Nr 4 25 09 2003 by Rīgas Tehniskā universitāte

Nr. 4 (1249) 25.09.2003.

R È G A S

T E H N I S K Å S

U N I V E R S I T Å T E S

A V È Z E .

I Z N Å K

K O P Í

0 7 . 0 2 . 1 9 5 9 .

Íajå numurå:

4. lpp.

9. lpp. 12. lpp.

Eiropå gribu dzîvot kå Eiropå! Inese Íüpulniece, SP Sabiedrisko attiecîbu komisijas vadîtåja 15. septembrî daudzu mediju uzmanîba bija pievérsta Latvijas Studentu apvienîbas (LSA) rîkotajam piketam pie Izglîtîbas un zinåtnes ministrijas ar saukli: «Eiropå gribu dzîvot kå Eiropå!» Arî RTU studentiem tika dalîti flaieri ar tekstu: «Kredîts un kartupelis ir mani brå¬i...» Lai parådîtu, ka negribam nomirt parådos, 15. septembrî plkst. 11 Latvijas Studentu apvienîba rîkoja piketu pie Izglîtîbas un zinåtnes ministrijas Va¬ñu ielå 2: «Òaujiet mums studét!» Piketa mér˚i: valsts lîdzfinanséta medicîniskå apdroßinåßana; stipendiju apjoma un sañéméju skaita palielinåjums; 50% atlaides sabiedriskajå transportå; sociålie pabalsti (maznodroßinåtîbas, bezdarba un maternitåtes gadîjumos). Tomér uz piketu ieradås salîdzinoßi maz studentu, un pårsteidzoßå kårtå Studentu parlamentå ieradås Rîgas Balss pårståve un jautåja, kåpéc RTU studenti neatbalsta piketu, jo viña nav varéjusi nevienu atrast. Arî universitåté studentu netrüka, tåpéc mé©inåju uzzinåt, vai studentus ßis pikets neintereséja vai arî viñiem pietrüka informåcijas. Kåpéc tu nepiedalîjies LSA rîkotajå piketå? Jånis (2. kurss): «Pats strådåju, nopelnu visu vajadzîgo, ar çîkstéßanu nekas nemainîsies. Ja vien grib un kaut ko dara, müsdienås pats var sev izcînît vietu! Valsts jau nu nebüs tå, kas tevi uzturés, un tai tas nemaz nav arî jådara.» Zane (2. kurss): «Par piketu uzzinåju tikai dienu iepriekß. 15. septembrî pirmå lekcija bija pie Kår¬a Íadurska, kurß müs informéja par piketa bezjédzîbu, jo tajå laikå notiekot Ministru kabineta séde. Pati arî neredzu jégu ßådåm akcijåm.» Juris (1. kurss): «Piketå nepiedalîjos, jo nevéléjos kavét lekcijas. Manupråt, laiks bija izvéléts neveiksmîgi. Pirmajås dienås gribas redzét jaunos lektorus, iepazîties ar priekßmeta saturu, nevaru vél at¬auties bastot, bet citådi gan piedalîtos.» Natålija (2. kurss): «Müsu dekåns bija ¬oti atsaucîgs, jau lekcijas såkumå at¬åva iet visiem, kas gribéja, taçu es ßajå priekßmetå nejütos tik spécî-

ga, lai aizietu no lekcijas. No müsu kursa aizgåja tikai daΩi cilvéki, varbüt, redzot tik pilnu auditoriju, neizlémîgie arî neaizgåja.» Inese (3. kurss): «Es neesmu tåds cilvéks, kas piedalås tik radikåla veida izdarîbås. Vienmér jau büs kåds, kas cînîsies arî par mani. Vai tad es vienîgå cietîßu, gan jau ka manu trükumu piketå nepamanîs...» Edgars (1. kurss): «Pikets? Paldies, ka informéji, laikam tagad jau büßu nokavéjis. Ziñas neskatos, avîzes nelasu, jo nav laika – jåstrådå.» Andrejs (2. kurss): «Negribéjås iet vienam, draugi gribéja palikt lekcijås. Nekad neesmu piedalîjies piketå, varbüt varétu büt interesanti, nåkamreiz aizießu.» Vitålijs (1. kurss): «Mums tikai ßorît pateica – viena meitene no grupas. Bija svarîga lekcija. Arî grupas biedri negåja.» Íie ir tikai daΩi nejaußi izraudzîti cilvéki, droßi vien netrüka arî citu iemeslu, bet secinåjumus lai izdara katrs pats. ❏

Foto: Jånis Lielåmers

2003. gada 25. septembris

Sveicam! Oktobrî sveicam nozîmîgå dzîves jubilejå

Foto: Eduards Lapsa

17. septembrî RTU måcîbspéki, darbinieki un studenti sveica rektoru akadémi˚i Ivaru Knétu apa¬ajå jubilejå. Rektors savukårt sveic müs ar pareizo izvéli, par Eiropu balsojot!

Transporta un maßînzinîbu fakultåtes inΩenieri Vlaldimiru K¬epikovu, Ener©étikas un elektrotehnikas fakultåtes vecåko laborantu Vladimiru Romenkovu, Transporta un maßînzinîbu fakultåtes profesoru Jåni Rudzîti, Daugavpils filiåles tehni˚i Viktoru Vinogradovu, Daugavpils filiåles direktoru Juriju Ivanovu, Gråmatvedîbas kasieri uzskaitvedi Skaidrîti Nartißu, Datorzinåtnes un informåcijas tehnolo©ijas fakultåtes docenti Ludmilu Sto¬arovu, Zinåtnisko darbu organizåcijas un uzskaites sektora vadîtåju Ilzi Íturcu, Elektronikas un telekomunikåciju fakultåtes 2. kategorijas speciålisti Baibu Balodi, Saimniecîbas dienesta apkopéju Tatjanu Lajnieci.

Referendums Agnese Stunda Eiropas Savienîbas vårds nu jau skan visås malås un redzams, kur vien skaties. Sociolo©iskås aptaujas tika veiktas nemitîgi, sociologi mé©inåja prognozét, ar plaßas reklåmas kampañas palîdzîbu steidza iespaidot vél pédéjos neizlémußos. Lielåkå pirmsreferenduma aptauja, veikta lielå konkrétå Latvijas iedzîvotåju da¬å – studentu – vidü, notika 9. septembrî. Studenti savu par/pret tika aicinåti izteikt Studentu referendumå, kas norisinåjås lîdzîgå kårtîbå kå îstais referendums 20. septembrî. Tå kå vienîgais nosacîjums, lai piedalîtos Studentu referendumå, bija derîga studentu apliecîba, tad savu viedokli varéja paust arî nepilsoñi un citu valstu pilsoñi (ar iespéju to atzîmét bi¬etenå). DiemΩél jåatzîst, ka Rîgas Tehniskås universitåtes studenti uz citu Latvijas augstskolu fona izcélås ar apbrînojami mazu aktivitåti, bi¬etenus aizpildîja tikai 5,1% studentu. Nåkamie tuvåkie ßå titula pretendenti – Liepåjas Pedago©ijas augstskola – 6,6% un Daugavpils Universitåte – 8%. Salîdzinot gandrîz neticami aktîvi liekas Ventspils augstskolas (39,2%) un Vidzemes Augstskolas (36,9%) studenti. Protams, var jau mé©inåt attaisnoties, ka Rîga ir liela pilséta, visiem tajå dienå lekcijas nenotika un nobalsot varéja tikai savå fakultåté – bet ir tåds teiciens: «Vajag tikai gribét.» Balsojumå PAR atzîméja 50,7%. Visvairåk PAR balsotåju bija Banku augstskolå (77%) un Ventspils Augstskolå (75%). Vismazåk – Baltijas krievu institütå – 41%.1 1 Izmantoti dati no laikraksta Diena.

Attieksme Izvéléties kaut ko mums nåkas ik dienu – jå, né, tå vai citådi, ßo vai ko citu. DaΩreiz, kad nav argumentu

Foto: Kaspars Krafts, Neatkarîgå Rîta Avîze

RTU studenti balso Ka¬˚u ielas 1 vestibilå.

vai vienådi gribas/negribas abas (visas) iespéjas, var izlîdzéties ar daΩådiem palîglîdzek¬iem – skaitåmpantiñiem, lozéßanu, mierinåjumu, ka, ja nu kas, varés jau nomainît uz ko citu… Í˚iet, ir diezgan skaidrs, ka balsot par/pret Eiropas Savienîbu katru dienu mums nebüs iespéjams, un, kas nu urnå büs iemests, to vairs labot årå nevilks. Tomér arî ßådu lémumu cilvéki pamanås pieñemt, nevis balstoties uz ekonomiskiem, politiskiem, lo©iskiem vai citiem eksaktiem argumentiem, bet ar dzejas (skaitåmpanti), emociju (es tåpat/par spîti visiem, kampañai u.c.) un nejaußi satiktu paziñu ieteikumu palîdzîbu, neminot tos, kas bailés no jebkådas atbildîbas izvairås no jebkåda viedok¬a paußanas. Vérojot cilvékus, kas nåca balsot, radås iespaids, ka studenti ir ßausmîgi kautrîgi, izliekas aizñemti vai vienkårßi gaida individuålus ielügumus. Nez cik studentu pamanîtu, ja balsojumu urna un anketas bütu vienkårßi noliktas blakus plakåtam un cik daudzi no viñiem nobalsotu? SéΩot blakus urnai gluΩi vai gaiteña vidü, radås iespaids, ka laikam skats nav visai pieklåjîgs – kå citådi varétu izskaidrot ßådu rîcîbu: iet students pa gaiteni, no tåluma påris reiΩu uzmet skatienu, bet, nåkot tuvåk, lîdzko ierauga, ka ir pamanîts, zibenîgi novérßas, kad tiek uzrunåts, kautrîgi paskatås (it kå nupat tikai bütu pamanîjis) un tikai péc åtras skaidrojoßa teksta nobérßanas pienåk tuvåk, un tad jau ir gatavs balsot, gan vél pavaicåjot, par ko més ieteiktu balsot (mums tiesîbu a©itét urnas tuvumå nav). Jåuzsver, ka studenti ar kategorisku noståju gan droßi nåca klåt un, ja bütu iespéja, iesaistîtos aizståvéßanas un pårliecinåßanas cîñå par savu taisnîbu. Interesi par notiekoßo izrådîja arî daΩi måcîbspéki, kas nobalsot gan nevaréja, bet kurus intereséja studentu viedoklis un kuri labpråt diskutéja ar studentiem, kå, viñupråt, bütu labåk balsot. ❏

2003. gada 25. septembris

Kas jauns Starptautisko sakaru da¬å? Tålmåcîbas kurss Wirtschaftsdeutsch • Jüs studéjat ekonomiku un nåkotné vélaties sadarboties ar uzñéméjiem Våcijå? • Jüsu sadarbîbas partneri jau ir våcu uzñéméji? • Jums ir samérå labas våcu valodas zinåßanas, taçu jüs gribat tås uzlabot un papildinåt, bet esat vienmér aizñemts? Tießi jums més piedåvåjam Hågenes Tålmåcîbas universitåtes (Våcija) izstrådåto tålmåcîbas studiju kursu Tålmåcîbas kurss Wirtschaftsdeutsch palîdzés: • apgüt specifisko nozares leksiku;

• uzlabot studijåm un darbam nepiecießamås våcu valodas zinåßanas; • iegüt prasmi strådåt ar daΩådiem ekonomiska rakstura tekstiem; • iepazît Hågenes Tålmåcîbas universitåtes studiju principus. Måcîbu ilgums: 4 méneßi (no 2003. gada 27. septembra lîdz 2004. gada janvårim). Reizi ménesî notiek konsultåcijas un seminåri. Kursu beidzot, dalîbnieki kårto eksåmenu un sañem Hågenes Tålmåcîbas universitåtes tålåkizglîtîbas sertifikåtu. Pieteikßanås un sîkåka informåcija lîdz ß.g. 27. septembrim Rîgå, Ka¬˚u ielå 1, 222. telpå, tålrunis 7089021; e–pasts: evita.serjogina@rtu.lv.

Íveices valdîbas stipendijas Izglîtîbas un zinåtnes ministrija (IZM) ir izsludinåjusi pieteikßanos uz Íveices valdîbas stipendijåm 2004./2005. måcîbu gadam. Informåciju par stipendijåm un pieteikuma anketas interesenti var sañemt IZM Izglîtîbas satura un eksaminåcijas centra Izglîtîbas informåcijas birojå 102. kabinetå (tålr. 7226617), IZM Starptautisko sakaru da¬å 226. kabinetå (tålr. 7047877 vai 7047905; e–pasta adrese:

anita.vahere@izm.gov.lv vai ilze.neikena@izm.gov.lv) vai IZM måjaslapå www.izm.gov.lv. Pieteikuma dokumenti jåiesniedz IZM ISEC Izglîtîbas informåcijas birojå 102. kabinetå Va¬ñu ielå 2 vai IZM Starptautisko sakaru da¬å lîdz 2003. gada 15. novembrim.

IEF viesojas profesors no Erfurtes Ieva Andersone, IEF asistente

Foto: Eduards Lapsa

No 15. lîdz 17. septembrim universitåté viesojås Erfurtes Universitåtes Ekonomikas fakultåtes dekåns profesors Dr. Stefens Ívarcs no Våcijas (attélå). Íajå laikå profesors tikås ar müsu IEF fakultåtes dekånu K. Didenko, lai apspriestu turpmåko sadarbîbu un IEF studentu iespéjas studét Erfurté. Viesoßanås laikå profesors S. Ívarcs lasîja lekcijas straté©iskajå menedΩmentå uzñéméjdarbîbas un vadîßanas programmas 2. kursa ma©istrantüriem. Profesors atzina, ka müsu studentu zinåßanu lîmenis ir augsts, un izteica vélmi turpinåt müsu universitåßu sadarbîbu arî nåkotné.

Attîstot starptautisko sadarbîbu

Asoc. profesors Jånis Ítrauhmanis, Ìeomåtikas katedras vadîtåjs Vasaras såkumå, 9. jünijå, Ìeomåtikas katedrå viesojås un nolasîja lekciju starptautiska méroga speciålists ©eodézijå po¬u profesors Ja-

nußs Sledziñskis no Varßavas Tehnolo©iskås universitåtes Ìeodézijas un ©eodéziskås astronomijas institüta. Viñß ir arî Centråleiropas projekta Zinåtne un tehnolo©ija Ìeodézijas sekcijas starptautiskais koordinators. Profesors müs iepazîstinåja ar ©eodézistu sagatavoßanas sistému minétajå augstskolå, zinåtniskajiem pétîjumiem un aicinåja uz sadarbîbu, kas bütu lietderîga abåm pusém. Ìeodézijas un ©eodéziskås astronomijas institüts ir Ìeodézijas un kartogråfijas fakultåtes saståvå; vél tajå ir Lietiß˚ås ©eodézijas, Fotogrammetrijas un kartogråfijas, Poligråfijas institüti. Kad jautåjåm par ©eodézistu un kartogråfu sadarbîbu, atbilde müs pårsteidza, jo kopéju projektu praktiski nav. Domåjams, arî tåpéc, ka

Polijå gatavo lielu skaitu ©eodézistu un kartogråfu (péc profesora domåm, pat par daudz), un arî praksé ßie speciålisti ¬oti reti veic kopéjus darbus. Latvijå tå, protams, nedrîkstétu büt. Po¬u augstskolas kolé©us var apskaust par ¬oti modernu un plaßu instrumentu kolekciju (te gan jånoråda, ka, pateicoties RTU vadîbas atbalstam, arî Ìeomåtikas katedras tehniskais nodroßinåjums jütami uzlabojies), ir arî paståvîgs uzmérîjumu poligons 400 km2 platîbå, kur visi ©eodézijas specialitåtes studenti veic måcîbu praksi. Bet minétå institüta speciålisti ßajå poligonå risina ©eodézijas zinåtniski tehniskås problémas. Mums bija ¬oti interesanti uzzinåt par tåm ©eodézijas problémåm, ko pétî po¬u kolé©i, jo nenoliedzami

vairåkas no tåm ir aktuålas arî müsu valstî. Pirmå probléma, kas mums jåatrisina, ir ©eomåtikas nozares (tå apvieno ©eodéziju, kartogråfiju un nekustamå îpaßuma pårvaldîbu) atzîßana Latvijas zinåtñu nozaru sarakstå. Jo – kå var såkt attîstît nozari, kas netiek atzîta? Polijas zinåtñu nozaru sarakstå ir gan ©eodézija, gan kartogråfija un büßot arî ©eomåtika. Pateicoties profesora J. Sledziñska vizîtei, més guvåm atbalstu sadarbîbas veidoßanai ar Varßavas Tehnolo©iskås universitåtes Ìeodézijas un kartogråfijas fakultåti un jau ßogad nosütîsim sadarbîbas lîguma projektu. Domåjams, müsu studenti izmantos iespéjas måcîties pie po¬u kolé©iem. ❏

2003. gada 25. septembris

Uzvelkamais apelsîns* nok¬üst Latvijå Juniors Íogad astotajå starptautiskajå studentu konkurså Uzvelkamais apelsîns 2003 zelta diplomu ieguva RTU studente Andra Korica (attélå) nominåcijas Iepakojuma dizaina veidoßana kategorijå Pårtikas produkta iepakojums par grupveida iepakojumu konserviem Golden sprats in oil (zelta ßprotes e¬¬å). Konkurss notika Maskavå, un tajå piedalîjås 206 studenti no 28 måcîbu iestådém, no tiem 169 bija no Krievijas, 15 no Baltkrievijas, 19 no Ukrainas un pa vienam no Arménijas, Bulgårijas un Latvijas. Latvija, Arménija un Bulgårija tajå piedalîjås pirmo reizi. Pagåjußajå gadå konkurså piedalîjås apméram 150 studenti no 15 måcîbu iestådém. Galveno balvu nominåcijå Iepakojuma dizaina veidoßana sañéma A. N. Kosigina vårdå nosauktås Maskavas valsts Tekstila universitåtes studente Katrîna Kuklaçeva. Sîkåku informåciju par konkursu var uzzinåt internetå www.magpack.ru. Zelta diploma un Uzvelkamå apelsîna ieguvéja Andra Korica ir dzimusi Salaspilî. Péc vidusskolas beigßanas ieståjusies Rîgas Kato¬u ©imnåzijå. Savu izvéli pamato ar interesantajiem priekßmetiem un skolas nepårtraukto attîstîbu. Stundu sarakstå esot bijußi atrodami pat tådi neparasti priekßmeti kå ßahs un balets. Péc ©imnåzijas beigßanas Andra ieståjusies Rîgas vieglås rüpniecîbas tehnikumå, kurå måcîjusies ap©érbu dizainu. Péc tå beigßanas viña nav saskatîjusi lielas perspektîvas darbam ßai nozaré, tåpéc, uzzinåjusi, ka RTU ir preçu dizaina novirziens, nolémusi måcîbas turpinåt augstskolå. Paßlaik Andra RTU Transporta un maßînzinîbu fakultåtes Mehånikas institüta RaΩoßanas un automatizåcijas profesora grupå måcås pédéjo gadu. Divi gadi esot måcîjusies koledΩ-

Andras konkursa darbs.

programmå, péc tam vél divarpus – inΩenierstudijås. Palicis pédéjais pusgads – inΩenierprojekta izstrådei. Kad Andra mekléjusi prakses vietu, viñai bijis grüti to atrast, tåpéc nolémusi izmé©inåt laimi un devusies uz Latvijas Iepakojumu asociåciju péc palîdzîbas. Asociåcijas izpilddirektore Maija Placéna ieteica Andrai firmu Paco Design, kuras direktore, Latvijas Iepakojuma asociåcijas valdes locekle Iveta Krauja labpråt piekrita palîdzét. Vienlaikus Andra uzzinåja par konkursu Uzvelkamais apelsîns un noléma noßaut divus za˚us ar vienu ßåvienu. I. Krauja piekrita büt par Andras projekta vadîtåju, savukårt obligåto rekomendåciju no augstskolas Andrai uzrakstîja Pirmsaugstskolas izglîtîbas un informåcijas noda¬as vadîtåjs Dr. inΩ. Ainis Kårkliñß, kurß palîdzéja arî nokårtot apmaksåtu komandéjumu uz Maskavu, kad bija jåbrauc paka¬ balvai. Atgriezusies no Maskavas, Andra Jaunajam InΩenierim demonstréja iegüto balvu un paståstîja, kå tapis dizains un kådi bijußi viñas iespaidi par Maskavu: «Kad såku strådåt kopå ar Ivetu, vispirms man bija jåizvélas produkts, kuram taisît iepakojumu. Izvéléjos zivju konservus, jo tå ir viena no nozîmîgåkajåm Latvijas eksporta precém, îpaßi uz Krieviju. Aizgåju uz veikalu un nopirku trîs ßprotu kårbiñas, noplésu tåm eti˚etes, jo arî tås bija jåtaisa paßai, un såku domåt. Vispirms dizains top galvå, vélåk ar zîmuli uzzîméju skices visiem iespéjamiem variantiem. Tad no skicém izvéléjos vienu un pagatavoju mazu kartona maketiñu. Tad vajadzéja izdomåt firmas nosaukumu un logotipu. Tå tapa SIA Jüra. Eti˚etes veidoju nevis no parasta zeltîta papîra, kå pieñemts uz ßprotu kårbåm, bet no caurspîdîgas apdrukåtas pléves, jo pats kårbas metåls jau ir zeltîts. Kad tas viss bija izdomåts, varéja ˚erties klåt pie maketéßanas uz datora un prototipa veidoßanas. Darbs tika vértéts ne tikai no vizuålå viedok¬a, tika ñemta vérå tehnolo©ijas vienkårßîba, iepakojuma materiåla izturîba, pieñemtie standarti

Foto: Eduards Lapsa

zivju konservu iepakoßanå un daudzi citi noteikumi, tå ka ce¬ß lîdz Apelsînam nebüt nebija viegls. Liels bija mans prieks, kad uzzinåju, ka esmu ieguvusi zelta diplomu un jåbrauc uz Maskavu péc balvas. Izbraucu ar vilcienu 11. septembra vakarå, otrå dienå divpadsmitos jau biju Maskavå. Apbalvoßanas ceremonija notika Maskavas Politehniskajå muzejå, taçu tå nebija îpaßi grandioza, pårsvarå piedalîjås tie studenti, kuri bija sañémußi balvas, lai gan daΩi nemaz nebija ieradußies. Latvijas Iepakojumu asociåcija man bija iedevusi lîdzi lielu somu ar daΩådiem suvenîriem Ωürijai un påréjiem konkursa laureåtiem. Ûürijå bija 14 Krievijå iepakoßanas jomå nozîmîgi cilvéki. Péc apbalvoßanas ceremonijas bija zviedru galds, taçu publika åtri izklîda. Bija ieradußies arî reportieri no Krievijas Iepakojumu asociåcijas Ωurnåla Tara un iepakojums, kuri man uzdeva vairåkus jautåjumus. Vélåk es ar viñiem sapazinos, un otrå dienå viñi mani veda ekskursijå pa Maskavu. Tå kå es tur agråk nekad nebiju bijusi, nevaru pateikt, kas Maskavå pédéjå laikå mainîjies, – tas ir jautåjums, kuru péc atgrießanås man uzdeva gandrîz visi. Viss tur likås milzîgs, salîdzinot ar

Rîgu, – måjas, ielas. Kustîba pårsvarå notiek pa pazemi – metro un tune¬iem. Ja Maskavå grib ß˚érsot ielu, tas praktiski ir iespéjams tikai pa tuneli. Man ¬oti iepatikås metro. Vilcieni nåk ar daΩu sekunΩu intervålu, taçu tik un tå ir pilni. Arî braukt ar metro ir daudz savådåk nekå ar parasto vilcienu – tas daudz åtråk uzñem åtrumu un straujåk bremzé. Konkurss man deva ne tikai lielisku darba pieredzi, bet arî årkårtîgi plaßu publicitåti. Noteikti iesaku visiem, kurus tas interesé, piedalîties ßai konkurså, jo tas dod iespéju, ka jüsu darbs un zinåßanas tiks novértétas starptautiskå lîmenî. Ja kådam rodas véléßanås apskatît manu darbu, tas büs iespéjams izstådé Iepakojums, poligråfija, reklåma, kas no 1. lîdz 4. oktobrim notiks Skonto izståΩu hallé. Laipni lügti! Latvijas Iepakojumu asociåcijai ir doma organizét lîdzîgu studentu konkursu arî Latvijå, kurå varétu piedalîties visu augstskolu studenti, kuru studijas saistîtas ar dizaina veidoßanu un projektéßanu. ❏ * Konkursa un balvas nosaukums krievu val. ir Zavadnoj ape¬sin, ko latvießu val. var tulkot arî «aizrautîgs», «dedzîgs».

2003. gada 25. septembris

RTU viesojås trîs studenti no Maskavas Juniors Augustå RTU viesojås trîs Maskavas Ener©étikas tehniskås universitåtes studenti, kuri bija pirmie, kas izmantoja pirms gada noslégto lîgumu ar Maskavas Ener©étikas tehnisko universitåti par studentu apmaiñu ar RTU. «Sadarbîba ar Maskavas universitåti ir ¬oti sena, taçu tå visu laiku ir bijusi neformåla. Íis lîgums ir pirmå oficiålå sadarbîba, un saistîbå ar to pavasarî uz Maskavu aizbrauca trîs RTU studenti un tagad, no 7. augusta lîdz 3. septembrim savus zinåtniskos darbus izstrådåt bija ieradußies trîs ¬oti spéjîgi studenti no Maskavas,» par studentu apmaiñu atzinîgi izteicås Siltumener©étisko sistému profesora grupas vadîtåjs profesors Daniels Turlajs. Divi Maskavas studenti Sergejs Korjakins un Aleksejs Dobrovo¬skis profesora Pétera Save¬jeva un docenta Jåña Naglas vadîbå izstrådåja zinåtnisko darbu par tému Siltumapmaiñas intensifikåcija, izmantojot reljefa (bedrîtes, izci¬ñi, vîtnes) sildvirsmas. Treßå studente Irina K¬ementjeva profesora Daniela Turlaja, docenta M. Za˚a (LU) un zinåtniskås lîdzstrådnieces Ineses Barminas vadîbå izstrådåja zinåtnisko darbu par tému Degßanas procesi åréjos elektriskos un åtruma laukos. «Studenti ßeit nodibinåja daudz jaunu kontaktu gan zinåtniskå, gan pétnieciskå darba jomå. Viñi apmekléja RTU, LU, LZA un Tehnisko koledΩu, kur iepazinås ar zinåtniskå darba témåm un eksperimentålåm iekårtåm. Brîvajå laikå tika organizétas ekskursijas pa Lat-

Foto: Eduards Lapsa

Sergejs, Irina un Aleksejs. viju. Finansiålos jautåjumus palîdzéja risinåt vairåki uzñémumi – Latvijas Rüpnieku tehniskås droßîbas asociåcija, Standartu komiteja un a/s Rîgas siltums. Íîs firmas sniedza finansiålo palîdzîbu, gan RTU studentiem Kårlims Galvånam, Jurim Ëbelîtim un Sandim Veidem dodoties uz Maskavu, gan studentiem no Maskavas apmekléjot Rîgu,» paståstîja D. Turlajs. 1. septembrî Ezermalas ielå 6, 208. auditorijå, notika seminårs studentu zinåtnisko darbu prezentéßanai. Seminåra laikå studenti ar JI dalîjås savos iespaidos par darbu un atpütu Latvijå: «Vél nekad nebiju strådåjusi kopå ar pasniedzéju sievieti, taçu izrådîjås, ka Inese Barmina ir ¬oti gudrs, interesants cilvéks, tåpéc arî sadarbîba izvértås ¬oti radoßa. Òoti patika ekskursijas pa Latviju, îpaßi pa mazajåm pilsétiñåm – Siguldu, Césîm, Kuldîgu, Turaidu. Salîdzinåjumå ar Krieviju Latvijå ir kaut kå mierîgåk, Maskava jau vispår ir traka pilséta, kuras iedzîvotåju skaits vairåkas reizes pårsniedz Latvijas iedzîvotåju skaitu. Pie mums maza pilséta skaitås tad, ja

tajå ir 100 000 iedzîvotåju. Vél mazåkas pilsétas jau sauc par miestiem (©erevña), un tajås ce¬i ir praktiski neizbraucami. Visvairåk no Latvijas pilsétåm man patika Césis un Kuldîga, var redzét, ka ßajås pilsétås ¬oti seko vésturisko pieminek¬u saglabåßanai un sakopßanai. Pie mums tas diemΩél praktiski nenotiek. Dzîvojåm Ezermalas ielas kopmîtnés, kas praktiski neatß˚îrås no Maskavas kopmîtném, varbüt nedaudz ar plånojumu. Såkumå bija problémas tikt lîdz Rîgas centram, tikai vélåk uzzinåjåm visus sabiedriskå transporta marßrutus. Spilgtå atmiñå paliks tas, kå naktî, nåkot måjås, més pilnîgå tumså taustîjåmies cauri mazajam meΩiñam pa ce¬am uz kopmîtném. Maskavå tik daudz za¬umu un koku nav.» Tå par Latvijå pavadîto ménesi izteicås Irina. Sergejam savukårt no Latvijas apciemojuma visvairåk pråtå palikusi tießi Rîga: «Òoti skaista pilséta. Pirmo pusménesi katru dienu péc zinåtniskå darba braucåm uz Rîgas centru un atgriezåmies tikai vélu naktî. Pirmos vakarus braucåm

måjås ar taksometru, taçu tas izmaksåja påråk dårgi un treßo vakaru més nåcåm måjås ar kåjåm. Kopmîtnés ieradåmies péc trim stundåm ßausmîgi nogurußi. Vélåk iepazinåmies ar vietéjiem, un viñi paståstîja, ka var braukt arî ar tramvaju. Rîga ir kolosåla pilséta. Salîdzinåjumå ar Maskavu maza, visu Rîgu var ar kåjåm izstaigåt. Centåmies büt visur, kur vien iespéjams – gåjåm uz diskotékåm, bijåm uz regati un aizgåjåm pat uz latvießu teåtri. Kaut ko no izrådes arî sapratåm, jo bijåm iepazinußies ar latvießiem un viñi mums måcîja latvießu valodu. Paßi arî visu laiku centåmies uzzinåt, ko kurß vårds nozîmé latviski. Rîga ir arî ¬oti za¬a pilséta, daudz sakoptu parku, daudz apstådîjumu. Arî satiksme Rîgå nav saspringta, ¬oti pårsteidza tas, ka gåjéjus uz pårejåm palaiΩ un automaßînas brauc ar ieslégtåm gaismåm pat dienå. Strådåt zinåtnisko darbu bija ¬oti interesanti, galvenokårt pateicoties ¬oti profesionålajiem pasniedzéjiem. Pie mums visas problémas tiek risinåtas daudz abstraktåk nekå pie jums, jo te varéja aiziet pie konkréta aparåta un apskatîties, kå viena vai otra teorija îstenojas dzîvé. Mums, protams, arî ir labs tehniskais aprîkojums, bet te to vairåk uzsver un råda. Noteikti atgriezîsimies un atpütîsimies Rîgå. Maskavå vasarå atpüsties vispår nevar, gaiss påråk smacîgs. Toties te gaiss ir ¬oti tîrs un arî pati pilséta tîra, turklåt netålu ir kolosåla pludmale un jüra. Noteikti domåju atgriezties!» ❏

Zinåtñu prorektors profesors L. Ribickis iesaka izlasît!

Tehnoloģiju pārnese Vācijā Ja neievéro akciju kursa svårstîbas, Våcijas prasme pårvérst idejas par komerciålu triumfu liekas neapturama. Ziño Nikola DΩonsa

Inovåciju pårpilnîba Ja runå par fundamentålås pétniecîbas pårvérßanu raΩoßanas veiksmés, tikai nedaudz valstu var lîdzinåties Våcijai. Jau kopß 20. gs. 40. gadiem milzîgo valsts raΩoßanas pamatbåzi apgådå nepårtraukta jaunu ideju un zinåtnisku ekspertîΩu plüsma. Lai arî Våcijas labklåjîba pédéjå desmitgadé bijusi kavéta, jo milzîgus izdevumus prasîjusi Austrumu un Rietumu apvienoßanås, kå arî globålås ekonomikas lejupslîde, tai tomér pieder apskauΩams rekords ideju pårvérßanå ienåkumos. Lielu ieguldîjumu ßajos panåkumos devusi Fraunhofera sabiedrîba – pétniecîbas institütu tîkls, kas eksisté vienîgi tådé¬, lai risinåtu raΩoßanas problémas un radîtu pieprasîtås tehnolo©ijas. Íî organizåcija ir radîjusi visu, såkot no komerciåli svarîgiem låzeriem automaßînu deta¬u izgrießanai lîdz populårajam mp3 müzikas formåtam. Taçu paßlaik Fraunhofera institütiem ir radusies konkurence. Tehnolo©iju pårnesé aizvien lielåku lomu uzñemas universitåtes, un visur veidojas tehnolo©iskie parki. Íos sasniegumus papildina arî federålås investîciju programmas uzñéméjdarbîbas såkßanai.

Tåda straté©ija varétu izklausîties péc saimniecisko panåkumu receptes, taçu tai netrükst kriti˚u. Tie raizéjas, ka lietiß˚ås pétniecîbas atbalstîßana nozîmés fundamentålås zinåtnes pameßanu novårtå, kas galu galå novedîs raΩoßanu svaigu ideju badå. Ja ikviens zinåtnieks såk domåt lîdzîgi uzñéméjam, var argumentét, ka tad tradicionålie universitåßu pétniecîbas principi, kurus virza zinåtkåre un kuri ir brîvi un plaßi izmantojami, zaudés. Citi savukårt apgalvo, ka daudzås tehnolo©iju pårneses veicinåßanas programmas ir veltîga naudas izsvießana, jo vismaz puse no to veicinåtå mazå biznesa iznîks daΩos gados. Kamér ßîs debates turpinås, jaunas idejas paståvîgi plüst no Våcijas sareΩ©îtå pétniecîbas tîklu kompleksa ar tådiem slaveniem vårdiem kå Helmholcs (Helmholtz), Makss Planks (Max Planck) un Leibnics (Leibniz). Taçu ir ceturtais tîkls – Fraunhofera sabiedrîba, kurai tehnolo©iju pårnesé ir vislielåkå loma. Nodibinåta 1949. gadå, Fraunhofera sabiedrîba tagad ir Eiropas lielåkå lietiß˚o tehnolo©iju institücija, tås 59 institütos strådå 12 000 darbinieku, un tå vél turpina augt. 2001. gadå tå pårñéma GMD Valsts informåciju tehnolo©iju pétniecîbas centru (GMD National Research Centre for Information Technology), kura saståvå ir astoñi institüti Bonnå, Darmßtaté un Berlîné.

>>> 6. lpp.

Tehnoloģiju pārnese

>>> 5. lpp.

Pagåjußajå gadå Fraunhofera sabiedrîba pårñéma Heinriha Herca Komunikåciju tehnolo©iju institütu Berlîné. Paßlaik Fraunhofera sabiedrîba ir pårståvéta pat ASV un Åzijå. Centri ir jauno pétnieku pårbaudes poligoni, ko uztur gan augstskolas, gan raΩoßana. «Våcija ir fantastiska praktiskås pieredzes sniegßanå studentiem, it îpaßi inΩenierzinåtnés,» saka Aksels Bauers no Fraunhofera låzertehnolo©ijas institüta Åhenå. Daudzi studenti Fraunhofera sabiedrîbu izmanto kå tramplînu uz raΩoßanu, kamér daudzi vispåratzîti Fraunhofera sabiedrîbas pétnieki saglabå amatus arî universitåtés. Tikai 20% no gadskårtéjå 900 miljonu eiro budΩeta Fraunhofera sabiedrîba sañem tießi no valdîbas. Institütiem ir jåpiedalås lîgumu konkursos, lai spétu sevi nodroßinåt. Lîgumu uzdevumus sniedz mazås kompånijas, kuras paßas nevar at¬auties savu pétniecîbu un vienpråtîgi ¬oti augstu vérté Fraunhofera speciålistu zinåßanas un iekårtas. DaΩi Fraunhofera centri ir izveidojußi klasterus no apkårtéjåm kompånijåm. Ítutgarté pieci Fraunhofera centri apkalpo automaßînu atjaunoßanu un büvniecîbu ßajå apgabalå. Freiburgå, augstiené tießi ce¬å no vissaulainåkås vietas Våcijå, atrodas Fraunhofera Saules ener©ijas sistému institüts, kas ir vislielåkais Saules pétniecîbas institüts Eiropå. Tas ir celmlauzis fotogalvanikas, miniatüru degvielas elementu un videi draudzîgas celtniecîbas pétîjumos. Åhena, kas pasaulé vairåk pazîstama ar jåßanas sporta sacensîbåm, ir k¬uvusi par valsts låzertehnolo©ijas centru. Fraunhofera sabiedrîbas panåkumus raksturo sañemto patentu skaits – 449 pagåjußajå gadå. Íis rezultåts sabiedrîbu ierindojis visvairåk ieguvußo patentu îpaßnieku saraksta 27. vietå, un tå ir vienîgå sabiedrîba starp tådåm milzîgåm kå Siemens un Volkswagen. Fraunhofera sabiedrîbu uzskata par vislabåk zinåmo institüciju ideju pårvérßanai praktiskos produktos, taçu tå nebüt nav vienîgå. Pieméram, Makßa Planka institütiem, kas ir slaveni ar fundamentålo pétniecîbu, ir sava pieeja raΩoßanai, tå sauktås Gårçinga inovåcijas (Garching Innovation). Íie institüti dibinåti 1970. gadå un båzéjas Minhené, un paßlaik ßî organizåcija re©istré ap 100 patentu gadå. Pétnieki, kas strådåjußi Makßa Planka institütå, pirms pårgåjußi uz raΩoßanu, tådi kå, pieméram, Péteris Paks, kurß Heidelbergå vada biotehnolo©isko sabiedrîbu Molekulårie medicînas instrumenti, Gårçinga inovåciju paveikto nodévéjis par fantastiku. Arî universitåtes iesaistîjußås tehnolo©iju pårneses darbîbå, lai gan to sistému slava nav tik plaßa. Bijis arî tå, ka universitåtes personåls, kas radîjis jaunas tehnolo©ijas, patentu pieteikumam izvirzîjis vienu vienîgu autoru. Kårtîba mainîjås 2002. gada februårî. Tagad izgudrotåjiem savas idejas vispirms jåpiedåvå universitåtém, kuråm çetru méneßu laikå jåizlemj, vai izgudrojumu pieñemt. Ja to pieñem, tås iegüst patenta tiesîbas un 70% procentus no ikviena ienåkuma. Universitåtes ir såkußas iekårtot birojus, kas nodarbojas ar tåm jauno darbîbas novirzienu, taçu daråmå vél daudz . «Tehnolo©iju pårneses universitåtés vél nav nobriedußas. Jüs aizejat uz tehnolo©iju pårneses biroju ar patenta ideju, bet tur nezina, ko darît,» saka Magnus fon Knébels Déberics, lîdzîpaßnieks vienai no veiksmîgåkajåm Eiropas biotehnolo©iju kompånijåm MTM und LION Bioscience. Par laimi, tåm palîdzés viens no Våcijas vispieredzéjußåkajiem patentu birojiem – Våcijas pétniecîbas Fraunhofera sabiedrîbas patentu centrs (PST). Íå gada februårî PST paziñoja, ka ieñems aktîvåku lomu «tehnolo©iju aliansé», kura saista daΩådås patentu likumdevéjas organizåcijas ar universitåtém. PST palîdzés universitåßu birojiem novértét savu izgudrojumu novitåtes un potenciålos tirgus, kå arî vienoties ar raΩoßanu. PST jau ir viens projekts ar Bavårijas universitåtém. Tagad tas såk plaßas valstiskas programmas universitåßu klînisko un inΩenierzinåtñu patentu jomå. Patlaban vél nav îsti skaidrs, kå universitåßu tehnolo©iju pårneses programmas attîstîsies. Viena no problémåm ir tå, ka federålås valdîbas finanséjums tåm tiek pieß˚irts tikai uz daΩiem gadiem, péc kuriem pieñemts, ka tås paßas güs pe¬ñu, saka Jerns Erséliuss, Gårçingas inovåciju patentu vadîtåjs. «Tas gan ir maz ticams, ja vien ßîs programmas nav ¬oti veiksmîgas,» viñß argumenté. Bet, kamér universitåtes pråto, kå güt ieñémumus no sava akadémiskå personåla idejåm, daΩi pétnieki uzskata, ka universitåtes vispår nevajadzétu iesaistît tehnolo©iju pårnesé. «Daudzi no viñiem uzskata, ka Fraunhofera sabiedrîbas darbîba un universitåßu iesaistîßanås tajå ir kaut kas nepieñemams,» saka Paks. «Priekßå vél ir daudz diskusiju.» Tådi pétnieki kå Heidelbergas universitåtes Vides fizikas departamenta direktors Ulrihs Plats gan neuzskata, ka biznesam universitåté nav vietas. Taçu viñß tiecas domåt, ka visi ßie tehnolo©iju pårneses biroji ir lielåkas problémas pazîme, ka Våcija ir påråk iecentréjusies uz lietiß˚ajåm zinåtném. «Més esam pårtraukußi radît jaunas zinåßanas – més tikai tås izrokam,» saka Plats. Tas neizbégami fundamentålajai pétniecîbai ir atñémis da¬u finanséjuma. Lai gan tå ir kopéja slimîba vairåkumå valstu, daudzi uzskata, ka situåcija Våcijå ir sliktåkå. «Ieguldîjums pétniecîbas jomå paßreizéjå stadijå Våcijå nav

2003. gada 25. septembris pietiekams,» saka Nacionålo pétniecîbas centru Helmholca asociåcijas viceprezidents Haralds Curhauzens: «Gan ASV, gan Japåna palielina fundamentålås pétniecîbas finanséjumu ßajos ekonomiski grütajos laikos. Våcija dara pretéjo.» Pédéjos gados viena pétnieka finanséjums véΩa pétniecîbå ir pieaudzis çetrkårtîgi gan ASV, gan Våcijå, saka Curhauzens. Federålå valdîba izsakås, ka finanséjums gan pieaug, taçu to noéd tådas lietas kå algu pielikumi. Federålås izglîtîbas un zinåtnes ministrijas (BMBF) amatpersonai Frankam Florianam, kurß nosaka valsts zinåtniskå darba plånus un sadala federålos fondus, ß˚iet, ka uzsvars vairåk likts uz lietiß˚o zinåtni. «Vissvarîgåkie projekti, kådus més esam veicinåjußi pédéjos çetros gados, ir tie, kuri ir praktiski lietojami cilvékiem,» viñß saka, – pieméram, projektus, kas drîzåk uzsver veselîbu nekå kosmosa tehnolo©ijas. Ministrija cenßas atbalstît arî tådu jaunu kompåniju veidoßanos, kas nododas praktiskajai un lietiß˚ajai zinåtnei. Tå ir veicies tådåm programmåm kå BioChance, 50 miljonu eiro projekts pédéjos trijos gados palîdzéjis såkt darbu 52 jaunåm kompånijåm. BMBF apgalvo, ka ßî un citas lîdzîgas shémas noturés Våciju pasaules biotehnolo©iju un augsto tehnolo©iju priekßgalå un nodroßinås ar darbu apdåvinåtus zinåtniekus, tådéjådi atturot viñus no pårcelßanås uz ASV un citurieni. Iespéjams, tas arî sniegs ¬oti nepiecießamo stimulu Våcijas ekonomikai. Valdîba ir atbalstîjusi saikni starp zinåtni un raΩoßanu arî citådi. Pagåjußå gadsimta deviñdesmito gadu vidü BMBF izsludinåja konkursu 150 miljonu våcu marku (100 miljonu ASV dolåru) apmérå, lai noteiktu biotehnolo©iju trîs karstos punktus. Universitåtes, kompånijas un pétniecîbas institüti neatlaidîgi centås pierådît sava biore©iona vértîbu, püloties uzvarét. Projekts beidzås 2002. gadå, bet uzvaréjußie biore©ioni – Minhene, Reinzeme un Reinas– Nekåras apvidus, kas iek¬auj Heidelbergu, – apñémîgi turpina attîstîties. Iesaistîtas ir arî vietéjås paßvaldîbas. Heidelbergå milzîgais tehnolo©iskais parks, kura lielåkå da¬a pieder pilsétai, ir cießi piek¬åvies universitåtei. Tå 50 000 kvadråtmetros iek¬autas lielo kompåniju Merck un Abbott filiåles un vél 90 mazåkas kompånijas. GluΩi jaunas celtnes 10 000 kvadråtmetri vél gaida, lai tos piepildîtu 1500 biotehnolo©iju darbinieki. Reinas–Nekåras re©ionå gan varétu büt liela atß˚irîba no 22 5000 strådåjoßajiem Sanfrancisko nißå, taçu såkumam tas nav slikti. Ar valdîbas atbalstu privåtais sektors ieñem galveno lomu jaunu kompåniju veidoßanå. Daudzåm Reinas–Nekåras apvidü jaundibinåtajåm kompånijåm palîdzîgu roku sniegusi Heidelbergas inovåciju sabiedrîba, kas ir viena no Våcijas vadoßajåm riska kapitåla kompånijåm. 1997. gadå tai bija 12 miljoni eiro, lai palîdzétu såkt darbîbu 12 kompånijåm, no kuråm viena bija LION Bioscience. Lîdz ßim tikai viena no ßîm 12 kompånijåm ir darbu pårtraukusi, kas ir ievérîbas cienîgs panåkumu rådîtåjs, ko devis ekonomiskais klimats. Bet vai izdzîvos påréjås? «Kapitålieguldîjums biozinåtnés kopß 2000. gada ir pazeminåjies par 90%. Kaut ko tådu es nekad neesmu pieredzéjis,» izsakås Heidelbergas tehnolo©iskå parka izpilddirektors Klauss Påte. Viñß tomér cer, ka parks büs pasargåts no pavîdéjußås biotehnolo©iskå püß¬a pårsprågßanas. «Més patießåm bijåm ¬oti izvélîgi, nolemjot, kas ßurp dosies. Bija tådi, kas müs par to kritizéja, teikdami, ka mums jau te varétu büt vairåk darbinieku. Bet Berlîné gandrîz puse biotehnolo©isko kompåniju varétu ciest neveiksmi. Íeit tas nenotiks,» viñß rezumé. Citi nav tik pårliecinåti. «Tirgü ir påråk maz kompåniju ar praktiskiem produktiem,» ståsta fon Knébels Déberics. «Visas programmas jaunu kompåniju såkßanai vienkårßi nozîmé veltîgi izdotu naudu.» Viñß apgalvo, ka problému da¬éji izraisa investîciju kompåniju eksplozîvi lielais skaits – tås parådîjußås lîdz ar biotehnolo©iju izaugsmi, un tåm bieΩi ir påråk maz pieredzes, lai pienåcîgi izvértétu, kuras idejas pacelsies lidojumam un kuras nogrims bez pédåm. «Investoriem trükst priekßstata par patieso tirgu. Ir bijußas miljoniem kompåniju, kas izvirzîjußas mér˚i – büvét mikroprocesorus, un tikai viena vai divas no tåm izdzîvos,» viñß saka. Bet arî citur pasaulé ir saskare ar ßo izaicinåjumu. Vismaz Våcijå, ja ßis biotehnolo©iskais püslis plîstot izraisîs jucekli, valstij büs låzeri, saules elementi un milzums citu tehnolo©iju, lai palîdzétu to caurredzét. Un, protams, Fraunhofera sabiedrîba joprojåm stingri saglabås saiknes starp zinåtni un raΩoßanu.

Kas ir kas Makßa Planka sabiedrîba. 79 institücijas, kas veic fundamentålos pétîjumus. Tos kopîgi finansé federålå valdîba un atseviß˚i federålie apgabali. www.mpg.de/english. Fraunhofera sabiedrîba. 59 institücijas, kas nodarbojas ar lietiß˚o pétniecîbu. 80% no tåm finansé komerciålie lîgumi, påréjo da¬u sedz federålå valdîba. www.fraunhofer.de/english/index.html. Helmholca centri. 15 gigantiski valsts pétniecîbas centri. 24 000 nodarbinåto. Tå ir lielåkå zinåtniskå organizåcija Våcijå. Trîs ceturtda¬as no tås finanséjuma sedz valdîba, bet ceturtda¬u – citi sabiedriskie un privåtie avoti. www.helmholtz.de (tikai våcu valodå). Leibnica asociåcija. 80 valsts pétniecîbas centri, kas apvieno fundamentålo un lietiß˚o pétniecîbu gan tehniskajås, gan humanitårajås zinåtnés. Tos kopîgi finansé gan federålå valdîba, gan atseviß˚i federålie apgabali. www.wgl.de. ❏ Tulkots no izdevuma NewScientist 19 april 2003

2003. gada 25. septembris

Dekånu runas 4. septembra sédé ☞ Íå studiju gada pirmås Dekånu padomes sédes ievadå rektors akadémi˚is I. Knéts novéléja visiem veiksmîgu jauno studiju gadu, piekodinåja nemitîgi rüpéties, lai studijas notiktu pilnvértîgi, un lüdza dekånus paståstît, kådus galvenos darbus ßogad viñi paredz savås fakultåtés pilnvértîgu studiju nodroßinåßanai. Måcîbu prorektors E. Be˚eris aizrådîja, ka joprojåm plaßsaziñas lîdzek¬os parådås daΩådi neprecîzi sludinåjumi no RTU daΩådåm struktürvienîbåm bez Studiju da¬as vîzas. Tiks sagatavots rektora rîkojums par sludinåjumiem. ETF dekåns I. Slaidiñß: septembrî fakultåte iesniegs pårakreditåcijas dokumentus; büs grütîbas ar 1. kursa apmåcîbu, jo ßogad uzñemti studenti ar 4 ballém matemåtikå; fakultåté ir baΩas, ka péc diviem ma©istru izlaidumiem, kas plånoti nåkamgad, fakultåté paliks brîvas budΩeta finansétås vietas; jåiesniedz dokumenti licences sañemßanai ma©istra un profesionålo studiju programmå Telekomunikåcijas. Fakultåtes telpas iespéju robeΩås ir sakårtotas, visås lielajås daudzpakåpju auditorijås ierîkoti radiomikrofoni. Rektors piebilda, ka LMT ar RTU Attîstîbas fonda starpniecîbu pieß˚îris Ls 6000 vienas ETF auditorijas sakårtoßanai, tå palîdzot fakultåtei k¬üt bagåtåkai un skaiståkai. TMF dekåns G. Liberts izteica baΩas par 1. kursa studentu sagatavotîbas lîmeni un laboratoriju iekårtu kritisko novecoßanos; par måcîbu literatüras trükumu latvießu valodå. Cerîgs notikums – augustå ar RVR noslégtais lîgums par lîdzdalîbu jaundibinåtajå tehnolo©iskajå parkå, kas paredz materiålu un deta¬u pårbaudes laboratorijas izveidoßanu, tåtad uzlabosies arî fakultåtes materiåli tehniskå båze. Rektors un måcîbu prorektors apßaubîja TMF dekåna priekßlikumu par måcîbu literatüru izmantot doktorantu darbus un ieteica aktivizét lekciju konspektu izdoßanu, ko måcîbu prorektors solîja atbalstît materiåli no Måcîbu lîdzek¬u fonda. Íis fonds ir ßogad palielinåjies, pateicoties ZB iegütå finanséjuma atbalstam. Rektors atzinîgi novértéja TMF ékas iekßtelpu izskatu, kas k¬uvis skaiståks, un novéléja, lai ékå bütu sastopami vairåk studentu nekå paßlaik. IEF dekåns K. Didenko: fakultåté veiksmîgi gatavo pårakreditåcijas dokumentus; IZM iesniegti dokumenti, lai IEF un Norvé©ijas sadarbîbas programma Inovåcijas un uzñéméjdarbîba sañemtu licenci; tiks izstrådåta jauna programma Cilvéku resursu vadîßana. Fakultåté turpinås struktürvienîbu reorganizåcija, apvienojot katedras un profesora grupas; darbu fakultåté såkußi vairåki gados jauni måcîbspéki. Remonts veikts visås telpås, trükst Ls 200 000, lai varétu turpinåt darbus MeΩa ielas 7. korpuså, taçu Muitas un nodok¬u katedras vadîtåjs A. Krastiñß cer arî ßo problému atrisinåt. Íogad uzñemßanå visas budΩeta vietas ir aizpildîtas, uzñemti reflektanti ar balli 7, nav gan izpildîts maksas uzñemßanas plåns (150), uzñemti tikai 50. Situåciju uzñemßanå fakultåte pétîs, jo RTU programmåm ir ¬oti liela konkurence: no 1000 iesniegumiem lîdz ieskaitîßanai atnåca tikai 400. EEF dekåns J. Gerhards: akreditétas programmas Elektrotehnolo©iju datorvadîba un Vides zinåtne; fakultåtes kolé©i uzskata, ka jåizstrådå vienota programma Elektrozinåtne. Telpas Kronvalda bulvårî ir sakårtotas, bet paståv baΩas par apkuri un slikto ståvvadu kvalitåti, jo lîdzek¬u trükuma dé¬ tikko såkts to remonts. Kritiskå ståvoklî ir iekårtas fakultåtes måcîbu laboratorijås. Fakultåtei gan palîdz Latvenergo måcîbu centrs, bet tas nav risinåjums. Kaut arî fakultåtes måcîbspéki ir sarakstîjußi vairåkas måcîbu gråmatas, un lîgums ar Latvenergo paredz apmaksåt izdevniecîbu pakalpojumus, måcîbu literatüras joprojåm trükst, tåpéc måcîbspékiem jåstrådå aktîvåk, lai bibliotékå netrüktu lekciju konspektu. Samazinås akadémiskå personåla vidéjais vecums: vairåki måcîbspéki gan ir vecåki par 60 gadiem, bet ßogad darbu fakultåté såk çetri jauni zinåtñu doktori. Pamatstudijås nevaréja uzñemt daudzus reflektantus, jo matemåtikas eksåmenu nokårtoja tikai 50%; vecåko kursu studijas formåli ir nodroßinåtas. AF dekåns J. Briñ˚is: ieviesîsim ¬oti pieprasîtu jaunu studiju programmu pilsétu plånoßanå, taçu vél neesam izlémußi, vai profesionålo vai ma©istra studiju lîmenî; esoßås programmas jåsakårto atbilstoßi MK noteikumiem, pamazåm tiek risinåts grütais jautåjums par studentu nodroßinåjumu ar prakses vietåm; såpîgs ir kadru jautåjums, lielas cerîbas liekam uz triju doktorantu darbu aizståvéßanu; sakårtojam infrastruktüru, divas auditorijas drîz büs pilnîgå kårtîbå. Rektors atzinîgi novértéja ßå gada Starptautisko vasaras universitåti arhitektüras studentiem, uz kuru bija pieteikußies 45 studenti no 15 valstîm, pat Dienvidåfrikas un înas. Pasåkuma iniciatore, finansétåja un rîkotåja gan bija RTU Starptautisko sakaru da¬a, nevis AF, taçu universitåtes darbå aktîvi tomér piedalîjås gan AF, gan Årzemju studentu departaments.

7 BF dekåns J. NaudΩuns: uzñemto kontingents ßogad ir labs, kaut tas vél negaranté izlaiduma kvalitåti; programmas ir akreditétas un licencétas, izñemot Siltuma, gåzes un üdens tehnolo©iju institütå; pårejam uz bakalaura un ma©istra profesionålajåm studijåm; ir vél daΩi nesakårtoti lietvedîbas jautåjumi; ievéléts viens jauns profesors, un profesüras vidéjais vecums tagad ir 59 gadi; turpinås sadarbîba ar profesionålajåm organizåcijåm, uzzinåm viñu pieprasîjumu un izstrådåsim jaunas programmas, literatüras båze ir laba, standartus ieskaitot; izremontéts fakultåtes vestibils. MLF dekåna vietnieks M. Dzenis: strådåjam ar programmu dokumentåciju; uzñemto kontingents ßogad labåks nekå agråk; telpas izremontéjis TTDI, arî Biolo©iski aktîvo savienojumu ˚îmijas tehnolo©ijas profesora grupå, pateicoties Grindeks finanséjumam, veikts remonts, paliek problémas ar logiem un uzblîdußo parketu; labåku varétu véléties måcîbspéku aktivitåti måcîbu lîdzek¬u izdoßanå, jo tikai pamatdisciplînas ar literatüru ir apgådåtas normåli; paståv problémas ar sîkajåm specializåcijåm, kuras varétu veidot tikai pédéjos kursos, ßogad neuzñémåm kokapstrådes koledΩprogrammå. Studiju da¬as vadîtåjs P.Sliede intereséjås, vai apspriests dzirdétais MLF priekßlikums par ˚îmijas un ˚îmijas tehnolo©ijas programmu apvienoßanu. Rektors ieteica vienoties par to laikus un iesniegt priekßlikumu AIP, kå arî priekßlikumus grozîjumiem Izglîtîbas klasifikatorå. DITF dekåna vietnieks A. Spalviñß: ir lielas grütîbas ar akadémiskå personåla komplektåciju, trükst jauno zinåtñu doktoru; svarîga ir piedalîßanås PHARE programmå; ¬oti jütams ßå gada 1. kursa studentu zemais sagatavotîbas lîmenis. Remonti veikti, arî pagalms k¬üst sakoptåks. Måcîbu prorektors E. Be˚eris teicås redzam bîstamîbu DITF måcîbu proceså, jo fakultåte lîdz ßim bija izlutinåta ar labiem studentiem, bet tik våjß kontingents kå ßogad nav vél nekad uzñemts. P. Sliede ieteica fakultåté apspriest jautåjumu par profesionålås asociåcijas pieprasîto koledΩprogrammu datorzinåtné, kas nav jaunatné populåra, jo jaunießi nav sapratußi, ka, studéjot ßajå programmå, trijos gados var iegüt 1. lîmeña augståko izglîtîbu. Íogad ßajå programmå uzñemti tikai deviñi studenti. Måcîbu prorektors atgådinåja, ka joprojåm çetras fakultåtes nav iesniegußas gada atskaites, tåpéc uz Senåta sédi nevarés sagatavot kopéjo RTU måcîbu darba atskaiti par pagåjußo studiju gadu. ☞ Dekåni sañéma informåcijai 2003. gada 3. septembrî sagatavoto RTU studentu skaita bilanci. ☞ Informåcijai dekåniem iesniedza RTU studentu skaita sadalîjumu pa programmåm un lîmeñiem, par bakalauriem vél informåciju kori©és péc 20. septembra, tad arî kancleram jåiesniedz attiecîgie fakultåßu dati atbilstoßi rektora rîkojumam par studiju vietåm. Studiju da¬a 5. septembrî nodos statistikas atskaiti IZM. Dekåni atkårtoti pieprasîja pieeju studentu datu båzei, uz to kanclers lüdza iesniegt precîzu norådi – kuriem datoriem ko instalét. ☞ Apsprieda studentu apliecîbu noforméßanu. Apliecîbas izdod uz rektora rîkojuma pamata, tåpéc nav iemesla tås parakstît dekånam. Nepiecießams tikai apliecîbåm ieviest tikpat stingru uzskaites sistému kå diplomiem. Apliecîbas izsniedz uz gadu, bet universitåtes absolventam vai atskaitîtam studentam nedrîkst parakstît aptaujas lapu, ja nav nodota studenta apliecîba, kura bütu nekavéjoties iznîcinåma. Par studentu apliecîbåm tiks gatavots attiecîgs rektora rîkojums, bet Iekßéjå audita da¬ai kopå ar Studiju da¬u jåsagatavo attiecîgås aptaujas veidlapas. ☞ Måcîbu prorektors E.Be˚eris iesniedza dekåniem vértéjumam projektu Nolikums par akadémisko studiju bakalaura darba izstrådåßanu un aizståvéßånu, lüdza to apspriest ar kolé©iem un priekßlikumus un labojumus iesniegt lîdz 15. oktobrim Studiju da¬å. Nolikuma projekts tapis, vérojot darbu aizståvéßanu. Daudzveidîba aizståvéßanå novérota pat vienas fakultåtes ietvaros, pamanîtas arî daΩas nepie¬aujamas situåcijas. DaΩos institütos bakalaura darbu aizståvéßana nenotiek atklåti, bet daΩos tå pat vispår(!) nenotiek. Nolikumå ietvertas vispåréjås kopéjås prasîbas, kas neizslédz katras programmas îpatnîbas. Måcîbu prorektora dienests sagatavojis arî hronometråΩas veidlapas, lai pétîtu studentu noslodzi. Lügums fakultåtém tås pavairot un iedot aizpildît godpråtîgiem studentiem. ☞ Rektors akadémi˚is I. Knéts informéja par divåm gaidåmajåm jubilejåm. Stambulas Tehniskå universitåte aicina atzîmét 230 gadu jubileju. RTU nosütîs apsveikumu. Tallinas Tehniskå universitåte atzîmés 85 gadu jubileju. RTU vårdå TTU apsveikt dosies zinåtñu prorektors profesors L. Ribickis vai Senåta priekßsédétåjs profesors M. Knite. ☞ Par studiju programmu finanséjuma nodroßinåjumu informéja kanclers R. Taraßkeviçs. RTU paßlaik ir 7164 studiju vietas, programmu dati akceptéti 5094 studiju vietåm, t.i., 71,1%. Visus apré˚inam nepiecießamos datus iesniegußas AF, BF, EEF, IEF, HI, Daugavpils filiåle un BALTECH. DITF iesniegusi ziñas par 71% programmu, ETF par 57%, MLF par 70%, TMF par 16%, Liepåjas un Ventspils filiålém dati atdoti laboßanai, jo

>>> 8. lpp.

2003. gada 25. septembris

Dekånu runas >>> 7. lpp.

nebija ievéroti jaunie jomas koeficienti. Kanclers lüdza informét, kuras programmas jåkori©é sakarå ar uzñemßanu, lai varétu aizsütît adresåtiem. Lîdz 12. septembrim datiem par visåm programmåm jåbüt iesniegtiem kancleram. ☞ Rektors atgådinåja, ka gaidîs dekånu viedokli par Dekånu padomes darba kårtîbå iek¬aujamo jautåjumu sarakstu, kuru jau izsütîjis dekåniem. 3. un 4.oktobrî notiks seminårs ang¬u valodå par sabiedrisko attiecîbu jautåjumiem. Interesenti sîkåku informåciju var sañemt no IEF dekåna K. Didenko. 11. septembra sédé ☞ Rektors akadémi˚is I. Knéts informéja: • LZA Senåts izvirzîjis apbalvojumam ar Ministru kabineta balvu LZA akadémi˚a BF profesora R. Rikarda kandidatüru. RTU pilnîbå atbalsta LZA izvéli. • J. Stradiñß Leipcigå V.Ostvalda 150 gadu jubilejas svinîbås atgådinåjis, ka V.Ostvalds ir pirmais RPI Goda biedrs. Taçu izrådås, ka 1915. gadå V.Ostvalds ir izslégts no RPI Goda biedru sarakstiem, jo kopå ar citiem våcu zinåtniekiem bija parakstîjis uzsaukumu Eiropai – nosodît krievu un serbu iebrucéjus. • Sañemts RAU likvidåcijas komisijas augusta sédes protokols, kas apstiprina, ka visi bijußås RAU îpaßumi pieder valstij. Sporta zåle no ßå gada 1. oktobra tiek paßreizéjiem îrniekiem uzteikta, un IZM meklés tai citus apsaimniekotåjus. Més ceram, ka to nodos RTU. • Lîdz Senåta septembra sédei nepiecießams izvirzît Senåta komisiju priekßsédétåju kandidatüras. • AIP paßreiz ir aktualizéts jautåjums par centralizétajiem eksåmeniem. RTU nepiecießams sagatavot attiecîgu Senåta lémumu, kas dod tiesîbas universitåtei pieñemt ieståjeksåmenus matemåtikå un ˚îmijå. • Liepåjas filiåles direktoram V.Kårkliñam izteikts råjiens par Uzñemßanas noteikumu pårkåpumu. Gatavos rektora rîkojumu, lai pårtrauktu iepriekßéjo praksi – institütiem pieñemt uzñemßanas dokumentus, jo dokumentus var pieñemt tikai Uzñemßanas komisija. Studiju da¬as vadîtåjs P. Sliede piebilda, ka dokumentu pieñemßanas gadîjumi konstatéti RaΩoßanas kvalitåtes institütå, bet Rîgas Biznesa institütå pieñemtas studiju maksas. • Sañemts BF studenta S. Fomiçeva lügums par iespéju atcelt viña måcîbu maksu, un to atbalsta RTU Studentu parlaments. ☞ Par fakultåßu studiju programmu pårakreditåcijas gaitu informéja Iekßéjå audita da¬as vadîtåja Å. Brißkena. BF Siltuma, gåzes un üdens tehnolo©iju institüta doktora programmas dokumenti iesniegti, tie büs arî profesionålo, bakalaura un ma©istra studiju programmåm, kuråm licences ir sañemtas; MLF programmas ir kårtîbå, izñemot TTDI programmas, kuras vél gatavo; påréjås fakultåtés viss kårtîbå. Å. Brißkena norådîja, ka

gadîjumos, kad kådu programmu slédz, studentiem jånodroßina iespéjas pabeigt studijas citå programmå, un atgådinåja, ka 1.oktobrî beidzas termiñß gada paßnovértéßanås ziñojumu iesniegßanai. Veiksmîgåkie ßo ziñojumu sagatavoßanå ir IEF un AF. Studiju da¬as vadîtåjs P.Sliede atgådinåja, ka uz diviem gadiem akreditétajåm programmåm noteikti jåbüt iesniegtiem diviem paßnovértéßanas ziñojumiem. ☞ Izskatîja RTU 2003. gada IZM noteiktå absolventu plåna izpildes gaitu. 2002. gadå plåns netika izpildîts, jo bija sastådîts påråk optimistiski. Jågatavo priekßlikumi 2004. gada plånam. Paßreizéjais 2003. gada plåns: arhitektürå – B+P2:38, M:6, D:0/1*; büvniecîbå – B+P2:103, M:7, D:2/1*; ˚îmijå – B:25, M:11, D:6/4*; materiålzinåtné – B+P2:90, M:1, D:0/2*; maßînzinåtné – P1:6, B+P2:177, M:63, D:13/6*; elektrozinåtné – P1:23, B+P2:259, M:58, D:6/2*; datorvadîbå un datorzinåtné – P1:8, B+P2:353, M:61, D:6/2*; ekonomikå – B+P2:112, M:22; uzñéméjdarbîbå P1:52, B+P2:338, M:78, D:8/1*; arodpedago©ijå P1:25 (* no tiem – aizståvéjußi disertåciju). ☞ Rektors aizrådîja dekåniem, ka, uzñemot doktorantürå, ir jåievéro RTU lîgumå ar izglîtîbas un zinåtnes ministru norådîtais valsts budΩeta finanséto doktora studiju vietu skaits: ekonomikå – 8, vadîbzinåtnés – 17, ˚îmijå – 22, inΩenierzinåtnés – 125, arhitektürå un büvniecîbå – 21, kopå – 193. Zinåtñu prorektors profesors L.Ribickis informéja, ka visas 193 doktora studiju vietas jau ir aizpildîtas. ☞ Zinåtñu prorektors informéja par RTU Zinåtnisko rakstu izdoßanas gaitu. MLF sakårto izdoßanas jautåjumus, maz rakstu izdod ETF un BF. Materiåli oktobra Zinåtniskajai konferencei iesniegti, plenårséde sagatavota. ☞ Rektors informéja par éku Braku muzeja teritorijå, kur agråk atradås RTU slépoßanas båze. Izñemot kådreizéjo LKP CK véstuli par RTU tiesîbåm ßo éku lietot, nav neviena cita dokumenta, kas apstiprinåtu ékas piederîbu RTU. RTU sportisti to neizmanto, tåpéc, piekrîtot Madonas rajona vadîbas lügumam, ierosinåts éku atdot Braku muzejam. ☞ Rektors informéja par MK lémumu, kas paredz darbiniekiem, kuri divas stundas dienå strådå pie datora, apmaksåt ikgadéju acu pårbaudi un bri¬¬u iegådi. Péc diskusijas notika balsoßana, kurå apstiprinåja ßådas summas: pårbaudei – Ls 6 gadå, brillém – Ls 25 reizi trijos gados. ☞ Apsprieda RTU darbinieku tießo radinieku studiju nodroßinåßanu bez maksas. Ir jåprecizé, vai Senåta lémums attiecas tikai uz akadémisko personålu vai visiem darbiniekiem. Uz visiem studentu iesniegumiem par atbrîvoßanu no studiju maksas jåsañem attiecîgås struktürvienîbas vadîtåja vîza par piekrißanu apmåcît studéjoßos bez maksas. ☞ Studiju da¬as vadîtåjs P. Sliede norådîja, ka 1. un 2. kursa koplietoßanas auditoriju uzturéßanas lîdzek¬i fakultåtés jåizmanto tam, kam tie paredzéti. Ja auditorijas izmanto citu lîmeñu studenti, tad par telpu apkopßanu péc administråcijas noteiktiem tarifiem bütu jåmakså. ❏ M. E.

Studentu parlaments informé Sociålå stipendija Vispirms apsveicu visus studentus jaunajå måcîbu gadå, novélu vél veiksmîgåku, idejåm raΩenåku un pozitîva noskañojuma bagåtu gadu! Lai jüs varétu îstenot ieceréto, Studentu parlaments atbalsta studentus arî materiåli. Tiem, kuriem trükst ßå materiålå atbalsta, ir iespéja sañemt sociålo stipendiju. Kådi dokumenti ir nepiecießami? 1. Studentiem, kuri ir båreñi, – båreñu apliecîbas kopija vai abu vecåku mirßanas apliecîbas kopija. 2. Studenti, kas nåk no daudzbérnu (çetru vai vairåk) ©imeném, – visu bérnu dzimßanas apliecîbu kopijas vai viena vecåka pases kopija, kurå ßie bérni ir ierakstîti. 3. Studentu ©imene ar bérnu(–iem), ja abi vecåki studé dienas noda¬å – studentu apliecîbas kopijas, laulîbu apliecîbas kopija, bérna dzimßanas apliecîbas kopija. 4. Studenti, kuri ir vientu¬ie vecåki, – bérna dzimßanas apliecîbas kopija. 5. Studenti, kuri ir 1. vai 2. grupas invalîdi – invaliditåtes apliecîbas kopija. 6. Studentiem, kuriem viens vai abi vecåki ir strådåtnespéjîgi invalîdi – vecåku 1. vai 2.grupas invaliditåtes apliecîbas kopija.

7. Studenti, kuriem viens no vecåkiem ir miris vai uzskatîts par mirußu, vai nav, t.i., studenti, kuri nåk no vientu¬o vecåku ©imenes – vecåka mirßanas apliecîbas kopija vai kåds cits dokuments, kas apliecina, ka studentam nav viena no vecåkiem. Sociålås stipendijas iesniegumu veidlapas varés sañemt Ka¬˚u ielå 1, 324. telpå no plkst. 10 lîdz 16. Iesniegums jåaizpilda vienå eksemplårå vienu reizi gadå un jåpievieno visi nepiecießamie dokumenti + studenta apliecîbas kopija un pases kopija. Dokumentus pieñem lîdz 10. oktobrim (vai katra méneßa 10. datumam) Ka¬˚u ielå 1, 324. telpå katru dienu no plkst. 10 lîdz 16. Sociålå stipendija tiks izmaksåta reizé ar stipendiju. Lüdzam jüs ßad tad ieskatîties sarakstå (tas atradîsies informåcijas stendå), kurå tiks minéti personu vårdi un uzvårdi, kam jåierodas pie Aigu¬as Cimmermanes pieñemßanas laikå, lai noskaidrotu radußos jautåjumus, kas saistîti ar sociålo stipendiju.

Aigu¬a Cimmermane

Uzmanîbu! Senåta stipendijas Pieteikumus RTU Senåta stipendijai var iesniegt Studentu parlamentå (K1 – 324. kab.), såkot no 22. septembra lîdz 17. oktobrim, katru darbdienu no plkst. 10 lîdz 16 (pårtraukums 13.00–14.00). Sîkåka informåcija pa tålr. 7089372. Senåta stipendiju pießkirßanas komisija

2003. gada 25. septembris

In memoriam

Docentu Kårli Ozolu pieminot

MüΩîbå aizgåjis izcils matemåti˚is, ilggadéjs Rîgas Tehniskås universitåtes pasniedzéjs docents Kårlis Ozols. Piederîgie, kolé©i un draugi no nelai˚a atvadîjås ßå gada 11. septembrî, kad viñß tika guldîts zemes klépî Bi˚eru draudzes kapsétå. Kårlis Ozols dzimis, pavadîjis bérnîbu un jaunîbu arî Bi˚eru ap-

kaimé, pavisam netålu no tås vietas, kur tagad viñam ir müΩa måjvieta. Viñß ir dzimis 1929. gada 5. augustå astoñu bérnu ©imené kå jaunåkais bérns. Jau pamatskolas laikå viñß demonstréjis teicamas zinåßanas un lielu interesi par matemåtiku. Íå priekßmeta skolotåjiem pamatskolå kontroldarbu laikå jau pavisam drîz mazo Kårli vajadzéja izraidît no klases, jo, åtri pabeidzis savu uzdevumu, atlikußo laiku veltîjis savu klases biedru snieguma uzlaboßanai. Par viña mér˚tiecîbu iecerétå mér˚a sasniegßanå liecina kaut vai fakts, ka no måjåm, kas atradås tagadéjå MeΩciema tirgus apkårtné, uz 1. ©imnåziju Rîgå viñam ce¬u nåcås mérot kåjåm, jo sabiedriskais transports uz toreizéjo årpilsétas nomali nekurséja. Pabeidzis jau tajå laikå

atzinîbu ieguvußo matemåti˚u vidusskolu, Kårlis Ozols ieståjås Latvijas Valsts universitåté. Péc universitåtes absolvéßanas viña pirmå darba vieta bija Liepåjas pedago©iskais institüts. Tomér viña zinåßanas un interese mekléja plaßåku darba lauku, un péc daΩiem gadiem viñß jau bija Latvijas Zinåtñu akadémijas Automåtikas un mehånikas institüta jaunåkais zinåtniskais lîdzstrådnieks. Varbüt tießi ßeit aizsåkås viña interese par zinåtnisko darbu, kuru viñß paraléli måcîbspéka darbam turpinåja visu savu atlikußo darba müΩu – kopß 1961. gada Rîgas Politehniskajå institütå (tagadéjå Tehniskajå universitåté) lîdz pat savai slimîbai 1996. gada ziemå. Augståkås matemåtikas måcîbspéks, vienu laiku arî katedras vadîtåjs, vairåku gadu ieståjeksåmenu komisijas loceklis

un matemåtikas uzdevumu sastådîtåjs – tåds ir Kår¬a Ozola ieguldîjums studentu izglîtoßanas jomå. Viña zinåtniskais darbs bija saistîts ar sareΩ©îtas konstrukcijas elektromagnétisku sensoru un antenu apré˚iniem, kas bija arî inΩenierzinåtñu kandidåta disertåcijas (péc ßodienas klasifikåcijas – doktora disertåcijas) téma. Kår¬a Ozola dzîves ce¬ß negaidîti apråvås 8. septembrî. Kolé©u, bijußo studentu un draugu atmiñå viñß paliks kå profesionåls pasniedzéjs un zinåtnisks darbinieks, cilvéks ar augstu prasîgumu pret sevi, kolé©iem un studentiem, apvienotu ar iejütîbu un izpalîdzîbu jebkurå situåcijå. Viñß bija skolotåjs daudziem tagad pazîstamiem zinåtnes un valsts darbiniekiem. Profesors Imants Matîss

Kå nok¬üt Barselonå un pavadît ménesi Spånijå Guela parks, Sagrada Familia, Casa Mila un Casa Batlo, Bario Gotico, tåda arhitekta kå Gaudi projektétas ékas, Kristofera Kolumba statuja, slavenå La Rambla iela, Olimpiskais centrs, osta un Mare Magnum centrs, tas viss ir atrodams Barselonå. Kå lai gan tur nok¬üst? Kå lai rod iespéju pavadît teju ménesi Spånijå (maksåjot tikai ce¬a izdevumus)? Ak jå, varbüt esat pamanîjußi, ka laiku pa laikam JI parådås pa rakstiñam par BEST–Riga. Íoreiz nerunåßu tikai par BEST–Riga aktivitåtém Latvijå, bet gan par BEST starptautiskå lîmenî – ko jums tas var piedåvåt. Darboßanås BEST nenozîmé tikai vietéju pasåkumu organizéßanu, bet arî iespéju iesaistîties starptautiskå lîmenî, pat iespéju k¬üt par vienu no valdes locek¬iem. Mazliet raksturojot ßîs organizåcijas starptautisko lîmeni, ir vérts pieminét, ka iespéjas un intereses ir gana plaßas – tås ir wT (web Team) un ITC (Information Technology Committee), kas ir atbildîgas par BEST iekßéjo un lokålo grupu måjaslapu dizainu un tehnolo©iju nodroßinåjumu, pat jaunu programéßanas programmu izstrådi BEST vajadzîbåm; tås ir CaSCo (Carrier Suport Committee) – virtuåla darba birΩa, kurå jebkurß students var

ievietot savu CV, un kompånijas, kam ir pieeja ßai datu båzei, var viñus izvéléties darbam savos uzñémumos; TIGro (Training Interested Group), kas nodroßina organizåcijå iekßéjo apmåcîbu (daΩåda veida treniñi, pieméram, par komunikåciju, prezentåciju prasmi, darbu grupå, séΩu organizéßanu un vadîßanu); kå arî vél citas komitejas. Bet, tå kå tas bija tåds neliels apraksts par iekßéjo struktüru, laiks bütu ˚erties klåt tam, «kå tad nok¬üt lîdz Barselonai». Íî gan nebüs pamåcîba transporta izvélé, bet skaidrojums tam, kåds ir iemesls doties uz ßo pilsétu. Bez jau minétajiem jaukumiem, ko piedåvå ßî pilséta (Guela parks, Sagrada Familia utt.), runa büs par BEST pasåkumu. Un kå tajå piedalîties. Lielåkå priekßrocîba un iespéja nok¬üt Barselonå ir draugi viså Eiropå (¬oti bieΩi uz kådu no pasåkumiem BESTießi dodas påris dienu iepriekß, lai apciemotu draugus un gütu iespéju apskatît pilsétu pa savam pråtam). Íî iespéja tad arî tika izmantota. Dodoties uz 5. BEST treneru nometni, pa ce¬am paviesojos pie draugiem, kuri izråda visu, kas pilsétå svarîgs, un visu, ko vien var véléties zinåt. Tåtad, varétu sacît, ka çetras dienas Barselonå jau bija manå kontå. Pécåk draugu apcie-

Raksta autore Barselonå. mojums Madridé un ce¬ß uz TRAP 5. TRAP 5 jeb BEST treneru nometne, kurå tiek sagatavoti BEST jaunie treneri, kas, atgrieΩoties måjås, varés vadît daΩåda veida pasåkumus/prezentåcijas/treniñus par tådåm témåm kå prezentåcijas prasme, komunikåcija, sanåksmju vadîßana, motivåcija, kå arî citåm. Íis pasåkums noritéja Palensijå augusta pirmajås divås nedé¬ås. Pasåkumå piedalîjås 19 jaunie treneri un 10 pieredzéjußie, kuru uzdevums bija savas zinåßanas nodot tålåk. Par spîti daΩåda veida organizatoriskåm ˚ibelém – videokameråm, kuras izdomåja nedarboties, daΩåda veida tehniskåm ligåm,

pasåkums noritéja péc plåna. Nebija jau tå, ka tikai strådåjåm – bija arî daΩåda veida izklaides, pieméram, divas brîvdienas, kuru laikå pabijåm pie kalnu ezera vai arî piknikojåm pie baseina. Vakara da¬å bija organizatoru sarüpétas izklaides: sacensîbas pilsétå naktî, krogu rallijs, sexchange party, krogu apmekléjums un nakts spéles parkå. Kåds sakars BEST ar Barselonu? Ik gadu péc TRAP noris TIGro vasaras sanåksme (TIGro Summer Meeting –TIGro SM). Íajå gadå tå bija Barselona, kas uzñéma tî©erus un daΩus jaunos trenerus. Tå varéja iegüt vél vienu nedé¬u

>>> 10. lpp.

2003. gada 25. septembris

Kå nok¬üt Barselonå un pavadît ménesi Spånijå

>>> 9. lpp.

Spånijå, vienå no tås skaiståkajåm vietåm – Katalonijas pérlé Barselonå. TIGro SM laikå divås brîvajås dienås centåmies apskatît, ko nu iespéjåm, såkot ar A. Gaudi garadarbiem un pilsétas arhitektüru, beidzot ar ielu svétkiem, Mare Magnum diskotékåm, Olimpisko rajonu un pludmali. Galvenokårt laiks tika pavadîts diskusijås, nåkamå TIGro gada plånoßanå, jaunu

projektu izstrådé un komitejas iekßéjås vides sakårtoßanå. Netika aizmirsta arî viena no BEST tradîcijåm – starptautiskais vakars. Íî nu bija viena no tåm reizém, kad varéjåm gatavot, cik un kå nu ienåk pråta, ñemot vérå, ka dzîvojåm dzîvoklî, kurå arî notika gatavoßanas darbi un paßa vakara norise. Viss beidzås ar to, ka dzîvok¬a saimnieks pat mums at¬åva visu rî-

kot dzîvojamajå istabå, jo, esot uz balkona, més varot kådam ko uzmest uz galvas. Bet, kå jau visas labås lietas, arî ßis pasåkums drîz bija galå, un nåcås vien kravåt somas atpaka¬ce¬am. Ce¬å devåmies, kå nu kurais – cits ar vilcienu, cits ar autobusu, vél kåds ar lidmaßînu, tomér visiem pråtå bija viena doma – Barselona ir vieta, kur ir vérts

atgriezties. Ja kådam ir vélme sameklét informåciju par BEST, tad to vari atrast www.BEST.eu.org vai www.BEST.eu.org/Riga, kå arî sekot informåcijai RTU stendos. Ar siltåm atmiñåm par Spånijas sauli un tajå pavadîto laiku – Inita Indråne, BEST trenere

Studentu klubå un Kultüras centrå Jaunå sezona Vektorå

Íî, jaunå, ir RTU Tautas deju ansamb¬a Vektors jubilejas sezona – aizvadîti 45 darba gadi (tikpat, cik

müsu augstskolai péc darbîbas atjaunoßanas). 27. decembrî VEF kultüras pilî svinésim jau 45. gadskårtu. Paredzéts, ka koncertå piedalîsies ap 100 bijußo un paßreizéjo dejotåju, t.i., aptuveni katrs piektais no visiem, kas savulaik Vektorå dejojußi. Pédéjos gados Vektors strådåjis raΩeni – koncertéts gan laukos, gan Rîgå, gan årzemés: esam bijußi koncertbraucienos Våcijå, Francijå, Norvé©ijå, Çehijå. Izcînîtas arî meda¬as konkursos. Nav aizmirsti arî tradicionålie dejotåju basketbola un hokeja turnîri. Cießi sadarbojamies ar citu augstskolu kolektîviem – Danci, Kalvi, Laimu un citiem. Aktîvi un ar panåkumiem piedalîjåmies Rîgas 800 gadu jubilejå un nule aizvadîtajos dzies-

mu un deju svétkos. Sekmîgi darbojas arî vidéjås paaudzes grupa – 80. un 90. gadu aktîvie dejotåji. Ar aktîvu müsu augstskolas Studentu kluba un Rîgas domes Kultüras pårvaldes atbalstu interesanta solås büt arî jaunå sezona. Vispirms jau pieminétais jubilejas koncerts, kura veidoßanå piedalîsies ne tikai veteråni, bet arî ansamb¬a ilggadéjå pedago©e, ievérojamå dejas un teåtra måkslas speciåliste Tamåra ‰˚e. Savukårt paßreizéjå asistente Sandra Purmale sekmîgi veido jaunas dejas. Íosezon paredzéts rîkot kopéjus koncertus ar citu augstskolu ansamb¬iem – Rîgå taçu nåkamvasar notiks Baltijas Studentu svétki Gaudeamus. Rîgå notiks arî Eiropas lîmeña svétki Eiropeåde 2004,

sañemti ielügumi uz festivålu Francijå un lielu jubileju Våcijå, notiek sarunas par piedalîßanos festivålos Åfrikå un Amerikå. Darba un interesantu iespéju ir daudz, tåpéc aicinåm tautas deju mî¬otåjus (îpaßi puißus) müsu pulkå. Apsolåm ne vieglu, bet interesantu ikdienas darbu, emocionålus koncertus, saistoßus ce¬ojumus un jautru dzîvi – kurß students tad tikai måcås? Uldis Íteins, TDA Vektors vadîtåjs, RPI 1959. gada absolvents P. S. Ja esi bijußais Vektora dalîbnieks, tad zvani uz Studentu klubu – 7212477. Més esam Ka¬˚u ielå 1 , 216. telpå.

Brauciens, ko Delta gaidîjusi septiñus gadus! «Es kåpt gribu kalnå visaugståkå, Ne spéka man pietrüks, ne bail man no kå!» Burvîgåkais brauciens RTU sievießu kora Delta paståvéßanas vésturé, kas devis daudz spéka strådåt turpmåk,» tå pårliecinoßi saka kora diri©ente Inta Eizenberga-Cérmane. Ir redzéta lietainå Bergena bez lietus, viens no lielåkajiem ledåjiem Norvé©ijå Briksdålé, olimpiskais ciemats Lillehammere, slavenå Tro¬¬u siena, izjusti 11 serpentîna lîkumi Tro¬¬u ce¬å, pårcelßanås ar pråmi pår zilajiem fjordu üdeñiem un vél, un vél daudz kråßñumu... Pateicoties starptautiskajai sadarbîbai starp RTU un Buskerudas augstskolu, Deltas dziedåtåja un IEF studente Maija Berga 2001. gadå måcîjås Norvé©ijas pilsétå Konsbergå. Draudzîbas un sadarbîbas turpinåjums bija kora ßîs va-

saras koncertbrauciens uz Norvé©iju, par kuru visai cildinoßi vairåkas reizes rakstîja vietéjie norvé©u laikraksti. DaΩi izvilkumi: «Grupa ar latvießu sudraba balsîm viesojås Lagdåles muzejå svétdien, 04.08.2003. Klîda baumas, ka koris dzied ¬oti labi, un tas patießåm apstiprinåjås koncertå.» «Dziedot gan latvießu, gan norvé©u dziesmas, dziedåtåju acis dzirkstîja...» «Koris gan ¬oti kvalitatîvi izpildîja dziesmas, gan tai paßå laikå bija jütama ¬oti liela atdeve, dzîvîgums, sirsnîba un saspéle ar skatîtåjiem. Un vienu stundu garais koncerts k¬uva par îsu, bet neaizmirstamu brîdi klausîtåjiem.» Tå lük! Inese Krüma

Rîgas Tehniskås universitåtes laikraksts

Redaktore Rüta Lapsa. Re©istråcijas apliecîbas numurs 0438. Redakcijas adrese: Ka¬˚u ielå 1 – 319, Rîgå, LV–1658. Tålr.: 7089321, fakss: 7089489, e–pasts: ji@adm.rtu.lv. JI var lasît internetå: www.rtu.lv. Makets: Eduards Lapsa. Kråsu dalîjums: BCCS Repro. Druka: SIA Landas. Metiens: 1000 eksemplåru. Redakcijas viedoklis ne vienmér sakrît ar rakstu autoru viedokli.

2003. gada 25. septembris

Studentu klubå un Kultüras centrå Kamertonis Krimå

Kad péc izrådes Dziesmu svétku laikå Rîgas Latvießu biedrîbas namå nåca uzaicinåjums piedalîties V Starptautiskajå amatieru teåtru festivålå Rampa druΩbi–2003 Eipatorijå Krimå, visi priecîgi noléma – braucam! Jo Eipatorija taçu ir ne tikai saule, jüra, smilßainas pludmales, za¬a, jüras véju appüsta pilséta un starptautiska dziednîca, bet arî vérå ñemams teåtra centrs ar senåm tradîcijåm un starptautisku skanéjumu. Un, lük, atkal uz Eipatorijas skatuvém notiek amatieru teåtru svétki, kas veltîti Ukrainas kultüras gadam un Eipatorijas 2500 gadu jubilejai. «Cik cienîjams vecums!» – nodomåjåm, bet, atbraukußi senajå pilsétå, uzzinåjåm, ka pilsétu uzcélußi heléñi noslépumainås sengrie˚u pilsétas Taurikas (IV gs.p.m.é.)

Norvé©ijas atsauksmes Maija Berga – Man bija trîsreiz patîkami atgriezties pie iepazîtajiem norvé©u vecåkiem. Biju ¬oti pårsteigta par viñu ieinteresétîbu un lielo atsaucîbu. Tießåm paldies Knutam un Aivenam par lieliski saplånoto laiku Konsbergå. Ja atklåti, tad ßajås çetrås dienåm Norvé©iju iepazinu daudz vairåk no skaisto un aizraujoßo skatu viedok¬a nekå tajos trîs méneßos, ko tur pavadîju. Superce¬ojums. Dace Melle (BF): – Daba. Bet it îpaßi cilvéki, kuri mums uzñéma savås ©imenés uz çetråm naktîm. Kå izrådîjås, viñi tikai såkumå ir tådi noslégti, vélåk pat gatavi iemåcîties pa kådam

vietå un tås pirmais nosaukums bijis Kerkintida, tad – Gez¬eva un beidzot Eipatorija, kuras pamatå ir grie˚u karavadoña Eipatora (tulkojumå – ievérojams, augstdzimis) vårds, kam galotni – «i ja» (latv. «un es») pielikusi Krievijas ˚eizariene Katrîna. Un ßî îpaßå senås pilsétas gaisotne Kamertoña jaunießu acîm lika uzreiz iemirdzéties sajüsmå. Kopå ar visiem teåtru kolektîviem Kamertonis piedalîjås teatralizétå gåjienå un svinîgajå atklåßanas ceremonijå. Bija patîkami visur dzirdét sajüsmu par müsu Latviju. Sniedzot intervijas Simferopoles televîzijai un piedaloties tießraidé Eipatorijas televîzijå, laba novéléjumi Krimas skatîtåjiem izskanéja arî latvießu valodå. Péc V. Sinakeviça izrådes (péc «Tüdaliñ, tågadiñ», pa kådam garåkam latvießu izteicienam, kå, pieméram, «Priecîgus Ziemassvétkus!» Visnota¬ sirsnîgi un pretimnåkoßi! O¬esja Veçerinskaja (DITF): – Dîvaini, ka tur ar pirkstiem var pieskarties måkoñiem. Zuda visi stereotipi par zieme¬niekiem. Viñi ir atklåtåki viens pret otru nekå latvießi. Novéroju, ka Norvé©ijas skatîtåju aplausi péc koncerta nebija spécîgi, taçu viñi ¬oti droßi péc koncerta mutiski pauda savus pozitîvos iespaidus. Daudziem cilvékiem bija asaras acîs... Brigita Ålere (RTU Zinåtniskå bibliotéka): – Mums pirmåm kårtåm laiks bija pateicîgs ce¬oßanai. Tåpéc arî,

Psiholo©ijas klubiñå Mekléjumu laboratorija Oktobrî ceturtdienås plkst. 19 RTU Mazajå zålé nodarbîbas Dzîves labirinti. Vada lektore psiholo©e måksliniece Ingrîda Indåne. Gaidåm visus interesentus!

H. K. Andersena pasakas motîviem) Neglîtais pîléns noskatîßanås gan augsti profesionålå Ωürija, gan festivåla dalîbnieki un skatîtåji, gan Krimas televîzija izrådîja lielu interesi par müsu Kamertoni, uzteicot aktieru patiesumu un augsto profesionålo lîmeni Pirms kådas kårtéjås festivåla izrådes viens no Ωürijas locek¬iem man jautåja: «Kur tad jüsu talantîgie bérni? Esmu iemîléjies viños!» Es atjautåju: «Ar ko tad viñi atß˚iras no citiem festivåla dalîbniekiem?» Un viñß atbildéja: «Ar domåßanu. Jums ir citåda – eiropeiska domåßana.» Arî sañemtajå diplomå bija uzsvérts müsu izrådes Neglîtais pîléns spilgtums, labestîba un dzîves gudrîba un ieguldîjums Ukrainas un Latvijas kultüras sakaru attîstîbå. Í˚iroties no Krimas un jaunajiem teåtra draugiem, skumjåm påri klåjås jaunå måcîbu gada un jaunas teåtra sezonas såkums ar jaunu prieku, cerîbåm, grütîbåm un satikßanåm. Tomér visi müsu teåtra dalîbnieki paspéja iemest Melnajå jürå monétiñu uz laimi, cerot atgriezties ßajå senajå, ar daudziem ievérojamiem, bet vél neapskatîtiem türisma objektiem bagåtajå un siltajå zemé.

ReΩisore – Ludmila Stançika domåju, ßim braucienam bija vienkårßi jåizdodas. Es tikai jütu mazliet tådu kå mazuma piegarßu. Biruta MuiΩa (kora prezidente): – Íajå zemé es sapratu, ka jåståjas ES. Saviem draugiem un radiniekiem ieteicu braukt zvejot uz Norvé©iju. Daba tur ir ¬oti skarba, drüma, un tießi tå ir tå ekskluzîvå prece, ko citur diez vai var ieraudzît. Kad skatos fotogråfijas, pårñem tåda neizprotama sirreåla sajüta, it kå tev aiz muguras bütu fototapete, jo proporcijas dabå tur ir pavisam citas. Kopumå dziesmota valsts, kurå dzîvo daudz savas zemes patriotu. Daina Klißåne (diri©ente): – Deltai bija pasakains ce¬ojums pirmatnéjå dabå. Skarbå,

P. S. Gaidåm jaunus dalîbniekus 1. un 2. oktobrî plkst. 18 RTU EEF Müzikas telpå Kronvalda bulv. 1 un aicinåm uz izrådi Neglîtais pîléns 25. septembrî plkst. 19 RTU Mazajå zålé, Ka¬˚u ielå 1. bet noslépumainå. Man paßai vienmér gribéjies aizbraukt uz Norvé©iju, jo müsu mentalitåtes tomér ir tik lîdzîgas un tuvas. Nu izdevås! Ingrîda Jatjanko (bijusî DITF studente): – Mani fascinéja tås kailås kalnu virsotnes. Neviena koka, tikai måkoñi, kas cenßas velties påri kalniem uz nåkamo ieleju. Atrodoties starp cilvékiem, tur pa¬åvîbas un droßîbas sajüta ir lielåka, nav bai¬u. Tur dzîvo daudz labu cilvéku. Jau piecas ©imenes solîjußas nåkamvasar braukt uz Latviju ciemos, lai redzétu zemi, no kurienes nåk un kurå dzied eñ©e¬u koris. ❏

Aicinåm spicåkos uz Spici RTU Studentu klubs såcis gatavoties starpfakultåßu erudîtu konkursam RTU Spice, kas notiks 4. oktobrî RTU Lielajå aulå, Ka¬˚u ielå 1! Ja vélies atklåt un apliecinåt sevi, veido fakultåtes erudîtu komandu (fakultåtes studentu paßpårvaldes vadîtåjs (kapteinis), kultorgs + 3 studenti) un piedalies konkurså! Büs SPICAS BALVAS!

2003. gada 25. septembris

Studentu klubå un Kultüras centrå

Apsveicam! Apsveicam paßi sevi un Rîgas Tehnisko universitåti ar izcînîto augsto 2. vietu 12 augstskolu konkurencé studéjoßås jaunatnes sporta, måkslas un müzikas spélés Ventspilî! Jaunlaiku spélés sporta komandu pårståvéja: kapteinis Gatis Blumbahs, Agris Apßukrapßs,Vita Rinkuna, Ingus Zitmanis, Liene Åboliña, Sandris

Prostakovs, U©is Citskovskis, Måris Klauçs, Oskars Priede, Lîga Stankeviça, Inese Galkina, Liene Otisone, Sanita Radziña, Dainis Miglåns, Andris Gitendorfs, Linda Bajaruna, Jolanta Jasukeviça, Krista Gri˚e un Kristîne Kamola. Frîsbijs – 2. vieta! Tautas bumba – 3. vieta! Müzikas un måkslas komandu pårståvéja: kapteine Inese Krüma, Inita Grînberga, Aigu¬a

Cimmermane, Valdis Linde, Diåna Òvova, Mi˚elis Ragainis, Jevgenijs Nikolajevs, Liene Åboliña un Asja Visocka. Body Art – 1. vieta! Karaoke – 2. vieta! Grafitti Jam – 2. vieta! Paldies lieliskajam tandémam RTU Studentu klubam + Studentu parlamentam! Paldies augstskolas vadîbai par finansiålu atbalstu! Foto hroniku mekléjiet pie RTU Mazås zåles, Ka¬˚u ielå 1! Foto: Asja Visocka

RTU gatavs startam!

Gåja pa Ventspili govs, ieraudzîja tur séΩam studentu baru. Piegåja govs studentam klåt un koda kåjå tam. Ko mums deva raibå govs? Pienu deva, naftu deva, aliñu deva, prieku deva, veiksmi deva, draugus deva!

Profesionålå frîsbija komanda.

Konkurss Body Art. Müzika – Mi˚elis, Måksla – Diåna, Sports – Valdis.

Måkslas konkurss Grafitti Jam. Jevgénija darbs par skolas tému.

Prieka intervija péc sañemtå kausa par 2. vietu kopvértéjumå. 1. vietå - Ventspils Augstskola, 3. vietå – Biznesa augstskola Turîba.