AtzÄŤmÄ“jot Latvijas Republikas proklamÄ“ĹĄanas 89. gadadienu, 2007. gada 16. novembrÄŤ plkst. 15 RTU LielajÄ aulÄ , Kağġu ielÄ 1, notiks SenÄ ta svinÄŤga paplaĹĄinÄ ta sÄ“de
ÂŤCaur pagÄ tni uz nÄ kotni es ejuÂť.
ProgrammÄ : RTU rektora I. KnÄ“ta svÄ“tku uzruna. Apbalvojumi. LU profesores Ĺ˝. Ozoliņas priekĹĄlasÄŤjums ÂŤLatvija jaunajÄ EiropÄ Âť. Latvijas Dailes teÄ tra aktieru vokÄ lÄ s grupas ÂŤIlga7Âť koncerts.
Nr. 6 (1344) 2007. gada 8. novembris P Š0 7 . R3 ĪĪ (G "A 4 S 5 T& )E /H * N4 ,I ēS 4K Ā6 S/ * 7U & N3 I4 V* 5E ē R5 S& 4I T "Ā7 TĪ ;E &S A* ;V / Ī ēZ , E ,. 0 I1 ZÀ N Ā K K O
0 2 .
1 9 5 9
CilvÄ“ces domas ir jÄ padara zaÄźÄ kas un videi draudzÄŤgÄ kas
Foto: Toms GrÄŤnbergs, LU
Sveicam vides balvas laureÄ tus! 19. oktobrÄŤ LU MazajÄ aulÄ pirmoreiz LatvijÄ Vides zinÄ tnes un izglÄŤtÄŤbas padome rÄŤkoja konkursa ÂŤVides zinÄ tnes balva 2007Âť balvu pasniegĹĄanas ceremoniju. Par kon kursa laureÄ tiem trijÄ s no piecÄ m nominÄ cijÄ m kÄźuva arÄŤ RTU vides speciÄ listi: nominÄ cijÄ ÂŤVides zinÄ tnieksÂť RTU asociÄ“tÄ profesore Andra Blumberga – 1. vieta; RTU profesors Ivars Veidenbergs – 2. vieta; nominÄ cijÄ ÂŤJaunais vides zinÄ tnieksÂť – 1. vieta Ma riÂkai RoĹĄÄ ; nominÄ cijÄ ÂŤAugstskolas vides pedagogsÂť 2. vieta Sarmai Valterei, RTU Vides aizsardzÄŤbas un siltuma sistÄ“mu katedras vadoĹĄajai pÄ“tniecei. Balvu pasniegĹĄanas ceremonijas vadÄŤtÄ ja, Vides zinÄ tnes un izglÄŤtÄŤbas padomes (VZIP) priekĹĄÂsÄ“dÄ“tÄ ja, RTU Vides aizsardzÄŤbas un siltuma sistÄ“mas katedras vadÄŤtÄ ja Dagnija Blum berga (attÄ“lÄ ), kas arÄŤ saņēma atzinÄŤbu par vides zinÄ tnÄ“ paveikto – piespraudi ar pienenes simÂboliku –, atzina: ÂŤĹ ÄŤ balva ir pirmais mÄ“ÄŁinÄ jums panÄ kt, lai vides zinÄ tne LatvijÄ kğōtu populÄ ra ne tikai augstskolÄ s, bet lai vides zinÄ tne ienÄ ktu arÄŤ skolÄ s.Âť ApliecinÄ jums tam, ka ĹĄis mÄ“ÄŁinÄ jums izrÄ dÄŤjies sekmÄŤgs, ir konkursam pieteiktie darbi un laureÄ ti nominÄ cijÄ ÂŤVides zinÄŤbu skolotÄ jsÂť un ÂŤVides aktÄŤvistu grupaÂť.
Jauna modelÄ“ĹĄanas projektÄ“ĹĄanas laboratorija Profesore Silvija Kukle 22. oktobrÄŤ TekstilmateriÄ lu tehnoloÄŁiju un dizaina institĹŤta (TTDI) korpusÄ Ä€zenes ielÄ 18 notika jaunizveidotÄ s modelÄ“ĹĄanas projektÄ“ĹĄanas laboratorijas atvÄ“rĹĄanas pasÄ Â kums, kurÄ piedalÄŤjÄ s 50 dalÄŤbnieki. Eiropas SociÄ lÄ fonda izglÄŤtÄŤbai atbalstÄŤtÄ projekta ÂŤProÂjektorientÄ“tu studiju metodiskÄ s un tehnoloÄŁiskÄ s vides modernizÄ cija dizaina studijÂu programmÄ sÂť (Nr. 2006/0239/VPD1/ESF/PIAA/06/APK/3.2.3.2./0017/0007) ÄŤstenoĹĄanÄ biÂja iesaistÄŤti 22 izpildÄŤtÄ ji (TTDI akadÄ“miskais personÄ ls un darbinieki, kÄ arÄŤ septiņi 3. un 4. kurÂsa studenti, otrÄ kursa maÄŁistranti un doktoranti). PasÄ kumu atklÄ ja TTDI direktore prof. A. ViÄźumsone. TurpinÄ jumÄ projekta vadÄŤtÄ ja prof. S. Kukle iepazÄŤstinÄ ja ar projektÄ veicamajÄ m aktivitÄ tÄ“m un izstrÄ dnÄ“m, projekta va doÂĹĄÄ speciÄ liste 2. kursa maÄŁistrante V. Celmiņa savukÄ rt demonstrÄ“ja veidojamÄ s mÄ jas lapas vizuÄ lÄ tÄ“la un sadaÄźu struktĹŤras variantus, aicinot klÄ tesoĹĄos paust viedokli aptaujas anketÄ s. TÄ s pÄ rskatot, jÄ secina, ka, pÄ“c respondentu domÄ m, ĹĄÄ dai lapai vajadzÄ“ja bĹŤt jau sen, iezÄŤmÄ“ts galveno lietotÄ ju loks – studenti, darbinieki un reflektanti, atstÄ jot otrÄ plÄ nÄ absolventus un sadarbÄŤbas partnerus, paredzamas arÄŤ problÄ“mas, jo respondenti studenti uz skata, ka lapas informÄ cija jÄ papildina katru dienu. Telpu rekonstrukcijas projekta vadÄŤtÄ ja B. OdÄŤte un rektors akadÄ“miġis I. KnÄ“ts tika lĹŤgÂti atvÄ“rt durvis un pÄ rgriezt lenti, asistÄ“jot laboratorijas iekÄ rtotÄ jam un nÄ kamajam saimÂniekam, projekta galvenajam speciÄ listam J. DÄ boliņam (attÄ“lÄ pa kreisi). KÄ pirmie telpÄ tika lĹŤgti ieiet reÂkonstrukcijas projekta vad. B. OdÄŤte un ESF projekta vad. S. Kukle. KlÄ tesoĹĄie ar interesi aplĹŤkoja laboratorijas tehnisko aprÄŤkojumu – gan izpildÄŤtÄ ju projektÄ“tos un montÄ“tos Ä“rtos galdus, gan uz tiem novietoto tehniku, gan arÄŤ demonstrÄ“jumus. Veikta laboratorijas telpu rekonstrukcija atbilstoĹĄi modelÄ“ĹĄanas projektÄ“ĹĄanas laboratorij as vajadzÄŤbÄ m (84 m2), izveidotais laboratorijas aprÄŤkojums – 10 dizainera darba vietas auto matizÄ“tai projektÄ“ĹĄanai + lektora darba vieta + serveris, kÄ arÄŤ divas personÄ la darba vietas + Ä?etru krÄ su platformÄ ta ploteris + krÄ su kopÄ“tÄ js + digitÄ lÄ tÄ fele ar projektoru un atbilstoĹĄa programmatĹŤra grafiskÄ s informÄ cijas veidoĹĄanai un apstrÄ dei iegĹŤta, veicot iepirkuma pro cedĹŤras, par projekta lÄŤdzekÄźiem. Viss kopumÄ veido modernu vidi apmÄ cÄŤbu principam
ÂŤmÄ Âcies darotÂť, kÄ arÄŤ Ä trai radoĹĄas domas vizualizÄ cijai un iestrÄ dei praktiski realizÄ“jamÄ projektÄ . ÄŞpaĹĄu klÄ tesoĹĄo uzmanÄŤbu saista grafiskÄ s planĹĄetes, tÄ s iespÄ“jas demonstrÄ“ studiju programmas ÂŤMateriÄ lu tehnoloÄŁijas un dizainsÂť 2. kursa studente L. Plotņikova ar doc. P. KÄ Âpostiņa un lekt. A. Krieviņas komentÄ riem, kÄ arÄŤ darba vietu skaitam atbilstoĹĄa bal soĹĄanas tehnika. KlÄ tesoĹĄie varÄ“ja iepazÄŤties arÄŤ ar projektÄ izstrÄ dÄ tajiem metodiskajiem materiÄ liem – gan broÂĹĄÄ“tiem lekciju kursiem, gan prezentÄ cijÄ m elektroniskÄ formÄ , gan izmÄ“ÄŁinÄ t tÄ lmÄ cÄŤbas kursu ÂŤApdruku CADÂť un V. ÄŒalpas maÄŁistra darbu – WEB lapu individuÄ lÄ s krÄ su paletes noteikĹĄanai un stila veidoĹĄanai, iepazÄŤties ar asoc. prof. V. KazÄ ka un doc. J. Emsiņa vadÄŤbÄ izveidoto koka savienojumu, konstrukciju ekspozÄŤcijas stendos izvietotajiem paraugiem un maketiem (skat. ekspozÄŤcijas fragm. att.), kÄ arÄŤ ar 1. kursa maÄŁistra programmas ÂŤMateriÄ lu dizains un tehnoloÄŁijaÂť studentu doc. A. Ulmes vadÄŤbÄ veidotajÄ m planĹĄetÄ“m un suvenÄŤriem ÂŤMÄ“s RÄŤgaiÂť. Vakara saviesÄŤgajÄ daÄźÄ klÄ tesoĹĄajiem bija iespÄ“ja pÄ rliecinÄ ties par SIA ÂŤMooraÂť garÂĹĄÄŤÂ gajiem piedÄ vÄ jumiem un sirsnÄŤgÄ gaisotnÄ“ izteikt savus vÄ“lÄ“jumus nÄ kotnei.
2
RTU atzīmē Radio dienu
ZIŅAS
1. novembrī ETF notika Latvijas Radio dienai veltīts pasākums, kurā piedalījās RTU mā cībspēki un studenti, kā arī nozares uzņēmumu pārstāvji. Profesori I. Slaidiņš un J. Jan kovskis, uzstājoties ar priekšlasījumu «No lampas triodes līdz nanotranzistoram», klāteso šajiem palīdzēja ielūkoties radio vēsturē. Savukārt J. Kūliņš un L. Cikovskis pastāstīja par modernajām GRID tehnoloģijām un to lietojumu. SIA «Real sound Lab» pārstāvji U. Vilks un R. Skuruls prezentēja sava uzņēmuma dar bību audioinženierijas jomā, bet SIA «Hanzas Elektronika» valdes priekšsēdētājs J. Osma nis – darbību elektronikas sistēmu ražošanā. Pasākuma noslēgumā RTU ETF dekāns G. Balodis un doktorants A. Ruško prezentēja moderno Latvijas Elektromagnētiskās saderības testēšanas un elektrodrošības pētniecības centru (LEITC), kas fakultātē darbojas no 14. februāra. 1925. gada 1. novembrī sāka darboties Rīgas radiofona raidītāji. «Neliela istaba Rīgas galvenā pasta namā. Istabas grīdu sedz lēta grīdas sega, bet sienas un griestus – mīksts, biezs (..) audums. Nevienas skaņas no ārpasaules. Gaiss istabā (..) kluss un noslēpumains
2007. gada 8. novembris
(..). Plkst. 7 vakarā istabā ienāk sirms kungs – satiksmes ministrs J. Pauļuks. (..) Paiet da žas satraucošas sekundes. Cilvēks aiz loga māj ar galvu, un ministrs sāk runāt. Tas ir Rīgas Radiofona oficiālais dzimšanas brīdis. Tā ir pirmā apsveikšanas runa pie jaunā tehnikas brīnumbērna šūpuļa. Elpu aizturot, to sadzird Latvijas pirmie radioticīgie, 331 likumīgs abonents un varbūt arī jau daži... radiozaķi. Dažas minūtes vēlāk (..) neredzmie elektrības viļņi nes operas «Madame Butterfly» mūziku (..) – pirmo radio pieslēgumu no Nacionālās operas,» tā par radio dzimšanas dienu 1935. gada 30. oktobrī raksta «Jaunākās Ziņas». Pārraidīt informāciju ar radioviļņu palīdzību lielos attālumos, neizmantojot vadus, zināt nieki iemācījās jau 1895. gadā, kas tiek uzskatīts par radiotehniķa profesijas rašanās gadu. Radio izveidošanu Rīgā ierosināja inženieris J. Linters. Viņš panāca, ka Saeima šim nolū kam piešķir valsts budžeta finansējumu. Kopš 1990. gada Latvijas radio un telekomunikāci ju nozares speciālisti par nozīmīgu ieguldījumu Latvijas elektronisko sakaru attīstībā saņem augstāko profesionālo apbalvojumu – inženiera J. Lintera prēmiju un piemiņas medaļas.
«BALTECH» konsorcija valdes sēde 26. oktobrī lidostas «Rīga» konferenču zālē notika «BALTECH» konsorcija valdes sēde. Tajā piedalījās RTU rektors I. Knēts, mācību prorektors U. Sukovskis, zinātņu prorektors L. Ribickis, kā arī pārstāvji no Tallinas Tehniskās universitātes, Kauņas Tehniskās univer sitātes, Viļņas Ģedimina Tehniskās universitātes, Lundas Universitātes, Linčēpingas Univer sitātes, Helsinku Tehniskās universitātes un Stokholmas Karaliskā tehnoloģiskā institūta. Sēdes dalībnieki diskutēja un pieņēma lēmumus par 2008. gadā paredzētajiem pasākumiem saistībā ar «BALTECH» – konferenci par inženierizglītības attīstību un problēmām studentu piesaistīšanā inženierzinātņu studiju programmām, kura notiks 2008. gada 13.–14. martā RTU; semināru studiju programmu direktoriem un starptautisko sakaru daļu darbiniekiem 2008. gada janvārī Helsinku Tehniskajā universitātē; mūžizglītības jautājumiem veltītu se mināru 2008. gada septembrī Helsinku Tehniskajā universitātē.
Nekustamo īpašumu izstāde forums «Realty Baltics 2007» No 18. līdz 21. oktobrim Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā pirmo reizi notika Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācijas LANĪDA organizētā nekustamo īpašumu izstāde forums «Realty Baltics 2007». Starp nekustamā īpašuma vērtēšanas, darījumu un apsaimniekošanas nozares profesi onāļiem pirmo reizi sevi pieteica arī RTU IEF Būvuzņēmējdarbības un nekustamā īpašuma ekonomikas un vadīšanas katedra, savā stendā prezentējot augstākās izglītības iespējas ne kustamā īpašuma un būvuzņēmējdarbības vadīšanas jomās. Pēc profesores I. Geipeles teiktā, bija patīkami dzirdēt RTU veltītās pozitīvās atsauksmes par ieguldījumu augstākās izglītības izveidē nekustamā īpašuma vērtēšanas, darījumu un apsaimniekošanas jomās. Izstādes laikā bija iespēja uzzināt jaunumus nozares attīstībā tie ši no pašiem profesionāļiem gan sarunās ar viņiem, gan piedaloties apaļā galda diskusijā «Latvijas nekustamā īpašuma tirgus mainās – kas tālāk?» Izstādes apmeklētāji bija vieni no pirmajiem, kas tika informēti par Būvuzņēmējdarbības un nekustamā īpašuma ekonomikas un vadīšanas katedras īstenoto studiju programmu akreditāciju: bakalaura profesionālā stu diju programma «Nekustamā īpašuma pārvaldība» un maģistra profesionālā studiju prog ramma «Būvuzņēmējdarbības un nekustamā īpašuma vadīšana» ir akreditētas uz sešiem gadiem!
Vieslekcijas par ekoloģisko jeb ilgtspējīgo arhitektūru 23. novembrī no plkst. 14 līdz plkst. 17 RTU, Kaļķu ielā 1, Lielajā aulā notiks vācu arhitekta Tomasa Rau un latviešu izcelsmes zviedru arhitekta Vara Bokaldera vies lekcijas par ekoloģisko jeb ilgtspējīgo arhitektūru. Aicinām ikvienu, kurš vēlas uzzināt, ko nozīmē ekoloģiskā arhitektūra, pasīvās mājas, gudrā pieticība un kā ekoloģiskās idejas padarīt izmantojamas un plašai sabiedrībai pie ejamas, apmeklēt šīs lekcijas. Īpaši gaidīti topošie arhitekti, pilsētplānotāji un vides zināt nieki! T. Rau arhitektūru studējis Bonnas Mākslu akadēmijā un Āhenes Tehniskajā universitātē, strādājis vairākos arhitektu birojos, lasa lekcijas un vada radošās darbnīcas Florencē, Veim ārā, Delftā, Eindhovenē, Koblencā, Lozannā u. c. 1990. gadā bijis viens no starptautiskā fo ruma «Man & Architecture» iniciatoriem. 1992. gadā T. Rau nodibināja savu arhitektu biroju Amsterdamā un aktīvi līdzdarbojas ikvienā biroja projektā gan kā vadītājs, padomdevējs un iedvesmotājs, gan arī kā arhitekts un dizainers. Informācija par biroju atrodama mājaslapā:
http://www.rau.eu. V. Bokalders 1972. gadā ir beidzis Arhitektūras fakultāti Karaliskajā Tehniskajā augstskolā Stokholmā, strādājis arhitektu grupās, kas projektē ekoloģiskās mājas, ciematus un skolas. Viņš ir piedalījies Karaliskās Zinātņu akadēmijas un Stokholmas Vides institūta vides pro jektos par atjaunojamās enerģijas izmantošanu, enerģijas problēmu risināšanu Kenijā utt. V. Bokalders ir vairāku grāmatu autors, jaunākā «Byggekologi» – mācību grāmata topo šajiem inženieriem un arhitektiem par būvniecības ekoloģiju. V. Bokalders darbojas Zvied rijas Arhitektu biedrības vides grupā – raksta avīzēm, lasa lekcijas arhitektiem, organizē kongresus. Viņam ir 25 gadu ilga pieredze pedagoģiskajā darbā arhitektūras skolā Stok holmā. Latvijas arhitektiem V. Bokalders ir organizējis ekoloģiskās arhitektūras iepazīšanas braucienus uz Zviedriju un Dienvidvāciju. Vieslekcijas RTU APF notiek, pateicoties nekustamo īpašumu firmas «Colliers Interna tional» atbalstam.
2007. gada 8. novembris
STARPTAUTISKO UN SABIEDRISKO ATTIECĪBU DEPARTAMENTĀ
Pasniegtas «Siemens» izcilības balvas E. Kancāne, Informācijas centra korespondente
25. oktobrī Latvijas Nacionālajā operā labākajiem maģistra un promocijas darbu autoriem eksaktajās zinātnēs tika pasniegtas «Werner von Siemens» Izcilības balvas. Pasākumā piedalījās ne vien «Siemens» balvas ieguvēji, bet arī RTU rektors akadēmiķis Ivars Knēts, zinātņu prorektors Leonīds Ribickis un «Siemens SIA» izpilddirektors Latvijā, RTU absolvents Guntis Stafeckis. Izcilākos darbus Latvijas tautsaimniecībai svarīgās nozarēs jau astoto gadu «Siemens SIA» apbalvo sadarbībā ar RTU un LU. Tāpat kā vairākus gadus pēc kārtas, arī šogad gan RTU, gan LU studentiem un jaunajiem zinātniekiem bija iespēja ar saviem šajā gadā aizstāvētajiem maģistra darbiem un doktora disertācijām piedalīties konkursā, kuru rīkoja firma «Siemens». Šogad kompānija «Sie mens» bija izsludinājusi konkursu par labākajiem zinātniskajiem darbiem enerģētikā un elektrotehnikā, telekomunikācijās, elektronikā, automātikā, informācijas tehnoloģijās, transporta sistēmās, medicīnas inženierijā, uzņēmējdarbības ekonomikā. Svinīgajā apbalvošanas ceremonijā G. Stafeckis atzina: «Skatoties nākotnē, mūsu valsts attīstība tiek saistīta tieši ar dažādu zinātņu izaugsmi un jaunajiem talantiem. Latvijas lie lākā vērtība būs tās konkurētspēja pasaulē ar intelektuālo potenciālu, jaunām idejām un progresīviem risinājumiem. Tāpēc «Siemens SIA», atbalstot Latvijas zinātņu izaugsmi, jau astoto gadu novērtē jauno zinātnieku sasniegumus ar Vernera fon Sīmensa Izcilības bal vu.» Sveicam «Siemens» izcilības balvas laureātus RTU maģistrus Ilzi Dzeni (EEF), «Limba žu rajona energoapgādes esošās situācijas izpēte», darba vad. prof. I. Veidenbergs; Gati Val
3
teru (ETF), «CRAIMOT funkciju izmantošana latviešu valodas runas analīzē un sintēzē», darba vad. prof. P. Misāns; Marinu Pļetņovu (EEF), «Naftas produktu uzglabāšanas un transportēšanas automatizācijas uzdevumi un to realizācija», darba vad. prof. I. Raņķis. Sveicam «Siemens» veicināšanas balvu ieguvējus RTU doktorus Aigaru Vītolu (EEF), «Pilsētas elektrotransporta vilces apakšstaciju divvirzienu enerģijas plūsmas energoelek tronisko pārveidotāju izpēte», darba vad. L. Ribickis; Sergeju Rubcovu (EEF), «Energo sistēmu avārijas režīmu vadības metodes, izmantojot adaptīvo atslodzi pēc frekvences», darba vad. V. Čuvičins; Allu Anohinu (RTU DITF), «Adaptīvas apmācības un zināšanu vērtēšanas intelektuāla atbalsta sistēmas izstrādāšana», darba vad. J. Grundspeņķis. «Siemens» – tehnoloģiju un pakalpojumu kompānijai ir vairāk nekā 150 gadu gara vēs ture. Sākot ar kompānijas dibināšanas mirkli, «Siemens» vienmēr ir bijis nozīmīgākais uz ņēmums pārstāvētajās nozarēs. «Siemens» ir izveidojusies ļoti veiksmīga sadarbība ar lie lākajām Latvijas augstskolām. «Siemens» atbalsta Latvijas augstskolu, jo īpaši tehnisko specialitāšu studentus viņu centienos gūt profesionālās zināšanas, kā arī praksi. RTU rektors akadēmiķis Ivars Knēts stāsta: «RTU un kompānijas «Siemens» sadarbība sākās jau ļoti sen – 1995. gadā, kad pēc Latvijas neatkarības atgūšanas tika atjaunota «Siemens SIA» darbība Latvijā. Kompānija «Siemens» RTU ir organizējusi vairākus ļoti interesantus pasākumus – «Siemens» dienas RTU, kuru laikā «Siemens» speciālisti lasīja lekcijas mūsu studentiem un mācībspēkiem, kā arī pasniedza vērtīgu grāmatu dāvinājumu. «Siemens» palīdzēja arī veidot sadarbību ar Vācijas augstskolām un uzņēmumiem, nodro šinot RTU studentiem studiju un prakses vietas. Mums ir prieks, ka «Siemens» ik gadu la bākajiem maģistra darbu un doktora disertāciju autoriem piešķir Vernera fon Sīmensa iz cilības balvu. Tas ir būtisks stimuls, kas mūsu studentus mudina darbus rakstīt pēc iespējas augstākā līmenī.» Pēc balvu pasniegšanas tika dāvāta iespēja noskatīties Džakomo Pučīni operas izrādi «Madame Butterfly», kas uz mirkli ļāva pabūt 19. gadsimta beigās Japānā, Nagasaki.
Ķīles Kristiāna Albrehta Universitāte aicina pieteikties stipendijām
Ķīles pilsētas dome un Ķīles Kristiāna Albrehta Universitāte aicina RTU studentus pieteikties šādām stipendijām:
Gada stipendijas studijām Ķīles Kristiāna Albrehta Universitātē 2008./2009. akadēmiskajā gadā
Teoloģijas, jurisprudences, ekonomikas un sociālo zinātņu, humanitāro zinātņu, matemā tikas, dabas zinātņu un lauksaimniecības zinātņu studentiem, sākot no otrā kursa. Preten dentiem uz šo stipendiju labi jāpārvalda vācu valoda un jāiesniedz zināšanas apliecinošs sertifikāts. Stipendijas apjoms – 590 eiro mēnesī. Pašiem jāapmaksā apdrošināšana (apmēram 50 eiro mēnesī), dzīvošana studentu kopmītņu istabiņā (180–210 eiro mēnesī) un ceļa izdevumi. Stipendiju piešķir laika posmam no 2008. gada 1. oktobra līdz 2009. gada 31. jūlijam. Pagarinājums nav iespējams. Pieteikumi jāiesniedz RTU SSAD līdz 20. janvārim.
Daļēja stipendija divu gadu maģistra studijām Ķīles Kristiāna Albrehta Universitātes Inženierzinātņu fakultātē. Stipendijas paredzētas studijām šādās maģistrantūras programmās: o Master of Materials Science and Engineering (www.kielmat.com); o Master of Science in Digital Communications (www.tf.uni-kiel.de/etech).
Pretendentiem nepieciešamas labas angļu valodas zināšanas, ko apliecina TOEFL vai IELTS sertifikāti. Daļējās stipendijas apjoms – 490 eiro mēnesī. Stipendija tiek piešķirta 2008./09. aka dēmiskajam gadam ar iespēju pagarināt un pabeigt pilnu maģistrantūras programmu. Pa šam jāapmaksā apdrošināšana (apmēram 70 eiro), dzīvošana studentu kopmītņu istabiņā (180–210 eiro mēnesī). Ir iespēja pieteikties apmaksātam darbam universitātes laboratorijās. Pieteikumi jāiesniedz RTU SSAD līdz 20. janvārim.
Stipendija studijām doktorantūras programmā «Kvantitatīvā ekonomika»
Programma paredzēta trim gadiem. Stipendiju piešķir pirmajam gadam, un pastāv ies pēja to pagarināt, ja 1. studiju gads ir bijis veiksmīgs. Pretendentiem jābūt maģistra grādam ekonomikā (var būt arī uzņēmējdarbības vadībā, matemātikā vai fizikā), kā arī nepiecieša mas labas angļu valodas zināšanas, ko apliecina TOEFL vai IELTS sertifikāti. Stipendijas apjoms 620 eiro mēnesī. Pašam jāapmaksā apdrošināšana (apmēram 50 eiro mēnesī), dzīvošana studentu kopmītņu istabiņā (180–210 eiro mēnesī) un ceļa izdevumi. Pieteikumi jāiesniedz RTU SSAD līdz 20. janvārim. Vairāk informācijas un pieteikuma anketas – RTU Starptautisko un sabiedrisko attiecību depar tamentā, Kaļķu ielā 1-222, tālr. 67089314 (Evita Miščuka), e-pasts: evita.miscuka@rtu.lv.
4
STARPTAUTISKO UN SABIEDRISKO ATTIECĪBU DEPARTAMENTĀ
Studijas Magdeburgā Jeļena Merkurjeva, IEF 2. kursa maģistrante
Es kā «Socrates/Erasmus» studente pavadīju aizraujošu un interesantu mācību gadu Otto fon Gerikes Universitātē Magdeburgā. Vācijā ir 16 federālās zemes, kuru vidū ir SaksijaAnhalte, kuras galvaspilsēta ir Magdeburga. Šīs zemes pilsētu vēsturi atspoguļo krāšņi arhi tektūras pieminekļi – no romānikas stila baznīcām un klosteriem līdz viduslaiku pilīm. Magdeburgā atrodas dzīvojamā māja Gaudi stilā (arhitekts F. Hundertvasers) un Doma baznīca. Minētā māja ir rozā krāsā; visi dzīvokļi un logi tajā ir dažādi. Savukārt Magde burgas Domā atrodas vēl pirms 1054. gada izveidots kristību trauks no akmens, kas kristī bām kalpojis jau tolaik, kad nebija atdalījušās ne Rietumu, ne Austrumu baznīcas un arī re formācija vēl nebija notikusi. Studēju programmu «International Management» (starptautiskā vadīšana) divus semest rus. Studijas notika divējādi, t. i., gan lekciju veidā, gan semināru veidā. Lekcijās es pārņēmu ārzemju profesoru pieredzi, un gala pārbaudījumi bija eksāmeni. Semināra laikā katram stu dentam tika dota iespēja iesniegt un aizstāvēt darbu, iepazīstinot citus studentus ar gūto pie redzi. Studiju laikā izmantoju unikālu iespēju piedalīties Otto fon Gerikes Universitātes konferencē (2006. gada 17. novembrī) «Logistik aus technischer und ökonomischer Sicht» (loģistika no tehniskā un ekonomiskā viedokļa). Lielākā daļa studentu dzīvoja kopmītnēs. Studentu vidū bija studenti gan no Vācijas, gan no visām citām pasaules valstīm, piemēram, no Kipras, Turcijas, Spānijas, Krievijas un Uk rainas. Man bija kolosāla iespēja iepazīties ar citu valstu kultūru, baudot studentu organi zētus pasākumus. Katrs pasākums bija veltīts vienai valstij un tās tradīcijām. Maksājot 54,5 eiro semestrī (student fee), es saņēmu studenta priekšrocības, piemēram, braucu bez maksas Magdeburgas sabiedriskajā transportā, ēdu garšīgas pusdienas, kas man izmaksāja vidēji trīs eiro dienā, baudīju brīvdienu vakaru akvaparkā tikai par pieciem eiro. Universitātes studentiem bez maksas tika piedāvāti dažādi sporta veidi. Es izvēlējos stepa aerobiku, galda tenisu un peldēšanu. Brīvdienās Vācijā ir speciāla akcija ceļošanai. Ne vairāk kā piecu cilvēku grupa var ceļot Vācijas teritorijā visos virzienos tikai par 32 eiro par grupu. Tāds pats princips ir ceļošanai Saksijas-Anhaltes zemē, tikai te akcija notiek katru dienu. Bez šaubām, arī es ceļoju kopā
2007. gada 8. novembris
ar draugiem no citām valstīm. Es pavadīju aizraujošas nedēļas nogales Leipcigā, Volfsburgā u.c. pilsētās. Leipcigā atrodas Baha kaps, piemineklis un vijoļu izstāde. Volfsburgā piedalī jos pasākumā «Krievu ziema», kur nogaršoju tradicionālo Vācijas karstvīnu un piparkūkas, kā arī pirmo reizi slidoju. Kopā ar mani Magdeburgā dzīvoja mans pundurtrusītis Robis. Viņš atlidoja no Rīgas un uzmundrināja mani grūtos brīžos. Robis ir pirmais trusis, kas lidoja no Rīgas lidostas. Magdeburgā viņam palika viens gads, tagad viņš ir jau divus gadus vecs. Mans trusītis ir ļoti mīļš, draudzīgs, un viņam patika pastaigāties gar Elbas (garākā upe Vācijā) krastu. Sirsnīgi pateicos RTU Starptautisko attiecību daļai par piedāvāto iespēju, IEF un Ražo šanas un uzņēmējdarbības institūtam par atbalstu braucienam. Es pateicos arī S. Cabela kun dzei no Magdeburgas Universitātes par ieteikumiem mācību un ikdienas dzīves jautājumos ārzemēs.
Dodies praksē ar «Erasmus» atbalstu! Programma studentu mobilitātes atbalstam «Erasmus» sniedz RTU studentiem iespēju strādāt praksi Eiropas Savienības uzņēmumos. Uzzini vairāk par «Erasmus» praksēm infor matīvajā seminārā 12. novembrī plkst. 15 Kaļķu ielā 1, 219 telpā. Ja ir jautājumi, jautā Evitai Miščukai, «Erasmus» prakšu koordinatorei, tālr. 67089314, evita.miscuka@rtu.lv.
«ERASMUS» – arī mācībspēkiem! Aicinām RTU mācībspēkus pieteikties «Erasmus» stipendijām, kas nodrošina iespē ju īstenot mācībspēku apmaiņas braucienus uz RTU partneraugstskolām! Prioritāte tiek dota apmaiņas braucieniem: - kas nodrošina, ka vieslektora ieguldījums būs neatņemama partneraugstskolas studiju programmas daļa; - kurus īstenojot, tiks radīti jauni mācību materiāli; - kas tiks izmantoti, lai nostiprinātu esošos un sagatavotu jaunus fakultāšu sadarbības projektus. 2007./2008. studiju gadā plānotie apmaiņas braucieni jāīsteno līdz 2008. gada 30. sep
tembrim. Lai nodrošinātu piedalīšanos «Erasmus» programmā pēc iespējas lielākam mā cībspēku skaitam, prioritāte tiks dota tiem, kas līdz šim vēl nav saņēmuši «Erasmus» sti pendiju. Apmaiņas brauciena minimālais ilgums ir viena nedēļa, vieslekciju minimālais apjoms – astoņas mācību stundas. Mācību aktivitātēm, kuru ilgums ir īsāks par standarta minimālo ilgumu, jāietver vismaz astoņas mācību stundas. Interesentus lūdzam pieteikties Starptautisko un sabiedrisko attiecību departamentā līdz š. g. 10. decembrim! Sīkāka informācija: tālrunis 67089055, e-pasts: Jolanta.Jurevica@ rtu.lv. Partneraugstskolu saraksts: http://www.rtu.lv/studijas/sac/partneraugstskolas.doc.
Profesionālās pilnveides moduļu programma «Akadēmiskā personāla kompetenču pilnveide pedagoģijas un IT jomā» RTU Humanitārais institūts sadarbībā ar ETF piedāvā RTU mācībspēkiem saistībā ar ESF projektu izstrādātu un licencētu profesionālās pilnveides moduļu programmu «Akadēmiskā personāla kompetenču pilnveide pedagoģijas un IT jomā». Nodarbības no tiek reizi nedēļā plkst. 16.30 Āzenes ielā 6, 350. auditorijā. Pirmā tikšanās – 30. novembrī plkst. 16. Pieteikšanās kursiem 2007./2008. studiju gadam līdz 2007. gada 22. novembrim. Pietei kuma anketu var sūtīt pa e-pastu huminst@bf.rtu.lv, anita@bf.rtu.lv, www.bf.rtu.lv vai pa faksu 67089152. Tālruņi 67089250, 29275506, fakss/tālr. 67089152. Programmas apjoms – 160 stundas, no kurām kontaktstundu skaits ir atkarīgs no iepriek šējās pieredzes pedagoģijas un IT jomā (40/72 stundas). Kursu dalības maksa Ls 100. Programmas uzdevumi: • iepazīstināt ar mūsdienu augstskolu didaktikas tendencēm filozofijas, psiholoģijas un so cioloģijas kontekstā un rosināt radošai pedagoģiskai darbībai; • aktualizēt un pilnveidot pedagoģisko kompetenci, izvēloties mācību metodes un tehnis ko risinājumu pedagoģiskā procesa nodrošināšanai: mācību nodarbību vadīšanai un studiju materiālu izveidei. 1. modulis «Pārmaiņas izglītībā filozofijas, psiholoģijas un socioloģijas kontekstā» docētājus
iepazīstinās ar izglītības procesa teorijas un prakses likumsakarībām 21. gadsimta izglītības filozofijas kontekstā. 2. modulis «Mūsdienu mācīšanas un mācīšanās teorijas un to izpausme studiju procesā» iepazīstinās ar mācību teoriju daudzveidību un postmodernās didaktikas attīstības tenden cēm. Moduļa saturs vērsts uz docētāju kritiskās domāšanas veicināšanu, izvēloties pedagoģis ki lietderīgāko pieeju mācību mērķu īstenošanai, nodarbību strukturēšanai. Modulis paredz mācību nodarbību analīzi teorētisko atziņu kontekstā. 3. modulis «Informācijas tehnoloģiju risinājumi studiju procesa atbalstam» iepazīstinās ar tehniskajiem risinājumiem, kas ļauj izveidot un nodrošināt e-studiju resursu pieejamību, iz mantojot internetu. Modulis ļauj apgūt pamatzināšanas arī par efektīvu informācijas atrašanu internetā, rakstu datubāzēs un citos tematiskajos resursos. 4. moduļa «Akadēmiskā personāla pamatkompetences» saturs vērsts uz docētāju pamatkom petenču izmantošanas prasmju lauka paplašināšanu. Tas it kā apkopo iepriekšējos moduļos gūtās atziņas un rosina savas pedagoģiskās darbības izvērtēšanai, kā arī gūto zināšanu radošai izmantošanai. Kursu dalībnieki saņems kursu mācību un metodisko materiālu kopumu, kurā iekļauti gan klātienes, gan patstāvīgo studiju mācību materiāli katra moduļa apguvei.
2007. gada 8. novembris
RTU ZINĀTNISKĀS PĒTNIECĪBAS PROJEKTI 2006. un 2007. GADĀ
5
RTU 2006. un 2007. gada pētniecības projekti RTU zinātņu prorektors profesors Dr. inž. Leonīds Ribickis: Lai attīstītu zinātnisko pētniecību universitātē, 2006. un 2007. gadā esam īstenojuši virkni RTU iekšējo zinātniskās pētniecības pro jektu. Tie kalpo kā stimuls Latvijas tautsaimniecības, RTU studiju programmu un infrastruktūras attīstībai. Paldies visiem, kas godprātīgi veikuši savu darbu un, īstenojot pētījumus, iesaistījuši zinātnē jaunos RTU speciālistus. Sākot gatavošanos jaunajam darba cēlienam un nākamajam pētniecības projektu konkursam, novēlu visiem RTU zinātniekiem rast daudz radošu ieceru, patiesus un darboties gribošus domubiedrus, kā arī neizsīkstošu enerģiju zinātnisko darbu turpināšanai! Materiālu par pētniecības projektiem sagatavoja Laila Eliņa un Egita Kancāne. Fotografēja Eduards Lapsa. 1. «Sabiedrisko un arhitektoniski telpisko faktoru korelācija Rīgas centra publiskās telpas attīstībā». Proj. vad. prof. Dr. h. arh. Ivars Strautmanis, APF 2. «Risu testa piemērotība šķembu mastikas asfaltbetona (SMA) paliekošu deformāciju dinamikas izpētei». Proj.vad. prof. Dr. inž. Juris Rihards Naudžuns, BF Ceļu un tiltu katedra 3. «Maksimālā vietējā izskalojuma pie tiltu balstiem palienas upē aprēķina metodika plūdu laikā». Proj. vad. prof. Dr. inž. Boriss Gjunsburgs, BF Ūdens inženierijas un tehnoloģijas katedra 4. «Autonomas intelektuālas sistēmas struktūra navigācijas uzdevumu risināšanai dinamiskās un grūti prognozējamās vidēs». Proj. vad. asoc. prof. Dr. inž. Jānis Eiduks, DITF Sistēmu teorijas un projektēšanas katedra 5. «Pirmā līmeņa zinātnisko pētījumu veikšanas metodikas izstrāde datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas jomā». Proj. vad. asoc. prof. Dr. inž. Oksana Ņikiforova, DITF Lietišķo datorzinātņu katedra 6. «Intelektuālas sistēmas prototipa izstrāde studentu darba oriģinalitātes noteikšanai». Proj. vad. prof. Dr. h. inž. Jānis Grundspeņķis, DITF Sistēmu teorijas un projektēšanas katedra 7. «Energotaupošu vadības metožu analīze un sintēze maiņstrāvas piedziņā, izmantojot mākslīgā intelekta tehnoloģijas». Proj. vad. prof. Dr. h. inž. Jānis Greivulis, EEF Industriālās elektronikas un elektrotehnoloģiju katedra 8. «Centralizētas siltumapgādes sistēmas racionāla lieluma un kliedētu siltumapgādes avotu pielietošanas iespēju novērtējums». Proj. vad. prof. Dr. inž. Mārtiņš Gedrovičs, EEF Vides aizsardzības un siltuma sistēmu katedra 9. «Elektrotransporta rekuperācijas enerģijas superkondensatoru uzkrājēju izpēte». Proj. vad. vadošais pētnieks Dr. inž. Viesturs Bražis, EEF Industriālās elektronikas un elektrotehnoloģijas katedra
10. «Telekomunikāciju sistēmu imitācijas modeļa izstrāde pētniecībai un izglītībai». Proj. vad. prof. Dr. h. inž. Ernests Pētersons, ETF Transporta elektronikas un telemātikas katedra 11. «Sprādzienbīstamības un ugunsbīstamības zinātniski pamatotu izvērtējuma faktoru izpēte un analīze». Proj. vad. asoc. prof. Dr. h. inž. Vladimirs Jemeļjanovs, IEF Darba un civilās aizsardzības katedra 12. «Jaunas struktūras ķirurģisko sietu izstrādāšana, to biomehānisko un morfoloģisko īpašību izpēte». Proj. vad. prof. Dr. h. inž. Viktorija Kanceviča, MLĶF Biomateriālu un biomehānikas institūts 13. «Tekstilpavedieni ar antitrombogēnu īpašībām». Proj. vad. vadošā pētniece Dr. inž. Inga Ļašenko, MLĶF Biomateriālu un biomehānikas institūts 14. «Fotojutīgu organisko hromoforu saturošu polimēru sistēmu iegūšana un pētīšana informācijas ierakstīšanas meteriāliem». Proj. vad. prof. Dr. ķīm. Valdis Kokars, Latvijas Organiskās sintēzes institūts 15. «Individuālās lietošanas ekobiotehnisko transporta līdzekļu projektēšana». Proj. vad. prof. Dr. h. inž. Aleksandrs Urbahs, TMF Transportmašīnu tehnoloģiju institūts un Dzelzceļa transporta institūts 16. «Kavitācijas metožu virsmu frēzēšanai un šķidru vielu sterilizācijai izstrāde» Proj. vad. prof. Dr. h. inž. Semjons Cifanskis, TMF Mehānikas institūts 17. «Īpaši viegla bezpilota lidaparāta (BPLA) problēmas. 2. daļa: Lidojumu dinamika, vadība un tehnoloģija». Proj. vad. prof. Dr. h. inž. Vitālijs Pavelko, TMF Aviācijas institūts 18. «Sarežģītu objektu diagnostika ar nesagraujošām pārbaudes metodēm». Proj. vad. Dr. inž. Aivars Šveics, Elektromagnētisko metožu nozares laboratorija
Arhitektūras un pilsētplānošanas fakultāte 1. «Sabiedrisko un arhitektoniski telpisko faktoru korelācija Rīgas centra publiskās telpas attīstībā». Proj. vad. prof. Dr. h. arh. Ivars Strautmanis, APF (projektu prezentēja Uģis Bratuškins) Mērķis: Izpētīt Rīgas vēsturiskā centra semantiskās precizitātes attīstības vadlīnijas un izstrādāt priekšlikumus polu un sintagmu sis tēmas attīstībai atbilstoši perspektīvajai publiskās izmantošanas intensitātei. Rezultāti: Definēts UNESCO Pasaules kultūras mantojuma vietas – Rīgas vēsturiskā centra – publisko ārtelpu sabiedriskais nozīmī gums Rīgas kā Latvijas galvaspilsētas kontekstā. Kritiski izvērtēti spēkā esošie un izstrādājamie plānojuma un normatīvie dokumenti Rīgas vēsturiskā centra publisko ārtelpu sistēmas attīstības kontekstā, kā arī definētas atsevišķu Rīgas vēsturiskā centra publisko ārtelpu optimālās attīstības vadlīnijas. Pilnveidots publisko ārtelpu vides kvalitāti ietekmējošo aktivitāšu novērtējuma modelis.
Būvniecības fakultāte 2. «Risu testa piemērotība šķembu mastikas asfaltbetona (SMA) paliekošu deformāciju dinamikas izpētei». Proj. vad. prof. Dr. inž. Juris Rihards Naudžuns, BF Ceļu un tiltu katedra (projektu prezentēja tā vadītājs un Viktors Haritonovs) Mērķis: Izanalizēt jaunas testēšanas metodes – risu testa – piemērotību risu veidošanās dinamikas izpētei un iegūt datus par atsevišķu maisījumu – šķembu mastikas asfaltbetona (SMA) un blīvā asfaltbetona (AC) – deformatīvo noturību pret risu veidošanos. Rezultāti: Līdz šim Latvijā asfaltbetona deformatīvo īpašību izpētei trūka iekārtas, kas ļautu iegūt objektīvus rezultātus par risu vei došanās norisi, jo vienīgā pieejamā iekārta asfaltbetona paraugu stiprības un deformatīvo īpašību noteikšanai Latvijā bija Maršala prese. Projekta laikā dažādu tipu asfaltbetona masas paraugiem tika veiktas eksperimentālās pārbaudes ar Latvijas apstākļiem jaunu testēšanas iekārtu – «Wheel Tracking» tests (risu tests). Šī testēšanas metode ir normēta LVS EN 12697-22 standartā. Veicot eksperimentāli iegūto rezultātu analīzi, ir konstatēta neapmierinoša Latvijas ielu un ceļu būvniecībai lietoto asfaltbetona segumu tipu deformatīvā noturība pret paliekošo deformāciju veidošanos. No 2008. gada metodi plānots sākt izmantot asfaltbetona paraugu kvalitātes kontrolē ar mērķi samazināt risu veidošanos uz Latvijas ielām un ceļiem. Projektā asfaltbetona maisījuma sastāviem noteiktas arī svarīgās fizikālās un mehāniskās īpa šības. 3. «Maksimālā vietējā izskalojuma pie tiltu balstiem palienas upē aprēķina metodika plūdu laikā». Proj. vad. prof. Dr. inž. Boriss Gjunsburgs, BF Ūdens inženierijas un tehnoloģijas katedra (projektu prezentēja tā vadītājs) Mērķis: Izstrādāt tādu jaunu matemātisko metodi maksimālā izskalojuma aprēķināšanai pie tiltu balstiem, kurā tiktu ņemti vērā hid rauliskie un upes gultnes parametri. Rezultāti: Pēdējo desmit gadu laikā īpaši aktuāla problēma Eiropā un visā pasaulē ir plūdi, kuru sekas ir ne vien upju inženierbūvju konstrukciju bojājumi vai sabrukšana, bet arī ievērojami ekoloģiskie un finansiālie zaudējumi. Plūdos tiek izskalotas upju inženiertehnisko būvju daļas. Lai gan izskalojumi ir plaši pētīti, plūdu laikā inženiertehniskās būves joprojām tiek bojātas. Līdz šim pētījumos lietotās ap rēķina metodes neņēma vērā būtiskus hidrauliskos un upes grunts parametrus. Tāpēc projekta laikā ir izstrādāta tāda matemātiska metode, ar kuras palīdzību iespējams aprēķināt maksimālo vietējo izskalojuma dziļumu pie tiltu krasta balstiem upes palienā plūdu laikā. Tika veik ta arī metodes teorētiskā analīze. Tika pierādīts, no kādiem hidrauliskajiem un upes grunts parametriem ir atkarīgs relatīvais maksimālais izskalojuma dziļums. Izmantojot projekta laikā izstrādāto matemātisko metodi, iespējams aprēķināt iespējamo plūdu radīto bojājumu riska faktoru krasta balstam, tādā veidā novērtējot inženierbūvju stabilitāti ekspluatācijas laikā vai arī projektēšanas stadijā.
6
RTU ZINĀTNISKĀS PĒTNIECĪBAS PROJEKTI 2006. un 2007. GADĀ
2007. gada 8. novembris
Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultāte 4. «Autonomas intelektuālas sistēmas struktūra navigācijas uzdevumu risināšanai dinamiskās un grūti prognozējamās vidēs». Proj. vad. asoc. prof. Dr. inž. Jānis Eiduks, DITF Sistēmu teorijas un projektēšanas katedra (projektu prezentēja Agris Ņikitenko) Mērķis: Izstrādāt autonomas intelektuālas sistēmas struktūru, kas būtu iepriekšējos pētījumos izstrādātās struktūras tālāka attīstība, ļau jot risināt sistēmas navigācijas uzdevumus sarežģītas vides apstākļos. Rezultāti: Definētas un pamatotas autonomas intelektuālas sistēmas funkcijas un struktūra, kas nepieciešama veiksmīgai darbībai un uzdevumu risināšanai sarežģītas vides apstākļos. Veikta vairāku autonomu robotu navigācijas un kartes būvēšanas metožu izpēte, lai no skaidrotu to piemērotību definētās autonomas intelektuālas sistēmas funkcionalitātes sasniegšanai. Līdz šim izstrādātās autonomas intelek tuālas sistēmas struktūra papildināta ar ģeogrāfiskās informācijas sistēmas moduli, kas nodrošina iespēju uzkrāt un apstrādāt autonomas intelektuālas sistēmas iegūtos ģeogrāfiskās informācijas datus. Praktiski realizētas astoņas sarežģītas vides attiecīgas programmatūras veidā. Kā atsevišķa programmatūras sistēma izstrādāta robota vadības sistēma, kas nodrošina definētās struktūras praktisku realizāciju. Izstrādātā sistēma projekta laikā tikusi izmantota praktisku eks perimentu veikšanai un tiek pilnveidota arī pēc projekta beigām. 5. «Pirmā līmeņa zinātnisko pētījumu veikšanas metodikas izstrāde datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas jomā». Proj. vad. asoc. prof. Dr. inž. Oksana Ņikiforova, DITF Lietišķo datorzinātņu katedra (projektu prezentēja tā vadītāja) Mērķis: Definēt prasības bakalaura darba izstrādei, uzsverot zinātniskā pētījuma veikšanas būtību datorzinātnē un informācijas tehno loģijā, kā arī radīt tādu zinātniskās pētniecības vidi, kas 3. kursa studentiem palīdzētu iejusties jauno zinātnieku lomā. Rezultāti: Izstrādāta metodika zinātnisko pētījumu veikšanas apgūšanai datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas jomā. Radīta zināt niskās pētniecības vides koncepcija DITF pamatstudiju programmu sākuma kursu studentu mācību vajadzībām. Koncepcija 3. kursa stu dentiem dos iespējas iemācīties lietot zinātnisko literatūru, patstāvīgi un vadītāja uzraudzībā veikt zinātniskos pētījumus un studēt zināt nisko pētījumu veikšanas metodes, kā arī prezentēt paveikta pētījuma rezultātus zinātniskajos semināros un piedalīties zinātniskajās diskusijās. Pētniecības vide ietver mācību materiālus zinātniskā pētījuma veikšanas iespēju apgūšanai; uz pētniecisko projektu orientētu tipveida uzdevumu kopu; studentu zinātniskās konferences organizēšanas infrastruktūru. Zinātniskās pētniecības vides koncepcija paredz, ka vide palīdzēs studentiem pēc iespējas agrāk iejusties jauno zinātnieku lomā un paaugstinās interesi par zinātniskajiem pētījumiem, tā stimulējot zinātnes attīstību universitātē. 6. «Intelektuālas sistēmas prototipa izstrāde studentu darba oriģinalitātes noteikšanai». Proj. vad. prof. Dr. h. inž. Jānis Grundspeņķis, DITF Sistēmu teorijas un projektēšanas katedra (projektu prezentēja Vita Graudiņa) Mērķis: Izstrādāt intelektuālas sistēmas prototipu studentu iesniegto studiju darbu oriģinalitātes noteikšanai priekšmetos ar lielu studen tu skaitu un tipveida uzdevumiem. Rezultāti: Definēta koncepcija un izstrādāts prototips intelektuālai sistēmai, kura ļauj atklāt plaģiāta gadījumus. Projekta rezultātu zi nātniskais jauninājums un ieguldījums zinātnē ir saistīts ar dokumentu šablonu izmantošanu studiju darbu strukturēšanā, kā arī definēto metodiku tabulu izmantošanai attēlu un shēmu aprakstīšanā. Sistēma nodrošina studiju darbu ielasīšanu un saglabāšanu sistēmā, atbilstības noteikšanu šablonam, kā arī realizē meklēšanas funkciju. Realizētais sistēmas prototips balstās uz izstrādāto dokumentu šablonu pieeju, kas mācībspēkiem atvieglo studiju darbu labošanu un nodrošina programmatūras piekļuvi dokumenta daļām, tā ļaujot ātri un vienkārši piekļūt iespējami līdzīgiem iesniegtajiem studentu darbiem.
Enerģētikas un elektrotehnikas fakultāte 7. «Energotaupošu vadības metožu analīze un sintēze maiņstrāvas piedziņā, izmantojot mākslīgā intelekta tehnoloģijas». Proj. vad. prof. Dr. h. inž. Jānis Greivulis, EEF Industriālās elektronikas un elektrotehnoloģiju katedra (projektu prezentēja Oskars Krievs) Mērķis: Izstrādāt maiņstrāvas piedziņas regulēšanas stendu un uz tā bāzes pētīt un sintezēt jaunas, energoefektīvas piedziņas vadības metodes. Piedziņas sistēmas dinamiskās veiktspējas palielināšanai lietot vadības programmā mākslīgā intelekta algoritmus, tā samazinot sistēmas regulēšanas kļūdu un reakcijas laiku. Rezultāti: Izstrādāts maiņstrāvas piedziņas regulēšanas stends, ar kura palīdzību ir iespējams pētīt un sintezēt jaunas, energoefektīvas piedziņas vadības metodes. Piedziņas regulēšanas stendu iespējams izmantot arī studentu apmācībai. Veikta literatūras analīze pasaules ievērojamāko energoelektronikas konferenču materiālos (EPE, PELS, IPEC, IECON u.c.) un žurnālos (IEEE u. c.) un izvēlēti perspektīvā kie vadības metožu varianti tālākai izpētei modelēšanas stadijā. Modelēšanas stadijā tika izstrādāti izvēlēto vadības metožu datormodeļi «Matlab/Simulink» vidē. Tika sākta izstrādāto vadības metožu eksperimentāla pārbaude. Maiņstrāvas piedziņas sistēmas ir gandrīz visu automātiskās ražošanas un ļoti daudzu mājsaimniecības elektrotehnoloģiju pamatā, tāpēc pieprasījums pēc jaunām maiņstrāvas piedziņas sistēmām ar palielinātu efektivitāti un dinamisko veiktspēju tirgū ir ļoti liels. Projekts dos ieguldījumu gan elektropiedziņas un energo elektronikas, gan arī informācijas tehnoloģijas jomās un veicinās šo jomu saistītu attīstību. 8. «Centralizētas siltumapgādes sistēmas racionāla lieluma un kliedētu siltumapgādes avotu pielietošanas iespēju novērtējums». Proj. vad. prof. Dr. inž. Mārtiņš Gedrovičs, EEF Vides aizsardzības un siltuma sistēmu katedra (projektu prezentēja Valdis Vītoliņš) Mērķis: Apkopojot un analizējot datus par Latvijā realizētiem siltumapgādes sistēmu rekonstrukcijas projektiem, izveidot bāzi metodikas izstrādei par racionālas centralizētas siltumapgādes sistēmas rekonstrukciju. Rezultāti: Iegūti dati par vairākiem Latvijā realizētiem siltumapgādes sistēmu rekonstrukcijas projektiem, izanalizēti rekonstrukcijas iegu vumi no tehniskā, ekonomiskā un vides viedokļa, radīts sākums siltumapgādes sistēmu rekonstrukcijas projektu reģistram. Sākta metodikas izstrāde par racionālas centralizētās siltumapgādes sistēmas rekonstrukciju. Iegūti materiāli bakalauru, maģistru un doktoru darbiem. Projekts veicina siltumapgādes teorētisko jautājumu tālāku izstrādi, kalpo siltumapgādes praktisko risinājumu ilgtspējīgai attīstībai, ļauj racionāli izmantot finanšu līdzekļus, samazina siltumapgādes sistēmu ietekmi uz apkārtējo vidi, veicina jaunu tehnoloģiju un risinājumu ieviešanu siltumapgādē.
2007. gada 8. novembris
RTU ZINĀTNISKĀS PĒTNIECĪBAS PROJEKTI 2006. un 2007. GADĀ
7
9. «Elektrotransporta rekuperācijas enerģijas superkondensatoru uzkrājēju izpēte». Proj. vad. vadošais pētnieks Dr. inž. Viesturs Bražis, Industriālās elektronikas un elektrotehnoloģijas katedra (projektu prezentēja tā vadītājs) Mērķis: Panākt iespēju uzglabāt visu elektrotransporta rekuperēto bremzēšanas enerģiju tālākai izmantošanai nākamās palaišanas procesā. Rezultāti: Izstrādāta jauna superkondensatoru uzkrājēju iekārtas pārveidotāja elektriskā shēma, kurai raksturīga paaugstināta darba drošība un kurā ir saglabāts neliels spēka elementu skaits. Ar jaunās shēmas palīdzību tiek nodrošināta bremzēšanas enerģijas uzkrāšana neatkarīgi no tās tūlītēja patēriņa iespējām, kas novērš nevajadzīgus enerģijas zudumus un uzlabo vilces piedziņas energoefektivitāti. Iz pētītas enerģijas uzkrāšanas un tālākas izmantošanas iespējas superkondensatoros, izmantojot oriģinālās pārveidotāja shēmas teorētisko datorprogrammas modeli PSIM vidē.
Elektronikas un telekomunikāciju fakultāte 1.
2.
3.
4.
10. «Telekomunikāciju sistēmu imitācijas modeļa izstrāde pētniecībai un izglītībai». Proj. vad. prof. Dr. h. inž. Ernests Pētersons, ETF Transporta elektronikas un telemātikas katedra (projektu prezentēja tā vadītājs (1.), Aleksandrs Aļimovs (2.), Sergejs Iļņickis (3.) un Mihails Kuļikovs (4.)) Mērķis: Izstrādāt telekomunikācijas ierīču darbības principu imitācijas modeļu kopumu, kuru turpmāk varētu izmantot mācību procesā, kā arī maģistrantu un doktorantu pētniecības darbā. Rezultāti: Pasūtīta un apgūta moderna pakete OPNET, kas orientēta uz telekomunikācijas sistēmu un tīklu modelēšanu. Izstrādāts mo delis un algoritmi tālākai īstenošanai imitācijas GPSS, OPNET un MATLAB modeļos. Objektu modelēšanai izveidoti scenāriji attiecīgajās valodās. Projekta gaitā īstenotās ieceres ļaus paaugstināt studiju programmu kvalitāti telekomunikāciju specialitātēs.
Inženierekonomikas fakultāte 11. «Sprādzienbīstamības un ugunsbīstamības zinātniski pamatotu izvērtējuma faktoru izpēte un analīze». Proj. vad. asoc. prof. Dr. h. inž. Vladimirs Jemeļjanovs, IEF Darba un civilās aizsardzības katedra (projektu prezentēja tā vadītājs) Mērķis: Veikt visu to faktoru pētījumus, kas iespaido sprādzienbīstamas un ugunsbīstamas vides rašanos, un izstrādāt metodoloģiju sprādzienbīstamas vides rašanās riska izvērtēšanai. Rezultāti: Lai radītu pietiekamas drošības apstākļus objektos ar paaugstinātu ugunsgrēku un sprādzienbīstamību, kā arī lai izpildītu prasības, ko paredz LR Ministru kabineta 2003. gada 10. jūnija noteikumi Nr. 300 «Darba aizsardzības prasības darbā sprādzienbīstamā vidē», veikti nepieciešamie pētījumi sprādzienbīstamu maisījumu veidošanās risku noteikšanai un izstrādāts pasākumu komplekss šo risku samazināšanai. Galvenais šķērslis minēto risku precīzai noteikšanai līdz šim bija zinātniski pamatotas metodoloģijas trūkums un līdz ar to arī sprādzienbīstamas vides veidošanās metodikas trūkums. Projekta gaitā veiktie pētījumi turpmāk ļaus izstrādāt sprādzienbīstamas un ugunsbīstamas vides rašanās iespējamā riska noteikšanas metodiku un izstrādāt inženiertehnisko un organizatorisko pasākumu kompleksu, lai nodrošinātu strādājošo darba drošību pieļaujamā riska robežās. Izveidota jauna formula, pēc kuras var veikt aprēķinus par ģeometrisko rādiusu sprādzienbīstamas zonas noteikšanai.
Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultāte 12. «Jaunas struktūras ķirurģisko sietu izstrādāšana, to biomehānisko un morfoloģisko īpašību izpēte». Proj. vad. prof. Dr. h. inž. Viktorija Kanceviča, MLĶF Biomateriālu un biomehānikas institūts (projektu prezentēja tā vadītāja) Mērķis: Izstrādāt jauna tipa ķirurģisku sietu, ņemot vērā serozā apvalka fizioloģiskās un biomehāniskās īpašības. Rezultāti: Ir izvērtētas cilvēka vēdera dobuma sieniņas fizioloģiskās slodzes, izstrādāti jaunas struktūras ķirurģiskie sieti ar dažāda lie luma porām. Piedāvāts sieta pārklājuma sastāvs un tehnoloģiskie raksturlielumi, veikta implanta biomehānisko raksturlielumu izpēte un tie pārbaudīti eksperimetros ar dzīvniekiem. Viena no medicīnas un veterinārmedicīnas aktuālām problēmām ir trūces izplatība, kuru slēgšanai izmanto sintētiskos ķirurģiskos sietus. Drošu ķirurģisku sietu trūkuma dēļ (lielas trūces gadījumā) pasaulē tiek veikti intensīvi pētījumi, lai pamatotu ilgmūžīga implanta veido šanu, kas izslēdz recidīva veidošanos pēc operācijas. Problēmas zinātnisko aktualitāti nosaka nepieciešamība iegūt tādas struktūras sietu un tā apdares tehnoloģiju, kuru varēs izmantot ne tikai saskarei ar zarnām, bet jebkurā trūces lokalizācijas vietā cilvēkiem un dzīvniekiem. Tāpēc iegūtie rezultāti jaunas struktūras ķirurģisko sietu izstrādāšanā, to biomehānisko un morfoloģisko īpašību izpētē ir zinātniski no zīmīgi, tie dos stimulu attīstīties tekstila, medicīnas un veterinārmedicīnas zinātnes nozarēm. 13. «Tekstilpavedieni ar antitrombogēnu īpašībām». Proj. vad. vadošā pētniece Dr. inž. Inga Ļašenko, MLĶF Biomateriālu un biomehānikas institūts (projektu prezentēja Kristīne Šalma) Mērķis: Izstrādāt jaunu tehnoloģiju mākslīgo asinsvadu pavedienu iegūšanai ar biosaderīgu dabiskā polimēra pārklājumu. Rezultāti: Izstrādāta metodika un tehnoloģija mākslīgo asinsvadu pavedienu pārklāšanai ar dzintara pārklājumu. Balstoties uz izstrā dāto tehnoloģisko procesu, iegūti pavedieni ar dzintara pārklājumu, kam piemīt permanentas antitrombogēnās un antibakteriālās īpašības. Iegūtajiem dzintara pavedieniem un šo pavedienu iegūšanas tehnoloģiskā procesa metodikai pasaules praksē nav analoga. Ar zinātnisko analīzi teorētiski un eksperimentāliem pētījumiem praktiski tika pamatoti nosacījumi polimēra materiāla (dzintara) monolītas formas iegū šanai, kurš saglabā savas struktūras un bioloģiskās īpašības. Dzintara pavedienu, to izstrādājumu izgatavošana un izmantojums medicī niskiem nolūkiem ļaus būtiski uzlabot sirds un asinsvadu slimību ārstēšanas kvalitāti.Starp vairāk nekā 54 dzintara veidiem (klasifikācija pēc atrašanās un ieguves vietas) vislielāko interesi ģeologu vidū izraisa sukcinīts – Baltijas dzintars, jo tas satur 3–8% dzintarskābes. Jaun atklātais Baltijas sveķu izmantošanas veids stimulēs valsti finansēt jaunu dzintara atradņu atrašanu un izpēti.
8
RTU ZINĀTNISKĀS PĒTNIECĪBAS PROJEKTI 2006. un 2007. GADĀ
2007. gada 8. novembris
14. «Fotojutīgu organisko hromoforu saturošu polimēru sistēmu iegūšana un pētīšana informācijas ierakstīšanas materiāliem». Proj. vad. prof. Dr. ķīm. Valdis Kokars, Latvijas Organiskās sintēzes institūts (projektu prezentēja tā vadītājs) Mērķis: Izstrādāt sintēzes metodes jaunu organisku hromoforu savienojumu iegūšanai un pierādīt to struktūras. Rezultāti: Izstrādātas sintēzes metodes un sintezēti jauni azohromoforas grupas saturoši savienojumi, uz kuru bāzes pagatavoti optiski ak tīvi plānas kārtiņas materiāli nelineāras optikas pētījumiem, galvenokārt hologrāfiskā ieraksta efektivitātes pētījumiem, kuru paredzamie prak tiskie izmantošanas virzieni ir saistīti ar to izmantošanu apgriezeniskaS augsta blīvuma optiskās informācijas reģistrēšanai un uzglabāšanai, parasto un polarizācijas hologrammu ierakstiem, arī ar izmantošanu lineārās un nelineārās optikas ierīcēs datoriem un telekomunikācijām. Šādu materiālu radīšana ļautu izveidot iekārtas ar pāris kārtu augstāku informācijas ieraksta blīvumu nekā kompaktdiskos. Konstatēts, ka efek tīvākais un perspektīvākais šādu materiālu aktīvās komponentes iegūšanas ceļš ir sintezēt tādu lielmolekulāru savienojumu, kas savā lineārās pamatvirknes sānu atzarojumā satur tādu funkcionālo grupu, kura tālākā reakcijā ar citu savienojumu ir spējīga vai nu veidojot sānu virknē azohromoforo grupu, vai arī citu reakciju gaitā kovalenti piesaistīt jau iepriekš sintezēto savienojumu, kas jau satur azohromoforo grupu. At klāta jauna organisko stiklu klase, kas savā molekulā satur stilbēna atvasinājumu fragmentu.
Transporta un mašīnzinību fakultāte 15. «Individuālās lietošanas ekobiotehniskos transporta līdzekļu projektēšana». Proj. vad. prof. Dr. h. inž. Aleksandrs Urbahs, TMF Transportmašīnu tehnoloģiju institūts un Dzelzceļa transporta institūts (projektu prezentēja Eduards Zanders un Jurijs Korhs) Mērķis: Izveidot individuālos ekobiotehniskos transporta līdzekļus ar kombinētu piedziņu. Rezultāti: Uz programmu kompleksu «SolidWorks», «Unigraphic NX», «Pro/Engineer» bāzes projektēti principāli jauni universālie in dividuālie transporta līdzekļi ar kombinēto piedziņu (elektrisko un muskuļu). Izveidoti skutera un invalīdu ratiņu pirmie izmēģinājuma un eksperimentālie paraugi, kā arī izstrādāta nepieciešamā projekta dokumentācija. Piedāvāti jaunie projektēšanas, teorētiskās analīzes un aprēķina uzdevumu risināšanas modeļi, metodes un algoritmi, tostarp transport līdzekļu elementu un mezglu 3D parametriskā modelēšana, nepieciešamā drošības līmeņa tehnisko sistēmu elementu stiprības un dilum izturības aprēķināšanas CAD-integrēto metodoloģiju izstrādāšana, transportlīdzekļu un mehānismu kinemātiskā un dinamiskā analīze, kā arī tehnisko objektu izturības un deformēšanas raksturojumu novērtēšana. Pētījumu rezultāti tika pamatoti ar ES patentu «OHIM (EU Office for Harmonizacion in the International Market Trade Marks and De signs) Certificate» Nr.000762778-0001, 16.07.2007. Veiktie pētījumi inovatīvu tehnoloģisko objektu izveidei CAD/CAM/CAE tehnoloģiju pamatā izraisīja praktisku interesi virknē uzņēmu mu. Pēc invalīdu ratiņu izmēģinājumu parauga ar kombinētu piedziņu izmēģinājumiem un pilnveidojumiem uz uzņēmumu «Metālserviss» (Latvija) un «Eksperimentālā rūpnīca» (Lietuva) bāzes 2008. gada janvārī tiek plānots izlaist pirmo rūpniecisko ražojumu sēriju. Pētījumu rezultāti kļuva par pamatu jaunu priekšmetu integrācijai mācību procesā, kuriem pamatā ir CAD sistēmu apguve. 16. «Kavitācijas metožu virsmu frēzēšanai un šķidru vielu sterilizācijai izstrāde» Proj. vad. prof. Dr. h. inž. Semjons Cifanskis, TMF Mehānikas institūts (projektu prezentēja tā vadītājs) Mērķis: Izstrādāt konkurētspējīgu frēzēšanas kavitācijas metodi, kā arī izstrādāt sterilizācijas metodi šķidrumiem, izmantojot «kavitāci jas frēzes» tipa iekārtas. Rezultāti: Izstrādātas jaunas kavitācijas tehnoloģijas materiālu apstrādei: konkurētspējīga metode mašīnbūves izstrādājumu frēzēšanai un kavitācijas metode šķidru vielu sterilizācijai. Piedāvātās pieejas pamatā ir kavitācijas ierosināšana un attīstība plānā šķidruma slānī tangenciālo nobīdes spriegumu ietekmes rezultātā. Izstrādātās metodes var būt par pamatu jaunai kavitācijas tehnoloģijai mašīnbūves iz strādājumu attīrīšanai (piemēram, kuģa korpusam) no korozijas un krāsas, kā arī sterilizācijas tehnoloģijai šķidriem pārtikas produktiem (piemēram, pienam, sulām u. c.). 17. «Īpaši viegla bezpilota lidaparāta (BPLA) problēmas. 2. daļa: Lidojumu dinamika, vadība un tehnoloģija». Proj. vad. prof. Dr. h. inž. Vitālijs Pavelko, AI Aviokonstrukciju stiprības un ilgizturības profesora grupa (projektu prezentēja tā vadītājs) Mērķis: Veikt kompleksus zemskaņas aerodinamikas pētījumus mūsdienu materiālu un konstrukciju stiprības, ražošanas tehnoloģijas, vadības automatizācijas un navigācijas jomā ar nolūku: izveidot zinātnisko un tehnisko nodrošinājumu moderna, īpaši viegla bezpilota lid aparāta izveidei, relatīvi lētai ražošanai un ekspluatācijai. Rezultāti: Iegūti apgriezta V veida lidaparāta astes virsmas aerodinamiskie raksturojumi stacionārā gaisa plūsmā ar zemu Reinoldsa skaitli; paaugstināta bezpilota lidaparāta stabilitātes un vadāmības efektivitāte, izpētītas bezpilota lidaparāta lidojumu dinamikas īpatnības; izpētītas trīs slāņu kompozītmateriālu lietošanas tehnoloģiskās īpatnības īpaši vieglas konstrukcijas veidošanai; izveidota modernas radio sakaru sistēmas bāze, sākta liela mēroga bezpilota lidaparāta lidojošā modeļa projektēšana un detaļu izgatavošana.
Laboratorijas zinātņu prorektora pakļautībā 18. «Sarežģītu objektu diagnostika ar nesagraujošām pārbaudes metodēm». Proj. vad. Dr. inž. Aivars Šveics, Elektromagnētisko metožu nozares laboratorija (projektu prezentēja tā vadītājs) Mērķis: Izstrādāt ekonomiski pamatotu un mūsdienīgu objektu tehniskā stāvokļa novērtēšanas plānu, izmantojot nesagraujošās testēša nas metodes objektā reālos darba apstākļos. Rezultāti: Latvijā ir virkne lielu un sarežģītu energobūvju, ražošanas, transporta un būvniecības objektu, kas celti pirms daudziem ga diem, taču joprojām saglabā būtisku lomu valsts tautsaimniecībā. Objektu tehniskā stāvokļa degradēšanās rada jautājumu – vai objekta turpmāka ekspluatācija, ievērojot visus riska faktorus, ir pieļaujama, vai arī tas demontējams, rēķinoties ar atbilstošiem finansiāliem iz devumiem. Pamatota lēmuma pieņemšanai nepieciešams adekvāts objekta faktiskā tehniskā stāvokļa novērtējums. Lai novērtētu objektu stāvokli, izmantojot nesagraujošās testēšanas metodes, nepieciešams objekta pārbaudes plāns – pamatoti jānosaka veicamo pārbaužu vietas/ punkti un darba apjoms. Pārbaudes plāns un metode projekta gaitā tika izveidota un pārbaudīta, veicot praktiskus zinātniskās pētniecības līgumdarbus «Ķeguma HES aizvaru tehniskā stāvokļa novērtējums» un «Pļaviņu HES aizvaru metālkonstrukciju pārbaude».
2007. gada 8. novembris
Dekānu runas
9
RTU LIKUMI UN LĒMUMI
25. oktobra sēdē Rektors akadēmiķis I. Knēts informēja: 25. oktobris ir pasākumiem bagāta diena: viesnīcā «Latvija» notiek Baltijas finanšu fo rums; LU Lielajā aulā atzīmēs programmas «Erasmus» 20 gadu darbības jubileju, apbalvo jot izcilākos dalībniekus; Austrijas vēstniecība ielūdz uz Austrijas nacionālās dienas svi nībām; AIP notiks 2008. gada uzņemšanas noteikumu saskaņošana; vakarā operā pasniegs firmas «Siemens» balvas doktora un maģistra darbu konkursa uzvarētājiem; Polijas vēst niecība aicina uz kultūras pasākumu VEF kultūras pilī. Nākamajā dienā: SP ielūdz uni versitātes un fakultāšu vadību «Skonto» lielajā zālē uz studentu balli, kas veltīta RTU 145. gadadienai; lidostā «Rīga» notiks «BALTECH» augstskolu rektoru tikšanās, kurā apspriedīs programmas attīstības perspektīvas un finansējumu. Nākamā gada martā «BALTECH» kon ferenci organizēs RTU, un tā notiks Rīgā. 1. Studiju programmu pārakreditācija. (U. Sukovskis, H. Guļevskis, dekāni) Mācību prorektors U. Sukovskis informēja par piedalīšanos Akreditācijas komisijas sē dē, kurā notikusi arī RTU programmu pārakreditācija. Prorektors atzina, ka programmu ap spriešana nenotiek formāli, ka uzdod ļoti daudz jautājumu, un, ja sēdē nepiedalās kompe tents programmas pārstāvis, konkrētās programmas akreditāciju vispār neizskata. Studiju daļas vadītājs H. Guļevskis informēja, ka 17. oktobrī 15 no 34 programmām jau saņēmušas akreditāciju. Šonedēļ apsolīts iesniegt programmas «Enerģētika un elektroteh nika» pārakreditācijas dokumentus, bet joprojām nav iesniegti dokumenti programmai «Sil tuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas». Studiju daļas vadītājs apsveica DITF un ETF dekānus ar visu programmu pārakreditāciju, TMF akreditētas jau trīs programmas. Vēl nav saņemta informācija par to, kādu programmu akreditāciju izskatīs Akreditācijas komisijas 31. ok tobra sēdē. Mācību prorektors lūdza dekānus gatavot, cik iespējams, izpildāmu prognozi 2008. gada RTU absolventu skaitam katrā programmā, jo novembrī šos skaitļus prasīs iesniegt IZM. Rektors papildināja, ka šie skaitļi jāietver arī līgumā ar IZM, ko rektori parakstīs jau de cembrī. Rektors ieteica par paraugu ņemt pagājušā gada prognozi un ievērot šā gada pē dējā kursā studējošo sekmes. Orientējošie dati līdz 6. novembrim jāiesniedz mācību pro rektoram. 2. Senāta 29. oktobra sēde. (M. Jure) Senāta priekšsēdētāja M. Jure informēja, ka visi sēdes lēmumprojekti ir iesniegti. Nā kamajā sēdē būtu jāuzklausa atsevišķu Senāta komisiju vadītāju atskaite par padarīto. Rektors informēja, ka piedalījies valdības sēdē, kurā apstiprināta RTU Satversme, ko virzīs tālāk uz Saeimu. Turpmāk pēc jaunā Augstākās izglītības likuma apstiprināšanas universitātēm – publisko tiesību subjektiem – Satversme MK un Saeimā vairs nebūs jāap stiprina. 3. Finanšu līdzekļu sadalījums pa studiju programmām. Jauno darba līgumu slēg šana. (R. Taraškevičs) Kanclers R. Taraškevičs informēja, ka pašlaik ir sadalīti visi līdzekļi struktūrvienībām, un tos vajag nekavējoties lietot. Līdz 1. novembrim jābūt noformētām visām kadru lietām par valsts budžeta līdzekļiem. Kanclers atgādināja, ka vēl ir neizmantoti līdzekļi laboratori ju iekārtu iegādei. Rektors atgādināja, ka zinātnes bāzes finansējumu nevar izmantot iekārtu iegādei, bet no tā iespējams segt gaidāmo konferenču dalībmaksu. 4. Koplietošanas auditoriju uzturēšana un finansēšana. (U. Sukovskis) Mācību prorektors U. Sukovskis, izskatot pagājušā studiju gada koplietošanas auditoriju finansējuma sadalījumu, konstatējis, ka tas nav racionāls. Ar Studiju daļas rīcībā atstātiem «pārējo līdzekļu» 10% nav iespējams nosegt pieaugušos komunālos maksājumus (90% pa liek fakultātēs). Arī algu fonds šo auditoriju apkalpošanai atsevišķās fakultātēs ir dažāds. Pēc dzīvām debatēm dekāni ar mācību prorektoru vienojās Studiju daļas rīcībā atstāt 1/3 līdzekļu, bet fakultātēs – 2/3. Rektors ieteica šo izmaiņu lietderību noteikti vēlreiz izskatīt semestra vai studiju gada beigās. Mācību prorektors lūdza dekānus iesniegt Studiju daļā to darbinieku, kuri apkalpo kop lietošanas auditoriju tehnisko aprīkojumu, sarakstu ar norādi, kur un kā šos darbiniekus at rast. Tiek izskatīta iespēja kopā ar IT dienestu iekārtot auditorijās telefonus tehniskās pa līdzības izsaukšanai. 5. Nodarbību saraksti 2. semestrim. (H. Guļevskis) Rektors atgādināja rīkojumu, kas prasa līdz 2. novembrim Studiju daļā iesniegt nodarbību plānošanai nepieciešamās ziņas. H. Guļevskis informēja, ka pašlaik ziņas saņemtas tikai no Inženiermatemātikas katedras, bet 5. novembrī jau sākas plānošana, un lūdza dekāniem par to atgādināt struktūrvienību vadītājiem. 6. RTU studentu identifikācijas kartes. (I. Knēts) Rektors atgādināja, ka RTU studentu identifikācijas kartes ieviestas pirms diviem gadiem, izveidojot Studiju daļas pakļautībā RTU identifikācijas karšu centru. Pašlaik ir jauns rektora rīkojums, kas nosaka, ka no 2007. gada 1. novembra RTU iekšējos dienestos un braukšanas karšu izplatīšanā varēs izmantot vienīgi RTU identifikācijas karšu centra izdotās kartes. Pārejas periods izsludināts līdz 2008. gada 1. februārim, pēc kura alternatīvās kartes vairs netiks ņemtas vērā. Līdz 1. februārim nodrošinās karšu izsniegšanu. Ar to zudīs ne
pieciešamība izsniegt izziņas par to, vai jaunietis studē RTU vai ne, pietiks uzrādīt RTU identifikācijas karti. Diskusija radās par to, vai nepieciešams katru gadu izdot jaunu karti vai lietot uzlīmes, vai karšu izgatavošanu apmaksāt fakultātei, nevis prasīt no studenta. Vienojās, ka šos izde vumus varētu uzņemties fakultātes. 7. Studiju prakses efektivitātes palielināšana. (U. Sukovskis) Rektors informēja, ka Latvijas Augstskolu rektoru padomes sēdē piedalījies Valsts pre zidents V. Zatlers. Noklausījies augstskolu problēmu izklāstu, Valsts prezidents informējis par darba devēju pretenzijām, ka bieži vien jaunajiem speciālistiem nav pieredzes un prak ses. Rektors lūdza dekānus sagatavot priekšlikumus prakses organizēšanai pa atsevišķiem studiju gadiem. Mācību prorektors atzina, ka stāvoklis ar praksēm nav tik slikts. Karjeras centram uzdots apsekot prakšu vietas dažādās programmās, bet dekāniem – centram palīdzēt šajā darbā. Pēc informācijas apkopošanas un izpētes varēs dalīties pieredzē un pieņemt konkrētus lē mumus. Rektors atgādināja par kursa projektu nepieciešamību programmās. Mācību prorektors atgādināja dekāniem, ka jau norādīts līdz 2008. gada martam visās programmās paredzēt studiju projektus. Izcēlās pārrunas par sporta KP un «liekajiem» KP, par ko visu laiku aiz rāda IZM. Priekšlikums – sporta KP un citus «liekos» KP nerakstīt programmās, bet no teikti ietvert diploma pielikumos par augstskolā apgūtajiem priekšmetiem. 8. Grozījumi MK noteikumos par stipendijām. (I. Knēts) Rektors informēja, ka ir akceptēti Latvijas Augstskolu rektoru padomes priekšlikumi par stipendiju piešķiršanas kārtību. Lēmumu par stipendijas piešķiršanu pieņem rektors vai viņa pilnvarota persona, Stipendiju komisija nelemj, bet tikai sakārto stipendiju lietas, tātad komisijas locekļi nav valsts amatpersonas. Ar likumiem sīkāk var iepazīties internetā – www.likumi.lv. 9. Grozījumi MK noteikumos par diplomiem. (I. Knēts) Rektors informēja, ka 2. oktobra MK noteikumi dod iespēju universitātei pašai izvēlēties, kur drukāt diplomus, un pieļauj arī veco diplomu izsniegšanu līdz 2008. gada decembrim. Ir doti diplomu paraugi, un jaunā konkrētās augstskolas diploma veidlapa ir jāpasūta, tāpēc par to ir jādomā. H. Guļevskis informēja, ka bakalaura un maģistra profesionālo studiju absolventa diplomi būs atsevišķi. Prakses veikšanu norādīs diploma pielikumā. 10. Latviešu valodas nodrošinājums visās nodarbībās. (I. Knēts) Rektors informēja, ka šajā jautājumā bijis uzaicināts uz pārrunām IZM, kurās piedalījušies arī struktūrvienību vadītāji profesori: P. Balckars, A. Urbahs, M. Kleinhofs. IZM pārstāvji iepazīstināti ar nodarbību plānu izdrukām un atsevišķo transporta institūtu sadarbības lī gumiem ar Krieviju, Ukrainu un Baltkrieviju. Tika apspriests jautājums par valsts valodas lietošanu mācību procesā. Rektors vēlreiz lūdza dekānus sekot Valsts valodas likuma ievērošanai, bet atsevišķu ins titūtu vadībai pārcelt zinātniskā darbā tos akadēmiskā personāla pārstāvjus, kuri nezina valsts valodu nepieciešamajā līmenī. 11. RTU 145. gadadienas svinību rezultāti. (I. Knēts) Rektors pateicās visiem, kas piedalījušies svētku organizēšanā, un informēja par dau dzajiem apsveikumiem no ārzemju augstskolām u.c., kas saņemti vēl pēc svinīgajiem sa rīkojumiem. Plašsaziņas līdzekļos RTU 145. gadadiena arī izskanējusi ļoti labi. 12. Modelēšanas projektēšanas laboratorijas atvēršana Āzenes ielā 18. (I. Knēts) Rektors atzinīgi izteicās par atkal jaunu RTU telpu savešanu kārtībā un nodošanu studentu rīcībā. 13. Negatīvs rezultāts vēlēšanās uz profesora amatu. (I. Knēts) Pirmo reizi RTU Profesoru padomē pieņemts negatīvs lēmums, kas liecina par šīs pado mes nopietno pieeju profesūras izvēlei. Rektors informēja: • 5. novembrī Tallinā Igaunijas Nacionālajā bibliotēkā notiek Baltijas jūras reģiona valstu padomes organizēta konference «Pētniecība un augstākā izglītība zinātnes attīstībai». • Novembrī Rīgā notiek divas starptautiskas konferences. 13. novembrī par augstākās iz glītības finansēšanu, 23. novembrī LU telpās – par kvalitātes nodrošināšanas sistēmas vei došanu augstskolas un programmas iekšienē. M. E.
Rīgas Tehniskās universitātes avīze
st Tavas
! Ienācus.rtuin.flovrmācijas avots! :/s/, otavrs te-pasts, tavs s p t t h vs dar b
udija
s, ta
Redaktore Rūta Lapsa. Reģistrācijas apliecības numurs 0438. Redakcijas adrese: Kaļķu ielā 1–319, Rīgā, LV–1658. Tālr. 7089321, 7089023, e–pasts: ji@rtu.lv. JI var lasīt internetā: www. rtu.lv. Druka: SIA Landas. Metiens 1200 eks. Redakcijas viedoklis ne vienmēr sakrīt ar rakstu autoru viedokli. Par publicētajiem faktiem atbild rakstu autori.
10
STUDENTU LAPA
Par RTU studentu praksi «ABB» rūpnīcās
Agnese Muceniece, SIA «ABB» komunikāciju speciāliste Pateicoties ilggadējai un veiksmīgai «ABB» sadarbībai ar RTU, jau 2006. gadā tika sākta studentu prakses prog ramma. Jau pirmajā gadā praksi «ABB Elektromašīnu rūp nīcā» Igaunijā izgāja pieci RTU EEF studenti. «ABB Elektromašīnu rūpnīca» Igaunijā atrodas Tallinas priekšpilsētā Jīri un ir dibināta 2002. gadā. Rūpnīca ražo vēja ģeneratorus, kas tiek piegādāti Eiropas, Ziemeļamerikas un Āzijas valstīm. Ražošanas procesā tiek izmantotas pašlaik pieejamās vismodernākās tehnoloģijas, kā, piemēram, lēn gaitas ģeneratoru ražošana pēc pastāvīgo magnētu tehnolo ģijas, kas ļauj vēja elektrostacijā pilnībā iztikt bez zobratu pārvada starp ģeneratoru un rotoru ar spārniem. Rūpnīcā darbs norit trijās maiņās, un produktu ražošanas apjoms ir 1500 vienību gadā. Arī šogad Igaunijas rūpnīca ar prieku uzņēma praksē čet rus RTU studentus – Sandri Breieru, Viesturu Dravu, Mi hailu Jazvinski un Reini Tropiņu. Šie topošie inženieri veiks mīgi izturēja konkursu, kurā bija jādemonstrē labas sekmes, zināšanas, izpratne un interese par enerģētikas jomu. Trīs studenti mācās EEF 1. kursa bakalaura programmā un viens
DITF maģistrantūras pirmajā kursā. Savukārt divi studenti – Vjačeslavs Maskaļonoks un Aleksejs Romanovs, kas pagājušajā gadā izgāja praksi Igau nijas rūpnīcā, – šogad devās papildināt savas zināšanas praksē uz «ABB Elektromašīnu rūpnīcu» Somijā, kura ir daudz plašāka un ar lielākiem ražošanas apjomiem nekā Igaunijas rūpnīcai. Abās rūpnīcās prakses ilgums bija divi mēneši, un «ABB» studentiem sedza ceļa, uzturēšanās izdevumus, apdroši nāšanu, kā arī dienas naudu. Studenti pēc atgriešanās no prakses labprāt dalījās iespai dos, un arī mums pašiem bija interesanti uzzināt, ko viņi gu va prakses laikā. Studenti, ierodoties Igaunijā, tika sagaidīti jau Tallinā un aizvesti uz Jīri, kur atrodas Elektromašīnu rūpnīca. Savu kārt studenti, kas devās uz Somiju, arī tika sagaidīti Helsin kos, un pirmajā dienā viņiem bija organizēta ekskursija pa Helsinkiem. Abās rūpnīcās pirms prakses sākšanas studenti tika iepazīstināti ar sadzīviskām lietām – kur atrodas dzī vesvieta, rūpnīca, kādi ir darba drošības un veselības no teikumi. Tikai pēc šīm ievadinstrukcijām studenti drīkstēja sākt praktisko darbu ražošanā. Igaunijas Elektromašīnu rūpnīcā studentus sadalīja pa da
Latvijas Banka izsludina studentu zinātniski pētniecisko darbu konkursu 2007.-2008. gadā. Konkursa mērķis: veicināt Latvijas tautsaimniecības makro ekonomisko problēmu apzināšanu un analīzi un izvērtēt Latvijas integrācijas Ei ropas Savienībā gaitu un tās ietekmi uz dažādām tautsaimniecības jomām. Konkursā var piedalīties: Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministri jas akreditēto augstāko mācību iestāžu studenti(-es). Konkursa tēmas: piedāvātās tēmas saistītas ar darba tirgu, cenām, kreditēšanu, nekustamā īpašuma tirgu, maksājumu bilanci, konkurētspēju, paredzamo eiro ieviešanas ietekmi un citiem makroekonomiskajiem procesiem. Tēmas aplūko jamas Latvijas vai Baltijas valstu tautsaimniecības kontekstā. Tēmu saraksts at rodams konkursa nolikumā www.bank.lv. Konkursa uzvarētājiem paredzēts piešķirt sešas godalgas, pirmās vietas iegu vējam – 1200 latu. Konkursa darbi iesniedzami Latvijas Bankā līdz 2008. gada 30. maijam pa pīra dokumenta un elektroniskā veidā. Konkursa nolikums, tostarp darbam izvirzītās prasības un piedāvātās tēmas, atrodams Latvijas Bankas interneta lapā www.bank.lv sadaļā «Paziņojumi, jau numi». Konkursa rezultāti tiks publiskoti 2008. gada 16. jūnijā Latvijas Bankas in terneta lapā www.bank.lv.
2007. gada 8. novembris žādiem darba iecirkņiem – statoru testēšanas iecirknī prak tikanta galvenais uzdevums bija testēt statorus, veikt to vi zuālo apskati, noteikt to atbilstību normatīvajiem aktiem un novērst defektus, ja tādi bija; komplektēšanas iecirknī galvenais darba uzdevums bija uzraudzīt un novērot darba procesu; štancēšanas iecirknī bija jāapgūst automātiskā sist ēma SP 250. Studenti izmantoja iespēju pastrādāt dažādos iecirkņos, lai gūtu pilnvērtīgākas zināšanas par rūpnīcas ra žošanas procesiem. Somijas Elektromašīnu rūpnīcā studenti strādāja trijos ce hos – motoru komplektēšanas, rotoru ražošanas un statora tinumu ražošanas cehos. Šo iespēju strādāt vairākos cehos studenti atzīst par visnoderīgāko un interesantāko, jo uzzināja daudz ko jaunu, ieguva plašākas praktiskās iemaņas. Abās rūpnīcās katram studentam tika norīkots savs prak ses vadītājs, un visi studenti atzīst, ka prakses vadītāji bija profesionāļi savā jomā, atsaucīgi un saprotoši, kā arī izsmeļoši atbildēja uz visiem viņus interesējošiem jautājumiem. Par darba procesiem rūpnīcās studenti izsakās ļoti atzinīgi, paticis, ka darba process ir aizraujošs un nepārtraukts, rūpnīcas ir mūsdienīgas, ar jaunu aprīkojumu. Lai gan visiem praktikantiem bija garas un grūtas darba dienas, viņi paspēja lietderīgi izmantot savu brīvo laiku. Igaunijā studenti devās apskatīt Tallinas vecpilsētu, izbaudīja Tallinas nakts dzīvi, atpūtās pludmalē un apmeklēja vietējo sporta zāli. Somijā studenti devās ekskursijās uz Helsinkiem, arī apmeklēja sporta zāli un brauca ar laivu. Prakses programmu studenti novērtēja kā «tuvu ideā lam» – būtu vēlējušies pat nedaudz ilgāku praksi, jo šī bi jusi lieliska iespēja izmantot un papildināt savas studiju laikā gūtās teorētiskās zināšanas praksē, redzēt kā šīs sis tēmas darbojas, uzzināt, kā tiek ražoti vēja ģeneratori un elektromotori, kā tie izskatās no iekšpuses un no kā sastāv. Prakse patikusi arī tāpēc, ka bija iespēja apskatīt citas vals tis un iepazīt to kultūru, strādāt internacionālā kolektīvā starptautiskā uzņēmumā.
RTU bokseri startē sekmīgi Trīs vīru boksa izlases komandas dalībnieki šo mācību gadu sāka ar startu «Rudens tur nīrā» Lapzemē (Somija), Ziemassvētku vecīša mītnes pilsētā Rovaniemi. Sacensībās pieda lījās bokseri no Skandināvijas, Krievijas un Latvijas (RTU). Visi trīs mūsu bokseri izcī nīja godalgotas vietas – vienu pirmo un divas otrās. Smagajā svarā Andis Cickovskis pēc punktiem pieveica somu bokseri un izcīnīja pirmo vietu, bet Staņislavs Gricjus un Alek sandrs Seļezeņs finālā pēc punktiem zaudēja saviem pretiniekiem un ierindojās otrajā vietā. Godalgoto vietu ieguvēji tika apbalvoti ar skaistām medaļām un piemiņas balvām. Oktobra sākumā Rīgā notika Pleskavas dienas Latvijā, kuru laikā notika arī draudzības mačs boksā starp Latvijas un Krievijas izlases komandām (Pleskavas apgabals). Latvijas ko mandas sastāvā startēja divi mūsu bokseri pirmajā un otrajā smagajā svarā – Andis Cickovs kis un Aleksandrs Seļezeņs. A. Cickovskis izcīnīja pārliecinošu uzvaru pēc punktiem, bet A. Seļezeņs pēc punktiem zaudēja Eiropas kikboksa čempionam Ruslanam Veselovam. Ma ča kopējais rezultāts 8:2 Latvijas izlases labā. Vēl jāpiebilst, ka novembra sākumā pieci mūsu bokseri startēja «Olympic Gloves» turnīrā Tartu, bet novembra beigās startēs tradicionālajās «Riga Open» sacensībās. J. Raits
2007. gada 8. novembris
VĒSTURE
11
Notikumiem bagātās pagātnes ceļos Jānis Klētnieks, Helmuts Guļevskis
Atzīmējot RTU 145. gadskārtu, 48. Starptautiskajā zināt niskajā konferencē notika arī Tehnisko zinātņu vēstures sek cijas sēde, kurā 27 dalībniekiem bija iespēja noklausīties 20 referātus par jaunākajiem pētījumiem mūsu augstskolas vēs turē. Ievadot sekcijas darbu, sēdes dalībniekus uzrunāja RTU rektors akadēmiķis Ivars Knēts: «Mūsu augstskolas jubile jas pasākumus sākām vakar, 11. oktobrī, ar zinātniskās kon ferences plenārsēdi. Plenārsēdes noslēgumā apbalvojām RTU 2007. gada labāko zinātnieku prof. Māri Kniti un RTU 2007. gada labāko jauno zinātnieku prof. Iļju Galkinu. Labāko zinātnieku konkursa rīkošanas tradīciju iedibinājām iepriekšējā gadā un domājam to turpināt. Sveicām arī labākos mācībspēkus, studentus un darbiniekus.» Rektors uzsvēra, ka mūsu mācību iestāde kopš dibināšanas pastāvējusi kā augstskola – Rīgas Politehniskā augstskola, lai gan saukta par Rīgas Politehnikumu. Šis nosau kums vācu valodā Rigaer Politechnicum radies atbilstoši tālaika Vācijas izglītības tradīcijām, kur par politehnikumiem at šķirībā no universitātēm sauca tehniskās augstskolas. Arī Krievijā pēc Rīgas Politehnikuma parauga vēlāk dibināja lī dzīga tipa tehniskās mācību iestādes, kuras visas bija pielīdzinātas augstskolas statusam. Latvijā tagad ar nosaukumu «tehnikums» apzīmē vidējās izglītības mācību iestādes. Tas var radīt kļūdainu priekšstatu par mūsu augstskolas statusu tās darbības sākuma periodā. Rektors arī cildināja RTU zinātnieku jauno veikumu augstskolas vēstures izpētē. Sabiedrisko lietu daļas vadītāja Jura Brieža vadībā sagatavota un izdota kapitālā vēstures pētījuma «Augstākās tehniskās izglītības vēsture Latvijā» 3. daļa, kas aptver RPI darbības posmu (1958–1990). Ar gandarījumu atzīmējams sekcijas dalībnieku oriģinā liem pētījumiem bagātais ziņojumu klāsts, kas aptver augst skolas darbību, sākot no dibināšanas līdz mūsdienām. Nebija aizmirsti arī mācībspēki, viņu devums zinātnē un ievēro jamāko absolventu ieguldījums tehnisko nozaru attīstībā. RTU muzeja vadītāja A. Zigmunde sēdes dalībniekus iepa zīstināja ar jauniem pētījumiem par tehniskās izglītības sā kotni. Pirms 150 gadiem, Rīgas pilsētai atbrīvojoties no vi duslaiku mūriem, ideju par tehniskās skolas dibināšanu pirmais bija paudis Karls Bornhaupts, toreizējais vācu pri vātskolas direktors. Viņa ideja bija atradusi domubiedrus pilsētas inteliģences aprindās, un pēc kopējiem centieniem 1862. gada 14. oktobrī mācības sākās toreizējā Rīgas Poli tehnikumā. A. Zigmunde sniedza arī otru ziņojumu par Rī gas Politehnikuma Mehānikas nodaļas absolventu Eiženu Brikmani, kas guvis lielus panākumus Vācijā lokomotīvju būvniecībā un tehniskās literatūras publicistikā. A. Zigmun des līdzšinējie pētījumi par pedagoģiskās domas attīstību tehniskajā izglītībā rosinājuši pievērsties šiem jautājumiem arī praktizējošiem pedagogiem. Ļoti iespaidīgs bija Rīgas
40. vidusskolas skolotājas J. Vediščevas ziņojums par izcilā pedagoga Volfganga Vahtsmūta darbību Rīgā, kas izraisīja lielu atsaucību sēdes dalībniekos. Ne mazāk iespaidīgs bija automobiļu vēstures pētnieka E. Liepiņa pētījums par vācu tautības dirižabļu izgatavotāja grāfa Ferdinanda fon Cepelīna saitēm ar Vidzemi. Autoram izdevies noskaidrot, ka grāfa Cepelīna projektu realizāciju finansiāli atbalstījis Vecgulbenes muižas barons Volfs. Ce pelīna ražotos dirižabļus vācieši Pirmā pasaules kara laikā Latvijā izmantojuši krievu karaspēka kustības novērošanai un artilērijas uguns koriģēšanai. Kā piemiņa no kara gadiem palikuši angāri, kuru metāla konstrukcijas izmantotas Rī
gas Centrāltirgus paviljonu pārsedzēm. 1929.–1931. gadā dirižabļi vairākkārt lidojuši virs Latvijas teritorijas, veicot civilos lidojumus. Diemžēl programmā paredzētais aviā cijas vēstures pētnieka G. Sollingera referāts par Rīgas Poli tehnikuma Mehānikas nodaļā no 1903. līdz 1910. gadam studējušo Vilehardu Forsmani, kurš Nirnbergā būvējis paša projektētus dirižabļus, autora prombūtnes dēļ palika neno lasīts, taču A. Zigmunde sēdes dalībniekus ar referāta satu ru konspektīvi iepazīstināja. Uz tehnisko nozaru vispārīgās attīstības jomu attiecās arī vairāki citi ziņojumi. Pazīstamais fotogrāfijas vēstures pēt nieks P. Korsaks šoreiz bija izstrādājis plašāku pētījumu par fotorūpniecības attīstību Latvijā 20. gs. pirmajā pusē. Augš ņu kartēšanas speciālists U. Švēde sniedza pārskatu par aerofotogrāfijas attīstības soļiem Latvijā. Prof. J. Štrauh manis ziņoja par Latvijas teritorijas kartografēšanu pēc kara gados (1945–1950). Telekomunikāciju vēsturē prof. J. Ločmelis pieminēja Rīgas telefona tīkla izveides 125 ga dus. Prof. J. Greivulis un V. Bražis izstrādājuši pārskatu par pirmajos neatkarības atjaunošanas gados publicēto iz devumu «Baltijas elektrotehnika». Par augstskolas mācībspēkiem un viņu darbību tika sniegti vairāki ziņojumi. Latvijas Lauksaimniecības uni versitātes Dr. inž. K. Vārtukapteinis, RTU zinātņu un augstskolu vēstures zinātnisko rakstu krājuma redkolēģijas loceklis, apkopojis pārskatu par RPI absolventiem, kas savu
Bijušos kolēģus pieminot Kā katru rudeni, veļu laikā pieminēsim tos, kas aizvadītajā gadā aizgājuši Aizsaulē: Teh niskās ekspluatācijas daļas 5. kategorijas strādnieku Pēteri Aizpurieti, EEF asociēto pro
izaugsmi guvuši, strādājot akadēmiskajā darbā LLU. Dr. mat. J. Dambītis aplūkojis LU lietišķās matemātikas docenta A. Putna (1907–1940) zinātnisko darbību, bet J. Klētnieks – valstsvīra un augstākās ģeodēzijas ārkārtas prof. E. Laimi ņa (1882–1982) sniegumu Latvijas valsts aizsardzības un iekšlietu sistēmas nostiprināšanā. RTU docents J. Junga pa kavējās atmiņās par LVU zinātņu prorektora prof. V. Junga (1904–1942) īslaicīgo, bet zinātniskajiem sasniegumiem ba gāto mūžu. Latvijas Ķīmijas muzeja līdzstrādnieks ķīmijas docents U. Alksnis ziņoja par ķīmiskās rūpniecības attīstību Lat vijā laikā no 1918. līdz 1940. gadam. U. Alksnis kopā ar inženierzinātņu doktoru I. Grosvaldu veicis ķīmiskās rūpniecības visu nozaru attīstības pētījumus. Ziņojumā bija iekļauts tikai ķīmiskās rūpniecības pamatnozaru – dzelzs, tērauda, mašīneļļas un degvielas ražošanas – attīstības apskats un konstatēts, ka metāla ražošanas nozarē lielākais uzņēmums tolaik bijis Liepājas drāšu fabrika, kurā bi jušas uzstādītas divas tērauda kausējamās krāsnis. Ķīmiski farmaceitiskās rūpniecības attīstībai bija veltīts M. Turauskas referāts. Viņa ziņoja par to, kā no 1931. gadā dibi nātas nelielas laboratorijas, kura apkalpoja aptiekas un kurā gatavoja dažus galeniskos preparātus, pēc Otrā pasaules kara izauga 3. ķīmiski farmaceitiskā fabrika, kurā iz gatavoja daudzus LPSR Zinātņu akadēmijā sintezētus preparātus. RTU vadošā pētniece I. Šperberga referēja par stikl veida pārklājumu – glazūru un emalju – pētījumiem un jaunu pārklājumu sintēzi ķīmiskās rūpniecības vajadzībām Silikātu tehnoloģijas katedrā. Referātā apkopoti dati par katedrā aizstāvētām disertācijām šajā nozarē. Par akadēmiķa T. Millera un inženierzinātņu doktora I. Grosvalda kopīgi veikto pētījumu par ķīmiķa un valstsvī ra Kārļa Karlsona dzīvi un darbu referēja I. Grosvalds. K. Karlsons drīz pēc Ķīmijas fakultātes beigšanas līdzās M. Straumanim un A. Ieviņam kļuva par vienu no asi metriskās metodes izveidotājiem rentgenogrāfijā kristālu režģa parametru noteikšanā. K. Karlsons strādājis vadošos amatos ķīmiskās rūpniecības uzņēmumos un zinātniskās pētniecības institūtos. I. Grosvalds, sadarbībā ar Kanādas latviešu emeritēto zinātnieku J. Lielmežu, veicis pētījumu un sekcijas sēdē ziņoja par šķiedrvielu ražošanas speciālista, ķīmijas tehnoloģijas doktora O. Ripas darbību rūpniecībā, kā arī par viņa zinātniskajiem pētījumiem Anglijā, ASV un Kanādā. Rīgas Stradiņa universitātes farmācijas vēstures pētniece B. Mauriņa iepazīstināja ar Latvijas Universitātes un Rī gas Medicīnas institūta docētāja farmaceita V. Šķiltera (1896–1977) dzīvi un darbu. Sekcijas sēdes darbā piedalījās viņa skolnieks profesors I. Meierovics, kurš, papildinot re ferenti, uzsvēra, ka V. Šķilters bijis ļoti labs praktiķis un arī labs pedagogs. Ziņojumu par senās Grieķijas kultūras ietekmi uz farmācijas un zāļu formu turpmāko attīstību sniedza B. Mauriņas kolēģe I. Smiltena.
fesoru Jāni Briedi, Studentu pilsētiņas strādnieku Aleksandru Gučkovu, Daugavpils fi liāles sargu Georgiju Ivanovu, Inženiermatemātikas katedras vecāko laboranti Annu Kārkliņu, Studentu pilsētiņas strādnieku Valdi Leiti, Studentu pilsētiņas šveicaru Imantu Miklūnu, EEF laboratorijas vadītāju Jāni Segliņu, Humanitārā institūta praktisko docenti Intu Vadoni, ETF profesoru Juri Ziemeli un pensionētos darbiniekus: BF docentu Pēteri Dzeni, EEF docentu Leonīdu Orehovu.
12
RTU – TAVA UNIVERSITĀTE JAU 145 GADUS/BALLE SKONTO HALLĒ
2007. gada 8. novembris
Dzimšanas diena katram viena
Reizi gadā katram ir dzimšanas diena, katrs to gaida ar ne pacietību. Šogad mūsu universitātei bija nozīmīga jubileja, kuras svinības pulcēja studentus 26. oktobrī «Skonto» hallē. Pasākuma programma bija pietiekami daudzveidīga, lai katrs svinību viesis varētu atrast sev tīkamu pasākuma daļu vai nostūri. Ar draugiem varēja nofotografēties «Fotoo. lv» romantiskajā stūrītī vai «Hansabankas» jauniešu prog rammas «Open» veidotajā oranžajā spilvenu harēmā, kur varēja pārbaudīt sevi mini spēlēs vai bagātināt sevi ar C vi tamīnu, baudot mandarīnus. Pasākumu atklāja RTU rektora Ivara Knēta svinīgā uz runa, kurai sekoja vakara pārsteigums – dekānu izpildī tā Studentu himna I. Cinkusa vadībā. Programmas tur pinājumā uzstājās grupa, «kurai nav kauna», «Logo», mīkliņu minētāji «h2o» un vakara nagla – grupa «Double Faced Eels», kas ar savu dzīvo uzstāšanos lika lēkāt gan
jaunam, gan vecam. Pasākumu ar uzstāšanos pagodināja RTU kori «Gaudeamus», «Delta» un RBS kopā ar solis tēm Anitu Magaznieci un Inesi Rurāni, kas kopā ar skatī tājiem dziedāja dziesmu popūriju ar visiem zināmajām Rai monda Paula vecajām labajām dziesmām. Atgriežoties pie klasiskām vērtībām, jāmin Studentu pūtēju orķestra iz pildītie skaņdarbi Māra Martinsona vadībā kopā ar lielisko elektriskās vijoles meistari Kristīni, uzstāšanās, kas ļāva zālē nodejot kādu valsi vai kopīgi palēkāt pie kantri stila mūzikas. Kad kājas jau bija izkustinātas, savu dejot prasmi nāca pierādīt TDA «Vektors», kas uz skatuves sadejoja kopā ar hip-hop deju pārstāvēm «Soul Sisters», šis tandēms lika apbrīnot abu deju grupu profesionalitāti un spēju pielāgo ties jebkuram dejošanas stilam, tā vien šķita, ka dejotprieks vieno ikvienu. Vakara noslēgumā perkusionists Dzintars Vīksna mūs aizveda tālajā Āfrikas deju pasaulē kopā ar
RTU TDA «Vektors» un Studentu klubs ielūdz uz Lielāko Latvijas tautas deju kolektīvu basketbola kausu. Kad? 10. novembrī plkst. 12. Kur? VEF sporta kluba zālē Rīgā, Brīvības gatvē 197b. Kas? TDA «Vektors», TDA «Dancis», TDA «Dardedze», TDA «Kalve», TDA «Liesma», TDA «Rotaļa», TDA «Teiksma», TDA «Gauja», TDA «Līgo», TDA «Rīdzenieks», TDA «Vija», TDK «Spāre», JDK «Pūpolītis», DA «Daiļrade», DK «Latve». Ielūgumus uz turnīru var saņemt RTU Studentu klubā, Kaļķu ielā 1 – 216!
«Tev nekad netiek dota vēlēšanās, ja netiek dots arī spēks to piepildīt.» (R. Bahs) NODARBĪBAS 8., 15., 22., un 29. novembrī Plkst. 18 Kaļķu ielā 1, 220. telpā. Tēma: pašapzināšanās ar tēlu un simbolu palīdzību Vada: ārste psiholoģe, psihoterapeite Irēna Larionova Dalības maksa: RTU studentiem, darbiniekiem, pasniedzējiem – bez maksas, pārējiem – Ls 3.
mākslas vingrotāju Litu, kuras apbrīnojamā lokanība atgā dināja uguns spēli mūzikas pavadījumā. Apmeklētājus turpināja izklaidēt rezidenti DJ Crash un DJ Kress, kas vēl pēdējiem viesiem ļāva baudīt mūzikas rit mus līdz plkst. 4.30. Dāvana – publika bija lieliska, jo ieradās tik dažādi cil vēki, kas uzturēja brīnišķīgu gaisotni visas dzimšanas die nas garumā. Paldies mūsu draugiem: «Hansabanka», «LMT», «Nau tilus», «Fotoo.lv», «draugiem.lv», «Capital FM», «Show empire», visiem RTU kolektīviem, Oskaram Priedem un visiem citiem, kuri iesaistījās, kā arī organizatoriem – Stu dentu parlamentam un Studenta kluba rūķim Inesei Krū mai. Žēl, ka dzimšanas diena ir tikai vienu reizi gadā! Liene Jasukeviča
Jaunākās ziņas no SP Šā gada 31. oktobrī Kaļķu ielā 1, 301. kabinetā pulcējās RTU SP četrdesmit divi parlamentārieši. Šajā kopsapulcē visiem bija liels uzdevums – ievēlēt jauno RTU SP prezidentu. Iepriekšējā prezidente bija Liene Aleksandra Āboliņa, kas SP vadīja divus projektiem pār pilnus gadus, un šajā laikā viņa ir veiksmīgi vadījusi komandu un ieviesusi daudz jauninā jumu – ir rīkotas fizikas, matemātikas, inženiergrafikas olimpiādes, iedibinātas mācībspē ku un fakultāšu pašpārvalžu Gada balvas, kā arī ir daudz citu sāktu projektu, ko turpinās nākamais vadītājs. Uz RTU SP prezidenta amatu bija pieteikušies divi kandidāti – Armands Šenfelds (EEF) un Artūrs Zeps (IEF). Uzstājoties ar uzrunu, Armands Šenfelds atsauca savu kandidatūru sakarā ar to, ka ir uzņemts «Erasmus» studentu apmaiņas programmā. Līdz ar to palika ti kai viena kandidatūra. Ar balsojumu «par»– 37 un «pret» – 5 RTU SP prezidenta amatā tika ievēlēts Artūrs Zeps, un par RTU SP viceprezidentu vienbalsīgi apstiprināja Armandu Šenfeldu. RTU SP, Linda
Cienījamie kolēģi! Tie, kam ir iespēja un vēlēšanās pagodināt ar savu klātbūtni mūs mūsu skumji nozīmīgajās dzīves jubilejās, tiek mīļi gaidīti 23. novembrī plkst. 17 Kaļķu ielā 1–119! Būsim pateicīgi, ja jūsu apsveikuma uzrunas garums nepārsniegs 20 sekundes katram! Paldies – Māra Sniķere un Ronalds Taraškevičs