3 Ī ( " 4 5 & ) / * 4 , ē 4 6 / * 7 & 3 4 * 5 ē 5 & 4 " 7 Ī ; & * ; / ē , , 0 1 À
LÄŤgotÄ ji, lÄŤgotÄ ji, lÄŤgo, lÄŤgo! Nav vairs tÄ lu JÄ Ĺ†u diena, lÄŤgo! Ĺ ÄŤ dieniņa, rÄŤtdieniņa, lÄŤgo, lÄŤgo! ParÄŤt pati JÄ Ĺ†u diena, lÄŤgo!
2
SATURS
2008. gada 19. jūnijs
Sveicam vasaras jubilārus!
3. lpp.
RTU rekors I. Knēts ievēlēts par Starptautiskās Biomateriālu zinātnes un inženierijas zinātnisko biedrību asociācijas Goda biedru
3. lpp.
Biomedicīnas inženierijai un medicīnas fizikai veltītā starptautiskā konference
4. lpp.
Betona jautājumiem veltīta konference RTU
4. lpp.
Ūdens inženierijas un tehnoloģijas katedras (ŪITK) sadarbība ar Drēzdenes Tehnisko universitāti
5. lpp.
Studenti par «Erasmus» apmaiņas programmu
5., 7. lpp.
Stipendijas, konkursi
6. lpp.
RTU likumi un lēmumi
8. lpp.
Sveicam a/s «Latvijas Gāze», LZA un LIF «Gada balvas» ieguvējus!
9. lpp.
Klajā nākusi A. Zigmundes grāmata «Pedagoģiskā darbība Rīgas Politehnikumā un Rīgas Politehniskajā institūtā (1862–1919)»
9. lpp.
Saruna ar profesoru V. Kamparu
10. lpp.
«Arhitektūra un matemātika 2008»
11. lpp.
Inženierdatorgrafikas olimpiāde
13. lpp.
Projekti
14. lpp.
«Nekad nepārstājiet sapņot!» Anna Gabriša no «Iespējamās misijas»
15. lpp.
Nākotnes skola. Starptautisks projektu konkurss APF studentiem
15. lpp.
Baltijas aviācijas institūtu studentu sporta spēles Naukšēnos
16. lpp.
RTU telpu futbola izlase – Latvijas 18. universiādes uzvarētāja
16. lpp.
Sesija – špikot vai mācīties?
17. lpp.
Padoms studiju kvalitātes uzlabošanai. Aptauja TMF
17. lpp.
«Baltech Student Body Exchange» – Kauņas Tehniskās universitātes Starptautiskā studiju centra studentu pašpārvaldes pārstāvji ciemojas RTU TMF
18. lpp.
Jaunumi no «Mehu» autonomijas
18. lpp.
Aicinājums piedalīties «Plostu rallijā»
18. lpp.
ETF studenti viesojas pie studentiem Kauņā
19. lpp.
Ķīmiķu dienas aizritējušas
19. lpp.
Kojinieks vēro
19. lpp.
Ieraudzīt, ieklausīties... Ļausimies vasaras saulgriežu nakts burvībai!
20. lpp. Redaktore Rūta Lapsa.
Reģistrācijas apliecības numurs 0438. Redakcijas adrese: Kaļķu ielā 1–319, Rīgā, LV–1658. Tālr. 7089321, 7089023, e–pasts: ji@rtu.lv. JI var lasīt internetā: www. rtu.lv. Druka: SIA Landas. Metiens 1200 eks. Redakcijas viedoklis ne vienmēr sakrīt ar rakstu autoru viedokli. Par publicētajiem faktiem atbild rakstu autori. Rīgas Tehniskās universitātes avīze
Ienāc! https://ortus.rtu.lv
Tavas studijas, tavs darbs, tavs e-pasts, tavs informācijas avots!
Nākamais avīzes «Jaunais Inženieris» numurs iznāks 2008. gada 28. augustā.
2008. gada 29. augustā plkst. 10.15 notiks RTU Akadēmiskās sapulces atklātā sēde ar tradicionālo rektora akadēmiķa Ivara Knēta uzrunu, jauno studiju gadu sākot. Aicinām piedalīties RTU akadēmisko personālu un aktīvākos studentus! Rektorāts
3
INFORMĀCIJA
2008. gada 19. jūnijs
Lai
jauki, līksmes pilni vasaras saulgriežu svētki visām mūsu Līgām un visiem mūsu Jāņiem! Apsveicu visus RTU šāgada absolventus, kas dodas patstāvīgajā dzīvē. Lai jums panākumi visās iecerēs, lai jūs rodat pilnvērtīgu ieguldījumu tām zināšanām, kuras esat ieguvuši studiju laikā Latvijas izcilajā augstskolā – Rīgas Tehniskajā universitātē! Prieka un saules pilnu vasaru novēlu visiem RTU studējošiem, mācībspēkiem un darbiniekiem, lai septembrī enerģijas pilni mēs atkal varētu sākt jaunu studiju gadu, jaunu kāpienu zināšanu stāvajā kalnā!
Jāņi
asociējas ar sesijas beigām un īsto vasaras sākšanos, tāpēc pirmām kārtām vēlos apsveikt visus ar sekmīgi nokārtoto sesiju un pabeigto mācību gadu, kā arī novēlēt kārtīgi atpūsties vasaras mēnešos, lai uzņemtu spēkus jaunajam mācību un darba cēlienam. Vasara jau tagad ir pilnā plaukumā, tā ka ir īstais laiks izbaudīt sauli, jūru un atpūtu. Novēlu nosvinēt Jāņus pēc labākās sirdsapziņas, atrast labāko kompāniju, augstāko ugunskuru, kam pārlēkt, un īsto papardes ziedu! Artūrs Zeps, SP prezidents
Rektors Ivars Knēts
Sveicam nozīmīgā dzīves jubilejā! Jūlijā:
Būvniecības fakultātes docentu Videvudu Āriju Lapsu, Studentu pilsētiņas šveicari Vandu Akmeņkalni, Sporta katedras docentu Albertu Bagojanu, Transporta un mašīnzinību fakultātes docentu Egilu Cēderu, Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultātes docentu Vitautu Kļimaviču, Elektronikas un telekomunikāciju fakultātes docentu Māri Strautu, Rīgas Biznesa skolas apkopēju Ludmilu Trubočistovu, Arhitektūras un pilsētplānošanas fakultātes praktisko docentu Andri Vītolu, Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultātes profesoru Valēriju Zagurski, Liepājas filiāles apkopēju Ludmilu Čuhnovu, Inženierekonomikas fakultātes apkopēju Intu Deiko, Inženierekonomikas fakultātes docenti Gaļinu Kozaku, Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultātes pētnieci Intu Lāci, Studentu pilsētiņas šveicari Skaidrīti Siliņu, Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes asistenti zinātniskajā darbā Rutu Jaudzemi, Valodu institūta lektori Annu Mēbeli, Zinātniskās bibliotēkas galveno bibliotekāri Lilitu Skujenieci, Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultātes apkopēju Mariju Kozlovu, Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes vadošo pētnieci Ingundu Šperbergu, Zinātniskās bibliotēkas nodaļas vadītāju Žaneti Tupiņu, Transporta un mašīnzinību fakultātes profesoru Aleksandru Urbahu.
Augustā:
Elektronikas un telekomunikāciju fakultātes asociēto profesoru Tāli Celmiņu, Enerģētikas un elektrotehnikas fakultātes profesoru Jāni Greivuli, Elektronikas un telekomunikāciju fakultātes profesoru Ernestu Pētersonu, Elektronikas un telekomunikāciju fakultātes laboratorijas vadītāju Juriju Soidovu, Transporta un mašīnzinību fakultātes elektriķi Andri Ķīli, Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultātes biroja vadītāju Veltu Šaicāni, Transporta un mašīnzinību fakultātes asociēto profesoru Pēteri Trifonovu-Bogdanovu, Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultātes profesoru Ģirtu Vulfu, Transporta un mašīnzinību fakultātes apkopēju Veru Maksimkinu, Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes pētnieku Raimondu Orlovu, Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes docenti Nadeždu Ozoliņu, Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes asociēto profesoru Modri Drilli, Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultātes pētnieci Gaļinu Kuļešovu, Rektora vietnieku saimnieciskajā darbā Aivaru Rubeni, Zinātniskās bibliotēkas direktora vietnieci Sarmīti Krauzi.
RTU rektors ievēlēts par Starptautiskās Biomateriālu zinātnes un inženierijas zinātnisko biedrību asociācijas Goda biedru Egita Kancāne, Informācijas centra korespondente 8. Pasaules biomateriālu kongresā, kas no 28. maija līdz 1. jūnijam norisinājās Amsterda mā (Nīderlandē), RTU rektors akadēmiķis Ivars Knēts ievēlēts par Starptautiskās Bio materiālu zinātnes un inženierijas zinātnisko biedrību asociācijas Goda biedru. Piešķirot Goda biedra statusu, Starptautiskā Biomateriālu zinātnes un inženierijas zināt nisko biedrību asociācija atzīst, ka asociācijas biedrs ir izcils nozares profesionālis, kurš gu vis visai sabiedrībai būtiskus sasniegumus biomateriālu zinātnes un inženierijas jomā. Kā vēstulē I. Knētam raksta asociācijas prezidents profesors Džons Ramšovs (John Ram shaw), abreviatūra «FBSE» (Fellow, Biomaterials Science and Engineering – Biomateriālu zinātņu un inženierijas Goda biedrs) ir kā indikators nacionālai atzinībai un starptautiskam respektam gan attiecībā uz Goda biedra profesionālajiem, gan viņa zinātniskajiem sasnie gumiem biomateriālu zinātnē un inženierijā. Starptautiskās Biomateriālu zinātnes un inženierijas zinātnisko biedrību asociācijas Go da biedra tituls izcilākajiem biomateriālu nozares pārstāvjiem tiek piešķirts kopš 1992. ga da. Goda biedru pienākums ir, izmantojot praktiskus un intelektuālus centienus, vārdos un darbos veicināt biomateriālu jomas attīstību pasaulē.
4
KONFERENCES/STIPENDIJAS
2008. gada 19. jūnijs
Biomedicīnas inženierijai un medicīnas fizikai veltīta starptautiskā konference E. Kancāne, Informācijas centra korespondente No 16. līdz 20. jūnijam Rīgā, «Reval Hotel Latvia», notika 14. Ziemeļvalstu-Bal tijas konference biomedicīnas inženierijā un medicīnas fizikā («14th Nordic-Baltic Conference on Biomedical Engineering and Medical Physic») «NBC-2008», kas zem vienota saukļa «Sadarbība veselībai!» («Cooperation for health!») diskusijās un semināros apvienoja zinātnes, izglītības un biznesa pārstāvjus no visas pasaules. Konference bija veltīta mākslīgajam intelektam medicīnā; elektromagnētiskās radiācijas bioloģiskajiem efektiem; biomateriāliem; šūnu, molekulārajai un audu inženierijai; nanoteh noloģijām un daudziem citiem ar biomedicīnu un medicīnas fiziku saistītiem jautājumiem.
E. Kancāne 12. jūnijā RTU Būvniecības fakultātes sēžu zālē Ķīpsalā notika Latvijas Betona sa vienības (LBS) 17. zinātniski tehniskā konference, kuras laikā notika betona jautā jumiem veltīti priekšlasījumi, tika ievēlēta LBS valde un valdes priekšsēdētājs – at kārtoti šajā amatā tika ievēlēts Videvuds Ārijs Lapsa –, kā arī notika Latvijas 8. betona olimpiāde, nosakot izturīgākā betona ražotāju. Ar priekšlasījumiem par dažādiem ar betonu saistītiem jautājumiem konferencē uzstājās ne vien RTU zinātnieki un Latvijas uzņēmumu speciālisti, bet arī profesors Ralejs Tepfers (Čalmersa tehnoloģiskā universitāte, Gēteborga), inženieri Roberts Leviss un Marku Kar nela (Norvēģijas būvķīmijas firma «Elkem Microsilica»), pētnieks Amdžads Khamazs (Da maskas Universitāte, Sīrija) un RTU Betona mehānikas laboratorija. Pēc tam notika disku sijas par konferencē aplūkotajiem jautājumiem.
Vienā no konferences semināriem tika apspriests RTU un LU starpaugstskolu maģistra studiju modulis «Medicīnas fizika». Ziemeļvalstu-Baltijas biomedicīnas inženierijas un medicīnas fizikas konference notiek ik pēc trim gadiem kādā no Ziemeļvalstīm vai Baltijas valstīm. Latvijā konference notiek pirmoreiz. «Konference ir nozīmīgs biomedicīnas inženierijas un medicīnas fizikas jomas notikums, kas parasti izraisa plašu rezonansi: konferencē piedalījās aptuveni 250 dalībnieku no 41 valsts,» pastāstīja viens no konferences organizatoriem RTU Biomedicīnas inženierzināt ņu un nanotehnoloģiju institūta direktors profesors Jurijs Dehtjars. Konferenci organizēja RTU, LU un Latvijas Medicīnas inženierzinātņu un fizikas biedrība.
RTU Betona mehānikas laboratorijā norisinājās Latvijas 8. betona olimpiāde, kurā pie dalījās betona ražotāji un būvnieki. Lai piedalītos olimpiādē, betona ražotājiem un būvnie kiem bija jāatved uz RTU trīs ar firmas vārdu un izgatavošanas datumu marķēti augstas klases betona paraugi (kubiņi 100 x 100 x 100 mm) un jānodod konferences reģistrācijā. Testēšanai atvestos betona paraugus speciālisti pārbaudīja ar RTU Betona mehānikas la boratorijas presi, kuras jauda ir 4000 kN. Olimpiādē uzvarēja Genādijs Šahņenko no RTU, kura betona paraugs izturēja 167 megapaskālu spiedienu. Kā uzsvēra V. Ā. Lapsa, lielākais konferences ieguvums – vērtīga tehnoloģiskā informāci ja, kā iegūt augstas stiprības betonu, rūpīgi noblīvētus maisījumus ar maksimālu blīvējumu, kā arī par mikrofibru sķiedrojumu lietošanu. Latvijas Betona savienības 17. zinātniski tehniskā konference notika ar LBS korporatīvo biedru SIA «Primekss», SIA «Grods», a/s «BMGS», SIA «Valmieras MB», SIA «ATF bū ve», kā arī RTU Būvniecības fakultātes un Betona mehānikas laboratorijas atbalstu.
ŪITK veiksmīgi sadarbojas ar Drēzdenes Tehnisko universitāti E. Kancāne BF zinātņu prodekāns un Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas institūta Ūdens in ženierijas un tehnoloģijas katedras (ŪITK) asociētais profesors Tālis Juhna šī akadē miskā gada sākumā saistībā ar mobilitātes programmu «Erasmus» devās veiksmīgā pieredzes apmaiņas vizītē uz Drēzdenes Tehnisko universitāti (DTU) Vācijā, kur la sīja lekcijas par dzeramā ūdens attīrīšanu, organizēja studentu diskusiju, apmeklēja ūdens pētniecības laboratoriju un nodibināja jaunus kontaktus, kas būs pamats ŪITK un DTU turpmākai sadarbībai. «Uzskatu, ka mācībspēkiem apmaiņas programmas nepieciešamas tikpat lielā mērā kā studentiem. Aizbraucot ar vieslekcijām uz kādas citas valsts universitāti, ir iespēja iepazīties gan ar ārzemju kolēģu sagatavotajiem studiju materiāliem un mācību metodiku, gan ar zi nātniskās pētniecības tehnoloģijām un studiju un pētniecības vidi. Apmaiņas programmas laikā iespējams izveidot arī ļoti vērtīgus kontaktus un rast daudz jaunu ideju jauniem pro jektiem,» atzīst T. Juhna.
ŪITK sadarbība ar DTU sākās pirms diviem gadiem, kad RTU sāka studēt divi apmaiņas studenti no DTU un kad saistībā ar «Erasmus» programmu vizītē RTU kā vieslektors iera dās DTU profesors Volfgangs Ulfs (Wolfgang Ulf). DTU ir viena no pirmajām Vācijas augstākās tehniskās izglītības iestādēm. Universitāte dibināta 1828. gadā. DTU mūsdienās studē aptuveni 35 tūkstoši studentu. DTU ir senas vi des zinātnes un izglītības tradīcijas, tā ir pirmā universitāte Vācijā, kura saskaņā ar Vides pārvaldības un audita shēmu EMAS (Eco-Management and Audit Scheme) izveidojusi vides vadības (ekoaudita) sistēmu. Mācībspēku mobilitāte dod ierosmi arī dažādiem kopējiem projektiem. Kā pastāstīja T. Juhna, RTU ŪITK ir sākusi arī pārrunas ar DTU, Delftas Tehnoloģisko universitāti Nī derlandē un Tronheimas Universitāti Norvēģijā par kopējas starptautiskas maģistra studiju programmas izveidi ūdens inženierijas un tehnoloģijas specialitātē. ŪITK ir izveidojusies veiksmīga sadarbība arī ar citām Eiropas universitātēm studentu un mācībspēku apmaiņā. «Erasmus» stipendijas atbalstīts, šogad uz Pizas Universitāti Itālijā devās 3. kursa students Māris Bernāts, uz Lundas Universitāti Zviedrijā – 2. kursa students Sandis Dejus un uz Dānijas Tehnisko universitāti – 2. kursa students Ivars Pozņekovs.
2008. gada 19. jūnijs
STARPTAUTISKO UN SABIEDRISKO ATTIECĪBU DEPARTAMENTĀ/ERASMUS
5
Meksikas Savienoto Valstu valdības stipendijas
«L’Oreal» – UNESCO stipendija jaunajām zinātniecēm dzīvības zinātnēs
Meksikas Savienoto Valstu valdība izsludina pieteikšanos uz stipendijām 2009. ga dam. Stipendijas tiek piedāvātas studijām maģistrantūrā, doktorantūrā un pētniecības darbu veikšanai uz laiku līdz vienam gadam. Prasības kandidātiem: ● labas spāņu valodas zināšanas; ● bakalaura vai maģistra grāds (atkarībā no tā, kādu studiju programmu kandidāts izvē las), vai doktora grāds (pētniekiem); ● studentiem vidējā atzīme 8 vai augstāka. Visa nepieciešamā informācija, kā arī pieteikuma veidlapa atrodama interneta mājaslapā: http://becas.sre.gob.mx. Dokumenti divos eksemplāros jāiesniedz Akadēmisko programmu aģentūrā Blaumaņa ielā 22, Rīgā, LV-1011, tālr. 67280138; e-pasta adrese: aija.jakovica@apa.lv. Dokumentu iesniegšanas pēdējā diena – 2008. gada 15. jūlijs.
Līdz 20. jūnijam vēl ir iespēja pieteikties uz «L’Oreal» – UNESCO stipendiju jaunajām zinātniecēm dzīvības zinātnēs 2009. gadam. Stipendija paredzēta 15 zinātniecēm no visas pasaules. Uz minēto stipendiju var pieteikties zinātnieces, kas dzimušas pēc 1974. gada 1. janvāra un kas jau ir ieguvušas doktora grādu dzīvības zinātņu jomā, vai doktorantes, kuras pašlaik gatavojas aizstāvēt disertāciju dzīvības zinātņu jomā, ieskaitot bioloģiju, bioķīmiju, biotehno loģijas, lauksaimniecību, medicīnu, farmāciju un psiholoģiju. Stipendijas apmērs ir līdz 20 000 ASV dolāriem vienam gadam ar iespēju pagarināt pētījuma laiku vēl par vienu gadu un saņemt atkārtotu finansējumu.Pieteikumi tiek pieņemti UNESCO LNK sekretariātā līdz 2008. gada 20. jūnijam. Būsim pateicīgi, ja par iespēju pieteikties konkursam uz stipendiju informēsiet gan savus kolēģus, gan iespējamās stipendijas kandidātes. Sīkāku informāciju, konkursa nolikumu un pieteikuma veidlapas varat atrast UNESCO LNK mājaslapā www.unesco.lv, sadaļā «Jaunumi» vai UNESCO LNK sekretariātā Rīgā, Pils laukumā 4-206.
«Erasmus» studentu iespaidi un vēlējumi Ints Meņģel is, RTU APF 3. kursa studen Atvilkt elpu ts: no Rīgas ikdi enas un palū no cita redzes koties uz to punkta, uzkrāt pozitīvu ener nepieciešamās ģiju un iegūt zināšanas, lai, iespējams, sapr tā vieta, no ku astu, kas ir rienes mēs nā kam, un kāda kvalitātes, kā s ir citurienes dā virzienā pē c studiju beig savas profesio šanas turpināt nālās gaitas. Superīgs laik «Erasmus» pi s, ko sniedz edāvātā studiju stipendija! Nov savus plānus un ēlu īstenot sapņus par ap maiņas studijā 100%! m par visiem
jā dents Zviedri evs, TMF stu iet savu ej r in d aš n pl A pa js pasauli, Vitāli tu ci t zī pa ie u spēj sniedz dzīve! Izmantojiet ie s mirkļus, ko ko bā s, la t ie ud izba t! Un, protam redzesloku un s, kā to īsteno id » ve us is sm ka ra bā «E la , kur gūt ām ēt ls «Erasmus» ir pi m jā a no labāka Lunda ir vien pieredzi.
apovs: , piedaloties Sergejs Šar dīju Zviedrijā va pa ru ku skatu par ļoti Laiku, programmā, uz s ņa ī ai m ap » salīdzināt māc «Erasmus ija interesanti B . s zi va ed sa er ja pi bi ā proces noderīgu edrijā. Mācību āt vi ut Z ja un pa jā vi am at bas L r nevien i tāpēc, ka neva bija . Mācībspēki gr ūtības, it īpaš dā lo va jā ta im dz u . varēja Sa paskaidrojum ās palīdzēt, kā nt ce un i īg ēt kā labus – ļoti izpalīdz ībās varu vērt āc s m us m ku us noliku viso vus panā etiem eksāmen m āt kš in ie ēģ pr m m pa ie no piec u visiem – izcili. Novēl s programmā! un trīs no tiem ņa ai smus» apm ra «E s ie t ī al pied
Guna Bamb ale Nebaidieties no , IEF studente Nīderlandē: nezināmā un ne «Erasmus» st izprotamā un udijām savā piesakieties sapņu valstī! var pārliecinā Jo tikai mēģin ties – patīk va ot i ne. «Erasmus atcerēsieties ti » studiju laik kai ar smaidu u !
Ilmārs Brensons, TMF students Zviedrijā: Studijas ārzemēs ir lieliska iespēja, kas ļauj iemācīties daudz ko jaunu un iegūt daudz draugu no visas pasaules. Novēlu katram no jums izmantot šo iespēju!
6
STARPTAUTISKO UN SABIEDRISKO ATTIECĪBU DEPARTAMENTĀ
2008. gada 19. jūnijs
«Werner von Siemens» «Izcilības balva 2008» SIA «Siemens» sadarbībā ar RTU un LU izsludina konkursu par labākajiem ma ģistra darbiem un promocijas darbu šādās nozarēs: ● enerģētika un elektrotehnika; ● telekomunikācijas; ● elektronika; ● automātika; ● informācijas tehnoloģijas; ● transporta sistēmas; ● medicīnas inženierija; ● uzņēmējdarbības ekonomika. Tiek apbalvoti trīs maģistra darbi – katrs ar 1000 eiro – un viens promocijas darbs ar 2000 eiro lielu naudas balvu. Darbiem ir jāatbilst šādiem kritērijiem: ● jāsatur inovatīvas idejas un risinājumi, ● idejām un risinājumiem jābūt praktiski izmantojamiem, ● jāuzrāda augsts zinātniskais līmenis. Iesniedzamie dokumenti (drukātā un elektroniskā formātā):
Maģistra darbiem: ● maģistra darbs, ● 2 maģistra darba recenzijas no profesoriem vai pazīstamiem nozares speciālistiem, ● CV. Promocijas darbiem: ● promocijas darba kopsavilkums, ● promocijas darba tēzes, ● publikāciju saraksts, ● 2 promocijas darba recenzijas no profesoriem vai pazīstamiem nozares speciālistiem, ● CV. Iesniegšanas termiņš: 2008. gada 26. septembris. Darbi jāiesniedz RTU Starptautisko un sabiedrisko attiecību departamentā, Kaļķu ielā 1, 222. telpā, elektroniski: evita.miscuka@rtu.lv vai LU Ārlietu departamentā, Raiņa bulvāris 19, 143. telpā, elektroniski: ad@lu.lv. Informācija: RTU – Evita Misčuka (evita.miscuka@rtu.lv), tālr. 67089314, LU – Agnese Lauze (ad@lu.lv), tālr. 67034336, «Siemens» – Vita Gerharde (vita.gerharde@siemens. com), tālr. 67015793.
Programma «Swiss Baltic Net» finiša taisnē
E. Serjogina Austrumeiropas dienā, kas 30. maijā jau devīto reizi tika atzīmēta Šveicē, Freibur gas Universitātē (Universite de Fribourg), tika novilkta finiša līnija Geberta Rifa fon da (Gebert Rüf Stiftung) programmai «Swiss Baltic Net». Programma savu darbību beigs gada nogalē. Šoreiz Austrumeiropas dienas centrā bija Baltijas valstis. Kā atzina viens no pasākuma organizatoriem, Freiburgas Universitātes Centrālās un Austrumeiropas starpfakultāšu ins titūta direktors asociētais profesors Nikolā Haijo (Nicolas Hayoz), tēmas izvēle nav bijusi nejauša. Ir pagājuši 20 gadi, kopš Latvijā, Lietuvā un Igaunijā līdz ar tautas atmodu sākās neatgriezeniski pārmaiņu procesi. Šajā laikā izdevies atjaunot un nostiprināt Baltijas valstu un Šveices sadarbību politikā, ekonomikā, izglītībā, zinātnē un kultūrā. Gan par sasniegto, gan vēl darāmo tika runāts konferences plenārsēdē un trijās diskusiju grupās, no kurām vie na bija veltīta politikai, otra – ekonomikai, bet trešā – identitātei. Ar referātiem konferencē piedalījās visu triju Baltijas valstu pārstāvji. Viņu vidū bija arī Latvijas Universitātes (LU) Politikas zinātnes nodaļas vadītāja profesore Žanete Ozoliņa, LU Kultūras un literatūras de partamenta profesore Irina Novikova un LU Eiropas un pāreju studiju centra direktore Tat jana Muravska. Šveices Konfederācijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Latvijā un Lietuvā Anne Botī (Anne Bauty), atklājot Austrumeiropas dienu, pauda gandarījumu, ka Baltijas valstis ir kļu vušas par pilntiesīgām Eiropas Savienības un NATO dalībvalstīm. Tikai retais vairs jauc Baltiju ar Balkāniem un nezina, kur atrodas Rīga, Tallina un Viļņa. Goda viešņa šā gada Austrumeiropas dienā bija Latvijas izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe. Viņa savu runu veltīja jautājumam par Latvijas izglītības sistēmas eiropeizā ciju, kur, viņasprāt, svarīgākie ir divi aspekti – darba tirgus prasības un personības attīstī šana. Tika pieminēta mūžizglītības nozīme: «Pašlaik Latvijā izglītība ir vērtība. Cilvēkiem ir dota iespēja ik pa laikam atgriezties skolas solā un papildināt savas zināšanas.» T. Koķe vairākkārt uzsvēra, ka valdība cenšas atbalstīt eksakto zināšanu apguvi, uzlabojot mācību vidi skolās un palielinot budžeta vietu skaitu inženierzinātņu un dabaszinātņu studiju prog rammās augstskolās. Par galvenajiem izaicinājumiem Latvijas izglītības sistēmas eiropei zācijas kontekstā ministre uzskata apmaiņas iespēju piedāvājumu studentiem un augstskolu
materiāltehniskās bāzes sakārtošanu. T. Koķe atgādināja, ka Latvijas un Šveices sadarbība izglītībā un zinātnē sākusies 1863. gadā, kad tika dibināta Rīgas Tehniskā universitāte, un sekmīgi turpinās arī šodien. Programma «Swiss Baltic Net» ir ielikusi stabilu pamatu šīs sadarbības tālākai attīstībai nākotnē. Freiburgas Universitātes rektors Gvido Vergauvens (Guido Vergauwen) atskatījās uz veiksmīgo sadarbību programmā «Swiss Baltic Net», kas sniegusi iespēju ne tikai studen tiem iegūt starptautisku studiju un pētniecības darba pieredzi, bet arī sekmējusi augstskolu sadarbības tīkla izveidi. Freiburgas Universitātei visciešākā saikne izveidojusies ar Lietuvas augstskolām. Ne velti šogad tradicionālā balva «Swiss Baltic Net Price» tika piešķirta Šauļu universitātes pārstāvei Ainai Budvītītei-Gudienei (Aina Budvytyte-Gudiene), kas jau kopš 90. gadu beigām meklējusi un stiprinājusi akadēmiskos kontaktus. Geberta Rifa fonds gandrīz deviņos programmas «Swiss Baltic Net» pastāvēšanas gados Šveices un Latvijas akadēmiskās sadarbības stiprināšanā un jauno zinātnieku paaudzes iz glītošanā ieguldījis astoņus miljonus Šveices franku. Galvenokārt atbalsts stipendiju veidā sniegts talantīgiem jaunajiem pētniekiem un augstskolu mācībspēkiem. 170 stipendiāti vie nu līdz trīs mēnešus veikuši pētījumus Šveices augstskolu laboratorijās un zinātniskajos ins titūtos. Līdzfinansējums piešķirts 180 zinātniska rakstura vizītēm vai dalībai Šveicē no tiekošās konferencēs un semināros. 28 jaunieši ieguvuši stipendiju pilna laika studijām Bāzeles Universitātes Eiropas Institūta maģistra programmā «Master of Advanced Europe an Studies». Vairāk nekā 90 vieslektoru lasījuši lekcijas un vadījuši seminārus Baltijas vals tu universitātēs, bet 40 Baltijas ekspertu devušies uz Šveici. Apmēram 250 dažādu nozaru speciālistu piedalījušies zinātnisku projektu īstenošanā. Ne viens vien «Swiss Baltic Net» stipendiāts, pateicoties Šveicē gūtajai pieredzei, izveidojis veiksmīgu akadēmisko karjeru. Plašāku ieskatu programmas «Swiss Baltic Net» darbā sniedz nupat klājā laistā brošūra «Gebert Rüf Stiftung – Swiss Baltic Net. Estonia. Latvia. Lithuania. 2000-2008», ar kuru var iepazīties RTU Starptautisko un sabiedrisko attiecību departamentā vai arī bez maksas pasūtīt ar elektroniskā pasta starpniecību: info@gstiftung.ch. Informācija par piedāvātajām stipendijām, uz kurām vēl līdz gada beigām var pieteikties, atrodama programmas mājaslapā www.swissbaltic.net.
2008. gada 19. jūnijs
STARPTAUTISKO UN SABIEDRISKO ATTIECĪBU DEPARTAMENTĀ/ERASMUS
«Erasmus» studentu iespaidi un vēlējumi
Vācija: Aiga Ņikitina, RTU IEF, to, ko sauc par «Erasmus»! zēt red Katram studentam pie
Olga Ivanova, Anastasija Karpova, Dmitrijs Miļners, IEF studenti, Nīderlande: Ja parādās iespēja, tā ir jāiz manto. Tā pēc netērējiet laiku un piesak ieties «Eras mus» programmai! Mums tā ir devusi daudz draugu, iespēju, iesp aidu un zi nāšanu. Mums iepatikās tas, ka Inholland augstskolas praktiskā pieeja mācībām ir papildinājusi Rīgā iegūtās teorētiskās zi nāšanas ar praktiskajām iemaņām. Un, protams, – mēs esam sajū smā par valsti, tās īpatnējo kultūru, dabu un ievērojamām vietām. Uz priekšu, pretī jaunām iesp ējām! , Vācijā, Āhenē: Armands Šenfelds, EEF nas, evību iegūt jaunas zināša izd ot Novēlu katram izmant pasauli! draugus un iespēju iepazīt
Arnis Servuts, IEF students Pforcheim as augstskolā: Izvēlieties studijas Pf orcheimas augstskolā – vienā no labā kajām biznesa augstsk olām Vācijā!
Ivonna Neikšāne: u «Erasmus» laiku, jo tas Izbaudiet un novērtējiet sav lāju vojumiem un jauniem atk patiešām ir ne tikai piedzī per un ai s laiks sevis iepazīšan miem bagāts, bet arī noderīg soniskajai izaugsmei!
Inese Rampāne, IEF, Dānija, Odense: Priecāties par katru mirkli, ko pavadi kā «Erasmus» students. Kļūt par «Erasmus» studentu, ja vēl neesi. Jo formula ir vienkārša: «Erasmus» = draugi + jauna pieredze + jautrība :)
ss, Vīne: Dace Gureck a, APF 3. kur , jām mā no Biežāk aizbraukt biežāk atrast jaunas mājas, biežāk draudzēties, st sevi no jauna, biežāk pazaudēties un atra s kā ikdienas sastāvdaļa, biežāk 3–4 dažādas valoda biežāk būt citā laika zonā, saņemt, biežāk kaut ko gribēt un to biežāk uzvarēt, 8000 km biežāk ceļot mēnesi no vietas ra ir 35 grādi vai 11 (pēc iz vietā, kur vidējā temperatū vēles).
Tatjana Voskresenska, BF 3. kurs a studente Čehijā: Katram studentam gribu novēlēt stud iju laikā piedalīties «Erasmus» apmaiņas programmā un doties mācīties uz ārzemēm. Jūs iegūsiet daudz jaunu zināšanu, iemaņu un draugu no visām pasaules malām. Turklāt varēsiet būtiski uzlabot svešvalodu zināšanu līme ni. «Erasmus» studiju periodā notiek dažādas sabiedriskas un kultūras aktiv itātes, un tās droši vien neatkārtosies nevienā citā laikā. Tāpēc izbaudiet visus tos priekus un visas iespējas, ko studiju dzīve jums sniedz!
Irina Karpejeva, ETF, Czech Technical University in Prague, Čehija: jumus! Novēlu nebaidīties no jauniem izaicinājumiem, bet gan uztvert tos kā jaunus piedzīvo + draugi + i (ceļojum x studijas Un pats galvenais ir atcerēties svarīgu formulu: «Erasmus» = 2 dzīves pieredze)
7
8
RTU LIKUMI UN LĒMUMI
Senāta 26. maija sēde
Sēdes svinīgo daļu atklāja rektora akadēmiķa I. Knēta ievadvārdi. Profesors E. Liepiņš īsā apcerē iepazīstināja klātesošos ar Nobela prēmijas laureātu pro fesoru Kurtu Vītrihu. RTU rektors profesoram Kurtam Vītriham pasniedza MLĶF 2007. gadā piešķirto P. Val dena medaļu un LZA Ārzemju locekļa diplomu. Senāts noklausījās Nobela prēmijas laureāta Cīrihes Tehniskās universitātes profesora Kurta Vītriha akadēmisko runu. * Par profesoru un asociēto profesoru vakantajām štata vietām Senāts nolēma: 1. Iz sludināt konkursu uz šādām vakantajām profesoru štata vietām: 1.1. Datorzinātnes nozares Datoru un sistēmu programmatūras apakšnozarē. 1. 2. Informācijas tehnoloģijas noza res Sistēmu analīzes, modelēšanas un projektēšanas apakšnozares specializācijā – Risinā jumu datorizēta apstrāde. 2. Izsludināt konkursu uz šādām vakantajām asociēto profesoru štata vietām: 2. 1. Datorzinātnes nozares Datoru un sistēmu programmatūras apakšnozares specializācijā – Programmēšana un operētājsistēmas. 2.2. Materiālzinātnes nozares Po limēru un kompozītmateriālu apakšnozarē. * Senāts apstiprināja 2008. gada uzņemšanas plānu doktora studijās. Studiju vietas kopā pa fakultātēm: APF – par budžeta finansējumu 1, par struktūrvienību finansējumu 1, fakultātē kopā 2; BF – 5, 2, 7; DITF – 3, 7, 10; EEF – 9, 5, 14; ETF – 4, 6, 10; IEF – 1, 5, 6; MLĶF – 13, 4, 17; TMF – 5, 6, 11; RTU kopā – 41, 36, 77. * Par akadēmisko parādu kārtošanu un sankcijām par akadēmiskajiem parādiem Senāts nolēma: 1. Apstiprināt akadēmisko parādu kārtošanas noteikumus un sankcijas par akadēmiskajiem parādiem pilna laika studentiem. 2. Uzskatīt no 2009. gada 1. janvāra par spēkā neesošiem: 2.1. RTU Senāta 2003. gada 31. marta sēdes lēmumu «Par vienotu sank ciju sistēmu studentiem – akadēmiskajiem parādniekiem»; 2. 2. RTU Senāta 2003. gada 30. jūnija lēmumu «Par papildinājumu 2003. gada 31. marta Senāta lēmumam»; 2. 3. RTU Senāta 2003. gada 15. decembra lēmumu «Par precizējumiem RTU Senāta 2003. gada 31. marta lēmumā». * Par RTU stipendiju piešķiršanas nolikuma grozījumiem Senāts nolēma: 1. Apstipri nāt grozījumus pašreiz spēkā esošajā RTU stipendiju piešķiršanas nolikumā, izsakot šī noli kuma 2. punktu un 10. punktu šādā redakcijā: 2. Studējošajam no stipendiju fonda var piešķirt: 2. 1. ikmēneša stipendiju uz semestra 5 mēnešiem (par jūliju un augustu stipendiju nepie šķir); doktorantiem ikmēneša stipendiju rudens semestrī piešķir uz 5 mēnešiem, pavasara semestrī uz 6 mēnešiem (par augustu stipendiju nepiešķir); 2. 2. vienreizēju stipendiju, kuras apmērs semestrī kopā nepārsniedz ikmēneša stipendijas viena mēneša apmēru; 2. 3. paaugs tinātu stipendiju, kura nepārsniedz minimālās stipendijas divkāršu apmēru. 10. Lai varētu pretendēt uz ikmēneša stipendijas saņemšanu, studējošais katra semestra sākumā (līdz 10.
Dekānu runas 5. jūnija sēdē Rektors akadēmiķis I. Knēts informēja: ● RTU ar Rīgas slimokasi veselības apdrošināšanas līgumu noslēgusi uz diviem gadiem. RSK iesaka atteikties no brokeru pakalpojumiem, kuriem RSK jāmaksā 15% no līguma summas. Dekānu padome vienojās, ka līgums ar RSK turpinās saskaņā ar pašreizējo līgu mu, bet mēnesi pirms termiņa beigām brokerfirma tiks brīdināta, ka līgumsaistības ar vi ņiem RTU izbeidz. ● Saņemta pateicība no profesora Kurta Vītriha par skaisto un svinīgo viņam veltīto pasākumu Rīgā. Viens no RTU doktorantiem gatavosies pusgadu stažēties Kalifornijā pie profesora. ● Ir izsludināti noteikumi par pieteikšanos Eiropas doktora un maģistra programmās. ● Pašlaik Eiropas doktora programmas ir visās specialitātēs arī privātajās augstskolās. ● Saņemta vēstule no «Nordea bankas», kas piedāvā sadarboties studentu kreditēšanā un lūdz iespēju reklamēties RTU telpās reflektantu dokumentu pieņemšanas laikā. Uzņemša nas komisija uzskata, ka dokumentu pieņemšanas dienās banku reklamēšanās nav vēlama. 1. Uzņemšanas procedūra 2008. gada vasarā. Mācību prorektors U. Sukovskis informēja, ka visiem dekāniem izsūtīts īss uzņemšanas organizēšanas apraksts, kas ir kompromisa variants. Dokumentus rītos sāks pieņemt plkst. 8, nevis 9, kā bija agrāk. Garderobes telpās būs seši brīvpieejas datori ar RTU mājaslapu un «Ortus». Uzņemšanas komisijas atbildīgais sekretārs I. Odītis atgādināja, ka dokumentu pieņem šana maģistrantūrā notiks no 1. līdz 10. jūlijam. Dokumentu pieņemšanas laikā RTU ir sa darbības līgums tikai ar «Hansabanku», kurai vienīgajai ir tiesības dot valsts garantētus kredītus. Visu fakultāšu Uzņemšanas komisiju vadītājiem jāierodas uz instruktāžu 26. jūnijā pulks ten 14 Kaļķu ielā 1, 121. telpā. Par RTU telpu noformēšanu uzņemšanas laikā tiek domāts, bet reklāmas kampaņu veidos SSAD.
2008. gada 19. jūnijs
septembrim rudens semestrī un līdz 10. februārim pavasara semestrī) iesniedz attiecīgās fa kultātes vai filiāles stipendiju piešķiršanas komisijai «Iesniegumu stipendijas saņemšanai» (turpmāk «Iesniegums», veidlapa pielikumā). Doktoranti kredītam pielīdzinātās stipendijas saņemšanai «Iesniegumu» iesniedz Doktorantu studiju daļā. * Par izmaiņām RTU filiālēs īstenojamo studiju programmu sarakstā Senāts nolē ma: 1. Atļaut RTU Daugavpils filiālē īstenot bakalaura profesionālo studiju programmas «Elektrotehnoloģiju datorvadība» pirmajiem diviem gadiem paredzētās daļas pilna laika studiju formā. 2. RTU Senāta 28.10.2002. g. lēmumā «Par studiju programmu īstenošanu RTU filiālēs» Daugavpils filiālē īstenojamo studiju programmu sarakstu papildināt ar pir majā punktā minēto programmu. 3. RTU Senāta 2007. gada 10. decembra sēdes lēmumā «Par studiju programmu sarakstu, to īstenošanas veidu un vietu 2008./2009. mācību gadā» ba kalaura profesionālo studiju programmu sarakstu uzņemšanai pilna laika (dienas) studijām RTU Daugavpils filiālē (A. 2. saraksts) papildināt ar programmu «Elektrotehnoloģiju dator vadība» (akr. līdz 2010. g.). * Apstiprināja šādus studiju programmu pašnovērtējumu ziņojumu ekspertus: APF – prof. J. Briņķi, asoc.prof. S. Treiju; BF – profesorus E. Dzelzīti, B. Gjunsburgu, J. Smirnovu, J. Štrauhmani; DITF – profesorus J. Grundspeņķi, J. Merkurjevu, Ģ. Vulfu, L. Zaicevu; EEF – profesorus D. Blumbergu, J. Gerhardu, A. Sauhatu, E. Vanzoviču; ETF – asoc. prof. E. Beķeri, profesorus J. Jankovski, G. Lauku; IEF – profesorus K. Didenko, I. Gei peli, J. Ķipsnu, J. Saulīti; MLĶF – profesorus V. Kamparu, M. Kniti, S. Kukli, A. Viļumsoni; TMF – profesorus J. Dehtjaru, J. Rudzīti, A. Urbahu, J. Vību; HI – asoc. prof. A. Lanku. * Apstiprināja šādu studiju programmu pašnovērtējumus: 1) bakalaura un maģistra profesionālo studiju programmu «Transporta elektronika un telemātika» (recenz. prof. E. Vanzovičs); 2) bakalaura profesionālo studiju programmas «Uzņēmējdarbības loģistika» (recenz. prof. G. Lauks); 3) doktora programmas «Vadībzinātne» (recenz. prof. J. Gerhards); 4) bakalaura profesionālo studiju programmas «Cilvēka resursu vadīšana» (recenz. asoc. prof. A. Lanka); 5) bakalaura profesionālo studiju programmas «Uzņēmējdarbība un va dīšana» (recenz. prof. J. Štrauhmanis); 6) maģistra akadēmisko studiju programmas «Uzņē mējdarbības finanses» (recenz. prof J. Štrauhmanis). * Par ikgadējo konkursu uz valsts budžeta finansētām studiju vietām Arhitektūras un pilsētplānošanas fakultātē Senāts nolēma: 1. Pamatojoties uz Arhitektūras un pilsēt plānošanas fakultātes (APF) domes 2008. gada 10. aprīļa sēdes lēmumu, atļaut visās APF studiju programmās 2008. gadā un turpmākajos gados uzņemtajiem pilna laika pamatstudi jās un augstākā līmeņa studijās studējošajiem piedalīties ikgadējā konkursā (rotācijā) uz valsts budžeta finansētām studiju vietām. 2. Noteikt, ka APF ikgadējais konkurss uz valsts budžeta finansētām studiju vietām (rotācija) notiek saskaņā ar APF domes akceptētu un mā cību prorektora apstiprinātu nolikumu. * Apstiprināja izmaiņas bakalaura profesionālo studiju programmā «Aviācijas transports». M. E. 2. Administratīvo darbinieku līgumi. Kanclers R. Taraškevičs informēja, ka darba līguma un vienošanās veidlapas ir izstrādā tas un gaida Senāta lēmumu. Sākot no 1. oktobra, visi darba līgumi būs jāpārslēdz. Rektoru interesēja dekānu viedoklis, vai par pamatuzdevumu profesūrai jāuzskata pro fesora, asociētā profesora amats vai administratīvie pienākumi, piemēram, katedras vadītājs. Rektors uzskata, ka pamatuzdevums ir akadēmiskais amats, bet administratīvie uzskatāmi par papildu uzdevumiem. 3. Iespējamais līgums ar «BT1» par RTU izstāžu, kultūras un sporta centra izman tošanu. Rektors informēja, ka ir cerības kopā ar IZM nosargāt RTU teritoriju Ķīpsalā aiz MLĶF ēkām, jo ir panākta vienošanās ar RD un Satiksmes ministriju par galīgo variantu, ka RD mainās ar valsti par zemi pie lidostas. Uz šīs Ķīpsalas teritorijas ir RTU izstāžu, kultūras un sporta centrs. Līgums ar BT1 ir noslēgts līdz 2008. gadam un paredz pagarināšanu vēl uz 10 gadiem. Ja lauž līgumu, tad ir jāatmaksā 1,6 miljoni un vēl arī – par biznesa pārtraukšanu. Kanclers papildināja, ka atbilstoši līgumam par kopējo apsaimniekošanu 10. gadā jāsāk nomas līguma slēgšana uz nākamiem 10 gadiem. Ja līgumu neturpina, tad uzreiz jāmaksā Ls 1 670 000 un jāpabeidz otrā kārta, kas ir vēl Ls 1 800 000, bet halles apsaimniekošana prasa aptuveni Ls 500 000 gadā. «BT1» lieto vēl trīs zemes gabalus pie halles, par ko RTU saņem nomas maksu Ls 11 948 mēnesī. Dekānu padome uzklausīja Stratēģiskās attīstības departamenta vadītāja M. Zeltiņa vie dokli. Vienojās, ka darba grupa – M. Jure, M. Zeltiņš, R. Taraškevičs, I. Eriņš, A. Zeps – izstrādās līguma projektu un meklēs kompromisu sarunās ar «BT1». 4. Dokumentu noformēšanas un ieviešanas kārtība. Rektora vietnieks stratēģiskās attīstības jautājumos M. Zeltiņš informēja par gadījumiem, ka izdotie rektora rīkojumi laikus nenonāk līdz izpildītājiem, tas bieži noticis ar rīkojumiem par projektiem. M. Zeltiņa izstrādātais algoritms paredz ar projektiem saistītos dokumentus ievietot «Ortus» vidē. Projektu sarakstes vēstules pienāk vadībai, bet atbild tiešie izpildītāji, pār ko vadībai kontroles nav. Vajag, lai izpildītāju atbildes parakstītu un nosūtītu vadība.
INFORMĀCIJA
2008. gada 19. jūnijs
9
Svētki grāmatai, autorei, lasītājiem Anita Muitiniece Klajā nākusi RTU Vēstures muzeja vadītājas Alīdas Zigmundes monogrāfija «Pedagoģiskā darbība Rīgas Politehnikumā un Rīgas Politehniskajā institūtā (1862–1919)». 11. jūnijā LU Pedagoģijas muzejā Anniņ muižā sirsnīgā gaisotnē tika svinēti šīs lieliskās grāmatas atvēršanas svētki. Uz svinībām bija ieradušies A. Zigmundes tuvākie līdz gaitnieki studiju un pētniecības darbā, cilvēki, ar kuriem au tore bijusi interešu saistībā. Vissirsnīgākie vārdi tika veltīti profesorei Aīdai Krūzei, akadēmiķim Jānim Stradiņam, profesorei Rasmai Garlejai, profesoram Jānim Anspakam, apgāda «RAKA» direktoram Romānam Alhimionokam un redaktorei Ritai Cimdiņai, un visiem, visiem, kuri bija ieradušies. Tika nolasīts arī izglī tības un zinātnes ministres Tatjanas Koķes apsveikums au torei. Katrs grāmatas dzimšanas dienas viesis saņēma no au tores rokām jauno grāmatu kopā ar labiem vārdiem un tika mīļi aicināts pie mielasta galda mājīgajā muzejā. Kāda tad īsti ir grāmata, kurai par godu šīs svinības ti ka rīkotas? Kā teikts grāmatas ievadā, Alīdas Zigmundes monogrāfija ir pirmais darbs Latvijas pedagoģijas vēsturē, kas atspoguļo pētījuma rezultātus augstākās izglītības un augstskolas pedagoģijas vēsturē. Augstskolas pedagoģijas pirmsākumi rodami Rīgas Politehnikuma un Rīgas Politeh niskā institūta mācību un audzināšanas procesā, kā arī mācībspēku pedagoģiskajā darbībā no 1862. līdz 1919. gadam. Pētījumā izmantots liels skaits līdz šim neapzinātu arhīvu un bib liotēku dokumentu. Darba pamatā ir autores 2007. gadā LU aizstāvētais promocijas darbs, kas grāmatā pa pildināts ar jauniem faktiem un secinājumiem. Grāmatas priekšvārdā LU emeritētā profeso re Rasma Garleja raksta: «Alīdas Zigmundes promocijas darbs aizpildīja vairākus baltos plankumus Latvijas augstākās izglītības pedagoģijas vēsturē. Pētnieces radošā attieksme un neatlaidība izziņas meklējumos palīdzēja atrast dzeltējušo arhīva lapu kaudzē «pērles» – pedagoģijas zinātnes izpētei nozīmīgus faktus.»
Apsveicam!
2007. gadā Alīdai Zigmundei par pētījumiem – «bagātīgo pienesumu Latvijas pedagoģijas zinātnes vēsturē» – piešķirts pedagoģijas doktora grāds. Grāmatā pausta atziņa, ka bez pagātnes izvērtējuma nav iespējams izvērtēt tagadni, prognozēt pedagoģijas zinātnes attīstību nākotnē. Pagātnes pedagogu pieredze palīdz iz prast jaunās teorijas un izvirzīt pamatotas nākotnes pers pektīvas. Pedagoģijas zinātne ar izglītības institūciju starp niecību palīdz radoši uztvert otru cilvēku un viņa prāta spējas. Spēja atbilstoši reaģēt un rīkoties ir izglītības sva rīgākais komponents. Tāpēc pētniece lielu uzmanību velta mācībspēku personību izpētei – viņu kompetencei, peda goģiskajai pieredzei, sociālajai atbildībai, lekciju kvalitātei, oratora mākslai. Pētniece nonāk pie atziņas, ka «pedagogam ir jāmāk pasniegt dabai roku – saskatīt dotumus un nevis ga tavot studentu tādu, kāds esi pats, bet palīdzēt veidoties par tādu, kāds viņš vēlas būt». Pētījumi apliecina, ka RP un RPI kvalitatīvs bija ne vien studiju process, bet arī audzināšanas darbs, kas veicināja harmoniskas personības veidošanos. Vislielākā uzmanība tika veltīta pilsoniskajai, tikumiskajai un fiziskajai attīstībai, estētisko jūtu veidošanai. Autore atzīst, ka minētās idejas joprojām eksistē «vecās» RPI man tiniecē – Rīgas Tehniskajā universitātē. Grāmata var būt saistoša pedagoģijas vēstures pētnie kiem, augstskolu docētājiem un studentiem, visiem, kurus interesē Latvijas kultūras, izglītības un zinātņu vēsture. Monogrāfijas priekšvārdā profesors Jānis Stradiņš izsaka pārliecību, ka «grāmata varē tu būt nozīmīga tieši mūsdienu RTU un citu Latvijas augstskolu docētājiem gan viņu pe dagoģiskā redzējuma būtiskai paplašināšanai, gan augstskolu seno tradīciju izkopšanai, gan pēctecības nodrošināšanai pētniecības jomā». Profesors izsaka vēlējumu, lai šo grāmatu la sītu, «ne tikai formāli pāršķirstot, bet arī iedziļinoties faktu jēgā un vēstures būtībā». Šķiet, kā liecina tiešām interesantais grāmatas saturs un raitā valoda, autore var būt droša, ka «JI» redakcijai dāvātajā grāmatā rakstītais veltījums piepildīsies: «Ceru, ka grāmatu lasīsiet un tā nebūs tikai grāmatu plaukta papildināšanai. Alīda Zigmunde. 2008. gada jūnijā.» Lai šis ir vēlējums tās ceļam pie daudziem lasītājiem!
A/s «Latvijas Gāze», LZA un LIF «Gada balva 2008» piešķirta RTU profesoram Pēterim Šipkovam un RTU doktorantei Tatjanai Odiņecai. A/s «Latvijas Gāze» jau vairākus gadus aktīvi un mērķtiecīgi veicina Latvijas zinātnes un izglītības attīstību, ieguldot līdzekļus zinātnieku atbalstam. «Latvijas Gāze» kopā ar LZA un Latvijas Izglītības fondu, sākot no 2002. gada, ik gadu piešķir divas Gada balvas ievērojamiem zinātniekiem un radošiem praktiķiem gāzes, siltumtehnikas un ar tām sais
tītās ķīmijas tehnoloģijas nozarēs un sirds ķirurģijas un kardioloģijas zinātnēs par izcilu veikumu vai mūža darba devumu. «Latvijas Gāze» ir iedibinājusi balvas abās nozarēs arī jaunajiem zinātniekiem par aktuālām pētniecības tēmām. «Latvijas Gāze», LZA un LIF, izvērtējot konkursu par 2008. gada balvām, 2. jūnijā pa ziņoja, ka Gada balva gāzes un siltumtehnikas nozarēs par zinātnisko darbu kopu piešķirta RTU profesoram Pēterim Šipkovam. Gada balva sirds ķirurģijas un kardioloģijas zinātnēs par mūža ieguldījumu piešķirta Rīgas Stradiņa universitātes profesoram Arim Lācim. Stipendija gāzes un siltumtehnikas tehnoloģijās pieškirta RTU doktorantei Tatjanai Odi ņecai. Savukārt kardioloģijas nozarē stipendija piešķirta LU doktorantei Sandai Jēgerei. Laureātu godināšana notika 2008. gada 17. jūnijā plkst. 15 LZA telpās.
Līdz 1. jūlijam nepieciešams izstrādāt finansēšanas kārtību. Pašlaik pie tā strādā, tiek pār strādāts darba līgums, akcentēs materiāli finansiālo atbildību. Iesniegts investīciju projekts par divu dienesta viesnīcu siltināšanu Ķīpsalā un ventilācijas nomaiņu MLĶF. RTU līdz finansējuma nodrošinājumam vajadzīgi Ls 250 000. 5. Gada atskaite par studiju darbu. Jaunie studiju līgumi. Mācību prorektors U. Sukovskis informēja, ka gada atskaites par studiju darbu plāno pie prasīt septembrī, nevis tagad pirms atvaļinājuma. Diplomu veidlapas pašlaik apmaksās Stu diju daļa, vēlāk attiecīgās summas iekasēs no struktūrvienībām. Ir izdarīti labojumi Studiju līgumā, un jaunais variants iesūtīts dekāniem. Iestrādāti jauni priekšlikumi, kas pieļauj rotāciju. Ir izstrādāti divi līguma varianti – valsts budžeta apmaksātajās studijās un maksas studijās, kā arī papildu vienošanās, jo rotācijas dēļ mainās finansējums. Rektors uzskata – lai nerastos nevajadzīgas strīdu situācijas, rotācijas ievie šanai nepieciešams atsevišķs Senāta lēmums, kas fakultātēm piešķirtu šīs tiesības. 6. Ēku apsaimniekošana. Rektora vietnieks saimnieciskajos jautājumos A. Rubenis informēja, ka ēkas tiek nodotas apsaimniekošanā fakultātēm un to galvenais saimnieks ir dekāns. Sagatavots apjomīgs do kuments. Tā kā konstatēts, ka pašlaik telpām ir saimnieki, bet ēka nevienam nepieder, šis dokuments sakārtos ēku uzturēšanas un apsaimniekošanas noteikumus. No nākamā gada
19% līdzekļu ēku apsaimniekošanai tiks novirzīti fakultāšu domēm. Rektors uzskata, ka nepietiek ar apsaimniekošanas noteikumiem vien, bet vajag atbilsto šus dokumentus – apsaimniekošanas līgumu ar dekānu –, līguma izpildes kontroli, kā arī ēkas vērtības izmaiņu novērtējumu. A. Rubenis paskaidroja, ka šis dokuments nosaka ikdienas darba kārtību, bet ēkas vērtību izmainīs grāmatvedība, vadoties no apsaimniekošanas dienesta iesniegtajiem datiem. 7. RTU Zinātnisko projektu pieteikumi. Zinātņu prorektora vietnieks B. Grasmanis informēja, ka izsludināts RTU iekšējo pro jektu konkurss. Pieteikumi jāiesniedz Zinātņu daļā līdz 30. jūnijam. Orientējošā finansē juma summa ir Ls 15 000, viens darbinieks vairāk par diviem projektiem vadīt nevar. Paš novērtējums ir nodomu protokols vai līgums ar ražotāju, viens eksperts var būt no RTU, otrs – no citas organizācijas. No LZA saņemta informācija, ka IZM deleģē LZA nodrošināt programmu ieviešanu un to starptautisko atpazīstamību. Nepieciešams izveidot Latvijas zinātnieku reģistru. 8. Senāta 19. jūnija sēdes darba kārtība. Senāta priekšsēdētāja M. Jure iepazīstināja dekānus ar Senāta 19. jūnija sēdes darba kār tību. M.E.
10
RTU ZINĀTNIEKI
2008. gada 19. jūnijs
Zinātnē nav viegli sasniedzamu rezultātu tehnoloģiju virzienos – optoelektronikā un fotonikā. Un tieši organiskās ķīmijas savienojumi šajā jomā pēdējos gados izrādās perspektīvāki par neorganiskajiem elementiem, kas bijuši informācijas nesēju attīstības pamatā. Tie ir ļoti komplicēti pētījumi, un, lai tos realizētu, mūsu fakultātē cieši sadarbojas ķīmiķi, ķīmijas tehnologi un fizi ķi, bet fakultāte savukārt sadarbojas ar LU Cietvielu fizikas institūtu, Latvijas Organiskās sintēzes institūtu un citiem zinātniskiem centriem. – Kur jaunos materi lus, ko LZA atzina par vienu no noz m g kajiem Latvijas zin tnes sasniegumiem 2007. gad , izmanto praks ? – Mums pašreiz nav izstrādnes, kuras tūlīt izmanto ražo šanā, kaut arī ir un tiks saņemti patenti. Par sasniegumu at – Vienā brīdī mums pašiem jau likās, ka sistēma nosta Egita Kancāne bilizējusies, taču pašlaik jūtam, ka tā joprojām ir nestabila. zītajam pētījumam vairāk ir teorētiska nozīme, jo tas dod – Mana biogrāfija ir vienkārša – pabeidzu Aizputes vi Tāpēc darbs ar skolotājiem jāturpina vismaz tikpat intensīvi kaut kādu jaunu informāciju par parādību, kuru pašreiz ļoti dusskolu Liepājas rajonā, iestājos RPI. No pirmā kursa, tā kā līdz šim. Latvijā ir veselas klases, kurām ir «alerģija» plaši pēta, bet kuras mehānisms joprojām ir neskaidrs. Re pat kā visus tā laika studentus, arī mani iesauca armijā. No pret fiziku, ķīmiju vai kādu citu eksakto priekšmetu. Mums dzot šos masīvos pētījumus, reizēm rodas šaubas, vai tādas dienēju, pēc tam absolvēju Ķīmijas fakultāti un kopš tā laika ir ļoti jācīnās par to, lai savu talantu eksaktajos mācību relatīvi mazas kompānijas kā mēs varēsim izcīnīt sev vietu pasaulē. Bet jācer, ka tas izdosies un nonāksim arī līdz ori priekšmetos laikus attīsta pēc iespējas vairāk bērnu. arī te strādāju. – Pirmais, kas n k pr t , dzirdot Liep jas v rdu, irSkolās skolotāju vietā tagad bieži vien stundu laikā uz ģināliem praktiski izmantojamiem risinājumiem. Latvijas zinātnē neapšaubāmi ir par maz praktiski izman stājas populāri cilvēki. Manuprāt, tas nav pareizi – skolās m zika. Vai jums ar ir k da saist ba ar m ziku? – Nav gan. Bet no Liepājas nākuši arī ļoti daudzi slave bērnus nevajag izklaidēt, drīzāk – radināt pie sistemātiska tojamu un nozīmīgu jaunatklājumu, kuri ir ieviesti un kuru ni ķīmiķi. No Aizputes laikam esmu vienīgais, bet no Lie darba, kura trūkums rada bēdīgo situāciju eksakto priekš ekonomiskie raksturojumi būtu iespaidīgi. Pavisam dro ši var nosaukt tikai vienu no Latvijas populārākajām inte pājas rajona nāk MLĶF Ķīmijas katedras profesors Rai metu jomā. Taču tajā pašā laikā man ir prieks skatīties uz studentiem, lektuālajām eksportprecēm – sirds un asinsvadu slimību monds Valters, kā arī ilggadējais LZA Organiskās sintēzes institūta direktors Edmunds Lukēvics, no Liepājas rajona jo mums ir ļoti daudz tādu studentu, kas pašaizliedzīgi strā ārstēšanai paredzēto preparātu «Mildronāts». Diemžēl ma nāca arī profesors, bijušais RTU Organiskās ķīmijas kated dā ķīmijas lauciņā un kas nav uz to jāpierunā un jābiksta. zas valsts zinātnē rezultāti nav viegli sasniedzami, jo īpaši Tā ka, no otras puses, mēs redzam – talantīgo cilvēku ir pie attiecībā uz oriģināliem produktiem ar lielu ražošanas ap ras vadītājs Ojārs Neilands. Un vēl daudzi citi. jomu. Mēs varam būt labi un atzīti zinātnieki, kas spēj pub Viņi visi ir saistīti ar skolotāju Jēkabu Grīnbergu, kurš tiekami daudz, lai nozare attīstītos. – Vai probl ma, ko var d v t par nepatiku pret eksaklicēt ļoti labus zinātniskus darbus, bet tajā pašā laikā visa izaudzinājis krietni daudz ievērojamu ķīmiķu. Tāpēc uz mūža laikā neko būtisku neieviest praksē. Diemžēl tāds lik skatu, ka interese par konkrētu jomu lielā mērā ir saistīta ar tajiem m c bu priekšmetiem, past v tikai Latvij ? – Nē, es domāju, ka tā ir visu pasaules attīstīto valstu prob tenis sagaida lielāko daļu pētnieku, jo tie faktiski tikai sa skolotāju – ar personību, kas strādā skolā, no kurienes nāk lēma. ES veido «zilo karšu» sistēmu kvalificētiem imigran gatavo vidi jauniem lieliem atklājumiem. Augstskolā gan ir topošie studenti. – K p c j s pats izv l j ties stud t miju? tiem un gatavojas uzņemt inženierzinātņu un dabaszinātņu citādi, jo praktiskais rezultāts ir vienmēr – tie ir sagatavotie – Arī man Aizputes vidusskolā bija ļoti enerģiska ķīmijas praktiķus un akadēmiķus – visus tos speciālistus, kuru trū jaunie speciālisti. – Bet past v taču oti liela iesp ja, ka uz j su jup t skolotāja – Anna Grundmane, viņas iespaidā izvēlējos ķīmi kumu ES izjūt arvien vairāk. ASV līdzīgi ir izveidota «zaļo jas studijas. Kopumā par Aizputes vidusskolu man ir labas karšu» sistēma – viņi aicina darbā kvalificētus cilvēkus no mu pamata k ds cits reiz ievies s kaut ko praktiski lie tojamu? atmiņas – visi mani skolotāji bija ļoti cienījami cilvēki. Tā trešajām valstīm, lai nepieļautu ekonomikas lejupslīdi. – J s esat izstr d jis jaunus organiskos materi lus, p – Jā, protams, tas ir iespējams! Einšteins ir teicis – pat pēc mani patiesi izbrīna šā brīža situācija Latvijas skolās. ļoti talantīgi cilvēki reti kad atstāj paliekošas pēdas zinātnē. t jis oti specifiskas jomas – Kačoru k dru, m lus, bio – J su fakult te oti akt vi str d ar lo mijas t sko ie virReti. Mēs varam būt un esam talantīgi, bet jāsaprot, ka ne jiem – ik gadu apbalvo tos skolot jus, kuru audz k i redegvielu. Kuri, j supr t, ir b tisk kie p tniec zbas visi varam radīt tādus būtiskus pavērsienus zinātnē kā Ein ni, kuros darbojaties? gul ri izv las mijas studijas RTU. – Pašlaik lielākā un perspektīvākā pētījumu tēma, sprie šteins. – Mēs sapratām, ka izglītības sistēma ir vienota un ka nav – K das probl mas v rojamas RTU ML F zin tnieku jēgas runāt par to, cik skolas ir sliktas. Labāk ir mēģināt šajā žot pēc finansējuma apjoma, ir biodegviela. Taču tēmas nepārtraukti mainās – atkarībā no pieprasīju ikdienas darb ? sistēmā kaut ko mainīt. Acīmredzami bija tas, ka, mainoties – Lielākā problēma ir tā, ka fakultātē nav tā sauktā vidējā izglītības sistēmas nosacījumiem par to, ka bērni var izvē ma un izpratnes par problēmu atrisināšanas iespējām. Taču lēties, ko mācīties un ko nemācīties, mainījās skolēnu at ir arī tēmas, kuras balstās uz vienu un to pašu savienojumu personāla – nav cilvēku, kas varētu strādāt «pa vidu» starp tieksme pret ķīmiju. Skolēni izvēlējās mācīties vieglākos tipu vai parādību. Viena pētniecības daļa visu laiku balstās profesoru un studentu, tāpēc profesori ir pārslogoti. Taču tā priekšmetus, un ķīmijas skolotāji palika maliņā, kļuva ne uz īpatnēju hromoforu sintēzi un šī pētījumu tematika tika nav tikai RTU problēma, tā, manuprāt, ir valsts problēma. Tās ir 90. gadu sekas, kad sagruva zinātnes sistēma. Ļoti nozīmīgi, nevajadzīgi un nospiesti. Tajā brīdī neviens ne sākta jau manas disertācijas laikā. Man reizēm liekas – tik daudz dažādu lietu ir darīts, ka es būtisks solis zinātnes stabilizēšanā ir bāzes finansējums, jo domāja, ka skola ir tik cieši saistīta ar ražošanu, kurā, turpinoties šādai situācijai, sāktu ieplūst vai nu viduvēji spe varu izvēlēties jebkuru tematiku, tikai nepieciešams laiks, nav vairs tās nestabilitātes, kad bijām spiesti pieņemt darbi ciālisti, vai arī šo speciālistu nebūtu vispār. Ņemot vērā to, kamēr es šajā tematikā «ieeju», bet problēmu risināšanas niekus uz gadu, pēc tam – pagarināt darba līgumu uz kādu laiku utt. Ja kaut ko likvidējam, jābūt ļoti uzmanīgiem, jo ka Latvija tiecas uz inovatīvu ražošanu, kurai vajag augstas metodika ir samērā nemainīga. – K diem p t jumiem bija velt ta j su disert cija? ļoti ātri var rasties situācija, kad likvidēto vairs nevarēs at raudzes speciālistus, ir skaidrs – ja šādu speciālistu nav, ra – Doktora disertācija (šodienas terminoloģijā tā būtu ha jaunot. Tikko mēs pazaudējam vienu speciālistu, mēs pa žošanai ir beigas. Protams, arī tehniskai augstskolai nav ne bilitētā doktora disertācija un tādu vairs nav iespējams iz zaudējam visu zinātnes virzienu. Kad izaugs jaunais speciā kādas vajadzības eksistēt. Un tad mēs izdomājām, ka varam savest kopā ražotājus strādāt) bija veltīta lādiņu pārneses pētījumiem: pētīju un lists – to mēs nezinām. Var nopirkt jaunu mašīnu vai uzcelt un skolotājus. Vismaz vienreiz gadā viņi visi šeit, pie mums analizēju parādības, kurās gaismas iedarbībā mainās elek jaunu ēku, bet jaunu speciālistu iegūt nav tik viegli. Viņi ne MLĶF, sanāk kopā, un, kad pārējie skolotāji redz, ka 20–30 tronu blīvuma sadalījums vai nu vienā molekulā, vai arī rodas paši no sevis, un viņus nevar arī nopirkt. – Kas j s p d j laik visvair k iepriecina, ikdien labākos kolēģus apbalvo, tad arī viņi sāk domāt par veidu, starpmolekulāri. Izrādījās, ka šīm sistēmām ir ļoti īpatnēji fizikāli raksturojumi. Tās var izmantot tā sauktajos fotovol str d jot ML F? kā skolēnos rosināt interesi par ķīmiju. – Lielākais prieks ir par bakalaurantiem, kuri ir aktīvi un Ir lietas, ko var nokavēt, un ķīmija ir viena no tām: ja cil taiskajos jeb Saules elementos, kas Saules enerģiju pārvērš vēks nemācās ķīmiju vidusskolā, apgūt ķīmiju pēc tam ir ļo elektriskajā enerģijā, vai arī izmantot elektriskās enerģijas talantīgi un veido labu bāzi zinātniskās pētniecības darbam pārvēršanai gaismā. Uz to bāzes var veidot hologrāfijas ma fakultātē. Liels prieks ir arī par zinātniski tehniskās bāzes ti grūti vai pat neiespējami. – Šogad ML F sadarb bai ar skolot jiem aprit jau desteriālus – augsta blīvuma optiskās informācijas nesējus. uzlabošanos – mēs pērkam ļoti labas tehnoloģijas, un stu Principā tie ir efekti, ko iespējams izmantot ļoti modernos dentiem ir iespēja strādāt ar pasaules līmeņa iekārtām. mit gadi. K di ir sadarb bas rezult ti?
Viena no aktīvākajām RTU fakultātēm ir MLĶF, kurā nupat notika jau tradicionālās «Ķīmiķu dienas». Aktīvās MLĶF ilggadējais dekāns ir ne mazāk aktīvais Ķīmijas katedras un Degvielu kvalitātes kontroles laboratorijas vadītājs profesors Dr. habil. chem. Valdis Kampars, kura zinātniskā darbība saistīta ar organisko ķīmiju. Profesora sasniegumi ir pamanīti ne vien Latvijā, bet arī starptautiskajā akadēmiskajā vidē. V. Kampara un viņa kolēģu izstrādātos jaunos organiskos materiālus virsmas reljefa hologrammu tiešam ierakstam spektra sarkanajā daļā LZA atzinusi par vienu no nozīmīgākajiem Latvijas zinātnes sasniegumiem 2007. gadā. Pagājušā gada nogalē par ilggadēju MLĶF vadīšanu un par devumu organisko savienojumu donorakceptoru mijiedarbību likumsakarību noskaidrošanā un jauno fotojutīgo materiālu radīšanā V. Kampars saņēmis arī Paula Valdena medaļu.
2008. gada 19. jūnijs
STRUKTŪRVIENĪBĀS
«Arhitektūra un matemātika 2008»
Dzidra Lūse Jau ceturto gadu pēc kārtas APF notika 1. kursa studentu pavasara mācību seminārs «Arhitektūra un matemātika». Tā mērķis – populārā veidā iepazīstināt studentus ar mūsdienu matemātikas metodēm, kas tiek iz mantotas jaunākajos arhitektūras projektos, kā arī ar pa saules ievērojamākām celtnēm, kuras būvētas pēc šiem pro jektiem. Mūsdienu modernā matemātika un arhitektūra ir nešķi rami jēdzieni. Arhitekti projektēšanā izmanto jaunas mate mātikas formas vai jēdzienus, lai radītu jaunus, interesantus projektus un pēc šiem projektiem uzbūvētās celtnes būtu ar jaunām, neparastām ģeometriskām formām. Šādas celtnes agrāk nebija iespējams uzbūvēt ne tikai tāpēc, ka celtniecības materiāli un būvniecības tehnika nebija tik tālu attīstījusies, bet arī tāpēc, ka matemātika, kas apraksta šīs ģeometriskās formas, neeksistēja vai arī nebija pietiekami izveidota. 2009. gadā matemātikas nozare fraktāļi, respektīvi, frak tāļu trijstūri no trijstūriem, parādīsies vienā no pasaules slavenākajiem jaunuzbūvētajiem muzejiem – Lielajā Ēģip tes muzejā (Grand Egyptian Museum – GEM). Šis frak tāļu trijstūris nosaukts izcilā poļu matemātiķa Vaclava Serpiņska vārdā, kurš to matemātiski aprakstīja jau 1915. gadā. Serpiņska trijstūri būs redzami muzeja caurspīdīgajā alabastra fasādē. Muzejs tiks uzbūvēts apmēram jūdzi no Gī zas piramīdām, un tas simbolizēs tiltu, kas savienos Ēģiptes senās piramīdas ar moderno Kairu. Par Lielo Ēģiptes muzeju referēja divas studentu grupas. Pirmie uzstājās L2 grupas studenti Lāsma Grigone, Valters Bruzgulis, Ivo Dzenis un Oto Ozols. Referāts bija ļoti in teresants ar bagātu ilustratīvo materiālu. Uz ekrāna tika pro jicēti krāsaini attēli. Studenti pastāstīja, ka Ēģiptes valdība izsludinājusi starptautisku arhitektu projektu konkursu šā muzeja celtniecībai, kurā uzvarējuši Dublinas firmas «He neghan Peng» arhitekti. Referātā dota interesanta muzeja fasādes analīze: «Caur spīdīgā akmens fasāde ir viens no galvenajiem elementiem, kas nodrošina stingri ikonisku statusu muzejam, kad to vē ro no attāluma. Tā rada interesi par to, kas atrodas iekšā,
bet vienlaikus tā ir zemes virsmas caurspīdīgums un nepār trauktība, kura iet cauri ēkai, uzsverot interjera un eksterje ra telpas turpinājumu.» Fasāde ar fraktāļiem ir labā saskaņā ar Ēģiptes piramīdu trijstūra formu. Referātā tālāk aplūkoti šādi projekta maketi: iekštelpas, grandiozās kāpnes, konferenču centrs, izstāžu galerijas, izglītības centrs, kultūras pieminekļu aizsardzības centrs, kafejnīca «Dune», Piramīdas restorāns, Tempļa dārza restorāns, Nīlas parks, atpūtas dārzs, jumta dārzs, «Expo». «1915. gadā Serpiņskis aprakstīja trijstūri ar atkārtotiem un proporcionāli reducētiem laukumiem. Mūsdienās šie laukumi ir zināmi kā fraktāļi. Vēlāk Serpiņska trijstūri iz mantoja datorgrafikā.» Tālāk referātā aplūkota fraktāļu dimensija. Ģeometriju bieži sauc par «sausu zinātni», jo ar tās palīdzību nevar at tēlot tos objektus, ar kuriem sastopamies dabā (piemēram, bangojošas jūras virsmu). Referents stāstīja: «Relatīvi nesen radies un joprojām strauji attīstās jauns ģeometrijas veids – fraktāļu ģeometrija. Tā piedāvā jaunas metodes tādu objek tu konstruēšanā un analīzē, kas ir tuvi dabiskajiem. Tālāk referātā doti attēli, kuros var redzēt, kā tiek kons truēts Serpiņska trijstūris. Par Lielo Ēģiptes muzeju vēl referēja arī otra studentu grupa – L1 grupas studenti: Rita Saldeniece, Anna Siņeļ ņikova, Matīss Mailītis, Nils Saprovskis. Studenti pastāstīja, ka viņu darba galvenais mērķis ir izprast Lielā Ēģiptes mu zeja koncepciju un tā saikni ar Ēģiptes vēsturi, kultūru, ar hitektūru un matemātiku, kā arī iepazīties ar Lielo Ēģiptes muzeju kā arhitektonisku būvi un aplūkot tā galvenās fasā des formu ģeometriju. Galvenais Lielā Ēģiptes muzeja di zaina elements ir fasāde ar Serpiņska trijstūriem. Vairāk nekā 1800 pēdas lielā fasāde ar Serpiņska trijstūriem būs saistīta ar Ēģiptes piramīdām. Referātā aplūkota fraktāļu ģeometrija. Par matemātiku un tiltiem referēja divas studentu gru pas. L2 gupas studenti Guļnara Hasaņšina, Krista Lauska, Madara Villere, Leonards Kalniņš pastāstīja, kā ķēdes lī nijas (katenāra līknes) un parabolas īpašības tiek izman totas tiltu projektēšanā un būvē. Ķēdes līnija ir līkne, kura veidojas, elestīgu ķēdi vai trosi iekarot divos punktos un
11
uz to iedarbojoties gravitācijai. Ķēdes svars neietekmē līk nes formu. Ķēdes līnija ir līdzīga parabolai, bet tās ir di vas dažādas līnijas ar dažādiem vienādojumiem. Ķēde, kas iekārta divos punktos un ir pakļauta papildu svaram, veido parabolu. Vislielākais spēks uz ķēdes līniju iedarbojas iekares sākumā. Tā ir ķēdes līnijas visstāvākā vietā. Virzienā uz le ju gravitācijas spēks samazinās. Šo īpašību izmanto, lai til ta svaru novadītu uz balstiem. Ķēdes līniju tās pašnesošo īpašību dēļ izmanto arhitektūrā arī apgrieztā veidā kā arku. Studenti stāstīja arī par ķēdes līnijām dabā, demonstrējot krāsainus attēlus: zirnekļa tīklu, kas iekārts starp zāles stiebriem. Vēl par tiltiem referēja arī otra studentu grupa – L1 grupas studenti: Guntars Belovs, Kaspars Bērziņš, Elza Blome, Vik torija Vinka, Mārtiņš Rikards. Interesanti stāstīja Mārtiņš Rikards par slodzēm, kas darbojas uz tiltiem. Ļoti patika arī Viktorijas Vinkas demonstrētie pasaules skaistākie un garā kie tilti un stāstījums. Tika apskatīta arī interesantā Kēnigs bergas tiltu problēma. L2 grupas studenti Līva Banka, Jevgēņijs Bušins, Reinis Rullis un Antons Jurčenko bija sagatavojuši ļoti interesantu darbu «Formu daudzveidība arhitektūrā» par īpašām celtnēm pagātnē, tagadnē un nākotnē. Tika apskatītas kompresiju celtnes, čaulas, iekārto membrānu struktūras, to arhitektū ra un izmantošana, audumu membrānas, to strukturālā ana līze, telpisko režģu konstrukcijas, ģeodēziskie kupoli, telpis kās formas. Referāta beigās studenti secināja: «Speciālās struktūras ir tas, par ko mūsu profesija ir visvairāk lepna analizēšanas, konstrukcijas un dizaina ziņā. Tie ir mūsu civilizācijas sim boli, kas paplašina horizontu un izceļ pilsētas centru un no maļu panorāmu.» Pēc katra referāta nolasīšanas referentiem tika uzdoti jau tājumi. Tos uzdeva gan studenti, gan fakultātes dekāns Uģis Bratuškins un dekāna vietniece Sandra Treija. Dekāns deva vērtīgus padomus, kā labāk prezentēt savu darbu, kā panākt kontaktu ar auditoriju un piesaistīt klausītāju uzmanību. Konferences noslēgumā dekāns katram dalībniekam un arī šo rindu autorei pasniedza RTU Zinātnisko rakstu «Ar hitektūra un pilsētbūvniecība» 10. izlaiduma 1. numuru.
12
PROJEKTI
2008. gada 19. jūnijs
ELU projekts – tavai un manai izglītībai
Anita Muitiniece 22. un 23. maijā RTU Tālmācības studiju centrā ETF notika darba grupas sanāksme, veltīta vienam no ES 6. ietvara programmas pētījumu projektiem (STREP – Specific Targeted Research Project) – ELU (Enhanced Learning Unlimited). Uz sanāksmi bija ieradušies darba grupas dalībnieki – multimediju, televīzijas un interneta speciālisti – no desmit valstīm. «Mācīsimies bez robežām!» – tā projekta nosaukumu latvisko darba grupas vadītājs Latvijā Tālmācības studiju centra (TSC) direktors Atis Kapenieks. RTU TSC pētnieki kopā ar ārzemju kolēģiem strādā pie jaunas interaktīvas ciparu televīzijas tehnoloģijas izveidošanas un vada darba paketi, kurā attīsta eksperimentālo programmu saturu stu dijām ar televīzijas starpniecību – t-studijām, kā arī piedalās tehnoloģijas attīstīšanā. Atis Kapenieks neslēpj savu prieku, pat sajūsmu par šo projektu un tā paredzamo rezultātu, kas sniegs vērtīgu ieguldījumu izglītībā, jo ir pārliecināts, ka tikmēr, kamēr iet grūti, ir jāpalīdz cilvēkiem gūt zināšanas. Latvijas darba grupas vadītājs stāsta: «Ir vajadzīgs, lai cilvēki mācās! Un tāpēc mēs veidojam pilnīgi jaunu tehnoloģiju, kas palīdzēs ieinteresēt mācīties cilvēkus, kuri labprāt skatās televīziju. Šis būs īpašs televīzijas kanāls, alternatīvs «Discovery», tikai mazliet citādiem mērķiem. Tam jābūt tik interesantam, lai cilvēki to izvēlētos, vēloties ne tikai atpūsties, bet arī vienlaikus kaut ko jaunu iemācīties. Ar pults palīdzību (līdz šim ar pulti nekādas interaktīvas darbības veiktas netika) varēs uz ekrāna izsaukt dažādus interesantus uzdevumus, kas palīdzēs izprast un apgūt piedāvāto mācību tematu. Šīs mācību programmas ir paredzētas cilvēkiem, kas, atnākuši mājās no darba, vieglā, nesaspringtā veidā, ieslēdzot šo televīzijas kanālu un skatoties piedāvāto filmu, veicot uzdevumus, izdarot izvēli, krājot punktus, varēs apgūt noderīgas zināšanas. Katra dalībvalsts piedāvā savu mācību tematu, veido to savas valsts valodā, un arī turpmāk tiks pētīts, kas varētu būt interesants un vairāk nepieciešams. Ja veiksies, tad programmas tiks tulkotas un pārdotas citām valstīm.» Kultūras mantojums, satiksmes noteikumi, statistika, mazais bizness, varbūtības teorija. Šie ir tikai daži no piedāvātajiem t-studiju kursiem. Latvijas speciālistu veidotās t-studiju programmas kurss palīdzēs interesentiem apgūt mazo biznesu, piedāvājumu un pie prasījumu. Projektu finansē Eiropas Komisija, un finansēti tiek tikai tie projekti, kas piedāvā kaut ko pilnīgi jaunu, pasaulē vēl nebijušu. Projekta izstrāde turpinās jau otro gadu, un šā gada rudenī to paredzēts beigt. Tehnoloģija ir pilnīgi jauna, ļoti sarežģīta, un vēl nav iespējams precīzi pateikt, vai to varēs ieviest pēc gada vai diviem. Bet var gadīties, ka būs nepieciešami pat trīs gadi, pirms jauno televīzijas kanālu varēs novērtēt pirmie mācīties kārie skatītāji. Projekta ideja nāk no Francijas, un Latvijas speciālistus tajā piedalīties uzaicināja pro jekta grupas vadītājs Alekss Šani (Alex Shani), kas pārstāv franču firmu ORT, bet pats ir no Izraēlas. Viņš augstu vērtē šo pieeju, kas dod iespēju strādāt vienā grupā zinātniekiem no desmit dažādām valstīm. Alekss Šani atzīst: «Dažādas valstis, dažādi institūti, dažādas zināšanas un dažādi cilvēki – tātad starptautiskas zināšanas un starptautiska pieredze.» «Šī ir lieliska sadarbības un zināšanu apmaiņas iespēja,» piebilst Atis Kapenieks un turpina: «Tas ir daudz efektīvāk nekā tad, ja mēs visu darītu vieni paši. Ja mums iedod 100 tūkstošus, tad zināšanas mēs saņemam par diviem miljoniem.» Ar sadarbību ļoti apmierināts ir arī
profesors no Dženovas universitātes Frančesko Belloti: «Latviešiem ir lieliska komanda, kas darbojas aizrautīgi un profesionāli. Esam lieliski sastrādājušies, viņi iesaistījās projektā ar lielu entuziasmu un sniedz vislabākās zināšanas.» Latvijas darba grupas vadītājs uzteic savus komandas biedrus – jaunos TSC pētniekus Aigu Ozoliņu un Bruno Žugu – un uzsver, ka tieši viņi ir šā projekta galvenie eksperti starptautiskā līmenī. Aiga Milānā ir apguvusi maģistra programmu stratēģiskā dizaina jomā un veido jaunās programmas grafisko un funkcionālo noformējumu, to, ko skatītājs redzēs ekrānā. Aiga stāsta: «Dizains vairs nav tikai vizuālais tēls, bet arī funkcionalitāte. Man jā domā par to, lai funkcionālais lietojums būtu pēc iespējas vienkāršāks, lai tas atbilstu mērķ auditorijai. Katrai mērķa grupai jāmeklē atbilstošākais, un šajā gadījumā tas nedrīkst būt pārāk sarežģīts.» Doktorants Bruno Žuga šajā projektā rūpējas par video plūsmas tehnoloģiju izstrādi. Viņš pēta dažādas tehnoloģijas, kā šajā jomā atrast lētākas alternatīvas. Bruno uzskata, ka digitālajai televīzijai ir liels potenciāls, bet interaktīvās iespējas tiekot maz izmantotas. Viņš secina: «Ar šādām televīzijas studijām tieši tāpēc, ka lietojums ir vienkāršs, lietotājam draudzīgs, iespējams sasniegt ļoti plašu auditoriju – galvenokārt cilvēkus, kuri neizmanto datoru.» Latvijas darba grupas vadītājs Atis Kapenieks vērtē šo darbu kā neatsveramu pieredzi: «Ja mēs varam iesaistīties šādos projektos, tad uzreiz nonākam tajā līmenī, kas atrodas uz attīstības robežas, kur tiek radīti projekti, kādu pasaulē vēl nav bijis.» Aiz mācību filmas piecpadsmit minūtēm būs paslēpies daudzu cilvēku neatlaidīgs, aiz rautīgs darbs vairāk nekā divu gadu garumā, pat mērots ceļš uz tālo Āfriku, latviskots Ke nijas iedzīvotāju stāstījums par savu mazo biznesu... Novērtēsim to, kad, nospiežot ieslēg šanas pogu mūsu televizora pultī, ekrānā parādīsies jaunā t-studiju programma!
2008. gada 19. jūnijs
STRUKTŪRVIENĪBĀS
Inženierdatorgrafikas olimpiāde
16. maijā jau otro gadu BF telpās norisinājās RTU Inženierdatorgrafikas olimpiāde. Šogad to apmeklēja bakalaura studiju programmu studenti gan no TMF, gan no MLĶF. Tā pat kā pagājušajā gadā, arī šoreiz olimpiādes galvenais uzdevums bija kopsalikuma rasē juma «lasīšanas» un «rakstīšanas» prasmju pārbaude. Datorizētās inženiergrafikas katedras vadītājs profesors Modris Dobelis teica pirmos uz mundrinājuma vārdus, studenti bija reģistrējušies, un tad olimpiāde arī varēja sākties. Tās pārbaudījumi notika divās dažādās plūsmās: pirmajā plūsmā detaļu «rakstīšanu» vajadzēja izpildīt rasējuma valodā, skicējot tās uz speciālām veidlapām klasiskajā tehnikā ar zīmuli, otrajā plūsmā sacensības notika CAD laboratorijā, kur detaļām vajadzēja izveidot to 3D ģeometriskos modeļus «Part» režīmā ar «SolidWorks» programmatūru. Pavisam olimpiādē piedalījās 17 studenti, attiecīgi 12 piedalījās klasiskajā plūsmā un pie ci CAD plūsmā. Nedaudz žēl, ka piedalījās tik maz studentu. Varbūt tas tāpēc, ka strauji tu vojās sesija vai nepietiekamās reklāmas dēļ... Lai nu kā, pēc intensīva žūrijas darba jau pēc nedēļas visi dalībnieki atkal varēja pulcēties kopā, lai uzzinātu rezultātus. Visi dalībnieki saņēma pateicības rakstus par piedalīšanos un nelielus našķus, bet pirmo triju vietu ieguvēji saņēma diplomus, skaistas medaļas un vērtīgas naudas balvas. Klasiskās inženiergrafikas plūsmā 1. vietu un zelta medaļu ieguva Līva Upmale no MLĶF (80 punkti), 2. vietu un sud raba medaļu ieguva Artjoms Čerkovskis no TMF (78 punkti), 3. vietu un bronzas medaļu ieguva Vitālijs Rodins no TMF (68 punkti), atzinības rakstu un žūrijas speciālbalvu «Par vissarežģītākās detaļas visprofesionālāk veidoto rasējumu» saņēma Dace Hartmane no MLĶF. CAD plūsmā 1. vietu un zelta medaļu ieguva Artūrs Kigitovičs no TMF (96 punkti), 2. vietu ieguva Maksims Šneiders no TMF (93 punkti), 3. vietu ieguva Jānis Bormeisters no TMF (84 punkti).
13
Prieks par visiem olimpiādes dalībniekiem un īpaši par «ķīmiķu» meitenēm, kuras «me hu» puišiem parādīja, uz ko ir spējīgas... Pēc apbalvošanas pie kafijas tases norisinājās nelie la diskusija, kurā profesors Modris Dobelis, pārstāvji no Studentu parlamenta un dalībnieki dalījās iespaidos par olimpiādes norisi, dalībnieku skaitu un – ja nākamgad olimpiāde atkal notiks, uz ko mēs ļoti ceram, – kas būtu jāņem vērā tās organizēšanā. Liels paldies Datorizētās inženiergrafikas katedrai, kas izrādīja iniciatīvu olimpiādes rī košanā, un jācer, ka šī sadarbība turpināsies. Un, protams, paldies Studentu parlamentam par sadarbību un sarūpētajām balvām!
RTU 49. studentu zinātniskā un tehniskā konference svešvalodās – pārdomas un rezultāti Diāna Rumpīte, Valodu institūta asoc. profesore 28. aprīlī RTU norisinājās plaša ikgadējā RTU studentu konference svešvalodās. Vairāk nekā 70 studentu angļu un vācu valodā uzstājās ar prezentācijām par interesantu un aktuālu tematiku savā izvēlētajā jomā. Visi studenti bija sagatavojuši saistošas «PowerPoint» prezentācijas, pievēršoties gan pilnvērtīgam saturam, gan efektīvai prezentācijas struktūrai, iekļaujot izteiksmīgu vizuālo materiālu. Īpašu uzmanību žūrija veltīja referātu materiāla izklāstam: 7–8 minūšu stāstījumam, racionāli izmantojot un brīvi komentējot «Power Point» sagatavoto materiālu. Studentiem bija jāatbild arī uz žūrijas un pārējo dalībnieku jautājumiem, kā arī pašiem jāuzdod saturīgi jautājumi, veidojot interaktīvu, radošu konferences gaisotni angļu un vācu valodā. Konferencei ir būtiski ieguvumi. Pirmkārt, tā atļāva modelēt tās profesionālās situācijas gan saturiski, gan arī procesuāli, kurās topošajiem tehniskajiem speciālistiem būs jāuzstājas ar referātiem, prezentācijām svešvalodā vietējos un starptautiskos semināros, konferencēs un citos pasākumos, kad uzstāšanās mērķis nav tikai sniegt jaunāko informāciju, bet arī prast argumentēti pārliecināt. Tā apgūtā prezentācijas prasme svešvalodā integrējas arī citās jomās. Vērojot studentu uzstāšanos, varēja secināt, ka studentiem ir radoša pieeja materiāla atlasē un strukturēšanā, vizuālā materiāla izvēlē, tomēr vēl īpaši jāpilnveido prasme uzstāties auditorijas priekšā, veidot kontaktu ar klausītājiem – jābūt drošākiem un pārliecinātākiem. Iespējams, ka vēl vairāk praktiskās nodarbībās jāakcentē un jānostiprina interaktīva sadarbības prasme. Otrkārt, nozīmīgs faktors ir, ka studenti bija veikuši teorētisku vai praktisku pētījumu, analizējot un apkopojot literatūru specialitātē. Taču konference ļāva arī secināt, ka, sākot jau no 1. kursa, jāpievērš īpaša uzmanība mērķtiecīgai pētnieciskā darba prasmju apguvei un pilnveidei – prasmei saskatīt galveno, sistematizēt, analizēt, apkopot, secināt, t. i., kritiskai un radošai domāšanai. Tam jābūt atsevišķam mērķim visās disciplīnās, kas kopumā veicinātu topošo inženieru radošu pieeju problēmu saskatīšanā un risināšanā. Treškārt, būtiska bija arī tematikas izvēle. Daudzos gadījumos tā tika skatīta integrēti ar apgūstamajām tehniskām mācību disciplīnām, apskatot kādu aktuālu tehniskās jomas jautājumu svešvalodā. Tas nebūt nav viegli, it īpaši 1. kursā. Bet, kā liecināja konferences rezultāti, lielākā daļa studentu to spēja. Ceturtkārt, konference parādīja arī to, ka studenti samērā brīvi pārvalda tehniskās jomas pamatterminoloģiju, jo ar to tiek rūpīgi strādāts valodu nodarbībās. Vēlējums būtu vairāk pievērsties svešvalodas praktiskam lietojumam arī citās apgūstamajās jomās universitātē, ne tikai literatūras lasīšanai specialitātē, jo tehniskās angļu un vācu valodas apguvei praktiskajās nodarbībās ir atvēlēts ierobežots laiks. Studenti noteikti augstu vērtētu iespēju piedalīties lekcijās vai semināros specialitātē svešvalodā, kas būtiski ļautu nostiprināt tehniskās svešvalodas prasmi un nodrošinātu praktisku svešvalodas lietojumu specialitātē jau universitātes sienās. Līdz ar to veidotos ciešāka profilējošo tehnisko katedru un institūtu sadarbība ar Valodu institūtu, kur studiju saturs profilējošā disciplīnā un svešvalodā papildina viens otru. Pozitīvi jāvērtē arī tas, ka vairāku angļu valodas sekciju žūrijas sastāvā bija arī tehniskie speciālisti (piemēram, EEF docents Aleksandrs Dolgicers, doktorants Alvis Sokolovs u.c.). Konferences laureāti saņēma ASV vēstniecības un Vācijas vēstniecības dāvātās grāmatas un citas balvas. EEF studentu
prezentācijas ir iekļautas arī angļu valodā izstrādātajā e-kursā kā labs paraugs topošajiem 1. kursa studentiem prezentāciju veidošanā. Kopumā esam gandarīti par studentu atsaucību un sniegumu RTU konferencē angļu un vācu valodā. Ceram, ka arī nākamajā RTU konferencē svešvalodās visu fakultāšu studenti būs sekmīgi pārstāvēti un sagatavojuši daudzpusīgas un interesantas prezentācijas, parādot atzīstamu tehniskās angļu un vācu valodas prasmi. 49. studentu zinātniskās un tehniskās konferences angļu valodas sekciju laureāti: BF sekcija: 1. vieta – Gints Apinis (BF); 2. vieta – Marika Rupeka (BF) un Kristīne Bendža (BF); 3. vieta – Voldemārs Stokmanis-Blaus (BF), Iveta Stašulāne (BF) un Aleksejs Smerdevs (BF). DITF sekcija: 1. vieta – Romans Karpeļcevs (DITF), Jānis Irbe (DITF) un Daniels Umanovskis (DITF); 2. vieta – Haralds Gribusts (DITF), Jānis Lesničenoks (DITF), Jānis Jēkabsons (DITF) un Jānis Ļuļis (DITF). ETF un IEF sekcija: 1. vieta – Iļja Popovs (ETF); 2. vieta – Jekaterina Piskune (IEF) un Viktorija Jakšina (IEF); 3. vieta – Linda Šēnfelde (IEF), Anna Logunova (ETF) un Viktors Martovickis (ETF). TMF un MLĶF sekcija: 1. vieta – Linards Goldšteins (TMF), Salvis Čerpinskis (TMF), Imants Lediņš (TMF); 2. vieta – maģistranti Ilze Gudro (MLĶF) un Nikita Vovnijs (MLĶF); 3. vieta – Tatjana Kriviča (TMF) un maģistrante Kristīne Kondratoviča (MLĶF). EEF sekcija: 1. vieta – Jānis Škutāns (EEF), Anna Beloborodko (EEF) un Mārtiņš Pelšs (EEF); 2. vieta – Vera Suhova (EEF) un Anna Grudiņina (EEF), Auseklis Mūzis (EEF), Uģis Sabulis (EEF) un Linda Drukmane (EEF). 3. vieta – Konstantīns Dumbergs (EEF), Madara Doniņa (EEF), Irina Narožnova (EEF) un Juris Aprups (EEF). Vācu valodas sekcijas laureāti: 1. vieta – Karina Paula (ETF); 2. vieta – Andris Flugrāts (BF) un Aleksandrs Kovals (TMF); 3. vieta – Aļona Sardiko (MLĶF). Atzinību pelnījuši Valodu institūta docētāji, kas palīdzēja studentiem sagatavoties kon ferencei. Konferences darbu angļu valodā organizēja asoc. profesore Diāna Rumpīte un lek tore Mag. philol. Alina Perevozņikova. Vācu valodā konferenci organizēja lektore Mag. philol. Larisa Rozenberga.
14
PROJEKTI
2008. gada 19. jūnijs
EEF īsteno ESF līdzfinansētu projektu energoekonomijas un elektroenerģijas kvalitātes uzlabošanas jomā
Jolanta Jurēvica, Oskars KrievS, Sandra Vasiļevska RTU Enerģētikas un elektrotehnikas fakultātē tika realizēts projekts «Matricas vei da reaktīvās jaudas un augstāko harmoniku kontrolleru vadība ar izplūdušo loģiku», kas ir nozīmīgs ieguldījums lietišķās zinātnes un pētījumu attīstībā RTU un sadarbī bas veicināšanā ar enerģijas ražošanas, sadales un elektrotransporta uzņēmumiem. Projekta darbības laiks – no 2006. gada 27. jūnija līdz 2008. gada 27. jūnijam. Projektā tika strādāts pie jaunas paaudzes reaktīvās jaudas un augstāko harmoniku kon trollera izveides uz matricas veida energoelektronikas pārveidotāja bāzes. Tika izstrādātas op timālas spēka un vadības shēmas, kā arī jauni vadības algoritmi. Spēka shēmas optimizēšanas procesā tika rasti jauni risinājumi, kā optimāli pielāgot matricas veida pārveidotāju reaktīvās jaudas kompensēšanai un augstāko harmoniku slāpēšanai. Vadības shēmai tika izstrādāta reaktīvās jaudas kompensēšanai un augstāko harmoniku slāpēšanas procesam piemērota oriģināla vadības programma. Iekārtas vadības algoritmā izmantoti pasaulē ievērojamu in teresi izraisījušie izplūdušās loģikas kontrolleri. Šādam matricas veida pārveidotājam jāno drošina jaudas koeficienta un tīkla parametru harmoniku sastāva kompensācija saskaņā ar at bilstošajiem ES standartiem, nodrošinot situāciju, kad patērētājam nav jāmaksā par reaktīvo enerģiju un radītajiem strāvas un barošanas sprieguma kropļojumiem. Izvērtējot esošo situāciju energoekonomijas un elektroenerģijas kvalitātes nodrošināšanas jomā Latvijā, redzams, ka Latvijas energosistēmā ir reaktīvās jaudas un augstāko harmoni ku kompensācijas problēmas, kas tiek risinātas galvenokārt ar novecojušām metodēm, kuras nedod iespēju vienlaikus kompensēt reaktīvo jaudu un augstākās harmonikas. Turklāt, pie augot energoelektronikas iekārtu īpatsvaram elektroenerģijas patērētāju sektorā, minēto
problēmu risināšanai ir vajadzīgi principiāli jauni paņēmieni. Ir pamats uzskatīt, ka patlaban ES pieejamo reaktīvās jaudas un tīkla harmoniskā sastāva kontrolleru veiktspējā ir iespējami uzlabojumi, kas dotu vērā ņemamu energoekonomisko efektu. Līdz šim efektīvākajos minēto problēmu risināšanas tehniskajos paņēmienos tiek iz mantota sprieguma invertora spēka shēma ar reaktīvajiem elementiem, kā arī vairāku šā du moduļu kaskāžu dažādas kombinācijas. Šim risinājumam mūsdienās ir atrodamas alter natīvas – matricas veida pārveidotāju shēmas, kas joprojām prasa tālāku izpēti. Projektā izstrādājamā iekārta ļauj panākt ievērojamu energoekonomisko efektu elektro tehniskām iekārtām ar reaktīvu slodzi (tādas tiek izmantotas praktiski visās tautsaimniecī bas un ražošanas iekārtās) un, jo īpaši, iekārtām ar dinamisku reaktīvās slodzes maiņu, kas līdz šim bieži ir neatrisināta problēma. Turklāt šī iekārta varētu nodrošināt reaktīvās jaudas un tīkla harmoniskā sastāva kompensāciju arī nelineāriem elektroenerģijas patērētājiem (dažādām spēka elektronikas iekārtām), kas pagaidām dažādu tehnisku sarežģījumu dēļ daudz kur nav ticis risināts, bet atrisinot var sniegt energoekonomisku efektu un palielināt iekārtu kalpošanas laiku. Projekta veikšanas laikā izstrādāti divi patentu pieteikumi – A. Sokolovs, I. Galkins «Zemas induktivitātes kopņu sistēma asinhronai piedziņai ar matricveida frekvenču pār veidotāju» un I. Galkins, A. Sokolovs «Zemas induktivitātes kopņu sistēmas integrētai asin hronai piedziņai ar matricveida frekvenču pārveidotāju», kas patlaban ir iesniegti Latvijas Patentu valdē. Projekta veiksmīgu realizāciju nodrošināja tā vadītājs prof. Leonīds Ribickis, koordina tore S. Vasiļevska un projekta zinātniskais personāls – prof. Ivars Raņķis, prof. Jānis Grei vulis, asoc. prof. Iļja Galkins, Oskars Krievs un A. Sokolovs.
Par sadarbības tīkla izveidošanu alternatīvās enerģijas avotu (biodegvielas) izmantošanas jomā Baltijā
Tuvojas noslēgumam biedrības «Tehnoloģiju attīstības forums» realizējamais pro jekts «Rīcības plāns projekta «Sadarbības tīkla izveidošana alternatīvās enerģijas avo tu (biodegvielas) izmantošanas jomā Baltijā» (indikatīvs darba nosaukums) sagata vošanai EEZ un Norvēģijas finanšu instrumentu 2. individuālo projektu atklātajam konkursam», 2007. PSF/8-12/33. Projekta mērķis bija efektīvas un motivētas partnerības struktūras izveidošana, lai uz tās bāzes izstrādātu un iesniegtu projekta pieteikumu līdzfinansējuma saņemšanai EEZ un Norvēģijas finanšu instrumentu 2. individuālo projektu atklātajā konkursā. Projekta vado šais partneris ir biedrība «Tehnoloģiju attīstības forums», piedalās partneris no Norvēģijas – «New Energy Performance» AS, kā arī vietējie partneri: Fizikālās enerģētikas institūts, Zinātnes, inovāciju un testēšanas centrs un Zemgales plānošanas reģions. Projektā paredzē ta sadarbība, iesaistot arī RTU, Latvijas Lauksaimniecības universitāti, jaundibināmo Bio degvielu un bioenerģijas kompetences centru un daudzas citas organizācijas Baltijas jūras reģionā. Projekta aktivitātes tiks vērstas uz ilgtspējīgas starpvalstu (Latvijas un Norvēģijas) sa darbības izveidošanu starp pašvaldību sektoru, zinātniekiem, pētniekiem un uzņēmējiem, kā arī šāda sadarbības tīkla izmantošanu, lai veicinātu alternatīvās enerģijas avotu (AEA) potenciāla izmantošanas pieaugumu, risinātu ar energoapgādes plānošanu, energoefektivitā
ti un AEA tehnoloģiju un risinājumu attīstību saistītos jautājumus, pārņemot nozares labāko praksi un pieredzi, kā arī adaptējot to atbilstoši Latvijas agroklimatiskajiem apstākļiem un citiem faktoriem. Nozīmīga loma projektā atvēlēta Zemgales reģiona pašvaldību un Norvēģijas ekspertu sadarbībai; šajā sadarbībā tiks izstrādāti Enerģētikas un klimata vadības plāni, uz kuru bā zes notiks padziļināta analīze un risinājumu un priekšlikumu izstrāde energoefektivitātes un energoapgādes jomās. Lai veiktu praktisku AEA risinājumu un iekārtu demonstrāciju, kā arī to darbības efek tivitātes vietējos apstākļos analīzi, projektu īstenojot, tiks realizēts neliela mēroga pilotpro jekts. Pilotprojekts paredz vairāku alternatīvo enerģijas avotu izmantojošo iekārtu uzstā dīšanu Jelgavā, Zinātnes, inovāciju un testēšanas centrā. Detalizētāku informāciju par plānoto projektu un aktivitātēm varat iegūt biedrībā «Teh noloģiju attīstības forums», kontaktējoties ar projekta vadītāju pa tālruni 29455700 vai ar projekta koordinatoru pa tālruni 29123988. Šis materiāls ir veidots ar Īslandes, Lihtenšteinas un Norvēģijas finansiālu atbalstu, izman tojot EEZ finanšu instrumentu un Norvēģijas valdības divpusējo finanšu instrumentu, un ar Latvijas valsts finansiālu atbalstu no Sabiedrības integrācijas fonda. Par ziņojuma saturu at bild biedrība «Tehnoloģiju attīstības forums». Sagatavojis Sergejs Borisovs
2008. gada 19. jūnijs
INFORMĀCIJA
15
Anna Gabriša no «Iespējamās misijas»: «Nekad nepārstājiet sapņot!»
šo person bas iez mi? – Ja esmu ar kaut ko aizrāvusies, tad ar dubultu degsmi to stāstu, klāstu un mācu citiem. Ne baidos riskēt ne mācību, ne darba dēļ. Studiju gados esmu darbojusies Studentu parlamentā. Kas ir «Iespējamā misija»? – Reiz k ds mans pieredz jis kol is public ja rakstu ar nosaukumu «Vai mija i Tā ir pirmā nacionāla mēroga izglītības programma, kurā sadarbojas privātā joma, publiskais sektors un bezpeļņas organizācijas. «Iespējamā misija» ir domāta skolām, mūsu bubulis?». T ds priekšstats laikam past v, ar no skol nu redzes viedok a raugoties. Bet mija ir sirdslieta! izglītības sistēmai un jauniešiem – nākotnes līderiem. Tā, sākot no šī gada, katru gadu jums – Mani ieinteresēja skolotāja, vēlāk – mācībspēki. Piedalījos studentu konferencēs, pētīju aicinās pieteikties darbam Latvijas skolās jauniešus ar bakalaura izglītību, kas līdz šim nav mācījušies pedagoģijas programmās (sīkāk skat. mājaslapā www.iespejamamisija. pretvēža līdzekļus. Ķīmija ir ļoti saistoša zinātne. Tā mums ir visapkārt – parfimērijā, medi lv). No 76 pirmajiem kandidātiem «Iespējamā misija» četrās kārtās rūpīgi atlasījusi 13, kamentos, degvielā, būvmateriālos, apģērbā, pārtikā, pirotehnikā! Lielākajā daļā profesiju kas pēc piecu nedēļu spraigas gatavošanās pieredzējušu pasniedzēju vadībā šoruden sāks ir nepieciešamas kaut vai nelielas ķīmijas pamatzināšanas. Jā, šī zinātne no cilvēka prasa strādāt skolā. Mācības jaunie skolotāji turpinās arī skolas gadā katru otro nedēļas nogali diezgan daudz, bet rezultāts ir pūļu vērts. Ja skolēnus prot ieinteresēt ķīmijā, tad viņi aiz raujas. Man tādi skolotāji ir bijuši, un lielākais gandarījums būtu par šādu skolotāju kļūt! līdztekus pedagoga darbam. Viena no 13 ir RTU absolvente Anna Gabriša. – Lielisks nol ks laik , kad da ai sp j gu jauniešu ar skola š iet gandr bulis. z vai bu Annas Gabrišas vārds «Jaunā Inženiera» lasītājiem nav svešs. Anna RTU Bioloģiski ak – Nekur sabiedrība nav tik dažāda kā skolā – tik dažādi mērķi, intereses, skatījumi, at tīvo savienojumu ķīmijas tehnoloģijas katedrā ieguvusi bakalaura un maģistra grādu (2007), turklāt jaunā varakļāniete publicējusies «Jaunajā Inženierī»! Bet kāpēc Anna pieteikusies tieksmes, atšķirīgas personības. Tas ir izaicinājums – šādā sabiedrībā iekļauties, mācīties no tās, mācīt to un palīdzēt tai pilnveidoties! Apzinos, ka mācīt – tas ir ļoti atbildīgi, tas nozīmē «Iespējamai misijai», proti, skolotājas darbam? veidot otra cilvēka likteni. Kā skolotāja gribu parādīt, ka var mācīt citādi nekā ierasts. Gribu – K j s pavisam si sevi raksturotu? – Esmu optimiste ar latgalietes spītu. Iesākto padaru līdz galam, lai tur lūst vai plīst. Ļo strādāt savā Latgalē. Laukos bērni šķiet dabiskāki, brīvāki. Nepiepildīta iecere par skolotāja darbu manī dzīvoja ilgāku laiku. «Iespējamā misija» pa ti iestājos par vienlīdzību un taisnīgumu. Neatbalstu hierarhiju ne skolā, ne Saeimā. Visi esam vienlīdzīgi, tikai dažādās attīstības pakāpēs. Apzinos, ka skolotājam jāievēro zināmas mudināja, piedāvāja iespēju to īstenot. Esmu sapratusi, ka nekad nedrīkst pārstāt sapņot un nedrīkst palaist garām mirkli, kad sapnis sāk piepildīties. Arī to gribu atklāt skolēniem. robežas, tomēr uzskatu, ka skolotājs-draugs sasniedz daudz vairāk nekā skolotājs-bieds. Veiksmi jums un j su n kamajiem audz k iem! – «Iesp jamo misiju» paši interes ja kandid tu sp ja b t l derim. Ko j s teiktu– par Alnis Auziņš
Nākotnes skola E. Serjogina Jau otro gadu RTU Arhitektūras un pilsētplānošanas fakultātes studenti piedalījās kon cerna «Saint-Gobain Isover» rīkotajā starptautiskajā projektu konkursā «Multikomforta māja». Šogad konkursa dalībnieku uzdevums bija radīt konceptuālu projektu skolas ēkai, kurā ievēroti pasīvo ēku būvniecības pamatprincipi un mūsdienīga telpiskā plānojuma struktūra apvienota ar klasiskas skolas elementiem. Latvijas nacionālajā atlasē dalībai starp tautiskajā noslēguma skatē, kas no 1. līdz 4. jūnijam notika Dubrovnikā, Horvātijā, tika iz virzīti Lauras Lauderes un Didža Jaunzema, Aleksandra Čepigusa un Dāvja Graudiņa, kā arī Māra Bārdiņa projekti. Noslēguma skate sākās ar Darmštates (Vācija) «Pasīvās mājas institūta» vadītāja Volf ganga Feista (Wolfgang Feist) lekciju par energoefektivitātes paaugstināšanas pētījumu pa matvirzieniem. Nedaudz vēlāk studenti no 13 valstīm iepazīstināja klātesošos ar saviem projektiem. Visvairāk dalībnieku bija no Balkānu valstīm un Viduseiropas, bet tālākie bi ja mērojuši ceļu no Lielbritānijas, Kazahstānas un Spānijas. Katram no 39 projektiem pre zentācijai bija atvēlētas vien trīs minūtes, taču tas neierobežoja topošo arhitektu fantāziju. Lietā tika liktas gan oratora prasmes, gan skatuves šarms un pat muzikālās dotības. Projekti spilgti atspoguļoja pārstāvēto skolu rokrakstu. Kazahi demonstrēja futūristisku
arhitektūru. Horvātu un slovēņu sniegums bija piezemēts, tomēr nenoliedzami ierindojams kategorijā «laba arhitektūra». Bulgāru projektos jautās rotaļīgs bērnišķīgums. Konceptuāli pārliecinošāko un arhitektoniski izteiksmīgāko projektu autori pārstāvēja Čehijas, Horvāti jas, Rumānijas un Austrijas arhitektūras skolas. Tiesa, austrieši, tāpat kā pagājušajā gadā, pārkāpa konkursa noteikumus un līdzās grafiskajām planšetēm demonstrēja arī maketus. Žūrijas balvas par inovatīvu pieeju tēmas risinājumam saņēma Horvātijas, Lielbritānijas un Rumānijas studenti. Klātesošo balsojums noteica, kuri no konkursa darbiem rotās nākamā gada «Saint-Gobain Isover» kalendāra lappuses. Šis gods tika arī Aleksandra Čepigusa un Dāvja Graudiņa projektam. Studenti atzīst, ka dalība konkursā bijusi gan lieliska iespēja papildināt zināšanas un uz labot profesionālās prasmes, gan paplašināt starptautisko sakaru loku un pavadīt dažas ne aizmirstamas dienas gleznainajā Adrijas jūras kūrortpilsētā. RTU APF pateicas par dalības atbalstu SIA «Saint-Gobain celtniecības produkti» un īpa ši tirdzniecības pārstāvjiem Jānim Ankipānam un Artim Gaujeram par konkursskates rīko šanu un personīgu līdzdalību tās aktivitātēs. Arī nākamgad topošajiem arhitektiem būs ies pēja piedalīties konkursā ar idejām atpūtas kompleksam, kurā īpaša uzmanība veltīta vides pieejamībai. Jādomā, ka līdzšinējā veiksmīgā starta pieredze mudinās lielāku skaitu studentu pievērsties energoefektīva dzīvesveida popularizēšanai un dalībai nākamajās konkursskatēs.
16
SPORTS
2008. gada 19. jūnijs
Baltijas aviācijas institūtu studentu sporta spēles Naukšēnos
Nu jau astoto reizi no 16. līdz 18. maijam Baltijas valstu aviācijas institūtu studenti savus spēkus varēja mērot draudzības sporta spēlēs. Katru gadu spēles notiek citā spēļu dalībvalstī, un šogad viesus uzņēmām mēs – RTU Aviācijas institūts. Lai viesiem maksimāli izrādītu Latvijas dabas skaistumu, izvēlējāmies vietu, kura var lepoties ar tīrāko gaisu Latvijā, – Naukšēnus. Studenti tika izmitināti mājiņās ezera krastā, kur pie ugunskura izrunāt dienas laikā iekrātās emocijas un piedzīvojumus. Pašas sporta aktivitātes savukārt norisinājās ne mazāk skaistā vietā pie Naukšēnu muižas kompleksa. Šogad atklāt sacensības bija ieradies Ministru prezidenta padomnieks Kārlis Greiškalns, kurš sveica plašo dalībnieku skaitu no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un pirmo gadu arī no Polijas . Godājamā viesa klātbūtne ir kā apliecinājums tam, ka ir novērtēts spēļu pozitīvais, internacionālais un draudzīgais raksturs, kā arī parāda, ka aviācijas nozares attīstība kopumā tiek atbalstīta visaugstākajā līmenī. Spēļu dalībniekus sveica arī Naukšēnu pagasta padomes priekšsēdētājs Jānis Zuments. Jāsaka liels paldies Naukšēnu pagasta priekšsēdētājam par spēļu dalībnieku silto uzņemšanu un labvēlību pagasta infrastruktūras izmantošanā. Spēļu atklāšanā tradicionāli uztājās arī katras valsts aviācijas skolu pārstāvošās personas, un tikpat tradicionāla nu jau ir kļuvusi apmaiņa ar katras mācību iestādes simboliskiem suvenīriem.
Tūlīt pēc spēļu atklāšanas sākās pirmais no trim klasiskiem sporta veidiem, un tie nemainīgi ir futbols, basketbols un volejbols. Pēc klasisko spēļu izspēlēšanas sekoja šautriņu mešana mācībspēkiem, virves vilkšanas sacensības un stafete. Lai arī klasiskajos sporta veidos Aviācijas institūta komandai neizdevās iegūt nevienu pirmo vietu, tomēr, iegūstot pirmo vietu šautriņu mešanā un virves vilkšanā, mūsu komanda par vienu punktu apsteidza igauņu kaimiņus un ieņēma pirmo vietu kopvērtējumā. Trešo vietu šajās spēlēs izcīnīja Lietuvas komanda, bet ceturtajā vietā palika spēļu debitanti – Polijas komanda. Vakarā pēc apbalvošanas draudzīgā gaisotnē studentiem bija iespējams atpūsties pirtiņā pēc saspringtās dienas un pie kamīna dalīties iespaidos. Daudziem varētu rasties jautājums – kādi ir šāda pasākuma mērķi? Mērķu ir daudz – pieredzes apmaiņa, jaunu kontaktu dibināšana un draudzīga kolektīva izveidošana starp pašu institūta studentiem, mērošanās spēkiem un visbeidzot draudzīgu kontaktu stiprināšana starp kaimiņvalstu nākotnes profesionālajiem aviatoriem. Sporta spēļu komandas parasti tiek veidotas pamatā no pirmo divu kursu studentiem, jo tieši pašā sākumā saliedēt studentus mums liekas vissvarīgāk.
RTU telpu futbola izlase – Latvijas 18. universiādes uzvarētāja RTU telpu futbola izlase otro gadu pēc kārtas uz varējusi Latvijas 18. universiādes sacensībās. Latvijas stiprākās augstskolas tituls tika izcīnīts vairāk nekā pārliecinoši. Kopējā finālturnīra spēļu bilance: piecās spēlēs tikai uzvaras ar lielisku kopējo gūto un zaudēto vārtu starpību (40 : 3). Tika uzvarēta Ventspils Augst skola ar 10 : 0, LSPA ar 7 : 2, LLU ar 11 : 0. Pusfinālā pieveikta TSI komanda 6 : 0, un Univer siādes finālā, kas notika Olimpiskajā centrā Grostonas ielā 6, vēlreiz tika uzvarēta LSPA komanda ar 4 : 1. Komandas labā visvairāk vārtu guva Iļja Afanasjevs (9) un Artjoms Koļesņikovs (6). RTU izlasē piedalījās: Aleksandrs Abašins, IEF, maģistr.; Iļja Afanasjevs, ETF, 3. k; Armands Briedis, BF, 3. k.; Dmitrijs Dobrovoļskis, ETF, 1.k.; Artjoms Koļesņikovs, DITF, maģ.; Jānis Skabārdis, EEF, 2. k.; Dmitrijs Skripkins, DITF, 2. k.; Romans Šimanovskis, BF, 2. k.; Aleksandrs Utkins, EEF, 3. k.; Dmitrijs Zakrževskis, BF, 2. k.; Sergejs Zolotuhins, ETF. Vairāki mūsu studenti ir iekļauti arī Latvijas valsts izlasēs: A. Koļesņikovs un D. Dobrovoļskis ir Latvijas nacionālās izlases pamatsastāva spēlētāji, bet J. Skabārdis un M. Tarasovs ir Latvijas U-21 sastāvā. Pateicos studentiem par paveikto darbu, RTU Spor ta klubam un Sporta katedrai par atbalstu! RTU izlases treneris Vadims Arakčejevs
2008. gada 19. jūnijs
STUDENTU LAPA
17
Maija beigas ir viens no studentu aktīvākajiem darbalaikiem, kad cenšamies izdarīt maksimāli daudz un ar maksimāli labiem rezultātiem. Tikai atkal uzpeld aktuālais jautājums – špikot, norakstīt, nokopēt cita darbu vai tomēr darīt pašam? Šī laikam ir mūsu izglītības sistēmas lielākā problēma – ir maz metožu, kas studentiem nepieļautu plaģiātismu. Bet tur, kur pieļauj, – mēs to izmantojam! Es varētu te uzrakstīt jautājumu lavīnu par ētikas aspektiem, cieņu pret sevi un citiem, likumiem utt. Bet reālajā situācijā, ja, piemēram, tiek prasīts vārds vārdā atstāstīt grāmatās rakstīto, tad lielākas iespējas iegūt labāko vērtējumu ir tieši pārrakstot. Jo tālāk jau notiek cīņa gan par budžeta vietu, gan par stipendiju! Palaimējies ir tiem studentiem, kam ieskaites formas ir daļēji mutiskas vai daudz radošākas nekā tikai Ctrl+C/Ctrl+V. Tāpēc joprojām paliek aktuāls jautājums: vai eksāmens ir atmiņas ietilpības pārbaude un spēja reproducēt vai ir jāprot formulēt savu domu un risināt problēmu jautājumus? Eksāmena laikā ļaut izmantot visus materiālus, arī galvu, uz pēdējo liekot īpašu uzsvaru! Ja eksāmens ir tikai daļa atzīmes, tad vajadzība un nozīme špikot automātiski sarūk.
Kādā no konferencēm izskanēja gaiša doma, ka augstskola apvieno spējīgākos jauniešus un mācībspēkus. Ja šādā vidē tiek pieļauta zagšana (plaģiātisms) un melošana (špikošana), tad kāpēc lai kaut kas mainītos un pēkšņi rastos biznesa godīgums un neplauktu korupcija? Retorisks bija jautājums: «Vai mēs gribam dzīvot zagļu valstī? Un citiem asociēties ar To zaglīgo valstiņu pie Baltijas jūras?» Laikam jau, tikai nedaudz pārspīlējot un iztēlojoties, kas būtu, ja visi tā darītu (zagtu/nezagtu), varam saprast, kur tas mūs novedīs. Tai pašā laikā velns nav tik melns, kā to mālē, jo vienmēr pastāv izņēmumi. Tomēr kopēju virzību ieskicēt cilvēki vienmēr cenšas ar normām un likumiem. Tikai – vai šajā gadījumā bremzes (likumi) tiešām spēs iekustināt plūsmu citā virzienā, vai mēs spēsim apstāties tikai tad, kad katrs sev būsim definējuši personiskos priekšstatus par ētiku? Koks, kā parasti, ir ar diviem galiem, un te daudzi no studentiem varētu iebilst (lielāka slodze – mazāk laika darbam un atpūtai, priekšmetu devums karjeras izaugsmei, darba metodes utt.). Bet centīsimies nemelot vispirms jau sev un tad arī pārējiem! Vēl daži jautājumi pārdomām: vai šī brīža situācija Latvijas augstskolās studiju kvalitātes jautājumos palīdzēs mums veidot valsts un mūsu kā personību nākotni tādu, kādu mēs vēlamies? Vai špikošana un plaģiātisms nav tikai dabiskas sekas pastāvošajām metodēm? Un kad mēs spēsim domāt arī par preventīvām darbībām? Lai pietiek spēka mācīties un studēt! Lai veicas sesijā! ;) PHB :)
Konferences uzvarētāji
Padoms studiju kvalitātes uzlabošanai
Sesija – špikot vai mācīties?
Šī mācību gada pavasarī RTU noritēja nu jau par tradīciju kļuvusī ikgadējā 49. zinātniski tehniskā studentu konference. Kā katru gadu, arī šogad studentu konferencē aktīvi piedalījās studenti no Intelektuālā elektrotransporta programmēšanas tehnoloģiju sekcijas, prezentējot referātus par dažādām ar sabiedriskā transporta problēmām saistītām tēmām. Sekciju dar bu organizēja zinātniskie vadītāji LZA akadēmiķis Dr. habil. sc. ing. profesors Leonīds Ri bickis, Dr. sc. ing. profesors Anatolijs Levčenkovs, par sekcijas priekšsēdētāju tika iecelts M. sc. ing. pētnieks Mihails Gorobecs un par sekcijas sekretāru – M. sc. ing. pētnieka asistents Igors Uteševs. Tā kā Intelektuālā elektrotransporta programmēšanas tehnoloģiju sekcijas dalībnieki iedalīti divās grupās, arī referātu prezentēšana noritēja divas dienas – 28. aprīlī un 7. maijā. Pavisam konferencē piedalījās 26 studenti ar 16 prezentācijām. Izvērtējot iesniegtos refe rātus pēc noteiktiem kritērijiem, žūrija noteica abu grupu uzvarētājus, un tie ir: Svetlana Šukajeva, 3. kursa bakalaurante, ar referātu «Saraksta teorijas SIO likuma modelēšana maršruta autobusiem un trolejbusiem uz Vanšu tilta», Ivars Alps, 2. kursa maģistrants, ar referātu «Saraksta teorijas modelēšana intelektuālās elektriskā transporta sistēmās», Artūrs Šimkūns, 3. kursa bakalaurants, ar referātu «Datu bāzes struktūra saraksta modelēšanai trolejbusiem un maršruta autobusiem A. Čaka ielā», Kristaps Vītols, 3. kursa bakalaurants, ar referātu «Saraksta teorijas FOFO likuma modelēšana maršruta autobusiem un trolejbusiem Centrālajā stacijā», Pāvels Suskins, 3. kursa bakalaurants, ar referātu «Datu bāzes struktūra saraksta modelēšanai tramvajiem un maršruta autobusiem Kronvalda bulvārī», Gļebs Golu bovs, 3. kursa bakalaurants, ar referātu «Saraksta teorijas LRT+R likuma modelēšana marš ruta autobusiem un trolejbusiem Centrāltirgus rajonā». Īpaši gribas uzteikt maģistrantu Ivaru Alpu, kurš pēc maģistrantūras beigšanas plāno iestāties doktorantūrā Enerģētikas un elektrotehnikas fakultātē. Apsveicam uzvarētājus! Visiem konferences dalībniekiem novēlam panākumus zināt niskajā darbā. Uz redzēšanos nākamgad! EEF IEEI IEEK doktorants Igors Uteševs, EEF IEEI IEEK maģistrants Ivars Alps
RTU Kredītu piešķiršanas komisija informē par iespēju, mācoties akreditētā studiju programmā, pieprasīt kredītu 2008./2009. studiju gada 1. semestrim. Student, tu vari pieteikties: ● studiju kredītam (studiju maksai), ● studējošā kredītam (ikmēneša sociālajām vajadzībām), ● abiem kredīta veidiem (gan studiju, gan studējošā kredītam) vienlaikus. Pieteikšanās: no 18. augusta līdz 30. septembrim. Vajadzīgie dokumenti: ● pieprasījuma veidlapa (saņemama uz vietas); ● pases kopija; ● dokumenta kopija, kas apliecina, ka par studijām esi samaksājis. Pieteikumus pieņem RTU Kredītu piešķiršanas komisijā, Kaļķu ielā 1, 120. istabā, tālr. 67089465, no pirmdienas līdz ceturtdienai no plkst. 9 līdz 12 un no plkst. 13 līdz 16. RTU Kredītu piešķiršanas komisija
7. maijā TMF telpās RTU un TMF vadības un studentu pārstāvji bija sanākuši, lai apspriestu problēmas, kas saistītas ar studiju kvalitāti TMF. Lai varētu pieņemt jebkādus lēmumus par izmaiņām nākotnē, nepieciešams skaidri zināt esošo situāciju. Viens no izplatītākajiem informācijas iegūšanas veidiem situācijas noskaidrošanai ir aptaujas. Aptaujā «Mehu studiju dzīves izzināšana» piedalījās 158 TMF studenti. Tika apspriesti jautājumi par studiju plāna uzlabošanu, lekciju plānojumu, ēdināšanas problēmām, mācību materiālu pieejamību, lekciju norisi krievu valodā, kā arī studenti varēja izteikt savu sāpi sakarā ar studiju kvalitāti, RTU telpām, satiksmes un ceļu kvalitāti «Mehulandē». Izskanēja priekšlikumi no studentiem, arī RTU vadība aktīvi iesaistījās dialogā ar studentiem. Liels prieks, ka ar katru gadu studentiem aizvien vairāk rūp studiju kvalitāte. Esam iemācījušies skaidri izteikt savas domas par studiju kvalitāti, apzināmies, cik svarīgs ir mūsu viedoklis! Kopā mēs esam spēks. Uz tikšanos nākamajā gadā! «Mehu» Ļena
18
STUDENTU LAPA
2008. gada 19. jūnijs
Ķīmiķu dienas MLĶF aizritējušas Maijs Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātei (MLĶF) aizritējis sprigani, jo tikko notikušas «Ķīmiķu dienas 2008». Pirmais no «Ķīmiķu dienu» pasākumiem bija MLĶF sakopšanas talka 7. maijā. Pēc tam 16. maijā MLĶF bija svētki – Gada balvas pasniegšana, kurā atskatījāmies uz nupat aizritējušo mācību gadu. Suminājām labākos grupas vecākos: Baibu Auziņu, Miķeli Dozi, Raiti Tuču un Līgu Tamuli ar Ls 50 naudas prēmiju. Anketējot studentus, noskaidrojām dažādu nomināciju līderus starp mācībspēkiem. Lūk, rezultāti: Studentu draugs – asoc. prof. Dr. chem. Modris Drille; Labākās lekcijas – prof. Dr. chem. Svetlana Čornaja; Labākais humors –prof. Dr. habil. sc. ing. Mārtiņš Kalniņš; Laboratorijas gariņš – lab. vad. Daina Kumpiņa; Modernākās lekcijas – prof. Dr. habil. sc. ing. Mārtiņš Kalniņš; Labākais pasniedzējs (ķīmijas, ķīmijas tehnoloģijas un materiālzinātnes programmā) – prof. Dr. chem. Svetlana Čornaja; Labākais pasniedzējs TTDI – lektore Dr. sc. ing. Gunta Zommere; Labākā pasniedzēja ārpus MLĶF – doc. Līga Biezā. Suminātie mācībspēki katrs ieguva krūzīti ar iegravējumu par attiecīgo nomināciju un ziedus!
Noskaidrojām arī: Gada notikumu – MLĶF apbalvo labākos Latvijas ķīmijas un fizikas skolotājus; Gada jauninājums – «Ķīmiķu dienas ‘07»; Gada students – Agnese Stunda; Gada izteiciens – prof. Dr. chem. Valdis Kokars: «Ieraugot tavu darbu, man negribas to labot, tāpat kā, ieraugot mani, tev negribas smaidīt!»; Gada smaids – prof. Dr. chem. Valdis Kokars. Taču vistrauksmaināk aizritēja 17. un 18. maijs viesu namā «Harffi» Vangažos, kur tika pavadītas divas piedzīvojumiem pilnas Ķīmiķu dienas. Šajās dienās studentiem bija iespēja krustām šķērsām skriet pa Rīgu, lai veiktu organizatoru sagatavotos uzdevumus. Bet, kā izrādījās, tie nemaz tik grūti nebija, piemēram, nofotografēties pie rozā mašīnas vai palīdzēt kādam pensionāram pāriet pāri ielai. Bija iespēja uzzināt šo to jaunu no farmakologa Edgara Liepiņa lekcijas «Vai tu zini, ko tu ēd?», bija gan nakts trase, gan sporta spēles. Neiztika arī bez projektu konkursa, kurā, jāteic, bija patiešām radošas idejas. Mēs, MLĶF Studentu pašpārvalde, vēlamies pateikt vēlreiz milzu paldies visiem Ķīmiķu dienu atbalstītājiem (MLĶF struktūrvienībām, dekānam V. Kamparam, SIA «Syntagon Baltic», «Biosans», RTU SP, viesmīlīgajiem «Harffi» saimniekiem, Aleksejam un Dainim no TMF, kā arī jums – MLĶF studenti – paldies! Un uz tikšanos nākamgad Ķīmiķu dienās kaut kur, kaut kad! Līga Mežmale, MLĶF SP
«Baltech student body exchange» «Mehulandē» No 12. līdz 15. maijam saistībā ar «Baltech Student Body Exchange» programmu pie «mehiem» ciemos ieradās seši Kauņas Tehniskās universitātes Starptautiskā studiju centra studentu pašpārvaldes biedri. Šīs apmaiņas programmas mērķis ir veicināt sadraudzību starp Baltijas tehniskajām universitātēm fakultāšu līmenī. Viesiem šo dienu laikā tika parādīta RTU, TMF, dažādi muzeji, tika apskatīta Rīga un «Mehulande». Pēc tās apskates Lukass, viens no ciemiņiem, teica, ka, atgriezušies mājās, arī lietuvieši sev iegādāšoties ezeru pie fakultātes. Ciemojoties pie Latvijas «mehiem», KTU studentiem visvairāk patika RTU Biomedicīnas inženierzinātņu un nanotehnoloģiju institūta laboratorijas, kuras izrādīja dekāna vietnieks zinātniskajā darbā Aleksejs Kataševs. Tika parādīta arī rentgena laboratorija ar nesen uzdāvināto datortomogrāfu. Savukārt, apskatot vienu no Siltumenerģētisko sistēmu katedras laboratorijām, viesiem par pārsteigumu izrādījās, ka tur redzamais lāzers ražots tieši Lietuvā. Ciemiņiem tika arī rādīta prezentācija par TMF. Pēc tās viņi tikās ar dekāna vietnieku mācību darbā Aldi Balodi, ar kuru varēja apspriest ārzemju studentu iespējas studēt RTU TMF. Pēdējais vakars tika pavadīts jautrā gaisotnē «Lido atpūtas centrā» krastmalā, un nākamajā dienā sekoja atvadas Leonardo da Vinči izstādē Kaļķu ielā 1.
Jaunumi no «Mehu» autonomijas «Mehulande» (tulk. – Mehāniķu zeme) ir vesela pasaule, ko mēdzam gudri saukt pat par autonomo «mehu» teritoriju. Tā teikt, kūrorts Ķīšezera piekrastē. «Mehulandi» var dēvēt arī par muzeju zem klajas debess, jo katrs «mehs» var atrast sev pētniecības objektu (kādu kloķvārpstu vai dažāda izmēra zobratus). Iedzīvotāji – «mehi» – šai vietai piešķir neatkārtojamu burvību. Kāpēc? Jo dažreiz muzejā eksponātu ir par daudz. Aktīvie un neatlaidīgie «mehi», kam tuvas tīras vides idejas, jau kuro gadu pēc kārtas piedalās videi draudzīgajā projektā «Pēdas» un ne tikai.
Kopumā šī bija vienreizēja iespēja Starptautiskā studiju centra studentu pašpārvaldei un TMF studentu pašpārvaldei uzzināt un redzēt daudz ko jaunu, kā arī tika izveidotas labas attiecības starp abām pašpārvaldēm. Atliek vienīgi sagaidīt septembri, kad «mehi» dosies apskatīt KTU. Juris Iljins, TMF SP Sadarbībā ar Danu («mehu» «koju» administratori) «mehi» rūpējās arī par labklājību savā zemē. «Mehulandē» bija drausmīga ceļu kvalitāte. Finanšu trūkuma un satiksmes intensitātes dēļ ceļi ir nolietojušies, segumi kļuvuši nelīdzeni, izveidojušās rises, bedres. Braukšana pa sliktiem ceļiem palielina studentu izmaksas, kas veidojas no paātrināta satiksmes līdzekļu nolietojuma un biežākiem remontiem. Tāpēc divu dienu laikā pašu spēkiem «mehi» cīnījās ar bedrēm, kas cita pie citas greznoja 300 m garo ceļu. Par spīti nogurumam, Māris Tiroļs, Mārtiņš Kleins, Lauris Logins, Uģis Millers, Mareks Lazda, Ervīns Grabuts, Māris Kraučs, administratore Dana un citi vēl kādu laiku uzkavējas pie «kojām», lai redzētu apmierinātu automobiļu īpašnieku smaidus! Esiet aktīvi, saudzējiet vidi un cieniet apkārtējos! «Mehu» Ļena
2008. gada 19. jūnijs
STUDENTU LAPA
ETF studenti viesojas pie TEF studentiem Kauņā
Šā gada 7.–11. maijā ETF Studentu pašpārvaldes pieci pārstāvji devās pieredzes apmaiņā pie Lietuvas kolēģiem Kauņas Tehnoloģiju universitātes (KTU) Telekomunikāciju un elektronikas fakultātē (TEF). Kauņā ieradāmies 7. maija vakarā. Mūs laipni sagaidīja TEF studenti, un tikām izmitināti kopmītnēs netālu no fakultātes. Pirmais vakars tika aizvadīts, iekārtojoties kopmītnēs, jo visiem bija manāms nogurums pēc tālā ceļa. Nākamās dienas rītā mums izrādīja studentu pilsētiņu, kas ir ļoti liela, un rosības tur nekad netrūkst. Apmeklējām arī dažas TEF laboratorijas, kur tikām iepazīstināti ar mācību apstākļiem un studiju procesa organizāciju. Ķēžu teorijas laboratorijā pat izpildījām vienu laboratorijas darbu, par ko ieguvām pasniedzēja atzinību, jo veicām to ļoti ātri un pareizi. Laboratorijas ir iekārtotas pārsvarā par ES līdzekļiem, un jau nākamgad tikšot papildināts iekārtu klāsts ar jaunākām un modernākām ierīcēm. Tomēr daudzviet joprojām tiek izmantota salīdzinoši veca tehnika, jo tā esot ļoti izturīga un «studentudroša». Jāpiemin, ka darbu veikšanas sistēma ir atšķirīga, jo studentam pašam nepieciešams izvēlēties elementus (rezistorus, kondensatorus, spoles u. c.), no kuriem saslēgt shēmā attēloto ķēdi uz īpaša paneļa. Vēl viesojāmies mikroviļņu iekārtu laboratorijā, kur var veikt mēģinājums ar dažādām antenām. Diemžēl lekcijas apmeklēt neizdevās, jo tajā dienā nenotika neviena lekcija angļu valodā. Jāsaka, ka KTU pieeja studentiem un to apmācībai ir mazliet atšķirīga un mums nepierasta. Tomēr studiju programmas ir ļoti līdzīgas mūsu fakultātē apgūstamajām. Salīdzinot nodarbību grafiku, pamanījām, ka priekšmetu daudzums semestrī ir mazāks nekā ETF, taču nedēļas noslodze nemainās, jo tiek veikti praktiskie un laboratorijas darbi. Pati fakultātes ēka ir milzīga, un tur pavisam mierīgi var apmaldīties, par laimi, mums bija savs gids. Vēl viens patīkams pārsteigums bija vienots datortīkla korpuss, kur vienā ēkas korpusā ir tikai datorzāles, kurās nodarbības notiek visiem KTU studentiem, kas ar savu unikālo identifikatoru var piekļūt saviem datiem no jebkura datortīkla datora. Pirmo dienu lielākoties arī pavadījām fakultātē un laboratorijās. Vakarā devāmies apskatīt Kauņas vecpilsētu un ievērojamākās vietas. Laikā, kad viesojāmies Kauņā, TEF notika lielākais gada pasākums – RAFES festivāls, tāpēc nedēļas beigās mācību diena bija saīsināta un fakultātē un tās apkārtnē norisinājās daudz dažādu atrakciju un konkursu. Festivāls ir gada ievērojamākais tāpēc, ka to rīko TEF studentu pašpārvalde, un divas nedēļas studentiem ir iespējams piedalīties dažādās aktivitātēs. Vienā no lietuviešu rīkotajām aktivitātēm piedalījāmies arī mēs – «Street Racing». Nē, tās nav auto sacīkstes, bet gan orientēšanās pa Kauņu, kur katrā kontrolpunktā jāveic kāds uzdevums un jāpārvietojas tikai ar sabiedrisko transportu. Veicās mums diezgan labi un pat apsteidzām dažas lietuviešu komandas.
Studenti dzīvo arī vasarā! Šā gada 28. un 29. jūnijā RTU SP piedāvā ikgadējo projektu «Plostu rallijs», kas sāksies Liepājas rajona Sakas pagasta kempingā «Ievlejas». Kempings atrodas Sakas upes krastā, kur tiks dots arī starts otrās dienas sa censībām. Nokļūšana līdz kempingam – ar personīgajiem transportlīdzekļiem vai au tobusiem, kas izbrauks 28. jūnijā plkst. 9 no RTU galvenās ēkas Kaļķu ielā 1, kā arī atvedīs plostotājus atpakaļ. Rallijs norisināsies divas dienas. Dalīb niekiem tiks dota viena diena, lai no savāktajiem materiāliem uzbūvētu plostu, ar kuru tie nākamajā dienā piedalīsies sacensībās. Lai pieteiktu komandu, tajā jābūt četriem dalībniekiem, bet tikai divi no viņiem drīkstēs piedalīties pašās plostošanas sacensībās. Pieteikties jāpagūst līdz 20. jūnijam. Pieteikuma anketas – mājaslapā www.rtusp.lv (arī Kaļķu ielā 1–324), dalības maksa – Ls 5 no komandas. Plostu konstruēšanā varēs izmantot šādus materiālus: koks, aukla, plastmasas pudeles, audums un plēve. Par citu materiālu izmantošanu draud diskvalifikācija. Vakara noslēgumā tie dalībnieki, kas būs uzkonstruējuši savus plostus, izbaudījuši spor ta spēļu garu, varēs pavadīt vakaru pie ugunskuriem un gatavoties nākamajai dienai – sa censībām. Dalībniekiem tiks sagatavotas arī atrakcijas, un viņi varēs pavadīt vakaru ar DJ un mūzikas skaņu pavadībā. Nakšņošana būs teltīs, līdz ar to dalībniekiem obligāti jāņem līdzi teltis! Otrās dienas rītā visi izgatavotie ūdens transportlīdzekļi tiks ievietoti ūdenī pie starta lī nijas. Dalībniekiem būs jāmēro pieci kilometri (var mainīties) pa ūdeni, līdz sasniegs finiša līniju. Sacensību uzvarētāji būs tie, kas pirmie šķērsos finiša līniju. Abas dienas tiks vērtēta jūsu atraktivitāte, komandas gars u. c. aktivitātes. RTU SP Kultūras nodaļa
19
Kopā ar latviešu DITF studentiem, kas arī šajā laikā viesojās KTU, devāmies uz KTU Studentu organizācijas (KTU SO) galveno mītni Kauņas centrā, kur mūs iepazīstināja ar viņu struktūru, darbības virzieniem un mērķiem, kā arī ar darba organizāciju. Vēlāk apmeklējām interesantu muzeju – Katakombas, ko, sadarbojoties ar vienu no Kauņas baznīcām, izveidojis KTU SO un kas paredzēts akliem cilvēkiem, kā arī tiem, kuri vēlas uzzināt, kā jūtas akls cilvēks mūsdienu pasaulē. Tas ir izveidots pagrabā un ir absolūtā tumsā, viss akcents likts uz dzirdes un taustes maņām. Jāsaka, ka pēc šā muzeja apmeklējuma sapratām, cik patiesībā biedējoša ir apkārtējā pasaule aklam cilvēkam. Vēlāk vakarā jau notika RAFES festivāla kulminācija – uz vairākām skatuvēm vienlaikus KTU teritorijā uzstājās daudzas Lietuvā populāras grupas un izpildītāji. Sestdienā devāmies ar autobusu uz Viļņu, kur bija neliela ekskursija pa pilsētas ievērojamākajām vietām. Pilsēta ir tiešām skaista, un varējām daudz ko redzēt, tāpēc atgriezāmies Kauņā tikai vakarā, kuru pavadījām ar latviešiem no DITF un lietuviešiem. Nākamajā rītā jau devāmies uz mājām. Jāpiemin, ka lietuviešu TEF studenti Latvijā viesosies septembra beigās. ETF SP
Kojinieks vēro!
Kojinieks ir sašutis, ka tomēr par «kojām» viņam nācās samaksāt tā, kā bija teikts... Jā, visus trīs mēnešus uz priekšu. Tātad! Sākam sausiņu diētu un sapņus par skaistiem Jāņiem – garšīgu Jāņu sieru un kur nu vēl alu – varam pilnīgi un galīgi izsvītrot no savas apziņas, šogad Kojinieks Jāņos diedelēs visu no citiem. (Cerams, līdz Jāņiem izdzīvošu.) Žēl, ka tas, ko Kojinieks noskaidroja iepriekšējā reizē, izrādījās maldi. Bet, nu labi... Nenosodīsim administrāciju, ka tā, jo pamatojums jau ar’ bija pareizs. Administrācija arī ies atvaļinājumā, un sadabūt tad viņus rokā ir grūti. Protams, tā ir vienīgā iespēja, kā samaksāt. Bet vai tiešām tāpēc, ja neesi samaksājis, nevari rakstīt iesniegumu par to, ka vēlies palikt «kojās», – tas Kojiniekam nebija īsti saprotams. Labi, tas bija atskats uz to, kā bijis. Šoreiz Kojinieks pamanīja ko interesantāku. Daudz viet «kojās» iekšējās kārtības noteikumi nav mainīti jau gadiem. Ja esat pamanījuši, tad tur datums stāv ne lielāks, ne mazāks kā «2005. gads». Nezinu, nezinu, vai tiešām laikā, kad viss tik strauji iet uz priekšu, iekšējās kārtības noteikumos arī nekas nemainīsies un nemainās. Šaubos. Izmaiņas ir, bet par tām tik mūs nedaudz pabrīdina un tad aizmirst. Atcerieties, tie paši saistošie noteikumi par smēķēšanu kojās. Interesanti būtu atrast tādu ierakstu kādā no 2005. gada noteikumiem. Manuprāt, pat 2007. gadā nekas tāds vēl nebija. Hm... Informācijas atpalicība, ko lai vairāk saka... Kojinieks jautā Vai tiešām mums jādzīvo ir tik tālā pagātnē? Esam nedaudz iesūnojuši ar šiem dokumen tiem vai vienkārši atpalikuši laikā? Kur tad īsti dzīvojam – mūsdienīgās universitātes provinciālajās «kojās»? Kur nekas neiet uz priekšu? Vai varbūt kādam ir izdevīgi noklusēt? Kā tad īsti ir? Kojinieks
P. S. Ja zini kaut ko par «kojām» tādu, ko vajadzētu zināt citiem, – raksti: kojinieks@gmail.com!
20
PRIECĪGUS JĀŅUS!
2008. gada 19. jūnijs
Ieraudzīt, ieklausīties... Anita Muitiniece Jānīt’s brauca katru gadu, Atved zāļu vezumiņu. Še saujiņa, te saujiņa, Lai zied visa pasaulīte. Vasaras saulgrieži, visgarākā diena, visīsākā nakts, Jāņi. Kā šo laiku aizvadīt? Vai mūs dienās vēl ir vajadzība censties iedzīvināt senās tradīcijas un svinēt svētkus tautiski? To, ko darīt Līgo vakarā, gan vislabāk zinās katrs pats – cik dažādi esam mēs, tik dažādas ir arī mūsu vēlmes un sajūtas. Taču gadsimtu gadsimtiem nemainīga – gan toreiz, gan joprojām – ir vasaras saulgriežu nakts burvība. Kā to notvert, kā nepalaist garām? Brīdi pieklust, ierau dzīt, ieklausīties... Šķiet, sačukstas smilgas un puķes sarunājas, bērzu, liepu un ozolu šalkas saplūst skanīgā melodijā... Liriska atkāpe, varbūt kāds pasmīnēs, taču dabas skaistums šajā laikā ir nenoliedzams. Šis laiks ir tik īss. Drīz vien jau saka – vasara iet uz otru pusi. «Katru dienas cēlienu pļavas bij’ savādākas, bet sevišķi brīnišķīgas tās izskatījās agros rītos, kad pa nakti bagātīgi uz kritusī rasa bij’ noliekusi zāļu un smilgu galotnes. Tad viss klajums laistījās kā daždažādu dārgakmeņu piesēts. Ja kāds, nebēdādams par mitrumu, tādās reizēs nogulās garākajās zālēs, viņam atvērās pasakaina pasaule. Pāri viņam nokārās ķekarainās smilgas, un rasas pilieni, nezin kā ieķērušies tajās, spīdēja balti, bet zem tām, mazākās zālēs, pilieni mirdzēja zili, zaļi vai sarkani. Tos tādus padarīja ziedi, kas tajos atstarojās. Rasenēs bieži bij’ nogulušies pilie ni baloža olas lielumā, un dažreiz varēja redzēt, ka tajos minūtēm ilgi, ragus kustinādams, noraudzījās sienāzis vai cits kukainis, vērodams savu atspīdumu. Zirneklis, no sava tīkla šo pasauli apglūnēdams, devās allaž virsū rasas pilienam, mušas attēlu tajā noturējis par pašu mušu, un izjauca šo jauko panorāmu vienā acumirklī. Pilnīgi saslapinājies, zibeņa ātrumā tas uzskrēja atpakaļ savā paslēptuvē. Tā šīs pļavas viļņoja sīkas, bet neskaitāmas dzīvības pilnas, ar visu savu zāļu bagātību tiekdamās uz Jāņu dienas namdurvīm.» (Edvarts Virza, «Straumēni») Kāda būs Līgo nakts un Jāņu diena katram no mums, nosacīs pašu izvēle, taču paturēt prātā šo svētku senāko būtību noteikti nekaitēs, un tad jau varam kaut ko no senču tradīci jām pasmelties! «Līgo!» ir līvu valodas vārds un nozīmē «lai top!». Tas ir ne tikai visbiežāk lietotais Jāņu dziesmu piedziedājums, bet arī izsaka Jāņu būtību. Uzskatīja, ka katra līgotne nes svētību, un līgojamais laiks sākās jau apmēram divas nedēļas pirms Jāņiem. Visa saime svētkiem gatavojās pamatīgi: sakopa sētu, izslaucīja pagalmu, appļāva nezāles, izravēja dārzus, sēja sieru, brūvēja alu. Jāņos neiztika bez siera, pīrāgiem, raušiem un plāceņiem, maizes un maizītēm, pirmajām zemenēm un alus. Jāņusiers apļa formā simbolizē sauli un pasauli tās veselumā. Laužot pa gabalam no siera, katrs paņem sev daļu saules spēka. Miežu alum jābūt putojošam, saldam un brūnam. Tas simbolizē lauku valgmi un ražību. Svarīga sastāvdaļa svētku rituālā bija pirtij. Tā tika kurināta, kad visi darbi bija pabeigti un atlika tikai nomazgāties. Peroties pirtī, cilvēks attīrīja ne tikai miesu, bet arī garu. Peroties ar ozolzaru slotiņu, kļuva skaidrākas domas, ar bērzu slotiņu – atpūtās miesa, bet varēja iz vēlēties arī pīlādžu, upeņu vai jāņuzāļu slotiņu. Pirtiņu rotāja ar zālēm un meijām. Jāņi ne bija iedomājami bez jāņugunīm. Tās tika dedzinātas gan kalngalēs, gan kārts galā, gan uz zemes, gan ūdenī. Bija svarīgi, lai neiestātos tumsa bez uguns. Tai jādeg no brīža, kad vēl ir gaišs, un jāturpina kurties līdz saullēktam. Ugunskurs naktī ir saules aizvietotājs. Jāņuguns dod enerģiju, šķīstī, nes labestību un svētību.
Šķil uguni, pūt uguni, Pašā Jāņu vakarā; Pūt ārā ienaidiņu, No maliņu maliņām! Zāļu dienas rītā tika celti treji vārti – saules rietam, lēktam un jāņabērnu sagaidīša nai sētā. Bija vajadzīga saimnieka gudrība, lai novietotu vārtus tā, ka vienos saule riet, bet otros lec. Zemē ieraka divas meijas un galus sasēja kopā. Tās apvija ar zaru un ziedu vītnēm. Čukurā lika Jāņa tēva pērno vainagu, ko tūliņ pēc saules iziešanas cauri vārtiem un aizslīdēšanas aiz mežu galiem sadedzināja. Visiem zināms, ka Jāņu vakarā plūktām zā lēm piemīt dziednieciskas un pat maģiskas īpašības. Ar tām pušķoja sētu, ēkas, istabas, māj lopus, ar tām rotājās cilvēki. Ar īpaši darinātām zāļu un ziedu vītnēm apvija ugunskurus, vārtus, durvis un akas. Istabas stūros lika bērzu meijas, aiz mājas sijām sprauda papardes, apkārt mājai, pie gultām un durvīm stiprināja pīlādžus, kas Līgodienas priekšpusdienā bija jāatvelk aiz galotnes, lai neviens ļaunums netiktu iekšā. Istabas grīdas nokaisīja ar kalmēm un vībotnēm. Uzskatīja, ka saulgriežu laikā augos koncentrējas dziedinošs spēks, un tās spēj vairot auglību, veselību, skaistumu, atvairīt ļauno un tumšo. Izkaisīju nama plānu Zaļajām zālītēm; Sper kājiņu kur sperdams, Rit zālītes ritēdamas. Nebija iedomājama līgošana bez vainagiem galvā. Zāles, kas sapītas aplī, ir dabas svētī bas, skaistuma, spēka un mūžības simbols. Es saviju vainadziņu Trejdeviņiem ziediņiem: To uzliku galviņā, Jāņu nakti līgodama. Ja kāds no Jāņabērniem bija palaidies slinkumā, citi to pamanīja un apdziedot uzmund rināja, lai turas godam. Apdziedāšanās dziesmu ir tik daudz, ka grūti apjaust patiesības un ķircināšanās robežu. Daudzviet ticēja, ka rīta rasai ir dziedinošs spēks, tāpēc tajā mazgājās, to arī vāca ārstnieciskiem nolūkiem. Rasā mazgājās arī tāpēc, ka domāja, ka tā var iemantot skaistumu. Ļaudis brida pa rasu, ticot, ka tad pastalās būs nauda. Saulgriežu svētkos bija (un ir joprojām) ļoti būtiski godināt sauli, vakarā to pavadot, no rīta sagaidot. Uzskatīja, ka Jāņu nakts ir tik īsa, ka saulīte tajā nemaz neguļ – tikai iegrimst jūrā uz īsu brīdi. Tāpēc Jāņu nakti negulēja – saulīti sagaidīja ar dziesmām, ticot, ka tā varēs saņemt īpašu dabas un saules enerģiju. Cilvēki ticēja, ka tas, kurš Jāņu rītā redzēja saulīti rotājam, visu gadu būs laimīgs. Esiet laimīgi! Lai jums visiem šis laiks dod enerģiju, skaistumu un lieliskas izjūtas! Un lai neiznāk kā Jancim – Jānim Jaunsudrabiņam bērnībā: «Kļuva aizvien gaišāks; bet līdz ar to miegs nāca atkal virsū kā mākonis. Es brīžam satrūkos vien, kad galva nosvērās uz sāniem. Beidzot man kļuva pavisam silti un tīkami. Man liekas pat, ka es redzēju sauli vi ņas viskrāšņākajā rotā. Viņa patlaban lēca. Bērzu galotnes pārstiepās kā ar daudzkrāsainu mirdzumu. Un tad saulīte sāka rotot. Viņa nāca kā smaidīga māmiņa pa celīti tur no zir gudārza, un viņas platā vilnāne bija kvēloši zaļa. Tad viņa to vilnāni nometa pļavā un mir dzēja zila. Zilo vilnāni viņa uzsvieda gaisā un kļuva dzeltena, tad sarkana, tad balta kā mē ness. «Janci,» viņa, klātu pienākusi, teica un aizskāra manus matus. «Janci!» Es uztrūkos. Kas tad te? Tā taču bija mana māte! Un es gulēju laidara salmos zem trepītēm cūkklēviņa galā. Saule bija augstu. – Ar kauna pilnām acīm es gāju mātei pakaļ uz aku mazgāties.»
Ļausimies vasaras saulgriežu nakts burvībai!