Nr 5 27 10 2005

Nr. 5 (1297) 2005. gada 27. oktobris

R Ī G A S

T E H N I S K Ā S

����������������������������������������

U N I V E R S I T Ā T E S

RTU sadarbības partneri būs arī Romā un Maskavā EGITA KANCĀNE, Informācijas centra korespondente Paplašinot RTU sadarbību ar ārvalstu augstskolām, universitātes 143. jubilejas svinību dienā 14. oktobrī rektors Ivars Knēts parakstīja RTU sadarbības līgumus ar Romas Universitāti La Sapienza un ar Maskavas Elektroniskās tehnikas institūtu (Московский Институт электронной техники).

Līgums starp RTU un Romas Universitāti La Sapienza paredz abu universitāšu sadarbību kultūras un zinātnes jomā, realizējot studentu apmaiņas programmas, kopēju pētījumu veikšanu, zinātniskās informācijas, dokumentu un publikāciju apmaiņu, kā arī semināru, sanāksmju un kursu organizēšanu.

Romas Universitātes La Sapienza pārstāvji atzinīgi vērtēja RTU vadības līdzšinējo sadarbību ar Itālijas augstskolām un uzņēmumiem, kā nozīmīgāko notikumu minot RTU prorektora Leonīda Ribicka dalību Latvijas-Itālijas biznesa centra aktivitātēs, vizīti Romas Universitātē La Sapienza un dalību biznesa forumos Itālijā, kuros L. Ribickis sniedza informāciju par Latvijas zinātnes potenciālu un abu valstu sadarbības iespējām pētniecības jomā, kā arī prezentēja Pizas Universitātes profesora Umberto Pjetro Dini sastādīto Latviešu-itāliešu-itāliešu-latviešu kabatas vārdnīcu, kas Latvijā izdota pēc Latvijas-Itālijas biznesa centra iniciatīvas.

Līdz šim RTU aktīvi sadarbojās ar vairākām citām Itālijas augstskolām – Dženovas Universitāti, Florences Universitāti, Insubrijas Universitāti, Padujas Universitāti, Pizas Universitāti, Milānas Politehnisko augstskolu, Turīnas Politehnisko augstskolu.

Romas Universitāte La Sapienza ir valsts universitāte, tajā mācās aptuveni 150 tūkstoši studentu, un tā ir lielākā universitāte Eiropā.

Savukārt līgums, kas noslēgts starp RTU un Maskavas Elektroniskās tehnikas institūtu, paplašina kontaktus ar Krievijas augstākās tehniskās izglītības iestādēm un paredz abu augstskolu sadarbību ekonomikas speciālistu sagatavošanā, kā arī kopēju pētījumu veikšanu un mācību projektu realizēšanu. Lai pilnveidotu in ženierekonomikas bakalauru un maģistru sagatavošanu, sadarbību nolemts realizēt, izvēršot mācību programmu izstrādi, adaptāciju un apmaiņu, kā arī izdodot kopēju metodisko literatūru un paaugstinot universitāšu kadru kvalifikāciju.

Maskavas Elektroniskās tehnikas institūts, dibināts 1965. gadā tolaik jaunās tautsaimniecības nozares – elektronikas – speciālistu sagatavošanai, savulaik bija viens no svarīgākajiem PS RS elektronikas centriem. Patlaban institūts ir paplašinājies un piedāvā iegūt augstāko izglītību arī vairākās citās jomās, tostarp ekonomikā. Krievijas Federācijas Izglītības ministrijas veidotajā Krievijas tehnisko universitāšu reitingā Maskavas Elektroniskās tehnikas institūts 2003. gadā ieņēma 8. vietu.

Gan RTU rektors I. Knēts, gan abu sadarbības augstskolu rektori – Romas Universitātes rektors Renāto Guarīni un Maskavas Elektroniskās tehnikas institūta rektors Jurijs Čapligins – ar universitāšu sadarbību saista lielas cerības. I. Knēts izteica gandarījumu, ka sadarbības līgumi ir parakstīti tieši RTU 143. gadadienā.

A V Ī Z E .

I Z N Ā K

K O P Š

0 7 .

0 2 .

1 9 5 9

Atzīmējot Latvijas Republikas proklamēšanas 87. gadadienu, 2005. gada 16. novembrī plkst. 17 Kaļķu ielā 1, Lielajā aulā, Rīgas Tehniskā universitāte rīko svinīgu pasākumu.

�

�

�

��

��

Programmā: • mācību prorektora Elmāra Beķera svētku uzruna; • koncerts – Ingus Pētersons un Varavīksnes orķestris.

��

���

�

RTU rektors I. Knēts, RTU zinātņu prorektors L. Ribickis kopā ar Romas universitātes prorektoru Lučāno Kaljioti (vidū).

Foto: Eduards Lapsa.

Ieejas kartes var iegādāties fakultāšu dekanātos un Kaļķu ielā 1, 217. telpā

Firma ITERA Latvija, Latvijas Zinātņu akadēmija un Rīgas Tehniskā universitāte ielūdz jūs piedalīties izcilā Visuma pētnieka un raķešu konstruktora Fridriha Candera un viņa piederīgo piemiņas zīmes atklāšanā (autors I. Ranka).

Ceremonija notiks 2005. gada 4. novembrī plkst. 12 Lielajos kapos (ieeja no Miera ielas, 11. tramvaja pietura pie Kazarmju ielas).

Foto: Eduards Lapsa.

2

INFORMĀCIJA

2005. gada 27. oktobris

Novembrī sveicam nozīmīgā dzīves jubilejā: Liepājas filiāles profesionālās vidusskolas laborantu Andreju Arturu Degi, Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes pētnieci Laumu Lindiņu, Elektronikas un telekomunikāciju fakultātes tehniķi Pēteri Loginu, Enerģētikas un elektrotehnikas fakultātes docentu Uldi Zītaru, Studentu pilsētiņas šveicari Baibu Maigu Pālenu, Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes apkopēju Ausmu Šuksti, Studentu kluba mākslinieciskās daļas vadītāju Romanu Grabovski, Transporta un mašīnzinību fakultātes Mehānikas institūta Skaitļošanas centra vadītāju Inesi Kiščenko, Enerģētikas un elektrotehnikas fakultātes centrālā dienesta dispečeri Ritu Rumpi,

Studentu pilsētiņas šveicaru Mārtiņu Švalkovski, Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes Polimēru materiālu institūta vadošo pētnieci Armandu Vīksni, Inženierekonomikas fakultātes docenti Ilonu Ezeru, Zinātniskās bibliotēkas iesējēju Mairu Grūbi, Inženierekonomikas fakultātes Darba un civilās aizsardzības institūta direktoru Jāni Ieviņu, Valodu institūta lektori Valentīnu Lauzinieci, Inženierekonomikas fakultātes docenti Guntu Maurāni, Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes pētnieci Marinu Petrovu.

Studiju vadītāju apspriede Daugavpilī AINIS KĀRKLIŅŠ, JOLANTA PRIEDE, RTU Studiju daļa Piektdien, 14. oktobrī, kamēr RTU bija dzimšanas dienas svinību vilnī, trīs RTU pārstāvji – Helmuts Guļevskis, Ainis Kārkliņš un Jolanta Priede – devās uz ikgadējo studiju prorektoru un Studiju daļu vadītāju tikšanos. Šogad tradicionālo pasākumu, kas norisinājās jau devīto reizi, organizēja Daugavpils Universitāte, un tas notika Daugavpilī, viesnīcā Paparde. Šajā saietā bija pārstāvētas astoņas Latvijas lielākās augstskolas – Latvijas Universitāte, Rīgas Tehniskā universitāte, Latvijas Lauksaimniecības universitāte, Daugavpils Universitāte, Rīgas Stradiņa universitāte, Latvijas Sporta Pedagoģijas akadēmija, Ventspils augstskola un Liepājas Pedagoģijas akadēmija. Bez augstskolu pārstāvjiem pasākumā piedalījās arī trīs Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvji. Šogad diskusijām tika izvirzītas šādas tēmas: akadēmiskā personāla slodze; studiju programmu finansējums pa studiju līmeņiem un formām; svešvalodu zināšanas un to lietojums studiju procesā; studentu starpuniversitāšu mobilitāte; moderno tehnoloģiju izmantošana mācī-

Sanāksmē.

bu materiālos; akadēmiskā personāla attīstības iespējas neuniversitātes tipa augstskolās. Par katru tēmu kādas augstskolas pārstāvji bija sagatavojuši prezentācijas. DU matemātikas profesors A. Gricāns rosināja veidot e-bibliotēku dārgām vai reti sastopamām, kā arī vecām mācību grāmatām uz DjVu failu formāta bāzes (Plugin 6.0), kas ļauj labā kvalitātē ieskenēt lielus teksta un grafikas apjomus mazā atmiņas laukā: 1 lpp=10 Kb; 1 CD = 700 Mb = 200 grāmatas vidēji pa 350 lpp. katra. Demonstrēja paša veikumu. Šo priekšlikumu būtu vērts apdomāt, iesaistot arī RTU bibliotēku.

Vienīgi problēmas rada autortiesības un projekta finansēšana.

RTU dalībniekiem radās pārdomas par akadēmiskā personāla slodzēm.

RTU ir izdots tikai rekomendējoša rakstura dokuments, kas atspoguļo darbu normatīvus, un izveidota slodzes aprēķināšanas sistēma struktūrvienību līmenī, bet nav normatīvu un mācībspēku individuālās slodzes plānošana nenotiek atklāti un dokumentēti. Nav ieviesta mācībspēku mācību gada laikā īstenotās slodzes uzskaites sistēma, kas ir pretrunā ar darba likumdošanu.

Var rasties nepatikšanas darba inspekcijas pārbaudes gadījumā. Tāpat

tiem docētājiem, kas piedalās ESF projektos, būs jāpierāda, ka darbs veikts, nepārsniedzot pieļaujamo noslodzi. Citās augstskolās darba atskaites uzrauga, un šis dokuments ir svarīgs pārvēlēšanas procedūrā. Pēc darba likumdošanas prasībām nedēļas pilna slodze ir 40 stundas, t. i., 1700 stundas gadā, tiešā mācību slodze līdz 1000 stundām gadā. RTU steidzīgi šīs lietas būtu jāsakārto. Ir labi paraugi – LU un LLU. Šajās augstskolās ir ieviesta arī docētāju darba disciplīnas kontroles sistēma, kaut arī ne visai efektīva.

Diskutēja par normas iekļaušanu uzņemšanas noteikumos, ka augstskolās jāuzņem tikai tie reflektanti, kam vidusskolas atestātā nav zemākas atzīmes par 4. Domas dalījās, bet visi bija par priekšlikumu, ka vidusskolu atestātu nedrīkstētu izdot ar nesekmīgām atzīmēm.

Līdz šā gada beigām RTU un LU parakstīs savstarpēju vienošanos par studentu mobilitāti. Tas lielākoties attieksies uz C daļas priekšmetiem, kur LU studenti varēs tos apgūt RTU un otrādi.

No RTU puses tika izteikts priekšlikums parakstīt līdzīga tipa vienošanās arī ar citām augstskolām. Šo ideju semināra dalībnieki novērtēja atzinīgi.

Pēc diskusijām un prezentācijām tika izstrādāta rezolūcija, kas tālāk iesniedzama IZM. Viens no punktiem bija ierosinājums Augstākās izglītības likumā iekļaut iespēju augstskolā kādu daļu no studiju programmas realizēt angļu vai citā ES valodā. Ieteiktā norma ir no 20 līdz 30% no studiju apjoma.

Otrs punkts – par studiju kredītu atmaksāšanas kārtību. Tika konstatēts, ka studiju kredīta atmaksas noteikumi ir sociāli netaisni. LU ierosināja panākt šo principu pārskatīšanu un noteikt kredīta atmaksas principus, ņemot vērā jaunā speciālista faktisko izpeļņu pēc studiju beigšanas (Zviedrijas modelis).

Noslēgumā augstskolas apmainījās ar gada laikā izdotajiem materiāliem, apdāvināja organizatorus un baudīja brīnišķīgu koncertu Latvijas Nacionālās operas solistes I. Bageles izpildījumā.

Sestdien semināra dalībnieki apmeklēja RTU Daugavpils filiāli un LU Latgales filiāli. Pēc tam DU pārstāvji bija sagatavojuši aizraujošu ekskursiju pa Slutišķu sādžu un nobeigumā pārsteidza visus dalībniekus ar īstām latgaļu pusdienām, kur neatņemama sastāvdaļa bija skābu kāpostu zupa un skābēti gurķi.

Paldies organizatoriem par interesantu semināru un silto uzņemšanu.

No kreisās: A. Kārkliņš, J. Priede, H. Guļevskis Daugavpilī.

2005. gada 27. oktobris

3

STARPTAUTISKO UN SABIEDRISKO ATTIECĪBU DEPARTAMENTĀ

Jau vairākus gadus pēc kārtas RTU studentiem un jaunajiem zinātniekiem ir iespēja pieteikt savus maģistra darbus un doktora disertācijas konkursam Werner von Siemens Izcilības balva, kuru rīko firma SIEMENS. Arī šogad SIA Siemens sadarbībā ar RTU un LU izsludina konkursu par labākajiem maģistra darbiem un doktora disertāciju šādās nozarēs: - enerģētika un elektrotehnika; - telekomunikācijas; - elektronika; - automātika; - informācijas tehnoloģija; - transporta sistēmas; - medicīnas inženierija; - ekonomika.

Ar naudas balvām 500 EUR apmērā tiks apbalvoti pieci maģistra darbi, vienas dok-

tora disertācijas autors saņems 1000 EUR lielu naudas balvu.

Konkursā var piedalīties šā gada laikā aizstāvētie zinātniskie darbi. Darbiem ir jāuzrāda augsts zinātniskais līmenis, jāsatur inovatīvas idejas un risinājumi, kam savukārt jābūt praktiski izmantojamiem.

Konkursam jāiesniedz šādi dokumenti angļu vai vācu valodā: - CV; - izvērsta maģistra darba vai disertācijas anotācija 1 lpp. apmērā; - 2 darba recenzijas no profesoriem vai pazīstamiem nozares speciālistiem.

Pieteikumu iesniegšanas termiņš: 2005. gada 25. novembris.

Pieteikumi jāiesniedz: RTU Starptautisko attiecību centrā, Kaļķu ielā 1, 222. telpā.

Kontaktpersona: Evita Misčuka (evita.miscuka@rtu.lv, tālr. 7089314).

RTU 143. gadadienai veltītā Senāta svinīgā sēde Sēde notika 14. oktobrī Senāta priekšsēdētājs profesors M. Knite, atklājot sēdi, paziņoja, ka šodien mūsu augstskola kļuvusi par gadu vecāka, bet ir noticis laika paradokss, tā faktiski ir atjauninājusies – profesoru un asociēto profesoru vidējais vecums ir samazinājies par veselu gadu. Mācībspēku skaits vecuma grupā līdz 40 gadiem ir pieaudzis par 32 jeb 25%.

Rektors akadēmiķis I. Knēts novēlēja senatoriem un viesiem visu to labāko, lai visi justos laimīgi, un atgādināja, ka pašlaik mūsu darbā, pateicoties augstākajai izglītībai un zinātnei iedalītajiem papildu līdzekļiem, ir dotas milzīgas iespējas.

Rektors pasniedza atzinības rakstu, prēmiju un skaistu grāmatu kā balvu par ilggadēju veiksmīgu dekāna darbu ETF dekānam I. Slaidiņam un DITF dekānam J. Grundspeņķim, kuram vienlaikus ar ikdienas darbiem vajadzēja bijušās kopmītnes korpusus pārveidot par fakultātes jauno mājvietu.

Zinātņu doktora diplomus no rektora rokām saņēma: L. Ādamsone un R. Sabulis – ekonomikas doktora diplomu vadībzinātņu nozares uzņēmējdarbības vadības apakšnozarē, A. Mičko fizikas doktora diplomu fizikas nozares materiālu fizikas apakšnozarē, O. Kononova – inženierzinātņu doktora diplomu mehānikas nozares teorētiskās mehānikas apakšnozarē. Visiem jaunajiem zinātņu doktoriem rektors uzdāvināja grāmatu Rīgas sirds.

RTU profesora diplomu rektors pasniedza jaunajam TMF dekānam profesoram Ē. Geriņam.

Atzinības rakstu, prēmiju un grāmatu rektors pasniedza: RTU Uzņemšanas komisijas atbildīgajam sekretāram I. Odītim par ilggadēju un nozīmīgu Uzņemšanas komisijas darba organizēšanu; Studentu parlamenta prezidentam O. Priedem par nozīmīgu ieguldījumu studentu pašpārvaldes darbā; Identifikācijas karšu centra vadītājai A. Cimmermanei par sekmīgu centra darba organizēšanu; Nekustamā īpašuma daļas vadītājam M. Dreimanim par sekmīgu RTU īpašumu pārvaldības organizēšanu; rektora vietniekam saimnieciskajā darbā A. Rubenim par nozīmīgu ieguldījumu universitātes infrastruktūras nostiprināšanā.

RTU muzeja vadītāja A. Zigmunde stāstījumu par pirmo RP rektoru Ernstu Nauku un viņa dzimtu sāka ar atskatu Rīgas Politehnikas (RP) sagatavošanas darbā, ko Augstskolas padome sāka jau 1847. gadā, kā arī mācībspēku izvēlē. Rīgas Politehniskā augstskola ar sagatavošanas kursu darbu sāka 1862. gadā. RP pirmajam rektoram pieder ideja par mūžizglītību, viņš centies panākt, lai mācībspēki vienmēr papildinātu savu izglītību, nodarbotos ar sportu. E. Nauks bijis ļoti cilvēcīgs attieksmē pret studentiem, centies panākt, lai viņi mācītos ar prieku.

Savu stāstījumu par mūsu augstskolas vēsturi muzeja vadītāja beidza ar citātu no E. Nauka runas nobeiguma jaunās RP ēkas (tagad. LU galvenā ēka Raiņa bulv. 19) atklāšanā 1869. gadā: «Tad turpināsim arī turpmāk tiekties uz aizvien augstākiem mērķiem! Tā būs mūsu pateicība! Lai mūsu iestāde ir tai nesto un arī nākotnē paredzamo upuru cienīga. Lai mūsu iestāde strādā un aug tautas vispārējās labklājības celšanai! Lai Dievs mums palīdz!»

Ar A. Zigmundes kundzes atļauju vēl daži citāti no šīs E. Nauka runas, kas skanējusi pirms 136 gadiem: «.. sirsnīga pateicība būvvadītājam, Politehniskās augstskolas padomei, kas, pārvarot grūtības, uzcēla un nodeva mums lietošanā šo namu, pilsētas greznumu, cerams, valsts lepnumu visiem laikiem!»

«Arī šīs augstskolas dibināšana un uzturēšana ir patriotisks veikums. Rīgas Politehniskās augstskolas uzdevums ir nodrošināt impēriju ar zinošiem un apzinīgiem vīriem, kuri liks lietā savu inteliģenci un enerģiju rūpniecības, lauksaimniecības un tirdzniecības uzplaukumam un tādējādi visas tautas labklājības veicināšanai.»

«Politehniskās skolas ir jaunākā laika veidojums, kuru rašanos veicinājis dabas zinātniskās izzināšanas progress un no šīs izzināšanās izrietošā cilvēcei kalpojošo dabas spēku izmantošana.»

«Dabas zinātnes sasniegumi ieguva praktisku nozīmi visās dzīves jomās, tie izraisīja tik dziļas pārvērtības visās jomās, kā arī katra indivīda dzīves apstākļos, kādas nebūtu varējusi iedomāties pat visdrosmīgākā fantāzija.»

«Kopš cilvēce iemācījusies pakļaut tvaiku un elektrību, ir sākusies garīgā un materiālā attīstība, visu dzīves apstākļu apvērsums, kuram līdzīgu cilvēce savā vēsturē vēl nav piedzīvojusi.»

«Tehnisko augstskolu uzdevums ir veicināt dabas zinātnisko izpēti un tās pakļaušanu domājoša cilvēka prāta varai. Tātad šīs augstskolas galvenokārt ir saistītas ar materiālo pasauli.» «.. bieži.. jādzird – vai šī ārkārtīgi pieaugošā materiālo labumu ražošana, šī dzīves baudas vairošana patiešām cilvēcei nes kādu labumu? Vai nav tā, ka šī mūsu laikmeta materiālā ievirze ir tik liels ļaunums, ka visi izslavētie labumi neatsver milzīgo cilvēcei nodarīto kaitējumu, ka tā arvien vairāk novēršas no visa garīguma, lai, kalpojot matērijai, ietu bojā? .. Sūdzības par to, ka ar laiku viss kļūst arvien sliktāk, ir tikpat senas kā civilizācija.»

«Matērijas pakļaušana gara varai ir mūsu laikmeta lozungs. Politehniskās skolas ir viens no būtiskākajiem faktoriem šī dievišķā mērķa sasniegšanai. Mēs visi ceram, ka mūsu politehniskā augstskola turpinās moži strādāt pie šī lielā cilvēces uzdevuma.»

«Par saviem līdzšinējiem sasniegumiem, pieaugošo uzticību, augošo studentu skaitu, atzīšanu plašākās aprindās Politehniskajai augstskolai jāpateicas nevis privilēģijām, bet gan savu docentu zinātniskajiem sasniegumiem un uzticībai amatam, izcilajam studentu garam un jauno tehniķu, kuri šeit iegūst akadēmisko izglītību, atzītajai centībai.»

Svinīgās sēdes nobeigumā senatori un sēdes viesi atspirdzinājās ar kafijas tasi un pīrādziņiem, lai svaigiem spēkiem dotos uz RTU 46. Starptautiskās zinātniskās konferences plenārsēdi.

M. E.

Foto: Eduards Lapsa.

4

STARPTAUTISKĀ SADARBĪBA

2005. gada 27. oktobris

RTU 46. Starptautiskās zinātniskās konferences plenārsēdē Sēdi atklāja RTU rektors akadēmiķis Ivars Knēts, sveicot konferences dalībniekus RTU 143. gadadienā, atgādinot universitātes garo un sarežģīto attīstības ceļu, pašreizējo ES struktūrfondu un valsts līdzfinansējuma sniegto atbalstu zinātniskās darbības attīstībai universitātēs un mūsu zinātnieku līdzdalību daudzos starptautiskos projektos un programmās. Rektors novēlēja zinātniekiem veiksmi, daudz jaunu ideju, plānu un ieceru piepildīšanos.

LZA prezidents Juris Ekmanis informēja par zinātnes aktualitātēm Latvijā. Zinātnes finansējums Latvijā ir mazākais no visām desmit jaunākajām ES dalībvalstīm – 2002. gadā 0,44% IKP, taču šis jautājums ir beidzot izkustējies, šogad finansējums pieaudzis par 0,15%.

Vēl atklāts ir jautājums, vai šis pieaugums notiks tikai uz valsts budžeta rēķina un kā piesaistīt privātos uzņēmējus.

Pašlaik uz miljonu iedzīvotāju Latvijā ir 1390 zinātnieki, bet produktīvai darbībai vajadzētu vismaz 2000.

Lai varētu izmantot Lisabonas stratēģijā paredzētos līdzekļus, šogad plānotie 120 jaunie zinātņu doktori ir pārāk maz. Latvijā no Baltijas valstīm ir vismazāk gados jaunu zinātnieku.

Problēma ir tā, ka izstrādātajai stratēģijai nav reālu rīcības, t. i., finanšu, plānu un ikgadējās budžeta prioritātes neatbilst nacionāliem ilgtermiņa mērķiem (tostarp arī studentu gatavošana).

Galvenie 2005. gada dokumenti: 1. Zinātniskās darbības likums. 2. Zinātnes, tehnoloģiju attīstības un inovāciju stratēģija. 3. Lisabonas nacionālā programma. 4. Valsts budžeta projekts 2006. gadam. 5. ES struktūrfondi, kas ir papildu nauda, kura dod papildu iespējas, bet prasa arī papildu pūles un nacionālo līdzfinansējumu.

Valsts pētījumu programmā ar finansējumu 2005. un 2006. gadā paredzētas

šādas summas latos: IT – 100 000 un 445 000; jaunas zāles un biomateriāli – 133 000 un 540 000; moderno materiālu izstrāde – 145 000 un 580 000; lapu koku audzēšanas problēmas – 109 000 un 436 000; Letonika (valoda, vēsture, kultūra) – 145 000 un 1 589 632.

Jauni MK noteikumi tiek gatavoti fundamentālo un lietišķo pētījumu izvērtēšanai un finansēšanas kārtībai, kā arī zinātniskās pētniecības projektu un zinātnisko institūtu darbības vērtēšanas kritērijiem. Paredzēta jauna nozaru ekspertu padomju struktūra, esošās 14 padomes reducējot uz piecām (dabaszinātnes, inženierzinātnes, matemātika; medicīna; lauksaimniecība; videszinātne, mežzinātne; humanitārās un sociālās zinātnes).

Konferenci atklāj rektors akadēmiķis I. Knēts.

Referē profesors J. Dehtjars.

Latvijas zinātnei šie 0,15% ir iedoti avansā, pēc diviem gadiem jāprasa, kāda bijusi to atdeve tautsaimniecībai. Vērtējot katru gadu janvārī, nosauc desmit

LZA prezidents J. Ekmanis, RTU rektors I. Knēts un RTU zinātņu prorektors L. Ribickis.

labākos zinātnes sasniegumus.

Latvijas nacionālais reģistrs gadā palielinās par 100–150 izgudrojumiem un patentiem, 10–12 gadā tiek patentēti Eiropas valstīs, atsevišķi ASV, taču nav informācijas par patentu realizāciju, tāda sistēma nav izstrādāta. Ir jāmācās likt lietā šīs izstrādes, jāmācās tās pārdot.

Par zinātnisko pētniecību RTU informēja zinātņu prorektors profesors Leonīds Ribickis.

RTU sastāvā ir 8 fakultātes, 33 institūti, 43 katedras, 48 profesora grupas, 27 laboratorijas un 19 centri. Akadēmiskais personāls – 107 profesori, 85 asociētie profesori, 207 docenti, 170 lektori, 51 asistents un 120 vadošie pētnieki un pētnieki. Doktorantu kopskaits universitātē no 378 doktorantiem 2000. gadā ik gadu samazinājies – 320, 303 līdz 235 doktorantiem 2003. gadā, tad skaits sācis palielināties – 337 doktoranti 2004. gadā un 297 doktoranti 2005. gadā.

Zinātniskā darba finansējuma avoti:

LZP, IZM tirgus pieprasīto pētījumu fonds, komercfirmas, valsts institūcijas, starptautiskās programmas, ārvalstu mērķprogrammas, valsts budžeta finansējums studentu apmācībai, ES struktūrfondi. Šogad pirmo reizi zinātniskajai pētniecībai atvēlēts 1% valsts budžeta finansējuma. Pašlaik zinātnes finansējums RTU ir Ls 2445 000 (2002. g. – Ls 1041 000). Doktorantu darbu izstrādi veicina doktorantu granti. Šogad 160 doktoranti saņem ESF stipendiju un deviņi – LZP grantus.

2005. gadā RTU iesniegti 15 darbojošies patenti. RTU zinātnieki piedalās ES 6. ietvarprogrammā, ir aktīvi projektā EU DEEP. No 2000. līdz 2005. gadam RTU izdoti 86 zinātnisko rakstu krājumi astoņās zinātņu nozarēs.

2004. gadā zinātnisko aparatūru par Ls 70 000 iegādājās TMF un EEF zinātnieki, šogad par Ls 500 000 aparatūras iegādi turpina DITF un ETF, bet 2006. gadā – BF un MLĶF. Ar deviņiem projektiem viena miljona latu apmērā RTU piedalās ERAF zinātniskās pētniecības projektā Atbalsts lietišķajiem pētījumiem valsts zinātniskajās institūcijās. Noslēgušies divi zinātnisko projektu konkursi – IZM finansētais un RTU finansētais – par aptuveni Ls 9000 projektam gadā.

Ar Itālijas pētniecības sistēmu Universitāte un industrija iepazīstināja Romas La Sapienza universitātes zinātņu prorektors Lučāno Kaljoti.

Par Itālijas un Latvijas sadarbību un Itālijas–Latvijas biznesa inovāciju centra pieredzi informēja Frančesko Pastina.

RTU Enerģētikas institūta profesors Vladimirs Čuvicins informēja par EU DEEP projektu ES 6. IP. Par PERCERAMICS projektu ES 6. IP informēja Biomedicīnas inženierzinātņu un mikrotehnoloģiju institūta direktors profesors Jurijs Dehtjars.

M. E. Foto: Jānis Brencis.

2005. gada 27. oktobris

5

INFORMĀCIJA

Sveicam RTU studentus, maģistrantus un doktorantus, kuri ir uzvarējuši stipendiju konkursā 2005./2006. m. g. 1. semestrī: MLĶF: I. Brūveri, A. Kotovu, D. Rībenu, A. Petuškovu, G. Bakradzi, I. Elksnīti, S. Gaidukovu; EEF: A. Treiliņu, D. Hauku; ETF: V. Butenko, D. Dikanski, A. Gredasovu, M. Kuļikovu, V. Semjonovu; A. Ščemeļevu; BF: A. Augustinsku, V. Plisku, A. Malnaci, R. Sondori, Ž. Derbeņovu, A. Dobrovoļski, J. Balodi, J. Spuru; BF TRANSPORTBŪVJU INSTITŪTS: G. Amolu, J. Ivanovu, J. Barkānu, E. Pavlovski, L. Cikanoviču, M. Bistrovu, L. Ābeli; TMF DZELZCEĻA TRANSPORTA

INSTITŪTS: Iļju Korago, E. Kodinu, O. Romanovu; A. Klokovu, K. Ļapšinu, V. Visokoviču.

Konkursu sponsorējuši a/s OlainFarm, va/s Latvijas dzelzceļš, Lattelekom SIA, va/s Latvijas Valsts ceļi, a/s Latvijas Gāze, Rīgas laku un krāsu rūpnīca, SIA Jaunpagasts Plus, SIA ABB un SIA PBLC. Sveicam arī zinātnisko darbu konkursa laureātus:

datorikā un informātikā: O. Gaidušenko, V. Graudiņu, J. Grigorjevu, G. Jēkabsonu, M. Leišavnieku, V. Zabiņako, D. Znotiņu; telekomunikāciju inženierzinātnēs:

A. Apini; V. Butenko; D. Dikanski, A. Gredasovu, A. Pelšu, A. Sturmi, K. Sudaru, G. Valteru; autoceļu izpētē un būvniecības tehnoloģijā: R. Akimovu, A. Buligu, K. Godi, A. Paeglīti, N. Rancānu, Lindu Šaķi; gaisa satiksmes specialitātēs (K. Irbīša stipendija): J. Bitenieku, R. Bušinski; M. Sudāru, O. Zarjanski; enerģētikā un elektrotehnikā: G. Diļevu, V. Dmitrijevu, E. Grigorjevu; D. Laimiņu, A. Kociņu; S. Nikiforovu, S. Orlovu, M. Petrovu, A. Rudzīti, J. Siliņēviču, A. Staltmani, D. Žalostību, G. Šneideru, I. Žarčenko;

gāzes tehnoloģijā: A. Borodiņecu, A. Gravu; M. Janvaru, K. Kuļikovski, I. Laubi, I. Lukjaņecu; vides aizsardzības specialitātēs: O. Medni.

Balvas sarūpēja a/s DATI Exigen Group, Lattelekom SIA, Va/s Latvijas Valsts ceļi, Va/s Latvijas Gaisa Satiksme, Latvijas Elektroenerģētiķu biedrība (LEB), a/s Latvijas Gāze un Latvijas Vides aizsardzības fonda administrācija.

LIF mērķprogramma Izglītībai, zinātnei un kultūrai

Bija saistoši un interesanti...

DR. INŽ. HELMUTS GUĻEVSKIS, Tehnisko zinātņu vēstures sekcijas sēdes vadītājs 13. oktobrī notikušo RTU 46. Starptautiskās zinātniskās konferences Tehnisko zinātņu vēstures sekcijas sēdi tās zinātniskās komisijas pastāvīgais loceklis Ilgars Grosvalds raksturoja: «Bija saistoši un interesanti...». Sēdes 23 dalībniekiem bija iespēja noklausīties 20 referātus, kas veltīti tehnisko zinātņu vēstures dažādiem jautājumiem. Īpašu klausītāju interesi izpelnījās RTU Muzeja vadītājas Alīdas Zigmundes jaunākie pētījumi par Rīgas Politehnikuma pirmā direktora Ernsta Nauka dzīvi un darbu. Pateicoties personiskiem kontaktiem ar viņa pēcnācējiem Vācijā, A. Zigmunde ieguvusi oriģinālus vēsturiskus materiālus, tostarp E. Nauka svinīgās uzrunas tekstu, ko viņš nolasīja, atklājot Rīgas Politehnikuma jauno ēku Troņmantinieka (tagad Raiņa) bulvārī.

Plašu diskusiju izraisīja Jāņa Klētnieka ziņojums par fotogrammetrijas attīstību Latvijā. Diskusija pārliecinoši parādīja nesaraujamo saikni starp Latvijas fotogrammetristu panākumiem kultūras pieminekļu apsekošanas un saglabāšanas pasākumos mūsdienās Ēģiptē un citviet – tālu no Latvijas – ar priekšgājēju iedibi-

nātajām tradīcijām šajā jomā. Jānis Štrauhmanis ziņoja par pētījumiem kartogrāfijas vēsturē, par P. Mantnieka kartogrāfisko materiālu apgāda darbību Briselē (Beļģija) pēc 2. pasaules kara.

Sekcijas sēdē piedalījās aviācijas kompānijas AirBaltic viceprezidents aviācijas vēsturnieks Ginters Sollingers.

Viņš referēja par vairāk nekā pirms 200 gadiem gaisa kuģošanas pioniera Etjēna G. Robertsona veiktajiem lidojumu demonstrējumiem daudzās Eiropas pilsētās, arī Rīgā. Interese par lidojumiem ar gaisa baloniem nav zudusi arī šodien, un mūsdienu gaisa kuģotāji pirms gada, apaļajā 200. gadadienā kopš pirmajiem lidojumiem, iemūžināja Robertsona veikumu ar piemiņas plāksni Citadeles laukumā. Lidotājs un aviācijas vēsturnieks Edvīns Brūvelis dalījās atmiņās par darba gaitām aviokonstruktora Kārļa Irbīša vadītajā konstruktoru birojā Rīgā, pastāstīja arī par kopējām iecerēm un sadarbību laikā, kad K. Irbītis dzīvoja un strādāja Kanādā. Ar E. Brūveļa starpniecību K. Irbīša angļu valodā sarakstītās grāmatas ir izdotas latviskā tulkojumā.

Visaptverošu ķīmijas rūpniecības attīstības pārskatu Latvijā 19. gs. sniedza Uldis Alksnis un Ilgars Grosvalds. Kristalogrāfijas vēstures pētniece I. Šperberga

sniedza pārskatu par kristalogrāfijas attīstību LVU, RPI, RTU. Olainfarm pārstāve Mirdza Turauska iepazīstināja ar ārstniecības preparātu ražošanas pirmsākumiem Olainē. Rīgas Stradiņa universitātes doktorante Baiba Mauriņa referēja par mācību programmu un mācību procesu LU Ķīmijas fakultātes Farmācijas nodaļā 20. gs. pirmajā pusē.

I. Grosvalds nolasīja Kanādā dzīvojošā ķīmijas vēstures pētnieka J. Lielmeža iesniegto referātu par farmācijas profesora J. Rūniķa dzīvi un darbu. Daugavpils Valsts ģimnāzijas ķīmijas skolotāja Halina M. Siņavska pastāstīja par to, kā Davgavpils ģimnāzijā ķīmija mācīta pirms 100 gadiem, ka ķīmijas kabinetā saglabājušies 125 gadus seni ķīmiskajos eksperimentos izmantotas krāsns un skapja elementi.

Par Latvijas Lauksaimniecības universitātes Tehniskās fakultātes likteņgaitām sešdesmit pastāvēšanas gados ziņoja fakultātes dekāns Kaspars Vārtukapteinis. Latvijas Zinātņu vēstures asociācijas loceklis Sigizmunds Timšāns iepazīstināja ar V. Skubiņa veikumu lauksaimniecības mašīnu izmēģinājumu organizēšanā Latvijā 20. gs. sākumā.

Pirmais tehnisko zinātņu doktors Latvijā tekstila un vieglās rūpniecības nozarē Boriss Okss pastāstīja par RPI

ieguldījumu viņa pārstāvētās nozares speciālistu gatavošanā, bet RPI bijušais mācībspēks Jānis Junga dalījās atmiņās par darba gadiem Mehānikas fakultātes Metālu tehnoloģijas katedrā pagājušā gadsimta 50.–60. gados. Latvijas Universitātes matemātikas vēstures pētniece Ingrīda Heniņa referēja par matemātikas docenta E. Riekstiņa pētījumiem RPI vēsturē, savukārt RTU Muzeja vadītāja A. Zigmunde iepazīstināja ar Rīgas Politehnikuma pirmā matemātikas docenta H. Vestermana darba gaitām, tostarp arī pirms un pēc Rīgas Politehnikuma. Ražīgi strādājošā A. Zigmunde dalījās vēl arī ar savu pētījumu rezultātiem par Rīgas Amatu biedrības darbību, kura dibināta pirms 140 gadiem, un Rīgas Politehnikuma mācībspēku aktivitātēm tajā.

Valentīns Biķernieks iepazīstināja ar autobūves pirmsākumiem Latvijā un ar vēsturisko automobiļu tehniskajiem raksturojumiem. Telekomunikāciju vēstures pētnieks Jāzeps Ločmelis demonstrēja Lattelekom muzejā desmit gados sakomplektēto eksponātu attēlus.

Sēdes noslēgumā izskanēja aicinājums neatlaidīgi turpināt pētījumus un novēlējums: lai mūsu vēsturē nebūtu baltu plankumu.

mērot vēsturiskas būves. Ar šo tēmu bija saistīts arī doktoranta Grigorija Goldberga referāts, kurā autors īpaši izvērtēja digitālo amatierkameru iespējas, tās izmantojot fotogrammetriskos darbos. Doktorants Jānis Zvirgzds ir viens no globālās pozicionēšanas sistēmas (GPS) izveides vadītājiem Latvijā. GPS bāzes sistēma pamatā ir izveidota. Par Rīgā veidojamo globālās navigācijas satelītsistēmas tīklu ziņoja profesors Jānis Balodis. Doktorants Jānis Kaminskis jau vairākus

gadus risina Latvijas ģeoīda modeļa problēmas un savā referātā šo modeli salīdzināja arī ar vairākiem citu valstu ģeoīdu modeļiem. Un, kā vienmēr, lielisku referātu, veltītu Latvijas fotogrammetrijas tēvam profesoram Alvīlam Buholcam (1880–1972), nolasīja LZA Goda doktors docents Jānis Klētnieks. Šo rindu autors runāja galvenokārt par tām problēmām, ko risina tematiskajā kartogrāfijā 21. gadsimta sākumā, un tās visas ir aktuālas arī mūsu valstī.

Ģeomātikas sekcijā JĀNIS ŠTRAUHMANIS, Ģeomātikas katedras vadītājs Mūsu augstskolas 46. zinātniskajā konferencē tika nolasīti astoņi referāti, un ļoti iepriecina tas, ka puse autoru bija doktoranti. Otrs fakts, kas noteikti jāpiemin, – ir augusi interese par referātiem: sekcijas darbā piedalījās 18 mācībspēki, viesi un 10 studenti, starp kuriem bija arī nupat studijas sākušie jaunieši. Aktīvi sekcijas darbā iekļāvās arī

Latvijas Mērnieku biedrības prezidents A. Cinis un Tēlotājas ģeometrijas un inženiergrafikas profesora grupas vadītājs profesors Modris Dobelis.

Bet nu par referātiem. Profesors Jānis Balodis pastāstīja par jaunu pieeju liela apjoma zvaigžņu kataloga veidošanā un kosmiskās ģeodēzijas devumu šajā darbā. Doktorants Māris Kaļinka un maģistrante Elīna Rutkovska raksturoja digitālo ģeodēzisko mērinstrumentu izmantošanas metodes un problēmas, uz-

6

SVEICAM

2005. gada 27. oktobris

Devums enerģētikas un elektrotehnikas nākotnei E. KANCĀNE, Informācijas centra korespondente 11. oktobrī septiņpadsmit RTU, LU un LLU studentiem tika pasniegtas firmas ABB, Latvijas Enerģētikas un elektrotehniķu biedrības (LEB) un Latvijas Izglītības fonda mērķprogrammas Izglītībai, zinātnei un kultūrai (IZK) balvas par uzvaru tradicionālajā enerģētikai un elektrotehnikai veltītajā studentu zinātnisko darbu un projektu konkursā. Pateicība par jauno speciālistu sagatavošanu tika izteikta arī studentu zinātnisko darbu un projektu vadītājiem.

Mērķprogramma IZK, LEB un ABB jau vairākus gadus pēc kārtas uzņemas daļu rūpju par Latvijas valsts tehniskās izglītības, zinātnes un nacionālās kultūras problēmām, piešķirot līdzekļus enerģētikas un elektrotehnikas studentu stipendijām un zinātniskajiem darbiem.

Stipendijas un balvas kalpo kā morāls un materiāls atbalsts enerģētikas un elektrotehnikas studentiem – bakalauriem, maģistriem un inženieriem, kas to nopelnījuši, izstrādājot izcilus zinātniskos darbus un projektus.

Kā pastāstīja mērķprogrammas IZK lietvede Dzintra Priede, informāciju par zinātnisko darbu un projektu konkursu saņem nevis paši studenti, bet gan viņu mācībspēki, kas izvirza labāko darbu autorus apbalvošanai.

Enerģētikas un elektrotehnikas studenti veicināšanas stipendijas var saņemt par savu mācību darbu – nav nepieciešama īpaša gatavošanās konkursam. Pēc veiksmīgas bakalaura vai maģistra darba, vai inženiera projekta aizstāvēšanas studentiem ir iespēja saņemt ne tikai bakalaura, maģistra vai inženiera diplomu, bet arī naudas prēmiju.

«Lai stimulētu teorētisko zinību un praktisko iemaņu padziļinātu apguvi un lai rosinātu studentu turpmākās darba spējas un pievēršanos zinātniskiem pētījumiem, jau kopš 1996. gada organizējam studentu zinātnisko darbu un projektu konkursus vairākās inženierzinātņu jomās, tostarp enerģētikā un elektrotehnikā. Fakts, ka Latvijas uzņēmumi atbalsta mecenātisma ideju, mūs arī tuvina civilizētai pasaulei, kurā bagātība iet roku rokā ar atbildību pret sabiedrību,» atzīst mērķprogrammas IZK padomes priekšsēdētājs profesors Imants Meirovics, piebilstot, ka daži no pirmajiem stipendiātiem patlaban jau ir studentu zinātnisko darbu un projektu vadītāji. Piemēram, asociētais profesors Iļja Galkins, kas vadīja šā gada stipendiātes Marinas Petrovas zinātnisko darbu, savulaik arī ir saņēmis mērķprogrammas IZK stipendiju. Pēc LEB valdes priekšsēdētāja vietnieka Kārļa Briņķa domām, šis fakts kalpo kā labākais pierādījums šāda veida konkursu lietderībai – konkurss veicina studentu

apzinātāku attieksmi pret mācībām un ir veicinošs faktors mācību vielas apgūšanai.

«Tas ir viens no veidiem, kā panākt, lai arī nākotnē mums būtu augsti kvalificēti inženieri un labi sava amata pazinēji. Lai gan mediji nepārtraukti ir propagandējuši juristu un komercdarbinieku profesijas, bez inženieriem mēs nevaram un nevarēsim iztikt. Tajā pašā laikā, lai kļūtu par inženieri, ir vairāk jāpiepūlas – ir vajadzīgas specifiskas zināšanas matemātikā un fizikā. Tāpēc, ja mēs inženierzinātnēm nesniegsim atbalstu, pastāv ļoti liela iespējamība

tāpēc enerģētikas vai elektrotehnikas speciālistam jābūt maksimālām teorētiskajām zināšanām un maksimālai praktiskajai pieredzei – cik vien to mācību un studiju laikā iespējams iegūt.

Jebkurš kvalitatīvs speciālists atsver desmit viduvējus speciālistus. Kvalitāti vienmēr veido gudrais mazākums, nevis lielā, pelēkā vairākuma masa.»

ABB un LIF mērķprogrammas «Izglītībai, zinātnei un kultūrai» 2004./2005. mācību gada zinātnisko darbu konkursā balvas saņēma pieci RTU Enerģētikas un elektrotehnikas fakultātes studenti:

no 2.09.2005. Kabeļlīniju relejaizsardzības paņēmiens no starpfāžu īsslēguma strāvām. Zinātniskā darba vadītājs prof. J. Rozenkrons, 4. Igors Žarčenko, darbs - Elektrisko slodžu uzņemšana un reaktīvās jaudas kompensācija lieljaudas uzņēmumā.

Zinātniskā darba vadītājs prof. E. Vanzovičs, 5. Jurijs Siliņēvičs, darbs - Modernās programmatūras izmantošana elektroenerģētisko sistēmu režīmu pētīšanā. Zinātniskā darba vadītājs prof. V. Čuvičins, 6. Aivars Rudzītis, darbs – Ķeguma HES2 hidroagregātu termokontroles realizācija. Zinātniskā darba vadītājs prof. I. Raņķis, 7. Anna Kociņa, darbs – «Statiskā elektrība». Zinātniskā darba vadītājs doc.

K. Timmermanis. 8. Egils Grigorjevs, darbs – Ēku energoapgādes automatizācija, izmantojot EIB kopni. Zinātniskā darba vadītājs prof. E. Vanzovičs, 9. Diāna Žalostība, darbs – Veivletu izmantošana Daugavas caurplūdes analīzei. Zinātniskā darba vadītājs prof. J. Barkāns.

Sveicam studentus un viņu zinātnisko darbu vadītājus!

Konkursa uzvarētāji.

zaudēt talantīgākos un spējīgākos jauniešus. Lai neciestu daudzas svarīgas tautsaimniecības nozares, bez kurām mēs nevaram iztikt, interese par inženierzinātnēm nedrīkst zust,» tā – K. Briņķis.

Arī viens no šā gada stipendiātiem RTU EEF maģistrants Guntis Diļevs, saņemot balvu Baltijas energosistēmu dispečeru centrā, atzina: «Konkurss ir ļoti liels stimuls turpināt zinātniskos pētījumus un sekmīgi apgūt mācību vielu. Turklāt lielākais gandarījums ir ne jau par materiālo apbalvojumu, bet gan par izteikto atzinību. Esmu pārliecināts, ka arī pārējiem studentiem visvērtīgākais šķiet emocionālais atbalsts, tas, ka viņi redz: viņu darbs tiek atzinīgi novērtēts, tam ir perspektīva, tas tiek uztverts nopietni.

Ja vidusskolēni zinātu, ka enerģētikas un elektrotehnikas studentiem pastāv iespēja saņemt šādas stipendijas un ka enerģētika ir viena no svarīgākajām tautsaimniecības nozarēm, iespējams, tas viņus mudinātu vairāk interesēties par inženierzinātnēm kā par savu nākotnes profesiju. Nevienam jau nepatīk fizika un matemātika, taču tie mūsu specialitātē ir vissvarīgākie priekšmeti. Enerģētika ir joma, kur kļūdas nedrīkst pieļaut, tieši

1. Guntis Diļevs, darbs – Materiāla nesagraujošā testēšana ar kapacitīvo un virpuļstrāvu metodi. Zinātniskā darba vadītājs asoc. prof. A. Purviņš, 2. Gatis Šneiders, darbs – Divkāršo zemesslēgumu rašanās vidsprieguma kabeļtīklos, to bīstamības analīze. Zinātniskā darba vadītājs prof. J. Rozenkrons, 3. Marina Petrova, darbs – Programmējamas loģikas kontrolleru tālvadība. Zinātniskā darba vadītājs asoc. prof. I. Galkins, 4. SvetlanaOrlova,darbs – Lieljaudastransformatoru modernās magnētiskās sistēmas.

Zinātniskā darba vadītājs prof. J. Dirba, 5. Sergejs Nikiforovs, darbs - Baltijas valstu energosistēmas sadarbība ar Ziemeļvalstu energoapvienībām. Zinātniskā darba vadītājs prof. A. Mahņitko.

LEB un LIF mērķprogrammas Izglītībai, zinātnei un kultūrai 2004./2005. mācību gada zinātnisko darbu konkursā balvas saņēma deviņi RTU Enerģētikas un elektrotehnikas fakultātes studenti: 1. Dairis Laimiņš, projekts – Dzīvojamās mājas elektroinstalācija.

Zinātniskā darba vadītājs doc. K. Timmermanis, 2.

Vladimirs Dmitrijevs, projekts – 110/10 kV apakšstacijas projekts. Zinātniskā darba vadītājs prof. J. Rozenkrons, 3. Armands Staltmanis (līdzautors), darbs – LV Patenta pieteikums P-05-112

Guntis Diļevs.

7

INFORMĀCIJA

2005. gada 27. oktobris

Klajā laista asoc. profesora J. Štrauhmaņa grāmata Ar Kultūrkapitāla fonda atbalstu klajā nākusi BF Ģeomātikas katedras vadītāja asoc. profesora Jāņa Štrauhmaņa grāmata Institūts Rīga-Brisele. Tās atklāšanas svinīgais pasākums notika 20. oktobrī Latvijas Nacionālās bibliotēkas izstāžu zālē.

Grāmata ir pētījums par Pēteri Rūdolfu Mantnieku – kartogrāfu un karšu izdevēju, tajā pirmoreiz raksturots viņa uzņēmuma viss darbības laiks.

«Vecākās paaudzes cilvēki noteikti zina P. Mantnieka institūta kartes, atlantus un pilsētas plānus,» grāmatas ievadā raksta autors. «Bet manai paaudzei tos ieraudzīt stingri liedza padomju cenzūra. P. Mantnieka kartogrāfijas uzņēmums, pēc manām ziņām, bija vienīgais latviešu kartogrāfiskais uzņēmums, kurš pirms Otrā pasaules kara ļoti sekmīgi strādāja ne tikai Latvijas valstī, bet arī ārzemēs. Īpašnieka vārds ir ne vienā vien ārvalstīs publicētā pazīstamo kartogrāfu sarakstā.»

2005. gada 11. oktobrī apritēja P. Mantnieka 110. jubileja, šis darbs veltīts viņa piemiņai.

Foto: Eduards Lapsa.

Dzelzceļa transporta institūtam – 40 EGITA KANCĀNE, Informācijas centra korespondente Ar svinīgu pasākumu 13. oktobrī 40. gadadienu svinēja RTU Transporta un mašīnzinību fakultātes (TMF) Dzelzceļa transporta institūts (DzTI). Svinību viesi – pārējo RTU struktūrvienību pārstāvji, institūta absolventi un dzelzceļa nozares darbinieki – tika uzņemti modernā, par VAS Latvijas dzelzceļš dāvinātajiem līdzekļiem izremontētā auditorijā.

Gatavojoties institūta jubilejai, VAS Lat vijas dzelzceļš jau 2004. gadā Ļeņingradas Dzelzceļa transporta inženieru institūta Rīgas filiāles pirmā direktora Jāņa Kreicberga vārdā nosauktās auditorijas remontam RTU DzTI piešķīra 20 tūkstošus latu.

40. gadadienas svinību dienā jaunajā auditorijā tika teiktas svinīgas uzrunas un laba vēlējumi. DzTI sveica gan RTU rektors akadēmiķis Ivars Knēts un TMF dekāns profesors Ēriks Geriņš, gan AS Latvijas dzelzceļš pārstāvji un bijušā Ļeņingradas Dzelzceļa transporta inženieru institūta (tagad – Pēterburgas Valsts ceļu satiksmes universitātes) pārstāvji, gan DzTI sadarbības partneri un absolventi.

«Dzelzceļa transporta maģistrāles ir kā mūsu valsts artērijas,» uzsverot dzelzceļa nozares lomu visas Latvijas mērogā, svinīgajā uzrunā teica rektors I. Knēts, piebilstot, ka DzTI savu 40 gadu jubileju svin vienlaikus ar visas RTU 143. jubileju. Zīmīgi ir arī tas, ka RTU dibināšanas laikā, 1862. gadā, Latvijas teritorijā darbu tikko bija sākusi pirmā dzelzceļa līnija Rīga–Daugavpils, tāpēc aizvien pieauga pieprasījums pēc dzelzceļa nozares inženieriem – dzelzceļa tiltu būvētājiem, ritošo daļu konstruktoriem utt.

«Kopš DzTI pievienojās RTU Trans-

porta un mašīnzinību fakultātei, institūts ir spējis sekmīgi attīstīties un piesaistīt labākos mācībspēkus, lai sagatavotu augsti kvalificētus dzelzceļa speciālis-

profesionālo izglītību, ļaujot studentiem teorētiskās zināšanas sekmīgi izmantot ikdienas praksē.

Latvija ir tranzītvalsts, un neatkarīgi

tus. Un īpaši priecē tas, ka institūtam izdodas sekmīgi sadarboties ar savas nozares uzņēmumiem,» uzsvēra dekāns Ē. Geriņš un pateicās DzTI labvēļiem par sniegto atbalstu.

Savukārt VAS Latvijas dzelzceļš pārstāvji institūta vadībai pateicās par speciālistu sagatavošanu un solīja turpmāk sniegt vēl lielāku atbalstu mācību bāzes uzlabošanai: «Pa šiem garajiem gadiem, kamēr jūs darbojaties, ir izaudzināti un sagatavoti daudzi augsti kvalificēti speciālisti, lielākā daļa no tiem strādā mūsu uzņēmumā – VAS Latvijas dzelzceļš ir Latvijas lielākais darba devējs. Mēs ļoti augstu vērtējam un cienām pieredzējušo DzTI mācībspēku kolektīvu, kas saviem audzēkņiem nodrošina Eiropas Savienības prasībām atbilstošu augstāko akadēmisko un

no tā, kādās rokās mēs būsim, Latvijas dzelzceļš ir bijis un būs. Lai mūsu uzņēmums varētu attīstīties, sekot līdzi jaunajām tendencēm un būt konkurētspējīgs, tam vienmēr būs nepieciešami jauni, zinoši, erudīti, moderni domājoši speciālisti, un mēs esam pārliecināti, ka tieši tādus speciālistus jūs gatavosiet arī turpmāk.»

DzTI direktors profesors Pēteris Balckars un DzTI 40. gadadienas svinību viesi pauda prieku par Dzelzceļa transporta institūtam sniegto atbalstu, norādot, ka attīstīta materiāltehniskā bāze palīdzēs piesaistīt jauno paaudzi inženierzinātnēm. Sevišķi svarīgi piesaistīt jaunos speciālistus dzelzceļa nozarei pašlaik ir Eiropas Savienības projektu dēļ – ir sāktas diskusijas par Rail Baltic izveidi. Ja projekts tiks realizēts,

šā dzelzceļa uzturēšanai vajadzēs daudz jaunu augsti kvalificētu inženieru.

Kopš 1965. gadā Rīgā tika izveidota Ļeņingradas Dzelzceļa transporta inženieru institūta filiāle, uz kuras bāzes 1992. gada beigās darbu sāka RTU DzTI, RTU ir vienīgā mācību iestāde Latvijā, kas sniedz iespēju iegūt augstāko profesionālo un akadēmisko izglītību visās dzelzceļa nozares specialitātēs, sākot ar dzelzceļa ritošā sastāva – lokomotīvju un vagonu –, saimniecības organizācijas, tehnisko apkopi un beidzot ar dzelzceļa transporta loģistiku un datorvadību.

Uzziņai: Ļeņingradas Dzelzceļa transporta inženieru institūta Rīgas filiāle tika izveidota 1965. gada 19. janvārī, tās uzdevums bija pilnveidot neklātienes augstāko izglītību Baltijas dzelzceļā.

Tajā laikā Baltijas dzelzceļš aptvēra Latvijas, Lietuvas, Igaunijas Republikas un Kaļiņingradas apgabala teritorijas.

Vairāk nekā 3200 bijušo Ļeņingradas Dzelzceļa transporta inženieru institūta studentu vēlāk kļuva par Rīgas filiāles dzelzceļa transporta inženieriem, vairākums no viņiem joprojām strādā dzelzceļa organizācijās savās republikās.

1991. gadā ar Latvijas Republikas Izglītības ministrijas lēmumu Ļeņingradas Dzelzceļa transporta inženieru institūta Rīgas filiāli pārveidoja par Latvijas Dzelzceļa transporta institūtu, bet 1992. gadā tas tika ietverts Rīgas Tehniskās universitātes sastāvā. Pirmo divu kursu studenti tiek apmācīti vienā no RTU astoņiem mācību profiliem. Pēc tam studenti izvēlas institūtu un profesora grupu, kurā turpinās studijas.

Avots: http://www.dzti.edu.lv.

Attēlā: Institūtu jubilejā sveic rektors I. Knēts un Informācijas centra vadītāja J. Jurēvica. Raksta autores foto.

8

RTU LĒMUMI

Dekānu runas 20. oktobra sēdē Rektors akadēmiķis I. Knēts paziņoja,ka nākamās Dekānu padomes sēdes notiks 10. un 24. novembrī un 8. decembrī, Senāta sēdes – 31. oktobrī un 12. decembrī.

Rektors informēja par uzaicinājumu piedalīties starptautiskā fakultāšu administratoru seminārā Sāremā 13. un 14. janvārī. Apspriedīs šādus jautājumus: 1) Stratēģijas sagatavošana un ieviešana fakultātes administrācijas darbā; 2) Administrācijas pakalpojumi. Centralizācija vai decentralizācija. Rektors aicināja seminārā piedalīties jaunos dekānus.

1. Par jautājumiem, kas izskatāmi Senāta oktobra sēdē. (M. Knite) Senāta priekšsēdētājs M. Knite iepazīstināja dekānus ar jaunpienākušajiem Senāta lēmumprojektiem.

2. Informācija par remontdarbu gaitu. (A. Rubenis) Rektora vietnieks saimnieciskajā darbā A. Rubenis informēja par padarītajiem un sāktajiem darbiem: pabeigta logu nomaiņa ceturtdaļai iesākto un turpinās konstatēto defektu labošana pārējiem; EEF pabeigta siltuma sistēmas nomaiņa; beidzies kārtējais konkurss auditoriju un laboratoriju remontdarbiem par Ls 131 000, kurā uzvarēja firma Mūsu Māja; turpinās vēdināšanas sistēmu uzstādīšana Ķīpsalas ēkās, iekārtas sola piegādāt nākamnedēļ; 9. novembrī atveras izsludinātais konkurss tualešu remontiem; ETF lielo auditoriju remonts beidzies, vēl turpinās krēslu uzstādīšana. Ārpus struktūrfondu finansējuma: drīzumā tiks pabeigts ZB jumta remonts; ETF beidzas apkures restaurācijas darbi; slēgs līgumu par logu nomaiņu dienesta viesnīcās Āzenes ielā.

Rektors atgādināja, ka ir vairāki fondi, no kuriem iespējams finansēt pieteiktos projektus. Universitātē būtu jāveido atsevišķa struktūra projektu koordinēšanai, uzskaitei un projektu pieteicēju konsultēšanai.

Mācību prorektors E. Beķeris informēja, ka konsultatīva sanāksme par studiju programmu pilnveidošanas projektu pieteikumiem plānota 28. oktobrī no pulksten 13 līdz 17 RTU Lielajā aulā.

Zinātņu prorektors L. Ribickis piebilda, ka Zinātņu daļas kapacitāte ir par mazu, lai visus projektus pārraudzītu un sekotu to izpildei, tāpēc tam nolūkam būtu vajadzīgs papildu darbinieks.

3. Informācija par zinātniskās aparatūras iepirkumu gaitu. (L. Ribickis) Šogad zinātnisko aparatūru iegādājas DITF un ETF par summu virs Ls 500 000.

Ir atvērti vairāki konkursi, darba grupu vada A. Spalviņš, palīdz P. Misāns (ETF) un V. Ozoliņš (DITF). Situācija ir saspringta, piedāvājumu maz, jo daudzi nesaprot tehnisko specifiku. Prorektors baidās, ka dažas ETF laboratorijas var palikt tukšā. Šodienas iepirkumu problēmas vajadzētu iepazīt cilvēkiem no BF un MLĶF, kuri iepirks aparatūru nākamgad, kad mainīsies arī budžeta pozīcijas.

Vakar RTU sākās audits par iepirktās aparatūras dokumentu glabāšanu, kas pierādīja, ka daudzas formalitātes vienkārši nav zināmas, piemēram, kur un kā jāglabā iepirkumu dokumenti. Rektors uzskata, ka jāveido projektu vadības nodaļa, kurā kopā jādarbojas Mācību prorektora, Zinātņu prorektora un kanclera dienesta pārstāvjiem. Zinātņu prorektors par konsultantu nodaļai ieteica uzaicināt RBS direktoru J. Grēviņu.

4. Par ESF grantiem studiju programmu pilnveidošanai. (I. Knēts, E. Beķeris) Eiropas sociālo fondu finansējums aktivizē studiju procesa pilnveidošanu. Pašreiz RTU konkursa rezultātā ir ieguvusi finansējumu 16 trīsgadīgiem projektiem par kopējo summu Ls 2 581 147. Tuvākajā laikā gaidāms uzsaukums otrajai projektu kārtai.

5. Par ESF grantiem studiju prakšu pilnveidošanā. (E. Beķeris) Saņemta informācija, ka tiks apstiprināti 19 RTU projekti par kopsummu Ls 161 305.

Mācību prorektors ieteica projektu pieteicējiem pārdomāt neskaidros jautājumus, jo, cerams, konsultatīvā sanāksme būs arī šo projektu pieteicējiem.

6. Par IZM iespējamo finansējumu konferenču un semināru organizēšanā.

(L. Ribickis)

2005. gada 27. oktobris

Minimālā informācija par šo finansējumu jau nodota fakultātēm, papildus uzzināts, ka seminārus un konferences atbalstīs no IZM šajā gadā neizmantotajiem līdzekļiem.

7. Par studiju nozaru sarakstu un studiju programmu piesaisti konkrētām nozarēm.

(E. Beķeris) Mācību prorektors E. Beķeris atgādināja, ka Senāta maija sēdē grozīts Nozaru programmu padomju nolikums, jo izveidotas daudzas profesionālās programmas, kuru telpa izveidojusies noslēgta konkrētajā struktūrvienībā. Tas rada aizdomas, ka šajās programmās fundamentālās zinātnes nav iekļautas pietiekamā apjomā. Tagad izveidots Studiju nozaru saraksts, kopā 20 nozares, ko prorektors dekāniem lūdza izskatīt un iesniegt korekcijas. Pēc saraksta apstiprināšanas izdos rīkojumu par katras nozares programmu komisijas sastāvu, kurā tiks iekļauti fundamentālo zinātņu katedru un profesionālo organizāciju pārstāvji. Nepieciešams panākt, lai studiju programmai seko plašāks speciālistu loks. Prorektors atgādināja, ka, beidzoties akreditācijas termiņam (6 gadi), programmai ir jāmainās, un šī maiņa jānosaka kompetentai padomei.

Zinātņu prorektors profesors L. Ribickis ieteica nozaru sarakstu reducēt uz 8 nozarēm, vairāk apvienojot radniecīgās. Rektors uzskata, ka nozaru apvienošana palīdzētu horizontālo saišu veidošanā, kas universitātē nav pietiekama. Prorektors tika lūgts sagatavot jaunu projekta versiju.

Tā kā tuvojas laiks noslēgt līgumus ar IZM, mācību prorektors iesniedza dekāniem nākamā gada budžeta finansēto absolventu skaita prognozi un lūdza korekcijas iesniegt līdz 31. oktobrim.

8. Par RTU Padomnieku konventa jauno sastāvu. (I. Knēts) Padomnieku konventa jaunā sastāva saraksti dekāniem iesniegti jau pirms sēdes, skaitliski sastāvs ir samazināts, izslēdzot neaktīvos padomniekus. Dekāni pret jauno sastāvu neiebilda.

9. Par prioritārajiem virzieniem zinātnē. (L. Ribickis) Rektors informēja, ka kopā ar zinātņu prorektoru piedalījušies IZM seminārā par zinātņu prioritārajiem virzieniem, kurā informēts, ka pašreizējiem pieciem virzieniem (IT, materiālzinātne, gēnu inženierija, koksne, Letonika) pievienojas vēl trīs un pirmo reizi šajos virzienos tiek veidotas un finansētas valsts nacionālās programmas.

Zinātņu prorektors piebilda, ka jaunie trīs virzieni ir agrobiotehnoloģija, enerģētikas un medicīnas zinātnes. Par tiem jau izdoti apraksti, un tie apspriesti valdībā. RTU noteikti varētu piedalīties enerģētikas virzienā ar jaunām programmām.

10. Par IEF ierosinājumu padarīt svinīgākas izlaiduma ceremonijas. (K. Didenko) IEF ir priekšlikums visā universitātē padarīt svinīgākas beidzēju dzīvē tik nozīmīgās izlaiduma ceremonijas vismaz maģistriem, izmantojot amata mantijas un cepures gan beidzējiem, gan arī rektoram, prorektoriem un dekāniem. Dekāns kolēģiem iesniedza arī ilustrētus materiālus par IEF organizēto svinīgo izlaidumu ar Norvēģiju kopīgi izstrādātās programmas beidzējiem.

RBS direktors J. Grēviņš piebilda, ka amata tērpus izlaidumos RBS lieto jau 15 gadus, un būtiski ir tas, ka katrs viesprofesors ir tērpies savas augstskolas krāsās.

Rektors ieteica IEF priekšlikumu apspriest fakultāšu domēs.

11. Par vienreizējo darba līgumu noformēšanu ar datora palīdzību. (R. Taraškevičs) Izstrādāta programma darba līgumu noformēšanai, izņemot zinātniskā darba līgumus. Lietošanai programmu saņems darbinieki, kuri strādā ar kadru datu bāzi.

Programmu var saņemt no Vadības laboratorijas vadītājas T. Kozjukovas, un vēlams to izdarīt līdz 1. novembrim. Nepieciešams būtu ātrāk iesniegt elektronisko adrešu sarakstu, kam nepieciešamas šīs programmas. *** Mācību prorektors E. Beķeris iesniedza dekāniem 10 dažādu kursu nosaukumus, kurus RTU Tālmācības centrs, sadarbojoties ar citām augstskolām, ir iecerējis sagatavot kā projektu pieteikumus akadēmiskā personāla kursiem ESF aktivitātē.

Projekta pieteikšanai nepieciešams dalībnieku saraksts, tāpēc centrs aicina interesentus pieteikties.

(Tālr. 7089187, e-pasts: desc@rsf.rtu.lv) M. E.

Bijušos kolēģus pieminot Kā katru rudeni, veļu laikā pieminēsim tos, kas aizvadītajā gadā aizgājuši Aizsaulē: DITF profesoru Maksimilijānu Antimirovu, BF asociēto profesori Olitu Belindževu–Korklu, Iekšējā audita daļas vadītāju Āriju Briškenu, EEF laboratorijas vadītāju Pēteri Brokānu, Studentu viesnīcu daļas vadītāju Juri Buku, Valodu institūta lektori Guntu Čākuri, 1. kategorijas grāmatvedi Guntu Eglīti, Sporta katedras ilggadējo tenisa treneri Edmundu Froloviču, TTDI profesoru Austrumu Kļaviņu, JI redaktori (1978–1988) Ritu Leju, Galvenās ēkas saimniecības pārvaldes dienesta

apkopēju Līgu Motcāti, Sporta katedras laboranti Zigrīdu Orlovu, BF docenti Janu Ošiņu, Zinātniskās bibliotēkas pārvaldnieku Viesturu Ozoliņu, APF lektoru Edgaru Skujiņu, Studiju daļas vadītāju Pēteri Sliedi, Liepājas filiāles lektoru Arnoldu Virbu un pensionētos darbiniekus: Arodkomitejas grāmatvedi Zelmu Emziņu, BF docentu Visvaldi Juriksonu, TMF mācību meistaru Gunāru Lesiņu, ilggadējo Sporta katedras vadītāju Veru Molčanovu, DITF profesoru Leonīdu Nicecki, Valodu institūta lektori Ilgu Sadausku, DITF 2. kategorijas speciālistu Nikolaju Sirotkinu, apkopēju Milliju Valdmani, DITF augstas kvalifikācijas meistaru Alfrēdu Vilimasu.

9

INFORMĀCIJA

2005. gada 27. oktobris

Latgolys Studentu centrs 2005. goda 12. novembrī Daugovpilī reikoj

Latgolys Studentu dīnu Programmā paradzāts:

1. Īpazeistynuošona ar Latgolys Studentu centra (LgSC) leidzšinejū darbeibu; 2. LgSC bīdru uzjimšona; 3. LgSC bīdru Kūpsapulce (Par LgSC statūtim, LgSC vadeibys kandidatu uzastuošona, LgSC vadeibys ībolsuošona, aktualū vaicuojumu apsprīšona, lāmumu pījimšona; 4. Dīvkolpuojums par Latgolys studentim; 5. Vokora pasuocīņs.

Aicynojam interesentus pīsasaceit: 6393531; jureits@latgola.lv (Jurs Viļums) 5567202; arvis@nvoc.lv (Arvis Soldāns).

Taipat aicynojam pīsasaceit, ka ir gribiešona LgSC Kupsapulcī uzastuot ar ziņuojumu voi ari ir gribiešona īsasaisteit LgSC vadeibys dorbā. Atkareibā nu interesentu skaita tiks rysynuoti organizatoriskī vaicuojumi (telpys LgSC Kūpsapulcei, vokora pasuokuma programma, īspieja palikt pa nakti itt.).

Precizāta dīnys kuorteiba tiks publiskuota atkuortuotai, kai ari tiks nūsaceita preciza nūrisis vīta i laiks. Vysa aktualuo informaceja saisteibā ar Latgolys Studentu dīnys nūrisi (ari LgSC statuti) byus atrūnama interneta sātys lopā: www.latgale.lv.

Vysi studenti (voi ari tī, kas jiutās kai studenti), kam dzeisluos tak latgalīšu asnis, aicynuoti pīsadaleit!!! Informaceju par itū pasuocīni lyudzam nūdūt ari vysim cytim, kam tys varātu interesēt.

Visu laiku ekskluzīvākais pasākums studentiem – liepājniekiem Rīgā Vienreizēja iespēja satikt studentus liepājniekus vienkopus Liepājas pārstāvniecības Rīgā (LPR) dzimšanas dienas ballītē studentiem!

Ballītē spēlēs jaunās Liepājas grupas The Briefing, n[Λ]t yet, starplaikos DJ Sausiņš, konkursi, dejas, Līvu alus kauss bez maksas u. c.

Ielūgumus iespējams saņemt Liepājas pārstāvniecībā Rīgā, Jēkaba kazarmās, Torņa ielā 4, 2A-201.

Sākums 3. novembrī plkst. 20 Latvijas Mūzikas akadēmijas Studentu klubā Rīgā, Raiņa bulvārī 23.

Papildu informācija pa tālr. 7503392 vai e-pastu: lpr@dome.liepaja.lv.

RTU ZB aicina iepazīties ar kompānijas Euromonitor International datu bāzi Global Market Information Database (GMID) GMID – unikāla tiešsaistes informācijas sistēma, kurā atrodama biznesa informācija, informācija par valstīm, tirgus analīze, stratēģiskā plānošana, statistika, dažādi tirgus un patērētāju pētījumi. Datu bāze aptver 205 valstis, 15 000 uzņēmumu, 330 produktus un to patērētājus.

Adrese: http://www.gmid.euromonitor.com.

Datu bāze pieejama visos RTU datortīklā reģistrētajos datoros līdz 2005. gada 11. novembrim.

No 2005. gada oktobra RTU ZB abonē datu bāzi ProQuest ProQuest – daudznozaru pilnteksta resurss, kas apvieno sevī informācijas meklēšanu šādās datu bāzēs: • ABI/INFORM Trade & Industry – industriālās un lietišķās ziņas no vairāk nekā 750 periodiskiem izdevumiem; • Career and Technical Education – informācija par izglītības un karjeras iespējām tehniskajā jomā; • ProQuest Agriculture Journals – pilna teksta žurnālu raksti lauksaimniecībā un ar to saistītajās jomās; • ProQuest Computing – pilna teksta žurnālu raksti visās datorzinātņu jomās, kā datu bāzu projektēšana, programmatūras izstrāde, web komercija, LAN, WAN, intranets, internets u.c.; • ProQuest Education Journals – pilna teksta žurnālu raksti par izglītības jautājumiem; • ProQuest Medical Library – aptver galvenās veselības jomas; • ProQuest Science Journals – pilna teksta raksti no zinātniskajiem un tehniskajiem periodiskajiem izdevumiem; • ProQuest Social Science Journals – periodika sociālajās zinātnēs; • ProQuest Telecomunications – pilna teksta raksti no periodiskajiem izdevumiem telekomunikācijās.

Datu bāzes adrese: http://proquest.umi.com/login.

ProQuest ir pieejama no visiem Centrālās bibliotēkas un filiālbibliotēku, kā arī RTU datortīklā reģistrētajiem datoriem līdz 2006. gada 1. oktobrim.

Rudenī viss piepildās Nokrita lapa... un kādam kaut kur piepildījās vēlēšanās. Vēl viena lapa. Vēl viena nezināma, tāla vēlēšanās, kas materializējas.

Uz pasaules tik daudz zaļuma, tik daudz rudenīgi krāsotu lapu. Un kā bērnībā gribas ticēt, ka katrai krītot piepildās kāds sapnītis... Kaut kur...

Miljardiem lapu, miljardiem miljonu sapņu. Un manējais ar’ pārtapa par lapu, nodzeltēja un krita... Krita un piepildījās...

Ceru, ka tev ar’ ir savs sapnis... Sava lapa, kas kādu rudeni nodzeltēs un kritīs.

Varbūt jau rīt... Jo šonakt solīja salnu.

LĀSMA

Studentu militārā apmācība Augstskolu studenti paralēli studijām augstskolā var apgūt militārās zināšanas un gūt pieredzi personāla vadībā.

Studenti, kuri sekmīgi nokārto gala pārbaudījumus, saņem rezerves jaunākā instruktora kvalifikācijas sertifikātu un pēc augstskolas absolvēšanas tiek ieskaitīti Nacionālo bruņoto spēku rezervē. Absolventiem pēc tam ir iespēja turpināt profesionālo militāro dienestu Nacionālajos bruņotajos spēkos vai apgūt militārās zināšanas Nacionālajā aizsardzības akadēmijā un kļūt par virsniekiem.

Studentu militārā apmācība notiek Rīgā, Jelgavā, Liepājā, Rēzeknē un Daugavpilī. To vada Nacionālo bruņoto spēku Instruktoru skolas instruktori un virsnieki sadarbībā ar citām Nacionālo

bruņoto spēku vienībām.

Oktobrī Nacionālo bruņoto spēku Instruktoru skola pieņem studentu iesniegumus par vēlmi apgūt militārās apmācības kursu. Pirms mācību sākšanas pretendentiem jāiziet obligātā veselības pārbaude Nacionālo bruņoto spēku Militārās medicīnas centrā. Pirms militārajām mācībām studenti noslēdz līgumu ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.

Rezerves kareivja pamatapmācības kursā studenti apgūst: individuālās lauka kaujas iemaņas, militāros reglamentus, ierindas mācību, ieroču mācību, militāro topogrāfiju, izdzīvošanas un citas katram karavīram un jums nepieciešamās iemaņas, lai veiksmīgi pārvarētu ekstremālas situācijas.

Teorētiskās nodarbības notiek reizi nedēļā pēc lekcijām augstskolā (pa divām akadēmiskajām stundām), bet praktiskās – divas reizes mēnesī (sestdienās vai svētdienās pa astoņām stundām) vai reizi mēnesī sestdienā un svētdienā (kopā ne vairāk kā 16 stundas) Pirmo mācību gadu noslēdz trīs ne-

dēļu lauka nometne vasaras brīvlaikā.

Pēc sekmīgi izturētiem pārbaudījumiem vasaras lauka nometnē students ir tiesīgs rudenī turpināt militāro apmācību 2. mācību gadā.

Ja šī informācija jūs ieinteresēja, tad zvaniet, rakstiet un piesakieties!

Mob. tālr. 9469532, smd_riga@inbox.lv.

10

STARPTAUTISKĀ SADARBĪBA

2005. gada 27. oktobris

Robežām pāri Robežām pāri jeb oriģinālā vāciski Grenzen überschreiten bija gadskārtējās tehniskās un zinātniskās ģeodēzijas, kartogrāfijas, ģeoinformātikas un ģeomātikas izstādes INTERGEO 2005 moto. Šis Eiropā lielākais pasākums notika Vācijā, Diseldorfas milzīgajā izstāžu hallē, no 4. līdz 6. oktobrim, un šo rindu autoram izdevās to apmeklēt, pateicoties firmas GEOSTAR un tās vadītāja Māra Knoka atbalstam.

Gandrīz 11 000 m2 lielā platībā izvietojās 466 ar ģeodēziju, mērniecību, fotogrammetriju, tālizpēti, telpisko datu apstrādi un nākamo speciālistu sagatavošanu tieši saistītas firmas, kompānijas, iestādes, organizācijas un augstskolas. Aptuveni 80% no izstādes un ar to saistīto pasākumu (ziņojumu un prezentāciju) pārstāvjiem bija no Vācijas, tostarp arī no vācu armijas Ģeoinformācijas dienesta, dažādām ministrijām, katras zemes ģeodēziskajiem dienestiem un privātajiem uzņēmumiem.

No Eiropas valstīm plaši pārstāvētas bija Austrija, Nīderlande, Čehija, bet kopumā izstādē piedalījās 21 vecā kontinenta valsts. No Āzijas valstīm piedalījās Ķīna un Japāna, bet no Ziemeļamerikas kontinenta – desmit ASV un septiņas Kanādas firmas un kompānijas. Krievijas veikumu ģeodēzijā un tālizpētē, kā arī speciālistu sagatavošanā reklamēja piecas iestādes un firmas. Baltijas valstis šajā pasaules mēroga pasākumā pārstāvēja galvenokārt rietumvalstīs izstrādāto programmatūru, iekārtu un instrumentu izplatītāji.

INTERGEO 2005 atklāja Vācijas Ģeodēzijas, ģeoinformācijas un zemes pārvaldības biedrību apvienības (DVW e. V – Gesellschaft für Geodäsie, Geoinformation und Landmanagement) prezidents Hāgens Grafs un Diseldorfas pilsētas birģermeistars Joahims Ervins, kā arī mūsu tautietis Arnolds Dzelzkalns, kurš kā augstas klases ģeodēzists (daudzus gadus viņš vadīja mērniecības darbus Bonnā) vairākkārt mūsu augstskolā lasījis lekcijas un konsultējis par mērniecības un nekustamā īpašuma vērtēšanas jautājumiem. Man bija iespēja tikties ar A. Dzelzkalna kungu un sniegt atbildes uz viņa daudzajiem jautājumiem par mūsu nozares stāvokli Latvijā.

Vienlaikus ar izstādi notika arī dažādi priekšlasījumi par jaunumiem ģeodēzijā un kartogrāfijā, bet tos lasīja tikai vācu speciālisti. Tā kā izstāde bija ļoti plaša un interesanta, bet to skatīt bija iespējams tikai divas dienas, tad atcerējos veco teicienu, ka labāk vienreiz redzēt nekā simtreiz dzirdēt, un tāpēc visu enerģiju veltīju firmu un kompāniju stendu izpētei.

Uzreiz jāsaka, ka jaunumu patiešām bija ļoti daudz. Tā, piemēram, kompānija

TRIMBLE iepazīstināja ar pirmo jaunās paaudzes S6 Robotic totālo staciju, kas strādā bezvadu tehnoloģijā un pati seko katram mērnieka solim. Ar šo instrumentu strādā tikai viens cilvēks (obligāto divu vietā, izmantojot pašreizējo tehnoloģiju). Šī kompānija sāk piedāvāt arī pirmo lāzerskeneri Trimble GX 3D, ar kuru var iegūt trīsdimensionālu attēlu. Pirmoreiz bija iespēja redzēt arī jaunāko globālās pozicionēšanas sistēmas jeb GPS jaunāko profesionālo uztvērēju, kas nodrošina L2C un L5 signālu uztveršanu.

Viens no plašākajiem stendiem bija pazīstamajai Šveices firmai LEICA, te speciālistu uzmanību saistīja plašais stends, veidots kopā ar firmu ESRI (Environmental Systems Research Institute). Publikai ļoti patika speciālā prezentācija ar alu un lieliskām maizītēm simpātiskas solistes dziedājuma fonā.

Te jāpiebilst, ka INTERGEO 2005 laikā notika arī alus svētki Oktoberfest, tāpēc visu lielāko firmu prezentācijās galvenais dzēriens bija alus.

Protams, īpaši pētīju augstskolu stendus, tos bija sagatavojušas 14 Vācijas tehniskās augstskolas, Maskavas Ģeodēzijas un kartogrāfijas universitāte, Sibīrijas Ģeodēzijas akadēmija (Novosibirska) un Starptautiskais ģeoinformācijas un tālizpētes institūts jeb ITC (International Institut for Geo-Information Science and Earht Observation). Tajā jau daudzus gadus sagatavo kartogrāfus un ģeoinformācijas apstrādes speciālistus galvenokārt trešās pasaules valstīm.

No augstskolām, ar kurām RTU un Ģeomātikas katedrai ir pastāvīga sadarbība, jānosauc Karlsrūes Lietišķo zinātņu universitātes tehniskā augstskola (Hochschule für Technik Karlsruhe). Tās stendu raksturoja profesors Reiners

Jēgers, kurš arī vairākkārt lasījis lekcijas mūsu katedrā. Augstskola piedāvā iespējas studēt starptautiskā maģistra programmā Ģeomātika, bakalaura programmā Kartogrāfija un ģeomātika un profesionālajā programmā Mērniecība un ģeomātika. Interesantu piedāvājumu izstrādājušas četras augstskolas: Sauthemptonas universitāte (Lielbritānija), Lundas universitāte (Zviedrija), Varšavas universitāte (Polija) un jau minētais ITC. Tas ir šīm augstskolām vienots maģistra kurss ģeoinformācijas tehnoloģijās. Mācību maksa ir augsta – ES valstu pilsoņiem 7500 eiro, bet pagaidām nav ziņu par kursa kvalitāti, jo to sāka tikai šā gada septembrī. Noteikti jāmin Delftas Tehnoloģiskās universitātes piedāvātā maģistra programma Ģeomātika, šo pieredzi mēs izmantojam sagatavojot licencēšanai profesionālā maģistra programmu.

Vairākas Vācijas universitātes ģeodēzijas/mērniecības studiju programmas papildinājušas ar ģeoinformātikas kursiem, bet dažas, piemēram, VircburgasŠveinfurtes tehniskā augstskola šādu apvienojumu reklamēja ar titulu Nākotne – ģeomātika. Jāmin arī Neibranderburgas tehniskā augstskola, kas

savai reklāmai sagatavojusi šīs pilsētas plānu, to, protams, papildinot ar tekstu par šo mācību iestādi. Krievijas tehniskās augstskolas piedāvāja vairākus pētnieciskus projektus ģeogrāfisko informācijas sistēmu, ģeotelpisko datu apstrādē un citos ģeodēzijas un kartogrāfijas virzienos.

Izstāde nenoliedzami apstiprināja tendenci, ka ģeodēzijas, kartogrāfijas, ģeoinformātikas un ģeomātikas nozarēs tehnikas dzelžus nomaina programmatūras. Tas ir īpaši svarīgi mums, sagatavojot nākamos speciālistus.

Nākamā izstāde INTERGEO 2006 notiks Minhenē vienlaikus ar Starptautiskās mērnieku federācijas XXIII kongresu. Šajā organizācijā kopš 1926. gada mūsu valsti pārstāv Latvijas Mērnieku biedrība, tātad kongresā būs oficiāla delegācija. Vienai no desmit FIG tehniskajām komisijām galvenais uzdevums ir profesionālā izglītība, un Minhenē tiks spriests par studiju programmu pilnveidošanu un saskaņošanu, e-izglītības iespējām, studiju programmu un universitāšu akreditācijas problēmām.

Raksta autora foto.

2005. gada 27. oktobris

VEF Kultūras pilī 29. oktobrī notiks RTU Tautas deju ansambļa Vektors vadītāja Ulda Šteina 50 radošo un 70 dzīves gadu jubilejas pasākums.

Neilgi pirms šā notikuma Jaunais Inženieris lūdza kolektīva vadītāju uz sarunu.

Uldis Šteins: «Esmu nodzīvojis fantastisku dzīvi, kāda ir tikai retajam» – Visu mūžu man ir bijušas tikai divas darbavietas, un abās esmu strādājis paralēli. Vairāk nekā četrdesmit gadu nostrādāju Rīgas kinostudijā, kur oficiāli sāku strādāt 1959. gadā. Vektorā sāku strādāt 1960. gadā un vēl tagad esmu kolektīva vadītājs. Tā ka mana darba grāmatiņa ir ārkārtīgi neinteresanta.

– Kā sākāt dejot?

– Dejot sāku pie mammas, jo viņas vadītajā kolektīvā trūka puiku. Kad mācījos septītajā klasē, abi ar klasesbiedru sākām dejot. Pēc tam turpināju dejot Lielvārdē pie slavenā horeogrāfa Harija Sūnas. Vēlāk pārņēmu viņa kolektīva vadību. Sešdesmitajā gadā no Lielvārdes aizgāju un sāku vadīt Vektoru. Tā kā pats sākums ir saistīts ar manu mammu. Viņai patika dziedāt, dejot, spēlēt teātri.

– Kā nonācāt Vektorā?

– Četrus gadus nomācījos Latvijas Valsts universitātē Mehānikas fakultātē.

Tajā laikā Politehniskā institūta vēl nemaz nebija. Kad mēs bijām beiguši ceturto kursu, no universitātes atdalījās trīs fakultātes – ķīmiķi, celtnieki un mehāniķi. Tas bija Berklava laiks, visapkārt bija jūtams zināms atkusnis, un arī jaunajā institūtā valdīja ļoti izteikts patriotisms. Dibinājās dažādi kolektīvi, arī deju kolektīvs. Mani uzreiz aicināja, lai es nākot par vadītāju. Šeit dejoja daudzi mani paziņas, ar kuriem kopā biju mācījies. Tomēr tas bija 1958. gads, kad man pašam vēl tīri labi patika dejot – dejoju Dancī, arī Lielvārdē bija labs kolektīvs. Tāpēc ieteicu citu vadītāju.

Tomēr pienāca Dziesmu un deju svētki, un dejotāji lūdza mani pārņemt kolektīva vadību. Tad es vairs neatteicos – atstāju Lielvārdi un nācu pie savējiem. Starp citu, viens no slavenākajiem Vektora dejotājiem laikam ir Jānis Polis. Viņš izgudroja remantadīnu, lai gan viņš kā zinātnieks līdz pat šai dienai nav pietiekami novērtēts.

– Kas ir mainījies, salīdzinot laiku, kad sākāt strādāt Vektorā, un šodienu?

– Institūta atbalsts, cik nu tas iespējams, mums bijis vienmēr. Vienu brīdi mums gāja ļoti grūti – tad, kad rektors bija Aleksandrs Mālmeisters.

Viņš bija cienījams zinātnieks, kuram kultūra un dejošana īpaši nerūpēja. Toties Aleksandra Veisa laikā mums bija kolosāls atbalsts. Ja nebūtu bijis tāds rektors kā A. Veiss, arī institūts nebūtu izveidojies tāds, kāds tas ir šobrīd. Pārējie rektori viņa sākto turpina.

Mainījies ir arī tas, ka tad, kad sāku va-

11

STUDENTU KLUBĀ UN KULTŪRAS CENTRĀ 28. oktobrī plkst. 20 RTU Lielajā zālē, Kaļķu ielā 1

Rīgas danču kluba vakars pieaugušajiem ar danču ierādīšanu.

Spēlēs – Ilga Reizniece, Andris Davidovs, Mikus Čavarts.

Ieeja: Ls 2, studentiem Ls 1.

Informācija – 6514627, Valdis.

29. oktobrī plkst. 18 VEF Kultūras pilī, Ropažu ielā 2

TDA Vektors mākslinieciskā vadītāja un horeogrāfa Ulda Šteina dzīves un radošā darba jubilejas koncerts Deja mūža garumā, veltīts Baltijas valstu studentu dziesmu un deju svētku Gaudeamus 50. gadadienai.

Koncertā piedalās TDA Vektors, Dancis, Kalve, Saime un kapela Kreicburgas ziķeri.

Koncerta režisors Valdis Lūriņš.

Biļetes RTU Studentu klubā, Kaļķu ielā 1 – 216 Informācija – 7212477.

Uldis Šteins kopā ar ansambļa baletmeistari Sandru Purmali.

dīt Vektoru, dejotāji bija mani vienaudži.

Tagad viņi varētu jau būt mani mazbērni.

Tomēr dejošana paliek dejošana, tā nav mainījusies.

Pēdējos piecos gados, uzņemot kolektīvā jaunos dejotājus, ļoti asi jūtams tas, ka mūzikas un sporta nodarbības skolā notiek ļoti zemā līmenī. Presē raksta, ka aptuveni 60% bērnu ir atbrīvoti no fizkultūras. Es saprotu, ka pašlaik viskautko var nopirkt, bet es nesaprotu, kāpēc vecāki pārdod savu bērnu veselību.

Atnāk cilvēki dejot – viņiem nav nekādas mūzikas izjūtas. Viņiem ir vienalga, vai spēlē maršu vai valsi. Cilvēki ir muzikāli neizglītoti, turklāt fiziski vāji. Pirms pieciem gadiem es vēl varēju izdarīt visus vingrinājumus labāk nekā lielākā daļa manu dejotāju – gan attiecībā uz spēku, gan lokanību. Manā paaudzē lielākā daļa jauniešu nodarbojās ar sportu. Spēcīgs puika – tā bija goda lieta. Tagad jaunieši klaiņo pa ielām ar līkām mugurām, velk kājas pa zemi, bikses divreiz platākas un garākas nekā viņiem der, dzer un smēķē.

Tas ir mainījies. Tas ir arī tāpēc, ka no valdības puses nav ieinteresētības atbalstīt pašdarbību. Valdībai interesē tikai tas, lai Dziesmu svētkos tā varētu pazīmēties.

Arī prese par pašdarbību neraksta. Reiz zvanīju vienas lielas avīzes kultūras daļas vadītājai. Viņa man atbildēja, ka par pašdarbniekiem rakstot tikai tad, ja viņi nodarbojas ar labdarību. Es atbildēju – vai jūs nesaprotat, ka pašdarbība ir tikai un vienīgi labdarība? Piemēram, lai mēs aizbrauktu uz laukiem uz koncertu, studentiem ir jāsamet nauda, lai noīrētu autobusu.

Pēdējā laikā pamostas tā sauktās lauku kapelas, bet vienu laiku bija pavisam

švaki, jo nebija, kas spēlē. Dejot ar dzīvu mūziku ir pavisam kas cits nekā ar ierakstu. Par laimi, man ir draugi, kas labprāt izpalīdz un nospēlē koncertā.

Man viņiem jāsamaksā tikai par benzīnu, ko viņi patērē ceļā. Bet, ja jābrauc uz ārzemēm, tad gan ir grūtāk.

Kopumā iznāk, ka nekas nav mainījies uz labo pusi...

– Kāds ir deju skolotāja uzdevums?

– Es saviem dejotājiem saku – mans uzdevums ir piespiest jūs izdarīt to, ko jūs gribat. Ja viņi negribētu, viņi dejot nenāktu. Ja viņi gribētu dejot pie cita pedagoga vai citā kolektīvā, viņi ietu citur. Kādreiz mans kolēģis Imants Magone teica – ja zālei cauri izies piecas meitenes, es nekļūdīgi pateikšu, kura no viņām ir dejotāja. Viņām ir jāiemāca stāja. Vispirms ir jāiemāca dejot, tikai tad var sākt mācīt dejas. Katra deja ir jādejo atšķirīgi. Svarīgi ir ne tikai pačupoties un padejot, bet, lai cilvēki saprastu, ko viņi dara. Es savus dejotājus vienmēr saucu par māksliniekiem. Daudzi par to smīkņā. Bet, ja viņi iet uz skatuves, kā citādi lai es viņus saucu? Dejotājiem ir jāmāca attiecības ar skatītāju, skatuves likumi. Par laimi, visu mūžu kinostudijā strādājot, es redzēju, kā tas notiek. Es esmu fantastisku dzīvi nodzīvojis. Tāda ir tikai retajam. Kaut daļu no tā, ko esmu redzējis un piedzīvojis, gribu dot jaunajiem dejotājiem.

– Jūsu vārds un Vektora vārds jau kļuvuši par sinonīmiem...

– Tā tas ir, jo tādu cilvēku, kas tik ilgu laiku strādā ar vienu kolektīvu, ir maz.

Es un Imants Magone šajā ziņā esam tādi kā mohikāņi. Es jau vairākas reizes esmu domājis – cik tad ilgi var, – bet, kamēr kājas

1. novembrī plkst. 17 RTU Mazajā zālē, Kaļķu ielā 1

Mākslinieces Marijas Brodeles darbu izstādes atklāšana Ziedi Latvijai (pasteļi un eļļa) Informācija – 7212477

4. novembrī plkst. 19 RTU Lielajā zālē, Kaļķu 1 RTU Studentu teātra Kamertonis izrāde (krievu val)

A. Arbuzovs Taņa.

Režisore Ludmila Stančika, kostīmu māksliniece Irina Tumareva.

Ieeja: Ls 1.

VII Bērnu un jauniešu vokālistu konkurss Putnu bērni

5. novembrī no plkst. 12 koncertzālē Ave Sol fināls A , B, C, D grupām.

6. novembrī plkst. 14 RKTMC Mazā ģilde laureātu koncerts un apbalvošana.

Ieeja: Ls 2.

Rīko Rīgas domes Kultūras pārvalde, RTU Studentu klubs un koncertdirekcija Ave Sol.

Sanākat Mārtiņbērni, Nākat lieli, nākat mazi, Būs danči, rotaļas, ticējumi, maskas, Būs citas izdarības, gan smaržīgas, gan garšīgas.

Studentu klubs un Rīgas Skolēnu pils folkloras kopa Kokle aicina visus vasaras bērnu nometņu dalībniekus uz Mārtiņdienas svinēšanu.

RTU Mazajā zālē, Kaļķu ielā 1 9. novembrī plkst. 17.

Mārtiņiem ieeja brīva, pārējiem Ls 1.

12

STUDENTU KLUBĀ UN KULTŪRAS CENTRĀ

2005. gada 27. oktobris

Uldis Šteins: «Esmu nodzīvojis fantastisku dzīvi, kāda ir tikai retajam» klausa un galva strādā, kāpēc neturpināt darīt to, kas man patīk. Drusku nopelnīt jau arī var. Ir Latvijā tādi kolektīvi, kur vadītāji ir arī horeogrāfi, kas paši sacer dejas. Piemēram, Jānis Ērglis Teiksmā, Jānis Purviņš Līgo, Arta Melnalksne Zalktī, Gunta Skuja Kalvē. Šie ir spilgtākie piemēri. Viņi veido kolektīvu savām dejām. Man savukārt labāk patīk iestudēt citu sacerētas dejas. Jaunībā man ar deju sacerēšanu veicās tīri labi, un daudzi vaicā, kāpēc to esmu pārtraucis darīt. Atbildu – nav uzrāviena.

– Kas ārzemniekiem patīk latviešu dejā?

– Paradoksāli, ka visizcilākās atsauksmes profesionālā kritikā ir bijušas latviešu tautas dejām, kuras ir precīzi izpildītas savā stilā. Piemēram, Amerikā dejojām Gatves deju. Pienāca polis, poļu ansambļa baletmeistars, un teica: «Fantastiski!» Tad, kad cilvēki dejo no sirds, viņiem katram apkārt ir tāda aura un tāds štimmungs! Nēģeri var lēkt, kliegt un taisīt akrobātiskus trikus. Turki var vicināties ar zobeniem, bļaut un cirst.

Bet franči pasaka – to mēs uztveram kā cirku. Latviešu dejā nav nekādu triku vai efektu. Vektors vienmēr ir bijis slavens ar ļoti korektu un kolorītu latviešu deju izpildījumu. Es domāju, ka tas patīk ārzemniekiem. Nupat pavasarī Beļģijā nodejojām Raimonda Paula Kurzemi – viena staigāšana un pagriešanās, bet ir tur tas lādiņš iekšā. Mēs saprotam tekstu, viņi tekstu nesaprot, tomēr līdz skatītājam aiziet tas, ko dejotāji domā un jūt. Ja dejotājs iet ar tukšām acīm, neskatās uz cilvēkiem zālē, tad tas nekam neder. Es taču arī nevaru runāt ar cilvēku, skatīdamies griestos.

Skatītājam ir jāizraisa interese, dejai ir viņš jāaizkustina.

– Dejošanā esat ieguldījis daudz laika un darba, kāds ir jūsu paša ieguvums?

– Dejot ir forši! Man ir fantastiski laimējies. Es vienmēr esmu strādājis darbu, kas man patīk. Man ļoti patika

strādāt kino un ļoti patīk dejot. Patīk būt kopā ar jauniem cilvēkiem. Esmu redzējis pasauli, esmu bijis kopā ar tik daudziem interesantiem cilvēkiem. Ja es nebūtu nodarbojies ar dejošanu, nekad nebūtu piedzīvojis tik daudz lielu notikumu. Piemēram, es domāju, kan no vienas puses, tas bija pārpratums, no otras – ļoti laimīgs gadījums, kad Valdis Lūriņš un Zigmārs Liepiņš 1988. gadā mani uzaicināja veidot kustības un dejas rokoperā Lāčplēsis. Kad viņi man to pateica, es jautāju – kopš kura laika rokoperā lec polkas un galopus?

Bet man pietika noklausīties tekstu un paklausīties mūziku, lai uzreiz piekristu.

Tā – 1988. gada 23. augustā – mēs stāvējām uz skatuves 47 minūtes – zāle aplaudēja un raudāja, mums nesa ziedus.

Tā tas turpinājās vairāk nekā divdesmit vakarus septembrī un pēc tam vēl martā.

Ja es nebūtu nodarbojies ar dejošanu, es to nekad nebūtu piedzīvojis. Es esmu bezgalīgi pateicīgs liktenim, ka man ir bijusi izdevība šajā pasākumā piedalīties.

Pateicoties dejošanai, redzēju arī kā Hruščovs Mežaparka estrādē uzstājās ar runu.

Esmu ļoti gandarīts, ka vēl arvien esmu saistīts ar RTU. Tā ir mana iestāde, un es esmu tās patriots. Studentiem vienmēr esmu uzsvēris, ka mācības ir primārais. Viņiem vispirms ir jāizmācās par inženieriem. Ar dejošanu maizi nenopelnīsi.

Es visu laiku esmu bijis viens no nedaudzajiem deju kolektīvu vadītājiem, varbūt pat vienīgais, kam dejošana nav pamatprofesija. Katru dienu vismaz astoņas stundas kinostudijā nostrādāju par galveno inženieri, desmit gadus – par direktora vietnieku, desmit gadus – par direktoru. Kino nav ne sestdienas, ne svētdienas, ne dienas, ne naktis – tā mašinērija griežas visu laiku.

– Kādas ir izjūtas, tagad skatoties uz Kinostudiju?

– Ļoti drūmas. Pēdējais posms bija

briesmīgs. Kinostudijas privatizāciju es Andrim Šķēlem nekad nepiedošu.

Piemēram, lietuvieši aizliedza savu kinostudiju privatizēt līdz 2001. gadam, un viņiem tagad ir brīnišķīga studija.

Pirms privatizācijas man bija pilns skapis ar projektiem un scenārijiem. Mūsu studija tajā laikā bija lielākā Ziemeļeiropā.

Otra tāda pati ir tikai Pēterburgā un Hamburgā, nekur Skandināvijā tādas nav. Tur tikai vajadzēja ieguldīt naudu.

Strādājot par direktoru, cilvēku skaitu samazināt no 700 līdz nepilniem 70... Tas ir kā ar smilšpapīru pa jēlu miesu.

– 29. oktobrī būs jūsu jubilejas koncerts. Kas tajā iecerēts?

– Šis plānots gan kā mans vakars, gan kā veltījums studentu dziesmu un deju svētku Gaudeamus 50 gadu jubilejai. Es piedalījos pirmajos studentu svētkos, un man šķiet, ka no dejotājiem es Latvijā esmu vienīgais, kas ir piedalījies visos šajos svētkos. Droši vien piedalīšos arī nākamajos – tie būs piecpadsmitie, un būs pagājuši tieši piecdesmit gadi.

1956. gadā, kad es mācījos otrajā kursā, mēs bijām Tartu uz pirmajiem studentu svētkiem. Pirmajos divos piedalījos kā dejotājs, pēc tam – kā kolektīva vadītājs un virsvadītājs.

Koncerta režiju veido Valdis Lūriņš.

Programmu vadīs Egils Melnbārdis un Zane Burnicka. Būs arī kapela Kreicburgas ziķeri. Gribas saaicināt draugus, bijušos dejotājus un uzskaņoties uz nākamā gada jūliju, kad Tartu notiks lielie studentu svētki. Ceru, ka sanāks visi vecie Vektora dejotāji – tādu ir ap 500. Starp citu, no tiem aptuveni 80 savā starpā ir apprecējušies.

Foto no U. Šteina personīgā arhīva.

2005. gada 27. okotobris

Studentu klubā un Kultūras centrā

RTU starpfakultāšu erudītu konkurss Spice 2005 Kādi ir mūsu gudrie vārdi?

Kādas ir mūsu gudrās domas?

Kādēļ, tā kopā sanākot, Vienmēr kļūst tik jautri un silti?

Jau astoto gadu mūsu augstskolā RTU Studentu klubs konkursā RTU Spice aicina kopā fakultāšu erudītus, lai sasniegtu virsotnes sevī... Katrai mūsu idejai blakus nāk jūsu idejas, un veidojas super pasākums Spice. Jūtamies gandarīti, ka studenti pateicas par iespēju sevi apliecināt un pierādīt. Pašiem apjaust, ka ir tik interesanti kāpt kalnā un nokļūt virsotnē, un tur ieraudzīt, ka blakus vēl ir tik daudz citu virsotņu. Vajag tikai mēģināt, noticēt un darīt...

Jūsu Studentu klubs

Konkursu fotografēja Oskars Priede.

Mana augstskola rīko interesantus un aizraujošus pasākumus!

RTU Studentu klubs un Kultūras centrs augstskolas aktīvākajiem un erudītākajiem studentiem jau astoto gadu rīko konkursu Spice, kurā astoņas komandas no astoņām fakultātēm sa­­­cenšas savā starpā dažādos zināšanu, reakcijas, komunikācijas, atjautības un fiziskajos uzdevumos.

Pirmā kārta norisinājās Kaļķu ielā 1, Mazajā zālē, kur mums, dalībniekiem, bija jāliek lietā savas zināšanas un atjautība, it sevišķi pēdējā konkursā Šaurā bezizeja, kur no visneiedomājamākajām astoņu lietu kombinācijām bija jāizveido viena no­­ teikta prece vai pakalpojums un jāprezentē tas. Šajā konkursā visas fakultātes pa­­ rādīja kolosālu rīcībspēju un izdomu sarežģītās situācijās. Ikdienišķas lietas atrada izmantojumu pavisam citās nozarēs, piemēram, dārzeņu rīve kalpoja par nagu vīlīti, slotiņa par ķemmi, naglas par skujām, zāģis un dārzeņi par rotaslietām utt.

Otrā kārta – ūdens atrakcijas – norisinājās Joker klubā, kur bija iespēja gan atpūs­­­­­­­­­­­­­­ties un relaksēties, gan piedalīties sacensībās.

Vakara gaitā visas komandas cīnījās ļoti līdzvērtīgi (vismaz, no malas skatoties, tā likās), un bija grūti paredzēt uzvarētājus. Beigās izrādījās, ka spicākās bijušas MLĶF komanda (3. vieta), EEF (2. vieta) un TMF (1. vieta).

Lieliska ir apziņa, ka mana augstskola rīko tik interesantus un aizraujošus pasā­ kumus, kas vēl vairāk satuvina un saliedē fakultāšu komandas biedrus, fakultātes, Studentu parlamentu, labākos mācībspēkus, organizatorus.

Baseins, džakuzi, somu, tvaika, piparmētru, citronu un eikaliptu pirtis, brīnišķīga kompānija, kolosāla gaisotne... Ko gan vēl vairāk var vēlēties! :) Paldies jums!

Lāsma, MLĶF 2. kursa studente

Studentu klubā un Kultūras centrā

2005. gada 27. oktobris

Apsveicam uzvarētājus un pārējos dalībniekus!

1. vieta – Transporta un mašīnzinību fakultātes komanda, kapteinis Dmitrijs Muhins, Oksana Burlaka, Evita Zvilna, Aleksejs Rutkovskis, Pēteris Marhels.

2. vieta – Enerģētikas un elektrotehnikas fakultātes komanda, kapteine Iveta Zosāre, Edgars Ivanovs, Viesturs Gross, Armands Šenfelds, Vitālijs Šiliņēvičs.

3. vieta – Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes komanda, kapteine Agnese Stunda, Laila Mizga, Lāsma Stankēviča, Jurģis Sīmansons, Zane Grigale.

Pateicos arī visiem pārējiem dalībniekiem – APF komandai (kapteinis Ģirts Millers), DITF (Faina Kaļiņina), BF (Sandra Buša), ETF (Laura Juhansone), IEF (Agnese Lapiņa), konkursa un projekta vadītājai Inesei Krūmai, žūrijai – IEF dekāna vietniecei prof. Maijai Šenfeldei, Studiju daļas vadītājai Jolantai Priedei, režisoram Romanam Grabovskim, māksliniecei Initai Grīnbergai, tiesnešiem un darba grupai– Oskaram Priedem, Ingrīdai Latišai, Kristai Griķei, Santai Borisenokai, Ilgmāram Valtam, Žanetei Tupiņai, Krišjānim Neijam, tehniskajiem sekretāriem – Laurai Visockai, Ivaram Sviridovam!

RTU Studentu kluba direktore Asja Visocka, konkursa režisore un žūrijas priekšsēdētāja

Konkursa žūrija kopā ar RTU rektoru Ivaru Knētu (vidū).

Paldies konkursa atbalstītājiem par lieliskajām balvām!

Visi konkursa dalībnieki saņēma RTU Spices 2005 piemiņas veltes – krāsainus frotē dvieļus –, gardas pusdienas un relaksāciju aktīvās atpūtas centrā Joker no RTU un fa­ kul­tāšu dekāniem, 1. vietai – atpūta nedēļas nogalē Ventspils Piejūras kempingā, biļetes uz Latvijas Dailes teātra izrādi Tobāgo, komandas kapteinim – karjeras žurnāla jauniem cilvēkiem Mērķis abonements.

2. vietai – dāvanu karte uz relaksācijas centru no aktīvās atpūtas centra Joker, biļetes uz Latvijas Dailes teātra izrādi Klāras sakari.

3. vietai – ielūgumi uz I. Pētersona un Varavīksnes orķestra koncertu 16. novembrī RTU Lielajā zālē no RTU Studentu kluba un Kultūras centra, biļetes uz Latvijas Dailes teātra izrādi Klāras sakari.

Uz tikšanos citā SPICĒ!

Šāda Laimīgā diena atvaļinājumā ir tapusi no visu komandu kapteiņu esejām

ĀFRIKA? EIROPA? ĀZIJA? VAI NAV VIENALGA, KUR? GALVENAIS IR FANTĀZIJA! (ETF) Atveru acis, un viss, ko redzu, ir zilas, zilas debesis... (IEF) Sajūtos kā īsts students, jo visu atkal iznācis kārtot pēdējā brīdī... Iemetu somā piepūšamo matraci, jo kaut kur taču vajadzēs gulēt... (DITF) Tobrīd ļoti paļaujos uz savām izdzīvošanas spējām... (BF) EASY! Nav problēmu, galvenais, ka kafijas automāts viemēr līdzi... (ETF) Tā kā līdz šim manas laimīgākās brīvdienas ir bijušas pie dabas, tad arī šo dienu es pavadīšu tuvāk dabai. Ar dažiem jaukiem kursa biedriem (pārbaudītiem jau ne vienās vien brīvdienās) došos uz kādu Rīgas apkārtnes ezeru. (MLĶF) Izlaužamies cauri krūmiem, un redzu priekšā – viesu nams PIECAS ROZES. (TMF) Samaksājam saimniekam par malku ugunskuram Ls 5. (Studentu klubs) Kur tad ir mans matracis? Nu kur tad tas ir? Āaa.., somā... nu, re,... atradu... Tagad tik jāpiepūš! Mmm... Cik jauki tā gulēt... Viļņi klusi čalo... Saule spīd... (EEF) Nu gandrīz kā atpūtas un ūdens relaksācijas centrā PARADISE... (APF)

EEF

F ML Ķ

IEF

BF

APF ETF DITF

2005. gada 27. okotobris

Studentu klubā un Kultūras centrā

Pārdomas, atsauksmes un ieteikumi nākamam gadam!

Katrs, kurš piedalījās konkursā, jutās kā uzvarētājs – atradis un sasniedzis spici sevī.

Tā bija lieliska iespēja redzēt, cik saliedētas ir komandas, cik veiksmīgi spēj komunicēt ar citām komandām, cik labi studenti spēj tikt galā ar āķīgiem un interesantiem uz­ devumiem.

Visforšākais ir tas, ka gribas, lai šis pasākums notiek atkal un atkal, jo, piedaloties Spicē, izdodas atklāt jaunas dotības, par kurām varbūt pat nemaz nebija nojaus­mas – gan mākslinieciskajā, gan zināšanu jomā! ETF Tik patīkama ir apziņa, ka manā universitātē ir tāds Studentu klubs, kas rīko tik aizraujošus pasākumus, kas saliedē studentus, SP, mācībspēkus un organizatorus. Paldies jums!:) Īsumā: ieguldītais laiks tiešām ir tā vērts. MLĶF Jautājumi bija ļoti interesanti. Domāju, ka studenti bija maksimāli apmierināti, un, galvenais, tā bija reāla iespēja iepazīties ar jauniem cilvēkiem no citām fakultātēm. IEF

Jautrība caurvija visu konkursa laiku, un citādi jau nevar būt, jo asprātīgākā un atraktīvākā tauta, protams, ir studenti:) ETF Visi bija apmierināti ar pasākumu, it īpaši par iespēju atpūsties Joker klubā un tur arī saņemt apbalvojumus par iegūtajām vietām, šoreiz gan tas neattiecas uz mums, bet tā bija laba doma... Kā arī ūdens sacensības, tas ļāva daudziem relaksēties pēc grūtās darba dienas. DITF Paldies orgiem! Ideju autoram atsevišķs URRĀ! EEF Vienkārši KOLOSĀLS pasākums, jo vērtē visu, gan erudīciju, gan atraktivitāti, gan oriģinalitāti, gan komandas garu! Konkurss dod sparu aktīvāk iesaistīties augstskolas dzīvē ārpus mācībām! BF Konkursam liekam 9 :) APF Biju dzirdējusi par RTU Spici labas atsauksmes, un nu par to varējām pārliecināties paši! Kolosāls konkurss jauniem, mērķtiecīgiem un dzīvespriecīgiem cilvēkiem.

Iesakām visiem nākamgad doties iekarot Spici! Attaisnojas pārdzīvojumi, uztraukums, un vislielākais ir pārsteigums un gandarījums, kad paziņo: «Pirmo vietu iegūst!» Jā, šogad tie bija mehi, bet milzīgi ieguvēji jutās visi! TMF

Katru gadu sākt ar kūkām :)!

Spici redzu jau kādu ceturto reizi, taču pirmo reizi kā tiesnesis, nevis dalībnieks.

Jāsaka, ka nevar vien nobrīnīties, kā viena un tā paša formāta pasākums katru gadu var saglabāt oriģinalitāti, nekļūstot vienmuļš.

Priecēja arī tas, ka bija tik daudz jaunu seju, ka fakultātes nebaidījās deleģēt cilvē­­­ kus bez iepriekšējas pieredzes šādos konkursos.

Manuprāt, šogad žūrija bija objektīvāka. Labi bija arī tas, ka netika norādīts uz komandu trūkumiem vai vājajiem punktiem konkursa norises laikā, kas pamatīgi izsit no sliedēm dalībniekus. Citus gadus tas tā gadījās. Vēl vairāk konkursos izmantot tehnoloģijas, tas izskatās iespaidīgi.

Iekļaut vēl kādu skeču, ko komandas gatavo mājās, – tos skatīties ir ļoti interesanti!

Oskars Priede Visā konkursa gaitā bija manāms, ka ir pieliktas lielas pūles un izdoma, lai viss ritētu raiti un pasākums izdotos, bet, manuprāt, tas atmaksājās maksimāli par 100%.

Ilgmārs Valts Adekvāta tiesāšana – līdz minimumam novests subjektīvisms. Tiešām šogad kon­kursā ieliktais intelektuālais darbs ir vērtējams augsti. Ivars Sviridovs Mēs jums pilnīgi piekrītam! Studentu klubs

Studentu klubā un Kultūras centrā

2005. gada 27. oktobris Situāciju spēle Šaurā bezizeja – vērtē ideju un izpildījumu.

Biznesa atklāšanas prezentācijā MLĶF fakultāte atklāja, ka var noorganizēt ne­ tra­­dicionālo rotaslietu un modes skati, izmantojot fantāziju un skoču, zāģi, diegu, dažādas saknes, dārzeņus.

Rezultātā pieciem komandas dalībniekiem speciāli tapa krelles, auskari, cepures un pat dekoratīvs bikini. Skatīt foto pirms un pēc nokļūšanas šaurajā bezizejā!

Mājas darbs – vērtē saturu un vizuālo noformējumu.

Jau sākumā pēc komandu sagatavotajiem mājas darbiem sapratām, ka būs SĪVA KONKURENCE!

Krustvārdu mīkla – vērtē atbilžu pareizību.

Pamēģiniet arī jūs!

Vēsturisks rajons Rīgā, kur 19. gs. beigās atradās Kuzņecova porcelāna un fa­­­jansa fabrika.

Kapteiņu konkurss Laimīgākā diena atvaļinājumā – vērtē ideju un prezentāciju.

Atbildi sūtīt uz e-pastu kultura@rtu.lv, visiem veiksminiekiem – balvas!

TMF

Ātrie jautājumi – vērtē atbilžu pareizību.

Viss notika tādā ātrumā, ka spēj tik domāt un rakstīt!

Līdzjutēju konkurss Izdomāt vārdam Spice atšifrējumu!

Lūk, kas iznāca – Sieviešu un Puišu Intelektuālie Circeņi jeb Erudīti.

Mākslas projekts Karikatūra – speciālists – vērtē ideju un izpildījumu Karikatūru izstādi pašlaik varat apskatīt RTU Kaļķu ielā 1, 2. stāva gaitenī.

Komandas

APF DITF TMF BF ETF EEF IEF MLĶF

Komandas vizītkarte 100 p.

Ātrie jautājumi 35 p.

Krustvārdu mīkla 66 p.

Kapteiņu konkurss “LAIMĪGĀKĀ DIENA” 100 p.

Erudīcijas konkurss

Situāciju spēle “ŠAURĀ BEZIZEJA” 100 p.

Mākslas projekts “KARIKATŪRA SPECIĀLISTS” 100 p.

KOPĀ: 501 p.

VIETA

Kapteinis Ģirts Millers

66

19

56

64

98

85

388

5.

Kapteine Faina Kaļiņina

88

29

36

84

79

77

393

4.

Kapteinis Dmitrijs Muhins

81

21

50

93

92

96

433

I

Kapteine Sandra Buša

83

24

46

74

73

61

361

8.

Kapteine Laura Juhansone

84

29

41

79

70

81

384

6.

Kapteine Iveta Zosāre

99

32

47

85

87

78

428

II

Kapteine Agnese Lapiņa

73

26

41

82

83

75

380

7.

Kapteine Agnese Stunda

83

26

61

68

95

75

408

III