savi mērķi. Esmu pārliecināts, ka jūs to noteikti spēsiet, jo jūsu ALMA MATER ir slavenā Rīgas Tehniskā universitāte. Esiet tās vārda cienīgi un ar godu nesiet to tālāk Eiropas Savienībā un visā plašajā pasaulē!

Skaistus papardes ziedus līksmā Līgo naktī un saulainu Jāņu dienu gan visiem RTU Jāņiem, gan Jāņu bērniem!

Rektors akadēmiķis IVARS KNĒTS

Klāt Vasaras saulgrieži, kad viss ir dabas enerģijas, skaistuma un burvības pilns.

Zāle mirdzina rasas un lietus smaragdus, gundegas vilina ar tūkstošiem izkaisītu zelta dālderu, un ugunspuķes stāsta par papardes zieda liesmām. Viss zaļo un plaukst!

Nu gluži tāpat kā tu! Neviens nejautās: kāpēc? Tāpat viss ir skaidrs! Pasaule zied, sesija galā, un saulīte pa zemes virsu staigā.

Un tieši tāpēc vasara ir burvīgs laiks sevis pilnveidošanai, jauniem piedzīvojumiem – darbiem un nedarbiem, vislabāk tam visam kopā! :) Iespēju ir simtiem! Iepazīt dzimto Latviju, apskatīt tālākas zemes. Zemeņu plantācijas Īrijā (neiesaku), valodu kursi Vācijā, dalība vasaras skolā, prakse kādā Latvijas vai ārvalstu uzņēmumā... Tālāki ceļojumi savā karjerā... Mmmm... iespēju universitātē netrūkst!

Lai izdodas atrast īsto studentiskas vasaras formulu. Lai izdodas atrast papardes ziedu rasotā rītā! Priekā! :) SP prezidente LIENE ALEKSANDRA ĀBOLIŅA

Vasarā sveicam nozīmīgā dzīves jubilejā!

Jūlijā:

Būvniecības fakultātes apkopēju Martu Galuzu, Kanclera dienesta 2. kategorijas grāmatvedi Rozu Lazdinu, Enerģētikas un elektrotehnikas fakultātes profesoru Ivaru Veidenbergu, Inženierekonomikas fakultātes docenti Svetlanu Fjodorovu, Saimnieciskā dienesta vadošo speciālisti Žannu Jaunzemi, Transporta un mašīnzinību fakultātes profesoru Anatoliju Kobcevu, Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultātes asociēto profesoru Jāni Eiduku, Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultātes lektori Tamāru Kabišu, Kanclera dienesta galvenā grāmatveža vietnieci Tamāru Ritu Rumjancevu, Elektronikas un telekomunikāciju fakultātes dežuranti Ernu Šeikovsku, Sporta katedras docentu Genadiju Vanajevu, Zinātniskās bibliotēkas direktores vietnieci Ilgu Neiju, Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultātes 1. kategorijas speciālistu Aleksandru Vladimirovu, Transporta un mašīnzinību fakultātes profesoru Andreju Krasņikovu, Atpūtas bāzes Ronīši administratori Agritu Šulci.

Augustā: Transporta un mašīnzinību fakultātes profesoru Ruslanu Dorošenko, Elektronikas un telekomunikāciju fakultātes laboratorijas vadītāju Ivaru Gustu, Inženierekonomikas fakultātes vecāko laboranti Nataliju Hačaturovu, Transporta un mašīnzinību fakultātes asociēto profesoru Jāni Miķelsonu, Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes docentu Vladislavu Novikovu, Transporta un mašīnzinību fakultātes asociēto profesori Ludmilu Sergejevu, Elektronikas un telekomunikāciju fakultātes docentu Andreju Strautu, Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes asistentu zinātniskajā darbā Laimoni Timmu, Inženierekonomikas fakultātes dekānu profesoru Konstantinu Didenko, Enerģētikas un elektrotehnikas fakultātes asociēto profesoru Vladimiru Hramcovu, Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes asistenti zinātniskajā darbā Silviju Igauni, Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes laboratorijas vadītāju Zani Kļaviņu, Būvniecības fakultātes laboratorijas vadītāju Dainu Plato, Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes pētnieku Kārli Balodi, Inženierekonomikas fakultātes docentu Jāni Vanagu, Enerģētikas un elektrotehnikas fakultātes 1. kategorijas speciālisti Marutu Zalāni, Daugavpils filiāles docentu Vladimiru Ņiķišinu, Liepājas filiāles sētnieku Ilmāru Prūsi, Liepājas filiāles profesionālās vidusskolas skolotāju Mairu Rusmani, Būvniecības fakultātes 1. kategorijas speciālisti Ilzi Šreiberi, Inženierekonomikas fakultātes lektori Lolitu Tīsi.

4

INFORMĀCIJA

2006. gada 15. jūnijs

Zinātņu prorektori tiekas sanāksmē ViA

EGITA KANCĀNE, Informācijas centra korespondente Lai diskutētu par zinātnes attīstību un tai paredzētā ES finansējuma plānošanu, 2. jūnijā Vidzemes augstskolā (ViA) Valmierā notika tradicionālā Latvijas augstskolu zinātņu prorektoru, zinātnes daļu vadītāju un IZM Augstākās izglītības un zinātnes departamenta struktūrvienību vadītāju tikšanās, kurā RTU zinātņu prorektors Leonīds Ribickis nolasīja referātu par struktūrfondu izmantošanu RTU zinātniskās infrastruktūras modernizēšanā, kā arī piedalījās zinātņu prorektora vietnieks Bruno Grasmanis.

Tikšanās laikā lielāko augstskolu pārstāvji uzstājās ar ziņojumiem par savu augstskolu darbību zinātnē un ES struktūrfondu izmantošanā. Pēc B. Grasmaņa sniegtās informācijas, zinātņu prorektora L. Ribicka sagatavotā prezentācija tikšanās dalībniekiem sniedza detalizētu ieskatu RTU aktivitātēs zinātniskās pētniecības jomā,

zinātnes projektos, kuros universitāte piedalās, to finansējuma apjomā, avotos utt.

Diskutējot par augstskolām paredzētā ES un valsts budžeta finansējuma plānošanu, tikšanās laikā no reģionu augstskolu pārstāvju puses izskanēja IZM pārstāvjiem adresēti pārmetumi, ka tās augstākās izglītības iestādes, kuras atrodas Rīgā, saņem daudz lielāku finansējumu nekā reģionu augstskolas, kas rada valsts finansēto Latvijas augstskolu nevienlīdzīgas attīstības iespējas. Uz šo pārmetumu IZM pārstāvji atbildēja, ka finansējums tiek sadalīts proporcionāli: ja salīdzina dažādu augstskolu finansējuma apjomu uz studentu skaitu, reģionu augstskolām finansējums bieži vien ir pat lielāks. Komentējot šo diskusiju, B. Grasmanis atzīst: «Zināmā mērā visas augstskolas ir konkurenti, jo līdzekļu apjoms, ko valsts augstskolām piešķir IZM, ir ierobežots. Jāņem vērā fakts, ka katra no valsts budžeta finansētā augstākās izglītības iestāde ir ieinteresēta šos līdzekļus saņemt pēc iespējas vairāk.»

IZM Augstākās izglītības un zinātnes departamenta Augstskolu, koledžu un zinātnisko institūciju nodaļas vadītājs Anatolijs Melnis un Zinātnes nodaļas vadītāja Maija Bundule atbildēja uz visiem sanāksmes dalībnieku jautājumiem, kā arī informēja par zinātnes infrastruktūras un attīstības ES struktūrfondu izmantošanas rezultātiem šajā plānošanas periodā un par jauno plānošanas periodu līdz 2013. gadam.

RTU zinātņu prorektora vietnieks B. Grasmanis: «Ikgadējā Latvijas augstskolu zinātņu prorektoru tikšanās ir lieliska iespēja augstskolu pārstāvjiem uzturēt kontaktus, vienoties par sadarbību, dalīties pieredzē, iepazīties ar jaunākajām IZM nākotnes iecerēm par zinātnes attīstībai paredzētās naudas apgūšanu. Nereti nojausma par to, kas notiek citās Latvijas augstskolās, ir visai miglaina, tāpēc šādas tikšanās galvenokārt kalpo par informācijas savstarpējās apmaiņas platformu.»

Tikšanās dalībnieki ne vien piedalījās diskusijās un klausījās ziņojumus, bet arī ViA zinātņu prorektora profesora Egīla Gintera un administratīvās prorektores Initas Saknes vadībā iepazinās ar ViA pieredzi ES struktūrfondu apgūšanā un renovētajām telpām un uzzināja, ka augstskolas vadībai ir liels mērķis – augstskolu pārveidot par Vidzemes Universitāti.

Uz tikšanos ViA kopumā bija ieradušies 23 pārstāvji no IZM, RTU, ViA, RPIVA, LKA, DU, BA, LLU, RSU, VeA, LSPA, LU un LMA. Tikšanās noslēgumā augstskolu un IZM pārstāvji devās nelielā izbraukumā uz Vidzemes Olimpiskā centra Ledus halli, kur atcerējās slidotprasmi, un uz senatnīgajām Ķoņu dzirnavām, kur joprojām tiek malti graudi un pārstrādāta vilna. Dzirnavas ir unikāls arhitektūras un vēstures piemineklis, jo dzirnavas un tām blakus esošās ēkas celtas vairāk nekā pirms 100 gadiem, un tas ir viens no pirmajiem mehāniskajiem uzņēmumiem Latvijas laukos. Dzirnavu ansamblis kopā ar lauku ainavu veido īsteni vēsturisku vidi.

Nākamgad Latvijas augstskolu zinātņu prorektoru un zinātnes daļu vadītāju tikšanās notiks RTU. Runājot par iespējamo tikšanās programmu, B. Grasmanis atzina: «Domāju, ka, organizējot tikšanos, izmantosim citu augstskolu pieredzi un veidosim līdzīgu programmu – organizēsim diskusijas, iepazīstināsim ar savu universitāti un pēc tam dosimies izbraukumā.» Foto: Bruno Grasmanis

RTU un SUNY at Buffalo sadarbība turpinās 8. jūnijā RTU rektors akadēmiķis Ivars Knēts un Ņujorkas Štata universitātes Bufalo (State University of NY at Buffalo) prezidents Džons B. Simpsons (attēlā) parakstīja jaunu universitāšu sadarbības līgumu nākamiem pieciem gadiem. Turpināsies universitātes atbalsts RTU Rīgas Biznesa skolas MBA programmai un īpaši tās internacionalizācijai, kā arī tiks izstrādātas jaunas mācību programmas.

Savas vizītes laikā Simpsona kungs tikās ar Latvijas valdības pārstāvjiem, apmeklēja RBS un piedalījās tās 15 gadu jubilejas izlaidumā 10. jūnijā.

Par godu RBS 15 gadu jubilejai un izlaidumam Rīgā viesojas arī RBS idejas autors un viens no galvenajiem tās organizatoriem Ņujorkas Štata universitātes Bufalo bijušais viceprezidents Voldemārs Innuss, Starptautiskās izglītības prorektors Stefans Danets un otra RBS atbalsta – Otavas universitātes – Vadības fakultātes dekāna vietnieks Žeroms Dutrio, kuri arī bija klāt sadarbības līguma parakstīšanā. Foto: Eduards Lapsa

2006. gada 15. jūnijs

STARPTAUTISKO UN SABIEDRISKO ATTIECĪBU DEPARTAMENTĀ

5

RTU pulcējas topošie Erasmus studenti

Socrates/Erasmus programmas RTU koordinatore Alīna Grīnberga un Pirmsstudiju nodaļa saistībā ar ESF projektu Profesionālās orientācijas un informācijas dienas Rīgas Tehniskajā universitātē 25. maijā organizēja informatīvi izglītojošu semināru tiem RTU studentiem, kas rudens semestrī saistībā ar Socrates/Erasmus apmaiņas programmu dosies studēt kādā no RTU sadarbības universitātēm ārzemēs. Pavisam rudens semestrī uz dažādām ārzemju augstskolām Skandināvijas valstīs, Vācijā, Nīderlandē, Francijā, Itālijā, Spānijā un Portugālē dosies vairāk nekā 30 RTU studentu. «Šis seminārs ir veltīts dažādiem organizatoriskiem jautājumiem, ko Socrates/ Erasmus studentiem nepieciešams zināt, gatavojoties studijām ārzemēs. Tāpēc ceru, ka šodien iegūsiet daudz noderīgas informācijas par Socrates/Erasmus programmu, tās dalībniekiem un veselības apdrošināšanas jautājumiem. Jūs esat dažādu RTU fakultāšu studenti, tāpēc ceru, ka šā semināra noslēgumā izmantosiet arī iespēju cits ar citu nedaudz iepazīties, jo visi brauksiet pārstāvēt RTU kādā no mūsu draudzīgajām partneraugstskolām,» semināra sākumā, uzrunājot tā dalībniekus, teica A. Grīnberga.

Par veselības apdrošināšanas jautājumiem, īslaicīgi uzturoties ārzemēs, studentus informēja Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūras speciāliste Oļesja Kizenkova, kas pastāstīja par ceļošanai ārpus Latvijas nepieciešamo Eiropas veselības apdrošināšanas karti (EVAK), kas aizstāj E 111. veidlapu. EVAK paredz valsts garantēto pakalpojumu – neatliekamās un steidzami nepieciešamās ārstēšanas – saņemšanu, īslaicīgi uzturoties kādā no Eiropas Savienības vai Eiropas ekonomiskās zonas valstīm (Norvēģija, Lihtenšteina, Islande).

Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūra jauno EVAK izsniedz bez maksas. Tā ir plastikāta karte (līdzīgi kā bankas norēķinu karte, autovadītāja apliecība u. c.), kas ir ērti nēsājama līdzi un satur būtiskāko informāciju par tās īpašnieku – vārdu, uzvārdu, personas kodu, valsti, no kuras ir iedzīvotājs. EVAK karte ir vienota visā Eiropas Savienībā (ES), tāpēc jebkurā ES dalībvalstī strādājošs ārsts spēs nolasīt informāciju, kas nepieciešama dokumentācijas aizpildīšanai.

Savukārt par pašu Socrates/Erasmus programmu studentus informēja A. Grīnberga. Studenti uzzināja, ka Erasmus studiju mērķis ir veicināt augstskolu attīstību vienotā Eiropas kontekstā, starpkultūru dialogu un tautu savstarpēju sapratni un dot studentiem un mācībspēkiem iespēju iepazīt studiju sistēmu kādā citā augstskolā. Šīs studijas ir bez maksas, un Erasmus studentam ir iespēja saņemt stipendiju, kas palīdz segt dzīves uzturēšanās izdevumus. Erasmus programmā iesaistītajās augstskolās darbojas ECTS (European Credit Transfer System) – Eiropas kredītpunktu pārneses sistēma, kas izveidota, lai spētu salīdzināt studiju laikā iegūtos kredītpunktus tādās augstskolās, kurās ir atšķirīga vērtēšanas sistēma.

A. Grīnberga ieteica studentiem arī iepazīties ar iespēju piedalīties programmas piedāvātajos intensīvajos valodu kursos un ar Erasmus Student Network (www.esn.lv, kā arī www.lu.lv/esn) darbību, jo vairākās valstīs ar šā Erasmus studentu tīkla palīdzību ir reālas iespējas atrast dzīvesvietu un risināt citus sadzīviskus jautājumus.

Semināra noslēgumā, iesakot pirms braukšanas uz ārzemēm pēc iespējas rūpīgāk sagatavoties studijām, A. Grīnberga teica: «Jau pirms dažiem gadiem tika svinēts miljonais Erasmus students, tagad viss Erasmus studentu kopums – tā būtībā ir pasaule pati par sevi. Tāpēc Erasmus ir kļuvis pat par pamatu mākslas darbiem. Šajā

gadījumā tā ir franču režisora Sedrika Klapiša uzjautrinošā mākslas filma Eirokokteilis (L'Auberge Espagnole), kurā ļoti patiesi atainota Erasmus studentu dzīve, studentu atvērtība citām valodām un kultūrām. Tāpēc informācija par studijām ārzemēs var tikt iegūta arī pie televizora ekrāna.» Foto: Eduards Lapsa Informācijas centrs

Sagatavoti jauni informatīvi materiāli par RTU

Starptautisko un sabiedrisko attiecību departaments (SSAD) sagatavojis jaunus informatīvus bukletus un PowerPoint prezentāciju, kas atspoguļo RTU darbību studijās un zinātnē, kā arī ilustrē RTU struktūrvienību veikumu.

A4 formāta (20 lpp.) brošūrās latviešu un angļu valodā Rīgas Tehniskā universitāte un Riga Technical University, kā arī PowerPoint prezentācijā ir ievietota krāsainām fotogrāfijām ilustrēta informācija par RTU vēsturi, struktūru, studijām, zinātni, starptautisko sadarbību, RTU Padomnieku konventu, Studentu parlamentu, Zinātnisko bibliotēku, sportu un kultūru.

Krāsainajās informācijas lapās (10x21 cm) latviešu un angļu valodā Rīgas Tehniskā universitāte. Skaitļi un fakti. 2005/2006 un Riga Technical University. Facts and Figures. 2005/2006 ar tabulu un diagrammu palīdzību atspoguļoti skaitļi, kas raksturo RTU studentu skaitu, mācībspēku skaitu un vecuma struktūru, kā arī zinātniskās pētniecības apjomus, fakultāšu skaitu.

Bukletus, informācijas lapas un prezentācijas CD var saņemt SSAD – RTU centrālajā ēkā, Kaļķu ielā 1, 322. telpā. Tālrunis uzziņām – 7089055.

Informācijas centrs

6

STARPTAUTISKO UN SABIEDRISKO ATTIECĪBU DEPARTAMENTĀ

2006. gada 15. jūnijs

Mans INWENT stipendijas gads Lībekā GUNDEGA BŪCENA, IEF maģistra studiju absolvente Doma par studijām ārpus Latvijas mani neatstāja jau labu laiku pirms mācībām RTU. Tāpēc, kad izlasīju sludinājumu, ka var pieteikties uz stipendiju studijām Lībekas Lietišķo zinātņu augstskolā, kā arī praksei kādā Vācijas uzņēmumā, nekavējos ne mirkli un iesniedzu visus nepieciešamos dokumentus.

Priekšnoteikumi, lai kandidētu uz stipendiju, bija pietiekamas vācu valodas zināšanas, kā arī labas sekmes studijās.

Pēc visu formalitāšu nokārtošanas pagāja krietns laika sprīdis, pirms saņēmu atbildi, ka man piešķirta stipendija. Šis gaidīšanas un neziņas laiks bija pietiekami ilgs, lai izprātotu visneiedomājamākās iespējas, kā būs, ja... Visvairāk baidījos par to, ka manas vācu valodas zināšanas varētu izrādīties nepietiekamas, lai pilnvērtīgi mācītos augstskolā. Apzinājos arī to, ka veselu gadu būšu šķirta no ģimenes un draugiem, kā arī, atgriežoties Latvijā, man studijas būs jāturpina man pilnīgi svešā kursā, jo mani studiju biedri jau būs saņēmuši diplomus.

Taču, lai nu kā, septembra sākumā, jautru pavadītāju uzmundrināta, kāpu prāmī un devos pretim nezināmajam...

Lībeka ir neliela, mīlīga, riteņbraucējiem loti draudzīga Hanzas pilsētiņa ar rāmu dzīves ritmu, un tiem, kas raduši pie Baltijas metropoles – Rīgas nerimtīgās kņadas un burzmas, Lībeka pat varētu šķist pārāk rāma un garlaicīga.

Lībekā iepazinos ar vēl diviem cīņu biedriem no RTU, kuriem arī bija piešķirta tā pati stipendija, kā arī ar citiem studentiem, kas Lībekā bija ieradušies no visas pasaules: Igaunijas, Polijas, Somijas, Norvēģijas, ASV, Bulgārijas, Ungārijas, Kamerūnas, Senegālas..., šo uzskaitījumu varētu vēl ilgi turpināt. Ieguvu ne tikai jaunus draugus, bet arī zināšanas un interesantus faktus par šo valstu iedzīvotājiem, kultūru un nacionālo virtuvi.

Studijas mums sākās pāris nedēļu pēc ierašanas Lībekā. Mums tika dota iespēja pašiem sastādīt savu studiju programmu, tādējādi pēc izvēles varējām apmeklēt lekcijas kopā gan ar pirmā kursa studentiem, gan arī pēdējā.

Studijas notika ļoti brīvā gaisotnē, šī brīvība izpaudās it visā – gan profesoru demokrātiskajā, nebūt ne akadēmiskajā ģērbšanās stilā, gan arī studentu uzvedībā lekciju laikā. Neesmu pārliecināta, vai mācībspēks kādā no Latvijas augstskolām būtu sajūsmināts, ja students lekcijas laika atļautos mieloties ar desmaizīti, taču Lībekā tā ir ikdiena. Jebkurš students ir apbruņojies ar termosa kannu un sviestmaizītēm, kuras nekautrējoties tiek notiesātas lekciju laikā.

Uzkrītoša ir studentu ieinteresētība un nopietnā attieksme pret mācībām. Latvijā augstskolā studēt ir parasta lieta, un lielākā daļa jauniešu pēc vidusskolas sāk studijas kādā no augstskolām (daļa tāpēc, ka tiešām vēlas studēt, daļa – lai izvairītos no militārā dienesta, bet daļa tāpēc, ka visi tā dara), taču Vācijā studēt dodas tie jaunieši, kuri tiešām ir ieinteresēti, jo kā alternatīva studijām tur ļoti populāra ir profesionālā apmācība: zināšanas iegūst, strādājot attiecīgajā jomā par mācekli.

Studenti Vācijas augstskolās biežāk nekā Latvijā darbojas grupās, izstrādājot dažādus projektus un prezentācijas, līdz ar to studenti tiek labāk sagatavoti turpmākajai profesionālajai darbībai, nekautrējas runāt auditorijas priekšā, prot labāk prezentēt un aizstāvēt savu viedokli.

Studējot vienu semestri, ieguvu ne tik daudz studiju ziņā (jo tas tomēr bija pārāk īss laiks, lai kādu priekšmetu apgūtu pilnībā), bet vairāk gan guvu ieskatu vācu studentu

ikdienā, kas bija ļoti interesanti.

Kā jau minēju iepriekš, otra stipendiju programmas daļa paredzēja sešu mēnešu praksi kādā Vācijas uzņēmumā. Tā kā, sastādot savu studiju programmu, vairākums priekšmetu, kurus izvelējos, bija saistīti ar loģistiku, arī prakses vietu vēlējos atrast kādā uzņēmumā, kas darbojas loģistikas jomā. Un iznāca tā, ka nokļuvu kādā starptautiskā uzņēmumā, kas ir viens no lielākajiem papīra un celulozes ražotājiem Eiropā. Uzņēmuma Lībekas filiāle nodarbojas ar to Somijā ražotā papīra izplatīšanu Rietumeiropas un Austrumeiropas virzienā, kurš Lībekā ievests ar jūras transportu.

Jau darba pārrunu laikā mans topošais prakses devējs minēja, ka nevēlas praktikantu, kas pagatavo kafiju vai novēro notiekošo, citiem darbiniekiem pār plecu lūkojoties, bet gan ka firmai ir vajadzīgs darbinieks, kurš vēlas strādāt un uzņemties atbildību.

Pēc pārrunām biju diezgan sabijusies un šaubījos, vai būšu piemērota, bet izrādījās, ka uztraukumam nebija pamata. Pateicoties labiem prakses vadītājiem, drīz vien man jau tika uzticēti uzdevumi, par kuru izpildi biju atbildīga tikai es. Visgrūtākās bija pirmās prakses nedēļas, kad vakarā atgriezos savā istabiņā pilnīgi bez spēka. Apgūt datorprogrammas, par kurām līdz tam brīdim nebiju pat dzirdējusi, un darba procesus svešvalodā nebija viegli.

Pozitīvi vērtēju gan mana prakses devēja, gan citu kolēģu pilnīgu uzticēšanos manis paveiktajam. Tas motivēja mani darīt vēl vairāk un vēl labāk. Latvijā prakses vietās līdz šim biju ieguvusi tikai teorētiskas zināšanas, kā arī varēju uzņēmumā notiekošo vērot no malas, taču šeit varēju savas teorētiskas zināšanas izmantot, strādājot patstāvīgi.

Uzturoties Vācijā, ik dienu guvu jaunus iespaidus, un, kā jau īstai studentei pienākas, visspilgtākās atmiņas un piedzīvojumi bija par pasākumiem ārpus studiju un darba laika.

Jāpiebilst, ka piešķirtā ikmēneša stipendija bija pietiekami liela, lai, nedaudz ietaupot, atlicinātu arī izklaidēm un ceļošanai.

Lībekas augstskolā nereti tiek rīkotas studentu ballītes. Visinteresantākās bija tās, kas notika vienā no kopmītņu ēkām ierīkotajā krodziņā ar dīvainu nosaukumu Stress.

Reizi mēnesī tur tika rīkoti tematiskie vakari, kas bija veltīti kādai noteiktai valstij.

Piemēram, ASV, Brazīlijas vai Spānijas vakars. Tad nu krodziņu piepildīja attiecīgās valsts mūzika, bija nogaršojami nacionālie ēdieni un dzērieni un, protams, kā goda viesi visu cieņu un uzmanību baudīja tieši šis valsts pārstāvji.

Ne brīdi nenožēloju, ka uzdrošinājos pieteikties stipendijai. Pieredze, iespaidi un draugi, kurus guvu, uzturoties Vācijā, nav aizmirstami, nav aizvietojami. Tas bija ļoti spraigs un raibiem piedzīvojumiem bagāts gads manā mūžā.

Arī mācības RTU, kuras uz gadu biju pārtraukusi, lūdzot akadēmisko atvaļinājumu, esmu jau beigusi, tā ka nokavējusi arī neesmu neko.

Studentus, kas vēl tikai prāto, vai ir vērts pamest visu un uz gadu doties pretī izaicinājumam, gribētu iedrošināt, sakot – jā, tas ir to vērts! Un, kas zina, kādās sliedēs šis gads ievirzīs jūsu dzīvi! Foto no raksta autores personīgā arhīva

2006. gada 15. jūnijs

7

STARPTAUTISKO UN SABIEDRISKO ATTIECĪBU DEPARTAMENTĀ

Leonardo da Vinci programmas piedāvātās iespējas Leonardo da Vinci programma sniedz iespēju RTU studentiem doties praksē uz Eiropas Savienības (ES) uzņēmumiem. Andrejs Paeglis, DITF maģistrants, ir Leonardo da Vinci projekta EURO-PLACE-TECH dalībnieks un kopš aprīļa dzīvo Minhenē un strādā uzņēmumā Qimonda AG. Piedāvājam jūsu uzmanībai dažas Andreja pārdomas un atziņas.

«Par ko es domāju, ko vēlējos, no kā baidījos, ko gaidīju no prakses? Gribēju iegūt pieredzi, strādājot liela mēroga starptautiskā kompānijā, pildot dažādus uzdevumus, apgūstot jaunas sistēmas, programmatūru un pētot kompānijas struktūru un organizāciju. Mērķis bija arī uzlabot svešvalodas un komunicēšanas prasmes. Kā arī paskatīties un iepazīt dzīvi citās valstīs.

Tā nebija pirmā reize, kad mēģināju piedalīties Leonardo da Vinci programmā. Pēc pirmā mēģinājuma, kurš bija neveiksmīgs, sapratu, ka man nepieciešams nopietni uzlabot angļu valodas zināšanas un jāiegūst pēc iespējas augstāka profesionālā kvalifikācija. Lai to panāktu, apmeklēju dažādus valodu kursus, daudz mācījos patstāvīgi un strādāju IT jomā. Un galvenais ir nebaidīties uzdrošināties. Pieņemot praktikantu darbā, neviens uzņēmums taču neprasīs no viņa vairāku gadu profesionālo pieredzi attiecīgajā jomā! Pašreiz, esot Vācijā, apmeklēju vācu valodas kursus, kas tiek apmaksāti no projekta līdzekļiem, tāpat kā ceļa izdevumi, apdrošināšanas izmaksas un ikmēneša uzturēšanās izmaksas.

Atrast dzīvokli prakses laikam manā gadījumā izrādījās ļoti nopietna problēma.

Trīs nedēļas pirms došanās praksē es katru dienu pēc sludinājumiem internetā zvanīju, rakstīju un meklēju, kur apmesties Minhenē. Faktiski, ja uz vietas nav kāds, kas palīdz šajā jautājumā, tad, esot Latvijā, atrast uz laiku dzīvokli Minhenē ir gandrīz neiespējami.

Kompānijā Infineon Technologies AG mans amats ir Inventory Manager Support.

Tas saistīts ar darbu ar vairākām programmām, analīžu un atskaišu veidošanu, citu lietotāju konsultēšanu un piedalīšanos sapulcēs. Sākot darbu, protams, saskāros ar vairākām grūtībām. Bet galvenais ir precīzi zināt, ko tu gribi no prakses un ko uzņēmums sagaida no tevis. Jaunu darbinieku vienmēr pieņem ļoti labi un cenšas visādi palīdzēt un visu paskaidrot. Bet tas nenozīmē, ka visu sagatavos un ieliks mutē, ir arī daudz jādomā ar savu galvu!

Darba slodze ir pilnīgi atkarīga no paša praktikanta. Vai nu tu gribi uzzināt un izdarīt pēc iespējas vairāk, vai tu vienkārši pildi minimumu un gaidi, kad beigsies darba laiks.

Atpūta ir katra brīva izvēle. Pastāv vairākas iespējas izmantot studentu abonementus Olimpiskajā sporta centrā, var izmantot lētas grupu biļetes tāliem braucieniem un atpūsties tā, kā gribi un esi pieradis. Mana iemīļotā brīvā laika pavadīšanas vieta ir baseins, kur ir iespēja lēkt no platformām. Var lēti nopirkt lietotu velosipēdu un apskatīt apkārtnes skaistākās vietas, minot pedāļus. Minhenē un ārpus pilsētas ir daudz skaistu ezeru, kur var vienkārši doties pastaigā. Protams, ir arī muzeji, citas tuvākas un tālākas pilsētas, kalni…

Dzīve Minhenē patiešam ir ļoti aktīva. Visu laiku kaut kas notiek – koncerti, sacensības, izrādes... Tūristi un dažādu tautību iedzīvotāji veido dinamisku, labvēlīgu un patīkamu gaisotni. Tas viss ir jāredz un jāpiedzīvo!»

Foto no Andreja Paegļa personīgā arhīva

Conect Latvija – pētniecības rezultātu ieviešana komercdarbībā

ELMĀRS BALTIŅŠ Pētniecības rezultātu ieviešana komercdarbībā kļūst par vienu no neatņemamām sastāvdaļām universitātes izaugsmē. 8. jūnijā biedrība Connect Latvija organizēja tramplīna pasākumu – komercializācijas iespēju un biznesa modeļu analīzi – vienai no RTU izstrādnēm.

Tika apskatītas iespējas ieviest komercdarbībā Tekstila materiālu un dizaina tehnoloģiju institūta pētnieces Ingas Ļašenko tekstilizstrādājumu ar profilaktisku

efektu. Izgudrojuma pamatā ir sudraba diegu izmantošana tekstilizstrādājumos – zeķēs un zeķbiksēs ieaužot 3–15% sudraba diegu. Tas sekmē baktēriju iznīcināšanu un sēnīšu slimību ārstēšanu, novērš nepatīkamas smakas un saglabā siltumu.

Medicīnā šo tehnoloģiju var izmantot kompresijas tekstilmateriālu ražošanā.

Diskusijā piedalījās eksperti ar pieredzi uzņēmējdarbībā, kas sniedza padomu no komercdarbības viedokļa. Uz jautājumu par projekta realizāciju komercdarbībā viens no ekspertiem Andrejs Salmiņš

atbildēja: «Domāju, ka biznesa plāns noteikti jāizstrādā un jāizveido projekta grupa, iekļaujot vajadzīgos speciālistus – par patentiem, finansēm un mārketingu.

Pamatideja ļoti laba, un tagad jāsāk tās realizācija.» Savukārt Roberts Dlohi (RTU Tehnoloģiju pārneses kontaktpunkta eksperts) norādīja, ka Latvijā jau sāk iezīmēties jauna nozare – klasteris – jauni materiāli, biomateriāli un tehnoloģijas, kas saistītas ar veselību.

Konkrētais projekts ir viens no tādiem, un tāpēc nepieciešams sadarboties ar citiem

pētniekiem šajā nozarē, tādējādi palielinot gan biznesa, gan pētniecības potenciālu.

Connect Latvija cieši sadarbojas ar RTU izveidoto Tehnoloģiju pārneses kontaktpunktu, lai sekmētu jauno izstrādņu ieviešanu komercdarbībā, kā arī zinātnieku un uzņēmēju sadarbību. Jauno izstrādņu autori, kas vēlas rast sadarbības partnerus uzņēmēju vidū, tiek aicināti sazināties ar Elmāru Baltiņu pa tālr. 7089178 vai elmars@connectlatvia.lv, adrese: Āzenes iela 16/20–136.

Foto: Eduards Lapsa

8

STARPTAUTISKĀ SADARBĪBA

2006. gada 15. jūnijs

Sadarbība starp RTU un Ķīnas TR organizācijām datorzinātņu, informācijas tehnoloģiju un e-loģistikas jomā LEONĪDS NOVICKIS, DITF profesors, Lietišķo datorsistēmu programmatūras profesora grupas vadītājs, projekta eLOGMAR-M zinātniskais koordinators Pagājušā gada marta otrajā pusē Ķīnas TR notika virkne pasākumu, kurus organizēja starptautiskā projekta eLOGMAR-M (Tīmekļa tehnoloģijas un mobilie risinājumi transporta un loģistikas jomā) dalībnieki. Projektu finansē ES IST 6. programma. RTU ir viens no projekta pamatizpildītājiem (projekta zinātniskais koordinators – profesors L. Novickis). Projektā piedalās arī citas DITF zinātnieku grupas, kuras vada profesors J. Grundspeņķis un profesors J. Merkurjevs.

Par vienu no eLOGMAR-M projekta rezultātiem var uzskatīt vienošanos par sadarbību, kura 2006. gada martā tika parakstīta starp RTU un Ķīnas IT kompāniju Beijing Software HOPE Company.

Uz trim gadiem ar turpmākas pagarināšanas iespēju parakstītā vienošanās paredz piedalīšanos kopējos projektos, zinātnisko darbinieku īstermiņa apmaiņas vizītes, kopēju publikāciju sagatavošanu u. c. No RTU puses Lietišķo datorsistēmu programmatūras profesora grupa ir struktūrvienība, kas

atbild par līguma izpildi. Jāpiebilst, ka HOPE kompānijas dibinātājs ir Ķīnas Zinātņu akadēmija, un tā ir viena no vadošajām IT organizācijām valstī.

Eiropas un Ķīnas forums e-loģistikā bija galvenais to pasākumu vidū, kas tika organizēti saistībā ar eLOGMARM projektu Ķīnas Tautas Republikā.

Forumā, kas notika Ķīnas reģionā Šeņdžeņā, piedalījās apmēram 100 speciālistu no Ķīnas un Eiropas, kuri pārstāvēja informācijas tehnoloģijas, programmatūras izstrādes, transporta un loģistikas jomas.

ES forumā pārstāvēja vislielākā Vācijas zinātniskā organizācija Fraunhofer FhG/IFF, RTU, IT kompānijas IDC Informācijas tehnoloģijas un Latviešu intelektuālās sistēmas, Baltijas jūras konteineru terminālis (visi no Latvijas), Hamburgas, Kokolas un Saloniku ostas pārstāvji, Varšavas Tehnoloģiskā universitāte u. c. Ķīnu pārstāvēja vislielākās programmatūras izstrādes asociācijas (Ķīnas, Pekinas, Šeņdžeņas), Šanhajas un Šeņdžeņas ostu kompānijas, Ķīnas un Šeņdžeņas loģistikas asociācijas u. c.

Foruma dalībnieki vienojās, ka eLOGMAR-M projekts ir laba platforma, lai turpinātu plašāku sadarbību starp Ķīnu un Eiropas valstīm IT un loģistikas jomā. Ir panākta vienošanās, ka 2006. gada oktobrī RTU un HOPE kopānija piedalīsies e-loģistikas izstādē Šeņdžeņā ar kopēju stendu.

Balstoties uz projekta e-LOGMAR-M un e-loģistikas foruma rezultātiem, tika sagatavots un aprīļa beigās Eiropas Komisijā iesniegts izskatīšanai pieteikums Eiropas un Ķīnas sadarbībai lietišķās programmatūras izstrādes jomā.

Attēlā: Sadarbības vienošanās starp RTU un HOPE parakstīšana HOPE kompānijas ofisā.

No kreisās: prof. Hou Jecjiņs, prof.

Mintao Džou (HOPE prezidents) un prof. Leonīds Novickis (RTU) Foto no raksta autora personīgā arhīva

Starptautiska vasaras skola materiālu mehānikā

No 22. līdz 24. maijam BF notika materiālu mehānikas jautājumiem veltītās starptautiskās vasaras skolas

Micromechanisms and mechanical performance of composite materials pirmā daļa, kurā profesionāļi un studenti no

Latvijas, Igaunijas, Krievijas, Dānijas, Zviedrijas, Norvēģijas, Somijas un ASV risināja aktuālus savas nozares jautājumus.

Ar lekcijām vasaras skolā uzstājās tādi nozarē atzīti zinātnieki kā profesors Jānis Varna no Lūleo Tehniskās universitātes Zviedrijā, profesors Ramešs Talreja no Teksasas Tehniskās universitātes ASV, profesors Deivids Allens no Linkolnas Nebraskas universitātes ASV, profesors Vitauts Tamužs no Latvijas Universitātes un profesors Andrejs Krasņikovs no RTU. Vasaras skola paredzēta galvenokārt materiālu mehānikas studentiem – doktorantiem un maģistrantiem, kā arī jaunākajiem zinātniskajiem līdzstrādniekiem, kas vēlas uzlabot zināšanas materiālu mehānikas jomā.

Otrā vasaras skolas daļa noritēs no 18. līdz 21. jūnijam Dānijā, Riso Nacionālajā laboratorijā. Vasaras skolu finansē Ziemeļu pētniecības akadēmijas NorFA (Nordisk Forskerutdanningsakademi) fonds, kura mērķis ir atbalstīt kopējus pētniecības projektus, kursus, seminārus un konferences, veicināt Ziemeļvalstu zinātņu doktoru un profesoru sadarbību ar Latvijas zinātniekiem.

Foto: Eduards Lapsa

9

RTU STRUKTŪRVIENĪBĀS

2006. gada 15. jūnijs

Noteikts RTU rīkotās Latvijas VI Betona olimpiādes uzvarētājs

E. KANCĀNE, Informācijas centra korespondente 25. maijā BF notika aktuāliem betona zinātnes jautājumiem veltīta Latvijas Betona savienības XV Zinātniski tehniskā konference, pēc kuras RTU Betona mehānikas laboratorijā notika Latvijas VI Betona olimpiāde. Tajā ar jaunās, jaudīgās RTU preses palīdzību testēja olimpiādes dalībnieku atvestos betona paraugus, tā nosakot stiprākā betona ražotāju.

Konferencē piedalījās apmēram 60 betona nozares speciālisti. Ar lekcijām konferencē uzstājās tādi nozarē atzīti zinātnieki kā emeritētais profesors Dr. inž. Ralejs Tepfers no Čalmersa Tehnoloģiskās universitātes Zviedrijā, kā arī Latvijas profesionāļi Dr. inž. Semjons Cifanskis, Dr. inž. Aigars Ūdris, Dr. inž.

Andrejs Krasņikovs, Dr. inž. Genādijs Šahmenko, Dr. inž. Videvuds Ā. Lapsa un students Andrejs Pupurs no RTU, Dr. inž. Andris Šteinerts no LR Ekonomikas ministrijas Būvniecības departamenta, inž. maģ. Dainis Bērtulis no SIA Svensa Sika, inž. Arnis Lazdiņš no SIA TMB Elements un inž. Jānis Ošlejs no SIA Primekss. «Šis ir kompozītmateriālu laiks, un no visiem kompozītmateriāliem visvairāk izplatītais ir betons. Ja salīdzina betonu ar citiem konstruktīviem materiāliem, betons attīstās visstraujāk: stiprības un

izturības rādītāji katru gadu uzlabojas.

Attīstās arī betona ražošanas un izmantošanas tehnoloģijas. Lai arī zinātniskajās publikācijās var atrast fantastiskus betona stiprības rādītājus, tie ir iegūti, testējot sīkus paraudziņus, kas iegūti laboratorijas apstākļos, taču ne viss, kas iegūts laboratorijā, ir tūlīt lietojams būvniecības praksē. Milzīgu konstrukciju nav iesējams pielīdzināt paraugam. Taču pieredze rāda, ka tas, kas šobrīd ir laboratorijā, rīt ienāks eksperimentālajā ražošanā, un parīt – jau būvlaukumā. Šādā virzienā attīstās ne tikai betona zinātne, bet arī citas tehniskās zinātnes,» atklājot konferenci, teica Latvijas Betona savienības valdes priekšsēdētājs Dr. inž. Videvuds Ārijs Lapsa.

Pēc V. Ā. Lapsas sniegtās informācijas, straujo betona nozares attīstību veicina dažādi savstarpēji saistīti faktori. Viens no tiem ir ražotāju centieni panākt lielāku betona stiprību, lai samazinātu betona izlietojumu. Tāpēc būvniecības praksē parādās arvien plānākas betona konstrukcijas, vieglāki paneļi, čaulas, kuras lieto nesošajās konstrukcijās vai elementos, kam jākalpo smagos apkārtējās vides apstākļos. Otrs faktors, kas veicina betona attīstību, ir ekonomija.

Meklējot izdevīgākos un kvalitatīvākos risinājumus, ražotāji kā betona ražošanas izejvielas izmanto dažādu ražošanas nozaru radītos atlikumus un

mēģina ietaupīt uz darbaspēka rēķina.

Rezultātā tiek radīti jauni, progresīvi betona veidi. Piemēram, pašplūstošais betons nav jāvibrē – to var iestrādāt būvē, vienkārši ielejot veidnē – betons pats ieņem nepieciešamās formas un aizpilda visus tukšumus, izspiežot ārā gaisa burbuļus. Savukārt fibrobetona ieviešana būvniecības praksē ir izdevīga, jo izpaliek stiegrotāja darbs. Turklāt fibrobetons ļauj veidot visdažādākās fomas čaulas, tajā skaitā arī kupolveidīgas konstrukcijas, divos virzienos izlocītas čaulas utt.

Viens no veiksmīgākajiem fibrobetona izmantojumiem Latvijā ir aplūkojams Ventspilī, Kālija parkā, kur noliktavas ir veidotas no fibrobetona (attēlā): noliktavu fibrobetona veidņu formēšanā ir izmantoti pneimatiskie veidņi.

V. Ā. Lapsa pastāstīja, ka konferencē tika pārrunātas gan tehniskās, gan normatīvās betona ražotāju problēmas: «Viena no konferences laikā aplūkotajām problēmām bija Eiropas Savienībā noteiktie normatīvi dzelzsbetona konstrukciju projektēšanā. Eiropas prasības stipri atpaliek no tām tehniskajām iespējām, ko inženieri var piedāvāt pasaulē, un arī no tā, ko mēs varam sasniegt Latvijā. RTU betona mehānikas laboratorija pašreiz strādā pie tādu fibrobetona tehnoloģiju un maisījumu izstrādāšanas, kurām būtu ļoti augsta stieples stiprība – pat 20 MPa. Jau ir izveidoti jauni, oriģināli fibrobetona

veidi, kurus mēs tuvākajā nākotnē ceram izmantot dažādām liektajām konstrukcijām, tostarp, dažādās pazemes būvēs, kur konstrukcijām ir ļoti lielas slodzes.»

RTU Betona mehānikas laboratorijā notikušajā Latvijas VI Betona olimpiādē, kuras laikā ar jaunās, jaudīgās četrsimttonnīgās preses palīdzību tika testēti olimpiādes dalībnieku atvestie betona paraugi. Tika sasniegts jauns Latvijas rekords – 161,8 MPa betona parauga izturība. Šā parauga ražotājs ir saliekamo dzelzsbetona konstrukciju ražotājkompānija Consolis. Savukārt ar betona paraugu, kura stiprība sasniedza 155 MPa, otro vietu olimpiādē ieguva betona maisītāju ražotājkompānija Rudus Latvija.

Betona olimpiāde, pēc V. Ā. Lapsas domām, «faktiski ir jauns tehniskā sporta veids – tāpat kā autosports, modelēšanas sporta veidi u. c». Olimpiāde betona ražotājiem ir ne vien lieliska iespēja pierādīt savu profesionalitāti, bet arī brīnišķīga produkcijas reklāma. Tāpēc tradīcija tiks turpināta arī nākotnē.

Latvijas Betona savienības XV Zinātniski tehnisko konferenci un Latvijas VI Betona olimpiādi finansiāli atbalstīja Latvijas Betona savienības korporatīvie biedri – SIA Rudus Latvija, SIA ATF Būve, SIA Koro Grīdas, SIA Grods, SIA Semtu Latvija un OÜ REMEI BALTICA.

Top matemātisko terminu vārdnīca piecās valodās DZIDRA LŪSE, Inženiermatemātikas katedras lektore Pēc DITF Inženiermetemātikas katedras ierosmes tiek rakstīta matemātikas terminu vārdnīca piecās valodās: latviešu – angļu – vācu – franču – krievu. Vārdu krājuma ziņā šī vārdnīca būs lielākā šādā veida vārdnīca Latvijā.

Sakarā ar Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā paplašinās ārzemju zinātniskie

sakari un ārzemēs studējošo jauniešu skaits. Arī mūsu valsts augstskolās studē jaunieši no citām valstīm. Latvijā vēl līdz šim nav izdota plaša matemātisko terminu vārdnīca.

Vārdnīcas izdošanu atbalsta LZA prezidents akadēmiķis Juris Ekmanis, matemātiķis akadēmiķis Andris Buiķis, LU Fizikas un matemātikas fakultātes dekāns profesors Mārcis Auziņš. Vārdnīcu raksta šo rindu autore kopā ar BF bijušo vecāko pasniedzēju Sarmīti Līni.

10

RTU STRUKTŪRVIENĪBĀS

2006. gada 15. jūnijs

Transportmašīnu tehnoloģiju institūta lepnums – mērķtiecīgi un motivēti studenti LELDE PETRĀNE TMF Transportmašīnu tehnoloģiju institūts (TTI) piedāvā apgūt bakalaura un maģistra profesionālo studiju programmu Transporta sistēmu inženierija, paredzot tā saukto moduļu apmācības principu. Patlaban programmā ir paredzētas divas specializācijas: pirmā – Loģistika un transporta sistēmas, otrā – Transportmašīnu ekspluatācijas un remonta tehnoloģijas. Iespēja izvēlēties specializāciju studentiem tiek piedāvāta, sākot no otrā kursa. Patlaban vērojama lielāka studentu interese par loģistikas un transporta sistēmu novirzienu.

Iegūstamais grāds un kvalifikācija, pabeidzot studijas TTI, ir profesionālais bakalaura vai maģistra grāds transportsistēmu inženierijā un transportsistēmu inženiera kvalifikācija.

«Kompleksais jēdziens transporta sistēma ietver vairākus komponentus, piemēram, transporta līdzekļi (atbilstoši maģistrālajiem transporta veidiem – jūras un gaisa kuģis, dzelzceļa ritošais sastāvs, automobiļi un cauruļvadi), transporta termināļi, sadales centri (noliktavas, bāzes u. c.), satiksmes ceļi, kravu pārkraušanas tehniskās iekārtas, darbu mehanizācijas un automatizācijas līdzekļi un citi. Galvenais transporta sistēmu inženiera uzdevums ir nodrošināt transporta sistēmu tehnoloģisko, operacionālo un loģistisko darbību tā, lai visi transporta veidi varētu saskaņoti piedalīties produkcijas transportēšanas procesā no piegādātāja līdz patērētājam ar optimālu rādītāju laikā, izmaksās un pakalpojuma kvalitātē. Kopumā starptautiskajā satiksmē šie uzdevumi nozīmē: multimodālo un intermodālo pārvadājumu organizāciju, vadību un tehnisko nodrošinājumu,» skaidro TTI direktors prof., Dr. hab. inž. profesors Aleksandrs Urbahs, piebilstot, ka «organizēt un vadīt tādu sarežģītu sistēmu var tikai transporta sistēmu inženieris.» Transporta sistēmu inženieru sagatavošana tiek realizēta saskaņā ar profesijas standarta izvirzītajām prasībām. Profesijas standartu A. Urbaha vadībā izstrādāja RTU speciālisti kopīgi ar Latvijas Jūras akadēmijas un Latvijas Lauksaimniecības universitātes speciālistiem.

TTI tiek augstu vērtēta studentu un doktorantu iesaistīšanās zinātniskajos projektos. Daļa studentu piedalās IZM projektos – Zinātniskās darbības attīstība augstskolā, Zinātniskās darbības attīstība universitātē – un arī Latvijas Zinātnes padomes finansēto projektu īstenošanā. «Esmu novērojis neviltotu studentu interesi par programmas apgu-

vi, tās pilnveidošanu, kā arī tieksmi uz pētniecisko darbu. Ar šādiem studentiem ir viegli un patīkami strādāt. Piemēram, pie manis vērsās pirmā kursa profesionālā bakalaura programmas studenti ar priekšlikumu sniegt viņiem iespēju piedalīties katru gadu notiekošajā RTU studentu zinātniskās konferences atsevišķā sekcijā. Es ar labpatiku atbalstu šo pirmo soli. Vēl jo vairāk tāpēc, ka daži studenti jau šajā gadā aktīvi piedalījās konferencē pēc pašu iniciatīvas. No nākamā mācību gada mēs obligāti organizēsim savu Intelektuālās transporta sistēmas sekciju,» stāsta institūta vadītājs.

TTI jau sākta Studentu zinātniski tehniskā centra izveide, tostarp izsludināts konkurss studentu vidū oriģinālu transportlīdzekļu izstrādei un projektēšanai individuālajam lietotājam – no velomobiļa līdz lidaparātam. Jau šajā vasarā studentiem tiks piedāvāts pieredzējušu pētnieku vadībā piedalīties reālos projektos. «Šajā jomā ar lasītājiem varu padalīties pieredzē, kuru ieguvu, stažējoties Berlīnes Tehniskajā universitātē. Varat iedomāties, ka studenti paši izveido, piemēram, reālus kosmiskos lidaparātus? Izrādās, ka tas ir iespējams! Par studentu izstrādājumu rezultātu (sadarbojoties ar vācu aviācijas un kosmosa tehnikas biedrību – Deutsche Gesellschaft für Luft und Raumfahrt (DGL)) kļuva eksperimentālā satelītu sistēma TUBSAT un divpakāpju tvaika raķete,» savā pieredzē dalās A. Urbahs.

Patlaban TTI doktorantūrā studē 11 doktoranti. TTI ir prasība, ka doktorantiem bez pamatapmācības un pētniecības darba veikšanas obligāti jānodarbojas arī ar pedagoģisko darbību. A. Urbahs tic, ka pēc promocijas darbu aizstāvēšanas lielākā daļa no doktorantiem turpinās strādāt institūtā. Tādējādi tiktu nodrošināts mācībspēku atjaunošanās process.

TTI transporta sistēmu inženieru sagatavošanā sadarbojas ar dažādiem transporta uzņēmumiem – potenciālajiem darba devējiem. Sadarbība ar uzņēmumiem notiek studentu prakses laikā, kā arī pieaicinot labākos nozares speciālistus atsevišķu lekciju kursu lasīšanā. Ar daudziem uzņēmumiem ir noslēgti līgumi par studentu prakses vietu nodrošināšanu (DHL, Baltic Tyre Distributors, agentūra Baltreis, Incolab Services Latvia, inženieru – ražošanas kompānija LAS-1, COLLA, RBR Engeneering, IBNA un citi). Starp institūtu un šiem uzņēmumiem tiek nodrošināta atgriezeniskā saite, veicot aptaujas, kuru mērķis ir noskaidrot, kā uzņēmumi vērtē studentu sagatavotības līmeni un cik liels ir pieprasījums pēc nozares speciālistiem.

Aptaujas rezultāti rāda nemainīgi augstu pieprasījumu pēc transporta sistēmu inženieriem. Gandrīz visi praksē aizgājušie līdz šim ir saņēmuši augstus novērtējumus prakses raksturojumā un kļuvuši par pastāvīgiem uzņēmumu darbiniekiem. Kā pluss tiek minēta arī institūta labā materiāli tehniskā bāze mācību procesa nodrošināšanai un studentu labās zināšanas informāciju tehnoloģiju jomā. Tomēr darba devēji akcentē, ka ir nepieciešams teorētiskās zināšanas vēl vairāk integrēt reālajā darba vidē, lai nākamie darbinieki jau studiju procesā maksimāli daudz apgūtu tieši praktiskās zināšanas. Vēl viena problēma, ko akcentē darba devēji, ir studentu vājās svešvalodas zināšanas. «Šai problēmai nav vienkāršu risinājumu. Piemēram, profesionālā bakalaura programmā svešvalodu apguve paredzēta tikai četru kredītpunktu apjomā. Profesionālā maģistra programmā svešvalodu apguve nav paredzēta vispār. Lai programmas pilnveidotu, universitātes līmenī diemžēl diezin vai kaut ko reāli ir iespējams sākt.

Tam pamatā ir objektīvi iemesli, kas vispirms saistīti ar maksimāli pieļaujamo vispārizglītojošo priekšmetu daudzumu programmā. Šeit redzu tikai vienu izeju.

Studentiem – lekciju klausīšanos un atskaišu noformēšanu svešvalodās, kā arī, piemēram, prakses iziešanu citās Eiropas valstīs. Obligāta piedalīšanās vasaras skolās, kur pamatakcents tiek likts uz valodu apguvi un kultūras mantojuma izzināšanu. Labi, ka piedāvājumu un iespēju ir gana daudz. Mēs jau nākamajā mācību gadā eksperimenta veidā studentiem piedāvāsim vismaz divus priekšmetus apgūt angļu un vācu valodā brīvprātīgā kārtā,» stāsta A. Urbahs.

Viņš stāsta, ka parasti priekšroka tiek dota angļu valodai, savukārt TTI plānots in-

tensīvi propagandēt arī citu svešvalodu, to vidūi vācu valodas, apguvi. «Jau tagad studentiem pastāv reāla iespēja studēt un veikt praksi vāciski runājošās valstīs – Vācijā, Austrijā un Šveicē. Ticiet man – tur ir ko apgūt!» akcentē institūta vadītājs. Tomēr vienlaikus jārēķinās ar iespēju, ka augsti kvalificētie speciālisti ar valodu zināšanām pēc stažēšanās kādā no ārvalstu uzņēmumiem un dalības starptautiskajos projektos varētu doties strādāt uz citām valstīm, jo tur piedāvātais atalgojums un izaugsmes iespējas ir krietni lielākas. Līdz ar to aktuāls ir arī jautājums, kā motivēt speciālistus palikt strādāt tepat Latvijā.

«Institūta iekšienē veikto aptauju rezultāti liecina, ka lielākā daļa TTI studējošo šeit nemācās nejaušības dēļ, bet gan nākuši ar pārliecību un motivāciju, ka šī ir pieprasīta specialitāte gan Latvijas, gan citu valstu darba tirgū,» ar prieku teic TTI direktors, norādot, ka «sevišķi priecē jaunāko kursu studenti, kuri varēja iestāties mūsu programmā, izturot pietiekami stingru konkursu.

Piemēram, jau pirmajā (no programmas licencēšanas brīža) gadā konkurss bija aptuveni pieci cilvēki uz vienu budžeta vietu. Šis bija rekordrādītājs mūsu fakultātē kopumā. No 2005. gada uzņemšanas 40 pirmkursniekiem pēc ziemas sesijas rezultātiem tika atskaitīti tikai trīs studenti. Turklāt jāpiebilst, ka no 40 studentiem tikai 25 mācās par valsts budžeta līdzekļiem, bet pārējie 15 – par maksu. Šajā gadā studentu uzņemšanai profesionālā bakalaura programmā mums jau ir piešķirtas 35 valsts budžeta finansētas studiju vietas un 23 vietas profesionālā maģistra programmā, tāpēc TTI ar nepacietību gaida savus nākamos studentus un maģistrantus.»

Foto: Eduards Lapsa

2006. gada 15. jūnijs

11

STARPTAUTISKĀ SADARBĪBA

Starptautiskā vides konference Eco-Balt 2006 beigusies...

MODRIS DRILLE Un atkal Baltijas jūrā kuģu avārijas, naftas noplūdes, faunas un floras bojāeja...

Cilvēks savā neprasmē un nevērībā ir postījis visu, kas tam apkārt: gan vidi, gan sabiedrību. Cerēsim, ka turpmāk šis neprāts mazināsies!

Latvijas Republikas vides ministrs Raimonds Vējonis konferences tēžu krājuma ievadrakstā informē: «Eiropas jūras aizsardzības stratēģija pirmo reizi izvērtē jūru kā vienotu ekosistēmu. Tiek atzīta tās jutība un ievainojamība, tiek uzdots jautājums – vai mēs spēsim saglabāt šo ekosistēmu nākotnē, vienlaikus nodrošinot Eiropas Kopienas globālo konkurētspēju atbilstoši Lisabonas stratēģijas izvirzītajiem mērķiem.» Šā gada 11. un 12. maijā Rīgā notika 14. ikgadējā starptautiskā vides konference Eco-Balt, kurā tikās Latvijas un citu Baltijas reģiona valstu zinātnieki un praktiķi, lai runātu par paveikto un iecerēm vides jomā. Gan vides speciālistu aprindās labi pazīstami, gan pirmo reizi tādā pasākumā dalību ņemot, Stabu ielā 17, studentu korporācijas Selonija namā, pulcējās vairāk nekā simt divdesmit konferences dalībnieku.

Starptautiskā vides konference EcoBalt ir veltīta vides problēmu analīzei, izvērtējumam un risinājumu izklāstam, informējot par jaunākajiem pētījumiem vides zinātnes un tehnoloģijas dažādās

jomās. Tā ir zinātnieku, praktiķu un entuziastu tikšanās iespēja, kas katru gadu vieno Baltijas jūras valstu vides speciālistus pieredzes un domu apmaiņai.

Konferences atklāšanas runā LR vides ministrs Raimonds Vējonis raksturoja konferences būtību: «Konferences lomu Baltijas zinātniskajā sabiedrībā un tās ilgspējību nenosaka tikai organizatoriskā darba apjoms vai sponsoru ieguldījums – to pamatā nosaka konferences dalībnieku aktivitāte un pati konference kā izaugsmes vai stabilitātes faktors tās dalībnieku zinātniskajā vai mācību darba procesā.

Un konferences tēžu apkopojums ir ne tikai vispārīga informācija par paveiktā saturu un iespējamo izmantojumu, bet reizē arī barometrs, kas rāda pētījumu tēmu mainības dinamiku atbilstoši konkrētajām vides stāvokļa izmaiņām.»

Sirsnīgus apsveikuma vārdus teica un veiksmīgu konferences norisi vēlēja LU Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes dekāns profesors Māris Kļaviņš.

Konferences organizatori ir LR Vides ministrijas Vides aizsardzības departamenta, RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes un LU Ķīmijas fakultātes darbinieki sadarbībā ar dažādu Baltijas augstskolu pedagogiem un zinātniekiem. Šā gada konferencē piedalījās 127 dalībnieki, kopumā divās dienās nolasot 33 referātus un ziņojumus un

stendu sesijās iepazīstinot ar 52 pētījumu materiāliem. Dalībnieku skaitā bija pārstāvji no Latvijas, Polijas, Dānijas, Zviedrijas, Lietuvas, Vācijas un Krievijas.

Konferencē tika pārstāvētas šādas augstskolas: Rīgas Tehniskā universitāte, Latvijas Universitāte, Rīgas Stradiņa universitāte, Latvijas Lauksaimniecības universitāte, Daugavpils Universitāte un Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskola – no Latvijas, Viļņas Universitāte un Viļņas Ģedimina Tehniskā universitāte, kā arī Kauņas Vītauta Dižā universitāte – no Lietuvas, Poznaņas Tehnoloģiskā universitāte un Ļubļinas Marijas Kirī-Sklodovskas universitāte – no Polijas un Karaliskā Veterinārijas un lauksaimniecības universitāte no Dānijas.

Zinātniskās pētniecības institūtus pārstāvēja Latvijas Koksnes ķīmijas institūts, RTU Neorganiskās ķīmijas institūts, LU Cietvielu fizikas institūts, LU Fizikālās enerģētikas institūts, kā arī pārstāvji no zinātniski pētnieciskajiem un vides uzraudzības centriem, to skaitā, neiztrūkstoši kā ik gadu, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras darbinieki. Ar vides uzraudzību un tehnoloģiju saistītās firmas iepazīstināja ar savu piedāvājumu, piemēram, firmas Shimadzu Europa pārstāvis Martins Rešs no Vācijas informēja par jaunākajām izstrādnēm šķidruma hromatogrāfijas – masspektroskopijas izmantošanai vides

piesārņojuma kontrolē.

Patīkami, ka konferencē piedalījās daudzi jaunie speciālisti, to skaitā augstskolu maģistri un doktoranti, sniedzot labi ilustrētu informāciju angļu valodā. Viņiem patika sekot konferences gaitai pagraba velvju zālē pie videomonitora. Konferencē abas tās darba dienas valdīja brīva, nepiespiesta un draudzīga gaisotne.

Latvijas Vides aizsardzības fonda administrācija un Latvijas Zinātnes padome finansiāli atbalsta zinātnieku tikšanos, lai veicinātu plašu domu apmaiņu un sabiedrības izglītību dažādās vides jomās. Konferenci finansiāli šogad atbalstīja arī firmas ARMGATE un MAP Latvia. Konferences materiāli jau vairākus gadus ir drukāti uz videi draudzīga, 100% pārstrādāta papīra.

Konferences organizatorisko darbu nodrošina SIA Intego Plus.

Konferences organizatori izsaka pateicību pasākuma dalībniekiem par atsaucību un lielo ieinteresētību abu dienu aktivitātēs un pasākuma atbalstītājiem par finansiālo palīdzību.

Vēl vairāk par konferenci var uzzināt mājaslapā www.ecobalt.lv. Tur atrodami arī iepriekšējo konferenču referātu un ziņojumu tēžu materiāli, kā arī vēsturisks apcerējums un jaunāko informāciju.

Nākamā konference plānota Rīgā 2007. gada 10. un 11. maijā.

Lai dzīvo konference Eco-Balt 2007!

Foto no raksta autora personiskā arhīva

12

IZGLĪTĪBA UN PIEREDZE

2006. gada 15. jūnijs

Kur celsim koncertzāli?

EVITA SERJOGINA Jau ilgu laiku Rīgā virmo kaislības ap trim valstiski nozīmīgiem kultūras objektiem – jauno Nacionālo bibliotēku, Laikmetīgās mākslas muzeju un Akustisko koncertzāli. Nesen ar teritorijas attīrīšanu un būvju demontāžu sākti sagatavošanas darbi Nacionālās bibliotēkas ēkas būvlaukumā. Prese ziņo, ka slavenais holandiešu arhitekts Rems Kolhāss jau strādā pie Andrejsalā iecerētā Laikmetīgās mākslas muzeja plāniem.

12. maijā uzzinājām, ka Rīgas akustiskās koncertzāles starptautiskā skiču projektu konkursā par uzvarētāju ir atzīts Latvijas arhitektu biroja SZK – Sīlis, Zābers, Kļava projekts Lineamentum. Līdz 28. maijam izstādē Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā bija apskatāmi akustiskās koncertzāles starptautiskā skiču projekta konkursa 11 ievērojamu arhitektu darbi.

Diskutabla ir akustiskajai koncertzālei izvēlētā novietne – AB dambis iepretim Vecrīgai. Lielākā daļa APF mācībspēku un Reģionālās arhitektūras akadēmijas biedru uzskata, ka šī novietne neatbilst elementāriem pilsētbūvnieciskiem, arhitektoniskiem, kultūras mantojuma aizsardzības, transporta, drošības, funkcionāliem, juridiskiem un citiem svarīgiem nosacījumiem. APF profesors J. Krastiņš ir pārliecināts, ka koncertzāles novietojums uz AB dambja sagandēs Pasaules kultūras mantojuma vietu – Rīgas vēsturisko centru. Vecrīga no Kuģu ielas, Ķīpsalas un citām publiskajām telpām Pārdaugavā vairs nebūs redzama.

Profesors nenoliedz, ka Rīgai tiešām ir vajadzīga koncertzāle, bet tai jābūt labai koncertzālei piemērotā vietā. Rīgā var atrast vairākas koncertzālei piemērotas novietnes. To pierāda arī APF 4. kursa studentu darbu izstāde Alternative, kas divas nedēļas bija skatāma Rīgas domes

telpās.

Vairāki studenti mēģinājuši risināt koncertzāles projektu LR Kultūras ministrijas un Rīgas domes izvēlētajā būvniecības vietā – AB dambī. RTU APF praktiskais docents U. Bratuškins, vērtējot šos darbus, apstiprina kolēģu paustās šaubas par vietas izvēli un atzīst, ka šo projektu autori izstrādes gaitā ir saskārušies ar vairākām nopietnām problēmām: nav iespējams atrisināt ne kājāmgājēju, ne transporta pieeju iecerētajai koncertzālei, problēmas sagādā autotransporta novietņu projektēšana, kā arī jaunās būves inženiertehnisko tīklu pieslēgšana pilsētas tīkliem.

I. Baumanes un A. Freimanes projekts iezīmējas ar izteiksmīgu formu valodu un ir pārliecinošs no funkcionālā viedokļa.

J. Koņeva, L. Dikovska un L. Kureca meklējušas ēkai savdabīgu formu, taču viņu priekšlikumā ir vairākas nepilnības arhitektoniski mākslinieciskā izteiksmē, gan no semantiskā viedokļa, gan mākslinieciski konceptuālā viedokļa.

I. Lāces un I. Bredika projekts priecē ar profesionālo pasniegšanas veidu. Autori izveidojuši samērā apjomīgu celtni un mēģinājuši nopietni iedziļināties funkcionālās problēmās un smalki izstrādāt detaļas. Profesors Krastiņš šo darbu telpiskā izkārtojuma ziņā vērtē kā diezgan interesantu, kritiskāk aplūkojot piedāvāto ideju par jumtu apzaļumošanu.

Taču visi iepriekš minētie darbi, tāpat kā E. Pētersones piedāvātais kuģim līdzīgais apjoms, uzskatāmi pierāda, ka koncertzāles celtniecība uz AB dambja nav pieļaujama.

Oponējot oficiālajai nostādnei, daļa darbu autoru atraduši veiksmīgas alternatīvas novietnes koncertzālei.

E. Suvorovs un U. Pētersons piedāvā pilsētbūvnieciskā skatījumā un formu izjūtā interesantu, semantiski izteiksmīgu,

apspriešanas vērtu darbu – koncertzāli kā dziesmu tiltu vai Dzelzceļa tilta atspulgu starp Klīversalu un AB dambi.

Celtne pagriezta šaurā leņķī pret Vecrīgu un nerada būtisku skatu bloķējumu no Ķīpsalas un citām publiskajām telpām Pārdaugavā.

Savulaik Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija rosināja koncertzālei mājvietu meklēt Uzvaras parka areālā starp Mārupīti, A. Grīna bulvāri un Slokas ielu virs Raņķa dambja. Šo ideju attīsta R. Veisbergs, J. Bērziņš un A. Rūtenbergs, piedāvājot apjomu, kas uzsēdināts pāri Raņķa dambim. Pasaulē atrodami līdzīgi risinājumi. Kā piemēru profesors Krastiņš min Rietumberlīnes Kongresu namu. Telpiskā sakārtojumā daudzas lietas studentiem nav līdz galam izdevies atrisināt.

Arhitektoniskās kvalitātes nav tik izstrādātas, lai pēc šā projekta spriestu par novietnes priekšrocībām vai trūkumiem, taču ir parādīta koncertzāles iespējamība teritorijā starp Āgenskalna līci un Uzvaras parku. Arī I. Ozoliņas, A. Jēkas un M. Krūmiņa parafrāze par Latvijas kultūras festivāla Francijā Pārsteidzošā Latvija ekspozīciju Runājošie akmeņi, kas viņu interpretācijā ir skanošus ritmus un gliemežvāku dziesmu dungojoši Dziedošie akmeņi, apliecina Raņķa dambja piemērotību koncertzāles novietnei.

O. Kuznecovs, J. Maļugins un A. Vasiļjeva koncertzāli novietojuši Andrejsalā. Piedāvātais arhitektoniskais risinājums īsti nepārliecina, bet vietas alternatīvā izvēle aiz tiltiem un ostas būtu apspriežama.

«Mūzika izpauž to, ko nevar pateikt, bet ko nav iespējams noklusēt,» ar šādu moto ideju būvēt jauno koncertzāli Klīversalā piesaka A. Eniņa, I. Strazda, A. Klīdzējs un K. Rātfelders. Tas ir viens no nozīmīgākajiem alternatīvās

koncertzāles novietnes meklējumiem.

Agrāk Klīversalas ziemeļaustrumu spicē atradies Jūrnieku nams, kas 2. pasaules kara laikā sagrauts. Studenti piedāvā tā vietā semantiski precīzi veidotu celtni, kuras apjoms atklāti eksponētos un būtu pieejams no visām pusē. Šeit ir labs sabiedriskā transporta tīkls. Ierīkojot Klīversalu un Ķīpsalu savienojošu gājēju tiltiņu, mēs iegūtu ideālu vietu jaunajai koncertzālei.

Krasi atšķirīgu priekšlikumu no pārējiem piedāvā V. Valgums. Viņa vīzijā koncertzālei piemērota būtu vieta pie Dailes teātra. Profesors J. Krastiņš šo ideju uzskata par ievērības cienīgu, pirmkārt, jau vietas izmantojuma kontekstā. Kvartāla daļa starp Brīvības, Šarlotes un Bruņinieku ielām pašlaik ir pilsētbūvnieciski destruktīva. Esošajai perimetrālajai apbūvei trūkst telpiskā ietvara. Stūri apbūvējot, mēs iegūtu pietiekami harmonisku un pilsētvidē labi dzīvojošu telpu. Otrkārt, pieliekot vienai kultūras iestādei blakus otru, līdzīgi kā Sidnejas opera ir ne tikai opera, bet arī koncertzāle vai Igaunijā 20. gs. sākumā celtā Tallinas Estonia ir koncertzāle un teātris kopā, veidojas nozīmīgs kultūras centrs. Arhitektoniskais risinājums piedāvātajai ēkai gan varētu tikt pilnveidots, bet kopumā projekts parāda tās daudzās iespējas, kas ir šī objekta atbildīgam un nopietnam risinājumam.

Studenti paši ir apmierināti ar padarīto un priecājas par iespēju strādāt pie tik nopietna projekta un savu veikumu parādīt rīdziniekiem vienlaikus ar profesionāļu projektiem. I. Ozoliņa pauž gandarījumu par saņemto atzinīgo kritiku no oficiālās konkursa žūrijas pārstāvju puses un par to, ka vecāko kursu studenti, mācībspēki, vairāki praktizējošie arhitekti un radošo profesiju pārstāvji dažus darbus vērtē kā līdzvērtīgus

13

IZGLĪTĪBA UN PIEREDZE

2006. gada 15. jūnijs

RTU APF studenti palīdz plānot Jūraslīča teritorijas attīstību ANNA VASIĻJEVA, APF 4. kursa studente, studentu koordinatore No 25. līdz 28. maijam Jūrmalā notika starptautisks arhitektu plenērs, kurā tika izstrādāti attīstības priekšlikumi bijušās zivsaimniecības Jūraslīcis teritorijai Lielupē.

Plenērā piedalījās astoņi pilsētas teritoriju plānošanā pieredzējuši ārvalstu un Latvijas arhitektu biroji: Zaha Hadid Architects (Lielbritānija), Henning Larsens Tegnestue (Dānija), The Paul Hogarth Company (Lielbritānija), S333 (Nīderlande), Albert Speer & Partner (Vācija), Code Arkitektur (Norvēģija), AKA Birojs (Latvija) un Didrihsons arhitekti (Latvija). Kā ierasts, profesionāļu komandām plenēra uzdevumu veikt palīdzēja RTU APF dažādu kursu aktīvākie studenti: A. Vasiļjeva, J. Apsītis, A. Klīdzējs, S. Jonikāne, A. Kalnpure, M. Orupe, I. Strazda, R. Pope, M. Eisaka, I. Vanaga, J. Koņeva, E. Šilova, E. Jakovele, I. Cimermane, D. Jemeļjanova, E. Valdmanis, N. Doždeva, K. Kaktiņa, I. Meņģelis, I. Jermacāns, V. Strauta, kā arī fakultātes absolventes V. Voinkova, D. Aumele, E. Lucava (pēdējās divas – AKA Birojs komandā), viesstudents no Vācijas M. Molitors un BF 3. kursa studente K. Semjonova.

Studenti palīdzēja gatavot maketus – nenoguruši grieza un līmēja, līmēja un grieza. J. Koņevai tika uzticēts veikt projektiem nepieciešamos pētījumus Jūrmalas būvvaldē un muzejā. M. Eisaka un M. Molitors pētīja teritoriju uz vietas un sniedza arhitektiem detalizētu tās analīzi. Protams, neizpalika arī darbs pie datora, kad studenti spoži demonstrēja prasmes strādāt ar CAD, Adobe Photoshop, Word un Power Point.

Plenērā attīstāmā teritorija 23 ha platībā atrodas Lielupē, Jūrmalā, pie Lielupes ietekas Rīgas jūras līcī. Iepriekšējos gadu desmitus teritorija tika izmantota kā rūpniecības un ostas zona, un pašlaik tajā atrodas bankrotējušās zivju konservu fabrikas 21 ēka un citas būves, kas celtas padomju laikos. Nākotnē teritorija iecerēta kā jaukta darījumu, atpūtas, dzīvojamo un daudzstāvu dzīvo-

APF ilggadējā pasniedzēja un plenēru koordinatore Dace Kalvāne ar Norvēģijas arhitektu biroja Code Arkitektur arhitektiem attīstāmajā teritorijā.

jamo namu teritorija ar viesnīcām, starptautisku jahtu klubu, atpūtas vietām brīvā laika pavadīšanai. Arhitektu plenērs tika organizēts, lai gūtu detalizētākus teritorijas attīstības priekšlikumus tās izmantojumam, vizuālajam risinājumam un sabiedrisko funkciju īstenošanai. Žūrijas loceklis, Kolumbijas universitātes (ASV) profesors un pilsētplānotājs Sigurds Grava uzskata: «Lēmums, ka šādas teritorijas attīstīšana notiek ar starptautiska konkursa palīdzību un respektablu arhitektu biroju dalību, ir apsveicams, jo rada iespēju atrast daudz labu ideju un samazināt kļūdu iespējas.»

Savukārt, Ģirts Legzdiņš, Alerts plus valdes priekšsēdētājs, piebilst: «Teritorijas novietojums rada priekšnoteikumus, lai tā tiktu pārveidota par unikālu, augstas kvalitātes un vidi respektējošas arhitektūras paraugu Latvijā, Baltijā un Eiropā. Šis ir izaicinājums gan mums kā projekta attīstītājiem, gan pašiem arhitektiem.» Žūrija, kuras sastāvā bija S. Grava, arhitekti – G. Birkerts, M. Ģelzis, A. Kronbergs, Z. Kalinka, T. Sītonens (Somija), Jūrmalas domes priekšsēdētāja pirmais vietnieks A. Tampe, Pasaules Dabas fonda direktors U. Rotbergs,

Kur celsim koncertzāli? profesionāļu konkursā piedāvātajiem projektiem. I. Strazda atzīstas, ka darbs bijis grūts. Strādājot nevis individuāli, bet grupā, ilgu laiku nav bijis vienotības, notikuši ilgstoši meklējumi un diskusijas.

Bijuši brīži, kad, nespējot vienoties par labāko risinājumu, viss atstāts novārtā,

un katrs devies uz savu pusi. Darbs grupās ir viens no mūsdienu radošās pasaules stūrakmeņiem, kas nodrošina labākus rezultātus un ļauj iepazīt citu kolēģu darba stilu, domāšanas veidu un dzīves uztveri. Par būtisku ieguvumu studenti uzskata arī darba gaitā iegūto

pasūtītājs J. Loze un pasūtītāja pārstāvis Ģ. Legzdiņš, vienbalsīgi pirmo vietu piešķīra Dānijas arhitektu birojam Henning Larsens Tegnestue par darbu Jūrmalas krasti, kas teritoriju Lielupē piedāvā attīstīt, ievērojot apkaimes būtiskākās vērtības – jūru, kāpas, mežu un upi. Krasta joslu iecerēts palielināt no viena līdz pieciem kilometriem, teritorijā izveidojot kanālus un paverot iespēju attīstīt arī privāto un publisko ūdenstransportu. Dāņu arhitekti ir pārliecināti, ka teritorijai jābūt atvērtai cilvēkiem, un piedāvā veidot taku gājējiem un velosipēdistiem, kas iziet cauri visai teritorijai: gar ūdens zonu, pāri tiltiņiem un gar krastmalu, gar zālāju un meža zonu, kurā izvietotas sporta un atpūtas teritorijas. Dzīvojamai telpai projektā ir prioritāte pār ēkām. Ņemot vērā, ka teritorijā ir izteiktas sezonālās atšķirības, arhitekti redz iespēju kanālus ziemā pārvērst par slidotavu. Teritorijas ziemeļu galā tuvāk dabai un kāpu zonai dāņi iesaka celt SPA viesnīcu.

Otro vietu ieguva divi darbi – Norvēģijas arhitektu biroja Code Arkitektur projekts Ragakāpa un Latvijas arhitektu biroja AKA Birojs piedāvājums Seši karaļi. Trešā vieta – Lielbritānijas birojam

The Paul Hogarth Company un Garethholskins Architects.

«Man ir prieks un gandarījums, ka plenērs ir izdevies. Ir radīti ļoti kvalitatīvi darbi. Arhitekti ņēma vērā šīs vietas unikalitāti un respektēja šīs vietas nenoliedzamās un saglabājamās vērtības – upes krasta joslu, mežu un kāpu tuvumu. Neviens nepiedāvāja veidot debesskrāpjus. Mēs redzējām, cik veiksmīgi ir iespējams sabalansēt respektu pret vidi un sabiedriskās intereses ar pasūtītāja interesēm. Man arī ir liels prieks, ka profesionāļu žūrija pirmās vietas laureātu izraudzījās vienprātīgi. Dāņu arhitektu projekts bija ļoti pārliecinošs un izstrādāts. Tagad būtu svarīgs pilsētas viedoklis par teritorijas attīstību kopumā un detaļās,» plenēra rezultātus komentē Jūraslīča teritorijas īpašnieks advokāts J. Loze.

Plenēra organizatori ļoti atzinīgi vērtē mūsu studentu darbu un sola, ka plenēra katalogā varēs lasīt ne vienu vien pozitīvu atsauksmi par viņu veikumu. Bez studentu palīdzības arhitekti dažās dienās nebūtu radījuši tik kvalitatīvus darbus.

Gaidot nākamos plenērus, vēlos atgādināt, ka visi APF studenti ir aicināti tajos aktīvi piedalīties.

prasmi analizēt projektējamā objekta teorētisko un praktisko mijiedarbību ar esošo un perspektīvā plānoto kopējo pilsētvidi un informāciju par pasaules praksi koncertzāļu projektēšanā.

Rīgas mērs Aivars Aksenoks starptautiskā koncertzāles skiču projektu konkursa noslēgumā uzsvēra, ka «darbs pie koncertzāles projekta vēl tikai sāksies», jo ir jāatrisina daudzas problēmas, lai apmeklētāji varētu ērti nokļūt koncertzāles pudurī uz AB dambja.

Infrastruktūras problēmu risināšana, pēc Aksenoka domām, var izmaksāt dārgāk nekā pati koncertzāles ēka.

Varbūt tomēr jautājums, kur celsim koncertzāli, vēl ir apspriežams? Ne velti sena tautas gudrība māca: septiņreiz nomēri, vienreiz nogriez.

P. S. Paldies Madarai Orupei un profesoram Jānim Krastiņam par sadarbību raksta tapšanā.

Raksta autores foto

14

FAKULTĀTĒS

2006. gada 15. jūnijs

Arhitektūra un matemātika

DZIDRA LŪSE, Inženiermatemātikas katedras lektore Matemātika un arhitektūra ir cieši saistītas. Mēs redzam celtnes ar labi pazīstamām ģeometriskām formām: kubus; lodes; piramīdas; taisnstūra paralēlskaldņus.

Bet mūsdienās daudzi progresīvi arhitekti izmanto jaunas matemātiskas formas, kādas agrāk projektos un konstrukcijās nevarēja tikt izmantotas ne tikai tāpēc, ka nebija attiecīgo celtniecības materiālu un tehnikas, bet arī tāpēc, ka ar šādām konstrukcijām un projektēšanu saistītais matemātiskais aparāts vai nu vēl neeksistēja, vai arī nebija pietiekami attīstīts. Jaunās arhitektoniskās struktūras nebija iespējams projektēt un realizēt pirms 20. gadsimta.

Par šādām matemātiskām idejām un to izmantošanu arhitektūrā runāja APF 1. kursa pavasara seminārā, kurā studenti demonstrēja savus kursa darbus par matemātikas izmantošanu arhitektūrā.

1. kursa L1 grupai šāds seminārs notika 22. maijā, bet 1. kursa L2 grupai – 1. jūnijā. Studenti stāstīja interesanti un ar dziļu izpratni, ilustrācijas projicējot uz ekrāna.

1. kursa L1 grupas studenti D. Jaunzems, M. Bārdiņš, V. Kalinka, M. Moļiboga, I. Petruņkins stāstīja par hiperboliskā paraboloīda formu lietošanu arhitektūrā.

Arhitekti šo formu bieži sauc par hipāru. Šīs formas interesē arhitektus tāpēc, ka ir viegli uztveramas un no arhitektoniskā viedokļa lakoniskas, praktiskas un estētiskas. Tās nav plakanas, bet var tikt veidotas no taisnām līnijām, kas ir ļoti svarīgi, būvējot sarežģītas dzelzsbetona konstrukcijas. Formas ir arī pietiekami izturīgas. Hiperboliskais paraboloīds asociējas ar pasaulē plaši izmantoto

internacionālo arhitektūru. Hiperbolisko paraboloīdu jeb hipāru ir lietojis spāņu arhitekts Felikss Kandelo, būvējot zāli Akapulko pilsētā, šī forma izmantota arī Sanfrancisko Svētās Marijas katedrāles celtniecībā Kalifornijā.

20. gadsimta 90. gadu sākumā arhitektūrā sāka parādīties interesantas hiperboliskā paraboloīda formas. Formu dēļ to sāka dēvēt par plūstošo arhitektūru. Mūsdienās šādu objektu projektēšanu atvieglo dators. Ir izstrādātas speciālas programmas, ar kuru palīdzību var veidot šādas sarežģītas formas.

Nelineāro perspektīvu var raksturot ar dažādiem lakoniskiem formas izliekumiem.

Vēl tika aplūkots R. Bakminstera Fullera projektētais kupols (R. Buckminster Fuller’s geodesic dome). Tas ir izcils 20. gadsimta arhitektūras darbs.

Lai gan daudzskaldņi bija pazīstami un pētīti jau no seniem laikiem, tikai Bakminsters Fullers parādīja, kā, izmantojot tetraedra (trīsstūra piramīdas) un sfēras īpašības, var radīt konstrukciju, kas darbojas ar maksimālu efektivitāti. Viņa projekti parādīja sakarību starp tradicionālo daudzskaldni, sfēru un arhitektūru.

Par Fullera kupolu referēja 1. kursa L2 grupas studentes Jevgēnija Ivanova, Aleksandra Kostina, Natālija Protasa un Līva Vijupe. Referāts labi sagatavots, ilustrēts ar krāsainiem attēliem un fotogrāfijām. Studentes bija izgatavojušas arī nelielu kupola maketu un lielu plakātu ar dažādām kupola modifikācijām.

Viņas pastāstīja, ka Bakminstera Fullera kupols ir sfēriska sistēma, kuras karkasu veido lokveida statņu sistēma. Raksturīga ir trīsšķautņu elementu izmantošana, lai izveidotu statiski noturīgu sistēmu.

No visām līdz šim zināmām sistēmām

tieši Bakminstera Fullera kupolam ir vislielākā attiecība starp pārsegto tilpumu un struktūras svaru. Kupola struktūra garantē daudz lielāku stiprību nekā jebkura cita statņu sistēma, jo tās katru atsevišķo sektoru aizpilda ar regulāriem trīsšķautņu izliektiem elementiem, kuri kopā veido sfērisku formu. Pats universālākais šajā sistēmā ir tas, ka regulārās formas daudzskaldņi veido spriegumus visapkārt sfēriskajai struktūrai, tādā veidā to viegli saturot kopā. No inženiertehniskā viedokļa ir redzams, ka Bakminstera Fullera kupolam ir priekšrocības salīdzinājumā ar parastajām taisnleņķa siju un statņu konstrukcijām, kuru darbības pamatā ir tikai gravitāte. Turpretī kupola noturību veicina arī iekšējie un ārējie spriegumi. Turklāt kupoli ir stipri un kļūst arvien stiprāki, palielinoties to izmēriem. Galvenā kupola struktūra jeb karkass ir ātri uzbūvējams, un tam nav nepieciešams daudz darbaspēka.

Kupola forma ir aerodinamiska, tāpēc tas labi pārcieš lielas vēja brāzmas un pat viesuļvētras. Tā ir arī ļoti parocīga, lai lokveidā uz sfēriskās virsmas varētu izvietot saules baterijas un tādējādi kupols būtu nodrošināts ar autonomu enerģiju. Kupola karkasu veidojošo elementu uzstādīšana ir kļuvusi tik vienkārša, ka katrs pats ir spējīgs uzstādīt savu māju – kupolveida konstrukciju.

Tādējādi Bakminstera Fullera kupoli ir visefektīvākās celtniecības sistēmas.

Kupols ir plaši izmantots industriālajā būvniecībā. Kupolveida konstrukcijas tiek izmantotas gan auditorijās, gan dažāda veida observatorijās, izmantotas arī ASV armijas vajadzībām kā angāri helikopteru novietošanai. Kupolveida konstrukcija bija arī ASV paviljons starptautiskajā izstādē Expo 66 Monreālā.

Lielā La Defense arka (La Grande Arche at La Defense) Parīzē ir grandioza.

Tā nav parasta arka. Tās forma ir kā hiperkuba trīsdimensionāls attēlojums (četrdimensionāls kubs). Lai atrisinātu inženiertehniskās problēmas, saistītas ar tās celtniecību, tika izmantota sarežģīta daudzdimensiju matemātiskā modelēšana ar datoru. Tādēļ šo lielo grandiozo arku sauc par celtni ar smadzenēm. Par to stāstīja 1. kursa L1 grupas studentes Elīna Upe, Elīna Zālīte, Everita Berga un Guna Priede. Bija izgatavots arī Lielās arkas modelis.

1. kursa L1 grupas studenti Anna Ļebedeva, Dāvis Graudiņš un Aleksandrs Čepiguss stāstīja par izcilo arābu arhitekti Zahu Hadidu un viņas darbiem.

Par izcilā spāņu arhitekta Santjago Kalatravas tiltiem stāstīja Diāna Krēsliņa, Linda Balode, Irina Belova un Lauma Līdaka. Kalatrava vienmēr ir runājis par tiltiem kā dizaina objektiem, kas spējīgi sevī apvienot gan vietas identitāti un kultūras iezīmes, gan kļūt par simboliem radošā spēka izcilībai. D. Krēsliņa bija izgatavojusi skaistu tilta modeli.

1. kursa L1 grupas studenti Jekaterina Medvedska, Dace Gurecka, Lidija Potjomkina, Endijs Kļaviņš un Madara Migale un 1. kursa L2 grupas studente Līva Smildzere stāstīja par Gugenheima muzeju Bilbao Spānijā. Muzejs tika atklāts 1997. gadā un tika veidots pēc Ziemeļamerikas arhitekta Frenka O. Gerija projekta. Ēka tika uzcelta uz 32 500 kvadrātmetru liela zemes gabala Bilbao centrā. Muzejs reprezentē fantastiskās mūsdienu konstrukciju iespējas, jo viena puse no ēkas iestiepjas Nervionas upes krastmalā 16 m zem pārējās pilsētas līmeņa. Pati ēka ir neiedomājams dažādu savstarpēji saistītu formu apvienojums. Taisnleņķa kaļķakmens bloki kontrastē ar liektām un izliektām formām, pārklātām ar titānu.

Liektās akmens, titāna un stikla plaknes matemātiski precīzi tika izskaitļotas ar datoru. Stikla sienas tika izgatavotas tādas, lai aizsargātu mākslas darbus no karstuma un radiācijas. Pusmilimetra biezajiem zivs zvīņu titāna paneļiem, kas pārklāj gandrīz visu ēku, būtu jāstāv vēl vismaz 100 gadus. Gugenheima muzejs nav atrauts no esošās vides, tieši otrādi – tas lielā mērā reprezentē Bilbao tagadni un pagātni. Ir jaušama liela cieņa pret reģiona iedzīvotāju idejām, tradīcijām, drosmi riskēt un lieliskām zināšanām tērauda, metālu un betona izgatavošanā. Turpat līdzās esošā upe arī ir būtiski ietekmējusi muzeja veidolu, jo tās līkumi atsaucas uz ēkas formu, bet ūdens atspoguļojas titāna un stikla fasādēs. Ēkas konstruēšanā izmantoti topoloģiski aprēķini, tāpēc to var saukt par topoloģisku arhitektūras brīnumu.

2006. gada 15. jūnijs

RTU LIKUMI UN LĒMUMI

15

Senatoru maija lēmumi Senāta sēde notika 29. maijā.

Rektors akadēmiķis I. Knēts apsveica Senāta atjaunoto sastāvu ar darba sākšanu un iepazīstināja ar jaunievēlētajiem senatoriem no akadēmiskā personāla, kā arī ar visu studentu frakciju.

Rektors apsveica apaļajā jubilejā ZB direktori A. Janbicku.

RTU profesora diplomus rektors pasniedza G. Balodim un Ģ. Ivanovam (abi ETF), B. Gjunsburgam un E. Dzelzītim (abi BF).

Inženierzinātņu doktora diplomu rektors pasniedza MLĶF pētniecei I. Sidrabai.

RTU Goda darbinieka nozīmīti un apliecību rektors pasniedza IEF docentam J. Reiteram un HI docentam A. Zvejniekam. ‹ Par Senāta priekšsēdētāju ievēlēja MLĶF profesori M. Juri. * Par profesora un asociētā profesora vakantajām štata vietām Senāts nolēma: 1. Izsludināt profesora vakanto štata vietu būvzinātnes nozares ģeodēzijas apakšnozarē.

2. Izsludināt konkursu uz vakanto asociētā profesora štata vietu enerģētikas nozares elektroenerģētikas apakšnozares specializācijā Elektriskās stacijas, tīkli un sistēmas. ‹ RTU Goda darbinieka nosaukumu piešķīra BF docentiem J. Klētniekam un J. Bikšem, BF laboratorijas vadītājai D. Platajai un MLĶF docentam J. Pauliņam. ‹ Par reģistrēšanās kārtību uz izvēles mācību priekšmetiem reglamentējoša Senāta lēmuma darbības apturēšanu Senāts nolēma: 1. Apturēt RTU Senāta 1995. gada 29. maija lēmuma Par pārreģistrēšanās kārtību uz izvēles mācību priekšmetiem Rīgas Tehniskajā universitātē darbību līdz jauna lēmuma izstrādei. 2. Noteikt, ka šajā laika posmā reģistrēšanās kārtību reglamentē mācību prorektora apstiprināta instrukcija Pieteikšanās izvēles mācību priekšmetiem. 3. Uzdot mācību prorektora dienestam sagatavot Senāta lēmumprojektu Par reģistrēšanās kārtību uz izvēles mācību priekšmetiem līdz 2006. gada beigām. ‹ Par RTU Senāta Informācijas tehnoloģijas komisijas izveidošanu Senāts nolēma: izveidot Rīgas Tehniskās universitātes Senāta Informācijas tehnoloģijas komisiju kā koordinācijas institūciju, kas izskata un rekomendē universitātes IT stratēģiju apstiprināšanai Senātā, kontrolē tās īstenošanu, kā arī lemj par stratēģiskiem IT attīstības jautājumiem un būtiskām finanšu investīcijām IT jomā.

Senāta Informācijas tehnoloģijas komisijas sastāvā ietilpst RTU rektors, prorektori, kanclers, Studentu parlamenta vadītājs vai tā pilnvarots pārstāvis, to fakultāšu dekāni, kurās gatavo speciālistus informācijas un komunikācijas tehnoloģijas jomā, vai to pilnvaroti pārstāvji un IT dienesta direktors. ‹ Senāts nolēma apstiprināt RTU Informācijas tehnoloģijas dienesta nolikumu.

‹ Par Bioloģiski aktīvo savienojumu ķīmijas tehnoloģijas katedras izveidošanu un tās nolikumu Senāts nolēma: 1. Pamatojoties uz MLĶF domes 2006. gada 15. maija sēdes lēmumu, likvidēt Bioloģiski aktīvo savienojumu ķīmijas tehnoloģijas profesora grupu un uz tās bāzes izveidot Bioloģiski aktīvo savienojumu ķīmijas tehnoloģijas katedru. 2. Apstiprināt Bioloģiski aktīvo savienojumu ķīmijas tehnoloģijas katedras nolikumu. ‹ Par Lietišķās ķīmijas institūta nodibināšanu un tā nolikumu Senāts nolēma: 1. Pamatojoties uz MLĶF domes 2006. gada 15. maija sēdes lēmumu, nodibināt Lietišķās ķīmijas institūtu, tā sastāvā iekļaujot Ķīmijas katedru ar mācību laboratorijām un Degvielu kvalitātes kontroles un pētījumu laboratoriju. 2. Apstiprināt RTU Lietišķās ķīmijas institūta nolikumu. ‹ Senāta Studiju programmu komisijas priekšsēdētājs asoc.prof. J. Smirnovs ziņoja par komisijā iesniegto pašnovērtējuma ziņojumu recenzēšanas rezultātiem. Pozitīvu vērtējumu saņēmuši pašnovērtējuma ziņojumi šādām 2004./2005. m. g. realizētajām programmām: 1) bakalaura, maģistra un doktora akadēmisko studiju programmām Automātika un datortehnika (recenz. prof. A. Andronovs); 2) bakalaura, maģistra un doktora akadēmisko studiju programmām Datorsistēmas (recenz. prof. G. Lauks); 3) bakalaura un maģistra profesionālo studiju programmām Datorsistēmas (recenz. prof. G. Lauks); 4) 1. līmeņa augstākās profesionālās izglītības studiju programmai Datorsistēmas (recenz. G.Lauks). ‹ Par RTU Rīgas Biomateriālu inovāciju un attīstības centra (RBIAC) nolikumu, pamatojoties uz PHARE 2003. gada Nacionālās programmas Ekonomiskās un sociālās kohēzijas pasākumi Latvijā pirmās komponentes Inovatīvas uzņēmējdarbības un lietišķo pētījumu infrastruktūras attīstības veicināšana projekta Rīgas Biomateriālu inovāciju un attīstības centrs (granta līgums Nr.2003/004-979-06-03/1/0026) partneru – Rīgas Tehniskās universitātes, Rīgas Stradiņa universitātes, Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta un nodibinājuma Latvijas Tehnoloģiskais parks – 2006. gada 20. aprīļa sanāksmes lēmumu, kā arī uz RTU Senāta 2006. gada 24. aprīļa sēdes lēmumu par Rīgas Biomateriālu inovāciju un attīstības centra izveidi, apstiprināt RTU Rīgas Biomateriālu inovāciju un attīstības centra nolikumu. ‹ Par RTU studiju programmu saraksta papildinājumu. Senāts nolēma: papildināt RTU Senāta 2006. gada 30. janvāra sēdē apstiprinātā studiju programmu saraksta sadaļas B. Nepilna laika (neklātienes) studiju programmas 3. punktu Bakalaura profesionālo studiju programmas ar Automobiļu transports.

M. E.

Dekānu runas 25. maija sēdē Rektors akadēmiķis I. Knēts informēja: l 24. maijā kuplā skaitā sanāca RTU Padomnieku konvents, iespaidīgs spēks, kas spējīgs palīdzēt universitātei. RTU vadība, sniedzot informāciju par RTU, konstatējusi, ka ne visi padomnieki ir lietas kursā par zinātnes un augstskolu problēmām. Konventa sēdes secinājumi: steidzami MK jāiesniedz prasība par ēku un zemes nodošanu universitātes īpašumā; jāizstrādā vīzijas par universitātes attīstības perspektīvām. l LZA izsludinājusi konkursu uz vārda balvām 2007. gadā. Fakultātēm jāpadomā par iespējamām kandidatūrām, piemēram, F. Candera balvai mehānikā, A. Balklava balvai par zinātnes popularizēšanu; G. Vanaga balvai jaunajiem zinātniekiem u.c.

1. Disertāciju izstrādes gaita 2006. gadā. (J. Valeinis, dekāni) Rektors informēja, ka līdz šim 2006. gadā APF un BF nav aizstāvēta neviena disertācija, DITF – 2, EEF – 1, TMF – 3, IEF – 2, MLĶF – 2, kopā RTU – 10, bet solītas šogad aizstāvēt ir 30 disertācijas. Rektors lūdza Doktorantūras daļas vadītāju J. Valeini un dekānus informēt, kas tiek darīts, lai solījumu pildītu.

J. Valeinis informēja, ka 2005. gadā bija plānots aizstāvēt 26 disertācijas, aizstāvētas 25. Šogad plānotas 30, jau aizstāvētas 10, jūnijā aizstāvēs vēl 5. Doktorantūras daļā ir divi saraksti – dekānu iesniegtais un doktorantu solītais, ko doktoranti, kuri saņem ES stipendijas, rakstījuši 2005. gada sākumā.

Izskatīja pašreizējo situāciju pa fakultātēm. J. Valeinis nosauca plānoto darbu aizstāvēšanas skaitu, bet dekāni komentēja pašreizējo situāciju. APF – 2 darbi, dekāns I. Strautmanis apstiprināja, ka jūnijā iesniegs divus promocijas darbus. BF – 6 darbi, dekāns J. Smirnovs par reālu nosauca piecu darbu iesniegšanu. DITF – 4 + 9 darbi, dekāns U. Sukovskis apstiprināja, ka divi darbi jau aizstāvēti, bet trīs iesniegs pēc vasaras. Zinātņu prorektors profesors L. Ribickis iebilda, kāpēc 9 DITF doktorantiem piešķirtas ES stipendijas, ja viņi nesola darbus iesniegt laikā. Prorektors ieteica doktorantiem piedāvāt pētniecības darbu RTU, lai veicinātu promocijas darba izstrādi. EEF – 4 + 2 darbi, dekāns J. Gerhards informēja, ka atbalsta stipendiju

saņem 9, jau aizstāvējuši 4, viens jau iesniedzis darbu, trīs vēl iesniegs pēc vasaras.

ETF – 1 darbs, dekāns G. Balodis informēja, ka viens darbs iesniegts, bet divus no pagājušā gadā plānotajiem aizstāvēs jūnijā. IEF dekāns K. Didenko informēja, ka divi darbi jau aizstāvēti, viens drīz tiks iesniegts un varbūt būs vēl divi darbi. Prorektors informēja, ka 2008. gadā arī IEF doktoranti varēs saņemt ES atbalstu. MLĶF – 4 + 1 darbs, dekāna vietnieks M. Dzenis informēja, ka aizstāvēti trīs darbi, vēl četri sola iesniegt un ir cerība, ka divi no viņiem aizstāvēs. TMF – 5 +1 darbs, dekāns Ē. Geriņš informēja, ka divi darbi ir aizstāvēti, vēl reāli šogad būtu 5. J. Valeinis rezumēja, ka no abiem sarakstiem kopējais solīto aizstāvēto promocijas darbu skaits ir 41, no tiem maijā iesniegti 3, jūnijā būs vēl 8, septembrī 20, t. i., kopā 31, bet jau aizstāvēti ir vēl 10.

2. Kandidāti RTU Goda doktora nosaukumam. (I. Knēts, L. Ribickis) Zinātņu prorektors L. Ribickis uzskata, ka šo godu ir pelnījis Turīnas Tehniskās universitātes rektors Frančesko Profumo. Viņš lasījis lekcijas EEF, atbalstījis RTU Pasaules spēka elektronikas konferences organizēšanu Rīgā, un jau septiņus gadus, izmantojot Socrates/Erasmus programmu iespējas, uz viņa vadīto universitāti katru gadu dodas EEF studenti. Goda nosaukuma piešķiršana universitāšu savstarpējo sadarbību noteikti veicinās.

Rektors ieteica Latvijas uzņēmēju pārstāvi J. Bindi, kura vadītais uzņēmums LMT palīdzējis ETF iekārtot auditoriju un uzņēmumā praksē strādā daudzi RTU studenti.

3. Zinātnisko projektu finansēšana RTU 2006. gadā no zinātniskās darbības attīstībai augstskolās un universitātēs paredzētajiem līdzekļiem. (I. Knēts, L. Ribickis) Rektors atgādināja, ka 2005. gadā pieņemtais Zinātnes likums paredz ikgadēju zinātnes finansējuma pieaugumu par 0,15% no IKP, līdz tas sasniegs ES prasīto 1% no IKP. 2006. gadā tiek finansēti vairāki projekti: 1) zinātniskā darba attīstībai augstskolās, no kura RTU saņēma Ls 570 000; 2) zinātniskā darba attīstībai universitātēs –

16

RTU LIKUMI UN L´MUMI

2006. gada 15. jūnijs

Dekānu runas Ls 667 000; 3) valsts programmas, kuru izpildi vajadzēja sākt jau janvārī, bet tikai nupat parakstīti pārstrādātie dokumenti. Lauvas tiesa šīs daļas projektu gan novirzīti bijušajiem LZA institūtiem.

Zinātņu prorektors informēja, ka pirms divām nedēļām parakstīts līgums ar IZM par iepriekš minētiem diviem zinātnes attīstības projektiem. Vēl jāapgūst arī Ls 200 100 zinātnisko iekārtu iegādei. Pozitīvi jāvērtē RTU zinātnieku strādātgriba, jo uz 18 projektu vietām bija iesniegti 47 projektu pieteikumi. Uzvarētājus nosauks tad, kad būs saņemts finansējums. Telefoniski noskaidrots, ka visi dokumenti jau ir kārtībā, un tie nodoti MK parakstīšanai. Līdzekļi jāapgūst, un pētniekiem būs jāstrādā arī vasarā, jo projekta beigu termiņš ir šā gada 31. decembris. Septembrī sāksies RTU iekšējo projektu konkurss, pieteikšanās uz to iespējama līdz 30. jūnijam.

Katram projektam paredzēti Ls 10 000. Šajos projektos par pētniekiem būtu lietderīgi iesaistīt doktorantus.

Var sākt zinātniskās aparatūras iepirkumus APF, BF un MLĶF. Lūgums dekāniem – palīdzēt un veicināt šo procesu.

Atbilstoši Zinātniskās darbības likumam izdots Pārskats par zinātnisko darbību RTU 2005. gadā, kas jāiesniedz visām zinātnisko institūciju reģistrā esošajām zinātniskajām institūcijām. Kaut visi iesniegtie materiāli tika saskaņoti, kļūdas tomēr atrastas.

Rektors izteica pateicību Zinātņu prorektora dienestam par pārskata un projektu sagatavošanu un iesniegšanu laikā, lūdza dekāniem dot pārskatam precizējumus un atgādināja, ka līdz 1. septembrim jāiesniedz LZP grantu pieteikumi nākamam gadam.

4. Studiju procesa finansēšana, RTU darbinieku veselības apdrošināšanas apmaksa un pirkuma rēķinu apmaksa. (R. Taraškevičs) Kanclers R. Taraškevičs informēja, ka no 1. jūlija būs pieejama datu ievadīšana nākamā mācību gada valsts budžeta finansētājām programmām un studentu skaitam, ko vajag paveikt augustā un septembrī.

Ieņēmumu plāns pildās, un jūnijā sāks izmaksāt darbiniekiem atvaļinājuma naudas.

Ir līdzekļi mēbeļu un datoru iepirkumiem, taču bēdīgāk ir ar kārtējiem izdevumiem, neapmaksāti ir maija rēķini kopumā par Ls 350 000. Visas cerības jūnijā ir uz mazākiem komunālajiem maksājumiem. Priekšroka būs izdevumiem, kas saistīti ar mācību telpu remontiem. Esam vienojušies, ka tos struktūrvienības daļēji segs arī no saviem līdzekļiem. Izdevumi komandējumi ir nedaudz samazinājušies.

Konkurss par aptuveni 1000 veselības apdrošināšanas polisēm ir beidzies. Rīgas Slimokase, kas uzvarēja konkursā, mūs nodrošinās ar sudraba polisēm par aptuveni Ls 1500 vienai personai, par ko šonedēļ parakstīs līgumu. Polisē ietverta ambulatorā un stacionārā ārstēšanās, vakcinācija, medicīniskie maksas pakalpojumi, ārstēšanās par maksu, rehabilitācija.

Rektora vietnieks saimnieciskajā darbā A. Rubenis informēja, ka noslēgts līgums ar brokeru sabiedrību, lai palīdzētu sagatavot darba uzdevumu. Brokeris apsolījis arī sniegt darbiniekiem skaidrojumus par polises izmantošanu.

5. Struktūrvienību bilance internetā. (R. Taraškevičs) Kanclers informēja, ka bilances izdrukas struktūrvienību vadītāji saņems vēl par aprīli, bet turpmāk ar mēneša bilanci varēs iepazīties internetā. Katram lietotājam centralizēti piešķirs paroli. Struktūrvienības vadītājam būs pieeja savas struktūrvienības bilancei, institūta direktoram – sava institūta, dekānam – savas fakultātes, rektoram – visas universitātes.

6. Iespējamais darba algu palielinājums no 2006. gada 1. septembra. (I. Knēts) Rektors informēja, ka 16. maijā saņemta IZM vēstule, ka MK izskatījis jautājumu par pedagogu algu paaugstināšanu no šā gada 1. septembra. No 2006. gada 1. septembra paredzēts mainīt studiju bāzes vietas (juristu bakalauranta) izmaksu no Ls 696 uz Ls 1028. Tā kā vidēji RTU jomas koeficients ir 2,14, tad vidēji viena RTU bakalauranta studiju vietas izmaksa varētu būt Ls 2200 un attiecīgi maģistranta – Ls 3300, doktoranta – Ls 6600. Algu paaugstinājumam jāparādās valsts budžeta finansējumā. Ir plānota profesora algas piesaiste iepriekšējā gada vidējai algai ar koeficientu 2,8. Tā kā 2005. gadā vidējā alga bija Ls 285, tad profesora alga aptuveni varētu būt Ls 800. Katra nākamā zemākā amata alga aprēķināma, reizinot tuvāko augstāko ar 0,8 (asoc. prof. un arī dekāna alga līdzinās 0,8 profesora algām, docenta un arī prodekāna alga – 0,8 asoc. profesora algām, lektora alga – 0,8 docenta algām).

Algu palielinājums priecē, bet jārēķinās ar jūtami lielāku sociālo nodokli un kārtējo izdevumu procentuālo samazinājumu. Īpaši par jaunajām algām ir uztraukti privāto augstskolu rektori, jo šīs augstskolas uztur tikai mācību maksa. Rektors cer, ka no 1. septembra solītās izmaiņas stāsies spēkā.

Kanclers prognozē problēmas arī tām RTU programmām, kuras ir tikai par maksu, jo būs grūtības samaksāt algas. Droši vien nāksies atbilstoši sadalīt slodzi.

7. RTU valdījumā esošo ēku apsaimniekošana. (I. Knēts) Rektors informēja, ka atbilstoši IZM lēmumam līgumi par telpu īri ēkās, kas ir RTU valdījumā, turpmāk vairs nebūs jāsaskaņo ar IZM. Saskaņošana nepieciešama tikai

līgumiem par ēkām, kuras IZM nodevusi RTU lietošanā, piemēram, TMF korpuss Ezermalas ielā.

8. Gatavošanās jauno studentu uzņemšanai 2006. gadā. (E. Beķeris) Mācību prorektors informēja, ka gatavošanās uzņemšanai ir jau sākta. Izdoti papildu labojumi, kā rīkoties ar atzīmi matemātikā, jo šogad ierasto divu atzīmju vietā vidusskolas atestātā ir viena atzīme matemātikā. Uzņemšanas komisijas atbildīgais sekretārs I. Odītis ar SP pārstāvjiem jau pārrunājis konsultāciju organizēšanu dokumentu pieņemšanas laikā. Dekāniem prorektors atgādināja, ka ieskaitīšanā jaunos pirmā kursa studentus jāinformē par to, kur un kad jāierodas 1. septembrī.

Par 1. septembra pasākumiem atbild SSAD Informācijas centra vadītāja J. Jurēvica, Studentu kluba vadītāja A. Visocka un SP pārstāvji.

9. Studiju sākums 2006./2007. studiju gadā. (E. Beķeris) Mācību prorektors informēja, ka kopējā 1. kursa tikšanās ar vadību notiks Ķīpsalā 1. septembrī pulksten 10, bet vecākajiem kursiem nodarbības sāksies pirmdien, 4. septembrī. Vienojās, ka jāizgatavo uzskatāma norāde par tikšanās vietu jau Ķīpsalas un Valdemāra ielas krustojumā.

10. Senātā izskatāmie jautājumi. (M. Knite) Senāta priekšsēdētājs informēja, ka visus Senāta sēdē apstiprināšanai iesniegtos nolikumus izskatījusi un akceptējusi Senāta Likumdošanas komisija.

8. jūnija sēdē Rektors akadēmiķis I. Knēts informēja: • Saņemta BEST prezidentes pateicības vēstule RTU, kurā par ļoti aktīvu un vienu no labākajām organizācijām atzīta grupa BEST-Riga, kura darbojas uz RTU bāzes.

• Rektoram bijis patīkami dzirdēt no e-lietu ministres Inas Gudeles, ka viņa bijusi ļoti pagodināta sakarā ar DITF uzaicinājumu veikt Eksaminācijas komisijas priekšsēdētājas pienākumus pašas kādreiz absolvētajā fakultātē.

• Šogad K. Morberga stipendiju komisija RTU atkal piešķirs 4 bakalauranta un 3 maģistranta stipendijas. Rektora padomes priekšlikums: pa vienai bakalauranta un maģistranta stipendijai piešķirt BF, vienu bakalauranta stipendiju - APF, bet atlikušās divas bakalauranta un divas maģistranta stipendijas pārējām fakultātēm konkursa kārtībā. Konkursa komisija bija apstiprināta jau pagājušā gadā: BF dekāns J. Smirnovs, Studiju daļas vadītāja J. Priede, SP pārstāvis D. Jakovels. Lūgums kandidātu izvirzīšanu veikt tā, lai šā mācību gada pēdējā Senāta sēdē 29. jūnijā varētu apstiprināt kandidātu izvēli.

• Dekāniem jāatgādina savu fakultāšu no jauna izvirzītajiem Senāta locekļiem, ka jānoformē valsts amatpersonas statuss, bet tiem, kuri vairs nav Senāta sastāvā, jānoformē atbrīvošana no šī statusa.

• Saņemta TTI profesora A. Andronova sūdzība par to, ka Lomonosova ielas 1 B korpusa 4. stāvā viņa vadītajai profesora grupai prasa atbrīvot viņu izmantotās darba telpas. Rektors lūdzis vietnieku saimnieciskajā darbā A. Rubeni noskaidrot situāciju, bet TTI direktoru A. Urbahu paskaidrot, kādēļ tas notiek.

• IZM bija atsūtījusi novērtēšanai ViA pieteikumu par maģistra profesionālo studiju programmas Sociotehnisko tehnoloģiju inženierija atvēršanu. Pieteikuma mācībspēku nodrošinājumā nosaukti arī divu DITF profesoru uzvārdi. Rektors ir pārsteigts, kā profesori gatavojas strādāt arī ViA, ja RTU viņi veic pilnu slodzi, turklāt ar RTU koeficientu 2,5.

• Rektoru nepatīkami pārsteigusi Daugavpils filiāles studentu avīze, kurā visi raksti ir tikai krievu valodā.

• Rektors informēja par pozitīvo tendenci, ka parādās publikācijas Latvijas laikrakstos, kurās skaidrotas RTU programmas un uzņemšana, kā arī inženieru deficīts dažādās tautsaimniecības nozarēs, īpaši celtniecībā. Tiek uzsvērts, ka inženierzinātņu nozarēs RTU galvenokārt studē budžeta finansētās vietās.

1. Gatavība jaunu studentu uzņemšanai. (E. Beķeris, I. Pujāts) Rektors informēja, ka jau parakstīts rīkojums par Uzņemšanas komisijas sastāvu, tāpēc pašreiz darba kārtībā ir jaunumi tehnoloģijās un procedūru norise, lai viss ritētu raiti.

Mācību prorektors E. Beķeris informēja, ka gatavošanās norit plānotajos termiņos, nepieciešama tikai Uzņemšanas komisijas sēde, lai apspriestu saņemtos priekšlikumus un lai uzņemšanas gaitā sistēma Reflektants viegli varētu atšķirt tos agrāko gadu vidusskolu absolventus, kuri iestājas bez centralizētajiem eksāmeniem.

Datu tīkla direktors I. Pujāts informēja, ka datu ievadīšana, līdzīgi kā pagājušā gadā, notiks 219. auditorijā astoņos datoros. Ievadītājus instruēs, lai datus ievada rūpīgi, neaizmirstot telefona numurus un e-pasta adreses, jo tie nepieciešami ziņojumu nosūtīšanai īpašās situācijās. Arī reflektanti paši internetā varēs iegūt ziņas par savu vietu rangā. Pieeja uzņemšanas monitoringam būs absolūti publiska, katrs varēs uzzināt budžeta vietu skaitu un kopējo pieteikumu skaitu katrā programmā. Aktu zālē

2006. gada 15. jūnijs

17

RTU LIKUMI UN LĒMUMI

Dekānu runas ir nodrošināts bezvadu internets, par datoriem komisijas locekļu vajadzībām jāgādā fakultātēm pašām. Dekāni vēlas, lai līgumu slēgšanas brīdī internetā būtu redzama nepieciešamā informācija.

2. Pasākumi nesekmības samazināšanai pirmajā studiju gadā. (E. Beķeris) Izdos rektora rīkojumu par obligāto nodarbību apmeklēšanu 1. kursā. Obligāti jāreģistrē un regulāri mācību prodekānam jāziņo par laboratorijas darbu un semināru apmeklējumu. Ja lekciju apmeklējums mazs, tad jāaizpilda reģistrācijas lapa, jāziņo prodekānam un jālemj, ko darīt.

Rektors ieteica rīkojumu papildināt ar noteikumu – mācībspēkiem nodrošināt regulāras konsultācijas.

Mācību prorektors informēja, ka notiek regulāra studentu aptauja. Studentus neapmierina nodrošinājums ar mācību literatūru. Interesants ir studentu viedoklis par mācībspēkiem, ir daži, par kuriem studentiem vispār «nav viedokļa». Pārrunāja studentu kontroles un stimulēšanas iespējas, kas atstātas katra mācībspēka ziņā.

3. Karjeras centra izveide Studiju daļas sastāvā. (E. Beķeris) Rektors un mācību prorektors informēja, ka Karjeras centrs vajadzīgs ne tikai Karjeras dienu organizēšanai, bet arī lai būtu viena noteikta struktūrvienība, kurā uzņēmumi varētu saņemt atbildes uz jautājumiem par RTU, kā arī varētu koordinēt studentu prakses jautājumus.

4. Sākas IZM – RTU zinātnes projekti.( L. Ribickis) Sākusies līgumu parakstīšana ar projektu vadītājiem par 52 projektu realizēšanu, apgūstot 1,2 miljoni latu. No tiem viens ir liels iepirkumu projekts infrastruktūrai, bet pārējie 51 – zinātnes attīstības projekts. Projektu izpilde jāpabeidz līdz 31. decembrim.

Pētniecības darbs tiks kontrolēts. Ja divu mēnešu laikā nebūs sākta līdzekļu apgūšana, RTU Zinātnes padomei ir tiesības tos vadītājam atņemt un piešķirt nākamajam projektam konkursa kārtībā.

Prorektors informēja: • Izdota brošūra RTU doktorantūraA 2005./2006., kuru var saņemt Doktorantūras daļā.

• Izdots Zinātniskās darbības gada pārskats par 2005. gadu, ko saņems katra katedra.

Krājums veidots no februāra līdz aprīlim, iespiests maijā. MK noteikumi par gada pārskatiem pieņemti 16. maijā, bet spēkā stājās 27. maijā. Par laimi, mūsu krājumā ir ievietoti 95% prasītās informācijas. IZM iesniegti 15 pieprasītie eksemplāri. Ir prasība visas zinātniskās publikācijas, konferenču referātus, promocijas, bakalaura un maģistra darbus ievietot RTU vai Zinātnes Vēstneša mājaslapā. (Pagājušā gadā RTU bija 1700 zinātnisko publikāciju!)

5. RTU Zinātnes padomes lēmums par RTU iekšējiem zinātnes projektiem.

(L. Ribickis) Zinātnes padome 6. jūnijā izsludinājusi otro iekšējo projektu konkursu, noteikumi atrodami mājas lapā, pieteikumu iesniegšanas termiņš 30. jūnijs, konkursa rezultātus paziņos jūlija beigās, projektu darbības sākums – 1. oktobris. Katra projekta finansējums ir Ls 8000. Esošo projektu veicināšanai septembrī notiks publiska atskaitīšanās par solījumiem un veikumu. Ja solījumi nebūs pildīti, vadītājs nākamo finansējumu nesaņems, bet to saņems nākamais pretendents projektu konkursa rindā. Vadīt var tikai vienu projektu, bet strādāt var arī divos. Prorektors lūdza dekānus visus «aicināt strādāt dūšīgi, ja vēlas labi nopelnīt. Tagad arī zinātniskajā darbā to var izdarīt».

Ir izstrādāts pamatojums 74 miljonu finansējumam zinātniskās aparatūras iegādei laikā no 2007. līdz 2013. gadam. Prorektors pateicās izstrādātājiem par darbu.

Rektors informēja, ka bijusi tikšanās ar LU rektoru I. Lāci un darba grupu par lielo kopējo IT projektu 48 miljonu apjomā, kas arī būs no izglītības un zinātnes budžeta.

6. Projekta RTU Stratēģiskie mērķi un uzdevumi izskatīšana Senāta Stratēģijas komisijā. Forsaita metožu izmantošanas iespēja. (I. Knēts) Izskatīti sagatavotie priekšlikumi, un noticis prof. J. Dehtjara organizētais seminārs par paredzēšanas metožu lietošanu. Ja būtu sagatavots projekts, to varētu finansēt no RTU līdzekļiem, lai varbūt iegūtu svaigas atziņas.

7. Augstskolas kā atvasinātas publiskas personas jaunais tiesiskais stāvoklis.

(I. Knēts) Žurnāls Jurista Vārds (Nr. 21, 30.05.06.) publicējis rakstu par augstskolas kā atvasinātas publiskas personas tiesisko stāvokli, un tajā skaidri noteikts, ka jaunais statuss nosaka arī mūsu tiesības, piemēram, saņemt ēkas un zemi īpašumā. Taču, lai tas tā notiktu, par to jārūpējas universitātei pašai.

8. Noteikumi RTU dažāda statusa valsts nekustāmā īpašuma iznomāšanas kārtība.

(A. Rubenis) Rektors informēja, ka saņemta vēstule no IZM valsts sekretāra vietnieka par to, ka to telpu izīrēšana, kas ir RTU valdījumā, turpmāk vairs nav jāsaskaņo ar IZM. Rektora vietnieks saimnieciskajā darbā A. Rubenis informēja, ka sagatavoti un elektroniski izsūtīti dokumenti par telpu īri, tostarp instrukcija, tipveida īres līgums un Nekustamā īpašuma komisijas nolikums. Šī komisija izskatīs visus līgumus, kas

noslēgti ar termiņu līdz 5 gadiem. Līgumi ar garāku termiņu jāizskata Senātā. Visos neskaidros jautājumos jāvēršas pie komisijas priekšsēdētāja M. Dreimaņa.

9. Cīrihes Tehniskās universitātes rektora Konrāda Ostervaldera vizīte RTU no 12. līdz 14. jūnijam. (I. Knēts) Rektors informēja, ka Cīrihes Tehniskās universitātes rektors K. Ostervalders devies pirmajā vizītē uz Baltijas valstīm. Rīgā viņš ieradīsies no Igaunijas, tiksies ar RTU vadību, SP pārstāvjiem, apmeklēs fakultātes Ķīpsalā, TMF un ZB, kā arī Jūrmalu, Mežaparku, Šveices vēstniecību un tālāk dosies uz Kauņu, Viļņu, bet pēc tam lidos uz Berlīni.

10. Asoc. prof. L. Iļjinskas kandidatūras Valodu institūta direktora amatam virzīšana apstiprināšanai Senātā. (I. Knēts) Izsludinātajā konkursā pieteikusies tikai viena kandidatūra – L. Iļjinska. Dekāni atbalstīja virzīšanu uz vēlēšanām Senātā.

11. Šā mācību gada pēdējā Senāta sēde notiks ceturtdien, 29. jūnijā. (I. Knēts) Rektors paskaidroja, ka pēdējā sēde pārcelta uz ceturtdienu, lai labāk varētu sagatavoties, jo tradicionālā pirmdiena (26. jūnijs) ir tūlīt pēc trim brīvdienām.

M. E.

RTU kredītu piešķiršanas komisija informē par iespēju, mācoties akreditētā studiju programmā, pieprasīt kredītu 2006./2007. studiju gada 1. semestrim Student, tu vari pieteikties: 1) studiju kredītam (studiju maksai), 2) studējošā kredītam (ikmēneša sociālajām vajadzībām), 3) abiem kredīta veidiem (gan studiju, gan studējošā kredīta) vienlaikus.

Pieteikšanās laiki: 1. kursa studentiem no 14. augusta līdz 11. septembrim vecāko kursu no 4. līdz 25. septembrim studentiem Vajadzīgie dokumenti: • pieprasījuma veidlapa (saņemama uz vietas); • pases kopija; • dokumenta kopija, kas apliecina, ka par studijām esat samaksājis.

Pieprasījumu pieņemšana: Kaļķu ielā 1, 120. istabā (tālr. 7089465) Pirmdienās, otrdienās, trešdienās, ceturtdienās plkst. 10.00–12.00 un 13.00–16.00.

RTU Kredītu piešķiršanas komisija Rīgas Tehniskās universitātes avīze

Redaktore Rūta Lapsa.

Reģistrācijas apliecības numurs 0438.

Redakcijas adrese: Kaļķu ielā 1–319, Rīgā, LV–1658.

Tālr. 7089321, 7089023, e–pasts: ji@rtu.lv.

JI var lasīt internetā: www. rtu.lv.

Makets: Eduards Lapsa.

Druka: SIA Landas.

Metiens 1200 eks.

Redakcijas viedoklis ne vienmēr sakrīt ar rakstu autoru viedokli.

Par publicētajiem faktiem atbild rakstu autori.

18

RTU STRUKTŪRVIENĪBĀS

2006. gada 15. jūnijs

RTU Zinātniskā bibliotēka – valsts nozīmes bibliotēka RTU Zinātniskā bibliotēka ir viena no redzamākajām zinātniskajām bibliotēkām Latvijā, akreditēta kā valsts nozīmes bibliotēka, un tās krājums ir unikāls tieši ar to, ka otra tik plaša un vērtīga tehnisko zinātņu literatūras, periodikas un elektronisko resursu krājuma Latvijā nav. Lai noskaidrotu, kādas pārmaiņas bibliotēkas darbā

ir nesusi šā gada februārī notikusī akreditācija un kā norit darbs bibliotēkā, mēs – Informācijas centra vadītāja Jolanta Jurēvica, korespondente Egita Kancāne un JI redaktore Rūta Lapsa – devāmies uz ZB un aicinājām uz sarunu tās direktori Aiju Janbicku.

– RTU Zinātniskās bibliotēkas struktūrā ietilpst Centrālā bibliotēka un astoņas filiāles, trīs no tām atrodas ārpus Rīgas – Liepājā, Ventspilī un Daugavpilī.

Grāmatas iegādājamies centralizēti.

Komplektēšana un kataloģizācija elektroniskajā katalogā, līdz grāmatas un citi dokumenti nonāk plauktos, notiek Centrālās bibliotēkas ēkā, kur strādā vairākas bibliotēkas nodaļas – Komplektēšanas, Kataloģizācijas, Krātuves, Bibliogrāfijas un Lasītāju apkalpošanas nodaļa, kā arī Kopētava.

Mums ir pašiem sava Sietuve, kurā tiek labotas bibliotēkas grāmatas un iesieti lasītāju bakalauru, maģistru un doktoru darbi.

Centrālās bibliotēkas Periodikas lasītavā atrodas to fakultāšu nozaru periodika, kurās nav bibliotēkas filiāļu.

Te atrodas, piemēram, IEF, EEF, DITF un TMF specialitāšu žurnāli, jo mums nav tik daudz līdzekļu visu žurnālu pasūtīšanai visām nodaļām. Citu nozaru žurnāli meklējami attiecīgajā filiālē.

Periodikas lasītavā var pasūtīt vienotās lasītāju kartes, kas dod tiesības apmeklēt astoņas valsts nozīmes bibliotēkas. Tās ir nepieciešamas lietotājiem, kas grib izmantot bibliotēku, bet kam nav RTU studenta vai darbinieka apliecību.

Centrālās bibliotēkas 2. un 3. stāvā atrodas brīvpieejas krājums, interneta

fakultātes telpās.

– Kas ir tas unikālais, kas RTU Zinātniskās bibliotēkas krājumu atšķir no citu bibliotēku krājumiem?

– RTU Zinātniskā bibliotēka veido ļoti plašu tradicionālās un elektroniskās informācijas krājumu, kura nozaru profils aptver matemātiku, fiziku, ķīmiju un ķīmijas tehnoloģiju, datorzinības, enerģētiku, elektroniku, telekomunikācijas, mehāniku un mašīnbūvi, ražošanas tehnoloģijas, materiālzinātni, būvniecības nozares, tekstilmateriālu un apģērbu tehnoloģijas, dizainu, komerczinības, arhitektūru u.c. nozares.

Krājumā ir daudz dažādu agrāk izdotu grāmatu, ko bieži vien meklē pat tādi cilvēki, kas nav saistīti ar RTU. Gadās, ka lasītāji zvana un interesējas, piemēram, par tādas specifiskas nozares literatūru kā metināšana – viņi citur nevar atrast šādu literatūru, jo Latvijas Nacionālā bibliotēka (LNB) vairs plaši nekomplektē medicīnas, lauksaimniecības un tehnikas nozaru literatūru. LNB šajās nozarēs komplektē tikai atsevišķas enciklopēdijas un tamlīdzīgus izdevumus. RTU Zinātniskā bibliotēka ir vienīgā bibliotēka valstī, kas veido tik plašu un vērtīgu inženierzinātņu grāmatu krājumu.

Uz vietas bibliotēkā mēs apkalpojam jebkuru lasītāju, tāds ir mūsu

zāle un lasītāju apkalpošanas telpas, kurās bibliotēkas lietotājs var saņemt nepieciešamo informāciju, konsultācijas, iepazīties ar jaunāko periodiku, meklēt elektroniskajā katalogā un strādāt ar elektroniskajām datu bāzēm, pasūtīt un saņemt nepieciešamo literatūru uz mājām, kā arī strādāt lasītavā.

Centrālās bibliotēkas ēka ir viena no jaunākajām RTU būvēm, to sāka celt 1985. gadā, un ilgus gadus tā stāvēja nepabeigta. Kad 1999. gadā mums bija jāatstāj telpas Kaļķu ielā 1a, tā tika piešķirta bibliotēkai un pārbūvēta bibliotēkas vajadzībām. Ēkas pagrabstāvā tagad atrodas grāmatu krātuve. Padomju laikos tagadējais pagrabstāvs tika plānots un veidots kā bumbu patvertne RTU Studentu pilsētiņai kara gadījumam, tāpēc pirms bibliotēkas pārcelšanās uz šo ēku viss pagrabstāvs bija sadalīts mazās istabiņās, kuras pārbūvējot tika apvienotas vienā plašā telpā. Pēc vairākkārtējas jumta nomaiņas un telpu labiekārtošanas visas telpas gandrīz pilnībā ir piemērotas bibliotēkas darbam, vienīgi grāmatu krātuvē mikroklimats nav atbilstošs grāmatu uzglabāšanai – tur nepieciešams mitrāks gaiss. Lai arī ēka ir plaša, visam krājumam vietas nepietiek un daļa krājuma – mācību literatūras abonements – ir izvietots blakus esošajās Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas

pienākums.

– Ko reāli nozīmē valsts nozīmes bibliotēkas statuss?

– Atbilstoši Bibliotēku likumam bibliotēku var akreditēt kā valsts nozīmes bibliotēku, ja tās krājums ir universāls vai specializēts atsevišķā vai vairākās zinātnes nozarēs un ir būtiska nacionālā bibliotēku krājuma sastāvdaļa. Un tās mums ir iepriekš minētās tehniskās nozares.

Valsts nozīmes bibliotēkas statuss nozīmē arī to, ka mums jānodrošina savu nozaru datu bāzes un informācijas sistēmas izveide un to pieejamība ikvienai bibliotēkai un ikvienam lasītājam valstī un ārpus tās. To mēs nodrošinām, iekļaudamies Valsts vienotajā bibliotēku informācijas tīklā ar pieeju elektroniskajam kopkatalogam, izmantojot bibliotēku informācijas sistēmu ALEPH500.

Piedāvājot elektroniskā kataloga sniegtās priekšrocības, cenšamies izpildīt šos pienākumus – mūsu interneta mājaslapā attālināti no jebkuras vietas var redzēt, kādas grāmatas ir mūsu bibliotēkā. Sniedzam arī uzziņas un piedāvājam starpbibliotēku abonementa pakalpojumus – pasūtām lietotājiem mūsu krājumā neesošas grāmatas no citām – galvenokārt ārzemju – bibliotēkām. Aktīvākā sadarbība ir

2006. gada 15. jūnijs izvērsusies ar Ziemeļvalstu bibliotēkām.

RTU Zinātniskā bibliotēka ir Latvijas Akadēmisko bibliotēku asociācijas (LATABA) un Starptautiskās tehnoloģisko universitāšu bibliotēku asociācijas (IATUL) biedre, dalība asociācijās atvieglo komunikāciju ar pašmāju un ārvalstu bibliotēkām.

Vienlaikus ar pamatinformācijas datu bāzi mēs veidojam arī mūsu RTU mācībspēku publikāciju analītisko datu bāzi. Nākotnē domājam par tādas datu bāzes izveidi, kurā būtu atrodami RTU aizstāvēto disertāciju un autoreferātu pilnie teksti.

Valsts nozīmes bibliotēkai ir jāsniedz arī metodiska palīdzība ikvienai bibliotēkai atbilstoši savam darbības virzienam.

Piemēram, ja kaut kur ir vēl kāda bibliotēka, kas ir saistīta ar mūsu nozari, mūsu pienākums ir sniegt metodisku palīdzību – kā iekārtot bibliotēku, kā veidot katalogu, kā komplektēt literatūru utt.

Valsts nozīmes bibliotēku darbiniekiem ir jāveic zinātniski pētnieciskais darbs, ko mēs arī darām. Veicam dažādas aptaujas, pētījumus, lasām referātus, piedalāmies konferencēs utt.

Tātad, no vienas puses, valsts nozīmes bibliotēkas statuss it kā ir zināms gods un bibliotēkas darba novērtējums, bet, no otras puses, tas uzliek pienākumus bibliotēkas tālākai darbībai. Nākamā bibliotēkas akreditācija notiks pēc pieciem gadiem, un mums ir jāturpina strādāt un attīstīties tālāk, ne vien jāpriecājas par to, kas mums jau ir.

– Kā jūs gatavojāties akreditācijai?

– Pirms akreditācijas mums bija jāraksta apjomīgs pašnovērtējums un jāiesniedz virkne dažādu citu dokumentu Kultūras

RTU STRUKTŪRVIENĪBĀS ministrijas Bibliotēku akreditācijas komisijai. Līdz ar to pārskatījām un izvērtējām savu darbu un veicām vajadzīgās pārmaiņas. Pārskatījām savu lietu nomenklatūru un, kur vajadzēja, pārstrādājām savus dokumentus. Viens no vērtīgākajiem darbiem, ko paveicām, manuprāt, ir bibliotēkas stratēģisko darba virzienu formulēšana. Kopā ar kolēģēm definējām bibliotēkas stratēģiskos darba virzienus 2005.–2007. gadam.

Viens no mūsu pamatuzdevumiem ir veidot kvalitatīvu bibliotēkas krājumu, lai tas apmierinātu visas RTU studiju programmas un pētnieciskā darba virzienus. Krājuma veidošanā bibliotēkai ir ļoti svarīgi sadarboties ar studiju programmu direktoriem un citiem konsultantiem.

Bet bibliotēkai finansējums tiek piešķirts tikai studiju procesa nodrošināšanai, ņemot vērā studējošo skaitu, tāpēc zinātnisko pētījumu virzienu nodrošināšana ar attiecīgo literatūru ir problemātiska, un bibliotēkas darbiniekiem liekas nepareizi tas, ka grāmatas, kas tiek pirktas par Eiropas Savienības projektu līdzekļiem, nenonāk bibliotēkā un netiek uzskaitītas.

To, ka visas par zinātnes attīstībai piešķirto naudu pirktās grāmatas atrodas atsevišķās struktūrvienībās, bibliotēka ļoti pārdzīvo, jo, iesaistot šajā procesā bibliotēku, ļoti vērtīga informācija varētu būt pieejama plašākai sabiedrībai.

Bibliotēka varētu izsniegt šīs grāmatas lasītājiem uz ilgu lietošanas periodu un informācija par tām būtu redzama elektroniskajā katalogā.

Mūsu uzdevums kā valsts nozīmes bibliotēkai būtu nodrošināt lietotājus ar aktuālāko informāciju par katru mūsu

pārstāvēto tautsaimniecības nozari valsts līmenī, taču situācija lielā mērā ir absurda, jo šādas literatūras pirkšanai mums nav atvēlēti papildu līdzekļi. Finansējumu mums piešķir tikai no RTU budžeta. Pēc Ministru kabineta noteikumiem, vienai no valsts budžeta finansētai studiju vietai gadā ir atvēlēti Ls 12,80 literatūras un periodikas iegādei, bet bibliotēka pašlaik par vienu studentu saņem Ls 8 gadā. No maksas studentu studiju naudas tikai daļa no minētās summas tiek novirzīta Zinātniskajai bibliotēkai, turklāt – ne par visiem par maksu studējošiem.

Pēc akreditācijas RTU Zinātniskā bibliotēka saņēma trīs aizrādījumus – ieteikumus darba uzlabošanai: palielināt bibliotēkas finansējumu informācijas resursu iegādei un atbilstoši visam RTU studentu skaitam; uzlabot apstākļus krājuma glabāšanai, lietotāju apkalpošanai un personāla darbam Mācību literatūras abonementā, Būvniecības un arhitektūras, Dzelzceļa transporta un Ķīmijas filiālēs; nodrošināt atbilstošus mikroklimatiskos apstākļus grāmatu krātuvē.

Lai nodrošinātu otra lielākā bibliotēkas uzdevuma – sniegt augstas kvalitātes pakalpojumus studentiem, mācībspēkiem, zinātniekiem un citiem klientiem, nodrošinot kvalitatīvu pieeju informācijas resursiem – īstenošanu, mēs rūpējamies, lai mums būtu kvalitatīvs elektroniskais katalogs un lai viss tajā būtu precīzi attēlots. Mūsu lasītāji tagad, saņemot bibliotēkā savu paroli, ar interneta starpniecību no attāluma var saņemt informāciju, rezervēt grāmatas un pagarināt to lietošanas termiņus.

Rūpējamies arī par pieeju elektroniskajiem informācijas avotiem.

19 Pašlaik piedāvājam pieeju astoņām datu bāzēm visā RTU datortīklā: LETA, EBSCO, Engineering Village2, INSPEC, ProQuest, SPRINGERLINK, RUBRICON. Devītā datu bāze NAIS gan ir pieejama tikai bibliotēkā. Astoņas no šīm datu bāzēm ir pilntekstu, un tajās, tiešām ir ļoti vērtīga informācija. Datu bāzē Engineering Village2 ir pieejami ap 400 vērtīgu grāmatu pilnie teksti.

Divu datu bāzu – SPRINGERLINK un SCIENCE DIRECT – abonēšanu Latvijas augstskolām un citām zinātniskajām institūcijām samaksā IZM. Līgumi par abonēšanu ir noslēgti uz trim gadiem, taču nākamā gadā pieejamo žurnālu komplekts būs atkarīgs no tā, cik intensīvi un kādus elektroniskos žurnālus datu bāzēs mūsu lietotāji izmantos šogad. Tāpēc mēģinām RTU lietotājus ieinteresēt par elektroniskajiem informācijas avotiem un rīkojam seminārus. Mēs būtu priecīgi, ja atsaucība par semināru organizēšanu bibliotēkā vai struktūrvienībās būtu lielāka. Datu bāzei SCIENCE DIRECT ir pat iespējams dabūt pieeju no mājas datoriem.

Bibliotēkas telpās ir izvietotas arī speciālas kastes ierosinājumiem – tās mēs regulāri izskatām – ja lasītājiem mūsu bibliotēkā nav nepieciešamās literatūras un elektronisko avotu vai ja neapmierina mūsu darbs, viņi var rakstīt ierosinājumus darba uzlabošanai.

Manuprāt, mūsu studenti un mācībspēki nepietiekami novērtē datu bāzu sniegtās informācijas aktualitāti, kvalitāti un izmantošanas priekšrocības.

Piemēram, ārzemēs augstskolās netiek pieņemti studentu darbi, ja viņi nav izmantojuši informāciju no datu bāzēm.

20

RTU STRUKTŪRVIENĪBĀS

2006. gada 15. jūnijs

RTU Zinātniskā bibliotēka – valsts nozīmes bibliotēka Tā dara arī mūsu Rīgas Biznesa skola.

Studentu aktivitāte zināmā mērā ir atkarīga no mācībspēka. Studentam jāiemāca iegūt jaunāko informāciju – ja viņš šīs iemaņas būs apguvis augstskolā, tad mācēs atrast informāciju arī savā karjerā tālākajā dzīvē. Ārzemju augstskolās studiju programmās ir ieviesti dažādi studiju priekšmeti informācijpratībā. Informācijpratība (angļu valodā – information literacy) nozīmē spēju atrast, atlasīt, novērtēt, pārvaldīt un izmantot informāciju. Es ļoti priecātos, ja Latvijas augstskolās arī tā tiktu ieviesta. Pati esmu piedalījusies konferencēs, pētījusi literatūru un rakstījusi referātus par šo tēmu, un ļoti žēl, ka pie mums par to netiek domāts. Pastāstīt pirmkursniekam vienā lekcijā par to, kas notiek bibliotēkā un kā to izmantot, ir pilnīgi nepietiekami.

Viņam pirmajā kursā ir vajadzīgas galvenokārt norādītās mācību grāmatas matemātikā, fizikā un citos priekšmetos, un pārējais neinteresē. Taču, lai izglītotu studentus par milzīgi plaši pieejamo informāciju un meklēšanu tajā, vajadzētu tieši vēlākajos bakalaurantūras kursos vai maģistrantūrā ieviest šādus specializētus kursus, kurus bibliotekāri varētu izstrādāt kopā ar mācībspēkiem.

Bibliotēkai jau ir zināma pieredze šajā jomā, jo mēs kopā ar Ziemeļvalstu bibliotēkām pirms vairākiem gadiem piedalījāmies šāda veida ES projektā.

Bibliotēkas darbinieki kopā ar profesori Māru Juri un docentu Kārli Brīvkalnu saistībā ar šo projektu izstrādāja divus dažādus informācijpratības kursus.

Brīvi pieejamā informācija internetā bieži var būt arī neprecīza un nepārbaudīta, toties informācija speciālajās datu bāzēs ir ekspertu pārbaudīta, novērtēta un uzticama. Tāpēc būtu ļoti svarīgi, lai studenti mācētu to izmantot. Bibliotekāri nav speciālisti inženierzinātņu nozarēs, tāpēc bibliotekāri varētu mācīt praktisko informācijas meklēšanu, bet informācijas atlase, izvērtēšana un izvēle atsevišķās nozarēs paliktu mācībspēku ziņā.

Profesore Māra Jure kopā ar bibliotēkas darbiniecēm MLĶF studentiem jau vairākus gadus vada šādas teorētiskās un praktiskās nodarbības. Tāpēc arī šīs fakultātes studenti ir aktīvākie bibliotēkas lasītāji un piedāvāto resursu izmantotāji.

– Vai datubāzes ir vidusceļš starp

grāmatām un internetu?

– Principā datu bāzēs ir tikpat vērtīga informācija kā grāmatās, tikai tās publicēšanai nav iztērēti papīra kalni un tā ir daudz jaunāka un aktuālāka, jo nav jāveic garais izdošanas ceļš. Lielākais pluss datu bāzēm ir ātrākais un ērtais meklēšanas mehānisms – daudz ērtāk ir atrast nepieciešamo informāciju pēc dažādiem iespējamiem kritērijiem, nevis pāršķirstīt kartīšu un grāmatu kalnus. Bet informācijas apguves ziņā, manuprāt, datu bāze nav alternatīva grāmatai – lasot informāciju datora monitorā, cilvēks tomēr to neuztver tik labi kā šķirstot izdrukātu materiālu.

Man liekas – grāmatas būs vienmēr, arī no datu bāzēm pamatā nepieciešamos materiālus izdrukā un pēc tam lasa drukāto variantu.

– Kā jūs nosakāt aktīvākos lasītājus?

– Visa informācija par lasītāju ir redzama bibliotēkas informācijas sistēmas vienotajā lasītāju datu bāzē. Bibliotēkām ik gadu ir jānodod Centrālajai statistikas pārvaldei pārskati, kurā jāuzskaita pat attālie lasītāji, kurus mēs iegūstam ar mājaslapā ievietotā skaitītāja palīdzību.

Tā kā mums ir automatizētā bibliotēku informācijas sistēma, arī tajā lietotāji un bibliotēkas apmeklējums, kā arī izsniegto grāmatu skaits tiek fiksēts. Mums ir atskaišu modulis, kas ļauj veidot dažāda veida atskaites. Automatizācija ļauj sekot bibliotēkas darbībai, to analizēt un izdarīt vajadzīgos secinājumus. Tie dati, kurus kādreiz fiksēja bez tehnoloģiju palīdzības, bija subjektīvāki, bet datoru nepiemānīsi.

Analizējot bibliotēkas apmeklētāju skaita izmaiņas pa gadiem, jāatzīst, ka pēdējos gados apmeklētāju skaits pieaug, bet ne strauji. Jāsaka atklāti – mums nav tik daudz lasītāju, cik RTU kopējais studentu un mācībspēku skaits, jo viena daļa mācībspēku un studentu visu nepieciešamo informāciju atrod internetā vai kur citur.

– Kad tika sākta RTU Zinātniskās bibliotēkas darba automatizācija?

– Automatizācijas ēra bibliotēkai sākās 1994. gadā, uzreiz pēc tam, kad es no Automātikas un skaitļošanas fakultātes (tagad – DITF) 1993. gadā pārnācu darbā uz bibliotēku. Kopš 1994. gada visas grāmatas un žurnāli, ko mēs saņemam, tiek ievadīti elektroniskajā katalogā.

Taču līdzās elektroniskajam katalogam bibliotēkā vēl ir arī vecie kartīšu katalogi, no kuriem lasītāju pieprasītās grāmatastiek ievadītas elektroniskajā katalogā, t. i., mēs pakāpeniski veicam retrospektīvo konversiju.

– Cik liels ir RTU Zinātniskās bibliotēkas darba kolektīvs?

– Bibliotēkā kopumā strādā 68 darbinieki. Kad 1993. gadā sāku te strādāt, bibliotēkā bija 108 darbinieki.

Daļa darbinieču aizgāja pensijā, citas – bērna kopšanas atvaļinājumā un pēc tam mazā atalgojuma dēļ vairs neatgriezās u.tml. Automatizācija lielā mērā optimizē bibliotēkas darba procesus, tāpēc kolēģes ir ar mieru strādāt intensīvāk un saņemt lielāku darba algu.

– Vai RTU Zinātniskajā bibliotēkā strādā cilvēki ar inženiertehnisko izglītību?

– Mūsu bibliotēkā pamatā strādā informācijas un bibliotēkzinātnes speciālisti un filologi. Pašreizējā likumdošana bibliotēku jomā nosaka – tikai bibliotēkas direktors var nebūt ar profesionālo izglītību bibliotēku jomā, pārējiem darbiniekiem jābūt ar šādu profesionālo izglītību vai arī kādu citu augstāko izglītību, kas papildināta ar 160 stundu tālākizglītības kursa sertifikātu, kuru pašlaik Latvijā vairs nav iespējams apgūt. LNB ir atklājusi mācību centru, kas vairāk ir domāts publisko bibliotēku darbiniekiem, un nesen arī LU bibliotēka ir atklājusi savu mācību centru, bet tajos ir iespējams apgūt tikai atsevišķus kursus.

Esmu centusies bibliotēkas darbiniekus maksimāli bieži sūtīt uz kursiem un izglītojošiem semināriem. Uzskatu, ka mūsu bibliotēkā strādā ļoti pieredzējuši darbinieki, kuru ilgos gados iegūtā pieredze un zināšanas ir pielīdzināmas speciālai izglītībai. Nevienu savu darbinieku izglītības dēļ neatbrīvošu no darba, ja mani nepiespiedīs ar varu.

Daudzi jaunie bibliotekāri aiziet uz firmām kā informācijas speciālisti – tur tomēr ir salīdzinoši lielāks atalgojums, bet mums jaunu bibliotekāru atrašana sagādā problēmas.

– Un jums pašai ir inženiera izglītība?

– Jā, esmu beigusi Automātikas un skaitļošanas tehnikas fakultāti (tagad – DITF), nostrādāju tur 24 gadus, vienā dienā mani pasauca profesors Jānis Osis un teica: Aija, jums jāiet uz bibliotēku par direktori. Es teicu: ko jūs, profesor!?

Kāpēc man? – Bibliotēkā vajag sākt automatizāciju, jūs to varēsiet! Teicu: nē, es taču nekad neesmu strādājusi par direktori. Es strādāju fakultātes zinātniskajā laboratorijā, lasīju lekcijas programmēšanā, kādreiz mācījos arī aspirantūrā. Tas bija 1993. gadā, kad zinātne bruka, algas bija mazas, nezinājām, kāda būs nākotne, tā es saņēmu drosmi un atnācu uz bibliotēku, un te paliku. Nu jau kopā ar studijām RTU esmu 42 gadus, bibliotēkā – jau 13.

– Kā jums izdodas veidot tik draudzīgu kolektīvu?

– Mums ir jauks un labs kolektīvs. Tikai kopējiem spēkiem esam arī sasnieguši savu statusu un attīstīsimies tālāk. Bez ikdienas darba mūsu kolektīvam ir dažādi kopēji pasākumi un tradīcijas, kas lielā mērā saliedē kolektīvu. Tradicionāla ir Ziemassvētku svinēšana un 18. novembra svētku pasākums, kurā tiek godināti tie bibliotēkas darbinieki, kas bibliotēkā ir nostrādājuši 20, 25, 30, 35 vai vairāk gadus. Organizējam arī pieredzes braucienus uz citām bibliotēkām, kuras vienlaikus ir arī ekskursijas pa rajonu, kurā atrodas bibliotēka, piemēram, esam bijuši ekskursijā Ventspilī, Valmierā, Jelgavā. Pagājušā gadā, ejot atvaļinājumā, mūsu darbiniekiem tika izsludināts fotokonkurss Skaistākie vasaras mirkļi. Rudenī konkursam tika iesniegtas daudzas fotogrāfijas, un žūrija izvērtēja darbus. Labāko fotokonkursa darbu autori tika apbalvoti, un labākās fotogrāfijas esam izvietojuši bibliotēkas telpās. Domājam šo tradīciju turpināt.

Vienkārši tāpēc, lai cilvēkiem būtu prieks.

Foto: Eduards Lapsa

Jauna datu bāze Business Source Complete RTU Zinātniskā bibliotēka aicina izmēģināt jaunu datu bāzi Business Source Complete, kuru piedāvā EBSCO aģentūra.

Business Source Complete ir pasaules lielākā datubāze ekonomikā un biznesā.

Tā piedāvā anotācijas un pilnus tekstus vairāk nekā 1200 zinātniski recenzētiem žurnāliem, sākot no 1886. gada, un detalizētus aprakstus apmēram 20 000 vairāk citēto autoru.

Aptverto tēmu klāsts: mārketings, menedžments, grāmatvedība, finanses, ekonomika.

Datubāze papildus piedāvā grāmatas, monogrāfijas, izziņas, konferenču materiālus, finanšu atskaites, investīciju analīzes atskaites, ražošanas un tirgus atskaites, kompāniju aprakstus, SVID (SWOT) analīzes datus un citu derīgu informāciju.

Pieeja datubāzei: http://search.epnet.com.

Datubāze ir pieejama līdz 2006. gada 18. augustam visos RTU datortīklā reģistrētajos datoros bez paroles vai no jebkura datora ar lietotājvārdu s3712903 un paroli password.

21

PROJEKTS

2006. gada 15. jūnijs

RTU akadēmisko tērpu projekts ANNA KALNĀJA, Tekstilmateriālu un tehnoloģiju dizaina institūta maģistrante

WWW.re-reserved.com

Nevienu šodien nepārsteidz tiesneša vai prokurora amata tērps. Arī augstskolas sāk ieviest amata tērpus vai akadēmiskos tērpus.

Par akadēmisko tērpu mūsdienās tiek uzskatīts apģērbs, ko studenti, mācībspēki un administrācija velk augstskolas svētkos un svinībās.

Akadēmisko tērpu mērķis ir apliecināt piederību akadēmiskai videi, pastiprināt pasākuma svinīgumu, radīt kultūras tradīciju un gudrības gaisotni.

Līdzīgi militāro uniformu pakāpju zīmēm, mūsdienu akadēmiskā tērpa elementi norāda uz valkātāja vietu akadēmiskajā hierarhijā. Tērpu kompozīcijas elementu simbolisms ir apzināts un sistematizēts saskaņā ar katras augstskolas individuāliem noteikumiem, kas darbojas tikai konkrētā augstskolā vai augstskolu grupā.

Akadēmiskā tērpa pirmsākumi meklējami 12.–13. gs., kad Eiropā veidojās pirmās skolas un to mācībspēki bija garīdznieki, kas ģērbās garās, brīvi krītošās tunikās, ko vilka vienu virs otras, galvā lika apaļu cepuri, bet plecus sedza kapuces ar plecu apmetni.

Kaut gan akadēmiskie tērpi mainījās atbilstoši vēsturiskā perioda estētiskajām un sociālajām normām, tomēr daudzās augstskolās sākotnējās sastāvdaļas un vēsturiskais dizains saglabājās līdz pat mūsdienām. Līdz ar iekarotājiem un ieceļotājiem akadēmisko tērpu dizains un tradīcijas no Eiropas izplatījās arī citos kontinentos.

Lielbritānija bija lielākā koloniālā valsts pasaulē, tāpēc gandrīz visās angliski runājošās zemēs akadēmisko tērpu dizains aizgūts no Lielbritānijas augstskolu tērpiem. Piemēram, Ziemeļamerikā, Indijā, Austrālijā un Jaunzēlandē augstskolu tērpu aprakstos īpaši bieži ir atsauces uz Kembridžas un Oksfordas universitāšu maģistru un filozofijas doktoru tērpiem.

Francijā, Itālijā, Zviedrijā un daudzās citās Eiropas valstīs akadēmisko tērpu dizains ievērojami atšķiras no Lielbritānijas stila tērpiem, kurus informācijas trūkuma dēļ daudzi pieņem kā akadēmisko tērpu etalonu.

RTU akadēmiskie tērpi izstrādāti, ņemot vērā Latvijas un pasaules augstskolu akadēmisko tērpu dizaina tradīcijas un iedvesmojoties no Zviedrijas augstskolu netradicionāla dizaina tērpiem.

RTU akadēmisko tērpu dizaina pamatkoncepcija ir šāda: • izvairīties no citu augstskolu tērpu imitēšanas; • vienota kompozīcija visiem augstskolas tērpiem; • tērpa siluets, forma un krāsa – augstskolas identitātes pazīmes; • materiāli, to struktūra un faktūra norāda uz statusu akadēmiskajā vidē; • uzliekamās tērpa detaļas norāda zinātnisko grādu un nozari; • krāsu izvēles avots – RTU ģerbonis un logo; • RTU krāsas: melns, balts, zaļš – tērpu pamatkrāsas; • metālisks spīdums tērpu detaļās – tehniskās augstskolas identitātes pazīme; • administrācijas un mācībspēku tērpiem – samts vai zīds; • studentu tērpiem – vienkāršāki audumi (viskoze, poliesters).

Visiem talāriem ir iecerētas dubultas reglāna piedurknes, ar priekšdaļu kopgriezta stāvapkakle, priekšpusē rāvējslēdzēja aizdare.

Administrācijas talāru virsējās piedurknes priekšpusē puslokā apsedz apakšējās piedurknes, radot apmetņa iespaidu. Vertikālās apdares joslas tērpa siluetu dara staltāku.

Rektora tērpa oderējums iecerēts zeltītā krāsā, kas atbilst RTU ģerboņa lauvām un cirkulim. Prorektoru tērpa oderējums – blāvi sudrabotā krāsā, kas līdzīga RTU logo sudraba versijai. Dekānu, prodekānu un institūtu direktoru tērpu oderējumam būtu

jābūt universitātes zaļā krāsā, un katram rangam ar citu materiāla faktūru.

Studentu svētku tērpa sastāvdaļas ir talārs, cepures ar plakanu kvadrāta virsu un pleca lente. Studentu talāriem ir cita piedurkņu forma.

Virsējo piedurkņu un talāra oderējums ir universitātes zaļā krāsā. Cepures pušķa vai pleca lentes oderējuma krāsa var norādīt piederību noteiktai fakultātei. Strīpas uz lentes rāda zinātnisko pakāpi: viena – bakalaurs, divas – maģistrs, trīs – doktors.

Akadēmiskais tērps mazina straujas kustības un liek tā valkātājiem ieņemt majestātiskas pozas, tā brīvais kritums raisa cieņu un pārliecību.

2. jūnijā RTU rektoram Ivaram Knētam tika demonstrēts rektora akadēmiskais goda tērps un notika pirmā tērpa uzlaikošana. Maģistra darba Akadēmiskā tērpa attīstība aizstāvēšana notiks 19. jūnijā plkst. 10 Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātē.

Rektora tērps

Bakalauru tērps

Prorektoru tērps

Maģistru tērps

t/p «Alfa», 2. stāvā t/c «Domina», 1. stāvā t/c «Mols», 2. stāvā t/c «Olympia», 2. stāvā t/c «Spice», 1. stāvā

Dekānu tērps

Doktoru tērps

22

VĒSTURE

2006. gada 15. jūnijs

Mineraloga Otto Meļļa simtgadē

ILGARS GROSVALDS Pirms 100 gadiem agrā pavasarī, kad debess zilāk zil un lāstekas no jumtiem pil, 1906. gada 10. martā Pēterburgā Pētera un Alvīnes (dzim. Arkliņas) Meļļu ģimenē piedzima izcilais latviešu mineralogs Otto Mellis. No 1913. līdz 1916. gadam viņš mācījās Sv. Annas skolā; 1916. gadā iestājās Pēterburgas Ķeizariskajā komercskolā, kuru beidza pēc Oktobra revolūcijas 1921. gadā kā 6. padomju vidusskolu.

Sevišķi smags bija 1919. gads, kad nāves izkapts pļāva vienu pēc otra bada nomocītos Pēterburgas iedzīvotājus, nesaudzējot ne jaunus, ne vecus, arī slaveno Pēterburgas krievu mineralogu Jevgrafu Fjodorovu. Par to vēlāk O. Mellis rakstā Jevgrafa Fjodorova piemiņai, citējot kāda Fjodorova asistenta atmiņas, rakstīja: «Vecs, vājš, izdilis no bada, viņš pēdējās dienās tā novārga, ka nevarēja celties no gultas. Es atnācu viņu apciemot. Atnesu viņam maizi, nedaudz un sakaltušu. Viņš kāri ķēra maizi.

Iekoda un atlika. «Jūs esat jauns, ēdiet labāk pats, bet man labāk mirt.»»

Meļļu ģimene smagos posta un bada gadus izdzīvoja. No 1921. līdz 1923. gadam O. Mellis studēja Pēterburgas Fizikas un matemātikas fakultātes Mineraloģijas un ģeoloģijas nodaļā, specializējās kristaloģijā un mineraloģijā pie profesora P. Zemjatčenska.

1923. gadā viņš ar vecākiem atgriezās

Latvijā. 1924. gadā beidza E. Zalcmaņa privātģimnāziju Rīgā un iestājās Latvijas Universitātes Matemātikas un dabaszinātņu fakultātes Dabaszinātņu nodaļā.

J. Fjodorova skolnieka profesora Borisa Popova vadībā, kurš vadīja Ķīmijas fakultātes Mineraloģijas katedru un Mineraloģijas institūtu, viņš specializējās mineraloģijā.

Jau no pirmajiem zinātniskajiem darbiem vēl studenta gados viņš parādīja sevi kā talantīgu pētnieku. 1929. gadā, nosakot Pargasas salas Somijā minerāla hondrodida (MgFe) 5 [(OH)F 2](SiO4) 2 optiskās īpašības, par ko rakstīts ģeoloģiskos rakstos Zviedrijā, Mellis pierādīja, ka tās nav atkarīgas no Fe2O3 procentuālā sastāva, kā to uzskatīja Ekermanis. 1928. gadā publicētais O. Meļļa darbs Über das vorkonnen von Helsinkit geschieben in Lettland žurnālā Zeitschrift für Geschiebeforschung izraisīja mūsu un vācu laukakmeņu pētnieku dzīvas diskusijas.

Savas zināšanas O. Mellis ar LU atbalstu 1929. gadā papildināja laukakmeņu pētīšanas kursos Prūsijas Ģeoloģijas iestādē Berlīnē, bet 1939. gadā – mineraloģijā pie profesora V. M. Goldšmita Oslo.

Turpinot pētījumus par helsinkitu, 1932. gadā viņš pierādīja, ka helsinkita epidotam (Ca, Ce) (AlFe) 3 (OH)O[SiO4][S2O7] un kvarcam 2 SiO2 nav primāra magmatiska izcelsme, bet postmagmatiska izcelsme. O. Meļļa

helsinkita ģenēzes tulkojums izrādījās tik pareizs, ka citi pētnieki to pieņēma, bet helsinkita magmatiskās izcelšanās pirmais autors Eskola atsacījās no saviem uzskatiem.

O. Meļļa raksts par krusta galdiņu Fjodorova mikroskopam žurnālā Zentralblat für Mineralogie rosināja līdzīgas publikācijas par paralēlās pārbīdīšanās iespējām. Arī dienvidslāvu profesors V. Nikitins savā grāmatā Die Feodorow-Methode atzinīgi piemin O. Meļļa konstruēto galdiņu.

Ar laiku O. Mellis kļuva par autoritāti optiskās mineraloģijas tehnikā. Pie viņa vērsās pasaules slavenās Zeiss un Leitz firmas pēc norādījumiem jaunu polarizācijas mikroskopu un citu optisko instrumentu konstrukcijā.

O. Mellis sadarbojās ar M. Straumani rentgenogrāfijā. Par to M. Straumanis raksta: «Pēc rentgena iekārtas iegūšanas 1932. gadā ar Rokfellera fonda un universitātes atbalstu M. Straumanis ar O. Melli sāk precīzu režģu parametru noteikšanu pēc Debaja un Debaja un Šērera (Debye un Scherer) metodes.

Jaunā paņēmiena izveidošana sākās kopā ar privātdocentu O. Melli, izstrādājot paņēmienu ļoti plānu preparātu pagatavošanai un to novietošanai pašā kameras centrā. Lai izslēgtu kļūdas, kas rodas no filmas sarukšanas, uzņēmumus izdarīja divas reizes uz divām atsevišķām filmām, bet tās kamerā bija pagrieztas viena pret otru par 180 grādiem. Konstanti

tādā veidā varēja precīzi noteikt.

No 1930. līdz 1933. gadam O. Mellis strādāja par Ķīmijas fakultātes Mineraloģijas institūta subasistentu, no 1933. līdz 1935. – par jaunāko asistentu, bet 1938. – par vecāko asistentu. 1935. gadā viņš izstrādāja habilitācijas darbu un ieguva privātdocenta nosaukumu.

Kopā ar Mineraloģijas institūta vadītāju profesoru Borisu Popovu veica praktisko darbu kristalogrāfijā un mineraloģijā uzlabošanu. Sākot no 1939. gada, Penfīlda goniometru vietā, kurus lietoja Vakareiropā, izmantoja Popova teodolīta kontaktgoniometrus, kas ievērojami vienkāršoja darbus. Lai padziļinātu studentu zināšanas, O. Mellis latviski pārtulkoja B. Popova grāmatu Īss kristallu klases pārskats ar skaidrojumiem par kristallu projecēšanu, kas iznāca 1930. un 1937. gadā. Pēdējā pārstrādātā izdevumā kristālu klasifikācija bija ieturēta pēc samērā vienkāršas un racionālas Fjodorova institūtā pieņemtās klasifikācijas, kas atviegloja kristālu formu nosaukumu iegaumēšanu.

Minerālu noteikšanai izdeva O. Meļļa pārtulkoto B. Popova grāmatu Optiskais noteicējs svarīgiem iežos sastopamiem minerāliem (1928, 1934).

O. Meļļa devumu augstu novērtējis viņa skolotājs B. Popovs: «Privātdocents Otto Mellis, kas manā vadībā ir specializējies mineraloģijā, petroloģijā, ir pazīstams kā erudīts un apzinīgs zinātnieks ar daudzpusīgām interesēm savas specialitātes robežās. Viņa iesniegtie darbi, kas pa daļai veikti manā personīgā vadībā, ir vērtīgas zinātniskas etīdes un pētījumi. Lielākajā daļā no tiem ir izteiktas jaunas idejas, kas visas apstiprinātas.»

Ar saviem pētījumiem O. Mellis kļuva pazīstams Skandināvijas valstīs, un 1935. gadā viņu ievēlēja par Somijas Ģeologu biedrības biedru, 1937. gadā – Zviedrijas Ģeologu biedrībā. 1936. gadā viņš kā Latvijas Universitātes pārstāvis piedalījās Somijas Ģeologu biedrības 50 gadu jubilejas svinībās, 1937. gadā – Starptautiskajā Ģeologu kongresā Maskavā. Zinātniskos nolūkos viņš apceļoja Igauniju, Somiju, Poliju, Vāciju, Austriju, Šveici, Čehoslovākiju, Franciju, Zviedriju un Norvēģiju. 1939. gadā Somijas valdība viņam piešķīra Baltās Rozes ordeni.

O. Mellis pievērsa lielu uzmanību Latvijas iežiem un minerāliem: kalcītam, ģipšakmenim, purva rūdai (limonitam), krāsu zemei un smilšakmeņiem.

1937. gadā žurnālā Daba un Zinātne publicēja O. Meļļa apcerējumu Kalcita kristalli ar 16. gs. dabaszinātnieka Encēlija moto: «Daba brīnišķīgā kārtā zemes iekšienē atveido ģeometriju».

2006. gada 15. jūnijs Viņš rakstīja: «Kādā vasaras dienā, klejojot gar Daugavas klinšainiem krastiem, netālu no Salaspils dolomīta dobumos un plaisās atradu daudzus minerāla kalcīta (kaļķa špata CaCO3) kristālus, kas mani pārsteidza ar labi veidotām plāksnēm un dzidrumu. Es nepārspīlēšu, teikdams, ka uz kalcīta Ca[CO3] 2 kristālu pazīšanas lielā mērā dibinās visa tagadējā kristalogrāfija un petrogrāfija (mācība par iežiem).

Aplūkojot kristālus tuvāk, var redzēt, ka tie sastāv vai nu no šaurleņķa romboedra, vai arī skalanoedra (kristāla forma, kas sastāv no 12 nevienādmalu trijstūriem) plāksnes. No tīra ūdens šķīduma rodas tikai romboedra formas kristāli, bet jau nelieli dažādu vielu piemaisījumi (ģipsis, magnijs, sāļi) veicina komplicētu kristāla formu rašanos.»

1937. gadā O. Mellis publicēja īsu ziņojumu par Nāvessalas šķiedru ģipsi Ca[SO4] 2H2O un tajā sastopamo piltuvveida celestīnu (Sr[SO4]). Viņš noskaidroja, ka celestīns nav šķiedru gipša pseidomorfoza, bet radies kopā ar ģipsi.

Turpinot pētījumus, O. Mellis izstrādāja doktora disertāciju Studijas par Latvijas šķiedrģipsi un šķiedru celestīna uzbūvi un ģenēzi, ko aizstāvēja 1943. gada 20. maijā, un ieguva Dr. rer. nat. grādu. Darbā Limonīta atrades Latvijā (1938) O. Mellis ir savācis ziņas par 200 purva rūdas vai limonīta FeOOH.nH2O atradnēm.

Sastopami irdenie limonīti ar 30–40% lielu Fe2O3 saturu un blīvie limonīti ar 70–80% Fe2O3 saturu. Irdenie limonīti lielākos vai mazākos daudzumos satur CaCO3 un silikātus; tos izmanto kā krāsu zemes jeb okerus.

Plašus pētījumus O. Mellis veicis par Rembates dolomītsmilšakmeni kopā ar savu dzīvesbiedri Irēni, kas ir viņa bijusī studente. Tie publicēti Zemes bagātību pētīšanas institūta izdevumā 1943. gadā. Darbā secināts, ka Rembates dolomītsmilšakmens sastāv no labi frakcionētām (85,5% graudu ar 0,1– 0,2 mm lielu caurmēru) smiltīm, kas cementētas ar vidēji 0,2 mm lieliem dolomītu kristāliem CaMg[C03] 2 un nelielu daudzumu sīkzvīgžņaina glaukonīta (kālija, arī alumīnija dzelzs vai to silikāts). Vēl sastāvā konstatēts neliels daudzums kālija laukšpata K[AlSi3O8] un plagioklaza (NaCa)Al(AlSi)[Si2O8]. Lai gan Rembates smilšakmens pēc sastāva ir nevienmērīgs iezis ar kārtainu uzbūvi, tas visumā ir derīgs būvniecībai. Par to liecina Finanšu ministrijas ēkas Lielajā Smilšu ielā pirmā stāva fasādes ietērps un Latvijas Mākslas akadēmijas ieejas portāla kolonnas, kas izturējušas laika zoba pārbaudi.

O. Mellis devis ap 80 lielāku lietpratīgi uzrakstītu rakstu Latvijas Konversācijas vārdnīcai, kas kopā veido vai veselu minerālu un iežu leksikonu.

1944. gadā O. Mellis ar ģimeni devās trimdā. 1944.–1945. gadā viņš darbojās Greifsvaldes Universitātē, bet 1945.–1946. gadā – Baltijas Universitātē Hamburgā

23

VĒSTURE Vācijā par ārkārtas profesoru.

O. Mellis pārcēlās uz Zviedriju. No 1946. līdz 1949. gadam strādāja Upsalas Universitātē, bet no 1948. gada paralēli arī Čalmeras Tehniskajā augstskolā Gēteborgā par profesora vietas izpildītāju, nobraucot katru nedēļu vilcienā 1200 kilometru. Vasaras viņš pavadīja ģeoloģiskās ekspedīcijās Lapzemē.

1949. gadā O. Mellis pārgāja uz Stokholmas Universitāti. Par to viņš raksta savam kolēģim ģeologam Aleksim Dreimanim: «Sākot ar 1. janvāri, sākšu darbu Stockholm’s Hogskola, šoreiz pa-stāvīgā vietā, kā t. s. bistrodante lärare, kas tulkojumā izklausās pavisam muļķīgi, proti – palīgskolotājs, bet patiesībā ir diezgan labs postenis ar algu, kas tikai nedaudz zemāka par profesora. Šī vieta atbilst apmēram associate professor stāvoklim, jo tajā var tikt tikai ar docenta kompetenci… Praktiskās sekas no šādas pārcelšanas ir formāla mana Latvijas grāda pielīdzināšana zviedru augstākajai pakāpei. Tā kā esmu amatā, kas atbilst vācu ārkārtas profesoram, tad citādi nekas nemainās manā reālajā stāvoklī kā tikai alga, kas ievērojami pieaug.

Interesanti atzīmēt, ka, lai kļūtu par profesoru, Zviedrijā neprasa doktora pakāpi. Tas ir zināmā mērā pretrunā ar nekrietni augstām prasībām docentūras iegūšanai.»

Un citā vēstulē A. Dreimanim: «Pelnu tik daudz, ka varu dzīvot itin brīvi. Esmu arī šo to iegādājies no grāmatām un pat varējis, gan ar zināmu piepūli, iegādāt sev personisko Leica polarizācijas mikroskopu, lai varētu turpināt savus pētījumus ar piecasu galdiņa palīdzību.»

O. Mellis baudīja lielu savu kolēģu – zviedru mineralogu un ģeologu – cieņu.

1960. gadā viņš Pasaules Ģeoloģijas kongresā pārstāvēja Zviedrijas ģeologus, kādu laiku viņš bija Zviedrijas Mineralogu biedrības priekšsēdētājs. Stokholmas Studentu biedrība viņu ievēlēja par pirmo Goda biedru. Vēl 1968. gadā viņš aizstāja kādu mācībspēku Lundas Universitātē.

No 1961. gada O. Mellis varēja nodoties zinātniskajam darbam kā pētniecības profesors Stokholmas Universitātē, pateicoties Zviedrijas Nacionālā fonda atbalstam, viņš apvienoja klasiskos pētījumus ar polarizācijas mikroskopu un rentgenogrāfiskos pētījumus.

Pie O. Meļļa vērsās Anglijas juvelieru organizācija, kas uzdeva vadīt kursus un eksaminēt zviedru dārgakmeņu speciālistus, kas vēlējās iegūt starptautisku diplomu. Kopā ar kursantiem viņš pusgadu pavadīja Indijā, apmeklēja dārgakmeņu raktuves un dārgakmeņu slīpēšanas darbnīcas. Zviedru Hemologu (dārgakmeņu) biedrība ievēlēja viņu par savu Goda biedru. Viņš publicēja pētījumus par Merovinga un Kardinga laikmeta dārglietu granātiem (CaFe, Mg, Mn2+, Al, CrFeMn3+[SiO4]).

O. Mellis iesaistījās darbā Gēteborgas Okeanogrāfijas institūtā. Brīvā laikā pētīja Albatrosa ekspedīcijas materiālus,

veica to mineraloģisko izvērtēšanu.

Pētot Vidusjūras baseina vulkāniskos nogulumus, interesējās par senvēstures jautājumiem, palīdzēja atrisināt mīklu par Minosas kultūras bojā eju.

Gigantiskā dabas katastrofa, kas notika 1500 gadus pirms Kristus dzimšanas, pieminēta gan Ēģiptes leģendā par Saules dieva Ra pazušanu un tumsas iestāšanos, gan Bībelē par Ēģiptes tumsību, gan Platona vēstījumā par Atlantīdas nogrimšanu. Plašāk tā aprakstīta Bībelē, Mozus otrajā grāmatā par Izraēlas cilts bēgšanu no Ēģiptes. Ēģiptei bija uzsūtīta bieza tumsa, kas trīs dienas pārklāja debesis. Melni putekļi kā sodrēji pārsedza zemi, tie izraisīja cilvēkiem un lopiem strutojošus augoņus, un tie gāja bojā. Nīlas ūdeni nokrāsojuši sarkanā krāsā, plosījies pērkona negaiss un krusa kapājusi zemi.

Spēcīgās zemestrīces saceltie cunami viļņi noslaucīja grieķu pilsētas, kā arī izraisīja Tīras salas vulkāna milzīgo eksploziju, kas pārklāja salu ar 30 m biezu javas slāni, bet vulkāniskie pelni nosēžoties veidoja nogulumus līdz pat Nīlas deltai. O. Mellis kā viens no pirmajiem saistīja Santorina vulkāna grandiozo eksploziju un izvirdumu ar Bībelē minēto Ēģiptes tumsību.

O. Mellis raksta A. Dreimanim 1969. gada 8. oktobra vēstulē: «Septembra beigās kopā ar Irēni bijām Grieķijā.

Turp mani aicina piedalīties simpozijā par Santorini Theras (Tīras) salas vulkānismu. Kā zināms, šis vulkāns eksplodēja 1500 gadus pirms Kristus dzimšanas. Šīs sekas bija manāmas plašā apkārtnē, arī Palestīnā un Ēģiptē (Svēto Rakstu Ēģiptes tumsība). Problēma ir ļoti komplicēta, jo izvirduma datēšanai ir liela arheoloģiska un vispār kultūrvēsturiska nozīme, jo šis notikums sakrīt ar Minosas kultūras pēkšņo sabrukumu.

Piedalījās kādi 70 eksperti no 17 nācijām.

Pirms 15 gadiem publicēju darbu par šā izvirduma slāņiem Vidusjūras sedimentos. Manus uzskatus daži apšaubīja. Man bija liels gandarījums, ka šai simpozijā amerikāņi nāca klajā ar neapšaubāmiem pierādījumiem, kas runāja pilnīgi manā labā. Arī no vācu puses nāca pierādījumi.

Līdz ar to manu uzskatu pareizība tika publiski deklarēta.»

Pēc šiem panākumiem O. Mellis gribēja tālāk risināt sāktos darbus, bet ļaundabīga slimība visam pārvilka svīt-

ru. Jau 1969. gada beigās O. Mellis A. Dreimanim atzīst: «Man ar veselību neiet pārāk labi. Reizēm liekas, ka cerības uz atveseļošanos jāatmet.»

Sāpes un ciešanas O. Mellis panesa ar lielu gribasspēku un mieru. 1970. gada 6. septembrī viņš slēdza acis uz mūžu.

Palicis viņa darbs. Mēs O. Meļļa priekšā varam tikai dziļā cieņā noliekt galvu. Atzīmējot viņa simtgadi, Latvijas Ķīmijas muzejā docents U. Alksnis bija iekārtojis O. Mellim veltītu izstādi.

2006. gada 31. martā muzeja kolokvijā par O. Meļļa dzīvi un darbu referēja docents Uldis Alksnis, par pētījumiem mineraloģijā – mag. geol. Angelīna Zābele, bet par Vidusjūras vulkāniskiem nogulumiem un O. Meļļa pētījumu – docents Jānis Klētnieks. Sevišķi saistošs bija pēdējā referenta stāstījums, kas uz vietas bija iepazinies ar Tīras salas vulkāniskiem izvirduma iežiem un pat atvedis javas paraugu.

Apskatu par izcilo latviešu mineralogu Otto Melli gribu beigt ar viņa dzīvesbiedres Irenas Melles vēstules rindām, kas datētas ar 2006. gada 11. aprīli: «Otto darba kabinets atradās Stokholmas Augstskolā, Mineraloģijas institūtā – tur arī visi materiāli, sāktie darbi un, protams, darba rīks – mikroskops, toreiz tehniski jaunākais un pilnīgākais. Otto Meļļa zināšanas mineraloģijā un prasme izmantot speciālo instrumentu techniku viņu darīja par padomdevēju zinātniekiem gan ģeoloģijā un mineraloģijā, tāpat ķīmijā, hemoloģijā u. c. Optiskās firmas kā Leitz un Zeiss pazina un novērtēja Otto Meļļa padomus jaunu aparātu konstruēšanā. Praktiskie zinātnieka – pētnieka uzdevumi dominēja pār zinātnisko darbu rakstīšanu, to varēs darīt vēlāk, kad materiālu vākšana dabā būs apgūta.

Diemžēl iznāca citādi, negaidīti.

1970. gadā 64 gadu vecumā Otto Mellis beidza dzīvot. Nebija neviena, kas varētu pārņemt viņa zinātniskā darba ievirzi un kapacitāti. Prof. Gavelins noslēdza viņa kabinetu, glabāja techniski izcilo mikroskopu pie sevis mājās un uzņēmās atbildību par pētniecisko mantojumu.

Visa darbība apstājās. Izbeidza darboties Mineraloģiskais institūts – ar Svena Gavelina aiziešanu pensijā – nebija, kas turpinātu zinātnisko vadību.»

Foto no raksta autora personīgā arhīva

24

VASARAS ATPŪTAI

2006. gada 15. jūnijs

Paradīze, vārdā Ronīši, gaida ciemos Ja paradīzē ir zilas debesis, spīd saulīte, redz priedes šalcam virs galvas un lietus uzmodinātus gliemezīšus rāpjamies kāpās un ja šai paradīzei ir nosaukums, to noteikti dēvē par Ronīšiem. Kad mēs sēžam daudzstūrainajā atpūtas bāzes ēdamzālē, kur sarindoti jaunie atpūtas un sporta bāzes krēsli un galdi, ir tāda jauka pievakare pēc lietus. Klapkalnciema vecajā kūpinātavā žāvējas reņģītes, Lāčupītes krastos,

Kāpēc «Ronīši» ir «Ronīši»?

Kad Kolumbs 15. gadsimtā pasaulei atklāja Ameriku, no visiem faunas jaunumiem zinātnieki pirmo aprakstīja tieši roni. Kad piecus gadu simteņus vēlāk – 70. gadu sākumā – Tukuma rajona Engures pagastā RTU sāka atpūtas un sporta bāzes celtniecību, tai tika dots Ronīšu vārds. Nosaukums tika izvēlēts par godu roņu mazuļiem, kurus jūra šad tad izskalo Klapkalnciema krastā.

Kad mazajam ronēnam vēl nav izveidojies tauku slānis, kas agrā pavasara ledainajā ūdenī silda, bet pūkas, kas klāj ķermeni, traucē peldēt, tas reizēm pats raušas krastā. Gadās, ka tas pašmācības ceļā pāragri mēģina apgūt peldēšanas prasmi, bet plunčāšanās laikā tam

pietrūkst spēka un straume to aiznes prom no mātes. Bet citu reizi mazais ronītis sapinas Engures zvejnieku tīklos vai murdos, kur mēģina piekļūt zivīm.

Katrs šis ņiprais roņu mazulis ar savu krastā izmešanas un glābšanas stāstu rosinājis RTU atpūtas bāzei dot šādu nosaukumu.

Zeme sešu hektāru platībā, kur bija uzbūvēta RTU Sporta un atpūtas bāze Ronīši, RTU īpašumā nonāca 1997. gada 2. oktobrī, kad Oskars Visvaldis Freijs un Leonīds Juris Freijs to uzdāvināja RTU. Nu Ronīšus veido atpūtas bāzes darbinieki un atpūtnieki, viņu rīcībā ir 41 gaumīgi iekārtota kempinga mājiņa ar gultām, iespēju izmantot elektrību, strīpainiem aizkariem un

birdinādamas ziedus, vēl smaržo ievas. Plaukst priežu, ceriņu un īrisu pumpuri.

Skaisti izskatās mazās Ronīšu kempinga mājiņas tādā klusas sajūsmas pilnā mirklī.

Mājiņa pie mājiņas – pie jūras… Rīt tajās ievāksies pirmie šā gada vasarnieki.

«Tad te nebūs tik mierīgi,» smaidot nosaka RTU sporta un atpūtas bāzes Ronīši pārvaldniece Laila SKRODELE (attēlā).

tiem pieskaņotām segām, guļbūve un Līvānu mājiņa, ēdnīca, pirtiņa, sauna ar baseinu, kura ūdens tiek ņemts no 70 m dziļas artēziskās akas, sporta laukumi ar gumijotu segumu volejbolam un basketbolam, smilšains futbola laukums un skaistā Baltijas jūras piekrastes daba.

Programma vasarai Atpūtas bāzei ir sezonas raksturs – aktivitātes Ronīšos notiek tikai vasarās, kas tur parasti ieilgst no maija līdz oktobrim.

Centrālie vasaras pasākumi Ronīšos ir RTU sporta izlašu treniņnometne augustā, kad Ronīšos divas nedēļas dzīvo 40–60 labākie RTU sportisti, BEST grupas studentu nometne jūlijā, kad

BEST studenti no Latvijas un ārvalstīm ik gadu brīvprātīgi krāso kempinga mājiņas un atpūšas, kā arī RTU studentu sporta spēles un šogad jau 13. CSDD organizētās jauno satiksmes dalībnieku sporta spēles, Eastmetal, Mūsa Motors, Transporta un sakaru institūta, Latvijas Nacionālā meteoroloģijas centra un citu organizāciju un uzņēmumu sporta spēles.

Arī šovasar paralēli šiem pasākumiem Ronīšos turpinās darboties dažādas bērnu un jauniešu nometnes.

Rūpes Lai ik nedēļu Ronīšos uzņemtu jaunus atpūtniekus un sportistus, jau no 2000. gada to pārvaldniece Laila Skrode-

2006. gada 15. jūnijs le kopā ar savu darbinieku komandu atpūtas un sporta bāzē pavada teju visu vasaru. Viņas uzticamie līdzgaitnieki ir Ronīšu administratore Agrita Šulce, virtuves un tehniskie darbinieki, 93. mājiņas iemītnieki – apsargi, kā arī bērni – Anita un Kārlis – kuri kopā ar vienaudžiem Aigu un Mārci ne pirmo vasaru strādā Ronīšos. Bet Ronīšu sporta laukumus kopā ar sportistiem iemēģina arī nebēdnīgie suņi Fredis un Bonis.

Darba diena Lailai un Agritai paiet, nemitīgi atbildot uz telefonu zvaniem, plānojot Ronīšu kempinga noslodzes grafiku un rūpējoties par vasarnieku ērtībām. No 350 vietām 150 Ronīšos tiek rezervētas RTU darbiniekiem un tiem atpūtniekiem, kas nolemj nakšņot kempingā, garām braucot. Pārējā bāzes daļa tiek izmantota visdažādāko bērnu un jauniešu nometņu organizēšanai. Vienas kempinga mājiņas diennakts īre maksā Ls 4, taču RTU darbinieki, balstoties uz koplīgumā ietverto punktu, var rakstīt iesniegumu savas struktūrvienības vadītājam, lai viņš apmaksā 50% tēriņu no struktūrvienības līdzekļiem. Savukārt, Lailas vārdiem runājot, viņas pirmā lielā dullā projekta – guļbaļķu mājiņas – diennakts īre maksā Ls 45.

Ronīši nesaņem RTU dotāciju, bet finansējumu sev nodrošina paši. Taču, strādājot nepilnu gadu, finansējuma visām nepieciešamajām jomām nepietiek.

Viena no lielākajām problēmām ir sakari – tiem mobilo telefonu lietotājiem, kas izmanto Tele 2 pakalpojumus, nākas izjust pamatīgus sakaru traucējumus, jo Ronīši atrodas ārpus mobilo sakaru uztveršanas zonas. Ronīšos nav pieejami arī interneta un faksa pakalpojumi.

«Taču, kad es veicu objekta analīzi,

25

VASARAS ATPŪTAI viskritiskākais punkts izrādījās tieši darbinieki. Viņi strādā vairāk nekā astoņas stundas dienā, un viņiem vasaras sezonā faktiski nav brīvdienu. Taču mums arī nav nekādu iespēju pieņemt darbā papildu darbiniekus, jo finansējuma nepietiek.

Tāpēc esmu bezgala pateicīga visiem par to, ka viņi saprot situāciju un strādā ar milzīgu pašatdevi,» atzīst Laila. «Lai arī mums kā apkalpes jomā strādājošiem vajadzētu pieņemt pilnīgi visus atpūtniekus, kas zvana, mēs to nespējam paveikt – mums nepietiek cilvēkresursu.

Katram atpūtniekam ir savas prasības un iegribas. Viņi ir tik dažādi – vienam nav palags pareizi salocīts, citam kož odi, cits grib pie mums braukt pusnaktī utt. Un mūsu darbiniekiem jānokārto viss, kas atpūtniekus neapmierina. Taču es nevaru likt, lai Agrita ceļas pulksten trijos naktī un pieņem atpūtniekus. Kad viņa gulēs, ja sešos viņai jau jābūt augšā?»

Atpūtnieki Par Ronīšu viesiem Laila stāsta tā: «Viskārtīgākie un jaukākie atpūtnieki ir lielo organizāciju un uzņēmumu darbinieki. Diemžēl RTU studenti ir ārpus konkurences – viņi ir ārkārtīgi nekārtīgi un Ronīšu darbiniekiem sagādā daudz rūgtu brīžu.»

Pati Laila ir RTU absolvente, viņa savulaik kā studente Ronīšos arī ir piedalījusies RTU sporta nometnē, lai trenētos GDA (Gatavs darbam un aizsardzībai) daudzcīņā. Viņa stāsta, ka arī tolaik studenti pa naktīm ir plosījušies apkārt, bet atzīst: «Lai gan arī mēs nepakļāvāmies iekšējās kārtības noteikumiem, taču mēs nebijām tik ļauni un netīrīgi, kādi studenti ir tagad.»

Nākotnes vīzija Lai Ronīši darbotos visu gadu un to darba administrēšanai varētu pieņemt pietiekami daudz darbinieku, nākotnē tur ir plānots būvēt plašu viesnīcu ar konferenču zālēm, guļamistabām, kamīntelpu un biljarda zāli.

Skiču projekts jaunajai viesnīcai, kas tiks būvēta uz pašreizējās ēdamzāles pamatiem, ar RTU rektora Ivara Knēta atbalstu jau ir izgatavots. Tā autors ir arhitekts Oskars Salputra.

Iecerēts, ka klāt pašreizējam vienstāva ēdamzāles kompleksam tiks būvēts otrais stāvs ar skatu tornīti, kas paceļas trešā stāva līmenī. «Viesnīcai būs lielas ieejas durvis, milzīga halle, labajā pusē konferenču telpas, biljarda zāle, kamīntelpa, administratoru telpas, tehniskās telpas, lifts – cilvēkiem ar īpašām vajadzībām vai smagumu celšanai, guļamistabas 40 cilvēkiem ar terasītēm uz jūras pusi un pašā centrā – trešā stāva līmenī – apaļš tornītis, no kura paveras skats uz jūru,» rādot projektu, stāsta Laila.

Nākamais solis ir biznesa plāna izveide, investoru piesaiste un tehniskā projekta izstrāde. Idejas autore Laila lēš, ka aptuvenās projekta realizācijai nepieciešamās izmaksas sasniedz vienu miljonu latu.

Viņa ir izpētījusi, ka Latvijā visvairāk pietrūkst konferenču un izklaides vietu, kur vienlaikus iespējams uzņemt 200 cilvēku. Tāpēc vajadzētu vēl lielāku konferenču zāli un viesnīcu, taču, plānojot cilvēku skaitu istabiņās, par pamatu ņemts viena autobusa pasažieru skaits – 40 cilvēki. Vasarā viss pārējais Ronīšu komplekss lieliski iekļautos viesnīcas un konferenču zāles darba koncepcijā, jo

kempinga mājiņās iespējams izmitināt pat līdz 350 cilvēkiem. «Ziemā mēs varētu uzņemt ne vien konferenču dalībniekus, bet arī slēpotājus, jo tepat blakus Milzkalnē ir ierīkota slēpošanas trase. Un ziemā pie jūras arī ir ļoti skaisti.

Savukārt vasarā pašai RTU dažādiem pasākumiem ir vajadzīgas telpas – trīs konferenču telpas ar izklaides iespējām, manuprāt, ir ideāls variants dažādu konferenču un vasaras skolu organizēšanai,» atzīst Laila.

Viņa prāto, ka tad, kad šis sapnis būs realizēts, būtu nepieciešams izstrādāt detalizētu visas Ronīšu atpūtas un sporta bāzes kopējo attīstības vīziju un pēc tam virzīties uz tālāko bāzes malu, kur tagad atrodas sauna. Tur ir diezgan liels zemes gabals, kas pagaidām ir tukšs, taču arī tur varētu būvēt viesnīciņu ar pirti. Šis sapnis tiks sākts realizēt tad, kad tam būs atrasti līdzekļi.

Savukārt mazāks, taču būtisks nākotnes projekts Ronīšos tiks realizēts jau tuvāko dienu laikā – ēdnīcā tiks izvietots projektors un lielais ekrāns, uz kura būs iespējams skatīties dažādus pasaules sporta pasākumus Ronīši gaida aktīvos atpūtniekus un aicina ne vien plunčāties Lāčupītē, peldēties jūrā, baudīt gardu maltīti ēdnīcā un atspirdzinošus dzērienus bārā, rīkot balles un sporta pasākumus, sēņot un ogot, makšķerēt netālu esošajā Kaņiera ezerā, organizēt sporta un atpūtas nometnes, bet arī sekot līdzi jaunumiem sportā. Priecīgu vasaru!

Foto: Eduards Lapsa

Ronīšos ciemojās Informācijas centra vadītāja Jolanta Jurēvica, korespondente Egita Kancāne un JI redaktore Rūta Lapsa

26

Atkal pirmie!

R. JASŪNS, Sporta kluba valdes priekšsēdētājs No šā gada 26. līdz 28. maijam Sāremā, Kuresārē, notika jubilejas – 40. – Tehnisko universitāšu (Rīgas, Kauņas, Tallinas) sporta spēles darbiniekiem.

Igauņu kolēģi bija ļoti centušies, organizējot šīs sporta spēles. Sacensības notika jaunā, modernā sporta hallē.

Vienlaikus zem viena jumta sacentās basketbolisti, volejbolisti, galda tenisisti, šahisti un tenisisti. Protams, mūsu makšķernieki cīnījās vienā no daudzajiem piejūras ezeriem, izcīnīdami 1. vietu. Mūsu komandas dalībniece Aija Orlovska un RTU šoferis Armands Pļavnieks izcēla lielākās zivis. Mērķī mešanā, piepalīdzot inženierim Pēterim Orlovskim, arī pārliecinoša 1. vieta.

Interesanti bija arī šaha mači. EEF asoc. prof. Ērika Priednieka vadībā mūsu šahisti, nospēlējot neizšķirti 1,5:1,5 ar TTU, bet

SPORTS

ar 3:0 apspēlējot KTU, izcīnīja 1. vietu.

Godam cīnījās arī RTU tenisisti, kuri komandas kapteiņa – Sporta katedras docenta Jurija Petrova – vadībā izcīnīja 1. vietu.

Vēl 1. vietu izcīnīja RTU basketbolisti (vīrieši – juniori) komandas kapteiņa Sporta katedras trenera Aivara Vīnberga vadībā. Mazāk veiksmīgi bija basketbolisti (vīrieši – seniori), kuri komandas kapteiņa Sporta katedras docenta Egila Pāna vadībā izcīnīja 2. vietu.

Volejbolistiem (komandas kapteinis Raimonds Dimants) un volejbolistēm (komandas kapteine Līga Meldere) – 2. vieta.

Manuprāt, garais ceļš stipri ietekmēja mūsu galda tenisistu startu (komandas kapteinis Sporta katedras lektors Boriss Čapurins). Pirmajā dienā zaudējums TTU (3:4), taču otrajā dienā ar 4:0 pārliecinoši uzvarēti lietuvieši.

Kopvērtējumā ar izcīnītajiem 20 pun-

ktiem 1. vietu izcīnīja RTU, 2. vietā ar 15 punktiem saimnieki – TTU, un 3. vietā ar 13. punktiem KTU. Vēl jāpiemin un jāuzslavē dzīvošana un dalībnieku ēdināšana. Dzīvojām kempingā tīros un siltos koka namiņos pie jūras. Dalībniekus baroja kā lepnos

2006. gada 15. jūnijs

restorānos. Ēd, cik gribi!

Nākamās sporta spēles būs Lietuvā, Palangā. Lietuviešiem nāksies pacensties visās jomās.

Paldies visiem RTU komandas dalībniekiem par piedalīšanos!

Foto: Pēteris Orlovskis

Rektora kausa noslēgums Ronīšos

SANDIS KAPLEITIS, Studentu parlamenta Sporta nodaļa Rektora kausa noslēgums Ronīšos sākās ar organizatorisko darbu un nolikuma sagatavošanu. Fakultāšu sporta aktivitāšu pārstāvji, pašpārvalžu vadītāji, kā arī Studentu parlamenta vadītāja Liene Aleksandra Āboliņa tikās sēdēs, kas notika pie Sporta kluba vadītāja Riharda Jasūna, un katrai fakultātei tika uzdots sagatavot tiesneša grupu savam sporta veidam. Sēdēs apsprieda visus organizatoriskos jautājumus, kā arī sagatavoja nolikumu Rektora kausa noslēgumam Ronīšos. Pirmā sēde notika divas nedēļas pirms Rektora kausa noslēguma Ronīšos, bet otrā sēde, kurā visi atskaitījās par padarīto un pārrunāja organizatoriskos jautājumus, notika pāris dienu pirms sacensībām, saliekot visus punktus uz i.

Bija apmācies sestdienas rīts, nomiegojušās sejas ar maziem smai-

diņiem parādījās ap pulksten 9 pie RTU Kaļķu ielā 1, kur visi sportisti un aktīva dzīvesveida kopēji satikās, lai dotos uz sporta spēlēm – Rektora kausa noslēgumu Ronīšos. Katras fakultātes pārstāvji pulcējās mazos bariņos, lai apspriestos par sporta gaitām un saskaitītos, cik ir ieradušies un cik vēl jāgaida. Gaisā virmoja satraukums, un visapkārt valdīja kņada. Pirms kāpšanas autobusos organizatori pārbaudīja studentu apliecības, lai pārliecinātos, vai brauktgribētāji ir RTU studenti, jo nolikums paredzēja, ka autobusos vispirms kāpj studenti un līdzjutēji tikai pēc tam. Jautrā brauciena laikā autobusā virmoja vēl lielāks satraukums, jo tuvojās Rektora kausa noslēgums Ronīšos.

Ronīšos jau gaidīja vairāki sportisti, kas bija atbraukuši ar savām automašīnām, un galvenais organizators un galvenais tiesnesis Jānis Pekarēvičs.

Ap vienpadsmitiem sportisti sastājās atklāšanas gājienam, kuru vadīja viens

no pasākuma organizatoriem Sandis Kapleitis. Atklāšanas runu teica RTU rektors Ivars Knēts, kā arī Studentu parlamenta vadītāja Liene Aleksandra Āboliņa un galvenais organizators tiesnesis Jānis Pekarēvičs. Tad skaistu deju nodejoja ETF meitenes, saņemot ovācijas un aplausus, un atklāšanu noslēdza DITF puišu deju grupa, kuras uzstāšanos Dabas māte vainagoja ar pamatīgu lietus šalti.

Vispirms notika kapteiņu sacensības, kuras gan uz pusstundu pārtrauca spēcīgs lietus. Organizatori nolēma turpināt sacensības telpās, kur bija iespēja spēlēt galda tenisu un novusu. Brīžos, kad laiks noskaidrojās, tika spēlēts basketbols, volejbols un beigās arī tautas bumba.

Laika trūkuma dēļ organizatori bija gatavi atcelt stafeti, bet rektors Ivars Knēts pret to iebilda, jo tobrīd divām komandām bija vienāds punktu skaits, tas nozīmēja, ka nevar noteikt, kas iegūs Rektora kausu. Sīvi par Rektoru

kausu cīnījās divas fakultātes – DITF un Apvienotie (APF, BF, MLĶF) –, līdz Rektora kausu izcīnīja APF, BF, MLĶF komanda, bet DITF ieguva Ronīšu kausu. Pasākuma beigās tika apbalvoti visi posmu uzvarētāji un pasniegti mazie kausi. Organizatori pateicās tiesnešiem, kas, par spīti nelāgajiem laika apstākļiem, bija ļoti pacietīgi un ar lielu atbildību veica savu darbu. Pateicības vārdus visiem sportistiem par izturību un sportisko garu teica rektors Ivars Knēts un Studentu parlamenta vadītāja Liene Aleksandra Āboliņa.

Pēc svinīgā noslēguma visi fotografējās un malkoja šampanieti. Tie, kas vēlējās, vakarā devās mājās, pārējie varēja izklaidēties mūzikas pavadībā diskotēkā, kuru noorganizēja Studentu parlamenta Kultūras nodaļas vadītājs Ilgmārs Vaļts.

Par spīti lietum, Rektora kausa noslēguma pasākums bija noritējis sportiskā garā un ar smiekliem.

Foto no raksta autora personīga arhīva

27

SPORTS

2006. gada 15. jūnijs

SELL spēles Tartu VIKTORS BONDERS, Sporta katedras vadītājs 19.–21. maijā Tartu notika tradicionālās SELL spēles. Tās ir Starptautiskas studentu sacensības, kurās startē universitāšu izlašu komandas. Šis studentu forums kļūst arvien populārāks. Šogad piedalījās 1457 sportisti 86 komandās no 19 valstīm.

Lielākais augstskolu skaits bija, protams, no Lietuvas, Igaunijas, Somijas un Latvijas, kuri ir šā pasākuma dibinātāji un organizatori. Šogad startēja vairāk komandu arī no valstīm, kas neatrodas Eiropā.

Mūsu universitātes komandā bija 64 sportisti un 9 treneri. Startējām, manuprāt, ļoti labi – ar 18 izcīnītām medaļām neoficiālā kopvērtējumā ierindojāmies

piektajā vietā. Vislabāk veicās Tartu Universitātei – 30 medaļas (mājās arī sienas palīdz, jo pagājušajā gadā, kad mēs bijām organizatori, izcīnījām otro vietu). Šogad otrajā vietā Lietuvas Fiziskās kultūras akadēmija – 29 medaļas, trešajā – LU – 27 medaļas, ceturtajā – mūsu kolēģi no Tallinas Tehnoloģiskās universitātes – 19 medaļas. Ļoti labi startēja orientieristi. Edgars Bertuks uzvarēja klasiskajā distancē un dalīja 1.–2. vietu sprinta distancē. Treneris P. Bričonoks.

Brīvajā cīņā – 3 zelta medaļas – Sergejs Kazakevičs (66 kg), Andris Kalniņš (74 kg) un Ulvis Kravalis (96 kg). Otrajā vietā ierindojās Reinis Zariņš (84 kg) un Edgars Dārznieks (66 kg), trešajā – Aleksandrs Grigorjevs (96 kg). Treneris D. Škogals.

Apsveicams panākums šahistei Galinai Stankevičai – sudraba medaļa. Treneris

E. Lavendelis. Šīs komandas treneris arī bija dalībnieku vidū, bet diemžēl cieta neveiksmi un palika bez medaļas.

Sudraba medaļas saņēma mūsu estētiskās vingrošanas komanda, palaižot priekšā tikai spēcīgo Krievijas komandu. Komandas sastāvā: Olita Danemāne, Elīna Kapustinska, Ina Kaspara, Vera Čivkule, Jeļena Keirāne, Ļubova Čivkule, Inese Nagle, Olga Žogla, Jekaterina Soboļeva, Olga Starčenkova. Trenere G. Poļakova.

Peldētājiem divas trešās vietas: Andrejs Broks 100 m peldējumā uz muguraās – 1:06,5 un Kārlis Krūmiņš 100 m brasā – 1:09,3. Treneris D. Podkalns.

Dramatiskā cīņā mūsu florbolisti ierindojās trešajā vietā (komandas sastāvs – K. Cinīša rakstā). Interesanti, ka par čempioniem kļuva Tamperes Tehniskā universitāte, kura apakšgrupā mūsējiem zaudēja. Kā pietrūka? Veiksmes vai

pieredzes?

Vieglatlēti šogad startēja zemāk par savām spējām, bet tomēr par čempioniem kļuva Antoņina Antonova trīssoļlēkšanā – 12,26 un Normunds Pūpols augstlēkšanā – 2,09. A. Antonova izcīnīja arī 3. vietu tāllēkšanā – 5,43. Trešo vietu izcīnīja arī Līga Rasa šķēpa mešanā – 47,89 un Rihards Ošiņš 110 m barjerskrējienā – 15,03. Treneri: B. Krieva un V. Bonders.

Mūsu komandā startēja arī džudisti un badmintonisti, bet šoreiz bez medaļām.

Nākamās SELL spēles pēc gada notiks Kauņā. Sacensību programma jau ir zināma. Jāsāk gatavoties jau šodien. Mums ir labi sportisti, un esam spējīgi startēt daudz labāk. Vairāk jātrenējas, dažiem sportistiem vajadzētu nopietnāk vērtēt šo sacensību nozīmi, un protams, kā jebkurā darbībā, nepieciešams kaut nedaudz veiksmes.

RTU florbolisti Rīgas čempioni un SELL spēļu bronzas medaļas ieguvēji Rīgas čempionātā RTU florbolisti nomainīja pagājušā gadā iegūto sudraba medaļu pret zelta un kļuva par Rīgas čempioniem. Tikai izslēgšanas spēles pēdējā kārtā, kad RTU uzvarēja Ikšķiles komandu ar 12:6 un Kvinta Pluss zaudēja Optimistiem ar 6:7, RTU komanda pirmo reizi izcīnīja Rīgas čempiona ceļojošo kausu un zelta medaļas.

1 2 3 4 5

RTU Kvinta Plus Optimisti Saulkalne Ikšķile

Tabula Mājas Viesos SP U N Z GV : ZV 16 11 1 4 110 : 83 16 10 1 5 156 : 114 16 7 1 8 96 : 112 16 6 2 8 98 : 100 16 3 1 12 85 : 136 Kopā-GV : ZV: 545 GV : ZV /Spēle: 13.63

Bil. 27 42 -16 -2 -51

P 23 21 15 14 7

RTU florbolistu pēdējais starts sezonā bija SELL spēlēs, kas notika Tartu no 19. līdz 21. maijam, apakšgrupā uzvarot Helsinku Tehnoloģisko universitāti ar 4:2, Tamperes Universitāti ar 3:0 un Tartu Universitāti ar 2:0. Pusfinālā pretinieks bija Helsinku Tehnoloģiskā universitāte, kurai diemžēl RTU komanda zaudēja ar 5:0. Turnīros parasti visu izšķir psiholoģiskā sagatavotība, un RTU florbolisti, uzvarot turnīros apakšgrupā, par ātru nodomāja, ka uzvarēs visas komandas. Pašpārliecinātība pusfinālā un smagais zaudējums komandu mazliet izsita no līdzsvara, un tāpēc cīņā par trešo vietu spēli sāka ar 0:3 Helsinku Tehnoloģiskās universitātes labā. Pēdējās 20 spēles minūtēs RTU spēlētāji parādīja raksturu un panāca neizšķirtu rezultātu 3:3.

Pēc spēles metienos pārāki bija mūsu spēlētāji un, zaudējot turnīrā tikai vienu spēli, izcīnīja 3. vietu un bronzas medaļas, kas ir komandas labs sasniegums.

Komandā spēlēja: Valērijs Brīvers, Jānis Dūšelis, Edgars Dzeguze, Rihards Firmanis, Mārtiņš Gailums, Kalvis Koskevičs (kapteinis), Māris Ronis, Toms Rutkis, Kaspars Siliņš, Kaspars Vasaraudzis, Lauris Vidzis un Mārtiņš Karnītis. Komandu trenē Andris Pīlups un komandas vadītājs Kārlis Cinītis.

Uzmanību!

RTU tiek veidota meiteņu komanda florbolā. Meitenes, piesakieties!

Tālrunis 26540050 – Sanita Goba, 29232896 – Kārlis Cinītis.

Latvijas XVI Universiādes rezultāti vieglatlētikā 12.–13. maijā Rīgā, Daugavas stadionā, notika Latvijas XVI Universiāde vieglatlētikā, kurā piedalījās vairāk nekā 230 studenti. 17 vīriešu un septiņu sieviešu komandu konkurencē RTU komandā startēja 16 vieglatlētes un 35 vieglatlēti. Tas ir vairāk par piekto daļu no visa dalībnieku skaita. Manuprāt, tas liecina par mūsu darba nopietnību.

Komandu vērtējumā parasti savā starpā cīnās trīs lielākās augstskolas: LSPA, LU un RTU gan vīriešu, gan sieviešu konkurencē. Bieži punktu starpība ir tik maza, ka ir pamats domāt – uzvaru izšķir tikai veiksme. Bet ir labs teiciens – veiksme ir stiprāko pusē. Šogad vīriešu konkurencē uzvarēja LU komanda ar 727 punktiem. Mēs – otrajā vietā ar 725 punktiem (pagājušajā gadā bija otrādi, ar

tikpat niecīgu punktu starpību). Trešajā vietā LSPA – 651 punkts. Sieviešu konkurencē par Universiādes čempionēm kļuva LSPA vieglatlētes ar 481 punktu.

Otrajā vietā mūsu studentes – 421 punkts un trešajā LU – 382 punkti. RTU sieviešu komandas otrā vieta ir liels panākums, jo vairāk nekā pēdējo 20 gadu laikā parasti bijām trešajā vietā.

Individuāli par XVI Universiādes čempioniem kļuva Valdis Iļjanovs 400 m – 49,37; Armands Bušs 5000 m – 15:29,3; Dmitrijs Romanovs kārtslēkšanā – 4,65; Irina Latve 1500 m – 4:50,16 un 800 m – 2:19,08; Māris Grēniņš 110 m/b – 15,36; Normunds Pūpols augstlēkšanā – 2,15; Antoņina Antonova trīssoļlēkšanā – 12,38.

Sudraba medaļas izcīnīja: Mārtiņš

Rozentāls 400 m – 49,72; Edgars Madžulis, Vladimirs Fjodorovs, Rihards Ošiņš, Māris Grēniņš 4x100 m stafetē – 43,75; Egons Lācis lodes grūšanā – 15,70; Kārlis Alainis šķēpa mešanā – 73,44; Inese Jermiļina 400 m – 1:02,54 un 400 m/b – 1:09,59; Inga Masaļska, Vita Daubare, Inese Jermiļina, Antoņina Antonova 4x100 m stafetē – 52,24; Līga Rasa šķēpa mešanā – 49,40 un lodes grūšanā – 10,57; Rihards Ošiņš 110 m/b – 15,49; Valdis Iļjanovs 4000 m/b – 56,79; Ivars Gudrītis, Mārtiņš Rozentāls, Kārlis Spēlmanis, Valdis Iļjanovs 4x400 m stafetē – 3:20,32; Dāvis Kalniņš trīssoļlēkšanā – 14,20; Jevgēņijs Mokušins vesera mešanā – 58,37; Lāsma Stankeviča 3000 m soļošanā – 17:31,6; Anete Pipcāne diska mešanā – 27,00.

Bronzas medaļnieki ir: Aleksejs Podšibjakins 1500 m – 4:16,95 un Gunita Pūga diska mešanā – 22,96.

Vai varēja būt labāk? Noteikti varēja!

Pietrūka nedaudz veiksmes. 4x400 m stafetē zaudējām LU komandai nieka 0,05 sekundes. Tas arī izšķīra vīriešu komandu cīņas kopvērtējuma rezultātu.

Mūsu komandas sastāvs reāli bija spēcīgāks, bet dažu sportistu noraidošā attieksme pret dalību šajā veidā praktiski izšķīra iznākumu ne tikai skrējienā, bet arī komandu cīņā.

Kopumā vieglatlētu startu Latvijas XVI Universiādē varam uzskatīt par veiksmīgu. Vīriešiem varēja būt labāki rezultāti, bet sievietēm – ir teicami!

28

STUDENTU LAPA

2006. gada 15. jūnijs

Iepazīsties – RTU studentijas pārstāvju krējums

Līdzīgi kā Latvijas valsts pilsoņi ievēl Saeimu, kura tālāk ievēl Ministru kabinetu utt., arī RTU studentijā ir vēlēti aktīvi studenti, kas pārstāv tavas intereses Studentu parlamentā, RTU Senātā un Latvijas Studentu apvienībā.

Atrodi savu aizstāvi!

Studentu parlaments: APF – Ansis Klīdzējs, Elīna Šilova; BF – Pauls Ragainis, Sanita Rubene, Olga Ukstiņa, Oskars Dzelzkalējs, Inese Krēģere, Elgars Ruskulis; DITF – Jānis Pekarēvičs, Kristiāna Daugava, Artis Āre, Rūdolfs Ciemiņš, Sabīne Deināte, Līga Stankeviča, Irēna Tuleiko; EEF – Guntars Orlovskis, Dāvis Meike, Edgars Ivanovs, Sandra Bartuseviča, Armands Šenfelds; MLĶF – Aiguļa Cimmermane, Zane Grigale, Lāsma Stankeviča; ETF – Laura Juhansone, Kristīne Lele, Irina Karpejeva, Miķelis Ragainis, Anna Svētiņa; IEF – Artūrs Zeps, Ilgmārs Vaļts, Velga Balode, Inese Poruka, Līga Indriksone, Armands Briedis, Sandis Kapleitis; TMF – Dainis Jakovels, Liene Aleksandra Āboliņa, Oksana Burlaka, Elvijs Akmentiņš, Jekaterina Gorbačova, Aleksejs Rutkovskis; DF – Ļubova Kozireva, LF – Svetlana Baloga, VF – Emīls Pūlmanis.

Meklē palīdzību ideju realizācijai un ierosinājumiem konkrētā jomā RTU SP valdes sastāvs Prezidente – Liene Aleksandra Āboliņa Viceprezidents – Ilgmārs Vaļts Finanšu nodaļas vadītājs – Miķelis Ragainis Likumdošanas nodaļas vadītājs – Dainis Jakovels Studiju nodaļas vadītāja – Irina Karpejeva Pašpārvalžu koordinēšanas nodaļas vadītāja – Laura Juhansone Sociālo lietu nodaļas vadītāja – Sanita Rubene Kultūras nodaļas vadītājs – Ilgmārs Vaļts Sporta nodaļas vadītājs – Jānis Pekarēvičs Ārējo sakaru nodaļas vadītājs – Dāvis Meike Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja – Lāsma Stankeviča

Atpazīsti studentus, kas piedalās RTU lēmumu pieņemšanā Studenti – RTU Senāta locekļi Liene Āboliņa; Dainis Jakovels; Laura Juhansone; Nadežda Feldmane; Dāvis Meike; Ansis Klīdzējs; Miķelis Ragainis; Artūrs Zeps; Ilgmārs Vaļts; Armands Šenfelds; Sanita Rubene; Mstislavs Zubkovs; Jānis Pekarēvičs; Rūdolfs Ciemiņš; Elgars Ruskulis; Pauls Ragainis.

Interesējies par valstiskiem studentijas jautājumiem RTU pārstāvji Latvijas Studentu apvienības domē Dāvis Meike, Artūrs Zeps, Kristiāna Daugava.

Dainis Jakovels – LSA viceprezidents

Miķelis Ragainis – LSA akadēmiskā virziena vadītājs juridiskajos jautājumos

Studentisko parlamentāriešu runas aprīlī un maijā Vēlēšanas, vēlēšanas un vēlēšanas – tā varētu raksturot SP aprīļa un maija sēdes. Taču TIKAI sēdes, jo darbība nav apstājusies. Kas tad ir noticis, izlemts vai pārrunāts?

• SP Kultūras nodaļa jūlija sākumā organizē pirmo RTU liela mēroga Plostu ralliju, projekts sākās ar pudeļu vākšanas sacensībām Ķīpsalā (talku) – sīkāka informācija jāmeklē www.rtusp.lv, plakātos vai Studentu parlamentā.

• Maijā fakultāšu pašpārvaldes aktīvi iepazīstināja studentus ar viņu tiesībām, pienākumiem un veiksminieka formulu sesijas pārvarēšanā. Semināru cikls ir noslēdzies, taču prezentāciju var apskatīt www.rtusp.lv sadaļā Studijas.

• Šogad RTU ir neparasti liels pirmkursnieku atbirums, diskusijā par problēmas risinājumiem piedalījās arī SP Studiju nodaļa, pirms tam apzinot studentu viedokli ar fakultāšu pašpārvalžu un mājaslapas palīdzību.

• Tika izveidots RTU studentu pasākumu, notikumu un projektu saraksts nākamajam mācību gadam.

• Maijā norisinājās pašpārvalžu projektu konkurss.

• Sociālo lietu nodaļa organizējusi veļas mazgātavas darbības Ķīpsalā atjaunošanu, domājusi, kā risināt velostāvvietu problēmu.

• Sporta nodaļa piedalījusies Rektora kausa noslēguma organizēšanā Ronīšos.

Kultūras nodaļa parūpējusies par vakara/izklaides daļu.

• IEF SP piedalījusies Eku drudzī 2006 Ventspilī un ieguvusi 3. vietu. Pašlaik plāno motivācijas semināru.

• DITF SP strādājusi izstādē Baltic IT&T, izveidojusi jaunus fakultātes krekliņus, apkopojusi anketas par slikto rezultātu cēloņiem ķīmijā, sagatavojusi informāciju DITF mājaslapai par pašpārvaldi, ciemojusies DA Cēsu Valsts ģimnāzijā.

• ETF SP rīkojusi badmintona sacensības, organizējusi ekskursiju uz Hansa elektronika.

• MLĶF SP organizējusi konkursu Labākais grupas vecākais.

• APF studenti piedalījušies koncertzāles skiču konkursā.

• BF SP ieguvusi lielo kausu riteņbraukšanā.

• TMF SP aizvadījusi kārtējos Mehu karus.

• 24. maijā notika RTU SP kopsapulce, kur tika ievēlēti jauni komisiju vadītāji: Informācijas komisijas vadītāja – Inese Šūpulniece, Dienesta viesnīcu komisijas vadītājs – Didzis Biķernieks, Centrālās vēlēšanu komisijas vadītājs – Armands Šenfelds, Revīzijas komisijas vadītājs – Mstislavs Zubkovs.

Sesija – studentiem prātā vien mācības un domas, kā visu veiksmīgi nokārtot.

Noteikti jau lasījāt rakstu par Haļavu, tad lai jums Haļava palīdz. Ticību un spēku sesijā! Un, ja ir kādi jautājumi vai ierosinājumi, droši varat rakstīt – info@rtusp.lv.

Foto: Jānis Košeļevs

LINDA UN INESE

29

STUDENTU LAPA

2006. gada 15. jūnijs

BF checkpoint

11. maija pēcpusdienā pie Būvniecības fakultātes pulcējās septiņas būvnieku un viena viesu – ekonomistu – komanda, lai dotos aizraujošā skrējienā pa Rīgu, veicot dažādus atjautības, fizisko aktivitāšu un izklaidējošus pārbaudījumus.

Sākumā katrai komandai tika izdalīta fotokartīte vai arī nākamā kontrolpunkta apraksts. Dažas vietas pat īsti rīdzinieki nevarēja atminēt.! Uz vienas no grūtākajām bildītēm bija vārdi, kas rakstīti uz R.Blaumaņa pieminekļa: «Mans zelts ir mana tauta, mans gods ir viņas gods...»

Atbildes dalībnieki centās atrast dažādos veidos: zvanot vecmāmiņai, mammai, 1188 vai arī jautāja sabiedriskā transporta konduktoriem.

Būvniekiem un ekonomistiem šajā pēcpusdienā nācās saskaitīt Vērmanes dārza soliņus, mētāt konfektes, izmantojot palagus Doma laukumā, stāstīt anekdotes pie Leļļu teātra, atrast īsto slēdzeni uz tiltiņa Bastejkalnā u. c.

Katru atrakciju vadīja Būvniecības fakultātes pašpārvaldes dalībnieki, kurus

varēja atpazīt pēc zaļajiem krekliņiem.

Pasākuma otrā daļa turpinājās pirtī, kur būvniekus un ekonomistus vienoja latviešu nacionālais sporta veids hokejs.

Kaut gan spēles Latvija–Kanāda rezultāts un tiesāšana laikam nevienu neiepriecināja, tas nemazināja jauko pavasara un pasākuma noskaņu, jo dārzā skaisti ziedēja gan ābeles, gan ķirši.

Checkpoint bija BF studentu pašpārvaldes projekts, kura tapšanā un realizēšanā lielu darbu ieguldīja Olga Ukstiņa. Par to viņai paldies, jo pasākums bija tiešām izdevies!

Atsauksmes: Aiva Kukule, 1. kurss, BF – Man jau patika!!! Bija interesanti pa Rīgas centru paskraidīt. Vairākas vietas nemaz nebiju ievērojusi. Savā ziņā iznāca iepazīt arī savu dzimto pilsētu. Un tad vēl visi tie uzdevumi, nonākot galā...

Garlaicīgi nebija – 100%. Vēl kādreiz labprāt piedalītos līdzīgā pasākumā!

Liāna Liepiņa , 1. kurss, IEF – Orientēšanās sacensības bija izplānotas līdz pēdējam sīkumam, un kontrolpunkti bija tik interesanti un saistoši! Uzdevumi bija vienkārši SUPER, un tas, ka vajadzēja skraidīt no viena punkta uz otru, tad atkal uz trešo, tad atkal tālāk – baigi labi, jo veidoja komandas saliedētību, kad visi pa Rīgas centru, rokās sadevušies, skrēja vienādos krekliņos, piesaistot apkārtējo uzmanību! Arī cilvēki, kas bija kontrolpunktos, visu skaidri izstāstīja un ar tādu atsaucību, vienkārši kolosāli!

Vislabākās bija bildītes, pēc kurām vajadzēja orientēties, sākumā likās, kur gan tāds piemineklis atrodas, tad, pakonsultējoties ar rīdziniekiem, tikām līdz gala mērķim! No organizatoriskā viedokļa un visa pārējā – cepuri nost būvnieku priekšā! Un, runājot par vakara pasākumu, – IDEĀLI! Hokeja skatīšanās visiem kopā un tad vēl pirts! Nav vārdu!

Baigie malači!

Ilgmārs Vaļts, SP Kultūras nodaļas vadītājs: – Pasākums bija interesants un labs veids, lai saliedētu komandu. Punkti bija izdomāti interesanti, kā arī veids, kā tos atrast. Lai padarītu trasi interesantāku, varēja piesolīt labākajām komandām kaut kādas balviņas. Bet tas tā, motivācijai=) Kopumā ņemot, tas bija labs veids, kā pietuvināt studentiem pašpārvaldi, kas arī lielā mērā izdevās.

Pauls, BF SP pašpārvaldes vadītājs: – Bija tiešām lielumlielais prieks vērot, ar kādu aizrautību notika pirmkursnieku un otrkursnieku komandu sacensības...

Paldies visiem, kas piedalījās, jo tikai visiem kopā mums izdevās panākt, lai šis tiešām būtu mums visiem neaizmirstams piedzīvojums... Tātad tiekamies atkal nākamgad BF pasākumā Checkpoint!

BF SP

Kurš teica, ka vasarā studentiem nekas nenotiek!

Vai tu esi īsts inženieris? Izdomā un uzkonstruē pats savu plostu! Un pierādi, ka tas ir labāks par pārējiem!

Lai arī vasarā studentiem nebūtu garlaicīgi, RTU SP vasaras pašā vidū (1.– 2. jūlijs) piedāvā projektu Plostu rallijs.

Projekta norises vieta – kempings Rozēni Salacas krastā. Tas atrodas aptuveni 130 km no Rīgas, netālu no ceļa. Pie Rozēniem Salacā ir lieliska vieta 10 km garām sacensībām uz ūdens.

Kempingā ir plašs telšu laukums, kur dalībnieki varēs dzīvot un konstruēt plostus, kā arī sportot un vienkārši labi pavadīt laiku. Lai nokļūtu Rozēnos, tiks organizēti autobusi, kas izbrauks 1. jūlijā plkst. 9 no RTU galvenās ēkās Kaļķu ielā 1. Arī atpakaļ varēs nokļūt ar šiem autobusiem. Protams, var braukt arī ar personiskajiem transportlīdzekļiem.

Projekts ir paredzēts kā sacensības starp fakultāšu komandām un individuāla-

jām starpaugstskolu komandām. Plostu rallijs risināsies divas dienas. Pirmajā no saviem iepriekš savāktajiem materiāliem būvēsim plostu, ar kuru nākamajā dienā dosimies sacensībās. Komandā ir jābūt vismaz četriem dalībniekiem, bet tikai divi no tiem drīkstēs piedalīties plostošanas sacensībās. Par komandas pieteikšanu būs jāmaksā Ls 5, pieteikuma anketas jāaizpilda līdz 28. jūnijam, tās ir pieejamas gan Studentu parlamenta mājas lapā (www.rtusp.lv), gan SP, Kaļķu ielā 1, 324. kab.

Materiāli, kurus drīkstēs izmantot dalībnieki, būs: koks, virves, plastmasas pudeles, drēbe un plēve. Par citu materiālu izmantošana draudēs diskvalifikācija.

Vakara noslēgumā tie dalībnieki, kas būs uzkonstruējuši plostu, varēs pavadīt vakaru pie ugunskuriem un gatavoties nākamajai dienai – sacensībām. Būs atrakcijas, mūzika, dejas. Dalībniekiem

obligāti ir jāņem līdzi teltis!

Otrās dienas rītā visi izgatavotie ūdenstransporta līdzekļi tiks ievietoti ūdenī pie starta līnijas. Pēc starta dalībniekiem būs jāmēro 10 kilometri līdz finišam. Sacensībās vērtēs arī kuģa

konstrukciju un komandu atraktivitāti.

Pasākumu organizē RTU SP. Pasākuma atbalstītājs a/s Hansabanka.

P. S. Būs arī dubļu cīņas!!!

Sāciet vākt materiālus plostiem!

30

STUDENTU LAPA

2006. gada 15. jūnijs

Studentu idejas paceļas debesīs kopā ar pūķiem

Šā gada 2. un 3. jūnijā, spītējot sesijai un pirmseksāmenu drudzim, RTU, LU, BKI, LLU un LKA studenti pulcējās RTU Transporta un mašīnzinību fakultātē Ezermalas ielā 6, lai radītu jaunas biznesa idejas un palaistu tās debesīs...

Dažādu augstskolu un studiju programmu studentiem bija iespēja piedalīties jauniešu organizācijas – biedrības Quality Dragons – un RTU TMF Studentu pašpārvaldes rīkotajā divu dienu pasākumā Savu pūķi debesīs. 2. jūnijā jaunieši radīja biznesa idejas un prezentēja tās žūrijai un uzņēmējiem, attaisnojot gan organizatoru, gan uzņēmēju cerības.

Ideju ģenerēšanai atvēlētājā laikā – trīsarpus stundās – jauniešu komandas paspēja gan uzrīkot brainstormingu, lai atlasītu inovatīvāko ideju, gan izstrādāt mārketinga plānu, gan aprakstīt nozari, kurā ideja tiks realizēta, un situāciju tajā, gan iespējamos riskus, ar kuriem nāksies saskarties, gan ieplānot pirmos finansiālos ieguldījumus un paredzēt iespējamo peļņu. Biznesa ideju konkursā jeb simulācijā Students – potenciālais

uzņēmējs piedalījās 35 jaunieši, kuru veikumu un prāta vētru Kā īstenot manu ideju? vērtēja astoņi žūrijas locekļi: Junior Achievement Latvija izpilddirektore Laila Kundziņa, SIA Lietišķās informācijas dienests tirdzniecības vadītājs Aigars Mednis, RTU Studentu parlamenta prezidente Liene Āboliņa, SIA Eiropas celtnes mārketinga vadītājs Elgars Ruskulis, Ekonomikas ministrijas pārstāve Raimonda Ansone, Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības uzņēmēju asociācijas valdes priekšsēdētājs Vilnis Rantiņš, Latvijas Biznesa konsultantu asociācijas valdes priekšsēdētājs Dainis Locāns, SIA Grandeg vadītājs Andris Lubiņš. Žūrijai tika prezentētas biznesa idejas, kas novērstu slikto situāciju uz Latvijas ceļiem, radītu apvērsumu automašīnu riepu ražošanā, risinātu pirmseksāmenu un kontroldarbu problēmas studentiem, risinātu problēmas būvniecībā, kā arī atvieglotu vecāku rūpes par savu bērnu rotaļu vietām. Pēc žūrijas vērtējuma par inovatīvāko un radošāko ideju tika atzīta komandas Sarkanais

mersedess ideja par krāsainu riepu ražošanu, kas personificēta (izmantojot logotipus dažādās krāsās utt.).

Pēc biznesa ideju prezentēšanas un diskusijas ar uzņēmējiem un nozaru pārstāvjiem jaunieši iekārtojās pie ugunskura, cepot desiņas un gaidot pusnakti, lai dotos neiespējamajā misijā pa Mehulandi*. Nākamajā rītā aktīvistus sagaidīja jauni uzdevumi, bet pirms darba savā pieredzē ar jauniešiem dalījās students – uzņēmējs Elgars. Pēcāk jaunieši konstruēja gaisa pūķus, ko pēcpusdienā palaida gaisā. Katrs pūķis debesīs simbolizēja jauniešu radītās biznesa idejas, un tā ar pūķiem jauniešu sapņi pacēlās spārnos, lai lidotu.

Pasākuma mērķis bija mudināt jauniešus jau šodien domāt par savu nākotni un sevi kā potenciālu uzņēmēju, un koncepcija bija radīt jaunas ievirzes jauniešu nākotnes startam, ko izteica formula: [(AUGSTSKOLAS ZINĀŠANAS + JAUNĪBAS MAKSIMĀLISMS) x DARBS KOMANDĀ] JAUNA PIEREDZE = VEIKSMĪGA

FORMULA NĀKOTNES STARTAM. Viss šajā pasaulē ir pareizajā vietā un laikā, arī šie jaunieši bija pareizajā laikā un guva jaunus iespaidus un atziņas.

Pasākuma atskaņas ir jūtamas vēl šodien, un tās nebūt nav pēdējās aktivitātes. Šis pasākums bija tikai ievirze nākamajiem posmiem. Tā ka, jaunieši, gaidiet jaunas aktivitātes un atcerieties – mēs esam Latvijas nākotne, viss ir mūsu rokās.

Paldies pasākuma ģenerālsponsoram SIA Lietišķās informācijas dienests un atbalstītājiem SEB Unibankai, Jauno psiholoģiju centram par ieguldījumu pasākuma realizēšanā. Paldies par tehnisko atbalstu RTU Ražošanas kvalitātes institūtam, RTU Transporta un mašīnzinību fakultātei un tās dekānam Ē. Geriņam.

Viena no pasākuma koordinatoriem BAIBA * Mehulande – RTU Transporta un mašīnzinību fakultātes studentiem piederošā teritorija

Par mehu nekļūst – par mehu piedzimst Slavens ir jautājums: «Kas bija pirmais – vista vai ola?», kuru bieži vien uzdod, bet nemaz nemeklē uz to atbildi.

Uzdevums, kas nevēlas tikt atrisināts...

Bermudu trijstūris...

Rīgas Tehniskā universitāte... 144 gadus veca (jauna)... Kas bija tās pirmsākumā?

Cik zināms – viens students. No vēstures ir dzirdēts, ka pēc gada parādījās arī pirmās fakultātes – ķīmiķi un būvnieki.

Bet kas bija pirmie RTU? Tāpat kā uz pirmo jautājumu, tā arī uz šo netiek prasīta atbilde... Tikai fakta pieņemšana – mehi bija pirmie! Kāpēc?

Tehniskās zinātnēs jau vēsturiski visam bija jāsākas ar mehāniku... Pats pamats, lai aptvertu, kas un kā notiek.

Fizikālo parādību izprašana, cenšanās tās raksturot un, iespējams, arī kontrolēt.

Tas viss balstījās uz fiziku. Bet fizikas pirmā nodaļa vienmēr ir bijusi un būs mehānika! Tā arī 1982. gadā, rodoties

mehu kritiskajai masai, tapa pirmā gaismas pils Latvijas teritorijā... Mehi nekad nav varējuši nosēdēt uz vietas, neattīstoties un neradot kaut ko jaunu.

Tā tapa mehu atvasītes – ķīmiķi un būvnieki –, bet vēlāk arī pārējie.

Ja tu nestudē vai nestrādā Transporta un mašīnzinību fakultātē (pie mehiem), neuztraucies – par mehu nekļūst, jo par mehu piedzimst. Varbūt arī tu dziļi sirdī esi mehs, bet šī apgaismība tevi vēl nav sasniegusi. Visam jānotiek ar laiku...

Dažam tomēr ir lemts būt arī reālā dzīvē (ne tikai sirdī) meham, citam atkal ne.

Tāpat kā visi cilvēki nekad nebrauks ar sarkanu Ferrari vai nespēs atklāt jaunu fizikas likumu, tāpat arī visiem nekad nav lemts būt mehiem vistiešākajā nozīmē.

Bet vienmēr pastāv iespēja savā sirdī atrast mehu. :) Sirdī mehi – dns un divi kāmīši

2006. gada 15. jūnijs

31

STUDENTU LAPA

Racionāli padomi Jāņu svinēšanai

1. Kāda saistība papardes ziedam ar sesiju?

2. Kāda ir Jāņu siera ķīmiskā formula?

Tāda, kāda vienmēr ir bijusi: kad vajag atrast – nevar, kad nevajag – par vēlu.

Paņemam parastu sieru un sākam to pagatavot mehu veidā: nometam kaut kur no deviņstāvu mājas jumta, lai sieram būtu šķipsniņa brīvā paātrinājuma kritiena, tad visu, kas paliek pāri, var ietīt vecā rasēšanas papīrā.

Sesijas laikā radušos toksiskos uzkrājumus ķermenī ieteicams neitralizēt ar papardes ziedu ekstraktu.

RTU TMF studenti atklāja, ka, balstoties uz alkohola nezūdamības likumu, Karno ciklu, rimstošo svārstību diferenciālvienādojumu, empīrisko Balmera formulu ūdeņraža atoma līnijspektra aprakstu un Einšteina relativitātes teoriju, papardes ziedam ir jābūt! Un iespējamība to atrast ir tieši proporcionāla izdzertā alus daudzuma kubam, pareizinātam ar Stjudenta koeficienta eksponenti. Un neprasiet, kāds tam visam sakars ar sesiju!

Gada īsākā nakts ir brīnumaina, maģiska, pārsteidzoša.. tikai ne RTU studentam, kas visu prot racionāli izskaidrot.

Par papardes ziedu atceras un iet meklēt tikai Jāņu naktī, tāpat ir ar sesiju – par to atceras un sāk kaut ko darīt tikai pēdējā studiju nedēļā.

Turpinājumā dažu studentu padomi un atbildes uz aktuāliem jautājumiem par un ap Jāņiem.

Saistība tāda, ka: a) nekad neko nevar zināt; b) papardes zieda atrašana par aptuveni 33% uzlabo sniegumu nākamās dienas eksāmenā, bet, tā kā tas ir pēc Jāņu nakts, tad šis fakts sniegumu samazina par 200%.

Pēc sesijas visi nokodējas un turpina kodēties arī Jāņos, tāpēc dažiem vienkārši nobagojas visi iespējamie OS kodola moduļi un viņi paliek uz Low Level draiveriem, kuri atbild par konekcijām starp divām standartgadījumā tehniski nesavietojamām ierīcēm; pēc tam, protams, programmas kodā parādās vīruss: Papardes zieds. Un pēc deviņiem mēnešiem while cikla ietvaros par sesiju var vairs nesatraukties.

1 mols 40 grādu stipra Jāņa, 100 grami govs 3,5% blakusproduktu, kas satur baltas biezpienveida nogulsnes, krāsviela: metiloranžais, stabilizētājs: Dgalaktopiranozes atlikums 1–4, saistīts ar glikozīdo saiti. BRĪDINĀJUMS: laktozi saturošie piena oligosaharīdi iznīcina mikroorganismus, kuri izdala aromātiskās pūšanas procesa gāzes!

[Mēs visi zinām, ka siers aug Holandē, kas ir Mehulandes kolonija. Formula ir mehu noslēpums.]

Mazliet no arhitekta grafīta tumšajām maliņām, mazliet no būvnieka ķieģeļa formas izveidei, mazliet no enerģētiķa spuldzītes malu spīdumam, mazliet no ķīmiķu kolbu satura garšai, mazliet no DITFu «0» caurumiem, mazliet no radistu shēmu sviluma specifiskajai smaržai, mazliet no ekonomistu konspekta zīmolam, to visu satur kopā mehu tērauda St. 3 stieples. :D Jāņu siers no: c) sēra dioksīda un spirta bāzes; d) C2H5OH.

Galvenās sastāvdaļas: 010000111011101110 000101101101110110 Abas uzver uz Pīrsa bultas un pievieno O divi jeb literārā valodā runājot – apdedzina. DITFi garšai pievieno Optima līnijas deviņprocentīgo, bet pārējie var iztikt arī bez tā…

2006. gada 15. jūnijs

32

STUDENTU LAPA

Racionāli padomi Jāņu svinēšanai 3. Kā iekurt Jāņu ugunskuru bez sērkociņiem?

5. Kāda ir mīļākā RTU studenta Līgo dziesma?

Uzspridzināt vai ar sērskābi, vai – vēl labāk – kam mums ugunskurs, mums taču ir motori un elektrība...

«Kam mums Līgo naktī līgoties Visu gadu tā ir gadījies.

Nu sesija ir atkal klāt, Tulīt profesori līgot sāks.»

Iebarot pūķim SO2 saturošu olu un palūgt noklepoties. iepriekš ieteicams nodrošināties ar lielu H2O un CO2 daudzumu.

Kopā ar TMF siltumtehnikas speciālistiem mehi atrisināja šo ilgus gadus mokošo problēmu un izstrādāja metodi, kas derēs katram studentam, kurš ir aizmirsis sērkociņus! Tātad: 1) ielieniet savā somā un izkratiet visus pagājušā gada špikerus, kas tur saglabājušies. Tagad jums noteikti ir pietiekami daudz sausa kurināmā pirmajai stundai!

2) lai iegūtu uguni, jums vajadzēs izņemt savu visneciešamāko mājas darbu (ļoti labi der diferenciālvienādojumu mājasdarbs matemātikā, metroloģijā, elektrotehnikā u. c. mājasdarbi) un nolikt to pa virsu špikeru kaudzei; 3) paņemiet rokā pildspalvu un ar visām dusmām, kas sakrājušās pret attiecīgo mājasdarbu, svītrojiet un švīkājiet to, līdz tas uzliesmo!!!

4) iedzeriet alu...

Izmanto Salavecīša saukšanas principu... skaļi kliedz: «Ugunskur, aizdedzies!» Pēc kāda laika tuvējie kaimiņi atnāk un uzaicina pie sava ugunskura!

Iekurt ugunskuru var: pieliekot sprieguma ģeneratora vadu pie mēles; tieši tāpat, kā iekur olimpisko lāpu – ar šķiltavām

«molekulas, molekulas, manī riņķo molekulas šajā dienā ir formula viena reaģē alus ar gabalu siera, haa divi oo, haa divi oo manī izdalās prieks un mīla saule riņķo bezgalībā, haa divi oo, haa divi oo spektrs šodien manī pilns svārstības līdz rītam ilgs, haa divi oo, haa divi oo» «Sitam bungas Rektorātā, Līgo, līgo...

Sitam bungas dekanātā, Līgo, līgo...

Sitam bungas visās kojās, Līgo, līgo... dzenam prom i Sesij’ tanti, Līgo, līgo...»

Jebkāds grupas Kardināls hits, vārdi ir noslēpums.

Ar šķiltavām…

4. No kā jāpin Jāņu vainags?

Ne jau no riteņa ķēdes, protams, ka no Jankas matiem...

Nav jāpin, var izmantot DNS lentītes; No sesijas laikā apsvilušajām nervu šķiedrām un ieskaišu grāmatiņas :) Jāņu vainagu pin: e) no kaut kā, kas piederējis Jānim f) no optiskajiem kabeļiem g) no LED mirdzdiodēm h) no spolītēm kā puķītēm Veci DITFi stāsta, ka vislabākie vaiņagi dabonoties no binārā koda un Būla funkcijām, jo tur tās implikācijas un komplikācijas saķeroties savā starpā ar nullītēm un vieninieciņiem un iznākot brīnumjauks ASCII mākslas paraugs! Katrā ziņā, ja jāizvēlas starp Assembler vaiņagu un Pascal vaiņagu, DITFu zeltenes neapšaubāmi izvēlas oriģinālo, par pēdējo modes brēcienu kļuvušo Assembler vaiņagu ar brīnumjauku augstākās kārtas AX reģistru.

«Radistam’i lieli svētki, līgo, līgo.

Pilna māja kabelīšu, līgo.

Meitas nāca, ķertin ķēra, līgo, līgo Pina daiļus vainadziņus, līgo.»

«Jānīts kliedza, Jānīts brēca, Jānim Līga pazuduse; Nebrēc Jāni, nekliedz Jāni, DITFu Līga Vācijā.

Enter Lai bij’ jauki, kam bij’ jauki, DITFiņiem, tiem bij’ jauki; DITFiem bija četri Jāņi I vēl Līga piedevām!

Enter Lai bij’ naskas, kas bij’ naskas, DITFu meitas, tās bij’ čaklas, Tās varēja kodus gāzti, I vēl naudu atmazgāti.

Enter Lai bij’ puiši, kur bij’ puiši, DITFos bija stipri puiši; Tie negrieza ceļu IDAi, Ne pašam(i) Assembler.

Enter Ja man būtu tā naudiņa, Kas guļ jūras dibinā; Es to visu atmazgātu Ar tām DITFu programmām.

Enter Apkopoja Inese, RTU SP