Nr 3 28 09 2006

Nr. 3 (1318) 2006. gada 28. septembris

R Ī G A S

T E H N I S K Ā S

U N I V E R S I T Ā T E S

A V Ī Z E .

I Z N Ā K

K O P Š

0 7 .

0 2 .

1 9 5 9

Kā uzlabot eksaktās izglītības kvalitāti Latvijā?

Foto: Eduards Lapsa

Latvijas Elektronikas un elektrotehnikas rūpniecības asociācija (LEtERA), Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK), Latvijas Mašīnbūves un metālapstrādes uzņēmumu asociācija (MASOC) un Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) 21. septembrī RTU organizēja diskusiju ar mērķi pirms vēlēšanām pievērst mediju un politiķu uzmanību eksaktās izglītības problēmām, izvirzīt konkrētus priekšlikumus samilzušo problēmu risināšanai un panākt no politiskajām partijām konkrētu solījumu par turpmāku rīcību izglītības kvalitātes uzlabošanā.

No organizētāju puses diskusijā piedalījās: N. Bergs, a/s «SAF Tehnika» valdes priekšsēdētājs, LEtERA valdes loceklis; E. Egle, LDDK ģenerāldirektore; I. Knēts, RTU rektors; E. Beķeris, RTU mācību prorektors; R. Dlohi, «Severstaļlat» valdes loceklis, (MASOC) pārstāvis; B. Šķēle, Latvijas Fizikas skolotāju asociācijas prezidente; J. Rozenblats, Rīgas Tehniskās koledžas direktors; G. Strautmanis, «Lattelecom» padomes priekšsēdētājs.

No IZM piedalījās ministres ārštata padomnieks, Izglītības satura un eksaminācijas centra pārstāvis G. Vasiļevskis.

Politiķus pārstāvēja: M. Krastiņš, TP; I. Druviete, JL; K. Miķelsons, LZS; J. Šmits, LPP/LC; V. Buhvalovs, PCTVL; N. Broks, TB/LNNK; J. Zaķis, LSDSP. Diskusiju vadīja J. Domburs, pirmajiem dodot vārdu uzņēmējiem problēmas formulēšanai.

N. Bergs izteica personīgo un asociācijas viedokli, ka nepieciešama steidzama un radikāla rīcība, lai problēma speciālistu sagatavošanā nepadziļinātos. Pēdējo gadu laikā elektronikas, mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības uzņēmumi veiksmīgi attīstās, ražojot pasaules tirgū konkurētspējīgu produkciju, taču turpmāko attīstību apdraud kvalificēta darbaspēka – inženiertehnisko darbinieku – katastrofālais trūkums. Pēc LEtERA pētījuma, 2005. gadā elektronikas inženieru piedāvājums sedza tikai 30% no speciālistu pieprasījuma, bet šogad šis procents ir vēl samazinājies.

Augstskolās noveco mācībspēki, nepietiekami atjaunojas materiāltehniskā bāze, nenokārtotās īpašumtiesības kavē universitāšu attīstību. Augstskolu darba rezultātus pasliktina vidusskolas beigušo zemais sagatavotības līmenis, ko savukārt nosaka skolotāju, labu mācību grāmatu un labiekārtotu mācību kabinetu trūkums skolās.

R. Dlohi papildināja, ka pagājušā gadā mašīnbūvei vajadzīgo inženieru piedāvājums sedza tikai 40% pieprasījuma, bet šogad šajās specialitātēs iestājušos skaits sedz tikai 17% pieprasītā. Politiķi nerūpējas par nodarbinātības politiku un nav devuši uzstādījumu izglītības sistēmai.

E. Beķeris prognozēja, ka speciālistu skaits tuvākos gados vēl samazināsies, jo turpina samazināties vidusskolas beigušo skaits (šogad 18 000). LEtERA, pārmetot RTU jauno speciālistu trūkumu, tikai pagājušā gadā sapratusi, ka ar katru gadu no skolām atnāk studēt nespējīgāki. Šogad augustā uz RTU piedāvātajiem bezmaksas sagatavošanas kursiem matemātikā no 3000 jaunuzņemtajiem pieteicās 45. RTU ir līdzīgā situācijā kā tās priekštece Rīgas Politehnika 1862. gadā, kura darbu uzsāka ar sagatavošanas kursu, jo konstatēja, ka ģimnāziju absolventi nav spējīgi sākt studijas.

I. Druviete uzsvēra, ka izglītības sistēma ir sabiedrības daļa un tāpēc atspoguļo visas sabiedrības problēmas, bet to nevar mainīt strauji. Līdz šim nav bijis darba devēju pasūtījuma un konkrētu prasību, bet ir jau sperti uzlabojuma pirmie soļi, ieviests obligātais eksāmens matemātikā. G. Strautmanis iebilda pret sabiedrības piesaistīšanu problēmai, uzsverot – jo izglītotāka būs sabiedrība, jo tai būs augstāka kvalitāte, labāka veselība un samazināsies noziedzības līmenis. Viņa viedoklis, ka pašreizējās mācību grāmatas speciāli uzrakstītas tā, lai bērni varētu priecāties, ka arī vecāki netiek galā.

B. Šķēli visvairāk uztrauc situācija, ka trūkst skolotāju, bet aptuveni 25% skolotāju jau ir pensijas vecumā. Skolās ar eksakto virzienu nav labiekārtotu laboratoriju un nenotiek laboratorijas darbi.

IEF – jau 40 No kreisās: IEF studentu pašpārvaldes simbols, dekāns profesors Konstantīns Didenko, 3. kursa studente Solvita Roļskija un prodekane profesore Maija Šenfelde IEF 40. dzimšanas dienas svinībās RLB namā. Foto: J. Iljins

40 gadi… Vai tas ir daudz vai maz? Studenta gados šķiet, ka tas jau ir pieklājīgs vecums. Savukārt cilvēki labākajos gados pasmaidīs, ka tas tāds nieks vien ir. Septembra nogalē savu 40 gadu jubileju atzīmē mūsu universitātes Inženierekonomikas fakultāte.

Un kā lai vērtē šo gadu skaitu fakultātei?

Tas ir pietiekami ilgs laiks, lai varētu atskatīties uz paveikto, taču nemaz nav tik daudz, salīdzinot ar universitātes pastāvēšanas laiku. Fakultāte ir viena no jaunākajām RTU, taču jāatceras, ka tās pamati būtībā tika ielikti vēl tālajā 1868. gadā, nodibinot Komercnodaļu Rīgas Politehniskajā augstskolā. Par to jāpateicas arī mūsdienās pasaulē labi pazīstamajam šveiciešu zinātniekam Etjenam Laspeiresam.

2

INFORMĀCIJA

2006. gada 28. septembris

Oktobrī sveicam nozīmīgā dzīves jubilejā: Apsardzes dienesta sargu Česlavu Priedi, Enerģētikas un elektrotehnikas fakultātes dispečeri Ingrīdu Veldri, Enerģētikas un elektrotehnikas fakultātes profesoru Ivaru Dūmiņu, Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes praktisko docentu Juri Emsiņu, Saimnieciskā dienesta dežuranti Elitu Oslopu, Inženierekonomikas fakultātes profesoru Nikolaju Sprancmani, Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes vadošo pētnieci Intu Strakovu, Būvniecības fakultātes profesoru Viktoru Mironovu, Sporta katedras laborantu Jāni Ozoliņu, Grāmatvedības nodaļas vadītāju Natāliju Apaļkovu, Transporta un mašīnzinību fakultātes inženieri Viktoru Labendiku,

Transporta un mašīnzinību fakultātes asociēto profesoru Vladimiru Labendiku, RTU izdevniecības iespiedēju Nikolaju Abecedarski, Būvniecības fakultātes profesoru Modri Dobeli, Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultātes vecāko laboranti Viju Liepu, Liepājas filiāles profesionālās vidusskolas skolotāju Valentīnu Martiņuku, Studiju daļas 1. kategorijas speciālisti Ilzi Seņkovu, RTU Studentu kluba direktori Asju Visocku, Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultātes 1. kategorijas speciālisti Inesi Gumbeli, Zinātniskās bibliotēkas nodaļas vadītāju Dzintru Līdaku, Daugavpils filiāles tehniķi Kestuti Starkus.

IEF – jau 40

80. gadu vidū, sākot mācību gadu. Centrā: dekāna vietnieks Konstantīns Didenko un dekāns Jānis Liepiņš.

Atjaunojoties Rīgas Politehniskam institūtam 1958. gadā, tā sastāvā ekonomikas fakultātes nebija, taču bija nepieciešami speciālisti, kas būtu kompetenti gan ekonomiskajos, gan arī tehniskajos jautājumos. Mehānikas un mašīnbūves fakultātē studentiem sāka padziļināti mācīt mašīnbūves ekonomiku un organizēšanu, bet 1966. gadā uz šīs katedras pamata tika izveidota Inženierekonomikas fakultāte.

1968. gadā tika nodibināta Celtniecības ekonomikas un organizēšanas katedra. Šīs divas katedras arī kļuva par fakultātes pamatu. Lielu ieguldījumu ir devuši minēto katedru pirmie vadītāji profesori Leonīds Gamrats-Kureks un Vsevolods Actiņš.

Ejot gadiem, fakultāte no augstskolas mazākās ir kļuvusi par lielāko studentu skaita ziņā un piedāvā astoņas studiju programmas, kuras izveidotas atbilstoši mūsdienu prasībām. Tajās dažādos studiju veidos šodien mācās 7000 studentu. Ir ņemta vērā arī augstskolas beigušo cilvēku lielā vēlme apgūt zināšanas ekonomikā, tāpēc jau vairākus gadus fakultātē veiksmīgi darbojas Tālākizglītības nodaļa. Šajos četrdesmit gados fakultāte ir piedzīvojusi daudz pārmaiņu, taču nemainīgs ir

1981. gads. Studentu celtnieku vienība «Draudzība» dzīvojamās ēkas būvlaukumā Kastrānes ielā, Rīgā. Centrā: Maija Paņēvina (tagad – Šenfelde).

palicis studentu nemierīgais gars, lai gan nu jau fakultātē studē tās absolventu bērni un pat mazbērni. Sanākot kopā, kādreizējie studenti ar prieku atceras celtnieku vienībās pavadītās vasaras un citas aktivitātes, ekonomistu «mājas» – kopmītni Laimdotas ielā.

Mūsdienu studenti ar interesi klausās šīs atmiņas, bet aktīvākie veido savu studentu dzīvi, radot un īstenojot dažādas interesantas idejas.

Atzīmējot jubileju, ekonomisti sagaidīja ciemiņus no savām partneraugstskolām, noorganizēja starptautisku konferenci par tautsaimniecības un uzņēmējdarbības aktuālām problēmām, bet, svinības noslēdzot, sanāca kopā ar saviem absolventiem, lai atcerētos un saredzētos.

Pienākot jubilejas reizei, jubilāram parasti kaut ko vēl. Ko lai novēl fakultātei, kurā ir pagājusi dzīves lielākā daļa? Saglabāt sasniegto, nezaudēt visu labo un jauko un iet uz priekšu!

IEF studente sirdī arī šodien, profesore un prodekāne MAIJA ŠENFELDE

Kā uzlabot eksaktās izglītības kvalitāti Latvijā?

M. Krastiņš uzskata, ka izvēli pēc pamatskolas vairāk nosaka vecāki, orientējot uz vidusskolu vai arodskolu, bet pēc 12. klases izvēle ir paša skolnieka noteikta. Svarīgi ir pārdalīt budžeta vietu skaitu par labu eksaktajām studijām.

J. Zaķis uzsvēra, ka skolām viņaprāt nav tikai izglītojoša, bet arī audzināšanas loma, jāprot motivēt bērnus un jau skolā jāorientē uz konkrētu ražošanu. Profesionālajai orientācijai noteikti palīdzētu Latvijas rūpniecības vēstures mācīšana.

I. Knēts ieteica politiķiem mainīt pašreizējo viedokli, ka ražošana ir kas slikts un netīrs, bet ka ir jāražo vairāk, jo ar tirgošanos vien nevar izdzīvot.

J. Šmits uzskata, ka skolnieku nevar ieinteresēt par fiziku, ja nav strādāts neviens laboratorijas darbs un nav redzēti fizikas eksperimenti.

J. Rozenblats informēja – Latvijā profesionālās izglītības attiecība pret vispārējo ir 1:3, Vācijā 3:1. Viņa uzskats, ka vairāk ir jāinvestē izglītībā, kas sagatavo darba dzīvei, izglītībai jāveido laba pamatizpratne par lietām, jāceļ profesionālās izglītības prestižs. Jaunajās tehnoloģijās spēcīgāki ir jaunie speciālisti, bet likums, kas prasa pedagoģiskās izglītības diplomu, neļauj viņiem strādāt profesionālajās skolās.

N. Broks nenoliedz stratēģijas nepieciešamību, bet to jāraksta nozares speciālistiem nevis ministrijas ierēdņiem. Lai sistēma strādātu, ir jābūt MK noteikumiem, rīcības programmai un atbilstošam finansējumam. Orientācijai ļoti palīdz dažādi

tehniskie pulciņi, kuri tagad ir daudz mazāk, jo trūkst vadītāju.

Augstskolām un zinātnei vairāk jāsaistās ar pētniecību un ražošanas uzņēmumiem. N. Broks piekrita E. Beķera viedoklim, ka nevar runāt par pēctecību, ja mums neatkarības gados bijuši jau 14 izglītības ministri.

G. Vasiļevskis atgādināja, ka šodienas stāvoklis izglītībā ir sešu agrāko gadu rezultāts. Skolotāju trūkums ir arī tāpēc, ka cilvēki ar pedagoģisko izglītību nestrādā skolās. Tāpat inženieru ir vairāk, nekā strādā šajā jomā. Finansējumam būtu lietderīgi veidot eksakto zinātņu fondu, kurā piedalītos uzņēmēji.

Debatēs izskanēja vairākas idejas, kā ieinteresēt jaunos speciālistus strādāt skolās, kā rast vairāk fizikas skolotāju vīriešu. Uzņēmēji noraidīja ideju par speciāla fonda veidošanu.

Rezumējot uzņēmēji vienprātīgi atzina, ka būtisks ir jau pieņemtais lēmums par obligāto eksāmenu matemātikā. G. Strautmanim palicis iespaids, ka visi apzinās problēmas svarīgumu un sāpīgumu, kaut vienprātīga padoma risinājumam vēl nav.

Politiķiem ir jāapkopo domas, jāizvērtē un jāizstrādā reāli un realizējami priekšlikumi. N. Bergs uzskata, ka ar katru šādu pasākumu priekšlikumi kļūst konstruktīvāki.

J. Domburs vispārināja, ka politiķiem no dzirdētā ir jārezumē, ko darīsim un ko noteikti nedarīsim.

Lai nu tā būtu!

M.EIZENTĀLE

2006. gada 28. septembris

STARPTAUTISKO UN SABIEDRISKO ATTIECĪBU DEPARTAMENTĀ

3

Stipendijas studijām Vācijā Vācijas Akadēmiskās apmaiņas dienests izsludina pieteikšanos uz DAAD piedāvātajām stipendijām Vācijā 2007./2008. mācību gadam.

Tiek piedāvātas stipendijas: - studijām augstskolu vasaras kursos; - studentu grupu braucieniem; - ERP gada stipendijas 2. vai 3. kursa ekonomikas studentiem ar ļoti labu vācu valodas prasmi; - Mummerta fonda stipendijas ekonomikas un inženierzinātņu studijām; - stipendijas bakalaura vai maģistra darba izstrādāšanai ģermānistikā; - studiju stipendijas jebkuras specialitātes absolventiem; - stipendijas māksliniekiem, mūziķiem, arhitektiem – padziļinātām studijām specialitātē; - stipendijas padziļinātām studijām vai zinātnisku pētījumu veikšanai

doktorantiem, zinātniekiem un augstskolu mācībspēkiem; - Leibnica un Helmholca stipendijas doktorantūras studentiem un jaunajiem zinātniekiem.

OKSANA VDOVITČENKO

praksi (turklāt uzlabojot arī vācu valodas zināšanas), saņemot atbilstošu stipendiju, bet arī lielisks piedzīvojums, brīvajā laikā ceļojot pa kalniem vai aizbraucot uz citām Vācijas pilsētām.

Fotogrāfijā var redzēt, kā un kur mēs atpūšamies ar mūsu Minhenes draugiem Konstantīnu, Mihailu un Svetlanu.

Bet par to, ko īsti mēs atradām, atbraukuši uz praksi, un ko mēs sasniedzām, īsumā uzzināsiet, izlasot par nodaļām, kurās mēs strādājām.

Pieteikšanās termiņš: 2006. gada 15. novembris.

Informācija par DAAD vācu valodas testu: www.daad.lv Dokumentu iesniegšana / papildu informācija: DAAD Rīgas informācijas centrs, Mārstaļu iela 28/30, 42. telpa. Tālrunis 7228800, e-pasts: daad@lu.lv, www.daad.lv vai Baltisch-Deutsches Hochschulkontor, DAAD-Informationszentrum, Marstalu iela 28/30, Riga, LV-1050. Tālr. 00371 722 88 00. Fakss 00371 722 55 44. daad@lu.lv, www. daad.lv; www.hochschulkontor.lv. vai arī RTU Starptautisko attiecību centrā, Kaļķu ielā 1-222; tālr. 7089021.

Programma Leonardo da Vinci – pieejama katram Un ticiet, sešus mēnešus ilga prakse lielā starptautiskā kompānijā ir unikāla iespēja, kuru sniedz programma «Leonardo da Vinci» un kura ir pieejama katram, kas to tiešām grib!

Programma «Leonardo da Vinci» studentiem sniedz ne tikai mācību prakses iespēju, bet arī nozīmīgu dzīves pieredzi, uzturoties ārzemēs. Šā raksta autore mācās DITF Informācijas tehnoloģijas institūtā, un studiju laikā paredzēto mācību praksi radās iespēja strādāt Vācijā.

Pēc veiksmīgi pabeigtas sesijas devos uz Vāciju – uz Minheni. Viss jau mani gaidīja – gan saulaina, ērta istabiņa, kurā pavadīju sešus laimīgus mēnešus, gan sagatavota darba vieta ar datoru un citiem darba piederumiem. Jau nākamajā dienā mēs, visi RTU studenti, kas jau dzīvoja un strādāja praksi Minhenē, aizbraucām uz Minhenes Botānisko dārzu, un mans nogurums no ceļa un uztraukums par to, kas mani šeit gaida, izgaisa kā nebijis. Tā kā bija sestdiena, mēs sākām arī plānot, kā pavadīt svētdienu.

Un pirmais, kas ienāca prātā, bija brīnumainie kalni, kuru šai zemē ir tik daudz. Turp arī devāmies (skat. attēlu).

Mācību prakse tiešām bija vērtīga. Viss, par ko tās sakarā biju sapņojusi, piepildījās – gan tas, ka prakse būs tieši saistīta ar manu specialitāti, gan ka tas, ko daru, man iepatiksies. Pašlaik strādāju kompānijā «Infineon Technologies AG». Tiešām ir patīkami redzēt, ka tas, ko dari, tiek izmantots starptautiskas kompānijas labā.

Programma «Leonardo da Vinci» ir lieliska iespēja ne tikai veikt vērtīgu mācību

«Communications / System development / Interoperability and Qualification – IT Sistēmu izstrādāšana, sistēmu sadarbspējas un kvalitātes kontrole».

Matīss Piešiņš «Technological Innovations/Materials Research – Pēc vairākiem gadiem produkcijā ieviešamo materiālu izstrāde».

Jekaterina Pivņeva «Strategy and Business Development / Market and Competitive Intelligence – DRAM tirgus analīze, attīstības prognozēšana, modelēšana un stratēģijas izstrāde».

Andrejs Paeglis «Supply Chain / Operations / Customer Logistic Managment – Saražotās produkcijas glabāšanas un piegādes kontrole».

Jeļena Ivanova «Finance Department – Izmaksu un izdevumu konsolidācija un kontrole».

4

STARPTAUTISKO UN SABIEDRISKO ATTIECĪBU DEPARTAMENTĀ

Augstākam domu lidojumam MARTA RUTKA, APF studente Īsi mācību braucieni un dalība starptautiskās vasaras skolās iegūtās pieredzes ziņā, manuprāt, ir līdzvērtīga apmaiņas mācību braucieniem viena vai vairāku semestru garumā. Turklāt salīdzinājumā ar vienkāršiem mācību braucieniem tiem pat ir zināmas priekšrocības. Pirmkārt, ir iespēja izvēlēties pasākumu ar noteiktu tematiku. Tas nozīmē, ka lekcijas un ekskursijas ir saistītas ar dalībnieku interesējošo tēmu. Otrkārt, radošo grupu uzdevums ir rast konceptuālus risinājumus, kas paver iespēju augstākam domu lidojumam. Mācību procesā tas ne vienmēr ir iespējams, jo kursa darbu izstrādē ieviesti striktāki ierobežojumi un ir nepieciešama augstāka detalizācijas pakāpe, kas

2006. gada 28. septembris

var sagādāt grūtības studentiem ar mazāku pieredzi. Šovasar es izlēmu pieteikties dalībai Helsinku Tehniskās universitātes rīkotajā vasaras skolā, kas ir saistīta ar pilsētplānošanu, jo pašlaik manas studijas ir vairāk saistītas ar arhitektūru, bet pēc bakalaura grāda iegūšanas domāju studēt tieši pilsētplānošanu. Turklāt Somija ir valsts ar bagātām arhitektūras un pilsētplānošanas tradīcijām, un Somijas pieredze arhitektūras un pilsētplānošanas jautājumos ir noderīga arī Latvijā.

Par galvenajiem ieguvumiem šā brauciena laikā uzskatu iepazīšanos ar divu visai atšķirīgu Somijas pilsētu (Helsinku un Jiveskiles) pārvaldi un plānošanu, kā arī iespēju strādāt kopā ar studentiem no citām valstīm. Rīgas Tehniskā universitāte ir vienīgā augstskola Latvijā, kur iespējams studēt arhitektūru, tāpēc iespējas salīdzināt sava darba kvalitāti un apspriest savas idejas ar citiem studentiem ir visai ierobežotas.

Vasaras skolā piedalījās ne tikai arhitektūras studenti, bet arī transporta sistēmu speciālisti, pilsētplānošanas studenti un sociologi no Itālijas, Zviedrijas, ASV, Kanādas, Portugāles, Krievijas un pat Ķīnas un Japānas. Līdz ar to grupu darbs bija daudzveidīgs un ļāva paraudzīties uz iespējamiem risinājumiem no vairākiem skatupunktiem un daudz mācīties citam no cita.

Manas grupas projekts bija saistīts ar jahtu piestātnes attīstības perspektīvām Jiveskilē. Mēs piedāvājām visai radikālu risinājumu – izveidot apjomīgus zemes uzbērumus ezerā, tādā veidā palielinot teritorijas platību un radot iespēju šajā rajonā īstenot arī dzīvojamo, darījumu un atpūtas funkciju. Izjūtu gandarījumu par paveikto, jo projekts patika ne tikai mums pašiem, bet arī darba vadītāji to novērtēja atzinīgi.

Vasaras skolas dalībnieku veidotie projekti tiks nodoti sabiedriskai apspriešanai. Teritoriju plānots pārveidot, taču tas notiks tuvākajos desmit laikos.

Tiem, kas vēlas nākamgad doties uz vasaras skolu Somijā, iesaku izmantot Ziemeļu Ministru padomes birojā Latvijā (Berga bazārā, Marijas 13/3, www.norden.lv) piedāvāto finansiālo atbalstu dalībai šāda veida pasākumos. Programma «Baltijas Sleipnirs» ļauj saņemt finansējumu dalības maksas, apdrošināšanas, kā arī transporta un uzturēšanās izdevumiem. Tiesa, tas attiecas tikai uz mācību braucieniem, kas ilgst ne ilgāk kā divas nedēļas.

Četras nedēļas latviešu valodai

EVITA SERJOGINA Trīspadsmit vācieši, četri francūži, divi poļi, divi portugāļi, viens soms, viena dāniete, viens anglis, viens amerikānis un viena austriete augusta sākumā, nedaudz apmulsuši, ieradās Rīgā ar minimālām zināšanām par Latviju, neprazdami ne vārda latviski.

Bet jau 1. septembrī viņi skaidrā latviešu valodā prata pastāstīt par sevi un iztaujāt citus, dungot «Bēdu manu lielu bēdu», zināja, kur mīt lāču ģimene, kurā pilsētā piedzimst vējš, kurā naftas govs ganās. Un kāds gan brīnums! Intensīvi četras nedēļas ik dienu mācoties latviešu valodu Starptautisko un sabiedrisko attiecību departamenta valodu kursos, klausoties lekcijas par Latvijas kultūru, ekonomiku, mitoloģiju, politiku, sabiedrību, mācoties latviešu dančus un dziesmas kopā ar «Iļģiem», braucot ekskursijās un rīkojot neformālus draudzības vakarus kopmītnēs, var paveikt ne to vien.

Intensīvie valodu kursi Eiropas Savienības izglītības programmas «Socrates» studentiem pirms apmaiņas semestra sākuma tiek rīkoti gandrīz visās Eiropas valstīs.

Latviešu valodas kursus ārzemju studentiem piedāvā LU, un kopš 2000. gada arī RTU. Lai arī lielākā daļa lekciju ārzemju studentiem mūsu augstskolās notiek angļu valodā, studenti labprāt izmanto iespēju apgūt latviešu valodas pamatus. Latviešu valodas kursus un studijas Latvijā izvēlas tie, kas tīko iegūt atšķirīgu studiju pieredzi, iepazīt citu kultūru un dzīvi vienā no jaunajām Eiropas Savienības dalībvalstīm.

Sāra no Portugāles Austrumeiropā līdz šim neesot bijusi, tāpēc nolēmusi atbraukt uz Rīgu un pusgadu studēt Latvijas Universitātē. Viņai šķitis interesanti, ka latviešu

valoda nelīdzinās citām valodām, ko Eiropā ierasts dzirdēt. Līdz šim viņu visvairāk pārsteigusi lielā dzīves līmeņa atšķirība dažādās Latvijas pilsētās. Sāra studē ekonomiku un savu nākotni saista ar Portugāli, bet neizslēdz iespēju, ka varētu sadarboties ar Latvijas uzņēmējiem.

Arī Kamille no Francijas Latvijā ir pirmoreiz. Pirmais mēnesis kopā ar citiem studentiem, mācoties latviešu valodu, bijis aizraujošs laiks, iegūts daudz pozitīvu iespaidu, jaunu draugu. Kamille studē politoloģiju, interesējas par starptautiskajām attiecībām un pieļauj, ka arī pēc studiju beigšanas Latvijas pieredze viņai noderēs, veidojot tālāko karjeru.

Savukārt fizikas students Tomass no Rostokas Rīgā jau bija viesojies kopā ar studentu pūtēju orķestri. Pilsēta viņam iepatikusies. Turklāt Rostokas un Rīgas fiziķi aktīvi sadarbojoties dažādos projektos. Uzzinājis, ka viņa augstskolai ir līgums par studentu apmaiņu ar Latvijas Universitāti, viņš nolēmis izmantot iespēju vienu semestri pavadīt Rīgā. Nupat Tomass saņēmis piedāvājumu paralēli studijām arī strādāt LU. Daļa lekciju būšot latviešu valodā, tāpēc kursos iegūtās zināšanas viņam noteikti noderēs. Arī skolā mācītā krievu valoda tagad tiekot likta lietā. Tomass prāto, ka varētu pēc kāda laika atkal atbraukt uz Rīgu, lai strādātu pie sava diplomdarba. «Bet tik tālu nākotni vēl pāragri plānot, vispirms jāpārcieš skarbā Rīgas ziema,» viņš smejas.

Viņi visi vienbalsīgi iesaka ikvienam, kas dodas studēt vai strādāt ārpus dzimtās zemes, mācīties svešvalodas un izmantot visas iespējas, lai atklātu kultūru un tradīciju daudzveidību.

2006. gada 28. septembris

Iepazīsim pagātni!

Tuvojas mūsu augstskolas 144. gadskārtas svinības un tai veltītā 47. starptautiskā zinātniskā konference, kurā notiks arī tehnisko zinātņu vēstures sekcijas sēde.

Tās darba kārtībā iekļauti 18 referāti.

Referātus pieteikuši Latvijā pazīstami zinātnes un tehnikas vēstures pētnieki.

5

INFORMĀCIJA

Akadēmiķis Jānis Stradiņš – par RPI darbinieku nomināciju Nobela prēmijai, Jānis Klētnieks – par dzelzsbetona zinātniskās skolas veidošanos RPI 20. gadsimta sākumā, Arturs Edvīns Zalsters – par seno kuģu konstrukcijas izpētes principiem, Edvīns Liepiņš – par RPI absolventiem,

automobiļu būves celmlaužiem Latvijā, Ilgars Grosvalds – par purvu bagātību pētnieka Pētera Nomala dzīvi un darbu, Alīda Zigmunde – par RPI absolventiem, A. Einšteina ideju popularizētājiem. Plašus un dziļus pētījumus par aviācijas attīstību Rīgā laikā no 1908. līdz 1914. gadam veicis un par pētījumu rezultātiem ziņos aviokompānijas «Air Baltic» viceprezidents Ginters Sollingers. Sekcijas sēdē varēs noklausīties ziņojumus

par Rīgas ielu dzelzceļa attīstības pirmsākumiem, par farmācijas attīstības pirmsākumiem Latvijā, par lauksaimniecības tehnikas attīstību Latvijā utt.

Tehnisko zinātņu sekcijas sēde notiks 13. oktobrī Kaļķu ielā 1, 219. telpā (2. stāvā), sākums plkst. 9.

Aicinām piedalīties visus vēstures interesentus, bet it īpaši studentus!

Sekcijas zinātniskās komisijas loceklis Dr. sc. ing. HELMUTS GUĻEVSKIS

Konkurss «RTU 2006. gada zinātnieks» un «RTU 2006. gada jaunais zinātnieks» Lai sekmētu RTU zinātniskās darbības attīstību, veicinātu jaunu zinātnieku iesaisti pētniecībā un izvērtētu RTU zinātnieku darba rezultātus, tiek izsludināts konkurss par goda nosaukumu «RTU 2006. gada zinātnieks» un «RTU 2006. gada jaunais zinātnieks».

Pretendēt uz RTU Gada zinātnieka goda nosaukumu var jebkurš RTU zinātnieks vai mācībspēks, kam ir zinātņu doktora grāds.

Pretendēt uz RTU Gada jaunā zināt-

E. SERJOGINA Naivās mākslas muzejs Andrejsalā no 11. līdz 15. septembrim pārtapa par radošu arhitektu darbnīcu. Vairāk nekā 30 RTU APF studenti, LLU Lauku inženieru fakultātes Ainavu arhitektūras un plānošanas programmas studenti un Rīgas Celtniecības koledžas arhitektūras programmas studenti, atsaucoties Latvijas Arhitektu savienības, Jauno Arhitektu kustības un augstskolu aicinājumam, pirmajā Latvijas starpskolu arhitektūras studentu plenērā «Mājoklis: kā bija, kā ir, kā būs» meklēja jaunas idejas ar dzīvojamās vides attīstības problemātiku saistītiem jautājumiem, izstrādājot vīziju, kādam jābūt mājoklim nākamajām paaudzēm .

Viens no plenēra idejas autoriem arhitekts Andis Sīlis, atklājot plenēru, mudināja tā dalībniekus nevis projektēt jocīgas pilsētas, kas lido starp zemi un zvaigznēm vai arī atrodas dziļi zem ūdens, bet meklēt racionālu un prognozējamu veidu, kā tendences, kas iezīmējušās mūsu laikmeta cilvēku dzīvē, formāli materializēt pēc 25 gadiem – nākamās paaudzes laikā.

Plenēra mērķis bija ne tikai domāt par nākotnes mājokli, bet arī radīt atvērtu diskusiju telpu studentu un praktizējošo arhitektu viedokļu un pieredzes apmaiņai. Arhitektes Zaigas Gailes un uzņēmēja Māra Gaiļa lekcija un sarunas ar pieredzējušiem arhitektiem Visvaldi Sarmu, Juri Pogu, Uldi Lukševicu, Mārtiņu Ošānu, Ilzi Pakloni un Uldi Sedlovu plenēra dalībniekus rosināja domāt par tendencēm, kas nākotnē varētu kļūt aktuālas dzīvojamās vides veidotājiem un lietotājiem.

Plenēra dalībniekiem bija iespēja

nieka goda nosaukumu var jebkurš RTU zinātnieks vai mācībspēks, kuram ir zinātņu doktora grāds un kuram attiecīgajā studiju gadā vēl nav pilni 35 gadi.

RTU zinātnieku un jauno zinātnieku vērtēšanas kritēriji laikā no pagājušā gada 1. janvāra līdz šā gada 1. septembrim: • zinātniskās publikācijas; • līdzdalība konferencēs; • aizstāvēto maģistra darbu skaits; • vadīto doktorantu skaits; • aizstāvēto promocijas darbu skaits;

• vadītie zinātniskie projekti; • RTU piesaistītā finansējuma apjoms; • organizatoriskais darbs zinātnes pasākumos un institūcijās; • citi radoši sasniegumi un apbalvojumi.

Lai piedalītos konkursā, pretendentiem līdz šā gada 29. septembrim RTU zinātņu prorektora palīdzei Litai Lazdiņai jāiesniedz struktūrvienības ieteikums un aizpildīta pretendenta anketa konkursam par goda nosaukumu «RTU Gada zinātnieks» vai «RTU Gada jaunais

zinātnieks».

Anketas tiks izvērtētas RTU Zinātnes padomes sēdē, laureātus nosakot aizklātā balsojumā. Goda nosaukuma ieguvēji saņems RTU diplomu par attiecīgā goda nosaukuma piešķiršanu un naudas balvas.

Apbalvojumus svinīgi pasniegs ikgadējās RTU starptautiskās zinātniskās konferences plenārsēdē š.g. 12. oktobrī.

Zinātņu prorektora dienests

Nākotnes mājokļa vīzijas

No kreisās: Guna, Agate ar mazo Raiti, Ansis un Ieva.

izvēlēties vienu no diviem uzdevumiem: veidot attīstības vīziju līdz šim vēl neapbūvētai teritorijai Jūrmalā, Jaundubultos vai piedāvāt savu skatījumu par nākotnes mājokli vispār, kāds tas varētu būt pēc 25 gadiem. Kompaktās plenēra programmas dēļ visas komandas pievērsās tēmas filozofiskās puses noskaidrošanai, mazāk laika atvēlot konkrētu priekšlikumu detalizācijai. Trīs dienas intensīvi strādājot, tapa desmit projekti, kurus līdz 20. septembrim varēja apskatīt Arhitektu namā.

Atzinības rakstus saņēma trīs komandas: RTU APF studenti Ansis Klīdzējs, Ieva Strazda, Agate Eniņa un Dānijas Tehniskās akadēmijas studente Guna Grīnberga par projektu «Human», RTU APF studenti Anita Ārmane, Santa Matule, Kārlis Melzobs un Dagnija

Smilga par projektu «A Future live model» un RCK komanda Ilze Gromule, Indra Kerste, Zanda Melece un Eva Lapkovska par projektu «Mājoklis. Pilsēta. Vide».

Plenēra noslēguma diskusijā piedalījās pasaulslavenais šveiciešu arhitekts Mario Bota, kas Rīgā bija ieradies Mendrizio Arhitektūras akadēmijas (Academy of Architecture of Mendrisio) delegācijas sastāvā. Īsajā uzrunā plenēra dalībniekiem viņš uzsvēra, ka izstādē redzamais, lai gan arhitekta domas attīstībai būtisks un nepieciešams, ir tikai tēmas pilnīgas atklāsmes sākuma posms.

Arhitektūra ir ļoti konkrēta māksla, kas iemiesojas konkrētas ēkas precīzā funkcionālajā uzstādījumā, būvmasu artikulācijā un detaļu risinājumā.

Viņš aicināja nākotnē jaunos kolēģus pētāmo problēmu loku apzināt iespējami

vispusīgāk, lai pilnvērtīgāks būtu arī piedāvātais risinājums.

Iespējams, ka arī nākotnē varētu tikt rīkoti līdzīgi plenēri, jo pieredzes apmaiņa starp dažādām Latvijas arhitektūras skolām, iespēja tikties dažādu paaudžu arhitektiem un studentiem savas radošās idejas apspriest ar profesionāļiem, iegūt prasmi argumentēti izskaidrot savas ieceres interesentiem, kā arī mācīties strādāt komandā nenoliedzami veicina arhitektūras izglītības kvalitāti. Studenti par vērtīgāko ieguvumu atzīst iespēju norobežoties no ikdienas, domās radīt utopiskas nākotnes vīzijas un, protams, satikties, diskutēt un iegūt jaunus domubiedrus.

Plenērs tika īstenots, pateicoties «sunrepublic.lv» un SIA «R. Evolution Team» finansiālam atbalstam.

6

RTU LIKUMI UN LĒMUMI

Dekānu runas 21. septembra sēdē Rektors akadēmiķis I. Knēts informēja: • MK Augstākās izglītības likumprojekts novirzīts izskatīšanai ministrijās un attiecīgās komisijās. Nav zināms, vai šī Saeima vēl paspēs likumu apstiprināt.

• Laikrakstā «Komersanta Vēstnesis» uzskaitīti bijušo LZA institūtu jaunie – valsts aģentūru - nosaukumi. Turpat skaidrota kārtība kādā veicami iepirkumi, kuru kopējā summa ir lielāka par Ls 1000, bet mazāka par Ls 10 000.

• RTU apstiprināta tūrisma pakalpojumu sniedzēju reģistrā, pateicoties sporta un atpūtas bāzes «Ronīši» darbībai.

1. RTU finansējums 2006. gada 4. ceturksnī. Vidējā pārvaldes personāla, mācību palīgpersonāla un saimnieciskā personāla darba algas. Zinātnes finansējuma nenovēlota izmantošana. (R. Taraškevičs) Kanclers R. Taraškevičs informēja, ka mūsu sākotnējais scenārijs par paaugstināto algu izmaksu jau oktobrī neīstenosies, jo saņemta IZM vēstule, ka līdz vēlēšanām Saeima budžeta grozījumus neizskatīs. Algu starpību izmaksa tāpēc pārbīdās uz gada beigām un samazinās arī pašreizējo maksājumu iespējas. Daudz samaksāts par remontiem, bet vajag vairāk sekot celtnieku darbam, jo bieži nav ievēroti remontu termiņi.

Tā kā no 1. janvāra vairs nebūs spēkā algu koeficientu Ženēvas shēma, MK rekomendējis ierēdņu algu sistēmu, kura bez amata paredz izvērtēt izglītības līmeni. Zemākā alga ir darbiniekiem ar pamata izglītību – Ls 120. Kanclera dienests atbilstoši amatam un izglītības līmenim ir noteicis minimālās algas un RTU koeficientus (robežās no 0,75 līdz 2,5) dažādām personāla grupām. Šo algu sistēmu apstiprinās Senāta oktobra sēdē, bet dekāni sīkāku informāciju par to saņems pirms nākamās Dekānu padomes sēdes.

Kanclers atgādināja, ka 22. septembrī ir iesniegšanas termiņš šā semestra programmām, bet pagaidām akceptētas tikai 39% un iesniegtas vēl 12% programmu.

Kanclers atgādināja, ka ir trīs veidu zinātnes finansējumi, kuru termiņš beidzas 31. decembrī: zinātnes bāzes finansējums, finansējums zinātniskā darba attīstībai augstskolās un finansējums zinātniskā darba attīstībai universitātēs. Kanclers dekāniem nosauca vairākus profesorus, kuriem jāatgādina pasteidzināt šo zinātnes līdzekļu izmaksas, neatstājot to uz pašu gada nogali.

2. IT dienesta darbības mērķi. (Z. Zitmanis) Sīkāka informācija par IT dienestu jau izsūtīta dekāniem. Pirmais uzdevums IT dienestam ir līdz gada beigām apstiprināt IT dienesta stratēģiju. Tam būs veltīts dienesta izbraukuma pasākums kopā ar fakultāšu IT pārstāvjiem 26. un 27. oktobrī.

Sākts īstenot nākamā gada rīcības plānu, kura prioritātes ir: 1) izstrādāt un ieviest studentiem un personālam pieejamu universitātes portālu; 2) pilnveidot datoru un informācijas pieejamību; 3) izstrādāt RTU IT koncepciju par atsevišķu informācijas sistēmu integrēšanu, ievērojot datu aizsardzības principus; 4) paaugstināt datu pieeju studentiem, kas pašreiz dažādās fakultātēs ir atšķirīga. Pasaules praksē plaši lieto publiskās datu telpas, kas būtu vēlamas arī RTU fakultātēs un kopmītnēs. Jauno tehnoloģiju ieviešanu traucē daudzie un dažādie RTU apakštīkli.

Pašreiz IT dienestā ir trīs nodaļas, bet vēlamas būtu piecas - informācijas sistēmu, komunikācijas tīklu, datortehnikas un datortīklu apkalpošanas, IT lietotāju atbalsta un attīstības nodaļa. Pašreizējais pamatuzdevums ir piesaistīt finansējumu infrastruktūras attīstībai no ārpuses ar projektiem.

Rektors novēlēja jaunajai nodaļai sekmes darbā, kam ir būtiska nozīme RTU tēla veidošanā.

3. Senāta 25. septembra sēde. (M. Dobelis) Senāta priekšsēdētājas vietnieks profesors M. Dobelis informēja, ka sēdes materiāli ir sagatavoti un divi jaunie lēmumprojekti lasāmi arī mājas lapā.

4. RTU dažādu mācību maksas kursu darbības reglamentācija: programma, tāme, RTU sertifikāts. (J. Priede) Studiju daļas vadītāja J. Priede informēja, ka RTU komerckursus reglamentē jau 1998. gada rektora rīkojums, kas nosaka, ka kursu programmai jābūt saskaņotai ar mācību prorektoru. Precīzi pašreiz rīkojumu ievēro IEF. RTU Tālākizglītības nodaļā ir izgatavotas attiecīgās sertifikātu un apliecību veidlapas, ko var izmantot arī fakultātes. Centīsies ar IT dienesta palīdzību izveidot elektronisko sistēmu uzskaitei un dokumentiem. Studiju daļas priekšlikums ir pieteikt kursus, izmantojot priekšmetu reģistru, kurā informēt ne tikai par kursu programmu, bet arī par personām, kuras programmu realizē. Tālākizglītības nodaļa turpmāk varētu šos pieteiktos komerckursus popularizēt.

Par pagājušā gadā Studiju daļas realizētajiem bezmaksas kursiem «Vides inženierija» bijusi liela studentu interese. Dalībnieku aptauja norādījusi, kādus kursus vēlams realizēt turpmāk, jo vairāki studenti vēlas tālākizglītības formā apgūt jaunus priekšmetus.

5. Atskaitīto studentu parādu kārtošanas iespējas Tālākizglītības nodaļā.

2006. gada 28. septembris

(J. Priede) J. Priede dekāniem izteica pārdomām Studiju daļas priekšlikumu – atskaitītajiem studentiem, kuri gribētu atjaunoties studijās, bet kuriem ir parādi, dot iespēju izmantot Tālākizglītības nodaļu šo parādu kārtošanai. Kā rāda pieredze, kārtojot vecos parādus, atjaunotais students sakrāj nākamos, un viņu atkal atskaita. Tāpēc būtu labāk, ja parādus nokārtotu pirms studiju atjaunošanas. Studentu parlaments šo priekšlikumu atbalsta.

6. RTU koplietošanas auditoriju un to audiovizuālo sistēmu drošība. (J. Priede).

Studiju daļas vadītāja informēja, ka ne vienmēr un ne visi mācībspēki un sargi precīzi ievēro plūsmas auditoriju lietošanas kārtību, kas var radīt materiālos zaudējumus.

Atslēgas saņemšanai mācībspēkam vajadzētu uzrādīt darba apliecību, bet audiovizuālo sistēmu aparatūrai jābūt konkrēta palīgpersonāla uzraudzībā.

7. RTU koplietošanas auditoriju un fakultāšu telpu remontu gaita. (P. Orlovskis) Tehniskās daļas vadītājs P. Orlovskis informēja, ka sākti remonti EEF ēkā un Meža ielas 1. korpusā. Pabeigti remonti vairākās BF auditorijās un citās sākti. MLĶF remontus pabeigs līdz 1. oktobrim, gaida vēl mēbeles 101. auditorijai. ETF remontu otro kārtu – trešā un ceturtā stāva remontu – sola pabeigt līdz 5. oktobrim, bet vēl trīs auditoriju remontu pabeigs līdz 15. oktobrim, ceturto remonta kārtu – 6 telpas – sola pabeigt līdz 31. oktobrim. Remontu tempi kļuvuši ātrāki, P. Orlovskis cer, ka remontētāji iekļausies grafikā.

Dekāni nebija tik optimistiski noskaņoti par konkursos uzvarējušo būvfirmu darbu.

DITF dekāns U. Sukovskis lūdza ātrāk veikt Meža ielas 1. korpusa trepju telpas, gaiteņu un tualetes remontu, MLĶF dekāns V. Kampars atzina, ka lēnais remonta temps kavē mācību procesu, jo studenti nevar veikt laboratorijas darbus, TMF dekāns Ē. Geriņš atzinīgi novērtēja pārvaldnieka A. Andruškina dalību remontu uzraudzībā, jo darbi veikti laikā, taču vēl nav atvesti ne galdi, ne krēsli. Daudz piezīmju izskanēja par remontu kvalitāti un būvuzraugu trūkumu 8. 1. kursa studentu sporta diena «Ronīšos» 23. septembrī. Informācija par dažādiem studentu sporta pasākumiem. (L. Āboltiņa) Studentu parlamenta pārstāve I. Karpejeva informēja, ka pasākuma afišas izliktas, viss notiek, var pieteikties SP atbildīgajam par sportu S. Kapleitim, kas jau aktīvi darbojas. Problēmu radījusi «Ronīšu» vadības prasība fakultātēm apmaksāt mājiņas.

Latvijas studentu sacensībās «Jaunās spēles», kas notiek Ventspilī, RTU šogad izcīnījusi 2. vietu (pagājušā gadā – 4. vieta). Trīs kausus RTU saņēma par 1. vietu atsevišķos «sporta» veidos: zolītē, body art un prezentācijā. Augstskolu skaits, kas piedalās šajās sacensībās, gadu no gada sarūk, jo dalībniekus neapmierina ikgadējā mājinieku uzvara sacensībās.

16. septembrī RTU «Vīru spēlēs», kur pārbaudītas tika vīru fiziskās un prāta spējas, no 12 pretendentiem uzvarējis BF students Toms Rancāns.

Rektors informēja par saņemtajiem ielūgumiem uz dažādām jubilejām: 13. oktobrī jaunajā statusā esošajai Valmieras stikla šķiedras rūpnīcai 10. gadadiena, Viļņas Ģedimina tehniskajai universitātei 50. gadadiena, Maskavas Valsts celtniecības universitātei 85. gadadiena, Vidzemes augstskolai 10. gadadiena.

M. E.

Rīgas Tehniskās universitātes avīze

Redaktore Rūta Lapsa.

Reģistrācijas apliecības numurs 0438.

Redakcijas adrese: Kaļķu ielā 1–319, Rīgā, LV–1658.

Tālr. 7089321, 7089023, e–pasts: ji@rtu.lv.

JI var lasīt internetā: www. rtu.lv.

Makets: Eduards Lapsa.

Druka: SIA Landas.

Metiens 1200 eks.

Redakcijas viedoklis ne vienmēr sakrīt ar rakstu autoru viedokli.

Par publicētajiem faktiem atbild rakstu autori.

2006. gada 28. septembris

RTU ZINĀTNIEKU PĒTĪJUMI

Sirdsdarbs – vides zinātne

7

Par darbu zinātnē stāsta RTU Enerģētikas institūta Vides aizsardzības un siltuma sistēmu katedras vadītāja prof. Dr. h. inž. Dagnija Blumberga.

– Mūsu katedra realizē doktorantūras programmu «Vides zinātnes». Mana un manu kolēģu specialitāte pamatā ir siltumenerģētika, tāpēc mūsu programmā vide, vides piesārņojuma cēloņu meklēšana un citi jautājumi ir saistīti ar enerģētikas jomu. Gandrīz visi energoavoti izraisa vides piesārņojumu, tāpēc mūsu pētījumu lauciņš ir saistīts ar enerģijas patēriņu – pētām racionālu enerģijas izmantošanu jeb energoefektivitāti.

Viens pētījumu virziens ir energoefektivitāte ēkās – zinātnieki meklē atbildes uz jautājumu: cik lietderīgi ēkā tiek patērēta enerģija. Nav noslēpums, ka ikviena ēka ārējās vides ietekmē zaudē enerģiju, tāpēc mūsu uzdevums ir atbildēt, vai ēkas konstruktīvās īpašības ir tādas, ka ēka tērē vairāk enerģijas nekā nepieciešams, vai arī ēka tērē tieši tik enerģijas, cik nepieciešams. Un šajā jomā pētījumi ir ļoti plaši. Ēka jau nav pati par sevi, tajā iekšā atrodas, piemēram, ledusskapis un apgaismes ķermeņi, kas tērē elektroenerģiju, bet izdala siltumu. Tāpēc, veicot ēku energoefektivitātes pētījumus, mēs sākumā meklējam efektivitātes indikatorus. Vienā no doktora disertācijām, kas tika izstrādāta mūsu katedrā, faktiski tika izveidots datormodelis, kurā tika modelēti visi tie procesi, kas notiek ēkā. Organizējot simulāciju, ar datormodeļa palīdzību iespējams noskaidrot optimālu risinājumu enerģijas patēriņam konkrētā ēkā.

Pašlaik turpinās darbs pie idejas par «pasīvo ēku» – tā ir tāda ēka, kurai vajadzētu tērēt tikai 15 kilovatstundas uz kvadrātmetru gadā. Latvijas ēku energopatēriņš ir 100–200 un dažreiz pat 300 kilovatstundas uz kvadrātmetru gadā.

Mūsu katedrā strādā pētnieks no Itālijas Klaudio Rokass, kurš saistībā ar lielu Ziemeļvalstu universitāšu sadarbības projektu «REBUS» (Competitive Solar Heating Systems for Residential Buildings) veic izpēti, kuras mērķis ir panākt to, ka privātmājas Latvijā 75% siltumu saņem no Saules un tikai 25% – no dažādiem atjaunojamiem enerģijas resursiem. Parasti visi saka – saules taču mums ir tik maz un Latvijā tā siltumu dod tikai vasarā.

Bet tā nav. Faktiski saules siltumu var uzkrāt. Ir tikai nepieciešamas specifiskas saules enerģijas uzkrāšanas iekārtas. Šajā projektā kopā strādā dāņi, norvēģi, zviedri un latvieši. Ir cilvēki, kas par šo pētījumu rezultātiem interesējas un ir gatavi investēt saules enerģijas uzkrāšanas tehnoloģiju ražotnē. Domāju, ka aptuveni pēc gada Klaudio aizstāvēs savu disertāciju, un pēc tam mēs varēsim domāt par tālāku projekta ieceru ieviešanu dzīvē.

– Kāda veida pētījumus jūs veicat bioūdeņraža jomā?

– Saistībā ar Ziemeļvalstu Ministru pa-

domes programmu mēs realizējam projektu «Bioūdeņradis». Ir divi veidi, kā no biomasas ražot ūdeņradi, – fotosintēze un fermentācija. Galvenais pētījumu virziens ir bioūdeņraža ieguve, piemēram, no sadzīves atkritumiem. Mēs nodarbojamies tieši ar bioūdeņraža ieguves tehnoloģisko pusi – pētām, kad Latvijā būtu izdevīgi ieviest šādas tehnoloģijas. Mūsu pētījumu daļa kopējā projektā ir realizēt aprites cikla analīzi dažādām bioūdeņraža ieguves tehnoloģijām. Lai tādas tehnoloģijas uzstādītu, ir jāiegulda liels daudzums enerģijas un materiālu, un dabas resursu, tāpēc ir nepieciešams zināt, kurā brīdī ieguldītie resursi, salīdzinot tos ar to enerģijas daudzumu, ko saražos bioūdeņradis, attaisnos sevi. Ūdeņradis, savienojoties ar skābekli, veido siltumu, bet neveido CO2, tāpēc netiek nodarīts kaitējums videi un netiek veicināta klimata maiņa. Ir skaidri zināms, ka ūdeņradis kā enerģijas avots ir izdevīgs, raugoties no ekoloģiskās puses, bet mums ir jāizpēta, kad Latvijai tas būs izdevīgi no ekoloģiskā, ekonomiskā un finansiālā viedokļa. Tāpēc nepieciešama aprites cikla analīze.

– Kādi pētījumi saistībā ar klimata pārmaiņu samazināšanu jūsu katedrā vēl tiek veikti?

– Decembrī tiks aizstāvēta disertācija, kas tieši ir saistīta ar klimata pārmaiņu samazināšanu. Tā ir ļoti interesanta lieta.

Lai cīnītos ar klimata pārmaiņām visā pasaulē, Eiropas Savienība (ES) atbalsta Kioto protokola ratifikāciju, kas nosaka siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju ierobežojumus rūpnieciskajās valstīs, kā arī paredz jaunus īstenošanas mehānismus, kuru pamatā ir tirgus likumi, piemēram, emisiju kvotu tirdzniecība. 2005. gadā tika ieviesta emisiju kvotu tirdzniecības sistēma, kurā piedalās tūkstošiem paplašinātās ES uzņēmumu, to vidū arī 96 Latvijas uzņēmumi, kuru darbība ir saistīta ar lielu enerģijas patēriņu (tēraudlietuves, elektrostacijas, naftas pārstrādes uzņēmumi, celulozes rūpnīcas, stikla fabrikas, cementa rūpnīcas utt.).

Dalībvalstis piešķir CO2 emisiju kvotas attiecīgajiem uzņēmumiem. Jo racionālāk uzņēmumi izmanto enerģiju, jo mazāk CO2 emitē. Tie uzņēmumi, kas savas piesārņojuma kvotas pilnībā neizmanto, var tās pārdot uzņēmumiem, kuriem to pietrūkst. Tie savukārt var pārsniegt kvotu maksimumu, nopērkot tirgū pieejamās papildu kvotas.

Mūsu katedras cilvēki faktiski izveidoja Nacionālo emisiju kvotu sadales plānu pirmajam periodam – 2005.–2007. gadam.

Es biju šīs darba grupas vadītāja. Pašlaik jau ir izstrādāts emisiju kvotu sadales plāns nākamajam periodam – 2008.–2012. gadam, tas tikai jāaizstāv Briselē.

Varētu jautāt – kur tur ir zinātne? – bet zinātne ar šo plānu ir cieši saistīta. Apkopojot datus par CO2 emisiju, tos jāprot apstrādāt, jāsaprot, kam ticēt, kam ne, ko darīt ar apstrādātajiem datiem un kādu matemātisko modeli aprēķiniem galu galā izstrādāt, lai saprastu, kāds daudzums kvotu ir jāiedala katram uzņēmumam, jo ir ļoti svarīgi, lai emisiju tirdzniecība nenogremdē kādu rūpniecības uzņēmumu. Emisiju optimizācijas modelī īpaša sadaļa atvēlēta nenoteiktības analīzei. Siltumnīcefekta gāzu emisiju prognozei bija nepieciešams ļoti liels izpētes darbs.

Vēl viens virziens, pie kā nopietni strādājam, ir CO2 uzglabāšana. No lielā TEC skursteņa vienmēr izplūdīs CO2, tāpēc mums atkal rodas jautājumi – vai to drīkst pieļaut un vai ir skaidri zināms, kā tas ietekmē klimatu. Eiropa ir pilna līdzīgiem skursteņiem, tāpēc CO2 uzglabāšanas jautājums ir viens no Ziemeļvalstu zinātnieku izpētes objektiem. Norvēģiem, piemēram, ir skaidri izstrādāta shēma, ka tajās vietās, kur viņi iegūst fosilo kurināmo, viņi pēc tam noglabā CO2. Tajā brīdi, kad pie mums parādījās ideja par ogļu elektrostaciju, mēs jautājām – ko mēs darīsim ar CO2. Latvijas teritorijā ir ļoti interesanti pazemes caurumi, tur mēs varētu glabāt CO2, tikai rodas jautājums, vai šī ideja spēs konkurēt ar dabasgāzes glabāšanu. Šis ir nākotnes projekts, kuru pēta 2. kursa doktorante Jūlija Gušča.

– Varbūt jūs realizējat kādus projektus, kas ir vērsti uz aktualitātēm?

– Mums ir viena projektu līnija, kas saistīta ar to, kāda ir energoapgāde pašlaik Latvijā – gan elektroenerģijas, gan siltumenerģijas jomā. Mēs pētām, piemēram, to, kas ir izdevīgāk – būvēt lielu kondensācijas staciju kādā no lielajām pilsētām vai arī sadalīt vairākas nelielas koģenerācijas stacijas pa mazajām pilsētiņām. Ja katrā pilsētiņā ir neliela stacija, iespējams, stacijai ir tuvāk darbaspēks un kurināmais un, pats galvenais, – blakus atrodas enerģijas patērētājs. Šāda veida izpēte par piemērotāko elektrostaciju būvi konkrētā reģionā nav nekas jauns. Papildu šim virzienam notiek arī pētījumi par to, kā modernās tehnoloģijas ieviest Latvijā, kurā vietā izvietot utt.

Savukārt koģenerāciju pēta 2. kursa doktorante Darja Markova, kas pašlaik studē Vācijā, – viņa nodarbojas ar kurināmā šūnelementiem (fuel cells), meklē dažādus tehnoloģiskos risinājumus – pētot dažādu kurināmā veidu ekonomiskos, sociālekonomiskos, vides faktorus.

– Kādas, jūsuprāt, ir nākotnes perspektīvas tām dažādajām inovācijām, kas tiek ieviestas, pateicoties jūsu zinātnieku pētījumiem?

– Es ticu, ka inovācijām pieder nākotne, bet dzīve rādīs, kā būs. Piemēram, līdzīgu

disertāciju par siltumapgādes sistēmu efektivitāti pagājušā gada nogalē aizstāvēja arī kāds mūsu doktorants. Pētot eksistējošo siltumapgādes sistēmu efektivitāti un sadedzinātās koksnes lietderības koeficientu, viņš atklāja, ka uzņēmumam, kas lieto konkrēto tehnoloģiju, vajadzētu tikai mazliet papūlēties un rīkoties pēc disertācijā izstrādātā modeļa, lai uzņēmuma ietaupījumi būtu mērāmi tūkstošos latu. Tās ir interesantas lietas, un mēs mēģinājām to visu ieviest dzīvē, taču tas neizdevās, jo uzņēmumi nav gatavi jauninājumiem, kuros nav nepieciešams ieguldīt finanšu līdzekļus, tikai analītisko darbu. Ierindas darbinieki baidās šāda veida atklājumus rādīt priekšniekam, jo izrādītos, ka viņi vairākus gadus ir slikti strādājuši. Lauzt šo izpratni ir samērā grūti.

– Cik daudz cilvēku strādā pie šiem pētījumiem?

– Tas ir mūsu katedras kopējais darbs.

Kopumā mēs esam 20 cilvēki, vidējais mūsu katedras darbinieku vecums ir 40 gadi. Ir labi, ka apkārt ir cilvēki, kas grib veikt pētījumus. Mēs esam kā tāda dzīva saliņa RTU, jo mūsu cilvēkiem acīs ir dzirkstelīte, un bez tās nekas neizdotos.

Ikdienā saņemam simtiem e-pastu ar jautājumu – vai gribat piedalīties mūsu projektā? Bet laiks ir ierobežots, tāpēc mēs nodarbojamies ar to, kas mums pašiem vairāk patīk. Mani apbēdina tas, ka RTU ir sadrumstalojusies pa sīkām struktūrvienībām. Ja RTU iekšienē būtu labāka sadarbība, domāju, ka mēs savu stingro mugurkaulu varētu demonstrēt pasaules līmenī un starptautiskā sadarbība varētu būt vēl aktīvāka. Mūsu katedras spēks slēpjas tieši tajā faktā, ka mēs neiezīmējam savu lauciņu (piemēram, kā to dara vilki) un nenorobežojamies, bet visi savstarpēji dalāmies ar idejām un darbiem un palīdzam virzīties jaunajiem uz priekšu. Mūsu idejas realizē ne tikai mūsu katedrā, bet daļu no tām ir pārņēmuši arī RTU kolēģi.

– Vai jums pašai tas ir sirdsdarbs?

– Jā, un es aizvien biežāk domāju, ka mums steidzami jāatrod cilvēks, kas mani pamazām varētu nomainīt, – es gribētu vairāk nodarboties ar zinātni, nevis ar administrēšanu.

RTU Informācijas centrs

8

STUDENTU LAPA

2006. gada 28. septembris

Seminārs «Pašpārvalžu vadītāji – līderi»

Jaunizveidotā pašpārvalžu koordinēšanas nodaļa sevi piesaka skaļi. Vēl pavisam nesen, jauno mācību gadu sākot, notika interesants un motivējošs pasākums – jauno līderu tikšanās.

Viss sākās ar to, ka dalībnieki dabūja ieņammāt šokolādi, tikai kā visās pasakās, arī te bija karote darvas – gumijas cimdu un plastmasas galda piederumu veidolā. Ja atklāti... man gāja smagi.

Pēc tam aktīva spieg… pieredzes apmaiņas programma. Uzzinājām gan to, kā būvnieki «checkpointu» Rīgā taisīja, gan kā ekonomisti savus pirmkursniekus motivēja, gan kas DITF bukletiņiem vēderā.

Tam sekoja izglītojošas un informējošas lekcijas par finansēm no RTU SP galvenā finansista Miķeļa Ragaiņa puses, tikām plaši apgaismoti par finansējuma sadales īpatnībām un lietām, kam pie-

vērst uzmanību no finansista viedokļa, rakstot projektu RTU SP. Kad veiksmīgi bijām piebeiguši Miķeli ar jautājumiem, viņa vietā cīņas laukā devās lektors Rolands Ozols, kas mācīja, kā veiksmīgāk veidot un noformēt projektus.

Galvenā atziņa bija tāda, ka galvenais ir atrast mērķi – problēmu, kāpēc projekts vispār nepieciešams, un tālāk jau ailītes pašas tikpat kā pēc līdakas pavēles aizpildās.

Pēc lektora stāstītā arī mēs, grupās sadalīti, veidojām projektus un aizstāvējām tos. Domāju, ka daudzi ar nepacietību gaida projekta «Naftalīns» īstenošanos dzīvē, kas paredz zaļumballi pie ķīmijas fakultātes. Vai arī projektu «B***, Tu domā, ka man nav jūtu?!», kas paredz iespēju rektoram nakšņot kojās un visādi citādi satuvināt parasto mirstīgo studentu ar pasniedzēju.

Godam pastrādājuši, devāmies vakariņās. Jā, jā, mūs arī baroja! Tur tecēj’ piena upes ķīseļa krastos, un visas pārējās fīčas ar’ bija.

Vakarā mūs sagaidīja pārsteigums «mehu» karaļmeitas RTU SP prezidentes Lienes Aleksandras Āboliņas izskatā.

Patiesību sakot, lielāku pārsteigumu izveidoja viņas piedāvātā spēle, kur visi semināra dalībnieki bija spiesti darboties vienotā komandā un iziet visus posmus.

Jāteic, ka gods godam to paveicām. Pat ūdens melodiju nospēlējām un dziesmu par RTU SP kopīgi norepojām.

Tālāko daļu līdz celšanās laikam no rīta izlaižam. Šo rindu autore bija pārāk sagurusi pēc iepriekšējās nakts atpūtas RTU «Iezvanīšanas svētkos», ka, atklāti sakot, visu jautrību laikam palaida garām.

Nu nekas, toties no rīta bija prieciņš

divu DITF puišu izskatā. Kas var būt labāks par DITF puišiem? Kristaps Pilvers un Jānis Košeļevs novadīja īpatnēju motivācijas spēli, kurā uzpeldēja ne viena vien zemapziņas dzīlēs apslēpta dziņa un kura iemācīja, ka motivācija nav lieta, ko iedot, – vispirms tā jāatrod pašam sevī.

Laiks paskrēja nemanot, un pavisam drīz, sasmēlušies ideju kalnus, devāmies atpakaļ Rīgas virzienā. Jūsu uzticīgajai korespondentei Ziņģītei paveicās, jo viņu sausu un tīru atgādāja līdz pat pašām namdurvīm.

Sižets balstīts uz patiesiem notikumiem, bet visu pieminēto personu vārdi un nodarbošanās ir korespondentes fantāzijas auglis. Ja saskatāt šeit kādas paralēles ar reālo situāciju, tad tas jau ir jūsu fantāzijas auglis.

AR CIEŅU, ANNA ZIŅĢĪTE

Būvnieki zaļumos ...15. un 16. jūlijā bija pienācis īstais brīdis, kad BF SP «veterāni» un jaunie dalībnieki devās zaļumos. Pasākuma mērķis bija radīt vēl vienotāku, radošāku un spējīgāku komandu, un tas noteikti izdevās. Pēc Siguldas un tās apkārtnes apskates pasākums turpinājās ar motivējošām spēlēm un aktivitātēm, par kuru vadīšanu sakām paldies Ilgmāram un KSP! MĒS

2006. gada 28. septembris

INFORMĀCIJA

9

Prakse «ABB» JURIJS MIHEJEVS, ALEKSEJS ROMANOVS, VJAČESLAVS MASKAĻONOKS Katram cilvēkam dzīvē ir dota iespēja pierādīt sevi. Šovasar viens no ietekmīgākajiem Latvijas uzņēmumiem enerģētikas sektorā «ABB» pirmo reizi piedāvāja RTU EEF studentiem interesantu iespēju. Konkursa kārtībā apņēmīgākajiem un dedzīgākajiem studentiem tika piedāvātas piecas prakses vietas vienā no «ABB» modernākajām rūpnīcām Igaunijā. Prakses ilgums bija 1,5 mēneši. Uzņēmums sedza ceļa izdevumus, mājvietu studentu viesnīcā, apdrošināšanu, kā arī nodrošināja darba samaksu. Svarīgākais priekšnoteikums, lai izturētu konkursu, bija labas sekmes studijās, zināšanas un interese par enerģētikas nozari, kā arī «uguntiņa acīs» – kas nozīmē vēlmi iegūt jaunas zināšanas un, iespējams, vienu no spilgtākajām darba pieredzēm savā mūžā.

«ABB» ir starptautisks koncerns, kas izveidots 1988. gadā, kad apvienojās divi pasaules nozīmīgākie elektrotehnikas uzņēmumi – Zviedrijas «ASEA AB» un Šveices «BBC Brown Boveri Ltd.», kas šajā biznesā bija darbojušies jau vairāk nekā simt gadu. Pašlaik «ABB»

ir pasaules līderis elektroenerģētikas un automātikas tehnoloģiju jomā. «ABB» koncerna uzņēmumi darbojas vairāk nekā 100 valstīs un nodarbina aptuveni 107 000 strādājošo. Visā pasaulē, arī Latvijā, uzņēmums piedāvā plašu produktu, sistēmu, risinājumu un servisa klāstu, kas palīdz nodrošināt energotīklu drošumu mums visapkārt – gan mājās un birojos, skolās un slimnīcās, gan rūpnīcās un izstāžu zālēs. Viss, ko dara «ABB», ir ar mērķi paaugstināt rūpniecisko produktivitāti pakalpojumiem, ražošanai un industriālajiem klientiem, kā arī taupīt enerģiju un samazināt ietekmi uz vidi.

Izturot konkursu, š.g. 17. jūlijā pieci EEF fakultātes studenti – Aleksejs Romanovs, Jurijs Mihejevs, Vjačeslavs Maskaļonoks, Antons Tocs un Aleksandrs Drizļionoks – devās uz kaimiņvalsti Igauniju, lai apgūtu praktiskās iemaņas un gūtu priekšstatu par savu specialitāti «ABB» Elektromašīnu rūpnīcā, kas atrodas Tallinas priekšpilsētā Jūri. Rūpnīca ir dibināta 2002. gadā un nodarbojas ar vēja ģeneratoru komponentu ražošanu un komplektēšanu. Rūpnīca pašlaik nodarbina aptuveni 250 darbinieku. Tā kā rūpnīcai ir tikai četri gadi, viss aprīkojums ir jauns un moderns. Ikdienas darbā piedalās ne tikai cilvēki, bet arī roboti,

ETF ceļojums uz Rogovku

Beidzoties vasaras brīvlaikam, darbīgie ETF studenti devās satraukumu pilnajā ceļojumā uz Rogovku, kas atro-

das nedaudz tālāk par Rēzekni. Ceļš sākās pie studentu mitekļa Ķīpsalā, un, piedzīvojot dažādus starpgadījumus Ogrē,

kuriem ir savas noteiktas funkcijas. Šajā rūpnīcā notiek ļoti cieša un abpusēji nozīmīga cilvēku un mašīnu sadarbība.

Prakses sākumā studenti tika iepazīstināti ar sadzīviskām lietām – kur atrodas dzīvesvieta, rūpnīca, tika iepazīstināti ar darba drošības un veselības noteikumiem un tikai tad sāka praktisku darbu ražošanā. Studenti tika sadalīti divos cehos: vienā strādāja trīs cilvēki, kas palīdzēja rotoru un statoru lokšņu ražošanā, otrā divi cilvēki, kuri komplektēja rotorus un statorus.

Lokšņu izgatavošanas procesā studenti guva iemaņas ražoto detaļu rasējumu nolasīšanā, daudzpusīgo mērinstrumentu izmantošanā, pamattehnikas noregulēšanā un rotoru un statoru komplektēšanā un pilnveidošanā.

Rūpnīcas darba vadmotīvs ir kvalitāte, nevis apjoms – tāpēc darbs bija ļoti atbildīgs un svarīga bija tā precīza izpilde (piemēram, darbā izmantojamo mērinstrumentu kļūda bija ne vairāk kā milimetra simtdaļa), strādāt bija ļoti interesanti, jo beidzot studenti varēja izmantot teorētiskās zināšanas praksē.

Studenti uzskata, ka viņiem bija paveicies arī ar tiešajiem vadītājiem, kas bija gatavi dalīties savā pieredzē, zināšanās un kas palīdzēja darbā, sniedzot vērtīgus pa-

domus, kuri pilnveidoja priekšstatu par veicamo darbu. Studenti arī guva priekšstatu, ko nozīmē darbs maiņās – arī naktsmaiņās, no kurām atgriezties mājās varēja tikai ap pulksten septiņiem no rīta!

Tomēr pēc grūtas darba dienas puiši nejutās saguruši, lai dotos uz Igaunijas galvaspilsētu Tallinu un apskatītu tās skaistākās vietas, kā arī izbaudītu kaimiņzemes naktsdzīvi. Par to gan studenti saka, ka Latvijā tā ir daudz labāka!

Studentiem bija iespēja piedalīties arī «ABB» visu triju Baltijas valstu darbinieku lielākajā gada pasākumā, kura tēma šogad bija «ABB Olimpiāde», ar interesantām sporta disciplīnām (kurās studenti izkonkurēja ne vienu vien «ABB» sportiskāko darbinieku) un aizraujošu vakara programmu.

Studenti ir emociju pārņemti pēc interesantā un vērtīgā vasaras piedzīvojuma pusotra mēneša garumā Igaunijas rūpnīcā un iesaka arī citiem studentiem būt aktīviem, nebaidīties no izaicinājuma strādāt praksi ārpus Latvijas, jo šādas iespējas izmantošana sniedz nozīmīgu ieguldījumu sevis pilnveidošanā, kā arī ļauj studiju laikā gūtās teorētiskās zināšanas izmantot praksē.

Aizkrauklē un Pļaviņās, studenti beidzot nonāca Rogovkā, kur ETF studentus sagaidīja viesmīlīgais Ervīns.

Ieturējuši maltīti, ķērāmies pie darba – tika atklāta pirmā jaunā mācību gada ETF SP sēde un izrunāti dažādi aktuāli un svarīgi jautājumi, pēc tam devāmies ekskursijā pa Nautrēnu vidusskolas muzeju, un vēlāk mums pievienojās Nautrēnu vidusskolas pašpārvaldes skolēni. Kopā ar skolēniem diskutējām par skolēnu un studentu pašpārvaldēm, par atšķirībām un kopējām lietām šajās organizācijās, kā arī dalījāmies pieredzē un padomos.

Da ži skolēni interesējās arī par studijām RTU. Pēc diskusijām un pārrunām namatēvs ar vietējiem skolēniem bija sagatavojis nakts trasi ar sportiskiem un atjautīgiem uzdevumiem. Trasē devāmies kā divas komandas, kuru uzdevums bija ar pārbaudījumu palīdzību atrast pretējās komandas karogu. Beigās viena no ko-

mandām uzvarēja, taču pati labākā uz vara ir draudzība un balvā garšīga biezpienmaize! Pēc lieliski pavadītās dienas sekoja pārrunas pie ugunskura un dažu stundu fantastisks miegs siena šķūnī.

Rīts sākās ar kārtīgu bļodu mannas putras un ekskursiju uz Rogovkas baznīcu. Ciematā katru vakaru, kad riet saule, zvanu tornī tiek skandināti zvani, taču mūsu ciemošanās bija īpašs gadījums, kad pārvaldniece ļāva arī ETF studentiem ieskandināt torņa zvanus pašā dienas vidū. Taču šis nebija vienīgais mākslinieciskais veids, kā izpausties visai tehniskiem cilvēkiem, – baznīcu pieskandinājām arī ar ērģeļu skaņām!

Pēc šīs lieliskās un atraktīvās ekskursijas devāmies atpakaļ uz Rīgu ar jaukām atmiņām par pavadīto laiku Rogovkā.

Lielisks ceļojums!

KRISTĪNE, ETF SP

10

STUDENTU LAPA

2006. gada 28. septembris

Darba iespējas RTU studentiem vasarā LIĀNA, INGA Ja vēlies apmeklēt sava mīļākā dziedātāja koncertu, aizbraukt atpūsties ar draugiem, paceļot pa Latviju vai arī ārpus tās robežām, kā arī vienkārši pasēdēt kādā restorānā un tev ir daudz brīvā laika vasaras brīvdienās, taču tev pietrūkst tam visam finansiālo līdzekļu, tad rīkojies – meklē darbu!

Pašlaik Latvijas tirgū ir gan daudz darba piedāvājumu studentiem apkalpojošā jomā, gan arī pieprasījums pēc studentiem, kas apgūst noteiktu profesiju RTU. Katram studentam ir iespēja sekot aktuālākajai informācijai par darba piedāvājumiem RTU mājaslapā www. rtu.lv sadaļā «Studentiem» ⇒ «Karjera», kur atrodamas piedāvātās vakances. Arī RTU Studentu parlamenta mājas lapā www.rtusp.lv ievietoti darba sludinājumi dažādu profesiju pārstāvjiem.

Ikviens students, apmeklējot «RTU Karjeras dienas», kuras parasti notiek martā, var iepazīties ar RTU sadarbības uzņēmumiem («Hansabanka», «Grindeks», «SEB Latvijas Unibanka», «Latvenergo», «Lattelekom», «Siemens», «WorkingDay Latvia», «Balta», «SAF

nebaidīties un pieteikties sev vēlamajā darba vietā. Pamazām, bet sāciet veidot savu darba pieredzi! Vēlam veiksmi!

Inga (IEF): Tā kā man nebija darba pieredzes, baidījos, ka būs grūti atrast darbu.

Gribēju pastrādāt tikai kādu mēnesi, jo bija jau vasaras vidus. Nodomāju, ka avīzēs būs grūti meklēt, ieskatījos www.ss.lv, un tur arī ieraudzīju darba piedāvājumu uzņēmumā SIA «KRS», kas remontē kuģus, aizvietot sekretāri uz divām nedēļām, tas ir, uz atvaļinājuma laiku – tieši man piemērots darbs pirmajai darba pieredzei. Piezvanīju, aizbraucu uz pārrunām, un mani uzreiz arī paņēma darbā. Mana priekšrocība bija labas krievu valodas zināšanas. Šajā darbā ieguvu labu pieredzi darbu organizēšanā, tāmes veidošanā, kā arī lietvedībā. Bija ļoti draudzīgs kolektīvs, laiks tika pavadīts lietderīgi, interesanti, un beigās nostrādāju gandrīz mēnesi.

Didzis (TMF): Vasarā strādāju «Nissan Norde» autocentrā par automehāniķi. Darbu atradu «draugos.lv», ilgi meklēju visādus citus sludinājumiem, bet neizdevās, tad negaidot «draugos» parādījās sludinājums (to bija ievietojusi šefa sieva, tas

likās tā jocīgi), atsaucos un nostrādāju pusotra mēneša, viņi gribēja, lai strādāju arī ilgāk, bet es nevēlējos, teicu, ka man vēl jāmācās, bet principā man patika, ieguvu labu pieredzi, gan jau tur vēl kādreiz atgriezīšos.

Inese (IEF): Divas vasaras pēc kārtas strādāju apkalpojošā jomā – «Čili picā». Darbu izdevās atrast bez paziņu izmantošanas, vienkārši sūtot savu CV uz dažādām vietām. Darbs bija diezgan smags, kā katrā darba vietā, bija jāizturas pret to ar atbilstošu atbildības izjūtu, taču tas man daudz ko iemācīja – plānot savu laiku, novērtēt brīvdienas un naudu. Pieredze ir ļoti laba, taču vēlreiz strādāt apkalpojošā jomā negribētu, jo uzskatu, ka samaksa ir par mazu par tik smagu darbu, kāds ir apkalpojošajā jomā.

Diāna (IEF): Strādāju «Latvijas pastā», šķiroju vēstules. Darbs nebija grūts, un labi maksāja.

Strādāju tur kopš marta, bet, kopā skaitot, maz, jo strādāju tur ne vairāk kā kādas 80–90 stundas mēnesī. Darbiņu atradu caur paziņām, bet šāda veida darbu var atrast, vienkārši aizejot uz «Latvijas pastu»!

notika sveikšana jau fakultātē.

Pulksten 20 RTU Studentu parlaments, laužot iepriekšējo gadu tradīciju rīkot pasākumu «La Rocca», bija sarūpējis «Iezvanīšanas svētkus» «Sapņu fabrikā».

RTU Studentu parlamentu atbalstīja arī a/s «Hansabanka». Vairākums studentu bija jau nopirkuši biļetes iepriekš, taču pārējie to varēja arī izdarīt uz vietas.

Lai tiktu iekšā, katram studentam nācās «iezvanīties» šajā pasākumā.

Desmitos sākās «Iezvanīšanas svētku» programma. Bija sarūpētas daudzas dažādas dāvaniņas studentiem, kas tika izspēlētas konkursos. Lai tiktu pie šīm jaukajām dāvaniņām, studentiem nācās cilāt meitenes, būt attapīgiem, dejot, ap-

vārdot, meklēt konfektes un daudz ko citu. Visjaukākais konkursiņš bija, kad puišiem vajadzēja meklēt zālē meiteni ar sirsniņu uz vēdera. Protams, šādas meitenes zālē nebija, bet puiši jauki pavadīja laiku, meklējot un pārbaudot kailos vēderus. Vēl viens uzdevums jaunajiem studentiem bija iepazīt piecus cilvēkus «Iezvanīšanas svētkos», ar kuru daudzi arī tika veiksmīgi galā.

Svētkos neiztika arī bez RTU Studentu parlamenta prezidentes uzrunas un RTU SP prezentācijas.

Ap vienpadsmitiem vakarā parādījās arī pirmā mūziķu grupa – «Z-Scars», kas, izklaidējot jauniešus, kāpa uz skatuves divas reizes. RTU studentiem viņi tik ļoti patika, ka tad, kad «Z-Scars» beidza spēlēt, tie prasīja turpināt un turpināt...

Par to RTU studenti nopelnīja vēl dažas

ekstra dziesmas.

Pēc neilga laika uz skatuves jau bija grupa «Fors» – Aleksandrs un viņa apburošās dejotājas. Šis gan bija citāds mūzikas stils, nekā daudzi pieraduši klausīties, bet Aleksandrs ar savu draudzīgo attieksmi un teicienu: «Jūs šeit esat gan latviski runājošie, gan krieviski runājošie jaunieši, bet jūsu mērķis ir viens – labi pavadīt šo vakaru!» – spēja priecēt vairākumu studentu.

Ap diviem naktī beidzās «Iezvanīšanas svētku» oficiālā programma, un divi DJ darīja visu, kas bija viņu spēkos, lai studentus kārtīgi izdancinātu. Ap septiņiem «Sapņu fabrikā» bija palikuši vairs tikai kādi 50 izturīgākie studenti, un tad jau viss arī drīz beidzās.

Pēc pasākuma vēl vairākas dienas ausīs bija dzirdamas zvanu skaņas.

Projektā piedalījas divi ražošanas uzņēmumi, 22 studenti, 22 prakses vadītāji no uzņēmumiem un septiņi pārstāvji no RTU. Projekta finansējums – Ls 8259,72.

Projektam bija plānots piesaistīt četrus ražošanas uzņēmumus, bet faktiski piedalījas tikai divi: VAS «Latvenergo» un VAS «Latvijas dzelzceļš».

Galvenie uzņēmumu speciālistu pienākumi bija vadīt studentiem praksi savā specialitātē – sniegt darba instruktāžu, iemācīt darba metodes, uzraudzīt un novērtēt darba izpildes kvalitāti, nodrošināt praktikantu ar darba izpildei nepieciešamo informāciju, kā arī nodrošināt darba drošību.

Prakses laikā studenti apguva praktiskā darba iemaņas atbilstoši elektroinženiera profesijas standartam, iepazinās ar prakses uzņēmuma specifiku, mācījās izmantot teorētiskās zināšanas praksē, ieguva materiālus pētniecības darbam.

Prakses rezultātus studenti izmantoja inženierprojektos, kurus sekmīgi aizstāvēja sesijas laikā, lai iegūtu elektroinženiera kvalifikāciju. Šā projekta īstenošana veicināja RTU studiju programmas «Elektrotehnoloģiju datorvadība» sadarbību ar ražošanas uzņēmumiem, kam bija iespēja piedalīties studiju programmas pilnveidē un apmācīt un novērtēt praktikantu kā savu nā-

kamo darbinieku. Tā kā prakse notika studiju nobeiguma posmā, tad visiem praktikantiem tika piedāvāts pastāvīgs darbs prakses uzņēmumos.

Pateicoties šim projektam, RTU studiju programmas «Elektrotehnoloģiju datorvadība» mācībspēki ieguva plašāku informāciju par specifiskajiem tehnoloģiskajiem procesiem prakses uzņēmumos. Iegūto pieredzi un informāciju izmantos, izstrādājot jaunus un pilnveidojot esošos kursus, kā arī īstenojot praksi līdzīgos projektos, tā pilnveidojot studiju programmu kopumā.

ANSIS AVOTIŅŠ, IEEI laboratoriju un projektu vadītājs

tehnika» u. c.) un uz vietas arī aizpildīt darba pieteikuma anketas. «Karjeras dienās» dažādu uzņēmumu pārstāvji iepazīstina studentus ar uzņēmumu darbības virzieniem un karjeras iespējām savā uzņēmumā. RTU sadarbības uzņēmumus jūs varat atrast arī RTU mājas lapas sadaļā «Studentiem» ⇒ «Karjera» ⇒ «Karjeras dienas».

Ja vēlies strādāt apkalpojošajā jomā, darba piedāvājumus vari meklēt interneta darba piedāvājumu mājaslapās, piemēram, www.ss.lv, www.job.lv, www. workingday.lv, kā arī «Delfu», «TVnet» mājaslapās vai arī www.google.lv, meklējot darba piedāvājumus. Visos lielajos tirdzniecības centros, kā arī Vecrīgā daudzos restorānos un kafejnīcās tiek aicināti darbā studenti, kam piemīt atbildības izjūta, kā arī vēlme strādāt.

Studenti, kas vēlas strādāt savā profesijā, ikvienā RTU fakultātē uz stendiem var atrast dažādus darba piedāvājumus. Studentiem ir arī iespēja doties vasarā uz ārzemēm un atrast darbu patstāvīgi vai arī ar Latvijas firmu vai organizāciju starpniecību.

Ieteikums – neslinkot, bet sekot aktuālajai informācijai par brīvajām darba vakancēm, novērtējot savas spējas,

Dzin – dzin augstskolā!

Pāris dienu pirms 1. septembra 1. kursa studentiem atnāca īsziņa: «Sveiks, RTU student! Tavs 1. septembris: 10.00 Kipsala tiksanas ar RTU vadibu, talak dosanas uz fakultati, 20.00 «Iezvanisanas svetki» Sapnu fabrika.» Tā nu jaunajiem studentiem nekas cits neatlika kā paklausīt SMS tekstam un izpildīt visu, kas tajā bija rakstīts.

1. septembrī desmitos no rīta daudzi jo daudzi jaunie studenti bija sapulcējušies, lai uzklausītu, kas RTU vadībai ir viņiem sakāms. Vadība studentiem nelika vilties – visi sveica jaunos studentus un vēlēja tiem nenovirzīties no zelta ceļa līdz studiju beigām. Pēc tikšanās pie kolonādes studenti devās uz savām fakultātēm, kur

Pilnveido prakses Pabeigts Eiropas Savienības līdzfinansēts projekts «Prakšu pilnveidošana RTU profesionālajā maģistra studiju programmā «Elektrotehnoloģiju datorvadība», kura organizēšanu un īstenošanu veica Industriālās elektronikas un elektrotehnikas institūts, bet prakšu vadīšana tika realizēta sadarbībā ar speciālistiem no Latvijas uzņēmumiem. Prakse uzņēmumos ir iekļauta gan maģistra profesionālo, gan bakalaura profesionālo studiju programmās, bet, pateicoties projekta iespējām, tai tika pievērsta īpaša uzmanība.

2006. gada 28. septembris

11

STUDENTU LAPA

Kopā ar saviem studentiem no sākuma līdz galam...

Cik tālu vai tuvu studentu pašpārvalde ir savam studentam? To pašu var jautāt par universitāti un arī fakultāti! Tas ir viens no jautājumiem, ko studentam aktīvistam, rektoram, kā arī dekānam, kam ir uzticēts tas gods pārstāvēt savējos, ir jāuzdod sev. Protams, interesanti būtu arī uzzināt mērvienību, kā noteikt, cik tad tuvu vai tālu esam... Tas viss ir relatīvi nosakāms, kā prakse rāda, tad uzzināt kaut ko var, tikai eksperimentējot un pārbaudot jaunas metodes. Šajā nolūkā «mehi» jau otro gadu pēc kārtas bija izvirzījuši mērķi paildzināt savas aktivitātes, lai maksimāli ilgi būtu klāt savu studentu ikdienas gaitās. Tāpēc vēl jūlijā notika aktīva darbošanās, kopā

ar fakultātes vadību organizējot «mehu» izlaidumu. «Lai arī mūsu fakultātē šādi izlaidumi tiek organizēti tikai otro gadu, to jau var nosaukt par izdevušos tradīciju, kas piedod fakultātes dzīvei rozīnīti,» saka TMF SP vadītājs Dainis Jakovels. Atcerēsimies, ka idejas pamatā bija teritoriāli sadrumstalotās «mehu» fakultātes apvienošana. Soli pa solim tiek iets uz šā mērķa sasniegšanu. Šogad «mehu» absolventi varēja izlaidumā baudīt gan dažādas mūzikas skaņas, gan runas, gan cienastu, katram tika pasniegts arī atslēgu piekariņš ar fakultātes simboliku, lai atgādinātu, ka par «mehu» nekļūst, par «mehu» piedzimst!

Ja jau ir izlaidums, tad ir arī jauno

«mehu» uzņemšana. Arī te «mehu» studentu pašpārvalde bija klāt jau no dokumentu iesniegšanas brīža. Bet īpaši gribētos pieminēt 1. septembri, kad, lai kā arī censtos visus sakopot Ķīpsalā, tomēr katra studenta īstās mājas ir viņa fakultāte. Aizstāvot šo ideju, «mehi» bija noorganizējuši siltu jauno «mehu» uzņemšanu Mehulandē (Ezermalas 6 kompleksā). Sadarbībā ar fakultātes vadību tika risinātas birokrātiskas problēmas, un rezultāts bija «mehu» informācijas galds fakultātes foajē, kur katrs jaunais «mehs» saņēma savu komplektu (mapīti, lekciju sarakstu, apliecību un «Jaunā meha ABC»), kā arī konsultāciju no vecāko kursu studentiem. Pēc tik-

šanās ar fakultātes vadību katrs gribētājs varēja pamieloties ar turpat ārā grilētām desiņām, pārmīt pāris vārdu nu jau neoficiālā gaisotnē ar vecākiem «mehiem» un izzināt pirmās «mehu» dzīves gudrības.

Tie ir tikai kā divi atskaites punkti tam, kad un kā studentu pašpārvalde var nokļūt tuvāk saviem studentiem. Tie noteikti nav ideāli – ir kur izvērsties. Bet, mehuprāt, tas ir pareizais uzņemtais kurss, kam ir vērts sekot. Iesakām katram uzdot šo jautājumu – cik tuvu mēs esam otram? «mehs» dns

Iespaidi par projektu «To Hear The Sounds» Polijā

Informācija par iespēju pavadīt divas pēdējās augusta nedēļas Polijā, piedaloties jaunatnes apmaiņas projektā «To Hear The Sounds», bija izlasāma RTU SP mājaslapā. Projekta mērķis bija, darbojoties kopā ar profesionāļiem, sagatavot hip-hop koncertu. Lai piedalītos šajā projektā, vajadzēja tikai aizpildīt pieteikuma anketu. Pēc anketas aizpildīšanas man atnāca vēstule, ka esmu laimīgo braucēju vidū.

Satikāmies 18. augusta vakarā, lai kopīgi dotos uz Babigošu, ciematu netālu no Ščecinas. Braucēju vidū bija četras meitenes un pieci puiši (viens no viņiem polis Tomass). Ilgā ceļa laikā mēs paspējām iepazīties un sadraudzēties, galamērķi sasniedzām jau kā vienota komanda. Pirmais šoks bija, kad ieraudzījām poļu dalībniekus. Viņu bija tik daudz, ka es pat tagad nevaru nosaukt konkrētu skaitli.

Varu teikt, ka tur bija aptuveni 30 cilvēku.

Vakarā mums bija kopēja tikšanās ar darba grupu līderiem, kas katrs bija savas jomas profesionālis. Tur bija divi grafiti meistari, breikeru komanda, Polijas hip-hop frīstaila čempions, bet mūzikas grupas vadītājs mūs pārsteidza visvairāk – viņš bija tikai 15 gadu jauns, bet nepārspējami talantīgs! Nākamās dienas vakarā mēs visi izvēlējāmies virzienu,

kurā darbosimies, lai dotu savu ieguldījumu koncerta tapšanā.

Lūk, kā Renāte komentē mūzikas grupas darbu: «Darbs studijā bija ļoti interesants. Mēs strādājām ar tehniku, kādu izmanto profesionāļi. Studijā valdīja jautra un radoša gaisotne, Amadeuss, mūzikas grupas vadītājs, vienmēr palīdzēja mums ar savām idejām, uzklausot mūsu viedokli. Interesanti bija vērot, kā tiek ierakstīta fonogramma. Darbs studijā mūs satuvināja. Šo nedēļu laikā mēs saliedējāmies kā maza ģimene.»

Par grafiti grupu Dāvis, cilvēks, bez kura šis projekts nebūtu iedomājams, izteicās: «Katram ik pa laikam nepieciešams darīt ko tādu, ko ikdienā, skolas un darba steigā atļauties nevarētu. Mana aizraušanās ir grafiti, taču, tikai atbraucis šeit, varēju veltīt divas nedēļas, zīmējot lielus un krāsainus grafiti darbus!

No profesionālajiem māksliniekiem uzzināju, ka arī grafiti, gluži kā jebkurā nozarē, eksistē lērums dažādu nianšu un noteikumu. Dažkārt bija pat vakari, kad bijām tā aizrāvušies, ka zīmējam no agra rīta līdz pat pusnaktij!»

Arī tekstu rakstīšanas un dziedāšanas grupa strādāja ļoti cītīgi, un, manuprāt, tās sasniegumi bija graujoši, jo koncerta laikā skatītāji viņus ļoti skaļi atbalstīja.

Šajā grupā darbojās arī mūsu pārstāvji.

Breikdansa darba grupā slodze bija milzīga. Pēc dažām zālē pavadītajām stundām manas rokas bija noberztas līdz tulznām, un es, saprazdama, ka breikdanss nav domāts man, aizmuku uz mūzikas grupu.

Lasot jūs laikam nodomājāt, ka šīs divas nedēļas mēs strādājām, smagi svīzdami, bet tā gluži nebija. Mums bija ļoti daudz izklaides iespēju: velobraucieni, laivu brauciens pa ezeru, kur puiši aizrautīgi dzenāja gulbjus, ekskursija uz Ščecinu un brauciens uz Berlīni. Par Berlīni var stāstīt daudz, bet tas neko nenozīmēs, šī pilsēta vienkārši jāredz savām acīm. Nekad nebiju domājusi, ka tur ir tik skaisti. Tā noteikti bija viena no skaistākajām brauciena dienām. Vēl viena spilgtu emociju pilna diena bija koncerta diena. Mani pārsteidza tas, ka neviens nejuta uztraukumu. Tas laikam tāpēc, ka koncerts bija loģisks divu nedēļu darba iznākums un visi tam bija labi sagatavojušies.

Mājupceļš bija priecīgs un reizē arī neizsakāmi skumīgs, jo ļoti negribējās atvadīties no jauniegūtajiem draugiem.

Lidostā bija grūti šķirties citam no cita, tik mīļi savā starpā mēs bijām kļuvuši.

Tās bija divas visjaukāk pavadītās šīs va-

saras nedēļas, un par to milzīgs paldies RTU SP. Tā turpiniet! Lai nākotnē šādu projektu būtu vēl vairāk!

INGA, EEF

12

REKLĀMA

ŠĪ IR TAVA IESPĒJA! Sakarā ar darbības paplašināšanos

aicinām darbā:

BŪVDARBU VADĪTĀJU PALĪGUS sabiedrisko, dzīvojamo un inženiertehnisko projektu būvniecībai Prasības kandidātiem: • vidējā speciālā, nepabeigta augstākā vai augstākā izglītība būvniecībā, • vēlama praktiskā darba pieredze būvlaukumā, • prasme strādāt ar datoru («MS Office», «MS Project»), • latviešu, krievu valodas zināšanas.

Piedāvājam: • iespēju izmantot savas prasmes un zināšanas Rīgas vērienīgākajos būvniecības projektos, • darba nozīmīgumam atbilstošu atalgojumu, sociālās garantijas un papildu priekšrocības, • darbu stabilā, perspektīvā uzņēmumā, labus darba apstākļus.

Sākot jaunus ēku un pilsētas teritoriju attīstības projektus,

aicinām darbā ARHITEKTUS TEHNIĶUS Prasības: • izglītība arhitektūras vai ainavu arhitektūras specialitātē, var būt nepabeigta, • pieredze arhitektūras risinājumu izstrādāšanā vai atsevišķu projekta sadaļu projektēšanā, • labas iemaņas darbā ar datoru («MSOffice», «AutoCad»).

Piedāvājam: • stabilu un konkurētspējīgu atalgojumu, • iespēju gūt pieredzi un papildināt zināšanas lielu projektu izstrādāšanā, • darbinieku papildu motivēšanas kompleksu.

Pieteikumus un CV lūdzam sūtīt līdz 16. oktobrim pa faksu 7373379 vai e-pastu cv@merks.lv.

Tālrunis informācijai 7519818.

Citas vakances: www.merks.lv.

2006. gada 28. septembris

13

2006. gada 28. septembris

«RTU Vīru spēles 2006» Izrāde trīs cēlienos, tā varētu raksturot jau ceturtās «RTU Vīru spēles 2006», kuras izraisīja azartu, uzlādēja emocijas un vairoja prieku, neatstājot vienaldzīgus!

Tā nebija tikai cīņa par līdera vietu.

Mūsu Lielās balvas ieguvējs ir vispusīgs jauns cilvēks, kuram piemīt gan vīra spēks, gan ass prāts un patiesas emocijas.

Kā tad noritēja šīs divas saulainās rudens dienas? Fantastiski!

«RTU Vīru spēļu» starta vieta bija «Reiņa trase» Turaidā.

Konkursa fizisko pārbaudījumu daļa bija sacensības uz dažāda veida riteņiem, kalnu dēļiem un skrituļslidām. To RTU Studentu klubam palīdzēja realizēt «Reiņa trases» instruktori.

Pēc spēļu organizētāju Asjas Visockas un Ineses Krūmas dotā starta puiši devās pirmajā pārbaudījumā – 16 km garā velomaratonā pa Gaujas Nacionālo parku. Tā ceļi veda gan gar gleznainām ainavām Gaujas krastos, gan strauji lejup pa saknēm klātiem līkumiem, gan stāvus augšup pa šosejas malu. Dalībniekiem bija jāsacenšas ne tikai ātruma pārbaudījumā, bet trases kontrolpunktos bija jāpagūst veikt dažādus uzdevumus – piemēram, jāatpazīst sēnes, jātrāpa precīzi mērķī, jārāpjas pa virvi, jāpabeidz tautas dziesmas un jāizrēķina āķīgs uzdevums. Neizpalika apmaldīšanās un ekstrēmas izjūtas, tomēr finiša līniju puiši šķērsoja, pārspējot visas organizētāju prognozes. Un rezultātā ātrākais bija Edgars Upītis (BF), kas komplekso velomaratonu veica 47 minūtēs. Notika arī divi individuāli pārbaudījumi – nobrauciens ar kalnu dēli (Toms Rancāns, BF) pa zālainu nogāzi un soda metieni basketbola grozā, balansējot uz skrituļslidām (precīzākais atkal būvnieks, šoreiz Jānis Ruskuls).

«RTU Vīru spēles» bija ne tikai spēka un izturības, bet arī radošo spēju pārbaudījums. Spēles turpinājās viesu namā «Turaidas ziedi» ar trim uzdevumiem, kuros dalībniekiem vajadzēja izmantot visu savu radošo izdomu un atjautību.

Pirmais dalībnieku uzdevums bija «Cirks», kurā ar jautru priekšnesumu, izmantojot iepriekš saņemtos rekvizītus, dalībniekiem vajadzēja iejusties klasisko cirka tēlu lomās: konferansjē, žonglieris, klauns, akrobāts utt.

Rezultātā improvizētā cirka izrāde atklāja dalībnieku neizsmeļamo humora izjūtu un atraktivitāti. Žūrija par vislabāko atzina Dmitrija Muhina (TMF) atveidoto akrobātu.

Otrs pārbaudījums bija «Situāciju spēles», kur dalībniekiem vajadzēja pozitīvi izspēlēt organizatoru piedāvātās situācijas, piemēram, atrast pareizu risinājumu, kad jūsu plānotajam braucienam divatā ar mīļoto meiteni līdzi mēģina doties arī viņas māte.

Visefektīgāk savu situāciju izspēlēja Dmitrijs Maļinovskis (ETF), kura pieredze RTU Studentu teātrī «Kamertonis» lieti noderēja.

«Minhauzena stāsti» bija trešais pārbaudījums radošajā konkursā. Lai vieglāk būtu iejusties Minhauzena lomā, dalībniekiem bija iespēja tērpties Melu meistara drānās. Bija gan cepure, gan uzsvārcis, gan zābaki un, protams, arī ūsas.

Izdomātais stāsts bija jāveltī savai Jakobīnei, kuras tēlā iejutās

galvenais «boss» Asja Visocka, kā arī krāšņi tērptajiem vakara viesiem (žūrijai un tiesnešiem). Dalībnieku iztēle bija apbrīnojama. Visveiksmīgāk Minhauzena stāstu pasaulē mūs aizveda Toms Rancāns.

Pirmā konkursa diena noslēdzās ar pirti, peldi dīķī un zvaigžņotu nakti.

Otrās dienas rīts atausa ar iepriekšējo «RTU Vīru spēļu 2005» laureāta Guntara Orlovska vadītu rīta rosmi. Joki mazi. Guntars to lietu darīja nopietni un dalībniekus iesildīja otrajai konkursa dienai.

Un tad sekoja konkursa trešā daļa «Meistaru diena» – praktiskās darbnīcas, kurās puišiem bija jāiejūtas pavāra, dārznieka, mākslinieka, gleznotāja, mehāniķa, arhitekta un gludinātāja lomās. Visveiksmīgāk ar uzdevumiem galā tika Māris Bečs no ETF. Pēdējais, bet ne mazāk interesantais uzdevums bija «Līgavainis» – dalībniekiem bija jābildina meitene. Viņi tam nopietni gatavojās, parādot savas prasmes un izdomu, veidojot ziedu kompozīcijas mīļotajai meitenei, bet žūrijas pārstāvji sagatavoja situācijas, kuras prasīja dalībnieku spējas improvizēt un nesamulst visnegaidītākajos brīžos.

Iedomājieties – jūs dodaties lūgt savas mīļotās roku, bet priekšā aizdomīgs tēvs, kas jāpārliecina, ka esat īstais viņa meitai. Daži līgavaiņi tiešām samulsa radītā šķēršļa priekšā, bet citi mēģināja tikt galā ar humoru un romantisku tēlojumu.

Par atraktīvāko līgavaini tika atzīts Dmitrijs Muhins no TMF. Sveicam «RTU Vīru spēļu» laureātus!

Lielā balva – Tomam Rancānam (BF), 1. vieta – Raivim Blumfeldam (DITF), 2. vieta – Dmitrijam Muhinam (TMF), 3. vieta – Ervīnam Šķesteram (ETF).

Paldies arī pārējiem puišiem par radīto konkurenci: Gundaram Ašmanim (EEF), Edgaram Upītim (BF), Dmitrijam Maļinovskim (ETF), Edgaram Ivanovam (EEF), Mārim Bečam (ETF), Jānim Ruskulam (BF), Artūram Bernātam (IEF), Guntim Orlovskim (EEF).

Pateicamies arī tiesnešiem un darba grupai: RTU Studiju daļas vadītājai Jolantai Priedei; RTU projektu vadītājam Oskaram Priedem; Studentu kluba māksliniecei Initai Grīnbergai; vienīgajai starptautiski sertificētajai profesionālo līnijdeju instruktorei Latvijā Ivetai Kalniņai; «RTU Vīru spēļu 2005» Lielās balvas ieguvējam Guntaram Orlovskim; RTU ZB nodaļas vadītājai Žanetei Tupiņai, aktīvistam Artūram Sviridovam, dakterei Zandai Priedei, operatoram Ervīnam Visockim un jaukajām meitenēm palīdzēm – Velgai Balodei, Solvitai Roļskijai, Diānai Aļehnovičai, Jekaterinai Jecimovai.

Bet mēs veidojām un tiesājām šīs spēles: RTU Studentu kluba direktore Asja Visocka, Studentu daļas vadītāja Inese Krūma, administratore Ingrīda Latiša.

Konkursu atbalstīja: Rīgas Tehniskā universitāte, «Aqua Villa SPA», SIA «Bonnita», «TT – stils», «Reiņa trase», «Turaidas ziedi».

Esam lepnas un pateicīgas, ka arī mūsu darbs ir novērtēts.

Foto: Asja Visocka, Oskars Priede, Ervīns Visockis. Teksts: Asja Visocka, Inese Krūma, Ingrīda Latiša, Artūrs Sviridovs

14

2006. gada 28. septembris

OSKARS PRIEDE «RTU Vīru spēles» šogad notika jau ceturto gadu pēc kārtas. Par šo faktu esmu ļoti priecīgs, jo īpaši tāpēc, ka esmu bijis klāt jau no paša projekta tapšanas brīža. No četrām «RTU Vīru spēļu» sacensībām trijās esmu piedalījies kā tiesnesis.

Jāatzīst, ka pasākuma kvalitāte ar katru gadu aug, un tā tas ir, lielā mērā pateicoties tieši organizētāju bagātajai izdomai, kas ļauj šim projektam konkurēt pašam ar sevi gadu no gada.

Manuprāt, pasākums ir ne tikai divas dienas, pilnas ar aktivitātēm, bet tam ir arī liela pievienotā vērtība, kuru galvenokārt iegūst tieši paši dalībnieki. Pasākumā notiekošajos pārbaudījumos dalībnieki var individuāli un objektīvi novērtēt sevi un – galvenais – izlemt, kas tieši ir uzlabojams viņos pašos.

Priekšdienām vēlos aicināt visus stiprā dzimuma studentus – esiet aktīvi un ļaujieties izaicinājumam! «RTU Vīru spēles» ir tā vērtas!

GUNDARS AŠMANIS 1. Pasākuma nosaukums afišā «Vīru spēles» man lika domāt, ka pasākums būs balstīts uz fiziskām aktivitātēm un uz spēku, izturību, ātrumu – gulēšana mežā teltīs, ēdiena meklēšana, smagumu cilāšana līdz baltajām pelītēm. Jūsu – organizētāju komanda – mainīja manu priekšstatu, kas ir VĪRS. Par to liels paldies!!!

2. Brauciens ar veļļukiem pa mežu. Vienkārši ideāla izturības pārbaude. Plus vēl jādomā loģiski un jāraksta tautasdziesmas, kad sirds ritms ir virs 120 sitieniem minūtē:) Tas nav tik viegli, kā biju domājis.

3. «Cirks». «Minhauzena stāsti». Nu jā, cepuri nost! No organizētājiem neko tādu nebiju gaidījis. Kur gan vēl tu vari parādīt, ka neesi uz mutes kritis un spēj ne tikai publiski uzstāties, bet arī tēlot – iejusties dažādos tēlos, parādīt savus plusus leksikā.

4. Situāciju spēle ar skaistajām meitenēm, un vienam otram pirmā iespēja bildināt kādu draiskuli. Var jau izdomāt situācijas un tēlus, bet nu man mute vērās vaļā – viens pārsteigums pēc otra, tagad saprotu, kāda izdoma ir cilvēkiem no Studentu kluba.

Atkal varēja parādīt izdomu un aktiermākslu (kam nu bija ko rādīt), cits atkal bija tieši tāds kā reālajā dzīvē.

5. Par pasākuma organizāciju un kvalitāti, ja būtu jāliek atzīme, tad būtu 9, jo 10

Kur paliek dzeja, kad to izlasa? Vai uz šo jautājumu atbildi ieguva katrs Studentu Dzejas dienas dalībnieks un klausītājs, nezinu. Tomēr to, ka kāds vārds vai doma iekrita sirdī, zinu noteikti.

20. septembrī mājīgajā un senatnes auras apvītajā E. Smiļģa muzejā bijām liecinieki daudziem dzejas lasījumiem un dziedājumiem. RTU Studentu teātris «Kamertonis» ar dzejoļiem atgriezās bērnībā, teātra studija «Spēle» lasīja A. Čaka poēmu «Nakts», un jauniešu vokālais ansamblis «Jauna nianse» izpildīja dziesmas no šā gada vasaras nometnes repertuāra.

Jaunā dziesminiece Sigita Skujiņa priecēja skatītājus ar savām dziesmām.

Ja raksti dzeju, piedalies arī tu, bet jau nākamajās Studentu Dzejas dienās!

ASJA

jau ir tikai Dievam. Līdz šim nebija gadījies būt pasākumā, kas ir tik pārblīvēts ar interesantām darbībām, viss notiek raiti, nav jāgaida uz kādu vadītāju vai kaut kas būtu nepietiekami sagatavots. Jums ir saliedēta komanda, tāds iespaids rodas no malas!!!

Pats es mazliet mainīju skatu uz dzīvi – laikam jau nav tā, ka dūrei tik spēks...

Atpūtos vienkārši ideāli – divas dienas atslēdzoties no ārpasaules, mēģinot pilnveidot sevi, atklājās, ka daudz vēl man ko darīt (dejot jāiemācās un jāizskauž sārtums no sejas uzstājoties) :D:D:D Pārsteidzu vairāk citus spēļu dalībniekus, laužot stereotipus par veco lāga dvēseli «kačaku».

Pasākums par visiem simts – noteikti labākais RTU (pat atlētiskās vingrošanas mači, peintbols un «Ronīši» nestāv blakus), žetons visiem, kas piedalījās organizēšanā.

SOLVITA ROĻSKIJA Biju viena no četrām meitenēm, kas piedalījās «RTU Vīru spēļu» rīkošanā. Mēs mazliet palīdzējām to organizēšanā, tiesāšanā un citos darbiņos, iejutāmies dažādās lomās, kā arī izklaidējām puišus. Šī bija pirmā reize, kad piedalījos šajās spēlēs, un varu teikt – tas bija aizraujoši bija ne tikai sacensību dalībniekiem, bet arī rīkotājiem un tiesātājiem, jo šīs divas dienas bija vienkārši fantastiskas!

Kaut arī neesmu pirmo dienu uz riteņa, velotrase, kas bija vīru pirmais pārbaudījums, bija diezgan grūta, jo Siguldas pusē netrūkst ne stāvu nobraucienu ar koku saknēm un trepēm, ne kalnu (it īpaši serpentīni pirms Turaidas). Turēju puišiem līdzi un godam veicu visu trasi.

Biju manāmi pārsteigta, ka ne tikai Latvijā, bet vienā pašā augstskolā ir atrodami tik spēcīgi, skaisti, radoši, gudri, prasmīgi, humora pilni, sirsnīgi un romantiski puiši, kuriem ir patīkams gan ārējais izskats, gan iekšējā pasaule, ko viņi pierādīja daudzos dažādos pārbaudījumos, priekšnesumos un arī ārpus sacensību laika.

Jūs, vīri, esat lieli malači! Kaut katrai meitenei atrastos tik izdarīgs un jauks puisis pie sāniem, kādi esat jūs! Es jums saku, meitenes: «RTU vīri ir vislabākie!» Paldies jums par šīm divām jautrajām, interesantajām un aizraujošajām dienām!

RTU Ceļotāju klubiņš aicina Grupas «ABBA» solistu B. Andersona un B. Ulvaeusa mūzikls «Šahs» Tartu Svētdien, 22.10.2006 9.00 - Izbraukšana no Rīgas, Strēlnieku pieminekļa, ~ 4 h ceļā.

13.00–14.30 – Ekskursija pa Tartu vecpilsētu, gids krievu val.

14.30–15.30 – Brīvais laiks Tartu.

16.00 – Mūzikla «Šahs» apmeklējums. Subtitri angļu val.

19.00 – Izbraukšana uz Rīgu, ceļā ~ 4 h.

Cena Ls 25, cenā iekļauts: • Transports Rīga–Tartu–Rīga.

• Biļete uz B. Andersona un B. Ulvaeusa mūziklu «Šahs» Vanemuines teātra Lielajā zālē.

• Ekskursija pa Tartu vecpilsētu, gids krievu val.

Pieteikties RTU Studentu klubā pie Asjas Visockas – 29464668; 7089477

Rezervē sev brīvu dienu!

28. oktobrī 9. starpfakultāšu erudītu konkurss «RTU Spice 2006».

Sīkāka informācija www.kulturartu.lv

RTU Studentu klubs un kultūras centrs atsāk Psiholoģijas kluba «Meklējumu laboratorija» nodarbības ceturtdien, 5. oktobrī plkst.18.15, Kaļķu ielā 1, 219. telpā turpinām iesākto lekciju – pārrunu ciklu «Attiecības ģimenē» Vada psihologs Uldis Saveļjevs. Dalības maksa Ls 2

RTU Bērnu un jauniešu vokālais ansamblis

«Vecpilsētas dziedātāji» aicina jaunus dziedātājus!

Gaidām uz noklausīšanos bērnus divās vecuma grupās – no 6 līdz 9 gadiem un no 10 līdz 14 gadiem. Noklausīšanās notiks 2006. gada 2. un 4. oktobrī no plkst. 16 līdz 18 RTU Kaļķu ielā 1, Mazajā zālē.

Savos 15 pastāvēšanas gados kolektīvs iestudējis daudzas muzikālas izrādes un autorprogrammas. Ansamblis ir piedalījies vairākos starptautiskos festivālos.

Katru vasaru jaunie dziedātāji ceļ savu meistarību interesantās, radošās vasaras nometnēs.

Ansambļa mēģinājumi notiek pirmdienās un trešdienās no plkst. 16 līdz 18.

Mākslinieciskā vadītāja Sindija Druva, koncertmeistars Māris Treijs.

Informācija pa tālr. 7212477, www.kulturartu.lv.