Nr 3 28 09 2000

Nr.3 (1179) 28.09.2000.

RTU avîze iznåk kopß 07.02.1959.

RTU 138. gadadienai veltîtie svinîgie pasåkumi: 11. – 12. X 12. X plkst. 12.00 13. X plkst. 10.00 plkst. 16.00 plkst. 18.30 14. X plkst. 16.00

RTU véstures konference; Otrå starptautiskå konference, 3. un 5. lpp.

RTU vadîbas preses konference; piemiñas brîdis bijußo RTU rektoru atdusas vietås; Senåta svinîgå séde; måcîbspéku, darbinieku un studentu balle Aulå.

Tehnisko tulku koledΩai - piektais måcîbu gads, 4. lpp.

Krétas salå tiekas Eiropas arhitektüras skolu vadîtåji, 6. lpp.

visi uz «Spici ‘2000»!

Mi˚e¬i klåt, vasara nu ir galå!

Senåk, kad gadu dalîja divos gadalaikos, Mi˚e¬i - tåpat kå Jur©i bija ßo gadalaiku robeΩa. Lîdz Mi˚e¬iem visi lielie darbi bija apdarîti un bagåtåkajå gadalaikå varéja lepnus svétkus svinét.

Mi˚e¬a dienas tirgus, starp citu, ir pédéjais brîdis ßajå gadå, kad puißiem nolükoto meitu bildinåt...

2

2000. gada 28. septembris

Oktobrî sveicam nozîmîgå dzîves jubilejå: Elektronikas un telekomunikåciju fakultåtes tehni˚i Ivanu Çernomoru, Liepåjas MZTK Vispårtehniskås fakultåtes lektori Ritmu Jembergu, Büvniecîbas fakultåtes apkopéju Aiju Beitåni, Automåtikas un skait¬oßanas tehnikas fakultåtes Vides modeléßanas centra pétnieku Jåni Ílangenu, Iekßéjå audita da¬as galveno speciålisti Astru Aivari-Stradi, Arhitektüras fakultåtes lektori Ievu Mi˚elsoni, Daugavpils MZC vecåko laboranti Larisu Filatovu, InΩenierekonomikas fakultåtes docenti Irinu Voronovu.

Dekånu runas Pirmå Dekånu padomes séde notika 31. augustå.

Izskatîja 2000./2001. studiju gada såkumam veltîto 1. septembra «Iepazîßanås svétku» norises plånu.

Måcîbu prorektors E.Be˚eris iepazîstinåja ar firmas «Siemens» iespéjamo piedåvåjumu — trim stipendijåm un piecåm prémijåm 500 eiro katra.

Dekåni apsprieda iespéjamo RTU Goda biedra kandidatüru.

Måcîbu prorektors asoc. prof. E.Be˚eris: 1) iepazîstinåja ar Íveices piedåvåjumu — izveidot RTU informåcijas kontaktpunktu, kura darbiniekam algu maksåtu Íveice, un lüdza pårdomåt iespéjamås kandidatüras. Darbiniekam véla-mas våcu un arî ang¬u valodas zinåßanas; 2) ierosinåja oktobrî RTU jubilejas pasåkumu ietvaros organizét metodisko seminåru par vienu tému, lüdza pårdomåt par kådu, kå arî padomåt par metodisko darbu izstådi.

Pårrunåja aktuålos finansiålos jautåjumus ar kancleru R.Taraßkeviçu.

Zinåtñu prorektors L.Ribickis ierosinåja lügt FM, lai panåktu RTU iek¬außanu to institüciju sarakstå, kuråm sniedzot materiålo atbalstu

var sañemt nodok¬u atvieglojumu. TMZF dekåns G.Liberts skaidroja, ka nokårtot vienreizéju nodok¬u atlaidi sponsoram nav sareΩ©îti.

Pårrunåja daΩådus aktuålus darba jautåjumus.

Måcîbu prorektors E.Be˚eris paståstîja, ka studentiem, sprieΩot péc aptaujåm, nepatîk klausîties matemåtikas un fizikas lekcijas lielås plüsmås.

7. septembra sédé Uzklausîja kritiku un priekßlikumus par 1. septembra pasåkumu norisi: kopumå pasåkums interesants, bet aizmuguré ståvoßie neko nevaréja redzét; nebija saprotams, kur jåpulcéjas; runåm jåbüt îsåkåm un pasåkuma norisei intensîvåkai; jåizmanto soli, lai vismaz da¬a klausîtåju varétu sédét.

Dekåniem, måcîbu gadu uzsåkot, radußies daΩådi iebildumi: koplietoßanas auditorijas nav sakårtotas darbam — nelietojamas tåfeles, trükst kréslu (MeΩa ielå 1); ievadît datus informåcijas sistémå vajadzétu at¬aut fakultåtes lietvedim, jo Uzñemßanas komisija laikå to izdarît nepaspéj; bütu nepiecießami uzñemßanå pieprasît arî pases kopiju, jo tå vélåk vajadzîga gråmatvedîbai;

➢

8. lpp

Profesionålås izglîtîbas jaunumi 2000. gada 12. septembrî IZM Profesionålås izglîtîbas attîstîbas programmu a©entüra (PIAPA) sadarbîbå ar Informåcijas tehnolo©ijas, telekomunikåcijas un elektronikas (ITTE) nozares un Büvniecîbas nozares profesionålajåm asociåcijåm rîkoja tikßanos, lai prezentétu ES Phare programmas «Profesionålå izglîtîba 2000» ietvaros veikto abu nozaru pétîjumu rezultåtus un çetras jaunas pirmå lîmeña profesionålås augståkås (koledΩas) izglîtîbas programmas.

Tikßanås gaitå: ☞ noklausîjås projekta vadîtåjas A.Jomas (PIAPA) informåciju par profesionålo kvalifikåciju struktüras pamatelementiem un to ievießanas so¬iem; ☞ parakstîja vienoßanos starp Informåcijas tehnolo©ijas, telekomunikåciju un elektronikas nozares profesionålajåm asociåcijåm par nozares profesionålås izglîtîbas padomes izveidi; ☞ notika Informåcijas tehnolo©ijas, telekomunikåciju un elektronikas nozares pétîjuma un izstrådåtå nozares apraksta prezentåcija.

Sadaloties divås grupås péc nozaru principa, izskatîja: ☞ jaunizstrådåto izglîtîbas programmu pamatnostådnes un to izstrådes metodolo©iju, ☞ jaunizstrådåto profesionålås izglîtîbas programmu mér˚us, saturu un to ievießanu divås måcîbu iestådés.

Izziñai: Par iepriekßminéto jauno programmu realizåciju 2000. gada aprîlî noslégts lîgums starp RTU un IZM. ASTF no ßî måcîbu gada såk realizét Informåcijas tehnolo©ijas un komunikåciju programmu ar specializåciju programméßanå, BF — büvdarbu organizåcijas programmu. Programmas izstrådåtas, sadarbojoties profesionålajåm asociåcijåm un pilotorganizåcijåm — RTU, Rîgas Tehniskajai koledΩai (RTK) un Rîgas celtniecîbas koledΩai (RCK). Programmu realizåcija notiek arî abås minétajås Rîgas koledΩås.

Pateicoties Phare programmas finanséjumam, fakultåtés iegådåta måcîbu literatüra un iekårtotas datorklases.

M.E.

Informåcijas tehnolo©ijas, telekomunikåciju un elektronikas nozares grupas sédé. G. Matisona foto.

3

2000. gada 28. septembris

Kas jauns Starptautisko sakaru daŒ?

Socrates/Erasmus Socrates/Erasmus ir viena no populåråkajåm studentu apmaiñas programmåm Eiropå. Tås ietvaros RTU bakalaura programmas vecåko kursu, ma©istrantüras un doktorantüras studenti tiek aicinåti pieteikties uz stipendijåm, lai 2000./2001. måcîbu gada pavasara semestrî studétu Be¬©ijas, Dånijas, Grie˚ijas, Itålijas, Nîderlandes, Somijas, Spånijas, Våcijas, Zviedrijas universitåtés un augstskolås.

Priekßnoteikums — labas ang¬u vai attiecîgås valsts valodas zinåßanas, skaidrs årzemju studiju perioda mér˚is.

Pieteikßanås termiñß: 12. oktobris.

Plaßåku informåciju un pieteikuma anketas iespéjams sañemt Starptautisko sakaru da¬å: Ka¬˚u ielå 1, 322. telpå, tålr. 7089313, 7089343; e-pasts: jolanta_j@adm.rtu.lv.

DARBA IESP‰JAS VÅCIJÅ Starptautiska kompånija DISCO International RTU studentiem piedåvå iespéju apmeklét karjeras dienas «EUROTECH» Berlîné ß.g. 10. un 11. novembrî. Karjeras dienu ietvaros studentiem büs iespéja tikties ar daΩådu Eiropas valstu uzñémumu pårståvjiem un runåt par potenciålajåm darba iespéjåm tajås.

Interesentiem tiek apmaksåta lidmaßînas bi¬ete marßrutå Rîga — Berlîne un viesnîcas izdevumi.

Iespéjamie kandidåti: RTU Automåtikas un skait¬oßanas tehnikas, Ener©étikas un elektrotehnikas, Elektronikas un telekomunikåciju fakultåtes pédéjå gada ma©istrantüras vai doktorantüras studenti ar ¬oti labåm ang¬u vai våcu valodas zinåßanåm.

Iesniedzamie dokumenti: 1. CV ang¬u vai våcu valodå.

2. Atzîmju izraksts par iepriekßéjo måcîbu gadu. 3. Motivåcijas véstule ang¬u vai våcu valodå.

Dokumenti jåiesniedz Starptautisko sakaru da¬å lîdz 2. oktobrim.

Tålrunis uzziñåm 7089313, 7089343.

Otrå starptautiskå konference Otrås starptautiskås konferences «Simulation, Gaming, Training and Business Process Reengineering in Operations», kura 8. un 9. septembrî notika RTU, pamattéma bija — matemåtisko metoΩu (imitåcijas modeléßanas un operåciju pétîßanas) izmantoßana daΩådås nozarés. Dalîbnieki bija ieradußies no 13 valstîm, tai skaitå — Lietuvas, Latvijas, Igaunijas, Zviedrijas, Dånijas, Be¬©ijas, Nîderlandes,Våcijas, Polijas, Krievijas, ASV u.c.

Konferenci atbalstîja Latvijas Zinåtnes padome, da¬éji finanséjot konferences pilna rakstu kråjuma izdoßanu (79 raksti, aptuveni 400 lpp.).

Konferences galvenais organizators bija RTU, piedalîjås arî LU un LLU. LU Matemåtikas un informåtikas institüts (MII) jau tradicionåli (I konference Rîgå notika 1996. gadå) ielüdza pie sevis konfe-

rences dalîbniekus uz iepazîßanås vakaru. Konferences organizéßanå aktîvi piedalîjås MII profesors G.Joñins, tås norisi visnotaatbalstîja MII direktors profesors J.Bårzdiñß. LLU profesors P.RivΩa péc konferences gådåja par dalîbnieku izbraucienu uz Siguldu.

Konferenci atklåja RTU måcîbu prorektora profesora E.Be˚era, Latvijas Zinåtnes padomes ekspertu komisijas vadîtåja, LU profesora J.Bårzdiña un Latvijas Zinåtnieku savienîbas valdes priekßsédétåja, LJA profesora J.Ítrauhmaña uzståßanås.

Katra konferences darba diena såkås ar plenårsédi.

Pirmajå dienå plenårsédé bija iespéja noklausîties interesanto Skotijas profesora Sisira BanerdΩi lekciju par jaunåm tehnolo©ijåm raΩoßanas vadîbå. Péc plenårsédém konferences darbs turpinåjås paraléli trijås sekcijås, un katrai sekcijai

dienå notika trîs sédes.

Konferences otrås dienas plenårsédé uzståjås tikko no komandéjuma atgriezies RTU zinåtñu prorektors profesors L.Ribickis, lekciju par sadarbîbu starp modeléßanas un operåciju pétîßanas jomå strådåjoßiem prakti˚iem un izglîtîbas darbiniekiem nolasîja «Ford Motors Company» (ASV) vadoßais pétnieks un Miçiganas universitåtes måcîbspéks Edvards Vil-

jams. No konferences otrås dienas sédém divas bija veltîtas konkrétu starptautisku zinåtnisko projektu izpildei. DAMAC—HP projektu finansé Eiropas komisija, un tas péta informåcijas tehnolo©ijas lîdzek¬u izlietojumu, lai palielinåtu ostu terminålu darba efektivitåti. Konferences laikå tika prezentéta gråmata, kas atspogu¬o

Referé profesors Sisirs BanerdΩi no Skotijas. R. Krontåla foto.

➢

5. lpp

4

2000. gada 28. septembris

Tehnisko tulku koledΩai piektais måcîbu gads Ilze Ítrodaha RTU Valodu institüta Tehnisko tulku koledΩå såcies jau piektais måcîbu gads. Par godu ßim apa¬ajam, kaut arî nelielajam ciparam jaunais måcîbu gads tika atklåts îpaßi svinîgi.

— Gribéjåm, lai pirmajå måcîbu gada dienå studenti savstarpéji iepazîtos, lai redzétu visus koledΩas pasniedzéjus kopå, novéléjåm, lai måcîties viñiem te bütu jauki un patîkami, — ståsta Valodu institüta direktora v.i. asoc. profesore Larisa I¬jinska. — Priecåjåmies, ka müsu svinîbas ar savu klåtbütni pagodinåja RTU rektors akadémi˚is Ivars Knéts un apsveikumå îpaßi uzsvéra valodu zinåßanu lielo nozîmi informåcijas apmaiñå, kurai nåkamajå — informåcijas gadsimtå — büs seviß˚a loma savstarpéjo sakaru veidoßanå.

— Tulku koledΩa RTU Valodu institüta ietvaros paståv jau piekto gadu. Tas ir atseviß˚s studiju virziens — tehnisko tulku referentu studiju programma. Müsu programma nav konkurents LU Sveßvalodu fakultåté piedåvåtajåm programmåm, jo no tåm bütiski atß˚iras.

Müsu studenti ir tehniski orientéti un nodarbojas ar tehnisko tekstu tulkoßanu, tå saukto lietiß˚o lingvistiku, tådé¬ viñiem jåprot

domåt tehniski un jåpårzina atseviß˚o tehnisko jomu jautåjumi.

KoledΩå apgüst arî sinhrono tulkoßanu, tåpéc studentiem vajadzîgas arî labas komunikåciju un sarunvalodas zinåßanas.

— Müsu galvenais mér˚is ir tehnisko tulku referentu sagatavoßana, tåpéc programma ir veidota tå, lai studenti apgütu gan tulkoßanas, gan referenta iemañas.

— Paßreiz mums ir 96 studenti, un jütam, ka k¬üstam populåri. Íogad pirmo reizi rîkojåm ieståjpårbaudîjumus — ang¬u vai våcu valodå. Bez tåm studenti péc izvéles apgüst vél spåñu vai françu valodu, liela uzmanîba tiek pievérsta arî valsts valodai. Studenti måcås tulkot no ang¬u valodas, våcu valodas un krievu valodas latvießu valodå un otrådi. Strådåjam ar tehnisko literatüru.

— Pirmajos divos gados studenti apgüst visu septiñu RTU studiju virzienu — arhitektüras, celtniecîbas, mehånikas, elektrozinîbu u.c. — leksiku un terminolo©iju.

Programma ir apjomîga un plaßa, un semestra laikå jåiegüst 20 kredîtpunkti. Íî izvélétå profesija ir sareΩ©îta, prasa izturîbu un pacietîbu, saspringtu måcîbu darbu, daudz jålasa, lai bütu lietas kurså par izvélétås tehnikas nozares

aktuålajiem jautåjumiem, jåmåcås büt precîziem savos izteikumos.

— Divas nedé¬as studentiem ir arî prakse, kuru piedåvå koledΩa vai arî viñi sameklé paßi. Daudzi strådå vecåku firmås, pieméram, kokapstrådes uzñémumos, autoserviså, lo©istikas firmå.

Praksei beidzoties, jåaizståv darbs par paveikto.

— Nosléguma darbu rakstot, studentiem jåpieråda savas praktiskås tulkoßanas iemañas visos ßajos virzienos. Tås pårbauda speciåla komisija, kuras darbå piedalås arî attiecîgås tehniskås nozares speciålisti. Péc divu gadu studijåm iegüst sekretåra referenta kvalifikåciju. Da¬a ar to studijas beidz un såk strådåt, bet lielåkå da¬a turpina studét.

— Treßajå gadå jaunießi var izvéléties, kådå virzienå turpinåt måcîbas. Paßreiz mums ir divi studiju virzieni — celtniecîba un ekonomika. Studéjot vél divarpus gadus, apgüst padzi¬inåtu programmu speciålo tekstu tulkoßanå. Tåtad, kopumå studéjot çetrarpus gadus, var iegüt augståko izglîtîbu — tehniskå tulka referenta kvalifikåciju un tiesîbas strådåt par sveßvalodu skolotåju tehniskajås koledΩås.

— RTU Tehnisko tul-

ku koledΩå ar studentiem strådå RTU Valodu institüta filologi, kå arî daudzi pieaicinåti speciålisti, kuri lasa lekcijas, pieméram, juridiskajå terminolo©ijå, likumu ievéroßanå, starptautiskajos sakaros, celtniecîbå, ekonomikå, patentzinîbås u.c. Lielu vérîbu veltåm iemañu apgüßanai darbå ar datoriem. Pirmos gadus strådåjåm eksperimentéjot, jo cita analoga nebija, tagad esam apguvußi darba iemañas, izveidojies kolektîvs, kas ir darbå ieintereséts un ar to lepojas. Visi müsu pirmå izlaiduma sekretåri referenti ir sekmîgi iekårtojußies darbå, bet daΩi, kuri studé tålåk, apvieno studijas ar darbu.

— KoledΩå viengadîgajos intensîvajos kursos sveßvalodu studé arî RTU ma©istranti un doktoranti, paraléli savai specialitåtei iegüstot tulkotåja referenta iemañas. Studentiem, kuri vélas padzi¬inåti apgüt sveßvalodu, organizéjam viengadîgus intensîvos kursus. Interesentus aicinåm pieteikties lîdz 1. oktobrim Valodu institütå MeΩa ielå 1, 1. korpuså, 409a. vai 411. telpå, tålr.

7089504, 7089525. Neesam aizmirsußi arî darba kolé©us. Veidosim intensîvos trîs lîmeñu valodu kursus tiem RTU darbiniekiem, kuriem valodu jåapgüst îså laikå.❏

5

2000. gada 28. septembris

Ma©istrantiem un ma©istrantüras absolventiem Íî gada 31. martå firmas «Siemens», Brémenes universitåtes pårståvji, LU un RTU måcîbu prorektori parakstîja vienoßanos, kas paredz: 1. Pieß˚irt pieciem labåkajiem konkrétå gada ma©istra gråda ieguvéjiem prémiju 500 eiro katru ßådås jomås: * elektrozinåtne, * informåtika/informåcijas tehnolo©ijas, * maßînzinîbas, * matemåtika, * fizika, * vides inΩenierzinåtnes.

Interesentiem pieteikties pie RTU måcîbu prorektora, lîdzi ñemot izvérstu CV un divas RTU måcîbspéku rekomendåcijas.

2. Brémenes universitåte pieß˚ir trîs stipendijas viena gada ma©istratüras studijåm savå universitåté. Tas var büt pilns studiju gads - studijas jåuzsåk 16. oktobrî, ja iespéju izmanto ma©istra darba izstrådei - darbu var såkt jebkurå laikå.

Studijas (îpaßi ma©istra darba izstråde) var notikt arî ang¬u valodå, taçu våcu valodas zinåßanas ir ¬oti vélamas.

Ar studiju virzienu, piedåvåto projektu tematiku un to detalizétiem aprakstiem var iepazîties pie måcîbu prorektora asoc. prof. E. Be˚era.

Tehnolo©ijas, metodika, kvalitåte Metodiskais seminårs un izståde Lai popularizétu RTU metodiskos darbus, metodiskås pieejas un daΩådu tehnolo©iju pielietojumus måcîbås, ßå gada oktobrî notiks metodiskais seminårs un daΩådu RTU darbinieku radîto produkciju izståde. Labåko darbu autorus paredzéts prémét.

Lai varétu plånot pasåkuma vietu, laiku un norisi, lüdzam pieteikt eksponåtus un iespéjamo prezentåciju témas RTU måcîbu prorektora palîdzei E.Jasukeviçai (tålr.: 9303, fakss: 9305), sniedzot ßådu informåciju: 1. darba vai eksponåta autors, nosaukums; 2. eksponåta veids (gråmata, konspekts, programma, CD, diskete, demonstråcijas materiåli u.c.); 3. pieteicéja darba vieta, adrese, tålrunis, e-pasts.

Asoc. profesors E. Be˚eris, måcîbu prorektors

Otrå starptautiskå konference projektå sasniegtos rezultåtus. CONSA projektu finansé Zviedru institüts. Tå ietvaros B.Rappa (Linçépingas universitåte, Zviedrija) vadîbå kolé©i no RTU, Kauñas Tehnolo©iskås universitåtes, Tallinas Tehniskås universitåtes, Tartu universitåtes un Krievijas Zinåtñu akadémijas Sanktpéterburgas Automåtikas un informåtikas institüta darbojas transporta un lo©istikas sistému modeléßanas jomå.

Konferences organizéßanå piedalîjås arî vairåkas apvienîbas un biedrîbas: BALTECH University Consortium in Science and Technology, Latvijas Imitåcijas un modeléßanas biedrîba, Latvian Simulation Society, BaltORS (Baltic Operations Research Society). Pédéjå — Baltijas operåciju pétîßanas biedrîba — dibinåta 1996. gadå Rîgå, lai veicinåtu ßajå jomå strådåjoßo Baltijas

kolé©u sadarbîbu. Biedrîbas konferences notiek reizi divos gados. 1998. konference notika Kauñas Tehnolo©iskajå universitåté un par biedrîbas prezidentu uz divien gadiem ievéléja prof. H.Prañaviçu. Íogad biedrîbas konference notika Rîgå. Par prezidentu ievéléja RTU prof. J.Merkurjevu. Nåkamo konferenci vél péc diviem gadiem ieceréts sasaukt Igaunijå.

Aktîvi konferencé piedalîjås RTU ASTF, EEF un TMZF Dzelzce¬a transporta institüta (5 referåti) un Transportmaßînu tehnolo©iju institüta darbinieki un doktoranti, kå arî kolé©i no LU, LLU, Biznesa augstskolas «Turîba», LJA un Transporta un sakaru institüta. Konferencé piedalîjås arî Ekonomikas ministrijas, Latvijas Transporta attîstîbas un izglîtîbas asociåcijas (LATAIA) un firmu HMS, BTG, SolverS, LIS pårståvji.

M.Eizentåle

Mi˚e¬i klåt!

z

Arî Mi˚e¬os, kå jau visos saulgrieΩos, latvießi cenßas pare©ot laiku péc dabas vérojumiem.

Jau pirms Mi˚e¬iem müsu sençi baΩîgi véroja véja virzienu, gåjputnu lidojumu un citas dabas parådîbas, lai uzzinåtu, kåda gaidåma ziema un kåds büs pavasaris.

☞

3. lpp

☞ ☞ ☞ ☞ ☞ ☞

➣

Ja dzérves aizlido pirms Mi˚e¬iem deviñas dienas péc Mi˚e¬iem gaidåms sniegs.

Ja Mi˚e¬os vél ozoliem zîles - büs dzi¬i Ziemassvétki.

Ja ap Mi˚e¬iem lîst lietus - gaidåma mîksta ziema.

Ja Mi˚e¬os véjß püß no zieme¬iem büs auksta un dzi¬a ziema.

Ja pirms Mi˚e¬iem nobirst lapas pirms Jur©iem büs pirmå zåle.

Ja lapas birst péc Mi˚e¬iem pavasarî ilgi turésies sniegs.

Ja Mi˚e¬a diena un nakts ir miglaina - büs laba nåkamå vasara.

6

2000. gada 28. septembris

Arhitekti tiekas Krétas salå No 2. lîdz 5. septembrim Grie˚ijå, Krétas salas lielåkajå pilsétå Hanjå notika Eiropas arhitektüras izglîtîbas asociåcijas rîkotå Eiropas arhitektüras skolu vadîtåju 3. sanåksme, kurå piedalîjås arî RTU Arhitektüras fakultåtes dekåns docents Jånis Briñ˚is.

— Pårsteidza lielais dalîbnieku skaits — pavisam bija 95 dekåni vai arhitektüras skolu vadîtåji, — vérté J.Briñ˚a kungs. — Neesam ßîs asociåcijas paståvîgie locek¬i, esam kandidåtu statuså un ar rektora I.Knéta atbalstu piedalîjåmies pirmo reizi.

— Mîtiña moto bija «Par uzticîbas cienîgu arhitektüras izglîtîbu», tådu, kas vieß pårliecîbu, ka izglîtîba atbilst noteiktam lîmenim. Uz to arî bija centréta piecu teorétisko seminåru darba ievirze.

Galvenå probléma fokuséjås moto ietvertajå domå — kas arhitektüras studentam ir svarîgåks: kompetence vai darba kvalitåte, ar kompetenci saprotot visu apgüto zinåßanu kopumu, ar kvalitåti - darba novértéjumu péc rezultåta, pieméram, projekta, neizsverot, cik dzi¬i ir ieiets atseviß˚ås jomås. No sacîtå rodas jautåjums - uz ko students jåvirza måcîbu

Ilze Ítrodaha

såkumå: uz akadémisko vai profesionålo izglîtîbu, kåda büs nepiecießama turpmåkajå praksé.

- Tåpat ne tikai pie mums, bet arî daudzås citås skolås paredzétas tikai 20 auditoriju stundas nedé¬å, kas müsu specialitåté ir par maz plaßåkam darbam, lai kvalitatîvi apgütu profesionålos priekßmetus,

cießams, lai objektu dabütu gatavu. Tagad viss tiek måcîts teorétiski.

- Bija arî diskusijas par atseviß˚u priekßmetu måcîßanu, îpaßi par materiålmåcîbas apguvi. Analizéjot ßo priekßmetu, nonåcåm pie secinåjuma, ka vislabåkais, kvalitatîvåkais rezultåts måcot tiks sasniegts, ja to pasniegs arhitekts, kurß

AF dekåns docents Jånis Briñ˚is Krétå.

Foto no J. Briñ˚a personîgå arhîva.

lai pievérstos zinåtniskås pétniecîbas darbam. Slikti arî tas, ka mums nav prakses, kopß 90. gadu såkuma tå ir likvidéta. Agråk arhitektiem måcîbu laikå bija trîs lîdz çetras prakses.

Studenti gåja uz rüpnîcåm, büvém, redzéja, kå liek, pieméram, grîdas dé¬us un visu ko citu, kas ir nepie-

Uzmanîbu RTU studentiem!

RTU 138. gadadienas atlaides!

No 1. lîdz 31. oktobrim visiem müsu augstskolas studentiem autoståvvietas «îpsala» (Åzenes ielå 16) méneßa abonements makså tikai Ls 3.

papildinåjies materiålmåcîbå, nevis citas profesijas pårståvis. Ío viedokli aizståvéju un jutu atbalstu arî påréjos.

- Pa kådu ce¬u iet, kå turpinåt attîstîties - arî ßåds jautåjums tika apspriests.

Svarîgi bütu skolai paßai izvéléties ce¬u, zinåt spéles noteikumus.

Patiesîbå

mums pienåk instrukcijas, tiek iedalîts budΩets péc vienas formulas visai universitåtei. Ar to nevaram palielinåt stundu skaitu.

Tåpat - kåds ir attîstîbas mér˚is? Nacionåls vai internacionåls? Protams, ja virzåmies uz Eiropu, tad mums ir vajadzîgs starptautiskais standarts, jåpielågojas viñu lîmenim.

- Tika spriests arî par dekåna, vadîtåja lomu, definéjot akadémisko politiku par uzticîbas cienîgu arhitektüras izglîtîbu. Apkopojot iespaidus, radås pårdomas par turpmåko. Jåattîsta paßiem RTU savas iekßéjås kvalitåtes un mehånisms, kas tås nodroßina, vienlaikus arî spéjot kritiski sevi novértét. Tam visam jåbüt papildinåtam ar kvalitatîvu åréjo vértéjumu, kas nodroßinåtu izdzîvoßanu Eiropas arhitektüras izglîtîbas telpå. Man bija prieks, ka nemaz neesam tik provinciåli, kå daΩkårt izliekamies. Müsu problémas ir tådas paßas kå citviet Eiropå, tikai iespéjas tås risinåt atß˚iras.

Més atpaliekam iespéju ziñå, bet domu gåjienå un profesionålo priekßmetu nomenklatürå esam tådi paßi. Katrai arhitektüras skolai piemît kas savs, kas to atß˚ir no citåm. ❏

Klajå nåkusi poéma «Fjodors Sojevs» Latvijas Nopelniem bagåtais ener©éti˚is profesors Veniamins Fabrikants, kurß nostrådåjis EEF 26 gadus, uzrakstîjis poému «Fjodors Sojevs». Tajå attélota sabiedrîbas reålå dzîve. Tagad interesantå poéma ir izdota. Visiem, kuri vélas iegådåties ßo gråmatu, lüdzam nåkt uz Ener©étikas un elektrotehnikas fakultåti, Kronvalda bulv. 1, 304. istabå pie P. Peisinieka.

7

2000. gada 28. septembris

RTU Studentu klubå Hei, visiem teåtra mî¬iem!

III bérnu vokålistu konkurss

«Putnu bérni»

notiks 3. - 5.11.2000.

Dalîbniekus aicinåm pieteikties RTU Kultüras centrå Ka¬˚u ielå 1, 216. telpå lîdz 13. oktobrim.

Tålrunis uzziñåm 7212477.

RTU Kultüras centrs aicina piedalîties

foto izstådé «Mana vasara», kuru atklås augstskolas jubilejas dienå - 13. oktobrî.

Lüdzam lîdz 9. oktobrim atnest melnbaltas vai kråsainas vasaras piedzîvojumu fotogråfijas un negatîvus RTU Kultüras centrå, Ka¬˚u ielå 1, 216. telpå.

RTU ir noilgojusies péc latvießu teåtra studijas, tåpéc oktobrî to dibinåsim.

Jauno dalîbnieku pieteikßanås pa tålruni 7212477.

Pirmå tikßanås un noklausîßanås 4. un 11. oktobrî plkst. 19.00 Ka¬˚u ielå 1 - 201, Mazajå zålé.

Lüdzu sagatavojiet dzeju vai prozas fragmentu, protams, no galvas. Lîdzi pañemiet arî értu ap©érbu.

Jaunås teåtra studijas reΩisore Antra Kozlovska

Studentiem un vél vecåkiem (ha ha ha!)

Ja gribi padejot jautrå kompånijå un iemåcîties svinga dejas, tad nåc 29. septembrî plkst. 20.00 RTU Mazajå zålé (Ka¬˚u ielå 1, 201).

Tevi gaidîs Svinga deju kluba vadîtåjs Zigis.

Dalîbas maksa Ls 1.50

Pirmais diplométo arodpedagogu izlaidums Íogad jünijå RTU Humanitårå institütå notika pirmais diplométo arodpedagogu izlaidums. Pirmå lîmeña profesionålås augståkås izglîtîbas diplomu arodpedago©ijå sañéma 31 absolvents, augståkås profesionålås izglîtîbas diplomu arodpedago©ijå — 13 absolventi.

Patreiz Latvijå profesionålås izglîtîbas skolås strådå ap 4000 cilvéku, no kuriem pusei nav pedago©iskås izglîtîbas. Sadarbîbå ar Dåniju Rézeknes augstskolå, LLU, LPA, RPIVA un RTU tika izveidota un îstenota viengadîga arodskolotåju pamata pedago©iskås izglîtîbas programma.

Taçu viengadîgå programma skolotåjiem dod tikai pedago©ijas teorijas pamatus. Tådé¬ Humanitårajå institütå izstrådåti programmas papildinåjumi izglîtîbas turpinåßanai. Beidzot studijas koledΩas lîmeña programmå, skolotåji ar vidéjo profesionålo izglîtîbu iegüst arod-

pedagoga kvalifikåciju, savukårt skolotåji ar augståko profesionålo izglîtîbu — otru augståko izglîtîbu — augståko profesionålo izglîtîbu arodpedago©ijå.

Darbs arodskolotåju pedago©iskajå izglîtoßanå RTU turpinås arî 2000./ 2001. studiju gadå.

Sigita Klezberga, Åréjås informåcijas grupas vadîtåja

Veselîgs smaids - solis pretî panåkumiem Òoti svarîgi ir katram paßam rüpéties par zobu un smaganu veselîbu. Tas ir viegli.

Pasaulé pieñemts — veicinåt mutes dobuma veselîbu, nevis uztraukties par zobu laboßanas procedüru. Naudas izteiksmé noteikti büs létåk regulåri tîrît zobus ar fluoru saturoßu zobu pastu un apmeklét profesionålu zobu higiénistu reizi pusgadå, nekå labot çetrus lîdz piecus jaunus zobu bojåjumus, cînîties ar smaganu asiñoßanu

un nepatîkamu elpu, nemaz nerunåjot par pårdzîvojumiem zobårsta kréslå, no kuriem jüs pats varat sevi pasargåt.

Såkt rüpéties par savu zobu veselîbu nekad nav par vélu! Ir pienåcis laiks uzsmaidît ar jaunu smaidu un dabiski baltiem zobiem.

Ingrîda Smukå, studentu zobu higiéniste

Sludinåjumi Sludinåjumi Sludinåjumi Sludinåjumi Sludinåjumi RTU studenti, pasniedzéji, darbinieki!

Zobårstniecîbas kabinets îpsalå, Åzenes ielå 22 aicina jüs piedalîties AKCIJÅ «IEPRIECINI SAVUS ZOBIˆUS» 10., 11. un 12. oktobrî no plkst. 10.00 lîdz 19.00 zobårsta un zobu higiénista BEZMAKSAS konsultåcijas.

Satriecoßi pårsteigumi un dåvanas!

Akciju atbalsta firmas COLGATE, DIROL, BERREN

Tikai RTU studentiem, pasniedzéjiem, darbiniekiem! ✔ zobu årstéßana ar 30% atlaidi ✔ zobu higiénista pakalpojumi ar 35% atlaidi ✔ müsdienîga aparatüra ✔ strådåjam ar pasaulé atzîtiem un pårbaudîtiem materiåliem Jüs tiekat mî¬i gaidîti îpsalå, Åzenes ielå 22a.

Tålrunis 7089625.

8

2000. gada 28. septembris

Studentu parlaments informé Pirmå RTU SP valdes séde péc vasaras brîvdienåm notika 6. septembrî. SP prezidents S.Kravalis klåstîja ßajå måcîbu gadå daråmos darbiñus — viens no svarîgåkiem ir 1. kursa grupu vecåko izglîtojoßå seminåra «Lîçupé» organizéßana.

G.Glußñonoks informéja par RTU studentu paßpårvalΩu vadîtåju sédi, kas notiks 12.09. Uz valdes sédi bija uzaicinåts RTU Sporta kluba vadîtåjs R.Jasüns, kas informéja par sporta dienu «Ronîßos» 23.09. RTU Studentu kluba vadîtåja A.Visocka informéja par pasåkumu «RTU Spice ’2000» un ar to saistîtajiem organizatoriskajiem jautåjumiem.

RTU SP Sociålås noda¬as vadîtåja I.Kårnupa informéja par savu darbîbu vasaras méneßos — dienesta viesnîcu vietu iedalîßanu 1. kursa studentiem. K.Gri˚e informéja par saviem nåkotnes plåniem un dalîjås iespaidos par braucienu uz Sanktpéterburgu. J.Íipkovs ziñoja par sagatavoßanas darbiem, kas saitîti ar Sporta dienas organizéßanu «Ronîßos», D.Kekißs — par jaunumiem Dekånu padomes sédé, par problémåm ar ranga tabulåm un par divgadîgås militårås apmåcîbas programmas prezentåciju 14.09. Ka¬˚u ielå 1, Aulå.

Dekånu runas ➣

2. lpp

Vienojås: 1) Studiju da¬as komisija tuvåkajå laikå apsekos koplietoßanas auditorijas, lai drîzåk novérstu nekårtîbas; 2) visus priekßlikumus uzñemßanas kårtîbas uzlaboßanai rakstiski iesniegt måcîbu prorektoram.

Måcîbu prorektors E.Be˚eris atgådinåja, ka 9. septembris ir pédéjais termiñß, lîdz kuram Starptautisko sakaru da¬as vadîtåjai M.Sni˚erei jåiesniedz RTU bukletam nepiecießamå informåcija. Iepriekß norådîtajå termiñå informåcija sañemta tikai no trim dekåniem.

Iekßéjå audita da¬as vadîtåja Å.Brißkena ziñoja par programmu akreditåcijas gaitu.

Iesniegtas septiñas programmas, bet sakarå ar to, ka Akreditåcijas centrs vasarå mainîjis telpas un darbinieki bijußi atva¬inåjumos, ekspertîzes nav izdarîtas. Påréjiem dokumentiem labojumi vél nav iesniegti, bet Tekstila un ap©érbu tehnolo©iju un Siltumapgådes tehnolo©iju institüta dokumenti vél vispår nav iesniegti.

Doc. Brißkena lüdza nekavéties ar labojumiem un papildinåjumiem, kas vairåkåm programmåm vél jåveic.

Dekåniem lîdz nåkamajai sédei jåpårdomå priekßlikumus universitåtes Paßnovértéjuma ziñojuma Vadîbas komitejas izveidoßanai. Tå koordinés informåcijas un datu våkßanu, kå arî aprakstus pa darbîbas virzieniem, sagatavojoties visas universitåtes akreditåcijai. Vairåkuma domas — lai darbs nekavétos, komisijas saståvå jåbüt augståkå lîmeña vadîtåjiem.

Måcîbu prorektors E.Be˚eris lüdza visiem dekåniem iesniegt trükstoßos datus gada atskaitei, lai Senåta sédé ar atskaiti varétu iepazîstinåt arî senatorus. (Dekåni atskaites uzmetumu sañéma jau pirms nedé¬as. Red.) Vienojås, ka måcîbu prorektors izstrådås vienotu noteiktas formas atskaites veidlapu, lai fakultåtém bütu tikai jåieraksta attiecîgie skait¬i.

Apsprieda måcîbu prorektora priekßlikumu par metodiskå seminåra — izstådes or-

S.Klezberga informéja, ka RTU Fukßu balle notiks 27.10. un prezentéja arî «Studiju plånotåju», kas nu ir gatavs un kuru jebkurß interesents var iegådåties RTU SP telpås pie sekretåres.

13. septembra valdes sédé J.Íipkovs informéja par Sporta dienas sagatavoßanas darbiem, D.Kekißs — par Dekånu padomes sédé dzirdéto, K.Gri˚e — par studentu iespéju piedalîties Internacionålå studentu festivålå, kas notiks no 2001. gada 2. lîdz 11. martam, par LSA rîkoto seminåru «Kam rüp students?», kas notiks no 16. lîdz 17. septembrim Ozolniekos. Krista ståstîja par pasåkuma «RTU Spice ‘2000» organizatoriskajiem jautåjumiem un par autoståvvietu piedåvåjumu iznomåt vietas RTU studentiem.

G.Glußñonoks ziñoja par paßpårvalΩu vadîtåju sédé runåto, par RTU SP kopsapulci. D.Puriña informéja par jautåjumiem, kas skar RTU SP finanséjumu, un Latvijas Kråjbankas piedåvåjumu RTU studentiem izmantot arî Latvijas Kråjbanku kå banku, uz kurieni pårskaitît studentu stipendijas un citas maksas. RTU SP sabiedrisko attiecîbu komisijas vadîtåjas v.i. S.Klezberga informéja par ieceri izveidot visas studentam nepiecießamås informåcijas paketi katrai RTU ékai. Valdes sédes noslégumå izskatîja SP adresétos iesniegumus.

Dace ganizéßanu universitåtes jubilejas dienås. Seminåra téma nebüs metodika vispår, bet jaunås metodiskås izstrådes un tehnolo©ijas izglîtîbå, ko papildinåtu dalîbnieku pieredzes apmaiña un RTU izstrådåto novitåßu izståde. Lîdz 17. septembrim måcîbu prorektors gaidîs priekßlikumus par konferences rîcîbas komiteju un izstådes dalîbniekiem.

Apsprieda universitåtes jubilejai veltîtås svinîgås Senåta sédes dienas kårtîbu un uzklausîja RTU Kultüras centra direktores Asjas Visockas priekßlikumus. Viña atgådinåja dekåniem arî par piedalîßanos tradicionålajå pasåkumå «RTU Spice ‘2000». Dekåniem jåsagatavo priekßlikumi par RTU Atzinîbas rakstu pieß˚irßanu firmåm, kuras sniegußas atbalstu un palîdzîbu fakultåtém. Izskanéja cerîba, ka jubilejas svinîbu gaitå varétu såkt veidoties RTU draugu klubs.

Måcîbu prorektors E.Be˚eris atkårtoti taujåja dekånus par kandidåtiem firmas «Siemens» prémijai un stipendijåm studijåm Brémenes universitåté. Firma ir ieintereséta palîdzét universitåtei, jo vélas sañemt tådus speciå-

listus, kuri prot izmantot «Siemens» produkciju. «Siemens» ir jau uzstådîjusi datorklasi Tehniskås fizikas institütå.

Måcîbu prorektors par problému uzskata müsu neprasmi un neaktivitåti sadarboties horizontålå — starpfakultåßu — lîmenî.

Lai izpétîtu un saprastu firmu piedåvåjumu un noformulétu iespéjamos véléjumus piedåvåtajai palîdzîbai, vienojås izveidot starpfakultåßu darba grupu. Priekßlikumi ASTF un TMZF apvienotås darba grupas saståvam: no TMZF — prof. J.Rudzîtis, prof. G.Liberts, asoc. prof. A.Íulcs, no ASTF — prof. J.Grundspeñ˚is, doc.

J.Salenieks, prof. A.Ozols.

Kanclers R. Taraßkeviçs: 1) iepazîstinåja dekånus ar RTU Spilves teritorijas îres piedåvåjumu; 2) rosinåja dekånus aktîvåk piedzît parådus no telpu îrniekiem; 3) apsprieda korporatîvo karßu izmantoßanu.

Studiju da¬as vadîtåjs P.Sliede atgådinåja, ka individuålie studiju plåni jåievada datorå lîdz 1. oktobrim.

S.Klezberga informéja , ka Studentu parlamentå jau var nopirkt «Studiju plånotåju».

M.E.

9

2000. gada 28. septembris

Pedagogam Jånim Stiprajam - 120 Alîda Zigmunde, RTU muzeja vadîtåja

Müsu augstskolas absolventa Jåña Stiprå müΩs pagåjis skolås. Büdams reålskolas audzéknis, viñß såka pasniegt privåtstundas, jo, desmit gdu vecumå zaudéjot tévu, par iztiku vajadzéja gådåt paßam. No skolas naudas gan Pétera I reålskolå viñß bija atbrîvots, taçu par dzîvok¬a îri bija jåmakså.

Pirms tam J.Stiprais skolojås gan dzimtajå pagastå Vecpiebalgå pie brå¬iem Kaudzîtém, gan Skujenes draudzes skolå. Jau måcoties reålskolas 5. klasé, viñß pelnîja 10 rub¬us ménesî, un tajå laikå tas bija daudz. Bez måcîbåm reålskolå bieΩi vien pat çetras stundas dienå J.Stiprais pasniedza privåtstundas.

Måjås viñß atgriezås péc deviñiem vakarå, kaut izgåja uz skolu agri no rîta.

Kad nebija privåtstundu, viñß rakstîja rakstus laikrakstiem. Pirms ieståßanås augstkolå J.Stiprais pårtulkoja Edisona biogråfiju, kuru izdeva Rîgas Latvießu biedrîbas Derîgu gråmatu noda¬a. Strådåjot par måjskolotåju un tulkojot, pedagogs trükumu necieta.

Péc reålskolas beigßanas J.Stiprais palika Rîgå, lai nopelnîtu naudu augstskolai — toreizéjam Rîgas Politehnikumam.

Studijas ßîs augstskolas lauksaimniecîbas noda¬å viñß uzsåka 1892. gadå, taçu péc gada materiålu apsvérumu dé¬ nåcås tås pårtraukt. Lai varétu turpinåt studijas, seßus gadus J.Stiprais strådåja par

skolotåju daΩådås vietås.

1899. gadå viñß atkårtoti ieståjås augstskolå, taçu ßoreiz studéja tirdzniecîbu.

Brîvajos brîΩos J.Stiprais turpinåja strådåt par privåtskolotåju. Rîgas Politehniskajå institütå viñß darbojås studentu korporåcijå «Selonija», bet, apguvis nedaudz no studijås piedåvåtå, såka måcît tirdzniecîbu citiem, vélåk — pat nodibinåja privåtus tirdzniecîbas kursus.

J.Stiprais autobiogråfijå raksta, ka sadarbojies gandrîz ar visiem laikrakstiem, kas tolaik iznåca latvießu valodå. Vél studiju gados 1902. gada vasaras brîvdienås «Baltijas Véstnesî» viñß vadîja årzemju noda¬u. Vélåk strådåja par lîdzstrådnieku laikrakstos «Dzimtenes Véstnesis», «Lîdums», «Tautas Balss» un — no 1919. lîdz par 1940. gadam — «Brîvajå Zemé».

J.Stiprå tulkojumu vidü ir arî Íillera «Marija Stjuarte», kuru izmantoja Rîgas Latvießu biedrîbas teåtris. Ío izrådi skatîtåji varéja noskatîties 1896. gadå. 1904. gadå Rîgas Jaunais teåtris iestudéja J.Stiprå tulkoto Züdermaña «Fricîti».

Péc augstskolas beigßanas 1904. gadå viñß aizbrauca uz Sibîriju, lai strådåtu par skolotåju Tomskas birΩas komercskolå. AtgrieΩoties Latvijå, J.Stiprå müΩs saistîjås tikai ar pedago©isko darbu.

1909. gadå viñß k¬üst par Tukuma komercskolas direktoru, 1918. gadå — par

Valkas latvießu vidusskolas direktoru, 1920. gadå — par Tukuma ©imnåzijas direktoru. No 1922. lîdz 1935. gadam viñß ir Rîgas pilsétas 1. ©imnåzijas direktoru.

Laiks, kuru Jånis Stiprais pavadîja ßajå amatå, nenoliedzami ©imnåzijai bija ¬oti nozîmîgs. Büt par direktoru skolå, kurå måcås vairåki simti zénu, nav viegli. Tådå vidé ik brîdi var rasties visneiedomåjamåkås situåcijas, bet direktors esot allaΩ prasmîgi ticis galå. Pieticis ar viña skatienu un lietiß˚i sacîtajiem vårdiem, lai rastos bijîba un nopietnîba. Viña audzékñi cienîja savu direktoru un atceras viñu kå humånu audzinåtåju.

J.Stiprå popularitåti pamanîja ne tikai rîdzenieki.

Par notikumiem ßajå skolå ståstîja le©endas, un direktora vårds ßajos ståstos ce¬oja lîdz. J.Stiprais bijis labs psihologs, viñam piemitusi apdomîga nosvértîba, nesatricinåms miers un prasme atrisinåt konfliktus, samierinåt.

Rîgas pilsétas 1.©imnåziju beidzis ne viens vien müsu augstskolas absolvents, students un pasniedzéjs. Tå ir ©imnåzija, kurai ir savas senas tradîcijas. Kåds no J.Stiprå skolniekiem rakstîjis: «Rîgas pilsétas 1. ©imnåzijas paståvéßanas laikå ievérojamåkå personîba bija tås direktors Jånis Stiprais. Ir jåcildina viña latvietîba, humanitåte un lielå personîba.»

No 1935. lîdz 1936. gadam J.Stiprais strådåja par Vi¬a Orlava komerc-

skolas direktoru. No 1922. gada viñß paraléli darbam ©imnåzijå bija Latvijas universitåtes Tautsaimniecîbas fakultåtes lektors, 1939. gadå k¬uva par privåtdocentu. Jau 1921. gadå J.Stiprais sarakstîja «Tirdzniecîbas korespondenci», 1924. gadå — «Pamatjédzienus par valsti un tiesîbåm». Abas gråmatas izdotas vairåkkårt. Viñß ir autors «Pasaku izlasei», åbecei «Strauts», våcu valodas paßmåcîbas gråmatai (1918. gadå). J.Stiprais darbojås Latvijas Sarkanå Krusta valdé un ir apbalvots ar Sarkanå Krusta Goda krustu. Latvijas viña darbu novértéjusi, pasniedzot Triju ZvaigΩñu ordeni.

Arî J.Stiprå dzîvesbiedre Marija Stiprå bija skolotåja. Abu déls Andrejs 17 gadu vecumå miris, bet otrs déls Péteris miris Våcijå péc Otrå pasaules kara. Pedagogs Jånis Stiprais aizsaulé aizgåja 1946. gada aprîlî. Bet viña audzékñi ir müsu vidü un atceras savu skolotåju kå labu un talantîgu pedagogu. ❏

10

2000. gada 28. septembris

Sports Sports Sports Sports

Pieci müséjie Sidnejå Alîda Zigmunde, RTU muzeja vadîtåja

15. septembrî tika atklåtas Sidnejas Olimpiskås spéles. Tajås Latviju pårståv 45 sportisti, kuri starté 13 sporta veidos. Latvijas Olimpiskås komitejas olimpiskå arhîva vadîtåja Aija Erta ståsta, ka müsu komandas saståvs ir ¬oti interesants, jo tajå ir gan paaudΩu stafete, gan ©imenes.

Latvijai pirmo Olimpisko zelta meda¬u 1956. gadå Melnburnå izcînîja ß˚épmetéja Inese Jaunzeme. Sidnejå Olimpisko spé¬u laikå Jaunzemes kundze ir latvießu nama saimniece.

Latvijå vienîgais absolütå meda¬u komplekta (zelta, sudraba un bronzas olimpiskås meda¬as) îpaßnieks Jånis Lüsis uz Sidneju atvedis lîdzi délu — ß˚épAugusta beigås Roterdamå risinåjås FIS (Starptautiskå Slépoßanas savienîba) pasaules çempionåts rollerslépoßanå junioriem un pieaugußajiem.

Junioru konkurencé 3x6 km stafeté latvießi ieñéma 7. vietu, finißéjot 28:46,8.

Latvijas komandå startéja arî müsu students Juris JastreΩemskis (MLF 2. kurss). Zelta meda¬as tika Zviedrijas junioriem — 26:58,4. Latvijas komanda ßådås sacensîbås startéja pirmo reizi. Turklåt visi Latvijas sportisti startéja no pédéjåm pozîcijåm, jo sportisti distances såkumå

metéju Voldemåru Lüsi.

Müsu augstskolas students ventspilnieks ‰riks Rags trenéjas pie Måra Grîvas.

Viena no visjaunåkajåm dalîbniecém ir astoñpadsmitgadîgå ß˚épmetéja Inga KoΩarenoka. Vistitulétåkais ir riteñbraucéju treneris Vladimirs Òeonovs, kuram ßîs ir jau devîtås Olimpiskås spéles. Tajås viñß piedalîjies gan kå dalîbnieks, gan kå treneris.

1956. gada Melburnas Olimpiskajås spélés V.Òeonovs gan tikai noskatîjås, kå uzvar citi, jo péc smaga kritiena sportists bija spiests palikt gultå. V.Òeonovs trené Viesturu Bérziñu un Ainåru iksi, viñß bijis arî kaimiñzemes Igaunijas pasaulslavenås olimpiskås çempiones ‰rikas Salumé treneris.

Sidnejå par meda¬åm cînås so¬otåju ©imene Ani-

ta un Modris Lapiñi. Vieglatlétam Stañislavam Olijaram lîdzi ir abi vecåki — treneri Ludmila Olijara un Aleksandrs Çubakovs. BüvinΩeniera un airétåja Andra Reinholda sieva trenere Ilze arî ir lîdzås müsu olimpietim Austrålijå. Andris Reinholds, büdams müsu universitåtes students, piedalîjås pasaules studentu çempionåtos, bet Atlantas Olimpiskajås spélés 1996. gadå divniekå ar U©i Lasmani ieguva 9. vietu. Latvijas Olimpiskajå vienîbå Andris ir kopß 1995. gada, un tiesîbas startét Sidnejå viñß izcînîja 1999. gada pasaules çempionåtå, kur uz Olimpiskajåm spélém kvalificéjås pirmie 11 sportisti.

(Lîdz avîzes nodoßanai tipogråfijå bija zinåms, ka Andrim jåcînås B finålå par 7. - 12. vietu. Red.)

Rollerslépoßana Treneris Gunårs Krastiñß tika sarindoti, ñemot vérå lîdzßinéjos sasniegumus pasaules kausa izcîñas posmos. Latvijas rollerslépotåju sniegums izraisîja arî konkurentu interesi, jo stafeté péc pirmå posma müséjie bija pårliecinoßå vadîbå, apsteidzot ßî sporta veida lîderus zviedrus, itåließus un nîderlandießus. Íajå laikå notika arî FIS pasaules kausa izcîñas

posms jaunießiem. Latvijas jaunießu izlase izcînîja sudraba meda¬as komandu braucienå.

Inga Daußkåne no LU juniorém ierindojås 5. vietå (1.01:35), bet uzvaréja itåliete Anna Rosa (59:06,7).

Latvijas Slépoßanas savienîba atzinîgi novértéja müsu rollerslépotåju sniegumu un sola pievérst lielåku uzmanîbu roller-

Treßo reizi Olimpiskajås spélés piedalås müsu augstskolas absolventi Raimonds Bergmanis un Boriss Timofejevs. Viñi piedalîjås arî abås iepriekßéjås olimpiådés. R. Bergmanis 1992. gadå Barselonå bija Latvijas Olimpiskås komandas karogneséjs. Svarcélåja R. Bergmaña treneris ir viña tévs O¬©erts. RTU Raimonds studéja ˚îmiju, bet tagad viñß ir Latvijas Sporta akadémijas students.

Müsu studente rîdziniece Irina Latve Olimpiskajås spélés piedalås pirmoreiz. Viña ir vieglatléte un Sidnejå starté 800 metru skréjienå.

RTU k¬uvusi vél par diviem olimpießiem bagåtåka — Irina Latve un ‰riks Rags piebiedrojußies müsu 13 olimpießiem un tagad mums viñu ir 15. Turésim îkß˚us! ❏

slépotåju sagatavoßanai nåkamajå sezonå, lai müsu sportisti varétu vél veiksmîgåk startét pasaules kausa izcîñas posmos. Jåatzîmé, ka ar lîdzîgiem panåkumiem varétu startét arî müsu augstskolas rollerslépotåju komanda, diemΩél lîdzek¬u trükuma déßogad mums bija jåpaliek måjås. Domåju, ka müsu slépotåji ir talantîgi un, krietni strådåjot, var nest RTU vårdu pasaulé. Novélu sekmîgi sagatavoties Pasaules Studentu ziemas universiådei 2001. gada februårî Augstajos Tatros Zakopané. ❏

11

2000. gada 28. septembris

Ko visu var atrast RTU Lomonosova iela 8. Auditorijas, to iekårtojums Tås nedaudzås auditorijas, ko mums laiméjås aplükot, izskatîjås diezgan iespaidîgi. Ar elektrîbu vadåmas un bîdåmas tåfeles, lai gan veci mode¬i, bet darba kårtîbå, diezgan praktiskas un ievérîbas cienîgas. Tådas varétu ierîkot arî citås fakultåtés, jo pasniedzéjam értas un studentiem labi pårskatåmas.

9. Tusiñu vieta — kafejnîca DiemΩél... bet pagaidåm iespéjas paést universitåtes telpås nav.

Mums to izskaidroja ar îpaßnieku maiñu. Tomér tas, ko varéja novérot caur stikloto sienu, rådîjås visai labå gaismå. Es teiktu, ka neierasti, jo apkårt tomér nedaudz vél virmo PSRS laiki.

10. Viena no svarîgåkajåm vietåm universitåté — labierîcîbas Ne ar ko îpaßu neizce¬as. Protams, nevar jau salîdzinåt ar jaunizremontétajåm Ka¬˚u ielas labierîcîbåm, taçu tås ir sakoptas. Kå jau vairåkums RTU tualeßu.

11. Nominåcija — ievérîbas cienîgs Íeit gribas runåt ne tik daudz par to, kas ir tießi universitåtes telpås, bet gan par Konstruktoru bi-

B un V korpuss Lomonosova ielå.

M. Kleinhofa foto.

Turpinåm rakstu ciklu par ciemoßanos daΩådås RTU ékås, apskatot tås péc vienpadsmit vienådiem kritérijiem.

Såkums — par Ezermalas masîvu, Ka¬˚u ielu 1 un da¬éji Lomonosova ielu — pagåjußå måcîbu gada «JI» 21., 22. un 23. numurå un ßî måcîbu gada 1. un 2. numurå. roju, kas atrodas RAU teritorijå. Íis konstruktoru birojs atrodas angåra 2. ståvå. «JI» pagåjußå gada 23. numurå ir speciåls ståsts par ßo unikålo vietu. Åzenes iela 12 (pirms vasaras brîvdienåm) 1. Måjas åréjå seja — apkårtne Kå jau viså îpsalå ékas apkårtne tiek ik pa laikam kopta. Antena, kas ståv pie ékas, nepårprotami liecina par radioelektronikas klåtbütni.

2. Pirmo iespaidu sniedzéjs — foajé Viena no gaißåkajåm vietåm ékå. Vietås, kur foajé satiekas ar gaiteñiem, nezinåtåji var paklupt, jo grîdas seguma plåksnes ir nobîdîjußås. Íajå telpå ir garderobe, kas ziemå strådå regulåri. Ir arî galdi un soliñi, kur iespéjams apmesties.

3. Orientéßanås (kå ékå atrast institütus) Arî, tad ja Tev tiks iedots kompass, intereséjoßås telpas neatradîsi, jo nekur nav novietotas norådes, kur atrodas tas vai

cits institüts. Skumji, bet vél nesen speciåli aizgåju pårbaudît, vai tießåm nav nevienas norådes? Jå! Neviena, ne mazîtiña nav.

Zinu, ka Åzenes ielå 12 ceturtajå ståvå atrodas ¬oti laba bibliotéka, taçu pirmajos ståvos nav nekådu noråΩu. Íî ir viena no tåm informåcijåm, kas klejo no mutes muté, bet nekådå ziñå netiek atspogu¬ota noråΩu veidå.

4. Informåcijas stendi Íajos stendos dominé reklåmas lapiñas, kas reklamé tås firmas, kas atrodas ßajå ékå. Ir pamanåma arî «müΩîgå» informåcija, kas karåjas no 199X gadiem. Pårsvarå dominé informåcija par darba piedåvåjumu un lekciju konspektu, kå arî daΩådu izpalîdzîgu cilvéku, kuri spéj visu — no kopéßanas lîdz diplomdarbu noforméßanas un izstrådåßanai, tålruñu numuri.

5. Kåpñu telpas (augßå— lejå) Kåpñu telpas ir kårtîgas. Neviens tajås uzvilkt dümu neiet, jo fakultåté ir izdots likums, kas aizliedz smé˚éßanu fakultåtes telpås.

6. Koridori jeb gaiteñi Ir vietas pirmajå ståvå, kur betonu grîdas segums laika gaitå ir nosédies, un var pakrist. Pirmajå ståvå, staigåjot pa gaiteñiem, ir neliela tukßuma sajüta, bet, kåpjot augståk, tå pakåpeniski tiek aizpildîta.

DaΩås vietås gaiteños ir istabas augi, kas rada måjîgumu.

7. Apgaismojums Varétu véléties ko vairåk, spuldzîtes vietåm ne-

deg, kur gribétos, taçu izdzîvoßanai pietiekami.

8. Auditorijas, to iekårtojums Uz lielo auditoriju soliem var atrast kultüras slåni, t.i. netîrumus. Tå vien ß˚iet, ka galdi nav mazgåti kopß auditorijas atklåßanas. Nopietna probléma lielajås auditorijås ir siltuma noplüde ziemå. Í˚iet, sédéßana auditorijås virsdrébés RTU ir labais tonis. BieΩi ziemå nåkas sédét ne tikai virsjakå, bet arî cimdos un apbrînot pasniedzéju, kurß Ωaketé, bet, kustoties nedaudz åtråk nekå parasti, lasa lekcijas. Mazås auditorijas gan ir omulîgas, daΩas pat nesen skårußas remontdarbu veicéju rokas.

Telekomunikåcijas un elektronikas fakultåtes datorzåle ir slavena ar savu pieejamîbu un samérå relatîvo maksu.

9. Tusiñu vieta — kafejnîca Kafejnîca ar seviß˚i augstu édienu kvalitåti neizce¬as. Taçu apkalpoßanai nav ne vainas.

10. Viena no svarîgåkajåm vietåm universitåté — labierîcîbas.

Teikßu kå ir — labåk izvairîties no ßîm vietåm, nekå laba tur nav. Telpas izskatås tåpat, kå pirms çetriem gadiem, kad uzsåku studijas — baisi.

Vél, ko nudien gribéjås pieminét — ßajå ékå ir tikai viena visiem pieejama sievießu tualete...

11. Nominåcija — ievérîbas cienîgs Televizoru, kas atrodas foajé, patiesi var nosaukt par ievérîbas cienîgu objektu. Patiesu popularitåti televizors izpelnîjås pasaules hokeja çempionåta laikå, kad pasniedzéji kopå ar studentiem sekoja lîdzi Latvijas izlases gaitåm.

(Turpmåk vél.)

Dace & Jånis

12

Redaktore Rüta Lapsa Re©. apl. Nr. 0438

2000. gada 28. septembris

Ka¬˚u ielå 1 – 319, Rîgå, LV–1658

7089321, fakss: 7089489,

ji@adm.rtu.lv

«JI» varat lasît arî Internet RTU måjas lapå.

Redakcijas viedoklis ne vienmér sakrît ar rakstu autoru viedokli.

Makets: Eduards Lapsa Kråsu dalîjums: BCCS Repro Iespiests RTU tipogråfijå Metiens 1000 eksemplåru