Nr. 3 (1341) 2007. gada 27. septembris P Š0 7 . R3 ĪĪ (G "A 4 S 5 T& )E /H * N4 ,I ēS 4K Ā6 S/ * 7U & N3 I4 V* 5E ē R5 S& 4I T "Ā7 TĪ ;E &S A* ;V / Ī ēZ , E ,. 0 I1 ZÀ N Ā K K O
0 2 .
1 9 5 9
JubilÄ rs viesiem dÄ vina savu grÄ matu ÂŤTautas spÄ“ka avots ir tÄ s inteliÄŁencÄ“. TajÄ inteliÄŁences daÄźÄ , kas godÄŤgi domÄ , dzÄŤvo un strÄ dÄ .Âť
Antons ÄŒehovs
12. septembrÄŤ uz grÄ matas atvÄ“rĹĄanas svÄ“tkiem un nelielu muzikÄ li gastronomisku atÂzÄŤÂmÄ“ĹĄanu nozÄŤmÄŤgas dzÄŤves jubilejas sakarÄ kolÄ“ÄŁus un draugus aicinÄ ja RTU zinÄ tņu prorekÂtors profesors LeonÄŤds Ribickis. PatiesÄŤbas labad jÄ saka, ka grÄ matas bija pat divas: vienu – ÂŤProÂfesors LeonÄŤds Ribickis. 60. ÄŒetrdesmit gadi zinÄ tniskajÄ pÄ“tniecÄŤbÄ ÂťÂ â€“ jubilÄ rs par pieÂÂmiņu dÄ vinÄ ja pasÄ kuma viesiem. TajÄ atspoguÄźots profesora L. Ribicka dzÄŤves un darba gÄ jums, zinÄ tniskÄ un sabiedriskÄ darbÄŤba utt. Otru grÄ matu – ÂŤApgaismoĹĄanas tehnoloÄŁijasÂť – profesors L. Ribickis sarakstÄŤjis kopÄ ar inĹženierzinÄ tņu maÄŁistru Ansi Avotiņu. TÄ ir mÄ cÄŤbu grÄ mata, kas paredzÄ“ta elektrozinÄŤbu specialitÄ ĹĄu studentiem bakalaura un maÄŁistra lÄŤmeņos. GrÄ matÄ apkopotas modernÄ s elektroÂapgaismes iekÄ rtas, to regulÄ“ĹĄanas sistÄ“mas un izskaidrota to darbÄŤba. Apsveikuma vÄ rdus un laba vÄ“lÄ“jumus nozÄŤmÄŤgajÄ dzÄŤves jubilejÄ profesoram LeonÄŤdam Ribickim teica izglÄŤtÄŤbas un zinÄ tnes ministre Baiba RivĹža, LZA prezidents Juris Ekmanis, rektors Ivars KnÄ“ts, nozaru asociÄ cijas, RTU struktĹŤrvienÄŤbas un daudzi, daudzi citi. R. L.
ParakstÄŤts trÄŤspusÄ“js sadarbÄŤbas lÄŤgums Egita KancÄ ne, InformÄ cijas centra korespondente 11. septembrÄŤ rektors Ivars KnÄ“ts parakstÄŤja trÄŤspusÄ“ju sadarbÄŤbas lÄŤgumu ar SanktÂpÄ“terburgas M. BonÄ?a-BrujeviÄ?a vÄ rdÄ nosauktÄ s Valsts telekomunikÄ ciju uniÂversitÄ tes rektoru Aleksandru Gogoli un Latvijas InvestÄŤciju un attÄŤstÄŤbas aÄŁen tĹŤras (LIAA) direktoru Andri Ozolu. LÄŤguma slÄ“gĹĄanas ceremonijÄ piedalÄŤjÄ s Krie vijas vÄ“stniecÄŤbas LatvijÄ vadÄŤba. LÄŤgums tika slÄ“gts ar mÄ“rġi palielinÄ t inovatÄŤvo inÂformatÄŤvo komunikÄ ciju tehnoloÄŁiju lomu Latvijas un Krievijas izglÄŤtÄŤbas un raĹžoĹĄa nas attÄŤstÄŤbÄ . LÄŤgums paredz, ka abas universitÄ tes veiks zinÄ tniski tehniskÄ s informÄ cijas apmaiņu, realizÄ“s kopÄŤgus pÄ“tniecÄŤbas projektus un studiju programmas, kÄ arÄŤ realizÄ“s studentu un akadÄ“miskÄ personÄ la apmaiņu studiju, prakses, staŞēťanÄ s un kvalifikÄ cijas paaugstinÄ Â ĹĄanas nolĹŤkÄ . LIAA sniegs atbalstu universitÄ ĹĄu sadarbÄŤbai. SadarbÄŤbas lÄŤguma slÄ“gĹĄanas iniciators Latvijas TelekomunikÄ ciju asociÄ cijas izpildÂdiÂrek tors JÄ nis Lelis pastÄ stÄŤja, ka pirms 17 gadiem RTU jau bija izveidojusies stabila sadarbÄŤba ar SanktpÄ“terburgas M. BonÄ?a-BrujeviÄ?a vÄ rdÄ nosaukto Valsts telekomunikÄ ciju universitÄ Â ti. Ik gadu no RÄŤgas uz SanktpÄ“terburgu devÄ s apmaiņas studentu un mÄ cÄŤbspÄ“ku grupas. Lai gan RÄŤga no SanktpÄ“terburgas atrodas tikai 560 kilometru attÄ lumÄ , lÄŤdz ar Latvijas neatkarÄŤbas atgĹŤĹĄanu universitÄ ĹĄu sadarbÄŤba izjuka, taÄ?u nu ir pienÄ cis brÄŤdis to atjaunot. ÂŤViens no lielÄ kajiem ieguvumiem RTU telekomunikÄ ciju studentiem un teleÂkomunikÄ ciju uzņēmumu darbiniekiem bĹŤs raĹžoĹĄanas prakses un kvalifikÄ cijas paaugsÂtinÄ ĹĄanas iespÄ“jas KrievijÄ ,Âť teica J. Lelis. KÄ atzina SanktpÄ“terburgas M. BonÄ?a-BrujeviÄ?a vÄ rdÄ nosauktÄ s Valsts telekomunikÄ ci ju universitÄ tes rektors A. Gogolis, Latvijai ir vÄ“rts pavÄ“rst skatienu ne vien rietumu, bet arÄŤ austrumu virzienÄ , jo arÄŤ no austrumos esoĹĄajiem kaimiņiem var daudz mÄ cÄŤties. LIAA direktors A. Ozols atzina, ka LIAA ir sava veida katalizatora funkcijas ĹĄÄ lÄŤguma realizÄ“ĹĄanas procesÄ : ja augstskolas veiks studentu apmaiņu, aÄŁentĹŤra, kura 13 darba gadu laikÄ ir izaugusi un kurai nu ir vairÄ kas pÄ rstÄ vniecÄŤbas 10 valstÄŤs, to skaitÄ arÄŤ konsulÄ ts SanktpÄ“terburgÄ , atbalstÄŤs abu sadarbÄŤbas partneru aktivitÄ tes: ÂŤĹ ajÄ lÄŤgumÄ paredzÄ“tie mÄ“rÂÂġi pilnÄŤbÄ sakrÄŤt arÄŤ ar oficiÄ lajÄ m Latvijas valsts attÄŤstÄŤbas iecerÄ“m. Ir pilnÄŤgi skaidrs, ka mÄ“s varam palielinÄ t Latvijas iedzÄŤvotÄ ju labklÄ jÄŤbu tikai ar tÄ du produktu raĹžoĹĄanu, kam ir liela pievienotÄ vÄ“rtÄŤba. TÄ pÄ“c mums ir nepiecieĹĄami augsti kvalificÄ“ti speciÄ listi, ÄŤpaĹĄi inovatÄŤvo informÄ cijas tehnoloÄŁiju jomÄ . SanktpÄ“terburgas M. BonÄ?a-BrujeviÄ?a vÄ rÂdÄ
nosauktajÄ Valsts telekomunikÄ ciju universitÄ tÄ“ Latvijas speciÄ listi varÄ“s paaugstinÄ t kva lifikÄ ciju.Âť RTU un SanktpÄ“terburgas M. BonÄ?a-BrujeviÄ?a vÄ rdÄ nosauktÄ s Valsts telekomunikÄ ciju universitÄ tes sadarbÄŤbas lÄŤgums veicinÄ s telekomunikÄ ciju izglÄŤtÄŤbas kvalitÄ tes paaugstinÄ Â ĹĄanu, inovatÄŤvÄ s informÄ cijas tehnoloÄŁijas raĹžoĹĄanas konkurÄ“tspÄ“jas gan LatvijÄ , gan Krie vijÄ , kÄ arÄŤ veidos stabilu bÄ zi ar telekomunikÄ cijÄ m saistÄŤtas uzņēmÄ“jdarbÄŤbas attÄŤstÄŤbai. SanktpÄ“terburgas M. BonÄ?a-BrujeviÄ?a vÄ rdÄ nosauktÄ Valsts telekomunikÄ ciju univer siÂtÄ te ir viena no nozÄŤmÄŤgÄ kajÄ m Krievijas tehniskajÄ m universitÄ tÄ“m. TÄ ir dibinÄ ta uz Äťeņingradas ElektrotehniskÄ institĹŤta bÄ zes, tagadÄ“jo nosaukumu ieguvusi 1993. gadÄ . Uni versitÄ te ir saglabÄ jusi labÄ kÄ s institĹŤta tradÄŤcijas kopĹĄ tÄ dibinÄ ĹĄanas 1930. gadÄ . 72 darba gadu laikÄ institĹŤts sagatavojis vairÄ k nekÄ 40 tĹŤkstoĹĄus augsti kvalificÄ“tu telekomunikÄ ciju speciÄ listu.
2
INFORMĀCIJA
Oktobrī sveicam nozīmīgā dzīves jubilejā: Studiju daļas vadītāju Helmūtu Guļevski, Liepājas filiāles profesionālās vidusskolas skolotāju Edmundu Narvilu, Enerģētikas un elektrotehnikas fakultātes profesoru Ivaru Raņķi, Inženierekonomikas fakultātes profesoru Albertu Zvejnieku, Zinātniskās bibliotēkas bibliotekāri Annu Nātiņu, Valodu institūta lektoru Māri Osi, Sporta katedras lektori Ivonnu Raubiško, Neklātienes un vakara studiju departamenta vadošo speciālisti Margrietu Stikāni, Inženierekonomikas fakultātes praktisko docenti Ludmilu Leonoviču,
2007. gada 27. septembris
Elektronikas un telekomunikāciju fakultātes docentu Jāni Semeņako, Būvniecības fakultātes apkopēju Silviju Bērziņu, Daugavpils filiāles apkopēju Tamāru Jurču, Zinātniskās bibliotēkas galveno bibliotekāri Sarmīti Kniti, Humanitārā institūta docentu Valeriju Kuņicki, Saimnieciskā dienesta Tehniskās daļas vadītāju Pēteri Orlovski, Būvniecības fakultātes asociēto profesoru Albīnu Skudru, Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes pētnieci Natāliju Borodajenko, Zinātniskās bibliotēkas galveno bibliotekāri Astrīdu Brigmani, Ventspils filiāles saimniecības vadītāju Raimondu Kauci, Dzelzceļa transporta institūta kancelejas vadītāju Jeļenu Levinu.
Skolēnu profesionālā orientācija – sākums veiksmīgām studijām Prof. A. Žiravecka, doc. N. Kuņicina RTU Enerģētikas un elektrotehnikas fakultātes Industriālās elektronikas un elektroteh nikas institūtā (IEEI) tiek veiksmīgi realizēti Eiropas Sociālā fonda projekti. Šajā mācību gadā realizēsim projektu «Skolēnu profesionālās orientācijas mājaslapas iz veidošana un semināru rīkošana elektrotehnoloģiju datorvadībā», kas saistīts ar skolēnu profesionālo orientāciju inženierzinātņu jomās. Projektā esam paredzējuši veikt vecāko klašu skolēnu informēšanu par studiju iespējām RTU studiju programmā «Elektrotehnoloģiju datorvadība». Jau vairākus gadus industrijas pieprasījums pēc elektroinženieriem ir lielāks par absolventu skaitu, tāpēc esam paredzējuši informēt skolēnus jau pirms iestāšanās universitātē par to, kas viņus sagaida studiju laikā un ko īsti dara elektroinženieris pēc studiju pabeigšanas, kādos uzņēmumos var strādāt, kādi pienākumi būs jāpilda, kas būtu jāzina, lai dibinātu savu uzņēmumu. RTU studiju programma «Elektrotehnoloģiju datorvadība» sagatavo speciālistus ar augstu kvalifikāciju,
kuru zināšanas neapšaubāmi ir pieprasītas tirgū. Lai studenti iegūtu labi apmaksātu darbu, universitātē jāapgūst tirgus pieprasījumam atbilstošas zināšanas un iemaņas, to vislabāk pa veic tie studenti, kas jau skolā ir padziļināti apguvuši eksaktos priekšmetus. Lai veicinātu absolventu skaita pieaugumu, jau esam paveikuši daudz, lai nodrošinātu kvalitatīvas prakšu vietas sadarbībā ar lielākajiem nozares uzņēmumiem a/s «Latvenergo», «ABB», a/s «Latvijas dzelzceļš» un citiem, taču vēl liels darbs ir priekšā, lai katrs no pirm kursniekiem tiek līdz bakalaura diplomam un var praktiski izmantot mācību laikā iegūtās zināšanas.
Attēlos: IEEI 1. kursa bakalauranti prof. L. Ribicka ievadlekcijas laikā EEF 2007. gada 31. augustā.
«Parex Play» – jauns zīmols jauniem cilvēkiem Sākoties jaunam mācību gadam, «Parex banka» ir izstrādājusi jaunu zīmolu «Parex Play», kas piedāvā ISIC/ITIC karti, studiju un studējošā kredītu, pensiju sistēmas 2. līmeņa ieguldījumu plānu, naudas uzkrāšanu «Maxi kontā», kredītkartes «MasterCard» un «Ame rican Express BLUE». «Atšķirībā no citām bankām mūsu jauniešu produktu līnija orientēta uz cilvēkiem vecumā līdz 35 gadiem, tāpēc esam pievienojuši produktu klāstam arī naudas uzkrāšanas produktus. Mēs vēlamies aicināt jauniešus plānot savas finanses un domāt par saviem uzkrājumiem jau šodien,» par «Parex Play» produktiem stāsta «Parex bankas» vi ceprezidents Guntis Beļavskis. Studentiem īpaši iesakām «Parex» ISIC Studentu karti, kas sevī apvieno starptautisku identifikācijas karti, studentu apliecību, lasītāja karti bibliotēkā, atlaižu karti, identifikācijas karti sabiedriskajā transportā, starptautisku maksājumu karti «Visa Electron» ar kartē iestrādātu čipu lielākai drošībai. Tā dod iespēju ar atlaidēm izmantot 33 tūkstošus dažādu pakalpojumu vairāk nekā 106 pasaules valstīs, tai skaitā 500 tirdzniecības vietās Latvijā. «Parex» ISIC Studentu karti bez maksas par pirmo lietošanas gadu var saņemt ikviens pil na laika dienas vai vakara nodaļas students, kas studē akreditētā augstskolā vai koledžā Latvijā. Īpaši izdevīgi noteikumi ir šogad piedāvātajiem «Parex» studiju un studējošā kredītiem. To priekšrocības:
1. Īpaši izdevīgas kredītu procentu likmes: 0,5% + starpbanku likme (ja tiek nodrošināts depozīts izsniegtās kredīta summas apmērā, tad procentu likme pat 0% + starpbanku lik me); 2. 100% studiju kredīta summa līdz Ls 10 000 par visu studiju periodu; 3. Studējošā kredīta summa ikdienas tēriņiem līdz Ls 150 mēnesī; 4. Nav nepieciešams galvinieks par kredītiem, ja studenta ienākumi ir virs Ls 200 pēc nodokļu nomaksas; 5. Kredītus iespējams noformēt jebkurā «Parex bankas» klientu apkalpošanas centrā; 6. Iespējamās kredīta valūtas – lati vai eiro; 7. Kredītus var saņemt visu akreditēto Latvijas augstskolu un koledžu studenti, kā arī tie, kas studē licencētās studiju programmās (skat. www.aiknc.lv); 8. Kredītus izsniedzam jau 1. kursa bakalaura studiju studentiem, kā arī profesionālo stu diju, maģistrantūras un doktorantūras programmu studētājiem, turklāt kredītu var saņemt jau pirms iestāšanās augstskolā; 9. Var atlikt kredīta pamata summas atmaksu līdz diviem gadiem; 10. Var atlikt arī procentu atmaksu studiju kredītam uz pirmo kredīta gadu. Vairāk informācijas par «Parex Play» produktiem – www.parexplay.lv.
2007. gada 27. septembris
STARPTAUTISKO UN SABIEDRISKO ATTIECĪBU DEPARTAMENTĀ
RTU aicina – «Iepriecini mazās sirdis!» Sandra Kušķe, SSAD sabiedrisko attiecību speciāliste Oktobra sākumā RTU sāks realizēt labdarības akciju «Iepriecini mazās sirdis!» Iesaistot ne tikai universitātes studentus, bet arī darbiniekus, sadarbības uzņēmumus un interesentus, mēs plānojam palīdzēt bērnu sociālās aprūpes centram «Rīga». Visi kopā spēsim palīdzēt gan praktiski – sniedzot palīdzīgu roku apkārtējās vides labiekārtošanā, gan emocionāli – apciemojot un dāvājot savu mīlestību un sirsnību mazajiem bērniņiem. Bērnu sociālās aprūpes centrs «Rīga» ir vecākā no šāda veida iestādēm mūsu valstī. Centra darbinieki aprūpē bērni ņus līdz triju gadu vecumam, turklāt daži no viņiem ir ar garīgām vai fiziskām traumām. Atbalstīt tieši viņus RTU nolēma dažādu apsvērumu vadīta. Kā atzīst Māra Sniķere, RTU Starptautisko un sabiedrisko attiecību departamenta vadītāja: «Mēs esam vecākā universitāte ne tikai Rīgā, bet
visā Latvijā. Arī bērnu sociālās aprūpes centrs «Rīga» de cembrī svinēs savu 80. dzimšanas dienu, apstiprinot vecākā bērnu aprūpes centra statusu mūsu valstī. Vecākā Latvijas augstskola vecākajam Latvijas bērnu namam – tāds bija mūsu motīvs. Turklāt, konsultējoties ar bērnu un ģimeņu atbalsta biedrībām, mēs secinājām, ka tieši «Rīgai» ir nepie ciešama mūsu palīdzība – mūsu studentu un darbinieku ak tīva iesaistīšanās, lai uzlabotu šo bērnu apkārtējo vidi un sniegtu viņiem sirsnīgas tikšanās reizes.» Šī akcija ir ieplānota ilgtermiņā, veidojot sadarbību arī ar citiem uzņēmumiem, aicinot tos ziedot noderīgas lietas mazajiem bērniņiem – bērnu šampūnus, eļļas, pūderīšus, autiņbiksītes utt. Arī RTU studenti un darbinieki tiks aici nāti iesaistīties nepieciešamo līdzekļu vākšanā, parādot sa vu ieinteresētību un nekļūstot vienaldzīgiem pret šādām ak tivitātēm. Visas akcijas laikā ir plānoti dažādi pasākumi: semināri studentiem par saskarsmi ar šādiem bērniņiem; bērnu ap
3
meklēšana aprūpes centrā; tikšanās ar centra darbiniekiem; ziedojumu vākšana; labdarības koncerts Ziemassvētkos, kurā piedalīsies pazīstami mūzikas izpildītāji, un ienākumi no koncerta biļetēm tiks ziedoti bērnu aprūpes centram «Rī ga». Ņemot vērā, ka labdarības akcija «Iepriecināsim mazās sirdis!» tiks turpināta ilgstoši, nākamgad tiks plānoti arī citi pasākumi, kas spēs uzlabot bērniņu ikdienu, ienesot tajā jū tu siltumu un emocionālo atbalstu. Ar patiesu interesi akcijā ir iesaistījies Studentu parla ments. Pasākuma rīkotājs ir Starptautisko un sabiedrisko attiecību departaments. Mēs aicinām visus interesentus ar patiesu sirsnību iesaistīties šajā pasākumā un ieprie cināt mazās sirsniņas bērnu sociālās aprūpes centrā «Rī ga», jo viņiem jūsu palīdzība un aizbildniecība ir ļoti ne pieciešama. Labprāt uzklausīsim arī jūsu ierosinājumus. Akcija sāk sies oktobrī, lielākais pasākums šogad būs labdarības kon certs decembrī. Iepriecināsim mazās bērnu sirdis kopā, jo RTU studenti un darbinieki ir sirsnīgi cilvēki, kas nepaies vienaldzīgi garām mazu bērniņu nepieciešamībai pēc at balsta.
Latvijas tehnisko zinātņu leģenda – RTU (RPI) Ar ko gan lai sāk, ja vēlies izpētīt pagātni? Varbūt ar fasādi? Nē. Tad noteikti ar attēliem pie sienas? Tomēr ne. Izdomāju – ar pagrabiem! Pagrabi vienmēr par ēku spēj pastāstīt vis vairāk, jo tie taču ir vissenākie! Brīnumainā kārtā durvis, kas ved uz pagrabiem, ir atvērtas. Nespēju atrast gaismas slēdzi, /L. Feierbahs/ tāpēc taustoties kāpju lejā. Kāja aizķeras. Āāā… Krītu. Pēc laika atgūstos melnā tumsā. Pēkšņi seju apspīd spilgta gaisma, un kāds skaļā balsī Cilvēka prāta iespējas ir bezgalīgas… Saprāts un abstraktā domāšana ir būtiskākās pazīmes, kas mūs, divkājaino radības kroni, jautā: «Ko mēs darīsim ar šo iebrucēju?» Paskatos uz savādo runātāju un uz brīdi zaudēju padara īpašus, tik atšķirīgus no pārējās dzīvās dabas. Saprāts ļauj mums uzkrāt turpmākajai valodu. Tas ir rūķītis. Vēlos izberzēt acis, lai pārliecinātos, vai nesapņoju, taču rokas ir sa dzīvei nepieciešamās zināšanas, lai spētu veiksmīgi darboties kādā jomā un padarīt pasauli sietas. Mani tiešām vēro vairāk nekā piecdesmit rūķīšu. Manā priekšā miniatūrā krēslā sēž pavecs rūķis ar garu, sirmu bārdu. Viņš pieceļas, aplūko mani un jautā: «Ko tu šeit labāku. Manuprāt, visu jomu karaliene ir tehniskās zinātnes. Tajās ideāli saskaņotās proporcijās dari?» Pazemīgā balsī saku: «Es vēlējos izpētīt RTU vēsturi un nolēmu sākt ar šīs ēkas savienojas cilvēka būtība – prāts un jūtas. Tehniskajās zinātnēs panākumus gūst tie, kas prot pagrabiem.» Rūķītis dobji iesmejas un uzjautrināts pamāj pārējiem rūķiem: «Esiet mierīgi, tas nav prasmīgi apvienot gan racionālo, gan emocionālo. Tehniskās zinātnes vienmēr ir bijušas viena no nozīmīgākajām mūsu valsts vizītkartēm. milzis – rūķēdājs, bet tikai dīvains cilvēkveidīgais.» Es klusībā nosmīnu. Jūs tikai iedo mājieties, es – un milzis – rūķēdājs! Latvijas tehnisko zinātņu studiju absolventi, Galvenais rūķis pavēl mani atbrīvot un pateicoties augstajai studiju kvalitātei un iegū ļauj pārējiem rūķiem apsēsties. tajām zināšanām, vienmēr ir bijuši lielā cieņā 12. jūlijā RTU norisinājās RTU 145. gadadienai veltītā vidusskolēnu Tad viņš skaļā balsī saka: «Es esmu mūsu pašu un starptautiskajā darba tirgū. Lai Rīgas Tehniskās universitātes galvenais gan 20. gs. 90. gados tehnisko zinātņu studentu konkursa «Nāc un studē RTU!» noslēguma pasākums, kurā tika rūķis Meistars, un tie ir mani pavalstnieki. skaits Latvijā samazinājās, pēdējā laikā noskaidrota konkursa uzvarētāja – Asnate Kažoka, Astoņi rūķi, kas sēž izrotātajos krēslos, studējošo skaits atkal sācis strauji augt. Latvija ir visu astoņu RTU fakultāšu aizbildņi aizvien vairāk pierāda sevi kā lielisku tehnisko Kalnciema pilsētas vidusskolas 11. klases skolniece, – Arhitekts, Būvnieks, Datorists, zinātņu speciālistu dzimteni. kas ieguva naudas balvu un iespēju studēt viņas izvēlētajā RTU Elektroniķis, Enerģētiķis, Inženieris, Amerikāņu filozofs Deivids Hjūms ir teicis: Ķīmiķis un Mašīnzinis. Pārējie ir viņu «Vispatīkamākais un nekaitīgākais dzīves ceļš programmā bez iestājpārbaudījumiem. Parasti es dzīvoju RTU galvenajā ved cauri zinātnes un izglītības gatvei, un tas, Šoreiz, RTU 145. jubilejas priekšvakarā, lasītāju uzmanībai piedāvājam palīgi. ēkā, bet pārējie rūķi katrs savā fakultātē. kurš spēj novākt kādus kavēkļus šai ceļā vai Šodien notiek lielā rūķu kopsapulce, pat izcirst jaunu taku, šajā ziņā vērtējams kā Asnates eseju, kuru viņa iesūtīja dalībai konkursa 2. kārtā. kuru mēs ikgadēji rīkojam šajā ēkā, kur cilvēces labdaris.» aizsākās RTU vēsture. Tev ir palaimējies, Varu tam vienīgi piekrist, jo zinātne un izglītība nav iedomājama bez skolas, bez skolotāja, kas «novāc kavēkļus tās ceļā». Tehnisko ka tevi atrada mani pavalstnieki, nevis naidīgie un atriebīgie rūķi no Zempagraba, kuri zinātņu sasniegumi Latvijā nebūtu iespējami bez RTU (RPI) un tās mācībspēkiem. arī šodien rīko sapulci. Un tagad man ir īpašs rīkojums sakarā ar šīsdienas notikumiem. RTU (RPI) jau pusotru gadsimtu ir bijusi izcilāko arhitektu, inženieru, celtnieku un citu Sapulce tāpat ir izjaukta, tāpēc mēs pastāstīsim tev visu, ko vēlies zināt. Tikai apsoli, ka nevienam neteiksi, ko šodien redzēji.» speciālistu kalve. Es atvieglojumā apsolu visu, ko man lūdz, jo līdz šim sirds dziļumos tomēr biju nedaudz Mūsdienās RTU ir viena no lielākajām un populārākajām augstskolām Latvijā. Tā ir vis vecākā no šobrīd mūsu valstī pastāvošajām augstskolām un sniedz visdaudzpusīgāko izglītī nobijusies, un apsēžos uz piedāvātā paklājiņa, lai iedziļinātos daudzsološajā stāstā. Meistars iesāk: «Es pastāstīšu par pašiem RTU pirmsākumiem. Atgriezīsimies pusotru bu tehniskajās jomās. Esošie un topošie studenti RTU reizēm mīļi dēvē par «vecmāmiņu» vai «vectētiņu». Šajā gadījumā «vec» neuzsver nevarīgumu un smago gadu nastu, bet gan gadsimtu senā pagātnē. 19. gs. 2. pusē Latvijā lielus apjomus bija sasniegusi rūpniecības, lielo pieredzi un gadu laikā uzkrātās zināšanas. Tieši šo iemeslu dēļ RTU (RPI) ir kļuvusi lauksaimniecības un transporta attīstība. Sakarā ar straujo progresu bija nepieciešams sa gatavot aizvien jaunus speciālistus ar attiecīgo augstāko izglītību. Lai atrisinātu situāciju, par leģendu – neizdzēšamu Latvijas vēstures un kultūras sastāvdaļu. Daudzi sapņo par iestāšanos mūsdienu RTU, bet cik daudzi zina, kā tas viss sākās? Ko 1862. gadā pēc Rīgas biržas komitejas iniciatīvas tika nodibināts Rīgas Politehnikums. Šo gadu mēs joprojām uzskatām par mūsdienu RTU dzimšanas dienu. pārvarējusi RTU (RPI) savā ceļā? Jaunajai mācību iestādei bija nepieciešamas atbilstošas telpas, tāpēc 1866. gadā tika sākta Jāpadomā… Laikam vislabākais variants, kā to noskaidrot, būtu doties uz Rīgas Tehnis ko universitāti. Zinu vien to, ka paši RTU pirmsākumi meklējami tagadējā Latvijas Univer modernas ēkas būve toreizējā Troņmantnieka bulvārī. Ēkas projektu izveidoja un būvniecību vadīja plaši pazīstamais arhitekts G.F.A. Helbigs. Rīgas Politehnikuma ēkas projekts tika sitātes ēkā, tāpēc vispirms došos uz šo celtni. Sacīts, darīts. Stāvu pie senlaicīgās un iespaidīgās Raiņa bulvāra ēkas galvenajām durvīm. «Saprāts ir būtnes redzeslauks. Cik tālu sniedzas tavs skatiens, tik tālu sniedzas tava būtne, – un otrādi.»
4
Vai Rīgā būs Centrālparks?
INFORMĀCIJA
Evita Serjogina Haidparks Londonā, Buloņas mežs Parīzē, Imperatora pils parks Tokijā, Centrālparks Ņujorkā – vietas, kas visplašākajiem sabiedrības slāņiem piedāvā dažādas brīvā laika pavadīšanas iespējas jebkurā diennakts stundā visa gada garumā. Rīgā par pilsētas centrālo parku ar laiku varētu kļūt Uzvaras parks. Lai izvērtētu Uzvaras parka nozīmi pilsētas ainavā un rastu idejas šīs zaļās teritorijas un tai piegulošās apbūves attīstībai, 28 Rīgas Celtniecības koledžas (RCK) un RTU APF studenti no 10. līdz 14. septembrim piedalījās Latvijas Arhitektūras savienības un Jauno arhitektu kustības rīkotajā plenērā «Centrālparks Rīgā – Uzvaras parks». Laikmetīgās mākslas galerijas «Noass» radošajā gaisotnē plenēra dalībnieki ne tikai izstrādāja savus priekšlikumus, bet arī tikās un diskutēja ar praktizējošiem arhitektiem un ainavu arhitektiem S. Ņikiforovu, J. Lejnieku, M. Ezergaili, G. Lināri, D. Veinbergu, ar transporta sistēmas plānotājiem: S. Gravu, E. Daniševski, ar nekustamā īpašuma ekspertiem un Rīgas pilsētas arhitekta biroja pārstāvjiem. Studentu veikums patīkami pārsteidz gan ar nopietno pieeju uzdevumam, gan profesionālo pasniegšanas veidu. Katrā no pieciem plenēra laikā tapušajiem priekšlikumiem ir kāda vērtīga ideja. Topošie arhitekti mēģinājuši parkā integrēt maksimāli daudz dažādu funkciju. Parks tiek sadalīts vairākās zonās – aktīvajai atpūtai (veloceliņi, skeitparks, snovborda parks, basketbola, futbola, volejbola laukumi, slidotava, laivu un ūdens velosipēdu noma, zirgu izjādes), bērnu rotaļu laukumiem, suņu pastaigām, mierīgai laika pavadīšanai svaigā gaisā (romantiskas saliņas ozolu pavēnī, ūdenskritumi, tējnīcas, kafejnīcas). Dzirdīgas ausis guvuši ainavu arhitektu argumenti, ka parkā nav vēlams veidot intensīvu un monotonu apbūvi. Kā alternatīvu viena plenēra komanda piedāvā parkā novietot mobilas moduļveida ēkas – paviljonus, ko var viegli transformēt un pārvietot. Savdabīgs priekšlikums ir veidot patstāvīgā parka sabiedrību – skulptūras, kas tā apmeklētājiem neļautu justies vientuļiem. Lai parkā varētu baudīt kultūras dzīvi – apmeklēt teātri, koncertus, brīvdabas kino seansus, izstādes –, tiek ierosināts izveidot skatuvi vai nelielu amfiteātri. Ņemot vērā vēsturiskos
2007. gada 27. septembris
un politiskos apsvērumus, plenēra dalībnieki iesaka Uzvaras pieminekli saglabāt tā esošajā veidolā. Īsā laikā studentiem izdevies ieskicēt precīzu, strukturētu parka nākotnes attīstības projektu. Varētu vien vēlēties nedaudz plašāku skatījumu un konceptuālu vīziju, kas idejiski apvienotu visu teritoriju. Studentu idejas no 17. septembra līdz 1. oktobrim skatāmas izstādē Arhitektu namā.
Latvijas tehnisko zinātņu leģenda – RTU (RPI) izstrādāts pēc tolaik modernāko Eiropas tehnisko universitāšu parauga. G. F. A.Helbiga va dībā jau 1869. gadā tika pabeigts ēkas galvenais korpuss, kura fasādi joprojām rotā Rīgas Politehnikuma tālaika nodaļu simbolika un triju Baltijas guberņu ģerboņi. Visa ēka pilnībā tika pabeigta 1885. gadā. Ēkā, par kuru es runāju, mēs šobrīd atrodamies.» Pēkšņi Meistars apstājas un pavēl stāstījumu turpināt jaunajam Inženierim. Viņš pār ņem stāstījuma pavedienu un patīkamā balsī sāk: «Pirmajos pastāvēšanas gados Rīgas Poli tehnikumā izveidojās Inženierzinātņu, Ķīmijas, Lauksaimniecības un Mehānikas nodaļas. Uz jaundibināto augstskolu pārgāja strādāt daudzi Tērbatas universitātes mācībspēki. Stu dentu skaits nodaļās bija ļoti neliels, 1863./1864. mācību gadā augstskolā studēja tikai 13 cilvēki.» Šajā brīdī, beidzot sagaidījis Meistara atļauju, stāstu turpina Arhitekts: «1868. gadā Poli tehnikums papildinājās ar Tirdzniecības nodaļu, bet 1869. gadā tai pievienojās Arhitektūras nodaļa. Arhitektūras nodaļā pirmajā studiju gadā bija pieteikušies tikai divi studenti. Poli tehniskās Padomes Plenārkonsuls atzina, ka mācības tomēr jāuzsāk un jāsaglabā visas iz veidotās nodaļas. Arhitektūras nodaļā lekcijas būvmākslā un nodarbības arhitektūras projek tēšanā vadīja pats fakultātes dekāns G.F.A. Helbigs. Par pedagogiem strādāja pazīstamie arhitekti R. Pflūgs un K. Felsko…» Meistars sarauc pieri un bargā balsī pārtrauc Arhitektu: «Es nedomāju, ka mūsu viešņa visas dienas garumā vēlas klausīties tikai Arhitektūras nodaļas vēsturi. Tālāk, lūdzu, stāstiet par lietu. Būvniek, turpini!» Būvnieks, nopriecājies par doto iespēju, sparīgi sāk: «Līdz pat 1896. gadam institūtā bija četrgadīgs mācību kurss, mācību valoda – vācu. 1896. gads Rīgas Politehnikuma vēsturē iezīmējās ļoti izteikti. Šajā gadā ne vien tika izveidota jauna fakultāte, bet lielas izmaiņas piedzīvoja iestādes nosaukums un būtība. Tā kļuva par valsts augstāko mācību iestādi – Rīgas Politehnisko institūtu. Institūta kurss tika pagarināts par vienu gadu, tagad tas bija piecgadīgs. Mācībvaloda mainījās no vācu valodas uz krievu valodu. Studentu skaits strauji auga.» Stāstījumu pārņem Datorists un turpina: «Vēlos nedaudz atgriezties pagātnē un pieminēt faktu, kuru, iespējams, zina tikai nedaudzi. 1875. gadā augstskolā tika izveidots karceris, uz kuru studentus nosūtīja par kaušanos, pārmērīgu alkohola un necenzētu vārdu lietošanu. Es pats vairākas reizes nelaimīgi esmu ticis ieslēgts šajā karcerī, jo toreiz bieži apmaldījos. Šis karceris pastāvēja līdz 1905. gadam. 20. gs. sākums augstskolā iezīmējās ar aizvien pieaugošu studentu skaitu. Rīgas Poli tehniskā institūta 50. jubilejas gadā (1911./1912.) universitātē studēja jau 1860 studenti, to mēr neviens vēl nenojauta, kādas pārmaiņas gaidāmas. 1915. gadā Rīgas Politehniskais ins
titūts tika evakuēts uz Maskavu, kur mācību darbs turpinājās līdz 1918. gadam. 1918. gadā augstskolu daļēji reevakuēja un 1919. gadā bijušajā Rīgas Politehniskā institūta ēkā svi nīgi atklāja Latvijas Augstskolu, tagad Latvijas Universitāti. Pārējā RPI daļa palika Ivano vovozņesenskā…» Datorists spēji pārtrauc stāstu un slepus norauš asaru. No viņa stafeti pārņem dvīņubrāļi Elektroniķis un Enerģētiķis, kuri stāsta, brīžiem viens otru pārtraucot: «RPI tika atjaunots 1958. gadā, kad no Latvijas Valsts Universitātes atdalījās Ķīmijas, Inženierceltniecības, Mehānikas un Tehnisko zinātņu vakara fakultāte ar 2311 studentiem. Viss darbs bija jāsāk no jauna. 1958. gadā tika nodota jaunā RPI ēka Kaļķu ielā. 1986./1987. gadā RPI varēja uzskatīt par pilnībā atjaunotu. Darbu turpināja deviņas dienas fakultātes. Tās bija – Mehānikas un mašīnbūves, Arhitektūras un celtniecības, Inže nierceltniecības, Aparātbūves un automatizācijas, Elektroenerģētikas, Automātikas un skaitļošanas tehnikas, Radiotehnikas un sakaru, Ķīmijas tehnoloģijas, Inženierekonomikas. Bija arī vairākas vakara fakultātes. Šo fakultāšu daudzpusība pilnībā apliecināja Rīgas Poli tehniskā institūta nosaukumu. Institūtā tika izdarīti aizvien jauni pētījumi un atklājumi, bez kuriem mūsdienu Latvija nebūtu iedomājama.» Stāstu pabeidz Lietķīmiķis: «Līdz ar Latvijas brīvvalsts izveidošanos arī RPI sasniedza kārtējās izmaiņas, tomēr šoreiz tās vairs nebija tik krasas un biedējošas. 1990. gada 19. martā augstskola pirmo reizi savas pastāvēšanas laikā ieguva godpilno universitātes nosaukumu. Tagad tā pilntiesīgi bija Rīgas Tehniskā universitāte, lai gan, iespējams, šo nosaukumu bija pelnījusi jau sen.» Pēc šī stāstījuma rūķi mani pa pazemes ejām pavada uz astoņu pašreizējo fakultāšu ēkām. Brīnišķīgā ceļojuma pēdējais pieturas punkts ir pašreizējā RTU ēka. Pateicos labajiem rūķīšiem un iegrimstu domās. Amerikāņu apgaismotājs Deivids Hjūms savā laikā ir sacījis: «Precīza un patiesa spriešana ir vienīgais visaptverošais glābiņš, kas piemērots visiem un visvisāda rakstura cilvēkiem.» Tieši precīza un patiesa spriešana ir tas, kas apvieno tik daudzos un dažādos RTU (RPI) studentus un absolventus. Gan dzīvos, gan mirušos. Visi šie cilvēki ir gan daudz ņēmuši no RTU, gan ielikuši tajā katrs savu artavu. Tieši cilvēki padara RTU par leģendu. RTU ir leģenda, ko veido paaudzes, neskaitāmas latviešu paaudzes, kam RTU ir bijis pamats ceļā uz labāku dzīvi sev un savai valstij. Šī leģenda jau divu paaudžu garumā ir iesakņojusies arī manā pagātnē, un es ik brīdi jūtu sev līdzās RTU (RPI) dvašu. Asnate Kažoka, Kalnciema pilsētas vidusskolas 11. klases skolniece, RTU organizētā konkursa vidusskolēniem «Nāc un studē RTU» uzvarētāja
2007. gada 27. septembris
FAKULTĀTĒS
5
Bye-bye* Baikal Alise Pļaviņa, APF studente Stāsts par vienpadsmit latviešu arhitektūras studentu un jauno arhitektu – Roberta Āboliņa, Zanes Derumas, Madaras Eisakas, Toma Kokina, Darjas Ostapcevas, Alises Pļaviņas, Jura Rotčenkova, Vinetas Strautas, Matīsa Šteinerta, Viktora Valguma un Riharda Vietriņa – desantu Baikāla ezera krastā jūlija vidū sākās jau pavasarī, kad pēc Maskavas Arhitektu savienības un «Asadov» arhitektu studijas ierosinājuma tika radītas pieteikuma skices vides objektiem, kas vēlāk veidos «Shaman Gorod» – šamaņu pilsētu. Arhitektūras festivāls «Shaman Gorod» ir jau piektais šāda veida pasākums ciklā «Goroda» – «pilsētas» – , kur katra no tām atkarībā no veidotāju izdomas, izvēlētās vietas un gadalaika iegūst savu tematiku. Līdz šim jau uzceltas vides objektu pilsētas no sniega un uz ūdens, pilsēta–cietoksnis un bērnības pilsēta. Šogad par jaunās pilsētas vietu tika izvēlēta Baikāla sala Oļhona, uz kuras, pēc salinieku vārdiem, atrodas viena no piecām nozīmīgākajām šamanisma, lamaisma un budisma svētvietām – Šamanka, klints salas krastā ar rituālu nozīmi. Lai arī ikdienā šamaņus apkārt staigājam nemanījām, svētvietas, ko iezīmē nelieli akmens krāvumi, ap kokiem apsietas dažādu krāsu lentītes, atstāta nauda un dažādi priekšmeti, sastapām gandrīz ik uz soļa. Tātad pilsētas tēma nebūt nebija izvēlēta nejauši. Vairāk nekā 5000 km garais un vairāk nekā dienu ilgais ceļš no Rīgas līdz Baikāla ezeram sākās ar lidojumu Rīga–Maskava, kura laikā lidmašīna iekļuva spēcīgā vējā un negaisā. Aiz loga zibeņoja, mākoņi šķita ķieģeļu pilni, un pirmais nosēšanās mēģinājums izrādījās neveiksmīgs, otrais – par laimi, veiksmīgs, aplausu un svilpienu pavadīts. Sēžot uz grīdas Maskavas lidostā un gaidot lidmašīnu uz Irkutsku, kuras reiss bija atlikts negaisa dēļ, iepazināmies ar citiem turpat uz grīdas sēdošiem festivāla dalībniekiem, pateicoties kuriem ilgā gaidīšana izvērtās daudz bezbēdīgāka. Lidojums uz Irkutsku pāri vairākām laika joslām, tad pati Irkutska, kas, pateicoties pelēkajām debesīm, šķita drūma un tukša, noslēpta aiz mūžīgām mūra sienām un augstiem koka žogiem. Vēlāk mēs tajā atgriezīsimies naktī cietuma šlāgeru pavadījumā, lai dzertu kvasu no automašīnas cisternas, runātu par skaistām vietām ar gruzīnu taksistu un meklētu neatrodamo Irkutskas centru. Taču ne brīdi nešķita, ka aiz sētām un ēku sienām te kūsātu turpat 600 000 pilsētnieku dzīves. Ceļš autobusā no Irkutskas līdz Oļhonas salai noritēja stāvoklī starp miegu un nomodu, kurā katru reizi, atverot acis, var ieraudzīt citu ainavu. Labības laukus nomainīja sausi klinšaini pauguri, tad pamazām parādījās skopa zāle, sīki ziediņi, caur pauguru smailēm pavīdēja zilzaļais Baikāla ezera ūdens. Tad prāmja pārceltuve, un aiz muguras paliek cietzeme, asfalta ceļi un civilizācija. Elektrība uz salas ievilkta pirms diviem gadiem – elektrības stabi vēl tagad šķiet kā svešķermeņi citādi tik maz skartajā ainavā. Pirmās trīs dienas nenāca miegs, jo ainavas šķietami bezgalīgā virsma, skata tālums un dziļums izrādījās daudz nopietnāks darba materiāls nekā objekta pagatavošanai izdalītais kubikmetrs koksnes. Tu pats sev šķieti kā uz delnas, kā uz lielas skatuves, uz augsta skatpunkta, no kura var vērties visos virzienos, daudzos plānos, skatam aizklīstot plašumos līdz desmitiem kilometru attālām kalnu korēm otrpus ezeram. Trešās dienas rītā iznācu no mājvietas saullēkta laikā, kas savā tonalitāšu krāšņumā vairāk atgādināja rietu. Saules gaisma pamazām atsedza aizvien jaunas un jaunas ainavas kārtas, iezīmējot kalnu kontūras, mežus, smilšaino pludmali un veidojot viegli ņirbošu atspīdumu ezera ūdenī. Par notikumu kļuva katrs saullēkts un saulriets, debesu pārsteidzošais dziļums, lietus tuvošanās pāri ezeram, kad tas izskatījās kā balta siena, zvaigžņu neaptveramais daudzums un spožums naktī. Arī pats Baikāla ūdens, kura neticamais dzidrums un līdz ar dienas
stundām mainīgais tonis un virsmas tekstūra, debesu atspīdumi ūdens klajumā lika vairākkārt ķert pēc fotoaparāta. Jāatzīst, ka tā ir vieta, no kuras nav iespējams aizbraukt – tā vienmēr būs kā atskaites punkts – visplašākajai, vispiesātinātākajai ainavai, vispārākajai pakāpei tik daudzos aspektos. Festivāla galvenā daļa – šamaņu pilsētas izveide – norisinājās paralēli dažādām arhitektu lekcijām, ekskursijām, spēlēm, filmu vakariem un ēdināšanai trīs reizes dienā. Te jāpiebilst, ka ēdienkartes pamatu veidoja zivis, precīzāk, omulis, ko, dažādos veidos pagatavotu, ēdām gandrīz katrā ēdienreizē. Līdz ar kokmateriālu izdali festivāla trešajā dienā sākās aktīva objektu celšana, kas, pēc organizētāju ieceres, bija izvietoti blīvi līdzās cits citam, veidojot objektu mežu – pilsētu. Vides objektu radīšanai katrai komandai izdalīja kubikmetru koksnes, visi citi materiāli dalībniekiem bija jāņem līdzi pašiem, tāpēc mūsu komandas somās vismaz pusi svara veidoja darbarīki (cirvji, zāģi, āmuri), dažādi metāla savienojumu elementi, kā arī vairāki desmiti kvadrātmetru sašūta auduma objekta ietērpšanai. Darbs noritēja rosīgā un patīkamā noskaņā un daždien ievilkās ilgi pēc tumsas iestāšanās. Festivāla 300 dalībnieku triju dienu laikā uzcēla aptuveni 50 objektu, kas tagad līdz ar visaptverošu informāciju par pašu festivālu aplūkojami www.asadov.ru. Festivāla dalībnieku vidū visvairāk bija Krievijas pārstāvju no dažādiem valsts nostūriem, kā arī pa komandai no Baltkrievijas un Kazahstānas. Latviešu komandas pilsētā pārstāvēja trīs objekti: «zāles galds» – masīvs koka galds, uz kura virsmas draudzīgā lokā var vērot dīgstam zāli, kas tika publiski iestādīta dziesmu un deju pavadībā; «komunikāciju kubs» – 3x3 m liela koka kuba skelets, kura ruporveida fasādes veido balts audums, paredzēts iekāpšanai un privātai sarunai ar pasauli; «zārds» – latviešu lauku ainavā atpazīstamas formas novietošana tai pilnīgi svešā vietā, papildinot zārdu ar tam neraksturīgu elementu – iekārtu baļķi. Lielāko daļu objektu skices jau bijām redzējuši pieteikumos, taču tikai retajā darbā bija atpazīstama sākotnējā ideja. Atklāšanas vakarā «šamaņu pilsēta» atdzīvojās, ielas pildīja viesi, kādā objektā parādījās ugunskurs, citā daudzas ūdenspīpes, citā varēja sist bungas, citos kāpt, gulēt, sēdēt, atstāt savu vēlēšanos, saņemt atbildes uz jautājumiem, kā arī mierīgi pastaigāties starp objektiem, aprunāties ar to autoriem un vienkārši priecāties par kopīgi padarīto darbu. Līdztekus oficiālajām svinībām katru vakaru telšu pilsētiņā, kurā dzīvoja lielākā daļu festivāla dalībnieku, tika dedzināti ugunskuri, pie kuriem ģitāras pavadījumā tika pārcilātas Coja, Grebenščikova, Zemfiras un daudzu citu krievu mūziķu dziesmas. Nakts tumsā varēja klīst no ugunskura uz ugunskuru, kas kā siltuma un gaismas saliņas bija izkaisīti šamaņu pilsētas pakājē. Sēž puikas tumsā slapjā zālē, caur rokām klīst ģitāra, skan dziesma pēc dziesmas. Kāds klīst ar vargānu, man kabatā mutes ermoņikas, uz mirkli spēlējam kopā, neredzot otra seju. Dažkārt, kad sirds dabas dailes pilna, sēdējām ar latviešiem pie dīgstošā galda (viens no latviešu komandu darbiem) un dziedājām tautasdziesmas – visas pēc kārtas, liekot kopā atmiņā aizķērušos pantiņus. Atpakaļceļa vēl viens «vis-» – visgarākā diena. Pieskaitot laika zonās izklīdušo laiku, – 32 stundas, kas visas pavadītas mājupceļā, – pēdējais prāmis no salas, nakts pārbrauciens uz Irkutsku, miegs uz lidostas soliņiem, spirgts rīts Irkutskā, pārlidojumi un gaidīšana, Sarkanais laukums, maskavieši metro ar grāmatām rokās, armijas orķestris, īsa atmošanās Rīgas lidostā, izkāpjot no lidmašīnas, atpazīstamas ielas, miegs – daudzas dienas vienā. Šis ir stāsts par notikumu, par laiku, kas ļaus, atkal sastopot citus dalībniekus, vēlreiz un vēlreiz atgriezties vietā, kur pilniem malkiem varēja baudīt dabas monumentālo, majestātisko, neaptveramo skaistumu, kopā darīšanas un vienkārši kopā būšanas prieku. P. S. Paldies RTU APF par finansiālu atbalstu! Autores foto.
* «Uz redzēšanos, Baikāl!»
6
STARPTAUTISKO UN SABIEDRISKO ATTIECĪBU DEPARTAMENTĀ / RTU LIKUMI UN LĒMUMI
DAAD stipendijas studijām Vācijā Vācijas Akadēmiskās apmaiņas dienests (DAAD) izsludina pieteikšanos uz DAAD piedāvātajām stipendijām studijām Vācijā 2008./2009. mācību gadam. Līdz 15. novembrim iespējams pieteikties uz: • stipendijām studijām augstskolu vasaras kursos; • stipendijām studentu grupu braucieniem un praksēm; • ERP gada stipendijām 2. vai 3. kursa ekonomikas studentiem ar ļoti labām vācu valodas zināšanām; • Mummerta fonda studiju stipendijām (M.A.) ekonomikas un inženierzinātņu studentiem; • studiju stipendijām (M.A.) jebkuras specialitātes absolventiem; • stipendijām arhitektiem, māksliniekiem, mūziķiem padziļinātām studijām specialitātē; • stipendijām padziļinātām studijām vai zinātnisku pētījumu veikšanai doktorantiem un jaunajiem zinātniekiem; • DAAD/Roche Diagnostic stipendijām jaunajiem zinātniekiem; • stipendijām bijušajiem stipendiātiem (ja iepriekš izmantota vismaz vienu gadu ilga stipendija); • stipendijām zinātnisku pētījumu veikšanai zinātniekiem un augstskolu mācībspēkiem. Sīkāka informācija par stipendijām un studiju iespējām Vācijā un pieteikšanās kārtību: www.daad.lv vai DAAD Informācijas centrā Rīgā, Brīvības bulvārī 32; tālr. 67228800; e-pasts: daad@lu.lv. Konsultēties par dokumentu noformēšanu var arī RTU Starptautisko attiecību centrā, Kaļķu ielā 1, 222. telpā; tālr. 67089021; e-pasts: evita.serjogina@rtu.lv.
Šveices valdības stipendijas studijām Šveices augstākās izglītības iestādēs 2008./2009. akadēmiskajā gadā Šveices valdība izsludina konkursu uz stipendijām maģistra vai doktora studijām Šveicē. Tiek piedāvātas: 20–25 stipendijas, uz kurām pretendē Bulgārijas, Dānijas, Igaunijas, Somijas, Grieķijas, Latvijas, Lietuvas, Nīderlandes, Norvēģijas, Austrijas, Portugāles, Zviedrijas, Slovēnijas, Spānijas un Ungārijas studenti. 20 – 25 stipendijas mūzikas un mākslas studentiem, uz kurām pretendē minēto valstu un vēl vairāku citu valstu studenti. Prasības kandidātiem: 1) Kandidātam jābūt ieguvušam vismaz bakalaura pakāpes diplomu (drīkst pretendēt arī tie, kuri šādu diplomu iegūs 2008.gada pavasarī); 2) dzimuši pēc 01.01.1973.; 3) labas vācu, franču vai itāliešu (atsevišķos gadījumos arī angļu) valodas zināšanas. Iesniedzamie dokumenti: 1) pieteikuma anketa (veidlapa saņemama IZM Starptautisko sakaru nodaļā);
Dekānu runas
Pirmā šā studiju gada Dekānu padomes sēde notika 13. septembrī. Rektors akadēmiķis I. Knēts visiem klātesošajiem novēlēja sekmīgu un laimīgu jauno stu diju gadu un, dāvinot grāmatu «Rīgas hronika», pateicās par padarīto līdzšinējam mācību pro rektoram E. Beķerim. Rektors izteica gandarījumu, ka DITF dekāns profesors U. Sukovskis pie kritis pāriet mācību prorektora darbā, un informēja, ka lūdzis profesoru J. Grundspeņķi uz gadu atgriezties DITF dekāna amatā un audzināt nākamos gados jaunos dekānus, lai RTU dekānu vide nenovecotu. ETF asociētais profesors E. Beķeris savukārt pateicās visiem par sadarbību astoņu gadu garumā. 1. Studiju programmu pārakreditācija. (U. Sukovskis, H. Guļevskis, dekāni) Rektors atgādināja, ka jau pavasarī ieteikts iesniegt dokumentus programmu pārakreditācijai jau jūlijā, lai procedūra beigtos līdz decembra vidum. Rektora padomē šis jautājums jau izskatīts, visiem dekāniem izsūtīti pārakreditējamo programmu saraksti. Studiju daļas vadītājs H. Guļevskis informēja, ka lielākajai daļai programmu dokumenti jau iesniegti Akreditācijas komisijā, un lūdza paātrināt dokumentu sagatavošanu: 1) visu studiju līmeņu programmām «Enerģētika un elektrotehnika»; 2) bakalaura un maģistra programmām «Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas»; 3) maģistra un doktora programmām «Ražošanas tehnoloģija».
2007. gada 27. septembris
Izraēlas valdība
Izraēlas valdība piedāvā stipendijas studijām vai pētniecības darbu veikšanai Izra ēlā 2008./2009. akadēmiskajā gadā. Prasības kandidātiem: • Latvijas Republikas pilsonis; • vismaz bakalaura grāds; • ne vecāks par 35 gadiem; • labas angļu vai senebreju (ivrita) valodas zināšanas. Iesniedzamie dokumenti: • aizpildīta veidlapa (atrodama tekstā norādītajā interneta adresē). • studiju vai pētniecības plāns, norādot augstskolu, kuru kandidāts vēlas apmeklēt. • CV. • apstiprinājuma vēstule no uzņēmējas augstskolas Izraēlā, ka tā ir ar mieru Jūs ņemt pretī. • diploma un atzīmju izraksta kopija (kopijas apstiprinātas augstskolas Ārējo sakaru daļā). • vismaz 2 ieteikuma vēstules no augstskolas pasniedzēja vai profesora, kurš ir mācījis kandidātu. • trīs fotogrāfijas. • medicīnas izziņa. Visi dokumenti jāiesniedz angļu valodā, dokumentu tulkojumiem arī jābūt apstiprinātiem. Papildu informācija: http://www.mfa.gov.il/MFA/MFAArchive/2000_2009/2003/8/Scho larships+Offered+by+the+Israeli+Government+to.htm . Veidlapas un informācijas materiāls atrodams arī IZM Starptautisko sakaru nodaļā, Vaļņu ielā 2, 226. kabinetā, tālr.67047877, e-pasta adrese: aija.jakovica@izm.gov.lv. Pieteikšanās termiņš: 2007. gada 30. novembris. Dokumenti trīs eksemplāros jāiesniedz Izraēlas vēstniecībā Rīgā, Elizabetes ielā 2.
2) vidusskolas atestāta kopija (nav nepieciešama mūzikas un mākslas studijām); 3) universitātes/augstskolas beigšanas dokumenta kopija (arī atzīmju izraksts); 4) 2 ieteikuma vēstules no profesoriem (mācībspēkiem); 5) detalizēts studiju/pētniecības plāns un motivācijas vēstule; 6) CV; 7) apstiprinājuma vēstule no Šveices universitātes, ka tā ir gatava jūs uzņemt; 8) medicīniskā izziņa (veidlapa saņemama IZM Starptautisko sakaru nodaļā); 9) citi dokumenti, kas parāda Jūsu veikumu (valodas zināšanas apliecinoša dokumenta kopija u.c.); 10) māksliniekiem – 3 darbu fotogrāfijas vai to oriģināli, kā arī skices, norādot to tapšanas laiku; 11) mūziķiem – ļoti labas kvalitātes ieraksti ar 3 dažādu stilu skaņdarbu izpildījumiem; komponistiem papildus – savu skaņdarbu partitūras. Tiem dokumentiem, kuri nav vācu, franču, itāliešu vai angļu valodā, jābūt tulkotiem kādā no šīm 4 valodām. Tulkojumiem, kā arī visu citu dokumentu pirmā eksemplāra kopijām jābūt apstiprinātām savas augstskolas Ārzemju daļā (vai pie notāra). Otro, trešo un ceturto eksemplāru dabū, vienkārši pārkopējot visus pirmā eksemplāra dokumentus. Iesniedzot dokumentus, tiem jābūt sakārtotiem minētajā secībā. Papildu informācija: IZM Starptautisko sakaru nodaļā, Vaļņu ielā 2, 226.kabinetā, tālr. 67047877, e-pasta adrese: aija.jakovica@izm.gov.lv. Pieteikšanās pēdējā diena: 2007. gada 15. novembris. Dokumenti četros eksemplāros (1 eks. paliek IZM) jāiesniedz IZM Starptautisko sakaru nodaļā. Dekāni īsi informēja par pārakreditācijas gaitu fakultātēs. 2. Budžeta vietu sadale pa studiju programmām 2007./2008. studiju gadam. (U. Sukovskis, L. Ribickis, E. Beķeris) E. Beķeris informēja, ka 1. kurss nokomplektēts labi, uzņemti par 300 studentiem vairāk nekā pagājušā studiju gadā. Vislabākais sekmju līmenis ir BF, pārējās fakultātēs aptuveni pusei uzņemto sekmība ir tādā līmenī, ka, ievērojot iepriekšējo studiju gadu sekmības analīzi, būs vajadzīga gan palīdzība, gan bikstīšana, lai viņi studijās noturētos. Kad atklājies, ka nav aizpildītas visas maģistrantu vietas, tās attiecīgi transformētas par bakalaurantu vietām, tāpēc būs iespējams daļu sekmīgāko bakalaurantu atbrīvot no studiju maksas. Šiem studentiem līdz 1. oktobrim jāiesniedz pieprasījums fakultāšu dekāniem par naudas atmaksu. Mācību prorektors U. Sukovskis paskaidroja, ka vietu pārdalē starp studiju līmeņiem ievērotas finansējuma robežas, un šie skaitļi atbilst situācijai 3. septembrī. Savas korekcijas vēl ieviesīs pavasara sesijas parādu kārtošanas rezultāti, kad beigsies 10 dienu sesijas pagarinājums. Zinātņu prorektors L. Ribickis informēja, ka klātienes doktorantūrā kopā uzņemti 127, t.sk. APF – 3, BF – 16, DITF – 17, IEF – 15, EEF – 23, ETF – 12, MLĶF – 18, TMF – 18. Tagad svarīgi laikus izpildīt šā gada doktoru sagatavošanas plānu. Līdz šim solīto pilnībā izpildījušas EEF – 9 un BF – 1, daļēji MLĶF – 3 (solīti 6), TMF – 1 (solīti 9). Sola izpildīt plānu DITF – 3, IEF – 3, bet APF šaubās par solītajiem 2 un ETF par solīto 1 zinātņu doktoru. Zinātņu prorektors lūdza dekānus gan spiest aktīvāk strādāt doktorantus, gan aicināt viņu zinātniskos vadītājus būt prasīgākiem. Rektors piebilda, ka pašreizējā finansiālā atbalsta apstākļos doktorantiem atliek vien centīgi strādāt, un lūdza dekānus prasīt doktorantiem regulāri atskaitīties par padarīto.
2007. gada 27. septembris
RTU ZINĀTNIEKU PĒTĪJUMI
RTU vides speciālistu aktivitātes
E. Kancāne, Informācijas centra korespondente RTU EEF Vides aizsardzības un siltuma sistēmu katedras speciālisti pārsteidz ar aizvien jaunām aktivitātēm – pavasarī veiksmīgi aizritējusi viņu organizētā 11. starptautiskā konference «Northsun 2007» par Saules enerģijas ieguves iespējām Ziemeļvalstīs, savukārt rudenī viņu vārds iz skanējis saistībā ar projektu «Pēdas», sadarbībā ar kuru Vides aizsardzības un siltuma sistēmas institūts organizē RTU studentu «Zaļās patruļas», kuras apsekos Rīgas ielas, parkus un mežus, galvaspilsētas kartē atzīmējot pie sārņotākās vietas.
Konference «Northsun 2007»
11. starptautiskā konference «Northsun 2007» RTU norisinājās vasaras sākumā. Kā stāsta Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta direktore profesore Dagnija Blumberga, konferencē tika pārrunātas jaunākās ten dences Saules enerģijas tehnoloģijās Ziemeļeiropā. Tika apspriesta Saules energosistēma Eiropas Savienības Ēku energoefektivitātes direktīvas un Energoservisa direktīvas kontekstā, kā arī pārrunātas inovatīvās Saules tehnoloģijas un Saules enerģija kā elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanas izejmateriāls Ziemeļvalstīs. Pat ziemeļu valstu klimatiskajā zonā Saules enerģijas potenciāls ir neizsmeļams – Latvijā Saules enerģiju kā izejmateriālu iespējams izmantot gan elektroenerģijas,
gan siltumenerģijas ražošanā. Latvija pašlaik vēl ir Saules enerģijas izmantošanas pašā sākuma posmā. Pirmie Sau les enerģijas izmantošanas projekti Latvijā bijuši samērā neveiksmīgi, taču nu Latvijas sabiedrība vairs nav vienal dzīga pret Saules izmantošanas iespējām – pamazām pie aug to cilvēku skaits, kas izvēlas lietot Saules enerģiju sil tumenerģijas vai elektroenerģijas ražošanai. Labs rādītājs, pēc D. Blumbergas domām, ir tas, ka Latvijā ir jau vairāk nekā 20 privātmājas, uz kuru jumtiem uzstādīti kolektori. Karstais ūdens ar saules kolektoru palīdzību tiek sildīts dažās izglītības iestādēs, piemēram, Aizkrauklē, Iecavā, di vos rehabilitācijas centros Bulduros un Īlē, ir dažas vien ģimenes mājas, kur šo ūdeni izmanto arī ēkas apsildei. Lielākais impulss, kas mudināja turpināt darbu Saules enerģijas pētīšanā, D. Blumbergai konferences laikā bija dā ņu arhitektes Karīnas Kapelas referāts par Dānijas Saules ēkām – jaunuzbūvētajām ēkām, uz kuru jumtiem un fasādēm uzstādītas saules baterijas un kolektori: «Šis referāts bija zināma veida šoks, kas parādīja, ko var izdarīt, ja pienācīgi novērtē Saules enerģiju. Saules baterijas atrodas, piemēram, uz Dānijas televīzijas ēkas stiklotā jumta vai arī kādas ēkas fasādē Kopenhāgenas Zooloģiskajā dārzā – tur uz īpaša displeja pat tiek norādīts, cik enerģijas attiecīgā brīdī tiek iegūts no debesu spīdekļa. Šādā veidā elektroenerģiju vai siltumenerģiju savām vajadzībām iegūst arī vairāki uz ņēmumi. Veidojas pretruna: pie mums visi saka – Saules nav pietiekami daudz, Saules enerģiju neizmantos nekad.
3. RTU koplietošanas auditoriju un fakultāšu telpu gatavība studiju procesam. (U. Su kovskis, dekāni) Rektors informēja, ka jautājums jau izskatīts Rektora padomes sēdē un Studiju daļas darbinieki koplietošanas auditorijas plāno apskatīt uz vietas. Mācību prorektors U. Sukovskis informēja, ka pašreiz koplietošanas auditorijas ir darba kār tībā, bet turpmāk tajās prasīs ieviest vienotu aprīkojuma standartu. Vairākums dekānu informēja, ka fakultāšu telpas ir kārtībā. ETF dekāna vietniekam A. Strau tam nav skaidrības par 8. auditorijas izmantošanu. EEF dekāns J. Gerhards informēja, ka nav veikts plānotais 36. auditorijas remonts. APF dekāns U. Bratuškins ir norūpējies par jumta stā vokli auditorijās ar virsgaismu. ZB direktore A. Janbicka interesējās, vai visās koplietošanas auditorijās iespējams pieslēgties internetam, kas nepieciešams 1. kursa nodarbībās, iepazīstinot ar darba iespējām ZB. Rektora vietnieks IT jautājumos Z. Zitmanis informēja, ka interneta pieslēgumam viss ir sakārtots, taču nav skaidrības ar finansējumu. Mācību prorektors informēja, ka septembra beigās IT komisijas sēdē paredzēts izskatīt un koriģēt darāmo darbu prioritāšu sarakstu. 4. Jaunās algu likmes un to ieviešanas kārtība. (R. Taraškevičs) Rektors informēja, ka no 1. septembra universitātē būs algu izmaiņas. Kanclers R. Taraškevičs sāka ar aktuālo informāciju. 1. Agrāk tie bijuši atsevišķi gadījumi, taču pēdējā laikā parādījusies daudz lielāka tendence braukt komandējumos biznesa klasē un dzīvot augstākās klases viesnīcās, taču apmaksāt var pēc normatīviem, turklāt šīm maksām no algas fonda atskaita 25% ienākumu nodokli. Turpmāk šīm izmaksām tiks prasīta vadības piekrišana. 2. Ir atbloķētas vakara un neklātienes studiju maksas programmas, kanclers lūdza nekavēties ar to izskatīšanu un korekciju iesniegšanu. 3. Turpmāk pieņems tikai elektroniski sagatavotus rīkojumus par apmaksu. 4. Struktūrvienību vadītāji jāskubina nekavēties ar algu ekonomijas izmaksu darbiniekiem. Kanclers informēja, ka mācībspēku darba algu pieaugumu, kas stājas spēkā no 1. septembra, līdzīgi kā pagājušā gadā, realizēs ar rektora rīkojumu atbilstoši Senāta lēmumam. Izmaiņu priekšlikumus ir izskatījusi un akceptējusi Senāta Finanšu komisija. Vidējā personāla algu pārrēķināšanu turpinājusi Personāldaļa, un tās izstrādātie priekšlikumi atbilst profesiju klasi fikatoram, nosaka amata minimālo algu un ievēro kvalifikācijas pakāpi, un tie arī tiks virzīti apstiprināšanai Senātā. Finanšu komisija lēmusi, ka darbs SP nedrīkst pārsniegt 0,8 slodzes. 5. Jaunākās zinātnes aktivitātes RTU. (L. Ribickis) Zinātņu prorektors L. Ribickis informēja: • 15. septembrī beidzas pieteikumu iesniegšana RTU projektu konkursam. 17. septembrī RTU
7
Taču dāņiem saules ir vēl mazāk. Un tas, ka viņi tik daudz dara šīs jomas attīstībai, deva impulsu darboties tālāk.» Pasaulē tiek meklētas arvien jaunas iespējas, kā iz gatavot lētākas un efektīvākas iekārtas Saules enerģijas iz mantošanai. Konferencē tika minēts arī tāds piemērs, ka ir izgudrots audums, ko īslaicīgi var izmantot kā Saules bateriju. Izveidojot kuģa buras no šā auduma, vakarā uz jah tas var dzert tēju pie lampiņas, kurai nepieciešamo enerģiju nodrošinājusi Saule. Konferencē pulcējās zinātnieki no 14 valstīm: Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Krievijas, Ungārijas, Lielbritānijas, Dānijas, Zviedrijas, Norvēģijas, Čehijas, Somijas, Polijas, Slovēnijas un Slovākijas.
«Zaļās patruļas»
RTU Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta direktore profesore Dagnija Blumberga jau divus gadus sadarbojas ar projekta «Pēdas» vides aktīvistiem. Šoruden tiks kopīgi realizēts pilotprojekts «Zaļās patruļas», kura laikā RTU 1. kursa studenti apsekos galvaspilsētas ielas, par kus un mežus, Rīgas kartē atzīmējot piesārņotākās vietas. Pašlaik projekts «Pēdas» ar Eiropas Savienības atbalstu ir iegādājies kartes, rācijas un fotoaparātus – apsekojot pil sētas zaļās zonas, jaunieši varēs sazināties savā starpā, kā arī nobildēt visnetīrākās vietas. Savukārt, ja kāds piemēslos apkārtni tieši projekta dalībnieku acu priekšā, viņu pie nākums būs uzrunāt šo cilvēku un mēģināt pārliecināt, ka viņa rīcība ir noziegums pret vidi. Noslēgumā notiks konferences, kurās studenti dalīsies iegūtajā pieredzē, iz vērtēs nepieciešamību turpmāk veidot šāda veida patruļas un izteiks priekšlikumus, kā efektīvāk novērst pilsētas pie sārņojuma problēmas. Pateicoties RTU un «Pēdu» divu gadus ilgajai sadarbībai, šī būs pirmā augstskola, kurā veidos «Zaļās patruļas». Šogad projektā piedalīsies RTU 1. kursa studenti, kuri sākumā iz pētīs šādu patruļu darbību citās valstīs un tad paši dosies Rīgas ielās. «Studentiem obligāti jāiesaistās šajā projektā, lai, strādājot izvēlētajā profesijā, viņi neaizmirstu par vides problēmām,» saka RTU profesore D. Blumberga.
Zinātniskajā padomē būs konkursa rezultātu apstiprināšana. • RTU pagājušā gada projektu vadītājiem, kuru projektu beigu termiņš ir šajā mēnesī, mēneša beigās būs jāuzstājas Inovāciju pārneses konferencē, uz kuru būs ielūgti arī ieviešanā ieinteresēti komersanti. • Jādomā par RTU Gada zinātnieka un RTU Gada jaunā zinātnieka kandidatūrām. • Turpinās domu apmaiņa ar IZM par zinātniskās aparatūras iepirkšanas plāniem. Vajag sa gatavot specifikāciju par 88 tūkstošiem latu nākamā gada pirmajam pusgadam un sagatavot pro jekta menedžeri, lai dati būtu lietošanas kārtībā. • Visās fakultātēs nepieciešams precizēt RTU gadskārtējās konferences referātu sarakstus. • IZM – RTU projektu pieteikumu vēlētos izsludināt no 1. novembra līdz 31. decembrim, lai no 1. janvāra varētu saņemt naudu un sākt darbu, taču tas vēl nav precīzi zināms. 6. Risināmie jautājumi, lai laikus sagatavotu atbildi Izglītības valsts inspekcijai. (I. Knēts) RTU turpina atbildēt Izglītības valsts inspekcijai par konstatētajām nepilnībām. Atklājies – lai arī RTU ir izstrādāts attiecīgais standarta nolikums, ne visām fakultātēm nolikumi ir apstiprināti Senātā. Rektors lūdza dekānus nekavēties ar dokumentu sakārtošanu. 7. Senāta 24. septembra sēdē izskatāmie jautājumi. (M. Jure) Senāta priekšsēdētāja M. Jure informēja par iesniegtajiem Senāta septembra sēdes lēmum projektiem. 8. CFLA prasība rīkot iepirkuma procedūru attiecībā uz darbiniekiem projektos, ja uzņēmuma līgumā apmaksas summa pārsniedz Ls 1000 gadā. (I. Knēts) Rektors informēja, ka saņemtajā CFLA vēstulē RTU tiešā veidā nav minēts, taču šī prasība jāievēro. 9. Grozījumu projekts MK noteikumos Nr. 994 «Kārtība, kādā augstskolas un koledžas tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem». Rektors izsniedza dekāniem RTU izdevniecībā pēc rektora iniciatīvas izdotās pašas pēdējās jaunā Augstskolu likuma un Zinātniskās darbības likuma versijas. Zinātnes likumam jau iesniegti labojumi – prasīto dārgo trīs LZP ekspertu vietā prasīt no LZP vai citas iestādes tikai vienu ekspertu. Sadalot finansējumu, ņemt vērā studiju sarežģītību, t. i., studiju jomu koeficientus. 10. RTU 145 gadu jubilejas svinības Latvijas Nacionālās operas telpās. (A. Visocka) Studentu kluba direktore A. Visocka priecājās par darbinieku atsaucību pasākumam. Pie teikumu skaits par 400 vietām pārsniedzis operas vietu skaitu, tāpēc dekāniem paziņoja galīgo fakultātei iedalīto vietu skaitu. A. Visocka lūdza dekānus parūpēties par fakultāšu ēku svētku noformējumu jubilejas dienās.
M. E.
8
STUDENTU LAPA
Vai mūsu dzīve jau iepriekš ir nolemta?
Šoreiz lietainās rudens dienās jautāju studentiem, ko viņi dara rudenī: vai apmeklēja «Studentu paradīzi» un vai plāno doties uz «Ronīšiem»? Tā kā šis ir filozofiskākais gadalaiks, meklēju atbildes uz varbūt tehniskai universitātei neraksturīgiem jautājumiem: vai dabā pastāv nejaušības vai arī mūsu dzīve jau iepriekš ir nolemta? Taču patiesībā šo jautājumu autors ir Varbūtību teorijas un statistikas (tātad – matemātikas) pasniedzējs K. Šadurskis, kurš jau pašā pirmajā semestra lekcijā šos jautājumus centās apspriest ar studentiem, tostarp mani. Tā kā cienījamā profesora matemātiskos pierādījumus agrajā pirmdienas rītā nespēju uztvert, atbildes uz šiem jautājumiem centos rast studentu vidū.
2007. gada 27. septembris
DITF vs MLĶF Vasaras nometne «Noraujies no ķēdes 2007»
Inga T., DITF, 2. kurss Dažreiz dzīvo Antarktikā – Sāku ilgoties pēc vasaras. Uz «Ronīšiem», kaut gribētos, netieku. Aizdomājos... Gribas teikt – gan viens, gan otrs. «Nolemta dzīve» skan pārāk bezcerīgi.
Sandris Č., ETF, 1. kurss Nevarēja atrast 822. c istabiņu – Gads ir sācies, un es mācos, un brīvajā laikā sērfoju internetā. «Studentu paradīzi» neapmeklēju, jo nebija noskaņojuma. «Ronīši»... Kas tas ir? [Te autore izplūst garos stāstos, kāpēc «Ronīši» ir forši.] Varbūt braukšu. Pats neticu liktenim. Balsoju par nejaušībām.
Atis K., BF, 2. kurss Pazīst Jāni Dz. no Aizkraukles – Biju uz «Studentu paradīzi» – «Sapņu fabrikā». Patika. Mūzika bija laba, arī no rindām man izdevās izvairīties, jo iegāju neilgi pēc pasākuma sākuma. Uz «Ronīšiem» laikam nebraukšu, jo pagaidām izskatās, ka laikapstākļi nebūs īpaši labi. Es domāju, ka mēs paši spējam mainīt nākotni. Arturs P., BF, 2. kurss Tikko pēc dušas – «Studentu paradīzē» biju uz «La Rocca». Gribējām iet uz «Sapņu fabriku», bet lija lietus, un tur bija pārāk lielas rindas, lai tās izstāvētu. «La Rocca» gan bija jāiztur «face control» – mēs bijām piecatā, no mums četri mierīgi iegāja, bet vienam vajadzēja iet četrreiz, kamēr tika iekšā. Uz «Ronīšiem» gan laika trūkuma dēļ nebraukšu. Nekas nav iepriekš nolemts. Kaut gan nedaudz jāpadomā... Reizēm tomēr liekas, ka viss ir nolemts. Ikdienā par tādām lietām nedomāju. Vispār... Gan viens, gan otrs – tas atkarīgs no noskaņojuma. Ilvija S., EEF, 1. kurss Spēlējoties suns iekoda pirkstā – Nebiju uz «Studentu paradīzi» un neplānoju braukt uz «Ronīšiem», jo izskatās, ka līs. Izbaudu savu pirmo rudeni Rīgā. Žēl, ka tik ļoti daudz līst, – vairāk gribas saritināties kaut kur siltumā un vienkārši palasīt kādu grāmatu («Disidenta nāve»). Viss ir nolemts. Iepriekš uzrakstīts. Jā, ticu liktenim. Varbūt. Nezinu...
Nevēlējās atklāt savu identitāti Ciest nevar olīvas un vairs neraksta dzeju. – Rudens. Nesen saliju. Tā – burvīgi. Perfekti. Gāju no autobusa caur lietus lāsēm. Visi cilvēki bija patvērušies kur kurais, es vienīgā tā – caur gāzienu – gāju. Īstenībā vēl īsti nav rudens... Kad būs, tad vārtīšos kritušajās koku lapās. Nejaušības. Nolemts nekas nevar būt. Mēs paši veidojam savas dzīves. Katrs mūsu solis var pārvērst nākotni.
Autors: Bitīt matos!
Nu jau par tradīciju kļuvusi «ditfu» rīkotā vasaras no metne «Noraujies no ķēdes», kas šogad tika aizvadīta zem Kurzemes zilā debesu juma – Šķēdē Talsu rajonā. Kā jau ierasts, lielākai dažādībai un jautrībai nometne tika rīkota, sadarbojoties ar vēl kādas fakultātes pašpārvaldi – šoreiz ar draudzīgajām un atraktīvajām MLĶF meitenēm. Kā jau parasti, par jauno pirmkursnieku fizisko un garīgo veselī bu rūpējās abu fakultāšu pašpārvaldes, kuras atbalstīja arī fakultāšu vadība. Liels paldies jāsaka arī mūsu pirm kursnieku atbalstītājiem: a/s «Hanzas maiznīca», a/s «Gutta», a/s «Aldaris», kuru produkcija remdēja dalībnieku slāpes un izsalkumu. Par nometnes laikā piedzīvoto stāsta dalībniece Ilze (DITF): – 24.–26. augustā norisinājās DITF un MLĶF pirmkurs niekiem rīkota iepazīšanās nometne «Noraujies no ķēdes», kura izvērtās par manas vasaras jautrāko notikumu. Ienākot piektdienas pēcpusdienā pa smagajām RTU Kaļ ķu ielas ēkas durvīm, varēja redzēt daudz svešu seju, just mulsumu un arī neziņu par to, kas visus šos jaunos studentus sagaida – pavisam skaidra bija tikai tā saņemtās informācijas daļa, kurā bija minēta nometne divu fakultāšu pirmā kursa studentiem un kurā bija minēts pasākuma norises datums, pulcēšanās vieta un triju kartupeļu obligāta līdzņemšana. Pēc neilgas gaidīšanas telpās vai ārpus tām visi studenti tika aicināti ārpusē uz pirmo lielo iepazīšanos savā starpā, kurā tika apspriesti dažādi jautājumi, kas lika pasmaidīt gandrīz katram un just patīkamu vieglumu saskarsmē vienam ar ot ru. Tika apspriestas gan vasaras brīvdienas, gan katra am bīcijas un nākotnes plāni, gan viedoklis par jaunā Valsts prezidenta frizūru, Baltijas jūras piesārņojuma problēmas un apakšveļas un mūzikas gaume. Tēmas, kas pirmajā mirklī varbūt likās smieklīgas, jautājumi, kas varbūt likās muļķīgi, atbrīvoja saspringumu un radīja ļoti patīkamu pacēlumu par gaidāmo braucienu nezināmi zilajās tālēs! Iekāpjot sarūpētajā autobusā, ļoti spēcīga interese par no metnes norises vietu netika izrādīta līdz brīdim, kad tika uz
dots tiešs jautājums no organizatoru puses, jo ikviens jau bija iegrimis sarunās ar jaunajiem ceļabiedriem, un, lai iepazīto cilvēku loks kļūtu vēl plašāks, autobusā notika mainīšanās ar sēdvietām. Līdz brīdim, kad nonācām norises vietā, auto busu pāršalca daudzi minējumi par citkārt ļoti svarīgiem jau tājumiem – «Kur?», «Kā?», «Kas īsti mūs sagaida?». Lai arī programmiņas tika izdalītas visiem, rozīnīte vieglas neziņas veidā joprojām saglabājās, un intriga strāvoja cauri gandrīz visam, ko darījām. Tad varonīgi tika uzceltas pašu auduma pilis plašajā «ditfa» Jāņa Bērziņa ģimenes īpašumā, kas, kā otrajā dienā noskaidrojām, atradās Talsu rajonā. Līdz mazliet lietainajam vakaram noskaņa pie ugunskura jau bija kā starp savējiem – silta, atvērta, draudzīga un humora pilna. Nākamā diena tika pavadīta aktivitātēs – zupas pelnīšanā, ķerot zivis ar pašu konstruētām makšķerēm, divdesmit cil vēku savietošanos uz trim un beigās jau viena dēļa, stafetēs, komandu spēlēs, līdz mistiskam mirklim vakara pusē, kad pilis pēkšņi bija jānovāc, mantas tika aizvestas kaut kur prom un paši pa nakti devāmies atrakcijā, kas pēc kopēja balsojuma tika atzīta par mazliet par īsu esam – nakts pār gājiens grupās pa četriem bija dienas pērļu karalis, kuram līdzi turēja vien pārsteigums par pirti «tuneļa galā»! Katrs mirklis kļuva arvien pilnāks jautrības un sirsnīguma (iz ņemot tos brīžus, kad tuvojās apjausma par celšanos no miega valstības brīvprātīgā kārtā), līdz prom braukt vairs negribējās pavisam. Uz nometni braucu bez priekšstata par to, kas mani sa gaidīs, pilnīgā atbrīvotībā no jebkādām cerībām un ieguvu ne tikai burvīgi pavadītu laiku piedzīvojumiem gatavu cil vēku vidū, bet arī iepazinos ar satriecošiem, aktīviem cilvē kiem, ar kuriem ir prieks iet kopā uz lekcijām un pavadīt kopā brīvo laiku. Es esmu ieguvusi daudz jaunu draugu, kas būtībā ir pats paliekošākais un nozīmīgākais, ko var iegūt šādu pasākumu noslēgumā! Paldies organizētājiem par ieguldītajām pūlēm un foršo rezultātu! Ilze un Jānis, DITF
2007. gada 27. septembris
STUDENTU LAPA
Pirmkursnieka skatījums uz dzīvi studenta acīm
Katru gadu pēc vidusskolas absol vēšanas liela daļa jauniešu izvēlas studēt kādā no Latvijas augstskolām. Kā jau labi zinām, viena no tām ir arī mūsu pašu RTU, kurā ik gadu pul cējas jaunie censoņi. Par to, kādas izjūtas pārņem vidusskolnieku, sākot studiju gadus, stāsta DITF 1. kursa students Elgars: – Pirmais septembris RTU noteikti nebūs tāds, kāds tas bija vidusskolā. Puķes un dziesmas lai paliek atmiņās par saldajiem vidusskolas gadiem, šeit tu esi topošais students. Man paveicās, ka iepazinu RTU mazliet citādi nekā lielākā daļa topošo studentu, bet par to vēlāk. Viss sākās apmēram tāpat kā katram topošajam RTU studentam. Aizbraucis pie teikties studijām, pirmais, ko ieraudzīju, bija milzīgas rin das un pamatīgs juceklis. Divas zāles, pilnas ar studēt gri bētājiem. Lielākā dienas daļa tika pavadīta, stāvot rindās.
Bija interesanti pavērot cilvēkus, kas nāk pieteikties, – da ži to darīja ar mammām, daži pat ar vecvecākiem. Raiba publika tur bija. Nākamais, kas sekoja pēc pāris nedēļām, bija reģistrācija studijām. Pa vidu, protams, sekošana līdzi rezultātiem. Reģistrācijas dienā cilvēku jau bija mazāk, un rindas gandrīz nekādas. Pie fakultātes galdiņa mani sagaidīja divi studenti, kas piedāvāja man piedalīties fakultātes or ganizētajā nometnē, kura paredzēta pirmkursniekiem. Ilgi negaidīju un pieteicos. Sīkumos neizplūdīšu, taču nomet ne augusta beigās noteikti bija vasaras jautrākais un for šākais pasākums, kurā es satiku un iepazinu daļu savu to pošo studiju biedru. Ja nebūtu aizbraucis uz nometni, tad noteikti vēl tagad nebūtu ieguvis tik daudz draugu starp kursabiedriem. Lieki teikt, ka nenožēloju piedalīšanos. Tieši nometne mani motivēja iesaistīties studentu pašpārvaldē, bet par to jau ir cits stāsts. Tad jau bija klāt arī pirmais septembris, kas, kā jau mi nēju, bija bez ziediem un garām ceremonijām. Svinīgajā da
9
ļā ar RTU vadību... godīgi sakot, lielu daļu runu palaidu ga rām, jo lielajā burzmā meklēju savus kursabiedrus, kā arī centos atrast vietu, no kuras varētu labāk redzēt pie ko lonnām notiekošo. Pēc svinīgās daļas sekoja «pārgājiens» uz DITFiju, kur mūs iepazīstināja ar fakultātes vadību, pa stāstīja par studiju programmām, kuras esam izvēlējušies, un deva dažādus padomus. Pats jautrākais sākās pirmajā īstajā studiju dienā, kad no lekciju saraksta vajadzēja izzīlēt, uz kurieni jādodas, – gluži kā orientēšanās sacensībās. Pirmās dienas tika pavadītas, aprodot ar jauno vidi un mēģinot saprast, kas tev apkārt no tiek. Kaut gan pagājušas jau divas nedēļas, vēl īsti neticu, ka studēju augstskolā, nevis sēžu vidusskolas klasē. Protams, ierasta lieta, ka sajūk vārdi «lekcijas» un «stundas» vai «pa sniedzēji» un «skolotāji». Varu teikt, ka nenožēloju savu izvēli par labu RTU. Elgars U., DITF
Studenti uzrīko sev vērienīgu paradīzi! 13. septembrī, par godu jaunā akadēmiskā mācību gada sākumam, Rīgā notika grandiozs studentu kultūras pasākums «Parex Studentu paradīze», kuru organizēja vairāku Rīgas augstskolu studējošo pašpārvaldes. «Parex Studentu paradīze» sākās ar «Dienas paradīzi», kas jau no plkst. 14 norisinājās Esplanādē, savukārt «Nakts paradīzes» laikā studentiem ar vienu ieejas biļeti bija iespējams apmeklēt trīs Rīgas klubus. Lai gan laikapstākļi nebija labvēlīgi, jo pūta auksts un stiprs vējš, kas sev līdzi nesa arī uzceltās teltis, «Dienas paradīze» noritēja godam. Lielākās Rīgas augstskolas savos stendos Esplanādē centās izklaidēt garāmgājējus un parādīt, kādi ir viņu studenti un ar ko viņi ir labāki par citu augstskolu studentiem. RSU stendā varēja uzzināt savu svaru, kā arī nofotografēties blakus skeletam. Biznesa augstskolas «Turība» studenti mācīja pārējiem, kā pareizi sist pa golfa bumbiņu. Jebkurš varēja sasildīties Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) teltī, iedzerot karstu tēju ar LKA meitenēm un, izpildot zināšanu pārbaudes testu, saņemt ābolu. Pulcēšanās notika arī pie RTU stenda, kur bija iespējams piedalīties loterijā un iegūt dažādas balviņas, kā arī apskatīt un aptaustīt «mehu» (TMF) īpašo zaļo žigulīti. Pasākuma apmeklētājus sildīja un acis priecēja Rīgas Ekonomikas augstskolas karsējmeiteņu dejas un interesantas studentu debates. Arī pārējo augstskolu stendi centās nepalikt bez ievērības un izklaidēja garāmgājējus, kā nu kurš mācēja. «Nakts paradīzes» centrālais pasākums norisinājās «Sapņu fabrikā», kur pasākumu atklāja augstskolu rektoru uzrunas. Lai gan pie «Sapņu fabrikas» veidojās rindas, cilvēki drūzmējās un gaidīja lietū, lai tiktu iekšā un dzirdētu
muzicējam grupas «Gain Fast», «Z-Scars» un «Tumsa». Jautrību garantēja vakara vadītājs Ufo, kā arī dažādi interesanti konkursi un Leons Zviedrs ar pitonšovu, kura laikā Leons lika čūskai līst caur brīvprātīgā bikšu staru. Bez rindām neiztika arī Studentu klubs. Grupas «Dzelzs vilks» uzstāšanās laikā zālē sajūtas bija vēl saspiestākas un karstākas nekā pārpildītā trolejbusā. Tomēr studenti priecājās, dejoja, izklaidējās un sacentās, piedaloties dambretes turnīrā. Meitenēm pat bija iespēja sacensties sava krūštura novilkšanā. Vienam puisim alus dzeršanas konkursā gan gadījās neliela ķibele – visu kuņģa saturu viņš atstāja uz skatuves. Tie, kam pie sirds negāja ne «Sapņu fabrika», ne Studentu klubs, apmeklēja «La Rocca», kurā rindas nebija īsākas. Jāpiebilst, ka klubs «La Rocca» 7. septembrī bija piedzīvojis vērienīgu rekonstrukciju, un studentu paradīzes apmeklētāji bija vieni no pirmajiem, kam bija iespēja apmeklēt kluba jaunās telpas un novērtēt arī jaunus video un lāzeru efektus. 13. septembra naktī darbojās visas trīs zāles. Pasākumu vadītāji bija divi – viens runāja latviešu, otrs krievu mēlē. «La Rocca» publiku izklaidēja vieni no labākajiem bārmeņiem Latvijā, kuri pārsteidza apmeklētājus ar pudeļu žonglēšanas meistarību. Ap pusnakti klubs jau bija pārpildīts, tad sākās uguns šovs, kura laikā mākslinieks demonstrēja, ka uguns ir tīri labi savienojams ar cilvēka ķermeni. Ja ugunsšovs un pēcāk dejojošās latīņu dejas piecu meiteņu izpildījumā vēl kādu bija atstājušas vienaldzīgu, tad erotiskās dejas lika visai zālei sastingt uz pāris minūtēm. Dejotājām gan pēc tam nācās noorganizēt palīgos apsardzi aizkļūšanai prom no kluba. Visās «Nakts paradīzes» norises vietās apmeklētāju netrūka līdz pat agram rītam. Tas vien nozīmē, ka pasākums
bija izdevies, un iespējams, ka līdzīgs pasākums varētu kļūt par tradīciju. «Parex Studentu paradīzi» organizēja Studentu attīstības fonds, lielāko Latvijas augstskolu (RTU, BA «Turība», RSU, Banku augstskola, REA, Latvijas Kultūras akadēmija, RPIVA, RSEBAA, LU un Transporta un sakaru institūts) studentu pašpārvaldes sadarbībā ar «Parex banku». Pasākumu atbalstītāji: portāls «draugiem.lv», Biļešu serviss, restorānu tīkls «Double Coffee», «Latvijas balzams», interneta bibliotēka «Atlants.lv», «Ādažu čipsi», Latvijas Studentu apvienība, radio «NABA», tipogrāfija «Corporate», Rīgas domes Kultūras departaments, tūrisma aģentūra «Travel Time» un enerģijas dzēriens «Red Bull». Ilze Kraukle
10
STUDENTU KLUBĀ UN KULTŪRAS CENTRĀ / SLUDINĀJUMI
Septembra sirds izgaismojās Studentu Dzejas dienās
26. septembrī mājīgajā un senatnes auras apvītajā E. Smiļģa muzejā bijām liecinieki daudziem dzejas lasījumiem un dziedājumiem. RTU Studentu teātris «Kamertonis» ar dzejoļiem izstaigāja Austrumu takas, lasot gan japāņu, gan ķīniešu dzeju no 5. – 19. gs., teātra studija «Spēle» lasīja Egila Plauža dzejoļus «Kurš izzvejo gaismu – par dzejnieku saukties drīkst» un jauniešu vokālais ansamblis «Jauna nianse» izpildīja sirsnīgas dziesmas no šā gada vasaras nometnes repertuāra. Tāda bija mūsu šā gada dzejas izlase no studentu krājumiem. Šķiet, ka izzvejot gaismu mums kopīgi izdevās. :) RTU Studentu klubs nāc ar mani samirkt šajā lietū, lai var saprast, kur paliek sapņi un kur realitāte sākas. vai tas ir kopā jaucams, vai tomēr ne? realitātē, ir šis sapņu lietus, nāc ātrāk, es varu arī nesagaidīt. aiziešu viena samirkt un zaudēšu prātu līdz ar atmiņām. atkal jau ēna klīdīs pa tukšām ielām un smies par pelēkām krāsām. es aiziešu... /samanta/ Linda, RTU studente
2007. gada 27. septembris
Meklējumu laboratorijas NODARBĪBAS Ceturtdienās – 4.; 11.; 18.; 25. oktobrī plkst.18.00–20.00 Kaļķu ielā 1, 219. telpā TĒMA: Personiskās labsajūtas nozīme personisko mērķu izvirzīšanā un sasniegšanā. 1. Tikšanās saruna par akmeoloģiju – dzīves jēgu – logoteorijas pamatlicēja V. Frankla skatījumā. 1.1. Akme 1.2. Katabole 1.3. Trīs «E» – estētiskais, ēteriskais, erotiskais 1.4. Dzīves «mazās spēles» 2. Komunikatīvajā kreativitātes/sensitivitātes treniņā emociju pārveide Nav cilvēku, kas dzīvo mūžu bez konfliktiem un nepazīst to saistību ar spēcīgām emocijām. Vizualizācija un muskulārā reaģēšana emociju pārveidē. Vada: Zenta Boboviča, sociālpsiholoģisko treniņu vadītāja Dalības maksa Ls 3; RTU studentiem – bez maksas Informācija – 7089477 vai www.kulturartu.lv
Vēlies dejot?
Aicinām dejotājus ar priekšzināšanām un iesācējus uz līnijdeju nodarbībām pie Ivetas Kalniņas katru otrdienu plkst. 19 RTU Lielajā zālē. Līdzi jāņem maiņas apavi un Ls 3, ar abonementu Ls 2,50, studentiem Ls 2.
Katru otro otrdienu, sākot no 2. oktobra, plkst. 20.00 RTU Lielajā zālē atsāksies arī Rīgas danču kluba sarīkojumi. Aicināti visi, kas vēlas dancot un lēkt, līdz kājas gurst! Paņem līdzi arī maiņas apavus! Ieeja: Ls 2; studentiem Ls 1. Informācija – 26514627 (Valdis)
2007. gada 27. septembris
STUDENTU KLUBĀ UN KULTŪRAS CENTRĀ
RTU Spicei – 10
1998 1999 2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007
IEF BF IEF IEF ETF DITF DITF TMF ETF ?
Kura šogad būs spicākā fakultāte?
11
12
REKLÄ€MA
2007. gada 27. septembris