Nr 4 12 10 2006

Rīgas Tehniskajai universitātei – 144 Nr. 4 (1319) 2006. gada 12. oktobris

R Ī G A S

T E H N I S K Ā S

U N I V E R S I T Ā T E S

RTU 144. gadadienai veltītie pasākumi Atzīmējot 144. gadadienu, 12. un 13. oktobrī vecākā un tradīcijām bagātākā Latvijas augstskola – RTU – organizēja vairākus svinīgus pasākumus.

12. oktobrī RTU galvenajā ēkā, Kaļķu ielā 1, Mazajā zālē plkst. 12. notika 144. gadadienai veltīta svinīgā sēde ar rektora akadēmiķa Ivara Knēta uzrunu un apbalvojumu pasniegšanu RTU Goda doktoriem.

Svētku pasākumus RTU galvenajā ēkā, Kaļķu ielā 1, Lielajā aulā plkst. 14 turpinājās RTU 47. starptautiskās zinātniskās konferences plenārsēde, kurā līdzās RTU rektoram I. Knētam un zinātņu prorektoram Leonīdam Ribickim uzstājās Turīnas Politehniskās universitātes (Itālijā) rektors Frančesko Profumo, Kauņas Tehnoloģiskās universitātes (Lietuvā) rektors Ramutis Bansevičus un Tallinas Tehnoloģiskās universitātes (Igaunijā) rektors Pēps Sirje. Plenārsēdes noslēgumā plkst. 16.30 – RTU 2005. gada labāko pētnieku un studentu apbalvošana.

13. oktobrī–atceres brīdis pie bijušo RTU rektoru atdusas vietām Lielajos kapos.

Informācijas centrs

A V Ī Z E .

I Z N Ā K

K O P Š

0 7 .

0 2 .

1 9 5 9

Sākta rosinoša tradīcija Lai veicinātu jaunu zinātnieku iesaistīšanos pētniecībā, sekmētu RTU zinātniskās darbības attīstību un izvērtētu mūsu zinātnieku darba rezultātus, RTU zinātņu prorektora dienests izsludināja konkursu «RTU 2006. gada zinātnieks» un «RTU 2006. gada jaunais zinātnieks». Vērtēšanas kritēriji bija gan zinātniskās publikācijas, gan dalība konferencēs, gan aizstāvēto maģistra un promocijas darbu un vadīto doktorantu skaits.

4. oktobrī notika RTU Zinātnes padomes sēde, kurā aizklātā balsošanā par RTU 2006. gada zinātnieku tika ievēlēts profesors Jānis Grundspeņķis, savukārt par RTU 2006. gada jauno zinātnieku – Tālis Juhna. Apsveicam veiksminiekus un novēlam turpmākus radošus panākumus!

R. L.

ETF akadēmiskais personāls tiekas ar uzņēmējiem Reportāža no «Islande Hotel» zāles «Altings B+C»

MUDĪTE EIZENTĀLE 2. oktobra pievakarē no pusceltas jaunbūves par spožu viesnīcu pārvērstajā «Islande Hotel» konferenču zālē tuvējie kaimiņi – ETF mācībspēki – tikās ar elektronikas firmu vadības pārstāvjiem ESF projekta «RTU ETF akadēmiskā personāla kompetenču paaugstināšana» seminārā programmas izstrādei. Kā, dodot vārdu E. Beķerim semināra atklāšanai, teica K. Brīvkalns: «ETF ir satikusies ar ražotājiem, lai paklausītos cits cita domas.» Pirmajā daļā pārsvarā uzstājās RTU mācībspēki, bet otrajā – firmu vadošie darbinieki.

RTU mācību prorektors E. Beķeris, semināra ievadā īsi raksturoja pašreizējo ETF studiju procesa situāciju un iepazīstināja ar ABET (Accreditation Board fore Engineering & Technology) rekomendācijām un prasmēm, kas nepieciešamas mūsdienu inženierim, ko no universitātes absolventiem gaida sabiedrība un darba devēji, ko universitātei vajag spēt. Ir jāieliek zināšanu pamati, jāveido spēja lietot zināšanas, spēja izstrādāt sistēmu, komponentu vai procesu, kas nepieciešams darbā, spēja darboties komandā, spēja ātri adaptēties jebkurā darba vietā, jāveido inženiertehniskā darba iemaņas un

jāsaprot mūžizglītības nepieciešamība. Studiju programmā jābūt skaidri definētiem uzdevumiem, norādījumiem, kā tos atrisināt, norādītiem studiju procesa kontroles veidiem. Ļoti patika prorektora atgādinājums: «Īsta universitāte ir izziņas spējas mūžīgs turpinājums.»

ETF veiktas vairākas studentu aptaujas, kas liecina, ka ne visi izglītošanas uzdevumi jau ir veiksmīgi atrisināti. Priecē, ka dažādu gadu aptaujas apliecina, ka mūžizglītības nepieciešamība ir saprasta. Prorektora veiktā studiju darbu satura pārbaude universitātes mērogā, diemžēl liek secināt, ka nākamos inženierus nemācām projektēt. Nobeigumā prorektors citēja: «Izglītība ir tas, kas paliek pāri pēc tam, kad viss iemācītais aizmirsts».

Radioiekārtu katedras vadītājs I. Slaidiņš informēja par Career Space rekomendācijām akadēmiskā personāla kvalifikācijas celšanā, kas ir noderīgas vadlīniju izstrādei, lai sagatavotu 21. gs. studentus atbilstoši darba tirgus prasībām. Pašreizējā situācijā, kad visu darbu pamatā ir dators, kad konverģē dažādas tehnikas nozares, universitātei stingrāk jāsadarbojas ar ražošanu, lai attīstītu studentos sistēmpieeju, biznesa izpratni,

2

INFORMĀCIJA

Apsveicam MLĶF doktoranti I. Mutuli, kas 2006. gada 30. augustā aizstāvēja promocijas darbu «Mikroviļņu lietojums organiskajā sintēzē» un ieguva ķīmijas doktora zinātnisko grādu ķīmijas nozares organiskās ķīmijas apakšnozarē.

DITF doktorantu A. Ņikitenko, kas 2006. gada 11. septembrī aizstāvēja promocijas

2006. gada 12. oktobris

darbu «Hibrīdas intelektuālas sistēmas izstrādāšana un realizēšana» un ieguva inženierzinātņu doktora zinātnisko grādu informācijas tehnoloģijas nozares sistēmu analīzes, modelēšanas un projektēšanas apakšnozarē.

BF doktorantu K. Kalniņu, kas 2006. gada 18. septembrī aizstāvēja promocijas darbu «Virsmas atbildes metode ribotu kompozīto paneļu optimālā projektēšanā» un ieguva inženierzinātņu doktora zinātnisko grādu mehānikas nozares cietvielu mehānikas un biomehānikas apakšnozarē.

ETF akadēmiskais personāls tiekas ar uzņēmējiem

spēju iedziļināties klienta vajadzībās, saskarsmes spēju, darbu komandā, prasmi mācīties, interesi par mūžizglītību. Katrā programmā zinātnes pamatpriekšmetiem vajadzētu aizņemt aptuveni 30%, tehnoloģiju pamatiem – aptuveni 30%, lietojamai un sistēmdomāšanai – 25%, personīgā biznesa prasmei – 15%, praksei vajadzētu veltīt trīs mēnešus un inženierprojektam arī trīs mēnešus. Ir jāpilnveido akadēmiskā personāla prasmes, jāuzlabo sadarbība ar industriju.

LEtERA izpilddirektore I. Cvetkova iepazīstināja ar projekta «Rekomendācijas un darbības plāns augsti kvalificētu cilvēkresursu trūkuma novēršanai Latvijas elektronikas un elektrotehnikas nozarē» pārskatu. Pētīts darba tirgus elektronikas un elektrotehnikas nozarē, darbaspēka pieprasījums un piedāvājums, atalgojums. Veikta studentu aptauja par nozares popularitāti un uzņēmumu un izglītības iestāžu sadarbību. Daudzu studentu ieinteresētība par nozari ir tikai 56%, tomēr daudzi vēlas strādāt šajā specialitātē ārzemēs.

RTU Tālmācības studiju centra direktors A. Kapenieks informēja par ES 7. ietvarprogrammu informācijas sabiedrības tehnoloģiju jomā. Pasaulē ik pa 70 gadiem notiek jauns tehnoloģiskais cikls, pašlaik esam interneta ciklā, posmā, kad notiek pārkārtošanās no viena cikla uz nākamo. Ap 2000. gadu konstatēja, ka strauji attīstās IT, bet pārējās nozares ne. Lai attīstītos arī pārējās, IT iefiltrēja visās nozarēs. Radās e-veselība, e-sabiedrība, e-bizness utt. Lai viss notiktu kvalitatīvi, izveidoja ES 5. un 6. ietvarprogrammu, un no nākamā gada sāksies 7. ietvarprogramma. Tālmācības centrs tajās piedalās, un joprojām turpinās mūsu dalība e-studiju attīstībā, vides zinībās, enerģētikā u. c. Turpinās tendence individualizēt zināšanu apguvi. Novembrī Helsinkos notiks liela izstāde, kurā noteikti vajag piedalīties, lai vairāk uzzinātu par iespējām piedalīties ESF projektos. Dalība projektos ne tikai dod iespēju saņemt līdzekļus, bet, galvenais, dod zināšanas, kas savukārt rada idejas rītdienas darba vietu veidošanai. Vajag šai dalībai iedrošināt jaunos cilvēkus, jo nav vēl bijuši zinātnei tik labi laiki kā tagad.

Pēc kafijas pauzes uzstājās firmu pārstāvji. «Hanzas elektronika» valdes loceklis I. Osmanis informēja par firmas inženiertehnisko darbinieku spējām dažādās jomās.

Visātrāk jaunie speciālisti adaptējas ražošanā, tehnoloģiskajā procesā. Grūtāk veicas ar menedžmenta funkcijām, neveicas ar kvalitātes sistēmu, dokumentāciju, grūti atrast cilvēku, kas prot uzrakstīt problēmas aprakstu. Šīs prasmes būtu jāveido jau studiju laikā. Vēl smagāk iet ar projektu vadību, labākajā gadījumā deviņu mēnešu laikā jaunais speciālists sapratīs, ko no viņa prasa. Neprot izvirzīt projekta uzdevumu, izveidot darba plānu, plānot savu laiku, neredz savu vietu projekta izpildē, nevedas darba strukturēšana. Projekta resursi nav bezgalīgi, un laikā nepadarīts darbs nevienam vairs nav vajadzīgs. Universitātes absolventiem ir teorētiskie priekšmeti, bet nav izkoptas praktiskās ražošanas iemaņas. Ir zināšanas par daudziem jautājumiem, bet neprot darīt darbu, strādāt grupā, nezina metodes, kā savas zināšanas izmantot.

Sarunās ar jaunajiem studentiem radies jautājums, kāpēc 1. kursā ir jāstudē ētika, kas mācīta jau skolā, nevis projektu vadība? Universitātei būtu jāatrod darbinieki, kas

prot piesaistīt finanšu līdzekļus un aktivizēt pētījumus, būtu labi, ja studiju procesā piedalītos arī viesprofesori.

«SAF tehnika» tehniskajam direktoram D. Liepkalnam radies iespaids, ka tagad studentiem ir daudz brīvā laika, bet ar zināšanu apguvi ir sliktāk, jo pazudusi sapratne par zināšanu pamatjautājumiem, bez kā nevedas augsto programmu jautājumu risināšana.

Tas redzams reālā darbā, jo vecajiem darbiniekiem un zviedru jaunajiem speciālistiem aprēķini veicas labāk. Apšaubāms ir jauno speciālistu vēlmju piepildījums par darbu ārzemju firmās, viņu sagatavotības līmenis tam ir nepietiekams. Universitātē vajadzētu vairāk vispārizglītojošo kursu, nevis speckursus, lai rastos vispārējs priekšstats par procesiem un darbību radiosistēmās, lokācijā, sakaru telefonijā, mobilā telefonā, pavadoņu sakaros, releju līnijās, datu pārraides tīklos. Kā recenzentam, lasot studiju darbus, dažkārt nācies lasīt daudz blēņu, «braukts pa virsu» nopietniem jautājumiem.

No šādiem studiju darbu autoriem nevar izveidoties projektu vadītājs.

«Arcus Elektronika» valdes priekšsēdētājs V. Aišpurs pateicās E. Beķerim par godaprātu, paškritisko un objektīvo studiju procesa pašnovērtējumu semināra ievadā un piekrita Japānā dzirdētajam, ka īstā apmācība sākas ražošanā. Arī viņš atzīst, ka galvenais ir labi apgūt pamatzināšanas, jo tikai tad var «iet uz augstākām lietām».

Vajag zināt un saprast fiziku, matemātiku un dabas procesus. Viņa vadītā firma ir konstruktoru birojs ar ražošanu, kuram nepieciešami inženieri. Viņa pārbaudīts uzskats – inženierim vajag biznesa iemaņas, bet tīrs biznesmenis var būt vadītājs, bet nekad nebūs inženieris. Situācija, ka pašlaik studenti jau pirmajos kursos strādā, viņaprāt, nav optimālā, jo, kaut arī ražošanā nepieciešami darbinieki, taču, pilnvērtīgi strādājot, nevar pilnvērtīgi studēt. Fizikālo pamatu izpratne un zināšana ļauj speciālistam attīstīties jebkurā tehnikas virzienā. Mūsdienu aktuālā cenšanās pēc ātras naudas orientē jaunatni uz banku biznesu, nevis inženierzinātnēm, tāpēc svarīgi ir izvērst mūsu elektroniskās ražošanas saliņas plašāk, lai jaunieši redz darba perspektīvas. Programmas veidojot, ir svarīgi izvirzīt tām noteiktus kritērijus, lai varētu vērtēt.

Latvijas Valsts radio un televīzijas centra valdes loceklis M. Rutks, arī Rutkis, informēja, ka šā centra darbinieku funkcijas ir ekspluatācija un apraide, kurā jāprot veikt mērījumus un interpretēt rezultātus. Ieviešanā svarīgi ir sekot jaunākajam par sistēmas pamatfunkcijām. Arī viņš atzīst, ka tagad sagatavoto jauno speciālistu zināšanu līmenis ir zemāks nekā agrāk, ka ir svarīgi, lai inženieris spētu sekot tehnikas attīstībai, būtu domājošs, spētu analizēt rezultātus, definēt uzdevumu, sastādīt plānu, to novērtēt. Uzskata, ka trīs mēnešos jaunais speciālists nevar pilnībā iekļauties darbā, ka tam vajadzīgs aptuveni gads.

Tālāk turpinājās draudzīga diskusija par studentu skaitu un sagatavotību, studiju ilgumu, mācībspēku stažēšanos uzņēmumos un citiem inženierizglītības jautājumiem.

Gribas uzteikt abpusēji ļoti labvēlīgo un jautājumos ieinteresēto semināra gaisotni, kas, man liekas garantē, ka ETF sāktā sadarbība ar uzņēmējiem kļūs vēl ciešāka un dos būtisku ieguldījumu jauno speciālistu sagatavošanā.

2006. gada 12. oktobris

STARPTAUTISKO UN SABIEDRISKO ATTIECĪBU DEPARTAMENTĀ

Werner von Siemens Izcilības balva 2006 Līdz 29. oktobrim var pieteikt maģistra darbus un doktora disertācijas ikgadējam konkursam «Werner von Siemens Izcilības balva 2006», ko rīko SIA «Siemens» sadarbībā ar RTU un LU. Konkursā tiek vērtēti maģistra darbi un doktora disertācijas zinātņu nozarēs, kas saistītas ar «Siemens» SIA darbības jomām Latvijā – enerģētikā un elektrotehnikā, telekomunikācijās, elektronikā, automātikā, informācijas tehnoloģijā, transporta sistēmās, medicīnas inženierijā un uzņēmējdarbības ekonomikā.

Kā ik gadu, tiks apbalvoti pieci maģistra darbi – katrs ar 500 eiro – un 1 doktora disertācija ar 1000 eiro lielu naudas balvu. Darbiem ir jāatbilst šādiem kritērijiem: – jāsatur inovatīvas idejas un risinājumi, – idejām un risinājumiem jābūt praktiski izmantojamiem, – jāuzrāda augsts zinātniskais līmenis.

Latvijā «Siemens» SIA organizē konkursu jau septīto gadu. Piešķirot balvu, «Siemens» cenšas veicināt zināšanu apmaiņu starp augstskolām un uzņēmumiem, kā arī

3

atbalsta talantīgus jaunos zinātniekus.

Iesniedzamie dokumenti drukātā un elektroniskā formātā: – CV (latviešu valodā); – izvērsta maģistra darba vai disertācijas anotācija 1 lpp. apmērā (latviešu un angļu valodā); – 2 darba recenzijas no profesoriem vai pazīstamiem nozares speciālistiem (latviešu valodā).

Darbi jāiesniedz: RTU – Starptautisko un sabiedrisko attiecību departamentā, Kaļķu ielā 1, 222. telpā, elektroniski: evita.miscuka@rtu.lv vai LU – Ārlietu departamentā, Raiņa bulvārī 19, 143. telpā, elektroniski: ad@lu.lv.

Informācija: RTU – Evita Misčuka (evita.miscuka@rtu.lv), tālr. 7089314; LU – Agnese Lauze (ad@lu.lv), tālr. 7034336; «Siemens» – Vita Gerharde (vita.gerharde@siemens.com), tālr. 7015793.

Neaizmirstamie seši mēneši Vācijas augstskolā ILONA GRIGORJEVA, IEF 3. kursa studente Viss sākās 2005. gada oktobrī, kad mans kursabiedrs Oļegs Karpušenko un es bijām pieteikušies «Erasmus» studentu apmaiņas programmā un tikām uzaicināti uz pārrunām ar Starptautisko attiecību nodaļas pārstāvēm. Pirms ieiešanas telpā uztraukums bija tik liels, ka rokas pat mazliet trīcēja. Sarunas laikā gan viss uztraukums bija jau prom.

Un tā pēc mēneša uzzinājām, ka esam «Erasmus» programmas dalībnieki un esam dabūjuši stipendiju no Eiropas Savienības fondiem, kā arī Latvijas papildfinansējumu, lai varētu vienu semestri studēt ārzemju augstskolā. Bijām jau iepriekš izvēlējušies Pforcheimas augstskolu Vācijā, pirmkārt, mūsu dekāna vietnieces ieteikumu dēļ, otrkārt, bijām iepazinušies ar pārējo Vācijas augstskolu ekonomikas un uzņēmējdarbības studiju piedāvājumu, un šī likās vispiemērotākā apmaiņas studentiem.

Semestris Vācijā sākās šā gada marta vidū, bet mēs izbraucām trīs nedēļas agrāk, jo augstskola, ko bijām izvēlējušies, piedāvāja mums bezmaksas intensīvos vācu valodas kursus triju nedēļu garumā. 13. martā sākās studijas. Pirmā nedēļa bija Introduction Week, lai iepazīstinātu starptautiskos studentus ar kārtību augstskolā, ar profesoriem un ar pārējiem studentiem. Tāpēc arī tika rīkotas dažādas ballītes vai nu pašā augstskolā (!), vai arī pilsētas klubos. Studenti, gan vācieši, gan ārzemnieki, ir ļoti draudzīgi un izpalīdzīgi, nekādas problēmas ar orientēšanos augstskolā man neradās. Studiju process Vācijā ir interesants un atšķirīgs no mūsējā. Tiek izmantots daudz vairāk praktisku materiālu: profesori lekcijās 60% stāsta par dažādiem piemēriem no lielo kompāniju pieredzes. Piemēram, es biju izvēlējusies priekšmetu Fundamentals of Corporate Finance, un šā priekšmeta lekcijās mēs izmantojām «Daimler Chrysler» un «Bosch» bilances un naudas plūsmas.

Runājot par priekšmetiem, biju plānojusi tos izvēlēties tā, lai pēc iespējas vairāk sakristu ar RTU programmu, kas man būtu jāapgūst prombūtnes semestrī, lai varētu automātiski pārskaitīt kredītpunktus. Savukārt, kad biju jau atbraukusi uz Vāciju, izrādījās, ka Pforcheimas augstskolā šajā semestrī ir viena vienīga programma ārzemju studentiem, kas vēlas mācīties angļu valodā: «International Management». Pirmajā mācību nedēļā visi studenti, arī es, centās apmeklēt visas iespējamās lekcijas, lai gūtu priekšstatu par to, kas ir kas. Vēlāk jau izvēlējos konkrētāk, kurus studēšu. Šajā augstskolā, lai iegūtu «International Management Certificate», jānopelna

Intervija ar Ilonu Pforcheimas laikrakstā.

24 kredītpunkti (katrs priekšmets – 4 kredītpunkti), un to parasti ir reāli izdarīt viena semestra laikā. Bet daži studenti, arī es, izvelējāmies vairākus priekšmetus, lai varētu iegūt «Diploma of International Management», kas ir daudz vērtīgāks dokuments, un tam vajadzīgi 48 kredītpunkti. Mācīties bija interesanti, bet, kad sākās sesija, tad gan bija jautri. Bija nedēļas, kad bija jākārto pieci eksāmeni, un dienā varēja būt pat divi.

Bet tas arī nebija traki, jo Vācijā gatavošanās eksāmeniem nenotiek pāris dienu pirms eksāmena, bet gan ļoti daudz kas tiek paveikts jau semestra laikā. Piemēram, veicot dažādas prezentācijas par kompānijām, rakstot pētnieciskos darbus. Arī pirms katras lekcijas ir vēlams izlasīt, par ko būs runa, jo profesori Vācijā vienmēr vēlas uzzināt studentu viedokli. Bieži bija tā, ka lekcijās 85% runā studenti, profesori tikai iesāk tematu un tad koordinē diskusijas.

Varbūt no iepriekš teiktā rodas iespaids, ka bez studijām citu piedzīvojumu mums nebija. Taču tas nebūt nav tiesa! Bija arī interesantas brīvā laika pavadīšanas iespējas.

Pforcheimas augstskola apmaiņas studentu vidū ir populāra, jo šajā augstskolā notiek daudz pasākumu: kino festivāli, diskotēkas, izbraucieni, kokteiļu vakari u.c., kas studiju dzīvi padara jautru un krāsainu. Tieši šādos pasākumos neformālā vidē varēja vislabāk iepazīt citus studentus, viņu valstis un tradīcijas. Arī par sporta dzīvi augstskola bija parūpējusies: katru otrdienu bija baseina vakars (tikai šīs augstskolas studentiem), studenti varēja nākt un spēlēt volejbolu, basketbolu, tenisu, u. c. sporta spēles.

Noteikti visiem iesaku izmēģināt laimi un pieteikties dalībai šajā apmaiņas programmā. Mūsu universitātei ir plašs partneraugstskolu loks visā Eiropā. Pieredze, ko esmu ieguvusi, pavadot Vācijā sešus mēnešus, ir neizmērojami liela. Tagad varu braukt ciemos uz Bulgāriju, Meksiku, Ekvadoru, Spāniju, pat kaimiņzemi Lietuvu, jo visās šajās valstīs man tagad ir labi draugi, kuri vienmēr gaidīs ciemos. Akadēmiskā pieredze ir valodas uzlabošana un tādu priekšmetu apguve, ko, manuprāt, šeit nebūtu iespējams studēt. Pirmo reizi dzīvoju kopmītnēs, kas ir ļoti jautri un interesanti, īpaši, ja virtuve paredzēta 30 cilvēkiem. Saskatīju arī daudz iespēju karjeras veidošanai.

Vācijas augstskolu studentiem nav lielu problēmu atrast prakses vietas tādās lielās kompānijās kā «BMW», «Bosch», «Deutsche Telekom» u. c. Atklāti sakot, nemaz negribējās braukt prom, kaut arī biju ļoti sailgojusies pēc mājām. Bija grūti atvadīties no visiem draugiem, kaut arī visi norunājām, ka noteikti vēlreiz tiksimies!

Starpbrīdī Lietuvas, Ekvadoras, Latvijas, Francijas, Latvijas, Albānijas studenti.

4

STARPTAUTISKO UN SABIEDRISKO ATTIECĪBU DEPARTAMENTĀ

2006. gada 12. oktobris

Kā plānot dzīvojamo rajonu ilgtspējīgu attīstību?

E. SERJOGINA «Parīze, 2005. gada novembris – 3500 sadedzinātas mašīnas, vardarbība pilsētas ielās, bezdarbs, milzīgs daudzums imigrantu, kultūru konflikts. Vai tā ir jaunā Eiropa?» Ar šo jautājumu sākās Bergenas Universitātes profesora Arilda Holta-Jensena organizētais seminārs «Nordic-Baltic Housing: New Dynamics and Dimensions» Rīgas Tehniskajā universitātē. Seminārs ir daļa no Ziemeļu Ministru padomes finansēta projekta.

Līdzīgs pasākums pavasarī jau notika Pērnavā.

Semināra dalībnieki – arhitektūras, pilsētplānošanas, ģeogrāfijas, ekonomikas un socioloģijas studenti un mācībspēki no RTU, LU, Tallinas Tehniskās universitātes, Tartu Universitātes, Viļņas Gedimina Tehniskās universitātes, Zviedrijas Karaliskā tehnoloģiju institūta, Dānijas Būvniecības institūta, Helsinku Politehnikuma un Bergenas Universitātes – divas dienas lekcijās un diskusijās aplūkoja esošo situāciju dzīvojamo māju rajonos Ziemeļvalstīs un Baltijas valstīs, īpašu uzmanību veltot šo teritoriju plānošanas un attīstības stratēģijām un sociālo, kultūras, ekoloģijas un pārvaldes aspektu analīzei.

Profesors Arilds Holts-Jensens salīdzināja dzīvojamo rajonu vēsturisko attīstību Baltijas valstīs un Skandināvijā. Dānijas Būvniecības institūta pētniece Hedviga Vestergarda analizēja Ziemeļvalstu labklājības modeli,

akcentējot ar dzīvojamo rajonu pārvaldīšanu saistītās izmaksas, īpašnieku un īrnieku attiecības un atbildību, kā arī tādus attīstībai svarīgus faktorus kā migrācija, sabiedrības novecošana, budžeta samazināšana. Ģeogrāfs Garijs Ragama no Igaunijas sniedza ieskatu teritoriju plānošanā un politikā Ziemeļvalstīs un Baltijā, bet viņa kolēģe no Lietuvas asociētā profesore Natālija Lepkova, balstoties uz Lietuvas piemēru, aplūkoja sociālās izmaiņas dzīvojamo rajonu attīstībā pēdējos gados. Mājokļu un dzīvojamo rajonu attīstības tendences Rīgā iezīmēja Sandras Treijas un Anda Kublačova lekcija. Jērans Kars no Zviedrijas pievērsās valdības, pārvaldības un sociālā kapitāla jautājumiem. Geto tipa rajonu un nabadzīgo iedzīvotāju, kā arī bezpajumtnieku mājokļu problēmas savā lekcijā iztirzāja Norvēģijas pilsētu un reģionālo pētījumu institūta pētniece Evelīna Diba. Bergenas universitātes maģistrante Sigrīda Šērena, balstoties uz pētījumu par Vācijā dzīvojošo turku dzīvi, semināra dalībnieku uzmanību vērsa uz kultūru diasporām un nacionālās integrācijas problemātiku.

Semināra laikā atklājās vairākas interesantas paralēles, kas vieno dzīvojamo rajonu attīstību Skandināvijā un Baltijā. Visaktīvākā dzīvojamo rajonu būvniecība Skandināvijā un bijušās Padomju savienības teritorijā notika pēc 2. pasaules kara līdz 80. gadiem. Jaunajos rajonos uz dzīvi apmetās dažādu sociālo slāņu pārstāvji. Ziemeļvalstīs jau

70./80. gados, bet Baltijā 90. gados masveida celtniecība norima. Mainījās sociālpolitiskā un ekonomiskā situācija, kas būtiski ietekmēja arī dzīvojamo teritoriju attīstību. Ziemeļvalstīs šajā pārmaiņu procesā aktīvi iesaistījās iedzīvotāji, ietekmējot municipalitāšu lēmumu pieņemšanas procesā un bieži uzņemoties pārvaldītāju lomu. Baltijas valstīs pārejas process uz demokrātiju un tirgus ekonomiku notika strauji. Iedzīvotājiem bija grūti pielāgoties jaunajiem apstākļiem. Viņu ieinteresētība līdzdarboties dzīvojamo namu un rajonu pārvaldē un politisko lēmumu pieņemšanā, salīdzinot ar skandināviem, vēl šodien ir daudz mazāka. To var skaidrot gan ar psiholoģiskām, gan organizatoriskām barjerām. Pašlaik Baltijas valstīs ēku zemie tehniskie standarti un nepilnības ēku pārvaldībā un uzturēšanā rada vislielākās problēmas. Dzīvokļiem pārejot privātīpašumā, novārtā tika atstātas koplietošanas telpas un dzīvojamo māju pagalmi. Sociāli neaizsargātie iedzīvotāji izjūt īres dzīvokļu trūkumu. Strauji attīstās privātmāju ciemati piepilsētu teritorijās, bet reti kurš aizdomājas par padomju laikā celto dzīvojamo rajonu nākotni. Šo situāciju vajadzētu uztvert kā izaicinājumu un iespēju celt iedzīvotāju dzīves kvalitāti. Mācoties no skandināvu pieredzes un sekojot viņu ieviestajam ilgtspējīgas un līdzsvarotas pilsētplānošanas principam, ir iespējams šķietami neperspektīvos mikrorajonus pārvērst cilvēkiem draudzīgā un pievilcīgā

dzīvojamā vidē. Lai sociālisma laikā celtās ēkas nepārvērstos graustos, nepieciešama to renovācija, inženiertehnisko komunikāciju sistēmu modernizācija un kvalitatīvas ārtelpas izveidošana. Tie iedzīvotāji, kas nevar atļauties iegādāties dzīvokļus jaunuzceltajās mājās un nevēlas pārcelties uz dzīvi priekšpilsētu privātmāju ciematos, būtu ieinteresēti padomju laikā celto tipveida dzīvojamo ēku renovācijā. Viņiem būtu jāizrāda iniciatīva un jāpanāk arī pašvaldības un valdības ieinteresētība šajā procesā, jo vislabāko iznākumu var sasniegt, tikai īstenojot privāto un publisko interešu un resursu partnerības principu.

Tiesa, arī Ziemeļvalstīs ir ne mazums problēmu ar dzīvojamo kvartālu attīstību.

Skandināvu pārdomāti plānotajos dzīvojamajos rajonos nākas saskarties ar pārvaldes sistēmas nepilnībām, nelietderīgu resursu izmantošanu un tādām sociālajām problēmām kā bezdarbs, liels imigrantu īpatsvars u.tml. Gan Skandināvijā, gan Baltijas valstīs, uzlabojot un attīstot agrāk izveidotos un plānojot jaunus dzīvojamos, vairāk uzmanības jāvelta ekonomisko, sociālo, kultūras un ekoloģisko faktoru analīzei. Rodot balansu starp šiem faktoriem, tiktu panākta ilgtspējīga šo teritorija attīstība.

Nākamais projekta seminārs plānots 2007. gada pavasarī Bergenā. Projekta noslēgumā semināros gūtās atziņas kopā ar mācībspēku un studentu pētījumu rezultātiem tiks apkopotas un izdotas grāmatā.

2006. gada 12. oktobris

STARPTAUTISKO UN SABIEDRISKO ATTIECĪBU DEPARTAMENTĀ

PAO – neatliekamā arhitektūra

ALISE PĻAVIŅA, APF studente Nu jau par ikvasaras tradīciju kļuvusi piedalīšanās kādā ar arhitektūru saistītā vasaras skolā, kuras visur pasaulē rīko gan izglītības iestādes, gan dažādas starptautiskas organizācijas. To programmas pārsvarā veidotas pēc līdzīgiem principiem, ietverot lekciju un ekskursiju bloku, kā arī kāda konkrēta grupās organizēta un ar norises vietu saistīta projekta vai vīzijas izstrādi. Šovasar izvēlējos doties uz kādu vasaras nometni (nevis ierasto school, bet tieši camp) Vācijā, informācija par kuru nonāca manā e-pasta kastē. Interesi atmodināja mājas lapas www.pao-project. org dzīvais noformējums, projekta idejiskā bāze, metodes un mērķi, kā arī iepriekšējā gada nometnes apskats.

Pēc sarakstes ar PAO organizētājiem, dalības apstiprinājuma saņemšanas, vilciena un lidmašīnas biļešu pasūtīšanas atlika tikai iepakot somā instrumentus mūzikas darbnīcai un doties ceļā, sekojot tālākām instrukcijām. Pateicoties vāciešu laipnībai un izpalīdzībai, ceļš noritēja bez īpašiem starpgadījumiem, bija pat iespēja nobaudīt bumbierus no kādas vācu omes dārza.

Un tad jau sēdēju nometnes organizētāja – Drēzdenes Tehniskās Universitātes mācībspēka Jorga Rainera Noenninga – mašīnā un nākamajā mirklī iegāju kādas mājas pagalmā, kas drīz

5 p.m.

Pulkstenis ir pieci pēcpusdienā. Darbdiena vēl nav beigusies, bet gaisā jūtams, ka ir arī citas iespējas bez šīs – tavas darba vietas. Iespēja iziet uz ielas, pasēdēt parkā vai gaidīt tramvaju, lai dotos mājup, aiziet uz kino, uz izstādi, kafejnīcu, iegriezties veikalā vai arī gluži vienkārši beidzot netraucēti pastrādāt.

kļuva par mājām, darbnīcu un vietu pilnīgai radošai brīvībai.

Par PAO (telts, uz laiku veidota apmešanās vieta – no japāņu valodas) norises vietu jau otro gadu izvēlēts neliels ciemats Švābhauzena Vācijas vidienē, apmēram 50 km no Veimāras, kur dzīvojuši Gēte, Lists un sākusies Bauhaus skolas tradīcija, kuras holistiskā mācību metode kalpojusi par pamatu nometnes programmas izveidei.

Ciemats atrodas bijušajā Austrumvācijas teritorijā, un tā laika aura jūtama arī mājas iekārtojumā, kas kopš tā laika nav mainījies.

Nometnes dalībnieku rīcībā bija pati māja, vairākas saimniecības ēkas, kurās bija izvietotas nelielas darbnīciņas, pagalms, kurā tika veidoti lielmēroga darbi, un ābeļdārzs, kas bija lieliski piemērots pēcpusdienas siestai.

PAO nometne ilga divas nedēļas. Pirmā – «Craft & Experiment» – bija veltīta dažādu materiālu, mediju iepazīšanai, sākot ar dažādu zīmēšanas tehniku izmantojumu, eksperimentiem ar vasku, ģipsi, alvu, tekstilaudumiem, beidzot ar salīdzinoši komplicētu betona maketu izstrādi mērogā 1:20. Process tika sākts, skicējot brīvā dabā, pievēršot īpašu uzmanību dabas strukturālām formām, dažādām faktūrām un tekstūrām. Katrs zīmējums tika veidots kā abstrakta detaļu ainava, blīva informācijas plakne, no kuras vēlāk tika ņemtas idejas gan skulptu-

rālu vaska formu, gan arhitektonisku objektu veidošanai.

Pirmās nedēļas uzdevums bija meklēt kontrastu principus katrā materiālā, kā arī no tiem izrietošās formas, atklāt katram materiālam specifisko plastiskumu.

Otrā nedēļā – «Design & Construction» – pievērsāmies nelielu arhitektūras formu un vides objektu pagatavošanai mērogā 1:1, kas lika rūpīgi pārdomāt formvalodas sarežģītību, ņemot vērā, ka objekts jāpagatavo paša rokām (kas elektriskajiem zāģiem, urbjiem, betona javai klāt nav skārušās). Šis apsvērums ļāva visnotaļ sekmīgi izlobīt svarīgāko, atstājot ideju tīru. Darbs notika nelielās grupās, un diskusijas bija nesaudzīgas, kas ļāva triecientempā attīrīt, pilnveidot, papildināt dzīvotspējīgu ideju.

Otrajā nedēļā arī tika radīts PAO II taustāmais atlikums – vides objektu grupa pie ezera ciemata teritorijā, katru no tiem veidoja kāds dalībnieks vai dalībnieku grupa. Vispārējā objektu konfigurācija un konceptuālās līnijas veidojās kopējās prāta vētrās – runājot, zīmējot, maketējot. Ieturot PAO II dominējošo kontrastu principu, tika izvēlēta konkrēta ģeometriska forma, kas piedzīvo transformācijas no vieglas uz smagu, vienlaikus variējot arī ar funkciju, objekta interaktivitāti.

Kuba transformācijas sākās ar kailu struktūru (4x4 m), tai sekoja struktūra + tekstilaudums (3x3 m), tekstilaudums

5 p. m. – lietas ap mums plkst. piecos pēcpusdienā.

Kuras ir tās, kas tev vajadzīgas šai laikā, – tase tējas, jaunākais disks, dators, soliņš parkā, veikala vitrīna vai kafejnīcas uzmundrinošais interjers. Kādu redzi vidi sev apkārt, kādas lietas tajā nepieciešamas.

Vide un lietas mums apkārt – kā mēs tās gribam un varam mainīt, padarīt racionālākas, uzlabot, kādas tās gribam redzēt vai varam padarīt interesantākas, likt sev un citiem pasmaidīt.

Darbagalds, darba vieta, darba telpa,

ēka, kvartāls, iela, izklaides vai atpūtas vieta.

Man vajag, es gribu un varu piedāvāt jaunu ideju. Man tas ir svarīgi, un es varu pierādīt, ka būs interesanti mums visiem.

5 p.m. – ideju satikšanās laiks.

Ja arī tu gribi satikties ar Latvijas jauno dizaineru idejām, apmeklē izstādi «5 p. m.», kas no 5. līdz 22. oktobrim apskatāma bijušās rūpnīcas VEF iekšpagalmā (7. korpusa 2. stāvā). Līdzās citu Latvijas dizaina un mākslas mācību iestāžu, to audzēkņu, studentu un patstāvīgi strādājošu jauno dizaineru (līdz

5 + betons (2x2 m), beidzot ar kubikmetru betona, kas tika atvests no tuvējās betona rūpnīcas. Kā īpašs akcents tika radīts arī gaismas objekts, kas novietots uz peldoša pontona ezerā.

Kaut arī nometnes mugurkaulu veidoja nerimstošas praktiskās aktivitātes, laiks tika atvēlēts arī dažādām lekcijām par diezgan plašu tematiku – sākot ar arhitektūru un filozofiju un beidzot ar minimālisma mūziku un 20. gadu ekspresionisma vācu kino, kas kalpoja kā spēcīgs kultūras fons un iedvesmas avots. Paralēli nometnes programmai retajos atelpas brīžos gan studenti, gan pasniedzēji pazuda mūzikas istabā uz nelielām muzikālu improvizāciju sesijām, kur pilnīgi pazuda arī laiks.

PAO dalībnieki bija no dažādām Eiropas un Āzijas valstīm, līdz ar to sarunas bieži norisinājās paralēli vairākās valodās. Komunikācija brīžiem notika it kā starpkultūru un starpvalodu telpā – taustoties, zīmējot, maketējot, kopā muzicējot, ar žestiem, norādot uz līdzībām apkārtesošā vidē. Te jāmin, ka nometne bija neliela – studentu un pasniedzēju kopskaits nepārsniedza 10 cilvēkus. Visiem kopēja bija gan telpa, gan darbs, gan atpūta, kas nodrošināja īpašu pusvārda vai žesta sapratni, komunikācijas blīvumu un radošo brīvību.

Par PAO dalībniekiem var saukt gan studentus, gan mācībspēkus, jo katrs piedalās eksperimentos ar to zināšanu un prasmju daudzumu, kas ir viņa rīcībā.

PAO galvenā vērtība ir pilna pašatdeve, kur nav runas par formālu uzdevumu vai tā izpildi. Tā bija apzināta savu robežu taustīšana, pāri kāpšana, kas ļauj procesu pacelt jaunā kvalitātē.

PAO mērķis ir apvienot reflektēšanu un radīšanu, teoriju un praksi, sniedzot dalībniekiem gan prāta barību, gan arī prasmi un pieredzi modelēt lielā mērogā, kas uzskatāms par vērtīgu piedevu mūsdienu arhitektūras izglītībai.

PAO ir arhitektūras izpratnes un domāšanas veidošana gan pasniedzējiem, gan studentiem – arhitektūra kā kārtības radīšana no haosa, kā domāšana telpiskā, strukturētas mākslas valodā.

P. S. Paldies APF par finansiālo atbalstu!

36 gadu vecumam) darbiem, izstādē redzami arī RTU absolventu un studentu darbi. APF izstādē pārstāv Arne Riekstiņš ar diplomprojektu «Ekoloģiskā augstbūve Ķīpsalā» un Ansis Ķempelis ar diplomprojektu «Ventspils starptautiskā radioastronomijas centra attīstības priekšlikums». Tekstilmateriālu tehnoloģiju un dizaina institūts izstādē pārstāvēts ar Ivetas Ravinskas un Kristīnes Reingoldes maģistra darbiem un Andreja Ivanova, Gunta Jekstes un Normunda Pavlovska bakalaura darbiem. www.dic.lv

6

RTU ZINĀTNIEKU PĒTĪJUMI

2006. gada 12. oktobris

Notikusi pirmā RTU pētniecības projektu konkursa «Zinātniskās darbības attīstība augstskolā 2005» noslēguma konference 27. septembrī zinātņu prorektora L. Ribicka vadībā notika pirmā RTU zinātnisko projektu konkursa «Zinātniskās darbības attīstība augstskolā» noslēguma konference, kurā ar deviņiem ziņojumiem par pētījumiem elektrotehnikas, būvzinātnes, mašīnbūves, transporta un satiksmes, materiālzinātnes, ķīmijas, mehānikas, biomehānikas, informātikas jomā uzstājās RTU zinātnieki un projektu autori.

Konferencē tika ziņots par projektiem: 1. «Vilce apakšstaciju divvirziena enerģijas plūsmas pārveidotāju izstrāde» (vad. profesors Dr. h. inž. I. Raņķis).

Projekta mērķis bija izstrādāt energoelektronikas pārveidotāju pilsētas elektrotransporta elektroapgādes sistēmas apakšstacijām, lai panāktu iespēju elektrotransporta nelietderīgi izmantoto rekuperēto bremzēšanas enerģiju atgriezt energosistēmā. Tika izstrādāta tramvaja kustības datormodelēšanas programma un veikta datormodelēšana, noskaidrojot enerģētiskos komponentus, kā arī iespējamo bremzēšanas enerģijas invertēšanas efektivitāti. Ir izveidota arī apakšstacijas elektriskā shēma un iesniegts izveidotās shēmas patenta pieteikums, kā arī izveidota elektromagnētisko procesu aprēķina metodika jaunizveidotajā shēmā. Izgatavots fizikālais modelis ar jaudu 10 kVA, un veikta modeļa pārbaude dažādos darbības režīmos.

2. «Būvniecības izstrādājumi un konstrukcijas, izmantojot perforēto lenti» (vad. profesors Dr. h. inž.

V. Mironovs).

Projekta mērķis bija tehnoloģijas izstrāde un izturības pētīšana būvmateriāliem un konstrukcijām, kurās izmantota perforētā tērauda lente.

Projektā pētīts pašlaik aktuālais metālu lietišķo atlikumu izmantošanas jautājums. Viens no tehnoloģiskiem atlikumiem ir perforētā tērauda lente, kas rodas, štancējot sīkas detaļas no lentes. Ir veikta Daugavpils rūpnīcas a/s «Ditton» lentes tehnoloģisko atlikumu fizikāli mehānisko īpašību novērtēšana.

Saistībā ar projektu tika pētītas arī lentes izmantošanas iespējas norobežojošo tīklu un citu būvkonstrukciju izgatavošanā.

Pēc pētījumu veikšanas tika iesniegts pieteikums Latvijas Patenta valdei (pieteikums nr. P-06-03). Projekta gaitā tika pētīta arī perforētās lentes izmantošana daudzkārtu konstrukciju veidā izstiep-

tiem būvniecības elementiem (vantīm).

Priekšlikums tiek formēts patentēšanai 2006. gadā. Veikta paraugu izgatavošana – profili no perforētās lentes. Pētījumi parādīja to lielās praktiskā izmantojuma iespējas karkasu statņiem, distanceriem un citām ierīcēm. Agrāk iesniegto izgudrojumu pieteikumu atsevišķiem risinājumiem ir piešķirti Latvijas patenti (LA patents nr. 13291, 20.08.2005; LA patents nr. 13363, 20.12.2005).

3. «Nelineāras haotiskās vibromašīnas: pielietojums mašīnbūvē» (vad. profesors Dr. h. inž. M. Zakrževskis).

Projekta mērķis bija jaunas klases mašīnu – haotisko vibromašīnu – izstrādāšana, kā arī inženieru rekomendāciju izstrāde to lietošanai mašīnbūvē un kokapstrādē. Projektam pamatā bija fundamentāls nelineārs efekts – stabils dinamisks haoss. Teorētisko un eksperimentālo pētījumu rezultātā ir izstrādāta haotisko vibromašīnu jaunā klase, kas, pēc ekspertu vērtējumiem, salīdzinot ar eksistējošām mašīnām, nodrošinās apstrādes ražīguma palielināšanu divas un vairāk reizes. Eksperimentālai pētīšanai tika izstrādāti trīs vibromašīnu maketi: bilineāras vibromašīnas makets ar daudzrežīmu parādību un haotiskiem atraktoriem, rotējošas vibromašīnas makets ar haotiskiem darba režīmiem, rotora makets ar haotisku uzvedību. Tika izstrādāta lietišķa inženierprogrammatūra nelineāro vibromašīnu haotisko uzvedību un dinamisko raksturojumu aprēķināšanai, pamatojoties uz agrāk veiktiem teorētiskiem pētījumiem nelineārā dinamikā: izstrādāti un pārbaudīti algoritmi nelineāro haotisko vibromašīnu dinamisko raksturojumu un stabilitātes aprēķiniem uz tipveida aprēķinu modeļiem, izstrādāts programmu komplekss nelineāro haotisko vibromašīnu inženieraprēķiniem. Tika veikti arī izveidoto vibromašīnu kom-

pleksie (eksperimentālie pētījumi un datoranalīze, izmantojot izstrādāto programmu kompleksu) pētījumi un inženieru rekomendāciju izstrādāšana nelineāro haotisko vibromašīnu projektēšanai. Ir pieteikti trīs patenti: 1) slīpmašīna ar haotiskiem darba režīmiem; 2) haotiska bilineāra vibromašīna; 3) vibrostends ar sarežģītām stacionārām svārstībām un retiem atraktoriem noguruma izmēģinājumiem.

Ir sāktas arī sarunas par vibrostenda ar haotiskiem darba režīmiem komercializācijas iespējām Latvijas uzņēmumos «DauER», «RVR», «RER», «Olaines ķīmijas kombināt».

4. «Jonu–plazmas pārklājumu izstrāde transportlīdzekļu spēku iekārtu detaļu aizsardzībai un atjaunošanai» (vad. prof.

Dr. h. inž. A. Urbahs).

Projekta mērķis bija funkcionālu jonu–plazmas pārklājumu izveide transportlīdzekļu spēku iekārtu detaļu aizsardzībai un atjaunošanai. Tika izstrādāta funkcionālu jonu– plazmas pārklājumu uzputināšanas metode, izmantojot materiāla (Ti, Al) uzputināšanas avotus (elektroloka, magnetrona), kā arī jonu bombardēšanu un aktivāciju. Visas šīs operācijas apvienotas vienā tehnoloģiskā ciklā, lai nodrošinātu optimālu pārklājumu ekspluatācijas un dekoratīvo īpašību savienojumu. Šī metode izceļas ar uzlabotām ekspluatācijas īpašībām (paaugstināta termiska un nodilumu izturība, uzlabotas tehnoloģiskās īpašības), tā ir arī ekoloģiski droša un resursus saudzējoša, t. i., pilnībā atbilst mūsdienīga ražošanas procesa prasībām. Tika novērtēta uzputināšanas parametru (elektroloka strāvas stiprums, balsta spriegums, gāzes spiediens, gāzu maisījums) ietekme uz procesa ražīgumu, nogulsnēšanas temperatūru, iegūstamo pārklājumu struktūru un īpašībām. Izpētītas pārklājumu struktūras, fizikālās, ķīmiskās un citas īpašības atkarībā no uzputināšanas parametriem. Piedāvātas metodes pamatā tika izstrādāta hidrodegvielas aparatūras tērauda precīzijas pāru remonta tehnoloģija (lokomotīves dīzeļa dzinēja augstspiediena sūkņa hidrodegvielas aparatūras precīzijas pāru detaļu aizsardzībai un atjaunošanai). Norādītie elementi ir pieskaitāmi visatbildīgāko detaļu kategorijai, kas ierobežo transporta līdzekļu resursu. To darba drošumu var būtiski paaugstināt, izveidojot speciālus aizsargājošos un atjaunojošos pār-

klājumus. Tika veikta konkrēto rūpniecisko izstrādājumu pārklājumu pārbaude Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīcā.

Tehnoloģiskajā procesā tika nodrošināta nepieciešamā salaiduma precizitāte un uzlaboti ekspluatācijas parametri (atjaunojamo pāru nodilumizturības palielināšana, berzes koeficienta un ieķīlēšanās tieksmes samazināšana). Turklāt tiek izslēgta nepieciešamība veikt salāgoto detaļu selektīvo piemeklēšanu.

Kompozītpārklājumu (daudzslāņu, daudzkomponentu) tehnoloģija satur zinātnes jaunrades elementus un būs pamatā patenta saņemšanai (pieteikums patentam «Hidrodegvielas aparatūras tērauda precīzijas pāru remonta paņēmiens», autori A. Urbahs, K. Savkovs, V. Ņesterovskis).

5. «Ķīmiski un fizikāli modificētā hidroksiapatīta virsmas elektroniskās īpašības» (vad. prof. Dr. h. fiz.

J. Dehtjars).

Mūsdienu medicīnā implantu ražošanai plaši izmanto hidroksiapatītu (HAP), kura pamatsastāvdaļa ir trikalcija fosfāts (TCP). Organisma adaptācija pēc implanta ievietošanas dzīvā organismā ir bieži saistīta ar komplikācijām (10–50% gadījumu). Pasliktināta šūnu adhēzija uz implanta virsmas ir viens no galvenajiem cēloņiem. Šūnas adhēzija ir atkarīga no elektriskiem spēkiem, mainot HAP/ TCP elektriskās īpašības, tāpēc ir reāla iespēja uzlabot adhēziju. Projekta mērķis bija atrast iespēju regulēt elektriskās īpašības HAP/TCP, mainot fāzes sastāvu, kristālisko modifikāciju un punktveida defektu koncentrāciju. Ar keramikas izgatavošanas paņēmieniem tika mainīts fāzes sastāvs un kristāliskā modifikācija.

Defektus inducēja, izmantojot radiāciju.

Fāzes sastāvs un kristāliskā modifikācija tika novērtēti ar rentgena difrakcijas metodi. Virsmas elektriskās īpašības tika pārbaudītas ar Kelvin probe microscopy un elektrisko spēku mikroskopiju, fotoelektronu spektroskopiju. Defektu inducēšanas iespējas tika kontrolētas, izmantojot eksoelektronu spektroskopiju.

Projekta gaitā tika sagatavoti HAP, TCP keramikas paraugi, kā arī TCP ar niobija oksīdu modificēta keramika (Nb) un Nb ar palielinātu kristāliskās fāzes koncentrāciju (Nbc). Rentgena difrakcijas detektēšana parādīja, ka paraugiem ir attiecīga kristāliska struktūra un fāzes sastāvs. Pēc fotoelektronu emisijas mērījumiem tika konstatēts, ka paraugiem raksturīgs dažāds elektrona izejdarbs.

Tika novērtēts, ka paraugi atšķiras arī

2006. gada 12. oktobris pēc elektronu stāvokļu blīvuma. Nb un Nbc paraugi neatšķiras pēc izejdarba.

Defektu ģenerācijai tika izmantots nefiltrēts ksenona lampas starojums. Eksoemisijas mērījumi parādīja, ka starojums ierosināja defektus, kuru koncentrācija ir nelineārā veidā atkarīga no ekspozīcijas laika. Kelvin probe microscopy paradīja, ka paraugiem nemainās kontaktu potenciālu starpība atkarībā no radiācijas. Ar atomspēku un elektrisko spēku mikroskopiju palīdzību tika identificēts, ka inducētie elektriskie lauki ir sadalīti uz paraugu virsmas atkarībā no to morfoloģijas.

Projektā tika iegūti: • tehnoloģiskie paņēmieni HAP, TCP, NB keramikas virsmas lādiņa regulēšanai, izmantojot gan materiālu izgatavošanas tehnoloģiju, gan arī starojumu.

• jaunas zināšanas par defektu ģenerācijas iespējam HAP, TCP un Nb keramikā un pēc to virsmā inducēta elektriska lauka sadalījumu.

Ir plānots turpināt pētījumus sasniegto tehnoloģiju precizēšanai ar mērķi piedāvāt rezultātus komercializācijai.

6. «Biodīzeļa kvalitātes maiņa uzglabāšanas laikā un izmaiņu ietekme uz dzinēja darbību» (vad. prof. Dr. h. ķīm. V. Kampars).

Projekta mērķis bija sekmēt kvalitatīva biodīzeļa ienākšanu degvielas tirgū, veicinot lauksaimniecības attīstību un biodegvielas ražošanu Latvijā un samazinot enerģētiskas atkarību no importētās degvielas. Projektu īstenojot, pamatojoties uz biodīzeļa kvalitāti raksturojošo parametru maiņas likumsakarībām uzglabāšanas laikā (sadegšanas siltums, viskozitāte, joda skaitlis, skābes skaitlis), izstrādāta koncepcija par biodīzeļa stabilitāti un to galvenajiem ietekmējošiem faktoriem (temperatūra un gaisa pieplūde). Parādīts, ka biodīzeļa kvalitātes detektēšanai vispiemērotākās ir spektroskopijas metodes, kas neprasa paraugu sagatavošanu un ir ātras, salīdzinot ar praksē ieviestajām dārgajām un ilglaicīgajām hromatogrāfijas metodēm. Izstrādāta metodika fluorescences spektroskopijas izmantošana ātrai kvalitātes pazemināšanās detektēšanai. Balstoties uz literatūras datu analīzi un standarta EN 14214 prasībām, izstrādāta koncepcija par biodīzeļa degradācijas ietekmi uz dzinēja darbību. Kā reprezentatīvākais testēšanas parametrs atzīts koksēšanas atlikums.

7. «Minerālos komponentus saturoša biomehāniski savietojama kompozītmateriāla izveide kompakto kaulaudu defektu rekonstruēšanai» (vad. prof. Dr. h. inž. I. Knēts).

Projekta mērķis bija izstrādāt jaunus biomateriālus kaulaudu aizvietošanai, izmantojot kompakto kaulaudu minerālos komponentus. Eksperimentālā pētniecības darbā izstrādāti vairāki jauni implantmateriāli kompakto kaulaudu de-

RTU ZINĀTNIEKU PĒTĪJUMI fektu rekonstruēšanai, kas veidoti uz kaulaudu minerālā komponenta bāzes.

Noteiktas jauno biomehāniski savietojamo kompozītmateriālu mehāniskās īpašības un struktūra, kā arī pārbaudīta to biosavietojamība ar bioloģiskajiem audiem. Iegūtos biomateriālus plānots izmantot kā iedzimtu, tā arī iegūtu kaulaudu defektu aizvietošanā. Tika pētīti divu veidu jauni kompozīta implantmateriāli. Šiem materiāliem noteiktas mehāniskās īpašības, biosavietojamība un saistes stiprība starp biokompozītu un kaulaudiem un šīs stiprības dinamika laikā. Pirmā veida biomateriāls ir veidots uz silīcija stikla un hidroksiapatīta bāzes, lietojot gan dabīgos, gan mākslīgos hidroksiapatītus.

Otrā veida biomateriāls tika veidots no ultraaugstmolekulārā polietilēna un hidroksiapatīta. Abu veidu kompozītie materiāli tika implantēti truša femurā.

Saistes stiprība starp kaulaudiem un implantmateriālu tika noteikta pēc 2, 4, 10 un 25 nedēļām. Sprieguma-deformācijas stāvoklis rekonstruējamā sistēmā kaulsimplants tika modelēts ar galīgo elementu metodes palīdzību, izmantojot ANSYS programmatūru. Šajā pētījuma etapā tiek aprakstīta dabīgā (NHAp) un mākslīgā (HAp) hidroksiapatīta, kā arī uz tiem bāzēto kompozīta materiālu iegūšanas metodes, un proti – ultraaugstmolekulārā polietilēna (UHMMPE)-NHAp, SGNHAp un SG-HAp. Kaulaudu struktūra pirms un pēc deproteinizēšanas un uz UHMMPE un NHAp (ar dažādu procentuālo sastāvu) bāzēto kompozītu materiālu struktūra tika pētīta ar skenējošās elektronu mikroskopijas metodi. Tika noteiktas dažas mehāniskās īpašības UHMMPE)-NHAp, SG-NHAp un SGHAp biokompozītu materiāliem un saistes stiprība starp truša kaulaudiem SG(60)un SG(60)-HAp(40), NHAp(40), UHMMPE(70)-NHAp(30) un UHMMPE(50)-NHAp(50) kompozītu materiāliem.

8. «Divpusložu pieejas lietojums elastīgas programmatūras inženierijas zināšanu arhitektūras izstrādē» (vad. Dr. inž. O. Ņikiforova).

Programmatūras inženierija pieder pie nozarēm, kas strauji attīstās, tāpēc ir svarīgi definēt programmatūras inženierijas zināšanu arhitektūru, kas nosaka konkrēta zināšanu apgabala saturu un struktūru, adaptējot to situācijai Latvijā.

Projekta mērķis bija izstrādāt elastīgu un caurredzamu programmatūras inženierijas zināšanu arhitektūru, kas ir praktiski izmantojama studiju programmu veidošanā un validēšanā. Galvenais pētījuma sasniegums ir izstrādātais programmatūras inženierijas zināšanu modelis, studiju programmas validēšanas metodika un uz zināšanu plūsmām orientēta zināšanu pasniegšanas koncepcija, kas balstās uz zināšanu divpusložu modeli. Izmantojot divpusložu modelī sakņotu pieeju sistēmas arhitektūras izstrādei, pētījuma gaitā ir izstrādāts da-

torizēts, elastīgs un caurredzams programmatūras inženierijas pamatzināšanu modelis, ko ir iespējams lietot uz programmatūras inženierijas apgūšanu orientētas studiju programmas novērtēšanai.

Ir definēta uz zināšanu plūsmām orientēta zināšanu pasniegšanas koncepcija, ko ir iespējams lietot uz programmatūras inženierijas apgūšanu orientētas studiju programmas izstrādei vai modernizācijai. Programmatūras inženierijas pamatzināšanu modelis ir papildināts ar Latvijā visbiežāk lietojamo rīku sarakstu (programmatūras inženierijas testēšanas jomā) un ir verificēts atbilstoši pieprasītākajām programmatūras inženierijas aktivitātēm visā programmatūras izstrādes un uzturēšanas procesā. Šajā posmā ir veikta programmatūras inženierijas speciālistu aptauja ar mērķi noskaidrot situāciju mūsdienu programmatūras industrijā. Ir izstrādāta divpusložu zināšanu modeļa izmantošanas metodika eksistējošo studiju kursu neatbilstību un redundanču analīzē, tādējādi sniedzot ieteikumus jauninājumu ieviešanai studiju programmās, kā arī studiju programmu bagātināšanai un modernizācijai. Izstrādātā studiju programmas novērtēšanas metodika uz programmatūras inženieriju apgūšanu orientētos kursos ir izmantota: a. RTU DITF Datorsistēmu studiju programmas validācijā attiecībā pret izstrādāto programmatūras inženierijas zināšanu modeli, b. RTU DITF Informācijas tehnoloģijas studiju programmas validācijā attiecībā pret izstrādāto programmatūras inženierijas zināšanu modeli, c. RTU Rīgas Biznesa skolas MBA IT specializācijas studiju programmas izstrādē (ieteikts lietošanai).

Projektā izstrādātā metodika var būt noderīga arī citu augstskolu programmatūras inženierijas studiju programmu izstrādē un validācijā. Divpusložu modelī sakņotu pieeju iespējams izmantot arī citu eksakto zināšanu jomu studiju programmu analīzē, veidojot zināšanu apgabaliem atbilstošās zināšanu arhitektūras. Šīs pieejas lietojamība humanitāro zinātņu jomā nav analizēta. Projekta gaitā iegūtie starprezultāti par studiju programmu novērtēšanu ir piemērs, kas var rosināt radošas diskusijas studiju programmu īstenojošās struktūrvienībās, kā arī studentu un pasniedzēju starpā. Šādas diskusijas savukārt var veicināt studiju programmas modernizāciju, bagātināšanu un augstas un noturīgas kvalitātes nodrošināšanu, ko var panākt, strādājot vienotā komandā.

9. «Riska vērtības prognozēšana ar heteroskedastisku modeļu lietojumu» (vad. Dr. mat. K. Šadurskis).

Projekta mērķis bija izstrādāt prognozēšanas riska novērtēšanas līdzekļu kopu, kas ietver gan prognozēšanas modeļus, gan prognozēšanas procesu no-

7 drošināšanas informāciju sistēmas līdzekļus. Galvenā problēma, pie kuras atskaites periodā strādāja šā projekta izpildītāji, bija riska prognozēšanas algoritmu un metožu izstrāde statistiskās nenoteiktības apstākļos. Lai sasniegtu labākus rezultātus no prognozēšanas precizitātes viedokļa, projektā tika lietotas dažādas ar regresiju analīzi saistītas procedūras, sākot no vienkārša neparametriskā lokālā ARIMA modeļa, līdz daudz sarežģītākam kointegrētam nelineāram regresijas modelim ar kodolu lokālo prognozētāju un nosacīto heteroskedasticitāti GARCH veidā. Kā galvenā pieeja riska vērtību analīzei tika lietota saliktā pieeja, kurā tika iekļauti optimālās prognozes neparametriska kodola novērtējumi, modelējot ar MonteKarlo metodi, un regresijas atlikumu drošuma novērtējumi. Atskaites periodā iegūti šādi rezultāti: pētot, kā Markova tipa diskrētos modeļus izmantot laika rindu neparametriskai analīzei, pierādīts, ka, lai modelētu nelineārus dinamiskus prognozes parametrus, var izmantot tās statistikas metodes, ko lieto Markova ķēžu parametru analīzei, kopā ar fāzes telpas sabiezināšanas metodēm. Parādīts, ka piedāvātā metode no algoritmiskā viedokļa ir vienkāršāka par mūsdienu ekonometrijā biežāk lietoto neparametriskās prognozēšanas kodola metodi, jo mūsu metode neprasa iepriekšēju integrēšanu, minimizējot pēc mazāko kvadrātu metodes, bet izmanto daudz vienkāršākas pārejas varbūtību novērtēšanas metodes. Tika izpētītas arī iespējas izmantot polinomiālos splainus neparametriskās novērtēšanas rezultātu nogludināšanai, iespējas lietot nogludinošos splainus, ja nogludinošo parametru izvēlas ar cross-validation metodi, kā arī regresijas splainus un soda splainus.

Tika izpētītas autoregresijas modeļa GARCH, kas uzdots ar vienādojumu momentu, asimptotiskās īpašības. Izpētīti diskrētu autoregresijas VaR modeļu kvantitatīvie raksturotāji, ņemot vērā riska funkcijas ar iespējamiem pārslēgumiem, kas uzdoti ar Puasona procesa lēcieniem. Izvestas formulas riska funkcijas asimptotiskai analīzei un uz datortehnoloģiju «MATLAB» un «MATHEMATICA» bāzes sastādīta programma, ar kuru var modelēt prognozes kļūdas lielumu.

Iegūtie rezultāti tika izmantoti, pētot ar Latvijas vērtspapīru tirgus finanšu raksturotājiem saistītā riska minimizācijas iespējas. Galvenā vērība tika veltīta Latvijas starpbanku kredītu īstermiņa procentu likmju RIGIBIDRIGIBOR stohastiskajai analīzei. Pētījumi pārliecinoši pierādīja, ka Markova autoregresijas modeļu metodi kopā ar mūsdienīgām GARCH prognožu kļūdu analīzes metodēm var veiksmīgi lietot riska lieluma neparametriskajai analīzei.

Zinātņu prorektora dienests

8

RTU LIKUMI UN LĒMUMI

Senāta oktobra sēdē Sēde notika 25. septembrī Senāta priekšsēdētājas vietnieks profesors M. Dobelis apsveica senatorus šā studiju gada pirmajā Senāta sēdē.

Rektors akadēmiķis I. Knēts sveica visus jaunajā studiju gadā, kurā būs daudz darba, bet vairāk naudas, un novēlēja čakli strādāt par godu un prieku mūsu Universitātei.

Rektors pasniedza ETF doktorantam A. Asarim diplomu par inženierzinātņu doktora grāda piešķiršanu elektronikas nozares elektrosakaru apakšnozarē.

RTU Goda darbinieka nozīmi un apliecību rektors pasniedza TMF asociētajam profesoram J. Mazajam un TMF docentam P. Lielpēterim.

Ar atzinības rakstu un ziediem rektors sveica Sabiedrisko lietu daļas vadītāju Juri Briedi 70 gadu jubilejā.

Rektors ar ziediem sveica šīsdienas jubilāru TMF profesoru M. Kleinhofu.

Rektors informēja: • Jaunais Augstākās izglītības likums nosūtīts izskatīšanai pārējās ministrijās.

• Algu paaugstinājums ir izsludināts jau no š. g. 1. septembra, bet naudu saņems tikai pēc budžeta grozījumu pieņemšanas. ⇔ Par profesora un asociēto profesoru vakantajām štata vietām Senāts nolēma: 1. Izsludināt konkursu uz vakanto profesora štata vietu vadībzinātnes nozares uzņēmējdarbības vadības apakšnozares specializācijā – Investīcijas un finanšu vadība.

2. Izsludināt konkursu uz šādām vakantajām asociēto profesoru štata vietām: 2.1.

Vadībzinātnes nozares uzņēmējdarbības vadības apakšnozares specializācijā – Starptautiskie ekonomiskie sakari un muita. 2.2. Ekonomikas nozares ekonometrijas apakšnozares specializācijā – Tautsaimniecības un ārējo ekonomisko sakaru modelēšana. 2.3. Vadībzinātnes nozares uzņēmējdarbības vadības apakšnozares specializācijā – Investīcijas un finanšu vadība. ⇔ RTU Goda darbinieces nosaukumu piešķīra BF praktiskajai docentei T. Šnepstei. ⇔ Par izmaiņām 2006. gada Senāta lēmumos par Uzņemšanas plānu pamatstudijās un augstākā līmeņa studijās ar budžeta finansējumu Senāts nolēma: ņemot vērā reālo situāciju studentu uzņemšanas laikā, kā arī fakultāšu dekānu iesniegumus, izdarīt korekcijas 2006. gada uzņemšanas plānos par budžeta finansējumu: Pamatstudijās: MLĶF – Tekstila un apģērbu tehnoloģija (bakalaura akadēmisko studiju programma (basp)) – 15 vietas; DITF – Datorsistēmas (basp) – 144 vietas; Datorsistēmas (1. līmeņa profesionālā programma) – 15 vietas; Automātika un datortehnika (basp) – 107 vietas; Informācijas tehnoloģija (basp) – 136 vietas. TMF – Mehatronika (bakalaura profesionālo studiju programma, (bpsp)) – 18 vietas; Siltumenerģētika un siltumtehnika (bpsp) – 22 vietas; Automobiļu transports (bpsp) – 47 vietas; Aviācijas transports (bpsp) – 37 vietas; Ražošanas tehnoloģija (profesionālo studiju programma pēc vidusskolas) – 14 vietas; Medicīnas inženierija un fizika (bpsp) – 21 vieta; Dzelzceļa transports (bpsp) – 34 vietas; ETF – Elektronika (basp) – 82 vietas; Transporta dat.vad., informāc.un elektroniskās sistēmas (basp) – 28 vietas. Liepājas filiālē – Datorsistēmas (1. līmeņa profesionālo studiju programma) – 15 vietas; Daugavpils filiālē – Datorsistēmas (basp) – 15 vietas; Informācijas tehnoloģija (basp) – 9 vietas; Automātika un datortehnika (basp) – 5 vietas. Ventspils filiālē – Datorsistēmas (basp) – 2 vietas; Elektronika (basp) – 2 vietas; Inženiertehn., meh. un mašīnbūve (basp) – 1 vieta; Enerģētika un elektrotehnika (bakalaura akadēmisko studiju programma) – 3 vietas; Transporta dat.vad., informāc.un elektroniskās sistēmas (basp) – 3 vietas.

Augstākā līmeņa studijās BF – Būvniecība (maģistra profesionālo studiju programma, (mpsp)) – 34 vietas; Transportbūves (mpsp) – 31 vieta; Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas (maģistra akadēmisko studiju programma, (masp)) – 12 vietas; Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas (2. līmeņa profesionālo studiju programma pēc bakalaura studijām) – 13 vietas; MLĶF – Tekstila un apģērbu tehnoloģijas (2. līmeņa profesionālo studiju programma pēc bakalaura studijām) – 1 vieta; DITF – Datorsistēmas (mpsp) – 40 vietas; Informācijas tehnoloģija (mpsp) – 60 vietas. ⇔ Par pedagogu, izglītības iestāžu vadītāju, viņu vietnieku un struktūrvienību vadītāju zemākām mēneša darba algām (algas likmēm) Senāts nolēma: atbilstoši LR MK 2006. gada 4. jūlijā noteikumiem Nr. 562 «Grozījums Ministru kabineta 2004. gada 24. augusta noteikumos», Nr. 746 «Pedagogu darba samaksas noteikumi», sākot no 2006. gada 1. septembra turpmāk nosauktajiem pedagogu amatiem noteikt šādus ierobežojumus: 1. Pedagogu amatu minimālo algu likmju un RTU koeficientu sistēma: 1.1. Profesors – zemākā mēneša darba alga latos – 798; 1.2. Asociētais profesors – 638; 1.3. Docents, praktiskais docents – 510; 1.4. Lektors – 408; 1. 5.

Asistents – 326; 1.6. Dekāns, filiāles direktors – 638; 1.7. Katedras vadītājs, institūta direktors, filiāles nodaļas vadītājs – 510; 1.8. Prodekāns, filiāles direktora vietnieks, departamenta direktors un vietnieks, institūta direktora vietnieks – 408; 1.9. Direktora vietnieks koledžā, direktors koledžprogrammu nodaļā, izglītības metodiķis šādam studentu skaitam: 1001 un vairāk – 608, no 501 līdz 1000 – 487, līdz 500 – 426. 1.10.

Izglītības metodiķis ar pedagoģiskā darba stāžu gados: mazāk par 5 – 233, no 5 līdz

2006. gada 12. oktobris

10 – 243, lielāks par 10 – 254. Amatiem no 1.1. līdz 1.10. RTU koeficienta maksimālā vērtība ir 2,5.

1.11. Pārējie darbinieki – atsevišķs RTU Senāta lēmums. 1.12. Rektors – 958, atbilstoši RTU Senāta 28.10.1996. lēmumam. 1.13. Prorektors, kanclers – 638, atbilstoši RTU senāta 30.06.1997. lēmumam. 2. Katedru un profesoru grupu vadītājiem, pieņemot darbā mācībspēku ar stundu apmaksu, sava darba algas limita robežās jānosaka mācībspēka apmaksas likme Ls/h, vadoties no šādiem ierobežojumiem: profesors – no 11,96 līdz 59,82; asociētais profesors – no 9,56 līdz 47,83; docents, praktiskais docents – no 7,65 līdz 38,23; lektors – no 6,12 līdz 30,58; asistents – no 4,89 līdz 24,44.

3. Pedagogu un administratīvo amatu savienojums nedrīkst pārsniegt 2 štata vienības.

4. Profesoru, asociēto profesoru, docentu (arī praktisko), lektoru un asistentu darba slodze, kas atbilst vienai darba likmei, gadā ir 600–1000 kontaktstundas*. 5.

Jaunās pedagogu apmaksu likmes stājas spēkā RTU 2006. gada 1. septembrī, un no šā datuma zaudē spēku RTU 27.09.2004. Senāta lēmumi «Par pedagogu, izglītības iestāžu vadītāju, viņu vietnieku un struktūrvienību vadītāju zemākām mēneša darba algām» un «Par stundu apmaksu likmju izmaiņu». *) Ar jēdzienu «kontaktstundas» apzīmētas RTU rektora 2005.gada 28. oktobra rīkojumā Nr. 3–123 «Par studiju darba noslodzes aprēķina normatīviem» sadaļā «Studiju darbs» norādītās veicamajam darbam paredzētās stundas. ⇔ Par RTU profesora nosaukuma piešķiršanu Senāts nolēma: pamatojoties uz IEF domes 2006. gada 19. jūnija sēdes lēmumu un saskaņā ar 2000. gada 29. maija Senāta sēdes lēmumu «Par RTU profesora nosaukuma piešķiršanu» piešķirt RTU profesora nosaukumu IEF profesoram Jānim Zvanītājam. ⇔ Par izmaiņām Senāta Informācijas tehnoloģijas komisijas sastāvā Senāts nolēma: 1. Apstiprināt pieaicinātā Senāta locekļa statusu rektora vietniekam informācijas tehnoloģijas jautājumos Zigmundam Zitmanim. 2. Iekļaut Senāta Informācijas tehnoloģijas komisijas personālsastāvā rektora vietnieku informācijas tehnoloģijas jautājumos Zigmundu Zitmani. ⇔ Senāts apstiprināja komisiju sēdēs ievēlētos Senāta komisiju priekšsēdētājus.

1. Stratēģijas komisijā – prof. J. Smirnovu (BF). 2. Likumdošanas komisijā – prof.

M. Juri (MLĶF). 3. Finanšu un budžeta komisijā – prof. J. Merkurjevu (DITF).

4. Zinātnes komisijā – prof. J. Vību (TMF). 5. Infrastruktūras efektivitātes komisijā – prof. G. Libertu (TMF). 6. Studiju kvalitātes un programmu komisijā – prof. J. Rudzīti (TMF). 7. Informācijas tehnoloģijas komisijā – prof. U. Sukovski (DITF). ⇔ Par IEF Uzņēmējdarbības un cilvēku resursu vadīšanas katedras izveidošanu Senāts nolēma: 1. Pamatojoties uz IEF domes 2006. gada 5. jūlija sēdes lēmumu, izveidot Uzņēmējdarbības un cilvēku resursu vadīšanas katedru. 2. Apstiprināt Uzņēmējdarbības un cilvēku resursu vadīšanas katedras nolikumu. ⇔ Par Socioloģijas un pedagoģijas katedras reorganizēšanu un reorganizētās Pedagoģijas un psiholoģijas katedras nolikumu Senāts nolēma: 1. Pamatojoties uz RTU Humanitārā institūta (HI) padomes 2006. gada 29. augusta sēdes lēmumu, reorganizēt Socioloģijas un pedagoģijas katedru un apstiprināt tās jauno nosaukumu – Pedagoģijas un psiholoģijas katedra. 2. Apstiprināt Pedagoģijas un psiholoģijas katedras nolikumu. ⇔ Par Filozofijas un socioloģijas katedras izveidošanu un tās nolikumu Senāts nolēma: 1. Pamatojoties uz HI padomes 2006. gada 29. augusta sēdes lēmumu, likvidēt Filozofijas profesora grupu, uz tās bāzes izveidot katedru un apstiprināt tās nosaukumu Filozofijas un socioloģijas katedra. 2. Apstiprināt HI Filozofijas un socioloģijas katedras nolikumu. ⇔ Senāts apstiprināja jaunu IEF maģistra profesionālo studiju programmu «Būvuzņēmējdarbības un nekustamā īpašuma vadīšana». ⇔ Par studiju programmu slēgšanu Senāts nolēma: sakarā ar profesoru grupas «Bionika» vadītāja un grupas īstenoto studiju programmu «Bionika un protezēšana» direktora prof. E. Djukendžijeva aiziešanu no darba RTU, kā arī sakarā ar to, ka minētā nosaukuma studiju programmās nav studējošo, slēgt šādas studiju programmas: 1. līmeņa profesionālo studiju (koledžas) programmu «Bionika un protezēšana»; 2. līmeņa profesionālo studiju programmu «Bionika un protezēšana»; maģistra profesionālo studiju programmu «Bionika un protezēšana». ⇔ Par izmaiņām kvalifikācijas nosaukumā Aviācijas transporta programmā Senāts nolēma: Maģistra profesionālo studiju programmā «Aviācijas transports» iegūstamo grādu un profesionālo kvalifikāciju pēc trīsgadīgām studijām (121 KP apjomā) otro punktu formulēt šādi: 2.1. Maģistra profesionālais grāds aviācijas transportā un gaisa kuģu tehniskās ekspluatācijas inženiera mehāniķa kvalifikācija; 2.2. Maģistra profesionālais grāds aviācijas transportā un gaisa kuģu tehniskās ekspluatācijas avionikas inženiera kvalifikācija. ⇔ Par izmaiņām kvalifikācijas nosaukumā programmā «Materiālu tehnoloģijas un dizains» Senāts nolēma: 1. līmeņa profesionālo studiju programmā «Materiālu tehnoloģija un dizains» iegūstamās kvalifikācijas nosaukumu mainīt no «lietišķo izstrādājumu speciālists» uz «produkta projektētājs». ⇔ Par izmaiņām RTU filiālēs īstenojamo programmu sarakstā Senāts nolēma: 1. Atļaut RTU Daugavpils filiālē īstenot šādas studiju programmas: – bakalaura profesionālo studiju programmas «Siltumenerģētika un siltumtehnika» pirmajiem

2006. gada 12. oktobris

RTU LIKUMI UN LĒMUMI

Dekānu runas

5. oktobra sēdē Rektors akadēmiķis I. Knēts informēja: • Atbildes Izglītības attīstības aģentūras izteiktajām piezīmēm RTU projektu dokumentācijai jāsniedz līdz 20. oktobrim. Apspriežot projektu dokumentācijas jautājumus, izteikts priekšlikums radīt jaunu struktūrvienību – Projektu monitoringa daļu, kurai būtu jāsāk darboties reizē ar jaunajiem 2007.–2013. gada projektiem.

• Ikgadējā Inovāciju konference notiks 8. novembrī kongresu namā.

• Notiek pirmā starptautiskā konference virtuālā vidē. Sīkāka informācija: www. cisse2006.org.

• 12. oktobrī savu 85 gadu jubileju atzīmē Latvijas Mākslas akadēmija.

• K. Morberga stipendijas piešķirtas četriem RTU bakalaurantiem un trijiem maģistrantiem.

• Zviedrijā dzīvojoša mecenāte piešķīrusi vienreizējas stipendijas 10 RTU studentiem.

• 5. oktobrī notiek «Grindeksa» stipendiju pasniegšanas ceremonija. Stipendijas piešķirtas 13 LU studentiem, četriem RTU studentiem un vienam RSU studentam.

Mācību prorektors E. Beķeris informēja: • Studentu parlaments lūdz 11. oktobrī pēc pulksten 14 pārcelt 1. kursa nodarbības uz citām dienām, lai varētu veikt vienotos 1. kursa iesvētīšanas pasākumus.

• Studiju daļai ir iespēja algot laborantus, kas apkalpo tehniku koplietošanas auditorijās.

Dekāniem lūdza norīkot atbildīgos darbiniekus un informēt Studiju daļu.

• Prorektors nav parakstījis desmit atjaunošanās līgumus studijās, jo tie bijuši klajā pretrunā ar attiecīgo Senāta lēmumu.

1. RTU finansēšanas apjoms 2006./2007. studiju gadā. RTU vidējā pārvaldes personāla, mācību palīgpersonāla un saimnieciskā personāla darba algas. Zinātnes bāzes finansējums. (R. Taraškevičs) Kanclers R. Taraškevičs informēja, ka aprēķinātas valsts budžeta dotācijas šim studiju gadam. Dekāniem ir pieeja finanšu dokumentiem, un līdz 12. oktobrim struktūrvienībās ir jāsadala limiti un plāns jāiesniedz Plānu finanšu daļā. Štati jāsakārto līdz 20. oktobrim.

Kopējais budžets palielinājies 1,6 reizes. Darba algu fonds no tā ir 63%, pārējie līdzekļi – 37%.

Minimālā alga – Ls 120 – jau ir iestrādāta vadības sistēmā. Tā kā Senāta lēmums par mācību palīgpersonāla algām tiks pieņemts 30. oktobrī, kanclers lūdza dekānu piekrišanu izdot rektora rīkojumu pēc apspriešanas šodienas Dekānu padomē un Senāta Finanšu komisijas 9. oktobra sēdē, lai nekavētos algu izmaksas. Attiecīgi sakārtos arī profesiju klasifikatoru.

2. Zinātnes bāzes finansējuma izmantošana struktūrvienībās. (L. Ribickis) Rektors informēja, ka šā gada zinātnes bāzes finansējums ir Ls 444 000, bet nākamajā gadā būs 2,1 miljons latu. Tā darba algu fonds paredzēts zinātnisko darbinieku algām, nevis profesoru un asociēto profesoru papildu algām.

Zinātņu prorektors L. Ribickis papildināja, ka par šiem līdzekļiem var iegādāties materiālus un braukt komandējumos, un atgādināja, ka ir jāievēl amatos vadošie pētnieki, pētnieki, zinātniskā darba asistenti un jāpieņem darbā tehniskais personāls, kas nodrošinās laboratoriju iekārtu darbību. Dekāniem lūdza sekot, kā institūtos veicas šī procedūra.

3. Mācību palīgpersonāla minimālais finansējums jāparedz 12%, bet struktūrvienības saimnieciskā personāla uzturēšanai – 15% no struktūrvienības izglītības budžeta un no zinātnes bāzes finansējuma. (P. S. Agrāko Senāta lēmumu par attiecīgi 18% un 25% finansējumu atcēla ekonomisko grūtību apstākļos.) (I. Knēts) Rektors informēja, ka šis jautājums apspriests Rektora padomē, jo uz to rosinājis prēmiju sadalījums, kas apliecina, ka, palielinoties algu fondam, nav pieņemti darbā laboranti un meistari, bet prēmijas sadalītas profesūrai. Tādēļ ir pieprasīti nosauktie procenti, un tāpēc arī prasība gadījumos, kad profesora algas RTU koeficients tiks plānots lielāks par 1,8, iesniegt attiecīgo pamatojumu, kā arī informāciju par katedras mācību palīgpersonāla sastāvu. Kanclers atgādināja, ka ir jāveido jaunas darba vietas, jo nepieciešamās finanses norādīto procentu robežās tiks iedalītas.

9

4. RTU 2006. gada zinātnes konkursu un projektu finansēšanas kārtība. (L. Ribickis, R. Taraškevičs) Zinātņu prorektors atgādināja, ka šeit ir runa par RTU finansētiem zinātnes projektiem (šogad – nolemtais 1% no budžeta finansējuma, pagājušā gadā – no zinātnes attīstības fonda). Konkursu izturēja 18 projekti, katra finansējums Ls 7500. Līgumu projekta vadītājs slēdz ar zinātņu prorektoru, darba līgumus ar izpildītājiem slēdz dekāni, ievērojot projektu vadītāja vīzu. Kanclers informēja, ka projektu līdzekļi līdzīgi pārējiem būs jau iedalīti struktūrvienībām, bet pārpalikumu pārskaitīs zinātnes fondā.

5. Rektors informēja par RTU 144. gadadienas svinībām 12. oktobrī.

6. Senāta 30. oktobra sēde. (M. Dobelis) Senāta priekšsēdētājas vietnieks profesors M. Dobelis informēja, ka sēdes lēmumprojekti ir sagatavoti, un lūdza nekavēt citu lēmumprojektu iesniegšanas termiņu (ne vēlāk kā divas nedēļas pirms sēdes).

7. IZM organizētā sanāksme LZA par zinātnes potenciāla attīstību no 2007. līdz 2013. g. (I. Knēts) Jau visu šo gadu tika gatavoti prioritāšu apraksti izglītības un pētniecības potenciāla attīstībai. Tagad parādījies arī finanšu līdzekļu sadalījums. Zinātnes inovāciju un tehnoloģiju attīstības departamenta vadītāja informēja par projektiem. Cilvēkresursu attīstībai un motivācijai veicināt zinātnisko darbu iedalīti 67 miljoni latu, kopējā summa zinātnes un pētniecības atbalstam ir 317 miljoni latu, tajā skaitā zinātnes un pētniecības infrastruktūras atbalstam – 180 miljoni. Pēc saskaņošanas MK dokumentus sūtīs apstiprināšanai uz Briseli, un tad izsludinās projektu konkursus.

8. Dalība Baltijas universitāšu rektoru konferencē Upsalā no 18. līdz 20. oktobrim.

(I. Knēts) Konferences darbība veltīta Baltijas jūras aizsardzībai. No Latvijas RTU, LU, LLU un DU parakstīs līgumu par vienošanos. RTU studenti varēs pieteikties e-izglītības studiju programmā bez maksas. Studijas apmaksās no Ziemeļvalstu Ministru padomes Baltijas jūras fonda līdzekļiem.

9. Ārzemju studentu departamenta (ĀSD) direktora I. Tipāna atskaite par paveikto darbu. ( I. Tipāns) Mācību prorektors atgādināja, ka Senāta lēmums prasa ĀSD direktora ikgadējas atskaites, bet ik pēc pieciem gadiem Dekānu padome lemj par darba līguma pagarināšanu. ĀSD direktors I. Tipāns atzīmēja galvenos darbības rezultātus: RTU kontā piecos gados ieskaitīti 1,1 miljons latu, par ko nodrošināts studiju process; par spīti dažādiem ierobežojumiem ārzemju studentu uzņemšanā, ko radījušas Imigrācijas un Augstākās izglītības likuma izmaiņas ĀSD studentu kopskaits saglabājies iepriekšējais – no 160 līdz 180; ĀSD piedalījies izglītības gadatirgos Ķīnas TR un Vācijā; no 2005. m. g. ĀSD organizē arī Eiropas apmaiņas studentu apmācību RTU; 2006. g. saņemts TEMPUS grants kopā ar Lielbritānijas un Uzbekistānas universitātēm; par ĀSD darbības problemātiku referēts konferencē Turīnā un seminārā Uraļskā.

Neizdarīts: tikai daļēji panākti ieteiktie labojumi Latvijas likumdošanā, tāpēc nav izdevies būtiski palielināt studentu skaitu no Āzijas un NSV valstīm; nav panākta attieksmes maiņa par ārzemju studentu apmācību IZM; nav bijusi iespēja palielināt mācībspēku algu likmes; nav radīts mehānisms, kas novērstu RTU mācībspēku atteikumus vadīt ĀSD kursus; ārzemju studentu dzīves apstākļi RTU studentu viesnīcā ir vismaz tikpat slikti kā 1991. gadā.

Vienojās, ka mācību prorektors organizēs darba grupu, lai izstrādātu priekšlikumus ĀSD darbības aktivizēšanai. Nolēma pagarināt darba līgumu ar ĀSD direktoru.

10. Rektora vietnieka IT jautājumos Z. Zitmaņa informācija par IT dienesta plānošanas sesiju 27. oktobrī. (Z. Zitmanis) Z. Zitmanis informēja, ka ir izanalizēta pašreizējā situācija RTU un pašreiz departaments analizē citu universitāšu IT stratēģijas dokumentus. Senāta IT komisija 16. oktobrī izskatīs kopsavilkumu, bet sesijā, kas plānota vienotas IT stratēģijas attīstībai, notiks diskusija ar fakultāšu IT cilvēkiem par pāreju uz vienotu IT infrastruktūru. Pēc tam sekos operacionālie projekti, kurus vēlas pabeigt nākamā gada otrajā pusē, t. i., RTU portāls un tīklu drošības palielināšana. Pirmais projekta uzmetums, ko varētu skatīt Dekānu padomē, būs novembrī.

M. E.

diviem gadiem paredzētās daļas pilna laika un trijiem gadiem – nepilna laika (neklātienes) formā; bakalaura profesionālo studiju programmu «Dzelzceļa transports» un «Automobiļu transports» pirmajiem trijiem semestriem (1,5 gadiem) paredzētās daļas pilna laika un diviem gadiem – nepilna laika (neklātienes) formā.

2. RTU Senāta 2002. gada 28. oktobra lēmumā «Par studiju programmu īstenošanu RTU filiālēs» Daugavpils filiālē īstenojamo studiju programmu sarakstu papildināt ar minētajām programmām. ⇔ Senāta Studiju programmu komisijas priekšsēdētājs asoc. prof. J. Smirnovs ziņoja par komisijā iesniegto pašnovērtējuma ziņojumu recenzēšanas rezultātiem. Pozitīvu vērtējumu saņēmuši pašnovērtējuma ziņojumi šādām 2004./2005. m. g. realizētajām programmām: 1) maģistra profesionālo studiju programmai «Uzņēmējdarbība un vadīšana» (recenz. prof. G. Lauks); 2. maģistra akadēmisko studiju programmai

«Uzņēmējdarbība un vadīšana» (recenz. prof. G. Lauks). ⇔ Par akadēmiskā personāla profesionālās pilnveides izglītības programmas «Studiju kvalitātes pilnveide» un programmas direktora apstiprināšanu Senāts nolēma: 1. Apstiprināt akadēmiskā personāla profesionālās pilnveides izglītības programmu «Studiju kvalitātes pilnveide». 2. Apstiprināt prof. Narimantu Salenieku par akadēmiskā personāla profesionālās pilnveides izglītības programmas «Studiju kvalitātes pilnveide» direktoru. ⇔ Zinātņu prorektors profesors L. Ribickis atgādināja, ka līdz 29. septembrim var iesniegt kandidatūras RTU Gada zinātnieka un RTU Gada jaunā zinātnieka nosaukumam, kuru pirmā nominācija notiks RTU Starptautiskajā zinātniskajā konferencē šā gada oktobrī.

M. E.

10

ĪSZIŅAS

2006. gada 12. oktobris

RTU amatniecības studenti saņem Vācijas stipendijas

Pieteikšanās līdz 15. oktobrim Atlases kārta 18. oktobrī plkst. 18 Kaļķu ielā 1 – 201 Jau ceturto gadu Minsteres Baltijas studiju veicināšanas biedrība sadarbībā ar Minsteres Amatniecības kameru piešķir stipendijas diviem RTU Amatniecības tehnoloģiju un dizaina studiju programmas studentiem. Šogad tie ir Ieva Jonaite un Juris Tombergs. Apsveicam!

Svinīgā stipendiju pasniegšana notika 28. septembrī RTU galvenajā ēkā, Kaļķu ielā 1. Tajā piedalījās institūta vadība un stipendiātu kursabiedri.

Sveicam K. Morberga stipendijas ieguvējus!

LU 87. gadadienai veltītās LU Senāta sēdes laikā 30. septembrī LU centrālajā ēkā, Raiņa bulvārī 19, Lielajā aulā, notika svinīga Kristapa Morberga stipendiju pasniegšana. 2006. gadā stipendijas saņema arī septiņi RTU studenti: Anna Vasiļjeva un Ilze Lapiņa no APF, Inga Ābola un Matīss Apsītis no BF, Anita Jansone-Rūdule no IEF, Georgijs Bakradze un Edgars Jēčs no MLĶF. Sveicam stipendiju ieguvējus!

Uzmanību, studenti!

Studenti, kas vēlas spēlēt galda tenisu, laipni gaidīti otrdienās un ceturtdienās no plkst. 16 līdz 18, Meža ielā 1, 5. korpuss. Obligāts nosacījums – sporta apģērbs un apavi. Informācija pa tālr. 29749415, 29565687.

A/s «Falck apsargs» aicina darbā

A/s «Falck apsargs» aicina darbā

ekspluatācijas inženierus

projektu vadītāju

Montāžas un ekspluatācijas dienestā Prasības: • vēlama augstākā tehniskā izglītība; • latviešu, krievu, angļu valodas zināšanas; • prasme strādāt ar datoru; • drošības sistēmu pārzināšana; • spēja strādāt komandā; • precizitāte, augsta atbildības izjūta.

Pienākumi: • veikt drošības sistēmu tehnisko apkopi, remontus; • veikt apsardzes sistēmu remontus; • izstrādāt drošības risinājumus, veikt drošību sistēmu auditēšanu un izstrādāt vēlamo tehnisko risinājumu; • sniegt klientam konsultācijas drošības sistēmu jomā.

Montāžas un ekspluatācijas dienestā Prasības: • augstākā vai vidējā speciālā izglītība; • latviešu, krievu, angļu valodas zināšanas; • prasme strādāt ar datoru; • precizitāte, augsta atbildības izjūta; • prasme organizēt padoto montieru darbu; • pieredze drošības sistēmu regulēšanā, programmēšanā.

Galvenie pienākumi: • tieša drošības sistēmu montāžas darbu organizēšana un vadīšana; • montieru ikdienas darba organizēšana; • drošības sistēmu projektu, tehniskās dokumentācijas izstrāde, tās saskaņošana attiecīgās valsts institūcijās; • drošības sistēmu iekārtu programmēšana, nestandarta drošības sistēmu lietošanas instrukciju sastādīšana, lietotāju apmācība.

A/s «Falck apsargs» aicina darbā

A/s «Falck apsargs» aicina darbā

montierus

tehniķus Montāžas un ekspluatācijas dienestā Prasības: • vidējā vai vidējā tehniskā izglītība; • latviešu, krievu, vēlamas angļu valodu zināšanas; • pieredze darbā ar drošības sistēmām; • prasme strādāt ar datoru; • spēja strādāt komandā; • precizitāte, augsta atbildības izjūta.

Pienākumi: • veikt apsardzes sistēmu remontu, tehniskās apkopes darbus; • veikt drošību sistēmu auditus, analīzi, piedāvāt risinājumus drošības līmeņa uzlabošanai.

Piedāvājam: • interesantu, dinamisku un atbildīgu darbu lielākajā apsardzes kompānijā Latvijā; • darbam nepieciešamo apmācību un profesionālās izaugsmes iespējas; • stabilu atalgojumu un sociālās garantijas.

Pieteikuma vēstuli un CV sūtīt: Dzelzavas iela 74, Rīga, LV-1082. Tālrunis 7146224. Fakss 7802125. E-pasts: cv@falck.lv

Montāžas un ekspluatācijas dienestā Prasības: • vidējā vai vidējā tehniskā izglītība; • latviešu, krievu, vēlamas angļu valodas zināšanas; • elektrozinību pamatzināšanas; • vēlama pieredze drošības sistēmu montāžā; • dažādu drošības sistēmu pārzināšana; • precizitāte, augsta atbildības izjūta.

Pienākumi: • veikt drošības sistēmu montāžas; • samontēto drošības sistēmu pārbaude, regulēšana.

2006. gada 12. oktobris

STUDENTU LAPA

... pustūkstotis «Ronīšos»

23. septembrī visi sportot gribētāji pulcējās pie RTU Kaļķu ielā 1. Bija sanākuši vairāki simti studentu, tāpēc, kad pienāca autobusi, atklājās, ka vietu autobusos ir par maz, bet studenti nenokāra degunus un devās uz staciju, lai ar vilcienu dotos līdz Slokas stacijai, kur viņiem pakaļ atbrauks autobusi un nogādās līdz «Ronīšiem». Par visu jautrību un nepazušanu vilcienā parūpējās Sandis Kapleitis.

Sacensību atklāšana notika pulksten 12, studenti gatavojās parādei basketbo-

la laukumā, kur runu teica Sporta kluba vadītājs Rihards Jasūns. Viņš iepazīstināja studentus ar tiesnešiem un organizatoriem. Studenti sacentās astoņos sporta veidos – gan komandu sporta veidos (volejbols, basketbols, futbols, tautas bumba), gan individuālajos sporta veidos (galda teniss, šahs, novuss un šautriņas). Sacensību tiesneši bija organizatori un treneri. Liels paldies jāsaka galda tenisa trenerei Santai Vilisterei, šaha trenerim doktorantam Egonam Lavendelim, futbola tiesnesim Artjomam

Drogonovam un pārējiem tiesnešiem, kas palīdzēja objektīvi un organizēti novadīt pasākumu.

Sacensības bija saspringtas un aizraujošas, kam sekoja apbalvošanas. Balvas gādāja RTU Studentu parlaments, kas ir viens no šā pasākuma organizatoriem.

Rezultāti: basketbolā uzvarēja komanda ar nosaukumu «Herr Schmit», volejbolā uzvarēja «Mehi labākie», tautas bumbā uzvarēja «Kakaški», futbolā – «Sniegpārsliņas», šahā – Aleksandrs Oļeiņikovs (TMF), šautriņu mešanā

«Jaunlaiku spēles 2006» Ventspilī

ZANE GRIGALE Nu jau ceturto gadu pēc kārtas 15.–16. septembrī RTU 40 aktīvistu komanda devās pretī rudenim uz «Jaunlaiku spēlēm 2006» Ventspilī, lai kārtējo reizi parādītu sevi kā erudītāko, sportiskāko un izdomas bagātāko augstskolu. Šis nozīmīgākais studējošās jaunatnes sporta, mūzikas, mākslas un intelektuālais pasākums šogad jau piekto gadu sevi pieteica kopā ar rudeni un jaunā mācību gada sākumu.

«Jaunlaiku spēlēs» Ventspilī piedalījās piecas Latvijas augstskolu komandas: Rīgas Tehniskā universitāte, Rīgas Tehniskās universitātes Ventspils filiāle, Lat-

vijas Lauksaimniecības universitāte, Banku augstskola un Ventspils Augstskola.

Vidusskolu grupā spēlēs startēja septiņas Ventspils vidusskolu komandas.

Pēc iepriekšējo gadu tradīcijas pirmā spēļu diena bija veltīta sporta un erudītu sacensībām. Komandas sacentās tādās sporta disciplīnās kā ielu basketbols, virves vilkšana, kērlings, frīsbijs, bet erudītākie savas komandas godu aizstāvēja erudītu konkursā.

Sacensību pirmās dienas noslēgumā dalībniekus tradicionāli vienoja «Jaunlaiku spēļu» gājiens no Lielā laukuma uz Olimpisko centru «Ventspils», kas pieskandināja gandrīz vai visu pilsētu un

pievērsa Ventspils iedzīvotāju uzmanību.

Gājiena laikā mūsu komandas vienotība, entuziasms un sacensību gars bija redzams vispirms jau mūsu sejās, dziesmās, deju elementos, nebeidzamajos vilnīšos, mūsu supermenu krekliņos un vienotajā sauklī «tu-tu- RTU!».

Pēc gājiena un spēļu atklāšanas olimpiskā centra «Ventspils» Basketbola hallē uzstājās gan pašmāju dziedātājas Ladybird un Jenny May, gan arī lietuviešu poproka izpildītājs Amberlife un Šveices uzlecošā popmūzikas zvaigzne Jacqueline.

Pasākuma otrajā dienā norisinājās sacensības netradicionālajās stafetēs, zolītes turnīrā, kā arī Body art, per-

11 uzvarēja Maksims Markovs, galda tenisā – Maksims Jovļevs (EEF), novusā – 3. vieta Aleksejam Badaram (BF), 2. vieta –Aleksandram Kozirevam (BF) un Kirillam Zaicevam (TMF) un 1. vieta – Anatolijam Dudanovskim (DITF) un Pavelam Stavovojam (MLĶF).

RTU rudens sacensības «Ronīšos» sāka organizēt jau pirmajās septembra dienās. Pasākumu organizēšanā tika iesaistīti visi, kas fakultāšu pašpārvaldēs saistīti ar sporta darbu. Viens no vislielākajiem organizētājiem un studentu palīgiem bija RTU Sporta klubs un tā vadītājs Rihards Jasūns. Sporta klubs studentus nodrošināja ar autobusiem, kas viņus nogādāja līdz «Ronīšiem» un atpakaļ uz Rīgu, kā arī ar «Zupiņu», kas studentiem bija par brīvu.

Pateicības vārdi par sporta sacensībām jāsaka RTU SP Sporta nodaļas organizatoru komandai, kā arī Sporta klubam un «Ronīšu» pārvaldniecei Lailai Skrodelei.

SANDIS P. S. Paldies Sergejam Andrejevam, MLĶF II. kursa studentam, kurš brīvprātīgi piedalījās kārtības nodrošināšanā RTU Sporta un atpūtas bāzē «Ronīši» š. g. 23. un 24. septembrī I.kursa studentu sporta dienas pasākumā.

RTU «Ronīši» pārvaldniece LAILA SKRODELE

formancē un popielā. Visam pasākumam cauri vijās tēma «Vējā augošam kokam stipras saknes», un atbilstoši šim moto arī Body art disciplīnā tika ģenerētas idejas priekšnesumam, kas beigās spīdoši noslēdzās ar kādu meža ainu ar vīnogu koku, saknēm, mušmiri un malkas cirtēju galvenajās lomās. Mūsu komandas radošo garu un bagāto iztēli šajā jomā vēl ne reizi nav spējusi pārspēt neviena cita Latvijas augstskola! Un tikai kā loģisks iznākums bija ceturto gadu pēc kārtas iegūtā pirmā vieta. RTU komanda vislabākā bija arī zolītes turnīrā un performancē.

Pasākuma mērķis bija veicināt jaunatnes iesaistīšanos sporta aktivitātēs un kultūras pasākumos, sekmēt studentu līdzdalību veselīga dzīvesveida popularizēšanā un pilnveidot sadarbību starp Latvijas augstskolām, spēļu laikā nosakot sportiskāko, muzikālāko un mākslinieciski atraktīvāko Latvijas augstskolu. Tika apbalvoti arī atsevišķo sacensību disciplīnu uzvarētāji.

Kopvērtējumā ieguvām godpilno 2. vietu, piekāpjoties tikai Ventspils Augstskolai, bet tie, kas piedalījās, domāju, pamanīja, kuri šogad bija labākie! RTU komanda «Jaunlaiku spēlēs» noteikti bija visdraudzīgākā un vienotākā, ko varēja manīt gan sacensībās, gan vakara gaitā.

Tas patiešām bija pasākums – studenti no visas Latvijas pulcējās uz lielām sacensībām skaistā pilsētā un divas dienas aizstāvēja savas augstskolas godu!

Centīsimies nezaudēt šo entuziasma pilno sajūtu arī turpmāk!

12

STUDENTU KLUBĀ UN KULTŪRAS CENTRĀ

2006. gada 12. oktobris

«Prieks dzīvot riskējot»

Intervija ar «RTU Vīru spēļu 2006» Lielās balvas ieguvēju Tomu Rancānu.

– Pastāsti mazliet par sevi!

– Esmu RTU BF 3. kursa students un apgūstu ceļu un tiltu būvniecības un projektēšanas specialitāti. Jau otro gadu strādāju ceļu būves uzņēmumā par darbu vadītāja palīgu un pagaidām esmu ļoti apmierināts ar izvēlēto profesiju. Man ļoti patīk ūdens, teātris, mūzika (gan klausīties, gan uzdziedāt mašīnā, dušā vai mājas tusiņos), pirtis, viskijs, «Mazais princis», māsas, lazanja, piena un medus dušas želeja, «Sātana advokāts», slēpot Žagarkalnā (arī lēkt, daudz lēkt!), ceļot un diskutēt (citreiz vienkārši aizrunāt ausis vai provocēt), S. Dalī, mazi un ne tik mazi bērni, protams, skaistas un gudras (ne pārgudras), jautras un vienkāršas sievietes, «Dzelzs vilks» un mammas padomi... Esmu daudz sportojis, pat Murjāņu sporta ģimnāzijā ar kamanām braucu un tā aizbraucu līdz Latvijas junioru izlasei, taču traumas... Jūku prātā no pludmales volejbola – tas tāds kā nepiepildīts sapnis, bet cik iznāk, tik uzkapāju – arī dažos turnīros. Man ļoti riebj meli un liekulība.

Vēl man nepatīk «sejas» – nu, tas ir tā, ka cilvēki bez iemesla vai ar minimālu iemeslu, neizvērtējot situāciju, taisa neapmierinātas, sagruzītas vai kādas citas negatīvas sejas izteiksmes un pievieno tām arī nelielu vai lielu uzbraucienu devu.

Man ir lieliska ģimene – divas mīļas māšeles, māmiņa – mans labākais draugs un sapņu sieviete :), inteliģenti vecvecāki un suns Marko (es viņu saucu par Māri) – nu krancīts jau vien ir, bet smukiņš.

Man šķiet, ka esmu normāls džeks, tikai reizēm par daudz piekasos cilvēkiem un kritizēju...

– Kāpēc tu nolēmi jau otro reizi piedalīties konkursā? Ko tev pašam nozīmē šī uzvara?

– Man ļoti patika pagājušā gada konkurss – tas bija par 1000% vairāk, nekā

biju gaidījis. Man bija samērā brīva nedēļas nogale, un tā nu neatteicos no iespējas pavadīt to aktīvi, radoši, sacensību garā un nešaubīgi labākajā kompānijā.

Protams, pēc pagājušā gada samērā neveiksmīgā starta un secinājumiem pēc tā nolēmu sevi pārbaudīt vēlreiz un cerēju arī uz labākiem rezultātiem. Taču visvairāk vēlējos izjust pagājušā gada īpašo gaisotni, kas mani un, domāju, arī citus dalībniekus bija pārņēmusi, – tas daļēji arī izdevās.

– Kāds ir tavs dzīves Lielais mērķis?

– Man ir Lielais Dzīves Sapnis – mana ģimene. Mērķis tad varētu būt kļūt tādam, lai mana ģimene būtu laimīga, karjerā sasniegt tik daudz, lai ģimenei vienmēr mazliet pietrūktu, lai būtu pēc kā tiekties un augt. Protams – ērtības, labklājība, mīlestība, bet es to visu nevar nosaukt par mērķi – man tas šķiet pašsaprotami un normāli... nu, tad jau laikam man tādu mērķu nemaz nav, jo es nevēlos kļūt par olimpisko spēļu čempionu, nopelnīt 10 ciparu skaitli vai valdīt pār kādu cilvēku baru. Man pietiek ar to mazumiņu, kas man varbūt ir nedaudz pietrūcis.

– No kā tu būtu ar mieru atteikties, lai to sasniegtu?

– No visa.

– Par draugiem... Kādām īpašībām jāpiemīt draugiem?

– Pirmkārt draugam ir jābūt DRAUGAM. Man ir seši labākie draugi, bet citu draugu man nav – pārējie ir čomi – , un visus šos draugus es ļoti cienu kā personības, viņi zināmā mērā ir manas autoritātes, un katrs man daudz ko ir devuši. Īpašībām – klasiskajām: uzticami, jautri, godīgi...

– Kā tu atvēsini savu sakarsušo prātu?

– Man patīk jautājums! Man ir sakarsis Ieeja Ls 1

atsāk nodarbības Ceturtdienās: 19., 26. oktobrī, plkst. 18, Kaļķu ielā 1, 119. telpā turpinām lekciju – pārrunu ciklu «Attiecības ģimenē» Vada psihologs Uldis Saveļjevs.

Dalības maksa Ls 2

Danču vakari

Asini prātu un kāp spicē!

28. oktobrī plkst. 16 RTU, Kaļķu ielā 1, Mazajā zālē

RTU Studentu klubs un Kultūras centrs aicina pieteikties jaunos dziedātājus (vecumā no 6 līdz 17 gadiem) IX Bērnu un jauniešu vokālistu konkursam

PUTNU BĒRNI 2006.

Ar Baltijas reģiona tautu dejām Oktobrī: 24.10. Rīgas Danču kluba sarīkojums.

Ieeja Ls 1 26.10. Lielais Danču vakars. Spēlē Ilga Reizniece un Andris Davidons

prāts!? Nu, labi, reizēm der aliņš, viskijs, sekss, miegs, mamma... nav vienas receptes.

– Tev labāk patīk strādāt individuāli vai grupā?

– Atbildot uz šādiem jautājumiem, es arvien pārliecinos par savu dvīnību jeb dvīnismu, proti, nav atbildes – esmu mainīgs, un viss atkarīgs no situācijas.

Laikam spēju tām labi pielāgoties. Ja laba grupa – grupā, ja labs es viens pats – individuāli.

– Kas tev vislabāk garšo?

– Jau minēju lazanju. Patiesībā viss...

– Ko māki pats pagatavot?

– Nesen uztaisījām baigi labos salātus ar vistu, olām, sieru utt. (sīkāka info pie manis), māku cept baigi garšīgo omleti, bet pārējo tā... Man taču mamma pavārs.

– Kas, tavuprāt, ir muļķīgākais, ko cilvēks var izdarīt?

– Nozagt cimdus draugam!

– Kā tu varētu palīdzēt nelaimīgiem cilvēkiem?

– Tas nav atkarīgs no manis – jebkuram cilvēkam var palīdzēt, ja viņš to vēlas.

Nu, droši vien censtos palīdzēt viņam kļūt laimīgam. Šeit reizēm noder tikai uzklausīšana, reizēm padoms a priori, reizēm žagars, nauda, sirds, patiesība, skūpsts...

– Kādu dullību tu gribētu izdarīt?

– Oi, baigi gribu izlēkt ar izpletni!!!

– Galu galā – kādas meitenes tev patīk?

– Vienkāršas, koptas, ar labu humora izjūtu, patīk arī skaistums.

– Ar ko tevi var pārsteigt?

– Gandrīz ne ar ko. Ja nu vienīgi ar nianšu un sīkumu pamanīšanu.

– Zeme, kuru vēlies apceļot?

– Jaunzēlande, Japāna.

– Vai uzzināji ko jaunu par sevi pēc konkursa?

Konkursa nolikumu un notis var saņemt līdz 31. oktobrim RTU Studentu klubā, Kaļķu ielā 1 – 216, darbdienās plkst. 10–18.

25., 26. novembrī I kārta 2., 3. decembris Fināls, apbalvošana un laureātu koncerts Informācija pa tālr. 7212477 vai internetā www.kulturartu.lv.

«RTU Spice 2006»

Jau devīto gadu RTU Studentu klubs: - gatavo āķīgus uzdevumus, - uztur veselīgu konkurenci starp RTU fakultātēm.

Fakultāšu studentu komandas: - sagatavo mājas darbu – komandas vizītkarti, - gatavojas darboties dažādās situācijās, - atklāj savus mākslinieciskos talantus, - mēģina noturēties virs un zem ūdens :) Pasākums būs dinamisks...

Pirmā daļa RTU un turpinājums atpūtas centrā «Joker» Piesakies pie sava fakultātes studentu pašpārvaldes vadītāja: – APF Ģirts Milleris, milleris@inbox.lv

– Pēc šā konkursa īpaši ne, bet pēc pagājušā noteikti ļoti daudz – apzināju lielu daļu savu trūkumu un iespēju robežās centos tos novērst, tas lielā mērā arī izdevās. Varbūt ieguvu vairāk pārliecības.

– Vai ir kas mainījies tavā dzīvē?

– Protams – viss, kas ar mums notiek, mūs pilnveido un kādā mērā maina, reizēm šo ietekmi nemaz nav tik vienkārši pamanīt, to var tikai sajust...

– Kāds tad īsti ir īsts vīrs?

– Nu tak tāds kā es, protams!:) – Pāris vārdu par iespaidiem konkursā.

– Šis ir ļoti labs un interesants konkurss, un man ir ļoti žēl, ka tik maz džeku par to var pārliecināties, man nav īsti skaidri arī iemesli. Man ir patiess prieks, ka šāda konkursa rīkošana ir tādu cilvēku rokās, kuriem tas ir Dieva dots talants un uzdevums – jums. Vieta ideāla, cilvēki paši labākie, uzdevumi visinteresantākie un vērtīgākie. Šoreiz varēja būt dāsnāks pavārs, taču viss pārējais bija feini. Man sākumā bija ideoloģiska rakstura problēmas ar bildināšanu, taču, kā jau Asja sacīja: «..Tā ir tikai spēle, un spēlēt ir jāmāk...», – tā arī darījām. Līdzīgi kā pagājušā gadā, šeit džeki baigi atverās un parādīja savas emocijas, raksturus... mani tas sajūsmina! Paldies par šo piedzīvojumu!

– Daži jautājumi bija no taviem konkurentiem «Vīru spēlēs».

Intervēja spēļu vadītāja Jakobīne – ASJA VISOCKA – BF Pauls Ragainis, paulsragainis@inbox.lv – DITF Kristiāna Daugava, kristianad@gmail.com – EEF Guntars Orlovskis, guntirs@inbox.lv – ETF Kristīne Lele, kristinelele@inbox.lv – IEF Artūrs Zeps, zep@inbox.lv – MLĶF Nadežda Feldmane, nadjushaF@one.lv – TMF Dainis Jakovels, dainis@rtusp.lv Konkursu organizē RTU Studentu klubs Atbalsta augstskola, fakultātes, teātri, žurnāls «Mērķis» un citi draugi...

Informācija– 7089477 vai www.kulturartu.lv.