Nr 6 10 11 2005

Nr. 6 (1298) 2005. gada 10. novembris

R Ī G A S

T E H N I S K Ā S

U N I V E R S I T Ā T E S

Atzīmējot Latvijas Republikas proklamēšanas 87. gadadienu, 2005. gada 16. novembrī plkst. 17 Kaļķu ielā 1, Lielajā aulā, Rīgas Tehniskā universitāte rīko svinīgu pasākumu. ����������������������������������������

Programmā: • mācību prorektora Elmāra Beķera svētku uzruna; • koncerts – Ingus Pētersons un Varavīksnes orķestris. �

�

�

��

��

Ieejas kartes var iegādāties fakultāšu dekanātos un Kaļķu ielā 1, 217. telpā ��

���

�

A V Ī Z E .

I Z N Ā K

K O P Š

0 7 .

0 2 .

1 9 5 9

Pasniegs Triju Zvaigžņu ordeni EGITA KANCĀNE, Informācijas centra korespondente 11. novembrī, Lāčplēša dienā, Rīgas Latviešu biedrības namā ar Triju Zvaig žņu ordeni, Viestura ordeni un Atzinības krustu par nopelniem Latvijas labā apbalvotas 81 personu. Triju Zvaigžņu ordeni saņēma arī trīs izcili kungi – Uldis Šteins, Voldemārs Arvīds Innuss un Edvīns Vedējs –, kuriem ir cieša saistība ar RTU. Horeogrāfs, ilggadējais RTU tautas deju kolektīva Vektors mākslinieciskais vadītājs Uldis Šteins Vektoru vada kopš 1960. gada, un visus 45 gadus deju kolektīvs Latvijā skatēs un konkursos saņēmis godalgotas vietas. Arī ārzemēs saņemtas godalgas vairākos konkursos. Šo gadu laikā kolektīvā dejojuši ap 500 dalībnieku (to starpā daudzi tagad ievērojami deju pedagogi un horeogrāfi: S. Štelfa, A. Melnalksne, I. Mažāne, Z. Mūrniece, S. Grīnberga u. c.). Ansamblī iestudēts vairāk nekā 350 deju, sagatavots ap 20 tematisku koncertprogrammu. Taču tautas deju meistars U. Šteins ne vien prasmīgi vadījis deju kolektīvu Vektors, bet arī aktīvi darbojies Vispārējos latviešu dziesmu un deju svētkos un Baltijas studentu dziesmu un deju svētkos Gaudeamus. Piecdesmit

Lomonosova ielā – sava Gaismas pils E. KANCĀNE Ceturtdien, 3. novembrī, TMF Transportmašīnu tehnoloģiju institūta ēkā Lomonosova ielā 1, klātesot RTU rektoram Ivaram Knētam, mācību prorektoram Elmāram Beķerim, kancleram Ronaldam Taraškevičam, Zinātniskās bibliotēkas direktorei Aijai Janbickai, tika atklātas RTU Zinātniskās bibliotēkas Aviācijas filiāles jaunās telpas, kuru iekārtošanā (Ls 24 000) un krājuma pārvietošanā (Ls 4000) kopumā ieguldīti Ls 28 000.

Kā svinīgajā atklāšanas ceremonijā pastāstīja RTU ZB direktore A. Janbicka, bibliotēka, kas pēc Rīgas Aviācijas universitātes likvidēšanas tika nodota RTU pārziņā, atradās telpās, ko IZM 2004. gada septembrī nolēma izīrēt privātajai augstskolai – Transporta un sakaru institūtam, tāpēc bibliotēka bija spiesta pārcelties uz citām telpām. No telpām, kuru kopējā platība bija 4000 kvadrātmetru, RTU darbiniekiem veicot milzīgu darbu, bibliotēka ir pārcelta uz divām vietām ar telpu kopplatību 390 kvadrātmetru. Vienā no šīm vietām, bijušajā Transporta elektronikas un telemātikas katedras laboratorijā, iekārtots abonements un moderna lasītava, kur pieejama ne tikai jaunākā periodika un grāmatas aviācijas un citu transporta veidu tehnoloģiju, kā arī transporta elektronikas nozarēs, bet arī internets, elektroniskais katalogs un datu bāzes, savukārt otrā vietā, kur agrāk atradās Aviācijas institūta un Transportmašīnu tehnoloģiju institūta laboratorijas un auditorijas, iekārtota periodikas un grāmatu krātuve. Jauno telpu iekārtošanas laikā tika pārskatīts bibiotēkas krājums. Daļa izdevumu tika pārvietota uz citu fakultāšu bibliotēkām, savukārt daļa tika atzīta par novecojušiem, tāpēc jauniekārtotās bibliotēkas krājums ir maksimāli optimizēts. Šajā darbā aktīvi iesaistījās arī mācībspēki.

Vēlot veiksmīgu darbu jaunajās telpās, RTU Zinātniskās bibliotēkas darbiniekus sveica RTU vadība, TMF dekāna vietnieks mācību darbā Aldis Balodis un citi.

«Bibliotēka katrā mācību iestādē ir īpaša vieta – bibliotēkai ir jāapkopo jaunākā informācija un jāprot veiksmīgi attīstīties, tajā pašā laikā paliekot mazliet konservatīvai un saglabājot seno, svēto garu, lai, ieejot bibliotēkā, studentiem rastos interese un bijība un lai viņi būtu noskaņoti nopietnam darbam,» uzsvēra E. Beķeris.

Viņam piekrita arī RTU ZB Aviācijas filiāles vadītāja Anita Brasliņa (attēlā), uzsverot, ka priecājas par bibliotēkas jaunajām mājām un arī turpmāk cer saņemt atbalstu no RTU vadības bibliotēkas fonda papildināšanai ar jauniem, studentiem nepieciešamiem izdevumiem.

Savukārt RTU ZB Komplektēšanas nodaļas vadītāja Filgita Muižniece atzina, ka periods, ko, iekārtojot Aviācijas filiāli, pārdzīvojusi RTU ZB, ir bijis smags, taču rezultāts ir ļoti labs, tāpēc minēja, ka to var dēvēt par ceļu no ērkšķiem uz zvaigznēm – viss, kas notiek, tas notiek uz labu.

RTU vadība un Zinātniskās bibliotēkas direktore A. Janbicka pateicās visiem darbiniekiem, kas ieguldījuši darbu jauno bibliotēkas telpu iekārtošanā. Jauniekārtotās bibliotēkas telpas ir solis uz priekšu RTU Zinātniskās bibliotēkas attīstībā. Pēc A. Janbickas sniegtās informācijas, jau šā gada nogalē KM Bibliotēku nodaļā tiks iesniegti dokumenti bibliotēkas akreditācijai, pēc kuras bibliotēka cer iegūt valsts nozīmes bibliotēkas statusu.

Raksta autores foto.

2

INFORMĀCIJA

Pasniegs Triju Zvaigžņu ordeni darba gados U. Šteins ir izveidojis vairāku deju horeogrāfijas, etnogrāfisko deju apdares un iestudējis dejas filmās un teātra izrādēs, tostarp leģendārajā Māras Zālītes un Zigmara Liepiņa rokoperā Lāčplēsis 1988. gadā, kur Šteina kungs veica baletmeistara inscenētāja un iestudētāja pienākumus. Turklāt U. Šteins ir RPI absolvents – inženieris elektromehāniķis – un savulaik ne vien pildījis Rīgas Kinostudijas galvenā inženiera un direktora pienākumus, bet arī Latvijas Kultūras akadēmijas studentiem mācījis kinotehnoloģijas un producēšanas pamatus.

Voldemārs Arvīds Innuss ir ASV Ņujorkas štata Bufalo Universitātes viceprezidents un Informācijas nodaļas vadītājs, kā arī viens no RTU Rīgas Biznesa skolas (RBS) dibināšanas iniciatoriem. No 1991. gada līdz 2003. gadam V. A. Innuss veica RTU RBS plānošanas komitejas vadītāja un RBS dibināšanas projekta koordinatora pienākumus. Kā Ņujorkas štata Izglītības un Pētniecības padomes loceklis V. A. Innuss projekta realizācijai palīdzēja organizēt sadarbību starp Ņujorkas štata Bufalo Universitāti, Otavas Universitāti, Latvijas Universitāti un RTU un nodrošināja finansējumu RBS izveidei ar ASV Informācijas aģentūras, ASV Starptautiskās attīstības aģentūras, Kanādas valdības, Latviešu Brīvības fonda, Amerikas latviešu asociācijas, Latvijas Nacionālās federācijas Kanādā, Sorosa fonda, Latvijas valdības, RTU, Otavas Universitātes, Bufalo Universitātes palīdzību. Kopš 2003. gada V. A. Innuss veic RTU RBS padomnieku konventa vadītāja pienākumus.

Latviešu izcelsmes ķīmijas profesora Edvīna Vedēja zinātniskā darbība no studenta līdz pasaules mēroga zinātniekam ir saistīta ar ASV. Taču pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas profesors sāka nopietnu un veiksmīgu sadarbību ar Latvijas ķīmiķiem.

Jau vairāk nekā desmit gadu Latvija var būt pateicīga E. Vedēja materiālajam ieguldījumam ķīmijas literatūras iegādei Latvijas bibliotēkām. Ar E. Vedēja atbalstu katru gadu pieci Amerikas Ķīmiķu biedrības labākie žurnāli ceļo uz Rīgu. Nenovērtējama ir arī E. Vedēja katalizatora loma skaistas tradīcijas iedibināšanā Latvijā.

2003. gadā notika jau trešais izcilākā latviskās izcelsmes ķīmiķa Paula Valdena piemiņai veltītais simpozijs organiskajā ķīmijā. Visos trīs simpozijos 1998., 2001. un 2003. gadā viņš bijis klāt ar spīdošām lekcijām. Taču lielākais E. Vedēja nopelns ir ieguldījums jaunas izcilu ķīmijas zinātnieku paaudzes sagatavošanā. E. Vedēja prio-

Rektors informē ☞ Senāta sēdē, kas notika 31. oktobrī, rektors akadēmiķis I. Knēts informēja: 1. Pieņemts Valsts budžets 2006. gadam. Pirmo reizi pēc daudziem gadiem IZM paredzējusi augstskolām 1 miljonu lielu finansējumu papildu studiju vietām inženierzinātnēs, dabaszinātnēs un vides zinātnēs, kā arī reģionālo augstskolu attīstībai.

Pēc garākām pārrunām IZM paziņoja, ka RTU nākamā gada izglītības budžets būs Ls 12 117 811, tajā skaitā Ls 372 234 piešķirts 181 jaunai studiju vietai (110 bakalaurantiem, 48 maģistrantiem, 23 doktorantiem) un Ls 250 000 kapitālajiem izdevumiem. Zinātniskajai darbībai līdzekļus piešķirs atsevišķi. Papildu bakalaurantu vietas paredzētas: 35 inženierzinātnēs, 15 ķīmijas tehnoloģijā, 10 ķīmijā, 10 vides zinātnē, 40 būvniecībā un arhitektūrā. Maģistrantu vietas paredzētas: 15 inženierzinātnēs, 5 ķīmijas tehnoloģijā, 10 vides zinātnē, 18 būvniecībā un arhitektūrā. Doktorantu vietas paredzētas: 18 inženierzinātnēs, 2 ķīmijā, 3 būvniecībā un arhitektūrā.

2. Izsludināts jaunā Augstākās izglītības likuma projekts. Kad tas tiks pieņemts, tad pašreizējais Augstskolu likums un MK pieņemtie grozījumi tajā savu darbību pārtrauks.

Galvenās izmaiņas likumā: ❖ Ir precizējums par augstākās izglītības ieguves valodu. ❖ Augstākajā izglītībā ir iegūstami bakalaura, maģistra un doktora grādi, kā arī 4. un 5. līmeņa profesionālās kvalifikācijas. Nav vairs dalīšanas akadēmiskajos un profesionālajos grādos. ❖ Studiju īstenošanas formas – pilna laika un nepilna laika studijas. ❖ Noteiktas astoņas izglītības tematiskās jomas. Universitātē jābūt bakalaura, maģistra un doktora programmām vismaz četrās no šīm jomām. ❖ Studiju programmas veido studiju moduļi, kursi, prakses un gala pārbaudījumi. ❖ Bakalaura programma īstenojas 3 līdz 5 (?) gados, apjoms vismaz 120 KP. ❖ Maģistra programma – 1 līdz 2 gados, vismaz 40 KP, kopā ar bakalaura programmu jābūt vismaz 5 studiju gadiem, 200 KP. ❖ Doktora programma īstenojas 4 gados, 180 KP (160+20). Studijas – vismaz 28 KP, zinātniskais darbs – vismaz 70%. ❖ Piektā līmeņa kvalifikācijas iegūšanai nepieciešama prakse 20 KP un kvalifikācijas darbs 6 KP. ❖ Universitāte var pieprasīt studentiem ārpus studiju programmas apgūt svešvalodas, civilo aizsardzību, piedalīties sporta nodarbībās. (Nav skaidrs, kas tās apmaksās?)

2005. gada 10. novembris

ritāte visas zinātniskās karjeras laikā ir bijusi doktorantūras un pēcdoktorantūras apmācība. Ar profesora palīdzību sagatavoti visaugstākās profesionalitātes latviešu organiskās ķīmijas speciālisti Latvijai (Pēteris Trapencieris, Einārs Loža, Māra Jure, Edgars Sūna) un Amerikai (Olafs Daugulis, Artis Klapars, Ēriks Rozners) – bez RTU profesores Māras Jures līdzdalības tagad nav iedomājama neviena RTU ķīmiķu izglītības programma. Turklāt E. Vedējs 2004. gadā ir saņēmis prestižo Nobela balvas 1990. gada ieguvēja Herberta Brauna balvu. Tādējādi E. Vedējs ir pirmais latviešu izcelsmes zinātnieks, kura ieguldījumu organiskās sintēzes metodoloģijā un stereoķīmijā Amerikas Ķīmiķu biedrība ir novērtējusi tik augstu.

RTU kolektīva vārdā sveicam Triju Zvaigžņu ordeņa kavalierus un pateicamies par viņu milzīgo darbu Latvijas un RTU labā! Lai apbalvojums kalpo kā stimuls daudzām jaunām radošām iecerēm un jauniem pētījumiem un lai daudz spēka un veselības, tos īstenojot!

Voldemārs Arvīds Innuss

Edvīns Vedējs

❖ Pieteikšanos studijām augstskola var organizēt visa gada garumā. ❖ Semestrī maksimālais studiju kursu (priekšmetu) skaits ir 6. ❖ Profesionālo kvalifikāciju apstiprina apliecinājums, kas ir bakalaura vai maģistra diploma pielikums. ❖ Par vienu studiju programmu var iegūt divu augstskolu diplomus vai arī divu augstskolu kopēju diplomu. ❖ Personu, kas pētījumus veikusi citur, var uzņemt doktorantūrā teorētiskās daļas nokārtošanai un disertācijas aizstāvēšanai. ❖ Valsts budžeta līdzekļus var izlietot noteikta grāda (Bakal., Maģ., Dr.) un vienas profesionālās kvalifikācijas iegūšanai. ❖ Doktora grādu pēc teorētiskās daļas pabeigšanas un disertācijas aizstāvēšanas piešķir augstskola. ❖ Valsts dibinātām augstskolām ir atvasinātas publiskas personas statuss. ❖ Tiek veidota Augstskolas padome, kurā ne vairāk kā 50% ir augstskolas personāla pārstāvji, t.sk. rektors, ne vairāk kā 25% ir MK izvirzīti pārstāvji, pārējie – darba devēji.

Kopējo locekļu skaitu nosaka pati augstskola. ❖ Augstskolas padomes uzdevumi: vērtēt augstskolas darbu sabiedrības interesēs; apstiprināt stratēģiju; ievēlēt rektoru; vērtēt augstskolas pārvaldības kvalitāti; pēc rektora priekšlikuma vērtēt un apstiprināt augstskolas budžetu. (Nav skaidrs, ko budžeta jautājumos dara Senāts.) ❖ Augstskolas zinātniskos institūtus var dibināt kā publiskas aģentūras un kā struktūrvienības. ❖ Akadēmiskais personāls pilnā slodzē ir nodarbināts normālu darba laiku. Persona šo amatu var ieņemt tikai vienā augstskolā. ❖ Ar pensionēto akadēmisko personālu rektors var slēgt individuālus līgumus. ❖ Ir definēts, kurš var ieņemt attiecīgi profesora, asociētā profesora, docenta, lektora un asistenta vietas. ❖ Ekspertu atzinumi par akadēmiskā personāla locekļu kandidātiem tiek iesniegti rektoram. Lēmumu par pieņemšanu darbā uz nenoteiktu laiku izdara atbilstoši augstskolas noteiktai kārtībai. Ne retāk kā reizi sešos gados tiek vērtēta akadēmiskā personāla locekļa atbilstība ieņemtajam amatam. ❖ Rektoram, prorektoram un dekānam pēc pilnvaru termiņa beigām ir tiesības saņemt sešus mēnešus ilgu apmaksātu atvaļinājumu, lai atjaunotu akadēmiskās darbības kvalifikāciju.

Senātā

2005. gada 10. novembris

3

STARPTAUTISKO UN SABIEDRISKO ATTIECĪBU DEPARTAMENTĀ

Maģistra studijas Lozannas Tehniskajā augstskolā Šveicē IZM informē, ka Lozannas Tehniskā augstskola Šveicē piedāvā dabaszinātņu, inženierzinātņu u. c. maģistra studiju programmas.

Pieteikties maģistra studijām Lozannas Tehniskajā augstskolā var ikviens interesents, kas ieguvis bakalaura grādu dabaszinātnēs vai inženierzinātnēs.

Maģistra studiju ilgums atkarībā no programmas ir 3 vai 4 semestri.

Mācības notiek angļu un franču valodā.

Studijām 2006. gadā jāpiesakās līdz 15. janvārim vai līdz 31. maijam.

Mācību maksa: 633 CHF semestrī. Aptuvenie dzīvošanas izdevumi: 10 000 CHF semestrī.

Studentiem ar izcilām sekmēm ir iespēja saņemt stipendiju.

Sīkāka informācija par piedāvātajam programmām atrodama augstskolas mājaslapā: http://master.epfl.ch.

Tālrunis +41 21 693 43 45, e-pasta adrese: master@epfl.ch.

Lozannas Tehniskās augstskolas studentu mājaslapa: http://studentsonline.epfl.ch.

Vislabākais semestris pasaulē!

JĀNIS KREICBURGS, BF 4. kursa students Hey, what’s up!? Esmu gandrīz drošs, ka atkal jau sākat pierast pie ceptiem pelmeņiem, negulētām naktīm, rindām lielveikalā, pārbāztiem klubiem un pie visa trakā un interesantā, kas notiek ikviena studenta vārda cienīga jaunieša dzīvē.

Kad man palūdza uzrakstīt rakstu JI, gandrīz jau atbildēju ar tradicionālo: «Man galīgi nav laika!», jo tā tiešām ir taisnība. Lekcijas, darbs, sports, izklaides..., bet sapratu, ka varbūt tomēr ir vērts uzrakstīt par kādu lietu, jo, manuprāt, to vajadzētu izmēģināt katram studentam.

Kāda ir visparastākā ierindas studenta reakcija, piemēram, uzzinot informāciju, ka tiek izsludināts stipendiju konkurss studijām ārzemēs? Parasti šāda informācija vienkārši netiek līdz smadzenēm, jo atkal jānesas uz kārtējo lekciju, tad uz darbu, vakarā jāsatiekas ar draugiem..., bet ja nu tomēr, atbildēt var katrs pats. Esmu dažreiz mēģinājis runāt ar ne tik pazīstamiem cilvēkiem un gandrīz vienmēr saņemu vienas un tās pašas atbildes. Ko lai saka, es arī tā domāju, pirms nebiju pamēģinājis...

Pirms kāda laika atgriezos no Vācijas, kur kā Socrates/Erasmus programmas apmaiņas students pavadīju pavasara semestri, tāpēc gribētu ar jums dalīties pārdomās.

Izlasi, varbūt noderēs! Nē, noteikti noderēs!

Pieteikties uz semestra stipendiju mani pamudināja kāds draugs. Tā kā jau iepriekš biju apmeklējis valodu kursus ārzemēs un tur pavadītais laiks tiešām bija lielisks, pat ilgi nedomājot, iesniedzu pieteikumu. Kad intervijas, kas noritēja vācu valodā, pašās beigās man pajautāja, vai uz pāris jautājumiem nevaru atbildēt angliski, nodomāju, ka esmu out, jo bez treniņa pārslēgt smadzenes uz citu svešvalodu toreiz šķita neiespējami.

Jau pašā sākumā secinājumus ļāva izdarīt kāds fakts. Pirms došanās uz Berlīni par saviem plāniem informēju visus savus pasniedzējus. Reakcija bija dažāda, taču, kopumā ņemot, visnotaļ pozitīva. Mani patīkami pārsteidza dažu dusmīgo pasniedzēju atbalsts un izpratne, bet izbrīnīja dažu labo pasniedzēju absolūtā vienaldzība. Radās jautājumi, kā, piemēram, vai dusmīgais pasniedzējs ir dusmīgs tikai tāpēc, ka viņam tādam jābūt, vai arī viņš tiešām ir ieinteresēts, lai studenti saņemtu to, par ko viņi vai valsts maksā? Vai, piemēram, cik godīga pret neapzinīgo studentu ir labā pasniedzēja iejūtība līdz līmenim, kad vairs vispār nekas netiek prasīts?

Semestra sākumā gāju uz lekcijām kā parasti, mēģināju nokārtot ieskaites un eksāmenus priekšmetos, kurus nebija iespējams saskaņot ar studiju programmu Berlīnes Tehnikas un ekonomikas augstskolā, un 8. martā pa taisno no Būvkonstrukcijām ar taksi braucu uz lidostu. Ierados milzīgā pilsētā, apkrāvies ar koferiem, nobijies un ar domu – gribu mājās. Jāsaka atklāti, sākums nelikās diez ko daudzsološs. Kad laimīgi bez liekas maldīšanās biju atradis savas nākamās mājas – studentu kopmītni, mans garastāvoklis nedaudz uzlabojās... Pirmo dienu sēdēju viens un domāju, ka varbūt jābrauc mājās, ka te pilnīgs sviests un ka esmu viens pats in the middle of nowhere.

Trešajā dienā jau biju pārvarējis pārmaiņu šoku, un dzīve sāka ritēt normālās sliedēs.

Pilsētas mērogi bija neiedomājami. Mana fakultāte atradās vienā no priekšpilsētām.

Pašā sākumā, kad vēl īsti nebiju atkodis transporta shēmu, uz skolu katru rītu braucu, piecas reizes pārsēžoties no autobusa uz vilcienu, metro, vilcienu... un tāpat atpakaļ.

Domāju, ka ikvienam studentam vismaz vienreiz studiju laikā vajadzētu redzēt mācību laboratoriju. Smieklīgi izklausās, bet es ar to domāju īstu mācību laboratoriju...

Lekcija par zemes urbšanu ģeoloģiskajai izpētei, kein Problem... braucam ārā lielo urbi un urbjam pēc sirds patikas... Dzelzsbetona konstrukcijās pēc lekcijām mierīgi uzbūvējam stiegrota betona kanoe laiviņu, un aidā!... uz sacensībām prom! Pašā sākumā vienkārši stāvēju un par visu brīnījos... Studiju process bija tiešām intensīvs, un es ļoti daudz iemācījos.

Bija vēl tikai pāris lietu, kas bija interesantākas par mācībām: cilvēki, izklaides un pilsēta. Tā bija pilnīgi bezrūpīga dzīve, ideāli apstākļi mācībām augstskolā, neskaitāmas pārtijas pilsētā, kas piedāvā vismaz 100 reižu vairāk izklaides iespēju nekā Rīga, un, protams, jauni draugi. Tā tas turpinājās līdz pēdējai sekundei, ko pavadīju šajā lieliskajā vietā.

Secinājumi? Tikai daļēji piepildījās kāda visai cienījama pasniedzēja hipotēze pirms manas aizbraukšanas: «Tu iegūsi pieredzi, paplašināsi redzesloku, bet daudz zaudēsi tieši zināšanu jomā, tu nekad neapgūsi to, ko iemācītos šeit...»

Droši varu apgalvot, ka iemācījos daudz vairāk nekā tad, ja būtu palicis šeit. Turklāt nostiprināju divu svešvalodu zināšanas līdz līmenim, kad autopilots bez problēmām pārslēdz smadzenes no vienas svešvalodas uz citu, tā pa īstam iepazinu vienu no interesantākajām un dinamiskākajām pilsētām pasaulē, iepazinos ar lieliskiem cilvēkiem, no kuriem daži ir kļuvuši par ļoti labiem draugiem, vienkārši lieliski pavadīju laiku...

Ko es nožēloju? Neko!

Daudz nedomā, piesakies, un redzēsi, ka tava dzīve kļūs daudz interesantāka, tu kļūsi daudz pievilcīgāks darba tirgum, tu varēsi aizbraukt nedēļas nogalē pie draugiem uz Parīzi un... nemaz neuzdrīksties domāt, ka pazaudēsi darbu vai draudzeni/draugu šeit! Ja tu kādam tiešām būsi vajadzīgs, pagaidīs, ja ne, tad, lai iet pie... Uz priekšu, lai veicas!

Foto no raksta autora personīga arhīva.

4

RTU LĒMUMI

Senatoru lēmumi oktobrī

❖ Augstskola ir bezpeļņas organizācija, uz kuru attiecas nodokļu atvieglojumi. Pašu pelnīto naudu (arī maksu par studijām) tās var turēt komercbankās, neizmantoto summu var izlietot nākamā gadā. ❖ Nekas nav minēts par ēku un zemes nodošanu augstskolas īpašumā. ❖ Augstskolu akreditē ne retāk kā reizi 10 gados. ❖ Tiek veidoti: Augstskolu reģistrs, Studiju programmu reģistrs, Diplomu reģistrs, Akadēmiskā personāla reģistrs.

3. Izdots rektora rīkojums par akadēmiskā personāla slodzi stundās (tas prasīts arī jaunajā likumā).

4. Rektors lūdza Ķīpsalā neizvietoto fakultāšu dekānus pēciespējas ātrāk iesniegt APF informāciju par nepieciešamajām platībām studiju un pētniecības darbam, lai plānotu un izstrādātu RTU nākotnes vīzijas projektu par vienota RTU teritoriāla kompleksa izveidi Ķīpsalā. ☞ Par profesoru un asociēto profesoru vakantajām štata vietām Senāts nolēma: 1. Izsludināt konkursu uz šādām vakantajām profesora štata vietām: 1.1. Vides zinātnes nozares Vides inženierzinātnes apakšnozarē; 1.2. Būvzinātnes nozares būvmateriālu un būvtehnoloģiju apakšnozares specializācijā Būvtehnoloģija; 1.3. Būvzinātnes nozares būvmateriālu un būvtehnoloģijas apakšnozares specializācijā Transportbūves.

2. Izsludināt konkursu uz šādām vakantajām asociēto profesoru štata vietām: 2.1. Fizikas nozares kondensētās vides apakšnozarē; 2.2. Fizikas nozares optikas apakšnozarē; 2.3. Mašīnzinātnes nozares diagnostikas un kvalitātes apakšnozares specializācijā Kvalitātes sistēmas; 2.4. Vides zinātnes nozares Vides inženierzinātnes apakšnozarē; 2.5. Enerģētikas nozares Siltumenerģētikas apakšnozares specializācijā Siltuma apgādes sistēmas; 2.6. Elektrotehnikas nozares elektrisko mašīnu un iekārtu apakšnozares specializācijā Elektriskās mašīnas un aparāti; 2. 7. Būvzinātnes nozares Siltuma, gāzes un ūdens inženiersistēmu apakšnozarē. 2. 8. Socioloģijas nozares politikas socioloģijas apakšnozarē; 2. 9. Elektrotehnikas nozares elektrotehnoloģiju un automātikas apakšnozares specializācijā Elektriskā piedziņa; 2. 10. Ķīmijas nozares fizikālās ķīmijas apakšnozarē; 2. 11. Ķīmijas nozares neorganiskās ķīmijas apakšnozarē; 2. 12. Ķīmijas inženierzinātnes nozares vispārīgās ķīmijas tehnoloģijas apakšnozarē; 2. 13. Ķīmijas inženierzinātnes nozares silikātu materiālu tehnoloģijas apakšnozarē. ☞ Aizklātā balsošanā Senāts apstiprināja šādu RTU Padomnieku konventa sastāvu: 1. E. Vecumnieks, E. Vecumnieka arhitektu biroja vadītājs; 2. E. Karnītis, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes loceklis; 3. N. Bergs, a/s SAF Tehnika valdes priekšsēdētājs, LETERA prezidents; 4. V. Puriņš, Latvijas Būvnieku asociācijas prezidents; 5. A. Dāvis, a/s Latvijas Gāze prezidents; 6. Ā. Žīgurs, a/s Rīgas Siltums prezidents, valdes priekšsēdētājs; 7. J. Ekmanis, LZA prezidents, LZA Fizikas un tehnikas nodaļas priekšsēdētājs, FEI direktors; 8. A. Meļko, VAS Latvenergo valdes priekšsēdētāja vietnieks; 9. V. Aišpurs, SIA Arcus Elektronika direktors; 10. A. Virtmanis, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas Elektronisko sakaru un pasta departamenta direktors; 11. G. Strautmanis, SIA Lattelekom padomes priekšsēdētājs; 12. I. Rimšēvičs, Latvijas Bankas prezidents; 13. A. Deniņš, BDO INVEST-Rīga prezidents; 14. V. Skrīvelis, Grindex valdes loceklis, Aktīvo farmaceitisko vielu biznesa struktūras direktors; 15. V. Rantiņš, Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības uzņēmēju asociācijas valdes priekšsēdētājs; 16. V. Trēziņš, Starptautisko pārvadātāju asociācijas Latvijas auto prezidents; 17. I. Kalviņš, Latvijas Organiskās sintēzes institūta direktors. ☞ Par Uzņemšanas noteikumiem RTU 2006. gadā Senāts nolēma: 1. Apstiprināt 2006. gada uzņemšanas noteikumus RTU akadēmisko un profesionālo pamatstudiju programmās. 2. Studiju programmu saraksts, to realizācijas veidi un vieta tiks apstiprināti 2006. gada 30. janvāra Senāta sēdē. ☞ Par valsts kvalifikācijas eksāmenu komisijām Senāts nolēma: LR MK 2005. g.

21. jūnija noteikumi Nr. 450 Kārtība, kādā izsniedzami valsts atzīti augstāko izglītību un zinātnisko grādu apliecinoši dokumenti paredz, ka pēc pirmā līmeņa profesionālo (koledžas) studiju programmu apgūšanas kvalifikāciju piešķir ar valsts kvalifikācijas eksāmenu komisijas lēmumu. Lai nodrošinātu noteikumos formulētās prasības: 1. Pirmā līmeņa profesionālo (koledžas) studiju valsts noslēguma pārbaudījuma – kvalifikācijas eksāmena – pieņemšanai, kura sastāvdaļa ir kvalifikācijas darba aizstāvēšana, līdzšinējās profesionālās kvalifikācijas komisijas, sākot no 2005./2006. akad. gada, reorganizējamas par valsts kvalifikācijas eksāmenu komisijām. 2. Apstiprināt Valsts kvalifikācijas eksāmenu komisijas nolikumu šādā redakcijā: Valsts kvalifikācijas eksāmenu komisiju NOLIKUMS 1. Valsts noslēguma pārbaudījums pirmā līmeņa profesionālās (koledžas) izglītības programmu noslēgumā paredz kvalifikācijas eksāmena kārtošanu valsts kvalifikācijas komisijas atklātā sēdē. Kvalifikācijas eksāmena sastāvdaļa ir kvalifikācijas darba aizstāvēšana. 2. Valsts kvalifikācijas eksāmenu komisija novērtē pārbaudāmā sniegumu eksāmenā un lemj par profesionālās kvalifikācijas piešķiršanu. 3. Komisijas sastāvā ir komisijas vadītājs un vismaz četri komisijas locekļi, turklāt komisijas vadītājs un vismaz puse no komisijas locekļiem ir attiecīgās nozares profesionālo organizāciju vai darba devē-

2005. gada 10. novembris

ju pārstāvji, kuru pamatdarba vieta nav RTU. 4. Komisijas personālsastāvu izvēlas attiecīgās nozares studiju programmu komisija, saskaņo to ar profesionālās organizācijas (ja tāda pastāv) pārstāvjiem un apstiprina RTU rektors. Valsts kvalifikācijas eksāmenu komisijas sastāvu attiecīgajam akadēmiskajam gadam apstiprina vismaz vienu mēnesi pirms valsts kvalifikācijas eksāmena plānotā sākumdatuma. 5. Valsts kvalifikācijas eksāmenu komisijas sēdes un tās lēmumi tiek protokolēti. Protokoli glabājami un arhivējami atbilstoši RTU Lietu nomenklatūrā noteiktajām prasībām. 6. Valsts kvalifikācijas eksāmenu komisijas apkopojoša atskaite(s) ar valsts kvalifikācijas eksāmenu rezultātu kritisku kopnovērtējumu pievienojama fakultātes ikgadējai atskaitei Studiju darba dati. ☞ Senāts apstiprināja Senāta komisiju mainītos personālsastāvus.: 1. Stratēģijas komisija (20). Ģ. Vulfs (DITF), priekšsēdētājs, I. Knēts, E. Beķeris, L. Ribickis, R. Taraškevičs, M. Knite, A. Rubenis (rekt. vietn. saimn. darbā), U. Citskovskis (IEF stud., SP), J. Gerhards (EEF), K. Didenko (IEF), V. Kampars (MLĶF), J. Smirnovs (BF), Ē. Geriņš (TMF), U. Sukovskis (DITF), G. Balodis (ETF), I. Strautmanis (APF), A. Sauhats (EEF, Zinātnes kom. priekšsēd.), G. Liberts (TMF, Infrastr. efektiv. kom. priekšsēd.), J. Dehtjars (TMF, Stud. kvalit. un progr. kom. priekšsēd.), J. Merkurjevs (DITF, Finanšu un budž. kom. priekšsēd.).

2. Likumdošanas komisija (7). M. Knite (Senāta priekšsēdētājs), M. Dobelis (BF), U. Sukovskis (DITF), I. Zosāre (EEF stud), K. Didenko (IEF), J. Dehtjars (TMF).

3. Finanšu un budžeta komisija (25). J. Merkurjevs (DITF), I. Knēts, R. Taraškevičs, E. Dzelzītis (BF), J. Grundspeņķis (DITF), J. Lavendels (DITF), L. Zaiceva (DITF), J. Gerhards (EEF), J. Dirba (EEF), E. Vanzovičs (EEF), J. Ziemelis (ETF), V. Nešpors (IEF), J. Zvanītājs (IEF), R. Počs (IEF), V. Kārkliņš (LF), V. Kampars (MLĶF), M. Knite (MLĶF), G. Mežinskis (MLĶF), J. Grēviņš (RBS), A. Urbahs (TMF), A. Janbicka (ZB), M. Ragainis (ETF stud.), L. Stankeviča (DITF stud.), I. Vaļts (IEF stud.), D. Blumberga (EEF).

4. Zinātnes komisija (21). A. Sauhats (EEF), L. Ribickis, J. Krastiņš (APF), R. Rikards (BF), A. Glazs (DITF), J. Merkurjevs (DITF), L. Novickis (DITF), D. Blumberga (EEF), I. Zosāre (EEF stud.), J. Jankovskis (ETF), J. Zvanītājs (IEF), R. Cimdiņš (MLĶF), M. Kalniņš (MLĶF), G. Mežinskis (MLĶF), J. Grabis (NĶI), A. Urbahs (TMF), A. Cimmermane (stud. MLĶF), N. Lāce (IEF), D. Turlajs (TMF), V. Zagurskis (DITF), K. Rocēns (BF).

5. Infrastruktūras efektivitātes komisija (8). G. Liberts (TMF), R. Taraškevičs, J. Lavendels (DITF), S. Kukle (MLĶF), P. Balckars (TMF), Ē. Geriņš (TMF), U. Citskovskis (IEF stud.), D. Jakovels (TMF stud.), 6. Studiju kvalitātes un programmu komisija (19). J. Dehtjars (TMF), E. Beķeris, J. Priede (Stud. daļas vad.), J. Ziemelis (ETF), L. Āboliņa (TMF stud.), L. Juhansone (ETF stud.), U. Citskovskis (IEF stud.), E. Vanzovičs (EEF), J. Ķipsna (IEF), J. Jankovskis (ETF), I. Volodko (DITF), G. Lauks (ETF), M. Šenfelde (IEF), J. Saulītis (IEF), J. Gerhards (EEF), M. Kleinhofs (TMF), V. Kārkliņš (LF), M. Knite (MLĶF), J. Smirnovs (BF). ☞ Par personu ievēlēšanu institūtu un zinātnisko centru akadēmiskajos amatos Senāts nolēma: 1. RTU institūtos un centros, kuru zinātniskais personāls atbilst promocijas padomes prasībām attiecīgajā zinātnes apakšnozarē, un RTU zinātniskajos institūtos – publiskajās aģentūrās – personas akadēmiskajos amatos ievēl attiecīgā institūta vai centra padomes vai atbilstošās fakultātes dome. 2. Konkursu izsludina vismaz vienu mēnesi iepriekš, publicējot paziņojumu laikrakstā Latvijas Vēstnesis. * Pamatojoties uz DITF domes 2005. gada 19. septembra sēdes lēmumu, Senāts apstiprināja RTU Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultātes Vides modelēšanas centra nolikumu. ☞ Apstiprināja izmaiņas maģistra profesionālo studiju programmā Automātika un datortehnika. ☞ Senāta Studiju programmu komisijas priekšsēdētājs asoc. prof. J. Smirnovs ziņoja par komisijā iesniegto pašnovērtējuma ziņojumu recenzēšanas rezultātiem. Pozitīvu vērtējumu saņēmuši pašnovērtējuma ziņojumi šādām 2004./2005. m. g. realizētajām programmām: 1) bakalaura un maģistra profesionālo studiju programmām Elektrotehnoloģiju datorvadība (recenz. prof. M. Kleinhofs); 2) 1. līmeņa profesionālo studiju programmai Būvniecība – Transportbūves (recenz. prof. J. Briņķis); 3) bakalaura un maģistra profesionālo studiju programmām Būvniecība (recenz. prof. J. Briņķis), 4) 1. līmeņa profesionālo studiju programmai Uzņēmējdarbība un vadīšana (recenz. asoc.prof.

A. Lanka); 5) bakalaura un maģistra akadēmisko studiju programmām Uzņēmējdarbība un vadīšana (recenz. prof. G. Lauks). ☞ Par papildinājumu nepilna laika formā īstenojamo studiju programmu sarakstā Senāts nolēma: apstiprināt Uzņēmējdarbības un vadības koledžprogrammas nodaļai īstenošanai nepilna laika (neklātienes) formā pirmā līmeņa profesionālo (koledžas) studiju programmu Uzņēmējdarbība un vadīšana. ☞ Pamatojoties uz ETF domes 2005. gada 30. septembra sēdes lēmumu, Elektronikas un telekomunikāciju nozares profesoru padomē aizstāt Telekomunikāciju profesionālo organizāciju pārstāvi J. Zeltiņu ar Elektronikas profesionālo organizāciju pārstāvi N. Bergu.

M. E.

2005. gada 10. novembris

5

INFORMĀCIJA

Zinātņu prorektors informē 1. RTU zinātņu prorektors profesors L. Ribickis 27. un 28. oktobrī Tallinas Tehniskajā universitātē (TTU) piedalījās starptautiska ES finansēta un TTU sākta projekta Doktorantu skola elektrotehnikā un ģeotehnoloģijā atklāšanā.

Projekta darbības laiks – no 1.10.2005. līdz 30.06.2008. Projekta partneri: Tallinas Tehniskā universitāte, Igaunijas Lauksaimniecības universitāte, Rīgas Tehniskā universitāte, Kauņas Tehnoloģiskā universitāte, Helsinku Tehniskā universitāte, Olborgas Universitāte, Gdiņas Jūras universitāte, Igaunijas Enerģētikas apvienība Eesti Energia AS, Igaunijas Kalnrūpniecības apvienība Eesti Polevkivi AS. Projektu finansē Eiropas sociālais fonds, Igaunijas Inovāciju fonds, atbalsta TTU un pārējie partneri.

Projekta aktivitātes: viesprofesoru uzaicināšana nolasīt lekciju kursus; ikgadēja doktorantu ziemas skolas organizēšana; ārvalstu universitāšu zinātnisku apmeklējumu organizēšana doktorantiem; doktorantu līdzdalība starptautiskās konferencēs; partneruniversitāšu zinātniskā sadarbība; doktorantu studiju materiālu sagatavošana; doktorantu darbavietu organizēšana un aprīkošana; doktorantu skolu tīkla izveidošana un kontaktsemināru organizēšana partneriem.

Partneru aktivitātes: ikgadējs divu lekciju kursu piedāvājums doktorantiem; konsultācijas doktorantiem; vienošanās par īslaicīgu doktorantu pētniecības darbu; līdzdalība jauno zinātnieku konferencēs un simpozijos kopā ar projektu koordinatoru un citām partneruniversitātēm; būt oponentiem diviem trim doktorantiem gadā.

Doktora studiju kurss paredzēts četriem gadiem, kopā 160 KP. Ikgadējās doktorantu ziemas skolas notiks Kuresārē. Dienā plānotas trīs lekcijas un doktorantu ziņojumi par zinātnisko darbu. No RTU doktorantu skolā piedalīsies pieci EEF Industriālās elektronikas un elektrotehnikas institūta doktoranti un viņu zinātniskie vadītāji: prof. L. Ribickis, prof. I. Raņķis, asoc. prof. I. Galkins un asoc prof. A. Žiravecka.

2. Vienlaikus tās pašas partneraugstskolas – tikai bez uzņēmējiem – sāk arī otru starptautisku projektu maģistrantu integrētai apmācībai, sadarbības veicināšanai un noteiktu pētījumu veikšanai starptautiskās darba grupās. Tas paredz, ka katra partneraugstskola gatavo maģistrantu savā augstskolā, bet piecas nedēļas viņi visi kopā strādā TTU, darbu beidzot ar atskaiti, ko vērtē starptautiska ekspertu komisija.

Projekts ilgs 3 gadus, un katru gadu paralēli strādās divas starptautiskās grupas, katrā pa vienam partneraugstskolas maģistrantam, iegūstot draugus un starptautiska darba pieredzi. Arī šā projekta iniciatori ir TTU, RTU ir viena no partneraugstskolām.

3. Pamatojoties uz IZM pētniecības projektu konkursa Zinātniskās darbības attīstība augstskolā vadlīnijām, RTU Zinātnes komisija izsludina 2006. gada pētniecības projektu konkursu Zinātniskās darbības attīstība RTU. Konkurss tiek izsludināts IZM apakšprogrammas 03.12.00. Zinātniskās darbības attīstība universitātēs līdzekļu

piesaistei.

Konkursā var pieteikties visu RTU fakultāšu zinātnieki ar RTU īstenotajās zinātnes nozarēs veiktiem projektiem, ja tiem nav piešķirti citi līdzekļi no valsts budžeta.

Viena projekta finansējuma apjoms ir līdz 9 tūkstošiem latu.

Pieteikums divos eksemplāros jāiesniedz zinātņu prorektora palīdzei līdz 2005. gada 15. decembrim plkst. 16.

Projekta īstenošanas laiks ir no 2006. gada 1. februāra līdz 2006. gada 15. decembrim.

Ar konkursa nolikumu un vērtēšanas kritēriju tabulu sīkāk var iepazīties RTU mājaslapas sadaļā Zinātnes aktualitātes.

M. E.

Apsveicam MLĶF doktoranti Ingu Ļašenko, kura 2005. gada 18. oktobrī aizstāvējusi promocijas darbu Spiedienu radošas trikotāžas tehnoloģisko parametru biomehāniskais pamatojums un ieguvusi inženierzinātņu doktora zinātnisko grādu Materiālzinātnes nozares Tekstila un apģērbu tehnoloģijas apakšnozarē.

EEF Enerģētikas institūta doktoranti Annu Mutuli, kura 2005. gada 13. oktobrī aizstāvējusi promocijas darbu Zemsprieguma tīkla optimizācijas dinamiskā modeļa izstrāde un ieguvusi inženierzinātņu doktora zinātnisko grādu Enerģētikas nozares Elektroenerģētikas apakšnozarē.

RTU 46. Starptautiskās zinātniskās konferences sekcija Tautsaimniecības un uzņēmējdarbības attīstības problēmas Profesors J. ZVANĪTĀJS, IEF zinātņu prodekāns Mūsu konferenci apmeklēja valsts vadošie ekonomisti, kā arī kolēģi no Igaunijas, Lietuvas, Krievijas, Vācijas, Baltkrievijas, Ukrainas, Bulgārijas un Ungārijas.

Plenārsēdē tika uzklausīti ārzemju viesi, kā arī Latvijas vadošie ekonomisti: LZA Ekonomikas institūta pārstāvis P. Guļāns un LU profesors G. Oļevskis. Īpašu interesi radīja akadēmiķa P. Guļāna uzstāšanās – Latvija pasaules tautsaimniecībā. Pirms referāta akadēmiķis tika sveikts pagājušajā 85 gadu jubilejā un atzīmēta viņa nozīme Latvijas ekonomikas zinātnes un zinātnisko kadru sagatavošanā.

Intensīvas diskusijas izraisīja arī Latvijas ekonomikas patriarha problēmu uzskaitījums par Latvijas vietu un nozīmi pasaules ekonomikā.

Mūsu ārzemju viesi dalījās pieredzē par tautsaimniecības attīstību viņu valstī, kā arī par ekonomistu izglītības nozīmi un kvalitāti konkrētajās valstīs. Tā kā referenti pārstāvēja gan Eiropas attīstītās valstis, gan jaunās ES dalībvalstis, gan Austrumeiropu, tad brīžiem viedokļi bija ļoti atšķirīgi. Tas veicināja diskusijas un viedokļu apmaiņu un bija vērtīgs izziņas materiāls gan konferences viesiem, gan fakultātes mācībspēkiem, bet jo sevišķi doktorantiem.

Lai uzklausītu visu viedokļus, plenārsēde ilga trīs stundas, taču konferences da-

lībnieki bija gatavi diskutēt vēl ilgāk.

Tālāk sekcija turpināja strādāt divās darba grupās – Tautsaimniecības attīstības problēmas un Uzņēmējdarbības attīstības problēmas –, kuras vadīja pieredzējušākie IEF profesori J. Saulītis un A. Zvejnieks. Darba grupas noklausījās vairākus ārzemju viesus, kā arī Latvijas uzņēmējus, zinātniekus un fakultātes doktorantus. Iesniegto referātu skaits un dalībnieku aktivitāte bija tik liela, ka sekcijas darbs beidzās vēlā vakara stundā.

Domāju, ka, komunicējot un diskutējot ar vadošajiem Latvijas ekonomistiem, ārzemju profesoriem un uzņēmējiem, labu pieredzi un praksi guva doktoranti. Dalībnieku neformālās diskusijas, zinātniskās un profesionālās pieredzes apmaiņa ir būtiska konferences sastāvdaļa, tāpēc arī bija ļoti grūti iekļauties konferences reglamentā.

Konferences gaitā notika arī lūgto viesu tikšanās ar IEF dekānu profesoru K. Didenko kungu. Bija interesanti uzzināt viesu domas par tām problēmām, kas tika aplūkotas konferences darbā, konferences dalībnieki labāk iepazina viens otru, vispusīgi iepazinās ar IEF mācību un zinātnisko darbu, kā arī bija pilni apņēmības tikties nākamgad, kad fakultāte svinēs 40 gadu jubileju.

JI nr. 5 publicētā raksta Robežām pāri autors ir asoc. profesors Jānis Štrauhmanis, BF Ģeomātikas katedras vadītājs. Atvainojamies autoram!

JI

6

FAKULTĀTĒS

2005. gada 10. novembris

Starp vecpilsētas mūriem un ūdeni

Foto no raksta autoru personīga arhīva.

DINA SOTŅIKOVA, ILVA CIMERMANE, MADARA EISAKA, APF 2. kursa studentes Šā gada augustā, piedaloties RTU organizētajā vasaras universitātē Architectural Heritage in Riga: Contemporary Development and Future Visions, uzzinājām par iespēju piedalīties starptautiskā plenērā Itālijā, kas veltīts līdzīgu jautājumu risināšanai. Izrādījās, ka problēmas ar krasta līnijas attīstību un jaunu publisko celtņu iekļaušanu vēsturiskajā pilsētvidē ir aktuālas arī citviet Eiropā.

Nepilna mēneša laikā ar RTU Starptautisko attiecību centra palīdzību mums izdevās ieinteresēt fakultātes un universitātes vadību un gūt finansiālu atbalstu, lai īstenotu vēlmi piedalīties plenērā Water and Stone, kas notika Ziemeļitālijā, mazā pilsētiņā Beladžo.

Plenēru organizēja Milānas arhitektūras skola. 50 studenti, kuru vidū bijām arī mēs, trīs APF arhitektūras 2. kursa studentes, strādāja desmit darba grupās, ko vadīja profesori no Itālijas, Vācijas, Polijas un ASV. Plenēra mērķis bija sniegt jaunas idejas pilsētas attīstībai, respektējot skaisto vecpilsētu un ezeru. Nepilnu divu nedēļu laikā mums bija jāizstrādā savas vīzijas un priekšlikumi, kā to izdarīt. Kopā ar profesoriem tika meklēti iespējami labākie risinājumi, apspriestas pat vis-

trakākās idejas un gatavoti projekti noslēguma prezentācijai – pilsētas mēram un pilsētniekiem. Mums bija iespēja klausīties ainavu arhitektūras speciālistu, Renzo Piano biroja arhitektu un citu profesionāļu lekcijas un uzzināt par viņu pieredzi līdzīgu projektu izstrādē.

Mazās Itālijas pilsētiņas nākotnes plānos ietilpst arī jaunas publiskas ēkas

celtniecība, kas studentiem izrādījās viens no sarežģītākajiem uzdevumiem.

Ne velti Rīgā vēl nav rimušas asās diskusijas par koncertzāles un modernā mākslas muzeja celtniecību. Šādu nozīmīgu objektu celtniecība tiešām prasa nopietnas diskusijas.

Starptautiskā pieredze un iepazītā alternatīvā pieeja pilsētplānošanas prob-

lēmu risināšanai, mūsuprāt, ir būtiskākais ieguvums šāda mēroga pasākumos. Jāpiemin arī lieliskā iespēja atrasties Eiropas centrā un pabūt gandrīz desmit Itālijas un Šveices skaistākajās pilsētās, nobaudīt itāļu virtuvi un sajust senās kultūras valdzinājumu.

Pateicamies APF un RTU vadībai par atsaucību un sniegto materiālo atbalstu!

APF studenti palīdz arhitektiem plānot Mežaparku ANNA VASIĻJEVA, APF 4. kursa studente Starptautiskajā plenērā Rīgas zaļās sirds – Mežaparka – nākotnes vīzijas, kas notika no 20. līdz 23. oktobrim, piedalījās astoņas arhitektu un pilsētplānotāju komandas no Lietuvas, Somijas, Igaunijas, Beļģijas, Nīderlandes, Spānijas.

Latviju plenērā pārstāvēja divi arhitektu biroji – 8 A. M. (divi sertificēti arhitekti

Juris Lasis un Eduards Beernaerts un divi APF 4. kursa studenti Kārlis Kozlovskis un Viesturs Dzenis) un Venta Didrihsona arhitektūras studija.

«Pašlaik ir vairākas problēmas, kas mudinājušas pilsētas vadību organizēt šādu plenēru: nav skaidras Mežaparka attīstības vīzijas, šo teritoriju nav iespējams attīstīt pa gabaliņam – nepieciešama kopēja koncepcija. sabiedrībai, uzņēmējiem un lēmumu pieņēmējiem ir

atšķirīgi viedokļi par Mežaparka vērtībām, ir sadrumstalota pārvalde un nolietojusies infrastruktūra. Tāpēc šāda starptautiska plenēra rīkošana ir svarīgs solis Mežaparka teritorijas attīstībā.»

(Citēts no 2005. gada 20. oktobra Mediju ziņojuma.)

Plenēra dalībnieku komandas atbalstīja 20 APF studenti: Anna Vasiļjeva – studentu koordinatore, Andris Grīnbergs, Madara Orupe, Ansis Klīdzējs, Jānis Apsītis, Alise Pļaviņa (visi no 4. kursa), Darja Ostapceva, Inga Rudzāte, Haralds Helfričs (no 3. kursa), Natālija Dozdeva, Dāvis Gasuls, Linda Meirāne, Māra Norīte, Agate Kalnpure, Vineta Strauta, Norberts Markauss, Baiba Tračuma, Jolanta Šaitere (no 2. kursa) un Dagnija Smilga un Arnita Ārmane (no 1. kursa). Studenti palīdzēja arhitektiem veikt iedzīvotāju anketēšanu, stāstīja arhitektiem no ārzemēm par savu Mežaparka apmeklēšanas pieredzi un par savām šīs teritorijas attīstības vīzijām.

Viņi piedalījās maketu izgatavošanā un palīdzēja arhitektiem vizualizēt viņu idejas CorelDraw, Adobe Photoshop,

AutoCAD, ArchiCAd programmās. Studenti neatpalika no arhitektiem un strādāja pat pa naktīm, lai palīdzētu profesionāļiem sasniegt vēlamo rezultātu.

Patiess prieks vērot, cik atsaucīgi studenti darbojās, palīdzot organizēt darbu izstādi – līmējot planšetes, anketējot noslēguma prezentācijas apmeklētājus, lai noskaidrotu viņu viedokli par piedāvātajām vīzijām. Zāles skatītāju balva tika Beļģijas arhitektu komandai 51N4E. Arhitektiem studentu atbalsts bija ļoti svarīgs. Arī studentiem bija iespēja iepazīt arhitektu darba procesu labāk un redzēt, kā arhitekti strādā brīžos, kad liela mēroga idejām jātop ļoti ātri. Žēl, ka žūrija izteica atzinību četrām komandām, bet 1. vieta netika piešķirta.

Taču tas nespēja mazināt nedz prieku par iespēju piedalīties, nedz to vērtīgo pieredzi, ko studenti guva plenērā. Par iespēju studentiem piedalīties plenērā jāpateicas tā organizatorei Dacei Kalvānei, APF ilggadējai lektorei un arhitektu biroja A plus vadītājai. Viņa vienmēr ir atbalstījusi studentu aktivitātes un saprot, cik svarīgi mums, studentiem,

2005. gada 10. novembris

7

FAKULTĀTĒS

Investīcija izglītībā EVITA SERJOGINA, APF Starptautisko un sabiedrisko attiecību koordinatore Viens no 20. gadsimta sākuma lielākajiem filantropiem un mecenātiem Latvijā, arhitekts un būvuzņēmējs Kristaps Morbergs nenogurstošā darbā iegūtos līdzekļus un īpašumus – vairākus miljonus latu un septiņus namus – novēlēja Latvijas Universitātei. Saskaņā ar novēlējumu no īpašumu apsaimniekošanas iegūtie ienākumi lietojami studentu stipendijām.

Kristapa Morberga stipendijas tiek piešķirtas reizi gadā uz vienu akadēmisko mācību gadu. Šogad Kristapa Morberga stipendijām atvēlēti Ls 70 000, un tās piešķirtas 48 studentiem. Divas no stipendijām ik gadu saņem nevis LU studenti, bet citu augstskolu studenti. Par vienu no Kristapa Morberga stipendiātēm kļuvusi APF maģistrante Dace Ģine (attēlā).

Dace ir dzimusi un līdz šim dzīvojusi Ogrē. Arī pagājušajā gadā aizstāvētais diplomdarbs bijis saistīts ar dzimto pilsētu, plānota kvartāla attīstība Pārogrē.

Domu studēt arhitektūru varot uzskatīt par nejaušību. Pēc mācībām Lietišķās mākslas koledžā Dacei bijis grūti izvēlēties, vai dzīvi veltīt mākslai vai arī pievērsies praktiskākām lietām. Gribējies iegūt stabilu pamatu un nopietnu profesiju, bet atteikties no mākslas mūzu vilinājuma Dace nav vēlējusies. Sekojot draudzenes aicinājumam, viņa devusies uz atvērto durvju dienām Latvijas Mākslas akadēmijā, Latvijas Lauksaimniecības universitātē un RTU. Uzņemta LLU ainavu arhitektos budžeta grupā, bet, uzzinot, ka izturēts konkurss arī RTU Arhitektūras fakultātē, nolēmusi studēt arhitektūru RTU un savu izvēli nenožēlo.

Kopš septembra Dace dzīvo Rīgā un

atzīst, ka stipendija nākusi īstajā laikā. «Šo stipendiju es uztveru kā investīciju savā izglītībā,» stāsta Dace. «Studentam atzinība stipendijas vai naudas prēmijas izteiksmē ir ļoti nozīmīga, jo ļauj vairāk laika un spēka veltīt studijām, nevis iztikas līdzekļu pelnīšanai un sadzīves jautājumu risināšanai. Es tagad varu atļauties katru mēnesi nopirkt kādu jaunu grāmatu. Tas ir stimuls strādāt aktīvāk un paveikt vairāk nekā līdz šim.»

Dace jutusies patīkami pārsteigta uzzinot, ka fakultāte viņu izvirzījusi K. Morberga stipendijai. «Es sapratu, ka mana darbošanās ir pamanīta un centība ir attaisnojusies. Pleca sajūta un apziņa, ka tevi atbalsta un novērtē, mums, jauniem, kas tikai sāk kāpienu augšup pa karjeras kāpnēm, ir ļoti svarīga.»

Dace uzskata, ka studējot daudz kas ir atkarīgs no paša studenta un viņa vēlmes uzzināt vairāk nekā pasniedzējs lekcijā izstāsta. «Man, piemēram, maģistra studijas ir papildu stimuls meklēt, izzināt, iedziļināties, kas notiek pasaulē arhitektūras jomā. Citi saka, kam tev tās studijas maģistrantūrā, tas taču nekas nav! Bet es uzskatu, ka tas atkarīgs no tevis, cik daudz tu gribi sasniegt, cik augstu latiņu saviem mērķiem esi uzlicis. Studijas diploma dēļ man nesniedz gandarījumu. Man prieku sagādā tieši urķēšanās un meklēšana. Bieži es pati izdomāju iemeslu, lai kaut ko dziļāk izpētītu. Tas ir stimuls neieslīgt iesīkstējušos priekšstatos un attīstīties.» Dace paralēli studijām strādā par arhitekti SIA LDU izpētes un projektēšanas birojā Kroks. Nesen viņa nolēmusi iepazīties ar pedagoģiskā darba specifiku fakultātē.

Vēlme attīstīt savu personību un sasniegt vairāk nekā citiem nav bijusi sveša arī mecenātam Kristapam Morbergam.

Viņš, lauku zēns, Jelgavā apguvis namdara amatu, ieradās Rīgā un sāka strādāt

Raksta autores foto.

par būvstrādnieku un zīmētāju būvbirojā.

Centīgi un mērķtiecīgi strādādams, K. Morbergs ietaupīja līdzekļus un devās uz Berlīnes akadēmiju, kur ieguva arhitekta grādu. 1873. gadā viņš sāka iepirkt gruntsgabalus un celt namus, kuriem pa daļai pats izstrādāja arī projektus.

Pateicoties neatlaidībai un uzņēmībai, Kristapts Morbergs tika pie turības un vārda sabiedrībā.

Kad jautāju Dacei, vai šodien jaunajiem arhitektiem ir viegli iekarot savu vietu Latvijas arhitektu pulkā, viņa atzīst, ka nepieciešama centība un izturība. «Ir jācīnās un jāpierāda savas spējas. Man vienmēr gandarījumu sniedz rezultāts, kad tu saproti, ka ar savu darbu esi spējis kaut ko mainīt, ietekmēt un radīt cilvēkiem patīkamu vidi.»

Savā maģistra darbā Kristapa Morberga stipendijas ieguvēja pētīšot ēku rekonstrukciju. Kāpēc cilvēki pārbūvē ēkas? Cik daudz drīkst ēkas pārbūvēt?

Vai jāsaglabā ēku vēsturiskā vērtība, un kur tā vērtība slēpjas? Arhitektam, rekonstruējot vēsturisku celtni, jāņem

vērā gan ēkas vēsture, gan pasūtītāja vēlmes un iespējas, gan likumdošanas prasības. Katra ēka ir sava laikmeta liecība. Nevar paziņot, ka Okupācijas muzejs ir jānojauc, jo tā ir padomju laika liecība, un šā laika arhitektūra mums šodien nepatīk. Ir jārēķinās ar šo mantojumu un jāmeklē risinājumi. Dace uzskata, ka Rīgas arhitektūra ir jāskata kontekstā: vēsturiskais centrs, Maskavas priekšpilsēta, jaunie dzīvojami rajoni, viss ir vēsturiski veidojies, un katrā vietā var atrast ko interesantu. Arī debesskrāpji, viņasprāt, ir neizbēgama mūsu laikmeta parādība. Tie mainīšot pilsētas vidi, bet tā ir attīstība. Svarīgi esot saprast, vai mums tas ir vajadzīgs?

Runājot par nākotnes plāniem, Dace nenoliedz iespēju, ka varētu doties uz kādu no Eiropas valstīm papildināt zināšanas.

«Es, protams, gribētu, lai mans vārds tiek ierakstīts kādā vēstures grāmatā, lai mans darbs ir pamanīts un cilvēkiem vajadzīgs.

Man ir svarīgi zināt, ka esmu kādam ko labu darījusi,» smejoties saka Kristapa Morberga stipendijas ieguvēja.

APF studenti palīdz arhitektiem plānot Mežaparku ir piedalīties šādos pasākumos kopā ar profesionāļiem.

Lūk, divu pirmā kursa studenšu iespaidi: Dagnija Smilga: «Gribēju sākumā pateikt paldies par iespēju piedalīties plenērā. Man tas bija ļoti interesanti... Arī iespaidi ir dažādi. Piemēram, grupas darbs man patika. Šķita, ka tiešām biju noderīga un spēju palīdzēt arhitektiem. Interesanti bija redzēt procesu, kā ideja top, attīstās un beigās – kā tā tiek izklāstīta un attēlota citiem. Nelielu vilšanos sagādāja plenēra rezultāts. Biju gaidījusi konkrētāku žūrijas vērtējumu par katras komandas darbu. Mēs centāmies, darbu uztvērām kā sacensību ar citām komandām un cerējām saņemt attiecīgu novērtējumu.

Par plenēra organizatorisko pusi jāsaka tikai labākie vārdi. Ne mirkli nebija tā, ka nebūtu ko darīt. Viss bija labi saskaņots un izplānots. Ar lielu prieku piedalītos arī citos līdzīgos plenēros!»

Arnita Ārmane: «Manuprāt, plenēra organizācija bija ļoti veiksmīga, un ideja ļaut studentiem tajā piedalīties ir apsveicama. Patiesi jaukas atmiņas palika par pēdējo vakaru, kad visi arhitekti iesaistījās draudzīgās sarunās arī ar mums, studentiem, ne tikai ar saviem kolēģiem. Guvu vērtīgu pieredzi un trīs dienas, palīdzot komandām veikt uzdevumu, baudīju patīkamo radošo gaisotni.»

Foto no raksta autores personīga arhīva.

8

FAKULTĀTĒS

2005. gada 10. novembris

Nepamanītā sensācija – biodegviela E. KANCĀNE Realizējot atbalstu inovācijām nacionālā līmenī, RTU ne vien īsteno tādas studiju programmas, kas stimulē radošo un sadarbības garu, nepārtrauktu pašizglītību un tālmācību, bet arī veic pētījumus, kuru stratēģiskais mērķis ir analizēt un dot risinājumus pieprasītām tehniskām un sociālām problēmām. RTU zinātnieki ir autori daudziem izgudrojumiem, viens no aktuālākajiem pašlaik ir biodīzeļdegvielas ražošanas tehnoloģija un tās kvalitātes pārbaudes metodika.

Biodīzeļdegvielas ražošanas nepieciešamību Latvijā nosaka gan vēlme saudzēt vidi, gan ES direktīva Par biodegvielu un citu atjaunojamo degvielu izmantošanas veicināšanu transportā, kurā paredzēts, ka līdz šā gada 31. decembrim biodegvielas īpatsvaram kopējā tautsaimniecībā un degvielas tirgū jāsasniedz vismaz divi procenti, bet 2010. gadā – 5,75 procenti.

Jau nākamgad Latvijā jāsaražo un jāizmanto vismaz 20 tūkstoši tonnu, bet 2010. gadā – vismaz 75 tūkstoši tonnu biodegvielas. Degvielas tirgotāju asociācijas apkopotā informācija liecina, ka šā gada pirmajā pusgadā biodegvielas īpatsvars bija 1,6% no patērētās motordegvielas, un biodīzeļdegviela tika realizēta 490 tonnu apmērā. Salīdzinot visas 25 ES dalībvalstis, Latvija biodegvielas sektorā pagājušā gada nogalē atradās aptuveni 20. vietā. Pērn Latvijā no kopējā realizētās degvielas daudzuma mazumtirdzniecībā tika realizēti tikai 0,5% biodegvielas un kopumā tika patērētas 6,8 tūkstoši tonnas biodegvielas.

Lai sasniegtu ES direktīvā Par biodegvielu un citu atjaunojamo degvielu izmantošanas veicināšanu transportā noteikto biodegvielas īpatsvaru, nopietni jāpievēršas biodegvielas ražošanai, kuras pamatā ir pētījumi.

Pirmā interese par augu eļļas izmantošanu biodegvielas ražošanai RTU profesorei Emīlijai Gudriniecei (1920– 2004) radās jau 1990. gadā. Viņas vadībā tika veikti plaši pētījumi par augu

eļļu pārstrādi, kuros tika pierādīts, ka Latvijas apstākļos rapšu eļļa un tās pāresterificēšanas produkti (RME un REE) ir perspektīvas degvielas iekšdedzes dzinējiem.

Latvijā pirmā rapšu eļļas biodīzeļdegvielas ražotne Delta-Rīga sāka darboties 2001. gada novembrī Valmieras rajona Naukšēnos, tās jauda bija 2500 tonnu biodīzeļdegvielas gadā.

Pētniecības darbu par augu eļļu izmantošanu biodegvielas ražošanai ir pārņēmusi RTU Bioloģiski aktīvo savienojumu ķīmijas tehnoloģijas profesora grupas vadītāja profesore Māra Jure.

Viņas vadībā ir sākts pētījums par lietoto pārtikas eļļu izmantošanu biodīzeļdegvielas ražošanā. Lai gan parasti biodīzeļdegvielu iegūst no atjaunojamām izejvielām – augu eļļām, vēl lielāku ekonomisko un ekoloģisko efektu var panākt, izmantojot lietotas pārtikas eļļas, kas pārtikas apstrādē rodas kā blakusprodukti un visbiežāk nonāk atkritumu poligonos vai, sliktākajā gadījumā, – notekūdeņos.

Tāpēc RTU par Eiropas Savienības (ES) līdzekļiem patlaban tiek veikts pētījums, kā no lietotām pārtikas eļļām, kas ir pārtikas apstrādes atkritumprodukti, ražot biodīzeļdegvielu.

MLĶF un TMF Autotransporta institūts (ATI) izstrādā projektu Atkritumu izmantošana alternatīvās enerģijas iegūšanai. Projekta mērķis ir izveidot optimālus lietotu eļļu un tauku maisījumu sastāvus, ko var izmantot biodīzeļdegvielas ieguvei, izstrādāt jaunu tehnoloģiju biodīzeļdegvielas ieguvei no lietotām eļļām un taukiem, kā arī noteikt iegūtās biodīzeļdegvielas kvalitātes rādītājus, gan izmantojot fizikāli ķīmiskās metodes MLĶF laboratorijās, gan pētot iegūtos paraugus dzinējos ATI laboratorijās. MLĶF, sajaucot ēdināšanas uzņēmumu lietotās eļļas un zivju eļļas, izstrādā optimālo recepti biodīzeļa ražošanai. Savukārt ATI pārbauda cetāna skaitli, saduļķošanās un sastingšanas temperatūras, lai noteiktu, vai šāds biodīzelis ir izmantojams Latvijas apstākļos.

Projekta partneri ir SIA Lautus, kas pētījumiem piegādā lietotās pārtikas eļļas, un SIA Mežrozīte, kura izstrādāto tehnoloģiju aprobēs biodīzeļdegvielas ražošanai lielākos apjomos. Projekta vadītāja profesore Māra Jure stāsta, ka arī citur pasaulē zinātnieki strādā pie tā, lai radītu jaunas tehnoloģijas lietoto pārtikas eļļu un tauku kā lēta izejvielu avota izmantošanai biodīzeļdegvielas ražošanai.

Arī inženierzinātņu doktors, ilggadējais ATI docents Vitolds Šneps apgalvo, ka no lietotajām eļļām ražotās biodegvielas izmantošanai dzinējos ir lielas perspektīvas. Viņš atzīst, ka biodīzeļdegvielai salīdzinājumā ar fosilo degvielu ir vairākas priekšrocības – šī degviela labi uzliesmo un deg, tai ir labāks eļļošanas spēks, tā nav indīga, tā sadalās u.c.

Taču eksperti min arī vairākas problēmas, kas varētu rasties, sākot biodīzeļdegvielas ražošanu un ieviešanu tirgū, kā galveno norādot Latvijas iedzīvotāju neinformētību par biodīzeļdegvielu un kvalitātes kontroles mehānisma trūkumu. Tādējādi, apzināti ražojot sliktākas kvalitātes biodegvielu, iespējams pārliecināt iedzīvotājus, ka biodegviela jau gatava jāiepērk ārzemēs, jo vietējā neder. Problēmas varētu rasties

arī ar vietējo izejvielu – spirta un eļļu – ražošanas izmaksām. Tā kā vislētākā ir palmu eļļa, ražotāji to varētu iepirkt labprātāk nekā rapšu eļļu un nopelnīt uz akcīzes nodokļa atlaides rēķina, kas paredzēta biodegvielai.

Eiropas Komisijas 2005. gada plānos teikts, ka nākamie pieci gadi būs izšķirīgi enerģētikas politikai, jo var prognozēt, ka naftas un gāzes cenas saglabāsies augstas un ES aizvien vairāk būs atkarīga no ārējiem enerģijas piegādātājiem. Tiek lēsts, ka 2020. gadā Eiropa gandrīz pilnīgi – par 90% – būs atkarīga no importētās gāzes un naftas. Tas arī nosaka, kāpēc Eiropā tiek meklēti ceļi, kā pašiem risināt ar enerģētiku saistītos jautājumus. Aizvien plašāka atjaunojamo energoresursu izmantošana neapšaubāmi ir viens no risinājumiem.

Pētījumi par augu eļļu un lietoto pārtikas eļļu izmantošanu biodīzeļdegvielas ražošanai ir nepieciešami, lai Latvija varētu sekmīgi attīstīt lauksaimniecību, saudzētu vidi un – galvenais – kļūtu neatkarīgāka no naftas tirgus un pelnītu naudu. RTU liek pamatus stratēģiski perspektīvas nozares attīstībai un negrib atdāvināt Latvijas zelta dzīslu citiem.

Biodegvielas ražošana ir Latvijas lielā iespēja atrast savu vietu gan Eiropas lauksaimniecībā, gan Eiropas zinātnē.

2005. gada 10. novembris

9

RTU STRUKTŪRVIENĪBAS VADĪTĀJS

Ē. Geriņš vēlas intensificēt TMF sadarbību ar ārvalstu universitātēm LELDE PETRELA «JI» šajā un turpmākajos numuros piedāvās intervijas ar jaunajiem RTU dekāniem, kas amata pienākumus sākuši pildīt pēdējā pusgada laikā. Pirmais uz sarunu tika aicināts TMF dekāns Ēriks Geriņš.

Jaunā amata pienākumus Ēriks Geriņš (attēlā) sāka pildīt šā gada 4. jūnijā.

Līdz tam viņš strādāja par TMF dekāna vietnieku. «Pirms manis TMF dekāns bija profesors Gundars Liberts, bet, ņemot vērā, ka viņš uz šo amatu bija pretendējis jau trīs reizes, šogad rektors lūdza uz šo amatu kandidēt mani. Es biju piecpadsmit gadus nostrādājis TMF kopā ar G. Libertu – kopīgi īstenojām fakultātes pāriešanu uz Ezermalas ielu, es labi pārzināju saimniecisko un administratīvo darbu, jo biju gan dekāna vietnieks mācību darbā, gan Ezermalas kompleksa direktors ekonomiskajos jautājumos,» stāsta jaunais dekāns. Ar RTU Ē. Geriņš bijis saistīts visu mūžu: «Pēc vidusskolas beigšanas sāku strādāt Latvijas Zinātņu akadēmijas Polimērmehānikas institūtā.

Kad 1968. gadā pabeidzu Politehnisko institūtu, paliku strādāt par asistentu instrumentu ražošanas katedrā.»

Kopš Ē. Geriņa stāšanās amatā fakultātes darbā tiek ieviestas dažādas pārmaiņas, bet tas tiek darīts pakāpeniski: «Esmu sācis sakārtot administratīvo darbu – ir konkretizētas fakultātes lietveža funkcijas. Patlaban ir gan lietvedis, kas atbild par jaunākajiem kursiem, gan lietvedis, kurš atbild tikai par vecākajiem kursiem. Ir arī darbiniece, kas palīdz dekānam veikt ikdienas darbus un veic informācijas apstrādi. Izveidots arī jauns amats – projektu vadītājs dekāna vietnieka līmenī, kas turpmāk nodarbosies ar studentu ārzemju prakšu organizēšanu, pasniedzēju kvalifikācijas celšanu ārzemēs un dažādiem ārvalstu

projektiem, kas saitīti ar fakultāti.» Šajā amatā iecelts ražošanas kvalitātes institūta docents Jānis Mazais. «Līdz šim mācīties uz ārzemēm brauca ļoti maz mūsu fakultātes studentu – tikai trīs vai pieci gadā. Arī pasniedzējiem jāceļ sava kvalifikācija. Gribam intensificēt šo procesu. Dekānam, lai šo darbu veiktu, nepietiek laika, savukārt dekāna vietnieks zinātniskajā darbā vairāk nodarbojas ar doktorantūras jautājumiem un zinātniskajiem projektiem, kas norisinās fakultātes iekšienē,» stāsta Ē. Geriņš.

Izremontētas arī dekanāta telpas, kas nebija darīts kopš laika, kad fakultāte pārvācās uz Ezermalas ielu, proti, 1999. gada. Ē. Geriņš uzskata, ka RTU jāizvietojas divās Rīgas vietās – gan Ķīpsalā, gan Ezermalā, lai gan RTU Stratēģijas komisijas nostāja ir, ka jau tuvākajā nākotnē universitātei jāpārceļas uz Ķīpsalu. Ē. Geriņš uzskata, ka Ezermalā varētu izveidot studentu centru, kurā ietilptu divi mācību korpusi un amfiteātra veida auditorija. Ezermalas kompleksu varētu izveidot arī par zinātniski tehnoloģisko parku. Tomēr, lai šos plānus īstenotu, nepieciešami diezgan prāvi kapitālieguldījumi. «Esmu par

to, lai TMF paliktu Ezermalas ielā, jo šeit ir vairāk vietas nekā Ķīpsalā, turklāt mēs šeit jau esam ieguldījuši daudz līdzekļu, atjaunojot ēkas, jo, kad atnācām, šeit bija grausts. Būtu žēl to visu atdot kādam citam un pāriet uz Ķīpsalu,» norāda jaunais dekāns. Viņš pieļauj iespēju, ka pirmo kursu studenti varētu apgūt pamata priekšmetus, tādus kā, piemēram, ķīmija un fizika, Ķīpsalā, bet vecākie kursi varētu mācīties Ezermalā. Šā gada studentu uzņemšanas rezultātus dekāns vērtē pozitīvi, jo pirmoreiz bijis tik liels iesniegumu skaits – uz 297 budžeta vietām fakultātē tika saņemti 430 pieteikumi ar pirmo prioritāti. «Esam uzņēmuši 317 pirmā kursa studentus mācībām par budžeta līdzekļiem un 80 – par maksu. Bija tādas programmas, kur pietrūka budžeta vietu – siltumenerģētikas un siltumtehnikas, aviācijas transporta un autotransporta programmās. Tāpēc nākamgad mēs gribētu budžeta vietu skaitu palielināt.

Jaunajā valsts budžetā ir paredzēts miljons latu jaunu budžeta vietu radīšanai Latvijas universitātēs. Arī mēs uz šo finansējumu ceram, jo ražošana prasa jaunus speciālistus,» akcentē Ē. Geriņš.

No 1999. līdz 2005. gadam nodarbināto skaits mašīnbūves un aparātbūves nozarē palielinājies no 25 000 līdz 32 000. Nozares ražošanas apjomu pieaugums gadā ir no 17 līdz 20%. Līdz ar to gadā šajā nozarē būtu vajadzīgi ap 300 jauni speciālisti. Ē. Geriņš arī norāda, ka augsti kvalificēti speciālisti mašīnbūves nozarē saņem ap 700 latiem mēnesī. Dekāns stāsta, ka Latvijā ražošanas jomā pēdējā laikā ienāk daudz ārvalstu kompāniju, piemēram, Jelgavā, Liepājā, Daugavpilī un Ventspilī aktīvi tiek celtas jaunas rūpnīcas. Tāpēc arī studentu interese par inženierzinātnēm aug.

«Mums ir ļoti laba sadarbība ar Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības uzņēmēju asociāciju, kas atrodas Ezermalā. Fakultāte ir šīs asociācijas locekle.

Līdz ar to mēs operatīvi varam saņemt informāciju, kas nāk no ražotājiem. Arī visas fakultātes mācību programmas, kas ir saistītas ar mašīnbūvi un metālapstrādi, aparātbūvi, transportu u. c., tiek recenzētas un apskatītas šajā asociācijā. Un tikai ar šīs asociācijas ieteikumu mēs tās virzām tālāk uz apstiprināšanu,» stāsta Ē. Geriņš. Viņš norāda, ka fakultātē liela uzmanība tiek pievērsta studentu prakšu vietu nodrošināšanai, lai uzturētu saikni ar ražotājiem. Fakultāte arī slēdz līgumus par sadarbību ar kompānijām, piemēram, a/s Dambis, Jelgavas mašīnbūves rūpnīcu, a/s Sidrabe un citām, kas apņemas nodarbināt studentus. Tā studenti mācību procesā tiek sagatavoti speciāli šim darbam un izvēlas tam atbilstošus mācību priekšmetus. Transporta un mašīnzinību fakultātē prakses sadalītas pa kursiem atbilstoši inženieru darba specifikai, kā arī apstiprinātas četras ESF finansētās prakšu atbalsta programmas. Par ES finansējumu fakultāte arī iegādājusies modernas iekārtas, kas palīdz studentus labāk sagatavot darba tirgum.

Foto: Anita Geriņa.

Nepamanītā sensācija – biodegviela Kā intervijā žurnālam Nedēļa šā gada jūnijā atzina zemkopības ministra padomnieks Udo Pērsis: «Patiesībā tā ir liela sensācija, kuru neesam pamanījuši.

Mēs bieži vien pieminam Somiju, kas tika uz viļņa, pateicoties Nokia. Lūk, te ir mūsu Nokia – biodegviela un ar to saistītās ražošanas nozares!»

Uzziņai RTU veiktie pētījumi biodegvielas ražošanas attīstībai: * 1992 – rapšu eļļas rafinēšanas procesa uzlabošana (sadarbībā ar LR Zemkopības ministriju (ZM)).

* 1993 – Latvijā audzēto krustziežu eļļas pētījumi (sadarbībā ar ZM). * 1993–1994 – rapšu eļļas ražošana Latvijā (sadarbībā ar LR IZM). * 1994–1995 – rapšu eļļas standarta izstrāde: LVS 44-94 (rapšu sēklas) un LVS 44-95 (rapšu eļļa). * 1995–1996 – augstvērtīgas rapšu eļļas iegūšana mazajās ražotnēs (sadarbībā ar IZM un SIA Mūsa). * 2000–2001 – Biodīzeļdegvielas ražošana – bezatkritumu procesa izveidošana (sadarbībā ar IZM un p/s Naukšēni). * 2002–2003 – Latvijas biodegvielas tehnisko noteikumu un pārbaudes meto-

žu izstrāde (sadarbībā ar IZM un LM). * 2002–2005 – Atjaunojamo resursu biotehnoloģiskā konversija un tās produktu izmantošana (sadarbībā ar LZP). * 1998–2000 – Latvijā audzēto krustziežu un citu augu eļļu pētījumi (sadarbībā ar LZP). * Latvijā perspektīvo augu kultūru eļļu pētījumi (2001–2004) (sadarbībā ar LZP). * Augu eļļas kā izejviela dažādu vērtīgu produktu ražošanai (no 2005) (sadarbībā ar LZP).

Foto no M. Jures personīga arhīva.

10

RTU VĒSTURE

2005. gada 10. novembris

Politehniķi 1905.–1907. gada revolūcijā ALĪDA ZIGMUNDE, RTU muzeja vadītāja Studenti visos laikos ne tikai mācījušies, bet arī aktīvi līdzdarbojušies dažādos notikumos. Patlaban atceramies un vēlreiz izvērtējam Latvijā 1905.– 1907. gada revolūciju, kuras notikumos bija iesaistījušies arī Rīgas Politehniskā institūta studenti. Studentu revolucionārā kustība sākās jau 19. gadsimta 90. gadu beigās, kad notika pirmās studentu sapulces un demonstrācijas.

1899. gadā daudzas Krievijas pilsētas pārņēma studentu nemieri. Tā kā daļa tagadējās Latvijas un Rīga toreiz ietilpa Krievijas impērijā, Rīgā studēja jaunieši no daudzām valsts pilsētām, RPI studenti bija gan labi informēti par citur notiekošo, gan vēlējās solidarizēties ar citu augstskolu studentiem. 1899. gada 11. februārī notika Rīgas Politehniskā institūta studentu demonstrācija, kas beidzās ar policijas un kazaku iejaukšanos un radīja studentos spēcīgu protesta vilni.

Institūtā izveidotā studentu revolucionārā komiteja pieņēma lēmumu par studentu vispārējo streiku, bet cariskā Izglītības ministrija izdeva rīkojumu par visu RPI studentu izslēgšanu, lai pēc tam atpakaļ uzņemtu tikai patvaldībai uzticamos. Revolucionāri noskaņotie 450 izslēgtie studenti bija spiesti no Rīgas aizbraukt.

Kad 1900. gada aprīlī sakarā ar Viskrievijas nelegālā marksistiskā laikraksta Iskra izdošanu Rīgu apmeklēja V. Ļeņins, viņa apspriedēs ar latviešu sociāldemokrātiem piedalījās RPI studenti J. Kovaļevskis, K. Zutis un J. Ozols.

Bet 1904. gada nogalē gandrīz ik dienas policijā ienāca ziņas par RPI studentiem un viņu noskaņojumu.

Atbalstot 1905. gada notikumus Pēterburgā, studenti nolēma pievienoties Rīgas strādniekiem un organizēt kopēju demonstrāciju pret valdību. Daugavas krastmalā 1905. gada 13. janvārī nogalināja 70 un ievainoja ap 200 demonstrantu, viņu vidū bija arī studenti – 2 nogalināti un 27 ievainoti. No ievainotajiem studentiem septiņi vēlāk mira, tā bojā gājušo studentu skaits pieauga līdz deviņiem.

13. janvārī nonāvētā studenta Konstantīna Pečurkina bēres izvērtās demonstrācijā ar desmit tūkstošiem cilvēku. RPI galvenajā ēkā, tagadējā LU galvenajā ēkā Raiņa bulvarī 19, notika studentu sanāksme. Pa aktu zāles logu bija izkārts melns karogs ar uzrakstu: «Slava kritušajiem, lāsts slepkavām.» Institūta direkcijai izdevās novērst policijas un zaldātu ielaušanos un institūta ēkā saglabāt studentu tiesības.

Studentiem pēc sēru mītiņa izdevās karogu mierīgi aiznest, taču ar to studentu nemieri nebeidzās. Studentus ne tikai kontrolēja un uzraudzīja, par viņiem interesējās Vidzemes guberņas žandarmērijas pārvalde, kura piesūtīja

RPI direktoram Paulam Valdenam slepenu rikojumu, pieprasot 1905. gada 11. janvārī notikušā RPI studentu sanāksmes dalībnieku sarakstu. Šajā sanāksmē studenti nolēma piedalīties 13. janvāra demonstrācijā. Minēto rīkojumu P. Valdens saņēma 12. (25.) janvārī un tajā pašā dienā iesniedza atlūgumu, bet pēc Mācību komitejas, institūta Padomes un ministrijas lūguma to paņēma atpakaļ. Tālākie notikumi iedragāja zinātnieka veselību, un profesoram P. Valdenam nācās ārstēties gan Tērbatas Universitātes klīnikā, gan Šveicē, kur viņš pavadīja vairākus mēnešus no marta līdz augustam. Profesors Pauls Valdens kā augstskolas direktors centās ieņemt kompromisa un liberālisma pozīciju, viņš daļēji piekrita studentu prasībām, piemēram, izraidīt nemīlamus mācībspēkus (ar to domāta neprasme kontaktēties, izskaidrot mācāmo priekšmetu), dot studentiem tiesības piedalīties augstskolas pārvaldē un organizācijā. Mūža nogalē savās atmiņās profesors P. Valdens rakstīja: «Jauniešiem bija taisnība tajā ziņā, ka daudz ko augstskolā vajadzēja pārskatīt.

Mācībspēkiem vajadzēja sākt pārmaiņu virzienu reformu gultnē brīvākai un lietderīgākai sadarbībai, pēc kā centās jaunie revolucionāri. Bet viss palika nekustīgi sastindzis... Kā rektoram man bija nemitīgi jāseko, lai visi nekārtību iesācēji atrastos ārpus augstākās mācību iestādes sienām. Tas neatviegloja manu amatu.»

Daļa akadēmisko mācībspēku juta līdzi studentiem un nebija ieinteresēta, ka studenti no augstskolas tiek izslēgti, jo līdz ar to samazinājās arī augstskolas ieņēmumi – studijas bija par maksu.

Bet studentu nemierus nespēja apturēt nedz izziņu piesūtīšana augstskolai no Vidzemes un Kurzemes gubernatoru kancelejām par politisko uzticamību, nedz valdības rīkojumi. Par Rīgas Politehniskā institūta revolucionārajiem studentiem V. Leņins darbā Revolucionārās Rīgas ultimāts rakstīja: «Rīgas Politehnikumā viss iet kā citās augstākās mācību iestādēs: studentu sanāksmes pārvērtušās par politiskiem mītiņiem. Studenti organizējas par revolūcijas kaujas spēku.» Pēc 1905. gada 17. oktobra cara manifesta nolasīšanas studenti sasauca vispārēju studentu sanāksmi, lai izvērtetu RPI stāvokli un nākotni. Uz sanāksmi tika ielūgti arī mācībspēki, kas neieradās, aizbildinoties ar to, ka studenti nepieņēma dažus iepriekšējus noteikumus profesūrai, lai sanāksme neizvērstos par mācībspēku tiesu.

1905. gada 28. oktobrī (9. novembrī) Rīgas Jaunā latviešu teātra ēkā studentu pilnsapulce pieņēma rezolūciju, kurā izteica neuzticību Mācību komitejai, pieprasīja P. Valdenam atteikties no direktora amata un izraidīt no institūta

direktora palīgu profesoru G. Švarcu.

29. oktobra vakarā studenti rezolūciju nodeva P. Valdenam, un Mācību komiteja tūlīt pieņēma lēmumu: a) uzskatīt, ka profesoriem ar studentiem oficiālas attiecības nav iespējamas; b) pārtraukt mācības institūtā uz nenoteiktu laiku; c) institūta ēkas durvis tūlīt slēgt.

Studenti daļu savu prasību panāca – direktors P. Valdens, neņemot vērā mācībspēku izteikto uzticību un atbalstu, nekavējoties iesniedza ministrijai atlūgumu, un tā viņu no 1906. gada 1. janvāra atbrīvoja no direktora darba. Vienlaikus gan viņš tika iecelts par Ķīmijas nodaļas vadītāju un strādāja augstskolā līdz pat 1918. gadam. No vicedirektora amata tika atbrīvots G. Švarcs, tomēr viņš saglabāja savu katedru, kaut gan studenti viņu uzskatīja par neatbilstošu un nemākulīgu zinātnieku. Institūtu slēdza līdz 1906. gada rudenim.

Jāpiebilst, ka Ķīmijas nodaļas students J. Treimanis un asistents J. Priedītis Paula Valdena laboratorijā slepus izgatavoja sprāgstvielas un ķīmiskās bumbas, jo viens no svarīgākajiem revolūcijas uzdevumiem bija revolucionāru apbruņošana. 1905.– 1907. gada revolūcija saistāma arī ar latviešu mācību valodas jautājuma risināšanu. Rīgas Politehniskajā institūtā gan latviešu valodas katedras nebija, un no 1862. gada mācības noritēja vācu valodā, 19. gadsimta beigās pārejot uz krievu mācību valodu. Apmēram 25 studenti bija iesnieguši RPI direktoram, kurš stājās P. Valdena vietā, Voldemāram fon Knīrīmam rakstu par latviešu valodas kā atsevišķa mācību priekšmeta ieviešanu RPI. Vācbaltietis V. fon Knīrīms un viņa līdzgaitnieki lūgumu atstāja bez ievērības, jo latviešu valodu tik, cik vajag, katrs tāpat protot un neesot līdzekļu. Par šo faktu laikraksts Savietis 1907. gada 5. numurā rakstīja, ka pēdējā laikā uzplaukst latviešu rūpniecība un tirdzniecība, bet RPI studenti latviešu valodu ar nedaudziem izņēmumiem gandrīz vai nemaz nezina. Augstskolas absolventi strādāja Krievijā, un Latvijā toreiz kā Krievijas impērijas teritorijā visa lietišķā sarakste, dokumentācija un mācības bija krievu valodā. Par latviešu valodas ieviešanu dzīvē cīnījās Rīgas Latviešu biedrība. Tās paspārnē darbojās Derīgu grāmatu nodaļa, kura izdeva grāmatas latviešu valodā.

Piemēram, J. Dravnieka (1891–1898) un Rīgas Latviešu biedrības (1903– 1921) konversācijas vārdnīcās ķīmijas un ķīmijas tehnoloģijas nodaļas vadījuši RPI ķīmijas studenti, un kā redzamākie līdzstrādnieki minami Jānis Asars, Mārtiņš Prīmanis, Kārlis Neimanis, Augusts Kešāns, Jānis Lukstiņš. Viņi pamazām izkopa zinātnisku ķīmijas nomenklatūru latviešu valodā.

Latviešu studenti citādi nekā vācieši uztvēra 1905.–1907. gada revolūciju, un tas izpaudās saskarsmē ar mācībspēkiem.

Tā 1906. gadā lekcijas likumu zinībās laikā studenti sāka svilpt, dauzīt pa grīdu ar kājām, ja lektors negatīvi atsaucās par pēdējā laika notikumiem. Docents Karls Šillings, pēc tautības vācietis, tūlīt atvainojās, bet pēc zvana atstāja auditoriju un uz lekcijas otro pusi atzina par labāku neierasties. Par šo gadījumu latviešu laikraksts Balss rakstīja – ja studentiem neļauj nodarboties ar politiku, tad arī mācībspēku propagandai turpmāk nav vietas alma mater sienās.

Sakarā ar revolucionārajiem notikumiem studenti bieži pārtrauca un neapmeklēja lekcijas. Līdz ar to kopējais studiju laiks pagarinājās apmēram par gadu. Nebija viegli arī mācībspēkiem izturēt saspringto situāciju. Trīs augstskolas beigušo docentu Mečislavu Šistovski apsūdzēja par revolucionāru atbalstīšanu Ventspilī.

Pēc Žandarmērijas pieprasījuma viņu no darba Ventspils ostas izbūvē un RPI atbrīvoja. Lai gan studentu sapulces tika aizliegtas, studenti šādu rīkojumu ignorēja. Par 1907. gada 8. martā sasaukto sapulci no augstskolas izslēdza apmēram 300 studentu. Pēc tam pāris studentu devās uz Pēterburgu un centās panākt, lai studentus uzņemtu atpakaļ. Pamazām augstskola pēc 1905.–1907. gada revolucionārajiem notikumiem atkal varēja pievērsties zināt niski pētnieciskajam un mācību darbam.

Simts gadus senus notikumus šodien izvērtējam atkal, un tas jau ir neitrāls pozitīvs vērtējums.

1972. gada 13. janvāris. RPI galvenās ēkas foajē atklāj piemiņas plāksni ar RPI studentu – revolucionārās kustības (1905– 1907) dalībnieku – vārdiem.

Foto no RTU muzeja arhīva.

2005. gada 10. novembris

11

STUDENTU LAPA

Sveicam Studentu parlamenta jauno prezidenti – Lieni!

INESE ŠŪPULNIECE, SP Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Parasti Studentu parlamentā vēlēšanas notiek pavasarī, kad katru gadu tiek pārvēlēta valde un katru otro gadu – prezidents. Šajā mācību gadā SP prezidenta vēlēšanas notiks divas reizes – aprīlī, kā jau tradicionāli, un oktobrī.

Septembra SP kopsapulcē līdzšinējais prezidents Oskars Priede paziņoja par atkāpšanos sakarā ar profesionālās karjeras sākšanu. Līdz ar to tika izsludinātas jauna SP prezidenta vēlēšanas, kas notika oktobra kopsapulcē 26. oktobrī. Tika izvirzīti divi kandidāti (jau pieredzējuši SP valdes locekļi) – Uģis Citskovskis, līdzšinējais viceprezidents (IEF), un Liene Aleksandra Āboliņa, līdzšinējā Finanšu nodaļas vadītāja (TMF).

Tā kā abi kandidāti bija ar lielu SP darba pieredzi, kompetenti un potenciāli vienlīdz labi prezidenti, cīņa bija spraiga. Ar 26 balsīm par Lieni un 17 balsīm par Uģi par jauno SP prezidenti tika ievēlēta Liene Aleksandra Āboliņa.

Pēc noteikumiem, jaunievēlētā prezidente izvirzīja viceprezidenta kandidatūru – EEF studentu, līdzšinējo Ārējo sakaru nodaļas vadītāju Edgaru Ivanovu, taču SP ar 22 balsīm pret un 21 balsi par tomēr viceprezidentu neapstiprināja.

Vēlēšanas tiks turpinātas nākamajā (novembra) sēdē, līdz kurai šoreiz jau SP var izvirzīt viceprezidenta kandidātus. Sēdē tiks vēlēts ne tikai viceprezidents (atkārtoti), bet arī jauns Finanšu nodaļas vadītājs, jo Liene, kļūstot par prezidenti, nevar turpināt vadīt Finanšu nodaļu.

Interviju ar Lieni Aleksandru Āboliņu varēsiet lasīt nākamajā JI numurā.

Vadīt Studentu parlamentu nav viegls darbs, tāpēc novēlēsim Lienei veiksmi un izturību!!!

Pirmie iespaidi un aktivitātes RTU SIGNE MILLERE, RTU 1. kursa studente, ETF pašpārvaldes dalībniece

Klāt rudens! Šogad rudens ir īpašs!

Tas ir ne tikai visa jaunā un nezināmā iepazīšanas un izpētīšanas posms manā dzīvē, bet arī krāsu un iespaidu pārbagāts laiks! Nu jau gandrīz divus mēnešus esmu Latvijas labākās augstskolas – RTU – studente un aktīva savas fakultātes pašpārvaldes dalībniece. Gribu padalīties savos piedzīvojumos, iespaidos un pieredzē, kuru guvu, piedaloties RTU Spicē, izbaudot ETF iesvētības un dodoties ciemos pie TMF jeb apmeklējot Mehulandi.

8. oktobrī risinājās VIII studentu erudītu konkurss RTU Spice. Arī man bija tā vienreizējā iespēja piedalīties un pārstāvēt savu fakultāti šajās starpfakultāšu sacensībās. Katrai komandai jau iepriekš vajadzēja sagatavot komandas vizītkarti (mēs vakaru pavadījām, iejutušies teletūbiju tēlos). Konkursa gaitā bija jāatbild uz ātrajiem erudīcijas jautājumiem, jārisina krustvārdu mīkla, vēl piedalījāmies situāciju spēlē Šaurā bezizeja, kurā komandām no sākotnēji dotā priekšmetu komplekta bija savstarpēji

jāsamaina dažas lietas un jāizveido un jāprezentē savs bizness, uzņēmums.

Komandu kapteiņiem savukārt vajadzēja pierādīt savas prasmes un oriģinalitāti, uzrakstot un prezentējot eseju Laimīgākā diena manā atvaļinājumā. Komandām šos uzdevumus izdevās veikt diezgan veiksmīgi un pārliecinoši, radot patīkamu un pozitīvu gaisotni visa konkursa laikā.

Vakara otro daļu pavadījām atpūtas klubā Joker, kur varējām relaksēties pēc intensīvi un enerģiski pavadītas dienas.

Tur notika arī apbalvošana un uzvarētāju sumināšana (1. vietu ieguva TMF, 2. vietu – EEF, 3. vietu – MLĶF un SP īpašo balvu saņēma APF). Manuprāt, šis konkurss palīdzēja atklāt to, cik talantīgi, atraktīvi un radoši jaunieši mācās RTU. Otrs pasākums, kurā piedalījos, bija fukšu iesvētības. 12. oktobra pēcpusdienā bariņš nedaudz satrauktu pirmkursnieku pulcējās ETF foajē. Pārbaudījumi varēja sākties! Vispirms mums bija jāveic inteliģences tests – jāatbild uz jautājumiem par to, kurās telpās atrodas Studentu parlaments un mūsu pašpārvalde, kā sauc mūsu dekānu un prodekānus, un citiem tikpat āķīgiem jautājumiem, kā arī jāizmanto jauniegūtās zināšanas atvasināšanā un integrēšanā.

Tālāk sekoja speciāli mums radītu dzērienu baudīšana – varēja izvēlēties XTC, Malibu vai veselības dzērienu, kuru galvenās sastāvdaļas (sinepes, pipari, ķiploki, sāls) vēl ilgi ļāva justies pietiekami atspirdzinātiem. Tad mēs pildījām dažādus veiklības un atjautības stafešu uzdevumus – pīļu gājienā cauri gaitenim devāmies ārā, salīmēti kopā pa trim, skrējām pirmo stafetes posmu, ar iespējami mazāku kāju skaitu pie zemes veicām otro posmu. Izbaudījām arī kaut ko ķepīgāku – vispirms ar muti no eļļaina ūdens bija jāizvelk ābols, bet pēc tam miltu bļodā jāatrod makarons.

Tika pārbaudītas arī mūsu koordinācijas spējas – bija jānoskrien neliela distance pēc tam, kad bijām pamatīgi sareibuši, griežoties ap savu asi. Tas izvērtās varen jautri un smieklīgi! Pašās beigās mūsu uzdevums bija iemūžināt savus tās dienas iespaidus zīmējumā, kas vēlāk tika izstādīti fakultātē, un notika atraktīvāko dalībnieku apbalvošana un svinīga dalībnieku ieskaitīšana pilntiesīga studenta godā! Varbūt kāds no dalībniekiem bija vīlies, ka mūs neizmocīja un neizkrāsoja tā pamatīgi (iztikām bez vecām olām, sapuvušiem dārzeņiem un liela daudzuma krāsas),

taču tika pārbaudīta mūsu fiziskā veiklība un intelektuālā sagatavotība. Pats galvenais, ka diena bija saulaina un izdevusies! Vakarā varēja jauki atpūsties un izdejoties klubā Essential, ko es, protams, arī izmantoju!

Mans nākamais piedzīvojums bija došanās uz TMF pašpārvaldes jaunās telpas atklāšanu! Tas bija jauks sadraudzības vakars ar citām RTU fakultāšu pašpārvaldēm. TMF pašpārvalde mūs iepazīstināja ar savu darbību, dalījās pieredzē dažādu pasākumu organizēšanā, projektu rakstīšanā, stāstīja par saviem sasniegumiem, kā arī atklāja daudzus Mehulandes noslēpumus (varu atklāt, ka tā ir autonoma pilsētvalsts, kas plešas Ezermalā). Kopā dziedājām karaoki un jautri pavadījām laiku, kā arī smēlāmies idejas un guvām jaunas ierosmes savas pašpārvaldes darbības uzlabošanai.

Darbojoties pašpārvaldē, esmu secinājusi, ka tā ir lieliska iespēja interesanti pavadīt brīvo laiku, satikt daudz jaunu cilvēku, pierādīt, apliecināt un pilnveidot sevi, kā arī izmēģināt daudz ko jaunu un nebijušu! Manuprāt, galvenais ir: būt aktīvam un izmantot izdevības, ko dzīve Tev sniedz! Lai izdodas!

RTU svarbumbu cēlāji Igaunijā J. ZVIRBULIS

Sestdien, 22. oktobrī, Igaunijas ciematiņā Albu risinājās kārtējais Indreka Līva memoriāls, kas tiek organizēts katru gadu šajā vietā. Šīs sacensības kļuvušas populāras Baltijas valstu svarbumbu cēlāju vidū, no visām trim valstīm bija ieradies 71 dalībnieks, no tiem 12 bija RTU pārstāvji. Bieži sacensību nolikums nosaka, ka jāceļ tikai 32 kg svarbumbas, bet šīs ir vienas no sacensībām, kurās drīkst celt arī 24 kg bumbas, attiecīgi izmantojot dažādus koeficientus katram svarbumbu svaram.

Jauniem sportistiem 32 kg svarbumbas bieži vien ir par smagām, lai varētu līdzvērtīgi sacensties ar gados vecākiem spēka vīriem. Liela daļa no mūsu stiprākajiem sportistiem ir beiguši universitāti, komandas sastāvam jūtams jaunu spēcīgu dalībnieku trūkums.

Ir atsevišķi jaunieši, kuru iemaņas un sasniegumi ir vērā ņemami, labus rezultātus uzrādīja brāļi Kaspars Kroičs un Rūdolfs Kroičs, ja puiši nopietni trenēsies, rezultāti augs, un panākumi nekur neizpaliks. No RTU dalībniekiem godalgotas vietas izcīnīja trīs sportisti – Dzintars Šanters – 2. vieta, Mārtiņš Prūsis – 3. vieta, Imants Silovs – 3. vieta.

Maskavā no 11. līdz 13. novembrim notiks pasaules čempionāts svarbumbu celšanā, uz kuru gatavojas Dz. Šanters (attēlā priekšplānā). Savukārt nākamo pasaules čempionātu paredzēts rīkot Latvijā.

12

STUDENTU KLUBĀ UN KULTŪRAS CENTRĀ

RTU studentu pūtēju orķestris plūc laurus Francijā

2005. gada 10. novembris Novembra pirmās dienas vakars krāšņi sākās ar mākslinieces Marijas Brodeles darbu izstādes atklāšanu Ziedi Latvijai (pasteļi un eļļa). Atklāšanā piedalījās vokālā grupa Putni un 8. bērnu un jauniešu vokālistu konkursa Putnu bērni finālists Rihards Bērziņš. Darbus visu mēnesi varēs aplūkot RTU Mazajā zālē un 21. kabinetā Kaļķu ielā 1.

12. novembrī plkst. 16 RTU Lielajā zālē Kaļķu ielā 1

Koncerts Dziedam Tev, Latvija un draudzības vakars.

E. KANCĀNE RTU rektors Ivars Knēts ir saņēmis pateicības vēstuli no Francijas pilsētas Monrišāras tūrisma aģentūras prezidentes Annikas Kušarjēres par lielisko RTU studentu pūtēju orķestra SPO uzstāšanos 1. un 2. oktobrī tradicionālajos Monrišāras pilsētas Maizes svētkos (Rendez Vous du Pain), kur orķestris izpelnījies lielu atzinību.

«Māris Martinsons un viņa orķestris bija lieliski Jūsu valsts pārstāvji – Jūsu kultūra un tradīcijas, un orķestra dalībnieku talants, tāpat kā viņu laipnība un smaidi, deva neatsveramu ieguldījumu mūsu svētku veiksmīgā norisē. Mēs pateicamies par Jūsu sniegto atbalstu orķestrim, organizējot ceļojumu pie mums, un vēlreiz pateicamies par viņu priekšnesumu,» raksta A. Kušarjēre.

Pēc orķestra diriģenta Māra Martinsona sniegtās informācijas, katru gadu Monrišāras Maizes svētki tiek veltīti noteiktai valstij vai reģionam, šogad tas bija Baltijas reģions, kuru Francijā

prezentēja RTU pūtēju orķestris SPO kopā ar deju grupu un Rīgas 4. mūzikas skolas koklētāju ansambli.

SPO Monrišāras svētkos atskaņoja latviešu komponistu sacerēto un aranžēto mūziku.

RTU Studentu pūtēju orķestris ir dibināts 1969. gadā un ir viens no tradīcijām bagātākajiem RTU pašdarbības kolektīviem, kurā muzicē ne tikai RTU studenti, bet arī citu Latvijas mācību iestāžu muzikālie studenti un skolēni. Ilgus gadus SPO diriģents bija Hermanis Eglītis, pēc tam viņu nomainīja Jānis Puriņš, un nu jau vairāk nekā desmit gadu SPO diriģents ir Māris Martinsons.

Kopš 1987. gada orķestris uzstājas kopā ar deju grupu, kuras sākotnējais vadītājs bija Artūrs Ēķis, bet kopš 1994. gada deju grupu vada Gita Ūdre.

Studentu pūtēju orķestris SPO vienmēr ir aktīvi iesaistījies sabiedriskajā dzīvē, piedalījies dziesmu un deju svētkos, uzstājies svinīgos pasākumos un piedalījies konkursos un festivālos, kuros guvis zīmīgus panākumus. Pēdējo

15 gadu laikā orķestris ir ieguvis 1. vietu vairākos konkursos Vācijā, Beļģijā, Šveicē, Francijā; 2. vietu – konkursos Itālijā, Ungārijā, Šveicē un Itālijā, kā arī 3. vietu 1992. gada konkursā Šveicē.

Savukārt 2005. gadā SPO piedalījās un guva panākumus ne tikai Francijas festivālā Rendez Vous du Pain, kas notika oktobrī, bet arī festivālā, kas notika 2005. gada aprīlī Ungārijā.

Pēc M. Martinsona teiktā, patlaban SPO gatavojas vienam no tuvākā laika nozīmīgākajiem notikumiem – XV Baltijas valstu Studentu dziesmu un deju svētkiem, kas notiks nākamā gada jūlijā Igaunijā.

SPO turpina uzņemt jaunus dalībniekus – studentus un skolēnus, kas ir pabeiguši mūzikas skolu, lai pēc intensīva un radoša darba kolektīva mēģinājumos sniegtu viņiem iespēju pārstāvēt RTU Baltijas valstu studentu dziesmu un deju svētkos Gaudeamus, kas 2006. gada vasarā 50. reizi pulcēs studējošo jaunatni senajā un tradīcijām bagātajā Igaunijas studentu pilsētā Tartu.

Falck Apsargs aicina darbā MONTIERUS Montāžas un ekspluatācijas dienestā darbam Rīgā Prasības: • vidējā vai vidējā tehniskā izglītība; • latviešu, krievu, vēlamas angļu valodu zināšanas; • elektrotehnikas pamatzināšanas; • pieredze drošības sistēmu programmēšanā un montāžā; • dažādu drošības sistēmu pārzināšana; • precizitāte, augsta atbildības izjūta.

Pienākumi: • veikt drošības sistēmu montāžas; • samontēto drošības sistēmu pārbaude un programmēšana; • drošības sistēmu tehniskās ekspluatācijas darbu veikšana līdz nodošanai klientam un ekspluatācijā.

Piedāvājam: • interesantu, dinamisku darbu; • stabilu atalgojumu un sociālās garantijas; • izaugsmes un apmācības iespējas.

Pieteikuma vēstuli un CV sūtīt līdz 2005. gada 20. novembrim: Kastrānes ielā 5a, Rīga LV-1084 Tālrunis 7146224, fakss 7802125, e-pasts: cv@falck.lv

Piedalās RTU sieviešu koris Delta, VeA jauktais koris Ventus, jauktais koris Ogre, Ave Sol, jauktais koris Motus, Rīgas Amatniecības vidusskolas koris.

Ieeja: brīva.

24. decembrī plkst. 18 RTU Mazajā zālē, Rīga, Kaļķu 1

Koncertcikls Sveču liesmā Piedalās RTU jauniešu vokālais ansamblis Jauna nianse.

Ieeja, ņemot līdzi savu svecīti!

RTU deju ansambļa Vektors vadītāja horeogrāfa Ulda Šteina 70 gadu

jubilejas dāvanu kalna virsotnē pelnīti mirdzēs Triju Zvaigžņu ordenis.

Ko Uldis nozīmē visu paaudžu vektorēniem, uzskatāmi pierādīja 29. novembra jubilejas koncerts (rež.

V. Lūriņš) VEF Kultūras pilī. Ansambļa vadītāja iemācīto stalto soli joprojām glabā arī pirmo vektorēnu paaudze – Ulda vienaudži.

Ballē U. Šteins kopdejā ar savu otro pusīti Maiju virtuozi dala IEF sarūpēto svētku torti!

Pirmā Ziemassvētku dāvana!

RTU Studentu klubs organizē braucienu ar autobusu uz Tartu, lai noskatītos L. Vēbera mūziklu Cats Vanemuines teātrī.

Cena: Ls 21. Cenā ietilpst brauciens turp/ atpakaļ +biļete.

Izbraukšanā 4. decembrī plkst. 7 no Kaļķu ielas 1, atgriešanās plkst. 22.

Pieteikties un samaksāt līdz 17. novembrim Studentu klubā līdz 17. novembrim.

Informācija pa tālr. 7212477.