Nr. 5 (1366) 2008. gada 23. oktobris
Valsts prezidents sveic RTU un RTU gada zinātniekus
Egita Kancāne Tradicionāli 14. oktobrī pirmā augstākās izglītības mācību iestāde Latvijā – Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) – svinēja 146. dzimšanas dienu. Viens no būtiskākajiem notikumiem svētku dienā bija Valsts prezidenta Valda Zatlera vizīte RTU, kā arī ikgadējā konkursa «RTU Gada zinātnieks 2008» un «RTU Gada jaunais zinātnieks 2008» uzvarētāju apbalvošana. Titulu «RTU Gada zinātnieks 2008» ieguva Enerģētikas un elektrotehnikas fakultātes Enerģētikas institūta profesors Dr. habil. sc. ing. Antans Sauļus Sauhats. Savukārt par «RTU Gada jauno zinātnieku 2008» tika atzīts Būvniecības fakultātes Materiālu un konstrukciju institūta docents Dr. sc. ing. Kaspars Kalniņš. Profesors A. S. Sauhats pēta energosistēmas, to automatizācijas, efektivitātes un drošības paaugstināšanas metodes un līdzekļus. Izstrādājot vairākus projektus, profesors RTU gada laikā pētījumu veikšanai ir piesaistījis vairāk nekā 400 tūkstošus latu. Docents K. Kalniņš pēta kompozītās konstrukcijas, to īpašības, kvalitātes kontroles metodes, nestspējas optimizācijas iespējas u. c. Izstrādājot vairākus projektus, docents RTU pētījumu veikšanai piesaistījis aptuveni 100 tūkstošus eiro. (Red. piez. – kādā no nākamajiem numuriem lasiet intervijas ar profesoru A. S. Sauhatu un docentu K. Kalniņu.) Valsts prezidents V. Zatlers, uzrunājot RTU mācībspēkus un studentus RTU
jubilejā, sveica arī titulu «RTU Gada zinātnieks 2008» un «RTU Gada jaunais zinātnieks 2008» ieguvējus: «Mēdz teikt – katrai valstij ir sava bagātība. Ir labi, ka dažām valstīm ir nafta, dažām ir zeme, dažām ir tuksnesis, dažām ir jūra. Tas ir tas, ko mums ir devusi daba. Bet katrai tautai un katrai valstij ir arī tāda bagātība, ko tā attīsta pati, – un tā ir izglītība un zinātne. Tāpēc gribu teikt lielu paldies jums visiem, ka Latvijā ir šī bagātība, kuru mēs veidojam paši. Tie esat jūs, mācībspēki, kas to veido, un tā ir mūsu zinātne, kas tiek pārdota pasaulē. [..] Ja mēs gribam celt savas valsts labklājību, mums ir nepieciešami tādi produkti, kas ir jaunums pasaulē, kuru pamatā ir jaunākās zinātniskās atziņas. Ar jūsu palīdzību, ar jūsu darbu mēs varam celt savas valsts labklājību. Tāpēc šodien es gribētu apsveikt to pētnieku, kas iegūs nomināciju «RTU Gada zinātnieks 2008», un vēl jo vairāk to pētnieku, kas iegūs nomināciju «RTU Gada jaunais zinātnieks 2008», jo jūs esat cilvēki, kas vada un māca nākamās paaudzes. [..] Paldies par jūsu ieguldījumu Latvijas labā.» Lai veicinātu pētniecības attīstību un jaunas zinātnieku paaudzes veidošanos, konkurss «RTU Gada zinātnieks 2008» un «RTU Gada jaunais zinātnieks 2008» RTU notiek jau trešo gadu. Par godu 146. gadadienai RTU fakultātēs svētku nedēļas laikā norisinās nozīmīgākais universitātes zinātnes pasākums – RTU 49. starptautiskā zinātniskā konference, kurā ar pētījumu prezentācijām uzstājas ne vien Latvijas, bet arī ārvalstu zinātnieki.
RTU SENĀTA PAPLAŠINĀTĀ SĒDE
RTU 146. gadadienas svinīgie pasākumi
Svētkiem sapostajā RTU Lielajā aulā aiz prezidija galda – RTU vadī ba amata mantijās, tradicionālo 14. oktobra Senāta svinīgo sēdi atklāj Senāta priekšsēdētāja M. Jure, ap sveicot senatorus un viesus šajā skaistajā dienā, kad svinam RTU 146. dzimšanas dienu un 50 gadus kopš RPI atjaunošanas. Rektors akadēmiķis I. Knēts in formēja, ka jau par tradīciju kļūst Se nāta svinīgās sēdes apvienošana ar RTU starptautiskās zinātniskās konferences plenārsēdi, un, atzīmējot 50 gadus kopš mācības sāka atjaunotais RPI, viesos gaidām Valsts prezidentu V. Zatleru. RTU muzeja vadītāja A. Zigmunde klātesošos iepazīstināja ar centieniem atjaunot RPI jau 20. gs. 20.–40. gados līdz liktenīgajam lēmumam 1958. gadā. Atgādināja, ka pavēlē rakstīts «dibināt RPI», ko J. Stradiņš apstrīdējis, iesakot vārdu «dibināt» aizstāt ar «atjaunot», un tiešām 1962. gadā RPI svinēja savu pirmo simtgadi. Plkst. 13.04 zālē ierodas Valsts pre zidents V. Zatlers. Zinātņu prorektors akadēmiķis L. Ribickis atklāj RTU 49. starptautisko zinātnisko konferenci, dodot vārdu rektoram, kurš savukārt lūdz Valsts prezidentu teikt apsveikuma vārdus ne tikai konferencei, bet arī atzīmējot RPI dibināšanas 146. un atjaunošanas 50. gadadienu. V. Zatlers atzina, ka ir gandarīts sveikt mūs 146. gadadienā un piebilda, ka pagājušā gadā uzrunājis RTU saimi no operas skatuves. (Red. piezīme – Skat. 1. lpp.) Prezidents novēlēja, lai veicas darbā, lai veicas konferencē, lai veicas zinātniskie strīdi, jo strīdos dzimst patiesība, un pateicās par RTU ieguldījumu Latvijas labklājības vairošanā. Rektors akadēmiķis I. Knēts īsā pārskatā ar attēliem atgādināja RPI dibināšanas vēsturiskos apstākļus un RPI ieguldījumu Rīgas attīstībā.
2
Zinātņu prorektors akadēmiķis L. Ribickis informēja par zinātni un inovācijām RTU. Šogad RTU cer pārsniegt zinātņu doktoru sagata vošanas plānu, un prorektoram bija prieks paziņot, ka RTU ir gatava sākt nopietnus zinātniskus pētījumus, jo vairāk nekā puse akadēmiskā perso nāla ir zinātnieskie darbinieki. Zināt niskajam darbam šogad paredzēti 9 miljoni latu, kas ir aptuveni trešā daļa mūsu kopējā budžeta. Ieviešanā šogad ir 87 projekti, Ls 880 000 šogad paredzēti zinātniskās aparatūras iegā dei. Šogad 49. starptautiskās zināt niskās konferences 26 sekcijās piedalās 784 dalībnieki no 13 valstīm, nolasīti 537 referāti. Strauji aug patentu pieteikumi, un turpmāk jāorientējas uz plašu sa darbību ar uzņēmējiem Latvijā un ār zemēs. Pēc ziņojuma prorektors aicināja no skatīties īsfilmu par zinātni RTU. Ļoti koncentrēti un dinamiski filma stāstīja par RTU institūtu zinātnisko darbu. Likās, ka klātesošie seko filmai ar lielu interesi un aizturētu elpu, jo zālē bija absolūts klusums, nemanīja pat ierasto balsu murdoņu, kas raksturīga tik pār pilnai aulai, ka pat pietrūka krēslu. Akadēmiķis J. Stradiņš pastāstīja par Rīgas tehniskās inteliģences pirm sākumiem. Pieminot 1958. gada no tikumus, akadēmiķis atcerējās, ka toreiz mudinājis atgūt seno RPI bibliotēku no Ivanovovozņesenskas. Apstākļi bijuši labvēlīgi, grāmatas būtu atgūtas, taču neveiksmē vainīga bijusi rīdzinieku neizdarība, jo sākuši šķirot grāmatas, tad attapuši, ka nav telpu, kur tās izvietot. J. Stradiņš atgādināja, ka šogad aprit 150 gadi, kopš dibināta Rīgas Tehniskā biedrība. Biedrības tapšana saistās ar Rīgas–Daugavpils dzelzceļa būvi, ar Rīgas vaļņu nojaukšanu, kad kopā pulcējās gan būvinženieri, gan dzelzce ļa inženieri. Līdz tam pie inteliģences
pieskaitīja mācītājus, skolotājus, ārstus, literātus, bet inženierus uzskatīja par vairāk izglītotiem amatniekiem un pieskaitīja Mazajai ģildei. Pirmie Rīgā bija Daugavas regulētāji, lai kuģi varētu ienākt ostā, Krigeners, izcilais fortifikators grāfs Totlebens, kas dzimis Jelgavā, fortifikāciju mācījies uz Rīgas vaļņiem un ko vēl tagad godina Krimā un Bulgārijā. Pirmie izglītotie inženieri, saistīti ar tiltu būvi un kalnu izstrādi, mācījās Austrijā un Vācijā, pēc tam Francijā un Krievijā, kur pirmie radās pusmilitarizēti tiltu būves institūti. 1852. gadā Rīgā viesojies un strādājis Verners fon Sīmenss, kurš šeit ieradies pēc saderināšanās Kēnigsbergā, lai iekārtotu telegrāfa līniju starp Bol derājas loču māju un Rīgu. Pazemes līnija veda līdz Mūkusalai, tad gaisa līnija pāri Daugavai un tālāk pazemes līnija līdz Biržas ēkai. Tālāk Sīmenss devies uz Pēterburgu, lai iekārtotu telegrāfa līnijas: Pēterburga–Carskoje Selo, Pēterburga–Maskava, Pēterburga– Varšava. Rīgas Tehniskās biedrības pirmā pulcēšanās notika Pils ielā 11, biedrības vadība bija dzelzceļu inženieris K. Hennings, sekretārs arhitekts Jū liuss fon Hāgens, guberņas galvenais arhitekts, vaļņu nojaukšanas inspektors. 1858. gada novembrī pieņēma biedrības statūtus. Biedrības sastāvā bija 147 mašīnbūves inženieri, 111 civilinženieri, 55 ķīmiķi, 55 arhitekti, 38 rūpniecības inženieri. Vēlāk inženieri pulcējās ar tilērijas kazarmās pie Pulvertorņa, tad Kaula namā, bet no 1869. gada biedrībai bija sava atsevišķa telpa jaunajā RPI ēkā virs Mazās aulas. Tikai trauksmainajā 1905. gadā visi sanākuši Doma muzejā ar revolveriem kabatā. Apspriesti gal venokārt praktiski, bet pilsētai va jadzīgi jautājumi: operas projekts, gā zes fabrikas projekts, kanalizācijas projekts, Rīgas dzelzceļa projekts, ugunsdzēsības jautājumi, kā veidot koka
māju fasādes, kā tīrīt gāzes lukturus, kā pārcelt reālskolu no Doma laukuma uz jaunām telpām, kā spridzināt le du Daugavā, kur celt pastāvīgu tiltu (pieņemts Zaķusalas variants), kā taksēt nekustamos īpašumus, kā ap kurināt Doma baznīcu, kā apkarot ho lēras epidēmiju, kā Maskavas forštati pasargāt no plūdiem, kā pētīt straumi un ledus iešanu Daugavā, 1867. gadā ziedoti 1000 rubļu, lai celtu dzīvojamās mājas strādniekiem. Izdeva žurnālu un grāmatu «Rīga un tās būves». Biedrības vadībā bijuši arī RPI profesori Nauks, Lovis, arī Armitsteds. Tehniskā bied rība darbojās līdz 1936. gadam, kad kā vācu biedrību to slēdza. 1909. gadā P. Valdens nodibināja arī Ķīmiķu biedrību. Akadēmiķis J. Stradiņš ierosināja – izmantojot pašreizējo Biržas ēkas pārkārtošanu Ārzemju mākslas mu zeja vajadzībām, tajā vajadzētu iz vietot trīs piemiņas plāksnes: 1) Rīgas Biržas komitejai, kas pārvaldīja Rīgu un nodibināja RPI; 2) Verneram fon Sīmensam par pirmās telegrāfa līnijas atklāšanu Rīgā; 3) pasaulē zināmajam biologam, bruņuzivs atklājējam Panderam, jo šajā vietā ag rāk atradusies ēka, kurā viņš dzimis. Akadēmiķis uzskata, ka pašreiz ne valstisko organizāciju vidū varētu būt arī Tehniskā biedrība. Rektors interesantos attēlos vēl at gādināja vairākus RPI vēstures faktus, piemēram, abu RPI Kaļķu ielas ēku celtniecību, ZB ēkas celtniecību, par sadarbības organizāciju līdzekļiem at jaunotās un aprīkotās auditorijas, V. Ostvalda pieminekļa atklāšanu Vēr manes dārzā, tikšanos ar citu Eiropas tehnisko universitāšu rektoriem u. c. Zinātņu prorektors iepazīstināja ar pretendentiem uz nosaukumu «RTU Gada jaunais zinātnieks 2008»: K. Kalniņš (BF), O. Ņikiforova (DITF), K. Ketners (IEF), M. Merijs-
2008. gada 23. oktobris
RTU SENĀTA PAPLAŠINĀTĀ SĒDE Meri (MLĶF), M. Turks (MLĶF), I. Oļeiņikova (EEF), O. Kononova (TMF) un nosauca uzvarētāju – BF docentu Kasparu Kalniņu. Preten denti uz nosaukumu «RTU Gada zi nātnieks 2008» bija: A. Čate (BF), J. Merkurjevs (DITF), J. Dehtjars (TMF), A. Kapenieks (ETF TSC), A. S. Sauhats (EEF), V. Kampars (MLĶF), A. Ozols (MLĶF), A. Medvids (MLĶF), «RTU Gada zinātnieks 2008» ir EEF profesors Antans Sauļus Sauhats. Nobeigumā, atzīmējot RTU/RPI atjaunošanas 50. gadadienu, rektors un prorektori izteica pateicību par godprātīgu un ilglaicīgu darbu un apbalvoja ar RTU Atzinības rakstu un naudas balvu šādus bijušos un pašreizējos RTU darbiniekus: 1. APF – metodiskā kabineta vadītāju R. Doveiku, docentu V. Grišinu. 2. BF – pētnieku J. Auzukalnu, docentu L. Bārzdiņu, elektrotehniķi I. Kļaviņu, docentu J. Sproģi, docentu V. Vrubļevski. 3. DITF – asistentu zinātniskajā darbā A. Mačānu, profesoru J. Osi, lektoru A. Ratnieku, biroja vadītāju Dz. Saldavu, vadošo pētnieku A. Spalviņu. 4. ETF – docentu V. Ņikitinu, emeritēto profesoru G. Raņķi, docentu H. Stanki, docentu
K. Tomariņu, 5. EEF – laikraksta «Jaunais Inženieris» redaktores viet nieci M. Eizentāli, docentu A. Kanber gu, laboratorijas vadītāju V. Leju, docentu G. Obuševu, sekretāri I. Veldri. 6. IEF – profesoru A. Magidenko, praktisko docenti I. Matisoni, profesoru J. Saulīti, asociēto profesori V. Urbāni. 7. MLĶF – Sabiedrisko lietu daļas projektu vadītāju I. Meirovicu, pensionēto profesoru B. Oksu, vadošo pētnieku U. Sedmali, profesoru A. Strakovu. 8. TMF – bijušo docentu R. Brusbārdi, profesoru E. Lavendeli, docentu J. Naglu, profesoru G. Sagaloviču, docenti I. Straumi. 9. ZB – nodaļas vadītāju Dz. Līdaku, nodaļas vadītāju F. Muižnieci, bijušo direktori Dz. Tomsoni, nodaļas vadītāju Z. Tupiņu, 10. Kanclera dienestā – bijušo galveno grāmatvedi I. Umbraško. 11. Saimnieciskajā dienestā – Nekustamā īpašuma daļas vadītāju M. Dreimani, menedžeri L. Freiju, bijušo Saim niecības daļas vadītāju S. Ķepīti, Tehniskās daļas vadītāju P. Orlovski, bijušo Celtniecības daļas vadītāju K. Rutku. 12. Rektorātā – Sabiedrisko lietu daļas vadītāju J. Briedi, Senāta zinātnisko sekretāri R. Kleini, TDA «Vektors» vadītāju U. Šteinu, bijušo zinātņu prorektoru A. Vācieti, Darba aizsardzības un drošības tehnikas daļas vadītāju V. Ziemeli. Atzīmējot RTU/ RPI atjaunošanas 50. gadadienu, rektors izteica pateicību par godprātīgu un ilglaicīgu darbu šādiem bijušajiem un
pašreizējiem darbiniekiem: 1. APF – profesoram J. Briņ ķim, lietvedei I. Dumberei, sagādes aģentam R. Salcēvičam, ārējo sa karu koordinatorei E. Serjoginai, sektora vadītājai I. Stašulei, asoc. pro fesorei S. Treijai. 2. BF – profesoram F. Bulavam, profesoram A. Čatem, asoc. profesoram T. Juhnam, pro fesoram J. R. Naudžunam, profesoram K. Rocēnam. 3. DITF – asistentei J. Bikovskai, profesoram J. Grabim, profesoram J. Grundspeņķim, lekto rei A. Polai, asoc. profesoram V. Šitikovam, vadošajam pētniekam J. Šlangenam. 4. ETF – atslēdzniekam santehniķim M. Albu, vadošajai spe ciālistei B. Balodei, asoc. profesoram T. Celmiņam, lektoram G. Dziļumam, laboratorijas vadītājam I. Gustam, profesoram Ģ. Ivanovam, profesoram J. Jankovskim, docentei K. Kaļiņinai, TSC direktoram A. Kapeniekam, profesoram A. Klūgam, profeso ram G. Laukam, studentei K. Le lei, laboratorijas vadītājam M. Man davam, laboratorijas vadītājam A. Mencim, profesoram P. Misānam, profesoram E. Pētersonam, docentam D. Puriševam, sardzei M. Pūpolai, profesoram I. Slaidiņam, docentam A. Strautam, studentam M. Studeram, studentam E. Šķesterim, ap kopējai A. Vilhelmsonei. 5. EEF – lektoram U. Brakanskim, profesoram I. Dūmiņam, docentam K. Timmermanim, profesoram I. Veidenbergam, docentam U. Zītaram. 6. IEF – lektorei G. Blagovai, profesoram K. Didenko, vecākajai laborantei N. Hačaturovai, profesoram
A. Jemeļjanovam, asoc. profesoram V. Jemeļjanovam, profesoram A. V. Krastiņam, docentam L. Krilovam, profesoram J. Ķipsnam, profesorei N. Lācei, profesoram V. Ne šporam, asoc. profesorei A. Or lovskai, pasniedzējai M. Ozolai, profesoram N. Sprancmanim, labora torijas vadītājam A. Šablinskim, pro fesorei M. Šenfeldei, lietvedības pārzinei A. Vītolai. 7. MLĶF – profesoram F. Avotiņam, docentei M. Jansonei, profesorei S. Kuklei, pēt niecei L. Neilandei, administratorei A. Sarkans, pētniecei V. Tupureinai. 8. TMF – asoc. profesoram A. Balodim, profesoram J. Dehtjaram, profesoram J. Krizbergam, asoc. profesoram J. Rudņevam, profesoram N. Saleniekam, asoc. profesoram F. Sudniekam, docentam V. ŠnepamŠnepem, profesoram J. Vībam. 9. ZB – sektora vadītājai I. Lagzdiņai, direktores vietniecei I. Neijai, gal venajai bibliotekārei B. Tabūnei, bib liotekārei G. Tjurinai. 10. Kanclera dienests – daļas vadītājai Dz. Bražei, nodaļas vadītāja vietniecei A. Dupatei, grāmatvedei R. Lazdinai, nodaļas vadītāja vietniecei G. Škaparei. 11. Saimnieciskā prorektora dienests – bijušai Studentu viesnīcu daļas ad ministratorei H. Grišānei, bijušam Meža ielas kompleksa dežurantam J. Liepiņam, bijušai Studentu vies nīcu daļas veļas pārzinei L. Līcītei, bijušai galvenās ēkas pārvaldniecei A. Salakai. 12. Rektorāts – Intelektuālā īpašuma aizsardzības daļas vadītājai M. Baltvilkai, Personālvadības un lietvedības daļas vecākajai inspektorei T. Gorčakovai, Studiju daļas Studiju satura un programmu nodaļas vadī tājam
H. Guļevskim, galvenās ēkas saimniecības pārvaldes dienesta p ā r v a l d n i e c e i H. Guževai, Pirmsstudiju nodaļas vadītāja vietniecei I. Kalniņai, Pirmsstudiju nodaļas vadītājam A. Kārkliņam, Studiju daļas Studiju organizācijas nodaļas vadītāja viet niecei D. Šitcai, Personālvadības un lietvedības daļas vadītājai H. Šteinertei, Studentu kluba direktorei A. Visockai.
Mudīte Eizentāle, Rūta Lapsa 2008. gada 23. oktobris
3
Informācija
Novembrī sveicam nozīmīgā dzīves jubilejā: Elektronikas un telekomunikāciju fakultātes docentu Kārli Tomariņu, Elektronikas un telekomunikāciju fakultātes laboratorijas vadītāju Nikolaju Kancurovu, Enerģētikas un elektrotehnikas fakultātes laboratorijas vadītāju Pēteri Broku, Sporta katedras dežurantu Borisu Čapurinu, Studentu pilsētiņas dienesta viesnīcas vadītāju Maigu Spuli, Valodu institūta docenti Renāti Tavari, Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultātes biroja vadītāju Zigrīdu Bebrišu,
Transporta un mašīnzinību fakultātes profesoru Juri Krizbergu, Galvenās ēkas saimniecības dienesta apkopēju Jadvigu Šiļeiņikovu, Enerģētikas un elektrotehnikas fakultātes apkopēju Allu Kirtikovu, Valodu institūta lektori Larisu Rozenbergu, Saimnieciskā dienesta Fonda vadītāju Ināru Ivbuli, Liepājas filiāles Saimnieciskā dienesta dežuranti Mārīti Miķelšteini, Būvniecības fakultātes apkopēju Liliju Ozolu, Inženierekonomikas fakultātes praktisko docentu Aivaru Gulbi.
Klajā laista grāmata «Profesors Jānis Greivulis. Biobibliogrāfija»
R. Lapsa Latvijas Republikas Patentu valdes Patentu tehniskā bibliotēka laidusi klajā biobibliogrāfisko
rādītāju «Profesors Jānis Greivulis», tas aizsāk jaunu Patentu tehniskās bibliotēkas biobibliogrāfisko rādītāju sēriju «Latvijas izgudrotāji». Rādītājs izdots, atzīmējot profesora J. Greivuļa dzīves jubileju un viņa ieguldījumu izgudrošanas jomā. Biobibliogrāfijas sastādītājas: Z. Guseva, A. Otto, A. Paičņika un J. Pavlova. «Profesors Jānis Greivulis ir viena no atzītākajām personībām elektroenerģētikas, elektrotehnikas un elektronikas jomā,» biobibliogrāfijas ievadā raksta tā sastādītājas. «J. Greivulis visu mūžu ir darbojies enerģijas izmantošanas jomā. Viņa ieguldījums izgudrošanas, zinātniskajā un jaunās paaudzes izglītošanas jomā ir pamanāms – par to liecina saņemtās 96 PSRS autorapliecības un 61 Latvijas patents, daudzās publikācijas.» Profesoram Jānim Greivulim
piešķirts Goda nosaukums – Latvijas PSR Nopelniem bagātais izgudrotājs, viņš apbalvots ar diplomu LR Patentu valdes un Latvijas Zinātņu akadēmijas rīkotajā konkursā par labāko 1999. gada nacionālo izgudrojumu. 1998. gadā J. Greivulis saņēmis Latvijas valsts augstāko apbalvojumu – Triju Zvaigžņu ordeni. J. Greivuļa biobibliogrāfijā ietverti profesora publicēto zinātnisko, mācību metodisko un inženiertehnisko projektu, viņam izsniegto Latvijas patentu un PSRS autorapliecību, profesora vadībā izstrādāto diplomdarbu, konsultēto, rediģēto un recenzēto darbu bibliogrāfiskie apraksti, kā arī izdotā literatūra par J. Greivuļa dzīvi, zinātnisko un sabiedrisko darbību no 1964. gada līdz 2008. gada augustam.
Noslēdzies «Grindeks» stipendiju un atbalsta prēmiju konkurss 2008. gada 8. oktobrī P. Stradiņa Medicīnas vēstures muzejā AS «Grin deks» fonds «Zinātnes un izglītības atbalstam» pasniedza atbalsta prēmijas mācību iestādēm un stipendijas skolotājiem un studentiem no visas Latvijas. Stipendijas ieguva arī trīs RTU MLĶF studenti: Vitālijs Rjabovs (ķīmijas tehnoloģijas programmas 2. kursa maģistrants); Pāvels Ostrovskis (ķīmijas tehnoloģijas programmas 1. kursa maģistrants); Jānis Veliks (ķīmijas tehnoloģijas programmas 1. kursa maģistrants). Sveicam stipendiātus!
Attēlos ( no kreisās): P. Ostrovskis, V. Rjabovs, J. Veliks.
4
2008. gada 23. oktobris
STARPTAUTISKO UN SABIEDRISKO ATTIECĪBU DEPARTAMENTĀ
Kristāla iespēju kalns jeb prakses iespējas Vācijā Ilgmārs Vaļts, «Erasmus» students Vācijā Galvenais iemesls, kāpēc ir vērts meklēt praksi ārpus Latvijas robežām, ir iespējas. Prakse un dzīvošana šajā vidē paver daudz plašākas durvis nekā tās ir Latvijā. Ja jūs uzskatāt, ka prakse ārzemēs ir tikai pieredze, kuru vajag izmēģināt, lai zinātu, kā tas ir – strādāt citā valstī, tad jums tikai daļēji ir taisnība. Patiesībā prakse svešā valstī ir tikai sākums, kas var turpināties ar darbu starptautiskā kompānijā vai citu praksi citā valstī. Tieši tāpēc daudzi arī neatgriežas mājās tik ātri, cik plānojuši. Turklāt «kaimiņa zālājs vienmēr ir zaļāks». Patiesībā, braucot studēt uz Pforcheimas augstskolu Vācijā ar «Erasmus» programmas atbalstu, nebiju nopietni apsvēris palikt arī praksē Vācijā. Iepazīstoties ar jauniem cilvēkiem, sapratu, ka Štutgartē ir lieliskas iespējas praktizēt «Daimler AG» (vairāk pazīstams kā «Mercedes»), «Porsche» vai «Bosch». Šie gigantiskie uzņēmumi bāzējas Štutgartē un tās apkārtnē un katru gadu uzņem lielu skaitu praktikantu. Semestra beigās sapratu, ka katrs otrais inteliģentais Vācijas students manā apkārtnē ir izgājis praksi kādā no šiem uzņēmumiem, un tas varētu būt arī manos spēkos. Mēnesi pirms mācību beigām noskaidroju, ka man nākamajā semestrī ir paredzēta prakse un ka varu to iziet arī ārpus Latvijas. Nolēmu pieteikties «Erasmus» stipendijai praksei un meklēt prakses vietu Vācijā. Ja uzskatāt, ka sameklēt praksi bija viegli, tad gan jūs stipri maldāties. Iekārtošanās praksē bija ilgstošs, stresa pilns un pārbaudījumiem bagāts process. Pirmais solis bija prakses vietas atrašana. Ņemot vērā, ka es praktiski nerunāju vāciski, tas manu atbilstību samazināja par 90%, lai gan šo kompāniju oficiālā valoda bija angļu. Otra problēma bija prakses ilgums, jo Vācijā reti kurš vēlas pieņemt praktikantu uz īsāku termiņu par pusgadu. Šis faktors samazināja manas izredzes vēl par 50%. Ja vēl izsvītro tos prakses piedāvājumus, kuriem mana izglītība un pieredze neatbilst vai kuri man nešķiet interesanti, pāri paliek tikai daži. Ja nu gadījumā ir paveicies tikt galā ar šīm problēmām, tad seko nākamā – elektroniskais pieteikums uz 3–10 lappusēm vācu valodā. Šajā lietā man daudz palīdzēja vāciski runājošie draugi. Lai pieteiktos praksei, bija nepieciešams sagatavot un nosūtīt arī dokumentus par sevi. Diemžēl tie nebija tikai CV un motivācijas vēstule, kā tas pieņemts Latvijā, bet arī apstiprinājums no manas augstskolas Rīgā, ka šī prakse ir obligāta (angļu valodā), apstiprinājums no Vācijas universitātes, ka esmu students, deklarētās dzīvesvietas izziņa (Vācijā), atļauja strādāt Vācijā, atzīmju izraksts no Latvijas, pases kopija, sertifikāts, kas apliecina angļu valodas zināšanu līmeni. Es aizpildīju vairākus pieteikumus un nosūtīju dokumentus uz «Puma», «Daimler AG», «Porsche», «T-Mobile» un uz «Bosch». Tad sekoja nākamā problēma – atbildes no šiem uzņēmumiem. Vairākums man atteica nepietiekamās pieredzes dēļ. Rodas jautājums – vai tad prakse nav paredzēta pieredzes gūšanai? Parasti uzņēmumi dod atbildi 2–3 nedēļu laikā, un tā ir interesanta kņudoņa vēderā, kad ieraugi savā telefonā nepazīstamu numuru, jo domā, ka tas ir no tavas nākamās prakses vietas. Atteikumu gadījumā parasti tika atsūtīts e-pasts. Pēc trīs nedēļu meklēšanas cerības bija diezgan sarukušas, taču es uzdrīkstējos aizsūtīt vēl kādus trīs pieteikumus uz «Daimler AG» brīvajām prakses vietām. Interesants bija fakts, ka pieteikšanās formā bija jāuzraksta motivācijas vēstule, kāpēc vēlos iziet praksi šajā uzņēmumā, un vēl viena motivācijas vēstule, kāpēc vēlos iziet praksi tieši šajā departamentā. Parasti es šīs vēstules pārkopēju, bet šoreiz uzrakstīju unikālu katram pieteikumam. Laiks gāja uz beigām, un bija palikusi tikai viena mācību nedēļa... Ieguldītajām pūlēm un nebeidzamajiem skatieniem telefona displejā, cerot tur ieraudzīt zvanām nepazīstamu numuru, beidzot bija rezultāts. Nedēļas laikā man piezvanīja un uzaicināja uz trim intervijām ar «Daimler AG» un vienu telefona interviju ar «T-Mobile». Semestris bija jau beidzies, man bija palikušas divas nedēļas, lai sameklētu prakses vietu, un visas intervijas bija jau sarunātas. Tālākais galvenokārt bija atkarīgs no manis... Visinteresantākā bija telefona intervija ar «T-Mobile». Pirmkārt, es nekad iepriekš nebiju piedalījies telefona konferencē. Otrkārt, telefona intervija ievilkās gandrīz stundu. Treškārt, man nav nekādas pieredzes telekomunikāciju jomā (prakse gan bija analītiskajā departamentā). Par laimi, šo interviju ar visiem tās uzdevumiem (man vajadzēja izrēķināt, cik Frankfurtes lidostā gada laikā nosēžas un paceļas lidmašīnas un ka ir pieejami četri skrejceļi) man izdevās izturēt, un mani uzaicināja uz klātienes interviju Frankfurtē. 2008. gada 23. oktobris
Ne mazāk interesanti gāja ar intervijām «Daimler AG». Biju pieteicies uz «Chrysler DCAA Eastern Europe sales», «Business Innovation» un «Event Management» nodaļām. Pirmā bija «Chrysler DCAA» intervija, kurai bija jāsagatavo divas 15 minūšu garas prezentācijas angļu valodā. Intervija bija nedaudz garāka par stundu, kuras laikā mani izprašņāja francūzis un vācietis par visu iespējamo. Nākamā intervija bija vissmieklīgākā, jo intervētāji bija sagatavojušies noturēt interviju vācu valodā. Manā CV bija rakstīts, ka vācu valoda man ir iesācēju līmenī. Uz e-pasta vēstulēm es atbildēju angliski. Ar sekretāri es runāju angliski. Kāpēc viņi nevarēja rūpīgi izskatīt manus dokumentus? Tā bija neveikla situācija gan man, gan intervētājam, un rezultātā mūsu intervija bija ne ilgāka kā 15 minūtes. Tiesa, viņš man piedāvāja praksi «back» ofisā, ja es izdomāšu, ka to vēlos, bet nolēmu, ka tas nav iemesls, kāpēc būtu jāpaliek Vācijā. Trešā intervija bija ļoti interesanta un arī ilga aptuveni stundu. Šīs intervijas laikā mani izprašņāja par zīmolu, par zīmola ietekmēm, par mārketinga ietekmi, un rezultātā mums izdevās interesanta saruna, kura beidzās ar pozitīvu attieksmi. Pēc intervijām man apsolīja dot atbildi nedēļas laikā. Tieši tik man arī bija atlicis pavadīt Vācijā. Telefonu vēroju 24 h diennaktī. Uztraukums bija tik liels, ka negribējās ne ēst, ne gulēt, ne par ko citu domāt. Pirmie atbildi par praksi sniedza «Chrysler DCAA», un tā bija pozitīva. Pēc pozitīvās atbildes nolēmu, ka šī prakses vieta mani interesē, un pieklājīgi atteicu pārējām vietām, ar kurām biju kontaktējies. Bet ar to diemžēl problēmas nebeidzās. Nācās meklēt apmešanās vietu Štutgartē, kas nebūt nav tik vienkārši. Katra dzīvokļa skatīšanās bija kā intervija uz darba vietu. Sākumā apskatīju mājvietas, bet pēc tam sekoja manis izprašņāšana. 90% no sludinājumiem bija ievietojuši mākleri, kas prasīja lielu intereses maksu. Katrs «nemākleru» piedāvājums bija aktuāls apmēram divas dienas, tad tas pazuda, tāpēc bija jāreaģē ātri. Finālā par 450 eiro mēnesī man izdevās atrast vienistabas dzīvokli, un viss jau izskatījās nokārtots. Bet vēl bija jādabū arī papildu izraksti un apstiprinājumi no RTU un universitātes Vācijā, kas arī nenācās viegli. Un tad gan prakses vieta bija nodrošināta. Tagad to ir pat smieklīgi atcerēties, kad jau kādu laiku esmu nostrādājis «Daimler AG», bet tad par to smiekli nenāca un nācās krietni pabojāt savu veselību. (Turpinājums sekos...)
5
SSAD
Vācijas Akadēmiskās apmaiņas dienesta stipendijas Līdz šā gada 15. novembrim vēl ir iespējams pieteikties studijām Vācijas augstskolās, sākot no 2009. gada rudens semestra, un DAAD stipendijām. Vācijas augstskolas piedāvā vienas no plašākajām studiju un pētniecības iespējām Eiropā. Savām interesēm piemērotāko studiju, pētniecības vai tālākizglītības programmu tur atradīs gan students, gan pētnieks, gan augstskolas mācībspēks. Studijās vai pētniecības darbā kādā Vācijas augstskolā vai zinātniskajā institūtā studenti, jaunie zinātnieki un augstskolu mācībspēki no Baltijas valstīm vienmēr gūst vērtīgas zināšanas un pieredzi. Daudzās nozarēs studijas un pētniecības darbs Vācijā ir ļoti augstā līmenī un sniedz augstākajiem standartiem atbilstošu izglītību. Valsts joprojām lielus līdzekļus investē zinātniskajos institūtos, laboratorijās, bibliotēkās un jaunu tehnoloģiju ieviešanā. Studenti no citām valstīm ir īpaši gaidīti, to apliecina profesoru un universitāšu ārzemju daļu darbinieku atbalsts un rūpes. Reaģējot uz RTU projektu koordinatores Evitas Serjoginas pieredzē gūtās atziņas, ka pieteikšanās uz šīm stipendijām tomēr varētu būt krietni vien aktīvāka, lūdzām par DAAD piedāvātajām iespējām atgādināt un pastāstīt DAAD Informācijas centra konsultanti Ievu Dzelmi. «Vācijas Akadēmiskās apmaiņas dienests (Deutscher Akademischer Austauschdienst, turpmāk tekstā: DAAD) katru gadu piedāvā Latvijas studentiem, doktorantiem, zinātniekiem un augstskolu mācībspēkiem dažādu līmeņu stipendijas studijām un pētnieciskajam darbam Vācijā. Pieteikties var jebkuras nozares studenti, sākot no otrā kursa (augstskolu vasaras kursiem). Bakalaura absolventi vai pēdējā kursa studenti, kā arī maģistranti un absolventi var pieteikties pilnai maģistra programmai Vācijā un saņemt Vācijas diplomu. Stipendija šajā laikā sedz uzturēšanās izmaksas – 750 eiro mēnesī. Lai pieteiktos stipendijai un studētu Vācijā, ne vienmēr ir nepieciešamas ļoti labas vācu valodas zināšanas. Lai pieteiktos stipendijai, pretendentam vēl nav jābūt uzņemtam Vācijas augstskolā, taču jābūt informācijai, kurā augstskolā pretendents labprāt studētu. Lai iegūtu stipendiju, pats svarīgākais ir laba motivācija un nedaudz uzņēmības, jo Vācijas augstskolu plašajā piedāvājumā katram pašam jāatrod sev vispiemērotākā studiju programma. Protams, DAAD Informācijas centra darbinieki ir gatavi palīdzēt šajā izvēlē un atbalstīt pretendentus, atbildot uz visdažādākajiem jautājumiem saistībā ar studijām Vācijā. Vācijas augstskolām ir plašs starptautisko studiju programmu (International Degree programme) piedāvājums, kur pamatā nepieciešamas ļoti labas angļu valodas zināšanas. Arī izvēloties kādu no šīm studiju programmām, var pieteikties DAAD stipendijai. Jāatceras, ka, piesakoties stipendijai šogad, rezultāti tiks paziņoti nākamā gada pavasarī, un studijas var sākt nākamā gada rudens semestrī. Stipendiju pieteikumi tiek pieņemti katru gadu līdz 15. novembrim DAAD
Skats no fakultātes loga uz Āhenes Domu un rātsnamu.
Informācijas centrā Rīgā, Brīvības bulvārī 32, 4. stāvā. Ar pilnu DAAD stipendiju klāstu un nepieciešamo dokumentu sarakstu var iepazīties www.daad.lv. Jautājumu un neskaidrību gadījumā labprāt atbildēsim pa tālruni 67228800, e-pastu daad@ lu.lv vai gaidīsim jūs ciemos mūsu birojā.» Sazinājāmies arī ar vienu no DAAD stipendiātiem – Osvaldu Verneru, kurš vēl nupat, 10. oktobrī, saņēmis Āhenes Tehniskās universitātes izsniegto maģistra diplomu. «Šoruden beidzu divgadīgas Vācijas Akadēmiskās apmaiņas dienesta (DAAD) finansētas maģistrantūras studijas Āhenes Tehniskajā universitātē Vācijā. Iepriekš beidzu mehānikas un ražošanas automatizācijas inženierstudijas TMF. Mana izvēlētā maģistra programma (Computer Aided Mechanical Engineering) bija orientēta uz ārvalstu studentiem (mācības notiek angļu valodā), piedāvājot samērā plašu mehānikas nozaru klāstu, uzsvaru liekot uz nepārtrauktās vides mehāniku dažādās pielietojuma disciplīnās. Tā kā mācības bija ļoti intensīvas, tad varu teikt, ka šajā laikā esmu ieguvis stipri daudz gan zināšanu, gan mācību metodikas ziņā. Par pēdējo runājot, varētu minēt gan pozitīvas, gan negatīvas iezīmes – abu pamatā pasniedzēju kompetence, arī pedagoģiskā. Vēl varu atzīmēt krasas atšķirības eksāmenu prasībās (no RTU, piemēram), kas manā tagadējā universitātē izceļas ar ātru tehniski vienkāršu uzdevumu risināšanu un apjomīgu faktu, tostarp nebūtisku, iekalšanu. Taču ar zināmu piestrādi arī šo prasību izpildi var uzlabot. Kopumā aizvadīto laiku uzskatu par vērtīgu pieredzi, ko varu ieteikt jebkuram attiecīgajā nozarē motivētam studentam.»
Publikāciju sagatavojusi A. Muitiniece
Austrālijas Starptautiskā pētniecības stipendija maģistrantiem un doktorantiem (International Postgraduate Research Scholarship) Pieteikumu iesniegšanas beigu termiņš 2008. gada 31. oktobris. Stipendijas paredzētas maģistrantiem un doktorantiem, kas specializējas arhitektūras, būvniecības, ķīmijas, ekonomikas, inženierzinātņu, datorzinātņu un informācijas tehnoloģiju specialitātēs, – diviem gadiem maģistrantūrā vai trim gadiem doktorantūrā. Stipendija sedz vienīgi mācību maksu un veselības apdrošināšanu studentam un apgādājamajiem, taču studentam ir iespēja meklēt papildu finansējumu no citiem avotiem.
Bijušos kolēģus pieminot Kā katru rudeni, veļu laikā pieminēsim tos, kas aizvadītajā gadā aizgājuši Aizsaulē: Apsardzes dienesta sargu Ēriku Geidānu, TMF docentu Viktoru Grivcovu, Sporta kluba vadītāju Rihardu Jasūnu, MLĶF zinātniskā darba asistenti Ilgu Liepu, Saimniecības daļas sētnieku Vilhelmu Mežecki, ETF sargu Viktoru
6
Papildu informāciju par IPRS programmu pretendents var iegūt tieši no izvēlētās universitātes. Universitātes atbildīgas par pretendentu atlases un stipendiju piešķiršanas procedūrām. Austrālijas universitāšu kontakti pieejami: http://www.studyinaustralia.gov.au/Sia/en/Links/Universities.htm. Informācija angļu valodā: http://scholarship-positions.com/international-postgraduate-researchscholarship-australia-2/2008/09/10/
Sidorovu, BF vecāko laboranti Silviju Straupi, Liepājas filiāles profesionālās vidusskolas skolotāju Jāni Šperbergu un pensionētos darbiniekus: Sabiedrisko zinātņu katedras docentes Ainu Arnti un Mariju Grigorjevu, MLĶF jaunāko zinātnisko līdzstrādnieci Elgu Joksti, Inženiermatemātikas katedras docenti Drosmu Kondratjevu, pensionēto Studentu pilsētiņas šveicari Ernu Blekti un pensionēto BF laborantu Jāzepu Brenci. 2008. gada 23. oktobris
SSAD/VĒSTURE
Lundā joprojām interesanti Pēc desmit gadu pauzes «Erasmus» aktivitāte atkal aizveda mani uz Lundas (Zviedrija) Universitāti. Pirms braukšanas intereses pēc pa skatījos, kur tad Lunda tagad ir pa saules augstskolu reitingā – pirmajā simtniekā, nav slikti. Iepriekšējās viesošanās un darbo šanās reizē staigāju apkārt vaļēju mu ti – tik daudz bija jauna, nepierasta, ap skaužama. Tagad pilnīgi neviļus veidojas salīdzinājumi: departamenta bibliotēka tā kā sarukusi, studentu velosipēdi tādi pabružāti, auditorijas ērtas, tīras, pamatīgi aprīkotas, bet skaudību vairs nerada. Pielēca – mēs paši esam šajos punktos ievērojami auguši. Līdzīgi kā ar bērnības slēpošanas kalniņiem, jābrīnās – pa kuru laiku tie kļuvuši tik lēzeni. Žagatas gan ielu malu kokos tikpat milzīgas, spodras un skaļas. Lundas Universitāte, šķiet, jau pārdzīvojusi jauniešu intereses kri tumu par inženierijas studijām, un te nu nopietni padarbojušies paši uni versitātes ļaudis, īpaši jau asoc. pro fesors Larss Olssons, kas krietni līdzējis arī mūsu ETF. Jau ilgstoši notiek sadarbība ar skolām, un nu man bija izdevība pavērot, kā tas notiek. Nevaru spriest par formālo un organizatorisko pusi, bet pašā universitātē notiekošais ir ievērības vērts.
Izveidots fizikāli ķīmiski tehnisku brīvpieejas laboratoriju komplekss, pa reizāk – demonstrējumu vieta (piecas telpas), kur var veikt gan pavisam vienkāršas, gan arī visai augsti teh noloģiskas darbības, ieinteresējot par notiekošo ap mums un dažādām ik dienišķām ierīcēm. Piemēram, var nosvērt, cik gramu gaisa satilpst alus pudelē, var uzskatāmi redzēt žiroskopa darbību, pašam sēžot rotējošā krēslā, var pamēģināt, cik zirgspēku jaudas katrs var attīstīt, un noskaidrot, cik ki lovatu enerģijas ir benzīna litrā. Var pats uztaisīt kustīgu objektu uz gaisa spilvena, un var uzskatāmi redzēt, kādu efektu dod zibensnovedējs. Nemaz ne runājot par dažādiem elektrisko slē gumu eksperimentiem, robotiņiem, Bella telefonu, optiskiem trikiem. Re dzēju, kā 9. klases skolēni spiegdami ar visu to ņēmās. Gan jau kādam tas iekritīs galviņā, bet 9. klase arī Zviedrijā ir pirmais bifurkāciju punkts, kad lielā mērā tiek noteikta tālākā dzīve. Simpātiski šķita centieni paplašināt studējošo redzesloku un celt pirm kursnieku motivāciju. Arī pie mums šajā jomā daudz kas tiek darīts, bet te tas ietērpts akadēmiskā formā un radīts «burkāns». Uz brīvās izvēles rēķina tiek plānots daudzveidīgu lekciju cikls (šogad ar devīzi «Bridges
and bridging»). Pabiju ievērojama astronoma lekcijā par teleskopu attīstību un iespējām. Nebiju zinājis par adaptīviem teleskopiem, kas ir optikas, elektronikas, automātikas kopdarbes rezultāts un kas ļauj ieskatīties Visumā gandrīz līdz pašām tā robežām – tikai ap miljardu gadu no Lielā sprādziena. Paredzēti stāsti par oriģinālu tiltu konstrukcijām, par bezvadu (radio) «tiltiem», par tehnoloģijām senajā Ķīnā, par matemātiku kā tiltu starp jomām u. c. – kopsummā 4,5 ECTS kredītpunkti. Ieskaiti var dabūt, prezentējot ziņojumu par kādu ar devīzi saistītu tēmu. Lielā aula bija papilna (stingrā reģistrācija uzrādīja 179 klausītājus). Pēc sejām spriežot, te
bija dažādu gadagājumu klausītāji, un viņi nešķita garlaikoti. Gan jau kādam radās asociācijas, kas var novest pie svaigām idejām. Ko mēs varētu darīt? Vajadzētu ap kopot un koordinēt uz skolām virzītos pūliņus. Un acis vajadzētu mest uz 9. klasi. (Lundā reizēm gaiteņos esot redzami arī pavisam mazi bērniņi.) Derētu organizēt (plānot) stāstījumus par sasniegumiem dažādu jomu sa dures punktos (teiksim, medicīniskā aparatūra, radioastronomija, bioteh noloģija) un izdomāt, kā šādas infor mācijas apguve varētu tikt parādīta diploma pielikumā.
Lundas Universitātē vieslektora lomu spēlējušais Elmārs Beķeris
RPI dibinātāju piemiņu godinot M. Eizentāle Tradīcija, ka, godinot Rīgas Politehniskās augstskolas (RP) pirmā direktora E. Nauka piemiņu, universitātes dibināšanas gadadienā 14. oktobrī RTU administrācijas un Studentu parlamenta pārstāvji noliek ziedus viņa atdusas vietā Rīgas Lielajos kapos, turpinās jau otro gadu desmitu. Agrāk likām ziedus pie E. Nauka diezgan nožēlojama izskata pieminekļa pamatnes atliekām, taču tagad ar RTU gādību piemineklis ir atguvis sākotnējo izskatu. Pateicoties RPI absolventa un Lielo kapu zinātāja E. Upmaņa rūpēm, jau apzinātas arī RP otrā un trešā direktora – G. Kīzericka un K. Līventāla – atdusas vietas, kuras universitāte atzīmējusi ar piemiņas plāksnēm. Pirms gada RTU 145. gadadienas priekšvakarā līdzās E. Nauka piemineklim RTU atklāja piemiņas plāksni visiem Rīgas Politehniskās augstskolas dibinātājiem. Šā gada 13. oktobrī ar RTU Attīstības fonda gādību un «Itera Latvija» prezidenta J. Savicka finansiālo atbalstu svinīgi atklāja piemiņas vietas vēl diviem RPI profesoriem. Pie atjaunotā V. Ostvalda vecāku kapa pieminekļa atklāja piemiņas plāksni RPI un visas Baltijas vienīgajam Nobela prēmijas laureātam, bijušajam RPI ķīmijas profesoram Vilhelmam Ostvaldam, piemineklī iekalts arī V. Ostvalda brāļa – pazīstamā ķīmiķa Eižena Ostvalda – vārds un dzīves dati. Pie atjaunotā RPI ķīmijas profesora V. Fišera kapa pieminekļa atklāja piemiņas plāksni arī viņa ģimenes locekļiem un sievas brālim – pazīstamajam RPI organiskās ķīmijas profesoram Voldemāram Iegrīvem. Daudzus gadus šajos atceres brīžos kapos bija tikai RTU pārstāvji, bet šogad svinīgajā pasākumā piedalījās «Itera Latvija» prezidents J. Savickis, LZA akadēmiķi J. Ekmanis, J. Stradiņš, T. Millers, R. Valters u. c., kā arī žurnālisti un fotogrāfi. Ļoti interesantos stāstījumos akadēmiķis J. Stradiņš iepazīstināja klātesošos ar katra 2008. gada 23. oktobris
pieminētā ķīmijas profesora galvenajiem darbiem un viņa dzimtas likteņiem. Visi kopā apmeklējām arī F. Candera dzimtas atdusas vietu, kur I. Rankas veidotais granīta piemineklis F. Canderam atklāts jau agrāk, un pirmo jaunlatviešu – K. Barona, K. Valdemāra un F. Brīvzemnieka – atdusas vietu, kur klausījāmies interesantos J. Stradiņa un Rīgas Brāļu kapu komitejas priekšsēdētāja E. Upmaņa stāstos par Lielajiem kapiem un to pieminekļiem.
7
VĒSTURE
Garais RPI atjaunošanas ceļš Alīda Zigmunde Šogad svinam RPI atjaunošanas 50. gadadienu. 1958. gadā darbu atsāka vecākā Rīgas augstskola – RPI, kopš 1990. gada – RTU. Augstskolas atjaunošana ilga turpat 40 gadus. 1862. gadā pirmā tehniskā augstskola Vidzemē – Rīgas Politehnikums – vēra durvis pirmajiem studentiem. Tā bija privāta mācību iestāde, un studijas bija par maksu. Augstskola attīstījās, auga studentu skaits, 1896. gadā tā tika reorganizēta par RPI, un tās uzturēšanā iesaistījās arī valsts. Sakarā ar Pirmo pasaules karu institūtu evakuēja uz Krieviju, kur tas darbojās līdz 1918. gadam. Daļu RPI 1918. gadā reevakuēja, taču tā zinātniskā bāze Latvijā nebija pietiekami spēcīga, trūka kvalificētu mācībspēku. No Krievijā palikušā inventāra, laboratorijām un mācībspēkiem radās iespēja izveidot Ivanovas Politehnisko institūtu. Tā kā Rīga bija okupēta, vācu militārā pārvalde un citas iestādes nolēma 1918. gadā atvērt Baltijas Tehnisko augstskolu. Protams, Rīgā bija vajadzīga augstskola. Pēc Latvijas Republikas nodibināšanas 1918. gada novembrī intensīvi tika spriests par augstskolu darbības jautājumiem, un jaunajai valstij bija vajadzīgi ne tikai tehniska, bet arī humanitāra virziena speciālisti. 1919. gada 3. augustā LR valdība izdeva rīkojumu, ka RPI ir slēgts un pārņemts valdības rīcībā. Tehniskās fakultātes tika iekļautas 1919. gadā līdzās jaundibināmajām fakultātēm Latvijas Augstskolas, no 1922. gada – LU sastāvā. Tā RPI bija devis divas jaunas augstskolas – vienu Krievijā, Ivanovā, otru tepat Rīgā. Taču bijušie RPI mācībspēki un studenti vēlējās atkal redzēt RPI un mēģināja atjaunot tā darbību. 1921. gadā tika nodibināts Inženiera Nikolaja Okolo-Kulaka privātais krievu tehnikums Rīgā. Inženieris N. OkoloKulaks (1867–1927) bija beidzis tehnisko skolu Maskavā un īsu brīdi studējis RPI. Inženiera N. Okolo-Kulaka privātajā krievu tehnikumā par skolotājiem strādāja gan RPI absolventi, gan kādreizējie mācībspēki. Īpaši jāpiemin mašīnbūves speciālists profesors M. Berlovs, kas 1918. gadā neatgriezās Rīgā, bet kļuva par jaundibinātā Ivanovovozņesenskas Politehniskā institūta rektoru un Rīgā ieradās tikai 1921. gadā. Diemžēl M. Berlova veikums tā īsti nav nedz izvērtēts, nedz aprakstīts arī mūsu augstskolas vēsturei veltītajos darbos, un jaunākie
8
arhīvu materiāli varētu noderēt šādam pētījumam. Profesors bija krievu tautības un savas zināšanas varēja nodot tālāk galvenokārt savā dzimtajā valodā. Jāpiebilst, ka 20. gadsimta sākumā Latvijā dzīvoja daudzi jaunieši, kas nebija paspējuši iemācīties latviešu valodu. Latvijā ieradās arī tie, kas bija vīlušies sociālistiski orientētajā Krievijā, un latviešu valodas apgūšanai bija vajadzīgs laiks. Inženiera N. OkoloKulaka privāto krievu tehnikumu arī apmeklēja daudzi, kas latviešu valodu neprata, taču viens no iemesliem bija arī teicamais pedagoģiskais darbs. 30. gadu otrajā pusē bija pietiekami daudz valsts tehnikumu, valsts valodu apguva skoļās, un privāto tehnikumu slēdza. Redzot, ka jaunieši labprāt iz vēlas mācīties privātā tehnikumā, N. Okolo-Kulaks nolēma dibināt arī privātu augstskolu. N. OkoloKulaka politehnisko institūtu bija paredzēts atvērt 1922. gada rudenī. Institūtā bija paredzētas Mehānikas, Elektrotehnikas, Satiksmes un Celt niecības nodaļas. Krievu izglītības pārvalde piekrita privātas augstskolas dibināšanai, taču likumdošana pa redzēja, ka nepieciešama arī Izglītības ministrijas piekrišana. Diemžēl, di binot tehnikumu, bija pieļautas da žas nelikumības, tāpēc 1922. gada 4. augustā Izglītības ministrija paziņoja, ka tā nedos atļauju N. Okolo-Kulakam dibināt privātu augstskolu. Nav zināms, vai par privātas augst skolas dibināšanu tika plaši spriests un runāts, taču iespējams, ka daudzi par nodomu zināja, jo inženieri pazina teju visa Rīga. RPI 1914. gada Mehānikas nodaļas absolvents Jānis Levans 1923. gada 10. septembrī ierosināja, ka no Latvijas Universitātes jāatdala tehniskās fakultātes un jādibina Tehniskā augstskola. Inženieris J. Levans savu ierosinājumu vēlējās redzēt realizētu un tāpēc vērsās Ministru kabinetā. Nav zināms, vai un kādu atbildi viņš saņēmis. Jānis Levans arī bija zinošs izglītības darbinieks – vairāku grāmatu autors, 1919./20. mācību gadā bija strādājis Latvijas Augstskolā par asistentu Mehānikas fakultātē. Šķiet, ka pēc tam ilgu laiku par tehnisku augstskolu īpaši netika runāts. 1936. gada 16. maijā, Rīgas Politehnikuma 75 gadu atceres svinībās, profesors Pēteris Nomals teica, ka vecais Rīgas Politehnikums pieder vēsturei. Jautājums aktualizējās pēc turpat divdesmit gadiem – 1941. gada martā LPSRTautas komisāru padome
nolēma 1942. gadā atjaunot RPI. Otrais pasaules karš šos plānus izjauca. Pirmajos pēckara gados jautājums par atsevišķu tehnisku augstskolu atkal tika apspriests, taču augstskolas izveide ieilga. 1946. gada 4. oktobrī LKP CK birojs savā sēdē nolēma līdz 15. novembrim izpētīt jautājumu par iespēju atdalīt no LVU tehniskās fakultātes. Universitātes vadība ne vēlējās mainīt augstskolas struktūru un neveicināja Politehniskā institūta dibināšanu. Nebija arī piemērotu telpu un trūka darbinieku. Latvijā trūka inženieru, LVU sa gatavoja tikai apmēram 30% no nepieciešamā inženieru daudzuma, bet daudzi agrāko gadu absolventi bija devušies trimdā, daļa atradās izsūtījumā Sibīrijā vai arī tika atzīti par nepiemērotiem strādāt savā specialitātē politiskās pārliecības dēļ. Padomju varas darbinieki vēlējās ātri pāraudzināt cilvēkus un cerēja, ka nākamie jaunie speciālisti varētu būt daudz piemērotāki darbam padomju Latvijā. Attīstījās jaunas rūpniecības nozares, bet tām nebija speciālistu un līdz ar to tika bremzēta visas valsts attīstība. Tehniskā inteliģence un taut saimniecības vadītāji arvien vairāk pārliecinājās, ka bez RPI atjaunošanas neiztikt. 1953. gada 30. jūnijā tika izdots PSRS Ministru padomes rīkojums, kas deva tiesības organizēt RPI. Telpas bija paredzēts dabūt no toreizējās Latvijas Valsts universitātes. Tika izveidota komisija, kas nodarbojās ar augstskolas atjaunošanu un paredzēja sākt darbu RPI 1954. gada septembrī. Šis nodoms diemžēl nepiepildījās. LVU administrācija nevēlējās atdot ēku Raiņa bulvārī 19, kur bija izvietotas Inženierceltniecības un Mehānikas fakultātes. Jaunu ēku celtniecībai bija nepieciešams laiks un nauda. Neviens nevarēja pateikt, kad RPI sāks savu darbu. 1954. gada martā par RPI celtniecības pilnvaroto tika apstiprināts LVU docents Kristaps Neilands. Tika apskatīta iespējamā celtniecības vieta Šmerlī, iepretim Fiziskās kultūras institūtam, izteikti priekšlikumi celt augstskolu Ķīšezera rajonā, taču tie neguva atbalstu, jo atradās pilsētas zaļajā zonā, kur celtniecība nebija vēlama un arī tālu no pilsētas centra. Docents Kārlis Tabaks ieteica izvēlēties Ķīpsalu, un tur drīz vien sāka projektēt studentu pilsētiņu, bet telpas vajadzēja dabūt pēc iespējas ātrāk. Liepājas pilsētas vadība bija gatava rūpēties par institūta atvēršanu Liepājā.
Liktenīgie lēmumi tika pieņemti 1958. gada sākumā, paredzot atvērt RPI 1. septembrī. Lai arī netika uzcelta neviena ēka atjaunojamai augstskolai, telpas bija – Daugavmalā, Kaļķu (toreiz Ļeņina) ielā 1 bija uzcelta ēka Augstākās partijas skolas vajadzībām. Izrādījās, ka Latvijā sagatavo pietiekamu skaitu partijas darbinieku un bez jaunuzceltās partijas skolas var iztikt. LVU nodeva mācību korpusus Kronvalda bulvārī 1 un 4, kā arī citas ēkas. Tā kā Latvijas Lauksaimniecības akadēmija pārcēlās uz Jelgavu, atbrīvojās telpas Ausekļa ielā. Par Rīgas Politehniskā institūta direktoru tika apstiprināts profesors K. Neilands, kas aktīvi iesaistījās in stitūta atjaunošanā. Interesants ir fakts, ka gan PSRS, gan Latvijas PSR Ministru padomes lēmumos bija noteikts organizēt RPI, nevis atjaunot. Tomēr mūsu augstskolas Goda biedrs akadēmiķis J. Stradiņš, kas 1956. gadā bija absolvējis LVU Ķīmijas fakultāti, par jauno augstskolu laikrakstā «Rīgas Balss» rakstīja, ka tā ir augstskola ar senu slavu un bagātām tradīcijām. To neviens nenoliedza, un 1962. gada 23. oktobrī VEF Kultūras pilī tika atzīmēta RPI simtgade. Lai arī kopš 1990. gada RPI tiek saukts par Rīgas Tehnisko universitāti, vecās, 1862. gadā darbu sākušās augstskolas tradīcijas turpinās. Par RPI atjaunošanu referāts tika nolasīts RTU 49. starptautiskās zinātniskās konferences Tehnisko zinātņu vēstures sekcijā. Par pirmo atjaunotā RPI rektoru K. Neilandu referēja viņa laikabiedrs J. Ozoliņš. Mūsu augstskolas vēsturei bija veltīts arī P. Lielpētera un V. Zara referāts par Mašīnbūves iekārtu katedras iegul dījumu fluidtehnikas teorijā. RTU veterāns J. Junga pēc atmiņām un arhīva dokumentiem pastāstīja par LU docenta Artūra Dumja darba un dzīves gaitām. Par ķīmisko ražošanu un Latvijā saražotajām precēm referēja Uldis Alksnis un Ilgars Grosvalds. Gandrīz katru gadu ar referātiem par izciliem matemātiķiem konferenci pagodina LU pārstāvji: šoreiz Jānis Dambītis referēja par LU Matemātikas un dabaszinātņu fakultātes pirmo dekānu Edgaru Lejnieku. Vēl šajā sekcijā interesantu referātu par RPI Mehānikas fakultātes bijušā studenta Vilehāda Forsmana darbu pie lielākā lidaparāta Pirmā pasaules kara laikā bija sagatavojis «AirBaltic» pārstāvis Ginters Solingers, demonstrējot unikālas fotogrāfijas.
2008. gada 23. oktobris
ATMIŅAS
Manas gaitas RPI Elmārs Šalmis Ar mūsu alma mater esmu saistīts jau 60 gadus. Sākotnēji tā bija LVU Mehānikas fakultāte, kur studēju, iegūstot mehānikas inženiera kvalifikāciju. Tad sekoja darbs tās pašas fakultātes Metālu tehnoloģijas katedrā, un no 1964. gada līdz aiziešanai pensijā strādāju Materiālu spiedapstrādes mašīnu un tehnoloģijas katedrā. Sadales komisijas piedāvājums strādāt LVU man nāca negaidīts. Biju iecerējis pēc studiju beigšanas atgriezties dzimtajā pusē – Liepājā, kur, mācoties tehnikumā, biju iepazinies ar Liepājas metalurģisko rūpnīcu un kuģu remontrūpnīcu Tosmarē. Tosmarē pirms kara bija strādājis mana tēva brālis Indriķis, kas arī bija studējis Mehānikas fakultātē. Viņš vienmēr mani skubināja mācīties un apsolīja palīdzēt arī kļūt par inženieri. Ģimenes rocība nebija nekāda plašā. Taču pēdējos studiju gados mani savaldzināja simpātiska un izskatīga rīdziniece, kuras vecākiem bija pietiekami liels dzīvoklis, lai arī mēs abi tur varētu apmesties. Tas bija arī svarīgs fakts sadales komisijai – darbavietai nevajadzēs rūpēties par jaunā speciālista izmitināšanu. Vienīgais manas personības trūkums bija tas, ka nebiju ne komjaunietis, ne partijas biedrs. Mani citi biogrāfijas dati (sociālā izcelšanās, tēva bojāeja vācu koncentrācijas nometnē) acīmredzot to laiku funkcionāriem šķita pilnīgi pietiekami, lai no manis izveidotu ideoloģiski uzticamu studentu audzinātāju. Manas pirmās darbavietas katedras vadītājs bija profesors Kristaps Neilands. Sākumā man un kolēģim Jānim Jungam uzticēja praktisko darbu vadīšanu mācību darbnīcās. Tur mēs ar Jāni bijām kvalificēti speciālisti. Jānim bija Cēsu arodskolā, man – Liepājas politehnikumā iegūtās zināšanas un kvalifikācija. Mācību darbnīcās metālapstrādes elementus iemācījām daudziem nākamajiem rūpnīcu direktoriem, galvenajiem inženieriem un politiķiem (Pugo, Vagrim u. c.). Pirmie darba gadi sakrita ar laiku, kad uzvirmoja runas par Rīgas Politehniskā institūta atjaunošanu. Galvenais dzinējspēks šajā jautājumā bija mūsu katedras vadītājs Kristaps Neilands. Metālu tehnoloģijas kursā viņš lasīja nodaļas par metalurģiju un metālu apstrādi ar spiedienu. K. Neilandam bija metalurga izglītība. 2008. gada 23. oktobris
Doc. Elmārs Šalmis analizē ESM atrisinātā uzdevuma rezultātus.
Kara laikā Urālos viņš bija piedalījies tanka T-34 bruņu tērauda izkausēšanā martena krāsnīs. Metalurģisko procesu tēmas viņa lekcijās ieņēma īpašu vietu. Aizņemts organizatoriskajā darbā, profesors Neilands ierosināja man pārņemt daļu viņa lasītā kursa – metālu apstrādi ar spiedienu. Kursu vajadzēja sagatavot arī krievu valodā. Profesors lekcijas lasīja krievu valodā. Man kā kurzemniekam krievu valoda bija īsta svešvaloda. Ieejot pirmo reizi auditorijā, redzu: auditorijas solu pēdējā rindā sēž... profesors. Nākamajās lekcijās, kuras viņš apmeklēja regulāri, par viņa klātbūtni jau pārāk neuztraucos. Viņš bija labsirdīgs, smalkjūtīgs cilvēks. Nekādus būtiskus aizrādījumus par savu darbu nesaņēmu. Metālu apstrāde ar spiedienu ir ļoti racionāls apstrādes veids, taču piemērots lieliem ražošanas mērogiem. Manī šis apstrādes veids izsauca izbrīnu jau bērnībā, kad tēvs mani paņēma līdzi pie kalēja, kurš ļoti veikli no tērauda stieņa izkala pakavu, sametināja ratu riteņa riepu. Sajūsmu radīja dzirksteļu spieti, kas pavadīja šo procesu. Tā laika hipertrofētā Latvijas industrializācija pieprasīja sagatavot inženierus speciāli metālu štancēšanai. Studentiem bija jāiemāca šo procesu teorija un instrumentu projektēšanas prakse. Materiālu spiedapstrādes mašīnu un tehnoloģijas katedru nodibināja 1964. gadā. Mācībspēku kolektīvs pielika lielas pūles, lai izveidotu laboratorijas, apgādātu tās ar iekārtām un metodiskajiem materiāliem, laboratorijas materiāliem kursa darbu un diplomdarbu projektēšanai. Lieli nopelni šajā darbā bija ilggadējam
katedras vadītājam profesoram Arnoldam Bebrim. Katedra nodibināja sakarus ar radniecīgām katedrām PSRS tehniskajās augstskolās. Braucām stažēties uz Maskavas, Ļeņingradas, Gorkijas augstskolām. Man pat bija tas gods nolasīt vienu lekciju Maskavas Baumaņa vārdā nosauktajā augstākajā tehniskajā skolā. Padomju laikos gan mūs – pasniedzējus, gan studentus centās pievērst krievu komunistiskajai «ticībai». Visus pasniedzējus sūtīja mācīties marksisma-leņinisma vakara universitātē. Tur «muļļāja» tos pašus marksisma «trīs avotus un trīs sastāvdaļas», ko studiju laikā pirmajā kursā. Vienīgais lektors, kas palicis atmiņā, ir profesors Ervids Grinovskis – viņš padomju ekonomisko sistēmu vairāk kritizēja nekā slavēja. Redzot apkārt notiekošo, neviens partijas sekretārs mani nepārliecināja iestāties
šajā organizācijā. Nebiju nekāds disidents, kā, piemēram, Liepājas tehnikuma klasesbiedrs Aivars Kalējs, kas 25 gadus Sibīrijā zāģēja kokus par pretpadomju pagrīdes darbu. Formāli jau pildīju kaut kādus sabiedriskos uzdevumus, jo, kā rakstījusi dzejniece Veronika Strēlerte, «mēs visi vienos dubļos vārtījušies esam». Sākoties atmodai, gan metos iekšā daudzās politiskās aktivitātēs, lai kaut mazliet nomazgātu tos «dubļus». Vidzemes priekšpilsētā mani ievēlēja par deputātu no Tautas frontes vietējā pašvaldībā. Vadīju Teikas iecirkņa LTF grupu. Barikāžu laika pirmās nakts brīnišķīgo piedzīvojumu sajūtas saglabāsies līdz mūža galam. Kad pēc privatizācijas lielās rūpnīcas savu darbību beidza, mūsu speciālisti vairs nebija vajadzīgi. Tad arī es aizgāju pensijā. RTU ir absolvējuši trīs mūsu ģimenes dēli, un pašlaik RTU mācās jau divi nākamās paaudzes pārstāvji – mazdēls Matīss un mazmeita Zane. Arī pensionāra statusā tas mehāniķa bacilis man neļauj mierīgi dzīvot. Esmu projektējis un vadījis būvdarbus divu dzirnavu celtniecībā Limbažos, kur bieži vien bija jāliek lietā arī manas metālapstrādes prasmes un pedagoģiskās iemaņas saskarē ar darba veicējiem – strādniekiem. Un tad vēl manas bitītes. To čaklums, darba organizācija un pašaizliedzība savas mājas aizsardzībā var mācīt ikvienu. Lielajā RTU jubilejā novēlu visiem studentiem un mācībspēkiem panākumus darbā un personiskajā dzīvē!
Pierakstījusi Anita Muitiniece
1953. gada «mehāniķu» absolventi 2008. gada 5. jūlijā Talsu rajona Abavciemā pie Brigitas Lapiņas: (no labās: A. Brūna (P. Brūna kundze), H. Ērmanis, P. Brūns, B. Lapiņa, J. Junga, B. Šalme, D. Strazda, D. Stungrēvics. Salidojumā nav klāt: A. Grabis, Dž. Miķelsons, G. Antons.
9
STUDENTU LAPA
Ieskrien studijās Jau vasarā, nākot iesniegt dokumentus RTU, ikviens reflektants pie Būvniecības fakultātes galdiņa manīja informatīvo plakātu par nometni pirmkursniekiem «Ieskrien studijās!». Drosmīgākie un aktīvākie pieteicās, un tā viss arī sākās... 23. augusta rīts pie RTU galvenās ēkas Kaļķu ielā 1 pulcēja 21 Būvniecības fakultātes pirmkursnieku. Saulainais rīts ikvienā raisīja citas sajūtas – viens ar smaidu uz lūpām, otram acīs jaušams prieks par gaidāmo nezināmo, trešajam – apmulsis skatiens. Sajūtas bija dažādas, arī organizatoriem, jo jauno būvnieku pirmajam pasākumam jāizdodas godam! Kad mantas bija sapakotas un sakrāmētas autobusā, devāmies ceļā. Tuvojoties galamērķim Limbažu rajona Salacgrīvā, kempingam «Meleku līcis», debesis arvien vairāk pārklāja draudīgi lietus mākoņi, tomēr cerība, ka lietus pasākumu neizjauks, saglabājās. Ieradušies kempingā, jaunie būvnieki uzreiz ķērās pie sava aroda pamatiem, pirmā uzdevuma – telšu uzsliešanas. Tie, kas to izdarīja visātrāk, tika norīkoti pie ugunskura vietas sagatavošanas (pārsteidzoši, bet akmeņus visbrašāk un visvairāk sagādāja tieši meitenes). Arī par vakariņām pirmkursniekiem nācās gādāt pašiem. Vispirms bija jāizveido droša pavarda konstrukcija, kas, jāsaka, izdevās tīri labi. Vismaz vakariņas un pēc tam arī nākamās dienas brokastis tika pagatavotas. Pēc ierašanās «Meleku līcī» nometnes dalībnieki tika sadalīti četrās komandās. Notika dažādas sacensības – frīsbijā, pludmales volejbolā un futbolā, kā arī smilšu piļu būvēšanā. Šo aktivitāšu laikā sākās negants lietus, kas turpinājās gandrīz visu nakti, tomēr tas nebija šķērslis jauno censoņu gribasspēkam un enerģijai. Visi cīnījās godam. Dažiem bija par maz arī lietus slapjuma, tāpēc tika rīkots skrējiens jūrā. Vakarā pulcēšanās nojumē blakus ugunskuram rosināja sarunas par visdažādākajām tēmām, kas ļāva labāk iepazīt nākamos grupas un kursa biedrus. Lai arī izturīgākie gulēt aizgāja tikai ap to laiku, kad saule lec, celšanās no rīta noritēja diezgan raiti. Jāapbrīno arī pirmkursnieku enerģija, uzreiz pēc pamošanās spēlējot frīsbiju... Pirms aizbraukšanas vēl bija atlicis tikai pēdējais uzdevums – pasākuma rezumēšana un pozitīvo ziņu lapiņu aizpildīšana. Vēlā pēcpusdienā, atgriežoties Kaļķu ielā, dažiem sejā bija manāms nogurums, dažiem enerģisks smaids, bet visus vienoja prieks par pavadīto laiku un iepazītajiem
Kristaps: – Jāatzīst – ja kāds no 2. kursa studentiem izveidotu savu restorānu, noteikti uz turieni nekad neietu. Lai gan ēstas visvisādas lietas, zupas utt., šādu sautējumu nebiju baudījis. Protams, bija daudz labāk nekā Centa Ūbeles piedāvātais kartupeļu biezenis! Pasākumā bija patīkama gaisotne, vienkārši, draudzīgi, pozitīvi cilvēki. Feini bija tas, ka bija dzīvošana teltīs. Ziemcietis (savdabīgs radījums, kas autobusā tika radīts no kāda gumijas izstrādājuma... V.M.) arī gandrīz izvilka līdz galam... Reinis:
– Pat par spīti tam, ka lija lietus un nebija īpaši silts, visi bija saliedēti un nenobijās... Piedalījās sportiskajās aktivitātēs, daži arī peldējās jūrā… Tas viss bija super! Bijām savākušies ļoti interesanti cilvēki, katrs ar individuālu un neatkārtojamu savu «Es». Ailīti «kas nepatika?» es atstātu tukšu! Patīk atpūta dabā, tāpēc lietus netraucēja.
Ieva:
– Ikviens pasākums dod jaunus draugus, jaunas emocijas un zināšanas. Pirms studiju gaitu sākšanas būvnieku nometne bija tas, ko visvairāk vajadzēja – iepazīšanās ar jaunajiem grupas biedriem un kursabiedriem, dažādu zināšanu uzsūkšana no vecākā kursa studentiem par to, kas jāievēro studiju laikā, ko drīkst un ko ne! Tagad, kad pavadīts aptuveni mēnesis skolā, saprotu, cik tas ir svarīgi... Svarīgi ir visu laiku uzturēt kontaktu ar vecākajiem kursiem, jo tad mācības kļūst daudz vieglākas. Neveicās tiem, kas netika uz šo nometni, jo tie, kas bijām nometnē, ieguvām pavisam citādas emocijas. 1. septembrī es iegāju augstskolas teritorijā un nejutos viena – bija tik daudz pazīstamu seju, ko pasveicināt! Nometne pati pierādīja, ka nav sliktu laikapstākļu – ir tikai nepiemērots apģērbs un teltis... Vārdos nevar aprakstīt visas tās emocijas, tas vienkārši ir jāpiedzīvo, tāpēc nepieciešams aktīvi iesaistīties studentu dzīvē, pasākumos, ko organizē citi, arī pašam uzņemties iniciatīvu un kaut ko noorganizēt – visiem neizdabāsi, bet būs cilvēki, kas to novērtēs, un tu tiksi pamanīts.
Madara:
– Īsāk sakot, bija forši! Ir labi, kad ir tik brīva un nepiespiesta gaisotne. Atrakcijas un uzdevumi bija tieši laikā! Un tie organizatori… mmm…
Verners Martinovs, BF
BF atvērts atpūtas stūrītis
RTU SP Kopmītņu mēnesis!
Lai diskusijas par matemātikas jautājumiem, betona konstrukciju izturību un smukākajām RTU meitenēm noritētu patīkamā vidē, RTU SP, sadarbojoties ar «Hansabankas» jauniešu programmu «OPEN», ir izveidojis atpūtas stūrīti Būvniecības fakultātē. Pēc pirmās nedēļas tas jau ir izpelnījies atzinību no studentu saimes, jo tiek lietots katru lekciju starpbrīdi, kā arī lekciju «logu» laikā. Šeit ir iespējams lietot arī bezmaksas bezvadu internetu. Laika gaitā atpūtas vietas fakultātēs tiks papildinātas, jo nākamie atpūtas stūrīši taps arī ETF, DITF, MLĶF un TMF.
Hei, student! Tu dzīvo kopmītnēs, un tev patīk interesanti pavadīt laiku? Tad tieši tev jāturpina lasīt šo rakstu! Kas ir kopmītņu mēnesis? Tas ir aktivitāšu un pasākumu kopums mēneša garumā, kurā tev būs iespēja izpausties dažādās disciplīnās. Tu varēsi rādīt savu un varbūt pat savas istabiņas «Spicāko triku», sacensties ar citiem studentiem lielajā «Pelmeņu ēšanā», pārspēt citus viltībā «CS (Counter Strike) turnīrā», pierādīt savu inženiera talantu olu mešanā no lielākā augstuma, kā arī parādīt erudīciju jautājumos par savām kopmītnēm. Protams, neaizmirsīsim arī nomināciju par «Studentiskāko kopmītņu istabiņu», un kas tad tā par dzīvošanu, ja nemāki gatavot ēst, – tāpēc varēsi arī iesūtīt savu studentiskāko recepti. Un tas viss – Kopmītņu mēnesī. Loģiski, tev varētu būt jautājums, kad tas viss notiks? Sāksim pavisam drīz – jau 27. oktobrī. Kā pieteikties? Pieteikšanās anketu atradīsi www.rtusp.lv mājaslapā pie Kopmītņu mēneša raksta vai arī RTU Studentu parlamentā Kaļķu 1-324. Tur arī atradīsi nolikumu ar precīzāku šī pasākuma izklāstu. Neaizmirsti paskatīties, kad būs sacensības tavā disciplīnā un, protams, kad aktivitātes norisināsies tavās kopmītnēs. Ja ir kādi jautājumi – raksti: kojas.rtu@gmail.com. Tiekamies Kopmītņu mēnesī!
SP Sociālo lietu nodaļa
10
draugiem. Bija radusies apziņa – pirmajā skolas dienā nebūs jājūtas nedrošam un vienam, jo kopā ar tevi būs jaunie draugi un Studentu pašpārvalde! Veiksmi! P. S. Vēl tikai dažu pirmkursnieku atsauksmes.
SP Sociālo lietu nodaļa
2008. gada 23. oktobris
STUDENTU LAPA
RTU Fukšu balle «Sapņu fabrikā» 9. oktobrī pēc vairāku fakultāšu pir mo kursu studentu iesvētībām «Sapņu fabrikā» norisinājās ikgadējā Fukšu balle. Tiem, kas vēl nebija paspējuši at zīmēt jaunā studiju gada iesākšanos, šī bija iespēja to izdarīt. Jaunos fukšus, kā arī citus atpūs ties gribētājus sagaidīja speciāla prog ramma, kurā katrs varēja atrast sev tīkamāko mākslinieku un mūzikas sti lu, pie kura atpūsties un pavadīt vaka ru. Uzstājās grupas «Astro`n`out» un
«Z-Scars», kas, ņemot vērā apmeklētāju lielo atsaucību un pozitīvo gaisotni, spēlēja pat mazliet ilgāk, nekā sākumā paredzēts. Vakaru vēl atraktīvāku pa darīja pasākuma vadītāja rīkotās atrakcijas un izspēlētie konkursiņi, kuros, protams, varēja iegūt arī pa sākuma atbalstītāju sarūpētas dāvanas un veicināšanas balviņas. Fukšu balles apmeklētāji varēja vērot arī ne aizmirstamu vēderdeju šovu, ko snie dza vēderdejotājas no deju grupas
«Mehi» Lietuvā! No 23. līdz 26. septembrim seši «mehi» devās aizraujošā un piedzīvojumu pilnā apmaiņas brau cienā uz Kauņu. Saistībā ar projektu «Baltech Student Body Exchange» RTU TMF studentu pašpārvalde iepriekšējā mācību gada maijā pie sevis uzņēma KTU Starptautiskā studiju centra studentus. Un tagad, septembrī, pienāca kārta atbildes braucienam uz Kauņu. KTU ir izveidots Starptautiskais studiju centrs, kurā studenti četrās valodās (angļu, franču, krievu, vācu) var apgūt studiju priekšmetus. Šis studiju centrs ir domāts ārzemju studentiem, kā arī lietuviešu studentiem, kas vēlas studēt tehniskās zinātnes svešvalodās. Šo dienu laikā apskatei lietuviešu «mehi» piedāvāja apskatīt mehānikas
laboratorijas, viņu studentu pašpārvaldes telpas un redzēt studentu pašpārvaldi darbībā, kā arī Kauņu, padomju laika lidaparātus un Lietuvas brīvdabas muzeju. Viesiem tika dota iespēja pabraukāties ar «Segway», ko ir iegādājusies KTU Mehānikas fakultāte, lai demonstrētu mehatronikas izman tojumu. Pārsteidzoša likās Starptautiskā studiju centra vadības draudzīgā un atsaucīgā attieksme pret šī centra studentu pašpārvaldi, piedāvājot viņiem pēc iespējas ērtākas telpas fakultātē, dažādi atbalsot pasākumus, iesaistot studentus dažādos fakultātes un uni versitātes organizētos pasākumos, kon ferencēs. Jāņem vērā arī lielais studentu skaits un aktivitāte, iesaistoties stu
«Austrumu harēms». Vienaldzīgs ne palika neviens. Pēc grupu uzstāšanās līdz pašam pē dējam dejot gribētājam visus turpināja izklaidēt DJ Crash ar aktīviem deju ritmiem. Brīva gaisotne un pozitīvi cilvē ki – viens no galvenajiem priekšno sacījumiem, lai pasākums būtu izdevies un cilvēki apmierināti. Droši var teikt, ka tā bija. Šķiet, ka neapmierināts mājās no «Sapņu fabrikas» neaizgāja neviens.
dentu pašpārvaldes darbā. Vēl viena interesanta lieta, ko ir ieviesusi KTU, ir universitātes televīzija, kas raida aktuālāko informāciju universitātē. Protams, neiztikām bez tradicionālā lietuviešu ēdiena – cepelīniem, kas vienā ļoti jaukā kafejnīcā bija trīsreiz lielāki nekā parasti. Lai izjustu studentu dzīvi Kauņā, devāmies uz studentu iecienīto karaokes bāru, kur «mehi» kopīgi dziedāja «Village People» dziesmu «YMCA». Mājupceļā pārdomājot redzēto Lietuvā, nonācām pie secinājuma, ka tomēr RTU TMF laboratoriju ir vairāk nekā KTU Mehānikas fakultātē un ar labāku materiāltehnisko nodro šinājumu, lai gan pēc studentu skaita KTU ir lielāka. KTU ir 24 tūkstoši studentu.
Juris Iljins, TMF SP
«Iespējamā misija» – paātrinājums tavai izaugsmei 20. oktobrī sācies pirmais pieteikšanās posms programmai «Iespējamā misija». «Iespējamā misija» ir lielisks pamats tālākās karjeras veidošanai jebkurā jomā. Tā ir iespēja īsā laikā iegūt zināšanas, pieredzi un rūdījumu, kas tev noderēs nākotnē. «Iespējamās misijas» dalībnieki strādās skolā divus gadus, papildus skolotāja algai saņemot ikmēneša stipendiju. Lai sagatavotos darbam skolā, dalībnieki piedalīsies Vasaras akadēmijā, kur piecu nedēļu garumā apgūs teorētiskas un praktiskas prasmes. Turklāt katru mēnesi notiks apmācības pedagoģijā un līderībā, kas palīdzēs ne tikai darbam skolā, bet arī 2008. gada 23. oktobris
karjeras veidošanā. «Iespējamā misija» piedāvā arī nepārvērtējamu pieredzi, ietverot ne tikai mācīšanos, bet arī citu mācīšanu, ne tikai pašatklāsmi un personisko izaugsmi, bet arī iespēju palīdzēt augt un attīstīties citiem. Dalība programmā sniegs tev iespēju satikt unikālus cilvēkus, kurus citādi tev diez vai izdotos iepazīt. Tie būs «Iespējamās misijas» darbinieki, dibinātāji un atbalstītāji, tie būs ievērojami cilvēki, kas daudz ko sasnieguši visdažādākajās nozarēs, un, protams, tie būs tavi kolēģi un skolēni, kurus iepazīsi savā skolā. Ja arī tu meklē izaicinājumu un paātrinājumu savai izaugsmei,
gaidīsim tavu pieteikumu līdz 1. decembrim. Anketa pieejama mūsu mājaslapā www.iespejamamisija.lv. Paralēli notiks dalībnieku atlase, ja izturēsi to, tavu dalību programmai apstiprināsim jau janvārī. Taču, ja kādu iemeslu dēļ nepagūsti pieteikties tagad, nekas nav zaudēts – no 2009. gada 9. februāra līdz 4. aprīlim notiks otrais pieteikšanās posms. «Iespējamo misiju» atbalsta: dibinātāji «Lattelecom», «Swedbank», «Ideju partneru fonds», partneri: Izglītības un zinātnes ministrija, «Hill and Knowlton», «Cube-Media», «Diena», «Domino», «Fontes» un «Kļaviņš&Slaidiņš».
Kojinieks vēro! Kojiniekam patīk staigāt pa ceļiem un neceļiem, un arī pa kojām. Kādus tik brīnumus Kojiniekam negadās redzēt savās pastaigās... Cik zināms Kojiniekam, kojās mājdzīvniekus turēt ir aizliegts. Bet kojinieks ir neizpratnē, kā lai dēvē šīs radības, kuras viņam gadās satikt mūsu kojās. Mazi pelēki brīnumi, kas noskatās un nopīkst uz tevi, kad ieej viņu blokos, vai vēl mazāki rāpulīši, kas apbrīnojami lielā ātrumā ielien kādā sienas caurumā. Kojinieks jautā Kā lai īsti definē šos radījumus, kas dzīvo kojās? Par kaimiņiem vai kaitēkļiem? Kojiniekam tas nav skaidrs un nākas neizpratnē kasīt pauri. Varbūt kāds var palīdzēt atbildēt uz šo jautājumu?
Kojinieks
P. S. Ja zini kaut ko par kojām tādu, ko vajadzētu zināt citiem, raksti: kojinieks@ gmail.com (vai atstāj SP pastkastītēs kojās, ar norādi «Kojiniekam»).
RTU Kredītu piešķiršanas komisija atgādina, ka tie studenti, kas saņēmuši informāciju (RTU portālā ORTUS, INFO stendā Kaļķu ielā 1), var doties uz banku slēgt studiju un/vai studējošā kredītu un galvotāju līgumus, to var veikt tikai līdz š. g. 1. novembrim, pēc 1. novembra bankā šos kredītu līgumus nebūs iespējams noformēt.
11
STUDENTU KLUBĀ UN KULTŪRAS CENTRĀ
Rīgas Tehniskā universitāte ielūdz uz Latvijas Republikas proklamēšanas 90. gadskārtas svinīgajiem sarīkojumiem 25. oktobrī no plkst. 11.57 līdz 12.07 Latvijas tautas deju kolektīvu apsveikums Latvijas valsts proklamēšanas 90. gadadienā – jauna Ginesa pasaules rekorda kategorijā «garākā deja» uzstādīšanas mēģinājums. Sākuma punkts – gājēju celiņš pretī LU ēkai Raiņa bulvārī 19, beigu punkts – Rīgas Tehniskās universitātes ēka Kaļķu ielā 1. Piedalās RTU TDA «Vektors» un uzaicinātie deju kolektīvi.
Līdz 19. decembrim turpinās tēlotājmākslas un vizuāli dekoratīvās mākslas konkurss topošajiem arhitektiem un mācībspēkiem, veltīts Latvijas gadadienai – «Arhitekta palete». Konkursa nolikums RTU mājaslapā www.kulturartu.lv vai RTU Studentu klubā, Kaļķu ielā 1, 216. kab.
1. novembrī plkst. 12 RTU Mazajā zālē, Kaļķu ielā 1 XI RTU starpfakultāšu erudītu konkurss «RTU Spice-2008». 10 stundu prāta un radošo spēju pārbaudes maratons ar atraktīvi izklaidējošu noslēgumu. Pieteikties pie savas fakultātes pašpārvaldes vadītāja! Ieeja brīva.
12. novembrī plkst. 20 RTU Lielajā zālē, Kaļķu ielā 1 Latvijas 90. gadadienai veltītā CD «Skani, mana Latvija! Skani RTU!» prezentācija. Piedalās RTU dziedošie un muzicējošie kolektīvi ar latviešu komponistu skaņdarbiem. Studentu pūtēju orķestris «SPO», diriģents Māris Martinsons, vīru koris «Gaudeamus», diriģents Ivars Cinkuss, sieviešu koris «Delta», diriģente Inta Eizenberga-Cērmane, Rīgas Biznesa skolas jauktais koris, diriģents Einārs Verro, stīgu ansamblis «Gaiva», vadītāja Dzidra Pelēķe, jauniešu vokālais ansamblis «Jauna nianse», vadītāja Antra Dreģe, postfolka grupa «Vecpilsētas dziedātāji», vadītājs Dāvis Stalts. CD tiks pasniegts kā prezentācijas dāvana gan Latvijā, gan ārzemēs. Ieeja brīva.
14. novembrī plkst. 17 RTU Mazajā zālē, Kaļķu ielā 1 RTU Senāta svinīgā sēde, veltīta Latvijas Republikas proklamēšanas 90. gadskārtai.
14. novembrī plkst. 19 RTU Lielajā zālē, Kaļķu ielā 1 Svētku koncerts «Mīlestībā viļņo krūts». Jura Kulakova kantātes pirmatskaņojums RTU. Atskaņojumā piedalīsies RTU vīru koris «Gaudeamus» un grupa «Pērkons» – Juris Sējāns, Leons Sējāns un Ikars Ruņģis. Pacilājoši skaļa kantāte ar Eduarda Veidenbauma dzeju. Solisti – Ieva Akurātere, Ivars Cinkuss un Raimonds Bartaševics. Diriģents Ivars Cinkuss. Ieeja Ls 5. Ieejas kartes no 23. oktobra fakultāšu dekanātos un Studentu klubā, Kaļķu ielā 1, 216. kab.
Ēģipte 2009. gada Lieldienās no 7. līdz 14. aprīlim Atpūta Šarmelšeihā. Cena vienai personai Ls 598 (divvietīgs numurs), Ls 587 (trīsvietīgs numurs), bērnam līdz 12 g. v. Ls 381. Cenā iekļauts: lidojums un visi nodokļi, transfērs uz viesnīcu un atpakaļ, septiņas naktis «all inclusive» (tai skaitā – trīs ēdienreizes), grupas vadītāja un vietējā pārstāvja pakalpojumi. Papildus: medicīniskā apdrošināšana, ekskursijas. Viesnīca pludmales tuvumā, saulessargi, krēsli, pludmales dvieļi bez maksas. Par papildu samaksu ekskursijas: 1) Uz Izraēlu (Raudu mūris) ~ USD 250 (lidojums).
12
2) Uz piramīdām ~ USD 70–100. 3) Eksursijas, tirgi, atpūta – pēc izvēles. Pieteikties līdz 30.10.2008. Kaļķu ielā, 212. kab. Tālr. 67089391 (Helga). Piesakoties jāiemaksā pirmā iemaksa un jāiesniedz pases kopija. Maksāšanas noteikumi: pirmā iemaksa Ls 100 par cilvēku. Galīgais norēķins ne vēlāk kā trīs nedēļas pirms izlidošanas. Vārda maiņa (ja jūsu vietā lido cits cilvēks) bez maksas līdz pēdējam brīdim. Iespējams kredīts («Inserviss», «GE Money», «Hanzalīzings»).
2008. gada 28. augusts