Nr 3 29 09 2005

Nr.. 3 (1295) 2005. gada 29. septembris

R Ī G A S

T E H N I S K Ā S

U N I V E R S I T Ā T E S

A V Ī Z E .

I Z N Ā K

K O P Š

0 7 .

0 2 .

1 9 5 9

RTU 143. gadskārtai veltītie pasākumi 14. oktobrī 10.00 augstskolas pirmos rektorus pieminēsim viņu atdusas vietās Rīgā, Lielajos kapos; 13.00 RTU Senāta svinīgā sēde.

15.00 RTU 46. starptautiskās zināt niskās konferences plenārsēde.

17.30 Neformālas sarunas, klau soties salon mūziku.

RTU 46. starptautiskā zinātniskā konference No 1 3. l īd z 1 5. ok tobr i m not i k s RT U 4 6 . star ptautisk ā zinātnisk ā kon ference.

Gadskārtējā RTU zināt nis kā konfe rence, kuras galvenais mēr ķis ir ie pazīstināt zi nātniekus un stu dentus, it īpaši doktorantus, ar jaunākajiem sa sniegumiem da žā dās zinātnes no zarēs Lat vijā un ārzemēs un dot ie spēju publ ic ēt s va r īgā kos sav u p ē t ī ju mu re zul tātus.

14. oktobrī plkst. 15 konferences ple nārsēde RTU Lielajā aulā, Kaļķu ie l ā 1. P le n ā r s ē d e s p r iek š s ē d ēt ā ji: LZ A akadēmiķ is pro fesors Ivars K nēts, RTU rektors; LZA aka dē mi ķis Juris Ek ma nis, LZA pre zidents, LZP priekšsēdētājs; LZA kor. loc. pro fesors Leonīds Ri bic kis, RTU zi -

nāt ņu prorektors.

Plenārsēdes programma: 15.00 Plenārsēdes atklāšana. Ivars Knēts, RTU rektors; 15.10 Zinātnes aktualitātes Latvijā.

Ju ris Ek manis, LZA prezidents, LZP priekš sēdētājs; 15.30 Zinātniskā pētniecība Rīgas Teh niskajā universitātē. Leonīds Ri bickis, RTU zinātņu prorektors; 16.00 Itālijas pētniecības sistēma: un iver sitāte un i ndustr ija. Luč ā no K al joti, Universita di Roma La Sa pienza zinātņu prorektors; 16.30 Itālijas un Latvijas sadar bība: It ā l ija s L at v ija s bi z nesa i novā c iju cent ra pie redze. Fe deriko d’Er riko, PROMEX di rektors; 16.45 EU DEEP projekts ES 6. IP.

A n tans Sau hats, RT U Enerģēti kas institūta di rektors 17. 0 0 P E R C E R A M I C S p r o j e k t s ES 6. IP. Jurijs Dehtjars, RT U Bio medicī nas inženier zināt ņu un mikrotehnoloģiju in stitūta di rektors; 17.20 Jautājumi un diskusijas Konferencē darbosies šādas sekcijas: Ar hitek tūras un būvzinātnes sek cija, Datorzinātnes sekcija, Elektronikas un telekomuni kāciju sekcija, Enerģētikas un elektrotehnikas sekcija, Inženierekonomikas un tautsaimniecības at tīs tības sek cija, Materiāl zinātnes un lie tiš ķās ķīmijas sekcija, Ražošanas teh noloģ iju u n t ra nspor ta sek c ija , Hu ma nitāro un sociālo zinātņu sekcija, Tehnisko zinātņu vēstures sekcija.

Vācijas un Igaunijas diplomātiskais korpuss novērtē RTU izglītības kvalitāti EGITA KANCĀNE, Informācijas centra korespondente 19. septembrī RTU viesojās Vācijas Federatīvās Republikas vēstnieks Latvijā Eberhards Šupiuss un vēstnieka otrais sekretārs, Vācijas Federatīvās Republi kas vēstniecības kultūras un preses referents Folkers Erhards, bet 20. septembrī RTU apciemoja Igaunijas vēstnieks Latvijā Tomass Luks.

RTU rektors Ivars Knēts abu vēstniecību pārstāvjus iepazīstināja ar RTU darbību un nākotnes attīstības vīziju, bet Starptautisko un sabiedrisko attiecību departamenta direktore Māra Sniķere un viņas vietniece Jolanta Jurēvica ar vēstniecību pārstāvjiem pārrunāja esošo un iespējamo RTU sadarbību ar Vācijas un Igaunijas augstskolām.

RTU vienmēr ir bijušas ļoti labas attiecības ar visiem Vācijas Federatīvās Republikas un Igaunijas vēstniekiem, tāpēc I. Knēts izteica cerību, ka arī tagadējie Vā cijas un Igaunijas vēstnieki aktīvi atbalstīs sadarbību ar RTU. Sarunā ar Vācijas Federatīvās Republikas vēstnieku RTU pārstāvji pa stāstīja, ka RTU ir cieši kontakti ar daudzām Vācijas augstskolām un gadu gai tā nostiprinātas sadarbības tradīcijas. Ik gadu RTU studenti dodas pa pildināt zināšanas uz Vāciju, strādāt praksi vai apgūt vācu valodu. RTU studenti un mācībspēki aktīvi piedalās Vā cijas Akadēmiskās apmaiņas die nesta (DA AD) stipendiju programmās. Ar DA AD atbalstu RTU ir orga nizējusi starptautiskas vasaras skolas sociālo zinātņu studentiem no Baltijas valstīm, topošajiem ekonomistiem un arhitektiem. Notiek arī zinātnieku sadarbība. Aktīvi darbojas Socrates/Erasmus apmaiņas programma ar vairākām Vācijas augstskolām. Vācijas Federatīvās Republikas vēstnieks E. Šupiuss tikšanās noslēgumā solīja darīt visu iespējamo, lai turpinātu labo sadarbību ar tradīcijām bagātāko Latvijas universitāti – RTU. Savukārt, tiekoties ar Igaunijas Republikas vēstnieku Latvijā To ma su Luku, ti ka uzsvērta RTU un Tallinas Tehnoloģiskās universitātes dalība Baltijas re ģi-

ona tehnisko universitāšu konsorcijā BALTECH, kura sastāvā esošās universitātes vieno interese par stabilu Baltijas jūras reģiona sadarbību inženierzinātņu jomā, tehnoloģiju attīstībā un rūpniecības va dībā. Tika pārrunāta arī studentu un mācībspēku apmaiņas programmu darbība.

Vācijas un Igaunijas vēstnieku vizītes RTU ir ne tikai draudzīgs žests no abu valstu diplomātisko korpusu puses, bet arī apliecinājums tam, ka līdz šim RTU sadarbība ar abu valstu izglītības iestādēm ir bijusi veiksmīga un ka Vācijas un Igaunijas uni versitātes ir gatavas turpmākai sadarbībai.

Foto: Eduards Lapsa

Igaunijas vēstnieks Latvijā Tomass Luks tiekas ar rektoru Ivaru Knētu.

Vācijas Federatīvās Republikas vēstnieks Latvijā Eber hards Šupiuss.

2

INFORMĀCIJA

Apsveicam: TMF lektori Olgu Kononovu, kura 2005. gada 4. jūlijā aizstāvējusi promocijas darbu Trieciena mijiedarbību pētījumu metodika sistēmās ar diskrētiem un izkliedētiem parametriem un ieguvusi inženierzinātņu doktora zinātnisko grādu mehānikas nozares teorētiskās mehānikas apakšnozarē; IEF lektori Lieni Ādamsoni, kura 2005. gada 27. jūnijā aizstāvējusi promocijas darbu Automobiļu negatīvo ietekmju izmaksu novērtēšanas metodes un modeļi un ieguvusi ekonomikas doktora zinātnisko grādu vadībzinātnes nozares uzņēmējdarbības vadības apakšnozarē.

2005. gada 29. septembris

Oktobrī sveicam nozīmīgā dzīves jubilejā: Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes docenti Skaidru Deksni, Būvniecības fakultātes apkopēju Aiju Beitāni, Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes apkopēju Vitoldu Pokšānu, Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultātes pētnieku Jāni Šlangenu, Transporta un mašīnzinību fakultātes Aviācijas institūta direktora vietnieku Zigurdu Lapinski, Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes vadošo speciālistu Jāni Ludānu, Arhitektūras un pilsētplānošanas fakultātes lektori Ievu Miķelsoni, Rīgas Biznesa skolas docentu Andreju Dzedonu, Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultātes vecāko laboranti Larisu Filatovu, Inženierekonomikas fakultātes docenti Irinu Voronovu, Zinātniskās bibliotēkas galveno bibliotekāri Daci Ādamu.

Sveicam Kārļa Irbīša stipendiju ieguvējus Noskaidroti uzvarētāji Latvijas Zinātņu akadēmijas, VAS Latvijas gaisa satiksme un Latvijas Izglītības fonda mērķprogrammas Izglītībai, zinātnei un kultūrai izsludinātajā konkursā uz 20 05. gada Kārļa Irbīša stipendi jām par zinātnisk i metodisk iem un zināt nisk iem darbiem Lat vijas augstskolu mā cībspēkiem, zinātniekiem, doktorantiem un studentiem kosmisko informāciju tehnoloģijā, inženierizstrādēs aeronavigācijas sakaru un radiolokācijas tehnikā.

K ārļa Irbīša stipendijas 20 05. gadā ieguv uši 15 zinātniek i, doktoranti, ma ģistranti un bakalauri, viņu vidū arī 5 RTU pārstāvji: RTU Aviācijas institūta asoc. prof. Dr. h. inž. Pjotrs Trifonovs-Bogdanovs par darbu Gaisa kuģu pilotāžas un navigācijas sis tēmas; RTU Aviācijas institūta maģistrants Oļegs Zarjanskis

par darbu Gaisakuģa sānkustības stabilizācijas algoritma sintēze (vadītājs asoc. prof. Dr. h. inž. P. Trifo novs-Bogdanovs); RTU Aviācijas institūta maģistrants Regimijs Bušinskis par darbu Aviācijas negadījumu, kas saistīti ar gaisa satiksmes vadības procesu, izmeklēšana (vadītājs prof. Dr. h. inž. V. Šestakovs); RTU Aviācijas institūta bakalaurs Jānis Bitenieks par darbu Privātās reaktīvās pasažieru lidmašīnas projekts (vadītājs prof. Dr. h. inž. M. K leinhofs); RTU Aviācijas institūta bakalaurs Mārtiņš Sudārs par darbu Vieglās reaktīvās treniņlidmašīnas skices projekts (vadītājs prof. Dr. h. inž. M. Kleinhofs).

Pretendentus stipendijas saņemšanai varēja izvirzīt LZA locekļi, zinātnisko in stitūtu padomes, VAS Latvijas gaisa satiksme, universitāšu senāti un fakultāšu domes. Balvas piešķīra īpaša ekspertu komisija.

Minsteres universitātes profesori par ķīmijas didaktiku Dr. ķīm. MODRIS DRILLE, MLĶF asoc. profesors Vasaras nogalē Rīgā ieradās viesi no Minsteres (Vācija), Vestfālenes Vil helma universitātes Ķīmijas didaktikas institūta kolēģi profesora HansaDītera Barkes vadībā, paņe mot līdzi nepieciešamo komplek t u, k uram dev uši nosauk umu Simts ķ īmijas e k s p e r i m e n t i. C eļ ā dev u š ie s d i v a s dienas iepriekš ar universitātes deviņv iet ī go m i k roautobu s u , la i la i k u s ierastos brauciena galapunktā un sa darbībā ar Rīgas Skolotāju izglītības c entr u novad īt u sem i nā r u R īgas ķī mi jas skolotājiem. Viesi ieradās 23. au gustā plkst. 14, iekārtojās studentu viesnīcā Āzenes ielā 22a, bet jau pēc stundas devās uz Āgenskalna Valsts ģimnāziju, lai sa gatavotos nākamās dienas darbam. Tur viesus sagaidīja R ī g a s S kolot ā j u i z g l ī t ī b a s c ent r a gal venā speciāliste Daina Keidāne un na mamāte – ķīmijas skolotāja Gaida Kuduma. Viesi tūlīt ķērās pie darba un pāris stundu laikā izpakoja, iz vie toja un pārbaudīja, vai darba gatavī bā ir viss nepieciešamais rai tai semināra no risei. Pēc tam pie va kariņu galda tika pārrunātas sadar bības iespējas un jau norunāts, ka nākamais praktiskais

se minārs no tiks Minsterē.

Te gan ir vieta nelielai atkāpei. Šā ra k sta autoram iepr iek š ējos gados ir bijusi vairākkārtēja iespēja vieso t ie s Ve st f ā lene s Vi l hel ma u n i ver sitātē M i nsterē, tiekoties ar vai rāk u i n st it ūt u kolēģ iem , u n c ie š ā k a sa darbī ba i z veidojusies ar Bal tijas Studiju institūtu un Ķ īmijas di dak ti kas instit ūtu. Jau 2 0 01. gadā Minsteres ķ ī mi ķ i i zteica vēlēša nos vei dot kopēju semināru Rīgā, lai tiktos ar Rīgas ķ īmijas skolotājiem un dalītos domās un pieredzē par da žiem ķīmijas didaktikas jautā jumiem. 2001. gada 29. augustā Rī gas pilsētas sko lu va lde s Skolot āju i zg l īt ī ba s c ent r ā notika seminārs Rī gas pilsētas ķīmijas skolotājiem par tematu Vielu uzbūves modeļu iz mantošanas iespējas skolēnu ķīmijas izpratnes sekmēšanai mācību pro cesā. Semināra temats, kā tas ir pil nībā definēts, skan sarežģīti. Bet bū tība ir vienkārša. Mācot skolē niem t ā d u d a b a s z i n ā t n i k ā ķ ī m i ja , k a s jau da ža m laba m atgādi na ķ ī n iešu ābeci, ir jārada priekšstats par vielas uzbūvi. Tas, ka visas vielas sastāv no atomiem, ir visiem labi zināms, bet nev ien s n av re d z ē ji s k at r u at omu at sevišķ i. Tad noder modeļi. Un, jo tie labāk rada priekšstatu par vielas

uzbūvi, jo vieglāk izprast apgūstamo jautājumu. Kolēģi no Minsteres bija atsūtījuši vairākus maisus ar dažāda i z mēra papes lod ītēm. Tā s bija ar ī da žādās krāsās un savā starpā viegli salīmējamas ar polivinilacetāta līmi.

Pamatnes tr īsst ūr u un č etrst ūr u vei dā bija jau no tādām lodītēm salīmējuši studenti Minsterē. Uz šīm pa matnēm Rīgas ķīmijas skolotāji veidoja struktūras, kas atbilst gan sāļu, gan ok sīdu k r i st ā l i ska i st r u k t ū ra i. Un pēc semināra līdz ar jau nām idejām vēl pa ņēma līdzi izej materiālu citu struktūru modeļu vei došanai.

Jāpiebilst, ka līdz šim nav izdevies ne Rīgā, ne visā Latvijā atrast firmu, kas no makulatūras varētu veidot tādas papī ra masas lodītes, k uras va rētu izmantot skolās dabaszinātņu stundās.

Bet prieks bija noraudzīties, ar kādu aizrautību skolotāji veidoja sarežģītu vielu struktūru modeļus. Un cik tas bija vienkārši.

T ie p a š i profe s or i ier ad ā s R ī g ā arī šogad. Tikai semināra tēma bija Saistoši eksperimentu demonstrējumi neorganiskās un organiskās ķīmijas stundās.

Ja u b ū d a m s M i n s t e r ē , e s m u a r priek u vērojis, ar kādu ai zrautību pr o fe s or s H a n s s - D ī t er s B a rke

lek c ijā s st udentiem rāda sa isto šus ne organiskās ķ īmijas eksperimentu de mon st rēju mu s . Temat a i z k l ā st s sā kās no it kā vienkārša jautājuma, kādās daļiņās – molekulārās vai jo nu – pastāv vielas šķīdumā. Tas ti ka izanalizēts gan attēlojumiem uz grafoprojektora, gan ar dažādiem vie lu modeļiem. Un teorētiskai daļai sekoja eksperimenti, kas papildināja iepriekš sacīto. Kā jau tas ķīmiķiem ir zināms, sākās ar eksperimentiem šķīdumos un beidzās ar degšanu un eksploziju, tā ilustrējot arī re ak ciju dažādus veidus.

Parādītie eksperimentu demonstrējumi apraks tīti angliski un apkopoti vienā bro šūrā.

Organiskās ķ īmijas mācību kursā izmantojamos demonstrējamos eks peri mentus parādīja profesors Ginters Haršs un profesore Rebeka Heimane, uzskatāmi demonstrē jot, ka organisko vielu funkcionālo gru pu pierādīšana var būt interesanta un saistoša. Tika g a n n o s k a i d r o t s , k a s i r ko n k r ē t ā pē tāmā viela, gan ilustrēts piemērs no kriminālistikas prakses, šoreiz gan pierādot iespējamā aiz do mās turē tā nevainību. Es gan būtu vēlējies pretēju rezultātu, jo izvēlētais piemērs bija par sain dēšanos ar nelegāli tirgotu alko holu, kad pagrabā atrastas trīs pudeles bez eti ķetēm, pildītas ar ne zināmu šķid rumu.

Nākamā diena bija veltīta diskusijām un domu apmaiņai. A r īsu zi ņojumu par ķ ī mijas didakti kas ie spējām Latvijas izglītības sistēmā uzstājās Āgenskalna Valsts ģimnāzijas ķ ī m i ja s skolot āja G a id a K udu ma ,

2005. gada 29. septembris

STARPTAUTISKO UN SABIEDRISKO ATTIECĪBU DEPARTAMENTĀ

Cīrihē notiks gadskārtējā konference par e-studijām Cīrihes Tehniskā universitātes (ETHZ) Izglītības tehnoloģiju sadarbības tīkls un Cīrihes universitātes e-studiju centrs aicina piedalīties gadskārtējā konferencē NET-ELC, kas veltīta e-apmācībai un e-studijām. Konference notiks 4. augustā Cīrihes Federālajā tehniskajā universitātē. Šī būs jau desmitā gadskārtējā konference, un tās moto šogad ir E-LearningCampus Schweiz. Konferencē piedalīsies vairāki pazīstami e-studiju eksperti: profesors Pelcs no Ņujorkas referēs par veiksmes faktoriem e-apmācībā ; profesors Astleitners no Grācas Universitātes analizēs motivācijas aspektus.

Ar referātiem uzstāsies arī Lozannas Federālās tehniskās universitātes (EPFL) profesors Dillenbūrs un Donavas Kremsas universitātes profesors Pellerts.

Konferencē klātesošie varēs piedalīties diskusijās par inovatīviem projektiem e-apmācībā; e-studijām un Boloņas reformu; jautājumiem un problēmām, kas ar to saistīti. Ikviens varēs informēt citus dalībniekus par esošajiem e-studiju pie dāvājumiem.

Konferences noslēgumā dalībniekiem tiek solīts pārsteigums. Organizatori iece rējuši iepazīstināt viņus ar kādu īpaši aktuālu projektu.

Dalības maksa ir 150 Šveices franki. Jāpiesakās līdz 23. oktobrim.

Informācija un pieteikšanās: http://www.net.ethz.ch/services/net_ elc_ tagungen Beatrice Lüthi Network for Educational Technologie, ETHZ luethi@net.ethz.ch Informāciju par iespējamajām stipendijām dalībai šajā pasākumā meklējiet internetā http://www.swissbaltic.net/index.php?pageId=5&l=en.

Informācijas centrs

3

Swiss Baltic Net stipendijas C ī r i hes Un iversitātes Šveic es Ban k u i nstit ūts un Geber ta Ru fa fonds programmā Swiss Baltic Net izsludina pieteikšanos uz stipendijām studijām Cīrihes Universitātes Šveices Banku institūtā 2006./2007. mācību gada ziemas un vasaras semestriem Pretendenti Doktoranti un jaunie zinātnieki, kuri specializējušies ekonomikā, īpaši banku un finanšu jomā, un kurus interesē Eiropas Kopienas un Eiropas Savienības ekonomika.

Pretendentiem nepieciešamas labas angļu un vācu valodas zināšanas.

Finansējuma apjoms un finansējuma ilgums Stipendija sedz ceļa un uzturēšanās izdevumus. Finansējums tiek piešķirts uz čet riem mēnešiem.

Pieteikuma dokumenti angļu vai vācu valodā: - CV; - motivācijas vēstule, kurā pamatota pretendenta vēlme studēt C ī rihes Universitātes Šveices Banku institūtā, kā arī sniegts līdzšinējās zinātniskās darbības pārskats un īss savas mācību iestādes vai institūta apraksts; - publikāciju saraksts; - zinātniskā darba vadītāja atsauksme par pretendenta zinātnisko darbu.

Pieteikšanās un sīkāka informācija: Prof. Dr. Christine Hirszowicz Institut für Schweizerisches Bankwesen der Universität Zürich Plattenstr. 14, CH 8032 Zürich e-pasts: hirszowi@isb.unizh.ch http://www.isb.unizh.ch vai http://www.swissbaltic.net vai RTU Starptautisko attiecību centrā Swiss Baltic Net Rīgas birojā Rīgā, Kaļķu ielā 1-222, tālr. 7089021; e-pasts: evita.serjogina@rtu.lv.

Pieteikumi studijām 2006. gada ziemas semestrī jāiesniedz līdz 31. decembrim, pieteikumi studijām 2006./2007. gada vasaras semestrī jāiesniedz līdz 30. jūnijam.

Stipendijas studijām un pētniecības darbam Bernes Lietišķo zinātņu augstskolā Geberta Rufa fonda (www.grstiftung.ch) programma Swiss Baltic Net (www. swissbaltic.net) izsludina pieteikšanos uz stipendijām vienu līdz trīs mēnešus ilgām studijām un pētniecības darbam Bernes Lietišķo zinātņu augstskolā.

Studijas un pētniecība iespējama visās sešās augstskolas fakultātēs: ο Tehnikas un informātikas; ο Arhitektūras, būvniecības un kokapstrādes; ο Mākslas; ο Ekonomikas, vadības un sociālā darba; ο Lauksaimniecības; ο Sporta.

Informācija par Bernes Lietišķo augstskolu un fakultāšu piedāvātajām studiju iespē jām atrodama internetā: www.bfh.ch.

Piešķirtās stipendijas apjoms ir 1500 Šveices franku mēnesī. Papildus tiek apmaksāti arī ceļa izdevumi.

Prasības pretendentiem: ο v isma z v iens a kadēm iskais g rāds ( pabeig tas ba kalaura vai maģ istra studijas); ο labas svešvalodu zināšanas (vācu, franču vai angļu valodas); ο pretendenta vecums pieteikšanās brīdī nedrīkst pārsniegt 36 gadus.

Latviešu valoda noderēs!

EVITA SERJOGINA, SSAD programmu koordinatore Šaursliežu dzelzceļš. Truša puskažociņš. Šķiņķa šķēle uz šķīvja. Vai ār zem nieks to spēj izrunāt?! Deklinācijas, locījumi, garumzīmes, mīkstinājuma zīmes... Latviešu valodu iemācīties nav viegli, bet, kas grib, tas to var paveikt.

RTU SSAD jau vairākus gadus vasarā organizē intensīvos latviešu valodas kursus ārzemju studentiem, kas nolēmuši kādā no Latvijas augstskolām studēt vienu vai divus semestrus un iegūt studiju pieredzi ārpus savas valsts. Šogad intensīvie latviešu valodas kursi apmaiņas studentiem RTU notika no 8. augusta līdz 3. septembrim, un tajos piedalījās 13 studenti no Anglijas, ASV, Čehijas, Lietuvas, Somijas, Vācijas un Turcijas. Katru dienu studenti neatlaidīgi apguva valodu un pēcpusdienās, klausoties lekcijas, guva ieskatu Latvijas vēsturē un ārpolitikas nostādnēs, latviešu mitoloģijā, klasiskajā un tautas mūzikā, mitoloģijā, norisēs ekonomikā. Nedēļas nogales tika pavadītas ārpus Rīgas, dodoties pārgājienā pa Mazsalacas gleznaino apkārtni, apmeklējot Cē sis, Siguldu, viesojoties Ungurmuižā un burājot Rīgas jūras

Nepieciešamie dokumenti (vācu, franču vai angļu valodā): ο motivācijas vēstule; ο CV; ο publikāciju sarakts; ο atsauksme no zinātniskā darba vadītāja; ο precī zs uzturēšanās un pētniecības darba plānojums un mērķ u skaidrojums; ο īss savas fakultātes vai institūta apraksts.

Pieteikumi jāiesniedz vismaz trīs mēnešus pirms plānotā brauciena Hochschule für Technik und Informatik Hochschule für Architektur, Bau und Holz Prof. Dr. Franz Baumberger Prof. Marc-André Gonin Pestalozzistrasse 20 Solothurnstrasse 102 CH-3400 Burgdorf CH-2504 Biel Tel. +41 34 426 43 06 Tel. +41 32 344 0355 Fax +41 34 426 43 91 Fax +41 32 344 0391 Franz.baumberger@hti.bfh.ch marc-andre.gonin@hsb.bfh.ch Informācija un konsultācijas: RTU Starptautisko attiecību centrā, Kaļķu ielā 1, 222. tālr. 7089021; evita. serjogina@rtu.lv.

līcī. Kopā pavadītais laiks ļāva studentiem ne tikai iepazīt Latviju, latviešu valodu un kultūru, bet arī dalīties pieredzē un iepazīstināt citus ar savas valsts tradīcijām.

Kad studentiem jautāja, kāpēc viņi izvēlējušies mācīties latviešu valodu un atbraukuši uz Latviju studēt, viņi atbildēja, ka līdz šim neko daudz par mūsu valsti un valodu neesot zinājuši, taču, pirmkārt, valodas zināšanas noderēs ikdienā, otrkārt, šeit iegūtā studiju pieredze un latviešu valodas prasme kaut vai pamatzināšanu līmenī, viņuprāt, ļaus nākotnē veiksmīgāk konkurēt darba tirgū. Daži no kursu dalībniekiem plāno pēc studiju beigšanas palikt Latvijā un atrast šeit darbu, jo iespēju te esot vairāk.

Ekonomikas studenti no Rostokas universitātes, kas apmaiņas semestri pavadīs Lat vijas Universitātē, atzina, ka svarīgas ir ne tikai akadēmiskās zināšanas, bet izpratne par to, kā notiek attīstība, kā cilvēki dzīvo jaunajās Eiropas Savienības dalībvalstīs. Tas paplašinot redzesloku un liekot ieraudzīt lietas, par kurām līdz šim, Vācijā dzīvojot, viņi neesot domājuši. Viņus pār steidzot tas, cik daudz jauniešu šeit labi zina vairākas svešvalodas.

Valodas zināšanas ir liela bagātība, un visvieglāk valodu ir apgūt, kontaktējoties ar cilvēkiem, kas tajā runā.

4

RTU STRUKTŪRVIENĪBAS VADĪTĀJS

2005. gada 29. septembris

Telpu renovācijai un iekārtu atjaunošanai piesaistīts ES finansējums LELDE PETRELA Sākot no pagājušā gada no vem bra, RTU rektora vietnieka saim nieciskajā darbā amata pienā ku mus pilda Ai vars Rubenis. «1977. gadā esmu beidzis Latvi jas Lauksaimniecības aka dē mi jas, ta ga dējās Latvijas Lauksaimniecības uni versitātes Mežtehnikas fakul tā ti kok apstrādes inženiera tehnologa spe ci ali tātē. Iepriekš strādāju Jel ga vas būvmateriālu kombinātā, piec padsmit gadus L L A L auk u celt nie cības fa kul tātē, astoņus ga dus Pilsonības un migrācijas lietu pā r valdē par saim nie cis kā dienesta va dī tāju un no pagājušā ga da ap rī ļa strādāju RTU,» stāsta saim nieciskā dienesta vadītājs.

Sākumā A. Rubenis pārraudzījis ES finansēta projekta saga tavošanas un saskaņošanas gai tu, bet kopš pa gā jušā gada beigām vada arī saim niecisko dienestu. Līdz ar A. Rubeņa iecelšanu amatā mainījies arī die nes ta vadītāja amata nosaukums. Ie priekšējais saimnieciskā dienesta vadītājs tika saukts par saimnieciskā dienesta direktoru, bet tagadējais – par rektora vietniek u s a i m n ie c i s k ajā d a r b ā . « A m at s nav jauns, tikai no sau kums nedaudz mainījies,» akcentē jau nais vadītājs, piebi lstot, ka «nosauk ums lietas būtī bu nemaina – darbs tas pats vien pa liek. Tur pinu darbu, kas iesākts, pilnveidojot to tā, lai rezultāts būtu ekonomiskāks un racionālāks».

«Lai tāda liela iestāde kā RTU va rētu veiksmīgi strādāt un pildīt sav us pie nākumus, ir nepieciešams uzturēt kār tībā universitātes infrastruktūru.

RTU specifika ir, ka zināmu apjomu saimniecisko darbu veic fakultātes vai pie tām esošie institūti. Tomēr ir arī

kopējie saimnieciskie darbi, ko pārrauga saimnieciskais dienests. Saimnieciskajā dienestā ietilpst arī studentu viesnīcu daļa, kas nodrošina kopmītņu apsaim niekošanu, kārtību tajās, kā arī to remontēšanu, lai tur varētu dzīvot stu denti,» skaidro A. Rubenis.

Pagājušā gada pavasarī RTU ie saistījās apjomīgā ES finansētā pro jek tā, kas ir daļa no nacionālās pro grammas augstākās i zglītības iestā ž u telpu renovācijai un studiju iekārtu atjaunošanai. Projekta va dī ba ti ka u z tic ēta A . Ruben i m. Vi ņ š st ā sta , k a projek t a i lg u m s i r t r ī s gad i u n fi nan sējuma apjoms – aptuveni divi miljoni latu. Patlaban A. Rubenis veic gan saimnieciskā dienesta vadītāja pie nā kumus, gan turpina pārraudzīt pro jekta re ali zācijas gaitu. «Projekts paredz, ka jāapgūst divi miljoni la tu un jāie vēro visas iepirkumu pro cedūras. Tas nav vien kāršs darbs, jo, sa kot atklāti, pirms manas stāšanās amatā iepirk umu procedūras neatbil da li ku mam par iepirkumu valsts un paš valdību vajadzībām. Mans šā br ī ž a ga l vena i s u z dev u m s i r vad īt saim niecisko dienestu un vienlaikus rūpēties par šā projekta realizācijas gaitu – nodrošināt, lai tas tiktu īs te nots atbilstoši visām prasībām,» teic A. Rubenis.

Projekts tika sākts pagājušā ga da novembra v idū , un pi r mos f i nan šu lī dzekļus universitāte saņēma de cembra sākumā. Vairāki darbi jau īstenoti.

Projekta realizācija pa re dzēta septiņās RTU fakultātēs, kurās sa gatavo jaunos inženierus. Lielākā daļa – aptuveni divas treš daļas – no finanšu līdzekļiem pa re dzēti ēku renovācijai, logu noma iņai, tualešu un laboratoriju remontiem

Foto: Eduards Lapsa

u n c it i e m t a m l ī d z ī g i e m d a r b i e m .

Pārējie līdzekļi tiks iz lietoti auditoriju un laboratoriju aprīkojuma iegādei.

Patlaba n pa r pie š ķ i r to naudu t iek remontētas plūsmas auditorijas Āzenes i el ā 1 2 . Vē l v i e n a a u d i t o r i ja t i k s remontēta arī Būv niecības fakultātē.

Proc esā i r lo g u nomai ņa – plā nots nomai nīt ap tu veni 400 logus dažādās ēkās. Kron valda bul vārī 1 Enerģētikas un elektrotehnikas fa kultātē tiek mai nīta apkures sistēma.

A. Rubenis stāsta, ka, sākot jau no mācību gadu, neesot saņemtas zi ņas, ka saimniecisko problēmu dēļ m ā c ī bu pro c e s s būt u k avēt s : «L a i a r ī da ž u re mont u tempi iekavējā s , mums tomēr izdevās pirmajā mā cī bu dienā nodrošināt mācību pro cesu arī tajās telpās, kurās dažas stun das vai dienu pirms tam vēl no ri si nā jās remontdarbi.» A. Rubenis gan piebilst, ka daļa darba, kas at tiecas uz mazu studentu grupu ap mācībai do mātajām auditorijām un laboratorijām, jāuzņemas arī fakultātēm, jo šīs telpas ir nodotas pašu fakultāšu pārziņā.

Runājot par kopējo universitātes tel pu stāvok l i, A . Ruben is teic, ka pē dē jos divos gados daudz kas mai nī jies uz labo pusi. Arī ES fi nan sētais pro jekts pavēris ie spējas darīt to, ko iepriekš uni versitāte nevarēja izdarīt, jo valsts un Izglītības un zinātnes mi nistri ja RTU ēku atjau nošanai ne kādus

l ī d zek ļus nav pie šķ ī r usi. Pa dar ītie dar bi galvenokārt veikti par katras fa kultātes līdzekļiem. «Daudzās vietās telpu iekšpuse ir sa kārtota, bet mā ju fasādes izskatās diezgan nožēlojami. Tas ir nā kotnes jautājums, tomēr jārēķinās, ka šādi remontdarbi prasa ievēroja mus lī dzek ļus. Universitātei pašai šādas naudas nav. Jācer uz vēl citiem Ei ropas naudas piesaistes projektiem vai arī, ka kopumā mainīsies valsts politika attiecībā uz mācību iestādēm,» stāstīja A. Rubenis.

Saimnieciskā dienesta vadītājs i n for mēja , ka RT U jau t uvā kajā lai k ā plā no i zstrādāt un iversitātes nā kot nes attīstības plānu, paredzot, ka vai rā k ums str u k t ū r v ien ī bu ti k s kon cen trētas Ķ īpsalā un Meža ie las kompleksā. «Ja šie plāni tiks īstenoti, piecu līdz desmit gadu lai kā Ķ īp salā t i k s c elt i jau n i māc ī bu kor pu si u n kop mītņu ēka,» stāstīja A. Rubenis.

RTU ar šo projektu va rētu arī vērsties pie valdības, lū dzot to finansēt.

Patlaban saimnieciskais dienests no dar bojas arī ar universitātes sa gatavošanu ziemai. «Nevar u teikt, ka u n i ver s it ā t e jau i r pi l n ī b ā g at ava auks tajam periodam, bet nopiet nas p r o b l ē m a s n e r e d z u . Ie p r i ek š ē j o s ga dos ir remontētas siltuma apgādes sistēmas, un jaunajai apkures sezo nai u n iversit āte bū s gatava ,» sol īja A .

Ru benis.

Minsteres universitātes profesori par ķīmijas didaktiku par skolēnu radošo darbu iespējām stā stīja Rīgas 6. vidusskolas ķīmijas sko lotāja B. Br ūvere, piem i not ar ī

Foto no raksta autora personīgā arhīva.

to, ka ir laba sadarbība ar R īgas Teh n i s ko u n i ver sit āt i u n L at v ija s Un iversitāti, tādā veidā skolēn iem

dodot iespējas veikt noteikta apjoma pētn iecisko darbu. Sav u kā r t par domāšanas attīstību ķī mijas mācību pro c e s ā st ā st īja A i ra B a r t u s ev i č a no LU Ķ īmijas fa kul tā tes. A rī viesi ti ka pie vārda, šorei z ļau jot vairā k i z tei k ties M i nsteres Un i ver sit ātes Ķ īmijas didaktikas ins ti tūta doktorantēm: K. Švēpe pa stāstīja par pētījumiem ķīmijas, bio loģijas un fizikas mācību procesa integrācijā, atzīstot, ka pamat zinā šanu kopums jāiegūst katrā daba sz i n ī bu pr iek šmet ā at sev i š ķ i ; N. Št rēle i z k lā st īja sav u p ēt īju mu re zultātus par struktūrmodeļu iz mantošanu ķīmijā dažādās skolās.

Ma n bija ta s gods v isu sem i nā ra no risi tulkot. Šogad seminārā piedalījās mazāk skolotāju nekā 2001. gadā, bet interese bija ļoti liela. Lai labāk redzētu eksperimentu demonstrējumus, pē dējās r i nd ā s s ē do š ie s kolot āji pat c ēl ā s kā jās.

Izlasot šo rakstu, var rasties jautājums: vai Rīgas Tehniskajā universitātē ir jānodarbojas ar didaktiku? Va ru atbi ldēt : jā , jo a r ko ga n cit u mēs , mācībspēki, nodarbojamies, ja ne ar zināšanu pasniegšanas mākslu, tas ir, ar didaktiku!

2005. gada 29. septembris

Dekānu runas

RTU LĒMUMI

15. septembra sēdē Rektors akadēmiķis I. K nēts, atzīmējot jauno dekānu ienākšanu Dekānu padomes sastāvā, novēlēja dekānu komandai strādāt nopietni un ilgi, jo no dekāna degsmes būs atkarīgs, kā fakultāte dzīvos un darbosies. Rektors novēlēja augstu turēt fakultātes karogu un vienmēr atcerēties, ka RTU pres tižs ir mūsu goda lieta.

Rektors informēja, ka saņēmis IZM Augstākās izglītības departamenta Finanšu daļas vadītājas M. Mekšas vēstuli ar lūgumu saplānot valsts budžeta finansēto studiju vietu skaitu nākamam studiju gadam. Nākamā gadā augstākajai izglītībai papildu finansējums nav plānots, tāpēc piedāvāts kopējo vietu skaitu saglabāt šā gada apjomā.

1. Par RTU svarīgākajiem veicamajiem darbiem 2005. /2006. studiju gada 1. se mestrī. (I. Knēts) ✔ Atbilstoši rektora izteiktajiem priekšlikumiem par RTU attīstības stratēģiju RTU Senāta Stratēģijas komisijai ir jāizstrādā konkrēti priekšlikumi laika posmam no 2006. līdz 2010. gadam. ✔ Jāsāk strādāt Senāta Likumdošanas komisijai – jālabo RTU Satversme, ievērojot Augstskolu likuma labojumus. ✔ Rek tora m jā slē d z da rba l īg u m i a r v isiem māc ī bsp ēk iem , ievērojot no teikumu, ka mācībspēks pamatdarbā var strādāt tikai vienā augstskolā.

Sta tistikas datos augstskolu akadēmiskajā personālā ieskaitīs tikai pamatdarbā strādājošos. Tas neizslēdz mācīb spēku darbu vairākās augstskolās, taču bla kus darbā strādājošie netiks iekļauti konkrētās augstskolas mācībspēku sarakstos. ✔ Senāta Attīstības komisijai, sākot darbu, jāizskata jautājums par RTU nākotnes attīstības iespējām, jo nepieciešams laikus sagatavot nākotnes celtniecības projektus, lai varētu pieprasīt finansējumu. ✔ Jāsasauc RTU Padomnieku konvents, lai spriestu par padomnieku palīdzību mūsu nākotnes plānu īstenošanā. ✔ RT U gadskā r tā 14. ok tobr ī tradicionā l i noti k s Senāta s v i n ī gā sēde un Zinātniskās konferences noslēguma sēde, ku ras nobeigumā paredzētas pārrunas pie vīna glāzes. 18. no vembri atzīmēs ar Senāta svinīgo sēdi, kurā pasniegs dažādus ap bal vo jumus, un koncertu. Rektors šajās svinībās nevarēs piedalīties, jo ielūgts Cīrihes Tehniskās augstskolas 150 gadu jubilejas svinībās.

Ga da nobeigumā gatavojamies skaistai Ziemassvētku ballei.

2. Par uzņemšanu RTU studiju programmās. (I. Knēts) Rektors pateicās Uzņemšanas komisijas atbildīgajam sekretāram I. Odītim par veiksmīgo uzņemšanas procesa norisi. Lielākais 1. prioritātes pieteikumu skaits bija AF, BF, IEF un DITF. Maksas studenti uzņemti visās fakultā tēs.

Pārsteigums ir 38 maksas studenti M LĶ F, kuriem par studijām maksās ieinteresētās firmas. Jāuzteic MLĶF darbinieku aktīvais aģitācijas darbs skolēnu vidē. IEF programmās Muitas un nodokļu administrēšana studijas apmaksā valsts institūcijas, programmā Darba aizsardzība – arī ieinteresētās firmas. Priecē, ka augstāks šogad ir pamatstudijās uzņemto sekmības līmenis.

Rektors, atzīstot lielo darba slodzi uzņemšanā, uzsvēra, ka arī no RT U darbinieku pozitīvās attieksmes pret reflektantiem ir atkarīgs nākamo studentu skaits. Diemžēl ir nācies saņemt vairākas sūdzības par darbinieku reizēm agresīvo attieksmi pret ref lektantiem, kā arī par darba laika neievērošanu Studentu viesnīcu daļā.

I. Odītis iepazīstināja ar pēdējiem uzņemšanas skaitļiem – pamatstudijās uz valsts budžeta finansētām vietām uzņemti 1809, maksas studijās – 1295, vakara studijās – 447, neklātienes – 1220, kopā – 5311. Salīdzinājumā ar pagājušo gadu īpaši pieaudzis maksas studentu skaits.

I. Odītis pateicās visiem darbiniekiem, kuri piedalījās uzņemšanā, kā arī SP pārstāvjiem, kuri nodrošināja konsultācijas. Šogad bijušas ļoti labas un lietišķas attiecības ar presi un TV. Jaunums – infor mācijas nosūtīšana ref lektantiem ar īsziņu. Dažkārt tā gan izraisīja pārpratumus, jo teksts bija maksimāli standartizēts, taču noteikti aktivizēja reflektantus. Vēl jādomā par teksta uzlabošanu, lai izslēgtu pārpratumus.

Uzņemšanas komisijas darbu traucēja: 1) dekanāti sāk darboties tikai augusta beigās, fakultāšu uzņemšanas komisijas darbu beidz 12. augustā, bet jaunajiem studentiem vajadzīgas dažādas izziņas; 2) daudzi studenti nav laikus atskaitīti, ir pat gadījumi, ka diploms par noteikta līmeņa studiju beigšanu iedots, bet nav rīkojuma par nosaukuma piešķiršanu un atskaitīšanu no studijām, kas traucē citiem saņemt dienesta viesnīcu, tāpēc radies priekšlikums – apvienot vienā rīkojumā nosaukuma piešķiršanu un atskaitīšanu; 3) atjaunošanas iesniegu miem trūkst precīzas vīzas – kādā programmā un par kādu maksu ieskaitīt.

I. Odītis uzskata, ka būtu jāpaceļ studiju maksa, lai augtu valsts budžeta

5

finansēto vietu prestižs. Dekāniem atgādināja, ka budžeta studentu līgumi ir sakārtoti, jo tie noslēgti reizē ar imatrikulāciju. Jāslēdz līgumi ar maksas studentiem, un tos paraksta dekāns, nevis prorektors. Līgumu paraksta divos eksemplāros, viens glabājas studenta personiskajā lietā, otrs tiek atdots studentam.

K lātesošo viedoklis: - uzņemšanas process uzlabojies ar izteiktu lēcienu – pār domāta dokumentu plūsma, sniegta maksimāla informācija; - perfekti strādājusi Studiju daļas jaunizveidotā nodaļa, kas izsniedz studentu apliecības.

Vēl jādomā par precīzu publicitāti ieskaitīšanas posmā.

3 . Pa r st ud iju pr o c e sa nor isi f a k u lt āt ē s . P r oblē mas u n r isi n āju m i.

(De kāni) ETF dekāns G. Balodis: mācību process norit normāli, ir grūtības ar koplietošanas auditorijām, kurās vēl nav beidzies remonts, trūkst vietu, kur novietot automašīnas.

TMF dekāns Ē. Geriņš: siltumenerģētiķiem trūkst budžeta vietu; institūti ir neap mierināti, ka doktorantūrai nav izstrādāti uzņemšanas noteikumi; logu nomaiņa notiek, bet darbu kvalitāte ir zema; grūtības iegādāties preces saimnieciskā personāla darbam; priecē, ka vairāk varējām strādāt ar plaš saziņas līdzekļiem, jo ir jāturpina popularizēt RTU. IEF dekāns K. Didenko: bija grūtības ar vietām dienesta viesnīcās, augustā nācās atteikt, tad atkal vietas parādījās; dažkārt neskaidrības rada auditoriju piederība; Meža ielā 1 jauni logi ielikti, bet tos nevar atvērt, ir jāprasa firmām kvalitātes garantija.

E E F dek ā n s J. G erha rd s : u z ņem š a na vei k t a atbi l sto ši plā na m , s ā k t a la boratoriju iekārtu modernizācija, jauni mācībspēki diemžēl nav pieņemti; apkures sistēmas rekonstrukciju vajadzēja beigt 24. augustā, bet baidos, ka to neuzspēs līdz apkures sezonai; kāpēc pret firmām neievieš soda sankcijas par termiņu neievērošanu, jo tagad stāvvadu mainīšana traucē nodarbības.

APF dekāns I. Strautmanis: mūsu galvenā problēma ir lielo projektu tē mu i z vēle 4. u n 5. k u rsa m, ko veic sada rbī bā a r R īga s dom i, šogad plā nota Kun dziņsala un R R R teritorija; remontdarbi, pateicoties dekāna J. Briņķa aktivitātēm, veikti, problēma – droša divriteņu novietne.

BF dekāns J. Smirnovs: uzņemšana noritēja gludi un perfekti, studentu skaits fakultātē tuvojas līmenim pirms 20 gadiem; sāk trūkt lielākas auditorijas; nomainīti radiatori un ventiļi siltumapgādes sistēmā; jau divas reizes pēdējā mēnesī mūs apciemojuši zagļi; problēmas būs ar vecajām siltuma caurulēm pagrabā, kuras zem izolācijas plīst.

MLĶF dekāns V. Kampars: uzņemšanas jautājumi atrisināti ātri, problēmas līdzīgas kolēģiem, ir vairākas sūdzības par iepirkuma procedūru, bet kopumā sākam gadu labā noskaņā, priecē studentu skaits, ES nauda un tas, ka ķīmiķi nostiprina savas pozīcijas.

DITF dekāns U. Sukovskis: uzņemšana bijusi veiksmīga, arī sekmība aug stāka; darbu sāk jauni mācībspēki, pārnāk darbā uz RTU arī no firmām; saimnieciskās problēmas līdzīgas kā pārējiem, nupat beidz jumta remontu.

Rektora vietnieks saimnieciskajā darbā A. Rubenis lūdza būt atsaucīgiem un operatīviem un nekavējoties viņam ziņot par problēmām remontdarbos. Ķ īpsalas ēkās vienlaikus strādā dažādas firmas, tāpēc vienas kavēšanās ar darbiem aizkavē arī visas pārējās.

4. Par RTU koplietošanas auditoriju apsaimniekošanu. (J. Priede) Prieku par veiksmīgo uzņemšanas procesu 1. kursā un lielo studentu skaitu aptumšo lielo auditoriju trūkums, jo vasarā tajās nav pabeigti remonti un aprīkojuma izveide. Izmantojam pat aktu zāles, kas nav normāli, jo studentiem burtnīcas jātur klēpī. Ir dzirdētas domas par studiju maksas paaugstināšanu, bet to varam darīt tikai tad, kad sakārtosim iekšējo infrastruktūru. Remonti virzās uz priekšu, bet apstājies ir mēbeļu un aprīkojuma iegādes process, jo ETF nav atsūtījusi ziņas par saraksta labojumiem. Lūgums – būt koleģiāliem un apspriesties, nevis strīdēties, ja rodas kādas neskaidrības ar auditorijām.

Padomu var lūgt arī plānotājiem. Koplietošanas auditorijas ir apstiprinātas jau 23. augustā, ir iedalīts algu fonds šo auditoriju apkalpošanai.

Ir ierosinājums remontdarbus koplietošanas auditorijās saskaņot ar dekānu un Studiju daļu. Lielākais sāpju bērns pašlaik ir 1. korpuss Meža ielā 1, kura koplietošanas telpas ir ļoti bēdīgā stāvoklī. Varbūt pareizāk būtu, ja ēka būtu nodota vienas struktūrvienības rīcībā.

Rektors uzsvēra, ka darbības koordinēšana starp fakultātēm ir tieši Studiju daļas uzdevums un ka katrai fakultātei ar Studiju daļas starpniecību tiek iedalīti līdzekļi koplietošanas telpu uzturēšanai.

Sakarā ar valūtas svārstībām IZM piešķīrusi papildu naudu Ls 122 000, un pašreiz tiek lemts, kur to izlietot.

5. Par RTU finansēto zinātnisko projektu konkursa rezultātiem. (B. Grasmanis) Rektors paskaidroja, ka šāds RTU zinātnisko projektu konkurss organizēts pirmo reizi un tā finansējums – Ls 140 000 – veidojas kā noteikts procents no

6

Dekānu runas

RTU LĒMUM I

studijām paredzētā valsts budžeta finansējuma.

Zinātņu prorektora vietnieks B. Grasmanis informēja, ka šī pirmā konkursa procedūra bijusi līdzīga IZM konkursiem. Izstrādāts gan vietējais nolikums, gan sastādīta komisija projektu vērtēšanai. Katru projektu vērtējis arī viens neatkarīgais eksperts. Konkursā pieteikts 31 projekts, finansējums īstenošanai piešķirts 9 projektiem, to skaitā - DITF – 2, MLĶF – 2, TMF – 2, BF – 1, EEF – 1, Daugavpils filiālē – 1.

Rektors atgādināja, ka RTU zinātnisko projektu finansējuma dokumentācija jānoformē Plānu finansu daļā, jo tie ir valsts budžeta līdzekļi.

6. Par uzņemšanu doktorantūrā. (B. Grasmanis) Šogad gribētāju iestāties doktorantūrā bija vairāk nekā vietas. Doktorantu uzņemšanu tagad arī kārto Uzņemšanas komisija. Vietu skaitu katrai fakultātei noteica, ievērojot ministrijas kopējo piešķirto vietu skaitu, 3. kursā studējošo skaitu un akadēmiskajā atvaļinājumā esošo 1. un 2. kursa doktorantu skaitu.

Faktiskais doktorantu skaits pašlaik ir 274, šogad jābeidz 77. Uz valsts budžeta finansētajām 214 vietām aprēķins atļāva uzņemt 69, ieskaitīti – 82, tātad 13 ir uz fakultāšu rēķ ina, bez valsts finansējuma. Ja doktorantūrā studē par maksu, tad stipendiju nesaņem. Pašreizējais valsts budžeta finansēto vietu skaits fakultātēs ir šāds: APF – 3; BF – 24; DITF – 30 ; EEF – 38; ETF – 10 ; IEF – 25; MLĶF – 40 ; TMF – 44.

Uzņemšanas komisijas atbildīgais sekretārs I. Odītis uzskata, ka uzņemšana doktorantūrā vēl rūpīgi jāpārdomā, jāizstrādā tās RTU nolikums un jānosaka skaidri definēti uzņemšanas kritēriji.

7. Par bāzes finansējuma saņemšanas iespējām RTU zinātniskajām struktūrām. (B. Grasmanis) Zinātņu prorektors profesors L . Ribickis bija sasaucis zinātņu prodekānu un institūtu direktoru apspriedi finansējuma jautājuma apspriešanai. Ir jāizpilda Augstskolu likuma noteikumi (institūtā jābūt ne mazāk par pie ciem zinātniskajiem darbiniekiem), taču IZM Zinātnes departamenta direktore norādīja šogad vēl neko jaunu neveidot, jo tiks precizēti zinātnisko amatu saraksti. Pašlaik RTU ir 68 zinātnisko darbinieku štata vietas.

8. Par budžeta dotācijas līdzek ļu piešķ iršanu RTU attīstības projekta izstrādei. (R. Taraškevičs) Pava sa r ī š ā jaut āju ma at r isi nā ša na bija problēma , jo neva r piesa ist īt lī dzek ļus, ja nav sagatavots projekts. Tagad Dekānu padome apstiprināja Senāta Finanšu komisijas lēmumu par 5% no budžeta līdzekļiem piešķir šanu (2,5% no darba algas fonda, 2,5% no pārējiem līdzekļiem). 2005./ 2006. studiju gadā līdzek ļus attiecīgiem projektiem iedalīs Centrālajā attīstības fondā, kura izmantošanu kontrolē rektors. Ar naudu jārīkojas ekonomiski, un tās izmantošana jākontrolē, ir jābūt projektu konkursam. Attiecīgais lēmumprojekts Senātam ir sagatavots.

9. Par finansējuma sadalījumu studiju programmām. (R. Taraškevičs) Kanclers 29. augustā nosūtījis 242 programmas apstiprināšanai, akceptē tas tikai 16. Vajag izskatīšanu paātrināt, termiņš 20. septembris. Jomas koefi cienti norādīti Senāta 21. marta lēmumā, jāatceras, ka maģistra gan akadēmiskām, gan profesionālām studijām līmeņa koeficients ir 1,5. Ja nekavēsies ar izlemšanu, ātrāk saņems finan sējuma sadalījumu. Šogad darba algas fonds ir 58%, līdz gada beigām ieteicams izmantot algu ekonomiju. Jādomā par mācību palīgpersonālu. Jāatceras, ka struk tūrvienības darba algas fonda sadalījums ir šāds: 57% - mācībspēkiem, 18% - mācību palīgpersonālam, 25% - saimnieciskajam personālam 10. Par studiju līgumiem. (J. Priede) Studiju līgumu reģistrācijas numuri tagad ir vienoti, un tos piešķir datorizētā vadības sistēma. Numurā ir 10 zīmes, kas nosaka fakultāti vai filiāli, studenta kārtas numuru alfabēta secībā un līguma slēgšanas gadu. Vadības sistēma ļauj izdrukāt līguma veidlapu, kurā daudzi ieraksti jau izdarīti. Studentam jā ieraksta deklarētā dzīves vieta un jāparaksta līgums. Struktūrvienības darbiniekam jāieraksta programmas akreditācijas vai licencēšanas gadu.

Instrukciju par līgumu reģistrāciju un uzglabāšanu publicēs nākamnedēļ. Jā būt līgumu reģistrācijas žurnālam. Ja students maina statusu, līgums jā pārslēdz, tad mainās arī numurs. Studijas beidzot, otrs līguma eksemplārs jāpievieno studenta personiskajai lietai.

11. Par studentu identifikācijas kartēm. (J. Priede) Šogad ir izgatavota oficiāla RTU studenta apliecība, kuru 1. kurss jau sa ņēmis.

Vecākie kursi kartes var pasūtīt RTU Studiju daļas Identifikācijas karšu centrā 303. telpā, kur visus darbus veic uz vietas, fotografēšanu ieskaitot. Ja vecākie kursi vēlas banku kartes, tās jāmeklē Studentu parlamentā. Pagarināšana pa gadiem notiks ar hologrammām, ko kārtos struktūrvienības

2005. gada 29. septembris

No 3. oktobra darbinieka kartes varēs izgatavot arī darbiniekiem. Kartes pašizmaksa ir Ls 2,50. Izgatavojot apliecību, fiksē struktūrvienību un nau du atvelk no tās fonda. 303. kabineta darba la iks publicēts JI un RTU mājaslapā.

12. Par jautājumiem, kas izskatāmi Senāta septembra sēdē (arī par Senāta komisiju skaita samazināšanu un darbības efektivitātes palielināšanu). (M. Knite) Apsprieda lēmumprojektu par izmaiņām Senāta komisijās. Pārējos lēmumus vēl skatīs Senāta Likumdošanas komisija.

22. septembra sēdē Rektors akadēmiķis I. Knēts informēja: • Sākot studiju gadu, vajag izskatīt jaunas kandidatūras profesora un aso ciētā profesora amatam, jo RTU piešķirtās 133 profesora vietas mēs vēl ne esam aizpildījuši. Būtu labi, ja to veiktu divās tuvākajās domes sēdēs, lai līdz jauna jam gadam jautājumu varētu izskatīt Senātā. Izglītības 2006. gada bu džetā zināma summa būs paredzēta zinātniskās darbības attīstības veicinā šanai, un to dalīs proporcionāli profesoru un asociēto profesoru skaitam.

• 15. septembra avīzē Subota ir raksts par to, ka Latvijā iespējams nopirkt jebkuru augstskolas diplomu un to reģistrēt arhīvā. Aprakstīts gadījums it kā par LU, bet nepatīkami, ka raksta ilustrācijā redzams RTU diploms.

• Studiju daļai un dekanātiem jāpārbauda, vai viss ir kārtībā ar studentu līgumiem, vai tajos ievēroti visi grozītā Augstskolu likuma punkti, vai ievēroti līgumu glabāšanas noteikumi. Studiju daļas vadītāja J. Priede piebilda, ka studiju vadības sistēmā publicēta instrukcija lietvedēm par studentu līgumu uzglabāšanu.

• Mācību prorektora atvaļinājuma laikā bakalaura diplomus paraksta rek tors, un rektoru pārsteidzis lielais termiņus nokavējušo studentu skaits. Šāda prak se – darbus aizstāvēt rudenī, nevis vasarā – ir jāizbeidz, un mācību prorektoram kopā ar Senāta Studiju komisiju jāizskata jautājums, kā šo parādību novērst, jo liekas, ka pastāvošo nolikumu par bakalaura darbu katra fakultāte tulko atšķirīgi.

• Rektoru neapmierina priekšmetu reģistrs, jo daudzi priekšmeti reģistrēti vienam mācībspēkam, bet to lasa citi. Dekānu piebilde: priekšmetu nevar pieteikt blakusdarbā strādājošs mācībspēks.

• Jāveicina bakalaura profesionālās studijas, jo pēc četru gadu studijām absolvents var jau sākt strādāt, turpretī pēc trīsgadīgajām bakalaura akadēmiskajām studijām gandrīz visi grib turpināt studijas maģistrantūrā. Turklāt jāatceras, ka maģistrantūrā RTU ir kopā tikai 1474 valsts apmaksāto studiju vietu, tāpēc gadā tajās var uzņemt tikai aptuveni 740, bet pārējiem jāstudē par maksu.

• Dažu fakultāšu dekāni prasa diplomu sagatavošanu apmaksāt no RTU Attīstības fonda. Rektors lūdza turpmāk šīs izmaksas segt no pašu fakultāšu līdzekļiem, kā tas notiek vairākumā fakultāšu.

• Rektors iepazīstināja dekānus ar pašreiz studējošo skaitu 15.09.2005. Skait ļi ir lielāki nekā plānā paredzētie; valsts finansētās 6829 budžeta vietās mācās 7952 studenti. Šajā skaitā ir arī akadēmiskajā atvaļinājumā esošie un par RTU līdzekļiem (darbinieku bērni, bāreņi, invalīdi) studējošie. Kopējais studentu skaits RTU – 17 800, tajā skaitā gandrīz 12000 dienas nodaļā studējošie.

• Prezidentes kanceleja informējusi, ka pieņemts izskatīšanai RTU priekšlikums par Triju Zvaigžņu ordeņa piešķiršanu RTU deju ansambļa Vektors ilggadējam vadītājam U. Šteinam.

• Vides ministrija lūdz RTU 27. septembrī piedalīties apaļā galda diskusijā par vides tehnoloģiju izstrādi. Nolēma par diskusiju informēt Vides aiz sardzī bas un siltuma sistēmu katedras vadītāju prof. D. Blumbergu un Vides modelē šanas centra vadītāju A. Spalviņu, kā arī MLĶF un IEF speciālistus.

1. Par jautājumiem, kas izskatāmi Senāta septembra sēdē. (I. Knēts) Izskatīja Senāta lēmumprojektus.

Zinātņu prorektors L . Ribickis lūdza pārskatīt institūtu nolikumus, vai tajos ir iekļauts punkts par pētnieku, vadošo pētnieku un zinātniskā darba asistentu ievēlēšanu.

Rektors informēja, ka šajā studiju gadā Dekānu padomes sēdes notiks di vas reizes mēnesī. Šā gada aktuālais jautājums, kuru izskatīs katrā sēdē, ir remontu norise.

2. Informācija par remontdarbu gaitu. (A. Rubenis) Turpinās ventilācijas sistēmas uzstādīšana ETF ēkā. Visos objektos (arī Meža ielā un BF ēkā) ventilācijai jābūt sakārtotai līdz 31. oktobrim.

Izsludināts konkurss 22 telpu remontam. Jācer, ka pēc trim nedēļām sāks darbus.

Pašlaik apgūti Ls 82 000 finansējuma, turpinās darbi Ls 340 000 apjomā, atlikuši vēl Ls 150 000.

EEF dekānu J.Gerhardu turpina uztraukt termiņu kavēšana siltumsistēmas rekonstrukcijā EEF ēkā.

2005. gada 29. septembris

7

INFORMĀCIJA

RTU Identifikācijas karšu centrs No šā gada septembra darbību sā cis RTU Identifikācijas karšu centrs, kurā ir iespējams saņemt RTU studenta un RTU personāla ap liecības.

Apliecību saņemšanas kārtība: * RTU studentiem: ✸ jāierodas Kaļķu ielā 1, 303. kabinetā, jūs nofotografēs un izsniegs studenta apliecību. Lī dzi jāņem personu aplie cinošs do ku ments (pase vai autovadītāja ap liecība); ✸ studenta apliecība maksā Ls 2,50. * Par papildu apliecībām (ISIC, SEB Unibankas kartēm u. c.) varat uz zināt RTU Studentu parlamenta birojā Kaļķu ielā 1, 324. kabinetā, tālr. 7089372. * RTU personālam: ✸ sākot no 3. oktobra jāierodas Kaļķu ielā 1, 303. kabinetā, jūs nofotografēs un izsniegs personāla karti. Līdzi jāņem personu apliecinošs dokuments (pase vai autovadītāja ap liecība); ✸ par personāla karti maksā attiecīgā RTU darbinieka struk tūr vienība; Sīkāku informāciju par RTU stu dentu apliecībām var iegūt, zvanot pa tālruņiem 7089364, 8379907, vai RTU Identifikācijas karšu centrā.

ID karšu centra darba laiki: Pirmdienās: 8.00 –19.00 Otrdienās: 8.00 –19.00 Trešdienās: 16.30 –21.00 Ceturtdienās: – Piektdienās: 14.30 –17.00

Dekānu runas 3. Par studentu viesnīcu noslodzi (pēkšņi uzrodas 125 brīvas vietas (!), jo tie pirmkursnieki, kuri bija lūguši piešķirt vietas mūsu studentu dienesta viesnīcā, no lūguma atsakās...). (A. Rubenis) Studenti neiekārtojas tur, kur paredzējuši, tāpēc veidojas tāda situācija.

Izskanēja dažādi priekšlikumi, lai nākamgad izslēgtu šādu situāciju: precizēt deklarēto dzīves vietu, līgumu slēdzot; prasīt izziņu par deklarēto dzīves vietu; Studentu pilsētiņas vadībai jādomā, kā novērst šo situāciju.

4. Par budžeta finansējuma sadali pa studiju programmām. (R. Ta raškevičs) Pa šlai k akceptētas 16 0 prog ram mas, kas pared zētas 5895 studentiem, tā tad aptuveni par 10 0 0 studentiem skaidrības vēl nav. Kanclers lūdza de kā nus pasteidzināt dusošos programmu direktor us – programmām Automobiļu transports, Aviācijas transports, Medicīnas in ženierija un fizi ka, Siltumenerģētika un siltumtehnika, IEF koledžprogramma, A PF doktora programma, jo kavētāju dēļ nevar pabeigt sadales aprēķinu kopumā. Kanclers vēl norādīja, ka da žkārt ļoti nek valitatīvi strādā darbinieki, kuri labo un apstrādā programmas. Vajag iztīrīt programmas no priekšmetiem, kurus vairs nelieto. Kanclers lūdza nekavēties, jo jaunais darba algu fonds stājas spēkā 1. oktobrī.

5. Par IZM Augstākās izglītības un zinātnes departamenta atjaunošanu.

(I. Knēts) Iepriekšējā izglītības un zinātnes ministra laikā Zinātnes departaments tika nodalīts atsevišķi, tagad atkal atjaunota vecā kārtība un ir Augstākās izglītības un zinātnes departaments, ko vada J. Čakste. Viņa vietniece zinātniskajā darbā ir M. Bundule.

6. Par zinātnes finansējumu LZP projektiem un programmām 2006. gadā.

(I. Knēts) Notika LZP valdes sēde, kurā uzzināts, ka iespējamo finansējuma sadali zinātnei un zinātniskās darbības bāzes finansējumu augstskolas saņems atbilstoši zinātnisko darbinieku skaitam. Jāpārskata mūsu zinātnisko centru štatu saraksti.

Pareizi būtu: vadošais pētnieks – pamatdarbs, direktors – blakusdarbs.

RTU ZB piedāvā unikālu iespēju izmēģināt datu bāzi Engineering Village 2 Eng ineer ing V illage 2 (w w w. engineeringvillage2.org) izveidota, lai sekmētu inženieru, inženierzinātņu studentu, informācijas zinātņu speciālistu un zinātnieku pētniecības dar bu. Šeit ietverti dažādi zināt nis ki tehniskās informācijas avoti: zinātnisko rakstu anotācijas, konfe renču materiāli, pilnu tekstu e-grā matas, tehniskie ziņojumi un infor mācija par patentiem.

• Compendex® – vairāk nekā 8 mil joni zinātnisko rakstu anotāciju, sākot no 1969. gada. Plašākā inženierzināt ņu literatūras datu bāze.

• C o m p e n d e x ® b a c k f i l e – 1 ,7 mil joni zinātnisko rakstu anotāciju, kas aptver inženierzinātņu literatūru 80 gadu periodā (1884–1969).

• Inspec® – vairāk nekā 8 miljo ni zinātnisko rakstu anotāciju, sākot no 1968. gada. Vadošā starptautiskā

datu bāze fizikā, elektrotehnikā un datorzinātnē.

• Inspec® archive – 800 000 ierakstu (1896 –1968).

• Referex Engineering – 354 e-grāmatas PDF formātā 3 jomās: 1. Ķīmijas tehnoloģija un naftas pār strāde; 2.

Mašīnbūve un ma te riāl zinātne; 3.

Elektronika un elektrotehnika.

• NTIS – Valsts aģentūru un mi nis triju nacionālā tehniskās in formācijas datu bāze (National Technical Information Service Database). Vairāk nekā 2,1 miljons ierakstu.

• CRC ENGnetBASE – vairā k nekā 300 e-grāmatu inženierzinātņu jomā.

Engineering Village 2 bezmaksas iz mēģinājums notiks no 15. sep tembra līdz 15. oktobrim.

Lietotāja vārds: latvia Parole: latvia1

Rektors informēja par apstiprinātajiem 2006. gada LZP finansētajiem zi nātnes projektiem.

Finansu iedalījumu katrai zinātnes nozarei nosaka noteikts procents no kopējās atvēlētās summas. Kad uzzinās šo kopējo summu , tad varēs aprēķināt katra apstiprinātā projekta finansējumu. Agrāk bija 24 LZP programmas.

Tagad tās no sauktas par sadarbības projektiem, jo plānots atvērt speciālas nacionālās programmas.

LZP lēmusi arī par LZP sociālo un humanitāro doktorantu stipendijām.

RTU piešķirtas divas stipendijas ekonomikā, jo inženierzinātņu doktoranti jau saņēmuši šim nolūkam atsevišķu 2 miljonus latu lielu finansējumu.

7. Par bāzes finansējuma saņemšanas iespējām RTU zinātniskajām struktūrām. (L. Ribickis) Zinātņu prorektors profesors L. Ribickis informēja, ka finansējuma oficiālie dokumenti no MK vēl nav saņemti, kaut prasīto RTU iesniedza jau augustā.

Zinātņu prodekāniem septembra sākumā jau iesniegti attiecīgie priekšlikumi par nepieciešamību ievēlēt vai ar rīkojumu iecelt darbiniekus vadošo pētnieku, pētnieku un zinātniskā darba asistentu amatos. RT U tiks piereģistrēta kā zinātniskā institūcija, un mums jānorāda visi institūti un pētnieki, ievērojot dažādos jomas koeficientus.

8. Par kritērijiem zinātniskā personāla ievēlēšanai (V. Kampara priekšlikums). (L. Ribickis) Zinātņu prorektors pateicās profesoram V. Kamparam par izteiktajiem priekšlikumiem, kas ir ļoti noderīgi un nepieciešami. Prorektors kopā ar prodekāniem tos izpētīs un uzrakstīs attiecīgo nolikumu.

Prorektors informēja, ka domā par RTU zinātnieku Gada balvas nodibināšanu un tās saņēmēja vērtēšanu.

Prorektors iepazīstināja dekānus ar Duisburgā iegūto promocijas darbu noformējumu – grāmatas formātā.

9. Izmaiņas Tālākizglītības nodaļas vadībā. (O. Priedes vietā U. Citskovskis). (J. Priede) O. Priede, pabeidzis maģistratūru, aiziet uz darbu firmā, tāpēc darbā viņa vietā stājas U. Citskovskis. J. Priede un rektors lūdza dekānus palīdzēt jau najam vadītājam ar informāciju par dažādiem kursiem.

10. Sestdien, 24. septembrī notiek RTU pirmo kursu studentu Sporta diena Ronīšos. Dekāniem lūgums piedalīties.

M. E.

8

INFORMĀCIJA

2005. gada 29. septembris

Mobilie telefoni nepalielina risku saslimt

RTU Iekšējo sakaru tīkls iesaka RTU telefonu lietotājiem iepazīties ar šo BBS News materiālu. slimnieku slimības vēs tures un 3553 cilvēku dati, kam šis audzējs nav diagnosticēts.

Pētījuma gaitā netika atrasta nekāda saikne starp riska pakāpi un mo bi lā telefona izmantošanas gadu skaitu, kā arī norunāto stundu skaitu. Zinātnieku slēdziens ir, ka pirmos 10 gadus mobilo telefonu lietošana neizraisa nekādas cil vēka veselības stāvokļa izmaiņas.

Tomēr tālākas prognozes zinātnieki ne s n ie d z , j o t eh nolo ģ ija i r p ā r ā k jau na, lai prognozētu tās iespaidu uz or ga nis mu ilgākā laika posmā. Šajā sakarā profi laksei viņi aicina cilvēkus ierobežot sa runu ilgumu.

Pašlai k visā pasaulē u zskaitīts vai rāk nekā miljards mobilo telefonu lie to tāju. Vēl pagājušā gadsimta 90. ga du beigās Lielbritānijas valdības dibinātā komisija sera Viljama Stjuarta vadībā secinājusi, ka mobilie telefoni nekaitē veselībai, ta ču piebildusi, ka ir apliecinājumi tam, ka mobilo telefonu izstarotā radioviļņu enerģija var iz raisīt nelabvēlīgus efektus, tāpēc mobi los telefonus vajag lietot sa prātīgi.

Br it u va ra s iest ādes a r ī pa šla i k ne iesa ka r unāt pa mobi lo telefonu pārāk ilgi, bet pusaud žiem līdz 16 g a d i e m t o s l i e t o t t i k a i ī p a š a s nepieciešamī bas gadījumos, jo viņu

Sociālās garantijas studentiem Sociālā stipendija

1. Sociālo stipendiju var saņemt vi su studiju program mu dienas noda ļas valsts budžeta dotētie studenti, kuri: 1. 1. sekmīgi nokārtojuši visus paredzētos pārbaudījumus līdz kārtējās eksā menu sesijas beigu datumam; 1. 2. nav pakļauti valsts sociālajai ap d ro š i n ā š a n a i (nem a k s ā s o c i ā lo no dokli no ienākumiem).

2. Lai saņemtu vienreizējo sociālo stipendiju, studējošais iesniegumu sti pendijas saņemšanai iesniedz Studentu parlamenta sociālās stipendijas piešķiršanas komisijai, pievienojot at tiecīgus dokumentus.

3. Vienreizējas sociālās stipendijas ap mērs semestrī nepārsniedz studējošo pamatstipendijas apmēru (līdz Ls 70).

4. Sociālo stipendiju piešķir vienu rei zi katrā semestr ī. Dok umenti jā ie sn ie d z k at r u s eme st r i l īd z 10 . ok tobrim un 10. martam.

5. Sociālo stipendiju piešķir pri oritāri, ņemot vērā sociālo stāvokli: * studentiem bāreņiem; * studentiem – 1. vai 2. grupas invalīdiem; * studentiem – vientuļajiem vecā kiem; * studentiem, kam abi vecāki ir 1. vai 2. grupas invalīdi; * studentiem, kuru ģimenē piešķirts maznodrošinātas/ trūcīgas ģimenes statuss; * studentu ģimenei ar bērnu; * studentiem no vientuļo vecāku ģi me-

nes vai kam viens no vecākiem ir miris; * studentiem no daudzbēr nu ģimenēm.

6. Augstākās izglītības iestāde stipen dijai paredzēto summu ieskaita stipendijas saņēmēja norādītajā no rēķ inu kontā vai norēķ inu kartes kontā bankās, ar kurām RTU noslēgti l ī g u m i . Pa r ba n k a s kont a nu mu r a aktivizēšanu /mai ņu stipendijas sa ņēmējam obligāti jāziņo fakultā tes dekanātam!

7. Sociālās stipendijas kritēriji un iesniedzamie dokumenti: 7. 1. Studentiem, kuri ir bāreņi, – b ā r e ņ u a p l i e c ī b a s ko p i j a v a i a b u ve cāku miršanas apliecības kopijas, stu denta apliec ī bas kopija, sek mju grā matiņas ko pija, izziņa no VSA A ( Va l s t s s o c i ā l ā s a p d r o š i n ā š a n a s aģentūra) par to, ka nav pakļauti valsts so ciālajai apdrošināšanai; 7. 2 . S t ud ent i em , k u r i i r 1. v a i 2 . g r upa s i nva l īd i , – i nva l id it āte s ap liecības kopija, studenta apliecības kopija , sek mju g rā mat i ņa s kopija , iz ziņa no VSAA par to, ka nav pakļauti valsts sociālajai apdrošināšanai; 7. 3. Studentiem, kuri ir vientuļie ve cāki, – bērna dzimšanas apliecī bas ko pija, st udenta apl iec ī bas kopija, sek mju grāmatiņas kopija, izziņa no VSA A par to, ka nav pakļauti valsts sociālajai apdrošināšanai; 7. 4. Studentiem, kuriem abi vecāki ir 1. vai 2. grupas invalīdi, – vecāku 1. vai 2. grupas invaliditātes apliecības kopijas, studenta apliecības kopija, sekmju grāmatiņas kopija, izziņa no

Jaunumi no kopmītņu dzīves

No 22. septembra Āzenes ielā 22 kopmītnēs sākusi darboties veļas mazgātava!

Studentiem par Ls 0,50 būs iespēja izmazgāt un par Ls 0,30 (Ls 0,30 – 30 min, Ls 0,60 – 60 min utt.) izžāvēt veļu līdz pat 6 kg vienā reizē, tiks piedāvāti arī mazgāšanas līdzekļi.

Būs iespējams arī piedalīties balvu izlozē!

VSA A par to, ka nav pakļauti valsts sociālajai apdrošināšanai; 7. 5. St udentiem, k u r u ģ i menei ir piešķ irts maznodrošinātas /tr ūcī gas ģ i menes statuss, – i zzi ņa par ma z nodrošinātas /tr ūcīgas ģ imenes sta tusu, studenta apliecības kopija, sekmju grāmatiņas kopija, izziņa no VSA A par to, ka nav pakļauti valsts sociālajai apdrošināšanai; 7. 6. Studentu ģimenei ar bērnu (iem), ja abi vecāki studē RTU dienas nodaļā, – studentu apliecības kopi jas, laul ī bu apliecī bas kopija, bēr na dzimšanas ap liecības kopija, sekmju grāmatiņu kopijas, izziņas no VSA A par to, ka nav pakļauti valsts sociā lajai apdrošināšanai; 7. 7.* Studentiem no vientuļo ve cā ku ģimenēm vai kuriem viens no ve cā kiem ir miris – vecāka miršanas apliecī bas ko pija vai kāds cits dokuments, kas apliecina, ka studentam nav viena no vecākiem, izziņa no VSA A par viena vecāka izpeļ ņu, vie na vecāka pases kopija, kurā minēti visi bērni vai visu bērnu dzimšanas ap liecības kopijas, studenta apliecī bas ko pija, sek mju grāmatiņas kopija, izziņa no VSA A par to, ka nav pakļauti valsts sociālajai apdrošināšanai; * S o c i ā lo s t ip end iju s a ņ em s t ie studenti (skat. p. 7. 7.), kuru vecāka izpeļ ņa pirms nodokļu atvilkšanas nepārsniegs Ls 70 uz katru ģimenes locekli.

7. 8 . St udentiem no daud zbēr nu ģi menēm (trīs un vairāk), – visu bērnu dzimšanas apliecības kopijas vai viena

smadzenes un ner vu sistēma ir vēl tikai attīstības stadijā.

Foto: Juris Eizentāls.

Jaunākā angļu zinātnieku pētījuma re zultāti liecina , ka mobilo telefonu lie tošana nepalielina risku saslimt ar vēzi.

Pagātnē regulāri dzirdēti ap galvoju mi – mobilie telefoni paaugstinot risku, ka telefona lietotājam veido sies tā sauk tā akustiskā neiroma, t. i., au si un smadze nes savienojošā ner va labdabīgs audzējs.

Lai iegūtu neapšaubāmu rezultātu, Vē ž a i z p ēt e s i n s t it ūt a s p e c i ā l i s t i sā ka vairāk nekā 40 0 0 cilvēku datu pētījumus Lielbritā nijā , Dā nijā , Somijā, Norvēģijā un Šveicē. Pētījumā izmantotas 678 akus tiskās neiromas

vecāka pases kopija, kurā minēti vi si b ēr n i , st udent a apl ie c ī ba s kopija , sekmju grāmatiņu kopijas, izziņa no VSA A par to, ka nav pakļauti valsts so ciālajai apdrošināšanai; Pieteikšanas kārtība: 1. Students sagatavo statusu aplie ci nošo dokumentu kopijas; 2. Pievienojot studentu apliecī bas kopiju: – pār bau dīt studenta apliecības derīgu ma termiņu; – nokopēt no abām pusēm.

3. Aizpildīt iesnieguma veidlapu stipen dijas saņemšanai, kuru var iegadāties RTU Studentu parlamentā Kaļķu ielā 1, 324. kabinetā, vai www.rtusp.lv sadaļā Sociālā stipendija; 4. Sakārtot dokumentus šādā secībā: – iesniegums; – studenta apliecības kopija; – studenta pēdējas sesijas sekmju grā matiņas kopija; – statusu apliecinoša dokumenta ko pija; – izziņa no VSA A (Valsts sociālās ap dro šināšanas aģentūra).

5. Dokumenti jāiesniedz vienu reizi katrā semestrī līdz 10. oktobrim un 10. martam; 6. Dokumenti jāiesniedz RTU Studentu parlamentā Kaļķu 1, 324. kabinetā, sek retāres pieņemšanas laikos.

Sekretāres pieņemšanas laiki: P., T., C.: 9.00 –12.30 un 13.00 –17.00 O.: 9.00 –12.30 un 13.00 –18.00 P.: 9.00 –12.30 un 13.00 –16.00 VSA A adreses Rīgā: Lāčplēša iela 70 a, Brīvības gatve 262, Fridriķa iela 9, Mārupes iela 1, Tilta iela 11.

Darba laiki: Ceturtdienās 14.00–22.00, piektdienās 14.00–22.00, sestdienās 10.00–18.00.

Pieteikšanās pie dežurantes Āzenes ielā 22 vai piezvanot pa tālr. 7089194.

Sekojiet jaunākajai informācijai www.rtusp.lv.

SP Sociālo lietu nodaļa undienesta viesnīcu darba grupa e-pasts: aigula.cimmermane@rtusp.lv

2005. gada 29. septembris

JŪLIJA KADOČŅIKOVA No 25. augusta līdz 3. septembrim Rīgā norisinājās trīspusējs kultūras apmai ņas pasā k ums Tr īs ostas, tr īs da ļas, trīs sirdis, ko organizēja BESTRiga sadarbībā ar Local BEST Group no Lisabonas Instituto Superior Técnico un Local BEST Group no Tron heimas Nor vēģijas Zinātņu un teh no loģijas universitātes. Dalībnieki pār stāvēja trīs Eiropas valstis – Lat viju, Portugāli un Norvēģiju. Šā projekta mērķ is ir dot iespēju projekta dalībniekiem uzzināt ko jau nu par atšķirīgām kultūrām, paplaši not v i ņu red ze slok u da ž ādos k u lt ū ra s aspektos. 10 dienu laikā dalībniek i varēja iepazīt Latviju un tās kultūras dažādību. Tā bija interesanta pieredze arī dalībniekiem no Latvijas, jo mēs ap ceļojām tādas vietas, par kurām pa ši bijām dzirdējuši gaužām maz. Bet par visu pēc kārtas.

25. augustā notika visu dalībnieku ierašanās un svinīga kultūras apmai ņas at k l ā š a na s c eremon ija , pa r k u r a s nor i s e s v iet u t i k a i z vēlēt s k u ģ īt i s Jel ga va, kas mūsu dēļ pat pagarināja savu darbalaiku un kursēja pa Daugavu no plkst. 00.00 līdz 02.00. Atklā šanas ceremonijas vie ta ir zīmīga arī tāpēc, ka visas trīs dalībvalstis vieno jūra – tām visām ir izeja pie jūras, kurai ir svarīga loma valsts dzīvē.

26. augustā notika mūsu ciemiņu pirmā iepazīstināšana ar Rīgu. Dienu sā ka oficiālā k ult ūras apmai ņas pa sākuma atk lā šana (RT U rektora a ka dēm i ķ a I . K nēt a u z r u na) , ka m seko ja interesanta latviešu valodas un kultū ras stunda un ekskursija pa Rī gu.

No slēgumā notika Klišeju vakars: «Vai tu pazīsti mani, vai es pazīstu tevi?»

Tā s bija de bates pa r stereotipiem.

Uz lapiņām rak stījām piecas katras pārstāvētās valsts iedzīvotājiem raksturīgās īpašības.

27. aug ustā devā m ies tr iju dienu ekskur sijā pa Kurzemi, kuras laikā ap meklējām Ventspili un mazās os tas pilsētiņas, kā Roja, Engure, un piek rastes z vejnieku ciematiņus valsts a i z s a rg āt ajā s k u lt ū r vē s t u r i s k ajā s Lī vu krasta teritorijās, kā arī Kuldīgu, Sabili un dabas parkus. Mēs iemēģi nājām roku audumu aušanā, brau cām ar rodeļiem, ēdām biezputru, sklandraušus, svaigi kūpinātas zivis un pat paspējām piedalīties kāzu ceremonijā.

Tā kā BEST ir tehnisko universitāšu studentu apvienība, tad ne iztika arī bez tehniskā akcenta – pie jūras notika inženieru sacensības Uztaisi pats!, kurās bija jāizveido funkcionējošs kuģītis ti kai no dabas materiāliem. Visi dalībnieki

BEST-RIGA JAUNUMI

demon st rēja at jaut ī bu u n i zdomu , kuģīšu dizains bija ļo ti daudzveidīgs, viens no uz kons tru ētajiem kuģī šiem nokļuva atklāta jos ūdeņos, un par tā li kteni tagad var ti kai minēt. RT U atpūtas bāzē Ronīši notika tradicionālais latviešu vakars – tika klāts galds ar latviešu ēdie niem un dzērieniem.

Neiz palika arī latviešu tautastērpi, bet mū su ciemiņiem tika mācītas latviešu dejas (piemēram, Tū daliņ, tāgadiņ) un dziedātas dziesmas.

Kultūras apmaiņas pasākuma dalībniekiem bija noorganizēta arī tikšanās ar Norvēģijas vēstniecības un vienas no vadošajām kompānijām Baltijā un Portugāles pārstāvjiem, kas veiksmīgi integrējušies un attīstījuši savas ekonomiskās aktivitātes Latvijā, bet ES institūcijas pārstāvis Lat vijā vadīja lekciju Apdraudētās mazās Eiropas nācijas un valodas – vai ES palīdzēs tās aizsargāt?

Nemanot pienāca arī pēdējais, no slē guma vakars. Mēs gribējām dalībniek iem sar ī kot ko īpašu – tās bija svinīgas vakariņas LIDO atpūtas cent r ā, ko dau d z i m i n k ā v ienu no Rī gas simboliem. Vakariņas bija ļoti īpašs notikums, visi bija satraukti, jo saprata, ka šis ir pēdējais k ult ūras a p m a i ņ a s v a k a r s . Va k a r i ņu l a i k ā or gan i zator i i zdal īja da l ī b n iek iem CD ar fotogrāfijām, friendbooks, kā a r ī d iplomus da ž ād ā s nom i nāc ijā s (pie mēram, Labākais smaids, Neapst r ī dami labāk ai s ut t.) , pa r k u rā m da lībniek i pirms tam varēja izteikt savu viedokli balsojot. Tad devāmies p i e D au g av a s , k u r n ot i k a s v i n ī g s kultūras apmai ņas prog ra m mas no slēgums, it kā atgriežoties tur, kur bijā m sā k umā , – vai atceraties, ar ī kultūras apmaiņas pasākuma at klāšana noti ka pie ūdens? A r to ar ī no slēdzās mūsu desmit dienu ilgais jautrais piedzīvojums – neaizmirstamu iespaidu, jaunu draugu, negulētu nakšu maratons.

Diem žēl viss mūsu d zīvē agri vai vēlu beid zas, ar ī k ult ū ras apmaiņas pasā kums. Taču nav vērts skumt, jo nu mums ir jauni draugi, ar kuriem kopā daudz piedzīvots, lauzti stereotipi un izmēģinātas nebijušas lietas.

Un pa mazām mums pietuvojas otrā kultūras apmaiņas pasākuma daļa, kas drīz notiks Norvēģijā...

Ja arī jūs vēlaties piedalīties BEST aktivitātēs, tad pievienojieties mū su starptautiskajai saimei. BEST dos tev iespēju ceļot un iepazīt jaunus draugus.

Nāc pie mums ciemos uz i k nedēļas tikšanos, kuras notiek katru otrdienu Meža ielā 1/4, 345. telpā. Tiksimies kārtējā BEST pasākumā!

9

Foto no Best-Riga arhīva.

10

PERSONĪBAS

Profesora Maksimiliāna Glāzenapa 160 gadu jubileju sagaidot Viņš pasniedza lielāko daļu no ķīmijas tehnoloģijas priekšmetiem – visu minerālo tehnoloģiju, metalurģiju, pārtikas vielu tehnoloģiju, degmateriālus, sauso pārtvaici un veica praktiskos darbus ķīmijas tehnoloģijas laboratorijā.

Citos tehnoloģijas institūtos šis pienākums sadalīts starp trim mācībspēkiem, bet M. Glāzenaps bez tā visa lasa lekcijas preču zinībās.

Dr. ķīm. inž. ILGARS GROSVALDS, Dr. ķīm. ULDIS ALKSNIS Starp 20. gs. sākuma ievēroja māk a jiem jav u s a i st v ielu p ēt n iek iem Ei ro pā jā ie rin do Rīgas Politehniskā i n s t it ūt a p r o fe s o r s M a k s i m i l i ā n s Glā zenaps. Vi ņa daud z šķ aut ņai nā zi nātn iskā darbī ba ap t ver da ž ādas ķīmijas tehnoloģijas nozares: rūgšanu, siltumtehniku, meta lurģiju, silikātu u n l au k s a i m n i e c ī b a s ķ ī m i j u . B e z p ēt īju m iem pa r ģ ip si u n c ement u , kas darīja viņa vārdu plaši pazīstamu, viņš risinājis praktiskas prob lēmas: Rīgas apgādi ar labu dzeramo ūdeni, c u k u rbie š u k u lt i vāc iju L at v ijā , to izmantošanu cukurrūpniecībā, Kurzemes kaļķakmens izmantošanu portland cementa ražošanā.

M. Glāzenaps sekmēja ne vien si likā tu rūpniecības attīstību cariskajā Krie vijā, bet arī ķeizariskajā Vācijā.

Viņa idejas atsaucīgi uztvēra vācu un k r iev u ģ ipša un cementa r ūpn iek i.

Glāzenapa skol nieki strādāja augstskolās un dažādos silikātu un pārtikas r ūpn ie c ī ba s u z ņē mu mo s K r iev ijā , Austroungārijā, Ukrai nā, Polijā un Baltijā. No viņiem jā nosauc Lem bergas (Ļvovas) Tehniskās augstskolas elektroķ ī mijas profesors (1913) un Polijas Valsts prezidents (1926 –1939) Ignācijs Moscickis, Ukrainas PSR ZA akadēmiķis un Maskavas tehnoloģiskā institūta profesors Pjotrs Budnikovs un Lat vijas Universitātes profesors Eižens Rozenšteins.

Dzīvē un darbā Ma k si m i l iā n s Glā zenap s d z i m i s 1845. gada 9. (21.) jūnijā Kurzemē, No galē, amatnieka Ferdinanda Glā-

ze napa ģimenē. Pirmo apmācību ie g u v is privātā ceļā. Pēc R īgas Politehnikuma sagatavošanas kursu beigšanas 1867. gadā viņš sāka studijas Politehni kumā, kur u absolvēja 1870. gadā ar inženiera ķīmiķa di plomu. Latvijas ķīmijas vēstures muzejā ir saglabājies M. Glāzenapa F. Vēbera vadībā izstrā dātais diplomdarbs, kas uz rakstīts sīkā, ļoti akurātā rokrakstā un novērtēts ar atzīmi 4, ko apstiprina mācībspēki F. Vēbera, G. K īzericka, M. Gotfrīda un E . Nauka paraksti.

Tajā i r divas da ļas : Īss r ūpniecisko so das ražošanas metožu raksturojums un Le blāna ķīmiskais pa ņēmiens.

Pēc augstskolas beigšanas M. Glāzenaps palika savā alma mater Ķīmijas nodaļā par asistentu un ķīmiķi Lauksaimniecības ķ īmijas izmēģinājumu s t a c i j ā . 18 7 1. g a d ā v i ņ š p ā r ņ ē m a prof. Franča Vēbera lasīto ķ ī mijas tehnoloģijas kursu. 1873. gadā – kļuva pa r do c ent u , bet 18 78 . gad ā – pa r profesoru ķīmijas tehnoloģijā un prečzinībā un pasniedza ķīmijas teh noloģ iju ķīmiķiem, agronomiem, me hā niķiem u n ko m er s a nt i em . L a s ī ja lek c ija s ķīmiķiem otrajā kursā 1. semestrī – 2 st., 2. semestrī – 4 st., bet trešajā kursā 1. semestrī – 4 st. un 2. semestrī – 2 stundas nedēļā.

25 gadus (1881–1906) M. Glāzenaps bija Ķīmijas nodaļas dekāns. Viņa laikā ķīmijas studentu skaits pie au ga no 121 (1881./82.) līdz 291 (1905./06.), Ķīmijas no d a ļ a p ā rc ēl ā s no pa g r a btelp ā m Troņ mant nieka (Raiņa) bulvārī 19 uz laboratorijas korpusu Inženieru ielā (1885) un pēc tam uz Dabaszinātņu ēku Pušk ina (K ron valda) bulvārī 4 (19 0 0 ) . Vi ņ š ko pā a r profe s or iem Voldemāru Knīrīmu un Karlu Blaheru 13 gadus (19 02 –1915) bija R PI Ķ ī misko pētījumu un sēklu pārbaudes laboratorijas padomes locek lis.

Darbojās prof. F. Vēbera ie di bi nātā Rīgas ķīmiķu kolokvijā (1873 –1909) un no tā izveidotajā Rīgas Politehniskā institūta ķīmiķu biedrībā (1909–1915), kas apvienoja augstskolas mācībspēkus, Ķīmijas nodaļas absolventus un inženie rus. 33 gadus viņš bija laikraksta Rigasche Industrie Zeitung redakcijas loceklis un redaktors, veicinot tehniskās domas attīstību Krievijā.

Rīgas Politehnikumu ar vācu mācī bu valodu pārorganizējot par Rīgas Po li tehnisko institūtu, to 1897. gadā pārbau dīja Harkovas Tehnoloģiskā institūta profesors Viktors Kirpičevs. Par pro fe soru M. Glā zenapu viņš devis š ā d u a t z i n u m u : «V i ņ š p a s n i e d z a lielāko daļu no ķ īmijas tehnoloģijas

priekšmetiem – visu minerālo tehnoloģ iju , meta lu rģ iju , pā r ti ka s v ielu teh noloģ iju , deg mater iā lu s , sau so pārtvaici un veica praktiskos darbus ķ ī m ija s teh noloģ ija s lab orator ijā .

Ci tos tehnoloģijas institūtos šis pienā k ums sadal īts star p tr i m māc ī b sp ēk iem , bet M . Glā zenap s bez t ā vi sa lasa lekcijas pre ču zinībās.» Vēl K irpičevs atzīmēja, ka tāda pār slodze pasniegšanā atsevišķās nodaļās neizbēgami iegūst grāmatu raks tu ru, kas tehnoloģijas lekcijās par visu vairāk izraisa izmantoto grāmatu materiāla atpalicību no dzīvās fabriku prakses.

Visumā K irpičevs par Glā zenapa dar bī bu izsakās atzinīgi: «Vajag no vēr tēt piln ībā M. Glā zenapa darba mīlestību un spējas, kas, neskatoties u z l ielo s k a it u u z v i ņ a m g u l s t o š o mācību nodarbību, spēj tikt galā ar tām, un bez iepriekš uzskaitītā viņš vēl veic grūtu darbu, rediģējot žurnā lu Rigasche Industrie Zeitung. Šajā žur nālā ietverti daudzi paša M. Glā ze napa raksti, lekcijas un referāti, kā arī rinda patstāvīgu darbu, kas iz pil dī ti viņa vadībā institūta ķīmijas tehnolo ģijas laboratorijā. Šī M. Glāzenapa darbī bas puse laboratorijā ir ļoti svarīga, kas vislabāk parāda viņa nopietno pie eju pasniegšanā.» V. K irpičevs pie vienojās institūta padomes un apgabala kuratora ieteikumam – M. Glāzenapu aps tiprināt institūtā par profesoru.

Jāpiem i n, ka 1895. gadā , kad M . Gl ā z enapa m apr it ē ja 5 0 g adu , ķī mijas teh no loģijas priekšmets bi ja ti k ļoti paplašinājies, ka v ienam c i l vēk a m bija g r ūt i s p e c ia l i z ēt ie s v i s ā s t ā s jom ā s , t ā p ē c 18 9 5. g ad ā u z ārzemēm komandēja 1894. gada institūta absolventu Karlu Blaheru, kuru 1897. gadā ievēlēja par docentu k u r i n ā m ā s v iel ā s , s i lt u mt eh n i k ā , tau kos, eļļās un speciālā mašīnmācībā. Savukārt 1898.–1899. gadā ārzemēs papildinājās Stefans Šimanskis, kas 19 0 6. gadā k ļuva par profesor u šķiedrvielu tehnoloģijā.

1903. gadā M. Glāzenaps sasniedza pensionēšanās vecumu. Vi ņam par 30 gadu kalpošanu piešķ īra pensiju profesora algas apmērā 30 0 0 r ubļu gad ā . Tomēr, pa r spīt i m i n i st r ija s iebi ldu m iem, 19 0 4. gadā v i ņu R PI mācību komiteja vienbalsīgi ievēlēja par profesoru vēl uz 5 gadiem.

19 0 5. gad ā pa r Ķ ī m ija s no d a ļ a s ad junkt profesoru raudzēšanas tehnoloģijā kļuva Mihels Vitlihs, kuram bija pieredze ražošanā. Vēl 1904.–1906. gadā ārzemēs papildinājās Erhards Bricke, kurš pār ņē ma metalurģ ijas

2005. gada 29. septembris kursu. Lai gan viet nieki M. Glāzenapam bija sa gatavoti, viņš vēl līdz 1914. gadam lasīja keramiku ķīmiķiem un prečzi n ī bu komersantiem. 69 gadu vecumā viņu galīgi atvaļināja un 1914. gada 6 . ok tobr ī piešķ ī ra R PI goda biedra nosaukumu. Vēl pieminams, k a 1 9 0 7. g a d ā M . G l ā z e n a p s p ē c iz die nas kļu va par cariskās Krievijas ī steno Va lst s padom n iek u u n v i ņu ar Heraldikas de par tamenta ukazu reģistrēja guberņas diž ciltības grāmatā ar fon nosaukumu.

Kad 1915. gadā Pirmā pasaules kara la i k ā R īga s Pol iteh n i sko i nstit ūt u evakuēja uz Maskavu, M. Glāzenaps palika Rī gā un turpināja savā dzīvoklī veikt portlandcementa plān slīpējuma pē tījumus.

Kerenska valdības laikā 1917. gadā M. Glā zenapam pārtrauca pensijas iz mak su no Valsts kases. Nepieciešamība spieda strādāt. Vāciešiem ieņemot Rīgu un 1918. gadā nodibinot Baltijas Teh nis ko augstskolu, M. Glāzenaps turpināja mācībspēka gaitas.

Boļševiku valdīšanas laikā 1919. ga d ā M . Glā z enapu a re stēja viņa muižnie cis kās izcelsmes dēļ, jo mu i ž n iek i bija pa slud i n āt i ā r pu s li ku ma. Izlaupīja dzīvokli, iznīcināja da ļu g rā mat u u n ma nusk r ipt u. No cie tuma vi ņu atbr īvoja, pateicoties pro fesora P. Valdena aktīvai rīcībai, nolasot protesta lekciju.

Latvijas Augstskolā M. Glāzenaps darbojās no tās dibināšanas – 1919. gada. Lasīja lekcijas metalurģijā, lauk saimniecības tehnoloģijā, preču zinībās un mikroskopijā. 1920. gadā augstskola at z ī mēja M. Glā zenapa 75. dzimšanas dienu. 1921. gadā Val tera un Rapas izdevniecībā krievu va lodā i znāca v i ņa g rā mata Mik roskopija.

1920. gadā, nodi binot Latvijas Ķīmiķu biedrību, viņš va dīja tās pirmo sēdi u n t i k a ievēlēt s pa r G o d a bie d r u .

M. Glāzenaps tur pinā ja ra žīgi strādāt zinātniskajā publicistikā.

19 2 3 . g a d a 16 . au g u s t ā 7 8 g a d u ve c u m ā n o s l ē d z a s v i ņ a d a r b ī g a i s mū žs. Par viņu tika publicēts C. R. Placmana nekrologs žurnālā Zement un E. Rozenšteina nekro logs Latvijas Inženieru un Tehniķu Kongresa Biroja Žurnālā.

Tagad M. Glāzenapa pēcteči sak ņojās dažādās valstīs: Vācijā, Norvēģijā, Pa rag vajā. Cieši sakari ar Latviju pēc vals tiskuma atjaunošanas 1991. gadā bija v i ņa ma z meita i ā rstei I r me la i Fuk sai Brē menē, kas dzīvojusi Lat vijā līdz 1939. gadam un te ieguvusi vidusskola s i zg l īt ī bu . L a i ga n 50 gadu s v i ņa i nebija s a k a r u a r lat v ie šiem , viņa brīvi runāja un rakstīja latviešu v a l o d ā . I . F u k s a a r v ī r u , d ē lu u n maz bērniem vairākkārt apmeklējusi R ī g u u n L at v ijas Ķ ī m ijas vēst u res muzeju. Viņas dzīves gaitas noslēgušās 2004. gadā Kopenhāgenā.

2005. gada 29. septembris

11

PERSONĪBAS

Profesora Maksimiliāna Glāzenapa 160 gadu jubileju sagaidot Zinātnei un praksei M. Glāzenaps savos darbos apskatījis visdažādākos ķīmijas tehnoloģijas jau tā jumus: ādas rūpniecību, abrazīvos mate riālus, tapetes, naftas pārst r ā d i , k ūd ra s i z ma nto š a nu , eļ ļ a s k rāsas, pati nu u z R īgas bron zas skulp tū rām, K rievijas dzelzsr ūdas, pig men tus, naftu, mālu un kaolīnu.

Vi ņ š pievēr sies a r ī L at v ija s da ba s ba gā tībām – derīgajiem izrakteņiem, Rīgas kūdras purvu izmantošanai elektriskām spēkstacijām.

Eksperimentālā jomā M. Glāzenaps pētījis vietējos dzeramos ūdeņus un to lab vēr tī bu. 1878 . gadā Rigasche Industrie Zeitung slejās iespiests viņa raksts par Rīgas Jūrmalas – Bulduru, Dzintaru, Ma joru – dzeramo ūdeni, ku ra pamatā ir 53 izvērtētie paraugi.

Ta jos noteikts hidro karbonātu, sul fā tu, amonjaka, nitrītu, nitrātu, hlorīdu, sul fātu, div vērtīgās dzelzs saturs un piemērotība dzeršanai.

18 8 5. gad ā M . Glā zenaps p ēt ījis Rī gas, Jūrmalas, Jelgavas, Ķemeru, L ī g a t n e s , Pē r n a v a s , S m o ļ e n s k a s , Polockas un Viļ ņas dzeramo ūdeni, bet 1886. gadā Rīgas ap gādi ar dzeramo ūdeni no Daugavas.

1882.–1884. gadā M. Glāzenaps, iz pil dot Rīgas valdes pasūtījumu, vei cis Rī gas augsnes, gruntsūdeņu un virszemes ūdeņu pētījumus no 166 vietām, arī no Pēterbaznīcas, kur 1833. gadā apbedīts holēras epidēmijas upuris.

Vadoties pēc Minhenes vācu inženiera A. Tīna 1882.–1883. gada pētījumiem, v i ņ š ieteicis i zmantot R īgas ap gā dei dzeramo ūdeni no Baltezera un Langstiņu apkārtnes, ņemot vērā Rīgas ģeoloģisko iegulumu raksturu un gruntsūdeņu plūsmu. Ar ūdeni bagātie smilšu un smilšakmeņu apakšdevona slā ņi novietoti slīpi virzienā no Gaujas uz Rīgu. Baltezera apkaimē tie atrodas zemes virskārtā, bet Rīgā iegulst pat līdz 160 metru dziļumā. Arī ūdens kvali tāte pasliktinās: pieaug karbonātu cietība un sulfātu saturs. M. Glāzenaps ieteica ūdens ieguves urbumus izvietot netālu vienu no otra šķērsām ūdens plūsmas virzienam. Projektu pieņēma. 1904. gadā sāka darboties Baltezera stacija: Rīga saņēma labas kvalitātes ūdeni līdzšinējā Daugavas mazkvalitatīvā ūdens vietā. Tas bija otrs labākais Eiropas lielpilsētu dzeramais ūdens pēc Vīnes.

Lauksaimniecībā M. Glāzenaps rekomendēja plašāk lietot minerālmēslus – superfosfātu, kāliju un slāpekli saturošus sāļus, kā arī lietot purva sapropeli, kas satur paaugstinātu slāpek ļa dau dzumu. Savos 1884.–1886. gada pē tījumos viņš pierādīja, ka Kurzemē un Vidzemē audzētās cukurbietēs ir ti kpat augsts cukura procentuālais

saturs kā Ukrainā, kur strauji attīstījās cukura rūpniecība. Viņa ideju realizēja vēlāk: neatkarīgas Latvijas laikā uzcēla trīs cukurfabrikas – Jelgavā, Liepājā un Krustpilī.

Pazīstami ir M. Glāzenapa darbi rūgša nas tehnoloģijā. Vāgnera enciklopēdijā viņš uzrakstījis nodaļas par cieti un rūgšanu.

par balto portlandcementu. Minerāļa bel it a ga i š ā k r ā s a t ajā nor ād a , k a dzelzs oksīda saturs tajā ir mazs.

M. Glā zenaps noskaidrojis, ka la bam, tilpuma maiņas vienmērīgam por tlandcementam MgO saturs nedrīkst pārsniegt 3%.

M. Glā zenaps bija viens no por tlandc ementa koloidā lā s cietē ša-

Profesors M. Glāzenaps (1. rindā 1. no kreisās) studentu vidū.

Foto no grāmatas Augstākās tehniskās izglītības vēsture Latvijā. 1. daļa.

M. Glāzenaps bija liels speciālists silikātu tehnoloģijā un mikroskopijā.

1908. gadā viņš atklāja, ka kaolīns, kas c ēl ies no k va rc por f i ra , pi l n īg i di sociē 1300 oC temperatūrā un uzrāda silimanita struktūru, kamēr kaolīns, kas cēlies no granīta, disociē augstākās temperatūrās.

P i r m ie M . Gl ā z enapa d a r bi pa r saist vielu tehnoloģijām parādījās 19. un 20. gs. mijā. Tie bija veltīti smil šu kaļķu (silikātķiegeļu) cietēšanas me hānismam. Viņš ienesa skaidrību par kalcija hidro silikāta lomu cietēšanā.

M. Glā zenaps norādīja arī ceļus silik āt ķ ie ģeļu k va l it āte s u z lab o š a na i un krāsošanai. M. Glāzenaps lietoja da ž ādas m i k roskopijas metodes.

Vā cu cementa industrijas fabrikan tu sanāksmē 1913. gadā M. Glāzenaps zi ņoja, ka portlandcementa klinkerā atradis jaunu minerālu – jauno belitu (neuer Belit), kas atšķīrās no parastā ar lentveida uzbūvi. Tikai pēc daudziem g a d i e m n o s k a i d r o ja , k a š o b el i t a struk tūru ietekmējuši cieto šķīdumu piemaisījumi.

Tai pašā sēdē M. Glāzenaps referēja

n a s pr o c e s a t e or ija s veid ot ā jiem .

Viņš norādīja, ka, cietējot portlandc ement a m , not iek k a lc ija si l i k āt u un kalcija aluminātu hidratācija un hidrolīze, rodas dikalcija hidrosilikāts, trikalcija alumināts un kalcija hidroksīds.

M. Glā zenapa pētījumu lokā bija g a i s a jav u s a i s t v i el u – b ū v k a ļ ķ u , ģ ip ša cietēšanas jautājumi, Sorela c ement a u n dolom īt rom ā nc emen ta cietēšanas mehānisma īpatnības.

Viņš uzsvēra magnija hidroksīda lielo lomu dolomītromāncementa stiprības pieaugsmē.

M . G l ā z en ap s iet ei c a p or t la nd c e men ta ra ž o ša nā i mpor tēt ā k r īta un vietējo saldūdens kaļ ķ iežu vietā pielietot Kurzemes kaļ ķak meni.

To pr a k t i s k i vei c a v i ņ a s kol n iek s Eižens Rozenšteins, kad pēc Rīgas– G l ū d a s – L i e p ā j a s l ī n i j a s u z b ū ve s ka ļ ķ a k mens k ļuva pieeja ms. 193 0. g a d ā p o r t l a n d c e m e nt a r a ž o š a n a i Rī gas cementa fabrika sāka izmantot Cieceres kaļķakmeni un 1936. gadā uzcēla Brocēnos otru portlandcementa fabriku.

Lielu ievērību M. Glāzenaps iegu va ar pētījumiem par ģipša struktūru, ķ ī m iskā m un teh n iskā m īpa šī bā m, apdedzinot dažādās temperatūrās līdz pat 1000 o C. Viņš noteica, ka, karsējot ģipsi 40 0 –750 o C inter vālā, var iegūt neaktīvu produktu – nešķīstošo kalcija su l fāta a n h id r īdu , k u r u iesp ēja ms iz mantot kā pildvielu krāsvielu rūpniecībā, bet temperatūrās virs 800 o C – javu saistvielu estrihģipsi (CaSO 4+5% CaO).

Viņa darbi par ģipša veidņu reģenerāciju, tos no jauna apdedzinot, arī šodien ir aktuāli.

M. Glā zenaps bija rosīgs māc ī b spēks, atsaucīgs un dedzīgs pētnieks un sa vu uzskatu paudējs. PSRS Zinātņu a kadēm ija s korespondēt ājlo c ek l i s pro fesors P. Bud ņ i kovs par sav iem st u diju gadiem R īgas Pol iteh n iskā ins ti tūtā un profesoru M. Glāzenapu r a k s t a : «…e s t u r pi n āju k lau s īt ie s profesora M. Glā zenapa lekcijas par keramiku, stiklu un cementu. Šī nozare mani interesēja, es teiktu, kā mantojums, tā kā mans tēvs, vec tēvs st rād āja kera m i ka s noza rē. P ro fe sors M. Glāzenaps bija liels spe ciālists, sevišķ i par cementu un ģ ipsi.

K ā s t u d e nt s e s i e p a z i n o s a r v i ņ a l ie l i s k ajiem p ēt ī ju m iem p a r ģ ip si un cementu. Pazīstamais profesora M . G l ā z en ap a d a r b s S t u d i e n ü b e r Stuck gips, totgebranten und Estrichgips (Rīga, 1909) līdz šim nav zaudējis savu nozīmi. Prof. M. Glāzenapa darbi par keramiku, sevišķi par ģipsi, ir objekti tālākai attīstībai manos pētījumos.»

Līdzīgi M. Glāzenapu novērtējis otrs viņa skolnieks LU profesors Eižens Ro zen štei n s : « Glā zenapa m nek ad ne trū ka ideju, viņa prāts pat vecuma dienās bija ass. Savā darbā viņš bija aizraujošs, uzmundrinoši ierosinošs.

Viņš augsti cienīja darbīgus kolēģus.

Vien alga, vai st udents, vai māc ī bu spēks, katram, kas vēlējās strādāt, Glāzenaps nāca pretī ar saviem padomiem un morālu pabalstu. Viņš mēdza teikt: ne prātošana, bet gan eksperimentālie dati rādīs, kā ir ar zināmo jautājumu.

Pret saviem kolēģiem viņš bija laipns un korekts. M. Glāzenapa kris tāl skaidrai dvēselei svešas bija in tri gas un politizēšana. Viņš bija cēla raks tura cilvēks, daiļuma un mākslas cienītājs, pa daļai gleznotājs, dzejnieks un komponists. Liels dabas jaukumu, sevišķi pu ķ u cien īt ājs. Vi ņ š skait ījā s l iels spe ciālists kaktusu jautājumos. Viņš tie c ā s p ē c f i lozof ija s d i sc ipl ī nā m.

La bi pārzināja visus filozofiskos virzie nus.»

M. Glāzenapa darbi kā zelta grau di ir iegūluši zinātnes apcirkņos, ietekmējot tehnoloģijas un tehnikas tālāku attīstību.

12

STUDENTU KLUBĀ UN KULTŪRAS CENTRĀ

2005. gada 29. septembris

Studentu erudītu konkurss RTU Spice 2005 Esi kopā ar savas fakultātes komandu klātienē 8. oktobrī plkst. 15 RTU Mazajā zālē! Neklātienē – domās!

Konkursa rezultātus publicēsim nākamajā JI numurā.

Nāk rudens apgleznot...

Visu laiku vektorēniem!

Ja esi dejojis RTU Tautas deju ansamblī Vektors un vēlies piedalīties kolektīva vadītāja Ulda Šteina 50 radošo un 70 dzīves gadu jubilejā 29. ok tob rī VEF Kultūras pilī, piezvani vai ienāc RTU Studentu klubā, Kaļķu 1, 216!

Tālrunis uzziņām 7212477 vai 9464668 (Asja).

Studentu kluba direktore un bijusī vektoriete ASJA VISOCKA

Jaunumi!

Foto no Studetnu kluba arhīva.

Katru rudeni mēs kļūstam par dzejniekiem, lai izteiktu dabas mainīgo skaistumu un savas izjūtas vasarai aizejot.

21. septembrī Teātra muzeja Smiļģa zālē Studentu dzejas dienā rudenīgās pārdomās tikās trīs mūsu augstskolas kolektīvi. Studentu teātris Kamertonis ar režisori Ludmilu Stančiku skatītājus priecēja ar teatrālu improvizāciju par Aleksandra Puškina poēziju aristokrātiskā stilā. Teātra studija Spēle – režisors Romans Grabovskis – ar Jāņa Grota dzeju ieskatījās netālā vēsturē pirms 50 gadiem, kad svarīgi bija apdziedāt cilvēka darba nozīmību un varonību. Stīgu ansamblis Gaiva – vadītāja Dzidra Pelēķe – bija sagatavojis muzikālu kompozīciju Ņem savu svētlaimi mīlestībā ar Kabīra un Tagores dzeju, ko lasīja Dailes teātra aktrise Ligita Skujiņa. Uz tikšanos nākamgad!

No 3. oktobra līdz 28. novembrim pirmdienās no plkst. 18 līdz 19.45 Studentu klubs organizē maksas interešu nodarbības Imidža skola RTU Mazajā zālē, Kaļķu ielā 1.

Imidžs ir personības apzinātu un neapzinātu, verbālu un neverbālu signālu kopums, kam ir liela nozīme komunikācijas procesos.

Nodarbībās mācīsimies atpazīt imidža elementus, lai veiksmīgāk prezentētu sevi un šīs zināšanas izmantotu karjeras plānošanā.

Nodarbības vada Ingrīda Latiša (Sievietes studijas lektore, imidža konsultante) un Romans Grabovskis (teātra studijas Spēle režisors), pierakstīties uz nodarbībām Studentu klubā var līdz 30. septembrim vai pa tālr. 7212477!

Darbnīca AnnA

Alauksta ielā 4 (netālu no Čaka un Pērnavas ielas krus tojuma) piedāvā trešdienās plkst. 18 nodarbības grupā Hobiju māksla.

Interesenti mācīsies izgatavot dažādus interjera un dizaina elementus.

Nodarbības vada Antra Puķīte (tālr. 6047279).

Delta Itālijā jeb Kā divās nedēļās vasaru padarījām saulaināku... «Šis bija mūsu augstskolas sievie šu kora Delta jubi lejas gads, tāpēc pēc brīnišķīgā jubilejas koncerta gri bējās u zdāvināt meitenēm svētk us.

A i z b r a u c ā m u z It ā l i j u . Tu r p c e ļ ā bi jām K rakovā un Zalcburgā. Ce ļo ju ms i zdevā s v ien rei z īgs , pa r spīti ļo ti karstajam laikam (+40 o). Se višķi atmiņā palikusi Piza, Pompe ja un Vezuvs, kur bijām pirmo reizi. Brauciena kulminācija bija Kapri sa la, kur tiešām jutāmies kā paradīzē. Domā ju, ka šis c eļoju ms bija ska ist s g r ūt ā s se zonas noslēgums.»

Diriģente DAINA KLIŠĀNE «K aut a r ī It ā l ij ā jau biju p i r m s pie ciem gadiem, šis brauciens pa liks atmiņā ar ļoti jauko, dziedo šo kompāniju, ar karstajām Itālijas naktīm, ar peldēm sāļajās jūrās, ar jaukajiem šoferiem un, protams, ek sotiskā Kapri sala, kur vēl gribētos at griezties.»

Mākslinieciskā vadītāja, diriģente INTA EIZENBERGA-CĒRMANE «Šis Deltai bija 45. jubilejas gads, un ceļojums uz Itāliju bija labā kais iespējamais punkts uz i šim no tikumam.

Liels paldies visiem līdzbrau cē jiem par dziedāšanas tūri pirmajās di vās dienās, kas ļāva piln ībā i zbaudīt kars to un skaisto dienvidu zemi, sā kot

«Itālija.

Valsts un zeme ar sav u rak st u r u . Va r b ū t nedaud z tradicionāls iespaids, bet tomēr pārāk atšķirīgs no mū su mērenā k l i m a t a , tāpēc tādu pie d z īvojumu

no Venēcijas un beid zot ar R i mi ni pludmales dušu!»

DACE ĒRKŠĶE, 1. soprāns «Itālija – ooo!... Lai arī braucienam gatavojāmies ilgi, tomēr mēs to iz darījām, aizbraucām uz saulaino zemi, un nudien visas 14 dienas tā mūs lu tināja . Ne t i k a i sau le, bet a r ī na k t s pel des, itā ļu dziedošie puiši paliks mū s u at m i ņ ā s vēl i l g i ... Un ja vēl ie k rīt brauciena laikā vārda die nas svinēšana... kā, piemēram, man... Tad saņemts tiek tik daudz mīļu sveicienu un jauku pārsteigu mu, ko tā vienkārši vārdos nevar ap rakstīt :).»

SIGITA AUDĒJA, 2. soprāns

Foto no Deltas arhīva.

n av v ieg l i a i z m i r s t . « B o n a s i e r a ! » Venēcijas stik lu veikaliņā, silta pica no picu zē na letes, meloņu saldējums, citronu d zēr iens, cepi nošā saule Ve zuvā vai Tirēnu jūras zilie viļņi IR TO VĒRTI!» KRISTĪNE SEMJONOVA, 2. soprāns

«Taisnība – šīs vasaras spilgtākais no tikums – brauciens uz Itāliju! Lai gan pi r majā s dienā s, īpa ši brauc ot c a u r i v ē s a j a i u n m i t r a j a i Po l i j a i , vēl me rādīt de gunus ārpus autobusa neradās, tomēr jau Venēcijā pavērās pavisan cita aina – saule un vasara!

Un t ā , s p a i ņ i e m v i e n s m e l d a m a s da žādus iespaidus, jautrā kom pānijā apceļojām vai visu itāļu zemi. Ne velti pat vietējie itāļu draugi atzina, ka maršruta izvēle esot izcila. Par to paldies mūsu grupas vadītājam Kārlim, bet īpašais paldies no manis – al laž atrak tīvajam četriniekam BAM BUČA! (Kam jāsaprot, sapratīs!)

LĀSMA ŠĒNBERGA, 1. alts «Spilgti iespaidi, jautri piedzīvojumi u n nea i z m i r st a m i m i rk ļ i – It ā l ija , zeme, kas pārsteidz ar savu dažādību!

Ve nēcijas romantiskās ieliņas karstās dienas pievakarē, neskaitāmie baložu ba r i S v. M a rk a lau k u m ā ... Tu r pat lī dzās vēsturiskās ēkas ar savu senatnī gumu... Šķiet, šeit katrs varētu atrast sev kādu vietu, lietu vai noskaņu savai gaumei! Uz priekšu – Itālija jau nav nemaz tik tālu, lai tur neaizbrauktu arī tu! Vēl jo vairāk, nākamreiz, kad mēs aicināsim, brauc līdzi!»

EVITA KALNIŅA, 2. alts