Nr 5 26 10 2000 by Rīgas Tehniskā universitāte

Nr.5 (1181) 26.10.2000. RTU avîze iznåk kopß 07.02.1959.

Par RTU 138. gadadienai veltîtajiem pasåkumiem lasiet 2. un 4. lpp.

Akadémi˚is J.Stradiñß sañem RTU Goda biedra diplomu un piemiñas meda¬u.

RTU Emeritétie profesori Senåta svinîgajå sédé.

Par RTU «Spici’2000» lasiet 11. un 12. lpp.

Par seminåru «Studiju iespéjas våciski runåjoßajås valstîs» lasiet 3. lpp.

2000. gada 26. oktobris

138. gadadienas svinîbas RTU un visas Latvijas augståkås izglîtîbas gadadiena izskanéja patießåm vérienîgi. Íim nozîmîgajam notikumam veltîtie pasåkumi såkås jau 3. oktobrî ar tradicionålo draudzîbas skréjienu îpsalå, kurå åtrumå sacentås vairåk nekå tükstotis pirmkursnieku. 12. oktobrî RTU vadîba uz preses konferenci aicinåja lielås preses Ωurnålistus. Tajå par RTU vésturi un ßodienu, studiju programmu akreditåcijas gaitu, zinåtnisko darbu un starptautisko sadarbîbu ståstîja un uz Ωurnålistu jautåjumiem atbildéja rektors akadémi˚is Ivars Knéts, måcîbu prorektors asoc. profesors Elmårs Be˚eris, zinåtñu prorektors profesors Leonîds Ribickis un Starptautisko sakaru da¬as vadîtåja Måra Sni˚ere. Saulainajå un rudenîgi skaistajå 13. oktobra rîtå RTU vadîbas pårståvji devås jau tradicionålajå braucienå uz bijußo RTU rektoru atdusas vietåm: ziedus nolika un nelielos atmiñu brîΩos kavéjås Lielajos kapos, kur apglabåts pirmais RTU rektors Ernsts Nauks; MeΩa kapos Kristapa Neilanda, pirmå RPI rektora péc institüta atjaunoßanas 1958. gadå, un Aleksandra Målmeistara atdusas vietå un visbeidzot Matîsa kapos, kur apglabåts Aleksandrs Veiss, kurß RPI vadîja 22 gadus.

Novembrî sveicam nozîmîgå dzîves jubilejå: Materiålzinåtnes un lietiß˚ås ˚îmijas fakultåtes docentu Ojåru Baumani, Liepåjas MZTK laborantu Andreju Arturu Degi, Elektronikas un telekomunikåciju fakultåtes tehni˚i Péteri Loginu, Transporta un maßînzinîbu fakultåtes docentu Vladimiru Mirtovu, Ener©étikas un elektrotehnikas fakultåtes docentu Uldi Zîtaru, Transporta un maßînzinîbu fakultåtes 1. kategorijas speciålisti Inesi Kißçenko, Saimniecîbas dienesta laboranti Ilzi Ozoliñu, Ener©étikas un elektrotehnikas fakultåtes dispeçeri Ritu Rumpi, Materiålzinåtnes un lietiß˚ås ˚îmijas fakultåtes vadoßo pétnieci Armandu Vîksni.

Més un müsu priekßgåjéji Èsi par RTU Véstures konferenci Helmuts Gu¬evskis, konferences Augstskolu véstures sekcijas vadîtåjs

Pécpusdienå Mazajå zålé notika RTU 138. gadadienai veltîtå Senåta svinîgå séde. To ievadîja studentu muzikålais sveiciens. IEF studentes Ilzes Kaimiñas teicamå izpildîjumå izskanéja Jåña Mediña «Daina» klavierém. RTU rektors akadémi˚is Ivars Knéts apsveica senatorus, viesus un aizdedza sveces – par 19. gadsimtu, kad müsu augstskola dibinåta, par 20. gadsimtu, kad tå darbojusies, par müsu augstskolas simts, trîsdesmit, astoñiem gadiem un jaunajam gadu tükstotim par godu ar novéléjumu, lai plaukst Latvija un tås augståkå izglîtîba. Rektors atgådinåja RPI nozîmi Rîgas un visas Latvijas attîstîbå, îstenojot saiti starp izglîtîbu un attîstîbu. 90% Latvijå uzcelto éku arhitekti ir RPI absolventi. Tikai pateicoties RPI absolventiem, 1914. gadå Rîga bija treßå industriåli attîstîtåkå pilséta Krievijas impérijå aiz Sanktpéterburgas un Maskavas. LZA prezidents akadémi˚is J.Stradiñß un RTU rektors akadémi˚is I.Knéts parakstîja deklaråciju par Latvijas Zinåtñu akadémijas un Rîgas Tehniskås universitåtes sadarbîbu. «Latvijas vecåkås augstskolas – Rîgas Tehniskås universitåtes – dibinåßanas gadadienå Latvijas Zinåtñu akadémija un Rîgas Tehniskå universitåte deklaré abu zinåtnisko institüciju îpaßo atbildîbu par augståkås izglîtîbas un zinåtnes harmonisku un sekmîgu attîstîbu Latvijå. Latvijas Zinåtñu akadémija un Rîgas Tehniskå universitåte apzinås,

➢

4. lpp

Müsu Alma Mater, kopß 1990. gada – Rîgas Tehniskå universitåte, ßogad iegåjusi jau simt trîsdesmit devîtajå akadémiskajå ciklå. Augståkå tehniskå izglîtîba un lîdz ar to arî müsu augstskola gadu gaitå piedzîvojusi daudzas pårvértîbas. Par to, kådas tås ir bijußas, vai ßajås pårvértîbås ir saglabåjusies tradîciju péctecîba, par cilvékiem, kuri tajå måcîjußi un måcîjußies, arvien kaut ko jaunu uzzinåm ikgadéjås véstures konferencés. Íogad RTU Véstures konference notika 11. un 12. oktobrî. Konferences ietvaros darbojås Augstskolu véstures, InΩenierzinåtñu véstures, îmijas véstures sekcijas, noslégumå notika plenårséde. Tradicionåli aktîvi savas pagåtnes apzinåßanå kå allaΩ bija ˚îmi˚i, kuru véstures pétniecîbu inicié un koordiné îmijas véstures muzeja nenogurdinåmie entuziasti I.Grosvalds, U.Alksnis, un viñu domubiedri. Sekcijas sédé tika nolasîti astoñi

ziñojumi. InΩenierzinåtñu véstures sekcijas sédé dominéja elektrotehni˚i. Pieci no divpadsmit noklausîtajiem ziñojumiem bija veltîti ievérojamu Latvijas elektroener©éti˚u – K.Rezevska, K.Ketnera un radiotehni˚u – J.Asara, A.Tîpaiña dzîvei un darbam, VEF attîstîbai. Vairåki ziñojumi bija veltîti büvinΩenieru un mehånikas inΩenieru sagatavoßanas daΩådiem aspektiem RPI. Kolé©i no LU un LLU ziñoja par matemåti˚a A.Médera un fizi˚a J.Çudara darbîbu RPI un LU, par lauksaimniecîbas maßînu koplietoßanas vésturi Latvijå. Augstskolu véstures sekcijas sédé kupli bija pårståvéta LLU, ar kuru müs saista kopîga såkotne Rîgas Politehniskajå augstskolå. Kolé©i ziñoja par RPI bijußå direktora (müsdienu izpratné – rektora) V.Knîrima dzîvi un darbu, par to, kå uzsåkta meΩsaimnieku augståkå izglîtîba Latvijå. Dzîvu interesi izraisîja M.Balti-

➢

3. lpp

2000. gada 26. oktobris

Interese par studijåm årzemés ir milzîga To pårliecinoßi pierådîja informatîvais seminårs «Studiju iespéjas våciski runåjoßajås valstîs», kas notika 11. oktobrî RTU Mazajå zålé. Seminåru organizéja Starptautiskå sakaru da¬a (vadîtåja Måra Sni˚ere) un Latvijå strådåjoßo våcu vieslektoru apvienîba «D-A-CH» (koordinatore Marianne Vilke). Íåda veida seminårs Latvijå notika pirmo reizi. Tajå izskanéja jaunießiem ¬oti noderîga un aktuåla informåcija par studiju iespéjåm Våcijå, Austrijå un Íveicé. Patîkami pårsteigts par lielo jaunießu interesi, seminåra dalîbniekus uzrunåja RTU rektors akadémi˚is Ivars Knéts. Èsajå uzrunå akadémi˚is pieminéja sveßvalodu zinåßanu nozîmîgumu un uzsvéra to, ka Eiropå paståv augståkås izglîtîbas standarts, kas nosaka, ka vismaz viens no studiju gadiem jåpavada kådå årvalstu augståkajå måcîbu iestådé. Akadémi˚is pateicås véstniecîbu pårståvjiem, seminåra organizétåjiem un dalîbniekiem un novéléja interesantas studijas gan ßajås, gan citås valstîs. Seminåra gaitå klåtesoßos uzrunåja Íveices véstniecîbas padomniece Urzula Åroe un VFR véstniecîbas

➣

2. lpp

ña (LU) ziñojums par vésturiskajiem zinåtnisko grådu nosaukumiem Latvijas Universitåté. Trîs ziñojumi bija veltîti sporta vésturei müsu augstskolå. Sporta speciålistu ziñojumi ¬oti atsaucîgi tika uzñemti tådé¬, ka iepriekß ßî akadémiskå dzîves joma bija palikusi it kå årpus vésturisko pétîjumu loka. Plenårsédi ievadîja RTU rektora akadémi˚a I.Knéta uzruna ar aicinåjumu arvien dzi¬åk apzinåt un godå turét tås tradîcijas, kas vieno müsu Alma Mater ar citåm augstskolåm un tajå paßå laikå padara to pie-

Rüta Lapsa kultüras ataßejs Franks Jaraßs, kurß tikai nupat såcis darbu Latvijå. Par zinåtniskå darba iespéjåm Austrijå ståstîja RTU Tehniskås fizikas institüta direktors profesors Måris Knite, neaizmirstot jaunießiem izståstît arî par daΩådåm organizatoriskåm un sadzîviskåm lietåm, ar ko nåksies saskarties, måcoties vai strådåjot Austrijå. Par tému «Kå es studéju Vîné» îsumå paståstîja augstskolas «Turîba» students Gundars U©is, kurß gadu studéja Vîné. IZM Augståkås izglîtîbas departamenta Augstskolu noda¬as vadîtåja Velta Vikmane uzsvéra studiju un informåcijas iegüßanas atß˚irîbas pie mums un Våcijå. Savukårt IZM Pedagogu izglîtîbas atbalsta centra vecåkå referente Rüta Vocißa piedåvåja «Våcijas Bundeståga praktikantu programmas» studijas, kas paredzétas bakalauriem un norit sadarbîbå ar Humbolda universitåti Våcijå. RTU Starptautisko sakaru da¬as vadîtåja Måra Sni˚ere sîkåk paståstîja par ßobrîd populåråko Våcijas stipendiju devéju Latvijå – Våcijas Akadémiskås apmaiñas dienestu (DAAD).

DAAD stipendijas tiek pieß˚irtas jau deviñus gadus, ir astoñi stipendiju veidi. Pagåjußå måcîbu gadå tika pieß˚irtas 104 ßådas stipendijas. Par iespéjåm studét Våcijå, neizbraucot no Latvijas, tuvåk paståstîja Hågenas Tålmåcîbas universitåtåtes Rîgas studiju centra koordinatore Alîna Grînberga. Tas ir iespéjams, izmantojot ßî centra palîdzîbu. Rîgas studiju centrs atrodas Ka¬˚u ielå 1 – 222. Tur arî var sañemt visu nepiecießamo informåciju. Pasåkuma noslégumå M.Vilke îsumå iepazîstinåja ar jauno våcu valodas testu TestDaF (Test Deutsch als Fremdsprache), kuru nepie-

vilcîgu ar savu îpaßo seju. Rektors informéja par to, ka tiek atjaunota tradîcija pieß˚irt RTU Goda biedra nosaukumu. «Vecajå RPI» lîdz 1. pasaules karam bija ievéléti desmit Goda biedri. Par pirmo (vienpadsmito) RTU Goda biedru ievéléts Latvijas ZA prezidents akadémi˚is J.Stradiñß. «Vecajam RPI» bija veltîti arî plenårsédes ziñojumi par studentu stipendijåm, par derîgo izrakteñu pétîjumiem, arî medicînas vésturnieka prof. A.Vîksnas akadémiski izvérstais ziñojums par RPI saitém ar medicînu. Domåjams, ka zinåtnes

vésturniekus arî turpmåkajam raΩenajam darbam iedvesmos kuplais dalîbnieku skaits gan sekciju sé-

cießams nokårtot årzemniekiem, lai uzsåktu studijas Våcijas augstskolås. Íådu testu büs iespéjams nokårtot RTU Starptautisko sakaru da¬as Valodu centrå. Pasåkums tießåm izdevås lieliski. Visi tå organizatori un viesi izteica patiesu gandarîjumu par jaunießu negaitîto atsaucîbu un milzîgo interesi par studiju iespéjåm våciski runåjoßajås valstîs. DiemΩél lektori nebija gaidîjußi tik daudz interesentu, tåpéc visiem nepietika informåcijas bukletu un citu materiålu. Taçu tos, tåpat kå sîkåku informåciju par konkrétiem piedåvåjumiem, dokumentu iesniegßanas kårtîbu, termiñiem un studiju laiku var sañemt Starptautisko sakaru da¬å, Ka¬˚u ielå 1–322, tålr. 7089313. ❏

Seminåra dalîbnieki pårpildîtajå Mazajå zålé. R.Krontåla foto.

dés, gan plenårsédé, kå arî tas, ka konferences darbå aktîvi lîdzdarbojås gan RTU rektors, gan studenti. ❏

Referé RTU Muzeja vadîtåja Alîda Zigmunde. R.Krontåla foto.

4 ➣

2000. gada 26. oktobris

2. lpp

Deklaråcijas parakstîßana.

ka augståkås izglîtîbas un zinåtnes mér˚tiecîga attîstîba un pétniecisko rezultåtu izmantoßana tautsaimniecîbå, izglîtîbå un kultürå ir vitåli nepiecießama, lai nodroßinåtu Latvijas kå stabilas demokråtiskås valsts nåkotni.» Kå vélåk izteicås akadémi˚is J.Stradiñß, – parakstîtå deklaråcija iezîmé Latvijas zinåtnes vienotîbu un apstiprina müsu cîñu par zinåtnes attîstîbu. Apsveikumus un RTU Emeritétå profesora diplomus sañéma RTU profesori: F.Avotiñß, O.Neilands, B.Okss, J.Osis, U.Sedmalis, J.Loçmelis, G.Rañ˚is, A.Bebris. Profesori E.Gudriniece, O.Buka un I.Meirovics diplomus jau sañémußi savu jubileju dienås, bet profesori A.Temkins un J.Barkåns nebija ieradußies veselîbas ståvok¬a dé¬. Senåta priekßsédétåjs V.Kampars pateicås emeritétajiem profesoriem par RTU veltîto darba müΩu, par jauno speciålistu audzinåßanu un par to, ka viñi vél tagad ir izcili zinåtnieki. Uzsåkot jaunu tradîciju, rektors izteica pateicîbu arî tiem tautsaimniecîbas pårståvjiem, kuri nav Ωélojußi püles un lîdzek¬us, lai RTU absolventi k¬ütu par izciliem speciålistiem. Atzinîbas rakstus sañéma: «Latvenergo» prezidents K.Mi˚elsons par lielo atbalstu RTU ener©étikas jauno speciålistu sagatavoßanå (ieteic EEF); Motorolas Baltijas pårståvniecîbas vadîtåjs J.Ulmanis par ieguldîjumu RTU infrastruktüras uzlaboßanå un studiju procesa pilnveidoßanå (ieteic ETF); «IBM Latvija» vadîtåjs A.Traidåss par ieguldîjumu datorklaßu tehniskå aprîkojuma pilnveidoßanå (ieteic ASTF); AS «Valmieras ß˚iedra» prezidentam I.Po¬akam par bütisku ieguldîjumu fakultåtes attîstîbå (ieteic TMF); LR Valsts Ieñémumu dienesta Måcîbu organizåcijas da¬as priekßniecei R.Raçinskai par ievérojamo ieguldîjumu fakultåtes un Starptautisko ekonomisko sakaru un muitas institüta studiju procesa nodroßinåßanå, tå uzlaboßanå un speciålistu kvalifikåcijas paaugstinåßanå (ieteic IEF); PAS «Grindeks» valdes loceklim V.Skrîvelim par bütisku ieguldîjumu tautsaimniecîbas ˚îmijas nozares un RTU sadarbîbas nostiprinåßanå (ieteic MLF); büvinΩenierim G.Bolem (ASV) par ieguldîjumu RTU infrastruktüras uzlaboßanå un studiju procesa pilnveidoßanå (ieteic AF un BF). Pateicoties par atzinîbu, I.Po¬aks atceréjås uzñémuma darbîbas såkotni, kad atbildîgos amatos ståjußies jaunie RPI daΩådu fakultåßu absolventi, kuri strådå vél ßodien, un ieteica kopîgi darît visu, lai AS vadîba nebütu jånodod årzemnieku rokås. RTU jubilejå sveica: Augståkås izglîtîbas padomes priekßsédétåja profesore B. RivΩa, ar prieku atzîméjot, ka tautsaimniecîba aizvien vairåk pieprasa inΩenierus, kas liecina par tautsaimniecîbas augßupeju, LLU rektors profesors V.Strî˚is, piebilstot, ka arî LLU ßo datumu uzskata par savu dzimßanas dienu, jo sagatavoßanas kursu klausîtåju vidü 1862. gadå bijis arî nåkamais RPI Lauksaimniecîbas noda¬as students, LU rektors profesors I.Låcis novéléja visiem veselîbu un dzîves prieku.

Klåtesoßie noklausîjås RTU Goda doktora Henrija Millera–Maleka (Be¬©ija) akadémisko runu. Ìentes universitåtes profesora sadarbîba PHARE programmas ietvaros ar RTU Informåcijas tehnolo©ijas institütu ilgst jau septiñu gadu garumå un devusi lielu ieguldîjumu raΩoßanas vadîbas studijås. Atjaunojot bijußå RPI tradîcijas, RTU Goda biedra diplomu Nr.1 (11.) RTU rektors akadémi˚is I.Knéts pasniedza LZA prezidentam akadémi˚im Jånim Stradiñam. Savå atbildes runå akadémi˚is J.Stradiñß pieminéja daudzus interesantus RPI véstures momentus. Pirmo reizi par augstskolas dibinåßanu Rîgå ieminéjies Romas påvests 1583. gadå, bet sañémis atbildi no Rîgas, ka tai ir vajadzîgs viss cits, tikai ne universitåte. Zviedru laikos reizes trîs uz Rîgu gribéts pårcelt universitåti no Térbatas. Par îpaßu godu akadémi˚is uzskata diploma sañemßanu Latvijas augståkås izglîtîbas svétku dienå, par to J.Stradiñs teica trîskårßu paldies: pirmkårt, RTU/RPI ir vecåkå Rîgas augstskola, un ar Rîgas zinåtnes véstures pétîjumiem zinåtnieks nodarbojas jau piekto gadu desmitu. Otrkårt, fakultåtes mérogå akadémi˚is sevi uzskata par RPI audzékni. Treßkårt, draudzîgas saites akadémi˚i vieno ne tikai ar RTU ˚îmi˚iem, bet arî ar daudziem RTU citu nozaru zinåtniekiem. J.Stradiñß pieminéja pirmos RPI Goda biedrus – fizikålajå ˚îmijå zinåtnes virsotnes sasniegußo V.Ostvaldu un globålå sasiluma autoru Svante Areniusu. RPI atjaunoßanu 1958. gadå akadémi˚is saista ar republikas industrializåciju, nevis tradîcijåm. Atceroties neatkarîbas atjaunoßanas laiku, kad, ieståjoties zinåmai depresijai, pårtrükußi arî labi pasåkumi, J.Stradiñß konstatéja, ka vésturiskås tradîcijas nenovérté cilvéki ar amerikånisko domåßanu, bet Eiropas zinåtne balstås uz tradîcijåm, tås savienojot ar modernizåciju. Akadémi˚is ir pårliecinåts, ka viss, kas uzcelts Rîgå no Va¬ñu lîdz Tallinas ielåm un Rîgas jügendstils, ir veidojies, tikai pateicoties RPI darbîbai. Lielåkie tå laika sasniegumi arhitektürå ir RPI (tagad LU) galvenå éka Raiña bulvårî 19 un îmijas fakultåtes éka Kronvalda bulvårî 4. J.Stradiñß RPI nodévéja par vienu no lielåkajåm 19. gadsimta Rîgas vértîbåm un par izcilu modernizåcijas instrumentu Rîgai, Polijai un Krievijai. Nåkamajai RTU lielajai jubilejai 2012. gadå akadémi˚is véléja «jaunas bezdelîgas», vienlaikus atzîstot, ka RTU nevar pacelties, nepace¬ot visu valsti. Vakarå Ka¬˚u ielå 1, Aulå notika jubilejas balle, kuras ieskañå dziedåtåja Marina Naumova aizveda klåtesoßos burvîgå dziesmotå ce¬ojumå uz Franciju. ❏ Jubilejas pasåkumus fikséja M.Eizentåle, R.Lapsa (teksts) un R.Krontåls (foto)

LZA prezidents un triju Latvijas universitåßu rektori (no kreisås): prof. I.Låcis (LU), prof. V.Strî˚is (LLU), akad. J.Stradiñß (LZA) un akad. I.Knéts (RTU) pie müsu augstskolas dibinåtåja un aktîva atbalstîtåja rüpnieka Kår¬a Ådolfa Tîlo portreta.

2000. gada 26. oktobris

Iznåk RTU Zinåtniskie raksti R. Lapsa 18. oktobrî MLF notika svarîgs pasåkums ne vien RTU, bet arî visas Latvijas zinåtné – péc 35 gadu kluséßanas klajå nåcis RTU Zinåtnisko rakstu pirmås sérijas pirmais izdevums «Materiålzinåtne un lietiß˚å ˚îmija». Èpaßi nozîmîgs ir fakts, ka ßajå rakstu kråjumå publicétie zinåtniskie raksti ir starptautiski atzîti, tåtad – disertabli. MLF dekåns profesors Valdis Kampars vispirms pateicås ßî pa-

såkuma galvenajiem vaininiekiem – idejas autoram rektoram akadémi˚im Ivaram Knétam, profesorei Emîlija Gudriniecei, kura bija galvenå visu rakstu autoru kopå turétåja, un RTU Izdevniecîbas, kurå iespiesti raksti, direktorei Natålijai Çinai. Akadémi˚is I.Knéts apsveica visus klåtesoßos, îpaßi ˚îmi˚us, ar ßo vésturisko notikumu un paståstîja, ka ßogad paredzéts izdot zinåtnis-

Dekånu runas 12. oktobra sédé ☛ Dekåni atskaitîjås par studiju programmu akreditåcijas gaitu fakultåtés. IEF dekåns K.Didenko informéja par Ekspertu komisijas darbu fakultåté, pårbaudot uzñéméjdarbîbas vadîbas programmas atbilstîbu akreditåcijas prasîbåm. Ekspertu komisijå strådåja profesors V.Kundrotas (Lietuva), profesors P.DΩudiselli (Francija) un LLU profesors V.Kozlinskis. Profesionålå programma sañémusi mazåk piezîmju nekå akadémiskå, bet doktorantüras programma – ieteikumu pilnveidot un îstenot, kooperéjoties ar citåm augstskolåm. Par priekßmetu sarakstu sañemti ieteikumi: da¬u tagadéjo obligåto priekßmetu (fiziku, ˚îmiju, télotåju ©eometriju) pårnest uz izvéles priekßmetu bloku, palielinot humanitåro priekßmetu skaitu obligåto priekßmetu sarakstå; pastiprinåt ang¬u valodas kursu inΩenierstudijås un ma©istrantürå, savukårt doktorantüras studijås paredzétie 10 KP sveßvalodai uzskatîti kå lieki. Ma©istrantüras programmå ieteikts pastiprinåt orientåciju uz årzemju pieredzi, doktorantüras programmå – palielinåt priekßmetu skaitu un sadarbîbu ar citåm augstskolåm. Apmekléjot nodarbîbas, komisija konstatéjusi, ka auditorijas Åzenes ielå 16 nav vajadzîgajå kårtîbå. Dekåni apsprieda izteiktås piezîmes un priekßlikumus. Klåtesoßie vienpråtîgi neatbalsta izskanéjußo domu – noteikta virziena doktorantüras studijas koncentrét tikai atseviß˚ås augstskolås. Neviens neiebilst pret promocijas padomju skaita ierobeΩoßanu, bet uzskata, ka doktorantüras studijas augstskolås ierobeΩot nedrîkst. Ekspertu izteiktås piezîmes par priekßmetu skaitu un saturu rosinåja domu, ka Senåta komisijåm nepiecießams veikt nopietnus pétîjumus par to, kådi priekßmeti atseviß˚os studiju virzienos ir vajadzîgi, nevis nepamatoti apgalvot, ka viens vai otrs priekßmets nav vajadzîgs, vai arî atsaukties uz kådas årzemju augstskolas priekßmetu sarakstu. Måcîbu prorektors E.Be˚eris ierosinåja organizét metodisko seminåru «Kas ir bakalaurs», lai tiktu skaidrîbå par bakalaurantüras mér˚iem un domåtu tålåk, ko un kå îsti darît. ☛ Par vienotås RTU informåcijas un vadîbas sistémas izveides gaitu informéja Datu tîkla projekta direktors I.Pujåts. Aparatüra da¬éji jau ir sañemta, un påréjo sañems lîdz oktobra beigåm. Nopietni trükumi konstatéti darbå ar lietotåjiem. Lai apgütu datu båzu sagatavoßanu, Pårvaldes laboratorija

ko rakstu kråjumus vél seßås sérijås – katrai zinåtniskajai nozarei savu. Nåkamås rakstu sérijas, kas jau atrodas izdevniecîbå, ir «Arhitektüra un büvniecîba» un «Ener©étika un elektrotehnika». Savukårt profesore E.Gudriniece vislielåko paldies teica zinåtnisko rakstu autoriem, bez kuriem ßåds izdevums, protams, nebütu iespéjams. Savå îsajå uzrunå profesore neaizmirsa piebilst, ka rakstus otrajam ˚îmi˚u zinåtnisko rakstu izdevumam, kas iznåks nåkam-

gad, viña gaida lîdz 2001. gada 1. janvårim. Paredzéts, ka visas septiñas RTU zinåtnisko rakstu sérijas nåks klajå reizi gadå. ❏

vienu darbinieku nosütîjusi kursos. Lietotåjiem – lietveΩiem, kuri nodarbojas ar datu båzém, 18. oktobrî notiks seminårs – instruktåΩa. LietveΩi sañems arî drukåtu instrukciju. Ir grütîbas ar studentu datu båzi, jo atrasta nopietna k¬üda un izsludinåtais moratorijs nedarbojas. Nepårtraukti tiek pieprasîtas daΩådas izmaiñas un papildinåjumi. Péc seminåra darboties såks arî jauno sistému, kas vairs neprasîs staigåßanu ar disketém. ☛ Apsprieda Senåta svinîgas sédes dienas kårtîbu un 30. oktobra sédé izskatåmos jautåjumus. Lai intensificétu Senåta komisiju darbu, péc rektora priekßlikuma vienojås par to, ka Senåta priekßsédétåjs V.Kampars atbild par Likumdoßanas, Finansu, Zinåtnes, Studentu lietu un Infrastruktüras efektivitåtes komisiju, savukårt Senåta priekßsédétåja vietnieka G.Liberta pårziñå ir Straté©ijas, Studiju kvalitåtes, Studiju programmu, Reklåmas un darba tirgus un Kultüras un sadzîves komisija. ☛ Kanclers R.Taraßkeviçs informéja par profesora grupu un fakultåßu parådu apmaksas gaitu. Apkopojot rezultåtus par darba algas fonda izmaksåm, konstatéts, ka nav pårtériña fakultåßu mérogå, bet atseviß˚ås profesora grupås deficîts tomér pieaug, neievérojot to, ka profesori kancleram solîjußi sakårtot algu jautåjumu. Jautåjumu par atseviß˚u profesora grupu algu fondu ierosinåja izskatît Senåta Finansu komisijå, lai péc tam Senåtå pieñemtu konkrétu lémumu. Péc pårrunåm vienojås, ka kanclers uz nåkamo dekånu sédi sagatavos apmaksas iespéju variantu Macintosh grafiskås darba stacijas iegådei, lai nodroßinåtu kråsaina «Jaunå InΩeniera» izdoßanu. ☛ Rektors akadémi˚is I.Knéts informéja: ✓ par Valsts materiålzinåtñu centra – LU un RTU lîgumsabiedrîbas – dibinåßanu. Íåda valsts finansétu zinåtñu centru dibinåßana Latvijå piecos daΩådos zinåtñu virzienos paredzéta Zinåtnes likumå. Materiålzinåtñu centrå, iespéjams, apvienosies astoñi institüti. ✓ par RTU atteikßanos no sabiedriskås organizåcijas «Latvijas büvmateriålu raΩotåju asociåcijas» dåvinåjuma – Büvmateriålu un büvizstrådåjumu atbilstîbas novértéßanas centra; ✓ par Zinåtniskås bibliotékas direktores A.Janbickas lügumu – fakultåtém nekavéties ar zinåtnisko Ωurnålu pasütîßanu, ko laikus paveikußas tikai EEF un ASTF; ✓ par Rîgas domes izsludinåto konkursu apbüvei îpsalå. ☛ Zinåtñu prorektors L.Ribickis un måcîbu prorektors E.Be˚eris îsi atskaitîjas par komandéjumiem. M.E.

2000. gada 26. oktobris

Gaiss un üdens apvienojas Íåds moto bija izvéléts ceturtajam SCANVAC – BALTVAC saietam, kas notika no 5. lîdz 8. oktobrim Rîgå. Pirmo reizi konference notika 1993. gadå Rîgå, un tå bija BALTVAC – Latvijas Siltuma, gåzes un üdens tehnolo©ijas inΩenieru savienîbas (SGËTIS), Igaunijas Apkures un ventilåcijas inΩenieru savienîbas (EKVU), Lietuvas Siltumtehnikas inΩenieru savienîbas (LITES) – Baltijas federåcijas dibinåßanas konference. 1996. gadå konference «Apkures, ventilåcijas un gaisa kondicionéßanas tehnolo©ijas éku renovåcijai un ener©ijas taupîßanai» notika Tallinå, 1998. gadå SCANVAC – BALTVAC saiets un tehniskais seminårs notika Vi¬ñå. Katram saietam Skandinåvijas apkures, ventilåcijas un sanitårtehnikas inΩenieru savienîbu federåcija (SCANVAC), kas apvieno vairåk nekå 20 tükstoßus inΩenieru Dånijå, Islandé, Norvé©ijå, Somijå un Zviedrijå, lüdz vienas savas dalîbvalsts inΩenieru savienîbu uzñemties galvenå BALTVAC partnera lomu. 2000. gadå tå bija Zviedrijas Apkures, ventilåcijas un sanitårtehnikas inΩenieru savienîba, jo Zviedrijas valdîba tükstoß-

Egîls Dzelzîtis, SGËTIS prezidents, BF profesors

gadi ir pieteikusi kå Baltijas gadu. Gaiss un üdens apvienojas – ßådu savietojamîbu uzsver Globålås programmas, organizåcijas un vienîbas apkårtéjai videi – Global Environment Facility (GEP, Globålå vides iespéja), United Nations Environment

siltuma (aukstuma) a©enta lomu, nerunåjot nemaz par citåm santehniskajåm iekårtåm. Saieta pieñemßanå uzrunu teica Viña Ekselence Zviedrijas véstnieks Latvijå Tomass Bertelmans, uzsverot tradicionåli svarîgo Baltijas un Latvijas lomu Zviedrijas politikå, îsumå

No 5. lîdz 8. oktobrim Rîgå notika SCANVAC–BALTVAC ceturtå konference un Skandinåvijas un Baltijas nozares uzñémumu lietiß˚ais saiets. Programme (UNEP, Apvienoto Nåciju vides programma), kå arî 1999. gadå uzsåktå programma GIWA (Global International Waters Assessment) – Starptautiskais Globålais üdens kråjumu vértéjums. Moto pamatojamîbu papildina arî fakti par Baltijas jüras piesårñojuma avotiem – apméram 30 % slåpek¬a un 10 % fosfora jürå nonåk ar lietu. Arî apkures, ventilåcijas, gaisa kondicionéßanas tehnolo©ijås üdens veic bütisku

SCANVAC–BALTVAC pasåkuma organizators Arne Elleforßs (Zviedrija) un SCANVAC prezidents prof. Ële Fangers (Dånija).

paståstot par savas valsts nodomiem ES prezidéßanas laikå un kå izcilu vértéjot nozares profesionå¬u ieguldîjumu cilvékiem labvélîgas apkårtéjås un politiskås vides veidoßanå. Jauna iezîme – SCANVAC – BALTVAC konferences savietoßana ar Skandinåvijas un Baltijas nozares uzñémumu lietiß˚o saietu. Íajå saietå piedalîjås 49 uzñémumi no Latvijas, Igaunijas, Lietuvas, Zviedrijas un Somijas. Kå uzsvéra

daudzi dalîbnieki, tas bija saiets kontaktu dibinåßanai un jau esoßo precizéßanai un profesionalizåcijai. Konferencé par valsts ierédñu, pétnieku un uzñéméju kopdarba iespéjåm referéja Zviedrijas Måjok¬u nacionålås padomes ©eneråldirektore Inese Ësmane, uzsverot, ka cießs kontakts ar pétniekiem un uzñéméjiem, politi˚iem un valsts ierédñiem ¬auj izvairîties no tå dévétajiem «paniskajiem lémumiem», kas pak¬auti acumirk¬a konjunktürai. Zviedrijas tirdzniecîbas komisårs Péteris Laiviñß, analizéja Zviedrijas un Baltijas attiecîbu ekonomiskos un vésturiskos aspektus. Par savu valstu tirgus apjomu nozarei ziñoja Latvijas, Igaunijas un Lietuvas inΩenieru savienîbas pårståvji. Konferencé piedalîjås arî tehnisko augstskolu un RTU Büvniecîbas fakultåtes måcîbspéki – Rîgå turpinåjås ßî gada augustå Helsinkos konferences «Veselîgas ékas» aizsåktais un septembrî Vi¬ñas konferencé «Ener©ija ékåm» turpinåtais darbs pie studiju programmu harmonizåcijas. Nåkamå SCANVAC– BALTVAC konference notiks 2003. gadå Lietuvå, Vi¬ñå. ❏

Zviedrijas Måjok¬u nacionålås padomes ©eneråldirektore Inese Ësmane. R.Krontåla foto.

2000. gada 26. oktobris

‰rikam Priedniekam – «Balva 2000» Lai izteiktu atzinîbu izciliem pedagogiem un pétniekiem, Izglîtîbas un zinåtnes ministrija pirms çetriem gadiem nodibinåja speciålu balvu. Ministrijas komisija to pieß˚ir reizi gadå. Balvå ir ministrijas Atzinîbas raksts un naudas prémija, kas nepårsniedz Ls 139,3 (nodok¬i atskaitîti). Galvenais, protams, nav nauda, bet gan atzinîba par sasniegto, jo no apméram 10 tükstoßiem izglîtîbas un zinåtnes darbinieku katru gadu tikai 22 izcilåkie tiek atzîti par ßîs balvas cienîgiem. Saskañå ar nolikumu apbalvojuma vértas ir çetras darbîbas jomas. Balva ir paredzéta izglîtîbas sistémas organizétåjiem, kuri veiksmîgi un radoßi pilnveido bérnu, jaunatnes vai pieaugußo izglîtîbu. Otrajå grupå ir darbinieki, kuri veic radoßu un kvalitatîvu pedago©isko darbîbu vispåréjå, profesionålajå vai akadémiskajå izglîtîbå. Treßo grupu veido izglîtîbas darbinieki, kuri savu ener©iju iegulda bérnu un jaunatnes estétiskajå audzinåßanå, zinåtniski tehniskås jaunrades vai sporta attîstîbå. Visbeidzot - zinåtnieki vai inΩenieri var sañemt balvu par nozîmîgiem sasniegumiem zinåtnes un tehnolo©ijas jomå. 2000. gada 28. jünijå Izglîtîbas un zinåtnes ministrijas Lielajå (Baltajå) zålé Va¬ñu ielå 2 svinîgos apståk¬os notika balvas pasniegßana. Pasåkumu vadîja ministrs K.Greißkalns, Administratîvå departamenta direktore I.Vårna un Lietvedîbas noda¬as vadîtåja I.Vîksniña. Balvas sañéma 14 pedago©iskie darbinieki vispåréjå izglîtîbå, 4 - profesionålajå izglîtîbå un 4 - augståkajå izglîtîbå un zinåtné. Pasniedzot balvu, I.Vårnas kundze îsi raksturoja katra laureåta personîbu un sasniegto. Pirmais balvu sañéma

MLF asoc. profesors Augusts Ruplis

RTU Ener©étikas un elektrotehnikas fakultåtes Elektrotehnikas institüta docents ‰riks Priednieks: «Par müΩa ieguldîjumu zinåtnes un tehnolo©ijas attîstîbå un datorizétå studiju materiålu komplektu «Elektriskås ˚édes» CD ROM formå». Müsu augstskolå ‰.Priednieks strådå kopß 1962. g. ar pårtraukumu no 1966. lîdz 1968. g., kad viñß bija jaunåkais zinåtniskais lîdzstrådnieks ZA Fizikas institütå. ‰. Priednieks bija RTU laborants, tad k¬uva par asistentu (1963.–1966., 1966.–1971.), vecåko pasniedzéju (1971.–1976.), docentu (1976.). ‰.Priednieks docé Vispåréjås elektronikas un elektronikas kursu. Viñß strådå arî par pusslodzes docentu (1996.– 1997.) Dzelzce¬a transporta inΩenieru institütå, måcot informåtikas disciplînas. ‰.Priednieka intelektuålo intereßu loks un aktîvås darbîbas lauks ir visai plaßs – pedago©ija, zinåtne un sports. Docenta zinåtniskais darbs ir saistîts ar elektromagnétiskå lauka pétîjumiem magnétiskås hidrodinamikas iekårtås, dzelzce¬a transporta automåtiskås vadîbas sistémåm, mikroprocesoriem dzelzce¬a transporta automåtikas sistémås, elektriskås ener©ijas pårveidotåjiem un datoru izmantoßanu izglîtîbå. InΩeniera zinåtñu doktora grådu viñß ieguva 1971. g., aizståvot disertåciju «Elektromagnétiskie procesi magnétiskås hidrodinamikas iekårtås». Darba vadîtåjs bija ZA Fizikas institüta zinåtnieks Tålivaldis Kalniñß, bet viens no oponentiem akadémi˚is Jånis Lielpéters. ‰.Priednieks ¬oti nopietni un ar lielu atbildîbu pildîjis augstskolas måcîbspéka darbu, nepårtraukti pilnveidojot docéßanas metodiku, ce¬ot kvalifikåciju Maskavas Transporta institütå (1971.,

1980.), Maskavas Ener©étikas institütå (1976.), Latvijas ZA Elektronikas un Skait¬oßanas tehnikas institüta Mikroprocesoru tehnikas laboratorijå (1985), Automatizétås projektéßanas republikåniskajå centrå (1990). Ar jaunåkajåm tendencém pedago©ijå ‰.Priednieks iepazinås RTU tålmåcîbas kursos (1997., 1998.). Apgütås zinåßanas un iemañas nepårvértås par lieku bagåΩu. Tås ‰.Priednieks izmantoja praktiskå darbîbå, kå redzams, ar atzîstamiem panåkumiem. Viñß ir uzrakstîjis vairåkus ori©inålus måcîbu lîdzek¬us un gråmatas elektrotehnikå. Taçu visnozîmîgåkais ‰.Priednieka ieguldîjums ir müsdienu informåcijas tehnolo©ijas (high tech) un pedago©iskås domas (tålmåcîba) iemiesoßana konkréta produkta izstrådé, proti, kompaktdiskå «Elektriskås ˚édes». Jau agri ‰.Priednieks izprata datortehnikas lomu vispår un izglîtîbå îpaßi. Viñß apguva programméßanu un gåja lîdzi straujajai (språdzienveida) attîstîbai ßajå zinåtnes nozaré, pakåpeniski apgüstot Pascal, QuickBasic, Assembler, Visual Basic un Delphi programméßanas valodas. CD ROM «Elektriskås ˚édes» saturå ir interaktîvas apmåcoßås datorprogrammas «Vispåréjå elektrotehnikas un elektronikas kursa» studijåm. Tås palîdz studentam apgüt måcîbu disciplînu patståvîgi, izvéloties sev piemérotu laiku un materiåla apguves tempu. Lîdzås apmåcoßajåm datorprogrammåm diskå atrodams arî ‰.Priednieka måcîbu gråmatas «Elektriskås ˚édes» pilns teksts. Atgådinåßu, ka paßlaik ‰.Priednieka CD ROM «Elektriskås ˚édes» studentiem ir pieejams RTU Zinåtniskajå

bibliotékå îpsalå, Latvijas Jüras akadémijå, RTU Neklåtienes studiju departamentå, RTU Dzelzce¬a transporta institütå, Rézeknes augstskolå, RTU Ener©étikas un elektrotehnikas fakultåté, Latvijas Tålmåcîbas centrå, kå arî Dr. A.Kapenieka vadîtajå RTU Tålmåcîbas studiju centrå studiju forumå ar adresi <www.internet–uni.lv/elcira. nsf>. Ievérojamu vietu ‰.Priednieka müΩå ieñémis sports. Viña personîbas attîstîbå un rakstura veidoßanå nozîmîga loma bijusi ßaham, kas Latvijå jau vairåk nekå 100 gadus ir lielå cieñå. Íahs ir 20.gs. kultüras fenomens, kas ietver sevî gan sportu, gan måkslu, gan zinåtni. Müsdienås vispåréju ievérîbu guvusi måkslîgå intelekta, proti, ßaha spéles datorprogrammu cîña ar cilvéka intelektu, kuru pårståv ßaha lielmeistari. Íahs ‰.Priednieku nodarbinåjis visu laiku – gan kå praktiskå spéle, gan kå ßaha kompozîcija, gan kå teorétisko studiju objekts. Pirmos panåkumus turnîros ‰.Priednieks guva vidusskolas gados, divreiz k¬üstot par Jelgavas çempionu. 15 gadu vecumå viñß bija jaunåkais pirmås kategorijas ßahists Latvijå. Viñß bijis Latvijas jaunatnes izlases komandas dalîbnieks PSRS çempionåtå (1956.). Ar meistarkandidåta kvalifikåciju (kopß 1960.) ‰.Priednieks piedalîjies piecås Latvijas ßaha çempionåta finåla spélés, vélåk Valsts un daΩådu ßaha komandu saståvå vai individuåli spéléjis starptautiskos maços un turnîros. Arî ßaha kompozîcijå atzinîbu guvußi ‰.Priednieka sastådîtie uzdevumi un etîdes. Viñß bija Latvijas çempions ßaha kompozîcijå (1993.– 1998.), godalgots starptautiskos konkursos (1992.– 1995.), Latvijas komandas

➢

8. lpp

2000. gada 26. oktobris

Studentu parlamentå 5.oktobra RTU SP valdes séde. S.Kravalis savå prezidenta uzrunå informéja par SIA «KONTS» piedåvåjumu izplatît daΩådas bi¬etes uz RTU organizétajiem pasåkumiem ar interneta starpniecîbu, kå arî informéja par LSA seminåru Latvijas studentu paßpårvalΩu vadîtåjiem. Íajå seminårå tika spriests par LSA nåkotni, perspektîvåm un reorganizåciju. LSA prezidente Sandra Jansone îsumå informéja par LSA aktualitåtém, ieceri veidot jaunu LSA struktüru un uzaicinåja uz domes sédi 14.oktobrî Policijas akadémijå. G.Glußñonoks izklåstîja jautåjumus, kas tika risinåti RTU fakultåßu studentu paßpårvalΩu vadîtåju sédé, tai skaitå, par ieceri palielinåt kvotu skaitu Studentu parlamentå. Sociålo lietu noda¬as vadîtåja I.Kårnupa paståstîja par to, ka ir såktas apzinåt problémas, kas saistîtas ar studentu dienesta viesnîcåm. Ja arî tev ir kåds priekßlikums par problému risinåjumiem, ko varétu mainît ikdienas dzîvé studentu dienesta viesnîcå – nåc uz RTU SP un meklé Ingünu. K.Gri˚e ziñoja par Aktîva skolas 1.kursa aktîvistiem organizéßanu, kas atkal notiks «Lîçupé» no 3. – 5. novembrim. J.Jasukeviça pauda ideju par seminåra

rîkoßanu «Pieredzes apmaiña» ar lietuvießu studentiem, un iepazîstinåja ar programmu, kas sastådîta zviedru studentu uzñemßanai Latvijå, RTU. S.Klezberga sîkåk runåja par Studentu plånotåja izplatîßanu un seminåru ciklu visiem RTU studentiem «Students un RTU Studentu parlaments». 12.oktobra RTU SP valdes sédi såka S.Kravalis ar informåciju, ka LSA ir jåmaina savs pårståvis Augståkås izglîtîbas padomé, kur lîdz ßim darbojås M.Eglîte. LSA ir nåkusi klajå ar ideju izveidot visas Latvijas studentu apliecîbu. 3.lasîjumå tika apstiprinåta RTU SP Satversme ar labojumiem. Jåapbédina tie studenti, kuri måcås par pilnu maksu, jo pagaidåm viñi diemΩél netiek iek¬auti rangu tabulå un tådejådi nevar tikt ne da¬éjas maksas studentu grupå, ne arî budΩeta studentu grupå. K.Gri˚e informéja par vietu skaitu pa fakultåtém 1.kursu studentiem Aktîva skolå «Lîçupé». J.Íipkovs atgådinåja, ka ßogad arî büs basketbola turnîrs starp RTU studentu paßpårvaldém. S.Klezberga informéja par seminåru gaitu un apmeklétîbu «Students un RTU SP», jo ßis seminårs 1.kursu studentiem notiek katrå fakultåté atseviß˚i. Dace P.

‰rikam Priedniekam – «Balva 2000»

‰.Priednieks (pirmais no labås) 1984. gadå ßaha turnîrå. Foto no personîgå arhîva.

➣

7. lpp

dalîbnieks Pasaules ßaha kompozîcijas 5. un 6. çempionåtå (1995.–1997.). Interesanti atzîmét, ka ‰.Priednieks izveidojis savas ßaha datu apstrådes datorprogrammas personîgåm vajadzîbåm. Intensîvu intelektuålu dzîves stilu ‰.Priednieks pårsteidzoßå veidå pratis apvienot ar panåkumiem fiziskajos sporta veidos. Rokasbumbu viñß såka spé-

lét pie trenera N.Graßa. Péc tam ilggadîgå RTU Fizkultüras katedras vadîtåja un trenera docenta H.Çebrikova vadîbå ‰.Priednieks k¬uva par sporta meistaru rokas bumbå, Daugavas komandas saståvå, izcînot 3. vietu PSRS komandu çempionåtå (1967.). Íajå sporta veidå ‰.Priednieks ar panåkumiem piedalîjies daudzos turnîros un draudzîbas spélés gan Latvijå, gan årzemés (Çehoslovåkijå, Våcijå, Polijå, Somijå).

Tåpat kå ßahu, arî lielo tenisu ‰.Priednieks spéléjis kopß Jelgavas laikiem. Par republikas tenisa çempionu dubultspélé senioru grupå viñß k¬uva 1992.g. kopå ar N.Ûurav¬ovu. ‰.Priednieka partneris – arî pazîstams ßahists – tießi tajå paßå gadå izcînîja republikas çempiona titulu ßahå senioru grupå. Tenisa korti ‰.Priednieku savedußi kopå ar interesantåm, pat odiozåm personîbåm. Viña pretinieki bijußi populårais krievu

estrådes måkslinieks, kådreizéjais rîdzinieks M.Zadornovs, Igaunijas parlamenta spîkers T.Savi, bankas «Baltija» eksprezidents A.Lavents. Rakstå atceréjos tikai daΩus ‰. Priednieka darba un dzîves gåjuma nozîmîgåkos faktus, taçu ß˚iet, ka ir piemérots brîdis tos darît. Apbalvoßanas ceremonijas noslégumå îsu apsveikuma runu teica ministrs K.Greißkalns. Izsakot prieku un gandarîjumu par balvu, ar atbildes runåm uzståjås vairåki balvas sañéméji. Péc oficiålås da¬as beigåm docentu ‰.Priednieku Rektoru padomes vårdå sveica tås priekßsédétåjs AML rektors profesors J.Vétra. Profesors paståstîja, ka pieß˚irt ßo augsto apbalvojumu docentam ‰.Priedniekam Rektoru padomé ierosinåjis RTU rektors akadémi˚is I.Knéts. Akadémi˚a pamatojums bijis tik pårliecinoßs, ka nevienam no Rektoru padomes neesot bijußas ßaubas, ka ßis priekßlikums jåatbalsta. Savukårt ßo rindu autoram ir zinåma informåcija, ka docents ‰.Priednieks pie sasniegtå nav apståjies – paredzéts, ka CD ROM «Elektriskås ˚édes» ang¬u valodas versija atklåtîbå parådîsies ßî måcîbu gada beigås. ❏

2000. gada 26. oktobris

Ko visu var atrast RTU Turpinåm rakstu ciklu par ciemoßanos daΩådås RTU ékås, apskatot tås péc vienpadsmit vienådiem kritérijiem. Såkums – par Ezermalas masîvu, Ka¬˚u ielu 1, Lomonosova ielu un Åzenes ielu 12 pagåjußå måcîbu gada «JI» 21., 22. un 23. numurå un ßî gada 1., 2. un 3. numurå. Åzenes iela 16. 1. Måjas åréjå seja – apkårtne Åréjai apkårtnei nav ne vainas, arî ßeit tiek gådåts par kårtîbas uzturéßanu. 2. Pirmo iespaidu sniedzéjs – foajé Büvniecîbas fakultåte ir viena no tåm ékåm, kuras gaiteñu sienas un arî foajé ir rotåts ar interesantiem veidojumiem pie sienåm un istabas augiem. 3. Orientéßanås (kå ékå atrast institütus) DiemΩél arî ßeit neatradåm nekådas norådes vai ko lîdzîgu, kas véstîtu par kåda noteikta departamenta vai institüta atraßanås vietu. Par to ir iedomåjußås tikai nedaudzas no komercfirmåm un kopétavåm. 4. Informåcijas stendi Pirmajå ståvå to ir pat vairåki. Arî ßeit dominé kåda Sergeja vårds, kas palîdz péc zinîbåm un izglîtîbas alkstoßajiem nabaga studentiem. Tomér ir informåcijas daΩådîba – darba piedåvåjumi, pakalpojumu un iespéju izmantoßanas info.

5. Kåpñu telpas (augßå – lejå) Kåpñu telpås gar sienåm apskatei izlikti interesanti studentu darbi. Ar to ßî éka izce¬as påréjo vidü. Varétu ieteikt veidot nelielas izstådes, lai påréjo fakultåßu studentiem bütu priekßstats, ko studé citur un kådi ir studiju aug¬i. 6. Koridori jeb gaiteñi Sakopti. Ir vietas, kur gaismu tå vien prasås, pieméram, pie informåcijas stendiem. Bet to var risinåt, paskatoties rüpîgåk. 7. Apgaismojums Nu nav tik traki! Es pat teiktu normåli. 8. Auditorijas, to iekårtojums Lielajås auditorijås solu un galdu veidojums nav seviß˚i ergonomisks un arî apgaismojums klibo. Ja auditorijå jåpavada vairåkas lekcijas péc kårtas – tas ir izaicinåjums tev, tavåm acîm un mugurai. Mazåkås auditorijås par galdiem un krésliem nevar südzéties, taçu caur auditorijas logiem ziemå püß bargais ziemelîtis.

9. Tusiñu vieta – Kafejnîca Büvniecîbas fakultåté ir divas kafejnîcas vienu sauc «Robinsons» – baisåku vietu neesmu apmekléjusi, pat grüti ko bilst, diez vai tur ir ievérotas sanitårås normas. Otra, nedaudz mazåka, nedaudz omulîgåka un nedaudz labåka, taçu tålu no ideåla. 10. Viena no svarîgåkajåm vietåm universitåté – labierîcîbas

Labåk paciesties, bet ja nu ¬oti, ¬oti vajag, aiztaisi acis, aiztaisi degunu un ej! Nu nekådi nevar salîdzinåt ar Medicînas akadémijas labierîcîbåm vai LU. (Red. piez. Apgaita notika ßî gada pavasarî. Kopß augusta beigåm Åzenes 16 ceturtajå ståvå labierîcîbas ne drusciñ neatpaliek no AML un LU. Skat. «JI» ßî måcîbu gada 2. numuru.) 11. Nominåcija – ievérîbas cienîgs Nekas tåds îpaßs acîs nekrît, taçu ja kåda nominåcija ir, tad – varbüt ßajå ékå esoßie institüti un profesora grupas, pieméram, Sporta klubs un Sporta katedra. (Turpmåk vél.) Dace & Jånis

LKSAA «Dzintars» aicina interesentus Kopß 1992. gada Rîgå darbojas organizåcija, kas, balstoties uz Romas kato¬u baznîcas måcîbu un akadémiskajåm tradîcijåm, apvieno kato¬ticîgos latvießu studentus. Tå ir latvießu kato¬u studentu un akadémi˚u apvienîba «Dzintars», kuras bütîbu izsaka tås devîze «Deo et Patriae» – «Dievam un Tévijai». LKSAA «Dzintars» dibinåta 1947. gada 2. februårî Getingenå, Våcijå. Toreiz apvienîbas mér˚is bija ap-

vienot latvießu kato¬u studentus, lai viñi sveßumå nezaudétu savu ticîbu un nacionalitåti. Organizåcijas centrs atradås Baltijas universitåté Hamburgå (vélåk – Pinnebergå). Pårce¬oties uz citåm mîtnes zemém, izveidojås «Dzintara» vienîbas ASV, Kanådå, Austrålijå u.c. Apvienîba aktîvi darbojås visus okupåcijas gadus. Péc Latvijas valstiskås neatkarîbas atjaunoßanas 1992. gada 18. augustå tika nodibinåta LKSAA «Dzin-

tars» Latvijas apvienîba. Íodien Latvijå darbojas vienîbas Rîgå, Rézekné, Liepåjå un Daugavpilî. Skaitliski lielåkå ir Rîgas vienîba, kurå uzñemti 67 pilntiesîgie biedri. «Dzintara» biedru kopskaits viså pasaulé patlaban ir aptuveni 300. LKSAA «Dzintars» vienîbu dzîvi raksturo centieni pilnveidot savu garîgo un intelektuålo dzîvi. Vienîbu biedri tiekas konventos, rekolekcijås, tiek organizétas studiju dienas un citi pa-

såkumi. Jåpiebilst, ka atß˚irîbå no korporåcijåm «Dzintars» savu biedru vidü uzñem gan studentus, gan studentes. Ja vélies uzzinåt ko vairåk par LKSAA «Dzintars» un piedalîties kådå müsu pasåkumå, zvani pa tålr. 7224314 Irénai, darbdienås no plkst. 9.00 lîdz 13.00 un 14.30 lîdz 17.30, vai raksti Ievai, e–pasta adrese: <chatarin@latnet.lv>. ❏

2000. gada 26. oktobris

✉

Redakcijas pasta kasté Uzsåkot jauno måcîbu gadu, müs – måcîbspékus – satrieca paziñojums, ka pensijå devußies 11 vecåkås paaudzes profesori. Aiziet no darba, kuru viñi godpråtîgi un sekmîgi bija veikußi daudzus gadus, profesorus piespieda Pensiju likuma netaisnîgie grozîjumi, kas tika pieñemti ekspremjera A.Í˚éles darbîbas laikå un ståjås spékå ßî gada 1. februårî. Nav izslégts, ka ßî paßa iemesla dé¬ ßiem profesoriem varétu sekot arî citi. Lîdzîgi gadîjumi bijußi arî docentu vidü. Íis årkårtéjais notikums vélreiz liecina par valdîbas pilnîgo vienaldzîbu pret augståkås izglîtîbas un zinåtnes turpmåko likteni Latvijå. Ignoréti Augståkås izglîtîbas padomes un Zinåtñu akadémijas priekßlikumi neattiecinåt minétos grozîjumus uz augstskolu måcîbspékiem. Birokråtu atvilktnés iegülußi visi Latvijas Profesoru asociåcijas aicinåjumi izvértét situåciju. Izglîtîbas un zinåtnes ministrijas vadîbas nekompe-

Kåpéc mums jåzina par sociålo apdroßinåßanu? Dace Puriña, Studentu parlamenta locekle

Vai sociålås apdroßinåßanas un vél jo vairåk pensijas jautåjumi attiecas arî uz mums, jaunießiem? Izrådås, ka jå. Labklåjîbas ministrija skaidro, ka jaunå sociålås apdroßinåßanas sistéma balstås uz katra personîgåm iemaksåm nevis nodok¬iem. Lîdz ar to nodroßinåjums sociålå riska situåcijås (k¬üstot par bezdarbnieku, dodoties pirms un pécdzemdîbu atva¬inåjumå, saslimstot, zaudéjot apgådnieku vai aizejot pensijå) ir atkarîgs no katra paßa aktivitåtes, maksåjot sociålås iemaksas. Domåjot par vecumdienåm, kas ßobrîd ß˚iet vél tik tålu, speciålisti jaunießiem atgådina, ka vecuma pensijas apmérs ir atkarîgs no tå, cik daudz sociålajås iemaksås katrs ir maksåjis sava darba müΩa laikå, tai skaitå arî jaunîbå. Turklåt, såkot ar 2001.gada 1.jüliju, tiks ieviests 2.pensijas lîmenis, kurå obligåti vajadzés piedalîties jaunießiem vecumå lîdz 30 gadiem, bet brîv-

pråtîgi tajå varés iesaistîties cilvéki vecumå no 30 lîdz 49 gadiem. 2.pensijas lîmeña piedåvåtås iespéjas aktîvi izmantojot, îpaßi jaunießiem ir iespéjams nodroßinåt lielåku vecuma pensiju. Ja mums nav skaidrîbas par to, kå darbojas sociålås apdroßinåßanas sistéma, kå uzkråjas pensija, tad ir nedroßîbas izjüta, jo més nezinåm, ko prasît no saviem darba devéjiem, nezinåm, kas mums pienåkas. Otrkårt, nepievérßot ßiem jautåjumiem nepiecießamo uzmanîbu, varam nonåkt sociålå riska situåcijå bez lîdzek¬iem ar pavisam minimålu valsts pabalstu. Treßkårt, no müsu iesaistîßanås sociålås apdroßinåßanas sistémå ir atkarîgas paßreizéjo pensionåru, tai skaitå arî müsu vecvecåku un iespéjams – arî vecåku, finansiålais nodroßinåjums, jo sistéma balstås uz paaudΩu solidaritåtes principa. ❏ (Par visu sîkåk turpmåkajos numuros.)

tence un bezdarbîba klaji demonstré nevéléßanos sakårtot izglîtîbas sféru un aizkavét augstskolu turpmåko lejupslîdi. Cik ilgi vél turpinåsies ßî apkaunojoßå valdîßana? Bütu vietå padomåt arî par problémas morålo pusi. Vai müsu kolektîvs izrådîs tådu nepateicîbu, ka ne ar vårdu nepieminés savus kvalificétåkos cilvékus, kuri gadu desmitiem pilnveidojußi studiju procesu, attîstîjußi zinåtni, radîjußi jaunus izglîtîbas virzienus, sniegußi savas zinåßanas tükstoßiem studentu? Ierosinu veltît vismaz vienu «JI» lappusi ßo cienîjamo profesoru dzîves un darba gaitu aprakstam, publicéjot viñu fotoattélus un biogråfijas. Tå bütu atzinîba, ko viñi godam nopelnîjußi, un reizé – nozîmîga da¬a no RTU véstures. Profesors Indulis Strazdiñß, InΩeniermatemåtikas institüta direktors

2000. gada 26. oktobris

RTU Studentu klubå

Spicåkie ir noskaidroti Par godu müsu augstskolas 138. gadadienai 14. oktobrî Aulå notika RTU Studentu kluba organizétais Studentu starpfakultåßu erudîtu 3. konkurss «RTU Spice’2000». Konkursa mér˚is – veidot RTU komandu Latvijas augstskolu sacensîbåm, kå arî atklåt ßå gada Spicåko kapteini, Mis un Misteru. Konkurså piedalîjås deviñas RTU fakultåßu komandas – ASTF (2 komandas); EEF (2 komandas – juniori un seniori); TATI – amatnieki; TMZF; MLF; IEF; ETF, kas vakara gaitå pieteica sevi ar komandas vizuålo télu, komandas vizîtkarti. To, ka RTU ir labåkå, spécîgåkå un interesantåkå augstskola Latvijå, komandas pierådîja RTU reklåmas ßovå. Kopumå komandas gan skatîtåjiem, gan Ωürijai pierådîja to, ka jaunießi, kas ir saistîti ar tehniskåm un matemåtiskåm lietåm, prot sevi pasniegt dziesmå, dejå, teåtra spélés – improvizåcijås. Piecas stundas spraigajå cîñå 14. oktobra vakarå RTU uzzinåja ßå gada spicåkos: ➡ spicåkå komanda, kura brauks divu dienu ekskursijå ar RTU Kultüras centra apmaksåtu autobusu ir IEF komanda (kapteine Inese Be˚ere); ➡ otrå spicåkå RTU komanda ir TATI – amatnieki (kapteinis Måris Resnis), kuri dosies uz RTU aktîvu nometni Lîçupé; ➡ treßajå vietå – EEF – seniori (kapteinis Andris Íuksta) – apmeklés Latvijas Dailes teåtra izrådi «Fausts»;

➡ spicåkais kapteinis, kurß ieguva Kapteiña balvu, «Siemens» dåvåto fotoaparåtu ir Måris Resnis (TATI – amatnieki); ➡ Mis Spicå – ASTF komandas pårståve Ramona Kalniña (kapteine Ineta Vanaga); ➡ Misters Spicais – MLF komandas pårståvis Edmunds Osis (kapteinis Kaspars Kravalis). Uz Latvijas augstskolu sacensîbåm brauks konkursa labåkie komandu pårståvji. Prieks par tåm komandåm, kas cîtîgi gatavojußås konkursam, bet neiek¬uva pirmajå trijniekå, pierådot sen zinåmo patiesîbu – jåmåk uzvarét un jåmåk arî zaudét. «RTU Spice» savå bütîbå ir ¬oti nopietns konkurss, un Ωürija, vértéjot konkursus – seviß˚i måjas uzdevumus, redz katras komandas sagatavotîbas lîmeni. Katrå konkurså ir uzvarétåji un zaudétåji, bet balvas – ßoreiz visiem. Paldies konkursa atbalstîtåjiem – firmai «Siemens», alus darîtavai «Vårpa», Latvijas Nacionålai operai, Latvijas Dailes teåtrim, Jåña Rozes gråmatnîcai, laikrakstam «Diena», SIA «Mikrofona Ieraksti», AS «Dzintars», kosmétikas salonam«Kolonna», müzikas klubam «Cita Opera», müzikas klubam «Slepenais Eksperiments», RTU fakultåßu dekåniem, RTU Studentu parlamentam, kå arî konkursa informatîvajam atbalstam – RTU avîzei «Jaunais InΩenieris». ❏

27. oktobrî plkst. 20.00 Svinga deju klubs Ka¬˚u 1, Mazajå zålé, 201. Dalîbas maksa Ls 1,50

Konkursa vadîtåja Antra Kozlovska

Spicåko studentu spicåkås spéles Jau konkursa atklåßanå skaidri varéja redzét, ka visas komandas ir nopietni gatavojußås konkursam. Katra komanda bija ©érbusies savas fakultåtes nosaukumam un komandas devîzei atbilstoßos térpos, kas noteikti nebija iepriekßéjå vakarå vienkårßi skapî samekléti. Arî komandu lîdzjutéji, gatavojoties pasåkumam, bija izrådîjußi zinåmu aktivitåti, jo zålé ik pa brîdim ieskanéjås daΩådu püßamo un sitamo instrumentu izdotås skañas, kå arî nemuzikålåko lîdzjutéju svilpieni un kliedzieni, veltîti savas komandas atbalstam. EEF senioru komandas atbalstîtåjiem bija pat vairåki plakåti ar daΩådåm dzîves situåcijåm piemérotiem sauk¬iem, pieméram, «Nerimstoßi aplausi!», kurus tie nepårtraukti vicinåja. Pasåkuma gaitå komandåm bija dota iespéja pierådît savu atraktivitåti un zinåßanas daΩådås jomås, jo sekoja konkursu un spé¬u da¬a. Katra komanda parådîja arî savu måjas darbu – komandas vai fakultåtes vizîtkarti. Pårsvarå komandas sacentås tießi atraktivitåtes ziñå, kas izpaudås, spéléjot daΩådas teåtra spéles. Citiem vårdiem sakot, komandai bija jånospélé mazs siΩetiñß par spéles vadîtåja doto tému, scenåriju piedomåjot klåt izrådes laikå. Protams, neiztika arî bez lîdzjutéju konkursa un komandu kapteiñu sacen-

sîbåm. Taçu viennozîmîgi pats svarîgåkais un interesantåkais no Spices konkursiem bija komandu måjås sagatavoto priekßnesumu izspéle par tému «Kåpéc RTU ir labåkå universitåte Latvijå (pasaulé)?». Un ne velti ßådi priekßnesumi bija gatavoti, jo tießi Spices dienå – tåtad 14.oktobrî, RTU svinéja savu 138. gadadienu! Spices noslégumå tika nominéti RTU Mis un Misters, kur tika ñemts vérå ne tik daudz pretendentu åréjais skaistums, kå viñu ståja un sevis pasniegßanas maniere. Péc tam vispåréju ovåciju pavadîjumå tika sadalîtas balvas, un tukßå nepalika neviens. Redzot neviltoto prieku pirmo un ne tik pirmo vietu ieguvéju sejås, gandarîjumu noteikti sajuta gan pasåkuma sponsori, gan Spices vadîtåja Antra Kozlovska, kå arî visi påréjie, kas tobrîd atradås zålé. To skaitå bija arî Ωürijas goda viesis RTU rektors akadémi˚is Ivars Knéts, kuram, tåpat kå arî Ωürijai, ko pårsvarå pårståvéja fakultåßu dekåni, bija jåveic ßî pasåkuma pati grütåkå da¬a – vietu sadalîßana. Finålå notika balle Ka¬˚u 1 Mazajå zålé, kur konkursanti varéja turpinåt sacensties savå starpå – ßoreiz gan alus dzerßanå, ko viñi kå dåvanu sañéma no alus darîtavas «Vårpa». ❏

5.novembrî plkst.13.00 Bérnu vokålistu konkursa «Putnu bérni»

7.novembrî plkst.19.00 Rîgas dançu kluba vakars Kalku 1, Mazajå zålé, 201. Dalîbas maksa Ls 1

finåla koncerts LBN Lielajå zålé Ieejas maksa Ls 0,50 un Ls 1

Juniors

2000. gada 26. oktobris

RTU «SPICE’2000»

InΩenierekonomikas fakultåtes komanda. Spicåkå komanda (kapteine Inese Be˚ere).

Automåtikas un skait¬oßanas tehnikas fakultåtes komanda. Mis Spicå – Ramona Kalniña (3. no kreisås).

Materiålzinåtnes un lietiß˚ås ˚îmijas fakultåtes komanda. Misters Spicais – Edmunds Osis (1. no labås).

Ka¬˚u ielå 1 – 319, Rîgå, LV–1658 7089321, fakss: 7089489, ji@adm.rtu.lv

«JI» varat lasît arî Internet RTU måjas lapå. Redakcijas viedoklis ne vienmér sakrît ar rakstu autoru viedokli.

Makets: Eduards Lapsa Kråsu dalîjums: BCCS Repro Iespiests RTU tipogråfijå Metiens 1000 eksemplåru