Nr 6 09 11 2000

Nr. 6 (1182) 9.11.2000.

RTU avîze iznåk kopß 07.02.1959.

Ne tikai RTU, bet arî visas Latvijas fukßi, izturot vecåko kursu kolé©u pårbaudîjumus, k¬uvußi par îstiem studentiem.

«Dekåns nav tikai måcîbspéks.»

Portretinterviju ar AF dekånu docentu Jåni Briñ˚i lasiet 4. un 5. lpp

Par Fukßu balli îpsalas hallé lasiet 8. lpp.

«Delta» sumina savas jubilåres – diri©entes Intu Eizenbergu–Cérmani un Dainu Klißåni.

Lasiet 6. lpp.

Sveicam visus Mårtiñus Mårtiñdienå!

Lai arî ßogad rudens ir neparasti silts un saulains, tumßie vakari liek arvien agråk ielås iedegt spuldzes - såcies vistumßåkais laiks gadå. Lai to bütu vieglåk izdzîvot, dåvåjiet viens otram vairåk gaißu smaidu, prieku un labestîbu.

Senie latvießi gada tumßåkos méneßus pavadîja, uzjautrinot sevi un citus, ejot ˚ekatås - tießi Mårtiñdienå såkås ˚ekatu laiks, kas turpinåjås lîdz pat Meteñiem.

Arî RTU Studentu klubs kopå ar Rîgas Dançu kluba muzikantiem un folkloras kopåm «Laiksne», «Auri» un «I¬©i» jau 7. novembrî RTU Mazajå zålé jautri un dzîvespriecîgi iedziedåja un iedancoja Mårtiñdienu.

2

2000. gada 9. novembris

Sveicam RTU studentus un ma©istrantus, kuri ir uzvaréjußi Latvijas Izglîtîbas fonda mér˚programmas «Izglîtîbai, zinåtnei un kultürai» stipendiju konkurså 2000./2001. m.g. 1. semestrî: ASTF ma©istrantus – Daci Arnicåni, Aiju Jakußenoku, Zani Dzirkali, Sanitu Vo¬nagu, Diånu AndΩåni, Sandi Kokinu; doktoranti – Larisu Isajevu.

MLF studenti – Ievu Jaunzemi; ma©istrantus – Madaru Pétersoni, Kristinu RiΩanovu, Ilonu Leßçinsku, Lîgu Lîci, Remo Meriju Meri.

ETF studentus – Normundu Pitkevicu, Vladimiru Parfejevu, Uldi Vilku; ma©istranti – Mireju Smirnovu.

EEF studentu – Gati Junghånu; ma©istrantus – Svetlanu Ziminu, Mariju Dañilovu, Jüliju Ívecu, Je¬enu BaΩbaueri.

BF studentus – Rolandu Rozi, Ansi Markevicu, Olgu Bertaßu, Jur©i Kalvånu, Artüru Bérziñu;

ma©istrantus – Raivi Jéçi, Andri Buligu, Borisu Je¬isejevu.

DzTI studentus – NadeΩdu Gladinovu, Svetlanu Krilovu, Je¬enu Timoßenko, O¬egu Kozlovu, Svetlanu Vasi¬jevu; ma©istrantus – NadeΩdu Kuñicinu, Irinu Bolabonovu, Intu Indriksonu.

IEF studentu Albertu Auziñu.

Konkursu sponsoréjußi AS «DATI », AS «Grindeks», AS «Latvijas dzelzce¬ß», Lattelekom SIA, AS «Latvijas Autoce¬u direkcija», AS «Latvijas Gåze», VAS «Latvenergo» un LEB, Rîgas laku un kråsu rüpnîca.

LIF mér˚programma «Izglîtîbai, zinåtnei un kultürai»

Jaunås måcîbu tehnolo©ijas Bija prieks redzét, ka pulks interesentu ieradås apskatît izstådi jau krietnu laiku pirms priekßlasîjumu såkuma un RBI jaunå auditorija bija ¬auΩu pilna.

Auditorijas aprîkojums ¬åva visu redzét ekrånå gan no kodoskopa, gan tießi no datora – no CD un interneta.

Måcîbu prorektors E.Be˚eris, seminåru atklåjot, ar prieku atzinås, ka tådu atsaucîbu organizatori nebija gaidîjußi.

Rektors akadémi˚is I.Knéts izteica atzinîbu måcîbu prorektoram par to, ka såkusi îstenoties ideja – sakårtot måcîbu procesu. Rektors priecåjås, ka RTU måcîbspéki sapulcéjußies, lai spriestu par studiju procesa uzlaboßanu un par to, kå, lietojot modernås tehnolo©ijas, nodarbîbas padarît interesantåkas studentiem.

Seminåra telpu saimnieks RBI direktors M.Ozoliñß ierosinåja ßådu seminåru rîkoßanu RBI telpås padarît par RTU tradîciju.

RBI måcîbspéki ståstîja un demonstréja, kå modernås tehnolo©ijas izmanto måcîbu proceså. Profesora M.Eßmita uzskats – modernås tehnolo©ijas ir tikai instruments, lai studenti varétu åtråk un labåk apgüt zinåßanas. Viss tikai tådé¬, lai students zinåtu.

Mudîte Eizentåle Informåciju studentiem profesors süta pa e–pastu un arî måjas darbus no studentiem sañem elektroniskå formå, bet atseviß˚u tému izstrådes nodarbîbåm pasüta un sañem arî no Harvarda universitåtes (ASV). Òoti patika teksts, kurß pavîdéja uz ekråna RBI kolé©u uzståßanås laikå:

cîbu proceså, iepazîstinåja doc. ‰.Priednieks.

J.Blüms demonstréja svårstîbu saskaitîßanu, izmantojot datorprogrammu, prof. M.ZakrΩevskis un J.Ivanovs – måcîbu lîdzekli «Nelineårå dinamika un haoss: jaunie nelineårie efekti», M.Jure måcîbu lîdzekli – «îmijas informåtika, 1.

19. oktobrî RTU Rîgas Biznesa institüta telpås notika RTU metodiskais seminårs un jaunåko darbu izståde «Måcîbu tehnolo©ijas, metodika, kvalitåte».

«To, ko es dzirdu, to es aizmirstu, to, ko redzu – to atceros, bet zinu tikai to, ko dzirdu, redzu, atkårtoju un daru!»

RTU Tålmåcîbas studiju centra vadîtåjs A.Kapenieks aicinåja måcîbu lîdzek¬us veidot CD ROM formå, jo studenti tos labpråt lieto, un piedåvåja izmantot centrå izstrådåto tehnolo©iju, lai ßos diskus vieglåk varétu izveidot.

Ar måcîbu lîdzekli CD ROM formå – elektrotehnikas måcîbu gråmatu, uzdevumiem, laboratorijas darbiem, kas jau ieviests må-

da¬a», J.Briedis ståstîja par måcîbu priekßmeta «Harmonizétå preçu aprakstîßanas un kodéßanas sistéma» pasniegßanas metodiku.

EEF prof. A.Sauhats demonstréja informåciju, kådu iespéjams sañemt datorå, pateicoties RTU Ener©étikas institütå izstrådåtajai «Avårijas procesu re©istråcijas sistémai». Informåciju par nepårtraukti veiktajiem mérîjumiem Baltijas valstu energosistémas 4000 vietås tagad iespéjams sañemt un analizét arî EEF, t.i., reåla triju valstu energosistéma kalpo arî RTU måcîbu un

zinåtniskås laboratorijas mér˚iem. Ener©étikas institüta zinåtnieki ir spéjußi izstrådåt konkurétspéjîgu produkciju, organizét tås raΩoßanu, pårliecinåt energosistému par tås priekßrocîbåm, uzvarét starptautiskå konkurså un realizét vairåkus projektus.

Civilås aizsardzîbas profesora grupas doc. ‰.Pålîtis ståstîja, kå ieinteresét studentus, måcîbu proceså lietojot spé¬u elementus.

Nobeiguma pårrunas un seminåra kopsavilkuma veidoßana, ko vadîja prof.

A.Krésliñß, bija patiesi ieinteresétu cilvéku saruna.

Patîkami bija redzét, ka, priekßlasîjumiem beidzoties, visi ne˚éra somas un nemetås laukå pa durvîm, kå tas bieΩi notiek, bet turpinåja sarunåties par turpmåkajiem pasåkumiem. Radås doma noformulét jautåjumus, lai varétu padomåt un vélåk sasaukt apa¬o galdu sarunu turpinåßanai. Í˚iet, ka daudzviet darbam ar modernajåm tehnolo©ijåm esam gatavi, bet traucé tehnisko iespéju trükums. Vienpråtîgi bija atzinumi, ka ßådi metodiskie seminåri par konkrétåm témåm ir jåturpina un jådomå par regulåru måcîbspéku kvalifi kåcijas celßanu. ❏

3

2000. gada 9. novembris

Kas jauns Starptautisko sakaru daŒ?

Profesionålås izglîtîbas attîstîbas programmu a©entüra izsludina atkårtotu konkursu uz Eiropas Savienîbas profesionålås izglîtîbas politikas programmas

«Leonardo da Vinci»

attîstîbas un ievießanas projektiem: ✔ årzemju prakses un staΩéßanås projekti; ✔ pilotprojekti (lietiß˚o materiålu un metodolo©ijas izstråde); ✔ valodas prasmes attîstîbas projekti; ✔ starptautiski informåcijas apmaiñas projekti; ✔ uzziñas materiålu izstråde.

Projektu pieteikumu iesniegßanas termiñß: 2001. gada 19. janvåris

Ar konkursa nolikumu, prioritåtém, projektu pieteikuma veidlapåm var iepazîties Eiropas Savienîbas måjas lapå: http://europa.eu.int/comm/education/leonardo/leon ardo2–en.html

BEZMAKSAS INFORMÅCIJAS SEMINÅRS par ßo programmu notiks ß.g. 7. novembrî plkst. 12 Izglîtîbas un zinåtnes ministrijå, Va¬ñu ielå 2 Tuvåka informåcija un pieteikßanås uz seminåru pa tålr. 7226777; 7224458 vai e–pastu:leonardo@izm.gov.lv

Seminårs par måcîbu tehnolo©ijåm Studéjoßo skaits Latvijå pédéjos seßos gados ir trîskårßojies.

Arî RTU ßajos gados tas bütiski audzis – no 5 tükstoßiem lîdz gandrîz 13 tükstoßiem. Savukårt augståkajai izglîtîbai atvélétais budΩeta procents ir tikai samazinåjies – tå izpauΩas visu ßî perioda valdîbu deklarétå prioritåte izglîtîbai. Kas atliek mums – augstskolu darbiniekiem? Meklét finanséjumu, censties ieviest jaunas efektîvåkås måcîbu metodes, izmantot daΩådas tehnolo©ijas, kas dod iespéju racionålåk izmantot nodarbîbåm atvéléto laiku, atvieglo studentiem materiåla uztverßanu un padara interesantåku måcîbu darbu.

Nolükå apzinåties, kas ßajås jomås tiek darîts RTU fakultåtés, Studiju da¬a iniciéja un 19.oktobrî sadarbîbå ar RTU Biznesa institütu realizéja pédéjo gadu metodisko izstrådñu izstådi un seminåru ar nosaukumu «Måcîbu tehnolo©ijas, metodes, kvalitåte».

Biznesa institüta auditorija seminåra dalîbnieku pilna, lasîtavas galdi noklåti ar daΩådåm broßüråm, gråmatåm, kompaktdiskiem, izdales materiåliem, lekciju konspektiem. Pirmais iespaids – kupli apmekléts, interesants pasåkums. Un bija jau arî ko redzét. Labi pårdomåts un raits Biznesa institüta pasniedzéju ståstîjums un demonstréjumi, kas pårliecinåja, ka datorprojektora, interneta, videofragmentu pårdomåta izmantoßana ßajå institütå ir ikdiena.

Domåju, ka daudzi bija pårsteigti par RTU Tålmåcîbas studiju centrå radîtajiem interaktîvajiem kompaktdiskiem, par centra direktora A.Kapenieka ß˚ietami ambiciozajiem plåniem.

Asoc. profesors Elmårs Be˚eris Vél bija E.Priednieka, A.Rup¬a interaktîvs måcîbu materiåls CD ROM formå elektrotehnikas un elektronikas kursa apguvei, J.Blüma demonstréjums tam, ko varétu fizi˚i, ja bütu tehnika.

Bija no zviedru kolé©iem pårñemtas muitnieku måcîbu datorprogrammas demonstréjums, bija M.Jures labi nostrådåta måcîbu lîdzek¬a prezentåcija «îmijas informåtikå». Atzinîbas vérts ir prof. A.Sauhata demonstréjums, kas paråda, ka, pateicoties Ener©étikas institüta zinåtnieku izstrådém, Elektrisko staciju, tîklu un sistému profesora grupas rîcîbå ir varens apmåcîbas instruments – visa Baltijas energosistéma. Vél bija daΩi no metodiskå viedok¬a mazåk iespaidîgu datorpielietojumu demonstréjumi un aizrautîgåkie seminåra dalîbnieki sekoja prof.

A.Krésliña aicinåjumam uz diskusiju.

Gan diskusija, gan péc tås pa e–pastu sañemtås atsauksmes rosina jautåjumus, daΩi no kuriem minéti zemåk.

1. Esam samazinåjußi kontaktstundu skaitu un palielinåjußi studentu skaitu plüsmås, studentu sagatavotîbas lîmeña diapazons ievérojami paplaßinåjies, bet måcîbu metodi esam atståjußi iepriekßéjo – visneefektîvåko: visu norunåt lekcijå, nespéjot (varbüt pat negribot) kontrolét, kas «pielécis», kas né.

Måcîbu lîdzek¬u katastrofåli trükst. Jåmeklé jaunas pieejas.

Kådas? Kå rîkoties?

2. Pirmå kursa (arî citu kursu) priekßmetu saturs un secîba nav saskañoti. Interesanti, ka neviens neatceras, kad pédéjo reizi pie viena galda bütu

apsédußies matemåti˚i un matemåtikas «patérétåji» – fizi˚i, mehåni˚i, nozares teorétisko pamatu pårståvji nolükå saskañot savu darbu. Ko darît, lai spertu soli sadarbîbas virzienå?

3. Pirmå kursa studiju plåns ir garlaicîgs, nesaprotams no studiju virzienu izvéléjußos pirmkursnieku viedok¬a (uz to noråda studentu aptaujas*). Kådåm vajadzétu büt pirmå kursa studiju programmåm? Vai visåm fakultåtém pilnîgi vienådåm?

Vai vienådåm radniecîgu programmu grupåm? Vai arî visåm fakultåtém atß˚irîgåm?

4. Vai finansu sadales sistéma sekmé radoßu pieeju måcîbu darbam, måcîbu lîdzek¬u izstrådi? Ja né, tad kå to uzlabot?

5. Ja atrastu lîdzek¬us tehnikas (datorprojektoru, telekonferençu iekårtu, datoru, u.c.) iegådei, vai akadémiskais personåls gribétu un prastu to lietot?

6. Kå celt akadémiskå personåla kvalifikåciju gan måcîbu tehnolo©iju izmantoßanå, gan ßîm tehnolo©ijåm piemérotu måcîbu lîdzek¬u radîßanå?

7. Vai visiem måcîbu lîdzek¬iem jåbüt latvießu valodå, vai arî gluΩi pretéji – sveßvalodå?

Ja sveßvalodas izmantoßana ir nepiecießama, tad kå celt studentu sveßvalodas prasmi?

Negribu pieminét tik såpîgus jautåjumus kå akadémiskå personåla novecoßanås, studiju virzienu pårmérîga sadrumstalotîba, årkårtîgi plaßa darba algu daudzveidîba.

Viela pårdomåm ir pamatîga. Studiju da¬a domå turpinåt seminårus par ßiem nozîmîgajiem jautåjumiem, bet, lai tie bütu produktîvi, vélama

iepriekßéja domu apmaiña, kas iespéjama elektroniski. Tåpéc aicinu visiem, kam ir domas un idejas, dalîties ar tåm RTU Tålmåcîbas centra interneta diskusiju telpå, kura sasniedzama arî no RTU måjas lapas, vai arî sütît savus apsvérumus måcîbu prorektoram: elmars.bekeris@rtu.lv Noslégumå gribu pateikties visiem, kas ßajos apståk¬os rod iespéju papildinåt tik nepiecießamo måcîbu materiålu klåstu. Jåpiemin, ka izstådîtie darbi tika vértéti un labåko autori iespéju robeΩås tiks préméti. * Lük, daΩi fragmenti no pirmkursnieku aptaujåm: – Esmu atmetusi cerîbu lekciju laikå spét iedzi¬inåties témå, ko ståsta prof. ..., tåpéc pamatå esmu pårgåjusi uz gråmatu.

– To, ko pasniedzéjs raksta uz tåfeles, varu paspét pierakstît, bet paskaidrojumus åtrå tempa dé¬ gan né.

– Nepatîk, ka tur ir tådi jocîgi termini, kurus nezinu, kå un kur varés pielietot.

– Kåda no tå jéga, nezinu. Diez’ vai man tas büs vajadzîgs.

– Profesors ir påråk gudrs, viñß visu izståsta påråk sareΩ©îti un åtri.

– Kå lai saprot fiziku, ja nav måcîti nedz integrå¬i, nedz atvasinåjumi?

– Pilnîgs bezsakars (civilå aizsardzîba). Neko saprast nevar, ko lektors runå, ko raksta – arî nevar labi redzét.

– Lekcijås Påråk daudz cilvéku!

– Slikti, ka temati (par matemåtiku) navtie, kas nepiecießami, lai risinåtu fizikas uzdevumus.

Mî¬ie kolé©i, vai tießåm müs neinteresé, kå müs uztver un saprot?! Nav taçu tik grüti veidot atgriezenisko saiti. Kåpéc strådåt pa tukßo? ❏

4

2000. gada 9. novembris

Pedago©ija mani aizrauj Ikviens dekåns nav tikai måcîbspéks, galvenå figüra fakultåté, bet arî cilvéks ar savåm domåm, centieniem, veiksmém un neveiksmém, galu galå – mekléjumiem un atradumiem. Atbilde uz jautåjumu – pasniedzéj, kådé¬ jüs esat ßajå vietå? – ir ne tikai interesanta, bet arî bütiska, vértéjot katras fakultåtes panåkumus, labo slavu, savu reizi – arî popularitåtes kritumu mazå studentu skaita dé¬.

Tådé¬ esam ieceréjußi aprakstu sériju par visu astoñu RTU fakultåßu dekåniem, bet såkam tradicionåli – ar burtu «A» – Arhitektüras fakultåtes dekånu docentu Jåni Briñ˚i.

Ilze Ítrodaha tev uz akadémiju nav ko iet, tev jådodas uz arhitektiem. Man vairåk padevås grafiskais stils, kråsu izjüta spécîgåka bija Maijai Tabakai. Viña bija supermeitene tajå pulciñå, jau toreiz bija ¬oti talantîga.

Måte müs ar bråli audzi-

nobijies. Bet man jau tås ziñas bija, kur tévs atrodas, un es ierakstîju ailîté, ka viñß ir Kanådå.

Nu kårtis bija atklåtas, un manus dokumentus pieñéma. Pavisam bija kådi 6 – 7 eksåmeni, un pirmais bija atsijåßanas eksåmens –

nåja viena pati. Vecåkus izß˚îra, kad man bija trîs méneßi, un tévu 1944. gadå aizveda darbos uz Våciju.

Måte bija pedago©e Jelgavas Pedago©iskajå institütå, un més ar bråli augåm dienåm dzîvojåm måjås vieni paßi. Tagad pats brînos, kå es, tåds puika, kam ir visådas citas nodarbes, varéju izturét tos garos gadus un divas reizes nedé¬å apmeklét måkslas pulciñu Pionieru pilî. Tur vajadzéja uzñémîbu.

zîméßana. Otrå dienå gåju skatîties eksåmena atzîmes – ielikts divnieks. Tas man, jaunam zénam no vidusskolas sola, bija trieciens.

Domåju – vai vispår ir vérts kaut ko censties turpinåt?

Gadu nostrådåju Vissavienîbas organizåcijå «Zapriba», kur zvejnieku kolhoziem projektéja zivju apstrådes cehus. Papildinåjos arî kursos Måkslas akadémijå pie Jur˚e¬a un Tomaßicka, zîméßanå Amatu ielå.

Lai varétu ståties augstskolå, darba vieta man iedeva raksturojumu ar atzîmi po¬itiçeski ustoiçiv* un kådiem 5 – 6 apa¬ajiem zîmogiem. Ar tådu papîru startéju otrajå gadå un domåju, ka mana sagatavotîba bija laba.

Péc zîméßanas eksåmena izrådîjås, ka savu kvalifikåciju biju célis par vienu balli augståk. Bija liels konkurss – uz 15 vietåm pretendéja 117, tomér iekßå tiku.

Kad vélåk pats, jau pasniedzéjs büdams, strådåju Uzñemßanas komisijå laikå,

No gråmatåm pårzîméjis portretus – Esmu dzimis, bérnîbå dzîvojis un skolas gados måcîjies Rîgå – îsts pilsétas bérns, – ståsta J. Briñ˚is. – Mana måte ir no Rîgas, bet téva sençi, no kuriem varbüt arî esmu mantojis mîlestîbu pret zemi, nåk no Zemgales. Kad universitåté bija celtniecîbas bums, pats savåm rokåm uzbüvéju dårza måju.

Måcîjos tagadéjå Ang¬u ©imnåzijå, toreizéjå VÒKJS 30. gadadienas vårdå nosauktajå 4. vidusskolå.

Mums bija liela un draudzîga klase – 37 skoléni, bet klases audzinåtåjs bija vîrietis, kurß prata iedvest pårliecîbu, ka jåmåcås ir ne tikai meiteném, bet arî puißiem. Daudzi no müséjiem ieståjås augstskolås, pabeidza tås un strådå, ik pa piecgadém satiekamies.

Jau pamatskolå man ¬oti patika zîmét. Såkumå no gråmatåm pårzîméju portretus, vélåk såku sistemåtiski apmeklét toreizéjå Pionieru pilî télotåjmåkslas pulciñu, kur nodarbîbas vadîja Auseklis Bauß˚enieks.

Viñam vél ßodien esmu pateicîbu parådå. Viñß teica:

Senços arhitektu nav – Kå es ieståjos Arhitektüras fakultåté? – atceras J.Briñ˚a kungs. – Íodienas jaunießiem to uzzinåt bütu ¬oti interesanti. Tas bija 1963. gads. Biju diskriminétajos – politiski represétais, jo man ailîté «tévs» bija ierakstîts «pazudis bez vésts». Tådé¬ man, pirmajå reizé Uzñemßanas komisijå dokumentus iesniedzot, tos atmeta atpaka¬ un sacîja, ka tådi nederot. Atnåcu måjås un biju galîgi izsists no sliedém, izmisis un

kad bija t.s. ebreju vilnis, redzéju ßo procesu no iekßpuses. Dokumentus jau no viñiem pieñéma, bet ielika citå kastîté un sacîja, ka eksåmenu bi¬etenu varés sañemt péc 2 – 3 dienåm, kamér tos aizsütîja uz stüra måju** un pårbaudîja. Ja tur uzrakstîja piezîmi, ka kåds no radiem ir iesniedzis dokumentus izbraukßanai, tad pie eksåmeniem nepielaida.

Otrreiz ar to saskåros 1968. gadå, kad såkås studentu apmaiña ar sociålistiskajåm valstîm. Biju grupas vecåkais, labi måcîjos un mani izvirzîja braucienam uz Çehoslovakiju. Taçu dekåns teica: «Briñ˚i, mums neder jüsu anketa. Bez tam jums ir sarakste ar årzemém.» Tika jau sameklétas rezerves ßim braucienam no mana kursa, bet, par laimi, Dubçeks uztaisîja apvérsumu, un pasåkumu atcéla.

Labi vien bija, jo, ja bütu pavéries priekßkars, es bütu vél vairåk cietis, nekå ieståjoties par to divnieku. Biju kaislîgs filatélists, un kaut kådi sakari ar årzemém man visu laiku bija – reizém pasta kastîté atradu 20 – 25 véstules, 1 – 2 reizes gadå sarakstîjos arî ar tévu.

Studijas beidzu 1969. gadå, un tad arî såku strådåt Rîgas Politehniskajå institütå (RPI), såkumå Jékabpils konsultåciju punktå pasniedzu télotåju ©eometriju, bet 1971. gada ziemå, pateicoties profesoram O.Bukam, mani pårcéla uz Celtniecîbas fakultåtes Arhitektüras katedru par asistentu.

1972./73. måcîbu gada ziemå Maskavå paaugstinåju kvalifikåciju. Tas bija interesants laiks – pusgadu Maskavas Arhitektüras institütå pie Krievijas diΩgariem – Buñina u.c. Tajå laikå müsu ©imené piedzima pirmais no bérniem – diviem déliem un meitas, nebija viegli, bet es Mas-

➢

5. lpp.

5

2000. gada 9. novembris

Runå Rîga...

Rüta Lapsa 1925. gada 1. novembrî ar Latvijas himnu, toreizéjå satiksmes ministra uzrunu un DΩ. Puçîni operas «Madame Batterfly» atskañojumu regulåru darbu såka Pasta un telegråfa departamenta Rîgas Radiofons.

2000. gada 1. novembrî Latvijas radio atzîméja 75. gadadienu. Par godu ßim notikumam 31. oktobrî RTU Elektronikas un telekomunikåciju fakultåté notika interesants pasåkums. Fakultåtes dekåns docents Ilmårs Slaidiñß uzsvéra, ka radio gadadiena nav svétki tikai Ωurnålistiem, bet arî (un varbüt pat pirmkårt, jo bez tehnikas radioΩurnålista darbs nebütu iespéjams) radio tehniskajiem darbiniekiem, tåtad – arî ETF. Klåtesoßos uzrunåja radioelektronikas asoc. profesors un RTU måcîbu prorektors Elmårs Be˚eris, îsumå izklåstot inΩenieru elektroni˚u izglîtîbas vésturi Latvijå.

75. gadadienu ßogad atzîmé arî RTU Telekomunikåciju

Pedago©ija mani aizrauj ➣

no 4. lpp.

kavå pavadîto laiku nenoΩéloju.

Manos senços arhitektu nav, bet biju gatavojies arhitekta karjerai. Tomér mani pierunåja palikt strådåt RPI, un es pak¬åvos. Tå kå mana måte bija pedago©e, varbüt ßîs noslieces, klimats måjås mani ietekméja. Tagad varu sacît, ka ir interesanti büt kopå ar jauniem cilvékiem, viñu problémåm, tas paßu padara it kå jaunåku.

Radoßais darbs.

Maketu periods un gandarîjums Jékabpils periods bija interesants tajå ziñå, ka varéju izvérsties lauku celtniecîbå, individuålo måju projektos, jo pamatslodze tik liela nebija, lai nevarétu darît arî kaut ko praktisku.

Kopîgi ar grupas biedru strådåjåm ÅdaΩos pie A.Kaula. Tur taisîjåm maketus: vienu starptautiskajai lauksaimniecîbas izstådei Maskavas olimpiådes laikå 1980. gadå – govju fermu «Briljanti» un otru – fermas maketu A.Kaula disertåcijai.

Toreizéjie darba rîki bija zå©is, åmurs u.c. vienkårßi instrumenti, bet darbs bija smalks un labi apmaksåts.

Tåpat esam veidojußi ÅdaΩu

dzîvojamo namu liela kvartåla, ©enerålå plåna un bérnudårza maketu. Tas bija maketu taisîßanas periods.

Biju vairåk tendéts uz lauku arhitektüru, kå iesåku ar lauku ciematiem, tå arî esmu turpinåjis, tåda bija arî mana disertåcijas téma.

Esmu piedalîjies aptuveni 12 svarîgos konkursos par lauku ciematiem, ieguvis astoñas godalgotas prémijas, tomér – nevienu pirmo.

Viens konkurss, kuru gribétos pieminét, bija Lîksnas pagasta sabiedriskå centra projekts. Més, naivie zéni, 70. gados nezinåjåm, ka ciematå baznîca ir jånomåc, ka tås tornîtis nedrîkst büt augståks par kluba ékas jumtu. Dabüjåm tikai otro prémiju... Tomér ßis projekts iepatikås Rézeknes rajona Gaigalavas pagastam un daudzfunkcionålais centrs tika realizéts dabå.

Pédéjå laikå kopå ar studentiem måcîbu proceså izstrådåti 5 – 6 kolektîvie darbi teritoriålplånoßanå – AllaΩu pagastam, Séjas pagastam u.c. Projektétas arî individuålås måjas, bet îpaßs gandarîjums ir par déla måjas rekonstrukcijas projektu, kas paßlaik tiek realizéts.

Esmu arî pats projektéjis un büvéjis savu dårza måju, palîdzéjis kolé©iem.

institüts. Institüta direktors prof. Jåzeps Loçmelis uzsvéra, ka pirms 75 gadiem Latvijå notika trîs ievérojami notikumi: darbu såka Radiofons, LU nodibinåja Telekomunikåciju katedru un såka montét pirmo automåtisko telefonu centråli Rîgå.

Pasåkuma nagla bija ETF måcîbspéku un studentu un Latvijas Radio videokonference – tießraidé pieslédzåmies Doma laukumam 8. Latvijas Radio Starptautiskås da¬as vadîtåjs Aivars Ginters ståstîja par radio darbinieku ikdienas darbu, programmåm un tehnolo©ijåm. Måcîbspéki un studenti uzdeva jautåjumus Radioraidîjumu ierakstu da¬as vadoßajam inΩenierim, ETF 1986. gada absolventam Andim Plakanam un Latvijas Radio Tehnolo©iskås laboratorijas vadîtåjam Voldemåram Gråvim, kurß radio strådå jau 40,5 gadus un ir tas, kurß tehniski nodroßinåja ßo videokonferenci.

Pasåkuma noslégumå fakultåtes måcîbspéki iepazîstinåja 1. kursa studentus ar ETF laboratorijåm un citåm måcîbu telpåm.

(Sîkåk par radio pirmsåkumiem Latvijå kådå no nåkamajiem «JI» numuriem apsolîjis paståstît ETF dekåns docents I.Slaidiñß.)

Arhitekta loma nav mazinåjusies Arhitekts man vienmér ß˚itis romantizéts pravietis.

Viñß ne tikai zîméjis seno pilsétu plånus, izvéléjies materiålus un vadîjis celtniecîbas darbus, bet arî pratis iemiesot celtné sava laikmeta atziñas par zemi, stabilitåti un lîdzsvaru.

Arhitektüras radîtå telpiskå vide vienmér sniegusi visspilgtåko liecîbu par laikmetu, par tå materiålajåm un tehniskajåm iespéjåm.

Arhitekta loma ßajå paaudΩu stafeté no gadsimta uz gadsimtu nav mazinåjusies. Mainîjußies vienîgi darba apståk¬i un radoßå darba raksturs. Agråk, sociålismå, galvenie materiåli bija cements, ˚ie©elis, koks un ßîferis. Tagad materiålu palete ir tik liela, ka projekti k¬üst virtuåli netverami.

Tomér mums ir saglabåjies tas, kas citur Eiropå jau zudis – intîmåka, savdabîgåka pieeja arhitektürai, izkopta re©ionalitåte. Man ß˚iet, ka müsu vide ir dabîgåka, pasaules kultüra – tå nav müsu kultüra. Piekårtie griesti, plastmasas råmji – tå ir dzîvoßana ßodienai, bet jaunatnei jåmåca estétiskå izjüta.

Tåds savietotais ce¬ß – pedago©iskais apvienojumå ar profesionålo – manå darba müΩå ir gåjis paraléli.

Tas ir bijis piesåtinåts laiks,

îpaßi pédéjie desmit gadi, kad attîstîjusies starptautiskå sadarbîba, apskatîtas un novértétas daΩådas skolas un secinåts – nemaz neesam tik slikti. Arî liela da¬a jaunatnes ir ener©iska, kas sitas un meklé, ir studentu vidü arî atseviß˚as zvaigznîtes. Jåatzîst, ir arî tådi, kam, ß˚iet, nekå nevajag, tådé¬ labi, ka arhitektos ir liels konkurss – varam izvéléties.

Gandarîjums? To jütu tad, kad ir diplomprojektu aizståvéßana, arî tajå gadîjumå, kad neesmu bijis darba vadîtåjs. Prieks, ka ir kaut kas labi, precîzi izdarîts, ka pårrunas nav bijußas veltas. Arhitektüra jau ir arî runas måksla – ieinteresét, izskaidrot, pårliecinåt.

Lai måja nesabruktu, kådam jau tas darbs ir jådara. Vienmér ir palîdzéjußi arî mani skolotåji – profesors O¬©erts Buka un profesors Ivars Strautmanis, såkumå måcot mani skolas solå, bet tålåkajås gaitås jau kå kolé©i, kurß nekad neatsaka padomu. Daudz atziñu sniedz radoßås diskusijas ar draugu no jaunîbas gadiem, tagad ilggadéjo kolé©i profesoru Jåni Krastiñu. Tå saite turpinås, pedago©ija mani aizrauj un man ir interesanti. ❏ *politiski uzticams (krievu val.) **Valsts Droßîbas komiteja

6

2000. gada 9. novembris

«Deltas» meitenes sumina savas jubilåres 28. oktobrî Ka¬˚u 1, Mazajå zalé RTU Studentu klubs un «Deltas» meitenes sarîkoja ¬oti sirsnîgu un mî¬u pasåkumu savåm skolotåjåm – diri©entém Intai Eizenbergai–Cérmanei un Dainai Klißånei – apa¬ås dzîves jubilejås. Tås bija dzimßanas dienas svinîbas savéjiem: uz skatuves – tagadéjå dzîvespriecîgå un starojoßå «Delta»; zålé – bijußås kora dziedåtåjas, joprojåm tikpat skaistas un apgarotas; skaistos, puß˚otos kréslos – abas jubilåres; visi kopå – liela, draudzîga ©imene, kuru vieno dziesmas un müzikas mîlestîba.

To, ka «Delta» ir viens no labåkajiem sievießu koriem, protams, zinåju. Taçu ßoreiz koncertå valdîja îpaßa gaisotne. Jubilåres sveica ne tikai koris, bet arî Intas audzéknes, topoßås un esoßås diri©entes no J.Mediña mü-

zikas skolas un solistes Marléna Burkovska, Lîga Klismete, Kristîne Barkovska, Aija Paleja, Ieva Parßa, Dace Råta, Laura Smilga, Ingrîda Vîtola, Agita Ramata un Elîna Auziña, kå arî Agitas Lasmanes vokålais an-

samblis «Vîzija». Jubilårém dziesmu veltîja arî Dainas mazmeitiña Katrîna, kurai tå bija pirmå publiskå uzståßanås.

Gavi¬nieces jubilejå sveica, laimi un panåkumus radoßajå darbå véléja rektors akadémi˚is Ivars Knéts un RTU Studentu klubs, sirsnîgus vårdus teica un milzîgu (¬oooti garßîgu) torti dåvinåja Liåna Ose no Rîgas domes Kultüras pårvaldes.

Aiz loga staroja brîniß˚îga rudens diena – arî tas bija sveiciens Intai un Dainai dzimßanas dienå.

Mîlestîbu un panåkumus vélot, Rüta Lapsa

InΩenierzinåtñu un Tehnolo©ijas Akreditåcijas padomes jaunie akreditåcijas kritériji IEEE Ωurnåla «Spectrum» ßî gada septembra numurå publicéti 3 (pavisam to ir 8) inΩenierzinåtñu studiju programmu akreditåcijas kritériji, kas tiek izmantoti, vértéjot ASV studiju programmas. Tå kå ßogad tiek pieteiktas akreditåcijai RTU studiju programmas, nenåktu par sliktu pavértét, cik lielå mérå müsu studiju programmas atbilst ßiem kritérijiem. Piedåvåju nepilnu Ωurnålå publicétå teksta tulkojumu.

Ar ßo Ωurnålu interesenti var iepazîties gan RTU centrålajå, gan ETF bibliotékå. Detalizétåk ar to visu var iepazîties ABET (Accreditation Board for Engineering and Technology) måjas lapå http://www.abet.org

2. kritérijs

Programmas mér˚i Katrå akreditåcijai pieteiktajå inΩenierzinåtñu studiju programmå jåbüt: ✔ plaßi publiski pieejamiem izglîtîbas mér˚iem, kas saskañoti ar augstskolas misijas formuléjumiem un ßiem kritérijiem; ✔ programmas daΩådo izglîtîbas mér˚us realizéjoßo saståvda¬u vajadzîbas formuléjumam un periodiskas vértéßanas procedüras aprakstam; ✔ studiju plånam un un tå realizåcijas kårtîbai, kas nodroßina formuléto mér˚u sasniegßanu; ✔ izveidotai nepårtrauktai vértéßanas sistémai, kas paråda mér˚u sasniegßanu un vértéßanas rezultåtus izmanto programmas efektivitåtes uzlaboßanai.

3. kritérijs

Programmas rezultåti un vértéßana InΩenierzinåtñu programmåm uzskatåmi jåparåda, ka absolventi ieguvußi: ✔ spéjas lietot matemåtikas, dabas zinåtñu un inΩenierzinåtñu zinåßanas; ✔ prasmi projektét un veikt eksperimentus, kå arî analizét un interpretét datus; ✔ prasmi konstruét sistémas, to komponentes, procesus, kas atbilst izvirzîtajåm prasîbåm; ✔ spéjas darboties starpnozaru speciålistu komandås; ✔ spéjas noteikt, formulét un risinåt inΩenierproblémas; ✔ izpratni par profesionålo un étisko atbildîbu; ✔ prasmi efektîvi sadarboties un komunikéties; ✔ plaßu izglîtîbu, kas dotu izpratni par inΩeniertehnisku risinåjumu ietekmi globålå un sociålå kontekstå;

✔ atziñu par müΩizglîtîbas nepiecießamîbu un spéju tajå iesaistîties; ✔ zinåßanas par aktualitåtém; ✔ prasmi lietot inΩenierdarbîbas praksé nepiecießamås modernås metodes un ierîces.

Katrai programmai jåparedz vértéßanas procedüras ar rezultåtu dokumentéßanu. Jåbüt skaidri parådîtam, ka iegütie rezultåti tiek izmantoti programmas uzlaboßanai un attîstîbai. Vértéßanas procesam jåråda, ka tiek mérîti augstskolas misijai un programmas uzdevumiem bütiski rezultåti, kå arî viss iepriekß minétais.

4. kritérijs

Profesionålå da¬a Profesionålås prasîbas noråda inΩenierzinåtnei atbilstoßås priekßmetu jomas, bet nenosaka atseviß˚us priekßmetus.

InΩenierzinåtñu programmu akadémiskajam personålam jånodroßina, lai studiju plåns paredzétu atbilstoßu laiku un uzmanîbu programmas mér˚us realizéjoßåm saståvda¬åm.

Programmå jåparedz studenta sagatavoßana praktiskajai inΩeniera darbîbai, kuras kulminåcija ir uz kursa darbu izpildi balstîtå projektéßanas pieredze, kas savukårt balstås uz nozares standartu un reålo ekonomisko, vides, ilgtspéjas, raΩoßanas, étisko, veselîbas aizsardzîbas un droßîbas, sociålo un politisko ierobeΩojumu ievéroßanu. Profesionålajai da¬ai jåietver: ✔ viena gada apjomå – koledΩas lîmeña matemåtikas un nozarei atbilstoßu båzes zinåtñu kombinåcija (paredzot arî eksperimentålås pieredzes iegüßanu); ✔ pusotra gada apjomå – studiju jomai atbilstoßi inΩenierzinåtñu un projektéßanas iemañas nodroßinoßi priekßmeti; ✔ vispåréjås izglîtîbas komponenti, kas papildina studiju plåna tehnisko saturu un atbilst programmas un augstskolas mér˚iem.

Ieteicis izlasît un tulkojis E.Be˚eris

7

2000. gada 9. novembris

SP informé 19.oktobra RTU SP valdes sédé S.Kravalis ziñoja, ka RTU studentiem ir iespéja sañemt stipendiju nu jau 4 bankås – Saules bankå, Kråjbankå, Hansabankå, Unibankå. Ar visåm ßîm bankåm RTU ir parakstîjusi lîgumu. Sandis informéja par RTU saimnieciskås da¬as piedåvåjumu – medicînas centra atvérßanu îpsalå, taçu pakalpojumu iespéjamo izcenojumu atbilstîba müsdienu tirgum vél jåprecizé.

Kå jau ierasts, 17.novembrî Jelgavå notiks Starptautiskås Studentu dienas svinîbas. Svétkos tiks noskaidrota atjautîgåkå un aspråtîgåkå augstskola un notiks sporta sacensîbas. J.Íipkovs informéja par RTU Sporta kluba organizéto Basketbola dienu 11.novembrî VEF sporta zålé un Volejbola dienu 12.novembrî. Piedalîties mî¬i aicinåti visi interesenti. Studiju noda¬as vadîtåjs D.Kekißs informéja par dekånu sapulcé dzirdéto: RTU tuvojas akreditåcijai; RTU Senåta stipendiju pretendentiem vidéjå atzîme ir samazinåta no 8.8 uz 8.5. K.Gri˚e informéja par organizatoriskajiem jautåjumiem, kas saistîti ar fukséßanu Fukßu ballé un Aktîva skolu 1. kursu grupu vecåkajiem un

Kas ir sociålå apdroßinåßana?

Ingus Alliks Labklåjîbas ministrijas Sociålås apdroßinåßanas departamenta direktors Studiju gadi ir îstie, kad visådu citådu zinåßanu vidü ir vérts uzzinåt, kas ir valsts sociålå apdroßinåßana, kåda ir pensiju sistéma un cik liela tam nozîme müsu dzîvé. Uzsåkot darba gaitas, ßîs zinåßanas lieti noderés.

Sociålå apdroßinåßana nozîmé apdroßinåßanos pret sociålå riska situåcijåm, kad cilvékam var bütiski samazinåties vai izsîkt pavisam lîdzßinéjie ienåkumi, proti - cilvéks k¬üst par bezdarbnieku, dodas pirmsdzemdîbu un pécdzemdîbu atva¬inåjumå, saslimst, iegüst invaliditåti, aiziet pensijå, cieß darba negadîjumå vai zaudé apgådnieku. Sociålå apdroßinåßana katram tås dalîbniekam garanté viña iemaksåm atbilstoßu ienåkumu aizvietojumu sociålå riska situåcijås.

Sociålå apdroßinåßana ir obligåta visiem Latvijas iedzîvotåjiem un tå tiek îstenota no darba algas maksåjot sociålås iemaksas 36,09% apmérå. Tai skaitå 27,09% makså darba devéjs, bet pats strådåjoßais 9%. No nåkamå gada 1.janvåra sociålås apdroßinåßanas iemaksu apmérs samazinåsies un büs 35,09% no darba algas.

1995.gadå uzsåktås reformas

rezultåtå ir izveidota jauna sociålås apdroßinåßanas sistéma, kas balstås uz ßådiem principiem: 1. sociålås apdroßinåßanas pakalpojuma apjoms (pensija, bezdarbnieka vai slimîbas pabalsts utt.) ir atbilstoßs veikto sociålås apdroßinåßanas iemaksu lielumam. Tas nozîmé, jo lielåkas sociålås iemaksas cilvéks makså, jo lielåku pabalstu vai pensiju sañem sociålå riska situåcijås; 2. paståv solidaritåte starp sociålås apdroßinåßanas iemaksu veicéjiem un sociålås apdroßinåßanas pakalpojumu sañéméjiem. Sociålås iemaksas tiek izmaksåtas tiem, kam tås nepiecießamas attiecîgajå laika periodå.

Konkréti tas izpauΩas tå, ka pensijas ßîbrîΩa pensionåriem tiek izmaksåtas no budΩeta, kuru veido patreiz strådåjoßo sociålås iemaksas.

Cilvékam, kas nav iesaistîjies sociålås apdroßinåßanas sistémå, valsts spéj garantét tikai visminimålåko palîdzîbu. Savukårt, iesaistoties sociålajå apdroßinåßanå, cilvékam ir droßîba par materiålo nodroßinåjumu sociålå riska situåcijå. Turklåt tådå veidå tiek veicinåta valsts ekonomiskå izaugsme.

RTU Zinåtniskås bibliotékas jaunumi

No 13. - 17. novembrim RTU ZB notiks kårtéjå

bibliotékas informåcijas diena.

Periodisko izdevumu lasîtavå (îpsalas ielå 10, 2. ståvå, 202. ist.) no plkst. 10.00 - 18.00 büs iespéja iepazîties ar jauno literatüru, ko sañémusi bibliotéka.

aktîvistiem «Lîçupé». J.Jasukeviça informéja par zviedru studentu uzñemßanu, kuri ciemosies Latvijå no 25. lîdz 30.oktobrim.

25.oktobra RTU SP kopsapulcé S.Kravalis informéja, ka RTU gatavojas mainît Uzñemßanas noteikumus RTU, kas vél vairåk saistîtu studentu ar viña konkréto studiju programmu jau pirmajå kurså un liegtu iespéju to studiju gaitå mainît. Sandis informéja parlamentårießus par iespéju izvéléties no 4 bankåm, uz kuru pårskaitît savu stipendiju un citas piemaksas. G.Glußñonoks izteica neapmierinåtîbu par RTU studentu paßpårvalΩu darbîbu, jo RTU SP Sabiedrisko attiecîbu komisijas rîkoto seminåru «Students un RTU SP» apmekléja maz studentu. J.Íipkovs uzaicinåja uz sporta dienåm VEF sporta zålé un 17.novembrî – sporta spélém Jelgavå. I.Kårnupa informéja par Sociålås noda¬as jaunumiem, D.Kekißs – par izmaiñåm, kas saistîtas ar prasîbåm Senåta stipendijas pretendentiem. Íajå sédé apstiprinåja RTU SP Satversmi un sîvå konkurencé ievéléja Likumdoßanas noda¬as vadîtåja vietas izpildîtåju S.Klezbergu, sakarå ar to ka iepriekßéjais Likumdoßanas noda¬as vadîtåjs U.Klezbergs demisionéja.

Dace

8

2000. gada 9. novembris

Fukséßana ar trulu zå©i 27. oktobrî îpsalas izståΩu hallé notika RTU studentu iesvétîbas – fukßu balle. Sakarå ar to, ka «J.I.» korespondents pats bija iesvétåmo kårtå, tad tålåk sekos tikai viña visnotasubjektîvais viedoklis par pasåkuma gaitu.

Godîgi sakot, no ßîs tik ¬oti izslavétås, Latvijå lielåkås fukséßanas, es biju gaidîjis mazliet vairåk. Nevar jau teikt, ka bija slikti, bet nekas grandiozs tas arî nebija, daΩa laba skola savus vidusskolniekus iesvéta labåk. Ieejot îpsalas hallé es ceréju, ka vismaz puse no tås büs pårtaisîta par iesvétåmo teritoriju, taçu mani sagaidîja ßaurs, no melnas pléves veidots gaitenîtis gar vienu halles sienu.

Diskotéka gåja va¬å pilnå spékå, pa vidu tai tika izlozétas daΩådas balvas no TV3 un «Zelta zivtiñas». Vienå halles stürî varéja bez maksas atvért kontu Unibankå; kå parasti halles galå bija aizgaldi ar mér˚î ßaußanas atrakcijåm un pie griestiem karåjås milzîgs ekråns, uz kura pårmaiñus varéja vérot vai nu to, kas notika uz skatuves, vai milzîgu «Zelta zivtiñas» reklåmu. Un pa vidu tam, bezmaz vai båreñu lomå ieskaitîtas, notika pirmkursnieku iesvétîbas.

Redzot, ka no tune¬a ¬audis nåk årå ne påråk netîri, un nekådi pirmsnåves kliedzieni no turienes arî neatskan, es gåju iesvétîties. Péc

iereibis, ar dåsnu sirdi nokråsoja man visu seju tå, ka knapi varéju redzét cauri. No iesvétîßanas tas arî bija praktiski viss, kas bütu pieminéßanas vérts. No tune¬a vajadzéja izskriet ar ska¬u b¬åvienu, kas visiem bija gandrîz tikpat ska¬ß kå tas, ar kuru viñi izrådîja savas emocijas, ieraugot sevi spogulî.

Péc pusstundas, puslîdz notîrîjis seju, devos atpaka¬ zålé. Iesvé- ETF un MLF – «Pie svétå Budas». tîßana jau bija beigusies, pasåkuma vadîtåjs uz skatuves tikai ståstîja par to, kå fukséßana notikusi pie arhitektiem. Iesvétîtåjs, kurß ståvéjis pie ieejas durvîm, esot visus ap߬akstîjis ar sarkanvînu, vai ko tamlîdzîgu, taçu, büdams jautrå pråtå, nejaußi iesvétîjis kådu 2. kursa studenti, kurai par nelaimi bijusi balta jaciña. Par tådu gréku, meitenes draugs esot kårtîgi sadevis iesvétîtåjam pa mizu. Vai nu tas tå bija, vai né, tomér pasåkums îpsalå turpinåjås, un nekas tamlîdzîgs par laimi nenotika. Vienîgais, kuram tika sniegta medicîniskå palîdzîba, bija kåds jaunietis, kurß, laikam par daudz viesojies pie «Aldara» tirdzniecîbas stenda, vairåk nebija spéjîgs pårvietoties pats saviem spékiem un tika aiznests uz medpunktu. Uzståjås «Labvélîgais tips», kå visiem likås uz påråk îsu laika sprîdi, tad nåca «Hobos» un beigås

BF – «Pie krißnaîtu princeses». neilgas mîcîßanås fukséties griboßo pülî mani burtiski ieråva tunelî.

Biju ceréjis, ka tur büs tumsa, bet tå nebija. Såkumå lika lasît n–tos bau߬us it kå latîñu valodå, tad visus baroja ar kaut kådu dziru, kuras pamatsaståvda¬a bija pipari, un visi, to iedzérußi, bija ar mieru ar méli laizît grîdu, lai tiktu no tås garßas va¬å. Nåkoßo etapu verétu nosaukt «Izkråso pats», jo visiem iesvétamajiem pa påriem vajadzéja ar grimmu indiåñu rakstos nokråsot vienam otra seju. Iepriekß novérojis, kå jau izfuksétie studenti tualetés drudΩaini cenßas to visu nomazgåt, nolému rîkoties humåni un savu pårinieku apkråsoju tikai simboliski. To diemΩél nevar teikt par viñu, kurß, büdams mazliet

11. novembrî plkst. 17.00 RTU Kultüras centra Mazajå zålé notiks RTU dråmas studijas «Kamertonis» pirmizråde «Müsu XX gadsimts» (krievu val.)

ReΩisore - Ludmila Stançika

Redaktore Rüta Lapsa Re©. apl. Nr. 0438

Ka¬˚u ielå 1 – 319, Rîgå, LV–1658

7089321, fakss: 7089489,

ji@adm.rtu.lv

IEF – «Spåñu inkvizîcija». diskotéku vadîja pats Roberts Gobziñß. Muzikålå da¬a bija patießåm labi izdevusies, un tas, man ß˚iet, visu pråtos mazliet notußéja ne påråk izdevußås iesvétîbas. Visi palika apmierinåti, un tas jau arî bija pasåkuma mér˚is.

Juniors O.Gri˚a foto «JI» varat lasît arî Internet RTU måjas lapå.

Redakcijas viedoklis ne vienmér sakrît ar rakstu autoru viedokli.

Makets: Eduards Lapsa Kråsu dalîjums: BCCS Repro Iespiests RTU tipogråfijå Metiens 1000 eksemplåru

2000. gada 9. novembris

RTU Senåtå Senåta séde notika 30. oktobrî ☞ Rektors akadémi˚is I.Knéts: pateicås senatoriem par aktîvo lîdzdalîbu RTU jubilejas pasåkumos; atgådinåja, ka valsts augstskolåm, kas vél nav akreditétas, tiesîbas izsniegt diplomus ar valsts ©érboni ir tikai lîdz nåkamå gada beigåm, tådé¬ aicinåja sasparoties ßajå jomå paßlaik atpalikußåkos – transporta programmas, prof. A.Krésliña vadîto Siltuma, gåzes un üdens tehnolo©ijas institütu un prof. A.K¬aviña vadîto Tekstila un ap©érbu tehnolo©ijas institütu; informéja, ka Datu tîkls îstenojis iespéju no centrålå dienesta kontrolét lietveΩu darbu struktürvienîbås, bet diemΩél konstatéts, ka ne visi sistémas lietotåji ir pietiekami kompetenti, tådé¬ notikußi seminåri un izstrådåta instrukcija lietotåjiem; informéja, ka tiek veidots jauns RTU måjas lapas noforméjums; atgådinåja interneta lietotåjiem, ka par izmantoto laiku ir jåmakså; izteica atzinîbu MLF, kura jau skaisti nosvinéjusi zinåtnisko rakstu sérijas atvérßanu; atgådinåja, ka zinåtnisko projektu atskaißu un pieteikumu iesniegßanas termiñß ir 3. novembris; informéja, ka Augstskolu likuma apstiprinåßana léni virzås uz priekßu un lîdz ar to joprojåm kavéjas profesoru un asociéto profesoru véléßanas; paziñoja Dekånu padomes lémumu – par godu Latvijas Republikas proklaméßanas dienai sasaukt Senåta svinîgo sédi 17. novembrî pulksten 15. ☞ Noléma, ka katrå Senåta sédé atskaitås viena Senåta komisija, un to atskaitîßanås secîba ir ßåda: Zinåtnes komisija (L.Ribickis, J.Vîba) – 30.10. 2000.; Finansu komisija (J.BaΩbauers) – 27.11.2000.; Straté©ijas komisija (I.Knéts, M.Kalniñß) – 29.01.2001.; Studiju programmu komisija (J.Grundspeñ˚is) – 26.02.2001.; Reklåmas un darba tirgus komisija (N.Baranovskis) – 26.03.2001.; Studentu lietu komisija (S.Kravalis) – 30.04.2001.; Kultüras un sadzîves komisija (A.Janbicka) – 28.05. 2001.; Infrastruktüras efektivitåtes komisija (I.Slaidiñß) – 25.06.2001.; Likumdoßanas komisija (V.Kampars) – 24.09. 2001.; Studiju kvalitåtes komisija (priekßsédétåjs E.Be˚eris, K.Didenko) – 29.10.2001. ☞ Par RTU Uzñemßanas noteikumu sagatavoßanu 2001./2002. måcîbu gadam noléma: uzdot Studiju da¬ai un Uzñemßanas komisijai izstrådåt un iesniegt apstiprinåßanai 2000. gada 27. novembra Senåta sédé RTU Uzñemßanas noteikumus 2001./2002. måcîbu gadam. ☞ Par Neklåtienes studiju departamenta nosaukuma maiñu noléma: pamatojoties uz RTU Senåta 2000. gada 26. jünija lémumu par vakara (nepilna laika) studiju organizåciju RTU, mainît Neklåtienes studiju departamenta nosaukumu un turpmåk to saukt: Neklåtienes un vakara studiju departaments. ☞ Péc zinåtñu prorektora L.Ribicka paskaidrojumiem par RTU doktorantüras nolikumu izvérsås ¬oti dzîva diskusija.

Ievérojot atseviß˚us labojumus, apstiprinåja RTU Doktorantüras nolikumu, kas ståjas spékå ar 2001./2002. måcîbu gadu. ☞ Par doktorantüras vadîtåjiem noléma: a) pamatojoties uz ASTF domes 2000. gada 23. oktobra sédes lémumu, apstiprinåt Informåcijas tehnolo©ijas institüta doktorantüras studiju programmai «Vadîbas informåcijas tehnolo©ija» ßådus doktorantüras vadîtåjus no Varbütîbu teorijas un matemåtiskås statistikas profesora grupas: doc.

Dr.mat. Måri Bui˚i; doc. Dr.mat. Viktoru Ajevski; doc. Dr.mat.

Viktoriju Carkovu.

b) apstiprinåt doktorantüras studiju programmai «Biomateriåli un biomehånika» ßådus doktorantüras vadîtåjus: RTU vadoßo pétnieci doc. Dr.inΩ. Lîgu Bérziñu; LZA akadémi˚i, LU profesoru Dr.h.˚îm.Ivaru Kalviñu. ☞ Par Senåta Zinåtniskås komisijas darbu atskaitîjås RTU zinåtñu prorektors L.Ribickis. Komisijas galvenais darba rezultåts – RTU Doktorantüras nolikums, kas apspriests piecås komisijas sédés. Vidéji sédés piedalîjußies 10 senatori, kaut pieteikußies komisijå ir 21. Seßi komisijas locek¬i piedalîjußies tikai vienå no piecåm sédém. (Uz senatoru ieteikumu nosaukt uzvårdus, prorektors atbildéja, ka paßlaik nenosauks, cerot, ka kavétåji labosies.) Par aktîvu darbu komisijå prorektors izteica atzinîbu TMF profesoruam J.Vîbam.

Komisijas tuvåkås nåkotnes plånos ir apspriest zinåtnes finansu straté©ijas jautåjumus un dalîbu ES programmås.

Senåts atskaiti apstiprinåja. ☞ Apstiprinåja Rîgas Tehniskås universitåtes BALTECH studiju centra nolikumu.

RTU BALTECH studiju centrs ir RTU struktürvienîba måcîbu prorektora pak¬autîbå, kas organizé ma©istru sagatavoßanu inΩenierprofila universitåßu Apvienîbas zinåtné un tehnolo©ijå «BALTECH» izstrådåtajås starptautiskajås ma©istru studiju programmås. Íîs programmas izstrådå inΩenierprofila universitåßu Apvienîba zinåtné un tehnolo©ijå «BALTECH», ko nodibinåjußas Baltijas re©iona valstu tehniskås universitåtes. ☞ Apstiprinåja Rîgas Tehniskås universitåtes Betona mehånikas laboratorijas nolikumu.

Betona mehånikas laboratorija: nodroßina neatkarîgu un objektîvu (betona, betonkompozîtu, dabîgo kompozîtu, polimérkompozîtu, keramikas) materiålu, izstrådåjumu un konstrukciju fizikåli mehånisko pårbaudi un tehnisko ekspertîzi atbilstoßi Latvijas, Eiropas un starptautiskajiem normatîviem; veic zinåtniskus pétîjumus materiålu mehånikas jomå; izveido tehnisko båzi pétnieciskajai darbîbai; sadarbojas ar radnieciskå profila årzemju augstskolu un institüciju laboratorijåm, piedaloties kopîgos pétîjumos un veicot profesionålås pieredzes apmaiñu; sadarbojas ar büvmateriålu sertifikåcijas institücijåm – Büvmateriålu un büvizstrådåjumu testéßanå saskañå ar sarakstu produkcijas attîstîbas novértéßanai reglamentétå sférå (atbilstoßi Latvijas un Eiropas normatîvu prasîbåm); testé betonu un kompozîtbetonu izstrådåjumus péc daΩådu firmu un organizåciju pasütîjuma; piedalås jauno standartu un testéßanas metoΩu izstrådé; sadarbojas ar laboratoriju akreditåcijas institücijåm un piedalås starplaboratoriju testéßanas procedürås. ☞ Péc BF dekåna J.NaudΩuna paskaidrojumiem, pamatojoties uz Büvniecîbas fakultåtes domes 2000. gada 20. oktobra sédes lémumu, Büvniecîbas fakultåtes saståvå noléma izveidot Büvniecîbas koledΩu un apstiprinåja tås nolikumu. ☞ Péc TMF dekåna G.Liberta paskaidrojumiem, pamatojoties uz TMZF Direktoru padomes 2000. gada 28. septembra sédes lémumu, noléma akceptét Elektrotehnisko un elektronisko materiålu un tehnolo©iju (EEMT) institüta nosaukuma maiñu un turpmåk to saukt: Biomedicînas inΩenierzinåtñu un mikrotehnolo©iju institüts. ☞ Péc Studentu parlamenta priekßlikuma, ko jau akceptéjusi Dekånu padome, nolikumå par RTU Senåta stipendijåm (1998. gada 30. marta RTU Senåta lémums) noléma labot 10. punkta b sada¬u: vidéjå atzîme, ievérojot kori©éjoßo koeficientu, viså studiju laikå nedrîkst büt zemåka par 8,5 (pirms grozîjuma 8,8).

➥

2000. gada 9. novembris

➦

RTU Senåtå ☞ Péc Studentu parlamenta priekßlikuma, pamatojoties uz RTU Senåta 1996. gada 29. janvåra sédes lémumu «Par RTU stipendiju fonda sadales kårtîbu», 2000./2001. m.g. rudens semestrî (no 01.09.2000.) RTU Senåta stipendijas pieß˚irt ßådiem studentiem: I pakåpes stipendiju – Ls 32 ménesî pie jau pieß˚irtås stipendijas – doktorantém D.Lîdumai (IEF 1.k.), A.Takahaßi (ASTF 3.k.); ma©istrantei S.Klezbergai (IEF 2.k.).

II pakåpes stipendiju – Ls 24 ménesî pie jau pieß˚irtås stipendijas – doktorantiem: M.Maska¬ovam (IEF 2.k.), I.Juhñeviçai (MLF 3.k.), A.Anteniß˚ei (AF 1.k.), N.Rolduginai

Dekånu runas 19. oktobra sédé ☞ Sédes ievadå rektors akadémi˚is I.Knéts pateicås dekåniem par dalîbu universitåtes jubilejas pasåkumu organizéßanå un îstenoßanå un îsi iepazîstinåja ar daΩiem interesantiem statistikas datiem no tikko sañemtå Brémenes universitåtes izdevuma: zinåtñu doktora gråds pieß˚irts 249 zinåtniekiem gadå; darbinieki samérå vienmérîgi sadalås pa vecuma grupåm. ☞ Par studiju programmu akreditåcijas gaitu informéja måcîbu prorektors E.Be˚eris. îmijas, arhitektüras un ©eodézijas un kartogråfijas programmåm jau tiek veidotas ekspertu komisijas, kas novembrî uzsåks darbu. ☞ Jautåjumå par vienotås RTU Informåcijas un vadîbas sistémas izveidi rektors informéja, ka noticis lietotåju seminårs, un izteica cerîbu, ka tå rezultåtå atvieglosies un uzlabosies lietveΩu darbs. Notikußas RTU vadîbas un informåcijas tehnolo©ijas (IT) speciålistu sarunas ar IT profesoriem I.Freibergu un H.Bondaru par Eiropas tîkla izveidi un tå saitém ar Latvijas informåcijas tîkliem. ☞ Rektors akadémi˚is I.Knéts informéja, ka nepiecießams veikt virkni pasåkumu, lai palielinåtu ugunsdroßîbu RTU ékås. Tiks gatavota véstule IZM par speciålu lîdzek¬u pieß˚irßanu ßiem pasåkumiem. Rektors lüdza dekåniem sekot, lai, såkoties sildîtåju lietoßanai rudens sezonå, nerastos ugunsbîstamas situåcijas. ☞ Izskatîja Senåta sédei gatavojamos jautåjumus: péc Augstskolu likuma grozîjumu apstiprinåßanas Saeimå büs jåizstrådå RTU Satversmes labojumi; lai Neklåtienes studiju departamentu reorganizétu par Neklåtienes un vakara studiju departamentu, uz Senåta novembra sédi departamenta direktorei S.RuΩeckai uzdots sagatavot jaunå departamenta nolikuma projektu; apsprieΩot nåkamå gada uzñemßanas noteikumu projektu, dekånu domas dalîjås – vai konkursu veidot pa fakultåtém, vai pa programmåm. Studiju da¬ai un Uzñemßanas komisijai uzdots sagatavot noteikumu projektu uz Senåta novembra sédi; izskatîja RTU iespéjamo studiju struktüras shému – nåkotnes vîziju. Vienojås, ka Straté©ijas un Studiju kvalitåtes komisijåm kopîgi ar Studiju programmu komisiju jåsåk domåt par studiju reorganizåcijas pilnveidoßanu un jåizstrådå priekßlikumi par studiju programmu pilnveidoßanu 1. un 2. studiju gadam, iek¬aujot pirmajos studiju gados vairåk måcîbu priekßmetu, kas saistîti ar nåkamo profesiju, bet vispårizglîtojoßos (matemåtika, fizika, ˚îmija, télotåja ©eometrija un mehånika u.c.) jåmé©ina sadalît vairåkos posmos, lai augståkå

(EEF 2.k.); ma©istrantiem: T.Vasi¬jevai (IEF 2.k.), S.Mågurei (IEF 2.k.), R.Bormotinam (TMF 2.k.), D.Puriñai (TMF 2.k.); inΩenierstudijås: A.Resnim (TMF 3.k.), M.Resnim (TMF 4.k.), A.Krümiñam (EEF 2.k.).

III pakåpes stipendija – Ls 16 ménesî pie jau pieß˚irtås stipendijas – doktorantiem: I.Galkinam (EEF 3.k.), V.Skribanam (IEF 2.k.), A.Lukaßenkovam (TMF 2.k.); ma©istrantiem: I.Purviñam (EEF 2.k.), V.Dolotovam (IEF 2.k.), E.Resnim (TMF 1.k.), A.Sukovam (ASTF 1.k.), S.Boßam (BF 2.k.), I.Ímitam (AF 1.k.), M.Dañilovai (EEF 2.k.), I.Ivanovai (TMF 1.k.), N.Koriçevai (TMF 1.k.), A.Buligai (BF 2.k.); bakalaurantei L.Íteinbergai (TMF 3.k.).

M.E. lîmeña zinåßanas sniegtu vélåkos studiju gados. Rektors izteica Studiju programmu komisijai adresétu piezîmi par to, ka tå vél nav uzsåkusi darbu. ☞ Rektors akadémi˚is I.Knéts lüdza nekavéties ar zinåtnisko rakstu kråjuma sériju izdoßanu, jo iznåkusi tikai MLF sérija, un izdevniecîbå iesniegti AF un BF apvienotås sérijas un EEF sérijas materiåli. Ja rakstu kråjuma sériju materiålus neiesniegs laikå, beidzoties kalendåra gadam, var zaudét ßî gada rakstu kråjuma izdoßanai paredzétos lîdzek¬us. ☞ Kanclers R.Taraßkeviçs iepazîstinåja ar apmaksas iespéju variantu Macintosh grafiskås darba stacijas iegådei, lai nodroßinåtu «Jaunå InΩeniera» kvalitatîvu izdoßanu, ko dekåni akceptéja.

Kanclers iepazîstinåja dekånus ar algu sadalîjumu un izteica pretenziju, ka kavéjas algu apré˚ini, jo laikå nav ievadîti individuålie plåni un daΩviet norådîti nepareizi priekßmetu ßifri. Kå zinåms, profesora grupas darba algas limits saståv no paståvîgås un mainîgås da¬as. Paståvîgå da¬a garanté profesora grupas augsti kvalificéto måcîbspéku aizsardzîbu. Dekåni piekrita kanclera priekßlikumam noteikt 2000./2001. m.g. profesora grupas paståvîgås da¬as limitu Ls 367 apmérå. To veido puse no profesora méneßalgas (Ls 210) un starpîba starp profesora un asistenta méneßalgu (Ls 157). Påréjo, t.i., mainîgo da¬u apré˚ina, ievérojot måcîbu darba slodzi ar studentiem. Turklåt profesora grupas vadîtåjam ir tiesîbas izmantot ßos Ls 157 kå piemaksu tikai tajå gadîjumå, ja gadå pilna profesora slodze pildîta 12 méneßus. ☞ Måcîbu prorektors E.Be˚eris lüdza dekånus materiåli atbalstît tos savu fakultåßu måcîbspékus, kuri izstrådåjußi un lieto müsdienîgås tehnolo©ijås veidotus måcîbu lîdzek¬us. Tådu RTU nav mazums, par to liecina daudzie pieteikumi RTU metodiskajam seminåram un jaunåko darbu izstådei «Måcîbu tehnolo©ijas, metodikas, kvalitåte», kas 19. oktobrî notika RBI telpås Skolas ielå 11. ☞ Måcîbu prorektors atgådinåja Zinåtniskås bibliotékas direktores A.Janbickas lügumu dekåniem – norîkot atbildîgo bibliotékas konsultantu, lai panåktu nepiecießamo kontaktu starp fakultåti un bibliotéku un nekavétos zinåtnisko Ωurnålu abonéßana. ☞ Zinåtñu prorektors L.Ribickis lüdza nedé¬as laikå iesniegt piezîmes Doktorantüras nolikuma projektam. ☞ Studentu parlamenta (SP) pårståvis D.Kekißs lüdza dekånus akceptét izmaiñu vidéjås atzîmes prasîbåm Senåta stipendiju pieß˚irßanai no 8,8 uz 8,6, lai veidotos plaßåks stipendiju pretendentu loks. Dekåni vienojås par vidéjo atzîmi 8,5.

➥

2000. gada 9. novembris

➦ ☞ Par fakultåtes darbu, sasniegumiem un problémåm ståstîja EEF dekåns J.BaΩbauers. Pédéjos gados doktora disertåcijas aizståvéjußi 6 doktoranti, diemΩél algu politikas dé¬ viñi nav palikußi strådåt EEF uz pilnu slodzi.

Iepriekßéjå måcîbu gadå izdota viena gråmata, sagatavots publicéßanai 21 metodiskais darbs un 53 nosaukumu zinåtniskås publikåcijas, fakultåtes darbinieki piedalîjußies konferencés ar 31 referåtu, studenti nolasîjußi 64 zinåtniskos referåtus. Fakultåtes darbinieki aktîvi darbojas nozaru neatkarîgo ekspertu lomå.

Dekåns atzîméja fakultåtes absolventu plaßås darba tirgus perspektîvas, par ko liecina tas, ka iepriekßéjå gadå 89 EEF studenti noslégußi darba lîgumus ar a/s «Latvenergo», un speciålistus pieprasa arî citas firmas. Fakultåte aktîvi strådå pécdiploma apmåcîbå, un tås måcîbspéku aktîvå darbîba Latvijas Ener©éti˚u biedrîbå (LEB) un Latvijas Automåtikas nacionålajå organizåcijå (LANO) apliecina EEF vadoßo lomu valsts ener©étikas jomå.

Fakultåtes saimnieciskais dienests ieguldîjis daudz darba un lîdzek¬u éku sakårtoßanå Kronvalda bulvårî 1 un MeΩa ielå 1. Pieslédzoties Rîgas siltuma tîkliem, panåkts ietaupîjums Ls 5000, tådé¬ fakultåte lüdz turpinåt iestrådes par limitiem, lai struktürvienîbas justu savus ietaupîjumus. No telpu îres iegütie Ls 6300 izlietoti telpu remontam un datortehnikas iegådei.

Daudz fakultåtei devußas måcîbspéku un studentu zinåtniskås izstrådes. Måcîbu un zinåtniskajås laboratorijås EEF studenti tagad var regulåri izmantot reålos reΩîmu mérîjumus daΩådås Baltijas energosistémas vietås.

Attîstås pirmå starptautiskå sadarbîba ar Dåniju par apmåcîbu ener©étikas un siltumtehnikas jomå.

26. oktobra sédé ☞ Rektors akadémi˚is I.Knéts informéja, ka no Augstskolu likuma labojumiem svîtrots punkts, ka augstskolås büs ministrijas iecelts kanclers, bet Latvijas Izglîtîbas vadîtåju asociåcija (LIVA) iesniegusi labojumu, kas paredz augstskolu uzñemßanas noteikumos prasîbas vidusskolu priekßmetiem aizståt ar prasîbåm vidusskolu programmåm. Un vél neizprotamu labojumu, ka par ieskaitîßanu augstskolå lemj speciåla padome, kas veidota no malas, nevis augstskola pati. Íos labojumus vél jåapstiprina Augståkås izglîtîbas padomei (AIP), tådérektors rakstisku protestu ßiem labojumiem jau nosütîjis Saeimas Izglîtîbas, kultüras un zinåtnes komisijas priekßsédétåjam Dz.Åbi˚im. ☞ Måcîbu prorektors E.Be˚eris informéja, ka ßodien Augståkås izglîtîbas kvalitåtes novértéßanas centra valdes sédé izskatîs ekspertu komisiju saståvus. Ìeodézijas un kartogråfijas programmas eksperti var såkt darbu jau 8. un 9. novembrî.

TMF dekåna vietnieks ‰. Geriñß ziñoja, ka visos fakultåtes institütos intensificéts akreditåcijas dokumentu sagatavoßanas darbs.

Iekßéjå audita da¬as vadîtåja Å.Brißkena atgådinåja, ka sastådîjusi speciålu akreditåcijas dokumentu iesniegßanas grafiku parådniekiem. ☞ Par jaunumiem vienotå RTU informåcijas un vadîbas sistémas izveidé ståstîja Datu tîkla projekta direktors I.Pujåts. Pagåjußå nedé¬å notikußajå lietveΩu seminårå izsniegti grafiskie materiåli – instrukcijas un anketas veidlapas problému pieteikumam. Seminårs atståjis skumju iespaidu, jo ß˚itis, ka, neievérojot

instrukcijas, lietveΩi ir nedroßi, baidås rîkoties paßi un pa¬aujas tikai uz palîgiem, kas bieΩi dara viñu vietå. No 35 lietveΩiem pieciem problémas ir nepårtraukti. Jaunås kårtîbas ievießana norit ¬oti léni, tådé¬ paßreiz par galveno uzdevumu Pårvaldes laboratorija uzskata instrukciju izstrådi un lietotåju apmåcîbu. Turklåt esoßå sistéma nav «apdroßinåta pret mu¬˚iem», un cikla kårtîbas neievéroßana vai pårtraukßana rada problémas centrålajå datu båzé.

I.Pujåts vérsås pie ASTF dekåna J.Grundspeñ˚a ar atkårtotu lügumu piesaistît sistémas izveides darbam fakultåtes ma©istrantus.

Pårvaldes laboratorija vélas labåku sadarbîbu ar administråciju, lai sañemtu precîzu pasütîjumu, tådéturpinås iesåkto centrålo dienestu aptauju.

Datu tîkls beidzis sagatavoßanas darbus un drîzumå Ka¬˚u ielas 1 ékas vestibilå ieslégs Workingday stendu, kurå studenti patståvîgi varés pieteikt darba mekléjumus.

Noslégusies datortehnikas izsole par izdevîgåm cenåm. I.Pujåts piedåvåja dekåniem palielinåt pirkuma nomenklatüru par daΩiem printeriem, kuri nepiecießami fakultåßu lietveΩiem.

Dekånus intereséja kontrole par interneta lietoßanu fakultåßu datorklasés. I.Pujåts paskaidroja, ka datu tîkla segmenta ietvaros ßî kontrole jau îstenota, un dekåni var sañemt nepiecießamo informåciju no atbildîgajiem par attiecîgo tîkla segmentu. Vienojås par to, ka R.Taraßkeviçs, I.Pujåts un I.Slaidiñß divu nedé¬u laikå izstrådås Nolikumu par interneta lietoßanu RTU. ☞ Måcîbu prorektors E.Be˚eris iesniedza dekåniem pårdomåm priekßlikumus par akadémiskå personåla kvalifikåcijas celßanu, ko apspriedîs nåkamajå dekånu sédé.

Prorektors informéja, ka Siemens firmas balvu pasniegßana studentiem notiks 6. decembrî Rîgas Nacionålås operas Sarkanajå zålé.

Lîdz nåkamajai sédei vienojås pårdomåt un precizét kodoskopu glabåßanas kårtîbu, kurus lieto plüsmas auditorijås. Lielo auditoriju aprîkojumam iepirks vél vairåkus kodoskopus. ☞ Par godu Latvijas Republikas proklaméßanas dienai rektors akadémi˚is I.Knéts ierosinåja 17. novembrî pulksten 15 sasaukt Senåta svinîgo sédi. Dekåni akceptéja ßo priekßlikumu. ☞ Rektors iepazîstinåja dekånus ar sagatavoto RTU profesora diploma veidlapu. Vienojås profesora diplomus pasniegt gada pédéjå Senåta sédé. ☞ Izskatîja un apsprieda Senåta lémuma projektus. ☞ Åréjås informåcijas grupas vadîtåja S.Klezberga: ✔ informéja par iespéju iegådåties krekliñus ar RTU simboliku; ✔ lüdza struktürvienîbu vadîtåjus sagådåt savas fotogråfijas (10x15), lai tås izmantotu RTU måjas lapas noforméßanå, kå arî preses konferencés; ✔ izzinåja dekånu viedokli par nepiecießamîbu iegådåties vél citus priekßmetus ar RTU simboliku. ☞ Kanclers R.Taraßkeviçs iesniedza dekåniem lietvedîbai paredzéto lîdzek¬u sadalîjumu pa struktürvienîbåm un lüdza par konstatétåm neatbilstîbåm ziñot nekavéjoties, jo 1. novembrî såks galîgo apré˚inu.

M.E.

2000. gada 9. novembris

Varam tålu redzét, jo ståvam uz diΩu priekßteçu pleciem LZA prezidents akadémi˚is JÅNIS STRADIˆÍ Uzklausot vairåku «JI» lasîtåju lügumu, såkam publicét akadémi˚a J.Stradiña runu RTU Senåta svinîgajå sédé, Rîgå 2000. gada 13. oktobrî, kas bija veltîta RTU 138. gadadienai. Kådå no turpmåkajiem «JI» numuriem publicésim arî RTU Goda doktora profesora H.Millera-Maleka runu.

Man patiesi liels gods ßajå vecåkås Latvijas augstskolas un visas Latvijas augståkås izglîtîbas svétku dienå [14. oktobrî] sañemt Rîgas Tehniskås universitåtes goda biedra diplomu un izjust to jauno garu, kas nu k¬üst raksturîgs jüsu universitåtei.

Sirsnîgi pateicos RTU Senåtam un rektoram akadémi˚im Ivaram Knétam par to. Sañemtais goda biedra nosaukums mani vél cießåk saista ar RTU, un tas man ir trîskårt patîkami. RTU ir vecåkå universitåte Rîgå, visu Latvijas universitåßu Alma Mater, esmu nu jau gandrîz 50 gadus pétîjis zinåtñu vésturi Rîgå un Latvijå, Vilhelma Ostvalda, Paula Valdena, Svantes Areniusa, arî Frîdriha Candera zinåtnisko mantojumu, Rîgas Politehnikuma ©enézi un attîstîbu. Otrkårt, da¬éji, vismaz fakultåtes lîmenî, izjütu veco Rîgas Politehnisko institütu (RPI) – tagadéjo RTU – kå savu Alma Mater, jo îmijas fakultåte, kur måcîjos, toreiz gan skaitîjås LVU saståvå, bet bütîbå bija tå pati vecå Ernsta Nauka un Augusta Teplera dibinåtå RPI îmijas noda¬a, kur bija strådåjußi arî V.Ostvalds, P.Valdens, M.Glåzenaps.

Treßkårt, ar ¬oti daudziem RTU profesoriem – gan ˚î-

mijå, gan citås nozarés – mani saista kole©iålas, neformålas, draudzîgas saites, îpaßi ar rektoru Ivaru Knétu jau ilgi esam sadarbojußies un draudzéjußies gan Zinåtñu akadémijå, gan Latvijas Zinåtnes padomé, ieståjoties par zinåtnes un augståkås izglîtîbas vietu atjaunotajå Latvijå.

Taçu galvenais gandarîjums man ßodien ir senås tradîcijas – RPI goda biedra nosaukuma – atjaunoßana péc 82 gadu pårtraukuma.

Pirmais RPI goda biedrs bija fizikålås ˚îmijas pamatlicéjs Vilhelms Ostvalds, rîdzinieks, Nobela prémijas laureåts, kura 50. dzimßanas dienai par godu 1903. gadå tika iedibinåts ßis nosaukums. Tas notika péc V.Ostvalda uzticamå skolnieka, toreizéjå RPI direktora un ne mazåk izcilå zinåtnieka Paula Valdena ierosmes, jo RPI kå tehniska augstskola toreiz nedrîkstéja pieß˚irt goda doktora grådu.

Ostvaldam sekoja Augusts Teplers – fizi˚is, kurß pirmais bija redzéjis skañu, kura elektriskå ©eneratora modeli vél ßodien demonstré Minhenes Tehnikas muzejå (Deutsches Museum), sekoja Nobela prémijas laureåts – brîvo jonu un globålå sasiluma teorijas autors Svante Areniuss, sekoja slavenais

aviåcijas teoréti˚is Nikolajs Ûukovskis, izcilais augsnes mikrobiologs Sergejs Vinogradskis, arî RPI ilggadéjais profesors Maksimiliåns Glåzenaps, pavisam 10 nopelniem bagåti cilvéki lîdz vecå RPI darbîbas beigåm 1918./1919. gadå.

Péc tam nåca ¬oti ilgs pårtraukums, kad RPI kå atseviß˚a augstskola nepaståvéja. Nåca gadi, kad 1958. gadå atjaunotais institüts gan paplaßinåjås, bet tradîcijas oficiåli nebija îpaßå cieñå. Nåca ekonomiskas un politiskas pårvértîbas, transformåcija un zinåmå mérå depresija, kad par ßådåm lietåm nedomåja un pati augstskola bija it kå lieka. Bet nu més ståvam uz Millennium sliekßña.

Tiem, kas påråk augstu nevérté vésturi un tradîcijas (tådi cilvéki, bez ßaubåm, ir, to skaitå ¬oti labi cilvéki, tåds lielå mérå ir modernais amerikåniskais domåßanas veids), vélos atgådinåt, ka visa Eiropa, tås kultüra lielå mérå dibinås uz tradîcijåm, uz modernismu un tradîcijåm vienlaikus.

Minéßu analo©iju – Rîgas jaunais vésturiskais centrs starp Va¬ñu un Tallinas ielu lielåkoties tika uzcelts 19. gs. beigås un 20. gs. såkumå, un tå ir müsu pilsétas lielåkå

vértîba, ar ko lepojamies, sagaidot Rîgas astoñsimtgadi. Un tießi tajå paßå laikå bija vérojama Rîgas zinåtnes lielåkå izaugsme – gan fundamentålajås, gan lietiß˚ajås zinåtnés. Tå saistås ar veco, 1862. gadå dibinåto Rîgas Politehnisko institütu, ar ékåm Raiña bulvårî 19 un Kronvalda bulvårî 4, kuras såkotnéji céla tießi RPI. RPI bija årkårtîgi nozîmîgs sabiedrîbas modernizåcijas instruments – Rîgai, Latvijai, visai Baltijai, arî Polijai, arî visai toreizéjai Krievijas impérijai. Civilizåciju nesa inΩenieri, zinåtnieki, måcîti lauksaimnieki, un es domåju, ka nåkamgad, kad büs Rîgas lielå jubileja, mums visiem kopå ska¬i jåpasaka: tåpat kå Rîgas centra arhitektüra ir milzu vértîba, arî RPI sarüpétais zinåtnes mantojums ir liela, pårlaicîga, nezüdîga Rîgas vértîba. RPI ir bijis arî kultüras un civilizåcijas neséjs Rîgai, Latvijai, un augstajås tehnolo©ijås, intelektuålajos raΩojumos ir Latvijas nåkotne. Íodien, sañemot goda biedra diplomu un noståjoties itin kå lîdzås ßiem pasaulslavenajiem vîriem, ar bijîbu atceros slavenå françu medi˚a Ambruåza Paré teicienu: «Kå tu tik liels?» un atbildi: «Més paßi neesam lieli, més varbüt esam pavisam mazi cilvéciñi, taçu més ståvam uz diΩu priekßteçu pleciem un tådé¬ spéjam daΩkårt redzét pat tålåk nekå viñi.»

Tehnolo©ija un zinåtne Latvijå uz jaunå gadsimta sliekßña paßreiz vél ir dzi¬å krîzé.

Turpinåjums nåkamajå «JI» numurå.