Nr 6 9 11 2006 by Rīgas Tehniskā universitāte

Nr. 6 (1321) 2006. gada 9. novembris

R Ī G A S

T E H N I S K Ā S

U N I V E R S I T Ā T E S

A V Ī Z E .

I Z N Ā K

K O P Š

0 7 .

0 2 .

1 9 5 9

Par godu Latvijas Republikas proklamēšanas 88. gadadienai 2006. gada 16. novembrī plkst. 19 Kaļķu ielā 1, RTU Lielajā aulā notiks svinīgs pasākums.

Programmā: Studentu parlamenta organizētā labāko mācībspēku apbalvošana; jauno operas solistu koncerts; dejas grupas «Bellacord» pavadījumā; svētku cienasts. Ierašanās plkst. 18.30 Svinīgo pasākumu rīko RTU Studentu klubs, tālr. 7089477, 7212477. Pieteikties līdz 10. novembrim.

Apsveicam!

Par devumu biomehānikas zinātnē un inženierzinātņu speciālistu sagatavošanā RTU rektoram akadēmiķim Ivaram Knētam piešķirta «Rīgas balva». Par devumu fizikas un enerģētikas zinātnē un Rīgas siltumapgādes sistēmas attīstībā «Rīgas balva» piešķirta arī LZA prezidentam, RTU Goda doktoram akadēmiķim Jurim Ekmanim; par devumu zinātnes un izglītības mecenātismā un Rīgas farmaceitisko tradīciju kopšanā – PAS «Grindekss» prezidentam un padomes priekšsēdētājam, RTU Goda doktoram Valdim Jākobsonam. Šāda balva par nozīmīgāko zinātnisko pētījumu Rīgas vēsturē un kultūrvēsturē, arhitektūras un mākslas vēsturē, etnogrāfijā, demogrāfijā un etnisko attiecību izpētē, ģeogrāfijā, ekoloģijā un citās nozarēs, kas saistītas ar Rīgas attīstību, kā arī par izcilu veikumu Rīgas tēla veidošanā tiek piešķirta jau piekto gadu. «Rīgas balvas» laureātu vidū ir Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, akadēmiķis Jānis Stradiņš, APF profesors Jānis Krastiņš.

Vērienīgākais RTU projekts

Kas un kāpēc rada datorvīrusus?

Tuvākajā laikā Rīgā, Pulka ielā 6, tiks atklāts līdz šim lielākais jaunizveidotais RTU centrs – Rīgas Biomateriālu inovāciju un attīstības centrs, kura izveidē ieguldīti vairāk nekā divi miljoni eiro. Projekts realizēts Eiropas Savienības PHARE programmā. Centra izveidē sadarbojušies RTU, nodibinājums «Latvijas Tehnoloģiskais parks», RSU un Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments.

INESE UPĪTE, RUSLANS KĻIMOVS, DITF

No kreisās: zinātņu prorektora vietnieks profesors Bruno Grasmanis, juriskonsulte Santa Borisenoka, zinātņu prorektors profesors Leonīds Ribickis, Zinātņu daļas projektu vadītāji: Sandra Vasiļevska, Viesturs Veckalns un Renārs Reklaitis.

Iestājoties rudenim, aktuālas kļūst slimības un dažādu vīrusu saķeršana, taču datoru speciālistiem par vīrusiem ir jādomā katru dienu. Šis process ir nepārtraukts, jo vīrusi un vīrusu sistēmas ar katru dienu kļūst sarežģītākas, arvien vairāk tiek radīti jauni vīrusi un grūtāk kļūst pret tiem cīnīties. Šī problēma ir tik aktuāla, ka katram datoru lietotājam ir jāpadomā par to, kādu aizsardzības sistēmu izvēlēties. Viens no pasaulē pazīstamākajiem antivīrusu speciālistiem ir Jevgēņijs Kasperskis, kurš 1. novembrī viesojās RTU ar savu lekciju «Datornoziedzība: iemesli un sekas». Lielā publikas atsaucība apliecina to, ka datoru aizsardzības problēma patiešām ir ļoti svarīga. Lekcijas sākumā tika izvirzīts pamatjautājums: kas un kāpēc rada vīrusus? J. Kasperskis vīrusu izstrādātājus iedala trīs grupās. Sākotnēji ar vīrusu rakstīšanu galvenokārt nodarbojās studenti un skolnieki, lai praktizētos programmēšanā. Otro grupu veido datorhuligāni, kuru izstrādātie vīrusi spēj radīt jau nopietnus draudus nepietiekami aizsargātiem datoriem, taču viņu mērķis nebija gūt peļņu, bet gan kaut ko izmainīt vai pat sabojāt noziedzīgi. Spilgts piemērs ir t.s. Černobiļas vīruss, kuru izstrādāja 22 gadus vecs jaunietis no Taizemes. Sabojāja datoros esošo informāciju un radīja milzīgus zaudējumus. Pēc diviem gadiem viņu apcietināja par izraisīto datorvīrusa epidēmiju. Savukārt 3. grupas galvenais mērķis ir izstrādāt jaunus vīrusus, kurus nebūtu iespējams identificēt un kuri spētu mutēt. Mūsdienās vīrusu industrija ātri kriminalizējas, līdz ar to tradicionālo vīrusu skaits, kurus rada 1. un 2. grupas pārstāvji, pakāpeniski samazinās. To ietekmē arī vīrusu radītāju aresti, kas viņus attur no riska sekām. Kriminālais bizness, kura pamatā ir nelegāla naudas iegūšana, ir viens no tiem iemesliem, kā dēļ visvairāk tiek izstrādāti tieši «komerciālie» vīrusi. Šo vīrusu darbība rada visnopietnākos draudus svarīgām informācijas sistēmām un arī parastiem interneta lietotājiem.

No kreisās: DITF dekāns profesors Uldis Sukovskis un viens no pasaulē pazīstamākajiem antivīrusu speciālistiem Jevgēņijs Kasperskis RTU Lielajā aulā.

INFORMĀCIJA

Apsveicam! EEF doktorantu Andri Skuteli, kas 2006. gada 21. septembrī aizstāvējis promocijas darbu «Daugavas HES kaskādes hidroagregātu vadības optimizācijas noteikšanas metode» un ieguvis inženierzinātņu doktora zinātnisko grādu enerģētikas nozares elektroenerģētikas apakšnozarē. APF praktisko docentu Uģi Bratuškinu, kas 2006. gada 5. oktobrī aizstāvējis promocijas darbu «Vecrīgas publisko ārtelpu attīstība 20. un 21. gadsimtā» un ieguvis arhitektūras doktora zinātnisko grādu arhitektūras nozares pilsētbūvniecības apakšnozarē. APF lektori Sandru Treiju, kas 2006. gada 5. oktobrī aizstāvējusi promocijas darbu «Dzīvojamās vides attīstība Rīgā» un ieguvusi arhitektūras doktora zinātnisko grādu arhitektūras nozares pilsētbūvniecības apakšnozarē. DITF doktoranti Ēriku Asņinu, kas 2006. gada 9. oktobrī aizstāvējusi promocijas darbu «Problēmvides modelēšanas formalizācija modeļu vadāmā arhitektūrā» un ieguvusi inženierzinātņu doktora zinātnisko grādu informācijas tehnoloģijas nozares sistēmu analīzes, modelēšanas un projektēšanas apakšnozarē. MLĶF doktorantu Vitāliju Lakeviču, kas 2006. gada 12. oktobrī aizstāvējis promocijas darbu «Latvijas mālu sorbcijas īpašības» un ieguvis ķīmijas doktora zinātnisko grādu ķīmijas nozares fizikālās ķīmijas apakšnozarē.

LIF stipendiju konkurss studentiem un maģistrantiem Sveicam RTU studentus, maģistrantus un doktorantus, kas uzvarējuši stipendiju konkursā 2006./2007. m. g. 1. semestrī: MLĶF: Zandu Bluķi, Intu Kreicbergu, Dinu Rībenu, Laumu Laipnieci, Elmāru Zariņu, Georgiju Bakradzi, Ilzi Elksnīti, Sergeju Gaidukovu; ETF: Vitāliju Butenko, Anitu Strazdu, Ati Meieru, Alekseju Jegorovu, Denisu Stepinu; BF: Mārtiņu Pankaru, Normundu Osīti, Andi Malnaci, Jeļenu Krivicku, Aļonu Smirnovu, Edvīnu Zundi; BF TI: Marinu Bistrovu, Lauru Circeni, Andu Kleinovsku, Jāni Smirnovu, Edvardu Pavlovski, Kristu Zakševski, Viktoru Žilinski; TMF DzTI: Andreju Gusjkovu, Elmāru Korotkovu, Aleksandru Klokovu, Konstantīnu Ļapšinu, Oļegu Petriku, Andreju Baranovski, Aleksandru Aļehno, Fjodoru Mihailovu. Konkursu sponsorējuši a/s «OlainFarm», VAS «Latvijas dzelzceļš», «LMT» SIA, VAS «Latvijas valsts ceļi», a/s «Latvijas gāze», «Rīgas laku un krāsu rūpnīca». RTU bakalauri un maģistri, kuri uzvarējuši 2006.gada zinātnisko darbu konkursos: Datorika un informātika: Jānis Kampars, Egons Lavendelis, Rūdolfs Ošiņš, Dmitrijs Pozdņakovs, Arnis Staško, Laura Sudraba, Raivis Vasiļevskis; Enerģētika un elektrotehnika: Aivis Grigalovičs, Dina Kartopoļceva, Arnis Kļaviņš, Sergejs Ļaskevičs, Aleksejs Podšibjakins, Kārlis Punenovs, Aivars Rudzītis, Māris Kursītis, Irina Sabanska, Aivars Vilks, Igors Vilcāns, Pēteris Vilciņš, Marina Zajeca, Līga Žilinska; Gāzes tehnoloģija: Gints Dzedonis, Kamila Gruškeviča, Arvis Larionovs, Jūlija Mihailova, Jānis Sīviņš, Māris Vīksna; Farmācijas ķīmija un bioloģiski aktīvu vielu sintēze: Zanda Bluķe, Kristaps Jaudzems, Ginta Juste, Jekaterina Petuškova; Autoceļu izpēte un būvniecības tehnoloģija: Alīna Andrejeva, Jānis Barkāns, Juris Matejs, Edvards Pavlovskis, Jānis Smirnovs, Jānis Vasaraudzis; Vides aizsardzības specialitātes: Jūlija Bulgakova, Jūlija Brovkina, Zilgma Irbe, Agris Kamenders. Kārļa Irbīša stipendijas piešķirtas: Normundam Dreimanim, Timuram Gaļejevam, Olgai Gračovai, Mihailam Ivanovam, Edgaram Kokam, Jevgēnijam Korņilovam, Sergejam Kuzņecovam, Ernestam Lejniekam, Eināram Lepnim, Viktoram Nerugalam. Konkursu sponsorējuši a/s «DATI Exigen Group», VAS «Latvijas gaisa satiksme», LEB un VAS «Latvenergo», «ABB» SIA, a/s «Latvijas gāze», a/s «OlainFarm», VAS «Latvijas valsts ceļi» un Latvijas Vides aizsardzības fonda administrācija. LIF mērķprogramma «Izglītībai, zinātnei un kultūrai»

2006. gada 9. novembris

Kas un kāpēc rada datorvīrusus? Turpinājumā Kasperskis stāstīja par vīrusu darbības veidiem. Izplatītākie un pirmie šo vīrusu veidi ir t. s. uz «Trojas zirga» tehnoloģijas bāzētas kaitnieciskas programmas, kuru darbošanās rezultātā datorā uzglabātā informācija (piemēram, interneta banku lietotāju pieslēgšanās vārdi un paroles) tiek nodota svešām personām. Attīstoties šo vīrusu veidiem, parādījās programmas datoru nesankcionētai attālinātai administrēšanai, kas nozīmē, ka ir iespēja piekļūt lietotāja datora resursiem, viņam pašam par to neko nezinot. Taču vairākums «Trojas» programmu ir orientētas uz nesankcionētām darbībām banku sistēmās. 2003. gadā tika reģistrēti pirmie «zombiju» tīkli kā līdzeklis masveida surogātpasta izsūtīšanai. 2000. gadā tika radīti vīrusi, kuri automātiski aktivizē dažādus reklāmas logus, apgrūtinot lietotāja darbu, t. s. Adware. Citas populāras kaitnieciskās programmas nodrošina virtuālās naudas zagšanu, kā arī veic maksas pakalpojumu patvaļīgu aktivizēšanu (kā piemēru var minēt jaunas vīrusu rakstīšanas tehnoloģijas mobilajiem telefoniem, kad tiek zvanīts uz dārgiem maksas numuriem), tādā veidā piespiežot lietotājus vēlāk atmaksāt notērētos naudas līdzekļus. 2004. gadā populāras kļuva viltoto antivīrusu sistēmas, kuras par noteiktu naudas summu iegādājoties un aktivizējot lietotājiem tiek iegalvots, ka programma sekmīgi veikusi vīrusu identificēšanu un likvidēšanu, taču tā ir tikai klientu maldināšana un labākajā gadījumā datorsistēmā nekādas izmaiņas nenotiek. Kā jaunāko var minēt vīrusu veidu, kurš šifrē informāciju uz datora cietā diska un no informācijas īpašnieka tiek izspiesta nauda par informācijas atšifrēšanu. Tāpat milzīgas naudas summas tiek izspiestas, organizējot tādus uzbrukumus lielu uzņēmumu sistēmām, kas pilnībā paralizē to darbu (DDoS). Sistēmas darbs tiek atjaunots, kad ir samaksāta pieprasītā naudas summa. Attīstot datorvīrusu kriminālo biznesu, tiek organizētas īpašas tirdzniecības vietas, tā sauktie melnie tirgi, kur interesenti var iegādāties noteiktus vīrusus, kas izmanto konkrētas programmatūras vājās vietas. Tāpat tur var nopirkt elektronisko adrešu bāzes un izmantot tās surogātpasta sūtīšanai. Un vēl ir iespēja pat veikt speciālu pasūtījumu noteiktiem mērķiem paredzētu vīrusu izstrādei. Tas kārtējo reizi apliecina to, ka, ja ir pieprasījums, tad būs arī piedāvājums. Diemžēl antivīrusu programmām kļūst arvien grūtāk pretoties jaunajiem vīrusiem. Kā vienu no bīstamākajām vīrusu tehnoloģijām J. Kasperskis atzīmēja tieši kriptēšanu. Jaunajām vīrusu sistēmām, kuras izmanto kriptēšanas metodes, nākotnē jau vairs nebūs iespējams pretoties. Otrā kritiskākā tehnoloģija ir vīrusi, kuros ir iebūvēta pretošanās konkrētām antivīrusu sistēmām. Tās ļauj pilnīgi paralizēt antivīrusa programmas darbību, mainīt antivīrusu uzstādītos parametrus utt. Pieaugot dienā saražoto vīrusu skaitam, drīz var tikt sasniegts līmenis, kad antivīrusu izstrādātāji vairs nespēs pienācīgi reaģēt uz visiem ienākošajiem vīrusiem. Lekcijas noslēgumā J. Kasperskis minēja vairākus iespējamos veidus, kā palielināt efektivitāti cīņā pret vīrusu izstrādātājiem. Pirmkārt, ir jāsakārto likumdošana, nepieciešams izglītot sabiedrību, lai veicinātu stingrāku likuma normu pieņemšanu. Otrkārt, nepieciešams investēt līdzekļus speciālas policijas nodaļas izveidošanai tīkla resursu kontrolēšanai. J. Kasperskis norādīja, ka viņi esot gatavi sadarboties ar likumsargiem. Treškārt, nepieciešams organizēt ciešāku sadarbību ar citām valstīm kriminālu darbību apkarošanai tīklā. J. Kasperskis apstiprināja, ka tiek meklētas arī sadarbības iespējas ārvalstīs, lai kaut kādā veidā kopīgiem spēkiem risinātu aktuālās problēmas. Viņš minēja, ka jau tagad katru dienu tiek izstrādāti vairāk nekā divi simti jaunu vīrusu un katru dienu antivīrusu laboratorijā tiek veikta antivīrusu bāzes papildināšana, tāpēc neaizmirstiet lejupielādēt savas antivīrusa programmas atjauninājumus. Tomēr cīņa pret vīrusiem joprojām turpinās, un, ja netiks veikti ļoti nopietni globāli pretpasākumi, tad diemžēl arī tie, kas cīnās ar vīrusiem, vairs nespēs pietiekami ātri reaģēt. Foto: Eduards Lapsa

Sēru vēsts Pēkšņi un negaidīti no mums šķīries MLĶF Vispārējās Ķīmijas tehnoloģijas katedras un Biomateriālu zinātniskās pētniecības laboratorijas vadītājs

profesors Rūdolfs Cimdiņš (17.04.1947.–5.11.2006.). Visdziļākā līdzjūtība ģimenei un tuvākajiem kolēģiem. Izvadīšana 10. novembrī plkst. 14 no Vecpiebalgas baznīcas. Tālr. uzziņām 7089343. Rīgas Tehniskās universitātes avīze

Redaktore Rūta Lapsa. Reģistrācijas apliecības numurs 0438. Redakcijas adrese: Kaļķu ielā 1–319, Rīgā, LV–1658. Tālr. 7089321, 7089023, e–pasts: ji@rtu.lv. JI var lasīt internetā: www. rtu.lv. Metiens 1200 eks. Redakcijas viedoklis ne vienmēr sakrīt ar rakstu autoru viedokli. Par publicētajiem faktiem atbild rakstu autori.

2006. gada 9. novembris

STARPTAUTISKO UN SABIEDRISKO ATTIECĪBU DEPARTAMENTĀ

Divi mēneši EPFL? Divi mēneši EPFL! VITĀLIJS BUTENKO, ETF students Kad es biju mazs zēns un sāku mācīties pirmajā klasē, vectēvs man uzdāvināja kārbiņu ar zīmuļiem. Uz kārbiņas vāka bija balti kalni un kāds man tolaik nezināms karogs – sarkans ar baltu krustu vidū. Šis skats mani apbūra, un es nolēmu kādreiz noteikti aizbraukt uz vietu ar baltajām kalnu galotnēm... Pēc 15 gadiem mana bērnības zīmuļu kārbiņa jau bija pazudusi, bet es izbraucu uz Šveici. Tur kādu dienu lielveikala biroja preču nodaļas skatlogā, sev par pāsteigumu, ieraudzīju tādu pašu zīmuļu kastīti, kādu man pirms daudziem bija dāvinājis vectēvs! Tā negaidīti manas bērnības sapņi piepildījās. Bērnības sapni man piepildīt palīdzēja «Geberta Rufa fonda» (Gebert Rüf Stiftung) programmas «Swiss Baltic Net» finansiālais atbalsts. Pateicoties tam, zinātniski domājošiem maģistrantiem un doktorantiem ir iespēja pavadīt divus vai trīs mēnešus kādā Šveices institūtā, veicot pētījumus. Šovasar jūlijā un augustā es, jūsu padevīgais kalps, izmantoju šo iespēju un pastrādāju Šveices Federālajā tehnoloģiskajā institūtā Lozannā (École Polytechnique Fédérale de Lausanne – EPFL), pētot haosa izmantošanas iespējas sakaru kanālu kodēšanā. Bet nerunāsim par tik mistiskām lietā kā haosa teorijas, labāk pievērsīsim uzmanību EPFL! Ģeogrāfija un iedvesma Lozanna atrodas pašā Rietumeiropas centrā, Ženēvas ezera krastā. Ezera otrā krastā ir «Evian» minerālūdens ražotne. No Lozannas triju stundu laikā var aizbraukt uz Parīzi, Milānu vai Cīrihi, bet nieka pusstundā var nokļūt Ženēvā, kur atrodas daudzas starptautiskās organizācijas, kā sakarnieks pieminēšu tikai vienu – ITU. Runājot par apkārtējo vidi, patiešām ir grūti atrast vārdus, lai aprakstītu lieliskos skatus uz kalniem! Jūs vienkārši atnākat, apsēžaties ezera karstā un stundām ilgi lūkojaties uz kalnu virsotnēm! Ticiet, laika izjūta pazudīs! EPFL ir dislocēts piecu minūšu gājienā no Ženēvas ezera. Brīžos, kad nevarat pierādīt kādu teorēmu vai atrisināt tehnisko uzdevumu, iesaku ikvienam aiziet līdz ezeram un pastaigāties gar krastu. Gandrīz simtprocentīgi varu garantēt, ka pastaiga sniegs iedvesmu domāšanai. Pēc Lozannā pavadītajiem mēnešiem es saprotu profesorus, kas savus rakstus beidz ar pateicību kādai jaukai kafejnīcai, kur, malkojot kafiju, viņi nonākuši līdz saviem atklājumiem. Lozanna ir ļoti mierīga pilsēta, šeit nav sastrēgumu uz ceļiem, un neviens nekur nesteidzas. Dzīve rit savu gaitu. Manuprāt, šī ir ideāla vieta filozofiem, zinātniekiem un visiem domājošiem cilvēkiem. Būtiski ir pieminēt to, ka atšķirībā no mūsu RTU visas iestādes un visas EPFL fakultātes atrodas vienkopus. Ir izveidots monolīts pētniecības centrs, un tas ir ērti. Statistika un prestižs Šveicē ir divas federālās tehniskās augstskolas – jau iepriekš minētais EPFL un ETHZ Cīrihē (Eidgenössische Technische Hochschule Zürich). Abām augstskolām angļu valodā ir vienādi nosaukumi – Swiss Federal Institute of Technology. Ja šīs augstskolas meklējam ārzemju augstskolu reitingu sarakstos, tad neatkarīgi no reitinga autoriem EPFL un ETHZ atradīsim 30 pasaules labāko augstskolu sarakstā. Turklāt, vērojot jaunākās tendences, EPFL reitings pieaug. Vēl nedaudz skaitļu: EPFL sastāv no septiņām fakultātēm un 250 laboratorijām. Apmērām 50% profesoru ir

ārzemnieki. Laboratorijas ir aprīkotas ar vislabāko un visdārgāko aparatūru. Šo faktu piemin gandrīz katrs šeit strādājošs ārzemju pētnieks. Nav grūti pamanīt, ka izglītībā tehniskajās disciplīnās tiek ieguldītas lielas investīcijas, nepārtraukti tiek būvētas jaunas fakultāšu ēkas. Dzīve un darbs Kā jau teicu Lozanna atrodas Ženēvas ezera krastā. Tas ir Šveices reģions, kur cilvēki runā galvenokārt franču valodā. Bet no tā nevajag baidīties! Franču valodu var iemācīties. Gandrīz katru mēnesi EPFL valodas centrs organizē bezmaksas intensīvos kursus. Ar tajos iegūtajām zināšanām pietiks ikdienas saziņai, kaut vai lai sarunātos ar pārdevēju veikalā. EPFL ir kosmopolītisks institūts, kur darba valoda ir angļu. Pat mācības ir organizētas tā – trīs gadus ilgas bakalaura studijas ir franču valodā, bet divgadīgās maģistra studijas obligāti notiek angļu valodā. Es strādāju Nelineārās sistēmas laboratorijā, kur tikai profesors, sekretāre un inženieris bija no Šveices, pārējie doktoranti bija no Serbijas, Irānas, Itālijas, Japānas, Francijas un Indijas. Gaisotne te ir radoša, un kolektīvs laboratorijā ir draudzīgs. Ikviens EPFL darbinieks var nokļūt savā darba vietā jebkurā laikā. Katram ir čipkarte, ar kuru ir iespējams atvērt durvis. Ja jums patīk strādāt naktī – lūdzu, tas ir iespējams! Bet, ja ir vēlēšanās pastrādāt mājās, ar VPN klienta programmu jums būs iespēja pieslēgties jebkurai no laboratorijas SUN mašīnām un veikt nepieciešamās simulācijas vai aprēķinus. Runājot par finansiālo pusi, dzīve Šveicē ir dārga. Par visu ir jāmaksā! Kafijas tasīte EPFL kafejnīcā maksā apmēram latu, bet tas nav tik traki kā ETHZ, kur par kafiju jāmaksā divi lati. Tomēr gadās atrast arī izdevīgus piedāvājumus. Neticami, bet bez maksas no plkst. 7 līdz 21.30 dzelzceļa stacijā ir iespēja paņemt divriteni un veselu dienu braukāt pa blakus esošajām pilsētiņām un laukiem. Secinājumi un diskusija EPFL ir ļoti lielas iespējas izaugt par vadošo pasaules tehnoloģijas centru. Šī mērķa sasniegšanai gan administrācija, gan zinātnieki veltījuši daudz pūļu. «Swiss Baltic» Net nupat rudenī noslēgtais līgums ar EPFL piedāvā maģistrantiem un doktorantiem tiešām unikālu iespēju pašiem vērot, kā notiek institūta dinamiskā attīstība modernā pasaulē, kā tiek organizēts pētniecības darbs un realizēti tā praktiskie rezultāti industrijā vai jaunu inovāciju kompānijas izveidošanā. Un to ir vērts izmantot! Šveicē gūtā pieredze noderēs topošajiem Latvijas inženieriem un zinātniekiem, palīdzēs nodibināt kontaktus un tādā veidā attīstīt arī mūsu alma mater! P. S. Informāciju par «Swiss Baltic Net» stipendijām meklējiet www.swissbaltic.net.

Hāgenes Tālmācības universitātes Rīgas studiju centrā nosvinēts pēdējais izlaidums EVITA MIŠČUKA, Rīgas Tehniskā universitāte kopš 1995. gada ir bijusi mājvieta Hāgenas Tālmācības universitātes Rīgas studiju centram. Pateicoties šim studiju centram, arī studētgribētājiem Latvijā ir bijusi iespēja tālmācībā iegūt Vācijas augstskolas diplomu humanitārajās zinātnēs, ekonomikā, matemātikā, informātikā, elektrotehnikā. Hāgenes Tālmācības universitātes diplomus šeit ir ieguvuši vairāki desmiti studentu no Latvijas. Desmit gadu laikā Hāgenes Tālmācības universitāte Latvijas studentiem ir piedāvājusi apgūt arī vairākas īpaši izstrādātas studiju programmas. Vienā no tām ir starptautiskā maģistrantūras studiju programma «Deutschlandstudien», kas sniedza iespēju 2 gadu laikā iegūt plašas zināšanas Vācijas politikā, vēsturē, ekonomikā un kultūrā un atkarībā no izvēlētās apakšprogrammas iegūt maģistra diplomu vācu valodas mācīšanas metodikā, politikas zinātnē vai vācu literatūrā. Pirmie studenti sāka studijas šajā programmā 2002. gada rudenī, un tagad programmas absolventu skaits pārsniedz 120. Te ir gan Latvijas, Igaunijas un Lietuvas, gan arī Krievijas pārstāvji. 14. oktobrī svinīgā un nedaudz nostalģiskā gaisotnē notika pēdējais programmas «Deutschlandstudien» absolventu izlaidums. Nostalģiskā, jo šis bija gan programmas, gan arī studiju centra pēdējais svinīgais pasākums. Izlaidumā Master of Arts «Deutschlandstudien» diplomus saņēma 22 programmas

absolventi, kas sāka studijas 2004. gada pavasarī. Ar programmas veiksmīgu beigšanu tika sveikti vēl 20 absolventi, kas tikko bija aizstāvējuši maģistra darbus un nokārtojuši gala eksāmenu. Izlaidumā piedalījās RTU rektors, vairāki Hāgenes Tālmācības universitātes pārstāvji, Vācijas vēstniecības Rīgā pārstāvji un absolventu viesi. HTU mācībspēki uzsvēra mūsu studentu centīgumu un iegūto zināšanu kvalitāti. Ir patiess prieks un gandarījums par absolventu paveikto un nedaudz skumji, ka arī šī projekta darbības laiks ir beidzies! Bet beigas vienmēr ir arī sākums kaut kam citam...

STARPTAUTISKO UN SABIEDRISKO ATTIECĪBU DEPARTAMENTĀ

«ERASMUS» – arī mācībspēkiem! Aicinām RTU mācībspēkus pieteikties «Erasmus» stipendijām, kas nodrošina iespēju īstenot mācībspēku apmaiņas braucienus uz RTU partneraugstskolām! Prioritāte būs apmaiņas braucieniem: - kuri nodrošina, ka vieslektora ieguldījums būs neatņemama partneraugstskolas studiju programmas daļa; - pēc kuriem tiks radīti jauni mācību materiāli; - kuri tiks izmantoti, lai nostiprinātu esošos un sagatavotu jaunus fakultāšu sadarbības projektus.

2006. gada 9. novembris

2006./2007. studiju gadā plānotie apmaiņas braucieni jāīsteno līdz 2007. gada 30. septembrim. Lai nodrošinātu piedalīšanos «Erasmus» programmā pēc iespējas lielākam mācībspēku skaitam, prioritāte būs mācībspēkiem, kas līdz šim nav saņēmuši «Erasmus» stipendiju. Apmaiņas brauciena minimālais ilgums ir viena nedēļa, vieslekciju minimālais apjoms – astoņas mācību stundas. Mācību aktivitātēm, kuru ilgums ir īsāks par standarta minimālo ilgumu, jāietver vismaz astoņas mācību stundas. Interesentus lūdzam pieteikties Starptautisko attiecību centrā līdz š. g. 22. decembrim! Sīkāka informācija: tālrunis 7089055, e-pasts: Jolanta.Jurevica@rtu.lv. Partneraugstskolu saraksts: http://www.rtu.lv/studijas/sac/Partneraugstskolu_saraksts.pdf.

Dzīvot zaļi E. SERJOGINA Globālās klimata pārmaiņas un ar tām saistītie draudi liek mums pārskatīt savu vērtību sistēmu un nopietni domāt par dabai draudzīgāku dzīvesveidu un efektīvāku alternatīvo enerģijas resursu izmantošanu. Arī modernajā arhitektūrā arvien skaidrāk iezīmējas ekoloģiskie aspekti. Radot jaunus objektus, arhitekti un pilsētplānotāji cenšas saglabāt apkārtējās vides vērtības, neizjaucot, saudzējot un pielāgojoties tai. Pavisam nesen Britu arhitektu institūts piešķīra Lielbritānijas augstāko apbalvojumu arhitektūrā – Džeimsa Stērlinga balvu – vienam no slavenākajiem britu arhitektiem Ričardam Rodžersam par Madrides lidostas jaunā termināļa projektu, kuru arhitektūras kritiķi nosaukuši par ekoloģijas un estētiskas nevainojamības paraugu. Latvijā ekoloģiskā arhitektūra vēl ir tikai attīstības sākumā. Taču pirmie nopietnie soļi ceļā uz ekoloģiskiem mājokļiem ir sperti. Septembrī Lielbritānijas vēstniecība kopā ar RTU APF un EEF Vides aizsardzības un siltuma sistēmu katedru, arhitektūras un dizaina firmu «A plus» un žurnālu «Būvēt» izsludināja konkursu par ekoloģisku vienģimenes mājokli jeb mūsdienīgu, videi draudzīgu dzīvojamo ēku. Tajā piedalīties varēja ikviens RTU APF un Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas Lauku inženieru fakultātes Ainavu arhitektūras un plānošanas programmas students. Konkursu atbalstīja Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments un Latvijas Arhitektu savienība. Konkursa dalībnieku akadēmiskais uzdevums bija projektēt «zaļo» mājokli meža vidū, ekoloģiski un ainaviski ļoti īpašā teritorijā Vakarbuļļos. Konkursam sākoties 5. septembrī, RTU lektore, konkursa organizatore Dace Kalvāne aicināja vides ekspertus Rīgas domes Vides departamenta vadītāju A. Dubavu, Latvijas Universitātes profesoru Oļģertu Nikodemusu, EEF Vides aizsardzības un siltuma sistēmas katedras doktorantus Andri Kamenderu un K. Rošaru, Lielbritānijas ilgtspējīgo energorisinājumu speciālistu R. Diamondu iepazīstināt studentus ar galvenajiem kritērijiem ekoloģiskas ēkas izveidei. Piecas nedēļas topošo arhitektu prātus nodarbināja jautājumi par videi draudzīga mājokļa plānojumu, apkārtējās ainavas, reljefa un koku audzes harmonisku iekļaušanu projektā, videi draudzīgiem inženiertehniskajiem risinājumiem un būvmateriāliem. Studentu veikumu vērtēja kompetenta žūrija: Latvijas Arhitektu savienības priekšsēdētājs Sergejs Ņikiforovs, Rīgas pilsētas arhitekts Jānis Dripe, profesors

Jānis Krastiņš, praktiskais docents Uģis Bratuškins, arhitekte Ausma Skujiņa, Lielbritānijas vides eksperts Berts Bingems. Konkursa uzvarētāji tika paziņoti un sumināti 19. oktobrī, kad Rīgā viesojās Lielbritānijas karaliene Elizabete II un notika konference «Būvniecība klimata maiņas apstākļos». Edinburgas hercoga prinča Filipa rokasspiediens un pirmās vietas ieguvēja gods tika RTU APF 2. kursa studentam Intam Menģelim, kas konkursā piedalījās ar neregulāri veidotas 280 m 2 lielas vienģimenes dzīvojamās mājas projektu. Žūrija atzina I. Menģeļa projektu par arhitektoniski izteiksmīgu, laikmetīgu un ekoloģisku, kurā izmantoti mūsdienīgi un dabai labvēlīgi materiāli, kas apzaļumota jumta gadījumā labi harmonētu ar bagātīgo dabas ainavu. Otrās vietas laureātes Daces Gureckas darbu žūrijas komisija novērtēja kā drosmīgu ideju, kur arhitektoniskais risinājums savietots ar reāli augošajiem kokiem īpašajā Vakarbuļļu vidē. Autore projekta izveidē ir panākusi loģisku kompromisu starp modernu arhitektūru un ekoloģisku risinājumu. Trešās vietas ieguvēja Aija Morica piedāvāja korektu ekoloģiskās arhitektūras piemēru ar orientāciju uz saules enerģijas izmantošanu un plašu dabiskā materiāla – koka – lietojuma ēkas apdarē. Visi trīs veiksminieki dosies nedēļu ilgā ceļojumā uz Lielbritāniju un varēs iepazīt britu ekoloģisko arhitektūru. Žūrija atzinīgi novērtēja arī Līvas Vijupes un Vladimira Kalinko sniegumu, kuriem Lielbritānijas vēstniecība uzdāvināja britu izdevumu «Eko dizaina rokasgrāmata». Lūgta vērtēt arhitektūras studentu projektus, RTU EEF Vides aizsardzības un siltuma sistēmu katedras vadītāja profesore Dagnija Blumberga atzīst, ka topošie arhitekti izprot vides problēmas, taču grūtāk ir mainīt mācībspēku un jau praktizējošo arhitektu attieksmi. EEF vides zinātnes studentiem uzdots izanalizēt arhitektūras studentu veikumu un sniegt tam savu vērtējumu. Latvijas Arhitektu savienības «Eko kluba» vadītāja arhitekte Ausma Skujiņa solījusi tuvākajā laikā aicināt konkursa dalībniekus un praktizējošos arhitektus uz tikšanos, lai uzklausītu vides zinātnes studentu secinājumus un diskutētu par ekoloģiska mājokļa tēmu plašākā kontekstā. Pieredze rāda, ka ekoloģisku projektu īstenošanā ļoti svarīga ir apņēmīga un drosmīga pasūtītāja sadarbība ar arhitektu. Teju visas pasaulē slavenās ekoloģiskās celtnes ir uzceltas ekoloģiski domājošu pasūtītāju vajadzībām. Der atcerēties, ka ekoloģiski orientētas būvniecības ekonomiskums tiek sasniegts tikai ilgākā laika posmā. Tāpēc apbruņosimies ar pacietību un mācīsimies dzīvot zaļi!

2006. gada 9. novembris

RTU ZINĀTNIEKU PĒTĪJUMI

Rotaļas ar nanodaļiņām EGITA KANCĀNE, Informācijas centra korespondente Biomedicīnas inženierzinātņu un nanotehnoloģiju institūta direktors un Fizikālās medicīnasinženierzinībuprofesoragrupasvadītājs profesors Dr. h. fiz. Jurijs Dehtjars darbojas eksperimentālās fizikas jomā: elektronu emisijas fizikā un bioloģisko audu un materiālu elektronu spektroskopijā, kā arī pēta bioloģisko audu un biomateriālu elektronu apakšsistēmas īpašības un darbību. Par pētījumiem nanomērogā viņš runā vienkārši, nākotnē skatās ar milzīgu entuziasmu un viņa idejās ieklausās daudzi pasaules biotehnoloģijas un biomedicīnas zinātnieki. – Kādus pētījumus pašlaik veic jūsu vadītā institūta zinātnieki? – Viens no aktuālākajiem pētījumiem ir saistīts osteoporozi – skeleta sistēmas slimību, ko raksturo kaulu masas samazināšanās un kaulaudu mikroarhitektūras bojājumi. Viena no idejām ir, ka, iespējams, pie tās vainojamas šūnas. Kauls, tāpat kā jebkurš dzīvs orgāns, reģenerējas: šūnu, kas noārda kaulu, dēvē par osteoklastu, savukārt šūnu, kas tajā pašā vietā pēc laika kaulu atjauno, sauc par osteoblastu. Gadījumā, ja osteoblasts nedarbojas tā, kā vajadzētu, kauls kļūst trausls. Mums, fiziķiem, ir radusies neprātīga ideja, ka, iespējams, osteoporoze ir saistīta ar to, ka osteoblasts – šūna, kuras uzdevums ir veidot jaunu kaulu vielu, – kādu iemeslu dēļ nespēj pieķerties kaula virsmai, uz kuras tai jānosēžas, lai veiktu atjaunošanas darbu. Lai šūna nosēstos uz kaula virsmas, tai ir nepieciešama kāda saite. Ja saites nav, tad tā vienkārši nespēj pieķerties virsmai. Mēs zinām, ka eksistē divi spēki – pievilkšanās un atgrūšanās spēks: ja atgrūšanās spēks ir pārāk liels, šūna nespēj nosēsties uz kaula virsmas, savukārt, ja pievilkšanās spēks ir pārāk liels, šūna būs saspiesta. Šiem spēkiem jābūt līdzsvarā. Mēs nolēmām, ka varam mēģināt noregulēt kaula elektrisko lādiņu. Kā to panākt, pagaidām vēl nezinām. Kauls ir tāds materiāls, ko pamatā veido hidroksilapatīts (turpmāk tekstā – HAP) un kolagēns. Lai izpētītu HAP nanostruktūru, sākām meklēt līdzekļus pētniecībai, ko atradām pavisam citā jomā – pie bioimplantu ražotājiem, jo mūsdienās bioimplantus ražo no HAP vai arī no tērauda, kas pārklāts ar HAP. Lai implants līdzinātos īstajam kaulam, mūsu ideja bija sākt mākslīgā HAP ražošanu no nanodaļiņām. Šim nolūkam sagatavojām projektu un ieguvām Eiropas Savienības līdzfinansējumu. Implanta nanostruktūras iegūšanai sākumā izstrādājām HAP nanokristālus, no kuriem MLĶF Silikātu materiālu institūta direktors prof. Dr. h.inž. G. Mežinskis sacepa keramiku. Mēs paši uzlādējām šo keramiku ar ķīmiskās modifikācijas tehnoloģijām. Šajā pašā virzienā pēc mūsu uzaicinājuma strādāja arī profesors Rozenmans no Telavivas Universitātes, kuram pieejamas fizikālās modifikācijas tehnoloģijas. Profesors Rozenmans pašlaik jau sadarbojas ar kompāniju «Johnson&Johnson», arī tas ir

viens no projekta rezultātiem, par ko es kā projekta koordinators ārkārtīgi priecājos. Lai izpētītu materiāla un implanta kvalitāti, atradām partneri Krievijā – Tomskas ortopēdijas un materiālzinātnes centru, kas pēc pārbaudēm apstiprināja, ka nanodaļiņas un mūsu izstrādātā keramika nav toksiska un ka materiālam ir pozitīvs bioloģiskais efekts. Tātad vēlamais efekts ir panākts. Šos implantus ražos mūsu sadarbības partneri Vācijā un Krievijā. Lai gan pagaidām viņiem ir daudz darba, lai izstrādātu nepieciešamās tehnoloģijas, viņi ir pārliecināti, ka šādas tehnoloģijas un materiāli viņiem ir vajadzīgi. – Tātad no viena pētījuma reizēm izaug vēl vairāki citi pētījumi? – Jā, uz šā pētījuma bāzes ir radušās arī vairākas citas idejas – ja savos pētījumos patiešām būsim ieguvuši kvalitatīvu HAP materiālu, varbūt, izmantojot pieredzi un strādājot minētajā ES projektā vai citur, varam aktivizēt šūnas arī kādam biotehnoloģijas procesam. Pieņemsim, aktivizēt rauga šūnas alus ražošanai vai izmantot šūnas, kas imobilizējas uz virsmas, ūdens attīrīšanai. Šāda veida notekūdeņu attīrīšana pa taisno no kanalizācijas, pēc mūsu aplēsēm, ir pārāk dārgs process, taču domāju, ka šo tehnoloģiju varam piedāvāt kompānijai «Coca-Cola», kam atspirdzinošo dzērienu ražošanai ir vajadzīgs ļoti tīrs ūdens. Sadarbībā ar P. Stradiņa klīnisko universitātes slimnīcu pavisam nesen veicām tādu vienkāršu, bet interesantu eksperimentu – mēs viņiem piegādājām mūsu izstrādātu un dažādā veidā uzlādētu keramiku, un viņi pārbaudīja, kā uzvedas stafilokoki. Pārbaudē atklājās, ka mūsu izstrādātā un uzlādētā keramika neabsorbē stafilokokus. – Kādi ir citi lielākie atklājumi, kas radušies šo pētījumu gaitā? – Man šķiet, ka mēs nupat esam sasnieguši ļoti būtisku rezultātu. Pētot pulveri, no kura sacep keramiku bioimplantiem, mēs atklājām, ka HAP pulvera nanodaļiņas lādiņš ir atkarīgs no daļiņas izmēra. Jo lielāks izmērs, jo lielāks negatīvs lādiņš ir uz daļiņas virsmas. Es domāju, ka nevienam līdz šim nebija izdevies to pierādīt. Kad mēs to atklājām, lūdzām sadarbības partnerim profesoram Bistrovam Krievijas Bioloģijas matemātisko problēmu institūtā to pārbaudīt. Ar datorsimulācijas palīdzību viņš pierādīja to, ko mēs bijām atklājuši. Septembra sākumā konferencē

«World Congres of Medical Physics and Biomedical Engeneering» prezentējām sava pētījumu rezultātus, mums uzdeva ļoti daudz jautājumu, un tad es pārliecinājos, ka tas ir jauns sasniegums. – Kā šo atklājumu varēs izmantot praksē? – Mēs varam izmantot šo sasniegumu, sacepot keramiku, un regulēt ar nanodaļiņu lādiņu implantu mehāniskās un bioķīmiskās īpašības. Sākumā nezinājām, kāpēc atsevišķas nanodaļiņas sacepas konglomerātos, tagad mēs zinām, ka daļiņu lādiņi to atšķirīgo izmēru dēļ nav vienādi, tāpēc tās pievelkas, veidojot t.s. elektrisko komunikāciju (electrical communication). Ja negribam, lai veidojas konglomerāti, keramikai jālieto pulveris ar mazāka izmēra daļiņām, kurām ir mazāks lādiņš. – Visi jūsu minētie pētījumi vairāk vai mazāk saistīti ar medicīnu. Bet kādus pētījumus jūs veicat klasiskās fizikas jomā – Vēl viens projekts, ko realizējam, ir saistīts ar segnetoelektriķiem, taču arī šim pētījumam, iespējams, zināmā mērā būs saistība ar medicīnu, bet pagaidām to skaidri vēl nezinām. Segnetoelektriķis ir viela, kurai elektriskā polarizācija piemīt arī tad, ja nav ārējā elektriskā lauka. Piemēram, no gāzes šķiltavām, kurām iekšpusē nav ne elektriskā lauka, ne benzīna, uzspiežot āķīti, ārā nāk dzirkstele – tur iekšā atrodas materiāls, kuru deformējot uz materiāla virsmas veidojas elektrība. Klasiskā fizika skaidro, ka šāda parādība veidojas makromērogā vai mikromērogā – vajadzīgs diezgan liels materiāla daudzums. Fiziķis no Maskavas profesors Mihails Fridkins uzdeva sev jautājumu – kur beidzas makromērogs un mikromērogs –, un sāka veidot nanofilmas, kuras ir saliktas no segnetoelektriķa molekulām. Manuprāt, tas ir viņa fundamentālais atklājums, jo viņš apgalvoja, ka segnetoelektriķi darbojas arī molekulārā līmenī. Viņš vērsās pie mums, lai mēs ar savām bezkontakta metodēm pārbaudām, vai tiešām tur ir segnetoelektrība. Ar t. s. fotoelektronspektroskopijas un eksoelektronspekroskopijas palīdzību sākām pārbaudīt viņa doto paraugu un konstatējām, ka segnetoelektrība tur ir, bet tā var pazust, karsējot vai apstarojot nanofilmu. Par šiem pētījumu rezultātiem Maskavas kolēģi bija sajūsmā. Tā tapa programmas «INTASS» projekts, esmu šā projekta koordinators. Sākām domāt par projekta gaitā veiktajiem atklājumiem: veicām eksperimentu un mazliet apstarojām nanofilmiņas, un izrādās – starojums ārkārtīgi spēcīgi ietekmē segnetoelektriķus. Domājām, ka nākotnē, apstarojot nanofilmas, mēs, iespējams, varam izveidot jaunu dozimetru, kas ir ārkārtīgi nepieciešams medicīnā – radiācijas terapijā. Kāda cita projekta partneri grib modificēt nanofilmas, lai tās pārveidotu par atmiņas sistēmu un kaut kādā veidā ierosinātu informācijas ierakstīšanu nanofilmās tā, lai pēc tam to varētu nolasīt. Mēs šajā sakarā, izmantojot bezkontaktu metodi, pētīsim filmu elektrisko lādiņu, elektriskos potenciālus utt. – Jūsu vadītais projekts «Ķīmiski un fizikāli modificētā hidroksiapatīta virsmas elektroniskās īpašības» piedalījās arī pirmajā RTU zinātnisko projektu konkursā «Zinātniskās darbības attīs-

5 tība augstskolā». – Šajā projektā mēģinājām pārbaudīt, kā varam ietekmēt HAP virsmas lādiņu, modificējot to ķīmiski un fizikāli. Mēs veicām fizikālo modifikāciju. Ķīmisko modifikāciju veica asoc. prof. Dr.inž. R. Cimdiņš no MLĶF. Uzzinājām, ar kādu radiāciju varam un ar kādu nevaram panākt HAP virsmas modifikāciju. Šajā projektā bija veiksmīgi iesaistīti arī studenti. Ir plānots turpināt pētījumus sasniegto tehnoloģiju precizēšanai ar mērķi piedāvāt rezultātus komercializācijai. Mēs pašlaik realizējam arī vienu IZM un RTU projektu, kura pētījumu pamatā ir mēģinājums modificēt mākslīgos vīrusus, kas tiek izmantoti zāļu ražošanai. Sadarbojamies ar Biomedicīnas pētījumu un studiju centru. Viens no veidiem, kā modificēt vīrusu, ir pamēģināt vīrusu mazliet deformēt. Es piedāvāju vīrusu saistīt ar neorganisku nanodaļiņu, līdz ar to mainot vīrusa elektrisko lādiņu. Ar šo projektu strādāsim līdz gada beigām. Ja izdosies savienot šīs daļiņas, mēs būsim ļoti priecīgi un perspektīvā turpināsim pētīt, kā mainīsies šī komplekta īpašības. – Kā rodas tik daudzu pētniecības projektu idejas? – Sēžot pie galda, idejas ne sevišķi grib rasties. Pirmā lielā ideja par osteoporozes pētījumiem radās kopējā darbā. Dažas idejas rodas spontāni, dažas – semināros, diskusijās ar kolēģiem. Līdz konkrētā projekta idejai kopā ar kolēģiem nonācām apmēram pusgada laikā. Mums ļoti palīdzēja ārsts profesors Haralds Jansons. Materiāla virsmas lādiņa ietekmi uz absorbētām daļiņām aprakstījis fiziķis, 1962. gada Nobela prēmijas laureāts Ļevs Landaus. – Vai pie jums labprāt nāk studēt doktoranti? – Nāk. Pēdējos gados ir vērojama tendence, ka pie mums nāk mācīties no medicīnas specialitāšu doktoranti. Piemēram, šogad studijas doktorantūrā ir sākusi ārste stomatoloģe, kura ir ieinteresēta apgūt jaunu tehnoloģiju – lāzerurbšanu. Šī tehnoloģija nāk no Amerikas. Ārste izpētīs, vai tā ir piemērota Baltijas reģiona cilvēku zobiem. Mūsu sagatavotie biomedicīnas inženierzinātņu un medicīnas fizikas virziena speciālisti grib panākt, lai profesijas mērogā viņus pielīdzinātu mediķiem, jo uz viņu pleciem gulstas milzīga atbildība – viņi pacientam plāno starošanu. Ja ārsts pieļauj kļūdu, viņš var nogalināt vienu pacientu, ja medicīnas fiziķis kļūdās, viņš var nogalināt desmit pacientu. – Vai nanomēroga pētījumiem RTU zinātniekiem ir pietiekami labs aprīkojums? – Kad 20. gadsimta sākumā E. Rezerfords atklāja atoma kodola eksistenci, viņa vienīgais instruments bija acs. Tātad galvenais, kas pētniekam ir nepieciešams, ir galva un acis. Mums nav perfektu instrumentu, ar kuriem var strādāt ļoti ātri, bet varam strādāt arī mazliet lēnāk. Mums, tāpat kā jebkurai pasaules laboratorijai, kas nodarbojas ar nanopētījumiem, ir savs atomspēka mikroskops. Pagājušajā gadā institūtā sadarbībā ar Starptautisko atomenerģijas aģentūru (International Atomic Energy Agency) atklājām unikālu rentgendiagnostikas laboratoriju. Līdz šim pasaulē ir bijušas četras šāda veida laboratorijas.

RTU LIKUMI UN LĒMUMI

Senatoru oktobra lēmumi Sēde notika 30. oktobrī Rektors akadēmiķis I. Knēts un zinātņu prorektors profesors L. Ribickis pasniedza zinātņu doktora diplomus DITF lektoram A. Ņikitenko un BF pētniekam K. Kalniņam. IEF profesoram J. Zvanītājam rektors pasniedza RTU profesora diplomu. Rektors apsveica ETF kā RTU «spicāko fakultāti». RTU starpfakultāšu erudītu konkurss «Spice 2006» notika 28. oktobrī. Pārējās fakultātes konkurss sakārtojis šādā secībā: 2. vietā DITF, 3. vietā IEF, tām seko BF, APF, MLĶF, TMF un EEF. * Rektors informēja: • Šogad RTU doktorantiem veicas promocijas darbu aizstāvēšana, un, liekas, 2006. gada plāns – 30 aizstāvēti darbi – būs izpildīts. 5. oktobrī darbus sekmīgi aizstāvēja APF mācībspēki U. Bratuškins un S. Treija, 12. oktobrī – MLĶF doktorants V. Lakēvičs, 2. novembrī aizstāvēšana izsludināta BF doktorantam A. Zariņam, 13. novembrī – DITF doktorantam A. Vališevskim. • Rektoru priecē, ka RTU studenti saņēmuši 10 no 19 piešķirtajām aviokonstruktora K. Irbīša balvām. • Izdoti MK noteikumi (03.10.06.), kas nosaka augstskolu un studiju programmu akreditēšanu. Jaunumi prasībās: viens ārzemju eksperts; pašnovērtējuma apjoms ne vairāk par 70 000 zīmēm; pašnovērtējums jāiesniedz arī elektroniskajā versijā vienā datnē latviešu un svešvalodā; papildu novērotāji no LSA un darba devējiem; programmu var akreditēt vairākkārt uz diviem gadiem; iesniedzot programmu atkārtotai novērtēšanai, jāpievieno attīstības stratēģija turpmākajiem sešiem gadiem. • LZA izsludināts konkurss uz LZA akadēmiķa un korespondētājlocekļa nosaukumiem. Fizikas un tehniskajās zinātnēs uz vienu akadēmiķa vietu kandidē četri, t.sk. no RTU L. Ribickis un J. Dehtjars. Korespondētājlocekļu konkursā informātikā vienīgais kandidāts ir L. Novickis, ķīmijas tehnoloģijā trīs uz vienu vietu, t.sk. no RTU R. Cimdiņš un G. Mežinskis. • RTU profesoru vidējais vecums pa fakultātēm: APF 66,3; EEF 64,2; TMF 63,3; IEF 61,7; ETF 60,7; DITF 60,4; MLĶF 60,1; BF 59,9. Asociēto profesoru vidējais vecums pa fakultātēm: APF 72,0; ETF 64,0; TMF 59,8; EEF 56,6; MLĶF 54,0; BF 53,3; IEF 50,7; DITF 50,2. • Rektors piedalījies Baltijas universitāšu programmas partneruniversitāšu rektoru sanāksmē Upsalā, kurā apspriesti uzdevumi Baltijas jūras aizsardzībai pret piesārņojumu. Programma aptver 133 Baltijas jūras reģiona universitātes. Reģionā mīt 86 miljoni iedzīvotāju, t.sk. 42 miljoni Polijā, no kuras arī nāk lielākais jūras piesārņojums. • ES finansējumi Latvijas augstākajai izglītībai un zinātnei plānoti trīs operacionālo programmu ietvaros: 1. Cilvēkresursi un nodarbinātība. Prioritāte – atbalsts izglītības kvalitātes uzlabošanai un zinātnes un pētniecības potenciāla attīstībai (ESF), kopā Ls 170 milj. No tiem: augstākajai izglītībai Ls 63 milj. (37%), t.sk. atbalsts maģistrantūrai un doktorantūrai Ls 54 milj., studiju programmu pilnveidošanai Ls 7 milj., akadēmiskā personāla kvalifikācijas celšanai Ls 2 milj.; profesionālajai un mūžizglītībai Ls 66 milj. (39%); zinātnei Ls 41 milj. (24%), t.sk. cilvēkresursu piesaiste zinātnei un motivācijas veicināšana zinātniskai darbībai. 2. Zinātne, pētniecība un tehnoloģiju attīstība. Prioritāte – atbalsts zinātnei, pētniecībai un inovācijām (ERAF), kopā Ls 478 milj. No tiem: zinātnei, pētniecībai un tehnoloģiju attīstībai (t.sk. universitātēs) Ls 197 milj., atbalsts starptautiskiem sadarbības projektiem zinātnē un tehnoloģijās, atbalsts zinātnes un pētniecības infrastruktūras attīstībai; inovācijām Ls 173 milj.; konkurētspējas veicināšanai Ls 108 milj. 3. Infrastruktūra un pakalpojumi. Prioritāte – atbalsts izglītības un sociālās infrastruktūras pilnveidošanai (ERAF), kopā Ls 212 milj. No tiem: augstākajai izglītībai Ls 108 milj. (51%), t.sk. Rīgā – Ls 65 milj.; profesionālajai izglītībai Ls 61,5 milj., vispārējai izglītībai Ls 42,5 milj. Rektors cer, ka jūnijā piešķirtās summas universitāte arī saņems. * Par izmaiņām Senāta Stratēģijas komisijas sastāvā Senāts nolēma: 1. Apstiprināt pieaicinātā Senāta locekļa statusu rektora vietniekam saimnieciskā darbā Aivaram Rubenim. 2. Iekļaut Senāta Stratēģijas komisijas personālsastāvā rektora vietnieku saimnieciskā darbā Aivaru Rubeni un rektora vietnieku informācijas tehnoloģijas jautājumos Zigmundu Zitmani. * Par asociēto profesoru vakantajām štata vietām Senāts nolēma: izsludināt konkursu uz asociēto profesoru vakantajām štata vietām: 1. Vadībzinātnes nozares uzņēmējdarbības vadības apakšnozares specializācijā Būvuzņēmējdarbības ekonomika. 2. Mašīnzinātnes nozares mēraparātu un metroloģijas apakšnozarē. 3.Materiālzinātnes nozares polimēru un kompozītmateriālu apakšnozarē. * Par uzņemšanas noteikumiem RTU 2006. gadā Senāts nolēma: 1. Apstiprināt 2007. gada uzņemšanas noteikumus akadēmisko un profesionālo pamatstudiju programmās RTU. 2. Studiju programmu saraksts, to realizācijas veidi un vietas tiks apstiprināti 2007. gada 29. janvāra Senāta sēdē. * RTU Goda darbinieka nosaukumu Senāts piešķīra TMF profesoram J. Rudzītim un BF mācību meistaram J. Brencim. * Par RTU BALTECH studiju centra maģistra grāda piešķiršanu Senāts nolēma: piešķirt maģistra grādu RTU BALTECH studiju centra studiju programmas «Ražošanas inženierzinības un vadība» maģistrantūras absolventiem: 1. J. Paksim; 2. V. Zelmenei. * Par vidējā pārvaldes, mācību palīgpersonāla un saimnieciskā personāla darbinieku zemākām mēneša darba algām Senāts nolēma: sakarā ar to, ka no šā gada 1. janvāra MK noteikumu Nr. 351 «Par darba samaksas sistēmu atsevišķu no budžeta finansējamo iestāžu

2006. gada 9. novembris

darbiniekiem» darbība ir apturēta, RTU Senāts, sākot ar 2006. gada 1. oktobri, nosaka uzskaitītajiem darbinieku amatiem šādus ierobežojumus. 1. Darbinieku amatu minimālās algas likmju, izglītības līmeņu un RTU koeficientu sistēma. («Amatu likmju un RTU koeficientu tabula.» Red.) 2. Darbinieka algas lielumu nosaka struktūrvienības vadītājs sava darba algas fonda limita robežās, reizinot atbilstošo amata zemāko mēneša darba algas likmi ar RTU koeficientu. 3. Pārkārtojot darbinieku darba algas atbilstoši 2006./2007. m. g. darba algu fondu limitiem, to lielums nedrīkst būt zemāks par sasniegto līmeni (pamatdarbu un papilddarbu algu summu), ja netiek samazināta slodze. 4. Jaunās vidējā pārvaldes, mācību palīgpersonāla un saimnieciskā personāla apmaksu likmes stājās spēkā RTU no 2006. gada 1. oktobra un no šī datuma spēku zaudē RTU rīkojums Nr. 21 – 715 no 28.12.2005. «Par darba samaksu». * Senāts apstiprināja Senāta Informācijas tehnoloģijas komisijas nolikumu. 2.1. Komisijas darbības mērķis ir koordinēt vienotas RTU informācijas tehnoloģijas (IT) attīstības stratēģijas īstenošanu 2.2. Komisijas galvenie uzdevumi: - izskatīt RTU IT stratēģiju un ieteikt to apstiprināšanai Senātā; - kontrolēt RTU IT stratēģijas īstenošanu; - izstrādāt ieteikumus RTU Senāta lēmumiem par stratēģiskiem IT attīstības jautājumiem un būtiskām finanšu investīcijām IT jomā; - uzraudzīt RTU IT dienesta darbību. * Apstiprināja Senāta komisiju precizēto personālsastāvu. (Informācija – Senāta birojā. Red.) * Par Senāta komisiju priekšsēdētāju vietnieku apstiprināšanu Senāts nolēma: apstiprināt komisiju sēdēs ievēlētos Senāta komisiju priekšsēdētāju vietniekus: 1.Stratēģijas komisijā prof. J. Gerhards (EEF); 2. Likumdošanas komisijā - prof. M. Knite (MLĶF); 3. Finanšu un budžeta komisijā - prof. V. Nešpors (IEF); 4. Zinātnes komisijā – prof. J. Grundspeņķis (DITF); 5. Infrastruktūras efektivitātes komisijā - prof. Ģ. Vulfs (DITF); 6. Studiju kvalitātes un programmu komisijā – prof. M. Šenfelde (IEF); 7. Informācijas tehnoloģijas komisijā – RBS direktors J. Grēviņš. * Par profesionālās pilnveides programmas «Akadēmiskā personāla kompetenču pilnveide pedagoģijā un IT jomā» un programmas direktora apstiprināšanu Senāts nolēma: 1. Apstiprināt profesionālās pilnveides programmu «Akadēmiskā personāla kompetenču pilnveide pedagoģijā un IT jomā.» 2. Apstiprināt asoc. prof. Anitu Lanku par profesionālās pilnveides programmas «Akadēmiskā personāla kompetenču pilnveide pedagoģijā un IT jomā» direktoru. * Senāta Studiju programmu komisijas priekšsēdētājs asoc.prof. J.Smirnovs ziņoja par komisijā iesniegto pašnovērtējuma ziņojumu recenzēšanas rezultātiem. Pozitīvu vērtējumu saņēmuši pašnovērtējuma ziņojumi šādām 2005./2006. m. g. realizētajām programmām: 1) doktora, maģistra un bakalaura akadēmisko studiju, bakalaura un maģistra profesionālo studiju programmām «Elektrotehnoloģiju datorvadība» (recenz. prof. M. Kleinhofs); 2) doktora studiju programmai «Būvniecība» (recenz. prof. J. Briņķis); 3. maģistra profesionālo studiju programmai «Inovācijas un uzņēmējdarbība». (recenz. prof. G. Lauks). * Apstiprināja maģistra akadēmisko studiju programmu «Uzņēmējdarbības finanses». * Par uzņemšanu maģistra profesionālo studiju programmā «Būvuzņēmējdarbības un nekustamā īpašuma vadīšana» Senāts nolēma: 1. Atļaut uzsākt maģistra profesionālo studiju programmas «Būvuzņēmējdarbības un nekustamā īpašuma vadīšana» īstenošanu nepilna laika (neklātienes) formā no 2006./2007. akad. gada otrā pusgada. 2. Uzņemšanu studijās veikt saskaņā ar RTU Senāta 2005. gada 12. decembra lēmumu «Par uzņemšanas noteikumiem augstākā līmeņa akadēmisko un profesionālo studiju programmās RTU 2006.gadā». 3. Pieteikšanās studijām notiek laikā no 2006.gada 18. decembra līdz 2007. gada 20. janvārim. 4. Maksa par studijām 2006./2007. m. g. uzņemtajiem nepilna laika (neklātienes) studentiem ir Ls 1490,00 gadā. 5. Studiju maksa par pirmo pusgadu jāsamaksā līdz 2007. g. 25. janvārim. * Par izmaiņām maģistra profesionālo studiju programmā «Inovācijas un uzņēmējdarbība» Senāts nolēma: 1. Iepriekšējās izglītības prasību 2. punktu izteikt papildinātā redakcijā: «Bakalaura akadēmiskais grāds sociālo zinātņu jomā vai tam pielīdzināma izglītība, un vismaz 3 gadu uzņēmēja pieredze vai pieredze vadošā amatā». 2. Iepriekšējās izglītības pielīdzināšanas nosacījumus konkretizēt programmas satura un īstenošanas aprakstā. * Apstiprināja izmaiņas IEF Ražošanas un uzņēmējdarbības institūta nolikumā. * Apstiprināja izmaiņas IEF SESMI nolikumā. * Apstiprināja izmaiņas bakalaura un maģistra profesionālo studiju programmā «Transporta sistēmu inženierija». * Par profesora grupas «Protēžu mehānika» un ar to saistītā Invalīdu apmācības centra (IAC) likvidēšanu Senāts nolēma: sakarā ar to, ka Bulgārijas pilsonis J. Djukendžijevs, kurš bija pieņemts darbā RTU par profesoru specialitātē «Protēžu mehānika», ir pārtraucis darba attiecības ar RTU 2005. g. 30. jūnijā un RTU Senāts 2006. g. 25. septembrī ir pieņēmis lēmumu par studiju programmas «Bionika un protezēšana» slēgšanu, jo tajā nav studentu, kā arī, pamatojoties uz RTU Transporta un mašīnzinību fakultātes Direktoru padomes 2006. g. 10. oktobra sēdes lēmumu par profesora grupas «Protēžu mehānika» likvidēšanu, likvidēt RTU sastāvā profesora grupu specialitātē «Protēžu mehānika» un ar to saistīto IAC. * Par izvirzīšanu uz LZA 2006. gada F. Candera balvu Senāts nolēma: pamatojoties uz LZA akadēmiķa, profesora, RTU Būvniecības fakultātes Būvkonstrukciju katedras vadītāja Dr. h. inž. Kārļa Rocēna lielo zinātnisko ieguldījumu kompozīto materiālu un sarežģītu telpisku konstrukciju, kas veidotas uz šo kompozīto materiālu bāzes, aprēķinu metodikas un tehnoloģiju izstrādē, rekomendēt Kārļa Rocēna kandidatūru konkursam uz LZA 2006. gada F. Candera balvu.

M.E.

INFORMĀCIJA

2006. gada 9. novembris

«Phare» projekta «Zināšanu vadības centrs» konsultatīvais seminārs RENĀRS REKLAITIS, projekta «Zināšanu vadības centrs» vadītājs 19. oktobrī Rīgas domes telpās notika «Phare» projekta «Zināšanu vadības centrs» konsultatīvais seminārs. «Phare» projektā «Zināšanu vadības centrs» RTU kopā ar projekta sadarbības partneriem LU un Rīgas domi izstrādā augstskolu un pašvaldību sadarbības mehānismu, kura pamatā ir informācijas apzināšana, uzkrāšana un izplatīšana par

augstskolu kompetencēm un vajadzībām – ekspertīzi, lietišķajiem pētījumiem, studentu pētnieciskajiem darbiem un nepieciešamajām prakšu vietām – un pašvaldības attīstības prioritātēm, lietišķo pētījumu vajadzībām, ekspertīzi un iespējamām prakšu vietām. Konsultatīvais seminārs ir viena no projekta aktivitātēm ar mērķi iepazīstināt citas projektā neiesaistītās augstskolas, studentus un dažādu Latvijas reģionu pašvaldības, kam varētu būt interese par partnerības veidošanu starp augstskolām

Izsludināts konkurss! LZA, a/s «Latvijas gāze» un Latvijas Izglītības fonda mērķprogramma «Izglītībai, zinātnei un kultūrai» izsludina konkursu 2006. gada balvām un stipendijām zinātnē. Tiks piešķirtas divas gada balvas: viena – ievērojamiem zinātniekiem un radošiem praktiķiem gāzes un ar tām saistītās ķīmijas tehnoloģijas un siltumtehnikas nozarēs, otra – kardioloģijas zinātnē par izcilu darbu kopumu vai mūža veikumu attiecīgajā nozarē; kā arī divas stipendijas doktorantiem gāzes un siltumtehnikas tehnoloģijas un kardioloģijas nozarēs. Pretendentus balvas saņemšanai var izvirzīt LZA locekļi, Latvijas zinātnisko institūtu padomes, a/s «Latvijas gāze», universitāšu senāti un fakultāšu domes. Izvirzot pretendentus LZA – a/s «Latvijas gāze» balvai, jāiesniedz šādi dokumenti divos eksemplāros: • motivēts izvirzītāja iesniegums; • ziņas par pretendentu (Curriculum vitae), norādot darba un mājas adresi, telefonu, personas kodu, elektroniskā pasta adresi;

• izvirzītāja vai pretendenta parakstītā iesniegtā darba (darbu) anotācija latviešu valodā (darba nosaukums arī angļu valodā); • izvirzītā darba (darbu kopas) aprakstošā un grafiskā daļa. Materiāli iesniedzami līdz 2006. gada 23. novembrim LZA Zinātniskajā sekretariātā, Akadēmijas laukumā 1, 2. stāvā, 231. istabā, Rīgā, LV – 1524, vai attiecīgo zinātņu nodaļās (tālruņi uzziņām 7223931, 7223633, 7220725, 7225889). Zinātņu prorektora dienests

un pašvaldību ar mērķi veicināt zināšanu pārnesi un inovāciju sasaisti ar vietējo sociālekonomisko attīstību. Seminārā piedalījās pārstāvji no RTU, LU, Rīgas domes, Vidzemes reģionālās attīstības aģentūras un Pori pašvaldības (Somija). Semināru atklāja un ar izstrādāto augstskolu un pašvaldības sadarbības modeli iepazīstināja projekta vadītājs no RTU – Renārs Reklaitis. Rīgas domes pārstāvis Mareks Zeltiņš semināra dalībniekiem stāstīja par Zināšanu vadības centra informācijas sistēmu, kas jau vairākus

gadus veiksmīgi darbojas Rīgas domē un saistībā ar projektu tiks pielāgota RTU un LU vajadzībām. Seminārā uzstājās arī Māris Ēlerts, kas prezentēja LU Inovāciju centra darbību, kā arī Somijas pārstāve no Pori reģiona attīstības aģentūras (POSEK) Jita Poijervi-Mikulainena, kas stāstīja par pašvaldības un augstskolu sadarbības modeli Pori, pēc kā sekoja diskusijas par sadarbības modeli starp augstskolām un pašvaldībām.

Katrai fakultātei – savs reklāmas rullītis

No oktobra tiek īstenots ESF finansēts projekts «Informatīvās telpas izveide par profesionālo studiju iespējām RTU un inženieru lomu Latvijas tautsaimniecībā». Projekta mērķis ir veicināt ieinteresētību un izpratni par inženiertehnisko zināšanu un prasmju lomu reģiona un valsts tautsaimniecības attīstībā, popularizēt studiju iespējas RTU. Īstenojot projektu, pieaugs skolu audzēkņu informētība par inženierzinātnēm, līdzar to studiju izvēle būs mērķtiecīga un balstīsies uz izpratni par tautsaimniecības un darba tirgus pieprasītajām specialitātēm un to apgūšanas iespējām RTU. Projektu īstenojot, paredzēts: 1) izveidot deviņus videorullīšus (katra garums ~5 minūtes) par fakultātēm un RTU; 2) izvērst reklāmas kampaņu reģionālajās televīzijās. Izveidotie videomateriāli no februāra līdz jūnijam tiks demonstrēti reģionālajās televīzijās kā daļa no RTU reklāmas kampaņas par studiju iespējām; 3) izplatīt videomateriālus skolās. Videoreklāmas CD formā nosūtīs uz Latvijas vidusskolām; 4) ievietot videoreklāmas RTU mājaslapā. Videomateriāla par fakultāti sižetiskais saturs: 5 min garā filmiņa iecerēta kā ekskursija pa fakultāti, kuru vada un visu izrāda divi aktīvi, komunikabli studenti – meitene un puisis. Informatīvais saturs: fakultātes rekvizīti, statistiskie dati, studiju iespējas – līmeņi un programmas, budžeta vietu skaits, apgūstamās specialitātes un darba vietas. Videorullīša nobeigumā sabiedrībā pazīstama cilvēka, attiecīgās fakultātes absolventa komentārs par pieprasītajiem speciālistiem. Projekta vadītāja Sigita Klezberga (7089404; 29115955)

Vēlies būt daļa no jauna un profesionāla kolektīva – piesakies darbā!

Cienītie RTU Arodbiedrības organizācijas biedri!

SIA «Baltijas Dizaina Grupa» meklē arhitekta palīgus Tu esi: • enerģisks, komunikabls un precīzs; • spējīgs plānot un organizēt savu darbu; • tev ir augsta atbildības izjūta; • proti strādāt ar «AutoCAD» un oﬁsa programmām; • proti latviešu un krievu valodu. Mēs piedāvājam: • pastāvīgu darbu augošā uzņēmumā; • sociālās garantijas; • labus darba apstākļus birojā Rīgas centrā; • iespēju turpināt mācības specialitātē. Pieteikuma vēstuli un CV sūti pa e-pastu dace@baltijasdizainagrupa.lv vai faksu 7242246. Biroja tālrunis 7242241.

2006. gada 23. novembrī plkst. 15 Kaļķu ielā 1, 201. telpā notiks RTU Arodkomitejas priekšsēdētāja pārvēlēšanu konference.

Bijušos kolēģus pieminot Kā katru rudeni, veļu laikā pieminēsim tos, kas aizvadītajā gadā aizgājuši aizsaulē: IEF inženieri Ināru Adrianovu, Saimniecības dienesta sētnieku Jāni Bieti, MLĶF profesoru Rūdolfu Cimdiņu, Valodu institūta lektori Ludmilu Guļčaku, Apsardzes dienesta sargu Imantu Lazdiņu, BF docentu Gunāru Šmitu, Liepājas filiāles profesionālās vidusskolas skolotāju Vilni Pungu, EEF docenti Natalju Rolduginu un pensionētos darbiniekus: MLĶF laboranti Lidiju Bērzi, DITF docentu Argo Čipu, Neklātienes un vakara departamenta darbinieci Annu Jankovsku, Plānu finanšu daļas darbinieci Margitu Kalnāju, TMF profesoru Olafu Kepi, IEF profesoru Juri Lūsi, Inženiermatemātikas katedras docentu Vilhelmu Ozolu, TMF docentu Vladlenu Putjatinu, Studentu pilsētiņas strādnieku Jevgēniju Vjataru.

STUDENTU LAPA

«Rudens kā rudens, biezie un gājputni laižas uz Nīlu…» Bet pie mums visapkārt dzeltenu lapu paklājs, un rudens šogad lutina ar savu omulību. Vēl tikai siltas tējas krūze ar medu un jauks sarunu biedrs blakām. Bet tas jau tikai sapņos, īstenībā rudens paskrien tik ātri, ka retais aiz savas steigas ierauga skaistumu apkārt, ko rudens dāvina. Arī pusdienas varētu mierīgi paēst kaut vai pie kolonnām Ķīpsalā vai parkā uz soliņa, lai tikai tuvāk rudenim. Jā, un aizejot atstāt kādas drupačas arī baložiem. Neliels haosiņš jau pēc tam iznāk, bet ir prieks par apmierināto apetīti un jauko

kompāniju (tikai cik nu kuram tā šķiet jauka :)), un atlikušās kripatas gan jau sētnieks no rīta satīrīs. Rudens lutina arī pirmos kursus to Lielajā dienā, kad no fukšu statusa, izejot cauri ugunij un ūdenim, viņi pārtop par īstiem studentiem ar visiem to priekiem un nedienām, veiksmēm un kreņķiem. Bet kur nu te kreņķi, ja tik jauks laiks ārā aiz loga. Te tikai labu draugu kompāniju, un, aidā, enerģiju tumšākajiem mēnešiem smelties apsnigušā lapu zeltā! Neaizmirsti arī tu iekrist savā lapu čupā! :))) ZANE

Pirmkursnieku iesvētības ZANE GRIGALE, MLĶF 11. oktobrī gan visā Ķīpsalā, gan arī citu RTU fakultāšu tuvumā bija manāma oktobrim neierasta rosība. Pirmo kursu iesvētības: skriešana, smiešanās, iepazīšanās, smērēšanās, riņķošana, dažādu pārbaudījumu veikšana, vakarā dejas un tusiņš «Essential». Studentu dzīvē tāds notikums ir tikai vienreiz – pilnvērtīga pārtapšana par īstu studentu! Ķīmiķi bija izklīduši pa visu Ķīpsalu, kā jau parasti, un, lai iegūtu īsta studenta statusu, bija jāprot gan uzķert nevārītas olas, gan jāsagatavo kartupeļi vakariņām ar lūstošiem plastmasas piederumiem un ķirurģiskajiem cimdiem, ar ķīniešu irbulīšiem bija jāatrod miltu lādē apslēptie dārgumi, pēc ilgākas rotēšanas ap savu asi jāpārlej reaģenti no vienas mēģenes otrā, jāuzbur dažādi brīnumi no papīra jeb jāizloka origami un jāveic vēl dažādi citi studentu ikdienas brīnumi! (Zane) Būvnieku pirmkursnieku testēšana: mežā dzīvo zivs... Māte Zivs... Matainie turas kā vēl nekad... Brīvību Latvijai!... Biezpiena sieriņš un ābolu biezenis... Kaut ko tādu vēl Ķīpsala nebija piedzīvojusi. Lai BF pirmkursnieki kļūtu par pilntiesīgiem studentiem, viņiem iesvētībās bija jāiziet desmit kontrolpunkti, cits par citu interesantāks, kuros vajadzēja pierādīt savu veiklību, prāta spējas un prasmi uzdevumus veikt komandā. (Pauls) Lai jaunie radisti (ETF) būtu vispusīgi, nācās pārbaudīt viņu veiklību. Veidojām šķēršļu joslu, kur viens no komandas gulēja uz palaga, bet pārējā komanda viņu vilka cauri joslai. Protams, jaunajiem speciālistiem vajadzēja rādīt savu prasmi cilvēka sastāvdaļu un orgānu pazīšanā. Kad

atpazīšana ar taustes palīdzību nonāca līdz acij, studentiem tika radīta ilūzija, ka tā ir izbakstīta, un beigu beigās kā nodarījums tika parādīta šī izrautā acs. Nevajag satraukties – nu nebija tā acs īsta! Un kur nu bez koordinācijas pārbaudes – katram no komandas vajadzēja griezties ap savu asi un nest trauciņu ar ūdeni. Pavērojot citu fakultāšu iesvētības, nākas secināt, ka šis pārbaudījums ir guvis visai lielu popularitāti. Studentam vajag zināt, kur atrodas un uz kuru pusi jāiet! (Elīza) Stāsts par mehu (TMF) pirmkursnieku iesvētībām: noklausāmies mehu «karaļa» ievadrunu. Jāsadalās grupās. Izrādās, ka mūsu fakultātē ir diezgan daudz izskatīgu meiteņu, tas jāpiefiksē! Sadalījāmies, mūs sasēja vienā auklā. Pamestā PSRS «impērijas» ēkā jāizrāpo cauri apmēram 10 m garam, šauram tunelim, kas ir pilns ar mums nezināmu substanci. Lienu pirmais, sajūta ir pretīga, jārāpo uz vēdera. Ir dzirdami meiteņu brēcieni, laikam viņām tā substance neimponē, man arī, bet tas ir jāiztur. Slīdam pa kāpnēm, lecam maisos ar smiltīm. Es jau zināju, ka nevienā iesvētīšanā neiztiek bez miltiem, baltas sejas mums droši vien piestāv. Iepriekš biju dzirdējis par dārzeņu sejas masku ārstējošo iedarbību, bet neatceros, ka tās sastāvā būtu minēts kečups un sinepes. Gaiteņi un koridori, var apmaldīties, bet mums ir savs gids, kas ved mūs uz nākamo pārbaudījumu, gids fotografē mūs netīrus un piekusušus – vāc kompromātu. Tagad izmēģina arī mūsu plaušas, jāpiepūš balons tik liels, kamēr tas pārsprāgst. Sāku pūst, bet f..k, tur iekšā sabērti pipari, no acīm gāžas asaras... Izrādās, ka pusdienas arī paredzētas, taču pavārs nezināja, kā pareizi pagatavot putru, un

2006. gada 9. novembris

mums jānogaršo šis draņķis. Vēl vairāki pārbaudījumi, un beidzot gaiteņa galā redzama gaisma. Beidzot gaļas kombināts ir iziets. Jāpārskaita komandas biedri – 10 gaļas gabali joprojām ir vienā striķī. Bet es vairs viņus neatpazīstu, es neatpazīstu pats sevi. Ienākot fakultātē, mēs slikti pazinām cits citu, izturot titānu cienīgus pārbaudījumus, kad nācās izpalīdzēt cits citam, kļuvām tuvāki un saliedētāki. (LastSeptember) IEF pirmkursniekus šogad sagaidīja vispārēja veselības pārbaude – studentiem jābūt pilnīgi veseliem, lai spētu pilnvērtīgi iesaistīties gan mācību, gan studentu dzīves procesā. Pirmkursnieki bija ieradušies ar dažādām traumām – vienam zila acs, citam roka vai kāja lauzta, cits vērsās pēc psihologa palīdzības. Pacientiem bija jāiziet redzes, muzikālās dzirdes, balss, ožas, garšas kārpiņu, fiziskās sagatavotības, smadzeņu, līdzsvara, lokanības, profilakses, spalīšu, cieņas, pirkstu veiklības, kā arī vēl dažādi pārbaudījumi. Piemēram, pirkstu veiklības pārbaudē studentiem vajadzēja atdalīt tārpus no sliekām. Tik liela studentu atsaucība sen nebija pieredzēta, sarosījušies bija ne pa jokam. Skrēja, enerģiski visu darīdami, droši, bez bailēm, ka kāda ola uz galvas uzkritīs! Uz labāko komandu apbalvošanu bija ieradies mūsu dekāns K. Didenko, lai iedvesmotu pirmkursniekus studēt, baudīt visas RTU dotās iespējas, kā arī apsveiktu visus iesvētību dalībniekus. Cerams, ka tikpat liela enerģija un gribasspēks darboties būs mūsu pirmkursniekiem arī turpmāk. (Liāna) Ditfus sākumā sadalīja pa grupiņām, grupiņām apsēja drošības lentes un iedeva vienu karti. 1. kontrolpunktā mūs ne-

sagaidīja diez ko silti. Kādai komandai bija dots uzdevums apmētāt mūs ar olām! Mūkot no olām, aizskrējām katrs uz savu pusi. Paldies Dievam, man neviena netrāpīja. Pēc pavisam īsa brīža mēs paši saņēmām jēlas olas un bijām izvēles priekšā: atriebties vai izpildīt uzdevumu un apmētāt ar tām kādu no pārējām komandām. Izšķīrāmies par labu otrajam un darījām to ar neviltotu prieku. Sastapu Gintu un Jāni no manas grupas, izrādījās, ka katram no viņiem ir ola un viņiem ir liela vēlme tās sasist pret manu galvu. Pēc neilgas cīņas manos matos tika iesmērētas divas olas. Izrādās, ka olas ir labs želejas aizvietotājs... Nākamajā sacensību tūrē sākumā ēdām kukurūzas pārslas ar sarkanajiem pipariem, bija gardi, un tad bļodā, kurā bija palicis paprāvs sarkano piparu daudzums, tika ieliets alus. Vēlāk centāmies noskaidrot, no kuras grupiņas drēbēm iznāks garāka virve. Saplēsām visus kreklus, arī bikses novilkām. Žēl, ka meitenes izrādījās tik kautrīgas, laikam apjuka daudzo puišu ielenkumā. (J. Celitāns) Komentārs no enerģētiķu iesvētītajiem fukšiem – Ilona Umbraško: «Nenožēloju. Jaukā kompānijā patīkami pavadīts laiks. Jūtos gandarīta, ka par visiem pārbaudījumiem saņēmu godpilno pirmo vietu un dāvaniņu. Patika kontrolpunkts «Autobuss», jo tiku izvēlēta par šoferīti.» «No «Latvenergo» dabūjām nosūtījumu pie ārsta. Kā arī nopelnījām piecus santīmus pašpārvaldes budžetam, dziedot latviešu tautasdziesmas pie Nacionālā teātra. Kopumā – paldies pašpārvaldei par kolosālo pasākumu.» (Guntars) Ir tikai viena diena katra studenta dzīvē, kad mēs pa īstam, par visiem 100% kļūstam piederīgi studentu saimei. Ne katram ir dota tā laime un iespēja izbaudīt visus fuksēšanas rituālus, izjust studentiem raksturīgas emocijas un galu galā sajusties kā savējam savējo pulkā. Novēlu visiem pirmkursniekiem studiju laiku pavadīt tā, lai pēc gadiem to atcerētos ar prieku un pozitīvām emocijām par simtiem aizraujošu piedzīvojumu! Mēs varam izdarīt daudz vairāk, nekā mums sākumā liekas. Tikai jāsaskata un jāizmanto tās iespējas, ko dzīve sniedz!

STUDENTU LAPA

2006. gada 9. novembris

Veiksmīgs un jauns uzņēmējs – tieši TU! Latvijas 15 augstskolu studenti sacentīsies grandiozā biznesa simulācijas spēļu konkursā «Bizness 24 h». Konkurss notiks vairākās kārtās. Pirmais ceturtdaļfināls notika 3. novembrī Rīgas Tehniskajā universitātē, bet fināls norisināsies 7. un 8. decembrī, kad piecas labākās studentu komandas sacentīsies Latvijā pašlaik pieprasītākajā biznesa simulācijas spēlē «Decision Base». Pasākumu atbalsta SIA «Komercizglītības centrs» un SIA «Latvijas Mobilais telefons». Informācija par projektu mājaslapā www.bizness24h.lv. Student, nekavē – bastot vairs nav modē!

1. RTU matemātikas olimpiādes atlase 27. oktobrī notika 1. RTU matemātikas olimpiādes dalībnieku pusfināls, kurā piedalījās 86 studenti. Dalībniekiem tika doti trīs uzdevumi, kurus vajadzēja atrisināt pusotras stundas laikā. Finālā ir tikuši 47 dalībnieki. Atlases rezultātus var apskatīt www.rtusp.lv sadaļā «Studijām». Visaktīvākie bijuši pirmkursnieki, kas cīnās ne pa jokam, jo gaidāmas arī labas dāvanas no «Līvu akvaparka» un RTU Studentu parlamenta! Starp citu, «Līvu akvaparkā» no 6. līdz 30. novembrim notiek studentu dienas, jo par trim stundām lieliskas atpūtas, uzrādot studentu apliecību, vajadzēs samaksāt tikai Ls 7,50! Fināla rezultātus gaidiet nākamajā «Jaunā Inženiera» numurā un arī RTU Studentu parlamenta mājaslapā! RTU SP IRINA KARPEJEVA

Ķīmiķi joko «Viss sākās ar kliedzienu, Ar rupjas maizes riecienu, Kas zin, kā tam beigties, Laiks taču mīl steigties.» «Un mums tik skriet pār dzīvžogiem un barjerām pretī karjerām un priecāties par mežonīgiem rietumiem, viņu cietumiem.»

NADJA: «Es stāvu uz malas un prasu sev skaļi, kāpēc man jāpaliek malā, kad sirds man tik zaļa kā dienvidvējš...»

Pat vismazākajām. Un aizlaistos ar visiem vējiem Tālāk par vietu, ko var redzēt Un ko nevar redzēt ar’. Kas pateiks, kā tas beigsies? Norims vai tālāk steigsies?»

Ķīmiķi mirst jauni.

LĪVA: «Un zinot, kā labāk, kā vajag pa straumei, pa straumei, Bet darīt kā visi, nudien, tas neatbilst manai gaumei.»

KIRILS: «Nāk nakts, un pie debesīm parādās zvaigznes...»

LĀSMA S.: «Mans draugs, mans prieks un acuraugs, manas nedienas un raizes, garozas no rudzu maizes. Mans izvēlētais ceļš, mana nodziedātā dziesma, un ugunskurs tāls un liesma, kas nekad neapdzisīs, nekad nepiekusīs, nekad nepiemānīs, kad būs augsti.»

ZANE: «Es atdotos gan viesuļvētrām trakām, Gan krustcelēm, gan takām

Ķīmiķu nav daudz, bet viņi ir visur.

SERGEJS: «Skolā trešā klasē visi mani sauca Vārdā, kuru grūti atkārtot. Māte katru dienu lika izēst putru, Bet aiz loga draugu balsis skan.»

Ķīmiķi nemirst, viņi vienkārši pārstāj reaģēt.

Organiskās ķīmijas pamatlikums: ja vienu kilogramu mēslu sajauc ar vienu kilogramu ievārījuma, tad iegūst divus kilogramus mēslu.

IRINA: «Vai saule tu vai ēna, tu esi labākā. Kā gaiša, silta diena, uz mirkli manējā. Esi man – pāri visam kā debesis, kas zemi klāj. Vien svarīgi man ir ticēt, ka mirkli būsi manējā.»

Ķīmijas meitenes dzer, līdz pazūd reakcija, mediķu meitenes dzer, līdz pazūd pulss. Iedzersim par fizikas meitenēm, kas dzer, līdz pazūd pretestība.

Ķīmijas skolotāja: – Kas notiks ar dzelzi, ja to atstāsim zem klajas debess? – Tā sarūsēs. – Pareizi. Bet ar zeltu? – To nospers...

LĪGA: «Es viņu satiku reiz kādās lauku dejās, Tur viņa dejoja, un valsis bija jauks! Bet viņai līdzi bija vecāki un brālis, Vēl divas draudzenes un, liekas, arī draugs.»

AGNESE: «Jel saki jūras dziļumā, kas tur mīt; jel saki vētrā liedagā, kas tur spīd.»

LĀSMA M.: «Kad barojām pīles, Asaras krita tev lielas kā ozola zīles, Kā jūrnieki rumu ES GRIBU uz Munameģi! Ar sarkanām neļķēm laiks atvadīsies. Ir rudens!!!» «Mēs atnācām, un kāds aiziet, mēs aiziesim, un nāks cits, un tā tam, tā tam būs griezties, kamēr pasaule sev vēl tic!» ZANE, MLĶF SP

Ķīmijas stunda. Skolotāja: – Maijiņ, kādā krāsā tev iznāca šķīdums? Maija: – Sarkans. Skolotāja: – Sēdies, pieci. Skolotāja: – Un kādā krāsā Pēterītim? Pēterītis: – Oranžs. Skolotāja: – Sēdies, četri, nav īsti tāds, kā vajadzēja. Skolotāja: – Jānīt? Jānītis: – Melns! Skolotāja: – Divi! Klase, gulties!

Ķīmijas pamatlikums – karsta kolba izskatās tāpat kā auksta kolba!

Ķīmiķis ķīmiķim draugs! ZANE & LĪVA, MLĶF SP

STUDENTU KLUBĀ UN KULTŪRAS CENTRĀ

2006. gada 9. novembris

RTU studenti – jauki un pozitīvi jaunieši Intervija ar žurnālisti Laumu Mellēnu – «RTU Spice 2006» žūrijas locekli. Asja Visocka: – Vai tu pirmo reizi vēro kādu no Studentu kluba rīkotajiem konkursiem? L. M.: – Nē, mani ar RTU Studentu klubu saista sena vēsture, jo kādreiz muzicēju stīgu ansamblī «Gaiva». Lai arī mana izglītība absolūti nav tehniska (esmu studējusi starptautiskos kultūras sakarus, spāņu valodu un socioloģiju), tomēr man ir ļoti interesanti vērot, kā domā, jūt, sacenšas un priecājas eksakto un tehnisko zinātņu studenti. Esmu piedalījusies žūrijas darbā Studentu teātra dienā, kas ir tuvāk manam lauciņam – kultūrai. A. V.: – Tavi spilgtākie iespaidi un pārdomas par RTU «spicākajiem» studentiem? L. M.: – Ļoti pozitīvi, jauni, jautri cilvēki, kuros nav nekādas agresijas. Varbūt tas tāpēc, ka labākā daļa nenāk no Rīgas skolām, kur savstarpējā konkurence, sociālā nevienlīdzība un agresīva attieks-

me tiek kultivēta jau no bērnu dienām. Prieks par studentu vispārējo erudīciju un dzīvesprieku, kā arī radošo konkursu uzdevumu risinājumiem. Novēroju, ka dažas fakultātes labāk spēj strādāt komandā nekā citas, piemēram, enerģētiķi un ekonomisti – jā, bet arhitekti – ne. Droši vien tas liecina par personībām, kas veidojas jau studiju sākumā. Arhitekti ir lielāki individuālisti, bet veselīga konkurence fakultāšu vidū nāk par labu RTU studentu pašapziņai un piederības sajūtas veidošanai – tas ir brīnišķīgi, ja mūsdienu students spēj būt lepns, ka studē, piemēram, Elektronikas vai Būvniecības fakultātē. Tehniskās profesijas ir tās, pēc kurām darba tirgū pieprasījums būs vienmēr arī tad, ja prestižs un reitingi atšķiras. Kāda jēga no juristu pārprodukcijas, ja trūkst tehniski izglītotu augsta līmeņa speciālistu!

Jauki ir tas, ka studentu pasākumos piedalās gan meitenes, gan puiši, ka nav vērojama tendence, ka viens dzimums ir pasīvāks par otru. Tie, kas piedalās tādos konkursos kā «RTU Spice», ir fakultāšu «lokomotīves», dabiskie līderi, kas dzīvē noteikti daudz sasniegs. A. V.: – Vai tu pati gribētu būt konkursa dalībniece? L. M.: – Droši vien. Kā žūrijas dalībniece varu teikt, ka izjutu azartu erudīcijas jautājumos, gribējās kliegt pareizo atbildi, nevis, aukstasinīgi klusējot, tiesāt. A. V.: –Vai attaisnojas konkursa divas daļas? L. M.: – Jā, jo pasākums neievelkas. Un konkursa otrā neformālā daļa, kura jautri un atraktīvi turpinās atpūtas centrā «Jocker», ir arī grandioza dāvana visiem dalībniekiem un relaksācija žūrijai un visiem konkursa organizatoriem.

A. V.: – Ieteikumi nākamajam – jubilejas konkursam. L. M.: – Vajadzētu vienu konkursu, kurā komandas vērtē cita citu (piemēram, vienu uzdevumu, kurā uzvar dalībnieku simpātija. Piemēram, uzvar tā komanda, par kuru visi pārējie bļauj visskaļāk. Tas tādēļ, lai viss nebūtu atkarīgs tikai no žūrijas lēmuma (radošajos uzdevumos). A. V.: – Paldies arī pārējiem žūrijas locekļiem par labvēlīgu vērtējumu: RTU Studiju daļas vadītājai Jolantai Priedei, RTU studentu teātra «Kamertonis» režisorei Ludmilai Stančikai, RTU SP viceprezidentam Ilgmāram Vaļtam, māksliniecei Anitai Jankovskai, tehniskajam sekretāram Oskaram Priedem un visiem darba grupas locekļiem.

RTU starpfakultāšu erudītu konkurss jau devīto gadu ir augstskolā studējošo jauniešu prāta, atjautības un izdomas treniņš. Konkursa uzdevumi ir daudzveidīgi, lai dalībnieki izmantotu gan loģikas, gan radošās, gan koncentrēšanās un iegaumēšanas spējas. Piedaloties «SPICĒ», sīvā konkurencē noskaidrojas gada «Spicākā fakultātes komanda» – kura visveiksmīgāk prot izmantot savus «gara darbarīkus», pierāda komandas domāšanas stratēģiju un precīzi pamato un prezentē savu viedokli. «9. RTU SPICE» devīto reizi ir apliecinājums, ka mūsu studenti ir zinātkāri. Dzīvē profesionālā ziņā ir vajadzīga saliedēta komanda: cilvēki ar zināšanām, ar oriģinālu ideju, ar stratēģiju, ar intuīciju un ar spēju pārliecināt. Tiksimies 2007. gadā, kad «RTU SPICE» svinēs savu 10. jubileju! RTU Studentu klubs, Projekta vadītāja Inese Krūma

«RTU Spice» konkursa rezultāti

SIA «Telegrupa Globāla» konkursa kārtībā aicina darbā iekārtu apkalpojošo personālu. Galvenie darba pienākumi: • telekomunikaciju iekārtu (PBX, GSM un platjoslas savienojumu) apkalpošana. Darba vieta: Latvija Prasības kandidātiem: • pieredze telekomunikāciju jomā; • komunikabilitāte, pārliecināšanas un argumentācijas prasmes; • pieredze darbā ar datoru; • latviešu, angļu un krievu valodas zināšanas. Mēs piedāvājam: • interesantu darbu augošā kompānijā; • konkurētspējīgu atalgojumu un motivējošu bonusu sistēmu; • izaugsmes un apmācības iespējas; Pretendentus lūdzam pieteikties, sūtot CV kopā ar pieteikuma vēstuli, līdz 20. novembrim uz e-pastu: PBX@tg.lv vai zvanīt pa tālruni 7797777 ar norādi «Konkursam uz tīklu un iekārtu apkalpojošā personāla vakancēm».

Psiholoģijas klubs «Meklējumu laboratorija»

Ceturtdien, 9. novembrī, plkst. 18 Kaļķu ielā 1, 216. kabinetā

Meditācija un pārrunas:

«KAS ES ESMU?» Nodarbības vada psiholoģe Irēna Larionova Dalības maksa Ls 2 Informācija – 7089477 vai www.kulturartu.lv.

Sveicam! ETF – 40 2006. gada 11. novembrī jubilejas sarīkojumi: plkst. 16 Svinīgā sēde Melngalvju nama Svētku zālē plkst. 18 Absolventu salidojums un svētku balle RTU Lielajā zālē, Kaļķu ielā 1 Ieeja – ar ielūgumiem Informācija un ielūgumi ETF, Āzenes ielā 12, 322. kab. Tālrunis 7089245

1. vieta – ETF, kapteine Kristīne Lele, Roberts Cēris, Kristaps Greidāns, Ervīns Šķesters, Māris Bečs; 2. vieta – DITF, kapteine Inese Šūpulniece, Jānis Celitāns, Margarita Sudņika, Kristaps Rieksts, Roberts Ciemiņš; 3. vieta – IEF, kapteinis Artūrs Zeps, Diāna Pšeņičņikova, Jana Znaidjonova, Marita Lazdāne, Emīls Salmiņš. Uzvaru kapteiņu konkursā «Ceļa karte uz panākumiem» izcīnīja Inese Šūpulniece no DITF, bet patiess līderis savai komandai konkursā bija Kristīne Lele no ETF, kas ieguva rektora īpašo balvu. Paldies visiem konkursa atbalstītājiem: RTU aadministrācijai, fakultāšu dekāniem, «SEB Unibankai», Latvijas Dailes teātrim, Latvijas Leļļu teātrim, grāmatu apgādam «Valters un Rapa», aktīvās atpūtas centram «Jocker», kā arī SP. Fotomirkļi no konkursa būs apskatāmi novembra beigās pie RTU Mazās zāles. RTU Spice 2006 vērtējuma tabula Nr. Komandas

Vizītkarte

Ātrie Ātrie jautājumi jautājumi II

Mākslas projekts

Kapteiņa Situāciju SUMMA Vieta konkurss spēle

APF

TMF

EEF

ETF

DITF

IEF

MLĶF

* vērtējums 1.vieta - 1 punkts; 2.vieta - 2 punkti utt.; 8 vieta - 8 punkti. Mazāka summa = uzvarētāji.

2006. gada 9. novembris

STUDENTU LAPA

Dūmakaina rudens diena jeb «RTU Cope 2006» SANDIS KAPLEITIS, SP Sporta nodaļas vadītājs un tiesnesis Tā sākās ar dūmakainu rītu, pulksten 6.30 radās neliela kņada pie RTU galvenās ēkas, šeit ieradās vairāki desmiti kaislīgu RTU studentu makšķernieku, kuri sprieda par copēšanu, par dienu, kas tiks pavadīta uz Babītes ezera, par visu, kas saistīts ar makšķerēšanu un studijām. Makšķernieki sakāpa autobusā, kas mūs nogādāja laivu nomā «Ezerkrasti» pie Babītes ezera. Šeit jau gaidīja daļa no makšķerniekiem, kas bija atbraukuši ar saviem transporta līdzekļiem. Ieradās 15 komandas – 30 cilvēki, kurus vadīja organizatoru komandiņa. Izlozējušas laivas, komandas devās pēc airiem un posās ceļam, lai varētu doties copēt pirmajā

«RTU Copē 2006». Noklausījušies noteikumus, visi devās plašajā Babītes ezerā ar vēlējumu «Ne asakas». Copētāji ezerā uzturējās septiņas stundas, kuru laikā cīnījās ar nelielu lietu, vēju un, protams, ar spiningiem vai to, kas katram bija paķēries līdzi.

Ap pulksten 13.30 sāka parādīties pirmie makšķernieki, kas airējās krastā. Viņus jau gaidīja silta zivju zupa, kuru varēja baudīt, cik vien lien iekšā. Reizē ar pirmajiem copētājiem no ezera nāca ziņas, ka šī diena copētājiem nav veiksmīga. Tas raizes darīja tikai organizatoriem, bet ne

pašiem copētājiem, kas priecājas ne tikai par izvilkto lomu, bet arī par pavadīto laiku uz ezera. Šī diena patiešām burtiskā nozīmē bija «ne asakas», jo tikai divas komandas ieguva lomus. Bet mēs par to nebēdājam, jo uzvarētājs bija, un tas jau ir pats galvenais. Pirmo vietu ieguva komanda «Mazie zaļie» – Oskars Dzelzskalējs un Aleksandrs Storovoitevs, un kopējais zivju svars bija 700 gramu. Otro vietu ieguva «Bļitka» – Guntis Kuļikovskis un Ilvars Liepiņš. Tika apbalvots arī garākās zivs izvilcējs, un tas bija Oskars Dzelzskalējs ar zivs garumu 0,34 metri. Pasākuma noslēgumā visi atpūtās pirtī, kur arī tika apbalvoti uzvarētāji. Pateicamies par pasākuma atbalstīšanu un par skaistajām balvām galvenajam sponsoram «Salmo».

Atskats uz TMF parlamenta rīkoto pasākumu «Mehānisms» Kādā septembra rītā «Mehulandē» pie TMF fakultātes varēja manīt rosību. Jaunie mehi steidzās saņemt jaunu iespaidu un adrenalīna devu. Šo iespēju piedāvāja vietējās pašpārvaldes dalībnieki, kas rīkoja pasākumu ar nosaukumu «Mehānisms». Pasākumam varēja pieteikties, iepriekš aizpildot anketu, pēc kuras arī tika atlasīts pulciņš avantūristu. Diena solījās būt karsta gan laika apstākļu, gan arī plānoto aktivitāšu dēļ. Detalizēta dienas programma tika turēta noslēpumā, kas arī vairoja interesi. Vienīgais, kas bija pateikts, – ka programma tiks īstenota Rīgā. Pasākuma starts tika dots pašā fakultātē, kur visi dalībnieki varēja iepazīties savā starpā, kā arī ar pašpārvaldes biedriem. Tika spēlētas spēles, kas palīdzēja at-

klāt pirmkursnieku raksturus. Lai veiksmīgi tiktu galā ar nākamo pārbaudījumu, komandās sadalītajiem pirmkursniekiem nācās kļūt saliedētiem. Noteiktā laikā vajadzēja atrast un iziet visus kontrolpunktus, kas bija izvietoti visā plašajā «Mehulandes» teritorijā, to atrašanās vietu nosakot pēc amatieru kartes. Uzdevums prasīja komandas kopēju darbu, zināšanas un atjautību. Orientēšanās maršruts ļāva jaunajiem mehiem iepazīt «Mehulandes» neierobežotus resursus. Pēcpusdienā dalībniekus gaidīja jauns, vēl grūtāks uzdevums. Orientēšanās mērogs paplašinājās līdz Rīgas robežām. Vairāku stundu laikā vajadzēja atpazīt nofotografētus objektus Rīgas apkaimē un atbildēt uz jautājumiem. Šo uzdevumu veikšanai visai komandai bija jānokļūst kādā Rīgas rajonā. Papildu punkti ti-

ka piešķirti par dažādu sabiedriskā transporta līdzekļu nobildēšanu un dažādu veikalu čeku sadabūšanu. Šie uzdevumi prasīja no dalībniekiem gan labas fotogrāfa, gan atjautīgas patērētāja prasmes. Visas komandas tikās nozīmētajā vietā, kur arī tika apkopoti šīs disciplīnas rezultāti. Skriešanai un objektu meklēšanai sekoja mierīga pasēdēšana pie mielasta galda. Kad pirmās izsalkuma pazīmes bija novērstas, sākās kopējs hepenings Sarkano strēlnieku laukumā. Apkārtējo uzmanību piesaistīja mehu tēloto gaudojošo meža dzīvnieku ārdīšanās. Tas viss palīdzēja jaunajiem mehiem justies atvērtākiem. Pēc tam bija jāveic uzdevums – «rozīnīte». Mehi tika sadalīti pāros, katrs pāris saņēma ātrās pagatavošanas zupas

paciņu. Stundas laikā vajadzēja iemainīt šo studentiem tik pazīstamo preci pret ko vērtīgāku. Jaunie komersanti devās šaurajās Vecrīgas ielās meklēt savus upurus. Stundas laikā visu dalībnieku pūļu rezultātā preču kopējā vērtība tika palielināta vairāk nekā 25 reizes. Tika uzstādīts sava veida rekords, kā apgalvoja vecie mehi. Bija gan šampanieša pudeles, gan saldumi, gan praktiskas lietas. Visi palika apmierināti – gan tūristi, gan Rīgas iedzīvotāji, gan arī, protams, paši mehi. Dienas noslēgumā visi pasākuma dalībnieki devās uz elitāro pirti «DnB Nord bankas» pagrabā. Sauna, baseins, galds ar uzkodām – to visu bija pelnījuši pasākuma dalībnieki un arī pasākuma organizatori. Konkursi un izklaides turpinājās līdz pašam rītam. Pasākuma mērķis bija veicināt saliedētību TMF studentu vidū, jo tieši saliedētība palīdz studiju formālajā un neformālajā daļā. LastSeptember

Pirmo reizi Rektora kausa izcīņa boulingā Šā gada 3. decembrī «Zelta boulingā» Uzvaras bulvārī 2/4 pirmo reizi RTU vēsturē notiks Rektora kausa izcīņa studentiem, mācībspēkiem un darbiniekiem. Paredzamais komandu skaits: studentiem – 7, mācībspēkiem un darbiniekiem – 14. Katrā komandā – 6 dalībnieki. Sacensību nolikumu izsniegs Dekānu padomes sēdē š. g. 9. novembrī.

INFORMĀCIJA

2006. gada 9. novembris

Džosera piramīdas pazemē JĀNIS KLĒTNIEKS (Turpinājums. Sākums «JI» 5. numurā.)

Seno ēģiptiešu ticējumos liela loma bijusi sapņu tulkošanai, par ko stāstīts arī Bībelē. Labi pazīstams stāsts par Jā zepa augsto stāvokli, ko viņš ieguva, izskaidrojot faraona sapņus un pareģojot valstij septiņus neražas gadus. Taču iespējams, ka leģenda par septiņiem bada gadiem nāk no senāka laikmeta. Vācu ēģiptologs Emīls Brugšs (1842–1930) Augšēģiptē pie Asuānas senās Elefantinas templī atklāja granīta plāksni ar uzrakstu, kas vēstīja par septiņiem bada gadiem faraona Džosera laikā, kurus bija izraisījis palu ūdens trūkums Nīlā. Gudrais Imhoteps bija devis faraonam padomu upurēt dievībām, kuras sargāja Nīlas ūdeņus, un tad plūdu regularitāte atjaunojusies. Sapņu izskaidrošanas dievišķums, tāpat kā dziedniecība, aizsardzība pret nelaimēm un postu, slepeno zināšanu un maģisko rituālu pārzināšana ietilpa augstā priestera Imhotepa pienākumos. Tā ka senajai leģendai par septiņiem bada gadiem ir reāls pamats. Imhotepa izcilās spējas pieminētas vēl tūkstoš gadu pēc viņa nāves. Ēģiptes Jaunās valsts laikā (16.–12. gs. p.m.ē.) Imhoteps godāts ne vien kā arhitektu un celtnieku tēvs, bet arī kā skulptoru, hieroglifu rakstītāju, gravētāju un zīmētāju patrons. Tempļu celtnieki, tēlnieki,

papirusu rakstītāji pirms darba sākšanas ziedojuši Imhotepam un lūguši svētību, lai darbs izdotos. Atdzimstot senajām tradīcijām, Imhotepu sāka pielūgt kā Memfisas dieva Ptaha dēlu, kuram piedēvēja dzīvības radītāja un sargātāja dievišķo varu. Imhotepa pielūgsmei 26. dinastijas valdnieki (7. gs. p.m.ē.) uzbūvēja netālu no Serapeuma Sakkarā atsevišķu templi. Tā drupās arheologi atrada vairākas bronzas skulptūras, kurās viņš attēlots kā gudrības un ārstniecības dievs. Arī sengrieķu filozofu darbos jau pirms Platona Imhotepu pielīdzināja ārstniecības dievam Asklēpijam. Imhotepa dievišķā reputācija saglabājās līdz pat mūsu ēras 7. gadsimtam, līdz to no ļaužu atmiņas izdzēsa arābu iekarotāji. Imhotepa radītais Džosera pakāpju piramīdas un tempļu komplekss arhitektūrā meistarīgi pauž senēģiptiešu garīgos ideālus un reliģiskos ticējumus. Imhotepa izveidotais arhitektūras stils kļuva par precedentu citu piramīdu un tempļu celtniecībai. Tas pārdzīvojis gadu tūkstošus un kļuvis par ēģiptiešu kultūras sastāvdaļu, par vienu no pasaules dižākajiem senatnes mantojumiem, ko ļaudis uzskata par brīnumu. Senās pasaules dižgaru Imhotepu tagad mēdz salīdzināt ar viduslaiku renesanses ģēniju Leonardo da Vinči. Taču Imhoteps ir daudz diženāks un varenāks – viņš bija ēģiptiešu dievība.

s t r e c n o k u ņ a k s t a » s u m a «Gaude Bezmaksa

ubā Kaļķu 1, Studentu kl TU R s e rt ka s ieejas

216. telpā!

Zīmoga noslēpums Džosera piramīdas pazemē pašlaik vislielāko ievērību rada viena no faraona ģimenes kapenēm, kas atrodas III galerijā. Nokļūšana tajā ir apgrūtinoša, jo no apbedījuma šahtas puses to nosprosto masīvs līdz 4 m biezs mūris. Kādreiz uz to vedusi kāpņu eja, bet tagad tā aizgruvusi. Šī galerija ir ievērojami platāka un noslēdzas ar sarkofāga telpu, kuras sienas mūrētas no rūpīgi apdarinātiem kaļķakmens blokiem. Telpas sienās atradušās arī nišas vai neīstās durvis, bet no tām saglabājušies tikai daži apmales bloki ar hieroglifiem. Uz grīdas palikuši vairāki māla ziedojuma trauki un koka sarkofāga dēļu lauskas. Kapenes ir sliktā stāvoklī, jo griesti un sienas sastāv no slāņaina un irstoša kaļķakmens. Pats ievērojamākais šajā kapeņu telpā

ir Imhotepa zīmogs, ko pirms vairākiem gadu desmitiem atklāja franču pētnieks Žans Filips Lauērs (1902–2001). Zīmogs atrodas sarkofāga telpas dienvidpuses sienā zem apakšējo bloku rindas. Zīmogs iespiests ap 25 cm garā ģipša joslā, kurā redzami izdrupuši un grūti saskatāmi hieroglifi. Tie ļāvuši atpazīt, ka zīmogu iespiedis faraona Džosera arhitekts, kanclers un vezīrs. Blakus zīmogam Lauērs arī meklējis ieeju dziļāk pazemē, bet to nav izdevies atrast. Kapeņu sienas steidzami vajadzēja nostiprināt, un tālāko izpēti viņš atlika uz vēlāku laiku. Taču līdz mūža beigām J. P. Lauēram tā arī neizdevās atrisināt šo Imhotepa zīmoga noslēpumu. Latvijas zinātniskajai ekspedīcijai tagad izdevies no jauna pietuvināties šim noslēpumam. Pētījumu gaitā iegūti kvalitatīvi zīmoga digitālie fotoattēli un atklāts pilnīgāks hieroglifu teksts, ko agrāk ar fotoplašu kamerām nevarēja iegūt, jo zīmoga nospiedums atrodas tuvu pie kapeņu grīdas. Par Imhotepa zīmogu izteikti dažādi minējumi. Visticamāk, ka ar to aizzīmogotas dziļāk esošās kapenes, kas varētu būt vecākas par faraona Džosera kapenēm. Patiešām, zem faraona dzimtas locekļu kapenēm atrodas vairākas ejas, no kurām dažas noved līdz pat 45 m dziļā pazemē. Iespējams, ka tur atrodas kādas vēl neatklātas telpas. Visai pamatots arī uzskats, ka greznās, ar gludiem blokiem apdarinātā kapeņu telpa ir paša piramīdas cēlāja Imhotepa ģimenes kapenes, kuras ir tik plašas, ka tur varēja novietot vairākus sarkofāgus. Varbūt zīmogs glabā vēl citus noslēpumus? To atklāšanai vispirms tiks veikta precīza pazemes telpu uzmērīšana, galeriju nostiprināšana un arheoloģiskā izpēte. Šie uzdevumi ietverti turpmāko gadu Latvijas–Ēģiptes zinātniskās ekspedīcijas darbu plānā.

Koru koncerts, veltīts Lāčplēša dienai, «varoņus pieminot».

Piedalās RTU sieviešu koris «Delta», jauktais koris «Motus» un vīru koris «Frachori». 2006. gada 11. novembrī plkst. 17 RTU Mazajā zālē Kaļķu ielā 1 Ieeja – brīva.