Nr 22 23 16 06 2005 by Rīgas Tehniskā universitāte

Nr. 22/23 (1291/1292) 16.06.2005.

R È G A S

T E H N I S K Å S

U N I V E R S I T Å T E S

A V È Z E .

I Z N Å K

K O P Í

0 7 . 0 2 . 1 9 5 9 .

Lustīgu līgošanu un saulainu vasaras atpūtu!

Såkot jauno 2005./2006. studiju gadu, ielüdzam RTU måcîbspékus un darbiniekus uz tikßanos ar rektoru akadémi˚i Ivaru Knétu 2005. gada 31. augustå plkst. 10.15 RTU Lielajå aulå, Ka¬˚u ielå 1. Rektoråts

Uzmanîbu, 1. kursa studenti! Tikßanås ar RTU vadîbu, 2005./2006. studiju gadu såkot, 1. septembrî plkst. 10 îpsalå (kolonådé starp APF, BF, ETF un MLF).

2005. gada 16. jünijs

Šajā numurā: Apsveikumi

3. lpp.

LIF stipendiju konkurss studentiem un ma©istrantiem

3. lpp.

Starptautisko un sabiedrisko attiecîbu departamentå • Hågenes Tålmåcîbas universitåtes Rîgas Studiju centram – 10

4. lpp.

• Socrates/Erasmus apmaiñas programma – iespéjas un iespaidi 5. lpp. • Seminårs starptautisku zinåtnes projektu vadîßanå

8. lpp.

• Våcu valodas eksåmens TestDaF

9. lpp.

• Prakses iespéjas RTU studentiem

9. lpp.

BF un LDI aktualitåtes

10. lpp.

RTU paraksta EQUAL projekta nacionålås partnerîbas lîgumu

11. lpp.

Noslégts trîspuséjs lîgums – IZM, RTU, CFLA

11. lpp.

19. starptautiskå ECMS konference

12. lpp.

RTU atklåj rentgendiagnostikas iekårtu laboratoriju

13. lpp.

Dekånu runas

13. lpp.

Senatoru lémumi maijå

15. lpp.

Mehatronika – 21. gadsimta nozare

17. lpp.

Par studentu dienesta viesnîcåm

18. lpp.

Docenta Nikolaja Brakßa dzîves lîkloçi

18. lpp.

RTU studentu konference sveßvalodås

21. lpp.

Valodu institüts ievieß jaunas programmas

22. lpp.

Arhitektüra un topolo©ija RTU

23. lpp.

Izglîtîbas kvalitåte – absolventu konkurétspéjas garantija

24. lpp.

Studentu lapa

26. lpp.

Sports

28. lpp.

RTU vîru korim Gaudeamus – 45

31. lpp.

Rîgas Tehniskås universitåtes laikraksts

Redaktore Rüta Lapsa. Re©istråcijas apliecîbas numurs 0438. Redakcijas adrese: Ka¬˚u ielå 1 – 319, Rîgå, LV–1658. Tålr.: 7089321, 7089023, fakss: 7089489, e–pasts: ji@rtu.lv. JI var lasît internetå: www.rtu.lv. Makets: Eduards Lapsa. Kråsu dalîjums: BCCS Repro. Druka: SIA Landas. Metiens: 1200 eksemplåru. Redakcijas viedoklis ne vienmér sakrît ar rakstu autoru viedokli.

Nåkamais JI numurs iznåks 2005. gada 31. augustå. Saulainu un priecîgu vasaru! Ceram, ka atva¬inåjumam lasåmå pietiks.

Redakcija

2005. gada 16. jünijs

Sveiks, RTU student!

Daudz skaistu brîΩu un jaukus papardes ziedus lîksmå Lîgo naktî! Priecîgu, saules pilnu Jåñu dienu visiem Jåñiem un jåñubérniem, kuri svin ßos latvießu tautas mî¬åkos svétkus! Priecåsimies par dzîvi, kamér dzîvojam!

Akadémi˚is Ivars Knéts, rektors

Aizritéjis kårtéjais gads. Esam k¬uvußi par gadu gudråki, par kursu augståki, iespéjams, ar kådu grådu bagåtåki. Studentiem Lîgo svétku gaidîßanu nedaudz izraibina eksåmenu sesija, jaukais laiks traucé måcîties un karstais gaiss liek atpogåt pogas, aizståvot diplomdarbu. Galvå ßaudås domas par priekßå esoßo vasariñu, kas ßogad solås büt îpaßi jauka un interesanta, un, protams, nebeidzamås ßaubas par to, kur vislabåk aizvadît saulgrieΩu nakti. Novélu jums, RTU studenti, piepildît savas ieceres, atrast papardes ziedu tiem, kam tas aktuåli, apciemot radus, draugus, paziñas un vienkårßi piedzîvot superîgu vasaru, kad var atvilkt elpu – ja ne no darbiem, tad no måcîbåm noteikti! Oskars Priede, SP prezidents

Sveicam nozîmîgå dzîves jubilejå! Jülijå: Datorzinåtnes un informåcijas tehnolo©ijas fakultåtes docenti Lîgu Biezo; Büvniecîbas fakultåtes lektori Genovefu Fjodorovu; Humanitårå institüta profesoru Elmåru Mürnieku; Transporta un maßînzinîbu fakultåtes asociéto profesoru Diju Sergejevu; Materiålzinåtnes un lietiß˚ås ˚îmijas fakultåtes vadoßo pétnieci Intu Vîtiñu; Tehniskås ekspluatåcijas da¬as 5. kategorijas strådnieku Péteri Aizpurieti; InΩenierekonomikas fakultåtes 2. kategorijas inΩenieri Albînu Aku¬ecku; Büvniecîbas fakultåtes profesoru Borisu Gjunsburgu; Daugavpils filiåles sargu Pjotru Janßinu; Transporta un maßînzinîbu fakultåtes laboratorijas vadîtåju Valériju Jermakovu; Valodu institüta lektori Ligitu Maizîti; Transporta un maßînzinîbu fakultåtes pétnieku Eduardu Napalkovu; Materiålzinåtnes un lietiß˚ås ˚îmijas fakultåtes praktisko docenti Brigitu Puriñu;

Vides modeléßanas centra direktoru Aivaru Spalviñu; Transporta un maßînzinîbu fakultåtes vadoßo pétnieku Jåni Auziñu; Ventspils filiåles vadoßo speciålisti Astrîdu Griezi; Valodu institüta lektori Inesi Ußacku.

Augustå: Materiålzinåtnes un lietiß˚ås ˚îmijas fakultåtes tehni˚i Ziedoni Dommeru; Ener©étikas un elektrotehnikas fakultåtes profesori Dagniju Blumbergu; Elektronikas un telekomunikåciju fakultåtes 1. kategorijas speciålisti Irénu Kalvåni; Materiålzinåtnes un lietiß˚ås ˚îmijas fakultåtes vadoßo pétnieku Gati Karlivånu; InΩenierekonomikas fakultåtes profesoru Jåni ipsnu; Elektronikas un telekomunikåciju fakultåtes profesoru Gunåru Lauku; Zinåtniskås bibliotékas bibliotekåri Tatjanu Kriviçu; Valodu institüta lektori Janînu Strodi.

LIF stipendiju konkurss

LIF mér˚programma Izglîtîbai, zinåtnei un kultürai izsludina stipendiju konkursu studentiem un ma©istrantiem 2005./2006. m. g. 1. semestrî ßådås nozarés: autoce¬u izpéte un büvniecîbas tehnolo©ija, aizsardzîba pret koroziju, dzelzce¬a transports, gåzes tehnolo©ija, telekomunikåciju inΩenierzinåtnes, éku celtniecîba.

Pieteikumam obligåti jåpievieno fakultåtes, kurå måcås pretendents, apstiprinåts noraksts no atzîmju gråmatiñas par visiem måcîbu semestriem ar apré˚inåtu vidéjo atzîmi, kå arî studenta vai ma©istranta raksturojums no dekanåta vai profiléjoßås katedras (institüta) un/vai raksturojums no zinåtniskå darba vadîtåja. Ma©istrantüras studenti pievieno arî curriculum vitae (CV). Pieteikumu dokumenti veicinåßanas stipendijåm iesniedzami divos eksemplåros valsts valodå. Pieteikumi konkursam jåiesniedz lîdz 12. jülijam (péc vasaras eksåmenu sesijas). Sîkåku informåciju pretendenti var iegüt savås fakultåtés. Pilnu nolikumu par stipendijas pieß˚irßanas kårtîbu un pieteikuma veidlapas konkursam var sañemt LIF mér˚programmas birojå Kuldîgas ielå 45b (ieeja no Gregora ielas RITI ékå, 205. kabinets) katru darbdienu no 10 lîdz 16, tålrunis – 7067765. Sabiedriskais transports – 21. un 9. marßruta trolejbuss; 38. un 4. marßruta autobuss lîdz pieturai Kuldîgas iela, 7. marßruta trolejbuss (galapunkts), 2. marßruta tramvajs (Zasulauka stacija), vilciens (Zasulauka stacija). ❏ LIF mér˚programmas Izglîtîbai, zinåtnei un kultürai birojs

2005. gada 16. jünijs

Starptautisko un sabiedrisko attiecîbu departamentå Hågenes Tålmåcîbas universitåtes Rîgas studiju centram – 10 gadi Egita Kancåne, Informåcijas centra korespondente Ar kavéßanos atmiñås un pozitîvu emociju pilnu studentu un måcîbspéku atkalredzéßanos 11. jünijå RTU izskanéja Hågenes Tålmåcîbas universitåtes Rîgas Studiju centra 10 gadu jubilejas svinîbas. Lai izvértétu desmit gadu laikå paveikto, HTU Rîgas Studiju centrs pulcinåja absolventus, kurus sveikt bija ieradußies Hågenes Tålmåcîbas universitåtes måcîbspéki, kådreizéjie un esoßie mentori. Èpaßi tålu ce¬u no Austrijas bija mérojusi Vînes Universitåtes lektore Dr. Imke Mora (Imke Mohr), kura absolventiem ståstîja par savu doktora disertåcijas darbu, kas uzrakstîts uz to pétîjumu båzes, kuru lektore izveidojusi, aptaujåjot HTU Rîgas Studiju centra studentus. Absolventus uzrunåja arî Bonnas Universitåtes (Våcija) profesors Dr. Dîters Gutcens (Dieter Gutzen). Savukårt par aktualitåtém augståkås izglîtîbas likumdoßanå ståstîja IZM Augståkås izglîtîbas departamenta Augståkås izglîtîbas politikas noda¬as vadîtåja Velta Vikmane. Tajå paßå dienå notika arî speciåli Baltijas valstîm izstrådåtås starptautiskås ma©istra studiju programmas Deutschlandstudien 2. plüsmas studentu izlaidums. Ma©istra grådu ieguva 52 studenti no Latvijas, Lietuvas, Igau-

nijas un Krievijas, kuriem nu ir plaßas zinåßanas Våcijas politikå, vésturé, ekonomikå un kultürå un atkarîbå no izvélétås apakßprogrammas – arî våcu valodas måcîßanas metodikå, politikas zinåtné vai våcu literatürå. Izlaidumå lîdzås måcîbspékiem un HTU Rîgas Studiju centra vadîbas piedalîjås RTU rektors Ivars Knéts un Våcijas véstnieks Latvijå Ekards Herolds (Eckard Herold). «Gan izlaidumu, gan absolventu salidojumu svétku dalîbnieki vértéja pozitîvi. Måcîbspéki, kas pie mums bija ieradußies no Våcijas, atzina, ka pasåkumi bija jauki un atraktîvi,» ståsta HTU Rîgas Studiju centra vadîtåja Måra Sni˚ere. «Lai gan daudzi müsu absolventi nåk no lauku rajoniem, viñi uz Studiju centra rîkotajåm svinîbåm bija ieradußies kuplå skaitå. Bija patîkami ieraudzît cilvékus, ar kuriem kopå esam daudz strådåjußi un izgåjußi cauri daudzåm grütîbåm.» HTU ir vienîgå augstskola Våcijå, kur jau gandrîz 30 gadus apmåcîba notiek tikai tålmåcîbå. Íobrîd tajå studé 43 000 studentu. Hågenes Tålmåcîbas universitåtes (HTU) Rîgas Studiju centrs RTU paspårné darbojas kopß 1995. gada un piedåvå iespéju iegüt Våcijas augståkås izglîtîbas diplomu, studéjot Latvijå kultüras un sociålås zinåtnes, tiesîbzinåtni, matemåtiku, informåtiku, ekonomiku, elektrotehniku, psiholo©iju. ❏

Veidojiet karjeru kopå ar mums! Hågenes Tålmåcîbas universitåte izsludina pieteikßanos studijåm 2005. gada ziemas semestrî. HTU var iegüt bakalaura, ma©istra grådu vai Våcijas augståkås izglîtîbas diplomu: kultüras un sociålajås zinåtnés, tiesîbzinåtnés, matemåtikå, informåtikå, ekonomikå, elektrotehnikå. Tiem, kuri vélas paaugstinåt kvalifikåciju un vairot konkurétspéju darba tirgü, piedåvåjam: – specializéto våcu valodas tålmåcîbas kursu Wirtschaftsdeutsch; – tålåkizglîtîbas programmu ekonomikå Uzñéméjdarbîbas organizéßana un vadîba; – tålåkizglîtîbas programmas psiholo©ijå: Darba un organizåciju psiholo©ija, Vides psiholo©ija, Sociålå psiholo©ija. Specializétais våcu valodas kurss Wirtschaftsdeutsch sniedz gan valodas, gan ekonomikas teorétiskås un praktiskås zinåßanas, palîdz pilnveidot våcu valodas iemañas, apgüt ekonomikas nozares leksiku, iegüt prasmes

åtrai tekstu lasîßanai, kopsavilkumam, izpratnei, kå arî iepazît jaunåkås sveßvalodas apgüßanas metodes. Tålåkizglîtîbas programma Uzñéméjdarbîbas organizéßana un vadîba sniedz ieskatu svarîgåkajos uzñéméjdarbîbas ekonomikas aspektos: gråmatvedîbå, nodok¬u teorijå, uzñémuma finanséßanå, investîciju teorijå, lémumu pieñemßanå un spé¬u teorijå, preçu aprites procesa veidoßanå, izmaksu apré˚inåßanå un uzñémuma finanßu analîzé. Tålåkizglîtîbas programmas psiholo©ijå domåtas tiem, kuri vélas padzi¬inåt zinåßanas psiholo©ijå vai iegüt papildu kvalifikåciju. Studijas HTU notiek våcu valodå, un tås ir iespéjams veiksmîgi savienot ar darbu vai studijåm citå universitåté. Pieteikßanås studijåm lîdz 15. jülijam HTU Rîgas studiju centrå, Rîgå, Ka¬˚u ielå 1–222, tålr. 7089012, e–pasts: snikere@latnet.lv; www.rtu.lv/htu_rsc un www.FernUni–Hagen.de. ❏

2005. gada 16. jünijs

Starptautisko un sabiedrisko attiecîbu departamentå

Citåda dzîve – Erasmus Egita Kancåne, Informåcijas centra korespondente

programmu RTU ieradußies no Våcijas un Slovénijas, paraléli diplomdarba un kursa darba rakstîßanai cîtîgi apmeklé latvießu valodas kursus un drîz liks latvießu valodas eksåmenu, måcås Latvijas vésturi, apce¬o Latviju, kå RTU DITF Informåcijas tehnolo©ijas institüta Modeléßanas un imitåci- arî iesaistås daΩådås citås ar Latvijas kultüru saistîtås aktivitåtés. O¬egs Gaiduçenko: – Dalîba ßådå apmaiñas programmå ir ne tikai liejas katedrå profesoru Jurija Merkurjeva un Ga¬inas Merkurjevas vadîbå jautri çalo Erasmus apmaiñas programmas studenti, pilni svaigu iespaidu, liska iespéja iegüt pieredzi måcîbu ziñå, bet arî apce¬ot Eiropu, satikt ¬oti domu un izjütu. 2004./ 2005. akadémiskå gada otrajå semestrî saistîbå ar daudz cilvéku, redzét, kå cilvéki dzîvo citås valstîs, un salîdzinåt müsu kulprogrammu Erasmus no Modeléßanas un imitåcijas katedras uz årzemju türas lîmeni ar citu Eiropas tautu kultüras lîmeni. Taçu galvenokårt tießi tås augstskolåm, profesoru pamudinåti, brauca astoñi studenti. Savukårt no år- jaunås pieredzes dé¬, ko guvu måcîbu ziñå, esmu årkårtîgi pateicîgs savai zemém Latvijå studét minétajå katedrå ieradås trîs studenti. «Erasmus – tå katedrai par man doto iespéju trîs méneßus strådåt ar tik lieliskiem profeir citåda dzîve, ¬oti vértîga pieredze, milzums jaunu iespaidu un daudz soriem Slovénijå, Òub¬anas Universitåté. Iespaidi par Slovéniju man ir tik spilgti, ka ßo valsti visu atlikußo müΩu atceréßos ar lielåko prieku. Es nodraugu,» vienbalsîgi ståsta Erasmus apmaiñas studenti. Erasmus ir Eiropas Savienîbas programmas Socrates apakßprogramma teikti tur gribu atgriezties un, iespéjams, tur strådåt. Vislielåko iespaidu årpus universitåtes uz mani atståja Slovénijas daba – augståkajai izglîtîbai, kas izveidota ar mér˚i uzlabot augståkås izglîtîbas kvalitåti, dodot iespéju augstskolåm attîstîties vienotå Eiropas kontekstå un kalni pilsétas centrå – un elementåra cilvéku pieklåjîba, pieméram, veikalos pårdevéjas vienmér dzird sakåm paldies, lüdzu, labdien, uz redzéßanos. nodroßinot studentu un pasniedzéju apmaiñu starp Eiropas valstîm. RTU Modeléßanas un imitåcijas katedras vadîtåjs Jurijs Merkurjevs un Pårsteidza arî tas, ka Slovénijå ir ¬oti attîstîta infrastruktüra – sakårtoti auprofesore Ga¬ina Merkurjeva ir vieni no aktîvåkajiem RTU måcîbspékiem, toce¬i, lai cilvéki bez problémåm varétu dzîvot re©ionå un braukt uz darbu kas studentus mudina piedalîties apmaiñas programmås un arî paßi RTU centrå. Jurijs Tolokoncevs: – Studéjot Nîderlandé, Delftas Universitåté, nosadarbîbas universitåßu studentiem regulåri vada diplomdarbus. Viñi ståsta, ka parasti studenti dodas uz citu universitåti izstrådåt savus ma©istra dibinåju vairåkus lietiß˚os kontaktus un sañému piedåvåjumus turpinåt zidarbus vai inΩenierprojektus. Íogad divi viñu studenti brauca uz Gentes nåtnisko darbu, piedaloties starptautiskås konferencés kopå ar darba vadîtåju, pasniedzéjiem, profesoriem no Universitåti Be¬©ijå, divi – uz LinNîderlandes. çépingas Universitåti Zviedrijå un Tå kå kopmîtnés dzîvoju kopå pa vienam – uz DΩenovas UniversiStudent! Ja vélies güt starptautisku studiju pieredzi, ietåti Itålijå, Magdeburgas Universi- pazît citas kultüras un paplaßinåt redzesloku, nåc un piesa- ar apmaiñas programmu studentiem, viens no lielåkajiem ieguvutåti Våcijå, Òub¬anas universitåti kies Socrates/Erasmus stipendiju konkursam, lai miem, manupråt, ir tas, ka, ikdienå Slovénijå, Delftas Tehnolo©isko universitåti Nîderlandé. Savukårt 2005./2006. måcîbu gada pavasara semestrî studétu kådå no kontaktéjoties ar apkårtéjiem tikai ang¬u valodå, es pårvaréju valodas Rîgå ieradås viens students no Mag- 68 RTU partneraugstskolåm 20 Eiropas valstîs! barjeru. Turklåt tagad man ir draugi deburgas universitåtes un divi stuPieteikßanås termiñß – 15. septembris. denti no Òub¬anas Universitåtes. Stipendijas sañemßanas priekßnoteikumi – labas ang¬u visås pasaules malås. Arî måcîbu tå ir ¬oti laba pieredze – tagad Profesoru J. Merkurjeva un G. vai attiecîgås valsts valodas zinåßanas, skaidrs årzemju stu- ziñå es zinu, kå studenti måcås citås paMerkurjevas sadarbîba ar årzemju kolé©iem Erasmus programmå så- diju posma mér˚is, jåbüt pabeigtam vismaz pirmajam studi- saules valstîs. Mans lielåkais piedzîvojums bikås 90. gadu beigås – péc tam, kad, ju gadam. sadarbojoties ar kolé©iem no Gentes Plaßåka informåcija un pieteikuma anketas Starptautisko ja sastapßanås ar paßiem holandieUniversitåtes un Karlsrües Univer- attiecîbu centrå, Ka¬˚u ielå 1, 322. telpå, tålr. 7089055; ßiem – viñi ir ¬oti atklåti, viñiem nav gandrîz nekådu kompleksu, sitåtes Tempus projektå Industrial e–pasts: Jolanta.Jurevica@rtu.lv, pieméram, ja viñi grib dziedåt, viñi Logistics Management, RTU studiwww.rtu.lv/studijas/sac/erasmus/php. dzied kaut vai datorklasé. Èpatnéji ju programmai Informåcijas tehnoman likås arî tas, ka Nîderlandé ir lo©ija izstrådåja virzienu Industriå¬oti gara auguma cilvéki: vairåkums lo lo©istikas sistému vadîßana. Pirmås RTU studentes, kas tolaik aizbrauca uz Genti, patlaban strådå Mode- vîrießu augumå ir ap 1,90 m. Mihails Gorobecs: – Iesaistîßanås apmaiñas programmå arî man ß˚iet léßanas un imitåcijas katedrå. Pozitîvå pieredze, kas güta, sadarbojoties ar årzemju augståkajåm må- ¬oti interesanta un vajadzîga. Studijas DΩenovas Universitåté Itålijå arî man cîbu iestådém gan studentu, gan måcîbspéku apmaiñas lîmenî, mudina tur- palîdzéja pårvarét valodas barjeru. Turklåt, esot Itålijå, es izveidoju daupinåt un vérst plaßumå apmaiñas programmu. Péc J. Merkurjeva sniegtås dzus lietiß˚os kontaktus un sañému piedåvåjumu turpinåt zinåtnisko darbu, informåcijas, nåkamgad sadarbîbu plånots paplaßinåt, noslédzot sadarbîbas piedaloties çetru Itålijas universitåßu organizétajå nacionålajå Itålijas projektå. lîgumu ar Barselonas Autonomo universitåti. Itålija pati par sevi jau ir liels pårsteigums, jo tur ir krasi atß˚irîga daPaßi apmaiñas programmas studenti priecîgi dalås gütajos iespaidos – Våcija, Nîderlande, Zviedrija, Be¬©ija un Slovénija, klausoties viñu ståstos, ba un cilvéki. Es jokojoties vienmér saku – Itålija ir liels brîvdabas muzejs, iztélé tiek uzburtas tik spilgti, ka såk likties – ziedoßås p¬avas, kalni galvas- jo tur visås, pat paßås mazåkajås pilsétiñås var atrast kaut ko interesantu un pilsétas vidü, kanåli ar astoñåm slüΩåm, pasakainie sadzîves apståk¬i un ¬oti skaistu. Arî cilvéki Itålijå ir ¬oti atklåti un ¬oti pieklåjîgi, pat nepazîstot viens otru, viñi obligåti sasveicinåsies u.tml. gludie riteñbraucéju celiñi ir turpat MeΩa ielå aiz fakultåtes loga. Rüdolfs Ítåls: – Dalîba Erasmus programmå, studéjot Be¬©ijå, Gentes Profesors Jurijs Merkurjevs: – Nav tå, ka Erasmus studenti visu laiku pavada pie datora un tikai raksta, raksta, raksta. Centîgåkie studenti, Universitåté, man deva globålåku skatienu uz to, kå cilvéki måcås, dzîvo sekmîgi strådåjot gan ar to darba vadîtåju, kas palicis Latvijå, gan ar to dar- un strådå Eiropå, un zinåmå mérå es redzéju arî to, kå Latvija varétu izskaba vadîtåju, kas palîdz viñiem årzemés, veiksmîgi uzraksta savu ma©istra tîties péc 20–30 gadiem. Latvijå daudzi uzñémumi pagaidåm vairåk pa¬audarbu vai inΩenierprojektu, pagüst piedalîties arî daΩådås zinåtniskås kon- jas uz létu darbaspéku, taçu Eiropas uzñéméji savu darbîbu balsta uz jauferencés, sagatavot zinåtniskas publikåcijas, iesaistîties studentu dzîvé un najåm tehnolo©ijåm un nepårtraukti mé©ina sevi pilnveidot. Tas ir ce¬ß, kuapce¬ot Eiropu. Pieméram, divi müsu studenti Armands Baranovskis un ru vajadzétu iet arî mums. Arî izglîtîbas jautåjumiem eiropießiem ir cita O¬egs Gaiduçenko tika uzaicinåti piedalîties zinåtniskajås konferencés, pieeja – ¬oti liels uzsvars tiek likts tießi uz studentiem, uz viñu paßu spéju O¬egs apmekléja konferenci Slovénijå, bet Armands kopå ar savu darba va- måcîties. Latvijå måcîbspéki studentus velk, bet tur neviens netiek vilkts. dîtåju ßim nolükam ce¬oja no Zviedrijas uz Våciju. Savukårt Je¬ena Çeliße- Tur måcîbspéki vairåk darbojas kå konsultanti, un ¬oti daudzas lietas stuva piedalîjås starptautiskå projekta seminårå Dortmundé. DaΩiem studen- dentiem jådara paßiem. Man ßî zinåmå mérå varbüt bija pat negatîva, taçu tiem, arî Mihailam Gorobecam, kurß trîs méneßus studéja DΩenovas Uni- ¬oti vértîga pieredze, jo es pie tå nebiju pieradis. versitåté, top zinåtniskie raksti. Arî tie studenti, kas saistîbå ar Erasmus >>> 6. lpp.

2005. gada 16. jünijs

Starptautisko un sabiedrisko attiecîbu departamentå

Citåda dzîve – Erasmus

>>> 5. lpp. Mazlietiñ ßokéjoßs atklåjums man bija tas, ka ir divas pilnîgi daΩådas Be¬©ijas: rüpnieciski attîstîtå Flandrija, kur dzîvo apméram çetri miljoni holandießu valodå runåjoßo, un atpalikusî Valonija, kur dzîvo apméram seßi miljoni franciski runåjoßo iedzîvotåju, un abu ßo kopienu pårståvji cits citu, varétu teikt, necieß. Valérijs Gavrilovs: – Lai gan ma©istra darba izstråde ir tikai viena da¬a no måcîbu procesa un neatspogu¬o to pilnîbå, tas deva ieskatu Gentes universitåtes darbîbå. Man patika Be¬©ijå, es guvu vértîgu pieredzi. Tå kå tur profesori nepazîst müs un més nepazîstam profesorus, un müsu mentalitåte ir atß˚irîga, tå bija ¬oti dîvaina pieredze. Galvenås atß˚irîbas müsu universitåtes un be¬©u universitåtes studentu darbå ir vérojamas sadzîves apståk¬os. Attîstîbas lîmenis tur ir daudz augståks – cilvéki ir ¬oti atslåbinåti un mierîgi, nekur nesteidzas, atß˚iras arî müsu vértîbu sistéma. Kaut arî es reizém pat ilgojos péc tås vietas un cilvékiem, tomér måjas ir tur, kur ir mans darbs un ©imene. Es nedomåju, ka turpinåßu sadarbîbu ar Gentes Universitåti. Manupråt, Erasmus programmå gütå pieredze vairåk ir orientéta uz to, lai izjustu, kas Latviju gaida Eiropas Savienîbå, kas müs gaida, ienåkot Eiropas darba tirgü, – kådas ir tirgus prasîbas, kåda darba kvalitåte ir nepiecießama un kådi ir müsu konkurenti, kå arî ßî pieredze ¬auj izvértét, ko més spéjam piedåvåt ne tikai Eiropas tirgum, bet arî pasaules tirgum. Jånis Ivanovs: – Erasmus programmas sniegtå iespéja trîs méneßus uzturéties Zviedrijå, Linçépingas Universitåté, man, pirmkårt, sniedza pieredzi ang¬u valodas lietoßanas ziñå, jo, braucot uz Zviedriju, es it kå zinåju valodu, tur man nåcås pårvarét barjeru, lai vispår såktu runåt, un péc kåda laika ßî probléma izzuda. Mans darba vadîtåjs bija RTU Informåcijas tehnolo©ijas institüta absolvents Krißjånis Íteins, kurß jau desmit gadus strådå par pasniedzéju Linçépingas Universitåté. Paraléli tießajam darbam måcîjos arî zviedru valodas kursos, kuros apguvu zviedru valodas pamatus. Måcîbu proceså mums bija nodroßinåti ¬oti labi apståk¬i – darba kabinets, dators, internets, bibliotéka, pieeja pasaules bibliotékas elektroniskajiem Ωurnåliem, kuros ir ¬oti daudz vértîgu zinåtnisku rakstu, ko izmantojot ir vieglåk izstrådåt inΩenierprojektus vai ma©istra darbus. Linçépingas Universitåtei ir tåds attîstîbas lîmenis, par kådu més pagaidåm varam tikai sapñot. Universitåtes aprîkojums ir nodroßinåts tådå lîmenî, lai studenti bez problémåm kaut vai cauru diennakti varétu atrasties universitåté un måcîties. Interesanti likås tas, ka vairåkums cilvéku Zviedrijå pårvietojas ar velosipédu, més arî tur bijåm nopirkußi velosipédus, kurus, braucot prom, pårdevåm. Visiespaidîgåkais no apskates objektiem man likås kanåls, kas sadala Zviedriju uz pusém – kad es tur biju, bija atvértas astoñas slüΩas, un skats bija diezgan grandiozs, kå arî kara lidmaßînu muzejs, kur varéja aplükot SAAB rüpnîcas reaktîvo lidmaßînu kolekciju. Armands Baranovskis: – Vértîgåkais ieguvums zinåßanu apmaiñas ziñå man, ß˚iet, bija saistîbå ar Erasmus programmu organizétais brauciens no Zviedrijas uz Våciju, kur Minhené piedalîjos starptautiskajå zinåtniskajå konferencé. Tå kå Linçépingas Universitåte Zviedrijå, kur pavadîju trîs méneßus, atrodas salîdzinoßi tuvu Latvijai, îpaßi lielas atß˚irîbas müsu kultürås nesaskatîju. Uzskatu, ka izglîtîbas kvalitåte årzemés un Latvijå bütiski neatß˚iras, atß˚iras tikai studentu tehniskais aprîkojums – årzemés studentiem ir labåki apståk¬i – vieglåk pieejamas bibliotékas, datorklases u.tml. Viñiem ir mazliet atß˚irîgas måcîbu programmas un måcîbu novirzieni – ja tu Latvijå esi absolvéjis, pieméram, Juridisko fakultåti, ir pilnîgi normåli, ka tu strådå par mårketinga speciålistu. Savukårt tur speciålists tiek gatavots konkrétai nozarei. Ja tu studé inΩenierzinåtnes, tu precîzi zini, ka strådåsi ßajå nozaré. Pati Zviedrija uz mani neatståja påråk lielu iespaidu: ierodoties Stok-

holmå, man bija sajüta, ka més neesam izbraukußi laukå no Vecrîgas – pilsétas ir ¬oti lîdzîgas gan arhitektüras, gan laikapståk¬u ziñå. Taçu cilvéki, kas koordiné apmaiñas programmu, Linçépingå mums rîkoja daudzus pasåkumus, neparaståkais no tiem, manupråt, bija vîna un ßampanießa deguståcijas, kuras tika rîkotas reizi ménesî un kuru laikå més ekspertu vadîbå måcîjåmies pareizi nogarßot un novértét daΩådu vîna ß˚irñu îpaßîbas. Je¬ena Çelißeva: – Esot Magdeburgas Universitåté Våcijå, piedalîjos programmå, kas bija saistîta ar lo©istikas operåciju pétîßanu, – tas bija vairåk teorétisks, nevis praktisks darbs, taçu ¬oti interesants. Man bija iespéja pastrådåt arî kådå institütå Dortmundé – es tur biju vienu nedé¬u, piedalîjos starptautiskå projekta seminårå un ieguvu ¬oti vértîgas zinåßanas tießi lo©istikas nozaré. Tå kå Våcija ir daudz lielåka par Latviju un tajå ir daudz lielåka naudas plüsma un daudz lielåki lo©istikas uzñémumi, més varam ¬oti daudz no viñiem måcîties. Vél viens ieguvums ir våcu valoda, jo, braucot uz Våciju, våcu valodu es vispår nezinåju, bet tagad varu sarunåties ßajå valodå un saprast to. Pamanîju vairåkas atß˚irîbas starp våcu un latvießu studentiem. Våcijå studenti dzîvo citådu dzîvi – viñi ir mér˚tiecîgi, viñi veic pétîjumus, pilnîbå nododas studijåm. Mums diemΩél ekonomiskais un sociålais lîmenis Latvijå nav tåds, lai més varétu at¬auties tikai måcîties. Mums jådomå tießi par finansiålo pusi, jådomå, kå izdzîvot. Pie mums studenti izdzîvo, tur viñi dzîvo. Tå kå ßî nebija pirmå reize, kad apmekléju Våciju, jau måjås sastådîju to vietu sarakstu, kas man bütu jåapmeklé. Visvairåk man patika jaunais Sony centrs un Alpu kalni. Arî Våcijå apmaiñas programmas koordinatori organizéja visdaΩådåkos pasåkumus, viens no jaukåkajiem bija starptautiskås studentu organizåcijas regulåri rîkotais kopienu vakars, kura laikå studenti gatavoja nacionålos édienus, degustéja tos, måcîja viens otram dejot tautiskås dejas. Hennings Ítrübelts (students no Magdeburgas Universitåtes): – Latvijå es izstrådåju modeléßanas projektu par distribücijas centra izveidi. Paraléli ßå darba izstrådei es esmu iesaistîjies kådas starptautiskas konferences organizéßanå, kas jünijå notiks Latvijå. Domåju, ka tå ir lieliska izdevîba – büt daudzu valstu un daudzu mentalitåßu pårståvju vidü, kas brauc uz årzemém, lai studétu. Tå kå més kopmîtnés dzîvojam kopå ar citiem apmaiñas programmas Erasmus studentiem, kas ir atbraukußi uz Latviju, lîdz ar citvalstu studentiem més varam iepazît daudzas citas valstis, bet mazåk – valsti, kurå més dzîvojam, – Latviju, tåpéc nåkas apgüt tås kultüru un valodu. Kad braucu ßurp, es nezinåju gandrîz neko par ßo valsti un par tås vésturi, zinåju vienîgi to, ka tå ir jauna valsts, taçu tagad es lielå mérå zinu tås vésturi un såku iepazît tås cilvékus. Måcos latvießu valodu. Tas ir ¬oti interesanti, un man par Latvijå pavadîto laiku ir patiess gandarîjums. Matejs Klasincs (students no Òub¬anas Universitåtes): – Manupråt, Erasmus patießåm ir vajadzîga un ¬oti lietderîga programma, saistîbå ar to es pirmoreiz ce¬oju. Izvéléjos braukt uz Latviju, jo biju dzirdéjis, ka Latvijå augstå lîmenî tiek måcîtas modeléßanas programmas. Es måcos Òub¬anas Universitåtes Transporta un lo©istikas fakultåté, man bija pietiekamas zinåßanas transporta jomå, bet nepietiekamas modeléßanå. Tåpéc es, aizpildot pieteikuma anketu, izvéléjos Latviju. Strådåjot kopå ar studentiem grupås un piedaloties studiju proceså DITF, esmu ieguvis ¬oti vértîgu pieredzi – esmu iemåcîjies daudz jaunu lietu. Man ¬oti patîk Latvija, îpaßi Rîga, kas man pagaidåm vél ir kå tikko atklåta pasaule – Rîga ir ¬oti skaista pilséta, brîvdienås kopå ar citiem Erasmus studentiem, iepazîstot to, apmekléjåm katrreiz citu Rîgas vietu. Turklåt man ¬oti interesanti liekas tas, ka Latvijai un Slovénijai ir daΩi kopéji véstures punkti: més vienå un tajå paßå gadå ie>>>

2005. gada 16. jünijs

Starptautisko un sabiedrisko attiecîbu departamentå

Citåda dzîve – Erasmus >>>

ståjåmies Eiropas Savienîbå un atguvåm neatkarîbu bez vardarbîbas. BlaΩs Berliçs (students no Òub¬anas universitåtes): – Saistîbå ar Erasmus programmu izstrådåju modeléßanas projektu. Tå kå iepriekß neesmu pétîjis modeléßanas jautåjumus, tas ir kaut kas absolüti jauns man, domåju, ka turpinåßu pétît såkto tému arî nåkotné. Gan måcîbu ziñå, gan jaunas pieredzes ziñå Erasmus programma studentiem ir ¬oti vajadzîga. Jaukåkais piedzîvojums te, Latvijå, manupråt, mums kopå ar vairåkiem citiem Erasmus studentiem bija divu dienu ce¬ojums ar laivåm, kad més braucåm apméram 45 km no Rîgas. Profesore Ga¬ina Merkurjeva: – Årzemju studenti ar savu klåtbütni savå ziñå pat palîdz Latvijas studentiem – viñi såk kontaktéties ang¬u valodå, uzdot jautåjumus, intereséties par studiju iespéjåm årzemés. Péc ßådåm sarunåm gadås, ka studenti nåk un izsaka vélmi braukt uz årzemém. Tå ir ne tikai pieredze un specialitåtei atbilstoßu zinåßanu apmaiña, tå ir arî laba ang¬u valodas prakse. Un tas ir stimuls studét péc iespéjas labåk. Tåpéc, vadot nodarbîbas, es vienmér reklaméju Erasmus. Profesors Jurijs Merkurjevs: – Studenti atzîst: dalîba apmaiñas programmås ir lieliska iespéja izaugt – izaugt gan profesionåli, gan cilvéciski. Esot kådå no årvalstu universitåtém, studenti redz, ka, no vienas puses,

Eiropa ir liela un daudzpusîga, taçu, no otras puses, – katrs tajå var atrast savu vietu un sadarboties ar påréjiem eiropießiem, tå vairojot müsu kopéjo labumu. Turklåt tie studenti, kas Erasmus programmå såk piedalîties kå studenti, péc tam, studéjot doktorantürå, turpina kontaktéties ar saviem darbu vadîtåjiem årvalstîs. Arî pasniedzéji, piedaloties apmaiñas programmås, var profesionåli izvértét katrå universitåté izmantoto måcîbu metodolo©iju un didaktiku. Erasmus nav vienreizéjs pasåkums, bet darba un dzîves stils mums visiem. Iespéja ce¬ot, iespéja güt jaunas zinåßanas un prasmes, jaunus kontaktus, jaunas attîstîbas iespéjas, jaunus iespaidus, jaunus draugus un milzum daudz pozitîvu emociju – tas viss un vél daudz, daudz jauku lietu slépjas zem programmas Erasmus nosaukuma. «To visu izbaudît patießåm ir vérts,» tå RTU studenti. Raksts tapis sadarbîbå ar profesoriem Juriju Merkurjevu un Ga¬inu Merkurjevu, studentiem – O¬egu Gaiduçenko, Juriju Tolokoncevu, Mihailu Gorobecu, Rüdolfu Ítålu, Valériju Gavrilovu, Jåni Ivanovu, Armandu Baranovski un Je¬enu Çelißevu (RTU), Henningu Ítrübeltu (Magdeburgas Universitåte), Mateju Klasincu un BlaΩu Berliçu (Òub¬anas Universitåte). ❏

APF måcîbspéki piedalås Erasmus programmå E. Kancåne, Informåcijas centra korespondente Maija beigås divi APF pårståvji – prodekåne Sandra Treija un Arhitektüras un pilsétbüvniecîbas katedras praktiskais docents U©is Bratußkins, pateicoties Socrates Erasmus apmaiñas programmai, viesojås RTU sadarbîbas augstskolås: Porto Fernando Pesso universitåté Portugålé un Prågas Çehu universitåté Çehijå. Vizîtes mér˚is bija apraudzît sadarbîbas augstskolås studéjoßos Latvijas studentus, kå arî prezentét Latviju un Rîgas Tehnisko universitåti årpus Latvijas robeΩåm. Ar abåm augstskolåm RTU sadarbîbas lîgumi ir noslégti pavisam nesen, taçu pavasara semestrî katrå no tåm jau måcîjås viens students no Latvijas, savukårt RTU APF – viens viesstudents no Porto Fernando Pesso universitåtes. Sandra Treija atzîst: «Lai veicinåtu studentu mobilitåti un varétu sniegt studentiem pårbaudîtu informåciju par iespéjåm studét årzemés, mums paßiem ir jåredz, kådi årvalstu augstskolås ir apståk¬i. Otrkårt, ßådas vizîtes noder, lai prezentétu Latviju un paståstîtu årvalstu studentiem un måcîbspékiem par müsu universitåtes iespéjåm un problémåm.» Tå kå RTU pårståvji årzemés iesaistîjås arî studiju darbå, viñi var novértét, cik daudz årvalstu studenti un pasniedzéji zina par Latviju. «Nolasot vairåkas lekcijas, biju pårsteigta, cik labi kolé©i Portugålé ir informéti par problémåm un aktualitåtém Rîgå – viñi paßi izvéléjås lekciju témas, viñi zinåja, ka tiek izstrådåts jauns Rîgas attîstîbas plåns, véléjås zinåt tå pamatnostådnes, tåpat viñi véléjås uzzinåt vésturiskå centra aktuålås problémas un iegüt informåciju par arhitektu praksi,» ståsta S. Treija. Lîdz ßim Erasmus programmå no årvalstîm uz Latviju brauca mazåk studentu nekå no Latvijas uz årvalstîm. Tagad årzemju studentiem rodas arvien lielåka interese par Latviju. Péc U. Bratußkina sniegtås informåcijas, arî Prågas Çehu Tehniskås universitåtes Arhitektüras fakultåtes dekåns Vladimirs Ílapota bija ¬oti, ¬oti pretimnåkoßs un izteica vélmi nåkotné sadarboties arvien vairåk. «Pie kåda ziñojumu dé¬a Prågas Çehu tehniskajå universitåté es redzéju Erasmus programmas plånu nåkamajam gadam, kurå bija atspogu¬ots, uz kådåm årzemju universitåtém çehu studenti var pieteikties, bija patîkami, ka Rîgas Tehniskås universitåtes lodziñß jau bija aizpildîts. Tåtad nåkamajå semestrî pie mums brauks vismaz viens students no Prågas,» ståsta U©is Bratußkins. Viens no bütiskåkajiem iemesliem salîdzinoßi nelielajai årzemju studentu interesei par RTU, péc pasniedzéju domåm, ir måcîbu valoda. Studenti, kas dodas uz Itåliju vai Våciju, vairåkumå gadîjumu måcîbu valodu jau prot, savukårt latvießu valodu nezina neviens. Lîdz ßim ar viesstudentiem måcîbspéki strådåja individuåli, taçu, lai palîdzétu studentiem iek¬auties kopéjå plüsmå un palîdzétu viñiem komunicét ar saviem kursa biedriem, turpmåk bütu vélama latvießu valodas apmåcîba pirms studijåm Latvijå.

APF måcîbspéki popularizé Erasmus programmu un arî, kad studentiem péc pusgada prombütnes ir jåiek¬aujas studiju ritmå, ir pretimnåkoßi. Studentiem, kas aizbrauc uz sveßu valsti, ir diezgan sareΩ©îti iejusties sveßajå vidé un kultürå. Taçu, novérojot tos, kas atgrieΩas no årzemém, måcîbspéki nonåkußi pie slédziena, ka daΩådu grütîbu pårvaréßana krietni ce¬ studentu paßapziñu un dod drosmi lémumu pieñemßanai. «Dalîba apmaiñas programmå studentiem ir ieguvums gan kå personîbåm, gan kå profesionå¬iem – viñi ir guvußi jaunu pieredzi un redzéjußi citas måcîbu priekßmetu pasniegßanas metodes, ko nereti ierosina izmantot arî müsu fakultåtes måcîbspékiem,» saka S. Treija. Vizîtes laikå gan S. Treija, gan U. Bratußkins secinåjußi, ka problémas Centrålås un Austrumeiropas re©iona augstskolås ir ¬oti lîdzîgas. Pieméram, Porto Fernando Pesso universitåté ir ¬oti izvérsta vakara apmåcîbu programma, jo vairåkums studentu strådå, tåpéc studiju programma ir sakårtota ¬oti elastîgi. Daudzi vakara lekcijas apmekléjoßie studenti ir brieduma gados, un viñi ir ¬oti motivéti, viñu darbi, salîdzinot ar dienas noda¬as studentu darbiem, ir ¬oti pamatîgi izstrådåti. Var prognozét, ka ßåda studiju organizåcija bütu populåra arî Latvijå. Vértéjot kopumå, studiju gadi jaunießiem ir ¬oti aktîvs dzîves laiks, kas liek paraléli måcîties, iesaistîties apmaiñas programmås, strådåt, precîzi saplånot savu laiku. «Íå iemesla dé¬ studenti, kas pabeidz augstskolu, müsdienås ir labåk sagatavoti dzîvei, nekå savulaik bijåm més,» tå – U. Bratußkins. ❏

2005. gada 16. jünijs

Starptautisko un sabiedrisko attiecîbu departamentå Trim miljoniem ES studentu jåpastudé citu valstu augstskolås Asoc. profesors Elmårs Be˚eris, måcîbu prorektors, Jolanta Jurévica, Informåcijas centra vadîtåja Tådu mér˚i Eiropas Komisija izvirzîjusi Eiropas Savienîbas valstu augstskolåm. Arî RTU te jådod savs ieguldîjums. Patlaban Erasmus programmå citås valstîs pavasara semestri pavada 57 studenti no RTU fakultåtém. Savukårt ßo to iegüt pie mums cenßas 9 citu valstu studenti. Lai dotu proporcionålu ieguldîjumu virsrakstå minétå uzdevuma izpildei lîdz 2011. gadam, ßie skait¬i bütu vismaz jåtrîskårßo. Bet, lai to îstenotu, jåré˚inås ar veselu rindu problému. Íîm problémåm un to risinåjuma mekléjumiem bija veltîta Erasmus koordinatoru konference ERACON 2005, kura notika Kiprå un pulcéja 200 dalîbniekus, to vidü arî astoñus Latvijas augstskolu pårståvjus. RTU atzina par lietderîgu uz turieni nosütît arî müs. Konferenci organizéja 2004. gada jünijå dibinåtå Eiropas Erasmus koordinatoru asociåcija (EAEC – European Association of Erasmus Coordinators), kuras mér˚is ir veicinåt un pilnveidot Erasmus programmas darbîbu. ˆemot vérå minéto Eiropas Komisijas mér˚i, konferencé îpaßi tika uzsvérts, ka, tiecoties uz kvantitåti, pastiprinåti jådomå arî par kvalitåti, risinot problémas, kas saistås ar akadémisko atzîßanu, studiju programmåm sveßvalodås, kopmîtñu trükumu u.tml. Izskanéja doma, ka EAEC asociåcija varétu iespéju robeΩås mé©inåt ietekmét arî Eiropas Komisijas lémumus attiecîbå uz Erasmus programmu. Pieméram, aktuåls ir jautåjums par studentu stipendijas at¬autå apjoma palielinåßanu, kurß lîdz ßim daudziem studentiem ir bijis nopietns ß˚érslis dalîbai Erasmus programmå. 2002. gadå Eiropa svinéja svétkus par godu miljonajam Erasmus studentam Eiropå, un Briselé notika visu programmas dalîbvalstu studentu

tikßanås. Bijåm lepni par to, ka Latviju ßajå pasåkumå pårståvéja RTU studente, kuras pieteikums tika atzîts par labåko. Centîsimies, lai arî trîs miljonu Erasmus studentu svétkos més bütu tikpat veiksmîgi! ❏

Seminårs starptautisku zinåtnes projektu vadîßanå

Attélå no kreisås: lektori Lorijs Robertsons (ASV), Sindija Kîla (ASV), Timotijs Kvigs (ASV), DΩims Henlons (Kanåda).

Jolanta Jurévica No 23. lîdz 24. maijam Pérnavå notika starptautisks seminårs North American Approaches to Managing International Collaborative Research: Management, Support and Professional Development, kura téma bija veltîta starptautisku zinåtnes projektu vadîßanai ßå vårda visplaßåkajå nozîmé. RTU seminårå pårståvéja zinåtñu prorektors profesors Leonîds Ribickis, viña vietnieks profesors Bruno Grasmanis, Doktorantüras da¬as vadîtåja vietniece Santa Rendore un ßo rindu autore. Seminåra pirmajå dienå dalîbniekiem bija iespéja noklausîties pieredzéjußu profesionå¬u no ASV, Kanådas un Lielbritånijas referåtus. Ilustréjot ståstîjumu ar reåliem piemériem, lektori dalîjås pieredzé par projekta

dzîves ciklu – såkot no idejas, finanséjuma avota mekléjumiem un pieteikuma noforméßanas lîdz pat atskaißu gatavoßanai un auditam. Èpaßa uzmanîba tika veltîta projektu finanßu menedΩmentam, projekta nozîmîguma pamatojumam pieteikumå (Kåpéc ßis projekts ir svarîgs pasaulei?), intelektuålå îpaßuma aizsardzîbai. Otrajå dienå risinåjås praktisks grupu darbs, kura mér˚is bija pirmajå dienå gütås teorétiskås zinåßanas izmantot praktisku situåciju risinåßanå. Par veiksmîgu seminåra kursa apgüßanu visi dalîbnieki sañéma sertifikåtus. Ar seminåra materiåliem (arî noderîgåm interneta adresém) var iepazîties Zinåtñu prorektora dienestå, kå arî Starptautisko un sabiedrisko attiecîbu departamentå. Zinåtñu prorektors L. Ribickis aicina visus aktîvåk pieteikt projektus un izmantot lîdzek¬u piesaistes iespéjas, ko piedåvå daΩådie fondi un organizåcijas. ❏

2005. gada 16. jünijs

Starptautisko un sabiedrisko attiecîbu departamentå Våcu valodas eksåmens Hågenes Tålmåcîbas universitåtes Rîgas studiju centrs informé par 2005. gadå plånotajiem våcu valodas eksåmeniem TestDaF. Eksåmena datums Pieteikßanås termiñi 23. augusts 20. jünijs–21. jülijs 15. novembris 26. augusts–13. oktobris TestDaF ir Våcijå izstrådåts centralizéts våcu valodas zinåßanu un prasmju pårbaudes eksåmens, kuru sekmîgi nokårtojot tiek iegüts starptautiski atzîts våcu valodas zinåßanu prasmes apliecinoßs sertifikåts.

• Eksåmenu iespéjams kårtot, nebraucot uz Våciju; • eksåmena rezultåtus pårbauda centralizéti Våcijå, lîdz ar to tie ir objektîvi; • eksåmena rezultåtus atzîst Våcijas augstskolas. Rezultåti ir zinåmi 6–8 nedé¬as péc eksåmena. Sîkåka informåcija un pieteikßanås uz eksåmenu: HTU Rîgas studiju centrå, Rîgå, Ka¬˚u ielå 1–222, tålr. 7089021; e–pasts: evita.serjogina@rtu.lv; www.testdaf.de. ❏

Prakses iespéjas RTU studentiem Brandenburgas Tautsaimniecîbas birojs piedåvå RTU studentiem prakses vietas, kå arî iespéju izstrådåt kursa vai bakalaura darbus. Brandenburgas Tautsaimniecîbas birojs Rîgå darbojas kopß 2002. gada. Tå mér˚is ir sekmét saimnieciskos kontaktus starp Brandenburgas un Baltijas valstu uzñéméjiem. Galvenie biroja uzdevumi ir: • piesaistît investîcijas Brandenburgai no Igaunijas, Latvijas un Lietuvas; • veidot un stiprinåt sadarbîbu starp Brandenburgas un Baltijas valstu uzñémumiem, organizåcijåm un institücijåm. Brandenburgas Tautsaimniecîbas birojs piedåvå daΩådus pakalpojumus uzñémumiem, kas vélas investét Brandenburgå vai Baltijas valstîs vai meklé sadarbîbas iespéjas: • mårketinga atbalsts: iespéjamo sadarbîbas partneru mekléßana ar interneta, datu båΩu un personisko kontaktu palîdzîbu, informåcija par izstådém un gadatirgiem; • partneru ieteikßana pakalpojumu jomå: advokåti, auditori, gråmat-

veΩi, finanßu un apdroßinåßanas institücijas, sabiedrisko attiecîbu kompånijas, tirgus pétnieki utt.; • tirgus un cita veida pétîjumi; • tulku pakalpojumi un tulkojumi; • darîjuma braucienu organizéßana; • konsultåcijas par tiesiskiem, nodok¬u, muitas, finanßu u. c. jautåjumiem; • pavadîßana darîjumu sarunås, pétîjumi vai citas starpnieka funkcijas. Prakse Brandenburgas Tautsaimniecîbas birojå ir lieliska iespéja studentiem pårliecinåties par teorétisko zinåßanu apguvi un izmantot tås praksé. Studenti, kurus interesé prakse Brandenburgas tautsaimniecîbas birojå, tiek laipni aicinåti sütît savu CV un pieteikuma véstuli: Brandenburgas Tautsaimniecîbas birojs Baltijas valstîs, Smilßu iela 6, LV 1803 Rîga Tålr. 7873810; fakss 7873811 e–pasts: ieva.kristina@brandenburg.lv. ❏

Priecîgu Lîgovakaru un Jåñus!

Pateicîbå par aktîvu sadarbîbu, vélot skanîgas dziesmas un lîksmu lîgoßanu, jaunizveidotå RTU struktürvienîba – Starptautisko un sabiedrisko attiecîbu departaments – sveic RTU måcîbspéku, darbinieku un studentu saimi vasaras saulgrieΩos. Lai Jåñu nakts lîksmîba sniedz neizsîkstoßu ener©iju un dzîvesprieku nåkamajam darba célienam! SSAD: Måra Sni˚ere, Jolanta Jurévica, Evita Serjogina, Alîna Grînberga, Evita Mißçuka, Egita Kancåne, Dace Rence

2005. gada 16. jünijs

Büvniecîbas fakultåtes aktualitåtes E. Kancåne, Informåcijas centra korespondente

Betona problémåm veltîtå starptautiskå konference RTU 26. maijå Rîgas Tehniskås universitåtes (RTU) Büvniecîbas fakultåté notika 14. Latvijas Betona savienîbas zinåtniski tehniskå betona problémåm veltîtå konference, kurå aktîvi piedalîjås RTU Betona mehånikas laboratorijas un Büvniecîbas fakultåtes zinåtniskie darbinieki. Konferences pirmå da¬a bija veltîta Latvijas Betona savienîbas valdes atskaitei, savienîbas darbîbas apsprießanai un izvértéßanai. Péc tam notika jaunas valdes véléßanas, tajås tika apstiprinåts iepriekßéjais Latvijas Betona savienîbas valdes saståvs, kura dalîbnieki savukårt atkårtoti amatå ievéléja lîdzßinéjo valdes priekßsédétåju Dr. inΩ. Videvudu Åriju Lapsu. Konferencé piedalîjås apméram astoñdesmit dalîbnieki no Latvijas, Igaunijas, Luksemburgas un Somijas. Kopumå konferencé tika nolasîti 12 referåti. Igaunijas pårståvis profesors Enns Ëstavo konferences dalîbniekus iepazîstinåja ar praktisku pétîjumu, kurå bija salîdzinåta cementu aktivitåte vairåku Igaunijas rüpnîcu raΩotajos betonos.

Konkurss par ekolo©iskåm büvém Lîdz 19. septembrim arhitektüras studenti un profesionå¬i var re©istréties un iesniegt darbus Katalonijas Progresîvås arhitektüras institüta (http://www.iaacat.com) izsludinåtajam konkursam par ekolo©iskåm dzîvojamåm büvém. Konkursa témas: Self–sufficient Collective Housing; Self–sufficient Single Housing. Konkursa darba apjoms – trîs A3 lapas, kas jåsüta pa e–pastu PDF formåtå. Pieteikumi jåiesniedz ang¬u valodå. Konkursa uzvarétåji balvås sañems naudas prémijas un iespéju studét ma©istrantürå Katalonijas Progresîvås arhitektüras institütå. Sîkåka informåcija par konkursu atrodama måjaslapå: http:// www.advancedarchitecturecontest.org. ❏

Luksemburgas pårståvja Jirgena Mandla referåts bija veltîts jauno fibrobetonu lietoßanai ékas pårsegumos. Tå kå pagaidåm Eiropå neeksisté büvnormatîvi, kas bütu veltîti fibrobetonu izmantojumam arî nesoßajås konstrukcijås, referåts konferences dalîbniekos izraisîja lielu interesi – pétîjuma rezultåti pierådîja, ka konstrukcijas no fibrobetona ir absolüti droßas un tikpat izturîgas kå tradicionålås dzelzsbetona konstrukcijas un ka fibrobetonu ar lielu metåla ß˚iedru daudzumu var sekmîgi pårpumpét ar sükñiem. Somijas pårståvja Nati Salarantas referåts bija veltîts tå saukto peristaltisko sükñu izmantojumam daΩådu betonu raΩoßanå, pårsüknéjot daΩådas konsistences betonus. Ío sükñu ekspluatåcijas droßumu nosaka tas, ka süknéjamå viela nesaskaras ar paßa sükña deta¬åm – süknéßana notiek, izspieΩot kanåla saturu ar rotéjoßå ekscentri˚a palîdzîbu. Savukårt Latvijas betonrüpniecîbas pårståvju referåti bija veltîti jaunai metodei, ar kuras palîdzîbu var novértét betona izstrådåjumu atbilstîbu büvnormatîviem. Firmas Poribet inΩeniere Irîna Safronova nolasîja referåtu par jaunas paaudzes gåzbetona raΩoßanu Latvijå. Bet firmas Primeks prezidents Jånis Oßlejs referéja par jaunu metodi rüpniecisko grîdu kvalitåtes kontrolé. Uzmanîba tika veltîta arî paßblîvéjoßiem betoniem un kompozîtåm

büvkonstrukcijåm, kå arî Eiropå populåram ekolo©iskås büvniecîbas virzienam – termosa tipa måju büvniecîbai. Kopumå konferences laikå tika pårrunåti daudzi betona nozaré aktuåli jautåjumi un notika vértîga pieredzes apmaiña. Nåkamå zinåtniski praktiskå betona nozares aktualitåtém veltîtå konference RTU tiks rîkota 2006.gada maijå.

RTU zinåtniski praktiskå sadarbîba ar kaimiñvalstîm Lai risinåtu problémas, kas saistîtas ar materiålzinåtnes un mehånikas ma©istru un doktorantu izglîtîbu, 12. un 13. maijå Tallinas Tehniskås universitåtes îmijas Tehnolo©ijas fakultåté notika zinåtniski praktiskå tîkla Materiålzinåtne un mehånika ma©istrantu un doktorantu izglîtîbå pårståvju sanåksme, kurå Latviju pårståvéja RTU asoc. prof. Andrejs Krasñikovs. Galvenais tîkla dalîbnieku uzdevums – izstrådåt vienotu pieeju doktorantu un ma©istrantu izglîtîbå, kas ir saistîta ar materiålzinåtni un mehåniku. Sadarbîbas tîkla aktîvåkie pårståvji ir Baltijas un Skandinåvijas valstis, tîkla darbîbu finansiåli atbalsta Norvé©ijas Pétnieciskå padome NordForsk. Sanåksmes laikå Tallinas Tehniskajå universitåté tika apspriestas materiålzinåtñu pasniegßanas meto-

des un veidi daΩådås Eiropas augstskolås, kå arî izstrådåta darbîbas straté©ija nåkamajam gadam. Straté©ija paredz, ka 2006. gadå Rîgas Tehniskajå universitåté tiks rîkota vasaras skola ma©istrantiem un doktorantiem. Skolå paredzétas lekcijas, ko lasîs tîklå iesaistîto augstskolu profesori no RTU, Tallinas Tehniskås universitåtes (Igaunija), Lüleo Tehniskås universitåtes (Zviedrija), Risso Nacionålås pétnieciskås laboratorijas (Dånija). Nåkamgad tîklå plånots iesaistît arî Tronheimas universitåti (Norvé©ija), Olborgas Universitåti (Dånija), Stokholmas Karalisko Tehnisko augstskolu (Zviedrija), kå arî Tamperes Tehnisko augstskolu (Somija). Sanåksmes dalîbnieki tika iepazîstinåti arî ar Tallinas Tehnisko universitåti. «Viesojoties Tallinas Tehniskås universitåtes îmijas tehnolo©ijas fakultåté, Mehånikas fakultåté un Büvniecîbas fakultåté, sanåksmes dalîbnieki guva pozitîvus iespaidus,» atzîst profesors A. Krasñikovs. «Èpaßi patîkamu iespaidu atståja Mehånikas fakultåtes eksperimentålå båze – testéßanas iekårtas un cita pétnieciskå aparatüra. Vizîtes laikå Mehånikas fakultåté norisinåjås jaunrades konkurss, kurå studenti demonstréja paßu radîtus robotus, kas bija årkårtîgi pårsteidzoßi un iespaidîgi,» tå par Tallinå gütajiem iespaidiem ståsta profesors A. Krasñikovs. ❏

Lietiß˚o datorsistému institütam izstrådåta måjaslapa www.cs.rtu.lv/ldi E. Kancåne, Informåcijas centra korespondente 27. maijå RTU DITF prezentéja Lietiß˚o datorsistému institüta interneta måjaslapa, ko kurså Datorsistému projektéßanas pamati izstrådåja Sistému teorijas un projektéßanas katedras 3. kursa studenti. Måjaslapå ievietota informåcija par Lietiß˚o datorsistému institüta (LDI) struktürvienîbåm, piedåvåtajåm studiju iespéjåm un studiju programmåm. Reflektantiem ir pieejama informåcija arî par uzñemßanas nosacîjumiem. Pårdomåtais lapas dizains, kurå dominé divi toñi – oranΩais un tumßi zilais –, dara måjaslapu atraktîvu, funkcionålu un

érti lietojamu, tåpéc måjas lapa, péc prezentåcijas dalîbnieku domåm, atvieglos dzîvi daudziem potenciålajiem un esoßajiem LDI studentiem un kalpos kå strukturétas informåcijas avots LDI darbiniekiem. Prezentåcijå piedalîjås paßi måjaslapas izstrådåtåji – 3. kursa studenti un tås pasütîtåji – Sistému teorijas un projektéßanas katedras pårståvji, kå arî potenciålie måjaslapas lietotåji – studenti un måcîbspéki, tostarp arî LDI dibinåtåjs profesors Jånis Osis. Saskañå ar måcîbu projekta vadîtåja 3. kursa studenta Jåña Sprukta sniegto informåciju projektu vadîja profesore Mårîte Kirikova un docétåja Viktorija Vinogradova. Projektå iesaistîjås 34 Sistému teo-

rijas un projektéßanas katedras studenti. Projekta realizåcijas gaitå çetru méneßu laikå güta ne tikai praktiska pieredze måjas lapas veidoßanå, bet arî saskarsmé un savstarpéjå komunikåcijå, un tagad studentiem ir gandarîjums par paveikto. Måjaslapas dizaina izstrådes grupas vadîtåjs 3. kursa students Kristaps Pilveris paståstîja, ka måjaslapas veidoßanas gaitå izstrådåts arî LDI logotips, kurß tagad rotå jauno måjaslapu. Íim nolükam tika izsludinåts konkurss, kurå uzvaréja jaunå logotipa autors 2. kursa students Raitis Íevelis. Docétåja V. Vinogradova atzina måjaslapu par ¬oti praktisku un piebilda, ka projekta autori to izstrådåjußi ar lielu atbildîbas sajütu. ❏

2005. gada 16. jünijs

RTU paraksta EQUAL projekta nacionålås partnerîbas lîgumu E. Kancåne, Informåcijas centra korespondente 31. maijå Jürmalå, klåtesot labklåjîbas ministrei Dagnijai Sta˚ei, tika parakstîts Eiropas Kopienas iniciatîvas EQUAL projekta Invalîdu nodarbinåtîbas veicinåßana nacionålås partnerîbas lîgums. Projekta kopéjais budΩets ir 1 miljons 320 tükstoßi latu, un tajå iesaistîti vienpadsmit partneri, tajå skaitå RTU Tålmåcîbas studiju centrs. Lîgumu parakstîja galvenå partnera Valsts a©entüras Sociålås integråcijas centrs (SIC) direktore Regîna Simsone un nacionålo sadarbîbas partneru pårståvji. Projektå iesaistîts RTU Tålmåcîbas studiju centrs, RSU, Arodslimîbu årstu biedrîba, Latvijas Darba devéju konfederåcija, LR Izglîtîbas un zinåtnes ministrija, Valsts sociålås apdroßinåßanas a©entüra, Cilvéku ar îpaßåm vajadzîbåm sadarbîbas organizåcija SUSTENTO, Latvijas Nedzirdîgo savienîba, Latvijas Neredzîgo biedrîba, Jürmalas pilsétas labklåjîbas pårvalde un Valsts SIA Nacionålais rehabilitåcijas centrs «Vaivari». Lîgums nosaka, ka divu gadu

laikå, såkot no 2005. gada 1. jülija, tiks realizétas septiñas aktivitåtes ar vairåkåm apakßaktivitåtém. Sadarbojoties projektå iesaistîtajåm organizåcijåm, tiks izstrådåta jauna profesionålås piemérotîbas noteikßanas un darba izmé©inåßanas metodika, jauna måcîbu metodika cilvékiem ar psihiskåm slimîbåm, inovatîvas måcîbu metodes invalîdu profesionålajå rehabilitåcijå. RTU Tålmåcîbas studiju centra direktors Atis Kapenieks informéja, ka centrs, iesaistoties projektå, pamatå plåno, pirmkårt, piedåvåt projektå iesaistîtajiem speciålistiem e–kursus, orga-

nizéjot apmåcîbu ar jauno multimediålo lîdzek¬u palîdzîbu, otrkårt, izveidot jaunu zinåßanu kråtuvi internetå. Saistîbå ar projektu tiks izstrådåtas arî îslaicîgas måcîbu programmas invalîdiem ar zemu izglîtîbas vai profesionålo iemañu lîmeni. Plånots izveidot medicîniskås, sociålås un profesionålås rehabilitåcijas pakalpojumu sistému, nodroßinot pakalpojumu péctecîbu. Invalîdu motivéßanai tiks izveidota îpaßa informåcijas sistéma, savukårt jaunveidojamais SIC atbalsta punktu tîkls palîdzés iesaistît invalîdus

Noslégts trîspuséjs lîgums 2004. gada 22. novembrî starp LR Izglîtîbas un zinåtnes ministriju (IZM), Centrålo finanßu un lîgumu a©entüru (CFLA) un Rîgas Tehnisko universitåti (RTU) tika noslégts trîspuséjs lîgums par nacionålås programmas projekta ievießanu un Eiropas re©ionålås attîstîbas fonda (ERAF) lîdzfinanséjuma pieß˚irßanu Nr.VPD1/ERAF/CFLA/04/NP/ 1.4.5/000001/001. Projekta ievießanas ilgums ir 26 méneßi, un projekta aktivitåßu izpildes beigu termiñß – 2006. gada 31. decembris. Nacionålås programmas projekts tiek îstenots septiñås fakultåtés: APF, BF, MLF, ETF, EEF, DITF un TMF. Saistîbå ar projektu RTU telpu renovåcijas pasåkumi un studiju vietu modernizåcija inΩenierzinåtñu un tehnolo©iju jomå rekonstrués un modernizés galvenokårt tås RTU måcîbu procesam nepiecießamås ékas un telpas, kas atrodas RTU perspektîvås attîstîbas teritorijås: îpsalas un MeΩa ielas, kå arî Ezer-

malas ielas kompleksos. Íajås ékås atjaunos 30–40 gadu laikå nolietotås inΩeniersistémas (apkure, üdensapgåde, kanalizåcija, ventilåcija, ugunsdroßîba), rekonstrués un modernizés specizalizétås måcîbu laboratorijas, lielås koplietoßanas måcîbu auditorijas, doktorantu un måcîbspéku darba telpas. Iegådåsies un uzstådîs jaunas iekårtas un aprîkojumu måcîbu laboratorijås. Pamatojoties uz ßo lîgumu, nacionålajå programmå Augståkås izglîtîbas ieståΩu telpu un iekårtu uzlaboßana/modernizéßana RTU iesniegtå projekta RTU telpu renovåcijas pasåkumi un studiju vietu modernizåcija inΩenierzinåtñu un tehnolo©iju jomå realizåcijai tika pieß˚irts finanséjums Ls 1 981 000 apmérå, no tiem 80% jeb Ls 1 584 800 ir ERAF lîdzfinanséjums, bet 20% jeb Ls 396 200 tiks segti no valsts budΩeta dotåcijas lîdzek¬iem. Nacionålås programmas projekta vadîtåjs ir rektora vietnieks saimnieciskajå darbå Aivars Rube-

nis. Dokumentåciju iepirkuma procedüras izsludinåßanai vai izsütîßanai, kå arî atskaites IZM un CFLA par finanséjuma izlietojumu sagatavo ‰ku renovåcijas da¬a. Projekta pirmajå pårskata periodå (22.11.2004.–21.02.2005.) sasniegtie rezultåti: • izremontétas 2 koplietoßanas auditorijas ar kopplatîbu 199 m2; • izremontétas un apgådåtas ar iekårtåm 4 specializétås laboratorijas/auditorijas ar kopplatîbu 300,8 m2 un 15 doktorantu un måcîbspéku darba telpas ar platîbu 513,1 m2; • modernizétas 96 darba vietas måcîbu laboratorijås, 28 doktorantu darba vietas, 32 måcîbspéku darba vietas; • veikts jumtu seguma remonts 494 m2 platîbå; • iegådåtas 77 iekårtas måcîbu procesa nodroßinåßanai; • fakultåßu ékåm nomainîti 143 logi. ❏

rehabilitåcijas pasåkumos. Latvijå EQUAL programmå kopumå tiek îstenoti 10 starptautiski sadarbîbas projekti, kas meklé un piedåvå jaunus veidus, kå mazinåt diskriminåciju un nevienlîdzîbu darba tirgü, kå arî veicina sociålås atstumtîbas riskam pak¬auto iedzîvotåju iek¬außanu darba dzîvé. Projektu îstenoßanai Latvijå no 2004. lîdz 2006. gadam kopumå tiks izmantoti 6,7 miljoni latu no Eiropas Sociålå fonda un valsts budΩeta lîdzek¬iem. EQUAL programmas ievießanu Latvijå nodroßina Labklåjîbas ministrija. ❏

Jauna matemåtikas terminolo©ijas apakßkomisija Dz. Lüse, InΩeniermatemåtikas katedras lektore Pagåjußå gada nogalé 2. novembrî LZA terminolo©ijas komisijas sédé apstiprinåja jaunu – Matemåtikas terminolo©ijas apakßkomisiju. Komisijas priekßsédétåjs ir LZA korespondétåjloceklis, LU Matemåtikas institüta profesors Andrejs Reinfelds. Íajå apakßkomisijå darbojas arî trîs müsu universitåtes måcîbspéki: Tehniskås fizikas institüta direktors RTU profesors Måris Knite, DITF InΩeniermatemåtikas katedras lektores Vera Goßteine un ßo rindu autore, kura ir arî apakßkomisijas sekretåre. Kopå ar V. Goßteini rakståm matemåtikas terminu vårdnîcu seßås valodås: latvießu, ang¬u, françu, våcu, krievu un japåñu, kuras visas esmu måcîjusies. Darbs ir interesants, bet prasa daudz laika un uzmanîbas. Ar matemåtisko terminu tulkoßanu ang¬u valodå iznåk saskarties arî darbå ar studentiem.

2005. gada 16. jünijs

19. starptautiskå sareΩ©îtu sistému modeléßanas un imitåcijas konference noritéjusi ¬oti sekmîgi E. Kancåne Informåcijas centra korespondente No 1. lîdz 4. jünijam Rîgas Tehniskajå universitåté notika starptautiskå konference 19th European Conference on Modelling and Simulation (ECMS 2005). Konference bija veltîta sareΩ©îtu sistému modeléßanas un imitåcijas modeléßanas teorétiskiem un praktiskiem aspektiem. Ío nozîmîgo ikgadéjo Eiropas forumu modeléßanas jomå organizéja RTU, sadarbojoties ar starptautisko modeléßanas biedrîbu The Society for Modelling and Simulation International (SCS), Eiropas modeléßanas un imitåcijas padomi European Cauncill for Modelling and Simulation, Starptautisko Ener©étikas un elektronikas inΩenieru institütu Institute of Electrical and Electronics Engineers, Latvijas Imitåcijas un modeléßanas biedrîbu, Latvijas Zinåtñu akadémiju un Latvijas Zinåtnes padomi. Konferences 170 dalîbnieki pårståvéja 36 Eiropas un citu kontinentu valstis (pieméram, ASV, Austråliju, Japånu, înu un Indiju). Tajå piedalîjås vairåki pasaules un Latvijas vadoßie speciålisti matemåtiskås modeléßanas jomå, pieméram, RTU Datorzinåtnes un informåcijas tehnolo©ijas fakultåtes dekåns akadémi˚is Jånis Grundspeñ˚is, Arizonas Universitåtes (ASV) profesors DΩersijs Rozenblits (Jerzy Rozenblit), Cîrihes Federålås tehniskås augstskolas (Íveice) profesors, SCS prezidents Fransuå Seljers (Franqois Cellier), Notingemas Universitåtes profesors un Eiropas modeléßanas un imitåcijas padomes priekßsédétåjs AndΩejs Bargijela (Andrzej Bargiela) u. c. Kå atzina SCS Eiropas valdes loceklis, RTU profesors Jurijs Merkurjevs, ßåda konferences organizéßana Latvijå nozîmé, ka müsu zinåtnieku sasniegumi tiek augsti vértéti pasaules mérogå. Konferences laikå, strådåjot 12 sekcijås vienlaikus piecås auditorijås, tås dalîbnieki dalîjås savå pieredzé sareΩ©îto projektu veikßanå ar matemåtiskås modeléßanas palîdzîbu, pieméram, prognozéjot plånoto pasåkumu sekas vai analizéjot plånoto investîciju efektivitåti. Ekonomiski attîstîtajås valstîs faktiski neviens nopietns projekts netiek realizéts bez iepriekßéjås modeléßanas fåzes, kad visi ar to saistîtie aspekti tiek rüpîgi izvértéti. Tas bütu ¬oti svarîgi arî Latvijai. Konferences dalîbniekiem bija iespéja noklausîties Magdeburgas

Universitåtes profesores Gabijas Neimanes lekciju par modeléßanas pielietoßanu, projektéjot lo©istikas sistémas, kå arî apmeklét Latvijas– Norvé©ijas industriålo parku Olainé. Kå plenårie referåti izskanéja Pasavas universitåtes (Våcija) profesora Bernda Ímida priekßlasîjums par cilvéka uzvedîbas modeléßanu kompleksajås sistémås un Arizonas universitåtes (ASV) profesora DΩ. Rozenblita referåts par intelektuålo sistému modeléßanu. Savukårt par labåko konferences referåtu tika atzîts prof. Ivana Zelinka (Çehija) referåts. Visi 157 konferences referåti publicéti divos zinåtnisko rakstu séjumos, turklåt vienam no ßiem séjumiem ir 870 lappuses, un tas ir k¬uvis par apjomîgåko RTU tipogråfijå drukåto rakstu kråjumu. Konferences laikå notika arî profesionålås starptautiskås asociåcijas Sim–Serv (Simulation Services) séde. Organizåcija sniedz imitåcijas modeléßanas pakalpojumus industriålajiem uzñémumiem. Tås saståvå darbojas 60 Eiropas industriålås kompånijas un universitåtes, tajå skaitå arî RTU, kur asociåcijas darbu koordiné profesore Ga¬ina Merkurjeva. Asociåcijas centrs atrodas Helsinkos, Somijå, un tås prezidents ir Helsinku Tehnolo©iju universitåtes profesors Kaja Juslins. Konferences organizatori – priekßsédétåjs prof. Jurijs Merkurjevs, vietéjås organizåcijas komitejas vadîtåja prof. Ga¬ina Merkurjeva, sekcijas Lo©istikas un transporta sistému modeléßana vadîtåjs prof. Leonîds Novickis, kå arî organizatoriskajå darbå iesaistîtie DITF Modeléßanas un imitåcijas katedras darbinieki un studenti – ir apmierinåti ar paveikto darbu. Arî konferences koordinatore Inese Upîte, kuras fotografétå Rîgas torñu ainava grezno konferences rakstu séju-

ma pirmo våku, pauda gandarîjumu par viesu pozitîvo un ¬oti augsto vértéjumu Latvijå noritéjußajam forumam. Konferences dalîbnieki, kas Latvijå bija ieradußies no 36 pasaules valstîm, izrådîja lielu interesi par Rîgu, vairåki dalîbnieki arî péc konferences nosléguma palika pilsétå, lai daΩas dienas veltîtu tås apskatei, citi savukårt bija ieradußies kopå ar ©imeném un péc konferences apce¬oja Latviju.

Rezuméjot visu konferences gaitå piedzîvoto un iegüto, profesors Jurijs Merkurjevs pauΩ prieku un saka: «Liels paldies visiem kolé©iem, kas piedalîjås konferences darbîbå, kå arî visiem tiem, kas palîdzéja to organizét un sekmîgi novadît, un îpaßs paldies RTU vadîbai par iespéju pieñemt konferences dalîbniekus müsu universitåté.» Nåkamå ECMS konference plånota 2006.gada jünijå Våcijå, Bonnå. ❏

2005. gada 16. jünijs

RTU atklåj rentgendiagnostikas iekårtu laboratoriju E. Kancåne, Informåcijas centra korespondente 2. jünijå TMF Ezermalas ielå 6, Biomedicînas inΩenierzinåtñu un mikrotehnolo©iju institütå, tika svinîgi atklåta rentgendiagnostikas iekårtu laboratorija, kurå turpmåk måcîsies un strådås programmas Medicînas inΩenierija un fizika studenti. Tikko izremontétajås telpås izvietotas visu veidu rentgendiagnostikas iekårtas, såkot ar mamogråfu un beidzot ar fluoroskopu, laboratorijå trükst vienîgi tomogråfa. Tik apjomîgas biomedicînas iekårtu laboratorijas nav pat Londonas Karaliskajå koledΩå. Kå, laboratoriju atklåjot, teica RTU rektors I. Knéts: «Nåkot uz laboratoriju pa Transporta un maßînzinîbu fakultåtes koridoru, més atrodamies bijußajå PSRS, taçu, ienåkot ßajå laboratorijå, nok¬üstam Eiropas Savienîbå. Visu cieñu tiem cilvékiem, kas, strådåjot komandå, sarüpéjußi lîdzek¬us, lai izremontétu telpas un uzstådîtu diagnostikas iekårtas. Íî laboratorija palîdzés sagatavot jaunus radiolo©ijas speciålistus.»

Savukårt Biomedicînas inΩenierzinåtñu un mikrotehnolo©iju institüta direktors Jurijs Dehtjars pateicås visiem sponsoriem, ar kuru palîdzîbu izdevies iegüt un uzstådît tik daudz iekårtu un iekårtot tik måjîgas telpas. J. Dehtjars pateicås Radiåcijas droßîbas centram, Starptautiskajai atomener©ijas a©entürai (International Atomic Energy

Dekånu runas 26. maija sédé 1. Par Senåta locek¬u valsts amatpersonas statusu. (I. Knéts) Par ßo statusu ir jau izdots attiecîgs rektora rîkojums, un nepiecießamie dokumenti nosütîti VID. Augstskolu rektoriem bijusi arî gara saruna ar VID pårståvjiem ßajå jautåjumå. 16 RTU Senåta locek¬iem jau ir valsts amatpersonas statuss. 2. Par dalîbu starptautiskå konferencé Pérnavå. (L. Ribickis) Zinåtñu prorektors profesors L. Ribickis, viña vietnieks profesors B. Grasmanis, Informåcijas centra vadîtåja J. Jurévica un Doktorantüras da¬as vadîtåja vietniece S. Rendore Pérnavå piedalîjås starptautiskå divu dienu seminårå par starptautisko zinåtniskås sadarbîbas projektu vadîßanu, ko vadîja veiksmîgåkie ASV un Kanådas zinåtnisko projektu vadîtåji. Seminårs bija interesants, noderîgs un rosinåja startét uz daΩådu ASV fondu finanséjuma sañemßanu. Zinåtñu prorektors informéja, ka beidzot no ministrijas sañemti nepiecießamie kodi, un péc trîs méneßu gaidîßanas doktoranti varés sañemt kavéto finansiålo atbalstu. 3. Par måcîbu prorektora brîdinåjumu programmu vadîtåjiem sakarå ar diplomu un diplomu pielikumu izgatavoßanu bez k¬üdåm. (E. Be˚eris, J. Jasukéviça) Måcîbu prorektora E. Be˚era uzrakstîtais brîdinåjums, kas jau izsütîts dekåniem, pieråda, ka jautåjums prasa sakårtoßanu. Administråcija domå, ka institütu direktori påråk pa¬aujas uz sekretårém, un tåpéc k¬üdaini dokumenti nonåk Studiju da¬å, kura nespéj visus izlabot. Dekåni izteica priekßlikumu, ka nepiecießami dokumentu paraugi, jo IZM norådîjumi påråk bieΩi ievießot izmaiñas. Rektors norådîja, ka jautåjums nav diskutéjams, jo dokumentiem ir jåbüt precîziem. Rektors atgådinåja, ka, tå kå pédéjå laikå lîgumam ar studentu (îpaßi ar studentu par maksu) tiek pievérsta seviß˚a vérîba, ir jåpårbauda, vai visi lîgumi atrodas savås vietås, t.i., 1. un 2. kursa klåtienes studentu lîgumi – dekanåtu lietvedîbås, no 3. kursa – programmai atbilstoßo

Agency), VAS Paula Stradiña Klîniskå universitåtes slimnîca, SIA NMS Grupa, profesoriem no Våcijas Rüdolfam Tauritam un Hansam Joahimam Heinam. Laboratorijas vadîtåjs profesors Aleksejs Kataßevs atklåja, ka institüta darbiniekiem jau sen bija sapnis nodroßinåt studentiem labu praksi pienåcîgi iekårtotå laborato-

rijå. Medicînas fizikas studenti teorétiski apgütås zinåßanas nevar pårbaudît slimnîcås, tåpéc viñiem ir nepiecießama laboratorija, kas iekårtota speciåli måcîbåm. Pateicoties sponsoru labvélîbai, institüta darbinieku sapnis ir piepildîjies. Tiek plånots, ka laboratorija darbu såks jau 1. septembrî. ❏

institütu lietvedîbås, bet péc studiju beigßanas – personîgajå lietå. J. Jasukéviça atgådinåja, ka dienas noda¬as studentu lîgumus paraksta dekåni, bet vakara un neklåtienes studentu lîgumus – måcîbu prorektors. ETF dekåns I. Slaidiñß ierosinåja, ka, lai nebütu problému ar diplomu pielikumiem, vajadzétu rast iespéjas tos izdrukåt, izmantojot datu båzi, kurå bütu ievadîta visa nepiecießamå informåcija. 4. Par jaunumiem sakarå ar iepirkuma lîgumiem. (A. Rubenis) Rektora vietnieks administratîvi saimnieciskajå darbå A. Rubenis informéja, ka ir beidzies konkurss par biroja papîra iegådi un noslégts lîgums ar Dai¬radi Expo. Beidzies konkurss par lietvedîbas precém, uzvaréjusi firma Gaita. Ir pieejami katalogi, un péc tiem var nosütît pasütîjumus firmai piegådei. Elektromateriålu piegådé uzvaréja firma Jauda, rîkojumå piegådes kårtîba ir aprakstîta. Paßlaik proceså ir konkurss par datortehnikas iegådi, pieteikußies seßi pretendenti. Ceram, ka jülijå varés såkt iepirkumus. Atvérts konkurss par büvmateriålu piegådi, intereséjås piecas firmas, laikå pieteicås viena, bet vél piedåvåjums nav izvértéts. 5. Par ES finansétajiem remontdarbiem RTU ékås. (A. Rubenis) A. Rubenis informéja, ka ßajå gadå remontés galvenokårt jumtus un komunikåcijas, bet telpas mazåk. Jumta remonts paßlaik turpinås DITF, BF, MLF ékåm un virs ETF lielajåm auditorijåm. BF notiek arî apkures cauru¬u nomaiña. Izsludinåts konkurss logu nomaiñai visås fakultåtés. Turpinås arî aparatüras iegåde. Laba sadarbîba izveidojusies ar BF, DITF un ETF, ko nevar teikt par påréjåm fakultåtém. Dekåni prasîja auditoriju remontus pabeigt lîdz septembrim. A. Rubenis lüdza paåtrinåt darbu saskañoßanu fakultåtés, kas lîdz ßim prasîjis daudz laika un ener©ijas. 6. Par îres maksåm RTU studentu dienesta viesnîcås. (A. Rubenis) Rektors informéja, ka ar studentiem apspriesta viesnîcu îres maksas palielinåßana aptuveni par 30%. Jautåjums apspriests arî Rektora padomé. Izskanéjis viedoklis, ka dekåniem bütu jåpalielina sava maksas da¬a. A. Rubenis informéja, ka ir izdarîts izmaksu apkopojums un ir sîks apré˚ins par viesnîcu Laimdotas ielå. Nepiecießams bütu uzklausît visu iein>>> 14. lpp.

Dekånu runas >>> 13. lpp. tereséto pußu viedokli un rast kompromisu. Atbildot uz dekånu jautåjumiem, kanclers R. Taraßkeviçs informéja, ka dienesta viesnîcås dzîvo 2130 RTU studenti. No centrålå attîstîbas fonda viesnîcas sañem Ls 150 000, no fakultåtém – Ls 137 000. Viesnîcu remontos ieguldîts aptuveni miljons latu, no tiem pusi devusi universitåte, pusi – paßu viesnîcu ieñémumi. Rektors informéja, ka dienestiem lügts sagatavot precîzus apré˚inus un 6. jünijå Rektora padomes sédé jautåjuma apsprießana turpinåsies. 7. Par jautåjumiem, kas izskatåmi Senåta maija sédé. (M. Knite) Senåta priekßsédétåjs profesors M. Knite iepazîstinåja ar jauniesniegtajiem lémumprojektiem. 8. Par LZS, LZA un LZP konferenci Latvijas zinåtne attîstîbå (27.05.05. plkst. 15 LZA telpås), péc tam turpat plkst. 17 LZS 6. kongress. Aicinåti visi zinåtnieki un interesenti. Rektors informéja, ka 27. maijs ir îpaßi noslogota diena. Pulksten 10 sanåk Latvijas Rektoru padome, no pulksten 11 lîdz 14 – LU Lielajå aulå seminårs Boloñas procesa gaita Eiropå un Latvijå, kurå uzståsies izglîtîbas un zinåtnes ministre I. Druviete un Latvijas Rektoru padomes ©enerålsekretårs A. Rauhvargers. Veidos Eiropas nacionålås akreditåcijas centru. Pulksten 15 såkas jau minétie pasåkumi LZA ékå. Vasaras atva¬inåjuma laikå rektora pienåkumus izpildîs: 04.07.–10.07. kanclers R. Taraßkeviçs; 11.07.–17.07. rektors I. Knéts; 18.07.–31.07. zinåtñu prorektors L. Ribickis; 01.08.–24.08. måcîbu prorektors E. Be˚eris

9. jünija sédé 1. Par IZM komisijas vizîtém RTU, izvértéjot telpu racionålu izmantoßanu. (R. Taraßkeviçs, A. Rubenis) Kanclers R. Taraßkeviçs un rektora vietnieks saimnieciskajå darbå A. Rubenis informéja, ka, balstoties uz Valsts kontroles lémumu un secinåjumiem, veselu ménesi IZM komisija apskatîja visus RTU objektus un daΩi tås atzinumi ir racionåli: – zema måcîbu telpu noslodze, ieskaitot 1. un 2. kursu måcîbu telpas, pie telpåm nav noslodzes kartîtes; – struktürvienîbu pårziñå nodotås telpas netiek izmantotas, ir pat slégtas; – éku un telpu noforméjumam nav vienots stils, remonti un kråsojumi ¬oti daΩådi; – daudzas telpas aizñemtas ar vecåm, neizmantotåm iekårtåm, aparatüru un atgådina muzeju; – lielå telpu izkliede izsauc neracionålu izmantoßanu un lielas izmaksas; – jåizvérté decentralizétå lîdzek¬u sadale, jo trükst horizontålo saißu. Rektors akadémi˚is I. Knéts uzsvéra, ka RTU ievéro dekånu un institütu direktoru sagatavotås attîstîbas koncepcijas, bet kanclers R. Taraßkeviçs atzina, ka RTU vajag uzlabot centralizéto struktüru darbu, jo, pieméram, fakultåßu saimniecîbas prodekåni bieΩi nav informéti. A. Rubenis informéja, ka panåkts kompromiss ar komisiju, un universitåtes dienesti sagatavos divus sarakstus par objektiem, no kuriem iespéjams atteikties. Viens büs par telpåm, no kuråm var atteikties tülît, otrs – par telpåm, kuras var atdot, sañemot zinåmus naudas lîdzek¬us, lai izremontétu telpas, uz kuråm pårcelties. IZM gatavojas veidot jaunu struktüru îpaßuma objektu apsaimniekoßanai, kurå arî RTU varétu büt kapitåla da¬u turétåja. A. Rubenis piekrît lîdzek¬u pieß˚irßanai struktürvienîbåm, bet ir arî sastapies ar lîdzek¬u turétåju neatbalståmu privåtîpaßnieciskumu, tåpéc bütu vajadzîga vispåréja lîdzek¬u pårraudzîba. Ir izstrådåta vienota kårtîba, kå izîrét telpas, ko reglamentés ¬oti stingri. R. Taraßkeviçs izteica baΩas, ka IZM vél nav skaidrs, kur ñemt lîdzek¬us, lai apmaksåtu remontus un pårcelßanås izdevumus. Rektors atgådinåja, ka Senåta Straté©ijas komisija 2000. gadå izstrådåja RTU attîstîbas straté©iju un 2003. gadå izskatîja tås izpildi. Sekmîgi bija risinåjusies struktürvienîbu pårkårtoßanås, bet visa Latvijå neveicås vienîgi ar éku un zemes pårñemßanu îpaßumå. 2. Par RTU attîstîbas straté©iju lîdz 2015. gadam. (I. Knéts, L. Ribickis, dekåni) Rektors informéja, ka IZM komisija pieprasa Senåta apstiprinåtu straté©iju, tåpéc aktîvåk jåstrådå Senåta Straté©ijas komisijai kopå ar dekåniem, ievérojot visu fakultåßu viedokli. Jådomå visiem kopå, kå atbrîvoties no müsu lielås teritoriålås sadrumstalotîbas. Arî LU ir izkaisîta – 12 fakultåtes 12 vietås. RTU Zinåtñu da¬a såkusi izskatît izvietoßanås plånus, vél jåapré˚ina variantu ekonomiskie ieguvumi. Zinåtñu prorektors profesors L. Ribickis uzskata, ka jåatrod lîdzek¬i un jåveido aktîvu cilvéku grupa, kas izstrådåtu RTU infrastruktüras attîstîbas projektu. Fakultåßu vîzijas jåbüvé kopéja universitåtes projekta ietvaros.

2005. gada 16. jünijs Nedrîkst aizmirst jau izstrådåtos lielo zinåtnisko centru vîziju projektus – ar Rîgas domi, Grindeksu un RSU, lielais PHARE projekts ar Ventspili. Par fakultåßu attîstîbas vîzijåm informéja dekåni. ETF dekåns I. Slaidiñß: attîstîbas analîze fakultåté ir veikta jau agråk, un skaidrs, ka telpu platîba neatbilst studentu skaitam, vajadzétu büvét vél 5. ståvu. Ja varétu atrast lîdzek¬us projekta izstrådei, ar to varétu pretendét uz PHARE finanséjumu. TMF dekåns G. Liberts: domåjam såkto turpinåt, sadarbojoties ar Rîgas domi. Ja mums lîdzétu atjaunot ˚ie©e¬u korpusu Ezermalas ielå, varésim atbrîvot telpas Lomonosova ielå. Izskanéjusi doma par Jüras akadémijas atgrießanos RTU paspårné. IEF dekåns K. Didenko: més varam attîstîties, jo péc jaunajåm programmåm ir liels pieprasîjums. Pårce¬oties no Indri˚a ielas, vajadzés vél papildu teritorijas. EEF dekåns J. Gerhards: nevajag koncentréties tikai uz telpåm, jådomå vairåk par programmu pieprasîjumu, par elektroinΩenieru studiju programmu optimizåciju, ir izteikta vélme apvienoties ar siltumener©étiku, nav skaidrîbas par plånotå Ezermalas zinåtnes parka likteni. APF dekåns J. Briñ˚is: més esam mazie spélétåji, un müsu attîstîba ir atkarîga no studiju plånu realizéßanas. Müsu vîzijas saistås ar BF vîzijåm, müsu plånoßanas programma ir atvérta un ceram lîdzek¬us tai sañemt. Krîze mums ir måcîbspéku fronté. BF dekåns J. Smirnovs: infrastruktüras straté©iju izstrådåjam jau pirms diviem gadiem. Mums vajadzîgs laboratoriju korpuss, un aktivitåtes bija veltîtas büvprojekta apstiprinåßanai. 1500 kv.m objekta uzcelßana prasîtu 2 miljonus, projekts Ls 100 000. Kur ñemt lîdzek¬us? Mé©inåsim izstrådåt vismaz projekta uzdevumu. MLF prodekåne M. Jure: müsu galvenå probléma ir éka Ganîbu dambî. Kopéjie lîdzek¬i tiek ieguldîti éku remontos îpsalå. DITF prodekåns G. Matisons: müsu probléma MeΩa ielå ir privåtîpaßnieku zeme, telpas ir piemérotas, vél tikai jåturpina sakårtot auditorijas. Kanclers R. Taraßkeviçs piekrita, ka galvenais ir paßiem zinåt, ko grib, un gatavot projektus. Arî kopmîtnes vél ir vajadzîgas. îpsalå vél var büvét korpusus, jo inΩeniertîkli to at¬auj. 3. Par uzñemßanas procedüru 2005. gada vasarå. (E. Be˚eris) Paßreiz Uzñemßanas komisijai pretenziju nav. Nedaudz izmainîta dokumentu noforméßanas kårtîba. Reflektantiem vispirms jåierodas zåles vestibilå, kur tos sagaidîs studenti no visåm fakultåtém. Datu ievadîßana datorå notiks 219. telpå. No 1. lîdz 4. augustam notiks eksåmens zîméßanå, 5. augustå büs jau sagatavoti rangu saraksti un såksies lîgumu slégßana. Fakultåtes paßas izlemj, vai Uzñemßanas komisijå iek¬aut studentus. Re©istråcijas maksas samazinåjums ir jåkompensé no fakultåßu lîdzek¬iem. 4. Par MK noteikumu projektu Uzñemßanas noteikumi studiju programmås. (E. Be˚eris) Uzñemßanas noteikumos jåbüt norådîtai kårtîbai, kå uzñem pilna laika programmås, kå uz otro izglîtîbu, profesionålajåm studijåm, koledΩå, bakalaurantürå u.tml. Uzñemßanas noteikumu izmaiñas jåapstiprina lîdz 1. novembrim, un tiem jåbüt pieejamiem visu cauru gadu. 5. Par jaunumiem sakarå ar studiju lîgumiem. (E. Be˚eris) Parådîjußies noteikumi par personas lietu noforméßanu un aktualizéßanu. Sîkåkus norådîjumus sagatavos Studiju da¬a. Studiju da¬as vadîtåja J. Jasukeviça piebilda, ka jautåjumu cer atrisinåt ar sistémas Students palîdzîbu. 6. Par avansa pieprasîjuma karßu turpmåko izmantoßanas kårtîbu. (R. Taraßkeviçs) RTU aptuveni 900 materiåli atbildîgajiem darbiniekiem bija korporatîvås kartes, ar kuråm ñéma naudu arî bankomåtos. No 1.07.05. ar ßîm kartém bankomåtos naudu izñemt nevarés, bet varés tikai apmaksåt pirkumus. Katru ménesi materiåli atbildîgajam ir jåiesniedz pieprasîjums kancleram péc naudas saimnieciskåm vajadzîbåm. 7. Par îres maksåm RTU studentu dienesta viesnîcås. (A. Rubenis) Ir jau sagatavots un tiks izdots attiecîgs rîkojums par îres maksas izmaiñåm. Studentu viesnîcu da¬a prasîja palielinåt viesnîcu îres maksu par 4 lîdz 7 latiem. Tiekoties ar SP pårståvjiem, tika panåkts kompromiss. 8. Par jautåjumiem, kas izskatåmi Senåta maija sédé. (M. Knite) Senåta priekßsédétåjs profesors M. Knite iepazîstinåja ar iesniegtajiem lémumprojektiem. 9. Par dalîbu ERASMUS koordinatoru sanåksmé Kiprå. (J. Jurévica, E. Be˚eris) No 1. lîdz 5. jünijam Kiprå notika ERASMUS koordinatoru konference, kurå no piedalîjås arî 8 Latvijas pårståvji. (Par konferenci sîkåk lasiet 8. lpp. Red.)

M. E.

2005. gada 16. jünijs

Senatoru lémumi maijå Senåta séde notika 30. maijå. ☞ Rektors akadémi˚is I. Knéts pasniedza RTU profesora diplomu: IEF profesorei M. Íenfeldei; EEF profesoram K. Ketneram un IEF profesoram V. Neßporam. ☞ InΩenierzinåtñu doktora diplomu rektors pasniedza TMF lektoram M. Fioßinam. ☞ RTU Goda darbinieka nozîmîti un apliecîbu rektors pasniedza IEF profesoram J. ipsnam. ☞ Rektors ar gråmatåm sveica senatorus – maija jubilårus: A. Janbicku, R. Valteru un J. Jasukéviçu. ☞ IEF dekånam K. Didenko rektors pasniedza akreditåcijas lapas ma©istra profesionålo studiju programmåm – Inovåcijas, Uzñéméjdarbîbas vadîßana un Ekonomika. Radioelektronikas institüta direktoram J. Jankovskim rektors pasniedza akreditåcijas lapas bakalaura, ma©istra un doktora akadémisko studiju programmåm Transporta datorvadîbas, informåcijas un elektroniskås sistémas. ☞ Rektors informéja: • Valsts emeritétå zinåtnieka nosaukums un ikméneßa piemaksa Ls 100 apmérå pieß˚irta çetriem RTU zinåtniekiem – J. Ozoliñam, A. Bebrim (abi TMF), B. Oksam (MLF) un L. Paperno (EEF). • Atbilstoßi valsts institüciju prasîbåm izdots Rektora rîkojums, ka visi Senåta locek¬i ir valsts amatpersonas un viñiem ir jåiesniedz ienåkumu deklaråcija. • Sekmîgi norit programmu licencéßana un akreditéßana, taçu tas ir dårgs process. Aprîlî un maijå par trîs ekspertu grupu darbu RTU samaksåja gandrîz Ls 10 000, un tå ir nauda, kas mums paßiem jånopelna. • Pirmo reizi (!) izsludinåts konkurss uz RTU finansétiem zinåtniskiem projektiem. Iesniegßanas termiñß 21. jünijs. • Íodien beidzas pieteikßanås termiñß uz LZP 2006. gada zinåtniskajiem grantiem. • Jåbüt gataviem cînîties par zinåtniskås darbîbas båzes finanséjuma sañemßanu. Finanséjuma sadale vél nav skaidra. Latvijas Zinåtnieku savienîbas kongreså izskanéja doma, ka 60% no ßî finanséjuma jåparedz bijußajiem LZA institütiem un 40% universitåtém. Tas nav pareizi, jo, ñemot vérå reålo zinåtnieku skaitu, universitåtém bütu jåsañem vismaz 70% no kopéjås summas. • Péc gandrîz trîs méneßu ilgas sarakstes starp ministrijåm beidzot MK ir nomainîjis 2005. gada budΩetå nepareizi ierakstîtos kodu numurus, kuru dé¬ doktoranti nesañéma ES finansiålo atbalstu. • Dekånu padome izvértéja, kå ES finansétie doktoranti ir strådåjußi ßå gada 1. ceturksnî un kå tiek pildîts promocijas darbu aizståvéßanas plåns. Pagåjußå gadå aizståvéties solîja 39, bet solîjumu izpildîja 20, ßogad solås 37. • Sekmîgi noritéja RTU Karjeras diena un Atvérto durvju diena. Liels paldies organizatoriem! • Beigußies konkursi par papîra, kancelejas preçu un elektromateriålu iepirkumiem, izsludinåti konkursi par datortehnikas un büvmateriålu iegådi (MeΩa ielas korpusam). Gatavo konkursa pieteikumus par saimniecîbas preçu, printeru un kopétåju kaseßu iegådi un kopéjamo maßînu apkopi. • Turpinås ES struktürfondu finansétie remontdarbi un jaunu darbu plånoßana. Remonté jumtus BF, ETF, MLF, veikti apkures sistémas remonti DITF u.c. Gatavo konkursu par logu nomaiñu RTU objektos (Ls 115 000) un par apkures sistémas remontu EEF (Ls 69 000). • Fakultåßu domes bija aicinåtas iesniegt pårateståcijai promociju padomju saståvus. Formåli viñu apstiprinåßana no 19.05. notiks uz MK lémuma pamata. • Problémas ir ar trim Bulgårijas pilsoñiem, kurus, izmantojot 2004. gadå neprecîzi noslégtu lîgumu, uz RTU atvedis J. DjukendΩijevs un kuri, pårkåpjot RTU uzñemßanas noteikumus, iemaksåjußi studiju maksu. • Ir problémas ar Årzemju studentu departamenta organizétåm studijåm programmå Uzñéméjdarbîba un vadîba, kas notiek krievu valodå. ☞ Par profesoru un asociéto profesoru vakantajåm ßtata vietåm Senåts noléma: 1. Izsludinåt konkursu uz ßådåm vakantajåm profesoru ßtata vietåm: 1.1. îmijas inΩenierzinåtnes nozares silikåtu materiålu tehnolo©ijas apakßnozaré; 1.2. Fizikas nozares materiålu fizikas apakßnozaré. 2. Izsludinåt konkursu uz ßådåm asociéto profesoru vakantajåm ßtata vietåm: 2.1. Büvzinåtnes nozares büvmehånikas apakßnozaré (2 vietas). 2.2. Vadîbzinåtnes nozares uzñéméjdarbîbas vadîbas apakßnozaré. 2.3. Pedago©ijas nozares vispårîgås pedago©ijas apakßnozaré, specializåcijå Sveßvalodu didaktika. ☞ Uz LZA akadémi˚u vakancém izvirzîja ßådas kandidatüras: RTU profesorus – J. Dehtjaru un L. Ribicki. Uz LZA korespondétåjlocek¬u va-

15 kancém izvirzîja ßådas kandidatüras: RTU profesorus – K. Didenko (ekonomika); M. Juri (˚îmija); V. Kasjanovu (mehånika); G. MeΩinski (˚îmija) un L. Novicki (matemåtika un informåtika). ☞ Par izmaiñåm RTU Satversmé Senåts noléma: 1. Rekomendét RTU Akadémiskajai sapulcei apstiprinåt RTU Satversmes 33.1. punkta pédéjo fråzi ßådå redakcijå: «Akadémiskajå sapulcé akadémiskå personåla îpatsvars ir vismaz 60 procenti (120 pårståvji), bet studéjoßo îpatsvars ir 20 procenti (40 pårståvji). Akadémiskå sapulce ievélé priekßsédétåju, priekßsédétåja vietnieku un sekretåru.» 2. Rekomendét RTU Akadémiskajai sapulcei apstiprinåt RTU Satversmes 34. punkta 2. apakßpunktu ßådå redakcijå: «2) 16 pilna laika studéjoßo pårståvji (20% no kopskaita), kurus ievélé studéjoßo paßpårvalde proporcionåli studéjoßo skaitam, ievérojot, ka katrai fakultåtei ir vismaz viens pårståvis.» ☞ Senåts, atklåti balsojot, noléma: uz LZA, LIF un a/s Latvijas Gaisa satiksme Gada balvu izvirzît BF vadoßo pétnieku Dr.inΩ. J. Barkanovu, BF doktorantu K. Kalniñu un AI asoc. prof. Dr.inΩ. P. Trifonovu–Bogdanovu. ☞ K. Irbîßa stipendijas sañemßanai izvirzîti ßådi AI studenti: G. Mauriñß (M1); J. Bitenieks (M1); M. Sudars (M1); O. Zarjanskis (M1); R. Bußinskis (M2); A. Morozovs (B4). ☞ Senåts noléma apstiprinåt mainîto Nozares studiju programmu komisijas nolikumu (apstiprinåts Senåta 2002. g. 25. februåra sédé) ßådå redakcijå: Nozares studiju programmu komisijas nolikums 1. Nozares studiju programmas komisija uzrauga akadémiskås aktivitåtes attiecîgajå zinåtnes un/vai praktiskås darbîbas nozaré un atbild par studiju programmu kvalitåti nozaré. Ar terminu nozare ßajå nolikumå apzîmétas zinåtnes un/vai praktiskås darbîbas jomas, kurås speciålistu izglîtoßana studiju programmås balstås uz identiskåm fundamentålo zinåtñu (fizikas, ˚îmijas u.tml.) noda¬åm un ßîm jomåm atbilstoßus teorétiskos pamatus saturoßåm disciplînåm. RTU pårståvéto nozaru sarakstu, kå arî studiju programmu piesaisti tai vai citai nozarei nosaka måcîbu prorektora sastådîta darba grupa un apstiprina RTU Senåts. 2. Nozares studiju programmu komisijas (Nozares SPK) pamatuzdevumi ir: • analizét situåciju darba tirgü un dot ierosinåjumus un rekomendåcijas jaunu studiju programmu veidoßanai, kå arî aktualitåti zaudéjußu studiju programmu slégßanai; • izstrådåt nozares pamatstudiju standartu; • noteikt nozares teorétiskos pamatus saturoßo studiju priekßmetu programmas; • noteikt nozares profesionålo studiju programmu grupai vienotu studiju projektu sarakstu; • veikt no jauna veidojamo studiju programmu kvalitåtes ekspertîzi, izvértét to atbilstîbu izvirzîtajiem mér˚iem, nozares attîstîbas lîmenim un darba tirgus prasîbåm; • organizét un uzraudzît studiju programmu licencéßanu un akreditåciju; • analizét akreditåcijas ekspertu komisijas locek¬u slédzienus un nepiecießamîbas gadîjumos organizét norådîto trükumu novérßanu; • veikt studiju programmu atbildîgo îstenotåju sastådîto ikgadéjo paßnovértéjuma ziñojumu analîzi; • organizét studentu, absolventu un darba devéju aptaujas, analizét aptauju rezultåtus un nepiecießamîbas gadîjumos organizét atklåto trükumu novérßanu. 3. Nozares studiju programmu komisijas saståvå ir ne mazåk kå 5 locek¬i. Tås saståvå iek¬aujami nozarei atbilstoßås fundamentålås zinåtnes un nozares teorétisko pamatu disciplînas pårståvoßo struktürvienîbu pårståvji, attiecîgås nozares vadoßie måcîbspéki un praktizéjoßie speciålisti, kå arî promociju padomes pårståvis. 4. Priekßlikumus par nozares studiju programmu komisijas vårdisko saståvu izstrådå darba grupa fakultåtes måcîbu prodekåna vadîbå, bet, ja nozare aptver vairåkas fakultåtes, – måcîbu prorektora vadîbå. Komisijas saståvu apstiprina måcîbu prorektors. 5. Komisijas darbu rotåcijas kårtîbå vada viens no komisijå ieceltiem nozares vadoßiem måcîbspékiem. Kårtéjå komisijas vadîtåja pilnvaru laiks ir akadémiskais gads. 6. Komisija lémumu pieñemßanå balstås uz konsensa (vienpråtîbas) principa. Strîdîgos jautåjumus izß˚ir Måcîbu prorektors vai Senåta studiju programmu komisija. 7. Nozares studiju programmu komisija savå darbîbå pak¬aujas visiem RTU Senåta un fakultåßu domes lémumiem, kå arî måcîbu prorektora rîkojumiem. ☞ Pamatojoties uz TMF Direktoru padomes 2005. gada 12. maija sédes lémumu, Senåts noléma apstiprinåt ßådu Promocijas padomes RTU P–15 saståvu (Maßînzinåtñu nozaré, Diagnostikas un kvalitåtes apakßnozaré) ar tiesîbåm pieß˚irt inΩenierzinåtñu doktora zinåtnisko grådu: TMF >>> 16. lpp.

2005. gada 16. jünijs

Senatoru lémumi maijå >>> 15. lpp.

profesori habilitétie inΩenierzinåtñu doktori – N. Salenieks, V. Zars; TMF profesori inΩenierzinåtñu doktori – E. Balcers, ‰. Geriñß; TMF asociétie profesori inΩenierzinåtñu doktori – J. Rudñevs, G. Upîtis; LU profesors Dr. inΩ. E. Karnîtis; LJA profesors Dr. h. inΩ. V. Priednieks; Dr. h. inΩ. J. Stabulnieks, Latvijas Tehnolo©iskais centrs. ☞ Pamatojoties uz APF domes 2005. gada 26. aprî¬a sédes lémumu, saskañå ar 2000. gada 29. maija RTU Senåta sédes lémumu Par RTU profesora nosaukuma pieß˚irßanu Senåts noléma pieß˚irt RTU profesora nosaukumu APF profesoram J. Briñ˚im. ☞ Senåts apstiprinåja RTU studentu, måcîbspéku un darbinieku ‰tikas kodeksu. ☞ Senåts apstiprinåja RTU Zinåtniskås bibliotékas nolikumu. ☞ Senåts apstiprinåja RTU Zinåtniskås bibliotékas lietoßanas noteikumus. ☞ Senåta Studiju programmu komisijas priekßsédétåjs asoc. prof. J. Smirnovs ziñoja par komisijå iesniegto paßnovértéjuma ziñojumu recenzéßanas rezultåtiem. Pozitîvu vértéjumu sañémußi paßnovértéjuma ziñojumi ßådåm 2003./2004. m.g. realizétajåm programmåm: 1) bakalaura, ma©istra un doktora akadémisko studiju programmåm Datorsistémas (recenzents prof. G. Lauks); 2) 2. lîmeña augståko profesionålo studiju programmai Datorsistémas péc bakalaurantüras (prof. G. Lauks); 3) 2. lîmeña augståko profesionålo studiju programmai Datorsistémas ar studiju såkumposmu RTU koledΩå (prof. G. Lauks); 4) bakalaura, ma©istra un doktora akadémisko studiju programmåm Ener©étika un elektrotehnika (prof. Ì. Vulfs); 5) 1. un 2. lîmeña augståko profesionålo studiju programmåm Ener©étika un elektrotehnika (prof. Ì. Vulfs); 6) 1. lîmeña augståko profesionålo studiju programmai Büvniecîba specializåcijå Transportbüves (prof. J. Briñ˚is); 7) bakalaura, ma©istra un doktora akadémisko studiju programmåm Automåtika un datortehnika (prof. A. Andronovs); 8) 2. lîmeña augståko profesionålo studiju programmai Automåtika un datortehnika (prof. A. Andronovs); 9) 2. lîmeña augståko profesionålo studiju programmai îmija (prof. S. Kukle); 10) bakalaura, ma©istra un doktora akadémisko studiju programmåm îmija (prof. S. Kukle). ☞ Pamatojoties uz ETF domes 2005. gada 13. maija sédes lémumu, Senåts noléma apstiprinåt ßådu Elektronikas un telekomunikåcijas nozares profesoru padomes saståvu: RTU profesori habilitétie inΩenierzinåtñu doktori – J. Ziemelis (priekßsédétåjs), J. Jankovskis, E. Pétersons, L. Ribickis; RTU profesori inΩenierzinåtñu doktori – G. Balodis, G. Lauks; J. Smilga, Elektronikas profesionålo organizåciju pårståvis; Dr. h. inΩ. G. Strautmanis, Telekomunikåciju profesionålo organizåciju pårståvis; J. Zeltiñß, Telekomunikåciju profesionålo organizåciju pårståvis. ☞ Pamatojoties uz MLF domes 2005. gada 19. maija sédes lémumu, Senåts noléma apstiprinåt ßådu Materiålzinåtñu nozares profesoru padomes saståvu: RTU profesori habilitétie inΩenierzinåtñu doktori – M. Kalniñß (priekßsédétåjs), I. Knéts, S. Kukle, G. MeΩinskis, G. Sagaloviçs; RTU prof. Dr. inΩ. S. Reihmane; LU profesori – Dr. h. fiz. A. Krümiñß, Dr. h. inΩ. V. TamuΩs; Dr. h. inΩ. G. Strazds, LVRUA prezidents; Û. Íulcs, LBRA izpilddirektors. ☞ Apstiprinåja bakalaura profesionålo studiju programmu Maßînu un aparåtu büvniecîba. ☞ Apstiprinåja bakalaura profesionålo studiju programmu Auto-

tudent, ja lîdz ßim neesi vél noforméjis STUDIJU un /vai STUD‰JOÍÅ KREDÈTU un vélies to pieprasît no 2005./2006. studiju gada 1. semestra,

tad pasteidzies iesniegt pieteikumu RTU kredîtu pieß˚irßanas komisijå Ka¬˚u ielå 1, 120. istabå, no 15. augusta lîdz 16. septembrim. Pirmdienås, ceturtdienås 9.00–12.00 un 13.00–16.00; otrdienås 9.00–12.00; 13.00–17.00.

RTU Kredîtu pieß˚irßanas komisija

måtika un datortehnika. ☞ Pamatojoties uz ETF domes lémumu par atseviß˚u studiju programmu îstenoßanas pårtraukßanu, Senåts noléma slégt ßådas RTU Senåta apstiprinåtas studiju programmas: – no RAU pårñemto çetrgadîgo bakalaura akadémisko studiju programmu Elektronika. Transporta radioelektroniskås sistémas (2002. g. 27. februårî akreditéta ar nosaukumu Transporta datorvadîbas, informåcijas un elektroniskås sistémas un paredzéja tiesîbas pieß˚irt inΩenierzinåtñu bakalaura grådu datorvadîbå un datorzinåtné); – ßådas 2.lîmeña profesionålo (inΩeniera) studiju programmas: Transporta datorvadîbas, informåcijas un elektroniskås sistémas un specializéßanås virzienu programmas – Transporta radioelektroniskås sistémas; – Transporta telekomunikåcijas; – Aviåcijas sakaru sistémas; – Gaisaku©u elektronisko iekårtu tehniskå ekspluatåcija; – Transporta datorsistémas un tîkli; – Dzelzce¬a transporta sakaru un informåcijas sistémas; – Dzelzce¬a elektroiekårtu datorvadîbas sistémas; – Elektrotransports. ☞ Par izmaiñåm akadémisko studiju programmås Senåts noléma: lai novérstu atkårtotås akreditåcijas proceså atklåtos trükumus, akadémisko studiju programmås Transporta datorvadîbas, informåcijas un elektroniskås sistémas, Senåts apstiprinåja izdarîtås izmaiñas. ☞ Apstiprinåja izmaiñas inΩenierstudiju programmå Ener©étika un elektrotehnika ☞ Pamatojoties uz Materiålzinåtnes un lietiß˚ås ˚îmijas fakultåtes domes 2005. gada 19. maijå sédes lémumu, Senåts noléma nodibinåt MLF Degvielu ˚îmijas zinåtnisko centru un apstiprinåt tå nolikumu. ☞ Par papildinåjumu zinåtnisko centru nolikumos Senåts noléma: 1. Papildinåt BF Büvzinåtnes centra nolikumu (apstiprinåtu 2005. gada 25. aprî¬a Senåta sédé ) ar punktu 1.8. CENTRU re©istré Latvijas zinåtnisko institüciju re©istrå. 2. Papildinåt MLF Materiålu sintézes un tehnolo©iju zinåtniskå centra nolikumu (apstiprinåtu 2005. gada 28. februåra Senåta sédé) ar punktu 1.8. CENTRU re©istré Latvijas zinåtnisko institüciju re©istrå. ☞ Par noslégtå sadarbîbas lîguma starp RTU un Gorna Orjahovica (Bulgårija) pilsétas domi paßreizéjås realizåcijas neiespéjamîbu Senåts noléma: 1. Atzît, ka paßreiz nav iespéjams realizét sadarbîbas lîgumu starp RTU un Bulgårijas pilsétas Gorna Orjahovica domi, kas plånoja Bulgårijas studentu måcîbas RTU Årzemju studentu departamentå krievu valodå studiju programmå Bionika un protezéßana, jo ßîs studiju programmas direktoram J. DjukendΩijevam 2005. gada 30. jünijå beidzas darba lîgums ar RTU. 2. Bulgårijas pilsoñu Svetlana Mihova un Ruslana Ivanova ieskaitîto studiju maksu (katram 2900 USD), kas bez saskañoßanas ar RTU Årzemju studentu departamentu tika patva¬îgi ieskaitîta RTU valütas kontå, pårskaitît atpaka¬ uz ßo personu norådîtajiem kontiem. 3. Informét Gorna Orjahovicas pilsétas méru N. Kolevu par to, ka, ja radîsies iespéja realizét RTU Årzemju studentu departamentå krievu valodå studiju programmu Bionika un protezéßana, tad RTU viñam par to paziños. ☞ Par izmaiñåm RTU Uzñemßanas noteikumos sada¬å Uzñemßanas noteikumi RTU Årzemju studentu departamentam piesaistîtajås akadémisko un profesionålo pamatstudiju programmås Senåts noléma: 1. Noteikt, ka 2005. gadå Latvijas pilsoñu un paståvîgo iedzîvotåju uzñemßana RTU Årzemju studiju departamentam piesaistîtajås studiju programmås tiek apturéta. 2. Svîtrot lémuma virsrakstå nosauktås sada¬as pirmos trîs punktus, kas nosaka Latvijas pilsoñu un paståvîgo iedzîvotåju uzñemßanas kårtîbu RTU Årzemju studiju departamentam piesaistîtajås studiju programmås. ❏

M. E. Rektora 2005. gada 11. aprî¬a rîkojums nr. 3 – 29 nosaka ßådu 2005./2006.akadémiskå gada studiju darba grafiku: akadémiskå gada ievadpasåkumi jaunuzñemtajiem studentiem no 2005. gada 1. lîdz 4. septembrim; rudens semestris (16 nedé¬as) no 2005. gada 5. septembra lîdz 23. decembrim; ziemas brîvlaiks no 2005. gada 24. decembra lîdz 2006. gada 1. janvårim; ziemas sesija no 2006. gada 2. lîdz 29. janvårim; pavasara semestris (16 nedé¬as) no 2006. gada 30. janvåra lîdz 8. aprîlim un no 18.aprî¬a lîdz 28. maijam; pavasara brîvlaiks no 2006. gada 9. lîdz 17. aprîlim; pavasara sesija no 2006. gada 29. maija lîdz 6. jünijam.

2005. gada 16. jünijs

Mehatronika – 21. gadsimta nozare RTU såk studentu uzñemßanu jaunå unikålå programmå, kas apvieno mehåniku, elektroniku un datortehnolo©ijas Raksts saîsinåti pårpublicéts no avîzes Vesti Segodña, nr. 44, 2005. gada 1. jünijs.

Mehatronikas universå¬i RTU izstrådåta jauna unikåla studiju programma. Tie, kas to apgüs un sañems attiecîgo diplomu, neapßaubåmi büs pieprasîti darba tirgü. Par ßiem jaunajiem speciålistiem jau tagad intereséjas lielas firmas, uzñémumi un raΩotnes. Mehatronikas programmas direktors RTU profesors Jånis Rudzîtis aktîvi gatavojas studentu uzñemßanai. Prognoze, ka programma büs populåra, noteikti piepildîsies. Pietiek palükoties uz igauñu tehniskås augstskolas pieredzi, kur arî var apgüt mehatroniku. Latvijå pagaidåm gan vél ir tikai pats såkums. – Mehatronikas programmå ietverta mehånika, elektronika un datortehnolo©ijas, saka Jånis Rudzîtis. – Tas nozîmé, ka viens cilvéks k¬üs par speciålistu uzreiz trîs saistîtu zinåtñu jomås. Íådus universålus speciålistus RTU vél nav gatavojusi! Latvijas izglîtîbas sistémå vél nav bijis nekå lîdzîga mehatronikai. Lai gan padomju laikå més gatavojåm inΩenierus elektromehåni˚us, bet toreiz nebija datortehnolo©iju. Jaunå programma bez ßaubåm müsdienås ir ¬oti aktuåla. Paßreiz universåli speciålisti darba tirgü ir pieprasîti kå nekad agråk. Ne velti daudzas firmas paståvîgi vérßas pie RTU ar lügumu gatavot vairåk inΩenieru, jo to trükums Latvijå diemΩél ir katastrofåls. Agråk firmai, lai sasniegtu atbilstoßus rezultåtus raΩoßanå, bija jåpieñem darbå uzreiz trîs profesionå¬i, toties tagad pietiks ar vienu, kam ir nopietnas zinåßanas mehånikas, elektronikas un datortehnolo©iju jomå. Protams, pédéjais variants ir daudz izdevîgåks uzñémumiem. Jåpiemin, ka, pieméram, Våcijå vai Somijå årkårtîgi strikti seko lîdzek¬u optimålam sadalîjumam, prot skaitît naudu un vienmér daudz labpråtåk pieñem vienu universålu speciålistu nekå trîs ßauru tehnisko jomu speciålistus. – Pagåjußajå gadå müsu programma jau såka pamazåm iek¬auties RTU zinåtniski tehniskajå telpå, tomér aktîvu programmas reklaméßanu såkam tikai tagad, pirms studentu uzñemßanas. Domåjams, ka mehatronika büs ¬oti pieprasîta

jaunießu vidü. Lietuvas un Igaunijas tehniskajås augstskolås uz mehatronikas programmåm piesakås 10 cilvéki uz vienu vietu. Tas ir årkårtîgi augsts rådîtåjs. Arî Eiropå péc ßîs programmas ir liels pieprasîjums. Daudzås pasaules valstîs, tåpat kå pie mums, Latvijå, trükst diplométu inΩenieru. Jånis Rudzîtis ir pårliecinåts – jaunie speciålisti noteikti atradîs darbu uzñémumos, pieméram, Severstallat. Aicinot reflektantus uz ßo programmu, måcîbspéki garanté, ka péc RTU beigßanas absolventiem nebüs jåståjas darba meklétåju rindå. Turklåt pats RTU zîmols garanté kvalitåti. Tomér studiju process mehatronikas programmå ir visai nopietns. Tajå iek¬autas gan mehånikas, gan elektronikas, gan datortehnolo©iju pamatdisciplînas visplaßåkajå nozîmé. Måcîbspéku kolektîvs arî ir visnota¬ respektabls. Lekcijas lasîs profesori – Juris Krisbergs, Jånis Vîba, Leonîds Ribickis (RTU prorektors), Aleksandrs Glazs u. c. Programmå Mehatronika ir iesaistîti 12 zinåtñu doktori. Programmas direktors Jånis Rudzîtis jau vairåk nekå 15 gadus pasniedz metrolo©iju, zinåtni par mérîßanu. Profesoram ir arî zinåtniskas izstrådes ßauråkås jomås. Jaunå programma jåapgüst 4,5 gadus. Péc programmas beigßa-

nas absolvents sañems inΩeniera kvalifikåciju un bakalaura diplomu. Péc ßîs programmas apgüßanas iespéjams turpinåt studijas ma©istrantürå, studéjot kådu no atseviß˚ajåm disciplînåm – mehåniku, elektroniku vai datortehnolo©ijas. Ma©istrantürå studenti padzi¬inåti apgüs îpaßi intereséjoßo jomu. Nåkamais solis – jau doktorantüra. Més jautåjåm profesoram Rudzîtim, vai bijis grüti ieviest jauno programmu. Uz ko viñß, skumji pasmaidot, atbildéja: – «Grüti» nebütu îstais vårds! Pirmkårt, RTU ir sareΩ©îta struktüra, kurå viss ir strikti sakårtots, jaunas programmas sagatavoßana prasa daudz laika. Ir zinåms, ka steigå müsu augstskolå netiek darîts nekas. Otrkårt, jaunas programmas ievießanas shéma, ievérojot visus Izglîtîbas un zinåtnes ministrijas priekßrakstus, ir årkårtîgi sareΩ©îta… Aprakstîßu tikai da¬u no ßå procesa. Lai varétu uzñemt studentus, programmai ir jåsañem licence. Lai to sañemtu, ir jåizveido «speciålista standarts», ar ko pusgadu nodarbojas vidéji pieci zinåtniskie darbinieki. Péc tam notiek iepriekßéjie sagatavoßanas darbi specialitåtes atklåßanai augstskolå. Tikai péc tam ir iespéjams iziet akreditåciju. Un tå tålåk, un tå joprojåm... Kad viss nokårtots, programma var mierîgi darboties seßus gadus. Ko-

pumå – årkårtîgi sareΩ©îta dokumentu birokråtija. Paradokss: kåpéc tådai augstskolai kå RTU bütu vajadzîgas visas ßîs birokråtiskås procedüras? Mums taçu ir nopietna zinåtniskå båze, arî måcîbspéku saståvs tåds, kådu daudzas årzemju augstskolas varétu vienîgi apskaust! Pirmå mehatronikas programma tika izveidota Igaunijå, vélåk Lietuvå un beidzot arî pie mums. Måcîbu telpu aprîkojumam, pilnîbå nokomplektétai datoru klasei izdevås sañemt no Våcijas 500 000 marku (lîgumu slégßanas process norisinåjås vél pirms eiro ievießanas). Tagad vienlaikus vienå klasé var strådåt 15 studentu grupa! Våcießi visai labpråt pieß˚îra lîdzek¬us – saistîbå ar Eiropas mehatronikas attîstîbas programmu. Pirms tam jau tika aprîkotas speciålås klases Våcijå. Visas pårrunas vadîja Jånis Rudzîtis un RTU vadîba, un tås bija veiksmîgas. Tomér, kå zinåms, par velti neviens naudu nedod. Tå tas ir arî ßajå gadîjumå. Nav noslépums, ka Latvijas speciålisti ir ¬oti pieprasîti Rietumu valstîs. Un, protams, RTU absolventi varés strådåt arî Våcijå. Vårdu sakot, Mehatronikai ir reålas izredzes k¬üt par vienu no populåråkajåm RTU studiju programmåm!

Tulkoja Evita Mißçuka

2005. gada 16. jünijs

Dzîvoßana dienesta viesnîcås büs dårgåka Lelde Petrela Viens no aktuålåkajiem un pédéjå laikå plaßi apspriestiem jautåjumiem saistîbå ar Rîgas Tehniskås universitåtes (RTU) studentu viesnîcåm ir plånotå îres maksas paaugstinåßana. RTU Studentu viesnîcu da¬as direktore Mårîte Torstere skaidro, ka cenu paaugstinåjums nepiecießams, jo studentu îres maksa paßlaik nosedz tikai da¬u îres un komunålo maksåjumu, bet éku remontå jåiegulda pråvi lîdzek¬i. Visas dienesta viesnîcu ékas ir vecåkas par 25 gadiem. Strauji nolietojas üdensvadu, kanalizåcijas un apkures sistémas. Pédéjo triju gadu laikå studentu pilsétiñas dienesta viesnîcås nomainîti astoñi ståvvadi. Nomainîtas gan karstå un aukstå üdens, gan kanalizåcijas caurules. Izremontétas tualetes un dußu telpas. «Tas bija iespéjams, tikai pateicoties îres maksas paaugstinåjumam iepriekßéjos gados, kå arî pieaugot RTU dotåcijai. Pirms çetriem gadiem viena ståvvada nomaiña maksåja aptuveni 17 tükstoßus latu, taçu tagad tå makså jau 30 tükstoßus latu, un, ñemot vérå degvielas un büvmateriålu cenu kåpumu, sadårdzinåjums nåkotné varétu büt vél lielåks», skaidro M. Torstere.

Savukårt RTU Studentu parlamenta (SP) prezidents Oskars Priede iebilst, sakot, ka «ir saprotami Studentu pilsétiñas argumenti par to, ka, ja studenti grib dzîvot cilvécîgos apståk¬os, nepiecießamas lielas investîcijas, kuras RTU viena pati nav spéjîga nodroßinåt.» Tomér SP nesaprot, «kådé¬ ßodienas kojiniekiem ir jåmakså par kapitålremontiem, kas nepiecießami gadu desmitu laikå ielaiståm ékåm». SP pårståvis arî noråda, ka «var likt milzîgu jautåjuma zîmi aiz vårdiem – vai lîdzek¬i tiek téréti efektîvi?» Kad SP uzzinåjis par plåniem pacelt maksu, valdes sédé nolemts, ka cînîties pret sadårdzinåjumu nepiecießams argumentéti. «Åtrå tempå izsludinåjåm (ar web, plakåtu un skrejlapu palîdzîbu) ekspresaptauju par situåciju kojås un attieksmi attiecîbå uz cenu izmaiñåm. Kad studentam paprasa, vai viñß grib maksåt vairåk, seko lo©isks noliegums. Íajå ziñå nekå negaidîta nebija. Taçu pårsteidza årkårtîgi lielå atsaucîba, kad vienas nedé¬as nogales laikå sañémåm desmitiem e–pastu, zvanu, komentåru måjaslapå ar atsauksmém, bildém, ierosinåjumiem un, protams, saßutuma pilniem kåpéc?!» ståsta O. Priede. Viñß noråda, ka studenti ir saßutußi, jo jau ie-

priekß cenu kåpums ir bijis ¬oti liels. M. Torstere atzîst, ka ßî jautåjuma apsprießana izvértusies par lielu aΩiotåΩu, jo studentiem jau paßå såkumå ßî ideja tikusi pasniegta nevis kå piedåvåjums diskusijai, bet gan kå apgalvojums. Da¬éji vaina par ßo situåciju esot jåuzñemas gan administråcijai, gan SP pårståvjiem. Runåjot ar dienesta viesnîcås dzîvojoßajiem studentiem, administråcijas pårståvji tomér secinåjußi, ka studenti plånoto cenu paaugstinåjumu uztver ar sapratni. «Studenti grib dzîvot labåk, un viñi saprot, ka tas prasa zinåmus naudas ieguldîjumus,» uzsvéra viesnîcu da¬as direktore. Íobrîd ir panåkta vienoßanås, ka, såkot ar ßå gada pirmo septembri, maksa visås studentu viesnîcås, izñemot MeΩa ielå esoßo, paaugstinåsies aptuveni par diviem latiem. Tas ir mazåks cenas paaugstinåjums nekå såkotnéji tika plånots. Komentéjot O. Priedes pårmetumus par gadu desmitu laikå ielaistiem remontiem, M. Torstere skaidro, ka «lîdz 2002. gada 1. septembrim students maksåja par dienesta viesnîcu seßus latus, bet no 2002. gada 1. septembra – astoñus latus ménesî. Katru reizi pret cenu paaugstinåjumu ieståjås SP, kas arî ir iemesls

iekavétajiem remontiem. Kad pirms trim çetriem gadiem såkåm remontus, tos veicåm uz paråda, par ko no Studentu pilsétiñas lîdzek¬iem tiek atskaitîta nauda». «Ceru, ka turpmåk diskusija par dienesta viesnîcåm büs bieΩåka. Vélu studentiem veiksmîgi pabeigt sesiju!», piebilst Viesnîcu da¬as direktore. Izraksts no rektora 2004. gada 22. jülija rîkojuma Nr. 21–216 Par îres maksu studentu dienesta viesnîcås izmaiñåm Sakarå ar to, ka paßreizéjå viena méneßa îres un komunålo pakalpojumu samaksa, ko sedz studentu îre un RTU dotåcija, saståda tikai da¬u no faktiskajåm apsaimniekoßanas izmaksåm, noteikt, ka ar 2005. gada 1. septembri RTU Studentu dienesta viesnîcås vienas vietas méneßa maksa, ko sedz students, ir ßåda: Burtnieku ielå 2a – Ls 15; Lilijas ielå 4 – Ls 16; Åzenes ielå 22, 22a – Ls 20; Ezermalas ielå 6 – Ls 13; MeΩa ielå 5 – Ls 15; Indri˚a ielå 8 – Ls 15; Laimdotas ielå 2a – Ls 18. ❏

Docenta Nikolaja Brakßa dzîves lîkloçi Dr. inΩ. Ilgars Grosvalds, docents Dr. ˚îm. Uldis Alksnis Latvijas küdras un saprope¬a ˚îmiskås pårstrådes pétniecîbas pamatlicéjam Nikolajam Brakßam ßogad aprit simtå gadskårta. Viñß pierådîjis, ka lielie augu valsts nogulumi – küdra un sapropelis – nav uzskatåmi vienîgi par vidéjås kvalitåtes kurinåmo, bet ir arî vértîga izejviela daudzu ˚îmisku produktu ieguvei un augstvértîga granulétå organiskå minerålméslojuma izgatavoßanai. Nikolajs Brakßs dzimis 1905. gada 5. maijå Alsvi˚u pagasta Pu¬˚os, viñß bija saimnieku Andreja (dz. 1854. g. Piebalgå) un Marijas (dz. 1866) Brakßu jaunåkais déls. Viñam bija çetri brå¬i: Artürs (dz. 1890), Hugo (dz. 1892), Jülijs (1893), Ådolfs (dz. 1894) un måsa Milda (dz. 1898). Dzimtå måja, kuras zemi bija nopircis tévs, Piebalgas audéjs, atradås gleznainå vietå – Alüksnes augstienes Malienas paugurainé. Tålumå bija skatåmas Apekalna un Zeltiñu baznîcas,

Alüksnes dievnama zeltîtais gailis, Kalnienas pils, ßaurslieΩu dzelzce¬a stiga un Lejasciema – Sinoles zilganå pamale. N. Brakßs raksta: «Jo seviß˚i fantastisks un neaizmirstams skats pavérås, kad Jåñu naktî tuvumå un tålumå desmitiem ugunskuru un darvas mucu atmirdzéja daΩådås malås.» 1909. gadå, kad Nikolajam bija çetri gadi, nodega dzîvojamå måja. Centîgi strådåjot, jau uz rudens pusi jauna galvenos vilcienos bija gatava: nevajadzéja mocîties dümakainajå rijå un pirtiñå. Tomér måju pilnîgi pabeigt neizdevås, jo tévs 1911. gadå aizgåja ve¬u valstîbå. Labklåjîba, kas jau tå nebija visai spoΩa, sabruka. Kad Nikolajam palika septiñi gadi, bija jådodas ganu gaitås. Pirmais pasaules karß bütiski mainîja ©imenes materiålo ståvokli. Trîs vecåkos brå¬us – Artüru, Hugo un Jüliju iesauca armijå. Jülijs 1916. gadå krita cîñå pret våcießiem. Jaunåko bråli Ådolfu cara valdîba par revolucionåråm darbîbåm arestéja un izsütîja trimdå uz Sibîriju. Måsa aizbrauca uz Péter-

burgu. Måjås palika vienîgi måte un nepilngadîgais Nikolajs. Skolas gaitas Nikolajam såkås vélu – 1917. gadå, kad viñam palika 12 gadu. Lîdz tam viñß prata lasît un rakstît un bija izvérties par lielu gråmatnieku. Måcîbas Kalnacempju pamatskolå nesagådåja grütîbas. 1919. gadå, krîtot padomju varai, brå¬i Hugo un Ådolfs aizgåja lîdzi Sarkanarmijai uz Padomju Krieviju. Hugo pazuda Pilsoñu kara cîñås. Måjås par saimnieku palika vecåkais brålis Artürs ar ©imeni. Nikolajs 1921. gadå péc pamatskolas beigßanas turpinåja izglîtîbu Alüksnes vidusskolå. N. Brakßs: «Müsu skolå nekådu kabinetu nebija, bet ˚îmijas skolotåjs Rumpîtis tåpat klases apståk¬os veica arî daΩus interesantus un pamåcoßus mé©inåjumus un, galvenais, ¬oti labi izskaidroja ˚îmijas pamatus, kuri tik lieliski iegülås atmiñå, ka tie noderéja visu laiku, vélåk arî augstskolå. Man laiméjås iemantot visai vértîgu ˚îmijas gråmatu krievu valodå. Centos uzrakstît visus iespéjamos ˚îmijas vienådojumus, jo to-

reiz ß˚ita, ka ˚îmijas simbolikai piemît kåds îpaßs spéks un vara.» Lîdzås brînumainajai zvaigΩñu pasaulei, ko augusta naktîs varéja vérot un vérot, Nikolajam atklåjås kråßñais ˚îmijas lauks. Un kur tad vél fizika! Tå 1924. gadå, kad Nikolajs pabeidza Jékabpils vidusskolu un bija ce¬a jütîs uz Latvijas Universitåti, viña intereßu lokå bija ßîs trîs dabaszinåtnes. Naudas lîdzek¬i bija vairåk nekå trücîgi. Ko gan spéja nabaga måte sakråt ar piena låsi, vairåkus kilo>>>

2005. gada 16. jünijs

Docenta Nikolaja Brakßa dzîves lîkloçi >>> metrus uz krejotavu stiepdama? Par laimi, palîdzéja labs kaimiñß, aizdodot sudraba pieclatnieku. Rîgå pie paziñåm samekléjis apmeßanås vietu, Nikolajs devås uz augstskolu. «Ieejot pirmo reizi laboratorijas ékå Kronvalda bulv. 4, kur bija izvietota îmijas fakultåte, mani sagråba svétsvinîgs satraukums un arî îpatnéjs aromåts, ko izplatîja katrs telpu stürîtis. Nodomåju, ka varbüt arî man büs tå laime te paßam strådåt. Vispirms taçu bija jåiztur ieståju eksåmeni un konkurss, lai iek¬ütu studentu skaitå.» Un tålåk: «Péc rakstu darbu izskatîßanas sekoja mutiska pårbaude. Vecs, visai bargs vîrs, iespéjams, docents Jånis Kauliñß, paraudzîdamies manå saceréjumå, kur ar sarkanu zîmuli bija pasvîtrots viens teikums «Valoda ir neatñemama tautas saståvda¬a», pikts noprasîja: «Vai tad tå drîkst rakstît? Tad jau var arî teikt, ka zviegßana ir zirga saståvda¬a.» Citu k¬üdu manå rakstu darbå nebija, izñemot tikai treknu sarkanu trijnieku nobeigumå.» Lai gan labåk bija klåjies matemåtikå un fizikå, Nikolajam ß˚ita, ka viñß izkritis konkurså jau pirmajå eksåmenå. Viñß raksta: «Beidzot péc påris nemiera dienåm uz fakultåtes dé¬a ieraudzîju sengaidîto ziñojumu par konkursa galîgajiem rezultåtiem. Savu vårdu neatradu. Vél un vélreiz velti meklédams, gluΩi nejaußi pamanîju, ka tas ir izkritußo saraksts. Uz otra dé¬a mans vårds ståvéja rakstîts melns uz balta. Noteicoßais izrådîjås konkurss fizikå.» Nikolajs, pirmo nedé¬u Rîgå dzîvojot, bija nonåcis galîgå trükumå. 10. septembrî maize bija apésta un nauda izsîkusi. Atlicis vairs tikai sacietéjis siera gabaliñß un nedaudz cukura. Tikai daΩas dienas péc lekciju såkuma viñß sañéma naudas sütîjumu no måsas Mildas, kura dzîvoja Maskavå, strådåja par ekonomisti un varéja samaksåt lekciju naudu – 50 latu par pirmo semestri –, kå arî nokårtot uztura jautåjumu. Lekcijas fizikå, kristalogråfijå, ˚îmijå N. Brakßam bija vesela atklåsme. Vidusskolå iegütås gudrîbas saß˚îda kå ziepju burbulis. Galvenais fizi˚is docents Fricis Gulbis, skarot kodolfiziku, teica: «Més nonåkam vél pilnîgi neizpétîtå laukå, kur ik uz so¬a vajadzîgas hipotézes. Vél par maz ir uzkråts eksperimentålais materiåls, lai te varétu rast kådu droßåku atbalstu. Bet viens ir redzams, tajå iedzi¬inoties, més gluΩi tuvu pienåkam visdzi¬åkajam dabas noslépumam – masas noslépumam. Atoma kodolå slépjas visas atoma îpaßîbas, arî tå neatñemamå un neatvairåmå gravitåcija. Vél cilvéce nevarîgi ståv ßîs problémas priekßå.»

Ne mazåku iespaidu atståja kristalogråfijas un mineralo©ijas profesors Boriss Popovs. «Profesors bija pati elegance. Melnå frakå, obligåti ar ziedu, parasti ne¬˚i, pogcaurumå, kuplåm, og¬melnåm uzacîm un nelielu ˚î¬bårdiñu un üsåm, viñß ieradås it kå no citas, mums nezinåmas pasaules. Lekcijas profesors lasîja brîvi, saistoßi un interesanti krievu, vélåk arî våcu valodå. Ståstîja, ka daΩkårt studenti, zinådami profesora gaumi, centußies izîrét vienu kopéju fraku, uz©érbjot to cits péc cita, cerédami, ka tå pårbaudîjumos vieglåk tiks cauri. Pats centos eksåmenå uzposties, cik varédams. Par spîti uztraukumam, tomér viss noritéja gludi arî bez kådas frakas îréßanas.» Neorganisko un fizikålo ˚îmiju

péc sekmîgi nokårtotiem eksåmeniem péc pirmå semestra N. Brakßs sañéma 30 latu lielu stipendiju, péc otrå semestra – 60 latu. Reiz N. Brakßs, pienåcîgi sagatavojies, ieradås cita studenta vietå kårtot eksåmenu pie fizikas docenta F. Gulbja, cerédams, ka viñu vairs neatcerésies. F. Gulbis, «rakstu darbu skatîdams, brîdi nozîmîgi paraudzîjås manî un ar ironijas pieskañu pajautåja: «Ak tad pirmo reizi izgåzu gan!» Pazemîgi atbildéju: «Jå, pirmoreiz tießåm izkritu.» Nekådu citu jautåjumu vairs nebija, un viñß lekciju gråmatiñå ierakstîja: «Òoti sekmîgi.» Es steidzîgi pagråbu savu lekciju gråmatiñu, centos péc iespéjas åtråk nozust, svéti nosolîdamies tådås riskantås aférås vairs neielaisties.»

N. Brakßam lasîja viens no populåråkajiem profesoriem Meçislavs Centnerßvérs, vairåku måcîbu un populårzinåtnisku gråmatu un daudzu zinåtnisku darbu autors. «Profesors bija lielisks lektors, kas piesaistîja studentus ne vien ar ståstîjumu, bet arî ar eksperimentu demonstréjumiem. No viña tajos varéju güt vértîgas zinåßanas un paplaßinåt redzesloku. Lekciju laikå péc zinåma starplaika, jaunu domu uzsåkot, médza studentus uzrunåt «gospoda» (kungi). Kådreiz studenti bija nogurußi un såka pat snaudu¬ot. To pamanîjis, profesors kådu brîdi runåja klusu, tad piepeßi péc îsas pauzes atskanéja visai spécîgs «gospoda»! – kå påtagas cirtiens vai zibens spériens. Studenti iztrükußies gaidîja, kas tålåk notiks, bet profesors turpinåja lekciju, it kå nekas nebütu noticis. Tå profesors snaudu¬us smalki izåzéja, turklåt nevienu lieku vårdu nepieminot.» Studiju laikå N. Brakßs piepelnîjås ar privåtstundåm un citiem gadîjuma darbiem. Vislabåkais p¬aujas laiks bija augusts, kad skoléni gatavojås eksåmeniem vai péceksåmeniem. Strådåjot astoñas stundas dienå, varéja pat iekråt 200 latus priekßdienåm. Uz trücîbas pamata

N. Brakßs studiju gados aizråvås ar tehnikas un filozofijas jautåjumiem, izmantoja katru iespéju apmeklét lekcijas ˚îmijas tehnolo©ijå, fizikå un arî filozofijå. 1932./33. måcîbu gadå studentu sacensîbu darbå kopå ar studiju biedriem Arnoldu Lodi un Aleksandru Rozi dabüja 2. godalgu Kådas elektro˚îmiskas rüpniecîbas nozares varétu attîstît Latvijå, ja tiktu izmantots Daugavas üdens spéks, kas vélåk tika iespiests arî Ωurnålå Ekonomists. N. Brakßa pirmais iespiestais darbs, kas ieraudzîjis dienas gaismu, nebija, kå varétu domåt, par tehniku, bet apceréjums par Kår¬a Skalbes pasakåm Kad milzis atgrieΩas pazemé, kas iespiests laikrakstå Jaunåkås Ziñas. Tajå izskan atziña, ka filozofisku domu var ietvert ne tikai abstraktos jédzienos, bet arî apgarotos måkslas télos. 1932. gada nogalé N. Brakßam izdevås publicét J. Grîna vadîtajå Ωurnålå Daugava apceréjumu Måksla un tehnika par ßo divu diametråli pretéju nozaru savstarpéjåm attiecîbåm. Kritizéjot gara darbinieku tradicionålo uzskatu, ka müsdienu diΩenajiem darinåjumiem ir tikai praktiska nozîme, viñß uzsvéra: «Müsos påråk dzi¬i iesakñojies pa-

radums domåt, ka gars gan var konkretizéties un tauståmas formas pieñemt ar otas un kalta palîdzîbu uz audekla un marmorå, bet, ka gars var arî téraudå büt, tas mums ß˚iet dîvains, neparasts paradokss. Mums vél aizvien ß˚iet, ka akmenî cirstå éze¬a galvå var vairåk ietvert nekå müΩîgå nemiera dücoßå maßînå.» Protams, ßådi neparasti salîdzinåjumi saniknoja tîrås måkslas piekritéjus, un izvértås interesanta diskusija. Pirmajiem rakstiem sekoja citi. Noslégumå iznåca gråmata Technikas un kultüras pamatjautåjumi (1938). N. Brakßu no daΩådåm ˚îmijas tehnolo©ijas disciplînåm visvairåk piesaistîja profesora Karla Blahera lekcijas un darbi. Viñß atzîst: «Man personîgi ¬oti intereséja viña lekcijas Kurinåmås vielas un to pårstråde. Tas bija laiks, kad kurinåmå ˚îmiskå pårstråde uzplauka ar seviß˚u spéku, k¬üstot par svarîgu tehnolo©ijas nozari. Ar vienkårßiem lîdzek¬iem un mode¬iem K. Blahers risinåja svarîgas un principiålas tehnolo©ijas problémas, ievirzot studentus tehniskå domåßanå un praktiskå darbå rüpniecîbas principu apgüßanå. Krietni vélåk man nåcås strådåt profesora K. Blahera jau agråk iemîtå takå, lasît lekcijas Procesi un aparåti siltumtehnikå. Paßam strådåjot un mitinoties K. Blahera telpås, séΩot viña kréslå pie vecå rakståmgalda, likås, ka visur te måjo un lidinås sirmå profesora gars, doma un idejas.» N. Brakßs, studijas beidzot, valsts eksåmenus neorganiskajå ˚îmijå, fizikålajå ˚îmijå, ˚îmijas rüpniecîbas tehnikas un ekonomikas pamatos nokårtoja teicami. Pédéjå eksåmenå – organiskå ˚îmijas tehnolo©ija – viñam gåja kå pa celmiem, jo sakarå ar tå pårcelßanu viñam neatlika laika sagatavoties, un viñß sañéma tikai trijnieku. Diplomdarbu izstrådåja profesora Alfréda Petrikalna vadîbå par ©ipßakmens termisko sadalîßanu, lai noskaidrotu kalcija sulfåta dihidråta (CaSO4.2H2O) izmantoßanu sérskåbes (H2SO4) rüpniecîbå, lietojot piedevas, kas pazemina apdedzinåßanas temperatüru. 1933. gada pavasarî péc diplomdarba aizståvéßanas fakultåtes dekåns svinîgi paziñoja, ka N. Brakßs ir nobeidzis pilnu kursu un viñam pieß˚irts inΩeniera gråds. Jülija beigås, atgrieΩoties fakultåté, N. Brakßs sastapa savu diplomdarba vadîtåju prof. A. Petrikalnu, kas aicinåja nekavéjoties såkt darbu, lai atrastu büv©ipßa saistîßanås laika paléninåtåjus, kas traucé Rîgas cementa fabrikai tå plaßåku izmantoßanu un eksportu. Pabei>>> 20. lpp.

2005. gada 16. jünijs

Docenta Nikolaja Brakßa dzîves lîkloçi

>>> 19. lpp.

dzot ßo darbu 1934. gada rudenî, N. Brakßam pavérås iespéja strådåt fakultåté par subasistentu analîtiskå ˚îmijå. Viñß k¬uva par jaunå katedras vadîtåja doc. Mårtiña Straumaña lekciju demonstrétåju. N. Brakßs atceras: «Pievérßot lielu nozîmi demonstréjumu nevainojamai izpildei, neveiksmes gadîjumå ßefs daΩkårt arî pats såka nervozét un lekciju laikå paklusu ß˚endéties, un tad vaininiekam – nabaga subasistentam sviedri lija auma¬åm.» Zinåtniskå darbå N. Brakßam nåcås pieskañoties M. Straumaña såktajiem pétîjumiem par metåla struktüru. 1935. gada rudenî N. Brakßu iesauca armijå un ieskaitîja smagås artilérijas pulkå par jaunkareivi, bet sliktås veselîbas dé¬ péc diviem méneßiem atbrîvoja. Vajadzéja meklét darbu. 1936. gada såkumå viñam izdevås iekårtoties Valsts elektrotehniskajå fabrikå, foto˚îmijas noda¬å, såkumå par laborantu, vélåk par inΩenieri, kur viñß veica fotoemulsiju un fotopapîru izstrådi. Darbs noritéja pustumså våjå tumßsarkanu spuldΩu gaismå, atgådinot neparastu nereålu pasauli, kur kustéjås noslépumainas, spokainas énas. 1936. gadå N. Brakßam izdevås atgriezties vecajå vietå – fakultåté par subasistentu. Blakus tießajiem pienåkumiem viñß iesaistîjås Latvijas Valsts tehnikumå par skolotåju analîtiskå ˚îmijå. Viñß atzîst: «Vispårîgais zinåßanu lîmenis toreiz tehnikumå bija augsts, arî paßi audzékñi strådåja ar lielu interesi un, skolu beidzot, bija guvußi visai solîdas profesionålås zinåßanas, kas daΩkårt neatpalika no augstskolas absolventiem.» Pateicoties doc. M. Straumaña atbalstam, 1938. gadå N. Brakßs k¬uva par jaunåko asistentu II kvalitatîvajå analîtiskå laboratorijå, tomér ar apstiprinåßanu negåja tik gludi. Attiecîgås droßîbas iestådes bija atradußas, ka N. Brakßs ir sarkanais, politisku iemeslu dé¬ ne tikai avanséßanås, bet arî palikßana universitåté nav vélama. Iespéjamais iemesls: N. Brakßa brålis Ådolfs un måsa Milda, ekonomiste, dzîvoja Padomju Savienîbå – Maskavå. N. Brakßs bija devies viñus apciemot. M. Straumanis ieteica vérsties pie rektora prof. M. Prîmaña. Uzmanîgi manu bédu ståstu noklausîjies, rektors müsu sarunas beigås, kå par brînumu, jo skaidri un noteikti pateica, ka norådîto apståk¬u dé¬ vien nevarot taçu izjaukt un pazudinåt cilvéka labi iesåkto darbu un sagandét turpmåko dzîvi un likteni.» Tas bija pirmais pakåpiens akadémiskå karjerå. Jaunåkå asistenta

alga bija Ls 180, asistenta Ls 200– 220, vecåkå asistenta Ls 250, docenta Ls 350–400 ménesî atkarîbå no izdienas. Iesaistoties darbå augstskolå, nevajadzéja atmaksåt agråk sañemto studenta stipendiju. Péc asistenta A. Cîru¬a pårcelßanas uz Organiskås ˚îmijas katedru N. Brakßs k¬uva par asistentu II kvalitatîvås ˚îmijas laboratorijå. 1938. gadå M. Straumaña vadîbå viñß pievérsås alumînija ß˚îßanas pétîjumiem sårmos. Noskaidroja, ka kauséjumi, kas izgatavoti no 99,998% alumînija ar nelielu dzelzs vai vara piedevu (0,01%), manåmi paåtrina alumînija ß˚îßanu nåtrija sårmå, kurai, tåpat kå alumînija ß˚îßanai skåbés, ir elektro˚îmisks raksturs. 1939. gadå, kad nodibinåja Saimnieciskås racionalizåcijas institütu, N. Brakßs k¬uva par tå konsultantu ar algu Ls 200 ménesî. Viens no svarîgåkiem uzdevumiem tolaik sakarå ar kara apståk¬iem bija kurinåmå ß˚idro degvielu un e¬¬as problému risinåßana un to aizvietoßana ar vietéjo kurinåmo, pirmåm kårtåm ar koksni un küdru. Vajadzéja noskaidrot iespéjas autotransporta benzînu aizståt ar malku vai kokog¬u gåz©eneråtoriem. Vajadzéja pievérst uzmanîbu pareizai telpu apkurei un siltuma izmantoßanai. Íim nolükam tika uzbüvéta sérija eksperimentålu måju. Tås vél tagad atrodas pretî Latvijas Zinåtñu akadémijas augstceltnei Celtniecîbas tehnikuma pagalmå. Pétîjumu rezultåti tika apkopoti 1943. gadå izdotå gråmatå Kråsnis un pareiza kurinåßana, kuras lîdzautors ir N. Brakßs. Ar darbu Racionalizåcijas institütå beidzås N. Brakßa gaitas tehnikumå. Íajå laikå N. Brakßs bija nodibinåjis ©imenes dzîvi ar filolo©ijas studenti Irmgardi eikuli, kurai bija meita Vija. Ar ienåkumu papildinåßanos varéja atrisinåt piemérota dzîvok¬a jautåjumu. Ar Latvijas okupåciju un padomju varas nodibinåßanos 1940. gadå îmijas fakultåté notika lielas pårmaiñas. N. Brakßs k¬uva par docenta vietas izpildîtåju. Viñam uzdeva lasît lekciju kursu Kurinåmo vielu tehnolo©ija. Fakultåté izveidoja îmijas un farmåcijas zinåtniskås pétniecîbas institütu. Par tås vadîtåju iecéla profesoru M. Straumani, bet par viña palîgu – N. Brakßu. 1941. gada såkumå sakarå ar doc. Pétera Krümiña repatriåciju uz Våciju atbrîvojås konsultanta vieta Zemes bagåtîbu pétîßanas institütå. To ieñéma N. Brakßs. Viñß såka küdras un saprope¬a ˚îmiskås izmantoßanas pétniecîbu.

1941. gada 22. jünijå såkås karß starp Våciju un PSRS. Fakultåtes diplomdarbu aizståvéßana 29. jünijå notika dramtiskos apståk¬os. «Tå Solomons Hillers, vélåkais LZA akadémi˚is, ståvéja katedrå un atståstîja savu diplomdarba saturu,» atceras N. Brakßs, «kad ståstîjuma vidü to steidzami izsauca årå un péc tam vairs neatgriezås – acîmredzot bija såkusies steidzama biedru evakuåcija. Kad bumboßanas pårståjås, turpinåjåm fakultåtes sédi, gribédami par katru cenu nobeigt vél atlikußo diplomdarbu izskatîßanu. Íajå skaitå bija arî mans pirmais diplomands Nikolajs Jansons.» Ar våcu okupåcijas såkumu – 1. jüliju – Latvijas Universitåté tika atcelti visi padomju laikå ieceltie måcîbspéki. N. Brakßs automåtiski k¬uva atkal par asistentu II laboratorijå. Savu pétniecîbas darbu Universitåté par alumînija koroziju un Zemes bagåtîbu pétîßanas institütå – saprope¬a termiskå apstrådé varéja mierîgi turpinåt. Nedienas N. Brakßam såkås ar 1942. gada oktobri. Pret viñu îstu kara gåjienu såka docents Eduards Lindemanis, kas sevi uzskatîja par vienîgo îsto speciålistu degvielas un e¬¬u izmantoßanå, un docents Péteris Krümiñß, kurß bija atgriezies no Våcijas un gribéja pårñemt savå rîcîbå Zemes bagåtîbu pétîßanas institüta pårtvaices iekårtu, kas bija uzstådîta fakultåté. Iekårtu 1943. gada pavasarî vajadzéja pårvietot uz Slokas küdras fabriku. Tådéjådi N. Brakßs fakultåté iemantoja citus nelabvé¬us, arî dekånu prof. A. eßånu, kas ironizéja: «Brakßs te nekas nav, ir tikai kalps Straumanim, un ja Straumanis rît pasaka – ej, viñam jåiet. Te kaut ko runåt var tikai tie, kas ir katedrås.» Toties darbs par alumînija koroziju N. Brakßam tuvojås nobeigumam. Viñß atminas: «Aprunåjoties ar profesoriem Mårtiñu Straumani, Alfredu Ieviñu u. c., konstatéju, ka viñu kopéjais un vienpråtîgais ieskats bija tåds, ka arî man par katru cenu jåcenßas disertåciju beigt un aizståvét, jo laiki ir nedroßi un îpaßi tådé¬ vairs nav ko vilcinåties. Ja viss büs nobeigts un attiecîgais papîrs büs kabatå, tad to nekas vairs nevarés atñemt.» Tå N. Brakßs 1944. gada 26. aprîlî iesniedza un 26. maijå aizståvéja disertåciju Tîralumînija un to binåro kauséjumu korozija (ß˚îßana) båzés. Fakultåtes padome ar 10 balsîm par un vienu pret to apstiprinåja. M. Straumanis, novértéjot paveikto, atzina «Brakßa disertåcija jo skaidri parådîjusi, ka pie labas gribas arî kara apståk¬os iespéjams izstrådåt labu un nopietnu darbu.» 1944. gada oktobrî, kad sakarå

ar kara darbîbas tuvoßanos lielåkå da¬a îmijas fakultåtes måcîbspéku pameta Rîgu, N. Brakßs, laimîgi izvairîjies no cilvéku tvarstîßanas Rîgas ielås, 11. oktobrî to atståja un nok¬uva Kuldîgå pie ©imenes. Måcîja Kuldîgas vidusskolå ˚îmiju un kosmogråfiju, bet pamatskolå – dabaszinåtnes un ©eogråfiju. Íajå laikå ar savu humoru un visai interesanto ståstîjumu viñam labå atmiñå palicis skolas darba biedrs gleznotåjs Jékabs Bîne, kas bija iekårtojis samérå plaßu gleznu izstådi. No tås Brakßam îpaßi paticis viens darbs Viens un daudzie, kur zemnieks kreklå ar cirvi rokås aizståv savu ©imenes pavardu pret iebrucéjiem. Péc Våcijas kapitulåcijas 1945. gada 8. maijå N. Brakßs daΩas dienas pavadîja Kuldîgas raidstacijå iekårtotå filtråcijas lå©erî. Viñu izglåba iespaidîgå 1940./ 1941. måcîbu gadå izdotå LVU docenta v. i. darba apliecîba ar visai skaistiem sarkaniem ådas våkiem un PSRS Valsts ©erboni. Ar smago maßînu nonåcis Rîgå, N. Brakßs uzzinåja, ka viña dzîvoklis aizñemts, gråmatas un manuskripti izsviesti. Fakultåté viñu pieñéma darbå par docentu ar Dr. chem. tehnol. grådu un algu 1400 rb¬. ménesî. Viñß lasîja Siltumtehnikas un îmiskås rüpniecîbas pamatprocesu un aparåtu kursu, vadîja raΩoßanas praksi un projektus. Neatzîstot våcu laikå aizståvéto doktora grådu, 1947. gada 1. septembrî viñu ieskaitîja par vecåko lektoru. Lîdztekus darbam augstskolå N. Brakßs strådåja Zemes bagåtîbu pétîßanas institütå par zinåtnisko konsultantu (1945– 1946). Nodibinoties Latvijas PSR Zinåtñu akadémijai, 1946. gadå viñu ievéléja par vecåko zinåtnisko lîdzstrådnieku vietéjo izrokamo kurinåmo ˚îmiskås izmantoßanas pétîjumos. 1948. gada 1. martå LVU N. Brakßs aizståvéja disertåciju Latvijas purva saprope¬a un küdras ˚îmiskå izmantoßana un ieguva ˚îmijas zinåtñu kandidåta grådu. 1951. gada martå N. Brakßs pårgåja pamatdarbå LPSR ZA îmijas institütå, kur viñu jünijå iecéla par jaunveidojamås Energo˚îmijas laboratorijas vadîtåja vietas pagaidu aizpildîtåju. Viñß palika par stundu lektoru îmijas fakultåté, lasot Siltumtehnikas kursu. 1953. gadå negaidîti tumßi måkoñi sabiezéja pår N. Brakßa un A. Ieviña galvåm. M. Straumanis, kas 1944. gadå devies emigråcijå Våcijå, péc tam uz ASV, 1948. g. atkårtoti publicéjis våcu valodå kopå ar A. Ieviñu 1940. gadå izdoto monogråfiju par asimetrisko metodi rentgenogråfijå, >>>

2005. gada 16. jünijs

RTU studentu konference sveßvalodås Docente Diåna Rumpîte, Lektore Larisa Rozenberga 25. aprîlî notika 46. studentu zinåtniskå un praktiskå konference ang¬u un våcu valodå, kuru organizéja Valodu institüts. Tajå piedalîjås ap 70 daΩådu fakultåßu labåkie sveßvalodu pratéji. Vecåko kursu studenti un ma©istranti ståstîja par pétîjumiem, kuri veikti viñu profesionålajå jomå, bet jaunåko kursu studenti bija veikußi kådu teorétiska vai praktiska rakstura pétîjumu par tematu, kas katram no viñiem likås vissaistoßåkais. Gatavojoties konferencei, gan studenti, gan viñu docétåji it îpaßi pievérsås uzståßanås saturam, struktürai, kå arî saagatavotå materiåla prezentåcijas prasmei. Arî jaunajå VI izstrådåtajå bakalauru studiju programmå sveßvalodu apguvé akcentéta studentu patståvîgå darba iemañas ar vispåréja rakstura literatüru specialitåté, prasme atrast jaunåko sveßvalodå savå profesionålajå jomå, to måcét izprast un apkopot – gan teksta galveno domu, gan arî detalizétåku informåciju. Studentu uzståßanås sveßvalodå tika vértéta péc noteiktiem kritérijiem, kas ietvéra gan satura aktualitåti, gan tå strukturéßanas prasmi, prasmi to saistoßi un pårliecinoßi izklåstît, uzdot un atbildét uz jautåjumiem, integrét ståstîjumå vizuålo

materiålu. Péc konferences tås dalîbnieki atzina, ka intensîvs gatavoßanås darbs bütiski paaugstinåjis valodas prasmes lîmeni. Daudzi studenti izteicås, ka vélas piedalîties ßåda veida zinåtniski tehniskås konferencés sveßvalodås atkal. Ang¬u valodas sekciju darbu organizéja doc. Diåna Rumpîte, bet våcu valodå – lekt. Larisa Rozenberga. Labåkie studenti sañéma diplomus, Oksfordas universitåtes izdevniecîbas vértîgas gråmatas ang¬u valodå, un ßeit îpaßa pateicîba jåizsaka ßîs izdevniecîbas pårståvei Latvijå Dacei Mißkai (gråmatu veikals Globuss), kå arî

gråmatas våcu valodå, kuras nodroßinåja Våcijas véstniecîba. Ang¬u un våcu valodas sekcijås pirmås vietas ieguva: Edmunds Íteins, IEF 1. kursa students, Liene Zauska, APF 1. kursa studente, Asja Baßko, EEF 2. kursa studente, Sandris Jåkobsons, ETF 1. kursa ma©istrants (ang¬u valoda), Je¬ena Fokanova, IEF 1. kursa studente (våcu valoda). Otrås vietas ieguva: Dorina Dehtjara, DITF 1. kursa studente, Ieva Junaite, MLF 1. kursa studente, Viktorija Pri¬enska, AF 1. kursa studente, Teréze Dinula, IEF 1. kursa studente, Då-

vis Meike un Gundars Aßmanis, EEF 2. kursa studenti, Aleksandrs Òvovs un Dmitrijs Korzenkovs, EEF 1. kursa studenti, Dmitrijs Sobo¬evskis, EEF 1. kursa students, Baiba Lapiña, ETF 1. kursa ma©istrante (ang¬u valoda), Mihails Nogotkovs, IEF 1. kursa students, Vineta Vîtiña, VI 1. kursa studente (våcu valoda). Treßajå vietå: Jurijs Korjakins, ETF 1. kursa students, Aleksandrs Kovaljonoks, DITF 1. kursa students, Antons Gordejevs, IEF 1. kursa students, Aleksejs Krjukovs, Tatjana Detkova, Transporta un maßînzinîbu fakultåtes 1. kursa studenti, Igors Golubevs, EEF 1. kursa students, Linards Grigåns, ETF 1. kursa ma©istrants (ang¬u valoda), Diåna Grigorçaka, DITF 1. kursa studente. Konferencé atseviß˚u sekciju veidoja arî VI studiju programmas Tehniskå tulkoßana 4. kursa studenti, kuri brîvi ståstîja par kådu no aktuålåm problémåm tulkoßanas teorijå un praksé. Sirsnîgi sveicam uzvarétåjus un visus påréjos studentus – konferences dalîbniekus, kuriem visiem bija atzîstams sniegums izvélétajå sveßvalodå, kå arî pateicamies viñu sveßvalodu pedagogiem par ieguldîto darbu un sadarbîbu! Uz tikßanos nåkamajå RTU studentu konferencé sveßvalodås! ❏

Docenta Nikolaja Brakßa dzîves lîkloçi >>>

bet ar N. Brakßu 1949. gadå – rakstus Ωurnålå J. Electrocheme Soc. un vienu Ωurnålå Metall. A. Ieviñam LPSR ZA prezidijam nåcås atbildét par smagu politisku pårkåpumu kå lîdzautoram Padomju Dzimtenes nodevéjam M. Straumanim, kas publicéts atkårtotå izdevumå par kopéjo darbu par asimetrisko metodi. A. Ieviñam nåcås ß˚irties no LPSR ZA îmijas institüta direktora krésla, kurå tas bija no 1946. gada 1. aprî¬a. Vieglåk neklåjås N. Brakßam. Viñu atlaida no îmijas institüta un Latvijas Valsts universitåtes. Nelîdzéja viña paskaidrojums LPSR ZA prezidentam akadémi˚im J. Peivem un iesniegums Latvijas Komunistiskås Partijas ©enerålsekretåram J. Kalnbérziñam. N. Brakßs atrada vietu Latvijas Lauksaimniecîbas akadémijå, kur strådåja Ener©étikas un siltumtehnikas katedrå par asistentu (1953– 1955) un docentu (1955–1960), lasîja lekciju kursu Kurinåmais, smérmateriåli un üdens, vadîja

praktiskos darbus siltumtehnikå, procesos un aparåtos. 1960. gada 21. martå, izturot konkursu, N. Brakßs k¬uva par LPSR ZA îmijas institüta Küdras ˚îmiskås pårstrådes laboratorijas vadîtåju. Viña vadîto laboratoriju 1962. gada decembrî pievienoja Koksnes ˚îmijas institütam un vélåk nosauca par Humificéto izejvielu ˚îmijas laboratoriju. Tajå strådåja 10 darbinieki: laboratorijas vadîtåjs, ˚îmijas zin. kandidåts N. Brakßs, vecåkie zinåtniskie lîdzstrådnieki ˚îmijas zin. kandidåti M. Dalbiña, L. Dubava, viens zinåtniskais lîdzstrådnieks, viens vecåkais inΩenieris, viens inΩenieris, divi vecåkie laboranti, viens laborants un viens mehåni˚is atslédznieks. Galvenå zinåtniskå tematika bija noskaidrot iespéjas kompleksi ˚îmiski izmantot küdru, bojåtu koksni un citas huminificétas izejvielas, izstrådåt metodes granulétu organisko minerålméslu iegüßanai no küdras un saprope¬a. Izmantojot efektîvas termolîzes åt-

rmetodes, tika iegüta vértîga ˚îmiskå produkcija – vaski, fenoli, furfurols, tå homologi un organiskås skåbes. N. Brakßa un viña laboratorijas darba rezultåti ir atspogu¬oti ne vien daudzos rakstos un autorapliecîbås, bet arî monogråfijås: Purvi un küdra (1961), Cfghjgtkmyst jnkj;tybz Kfndbqcrjq CCH (1971), Nthvjkbp uevbabwbhjdfyys[ dbljd cshmz (1975). Augstu novértéjumu viñß iegüst, pretendéjot 1975. gadå no jauna uz laboratorijas vadîtåja vietu, gan no Koksnes ˚îmijas institüta direktora, profesora A. Kalniña, gan no Poliméru ˚îmijas lab. vad. J. Surnas un citiem kolé©iem. J. Surna raksta: «N. Brakßs sevi ir parådîjis kå sapråtîgu un apzinîgu laboratorijas vadîtåju, tådé¬ uzskatu, ka arî uz priekßu viñß bütu piemérots Humanificéto izejvielu ˚îmijas laboratorijas vadîtåja amatam.» Tomér viña dzîves gaitas ievirzås citådi. 1976. gadå viñß aiziet

pensijå un piedzîvo insultu. Lai atgütu agråko runas un rakstu prasmi, viñß vingrinås, raksta atmiñas par dzîvi un darbu. Savus kolé©us viñß nosauc nedaudz pårveidotos vårdos. Tå Prîmanis k¬uvis par Sîmani, Ieviñß – par Sîviñu, Straumanis – par Baumani, Ítrenks – par Venku, Cîrulis – par Cielavu, Iegrîve – par Piegrîvi. No plaßå rokraksta klåsta publicéta tikai neliela noda¬a Par neorganiskås ˚îmijas tradîcijåm Latvijas universitåté gråmatå Augusts eßåns dzîvé un darbå (1981). N. Brakßs vasaras mîléja pavadît Kuldîgå, atvésinåties Ventas rumbå zem vésas üdens ßalts, kas izsauca infarktu. Pårvests uz Rîgu, viñß nomira 1981. gada 19. augustå, apbedîts MeΩa kapos. DaΩådi ir Nikolaja Brakßa dzîves pavedieni, daΩådi viña müΩa lîkloçi. Pårvarot grütîbas, viñß gåjis jaunus, nestaigåtus ce¬us zinåtné. N. Brakßa idejas gaida jaunus, drosmîgus pétniekus, viña darba tålåkvirzîtåjus. ❏

2005. gada 16. jünijs

Valodu institüts ievieß jaunas programmas sveßvalodu apguvé Asoc.profesore Dr. filol. Larisa I¬jinska, Valodu institüta direktore, docente Dr. ped. Diåna Rumpîte RTU Valodu institüts ir pårskatîjis un bütiski pilnveidojis visas sveßvalodu studiju programmas, pietuvinot tås jaunajiem akadémisko studiju un profesionålajiem uzdevumiem, ar kuriem saskaras studenti måcîbu proceså RTU, kå arî såkot profesionålo vai zinåtnisko darbîbu, Latvijai ieståjoties ES. 2002. gadå, tiekoties Barselonå, Eiropas valstu vadîtåji atzina, ka Eiropas Savienîbai un tås dalîbvalstîm ir jåveic pasåkumi, lai uzlabotu valodu apguvi, nodroßinot vairåku sveßvalodu prasmi, kå arî lai pilnveidotu valodu måcîßanas politiku kopumå. Daudzpusîgie starptautiskie kontakti profesionålajå jomå, kå arî sadarbîbas paplaßinåßanås izglîtîbå, zinåtné, tehnikå iespéjama galvenokårt tikai tad, kad students/speciålists labi pårvalda vienu vai vairåkas sveßvalodas. Tå nav tikai vispåréja lietojuma sveßvaloda (Language for Academic Purposes), kas nodroßina veiksmîgu saskarsmi ikdienas situåcijås. Tå ir arî speciåla lietojuma valoda (Language for Specific Purposes), kas sekmé saskarsmi izvélétajå profesionålajå, zinåtnes, tehnikas jomå. Un to apgüst studenti konkréta profila augstskolå, balstoties uz apgütajåm zinåßanåm skolå. Lai raksturotu jauno sveßvalodu apguves koncepciju, kuru îsteno Valodu institüts, îsi pakavésimies pie Bakalaura studiju programmas sveßvalodå RTU studentiem, 2004. Vispirms jåpiemin, ka koncepcija izstrådåta saistîbå ar starptautisko LEONARDO da VINCI projektu, kurå bija iesaistîtas piecu Eiropas valstu (Igaunijas, Lietuvas, Latvijas, Lielbritånijas un Våcijas) augståkås izglîtîbas måcîbu iestådes, tajå skaitå arî RTU Valodu institüts. Kopéjå konceptuålå nostådne atspogu¬ota apjomîgå izdevumå Handbook of LSP Examinations (LSP – Language for Specific Purposes), Tallinn, 2004, kå arî tulkotajå un adaptétajå izdevumå Rokasgråmata eksåmenu organizéßanå sveßvalodå, kas izdota RTU 2004. gadå. Íî rokasgråmata ietver teorijå un praksé pårbaudîtas norådes, kå efektîvi izstrådåt sveßvalodu eksåmena materiålus (iek¬aujot arî uzdevumu un testu paraugus), kurus starptautiskå projekta vadîtåji iesaka izmantot arî citås Latvijas augstskolås. Lîdz ar to Valodu in-

stitüta nostådne balstås uz jaunåkajåm Eiropas valstîs pieñemtajåm nostådném valodu måcîßanå un apguvé. Valodu institüts ir izstrådåjis un izdevis tådas jaunas måcîbu programmas sveßvalodå kå English for Science and Technology. A Study Programme for Postgraduate Students, RTU, 2003 (sastådîtåji: asoc. prof. Dr. filol. Larisa I¬jinska, prof. Dr. filol. Daina Nîtiña, lekt. Dr. inΩ., ped. ma©. A. Ûiravecka), Bakalauru studiju programma sveßvalodå RTU studentiem, RTU, 2004 (sastådîtåji: asoc. prof. Dr. filol. Larisa I¬jinska, doc. Dr. ped. Diåna Rumpîte, lektore filol. ma©. Tatjana Smirnova), Neklåtienes un vakara studiju departamenta studenta gråmata ang¬u valodas priekßmetå, RTU, 2003 (sastådîtåji: asoc. prof. Dr. filol. Larisa I¬jinska, lektore filol. ma©. Ligita Maizîte), u.c. Izdota ir arî augståkås profesionålås izglîtîbas studiju programma Tehniskå tulkoßana, RTU, 2003 (sastådîtåji: asoc. prof. Dr. filol. Larisa I¬jinska), Technical Translation Study Programme, RTU, 2003 u. c. Tå kå nav iespéjams îså rakstå aptvert visus jauninåjumus, minésim tikai daΩus. 1. Kå jau minéjåm iepriekß, Rokasgråmata un bakalauru studiju programma tapußas QALSPELL (kvalitåtes nodroßinåßana speciålå lietojuma valodas apguvé) projekta izstrådåßanas gaitå, izmantojot saistîbå ar LEONARDO da VINCI programmu pieß˚irto finanséjumu. Lîdz ßim vispårpieñemtais valodas prasmes vértéjums aprobeΩojås ar tådiem apzîméjumiem kå iesåcéja lîmenis, vidéjais lîmenis (intermediate level), augståkais valodas apguves lîmenis (advanced level), neietverot detalizétåku raksturojumu. Taçu aizvien plaßåk valodu speciålisti un pedagogi izmanto Eiropas kopéjås pamatnostådnes (EKP) valodu måcîßanå, apguvé un valodas prasmju pårbaudé, kuras izstrådåjusi Eiropas Padome un kuras izdotas gråmatå Common European Framework of Reference in Language Teaching, Learning and Assessment, EC, 2001. Íîs pamatnostådnes veido kopéju pamatu un koncepciju måcîbu programmu un plånu, måcîbu gråmatu izstrådåßanå, valodas prasmju vértéßanå un daΩådu valodu eksåmenu prasîbu saskañoßanå ne tikai atseviß˚u valstu, bet arî starptautiskå lîmenî. Íî gråmata ir tulkota 20 Eiropas valodås, ieguvusi plaßu popularitåti un lietojumu Eiropas skolås un augstskolås un drîz tiks izdota arî

latviski. Jåpiebilst, ka Latvijå samérå populårais KembridΩas universitåtes eksåmens valodas prasmju lîmeña noteikßanå noråda arî uz konkréto EKP lîmeni. Pieméram, Cambridge exam FCE – First Certificate in English, vienlaikus noråda arî uz konkréto Eiropas Padomes raksturoto valodas prasmes lîmeni, kas ßajå gadîjumå ir B2 un ko apskatîsim vélåk. Runåjot par RTU, tå ir pirmå augstskola Latvijå, kas ieviesusi praksé Eiropas Padomes izstrådåtås kopéjås pamatnostådnes valodu måcîßanå (ßeit gan jåatzîmé asoc. prof. Dr. ped. Margaritas Kaltiginas, RPIVA, vadîbå sastådîtå rokasgråmata, kas arî balstås uz EKP). Eiropas Savienîbai paplaßino-

ties, tå ir k¬uvusi par kopéjåm måjåm 450 miljoniem eiropießu ar daΩådu etnisko, kultüras un valodas izcelsmi. No vienas puses, ir nepiecießama etnisko atß˚irîbu ievéroßana, bet no otras – savietojamîba (comparability) Eiropas lîmenî, arî izglîtîbas jomå. To nosaka skolénu un studentu pieaugoßå mobilitåte un piedalîßanås starptautiskås apmaiñas programmås un projektos. Lîdz ar to Eiropas kopéjåm pamatnostådném (EKP), kuras ietver seßu valodas prasmes lîmeñu detalizétu aprakstu un raksturojumu (A1, A2, B1, B2, C1, C2), såkot no zemåkå lîdz augståkam, ir bütiska nozîme unificétas pieejas îstenoßanå arî starptautiskå lîmenî, vértéjot apgüto valodas prasmi (skat. 1. tabulu).

1. tabula Kopéjie valodas prasmju lîmeñi: globålå skala Augstas kompetences valodas lietotåjs

C2 C1

Spéj viegli saprast praktiski visu dzirdéto vai lasîto. Atsaucot atmiñå izteiktos argumentus un viedok¬us, spéj secîgå izklåstå apkopot informåciju no daΩådiem mutvårdu vai rakstiskiem avotiem. Spéj izteikties spontåni, ¬oti raiti un precîzi, atß˚irot smalkas nozîmju nianses pat komplicétås situåcijås Spéj saprast grütus, garus tekstus un uztvert zemtekstu. Spéj izteikties tekoßi un spontåni, îpaßi uzkrîtoßi nemekléjot vårdus. Spéj elastîgi un efektîvi izmantot valodu sabiedriskiem, akadémiskiem un profesionåliem nolükiem. Spéj izveidot skaidru, labi strukturétu, detalizétu tekstu par sareΩ©îtiem tematiem ar uzbüves mode¬u, saistîtåjvårdu un saskañoßanas lîdzek¬u kontrolétu lietojumu

Vidéjas kompetences valodas lietotåjs

B1 B2

Spéj saprast galveno sareΩ©îtå tekstå gan par konkrétiem, gan abstraktiem tematiem, arî diskusijås par profesionåliem jautåjumiem savå specialitåté. Spéj sazinåties samérå brîvi un spontåni, arî regulåra saziña ar dzimtås valodas lietotåjiem noris bez abpuséja sasprindzinåjuma. Spéj izveidot skaidru, detalizétu tekstu par daΩådiem tematiem, pamatot savu viedokli, izklåstot apsprieΩamå jautåjuma pozitîvås un negatîvås puses Spéj saprast galvenos jautåjumus skaidrå, parastå tekstå par ikdieniß˚iem tematiem, kas saistîti ar darbu, skolu, brîvo laiku utt. Spéj gandrîz vienmér tikt galå situåcijås, kådas var rasties, ce¬ojot pa vietåm, kur runå apgüstamajå valodå. Spéj izveidot vienkårßu, saistîtu tekstu par tuviem vai personiski intereséjoßiem tematiem. Spéj aprakstît pieredzéto, notikumus, sapñus, cerîbas un centienus, îsi pamatot un paskaidrot savus uzskatus, plånus

Valodas lietoßanas såkuma posms

A2 A1

Spéj saprast teikumus un bieΩi lietotus izteicienus par sadzîviskiem jautåjumiem (pieméram, personiskås ziñas, informåcija par ©imeni, iepirkßanås, tuvåkå apkårtne, darbs). Spéj vienkårßå veidå sazinåties, veicot parastu un tießu informåcijas apmaiñu par zinåmiem, ikdieniß˚iem tematiem. Spéj vienkårßos vårdos aprakstît savu biogråfiju, tuvåko apkårtni un ikdienå radußos jautåjumus Spéj saprast un lietot parastus, pazîstamus izteikumus un ¬oti vienkårßas fråzes, lai nodroßinåtu konkrétas vajadzîbas. Prot iepazîstinåt ar sevi un stådît priekßå citus, uzdot personiskas dabas jautåjumus un atbildét uz tiem, pieméram, kur dzîvo, kådus cilvékus pazîst, kådas lietas pieder. Spéj vienkårßå veidå sazinåties, ja otrs runå lénåm, skaidri un ir gatavs palîdzét >>>

2005. gada 16. jünijs

Valodu institüts ievieß jaunas programmas >>> RTU bakalauru programma ietver ne tikai ßo kopéjo valodas prasmju raksturojumu, bet arî sniedz B2, C1, C2 lîmeñu adaptétu daΩådu valodas prasmju aprakstu, ievérojot RTU apgüstamo studiju profilu specifiku (skat. 6.,7.,8. lpp. programmå). EKP ietver arî detalizétu lîmeñu aprakstu atseviß˚os valodas prasmju veidos: lasîßanå (lasîßana informåcijas ieguvei, instrukciju lasîßana, korespondences lasîßana u.c.), rakstîßanå (ziñojumi un esejas, vispåréja rakstveida saziña, sarakste), klausîßanås (ziñojumu un instrukciju klausîßanås, radio un ierakstu klausîßanås u.c.), runåßanå (oficiålas diskusijas un sanåksmes, neformåla diskusija, iepirkßanås un pakalpojumi, informåcijas apmaiña, intervija, ilgstoßs monologs: pieredzes apraksts, ilgstoßs monologs: faktu izklåstîßana, publiski paziñojumi). Lîmeñu apraksta tulkojums RTU programmå no ang¬u valodas latvießu valodå tika saskañots ar IZM un LU Latvießu valodas institüta speciålistiem, kas strådå pie ßîs terminolo©ijas tulkoßanas jau vairåkus gadus. Esam pateicîgi prof. Dr.filol. Dainai Nîtiñai, doc.

Dr.ped. Vitai Kalnbérziñai un Dr.filol. Ievai Zuicenai par ieteikumiem un lîdzdalîbu terminolo©ijas tulkoßanå! 2. EKP lîmeñu lietojums måcîbu proceså sekmé 1) objektîvåku studentu valodas prasmes vértéjumu; 2) unificétu prasîbu îstenoßanu ieskaités un eksåmenos; 3) studentu izpratni par pedagoga vértéjumu un sasniegto lîmeni valodas apguvé; 4) studentu lîdzdalîbu kopéjo un individuålo måcîbu mér˚u izvirzîßanå un îstenoßanå (student–centered syllabus); 5) studentu paßnovértéjumu un tålåko mér˚u izvirzîßanu, balstoties uz sasniegtå; 6) studenta patståvîgå darba iemañu pilnveidoßanu; 7) måcîbu procesa individualizåciju un studenta motivåcijas veicinåßanu apgüt valodu. To arî palîdz sasniegt programmå ietvertå detalizétå studenta paßnovértéjuma skala atbilstoßi EKP B2, C1 un C2 lîmeñiem (skat. programmas 13., 14. lpp.). 3. Såkot no 2004./2005. m. g., Valodu institüts visås fakultåtés ir såcis uz EKP balstîtas bakalauru studiju programmas aprobåciju. Ir izstrådåti kopéji klausîßanås iema-

ñu un vispårîga profesionåla rakstura tekstu lasîßanas izpratnes pårbaudes uzdevumi, kurus visu fakultåßu studenti veiks vienlaikus noteiktå dienå. Tå kå uzdevumu grütîbas pakåpe atbilst C1 lîmenim, tas ¬aus noteikt katra studenta individuålo sniegumu atbilstoßi Eiropas Padomes izstrådåtajåm valodas prasmju skalåm. Påréjos uzdevumus runåßanas un rakstîßanas prasmju pårbaudei atbilstoßi EKP, ievérojot atbilstoßu grütîbas pakåpi, studenti veiks semestra pédéjå valodas nodarbîbå. 4. Lai nodroßinåtu augståkås izglîtîbas pakåpju salîdzinåmîbu, saistîbå ar LEONARDO projektu izstrådåtajiem vispårîgajiem norådîjumiem vajadzétu büt obligåtiem, organizéjot eksåmenus sveßvalodå, bet eksåmenu saturs var büt atß˚irîgs atkarîbå no augstskolas vajadzîbåm. Valodu institüts tika pårståvéts arî ES dalîbvalstu valodu pedagogu starptautiskajå konferencé Hågå 2004. gada oktobrî, kuru kå ES prezidéjoßå valsts organizéja Nîderlande un kurå tika apspriesti arî kopéjo pamatnostådñu ievießanas nosacîju-

mi Eiropå valodu apguves jomå. Valodu institüts büs pårståvéts arî starptautiskajå ALTE (Eiropas valstu valodas prasmju testétåju asociåcijas) konferencé, kas notiks ß. g. maijå Berlîné, kur tiks apspriesta arî Eiropas kopéjo pamatnostådñu (EKP) valodu måcîßanå, apguvé un valodas prasmju pårbaudé ievießanas prakse, tostarp arî RTU. Valodu institüts plåno iesaistîties arî Eiropas Padomes programmå par EKP ievießanas pieredzi Eiropas skolås un augstskolås. Jåpiebilst, ka Valodu institüts piedalîjås arî IZM un Valodu måcîbu centra kopéjå projektå par Eiropas Valodu portfe¬a (EVP) (European Language Portfolio) pieaugußiem aprobåciju, kurß ietver sevî iepriekß raksturotås EKP valodas prasmju skalas un vérsts uz studentu paßnovértéjuma prasmju veicinåßanu un ir studenta dosjé par valodu proceså izpildîtajiem uzdevumiem un sasniegto lîmeni. Tiek plånota lîdzdalîba arî citos starptautiskos projektos. Valodu institüta måcîbspéki dara visu, lai sekmétu un pilnveidotu sveßvalodu apguvi müsu augstskolå. ❏

Arhitektüra un topolo©ija RTU APF 1. kursa studentu augståkås matemåtikas pavasara seminårå 31.05–1.06.05 Dzidra Lüse, DITF InΩeniermatemåtikas katedras lektore Tåpat kå pagåjußajå måcîbu gadå, arî ßogad APF 1. kursa studentiem, beidzot augståkås matemåtikas kursu, notika pavasara seminårs. Íogad seminårs bija daudz plaßåks un interesantåks, jo bez noteiktå integrå¬a lietojuma rotåcijas ˚ermeñu tilpuma apré˚inåßanå ar vairåkåm metodém vairåkos studentu referåtos tika aplükota sakarîba starp arhitektüru un topolo©iju. Studenti bija rüpîgi izstrådåjußi metodiku rotåcijas ˚ermeñu tilpuma apré˚inåßanai péc vairåkåm metodém, viss tika ilustréts ar skaistiem precîziem zîméjumiem, kuri tika projicéti uz ekråna, informåcija bija ierakstîta arî CD. Vairåkums studentu apré˚inos priekßroku deva cilindriskås çaulas metodei (cylindrical shells), jo matemåtiskie apré˚ini péc ßîs metodes ir vienkårßåki. Labi darbi bija L1 grupas studentiem Viktorijai Pri¬enskai, Baibai Traçumai, Dmitrijam Averjanovam, Evai Runcei, Jolantai Íaiterei, Matîsam Íteinertam; L2 grupas stu-

dentiem: Marijai Solovjovai, Jevgénijai Polovinkinai, Natålijai DoΩdevai un Dinai Jeme¬janovai. Òoti interesants bija Martas Rutkas un Dinas Sotñikovas referåts Arhitektüra un topolo©ija, kurå bija plaßs izziñas materiåls. Tika aplükotas arhitekta Grega Linna projektéßanas metodes un izstrådåtie projekti: ËdeñraΩa paviljons; Embriolo©iskå måja; Sociopole, Kardifas opera u. c. Tålåk ståstîja par projektéßanas biroju NOX, kurå darbojas nîderlandießu arhitekti. Arî viñi izmanto topolo©iju objektu apjomu veidoßanå. Péc tam sekoja arhitekta Franka O. Gerija projektéßanas metoΩu apskats un izstrådåtie projekti: Gugenheima muzejs, Volta Disneja koncertzåle u. c. Tas viss tika demonstréts kråsu attélos uz ekråna. Tika uzsvérts, ka topolo©ija kå starpdisciplîna starp arhitektüru un Eiklîda ©eometriju ieñem arvien lielåku nozîmi arhitektüras projektéßanå. Baibai Traçumai un Dåvim Gasulam bija referåts par slaveno arhitektu Santjago Kalatravu. Viñß izmantoja matemåtiku, lai konstruétu

dinamisku celtni, kas darbojås kå pu˚u ziedlapiñas, saulé atveroties un vakarå aizveroties. Kalatravas Milvoki måkslas muzeja (Calatravas Milwaukee Art Museum) jumta konstrukcija atgådina putna spårnus lidojumå, tie ir konstruéti, lai izplestos un sak¬autos atbilstoßi temperatüras izmaiñåm. Baiba uzsvéra, ka ßis arhitekts guvis tik ievérojamus panåkumus tåpéc, ka viñß bija gan télnieks, gan arhitekts, gan büvinΩenieris. Òoti patika arî Ilzes Vanagas, Madaras Eisakas un Vinetas Strautas referåts Diagrammu metode arhitektürå par to, ka bijis daudz mé©inåjumu formulét ßodienas arhitektüru. «Tå ir neierobeΩota sintéze un jomu saplüßana. Paåtrinåtå forséjoßå kultüra raksturo ßodienas darba un komunikåciju telpu. Notiekoßajam nav vispåréjas definîcijas un viena noteikta virziena, jo veidojas individuålas, konkrétas un neparedzamas mijiedarbîbas. Nevar arî precîzi definét vai klasificét pasaulé vérojamo gan realizéto, gan projektå esoßo ßå laika nelineåro arhitektüru.» Svarîgas ir projektéßanas meto-

des, jo tås fiksé domåßanas veidu un tajås var rast laika (ßodienas situåcijas) un rezultåta sakarîbu. Tålåk aplükota diagrammatiskå projektéßanas metode, kas ir pédéjo desmit gadu projekts. Tai nav konkrétas definîcijas, daΩådi pasaules arhitekti interpreté to nedaudz atß˚irîgi. Metodes vienojoßå ideja ir bütiskås informåcijas sakopoßana konkrétå elementå – diagrammå. Tå virzîs projektu jebkurå tå stadijå. Diagrammatisko projektéßanas metodi savos projektos izmanto nîderlandießu arhitekts Bens van Berkels (Ben van Berkel), projektéßanas birojs UN STUDIO. Balstoties uz to, B. van Berkels kopå ar Karolînu Bosu projektéßanas birojå UN STUDIO Amsterdamå izstrådåjußi un realizéjußi slaveno Mébiusa måju (1993–1998). Vislabåk noformétie darbi bija Ojåram Íablovskim, Lienei Zauskai, Laurim Birzniekam un Jurim Lugovskojam. O. Íablovskis izveidojis lieliskus uzskatåmus plakåtus par topolo©iju un izcilajiem arhitektiem Linnu, Gériju, Kalatravu. Íie materiåli turpmåk glabåsies APF. ❏

2005. gada 16. jünijs

Izglîtîbas kvalitåte – absolventu konkurétspéjas garantija J. Jevsjukova, RTU Liepåjas filiåle Ievads Cilvéku darbîba ir daudzveidîga, bet katram tås veidam lielåkå vai mazåkå pakåpé piemît kopéjas îpaßîbas: nenoteiktîba, nejaußîba un varbütîba. Tås cießi saistîtas ar riska jédzienu. Augståkås izglîtîbas joma, t.i., speciålistu sagatavoßanas sistéma, nav izñémums no noteikumiem. Turklåt no riska esamîbas viedok¬a îpaßi interesanta ir augstskolas darbîba izglîtîbas kvalitåtes (speciålistu gatavoßanas kvalitåtes) kontekstå. Íî ir ¬oti specifiskå nozare, kurai raksturîgi savi îpaßi riski, atß˚irîgi no tiem, ko tradicionåli aplüko riska menedΩmenta teorijå. Augståkås izglîtîbas kvalitåte Saskañå ar likumdoßanu izglîtîba ir måcîbu un audzinåßanas mér˚tiecîgs process personas, sabiedrîbas un valsts interesés, kura rezultåts ir valstî noteikto izglîtîbas lîmeñu sasniegßana. Izglîtîba vienlaikus ir gan process, gan ßå procesa rezultåts. Rezultåtu veido noteikts zinåßanu, iemañu, prasmju, kultüras un tikumisko vértîbu kopums, ko persona apgüst. Attiecîbå uz augståko izglîtîbu – tie ir augstskolu darbîbas veidi un procesi, kas vérsti uz speciålistu sagatavoßanu vienå vai otrå jomå. To pamatå ir tådu teorétisko un praktisko zinåßanu pasniegßana, kuras nepiecießamas veiksmîgas profesionålås darbîbas realizéßanai. Turklåt augståkå izglîtîba paredz, ka, augstskolu absolvéjot, studenti ir sasniegußi augstu kultüras lîmeni. No praktiskå viedok¬a lielu interesi izraisa augståkås izglîtîbas, speciålistu sagatavoßanas kvalitåte. Saskañå ar ISO standartiem ar kvalitåti saprot kåda objekta (produkta, pakalpojuma, procesa) îpaßîbu atbilstîbu zinåmåm prasîbåm (normåm, standartiem). Tåtad augståkås izglîtîbas kvalitåte ir visu augståkås izglîtîbas aspektu sabalanséta atbilstîba noteiktajiem mér˚iem, vajadzîbåm, prasîbåm, normåm un standartiem. Turklåt, definéjot augståkås izglîtîbas kvalitåti, jåievéro tås daudzpusîba. Pirmåm kårtåm augståkajai izglîtîbai izvirzîti noteikti mér˚i – gan åréjie, gan arî iekßéjie. Tai jåatbilst noteiktåm normåm un prasîbåm. Èsti kvalitatîvas izglîtîbas sañemßanai jånodroßina prasîbu (mér˚u, normu un standartu) kvalitåte un kvalitatîvi nepiecießamie resursi, proti: izglîtîbas programmas, måcîbspéki, abiturientu kontingents, materiåli tehniskais nodroßinåjums, finanses utt., citiem vårdiem – apståk¬u kvalitåte, atbilstoßi ieguldîjumi izglîtîbå. Ar nosacîjumu, ka ßie divi kvalitåtes aspekti ir ievéroti, svarîga loma ir izglîtîbas procesu kvalitåtei: zinåtniskå un måcîbu darbîba, vadîba, izglîtîbas tehnolo©ijas utt., kas tießi nodroßina un realizé speciålistu sagatavoßanu. Vél viens izglîtîbas kvalitåtes elements ir augstskolas darbîbas rezultåtu kvalitåte: studentu apmåcîbas kårtéjie un beigu rezultåti, absolventu konkurétspéja un viñu karjeras izaugsmes raksturojumi utt. Augståkås izglîtîbas kvalitåtes visu aspektu mijiedarbîba attélota 1. zîméjumå. 1. zîm. Augståkås izglîtîbas kvalitåtes aspektu mijiedarbîba

Augståkås izglîtîbas kvalitåtes visas saståvda¬as ir ¬oti svarîgas, un tås ir jåskata tikai komplekså. Bet visbieΩåk, runåjot par augståkås izglîtîbas kvalitåti, domåts tiek par augstskolas izglîtîbas procesa rezultåtu kvalitåti. Viss påréjais vairåk tiek uzskatîts par ßo rezultåtu sasniegßanas nepiecießamiem nosacîjumiem. Turklåt atkarîbå no beigu patérétåja par augstskolas izglîtîbas darbîbas rezultåtu var uzskatît: • piedåvåjamus izglîtîbas pakalpojumus – ja patérétåjs ir persona (students, klausîtåjs u.c.); • absolventus, speciålistus – ja patérétåjs ir valsts, sabiedrîba vai darba devéjs (uzñémums, organizåcija, ieståde, tostarp pati augstskola). Augstskola raΩo produkciju un pakalpojumus daΩådåm patérétåju kategorijåm. Augstskolas iekßéjie patérétåji var büt vienlaikus gan procesa dalîbnieki, gan rezultåtu patérétåji. Divéjådå ståvoklî atrodas arî tie, kas må-

cås. Viñi ir izejviela augstskolai, izglîtîbas pakalpojumu iekßéjie patérétåji, izglîtîbas procesa dalîbnieki un augstskolas beigu produkts kå sagatavoti speciålisti. Turklåt, ja augstskola gatavo speciålistus paßu vajadzîbåm (zinåtnes darbiniekus, lektorus, augståkås kvalifikåcijas speciålistus), arî absolventi uzskatåmi par nåkamiem zinåtniekiem – måcîbspékiem. Viedok¬i par speciålistu sagatavoßanas kvalitåti Visi iepriekß minétie (atseviß˚as personas, darba devéji, augstskolas, sabiedrîba un valsts) ir ieintereséti augståkås izglîtîbas kvalitåté, bet mér˚i viñiem ir daΩådi, kaut gan savstarpéji saistîti. Lai izskaidrotu, kå ßîs ieinteresétas puses sasniedz savus mér˚us, jåizveido atbilstoßi mér˚u koki. Turklåt jåizskata tikai tie zari, kas tå vai citådi saistîti ar speciålistu sagatavoßanas kvalitåti. Personas (abiturienta, studenta, klausîtåja, absolventa) mér˚u koks attélots 2. zîméjumå. 2. zîm. Personas mér˚u koks

Tieksmi uz cienîjamu ståvokli sabiedrîbå var uzskatît par personas globålu mér˚i. Mér˚u koks attélo ideålo situåciju, kad atseviß˚as personas intereses nav pretrunå visas sabiedrîbas interesém un katrs sabiedrîbas loceklis tiecas ne tikai péc personiska labuma, bet arî domå par savas valsts labklåjîbu. Ar mér˚u koka palîdzîbu var secinåt, ka personai, lai ieñemtu cienîjamu vietu sabiedrîbå, no augståkås izglîtîbas jåsañem: • teorétisko zinåßanu un praktisko prasmju un iemañu kopums, kas nepiecießams turpmåkai darbîbai, ienåkumu sañemßanai un sabiedriskå labuma sniegßanai; • attîstîtas personiskås un profesionålås îpaßîbas (redzesloks, intelektuålais lîmenis, prasmes risinåt sareΩ©îtus uzdevumus, abstraktå domåßana); personiski psiholo©iskie raksturojumi (organizatoriskas spéjas, patståvîba lémumu pieñemßanå, atbildîba par savåm darbîbåm u.c.); veselîba un fiziskå attîstîba, kas nodroßina augstas darbaspéjas; • kultüras un audzinåßanas augsts lîmenis. Nåkamais mér˚u koks (3. zîm.) attélo sabiedrîbas prasîbas augståkajai izglîtîbai. Par pamatmér˚i te var uzskatît sabiedrîbas tieksmi uz paßattîstîbu, paßpilnveidoßanos. Izanalizéjot ßo koku, var formulét sabiedrîbas prasîbas pret augståko izglîtîbu: • augståkås kvalifikåcijas kadru sagatavoßana, kuri bütu spéjîgi risinåt radoßus uzdevumus, veikt fundamentålus un lietiß˚us pétîjumus, nodroßinåt progresu daΩådås zinåßanu jomås un tautsaimniecîbas nozarés; • augsti kvalificétu speciålistu sagatavoßana, kuri bütu spéjîgi efektîvi risinåt praktiska rakstura uzdevumus daΩådås darbîbas jomås; • kulturåli un garîgi attîstîtu, izglîtotu personu audzinåßana, kuri varétu saglabåt un bagåtinåt nacionålo kultüru; • fiziski attîstîtu un veselu sabiedrîbas locek¬u sagatavoßana fiziskås audzinåßanas nodarbîbås. >>>

2005. gada 16. jünijs

Izglîtîbas kvalitåte – absolventu konkurétspéjas garantija >>>

3. zîm. Sabiedrîbas prasîbu mér˚u koks

Tålåk aplükojams darba devéju mér˚u koks (4. zîm.). 4. zîm. Darba devéju mér˚u koks

5. zîm. Valsts mér˚u koks

Íî koka analîze ¬auj secinåt, ka pamatmér˚a sasniegßanai, kå arî citu izglîtîbas kvalitåté ieintereséto pußu apmierinåßanai augstskolai vajag: • parüpéties par zinåtniskå un måcîbu procesa resursu nodroßinåßanu, proti: iesaistît talantîgus, augsti kvalificétus måcîbspéku kadrus; nodroßinåt finanßu lîdzek¬us no daΩådiem avotiem; nodroßinåt studentus un måcîbspékus ar måcîbu un speciålo literatüru, informåcijas resursu pieejamîbu, müsdienîgu materiåli tehnisko båzi, kå arî îstenot tådu abiturientu uzñemßanu, kam ir augsts såkotnéjais potenciåls; • nodroßinåt studentiem iespéjas aktîvi piedalîties zinåtniski praktiskajå darbîbå, kultüras un sporta aktivitåtés; • nodibinåt sakarus ar uzñémumiem studentu praktiskai sagatavoßanai un veidot praktiskås sagatavoßanas programmas paßå augstskolå. 6. zîm. Augstskolas mér˚u koks

Pamatmér˚is, ko vélas sasniegt darba devéjs, ir savas darbîbas efektivitåtes paaugstinåßana. Ar to saprot ne tikai pe¬ñu, bet arî sociåli nozîmîgu funkciju pildîßanu, iespéjams, kas nav orientéta uz pe¬ñas sañemßanu. No darba devéja viedok¬a augstskolas absolventam jåatbilst ßådåm prasîbam: • viñam ir pietiekamas teorétiskås zinåßanas un praktiskås prasmes, lai nodroßinåtu augstu darba raΩîgumu, pazeminåtu neraΩoßanas izdevumus, kas saistîti ar kadru pårkvalificéßanu, vai lai attaisnotu izmaksas, saistîtas ar speciålistu sagatavoßanu péc lîguma ar augstskolu; • viñam ir attîstîtas profesionålås îpaßîbas, nepiecießamas darba izpildîßanai (iniciatîvas bagåts, spéjîgs strådåt grupå un vadît grupu utt.); • viñam ir augstas darbaspéjas, ko nodroßina laba fiziskå attîstîba. Nåkamå ieinteresétå puse ir valsts. Tai ir savi mér˚i. Civilizétå, attîstîtå, uz saviem pilsoñiem orientétå valstî, par kådu cenßas k¬üt Latvija, vienam no galvenajiem mér˚iem ir jåbüt tautas dzîves lîmeña paaugstinåßanai. Valsts mér˚u koks atspogu¬ots 5. zîméjumå. Íî koka analîze råda, ka valsts ir ieintereséta, lai augstskolas gatavotu kvalificétus speciålistus, spéjîgus likt Latvijas ekonomiku vienå rindå ar ekonomiku attîstîtås valstîs un tådå veidå attaisnot budΩeta lîdzek¬us, kas patéréti viñu sagatavoßanai (ir domåtas valsts augstskolas un studenti, kas måcås budΩeta vietås). Turklåt absolventiem un viñu izglîtîbas kvalitåtei jåatbilst vispirms valsts izglîtîbas standartiem un prasîbåm. Un visbeidzot – speciålistu sagatavoßanas kvalitåté ieintereséta ir pati augstskola. Par augstskolas pamatmér˚i var uzskatît izglîtîbas kvalitåtes paaugstinåßanu, kurai jåbüt jütamai abiturientiem, måcîbspékiem, valstij, sabiedrîbai un darba devéjiem, darba un izglîtîbas pakalpojumu tirgum. Augstskolas mér˚u koks attélots 6. zîméjumå.

Izanalizéjot visas prasîbas, kuras augståkajai izglîtîbai izvirza ieinteresétas puses, var atlasît speciålistu sagatavoßanas kvalitåtes saståvda¬as, kas nepiecießamas visiem ieinteresétajiem: • laba teorétiskå båze: konkrétås nozares teorétisko zinåßanu kopums, kas absolventiem büs jåizmanto profesionålå darbîbå; • praktiskås iemañas, prasmes, pieredze: spéja risinåt praktiskos uzdevumus, izmantojot teorétisko båzi; • zinåtniskais potenciåls: spéja risinåt zinåtniski praktiskos uzdevumus; • profesionålajai darbîbai nepiecießamie psiholo©iskie personas raksturojumi: intelekts, kritiskå domåßana, analîtiskås spéjas, organizatoriskås spéjas, iniciatîva, spéjas komunicét, kårtîgums utt.; • laba audzinåßana; • vispårîgås kultüras lîmenis; • fiziskå veselîba. Visåm ßîm speciålistu sagatavoßanas kvalitåtes saståvda¬åm daΩådu ieintereséto pußu skatîjumå ir atß˚irîga svarîguma pakåpe, bet augstskolai péc iespéjas jånodroßina visu komponentu kvalitåtes visaugståkais lîmenis. ❏

2005. gada 16. jünijs

Studentu lapa Mehiem jauns dekåns! Tas notiek reti. Garo gadu pat var sastapt bieΩåk... Ja pieñem studentu dzîvi kå måcîbu periodu – vidéji pieci gadi, tad jau var teikt, ka tas notiek reizi müΩå... Un tießi mehiem bija tas gods 6. jünijå vélét savu jauno dekånu. Nu jau piedzîvots ir ßis notikums, un ievéléts dekåns arî ir – profesors ‰riks Geriñß. Jautåsiet, kå büs? Kas jauns gaidåms? Labi büs! Galvenais taçu ir citam citu saprast un atrast kopéju valodu, més esam pårliecinåti, ka tå tas arî notiks. Strådåsim kopå, roku rokå! Liels paldies müsu ilggadéjam dekånam profesoram Gundaram Libertam par atbalstu un sadarbîbu, kas ¬åva mums droßi teikt: «Mums ir labå-

kais dekåns!» Novélam arî jaunajam dekånam profesoram ‰rikam Geriñam turpinåt ßîs labås tradîcijas un sadarboties ar savas fakultåtes studentu paßpårvaldi, kopå var panåkt daudz – daudz vairåk, nekå ejot pa daΩådiem ce¬iem! Daudz darba spara un spéka müsu dekånam! ❏ TMF Studentu paßpårvalde Red. piezîme: profesors ‰riks Geriñß dekåna amatå ståsies no 2005. gada 1. jülija.

irßu lietus Evelîna Ozola, APF 4. kursa studente Saskañå ar senu japåñu pasaku ßogad piektå méneßa 27. dienå bija gaidåms neparasts notikums – ˚irßu lietus. Tam par godu APF 4. kursa studenti rîkoja ikgadéjo arhitektu karnevålu, ßoreiz austrumnieciskås noskañås. Piektdienas siltajå vakarå Latvijas Dzelzce¬a véstures muzejå palénåm sapulcéjås daudz sulîgu ˚irßu, noslépumainas geißas, vairåki slepkavnieciski nindzju grupéjumi un üsaini Austrumu ˚éniñi, tomér visbieΩåk varéja sastapt kåda pazîstama profesora lîdziniekus. Kad karnevåla såkumå notika brînumaina Lielå irßa piedzimßa-

na, pirmie sveicéji bija kråsainos lietusméte¬os térpti APF måcîbspéki ar kopéju dziesmu, ko vainagoja profesora J. Krastiña spécîgais solo izpildîjums. Vakara turpinåjumå varéja baudît véderdejotåju priekßnesumus, piedåvåt savu variåciju téjas namiña arhitektürai, balvå iegüstot daΩådus produktus ar ˚irßu garßu, kå arî sekot dabas procesiem nesteidzîgås filmås. Ener©iskas dejas såkås kopå ar Voiceks Voiska, turpinåjås ar Mofo un noslédzås ar G–Spot uzståßanos. Karnevåls bija vasarîgs, draudzîgs un salds. Atvérts ne tikai arhitektiem, bet katram, kas vélas izmantot iespéju uz mirkli aizmirst savu ikdienas seju. ❏

Intervija ar SP Kultüras noda¬as vadîtåju Ilgmåru Valtu Ilgmårs Valts ir RTU IEF 1. kursa students. Viña dzîves skola – Rîgas 2. vidusskola. Sevi viñß raksturo kå cilvéku, kurß brîvajå laikå nodarbojas ar daudzåm trakåm lietåm, viñam patîk sports, îpaßi pie sirds ir teniss. Nesen savas fakultåtes paßpårvaldé Ilgmårs såka atbildét par sporta aktivitåtém, bet tagad viñß SP vidü ir pazîstams kå Kultüras noda¬as vadîtåjs. Starp citu, konkurså Mis un Misters RTU 2004 Ilgmårs ieguva Skatîtåju simpåtiju titulu. Lai izprastu Ilgmåru, nåcås iet pie viña un vaicåt, kur viñß rod motivåciju savai darbîbai un kådi ir viña nodomi. – Kåpéc izvéléjies studijas RTU? – Pirms skolas beigßanas iepazinos ar Jolantu Jasukeviçu, viña mani pårliecinåja, ka man ir jåstudé RTU. Galvenais arguments bija SP. – Kådu specialitåti izvéléjies un kåpéc?

– Esmu izvéléjies uzñéméjdarbîbas vadîßanu un tagad måcos koledΩå. Zinåju, ka ekonomika un uzñéméjdarbîba ir mans aicinåjums, bet koledΩå ieståjos, jo tur bija budΩeta vietas. Un vispår –UZˆ‰M‰JI ir baigi labå lieta. Un man prieks, ka tådi cilvéki kå es un mana grupa maina priekßstatu par koledΩas lîmeni. – Kas tevi piesaistîja SP darbîbå? – Kad atnåcu uz RTU, jau zinåju, ka agråk vai vélåk darboßos SP. Tagad tas îstenojås. – Kåpéc izvéléjies tießi ßådas noda¬as vadîtåja amatu? – Vidusskolå biju cießi saistîts ar ßådåm lietåm, un ßî ir mana iespéja pilnveidot sevi un parådît RTU studentiem, ko es saprotu ar vårdu kultüra. Cerams, ka izdosies sagatavot labus pasåkumus, kuri sagådås daudz prieka studentiem! Turklåt savos pasåkumos vienmér var par brîvu patusét... – Kå tev pagåja priekßvéléßanu laiks? – Priekßvéléßanu laiks bija gana drudΩains, jo tajå laikå man iekrita sesija un véléßanu nedé¬å man bija jåvada divi pasåkumi. DiemΩél vienmér kaut ko arî nåkas ziedot, ja grib sasniegt labus rezultåtus. DiemΩél ang¬u valodå dabüju 6. – Vai ir paredzamas pårmaiñas vai kådi jauninåjumi tavå noda¬å? – Protams, katrs jauns vadîtåjs ievieß zinåmas pårmaiñas savå noda¬å, un Kultüras noda¬å vienmér visu var såkt no jauna. – Kå tu vérté jaunås valdes darbîbu? – Nedomåju, ka tagad jau ir pagåjis gana ilgs laiks, lai varétu vértét tås darbîbu. Tås darbîbu varés såkt objektîvi vértét tikai nåkamajå måcîbu gadå. Bet saståvs ir visnota¬ cerîgs. ❏ Guntars Jansons, JI darba grupas vadîtåjs

2005. gada 16. jünijs

Studentu lapa Studentu parlaments sveic visus studentus ar kårtéjå måcîbu gada noslégumu un novél lîksmus Lîgo svétkus!

Jånît’s nåca pår gadskårtu, lîgo, lîgo Savus DITFus apraudzît, lîgo, lîgo. Vai tie dzéra, vai ar éda, lîgo, lîgo Vai tik webus programméja, lîgo.

Jåñu nakti nepazinu, lîgo, lîgo. Müsu braßos ETFus, lîgo. visi svétku lindrakos, lîgo, lîgo. sapinußies sakaros, lîgo.

Nevienami tåda dzîve, lîgo, lîgo. Kå tiem müsu TMF, lîgo. Visapkårti bérzu birzes, lîgo, lîgo. Vidü kupli ozoliñi, lîgo.

Kas mirdzéja, kas spîdéja, lîgo, lîgo. Augsta kalna galiñå, lîgo. IEFi kala kumeliñu, lîgo, lîgo. Ar sidraba pakaviem, lîgo.

Grezni, grezni Jånît’s jåja, lîgo, lîgo. Nopuß˚otu kumeliñu, lîgo. Grezni zîmé müsu APFi, lîgo, lîgo. jaunas måjas plånodami, lîgo

Jaunie, vecie büvnieciñi, lîgo, lîgo. Jåñu nakti nece¬at, lîgo. Kas grib celti Jåñu nakti, lîgo, lîgo. büvés visu vasariñu, lîgo.

Sieru, sieru, Jåña måte, lîgo, lîgo. Tev ir govis laidaråi, lîgo. Gaismu, gaismu, EEFi, lîgo, lîgo. Jums ir vati slégumos, lîgo

Jåñu nakti muca dega, lîgo, lîgo. Augsta kalna galiñåi, lîgo. MLFu bérni sanåkußi, lîgo, lîgo. Jåñu nakti priecåtiesi, lîgo.

Students un Jåñu svinéßana Guntars Jansons Daudziem Jåñi ir îpaßi svétki. Jåñi ir lielåkie un mîlétåkie latvießu svétki vél kopß senlaikiem. Jåños ir neiedomåjami dzi¬ß latviskums. Tie ir svétki, kas liek domåt par dzîves jégu. Un kur vél tautas dziesmas! Kurai tautai vél ir tik daudz dziesmu? Ja tik daudz bütu våcießiem vai françiem, viñi sen bütu pielielîjußi visu pasauli. Faktam, kur jüs dzîvojat, nebüs nekådas nozîmes Lîgo vakarå un Jåños. Par spîti laika apståk¬iem, Jåñi jåsvin dabå, nevis telpås. Ejot rota¬ås un izmirkstot lietü baltå kreklå un pastalås, rodas unikåla Jåñu izjüta, to ne ar ko nevar salîdzinåt. Jåñus svin vasaras vidü, kad saule visaugståk uzbraukusi debesu kalnå, ßai laikå dienas ir visgaråkås, bet naktis visîsåkås. To skaistumu, ko izjüti ßajå îsajå naktî, ir grüti izteikt, tomér RTU studenti mé©ina savus pårdzîvojumus mums atklåt. Pagåjßgad Jåñu svinéßana sakrita ar futbola skatîßanos. Tå nu més visi sametåmies vairåkås maßînås un ar labiem alus kråjumiem un teltîm bagåΩniekå devåmies uz mü-

su izvéléto vietu tålu prom – pie jüras. Nok¬uvußi galå, apmetåmies pie båkas un såkåm sliet teltis, savukårt namatévi jau nesa uz jüras krastu televizoru un skañas pastiprinåtåjus, laiva kåpås tika apgåzta augßpédus, un tas bija lielais Jåñu galds ar visiem svétku cienastiem. Tå nu ßî man bija visnetradicionålåkå Jåñu svinéßana viså müΩå – jüras krastå, pie televizora ar ¬oti labu kvalitåti un skañu, pielipußiem pie TV ekråna un aizrautîgi vérojot futbola maçu. Lai arî müsu valstsvienîbas izlase zaudéja, tas nebija iemesls, lai més zaudétu Jåñu noskañu un svinéßanas vélmi. Kåds gudrinieks bija lîdzi pañémis arî nesen nopirkto laivu, kuru bija nepiecießams arî iemé©inåt. Sasédåmies laivå un laidåm jüriñå! Jürmalniekiem tas laikam ir pieredzéts, ka ir liels véjß, bet mums ne... Péc kåda laika såkåm manît, ka jüras krasts vairs ir knapi manåms, turklåt més bijåm stipri aizpüsti citå virzienå. Més jau sméjåmies, ka Jåñus svinésim vai nu Zviedrijå, vai vismaz Igaunijå, tomér puißi såka pamatîgi airét un veiksmîgi nok¬u-

våm müsu apmeßanås vietå. Müsu telts vietas bija kådas lielas båkas piekåjé, laikam jau aizliegts tajå bija kåpt, jo caurumam griestos, uz kuru veda kåpnes, priekßå bija piekaramå atsléga. Taçu vienmér jau atradîsies kåds riskétåjs, kurß vélas nok¬üt tur, augßå. Un viñß to izdarîja. Gar malåm, gar sienåm, pa dzelΩiem råpjoties, més tomér visi nok¬uvåm paßå båkas augßå, tas bija tießi saulrieta laiks. Debesis iekråsojås tik koßi rozå, un vispår bija neaprakståms skats... debeß˚îgi... Kad bija ieståjusies tumsa, devåmies pie mums sveßajiem cilvékiem, kas bija sabraukußi ciemos pie namatéva, un såkåm svinéßanu. Caur lielajåm un ska¬ajåm tumbåm tika laista îstena Jåñu müzika, visi dziedåjåm lîdzi un dejojåm. ‰dåm sieru un dzéråm alu. Tad pékßñi notika kas tåds, kas mani ¬oti sasmîdinåja. Cauri kokiem såka mirgot båkugunis, kåds no draugiem nodomåja, ka policija, un metås slépt alkoholu saturoßo pudeli un arî pats noslépås, bet tas bija tikai traktors ar båkugunîm un piekabi. Visi saråpåmies piekabé un braucåm pie tuvåkajiem kaimiñiem, kas atradås

apméram 8 km attålumå. Netika vairs ß˚irots, més vai ciemiñi, visi kopå. Såka mirgu¬ot viegls lietutiñß, båkuguns mirgoja un iekråsoja müsu sejas. Visi kopå dziedåjåm latvießu tautas dziesmas un, traktora piekabé ståvédami un kratîdamies, braucåm pie kaimiñiem, kur arî bija vesels pulks jåñotåju. Pieprasîjußi alu Jåñu tévam un sieru Jåñu måtei, palîdzéjåm viñiem dziedåt karaoke. Visi kå viens dziedåja, kå måcéja. Péc kåda mirk¬a jau sarausåmies visi atpaka¬ piekabé un devåmies atpaka¬. Tur kådu laiku tika turpinåta Jåñu svinéßana. Íajos svétkos man bija pilns emociju un iespaidu spektrs – brauciens ar laivu, ielaußanås slégtå båkå, saulriets no liela augstuma, brauciens traktora piekabé, kura, likås, tüliñ izjuks, karaokes dziedåßana, futbola skatîßanås, un, pats galvenais, kas mani pårsteidza, ka netika ß˚irots, vai savéjais vai sveßais, visi bija jåñotåji. No rîta kådam bija ¬oti slikti, knapi spéja pamosties, piecelties un elpot, gåja peldéties un tad guléja smiltîs kå izskalots. ❏ Iesütîjusi Agnese Lapiña

2005. gada 16. jünijs

Studentu lapa Sveiciens vårda dienå! Ieva Konkurss Mis un Misters RTU gan jau labu laiku aiz muguras, taçu tas nemaina faktu, ka titula Misters Foto ieguvéjs ßogad bija Jånis Kononovs. Íis ir JI Jåñu numurs, tåpéc man ß˚ita, ka bütu interesanti lasît interviju ar vienu no daudzajiem Jåñiem.

dzîvesveida piekopßanu. Vidusskola bija laika periods, kad nostiprinåjås mana identitåte. Jau tad såku apjaust, ka dzîvi vélos saistît ar büvniecîbu. Zinåju, ka ßo nozari vislabåk bütu apgüt RTU. Såkumå ståjos citå fakultåté, tur netiku budΩeta grupå, tåpéc aizgåju uz IEF Büvuzñémumu vadîßanu. Tagad studijas apvienoju ar darbu projektéßanas birojå. Pamazåm virzos uz savu nosprausto mér˚i.

Par konkursu

Par sevi Esmu dzimis 1985. gada 4. augustå Ogré. Bérnîbu pavadîju ¬oti skaistå pilsétå – Lielvårdé. Pirmie dzîves nopietnie so¬i saistîti ar bérnudårzu Püt, véjiñi. Paraléli tam dejoju tautiskås dejas. Péc påris gadiem, såkumskolå, radås vélme sevi attîstît arî citås jomås. Uz påris gadiem tautas dejas nomainîju uz modernajåm, såku spélét basketbolu. Laiks lîdz vidusskolai paskréja nemanot, tas saistîts ar daudzjåm årpusskolas aktivitåtém, ¬oti aktîva

Konkursam pieteicos, draudzenes mudinåts, – gribéjås viñai un sev kaut ko pierådît. Domåju – kåpéc gan ne, neko jau nevaru zaudét! Péc atlases kårtas gan ß˚ita, ka tålåk netikßu, jo uzskatu, ka tajå vajadzéja citådi sevi prezentét. Tomér es tiku. Såkås konkurss, tajå vislielåkås problémas man sagådåja måjasdarbs. Biju domåjis spélét ©itåru un dziedåt. Jau biju iemåcîjies nospélét ieceréto dziesmu, bet måsa, izdzirdéjusi mani dziedam, teica, ka tas izklausås galîgi garåm. Bija jådomå cits priekßnesums. Kad måjasdarbs bija jåatråda, es vél neko nebiju izdomåjis. Atnåcu måjås no kårtéjå mé©inåjuma, piesédos pie galda un såku domåt par publiku, kas atradîsies zålé mana uznåciena laikå. Uz lapas uz-

rakstîju ievadvårdus priekßnesumam, un tad pékßñi pråtå ienåca ideja, ka es varétu noskaitît dzejoli kå apliecinåjumu mîlestîbå savai draudzenei. Man pazîstamais aktieris un reΩisors Kårlis Lißmanis ieteica Måras Zålîtes dzejoli.

Par ieguvumiem Mani ¬oti interesé mode, sekoju tai lîdzi, tåpéc bija interesanti mé©inåjumos uzzinåt kaut ko vairåk par izturéßanos uz skatuves. Sajütas, piedaloties ßådå konkurså, ir neaprakståmas. Kå jau teicu finåla uznåcienå – ßo es atceré-

ßos uz müΩu! Mana uzdroßinåßanås atklåt savas jütas atståja draudzeni bez vårdiem, jo viña neko tådu negaidîja.

Par finåla rezultåtiem Påråk nebiju pårsteigts par titulu Misters Foto, bija ienåcis pråtå, ka to iegüßu. Bet tituli man patiesîbå bija vienaldzîgi, jo savu es biju panåcis – parådîju publikai, kåds es esmu. Galvenais ir tas, ka darîju laimîgu draudzeni un iepriecinåju sevi. Sveicam Jåni vårda dienå un vasaras saulgrieΩos! ❏

Sports Sports Sports Sports Sports RTU sportists – Latvijas rekordists Sveicam U©i Smirnovu, kurß 20. maijå Slovénijå Eiropas çempionåtå junioriem svara stieña spießanå gu¬us izcînîja sudraba meda¬u svara kategorijå lîdz 75 kg, pace¬ot 190 kg, kas ir jauns Latvijas rekords starp pieaugußajiem.

Jånis Zvirbulis

Apsveicam 2005. gada Rîgas çempionåta svara bumbu celßanå uzvarétåjus! Çempioni: Aleksandrs Mortu¬evs, Dzintars Íanters, Imants Silovs, Konstantîns Markovs, Aleksandrs Andrejevs; 2. vieta – Andrejs Vorobjovs; 3. vieta Deniss Vaskins, Jånis Zvirbulis, Uldis ikåns, Mårtiñß Prüsis.

Atkal uzvar RTU Íå gada 3. un 4. jünijå Ronîßos sacentås 39. Baltijas Tehnisko universitåßu sporta spé¬u dalîbnieki – RTU, KTU, TTU darbinieki. Sporta spélés piedalîjås 38 dalîbnieki no katras augstskolas. Spraigas cîñas notika 8 sporta veidos. Sacensîbas basketbolå, volejbolå un teniså risinåjås uz brîvdabas laukumiem, protams, arî makß˚eréßanå. Tålmeßanå un meßanå mér˚î sportisti sacentås Engures vidusskolas stadionå, bet praktiskajå makß˚eréßanå Kañiera ezerå. RTU makß˚ernieki, Pétera Orlovska vadîti, atkal izcînîja 1. vietu. Lielåko zivi izvilka müsu augstskolas ßoferis Armands P¬avnieks. Sievietém savu artavu makß˚eréßanå deva arî Aija Orlovska. Teniså RTU laukumos pårliecinoßi labåki bija müséjie, atbildîgais RTU tenisa speciålists Jånis Zvilna. 2. vietå – KTU, 3. vietå – TTU tenisisti. Íahisti, Jåña Le¬a trenéti, arî kårtéjo reizi 1. vietå, 2. vietå – TTU, 3. vietå – KTU. Volejbolå vîrießiem 1. vieta

müséjiem, 2. vieta – KTU, 3. vieta – TTU. RTU volejbolistes arî ßogad nespéja apspélét KTU, toties pårliecinoßi uzvaréja TTU. Rezultåtå müséjås 2. vietå, 3. vietå TTU. Galda teniså RTU sporta katedras lektori Boriss Çapurins, Dainis Íkogals, tåpat kå pagåjußå gadå Palangå, kopvértéjumå 1. vietå. Abas müsu vîrießu basketbola komandas – gan seniori, gan juniori – ßogad 2. vietå, piekåpjoties KTU, 3. vietå – TTU. Kopvértéjumå, izcînot 21 punktu, RTU måcîbspéki un darbinieki jau kuro gadu péc kårtas 1. vietå. Kauñas TU 16 punkti un 2. vieta, TTU ßogad 3. vietå. Svinîgajå apbalvoßanas ceremonijå RTU komanda sañéma lielu skaistu kausu par uzvaru kopvértéjumå. Nåkamås 40. sporta spéles notiks Igaunijå, iespéjams, Såremå.

Latvijas 15. universiådé vîrießu konkurencé RTU 1. vieta Noslégusies Latvijas 15. uni-

versiåde. Vîrießu konkurencé esam vienîgie piedalîjußies visos 17 paredzétajos sporta veidos. Íogad labåk nekå iepriekßéjos gados startéjußi müsu badmintonisti, cîñas sporta veidu pårståvji, orientieristi un vieglatléti. Vîrießu konkurencé RTU sportisti 15. universiådé izcînîjußi 1. vietu (153 punkti), 2. vietå LU (151 punkts), 3. vietå LSPA (148 punkti). Sievießu konkurencé diemΩél jau kuro gadu netiekam augståk par 3. vietu kopvértéjumå (98 punkti). Tomér izcînît 3. vietu 18 augstskolu konkurencé arî nav pe¬ami. 1. vietå LU (118 punkti), 2. vietå LSPA (112 punkti). Ar ßiem un citiem panåkumiem sportå RTU Sporta klubs sveic ne tikai panåkumu autorus – sportistus, bet arî visus müsu augstskolas sporta cienîtåjus, dekånus, prorektorus, Jaunå InΩeniera veidotåjus un, protams, rektoru Ivaru Knétu! Rihards Jasüns, RTU–KTU–TTU 39. sporta spé¬u galvenais tiesnesis, RTU Sporta kluba valdes priekßsédétåjs

2005. gada 16. jünijs

SELL spéles Rîgå R. Jasüns, RTU Sporta kluba valdes priekßsédétåjs No 19. lîdz 22. maijam Rîgå notika Baltijas 21. studentu spéles 15 sporta veidos. Sacensîbu organizåciju bija uzñémusies Latvijas Augstskolu sporta savienîba (LASS) ar organizåcijas komitejas priekßsédétåju LSPA prorektoru Uldi Ívinku priekßgalå. Sacensîbu galvenais tiesnesis bija LU Sporta centra vadîtåjs Jånis Melbårdis, orgkomitejas valdé bija arî RTU Sporta katedras vadîtåjs Viktors Bonders.

Lielåko smagumu SELL spé¬u organizåcijå iznesa müsu augstskolas studenti un treneri. RTU uzñémås un teicami noorganizéja sacensîbas ßådos sporta veidos: vieglatlétikå (V. Bonders); teniså (R. Jasüns); peldéßanå (D. Podkalns); svara bumbu celßanå (A. Bagojans); brîvajå cîñå (D. Íkogals); florbolå (K. Cinîtis); sievießu estétiskajå vingroßanå (G. Po¬akova). Dalîbnieku akreditåcijå ¬oti aktîvi piedalîjås RTU Studentu parlamenta Sporta komisijas paßreizéjå vadîtåja Lîga Stankéviça ar savu komandu. Sporta katedras vadîtåjs

Viktors Bonders samekléja un izveidoja datoru telpu informåcijas apmaiñai. Visi nosauktie ne tikai nodarbojås ar savu tießo pienåkumu pildîßanu, t. i., komandu trenéßanu un komplektéßanu, bet pildîja arî strådnieka, sagådnieka funkcijas, lai sakårtotu savu sacensîbu norises vietu. Liels paldies viñiem par to! Ceru, ka arî organizåcijas komitejas vadîba pratîs ßiem cilvékiem pateikties. Turpinot par organizåciju, ar pilnu atbildîbu varu teikt, ka sportiskå ziñå organizåcija bija ¬oti augstå lîmenî. Taçu to nevar teikt par tiem, kas atbildéja par naktsmîtném, kå arî par édinåßanu. Müsu augstskola startéja ar 137 dalîbniekiem. Kopvértéjumå esam

izcînîjußi vislielåko meda¬u skaitu – 34. Labåkie sasniegumi ir: svaru bumbu celßanå, treneris A. Bagojans; brîvajå cîñå, treneris D. Íkogals; sievießu estétiskajå vingroßanå, trenere G. Po¬akova, vieglatlétikå, treneris V. Bonders. Neveicås müsu florbolistiem, treneri B. Pîlups, K. Cinîtis, kuriem plånojåm 1. vietu, bet palikåm diemΩél tikai 5. vietå. Savu iespéju lîmenî nostartéja basketbolisti, treneris E. Påns, volejbolisti, treneris M. Ûuks, peldétåji, treneris D. Podkalns, un orientieristi, treneris P. Briçenoks. Novélu visiem dalîbniekiem ßådus un vél labåkus panåkumus nåkamajås 22. SELL spélés Tartu (Igaunija). ❏

RTU vingrotåjåm – SELL sudrabs O. Martinsone Rîgå, saulainajås maija dienås, notika starptautiskås studentu spéles SELL. Tajås piedalîjås 1500 studentu no Somijas, Igaunijas, Lietuvas, Çehijas, Latvijas, Krievijas un Grie˚ijas. Sacensîbas noritéja 15 sporta veidos. Studentu spélés estétiskajå grupu vingroßanå startéja seßas komandas – no Tamperes Tehnolo©iskås universitåtes, Tartu Universitåtes un çetras komandas no Latvijas augstskolåm. RTU startéja ar divåm komandåm – RTU izlase un Orhideja. Abu müsu komandu trenere un sacensîbu galvenå tiesnese Ga¬ina Po¬akova daudz darîja, lai sacensîbas noritétu organizéti, skaisti, atbilstoßi ßå sporta veida nosaukumam un starptautiskå lîmeña sacensîbåm. Sacensîbås katra komanda piedalîjås ar obligåto programmu, péc kuras vértéja komandas startu, un vienu priekßnesumu. Lai padarîtu ßîs sacensîbas vél interesantåkas, müsu trenere bija uzaicinåjusi piedalîties ar priekßnesumiem cirka studiju Arlekîns dalîbniekus. Íajå cirka studijå

darbojas arî müsu studente Natålija Tapdigina (TMF, 1. kurss). Paldies viñai par atbalstu! Jåpiebilst, ka speciåli ßîm sacensîbåm tika iegådåts jauns paklåjs. Tas ¬oti sekméja sacensîbu veiksmîgu norisi. Vingrotåjas to novértéja ¬oti atzinîgi. Par to visu

bås rådîja Tartu Universitåtes komanda. Tås saståvå startéja trîs 2003. gada pasaules çempionåta bronzas meda¬u ieguvéjas un izcînîja pirmo vietu, iegüstot 18 punktus. Otro vietu izcînîja RTU izlase. Tajå startéja astoñas vingrotåjas. Müsu komanda izcélås ar skaistiem

müsu vingrotåjas saka lielu paldies RTU un Sporta katedras vadîbai. Tas dos iespéju arî turpmåk müsu vingrotåjåm sekmîgi trenéties, labåk sagatavoties sacensîbåm un rîkot sacensîbas paßu måjås atbilstoßi starptautiskajiem noteikumiem. Labåko sniegumu ßajås sacensî-

térpiem, saskañotu darbîbu, sinhronumu un kopéjo sniegumu. Kompozîcija bija izteiksmîga, saskañota ar müziku. Komandas sniegums tika novértéts ar 17,09 punktiem. Treßajå vietå palika Tamperes Universitåtes komanda ar 15,85 punktiem. Komanda izcélås ar spe-

Íogad Ronîßos Lîga Stankeviça, SP Sporta noda¬as vadîtåja Sestdienas rîtu iespéjams pavadît daΩådos veidos. Un katrs no tiem noteikti ir ne mazåk interesants, taçu domåju, ka tie, kas 28. maija rîtå kåpa iekßå autobuså vai savås maßînås, lai brauktu uz RTU sporta båzi Ronîßos, savu izvéli nenoΩélo. Jo saule ar savu klåtbütni müs lutinåja tik ¬oti, ka daudzi måjås aizbrauca, krietni vien paspilgtinåjußi savu iedegumu.

Prieks, ka ßådu aktîvistu bija daudz, turklåt komandas bija parüpéjußås arî par to, lai tås ne tikai veiksmîgi startétu, bet arî labi izskatîtos sporta laukumå. Viskuplåkå ßogad bija ETF komanda, daudz bija arî ditfu un ekonomistu. Patîkami pårsteidza arî arhitekti, kuriem attiecîbå pret studentu skaitu fakultåté noteikti bija vislielåkå komanda. RTU pavasara sporta diena ir tradîcija, kuras pirmsåkumus nu jau vairs atceras tikai retais, bet tas gan

cifisku vingroßanas manieri, estétiskås vingroßanas plastiku. Tajå startéja deviñi cilvéki: dalîbnieces kopå ar treneri. Müsu otrå komanda Orhideja ierindojås piektajå vietå. Arî ßîs komandas meitenes rådîja labu sniegumu un saskañotu darbîbu. Sacensîbås piedalîjås arî LU un RSU komandas. Viñu sniegums ßoreiz bija våjåks, droßi vien tåpéc, ka viñas sacensîbu dienå atgriezås no Våcijas, kur piedalîjås lielå vingroßanas festivålå. Cînîties par godalgotåm vietåm viñåm, ß˚iet, pietrüka spéka. Skatîtåjiem bija patîkami, ka komandu starti mijås ar priekßnesumiem, kuros piedalîjås visu komandu un cirka studijas dalîbnieki. LU komanda parådîja skaistu latvießu tautas deju. RTU komanda uzståjås ar Austrumu deju. Interesants bija LSPA måkslas vingrotåjas Olgas Aleksejevas priekßnesums. RSU nodemonstréja interesantu ritma deju. Sacensîbas beigußås. Tagad sekos starts pavasara eksåmenu sesijå. Vélam veiksmi vingrotåjåm! ❏

ßîs dienas nozîmîbu nemazina, jo tiek izcînîti pédéjie punkti Rektora kausa maratona kopvértéjumå, kurå punkti tiek kråti visu gadu. Íogad cîña par ßo ce¬ojoßo kausu bija spraiga, un viss izß˚îrås tießi sporta dienå. Un cîña tajå bija pietiekami interesanta – uzvarétåjs k¬uva zinåms tikai péc pédéjå sacensîbu veida. Bet nu – visu péc kårtas. Viss såkås ar sacensîbåm komandu kapteiñiem. Íogad tås bija îpaßas, jo visu izß˚îra nevis dalîbnieku spéks, bet gan pråts un roku veiklîba. Tas viss tådé¬, lai dotu iespéju par komandas kapteini k¬üt arî meitenei (mehi ßo iespéju arî iz>>> 30. lpp.

2005. gada 16. jünijs

Íogad Ronîßos >>> 29. lpp.

Uzvarétåji – DITF komanda. mantoja): dalîbniekiem bija péc iespéjas åtråk jåsaliek uz laukuma ßaha figüriñas. Påris minüßu intrigas, un, péc eksperta Jåña Gerharda (viñß arî EEF dekåns) vértéjuma, par uzvarétåju tika atzîts Egons Lavendelis (DITF). Viña pårsvars bija vairåk nekå pårliecinoßs, taçu liels prieks par to, ka gandrîz visiem izdevås ßo uzdevumu veikt bez k¬üdåm. Soda metienu konkurså uzvaréja ETF komanda. Påris stundu vélåk viñi k¬uva arî par sporta dienas çempioniem basketbolå, finålå uz-

varot APF, BF un MLF apvienoto komandu. ETF triumféja arî volejbolå un pludmales futbolå. Notika arî ßautriñu meßanas turnîrs, kurå ßogad precîzåkie izrådîjås DITF, un ßaha sacensîbas, kas ßogad pulcéja 14 dalîbniekus. Íahistu saståvs bija visai spécîgs, netrüka arî daudzu ßaha izlases dalîbnieku, kas stiprinåja gan IEF, gan DITF rindas, gan EEF komandu, kuras saståvå ¬oti veiksmîgi startéja asoc. profesors ‰riks Priednieks un dekåns Jånis Gerhards. Íajå spécîgajå konkurencé Egons Lavendelis

Sirsnîgi pateicamies par jaukajåm ekskursijåm RTU måcîbspékiem un darbiniekiem ßå gada 24. maijå un 4. jünijå RTU Arodbiedrîbai, müsu ilggadéjai ekskursiju gidei Birutai Bétai un autobusa vadîtåjam Visvaldim Çamanim. Biruta ar savu sirsnîbu, plaßajåm zinåßanåm un atraktîvo ståstîjumu ßajås jaukajås pavasara dienås, kå ierasts, radîja jauku noskañu. Biruta müs pieradinåjusi tåpat kå Antuåna de Sent–Ekziperî Mazais princis pieradinåja lapsu. Un ik pavasari, kad saulé atmirdzés dzeltenie pieneñu lauki, ziedés ceriñi un Daugavas un Gaujas üdeños atspîdés saules stari, més ar sirsnîbu atcerésimies ßîs jaukås ekskursijas un piedalîsimies tajås atkal. RTU ekskursantu vårdå – Dzidra Lüse

(DITF) pamanîjås uzvarét visås spélés, lîdz ar to – arî individuålajå kopvértéjumå. Arî komandu vértéjumå labåkie bija DITF. Sporta dienas noslégumå – vél tautas bumba, kurå labåkås bija EEF meitenes kopå ar savu dekånu J. Gerhardu, un stafete, kurå ßogad ¬oti pårliecinoßi uzvaréja DITF. Kad to visu saskaitîjåm kopå, izrådîjås, ka ce¬ojoßo Ronîßu kausu ßogad ieguva DITF. Bet sporta diena bija tikai viens no Rektora kausa posmiem. Vél bija arî 13 citas ne mazåk interesantas

sacensîbas: boulings (uzvaréja IEF), svaru bumbas celßana (TMF), ßahs (IEF), volejbols vîrießiem (ETF) un sievietém (IEF), telpu futbols (EEF), cîña (APF, BF un MLF apvienotå komanda), bokss (TMF), galda teniss (IEF), basketbols vîrießiem (ETF), aerobika (ETF), kross (DITF), peldéßana (DITF). Visam pa vidu viena liela matemåtika, skaitot punktus. Un nu jau tå ir vésture, kurå ßågada ieraksts ir ßåds: 6. vieta – EEF (40,5 punkti), 5. vieta – TMF (44 punkti), 4. vieta – ETF (48 punkti), 3. vieta – APF, BF un MLF apvienotå komanda (49 punkti), 2. vieta – IEF (53,5 punkti), bet ßampanieti no Rektora kausa jau ceturto gadu péc kårtas dzéra DITF komanda (57 punkti). Paldies visiem, kas sporta dienai palîdzéja tapt tießi tådai, kåda tå bija. Seviß˚i liels paldies fakultåßu dekåniem (gan tiem, kas ieradås paßi, gan tiem, kas savå vietå dele©éja citus pårståvjus; viñi visi bija parüpéjußies par to, lai fakultåßu komandas varétu ne tikai sportot, bet arî paést pusdienas un atpüsties måjiñås), paldies Ronîßu Agritai un pårvaldniecei Lailai, rektoram par kausiem, Ilgmåram un Agnesei par burvîgo vakara pasåkumu, RTU Sporta klubam par veiksmîgo sadarbîbu, fakultåßu paßpårvaldém un to sportiskåkajiem aktîvistiem par komandu koordinéßanu, bet vislielåkais paldies visiem tiem, kas piedalîjås. Un tiksimies rudenî! ❏

2005. gada 16. jünijs

Gaudeamus – 45 28. maijå LU Lielajå aulå izskanéja RTU vîru kora Gaudeamus 45 gadu jubilejas sezonas koncertu cikla pédéjais akords. Jubileja atzîméta ar çetråm daΩådåm koncertprogrammåm ne tikai Rîgå, bet arî Daugavpilî, Rézekné, Liepåjå un Ventspilî. Nosléguma koncertprogrammas Responsum Carlum pirmajå da¬å Dariusa Mijo Psalms, divi Veljo Tormisa darbi: Sabangotås jüras izdziedåßana (Kalevalas teksts) un Senås jüras dziesmas (somugru rünas par jüru), kas saules un miera pilno aulu piepildîja ar vi¬ñu bangåm un jüras vîru lügumiem: «Negåz manas koka laivas!» un «Apskaidrojies, Laiks, apskaidrojies!» Iespaidîgi un spécîgi skañdarbi. Pirmo da¬u noslédza pirmatskañojums – U©a Prauliña Venus et Amor, kurå korim palîdzéja diri©enta Ivara Cinkusa skanîgås soloreplikas, Ievas Parßas mecosopråns, Sarmîtes Årentas un U©a Prauliña taustiñinstrumenti, Jura Kulakova akordeons, Edgara Saksona un Ivo Krüskopa perkusijas un Ainåra Paukßéna çells. Interesants un manåm ausîm pavisam neierasts skañdarbs. Jåapbrîno diri©enta varéßana, vadot atskañojumu, paßam vél iedziedåt tik kupli skanîgas replikas. Par ßo darbu vél citåts no koncerta programmå rakstîtå: «Katrs komponists dzird citås kråsås. Pasütot jaundarbus, més vienmér mekléjam to îpaßo, kas mît katrå no viñiem. Í˚ita, ka gribétos pielikt se-

zonai kådu ska¬åku beigu akordu U©im Prauliñam vien raksturîgajå teatråli izteiksmîgajå, folkiski rupji téstajå, tomér ¬oti jutekliskajå estétikå. Såkotnéjå iecere bija pasütît parodiju par Orfa Carmina Burana krogus ainu, jo ß˚iet, ka tå diezgan precîzi iemieso to vîriß˚å gara un miesas ståvokli, kådå tie atrodas ik pavasari, mekléjot absolütås vértîbas – Skaistumu, Mîlu, Pavasari, Krogu un Vînu! Taçu komponists Prauliñß sajuta, ka paßam arî ir ko teikt ßajå sakarå, un såkotnéjås parodijas idejas vietå atståja tik vien kå nojaußamu muzikålu lîdzîbu skañdarba ievadå.» Priecåjos par kora nianséto skanîgumu V. Tormisa sareΩ©îtajos un télainajos skañu rakstos un U. Prauliña neierastumå, îpaßi atmiñå to salîdzinot ar kora pirmajiem so¬iem. Nepretendéjot uz profesionålu kritiku (to varat izlasît I. Lüsiñas Fortünas skaitlis 4. jünija Dienas pielikumå Kultüras diena), teikßu – lielisks koncerts! Otrå da¬a bija pårsteigums. Programmu vadîja un komentéja pats diri©ents, un tå bija veidota, ñemot vérå koristu aptaujas rezultåtus. Klausîjåmies kora mî¬åkås dziesmas izvéles secîbå: 1. J. Vîtola Dzîvîte (pårliecinoßa 1. vieta!). Vårdi tie paßi kå populårajai dziesmai, bet kåpéc tå tik maz skanéjusi?! 2. E. Dårziña MüΩam zili (bez komentåriem!). 3. Cietumnieku koris no L. Béthovena operas Fidelio.

4. Ansamb¬a Cosmos divu gadu jubilejai veltîtais aranΩéjums korim R. Paula Guli, guli, fledermausi (aplausi rimås, såkot atkårtojumu). Péc Rîgas domes Kultüras pårvaldes un RTU vadîbas un Studentu kluba apsveikumiem diri©entiem un ilggadéjam kora prezidentam A. Ozoliñam skanéja 5. dziesma – V. Kaminska RTU vîru korim veltîtå Un müΩu müΩos büs dziesma. Skaisti! Paldies diri©entiem, nenogurdinåmajam Ivaram îpaßs paldies! Paldies vîriem! Taçu vienu, jau ß˚iroties, vél varéjåt nodziedåt, kaut arî gaidîja bankets. Ne man vienai ß˚ita, ka vél skanés – V. Kaminska Müsu Gaudeamus. Svétki beigußies, darbs turpinås, arî pårdomas. Neßaubîgi kora

panåkumus kaldina diri©enti, to pamatoti atzina Kultüras pårvaldes apsveikums, taçu Studentu kluba sveicéjiem deréja atceréties arî tos kora ierindniekus, kuri RTU slavu ßos 45 gadus spodrinåjußi gan kora mé©inåjumos un koncertos, gan universitåtes ikdienas darbå. Neizskatîjås, ka uz podestiem viñu bütu påråk daudz. Izbrînîja retåkas klausîtåju rindas nekå pirmajos trîs koncertos. Varbüt tur vainojami ir vélå pavasara dé¬ iekavétie dårza darbi? Jubileja pagåjusi, bet, kå sapratu no dzirdétå un recenzijåm, priekßå vél jaunas un nebijußas ieceres. Lai izdodas! Mudîte E.

Sveicam visas RTU amatierkolektîvu Lîgas un visus Jåñus! 28. jünijå plkst. 20 RTU Mazajå zålé Dançu kluba nosléguma sarîkojums Jånîti pavadåm, Péterîti sagaidåm. Lai lustîgi saulgrieΩi! RTU Studentu klubs un Kultüras centrs

Vasaras kolekcijas! T/p Alfa. U/v Centrs. T/c Domina. T/c Mols. T/c Olympia.

2005. gada 16. jĂźnijs