Nr 5 09 10 2003 by Rīgas Tehniskā universitāte

Nr. 5 (1250) 09.10.2003.

R È G A S

T E H N I S K Å S

U N I V E R S I T Å T E S

A V È Z E .

I Z N Å K

K O P Í

0 7 . 0 2 . 1 9 5 9 .

RTU 141. gadskårtai veltîtie pasåkumi

RTU 44. starptautiskå zinåtniskå konference Rîga, 2003. gada 9.–11. oktobris No 9.–10. oktobrim darbs sekcijås. 11. oktobrî plkst. 9 nosléguma plenårséde RTU Aulå. Sîkåka informåcija www.rtu.lv.

Paula Valdena piemiñas zîmes atklåßana 14. oktobrî plkst. 14 parkå pie LU Biolo©ijas fakultåtes (bij. RPI îmijas fakultåtes) ékas, Kronvalda bulv. 4, atzîméjot viña 140. dzimßanas dienu.

RTU Senåta svinîgå séde 14. oktobrî plkst. 16 Darba kårtîbå: Senåta svinîgås sédes atklåßana (M. Knite). Rektora uzruna (I. Knéts). RTU Goda doktora diploma pasniegßana Velsas Universitåtes profesoram DΩonam Midletonam. RTU Atzinîbas rakstu pasniegßana. RTU profesora diplomu pasniegßana. Koncerts.

21.Baltijas zinåtñu véstures konference Rîga, 2003. gada 13.–15. oktobris Pagåjußi divi gadi kopß iepriekßéjås Baltijas zinåtñu véstures konferences (Tartu, 2001. gada janvårî). Íoreiz par konferences norises vietu izraudzîta Rîga, pieskañojot tås norises laiku Rîgas Politehnikuma 141. gadskårtai. Latvijå 2003. gads ir iezîmîgs arî ar citu ievérojamu zinåtnes notikumu atceri (1803. gadå dibinåta Rîgas 1. pilsétas slimnîca, 1803. gadå izveidota Rîgas îmi˚u un farmaceitu biedrîba, 1853. gadå Rîgå dzimis Baltijå vienîgais Nobela prémijas laureåts Vilhelms Ostvalds un valodnieks Kårlis Mîlenbahs). Konferenci rîko: Baltijas Zinåtnes véstures un filozofijas asociåcija, Latvijas Universitåte Rîgas Tehniskå universitåte, Latvijas Zinåtñu akadémija, P. Stradiña Medicînas véstures muzejs. Konferences atklåßana – 13. oktobrî RTU Aulå. Sîkåka informåcija www.lza.lv.

Noslégts lîgums ar OSI RTU un Latvijas Organiskås sintézes institüts (OSI) noslédzis lîgumu par sadarbîbu ZTP Ezermalas projekta Organiskås sintézes, farmåcijas un medicînas materiålu pétniecîbas un raΩoßanas attîstîbas centrs pieteikuma sagatavoßanå. Projektå iek¬autas ßådas aktivitåtes: Organiskås sintézes laboratorijas izveide, îmiskå analîzes laboratorijas izveide, c–GMP pilotraΩoßanas centra izveide, kå arî sadarbîba projektu pieteikumu sagatavoßanå iesniegßanai PHARE 2002 un/vai ES struktürfondu projektu konkursiem lîdz 2004. gada 31. decembrim, sañemot lîdzfinanséjumu no Latvijas Attîstîbas a©entüras budΩeta lîdzek¬iem, kas paredzéti ZTP izveidei. ❏ Lîgumu parakstîja RTU rektors Ivars Knéts un OSI direktora vietnieks Ivars Kalviñß.

Ståv no kreisås: D. Nazarovs, OSI Attîstîbas projektu konsultants, V. Skrîvelis, a/s Grindekss valdes loceklis, A. Rulle, OSI straté©iskås vadîbas konsultante, V. Kampars, MLF dekåns, S. Vasi¬evska, RTU projektu koordinatore, L. Ribickis, RTU zinåtñu prorektors. Foto: Romualds Krontåls

2003. gada 9. oktobris

Tallinas Tehniskajai universitåtei – 85

No kreisås: RTU zinåtñu prorektors L. Ribickis, TTU zinåtñu prorektors P. Sirje un RTU SSD programmu koordinatore J. Jurévica. Aizvadîtais ménesis Tallinas Tehniskajai universitåtei pagåja svétku noskañå, atzîméjot tås 85. jubileju. RTU vårdå müsu ilggadéjo sadarbîbas partneri sveikt devås zinåtñu prorektors profesors Leonîds Ribickis un Starptautisko sakaru da¬as programmu koordinatore Jolanta Jurévica. Viesiem piedåvåtå svétku programma såkås 16. septembrî ar TTU paßdarbîbas kolektîvu koncertu teåtra Estonia koncertzålé, kam sekoja svinîga pieñemßana Glena pilî, kuras laikå sveicåm TTU, pasniedzot tås rektoram profesoram Andresam Kévallikam îpaßi ßim gadîjumam

sagatavoto plåksni ar iegravétu apsveikumu. Nåkamajå dienå – 17. septembrî – TTU Akadémi˚u alejå tika svinîgi atklåti divi jauni krüßutéli – akadémi˚iem Borisam Tammam un Ilmaram Epikam. Vakarå rektors A. Kévalliks rîkoja pieñemßanu TTU aulå, kuru ar savu klåtbütni pagodinåja Igaunijas Republikas prezidents Arnolds Rîtels. Zîmîgi, ka arî neatkarîgajai Igaunijas Republikai ßogad aprit 85. Ío dienu laikå izmantojåm iespéju tuvåk iepazît TTU un tikties ar tås pårståvjiem, kå arî apskatît moderno jaunbüvi (attélå pa labi), kurå tiks izvietota TTU Ener©étikas fakultåte un Rektoråts. ❏

Elektromehåni˚i joprojåm pieprasîti Elektrisko maßînu un aparåtu (EMA) katedrai 30 gadi Íoruden, septembrî, paiet 30 gadi, kopß savu darbîbu såkusi Elektrisko maßînu un aparåtu katedra. Salîdzinåjumå ar visas RTU vésturi tas ir neliels laika posms, taçu pietiekami liels katra katedras darbinieka dzîvé, jo liela da¬a katedras måcîbspéku ßeit pavadîjusi visus aktîvå müΩa gadus, bet da¬a katedras tagadéjo darbinieku dibinåßanas gadå vél nebija dzimußi. Elektrisko maßînu un aparåtu katedra kå patståvîga struktürvienîba nodibinåta 1973. gadå. Tå neradås tukßå vietå, varétu pat uzskatît, ka tås pirmsåkumi mekléjami 19. gs. beigås, kad Rîgas Politehnikumå (RP) no 1878. lîdz 1891. gadam strådåja (såkumå par asistentu, vélåk par docentu) viens no elektrisko maßînu teorijas pamatlicéjiem un ievérojamåkiem elektromaßînbüves speciålistiem Engelberts Arnolds (vélåk Karlsrües Tehniskås augstskolas profesors un rektors). Strådåjot Rîgå, E. Arnolds vienlaikus bija arî Krievu–Baltijas elektrotehniskås rüpnîcas tehniskais vadîtåjs. Íî rüpnîca lîdz Pirmajam pasaules karam, kad to evakuéja uz Harkovu, raΩoja samérå lielu skaitu elektrisko maßînu plaßå jaudas diapazonå – no 25 W lîdz 4000 kW. E. Arnolda darbîba Rîgå ietekméjusi un sekméjusi elektrotehnikas speciålistu sagatavoßanu Latvijå lîdz 1940. gadam, kad Latvijå strådåja vairåki

VAS Latvenergo Tehniskå centra direktors Voldemårs Plavoks 2001. gadå aizståv ma©istra darbu Lieljaudas ©eneratoru vibrodiagnostika P¬aviñu hidroelektrostacijå. E. Arnolda skolnieki. No Pirmå pasaules kara såkuma lîdz 1946. gadam elektromaßînbüvniecîbu Latvijå vairs neatjaunoja. No 1946. gada Latvija pakåpeniski såka ieñemt arvien ievérojamåku vietu PSRS elektrotehniskajå rüpniecîbå, tostarp elektromaßînu un aparåtu büvniecîbå, tåpéc strauji

auga pieprasîjums péc inΩeniertehniskajiem kadriem daΩådås elektrotehnikas nozarés. Elektroener©étikas fakultåté atvéra jaunu specialitåti Elektriskås maßînas un aparåti, kuras pirmais izlaidums notika 1961. gadå. Såkotnéji ßîs specialitåtes inΩenierus gatavoja Rüpniecîbas un transporta elektrifi-

kåcijas katedrå, bet, palielinoties studentu skaitam, kå arî måcîbspéku zinåtniskajai un pedago©iskajai kvalifikåcijai, lai mér˚tiecîgåk organizétu jauno speciålistu sagatavoßanu, 1973. gadå nodibinåja Elektrisko maßînu un aparåtu katedru. Par pirmo katedras vadîtåju ievéléja docentu Andreju

>>> 4. lpp.

2003. gada 9. oktobris

Kas jauns Starptautisko sakaru da¬å? Austrijas stipendijas Socrates/Erasmus stipendiju konkurss doktorantiem un zinåtniekiem Pagarinåts pieteikumu iesniegßanas termiñß!

Austrijas izglîtîbas, zinåtnes un kultüras ministrija izsludina stipendiju konkursu doktorantiem un zinåtniekiem 2004./2005. måcîbu gadam. Tuvåku informåciju par stipendiju iespéjåm, stipendiju pieß˚irßanas noteikumiem un stipendiju apjomu mekléjiet internetå: http://www.oead.ac.at – informåcija par Austrijas apmaiñas dienesta (ÖAD) darbîbu. http://www.wegweiser.ac.at – informåcija par Austrijas augstskolåm. http://www.aucen.at – informåcija par tålåkizglîtîbas iespéjåm Austrijå. http://www.grants.at – informåcija par stipendijåm. Priekßroka stipendiju sañemßanå ir kandidåtiem, kuri jau pabeigußi doktorantüras studijas vai paßreiz studé doktorantürå årpus Austrijas. Stipendijas studentiem netiek piedåvåtas. Svarîgi ievérot pieteikuma dokumentu iesniegßanas termiñus. Péc noteiktå termiña iesütîtie dokumenti stipendiju konkurså nepiedalås. ❏

Socrates/Erasmus ir viena no populåråkajåm studentu apmaiñas programmåm Eiropå. RTU bakalaura programmu vecåko kursu, ma©istrantüras un doktorantüras studenti tiek aicinåti pieteikties uz stipendijåm, lai 2003./2004. studiju gada pavasara semestrî studétu RTU partneraugstskolås Eiropå. Stipendijas sañemßanas priekßnoteikums – labas ang¬u vai attiecîgås valsts valodas zinåßanas, skaidrs årzemju studiju perioda mér˚is. Lîdz 23. oktobrim vél ir iespéja iesniegt pieteikumus studijåm Be¬©ijå, Francijå, Grie˚ijå, Itålijå, Nîderlandé, Portugålé, Spånijå, Íveicé un Våcijå! Plaßåka informåcija un pieteikuma anketas Starptautisko sakaru da¬å Ka¬˚u ielå 1, 322. telpå, tålr. 7089343; e–pasts: Jolanta.Jurevica@rtu.lv, www.rtu.lv (Starptautiskås programmas un stipendijas). Izmantojiet iespéju iepazît citas kultüras, paplaßinåt redzesloku, bagåtinåt zinåßanas un pieredzi! Gaidîsim jüs SSD pieñemßanas laikos otrdien, ceturtdien plkst. 14–17, treßdien 9–12. ❏

Konkurss par Informatîvs seminårs SIEMENS balvu par studiju un stipendiju iespéjåm Íveicé Jau vairåkus gadus firma SIEMENS rîko konkursu par labåkajiem ma©istra darbiem ßådås jomås: ➾ telekomunikåcijas; ➾ informåcijas tehnolo©ijas; ➾ ener©étika; ➾ elektrozinåtne; ➾ fizika un matemåtika; ➾ dabas aizsardzîba; ➾ ekonomika. Arî ßogad SIEMENS vélas prémét seßus labåkos darbus. Prémijas apjoms – 500 eiro. Iesniedzamie dokumenti (ang¬u, våcu vai françu valodå): ✓ CV; ✓ izvérsta darba anotåcija 1 lappuses apmérå; ✓ divas profesoru vai citu pazîstamu speciålistu argumentétas ieteikuma véstules. Pieteikumu iesniegßanas termiñß – 2003. gada 1. novembris. Dokumenti jåiesniedz RTU Starptautisko sakaru da¬å Evitai Mißçukai, Ka¬˚u ielå 1, 222. telpa, tel. 7089012, e–mail: evita.miscuka@rtu.lv. ❏

Aicinåm visus, kurus interesé studiju un pétnieciskå darba iespéjas Íveicé, uz informatîvu seminåru ß. g. 13. oktobrî plkst. 16 RTU Ka¬˚u ielå 1, 219. telpå. Seminårå Swiss Baltic Net programmu koordinatore Franciska Broininga iepazîstinås klåtesoßos ar Geberta Rufa fonda piedåvåtajåm stipendiju programmåm un sadarbîbas iespéjåm ar izglîtîbas un zinåtnes iestådém Íveicé, kå arî atbildés uz interesentu jautåjumiem. Seminårs notiks ang¬u valodå. Informåcija par studiju un stipendiju iespéjåm Íveicé atrodama arî Geberta Rufa fonda projekta Swiss Baltic Net jaunajå måjaslapå www.swissbaltic.net. Interesenti måjaslapå atradîs norådes uz jaunåkajåm zinåtniskajåm publikåcijåm un daΩådåm aktualitåtém izglîtîbå, zinåtné un kultürå. ❏

RTU ZB aicina iepazîties ar kompånijas Euromonitor International datu båzi Global Market Information Database Tå ir unikåla tießsaistes informåcijas sistéma, kurå atrodama biznesa informåcija, informåcija par valstîm, tirgus analîze, straté©iskå plånoßana, statistika, daΩådi tirgus un patérétåju pétîjumi. Datu båze aptver 209 valstis, 130 tirgus, 6000 uzñémumus, 330 produktus un to patérétåjus. URL: www.euromonitor.com/gmid. Datu båze pieejama bez maksas no 29. septembra lîdz 25. oktobrim visos RTU datortîklå re©istrétajos datoros. Konsultåcijas par datu båzes lietoßanu var sañemt no GMID koordinatora O¬ega Mérfija – info@euromonitor.com. ❏

Apsveicam TMF Dzelzce¬a transporta institüta lektoru

Mareku Mezîti ar 2003. gada 25. jülijå aizståvéto promocijas darbu Dzelzce¬a vilcienu kustîbas vadîbas sistému droßîbas paaugstinåßanas metoΩu izstråde inΩenierzinåtñu doktora zinåtniskå gråda iegüßanai.

2003. gada 9. oktobris

Elektromehåni˚i joprojåm pieprasîti >>> 2. lpp. Zviedri (specialitåtes pirmå izlaiduma absolventu). No 1984. lîdz 1994. gadam katedras vadîtåjs bija docents Kårlis Ketners, bet no 1994. gada – profesors Jånis Dirba. Jaundibinåtajai katedrai såkumå bija jåstrådå samérå sareΩgîtos apståk¬os. Måcîbspéki (ar ¬oti nelieliem izñémumiem, pieméram, docents Jånis Demants) bija ar mazu zinåtniskå un pedago©iskå darba pieredzi (no 11 måcîbspékiem tikai çetri zinåtñu kandidåti, kas zinåtnisko grådu ieguvußi tikai pédéjo gadu laikå), liels måcîbu priekßmetu skaits (15–20 priekßmeti, turklåt gan elektrotehnikas profila fundamentålie vispårizglîtojoßie, gan specializåcijas priekßmeti, ieskaitot diplomprojektéßanu), normålam måcîbu procesam nepiemérota un nepietiekama laboratoriju materiåli tehniskå båze, våji attîstîta un nekoordinéta zinåtniskå darbîba (sadrumstalota tematika, maz saistîta ar tautsaimniecîbas reålajåm vajadzîbåm). Pateicoties katedras kolektîva uzñémîbai, kå arî amatu savienoßanas kårtîbå par måcîbspékiem piesaistot LZA speciålistus (LZA korespondétåjlocekli, docentu, vélåk profesoru V. Apsîti, profesoru V. Kucevalovu u. c.), minétås problémas tiek atrisinåtas. No katedras dibinåßanas gada lîdz ßodienai katedras specialitåti beigußi 608 jaunie speciålisti (no 1961. gada kopå 914), seßi katedras måcîbspéki aizståvéjußi inΩenierzinåtñu doktora (zinåtñu kandidåta) un 1 – habilitétå doktora disertåciju. 22 inΩenierzinåtñu doktora (zinåtñu kandidåta) un trîs habilitétå doktora disertåcijas aizståvéjußi katedras absolventi. 70. gadu otrajå pusé jütami aktivizéjås katedras zinåtniskå darbîba, veicot pétîjumus vairåkos virzienos. Viens no ßådiem virzieniem – elektrisko maßînu magnétisko lauku matemåtiskå modeléßana (vadîtåjs J. Noviks, vélåk A. Zviedris), kurå bütîbå såkås jauns novirziens elektrisko maßînu pétîßanå, to raksturlîkñu prognozéßanå un optimizåcijå, izmantojot skaitliskås metodes un datortehniku. Tika izstrådåti efektîvi algoritmi un lietiß˚o programmu kompleksi, kurus vélåk ieviesa un izmantoja tådos PSRS un pasaulé pazîstamos uzñémumos kå Òeñingradas raΩoßanas apvienîba Elektrosila, Vissavienîbas elektromaßînbüves zinåtniski pétnieciskais institüts, Novoçerkaskas elektrolokomotîvju büves zinåtniski pétnieciskais institüts u. c. J. Dirbas vadîbå tiek veikti pétîjumi par venti¬dzinéju un to reΩîmu optimizåciju elektroener©ijas

DaΩas no EMA katedras måcîbspéku sarakstîtajåm gråmatåm. taupîbas nolükos, kas ir ¬oti aktuåls jautåjums ßodienas apståk¬os un prasa bütisku attieksmes maiñu. Otrs aktuåls virziens (sadarbîbå ar Latvenergo) ir saistîts ar lieljaudas hidro©eneratoru un turbo©eneratoru kontroles un diagnostikas sistému pilnveidoßanu, kas ¬auj prognozét to droßu darbîbu, ietaupot ievérojamus lîdzek¬us. K. Ketnera vadîbå veikti maiñstråvas elektromaßînu dinamisko reΩîmu pétîjumi, izmantojot matemåtiskås modeléßanas metodes. Izstrådåti elektromehånisko sistému matemåtiskie mode¬i un to realizåcijas programmatüra, kas ¬auj paaugstinåt sistému projektéßanas kvalitåti, uzlabot izmantoßanas efektivitåti un elektroapgådes droßumu. Katedras zinåtniskais darbs vienmér bijis cießi saistîts ar måcîbu procesu. EMA katedra ne tikai EEF, bet arî RTU mérogå bija viena no pirmajåm, kas jau 70. gadu otrajå pusé såka plaßi ieviest datortehniku måcîbu proceså (laboratorijas darbos, kursa projektos un diplomprojektos, måcîbu pétnieciskajå darbå), vienlaikus iesaistot studentus zinåtniskajå darbå. Jau 90. gadu såkumå, t. i., vél pirms RTU måcîbu procesa reorganizåcijas, péc katedras måcîbspéku iniciatîvas tika ieviesti jauni måcîbu priekßmeti. DaΩi no tiem kå obligåtie priekßmeti vélåk tika iek¬auti vairåkås studiju programmås un atzinîgi novértéti akreditåcijå, pieméram, Skaitliskås metodes un to lietoßana elektrotehnikå, Magnétisko lauku matemåtiskås modeléßanas skaitliskås metodes u. c. Kå apstiprinåjås vélåk, péc satura ßie priekßmeti izrådîjås ¬oti tuvi årzemju vadoßo augstskolu studiju programmu måcîbu priekßmetiem. Liela vérîba viså katedras paståvéßanas laikå ir pievérsta måcîbu lîdzek¬u sagatavoßanai un izdoßanai

it îpaßi latvießu valodå. Pavisam uzrakstîtas un izdotas trîs fundamentålas måcîbu gråmatas (divas no tåm pédéjos gados), kå arî vairåk par 40 RTU izdevniecîbå izdoti måcîbu lîdzek¬i un palîglîdzek¬i, tå pilnîbå nodroßinot studentus ar måcîbu literatüru. Izdotas divas monogråfijas (K. Ketners, J. Dirba). Katedras asociétais profesors A. Zviedris, ilgstoßi darbojoties LZA Terminolo©ijas komisijas Elektroener©étikas terminolo©ijas apakßkomisijå, bijis zinåtniskais redaktors un lîdzautors astoñåm tulkojoßåm un skaidrojoßåm vårdnîcåm latvießu, ang¬u, krievu un våcu valodås. Paßlaik katedrå strådå deviñi måcîbspéki, no kuriem septiñi ir inΩenierzinåtñu doktori un viens habilitétais inΩenierzinåtñu doktors. Nopietna vérîba tiek pievérsta akadémiskå personåla atjaunoßanai. Pédéjos divos gados doktora disertåcijas aizståvéjußas E. Ketnere un N. Roldugina, kuras tagad lîdzås vecåkajiem kolé©iem pilnîbå iesaistîjußås måcîbu proceså. Paßlaik doktorantüras studiju programmu apgüst seßi doktoranti. Lai gan katedrå sagatavojamås specialitåtes nosaukums ir saglabåjies kopß dibinåßanas, tås profils un programmas saturs ir bütiski mainîjies atbilstoßi tagadéjiem apståk¬iem un prasîbåm. Saturs da¬éji ir transforméjies uz nozari, ko vairåkås valstîs sauc par elektromehåniku un kas ir elektroener©étikas apakßnozare vai pat elektroener©étikai paraléla nozare. Galvenås programmas satura izmaiñas ir vérstas uz plaßåka profila speciålistu sagatavoßanu, sniedzot pamatîgåku båzes izglîtîbu, lai jaunie speciålisti iespéjami åtråk varétu adaptéties konkrétos raΩoßanas apståk¬os un sekmîgi piedalîties paßreizéjå darba tirgü. Katedras absolventi paßreiz sekmîgi strådå tådos uzñémumos kå Latvenergo, ABB,

Siemens, Alstom, Schneider Electric, Jauda, Latvijas Energoceltnieks, Rîgas elektromaßînu rüpnîca un daudzås projektéßanas iestådés. Kad paßreizéjam katedras vadîtåjam J. Dirbam jautåju par katedras tradîcijåm, viñß atbildéja: «Man ß˚iet, ka vecås tradîcijas katedrå ¬oti labi sadzîvo ar jaunåm müsdienu vésmåm. Arî ßodien, tåpat kå pirms 30 gadiem, kad såku strådåt katedrå, més uzticamies jaunajiem måcîbspékiem un droßi uzkraujam viñiem grütus uzdevumus. Ir prieks, ka jaunie tagad åtråk saprot un izjüt viså katedrå dominéjoßo pieeju: lai strådåtu augstskolå, pirmais un svarîgåkais bauslis ir ¬oti vienkårßs – jåciena un jåmîl studenti. Jåatzîstas, ka es pats to tå îsti sapratu tikai aptuveni 50 gadu vecumå. Ir vél divas, kuras, runåjot par tradîcijåm, gribétu minét. Íajos 30 gados neatceros nevienu gadîjumu, kad katedras kolektîvå veidotos kådas intrigas vai kaß˚i. Jaunåkie kolé©i ñem pieméru no katedras veteråniem docentiem Skaidrîtes Miesnieces un Arvîda Kånberga, kuriem nav raksturîga gaußanås un raudåßana par grüto dzîvi, kuri, vienmér büdami aktîvi müsu augstskolas kultüras dzîves dalîbnieki, ir pratußi pievérst kolé©u uzmanîbu arî vispårcilvéciskajåm vértîbåm, kas nav tießi saistîtas ar darba pienåkumiem. Katedrå dominé optimisms, un tåpéc ßeit ir viegli strådåt. Tas viss kopå ar iepriekßminétå bauß¬a ievéroßanu veido labu gaisotni, ko ikdienå jüt arî studenti.» Vértéjot 30 gados padarîto, katedras kolektîvs apzinås, ka ¬oti daudz kas vél ir nepaveikts. Nopietni jådomå par to, kå labåk ievérot daudzveidîgås un strauji mainîgås raΩoßanas prasîbas. Kopå ar citåm fakultåtes katedråm, iesaistot arî raΩoßanas pårståvjus, jåpanåk, lai speciålistu sagatavoßana k¬ütu vél kvalitatîvåka un racionålåka. Jåuzlabo un jåattîsta materiålå båze, laboratoriju iekårtas, jåatjauno datortehnika. Jåpaplaßina sadarbîba ar årvalstîm gan zinåtnes jomå, gan studentu apmåcîbas jomå. Jåpanåk, lai müsu absolventi varétu konkurét darba tirgü un sekmîgi strådåt Latvijå, Eiropå un pasaulé. Visos darbîbas virzienos katedras kolektîvs gaida arî studentu atsaucîbu, aicinot viñus izmantot visas tås iespéjas, ko var sniegt katedra, vienlaikus radot labvélîgu gaisotni visa måcîbu procesa visos studiju lîmeños. Katedrå valda uzskats – studenti nav tikai izejviela, bet ir aktîvi studiju procesa kolé©i un lîdzdalîbnieki EMA katedras måcîbspékus uzklausîja M. Eizentåle

2003. gada 9. oktobris

Transporta virziena studenti! Latvijas Izglîtîbas fonda mér˚programma Izglîtîbai, zinåtnei un kultürai un VAS Latvijas Dzelzce¬ß katru gadu izsludina bakalauru, ma©istru un inΩenieru zinåtnisko darbu un projektu konkursu transporta ekonomikå, par labåkajiem darbiem autoriem un to zinåtniskajiem vadîtåjiem pieß˚irot atzinîbas rakstus un autoriem naudas balvas Ls 50–80 apmérå. Autoriem un to zinåtniskajiem vadîtåjiem Satiksmes ministrijå tiek rîkota pieñemßana, kurå studenti uzståjas ar ziñojumu par préméto darbu.

Par labåkajiem zinåtnisko darbu un projektu autoriem 2003. gadå tika atzîti, absolvéjot bakalaura studijås – Jülija Riße (zinåtniskais vadîtåjs Raitis Í˚érîtis), Valérijs KriΩeviçs (zinåtniskå vadîtåja Måra Birze); ma©istra studijås – Je¬ena Maklakova (zinåtniskais vadîtåjs Nikolajs Sprancmanis); profesionålås studijås – Agnese Vecgaile (zinåtniskå vadîtåja Måra Birze). ❏

fib 5. komisijas 5.3. darba grupas séde RTU Asoc. profesors Ainårs Paeglîtis 18. un 19. septembrî Büvniecîbas fakultåté notika Ce¬u un tiltu katedras organizéta fib (federation internationale du beton) 5. komisijas Betona konstrukciju kalpoßanas laika aspekti 5.3. darba grupas Konstrukciju tehniskå ståvok¬a novértéßana, uzturéßana un renovåcija séde. fib ir starptautiska organizåcija, kuras galvenå mîtne atrodas Lozannå Íveicé un kura apvieno betona konstrukciju pétniecîbå un büvé iesaistîtos zinåtniekus un inΩenierus no visas pasaules (http://fib.epfl.ch). Darba grupas sédé piedalîjås: 5. komisijas priekßsédétåjs Sténs Rostams, COWI vadoßais inΩenieris no Dånijas; 5.3. darba grupas vadîtåjs Stjuarts Metjüss, Britu pétniecîbas institüta Betona konstrukciju centra direktors; profesors Oisteins

Sanåksmes darba moments. Venneslands, Norvé©ijas Tehnolo©iju un zinåtnes universitåtes Büvkonstrukciju katedras vadîtåjs; Grü Markesets, Norvé©ijas Aizsardzîbas ministrijas büvniecîbas attîstîbas da¬as vadîtåja; Tomass Vimmrs, pétniecîbas firmas STU–K inΩenieris no

Çehijas; Gabors Madaraßs, konsultantu firmas EMI–TUV Bayern direktora vietnieks no Ungårijas; LojΩe Bevçs, Slovénijas büvniecîbas institüta Tiltu un inΩenierbüvju da¬as pétnieks; Ûosé Ûakobss, Be¬©ijas büvniecîbas pétîjumu institüta Betona remontu noda¬as in-

Ωenieris; kå arî asoc. profesors Ainårs Paeglîtis no RTU Ce¬u un tiltu katedras. Sédes dalîbnieki divas dienas veltîja darba grupas sagatavotå fib bi¬etena projekta Betona konstrukciju menedΩments – vadlînijas konstrukciju îpaßniekiem apsprießanai un papildinåßanai, kå arî apsprieda un apstiprinåja divu citu izdevumu – Betona konstrukciju novértéßanas metodes un remonts un Betona konstrukciju remonts (specifikåcijas) – satura rådîtåju un sadalîja pienåkumus tekstu izstrådåßanai. Darba grupas dalîbnieki apmekléja RTU Büvmateriålu katedras Betona laboratoriju, apskatîja jügendstila ékas Rîgå, kå arî apmekléja ce¬a pårvada rekonstrukcijas büvlaukumu (büvprojekta vadîtåjs A. Paeglîtis) ce¬a posmå Rîga–Baltezers, kur tika iepazîstinåti ar konstruktîvå vieglbetona lietoßanu pårvada laiduma konstrukcijas büvé. ❏

Neliels ieskats 8. starptautiskajå izstådé Riga Food 2003 Profesore Emîlija Gudriniece Rîgå no 10. lîdz 13. septembrim îpsalas Starptautiskajå izståΩu centrå ritéja starptautiskås izstådes darbs. Tajå varéja apskatît, arî degustét daΩådu pårtikas uzñémumu raΩotus produktus. Bija interesanti redzét, ar kådu rüpîbu un izdomu izstådes dalîbnieki iekårtojußi savus stendus. Seviß˚u interesi rosinåja tie eksponåti, kas bija skaisti noforméti, kam pieß˚irta kvalitåtes zîme Za¬å karotîte un vispår Latvijå raΩotå produkcija no vietéjåm izejvielåm. Man gan grüti spriest un izvértét to lielo pårtikas produktu klåstu, ko varéja apskatît izstådé. Íoreiz izstådé bija atvéléta vieta arî zinåtnisko pétîjumu rezultåtiem. RTU Materiålzinåtnes un lietiß˚ås ˚îmijas fakultåtes Biolo©iski aktîvo vielu savienojumu ˚îmijas tehnolo©ijas profesora grupas zinåtnieku grupa eksponéja savu pétîjumu produkciju: rapßu e¬¬as, tajå skaitå arî biodîze¬degvielu. Latvija ir bagåta ar daΩådåm augu e¬¬as kultüråm. Pétot no to séklåm un aug¬iem iegütås e¬¬as,

atradåm, ka Latvijå var raΩot daudzas citas, pieméram, cidoniju, e¬¬as rutku, kabaçu, kañepju, koriandru, ˚imeñu, ˚iploku, ˚irbju, e¬¬as ˚irbju, lazdu riekstu, linu, magoñu, plümju kauliñu, rudzu asnu, sarkanå åboliña, vînogu kauliñu un vilkåbe¬u e¬¬u. E¬¬u izmantoßana ir atkarîga no to saståva. Daudzas no tåm ir pårtikas produkti (rapßu, kañepju), citas ir pårtikas piedevas (linu, ˚irbju), citas ir pårtikas produktu garßas uzlabotåji (˚imeñu, lazdu riekstu), arî organismå noritoßo procesu regulétåji (rudzu asnu, sarkanå åboliña u. c.). Kopéjå darbå ar SIA Iecavnieks darbiniekiem raΩotå rapßu e¬¬a atradusi plaßu lietojumu. Pie SIA Iecavnieks stenda visu izstådes laiku bija daudz interesentu. Te visi varéja ne tikai apskatît rapßu e¬¬u, bet arî nogarßot tajå ceptås pankükas. Ievérîbu pelna ßå uzñémuma e¬¬a Ekstra, ko raΩo péc uzlabotas tehnolo©ijas no îpaßi atlasîtåm rapßu séklåm. Ne mazåku interesi modina SIA Iecavnieks raΩotå linséklu e¬¬a, sasmalcinåtås linséklas, kañepju e¬¬a un it îpaßi kañepju sviests. Tå kå to raΩoßanå izmantota moderna raΩoßanas tehnolo©ija,

glîts produkcijas noforméjums un radoßa doma, SIA Iecavnieks stendam neviens nevaréja paiet garåm, ar to neiepazîstoties. Esmu gandarîta, ka müsu nelielå darba grupa – més sevi dévéjam par e¬¬as pétîjumu grupu – varam savas atziñas lietderîgi izmantot tautsaimniecîbå. Bet tagad par ko citu. Izstådes atklåßanas proceså tika apbalvoti labåkie pårtikas rüpniecîbas uzñémumi. Bija prieks dzirdét, ka Smiltenes piena raΩotåji sañéma sertifikåtu un Zelta meda¬u par saviem izstrådåjumiem. Augstu novértéti tika arî citi Latvijas piena produktu raΩotåji (Valmieras, Talsu, Rîgas

u. c. uzñémumi). Nezinu, kå citus, bet mani pårsteidza lielais apbalvojumu (zelta, sudraba, bronzas meda¬as) skaits daΩådiem reibinoßiem dzérieniem: degvînu, brendiju, konjaku grupåm. Tie esot starptautiskie apbalvojumi, ko pieß˚îrußi starptautiskie eksperti (no Krievijas, Baltkrievijas, Ukrainas, Lietuvas un Latvijas). Vai tießåm laikå, kad cenßamies samazinåt alkohola lietoßanu un pasargåt cilvékus no alkoholisma, vajadzétu tik plaßi reklamét, apbalvot labåkos alkoholiskos dzérienus? Man bija skumji to dzirdét un redzét, kå apbalvotåji un apbalvojamie priecåjas. ❏

R. SerΩane, M. Stréle un K. Zihmane ce¬å uz izstådi.

2003. gada 9. oktobris

Latvijas arhitektüras studentu veikums Gotlandé Profesors Jånis Krastiñß No 6. lîdz 20. septembrim septiñi RTU Arhitektüras fakultåtes 5. kursa studenti – Vents Vînbergs, Jånis Liepiñß, Péteris Spuriñß, Aigars Tereßko, Elîna Belasova, Zane Tetere un Ruta Vanaga – kopå ar fakultåtes dekånu asociéto profesoru Jåni Briñ˚i un profesoru Jåni Krastiñu uzturéjås Visbijå. Tå bija müsu atbildes vizîte. Saistîbå ar RTU un Gotlandes Universitåtes sadarbîbu ßå gada pavasarî zviedru studentu grupa apce¬oja Kurzemi, Zemgali un Vidzemi, bet péc tam kopå ar müsu arhitektüras studentiem veica vairåku vésturisko kvartålu izpéti Rîgå un Tukumå, izstrådåjot arî priekßlikumus ßo kvartålu turpmåkajai attîstîbai (skat. Ωurnålu Latvijas Arhitektüra, 2003.– Nr. 3 (47).– 106. lpp.). Gotlandes Universitåte ir pavisam jauna augstskola – tå dibinåta 1998. gadå, taçu iekårtojuma un tehniskå aprîkojuma ziñå to var apskaust ne viena vien senåm tradîcijåm bagåta skola, par müsu nemaz nerunåjot… RTU partneris Gotlandes Universitåté bija Celtñu restauråcijas noda¬a. Tå darbojas péc pavisam jaunas un îpatnéjas studiju programmas, kuras apguvéju specialitåte ir vésturisko éku atjaunoßanas sareΩ©îtajå proceså iesaistîto arhitektu, celtnieku, ekonomistu, politi˚u un citu nozaru pårståvju sadarbîbas koordinéßana. Studiju programmas organizators un administratîvais vadîtåjs ir profesors Türs Brüstréms, bet profesionålo iemañu lielåko da¬u studenti apgüst profesoru Joakima Hansona un Stefana Håzes vadîbå. Abi pédéjie ir arî Gotlandes kultüras mantojuma aizsardzîbas institüciju atbildîgås personas. J. Hansona pårziñå ir baznîcas, un to Gotlandé ir vairåk nekå 100, turklåt visas celtas 12. vai 13. gadsimtå. Péc tam, taçu ne vélåk kå lîdz 14. gadsimta vidum, tås tika paplaßinåtas vai pårbüvétas. Starp citu, Visbijå jau kopß 15. gadsimta, kad pilsétas kådreizéjam uzplaukumam sekoja panîkums, veselas deviñas(!) viduslaiku baznîcas ir drupås. S. Håzes darbalauks savukårt ir lauku muiΩas un saimniecîbas – galvenokårt 18. un 19. gadsimta büvmåkslas mantojums. Gotlandes Universitåtes telpas izbüvétas alus darîtavas (celta 1894. gadå), sérkociñu fabrikas (1872), mehånisko darbnîcu (1876) un citås vecås rüpniecîbas un kazarmu ékås divos kvartålos, kas atrodas tießi blakus neparasti gleznainajai, efektîgu viduslaiku müru joprojåm ieskautajai Visbijas vecpilsétai. Kvartålu apbüvi papildina

Studenti kopå ar måcîbspékiem pirms projektéßanas darba uzsåkßanas. moderna universitåtes un reizé arî pilsétas vajadzîbåm paredzéta bibliotékas éka, kas uzcelta 2000. gadå un ar savåm stikla fasådém joprojåm nepatîk daudziem Visbijas iedzîvotåjiem. Turienes cilvéki dievina visu seno, un pilsétvidé kopumå laiks, ß˚iet, apståjies pirms vairåkiem gadsimtiem. Påris svaigåkus vaibstus vecpilsétas sejå ievilkußas daΩas 19. un 20. gadsimta mijå celtas ékas, taçu arî tåm ir jau itin solîds vecums. Viss, kas tapis vélåk vai pat pavisam nesen, ir vairåk vai mazåk veiklas replikas vai senu paraugu atdarinåjumi. Pirmås seßas dienas Gotlandé latvießu studenti pavadîja, Stefana Håzes vadîbå iepazîstoties ar Visbiju, visas salas arhitektüras mantojumu, kultüras pieminek¬u restauråcijas piemériem un to müsdienu izmantoßanas pieredzi. Tika apmekléts arî Gotlandes Universitåtes 3. kursa studentu prakses poligons – Diskarves muiΩiña, kura atrodas kådus 15 km no Visbijas un kurå studenti atjauno paßlaik vairs neizmantotu, 18. gadsimtå büvétu divståvu müra dzîvojamo éku. Savukårt vecås dzirnavås Aré, kas atrodas Gotlandes paßå zieme¬u galå, müsu studenti piedalîjås Gotlandes Universitåtes 2. kursa studentu praktiskajås nodarbîbås, kurås viñi apgüst prasmi strådåt ar tradicionålo apdares materiålu – ka¬˚u javu, veidojot ne tikai gludu apmetumu, bet arî atseviß˚as arhitektoniski skulpturålas deta¬as. Vizîtes otru da¬u aizñéma intensîvs darbs arhitektu specifiskajå darbîbas laukå – arhitektüras projektéßanå, kurå Gotlandes studenti müséjiem varéja palîdzét vienîgi ar

atseviß˚u nepiecießamo izejmateriålu sagådåßanu. Müsu studenti izstrådåja trîs Visbijas kvartålu – Valutan, Kronan un S:t Nikolaus (Zviedrijå visiem pilsétu kvartåliem ir atß˚irîgi vårdi) – apbüves priekßlikumus. Tie nebija abstrakti akadémiski, bet gan aktuålas nepiecießamîbas diktéti uzdevumi. Pirmajos divos kvartålos lielåkå da¬a éku pieder finansu kompånijai FAKTAB, kas vienå no tiem ieceréjusi starp divåm 19. un 20. gadsimta mijå celtåm ékåm iebüvét restorånu, bet otrå, kura lielåkå da¬a patlaban ir neapbüvéta, uzcelt jaunu biroju namu. Savukårt pédéjå kvartålå atrodas Brîvmürnieku loΩas miteklis un Svétå Nikolaja baznîcas drupas. Brîvmürnieku måjai, kas ir arhitektüras piemineklis, nepiecießami daΩi funkcionåli uzlabojumi, bet blakus esoßajås Svétå Nikolaja baznîcas drupås paredzéts izveidot koncertzåli. Noteiktajå laikå – 19. septembra rîtå – visi projektu priekßlikumi bija gatavi. Darbs saståvéja no trîs korektå grafikå izpildîtåm un izteiksmîgi noformétåm planßetém un diviem rüpîgi izgatavotiem maketiem. Vispirms ar to iepazîstinåja vietéjås preses pårståvjus, bet péc tam notika plaßåka publiska diskusija. Jaunbüvju priekßlikumus visi novértéja atzinîgi. Atß˚irîbå no Visbijå tik ierastajiem vésturisko paraugu atdarinåjumiem vai ßodien tik populårajåm, bet bütîbå primitîvajåm stikla kastém latvießu studentu piedåvåtais biroju nams bija vides mérogam atbilstoßa un apkårtéjås apbüves kontekstå veiksmîgi ierakstîta jaunbüve ar pietiekami interesantu arhitektonisko apjomu

kårtojumu. Aktîvu viedok¬u sadursmi izraisîja koncertzåles projekts, kurå bija dots faktiski vienîgais lo©iskais priekßlikums – apjumt baznîcas drupas, tådéjådi pasargåjot no tålåkas ruinéßanås vél saglabåjußås pårseguma velves, bet altårda¬å, kurå velvju vairs nav, veidot estrådi ar transforméjamiem akustiskiem griestiem. Starp senajåm sienåm un jauno jumtu bija paredzéta eleganta iestiklojuma josla, kas uzsvértu ßådi veidotas celtnes atseviß˚o da¬u raßanås laika starpîbu. Izrådîjås, ka ne visi no vietéjås publikas spéja pieñemt ßådu risinåjumu, kas, kaut nedaudz, tomér atß˚îrås no pilsétiñas nesteidzîgajå dzîves ritmå vispår pierastå (jautåjums no zåles: kas tad vairs pirks manas pastkartes, kurås redzamas tik skaisti gleznainås drupas?). Latvießu studentu

Studenti praktiskajås nodarbîbås.

>>>

2003. gada 9. oktobris

Studiju gada pirmajå Senåta sédé Séde notika 29. septembrî. ☞ Rektors akadémi˚is I. Knéts apsveica RTU kolektîvu ar Latvijas tautas vésturisko lémumu par pievienoßanos Eiropas tautu saimei un pateicås visiem, kas par to balsoja un aicinåja arî citus pieñemt ßo svarîgo lémumu. Balsoßanas rezultåti parådîja, ka balsoßana daudzviet notikusi péc etniskå principa. Rektors apsveica Senåta jauno saståvu ar studiju gada såkumu. Jaunos senatorus gaida trîs gadu ilgs darbs, bet ßis studiju gads vienmér paliks atmiñå kå gads, kurå k¬uvåm par ES valstu saimes pilntiesîgu locekli. Tagad mums paveras daudz jaunu iespéju plaßåk un ar mazåk izdevumiem iek¬auties daΩådås ES finansétås programmås. ☞ Rektors informéja: • Svarîgi ir sagatavot tådus projektu pieteikumus, lai varétu sañemt ES struktürfondu lîdzek¬us. Neviens to nedarîs müsu vietå, bet starpaugstskolu konkurence büs ¬oti liela. Pirmais piemérs – ßovasar pieteikumu konkurså par IT attîstîbas galveno centru Latvijå atzîta Ventspils augstskola. • Beigusies studentu uzñemßana 2003. gadå. Redzam, ka atseviß˚ås fakultåtés ir strauji krities konkurss, turklåt ne tikai kvantitatîvi, bet arî kvalitatîvi. DITF valsts budΩeta finansétajås vietås uzñemti studenti pat ar matemåtikas atzîmi 4, bet par maksu ßajå fakultåté véléjies studét tikai viens. Tas ir signåls, ka par jaunajiem studentiem jåcînås daudz nopietnåk, un nedrîkst ar vieglu roku ß˚irties no tiem, kuriem studijås radußås grütîbas, citådi mums vienkårßi, mazinoties studentu skaitam, samazinås valsts finanséjuma apjomu. • 20. septembrî beidzås studéjoßo re©istréßana studiju programmås. Paßlaik kanclers R. Taraßkeviçs gatavo finanßu sadalîjuma apré˚inu, taçu joprojåm visas fakultåtes datus nav iesniegußas, kas kavé pabeigt galîgo apré˚inu. • Par RTU akadémiskå personåla skaitlisko saståvu (skat. Dekånu runas). • Liela uzmanîba universitåté jåvelta jaunu måcîbspéku piesaistei. Dekåniem jau prasîju izklåstît, ko un kå katrs ßî jautåjuma risinåßanå veiks fakultåté. DiemΩél konstruktîvu priekßlikumu atbildés nebija. • Íå gada augustå izglîtîbas un zinåtnes ministrs K. Íadurskis izdeva rîkojumu gatavot priekßlikumus par nepiecießamajåm izmaiñåm daΩådos likumdoßanas aktos, arî Augstskolu likumå un likumos, kas nodroßinåtu îpaßumu nodoßanu universitåtém. • DaΩi AIP darba grupas priekßlikumi Augstskolu likuma grozîjumiem: – likumu nosaukt par Augståkås izglîtîbas likumu; visaptveroßå nozîmé atteikties no nosaukuma augstskola lietoßanas, bet lietot nosaukumu augståkås izglîtîbas ieståde, jo ir, pieméram, Rézeknes augstskola, Vidzemes augstskola. – atteikties no dalîjuma akadémiskå un profesionålå augståkå izglîtîba, jo ir tikai viena – augståkå izglîtîba; – atjaunot nosaukumus klåtienes un neklåtienes(tostarp tålmåcîbas forma) studijas; – atteikties no prasîbas, ka programmå jåbüt vismaz 250 studentiem;

– visus ar promociju saistîtos jautåjumus nodot universitåßu pårziñå, un likvidét VAK; – at¬aut ma©istra un doktora studijås lietot ang¬u valodu; – profesoru véléßanas uzticét universitåtes Senåtam. Ja uz ievéléßanu pretendé persona, kas jau sasniegusi pensijas vecumu (nåkotné tie büs 65 gadi), tad var ierobeΩot ievéléßanas ilgumu. Profesora galvenie uzdevumi: 1) gatavot jaunus zinåtñu doktorus; 2) ar zinåtnisko darbu piesaistît universitåtei finanséjumu zinåtniskås infrastruktüras nodroßinåßanai. ☞ ˆemot vérå, ka Rîgas Tehniskå universitåte ir 1862. gadå dibinåtås Rîgas Politehniskås augstskolas (Rîgas Politehnikuma [RP]) un vélåkå Rîgas Politehniskå institüta (RPI) darbîbas un tradîciju turpinåtåja un ka Pirmå pasaules kara laikå 1914. gada 8. decembrî pieñemtais RPI direktoråta lémums par RPI Goda biedra nosaukuma atñemßanu profesoram Vilhelmam Ostvaldam sakarå ar to, ka viñß kopå ar citiem Våcijas inteli©ences pårståvjiem bija parakstîjis uzsaukumu, kas atbalstîja Våcijas noståju ßajå karå, bija tikai tå laika politisku apsvérumu virzîts, un atzîstot, ka RPI Goda biedri, kas bija ievéléti laikå no 1903. gada lîdz 1918. gadam, vienlaikus ir arî RTU Goda biedri un ka RP profesors Vilhelms Ostvalds, vienîgais Rîgå dzimußais zinåtnieks, kas par savu izcilo darbîbu ieguvis Nobela prémiju, ir devis ¬oti bütisku ieguldîjumu ˚îmijas zinåtnes straujai attîstîbai Rîgå, Senåts noléma: atjaunot profesoram Vilhelmam Ostvaldam pirms 100 gadiem pieß˚irtå Rîgas Politehniskå institüta Goda biedra nosaukumu un uzskatît viñu par Rîgas Tehniskås universitåtes Goda biedru nr. 1. ☞ Senåts noléma pieß˚irt ma©istra grådu BALTECH studiju centra studiju programmas RaΩoßanas inΩenierzinîbas un vadîba ßådiem ma©istrantüras absolventiem: E. Baltiñam, A. Bérziñam, M. Supem, J. Za¬içenko. ☞ Par profesora un asociétå profesora vakantajåm ßtata vietåm Senåts noléma: 1. Izsludinåt konkursu uz vakantajåm profesora ßtata vietåm: materiålzinåtnes nozares elektronikas un vakuumtehnikas tehnolo©ijas un materiålu apakßnozaré; datorzinåtnes nozares lietiß˚o datorzinåtñu apakßnozaré; informåcijas tehnolo©ijas nozares datorvadîbas apakßnozares, programmatüras attîstîbas tehnolo©ijas specializåcijå; matemåtikas nozares matemåtiskås fizikas apakßnozaré. 2. Izsludinåt konkursu uz asociétå profesora vakanto ßtata vietu matemåtikas nozares matemåtiskås modeléßanas apakßnozaré. ☞ Par Senåta komisiju priekßsédétåjiem un viñu vietniekiem apstiprinåja ßådus senatorus: Straté©ijas komisijå – prof. Ì. Vulfu, prof. M. Íenfeldi; Likumdoßanas komisijå – prof. M. Kniti, prof. J. Dehtjaru; Finanßu komisijå – prof. J. Merkurjevu, prof. R. Poçu; Studiju kvalitåtes komisijå – prof. J. Dehtjaru, prof. J. Saulîti, Studiju programmu komisijå – asoc.prof. J. Smirnovu; Zinåtnes komisijå – prof. A. Sauhatu, prof. G. MeΩinski; Studentu lietu komisijå – ETF studentu O. Priedi; Infrastruktüras efektivitåtes komisijå – asoc. prof. ‰. Geriñu; Kultüras un sadzîves komisijå – IEF studenti K. Gri˚i; Reklåmas un darba tirgus komisijå – prof. N. Baranovski.

>>> 8. lpp.

Latvijas arhitektüras studentu veikums Gotlandé

>>>

RTU studentu piedåvåtais risinåjums. argumenti tomér izrådîjås spécîgåki, un visi ß˚îrås ar patiesi vértîgu atziñu ieguvuma sajütu. Nåkamajå rîtå Latvijas arhitektüras studentu veikumu plaßi at-

referéja abas lielåkås Gotlandes avîzes – Gotlands Allehanda un Gotlands Tidningar. Pirmå tam bija atvéléjusi gandrîz veselu bagåtîgi ilustrétu atvérumu. Gotlandes kolé-

©u interese par Baltijas valstîm un it îpaßi Latviju aug augumå. Galu galå – no Gotlandes austrumu krasta lîdz Ventspilij ir tuvåk nekå no Visbijas lîdz Stokholmai, kur pa

ce¬am måjup latvießu studenti 20. septembrî varéja iepazîties ar jaunåko turienes arhitektürå un atdot savas balsis par Latviju Eiropå. ❏

Dekānu runas 18. septembra sédé ✍ Rektors akadémi˚is I. Knéts lüdza atgådinåt studentiem par vitålo nepiecießamîbu 20. septembrî piedalîties referendumå, lai Latvija droßi spétu iek¬auties Eiropas tautu saimé. ✍ Dekåni informéja par akadémiskå personåla saståva atjaunoßanas pasåkumiem. ETF dekåns I. Slaidiñß: situåcija visai tra©iska, jo turpina palielinåties akadémiskå personåla vidéjais vecums. DaΩas pozitîvas izmaiñas ir Telekomunikåciju institütå, kur såkußi strådåt daΩi jauni darbinieki, kuri vienlaikus ir arî Lattelekom speciålisti. Uzskata, ka ßajå jautåjumå viñß viens pats neko izdarît nevar, bet nepiecießama plaßåka diskusija seminårå par kadru politiku visas universitåtes mérogå. Rektors uzskata, ka jautåjums par konkursa izsludinåßanu uz profesora vietu vispirms bütu jåapsprieΩ Senåta Straté©ijas komisijå. TMF dekåns G. Liberts: situåcija ir smaga un dekåns tik tießåm maz to var iespaidot. Uzskata, ka augstskolå måcîbspéks var nopelnît tikai 40% no nepiecießamås summas un påréjais viñam ir jånopelna årpusé. Rüpîgi jåiz-

Senåta sédé >>> 7. lpp. ☞ Par RTU profesora nosaukuma pieß˚irßanu Senåts noléma: 1. pamatojoties uz TMF Direktoru padomes 2003. gada 10. aprî¬a sédes lémumu saskañå ar 2000. gada 29. maija Senåta sédes lémumu Par RTU profesora nosaukuma pieß˚irßanu, Senåts noléma pieß˚irt RTU profesora nosaukumu TMF profesoram Aleksandram Urbaham. 2. Pamatojoties uz TMF Direktoru padomes 2003. gada 4. septembra sédes lémumu saskañå ar 2000. gada 29. maija RTU Senåta sédes lémumu Par RTU profesora nosaukuma pieß˚irßanu Senåts noléma pieß˚irt RTU profesora nosaukumu TMF profesoram Jurijam Paramonovam. ☞ Par måcîbu maksu studéjoßajiem Senåts noléma: 1. RTU pamatdarbå vismaz ar 0,5 slodzi strådåjoßie akadémiskå personåla un måcîbu palîgpersonåla darbinieki, kuri ir nostrådåjußi RTU pamatdarbå ne mazåk kå 3 gadus un turpina strådåt, tiek atbrîvoti no måcîbu maksas. 2. RTU pamatdarbå vismaz ar 0,5 slodzi strådåjoßo darbinieku (kuri ir RTU nostrådåjußi pamatdarbå ne mazåk kå 10 gadus un turpina strådåt) bérni, kuri sekmîgi måcås RTU, tiek atbrîvoti no måcîbu maksas. 3. RTU pensionéto darbinieku (darba ståΩs RTU ne mazåks par 15 gadiem) bérni, kuri sekmîgi måcås RTU, tiek atbrîvoti no måcîbu maksas. 4. Anulét RTU Senåta 2000. gada 31. janvåra un 2001. gada 25. jünija Senåta sédes lémumus Par måcîbu maksu studentiem. ☞ Par doktorantüras zinåtnisko vadîtåju tiesîbu apstiprinåßanu Senåts noléma: 1. Pamatojoties uz TMF Direktoru padomes 2003. gada 4. septembra sédes lémumu un Promociju padomes P–16 rekomendåciju, pieß˚irt doktorantu darbu zinåtniskå vadîtåja tiesîbas studiju programmå Transports TMF profesoram Dr. h. inΩ. A. Kobcevam. 2. Pamatojoties uz MLF domes 2003. gada 22. septembra sédes lémumu un Promocijas padomes P–02 rekomendåciju, pieß˚irt doktorantu darbu zinåtniskå vadîtåja tiesîbas studiju programmå îmijas tehnolo©ija MLF profesoram Dr. h. fiz. M. Knitem. 3. Pamatojoties uz MLF domes 2003. gada 22. septembra sédes lémumu un Promocijas padomes P–02 rekomendåciju, pieß˚irt doktorantu darbu zinåtniskå vadîtåja tiesîbas ˚îmijas nozares organiskås ˚îmijas apakßnozaré Organiskås sintézes institüta pétniekam Dr. ˚îm. A. Jirgensonam. 4. Pamatojoties uz MLF domes 2003. gada 22. septembra sédes lémumu un Promocijas padomes P–02 rekomendåciju, pieß˚irt doktorantu darbu zinåtniskå vadîtåja tiesîbas ˚îmijas nozares organiskås ˚îmijas apakßnozaré Organiskås sintézes institüta vadoßajam pétniekam Dr. ˚îm. P. Trapencierim. 5. Pamatojoties uz BF domes 2003. gada 12. septembra sédes lémumu un Promocijas padomes P–03 rekomendåciju, pieß˚irt doktorantu darbu zinåtniskå vadîtåja tiesîbas studiju programmå Siltuma, gåzes un üdens tehnolo©ija BF docentam Dr. inΩ. T. Juhnam. 6. Pamatojoties uz BF domes 2003. gada 12. septembra sédes lémumu un Promocijas padomes P–03 rekomendåciju, pieß˚irt doktorantu darbu zinåtniskå vadîtåja tiesîbas studiju programmå Büvniecîba BF asociétajam profesoram Dr. inΩ. A. Korjakinam. 7. Pamatojoties uz BF domes 2003. gada 12. septembra sédes lémumu un Promocijas padomes P–03 rekomendåciju, pieß˚irt doktorantu darbu zinåtniskå vadîtåja tiesîbas studiju programmå Büvniecîba BF vadoßajam pétniekam Dr. inΩ. J. Barkånovam.

2003. gada 9. oktobris vérté doktorantüras kandidåti, citådi måcîbspéku trükuma dé¬ jau pazudußi vairåki priekßmeti, pieméram, metålließana, spiedapstråde. IEF dekåns K. Didenko: måcîbspéku saståvs fakultåté atjaunojas katru gadu. Íogad darbå pieñemti pieci jauni måcîbspéki, doktorantürå studé trîs, un büs jauni ekonomikas zinåtñu doktori. Darbam fakultåté piesaiståm savus bijußos studentus. EEF dekåns J. Gerhards: måcîbspéku vidéjais vecums nedaudz ir samazinåjies, jo pédéjos divos gados darbå pieñemti deviñi jauni zinåtñu doktori, taçu izveidojies liels pårråvums starp paaudzém un nav vidéjås paaudzes måcîbspéku. Problémas veidojas arî tåpéc, ka maz reflektantu vélas studét elektrozinåtnes. AF dekåns J. Briñ˚is atbalsta rektora priekßlikumu par profesora vietu konkursa izsludinåßanas apsprießanu Straté©ijas komisijå, jo ßogad fakultåte cer, ka promocijas darbus aizståvés trîs doktoranti. Nepiekrît viedoklim, ka dekåns neko nevar izdarît personåla atjaunoßanå, ir tikai jåstrådå. BF dekåns J. NaudΩuns: måcîbspéku vidéjais vecums ir par gadu jaunåks, bet jåpieñem vél vairåk jauno, jo vecåkie måcîbspéki nonåk streså, kad pieaug pårbaudåmo kursa darbu skaits; prognozéjam, ka ßogad atskaitîsim mazåk, jo uzñemti labåk sagatavoti reflektanti. MLF dekåns V. Kampars: îpaßu jaunumu nav, joprojåm neapmierina studentu skaits; zinåtñu doktoru skaits ir pietiekams, bet mazais atalgojums nerosina interesi piedalîties måcîbu darbå, tåpéc aizvien samazinås ßtata >>> ☞ Par korekcijåm 2003. gada uzñemßanas plånå pamatstudijås ar budΩeta finanséjumu Senåts noléma: ievérojot faktisko konkursu uz pamatstudiju vietåm ar budΩeta finanséjumu un situåciju budΩeta vietu aizpildes nodroßinåßanå atseviß˚ås studiju programmås, apstiprinåt ßådu mainîto budΩeta vietu skaitu uzñemßanai pamatstudijås (uzrådîtas tikai programmas, kurås izdarîtas izmaiñas salîdzinåjumå ar Senåta 2003. gada 28. aprî¬a lémumu): EEF – elektrotehnolo©iju datorvadîba 30 Ba*, 12 Bp*, – ener©étika un elektrotehnika 130 Ba, 30 P1*; MLF – ˚îmija 6 Ba, 12 P*, ˚îmijas tehnolo©ija 43 Ba, 10 P, materiålu tehnolo©ija un dizains 14 Bp, tekstila un ap©érbu tehnolo©ija 4 Ba, 59 P; TMF – inΩeniertehnika, mehånika un maßînbüve 18 Ba, 9 P, 42 P1, raΩoßanas tehnolo©ija 18 Ba, 11 P, medicînas inΩenierzinåtne un medicînas fizika 8 Bp, transports 56 Ba, 48 P; BF – büvniecîba 43 P. *) (Pieñemtie apzîméjumi: Ba – bakalaura akadémiskås studijas; Bp – bakalaura profesionålås studijas; P – profesionålås studijas péc vidusskolas; P1 – 1. lîmeña profesionålås studijas.) ☞ Par papildu priekßmetu apgüßanu, ja mainîta programma akadémiskå atva¬inåjuma laikå (papildinåjums 2003. gada 24. februåra lémumam) Senåts noléma: papildinåt 2003. gada 24. februåra Senåta lémuma Par måcîbu maksu RTU 2003./2004. m.g. 15. punktu ar teikumu: «Ja studenta akadémiskå ava¬inåjuma laikå ir notikußas izmaiñas studiju programmå, par izmaiñu rezultåtå papildu apgüstamo priekßmetu studijåm nav jåmakså.» ☞ Par izmaiñåm Studiju da¬as nolikumå Senåts noléma: sakarå ar Tålåkizglîtîbas noda¬as izveidoßanu Studiju da¬as saståvå, izteikt Studiju da¬as nolikuma 3. punktu ßådå redakcijå: «3. Studiju da¬as struktüra. Lai nodroßinåtu iepriekßminéto funkciju izpildi, Studiju da¬å ir ßådas struktürvienîbas: Studiju satura un programmu noda¬a; Studiju organizéßanas noda¬a; Pirmsaugstskolas izglîtîbas un informåcijas noda¬a; Tålåkizglîtîbas noda¬a. Katru noda¬u vada noda¬as vadîtåjs, kas ir pak¬auts Studiju da¬as vadîtåjam.» ☞ Pamatojoties uz DITF domes 2003. gada. 22. septembra lémumu, Senåts noléma: 1. Pårveidot Lietiß˚o datorzinåtñu profesora grupu par Lietiß˚o datorzinåtñu katedru DITF Lietiß˚o datorsistému institüta saståvå. 2. Apstiprinåt Lietiß˚o datorzinåtñu katedras nolikumu. ☞ Pamatojoties uz DITF domes 2003. gada. 22. septembra lémumu, Senåts noléma: 1. Pårveidot Sistému teorijas profesora grupu par Sistému teorijas un projektéßanas katedru DITF Lietiß˚o datorsistému institüta saståvå. 2. Apstiprinåt Sistému teorijas un projektéßanas katedras nolikumu. ☞ Par izmaiñåm Lietiß˚o datorsistému institüta nolikumå Senåts noléma: pamatojoties uz DITF domes 2003. gada 22. septembra sédes lémumu, sakarå ar Lietiß˚o datorzinåtñu profesora grupas pårveidoßanu par Lietiß˚o datorzinåtñu katedru un Sistému teorijas profesora grupas pårveidoßanu par Sistému teorijas un projektéßanas katedru DITF Lietiß˚o datorsistému institüta saståvå, mainît Lietiß˚o datorsistému institüta nolikuma punktu 3.1 ßådå redakcijå: «3.1. Institüta saståvå ietilpst: Informåtikas un programméßanas katedra, Lietiß˚o datorzinåtñu katedra, Sistému teorijas un projektéßanas katedra, Programmatüras izstrådes tehnolo©ijas profesora grupa, Lietiß˚o datorsistému programmatüras profesora grupa.» ☞ Rektors akadémi˚is I. Knéts pasniedza programmas Tehniskå tulkoßana akreditåcijas lapu RTU Valodu institüta direktorei asociétajai profesorei L. I¬jinskai. M. E

2003. gada 9. oktobris

Dekānu runas >>>

måcîbspéku skaits; ir cerîba, ka firma Grindeks slégs lîgumu ar fakultåti, atbalstot måcîbspéku atalgojumu, jo firmai vajadzîgi jaunie speciålisti, ko gatavo fakultåté. Kanclers R. Taraßkeviçs izteica pretenziju, ka fakultåté jaunajiem daΩkårt liegta dalîba zinåtniskajå darbå, prasot tikai lasît lekcijas. DITF dekåns J. Grundspeñ˚is: situåcija ar akadémisko personålu ir pretrunîga, da¬u profesora vietu aizñem gados jauni asociétie profesori, bet ir vietas, kur jau 10 gadu nekas nav mainîjies, taçu zinåtnes virzienu likvidét nevar; darbå piesakås daudz jaunießu, bet maz cerîbu, ka tie noturésies, jo paståv nedroßîba par garantétu vietu un tås finanséjuma ilgumu; vecajiem profesoriem ir noteikti izvéles kritériji, bet tos jaunie izpildît nevar un tåpéc necenßas, varbüt bütu nepiecießams pirms véléßanåm pierådît, ka kopå ar pieredzéjußo zinåtnieku strådå jaunå maiña; paßreiz doktorantürai nav atdeves, jo jaunie zinåtñu doktori nepaliek strådåt fakultåté. Rektoru intereséja, kå fakultåte plåno strådåt ar ßogad uzñemto våji sagatavoto kontingentu. Dekåns paskaidroja, ka lîdzîga situåcija ir visur pasaulé, jo IT k¬üst mazåk populåra. Fakultåtei ¬oti nepiecießami pedago©iskå darba entuziasti. Nelielå diskusijå par reflektantu våjo sagatavotîbu izskanéja daΩådi viedok¬i: vairåk jårüpéjas par pirmo kursu apmåcîbu; vidusskolås jaunießi noslogoti ar 36 un vairåk auditoriju stundåm nedé¬å, bet, ienåkot universitåtes 1. kurså, tikai ar 20. Tå kå viñi patståvîgi studét vél neprot un nav radußi, tad neprot arî brîvo laiku racionåli izmantot. No jaunießiem dzirdéta kritika, ka RTU ir daudz gados vecu måcîbspéku un telpas sliktå ståvoklî. Neapmierina måcîbu darba lîmenis filiålés, jo, pårnåkot uz fakultåtém Rîgå, studenti bieΩi jåatskaita nesekmîbas dé¬. ✍ Zinåtñu prorektora vietnieks B. Grasmanis informéja par 2003. gada disertåciju aizståvéßanas plåna izpildi. Plånå paredzéta 19 disertåciju aizståvéßana, jau aizståvétas 9, aizståvéßanai iesniegtas 6. Aizståvét sola vél 2 AF, 1 BF, 2 TMF. Doktorantüras termiñß ßogad beidzas 63 doktorantiem. Paßreiz ir 11 brîvas doktorantu vietas, jo atskaita visus akadémiskajå atva¬inåjumå esoßos. Nåkamgad aizståvéßanas plånu vajadzétu sastådît pårdomåtåk. MLF dekåns V. Kampars piebilda, ka, piedaloties VAK darbå, par müsu doktorantiem dzirdéjis labas atsauksmes, tåpéc visas vietas nepiecießams saglabåt. Våji darbi redzéti pårsvarå humanitårajås un sociolo©ijas nozarés. ✍ B. Grasmanis informéja par gatavoßanos RTU 44. zinåtniskajai konferencei. Plenårséde sagatavota, darba kårtîbu izsütîs pa e–pastu. Ar referåtu iesniegßanu vél kavéjas EEF un BF. ✍ Izskatîja Senåta 29. septembra sédes lémumprojektus: par pamatstudiju uzñemßanas plåna korekciju apstiprinåßanu, par papildus apgüstamo priekßmetu apmaksu; par Senåta komisiju priekßsédétåjiem. Dekåni atbalstîja V. Ostvalda atjaunoßanu RTU Goda biedra statuså. ✍ Par Zviedrijas Baltijas jüras re©iona fonda delegåcijas vizîti RTU informéja rektors akadémi˚is I. Knéts. Latvijå ieradîsies deviñi ßå fonda zinåtnieki un 24. septembrî pulksten 14.45 paredzéjußi apmeklét RTU. Ir iespéjama sadarbîba ar ßo fondu, kå arî fonda finanséjums. Piedalîties sarunås vajadzétu profesoriem D. Blumbergai, V. Kamparam, L. Ribickim, O. Neilandam, B. Grasmanim un asoc. prof. R. Cimdiñam. ✍ Lejassaksijas Zinåtnes un kultüras ministrijas pilnvarotais sadarbîbai ar Latviju G. Vitrams informé, ka 25. un 26. septembrî Rîgå, Reiterna namå, Lejassaksijas Zinåtnes un kultüras ministrija un Ekonomikas, tehnolo©ijas un satiksmes ministrija organizé konferenci Zinåßanu un tehnolo©iju pårnese tautsaimniecîbas modernizåcijai (Augstskolas kå inovåcijas partneri). ✍ RTU gadadienas svinîbås oktobrî RTU 44. zinåtniskås konferences plenårséde notiks 11. oktobrî, Baltijas Zinåtñu véstures konferences atklåßanas séde ar pieñemßanu tås noslégumå notiks 13. oktobrî RTU Lielajå aulå. Senåta svinîgå séde, veltîta RPI/RTU 141. gadadienai, notiks 14. oktobrî RTU Lielajå aulå. 25. septembra sédé Rektors akadémi˚is I. Knéts apsveica kolé©us ar iek¬außanos Eiropas Savienîbas tautu pulkå un novéléja neΩélot spékus RTU tålåkajå attîstîbå Eiropas universitåßu saimé. ✍ Rektors informéja par RTU akadémiskå personåla skaitlisko saståvu. Paßlaik akadémisko darbu RTU veic 94 profesori, 80 asociétie profesori, 196 docenti, 145 lektori, 33 asistenti, 104 vadoßie pétnieki un pétnieki. Kopå – 652, no tiem 122 RTU nav pamatdarba vieta, 404 ir ar zinåtnisko grådu. Péc vecuma akadémiskais personåls sadalås ßådi: 30 gadus veci un jaunåki – 42; no 31 lîdz 39 gadiem – 64; no 40 lîdz 49 gadiem – 99; no 50 lîdz 59 gadiem – 199, 60 gadus veci un vecåki – 248.

9 Rektors atgådinåja, ka vairåk jådomå par gados jaunu måcîbspéku piesaisti, jo dekånu ziñojumos 11. septembra sédes laikå konstruktîvi priekßlikumi neizskanéja, bet visi galvenokårt südzéjås par naudas trükumu. ✍ Rektors ierosinåja apspriest jautåjumu par profesoru véléßanåm, ñemot vérå faktu, ka drîzumå büs mainîti nosacîjumi ßajå jautåjumå sakarå ar izmaiñåm Augstskolu likumå. Kå zinåms, RTU ir vairåki profesori, kuri, sasniedzot 65 gadu vecumu, pårgåja citå statuså un atbrîvoja profesora vietu. Lîdz ßim ar viñiem tika slégts lîgums uz gadu par darba turpinåßanu, taçu viñi vairs nesañéma centralizéto profesora piemaksu – Ls 210. Tagad, kad vecuma ierobeΩojums ir atcelts, uz atklåtå konkurså izsludinåto profesora vietu var pretendét visi, kas atbilst konkursa prasîbåm, neatkarîgi no vecuma. Rektors ierosinåja ar tiem ievélétajiem profesoriem, kuri jau sasniegußi 65 gadu vecumu vai arî kuri pårsniegußi pensijas vecuma slieksni (AIP darba grupas priekßlikums), slégt lîgumu péc iepriekßéjas vienoßanås vispirms uz 3 gadiem. Ja péc 3 gadiem visi profesora darbîbas nosacîjumi ir izpildîti, tad lîgumu pagarina (bez speciålåm véléßanåm) uz nåkamajiem 3 gadiem. Atseviß˚iem dekåniem pret ßådu diskriminåciju bija iebildumi. Rektors brîdinåja, ka, ievélot uzreiz uz 6 gadiem, var rasties situåcija, ka kåds neapzinîgs profesors ir ieintereséts speciåli kavét jauno asociéto profesoru izaugsmi un iespéju viñiem pretendét uz profesora amatu. Vienojås, ka trîsgadîgais lîgums varétu tikt slégts lîdz tam, kamér büs apstiprinåts jaunais Augstskolu likums. Rektors ierosinåja, ka ar profesoru, kurß, aizejot pensijå, nepretendé uz vélétu profesora vietu, bet tomér vélas turpinåt strådåt, varétu divu trîs gadu laikå slégt ikgadéju lîgumu, saglabåjot centralizéto profesora piemaksu atbilstoßi viña slodzei. Íåds profesors katru gadu iesniedz detalizétu atskaiti par pedago©isko un zinåtnisko darbîbu, kå arî par åréjå finanséjuma piesaisti RTU, un tas ir pamats lîguma pagarinåßanai. Lîdz ar to bütu mazåk såpîga profesora aizießana no vélétås vietas un atvieglotos jauno asociéto profesoru iek¬üßana profesora amatå. Vairåkiem dekåniem ßis priekßlikums likås påråk demokråtisks un nepieñemams. Rektors atgådinåja, ka fakultåßu domém un institütu padomém rüpîgi jåpårdomå, vai vajag izsludinåt konkursu uz brîvo profesora vietu, ja nav neviena perspektîva asociétå profesora, kas uz ßo vietu varétu kandidét. Daudz rüpîgåk jåstrådå arî profesoru padomém, izvértéjot kandidåtus (spéja lasît lekcijas trîs valodås, zinåtniskå darbîba, doktorantu aizståvétas disertåcijas, finanséjuma piesaiste no starptautiskiem projektiem). Kanclers R. Taraßkeviçs piebilda, ka konkursa sistémai jåbüt lo©iskai, un tajå nebütu jåuzsver årkårtéjie gadîjumi. Vienojås, ka darbs pie ßå jautåjuma jåturpina. ✍ Kanclers iesniedza dekåniem izskatîßanai 2003./2004. studiju gada budΩeta dotåcijas sadales apré˚inu. Uzsvértas atß˚irîbas starp plånotajåm un faktiski aizpildîtajåm studiju vietåm: no RTU iedalîtajåm 7167 studiju vietåm dati iesniegti tikai par 6691 studéjoßo. Aviåcijas institüts datus vél vispår nav iesniedzis. Kanclers uzsvéra, ka datos parasti ir savéjie, bet pazüd citu katedru priekßmeti, bieΩi nav ievérots koeficients «B». Kanclers lüdza iesniegt datus lîdz 26. septembra pulksten 12. ✍ Zinåtñu prorektora vietnieks B. Grasmanis informéja par 2003. gada disertåciju aizståvéßanas plåna izpildi. Tika iesniegti vårdiskie saraksti par tiem, kas disertåciju ßogad jau aizståvéjußi (9), un tiem, kuri disertåcijas iesniegs lîdz gada beigåm (10). ✍ Senåta priekßsédétåjs profesors M. Knite ierosinåja izskatît atseviß˚us Senåta 29. septembra sédes lémumprojektus. ✍ RBI direktors J. Gréviñß aicinåja 7. oktobrî apmeklét Amerikas tirdzniecîbas palåtas rîkoto Studentu dienu. ✍ Studentu kluba direktore A. Visocka aicinåja dekånus moråli un finansiåli atbalstît savu fakultåßu komandas erudîtu konkurså Spice 2003, kå arî sagatavot konkursam vienu jautåjumu par savu fakultåti. ✍ Rektors akadémi˚is I. Knéts informéja: • 24. septembrî RTU bija tikßanås ar Zviedrijas, Baltijas un Austrumeiropas studiju fonda pårståvjiem. Fondam ir lîdzek¬i, ko pieß˚irt sadarbîbas projektiem un studentu stipendijåm. • Íovasar RTU tika sagatavoti astoñi pieteikumi, lai iegütu finanséjumu lielåku ES finansétu projektu tålåkai izstrådei. Latvijas Attîstîbas a©entüras (LAA) ierédñi atbalstîja tikai divus no tiem: asociétå profesora R. Cimdiña pieteikumu ar Ls 5000 un profesora V. Kampara (ar Ls 3000) vadîbå veidotå kopprojekta ar Latvijas Organiskås sintézes institütu (ar Ls 2000) pieteikumu. Rektors abus lîgumus ir jau parakstîjis, un tagad lîdz gada beigåm projekti galîgå formå iesniedzami Ekonomikas ministrijå. Profesors V. Kampars pateicås rektoram par aktîvo lîdzdalîbu projekta pieteikuma saskañoßanå starp RTU, OSI un LAA, kas ievérojami paåtrinåja ierasti gauso saskañoßanas procedüru. Paßlaik arî firma Grindeks ir gatava slégt sadarbîbas lîgumu ar RTU. Rektors mudinåja kolé©us cînîties par katra projekta atzîßanu, kå arî par talantîgu skolénu piesaisti RTU. ❏

2003. gada 9. oktobris

Sports Sports Sports Sports Sports

Uzmanîbu – vésturisks basketbola maçs! Pirmo reizi RTU vésturé tiek organizéts vîrießu basketbola turnîrs starp Kauñas TU, Vi¬ñas TU, Tallinas TU un Rîgas TU komandåm. Komandås piedalås tie universitåßu studenti, kuri nepiedalås savu valstu augståkås lîgas basketbola sacensîbås. Turnîrs notiks Rîgå, LSPA sporta zålé Brîvîbas gatvé 333 – 11. oktobrî pulksten 17.00 – KTU – RTU,

pulksten 18.45 – TTU – VTU. 12. oktobrî pulksten 11.00 spéle par 3. un 4. vietu, pulksten 12.45 spéle par 1. un 2. vietu. RTU Sporta klubs aicina skatîtåjus ierasties uz spélém un lîdzi just!

Studentu parlaments informé Sporta lîderis Sandris Turpinåm visus JI lasîtåjus iepazîstinåt ar savéjiem, t. i., parlamentårießiem, ßoreiz raksta varoña lomå InΩenierekonomikas fakultåtes 2. kursa students, Sporta noda¬as lîderis Sandris Prostakovs. – Kåpéc tu izvéléjies studét tießi RTU? – Atklåti sakot, nezinu kåpéc, laikam jau tåpéc, ka netiku LU, kur ståjos Datorzinîbu fakultåté. Arî RTU såkumå ieståjos DITF, bet tagad pårgåju uz IEF, jo sapratu, ka DITF nav priekß manis. – Kas bija tas, kas tevi pamudinåja studét ßajå fakultåté? – Uz IEF pårgåju, jo tur studé lielåkå da¬a manu draugu, kå arî negribéjås aiziet no RTU SP.

Netéré laiku nåkot, vienkårßi izlasi! Inese Íüpulniece, SP Sabiedrisko attiecîbu komisijas vadîtåja Studentu parlamentam jauna måjaslapa! Tå ir ieceréta kå portåls, bet tas savukårt nozîmé, ka informåcija nevar novecot, jo tådas lietas kå forums, komentåri un jaunumi lapu padara dinamisku un mainîgu. Jau izstrådåjot jauno måjaslapu, tika darîts viss iespéjamais, lai to padarîtu értu lietotåjiem, lai informåcija bütu viegli mainåma bez sareΩ©îtåm birokråtijas iezîmém. Jau pirmajås divås dienås (bez reklåmas) lapu apmekléja 190 cilvéki, cerams, ka tå k¬üs populåra

vieta studentiem, kur iegüt jaunåko informåciju, uzdot neskaidros jautåjumus, izteikt savu viedokli par aktuålåm problémåm. Paßlaik daudzi studenti speciåli dodas uz Ka¬˚u ielu 1, 324. kabinetu, ståv garås rindås, lai uzdotu kårtéjo jautåjumu par sociålo stipendiju, taçu sekretåre ne vienmér var büt pilnîgi informéta par visiem jautåjumiem, tåpéc måjaslapå ir vienreizéja iespéja uzdot tießu jautåjumu konkrétajam noda¬as vadîtåjam vai arî atrast citas saziñas iespéjas. Student, seko modernajåm tehnolo©ijas iespéjåm un informåcijai internetå, varbüt arî tu atradîsi kaut ko sev aktuålu www.rtusp.lv! ❏

Rîgas Tehniskås universitåtes laikraksts

Redaktore Rüta Lapsa. Re©istråcijas apliecîbas numurs 0438. Redakcijas adrese: Ka¬˚u ielå 1 – 319, Rîgå, LV–1658. Tålr.: 7089321, 7089023, e–pasts: ji@adm.rtu.lv.

– Vai tev jau sen bija interese par izvéléto specialitåti, vai arî to izvéléjies pédéjå brîdî? – Kå varat noprast, tad vél neesmu izvéléjies savu specialitåti, paßlaik galvenais ir augståkå izglîtîba. – Kådi ir tavi va¬asprieki? – Mani va¬asprieki pamatå ir saistîti ar aktîvu atpütu – ¬oti daudz un daΩådi sporta veidi. – Ir tåds mîts par to, ka RTU ir viegli tikt iekßå, bet grüti måcîties, vai tu varétu to nedaudz komentét? – Man grüti to komentét, jo nezinu, cik grüti ir citås universitåtés, bet da¬éji tam var piekrist, jo nav viegli måcîties RTU. – Tu esi RTU SP Sporta noda-

¬as vadîtåjs, kåda bija tava motivåcija iesaistîties SP? – Man gribéjås pamé©inåt kaut ko jaunu, turklåt es iepazinos ar SP cilvékiem, viñi paståstîja, kas ir SP un ko tas dara, tad es piekritu savai kandidatürai uz Sporta noda¬as vadîtåja vietu. Såkumå bija nedroßîbas sajüta par lielajiem pasåkumiem, bet tagad esmu guvis pårliecîbu par saviem spékiem un patîk darboties SP. – Ko tu novélétu visiem pirmkursniekiem? – Måcieties un kårtojiet laikå sesiju, kå arî iesaistieties SP darbîbå. ❏

In memoriam Aleksandrs Boltruks 1981–2003 Íå gada 21. septembrî tra©iski gåja bojå RTU Transporta un maßînzinîbu fakultåtes Dzelzce¬a institüta students Aleksandrs Boltruks. Aleksandrs bija ilggadéjs RTU Transporta un maßînzinîbu fakultåtes Studentu paßpårvaldes un RTU Studentu parlamenta loceklis. Paßpårvaldé viñß ilgus gadus ener©iski pildîja Sporta noda¬as vadîtåja amatu, jo sports un organizatoriskie darbi bija viñam ielikti ßüpulî. Aleksandrs dzimis 1981. gada 27. aprîlî Kråslavå un visu müΩu bija nodevies ekstrémam sportam – spîdvejam (motobraukßanå pa apli). Sportå viñß ieguldîja visu savu sirdi, un tådé¬ tas vainagojås panåkumiem, bet daudzo traumu dé¬ Aleksandrs nevaréja pilnveidot savu talantu tålåk. Savas organizatoriskås spéjas viñß ieguldîja sava uzñémuma vadîßanå Kråslavå. Aleksandru RTU Transporta un maßînzinîbu fakultåtes Studentu paßpårvaldes locek¬i raksturo kå cilvéku, uz kuru varéja pa¬auties. Més izsakåm dzi¬u lîdzjütîbu Aleksandra vecåkiem un brålim. Més sérojam lîdz ar viñiem, paturot Aleksandru gaißå piemiñå. Negaidot izbeidzas sapñi, Tos pårråva liktenis skarbs. Tießi par tevi més skumsim, Kam kopå bij jådara darbs.

2003. gada 9. oktobris

Jaunā maiņa iesvētīta Juniors Apméram 200 jaunießu 25. septembrî pulcéjås pie îpsalas izståΩu halles ar vienu kopéju mér˚i – tapt fuksétiem. Bija pienåkusi tå diena, kad RTU pårbaudîja un norüdîja savus pirmkursniekus pirms pilnîgas uzñemßanas savå lielajå saimé. Pårbaudîjumus jaunajiem studentiem bija sarüpéjußas visu fakultåßu studentu paßpårvaldes, izveidojot îpsalå sareΩ©îtu stafeti ar astoñiem kontrolpunktiem. Fukßus sadalîja komandås pa desmit cilvékiem katrå, kuru starpå valdîja saspringts sacensîbu gars, jo labåkås komandas dalîbnieki ieguva brîvbi¬etes uz fukséßanås nosléguma pasåkumu. Katrå kontrol-

ieceréts. Pirmo reizi RTU Studentu parlaments sadarbojås ar klubu

punktå komandåm nåcås pierådît savu sagatavotîbu fiziskiem un moråliem pårbaudîjumiem, ko bija sarüpéjußi fakultåßu pårståvji. Tå, pieméram, datori˚i savå kontrolpunktå lika fukßiem lîst cauri lielai caurulei un püst trompeti, ekonomisti aizséja pirmkursniekiem acis un åbolu maiså lika atrast bumbiñas, büvnieki arî séja ciet acis, un fukßiem pietupjoties bija jålec iepriekß norådîtå virzienå, gala mér˚i neredzot. Savukårt ˚îmi˚i saviem fukséjamiem bija sa˚îmi˚ojußi aspråtîgu stafeti – katram komandas dalîbniekam bija jåapskrien apkårt mietiñam, vienlaikus apédot spageti makaronu. Arî arhitektiem bija savai fakultåtei atbilstoßs uzdevums – komandas dalîbniekiem paßiem no sevis bija jåizveido sapñu måja. Pateicoties jaukajam laikam, labajam garaståvoklim un pasåkuma organizatoru izdomai, fukséßanås ßogad noritéja patießåm jautrå un nepiespiestå gaisotné. Vakara noslégums bija paredzéts tießåm grandiozs un finålå izvértås vél grandiozåks nekå

Voodoo, kurå nosléguma pasåkumam bija noîréta vesela zåle ar deju placi un båru. Kå atzîst SP prezidente Jolanta Jasukéviça, pasåkums, lai gan zåles îre izmaksåjusi samérå daudz, ir nesis pe¬ñu. Jau pirms noteiktå såkuma laika plkst. 21 pie naktskluba ieejas pulcéjås pråvs studentu bariñß un vél tikpat daudz jau tuséjås kluba telpås. Péc deviñiem apmeklétåju skaits pieauga gandrîz vai ©eometriskå progresijå un ap pusnakti sasniedza maksimumu – apméram 800 cilvéku. Tå kå kluba zåle paredzéta tikai 600 klientiem, droßi var teikt, kå tå bija pårblîvéta. Patîkami pårsteidza årkårtîgi labå müzika (laba, jo patika lielåkai da¬ai publikas ar tik daΩådåm gaumém), un nebija par ko brînîties – to spéléja DJ no radio Europa+. Taçu vakara nagla noteikti bija grupas Z–Scars uzståßanås, kas tika uztverta ar nedalîtåm ovåcijåm. Pirmo reizi ar tik lielu atsaucîbu tika uztverti arî skatuves konkursi, kuros, atbildot uz jautåjumiem, varéja laimét türisma a©entüras Kolumbs krüzîtes un dåvanu kartes

no ap©érbu veikala Twenty One. Studentus priecéja ne tikai båra piedåvåtais dzérienu klåsts (bija pat pasåkumam speciåli izveidoti koktei¬i Fuksis I un Fuksis II), bet arî båra oficiantes, kuras visas kå vienu sedza ¬ooooti mazi ap©érba gabali tikai paßås nepiecießamåkajås vietås. Cenas bårå gan nebija tik kårdinoßas kå dzérienu pasniedzéjas, jo, pieméram, mazais (0,3 l) alus kauss maksåja Ls 1,5. Patîkami, ka péc pasåkuma beigåm, plkst. 5 no rîta, apmierinåti palika ne tikai studenti, bet arî kluba îpaßnieki, kuriem neradås nekådas pretenzijas pret jaunajiem studentiem, gluΩi otrådi – viñi ir gatavi turpinåt sadarbîbu ar RTU, un ¬oti iespéjams, ka ßis nav pédéjais Voodoo rîkotais studentu pasåkums. Måris Strazdiñß: – Esmu redzéjis daudzas un daΩådas iesvétîbas un da¬å no tåm esmu pats piedalîjies gan kå iesvétåmais, gan kå iesvétîtåjs, bet ßîs bija labåkås no tåm. Daudz neko nezinu par studentu iesvétîbåm, bet skolås parasti vecåkås klases taisa ßo pasåkumu tikai tådé¬, lai kårtîgi izñirgåtos par jauniñajiem, bet ßeit tas viss bija balstîts uz atraktivitåti. Gandrîz visi, ar kuriem esmu runå-

jis, piekrît manåm domåm. Visi, kas piedalîjås ßajå pasåkumå, arî péc tå smaidîja, un tas jau ir pats galvenais... Íådas izdarîbas jåturpina un arî bez iesvétîbåm. :) Edgars Simsons Jau kådu brîtiñu pirms pirmå kursa studentu svétku såkuma neziñas un uztraukuma pilnie fukßi såka pulcéties priekßå ståvoßajiem pårbaudîjumiem. Kaut gan lielåkå da¬a pirmkursnieku nebija îpaßi gatavojußies, tomér atradås daΩi jaunie studenti, kas, spîtéjot rudenîgi aukstajam laikam, tomér bija parüpéjußies par savu (un, iespéjams, arî apkårtesoßo) garaståvokli un sagatavojußi îpaßus kostîmus. Tas, no apskatnieka viedok¬a, padarîja iesvétîbas daudz dzîvåkas. Bet ne jau térpos slépjas fukséßanas såls, tå mekléjama pårbaudîjumos un svinîgajå solîjumå, péc kura fukßi ieguva pilnvértîgu studentu statusu. Íajå jomå vecåko kursu studenti gan bija pacentußies un sarüpéjußi jaunu¬iem, péc apskatnieka rîcîbå esoßås informåcijas, iepriekßéjos gados nebijußas pårbaudes. îpsalu piepildoßos smieklus un jautrîbu raisîja lîßana caur ekonomistu garo un visådiem labumiem pildîto maisu, neparastå so¬oßana apkårt îpsalas centrålajam laukumam. Pirmkursnieku drosmi pårbaudîja slidenå råpa¬åßana pa Daugavmalas caurulém, kas piedåvåja iespéju izpeldéties rudenîgajå üdenî. Inga no IEF ståsta: «Biju gaidîjusi pavisam citådas iesvétîbas, tådas kå skolå. Bet ßîs man patika labåk. Bija prieks to visu darît!» Arî citi pirmkursnieki izskatîjås pavisam apmierinåti ar pasåkumu. Pamudinåjums darboties nåca arî no paßpårvaldes puses – bezmaksas ieeja uzvarétåjiem vakara pasåkumå klubå Voodoo. Bet tas jau ir pavisam cits ståsts... Kårtéjais pirmais kurss RTU vésturé ir iesvétîts. Un arî tie, kas nebija klåt, tik un tå ir un paliek müsu augstskolas studenti. Tomér apsveicu tos, kas pacentås ierasties un uzdåvinåja sev vienotîbas un prieka pilnus svétkus. ❏

JI piedåvå! Såkot no nåkamå numura, konkurss ikvienam studentam. Neesi slinks, piedalies, atbildi uz jautåjumiem un sañem balvas no Reserved un RTU!

2003. gada 9. oktobris

Sporta diena Ronīšos Juniors Saulainajå 27. septembra svétdienå RTU sporta båzé Ronîßi notika pirmo kursu sporta diena, kurå piedalîjås apméram 230 jaunießu. Sacensîbas notika septiños sporta veidos: strîtbolå, volejbolå, futbolå, ßahå, galda teniså, ßautriñu meßanå un stafeté. Tomér sporta diena varéja arî nenotikt, jo Ronîßu administråcija, atceroties pagåjußå gada nepatîkamo starpgadîjumu, nevéléjås atpütas båzé redzét studentus. Tikai pateicoties Studentu parlamenta a©itåcijai un rektora akadémi˚a I. Knéta at¬aujai, pirmkursnieki varéja izbaudît vienu no pédéjåm siltajåm dienåm, sportojot RTU sporta un atpütas båzé. Tomér, lai sporta diena notiktu, Ronîßu administråcija izvirzîja vairåkus nosacîjumus, tostarp obligåtu apsardzes klåtbütni pasåkuma laikå, aizliegumu studentiem atrasties Ronîßu teritorijå péc sporta dienas beigåm, aizliegumu sporta dienu reklamét un pasåkuma norises saskañoßanu ar Engures pagasta padomi. Sporta diena såkås 11 no rîta, un studentus uz Ronîßiem atveda Studentu parlamenta sarüpétais autobuss, kas ap 19, péc sporta dienas beigåm, nogadåja nogurußos

jaunießus atpaka¬ uz Rîgu. RTU Sporta kluba prezidents Rihards Jasüns informéja JI arî par savåm nåkotnes iecerém. Péc viña domåm, nåkamgad vajadzétu katru septembra nedé¬as nogali rîkot atseviß˚as sporta dienas katrai fakultåtei, lai pirmkursnieki varétu iepazîties ar savu dekånu, måcîbspékiem, kå arî sapazîties savå starpå, veidojot kolektîva sajütu. Savukårt maijå lîdzîgas sporta dienas varétu notikt, piedaloties visu kursu studentiem. RTU Sporta klubs un sporta dienas dalîbnieki izsaka pateicîbu Ronîßu komandantei Agritai Íulcei par pieß˚irtajåm måjiñåm, kurås sportisti varéja pår©érbties un noorganizét ßaha turnîru, ka arî par at-

¬auju izmantot dußas. Kå uzsvéra R. Jasüns, sporta diena noritéja ¬oti veiksmîgi, un dalîbnieku skaits bija samérå liels, ñemot vérå reklamas kampañas aizliegumu. Viñß izteica cerîbu, ka arî nåkamgad RTU sporta diena varés noritét Ronîßos – savås måjås.

Rezultåti Futbolå piedalîjås piecas komandas ar çetriem cilvékiem katrå. Sîvå konkurencé uzvaréja komanda Vecås kedas, otro vietu ieguva EEF komanda, bet godpilnajå treßajå ierindojås Ventilatori. Volejbols bija visatzîtåkais sporta veids, jo to pårståvéja 11 komandas, kurås bija divi puißi un divas meitenes. Pirmo vietu ieguva komanda Jülija, otro – Zvejnieki un

treßo – EEF komanda. Strîtbolå sacentås 11 komandas triju cilvéku saståvå. Uzvaréja îmi˚i. Otrie palika Dudas, treßajå ierindojås Büvnieki. Galda tenisa sacensîbås lîdz trim uzvarétiem setiem piedalîjås 12 dalîbnieki, no kuriem pirmo vietu ieguva Raimonds Ozoliñß, otro – Dainis Sku˚is, treßo – Harijs Gailîtis. Íaha turnîrå septiñu cilvéku konkurencé pirmo vietu izcînîja Egons Lavendelis, juniors. Otrajå palika Marina Smirnova, treßo ieguva Maksims Fi¬oñiks. Íautriñu meßanå roku izmé©inåja 60 dalîbnieki, no kuriem tråpîgåkais izrådîjås Stañislavs Baranovskis, mazliet neprecîzåk meta Agris Kalniñß, treßo vietu ieguva Aivars Mihmalis. Noslégumå notika stafetes skréjiens, kurå piedalîjås tikai trîs komandas piecu cilvéku saståvå (trîs zéni, divas meitenes), jo visi påréjie bija påråk nogurußi, lai skrietu. Skréjiena distance bija apméram 250 metru, un pretî uzvarai pårliecinoßi skréja komandas Zvejnieki pårståvji, diemΩél pédéjais skréjéjs pirms finißa pakrita un uzvaréja Jasmîns un viña draugi. Otrie palika EEF, Zvejnieki péc kritiena noslîdéja uz treßo vietu. ❏

Studentu klubå un Kultüras centrå Labåk augßå nekå lejå! 2003.gada 4.oktobrî notika nu jau sestais RTU Studentu kluba un Kultüras centra organizétais starpfakultåßu erudîtu konkurss RTU SPICE 2003.

Piedalîjås: ETF (kapteinis Oskars Priede), BF (kapteinis Edijs Gercs), AF (kapteinis Juris Rotçenkovs), EEF (kapteine Iveta Zosåre), TMF (kapteine Liene Åboliña), IEF (kapteinis U©is Citskovskis), DITF (kapteine Lîga Stankeviça), MLF (kapteinis Juris Zavickis). Uzvaréja DITF! Sveicam! Konkursu atbalstîja: Rîgas Tehniskå universitåte, RTU Studentu klubs un Kultüras centrs, RTU Studentu parlaments, apgåds Jumava, karjeras Ωurnåls jauniem cilvékiem Mér˚is, Latvijas Dailes teåtris, müzikas klubs Depo, Margareta – N, veikals Bohéma Kungu ielå 1, picérija Çilli Pizza. Vairåk par Spici lasiet nåkamajå JI numurå! ❏

Katru ceturtdienu psiholo©ijas klubs Mekléjumu laboratorija Måkslas terapija Dzîves labirinti un kå no tiem izk¬üt. Lektore Ingrîda Indåne.

7. oktobrî ar plaßu programmu izskanéja vokålås grupas Putni jubilejas koncerts. Grupas måkslinieciskå vadîtaja – Antra Dre©e, koncerta reΩisore – Raimonda Vazdika, térpu autore – Sintija Íustiña. Sveicam RTU Studentu kluba påspårné dziedoßos Putnus 10 gadu jubilejå! RTU vokålo grupu Putni dzirdésim 14. oktobrî péc Senåta svinîgås sédes.

Studentu kluba Ce¬otåju klubiñß aicina pavadît Ziemassvétku brîvdienas Ívarcvaldé (Våcijå). Laiks: no 27.12.2003 lîdz 4.01.2004. Cena: Ls 180. Slépoßana Ívarcvaldes kalnu labiekårtotås trasés (ar autobusu aizvedîs lîdz slépoßanas vietai). Ekskursijas Våcijå, Íveicé, Polijå (turp un atpaka¬ce¬å): Nirnberga, Freiburga, Lucerna, Vroclava, Pråga.