Nr 22 23 20 06 2002 by Rīgas Tehniskā universitāte

Nr. 22/23 (1221/1222) 20.06.2002.

RTU avîze iznåk kopß 07.02.1959.

Sanākat, Jāņu bērni, Augsta kalna galiņā, Lai mirdzēja Jāņu dziesmas Pa maliņu maliņām!

2002. gada 20. jünijs

Priecīgu līgošanu! Novélu skaistus papardes ziedus lîksmå Lîgo naktî un saulainu Jåñu dienu gan visiem müsu universitåtes Jåñiem, gan visiem Jåñu bérniem, kuri svin ßos lielos latvießu tautas svétkus! Priecåsimies, kamér dzîvojam! Akadémi˚is Ivars Knéts

Müsu augstskolas vadoßie Jåñi kopå ar rektoru 2001. gada jünija Senåta sédé. Daudz laimes vårda dienå Jåñiem un Lîgåm!

2002. gada 20. jünijs

Šajā numurā Sveicam nozîmîgå dzîves jubilejå vasaras jubilårus! Rektors informé. Starptautisko sakaru da¬å. Zinåtñu prorektors informé. Kas jauns RTU RBI? EcoBalt 2002. NBS – îpsalå. Dekånu runas. Prakses iespaidi Zviedrijå. BALTECH bibliotéku sadarbîba. IEF 35. jubilejå. Sveicam MLF docenti ‰. Bizdénu jubilejå. Profesoram O. Neilandam – 70. Profesoram L. Osipovam – 85. Izveidots zinåtnisko bibliotéku elektroniskais kopkatalogs. Par informåcijas un komunikåciju tiesîbåm. LSA jaunumi. Fakultåßu studentu paßpårvaldés. Par RTU dienesta viesnîcåm. BEST–Riga jaunumi. Vasaras nometnes – jüsu izvéles iespéja. Sports. Baltijas aviatori tiekas Ronîßos. Sportistu panåkumi ßajå måcîbu gadå. Kultüras centra aktualitåtes.

4. lpp. 4. lpp. 5. lpp. 5. lpp. 6. lpp. 7. lpp. 7. lpp. 7. lpp. 8. lpp. 11. lpp. 12. lpp. 13. lpp. 15. lpp. 16. lpp. 17. lpp. 18. lpp. 18. lpp. 19. lpp. 20. lpp. 21. lpp. 22. lpp. 22. lpp. 23. lpp. 24. lpp. 26. lpp.

2002. gada 20. jünijs

Sveicam nozīmīgā dzīves jubilejā! Jülijå: Saimnieciskå dienesta 4. kategorijas strådnieku Jåni Kleinu, Arhitektüras fakultåtes profesoru Ivaru Strautmani, Transporta un maßînzinîbu fakultåtes asociéto profesoru Gunti Bungu, InΩenierekonomikas fakultåtes profesoru Anatoliju Jeme¬janovu, Saimnieciskå dienesta ßveicari NadeΩdu Keißi, Datorzinåtnes un informåcijas tehnolo©ijas fakultåtes asistenti Dzidru Lüsi, Transporta un maßînzinîbu fakultåtes profesoru Valentînu Popovu, Zinåtniskås bibliotékas apkopéju Dainu Siliñu, InΩenierekonomikas fakultåtes laboratorijas vadîtåju Anatoliju Íablinski, Ener©étikas un elektrotehnikas fakultåtes asociéto profesoru Arvîdu Vanagu, Materiålzinåtnes un lietiß˚ås ˚îmijas fakultåtes zinåtniskå darba asistenti Inåru Vancoviçu, Datorzinåtnes un informåcijas tehnolo©ijas fakultåtes docentu Måri Bui˚i, Uzñemßanas komisijas atbildîgo sekretåru Ivaru Odîti, Büvniecîbas fakultåtes vadoßo pétnieku Andri Çati, Daugavpils MZC lektoru Vladimiru Miglånu, Materiålzinåtnes un lietiß˚ås ˚îmijas fakultåtes zinåtniskå darba asistenti Irisu Råviñu, Transporta un maßînzinîbu fakultåtes apkopéju Zoju Skaistu, Datorzinåtnes un informåcijas tehnolo©ijas fakultåtes asociéto profesoru Uldi Sukovski, Saimnieciskå dienesta Celtniecîbas da¬as vadîtåju Voldemåru Znotiñu.

Augustå: Transporta un maßînzinîbu fakultåtes vadoßo pétnieku Semjonu Cifanski, Redakcijas izdevniecîbas da¬as elektrofotogråfi Valentînu Suvorkinu, Materiålzinåtnes un lietiß˚ås ˚îmijas fakultåtes 1. kategorijas speciålisti Ilgu Liepu, Apsardzes dienesta sargu Jåni Damski, Büvniecîbas fakultåtes 1. kategorijas speciålistu Imantu K¬aviñu, Darba aizsardzîbas un droßîbas tehnikas da¬as vadîtåju Valdi Ziemeli, Transporta un maßînzinîbu fakultåtes asociéto profesoru Péteri Balckaru, Transporta un maßînzinîbu fakultåtes 1. kategorijas speciålistu Gunåru Uldi Ceplîti, Transporta un maßînzinîbu fakultåtes docentu Juri Kalinku, Valodu institüta speciålisti Åriju Liepiñu, Transporta un maßînzinîbu fakultåtes docentu Aleksandru Kirdjuku, Zinåtñu prorektoru profesoru Leonîdu Ribicki, Datorzinåtnes un informåcijas tehnolo©ijas fakultåtes vadoßo speciålisti Akvilînu Spro©i, Materiålzinåtnes un lietiß˚ås ˚îmijas fakultåtes apkopéju Jåni Surnu, Autoståvvietas sétnieku Grigoriju Íerebcovu, Transporta un maßînzinîbu fakultåtes pétnieku Vitåliju Beresneviçu, Arhitektüras fakultåtes 1. kategorijas speciålisti Ingunu Dumberi, Sporta katedras lektori Daci Eglîti, Büvniecîbas fakultåtes apkopéju Òubovu Lükinu.

2002. gada 20. jünijs

Rektors informē Dekånu padomes 6. jünija sédé rektors akadémi˚is Ivars Knéts informéja: ☞ Tå kå méneßa pédéjå pirmdiena ir brîvdiena, Senåta séde notiks treßdien, 26. jünijå. ☞ RTU måjaslapå joprojåm nav atrodama informåcija ang¬u valodå par AF, BF, EEF, MLF un IEF. Lîdz 1. jülijam vajadzîgå informåcija ang¬u valodå jåiesniedz S. Klezbergai. ☞ Arî ßogad joprojåm ir spékå rîkojums, ka pusi no fakultåtes darbinieku izdevumiem par måjiñu îri Ronîßos bütu jåsedz fakultåtei, ja tås vadîba uzskata, ka darbinieks ir aktîvi strådåjis fakultåté. ☞ LZP ir apkopota informåcija par augstskolu zinåtnisko rakstu izdevumiem. Galvenås müsu izdevumiem adre-

sétås piezîmes ir ßådas: IEF maz rakstu ang¬u valodå; neapmierinoßi un îsi ir kopsavilkumi ang¬u valodå; nav skaidra izdevumu pieejamîba årpus Latvijas. ☞ Ir sagatavota jaunå Uzñémuma lîguma veidlapa. Turpmåk visi lîgumi jåslédz, izmantojot ßo veidlapu. Tiek izstrådåta sistéma, lai visi lîgumi tiktu iek¬auti RTU datu båzé. ☞ Atbilstoßi likumdoßanai valsts amatpersonas RTU ir rektors, prorektori un kanclers. Kanclers ir tiesîgs pårståvét RTU intereses kopuzñémumos. ☞ Rektora rîkojums par diplomiem «ar izcilîbu» ir izdots 5. jünijå. Ievérojot vienoto atzîmju sistému, tå pielikumå var büt: ne vairåk par 15% atzîmju «labi» (7), ne vairåk par 35% atzîmju «labi» (7) un

«¬oti labi» (8) kopå. Atzîme «teicami»(9) un «izcili» (10) abås atzîmju sistémås ir atbilstoßa. ☞ AF un BF slédz lîgumu ar firmu Knauf par firmas ikgadéjås balvas (Ls 500) iedibinåßanu labåkajiem studentiem, kuri veic pétîjumus moderno büvmateriålu izstrådes un lietoßanas jomås. Ir panåkta vienoßanås, ka firma Knauf var palîdzét RTU büvmateriålu iegådé. ☞ Firma Junik piedåvå Lomonosova ielå létu datu tîkla izmantoßanu (100 Mb Ls 82,60 ménesî, Lattelekom prasot Ls 420 ménesî).

Zinåtñu prorektors informé Zinåtñu prorektoram profesoram Leonîdam Ribickim maijå bijußas vairåkas interesantas starptautiskas tikßanås. ➾ Péc Zviedrijas Karaliskås inΩenierzinåtñu akadémijas (IVA – Kungl. Ingenjörsvetenskapsakademien) ielüguma zinåtñu prorektors un pieci jaunie IT un elektronikas nozaru speciålisti – EEF docents I. Galkins, DITF lektore O. ˆikiforova, DITF doktorante L. Isajeva, DITF doktorants A. Nikitenko, TMF doktorante N. Kuñicina – no 12. lîdz 15. maijam viesojås Zviedrijå. Viñi apmekléja izcilo jauno tehnolo©iju firmu Micronic, kurå gatavo specializétos ßablonus plakanajiem ekråniem, iepazinås ar Zviedrijas IVA atbalstîtås organizåcijas CONNECT Stockholm un CONNECT Sweden aktivitåtém, kas jauno tehnolo©iju izgudrotåjus un izstrådåtåjus palîdz saistît ar investoriem, riska kapitålistiem. Izstrådes novérté brîvpråtîgi eksperti. (Jau darbojas CONNECT Estonia, un drîz büs arî CONNECT Latvia.) Jaunie zinåtnieki tikås ar IVA pårståvi M. Molleridu un ©enerålsekretåru P. Stormu un apsprieda iespéjas piedalîties 6. ietvarprogrammå. Nopietna izvértås tikßanås ar Stokholmas Karaliskås tehnolo©ijas augstskolas (KTH) Datorzinåtñu un sistémzinåtñu departamenta zinåtniekiem – P. Johannesonu un KTH pilnas slodzes docentu un RTU ceturtda¬slodzes docentu Jåni Stirnu u.c. Saruna notika arî par konkrétåm témåm: Enterprise Modelling and the HyperKnowledge project (Jånis Stirna), ProcesBroker project (Eriks

Perjonss), Automated FAQ answering and database queryng (Eriks Sneiders), Open ebXML Laboratory (Anderss Tells). Interesanta bija tikßanås firmå GSM Ericsson par multimediju un GSM problémåm. Stokholmas Ekonomiskajå augstskolå notika sarunas par e–komerciju. Müsu jaunie zinåtnieki ir ¬oti pateicîgi IVA par ielügumu un interesanto un saturîgo vizîti, it seviß˚i IVA ©enerålsekretåram P. Stormam un viña palîdzei U. Svantesonai. Lîdzîgas vizîtes ir iespéjamas arî citu inΩenierzinåtñu nozaru doktorantiem, vizîtei jau gatavojas materiålzinåtñu doktoranti. Ja büs iniciatîva no paßu doktorantu puses, zinåtñu prorektora dienests palîdzés braucienu noorganizét. Brauciena ce¬a, viesnîcu un uztura izdevumus sedza zviedru puse, arî brauciena dalîbniekus izvéléjås IVA no iesniegtå RTU jauno zinåtnieku saraksta ar klåt pievienotajiem CV. Profesors L. Ribickis domå, ka braucéju skaits bütu bijis lielåks arî ßajå braucienå, ja bütu vairåk iesniegto CV. Brauciens bijis izziñots laikus, bet ne visi iespéjamie brauciena kandidåti CV uzrakstîjußi un ne visi pratußi tos uzrakstît. ➾ Vi¬ñå (Lietuva) no 20. lîdz 24. maijam notika izståde Zinåtne 2002 (Science 2002), kuras mér˚is – veicinåt zinåtnisko sadarbîbu Baltijas re©ionå. Izstådé bija plaßi pårståvétas augstskolas, zinåtniskie institüti un inovåciju centri no Lietuvas, piedalîjås Konkordijas starptautiskå universitåte (Concordia International University Estonia) no Igaunijas, RTU, Latvijas Tehnolo©iskais parks un Baltijas Krievu institüts no Latvijas.

Izstådes laikå notika konference Zinåtnes un tehnolo©ijas attîstîba, integréjoties Eiropas savienîbå (The Development of Science and Technology in the Context of Integration into the European Union), kurå referåtu Inovåciju politika Latvijå (Innovation Policy in Latvia) nolasîja RTU zinåtñu prorektors profesors L. Ribickis. RTU stendå tika sniegta informåcija par Neorganiskås ˚îmijas institütu, Ekolo©iskås modeléßanas centru, RTU Årzemju studentu departamentu, Rîgas Biznesa institütu u.c. ➾ Turku Universitåté 27. un 28. maijå notika Eiropas Zinåtniskås pétniecîbas menedΩmenta seminårs, kura galvenå téma bija gatavoßanås 6. ietvarprogrammai. Seminåra organizéßanå un norisé piedalîjås arî ES Eiropas pétniecîbas menedΩmenta un administråcijas asociåcija EARMA (European Association of Research Managers and Administrators). Seminårå iegüta plaßa informåcija par îpaßo ekspertu tîklu, kå arî nodibinåti kontakti ar desmit daΩådu augstskolu un pétniecîbas ieståΩu zinåtnisko da¬u pårståvjiem, jo pårståvétas bija Somija, Dånija, Anglija, Rumånija, Polija, Be¬©ija u.c. Interesantas bijußas ekskursijas uz daΩådiem Turku Universitåtes îpaßumiem. Redzéti gan Somijas skaistie sakoptie lauki, gan akmens sala ar båku. M. E.

2002. gada 20. jünijs

Skats uz Latviju no malas Alîna Grînberga

Ío rindu mér˚is ir informét lasîtåjus par kådu notikumu, kam gan nebija tießa saistîba ar RTU starptautisko sadarbîbu, tomér tam piemita visnota¬ starptautisks raksturs un tajå tika aplükoti Latvijai svarîgi jautåjumi. Proti, maija beigås ßå raksta autorei bija iespéja piedalîties seminårå Latvija Eiropå – vakar, ßodien, rît, ko Zieme¬våcijas pilsétå Lîbekå sadarbîbå ar Latvijas Goda konsulåtu Lîbekå un Lîbekas Profesionålo augstskolu rîkoja Baltijas akadémija (Academia Baltica), kas ik gadus organizé daΩådas konferences un seminårus par Austrumeiropas valstu tematiku. Starp citu, viena no galvenajåm seminåra organizatorém bija Marianne Vilke – Latvijas Goda konsulåta Lîbekå kanclere. Vél pagåjußajå gadå viña dzîvoja Rîgå, koordinéja daΩådus izglîtîbas projektus starp Latviju un Våciju, kå arî måcîja våcu valodu RTU Starptautisko sakaru da¬as Valodu centrå. Tå nu laikå, kad Eiropå virmoja muzikålas kaislîbas, gaidot Eirovîzijas dziesmu karus, kådreizéjå Hanzas galvaspilsétå tikås apméram 70 seminåra dalîbnieku no Latvijas un Våcijas, lai nepilnas trîs dienas klausîtos referåtus par Latvijai aktuåliem politiskajiem, sabiedriskajiem, ekonomikas, kultüras un valodas jautåjumiem, aplükojot tos Eiropas Savienîbas kontekstå, kå arî piedalîtos diskusijås. Atklåjot seminåru, dalîbniekus sveica Baltijas akadémijas direktors D. Albrehts, Latvijas goda konsuls Lîbekå F. Íulce, kå arî LR véstnieks Våcijå Andris Teikmanis. Lasît referåtus bija uzaicinåti referenti gan no Latvijas, gan Våcijas – ßajå gadîjumå runa bija par cilvékiem, kuri savå profesionålajå darbîbå ir vai kådu laiku ir bijußi saistîti ar Latviju, tåpéc spéj vértét pie mums notiekoßo pietiekami kompetenti, vienlaikus ieturot zinåmu distanci. Íådu skatîjumu no malas noteikti bija interesanti iepazît visiem seminåra klausîtåjiem – gan våcießiem, gan paßiem latvießiem. Seminåra gaitå vairåki referenti nonåca pie secinåjuma, ka faktiskå Latvijas ieståßanås Eiropas Savienîbå jau ir notikusi, kaut arî lîdz ßå jautåjuma politiskajai noreguléßanai vél veicami daudzi – un nebüt ne viegli – darbi.

Tomér liela da¬a nepiecießamo reformu jau îstenotas, un våcu referenti bija vienispråtis, ka Latvijå tås tiek veiktas daudz ener©iskåk nekå Rietumeiropas valstîs. Taçu lîdzås slavinoßiem vårdiem par pozitîvajåm pårmaiñåm Latvijå, gaidot ieståßanos ES, tika aplükota un vértéta arî paßreizéjå sociålå situåcija. Jåatzîst, ka statistikas dati, ar ko iepazîstinåja VFR véstniecîbas Latvijå sociålo lietu referents H. D. Kullers, nebija iepriecinoßi, jo prognozes liecina, ka Våcijas materiålo dzîves lîmeni Latvija varétu sasniegt aptuveni péc 27 gadiem. Aplükotie jautåjumi mudinåja uz plaßåm diskusijåm, kas parasti såkås jau pie brokastu galda un ieilga lîdz vélam vakaram. Varéja just, ka våcießu interese par Latviju un påréjåm Baltijas valstîm kopumå ir samérå liela. Par to liecinåja ne tikai aktîvi uzdotie jautåjumi, bet, pieméram, arî tas, ka dalîbnieku vidü bija grupa våcu studentu, kuri studé baltistiku un jau samérå labi zina latvießu valodu. Satiku arî kådu våcu ©imnåzisti no Berlînes, kura Latvijå bija pavadîjusi vienu gadu skolénu apmaiñas programmå un brîvi, pat bez akcenta runåja latviski. Jåpiemin arî kåds emocionåls un prieka pilns mirklis, kas lieliski iederéjås seminåra gaitå – Latvijas uzvara Eirovîzijas dziesmu festivålå. Marijas Naumovas iegütå Grand Prix izsauca neviltotu sajüsmu visos seminåra dalîbniekos, arî våcießos, un ß˚ita, ka tå bijusi jau iepriekß ieprogramméta seminåra dienas kårtîbå. Prieks bija manåms ne tikai seminåra dalîbnieku sejås. Arî nelielå Lîbekas krodziña îpaßnieks, kurå lielåkå da¬a no mums dzîvoja lîdzi Eirovîzijas gaitai, vakara noslégumå visiem latvießiem pasniedza dzérienus uz krodziña ré˚ina… Kopumå vértéjot, var teikt, ka Lîbekas seminåra laikå visiem dalîbniekiem bija iespéjams gan uzzinåt ko jaunu, gan paskatîties jau uz zinåmåm lietåm no malas, tå labåk saprotot våcu kolé©u viedokli par vairåkåm ßåbrîΩa norisém Latvijå. Bija patîkami redzét un just plaßo interesi par Latviju, kas lika domåt, ka daΩåda veida sadarbîba ar Våciju nåkotné varétu arvien izvérsties plaßumå. ❏

RBI profesionålå ma©istra programma akreditéta uz seßiem gadiem 24. maijå notika LR Izglîtîbas un zinåtnes ministrijas Augståkås izglîtîbas kvalitåtes novértéßanas centra séde, kur tika izskatîts RTU Rîgas Biznesa institüta (RBI) Uzñémuma un organizåcijas vadîßanas programmas akreditåcijas jautåjums. RBI ma©istra programma tika vienbalsîgi akreditéta uz 6 gadiem, lîdz ar to k¬uvusi par Latvijå pirmo uz ßådu termiñu akreditéto profesionålå ma©istra programmu uzñéméjdarbîbas vadîßanå. Íî ir vispopulåråkå profesionålå ma©istra programma pasaulé, kas daudziem vairåk pazîstama ar anglisko nosaukumu Master of Business Administration jeb saîsinåti MBA. Modris Ozoliñß, RBI direktors: «Lîdz ar ßo augståko vértéjumu – beznosacîjuma seßu gadu akreditåciju – ir noslédzies lo©iskais cikls, novértéjot pasaulé populåråkås augståkås izglîtîbas studiju programmas vietu un kvalitåti Latvijas izglîtîbas sistémå.

Modris Ozoliñß, RBI direktors

Íis process ietvéra vairåkus komplicétus so¬us pédéjo çetru gadu garumå. Pirmais no tiem bija MBA kå augståkås studiju programmas atzîßana Latvijas augståkås izglîtîbas sistémå. Rezultåts tam bija 2000. gada decembrî LR Saeimas pieñemtås izmaiñas Augstskolu likumå, kurå pirmo reizi neatkarîgås Latvijas vésturé tika formuléts profesionålå ma©istra gråds kå lîdzvértîgs akadémiskå ma©istra grådam augståkajå izglîtîbå. Otrais solis ietvéra paßnovértéjuma ziñojuma sagatavoßanu, studentu un darba devéju viedok¬a apkopoßanu.» Visbeidzot RBI februårî apmekléja starptautiska ekspertu komisija, kurai bija jåsagatavo ziñojums LR IZM Augståkås izglîtîbas kvalitåtes novértéßanas centram. Nosléguma ziñojumå komisijas vadîtåjs prof. Vulfs Kozlinskis min: «RBI

MBA programma ir augstas kvalitåtes un atbilst lîdzîgu programmu starptautiskajiem standartiem. RBI realizé paßu galveno MBA studiju programmas mér˚i – veicinåt personîbas profesionålo attîstîbu saskañå ar tendencém un prasîbåm müsdienu pasaulé. Akreditétå programma péc visiem parametriem ir viena no labåkajåm MBA programmåm Baltijå, tåpéc arî to rekomendéjåm beznosacîjumu seßu gadu akreditåcijai.» Desmit gadu laikå, kopß Latvijå ir iegüstams MBA ma©istra gråds, RBI ir absolvéjußi 227 cilvéki, kuri tagad ir vidéjå vai augståkå lîmeña vadîtåji pazîstamåkajos Latvijas un starptautiskajos uzñémumos, kå arî valsts iestådés. Íajå vasarå viñiem pievienosies vél 53 absolventi, kå arî pirmie 12 absolventi Executive MBA programmå vadîtåjiem ar pieredzi. ❏

2002. gada 20. jünijs

Konference EcoBalt 2002

NBS – Ķīpsalā

7. un 8. jünijå RTU aulå notika 10 starptautiskå konference EcoBalt 2002. No 28 pieteiktajiem referåtiem Latviju pårståvéja 22, to skaitå – seßi no RTU. Påréjås pasåkuma dalîbvalstis bija Igaunija, Lietuva, Somija, Zviedrija, Dånija. Pirmo reizi konference 1993. gadå notika Latvijå, aptverot tikai Baltijas valstu re©ionu – Latviju, Lietuvu un Igauniju. «Pats nosaukums – EcoBalt – jau nozîmé saistîbu ar ekolo©iju un ar Baltiju,» par konferences plaßåku attîstîbu starptautiskå lîmenî atzinîgi izteicås konferences organizåcijas darba grupas vadîtåjs dr.chem. Modris Drille. Modris Drille izteica noΩélu par studentu aktivitåtes trükumu, uzsverot, ka organizatori, ñemot vérå to, ka ir sesijas laiks, konferences nosléguma da¬u ieplånoja sestdienå, kå arî studentiem, kuri laikus iesniedza savus pieteikumus, dalîbas maksa nebija jåmakså. Konferences sponsori bija VARAM Latvijas Vides aizsardzîbas fonds, Latvijas Zinåtnes padome un SIA Integro Plus, kuri universitåtes aulå bija izvietojußi reklåmas stendus. «Ja pasåkums notiek desmit reizes péc kårtas – tå jau ir tradîcija,» izteicås M. Drille, kurß EcoBalt nåkotné saskata plaßas attîstîbas iespéjas. Juniors

15. maijå RTU Starptautiskajå izståΩu centrå îpsalå notika Nacionålo Bruñoto spéku diena RTU. Ikviens interesents varéja iepazîties ar Latvijas Republikas militårajiem spékiem. Ío pasåkumu ar savu klåtbütni pagodinåja arî Nîderlandes Bruñoto spéku komandieris un pårståvji no Zviedrijas. Pasåkumu atklåja NBS Ítåba or˚estris ar defilé programmu. Priekßnesums bija ne tikai ausîm tîkams, bet arî priecéja ar savu horeogråfiju. Visas dienas garumå varéja apmeklét NBS veidu un vienîbu informatîvos stendus. Bija iespéjams arî piemérît ekipéjumus un rokås turét îstus kaujas ieroçus. Uzmanîbu piesaistoßi bija sagatavotie paraugdemonstréjumi. Tika demonstréta armijas tuvcîña – Kodaçñikova stils. Acij tîkami bija arî LR Saeimas un Valsts prezidentes Droßîbas dienesta paraugdemonstréjumi. Vislielåko uzmanîbu piesaistîja Gaisa spéku paraugdemonstréjumi ar helikopteru. Tika imitéta glåbßanas operåcija. Lai gan pékßñå vétra un negaiss gandrîz izjauca Gaisa spéku darbîbu, lietus nemazinåja interesentu skaitu ne izståΩu centrå, ne pie måcîbu korpusu logiem. Lielåkå pulcéßanås bija vérojama pie armijas lauku virtuves, kur lielå cieñå bija kårtîgas karavîru pusdienas – gri˚i ar mérci un salåtiem. Íajå pasåkumå piedalîjås arî müsu erudîtås blondînes no ekonomistiem (RTU Spice 2001 uzvarétåjas). Iejutußås lomå, viñas piemérîja gan militårås policijas spectérpus, gan jüras spéku glåbéju ekipéjumu, gan kåjnieku formu. Pasåkums bija ¬oti interesants un informatîvs, tikai Ωél, ka interesentu bija pamaz. Vai pie tå vainojama sesija vai kas cits, par to jums paßiem spriest. Students

Dekånu runas 6. jünija sédé ➢ Rektors akadémi˚is I. Knéts atgådinåja dekåniem, ka Uzñemßanas komisijå nekavéjoties jåsniedz ziñas, cik studentu plånots uzñemt par maksu. ➢ Zinåtñu prorektors profesors L. Ribickis informéja par Vi¬ñå notikußo konferenci Zinåtne 2002 (Skat. Zinåtñu prorektors informé), kuras RTU stenda izveidi finansiåli atbalstîja fakultåtes. Prorektors atzîméja, ka ne visu fakultåßu informåcijå minétas zinåtniskås aktivitåtes. DaΩås aprakstîtas tikai studijas, kas gan bijis lietderîgi, jo izstådé vairåki jaunießi intereséjußies par studiju iespéjåm RTU. Profesors L. Ribickis domå, ka ßådås izstådés un arî izstådé Skola ¬oti iederétos zinåtniskås aktivitåtes un izstrådes apliecinoßi eksponåti un darbojoßås iekårtas. Íoreiz eksperimentåli paraugi bijußi tikai profesorei E. Gudriniecei. Påréjiem tikai bukleti un plakåti. Prorektors uzskata, ka vairåk jåpiestrådå arî pie lîdzîgu pasåkumu materiålu noforméßanas, lai tie bütu izskatîgi un lai nebütu k¬üdu tekstå. LZP stipendija RTU pieß˚irta tikai trim doktorantiem no 250, kas ir påråk maz. ➢ Datu tîkla direktors I. Pujåts informéja par vienotås RTU informåcijas un vadîbas sistémas izstrådes gaitu. Sistéma Reflektants ir darbam gatava, paßlaik tiek apmåcîti cilvéki, kuri vasarå ar ßo sistému strådås. Darba datori arî jau ir sagådåti, atliek tikai instalét. Ar sistému Students paßlaik ir neliela stresa situåcija. Notika pirmå un ßonedé¬ büs otrå seminåra nodarbîba lietveΩiem. Ío nodarbîbu lielåkå probléma ir paßi lietveΩi. Tiek plånots, ka vecå sistéma Students strådå lîdz brîdim, kad büs ievadîti visi pavasara sesijas rezultåti. Péc tam katru nedé¬u såksies nopietnas nodarbîbas lietveΩiem. Pa¬auties uz

paßiniciatîvu nevar, jo paßreiz, kaut iespéja vingrinåties ir jau ilgåku laiku, no 30 lietveΩiem tikai 10, to skaitå DzTI, EEF, HI, RBI, IEF, TMF, ir pakustinåjußi jauno sistému. Citi tai nav pat piedürußies, tåpéc I. Pujåts lüdza dekånus paskubinåt lietveΩus såkt iepazîties ar jauno sistému. Çaklåkie lietveΩi ir IEF un TMF – M. Íteina, kura, uzrådot k¬üdas, ir palîdzéjusi Datu tîklam. Vérojot, kå sistéma strådå, atklåjies, ka vél jårisina daΩi sakaru sistémas jautåjumi un jånoskaidro, vai daΩas lietotåju pretenzijas ir vietå. ➢ Rektors iepazîstinåja ar Studiju da¬as sagatavoto kopsavilkumu par programmu akreditåciju. Dienå joprojåm turpinås publikåcijas par akreditåciju ar skait¬iem, kuri bez paskaidrojumiem sniedz stipri vien sagrozîtu ainu. Internetå AIKNC.lv lapå var redzét pilnu programmu uzskaitîjumu ar atzîmi par akreditåciju. Skaitliskie rezultåti izskatås palielinåti tåpéc, ka atseviß˚i tiek uzrådîtas daΩådu lîmeñu programmas. Pieméram, ja kåda programma nav akreditéta, tå sarakstå parådås kå piecas neakreditétas programmas, jo vienåda nosaukuma programmas ir atseviß˚i bakalaura, ma©istra, doktora un diviem profesionålajiem lîmeñiem. Rektors skaidroja ståvokli pa fakultåtém: AF – visas programmas akreditétas; BF – akreditétas 11 programmas, viena pirmå lîmeña profesionålo studiju programma ir licencéta, bet nav vél akreditéta (tås pirmie absolventi büs 2003. gadå). DITF – visas 13 programmas akreditétas; EEF – akreditétas 5 programmas, 6 programmas licencétas un iesniegtas akreditåcijai, paßlaik notiek ekspertîze; ETF – 10 programmas akreditétas, viena jauna profesionålå bakalaura programma nupat izstrådåta un tiek gatavota licencéßanai; MLF – 8 programmas akreditétas, viena licencéta, viena iesniegta licencéßanai; IEF – 8 programmas akreditétas, 2 licencétas un tiek gatavotas akreditéßanai; TMF – 21 – programma akreditéta, çetras programmas nav akreditétas, bet iesniegts akreditåcijas pieteikums, ➥ 8. lpp.

2002. gada 20. jünijs

Prakses iespaidi Stokholmas Zinåtnes un måkslas augstskolå Asoc. profesors Bruno Grasmanis, BALTECH studiju centra direktors

Pirms runåju par RTU studentu praksi Zviedrijå, jåsaka daΩi vårdi par BALTECH inΩenierprofilu apvienîbu zinåtné un tehnolo©ijå, ko 1999. gadå nodibinåja Baltijas valstu septiñas tehniskås universitåtes: Tallinas Tehniskå universitåte, Vi¬ñas Tehniskå universitåte, Kauñas Tehnolo©iskå universitåte, Rîgas Tehniskå universitåte, Karaliskais tehnolo©ijas institüts (KTH – Zviedrija), Linçépingas universitåte (Zviedrija), Lundas Tehnolo©ijas institüts (Zviedrija). Tagad ßai apvienîbai ir pievienojußås

Dekånu runas ➦ no 7. lpp. izstrådåtas trîs jaunas programmas, viena no tåm iesniegta, divas tiek gatavotas iesniegt licencéßanai. Programmu akreditåcija, izñemot programmu Transports, rit normåli. Jåsaprot, ka akreditåcija ir nepårtraukts process. Jau 2003. gadå såksies to programmu akreditåcija, kas 2001. gadå bija akreditétas uz diviem gadiem. Tad sekos programmas, kuras akreditéja uz seßiem gadiem. TMF dekåns G. Liberts paskaidroja, ka programmas Transports paßnovértéjuma ziñojums ir izskatîts Studiju da¬å un tagad tiek papildinåts. Kavéßanos radot tulkoßana, jo tulkotåji nav tikußi galå ar atseviß˚iem aviåcijas nozares nosaukumiem. ➢ Kanclers R. Taraßkeviçs informéja, ka jau akceptéjis 17 programmu finanséßanas pieteikumus 2002./2003. studiju gadam, bet paßreiz iesniegti tie ir tikai pusei programmu. Kanclers lüdza dekånus e–pastu skatît katru dienu, jo pieteikumu izskatîßana turpinås un k¬üdainie pieteikumi nekavéjoties tiek sütîti precizéßanai. Pårbaudîts tiek KP skaits un fakultåtei iedalîtais studiju vietu skaits. Vél problémas rodas, patva¬îgi izmantojot jomas koeficientus. Jåievéro, ka RTU obligåtajiem priekßmetiem jomas koeficienti ir noteikti, bet påréjiem priekßmetiem koeficients nevar büt lielåks par attiecîgås programmas jomas koeficientu. Kanclers brîdinåja, ka visiem pieteikumiem jåbüt iesniegtiem lîdz 15. jünijam, lai lîdz 1. jülijam varétu pabeigt sadalîjuma apré˚inus. ➢ Izskatîja jautåjumu par îres maksas palielinåßanu dienesta viesnîcås. Studentu pilsétiñas vadîba bija sagatavojusi pårskatu par izmaksåm daΩådås dienesta viesnîcås. Apsprießana izvértås ¬oti dzîva. Valsts paredzétå dotåcija uz vienu studentu ir Ls 3,875 gadå, bet no pårskata redzams, ka reålås izmaksas ir aptuveni Ls 20 ménesî. Taçu ßî neatbilstîba vien nesatrauca dekånus. Saimnieciskajam dienestam pårmeta nedomåßanu un neko nedarîßanu, lai izmaksas samazinåtos, jo apmaksai iesniegto ré˚inu summas aizvien pieaug. Dekåni intereséjås arî par viesnîcå dzîvojoßo sarakstiem. Kanclers informéja, ka Dzelzce¬a transporta institüta dienesta viesnîca prot samérot ienåkumus ar izdevumiem un ietaupît nelielus lîdzek¬us remontiem. Tika ieteikts iepazîties arî ar citu augstskolu dienesta viesnîcu darbu – LU, Turîbas måcîbu centrå u.c. Atkårtoti

arî Helsinku Tehnolo©ijas universitåte un Dånijas Tehniskå universitåte. Viens no pirmajiem praktiskajiem BALTECH so¬iem bija starptautiskas divgadîgas ma©istra studiju programmas RaΩoßanas inΩenierzinîbas un vadîba realizéßana visås Baltijas partneruniversitåtés. Jåteic, ka Zviedrijas tehniskajås augstskolås ßî programma jau sekmîgi darbojås daΩus gadus agråk. Lai to realizétu, vairåk nekå gads pagåja, kamér programmu saskañoja starp universitåtém, vienojås par programmas uzbüvi, atseviß˚o priekßmetu saturu un måcîbu literatüras izvéli. To finanséja Zviedru institüts, un måcîbas (arî literatüra) jau paßå såkumå tika ➥

izskanéja doma par dienesta viesnîcu nodoßanu apsaimniekoßanå firmåm, lai administråcijai un Dekånu padomei vairåk laika atliktu tießå akadémiskå darba jautåjumu risinåßanai. Vienojås: studentu maksu par dienesta viesnîcu palielinåt par Ls 2 ménesî, t. i., septiñi santîmi dienå, un ar ßiem ieñémumiem, ieskaitot vél valsts dotåciju, viesnîcåm ir jåiztiek. Lîdzîgi fakultåtém arî studentu pilsétiñai jåsaimnieko taupîgåk. ➢ Tehniskå da¬a iesniegusi ré˚inu par siltuma mezglu uzstådîßanu dienesta viesnîcås Åzenes 22, 22a (Ls 2288) un Burtnieku (Ls 4244) ielå. Izskanéja pretenzijas, ka Tehniskås da¬as priekßlikumi vienmér ir ¬oti dårgi, ka nav lietderîgi veikt uzlabojumus vienå mezglå, ka tie jåveic kompleksi. Vienojås, ka uz nepiecießamajiem darbiem jåizsludina konkurss, lai pierådîtu izmaksu faktisko lielumu. ➢ Nepiecießama siltuma apgådes sistémas rekonstrukcija Ka¬˚u 1, jo katlu måja pagalmå tiks nojaukta. Vienkårßåkais ir pieslégties Rîgas siltumam, kas par saviem lîdzek¬iem nodroßinås pieslégßanos pilsétas tîkliem, bet Rîgas nami sola uzstådît automåtikas bloku müsu ékas pagrabå. Savukårt universitåtes Saimnieciskajam dienestam jåveic iekßéjås siltuma sistémas pårveide atbilstoßi spiedienam pilsétas tîklos. Arî ßo darbu veikßanai jåizsludina konkurss. ➢ Administråcija lügusi Finansu ministrijai izdarît grozîjumus finansu plånå, palielinot RTU izdevumu da¬u budΩetå. Tå kå ßî procedüra prasa apstiprinåßanu Saeimå, jautåjums varétu risinåties tikai péc véléßanåm. Lai varétu apmaksåt jau izrakstîtos ré˚inus, panåkta vienoßanås, ka da¬u septembra – decembra lîdzek¬u Valsts kase ieskaitîs RTU jünijå. ➢ Kanclers R. Taraßkeviçs îsi informéja par konkursa rezultåtiem par nepabeigto kopmîtnes éku îpsalå. Izñemot Hotel Island, neviens cits tå arî nav pieteicies. Firma vélas noslégt lîgumu åtråk, lai éku vél ßogad pabeigtu. Vél ßonedé¬ paredzéta tikßanås ar firmas pårståvjiem, lai precizétu lîguma noteikumus. ➢ Apsprieda rektora rîkojumu projektus: Par nosacîjumiem nesekmîgu studentu atskaitîßanai vai atståßanai atkårtotåm studijåm par maksu un Par studentu atkårtotu ieskaitîßanu vecåkos kursos studiju atjaunoßanai. ➢ Rektors atgådinåja, ka dekåniem elektroniski tiks nosütîtas jaunajam Darba likumam atbilstoßås darba lîguma veidlapas. Likums ståjås spékå ar ßå gada 1. jüniju. M.E.

2002. gada 20. jünijs

➦ plånotas ang¬u valodå, tåpéc, ßajå programmå ieståjoties, tiek pårbaudîtas studentu zinåßanas ang¬u valodå. Arî müsu universitåté jau sekmîgi darbojas divas grupas – pirmo 16 studentu grupu uzñémåm 2000./2001. m.g., un ßîs grupas 14 studenti paßreiz beidz ma©istra darbu, otrås grupas 12 studenti beidz savu pirmo kursu. Programmai RaΩoßanas inΩenierzinîbas un vadîba RTU Senåts 2002./2003. m.g. ir iedalîjis 15 budΩeta vietas. Lai såktu studijas ßajå programmå, nepiecießams bakalaura gråds inΩenierzinîbås. Tå kå programma ir starptautiska, studijas ßajå programmå galvenokårt notiek ang¬u valodå, tåpéc, pirms uzñemam studentus, tiek pårbaudîtas viñu zinåßanas ang¬u valodå. Programma dod plaßas zinåßanas raΩoßanas organizéßanå un vadîßanå, un raksturîga iezîme ir tå, ka students, kas ieguvis bakalaura grådu inΩenierzinåtnés, papildina tås ar zinåßanåm ekonomikå un raΩoßanas inΩenierzinîbås. Tå kå programma ir starpfakultåßu un tås izstrådåßanå un realizéßanå piedalås pasniedzéji no vairåkåm RTU fakultåtém, tå ir piesaistîta RTU måcîbu prorektoram pak¬autajam BALTECH studiju centram. Programma sekmîgi darbojas BALTECH iesaistîtajås tehniskajås augstskolås, un ßajå pavasarî to starptautiski akreditéja Tallinas, Vi¬ñas un Kauñas tehniskajås augstskolås. Viens no priekßmetiem, kuru programma paredz apgüt, ir Starptautiskå raΩoßana, kas ietver apmåcîbu un praksi rüpnîcås ar starptautiskås raΩoßanas elementiem (modernu tehnolo©iju, iekårtam un atbilstoßu vadîbu). Paßreiz to pagrüti realizét Latvijå, tåpéc ar BALTECH piekrißanu, Zviedru institüta finansiålu palîdzîbu un KTH atbalstu abu müsu kursu 24 studentiem tika organizéta divu nedé¬u prakse no 14. aprî¬a lîdz 27. aprîlim Stokholmå, Karaliskajå tehnolo©ijas institütå (KTH), kura nu jau gandrîz 200 gadus veicinåjusi Zviedrijas rüpniecîbas uzplaukumu. Vairåkums Zviedrijas rüpniecîbå nodarbinåto speciålistu un vadîtåju izglîtîbu ir ieguvußi tießi KTH. KTH bijusi liela loma tådu kompåniju kå Ericsson, Nokia un citu attîstîbå. Nåkotnes inΩenierim nepietiek ar zinåtnes un tehnolo©ijas apguvi, bet jåspéj arî spriest par tehnolo©iju iespaidu uz nåkotnes sabiedrîbu.

KTH atrodas Stokholmas paßå centrå. Stokholma izvietota uz 14 salåm pie Baltijas jüras un piedåvå atmiñå paliekoßus iespaidus par dabu, arhitektüru un türistu tik ¬oti iecienîto vecpilsétu. KTH galvenie korpusi veido it kå mazu pilsétu Stokholmå. Tå ar saviem 70 000 studentiem ir Zviedrijas lielåkå universitåßu pilséta. Noteikti jåuzsver, ka müsu studentu prakse KTH bija ¬oti veiksmîga izdevîba. Studentiem prakses programmu sagatavoja un studentus uzñéma divi KTH departamenti (katrs vienu nedé¬u) – RaΩoßanas inΩenierzinîbu departaments un RaΩoßanas ekonomikas un vadîbas departaments. Studenti darbdienås bija noslogoti no pulksten 8 lîdz 18. Kursi ietvéra lekcijas, seminårus, praktiskos darbus laboratorijås un nozîmîgu raΩoßanas firmu apmekléjumus. Kursu trîs galvenås témas: 1) starptautiska uz projektiem balstîta rüpniecîba (starptautiskås tendences, sabiedrîbas izmaiñas un attîstîba); 2) projektu vadîba (plånoßana, organizåcija, standartizåcija); 3) vadîbas sakari, izmaiñas, improvizåcija un haoss. RaΩoßanas inΩenierzinîbu departaments lekcijås uzsvéra produkta attîstîbu, raΩoßanas plånoßanu un elastîgu raΩoßanas automatizåciju. Kursu laikå notika lekcijas, konsultåcijas, demonstråcijas un iepazîßanås ar pasaulé atzîtiem uzñémumiem: Scania AB, Ericsson, System 3R. Paßås prakses beigås studentiem bija jåuzståjas ar kopéju analîzi par rüpnîcås redzéto, un, kaut arî tam bija atlicis påråk

maz laika, viñi ar to godam tika galå. Kå jau minéju, studenti strådåja grupås, arî tas ir jåmåcås, un årzemés tam tiek pievérsta arvien lielåka uzmanîba. Müsu studenti veiksmîgi izpildîja prakses uzdevumus, parådîja labu sagatavotîbu un aktîvu lîdzdarboßanos. Domåju, ka tam pamatå ir divi galvenie iemesli: 1) studenti jau ir 6–7 gadus studéjußi RTU (ieguvußi bakalaura grådu, sañémußi inΩeniera diplomu un 1–2 gadus studéjußi BALTECH), 2) studenti tika komplektéti no daΩådåm fakultåtém konkursa kårtîbå, tåpéc grupu darbå bija labi rezultåti – îså laikå tika sagatavota prezentåciju (Power Point programmå) ang¬u valodå. Rezuméjot gribot negribot jåatgrieΩas pie salîdzinåjuma ar müsu universitåti. Noteikti jåpatur pråtå, ka KTH ir viena no slavenåkajåm Eiropas tehniskajåm augstskolåm un viñu studentiem ir pieejamas iekårtas, kas to lielo izmaksu dé¬ tuvåkajå nåkotné mums nebüs pieejamas. Turklåt cießie sakari ar slavenajåm Stokholmå esoßajåm rüpnîcåm dod studentiem iespéju iepazîties ar moderno raΩoßanu. Tas vélreiz apstiprina mums jau zinåmo – laba inΩenierizglîtîba ir un büs ¬oti dårga. Tomér tas nenozîmé, ka més nevaram sagatavot inΩenierus, ja Latvijå vél nav ßådu rüpnîcu. Varbüt uzsvars vairåk jåliek tießi uz fundamentålo izglîtîbu – maßînas un iekårtas mainås, fundamentålå izglîtîba paliek, un tå dos iespéju åtri saprast visu jauno. Ir jau zinåms daudzu vadoßo ASV firmu uzskats, ka augstskolai jådod pamatå fundamentålå izglîtîba un tai nevajag un nekad tå nevarés sacensties ar lielåkajåm firmåm moderno tehnolo©iju ➥ 10. lpp.

2002. gada 20. jünijs

Prakses iespaidi

➦ no 9. lpp. un iekårtu ziñå. Droßi vien augstskolas tådu tézi noraidîs kå egoistisku no firmu puses, tomér zinåma taisnîba ir abåm pusém un patiesîba, kå vienmér, ir kaut kur pa vidu. Es piedalîjos praktiski visås nodarbîbås, un man kå måcîbspékam bija interesanti iepazît lekciju pasniegßanas veidu – lekcijås tiek izdalîts teksta materiåls un uzsvars tiek likts uz to, lai students îså laikå saprastu tému. Galvenokårt tiek izmantotas demonstréßanas programmas, pieméram, Power Point apvienojumå ar modeléßanas programmåm, kas dod iespéju viegli un åtri saprast sareΩ©îtus procesus, maßînas un vadîbu struktüras. Daudzos gadîjumos lekcijas, seviß˚i ievadlekcijas par rüpnîcåm, ßådå modernå pasniegßanas manieré veiksmîgi lasîja jaunie måcîbspéki un doktoranti. Nepiecießamå aparatüra ßådai lekciju lasîßanai

pie mums jau ßur tur ir un noteikti drîzåkå laikå büs RTU plaßi pieejama, tomér arî lekciju pårstrådåßana ßådam pasniegßanas veidam prasîs laiku un arî pieredzi darbå ar ßo tehniku. Izß˚iroßa loma augstskolå ir zinåtnei, kas tiek uzsvérts daudzajos materiålos par KTH, arî augstskolas ©erbonî pirmais vårds ierakstîts Zinåtne. Arî eksåmens tika kårtots citådi nekå ierasts. Zviedru kolé©i pa e-pastu atsütîja 20 eksåmena jautåjumus (péc manåm domåm, mazliet par daudz), eksåmenam atvéléja trîs stundas, tad eksåmena materiålus aizsütîju uz Zviedriju, kur zviedru kolé©i tos izlabos un atsütîs eksåmena rezultåtus. Arî ßoreiz studenti nepievîla un uz eksåmenu ieradås visi 24. Atliek cerét, ka nepievils arî eksåmena atzîmes, ko jau drîzåkå laikå ceram sañemt. Nobeigumå aicinu studentus ar bakalaura grådu inΩenierzinîbås jaunajå

måcîbu gadå ståties ma©istra programmå RaΩoßanas inΩenierzinîbas un vadîba. Informåcija pie BALTECH studiju centra direktora asociétå profesora B. Grasmaña Ka¬˚u ielå 1, 214. telpå, tålr. 7089387, epasts: brgras@acad.latnet.lv. ❏

Studentu iespaidi par praksi Zviedrijå Kristîne: – Zviedrija ir viena no attîstîtåkajåm valstîm pasaulé, ko apstiprina tås izglîtîbas sistéma. Divas nedé¬as pavadîjåm Zviedrijå Karaliskajå tehnolo©ijas institütå (KTH), kas ir viena no labåkajåm tehniskajåm augstskolåm Eiropå. Noklausîjåmies vairåkus lekciju kursus – ekonomiku, modeléßanu u.c. Visvairåk müs visus pårsteidza praktisko materiålu un laboratoriju klåsts, bija iespéjams redzét, kå gatavo sareΩ©îtas formas deta¬as, izmantojot daΩådas metodes, un izjust virtuålo realitåti. Apmekléjåm arî elektronisko izstrådåjumu rüpnîcu System 3R. Tå ir augstskola, kurå es gribétu atgriezties. Iveta: – Lekcijas bija ¬oti interesantas, brîΩiem pat aizraujoßas. Òoti labi bija tas, ka måcîbu proceså tikåm iesaistîti arî més. Pieméram, neparasts bija projekts ar olåm, baloniem utt. Ne tik superîga bija müsu sagaidîßana. Ar visåm lielajåm un mazajåm somåm nesåmies uz kojåm ar sabiedrisko transportu pat ar pårséßanos. Tie, kas nedzîvoja Husbijå, varéja just, ka tießåm ir gaidîti. Istabas bija tikko izremontétas, iepirkti jauni virtuves piederumi, ledusskapis gan diemΩél bija tukßs. Otrås nedé¬as vidü pie kojåm iestådîja – kå paklåju uzlika – zålienu. Bijåm ekskursijå uz Scania. Íî kompånija tießåm var büt droßa, ka nekådu komercnoslépumu més nenoßpikojåm.

Valdis: – Íis starptautiskais lekciju cikls bija årkårtîgi noderîgs, lai papildinåtu jau esoßås zinåßanas raΩoßanas vadîbå. Domåju, tas ir noteikti nepiecießams arî nåkamajiem BALTECH institüta studentiem, jo deva ne vien papildu zinåßanas, bet paplaßinåja arî priekßstatus par måcîbu procesa norisi un sistému KTH. Ar noΩélu jåatzîst, ka RTU vél nevar studentiem nodroßinåt tik plaßas un kvalitatîvas studiju iespéjas. Svarîgi bütu daΩiem RTU måcîbspékiem iepazîties ar KTH måcîbu metodém. RTU docétåjs bieΩi uzståjas dieva lomå, toties viña KTH kolé©is darbå ar studentiem meklé kompromisu, kas veicina måcîbu procesa

veiksmîgu norisi. Íåds måcîbu brauciens ir noderîgs, lai kursu saliedétu. Péc lekcijåm veicåm arî izklaides türes pa Stokholmas deju klubiem. Tå ka – måcîbås nevar nogurt! Zarina: – Zviedrijå bija ¬oti interesanti. Måcîbu process bija labi organizéts. Ieguvu daudz interesantas un nepiecießamas informåcijas savam ma©istra darbam. Bibliotékå bija pieejams plaßs gråmatu klåsts. Biju ¬oti apmierinåta ar sadzîves apståk¬iem kopmîtné. Lieliski, bija forßi!

2002. gada 20. jünijs

BALTECH bibliotéku sadarbîba 16. maijå Karaliskajå Tehnolo©ijas institütå (KTH) Stokholmå (Zviedrija) notika jaunås bibliotékas ékas svinîga atklåßanas ceremonija. BALTECH universitåßu konsorcija rektoru padomé jau agrå pavasarî bija radusies ideja ßå pasåkuma laikå sarîkot arî BALTECH universitåßu bibliotéku vadîtåju seminåru par bibliotéku kooperåciju informåcijas apgådé, lai uzlabotu

bibliotéku pakalpojumus tießi BALTECH Baltijas valstu tehnisko universitåßu bibliotékås. Tådéjådi, sañémusi ¬oti jauku ielügumu no KTH prezidenta A. Flodstréma un bibliotékas direktora G. Lågera (visus izdevumus sedza Zviedrijas kolé©i), 15. maijå devos ce¬å. 16. maijå notika bibliotékas atklåßana. Pasåkums bija grandiozs, ar daudzu årzemju kolé©u piedalîßanos. Programma ilga visu dienu. Atklåßanå piedalîjås arî pilsétas mérs. Tas man atsauca atmiñå müsu bibliotékas jaunås ékas atklåßanu 1999. gada decembrî. Jaunå bibliotéka speciåli projektéta un celta tießi bibliotékas vajadzîbåm. Darbs pie projekta såcies pirms 10 gadiem. Bibliotéka iecelta veco korpusu vidü, savienojot tos un pårveidojot. Tå izskatîjås ¬oti moderna. Viss aprîkojums (mébeles, datori, u.c.) jauns. Jaunajå bibliotékå ietverts arî valodu måcîbu centrs un måcîbu laboratorija (learning lab), kur gan måcîbu spéki, gan arî studenti apgüst måcîbu procesa jaunåkås tehnolo©ijas un metodes. Bibliotéka ir ¬oti plaßa un érta. Daudz speciålu atseviß˚u telpu individuålajam un grupu darbam. Bibliotéka pati sevi sauc par Ωurnålu bibliotéku, jo tajå pamatå ir Ωurnåli, gan drukåtie (apméram

Aija Janbicka, RTU ZB direktore

5000 nos.), gan arî elektroniskie (apméram 4000 nos.). Plaßa pieeja ir arî daΩådåm datu båzém. Bibliotékas speciålisti studentiem pasniedz informåcijpratîbas kursus, kuri ietverti studiju programmås. Otrajå dienå notika seminårs par bibliotéku sadarbîbu. Seminårå bez bibliotéku vadîtåjiem piedalîjås arî

BALTECH vadîbas komitejas vadîtåjs prof. U. Henriksons un sekretårs prof. L. Olsons. Katra no BALTECH bibliotékåm ziñoja par esoßo ståvokli, problémåm un iespéjamo sadarbîbu. Müsu Zieme¬valstu kolé©i izteica gatavîbu palîdzét mums, un seminåra gaitå tika izvirzîti galvenie risinåmie uzdevumi un izveidotas çetras darba grupas, lai varétu uzlabot informåcijas sañemßanu un pakalpojumus lasîtåjiem. Darba grupas tika izveidotas ßådos jautåjumos: 1) datu båΩu pieeju paplaßinåßanai Baltijas bibliotékås; 2) interneta bezmaksas e–avotu apzinåßanai un piedåvåßanai lasîtåjiem; 3) informåcijpratîbas måcîbu kursu veidoßanai; 4) e–publikåciju izdoßanai. Mums ¬oti jåpateicas saviem zieme¬u kolé©iem par viñu labo apñemßanos un nesavtîbu, palîdzot mums, pat mekléjot nepiecießamo finansiålo atbalstu daΩådos fondos. Sadarbîba un darbs grupås turpinåsies. Cerésim, ka ar kolé©u palîdzîbu varésim uzlabot lasîtåju prasîbas informåcijas nodroßinåßanå. ❏

2002. gada 20. jünijs

InΩenierekonomikas fakultåtei – 35 Íis studiju gads RTU lielåkajai fakultåtei – InΩenierekonomikas fakultåtei – pagåja zem 35 gadu jubilejas karoga. Visa studiju gada laikå notika daΩådi jubilejai veltîti pasåkumi – gan sporta, gan kultüras, gan zinåtnes. Ikvienam RTU studentam un darbiniekam bija iespéja méroties spékiem sporta laukumos. Sportot gribétåjus pulcéja vairåki sporta veidi: galda teniss, futbols, volejbols, basketbols. Vispopulåråkie sporta veidi bija volejbols, kur pieteikto komandu skaits (14 komandas) bija tik liels, ka gandrîz nevaréja paspét izspélét visas spéles. Un, protams, liels dalîbnieku skaits bija arî basketbolå (16 komandas). Liels paldies par atsaucîbu un sportot vélmi visiem sportistiem, un suminåm uzvarétåjus: galda teniså laurus plüca DITF pårståvis Z. uda, futbolå un volejbolå uz augståkå pakåpiena kåpåm més paßi – IEF, basketbolå precîzåkå bija komanda no Büvniecîbas fakultåtes. Jubilejas centrålie jeb galvenie pasåkumi notika 17. maijå. IEF organizétå starptautiskå zinåtniskå konferencé Tautsaimniecîbas un izglîtîbas attîstîbas problémas müsdienu Eiropå piedalîjås aptuveni 70 dalîbnieki no Lietuvas, Igaunijas, Ukrainas, Latvijas, savus rakstus iesütîja zinåtnieki no Våcijas, Bulgårijas, Krievijas. Konferences organizåcijas komitejas priekßsédétåjs bija prof. K. Didenko. Komitejas saståvå bija gan Latvijas, gan Lietuvas, gan Ukrainas un Våcijas profesori. Konferences darbîba norisinåjås trîs sekcijås:

Jolis ar Jåni.

Sigita Klezberga

1) Tautsaimniecîbas attîstîbas un struktüras pilnveidoßanas virzieni.

komandai par starptautiskås konferences organizéßanu. 2) Kultüras centra vadîtåjai Asjai Visockai par pacietîbu un viñas komandai –

Varbüt labåk bütu 35 tortes un viena svecîte?

Vadîtåji: prof. Remigijs Poçs un asoc.prof. Juris Saulîtis. 2) Uzñéméjdarbîbas konkurences paaugstinåßana kå tautsaimniecîbas izaugsmes nosacîjums. Vadîtåjs: prof. Alberts Zvejnieks. 3) Izglîtîbas pilnveidoßanas loma tautsaimniecîbas attîstîbå. Vadîtåja: asoc.prof. Maija Íenfelde. Visplaßåk pårståvéta bija 2. sekcija – ar 40 referåtiem. Péc smaga darba sekoja atpüta. Dienas noslégumå notika jubilejas balle – absolventu salidojums. Lai gan balléties gribétåju skaits bija liels, bet vietu skaits ierobeΩots, apvainojies, cerams, nejutås neviens. Ja vajadzéja, tad kåda dåma arî pasédéja sava vai kåda cita kavaliera klépî. Vakara laikå ikviens varéja iegüt savå îpaßumå suvenîrus ar fakultåtes simboliku. Vislielåkais pieprasîjums bija tradicionålajam suvenîram – pildspalvai. Ar skaistu reΩiju, patîkamu müziku un interesantiem priekßnesumiem izskanéja IEF 35 gadu jubilejas balle. Ceram, ka visiem patika un visi jutås labi atpütußies péc smagajiem darbiem. IEF dekåns prof. Konstantîns Didenko: – Svétki ir pagåjußi, lai nåktu nåkamie. Ir padarîts liels un smags darbs. Gribu pateikt visiem darbiniekiem un kolé©iem lielu paldies par ieguldîjumu jubilejas svinîbu un pasåkumu organizéßanå, paldies viesiem par dåvanåm un absolventiem par atsaucîbu. Ceru, ka visiem patika un bija labi. Paldies: 1) asoc.prof. Jurim Saulîtim un viña

par jubilejas balles reΩiju un organizatorisko darbu. 3) Dekåna vietniecei administratîvi saimnieciskajå darbå Marijai Lakuçai par pasåkumu saimniecisko administréßanu. 4) Ilzei Mazurei par måksliniecisko noforméjumu. 5) Intai Kalniñai un Dairai Araminai par organizatorisko darbu koordinéßanu. 6) Docentam, bijußajam IEF dekånam Jånim Liepiñam par aktîvu lîdzdalîbu pasåkumu organizéßanå. 7) Sigitai Klezbergai par fakultåtes prezentåcijas materiåliem un suvenîriem. 8) Studentu parlamenta prezidentei Jolantai Jasukeviçai un avîzes Jaunais InΩenieris kolektîvam par pacietîbu, avîzi IEF 35 veidojot. 9) Dainim Miglånam par sporta pasåkumu organizéßanu. 10) IEF Studentu paßpårvaldei par darbu jubilejas balles laikå. 11) Liels paldies müsu blondîném par vakara vadîßanu (ja kåds vél nezina, kas ir müsu blondînes, tad skaidroju – gudras, skaistas, erudîtas jaunkundzes ar blondu matu kråsu, kuras pårståvéja IEF erudîtu konkurså RTU Spice 2001 un uzvaréja). 12) Visiem struktürvienîbu vadîtåjiem par aktîvu lîdzdalîbu organizatoriskajos darbos. Protams, paldies visiem absolventiem par atsaucîbu un lîdzdalîbu. Paldies sakåm arî müsu atbalstîtåjiem: Latvijas Bankas prezidentam I. Rimßéviça kungam personiski, a/s Balva, a/s VEF Banka prezidentam E. Kornéliusa kungam personiski, a/s Hoetika – ATU.

2002. gada 20. jünijs

‰rikai Bizdénai – jubileja 14. jünijå Materiålzinåtnes un lietiß˚ås ˚îmijas fakultåtes Biolo©iski aktîvo savienojumu ˚îmijas tehnolo©ijas profesora grupas docentei ‰rikai Bizdénai atzîméjåm skaistu dzîves jubileju. ‰rika Bizdéna beigusi Rîgas Politehnisko institütu 1965. gadå kå inΩeniere tehnolo©e specialitåté Biolo©iski aktîvo savienojumu ˚îmija un tehnolo©ija, arî ˚îmijas zinåtñu kandidåta disertåcija d,l–cis–2,2–Dimetil–3–acetilciklobutileti ˚skåbes (pinonskåbes) amîdi aizståvéta müsu institütå (1971) un 1992. gadå ßeit, RTU, iegüts doktora gråds. Visu darba müΩu ‰rika Bizdéna pavadîjusi fakultåté: såkumå kå laborante (1965–1968) un asistente (1971–1974), tad – vecåkå pasniedzéja (1975–1979), bet no 1980. gada – docente. Íajos gados ‰rika lasîjusi kursus Organisko savienojumu izdalîßanas, attîrîßanas analîzes metodes (1971–1998), Dabas vielu izdalîßanas un analîzes metodes (1977–1994), Proteînu un nukleînskåbju ˚îmija (1986), Organisko vielu attîrîßana un ˚îmiskå analîze (1995–1999). Pédéjos gados studenti ‰rikas vadîbå apgüst priekßmetus Bioorganiskå ˚îmija (no 1996. gada), Organisko savienojumu attîrîßana un analîze (no 2000. gada), Bio˚îmijas izmeklétas noda¬as (no 2000. gada). ‰rika Bizdéna ir triju autorapliecîbu un 45 zinåtnisko publikåciju autore, strådå nukleozîdu, nukleotîdu, nukleînskåbju, og¬hidråtu ˚îmijas jomå, no 1993. lîdz 2000. gadam bijusi divu LZP finanséto grantu vadîtåja, no 2001. gada vada projektu Jaunu peptidosaharîdu sintéze, piedalîjusies vairåkos starptautiskajos projektos: Mazo katalîtisko RNS sintéze (1994–1996, Stokholmas universitåte), DaΩu onkogénu loma genoma reprogramméßanå transdiferenciåcijas laikå (1997–1998, Sauthemptonas universitåte, Anglija), Stereo˚îmiski noteiktu oligoribonukleotîdu fosfotioåtu sintéze (1997– 1999, Karolinskas institüts, Stokholma). Fakultåtes pasniedzéjiem finansiåli ¬oti smagajos apståk¬os ‰rikai nåcås såkt skolotåjas gaitas, un no 1999. gada viña strådå arî par ˚îmijas skolotåju Ågenskalna Valsts ©imnåzijå. Lai gan jåatzîst, ka ‰rika jau sen pirms oficiålå skolotåjas darba såkßanas nodarbojås ar skoléniem – vadîja viñu zinåtniskos darbus, jauno ˚îmi˚u pulciñus, piedalîjås Latvijas ˚îmijas olimpiåΩu organizéßanå, jo jaunießi ir viñas stihija. ‰rikas Bizdénas vadîtie studentu zinåtniskie darbi sañémußi augstus novértéjumus: LZA A. Ieviña un M. Straumaña balvu, LZA un Aldara balvu, LZA un Grindeks balvu, LIF un Grindeks

balvu (divas reizes). Arî ‰rikas vadîtie skolénu pétnieciskie darbi ir augstå lîmenî: çetri darbi ieguvußi pirmås vietas valsts skolénu pétniecisko darbu konkursos (2000., 2001., 2002. gadå), kå arî pirmås vietas starptautiskajås konferencés (2001). 1988. gadå ‰rika Bizdéna apbalvota ar Ata Kronvalda prémiju. ‰rika Bizdéna ir bijusi vainîga pie tå, ka daudzi pusaudΩi ir inficéjußies ar ˚îmiju jau pamatskolå un uz müΩu – daΩi no viñiem såkußi savas gaitas laboratorijå jau tad, kad ˚îmi˚u baltais halåts tiem vél bijis daudz par garu un tådu knau˚u pårvietoßanås pa profesora grupas gaiteni atgådinåja Karlsona spokoßanos. ‰rikas vadîtajos zinåtniskajos projektos arî tagad strådå tikai jaunießi. Viñas audzékñi ir izaugußi par izcilåkajiem müsu fakultåtes absolventiem, kuri izturéjußi lielus konkursus, ieståjoties pasaules labåkajås augstskolås, lai turpinåtu studijas ma©istrantürå un doktorantürå; viñi strådå årzemju firmås vai universitåtés par pasniedzéjiem. 1999. gada absolvents Vilnis Liepiñß studé Stokholmas universitåté Zviedrijå, 2000. gada absolvents Måris Turks ir doktorants Lozannas universitåté Íveicé, Helmårs Ímits bakalaura studijas pabeidza 1999. gadå un tagad måcås Oregonas Ítata universitåté (ASV), bet Andis Ílaitas péc ma©istrantüras beigßanas no 1998. gada ir Karolinskas institüta doktorants Stokholmå, Zviedrijå. 1990. gada absolvents ‰riks Rozners doktora disertåciju izstrådåja Zviedrijå un nu jau ir ASV Bostonas Zieme¬austrumu universitåtes profesors, 1991. gada absolvents Olafs Daugulis ir ASV Zieme¬karolînas universitåtes zinåtniskais lîdzstrådnieks, 1992. gada absolvents Ronalds Zemribo doktora disertåciju aizståvéja Teksasas universitåté (ASV) un paßreiz strådå farmaceitiskajå firmå Astra Zeneca (Zviedrija). ‰rikas Bizdénas bijußie un esoßie audzékñi savas Skolotåjas jubilejå ir atsütîjußi ßos novéléjumus: Andis Ílaitas: – Pagåjußajå nedé¬å més (t.i., Ronalds, Vilnis un es) pråtu¬ojåm, cik tad ‰rikai îsti ir, un ße tev – jubileja! Òoti gribas kaut ko jauku uzrakstît, jo ‰rika ir viens no tiem cilvékiem, ko es vértéju ¬oti augstu. Laiks, ko es strådåju kopå ar ‰riku, man vienmér paliks labå atmiñå. Pateicoties ‰rikas dotajåm zinåßanåm, es spéju sekmîgi studét un veikt zinåtnisko darbu gan ASV, gan Zviedrijå. ‰rikas grupå iegütå pieredze tika augstu novértéta manå paßreizéjå darba vietå – Karolinskas institütå. ‰rika ir vienmér spéjusi

ieinteresét studentus zinåtniskajå darbå. Cerams, ka septembrî aizståvéßos. Meita liela izaugusi – jau trîs gadi, zviedriski runå labåk nekå latviski (vecmåmiñåm par lielu prieku, kuras neko nesaprot :)). Måris Turks (LZA A. Ieviña un M. Straumaña balvas (1999) un LZA un Aldara balvas laureåts 2000. gadå): – Lielos svétkos piedienas lielas runas. Taçu ‰rikai lielas runas nepieståv. Tå vietå liels paldies par to, kas labs un vértîgs padarîts. 456. laboratorija bija un ir tå vienîgå vieta viså Latvijå, kur var nåkt un sintezét, såkot no skolas sola lîdz pat doktorantürai. Vieta, kurå pierod pie patståvîbas, iemåcås ˚îmiju, atklåj, ka pasniedzéjs ir tåds pats cilvéks kå tu, ar kuru var gan diskutét, gan strîdéties, gan kopå ést ceptus kartupe¬us. Domåju, ka tießi ‰rikas uzticéßanås mums bija dzinéjspéks büt labåkiem, studét un sintezét aizrautîgåk. Tießi par to ir tas lielais paldies – par ‰rikas veiklo ˚érienu atrast un piesaistît jaunießus, kas, reiz ieintereséti, turpina darboties. Par, kå tagad moderni teikt, rietumniecisko garu laboratorijå, kas mums, aizbraucéjiem, palîdzéjis viegli iejusties tajås årzemju grupås, kur nu katrs esam. Ja nu reiz kas pieråda to îpaßo gaisotni, tad, ja kåds prasîtu nosaukt manus Latvijas kolé©us (ne pasniedzéjus), ‰rika bütu pirmå, ko pieminétu. Péc visa pateiktå novéléjums ir visai kodolîgs – daudz laimes dzimßanas dienå un turpinåt tådå paßå garå. Turklåt ar tik daudziem jauniem cilvékiem apkårt pats arî visu laiku jütas jauns. Dr. Olafs Daugulis (North Carolina University): – Såku nodarboties ar ˚îmiju 1981. gadå ‰rikas Bizdénas vadîtajå skolénu ˚îmijas pulciñå (jeb, kå müs toreiz sauca îmijas fakultåtes darbinieki, partizåños). Såkotnéjå interese, kå jau ➥ 14. lpp.

2002. gada 20. jünijs

‰rikai Bizdénai – jubileja ➦ no 13. lpp. 7. klases skolniekam, man saistîjås ar språdzieniem un daΩådiem pirotehniskiem saståviem. Vienu reizi, sintezéjot perhloråtus, izdevås uzspridzinåt velkmes skapi, citu reizi – apdedzinåt seju. No ßodienas viedok¬a raugoties, apbrînoju ‰rikas aukstasinîbu ßådos apståk¬os – es nebiju vienîgais no partizåñiem un, domåjams (cerams), arî ne pats kaitîgåkais. Neraugoties ne uz kådiem språdzienu radîtiem ß˚érß¬iem, ‰rika müs visus apmåcîja, kå strådåt laboratorijå, un palîdzéja sagatavoties skolénu ˚îmijas olimpiådém. Pilnîgi droßi varu teikt, ka izvéléjos k¬üt par ˚îmi˚i ‰rikas iespaidå – péc 11. klases beigßanas nebija ne mazåko ßaubu, ka jådodas studét RPI îmijas fakultåté, katedrå, kurå strådåja ‰rika (toreiz Organiskås sintézes un biotehnolo©ijas katedra). Péc inΩeniera gråda iegüßanas devos studét uz ASV, kur ieguvu doktora grådu Viskonsinas universitåté Madisonå, un paßreiz esmu pécdoktorantürå Zieme¬karolînas universitåté. Daudzas no lietåm, ko iemåcîjos ‰rikas laboratorijå, man noder vél ßodien, lai gan zinåtniskais virziens ir cits. Novélu ‰rikai daudz laimes jubilejå un arî – lai partizåñi neiznîktu! Profesors ‰riks Rozners (Northeastern University): – Interese par ˚îmiju man radås agri

Valdis un Jånis.

Laboratorijå kopå ar Måri un Valdi.

pamatskolå, ievérojami agråk, nekå mums to såka måcît. Ar ˚îmijas laboratorijåm pirmo reizi iepazinos kå treßås vai ceturtås klases knau˚is, pateicoties profesora Kampara nelielajai ekskursijai Rîgas Politehniskå institüta îmijas fakultåté. Par to profesoram Kamparam liels paldies. Ar organisko ˚îmiju praksé saskåros ‰rikas vadîtajå Jauno ˚îmi˚u pulciñå (neatceros, kå îsti to sauca) vairåkus gadus vélåk (ß˚iet, 6. vai 7. klasé). Tå arî organikai esmu palicis uzticîgs visu ßo laiku. ‰rikas vadîbå strådåju visu vidusskolu, vélåk arî studiju gadus (‰rikas vadîtais studenta darbs sañéma divus pirmos diplomus Novosibirskas Vissavienîbas studentu konferencés 1988. un 1990. gadå). Ar nopietnåku zinåtni såku nodarboties otrajå kurså, péc atgrießanås no militårå dienesta. Íis darbs vélåk izvértås diplomdarbå (aizståvéts 1990. gadå) un ˚îmijas doktora disertåcijå (aizståvéta 1993. gadå, abi ‰rikas vadîbå), kå arî sadarbîbå ar zviedru kolé©iem, kas galu galå izvértås pasaules klaidoña dékås un noveda mani ßeit, Bostonå. ‰rikai liels paldies par iejütîbu, mér˚tiecîbu un prasmîgu vadîbu visos ßajos garajos gados. Novélu ‰rikai, protams, visu to labåko. Èpaßi jau spéku, izturîbu un veiksmi Latvijas zinåtniekiem joprojåm

tik grütajos laikos! Novélu darbu ar skoléniem un studentiem noteikti turpinåt! Tas ir ¬oti svarîgs jauno kolé©u izaugsmé. Valdis Vesers (RTU 1. kursa students, 3. vietas ieguvéjs Pasaules skolénu ˚îmijas olimpiådé 2001. gadå) un Jånis Jakußs (RTU 1. kursa students, 1. vietas ieguvéjs Starptautiskajå skolénu zinåtniskajå konferencé Sanktpéterburgå 2001. gadå): – Sveicam müsu laboratorijas vadîtåju ‰riku Bizdénu lielajå jubilejå! Vélamies pateikt paldies par to, ka viña müs pieñéma savå laboratorijå, kad més vél måcîjåmies skolå, un pievérsa organiskajai ˚îmijai. Vélam arî turpmåk pievérst ˚îmijai jaunus pråtus, kå arî saglabåt dzîvesprieku un labestîbu pret visiem arî turpmåk! Vilnis Liepiñß (LZA un Grindeks balvas un LIF un Grindeks balvas laureåts 1999. gadå): – Atceros tos pirmos eksperimentus ‰rikas laboratorijå, kas tika veikti svétdienas skolas nodarbîbås vél pamatskolas laikå. Patîkamå, draudzîgå gaisotne laboratorijå bija tas, kas skolénus vilinåja doties uz ßo laboratoriju. Tießi ‰rikas uz jaunatni orientétå laboratorija un brîvais, nepiespiestais darbu vadîßanas stils bija pamatå tam, ka såku savas studijas RTU îmijas tehnolo©ijas fakultåté. Jau pirmajå kurså såku strådåt ‰rikas vadîbå cukuru un nukleozîdu ˚îmijas laukå. Tå bija vienreizéja pieredze un neaizmirstama skola, par ko varu tikai izteikt milzîgu paldies jubilårei. Balstoties uz ‰rikas nodibinåtajiem kontaktiem ar profesoru Rogeru Strombergu Zviedrijå, ➥

2002. gada 20. jünijs

Profesoram Ojåram Neilandam – 70 1934. gadå, kad negaidîti un påragri müΩîbå aizgåja LU Organiskås ˚îmijas katedras vadîtåjs profesors Voldemårs Fißers, såkås pagrieziens organiskås ˚îmijas vésturé ne tikai LU îmijas fakultåté, bet arî viså Latvijas organiskås ˚îmijas vésturé. Toreiz par Organiskås ˚îmijas katedras vadîtåju k¬uva profesors Gustavs Vanags. Viñß vadîja organiskås ˚îmijas katedru 30 gadus un izaudzinåja vairåkas tik spécîgas organisko ˚îmi˚u paaudzes – zinåtniekus, pedagogus, inΩenierus, menedΩerus un ierédñus –, ka ßodien citas ˚îmijas nozares ar maziem izñémumiem ir relatîvå énå. 1964. gadå par RPI Organiskås ˚îmijas katedras vadîtåju k¬uva paßa G. Vanaga izraudzîtais skolnieks Ojårs Neilands. Bütu aplami teikt, ka toreiz bütu trücis perspektîvu un daudzsoloßu jaunu, bet jau pazîstamu ˚îmi˚u, kuri bütu varéjußi ieñemt ßo goda pilno kréslu. Taçu arî ßeit, tåpat kå daudzås citås lietås, profesora vanagacs nebija zaudéjusi savu modrîbu. Par to lieku reizi pårliecinåjås tie vairåki simti ˚îmi˚u, fizi˚u un citu profesiju pårståvji Materiålzinåtnes un lietiß˚ås ˚îmijas fakultåtes zinåtniskajå kolokvijå, kurß notika 2002. gada 8. aprîlî îpsalå, Åzenes ielas 12/20 101. (A. Veisa) auditorijå. Sapulces mér˚is bija atzîmét Latvijas Zinåtñu akadémijas akadémi˚a profesora Ojåra Neilanda 70 gadu dzimßanas dienu, kas atbilstoßi jubilåra bütîbai tika svinéta reizé ar zinåtnisko kolokviju Organiskie materiåli elektronikai un optikai. Kolokvijs bija ¬oti interesants un visådå ziñå izdevies. Ievadvårdos fakultåtes dekåns profesors V. Kampars runåja par spéka lauku, no kura centra Ojåra Neilanda radoßå personîba daudzu gadu garumå turpinåja un ievirzîja jaunås dimensijås profesora Vanaga såkto darbu. Plaßås zinåßanas, neatlaidîgi pétîjumi jaunu organisko savienojumu sintézé, måcîbu darbs, veiksmîga sadarbîba ar citiem zinåtniekiem ierindojusi O. Neilandu Latvijas organiskås ˚îmijas reprezentatîvåko zinåtnieku virsotné. Péc tam pats profesors O. Neilands paståstîja par to, kå jaunu organisko sa-

vienojumu sintéze virza uz priekßu molekulårås elektronikas un optikas pétîjumus Latvijå, kuros güti ievérojami panåkumi. Profesors atceréjås tålo 1971. gadu, kad viñß müsu bijußå rektora Aleksandra Veisa vårdå nosauktajå auditorijå såka lasît lekcijas studentiem, daudzi no kuriem tagad kå cienîjami un panåkumus guvußi vîri un sievas atkal séΩ auditorijå kå zinåtniskå kolokvija dalîbnieki. O. Neilanda un lîdzstrådnieku jaunsintezétie organiskie savienojumi ir jaunås nozares nanozinåtnes un nanotehnolo©ijas paßå degpunktå. Tie ir organiskie metåli, organiskie pusvadîtåji, fotovadîtåji, nelineårås optikas materiåli. Organisko pusvadîtåju eletromehåniskås îpaßîbas Latvijå såka pétît pirms 37 gadiem Rîgas Politehniskajå institütå un Latvijas Valsts universitåté, vélåk arî Latvijas Zinåtñu akadémijas Fizikåli ener©étiskajå institütå. Elektrofizikålås îpaßîbas tika noskaidrotas E. Siliña (1927–1998) vadîbå, bet mér˚tiecîgi virzîtu organisko savienojumu sintézi vadîja O. Neilands un da¬éji akadémi˚is Jånis Freimanis. Pionieri ßajå nozaré bija japåñi. Zinåtniskås intereses Edgaru Imantu Siliñu noveda Japånå, no kurienes uz Latviju viñß atveda ne tikai sadarbîbas rezultåtus, bet arî atziñas par japåñu dzîves gudrîbu un pasaules uztveri, kas atspogu¬ojas eseju gråmatå Lielo patiesîbu mekléjumi. Dr. habil. phys. Inta Muzikante no Fizikålås ener©étikas institüta savå referåtå Molekulårå elektronika: molekula, molekulårais kriståls, nanostruktüras ne visiem saprotamos jédzienus izskaidroja tik vienkårßi, uzskatåmi un aizraujoßi, ka katrs, kam tuva zinåtne, uzreiz gribéja k¬üt par nanopétnieku un kopå ar O. Neilandu, I. Muzikanti un V. Kamparu monomolekulåro slåñu molekulåm gaismas, termiskå, elektriskå vai magnétiskå lauka ietekmé likt mainît orientåciju par 180 grådiem, tådéjådi pårvérßot tås par slédzîßiem, kas ar saviem jå un né ir visas digitålås tehnolo©ijas pamatå. Izraélas Ben–Guriona Negévas Universitåtes profesors Vladimirs Hodor-

➦ izdevås ma©istra darbu izstrådåt Stokholmå, Karolinskas institütå. ‰rikai novélu visu to labåko ßajå nozîmîgajå jubilejå un izsaku vislielåko pateicîbu par to, ka tagad esmu Zviedrijå un varu izstrådåt savu doktora disertåciju Stokholmas Universitåté profesora Jana E. Bakvalla vadîbå. Novélu arî labu

veselîbu, daudz jaunu partizåñu, daudz naudas un tå turpinåt! * * * Audzékñu mîlestîba un cieña ir lielåkå bagåtîba un skaiståkais, kas var piederét Skolotåjam, – tådå gadîjumå jåsaka, ka ‰rika ir miljonåre, kuras bagåtîba aug ar katru dienu.

Augusts Ruplis

kovskis, O. Neilanda skolnieks, ziñoja par Janusa Diona îpaßîbåm un atvasinåjumu sintézém. Ío divsejainå sengrie˚u dieva vårdå nosaukto savienojumu savå laikå (1963. gadå) sintezéja Neilanda skolnieks M. Våvere. Tå molekulas struktürformula patießåm izskatås kå kåda galva ar divåm sejåm: benzola gredzena vienå pusé atrodas ˚eburainais beta diketons, bet otrå pusé simetriski redzams tas pats. V. Hodorkovskis paståstîja par ßå savienojuma atvasinåjumu årkårtîgi interesantajåm un neparastajåm îpaßîbåm. Fotoinducétas anizotropijas materiåli uz azosavienojumu båzes bija profesora V. Kampara téma. Kaut arî ßo savienojumu fotoinducéto dubultlaußanu atklåja jau pagåjußå gadsimta såkumå, tikai 1967. gadå atjaunojås interese par to, jo pavérås iespéja radît augsta blîvuma informåcijas neséjus, kuri ¬auj atmiñu modulét ar gaismas palîdzîbu. Fotohromu pétîjumi paver plaßas iespéjas daΩådiem izmantojumiem: hologråfija, nelineårå optika, optiskie reΩ©i (arî kråsaini) u.c. Kopå ar A. Kokaru un A. Ozolu pagåjußajå gadå såkußies daudzsoloßi darbi par dopéto poliméru plévju izgatavoßanu un to îpaßîbu noskaidroßanu. Íie profesora O. Neilanda iniciétie pétîjumi guvußi ¬oti augstu novértéjumu un ievérojamu atzinîbu, bru©éjot V. Kampara ce¬u uz Latvijas Zinåtñu akadémijas akadémi˚a nosaukumu un citiem augstiem amatiem Latvijas akadémiskajå pasaulé. Garo jubilåra apsveicéju rindu såka Latvijas Zinåtñu akadémijas delegåcija ar bijußo Akadémijas prezidentu J. Ekmani un ©enerålsekretåru R. Valteru priekßgalå, tad – Fizikålås ener©étikas institüta pårståvji. Dekåns profesors V. Kampars pasniedza RTU rektora Goda rakstu. Sirsnîgus vårdus teica Organiskås sintézes institüta direktors E. Lukevics, pieminot G. Vanaga vadîto Organiskås ˚îmijas studentu zinåtnisko pulciñu. Institütu, augstskolu, rüpnîcu, ieståΩu delegåcijas, draugi un kolé©i apsveica un cildinåja O. Neilandu ilgåk par stundu. Noslégumå pårrunas turpinåjås pie kafijas tases fakultåtes bibliotékas telpås 4. ståvå. ❏

Pa låsei, saknîtei un ziedlapiñai Ir gadu garumå viss mér˚im dots,– Tu uzvaréji ßajå grütå cîñå Un guvi to, kas k¬üs Tavs müΩa gods. /K. Apßkrüma/ Sirsnîgi sveicot ‰riku jubilejå, visas profesora grupas vårdå – Måra Jure

2002. gada 20. jünijs

Profesoram Leonîdam Osipovam – 85 2002. gada 17. aprîlis atkal bija viena no pédéjo gadu ne påråk bieΩajåm reizém, kad MLF A. Veisa auditorija Åzenes ielå 14 ar grütîbåm varéja uzñemt visus tos, kuri bija ieradußies uz profesoram Leonîdam Osipovam veltîto kolokviju îmijas tehnolo©ijas attîstîba Latvijå. Nosaukums atbilst saturam vairåk nekå jebkad agråk, jo profesors Leonîds Osipovs savå darba müΩå ir izaudzinåjis vairåkas Latvijas ˚îmijas inΩenieru paaudzes. Katedras vadîtåjs docents Ilo Dreijers aplükoja profesora L. Osipova dzîves un darba gaitas. Latvijas emeritétais zinåtnieks profesors Leonîds Osipovs dzimis 1917. gada 10. aprîlî Petrogradå, krieva un latvietes ©imené. 1937. gadå beidzis Rîgas Valsts tehnikuma îmijas noda¬u un tülît såcis studét Latvijas Universitåtes îmijas fakultåté, kuru beidzis 1944. gada 31. martå. Studiju laikå strådåjis gumijas fabrikå Quadrat, porcelåna un fajansa rüpnîcå I. C. Jesens un rüpnîcå VEF. 1944. gada 1. aprîlî viñß k¬uva par LU îmijas fakultåtes Silikåtu tehnolo©ijas katedras subasistentu, bet tå paßa gada 16. oktobrî – par asistentu. 1946. gadå profesors A. Ieviñß organizéja jaunu Vispårîgås ˚îmijas tehnolo©ijas katedru (VT), uz kuru pårgåja strådåt. L. Osipovs un bez pårtraukuma nostrådåja lîdz aizießanai pensijå 1997. gadå. Våcu laikå iegütos diplomus krievu laikå neatzina, tåpéc L. Osipovs 1947. gadå nokårtoja eksåmenus sabiedriskajås zinåtnés un vélreiz aizståvéja diplomdarbu par pétîjumiem organiskås sintézes jomå, iegüdams inΩeniera ˚îmi˚a kvalifikåciju. Profesora A. Ieviña vadîbå izstrådåto zinåtñu kandidåta disertåciju par nåtrija nitråtu saturoßu sistému termisko sadalîßanos viñß aizståvéja 1955. gadå. Tajå paßå gadå viñß k¬uva par VT katedras vadîtåju. Íajå amatå viñß nostrådåja lîdz 1974. gadam. 1977. gadå L. Osipovam pieß˚îra profesora nosaukumu. Lîdzås daudziem sabiedriskajiem pienåkumiem L. Osipovs, såkot no 1970. gada, godpråtîgi un punktuåli pildîja îmijas fakultåtes darba un zinåtniskås padomes sekretåra pienåkumus. Çetru måcîbu gråmatu un monogråfiju autora docenta Jåña Lembas spilgtais, neparastiem salîdzinåjumiem, nestandarta un vérå ñemamiem spriedumiem bagåtais ziñojums Måcîbu un zinåtniskais darbs VT katedrå un perspektîvas inΩenieru ˚îmi˚u tehnologu sagatavoßanå neatståja vienaldzîgu nevienu klåtesoßo. Ar ˚îmijas tehnolo©iju ir tåpat kå ar elektrotehniku. Kur beidzas fizika, tur såkas elektrotehnika. Kur beidzas ˚îmija,

Augusts Ruplis

tur såkas ˚îmijas tehnolo©ija. Var büt ˚îmi˚is organi˚is, ˚îmi˚is neorgani˚is, ˚îmi˚is analîti˚is, bet ar to nepietiek, lai bütu ˚îmi˚is inΩenieris un tehnologs. Lîdzås zinåßanåm citås nozarés jåbüt arîcilvéciskåm kvalitåtém, lai par tådu izaugtu un sekmîgi darbotos. îmijas tehnolo©ija ir 20. gs. bérns, kurß 21. gs. augs vél straujåk. Attîstîtajå pasaules da¬å ˚îmijas inΩeniera darbs ir augstu vértéts un arî augstu apmaksåts. Latvijå îstenotå tautsaimniecîba izraisîjusi lejupslîdi, pret kuru jånoståjas visiem spékiem. Docents J. Lemba ierosinåja pédéjo palikußo VT

katedras laboratoriju, par kuru katedra makså îri, nosaukt profesora L. Osipova vårdå, piekårt pie sienas profesora L. Osipova ©îmetni un aicinåt visus ˚îmi˚us inΩenierus, kuri måcîjußies pie viña ˚îmiskås rüpniecîbas aparåtus un procesus, ziedot lîdzek¬us laboratorijas iekårtu atjaunoßanai. Apsveicéji cildinåja profesora müΩa darbu, îpaßi devumu jauno ˚îmijas inΩenieru un tehnologu sagatavoßanå. Profesors sañéma LIZM Goda rakstu, RTU rektora apsveikumu, Latvijas Izglîtîbas fonda atzinîbas rakstu, dåvanu no korporåcijas Fraternitas Arctica un daudzas citas dåvanas un pu˚es. Apsveicéji sacentås aspråtîbå un dai¬runîbå. Vairåku paaudΩu bijußie îmijas fakultåtes studenti apstiprinåja, ka tådi meistarîbas kalngali, kådus profesors sasniedzis ˚îmiskås rüpniecîbas aparåtu un procesu lekcijås, nekur nav redzéti. Profesors uz lekcijåm ñéma lîdzi kråsainos krîtiñus un hronometru. Uz tåfeles ar brîvu roku perfekti zîmétås tehnolo©iskås shémas un aparåti sareΩ©îto padarîja katram saprotamu. Pårsteidzoßs bija

vienå lekcijå ietilpinåtå materiåla apjoms. Otrs, ko daudzi uzsvéra, bija profesora lîdzsvarotais raksturs. Vienmér korekta, dΩentlmeniska ståja, laipna un labvélîga attieksme pret studentiem un darba biedriem. Paßdisciplîna, pienåkuma apziña, godîgums, cieña pret dabu. Un, protams, darba mîlestîba. Apsveicéji apliecinåja, ka profesors gadu gaitå k¬uvis par platoniskas pielügsmes objektu un tas esot jütami paaugstinåjis måcîbu priekßmeta apgüßanas lietderîbas koeficientu. Izskatîjås, ka profesors k¬uvis par dzîvu le©endu. To apstiprinåja arî tie bakalauru un ma©istru grupu studentu pårståvji, kuri bija apsveicéju pulkå un kuri profesoru pazina tikai no viña måcîbu gråmatåm. Profesors L. Osipovs savå nelielajå uzrunå noléma nepakavéties pie pårdomåm, pie tézém, kuras måjås bija sagatavojis par kolokvija tému. Tå vietå viñß paståstîja daΩus vérojumus no savas dzîves. Arî pirmås Latvijas republikas laikå studét nebija viegli. Vajadzéja strådåt. Profesors såka strådåt par strådnieku gumijas fabrikå, kas piederéja çehiem, péc tam baltvåcießa porcelåna fabrikå. Kaut arî darbs bijis interesants, taçu nekådas lielås algas darba cilvékiem nebija (70 latu ménesî). Galvenie inΩenieri un citi vadoßie darbinieki sañéma daudz vairåk (2000 latu ménesî), taçu ßådus amatus ieñéma årzemnieki*. Kad L. Osipovs pieteicies strådåt VEF, jautåjußi péc tautîbas. Profesors par ßo jautåjumu vispår nebija domåjis, tåpéc pateicis, ka esot krievs. Izrådîjås, ka tolaik sveßtautießiem esot bijis liegts strådåt valsts iestådé. Taçu praktiski tam nozîmes nebija, jo péc daΩåm dienåm viñß jau bijis pieñemts darbå. Profesors studijas såcis tra©iskå laikå – 1937. gadå. Okupåcijas varu maiñas un kara dé¬ no 35 studijas såkußajiem beigußi divi vélåkie profesori: L. Osipovs un H. Gode. Diskusija par ˚îmijas tehnolo©ijas attîstîbu turpinåjås fakultåtes bibliotékas telpås. RTU Vispåréjås ˚îmijas tehnolo©ijas katedras organizétå kolokvija sagatavoßanå un norisé, netaupot ne laiku, ne lîdzek¬us, piedalîjås docents J. Lemba. Latvijas televîzijas speciålisti izveidojußi sirsnîgu videofilmu par kolokvija gaitu, kas ¬auj dalîbniekiem vélreiz pårdzîvot pacilåjoßos mirk¬us, bet Latvijas îmijas véstures muzejam – iegüt vértîgu fondu papildinåjumu. ❏ * Müsdienås to paßu veiklie zéni sauc par investîciju piesaistîßanu.

2002. gada 20. jünijs

Izveidots zinåtnisko bibliotéku elektroniskais kopkatalogs Noslédzies nozîmîgs posms Latvijas bibliotéku automatizåcijå – realizéts vienotais Latvijas bibliotéku informåcijas tîkls Latlibnet, un saistîbå ar ßo projektu izveidots valsts nozîmes zinåtnisko bibliotéku elektroniskais kopkatalogs, kas kopß pagåjußå gada decembra pieejams ne vien bibliotéku lasîtåjiem, bet arî ikvienam interesentam tießsaistes reΩîmå (http://fikuss.lanet.lv:4505/ALEPH vai www.linc.lv sada¬å Kopkatalogs). Kopkatalogs ietver nopietnus informåcijas resursus – ziñas par aptuveni 230 000 nosaukumu iespieddarbiem astoñås Latvijas valsts nozîmes zinåtniskajås bibliotékås. Un ir liels prieks, ka ßajå Latvijas bibliotéku vésturé tik izcilajå notikumå lielu ieguldîjumu devusi arî müsu RTU Zinåtniskå bibliotéka. Darbs, protams, turpinås – arî påréjå informåcija par zinåtnisko bibliotéku kråtuvés esoßajiem iespieddarbiem tiek pakåpeniski ietverta kopkatalogå un ievadîta informåcija par visiem jaunsañemtiem izdevumiem. Tuvåkais nåkotnes uzdevums ir izveidot visu Latvijas bibliotéku Valsts vienoto informåcijas sistému. Latvijas kultüras ministre Kårina Pétersone, 29. maijå atklåjot pasåkumu, kas bija sarîkots par godu vérienîgå projekta noslégumam, uzsvéra, ka bibliotéka ir vårti uz informåciju, un, jo pieejamåka ir informåcija, jo lielåka tås vértîba. Íå projekta uzdevums bija nodroßinåt informåcijas pieejamîbu plaßam lietotåju lokam, ne tikai bibliotéku apmeklétåjiem. Pirms çetriem gadiem ar ASV profesora Riçarda Kvanta – A. V .Mellona fonda pårståvja, projekta krusttéva – atbalstu tika såkts projekts kopkataloga

Ieva Mi˚elsone

izveidé, kurå piedalîjås astoñas Latvijas valsts nozîmes bibliotékas (LNB, LAB, RTU ZB, LLU FB, LU ZB, Patentu tehniskå bibliotéka, Medicînas ZB, Latvijas Medicînas akadémijas bibliotéka). No 2001. gada projektam pievienojusies arî Latvijas Policijas akadémijas Fundamentålå bibliotéka. Saistîbå ar ßo projektu ieviesta vienota elektroniskå lasîtåja karte, kas jau izsniegta 9000 lasîtåjiem (turklåt studentiem bibliotéku pakalpojumi pieejami, izmantojot studentu apliecîbas un starptautiskås studentu kartes, kurås ir elektroniski nolasåms svîtrkods un kuras tiek atzîtas par vienotås lasîtåju kartes ekvivalentu). Vienotå lasîtåja karte ¬auj izmantot visu projektå iesaistîto bibliotéku kråjumus un pakalpojumus. Valsts finanséjusi pilnteksta elektronisko publikåciju datu båzes EBSCO licences iegådi, såkta projekta Elektroniskås publikåcijas Latvijas bibliotékåm realizåcija, nemitîgi tiek papildinåta Nacionålås bibliogråfijas datu båze ar informåciju par Latvijå izdotajåm gråmatåm un periodiku, lîdz ar to paplaßinås iespéjas iegüt daudzpusîgu informåciju. Veidojot elektronisko kopkatalogu, liels darbs paveikts, saskañojot programmatüru un konvertéjot jau elektroniski apstrådåto informåciju no daΩådåm bibliotéku sistémåm uz sistému Aleph 500. Tas arî bija sareΩ©îtåkais jautåjums – izraudzîties optimålo variantu vienotai bibliotéku informåcijas sistémai, lai varétu notikt datu apmaiña, piemérot to Latvijas vajadzîbåm un apgüt darbu ar jauno sistému, jo vésturiski bija izvei-

dojusies situåcija, ka lielåkås Latvijas bibliotékas automatizåcijai izmantoja atß˚irîgas informåcijas sistémas. Latvijas Akadémiskå bibliotéka (LAB) joprojåm datu apstrådei izmanto sistému Liber Media, taçu ir radîta vienota lietotåja saskarne informåcijas mekléßanai gan LAB katalogå, gan elektroniskajå kopkatalogå. Elektroniskais kopkatalogs: 1) tuvina bibliotéku darbu moderno Rietumu bibliotéku darbam un padara to daudz efektîvåku; 2) dod iespéju åtråk un vieglåk atrast nepiecießamo informåciju; nodroßina informåcijas resursu pieejamîbu; 3) ¬auj Latvijas bibliotékåm iek¬auties starptautiskå informåcijas aprité; 4) ¬auj ekonomét lîdzek¬us; 5) veicina un attîsta sadarbîbu starp bibliotékåm. Savas pagaidåm pédéjås vizîtes laikå Rîgå ßågada maijå prof. R. Kvants apmekléja trîs bibliotékas, starp tåm arî RTU Zinåtnisko bibliotéku, kur bibliotékas darbinieki iepazîstinåja profesoru ar informåcijas sistému Aleph 500 modu¬u darbîbu bibliotékas noda¬ås un lasîtåju apkalpoßanå. RTU ZB esoßo literatüru var apskatît kå elektroniskå kopkataloga da¬u adresé http://fikuss.lanet.lv:4505/ALEPH0//start /rtu01. Elektroniskajå kopkatalogå paßlaik ir apméram RTU ZB 22 500 ierakstu. Profesors R. Kvants tika iepazîstinåts arî ar problémåm tuvåkås nåkotnes uzdevumu veikßanai, seviß˚i automatizétås izsniegßanas såkßanu. Profesors R. Kvants bija ¬oti apmierinåts ar RTU ZB paveikto un vizîtes noslégumå uzteica darbinieku profesionalitåti. ❏

Dati dåvina NAIS licences Latvijas augstskolåm 29. maijå pulksten 15 Latvijas Zinåtñu akadémijas konferençu zålé notika svinîgs pasåkums, kurå septiñas valsts budΩeta finansétas Latvijas augstskolas – Latvijas Universitåte, Rîgas Tehniskå universitåte, Rîgas Juridiskå augstskola, Rézeknes Augstskola, Daugavpils Universitåte, Nacionålå aizsardzîbas akadémija un Latvijas Lauksaimniecîbas universitåte – sañéma a/s Dati un SIA Komerccentrs Dati grupa dåvinåtås NAIS lietoßanas licences. NAIS ir vienîgå datorizétå sistéma Latvijå, kas piedåvå to lietotåjiem pilnu Latvijas normatîvo aktu

kopumu, kå arî visus Latvijas Republikå spékå esoßos starptautiskos aktus. Ivars Puksts, a/s Dati ©eneråldirektors: «Izprotot augstskolu problémas, kas saistîtas ar modernu måcîbu lîdzek¬u iegådi, esam nolémußi dåvinåt augstskolu bibliotékåm NAIS lietoßanas licences, kas dos iespéju studentiem un pasniedzéjiem åtri un érti iegüt nepiecießamo aktuålo informåciju likumdoßanas jomå.» Latvijas Zinåtñu akadémija, a/s Dati un Latvijas Izglîtîbas fonda mér˚programma Izglîtîbai, zinåtnei un kultürai (LIF IZK) pasniedza atzinîbas balvas par

nozîmîgu devumu Latvijas informåcijas tehnolo©iju (IT) nozares attîstîbå. EiΩena Åriña balvu par müΩa ieguldîjumu datorzinåtnés un informåtikå sañéma Latvijas Universitåtes docents Vilnis Detlavs, piemiñas meda¬u par nozîmîgiem pétîjumiem datorzinåtnés un informåtikå sañéma Transporta un sakaru institüta prorektors profesors Igors Kabaßkins un piemiñas meda¬u par nozîmîgu informåcijas sistému izstrådi sañéma SIA Lursoft prezidents Ainars Brüvelis. ❏

2002. gada 20. jünijs

Par informåcijas un komunikåciju tiesîbåm Rîgas Juridiskajå augstskolå 30. maijå notika svinîgs pasåkums – gråmatas Informåcijas un komunikåciju tiesîbas atvérßanas svétki. Gråmatas tapßanas iniciators un tås deviñu autoru kolektîva vadîtåjs ir Eiropas padomes Kibernoziegumu komisijas eksperts, Latvijas Tiesneßu biedrîbas viceprezidents, Kuldîgas tiesas priekßsédétåjs Uldis inis. Viña viedoklis: «Manupråt, gråmata ir vajadzîga jebkuram moderni domåjoßam juristam, kå arî datorspeciålistam, lai zinåtu, kådas tiesiskas attiecîbas var skart esoßos un jaunveidojamos projektus. Kaut gan valstî jau ir pieñemti likumi par informåcijas atklåtîbu, par valsts noslépumu, kå arî nacionålå programma Informåtika, rakstot gråmatu, konstatéjåm, ka vairåk par ßiem jautåjumiem intereséjas datorspeciålisti, bet ne juristi.» Gråmata ir pirmais ßåda satura darbs Viduseiropå un Austrumeiropå. Tajå sniegts plaßs pårskats par juridiskåm informåcijas un komunikåciju tiesîbu procesa problémåm, aplükota Latvijas pieredze, izmantojot daΩådu valstu un

Mudîte Eizentåle

starptautisku organizåciju praksi un risinåjumus. Gråmatå dominé informåcija par tiesîbåm uz informåciju, privåtîpaßuma aizsardzîbas aspektiem, fizisko personu datu aizsardzîbu, intelektuålå îpaßuma aizsardzîbas problémåm e–vidé, e–komercijas tiesiskåm problémåm un informåcijas sistému droßîbas problémåm. Tajå iek¬auti temati par telekomunikåciju tiesîbåm, kibertiesîbåm, jurisdikciju kibertelpå, par atbildîbu informåcijas un komunikåcijtiesîbu jomå, kibernoziegumiem. Gråmatå sniegts kriminålprocesa problému apskats un apkopota svarîgåkå informåcija par starptautiskiem un Latvijas tiesîbu aktiem, kas regulé komunikåciju tiesîbu nozari. Gråmatas izdoßanu finansiåli atbalstîjusi Lielbritånijas véstniecîba Latvijå un Sorosa fonds – Latvija, piedaloties Datorprogrammu autortiesîbu aizsardzîbas organizåcijas BSA (Business Software Alliance) Latvijas komitejai, kas aktîvi ieståjas par autortiesîbu aizsardzîbu IT

jomå. Atvérßanas svétku oficiålo da¬u vadîja Starptautiskås juristu komisijas Latvijas frakcijas vadîtåjs V. Birkavs. Par gråmatas tapßanu ståstîja autoru kolektîva vadîtåjs U. inis, uzsverot, ka gråmatå sniegti priekßnosacîjumi juristu darbam ar informåciju. Atzinîgus vårdus autoriem veltîja Latvijas Republikas Ministru prezidents A. Bérziñß. Lielbritånijas véstnieks Latvijå E. Tesorjers, Kultüras ministrijas valsts sekretåra vietnieks U. Lielpéteris un BSA Latvijas komitejas izpilddirektore N. Marcinkus, kura runas nobeigumå vienu gråmatas eksemplåru svinîgi pasniedza Latvijas Augståkås tiesas priekßsédétåjam A. Gu¬ånam, ar to apliecinot gråmatas dåvinåjumu visåm Latvijas tiesåm, to skaitå 34 rajonu un pilsétu tiesåm, piecåm apgabaltiesåm, Augståkajai tiesai un Satversmes tiesai. Uz pasåkumu aicinåti bija masu saziñas lîdzek¬u pårståvji, un kuplå skaitå bija pårståvéta juristu saime. ❏

Latvijas Studentu apvienîbas jaunumi Kas jauns notiek LSA? Kas vispår ir LSA? Tå ir visas Latvijas studentu apvienîba, kurå apvienoti 24 augstskolu (gan privåto, gan valsts augstskolu) studenti, un, kå rakstîts ßîs organizåcijas statütos, LSA ir sabiedriska organizåcija, kurå apvienojußås Latvijas augstskolu studéjoßo paßpårvaldes, un tås mér˚is ir cînîties par studéjoßo tiesîbu un intereßu ievéroßanu nacionålå un starptautiskå mérogå. Attiecîbås ar valsts institücijåm LSA ir tiesîbas izteikt studéjoßo viedokli, to nosaka Augstskolu likums. LSA izskata daΩådus Latvijas studentiem aktuålus jautåjumus, pieméram, jautåjumus par kredîtiem, izglîtîbas novértéßanu un pilnveidoßanu vai pårståvniecîbu augstskolu augståkajås léméjorganizåcijås, jo ne visås augståkajås måcîbu iestådés ßî sistéma ir tik attîstîta kå RTU. LSA reiz panåca arî to, ka braukßanas méneßbi¬etes sabiedriskajam transportam varés iegådåties arî vasaras méneßos ne tikai Rîgå pierakstîtie, bet visi studenti. Pavisam nesen, 8. jünijå, LSPA (Latvijas Sporta pedago©ijas akadémijå)

Inita Indråne, RTU SP Åréjo sakaru noda¬as vadîtåja, LSA domniece

notika kårtéjå LSA domes séde. Mums kå otrai lielåkajai augstskolai domé ir çetri pårståvji, kas reizi ménesî ßo séΩu laikå tiekas ar citu augstskolu pårståvjiem. Lîdz ar to arî müsu studentu viedoklis tiek ñemts vérå. Kas ir aktuålåkais LSA? Par vienu no aktualitåtém un risinåmajiem jautåjumiem var uzskatît studentu sociålå nodroßinåjuma uzlabojuma plånu, kurß jau krietnu laiciñu tiek izskatîts un uzlabots. Ar ßo jautåjumu LSA ikdienå nodarbojas Sociålå virziena vadîtåjs Ivo Berkolds. Mér˚is ir savas noståjas apkopojums studentiem tik svarîgå jautåjumå kå sociålais nodroßinåjums. Íis plåns saståv no vairåkiem punktiem, kuri ir kå pieturas punkti LSA tålåkai darbîbai ßajå jomå. Par pamatu tam visam ir izmantots pétîjums, ko veica SKDS (par studentu sociålajiem apståk¬iem). Paßreizéjå variantå plåns ietver tådas da¬as kå studiju finan-

séjums (valsts vai maksas), papildu finanséjums studijåm (kursi, gråmatas, IT, kopéßana u.tml.), sociålås vajadzîbas (kredîti, stipendija, atlaides), måjok¬i (problémas ar dienesta viesnîcu trükumu), transportu (starppilsétu transporta atlaides), veselîbas sada¬a (veselîbas aprüpe pékßños slimîbas gadîjumos) un pabalstu sistéma. Taçu tas nebüt nav vienîgais jautåjums, ar ko paßlaik nodarbojas LSA. Tikpat svarîgs ir arî projekts par Augstskolu likuma grozîjumiem (saistîbå ar studéjoßo paßpårvaldém), ar ko LSA nodarbojas Andra Bérziña, kas pårståv institucionålo virzienu. Grozîjumi, protams, nebüs nekådi krasie, tikai kå papildinåjumi. Tie, iespéjams, atvieglos paßpårvalΩu darbîbu, uzlabojot arî katras universitåtes studentu tiesîbu pårståvniecîbu. Jåpiebilst, ka arî RTU Studentu parlamenta pårståvji ir iesaistîti ßo grozîjumu izskatîßanå, lai varétu dalîties pieredzé par sistému müsu augstskolå. Tas îsumå ßai reizei bütu viss. Par jaunumiem LSA – rudenî. ❏

2002. gada 20. jünijs

Fakultåßu studentu paßpårvaldés DITF studentu RTU IEF studentu paßpårvaldes darbîba paßpårvaldes vadîtåjas atskaite 2001./2002. gadå Iekßéjå darbîba: 1) RTU IEF Goda absolventa nolikuma izstråde; 2) RTU IEF studentu paßpårvaldes T krekla dizaina un logo izstråde; 3) IEF studentu paßpårvaldes iekßéjo kårtîbas noteikumu izstråde; 4) sistemåtiskas seminårveida tikßanås ar IEF pirmkursniekiem; 5) IEF studentu paßpårvaldes telpu Ka¬˚u ielå 1, édnîcå izveidoßana; 6) datu båzes – prakses vietas izveidoßana IEF studentiem; 7) IEF studentu paßpårvaldes måjaslapas izveide. Organizétie pasåkumi: 1) IEF bakalauru, ma©istru, inΩenieru izlaidumi; 2) Fukßu balle; 3) sporta pasåkumu turnîri IEF–35; 4) IEF 35 jubilejas pasåkums. IEF studentu paßpårvaldes, RTU SP un/vai RTU pårståvéßana un piedalîßanås daΩådos projektos: 1) RTU un Sarkanå Krusta rîkotajå donoru dienå; 2) Netradicionålajås sporta spélés Liepåjå; 3) Sporta dienå Ronîßos; 4) Studentu dienås Jelgavå (RTU pårståvéja IEF komanda); 5) Valentîndienas pasåkumå; 6) LSA kongreså; 7) SP telpu uzkopßanå; 8) Ledus ballé; 9) starptautiskajå studentu pasåkumå Jürmalå. Jånis Lielåmers, IEF studentu paßpårvaldes vadîtåjs

2001./2002. studiju gada laikå esam piedalîjußies visås DITF domes sédés. Paßpårvaldes pårståvji ir piedalîjußies arî RTU Studentu parlamenta un Senåta sédés, kå arî tikußies ar citu paßpårvalΩu vadîtåjiem. Pateicoties DITF vadîbas atbalstam un sadarbîbai, paßpårvalde ir ieguvusi izremontétas darba telpas un mébeles. Remonta darbus veica müsu paßpårvaldes pårståvji. DITF paßpårvalde ir uzñémusies koordinét fakultåtes måjas lapas rekonstruéßanu un turpmåko uzturéßanu. Pirmajå semestrî ir organizétas tikßanås ar 1. kursu vecåkajiem, kurås runåts par to, kas ir SP, kå arî paziñotas visas fakultåtes un universitåtes aktualitåtes. Ir organizéti ßådi sporta pasåkumi: • basketbola un volejbola turnîrs un brîvå cîña sakarå ar fakultåtes 40 gadu jubileju; • netradicionålås spéles peldéßanå; • biljarda turnîrs; • izveidots bridΩa klubs, kurå notiek gan apmåcîba, gan sacensîbas. Müsu komandas ir piedalîjußås arî citu paßpårvalΩu un SP rîkotajås sporta sacensîbås. Kultüras pasåkumi: • Fukßu balle sadarbîbå ar TMF paßpårvaldi; • Ziemassvétku balle måcîbspékiem un studentiem; • Valentîna dienas pasts; • DITF komandas piedalîjås starpfakultåßu erudîtu sacensîbås RTU Spice 2002; • veikta aptauja Labåkais måcîbspéks un Måcîbspéks – studentu bieds un noskaidroti labåkie izteicieni, ko lieto måcîbspéki. Uzvarétåjiem pasniegtas balvas. Veikta aptauja Jaunå atzîmju sistéma, tås plusi un mînusi. Piedalîjåmies izstådé Skola 2002, prezentéjot savu fakultåti gan stendos, gan uz skatuves. Piedalîjåmies RTU Informåcijas dienas pasåkumos fakultåté. Veidojas sadarbîba ar LLU IT fakultåti. Lai fakultåtes komandas varétu piedalîties daΩåda veida pasåkumos, esam iegådåjußies krekliñus ar emblému, kuru izstrådåja müsu paßpårvaldes studenti. I. Ziediña, DITF studentu paßpårvaldes eksvadîtåja

EEF studentu paßpårvaldes paveiktais ßajå studiju gadå • EEF paßpårvalde veiksmîgi piedalîjusies RTU 2001. gada uzñemßanå. • Vecrîgas naktsklubå Za¬å vårna noorganizéta fukßu balle. • Sarîkotas vairåkas tikßanås ar 1. kursu. • Anketéts 1. kurss. • 1. kurss organizéts braucienam uz aktîva skolu Lîçupe 2001. • Piedalîßanås cîñå par Rektora kausu rudenî Ronîßos un daΩådos universitåtes sporta turnîros.

• Kråsotas måjiñas Ronîßos. • Sarîkoti zoles, ßaha un futbola turnîri RTU studentiem. • Strådåts EEF stendå izstådé Skola 2002. • Izremontéta, ierîkota un apsaimniekota paßpårvaldes telpa. • Risinåtas daΩådas ar studijåm saistîtas problémas, palîdzot fakultåtes studentiem. Anastasija Petrova, EEF studentu paßpårvaldes vadîtåja

2002. gada 20. jünijs

Jezga ap dienesta viesnîcu maksåm Més – studenti - labi zinåm, kåpéc måcåmies Rîgas Tehniskajå universitåté. Vienam tå ir specifiska, nekur citur neiegüstama izglîtîba, citam tas ir draugs, kurß atvilina lîdzi, vél citam vecåki izdara izvéli viña vietå. Tåda vai citåda iemesla dé¬ jauni cilvéki katru gadu nåk un, veidojot garas rindas, cenßas ieståties un måcîties RTU. Vai tie ir tikai rîdzinieki? Nebüt ne! Gandrîz treßå da¬a RTU studentu nåk no citåm Latvijas pilsétåm vai laukiem. Viñiem ir nepiecießamas kopmîtnes (jeb dienesta viesnîcas). Nosaukums ßeit nebütu svarîgs, bet lietas bütîba gan. Tad lük – maija såkumå RTU vadîba såka spriest par dienesta viesnîcu maksu pacelßanu. Dzîve sadårdzinås – tas ir visiem zinåms fakts. Arî izmaksas dienesta viesnîcu uzturéßanai ar katru gadu nebüt nesarük. Pirms diviem gadiem diezgan krasi tika palielinåta maksa îpsalå, t.i., no 5 uz 12 latiem, ar solîjumu, ka tuvåko gadu laikå nekådi maksas paaugstinåjumi nav gaidåmi. Maksa tika pacelta, lai varétu veikt remontdarbus dienesta viesnîcås. Visapkårt viss k¬üst dårgåks, tikai studenta ienåkumi gan nepalielinås. Vai varbüt jåsaka – gandrîz nepalielinås, jo pédéjo 12 gadu laikå pamatstipendija ir pieaugusi no 7 lîdz 8 latiem(!). AtgrieΩoties pie dienesta viesnîcu maksåm – vispirms RTU kanclers, tad RTU Studentu pilsétiñas direktore veica apré˚inus par to, kådåm vajadzétu büt summåm, kuras studentam bütu jåmakså,

Oskars Priede, RTU SP viceprezidents

såkot no jaunå lîguma slégßanas. Pieméram, îpsalå méneßa maksa bütu aptuveni 21–22 lati, Burtnieku ielå 2a – 14 lati, Lilijas ielå 4 – 16 lati, Ezermalas ielå 6 – 18 lati. Tås bütu, péc RTU vadîbas pårståvju vårdiem, faktiskås izmaksas, no kuråm atñemta nost valsts dotåcija (aptuveni Ls 3 gadå). Nebeidzamajås sédés izskatot faktisko izmaksu dokumentåciju, man radås priekßstats par to, ka tas ir tikai tåds projekts, kå «bütu labi». Katra izmaksu pozîcija radîja virkni jautåjumu. Un nez vai îpsalå dzîvojoßajiem tie nerastos – 38 (!) ßtata darba vietas pa abåm ékåm kopå. Jocîgi likås arî tas, ka no studentiem netiek ieñemti lîdzek¬i atbilstoßi studentu skaitam. Var jau attaisnoties ar negodîgajiem studentiem, kuri nemakså, bet, péc Studentu pilsétiñas iesniegtajiem datiem, iznåk, ka no katriem çetriem studentiem îpsalå viens nemakså! Tad såk likties, ka kaut kas îsti nav kårtîbå. Tå varétu nosaukt daudz faktu, kas likås aizdomîgi, bet ßå raksta mér˚is nav kådu nomelnot vai aizskart. Mér˚is ir sniegt cilvékiem, kuri tajå viså nebija iesaistîti, informåciju par reålo situåciju un piedåvåt tås risinåjumu. Ko darîja Studentu parlaments? Més izvirzîjåm sev mér˚i – maksu nepacelßana, apzinoties to, ka tas bütu maksimums, péc kå tiekties, bet ka to diez vai izdosies sasniegt. Tad nu sarunu ce¬å, kas

brîΩiem izvérsås par neauglîgiem strîdiem, tika pieñemts galéjais lémums: maksa tiek paaugstinåta par 2 latiem visås dienesta viesnîcås. Vai tas ir labs vai slikts rezultåts studentam – par to lai sprieΩ lasîtåjs. Kas bütu jådara studentam, kurß dzîvo dienesta viesnîcå? Òoti noderîgi bütu pasekot tam, kå tiek téréti resursi (üdens, elektrîba, gåze utt.), jo tad varbüt kopéjiem spékiem mums izdosies noturét ßådas dienesta viesnîcu maksas péc iespéjas ilgåku laiku. Student, aizejot izslédz gaismu! Rezuméjot gribu piebilst, ka nav jau müsu vadîba kådi izspiedéji, kå varétu noprast, lasot ßo rakstu. Viñi lieliski saprata müsu darbîbas motivåciju un mér˚i. Liels paldies jåsaka arî RTU rektoram, kurß lielå mérå aizståvéja studentu intereses un palîdzéja nepie¬aut ¬oti augstu maksu apstiprinåßanu. Pievienoju informåciju par dienesta viesnîcu jaunajåm maksåm: • Åzenes 22a – Ls 14; • Åzenes 22 – Ls 14; • Burtnieku 2a – Ls 8; • Lilijas 4 – Ls 8; • Ezermalas 6 – Ls 9; • Laimdotas iela (Placis) – Ls 14. Studenti, lüdzu, pasekojiet, lai maksa par dienesta viesnîcu bütu ßåda! Atsauksmes, ierosinåjumus, noderîgu informåciju par dienesta viesnîcåm un norisém RTU lüdzu sütît man pa e-pastu: viceprezidents@inbox.lv.

Atklåta véstule Rîgå 2002. gada 10. jünijå Rîgas Tehniskås universitåtes Saimniecîbas da¬as direktoram god. J. Bukas kungam

Kopijas: RTU rektoram god. I. Knéta kungam DITF dekånam god. J. Grundspeñ˚a kungam Studentu parlamenta prezidentei cien. J. Jasukeviçai studentu, dzîv. dienesta viesnîcå MeΩa ielå 5, Rîgå, LV–1048, iesniegums. Atsaucoties uz Jüsu 2002. gada 6. jünijå izdoto rîkojumu Nr. 4 par studentu dienesta viesnîcas MeΩa ielå 5 slégßanu, lüdzam to pårskatît un dienesta viesnîcu neslégt. Més uzskatåm, ka tam nav pamata, jo: 1) Íeit nav nekådu antisanitåru

apståk¬u, ko apliecina arî Valsts sanitårås inspekcijas Rîgas re©iona kontroles un uzraudzîbas departamenta inspektores Konstantijas Reinfeldes (Ωetona Nr. 044) 2002. gada 2. maijå sastådîtais kontroles akts Nr. AA30885. 2) Nav nepiecießami kapitåli remontdarbi, kuru veikßanai jåslédz visa dienesta viesnîca un jåatlaiΩ tås personåls. Nepiecießamais kosmétiskais remonts , cik nu to at¬auj budΩeta lîdzek¬i, tiek veikts regulåri ar kopmîtnes personåla spékiem, kå arî ar studentu spékiem un lîdzek¬iem, un tam nav nepiecießams likt årå visus ßeit dzîvojoßos. Daudzi studenti savu istabiñu remontam iztéréjußi ievérojamus lîdzek¬us, kurus nevarétu sañemt no RTU un kuri nu büs vienkårßi jåzaudé, kopmîtni slédzot. 3) Gandrîz visi dienesta viesnîcå dzîvojoßie ir DITF studenti. Més

uzskatåm, ka dienesta viesnîcas atraßanås blakus måcîbu korpusiem veicina müsu sekmîbu. Tås slégßana bütu graujoßa visiem studentiem, îpaßi tåpéc, ka paßlaik ir pavasara sesijas laiks un studentiem ir jågatavojas gala pårbaudîjumiem, bet jaunas dzîvesvietas mekléßana un pårvåkßanås prasa daudz laika. Èpaßi grüti büs tiem daudzajiem ßeit dzîvojoßajiem studentiem, kam jågatavo diplomdarbi, kuru aizståvéßana büs jülija såkumå noteiktajos datumos. Tåpéc lüdzam Jüs dot mums iespéju sekmîgi pabeigt ßo måcîbu gadu, kå arî studijas RTU. Balstoties uz ßiem faktiem, lüdzam Jüs rast iespéju neslégt studentu dienesta viesnîcu MeΩa ielå 5 un atståt müs ßeit dzîvot. Cerot uz Jüsu atsaucîbu, ar cieñu, dienesta viesnîcå dzîvojoßie (seko 64 paraksti)

2002. gada 20. jünijs

BEST – Riga Kad lielåkajai da¬ai studentu måcîbas jau beidzas, viens no aktîvåkajiem posmiem BEST tikai såkas. Lai gan ßogad BEST–Riga neorganizé vasaras kursus, notikumu tåpat büs gana daudz. Kådas asociåcijas gan jums nåk pråtå, izdzirdot ßo saîsinåjumu BEST–Riga? Bütu diezgan glaimojoßi dzirdét, ka tas asociéjas ar vislabåkais, vislabåkie. Savå ziñå arî esam vislabåkie, jo tas, ka esam tehniskås universitåtes studenti, mums dod iespéju büt vienîgajai ßåda veida organizåcijai Latvijå. Bet ko nozîmé BEST? Tas saîsinåjumå no ang¬u valodas (Board of European Students of Technology) nozîmé Eiropas tehnisko studentu apvienîba. Tad nu centîßos îsumå izståstît, kas més esam un ar ko nodarbojas ßî organizåcija. BEST darbojas Eiropas Kopienå ar devîzi «Atklåt Eiropu eiropießiem». BEST starptautisko projektu programmå ir vasaras kursi, intensîvie måcîbu kursi, darba grupas, starptautiski simpoziji. Visus ßos pasåkumus organizé citas lokålås grupas. Arî mums Latvijå ir iespéja un pat pienåkums noorganizét vismaz vienu ßådu pasåkumu reizi divos gados. Bez måcîbu programmas kursos ir iek¬autas daΩådas kultüras un sociålås aktivitåtes, kas dod iespéju dalîbniekiem iepazît valsti un vietéjos studentus. Darbs, lai noorganizétu starptautiskus kursus ßepat Latvijå, tådéjådi dodot RTU studentiem iespéju apmeklét kursus citås BEST grupås, ir gana sareΩ©îts. Liels paldies par palîdzîbu jåsaka visiem atbalstîtåjiem, îpaßi Rîgas Piena kombinåtam, kurß bija viens no ßajå pavasarî organizéto kursu sponsoriem. Darba valoda organizåcijå ir ang¬u, kas palîdz uzlabot arî müsdienås tik svarîgås valodu prasmes. Jåpiebilst, ka péc vairåku gadu pårtraukuma BEST– Riga atkal ir pilntiesîga starptautiskås organizåcijas biedre (par pilntiesîgiem biedriem atkal k¬uvåm ßågada aprîlî

Ìenerålås asamblejas laikå Parîzé). Kas notiek BEST–Riga dzîvé ßajå vasarå? Såkßu ar to, ka jau 28.–30. jünijå büs pasåkums kopå ar BEST–Tallinn grupu. Tas büs treniñß ne gluΩi ßå vårda tießajå nozîmé, bet gan pårnestå. Igaunijas grupå ir cilvéki, kuri paßi ir treneri tådås jomås kå darbs grupås/komandas darbs, finansu lîdzek¬u piesaistîßana, efektîva sanåksmju vadîßana u.tml. Visas ßîs zinåßanas tiks nodotas müsu studentiem, lai veiksmîgåk darbotos gan sponsoru, gan jaunu biedru piesaisté, kå arî varétu dalîties zinåßanås ar citiem müsu universitåtes studentiem, potenciålajiem BEST–Riga biedriem. Tiesa, ßogad arî starptautiskå BEST organizétajå treneru nometné piedalîsies viens BEST–Riga pårståvis, lai gütu tik ¬oti nepiecießamås zinåßanas gan par sponsoru piesaisti, gan par kursu un daΩådu starptautisku projektu organizéßanu Latvijå. Par ßo pasåkumu milzîgs paldies jåsaka universitåtes rektoram Ivaram Knétam, kurß no Rektora fonda sponsoréja Latvijas un Igaunijas studentu édinåßanu. Kå jau minéts, viens no BEST–Riga pårståvjiem dosies uz treneru nometni, lai pécåk ar zinåßanåm varétu palîdzét arî påréjiem Rîgå esoßajiem BEST studentiem. Rudenî plånå ir kultüras apmaiñas programmas pirmå da¬a – tepat Latvijå, un darbs jåsåk jau tagad. Vasarå BEST kråsos måjiñas Ronîßos, kas parasti izvérßas par ¬oti interesantu iekßéjo pasåkumu, BEST biedri brauks arî uz daΩådiem vasaras kursiem – såkot no Skandinåvijas lîdz pat Grie˚ijai, Spånijai un Krétai. Kåds gan no BEST–Riga ir labums ikvienam RTU studentam? Katram, kurß iesaistås ßîs organizåcijas aktîvajå darbîbå, tiek dota iespéja organizét pasåkumus, kå arî paßam tajos piedalîties ne tikai Latvijå, bet arî citur Eiropå. Un, ja jautåtu ikvienam aktîvajam BEST–Riga biedram, vai var tik viegli pacelt cepuri un aiziet, tad atbilde ir, ka nevar jau gan,

RTU darbinieki un pensionåri! LU kolé©i ierosina kopîgi risinåt jautåjumu par sociålås dzîvojamås måjas celtniecîbu abu universitåßu pensionåriem un maznodroßinåtajåm ©imeném. Ja kådu no jums ßåds ierosinåjums interesé, lüdzam pieteikties Arodkomitejå, Ka¬˚u ielå 1, 224. telpå, tålr. 7089405.

jo pie tå visa velk kaut kåda nezinåma, neredzama stîga, kas cießi saista un nemaz nedomå laist va¬å. Gandrîz katram no tiem cilvékiem, kas tagad esam BEST biedri, ir savs ce¬ß uz ßo organizåciju, savi iemesli, kas lika atnåkt, iesaistîties un palikt. Citam tå bija vélme redzét årvalstu studentus, citam – paßam kur pace¬ot, vél kådam iemesls palîdzét kursu organizéßanå varbüt bija iespéja tikt pie T krekla vai izklaidéties. Par sevi varu teikt, ka tås bija iespéjas, ko ßî organizåcija sniedz, – kontakti un paziñas starptautiskå lîmenî, valodas prasmju uzlaboßana un lietoßana ikdienå, iespéjas ce¬ot par samérå nelielåm izmaksåm un, galvenais, piederîbas izjüta un draugu loks, kas ir ßepat Latvijå. Ja vél raugåties ar skepsi, tad varu pieminét kaut to paßu ce¬oßanu – aktîvåkie BEST–Riga biedri gada laikå aizbrauc uz vidéji 2–3 pasåkumiem, kuros nebüt neietilpst vasaras vai citu sezonu kursi. Ja esat nolémußi pievienoties vai vismaz iegüt vairåk informåciju par BEST, tad to ir iespéjams izdarît, apmekléjot måjaslapu www.best.eu.org vai BEST–Riga måjaslapu www.best.eu.org/ riga, vai arî atnåkot uz müsu sédém, kuras parasti notiek otrdienås plkst. 19 Åzenes ielå 14, 265. telpå. Cerîbå uz satikßanos – BEST–Riga eksprezidente Inita Indråne

Ielüdzam RTU måcîbspékus un darbiniekus uz tikßanos ar rektoru akadémi˚i Ivaru Knétu nåkamå måcîbu gada såkumå, 30. augustå plkst. 10.15, RTU Lielajå zålé, Ka¬˚u ielå 1.

2002. gada 20. jünijs

Vasaras nometnes – jüsu izvéles iespéja Íogad, tåpat kå iepriekßéjos gadus, Jaunatnes informåcijas un mobilitåtes centra (JIMC) telpås Latvijå darbojas nometñu informåcijas centrs, kas interesentiem sniedz informåciju par nometném gan Latvijå, gan arî par brîvpråtîgajåm darba nometném årzemés. Izglîtîbas un zinåtnes ministrijas Valsts jaunatnes iniciatîvu centrs (IZM VJIC) ir laidis klajå vasaras nometñu katalogu ar informåciju par visåm sertificétajåm vasaras nometném Latvijå. Izvéles iespéjas ir tießåm plaßas, un ßajå izdevumå ir visai detalizéti apkopota gan nometñu ievirze, gan cena, gan kontaktinformåcija. Vasaras nometñu katalogå 2002 atrodama informåcija par visdaΩådåkajåm nometném, arî dienas nometném bérniem, – gan tepat, Rîgå,

gan citur Latvijå: atpütas båzés, internåtskolås, kempingos, kå arî tiek piedåvåtas telßu nometnes. Vél JIMC informé par iespéju jaunießiem vecumå no 14 lîdz 25 gadiem piedalîties starptautiskajås brîvpråtîgå darba nometnés. Tås norit 65 pasaules valstîs un pédéjos gados ir k¬uvußas îpaßi populåras Latvijas jaunießu vidü. Nometñu ilgums ir 2–3 nedé¬as, kuras dalîbnieki pavada internacionålå vidé, runåjot angliski, piedaloties daΩådås aktivitåtés un pasåkumos. Projekta laikå tiek veikts kåds sabiedriski lietderîgs darbs (parasti tas ilgst 4–5 stundas dienå), kas neprasa påråk lielu piepüli. «Íogad interese ir ¬oti liela, un gaidåms vél lielåks cilvéku pieplüdums. Veicamais darbs nav grüts, tas pat ir ¬oti

interesants un noderîgs, jo prasa darbu komandå. Pieméram, Francijå ir ¬oti populåri projekti, saistîti ar senlaicîgu pi¬u restauråciju – jaunießi piedalås vésturisku pieminek¬u atjaunoßanå. Ir arî nometnes, kas veltîtas apkårtéjås vides aizsardzîbai un sakopßanai, pieméram, atjaunojot upju krastus, palîdzot stådît kokus. Ir projekti, kas piedåvå darbu ar bérniem – pastaigas, rota¬as svaigå gaiså. Jaunießi, kas piedalîjußies ßajå programmå, ir ¬oti apmierinåti, un atsauksmes ir tikai pozitîvas!» ståsta JIMC projektu vadîtåjs Edgars Sîms. Informåciju par Latvijas nometném un darba nometném årzemés var iegüt, zvanot uz JIMC uzziñu tålruni 7227207 vai atnåkot uz centra biroju Strügu ielå 4.

Sports Latvijas XII Universiåde vieglatlétikå 10. un 11. maijå Daugavas stadionå Latvijas augstskolu studenti cînîjås par godalgotåm vietåm vieglatlétikå. Kopumå piedalîjås 11 vîrießu un 9 sievießu komandas, kå arî årpus konkurences startéjoßie Latvijas izlases sportisti. Komandu vértéjumå müsu vîrießiem izdevås uzvarét ar 21 267 punktiem. Otrajå vietå LU – 21 154, un treßajå – LSPA ar 20 096 punktiem. Kå redzams, punktu starpîba ir ¬oti maza. Tas liecina par asu konkurenci, un jebkura no minétajåm komandåm varéja uzvarét. Sievietém uzvaréja LU komanda – 15 589. Otrajå vietå LSPA –14 584, un treßajå – DU – 11 832. RTU sievietes ierindojås tikai sestajå vietå ar 7116 punktiem. Nu ko lai dara, ja mums ir daΩas ¬oti spécîgas vieglatlétes, bet nav kodola, bez kura nevar cerét uz augståkåm vietåm. Individuåli vispirms apsveicam müsu çempionus. ‰riks Rags (BF) ß˚épmeßanå ar 83,19 m sasniedza visaugståko ßo sacensîbu rezultåtu. Jånis Podnieks (IEF) uzvaréja divås disciplînås: lodes grüßanå – 16,43 un vesera meßanå – 57,98. Divas uzvaras arî Egonam Låcim (EEF): kårtslékßanå – 4,40 un diska meßanå – 43,51. Anna Anfinogentova (sp. kl.) 400 m veica 56,7 s, Evija Draiska (IEF) 800 m – 2.12,9, Irina Latve (EEF) 1500 m – 4.35,1. Par çempioniem k¬uva arî müsu 4x100 m stafeßu komanda – Deniss Strahovs (EEF), Valentîns Rudiks (IEF), Måris Petrovskis (TMF) un Måris Gréniñß (BF) – 43,1. Otrajås vietås ierindojås Jånis Kovals (DITF) 110 m/b – 15,1, Ivars Gudrîtis (DITF) 400 m – 50,0, Igors Skurjats (ETF) 800 m – 1.55,8, Måris Gréniñß (BF) tållékßanå – 7,00, Aigars Brüveris kårtslékßanå – 4,20, Evija Draiska (IEF) 400 m – 57,9, Irina Latve (EEF) 800 m – 2.17,1. Treßås vietas: Måris Gréniñß (BF) 100 m – 10,8, Varis Gudrîtis (BF) 400 m – 51,1, Jånis Kovals (DITF) augstlékßanå – 1,95, Roberts Skolmeisters (TMF) diska meßanå – 40,32 un Anna Afinogentova (sp. kl.) 200 m – 25,2. Patiecamies arî visiem påréjiem RTU vieglatlétikas izlases dalîbniekiem, bez kuriem nebütu iespéjams tik veiksmîgs starts. Pateicamies arî universitåtes vadîbai, fakultåßu dekåniem un pasniedzéjiem par atbalstu un saprotoßo attieksmi pret to, ka studéjoßie sportisti (un ne tikai vieglatléti) ziedo brîvo laiku sevis sportiskai pilnveidoßanai un aizståv RTU slavu sporta arénas. Sporta katedras vadîtåjs, vieglatlétikas treneris V. Bonders

XVIII SELL spéles RTU delegåcija 56 sportistu un viñu treneru saståvå 17.–18. maijå piedalîjås Baltijas valstu studentu spélés. Kådreiz populårås sacensîbas tika atjaunotas, pateicoties Tartu universitåtes kolé©u aktivitåtém 1998. gadå. Tad 1999. gadå tås notika Kauñå, 2000. gadå – Jelgavå un ßogad atkal Tartu. Sacensîbu programmå tika iek¬auta vieglatlétika, basketbols, minifutbols, volejbols, florbols, dΩudo, badmintons, brîvå un grie˚u–romießu cîñas, peldéßana un orientéßanås. Müsu komandå startéja peldétåji, cîkstoñi, badmintonisti, florbolisti un vieglatléti. Lietuvas, Latvijas un Igaunijas studentiem konkurenci veidoja Våcijas, Íveices, Somijas, Japånas, Krievijas un Ukrainas augstskolas. Nopietnå konkurencé un daΩreiz dramatiskå cîñå ar spécîgajåm Somijas komandåm müsu florbolistiem izdevås izcînît godpilno otro vietu ( treneris K. Cînîtis). Brîvajå cîñå 60 kg svara kategorijå otrajå vietå ierindojås A. Zjatkovs un treßajå D. Lepeßs. Grie˚u–romießu cîñå 84 kg svara kategorijå treßajå vietå – Z. Romanovskis (treneris D. Íkogals). Peldéßanas sacensîbås piedalîjås 16 augstskolas. DiemΩél müsu peldétåjiem neizdevås izcînît meda¬as. Labåkie bija K. Gerasimova – 4. vieta 100 m brîvajå stilå – 1.08,50 un piektås vietas 50 m brîvajå stilå – 31,27 un 100 m braså – 1.31,40. A. Baranovs ieñéma 4. vietu 100 m brîvajå stilå – 55,65 un 6. vietu 50 m brîvajå stilå – 26,12. (Treneris D. Podkalns.) Badmintonistiem arî neizdevås parådît izcilu sniegumu cîñå pret japåñiem, somiem, igauñiem un lietuvießiem. Otro vietu savå apakßgrupå izcînijå J. Malnaçs, bet, lai tiktu tålåk, bija vajadzîga tikai uzvara. (Treneris P. KaΩemaks.) Labi startéja vieglatléti. Uzvarétåju godå E. Låcis – desmitcîñå ar 6998 punktiem un J. Kovals – 110 m barjeru distancé ar rezultåtu 15,46. Otrajå vietå 400 m distancé A. Anfinogentova – 57,94 un 1500 m – I. Latve – 4.40,99. Treßås vietas ieguva J. Kovals augstlékßanå – 1,95 m, I. Gudrîtis 400 m – 49,45, kå arî 4x100 m vîrießu stafetes komanda (D. Strahovs, D. Rudiks, V. Rudiks, M. Gréniñß). Vieglatlétu treneris un RTU delegåcijas vadîtåjs bija V. Bonders.

2002. gada 20. jünijs

Aviatoru mazå olimpiåde RONÈÍOS! Maija otrajå dekådé RTU atpütas un Ritvars Caunîtis, sporta båzé Ronîßi norisinåjås neparasts TMF Studentu padomes loceklis notikums. Ar savåm lidmaßînåm bija salidojußi Baltijas aviatori no Rîgas Tehniskås universitåtes Transporta un Maßînzinîbu fakultåtes Aviåcijas institüta (RTU TMF AI), Lietuvas Tehniskås universitåtes Aviåcijas institüta (LTU AI) un Tartu Aviåcijas KoledΩas (TAK). Íåda veida tikßanås viñiem nav pirmå, jo iepriekßéjå gadå viñi jau satikås Lietuvå Lietuvas Tehniskås universitåtes Aviåcijas institüta. Kåds bija tikßanås mér˚is? Mér˚u bija daudz – pieredzes apmaiña, jaunu kontaktu dibinåßana, Virves vilkßana. saméroßanås spékiem un visbeidzot, draudzîbas stiprinåßana starp kaimiñu tautåm. RTU TMF AI aktîvisti kopå ar RTU Sporta kluba vadîtåju R. Jasünu bija sarîkojußi sporta aktivitåtes, lai noskaidrotu, kuri ir spécîgåkie aviatori Baltijå. Aviatori sacentås basketbola soda metienos, volejbolå, basketbolå, virves vilkßana, smaguma stumßanå pret kalnu (mikroautobuss) un futbolå. Tå kå RTU TMF AI bija saim- Smaguma stumßana. nieki ßim atraktîvajam pasåkumam, bija saprotams, ka Aviåcijas institüta studenti, kas piedalîjås sacensîbås, darîja visu iespéjamo, lai neieñemtu galveno – pirmo vietu. Tå ir pieklåjîba un labå griba! Visspraigåkås cîñas risinåjås starp LTU AI un rîdziniekiem, jo abås pusés bija ¬oti raΩeni sportisti. TAK studentus galvenokårt pårståvéja paßi jaunåkie kursi, tåpéc arî cîniñß ar Lietuvas un Latvijas aviatoriem viñiem bija smags pårbaudîjums un laba pieredze. Par spîti grütîbåm, Soda metieni. TAK aviatori ieguva godpilno treßo vietu kopvértéjumå un labu gadîjås, tå gadîjås! Liels prieks visiem paperspektîvu nåkotnei. Otro vietu sacen- såkuma dalîbniekiem bija par lietuviesîbås ieguva RTU TMF AI, kas negaidîja ßiem, jo viñu gådîbå tagad atrodas zelta ßådu pavérsienu sacensîbås, jo mér˚is kauss. Viñi bija to pelnîjußi, gan ar savu bija iegüt tikai un vienîgi pédéjo vietu. patriotismu gan ar savu superîgo îstu Bet nekas, jo, kå médz sacît, gribéjås kå lidotåju parådes formu, gan izcilo labåk, bet iznåca kå vienmér. Nu ko, kå véléßanos pierådît, ka zaudéjums ie-

priekßéjå gadå savås måjås bija «viesmîlîbas paraugs», kå izturéties pret viesiem draudzîbas sacensîbås. Beidzoties uzvarétåju suminåßanai, visi såka gatavoties vakara pasåkumam ar diskotéku un dziedåßanu pie ugunskura. Òoti noslogota bija atpütas båzes pirtiña, jo visi véléjås åtråk nomazgåties un piebiedroties jauniegütajiem un vecajiem draugiem disko zålé. Íis pasåkums nerimås lîdz rîtam, visiem aktîvi dejojot un kopîgi dziedot (ang¬u un krievu repertuåru) pie ugunskura. SéΩot pie ugunskura un cepot desiñas, jaunießi pårrunåja dienas notikumus, pasméjås par notikußajiem kurioziem un vienkårßi runåja par to, kas ir tuvs un interesé, – par aviåciju. Ronîßu atpütas båze vél pulksten 10 no rîta bija klusa, jo visi aviatori bija aktîvi draudzéjußies visu nakti. Tikai ap pulksten 11 no rîta såka mosties pirmie jaunießi. Paédußi garßîgas brokastis, visi såka kravåties uz måjåm, jo viss patîkamais arî kaut kad beidzas. Skumîgi bija ß˚irties no jauniegütajiem draugiem, bet més zinåm, ka péc gada atkal redzésimies Tartu, kur müs visu laipni ielüdza TAK direktors. Liela pateicîba organizatoriem – RTU TMF AI institüta direktoram Mårtiñam Kleinhofam un viña vietniekam Zigurdam Lapinskim –, kå arî RTU TMF AI studentiem par kontaktu stiprinåßanu starp Igaunijas, Latvijas un Lietuvas aviatoriem. P. S. Péc pasåkuma Ronîßos RTU TMF AI direktors Mårtiñß Kleinhofs sañéma labas atsauksmes no Vi¬ñas TU Aviåcijas institüta direktora Jona Stanküna un Tartu Aviåcijas koledΩas rektora Villu Mikitas. Abi atzina, ka sporta diena bija ¬oti izdevusies, teica paldies tås rîkotåjåm un izteica cerîbu, ka ßådas Baltijas aviatoru tikßanås k¬üs par tradicionålåm. ❏

2002. gada 20. jünijs

Íogad labåk nekå pagåjußajå gadå, nåkamgad labåk nekå ßogad

Tå ir RTU Sporta kluba un Sporta katedras kopéjå devîze. Par tagadni Íå gada 7. un 8. jünijå Rîgå notika 36. Baltijas tehnisko universitåßu – Tallinas TU, Rîgas TU, Kauñas TU – darbinieku sporta spéles. Pagåjußå gadå 35. sporta spélés, kuras notika Kauñå, RTU måcîbspéki un darbinieki kopvértéjumå izcînîja otro vietu. Íogad no astoñiem ieskaißu sporta veidiem pirmås vietas pratåm izcînît basketbolå (juniori), basketbolå (seniori), volejbolå (sievietes), galda teniså, ßahå un badmintonå. Volejbolisti ar 1:2 zaudéja KTU volejbolistiem. Neveiksmîgåk nekå citus gadus startéjåm teniså, paliekot pédéjå – treßajå vietå. Kopvértéjumå ar izcînîtu 21 punktu pirmajå vieta pårliecinoßi – RTU, otrajå – KTU (17 punkti), treßajå – TTU (10 punkti). Gribas pieminét, ka pulveris vél sauss ir badmintonistam docentam Ivaram Odîtim, ßahistiem docentiem Jånim Lelim un ‰rikam Priedniekam, basketbolistiem – profesoram Jurim NaudΩunam, lektoriem – Egilam Pånam, Aivaram Vînbergam, volejbolistam lektoram Maksimam Ûukam, tenisistam inΩenierim Jånim Zvilnam. Arî påréjie sporta spé¬u dalîbnieki sasniedza labus rezultåtus, tåpéc viñiem visiem liels paldies par lîdzdalîbu, aizståvot müsu augstskolas godu. Liels paldies zinåtñu prorektoram profesoram L. Ribickim, kurß ieradås sveikt sacensîbu dalîbniekus un ieteica sporta spélés iek¬aut vél vienu sporta veidu – ßaußanu. Nåkamås Baltijas TU sporta spéles notiks

Tallinå. Íîs sacensîbas ir noslégußas 2001./ 2002. m.g. sporta sezonu, kas gan, protams, neattiecas uz vieglatlétiem un tenisistiem. Íogad arî lielajås sacensîbås – starptautiskajås, Latvijas, Rîgas méroga, Latvijas 12. universiådé, rajonu un klubu lîmeña sacensîbås – esam startéjußi labåk nekå iepriekßéjå gadå. Trenera Alberta Bagojana audzékñi atkal ir Rîgas un Latvijas çempioni svaru bumbas celßanå, kå arî 12. Latvijas universiådes çempioni. Íogad Jåña MuiΩnieka bokseri ir ne tikai universiådes çempioni, bet arî Latvijas çempionåta godalgoto vietu ieguvéji bokså. Müsu galda hokejisti turpina priecét, izcînot pirmo vietu Rîgas un Latvijas komandu çempionåtå galda hokejå. Müsu labåkais galda hokejists Raivis Sternåts atkal tika aicinåts uz Maskavas atklåto turnîru (pagåjußå gadå viñß tur ieguva pirmo vietu), kur finålå gan zaudéja vienam no pasaules labåkajiem galda hokejistiem. Vienîgå sporta spé¬u komanda, kura starté augståkajå lîgå, ir Aivara Veinberga un Riharda Jasüna trenétås basketbolistes – RTU – Klondaika. Íogad komanda, pårvarot paaudΩu maiñu un cînoties ar neskaitåmåm traumåm, kopå aizvadîjusi vairåk nekå 70 spé¬u, Latvijas çempionåtå pratusi izcînît sudraba meda¬as un Baltijas sievießu basketbola Rîgas sacensîbås 14 komandu konkurencé ieguvusi 5. vietu. Vîrießu basketbola un volejbola komandas startéjußas

otrajå un pirmajå amatieru lîgå, attiecîgi izcînot 4. un 2. vietu. Kår¬a Cinîßa trenétie florbolisti Latvijas çempionåtå ir ieguvußi tiesîbas turpinåt sacensîbas augståkajå lîgå arî nåkamajå sezonå. Domåju, ka ieguldîtais darbs komandas veidoßanå ir vainagojies panåkumiem, jo jau ßå gada 7. un 8. novembrî müsu RTU florbola komanda dosies uz pirmo pasaules studentu çempionåtu Géteborgå (Zviedrija). Aizvadîtajås Baltijas studentu spélés Tartu 18. un 19. maijå RTU florbola izlase finålå tikai ar 2:3 zaudéja Tamperes TU, kura ir viena no labåkajåm komandåm Somijå. Péc ilgåka pårtraukuma RTU ßaha komanda piedalîjås Latvijas komandu maços, 18 komandu konkurencé izcînot 8. vietu. Komandå labåkais bija DITF 2. kursa students Egons Lavendelis. Treneris Péteris KaΩemaks turpina kaldinåt uzvaras badmintonå. Latvijas çempionåtå Mårtiñam KaΩemakam – 2. vieta, U©im Briedim – 2.–3. vieta. Badmintonistu izlase gatavojas Pasaules studentu çempionåtam Krakovå (Polija) ßå gada 2. septembrî. Vélam veiksmi! Jåuzteic arî jaunizveidotå Estétiskås vingroßanas izlases komanda un tås trenere Ga¬ina Po¬akova. Òoti aktîvi trenéjoties un mekléjot sacensîbas sevis apliecinåßanai, komanda ir k¬uvusi par labåko ne tikai augstskolu komandu konkurencé, bet arî republikå. Nesen komanda atgriezås no Somijas, kur sacentås starptautiskå turnîrå. Íogad Tartu (Igaunija) notika Baltijas ➥

2002. gada 20. jünijs

➦ studentu sporta spéles. Dalîbnieki – kopumå 1123 – bija ne tikai no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas, bet arî no Skandinåvijas valstîm, Våcijas, Polijas u.c. No müsu augstskolas piedalîjås 56 sportisti: Viktora Bondera trenétie vieglatléti, Daiña Íkogala – cîkstoñi, Pétera KaΩemaka – badmintonisti, Daiña Podkalna – peldétåji, Kår¬a Cinîßa – florbolisti. Müsu izlases dalîbnieki savos sporta veidos bija vieni no labåkajiem un izcînîja godalgotås vietas. Paldies treneriem un sportistiem par piedalîßanos sacensîbås! Nozîmîguma ziñå nåkamås sacensîbas ir Latvijas 12. universiåde. Vîrießu konkurencé, kurå piedalîjås 21 augstskola, ßogad startéjåm visos 17 sporta veidos, iegüstot par vienu vietu augståk: 1. vietå – LSPA (171 punkts), 2. vietå – RTU (162 punkti), 3. vietå – LU (158), 4. vietå – DU (131), 5. vietå – LLU (130), 6. vietå – PA (95). Sievießu konkurencé startéjåm ar lîdzîgiem panåkumiem kå pagåjußajå gadå: 1. vietå – LU (118 punkti), 2. vietå – LSPA (110 punkti), 3. vietå – RTU (86), 4. vietå – LLU (84), 5. vietå – DU (81), 6. vietå – PA (43). Ir jåuzteic visu sporta veidu komandas, kuras izcînîja pirmås trîs vietas, bet seviß˚i – RTU vieglatlétikas izlases komandas treneris V. Bonders, kurß prata sapulcinåt vienkopus 40 sportistus, mobilizét viñus sacensîbåm un vîrießu konkurencé izcînît pirmo vietu. Prieks par RTU Studentu parlamenta (SP, prezidente Jolanta Jasukeviça) aktivitåtém sportå, par fakultåßu fizorgu iesaistîßanos augstskolas sporta pasåkumos un fakultåßu sporta turnîru organizéßanu. Lîdz pilnîbai vél ir tålu, taçu pirmie, kaut arî vél za¬i, asni ir parådîjußies. No manas puses lügums fakultåtém, kuru fizorgi aktîvi strådå: nepårvéliet viñus, bet ¬aujiet viñiem vismaz påris gadu pastrådåt. Kå labåkos gribu nosaukt RTU SP galveno sporta lîderi Alekseju Andrejevu, SP viceprezidentu Oskaru Priedi, Lîgu Stankéviçu – BF, Daini Miglånu – IEF, Aleksandru Boltruku – TMF. Esmu apmierinåts ar RTU Sporta dienas norises sportisko da¬u, taçu ar dienas otro da¬u, vakara un nakts atpütu noteikti ne. Cienîjamie studenti, tad jüs bijåt pår méru aktîvi! Ir noslégusies arî 2001./2002. m.g. Rektora kausa izcîña 12 sporta veidos. Kopvértéjumå: 1. vietå – DITF (51 punkts), 2. vietå – AF, BF, MLF (49 punkti), 3. vietå – IEF (46), 4. vietå – EEF (40), 5. vietå – TMF (33), 6. vietå – ETF (32). Par ßå gada sporta aktivitåtém un piedalîßanos sacensîbås varétu rakstît vél, pieméram, péc 12 gadu pårtraukuma Rîgas pilsétas domes Sporta pårvalde

atjaunoja agråk ¬oti populåro sporta pasåkumu – Maija stafeti, kurå piedalîjås gan skoléni, gan studenti, gan strådåjoßie. Íogad atjaunotajå pasåkumå müsu augstskolas vieglatlétikas stafetes komanda trenera Viktora Bondera vadîbå izcînîja pårliecinoßu pirmo vietu. Par nåkotni Oktobrî müsu augstskola svinés 140 gadu jubileju, kurai gatavojas arî Sporta klubs. Par godu RTU 140 gadiem tiks sarîkots starptautisks turnîrs florbolå, Lielais masu skréjiens îpsalå, kå arî peldéßanas stafetes – 8 fakultåtes x 20 dalîbnieki – müsu peldbaseinå. RTU komandas un izlases dalîbnieki jau jülijå såks gatavoties jaunajai sporta sezonai. Ir plånots, ka no 12. lîdz 21. augustam müsu sporta un atpütas båzé Ronîßi tiks organizéta sporta treniñnometne 40–50 labåkajiem RTU izlases dalîbniekiem. Agråk varéjåm trenéties Ronîßos 40 dienas, taçu tagad finansiålu apsvérumu dé¬ jaunajai sezonai varam gatavoties tikai 10 dienas, turklåt par dzîvoßanu müsu sportistiem prasa maksåt naudu. Kaut kas nav saprotams! RTU labåkie sportisti, kuri pårståv augstskolu un nes

tås vårdu pasaulé tikai labå nozîmé, savå sporta båzé par dzîvoßanu maksås naudu? Ronîßos no aptuveni 300 vietåm izlases dalîbnieki aizñems tikai 40 vai 50 vietas, un més negribam dzîvot par velti, kaut arî to bütu pelnîjußi, més gribam un varam, tåpat kå agråk, veikt sabiedriski lietderîgu darbu, t.i., tîrît, kråsot, zå©ét, skaldît, mürét u.tml. Naudu édinåßanai (aptuveni Ls 1700) atradîsim. Ja katrs no 40 sportistiem Ronîßos nostrådås vienu stundu plånota darba, tås büs 40 darba stundas dienå, bet 10 dienås 400 darba stundas. Protams, ßåds darbs ir iepriekß jåplåno, jåsagatavo darba rîki un darba fronte. RTU labåkie sportisti prasa darbu, nevis naudu, grib Ronîßos uzturéties, trenéties, strådåt, atpüsties un priecåties. Íî bütu viela pårdomåm, bet ceru, ka atradîsim kompromisu un izlases sporta nometne Ronîßos no 12. lîdz 21. augustam tomér notiks. Bütu ¬oti Ωél, ka savå sporta båzé Ronîßi, kurå tradicionåli esam trenéjußies jau 30 gadu, més ßogad netrenétos. Novélu – jaunus sasniegumus sportå un lîksmi nolîgot Jåñus! Ar sportisku sveicienu Rihards Jasüns, RTU Sporta kluba valdes priekßsédétåjs

2002. gada 20. jünijs

Kultüras centrå vienmér kaut kas jauns Ieva Mi˚elsone

RTU Kultüras centrs parasti par saviem neskaitåmajiem pasåkumiem un daudzo kolektîvu rosîbu gari nerunå – par to, ka Kultüras centra darbiniekiem un vadîtåjai Asjai ideju un daråmå netrükst, visdai¬runîgåk liecina paveiktais: noorganizétie pasåkumi, kolektîvu koncerti un panåkumi starptautiskos festivålos. Kultüras centrm vél priekßå vasaras nometñu organizéßana un vadîßana, bet par nozîmîgåkajiem notikumiem ßå pavasara kultüras dzîvé müsu augstskolå un tuvåkajåm iecerém lüdzu paståstît Studentu kluba un Kultüras centra direktori Asju Visocku. – Íî saruna nebüs Kultüras centra darba atskaite par måcîbu gadå paveikto, jo més savus cå¬us skaitåm decembrî, gada noslégumå, tomér zinåms atskaites periods ir noslédzies. Pavisam nesen beigußås Rîgas domes Kultüras pårvaldes organizétås paßdarbîbas kolektîvu skates, kurås piedalîjås visi müsu augstskolas dziedoßie kolektîvi, godam nesot RTU vårdu, – neviens kolektîvs nepalika årpus pirmå piecnieka. Vîru koris Gaudeamus kårtéjo reizi pierådîja, ka ir spécîgåkais vîru koris Latvijå, pårliecinoßi izcînot pirmo vietu. Arî RTU vokålå grupa Putni ir pirmajå vietå Latvijå vokålo ansamb¬u vidü. Noteikti jåpiemin arî tautas deju kolektîvs Vektors, kas deju kolektîvu skaté piedalîjås ar ¬oti labiem panåkumiem un sañéma uzaicinåjumu jau jünijå piedalîties starptautiskå deju festivålå Norvé©ijå. SPO gatavojas nopietnam konkursam Holandé. Vasarå uz teåtru festivålu Krievijå brauks arî reΩisores Ludmilas Stançikas vadîtå RTU Krievu dråmas studija Kamertonis. Noteikti jåuzteic Putnu lieliskå muzikålå izråde Madrigåls, kurai térpus modeléja LMA studente Juta imenîte. Pavisam nesen nosvinéjåm stîgu ansamb¬a Gaiva desmit gadu jubileju, kas arî bija kå zinåms atskaites punkts ßå kolektîva dzîvé. Gaudeamus, lieliski uzstå-

jies koru skaté un pavisam nesen pabijußi lielajå sievießu un vîru koru salidojumå Tukumå, vienlaikus gatavojås vél kådam pavisam neparastam pasåkumam – nupat, 15. jünijå, Lielajå ©ildé pirmo reizi publikai parådîja savu aizraujoßo teatralizéto uzvedumu ar zviedru dziesminieka K. M. Belmana dziesmåm Dziesmas, vîns un mazå nåve, apliecinot ne vien spoΩu vokålo meistarîbu, bet arî teicamas aktieru dotîbas. Mums ir patiess prieks apsveikt müsu mazos dziedåtåjus ar bronzas meda¬u – Inåras Rodes vadîtie vokålie ansamb¬i Palåsîtes un Vecpilsétas dziedåtåji jünija såkumå (5.–9. jünijå) piedalîjås Olomoucas dziesmu festivålå Çehijå un, startéjot koru grupå, kas izpilda augståkås sareΩ©îtîbas pakåpes skañdarbus, konkurså ieguva treßo vietu, bet, tå kå ßajå grupå pirmo vietu nepieß˚îra nevienam, faktiski viñi bija otrie. Jåteic, ka viñi patîkami pårsteidza gan klausîtåjus, gan Ωüriju, ¬oti emocionåli un izjusti izpildot ne vien latvießu tautasdziesmas, bet arî visai sareΩ©îtu senås müzikas skañdarbu un obligåto konkursa programmas skañdarbu. Kopumå ßajå festivålå piedalîjås vairåk nekå 100 koru. Mazie dziedåtåji jau ceturto piekto gadu piedalås festivålos vai koru konkursos kå apvienotais koris un îpaßi gatavo tam programmu, jo vokålajiem ansamb¬iem ir tikai popmüzikas pasåkumi, bet müsu ansamb¬i iet citu ce¬u. Viñi piedalîjußies bérnu koru konkursos Zviedrijå, pérn pat Japånå. Íogad viñi piedalîjås arî vokalo ansamb¬u skaté Rîgå un parådîja, ka dzied ne sliktåk

par citiem bérnu kolektîviem. 26. maijå Le¬¬u térpu modelétåju 15. konkurså mazos modelétåjus ar savu veikumu iepazîstinåja arî RTU Tekstila un ap©érbu tehnolo©ijas institüta studenti ar savu térpu kolekcijåm un térpu skiçu izstådi. Liels paldies viñiem par ieguldîto darbu un atsaucîbu, piedaloties konkursa Ωürijå un palîdzot vadît ßo pasåkumu. Vél es gribétu pieminét Lieldienåm veltîtos pasåkumus RTU – ßogad cilvékiem bija iespéja svinét ßos gadskårtu svétkus ¬oti daΩådi: gan ar garîgo müziku, gan ar tradicionålo folkloru un pat ar avangarda folkloru. Pavasarî veidojåm divu stundu programmu îpsalå notiekoßajai izstådei Skola 2002, kurå piedalîjås itin visi RTU kolektîvi un intereßu klubi, arî fakultåßu erudîtu komandas. Kad apvaicåjos studentiem, kas viñiem no Kultüras centra pasåkumiem visvairåk palicis atmiñå un paticis, daudzi atceréjås 14. februårî rîkoto pasåkumu Sirds ritmos ar Nila Èles piedalîßanos, kad veidojåm sirds ritmu or˚estri. Acîmredzot tås emocijas, kas dzima ßå neparastå pasåkuma laikå, bijußas visspécîgåkås. Emocijas augstu vilni sita arî IEF lielajå jubilejas ballé! Jauka sadarbîba izveidojusies ar müzikas grupu Rîsa zvejnieki, kas regulåri sniedz koncertus RTU. Viñi piekritußi braukt arî uz Ronîßiem un RTU darbinieku bérnu radoßajai nometnei Dzîves maskas vadît Jåñu ielîgoßanu un sarîkot dziesmu vakaru. Jauns pasåkums ßopavasar bija müsu intereßu klubu atskaites vakars – lînijdeju, balles deju dejotåji un teåtra studija Spéle ➥

Vecpilsétas dziedåtåji un Palåsîtes pie Olomoucas filharmonijas zåles péc savas konkursa programmas izpildîßanas.

2002. gada 20. jünijs

➦ pulcéja pilnu lielo zåli. Dançu klubs ßo sezonu noslédza 18. jünijå ar Jåñu iedancoßanu. Òoti vajadzîga daudziem, izrådås, bija Ce¬otåju klubiña atjaunoßana – ¬oti veiksmîgs izvértås brauciens uz Tatriem slépot un Lieldienu brîvdienås uz Itåliju, un tagad visi ar nepacietîbu gaida nåkamo ce¬ojumu. Jo svarîgi jau ir ne tikai tas, ko ce¬ojumå redzi un uzzini, bet arî tas, ar ko tu kopå ce¬o. Tülît péc Jåñiem, no 26. jünija lîdz 1. jülijam, Ugålé pie Puzes ezera nu jau piekto reizi büs interesanta nometne, kå més smejamies, pieaugußiem bérniem un viñu vecåkiem – studentiem un viñu mammåm, RTU darbiniecém –, ko vadîs psiholo©e un projektu vadîbas konsultante Rudîte Raudupe no ASV. Pamazåm gatavojamies arî lielajai RTU jubilejai un koncertam filharmonijå.

Paßlaik top grandioza ßova projekts îpsalas baseinå Vecpilsétas dziedåtåju iestudéto Sniegbaltîti un septiñus rü˚îßus pårveidot par Ëdensrü˚iem, katram müsu mazajam aktierim büs dublants peldétåjs, un rü˚i skries gan pa zemi, gan gaisu, gan üdeni, bet, kas un kå îsti tur büs, pagaidåm lai paliek kå intriga. Var jau jautåt – kåpéc tik daudz uzmanîbas veltåm bérniem? Bet péc daΩiem gadiem viñi atgrieΩas pie mums kå studenti. Nereti bijis, ka pirmkursnieki nåk pie manis un atgådina, ka piedalîjußies gan le¬¬u térpu konkurså, gan dziedåjußi ansamblî. Íai ziñå Kultüras centrå ir ideåla darbavieta: tå nav jåmaina pret kådu citu, jo pati nemitîgi mainås – jauni cilvéki, jaunas idejas. Priecé arî paßu studentu lielå aktivitåte – gan pasåkumu organizéßanå, gan iesaistoties paßdarbîbå, jo ßogad

vairåkos kolektîvos bijis îpaßi liels jaunießu pieplüdums. Un rudenî noteikti atkal büs jauns papildinåjums müsu kolektîviem. Domåjot par tiem studentiem, kuri îsti nezina, kur atrodas un ar ko nodarbojas RTU Kultüras centrs un tå kolektîvi (tå jau tas dzîvé ir ar ¬oti daudzåm lietåm – kamér tu pats neesi to pamé©inåjis, tu par ßo lietu neko nezini), man nåk pråtå manas vecmåmiñas teiciens: dzîvi beidzot, labåk noΩélot to, ko tu esi izdarîjis, nekå to, ko tu vairs nevari izdarît… Tåpéc mans novéléjums studentiem ir izmé©inåt visas iespéjas, kådas dzîve piedåvå. Un visbeidzot – milzîgs paldies itin visiem, kas atbalstîjußi, palîdzéjußi organizét un piedalîjußies Kultüras centra rîkotajos pasåkumos! Saulainu vasaru un garas brîvdienas! ❏

Arî ßogad 21. jünijå no pulksten 10 Doma laukumå büs Zå¬u tirgus! Aizej – Jåñu ielîgoßanai tur varés nopirkt gan sieru un alu, gan medu un jåñuzåles. Pircéjus un skatîtåjus izklaidés Rîgas kultüras namu kolektîvi, darbosies Siera nams, büs atrakcijas un loterijas. Zå¬u tirgu tradicionåli rîko Rîgas domes Kultüras pårvalde sadarbîbå ar Lauku Avîzi un Praktisko Latvieti.

Més visi ßobrîd esam vasaras saulgrieΩos – gaißåkajå un priecîgåkajå Latvijas gada laikå. Lai saule jüs pavada vasaras atva¬inåjumå, pa reizém lai uzlîst kåds lietutiñß dårzu auglîbai! Péc ßå gada karstå pavasara lai meitåm vél izdodas atrast kådu pu˚i Lîgo vainagam, lai papardes zieds vél zied! Sirsnîgs paldies par sadarbîbu visiem JI autoriem un lasîtåjiem – laikraksta nåkamais numurs iznåks 30. augustå. Par vasaras jaunumiem ziñas redakcijå gaidåm no 9. augusta.

Uz sadarbîbu nåkamajå måcîbu gadå, patieså cieñå – redaktore Rüta Lapsa P. S. Vislielåkais paldies Jurim Maçånam no Iekßéjo sakaru tîkla, Uldim Kamolam, Jånim Koße¬evam un Jånim Freibergam no Studentu parlamenta par milzîgo un ¬oti operatîvo atsaucîbu!

Våku fotogråfiju autors EEF docents Arvîds Kånbergs.

Ka¬˚u ielå 1 – 319, Rîgå, LV–1658 7089321, fakss: 7089489, ji@adm.rtu.lv

«JI» varat lasît arî internetå RTU måjas lapå: www.rtu.lv Redakcijas viedoklis ne vienmér sakrît ar rakstu autoru viedokli.

Makets: Kråsu dalîjums: BCCS Repro Iespiests SIA Landas tipogråfijå Metiens 1000 eksemplåru

Lustīgus Jāņus!