Nr 5 25 10 2007

Nr. 5 (1343) 2007. gada 25. oktobris P Ĺ 0 7 .

R3 ĪĪ (G "A 4 S 5 T& )E /H * N4 ,I ēS 4K Ā6 S/ * 7U & N3 I4 V* 5E ē R5 S& 4I T "Ā7 TĪ ;E &S A* ;V / Ī ēZ , E ,. 0 I1 ZÀ N Ā K K O

Latvijas Valsts prezidents Valdis Zatlers (uzruna LNO 12. oktobrÄŤ): ÂŤGodÄ tais rektor, godÄ tie mÄ cÄŤbspÄ“ki, studenti!

Man ir patiess prieks un liels gods sveikt jĹŤs RTU 145. jubilejÄ . Tas ir neapĹĄaubÄ ms fakts, ka PolitehniskÄ s augstskolas nodibinÄ ĹĄana aizsÄ ka augstÄ kÄ s izglÄŤtÄŤbas attÄŤstÄŤbu LatvijÄ . Ir mainÄŤjuĹĄies gadsimti, ir mainÄŤjuĹĄies nosaukumi, ir mainÄŤjuĹĄies rektori, bet nemainÄŤgs palicis jĹŤsu augstskolas prestiĹžs un mÄ cÄŤbu procesa kvalitÄ te.

Tagad, kad ne tikai mazajÄ LatvijÄ , bet arÄŤ lielajÄ s Eiropas valstÄŤs pieaug pieprasÄŤjums pÄ“c inĹženieriem un tehniskajiem speciÄ listiem, jĹŤsu augstskolas nozÄŤmÄŤgums kğōst arvien lielÄ ks.

Katrai augstskolai ir sava seja – tie ir mÄ cÄŤbspÄ“ki un, protams, tie ir studenti.

Es vÄ“lÄ“tos jĹŤs redzÄ“t ne tikai zinÄ tkÄ rus, bet arÄŤ savas augstskolas patriotus un savas valsts patriotus. Gribu novÄ“lÄ“t visiem sekmes mÄ cÄŤbÄ s, studijÄ s, zinÄ tnÄ“ un pedagoÄŁiskajÄ darbÄ . Lai jĹŤsu augstskolas vÄ rds izskan plaĹĄi pasaulÄ“!

SirsnÄŤgi apsveicu jĹŤs dzimĹĄanas dienÄ , un lai jums veicas!Âť

God Ä tais I. Kn Ä“ta kungs!

iskÄ universitÄ te ir bijusi mÄ cÄŤbu Savas pastÄ vÄ“ĹĄanas 145 gados RÄŤgas Tehn stiprus pamatus savai nÄ kamajai iestÄ de, kur studenti ieguvuĹĄi stabilus un par labas izglÄŤtÄŤbas garantÄ“ĹĄanu, profesijai. UniversitÄ te ir rĹŤpÄ“jusies ne tikai meklÄ“jumiem un aicinÄ tu viņus ĹĄiem bet arÄŤ par to, lai rosinÄ tu studentus rado ersitÄ tes mÄ“rġis ir bijis gan iedot pilnveidot un attÄŤstÄŤt savus talantus. Univ entiem paĹĄiem meklÄ“t atbildes un fundamentÄ las zinÄ ĹĄanas, gan mudinÄ t stud risinÄ jumus. kÄ Latvijas augstÄ kÄ mÄ cÄŤbu iestÄ de, Lai gan RÄŤgas TehniskÄ universitÄ te ir vecÄ un atvÄ“rtÄŤba jaunÄ m idejÄ m, vienlaikus tÄ s raksturÄŤgÄ kÄ s iezÄŤmes ir mĹŤsdienÄŤgums saglabÄ jot piedÄ vÄ tÄ s izglÄŤtÄŤbas kvalitÄ ti. mÄ ku aktÄŤvu darbu, jaunus un RÄŤgas Tehniskajai universitÄ tei novÄ“lu turp radoĹĄus meklÄ“jumus, ieceru izdoĹĄanos!

Ar cieņu, Slakteris Atis strs mini as rdzčb Latvijas Republikas aizsa 2007. gada 8. oktobrč

RÄŤ gas Tehnisk Ä s universitÄ tes rektoram prof. I. Kn Ä“ta kungam Sveicu RÄŤgas Tehnisko universitÄ ti, tÄ s rekto ru profesoru Ivaru KnÄ“tu, mÄ cÄŤbspÄ“kus un studentus, sagaidot Latv ijÄ pirmÄ s un tradÄŤcijÄ m bagÄ tÄ kÄ s augstskolas 145. gadadienu.

NemitÄŤgi attÄŤstoties, RÄŤgas TehniskÄ univ ersitÄ te ir kÄźuvusi par tehniskÄ s un inĹženierizglÄŤtÄŤbas centru, kas piedÄ vÄ plaĹĄa s augstÄ kÄ s izglÄŤtÄŤbas iegĹŤĹĄanas iespÄ“jas un var lepoties ar pÄ rdomÄ ti veidotu pÄ“tn iecÄŤbas bÄ zi.

Latvijas mÄ“rġis ir sabalansÄ“ta un konkurÄ“ts pÄ“jÄŤga tautsaimniecÄŤba, kur izglÄŤtÄŤba un zinÄ ĹĄanas ir galvenÄ bagÄ tÄŤba un izaug smes resurss. Uz zinÄ ĹĄanÄ m balstÄŤtÄ ekonomikÄ ÄŤpaĹĄa loma ir inĹženiertehnisko zinÄ tņu un dabas zinÄ tņu attÄŤstÄŤbai, tÄ pÄ“c man ir patiess lepnums, ka RÄŤgas Tehn iskÄ s universitÄ tes absolventi ir zinoĹĄi speciÄ listi, kas spÄ“j mÄ“rġtiecÄŤgi izmantot savu zinÄ ĹĄanu potenciÄ lu.

Lai nepietrĹŤkst aizrautÄŤbas un neatlaidÄŤbas, kopÄŤgi ÄŤstenojot savas ieceres nÄ kotnÄ“!

Latvijas Republikas reÄŁionÄ lÄ s attÄŤstÄŤbas

PatiesÄ cieĹ†Ä , un paĹĄvaldÄŤbu ministrs Aigars Ĺ tokenbergs 2007. gada 14. oktobrÄŤ

0 2 .

1 9 5 9

rektoram R ÄŤgas Tehnisk Ä s universitÄ tes akad Ä“miġ im Latvijas ZinÄ tņ u akad Ä“mijas Ivaram K nÄ“ ta kungam! studentiem!

U niversitÄ tes kolektÄŤvam un gs!

Augsti godÄ tais rektora kun sitÄ tes vadÄŤbai, gan RÄŤgas TehniskÄ s univer na die ga ÄŤmÄŤ noz ir is obr 14. okt jo ĹĄajÄ dienÄ pirms 145 gan visai Latvijai kopumÄ , , tiem den stu un jiem dzÄ“ pasnie PolitehniskÄ augstskola, kas Latvijas augstskola – RÄŤgas mÄ pir ta inÄ dib tika iem gad umu. niskÄ s universitÄ tes nosauk ĹĄodien lepni nes RÄŤgas Teh kğōstot par mĹŤsdienÄŤgu es, usi stÄŤj attÄŤ un inÄŤjusies u darbs ir seviťġi UniversitÄ te ĹĄajÄ laikÄ ir ma tehnisko zinÄ tņu centru. JĹŤs s vija Lat s iku nla vie un lÄŤtÄŤbas iestÄ de, kas mÄ cÄŤbu iestÄ di nÄŤgÄ Latvijas augstÄ kÄ s izg vie ir U RT jo , stij val su mĹŤ nozÄŤmÄŤgs Lai attÄŤstÄŤtos Latvijas un inĹženierzinÄ tņu izglÄŤtÄŤbu. ko nis teh a ktr spe a piln Ä piedÄ v eri un citi kvalificÄ“ti iecieĹĄami zinÄ tnieki, inĹženi nep ir ms mu , ÄŤba iec imn tsa tau sniedz kvalitatÄŤvu un ka RTU saviem studentiem speciÄ listi. Esmu gandarÄŤts, Ä“tu kÄ speciÄ listi, kas gatavi jaunieĹĄi universitÄ ti absolv UniversitÄ te ir viņu daudzveidÄŤgu izglÄŤtÄŤbu, lai , veikt atklÄ jumus zinÄ tnÄ“. tus jek pro stÄŤt attÄŤ jas, ide ÄŁenerÄ“t jaunas ats, uz kura balstÄŤties Ä s zinÄ ĹĄanas – stingrs pam egt sni ju dzÄ“ nie pas s, um karjeras sÄ k visu tur pmÄ ko dzÄŤvi. versitÄ ti arvien vairÄ k ilejÄ . Lai jums izdodas uni jub u gad 145 U RT jĹŤs icu Sve as zinÄ ĹĄanas! Lai tÄ tiem sniedzot arvien plaĹĄÄ k den stu Ä“t, niz der mo un stÄŤt attÄŤ olventi varÄ“tu lepoties! ar kuru tÄ s studenti un abs Ar cieņu, vienmÄ“r bĹŤtu universitÄ te, KalvÄŤtis ars Aig s ent zid pre Ministru 2007. gada 14. oktobrÄŤ

RÄŤ gas TehniskÄ s universitÄ tes rektoram Ivaram Kn Ä“ta kungam

ÂŤTantum possumus, quantum scimus.Âť (MÄ“s spÄ“jam tik daudz, cik zinÄ m)

RÄŤgas TehniskÄ s universitÄ tes 145. gada dienÄ ar lepnumu un gandarÄŤjumu jÄ atzÄŤst, ka universitÄ te ĹĄajos gados ir kÄźuv usi par nozÄŤmÄŤgu labas un kvalitatÄŤvas izglÄŤtÄŤbas piemÄ“ru.

Daudzi universitÄ tes studenti ĹĄodien uztic ÄŤgi kalpo savai tautai un valstij. To nebĹŤtu iespÄ“jams paveikt bez universitÄ tes mÄ cÄŤbspÄ“ku profesionalitÄ tes, izturÄŤbas un savstarpÄ“jas sapratnes, studentos rado t izpratni par tiesiskumu, demokrÄ tiskumu un profesionalitÄ ti, kas bĹŤs svarÄŤgs pamats viņu nÄ kamajÄ s profesijÄ s.

RÄŤgas TehniskÄ s universitÄ tes pasniedzÄ“jiem , personÄ lam un studentiem vÄ“lu nÄ kamajos studiju gados saglabÄ t un turpinÄ t iepriekĹĄÄ“jo gadu pozitÄŤvos sasniegumus studijÄ s un zinÄ tniskÄ s pÄ“tn iecÄŤbas darbÄ ! BĹŤt atvÄ“rtiem jaunÄ m attÄŤstÄŤbas perspektÄŤvÄ m un augstÄ kÄ s izglÄŤ tÄŤbas tendencÄ“m kÄ mĹŤsu valstÄŤ, tÄ Eiropas SavienÄŤbÄ !

Latvijas Republikas iekĹĄlietu ministrs Ivars

Godmanis 2007. gada 11. oktobrÄŤ ÂŤVisam, Uz ko vien mÄ“s godÄŤgi skatÄ mies, mÄ“s uzliekam savÄ“jÄ s dvÄ“seles nospiedumu.Âť OjÄ rs VÄ cietis

RÄŤgas Tehniskajai universitÄ tei 145. gadadienÄ !

Sveicu jĹŤs lielajÄ jubilejÄ ! VÄ“lu izaugsmi, darbaprieku un sekmÄŤgu sava darba un tradÄŤciju turpinÄ jumu nÄ kamajÄ s paaudzÄ“s!

Lai veiksme ir sabiedrotÄ visÄ s dzÄŤves jomÄ s!

Ar cieņu,

NacionÄ lo bruņoto spÄ“ku komandieris brigÄ des ÄŁenerÄ lis Juris Maklakovs 2007. gada 14. oktobrÄŤ

2

RTU – TAVA UNIVERSITĀTE JAU 145 GADUS/STARPTAUTISKĀ ZINĀTNISKĀ KONFERENCE

2007. gada 25. oktobris

RTU 48. starptautiskā zinātniskā konference

Daina Ostrovska, Mudīte Eizentāle No 11. līdz 13. oktobrim RTU notika ikgadējā starptautiskā zinātniskā konference, kurā piedalījās zinātnieki gan no Latvijas universitātēm un augstskolām, gan no uz­ ņēmumiem un profesionālajām asociācijām, gan arī no ārvalstīm – Lietuvas, Igau­ nijas, Baltkrievijas, Ukrainas, Krievijas, Gruzijas, Maķedonijas, Rumānijas, Polijas, Čehijas, Vācijas, Irānas un Nigērijas.

Zinātniskās konferences plenārsēde 11. oktobrī RTU Lielajā aulā sāka RTU 145 gadu ju­ bilejas svinības. Rektors akadēmiķis Ivars Knēts, plenārsēdi atklājot, pauda prieku par vi­ su RTU paaudžu 145 gados «padarīto RTU labā, studentu labā un visas Latvijas un pasaules

labā, jo zinātnē paveiktais var nākt par labu visai pasaulei», un novēlēja zinātniekiem spēku un izturību turpmākā darbā.

Sveicot RTU jubilejā, izglītības un zinātnes ministre Baiba Rivža nosauca RTU par «Lat­ vijas augstskolu celmu ar savām tradīcijām un cieņu pret saviem dižgariem». Ministre pauda prieku, ka mūsu universitāte godam izturējusi «Atmodas sākuma dzīves korekcijas un pār­ cietusi grūtos gadus, un tikai tagad ar ESF tai varam dot to, kas tai pienākas, kas godam nopelnīts». B. Rivža sveica jubilārus un dižo konferenci, kurā paredzēti «vairāk nekā 500 referāti, kas apliecina potenciālu un spēku», atzina RTU par «unikālu zvaigzni Latvijas zi­ nātnes debesīs» un novēlēja «tikpat raženus gadus arī turpmāk».

Jubilejā ministre pasniedza rektoram I. Knētam IZM dāvanu (attēlā) – kopētāja pasi – un pasniedza IZM Atzinības rakstus četriem RTU darbiniekiem: kancleram R. Taraškevičam (augšējais attēls 3. lpp.) par ieguldījumu RTU finansiālā darba attīstībā, Zinātniskās bib­ liotēkas direktorei A. Janbickai (ministre ar atzinību pieminēja arī 10. oktobrī notikušo in­ teresanto ZB konferenci), IEF dekānam K. Didenko un Datorizētās inženiergrafikas ka­ tedras vadītājam profesoram M. Dobelim (apakšējais attēls pa kreisi 3. lpp.).

Pirmo referātu «Zinātniskā pētniecība Rīgas Tehniskajā universitātē» nolasīja RTU zi­ nātņu prorektors LZA korespondētājloceklis profesors L. Ribickis. Plenārsēdē ar priekš­ lasījumiem uzstājās arī Organiskās sintēzes institūta direktors prof. Ivars Kalviņš, Reinas un Vestfālenes Tehniskās universitātes Spēka elektronikas un elektriskās piedziņas institūta direktors prof. Riks De Donkers (Vācija, 2. attēls no augšas 3. lpp.), Tadeuša Kostjuško Krakovas Tehnoloģiskās universitātes starptautiskās un reģionālās sadarbības prorektors prof. Kšištofs Bieda (Polija), Johanesa Gutenberga universitātes Patoloģijas nodaļas vadītājs prof. Džeimss Kirkpatriks (Vācija, 3. attēls no augšas 3. lpp.).

Plenārsēdes noslēgumā tika paziņots un apbalvots RTU 2007. gada zinātnieks un RTU 2007. gada jaunais zinātnieks. Lai veicinātu pētniecības attīstību un jaunas zinātnie­ ku paaudzes veidošanos, šāds konkurss universitātē notiek jau otro gadu. «RTU 2007. gada labākā zinātnieka» nosaukums piešķirts prof. Dr. h. fiz. Mārim Knitem (4. attēls no

Bibliotēkzinātnei veltīta konference «Akadēmiskās bibliotēkas – no klasiskām līdz hibrīdām» 10. oktobrī Ķīpsalas Starptautiskajā izstāžu centrā notika ikgadējās RTU starp­tau­ tiskās zinātniskās konferences sekcija, kas veltīta bibliotēkzinātnei.

RTU Zinātniskās bibliotēkas vadītāja Aija Janbicka konferences dalībniekus iepazīstināja ar akadēmiskās bibliotēkas nozīmi mūsdienu vidē. RTU muzeja vadītāja Alīda Zigmunde stāstīja par Rīgas Politehnikuma un Rīgas Politehniskā institūta bibliotēku laikā no 1862. gada līdz 1918. gadam. Savukārt bibliotēku speciālisti no Latvijas, Lietuvas un Igau­nijas iepazīstināja

ar akadēmisko bibliotēku automatizācijas radītajām pārmaiņām krājumu veidošanā, katalo­ ģi­zācijas «revolūciju», tematiskās meklēšanas pilnveides iespējām, studentu pētniecisko dar­ bu datubāzēm, Latvijas Universitātes intelektuālā mantojuma atspoguļošanu e-vidē, Viļ­ņas Ģedimina Tehniskās universitātes zinātnisko žurnālu pilnu tekstu datubāzēm, LLU Funda­ mentālās bibliotēkas kursu katalogu, e-resursiem un e-pakalpojumiem Tallinas Tehniskās uni­ ver­sitātes bibliotēkā, kā arī ar informācijpratības moduļa lietošanas iespējām Latvijā.

2007. gada 25. oktobris

RTU – TAVA UNIVERSITĀTE JAU 145 GADUS/STARPTAUTISKĀ ZINĀTNISKĀ KONFERENCE

augšas 3. lpp.), MLĶF Tehniskās fizikas institūta direktoram, Cietvielu fizikas profesora grupas profesoram. No 2006. gada 1. janvāra līdz 2007. gada 1. septembrim M. Knite par veiktajiem pētījumiem sagatavojis vairākas nozīmīgas publikācijas, kā līdzautors sagatavo­ jis trīs mācību grāmatas, ar priekšlasījumiem piedalījies aptuveni 20 zinātniskajās konferen­ cēs Latvijā un ārzemēs, vadījis vairākus pētniecības projektus. M. Knites zinātniskais darbs minēts Latvijas Zinātņu akadēmijas «Gadagrāmatas’2007» sadaļā «Nozīmīgi notikumi Lat­ vijas zinātnē un Latvijas Zinātņu akadēmijā 2007. gadā»: «Izgatavots un pētīts elastomēra un oglekļa nanostrukturētu daļiņu kompozīts, kas uzrāda izcilas deformāciju sensora un gā­zu sensora īpašības». M. Knite ir Latvijas Fizikas biedrības biedrs, Latvijas Materiālu pētnieku biedrības biedrs, Amerikas Ķīmijas biedrības (ACS) biedrs, Eiropas Materiālu pētnieku biedrības (EMRS) biedrs. Saņemot apbalvojumu profesors Māris Knite pateicās ģimenei un kolēģiem un atzina: «Ir gandarījums, ka darbs tiek novērtēts. Lai mums visiem arī turpmāk veicas. Gods kalpot RTU!» Goda nosaukums «RTU jaunais zinātnieks 2007» tika piešķirts RTU EEF Industriālās elektronikas un elektrotehnikas institūta Industriālās elektronikas un elektrotehnoloģiju ka­ tedras asociētajam profesoram Dr. inž. Iļjam Galkinam. No 2006. gada 1. janvāra līdz 2007. gada 1. septembrim I. Galkins par veiktajiem pētījumiem publicējis vairāk nekā desmit nozīmīgu zinātnisko rakstu konferenču rakstu krājumos, ar priekšlasījumiem piedalījies ap­ tuveni 10 zinātniskajās konferencēs Latvijā un ārzemēs, vadījis septiņu maģistra darbu un trīs doktora disertāciju izstrādi, sagatavojis publicēšanai trīs mācību grāmatas enerģētikas un elektrotehnikas studentiem. Iļja Galkins aktīvi sadarbojas ar Tallinas Tehnisko uni­ver­ sitāti (TTU), kopā ar igauņu kolēģiem ieplānots sastādīt divas mācību grāmatas «Energo­ efektivitātes palielināšana ar modernajiem enerģijas uzkrājējiem».

Sakarā ar augstskolas 145. gadadienu RTU vadība plenārsēdē izteica pateicību labā­ka­ jiem RTU mācībspēkiem, darbiniekiem un studentiem. Par sekmīgu jauno speciālistu saga­ tavošanu un radošu zinātnisko darbību RTU Atzinības rakstu pasniedza: IEF prof. Ana­ tolijam Magidenko, IEF prof. Viktoram Nešporam, ETF doc. Andrejam Strautam, APF prof. Oļģertam Bukam, APF prof. Jēkabam Trušiņam, BF prof. Jurim Rihardam Naudžunam, MLĶF prof. Andrim Strakovam, MLĶF doc. Jānim Putniņam, TMF prof.

Jānim Vībam, TMF asoc. prof. Francim Sudniekam, DITF prof. Jānim Osim, DITF vad. pētniekam Aivaram Spalviņam, EEF prof. Ivaram Veidenbergam. Par apzinīgu un nevainojamu darbu RTU Atzinības rakstu pasniedza: Valodu institūta lektorei Ligitai Mai­ zītei, EEF lektoram Uldim Brakanskim, Humanitārā institūta metodistei Inesei Eniņai, BF komandantei Irēnai Kozlānei. Par aktīvu un sekmīgu struktūrvienību darba organizē­ šanu RTU Atzinības rakstu pasniedza Zinātnisko pētījumu finanšu daļas vadītājai Ilzei Šturcai, Starptautisko un sabiedrisko attiecību departamenta vadītājai Mārai Sniķerei, ZB nodaļas vadītājas vietniecei Sandrai Ansbergai, Nekustamā īpašuma daļas vadītājam Mārim Dreimanim, Sabiedrisko lietu daļas vadītājam Jurim Briedim, Nesagraujošo tes­ tēšanas metožu laboratorijas vadītājam Aivaram Šveicam. Par izcilām sekmēm studijās un aktīvu sabiedrisko darbību RTU Atzinības raksti tika pasniegti: Lienei Aleksandrai Ābo­liņai (TMF M3), Inesei Porukai (IEF B3), Janam Jeļinskim (ETF doktorantam), Kristīnei Lelei (ETF M1), Annai Vasiļjevai (APF diplomandei), Sanitai Rubenei (BF B1), Nadeždai Feldmanei (MLĶF M1), Dainim Jakovelam (TMF B5), Ilzei Valeskalnei (DITF M1), Aleksandram Ļvovam (EEF M1).

12. un 13. oktobrī zinātniskās konferences darbs turpinājās apakšsekcijās dažādās RTU fakultātēs, kur zinātnieki prezentēja gada laikā veiktos pētījumus par aktuālākajām prob­lēmām arhitektūrā un būvzinātnē, elektronikā un telekomunikācijā, enerģētikā un elektrotehnikā, materiālzinātnē un datorzinātnē, transportā un mašīnbūvē, kā arī inženier­ ekonomikā.

Konferences laikā tika sniegtas vairāk nekā 500 prezentācijas pētījumiem, kas veikti pa­gājušā gada laikā gan Latvijā, gan ārvalstīs. Konference zinātniekiem un nozaru pro­ fesionāļiem sniedza lielisku iespēju dalīties pieredzē ar kolēģiem, kā arī atrast partnerus turpmākajam darbam.

Detalizēta konferences programma atrodama RTU mājaslapā www.rtu.lv, sadaļā «Zinātne».

3

4

RTU – TAVA UNIVERSITĀTE JAU 145 GADUS/JUBILEJAS SVINĪGĀ SĒDE

2007. gada 25. oktobris

RTU svin 145. dzimšanas dienu Egita Kancāne, Mudīte Eizentāle

14. oktobrī RTU un visai Latvijas augstākajai izglītībai apritēja 145 gadi. RTU jubilejas svinībām bija plaša programma – sākot ar ikgadējo starptautisko zinātnisko konferenci, bei­ dzot ar studentu balli «Olimpiskajā Skonto hallē». Svinīgajos pasākumos pulcējās studenti, absolventi, mācībspēki, sadarbības partneri un draugi.

11. oktobrī Melngalvju nama Svētku zālē notika RTU Senāta svinīgā sēde. Sēdi at­ klājot, RTU rektors akadēmiķis Ivars Knēts sveica viesus un senatorus senās Rīgas pašā sir­ dī un īsi iepazīstināja ar dažiem RTU vēstures notikumiem. «Labas izglītības iegūšana ir at­ tīstības ceļš, kas vijas ne tikai cauri katra indivīda dzīvei, bet arī cauri gadsimtiem. RTU jau gandrīz pusotra gadsimta ir gan daudzu apdāvinātu cilvēku, gan mūsu valsts attīstības ceļa sākumpunkts. Vienmēr mainīga un radoši nemierīga RTU piedāvā studentiem iegūt kva­li­ tatīvu un daudzveidīgu augstāko tehnisko izglītību, māca radīt lietas, apvienojot tradīcijas ar mūsdienu tehnoloģiju sniegtajām iespējām,» RTU nozīmi vērtē rektors akadēmiķis Ivars Knēts.

Pēc tam rektors pasniedza RTU Goda doktora diplomus Latvijas Organiskās sintēzes ins­titūta direktoram akadēmiķim Ivaram Kalviņam un Norvēģijas Dzīves zinātņu uni­ver­ sitātes asoc. profesoram Šellam Gunnaram Hofam, kas aktīvi sadarbojas ar RTU Inženier­ ekonomikas fakultāti, realizējot Norvēģijas un Latvijas profesionālā biznesa vadības maģist­ ra (MBA) studiju programmu «Inovācijas un uzņēmējdarbība». Jaunos Goda doktorus ar zie­diem sveica RTU profesūras un LZA vadības pārstāvji.

Ar Š. G. Hofa dzīves gājumu iepazīstināja IEF dekāns K. Didenko, ar I. Kalviņa – MLĶF dekāns V. Kampars.

Tad sekoja viesu apsveikumi RTU. Sveicēju vidū bija Latvijas augstskolu rektori un pār­

stāvji no Kauņas TU, Buskerūdas TU, Krakovas TU, Tallinas TU, IZM, Rīgas domes, LZA, Latvijas Izglītības aģentūras, Liepājas domes, TSI, OSI, Zemessardzes Studentu bataljona, Būvinženieru asociācijas un daudziem jo daudziem Latvijas uzņēmumiem un augstskolām.

Atgādinām, ka 26. oktobrī «Olimpiskajā Skonto hallē» notiks svinīgs RTU jubilejas sarīkojums studentiem un viesiem, kur varēs vērot RTU pašdarbības kolektīvu priekš­ nesumus un dejot kopā ar grupu «Double Faced Eels». Īss atskats vēsturē Pirmais RTU nosaukums bija Rīgas Politehniskā augstskola, un tā tika dibināta 1862. gada 14. oktobrī. Pašreizējā Latvijas teritorija augstskolas dibināšanas laikā atradās Krie­vijas impērijā. Rīgas Politehniskā augstskola bija privāta mācību iestāde, kurā mācības līdz 1896. gadam notika vācu valodā. Augstāko izglītību varēja iegūt inženierzinībās, mehā­ nikā, arhitektūrā, mērniecībā, lauksaimniecībā, ķīmijā un komerczinībās.

Laika gaitā augstskolai vairākkārt mainījās nosaukumi, Pirmā pasaules kara dēļ – no 1915. gada rudens līdz 1918. gada pavasarim – augstskola, kas 1896. gadā jau bija pārdē­ vēta par Rīgas Politehnisko institūtu (RPI), strādāja ārpus Latvijas teritorijas – Maskavā.

Saglabājot augstu studiju kvalitāti, 1919. gada 3. augustā neatkarīgās Latvijas valsts val­ dība uz bijušā RPI bāzes izveidoja Latvijas Augstskolu, kas vēlāk ieguva Latvijas Univer­ sitātes nosaukumu. 1958. gadā no toreizējās Latvijas Valsts universitātes atdalīja tehniskās fakultātes, RPI atguva savu nosaukumu un piedzīvoja savu otrreizējo atdzimšanu.

1990. gadā institūts vēlreiz mainīja nosaukumu un kopš tā laika nes Rīgas Tehniskās univer­ si­tātes vārdu. Pašlaik RTU ir Latvijas tehnisko zinātņu centrs ar astoņām fakultātēm, 34 institūtiem, 49 katedrām, 35 profesora grupām, 29 laboratorijām un 29 centriem. RTU studē apmēram 17 500 studentu, to vidū vairāk nekā 350 doktorantu.

Daudzi no mūsu augstskolas pirmo gadu desmitu mācībspēku saimes atdusas Rīgas Lie­ lajos kapos. Latvijas likteņa līkločos, kapus pārveidojot pa memoriālo parku, ir zudušas dau­ dzas piemiņas zīmes. Par laimi pārmaiņas izturēja pirmā rektora kapa pieminekļa pamatne, pēc veciem zīmējumiem restaurēja pašu pieminekli, un jau vairākus gadus RTU vadība, stu­dentu un mācībspēku pārstāvji 14. oktobrī pateicībā un piemiņā noliek ziedus pirmā RPI rektora profesora E. Nauka atdusas vietā.

Lai godinātu pārējo Rīgas Lielajos kapos guldīto tā laika RPI mācībspēku piemiņu, RTU 145. gadadienas priekšvakarā līdzās E. Nauka atdusas vietai uzstādīta piemiņas plāksne «RTU dibinātājiem». Šā gada 12. oktobrī šīsdienas RTU studentu liktie ziedi nogūla gan pie pirmā rektora kapa pieminekļa, gan pie jaunās piemiņas plāksnes. Brāļu kapu komi­ tejas priekšnieks, arhitekts un Lielo kapu vēstures zinātājs Eižens Upmanis ar lielu entuzi­ asmu turpina bijušo RPI mācībspēku atdusas vietu apzināšanu un novākto pieminekļu mek­lē­šanu. Jau apzinātas un ar piemiņas plāksnītēm atzīmētas vēl divu bijušo RPI rektoru – K. A. Līventāla un G. Kīzericka atdusas vietas.

2007. gada 25. oktobris

RTU – TAVA UNIVERSITĀTE JAU 145 GADUS/JUBILEJAS SVINĪGĀ SĒDE

RTU svin 145. dzimšanas dienu

Goda doktora diplomu saņem OSI direktors I. Kalviņš un Norvēģijas Dzīves zinātņu universitātes asoc. profesoram Š. G. Hofs.

RTU jubilejā sveic LZA prezidents akadēmiķis J. Ekmanis.

RTU jubilejā sveic Latvijas Nacionālā aizsardzības akadēmija.

«Grindekss» valdes loceklis un RTU Padomnieku konventa loceklis V. Skrīvelis RTU pasniedz lietussargu ar zibatmiņām.

Rīgas domes vārdā sveic domnieks J. Zaķis.

5

6

RTU – TAVA UNIVERSITĀTE JAU 145 GADUS/JUBILEJAS BALLE

2007. gada 25. oktobris

«Karmena» – dāvana RTU mācībspēkiem un darbiniekiem jubilejā Ieva Miķelsone, Egita Kancāne Gan svētku gaidīšana, gan paši svētki dažreiz nes daudz prieka. Šķiet, RTU 145. jubilejas svinības lika mums pasmaidīt un ieraudzīt ikdienas «sudraba maliņu»: uz laiciņu atcelt no­darbības, mazliet pievērt lekciju konspektus, mazliet saspringt piemērotākās kleitas un skaistākā smokinga izvēlē. Reizēm jau vajag, lai pasaule uzmirdz tūkstoš krāsās. Viss taču ir tieši tik krāsains, skaists, gaišs un laimīgs, cik laimīgu mēs to mākam ieraudzīt un citiem parādīt. Prieks, ka izdodas! Jau 145 gadus.

12. oktobra RTU 145. jubilejas pasākumu Latvijas Nacionālajā operā atklāja RTU rektors akadēmiķis Ivars Knēts ar īsu ieskatu RTU vēsturē: «Šodien RTU šeit, lieliskajā Operas na­mā, svin savu 145. dzimšanas dienu. Mēs esam vecākie. Vai esam labākie, par to vēl strīdas. 1862. gadā, kad tikko bija nojaukti Rīgas vaļņi, savu darbu sāka Rīgas Politehniskā augstskola. Tai ir pāris īpatnību, kuras gribētu pieminēt. Kad vajadzēja atrast pirmos stu­ den­tus jaundibinātajai augstskolai, izrādījās, ka ģimnāziju absolventi nav studijām gatavi. Ar grieķu un latīņu valodas, filozofijas un teoloģijas zināšanām inženierzinātnes apgūt nevarēja.

Tāpēc tika organizēti sagatavošanas kursi, kuros mācīja matemātiku, fiziku un ķīmiju. Otrs moments – pirmos 34 gadus augstskolā mācību valoda bija vācu valoda. Tajā laikā dzīvojām Krievijas cariskajā impērijā, bet studenti mācījās vācu valodā. Tas bija pozitīvs moments, jo deva iespēju uzaicināt strādāt mūsu augstskolā zinātniekus un mācībspēkus no Vācijas, Austrijas, Šveices. Tā bija bāze tam, lai Rīgas Politehniskās augstskolas absolventi kotētos ļoti augstu.

Jāpiemin arī kāds sērīgāks moments – pirmsākumos Rīgas Politehniskajā augstskolā ne­bi­ ja ļauts mācīties sievietēm. Pirmās sievietes tika uzņemtas mūsu augstskolā tikai 1917. gada martā, jau pēc cara atkāpšanās no varas. Zīmīgi, ka viena no pirmajām trim studentēm bija toreizējā rektora Paula Valdena meita – tātad rektors kaut ko varēja darīt savas meitas labā.

Esam gājuši cauri gadu desmitiem no cariskās impērijas laikiem, cauri 20. gadsimta ļoti sarežģītajam laikam, pamazām attīstoties, attīstoties no nelielas skolas 1958. gadā, kad da­ būjām brīvlaišanu no Latvijas Universitātes un kad bijām trīs tūkstoši, līdz 70. gadu vidū jau bijām 17 000. 90. gados studentu skaits atkal saruka līdz 12 000, bet tagad atkal esam vairāk nekā 17 000 studentu, no tiem 10 000 ir dienas nodaļas studentu. RTU ir vislielākais studējošo skaits, kas saņem valsts finansējumu, – gandrīz 7500, tas ir ļoti pozitīvi vērtējams. Ļoti ceram, ka nākotnē mūsu vārds izskanēs tālāk Eiropā. Tagad esam ES, esam iekļāvušies lielā kopējā saimē, kurā paši esam gribējuši iekļūt un arī esam iekļuvuši.

Lai mūsu universitāte sekmīgi strādātu, ir svarīgi, lai mēs izjustu viens otra plecu. Gribu pateikt milzīgu paldies visiem, kas diendienā kopā darbojas, strādā, gudro, pētī, lai mūsu augstskolas vārds skanētu pasaulē.

Apsveicu jūs mūsu 145. gadadienā! Daudz laimes dzimšanas dienā!»

Rektors aicināja teikt dažus apsveikuma vārdus arī Latvijas Valsts prezidentu Valdi

No labās: LR Valsts prezidents V. Zatlers, IZM parlamentārā sekretāre T. Koķe, LNO direktors A. Žagars un RTU rektors I. Knēts.

Zatleru (skat. 1. lpp. – red.).

Pēc Valsts prezidenta visus jubilārus sveica arī IZM parlamentārā sekretāre profesore Tat­jana Koķe: «Uzrunājot RTU – pirmo Latvijas augstskolu – jubilejā, vēlos akcentēt dažus no­zīmīgus vēsturiskus faktus, izaugsmes faktus, kas liecina, ka šī vienmēr ir bijusi un ir mo­derna augstskola – gan iepriekšējos gadsimtos, gan 21. gadsimtā. Jo augstskola pastāv ne tikai ikdienas darba un studiju programmu īstenošanai, augstskola pastāv, balstoties uz idejām. Esam pateicīgi 19. gadsimtā gan šeit Latvijā, gan Vācijā, Austrijā, Šveicē dzīvojušo gaišo prātu idejai par to, ka Rīgā jāveidojas augstskolai, kas pratīs attīstīt ne tikai pati sevi, bet arī veidos sabiedrību sev apkārt. Balstoties uz šo izcilo cilvēku profesionālismu, dzīves pieredzi, ir radusies augstskola, kas pratusi veidot ne vien lieliskus aroda meistarus, bet iz­ cilus zinātniekus, pedagogus un valsts darbiniekus. Izcili profesionāļi un inteliģenti cilvēki šodien Latvijai ir svarīgāki nekā jebkad agrāk ceļā uz zināšanu sabiedrību.

Nākamā ideja, kas ir atzinības vērta, ir ideja uz atvērtību. Rektors jau akcentēja, ka tā bi­ja augstskola, kas vēra durvis dažādu tautību mācībspēkiem un studentiem, kā arī pirmā augst­ skola, kura vēra savu auditoriju durvis studentēm sievietēm. Tā ir augstskola, kur dzimst un īstenojas idejas ne vien tehniskajās jomās, bet arī tādās jomās kā pedagoģija un psiholoģija.

Tas ir ticis atzīts, jo augstskola ir ieguvusi universitātes vārdu.

RTU neapšaubāmi balstās Eiropas augstskolu idejās, kas tiek bagātinātas un turpinātas,

2007. gada 25. oktobris

RTU – TAVA UNIVERSITĀTE JAU 145 GADUS/JUBILEJAS BALLE

un šo ideju nozīmīgums paliek ne vien RTU sienās, bet visā Latvijas sabiedrībā.

Visi zinām, ka ir izdoti Latvijas augstākās tehniskās izglītības vēstures trīs sējumi. Esam pieraduši, ka jubilejā sniedzam dāvanas, bet šie jubilāri sagādājuši dāvanu Latvijai. Paldies jums par to!

Sveicot jūs lielajā jubilejā, novēlu, lai jūs spētu uzturēt šīs lieliskās idejas un dot tām at­ tīstību, un šīs idejas ir humānisms, atvērtība, un cieņa pret tradīcijām. Sveicu dzimšanas die­nā!»

Pāris vārdu teica arī Operas nama saimnieks Andrejs Žagars: «Mums ir patiess prieks un liels gods, ka RTU savus svētkus svin tieši šeit, Nacionālajā operā, un ir uzdrošinājusies būt tik laikmetīga un progresīva – kāda jūsu augstskola arī ir – un svinēt jubileju, skatoties «Karmenas» izrādi. Ir prieks, ka jums būs iespēja šovakar titullomā dzirdēt Elīnu Ga­ ranču.

Man būtu vēl kāds vēlējums. Daudzi no RTU absolventiem šai teātrī ir strādājuši un jo­ projām strādā. Mēs nākotnē varētu sadarboties – Latvijai būtu nepieciešams, ka RTU at­ vērtu jaunu nodaļu, kas sagatavotu teātru tehniskos speciālistus, jo nākamajos gados ar Rī­ gas domes atbalstu esam iecerējuši šo skaisto vēsturisko arhitektūras pērli rekonstruēt, arī pārbūvēt skatuvi. Un mums būs vajadzīgi labi speciālisti, kas varēs strādāt ar augstvērtīgu, jaunu skatuves tehniku.

Novēlu visiem jauku, muzikālu un arī jautru vakaru.»

Arī RTU studentu pārstāvji sveica augstskolu nozīmīgajā jubilejā un pateicās savai augst­ skolai, kas palīdzējusi viņiem atrast savu ceļu, un novēlēja klātesošajiem patīkamu vakaru.

Turpmākās vakara stundas jubilāri – RTU mācībspēki un darbinieki – baudīja lielisko Bi­ zē mūziku un ļāvās Karmenas – Elīnas Garančas valdzinājumam, Eskamiljo – Egila Siliņa vīrišķīgajam šarmam, pārējo solistu – Valtera Borina, Kristīnes Opolais, Krišjāņa Norveļa, Andžellas Gobas u. c. dziedājumam un temperamentīgajām aktiermākslas izpausmēm.

Pēc izrādes jubilāri svinības turpināja Operas nama viesmīlīgajās zālēs. Beletāžas zālē jubilejas svinību dalībniekus priecēja Andris Ērglis ar grupu, savukārt Jaunajā zālē muzicēja de­ju orķestris «Bellacord», un dejas turpinājās līdz pulksten 2 naktī.

RTU plānotājā 12. oktobra lappuses sadaļā «Plānotie darbi» lasām: vērot lielisku izrādi,

7

satikt neierasti smaidīgus un ikdienas steigā jau vairākus gadus nesatiktus kolēģus, uzaicināt uz deju sekretāri, kura katru rītu atnes avīzes, saskandināt glāzes ar katedras vadītāju, iepa­zī­ties ar cilvēku, kurš ikdienā regulāri zvana uz darba telefonu, nakts vidū paskatīties zvaigz­nēs un, neievērojot vētru, kas plosa kanālmalas kokus, pasmaidīt… Daudz laimes, RTU! Uz izdošanos un veiksmi!

Paldies par svētkiem Starptautisko un sabiedrisko attiecību departamentam un Kul­tūras centram!

8

INFORMĀCIJA

Apsveicam

DITF doktoranti A. Anohinu, kas 2007. gada 10. septembrī aizstāvējusi promocijas darbu «Adaptīvas apmācības un zināšanu vērtēšanas intelektuāla atbalsta sistēmas izstrādāšana» un ieguvusi inženierzinātņu doktora zinātnisko grādu informācijas tehnoloģijas nozares sistēmu analīzes, modelēšanas un projektēšanas apakšnozarē.

2007. gada 25. oktobris

Novembrī sveicam nozīmīgā dzīves jubilejā:

TMF doktoranti V. Zemīti, kas 2007. gada 3. oktobrī aizstāvējusi promocijas darbu «Kaulu datēšanas metodes izvēle» un ieguvusi inženierzinātņu doktora zinātnisko grādu mašīnzinātnes nozares mēraparātu un metroloģijas apakšnozarē.

Elektronikas un telekomunikāciju fakultātes docentu Arnoldu Vītolu, Studentu pilsētiņas šveicari Vilmu Bokāni, Transporta un mašīnzinību fakultātes lektori Ļubovu Kirillovu, RTU izdevniecības poligrāfijas iekārtu speciālistu Ivaru Gailīti, Enerģētikas un elektrotehnikas fakultātes dekānu profesoru Jāni Gerhardu, Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes vecāko laborantu Nikolaju Puriņu, Inženierekonomikas fakultātes garderobisti Silviju Repšu, Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes vadošo pētnieku Gunti Strazdu, RTU kancleru Ronaldu Taraškeviču, Elektronikas un telekomunikāciju fakultātes docentu Verneru Bērziņu, Saimnieciskā dienesta elektrotīklu elektriķi Valeriju Kaduhinu, Liepājas filiāles direktoru Voldemāru Kārkliņu, Transporta un mašīnzinību fakultātes docentu Mihailu Larinu, Starptautisko un sabiedrisko attiecību daļas vadītāju Māru Sniķeri, Studentu pilsētiņas apkopēju Valēriju Tolstoju, Arhitektūras un pilsētbūvniecības fakultātes praktisko docentu Egonu Bērziņu, RTU izdevniecības inženieri normētāju Gaļinu Holodkovu, Humanitārā institūta praktisko docenti Zandu Lejnieci, Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes asistenti zinātniskajā darbā Ināru Vizbuli, Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultātes lektori Jeļenu Pečersku, Liepājas filiāles profesionālās vidusskolas skolotāju Dainu Priedi, Liepājas filiāles sekretāri Laumu Zommeri.

Konkurss gada balvām un stipendijām zinātnē

Noslēdzies LMT un LIF konkurss telekomunikāciju inženierzinātnēs

MLĶF doktorantu J. Pelšu, kas 2007. gada 14. septembrī aizstāvējis promocijas darbu «Šūnu atbildes reakcija uz biomateriāliem» un ieguvis inženierzinātņu doktora zinātnisko grādu mehānikas nozares biomehānikas apakšnozares biomateriālu specializācijā.

DITF doktoranti M. Uhanovu, kas 2007. gada 1. oktobrī aizstāvējusi promocijas darbu «Uz modelēšanas un tīmekļa tehnoloģijām balstīta apdrošināšanas riska novērtēšana» un ieguvusi inženierzinātņu doktora zinātnisko grādu informācijas tehnoloģijas nozares sistēmu analīzes, modelēšanas un projektēšanas apakšnozarē.

Latvijas Zinātņu akadēmija, a/s «Latvijas gāze», Latvijas Izglītības fonds izsludina konkursu 2007. gada balvām un stipendijām zinātnē: – Gada balva ievērojamiem Latvijas zinātniekiem un radošiem praktiķiem gāzes un sil­ tumtehnikas nozarēs; – Gada balva sirds ķirurģijas un kardioloģijas zinātnēs par izcilu darbu kopumu vai mūža veikumu attiecīgajā nozarē; – 2 stipendijas doktorantiem gāzes un siltumtehnikas tehnoloģijas un kardioloģijas no­ za­rēs.

Pretendentus balvas saņemšanai var izvirzīt LZA locekļi, Latvijas zinātnisko institūtu pa­ domes, a/s «Latvijas Gāze», universitāšu senāti, fakultāšu domes.

Izvirzot pretendentus balvai, jāiesniedz šādi dokumenti divos eksemplāros: • motivēts izvirzītāja iesniegums; • ziņas par pretendentu (curriculum vitae), norādot darba un mājas adresi, tālruni, perso­ nas kodu, elektroniskā pasta adresi; • izvirzītāja vai pretendenta parakstīta iesniegtā darba (darbu) anotācija latviešu valodā (darba nosaukums arī angļu valodā); • izvirzītā darba (darbu kopas) aprakstošā un grafiskā daļa; • izvirzītais darbs (darbu kopa), ja tāds ir publicēts iespiestā veidā.

Dokumenti iesniedzami LZA Zinātniskajā sekretariātā, Akadēmijas laukumā 1, 2. stā­ vā, 231. istabā, Rīga LV-1524, vai attiecīgo zinātņu nodaļās (tālruņi uzziņām 67223633; 67223931, 67220725) līdz 5. novembrim.

Noslēdzies «Latvijas Mobilā telefona» un Latvijas Izglītības fonda rīkotais studentu zi­ nāt­nisko darbu un projektu konkurss telekomunikāciju inženierzinātnēs. Par uzvarētājiem atzīti un naudas prēmijas saņēmuši RTU ETF maģistri: 1. Aleksejs Jegorovs par maģistra darbu «Kvazirezonanses barošanas avoti», darba zin. vad. prof. Jānis Jankovskis, 2. Gatis Valters par maģistra darbu «Craimot funkciju izmantošana latviešu valodas ru­ nas analīzē un sintēzē», darba zin. vad. prof. Pēteris Misāns, 3. Oļegs Stasjuks par maģistra darbu «Bezvadu datortīkla standarta 802.11 g laika pa­ rametru pētīšana», darba zin. vad. prof. Ernests Pētersons, kā arī Transporta un sakaru ins­ titūta Datorzinātņu un elektronikas fakultātes pārstāvji A. Savule, J. Peženkovs un M. Be­ ļihins.

Tiek izstrādāts iekārtu apkopes mācību materiāls Laila Eliņa Saistībā ar ES «Leonardo da Vinci» programmu, sadarbojoties projekta partneriem no Anglijas, Bulgārijas, Grieķijas, Latvijas, Lietuvas un Zviedrijas, tiek realizēts projekts «Iekārtu apkopes mācības» jeb «Train in main».

Projekta mērķis ir izmantot akadēmisko iestāžu sniegtās teorētiskās zināšanas, bagā­tinot tās ar konsultantu un uzņēmumu iekārtu apkopes darbinieku vērtīgo pieredzi, izstrā­dāt integrētu mācību modeli atbilstoši Eiropas uzņēmumu vajadzībām, kā arī veicināt iekār­tu apkopes galveno principu apguvi un ieviešanu mazos un vidējos uzņēmumos, uz­labot darbaspēka kvalifikāciju un veicināt uzņēmuma konkurētspējas uzlabošanos, pa­stip­rināt uzņēmuma iesaisti iekārtu apkopes pārvaldībā, nodrošināt dokumentētu mācību materiālu par apkopes

praksi, izstrādāt iekšējā audita instrumentus iekārtu apkopes darba uzraudzībai, samazināt iekārtu apkopes izmaksas un ar drošību saistītās problēmas, kā arī uzlabot produktivitāti, sa­ mazināt piesārņojumu un atkritumu daudzumu, veicinot vides aiz­sardzību sakarā ar iekārtu profilaktiskās apkopes plānveida uzdevumu izpildi ražošanas uzņēmumos.

Projekta laikā tiks izstrādāts mācību materiāls, mācību metodika un ieviešanas vadlīnijas iekārtu apkopes jautājumos. Mācību materiāls būs pieejams drukātā un elektroniskā formātā.

Projektā tiek izmantotas daudzas inovatīvas idejas, piemēram, iekšējā audita instrumenti, e-mācību platforma un brīvās tematiskās sanāksmes, lai labāk sasniegtu visas mērķa grupas.

Projekta īstenošanas laikā 2008. gadā Tesalonikos Grieķijā tiks organizēta Eiropas kon­ ference par iekārtu apkopi.

Papildu informācija pa tālruni 67089137. E-pasts: laila.elina@rtu.lv

NOTIKUMI

2007. gada 25. oktobris

RTU, LZA un «ITERA Latvija» iedibina jaunu balvu zinātniekiem

9

2. oktobrī Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Juris Ekmanis, firmas «ITERA Lat­vi­ ja» prezidents Juris Savickis un RTU rektors Ivars Knēts parakstīja sadarbības līgumu, kas paredz, ka turpmāk ik gadu divi ievērojami Latvijas vides, zemes un ģeogrāfijas zinātņu prak­tiķi vai zinātnieki saņems Gada balvas. Gada balvas zinātniekiem un praktiķiem tiks piešķirtas par izcilu veikumu vai mūža devumu vides, zemes un ģeogrāfijas zinātnēs vai par nozīmīgu darbu vides izstrādes sistēmu veicināšanā. Gada balvu laureāti saņems piemiņas medaļu, diplomu un vienreizēju stipendiju Ls 1000 apmērā.

Gada balva tiek iedibināta ar nolūku veicināt Latvijas zinātnes un modernās tehnoloģijas attīstību vides, zemes un ģeogrāfijas zinātnēs un novērtēt ievērojamu Latvijas zinātnieku un praktiķu devumu šajā procesā, kā arī iepazīstināt Latvijas sabiedrību ar jaunākajiem sa­ snie­gumiem šajās jomās un izteikt pārliecību, ka Latvija 21. gadsimtā kļūs par attīstītu ei­ ropeisku kultūras un tehnoloģiju valsti.

Uzņēmēji rūpējas par topošo arhitektu izglītības kvalitāti 12. oktobrī Latvijas Arhitektu savienībā RTU APF dekāns Uģis Bratuškins un RTU At­ tīstības fonda direktors Atis Pakrastiņš parakstīja ziedojuma līgumu ar starptautisko kon­ sultāciju uzņēmumu SIA «Colliers International» Mihaila Morozova personā. Līguma mēr­ ķis ir uzlabot arhitektūras izglītības kvalitāti un mācību priekšmetu saturu. SIA «Colliers International» ik gadu ziedos RTU 5000 eiro atvērtu vieslekciju organizēšanai RTU APF. RTU APF dekāna vietniece zinātniskajā darbā Sandra Treija pozitīvi vērtē uzņēmēju iniciatīvu: «Ziedojums dos iespēju mūsu fakultātes studentiem klātbūtnē iepazīt izcilas per­ so­nības arhitektūrā un pilsētplānošanā, papildinās studiju kursos ietvertās tēmas ar pasaules aktualitātēm. Vieslekcijas būs publiskas. Tās varēs apmeklēt ne tikai RTU studenti, bet ik­ viens interesents.»

Mihails Morozovs, «Colliers International» vadošais partneris Baltijas valstīs un Balt­ krievijā, piebilst: «Gan «Colliers International», gan Latvijas Arhitektu savienībai, gan RTU un tās studentiem šī ir «win-win» situācija, kur arhitektūras profesionāļiem un studentiem ir iespēja saņemt noderīgu informāciju un uzzināt par jaunākajām tendencēm tādos ar labu arhitektūru bagātos tirgos kā Lielbritānija, Francija, Vācija, Zviedrija, Dānija, savukārt «Colliers» tā ir iespēja sastrādāties ar vēl zinošākiem un vēl pieredzējušākiem arhitektiem nākotnē. Tā ir loģiska mūsu mācību programmas paplašināšanās, kur ietverti regulāri profesionālie semināri, kas orientēti uz profesionālo standartu paaugstināšanu Bal­tijas nekustamo īpašumu tirgū. Mēs ceram, ka pirmā meistarklase tiks organizēta jau šogad.»

«Colliers International» ir viena no piecām lielākajām nekustamo īpašumu firmām pasau­

lē un vienīgā nekustamā īpašuma aģentūra Baltijā, kas klientiem nodrošina pilnu pakalpoju­ mu ciklu: visaptveroša nekustamā īpašuma koncepcijas izstrāde; investīciju konsultāciju pa­ kalpojumi; būvprojektu pārraudzības pakalpojumi; brokeru pakalpojumi; mārketinga un sa­biedrisko attiecību pakalpojumi; projektu apsaimniekošanas pakalpojumi.

RTU APF ir vienīgā augstākās izglītības iestāde Latvijā, kur sagatavo vispusīgi izglītotus speciālistus teritoriālplānošanas, arhitektūras un kultūras pieminekļu restaurācijas jomās.

Paš­laik fakultātē mācās 298 studenti.

SESMI studenti palīdz ar idejām loģistikā Krista Griķe Oktobra sākumā SIA «DPD Latvija» terminālī pulcējās RTU IEF Starptautisko eko­no­ misko sakaru, transporta ekonomikas un loģistikas (SESTEL) katedras studenti un mā­cīb­ spēki, kā arī uzņēmuma pārstāvji, lai svinīgā gaisotnē atzīmētu konkursa noslēgumu un apbalvotu uzvarētājus. Šī gada sākumā RTU SESTEL katedra un SIA «DPD Latvija» izsludināja studentu zi­ nātnisko noslēguma darbu konkursu loģistikas jomā. Konkursa mērķis bija veicināt interesi par loģistikas nozari, popularizēt pētniecības darbu un rosināt novatorisku risinājumu iz­ strādi loģistikas jomā. Pētījumu tēmas varēja izvēlēties paši studenti, galvenais nosacījums, lai zinātniskais darbs būtu izstrādāts par aktuālām problēmām loģistikas jomā. Konkursā pieteicās daudzi SESTEL katedrā studējošie bakalauranti. Studentiem aktuālākās šķita prob­lēmas sastrēgumstundu laikos, piegāžu laika efektīva plānošana, pareiza maršruta izvē­ le un sastādīšana apgrūtinātos apstākļos.

Konkursa darbus vērtēja komisija, kuras sastāvā ietilpa RTU SESTEL katedras mācīb­ spēki un SIA «DPD Latvija» vadība. Ainārs Gilis, «DPD Latvija» mārketinga un pārdoša­ nas vadītājs, norāda, ka konkursa darbu vērtēšanas procesā īpaša uzmanība tika pievērsta problēmas risinājuma oriģinalitātei un pamatojumam, kā arī inovatīvām idejām.

Zinātnisko darbu konkursā 1. vietu ieguva Tatjana Lastovska ar pētījumu par ekonomiski efektīvākā maršruta plānošanas iespējām, savukārt 2. vietu ieguva Līva Krivicka, vairāk uz­manības pievēršot preču piegādes plānošanas metodēm.

SESTEL katedras vadītājs profesors R. Počs norāda: «Loģistikas studentiem, piedaloties šāda veida konkursā, bija lielāka motivācija, ieinteresētība kvalitatīva diplomdarba izstrādē,

kā arī iespēja piedāvāt savus novatoriskos risinājumus. Līdz ar to darbi bija ar lielāku praktis­ ko ievirzi un par konkrētām studentus interesējošām tēmām. Konkurss palīdzēja studentiem saprast loģistikas nozares nozīmīgumu tautsaimniecībā un uzņēmumu attīstībā.»

RTU Starptautisko ekonomisko sakaru, transporta ekonomikas un loģistikas katedra arī nākotnē plāno iesaistīt studentus zinātniskajā darbībā un veidot interesantus radošo darbu konkursus sadarbībā ar nozares uzņēmumiem.

10

IEPAZĪSTINĀM!

2007. gada 25. oktobris

Jaunais mācību prorektors nākotnē skatās optimistiski Egita Kancāne, Informācijas centra korespondente

Bijušajam DITF dekānam profesoram Dr. inž. Uldim Sukovskim jaunais akadēmiskais gads sācies ar lielām pār­maiņām. Kopš 10. septembra viņa darba kabinets at­ro­das Kaļķu ielā un jaunais amata nosaukums – mā­ cī­bu prorektors – liek meklēt atbildes uz daudziem jau­ tājumiem: kāda kopumā ir RTU studiju sistēma, kādas korekcijas jāievieš, kas jāatstāj tā, kā bijis līdz šim? In­ tervijas brīdī mācību prorektors amata pienākumus pil­ da nepilnas divas nedēļas, tāpēc par globāliem jautā­ju­ miem izsakās piesardzīgi, situāciju vairāk analizē no DITF dekāna pozīcijām un šajā amatā gūtās piere­dzes.

Taču nākotnē raugās optimistiski un savu nākot­nes darbu RTU studiju lauciņā raksturo ar diviem atslēg­ vārdiem: modernāk, efektīvāk!

– Vai jūs nojautāt, ka jūs aicinās ieņemt mācību pro­ rektora amatu?

– Nē, patiesībā to negaidīju, jo nesen biju ievēlēts par DITF dekānu. Es teicu – kā? Man taču vajag paspēt kaut ko izdarīt arī fakultātē! Pēkšņi tā mainīt visu?! Arī fakultātei nenāk par labu bieža dekānu maiņa. Diskutējām diezgan il­ gi, bet beigās mani «pielauza».

– Kādus plusus un kādus trūkumus jūs jau tagad re­ dzat RTU studiju sistēmā?

– Drīz būs pagājušas divas nedēļas jaunajā darbā. Šajā lai­kā, iepazīstoties ar RTU mācību prorektora funkcijām un pienākumiem, esmu tikai daļēji sapratis, kas darāms stu­ diju sistēmas labā. Tāpēc esmu piesardzīgs un atzīstu, ka teikt skaļus vārdus par RTU studiju sistēmu kopumā pa­ gai­dām man ir visai grūti. Negribētu runāt par plusiem un mīnusiem, bet varbūt par dažiem virzieniem, kuri mani sa­ trauc un kuros noteikti būtu kaut kas jādara.

Pēc iepazīšanās ar jaunajiem darba pienākumiem un pēc ilgajiem darba gadiem DITF šķiet – pats pirmais, kam jāķeras klāt, ir studiju kvalitāte, kursu pasniegšanas, meto­ dikas kvalitāte, nodarbību kvalitāte, studentu noslogotība, no­drošinājums ar mācību materiāliem, labām telpām, labu infrastruktūru, labiem datortīkliem. Mums jānodrošina mo­der­na studiju vide un kvalitatīvas studijas, tāpēc jāatrod mehānisms, kas motivētu uzlabot kopējo studiju kvalitāti.

Otrs darba virziens – jāpaaugstina darba efektivitāte, un tur varētu palīdzēt mūsdienīgu informācijas tehnoloģijas ri­ si­nājumu ieviešana.

Jāatzīst, šajā ziņā universitātē jau darbs ir sākts – ir no­ di­bināts IT dienests, apstiprināta IT stratēģija. Priecē, ka šoruden sācis strādāt RTU portāls «ORTUS». Vēl ne­bū­ dams prorektors, esmu savu roku pielicis pie RTU IT die­ nesta dibināšanas, un man ir prieks, ka tas sāk uzņemt ap­ griezienus un ir jau pirmie pozitīvie rezultāti.

Trešais darba virziens, kas ir svarīgs un steidzami risi­ nāms, ir jaunu studentu piesaistīšana RTU. Potenciālo stu­ dentu skaits Latvijā samazinās – mēs pašlaik atrodamies uz «demogrāfiskās bedres» robežas. Šogad RTU uzņēmām pat vairāk studentu nekā pagājušajā gadā, tomēr ir skaidrs, ka nākamajos gados būs arvien grūtāk komplektēt grupas.

Tāpēc būtu ļoti nopietni jāpiestrādā pie RTU publiskā tē­ la: mums jāparāda moderna studiju vide, skaidras un pie­ vilcīgas akadēmiskās tradīcijas, interesantas studijas. Tā­ pēc visiem, kas pašlaik nodarbojas ar RTU tēla izveidi un jaunu studentu piesaistīšanu, vajadzētu strādāt vienotāk.

Nav noslēpums, ka mūsu publiskajā tēlā pārsvarā dominē vien­kāršs viedoklis – RTU studēt ir grūti. Tas, protams, nav slikti, jo tas nozīmē, ka šeit var iegūt nopietnas zināšanas, bet, ja tas ir gandrīz vai vienīgais signāls uz ārpusi, tas vairs nav arī labi.

– Jūs droši vien esat bijis daudzās ārzemju universitā­ tēs. Vai pieredze studiju procesa organizācijas un IT risi­ nājumu ziņā ir aizgūta no ārzemju mācību iestādēm?

– Īpaši daudzās neesmu bijis. Ceru, ka tagad būs vairāk iespēju pabūt ārzemēs, turklāt, esot ārzemju universitātēs, ne­esmu padziļināti pētījis, kā studiju process tur tiek orga­ nizēts no kopējā universitātes viedokļa. Taču šis tas ir re­ dzēts, un domāju, ka dažas idejas var realizēt RTU. Esot darba vizīte Itālijā, Milānas Politehniskajā augst­ sko­lā, ievērojām, ka augstskolā ir ļoti veiksmīgi organizēts studentu serviss. Studentiem ir izveidots vienots, datorizēts kontaktpunkts teju visu ar studijām saistīto jautājumu kār­ tošanai. Mēs pašlaik gudrojam, kā kaut ko līdzīgu iedibināt pie mums, – tas būtu viens no darbiem, realizējot ideju par efektīvāku darbu un modernāku vidi. Pirmie soļi ir sperti – ir izveidots RTU IT lietotāju atbalsta dienests, kas pieņem zvanus ne tikai no RTU IT lietotājiem, bet uzklausa arī tos zvanus, kas RTU ienāk no ārpuses. Tiek analizēti jautājumi, kādi tiek uzdoti dienesta darbiniekiem, un tas liek izdarīt se­cinājumus.

– Kādi pozitīvi notikumi bez IT dienesta dibināšanas, jūsuprāt, pēdējā laikā vēl norisinājušies RTU? – Viena no pozitīvākajām tendencēm, kas iezīmējusies pē­ dējos divos gados, ir doktoranti: doktorantūras studijas vē­ las sākt jauni studenti, kas paliek strādāt universitātē. Šī ten­ dence ļoti skaidri iezīmējas DITF. Par citām fakultātēm es tik precīzi pagaidām nezinu, taču pieņemu, ka citur ir līdzī­ gi. Pozitīvi vērtējams tas, ka atjaunojas mācībspēku sastāvs.

Man ir liels prieks par dažiem jaunajiem pasniedzējiem, ku­ rus ļoti mīl studenti un kuri kvalitatīvi organizē un vada no­ darbības. Uz šādām nodarbībām studenti nāk ar patiesu in­ teresi.

Pozitīvi ir arī tas, ka pakāpeniski sakārtojas vide. Tās ēkas un telpas, kurās mēs visu laiku strādājām, bija diezgan bēdīgā stāvoklī. Taču stāvoklis pēdējos gados ir kardināli mai­nījies. Cilvēki, kas ilgāku laiku nav bijuši mūsu telpās, pārsteigti ir teikuši – pie jums ir vēl labāk un smalkāk nekā dažā privātā augstskolā! Mums tagad ir brīnišķīgas telpas un auditorijas, kas aprīkotas ar modernu tehniku, tas arī padara pievilcīgāku mūsu augstskolu vidusskolēniem. Pirms kāda lai­ka vidusskolēns atnāca pie mums un teica, ka viņam sko­lā bijuši daudz modernāki datori. Mums vienkārši bija kauns.

Nu jau kļūst arvien labāk.

– Kā jūs pats nonācāt RTU? – Kad 1970. gadā absolvēju Rīgas 1. vidusskolu (tagad – Rīgas Valsts 1. ģimnāzija), iestājos RPI Automātikas un skait­ļošanas tehnikas fakultātē, kur pirmo gadu uzņēma stu­dentus specialitātē «Lietišķā matemātika». Absolvējot mate­mātikas skolu, tā, manuprāt, bija likumsakarīga izvēle.

Turklāt uzmanību piesaistīja arī fakts, ka specialitāte bi­ ja kaut kas jauns un tika realizēta pirmoreiz. Jau tajā lai­ kā domāju – būtu interesanti nodarboties ar datoriem, prog­ rammēšanu un lietišķo matemātiku. Un izrādījās, ka tas bija pareizi darīts – tas, ko izvēlējos, man patika.

RPI absolvēju 1975. gadā. Vēl studiju laikā biju sā­cis pie­ strādāt par laborantu Fizikas laboratorijā. Pēc absol­vēšanas turpināju darbu savā fakultātē.

– Vai jums jau tolaik bija skaidrs, ka gribat palikt zinātnē?

– Pavisam skaidrs nebija – vienkārši, strādājot un māco­ ties katedrā, kas realizēja lietišķās matemātikas studijas, tas tā ļoti dabiski iznāca. Katedru vadīja profesors Leonīds Niceckis. Viņš mūs, vairākus studentus, iesaistīja pētījumu veikšanā un savā zinātniskajā darbā, kas vienlaikus bija arī līgumdarbi, kuri tika veikti kopīgi ar Maskavas institūtiem.

Tas bija ārkārtīgi interesants process. Mēs izstrādājām ap­ mā­cības sistēmas atomelektrostaciju operatoru un zemūde­ ņu personāla vajadzībām, braucām komandējumos uz Mas­ kavu, Armēniju un Ukrainu. Tas viss aizrāva un pakāpeniski li­ka pievērsties akadēmiskajam darbam, rakstīju disertāciju un sāku strādāt kā pasniedzējs.

– Kādiem jautājumiem tika veltīta jūsu disertācija?

– Mana zinātņu kandidāta disertācija tika izstrādāta pro­ fesora L. Nicecka vadībā un bija veltīta automatizēto ap­mā­ cības sistēmu modelēšanai un izstrādei. Šodien mēs to sauk­ tu par e-mācību vides izstrādi.

– Paralēli akadēmiskajam darbam universitātē jums ir arī citi pienākumi ārpus universitātes.

– Paralēli akadēmiskajam darbam esmu arī daudz strādā­ jis savā profesionālajā jomā – programmatūras izstrādes pro­­jek­tos gan dažādiem Latvijas, gan ārzemju pasūtītājiem.

Esmu vadījis vairākus programmatūras izstrādes projektus, bet pēdējos gados vairāk orientējos uz informācijas sistēmu drošību un nodarbojos ar informācijas sistēmu auditu, kā arī sniedzu konsultācijas par informācijas sistēmu drošības un pārvaldības jomā. Cita starpā esmu informācijas sistēmu auditors ar starptautiski atzītu sertifikātu.

90. gadu sākumā, kad zinātnei Latvijā klājās grūti, para­ lēli darbam universitātē kopā ar Latvijas Universitātes zi­nāt­ niekiem sāku strādāt vienā no pirmajām programmatūras iz­strādes firmām Latvijā – a/s «Software House Rīga». Pēc Vācijas pasūtījuma mēs strādājām pie sistēmas «GRADE» izstrādes. Tas bija nopietns, profesionāls darbs, un kopš tā lai­ka esmu piedalījies arī citos šīs firmas projektos. Pašlaik firma ir pārtapusi par a/s «Exigen Services DATI», un tā ir viena no vadošajām IT ārpakalpojumu sniedzējām Austrum­ eiropā.

– Vai brīdī, kad zinātnei klājās smagi, neradās doma ai­ziet no universitātes?

– Nevienā brīdī neradās doma iet prom. Pamatā es vien­ mēr esmu bijis šeit un turpinājis lasīt lekcijas, mācīt stu­ dentus. Pilnīgi noteikti – profesionālais darbs paralēli dar­ bam ar studentiem bija ļoti svētīgs, jo no tā daudz esmu gu­vis gan es, gan mani studenti. Piedaloties informācijas sis­tēmu auditēšanā, es ļoti daudz redzu, – piemēram, kā da­žādās organizācijās ir izveidotas informācijas tehnoloģijas

2007. gada 25. oktobris

STARPTAUTISKO UN SABIEDRISKO ATTIECĪBU DEPARTAMENTĀ

«Erasmus» programmai – 20 Inese Poruka, «Erasmus» programmas koordinatore 4. un 5. oktobrī Lisabonā norisinājās noslēguma konference par godu «Erasmus» programmas 20. gadskārtai. Visu gadu «Erasmus» programmas dalībvalstīs notiek da­žādas aktivitātes par godu šai gadskārtai.

Konferencē Lisabonā tikās pārstāvji no visām dalībvalstīm, arī Latvijas delegācija bija pla­ši pārstāvēta – kopumā bija pārstāvji no sešām Latvijas augstskolām. Konferencē tika uzsvērti «Erasmus» programmas panākumi – studentu skaits, kas izmantojuši šo programmu, ir mil­zīgs, programma ir krietni palīdzējusi attīstīt jauniešu personības – gan profesionālajā, gan personiskajā jomā, palīdzot tiem kļūt konkurētspējīgākiem profesionāļiem savā jomā

11

darba tirgū. Tika apskatīti arī jautājumi, kas vēl jāattīsta – priekšmetu atzīšanas problēma, nepilnīgais finansējums studentiem un koordinēšanas trūkums, atbraucot uz viesaugstskolu, kam būtu jāpievērš lielāka uzmanība arī Latvijā.

Arī Rīgā būs konference par godu «Erasmus» 20. jubilejai – 25. oktobrī no plkst. 14 līdz 19 Latvijas Universitātes Lielajā aulā. Runu konferencē teiks izglītības un zinātnes ministre Baiba Rivža, EK pārstāvniecības Latvijā vadītāja Iveta Šulca u.c. Akadēmisko prog­rammu aģentūras pārstāve Dzintra Prikule sniegs atskatu uz «Erasmus» programmas darbību Latvijā no 1999. līdz 2007. gadam, kā arī bijušie «Erasmus» studenti dalīsies ar sa­ vu pieredzi par mācībām kādā no Eiropas valstīm.

Pasākums būs informatīvi bagāts un interesants, tāpēc, student, piesakies un meklē pa­ pildu informāciju: http://lotus.viariga.lv/vr/erasmusriga.nsf!

Ja tev radusies interese vai jautājumi par «Erasmus» programmu un iespējām, ko var izmantot, studējot RTU, meklē informāciju RTU mājaslapā: www.rtu.lv/studijas/sac/ erasmus.php un nāc uz konsultācijām Starptautisko un sabiedrisko attiecību departamentā Kaļķu ielā 1–222 pie «Erasmus» programmas koordinatores Inese Porukas. Tu vēl vari paspēt – pieteikšanās pavasara semestrim beidzas tikai 30. oktobrī!

Aleksandra fon Humbolta stipendijas Latvijas zinātnieki aicināti pieteikties uz Aleksandra fon Humbolta stipendijām. Šīs sti­ pendijas ir paredzētas visu nozaru zinātniekiem – gan dabaszinātņu, gan humanitāro un so­ ciālo zinātņu, gan inženierzinātņu pārstāvjiem.

Lai pieteiktos stipendijai, jāaizpilda pieteikuma veidlapa, kas ir pieejama A. fon Humbolta fonda mājaslapā www.avh.de.

Prasības pretendentiem Pēcdoktorantūras studiju pētniekiem: • iegūts doktora grāds mazāk nekā pirms 4 gadiem un pieredze; • iespēja veikt pētījums 6–24 mēnešus; • akadēmiskās publikācijas; • apstiprinājums no uzņemošās univer­si­tātes; • individuāls pētījuma projekts; • vācu vai/un angļu valodas zināšanas.

Pieredzējušiem pētniekiem: • iegūts doktora grāds mazāk nekā pirms 6 gadiem; • iespēja veikt pētījums 6–18 mēnešus; • akadēmiskās publikācijas; • apstiprinājums no uzņemošās universi­tātes; • skaidri iezīmēts pētījumu profils; • vācu vai/un angļu valodas zināšanas.

Stipendija sedz ceļa izmaksas, valodu kursu izmaksas, projekta izmaksas. Pēcdoktoran­ tūras studijām stipendija ir 2250 eiro, bet pieredzējušiem pētniekiem – 2450 eiro.

Ir iespēja piedalīties papildstipendiju iegūšanā – Sofja Kovalevskaja Award (1,65 milj. eiro apmērā uz visu pētījuma periodu), Friedrich Wilhelm Bassel Research Award (45 tūkst. eiro apmērā uz visu pētījuma periodu) un Feodor Lynen Research Fellowship (60 tūkst. eiro apmērā uz visu pētījuma periodu), ko ir ieguvis arī viens Latvijas zinātnieks.

Aleksandrs fon Humbolts (1769–1859) ir bijis sava laika ģēnijs. 1953. gadā Vācijā, Bonnā, viņa vārdā tika nodibināts stipendiju fonds, lai atbalstītu talantīgus zinātniekus no visas pasaules. Starp A. fon Humbolta stipendijas ieguvējiem ir Roberts H. Grubss (R. H. Grubbs), Nobela prēmijas laureāts 2005. gadā ķīmijā, un Lāslo Šojoms (Laszlo Solyom), Ungārijas prezidents.

Sīkāka informācija par stipendijām: Alexander von Humboldt Foundation Jean-Paul-St. 12, D-53173 Bonn Germany Tālr. (+49) 0228-833-0 Fakss (+49) 0228-833-199 e-pasts: info@avh.de

Slovākijas Republikas stipendijas Slovākijas Republika piedāvā Latvijas studentiem un pasniedzējiem stipendijas studijām vai pētniecības darba veikšanai Slovākijas augstskolās vai pētniecības institūtos. Tiek pie­ dāvātas stipendijas: Maģistrantūras studentiem – viens vai divi semestri (5–10 mēnešiem).

Doktorantūras studentiem – 1–12 mēnešiem.

Augstskolu mācībspēkiem un pētniekiem – 1–12 mēneši (lai strādātu par mācībspēkiem vai nodarbotos ar pētniecību; nepieciešams ielūgums no augstskolas, pētniecības institūta vai nevalstiskās organizācijas). sistēmas. Tā ir ļoti interesanta pieredze, kuru var nodot stu­ dentiem. Protams, ne visu drīkst atklāt, jo auditors nedrīkst izpaust konfidenciālu informāciju.

– Ar ko tagadējie studenti atšķiras no tā laika stu­den­ tiem, kad jūs pats studējāt?

– Tendences svārstās. Ilgā laika posmā novērojot stu­ dentus, man ir radies ļoti pozitīvs iespaids. Studenti ir kļu­ vuši zinātkārāki, viņi uzdod jautājumus, un ir jūtams, ka grib iegūt labu izglītību. Bija periodi, kad varēja vērot samē­ rā niecīgu interesi par studijām.

Laikā, kad es pats studēju, nedarbojās ne studentu par­ laments, ne pašpārvaldes, taču mācību process bija inten­sī­ vāks: bija vairāk nodarbību, vairāk mājasdarbu, laboratori­ jas darbu. Studentu ikdienas noslogotība bija krietni lielāka, nekā tagad. Katru darba dienu nodarbības notika no pulks­ ten 8 līdz pulksten 14 vai 16. Vienīgi sestdienās – līdz pulks­

Nepieciešamā informācija par nosacījumiem un pieteikšanos atrodama mājaslapā: www. scholarships.sk vai www.saia.sk, e-pasta adrese: adela.polackova@saia.sk.

Pretendentiem jāpiesakās elektroniski. Nepieciešamie dokumenti uz Bratislavu jānosūta pa pastu.

Dokumentiem jānonāk Bratislavā ne vēlāk kā 2007. gada 15. novembrī (ja grib stu­dēt, pētīt vai mācīt studentus 2007./2008. akadēmiskā gada pavasara semestrī) vai arī ne vēlāk kā 2008. gada 30. aprīlī (ja grib studēt, pētīt vai mācīt studentus 2008./2009. akadēmiskajā gadā).

ten 12.

– Pirms gada presē tika asi kritizēts iepriekšējā pro­rek­ tora Elmāra Beķera ieviestais obligātais pirmkursnie­­ku lekciju apmeklējums. Ko jūs par to domājat?

– Es uzskatu, ka tas ir vajadzīgs, cita lieta – kā tas tiek īs­ tenots? Tam jābūt konsekventam pasākumam, kas tiek kon­ trolēts, tikai tad tam ir jēga. Iepriekšējā akadēmiskā gada at­ skaitīto pirmkursnieku statistikas dati liecina, ka atskaitīts ir mazāk studentu, tātad no šī pasākuma ir jēga. Ja studenti to uztver kā represīvu darbību, viņiem nav taisnība. Galu ga­lā studijas savā ziņā ir darbs – par studijām tiek maksāts.

Nenākt uz darbu, bet saņemt par to naudu no valsts budžeta nebūtu godīgi.

– Kādus speciālistus, jūsuprāt, būtu jāsagatavo RTU? – Bieži izskan viedoklis, ka mēs sagatavojam speciālistus tikai teorētiski, ka cilvēki pēc universitātes absolvēšanas

nav spējīgi strādāt – viņi jāapmāca praktiskajam darbam. Ša­jā apgalvojumā ir tikai daļa taisnības. Mēs esam uni­ ver­sitāte, mums ir jāsniedz gan akadēmiska izglītība, gan profesionālas iemaņas, bet galvenais – ir jāveicina un jāattīsta cilvēka spējas ātri apgūt praktisko darbu un at­ rast risinājumus, pašam spēt analizēt un sintezēt jaunus ri­ sinājumus. Uz ko bieži vien spiež industrija? Dodiet gatavu speciālistu, kas atnāks no augstskolas, apsēdīsies darbavietā un ar manu aparatūru tūlīt sāks ražot! Mūsu uzdevums ir sagatavot zinošus un spējīgus speciālistus, radoši un ino­va­ tīvi domājošus, gaišus prātus.

Tāpēc RTU studiju sistēmas attīstībai būs jāvelta liels darbs. Skatos uz nākotni ļoti optimistiski, jo zinu, ka mums ir daudz izcilu zinātnieku un mācībspēku, kas ir īs­ti profesionāļi savās jomās, un netrūkst arī zinātkāru un cen­ tīgu studentu.

12

RTU LIKUMI UN LĒMUMI

Senatoru lēmumi septembrī Sēde notika 24. septembrī Senāta priekšsēdētāja profesore M. Jure, atklājot šā studiju gada pirmo sēdi, apsveica se­ natorus RTU skaistajā jubilejas gadā un novēlēja mācībspēkiem zinātkārus studentus, stu­ dentiem zinošus un radošus mācībspēkus, visiem radošus panākumus un prieku.

Rektors akadēmiķis I. Knēts pievienojās Senāta priekšsēdētājas novēlējumiem un atgā­ dināja, ka pirms 145 gadiem toreizējās Rīgas Politehniskās augstskolas studenti sākuši ap­ meklēt sagatavošanas kursus, jo tā laika ģimnāziju absolventi nav bijuši spējīgi studēt in­ ženierzinātnes, bet šogad veidojas līdzīga situācija, jo vairāku jaunuzņemto studentu sek­mes centralizētajos eksāmenos novērtētas tikai ar 4 un 5 ballēm.

Rektors izteica gandarījumu, ka sēdes ievadā var sveikt vairākus zinātņu doktorus. Rek­ tors kopā ar zinātņu prorektoru L. Ribicki izsniedza zinātņu doktora diplomus EEF dok­ torantiem A. Vītolam un I. Svalovai. Vēl diviem EEF doktorantiem M. Bočkarjovai un J. Ru­čam diplomi jau izsniegti fakultātes domes sēdē.

RTU Goda darbinieka nozīmīti un apliecību rektors pasniedza ZB nodaļu vadītājām Ž. Tu­piņai un F. Muižniecei, BF docentam J. Sproģim, BF 1. kategorijas speciālistam I. Kļa­ viņam un TMF profesoram J. Dehtjaram.

Rektoru priecē saņemtā ziņa, ka LMT un LIF mērķprogramma «Izglītībai, zinātnei un kultūrai» piešķīrusi prēmijas par maģistra darbiem EEF studentiem A. Jegorovam, G. Val­ teram un O. Stasjukam.

Rektors izsniedza akreditācijas lapas: prof. U. Sukovskim maģistra profesionālo stu­di­ ju programmai «Informācijas tehnoloģija», prof. M. Knitem doktora programmai «Ma­ te­riālzinātne», VI direktorei L. Iļjinskai augstākās izglītības profesionālajai programmai «Tehniskā tulkošana». Visas programmas akreditētas uz sešiem gadiem.

Licences rektors izsniedza VI direktorei L. Iļjinskai bakalaura un maģistra profesionālo studiju programmām «Tehniskā tulkošana», ETF dekānam G. Balodim doktora program­ mai «E-studijas un pārvalde», prof. E. Dzelzītim programmai «Siltuma, gāzes un ūdens teh­ noloģijas». Licence piešķirta arī 1. līmeņa augstākās profesionālās izglītības programmai «Būv­darbu vadīšana», ko īstenos RTU Liepājas filiālē.

Rektors informēja senatorus, ka E. Beķeris ir lūdzis atbrīvot viņu no studiju prorektora amata un turpmāk turpinās darbu ETF katedras vadītāja amatā. Rektors ar ziediem un dā­vanu visa RTU kolektīva vārdā pateicās E. Beķerim un izteica cerību, ka arī turpmāk viņš aktīvi piedalīsies Senāta komisiju darbā, jo «viņa pieredze ir nenovērtējama». Senāta priekšsēdētāja M. Jure, sniedzot ziedus E. Beķerim, sacīja: «Paldies par cilvēcīgumu un go­ dīgumu!»

E. Beķeris pateicās senatoriem un atzina, ka šie gadi no 1999. bijuši visspilgtākie viņa līdzšinējā darbībā, jo šajā laikā notika daudz pilnīgi jaunu darbību – RAU daļēji pievienoja RTU, sākās akreditācija, tapa jaunais Augstskolu likums, veidojās bakalaura un maģistra pro­fesionālo studiju programmas.

Rektors ar ziediem apsveica MLĶF profesori S. Kukli ar drīzo dzīves jubileju. * Rektors informēja: • Apstiprināts jauns Akreditācijas komisijas sastāvs. Priekšsēdētāja – Ā. Kon­s­tan­­ti­­no­va, no RTU – prof. J. Dirba un SP prezidente L. A. Āboliņa.

Iz­mai­­­­­ņas, kas rodas, profesionālo studiju programmu pārveidojot par bakalaura profesionā­lo studiju programmu, uzskata par nebūtiskām, tāpēc nav vajadzīgs triju ekspertu novērtējums.

Novērtējums noteikti jāsniedz darba devēju pārstāvim. Pašnovērtējuma ziņojumā jābūt pro­ grammas nākotnes perspektīvas novērtējumam. Licence ir derīga līdz programmas akre­ ditācijas termiņa beigām.

• No Veselības aizsardzības ministrijas saņemta vēstule ar aizrādījumu, ka RTU dienesta viesnīcās netiek ievērots smēķēšanas aizliegums.

• Ir beidzies konkurss un drīzumā varēs saņemt veselības apdrošināšanas polises.

• Kanclers aizrādījis, ka projektu vadītāji kavējas ar līdzekļu izmantošanu. * Apstiprināja RTU Uzņemšanas komisijas nolikumu. * RTU Goda darbinieka nosaukumu piešķīra ZB direktorei A.Janbickai un ZB no­da­ ļas vadītājai Dz. Līdakai. * Senāts nolēma piešķirt maģistra grādu RTU BALTECH studiju centra studiju prog­ rammas «Ražošanas inženierzinības un vadība» maģistrantūras absolventiem: A. Ba­ ranovskim, J. Čeliševai, A. Dreimanim, J. Kaškurai, M. Lukjančikovam, N. Luksai, M. Po­ diņai, V. Reliņai. * Pamatojoties uz EEF Industriālās elektronikas un elektrotehnikas institūta padomes 2007. gada 10. septembra lēmumu un promocijas padomes «RTU P – 14» rekomendāciju, Senāts nolēma piešķirt doktorantu zinātniskā vadītāja tiesības elektrotehnikas nozarē vadošajai pētniecei docentei Dr. inž. N. Kuņicinai. * Par pedagogu, izglītības iestāžu vadītāju, viņu vietnieku un struktūrvienību vadī­ tāju zemākajām mēneša darba algām (algu likmēm) Senāts nolēma: atbilstoši LR MK 2007. gada 7. augusta noteikumiem Nr. 545 «Grozījumi Ministru kabineta 2004.gada 24. augusta noteikumos Nr. 746 «Pedagogu darba samaksas noteikumi»», no 2007. gada 1. sep­ tembra uzskaitītiem pedagogu amatiem noteikt šādus ierobežojumus: 1. Pedagogu amatu minimālo algu likmes latos: 1.1. Profesors – 983; 1.2. Asociētais profesors – 786; 1.3. Docents, docents (praktiskais) – 629; 1.4. Lektors – 503; 1.5. Asistents – 402; 1.6. Dekāns, filiāles

2007. gada 25. oktobris

direktors – 786; 1.7. Katedras vadītājs, institūta direktors, filiāles nodaļas vadītājs – 629; 1.8. Prodekāns, filiāles direktora vietnieks, departamenta direktors un vietnieks, institūta di­rektora vietnieks – 503; 1.9. Direktora vietnieks koledžā, direktors koledžas programmu nodaļā, ar šādu studentu skaitu: 1001 un vairāk – 749, no 501 līdz 1000 – 600, līdz 500 – 525; 1.10. Izglītības metodiķis (pedagoģiskā darba stāžs, gados): mazāk par 5 – 283, no 5 līdz 10 – 293, lielāks par 10 – 304; visiem iepriekšminētiem amatiem no 1.1. līdz- 1.10. maksimālais RTU koeficients ir 2,5); 1.11. Pārējiem darbiniekiem – atsevišķs RTU Senāta lēmums. 1.12. Rektors – 4,5 % no rektorātam izdalāmā darba algas fonda (MK noteikumos – Ls 1180); 1.13. Prorektors, kanclers - 80 % rektora darba algas lieluma (MK noteikumos – Ls 786); 1.14. Senāta priekšsēdētājs - prorektora algas lielumā, bet 0,25 slodzes. 2. Katedru un profesoru grupu vadītājiem, pieņemot darbā mācībspēku ar stundu apmaksu, sava darba algas limita robežās jānosaka viņam apmaksas likme Ls/h, ņemot vērā šādus ierobežojumus: profesors – min. 15 – maks. 60; asociētais profesors – min. 12 – maks. 48; docents, docents (praktiskais) min. 9 – maks. 36; lektors – min. 7 – maks. 28; asistents – min. 6 – maks.

2. 3. Pedagogu un administratīvo amatu savienojums nedrīkst pārsniegt 2 štata vienības.

4. Profesoru, asociēto profesoru, docentu (arī praktisko), lektoru un asistentu darba slodze, kas atbilst vienai darba likmei, gadā ir 600 – 1000 kontaktstundas*). 5. Jaunās pedagogu apmaksu likmes stājās spēkā RTU no 2007. gada 1. septembra un no šā datuma zaudē spē­ ku RTU Senāta lēmumi no 25.09.2006. «Par pedagogu, izglītības iestāžu vadītāju, viņu viet­nieku un struktūrvienību vadītāju zemākām mēneša darba algām (algas likmes)», no 28.10.1996. «Par RTU rektora darba algas lielumu» un no 30.06.1997. «Par prorektoru un kanclera darba algām». *) Ar jēdzienu «kontaktstundas» apzīmētas RTU rektora 2005. gada 28. oktobra rīko­ jumā Nr. 3-123 «Par studiju darba noslodzes aprēķina normatīviem» sadaļā Studiju darbs norādītās veicamajam darbam paredzētās stundas. * Par vidējā pārvaldes, mācību palīgpersonāla un saimnieciskā personāla darbi­ nieku zemākajām mēneša darba algām (algu likmēm) Senāts nolēma: Sakarā ar to, ka no 2006. gada 1. janvāra MK noteikumu Nr. 351 «Par darba samaksas sistēmu atsevišķu no budžeta finansējamo iestāžu darbiniekiem», darbība ir apturēta, bet ar šo datumu stājās spēkā LR MK noteikumi Nr. 995, kuriem universitātei ir rekomen­ dējošs raksturs, RTU Senāts no 2007. gada 1. oktobra nosaka tabulā uzskaitītajiem dar­ binieku amatiem šādus ierobežojumus: 1. Darbinieku amatu kodu, atbilstošu profesiju kla­ sifikatoram, amatu nosaukumu, mēnešalgu grupu, kvalifikācijas pakāpju, minimālās algas likmju, vēlamo izglītības līmeņu un RTU koeficientu sistēma: (Apjomīgo tabulu ar 160 dažādiem amatu nosaukumiem neievietojam. Red.). 2. Darbinieka darba algas lielumu no­ saka struktūrvienības vadītājs struktūrvienības darba algas fonda limita robežās, reizinot atbilstošo amata zemāko mēneša darba algas likmi ar RTU koeficientu. 3. Pārkārtojot dar­ binieku darba algas, atbilstoši 2007./2008. m. g. darba algu fondu limitiem, to lielums ne­ drīkst būt zemāks par sasniegto līmeni (pamatdarbu un papilddarbu algu summu), ja ne­ tiek samazināta slodze. 4. Ja Studentu parlamentā (SP) tiek nodarbināti dienas (pilna lai­ka) studenti, viņu slodze nedrīkst pārsniegt 0,8. 5. Jaunās vidējā pārvaldes, mācību palīg­per­ sonāla un saimnieciskā personāla apmaksu likmes stājas spēkā RTU no 2007. gada 1. ok­tobra un no šā datuma zaudē spēku 10.10.2006. RTU rīkojums Nr.21 -531 «Par vidējā pārvaldes, mācību palīgpersonāla un saimnieciskā personāla darbinieku zemākajām mē­ neša darba algām». * Par studiju maksas noteikšanu mācību gadā Senāts nolēma: noteikt šādu studiju mak­su mācību gadā maģistra profesionālo studiju programmā «Tehniskā tulkošana» dienas nodaļā – Ls 1200. * Par Tehniskās fizikas institūta nolikuma apstiprināšanu Senāts nolēma: 1. Pa­ matojoties uz MLĶF domes 2007. gada 2. jūlija sēdes lēmumu, apstiprināt Tehniskās fi­ zi­kas institūta nolikumu. 2. Anulēt RTU Senāta 1994. gada 30. maija lēmumu par TFI no­ likumu. * Par Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes nolikumu Senāts nolēma: pa­ ma­tojoties uz MLĶF domes 2007. gada 13. septembra sēdes lēmumu, apstiprināt MLĶF no­likumu. * Par Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultātes Skaitļošanas centra no­ likumu Senāts nolēma: pamatojoties uz DITF domes 2007. gada 18. jūnija sēdes lēmumu, apstiprināt DITF Skaitļošanas centra nolikumu. * Par izmaiņām nepilna laika (vakara) studiju organizācijas pamatprincipos Senāts nolēma: RTU Senāta 2000. gada 26. jūnija lēmumā «Par vakara (nepilna laika) studiju or­ ganizāciju RTU» 3. punktu izteikt šādā mainītā redakcijā: «3. Nodarbības plāno, izejot no normatīva ne vairāk kā 16 akadēmiskās kontaktstundas nedēļā, un tās organizē pēc jeb­ kura no šādiem diviem grafikiem: 4 vakari nedēļā pa 4 akadēmiskajām kontaktstundām vai 2 vakari nedēļā pa 4 akadēmiskajām kontaktstundām plus sestdienā 8 akadēmiskās kon­ taktstundas.» * Senāts nolēma apstiprināt RTU Studiju un studējošā kredītu piešķiršanas komisijas no­likumu. * Par Būvniecības fakultātes nolikumu Senāts nolēma: pamatojoties uz BF domes 2007. gada 14. septembra sēdes lēmumu, apstiprināt BF nolikumu. * Par Arhitektūras un pilsētplānošanas fakultātes nolikumu Senāts nolēma: pama­ tojoties uz APF domes 2007. gada 11. septembra lēmumu, apstiprināt APF nolikumu. * Par Elektronikas un telekomunikāciju fakultātes nolikumu Senāts nolēma:

2007. gada 25. oktobris

Dekānu runas

RTU LIKUMI UN LĒMUMI

Sēde notika 4. oktobrī Rektors akadēmiķis I. Knēts informēja: • Ielūgumam uz RTU 145. gadadienas svinībām atsaukušies Helsinku, Viļņas, Tallinas un Kauņas Tehnisko universitāšu vadītāji.

• Parakstīts līgums ar Rīgas slimokasi, un 8. oktobrī stāsies spēkā RTU darbinieku vese­ lības Zelta polises.

• 6. oktobrī LNO notiks Latvijas pedagogu forums, kurā pārstāvēt RTU rektors lūdza HI direktori A. Lanku.

• Parakstīts RTU sadarbības līgums ar «ITERA Latvija» un LZA. «ITERA Latvija» pār­ skaitīs Ls 4000 Rīgas Politehniskās augstskolas dibinātāju kapu pieminekļu sakārtošanai Lielajos kapos, Ls 4800 – stipendijām ģeodēzijas, ģeoloģijas un zemes zinātņu studentiem, kā arī divām zinātnieku gada balvām pa Ls 1000 katrai.

• Izdoti Vācijas Rektoru konferences informatīvie materiāli. Vācijā ir 2 miljoni studentu, t. sk. 25 000 doktorantu, 9,4% ir ārzemju studenti, agrāk to bijis vairāk par 10%.

• 3. novembrī izglītības ministrei B. Rivžai žurnālisti «uzbruka» ar jautājumu – kāpēc RTU joprojām dažviet mācības notiek krievu valodā. Lūgums TMF, EEF, IEF dekāniem pār­baudīt, vai šajā jautājumā vienmēr tiek ievērots likums.

1. Jaunākās zinātnes aktivitātes RTU. (L. Ribickis) Zinātņu prorektors L. Ribickis informēja, ka 26. septembrī nolasīti 18 RTU 2006./2007. ga­ da zinātnisko projektu konkursa referāti. Jāaktivizē darbs ar doktorantiem, lai viņu dalī­ba šādos pasākumos būtu plašāka. Ziemā notiks apjomīga trīs dienu konference, kurā klau­ sīsimies interesantus referātus par IZM-RTU projektiem.

Jau sen sadalīts zinātniskais bāzes finansējums, zinātņu prorektors lūdza dekānus pastei­ dzināt tā izlietošanu.

Nākamā nedēļā gatavosimies RTU patentu konkursam. Atbalstīs labākos ASV un Eiropas pa­tentu ieguvējus. Jācenšas panākt, lai saistībā ar katru projektu būtu patenta pieteikums.

Ir nodibināta Starptautiskās Elektroinženieru asociācijas (IEEE) Latvijas sekcija, tajā ir 76 biedri. EEF un ETF mācībspēkiem vajadzētu aktīvāk izmantot šīs asociācijas milzīgās informācijas ieguves iespējas.

2. Studiju programmu pārakreditācijas gaita. (U. Sukovskis, H. Guļevskis, dekāni) Mācību prorektors U. Sukovskis pārakreditācijas norisi uzskata par apmierinošu, bet ir vēl viens parāds. Studiju daļas vadītājs H. Guļevskis informēja, ka stāvoklis uzlabojas, jo pieteikumiem ir jau lēmumi par ekspertīzi, taču joprojām nav pieteiktas divas programmu paketes – Enerģētika un elektrotehnika, Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas. Sarunās ar E. Vansoviču un A. Krēsliņu saņemti solījumi pieteikumus iesniegt nākamnedēļ. Rektors papildināja ar Akreditācijas komisijas vadītājas Ā. Konstantīnovas teikto, ka pārakreditāci­ jai vajadzīgs tikai pašnovērtējuma ziņojumu apkopojums un programmas nākotnes perspek­ tīvas nākamajiem sešiem gadiem.

3. Studējošo skaits 2007. gada 1. oktobrī. (I. Knēts) Rektors informēja, ka, pēc pašreizējiem aptuveniem datiem (vēl nav parakstīti visi at­ skai­tīšanas rīkojumi), klātienē valsts budžeta finansētajās vietās studē 7586, bet 3150 ir mak­sas studenti, akadēmiskajā atvaļinājumā atrodas 565 budžeta studenti un 225 maksas studenti. Vakara un neklātienes maksas studenti kopā ir 6132, bet 189 atrodas akadēmiskajā atvaļinājumā. Maksas studentu visvairāk ir IEF – 1716, APF – 127, BF – 790, tehniskie tul­ ki – 207.

4. Finanšu līdzekļu sadalījums pa studiju programmām 2007./2008. m. g. (R. Taraš­ kevičs) Kanclers R. Taraškevičs informēja, ka jau veikts sadalījuma aprēķina galīgais variants.

Līdz 19. oktobrim Plānu finanšu daļā jāiesniedz visi nepieciešamo izmaiņu priekšlikumi pama­tojoties uz ETF domes 2007. gada 11. septembra sēdes lēmumu, apstiprināt ETF no­likumu. * Par Enerģētikas un elektrotehnikas fakultātes nolikumu Senāts nolēma: pamatojo­ ties uz EEF domes 2007. gada 20. septembra sēdes lēmumu, apstiprināt EEF nolikumu. * Prof. J. Štrauhmanis ziņoja par iesniegto pašnovērtējuma ziņojumu recenzēšanas re­ zultātiem. Pozitīvu vērtējumu saņēmuši šādi pašnovērtējuma ziņojumi: 1) bakalaura, ma­ ģistra un doktora akadēmisko studiju un 1. un 2. līmeņa augstākās izglītības profesionālo studiju programmām «Ķīmijas tehnoloģija» (recenz. prof. S. Kukle); 2) bakalaura, maģistra un doktora akadēmisko studiju programmām «Ķīmija» (recenz. prof. D. Blumberga).

Prof. M. Jure atgādināja senatoriem, ka šī ir pēdējā Senāta sēde, kurā plānota paš­no­vēr­ tējuma ziņojumu apstiprināšana. * Par Rīgas Tehniskās universitātes Studentu parlamenta Satversmes maiņu Senāts nolēma: 1. Anulēt 2007. gada 26. februāra RTU Senāta sēdē apstiprināto RTU Studentu par­lamenta Satversmi. 2. Apstiprināt RTU studējošo pašpārvaldes (Rīgas Tehniskās uni­versitātes Studentu parlamenta (SP)) Satversmi, kas pieņemta RTU SP 2007. gada 19. septembra kopsapulcē . * Par Rīgas Tehniskās universitātes iekšējās kārtības noteikumiem studējošajiem

13

un jāpārslēdz līgumi ar visiem mācībspēkiem un palīgpersonālu, neveidojot algu rezervi no budžeta līdzekļiem. Budžets ir pieaudzis par 7 miljoniem, bet jāgatavojas tam, ka tāda pieauguma vairs nebūs.

Izraisījās īsas debates, vai pašreiz lietotajā sadales formulā pareizi ievērota mācībspēka noslodze.

5. 1. kursa studentu nodarbību apmeklējuma kontrole. (Dekāni) DITF dekāna vietnieks G. Matisons: apmeklējumu lapas izsniegtas visiem mācībspē­ kiem, regulāri saņemtas ziņas no Valodu institūta un Inženiermatemātikas katedras mācīb­­ spēkiem. Grupā nodarbības kavē ne vairāk kā 2 vai 3; MLĶF dekāna vietnieks M. Dze­ nis: apmeklētība liekas ļoti normāla; BF dekāns J. Smirnovs: par apmeklētību nevar sū­­dzēties, visstingrāk kontrolē ģeodēzijas un matemātikas mācībspēki; Neklātienes un va­kara studiju departamenta direktore S. Ružecka: studenti nodarbības apmeklē, jo par tām maksā paši; RBS direktors J. Grēviņš: apmeklētība ir aptuveni 90%; APF dekāns U. Bratuškins: ar 1. kursu viss kārtībā, īpaši stingra kontrole ir profesionālajos priekšmetos, bet apmeklējuma problēma sākas 3. kursā; EEF dekāna vietnieks K. Ketners: Ļoti precīza kontrole ir praktiskajās nodarbībās, svarīga tā ir matemātikā, šogad apmeklētība nav slik­ tāka kā pagājušā gadā; IEF dekāna vietnieks J. Saulītis: rektora rīkojums tiek realizēts, ir kārtība; TMF dekāns Ē. Geriņš: fizikā veikta ieejas kontrole – tests pa grupām, rezultāti sakrīt ar uzņemšanas kritērijiem. Studentu pašpārvalde organizēja ievadlekcijas 1. kursā, šogad apmeklētība ir labāka; ETF dekāns G. Balodis: savākti dati no pašu fakultātes mā­ cībspēkiem, fiziķi un matemātiķi sola ziņas šīs nedēļas beigās. Ievadkontroles rezultāti nav sliktāki par pagājušā gada rezultātiem. Mācību prorektors U. Sukovskis piebilda, ka gal­ venais ir, lai studenti justu, ka šāda kontrole notiek, nevis tā ir tikai deklarēta. Rektors at­ gādināja, ka sekmīgi studēt ir studenta valstisks pienākums, jo par viņa studijām maksā valsts.

6. 2006./2007. studiju gada atskaite Statistikas pārvaldei. (U. Sukovskis) Mācību prorektors atzina, ka datu iegūšana no datu bāzes par situāciju 1. oktobrī ir piņķerīgs darbs, jo esošās programmas uzreiz rezultātus nedod. Ziņas jāiesniedz līdz 5. ok­ tobrim. Statistikas pārvalde šogad prasa, no kādām citu augstskolu programmām studenti ienākuši RTU, nākamgad var prasīt ko citu.

7. 2007./2008. studiju gada Uzņemšanas noteikumu gatavošana. (U. Sukovskis, H. Guļevskis) Mācību prorektors U. Sukovskis informēja, ka pašreiz noteikumus izskata, pievieno tiem informāciju par papildu prasībām atsevišķās specialitātēs un pēc redakcionāliem la­ bojumiem tos iesniegs apstiprināšanai Senāta oktobra sēdē. Rektors paskaidroja, ka īpašās papildu prasības detalizēti izskata un apstiprina AIP. 8. IT dienesta prioritārie 2008. gada projekti. (Z. Zitmanis) Rektora vietnieks IT jautājumos Z. Zitmanis informēja, ka Senāta IT komisija pašreiz iz­ vērtē galvenos prioritāros projektus, ko īstenot nākamā gadā. Tie ir šādi: RTU mājas lapas modernizācija, ko pabeigs gada beigās; RTU normatīvo aktu sistēmas izveide, kurā būs iet­ verti arī rīkojumi; e-studiju platformas ieviešana, notiek mācībspēku apmācība sadarbībā ar Tālmācības centru; notiek migrācija uz vienoto RTU e-pasta sistēmu; lai mazinātu rin­das uzņemšanas laikā, veidos elektronisko dokumentu iesniegšanu; ir prasība sakārtot priekš­ metu reģistru, lai ieviestu reģistrāciju RTU portālā uz brīvās un obligātās izvēles priekš­ metiem; studentu sadaļā katrs redzēs visu par sevi; RTU ēkas savienos ar optiskajiem ka­ beļiem, kur tas būs finansiāli iespējams; būs atsevišķa aptaujām veltīta sistēma; izveidos kar­jeras centra datu bāzi.

8. RTU 145. gadadienas svinības. (I. Knēts) Rektors informēja, ka izglītības un zinātnes ministre B. Rivža piedalīsies plenārsēdes at­ klāšanā, bet operā būs IZM parlamentārā sekretāre T. Koķe, nav vēl ziņu par valsts vadī­ tājiem. Studentu kluba direktore A. Visocka precizēja pasākumu norises kārtību un aicināja dekānus piedalīties erudītu konkursā «Spice» 6. oktobrī.

M. E. Se­nāts nolēma: apstiprināt RTU iekšējās kārtības noteikumus studējošajiem, kas pieņemti Rīgas Tehniskās universitātes Studentu parlamenta 2007. gada 19. septembra kopsapulcē. * Par korekcijām uzņemšanas plānā 2007. gadā pamatstudijās ar budžeta finan­ sējumu Senāts nolēma: ņemot vērā reālo situāciju studentu uzņemšanas laikā, izdarīt ko­ rekcijas 2007. gada 26.marta Senāta lēmumā «Par uzņemšanas plānu 2007. gadā pa­mat­ studijās ar budžeta finansējumu». * Par «Nolikuma par RTU Emeritētā profesora goda nosaukuma piešķiršanas kārtību, pienākumiem un tiesībām» izmaiņām Senāts nolēma: izmainīt RTU Senāta 2000. gada 31. janvāra sēdē apstiprinātā «Nolikuma par RTU Emeritētā profesora go­ da nosaukuma piešķiršanas kārtību, pienākumiem un tiesībām» 3.1. punktu šādā redak­ cijā: «3.1. RTU Emeritētam profesoram ir tiesības saglabāt darba vietu savas bijušās struk­ tūrvienības telpās un turpināt akadēmisko darbību». * Par kanclera pilnvarojumu Senāts nolēma – pilnvarot Rīgas Tehniskās universitātes kancleru: 1. Slēgt darba līgumu ar Rīgas Tehniskās universitātes rektoru līdz rektora piln­ varu laika beigām. 2. Parakstīt rīkojumus, kuri attiecas uz rektoru.

M. E.

14

APSVEICAM!

2007. gada 25. oktobris

Kāpjot gadu kalnā: docentam Helmutam Guļevskim – 70 8. oktobrī RTU Studiju daļas studiju satura un prog­ rammu nodaļas vadītājam inženierzinātņu doktoram Hel­mutam Guļevskim apritēja 70. gadskārta. Viņš pa­ zīs­tams ne vien kā ilggadējs mūsu augstskolas mācīb­ spēks aparātu būves un mehānikas nozarēs, bet arī kā zinātnieks ar daudzpusīgām interesēm, kurš devis lie­lu ieguldījumu tehnikas pieminekļu aizsardzības un teh­ niskās izglītības vēstures izpētes jomās. Jau daudzus gadus viņš vada ikgadējo zinātnisko konferenču teh­ nisko zinātņu vēstures sekciju un organizē pētījumu pub­licēšanu atsevišķos zinātņu un augstskolu vēstures krā­jumos, kas ietilpst kopējā RTU zināt­nisko rakstu Hu­manitāro un sociālo zi­nātņu sērijā.

Jubilāra dzimtā puse un bērnības zeme ir agrākā Tukuma apriņķa Bikstu pagasta «Gobas», kur tēvam Ludvigam Gu­ ļevs­kim, Bikstu dzelzceļa stacijas priekšniekam, piederēja jaunsaimniecība. Māte Elizabete, dzimusi Ozoliņa, bija sko­ lotāja tuvējā Bikstu pamatskolā. Helmuts ģimenē piedzimis kā jaunākais bērns, pirms viņa pasaulē nācis vecākais brālis Oļģerts un māsas – Margarita un Zigrīda.

Pēc kara Helmuts skolas gaitas sācis Bikstu pamatskolā, kur viņu 1949. gadā no skolas sola varmācīgi atrāva sta­ ļiniskā režīma kalpi. Pagastā cienītā ģimene tika izsūtīta uz Sibīriju. Sekoja smagi trūkuma un ciešanu pilni izsūtījuma ga­di. Izsūtījumā Omskas apgabala Lutomirovkā nomira tēvs, un mātei bezcerīgos posta apstākļos smagi uzgūlās rūpes

par bērnu dzīvībām. Neizdzēšamās tālaika gadu atmiņas sa­ glabājušas rūgtu smeldzi par Omskas stepēs pamesto tēva ka­pavietu, kur palikuši vien akmenī iecirstie sāpju pilnie vārdi: «Glāstiet kapu, stepju smilgas, grūta ceļa gājējam».

Sibīrijā H. Guļevskis ar izcilību beidza Lubomirovkas pa­matskolas 7. klasi, kas pavēra viņam ceļu uz Omskas Ma­ šīnbūves tehnikumu, ko absolvēja 1956. gadā. Pēc tam se­ koja trīs gadus ilgs dienests armijā, pretgaisa aizsardzības ra­diolokācijas stacijā netālu no Permas. Pēc demobilizācijas H. Guļevskim izdevās atgriezties dzimtenē un sākt tehniķa darbu Brocēnu cementa un šīfera kombinātā.

No 1960. gada H. Guļevska dzīves gaitas saistītas ar mūsu augstskolu. Sākumā studijas Mehānikas fakultātē (1960– 1964), tad zinātniskā izaugsme Mašīnu un mehānismu di­ na­mikas problēmu laboratorijā (1964–1970), pēc tam 25 gadus ilgs pedagoga darbs (no 1991. gada docents). 1993. gadā aizstāvēta disertācija šujmašīnu dinamiskās teori­jas jautājumos un iegūts inženierzinātņu doktora grāds. Mehā­ nikas un aparātu būves nozarē pētīta vibrotehnoloģija un izstrādāti optimālie nosacījumi dažādu vibromehānismu pro­jektēšanai. No 1995. gada H. Guļevskis pārgājis admi­ nistratīvā darbā, kur RTU Studiju daļā vada Studiju satura un programmu nodaļu.

Daudzi gadi veltīti tehnikas pieminekļu izpētei un to sa­ gla­bāšanas mērķim. Kopā ar vēsturnieku Andri Biedriņu ap­sekotas un pētītas vecās ūdensdzirnavas un vējdzirnavas, manufaktūru vietas un rūpnieciskās ražotnes. Par Latvijas indus­triālā mantojuma jautājumiem publicēti daudzi raks­

RTU darbinieku Sporta diena «Ronīšos»

Rihards Jasūns, RTU Sporta kluba un valdes priekšsēdētājs Pēc 12 gadu pārtraukuma atjaunota viena no RTU sporta aktivitāšu tradīcijām – Sporta diena RTU darbiniekiem.

Laikus sagatavotie un izsūtītie apraksti par Sporta dienu, ku­rus akceptēja rektors akadēmiķis I. Knēts, vēl tika ap­ spriesti gan ar fakultāšu dekāniem, gan ar komandu orga­ nizatoriem.

29. septembrī pulksten 12 «Ronīšos» parādē nostājās astoņas komandas: Rektorāts, Saimnieciskais dienests, IT dienests, DITF, BF, ETF, TMF un EEF. Pēc rektora uzrunas viss sākās ar sacensībām komandu kapteiņiem. Ar sacensību uzdevumiem un kārtību dalīb­ nieki tika iepazīstināti īsi pirms sacensību sākuma turpat, parādes vietā. Kapteiņu sacensības deva lielu emocionālo lādiņu visai turpmākai Sporta dienai. Katrs komandas kap­ teinis turēja rokās savas komandas dalībnieci, pats būdams uz ceļiem. Uzvarēja TMF dekāna vietnieks Aldis Balodis,

2. vietā Jānis Ieviņš no Saimnieciskā dienesta, 3. vietā DITF pārstāvis Jānis Grabis. Šahā piedalījās spēcīgs dalībnieku sastāvs – meistars šahā Ē. Priednieks, meistars dambretē J. Lelis, E. Lavendelis u. c. Sīvā cīņā 1. vietu izcīnīja jaunais DITF darbinieks E. Lavendelis, 2. vietā ETF docents J. Lelis, 3. vietā EEF asoc. prof. Ē. Priednieks, 4. vietā aiz regulāri spēlējošiem – rektors I. Knēts.

Galda tenisā 1. vietā A. Kutjuns (EEF), 2. vietā J. Ieviņš (SD), 3. vietā A. Paeglītis (BF).

Novusā 1. vietā A. Balodis (TMF), 2. vietā A. Stepanovs (EEF), 3. vietā A. Torsters (SD).

Basketbola soda metienu turnīrā, kurā no katras koman­ das piedalījās divas sievietes un četri vīrieši, 1. vietu izcīnīja DITF, 2. vietu – Rektorāts, 3. vietu – TMF. Strītbolā 3 : 3 ar basketbolistu U. Lenci priekšgalā 1. vietā BF, 2. vietā DITF, 3. vietā Rektorāts, šajā komandā startēja basketbolists U. Citskovskis.

Dāmu tautas bumbā piedalījās sešas dāmu komandas. 1.

ti dažādos preses izdevumos. Latvijas valsts tapšanas vēstu­ riskie soļi apkopoti atsevišķā izdevumā «No idejas iz­auga valsts» (2001). Ne mazāka interese veltīta dzimtā nova­da vēsturei un kultūras darbiniekiem. Kultūrvēsturiski nozī­ mīgs ir H. Guļevska rīcībā esošais vectēva, Irlavas skolotāju semināra beidzēja Jūlija Ozoliņa (1874–1962) atmiņu manu­ skripts «Manas dzīves takas».

«Jaunā Inženiera» lasītājiem pazīstami laikrakstā pub­ li­cētie H. Guļevska ap­ska­ti par mūsu augstskolas vēstu­ res spilgtā­kajiem brīžiem. Plašais redzesloks devis ieros­ mi vairāk nekā 150 zinātnisko un populārzinātnisko raks­tu publicēšanai. H. Guļevskis ir līdzautors pēdējos ga­dos izdotajam augstskolas vēstures plašam pētījumam «Augs­tākā tehniskā izglītība Latvijā», kas publicēts trīs sē­jumos (2001, 2004, 2007). Turpinās nākamā sējuma sa­ gatavošanas darbs.

Helmuta un Lias Guļevskas, savulaik populārā radio­ raidījuma «Mikrofons» redaktores, laulībā dzimusi meita Diāna, kas turpina mātes gaitas Latvijas Radio un ilgāku lai­ku bijusi radioteātra režisore, kā arī producente. Jubilārs snie­dzis palīdzīgu roku dzimto tēva māju sakopšanā un priecājies par dabu, vasarās ceļodams pa Eiropas skais­ tākajām vietām.

Novēlam jubilāram joprojām saglabāt dzīves sparu un sek­mes radošajā darbā, veiksmīgus jaunu atziņu meklējumus un to gaismā celšanu!

Darbabiedri

vietā EEF, 2. vietā Rektorāts, 3. vietā BF. Visilgāk mačojās volejbolisti (komandā divas dāmas un četri kungi). 1. vietā TMF, 2. vietā BF, 3. vietā ETF. Visu dienu sacentās šautriņu metēji (arī šajās sacensībās komandā seši dalībnieki). 1. vietā DITF, 2. vietā BF, 3. vietā Rektorāts.

Kopvērtējumā pēc 9 sporta veidiem 1. vietu un kausu iegu­ va TMF (53 p.), 2. vietu DITF (50 p.), 3. vietu BF (46 p.).

Rezumējot jāpiemin: 1) kolosālie laika apstākļi – saule un +20 grādu; 2) lielais dalībnieku skaits. Kā vienmēr ar savu klātbūtni sacensības pagodināja un savās komandās piedalījās rektors akadēmiķis I. Knēts, DITF prodekāns G. Matisons, EEF dekāns J. Gerhards, BF komandējumā esošo dekānu aizvietoja viņa palīdze D. Brence, uzvarētājkomandas TMF prodekāns A. Balodis, kā arī jaunie struktūrvienību vadītāji – Z. Zitmanis (IT dienests), I. Eriņš (Plānu finanšu daļa), A. Rubenis (Saimnieciskais dienests) gan piedalījās kā novērotājs; 3) daudzi dalībnieki «Ronīšos» ieradās pirmo reizi mūžā, un ceram, ka daļa no viņiem izrādīs vēlmi ne tikai sportot, bet atvaļinājuma laikā šeit arī atpūtīsies, lai atpūtnieku vidū būtu vairāk mūsējo nekā cilvēku no malas.

4. Prieks, ka dalībnieku vidū bija daudz jaunu seju, kuras varēs papildināt mūsu mācībspēku darbinieku komandas Baltijas TU sporta spēlēs 2008. gada maijā Rīgā. 5. Žēl, ka IEF dekāna komandējuma laikā palicēji neprata noorganizēt komandu, jo IEF ir daudz darbinieku, kuri sportot prot. 6.

Grūtāk, protams, ir mazajām fakultātēm APF un MLĶF, bet varēja taču abas apvienoties vienā komandā, kā to dara studenti, un piedalīties.

Ceru, ka nākamreiz rīkosim šo sporta dienu agrāk – septembra trešajā sestdienā – un piedalīsies gan IEF, gan APF un MLĶF, gan citas komandas.

Uz tikšanos «Rektora kausa» izcīņā boulingā decembrī!

2007. gada 25. oktobris

STUDENTU LAPA

1. kursu sporta diena «Ronīšos» Sandis Kapleitis, RTU SP sporta nodaļas vadītājs Ilggadējās RTU tradīcijas turpinās, un tāda ir 1. kursu sporta diena «Ronīšos» jeb «Rudens «Ronīši»». Sporta diena notika 22. septembrī, dienā, kura bija kā radīta sportošanai, jo visus lutināja jauki saules stari un skaistās rudens krāsas.

«Ronīšos» viss sākās ar studentu pulcēšanos parādei centrālajā laukumā un atklāšanas uzrunu. Sporta dienā studenti cīnījās dažādos sporta veidos: volejbolā, basketbolā, futbolā, galda tenisā, šautriņu mešanā, šahā un tautas bumbā.

Cīņas norisinājās ļoti sīvi, jo katrs vēlējās uzvarēt un

«RTU Cope 2007» RTU SP jau otro gadu bija sarīkojis «RTU Copi», lai vei­ cinātu makšķerēšanas sporta attīstību un aktīvu atpūtu pie dabas.

Cope sākās ap pulksten 7 no rīta, kad, austot rīta gaismai, copētāji ieņēma savas vietas, lai sāktu sacensības sešu stun­ du garumā ar mērķi noķert lielāko zivi un iegūt lielāko zivju kopsvaru. Makšķerēšana notika Garkalnes pagasta Alberta dīķos, kurā mīt tieši līdakas, jo šīs zivis ir vienas no grūtāk

parādīt savas spējas, bet, kā teica paši studenti, galvenais bija jauki pavadīt dienu un atpūsties no lekcijām. Sportošana beidzās ap pulksten 17.30, un pēc mirkļa sākās apbalvošana, kurā tika sumināti visu sporta veidu uzvarētāji.

Uzvarētāji: volejbolā – «Amatieri», basketbolā «Dzelzsbetons», futbolā «Kolobki», šahā 1. vieta – Laurai Rogulei (TMF), galda tenisā 1. vieta meitenēm – Elīnai Švēdei (IEF), puišiem – Armandam Cīrulim (ETF), šautriņu mešanā 1. vieta meitenēm – Sanitai Šrēberei (IEF), puišiem – Uldim Klindžānam–Klinšānam (DITF), tautas bumbā uzvarēja «Mehi».

Liels paldies jāsaka Studentu pilsētiņas dienesta viesnīcu vadītājai Lailai Skrodelei par atsaucību. Lielu paldies sakām RTU Sporta kluba vadītājam Rihardam Jasūnam.

noķeramajām un vislabāk patīk spiningotājiem.

Liels prieks organizatoriem šogad bija par to, ka piedalījās arī viena meiteņu komanda un divas jauktās komandas, kur katrā pārī bija pa meitenei, kas savās prasmēs centās ne­at­ palikt no puišiem un pierādīt sevi kā labas copētājas.

«RTU Cope» noslēdzās ap pulksten 14, kad makšķernie­ ki ēda turpat uz ugunskura pagatavoto zivju zupu, kuru bija pagatavojuši organizatori, pārrunāja dienas notikumus un to, kā ķērušās zivis. Tikmēr organizatori steidzās apkopot rezultātus, lai varētu pasludināt «RTU Copes 2007» uz­ varētājus. Trešo vietu izcīnīja komanda ar nosaukumu «XXL» – Juris Rēdmanis un Ivars Pakalnītis. Abām pir­ majām komandām pieveiktās lielākās zivs garums bija vie­ nāds, bet svars atšķīrās tikai par 200 gramiem. Otro vietu izcīnīja «Kartoni» – Roberts Ķikulis un Kaspars Pētersons.

Godpilno pirmo vietu un RTU copmaņa titulu ieguva «Love me tender...» – Artūrs Kigitovičs un Liene Āboliņa. Artūra guvums sacensībās arī izpelnījās titulu «Lielākā zivs».

«RTU Cope» pateicas Alberta dīķu saimniekiem par do­to iespēju copi rīkot pie viņiem. Vislielākais paldies – «RTU Copes» atbalstītājiem makšķerēšanas ekipējuma vai­ rumtirgotājam uzņēmumam SIA «Salmo».

Sandis Kapleitis, RTU SP Sporta nodaļas vadītājs

15

16

STUDENTU KLUBĀ UN KULTŪRAS CENTRĀ

Sveicam uzvarētājus – BF! 1. vieta – BF: Elīna Indriksone (kapteine), Jānis Beķeris, Laura Dembovska, Santa Ieviņa, Verners Martinovs.

2. vieta – IEF: Artūrs Zeps (kapteinis), Elīna Puncule, Viktorija Gončarenko, Ronalds Undzēns, Ansis Šķibusts.

3. vieta – DITF: Roberts Ciemiņš (kapteinis), Jānis Bērziņš, Madara Tora, Ilze Kolosovska, Valdis Līcis.

Līdera balva – Līga Mežmale no MLĶF. Projekta «Inovācija – process» uzvarētāji – IEF komanda.

Konkursa «Labais tonis» uzvarētāji – Anete Čukure un Rolands Smelēns no TMF. Vislabākais tango pāris: Dana Plečkena un Kristaps Greidāns no ETF. EEF komanda: kapteine Ieva Lorence, Ilze Maderniece, Laura Karele, Gints Vasiļišins, Rūdolfs Melnis.

ETF komanda: kapteinis Kristaps Greidāns, Dana Plečkena, Zane Fridrihsone, Aivis Jēkabsons, Artis Ivanovs.

TMF komanda: kapteinis Raimonds Nikoluškins, Anete Čukule, Marina Griščenko, Artjoms Čerkovskis, Rolands Smelēns.

MLĶF komanda: kapteine Līga Mežmale, Irina Novosjolova, Zane Zondaka, Pāvels Karabaško, Māris Mucenieks. Žūrija (no kreisās): māksliniece, interjeriste Inita Grīnberga, RTU SP Kultūras nodaļas vadītāja Liene Jasukēviča, stila konsultante Ingrīda Latiša, RTU Sabiedrisko lietu daļas vadītājs Juris Briedis, RTU mācību prorektors Uldis Sukovskis, žūrijas priekšsēdētāja, režisore, horeogrāfe Asja Visocka, kultūras teorētiķe Zane Opincāne.

Būvnieki balvā no «Hansabankas» saņems braucienu uz Austriju, lai Jauno gadu sagaidītu uz slēpēm!

Visu «RTU Spices» organizatoru un dalībnieku vārdā paldies mūsu labvēļiem:

Foto: Liene Jasukeviča. Citus fotoattēlus varat aplūkot foajē pie Mazās zāles, Kaļķu ielā 1.

2007. gada 25. oktobris