Nr 5 25 10 2001 by Rīgas Tehniskā universitāte

Nr. 5 (1204) 25.10.2001.

RTU avîze iznåk kopß 07.02.1959.

3.lpp

5.lpp

12.lpp

10.lpp

2001. gada 25. oktobris

Senåta Novembrî sveicam svinîgajå sédé nozîmîgå dzîves jubilejå: RTU 139. gadadienai veltîtå svinîgå Senåta séde notika Saimniecîbas da¬as garderobisti 12. oktobrî. Venandu Regitu Ícerbakovu, ➾ Uzrunå rektors akadémi˚is I. Knéts atgådinåja daΩus Saimniecîbas da¬as apkopéju Jadvigu Ußpeli, müsu augstskolas véstures notikumus: 140 gadi apritéjußi, kopß Rektoråta Studiju da¬as vadîtåju Péteri Sliedi, cars Aleksandrs Otrais apstiprinåja Krievijas Valsts domes lémuTransporta un maßînzinîbu fakultåtes mu par politehniskas augstskolas dibinåßanu Rîgå, un 139 gadi, vadoßo inΩenieri Vladimiru Çudinovu, kopß Latvijas teritorijå iespéjams iegüt augståko izglîtîbu. Ener©étikas un elektrotehnikas fakultåtes Politehniskås augstskolas dibinåßana Rîgå notika laikå, kad bijusî asociéto profesori Tatjanu Lomani, tirdzniecîbas pilséta såka veidoties par rüpniecîbas centru. Datorzinåtnes un informåcijas tehnolo©ijas fakultåtes Rektors pieminéja redzamåkos valsts un tautsaimniecîbas lektori Svetlanu Pavlovu, darbiniekus pirmås Latvijas brîvvalsts laikå – RPI absolventus. Materiålzinåtnes un lietiß˚ås kîmijas fakultåtes To vidü ir 4 Latvijas Ministru prezidenti, 7 lauksaimniecîbas vadoßo pétnieci Janînu Sétiñu, ministri, 5 finansu ministri, 4 izglîtîbas ministri, 3 satiksmes Saimniecîbas da¬as 5. kategorijas strådnieku Igoru Eglîti, ministri, 3 tirdzniecîbas ministri, 2 årlietu ministri, 1 tieslietu Tålmåcîbas centra direktoru Ati Kapenieku, ministrs, 3 LU rektori, 3 Rîgas domes vadîtåji Datorzinåtnes un informåcijas tehnolo©ijas fakultåtes Paßlaik RTU, kam pieder inΩenierizglîtîbas monopols Latvijå, 1. kategorijas speciålisti Liliju Priedîti. ir aptuveni 13 000 studentu, kaut valsts finanséjums pieß˚irts tikai 8 tükstoßiem, un jau piecus gadus finanséjuma apjoms praktiski ir palicis nemainîgs. Bez finansém paßreizéjå nopietnåkå augstskolas probléma ir måcîbspéku saståva atjauninåßana. ➾ Rektors iepazîstinåja senatorus ar klåtesoßajiem RTU Padomnieku konventa pårståvjiem. ➾ Doc. H. Gu¬evskis raksturoja vésturisko situåciju Rîgå un Baltijå laikå, kad radås un îstenojås ideja par Rîgas Politehniskås augstskolas (Politehnikuma) dibinåßanu, un tuvåk iepazîstinåja ar ßå procesa galvenajåm personåm – K. Bornhauptu (1802–1889), kurß 1857. gadå ierosinåja dibinåt tirdzniecîbas un tehnolo©ijas skolas un izveidot privåtskolås reålklases, kas gatavotu studijåm tehniskås augstskolås, un pieaicinåto padomdevéju T. Franki (1804–1865), kas 1859. gadå iepazîstinåja Rîgas sabiedrîbu ar skolu ståvokli Eiropå un izstrådåja jaunu projektu tehniskai augstskolai. Dibinåtåjiem pieskaitåmi arî Rîgas domnieki un rüpnieki: O. J. Millers, H. F. Íteins, K. Å. Tîlo, G. D. Hernmarks u.c. 1860. gadå tika sañemta Rîgas domes at¬auja lîdzek¬u pieß˚irßanai skolas dibinåßanas vajadzîbåm. ➾ RTU emeritéto profesoru diplomus rektors pasniedza profesoriem V. Zébergam, O. Kepem, V. Zaram, J. Ozoliñam, A. Skudram. Profesoru N. Sprancmani rektors sveica dzîves Rektors akadémi˚is I. Knéts pasniedz atzinîbas rakstu par izcilu sadarbîbu jubilejå ar RTU atzinîbas rakstu. ar RTU Finansu ministrijas valsts sekretårei V. Andrejevai. ➾ Atzinîbas rakstus par izcilu sadarbîbu ar RTU sañéma A. Dåvis, a/s Latvijas Gåze prezidents; A. Gütmanis, Latvijas Transporta attîstîbas un izglîtîbas asociåcijas prezidents; V. Andrejeva, Finansu ministrijas valsts sekretåre; G. Strautmanis, a/s Lattelekom prezidents; I. Auza, SIA Siemens pårståvis; I. Kalviñß, Organiskås sintézes institüta direktora vietnieks zinåtniskajå darbå; J. Ivanovs, SIA EK sistémas direktors; M. Kohtanens, SIA Siemens izpilddirektors; H. Johansons, SIA Ericsson Latvia prezidents. ➾ RTU Goda doktora diplomu rektors akadémi˚is I. Knéts pasniedza PAS Grindeks padomes priekßsédétåjam V. Jåkobsonam. Padomnieku konventa pårståvis A. Kreituss ieteica RTU saimei labi apdomåt savas vélmes par éku Ka¬˚u ielå 1, kurå mît RTU administråcija. ‰ka paßlaik pieder Rîgas domei, bet pirms daΩiem gadiem konkurså tås apsaimniekoßanas tiesîbas ieguva privåtfirma Merks ar noteikumu, ka uzcels jaunu RTU administratîvo korpusu îpsalå. Padomnieks îpaßi uzsvéra, ka domnieki daΩkårt varétu neñemt vérå profesüras domas, taçu RTU Goda doktora diplomu sañem PAS Grindeks padomes priekssédétajs noteikti respektés studentu viedokli. M.E. V. Jåkobsons.

2001. gada 25. oktobris

Kas jauns Starptautisko sakaru da¬å?

Leonardo da Vinci stipendijas datorzinåtñu studentiem Eiropas Savienîbas profesionålås izglîtîbas atbalsta programmas Leonardo da Vinci ietvaros RTU datorzinåtñu specialitåtes studentiem tiek piedåvåtas stipendijas prakses veikßanai Våcijas informåcijas tehnolo©iju uzñémumos. Prakses laiks: no 2002. gada 15. februåra lîdz 15. jülijam (pieci méneßi). Prasîbas pretendentiem: • labas våcu valodas zinåßanas (izñémuma gadîjumå izcilas ang¬u valodas zinåßanas); • pieteikßanås brîdî studé vismaz 3. kurså;

• pårvalda programmatüras C, C++, JAVA, HTML, iespéju robeΩås arî LINUX un ORAKEL. Pirms prakses såkuma stipendiåtiem tiks dota iespéja uzlabot våcu valodas zinåßanas valodas kursos, izmantojot Leonardo da Vinci programmas finanséjumu. Pieteikuma dokumenti jåiesniedz Starptautisko sakaru da¬å lîdz 31. oktobrim. Anketas un plaßåka informåcija par pieteikßanos pie SSD programmu koordinatores Alînas Grînbergas Ka¬˚u ielå 1– 222, tålr. 7089012, e–pasts: snikere@acad.latnet.lv

RTU 42. starptautiskå zinåtniskå konference Mudîte Eizentåle (divkårßs Latvijas Ministru prezidents un Kårtéjå RTU zinåtniskå konference ßoårlietu ministrs), D. Armitsteds (Rîgas pilgad notika universitåtes dibinåßanas 139. gadskårtas atceres pasåkumu laikå 11., 12. un 13. oktobrî. Tås sétas galva), P. Kundziñß (Rîgas Brîvdabas muzeja dibinåtåjs), galvenais mér˚is – iepazîstinåt ar jaunåkajiem sasniegumiem E. Laube (pirmå Rîgas ©enerålplåna autors), M. Prißvins (KriedaΩådås zinåtnes nozarés Latvijå un årzemés, kå arî dot iespéju vijas rakstnieks) u.c. Patiesîbas labad lektors nosauca arî ar zinåtniekiem un it îpaßi doktorantiem uzståties konferencé un negatîvu raksturojumu vésturé iegåjußus uzvårdus un aicinåja uz augstskolas apa¬o jubileju rakstît objektîvu vésturi, publicét savu pétîjumu svarîgåkos rezultåtus. 415 referåtus nolasîja ßådås deviñås sekcijås: Arhitektüras «nenokluséjot ne balto, ne melno». J. Stradiñß izteica daudzus un büvzinåtnes (24 referåti), Datorzinåtnes (31), Elektronikas un müsu augstskolas cilvékus jau agråk intereséjoßu domu – ka telekomunikåciju (30), Ener©étikas un elektrotehnikas (54), bütu «juridiski jåpårskata müsu augstskolas vésturiskå InΩenierekonomikas un tautsaimniecîbas attîstîbas (25), pårmantojuma tiesîbas, pieméram, büvuzñéméja K. Morberga Materiålzinåtnes un lietiß˚ås ˚îmijas (43), RaΩoßanas fonds». IZM valsts sekretåra vietnieks V. Egle iepazîstinåja ar tehnolo©iju un transporta (144), Humanitåro un sociålo zinåtñu un Tehnisko zinåtñu véstures sekcija (51). Plenårsédé nolasîja Latvijas zinåtniskås pétniecîbas un attîstîbas politiku ce¬å uz 13 referåtus. No 704 autoriem 61 bija årzemju pårståvis no 10 starptautisko sadarbîbu. Par Tallinas Tehnisko universitåti (TTU) – nacionålo inovåciju un tehniskås attîstîbas centru daΩådåm valstîm. Plenårsédes uzrunå rektors akadémi˚is I. Knéts raksturoja informéja TTU zinåtñu prorektors P. Surje. Ar Dabas zinåtñu müsu augstskolas daΩådos véstures posmus un ßodienas pétîjumiem un integråcijas problémåm Latvijas Universitåté iepazîstinåja LU zinåtñu prorektors I. MuiΩnieks, ar Kauñas problémas. LZA prezidents RTU Goda biedrs J. Stradiñß referåtå RPI Tehnolo©isko universitåti – îmijas fakultåtes dekåns Z. BeresRîgas 800 gadu jubilejas kontekstå atgådinåja augstskolas neviçs. Par Zinåtni un pétniecîbu Latvijas Lauksaimniecîbas ➔ 4.lpp dibinåßanas mé©inåjumus: 1583. gadå Rîgas pårvaldîtåji ar Polijas kara¬a Stefana Batorija atbalstu mé©inåja nodibinåt katolisku universitåti, 1782. gadå Rîgå mé©inåja atvért tirdzniecisku augstskolu péc Hamburgas parauga un tikai 1857. gada aktivitåtes deva rezultåtu – privåto Rîgas Politehnisko augstskolu, dibinåtu ar cara ukazu, bet bez finansiåla valdîbas atbalsta. No Våcijas uzaicinåtå RP direktora E. Nauka un ©enerålgubernatora A. Suvorova aktîvå rîcîba pusotra gada laikå panåca augstskolas statusa atzîßanu. Kå uzsvéra J. Stradiñß, «ja nebütu RPI, tad nebütu Rîgas arhitektüras un nebütu industriålås Rîgas, jo Rîgas ékas un tiltus uzcéla vecå RPI absolventi». Vél jütamåks bijis RPI devums jaunajai Latvijas valstij. Ja nebütu ßo prasmîgo cilvéku, starp kuriem daudzi bija RPI absolventi, valsts nevarétu ne funkcionét, ne paståvét. Arî citu valstu redzamu cilvéku vidü ir RTU absolventi. Minéßu daΩus no nosauktajiem: Z. Meierovics Konferences plenårséde. No kreisås: Z. Beresneviçs, L. Ribickis, P. Surje.

2001. gada 25. oktobris

RTU 42. starptautiskå zinåtniskå konference ➔ 3.lpp

universitåté informéja LLU zinåtñu prorektors E. Bérziñß, par InΩenierzinåtném Rîgas Tehniskajå universitåté – RTU zinåtñu prorektors L. Ribickis. Prorektors nosauca nozîmîgåkos Latvijå îstenotos inΩenierprojektus: 1882. g. izveidota Rîgas telefonu centråle; 1889. gadå såkta automobi¬u raΩoßana Rîgå un Liepåjå; 1901. gadå palaisti pirmie elektriskie tramvaji Rîgå; 1904. gadå uzbüvéta Baltezera sükñu stacija; 1910. gadå såkta lidmaßînu raΩoßana Rîgå; 1911. gadå såkta rotåcijas dzinéju raΩoßana; 1912. gadå izveidotas pirmås radiotelegråfa stacijas Rîgå un Liepåjå; 19. gs. beigås un 20. gs. såkumå uzcelts Rîgas jugendstila éku ansamblis; 1922. gadå såkta radiotelegråfa staciju raΩoßana Rîgå; 1924. gadå såkta radioaparåtu raΩoßana Rîgå; 1937. gadå Rîgå såkta fotoaparåtu Minox raΩoßana. DaΩi no prorektora minétajiem skait¬iem: RTU astoñås fakultåtés darbojas 33 institüti, 103 profesora grupas un 30 pétniecîbas laboratorijas un centri. RTU ir sadarbîbas lîgumi ar 127 augstskolåm 28 valstîs. Secinåjumi: RTU turpina RPI zinåtniskås tradîcijas un veic arî kopéjus pétîjumus ar citu valstu zinåtniekiem; RTU zinåtnieki un absolventi ir starptautiski atzîti; trükst jaunås paaudzes zinåtnieku; rüpniecîbas un tautsaimniecîbas attîstîba ce¬ RTU prestiΩu. Müsu zinåtñu prorektors papildinåja LU kolé©a teiktos vårdus «LU ir garants Latvijas attîstîbai» ar vårdiem: «tikai kopå ar RTU, LLU un AML». Par starptautiskajiem projektiem véstîja trîs referåti: prof. R. Rikarda ES 5. Ietvarprogrammas projekts «Minimåla svara lidmaßînu konstrukciju projektéßana»; RTU Neorganiskås ˚îmijas institüta direktora J. Grabja ES 5. ietvarprogrammas projekts «Moderno materiålu nanotehnolo©ijas attîstîba starptautiskås kooperåcijas ietvaros» un ES 5. ietvarprogrammas Latvijas Nacionålå kontaktpunkta direktora A. Ëbe¬a referåts Vienotå Eiropas pétniecîbas telpa un 6. ietvarprogramma. Man ¬oti interesanti bija klausîties prof. J. Oßa referåtu RTU zinåtniskå skola sareΩ©îtu sistému modeléßanå un pétîßanå.

Jauna datu båze RTU Zinåtniskajai bibliotékai un RTU datortîkla lietotåjiem Lîdz 9. novembrim vél ir iespéja bez maksas izmantot pasaules lielåko bibliogråfisko datu båzi OCLC (Online Computer Library Center). OCLC piedåvå neierobeΩotas iespéjas informåcijas mekléßanå 13 datu båzés pasaules mérogå, ieskaitot pieeju vairåk nekå 60 izdevéju elektronisko Ωurnålu pilna teksta versijåm. OCLC pieejama visos centrålås bibliotékas un filiålbibliotéku, kå arî RTU datortîklå re©istrétajos datoros. Ieejot RTU ZB måjas lapas (http://www.rtu.lv/WWW_ZB_RTU_ZB.HTM) noda¬å Datu båzes un atverot sada¬u OCLC, tajå jåieraksta: autorizåcija: 100238353 parole: XMP%BXARE Konsultåcijas sniedz interneta zåles (îpsalas ielå 10, 304. telpa), Informåcijas centra (îpsalas ielå 10, 209. telpa, tålr. 7089341 vai 7089102) un filiålbibliotéku darbinieki. Par jautåjumiem, kas saistîti ar IP pieslégumu, zvanît J. Pavlovskim, tålr. 7089461. Izmantojiet iespéju iegüt informåciju! Zinåtniskå bibliotéka

Profesors saistoßi ståstîja par ßîs skolas veidoßanos, atzîstot, pieméram, ka «datorzinåtné nav stabilu teoriju un programmatüra attîstås bez îstas teorijas». Plenårsédi noslédza RTU Tålmåcîbas studiju centra direktora A. Kapenieka referåts Jaunåkie e–studiju risinåjumi: RTU pieredze. JI lüdza zinåtñu prorektoru profesoru L. Ribicki izteikt lasîtåjiem savu viedokli par konferenci: – Konference noritéja sekmîgi. Starptautiskå sadarbîba ir jåveicina vél vairåk, jo årzemju viesu lîdzdalîba bütiski paaugstina pasåkuma kvalitåti un müséjo attieksmi. DaΩiem jau ir aizmirsies, ka, tikai piedaloties konferencés un diskusijås, rodas jaunas idejas. Ceru, ka RTU zinåtniskå konference katru gadu k¬üs par lielu un nozîmîgu notikumu Latvijas zinåtné. ❏

Konferences plenårséde.

Bijußos kolé©us pieminot Kå katru rudeni ve¬u laikå pieminésim tos, kuri aizvadîtajå gadå aizgåjußi Aizsaulé: Studentu pilsétiñas ßveicari Intu Balodi, TMF docentu Nikolaju Kazuli, Studiju da¬as vadoßo speciålistu Gunåru K¬aviñu, EEF docentu Aldi Kozlovski, Apsardzes dienesta sargu Modestu MuiΩnieku, EEF emeritéto profesoru Ilgvaru Staltmani, ASTF (DITF) profesoru Induli Strazdiñu, Saimniecîbas da¬as apkopéju Ausmu Emîliju Upåni, Saimniecîbas da¬as sétnieku Jåzepu Ußpeli un pensionétos darbiniekus: IEF docentu Kårli Ivanovu, Saimniecîbas da¬as sétnieku Kårli Landråtu, BF docentu Vladimiru Lipovski, IEF docentu ‰valdu Ludeku, docenti Klaudiju Mamajevu, ilggadéjo RPI Måcîbu da¬as vadîtåju Jevgéniju ˆevjadomski, kabineta vadîtåju Augustu Rubenu, EEF måcîbu meistaru Stepanu Samoviçu.

2001. gada 25. oktobris

Seminårs Såremå Asoc. profesors E. Be˚eris, notika nepiespiesta domu apmaiña par Universitåtes vadîßana, dekånu loma måcîbu prorektors augstskolas vadîßanas problémåm strauji augstskolas dzîvé, akadémiskå atbildîba – mainîgå vidé. Tika mé©inåts témas, par kuråm LU ieskicét ideåla dekåna portretu, kas administratîvais direktors J. Stonis noveda pie secinåjuma, ka pa uzaicinåja diskutét triju Zemes virsu tådi ¬audis nestaigå universitåßu – LU, RTU, Turku (varbüt tikai daΩi). Tåpéc svarîga ir universitåtes – rektorus, dekåna komanda, måka to prorektorus, dekånus. Lai diskusiju komplektét un menedΩét, laikå neviens nevértos pulkstenî, koncentréties svarîgåkajam. nebubinåtu pa mobilo un Savukårt augstskolas administråneaizmuktu pirms nosléguma, cijai bütu jågådå, lai dekåns gütu seminårs tika plånots uz salas gandarîjumu par labi veiktu darbu, Igaunijå. Un tå nu 11. oktobra valai tiktu nodroßinåta viña karå Kuresåré ielîgoja LU autobuss kvalifikåcijas celßana un profesioar 25 divu universitåßu dekåniem, nålå rehabilitåcija péc prodekåniem, prorektoriem un vél dekånoßanas. daΩiem augstskolas struktürvienîbu Noslégumå LU iepazîstinåja ar vadîßanå aktîvi iesaistîtajiem. LU Attélå vidéjå rindå no kreisås: G. Matisons, K. Brîvkalns, profesionålai firmai uzticéto rektors ar universitåtes hondu J. Krizbergs, P. Sliede. augstskolas darbinieku samaksas atskréja mazliet vélåk, bet såkumu nenokavéja. Turku universitåtes ¬audis augstskolas Satversmei lidoja atseviß˚i, sistémas izstrådes gaitu. Vai bija vérts? Domåju, ka bija gan, jo ieradås ar nofraktétu astoñvietîgu lidma- lai gadîjumå, ja kas notiktu, universitåte daudzi pierakstîja daΩådas diskusiju laikå ßînu, kura divos reisos atgådåja visu ko- nepaliktu bez vadîbas. Seminårs bija lieliski organizéts, radußås domas un idejas. ❏ mandu. Rektors un prorektors atbilstoßi

Dekånu runas 4. oktobra sédé ➣ RTU rektors akadémi˚is I. Knéts pasniedza RTU Goda doktora diplomu büvinΩenierim Guntim Bolem (ASV) un pateicås par nesavtîgo atbalstu AF un BF studentiem. Kopß 1992. gada Ziemassvétkiem katru gadu vienam AF un vienam BF studentam ir dota iespéja konkursa kårtå izcînît G. Boles prémiju, kuras apjoms gadu gaitå pieaudzis no 1000 lîdz 2000 ASV dolåriem. G. Bole sirsnîgi pateicås visiem, kuri palîdzéjußi viña idejas îstenoßanå, radot iespéju studentiem piedalîties un pierådît savas spéjas, lai dzîvé ko vairåk sasniegtu. ➣ Par pédéjås nedé¬as jaunumiem vienotajå RTU informåcijas un vadîbas sistémå informéja Datu tîkla projekta direktors I. Pujåts. Viñapråt, firmas REI CSTS iesaistîßana sistémas Students izstrådes izpété ienesusi darbå zinåmu disonansi, jo ar våcu firmu darbs jau bijis iesåkts un prasîbas saskañotas. Otrai firmai paßlaik iesniegts vajadzîgo funkciju apraksts. Kanclers R. Taraßkeviçs paskaidroja, ka administråciju ieintereséjis otras firmas solîjums – izstrådåt sistému îså laikå, turpretî våcu firma apñémusies izstrådåt tikai vienu bloku un izstrådes termiñi pagaidåm nav zinåmi. I. Pujåts apstiprinåja, ka ßajå gadå sistéma tiks izstrådåta. Klåtesoßo jautåjumi kårtéjo reizi apliecinåja, ka daudziem nav skaidras RTU sistémai Students izvirzîtås prasîbas un lîdz ßim izvélétie izstrådes priekßlikumi. Rektora konsekventa prasîba – sistémas izstrådes problémas vispirms apspriest un par to risinåßanu vienoties kompetentajå Vadîbas un informåcijas sistémas izstrådes darba grupå un tikai tad konkrétos priekßlikumus izvirzît Dekånu padomé galîgå lémuma pieñemßanai. Zinåtniskås bibliotékas direktore A. Janbicka atgådinåja, ka,

slédzot darba lîgumus ar darbiniekiem, kuri strådås ar datu båzém, ir jåievéro Personu datu aizsardzîbas likuma prasîbas par datu konfidencialitåti. No 2002. gada 1. janvåra darbu såks Datu inspekcija. ➣ Péc rektora akadémi˚a I. Knéta uzaicinåjuma katrs dekåns informéja par fakultåtes kadru atjaunoßanas plåniem. ETF måcîbspéku kadrus papildinåjußi daΩi Lattelekom darbinieki. Iesaistîßanås 5. ietvarprogrammas projektå devusi iespéju sañemt no firmåm literatüru un tehnolo©ijas. Aptuveni 30% måcîbspéku drîzumå pensionésies, tåpéc nepiecießami vismaz 10 jauni måcîbspéki. Visi 15 fakultåtes doktoranti piedalås måcîbu darbå, taçu vienlaikus strådå arî firmås. TMF no fakultåtes 155 måcîbspékiem 33,4% ir tuvu pensijas gadiem. Ståvoklis ir kritisks, jo liekas, ka no 87 fakultåtes doktorantiem pamatdarbå fakultåté nepaliks neviens. Zinåtñu prorektors L. Ribickis secinåja, ka doktorantus, kas negatavojas palikt darbå universitåté, var vieglåk atskaitît. Paßreizéjå algu sadales sistéma veicinås drîzu daΩu profesora grupu paßlikvidéßanos. Påråk lielais priekßmetu skaits sadrumstalo måcîbu procesu. Pédéjå laikå jütami pieaudzis asociéto profesoru îpatsvars. Ståvoklis k¬üs kritisks, ja kardinåli neatjaunos kadrus. 11 fakultåtes institütiem ßajå jautåjumå radikålu ideju nav. IEF ar pilnu slodzi strådå 78 måcîbspéki un çetri doktoranti. Íogad doktorantüru beidz pieci. Måcîbspékiem ir liela slodze – aptuveni 20 stundas nedé¬å, un viñi vél arî papildus strådå privåtås augstskolås. Vecuma struktüra ir mainîjusies. Agråk vecumå lîdz 30 gadiem bija 8% måcîbspéku, tagad – 16%, vecumå no 50 lîdz 60 gadiem izmaiñas mazåkas – agråk bija 30%, tagad 29% . Gados vecåkie profesori nopietni gatavo sev jauno maiñu. EEF no 39 ßtata måcîbspékiem vecumå lîdz 40 gadiem ir 25%, no 40 lîdz 50 gadiem – nav, no 50 lîdz 60 gadiem – 25%, virs 60 gadiem – 50%. Galvenås problémas: mazås algas, lielais priekßmetu skaits un lielais studiju virzienu skaits. Ir jåveido ➔ 6.lpp

2001. gada 25. oktobris

AtgrieΩoties pie karpåm un lîdakåm Esmu priecîgs, ka uzsåkto diskusiju atbalstîjußi prorektors un Studentu parlaments. Par prorektora E. Be˚era solîtajiem priekiem maksas studentiem man nekas nebija zinåms, un, kå noprotu no Studentu parlamenta atbildes raksta, par to precîzas informåcijas nav arî studentiem. Ja jau prorektors ir kaut ko apsolîjis, tad prasîsim tålåk. Situåcija veidotos daudz korektåka un diskusiju varétu slégt, ja tiktu publicéts budΩeta vietu skaits (ja nu ne gluΩi pa studiju programmåm, tad vismaz pa fakultåtém) 2002. gada 1. septembrî 2. kurså. Labi bütu arî fiksét datumu, kad büs precîzi zinåms vakanto budΩeta vietu skaits. Íajå sakarîbå tomér vajadzétu pårskatît jautåjumu par nesekmîga budΩeta grupas studenta statusu (pieméram, ja lîdz

jaunas sesijas såkumam parådi nav nokårtoti, tad budΩeta studenta statuss tiek automåtiski zaudéts). Tåds lémums varétu nepatikt Studentu parlamentam, jo tajå vél joprojåm ir sastopami jauni cilvéki, kuriem visai daudz laika måcîbåm neatliek. Ja nu tießåm paveiktos un bütu laikus zinåms budΩeta vietu skaits, tad rodas jautåjums: péc kådiem kritérijiem brîvås vietas aizpildît? Izñemot vidéjo atzîmi, visi påréjie kritériji ir ar léméju subjektîvu attieksmi. Vai pretendentu atzîmes izsludinåt vai turét lielå noslépumå, lai nesåktos Studentu parlamenta paredzétå pasniedzéju pårslodze? Vélos arî iebilst pret Studentu parlamenta argumentu, ka no rangu sistémas cieß strådåjoßie budΩeta grupu studenti.

Dekånu runas ➔ 5. lpp

programmas ar mazåku virzienu skaitu, jåsadarbojas ar firmåm, lai varétu izmantot stundu pasniedzéjus. Lielåkå probléma, tåpat kå ETF, ir atalgojums, kurß firmås ir daudzkårt lielåks nekå universitåté. AF ståvokli glåbj pieaicinåtie stundu pasniedzéji. Ir pieci doktoranti, no kuriem viens piekritis palikt strådåt fakultåté. Taçu, ja stundu pasniedzéju ir vairåk nekå pamatdarbå strådåjoßo, tad var pazaudét tradicionålo Rîgas arhitektüras skolu. AF bütiskas ir tießi auditoriju stundas, kad måcîbspéks strådå kopå ar studentiem. BF kadru atjaunoßanai ir vajadzîga noteikta kopéjå kadru straté©ija. Tagadéjås straté©ijas dé¬ jau daudzus nevar aizvietot. Izglîtîbas attîstîbas koncepcijå ierakstîts, ka no 2002. lîdz 2004. gadam izglîtîbas kadru atjaunoßanå ieguldîs 4,2 miljonus latu. Tad arî varés ko plånot. Domåt par kadru atjaunoßanu ir katra profesora uzdevums. MLF ståvoklis ar kadru atjaunoßanu ir kritisks, plåni liekas nereåli, jo no cerîgajiem trim doktorantiem visi aizgåjußi strådåt firmås. îmijas doktorantu fakultåté daudz (37), bet sadrumstaloto programmu dé¬ slodze ir liela. DITF dekåna vietnieks zinåtniskajå darbå A. Spalviñß prognozé – ståvoklis esot tåds, ka drîzumå studentu skaits vél pieaugs, bet måcîbspéku vairs nebüs. Rektora secinåjumi un priekßlikumi, noklausoties dekånu ziñojumus: 1) rezerves fonda lîdzek¬us varétu izmantot to jauno doktoru atalgoßanai, kuri paliek strådåt RTU; 2) kadru atjaunoßanas jautåjumå ieguvéji büs tie, kuri veidos cießåku sadarbîbu ar firmåm un starptautiskiem projektiem, jo ieguvums ir piesaistîtie lîdzek¬i, nevis no budΩeta iztérétie; 3) jålikvidé situåcijas, ka profesors sev maiñu negatavo un nedod iespéju jaunajiem attîstîties; 4) aplama ir doma, ka, attîstoties informåcijas tehnikai, måcîbspékus vairs nevajadzés; 5) jårevidé nelielie institüti un nelielås profesora grupas, jo tur slépjas daudz mirußo dvése¬u; 6) jåveido kompleksås starpfakultåßu ma©istru programmas. Måcîbu prorektors E. Be˚eris uzskata: 1) RTU struktüra ir påråk saraustîta, 22 profesora grupås finanséjums ir zem noteiktås robeΩas, tåpéc tås bütu jåapvieno katedrås. (Mazås profesora grupas prorektors uzskata par müsu pagåtnes k¬üdu.)

Vai strådåjoßa studenta îstå vieta nav vakara vai neklåtienes noda¬a? Strådåjot pilnu slodzi, kå to ir pasåkußi pat pirmkursnieki, nav iespéjams pietiekami daudz laika veltît studijåm. Kaut kå tas strådnieks minimålo çetrinieku dabü, bet tådå veidå, manupråt, tiek kråpta valsts, kura makså universitåtei par to, lai students måcîtos. Laikam jau lielajås årzemju augstskolås studenti ir dumjåki nekå müséjie, jo viñi nespéj savienot darbu ar måcîbåm. Bet ceru, ka ßo problému tuvåkajå laikå såks risinåt pati dzîve, jo, veidojoties konkursam uz darba vietåm specialitåté, nozîmîgu vietu ieñems augstskolå iegütås zinåßanas. Radioelektronikas profesors J. Ziemelis

2) jåizvérté studentu saståvs, jo piecos gados 1045 studenti nav beigußi studijas, tåtad iespéjams liels mirußo dvése¬u skaits. ➣ Apsprieda jautåjumu par studentu re©istråciju fakultåtés, jo likumdoßana re©istråcijas vietu strikti nenosaka. Paßlaik RTU ir 56 studentu lietvedîbas punkti, un to daudzuma dé¬ arî attieksme pret studentiem ir ¬oti daΩåda. Vienojås par påreju uz studentu re©istråciju fakultåßu lîmenî tajås fakultåtés, kurås studentu skaits ir mazåks par 1000 – AF, BF, MLF, EEF, ETF. Atståt re©istråciju institütu lîmenî lielåkajås fakultåtés – IEF, DITF, TMF, taçu arî tikai tajos institütos, kuros ir pietiekami liels måcîbspéku un studentu skaits. Ío lémumu noformés kå rektora rîkojumu, bet tehniskos un praktiskos pårejas jautåjumus kårtos Studiju da¬a. ➣ Måcîbu prorektors E. Be˚eris: 1) atgådinåja par augstskolu administråciju starpaugstskolu seminåru Såremå 11. un 12. oktobrî; 2) informéja par ECTS (Eiropas kredîtu transforméßanas sistéma) seminårå izvirzîto prasîbu – iecelt speciålu ßo jautåjumu koordinatoru; 3) atgådinåja par IZM prasîbu sniegt statistiku par atzîmém priekßmetos; 4) pieprasîja nedé¬as laikå sakårtot årzemju studentu nodarbîbu un studiju plånus. ➣ Rektors akadémi˚is I. Knéts informéja: 1) 28. septembrî avîzes publikåcijå îpaßi akcentéts, ka nav akreditéts Rîgas Biznesa institüts; 2) Par IZM priekßlikumu – samazinåt RTU valsts finanséto studentu skaitu, pieß˚irot tikai pusi no trükstoßå budΩeta finanséjuma. Lai ßo priekßlikumu varétu îstenot, rektors uzskata, ka ir jåbüt ministra rîkojumam par noteikta studentu skaita atskaitîßanu no RTU finansu trükuma dé¬. 3) Par rektoråta éku Ka¬˚u ielå 1 – Rîgas domes vadîbas paplaßinåtås sédes gaita atreferéta avîzes Dienas Bizness 3. oktobra numurå. Rektors akadémi˚is I. Knéts ßajå sédé uzsvéris, ka Rîgas domei ir jåpieñem politisks lémums: vai savå vietå paliek Latvijas vecåkå augstskola, kuras nosaukumå ietverts Rîgas vårds, vai åtras pe¬ñas nolükå ßo vietu pårdod kårtéjå veikala, viesnîcas celtniecîbai. Konkréts lémums sédé nav pieñemts, ir jåveido darba grupa, kas izstrådås iespéjamos priekßlikumus RTU rektoråta ékas projektam îpsalå. ➣ Zinåtñu prorektors L. Ribickis informéja, ka Zinåtñu da¬å uz pårbaudes laika trîs méneßiem darbu såkusi jauna darbiniece Sanda Vasi¬evska (320. kab.). Viñas pamatpienåkumi – izstrådåt pieteikumu noforméßanas metodiku dalîbai 6. ietvarprogrammå un papildu finanséjuma piesaistei, sekot esoßajiem starptautis➔

2001. gada 25. oktobris

NAIS – jau desmit gadu 27. septembrî a/s Dati rîkoja konferenci, lai atzîmétu NAIS (Normatîvo aktu informåcijas sistémas) pirmo desmitgadi. Konferencé a/s Dati ©eneråldirektors I. Puksts sniedza ieskatu NAIS vésturé, a/s Dati NAIS modernizåcijas projekta vadîtåjs A. Rißkovs ieskicéja NAIS nåkotni. Par ieguldîto darbu sistémas izveidé NAIS desmitgades jubilejas meda¬as sañéma I. Puksts, a/s SWH Rîga MP–JURO projekta vadîtåjs, V. Krümiña, Ministru padomes (MP) Juridiskå departamenta Kodifikåcijas noda¬as vadîtåja, Å. Freibergs, MP Juridiskå departamenta vadîtåja vietnieks, A. Maldups, MP Juridiskå departamenta vadîtåjs, M. Katlaps, Augståkås padomes Juridiskås pårvaldes Likumdoßanas un informåcijas sektora vadîtåjs, A. Borovkovs, a/s SWH Rîga viceprezidents, A. Rißkovs, a/s SWH Rîga MP–JURO projekta programmétåjs, A. Íteinfelds, a/s SWH Rîga MP JURO projekta programmétåjs, M. Saulîtis – SWH Komerccentra NAIS ekspluatåcijas grupas vadîtåjs, A. Rigerts, a/s SWH Rîga MP–JURO projekta programmétåjs. Pirms konferences Dati viceprezidents O. Krümbergs, Dati ©eneråldirektors I. Puksts, Latvijas Juristu biedrîbas prezidents A. Borovkovs, Komerccentra Dati grupa direktors A. Gulbis, Dati NAIS modernizåcijas projekta vadîtåjs A. Rißkovs un Komerccentra Dati grupa ekspluatåcijas da¬as vadîtåjs D. Adamoviçs tikås ar preses pårståvjiem un atbil-

M. Eizentåle déja uz viñu jautåjumiem. Atklåjot preses konferenci, O. Krümbergs NAIS desmitgadi nosauca par notikumu ne tikai a/s Dati, bet visiem IT cilvékiem un sistémas izstrådi – par bumbas språdzienu IT laukå. A. Gulbis uzsvéra, ka sistéma ir novatorisks risinåjums darîjumu vidé, bet ßî konference veltîta cilvékiem, kas pirms desmit gadiem bija gatavi balstît brîvo Latviju, uzñemties atbildîbu un darît visu nepiecießamo valsts labå. Konferences nosaukumå gan skan produkta desmitgade, bet produktu rada un uztur cilvéki. NAIS såkums ir 1990. gada rudenî I. Godmaña valdîbas laikå norîkotå trîs cilvéku grupa MP informatizåcijas koncepcijas izveidoßanai, ko vadîja J. Retenais. 1991. gada pavasarî par izstrådes grupas vadîtåju uzaicinåts I. Puksts (NAIS lîdz 1992. gadam dévéts par JURO vai Juridiskie dokumenti). Sistémas izstrådåtåji ir lielu pateicîbu parådå V. Krümiñai, kura, büdama profesionåla juriste, izveidoja lielisku dokumentu kodéßanas sistému. Tolaik iniciatîva vairåk nåkusi no NAIS grupas ¬audîm, nevis no valsts ieståΩu darbiniekiem. Aptuveni lîdz 1992. gada vidum visi jaunås Latvijas Republikas likumi jau bija ievadîti sistémå, 1992. gada såkumå darbu såka NAIS izplatîßanas grupa un Komerccentrs. Pirmå sistémai bija DOS aplikåcija, bet 1995. gadå izveidoja tås Win-

Dekånu runas ➔

kajiem projektiem un palîdzét to attîstîbai. Zinåtñu prorektors lüdza büt atsaucîgiem un apmeklét zinåtniskås konferences plenårsédi 13. oktobrî. 11. oktobra sédé ➣ Par jaunumiem vienotajå RTU informåcijas un vadîbas sistémå informéja Datu tîkla projekta direktors I. Pujåts. Müsu programmétåji vienojußies par darbu sadali ar våcu firmu DSL un uzsåkußi darbu. Turpinås RTU un DSL darbinieku regulåras darba tikßanås. Otra firma turpina iepazîties ar dokumentiem un vél nav pieñémusi lémumu par lîdzdalîbu. Izpildes da¬å dalîbai durvis ir atvértas joprojåm. Ir izdalîti atseviß˚i sistémas bloki, kuru izstrådei var papildus pieaicinåt palîgå, ja to prasîs darba termiñi. Vienotås RTU vadîbas un informåcijas sistémas darba grupa pédéjå nedé¬å kopå nav sanåkusi. Aktivitåtes RTU datu tîkla apsekoßanå turpina firma Optikum. ➣ Rektors akadémi˚is I. Knéts iepazîstinåja ar Senåta 12. oktobra svinîgås sédes darba kårtîbu. RTU 139. gadadienai veltîtajå sédé büs rektora uzruna, pasniegs atzinîbas rakstus, Goda doktora un emeritétå profesora diplomus un notiks tikßanås ar Padomnieku konventa pårståvjiem. Ar vésturiskajiem apståk¬iem, kuros veidojås Rîgas Politehniskå augstskola, klåtesoßos iepazîstinås doc. H. Gu¬evskis.

dows versiju. NAIS laika gaitå ir mainîjusies un k¬uvusi par jebkura juridiskå biroja saståvda¬u, tås datu båze vienmér bijusi stabili pieejama. NAIS ir lokålå un interneta versija ar vairåk nekå pustükstoti abonentu katra, tås servisa tîkls pårklåj visu Latviju. NAIS katru dienu tiek uzturéta un papildinåta. Ir sañemtas labas lietotåju atsauksmes par neseno NAI bezmaksas akciju, izstrådåts pilotprojekts – normatîvie akti bez maksas, jo a/s Dati uzskata, ka pilsoñiem likumdoßanai ir jåbüt pieejamai bez maksas. Bijußas sarunas ar premjeru par ßå projekta valsts finanséjumu. Måcîbu iestådém abonéßanas atlaides ir lîdz 50%. NAIS komerciålajå versijå ir ap 40 000 dokumentu, bezmaksas – ap 4000, jo tajå atlasîti tie, kas varétu interesét 90% iedzîvotåju. Tiek strådåts, lai nostiprinåtu NAIS juridiski, lai, pieméram, tiesnesis varétu vadîties péc NAIS izdrukas, lai sistémå bütu likumprojekti, tiesas spriedumi u.tml. I. Puksts domå, ka paßlaik valsts institücijas netiek lîdzi piedåvåtajåm iespéjåm, jo joprojåm valsts institüciju organizétos konkursos uzñémuma re©istråcijas kopiju un izziñu par nodok¬u nomaksu prasa iesniegt uz papîra. Ja visås iestådés lietotu NAIS un citas paßlaik pieejamås valsts nozîmes datu båzes, viss bütu daudz vienkårßåk.

Zinåtñu prorektors L. Ribickis aicinåja apmeklét RTU 42. zinåtniskås konferences plenårsédi sestdien, 13. oktobrî, un lüdza atgådinåt par to doktorantiem. Konferences deviñås sekcijås 415 referåtus pieteikußi 704 autori, to vidü 61 – no årzemém. Ar årzemju lektoru piedalîßanos izce¬as EEF un ETF. ➣ Rektors iepazîstinåja dekånus ar Rektora padomé apspriestajiem priekßlikumiem par katedru veidoßanu, tajås apvienojot skaitliski nelielås profesora grupas. Priekßlikumus un piezîmes gaidîs nedé¬as laikå. ➣ Zinåtniskås bibliotékas direktore A. Janbicka informéja par iespéju lîdz 9. novembrim bez maksas izmantot pasaules lielåko bibliogråfisko datu båzi OCLC (Online Computer Library Center), kas piedåvå neierobeΩotas iespéjas informåcijas mekléßanå 13 pasaules datu båzés, ieskaitot pieeju vairåk nekå 60 izdevéju elektronisko Ωurnålu pilna teksta versijåm. (Sîkåk skat. informåciju 4. lpp.) ➣ Iekßéjå audita da¬as vadîtåja Å. Brißkena atgådinåja, ka uz diviem gadiem akreditétajåm programmåm termiñß beidzas 2003. gadå, bet uz seßiem gadiem akreditétajåm – 2007. gadå, un ieteica aktîvåk strådåt to programmu autoriem, kuriem akreditåcija vél priekßå. ➣ Rektors ieteica måjas lapå ievietot akreditéto programmu sarakstu, kurß publicéts avîzes Izglîtîba un Kultüra 4. oktobra numurå. M.E.

2001. gada 25. oktobris

Studentu parlaments informé 11. oktobra valdes sédes svarîgåkie jaunumi: Prezidente Jolanta paståstîja, ka beidzot ir izdevies îstenot ieceri par vairåku Studentu parlamenta sekretariåtu izveidi. Proti, galvenais Studentu parlamenta sekretariåts joprojåm atradîsies Ka¬˚u ielå 1, 324. kabinetå, bet sekretåri büs arî Büvniecîbas fakultåtes ékå, Åzenes ielå 16/20, 138. kabinetå, un Lomonosova ielå 1, V korpuså, 106. kabinetå. Tåtad turpmåk studenti ar neskaidriem jautåjumiem varés vérsties tajå sekretariåtå, kurß viñiem ir vistuvåk. Arî transporta kompensåciju un sociålo stipendiju iesniegumus studenti varés sañemt un nodot ßajos sekretariåtos. Viceprezidents Oskars paståstîja par tikßanos ar paßpårvalΩu priekßsédétåjiem. Viñß atzina, ka ßådas tikßanås ir nepiecießamas, lai uzlabotu informåcijas apriti starp Studentu parlamentu, paßpårvalΩu locek¬iem un to vadîtåjiem, kå arî RTU studentiem.

Sporta noda¬as vadîtåja iepazîstinåja klåtesoßos valdes locek¬us ar sacensîbu rezultåtiem netradicionålajå peldéßanå, kur 1. vietu ieguva apvienotå IEF+AF+BF komanda, 2. vietu izcînîja ETF komanda, 3. vietå atståjot DITF komandu (skat. 10. lpp.), un informéja, ka basketbola turnîrs starp paßpårvaldém såksies jau 20. oktobrî, kad notiks turnîra pirmå kårta. Sociålo lietu noda¬as vadîtåja Anastasija ziñoja, ka iesniegumu pieñemßana sociålajåm stipendijåm turpinås, taçu pieteikumu pieñemßana uz studéjoßå kredîtiem ir beigusies. Rezultåtus kredîtñéméji varés uzzinåt péc 20. oktobra. Kultüras noda¬as vadîtåja Krista novéléja visåm paßpårvaldém jautri un labi nofuksét savus pirmkursniekus un ieteica neatståt novårtå tådus pasåkumus kå RTU Spice 2001, kas notiks 27. oktobrî, un aktîvskolu Lîçupe, kura ßogad büs no 9. lîdz 11. novembrim. Lîga

17. oktobrî notika Studentu parlamenta kopsapulce. Prezidente Jolanta paståstîja, ka Latvijas Studentu apvienîba ir ieceréjusi veikt valsts finansétu pétîjumu par studentiem. Daudz tika diskutéts arî par Studentu poliklîniku – vai ir nepiecießams to atjaunot. Vél var pieminét, ka ir notikusi Latvijas Kråjbankas izloze un laimîgie var savus uzvårdus lasît SP stendos. Tåpat kå Kråjbanka, arî Unibanka ir sagådåjusi pårsteigumu saviem klientiem – iespéju sagaidît Ziemassvétkus Budapeßtå. Jåpiebilst, ka izloze notiks tikai 1. decembrî un visiem 1. kursa studentiem vél ir iespéja laimét ßo ce¬ojumu. Viceprezidents Oskars nolasîja paßpårvalΩu priekßsédétåju izrakstus no sédém, kurås nolemts nomainît delegåtus uz SP. Un tå – jaunie Studentu parlamenta locek¬i ir Ieva Volkovska (DITF), Uldis Pücîtis (BF), Juris Rodçenkovs (AF) un Gunårs

Francåns (TMF). Divåm fakultåtém ir nomainîjußies paßpårvalΩu priekßsédétåji: DITF paßpårvaldi turpmåk vadîs Inese Ziediña un TMF paßpårvaldi – Ritvars Caunîtis. Sveicam jaunos parlamentårießus un paßpårvalΩu priekßsédétåjus, kå arî novélam raΩîgi strådåt. Likumdoßanas noda¬as vadîtåjs Uldis iepazîstinåja parlamentårießus ar jaunajiem senatoriem R. Caunîti, I. Ziediñu, O. Priedi un U. Kamolu. Kultüras noda¬as vadîtåja Krista nosauca visu fakultåßu Fukßu balles norises datumus: TMF + DITF – 25. oktobris; MLF + IEF – 19. oktobris; AF – 20. oktobris; BF – 26. oktobris; ETF – 18. oktobris. Tika apstiprinåts to studentu saraksts, kuri sañems Senåta stipendiju.

STUDENTUS, kuri pieteikußies sañemt STUDIJU un/vai STUD‰JOÍÅ KREDÈTU no kredîtiestådes lîdzek¬iem un guvußi augstskolas kredîtu pieß˚irßanas komisijas atbalstu, informåcijas iegüßanai par ßo kredîtu lîguma noslégßanu ar Latvijas Kråjbanku lüdzam ierasties Aulå, Ka¬˚u ielå 1, ß. g. 26. oktobrî plkst. 15.

RTU Kredîtu pieß˚irßanas komisija

RTU studentu értîbai! Studentu parlaments ir izveidojis vél divas filiåles, kurås jüs varat sañemt atbildes uz jüs intereséjoßiem jautåjumiem, iegådåties sociålo stipendiju iesniegumu un transporta kompensåciju veidlapas, kå arî nodot iesniegumus. Jüs visus gaida: ÅZENES IELÅ 16/20 138. KABINETÅ

LOMONOSOVA IELÅ 1 V KORP. 106. KABINETÅ

P. 10.00–12.30 un 14.00–16.00 O. 12.00–15.00 T. 12.00–18.00 C. 12.00–15.00 un 16.00–17.30 P. ————

P. O. pårtraukumos T. starp C. lekcijåm P.

STUDENT! Esi aktîvs un piedalies visos sporta pasåkumos – ja ne kå dalîbnieks, tad vismaz kå lîdzjutéjs! Seko uzmanîgåk informåcijai uz ziñojumu dé¬iem! Ja TEV ir kådi jautåjumi, pretenzijas vai ierosinåjumi, raksti uz SPsports@inbox.lv.

Sporta noda¬as vadîtåja Lîga Strode

TRANSPORTA KOMPENSÅCIJAS Atgådinåjums visiem RTU dienas noda¬as studentiem. Lai sañemtu transporta kompensåciju par septembri, iesniegumi ir jånodod lîdz oktobra beigåm. Pédéjais termiñß, kad tos var iesniegt, ir 15. novembris. P‰C 15. NOVEMBRA IESNIEGUMI TRANSPORTA KOMPENSÅCIJAS SAˆEMÍANAI NETIKS PIEˆEMTI.

2001. gada 25. oktobris

Studentu parlamenta viceprezidents – Oskars Priede Dzimßanas dati: 17.05.1982. Vél esmu gluΩi brîvs un neprecéts. Tomér precéties gribétåjas lüdzu netraucét! Manas intereses: sports, türisms, müzika. Sveßvalodas: ang¬u – labi, krievu – labi, våcu – sarunvalodas lîmenî. Izglîtîba: 2000. gadå beidzu Rîgas 49. vidusskolu. Elektronikas un telekomunikåciju fakultåtes 2. kursa students. Sabiedriskås aktivitåtes: no 2001. gada marta paßpårvaldé.

darbojos

ETF

– Kå tu nok¬uvi Studentu parlamentå? – Pårståvu nelielu, bet tåpéc ne mazåk aktîvu paßpårvaldi. Iek¬uvu tur pavisam vienkårßi, visiem pieejamå veidå – piedalîjos véléßanås. Guvu atbalstu no saviem fakultåtes biedriem, kas lielå mérå uzlika pienåkumu péc iespéjas labåk aizståvét fakultåtes intereses. Kad mani tikko bija aizsütîjußi uz SP, man nebija ne mazåkas nojausmas, kas tas ir. Tomér apskaidrîba nåca åtri. Sapratu, ka man ßåda sabiedriskå darboßanås iet pie sirds. Laikam jau manas lielås aktivitåtes dé¬ tiku pamanîts. Un pavisam nesen tiku ievéléts par SP viceprezidentu.

Sveicinåts, student! Ir vakars véls, un lietus lîst, Pa Jelgavu kåds students klîst... Vai tießåm jau gads pagåjis? Studenti no Rîgas, Daugavpils, Liepåjas, Rézeknes, Valmieras un Ventspils – visi kopå Jelgavå, savéjo vidü! Såkot no paßa rîta, visu dienu ar tikßanås prieku, sarunåm un dziesmåm, sportoßanu, konkursa uzvaras saucieniem un dejåm lîdz treßajiem rîta gai¬iem! Nåc, piedalies un esi kopå ar mums! LLU Studentu paßpårvalde (9420818), LLU Sporta klubs (3027789), LLU Studentu klubs (9449498).

– Kas, tavupråt, ir SP galvenais uzdevums? – Péc manåm domåm, galvenais SP uzdevums ir sekot tam, lai students savå studiju laikå varétu justies péc iespéjas labåk. Tå ir studiju kvalitåte, sabiedriskå dzîve un sistémas sakårtotîba vispår. Ir

daudz lietu, kas vél ir jåsakårto, un daudzas, kuras gluΩi vienkårßi ir jåievieß. Latvija attîstås léni, un RTU – tåpat. Tomér ir prieks, ka progress turpinås. – Kå tu plåno savu laiku – studijas, sports, sabiedriskå dzîve...? – Parasti savu dienu cenßos iekårtot tå, lai tå bütu piepildîta. Tad jütos vislabåk. Ciest nevaru, ja ir jåséΩ måjås un jådara nekas. Esmu sabiedrisks cilvéks, un bez kompånijas grüti izturét. Man patîk sports, cenßos sportot, cik nu ir laika. Tuva man ir peldéßana – peldos trîsreiz nedé¬å. Vél man patîk basketbols, volejbols, braukßana ar velosipédu. Ziemå – kalnu slépoßana, vasarå braucu ar véjdéli. Sports tießåm man ir svarîgs. Ja neesi labå fiziskå formå, nekas nevedas, arî domas neraisås. Vél tuva man ir müzika. Tikko ienåku pa måjas durvîm, tå ieslédzu kådu no ierakstiem. Kuru – tas atkarîgs no noskañojuma. Mana iemî¬otå müzika – tå ir lieliska atslodze no dienas spriedzes. – Ko tu novélétu RTU studentiem? – Nåciet droßi uz SP, jüs tapsiet uzklausîti! Savu iespéju robeΩås centîsimies jums palîdzét. Studentu parlaments ir domåts studentiem! SP Sabiedrisko attiecîbu komisija

Studentu dienas programma 16. novembrî Jelgavå, Latvijas Lauksaimniecîbas universitåté 10.00 LLU Sporta namå (Raiña ielå 1) augstskolu sporta sacensîbas (tålr. 3027789). 11.00 Studentu teåtrî (J. Çakstes bulv. 5a) Studentu teåtra sporta turnîra komandu re©istråcija un izloze. 11.30 Studentu klubå (Lielajå ielå 4, Pils parkå) preses konference, augstskolu komandu re©istråcija. 13.00 Pils pagalmå svétku atklåßana un komandu paråde. 13.30 Teatralizéts svétku gåjiens. 15.00 Jelgavas ledus hallé (Rîgas ielå 11) konkurss Jautråkå un aspråtîgåkå Latvijas augstskola. Ieeja Ls 1–1,50. 16.00 Studentu klubå Latvijas Kristîgås studentu brålîbas pasåkums Muzikålå pauze jeb... 17.00 Studentu teåtrî augstskolu studentu teåtra sporta turnîrs. Ieeja Ls 1. 20.00 LLU Aulå svétku koncerts. Bi¬etes cena Ls 0,50. 21.00 Jelgavas Ledus hallé dejas. Spélé: Måsas, Tumsa, Labvélîgais tips un DJ. Ieeja Ls 2–2,50. (Aizliegts ienest alkoholu un smé˚ét telpås.) 21.00 MeΩa fakultåté (Akadémijas ielå 11) svétku balle. Spélé Laukakmeñi. Ieeja Ls 1,50. 22.00 Pie Lielupes uguñoßana. 22.00 LLU Aulå Lielå balle (ieeja svétku térpos). Spélé R. Aßmaña bigbends, dzied Normunds Rutulis. Bi¬eßu cena iepriekßpårdoßanå Ls 1,50, pirms balles – Ls 2. RTU Studentu dienås Jelgavå pårståvés labåkie no Spices. Turésim îkß˚us par müséjiem!

2001. gada 25. oktobris

Netradicionålås sporta spéles peldéßanå 11. oktobrî îpsalå, RTU peldbaseinå, notika Netradicionålås sporta spéles peldéßanå. Tajås piedalîjås trîs komandas: DITF; ETF un Apvienotå (AF+BF+IEF) komanda. Katrå komandå bija 10 peldétåji. DiemΩél tikai DITF komandå bija iek¬autas arî meitenes. Cerams, ka påréjo fakultåßu meitenes nebüs tik pasîvas uz citiem sporta pasåkumiem. Godpilno pirmo vietu ieguva Apvienotå komanda, otrajå vietå ir ETF ko-

manda un treßo vietu ieguva DITF komanda. Katra komanda balvå sañéma kausu un saldumus. Kauss ir jånogådå dekånam (Apvienotajai komandai jådomå, kå to sadalît). Uz pasåkumu bija ieradußies arî lîdzjutéji, kuri tik ¬oti aizråvås ar skatîßanos, ka baidîjås izdvest jebkådas skañas. Pasåkumu organizéja Studentu parlamenta Sporta noda¬a – vadîtåja Lîga Strode, darbinieki Inese Ziediña un Oskars Priede, kå arî fakultåßu fizorgi.

Paldies jums par atsaucîbu! Vél es gribétu pateikties peldéßanas pasniedzéjiem par ßå pasåkuma atbalstîßanu, un vislielåkais paldies Podkalna kungam par celiñu pieß˚irßanu. Lai gan bija ßådas tådas domstarpîbas ar baseina administråciju, tomér baseinå tika visi dalîbnieki. Arî lîdzjutéjiem nebija nekådu problému ar iekßå tikßanu. Neviens årpusé nepalika. Sacensîbas bija izdevußås! Lîga

Ne tikai ˚eksîßa dé¬… Juniors pacensties, kaut vai ˚eksîßa dé¬, jo ziemas Mazliet lietainajå, ne påråk siltajå 2. oksesijå büs grütåk nokårtot ieskaiti sportå. Un tobra dienå îpsalå notika jau par tradîciju k¬uvußais kross pirmkursniekiem. Obligåts nosacîjums nebija jau nemaz tik slikts laiks, lai nevarétu atnåkt un kopå ar ikvienam, kas nodarbojas ar sportu, un, tå kå sports RTU ir jaunajiem kursabiedriem mazliet paskraidît. obligåts, tad skriet vajadzéja visiem pirmkursniekiem, izñemot Jaunietes: tos, kuri vienu vai otru iemeslu dé¬ ir atbrîvoti no fizkultüras. 1. vieta Juta Brice, DITF; Tomér nepiedalîjås daudzi, kuriem to vajadzéja darît, taçu 2. vieta Katrîna Liepa, TMF; dalîbnieku skaits tik un tå bija méråms simtos. Kå parasti, trasi 3. vieta Liene Otisone, DITF; iezîméja gar tås malu novilktås raibås lentes un asåkos 4. vieta Laura Albrekte, DITF; pagriezienos – novérotåji, kas véroja, lai neviens neßmauktos. 5. vieta Marija Lubenko, DITF. Kårtîbas ievéroßanai lîdzi sekoja vairåki zemessargi. Dalîbnieku Jaunießi: sadalîjums péc dzimumiem (un tådå dalîjumå arî notika kross) 1. vieta Reinis Rutnieks, EEF; skaita ziñå bija stipri nevienlîdzîgs ar lielu pårsvaru vîrießu pusé, 2. vieta Sergejs Redkins, TMF; kas gan ir saprotams, ñemot vérå mazo sievießu procentu viså 3. vieta Andrejs Volodjajevs, DITF; 4. vieta Jånis Grotus, DITF; RTU. Ûél to, kuri neatnåca uz ßo rudens krosu, varéja jau nu 5. vieta Andrejs Zjatkovs, BF.

Sporta kluba vadîtåjs R. Jasüns kopå ar uzvarétåjåm.

RTU atklåtais çempionåts ßahå notiks 29. oktobrî plkst. 17.30 Rîgas Íaha skolå, Audéju ielå 7/9 5. ståvå. Gaidåm visus RTU ßahistus!

Pieci åtråkie RTU pirmkursnieki.

RTU måcîbspéki un darbinieki! Tos, kuriem patîk spélét volejbolu, lüdzam pieteikties pie V. Bondera pa tålr. 9259038 vai Sporta katedrå 7089382. Treniñi notiek otrdienås no plkst. 20 lîdz 21.30.

2001. gada 25. oktobris

RTU Studentu klubå RTU Studentu kluba pasåkumi novembrî 4. novembrî plkst. 13 Melngalvju nama Svétku zålé bérnu vokålistu konkursa Putnu bérni finåla koncerts.

RTU Spice 2001 27. oktobrî plkst. 16 RTU Mazajå zålé cîñu par spicåko RTU komandu såk starpfakultåßu erudîti. (Ieeja tikai dalîbniekiem.) Plkst. 19 Slepenajå eksperimentå pilnîgi slepens tusiñß, kurå pilnîgi atklåti sveiksim RTU Spicos un RTU Fukßus! Dalîbniekiem ieeja bez maksas, draugiem bi¬etes cena tikai Ls 1 (RTU Studentu klubå, Ka¬˚u ielå 1, 216. telpå). Konkursu organizé RTU Studentu klubs. Müsu labvé¬i: Siemens, Platforma rekords, Mikrofona ieraksti, Latvijas Dailes teåtris, Jaunais Rîgas teåtris, gråmatu apgåds Jumava, salonfrizétava Dzintreks, SIA Baltexfilm, klubs La Rocca, Rîgas alus darîtava Vårpa, a/s Admirå¬u klubs, Rîgas Cirks, naktsklubs Austrumu robeΩa, a/s Dzintars.

6. un 20. novembrî plkst. 19.30 Mazajå zålé Rîgas Dançu kluba sarîkojums. 6. un 13. novembrî plkst. 17.30 Mazajå zålé lînijdejas. 8. novembrî plkst. 17 Mazajå zålé Mårtiñdienas ieskandinåßana. Èpaßi aicinåti RTU darbinieku bérni. 10. novembrî Mazajå Skandinieku jubilejas vakars.

zålé

RTU 139. gadadienai veltîtais koncerts Jubilejas koncerta viesus priecéja kråßñå un daudzveidîgå visu RTU måkslinieciskås paßdarbîbas kolektîvu bu˚ete. Koncertu atklåja Jåña Lüséna Karoga dziesma ar Raiña vårdiem koru Delta, Gaudeamus un vijolnieku ansamb¬a Gaiva izpildîjumå, péc kuras skatîtåjus uzrunåja rektors akadémi˚is Ivars Knéts un Studentu kluba direktore Asja Visocka. Koncerta pirmajå da¬å dalîbnieki mainîjås raiti: vijolnieku ansamblis Gaiva ar viñiem veltîto R. Dubras Atmiñu rota¬u; krievu dråmas studija Kamertonis un latvießu teåtra studija Spéle, palîdzot sadraudzîgajai deju grupai Ludus, ar Íekspîra sonetiem un lugu fragmentiem; vienmér spilgtais vokålås grupas Putni sniegums; TDA Vektors – Lai tå büda rüc un Klipu klapu, kaimiñ’ Janka; mazie spriganie Vecpilsétas dziedåtåji, apvienojußies ar Palåsîtém, ar latvießu tautas dziesmåm. Koncerta otrå da¬a piederéja lielajiem kolektîviem. SpoΩi såka studentu pütéju or˚estris SPO ar R. Paula Èsu pamåcîbu mîléßanå, Rüdolfa smaidu, Les Miserables un Tribute and Lois Armstrong,

M. Eizentåle nopietnåkas bija Deltas meitenes, kuras, atceroties bijußo ilggadéjo kora måksliniecisko vadîtåju L. Amoliñu, nodziedåja divas viña dziesmas, tad vîru koris Gaudeamus ar divåm da¬åm no Valta Püces cikla Odi et Amo (Naids un mîla) un B. Kemferta Strangers in the Night ar viesi H. Baßu pie klavierém, tad Vi¬ñas Ìedimina Tehniskås universitåtes akadémiskais koris Gabija ar trîs lietuvießu dziesmåm. Koncertu noslédza spoΩais Gastones di Murta Spente Le Stelle (Mirdzi kå zvaigzne), ko izpildîja kopkoris – Gabija, Delta, Gaudeamus, Vecpilsétas dziedåtåji, or˚estris SPO un Latvijas Nacionålås operas soliste Dita Kalniña. Skanîgs un patîkams vakars! Vienîgi, manupråt, Gaiva un Delta ßim vakaram repertuåru varéja izvéléties nedaudz citådu. Savukårt påris koncerta sîkumu lika labsirdîgi pasmaidît – dziedot Strangers in the Night, Gaudeamus vîri tur priekßå atvértus aktu våkus, notîs neskatås vienîgi DΩons; pédéjå dziesmå visi lielie dzied no notîm, tikai mazie dziedåtåji ar bizîtém un pu˚u vainadziñiem notîs neskatås.

Vérté citi klausîtåji Rektors akadémi˚is I. Knéts: «Augsts profesionålais lîmenis gan koncertprogrammas sastådîßanå, gan izpildîßanå, gan vadîßanå. Koncerta noslégumå tåpat kå daudziem zålé sédoßajiem acis pildîja prieka asaras.» Zinåtñu prorektors L. Ribickis: «Labu iespaidu atståja mazie, Vektors un SPO. Iespaidîgs finåla gabals – beigu akords. Harijs Baßs un Dita Kalniña jauki paßi par sevi! Esmu pårsteigts par ansamb¬u augsto kvalitåti. Organizatoriski arî bija skaisti.» Kauñas TU îmijas fakultåtes dekåns Z. Beresneviçs: «Ne visu sapratu, ko runåja koncerta vadîtåja, bet uztvéru to ar sirdi, tåpéc bija viegli uztvert koncertprogrammu, kura bija lieliska. Biju lepns, ka lietuvießu koris bija måjiniekiem lîdzvértîgs.» Sabiedrisko lietu da¬as vadîtåjs J. Briedis: «Rüpîgi atlasîta koncertprogramma. Lîdz ar to saturiski un måkslinieciski patîkams koncerts. Varéjåm pårliecinåties par kolektîvu daudzveidîbu, måksliniecisko meistarîbu. Patîkams pårsteigums – viesi no Lietuvas. Un, protams, beigu akords ar operas solisti Ditu

2001. gada 25. oktobris

RTU 139. gadadienai veltîtais koncerts Kalniñu – vienkårßi grandiozs.» Studentu parlamenta prezidente Jolanta Jasukéviça: «Tå bija lieliska atpüta péc grütås darba nedé¬as. Valdîja îsta svétku noskaña. Tas bija patiesi dziedéjoßs balzams nogurußajåm dvéselém.» Studentu kluba direktore A.Visocka: «Paldies visiem, kas man ståvéja aiz muguras, kuri realizéja ßo projektu ar tik lielu atdevi, prieku un lepnumu par piederîbu savai augstskolai. Paldies publikai par siltajåm, mîlestîbas pilnajåm acîm.» P.S. Izlasot ßîs cildinoßås atsauksmes, gribas bilst daΩus vårdus no koncerta dalîbnieku puses, jo, kaut ßoreiz sédéju klausîtåju rindås, man bijis gods vairåkus desmitus gadu dziedåt müsu augstskolas korî. Müsu kolektîvu koncertus iesaku apmeklét ne tikai izcilos svétkos, bet

bieΩåk, jo to måkslinieciskais sniegums ir augsts jau labu laiku. Man atmiñå ir tikpat iespaidîgi koncertu finåli uz ßîs paßas skatuves un lîdzîgå saståvå. Bija RPI paßdarbnieku koncerta finåls, kad «Deltas», «Gaudeamus» un «SPO» izpildîto R. Paula «Kurzemi» dejoja «Vektors». Asaras bira, klausoties E. Dårziña dziesmåm veltîto koncertu «anglikåños», kurå uzståjås «Gaudeamus» un solo dziesmas dziedåja J. Spro©is. Taçu universitåtes kolé©us toreiz varéju saskaitît uz vienas

rokas pirkstiem. Íoreiz rektors jau laikus piekodinåja koncertu apmeklét. Un tad nu beidzot pamanåm, kådi mums paßiem izcili måkslinieki! M.E.

Zelta dålderis

Kå zelta dålderis atmirdzéja koncerts – sarîkojums bérniem, kura beigås lielajå kopdziedåßanå ar Palåsîtém un Vecpilsétas dziedåtåjiem savas balsis ieskandinåja zålé sédoßie Ronîßu bérni. Kopå ieskandinåsim Mårtiñdienu un satiksimies atkal pirms Ziemassvétkiem. Sekojiet informåcijai!

Ka¬˚u ielå 1 – 319, Rîgå, LV–1658 7089321, fakss: 7089489, ji@adm.rtu.lv

Liels paldies visiem maniem draugiem, kuri kopå ar mani nopüta dzimßanas dienas svecîtes! Asja

«JI» varat lasît arî internetå RTU måjas lapå: www.rtu.lv Redakcijas viedoklis ne vienmér sakrît ar rakstu autoru viedokli.

Makets: Kråsu dalîjums: BCCS Repro Iespiests SIA Landas tipogråfijå Metiens 1000 eksemplåru

2001. gada 25. oktobris

Melnå piektdiena nejaußi esot izsaucis kåds cilvéks no malas». Interesanta sakritîba – cilvéks no malas ir uzzinåjis, ka tießi ßajå dienå notiek pasåkums MeΩa ielå 1/6 un ka visiem slégtå måja ir ugunsnedroßa. Müs pårsteidza sveßu cilvéku zinåßanas par ékas ståvokli un Tîsa kunga nekompetence, esot atbildîgajam par visu MeΩa ielas kompleksu. Un tå 19. oktobra rîtå més tikåmies gan ar Tîsa kungu, gan ar Kurzemes rajona ugunsdzésîbas pårvaldes inspektoru (jåpiebilst, ka lîdz pasåkuma såkumam bija palikußas tikai piecas stundas). Kamér tika gaidîts inspektors un Tîsa kungs, tika sakopta arî MeΩa ielas 1/6 ékas apkårtne. Inspektors ieradås apskatît éku. Pårsteidzoßas bija ßå gados jaunå ugunsdroßîbas dienesta darbinieka spéjas noteikt ékas ståvokli, neizstaigåjot objektu. Inspektors uzkåpa 2. ståvå, kur bija tîra, sakårtota telpa. Pasåkumam sagatavoto platîbu apskatîja, ståvot trepju galå, un konstatéja ugunsdroßîbas pårkåpumus. Kådi ir ßie pårkåpumi, diemΩél paskaidrot mums nemåcéja ne inspektors, ne Tîsa kungs. Vienîgå probléma esot ugunsdzéßamo aparåtu trükums. Més piedåvåjåm stundas laikå sagådåt tik aparåtu, cik büs nepiecießams. Tas arî tika izdarîts. Tika sarunåti seßi ugunsdzéßamie aparåti, kas péc stundas jau bütu MeΩa ielå. Tîsa kungs ieteica inspektoram sastådît rîkojumu par telpas neatbilstîbu apståk¬iem un pasåkumu aizliegt. Tika daudz runåts un spriests. Tika uzdots arî jautåjums, cik liela bütu soda nauda, ja tiek rîkots pasåkums telpå, kas neatbilst ugunsdroßîbas noteikumiem, bet arî uz ßådu jautåjumu inspektors nemåcéja rast atbildi, jo nesen tikai bija såcis darbu. Lüdzåm ierasties tad, kad jau büs pasåkums, un tad konstatét pårkåpumu, nevis tukßå telpå. Studenti, kas bija ieguldîjußi milzîgas püles, lai pasåkums notiktu, bija ar mieru samaksåt soda naudu. Bet arî tam Tîsa kungs nepiekrita. Ir vérts pieminét, ka ßajå ékå, kura neatbilst ugunsdroßîbas noteikumiem, dzîvo cilvéki – kompleksa sargi. Tå arî mums neizdevås noskaidrot, vai Tîsa kungs ir par kaut ko atbildîgs vai nav, jo pats viñß to nezinåja. Vienå teikumå uzsvéra, ka atbildot par ßo kompleksu, otrå noliedza un uzståja, ka viñß neatbild ne par ko. Visas sarunas bija veltîgas, ieguldîtie lîdzek¬i, fiziskås püles, laiks – viss bija velts (apmaksåtå apsardze no paßvaldîbas policijas, Bukas kunga îrétie konteineri, PRO – 1 tualetes, kuras jau bija atgådåtas un par kuråm jau bija samaksåts, visas pirktås, taisîtås dekoråcijas tießi MeΩa ielas 1/6 ékai, ieguldîtais radoßais potenciåls, negulétås naktis, sabeigtie nervi...). Arî izdomåto programmu nebija kur realizét, bet lîdz pasåkumam bija atlikußas tikai trîs stundas. Bukas kungs nespéja mums palîdzét, viña piedåvåtå sporta zåle bija brîva tikai pulksten 22, bet pasåkumam jau jåsåkas pulksten 15. Ío trîs stundu laikå tika pårdomåts fukséßanas

process, kurß notika, orientéjoties pa Rîgu, nevis telpås, ar Studentu kluba vadîtåjas Asjas Visockas labvélîbu vakara ballei tika nodroßinåta 201. auditorija Ka¬˚u ielå 1. Piecu stundu garumå paredzétås iesvétîbas ilga tikai 1,5 stundas. DîdΩeju nåcås izsaukt daudz åtråk un vakara pasåkumu såkt vismaz divas stundas åtråk. Viss, protams, notika. Ja neñem vérå visus morålos un materiålos zaudéjumus, pasåkums bija izdevies. Jebkurå gadîjumå més, studenti, gribam rast atbildi par tik zemisku un tîßu RTU darbinieka rîcîbu un lüdzam izskatît G. Tîsa atbilstîbu amatam, jo esam dzirdéjußi par daudziem citiem trükumiem viña darbîbas laikå MeΩa ielas komplekså. Lüdzam rektoru atbildét (vélams, rakstiski, lai més varétu atbildét arî pirmå kursa studentiem, kådu iemeslu dé¬ viñiem tika izjaukts pasåkums) uz ßådiem jautåjumiem: 1. Vai atbildîgajam par kompleksu ir jåzina, kuras viñam pak¬autîbå esoßås ékas atrodas ugunsnedroßå ståvoklî? 2. Kåpéc Tîsa kungs nepaziñoja par telpu neatbilstîbu ugunsdroßîbas noteikumiem iepriekß? 3. Kam jåatbild par materiålajiem zaudéjumiem, kas radußies paßpårvaldém? 4. Vai turpmåk RTU Studentu parlamenta un paßpårvalΩu rîkotie pasåkumi netiks apdraudéti RTU amatpersonu patva¬îgas darbîbas dé¬? (Jåpiemin arî tas, ka ßonedé¬ MeΩa ielå 1/6 bija paredzétas Fukßu balles vél divåm fakultåtém.) 5. Kas atbildés, ja minétajå ékå, kurå dzîvo cilvéki, izcelsies kåds uguns negadîjums? P. S. DaΩi vårdi par pasåkumu rîkoßanu. Tajå melnajå piektdienå plkst. 13 péc visåm skrießanåm un lügßanåm més sapratåm, ka pasåkums MeΩa ielas telpås tå arî nenotiks, bija jådomå alternatîvs risinåjums. Tika apsvértas daudzas un daΩådas iespéjas, paldies Saimniecîbas da¬as vadîtåjam Bukas kungam par palîdzîbu, taçu, pateicoties vispåréjai RTU administråcijas sapratnei, talkå mums nåca Studentu klubs, kurß piedåvåja savas telpas pasåkuma rîkoßanai. MILZÈGS PALDIES! Protams, to rügto kausu nenovélam izdzert nevienam. Nerunåjam tik daudz par materiålajåm lietåm, velti iztérétajiem lîdzek¬iem, bet gan par studentu darbu divu nedé¬u garumå, sakårtojot MeΩa ielas telpu, negulétajåm naktîm utt. Aizvainojums tomér ir palicis. Skumji. Par paßu pasåkumu: viss iznåca vienkårßi satriecoßi, pats galvenais – pirmo kursu studenti bija ¬oti apmierinåti ar pasåkumu, un kas tad vél vairåk ir vajadzîgs! M‰RIS BIJA SASNIEGTS. IEF un MLF 1. kursa studenti, IEF studentu paßpårvaldes vadîtåjs J. Lielåmers, MLF studentu paßpårvaldes vadîtåja V. Íko¬nija, RTU SP prezidente J. Jasukeviça

2001. gada 25. oktobris

Studentu parlamenta atklåtå véstule

Melnå piektdiena Íå gada 19. oktobrî bija jånotiek InΩenierekonomikas (IEF) un Materiålzinåtnes un lietiß˚ås ˚îmijas (MLF) fakultåßu 1. kursa studentu iesvétîbåm RTU apsaimniekotajå ékå MeΩa ielå 1/6, bet diemΩél tås NENOTIKA. Ar ßo notikumu izklåstu Studentu parlaments, IEF, MLF studentu paßpårvaldes un 1. kursa studenti grib rast izskaidrojumu tik nekorektai MeΩa ielas pårvaldnieka rîcîbai (klåt ir pievienoti pirmkursnieku paraksti). Kå jau katru gadu 1. kursa studentiem tiek rîkotas Fukßu balles. Íogad katra fakultåte savus pirmkursniekus fuksé pati. Tiek pieliktas lielas püles pasåkuma organizéßanå, jo katrai fakultåtes paßpårvaldei ir svarîgi, lai viñu pirmkursnieki tiktu iesvétîti vislabåk. Arî IEF un MLF paßpårvaldes aktîvi såka savas fukßu balles rîkoßanu. Septembra såkumå IEF paßpårvaldes pårståvji devås pie RTU Saimniecîbas da¬as direktora J. Bukas un lüdza at¬auju apskatît MeΩa ielas komplekså divas ékas – MeΩa 1/7 un MeΩa 1/6 (apa¬å måja) –, lai izlemtu, kur organizét fukßu balli. Bukas kungs ßo at¬auju deva un ieteica tålåk kontaktéties ar Guntaru Tîsu, kura pårziñå ir MeΩa ielas komplekss. Un tå skaistå septembra rîtå aktîvie ekonomisti un ˚îmi˚i kopå devås uz MeΩa ielu. Tikås ar Tîsa kungu un izståstîja savus nodomus un ieceres par balles rîkoßanu. Apskatot minétås ékas, tika konstatéts, ka labåkå kårtîbå un ståvoklî ir éka MeΩa ielå 1/6 (turpmåk tekstå apa¬å måja). Savus apsvérumus par labu apa¬ajai måjai pateicåm Tîsa kungam, kurß skaidri un gaißi mums atcirta, ka nevélas müs laist apa¬ajå måjå, pamatojot, ka tas neesot viñam izdevîgi un ka studentiem ßî måja noteikti iepatiksies, un més vélésimies to piesavinåties sev, bet tas neesot viña interesés. Piesolîja, ka darîs visu, kas ir viña spékos, lai pasåkums tur nenotiktu. Lai skaidråk izklåstîtu situåciju, nedaudz aprakstîsim abas ßîs ékas. ‰ka MeΩa ielå 1/7 ir liela piecu ståvu måja. Ieejot tajå, ir ¬oti jåuzmanås, sperot so¬us, kå arî jålükojas uz griestiem, vårdu sakot: sargi sevi pats, un Dievs Tevi sargås... Visås malås un ståvos karåjas nenosieti elektrîbas vadi, no griestiem krît apmetums, un visa grîda ir pilna ar büvgruΩiem un atkritumiem, sadauzîtiem stikliem un citåda

veida bîstamiem priekßmetiem. Izstaigåjåm visus ståvus. Tîsa kungs piedåvåja balli rîkot ßajå ékå. Kaut gan uzreiz ir redzams, ka tå ir dzîvîbai bîstama. Més izrådîjåm interesi apskatît arî otru éku – MeΩa ielå 1/6. Ar ¬oti lielu lügßanos un pierunåßanu, vairåkkårtéju sazvanîßanos ar Bukas kungu més ßajå ékå iek¬uvåm. Arî tur, protams, nebija labs ståvoklis. ‰ka izdemoléta, karåjas kaili vadi, pilns ar büvgruΩiem. Péc nelielas apspriedes nolémåm, ka apa¬å måja ir vieglåk sakopjama un iztîråma. Gåjåm atkal pie Bukas kunga un lüdzåm at¬auju rîkot pasåkumu MeΩa ielå 1/6. Ío at¬auju Bukas kungs deva. Tika saorganizétas IEF un MLF studentu tîrîtåju brigådes, ar Jura Bukas palîdzîbu tika noorganizéti instrumenti un konteineri ékas sakopßanai. Divas nedé¬as divu fakultåßu paßpårvaldes aktîvi tîrîja, mazgåja un kårtoja éku. Més izdarîjåm visu iespéjamo un neiespéjamo, lai tur izskatîtos tîrs. Ar Bukas kunga rîkojumu tika sagatavoti speciåli elektrîbas kabe¬i, ievilkta elektrîba. Noskaidrojåm, ka tur nav tualetes. Arî ßo problému studenti ir spéjîgi atrisinåt – no firmas PRO 1 pasütîjåm pårvadåjamås tualetes. Atlikußås dienas lîdz pasåkumam tika grieztas un lîmétas dekoråcijas, samekléts pasåkuma vadîtåjs, dîdΩejs, veikti visi informåcijas izplatîßanas darbi, zîméti plakåti un rîkotas tikßanås ar pirmkursniekiem. Darba bija ¬oti daudz, un més visu bija sagatavojußi maksimåli labå kårtîbå. 18. oktobrî, noskatoties ETF 1. kursa studentu iesvétîbas, atlika iet gulét un kråt spékus nåkamås dienas grandiozajam pasåkumam. DiemΩél Tîsa kungs iepriekß nebija zinåjis(!), ka ßî éka neatbilst ugunsdroßîbas noteikumiem (to mums Tîsa kungs paziñoja 19. oktobrî, pasåkuma dienå pulksten 9 no rîta), un tåpéc neesot varéjis arî müs par to brîdinåt. Nevienå tikßanås reizé ar mums viñß pat neieminéjås par ugunsdroßîbu. Viss gåja savu gaitu, un divu fakultåßu jaunie studenti nepacietîgi gaidîja SAVU FUKÍU BALLI. Tad sekoja pårsteigums, kuru nebijåm gaidîjußi. 19. oktobra rîtå Guntars Tîss telefoniski müs informéja, ka savu pasåkumu més rîkot ßajå ékå nevaram, jo esot ieradies inspektors no ugunsdzésîbas dienesta. Ío inspektoru «pilnîgi