Nr 5 28 10 2006

Nr. 5 (1320) 2006. gada 26. oktobris

R Ī G A S

T E H N I S K Ā S

U N I V E R S I T Ā T E S

RTU 144. gadadienai veltītajā svinīgajā sēdē Sēde notika 12. oktobrī.

Sēdi atklāja zinātņu prorektors L. Ribickis, uzaicinot klātesošos sagaidīt rektoru akadēmiķi I. Knētu pirmo reizi akadēmiskajā rektora tērpā. Rektors svētku uzrunā mūsu augstskolas dibināšanas gadu saistīja ar dažādu gadu Eiropas vēstures notikumiem un situāciju pašu zemē: telegrāfa līnijas Rīga–Bolderāja atklāšana 1852. g.; Rīgas Tehniskās biedrības dibināšana 1858. g.; dzimtbūšanas atcelšana visā Krievijā 1861. g.; Rīgas Gāzes fabrikas uzcelšana 1861. g.; intensīvā dzelzceļu būve – Sanktpēterburga–Varšava caur Daugavpili, Rīga–Daugavpils; 1857. g. sākta un 1863. g. pabeigta Rīgas vaļņu nojaukšana; Rīgā attīstās metālapstrāde un tekstilrūpniecība. Rektors apsveica viesus un RTU saimi svētku reizē. Īstenojot RTU Senāta jūnija sēdes lēmumu, RTU Goda doktora diplomu rektors pasniedza Turīnas Tehniskās universitātes (TTU) rektoram profesoram Frančesko Profumo un SIA «LMT» prezidentam un valdes priekšsēdētājam Jurim Bindem.

A V Ī Z E .

I Z N Ā K

K O P Š

0 7 .

0 2 .

1 9 5 9

Par godu Latvijas Republikas proklamēšanas 88. gadadienai 2006. gada 16. novembrī plkst. 19 Kaļķu ielā 1, RTU Lielajā aulā notiks svinīgs pasākums.

Programmā: Studentu parlamenta organizētā labāko mācībspēku apbalvošana; jauno operas solistu koncerts; dejas grupas «Bellacord» pavadījumā; svētku cienasts.

Ierašanās plkst. 18.30 Svinīgo pasākumu rīko RTU Studentu klubs, tālr. 7089477, 7212477.

Pieteikties līdz 10. novembrim.

ASV darba ministre Eleina L. Čao uzstājas ar lekciju RTU

No kreisās: RTU rektors akadēmiķis I. Knēts, LR izglītības un zinātnes ministre B. Rivža, ASV darba ministre E. L. Čao, RTU RBS direktors J. Grēviņš.

IVETA MUIŽNIECE, JŪLIJA PIĻUTINA 11. oktobrī RTU rektors akadēmiķis Ivars Knēts un RTU Rīgas Biznesa skolas (RBS) direktors Jānis Grēviņš Rīgas Tehniskajā universitātē uzņēma viesos ASV darba ministri Eleinu L. Čao (Elaine L.Chao) un ASV vēstnieci Latvijā Katerinu T. Beiliju.

Vizīte sākās ar īsu sarunu rektora kabinetā par augstākas izglītības jautājumiem, kuras

laikā ministre novērtēja Latvijas panākumus un rektors pateicās par ASV valdības sniegto atbalstu RBS izveidošanā.

Pēc tam klātesošie devās uz lielo zāli, kur RBS sadarbībā ar ASV vēstniecību organizēja tikšanos ar darba ministri. Šo svinīgo pasākumu atklāja RBS direktors J. Grēviņš, sveicot klātesošos ministrus, ārvalstu diplomātus, mācībspēkus, studentus, absolventus, dažādu uzņēmumu un organizāciju pārstāvjus.

Amerikas vēstniece Latvijā Katerina Toda Beilija iepazīstināja auditoriju ar Eleinu L. Čao, pirmo Āzijas izcelsmes sievieti ASV prezidenta administrācijā. Pēc ASV vēstnieces teiktā, Eleina L. Čao ir devusi krietnu artavu, veicinot demokrātiju un brīvā tirgus institūcijas arī Latvijā. Būdama ASV Miera korpusa vadītājas amatā, 1992. gadā viņa sāka pirmo Miera korpusa programmu Latvijā.

Savu runu Eleina L. Čao sāka, izsakot prieku viesoties Latvijā un uzsverot pozitīvās pārmaiņas. Ministre Čao pirmoreiz Latvijā ieradās 1992. gada februārī, īsi pēc Latvijas neatkarības atgūšanas. Čao pauda cieņu un atzinību par valsts attīstībā ieguldīto darbu, panākto teicamo rezultātu, vienlaikus novēlot enerģiju un neatlaidību iesāktā turpināšanā.

Eleinas L. Čao vadītais Darba departaments veicina darba tirgus attīstību ASV. Katru gadu ASV iegulda 10,5 miljardus dolārus darbaspēka izglītošanā un konkurētspējas celšanā, jo, pēc ministres vārdiem, Amerikas darbaspēka konkurētspēja balstās uz izglītību un profesionālo apmācību. ASV Darba departaments pēdējos 3,5 gados arī veicinājis 6,6 milj. jaunu darba vietu radīšanu. Līdz ar to pašlaik bezdarba līmenis ASV ir tikai 4,6%. Šajā statistikā nozīmīga loma ir maziem uzņēmumiem, kuros nav

2

INFORMĀCIJA

2006. gada 26. oktobris

Novembrī sveicam nozīmīgā dzīves jubilejā: Būvniecības fakultātes docentu Ilmāru Kāli, Enerģētikas un elektrotehnikas fakultātes atslēdznieku Arturu Bulu, Transporta un mašīnzinību fakultātes apkopēju Birutu Loginu, Saimniecības dienesta apkopēju Jadvigu Ušpeli, Transporta un mašīnzinību fakultātes vadošo inženieri Vladimiru Čudinovu, Enerģētikas un elektrotehnikas fakultātes asociēto profesori Tatjanu Lomani, Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultātes lektori Svetlanu Pavlovu, Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes vadošo pētnieci Janīnu Sētiņu,

RTU Tālmācības centra direktoru Ati Kapenieku, Liepājas filiāles profesionālās vidusskolas skolotāju Biruti Posternaku, Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultātes 1. kategorijas speciālisti Liliju Priedīti, Meža ielas kompleksa 1. kategorijas speciālisti Ģertrūdi Ansoni, Liepājas filiāles saimnieciskā dienesta dežuranti Antoniju Nikolajevu, Uzņemšanas komisijas 1. kategorijas speciālisti Intu Šnori.

RTU 144. gadadienai veltītajā svinīgajā sēdē Zinātņu prorektors L. Ribickis, īsi iepazīstinot ar profesora F. Profumo darba gaitām, kā arī profesors F. Profumo atbildes runā uzsvēra RTU un TTU zinātniskās sadarbības nozīmi. Mācību prorektors E. Beķeris, atzīmējot J. Bindes publikācijas un iegūtās autorapliecības, uzsvēra, ka «katras augstskolas vērtību mērs ir absolventi, un ir gandarījums vērot, kā absolventi aug, nesot RTU vārdu pasaulē». «LMT» prezidents J. Binde atbildes runā pateicās par parādīto godu, uzskatot to par atzinību ne tikai sev, bet visam «LMT» kolektīvam, un atgādināja mobilo sakaru pašreizējo straujo attīstību. Viņš novēlēja, lai RTU 144. gads būtu tikpat dinamisks kā mobilo sakaru nozarei tās 15 attīstības gados.

Izglītības un zinātnes ministre B. Rivža sveica jubilejā RTU kā visu Latvijas augstskolu māti, nosaucot šo laiku par sen pelnīto RTU augšupejas laiku, jo palielinās ES finansējums izglītībai un zinātnei, palielinās studiju vietu skaits dabaszinātnēs un in ženierzinātnēs, valsts finansējums zinātnei sasniegs 0,5% no IKP, un no deviņām zinātnes prioritātēm tikai viena nav saistīta ar RTU. LU un tās rektora vārdā sveica LU kanclers P. Fricbergs, novēlot darbiniekiem at-

tīstību, spēku un izturību šajos pārmaiņu laikos, veselību un dzīvotprieku, jo «pārējo var dabūt no struktūrfondiem».

No Kauņas Tehnoloģiskās universitātes sveicienus nodeva rektors profesors R. Bansevičus.

RTU Profesora diplomu rektors pasniedza EEF profesoram J. Rozenkronam.

Rektors izteica pateicību, dāvināja grāmatu «70 pasaules brīnumi» un pasniedza RTU atzinības rakstus: Studentu kluba direktorei A. Visockai par būtisku ieguldījumu RTU kultūras dzīves organizēšanā un sakarā ar nozīmīgo dzīves jubileju; Studentu parlamenta (SP) prezidentei L. A. Āboliņai un SP viceprezidentam I. Vaļtam par iniciatīvu un sekmīgu ieceru realizēšanu augstskolas studentu dzīves dažādu aspektu pilnveidošanā; BF profesoram M. Dobelim par nozīmīgu ieguldījumu jauno speciālistu sagatavošanā, kā arī sakarā ar nozīmīgo dzīves jubileju; EEF profesoram I. Dūmiņam, BF profesoram V. Mironovam un IEF profesoram N. Sprancmanim par ilggadēju, sekmīgu pedagoģisko un zinātnisko darbu, kā arī sakarā ar nozīmīgo dzīves jubileju.

M. E. Foto: Eduards Lapsa.

No kreisās: RTU mācību prorektors asoc. profesors E. Beķeris, SIA «LMT» prezidents J. Binde, RTU rektors akadēmiķis I. Knēts, TTU rektors profosors F. Profumo, RTU zinātņu prorektors profesors L. Ribickis.

ASV darba ministre Eleina L. Čao uzstājas ar lekciju RTU vairāk par 500 darbiniekiem un kuri veido divas trešdaļas no visu uzņēmumu skaita.

Tāpēc valstij ir jānodrošina labvēlīgs klimats (nodokļu politika, uzņēmējdarbības likumdošana) šo uzņēmumu darbībai un jaunu darbavietu nodrošināšanai.

Darba departaments veic arī ar nodarbinātību saistītās informācijas vākšanu par ASV un citām valstīm (informācija brīvi pieejama www.stats.bls.gov). Savā uzrunā ministre pieminēja vairākus interesantus faktus. Piemēram, lielākā daļa darbinieku 38 gadu vecumā ir strādājuši vidēji 10 uzņēmumos, kas liecina par augstu darbaspēka mobilitāti. Vidējais laiks, ko darbinieki pavada vienā darba vietā, ir viens gads. Darba maiņas iemesls ir labāki darba piedāvājumi ar plašākām izaugsmes iespējām, labāku atalgojumu utt.

Eleina L. Čao arī pastāstīja nedaudz par sevi. Viņa astoņu gadu vecumā ar ģimeni pārcēlās uz ASV, nezinādama ne vārda angļu valodā. ASV darba ministre ir ieguvusi bakalaura grādu ekonomikā Mauntholijoka (Masačūsetsa) koledžā un MBA grādu Hārvarda biznesa augstskolā. Par savu dzimto štatu ministre uzskata Kentuki, kas, pēc viņas vārdiem, ir slavena ar Kentuki burbonu, kas patiesībā ir viskijs no Kentuki, piemēram, «Jack Daniels» un «Wild Turkey», kā arī Kentuki vīniem, liķieriem, zirgu skriešanās sacīkstēm.

Pēc Eleinas L. Čao runas bija iespējams uzdot jautājumus. RTU Rīgas Biznesa

skolas Absolventu asociācijas prezidents Agnis Stibe jautāja par darba iespējām ASV RBS absolventiem ar Ziemeļamerikas MBA grādu. Darba ministre atbildēja, ka ir ļoti cieša korelācija starp iegūto izglītību un konkurētspēju darba tirgū. Amerika ir pilna ar iespējām, kur izglītots un kvalificēts darbaspēks ir ļoti pieprasīts. Vispusīgu izglītību diplomāte uzskata par galveno konkurētspējas faktoru darba tirgū.

Uz integrācijas ministres Kārinas Pētersones jautājumu, kā notiek funkciju sadale starp centrālo ASV Darba departamentu un darba departamentiem ASV štatos.

L. Čao atbildēja, ka sistēmu var uzskatīt par decentralizētu, kur katra štata darba departaments darbojas patstāvīgi. Taču Eleinas L. Čao vadītais centrālais Darba departaments koordinē un sadarbojas ar departamentiem visos ASV štatos.

«Baltic Trust bankas» viceprezidente Ilze Jurkāne interesējās par ieteikumiem, kā samazināt Latvijas iedzīvotāju aizplūšanu uz darbu ārzemēs. Darba ministre atzina, ka tā nav iepriecinoša parādība, taču valsts ziņā ir uzlabot kopējo ekonomisko situāciju valstī, nodrošinot uzņēmējdarbībai iespējami labvēlīgāku nodokļu politiku un uzņēmējdarbības likumdošanu. Tas savukārt vairos darba iespējas tepat, Latvijā.

Tikšanās nobeigumā, Jānis Grēviņš pateicās ministrei par lekciju un viesošanos RTU. Foto: Eduards Lapsa.

Papildu informācija par šo notikumu: www.rbs.lv.

2006. gada 26. oktobris

3

ZINĀTNE

RTU 47. Starptautiskās zinātniskās konferences plenārsēdē

12. oktobrī sēdi atklāja rektors akadēmiķis I. Knēts un nolasīja LLU rektora RPI absolventa J. Skujāna apsveikumu.

Par zinātnisko pētniecību RTU referātu nolasīja zinātņu prorektors profesors L. Ribickis.

Palielinājies RTU doktorantu skaits: 2004. g. – 337, 2005. g. – 377 un 2006. g. – 393. Pieaudzis arī aizstāvēto zinātņu doktora promocijas darbu skaits: 2004. g. – 17, 2005. g. – 25, 2006. g. prognoze – 32. RTU akadēmiskais personāls kopā ir 719, kas arī veic pētniecības darbu.

13 RTU profesori ir LZA akadēmiķi, 3 ir LZA Goda locekļi, 17 RTU profesori ir LZA korespondētājlocekļi.

RTU Goda doktoru sarakstā ir seši ASV zinātnieki, četri Vācijas, četri Latvijas, trīs Zviedrijas, divi Lielbritānijas zinātnieki un pa vienam zinātniekam no Kanādas, Krievijas, Lietuvas, Beļģijas, Polijas, Itālijas.

Zinātniskās pētniecības darbu finansējuma apjoms kopumā ir 9,5 miljoni latu, finansējuma avoti ir: LZP; IZM; komercfirmas; valsts institūcijas; starptautiskās programmas (6. IP, «Leonardo da Vinci», NATO, «PHARE» u. c.); ārvalstu mērķprogrammas; 1% valsts budžeta finansējuma; ES struktūrfondi, kas pašreiz ir liels atbalsts. PHARE programmā īstenojas divi lieli projekti – tiek veidots Rīgas biomateriālu attīstības centrs un ETF kopā ar LEtERA veido Elektromagnētiskās savietojamības testēšanas laboratoriju. Zinātniskā darba attīstībai universitātē no IZM saņemti Ls 1 031 363, par kuriem īsteno 51 RTU – IZM projektu. Pētniecības attīstībai ERAF piešķirtie Ls 374 809 aptver trīs projektus datorzinātnē un energoelektronikā.

6. ietvarprogrammā īsteno 21 projektu.

Laikā no 2002. līdz 2006. gadam RTU izdoto zinātnisko rakstu krājumu skaits pa nozarēm ir šāds: Materiālzinātnē un lietišķajā ķīmijā – 9; Arhitektūrā un būvzinātnē – 7; Ekonomikā un vadības zinātnē –12; Enerģētikā un elektrotehnikā – 17; Datorzinātnē – 26; Ražošanas tehnoloģijā un transportā – 20; Telekomunikācijās un elektronikā – 5; Humanitārajās un sociālajās zinātnēs – 10. 2005. gadā publicēti 1772 zinātniskie raksti, izdotas 43 monogrāfijas.

Pirmo reizi pasniegtas balvas RTU Gada zinātniekam un RTU Gada jaunajam zinātniekam.

Tuvākie uzdevumi: atjaunināt profesūras un pētnieku sastāvu, samazinot viņu vidējo vecumu tuvākajos 5–10 gados no pašreizējā 60 līdz 50 vai 45; trijos četros gados iesaistīt RTU pamatdarbā aptuveni 500 pētnieku; piecos gados palielināt RTU doktorantu skaitu līdz 600.

Nākotnes vīzija: 1) piecos gados sasniegt zinātnes un pētniecības fonda pieaugumu līdz 50% no kopējā apgrozījuma; 2) sasniegt pētniecības universitātes statusu; 3) 21. gadsimtā RTU vismaz trīs Nobela prēmijas laureātus.

RTU Goda doktors Turīnas Tehnoloģiskās universitātes rektors profesors F. Profumo informēja par savu universitāti un nolasīja interesantu referātu par enerģētikas problēmām pasaulē.

Par augstākās izglītības uzlabošanu Lietuvā, problēmām un plāniem tuvākajai nākotnei informēja Kauņas tehnoloģiskās universitātes rektors R. Bansevičus.

Rektors akadēmiķis I. Knēts informēja par RTU attīstības vīzijām.

Sēdes noslēgumā zinātņu prorektora sagatavotā Power Point prezentācija efektīgi spilgtināja konkursa «RTU Zinātnieks 2006» un «RTU Jaunais zinātnieks 2006» rezultātu paziņošanu, līdz pēdējam brīdim saglabājot intrigu par RTU Zinātnes padomes konkrēto lēmumu. «RTU Gada zinātnieka konkursam» bija izvirzīti 11 pretendenti: A. Čate, D. Blumberga, J. Dehtjars, J. Grundspeņķis, V. Kampars, J.Krastiņš, I. Lašenko, A. Medvids, G. Mežinskis, P. Misāns, J. Rudzītis. «RTU Gada jaunā zinātnieka konkursam» – deviņi pretendenti: A. Asars, I. Boiko, E. GaileSarkane, I. Galkins, J. Grabis, T. Juhna, K. Kalniņš, R. Merijs-Meri, O. Ņikiforova.

SPO atskaņoto svētku maršu pavadījumā pirmo reizi RTU vēsturē uzvarētāji – «RTU Zinātnieks 2006» profesors Jānis Grundspeņķis un «RTU Jaunais zinātnieks 2006» asociētais profesors Tālis Juhna – no rektora un zinātņu prorektora saņēma krāšņus ziedu pušķus, metālā iegravētu iegūtā nosaukuma apliecinājumu, goda lenti un naudas balvu.

Noklausījušies abu uzvarētāju gandarījuma pilnos pateicības vārdus, plenārsēdes dalībnieki devās uz vestibilu turpināt sarunas pie vīna glāzes un uzkodām.

Informācija: konferencē piedalījās zinātnieki no 22 valstīm, darbs notika astoņās sekcijās, kurās nolasīja 570 referātus.

M. E.

Zinātņu prorektors profesors L. Ribickis sveic «RTU Jauno zinātnieku 2006» asoc. profesoru Tāli Juhnu...

.. un «RTU zinātnieku 2006» profesoru Jāni Grundspeņķi.

Foto: Eduards Lapsa.

4

STARPTAUTISKO UN SABIEDRISKO ATTIECĪBU DEPARTAMENTĀ

2006. gada 26. oktobris

Mummert stipendija ekonomikas un Slovākijas Republikas stipendijas inženierzinātņu studentiem Vācijas Akadēmiskās apmaiņas dienests (DAAD) izsludina pieteikšanos uz Mummert stipendijām ekonomikas un inženierzinātņu studentiem diploma vai maģistra grāda iegūšanai Āhenes Tehniskās augstskolas Inženierzinātņu un Ekonomikas fakultāšu vai Ķelnes universitātes Ekonomikas un Ekonomikas informātikas fakultāšu piedāvātajās studiju programmās.

Mummert stipendijas tiek piešķirtas uz diviem vai trīs gadiem.

Uz stipendiju var pietiekties ekonomikas un inženierzinātņu studenti ar ļoti labām vācu valodas zināšanām vecumā līdz 24 gadiem.

Lai pieteiktos uz stipendiju, studentiem līdz 15. novembrim DAAD Informācijas centrā, Rīgā, Mārstaļu ielā 28/30, jāiesniedz šādi dokumenti trīs eksemplāros: • pieteikuma anketa; • CV; • motivācijas vēstule, kurā izklāstīta līdzšinējā studiju un profesionālā pieredze, dalība sabiedriskajās aktivitātēs, nākotnes plāni un pamatota vēlme papildināt zināšanas Vācijā; • 2 ieteikuma vēstules no mācībspēkiem ar zinātnisko grādu; • vācu valodas zināšanas apliecinošs sertifikāts (TestDaF, DSH, DSD II, ZOP); • vidusskolas atestāta kopija un tulkojums vācu valodā; • augstskolas sekmju izraksts pa semestriem; • ja ir, tad arī bakalaura diploma kopija ar tulkojumu.

Sīkāku informāciju par Mummert stipendijām un pieteikuma anketas atradīsiet www.daad.lv vai DAAD Informācijas centrā, Mārstaļu ielā 28/30; tālr. 7228800; epasts: daad@lu.lv.

Konsultēties par dokumentu noformēšanu var arī RTU Starptautisko attiecību centrā, Kaļķu ielā 1, 222. vai 322. telpā; tālr. 7089021; e-pasts: evita.serjogina@rtu.lv.

Izglītības un zinātnes ministrija informē par Izraēlas valdības piedāvātajām stipendijām 2007./2008. akadēmiskajam gadam studijām vai pētniecības darbu veikšanai Izraēlā.

Prasības kandidātiem: 1. Latvijas Republikas pilsonis.

2. Vismaz bakalaura grāds.

3. Ne vecāks par 35 gadiem.

4. Labas angļu vai senebreju valodas zināšanas.

Iesniedzamie dokumenti: 1. Aizpildīta veidlapa.

2. Studiju vai pētniecības plāns, norādot augstskolu, kuru kandidāts vēlas apmeklēt.

3. CV. 4. Apstiprinājuma vēstule no uzņēmējas augstskolas Izraēlā.

5. Diploma un atzīmju izraksta kopija (apstiprinātas augstskolas Ārējo sakaru daļā).

6. Vismaz divas ieteikuma vēstules no augstskolas mācībspēka vai profesora, kas ir mācījis kandidātu.

7. Trīs fotogrāfijas.

8. Izziņa par veselības stāvokli.

Visi dokumenti jāiesniedz angļu valodā, dokumentu tulkojumiem arī ir jābūt apstiprinātiem.

Papildu informāciju varat saņemt interneta mājaslapā: http://www.mfa.gov. il vai rakstot elektroniskās vēstules uz šādām adresēm: info@Rig.mfa.gov.il vai scholarship@mfa.gov.il.

Veidlapas un informācija atrodama arī IZM Starptautisko sakaru nodaļā, Vaļņu ielā 2, 226. kabinetā, tālr. 7047877, e-pasta adrese: aija.jakovica@izm.gov.lv.

Pieteikšanās termiņš: 2006. gada 8. decembris.

Dokumenti trīs eksemplāros jāiesniedz Izraēlas vēstniecībā Rīgā, Elizabetes ielā 2.

Slovākijas Republikas vēstniecība Latvijā informē par jaunu Slovākijas Republikas valdības apstiprinātu nacionālo stipendiju programmu, kuru finansē SR Izglītības ministrija.

Programma piedāvā šādas stipendijas: • stipendijas ārvalstu studentiem 5–10 mēnešu ilgām studijām maģistrantūrā Slovākijas universitātēs; • stipendijas ārvalstu studentiem 1–12 mēnešu studijām doktorantūrā Slovākijas universitātēs vai Slovākijas Zinātņu akadēmijas zinātniskajos institūtos; • stipendijas ārvalstu mācībspēkiem un pētniekiem 1–12 mēnešu akadēmiskā vai pētniecības darba veikšanai Slovākijas universitātēs, Slovākijas Zinātņu akadēmijas zinātniskajos institūtos vai nevalstiskās organizācijās.

Pieteikšanās termiņš 2006./2007. studiju gada vasaras semestrim – 15. novembris.

Sīkāka informācija par Slovākijas Republikas nacionālo stipendiju programmu mājaslapā: www.saia.sk, kā arī Starptautisko attiecību centrā, Kaļķu ielā 1, 322. telpā; tālr. 7089055.

Valles stipendiju programma 2007 Izsludināts kārtējais Valles stipendiju programmas (Valle Scholarship Program) konkurss. Programma nodrošina iespēju 12–15 mēnešus studēt vai veikt pētniecības darbu Vašingtonas Universitātē Sietlā (ASV). Programma paredzēta RTU: v Būvniecības fakultātes, v Arhitektūras un pilsētplānošanas fakultātes, v vides aizsardzības (environmental engineering) specialitātes maģistrantiem un doktorantiem.

Prasības pretendentiem: v ļoti labas angļu valodas zināšanas, v ļoti labas sekmes līdzšinējās studijās.

Konkursā būs jānokārto Graduate Record Exam (GRE) un TOEFL tests.

Pieteikšanās termiņš: 15. novembris – arhitektūras un pilsētplānošanas studentiem; 1. februāris – būvniecības un vides zinātnes studentiem.

Papildinformācija: par Vašingtonas Universitāti http://www.washington.edu/; par Valles stipendiju programmu http://www.engr.washington.edu/valle/.

Interesentus lūdzam pieteikties RTU Starptautisko attiecību centrā pie projektu koordinatores Evitas Miščukas, Kaļķu ielā 1, 222. telpā; tālr. 7089314, e-pasts: evita. miscuka@rtu.lv.

ERP stipendija ekonomikas studentiem Vācijas Akadēmiskās apmaiņas dienests (DAAD) izsludina pieteikšanos uz stipendijām ekonomikas studentiem 10 mēnešu ilgām studijām Osnabrikas lietišķo zinātņu augstskolā (FH Osnabrück; www.fh-osnabrueck.de) un praksei veikšanai kādā vācu uzņēmumā.

Uz stipendiju var pretendēt 2. un 3. kursa ekonomikas zinātņu studenti (izņemot tos, kas studē pēdējā kursā) ar labām vācu valodas zināšanām.

Lai pieteiktos uz stipendiju līdz 15. novembrim DAAD Informācijas centrā, Rīgā, Mārstaļu ielā 28/30 jāiesniedz šādi dokumenti trīs eksemplāros: • pieteikuma anketa; • CV; • motivācijas vēstule, kurā izklāstīta līdzšinējā studiju pieredze un pamatota vēlme papildināt zināšanas Vācijā; • divas ieteikuma vēstules no mācībspēkiem ar zinātnisko grādu; • vācu valodas zināšanas apliecinošs sertifikāts (TestDaF, DSH, DSD II, ZOP); • vidusskolas atestāta kopija un tulkojums vācu valodā; • augstskolas sekmju izraksts pa semestriem.

Sīkāku informāciju par ERP stipendijām un pieteikuma anketas atradīsiet www.daad. lv vai DAAD Informācijas centrā Mārstaļu ielā 28/30; tālr. 7228800; e-pasts daad@lu.lv.

Konsultēties par dokumentu noformēšanu var arī RTU Starptautisko attiecību centrā, Kaļķu ielā 1, 22. vai 322. telpā; tālr. 7089021; e-pasts: evita.serjogina@rtu.lv.

2006. gada 26. oktobris

RTU ZINĀTNIEKU PĒTĪJUMI

Vienmēr kustībā EGITA KANCĀNE, Informācijas centra korespondente Par elektronikas jomu, tāpat kā par Rīgu, jāsaka – tā nekad nebūs gatava. Viss nepārtraukti mainās, attīstās. Līdzi jomai mainās arī tās pētnieki. Mācās, pilnveido zināšanas, izgudro. EEF profesors Jānis Greivulis ir viena no Latvijas elektroenerģētikas, elektrotehnikas un elektronikas jomas pazīstamākajām personām.

Pētnieks, kas visu mūžu darbojies enerģijas izmantošanas jomā un bijis klāt pusvadītāju pētniecības attīstībai jau no tās pirmsākumiem. Ir publicēti vairāk nekā 280 viņa zinātniskie darbi Latvijā un daudzās ārvalstīs elektriskās piedziņas, automātikas, alternatīvās enerģētikas un pjezopārveidotāju jomā. Aizstāvētas septiņas viņa vadītās doktora disertācijas, 12 maģistra darbi un vairāk nekā 50 diplomprojekti. J. Greivulis savulaik ticis izvirzīts par Daugavpils Tehniskās fakultātes studentu grupu kuratoru. 1985. gadā viņam ir piešķirts LPSR Nopelniem bagātā izgudrotāja goda nosaukums. Savukārt 1996. gadā viņš ir ieguvis Latvijas Automātikas nacionālās organizācijas balvu. Bet 1998. gadā Kembridžas bibliogrāfijas centrs Anglijā viņu nominēja par Gada zinātnieku. Šajā pašā gadā profesors ir apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni. Par savu darbu zinātnē īsā intervijā stāsta J. Greivulis.

– Kādi ir galvenie jūsu pētījumu virzieni?

– Ja enerģijas pētniecības jomu sadala trīs lielās daļās – ražošanā, sadalē, izmantošanā –, tad man jāteic, ka visa mana mū ža darbība saistīta ar trešo daļu – ar enerģijas izmantošanu. Galvenie pētniecības virzieni ir elektriskā piedziņa (elektrisko kaskāžu shēmu pilnveidošana un asinhronā elektriskā piedziņa), elektronika (elektronisko shēmu pilnveidošana ar jaunākajiem pusvadītāju elementiem un šo elementu darbības rezultāti, iespējamie režīmi), alternatīvā enerģētika (vēja enerģijas iekārtas, pētījumi pjezokeramikas jomā), jauna tipa automātikas elementu izveide.

Patiesībā pētīts un darīts ir tik daudz, ka man ir grūti atbildēt uz šo jautājumu.

– Kādi pētījumi pašlaik tiek veikti RTU Elektriskās piedziņas vadībsistēmu la-

boratorijā?

– Laboratorijā mums pašreiz ir divi lieli darbi. Viens no tiem ir pētnieciskais projekts «Energotaupošu vadības metožu analīze un sintēze maiņstrāvas piedziņā, izmantojot mākslīgā intelekta tehnoloģijas». Šis projekts paredz izstrādāt maiņstrāvas piedziņas regulēšanas stendu, ar kura palīdzību būs iespējams pētīt un sintezēt jaunas energoefektīvas piedziņas vadības sistēmas. Pieprasījums pēc šādām sistēmām ar palielinātu efektivitāti un dinamisko veiktspēju tirgū ir ļoti liels, jo šīs sistēmas ir automātiskās ražošanas un mājsaimniecības elektrotehnoloģiju pamatā.

Vienlaikus mēs laboratorijā strādājam arī pie doktora tēmas «Jūras viļņa enerģijas pārveidotājs» – modelējam jūras vilni un skatāmies, kā no tā svārstībām iespējams iegūt elektrisko enerģiju.

Jānis Voitkāns pašlaik ir beidzis rakstīt doktora disertāciju par vienvada elektropārvades līniju. Ir izstrādāta principiālā shēma, un laboratorijā veikti nepieciešamie eksperimenti, pašreiz tiek noformēta disertācija.

– Vai jūs piedalāties arī Eiropas Savienības projektos?

– Pirms kāda laika piedalījos ūdeņraža šūnas vadības sistēmas pilnveidošanā, izstrādājot shēmu, taču darbs šajā projektā nupat ir beidzies.

– Kuri ir jūsu ciešākie sadarbības partneri?

– Viens no ilggadējiem sadarbības partneriem ir Lauksaimniecības enerģētikas institūts Jelgavā. Pašlaik kopā veicam pētījumus par asinhrono dzinēju ģeneratorrežīmu pētīšanu struktūrās ar biogāzes izmantošanu. Sadarbojamies arī ar LZA Fizikāli enerģētiskā institūta divām laboratorijām un ar Latvijas Jūras akadēmiju. Ļoti cieša sadarbība mums ir arī ar Baltkrievijas Valsts tehnisko universitāti.

Piedziņas katedras profesors Broņislavs Firago ir sens mans draugs. Kopā mācību vajadzībām 2005. gadā izstrādājām jau otro grāmatu, kas veltīta ļoti aktuālai tēmai «Asinhrono dzinēju frekvenču vadība». Tā paredzēta studentiem, kas apgūst frekvenču vadību, šā virziena elektropiedziņas teorētiskos pamatus nenoslēgtām un noslēgtām regulēšanas sis-

tēmām.

Sadarbojos arī ar Viļņas Tehniskās universitātes profesoru Aļģirdu Smiļģeviču.

– Kādos projektos jūs vēl esat bijis iesaistījies?

– Es nodarbojos ar tehnikas vēstures pētīšanu, esmu rakstījis par 10 disertācijām, kas aizstāvētas Baltijas politehniskajos institūtos – Baltkrievija un Baltijas valstis padomju laikā bija viens zinātniskais reģions. Apkopoju disertāciju tēmas, disertāciju saturu, galvenos pētījumu rezultātus, oponentus utt. Pētījums tika publicēts RTU Zinātnisko rakstu 3. sējumā «Elektrotehnika».

Pašlaik esmu ieplānojis strādāt pie granta par elektromehānisko pārejas procesu vadību, faktiski esmu jau iesniedzis projektu LZP. Esmu uzrakstījis elektrotehnikas jautājumiem veltītu grāmatu, savukārt šā mācību gada sākumā iznāca arī grāmata, ko mēs rakstījām kopā ar RTU Intelektuālā īpašuma aizsardzības daļas vadītāju Māru Baltvilku. Grāmatā «Intelektuālā īpašuma aizsardzība» ir izmantota pieredze patentzinību kursa mācīšanā no 70. gadiem līdz šim laikam, ietverot visu jaunāko LR likumdošanu un prasības. Tā ir šim kursam atbilstoša mācību grāmata. Māra izmantoja savu pieredzi, jo viņa Maskavā ir absolvējusi Maskavas Centrālo kvalifikācijas celšanas institūtu, kur apguva patentzinības.

Grāmatā mūsu pieredze ir apvienota: tur ir aplūkoti gan terminoloģijas jautājumi, gan aktuālā likumdošana, gan patentu attīstības vēsture.

Es intelektuālā īpašuma aizsardzību mācu tekstilzinību, datorzinību un mehānikas zinību doktorantūras studentiem.

Tekstila speciālistus interesē arī preču zīme un dizaina paraugs. Šī grāmata der viņiem visiem – faktiski tur ir sniegta atbilde uz jautājumu, kā sastādīt pieteikumu uz izgudrojumu. Doktoranti izmanto šo grāmatu kā mācību literatūru – tā precīzi atbilst mācību programmai. Latvijā šāda grāmata nekad agrāk nav tikusi izdota. Padomju laikā bija prasība – visu, kas skāra izgudrojumu tēmu, drīkstēja rakstīt tikai krievu valodā. Tāpēc par intelektuālā īpašuma aizsardzību iepriekš ir izdotas tikai nelielas brošūras par atsevišķiem jautājumiem.

Salīdzinot Latviju ar pasaules valstīm, patērētās elektroenerģijas jomā mēs krietni atpaliekam. Piemēram, no Japānas mēs atpaliekam piecas reizes. Ja mēs elektroenerģiju patērētu trīsreiz vairāk, tad cilvēku dzīves līmenis ārkārtīgi pieaugtu. Nākotnē bez enerģijas avotu apguves attīstība nav iespējama.

– Jūsu biogrāfijā teikts, ka uzreiz pēc Politehniskā institūta absolvēšanas jūs sākāt strādāt Rīgas Pusvadītāju rūpnīcā.

Kāpēc tomēr pēc gada nolēmāt pievērsties zinātnei?

– Strādājot rūpnīcā, sapratu, ka pusvadītāju izmantošanai būs liela perspektīva elektronikā. Tajā pašā laikā no Maska-

5 vas uz Rīgu pārcēlās profesors Venjamins Fabrikants. Viņš mani uzaicināja strādāt tikko dibinātajā Pusvadītāju zinātniski pētnieciskajā laboratorijā, un ar LPSR Tautsaimniecības padomes lēmumu es tiku pārcelts darbā uz RPI. 60. gadu sākumā Latvijā sākās pusvadītāju ēra, es sāku tajā darboties, kaut arī par to institūtā nebiju mācījies. Tāpēc iznāk, ka visu mūžu strādāju ar tēmu, par kuru neesmu dzirdējis nevienu lekciju. Man pašam bija jāmācās un bija jāmāca citi. Turklāt enerģijas izmantošana ir joma, kurā ir ļoti daudz tehnoloģiju, kas nepārtraukti mainās, tāpēc jāmācās visu mūžu. Nepārtraukti Latvijā straujā tempā plūst iekšā jaunākie elementi un aparatūra. Tāpēc vieglas dzīves nav.

– Kurā laikā bija straujākās pārmaiņas – pēc tam, kad Latvija atguva neatkarību?

– Es neteiktu, ka tagad šajā jomā ir mazāk jaunumu. Saistībā ar digitālās elektronikas ienākšanu Latvijas tirgū elektrotehnoloģijas attīstās vēl straujāk.

– Vai jūs sadarbojaties ar ražotājiem un pildāt viņu pasūtījumus?

– Ar ražotājiem sadarbība pašlaik īsti neiznāk. Latvija pārdzīvo industrijas atdzimšanas periodu, tāpēc par sadarbību ar ražotājiem vēl pagaidām nevaram runāt. Bez industrijas attīstības Latvijai nav perspektīvas, tāpēc nākotnē tiem, kas pēta elektroenerģiju, būtu jābūt bagātiem cilvēkiem. Es gan tāds neesmu, varbūt nākamā paaudze būs bagāta. Piemēram, Itālijā vai Vācijā cilvēki, kas strādā enerģētikas jomā, jau tagad ir visbagātākie, jo tā ir samērā grūta specialitāte.

Es darbojos zinātnes nozarē, kas ļoti lielā mērā saistīta ar industrijas attīstību – tās savstarpēji mijiedarbojas.

Ir vispārzināma proporcija, ka visu elektronikas procesu virzienu aptveršanai un produkcijas ražošanai vajadzīgi trīs mehāniķi, trīs ķīmiķi, viens aparātbūves speciālists un viens elektriķis vai elektroniķis. Tātad pastāv zināma sakarība starp speciālistu skaitu.

Ja šis skaits neatbilst šai proporcijai, tad ražošana notiek tikai vienā virzienā, un vienā virzienā ražot ir diezgan bezjēdzīgi.

Apzinoties elektriķu specialitātes svarīgumu, daudzās Eiropas valstīs enerģētikas jomai finansējumu vienlaikus dod vairākas ministrijas. Vācijā tās ir trīs ministrijas – Zinātnes, Industrijas un Finanšu ministrija, kas finansē dažādus projektus, jo kailu zinātni nevar attīstīt.

Ja gadījumā, piemēram, informātikas sistēmu jomā notiktu lēciens un strauja attīstība, varētu sākt ražošanu. Taču, ja neražojam elementus, mēs esam sasaistīti savā darbībā un tautsaimniecības programmu izstrādē.

– Vai jaunieši mūsdienās sāk vairāk interesēties par enerģētiku?

– Tie, kas ir nolēmuši studēt šajā jomā, mācās un interesējas par enerģētiku. Es mācu vairākus priekšmetus visu studiju līmeņu studentiem, un manu lekciju ap-

6

Dekānu runas

RTU LIKUMI UN LĒMUMI

19. oktobra sēdē 1. Pirmā kursa studentu nodarbību apmeklējuma kontroles gaita. (Dekāni, E. Beķeris) Mācību prorektors E. Beķeris atgādināja rektora rīkojumu par 1. kursa studentu nodarbību apmeklējumu kontroli, kas prasa mācībspēkiem katra mēneša beigās informēt par kavējumiem mācību prodekānu, un lūdza dekānus izteikties. Atbirums 1. kursā jau ir sācies.

ETF dekāns G. Balodis – studentu saraksti iesniegti visiem mācībspēkiem semestra sākumā, dati par apmeklētību, izņemot fiziku un matemātiku, ir saņemti. Apmeklētība ir aptuveni 80%. Pagājušā gadā veiktie pasākumi matemātikas mācīšanas intensifikācijai, šķiet, nav devuši gaidītos rezultātus. TMF dekāns Ē. Geriņš – apmeklētība ir labāka nekā pagājušā gadā, ziņojumi saņemti, bet 10 jau ir atskaitīti uz paša vēlēšanos un 15 nodarbības nav apmeklējuši, jo gatavojas pāriet uz citām studiju programmām. Tie, kas nodarbības neapmeklē, nav stipendijas saņēmēji. Gatavojamies viņus atskaitīt par iekšējās kārtības noteikumu neievērošanu. IEF dekāns K. Didenko – ar apmeklētību nav problēmu, bet ieplānotajās auditorijās sākumā trūka vietu. Ne visi mācībspēki ziņas iesniedz regulāri. APF dekāns I. Strautmanis – ar apmeklētību 1. kursā viss ir kārtībā, problēmas sākas vecākos kursos, kad studenti sāk strādāt.

BF dekāns J. Smirnovs – uzskata, ka apmeklētība ir mazāka par 80%, un uzslavēja matemātikas mācībspēkus par regulāru ziņojumu iesniegšanu. Grūtības rada tie, kas nodarbības vispār neapmeklē un uz mobilā telefona zvaniem neatbild. MLĶF dekāns V. Kampars – kaut arī fakultātē pašreiz nav mācību prodekāna, dekanātā kā vienmēr ir pilnīga informācija par apmeklētību. Augsti vērtēju šā gada 1. kursu, kurā studē jaunieši, kuri tiešām grib mācīties. DITF dekāns U. Sukovskis – informācija ir savākta, visumā apmeklētība ir laba, bet aptuveni 30 studenti nodarbības vispār neapmeklē.

Par tiem pašreiz vāc informāciju. Ir arī atskaitītie uz paša vēlēšanos.

Mācību prorektors ieteica jau studiju sākumā brīdināt jaunos studentus, ka par kavējumu iemesliem jāinformē fakultāte. Prorektors dekāniem atgādināja 12. oktobra mācību prorektora rīkojumu par reģistrēšanos akadēmisko parādu kārtošanai Tālākizglītības nodaļā tiem, kas pretendē uz atjaunošanos studijās. Drīkst atjaunoties tajā semestrī, par kura parādu students atskaitīts.

2. MK noteikumu «Par prasībām, noteikumiem un kārtību uzņemšanai studiju programmās» ievērošana. Dokumentam par RTU prasībām, noteikumiem un kārtību uzņemšanai studiju programmās 2007. g. (agrāk – Uzņemšanas noteikumiem) jābūt apstiprinātam Senātā un iesniegtam IZM līdz š.g. 1. novembrim. (E. Beķeris) Noteikumos īpaši jaunu prasību nav, APF būtu precīzāk jānosaka zīmēšanas eksāmena rezultātu ievērošanas nosacījumi. Studiju daļai jāsagatavo pieteikums AIP par papildu pārbaudījumiem, t.i., zīmēšanu trijām studiju programmām.

3. RTU koeficienta pamatota lietošana. Valdības noteiktajam algas minimumam RTU koeficienta vērtība ir 1,0; par optimālo vērtību būtu jāuzskata 1,5–1,6; koeficienta vērtība virs 1,8 būtu jāpamato, vienlaikus parādot, ka struktūrvienībā ir jaunie speciālisti, ir mācību palīgpersonāls un tehniskais personāls (E. Beķeris) Mācību prorektors skaidroja, ka katrai finanšu sadales sistēmai jāveicina iestādes izvirzīto mērķu sasniegšana. Pašreizējā sistēma pamatojas uz agrāko – ievēro studentu skaitu un nodarbību skaitu, lai atalgojums būtu pietiekams un saglabātu personālu, bet neparedz kvalitātes rādītājus. Ir ideja – pārdomāt, kā, nosakot koeficientus, iekļaut to darbu izpildes pakāpi, kas RTU ir svarīgi, piemēram, jaunā personāla piesaiste, studentu nodrošināšana ar mācību materiāliem, darbs ar apmaiņas programmu ārzemju studentiem u.c., t.i., stimulēt darbību šajās jomās ar algas koeficientu palīdzību.

Neizvēršot tūlītēju diskusiju, domāts attiecīgā Senāta lēmumprojekta sagatavošanu

Vienmēr kustībā meklējums ir gandrīz simtprocentīgs.

Viņi nāk paši. Es viņiem neko nesaku.

Tas laikam ir tāpēc, ka bakalaura līmeņa studentus sāku mācīt, tikai sākot no 3. kursa, kur ir palikusi tikai ļoti maza daļa to, kas mācās negribīgi. Mani studenti parasti dalās divās daļās – ļoti cītīgajos un vidēji cītīgajos. Priecē tas, ka viņiem faktiski nav barjeru svešvalodu ziņā.

– Vai jūs jūtat, ka no vidusskolas viņi ir atnākuši ar sliktu zināšanu bagāžu eksaktajos priekšmetos?

– Es lasu lekciju dialoga veidā. Ja jūtu, ka viņi kaut ko nezina, es viņus pamācu,

atkārtoju vielu, jo mācu piedziņas teoriju, kas dibināta uz iepriekšējo piecu kursu bāzes. Un tie ir ļoti sarežģīti kursi. Ja tu kaut ko nesaproti, tad tev nav ko te darīt.

Mūsu mācību sistēmu vajag pilnveidot.

RTU visvairāk nepieciešams pilnveidot laboratoriju bāzi un mācību literatūru latviešu valodā. Tas ir dārgs uzdevums.

Taču mana pārliecība ir, ka klasiskajiem kursiem ir jābūt uzrakstītiem latviešu valodā, pārējie – tie var būt arī svešvalodās, jo šādai literatūrai ir ļoti maz pircēju.

– Kādas grūtības var rasties studentiem, ja viņi nolemj turpināt studijas doktorantūrā, taču kāds no eksaktajiem priekšmetiem klibo?

– Doktorantiem ļoti būtiska ir matemātiskā sagatavotība – katra disertācija

2006. gada 26. oktobris

uzdot Senāta Studiju kvalitātes komisijai kopīgi ar Finanšu komisiju. Dekāni priekšlikumu atbalstīja, sevišķi uzsverot jauno speciālistu piesaistes nepieciešamību. Prorektors, būdams Senāta kvalitātes komisijas loceklis, lūdza dekāniem atsūtīt viņam pa e-pastu radušos priekšlikumus vai iebildes.

4. Senāta 30. oktobra sēde. (M. Dobelis) Senāta priekšsēdētājas vietnieks profesors M. Dobelis informēja par pēdējiem iesniegtajiem lēmumprojektiem un paziņoja, ka šīs sēdes lēmumprojektu iesniegšana ir slēgta.

5. Senāta Finanšu komisija apstiprinājusi, ka mācību palīgpersonāla uzturēšanai jāparedz finansējums 8% apjomā, bet saimnieciskā personāla uzturēšanai - 10% apjomā no struktūrvienībai piešķirtās valsts budžeta dotācijas un no zinātnes bāzes finansējuma. (R. Taraškevičs) Kanclers R. Taraškevičs paskaidroja, ka attiecīgi 8 un 10 procentus agrāk ieteikto 10 un 12 procentu vietā lēmusi Senāta Finanšu komisija. Struktūrvienības var izlemt, vai iekļaut personālā arī apkopējas vai novirzīt attiecīgo finansējuma daļu fakultātes Saimnieciskajam dienestam telpu kārtības uzturēšanai. Pieņemot darbā mācību palīgpersonālu, jāparedz darbinieki arī plūsmas auditoriju aparatūras apkalpošanai gan dienas, gan vakara stundās. Kanclers ieteica mācību palīgpersonālā iespēju robežās pieņemt darbā studentus. Dekāniem bažas radīja darba slodzes dažādība dažādos semestros. Kanclers atgādināja, ka šo svārstību dzēšanai parasti tiek izmantots Rektora rezerves fonds.

Zinātņu prorektors profesors L. Ribickis atgādināja, ka nākamgad pieckārtīgi pieaugs zinātnes bāzes finansējums, no kura 20% paredzēti palīgpersonāla vajadzībām, tādēļ galvenais ir laikus atrast piemērotus darbiniekus.

Kanclers lūdza pievērst uzmanību jauno dārgo iekārtu apdrošināšanai un apsardzei, bet dekāni rosināja apdrošināšanu organizēt centralizēti.

6. Jaunie MK Akreditācijas noteikumi Nr.821 no 07.10.2006. (E. Beķeris) Mācību prorektors informēja par akreditācijas noteikumu izmaiņām. Būtiskākās no tām: iespējama atkārtota akreditācija uz diviem gadiem; novērtēšanas komisijā no ārzemēm vajadzīgs tikai viens pārstāvis; dokumenti jāiesniedz arī elektroniski; noformulēts, ko sauc par programmas būtiskām izmaiņām – programmas apjoms mainīts vairāk nekā par 20%, īstenošanas laiks pieaudzis par 20%, kvalifikācijas izmaiņa, uzņemšanas noteikumu maiņa, akadēmiskā personāla maiņa, īstenošanas veida un vietas maiņa.

7. Latvijas valsts dibināšanas dienas svinības. (A. Visocka, M. Sniķere) SSAD vadītāja M. Sniķere informēja par 16. novembra Svētku balli un datorvīrusu pētnieka J. Kasperska uzstāšanos (Red. – skat. 1. un 7. lpp.).

Mācību prorektors E. Beķeris izsniedza IEF dekānam K. Didenko programmas «Būvuzņēmējdarbība un nekustamā īpašuma vadība» licenci.

Mācību prorektors lūdza dekāniem līdz 23. oktobrim izpildīt viņa marta vēstulē norādītās prasības – informēt par nākotnes nodomiem un programmu pārveidošanu.

Līdz šim prorektors saņēmis konstruktīvu atbildi tikai no TTDI direktores A. Viļumsones, taču vairākām programmām 2007. g. decembrī beidzas akreditācija, bet nākamgad var tikt pieņemts jaunais Augstākās izglītības likums.

RBS direktors J. Grēviņš informēja, ka 7., 8. un 9. decembrī notiks projekta «Par datu bāzu apmācību» pirmās nodarbības. Sīkāka informācija tiks izsūtīta tiem, kas pieteikušies klausīties.

ETF dekāns G. Balodis informēja, ka 11. novembrī pulksten 16 Melngalvju namā notiks ETF 40 gadu jubilejas svinības.

M. Baltvilka izteica piezīmes par ārzemju komandējumu noformēšanu: jānoformē precīzi un laikus, nevis ar atpakaļejošu datumu; struktūrvienības vadītājam komandējumu paraksta viņa vietnieks vai augstāk stāvošs vadītājs, nevis viņš pats.

M. E. saistās ar savdabīgu grūtības pakāpi, katrai ir savs matemātiskais aparāts. Tā ir sarežģīta sistēma. Doktorantūrā visgrūtākais periods pašreiz ir pirmais gads, kad doktorantam jāizvēlas tēmas virziens.

Pozitīvs moments ir tas, ka doktoranti var saņemt ES līdzekļus, tāpēc diezgan labi ir nostādīta disertāciju noformēšana.

– Cik disertācijas jūs esat vadījis?

– Esmu vadījis septiņas disertācijas tehnisko zinātņu kandidāta un inženierzinātņu doktora grāda iegūšanai.

Viena no pēdējā laikā interesantākajām disertācijām bija R. Uškalova disertācija, kurā mēs izstrādājām taktilogrāfisko Braila displeju – datoru neredzīgajiem, kas paredzēts informācijas nolasīšanai tekstu un attēlu veidā ar taustes palīdzību.

Dators ir teorētiski izstrādāts un pa daļām pārbaudīts. To vajag ieviest dzīvē, bet tam nepieciešami līdzekļi. Mēs izstrādājām elementus, kuri impulsus pārnes ar sajūtām un ar kuru izstrādi nodarbojas Vīnes Tehniskā universitāte. Austrijā šim nolūkam bija veltīta nacionālā programma. Taču šīs programmas līdzekļi tika samazināti, tagad ir jāmeklē sponsori un jākooperējas.

– Kādu perspektīvu jūs saskatāt RTU kopumā?

– Mūsu bagātība ir studenti – RTU sagatavo augsta līmeņa daudznozaru speciālistus Latvijas un visas Eiropas tautsaimniecības vajadzībām. Tas nākotnē nodrošinās strauju RTU iekļaušanos Eiropas universitāšu saimē.

2006. gada 26. oktobris

RTU Ģeomātikas katedra – Starptautiskās Mērnieku federācijas saimē

7

INFORMĀCIJA

Asoc. profesors JĀNIS ŠTRAUHMANIS, Ģeomātikas katedras vadītājs Laikā no 6. līdz 13. oktobrim Minhenē (Vācija) notika XXII Starptautiskās Mērnieku federācijas (FIG) kongress, un tajā piedalījās līdz šim šādos pasākumos (kongresi notiek ik pēc četriem gadiem) lielākā mūsu katedras delegācija: lektori Māris Kaļinka, Mārtiņš Reiniks, Ralfs Miķelsons un šo rindu autors.

FIG vadībai tika nodota rektora I. Knēta parakstīta vēstule ar lūgumu mūsu augstskolu un Ģeomātikas katedru uzņemt federācijas akadēmisko biedru saimē, un kopš 2006. gada 9. oktobra esam šīs starptautiskās organizācijas pilntiesīgs biedrs.

Te jānorāda, ka Starptautiskā Mērnieku federācija ir pasaulē lielākā ģeodēzistus, mērniekus, kartogrāfus pārstāvošā organizācija, kas apvieno ap pusotra simta valstu speciālistus no visiem kontinentiem (Latvijas Mērnieku biedrība šajā organizācijā ir jau kopš 1926. gada), un, kā tika uzsvērts kongresa atklāšanā, FIG ir visu mērnieku «māte»!

Bet tikai pēdējos trīsdesmit gadus federācija īpašu uzmanību pievērš izglītībai un aktīvi apvieno tehniskās augstskolas, katedras, institūtus akadēmisko biedru grupā.

No Baltijas valstu augstskolām pirmā iestājās Viļņas Tehniskā universitāte, otrie esam mēs, bet igauņi vēl domā (un šajā kongresā nepiedalījās). Jāpiebilst, M. Kaļinka un es jau strādājam atsevišķās FIG komisijās kā Latvijas Mērnieku biedrības pārstāvji. Šis kongress bija īpašs arī tāpēc, ka tika pārvēlēta visa organizācijas vadība, arī komisijai «Profesionālā izglītība» ir jauns vadītājs – Rietumungārijas universitātes profesors un Ģeoinformātikas koledžas Zemes pārvaldības institūta direktors Bela Markuss. Pēc viņa apstiprināšanas norādīju, ka šai komisijai vajadzētu pievērst uzmanību tādām problēmām kā studentu apmaiņas iespējas (Valensijas universitāte joprojām piedāvā studijas tikai spāņu valodā) un starptautisku ģeodēzijas un mērniecības mācību grāmatu sagatavošana. Šo jautājumu risināšana ietverta komisijas darba plānā 2007.–2010. gadam, un jāpiebilst, ka piemēram, Starptautiskās kartogrāfijas asociācijas konferencē pagājušajā gadā jau tika prezentēts elektroniskas kartogrāfijas mācību grāmatas projekts.

XXIII kongresā piedalījās vairāk nekā 100 valstu pārstāvji (kopumā vairāk par 1000 delegātiem), mūsu valsti pārstāvēja Valsts zemes dienesta un vairāku privātfirmu speciālisti. Austrālijas delegācijā bija mūsu tautietis mērnieks Viktors Sīkais; Sidnejā notiks arī nākamais – XXIV FIG kongress. Viena no skaitliski lielākajām delegācijām bija Āfrikas valstij Nigērijai (ap 100), arī citas šā kontinenta valstis bija pārstāvētas visai plaši, arī tāpēc, ka FIG cenšas atbalstīt Āfriku un Latīņameriku ar atlaidēm kongresa dalības maksā. Jo speciālistu trūkums minētajos reģionos ir īpaši jūtams. Kongresa atklāšanā federācijas balvu par savām publikācijām saņēma studente no Zambijas.

Kongresa programma bija ļoti plaša, tāpēc sadalījām pienākumus, lai dzirdētu vismaz daļu no vairāk nekā 600 ziņojumiem. Izglītības sekcijas sēdēs galvenā uzmanība tika veltīta studiju programmu pilnveidošanai, augstskolu sadarbībai, tālmācības problēmām ģeodēziskajā un kartogrāfiskajā izglītībā. Ļoti bieži tika minēta arī ģeomātiskā izglītība, labvēlīgi uztvēra arī šo rindu autora ziņojumu par jaunajām programmām ģeomātikā RTU. Aktuāla ir prakses organizēšana, piemēram, Brno universitātē, studentus sūta tikai uz privātajām firmām, bet kā tur var nodrošināt simtprocentīgu prakses uzdevuma izpildi (čehiem paredzēta pat projekta izstrāde)?

Mūsu pieredze, organizējot praksi, liecina, ka privātfirmās galvenais ir (un arī būs) konkrēta uzdevuma izpilde, tāpēc nākotnē sadarbosimies arī ar valsts ģeodēzijas un kartogrāfijas uzņēmumiem. Interesants jaunums bija Lundas (Zviedrija) un Olborgas (Dānija) universitāšu izstrādātā programma studentu apmaiņai, lai pēc ģeodēzijas vai kartogrāfijas bakalaura grāda iegūšanas savā valstī varētu turpināt maģistra studijas kaimiņvalsts augstskolā. Šī programma gan sāksies tikai nākamgad; te jāmin galvenie iemesli šādai iniciatīvai: pirmkārt, studentu trūkums maģistra programmā (piemēram, Olborgas universitātē pat iekļāva Būvniecības institūtu, lai ieinteresētu studētgribētājus) un, otrkārt, aizvien pieaugošā mērnieku migrācija starp Eiropas Savienības dalībvalstīm.

Vienlaikus ar FIG kongresu notika arī starptautiskā ģeodēzisko, fotogrammetrisko, kartogrāfisko instrumentu, specializēto programmatūru izstāde «Intergeo». Tās materiāli, dažas jaunākās mācību grāmatas (gan tikai vācu valodā) ir Ģeomātikas katedrā, un ne tikai mūsu studentiem, bet katram mācībspēkam būtu tās jāizpēta. Jo jaunāko jācenšas ietvert izglītības procesā maksimāli ātri.

Kasperskis RTU mācīs cīnīties ar datorvīrusiem Tavam datoram uzglūn vīrusu epidēmijas? Cīnīties ar cēloņiem ir nesalīdzināmi vieglāk nekā ar sekām! Tāpēc nāc paklausīties, ko par datorvīrusu apkarošanu saka datorvīrusu pētnieks un antivīrusu ražotājs Jevgēņijs Kasperskis (Krievija).

1. novembrī plkst. 12 Kaļķu ielā 1, RTU Lielajā aulā, notiks J. Kasperska lekcija «Kas un kāpēc rada datorvīrusus?».

J. Kasperska uzstāšanās būs veltīta datoru un IT drošības jomas aktuālāko tendenču apskatam un datoru virusologa darba īpatnībām.

Datorvīrusus J. Kasperskis sāka pētīt 1989. gadā – pēc tam, kad savā datorā atrada vīrusu «Cascade». Pašlaik J. Kasperskis ir viens no pasaules labākajiem speciālistiem IT drošības jomā.

Jevgēņijs Kasperskis ir dzimis Novorosijskā, Krievijā, beidzis Kriptogrāfijas, sakaru un informātikas institūtu un līdz 1991. gadam strādājis daudznozaru zinātniskās pētniecības institūtā. No 1991. līdz 1997. gadam J. Kasperskis strādāja Informācijas tehnoloģiju centrā «KAMI», kur kopā ar domubiedru grupu izveidoja antivīrusu projektu «AVP», ko vēlāk pārdēvēja par «Kaspersky Anti-Virus». 1997. gadā J. Kasperskis kļuva par vienu no uzņēmuma «Kaspersky Lab» dibinātājiem.

J. Kasperskis ir publicējis daudzus rakstus par datoru virusoloģijas problēmām un regulāri uzstājas specializētos semināros, zinātniskās konferencēs un semināros visā pasaulē. J. Kasperskis ir Computer Antivirus Researchers Organization (CARO) biedrs.

Tā ir globāla organizācija, kurā apvienojušies labākie antivīrusu speciālisti.

Informācijas centrs

ĪSZIŅAS

RTU ķīmiķiem – «Grindeksa» atbalsta prēmija MLĶF Bioloģiski aktīvo savienojumu ķīmijas tehnoloģijas katedra saņēmusi «Grindeksa» fonda «Zinātnes un izglītības atbalstam» prēmiju Ls 70 000 apmērā mācību laboratorijas renovācijai.

Rīga pulcē jūgendstila pētniekus no Eiropas

20. oktobrī Reiterna namā pulcējās jūgendstila pētnieki no Lielbritānijas, Spānijas, Itālijas, Vācijas, Somijas, Beļģijas, Francijas, Norvēģijas, Polijas, Slovēnijas un Šveices, lai trešajā Eiropas Savienības programmas «Kultūra 2000» atbalstītā projekta «Jūgendstils un sabiedrība» vēsturiskajā laboratorijā diskutētu par tēmu «Jūgendstils un dekors» un pievērstu plašākas sabiedrības uzmanību jūgendstila arhitektūrai, mākslai un dzīvesveidam.

Par Rīgas jūgendstila mantojumu klātesošie varēja uzzināt no RTU APF profesora Jāņa Krastiņa referāta «Mis Rīga un akmens simfonija» un Latvijas Mākslas akadēmijas docentes Silvijas Grosas referāta «Dekoratīvā skulptūra un glezniecība Rīgas jūgendstila arhitektūrā». Savukārt Agrita Tipāne izklāstīja topošā Rīgas jūgendstila centra ieceres vērtīgā kultūras mantojuma popularizēšanai ne tikai pašu mājās, bet arī ārpus Latvijas.

Noslēgts sadarbības līgums Vakar, 25. oktobrī, RTU rektors I. Knēts noslēdza sadarbības līgumu ar SIA «Sakret», lai sekmētu abu līgumslēdzēju pušu sadarbību un izaugsmi. Līguma mērķis ir īstenot kvalitatīvu un mūsdienu prasībām atbilstošu speciālistu sagatavošanu būvmateriālu un ķīmiskajai rūpniecībai.

8

INFORMĀCIJA

RTU Baltic Grid projektā OĻĢERTS BELMANIS, LAURIS CIKOVSKIS, JĀNIS KŪLIŅŠ, ILMĀRS SLAIDIŅŠ, ZIGMĀRS STRODS, ARTIS ŠTEINBERGS Pagājušais gadsimts iezīmējās ar ievērojamiem sasniegumiem daudzās zinātnes un tehnikas nozarēs. Varam pieminēt tranzistoru un mikroshēmu izgatavošanas tehnoloģiju rašanos, kas pavēra plašu ceļu telekomunikāciju, skaitļošanas tehnikas un informātikas attīstībai. Analogās komutācijas un pārraides tehnoloģijas nomainīja signālu pārraide ciparu formā.

Izveidojās un necerēti strauji attīstījās interneta tīkls. Šķiet – ko gan vēl varētu izgudrot. Taču jaunas iespējas rada jaunas nepieciešamības un otrādi.

Attīstoties pētījumiem augstu enerģiju fizikas jomā, radās nepieciešamība pēc lielas veiktspējas datoru klasteru tīkliem, bet, tos izveidojot, attīstījās aprēķinu metodikas arī, piemēram, hidrometeoroloģijā, astronomijā un materiālu zinātnēs.

Lai stimulētu skaitļošanas tehnikas attīstību augstskolās un racionāli izmantotu to resursus, Eiropas Savienībā tiek realizēts EGEE (Enabling Grids for EsciencE) projekts. Ciešā saistībā ar šo projektu ir izveidots Baltic Grid (BG) projekts, kurā piedalās 10 akadēmiskās un pētniecības iestādes: Igaunijas mācību un pētniecības tīkls, Igaunijas Ķīmijas un biofizikas institūts, Latvijas Universitātes Matemātikas institūts, Rīgas Tehniskā universitāte, Viļņas universitāte (matemātikas, informātikas u. c. fakultātes), Viļņas universitātes Teorētiskās fizikas un astronomijas institūts, Poznaņas superdatoru un tīklu centrs, Polijas Zinātņu akadēmijas kodolfizikas institūts Krakovā, Eiropas Kodolpētījumu organizācija (CERN) Ženēvā un Zviedrijas Karaliskā tehnoloģiskā augstskola Stokholmā, kurai uzdota BG projekta kopējā vadība.

Viena no daudzajām Grid definīcijām ir šāda: «Grid ir drošs un aizsargāts pakalpojuma veids, kas nodrošina piekļuvi kopēji izmantojamiem skaitļošanas, datu glabāšanas un citiem caur interneta tīklu pieejamiem resursiem.» Par Grid koncepcijas izveidotājiem uzskata Aienu Fosteru, Karlu Kesselmanu un Stīvu Tiku (1998). Taču Grid līdzīgas funkcionālas struktūras izveidošanu nākotnē jau 1969. gadā paredzēja Stanforda universitātes profesors Leonards Kleinroks.

BG projekts sākts 2005. gada 1. novembrī. Projektā piedalās ETF un DITF studentu entuziastu grupa ETF profesora Ilmāra Slaidiņa un docenta Oļģerta Belmaņa vadībā. Pirms tam tika veikts liels organizatorisks darbs, lai

apzinātu visu projekta dalībnieku iespējas, saskaņotu uzdevumus un sagatavotu pieteikumu Eiropas Komisijai šā projekta apstiprināšanai. Tika izpētītas arī klastera izveidošanai nepieciešamo iekārtu specifikācijas un to iekļaušana BG tīklā.

Pašlaik ir izveidojies Grid RTU grupas pamatkodols, kuru veido ETF maģistranti Jānis Kūliņš, Lauris Cikovskis, Zigmārs Strods un DITF bakalaurants Artis Šteinbergs.

Jāpiebilst, ka atšķirībā no citiem BG konsorcija dalībniekiem RTU nebija iepriekšējas pieredzes līdzīgos projektos, tāpēc tika izmantotas visas iespējas iegūt nepieciešamās zināšanas. Belmanis, Kūliņš un Cikovskis pagājušajā gadā piedalījās seminārā un mācībās (tutorial) Krakovā, visi dalībnieki piedalījās LU MII atvērto dienu pasākumā, aprīlī – BG

seminārā Viļņā un jūlijā BG vasaras skolā Tartu. Regulāri notiek telekonferences ar speciālistiem, kas pārstāv citus projekta dalībniekus.

Rezultātā ir izveidots skaitļošanas darbu veikšanai piemērots klasteris, kas sastāv no pieciem skaitļošanas serveriem ar AMD Opteron sērijas procesoriem, piekļuves servera un atmiņas iekārtām ar 1 terabaitu kopējo apjomu. Lai klasteris darbotos, Grid struktūrā liela nozīme ir starpprogrammatūrai (middleware).

RTU klastera konfigurācijas laikā BG projektā notika pāreja no LCG-2 uz gLite starpprogrammatūras variantu. Trūka pilnas informācijas par to instalāciju un konfigurāciju. Tomēr, pateicoties rūpīgam darbam, izdevās sagatavot klasteri pieslēgšanai Grid tīklam. Nākamais uzdevums bija darbības pārbaude ar dažādu testu palīdzību, lai apstiprinātu

2006. gada 26. oktobris sadarbības iespējas ar citiem partneriem.

Pašlaik testēšana ir sekmīgi pabeigta, un serveris ir reģistrēts EGEE datu bāzē (COG DB). Galvenais un nopietnākais BG lietotājs tuvākā laikā būs CERN, tāpēc ļoti svarīgs notikums bija atsevišķu CERN aprēķinu sekmīga veikšana ar RTU klasteri. Komunikācija starp RTU klasteri, citiem BG klasteriem, kā arī pārējiem Eiropas Grid tīkliem notiek caur akadēmisko GEANT tīklu.

Lai paplašinātu klastera izmantošanas iespējas, jāizveido stabils platjoslas RTU klastera pieslēgums GEANT tīklam.

RTU klasteris un arī pārējo projekta dalībnieku klasteri ir gatavi sniegt pakalpojumus potenciālajiem klientiem.

Nepieciešama ir tikai sertificēta izmantojamā programmatūra. Klastera pakalpojumu izmantošana akadēmiskām vajadzībām ir paredzēta bez maksas. Lai kļūtu par BG pakalpojumu lietotāju, ir jāreģistrējas BG virtuālajā organizācijā (VO) un jāiegūst BG sertifikāts. Sertifikāts kalpo lietotāja autentifikācijai un autorizācijai. BG autorizēta reģistrētāja tiesības RTU grupā ir piešķirtas Jānim Kūliņam. No lietotāja viedokļa Grid līdzinās lielam datoram. Tomēr, lai varētu izmantot RTU un arī citu BG klasteru pakalpojumus, ir nepieciešamas priekšzināšanas. Jāprot sastādīt darba uzdevumu, izmantojot darba apraksta valodu (Job Description Language – JDL), un nosūtīt to tīklā resursu sadalītājam (Resource Broker – RB). BG projekta partneri regulāri rīko atvērto durvju dienas, kurās notiek arī lietotāju apmācības, 2007. gada vasarā atkal paredzēta vasaras skola. Pilnīgāku informāciju var iegūt pie Jāņa Kūliņa vai citiem grupas dalībniekiem, kā arī internetā www.grid.rtu.lv; www.balticgrid.org, http://gridcafe.web. www.grid.lumii.lv, cern.ch/gridcafe/.

Līdzdalība BG projektā paver arī jaunas iespējas studentu apmācībā. Pirmkārt, tas ir jauns tematisks virziens. Otrkārt, Grid var izmantot kā instrumentu sarežģītiem aprēķiniem doktoru disertācijās un maģistru darbos. Jau ir aizstāvēti divi maģistra un divi bakalaura darbi, saistīti ar Grid.

No šā gada 4. līdz 6. oktobrim saistībā ar BG projektu, sadarbojoties RTU un LU Matemātikas un informātikas institūtam, Rīgā notika otrā AHM (All Hands Meeting) sanāksme, kurā tika apspriesti un pārrunāti pašlaik būtiskākie projekta jautājumi un problēmas. Šajā sanāksmē visiem interesentiem bija iespēja noklausīties projektā iesaistīto speciālistu lekcijas par Grid tīklu mērķiem, to sniegtajām priekšrocībām un labajām īpašībām, stāvokli Latvijā un citur Eiropā, kā arī uzzināt, kā ikviens gribētājs var sākt lietot Grid tīklus.

Tuvāk ar mums, BG projektu un Grid tīklu būtību interesenti var iepazīties mūsu mājaslapā www.grid.rtu.lv vai rakstot mums uz e-pasta adresi grid@etf.rtu.lv.

Būsim priecīgi par jūsu atsaucību!

2006. gada 26. oktobris

Jaunas iespējas doktorantiem

Projektā «Doktorantūras studiju programmu un to kvalitātes attīstība Rīgas Tehniskā universitātē»jau sasniegti pirmie rezultāti. Atbilstoši 2005. gada 29. augustā noslēgtajam līgumam starp RTU un Profesionālās izglītības attīstības aģentūru projekts tika sākts 2005. gada 1. oktobrī, un to plānots pabeigt 2008. gada 30. septembrī, 36 mēnešu laikā iesaistot 333 doktorantus. Projekta izmaksas – Ls 203 100.

Doktorantūras studiju programmu un to kvalitātes attīstības projekts paaugstinās doktorantu izglītības kvalitāti inženierzinātnēs, dabaszinātnēs un pētniecībā.

Projektā ietverta: - mērķa sasniegšanai atbilstoši mūsdienīgu tehnoloģiju attīstības līmenim tiek atjaunoti mācību priekšmeti: patentzinības, zinātnisko projektu vadība, eksperimentu plānošana; - RTU mācību priekšmetu reģistrā kā brīvās izvēles priekšmeti doktorantiem ir reģistrēti šādi priekšmeti: * EEP601. Patentzinības 2KP, atbildīgais pasniedzējs – prof. J. Greivulis (7098915). Ir izstrādāts mācību līdzeklis – M. Baltvilka, J. Greivulis «Intelektuālā īpašuma aizsardzība» –, kas pieejams RTU bibliotēkā Ķīpsalas ielā 10; * RTU mācību priekšmetu reģistrā reģistrēts brīvās izvēles priekšmets doktorantiem EEI603. Zinātnisko projektu vadīšana 2KP, atbildīgais pasniedzējs prof. I. Raņkis (7098917). Tiek izstrādāts mācību līdzeklis – I. Raņķis, N. Kuņicina «Zinātnisko projektu vadīšana», prognozējamais iespiešanas laiks – 2006. gada

INFORMĀCIJA

decembris; * tiek izstrādāts mācību priekšmets un mācību līdzeklis «Eksperimentu plānošana», pie tā strādā asoc. prof. J. Auziņš un asoc. prof. A. Januševskis, grāmatas iespiešanas laiks 2006. gads; • projekta mērķa sasniegšanai tiek izstrādāts un uzturēts veikto pētījumu uzskaites katalogs (http://www.rtu.lv/ ~zinatne/), kas ir labs palīgs doktorantiem, apkopojot nozarē veiktos pētījumus; • projekta mērķa sasniegšanai ir sagatavots mācību metodiskais līdzeklis doktorantiem «Doktoranta rokasgrāmata», kas paredzēts visiem doktorantiem un viņu promocijas darbu vadītājiem ikdienas lietošanai. Izdevumā apkopoti nolikumi un noteikumi par doktorantūras organizāciju un studiju programmu izveidi, kā arī promocijas kārtību. Izdevumā ir doktorantūras studiju programmu un promocijas padomju saraksti, stipendiju piešķiršanas nolikums un zinātnisko rakstu noformēšanas kārtība. Doti norādījumi par promocijas darba un tā kopsavilkuma noformēšanu, kā arī doktoranta darba plāna veidlapu paraugi; • projekta mērķa sasniegšanai doktorantiem tiek nodrošinātas pētniecisko un zinātnisko semināru telpas Kaļķu ielā 1, Āzenes 12, Āzenes 14, Āzenes 16, Ezermalas ielā 6, Kronvalda bulvārī 1, Meža ielā 1. Katras telpas aprīkošanai plānots līdz 2006. gada decembrim iepirkt četrus portatīvos datorus, projektoru, webkameru, ekrānu, digitālo kameru, mikrofonu, datoru un katram datoram «MS Windows» operētājsistēmu.

Projekta vadītājs RTU zinātņu prorektors prof. L. RIBICKIS

Vēlies būt daļa no jauna un profesionāla kolektīva – piesakies darbā!

SIA «Baltijas Dizaina Grupa» meklē arhitekta palīgus Tu esi: • enerģisks, komunikabls un precīzs; • spējīgs plānot un organizēt savu darbu; • tev ir augsta atbildības izjūta; • proti strādāt ar «AutoCAD» un ofisa programmām; • proti latviešu un krievu valodu.

Mēs piedāvājam: • pastāvīgu darbu augošā uzņēmumā; • sociālās garantijas; • labus darba apstākļus birojā Rīgas centrā; • iespēju turpināt mācības specialitātē.

Pieteikuma vēstuli un CV sūti pa e-pastu dace@baltijasdizainagrupa.lv vai faksu 7242246.

Biroja tālrunis 7242241.

Kā tevi ir ietekmējis obligātais lekciju apmeklējums MĀRCIS LUKŠĒVICS, BF – Mums dekāna palīdze vienreiz tā arī pateica – kavējiet! Un mums lekcijās nenotiek nekāda uzskaite.

KARĪNA KRASTIŅA, DITF – Varbūt tas ir arī labs veids, kā sekot līdzi apmeklētībai, bet šajā gadījumā tas nedarbojas. Nav saprotams, uz ko šī pārbaude tendēta. Vai uz mūsu godīgumu, jo daudzi jau krāpjas?

JĀNIS BUNDE, BF – Pasniedzējiem viss ir «pie kājas».

Mums nekas netiek kontrolēts.

Piemēram, kāpēc apmeklēt nodarbības priekšmetos, ko māca vidusskolā?!

LAURA DEMBOVSKA, BF – Laboratorijas un praktiskajās nodarbībās to kontrolē, bet pārējās lekcijās to izkontrolēt nav iespējams.

Studentu skaits lekcijās sarūk, un pasniedzēji to saprot. Manuprāt, tas ir, lai mūs motivētu, bet tas ne visur darbojas.

ALEKSEJS KOROĻENKO, BF – Nekādi, jo esmu šeit, lai mācītos. Daži pasniedzēji to skatās, daži ne. Tas likums man neko nenosaka. Ir vai nav, es tik un tā apmeklētu lekcijas.

UNA MATISOVA, MLĶF – Mani apmierina tāda sistēma. Mums pasniedzēji to kontrolē. Un citu vietā nav nācies parakstīties.

9

10

STUDENTU LAPA

2006. gada 26. oktobris

Laipni lūgti ciemos…

A/s «Falck apsargs» aicina darbā ekspluatācijas inženierus Montāžas un ekspluatācijas dienestā Prasības: • vēlama augstākā tehniskā izglītība; • latviešu, krievu, angļu valodas zināšanas; • prasme strādāt ar datoru; • drošības sistēmu pārzināšana; • spēja strādāt komandā; • precizitāte, augsta atbildības izjūta.

Pienākumi: • veikt drošības sistēmu tehnisko apkopi, remontus; • veikt apsardzes sistēmu remontus; • izstrādāt drošības risinājumus, veikt drošību sistēmu auditēšanu un izstrādāt vēlamo tehnisko risinājumu; • sniegt klientam konsultācijas drošības sistēmu jomā.

montierus Montāžas un ekspluatācijas dienestā Prasības: • vidējā vai vidējā tehniskā izglītība; • latviešu, krievu, vēlamas angļu valodas zināšanas; • elektrozinību pamatzināšanas; • vēlama pieredze drošības sistēmu montāžā; • dažādu drošības sistēmu pārzināšana; • precizitāte, augsta atbildības izjūta.

Pienākumi: • veikt drošības sistēmu montāžas; • samontēto drošības sistēmu pārbaude, regulēšana.

projektu vadītāju Montāžas un ekspluatācijas dienestā Prasības: • augstākā vai vidējā speciālā izglītība; • latviešu, krievu, angļu valodas zināšanas; • prasme strādāt ar datoru; • precizitāte, augsta atbildības izjūta; • prasme organizēt padoto montieru darbu; • pieredze drošības sistēmu regulēšanā, programmēšanā.

Galvenie pienākumi: • tieša drošības sistēmu montāžas darbu organizēšana un vadīšana; • montieru ikdienas darba organizēšana; • drošības sistēmu projektu, tehniskās dokumentācijas izstrāde, tās saskaņošana attiecīgās valsts institūcijās; • drošības sistēmu iekārtu programmēšana, nestandarta drošības sistēmu lietošanas instrukciju sastādīšana, lietotāju apmācība.

tehniķus Montāžas un ekspluatācijas dienestā Prasības: • vidējā vai vidējā tehniskā izglītība; • latviešu, krievu, vēlamas angļu valodu zināšanas; • pieredze darbā ar drošības sistēmām; • prasme strādāt ar datoru; • spēja strādāt komandā; • precizitāte, augsta atbildības izjūta.

Pienākumi: • veikt apsardzes sistēmu remontu, tehniskās apkopes darbus; • veikt drošību sistēmu auditus, analīzi, piedāvāt risinājumus drošības līmeņa uzlabošanai.

Piedāvājam: • interesantu, dinamisku un atbildīgu darbu lielākajā apsardzes kompānijā Latvijā; • darbam nepieciešamo apmācību un profesionālās izaugsmes iespējas; • stabilu atalgojumu un sociālās garantijas.

Pieteikuma vēstuli un CV sūtīt: Dzelzavas iela 74, Rīga, LV-1082. Tālrunis 7146224. Fakss 7802125. E-pasts: cv@falck.lv

Ne tikai augstskolas vadība brauc ciemos uz dažādu valstu universitātēm vizītēs, un savukārt RTU apciemo delegāti no daudzām ārvalstu augstākajām mācību iestādēm, bet arī studenti cenšas veicināt sadarbību, pieredzes apmaiņu un starpvalstu sakarus jauniešu vidū.

No 28. oktobra līdz 4. novembrim «13. promociju padome» (red. – skat.

11. lpp.) – mehi – uzņems ciemos zviedru mehus no Čalmersa Tehniskās universitātes (Gēteborga). TMF studentu pašpārvalde uzrakstīja projektu, kam finansiālu atbalstu atrada Eiropas jauniešu organizācijā «Jaunatne», RTU Studentu parlamentā un Transporta un mašīnzinību fakultātē. Mērķis ir tuvināt

vienas nozares studentus starpvalstu līmenī, veicināt mehu izpratni par kopējo un atšķirīgo jaunajā un vecajā Eiropā.

Vislabāk to var izdarīt, iepazīstot savu ār valstu biedru kultūru, paražas, cilvēku grupas raksturīgās īpašības, ko iespējams attiecināt uz visu nāciju.

Tikšanās laikā tiek plānoti šādi pasākumi: konstruēšana, diskusijas, grupu darbs, iepazīšanās ar Rīgu, tradīcijām, pašpārvalžu darbības īpatnību izzināšana u. c.

Projekta vadītāja komentārs: «Dzīvojot Eiropā, jauniešiem ir tik plašas iespējas piedalīties un organizēt starptautiskus pasākumus, ka šāda veida projekts mehiem bija tikai laika jautājums. Nākotnē mū-

su starptautiskā darbība var tikai paplašināties, dodot iespēju ne tikai organizēt, bet arī piedalīties citu valstu rī kotājos projektos. Stipras pašpārvaldes tik tiešām var darboties ārpus savām mājām, un mehi vienmēr ir atvērti un gatavi palīdzēt gan jauniešiem, gan arī citām SP iziet Eiropā.»

RTU vadība rūpējas par formālo izglītību, bet mehi parūpēsies par otro izglītības daļu – neformālo.

P. S. Šis projekts tiek realizēts ar Eiropas Savienības atbalstu. Šā projekta saturs neatspoguļo Eiropas Savienības vai Nacionālās aģentūras viedokli, kā arī tās nenes par to nekādu atbildību.

11. oktobrī RTU «Fukšu ballē» norisinājās studiju plānotāja loterijas izloze.

Izlozes uzvarētāji: 1. Mihails Samarenkovs, DITF, B1*.

2. Evita Andžāne, IEF, M1**.

3. Aleksejs Rutkovskis, TMF, B2.

4. Solvita Gredzena, BF, B3.

5. Alina Sjomina, VI, B4.

6. Alīna Neščerecka, BF, B1.

7. Jānis Černovs, EEF, B1.

8. Rolands Eglītis, DITF, B1.

9. Inga Perlovska, BF, B1.

10. Liene Jasukeviča, IEF, B1.

11. Dace Kalniņa, MĶF, B1.

12. Kaspars Svilāns, IEF, B1.

13. Rasa Bieline, IEF, M1.

14. Tatjana Špiļova, IEF, B1.

15. Jevgēnijs Timofejevs, DITF, B1.

16. Miks Miķelsons, IEF, B1.

17. Ernests Čunčulis, TMF, B1.

Apsveicam uzvarētājus! Dāvanas var saņemt Kaļķu ielā 1 – 208. kab. katru darba dienu no plkst. 9 līdz 17. * B1 – 1. kursa bakalaurants. ** M1 – 1. kursa maģistrants.

Studiju daļas vadītāja Jolanta Priede

Student, RTU fakultāšu studentu pašpārvalžu vēlēšanas tuvojas No 20. līdz 24. novembrim norisināsies RTU fakultāšu studentu pašpārvalžu vēlēšanas, kurās tiks ievēlēts jaunais fakultātes studentu pārstāvis. Vēlēšanās vari piedalīties gan savas fakultātes studentu pašpārvaldes sarakstā, gan iesniegt savu sarakstu, gan kandidēt, kā individuālais kandidāts.

Fakultāšu pašpārvalžu vēlēšanas var uzskatīt par studentu lojalitātes izrādīšanu saviem pārstāvjiem. Ej un nobalso, tā ir tava iespēja izteikt savu viedokli!

Sarakstus un individuālos kandidātus var pieteikt no 30. oktobra līdz 13. novembrim.

Sīkāku informāciju vari iegūt www. rtusp.lv, kā arī konsultējoties RTU SP birojā, Kaļķu ielā 1 – 324.

RTU SP Centrālās vēlēšanu komisijas vadītājs Armands Šenfelds 26369853 RTU SP Likumdošanas nodaļas vadītājs Dainis Jakovels 29116741

11

STUDENTU LAPA

2006. gada 26. oktobris

Noskaidroti konkursa «Mis un Misters RTU 2006» finālisti Šāds konkurss mūsu augstskolā notiek jau trešo reizi. Pieteikumu, kā jau ierasts, bija ļoti daudz, uz atlases kārtu ieradās 78 jaunieši.

Atlases kārtā pretendenti pildīja IQ testu, pastāstīja par sevi vizītkartē, izspēlēja

dažādas situāciju spēles, demonstrēja kustību mākslu, kā arī piedalījās fotosesijā.

Sīvā cīņā finālā iekļuva piecas meitenes: Oksana Dasko, ETF B1; Anita Magazniece, IEF B1;

Izaicini sevi!

Neiespējamā misija Kas tas ir? Konstruēšanas pasākums mehu gaumē, kas notiks 1. novembrī «Mehulandē». Aicināti piedalīties visi gribētāji, savācot trīs dalībnieku komandu!

«13. promociju padome – mehi» Ja jau ir tikts tik tālu raksta lasīšanā, tad jau ir panākta maza daļa no lielā raksta autoru plāna. Te iederas teiciens: «Ja dabā tas tā nav iekārtots, tad mehi uztaisīs!» Bet kas tad galu galā ir tā «13. promociju padome – mehi»?

Nu jau vēsturē ir ierakstīta biedrības «13. promociju padome – mehi» dibināšana, kas notika 5. septembra vakarā mehu štābā, pašā «Mehulandes» sirdī. Bija sapulcējušies gan veci, gan jauni mehi, lai kopīgi darītu to, par ko jau ilgāku laiku ir

runāts – reinkarnētos jeb nodibinātos. Šis nosaukums arī netika ņemts no zila gaisa, bet gan saistībā ar faktu, kas pārtapis gandrīz vai par nostāstu. Ja paskatās RTU promociju padomju sarakstu, tad var pamanīt, ka viena skaitļa trūkst – 13.

Klīst baumas, ka tas ir māņticības dēļ, bet tas lai paliek noslēpumā tīts! Mehi, juzdami izaicinājumu un arī pārliecību par savu taisnību, nolēma nodibināt biedrību ar nosaukumu «13. promociju padome – mehi».

«Eku zona» MARIKA MUIŽNIECE, IEF Nu kurš no mums gan nav bijis pirmkursnieks!?

Stāvēšana garajās uzņemšanas rindās, uztraukums gaidot rezultātus, prieks par ieskaitīšanu universitātē... Un tad klāt pirmās dienas studenta kārtā. Dažiem adaptācijas periods ir īss un viegls, citi savukārt jūtas kā no laivas izmesti...

Mums gribējās, lai tādu no laivām izmesto cilvēciņu būtu mazāk. Domāts – darīts! Šogad ekonomisti pirmo reizi gatavoja pasākumu pirmkursniekiem. 25.–27. augustā 40 studiju programmas «Ekonomika» pirmkursnieki devās uz atpūtas centru «Plosti» (www.plosti.lv), kur organizatori no IEF Studentu pašpārvaldes sadarbībā ar IEF administrāciju veidoja triju dienu adaptācijas un iepazīšanās pasākumu jaunajiem studentiem.

Tagad varam droši apgalvot, ka programmas «Ekonomika» pirmā kursa studentu vairākums jau pirms 1. septembra bija labi sagatavoti studiju sākšanai.

Pasākuma mērķis bija iepazīstināt jaunos studentus ar dzīvi universitātē gan no studentu, gan no administrācijas un universitātes mācībspēku puses, kas arī veiksmīgi tika izpildīts.

Dace Mežavilka, IEF M1; Solvita Roļskija, IEF B3; Dace Strēlniece, DITF B1; un pieci puiši: Aleksandrs Fedorovičs, BF K2; Rūdolfs Krese, ETF B2;

Armands Melngailis, IEF B2; Aleksejs Rutkovskis, TMF, B2; Vadims Vakanjuks, MLĶF B2.

Apsveicam! Veiksmi finālā, kas notiks 15. decembrī RTU Lielajā aulā!

Precīzāk? Jo mazāk zināsi, jo vieglāk būs dzīvot, bet... tiks meklēts vēl viens izmantojuma veids RTU avīzei «Jaunais Inženieris». Būs arī augstums, būs arī kritieni, būs arī uzvarētāji... ja izpildīs to, ko nav iespējams izdarīt.

Izaicinājums ir mests, atliek tikai piedalīties! Paver acis plašāk un meklē informāciju!

Tavi mehi rtu.tmfsp@gmail.com

Ko tā ēd?

Biedrības mērķis ir pārstāvēt mehus, aizstāvēt viņu tiesības un intereses, veicināt labvēlīgu un radošu vidi fakultātē.

«Ar šo tiek atvērta jauna lappuse mehu vēstures grāmatā, jaunais statuss ļaus mehiem uzņemt lielākus apgriezienus savās darbībās, uzlabot kvalitāti un veidos labu pamatu atspērienam pretī mērķim,» stāsta mehu pašpārvaldes vadītājs Dainis Jakovels. Jau agrāk bija novērots, ka mehi ne tikai izklaidējas, bet arī organizē izglītojoša rakstura pasākumus, piemēram, ekskursijas uz uzņēmumiem, diskusijas. Ideju ir daudz, arī nākotnē ir

plānots pievērst lielu vērību jauno mehu izglītošanai, patriotisma radīšanai un, protams, arī aklimatizēšanai. Tas viss tiek darīts viena mērķa labad – mehu kulta izkopšanai. Tāpēc arī tāds nosaukums, jo katrs mēs vārām savu zinātni savā katliņā, mehi tajā skaitā.

Ja ir kāds jautājums aizķēries uz mēles vai arī ir gribēšana vairāk uzzināt par mehiem un «13. promociju padomi – mehi», tad raksti uz mehu oficiālo epasta adresi rtu.tmfsp@gmail.com vai iegriezies pie mums mehu štābā, Ezermalas ielā 6 – 207A. Vienmēr jūsu mehi

Pirmās dienas vakars tika veltīts iepazīšanās procesam – bija dažādas iepazīšanās spēles, kā arī nakts trase, kur ar dažādu uzdevumu palīdzību tika pārbaudīta gan studentu erudīcija, gan fiziskā sagatavotība. Tā kā trase bija jāpārvar komandās, pirmkursniekiem tika radīti piemēroti apstākļi, lai iepazītu cits citu.

Otrā diena jau bija mazliet nopietnāka. Jaunie studenti tika informēti par mācību kārtību, sesiju un citiem viņus interesējošiem jautājumiem. Jāpiebilst, ka informatori bija ne tikai administrācija, bet arī studenti, kas dalījās savā pieredzē.

Pa vidu nopietnām sarunām bija daudz dažādu sporta aktivitāšu un prāta spēļu ar balvām, kas tika sarūpētas, pateicoties pasākuma atbalstītājam «SEB Unibankai»!

Vakarā pirmkursnieki varēja atbrīvoties, piedaloties dažādos atpūtas pasākumos, un vēlāk, palaisti savā vaļā, viņi neformālā pirts gaisotnē varēja turpināt iepazīšanos un vienkārši atpūsties.

Trešajā dienā kopīgi atskatījāmies uz padarīto, pirmkursnieki saņēma atbildes uz neskaidrajiem jautājumiem. Bija arī pasākuma laikā tapušo bilžu skatīšanās.

Jāpiebilst, ka jaunie studenti pārbaudījumu godam izturēja gan nakts trasē, gan sporta uzdevumos un, spriežot pēc atsauksmēm, patiešām lieliski pavadīja laiku!

Vienīgi tika saņemtas sūdzības par pārlieku biežu barošanu! :D «Eku zona» bija patiešām veiksmīgs eksperiments – no dalībniekiem ir saņemts daudz jo daudz labu atsauksmju! Lielu paldies sakām IEF administrācijai par atbalstu.

Mērķis tika sasniegts. Šāda veida pasākumus rīkosim arī turpmāk, iesaistot pārējo IEF studiju programmu pirmkursniekus.

12

INFORMĀCIJA

2006. gada 26. oktobris

Džosera piramīdas pazemē

Ekspedīcijas dalībnieki faraona Džosera apbedījuma telpā. No kreisās - J. Klētnieks, B. Delāns, R. Pipars.

JĀNIS KLĒTNIEKS Augusta beigās no Ēģiptes atgriezās Latvijas zinātniskā ekspedīcija, kas apsekoja pasaulē vecākās akmens piramīdas – Džosera pakāpju piramīdas – pazemes struktūras, lai izstrādātu detalizētu turpmāko pētījumu projektu.

Ekspedīcijas darbā piedalās arī vairāki Būvniecības fakultātes mācībspēki – docents Jānis Klētnieks, asistents Māris Kaļinka un doktorants Grigorijs Goldbergs. Pašreizējā izpētes gaitā iegūta jauna, agrāk nezināma informācija par piramīdas apakšzemes konstrukcijām, to izkārtojumu un nostiprinājuma stāvokli. Taču vienlaikus uzradušies daudzi neskaidri jautājumi par atsevišķo pazemes struktūru funkcionālo nozīmi, to izcelsmes hronoloģiju un saglabāšanas iespējām, uz kuriem līdzšinējā izpēte nav sniegusi atbildes. Joprojām noslēpumā tīta piramīdas cēlāja Imhotepa kapavietas atrašanās, kuru atklāt ir katra ēģiptologa sapnis. Bet varbūt jau esam pietuvojušies šim noslēpumam?

PAZEMES EJU LABIRINTS Džosera piramīdu pamatoti uzskata par vecāko akmens piramīdu pasaulē. Tā būvēta Ēģiptes valsts 3. dinastijas valdnieka Džosera laikā (2668.–2649. g. p. m. ē.) un ievērojama ar savu sešpakāpju piramidālo formu, kas paceļas 62 metrus virs tuksnešainā Sakaras plato. Zem piramīdas atrodas vesela pazemes valst-

ība, kur 30 metru dziļumā izvietojas valdnieka Džosera kapenes ar sarkofāga telpu, vairākām priekštelpu kamerām un palīgtelpām, kas savienotas ar kaļķakmens klintājā izcirstajām ejām. No kapenēm uz virszemes templi ziemeļu pagalmā ved daļēji aizbērtā kāpņu galerija.

Zem faraona apbedījuma telpām piramīdas austrumdaļā apmērām 33–35 m dziļumā izvietojas Džosera ģimenes locek ļu kapenes. Pašlaik atklātas 11 kapenes, bet to skaits varētu būt lielāks. Uz katru no tām ved atsevišķa šahta ar atzarojumu virzienā uz centru, kur paplašināto eju galos izvietoti sarkofāgi.

Daudzo gadu tūkstošu laikā kapeņu izlaupītāji iznīcinājuši kādreizējo kapeņu iekārtojumu, par ko liecina sadauzīto vāžu, ziedojumu trauku drumslas, alabastra un koka sarkofāgu dēļu lauskas.

Bez šīm divām kapeņu grupām vēl dziļāk pazemē atrodas pa daļai sabrukušu eju tīkls, kuru izvietojumu un stāvokli pašlaik vēl nav iespējams precīzi noskaidrot, pirms nav veikta visu struktūru telpiskā uzmērīšana. Kapeņu izlaupītāji izcirtuši arī šauras alas, kas vēl vairāk sarežģī galveno pazemes eju izvietojuma izpēti. Iespējams, ka pazemē atrodas vēl daudz aizbrukušu eju un neatklātu telpu. Pašreiz rēķina, ka kopējais eju un koridoru garums zem Džosera piramīdas varētu pārsniegt 6 km. Šo dziļo apakšzemes eju funkcionālā nozīme joprojām ir neskaidra. Senēģiptiešu reliģiskajos tekstos minēts, ka pazemes

10. novembrī plkst. 19 arēnā «Rīga»

Baltijas studentu dziesmu un deju svētku GAUDEAMUS XV atskaņu koncerts Piedalās Latvijas augstskolu kolektīvi.

Koncertā tiks atskaņotas visa Tartu svētku programma.

Aicināti visi interesenti!

Ieejas kartes variet saņemt RTU Studentu klubā!

mirušo valstī, tāpat kā virszemē, plūst Nīlupe, pa kuras sazarojumiem mirušais valdnieks peld saules laivā uz Iaru – «svētlaimības jeb paradīzes laukiem» –, lai nonāktu mūžībā.

Daudzas pazemes ejas atrodas sabrukuma stāvoklī, jo pirms Asuānas aizsprosta uzcelšanas Nīlas plūdu laikā dziļākajās ejās ieplūda ūdens. Mitruma iespaidā slāņainais kaļķakmens sairis un izraisa nogruvumus. Piramīdas iekšienē valda arī īpatnēji gaisa apstākļi. Gaiss tur ir vēsāks nekā ārpusē un arī sauss.

Cilvēkiem, kas strādā pazemē, ļoti spēcīgi izdalās sviedri, ķermenis ātri atūdeņojas.

Vai tam būtu saistība ar vispārējo sublimācijas parādību, kas iekonservējusi gandrīz trīs tūkstoš gadus vecās koka si-

jas un vēl tūkstoš gadu vecākās koka šķirstu paliekas? Koki nav puvuši, bet labi saglabājušies. Daudzu pazemes eju griestos arī izskalotas kalcīta nogulsnes un veidojusies kristalizācija. Vietām redzamas sausa pelējuma pūkas. Tas viss liecina par lēnu sublimācijas procesu, kas notiek pazemē zem lielās akmens masas bez vēdināšanas un minimālos gaisa apmaiņas apstākļos. Piramīdas iekšienē tāpēc nemājo nekādas dzīvas būtnes.

DIEVIŠĶAIS IMHOTEPS Džosera piramīdu, blakus esošo tempļu arhitektūras formas radījis Imhoteps, kuru līdz pat 19. gadsimta beigām uzskatīja par mitoloģisku un leģendāru senēģiptiešu personu. Bet tad ēģiptologi atklāja, ka Imhoteps vēsturiski reāli eksistējis un ka viņš ir pirmais zināmais arhitekts un akmens piramīdas celtnieks senajā pasaulē.

Arheoloģiskajos izrakumos uz vairākiem faraona Džosera laika pieminekļiem atrada Imhotepa vārdu un titulus. Viņš bijis «Lejasēģiptes valdnieka kanclers, Augšēģiptes valdnieka vezīrs, Lielās pils pārvaldnieks un mantzinis, Heliopoles lielais priesteris, celtnieku, skulptoru, vāžu izgatavotāju un rakstvežu pārzinis».

Augsto amata stāvokli faraona Džosera galmā Imhoteps, domājams, ieguvis ar gudrību un talantu. Viņa vārda ii-m-htp jēdzienisko nozīmi skaidro kā – «viens, kas nāk ar mieru», kas sakrīt ar Bībelē pazīstamo priesteru teicienu «miers ar tevi».

Seno ēģiptiešu ticējumos liela loma bijusi sapņu tulkošanai, par ko stāstīts arī Bībelē. Labi pazīstams stāsts par Jāzepa augsto stāvokli, ko viņš ieguva, izskaidrojot faraona sapņus un pareģojot valstij septiņus neražas gadus.

Džosera attēls kapeņu gaitenī.

ASINI PRĀTU UN KĀP SPICĒ!

Turi īkšķus par savējiem un esi kopā ar dalībniekiem un līdzjutējiem!

28. oktobrī plkst. 16 RTU Mazajā zālē, Kaļķu 1 Organizē: RTU Studentu klubs Atbalsta: RTU, fakultātes, Latvijas Dailes teātris, Latvijas Leļļu teātris, aktīvās atpūtas centrs «Joker», Karjeras žurnāls jauniem cilvēkiem «Mērķis», «SEB Unibanka».