Nr 6 08 11 2001 by Rīgas Tehniskā universitāte

Nr. 6 (1205) 8.11.2001.

RTU avîze iznåk kopß 07.02.1959.

2001. gada 8. novembris

Latvijas Republikas proklaméßanas gadadienai veltîtie pasåkumi 16. novembrî

Plkst. 16 Senåta svinîgå séde Ka¬˚u ielå 1, Mazajå zålé

Plkst. 18 Raimonda Paula koncerts Solisti: Harijs Spanovskis, Jånis Paukßtello. Piedalås instrumentålå grupa: Aivars Hermanis, Raimonds Macats, Normunds Skraucis, Måris BrieΩkalns.

Péc koncerta – balle ar svétku mielastu. Ieejas karte Ls 12 Ka¬˚u ielå 1 –218 un fakultåßu dekanåtos. Informåcija pa tålruni 7089330 vai 7089404.

Sveicam RTU studentus un ma©istrantus Sveicam RTU studentus un ma©istrantus, kuri uzvaréjußi Latvijas Izglîtîbas fonda mér˚programmas Izglîtîbai, zinåtnei un kultürai stipendiju konkurså 2001./2002. måc.g. 1. semestrî: DITF studentu Andreju Ka¬iññikovu; ma©istrantus Daci Arnicåni, Sanitu Vo¬nagu, Diånu AndΩåni. MLF studenti Natåliju Usaçovu; ma©istrantus Madaru Pétersoni, Dmitriju Çerñaku, Ilzi Åboliñu, Ievu Jaunzemi, Maksimu Vañejevu; doktorantu Remo Meriju Meri. ETF studentus Juriju Jonasu, Vadimu Bistrovu; ma©istrantus Uldi Vilku, Romasu Pauliku. EEF studentu Vadimu Strelkovu; ma©istrantus Konstantînu Markovu, Mariju Dañilovu, Gati Junghånu. BF studentus Gati Åbeli, Artüru Kalvi, Aivaru Veikßånu, Verneru Straupi; ma©istrantus Andri Buligu, Sandi Feldmani, Ansi Markevicu. TMF DzTI studentus Vjaçeslavu Dobroserdovu, Fjodoru Mihailovu; ma©istranti Je¬enu Timoßenko. IEF studentu Igoru Petrovu. Konkursu sponsoréjußi a/s DATI, a/s Grindeks, a/s Latvijas Dzelzce¬ß, SIA Lattelekom, a/s Latvijas Autocme¬u direkcija, a/s Latvijas Gåze, VAS Latvenergo un LEB, Rîgas Laku un kråsu rüpnîca. LIF mér˚programma Izglîtîbai, zinåtnei un kultürai

Sveicam! RTU Daugavpils måcîbu un zinåtñu centram – 40 DMZC vésture îsumå • 1961. gada 4. jülijå Daugavpils Pedago©iskå institüta telpås darbu såk Rîgas Politehniskå institüta Daugavpils vakara un neklåtienes fakultåte. Tajå måcås 75 studenti. • 1967. gadå fakultåtes vajadzîbåm nodod jaunu éku, kas celta par Daugavpils îmiskås ß˚iedras rüpnîcas lîdzek¬iem. • 1968. gadå fakultåté atver dienas noda¬u. Tajå måcås 76 studenti. • 1970. gadå fakultåté ir InΩeniermehånikas un Fizikas un matemåtikas katedra. • 1972. gadå darbu såk Maßînbüves katedra. • 1973. gadå tiek izveidots Skait¬oßanas centrs. • No 1971. lîdz 1991. gadam uz Daugavpils fakultåtes båzes tiek organizétas Vissavienîbas mehånikas zinåtnieku vasaras skolas, kurås piedalås Lietuvas, Krievijas, Ukrainas, Kazahijas, Baltkrievijas un Gruzijas zinåtnieki. • Lîdz 1992. gadam fakultåte gatavo speciålistus mehånikå, elektroener©étikå un celtniecîbå. • Paßreiz DMZC studé piecås nozarés: mehånikå – 19 studenti, elektroener©étikå – 58, datorzinåtné – 96, ekonomikå – 53, büvniecîbå – 22. Atzîméjot jubileju, notika gan svinîgå séde, koncerts un balle, gan sporta pasåkumi. Plaßåk par tiem lasiet kådå no nåkamajiem JI numuriem.

Rektors informé Senåta sédé 29. oktobrî rektors akadémi˚is I. Knéts informéja: ➠ Tikko kå beigusies Rîgas domes attîstîbas komisijas izbraukuma séde RTU telpås Ka¬˚u ielå 1, kurå piedalîjås RTU rektors I. Knéts, Rîgas domes priekßsédétåja vietnieks A. Kreituss, Rîgas domes Attîstîbas komisijas vadîtåjs A. Ameriks, Attîstîbas departamenta direktors I. Za¬etajevs, firmas MERKS pårståvis un Rîgas Namu direktors A. Låcis. Izstaigåtas telpas, un rektors komisiju iepazîstinåjis ar RTU vadîbas viedokli par ßo éku un trim iespéjamiem lémuma variantiem. Pirmkårt, Rîgas domei ir jåpieñem politisks lémums, vai pilsétas centrå lîdzås domei jåatrodas kårtéjam veikalam, viesnîcai, vai jåsaglabå universitåte, kuras nosaukumå ir Rîgas vårds un kuras absolventi strådå daΩådås pilsétas organizåcijås un uzñémumos. Otrkårt, ja dome pieñem lémumu, ka éka påriet firmai MERKS, kas uzvaréja izsludinåtajå konkurså par teritorijas sakårtoßanu, kurå piedalîjås gan tikai viens pretendents, tad RTU varés atbrîvot telpas tikai péc tam, kad büs uzcelta rektoråta jaunå éka îpsalå un izremontétas un sagatavotas jaunås IEF telpas MeΩa ielå. Treßkårt, jåuzzina konkréts arhitektu viedoklis (vélams, lîdz 9. novembrim) par paßreizéjo RTU galveno éku, jo izskan doma par trîsståvu ékas da¬as noårdîßanu, lai atjaunotu Jaunielas izeju uz Krastmalu. Taçu tad RTU zaudétu Mazo zåli, 301. auditoriju, tipogråfiju un arhîvu. ➠ Par RTU Informåcijas un vadîbas sistémas izveidi firma izdarîjusi detalizétus apré˚inus – izstrådi var veikt divarpus gados, un kopéjå izmaksa ir Ls 120 000. Tas mums ir par dårgu. Ir sakårtota interneta lietoßanas uzskaite RTU. Dekåniem iesniegtas ziñas par katru konkrétu lietotåju (datoru). ➔ 3. lpp

2001. gada 8. novembris

Kas jauns Starptautisko sakaru da¬å? RTU viesojas jaunais Våcijas véstnieks Latvijå Evita Serjogina ikvienam våciski runåjoßam studentam Íovasar Latvijå darbu uzsåka jaunais no Baltijas valstîm tuvåk iepazît Våcijas Våcijas Federatîvås Republikas véstnieks Ekarts Herolds. Lai gan Rîgå aizvadîti tikai daΩi méneßi, vésturi, politiku, ekonomiku, kultüru un izglîtîbas sistému. Herolda kungs atzinîgi vértéja arî to, ka Latvijå jau piekto véstnieka kungs jau ir nedaudz apguvis latvießu valodu un ticies ar to institüciju pårståvjiem, kam ir cießa sadarbîba ar Våciju. gadu RTU paspårné darbojas Hågenas Tålmåcîbas universitåtes Lai iepazîstinåtu Våcijas véstnieku ar Rîgas Tehniskås uni- Rîgas studiju centrs. Hågenas Tålmåcîbas universitåte ßobrîd ir versitåtes vésturi, studiju programmåm, aktivitåtém zinåtné un vienîgå tålmåcîbas universitåte Våcijå, kas sniedz iespéju starptautiskås sadarbîbas jomå, universitåtes rektors akadémi˚is studentiem 100 valstîs viså pasaulé paplaßinåt savu redzesloku, Ivars Knéts 20. oktobrî bija uzaicinåjis Herolda kungu uz iegüt jaunas zinåßanas, iepazît Våcijas izglîtîbas sistému un tikßanos. Galvenå sarunu téma bija RTU un Våcijas sadarbîba iegüt Våcijas augståko izglîtîbu. Íovasar Hågenas Tålmåcîbas universitåti, iegüstot ma©istra diplomu, beidza 19 våcu valodas izglîtîbas jomå. Jau kopß universitåtes dibinåßanas Våcija ir stabils un skolotåji no visas Latvijas. Bet ßoruden måcîbas Rîgas studiju ➔ 4. lpp uzticams sadarbîbas partneris. Patlaban RTU apmaiñas programmas SOCRATES ietvaros vien ir 14 sadarbîbas lîgumi ar Våcijas augstskolåm, turklåt notiek aktîva starpaugstskolu sadarbîba ar Lîbekas, Brémenes, Vismåras, Leipcigas un daudzåm citåm universitåtém. Ik gadu Latvijas Zinåtnes padomes Zinåtnes starptautiskås koordinåcijas centrs rîko konkursu uz Våcijas Akadémiskå apmaiñas dienesta (DAAD) stipendiju programmåm. Tehnisko specialitåßu un inΩenierzinåtñu studentiem ir paredzétas îpaßas DAAD stipendijas sadarbîbå ar akciju sabiedrîbu SIEMENS. RTU Starptautisko sakaru da¬å ikviens interesents var atrast informåciju par gandrîz vai visåm Våcijas augstskolåm. Véstnieka kungs Våcijas informatîvajå No kreisås: valodniecîbas studiju konsultante Velta Vikmane, HTU Starptautisko sakaru da¬as stendå uzmekléja arî savas augstskolas programmu koordinatore Ulrike Heninga, RTU Starptautisko sakaru da¬as vadîtaja Måra Sni˚ere, RTU plauktiñu. Par tradîciju ir k¬uvusi arî rektors akadémi˚is Ivars Knéts, Våcijas Federatîvås Republikas véstnieks Latvijas Republikå Ekarts Starptautiskå vasaras universitåte Tilti, kurus Herolds, ekonomikas studiju konsultante Zane Arkliña, politolo©ijas studiju konsultants Armands ce¬am – tilti, pår kuriem ejam, kas ¬auj Gütmanis.

Rektors informé ➔ 2. lpp

➠ No IZM sañemtas ziñas par valsts finanséto vidéjo studentu skaitu 2002. budΩeta gadå: bakalauru un profesionålajås studijås – 5795 (2001. g. – 5995), ma©istrantürå – 1297 (2001.g. – 1470), doktorantürå – 182 (2001.g. – 152). Kopéjais finanséjums pieaudzis par Ls 617 000. IZM izsaka pårmetumus, ka lîdz ßim esam uzñémußi vairåk studentu nekå bija at¬auts, tåpéc ar finansu problémåm jåtiekot galå paßiem. Salîdzinot vidéjo studentu skaitu pa nozarém, jåsecina, ka inΩenierzinåtnés studentu skaits nav samazinåts. Skaits samazinåts pedago©ijå un visvairåk ekonomikå, jo ßos speciålistus gatavo arî daudzås privåtås augstskolås, bet valstij, péc ministrijas domåm, tik daudz ßîs nozares speciålistu nevajagot. Mums tagad jåprecizé, cik nåkamgad büs beidzéju un cik uzñemsim. Rektora pirmå prognoze – uzñemt budΩeta vietås 1600, bet par maksu arî IEF var uzñemt tik, cik spéj apmåcît. ➠ Såkts risinåt jautåjumu par mazajåm profesora grupåm. Tås tiek apvienotas katedrås, kurås turpmåk strådås vairåki profesori. Jåpårbauda, vai nenotiek priekßmetu dubléßanås. ➠ Universitåtei aktuåla ir akadémisko kadru atjaunoßana fakultåtés. Attiecîgus pasåkumu plånus ßajå jautåjumå dekåni

iesniedza jau 2000. gadå, bet nekas ßobrîd nav mainîjies. Ministru kabinetå jau agråk iesniegta Augståkås izglîtîbas padomes izstrådåta un Latvijas Augstskolu rektoru padomes akceptéta Akadémisko kadru atjaunoßanas programma, kas paredz paplaßinåt uzñemßanu doktorantürå. Pagaidåm gan nekådi lémumi, ne rîkojumi arî ßajå sakarå nav pieñemti. ➠ Dekånu padomé nolemts påriet uz studentu re©istråciju centralizéti – fakultåtés, jo lîdzßinéjå re©istråcija 56 struktürvienîbås ir neracionåla (prasa atseviß˚u algotu darbinieku, atseviß˚u datoru). Re©istråcija institütos saglabåjas vienîgi skaitliski lielajås fakultåtés – IEF, DITF un TMF. ➠ Remonta dokumentu pårbaude Daugavpils MZC konstatéjusi vairåkas bütiskas neprecizitåtes, kas noved pie nepamatotåm izmaksåm. Netiek iesniegti defektu akti. Darba pieñéméjiem jåbüt precîzåkiem un prasîgåkiem, dokumentus izskatot. ➠ Rektors atgådinåja, ka valsts proklaméßanas gadadienai veltîtå svinîgå senåta séde notiks 16. novembrî pulksten 16, péc kuras koncertå uzståsies Raimonds Pauls ar savu ansambli. ➠ Rektors piebilda, ka südzîbas par nekårtîbåm fukßu ballé var likt pieñemt lémumu par studentu vakaru rîkoßanas aizliegumu Ka¬˚u ielå 1. M.E.

2001. gada 8. novembris

Kas jauns Starptautisko sakaru da¬å? RTU viesojas jaunais Våcijas véstnieks centrå såka gandrîz 80 jauni studenti. Lielåkå da¬a studentu ir izvéléjußies vai nu ma©istrantüras programmu Våcijas studijas vai arî ma©istrantüras programmu ekonomistiem, kuru absolvéjot, tiek iegüts Latvijas un Våcijas ma©istra gråds ekonomikå. Ekonomikas studentu vidü ir arî 11 Rîgas Tehniskås universitåtes InΩenierekonomikas fakultåtes ma©istranti. Véstnieka kungs piedalîjås Hågenas Tålmåcîbas universitåtes Rîgas studiju centra organizétajå ievadseminårå jaunajiem studentiem un sveica studentus ar jaunå måcîbu gada såkumu. Savå uzrunå viñß uzsvéra, ka tålmåcîbas studijas, kas notiek sveßvalodå, ir drosmîgu cilvéku izvéle, un pauda prieku, ka Latvijå, par spîti tam, ka skolås kå pirmå sveßvaloda galvenokårt tiek måcîta ang¬u valoda, vél ir daudz uzñémîgu un zinåtkåru cilvéku,

kas brîvi pårvalda våcu valodu. Herolda kungs pats da¬u savu studiju laika ir pavadîjis Francijå un labi saprot, ko nozîmé studijas citas valsts augstskolå un sveßvalodå.

Atvadoties véstnieka kungs atzina, ka ir patîkami pårsteigts par RTU plaßajiem kontaktiem ar Våcijas augstskolåm, un solîja, ka centîsies savas darbîbas laikå veicinåt un atbalstît sadarbîbu starp Latvijas un Våcijas izglîtîbas un zinåtnes institücijåm. ❏

Geberta Rufa fonda stipendijas dalîbai zinåtniskås konferencés Íveicé Lai veicinåtu jauno zinåtnieku pieredzes apmaiñu un paplaßinåtu zinåtniskos kontaktus starp Íveici un Baltijas valstîm, Geberta Rufa fonds saistîbå ar projektu Swiss Baltic Net (www.swissbaltic.net) izveidojis îpaßu stipendiju fondu. Stipendijas tiek pieß˚irtas doktorantiem un jaunajiem zinåtniekiem, kas vélas piedalîties Íveicé notiekoßajås konferencés. Pretendét uz ßo stipendiju var ikviens doktorants un jaunais zinåtnieks vecumå lîdz 32 gadiem. Stipendija da¬éji sedz ar

konferenci saistîtos izdevumus. Vienai personai stipendiju var pieß˚irt divas reizes. Informåciju par Íveicé notiekoßajåm konferencém var atrast internetå: www.swiss–science.org, kå arî Íveices universitåßu un zinåtnisko institütu måjas lapås. Pieteikuma veidlapas un sîkåka informåcija: RTU Starptautisko sakaru da¬å Ka¬˚u ielå 1, 222. telpå. Tålr. 7089021, fakss 7089312, e–pasts: <evita.serjogina@rtu.lv>, <www.swissbaltic.net>.

Geberta Rufa fonda stipendijas dalîbai zinåtniskås konferencés Íveicé Saistîbå ar projektu Swiss Baltic Net (www.swissbaltic.net) Geberta Rufa fonds piedåvå Baltijas valstu doktorantiem un jaunajiem zinåtniekiem vecumå lîdz 32 gadiem stipendijas zinåtnisku pétîjumu veikßanai Íveicé dabaszinåtñu, inΩenierzinåtñu un ekonomikas jomås. Stipendija tiek pieß˚irta uz laiku, ne ilgåku par trîs méneßiem. Pétîjumus iespéjams veikt: • Cîrihes Tehniskajå universitåté (ETHZ), www.ethz.ch • Cîrihes Universitåté, www.unizh.ch (dabaszinåtñu un ekonomikas fakultåßu institütos un laboratorijås) • Fribüras Universitåté, www.unifr.ch (dabaszinåtñu un ekonomikas fakultåßu institütos un laboratorijås)

• Bernes koledΩå, www.fh–bern.ch • Cîrihes Profesionålajå augstskolå, www.zfh.ch Ieinteresétajåm personåm ir jåizraugås sev vélamå pétîjuma vieta kådå no minétajåm augstskolåm un jåsañem attiecîgå institüta vai laboratorijas piekrißana pétîjuma veikßanai. Informåciju par pétniecîbas institütiem un laboratorijåm, kurås iespéjams veikt pétîjumus, var atrast augstskolu måjas lapås. Sîkåka informåcija: RTU Starptautisko sakaru da¬å Ka¬˚u ielå 1, 222. telpå. Tålr. 7089021, fakss 7089312, e–pasts: <evita.serjogina@rtu.lv>, <www.swissbaltic.net>.

2001. gada 8. novembris

Kas jauns Starptautisko sakaru da¬å? RTU studenti intereséjas par prakses iespéjåm årzemés Alîna Grînberga izveidota tå sauktå nacionålå komiteja, Piektdien, 26. oktobrî, Rîgas Tehniskas koordiné IAESTE darbîbu attiecîgajå kajå universitåté notika Starptautisko sakaru da¬as un Studentu parlamenta kopîgi organizéta studentu valstî, pårståvot gan studentu, gan akadémisko aprindu, gan tikßanås ar RTU partneraugstskolas Lîbekå – Lîbekas Tehniskås darba devéju intereses. Lielåkoties ßo darbu veic studenti paßi. augstskolas (Fachhochschule Lübeck) – Starptautisko sakaru Galvenie nacionålås komitejas uzdevumi ir kontakti ar savas da¬as vadîtåju Uvi Bitermanu par RTU studentu iespéjåm valsts uzñémumiem, kas varétu un vélétos piedåvåt prakses piedalîties starptautiskajå studentu prakses programmå vietas årzemju studentiem (tas ir obligåts priekßnosacîjums, lai IAESTE. Tikßanås laikå Bitermana kungs studentiem izklåstîja valsts k¬ütu par pilntiesîgu programmas dalîbnieci), kå arî ßîs programmas darbîbas principus, balstoties uz Våcijas kå årzemés piedåvåto prakses vietu sadale starp savas valsts ilggadéjas programmas dalîbvalsts pieredzi, un atbildéja uz studentiem. Lai Latvija varétu sekmîgi iesaistîties ßîs programmas darbîbå, pirmais mér˚is ir nacionålås komitejas studentu jautåjumiem. IAESTE (The International Association for the Exchange of dibinåßana un darboties griboßu studentu piesaistîßana. Tikßanås noslégumå Våcijas kolé©is aicinåja RTU studentus Students for Technical Experience) ir starptautiska praktikantu apmaiñas programma inΩenierzinåtñu un tehnisko specialitåßu aktîvi iesaistîties IAESTE programmas darbîbå un ßai iecerei studentiem, kas darbojas jau vairåk nekå 50 gadus, un tajå solîja plaßu Våcijas puses atbalstu. Pirmais solis jau ir sperts: no iesaistîjußås 80 pasaules valstis, dodot iespéju studentiem må- ß.g. 7. lîdz 9. novembrim Våcijas pilsétå Lîbekå notiks ikgadéjå cîbu laikå güt pieredzi izvélétajå profesionålås darbîbas jomå. IAESTE Våcijas nacionålås komitejas konference, kurå péc Protams, prakse årzemés ir vilinoßs piedåvåjums arî tiem stu- våcu puses ielüguma viesosies arî RTU studentu pårståvis. dentiem, kas lîdzås profesionålajai pieredzei vélas güt dzi¬åku Jåcer, ka ßajå konferencé gütå pieredze un våcu kolé©u solîtais ieskatu attiecîgås valsts kultürå, valodå un sadzîvé un iegüt atbalsts palîdzés RTU studentiem viså drîzumå k¬üt par pilntiesîgiem starptautiskås praktikantu apmaiñas programmas jaunus draugus. Tå kå IAESTE praktikantu apmaiñas programma viså dalîbniekiem. ❏ pasaulé tiek administréta decentralizéti, katrå dalîbvalstî ir

Kur meklét informåciju par studiju iespéjåm ASV un citås angliski runåjoßås valstîs Evita Serjogina ma©istrantürå un doktorantürå, Centrålås Gandrîz ikviens students vélas da¬u studiju laika pavadît kådå årzemju augstskolå. RTU studenti Eiropas Universitåtes Vasaras skolu, Måcîbu plåna resursu cenbieΩi jautå par stipendiju programmåm valstîs, kurås måcîbas tra programmu un otrå kursa studentu apmaiñas programmu banotiek ang¬u valodå. Tiem, kas tuvåkajå nåkotné vélas papildinåt kalaura lîmenî ASV. Valodu måcîbu centra Izglîtîbas informåcijas centrs strådå savas zinåßanas ASV, Kanådas, Austrålijas, Lielbritånijas vai kådas citas valsts augstskolå ar ang¬u måcîbu valodu, péc in- katru dienu no pulksten 14 lîdz 18, izñemot sestdienas un formåcijas bütu jådodas uz Valodu måcîbu centra Izglîtîbas svétdienas. Centra adrese: informåcijas centru, jo tur var atrast materiålus par studiju iespéjåm, kå arî par valodas testiem un stipendiju programmåm. Smilßu iela 1/3, 3. ståvs, Der atceréties, ka domåt par pieteikßanos uz stipendijåm Rîga, LV–1050 jåsåk vismaz gadu pirms plånotå måcîbu såkuma. Taçu vél var Tålr. 7211407, fakss 7213780, e–pasts: <dvisnola@latnet.lv>, pagüt iesniegt dokumentus uz Sorosa fonda – Latvija stipendiju kontaktpersona Dace Visnola. programmåm, pieméram, Oksfordas Universitåtes un Centrålås <www.eac.lv>, <www.zl.lv/latvian/vmc.htm> Eiropas Universitåtes stipendiju programmåm studijåm http://www.sfl.lv/konkursi.htm

Japånas Fonda stipendijas Japånas Fonds izsludinåjis stipendiju konkursu 2002./2003. studiju gadam: • zinåtniekiem humanitårajås un sociålajås zinåtnés (2–12 méneßi); • doktorantiem humanitårajås un sociålajås zinåtnés (4–14 méneßi); • kultüras mantojuma saglabåßanas un restauråcijas speciålistiem (2–6 méneßi). Stipendijas sañemßanas priekßnoteikums – labas japåñu vai ang¬u valodas zinåßanas. Sîkåka informåcija: Starptautisko sakaru da¬å Ka¬˚u ielå 1, 322. telpå, tålr. 7089313, kå arî internetå: <www.jpf.go.jp>. Pieteikuma anketas iespéjams sañemt Japånas véstniecîbå, K. Valdemåra ielå 21, tålr. 7812003. Pieteikumi jåiesniedz Japånas véstniecîbå lîdz ß. g. 3. decembrim.

2001. gada 8. novembris

RTU måcîbspékam – Marijas Kirî stipendija ar nelielu, bet aktîvu un draudzîgu kolé©u RTU Biomateriålu zinåtniskås pétnieIeva Mi˚elsone grupu un ar îmijas tehnolo©ijas fakulcîbas laboratorijas vadîtåjam Dr. inΩ. Rüdolfam Cimdiñam Eiropas Komisija Viens no visu ES projektu realizåcijas pa- tåtes vadîbas atbalstu nodibinåjåm Biopieß˚îrusi Marijas Kirî stipendiju uz matnosacîjumiem ir to pievienotå vértîba materiålu zinåtniski pétniecisko laboratodeviñiem méneßiem zinåtnisko projektu jeb projekta rezultåtu lietderîba Eiropas riju, kuru ßogad apvienojot ar Biomehåeksperta un konsultanta pienåkumu, kå sociåli ekonomisko problému risinåßanå. nikas zinåtniski pétniecisko laboratoriju Müsu pirmais, jau 1995. gadå pozitîvu un profesora Ivara Knéta vadîto profesora arî zinåtniskå un pedago©iskå darba veikßanai materiålzinåtñu jomå F. Íillera novértéjumu ieguvußais ES projekts bija grupu, tika izveidots Biomateriålu un bioJénas universitåtes Tehniskajå institütå uz Eiropas tirgu orientéto zinåtnisko pé- mehånikas institüts, kura direktors ir Våcijå. Marijas Kirî stipendija ir augstå- tîjumu programmas Eureka projekts profesors I. Knéts. M. Kirî stipendiju var uzskatît par paBiomateriåli (Materiåli kais novértéjums zinåtnieka darbîbai, EU–294 kurå piedalîjås 15 gaidåm jaunåko un no izpildes viedok¬a kuru konkursa kårtîbå péc noteiktu kri- medicînai), tériju izpildes pieß˚ir zinåtniekiem, kas universitåtes un firmas no Våcijas, komplicétåko ES projektu. Viens no stipendijas ieguvéja galvenajiem devußi savu ieguldîjumu nozîmîgos pienåkumiem ir Eiropas Komisijas starptautiskos zinåtniskos projektos. eksperta un konsultanta darbs Rüdolfs Cimdiñß ir pirmais Latvijas jaunattîstoßos Eiropas re©ionos un ßozinåtnieks, kam pieß˚irta ßî augstå reiz tießi Tîringenes zemé Våcijå (viens Eiropas Komisijas atzinîba pieredzéno bijußås Austrumvåcijas re©ioniem). jußu zinåtnieku kategorijå. Kå pamatdarbavieta ßo pienåkumu Pirms ßîs stipendijas starptautiska veikßanai ir izvéléts F. Íillera Jénas konkursa kårtîbå R. Cimdiñß jau bija universitåtes Tehniskais institüts. Jau ir ieguvis zinåtnisko projektu eksperta saskañoti pirmie konkrétie darba pienåtiesîbas Eiropas Komisijå un Briselé kumi ßajå institütå: jauna lekciju kursa veica projektu ekspertîzi. Materiålu savienojumi un pårklåjumi M. Kirî stipendiju konkurså izstråde un lîdzdalîba zinåtniskos pétîR. Cimdiñß piedalîjås ar speciåli sagajumos par keramisko materiålu biotavotu projekta aprakstu par vienu no aktivitåtes ietekmi uz üdenî sastotémåm, kas atbilst 5. ietvara pamiem biolo©iskiem mikroorganis(GROWTH) programmas prioritåtém: miem. Plåni fosfåtu stiklu pårklåjumi viegli Tîringené R. Cimdiñß strådås ne oksidéjamiem metåliem kå båze tikai Jénas universitåtes Tehniskajå kompleksåm pårklåjumu sistémåm. institütå – viñß sadarbosies arî ar Projekta pieteikuma izvértéjumå Cimdiñß (otrais no labås) kopå ar Våcijas, Francijas Veimåras un Ilmenavas universitåtém, izß˚iroßa nozîme bija R. Cimdiña R. un Latvijas biomateriålu pétniekiem péc lekcijas kuras ir Materiålzinåtñu tålmåcîbas zinåtniskå un pedago©iskå darba piere- konferencé Spånijå. programmas partneres Jénas dzei, kå arî dalîbai starptautiskos zinåtGrie˚ijas, Latvijas un universitåtei. Kå projektu ekspertam niskos projektos. Lîdz ßim pozitîvu no- Itålijas, vértéjumu daΩådos starptautiskos kon- Ma˚edonijas. Tas, ß˚iet, bija pirmais R. Cimdiñam ir plånots arî konsultanta kursos sañémußi septiñi projekti, kuros Eureka projekts Latvijå. Tå kå Eureka darbs Tîringenes zemes vadîbas atviena no galvenajåm projektu izstrådåtå- projektiem nav paredzéts tießs ES finan- balstîtos zinåtniski tehniskos projektos, jåm un projekta partnerém ir R. Cimdiña séjums, tad ilgi tas netika îpaßi atzîts. saistîtos ar daΩådu materiålzinåtnes un vivadîtå RTU Materiålzinåtnes un lietiß˚ås Tagad, kad vairåki ßådi projekti Latvijå des problému risinåßanu. RTU var lepoties ar sava måcîbspéka ˚îmijas fakultåtes Biomateriålu zinåtniski jau ir bijußi, par Eureku runå ar cieñu un pétnieciskå laboratorija. Pieci no tiem ir projektu izpildîtåji sañem daΩådu nacio- panåkumiem visaugståkå lîmeña starpES 4. un 5. ietvara zinåtnisko programmu nålo zinåtnisko institüciju atbalstu. Müsu tautiskå konkurså. Kå uzsver R. Cimdiñß: projekti un divi bilaterålie – Latvijas un Biomateriålu ZP laboratorijai Eureka «Marijas Kirî stipendijai ir ne tikai vienVåcijas zinåtniskås sadarbîbas – projekti. projekts bija kå Eiropas projektu izglîtî- reizéja finanséjuma nozîme. Tå ir zinåtniskå varéjuma novértéjums – ne tikai Sîkåk par ßiem projektiem ståsta bas un pétniecîbas darba skola. Trîs müsu ES projekti ir saistîti ar mana personiskå varéjuma, bet gan manu Rüdolfs Cimdiñß: kolé©u zinåtniskå darba pieredzes un – No tematiskå aspekta visiem ßiem Inco Copernicus programmu. Abi bilaterålie Latvijas un Våcijas sasniegto rezultåtu novértéjums. Savukårt projektiem ir starpnozaru raksturs. Lîdzås konkrétu materiålzinåtnes problému risi- projekti, kuros esmu viens no diviem pieredze, kådu var güt, strådåjot tådås innåßanai jaunu stikla, keramisko vai arî lîdztiesîgiem projektu vadîtåjiem, ir sais- stitücijås kå Eiropas Komisija un årzemju kompozîtmateriålu izstrådé un izmanto- tîti ar jaunu materiålu un to konstrukciju augstskolas, Latvijå paßlaik ir neaizßanå inovatîvu izstrådåjumu raΩoßanå izstrådi konkrétam tehniskam vai medi- ståjama. Tå ir pieredze, kå Latvijai sadar projektos ir veikti pétîjumi par jauno ma- cîniskam izmantojumam. Pieméram, bio- bîbå ar Eiropas valstîm veidot vienotu ziteriålu un apkårtéjås vides mijiedarbîbu, funkcionåli pårklåjumi titåna sakauséju- nåtnes un augståkås izglîtîbas straté©iju.» îpaßi medicînisko implantu un cilvéka ma implantiem, pårklåjuma sistému iz- Un tå noteikti noderés, strådåjot Latvijå stråde lidmaßînu dzinéju turbînu låpstiñu un veicinot zinåtnieku un studentu iesaisorganisma mijiedarbîbu, kå arî risinåtas tîßanos starptautiskos un paßmåju projekproblémas, kas saistîtas ar rüpniecisko mehånisko svårstîbu novérßanai u.c. Jåuzsver, ka bez pétnieciskås båzes tos, kuri sekmétu Latvijas zinåtnes, augatkritumu kaitîguma novértéjumu un to pårstrådi lietderîgos izstrådåjumos vai Latvijå lîdzdalîba ßåda méroga projektos ståkås izglîtîbas un visas tautsaimniecîbas deponéßanu videi nekaitîgå veidå u.c. nebütu iespéjama. Tåpéc 1995. gadå kopå attîstîbu kopumå. ❏

2001. gada 8. novembris

Apdroßinåsim veselîbu! RTU ir noslégusi sadarbîbas lîgumu ar apdroßinåßanas akciju sabiedrîbu Rîgas Slimokase par darbinieku un viñu ©imenes locek¬u veselîbas apdroßinåßanu. Apdroßinåßanas akciju sabiedrîba piedåvå augstskolu darbiniekiem maksimålas atlaides visu veidu polisém: sarkanajai, trîs veidu za¬ajåm polisém, baltajai (piemérotåka jauniem cilvékiem, jo neietver stacionåro palîdzîbu), sudraba, zelta un zelta ekstra polisei. Pédéjå aptver visu medicînisko manipulåciju spektru, maksas pakalpojumus péc operåcijåm, kå arî rehabilitåcijas kursu. Ar tåm paßåm atlaidém polises var iegådåties arî darbinieku ©imenes locek¬i (ieskaitot mazbérnus un pat sievasmåti!). Universitåte nav tik bagåta, lai saviem darbiniekiem pilnîbå apmaksåtu veselîbas apdroßinåßanas polises, kå to dara bagåtås firmas. Taçu Kanclera dienests ir radis palîdzîbas iespéju arî RTU darbiniekiem – RTU uz laiku (ne ilgåku par çetriem méneßiem) apñemas kreditét darbinieka polises iegådi. Péc

darbinieka attiecîga iesnieguma sañemßanas gråmatvedîba pårskaitîs apdroßinåßanas sabiedrîbai pilnu polises cenu (kartes darbîba såkas 7 dienas péc naudas iemaksas), un ßo summu atvilks no algas darbinieka iesniegumå norådîtajå laika posmå (no viena lîdz çetru méneßu laikå). Pérkot polises ©imenes locek¬iem, RTU kasé jåsamakså pilna cena naudå. Iesniegumus var noformét: arodbiedrîbas biedri arodkomitejå Ka¬˚u ielå 1, 224. telpå pie gråmatvedes Tamåras Jutånes, visi påréjie gråmatvedîbå pie Dzintras BraΩes Ka¬˚u ielå 1, 96. telpå. Arodkomitejå iespéjams sîkåk iepazîties ar paßu apdroßinåßanas piedåvåjumu – katras polises apdroßinåßanas programmu, kopéjo apdroßinåßanas summu, lîgumieståΩu sarakstu u.c. Saudzésim sevi! Apdroßinåsim savas veselîbas aprüpi!

M.E.

Senåta lémumi oktobrî Senåta séde notika 29. oktobrî. ➣ Apstiprinåja Humanitårå institüta nolikumu, ievérojot aizrådîjumus par daΩåm redakcionålåm k¬üdåm. Humanitårå institüta saståvå ietilpst: Sociolo©ijas un pedago©ijas katedra, Sporta katedra un Filozofijas profesora grupa. ➣ Par doktorantüras darba vadîtåju MLF doktorantürå apstiprinåja Grenådas universitåtes profesoru Dr. G. Kultroni (Spånija). ➣ Ievérojot formålo neatbilstîbu starp Augstskolu likumå noteikto minimålo pilna laika studiju ilgumu piektå lîmeña profesionålås kvalifikåcijas ieguvei (4 gadi) un praktisko inΩenieru programmu apjomu 140 kredîtpunkti (nominålo 160 vietå), Senåts noléma: 1. No 2002./2003. akadémiskå gada pårtraukt uzñemßanu tehnikumu absolventiem paredzétås praktiskå inΩeniera lîmeña studiju programmås. 2. Tehnikuma absolventus uzñemt attiecîgås profesionålås izglîtîbas studiju programmås, kas jau darbojas (vai tiek gatavotas) reflektantiem ar vispåréjo vidéjo izglîtîbu, uzñemßanas noteikumos paredzot nepiecießamås prasîbas. ➣ Apstiprinåja nozares profesoru padomi Mehånika ßådå saståvå: RTU profesori habilitétie inΩenierzinåtñu doktori – 1. J. Vîba (priekßsédétåjs); 2. F. Bulavs; 3. I. Knéts; 4. V. Pavelko; 5. R. Rikards; 6. A. Urbahs; 7. V. Ußakovs; 8. M. ZakrΩevskis; 9. LLU profesors Dr.h.inΩ. J. Brauns; 10. LJA profesors Dr.h.inΩ. J. Cimanskis; LU profesori habilitétie inΩenierzinåtñu doktori – 11. J. Jansons; 12. V. TamuΩs. ➣ Apstiprinåja ßådas doktorantüras studiju programmas: ap©érbu tehnolo©ija; tekstila un ap©érbu tehnolo©ija; tekstilmaßînu mehånika; kvalitåtes nodroßinåßana un vadîba. ➣ Pamatojoties uz RTU Senåta 1996. gada 29. janvåra sédes lémumu Par RTU stipendiju fonda sadales kårtîbu, RTU Senåta stipendijas noléma pieß˚irt ßådiem studentiem: I pakåpes Senåta stipendiju – Ls 32 ménesî pie jau pieß˚irtås stipendijas – S. Klezbergai (IEF M2); S. Sveilei (IEF M1); J. Jasukéviçai (IEF M2). II pakåpes Senåta stipendiju – Ls 24 ménesî pie jau pieß˚irtås stipendijas – A. Resnim (TMZF I4); Ì. Vilkam (IEF B3); I. Indrånei (IEF M1); A. Anteniß˚ei (AF D2); D. Lîdumai (IEF D2); V. Skribanam (IEF D3); N. Rolduginai (EEF D3); D. Solovjovam (IEF D3); III pakåpes Senåta stipendiju – Ls 16 ménesî pie jau pieß˚irtås stipendijas –

I. Rukmanei (AF B5); S. Gaidukovam (MLF B3); I. Vilcånei (MLF B3); V. Strelkovam (EEF B3); A. Auziñam (IEF M2); A. Krümiñam (EEF M2); A. Sukovam (DITF M1); S. Ziminai (EEF D1); A. Galkinai (EEF D3). ➣ Péc Studiju da¬as vadîtåja P. Sliedes skaidrojumiem Senåts noléma: pamatojoties uz TMF Direktoru padomes 2001. gada 18. oktobra lémumu, mainît profesionålås studiju programmas Materiålu tehnolo©ija un dizains nosaukumu uz Materiålu dizains un tehnolo©ija. ➣ Par profesoru un asociéto profesoru vakantajåm ßtata vietåm Senåts noléma: 1. Izsludinåt konkursu uz vakantajåm profesoru ßtata vietåm: 1.1. Materiålzinåtné – tekstila un ap©érbu tehnolo©ija. 1.2. MLF profesoru ßtata vietu sarakstå mainît Neorganiskås ˚îmijas profesora ßtata vietu uz Materiålu ˚îmijas profesora ßtata vietu. 1.3. Izsludinåt konkursu uz vakanto profesora ßtata vietu ˚îmijå – materiålu ˚îmija. 2. Izsludinåt konkursu uz vakantajåm asociéto profesoru ßtata vietåm materiålzinåtné – tekstila un ap©érbu tehnolo©ija (2 vietas). ➣ Par izvirzîßanu LZA balvåm jaunajiem zinåtniekiem Senåts noléma: izvirzît Latvijas Zinåtñu Akadémijas zinåtnisko darbu konkursam ßådus RTU jauno zimåtnieku darbus inΩenierzinåtnés: 1. I. Galkins, Industriålås elektronikas un elektrotehnikas institüta lektors. Disertåcijas darbs Matricas veida frekvences pårveidotåja izpéte un izstråde, disertåcija aizståvéta 2001. gada 28. jünijå, darba vadîtåjs profesors L. Ribickis. I. Galkins turpina darbu Ener©étikas un elektrotehnikas fakultåté, lasa lekcijas un vada studentu praktiskos darbus. 2. T. Ogurcova, Mehånikas institüta ma©istrante. Ma©istra darbs Pédas nospieduma dinamikå un statikå, normå un patalo©ijå datorizétas sistémas izstråde, darbs novértéts ar atzîmi izcili, ir vairåkas zinåtniskås publikåcijas, to skaitå starptautiskås. Darba vadîtåjs profesors J. DjukendΩijevs. 3. J. Makarovs, DITF III kursa ma©istrants Datorvadîbas sistému specialitåté, zinåtniskais darbs Datorsistéma terapijas izvélei, kurå izveidota lémuma pieñemßanas sistémas datorrealizåcija. Darba vadîtåjs profesors Z. Markoviçs. 4. A. ˆikitenko, DITF 1. kursa doktorants, zinåtniskais darbs Hibrîdas intelektuålas sistémas kodols balstîts uz induktîvo, deduktîvo un gadîjumos sakñotu sprießanu, ir starptautiska zinåtniska publikåcija, otra pieñemta ➔ 8. lpp

2001. gada 8. novembris

Dekånu runas 18. oktobra sédé ➠ Rektors akadémi˚is I. Knéts parådîja klåtesoßiem nesen sañemto RTU starptautiskås akreditåcijas dokumentu – Akreditåcijas lapu (skat. 1. lpp.). Apsprieda fakultåßu un programmu akreditåcijas lapu pasniegßanas kårtîbu un vienojås, ka fakultåtém tås pasniegs Senåta sédé. Nåkamajå Dekånu padomes sédé vél jåvienojas par lapu glabåßanas kårtîbu. ➠ Datu tîkla projekta direktors I. Pujåts informéja par pédéjås nedé¬as jaunumiem vienotås RTU vadîbas un informåcijas sistémas izveidé. Programmétåji intensîvi izstrådå sistémas Reflektants un Students. Paßreizéjå etapå nepiecießams kori©ét savåkto materiålu, kå arî izvértét darba proceså radußos niansétos jautåjumus, ko veic Studiju da¬a. Íis process radîjis pauzi datu struktüru darba proceså, par ko nervozé våcu firma. Ir arî daΩas tehniska rakstura grütîbas, bet tås tiks atrisinåtas. Pårskats par interneta izmantoßanu ir sagatavots, bet iesniegßanai pietrükst daΩu struktürvienîbu vadîtåju vîzu, kas ir nepiecießamas kå jau visiem naudas dokumentiem. Kårtîbå ir to klientu dokumenti, kas strådå ar Latnet. Pårskata sagatavoßanas gaitå radußies secinåjumi – rekordisti interneta lietoßanå ir BF skait¬oßanas centrs un IEF RaΩoßanas un uzñéméjdarbîbas ekonomikas profesora grupas datorzåle. Datortîkla rîcîbå ir speciåla monitoringa uzraudzîbas programma, kas ¬auj pårbaudît, vai ir pietiekama interneta noslodze, vai to lietojam atbilstoßi ideåliem noteikumiem. Maksimuma brîΩos jaudas pietrükst, tåpéc nepiecießams pacelt piesléguma lîmeni. (LU strådå ar 4 Mb, RTU tikai ar 260 Kb.) I. Pujåts lüdza akceptét Optikum darbîbu iekßéjo datu tîklu apsekoßanå. Rektors informéja, ka otra firma, kas izteica véléßanos piedalîties sistémas izstrådé, par darbu pieprasîjusi Ls 180 000 darba såkßanai, ko RTU, protams, maksåt nevar. ➠ Apsprieda Senåta oktobra sédei gatavotos jautåjumus. ➠ Iepriekßéjå sédé ierosinåtais priekßlikums par katedru izveidoßanu, apvienojot nelielås profesora grupas, izskatîts Rektora padomé un sagatavoti ßådi priekßlikumi: 1. Fakultåtém lîdz 27. novembrim jåizvérté iespéja veidot katedras, apvienojot profesorgrupas, kurås ir neliels studentu skaits un nav prasîbåm atbilstoßa nepiecießamå kvalificétå akadémiskå personåla. 2. Lielås profesorgrupas, kurås ir 5 vai 7 zinåtñu doktori un liels studentu skaits, saglabå patståvîgu struktürvienîbu statusu un sañem finanséjumu, lai îstenotu programmas. 3. Katedras var büt pak¬autas gan tießi fakultåtei, gan lieliem institütiem. Fakultåtes dekåns vai institüta direktors iesaka jaunizveidotås katedras vadîtåja amata kandidatüru apstiprinåßanai attiecîgi fakultåtes domé vai institüta padomé. 4. Finanséjumu iedala tåm struktürvienîbåm, kas îsteno studiju programmas, – galvenokårt fakultåtém, institütiem, katedråm. 5. Katedrå var büt vairåki profesori, katrs nodroßina savu priekßmetu grupas studijas. Izskanéja vairåki priekßlikumi: unificét katedru paraugnolikumu; organizét attiecîgu seminåru; noteikt atbildîbu par studiju programmåm; nevilcinåties ar ßî jautåjuma izlemßanu. Vienojås konkrétos reorganizåcijas priekßlikumus iesniegt lîdz 27. oktobrim.

Senåta lémumi oktobrî ➔ 7. lpp publicéßanai RTU Zinåtnisko rakstu kråjumå. Pirmo reizi Latvijå darbå realizéts projekts, kurå integréti trîs måkslîgå intelekta sprießanas mehånismi. Darba vadîtåjs profesors J. Grundspeñ˚is. ➣ Péc måcîbu prorektora E.Be˚era ierosinåjuma, atsaucoties uz BF studentu südzîbu, Senåts noléma: 1. Atcelt RTU Senåta 1994. gada 31. janvåra sédes lémumu Par apmåcîbai izmantojamås datortehnikas amortizåcijas izdevumu apmaksu. 2. Uzdot Senåta Studiju programmu un Likumdoßanas komisijåm izstrådåt jaunu lémuma projektu.

➠ Kanclers R. Taraßkeviçs iesniedza dekåniem izskatîßanai valsts budΩeta dotåcijas sadalîjuma projektu 2001./2002. studiju gadam. Kanclers izskaidroja dokumentus un lüdza dekånus tos pårbaudît, precizét un ievadît trükstoßos datus. Sadalîjuma projektå büs pamanåms, kuri individuålie plåni nav ievadîti, kådi priekßmeti nav re©istréti. Visas korekcijas jåveic lîdz 26. oktobrim. Dalåmå summa ir nedaudz lielåka nekå pagåjußå gadå, mainîjußås arî daΩådu amatu vidéjås algas, kas ietekmé darba algas paståvîgo da¬u. Vairåkas neskaidrîbas ir doktorantu dokumentos, nav ievadîti visu doktorantu individuålie plåni. (Paßlaik nekavéjoties jåievada klåtienes doktorantu individuålie plåni.) Vienojås, ka neskaidros jautåjumus katrs dekåns pårrunås ar kancleru individuåli, lai lîdz 27. oktobrim precizétu sadales dokumentus. ➠ Rektors akadémi˚is I. Knéts iepazîstinåja ar attîstîbas fonda izlietojumu septembrî. Turpmåk ßo iepazîstinåßanu veiks regulåri, lai panåktu fonda lîdzek¬u sadales caurspîdîgumu. ➠ Apsprieda rangu tabulas atcelßanu, såkot no ßå måcîbu gada 1. kursa, un lîguma slégßanu ar 1. kursa maksas studentiem. Måcîbu prorektora priekßlikums – maksas studentus uz brîvåm valsts finansétåm studiju vietåm pårcelt izñémuma kårtå ar fakultåtes domes lémumu, un turpmåk nepårcelt uz maksas studiju vietåm studentus, kuri 1. kurså konkursa kårtå ieskaitîti uz valsts finansétajåm studiju vietåm. Pédéjais priekßlikums atsauc nepiecießamîbu veidot rangu tabulas. ➠ Vienojås sagatavot Senåta lémuma projektu par uzñemßanas pårtraukßanu speciålajås tehnikuma beidzéju grupås. ➠ Zinåtñu prorektors L. Ribickis iesniedza dekåniem datus par universitåtes doktorantiem uz 17.10.2001. Fak.

Aizståvéjußi promocijas darbu kopß 1992. g.

Ieguvußi habilitétå doktora grådu

Uzñemti 2000./2001.m.g. par budΩ./neklåt.

Doktorantu skaits 18.09.2001

AF 4 – – 6 BF 10 3 1/1 28 DITF 9 3 6/1 50 EEF 19 7 4 37 ETF 1 3 – 9 1/2 IEF 5 – 59 MLF 22 8 7 40 TMF 23 12 8/2 86 Kopå 93 36 27/6 315 ➠ Apsprieda datorzå¬u izmantoßanas maksu, jo måcîbu prorektors sañémis BF studentu südzîbu, ka no viñiem tiek iekaséta maksa par datorzåles izmantoßanu plånå paredzéto nodarbîbu laikå. Vienojås uz nåkamo Dekånu padomes sédi sagatavot lémuma projektu ßajå jautåjumå. Par zåles izmantoßanu plånoto nodarbîbu laikå studentiem nav jåmakså. Par maksu zåles izmantoßana ir no nodarbîbåm brîvajå laikå, bet cena daΩådås fakultåtés nedrîkst büt atß˚irîga. ➠ Rektors brîdinåja, ka Saimniecîbas da¬as darbîbå konstatétås k¬üdas celtniecîbas un remonta dokumentu noforméßanå nav pie¬aujamas, tåpéc turpmåk ieviesîs stingråku kontroli pår ßådiem dokumentiem. ➠ Dekåniem nebija iebildumu pret iniciatoru priekßlikumu – dibinåt RTU Aeronautikas centru. ➠ Rektors akadémi˚is I. Knéts atgådinåja klåtesoßajiem par ➔ 9. lpp

➣ Klausîjås Senåta Likumdoßanas komisijas priekßsédétåja V. Kampara pårskatu par komisijas darbu. Komisijas darbå piedalås deviñi senatori, galvenås izstrådes – RTU Senåta nolikums un RTU Satversme, kas saskañota ar jauno Augstskolu likumu. Abi dokumenti apstiprinåti RTU Senåtå. Lîdz ßim universitåßu satversmes apstiprinåja Saeimå, tagad IZM iesniegusi dokumentus vispirms Ministru kabinetå un notiek saskañoßana daΩådås ministrijås. Turpmåk plånotie darbi – Akadémiskås sapulces nolikums, Katedru standarta nolikums, lémums par apmåcîbai izmantojamås datortehnikas amortizåcijas izdevumu apmaksu. M.E.

2001. gada 8. novembris

Dekånu runas

valsts proklaméßanas gadadienas svinîbu pasåkumiem RTU: ➔ 8. lpp 16. novembrî pulksten 16 notiks svinîgå Senåta séde, kurå apbalvos universitåtes studentus un darbiniekus. Sédé paredzéts nolasît referåtu par latvießu strélnieku lomu no 1915. lîdz 1917. gadam neatkarîgas Latvijas valsts tapßanå. 25. oktobra sédé ➠ Måcîbu prorektors E. Be˚eris informéja, ka Ventamonjaks intereséjies par iespéjåm RTU gatavot firmai nepiecießamos speciålistus, un lüdza dekånus, kuru fakultåtes profils atbilst firmas interesém, iepazîties ar kontaktpersonas koordinåtåm. ➠ Datu tîkla projekta direktors I. Pujåts atgådinåja, ka vispårîgås ziñas par interneta lietotåjiem un viñu radîtajåm izmaksåm dekåniem iesniegtas pirms nedé¬as un ir iespéjams sañemt arî detalizétu informåciju. I. Pujåts lüdza administråciju precizét un pieñemt attiecîgu lémumu par datorzå¬u lietoßanas apmaksu. Par Telia monitoringu ziñas jau ir redzamas internetå, un sîkåkus jautåjumus var noskaidrot, jautåjot atbildîgajiem par fakultåßu datortîkliem. Atklåjies, ka daΩkårt viens un tas pats dators uzrådîts par piederîgu vairåkåm struktürvienîbåm. Programmétåji ir atrisinåjußi pagåjußås nedé¬as tehniskås problémas, strådå ar testu båzi, veic darba procesa analîzi, slîpé uzdevuma nostådnes, veido un precizé tehnisko uzdevumu. Studiju da¬ai vél jåizskata vairåkas funkcionålas lietas, jo jauno tehnolo©iju iespéjas ir daudz plaßåkas. Kopîgi ar firmu programmétåjiem uzdevums ir vél jåpapildina un jåprecizé. Kanclers R. Taraßkeviçs informéja, ka otra programméßanå ieinteresétå firma iesniegusi precîzus programméßanas darba izmaksu apré˚inus par atseviß˚iem sistémas blokiem. Kopéjå jaunås sistémas izveidoßanas izmaksa ir Ls 120 000, kas var tikt îstenota divarpus gados. Tas dod vispårîgu priekßstatu par sistémas izmaksåm, ja RTU pieñemtu kådu no komercpriekßlikumiem. Universitåte ßådu summu apmaksåt nevar. Dekånus intereséja jautåjums, kåpéc våcu firma paßlaik programmé bez maksas, vai vélåk tå neprasîs maksåt. Zinåtñu prorektors L. Ribickis paskaidroja, ka firmas interesés ir kopdarba rezultåtå sañemt RTU sagatavotus kvalitatîvus jaunos speciålistus. Såkås jau daudzkårt dzirdéta diskusija par to, vai esam kas îpaßs, ka nepérkam gatavu LU studentu datu båzes programmu, bet gudrojam kaut ko savu. Rektors, kanclers un måcîbu prorektors kårtéjo reizi pacietîgi skaidroja, ka LU programmå ir tikai studentu datu båze, kas nav sajügta ar vadîbas sistému, ka RTU jau 20 gadus strådå automatizétå vadîbas sistéma un Students ir tikai da¬iña no kopéjås vadîbas sistémas ar daudz plaßåkåm iespéjåm (stipendijas, måcîbu plåni, eksåmenu lapas u.c.), nevis tikai uzskaiti. Rektors iepriekßéjå sédé atståstîja, ka LU rektors, uzzinåjis par müsu sistémas Students iespéjåm, teicis, ka arî tådu vélétos. I. Pujåts un E. Be˚eris atgådinåja jau agråk teikto, ka pavasarî sistémas analîzei pieaicinåtie åréjie eksperti arî nav ieteikußi atteikties no müsu vadîbas sistémas konstrukcijas, jo tås daudzo apakßsistému sajügßana ar paßreizéjo LU sistému varétu radît daudzas problémas. Abu sistému bütiskåkå atß˚irîba ir paßå pamatnostådné: LU sistémas pamatå ir cilvéks, RTU – struktürvienîba, jo måcîbspéka un studenta sadarbîba notiek caur måcîbu priekßmetu. DaΩu dekånu viedoklim, ka students ir galvenais, iebilda kanclers, nosaucot ßo jautåjumu par strîdîgu. Kas ir primårais un svarîgåkais: prece – müsu piedåvåtå izglîtîba – , vai pircéjs, kas ßo preci pérk, – students? Diskusijas gaitå rektors izteica priekßlikumu, par kuru ar DITF dekåna J. Grundspeñ˚a piekrißanu vienojås: DITF izmantos LU programmétås sistémas un lietojuma analîzi ma©istra darba uzdevumos, bet administråcija ßim nolükam iegådåsies LU programmu un nodos DITF darba izpildei atseviß˚u serveri. ➠ Apsprieda Senåta sédes sagatavoßanu. Rektors iebilda pret izveidojußos Senåta lémumu sagatavoßanas kårtîbu, ka daudzkårt izskatîßanai Senåta sédé tiek piedåvåti iepriekß

neapspriesti un nesagatavoti jautåjumi, kas sédi vérß diskusiju klubå. Rektors vélas, lai Senåta darbs bütu operatîvs un precîzs, nevis haotisks. Lai laikus sagatavotu Senåta sédes jautåjumus, aktîvåk jådarbojas Senåta komisijåm, kuru vadîtåju ieinteresétîba darboties paßlaik nav seviß˚i manåma. Rektors uzskata, ka lielåka atbildîba par sédes sagatavoßanu jåuzñemas Senåta priekßsédétåjam un viña vietniekam, ka no komisiju vadîtåjiem jåpieprasa ßå måcîbu gada darba plåni. Arî Dekånu padomes séΩu lémumi bütu jåsagatavo precîzåk, lai påråk lielås diskusijas, kas daΩkårt veidojas ßajås sédés, netraucétu operatîvi pieñemt lémumus. Jautåjuma nostådne tomér netraucéja atkal izvérsties kårtéjai diskusijai – ßoreiz par Senåta lémumu daΩådas interpretéßanas iespéjåm un brîvås izvéles kredîtpunktu daΩådo izlietoßanu daΩådås fakultåtés. Aktîvås diskusijas gaitå izskanéja interesantas domas: måcîbu prorektors uzskata, ka atseviß˚iem lémumiem jåpievieno papildu instrukcija, kas izslégtu daΩådas lémuma interpretéßanas iespéjas, un ka papildu nodarbîbas atseviß˚os vidusskolå neapgütos priekßmetos universitåtei nav jåorganizé vispår, jo tå ir paßu studentu probléma – neesi apguvis skolå, apgüsti tos tagad kursos uz sava ré˚ina; kanclers ierosinåja påriet uz agråko pieeju uzñemßanå – ar konkursu vairåkos priekßmetos, no kura atteicåmies 90. gadu såkumå, kad minimåla augståkås izglîtîbas pieprasîjuma apståk¬os «uzñémåm visus, kas vismaz kaut ko zinåja, un apmåcîjåm viñus uz vietas». Måcîbu prorektors apstiprinåja, ka ßåda påreja arî notiks, jo saskañå ar Izglîtîbas likumu uzñemßanå tiks ñemts vérå aizvien lielåks centralizéto eksåmenu (un ne tikai matemåtikas) skaits. ➠ Zinåtñu prorektors L. Ribickis atgådinåja, ka lîdz 31. oktobrim jåiesniedz Senåtå apstiprinåti kandidåtu saraksti konkursam par LZA balvåm inΩenierzinåtnes studéjoßajiem. ➠ Noléma ieteikt Senåta novembra sédi pårcelt uz 17. decembri. ➠ Apsprieda projektu valsts budΩeta dotåcijas sadalîjumam starp struktürvienîbåm 2001./2002. studiju gadam. Péc vairåku dekånu pretenzijåm par iedalîtajåm summåm kanclers R. Taraßkeviçs atbildéja, ka iepriekßéjå sédé jau ir brîdinåjis, ka vél nav iedalîta visa summa, ka galvenokårt jåkonstaté, kådi studentu individuålie plåni vél nav ievadîti datu båzé. Grütîbas ar datu precizéßanu ir fakultåtés, kas pårñem studentus no DEED. Visvairåk nepiecießams atrast un izsvîtrot no studentu datu båzém atskaitîtos studentus. ➠ Kanclers informéja, ka noslégta vienoßanås ar apdroßinåßanas firmu Rîgas Slimokase par iespéju darbiniekiem un viñu radiniekiem iegådåties veselîbas apdroßinåßanas polises aratvieglotiem noteikumiem. (Skat. 7. lpp.) Arodbiedrîbas biedri ar attiecîgiem iesniegumiem var griezties arodkomitejå, påréjie – gråmatvedîbå, 96. telpå. Darbiniekiem universitåte piedåvå arî kredîta ñemßanas iespéju, t.i., iesniegumå jånoråda, vai kartes vértîbu atskaitît no viena méneßa algas vai çetru méneßu laikå (tas ir garåkais piedåvåtais termiñß, izvéléties var arî îsåku). Radiniekiem reizé ar iesniegumu jåsamakså RTU kasé pilna apdroßinåßanas prémijas (kartes) vértîba skaidrå naudå. ➠ Studentu kluba direktore A. Visocka iepazîstinåja ar Latvijas Republikas proklaméßanas gadadienai veltîtå koncerta un atpütas vakara plåniem. Vakars notiks 16. novembrî péc Senåta svinîgås sédes. Koncerta da¬å pirmo reizi RTU telpås uzståsies maestro Raimonds Pauls. M.E.

RTU Zinåtniskås bibliotékas jaunumi No 2001. gada 12. lîdz 16. novembrim RTU ZB notiks kårtéjås

bibliotékas informåcijas dienas. Periodisko izdevumu lasîtavå (îpsalas ielå 10, 2. ståvå, 202. ist.) no plkst. 10 lîdz 18 büs iespéja iepazîties ar jaunåko literatüru, ko sañémusi bibliotéka.

2001. gada 8. novembris

Latvijas ˚îmijas véstures muzejam – 25 23. oktobrî Latvijas ˚îmijas véstures muzejs, kas atrodas Kronvalda bulvårî 4, tagadéjå LU Biolo©ijas fakultåtes ékå, kådreizéjå Rîgas Politehniskå institüta Dabaszinåtñu fakultåtes ékå, Gustava Vanaga auditorijå atzîméja savas darbîbas 25 gadu jubileju. Kå jau katrå jubilejå arî ßajå reizé netrüka ziedu un dåvanu, un vértîgåkås no tåm bija nozîmîgi papildinåjumi muzeja kolekcijai, ko dåvåja vairåki klåtesoßie (pieméram, profesors J. Loçmelis – izcilå ˚îmi˚a A. Ieviña doktora disertåcijas ori©inålu), arî akadémi˚is Jånis Stradiñß. Viña dåvinåjumu vidü bija profesora A. eßåna laboratorijas darbu gråmata, Ò. Çugajeva, A. Favorska, H. Ítaudingera, E. Fréliha un arî P. Valdena ori©inålrokraksti, kå arî vesela romåna cienîga pussadegußu véstu¬u un atklåtñu kaudzîte, kas liecina par profesora N. Íilova un profesores L. Liepiñas måsas draudzîbu. Akadémi˚is J. Stradiñß, sveicot gan esoßos, gan bijußos muzeja lîdzstrådniekus, izteica gandarîjumu, ka no Gustava Vanaga memoriålå darba kabineta 25 gados izaudzis nozîmîgs un vérå ñemams îmijas véstures muzejs, kas ir k¬uvis par Rîgas ˚îmijas skolas tradîciju glabåtåju un sargu. «Varbüt muzejs ir nedaudz vecmodîgs, bet ßai ékå îsti iederîgs. Ceru uz RTU un LU vadîbas izpratni, lai muzejs nekad nebeigtu paståvét. Lai nekad neizsîkst tå veidotåju entuziasms!» novéléja J. Stradiñß. Arî paßi muzeja lîdzstrådnieki un sava darba fanåti˚i ßå vårda labåkajå nozîmé ar lielu mîlestîbu un rüpîbu jubilejas

Ieva Mi˚elsone reizei bija sagatavojußi dåvanu visiem klåtesoßajiem kolokvija klausîtåjiem (no kuriem, ß˚iet, lielåkajai da¬ai bijusi tå

laime klausîties paßa Gustava Vanaga lekcijas) un arî citiem ˚îmijas véstures interesentiem – gråmatu îmija Rîgas Politehnikumå un Rîgas Politehniskajå institütå (autori – I. Grosvalds, U. Alksnis, A. Ruplis, I. Meirovics), kurå apkopota informåcija par ˚îmijas zinåtnes attîstîbu, måcîbu un zinåtnisko darbu, måcîbspékiem un augstskolas absolven-

RTU véstures lappuses

tiem Rîgas Politehnikuma îmijas noda¬å no 1863. lîdz 1919. gadam. Jubilejai veltîtajå kolokvijå profesors Imants Meirovics sniedza pårskatu par muzeja pirmsåkumiem (arî tå priekßteci Tehnolo©ijas un preçu zinîbu muzeju, kas paståvéja no 1914. lîdz 1944. gadam, un daudzi tå eksponåti aplükojami arî paßreizéjå muzejå) un aizvadîtajiem muzeja darba gadiem, kuru laikå eksponåtu skaits pieaudzis no 200 lîdz teju seßiem tükstoßiem un ar muzeju iepazinies 31 tükstotis apmeklétåju, novadîtas 958 ekskursijas, nolasîtas 228 lekcijas, sarîkotas 84 izstådes, notikußi 90 kolokviji. Muzeja lîdzstrådnieki ieguldîjußi lielu darbu, lai izpétîtu ˚îmijas vésturi un to popularizétu arî årpus muzeja sienåm, – to apliecina lielais ˚îmijas vésturei veltîto publikåciju skaits daΩådos preses izdevumos un rakstu kråjumos. Péc ieskata zinåtnes vésturé klausîtåji varéja novértét ßodienas ˚îmijas sasniegumus – par jaunåkajåm tendencém sintétisko zå¬u vielu radîßanå, îpaßi pievérßoties pretvîrusu, pretvéΩa un AIDS årstéßanå izmantojamiem preparåtiem, véstîja profesors Edmunds Lukevics. Péc kolokvija muzeja telpås starp neskaitåmåm Latvijas ˚îmijas véstures liecîbåm jubilejas svinîbu dalîbnieki un viesi kavéjås atmiñås par izcilajiem, pat le©endårajiem Latvijas ˚îmi˚iem, izjütot to îpaßo auru, kåda piemît autentiskåm lietåm un simtgadîgåm telpåm, kurås strådåjußas daudzas izcilas personîbas. ❏

2002. gada 14. oktobrî aprités tießi 140 gadi, kopß darbu såka Rîgas Politehniskå augstskola. Turpinåm RTU jubilejas ieskañai veltîto rakstu sériju.

Rîgai vajag savu tehnisko augstskolu Dr. inΩ. Helmuts Gu¬evskis, Rîgas ©imnåzijas, nedz apriñ˚a skolu 19. gadsimta pirmajå pusé Rîgå såka dibinåt praktiskas ievirzes sko- Latvijas Zinåtñu véstures asociåcijas loceklis, absolventi nebija pienåcîgi sagatavoti InΩenierzinåtñu sekcijas koordinators studijåm. Studétgribétåji bija spiesti las. Jau 1797. gadå dibinåta Naviårzemés pirms studijåm papildinåt gåcijas skola jürnieku skoloßanai, 1808. gadå skolotåjs K. A. Jakobi atvéra pietiekamu apjomu praktisko zinåßanu, izglîtîbu speciålås sagatavoßanas skolås. büvniecîbas un måkslas skolu büvmeis- prasmju un iemañu tiem audzékñiem, Taçu sakarå ar rüpniecîbas straujo taru un ekonomistu måcîßanai, 1839. ga- kuri péc skolas beigßanas ståjås praktiskå attîstîbu Rîgå un arvien pieaugoßo då kapteinis Foss atvéra privåtu jürskolu, darbå. Rîgå izveidoja trîs apriñ˚a skolas. pieprasîjumu péc izglîtotiem tehni˚iem 1846. gadå izveidoja Olgas tirdzniecîbas Pirmo – uz Domskolas båzes, otro – uz studétgribétåju pulks arvien pieauga. Vai un rüpniecîbas skolu. Taçu ßîs skolas îpa- Navigåcijas skolas båzes, treßo – uz tad patießåm Rîgas skolas nespéj sagatavot reflektantus studijåm ßi populåras rîdzinieku vidü nek¬uva, lîdz Katrînas skolas båzes. 19. gs. såkumå apriñ˚a skolu piedå- tehniskajås augstskolås? Iekustinåt ar to tåm nebija lemta ilga paståvéßana. Saskañå ar Krievijas impérijas våtå izglîtîba apmierinåja dzîves prasîbas, Krievijas Izglîtîbas ministrijas pårziñå 1803. gada izglîtîbas likumu apriñ˚u taçu jau 19. gadsimta vidü ar apriñ˚a esoßås apriñ˚a skolas ßådam solim ß˚ita pilsétås bija paredzétas tå sauktås apriñ˚a skolas sagatavotîbu bija par maz. Daudzi bezcerîgi. Acîmredzot ßå iemesla dé¬ skolas, kuru måcîbu programmas bija ar censoñi no Baltijas guberñåm, arî virkne ietekmîgu rîdzinieku, kuru atvases praktisku ievirzi, t.i., to uzdevums bija ne rîdzinieki, brauca studét årzemju véléjås studét årzemés, 1857. gadå nogalé tikai vispårîgå izglîtoßana, bet arî sniegt tehniskajås augstskolås. DiemΩél nedz griezås pie privåtskolas direktora Kår¬a

➔ 11. lpp

2001. gada 8. novembris

Studentu kluba pasåkuma afißa no 8. lîdz 22. XI 8. XI plkst. 17.30 Mazajå zålé Mårtiñdienas ieskandinåßana. Aicinåti visi RTU darbinieku bérni. 8. un 22. XI plkst. 18 Mazajå zålé psiholo©ijas klubs Mekléjumu laboratorija. Seßu lekciju un praktisko nodarbîbu cikls Ajürvéda (dzîvesgudrîba). Lekcijas lasa lektore Rita Pedåne. Pirmdienås plkst. 20 Mazajå zålé Balles deju klubs. Vadîtåjs Agnis Rüja. Otrdienås plkst. 18 Mazajå zålé aicinåm visus måcîties pédéja laika aktualitåti – lînijdejas! 10. XI plkst. 20 Mazajå zålé Rîgas Dançu kluba sarîkojums. 21. XI plkst. 19 Mazajå zålé krievu dråmas studijas Kamertonis 20. gs. dzejas izråde Dzîve bez såkuma un gala.

Fukßi ir veiksmîgi iesvétîti Evija Za¬üksne paspéléja Rimi ieStudents tiek atzîts pirkßanås spéli, pårvapar îstu un pilntiesîgu studentu tikai tad, kad ir iesvétîts. Jebkurß réja labirintu pa kåpném no pirmå ståva studét griboßs cilvéks vienmér saskarsies uz otro, pagarßoja nepatîkamus ß˚idar tådu lietu kå fukséßana, kad vecåko rumus. Bija arî mazåk ierasts kursu studenti parüpéjas par jauniño pårbaudîjums, proti, ießana pirtî, kas pilna pieñemßanu, liekot lietå visu savu ar dümiem un apgåztiem krésliem un galdiem, kam jåkåpj påri. Interesanti, ka gudrîbu, aspråtîbu un spéju organizét. Protams, arî ßogad fukßu iesvétîbu kåds fuksis, pårvarot ß˚érß¬us, pat runåja tradîcijas netika aizmirstas. Organizatoru pa mobilo tålruni, kas bija vél neredzéts pienåkumus uzñémås RTU fakultåßu skats, turklåt savam sarunu biedram teica paßpårvaldes un veiksmîgi, jo pirmie pavisam interesantus vårdus: «Es vél kursi noteikti nespés aizmirst savas esmu dzîvs!» Redzot ßo skatu, patießåm neatlika nekas cits kå pasmaidît. iesvétîbas. Fukséßana notika trîs dienas, un Turpmåkajå vakara gaitå, kad visi fukßi pirmos 18. oktobrî iesvétîja ETF fukßus. bija veiksmîgi pårvaréjußi visus ß˚érß¬us Iesvétîbas notika pirmå un otrå ståva (un visi bija dzîvi), visi dejoja, dziedåja gaiteños, bet ß˚érß¬u pårvaréßana tika karaoki un ieguva balvas, atbildot uz sadalîta vairåkos etapos, kas tika daΩådiem konkursu jautåjumiem. Nåkamajå dienå tika iesvétîti norobeΩoti ar plévém. Fukßi nevaréja noprast, kas îsti viñus sagaida aiz pirmås InΩenierekonomikas fakultåtes (IF) un pléves, un viñi satraucås vél vairåk tießi Materiålzinåtnes un lietiß˚ås ˚îmijas tåpéc, ka jau uzreiz tika aizsietas acis. fakultåtes (MLF) pirmo kursu studenti. Tomér – tikai uz îsu brîdi, jo, visus Atß˚irîbå no påréjåm fakultåtém påréjos pårbaudîjumus veicot, izñemot uzdevumi bija jåveic årå. Fukßus sadalîja pirmo, patießåm deréja redzét, kur spert vairåkås grupås. Katrai no tåm tika soli. Fukßi tika nosméréti ar lüpu kråsåm, ➔ 12. lpp

Sports

10. novembrî pulksten 16 VEF sporta zålé notiks RTU atklåtå volejbola diena

Sports

11. novembrî pulksten 11 VEF Sporta zålé notiks RTU atklåtå basketbola diena

Rîgai vajag savu tehnisko augstskolu

➔ 10. lpp

Bornhaupta ar priekßlikumu viña vadîto skolu pårveidot par sagatavoßanas skolu studijåm tehniskajås augstskolås. Tas tad arî bija tas såkumimpulss, no kura nedaudz vélåk izküñojås ideja par tehniskas skolas dibinåßanu tepat Rîgå. K. Bornhaupts* péc årzemju parauga izstrådåja tehnolo©ijas un tirdzniecîbas skolas projektu, kas atbilda vidéja lîmeña tehniskas måcîbu iestådes prasîbåm. Ar projektu iepazîstinåja råtskungus, tirgotåju apvienîbu un birΩas komiteju. Ieinteresétås puses izveidoja komisiju projekta apsprießanai. Komisija, lai izß˚irtos par tik lielu pasåkumu, noléma aicinåt no årzemém lietpratîgu padomdevéju tehniskås izglîtîbas jautåjumos. Par tådu izvéléjås Hannoveres politehnikuma vicedirektoru Trautgotu Franki. T. Franke 1859. gada såkumå ieradås Rîgå, triju nedé¬u laikå pamatîgi iepazinås ar vietéjiem apståk¬iem tirdzniecîbas

un rüpniecîbas jomå, secinåja, ka Bornhaupta projekts ir visai nepilnîgs, un izstrådåja jaunu projektu. Tå paßa gada 19. februårî Rîgas BirΩas komitejas zålé T. Franke ar savu projektu iepazîstinåja plaßåku rîdzinieku sabiedrîbu. Projektéjamo skolu Franke bija iedévéjis par tirdzniecîbas un rüpniecîbas skolu (Zentralschule für Handel und Gewerbe) un bija to paredzéjis kå augståkå lîmeña skolu. «Vai Baltijas re©ionam ßåda tirdzniecîbas un rüpniecîbas skola ir vajadzîga un lietderîga?» jautå Franke un pats atbild: «Rüpniecîbas skolas nepiecießamîba k¬üst acîmredzama, ja ñem vérå, ka Livonijå (Livland) ir ap simts fabriku, kas pårstrådå metålus un no augiem un dzîvniekiem iegüstamås izejvielas, kå arî to, ka pårstrådåßanai vajadzîgas zinåßanas par dabas vielåm un spékiem. Ja grib güt panåkumus ßajå jomå, vairåk nekå jebkur saskañoti jådarbojas kapitålam un inteli-

©encei – kapitålists savu plånu îstenoßanai izmanto inteli©entus tehni˚us; lai nodroßinåtos pret nevajadzîgiem zaudéjumiem, kapitålists vélas atrast vietéjus tehni˚us, jo, ja tehni˚i jåaicina no årzemém, kapitålistam draud briesmas tikt apkråptam. Tåpéc nav jåbrînås, ka vietéjå rüpniecîba, kas tehni˚us lîdz ßim piesaistîjusi no årzemém, ir guvusi rügtu un dårgu pieredzi, ka solîdi uzñémumi aiz lietpratîbas trükuma ir nesußi smagus upurus… Baltijas provincés ir atrodami galvenie divi rüpniecîbas balsti – kapitåls un tirgoßanås gars. Trükst tikai vél viens no balstiem – tehniskå inteli©ence, un to var dot tikai tehniska skola… (Turpinåjums sekos.) * Kårlis Bornhaupts (1802–1889), måcîjies Rîgas guberñas ©imnåzijå, Térbatå studéjis teolo©iju, teol. kand., Rostokå ieguvis Dr. filos. grådu, kopß 1828. gada privåtskolas direktors Rîgå.

2001. gada 8. novembris

Fukßi ir veiksmîgi iesvétîti ➔ 11. lpp

izdalîtas lapas ar vairåkiem vietu nosaukumiem noteiktå secîbå. Aizejot uz vietu, kas norådîta lapå, tika doti uzdevumi. Katrai grupai péc iespéjas åtråk bija jånok¬üst galapunktå, protams, ievérojot secîbu, kådå ir uzrakstîtas attiecîgås vietas. Izrådîjås, ka ßie ir visaktîvåkie studenti no visiem RTU fukßiem ßogad. Péc viñu domåm, ja pasaka, ka åtråk, tas nozîmé – jåskrien. Patiesîbu sakot, tas palîdzéja aizmirst par véso laiku, jo visiem bija silti un jautri. Íie fukßi patießåm pierådîja, ka ir pilntiesîgi RTU studenti un spéj darboties komandå, jo iemåcîjås ar pårliecîbu visiem pateikt, ka ir lepni, ka måcås tießi RTU. Fukßi iemåcîjås arî citas lietas, kas jåzina îstam studentam, pieméram, ßpikeru taisîßanu. Turpinåjumå sekoja balle, konkursi un balvas labåkajiem fukßiem. Visspilgtåk atmiñå ir palicis svinîgais zvérests pie Daugavas låpu apgaismojumå, kas jaunajiem studentiem ßajå vakarå lika justies svarîgiem un îpaßiem. Vismiermîlîgåk pret pirmo kursu studentiem izturéjås Büvniecîbas fakultåté (BF). Tur nebija pamanåmi ß˚érß¬i, kas jåpårvar, vai kas tamlîdzîgs, kas vérojams visås påréjås fakultåßu fuksenés, taçu bija jautri tåpat, spéléjot daΩådas spéles. Visu laiku skanéja müzika, un ß˚ita, ka atrodies diskotékå. Noskanéja påris dziesmu, visi padejoja, tam sekoja spéle, pieméram, deja ar baloniem, kas visiem zinåma jau no skolas laikiem. Likås, ka fukßi netiek uztverti kå jauniñie, bet gan kå savéjie. Vienlaikus ar BF tika iesvétîti arî DITF un TMZF pirmo kursu studenti. Ío fakultåßu veidotajå fuksené arî vajadzéja pårvarét ß˚érß¬us, tikai ßoreiz par ß˚érß¬iem varétu nosaukt neskaitåmas vizîtes pie daΩådiem årstiem, kas noteica studenta fizisko un garîgo sagatavotîbu, lai måcîtos RTU. Årstu kabineti bija tumßi un baisi. Tas patießåm radîja iespaidu, ka fukßi ir tikai pirmå kursa studenti. Uzdevumi bija interesanti, daudzi arî netipiski vizîtém pie årstiem. Pie tådiem varu minét ˚ie©e¬u turéßanu noteiktu

Redaktore Rüta Lapsa Re©. apl. Nr. 0438

laika brîdi. Vélåk, protams, visi turpinåja priecåties ballé. Domåju, ka katrai fakultåtei interesanti bija arî tas, ka fuksenes vértéja neatkarîgå slepenå Ωürija, kas bieΩi vien izbaudîja fukßiem paredzétos pårsteigumus arî uz savas ådas. Savu vértéjumu Ωürija paziñoja 27. oktobrî müzikas klubå Slepenais eksperiments. Par uzvarétåjiem Starpfakultåßu konkurså tika atzîtas divas fakultåtes: IEF un MLF. Kå galveno balvu katra no ßîm fakultåtém sañéma divas da¬éji apmaksåtas ce¬azîmes uz Jaunå gada sagaidîßanu Tatros uz slépém. Bija vérts cînîties par ßådu balvu! Katra fakultåte par sevi ir radîjusi atß˚irîgu iespaidu, taçu noteikti pozitîvu. Í˚iet, katram pirmkursniekam ir patîkami apzinåties, ka iesvétîbas ir jau aiz muguras, ka varés atceréties tås ar smaidu. ❏

Ka¬˚u ielå 1 – 319, Rîgå, LV–1658 7089321, fakss: 7089489, ji@adm.rtu.lv

«JI» varat lasît arî internetå RTU måjas lapå: www.rtu.lv Redakcijas viedoklis ne vienmér sakrît ar rakstu autoru viedokli.

Makets: Kråsu dalîjums: BCCS Repro Iespiests SIA Landas tipogråfijå Metiens 1000 eksemplåru

«SPICE’2001» 2001. gada novembris RTU Studentu kluba kultüras ziñås

2001

REDAKTORA SLEJA Konkursa ilggadîba, tå izaugsme liecina, ka més ar jums dzîvojam vienå ritmå, nebaidåmies mainîties un arvien sastapties un izbaudît ko jaunu. Nu jau aiz muguras ceturtais konkurss, kurß ir bijis cerîgi veiksmîgs un mums nav pamata ßaubîties par studentu, Ωürijas un labvé¬u uzticîbu arî nåkamajos konkursos. Students – tå ir vértîba jau pati par sevi un kur nu vél talantîgs, komunikabls, ERUDÈTS students.

LAI SPICE VIENM‰R IR SPIC‰!!!

Jau ceturto gadu

péc kårtas 27. oktobrî Rîgas Tehniskajå universitåté norisinåjås viens no studentu iecienîtåkajiem pasåkumiem «RTU SPICE – 2001» – starpfakultåßu erudîtu konkurss, kuru organizé RTU Studentu klubs. Konkursa mér˚is ir atklåt un apliecinåt sevi. Veidot RTU komandu Latvijas augstskolu sacensîbåm. Konkurså piedalîjås seßas RTU studentu fakultåßu komandas. Komandas saståvu veidoja 4 dalîbnieki + kapteinis. Katrai komandai 4 lîdzjutéji. Norises kårtîba «RTU Spice’2001»: 1. Komandas vizîtkarte; 2. Komandu konkurss – viktorîna «RTU un Rîga»; 3. Lîdzjutéju konkurss «Ja Tu esi students…»; 4. Komandu konkurss «RTU reklåmas ßovs»; 5. Komandu konkurss «Åtrie erudîtu jautåjumi»; 6. Komandu konkurss «Jautrå stafete»; 7. Kapteiñu + komandu aspråtîbas konkurss «Kas? Kur? Kad?»; 8. Komandu un lîdzjutéju konkurss «Dziesmu kari par Rîgu»; 9. Kapteiñu intelektuålais konkurss – intervija; 10. Komandu muzikålais priekßnesums; 11. Grupas deja 2 komandu pårståvjiem. Urrå! 1. vieta: InΩenierekonomikas fakultåtes komandai «Anonîmo ekonomu biedrîba». Devîze: «Nek¬üdås tas, kas k¬üdås sev par labu». Kapteine: Inese Be˚ere (kapteiñu konkursa uzvarétåja). 2. vieta: Elektronikas un telekomunikåciju fakultåtes komandai «Di – ode». Devîze: «Bez kaujas nav uzvaras». Kapteine: Kristîne Çevere. 3. vieta: Datorzinåtnes un informåcijas tehnolo©ijas fakultåtes komandai «Dipu – dapu». Devîze: «Kå måkam, tå maunam». Kapteine: Inga Eglîte. Dalîbnieki sañéma daΩådas pårsteiguma balvas no konkursa labvé¬iem – SIA «Siemens», gråmatu apgåds «Jumava», SIA «Platforma Rekords», SIA «Mikrofona Ieraksti», Latvijas Dailes teåtris, Jaunais Rîgas teåtris, frizétava – salons «Dzintreks S», SIA «Baltexfilm», klubs «La Rocca», «Rîgas Alus», a/s alus darîtava «Vårpa», «Rîgas Cirks», nakts klubs «Austrumu robeΩa», a/s «Admirå¬u klubs», a/s «Dzintars». Uzvarétåji ieguva Galveno Balvu – da¬éji apmaksåtu Jaungada sagaidîßanu uz slépém Augstajos Tatros, kå arî ce¬a zîmi uz Studentu dienas konkursu Jelgavå. Dalîbnieki veiksmîgi tika galå ar visiem uzdevumiem, saglabåjot jautru garaståvokli un smaidu arî pasåkuma otrajå da¬å, müzikas klubå «Slepenais Eksperiments», kur dejas norisinåjås lîdz pat rîtam. Paldies konkursa Ωürijai, kuras vadîtåjs bija RTU rektors akadémi˚is Ivars Knéts. Liels paldies arî topoßajai reΩisorei Lienai Ímukstei, çaklajai darba grupai Ilgai, Ûanetei, Kasparam, Ervînam, Laurai, Evijai, Krißjånim un fakultåßu dekåniem par atbalstu gan morålu, gan materiålu.

Jüsu Studentu klubs Idejas autore un vadîtåja Asja, konkursa producente Antra

LÈDZJUT‰JU VEIDOTÅ STUDENTU FOLKLORA Ja Tu esi students, tad ✓ Tu neesi viens. ✓ tavi draugi arî ir studenti. ✓ tad Tu esi laimîgs. ✓ tad kåp tik augståk. ✓ Tu kådreiz noteikti büsi prezidents. ✓ tad tåds arî paliec visu müΩu. ✓ un aiz loga ir -30, tad sesija ir klåt. ✓ tad tavi labåkie draugi ir «tarakåni». ✓ tad nekad nek¬üsi par sétnieku. ✓ tad éd visu ko tev dod. ✓ tad mîli to, ko dari. ✓ tad stipendija vienmér ir vienu dienu par vélu. ✓ tava laimîgåkå diena ir stipendijas diena. ✓ un tev gribas tikai måcîties, tad Tu esi slikts students. ✓ tavs miegs ir vissaldåkais. ✓ atceries, Tu neesi tåds vienîgais. ✓ tad Tevi neviens neuzveiks.

Neskati studentu no cepures, skati no tå, cik gudrîbas galvå. Paldies konkursa «jaunåkajam brålim» lielveikalam SPICE un personîgi tå direktoram Jånim Branta kungam par lielisko reklåmu!

Viktorîna «RTU un Rîga»

«RTU reklåmas ßovs

Åtrie erudîtu jautåjumi

Atjautîbas uzd. «Kas? Kur? Kad?»

Dziesmu kari par Rîgu

Kapteiñu intelektuålais konkurss

Muzikålais priekßnesums

Grupas deja

Ûetoni

Kopå

1Ω

240

5. vieta

3Ω

277

3. vieta

5Ω

287

2. vieta

7Ω

316

1. vieta

0Ω

160

6. vieta

3Ω

270

4. vieta

«Jautrå stafete»

Vizîtkarte

DITF 1. komanda Kapt. Inese Ziediña DITF 3. komanda Kapt. Inga Eglîte ETF 4. komanda Kapt. Kristîne Çevere IEF 5. komanda Kapt. Inese Be˚ere EEF 6. komanda Kapt. Mårtiñß Paßkeviçus MLF 7. komanda Kapt. Viesturs Langenfelds

DESMIT KONKURSA UZDEVUMU REZULTÅTU LAPA

Ekspreskonkurss Ωürijai: «Ekstremålå situåcijå Tev ir tikai «RTU Spices» lietussargs. Ko Tu dari?»

Augsti godåtå studentus cienoßå Ωürija.

2001. gada novembris

Atbildes IEF prodekåne Maija Íenfelde: «Sargåßu naudu, lai nesamirkst.» DITF dekåns Jånis Grundspeñ˚is: «Man kå «datori˚im» vispirms bütu jåapsedz dators.» «RTU Spices» producente Antra Kozlovska: «Ieséstos lietussargå kå laivå un peldétu, peldétu, peldétu…» RTU rektors Ivars Knéts: «Íådå situåcijå pasléptu zem lietussarga mî¬oto sievieti.» ETF docents Jånis Brîvkalns: «Mérojot ce¬u pår Vanßu tiltu, lielå véja püsma lietussargu var salocît, tåpéc to nésåtu aizvértu. Bet ßodien varu droßi teikt, lietussargs ir patießåm «spics», jo izturéja lielo véju.» Topoßå Ωurnåliste Evija Za¬üksne: «Lietussargs bütu mans labåkais sarunu biedrs vientulîbas brîΩos.» Horeogråfe, dizainere Krista Girne: «Es vienkårßi dejotu.»

2001. gada novembris

Konkursa vietu un balvu sadalîjums 1. vieta IEF, kapteinis Inese Be˚ere

5. vieta DITF, kapteinis Inese Ziediña

Komandas nosaukums: «Anonîmo ekonomu biedrîba» Devîze: «Nek¬üdås tas, kas k¬üdås sev par labu». Galvenå Balva - da¬éji apmaksåta Jaungada sagaidîßana uz slépém Augstajos Tatros; Ce¬azîme uz Latvijas studentu konkursu Jelgavå; SIA Platforma Rekords müzikas diski; Gråmatu apgåda Jumava gråmatas; Jaunå Rîgas teåtra bi¬etes.

2. vieta ETF, kapteinis Kristîne Çevere Komandas nosaukums: «Di–ode» Devîze: «Bez kaujas nav uzvaras». SIA Platforma Rekords müzikas diski; Gråmatu apgåda Jumava gråmatas; Jaunå Rîgas teåtra bi¬etes.

Devîze: «Neroc citam bedri – viñß pats to izdarîs…» Latvijas Dailes teåtra bi¬etes; SIA Baltexfilm dåvåtås Fuji fotofilmas; A/S Dzintars kosmétika.

6. vieta EEF, kapteinis Mårtiñß Paßkeviçus Devîze: «Trakiem pieder pasaule». SIA Baltexfilm dåvåtås Fuji fotofilmas; Bi¬etes uz izrådi Rîgas Cirkå; A/S Dzintars kosmétika.

Spicåkajam kapteinim Inesei Be˚erei (IEF) Siemens dåvåtais biznesmeñu kalkulators.

Balvas Spicåkajiem komandu dalîbniekiem AtlaiΩu kartes – abonementi Admirå¬u klubå

3. vieta DITF, kapteinis Inga Eglîte Komandas nosaukums: «Dipu – dapu» Devîze: «Kå måkam, tå maunam». SIA Mikrofona Ieraksti müzikas diski un kasetes; Bi¬etes uz izrådi «Marléna Ditriha» nakts klubå Austrumu robeΩa; Ielügumi klubå La Rocca uz Halloween nakts pasåkumu.

4. vieta MLF, kapteinis Viesturs Langenfelds Devîze: «Progresîvie Aktîvisti – jo tålåk, jo trakåk; jo trakåk, jo labåk». SIA Mikrofona Ieraksti müzikas diski un kasetes; Latvijas Dailes teåtra bi¬etes; Ielügumi klubå La Rocca uz Halloween nakts pasåkumu.

Laura Bruzgule (IEF); Ilze Vißkere (MLF) Bi¬etes uz izrådi Rîgas Cirkå

Visiem kapteiñiem Lietussargi ar konkursa emblému no Studentu kluba

Papildus visiem dalîbniekiem – diplomi, alus no Rîgas alus un alus darîtavas Vårpa, balle müzikas klubå Slepenais Eksperiments.

Goda viesu balva konkursa simpåtijai – IEF Salons – frizétava Dzintrekss

Studentu parlamenta balva – ETF

Lasîtåju konkurss 1. Nosauciet vielu, kura dabå ir plaßi izplatîta un vienlaicîgi ir nozîmîga dzîvo organismu saståvda¬a. Tås unikålo îpaßîbu raksturoßanai izmanto daudzus savdabîgus raksturojumus, piem., tådu raksturojumu kå «cietîba». 2. InΩenierekonomikas fakultåtes studenti aktîvi piedalås RTU organizétajås sporta sacensîbås un vairåkus gadus no vietas izcîna arî RTU Rektora kausu. Jautåjums: Cik fakultåtes studentu izcînîto kausu atrodas paßreiz IEF dekåna kabinetå? 3. Kurå gadå Rîgå pirmo reizi tika uzsåktas måcîbas Arhitektüras fakultåté?

4. Cik gadu jubileju ßogad svinéjåm latvießu dzejniekam Aleksandram Çakam? 5. Kas ir vaktnieki? 6. Cik gadu dzimßanas dienu ßogad svinéja Rîgas Tehniskå universitåte? 7. Kas ir Sarkanastainå mü˚ene? 8. Kas ir kultürinΩenieris? 9. Kurå datumå latvießi svin Mårtiñdienu? 10. Kas ir kuluårs? 11. Kå sauc laiku no Mi˚e¬iem lîdz Mårtiñiem? 12. Cik apzîmétåju varat pievienot vårdam kultüra?

13. Kas ir Måte Teréze? 14. Kåds ir islåma simbols? 15. Kåda fotofilma ir nepiecießama Fuji digitålajiem fotoaparåtiem? 16. Kas ir boa? 17. Kuru ap©érba gabalu sauc par gråciju? 18. Kas ir zemüdens iegremdéßanås térps? 19. Nosauc 21. gs. Nikolo Paganini. 20. Kas ir Konstantîns Stañislavskis? 21. Kas ir florete? 22. Kåpéc Aleksandrs Çaks aizgåja no Dailes teåtra kursiem? Atbildes nåkamajå Studentu kluba Kultüras ziñu speciålizlaidumå.

SPECIÅLÅ ZIˆA SPICAJIEM Tiksimies pie Spicås Ziemassvétku egles decembrî!

JAUTÅJUMS: KÅ VAR KÒËT PAR SPICO? Veido piecu studentu komandu un piedalies «RTU Spicé’ 2002»! DIENAS TOPS. Kåpéc jåmåcås parastå augstskolå, ja var måcîties RTU?! Gaidi nåkamo numuru decembrî!

Spicå fotoreportåΩa Èsi, kodolîgi un spécîgi. ETF.

Komandu stilisti – «Daudzu tautîbu bérni».

Situåcija «Våvere lidmaßînå». ETF.

Seksîgåkå gide – Laura Bruzgule. IEF. Saimnieciskå Inese Be˚ere – labåkå kapteine. IEF.

«RTU SPICE’ 2001» Redaktores Asja Visocka, Antra Priede

Adrese: Ka¬˚u 1, 216, Rîga, LV – 1658 E – mail:asja_v@adm.rtu.lv

Woow! Cik gara kartupe¬u miza! Lîga Gaßpuite. DITF.

Tålrunis: 7212477 Mob. tålr.: 9464668 Fakss: 7820094

Svétki turpinås «Slepenajå eksperimentå».

speciålizlaidums

Laikraksta Iespiests SIA «Landas». Metiens 1000 eks.