Nr 7 20 11 2008 by Rīgas Tehniskā universitāte

Nr. 7 (1368) 2008. gada 20. novembris

Latvijas Republikas 90. gadadienai veltītā

RTU Senāta svinīgā sēde RTU Senāta svinīgo sēdi, kas notika 14. novembrī, atklāja Senāta priekšsēdētāja Māra Jure. Pasākumu tradicionāli ievadīja Latvijas himna «Dievs, svētī Latviju!» Ar referātu «Latvijas ceļš uz neatkarību» uzstājās rektors akadēmiķis Ivars Knēts, atgādinot klātesošajiem, kā no pirmajām idejām par Latvijas neatkarību izauga neatkarīga Latvijas valsts. Fragmentus no vēstures dokumentiem lasīja RTU teātra studijas «Spēle» dalībnieks, RTU ASTF (tagad – DITF) 1992. gada absolvents Gints Kļaviņš. Par ilggadēju, teicamu akadēmisko, zinātnisko un organizatorisko darbu RTU, kā arī sakarā ar Latvijas valsts 90. gadadienu tika izteikta pateicība un pasniegts RTU Atzinības raksts: zinātņu prorektoram prof. Leonīdam Ribickim; mācību prorektoram prof. Uldim Sukovskim; kancleram asoc. prof. Ronaldam Taraškevičam; Senāta priekšsēdētājai prof. Mārai Jurei; ETF dekānam prof. Guntaram Balodim; APF dekānam asoc. prof. Uģim Bratuškinam; EEF dekānam prof. Jānim Gerhardam; TMF dekānam prof. Ērikam Geriņam; DITF dekānam prof. Jānim Grundspeņķim; MLĶF dekānam prof. Valdim Kokaram; IEF dekānam prof. Remigijam Počam; BF dekānam prof. Jurim Smirnovam; bijušajam mācību prorektoram asoc. prof. Elmāram Beķerim; bijušajam Senāta priekšsēdētājam prof. Mārim Knitem; APF bijušajam dekānam prof. Jānim Briņķim; IEF bijušajam dekānam prof. Konstantīnam Didenko; MLĶF bijušajam dekānam prof. Valdim Kamparam; TMF bijušajam dekānam prof. Gundaram Libertam; ETF bijušajam dekānam prof. Ilmāram Slaidiņam; Humanitārā institūta direktorei asoc. prof. Anitai Lankai; Neklātienes un vakara studiju departamenta direktorei Sandrai Ružeckai. Atzīmējot Latvijas Republikas proklamēšanas 90. gadadienu, apbalvoja ar RTU Atzinības rakstu par nozīmīgu ieguldījumu RTU attīstībā šādus RTU darbiniekus:1. APF – prof. Jāni Krastiņu, doc. Andri Vītolu; 2. BF – dekāna vietnieku zinātniskajā darbā Tāli Juhnu, dekāna vietnieku saimnieciskajā darbā

Māri Zemīti, dekāna vietnieci administratīvajā darbā Dainu Brenci, dekāna vietnieku mācību darbā Juri Rihardu Naudžunu, Koledžprogrammu nodaļas direktoru Voldemāru Putnaērgli; 3. DITF – prof. Intu Volodko, prof. Ģirtu Vulfu, doc. Agri Ņikitenko; 4. ETF – lekt. Tatjanu Solovjovu, doktorantu Dmitriju Pikuļinu, doktorantu Sergeju Tjukovu, doktorantu Janu Jeļinski, lekt. Jurģi Poriņu; 5. EEF – doc. Uldi Zītaru, dekāna vietnieku Jāni Pelcbergu, asoc. prof. Gati Bažbaueru; 6. MLĶF – prakt. doc. Skaidru Deksni, prof. Mārci Dzeni, asoc. prof. Juri Blūmu; 7. TMF – prof. Aleksandru Urbahu, prof. Pēteri Balckaru; 8. HI – doc. Raisu Tarnopoļsku, prakt. doc. Sandru Gudzuku, doc. Valēriju Kuņicki; 9. ZB – direktores vietnieci Sarmīti Krauzi, direktores vietnieci ASD Ilgu Neiju; 10. Saimnieciskajā dienestā – Tehniskās daļas projektu vadītāju Brigitu Odīti, rektora vietnieka saimnieciskajā darbā palīdzi Ināru Ivbuli, Ķīpsalas kompleksa tehniskās ekspluatācijas daļas elektrotehniķi Māri Vilku, Ķīpsalas kompleksa tehniskās ekspluatācijas daļas tehniķi Vilni Boitmani, Studentu dienesta viesnīcu daļas direktori Mārīti Torsteri, dienesta viesnīcas Āzenes ielā 22a saimniecības pārzini Birutu Andruškeviču, dienesta viesnīcas Lilijas ielā 4 saimniecības pārzini Skaidrīti Slengmani, dienesta viesnīcas Burtnieku ielā 2a vadītāju Maigu Spuli; 11. Informācijas tehnoloģijas dienestā – Komunikācijas infrastruktūras nodaļas vadītāju Juri Viktoru Eizentālu, Informācijas tehnoloģijas projektu vadītāju Tatjanu Kozjukovu; 12. SP – Kristīni Leli (ETF), Madaru Safonovu (BF), Ilzi Madernieci (EEF), Unu Vormu (IEF), Lāsmu Grigoni (APF), Jeļenu Terentjevu (TMF), Aivu Biti (DITF), Līvu Dzeni (MLĶF), Arturu Zepu (IEF), Inesi Poruku (IEF), Aneti Freimani (TMF), Līgu Indriksoni (IEF). Tūlīt pēc Senāta svinīgās sēdes RTU mācībspēki, darbinieki un studenti Lielajā aulā noklusījās vīru kora «Gaudeamus» un grupas «Pērkons» pacilājošo koncertu, kurā skanēja Jura Kulakova kantāte ar Eduarda Veidenbauma vārdiem «Mīlestībā M. E. viļņo krūts». (Skat. 12. lpp.)

Informācija

Decembrī sveicam nozīmīgā dzīves jubilejā: Apsardzes dienesta sargu Ilmāru Jākobsonu, Kanclera dienesta grāmatvedi Aiju Asari, Daugavpils filiāles profesiju konsultanti Regīnu Osipovu, Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes apkopēju Emmu Savčenko, Zinātniskās bibliotēkas iesējēju Zigfrīdu Eglīti, Liepājas filiāles profesionālās vidusskolas skolotāju Lūciju Jēkabsoni, Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes pētnieci Inesi Rijkuri,

Elektronikas un telekomunikāciju fakultātes profesoru Ilmāru Slaidiņu, Transporta un mašīnzinību fakultātes biroja vadītāju Antoņinu Stjadi, Angļu valodas profesora grupas asistenti Ņinu Lindenbergu, Inženierekonomikas fakultātes laboratorijas vadītāju Māru Lukaševiču, Inženierekonomikas fakultātes biroja administratori Ingrīdu Latišu, Transporta un mašīnzinību fakultātes šveicari Zoju Manakovu, Telpiskās un reģionālās attīstības pētījumu centra pētnieci Inesi Trušiņu.

RTU sveic Latviju ar unikālu kompaktdisku, ministre RTU rektoru – ar MK Atzinības rakstu

12. novembrī RTU Lielajā aulā izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe un Izglītības un zinātnes ministrijas Augstākās izglītības departamenta direktore Gita Rēvalde RTU rektoram akadēmiķim Ivaram Knētam pasniedza Latvijas Republikas Ministru kabineta (MK) Atzinības rakstu par nozīmīgu ieguldījumu tehnisko zinātņu speciālistu sagatavošanā, augstākās izglītības un zinātnes attīstībā. MK lēmums un rīkojums «Par Ministru kabineta Atzinības raksta piešķiršanu» RTU rektoram I. Knētam pieņemts 2008. gada 4. novembrī. «Man ir prieks veikt godpilno pienākumu un sveikt profesoru akadēmiķi Ivaru Knētu par pašaizliedzīgu un panākumiem pilnu darbu Latvijas tautas un valsts labā. Es gribētu, lai šis apbalvojums, kas pievienojas plašajam Knēta kunga apbalvojumu skaitam, ir vēl viens stimuls viņa vadītās universitātes tālākai

izaugsmei,» pasniedzot I. Knētam MK Atzinības rakstu, teica T. Koķe. Pēc tam notika Latvijas Republikas proklamēšanas 90. gadadienai veltītā kompaktdiska «Skani, mana Latvija! Skani, RTU!» prezentācija, kuras laikā uzstājās RTU mākslinieciskie kolektīvi. Unikālais kompaktdisks «Skani, mana Latvija! Skani, RTU!» ir RTU veltījums Latvijai tās 90. gadadienā. Kompaktdiskā apkopoti latviešu komponistu skaņdarbi, kurus izpilda RTU dziedošie un muzicējošie kolektīvi: studentu pūtēju orķestris «SPO», vīru koris «Gaudeamus», sieviešu koris «Delta», Rīgas Biznesa skolas jauktais koris, stīgu ansamblis «Gaiva», jauniešu vokālais ansamblis «Jauna nianse», postfolka grupa «Vecpilsētas dziedātāji».

Informācijas centrs

2008. gada 23. oktobrī Meža kapos RPI/RTU ķīmijas profesoru Emīlijas Gudrinieces un Alfrēda Ieviņa atdusas vietā tika atklāts tēlnieka Valta Barkāna granītā radīts piemineklis, kas izveidots abu profesoru zinātniskajos pētījumos nozīmīga kristāla formā un uzstādīts pazudušā bronzas pieminekļa vietā. Pieminekļa atjaunošanu iniciēja MLĶF Bioloģiski aktīvo savienojumu ķīmijas tehnoloģijas katedra un apmaksāja Latvijas Zinātņu akadēmijas fonds no akadēmiķes E. Gudrinieces dāvinājuma līdzekļiem.

2008. gada 20. novembris

ĪSZIŅAS

Atklāts Muitas un nodokļu vēstures muzeja jaunā ekspozīcija un grāmata «Nodokļi, nodevas un muita Latvijā» Atzīmējot Latvijas Republikas 90. gadadienu, kā arī LR Valsts ieņēmumu dienesta (VID) 15. gadadienu un ES Muitas Ūnijas 40. gadadienu, IEF Muitas un nodokļu katedra sadarbībā ar VID Rīgā, Meža ielā 1, 7. korpusa (IEF telpās) 13. novembrī atklāja Muitas un nodokļu vēstures muzeja atjaunināto un papildināto ekspozīciju. Pasākuma laikā notika arī grāmatas «Nodokļi, nodevas un muita Latvijā» prezentācija. Muzejā aplūkojama ekspozīcija, kurā apkopoti materiāli par muitas un nodokļu sistēmas attīstību Latvijas teritorijā no senākiem laikiem līdz mūsdienām. Liela uzmanība veltīta LR muitas vēsturei no 1918. līdz 1940. gadam un no 1990. gada līdz mūsdienām. Muzejā atrodams arī plašs materiāls par Latvijas muitas sistēmu Otrā pasaules kara un PSRS laikā. Pieejama informācija par muitnieku un nodokļu speciālistu izglītības sistēmu Latvijā. Muitas vēstures kolekcija sākta veidot 2000. gadā. Materiāli muzejam savākti no arhīviem, muzejiem, bibliotēkām, Latvijas muitas iestādēm un muitnieku pri vātajiem krājumiem. Nākotnē muzeju paredzēts akreditēt LR Kultūras ministrijas Muzeju valsts pārvaldē un izveidot par vienu no Pasaules Muitas un nodokļu muzeju asociācijas locekļiem. Arī grāmatā «Nodokļi, nodevas un muita Latvijā» ir apkopota Latvijas muitas un nodokļu vēsture. Nodrošinot nozares attīstības apkopojumu turpmākajām paaudzēm, grāmatu sagatavojuši četri autori: viens no pirmajiem neatkarīgās Latvijas muitniekiem Māris Ankalniņš, Muitas un nodokļu katedras asociētais profesors, bijušais VID ģenerāldirektors Kārlis Ketners, Muitas un nodokļu katedras vadītājs, bijušais VID Galvenās muitas pārvaldes direktors profesors Aivars Krastiņš un Bauskas Novadpētniecības un mākslas muzeja Vēstures nodaļas vadītājs Aigars Urtāns. RTU Muitas un nodokļu katedras vadītājs A. Krastiņš atzīst, ka muitas muzejs un izdotā grāmata nākotnē kalpos kā uzskatāms mācību materiāls topošo muitnieku, nodokļu speciālistu un Latvijas skolēnu patriotiskai audzināšanai: «Ja mēs runājam par Latvijas valsts vēsturi, tad īpaši jāuzsver Latvijas muitas un nodokļu sistēmas vēsture, jo muita un nodokļu sistēma ir pamatbāze, uz kuras iespējama neatkarīgas valsts attīstība.» Muzeja jaunās ekspozīcijas atklāšana un grāmatas izdošana ir pasākumi, kas iekļauti Latvijas Republikas proklamēšanas 90. gadadienas pasākumu programmā.

Informācijas centrs

2008. gada 20. novembris

RTU elektronisko sakaru speciālistiem pasniegtas Lintera prēmijas

7. novembrī, atzīmējot pirmās radio pārraides Latvijā 83. gadadienu un Latvijas radio pamatlicēja inženiera Jāņa Lintera 129. dzimšanas dienu, RTU ETF profesoram Ansim Klūgam un docentam Armandam Punduram tika pasniegts augstākais profesionālais apbalvojums – inženiera J. Lintera prēmija un piemiņas medaļa par nozīmīgu ieguldījumu Latvijas elektronisko sakaru attīstībā un novatoriskiem tehnisko projektu risinājumiem. Šogad inženiera J. Lintera prēmiju saņēma 29 Latvijas elektronisko sakaru nozares speciālisti. J. Lintera fonda valdes priekšsēdētājs Ādolfs Jākobsons norāda: «Šis apbalvojums motivē speciālistus savā darbā meklēt inovatīvus risinājumus tehnoloģiju izmantošanā, kā arī stimulē jauniešus apgūt inženierzinātnes.» «Pašlaik ir īstais laiks aktīvi strādāt, lai paaugstinātu inženiera profesijas prestižu sabiedrībā, stimulējot skolēnus arvien vairāk apgūt dabas zinības un eksaktos priekšmetus, jo elektroniskās komunikācijas un informātika ir tās nozares, kurās katrs strādājošais rada lielu pievienoto vērtību, neizmantojot dabas resursus,» teica Dzintars Zariņš, LVRTC un Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociācijas valdes loceklis. Pirmo J. Lintera prēmiju par ieguldījumu elektronisko sakaru nozares attīstībā 1990. gadā saņēma 11 laureāti. 18 gadu laikā J. Lintera apbalvojumus ir saņēmuši 423 elektronisko sakaru nozares speciālisti. Inženieris Jānis Linters (1879–1963) ir viens no radiofonijas pamatlicējiem Latvijā. J. Lintera vadībā 1925. gada 1. novembrī darbu sāka pirmais radioraidītājs Latvijā.

Jānis Klētnieks «Mūžības valdnieki» Izdevniecībā «Tapals» klajā nākusi Jāņa Klētnieka grāmata «Mūžības valdnieki». Tās autors – RTU bijušais docents un katedras vadītājs Jānis Klētnieks – ir zinātņu vēsturnieks un LZA Goda doktors, kas Ēģiptē kopš 2002. gada ir vadījis ievērojamā Karnakas tempļa fotogrammetrisko uzmērīšanu Luksorā un iepazinis pasaulē vecāko Džosera piramīdu Sahārā, kā arī ceļojis pa Ēģiptei kādreiz pakļautajām valstīm. Grāmatā skaidroti hieroglifu teksti piramīdās un papirusos, 19.– 20. gs. publicētie ēģiptologu pētījumi un personiskā pieredze, kas iegūta piramīdu, tempļu un kapeņu izpētē. Pirmo reizi latviešu valodā ir sniegts tik plašs ieskats ēģiptiešu ticējumu pirmsākumos, kuros joprojām ir daudz nezināma un neizprasta. Tekstu papildina 100 attēlu. Grāmata ir domāta plašam lasītāju lokam.

STARPTAUTISKO UN SABIEDRISKO ATTIECĪBU DEPARTAMENTĀ

Veiksmīga sadarbība Egita Kancāne, Informācijas centra korespondente DITF Modelēšanas un imitācijas katedra kopš 2005. gada «Erasmus» studentu apmaiņas jomā veiksmīgi sadarbojas ar Krenfīldas Universitāti (Cranfield University) Lielbritānijā: divi RTU studenti Krenfīldā ir ieguvuši maģistra grādu, viens no viņiem tur pašlaik turpina studijas doktorantūrā. Kontaktus ar Krenfīldas Universitāti nodibināja un veiksmīgi uztur katedras vadītājs profesors Jurijs Merkurjevs. Starp RTU un Krenfīldas Univer sitāti 2004. gadā tika noslēgts sadar bības memorands, kā arī divpusējais «Erasmus» sadarbības līgums. Pirmais RTU students – DITF maģistra studiju programmas «Informācijas tehnoloģija» 2. kursa students Dmitrijs Borisogļebskis – Krenfīldā maģistra līmeņa programmā «IT for Product Engineering» studijas sāka 2005. gada oktobrī. Viņš Liel britānijā ieguva maģistra grādu, pēc tam atgriezās RTU, kur ieguva otru maģistra grādu. Pašlaik Dmitrijs tur pina doktorantūras studijas Krenfīldas Universitātē. «Pēc Dmitrija veiksmīgā studiju ga da un Lielbritānijā parādītajām zinā šanām mēs katru gadu saņemam jau nus piedāvājumus sūtīt studentus uz Krenfīldas Universitāti,» stāsta profesors J. Merkurjevs. «Erasmus» apmaiņas programmas sniegto iespēju studēt Krenfīldā 2007. gadā izmantoja arī RTU DITF Informācijas tehnoloģijas institūta studente Ļubova Blagodarova. Šā gada septembrī Ļuba atgriezās Latvijā. Lai gan izlaidums Krenfīldā viņai būs tikai 2009. gada jūnijā, viņa tur jau ir ieguvusi maģistra grādu. Tagad Ļuba turpina maģistra studijas RTU. «Vislielākais gandarījums ir par to, ka mūsu studentiem ir pietiekamas zināšanas studijām prestižajā Kren fīldas Universitātē, kas ir slavena ar to, ka studijas notiek ciešā sadarbībā ar industriju,» atzīst J. Merkurjevs. «Studējot Krenfīldā, studentiem ro das lieliska iespēja pielietot savas teo rētiskās zināšanas, sadarbojoties ar tādām pasaulslavenām kompānijām kā «Airbus», «easyJet», «Lotus Engi neering», «Bentley Cars», «Cap Gemini», «Corus», «GKN Aerospace Services», «IBM», «Motorola», «Nissan», «RollsRoyce», «SAP», «Sun Microsystems» u. c.» Maģistra studijas Krenfīldas Uni

versitātes programmā «IT for Product Engineering» ilgst vienu gadu (11 mēnešus). Studijas veido trīs bloki: pirmkārt, akadēmiskais bloks, kura laikā studentiem notiek lekcijas, otrkārt, grupas projekts, kura gaitā studentu grupa risina kāda konkrēta uzņēmuma jautājumus, treškārt, indi viduālais projekts, kuru iespējams pielīdzināt maģistra darbam un kura laikā students individuāli risina kon krēta uzņēmuma doto uzdevumu. Pirmais bloks studentiem sniedz teo rētisko informāciju un profesionālas augsta līmeņa zināšanas, otrais bloks – iemaņas strādāt komandā un darboties

studente un ieguva Krenfīldas Univer sitātes maģistra diplomu. Izlaidums Lielbritānijā Ļubai būs 2009. gada jūnijā, tikmēr viņa turpina maģistra studijas Rīgā, lai iegūtu arī RTU maģistra diplomu informācijas teh noloģijā. «Lai gada laikā iegūtu maģistra grādu, studentiem Krenfīldā ir ļoti intensīvs darba ritms. Nav laika atpūsties. Grupu darbi mijas ar indi viduālajiem, lekcijas – ar patstāvīgo darbu. Krenfīldas Universitāte ir sla vena tieši ar to, ka studijas tiek or ganizētas ciešā sadarbībā ar uzņēmu miem un ražotnēm, tas nozīmē, ka

viena mērķa sasniegšanai – kompānijas peļņas paaugstināšanai, trešais bloks sniedz prasmes strādāt individuāli, izmantojot teorētiski gūtās zināšanas praksē. RTU un Krenfīldas Universitātes sadarbības pamatā bija profesora J. Merkurjeva dalība ES INCOCOPERNICUS programmas projektā «Advanced methodologies and tools of manufacturing systems» (AMETMAS) (1997–2000), kura laikā viņš strādāja kopā ar Krenfīldas Universitātes profesoru Uzņēmuma integrācijas departamenta (Enterprise Integration departament) vadītāju Pīteru Saketu (Peter Sackett). Pēc iepazīšanās ar J. Merkurjeva zinātnisko un pedagoģisko darbu P. Sakets piedāvāja sadarboties «Erasmus» apmaiņas programmas jo mā, kas pašlaik tiek veiksmīgi realizēta.

studentiem tiek dota iespēja teoriju pārbaudīt praksē, salīdzināt to ar reāliem procesiem un sniegt savus ierosinājumus ražošanas un biznesa procesu uzlabošanai. Esot Lielbritānijā, izstrādāju di vus nopietnus darbus diviem uzņēmu miem. Mūsu grupas darbs, kura mērķis bija optimizēt procesus uzņēmuma noliktavās, tika veltīts «Dixons Stores Group International» veikalu tīklam. Savukārt individuālais, t. i., maģistra darbs «Project Management and Cost Estimation within ERP Environment», – tika veltīts sporta automašīnu ražotāja «Lotus Engineering» projektu no vērtēšanas procesu optimizēšanai. Es palīdzēju uzņēmumam implementēt jaunu uzņēmuma vadības sistēmu, kas dod iespēju paaugstināt biznesa procesu efektivitāti, samazināt izmaksas, ope ratīvi saņemt vadības informāciju un uzsākt, kontrolēt, vadīt un noslēgt jaunus projektus, nodrošinot iegūtas pieredzes turpmāko izmantošanu. Kompānija «Lotus Engineering» man izteica darba piedāvājumu, no kura atteicos tikai tāpēc, ka bija jāat

Ļubova Blagodarova:

«Erasmus» palīdz uzdrīkstēties RTU DITF Informācijas tehnoloģijas institūta 2. kursa maģistrante Ļubova Blagodarova Krenfīldas Universitātē pavadīja iepriekšējo akadēmisko gadu kā programmas «Erasmus» apmaiņas

griežas Latvijā, lai pabeigtu studijas RTU. Taču domāju, ka nākotnē varētu pastāvīgi strādāt ārpus Latvijas – kādā no pasaules vadošajām kompānijām. Vēl gadu būšu reģistrēta Krenfīldas Universitātes Karjeras centrā, kas, iespējams, pavisam drīz šo vēlēšanos palīdzēs realizēt. Es vairs nebaidos, jo «Erasmus» studiju laikā guvu pār liecību, ka esmu līdzvērtīgās pozīcijās ar kvalificētajiem Eiropas darbiniekiem. Ļoti pozitīvi ir tas, ka Krenfīldas Universitātē tiek īpaši domāts arī par studentu sociālo dzīvi – studentiem tiek organizēti dažādi kultūras un sporta pasākumi, kā arī ceļojumi, kuru laikā viegli iepazīties un iegūt jaunus draugus. Tāpēc Lielbritānijā esmu gu vusi ne vien milzīgu profesionālo pie redzi, bet arī papildinājusi savu drau gu loku aptuveni par 300 cilvēkiem

no visas pasaules, kurus tagad ik dienu priecājos sastapt virtuālajā vidē – sociālajā tīklā «MySpace» un «Facebook».»

Dmitrijs Borisogļebskis:

RTU sniedz konkurētspējīgu izglītību RTU DITF Informācijas tehnoloģijas institūta absolvents maģistrs Dmitrijs Borisogļebskis kā programmas «Eras mus» apmaiņas students Krenfīldas Universitātē studēja 2005./2006. aka dēmiskajā gadā. Viņš Lielbritānijā iegu va maģistra grādu, pēc tam atgriezās RTU, kur ieguva otru maģistra grādu. Pašlaik Dmitrijs turpina doktorantūras studijas Krenfīldas Universitātē. «Mans grupas projekts bija pētījums, ko universitātei bija pasūtījusi avio kompānija «easyJet», lai uzlabotu savu servisu. Mūsu uzdevums bija fiziski modelēt pasažieru iekāpšanas procesu lidmašīnā. Studentiem vajadzēja ne vien uzlabot pasažieru iekāpšanas lidmašīnā procesu efektivitāti, bet arī savstarpēji noteikt projekta gaitā pildāmās lo mas un pienākumus, komunicēt ar kompānijas darbiniekiem, gatavot pro 2008. gada 20. novembris

SSAD

Berlīnes stipendijas Fonds «Remembrance, Responsibility and Future» aicina pieteikties Berlīnes stipendiju programmā inženierzinātņu, sociālo un humanitāro zinātņu studentus, doktorantus, absolventus vecumā no 18 līdz 35 gadiem. Pieteikšanās termiņš: 2009. gada 31. janvāris. Papildu informācija un pieteikšanās: http://evz.hu-berlin.de/. Stipendijā iekļauta viena gada studiju maksa, ikmēneša stipendija 700 eiro vienpadsmit mēnešiem, sociālo un kultūras pasākumu programma, transporta izdevumi, intensīvie vācu valodas kursi. Stipendiāti var studēt vienā no šīm mācību iestādēm: Humboldt-Universität zu Berlin, Freie Universität Berlin, Technische Universität Berlin, Universität der Künste Berlin, Fachhochschule für Wirtschaft Berlin. Studiju laikā studenti, darbojoties nelielās grupās, izstrādās projektu par tēmu «Excluded and Persecuted: Finding Responses to the Experience in 20th Century Europe» («Izraidītie un vajātie: reakcija uz piedzīvoto 20. gs. Eiropā»). Programmas mērķis ir veicināt paaudžu dialogu un dažādu nāciju draudzīgu līdzāspastāvēšanu, kā arī sekmēt vēstures faktu izpēti un jaunatnes izpratni par vēsturiskajiem procesiem.

Vēstule no Parīzes

Izraēlas valdības stipendijas

Sveicināti, RTU studenti! Mani sauc Anna. Mācos Ķīmijas tehnoloģijas programmā un apgūstu inženierzinības. Šajā programmā ir paredzēta pusgadu ilga prakse. Es nolēmu izmantot «Erasmus» programmas iespējas iziet praksi ārzemēs. Pašlaik strādāju Parīzes Didro Universitātes MSC laboratorijā (Université Paris Diderot Laboratoire Matière et Système Complexes). Strādājam divatā ar franču studenti, ar kuru mums ir savi zinātniskie projekti. Tā kā neprotu franču valodu, kolēģi runā ar mani angliski. Bet kā «Erasmus» studentei man ir iespēja apmeklēt franču valodas nodarbības (4 stundas nedēļā) pilnīgi par brīvu! Tā ir īsta veiksme! Fiziski darbs laboratorijā nav grūts, bet ir grūti saprast, ko un kāpēc tu dari. Bet kolēģi ir atsaucīgi un draudzīgi, tāpēc man ļoti palīdz. Dzīvoju Parīzē netālu no prakses vietas. Dzīvesvietu man palīdzēja atrast darba devēji. Dzīvoju studentu kopmītnē (kas, protams, atšķiras no mūsu kopmītnēm), man ir pašai sava istaba, duša, plīts, ledusskapis un interneta pieeja. Par savu istabu maksāju 561 eiro mēnesī, kas ir ļoti daudz. Tomēr kaut ko lētāku Parīzē grūti atrast, it īpaši uz neilgu laiku. Es saņemu «Erasmus» stipendiju un nelielu atbalstu no laboratorijas, bet ar to nepietiek, lai apmaksātu visus izdevumus, tāpēc daļēji ir jārēķinās ar saviem līdzekļiem. Bet vispār gan dzīves, gan darba apstākļi ir ļoti labi, cilvēki ir draudzīgi. Prakse ārzemēs ir arī lielisks karjeras sākums, jo cilvēku, kas ir strādājis labā, augsti kvalificētā vietā, labprāt pieņems darbā arī Latvijas darba devēji. Darba pieredzi (it īpaši starptautisku) augstu vērtē visur! Tāpēc visiem iesaku šo programmu. Izmantojiet doto iespēju!

Ar sveicieniem no skaistās Parīzes, Anna Kolomijeca, RTU Ķīmijas tehnoloģijas programmas studente

Veiksmīga sadarbība jekta dokumentāciju un «pārdot» savas idejas un risinājumus. Vadoties pēc RTU gūtajām zinā šanām, izvēlējos IT speciālista lo mu un pienākumus, tāpēc manos pie nākumos ietilpa: uzturēt projekta IT infrastruktūru un papildus mūsu projekta galvenajam uzdevumam – fi 2008. gada 20. novembris

ziskajai simulācijai – izveidot arī simu lācijas datormodeli. Pārējie četri mūsu grupas studenti nodarbojās ar projekta vadību, finanšu vadību, uzturēja ko munikāciju ar projekta kuratoriem, no līga darbā cilvēkus, kas palīdzēja veikt fizisko simulāciju, analizēja un in terpretēja pētījuma laikā iegūtos datus.

Izraēlas valdība piedāvā stipendijas pētniecības darbu veikšanai vai studijām Izraēlā 2009./2010. akadēmiskajā gadā Latvijas Republikas pilsoņiem vecumā līdz 35 gadiem, kuriem ir vismaz bakalaura grāds un labas angļu vai senebreju valodas zināšanas. Pieteikšanās termiņš: 2008. gada 8. decembris. Informācija: http://www.mfa.gov.il/mfa/about%20the%20ministry/scholarships/; Aija Jakoviča, Akadēmisko programmu aģentūrā, e-pasts: aija.jakovica@apa.lv. Dokumenti angļu valodā (tulkojumiem ir jābūt apstiprinātiem) trīs eksemplāros jāiesniedz Izraēlas vēstniecībā Rīgā, Elizabetes ielā 2.

EUA seminārs

30. un 31. oktobrī Briselē notika Eiropas Universitāšu asociācijas (EUA) or ganizēts seminārs Eiropas Rektoru padomju un augstskolu sabiedrisko attiecību speciālistiem. Šāds seminārs notika pirmo reizi, un Latviju tajā pārstāvēja Starp tautisko un sabiedrisko attiecību departamenta vadītājas vietniece Jolanta Jurēvica un Studiju daļas vadītāja Jolanta Priede. Kopumā seminārā bija pārstāvētas 15 valstis. Dalībnieki diskutēja par Boloņas procesa ieviešanu, Eiropas augstākās izglītības telpu, nepieciešamību aktivizēt Rektoru padomju un EUA sadarbību. Semināru noslēdza Eiropas Komisijas apmeklējums un iespēja vērot EK preses brīfinga norisi. Atskatoties uz studiju gadu Kren fīldas Universitātē, varu apgalvot, ka RTU gūtā izglītība man ļautu veiks mīgi tikt galā ne vien ar saviem pie nākumiem, bet teju ar visu pārējo gru pas biedru pienākumiem, izņemot 150 pilnīgi svešu cilvēku nolīgšanu un vadību fiziskās simulācijas veikšanai – šāda veida uzdevums, manuprāt, at rodas ārpus manas kompetences. Visu pārējo pienākumu veikšanai RTU stu

dentiem ir nodrošināti attiecīgi studiju kursi. Veiksmīgais darbs projekta reali zēšanā un pozitīvais projekta novērtē jums liecina par to, ka RTU sniegtās zināšanas ir konkurētspējīgas un līdz vērtīgas manu grupas biedru pārstā vēto Lielbritānijas un Spānijas augst skolu sniegtajām zināšanām. Ar tādām zināšanām iespējams strādāt Eiropas līmeņa kompānijā.»

Informācija

Konference par modernā Latvijas akadēmiskā pamattīkla ieviešanu 5. novembrī Rīgas Stradiņa universitātē konferencē pulcējās Latvijas zinātnisko institūciju pārstāvji un arī IZM pārstāvji, lai apspriestu modernā Latvijas akadēmiskā pamattīkla ieviešanas iespējas. Pirmo reizi par projektu sprieda visi ieinteresētie: augstskolas, zinātnieki un ministrija. Līdz šim IZM pauda vēlmi kļūt par projekta pieteicēju un pildīt projekta īstenošanai nepieciešamo administratīvo darbu. IZM pamatoja savu vēlmi ar argumentu, ka gadījumā, ja projekta pieteicējs būs IZM, projektā tiks iesaistītas arī tās zinātniskās institūcijas, kas atrodas ārpus universitātēm. Taču Latvijas zinātniskajām institūcijām ir nepieciešamā kapacitāte un kompetence operatīvi veikt visas ar akadēmiskā pamattīkla ieviešanu un ilgtspējīgu attīstību saistītas darbības: sagatavošanu, pieteikšanu, administrēšanu. Tā tiktu laikus nodrošināta efektīva projekta realizācija, novirzot lielāko līdzekļu daļu tehnoloģiskajiem risinājumiem, nevis konsultatīvajam darbam (kā paredzēts IZM projektā), kas projekta specifikas dēļ nav uzskatāma par augstas prioritātes aktivitāti. 5. novembra konferences laikā tika izskatīta akadēmisko institūciju sagatavotā projekta koncepcija un panākta vienošanās, ka projektā iekļaujamas aktivitātes atbilstoši akadēmisko institūciju sagatavotajai projekta koncepcijai. Tomēr gan augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, gan IZM palika pie sava viedokļa par to, kādam jābūt projekta ieviešanas modelim. Lai turpinātu akadēmiskā pamattīkla ieviešanu, 5. novembra konferences dalībnieki (universitātes, zinātniskās institūcijas un IZM) koleģiāli vienojās

RTU projekta informatīvais seminārs E. Kancāne Lai analizētu RTU un LR Ekonomikas ministrijas realizētā projekta «Inovācijas inkubatora izveide Rīgas Biomateriālu inovācijas un attīstības centrā» rezultātus un apspriestu RTU Rīgas Inovāciju inkubatora (RII) nākotnes attīstības jautājumus, 4. novembrī inkubatora telpās notika projekta informatīvais seminārs, kurā piedalījās RTU un RII vadība, kā arī inkubatorā strādājošo uzņēmumu pārstāvji, kā arī LIAA un LGA pārstāvji. Semināru atklāja RTU zinātņu prorektors akadēmiķis Leonīds Ribickis, uzrunā semināra dalībniekiem uzsverot, ka RTU Rīgas Biomateriālu inovācijas un attīstības centrs un RII ir viens no universitātes veiksmes stāstiem un viens no pozitīvākajiem piemēriem, kā, par spīti valdību maiņām un dažādiem politiskiem strāvojumiem, RTU izdevies veiksmīgi pavirzīt uz priekšu Rīgas Zinātnes un tehnoloģiju parka ideju un sākt tā sauktās Pulka sētas teritorijas sakārtošanu. Prezentējot projekta rezultātus, RII sekretariāta vadītājs Rihards Zariņš atklāja, ka projekts «Inovācijas inkubatora izveide Rīgas Biomateriālu inovācijas un attīstības centrā» ir realizēts ar LR Ekonomikas ministrijas «Inovācijas centru un biznesa inkubatoru attīstības programmas» atbalstu. Līgums par RII izveidi ar Ekonomikas ministriju tika parakstīts 2007. gada 27. aprīlī, inkubatora telpu rekonstrukcijas darbi sākti oktobrī. Savukārt pirmie līgumi ar inkubatora uzņēmumiem parakstīti decembrī. Pirmie telpu nomas līgumi ar uzņēmumiem noslēgti 2008. gada februārī. RII mērķis ir sekmēt jaunu inovatīvu uzņēmumu veidošanos un attīstību, nodrošinot jauniem uzņēmumiem darbības sākšanai nepieciešamo atbalstu (telpu īre, konsultācijas u. tml.). Atbalsta apjoms atkarībā no uzņēmuma vecuma var būt līdz pat 90%. Par RII uzņēmumu var kļūt uzņēmums, kas nav vecāks par pieciem gadiem. Tā darbības jomai jābūt saistītai ar apstrādes rūpniecību (izņemot dzērienu ražošanu un tabakas izstrādājumu ražošanu), datorprogrammēšanu, konsultēšanu, informācijas pakalpojumiem, zinātniskās pētniecības darbu, arhitektūras un inženiertehniskajiem pakalpojumiem, tehnisko pārbaudi un analīzi, citiem profesionālajiem, zinātniskajiem un tehniskajiem pakalpojumiem. Kā informēja R. Zariņš, kopumā līdz šim RII sniedzis atbalstu 18 jauniem uzņēmumiem, radīta 21 jauna darba vieta, uzņēmumu samaksāto nodokļu apjoms sasniedz aptuveni Ls 50 000. Gada laikā paveikto seminārā prezentēja visu RII uzņēmumu pārstāvji: SIA «Madara Cosmetics» (ekokosmētika); SIA «Inovatīvo risinājumu institūts» (koka

izveidot darba grupu projekta ieviešanas modeļa izstrādei. Darba grupā tiks iekļauti četri pārstāvji – pa vienam no Rīgas Tehniskās universitātes, Latvijas Universitātes, Elektronikas un datorzinātņu institūta un IZM. Jau ziņots, ka Latvijas akadēmiskā tīkla projektu plānots īstenot līdz 2013. gadam ar 2007.–2013. gada plānošanas perioda Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļu atbalstu, un tā ieviešanai paredzēti vairāk nekā 33 miljoni latu. Akadēmiskā tīkla īstenošanas projekts ar Eiropas Savienības struktūrfondu atbalstu ir unikāla iespēja Latvijai pieslēgties kopējai Eiropas akadēmiskajai telpai, kas otrreiz tuvāko gadu laikā vairs netiks sniegta, tāpēc tā jāizmanto pēc iespējas operatīvāk un efektīvāk. Raksts sagatavots, izmantojot LETA informāciju polimēru kompozītu materiālu izstrāde); SIA «Studija 3d» (3d dizaina pakalpojumi); SIA «Bioceramitec» (žokļu un sejas kaulu implanti); SIA «Proteus» (sudraba un dzintara pārklājumu izmantošana tekstilrūpniecībā); SIA «AGL Technologies» (plāno kārtiņu uzklāšanas tehnoloģijas); SIA «Medeq» (medicīnas iekārtu izstrāde); SIA «Vides attīstības pētījumu aģentūra» (zinātniski pētnieciskais darbs vides pētījumu jomā); SIA «HPSN» (medicīnas iekārtu izstrāde); SIA «Latvian Design Studio» (dizaina pakalpojumi); SIA «Crystal Design» (datorprogrammēšana, dizaina pakalpojumi); SIA «Touch IT» (elektroniskā ēdienkarte); SIA «Motorcikls» (iekšdedzes dzinēju darbības optimizācija); SIA «GMT» (aparātu kosmētikas ražošana); SIA «Angel Sound» (stikla izstrādājumu ražošana un dizains akustiskās sistēmās); SIA «Smart Comfort» («inteliģentās mājas»); SIA «IN4» (industriālais dizains); SIA «Cormack Consultancy Baltic» (inovatīvu produktu attīstība, intelektuālā īpašuma komercializācija). Strādājot RII, tā darbinieki ir pārliecinājušies, ka Inovācijas centru un biznesa inkubatoru attīstības programma ir nepieciešama un pieprasīta, tāpēc būtu svarīgi, lai šādas programmas būtu ilglaicīgas. Taču, kā semināra dalībniekus informēja LIAA darbinieki, atbalsts inkubatoriem Rīgā nākamajā plānošanas periodā nav paredzēts – tā iecerēts Ekonomikas ministrijas sagatavotajā programmā periodā no 2009.–2013. gadam. Semināra noslēgumā uzrunu klātesošajiem teica RTU rektora vietnieks stratēģiskās attīstības jautājumos Mareks Zeltiņš. Viņš klātesošajiem izklāstīja Rīgas Zinātnes un tehnoloģiju parka (RZTP) attīstības perspektīvas un solīja, ka kopējiem spēkiem ar RII darbiniekiem veicinās inkubatora attīstību gan saistībā ar RZTP projektu, gan piesaistot finansējumu no citiem avotiem.

Rīgas Tehniskās universitātes avīze

Redaktore Rūta Lapsa. Reģistrācijas apliecības numurs 0438. Redakcijas adrese: Kaļķu ielā 1–319, Rīgā, LV–1658. Tālr. 67089321, 67089023, e–pasts: ji@rtu.lv. JI var lasīt internetā: www. rtu.lv. Druka: SIA Landas. Metiens 1200 eks. Redakcijas viedoklis ne vienmēr sakrīt ar rakstu autoru viedokli. Par publicētajiem faktiem atbild rakstu autori.

2008. gada 20. novembris

KONFERENCES

Tēlotājas ģeometrijas un grafikas konferences 2008. gadā Ieva Jurāne Datorizētās inženiergrafikas ka tedras (agrākās Tēlotājas ģeometrijas un inženierdatorgrafikas profesora grupas) mācībspēki regulāri piedalās un paši organizē starptautiskas kon ferences par tēlotājas ģeometrijas, inženiergrafikas, datorgrafikas, 3D datormodelēšanas un inženier izglītības tēmām. Šogad mūsu ko lektīvs piedalījās divās konferencēs, bet trešo rīkojām paši. 2008. gada 4. un 5. jūnijā Rīgā no tika mūsu katedras un Baltijas valstu ģeometrijas un grafikas asociācijas BALTGRAF rīkotā devītā konference (9 th International Conference on Geometry and Engineering Graphics). BALTGRAF asociāciju 1991. gadā no dibināja Latvijas, Lietuvas un Igaunijas pārstāvji no piecām augstākajām mā cību iestādēm, un dibinātāju vidū bija mūsu katedras toreizējais vadītājs do cents Jānis Auzukalns. Asociācija BALTGRAF ir augusi visus pastāvēšanas gadus, un tagad tās Zinātniskās komitejas sastāvā jau ir pārstāvji no septiņām valstīm – Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Zviedrijas, Polijas, Vācijas un Slovākijas. Konferences notiek ik pa diviem gadiem un rotē starp trīs dibinātāju valstu galvaspilsētām. Diemžēl no Latvijas šajās konferencēs piedalās galvenokārt mūsu katedras pārstāvji, un tikai pēdējos divus gadus – arī dalībnieki no Latvijas Lauksaimniecības universitātes. Lai arī vairākkārt aicināti, tomēr atsaucību neizrāda Transporta un mašīnzinību fakultātes mašīnbūves rasēšanas un datorgrafikas apmācības speciālisti. Šogad konferencē BALTGRAF-9 piedalījās 61 dalībnieks ar 43 referātiem. Darbojās divas paralēlās sekcijas – Datorgrafikas sekcija un In ženiergrafikas izglītības sekcija. Mūsu katedra bija pārstāvēta ar pieciem referātiem, kuru sagatavošanā bija iesaistīti arī studenti un speciālisti no ražošanas. Pēc konferences katedras telpās notika mikrosimpozijs, kurā prezentējām savu pēdējo triju gadu veikumu, īstenojot Eiropas projektu: izdotās trīs mācību grāmatas, katru vairāk nekā 300 lappušu biezumā, divus multimediju diskus studentu pašmācībai ar AutoCAD un ArchiCAD programmām, iekārtoto CAD mācību 2008. gada 20. novembris

laboratoriju ar 26 grafiskajām darba stacijām, kā arī sagatavotos un izdotos mācību uzskates līdzekļus – plakātus par 70 tēmām. Viss šis darbs ir ka tedras kolektīva kopdarbs, un autori ir prof. M. Dobelis, doc. J. Auzukalns, doc. G. Veide, lektores G. Fjodorova, I. Jurāne, E. Leja, V. Stroževa, Z. Veide un laboratorijas vadītāja M. Ubagovska. Konference notika viesnīcā «Islande», bet konferences oficiālās vakariņas turpinājās atpūtas kompleksā «Lido». Konferences un mikrosimpozija orga nizēšanas izdevumi daļēji tika segti no ESF projekta «CAD komunikāciju prasmju harmonizācija konkurentai inženierijai» līdzekļiem. Otra konference, kurā piedalījās mūsu katedras pārstāvji, bija 13. Starptautiskā ģeometrijas un grafikas konference (13 th International Conference for Geometry and Graphics ICGG 2008), kas notika šā gada 4.– 8. augustā Vācijā, Drēzdenes Tehniska jā universitātē. Arī šī konference notiek ik pa diviem gadiem – iepriekšējā bija Brazīlijā, bet nākamā 2010. gadā notiks Japānā, Kioto. Šogad konferencē piedalījās 173 autori un 84 dalībnieki no 28 valstīm un Organizācijas ko miteja 21 cilvēka sastāvā. Starptau tiskā zinātniskā komiteja ietvēra 22 zinātniekus no 19 valstīm. Četri mūsu katedras pārstāvji – prof. M. Dobelis, lektores I. Jurāne, V. Stroževa un Z. Veide – nolasīja četrus referātus. No Latvijas piedalījās arī LZA vadošais pētnieks E. Bervalds, ar kuru katedrai pēdējā laikā ir izveidojusies veiksmīga sadarbība. Konferences darbs bija organizēts četrās paralēlās sekcijās: «Pielietojamā ģeometrija un grafika», «Teorētiskā grafika un ģeometrija», «Grafikas izglītība», «Inženierdatorgrafika, ģeo metrija un māksla». Paralēli tiešajam konferences darbam notika ekskursijas uz izstādi Altana galerijā «Good Vibrations – Geometry and Art» un uz jauno modernās arhitektūras celtni – Drēzdenes Teh niskās universitātes bibliotēku un grāmatu muzeju. Bibliotēka uzcelta bijušā stadiona vietā un sastāv no diviem četrstāvu korpusiem – grāmatu krātuvēm, starp kuriem atrodas zemē iedziļinātas lasītāju zāles. Lai gan bija vasara un augusts, bibliotēka bija pilna ar studentiem.

Vīriešiem interesanta likās ekskur sija uz slaveno «VolksWagen» stikla rūpnīcu, kurā tobrīd uz konveijera bija ekskluzīvais «Phaeton» modelis. To bija iespējams arī izmēģināt simulācijas braucienā. Konferences oficiālās va kariņas notika Saksijas Nacionālā par ka «Saksijas Šveice» panorāmas res torānā «Bastei» pēc ekskursijas pa Pilnicas pils parku un Saksijas Na cionālo parku. Daļa no mūsu katedras delegātiem šajā konferencē piedalījās, pateicoties iepriekš minētā ESF pro jekta līdzekļiem. Trešais bija simpozijs par da torģeometriju (17 th Symposium on Computer Geometry SCG’2008), kas notika Slovākijā Kočovcē no 22. līdz 24. oktobrim, kurā pēc Slovākijas Ģeo metrijas un grafikas biedrības uz aicinājuma piedalījās profesors M. Dobelis. Šajā simpozijā ik gadu pul cējas ģeometrijas un grafikas augst skolu speciālisti galvenokārt no Centrāleiropas universitātēm. Bez mā jinieku delegātiem visvairāk pārstāvēta bija Polija. Trijās simpozija dienās tika prezentēti 37 autoru 22 darbi – gan mutiski, gan arī stenda referātu veidā. Secinājumi pēc šā gada ģeometrijas

un grafikas konferencēm. Uzzinājām daudz informācijas par to, kas no tiek citu valstu augstskolās mūs inte resējošajās jomās. Konstatējām, ka mūsu grafikas izglītības problēmas sa saucas ar daudzu citu universitāšu ri sinātajām problēmām un ir ļoti daudz kopīgu ideju un līdzīgu iestrādņu. At sevišķos gadījumos mēs pat esam priekšā citu valstu mācībspēkiem, jo problēmas, ar kurām viņi, ieviešot Boloņas procesu, pašreiz saskaras, mums jau ir noiets etaps. Daļu ide ju pārņēmām un jau izmēģinām pie mums. Iepriecināja japāņu popu larizētie secinājumi par tēlotājas ģeo metrijas teorijas zināšanu nozīmi mūsdienu visaptverošās datorizācijas apstākļos. Profesors K. Kondo no Japānas savā plenārajā lekcijā «Inter active 3D Geometric Modeling Using Freehand Sketches» uzsvēra, ka tēlotājas ģeometrijas zināšanas ir vitāli nepieciešamas, lai veiksmīgi strādātu ar skicēšanas un 3D modelēšanas programmām. Ar gandarījumu kon statējām, ka mūsu nolasītie refe rāti un darbība uz vispārējā fona starptautiskajā mērogā izskatās ļoti labi.

VĒSTURE

Profesors Mārtiņš Straumanis dzīvē un darbā Ilgars Grosvalds Izcilais latviešu zinātnieks Mārtiņš Eduards Straumanis ar saviem dar biem neorganiskajā, analītiskajā, fizikālajā un elektroķīmijā ir pa zīstams visā pasaulē. Viņa darbi me tālu korozijā un rentgenogrāfijā iegu vuši starptautisku skanējumu. Mārtiņš Straumanis dzimis pirms 110 gadiem – 1898. gada 23. novembrī Kretingā Lietuvā. Mārtiņa tēvs, lu terāņu mācītājs Kretingā, 1906. ga dā, kad Mārtiņam bija 8 gadi, ar ģimenei pārcēlās uz Dobeli un līdz pat 1940. gadam kā mācītājs, vēlāk kā prāvests aprūpēja Dobeles evaņģēlisko luterāņu draudzi. Mārtiņš auga bērniem svētītā ģimenē kopā ar brāļiem Rolfu, Ēri ku, Ansi un Gustavu. Dobelē viņš mācījās elementārskolā, pēc tam 2 km attālajā tirdzniecības skolā. No liekot pārbaudījumus uz ceturto klasi, M. Straumanis 1912. gada rudenī tiek uzņemts Jelgavas ģimnāzijā, agrākajā Akademia Petrina, kas devusi daudzus latviešu kultūras un izglītības darbiniekus – valodniekus Juri Bāru un Juri Alunānu, teātra tēvu Ādolfu Alunānu, Dainu tēvu Krišjāni Baronu. Tēvs M. Straumani iekārtoja pansijā pie sava kādreizējā studiju biedra Jāņa Reinharda, Jelgavas draudzes mācītāja, vēlākā Jelgavas un Bauskas ev. lut. draudžu iecirkņa prāvesta. «Mācību līmenis toreiz Jelgavas ģimnāzijā bija augsts,» atzīst M. Strau manis. «Vajadzēja nopietni mācīties. Saņēmu tikai viduvējas atzīmes. Iemesls tam bija, ka mācīties sēdos tikai vakarā un arvien pietrūka lai ka: citu «svarīgāku darbu» sanāca pā rāk daudz. 1914. gadā mācījos eļļas gleznošanu pie mākslinieka Zauera kopā ar Dučkeru un Alksni, konstruēju visādas elektriskās ierīces un ar tām eksperimentēju, praktizējos arī kla vieru spēlē, un beidzot bija jāziedo ne viena vien stunda futbolam.» Ķīmiju M. Straumanim mācīja pazīstamais mācību grāmatu autors Pēteris Gustavs. Viņš atceras: «Mē ģinājumus Pasta ielas ēkā laboratorijas trūkuma dēļ nevarējām izdarīt, tādēļ gājām uz bijušo «Landesschule». Biju pārsteigts par laboratorijas samērā labo iekārtu un mācību līdzekļu bagātību. Krievu laikā ģimnāzijā mums tik labas iekārtas nebija. Es pagatavoju hloru, un skolotājs tā īpašības varēja demonstrēt, par ko viņš man ielika tikai 4, jo acīmredzot bija samainījis mani ar brāli Rolfu, kam bija ielicis 5.»

Mācības Jelgavas ģimnāzijā M. Straumanis turpināja līdz 1915. gadam, kad Kurzemē Pirmā pa saules kara laikā iebruka vācieši, un cīņas notika Jelgavas pievārtē. Lielinieku laikā 1919. gadā viņam pavērās iespējas izglītību turpināt. Pēc Jelgavas atbrīvošanas no komunistu jūga viņš beidza direktora Jāņa Lapiņa, vēlākā Rīgas 1. ģimnāzijas direktora un žurnāla «Sējējs» redaktora, atjaunoto skolu. Kopā ar citiem absolventiem viņš brīvprātīgi iestājās Latvijas armijā. M. Straumani uzņēma kara skolā. 1919. gada 8. oktobrī, dienā, kad at klāja kara skolu, Rīgai uzbruka Ber monta karaspēks. Kadeti kļuva par Rīgas aizstāvjiem. Pēc Pārdaugavas atbrīvošanas 11. novembrī kara sko las audzēkņi ceļā uz Jelgavu pie Vareļu mājām izcīnīja smagu kauju. Uzbrukumā krita 12 audzēkņi. Par varonību kaujā M. Straumani apbalvoja ar Triju Zvaigžņu ordeni. 1920. gada novembrī, vēl būdams kara dienestā, M. Straumanis sāka studijas Latvijas Universitātē. Kara skolu viņš pabeidza ar leitnanta pakāpi. Studiju laikā Ķīmijas fakultātē visu savu enerģiju viņš veltīja studijām, nedzēra, nesmēķēja, nebija nekādu studentu organizāciju biedrs, bet veica pētījumus profesora M. Centneršvēra vadībā. M. Straumaņa studiju biedre Līvija Skuja atceras: «Vēlu vakarā pēc darba laboratorijā pa Ozolu gatvi gar kanālu dodas mājup nešķiramais triumvirāts: Alfrēds Ieviņš, Mārtiņš Straumanis un Vilhelms Munters, žestikulēdami un pārspriezdami dienas notikumus. Mēs, pārējie studenti, vēlējāmies viņiem zināšanās līdzināties.» M. Straumanis un A. Ieviņš palika ķīmijas celmlaužos, bet V. Munters ķīmiķa balto uzsvārci nomainīja pret diplomāta fraku, kļūs

tot par Latvijas ārlietu ministru. M. Straumanim par studentu kon kursa darbu «Katalītiskās parādības pie metālu šķīšanas skābēs» 1923. gadā piešķīra 1. godalgu. Viņš sek mīgi turpināja pētījumus un līdz studiju beigām kopā ar savu skolotāju profesoru M. Centneršvēru publicēja trīs rakstus žurnālā «Zeitschrift für physikalische Chemie». 1925. gada 10. janvārī M. Straumanis, aizstāvot diplomdarbu «Ūdeņraža virsspraigums pie metaļiem» (pēc to reizējās pareizrakstības), ļoti sek mīgi beidza fakultāti ar inženiera ķīmiķa nosaukumu. Viņš palika fa kultātē sagatavoties akadēmiskai dar bībai. Kā pirmais fakultātē jaunais zinātnieks 1927. gada 3. aprīlī aizstāvēja doktora disertāciju «Die Auflösungsgeschwindigkeit des Zinks, Cadmiums, und Eisens in Säuren von Standpunkte der Lokalströme aus betrachtet», apsteidzot savus skolotājus – profe sorus, arī vēlākos LU rektorus J. Auš kāpu un M. Prīmani. 1927. gadā M. Straumanis apprecējās ar ārsta, arī LU privātdocenta Gustava Reinharda vecāko meitu Ievu. Laulībā piedzima četras meitas: Ilze, Lilita, Ieva, Māra un dēls Andrejs. 1927./28. gadā M. Straumanis kā Rokfellera fonda stipendiāts strādāja modernās metalogrāfijas pamatlicēja Gustava Heinriha Tamaņa (1861–1938) institūtā Getingenē Vācijā, uz kurieni devās ar savu jauno kundzi. Viņš atzina, ka zinātniskais darbs Tamaņa institūtā skaidri parādījis, ka industriālās problēmas var risināt uz zinātnisko pētījumu bāzes. Viņu ne apmierināja, ka pētniecībā lieto vecās metodes, nebija rentgena iekārtu. Kopā ar G. Tamani M. Straumanis publicēja trīs rakstus žurnālos «Zeitschrift für anorganische Chemie» un «Zeitschrift für Metallkunde». Atgriezies no Getingenes, viņš sa prata, ka vielu uzbūvē varēs iedzi ļināties tikai ar rentgenstruktūras ana līzes metodi. Ar LU un Kultūras fonda atbalstu 1931. gadā viņš no jauna devās uz Vāciju, ķeizara Vilhelma Metalurģisko institūtu Berlīnē. Te M. Straumanis intensīvi strādāja, nosakot vielu kris tāliskā režģa parametrus pēc Zaksa un Vērta metodes viena šīs metodes autora I. Vērta vadībā. 1932. gadā M. Straumanis ar Rokfellera fonda un LU atbalstu ieguva rentgeniekārtu un sāka kristālu režģu konstantu precīzu noteikšanu pēc Debaja–Šērera metodes. 1935. gadā viņš kopā ar savu studiju biedru A. Ieviņu izstrādāja tā saukto

asimetrisko metodi, ar ko iespējams iegūt pat 10 reižu lielāku precizitāti nekā līdz šim. Šajos pētījumos viņi iesaistīja arī Kārli Karlsonu un Jāni Sauku. 1940. gadā Juliusa Špringera apgādā Berlīnē izdod M. Straumaņa un A. Ieviņa monogrāfiju «Die Präzisionbestimmung von Gitterkonstanten nach der asymmetrischen Methode». Autori sa ņēma 19 atzinīgas recenzijas zināt niskos žurnālos, kas padara viņu vār dus pazīstamus visā pasaulē. 1928. gadā M. Straumanis ieguva privātdocenta nosaukumu, bet 1932. gadā viņu iecēla par vecāko asis tentu. Kopā ar vecāko kolēģi Kārli Štrenku, dziedātājas Elfrīdas Pakules audžutēvu, viņš vadīja 1. Neorganiskās ķīmijas laboratoriju. K. Štrenka un M. Straumaņa prasības bija ļoti stingras. Bija jāraksta daudzi vienādojumi, sīki jāizstāsta veiktie eksperimenti un no vērojumi. Par ķīmisko līdzsvaru bija jāatbild K. Štrenkam, bet par oksi dēšanās–reducēšanās reakcijām M. Straumanim, kas nenācās viegli. Pēc profesora Voldemāra Fišera nāves 1934. gadā Gustavs Vanags kļuva par Organiskās ķīmijas katedras vadītāju, bet M. Straumanis par Analītiskās ķīmijas katedras vadītāju. 1936. gadā M. Straumani ievēlēja par docentu, bet 1937. gadā – par vecāko docentu. M. Straumanis lasīja lekcijas un va dīja seminārus analītiskajā ķīmijā. E. Vanaga atceras: «Kad vakarā bi ja analītiskās ķīmijas seminārs, stu denti, kas strādāja laboratorijā, jau no pēcpusdienas praktiski pārtrauca dar bus un, pulciņos sagājuši, salīdzināja mājas uzdevumus un diskutēja par iespējamiem semināra jautājumiem. Tajā gadā no 33 studentiem, kas ru denī sāka apmeklēt seminārus, tikai 9 to pavasarī beidza. M. Straumani, pieņemot eksāmenus, neapmierināja tās studentu zināšanas, kuru pamatā bija tikai atmiņa. Viņš pārbaudīja stu denta spēju domāt, izprast ķīmiskās parādības un to savstarpējo sakarību. M. Straumanis no rīta strādāja mājās, gatavojot zinātniskos rakstus, fakultā tē atnāca pusdienlaikā. Eksperimentus turpināja līdz vakaram, dažkārt līdz pulksten 20 vai 21. Šo kārtību viņš ieturēja arī sestdienās – lekciju dienā. Lekcijas lasīja no pulksten 18 līdz 20. Protams, tik vēlu klausoties lekcijas, studenti, kuriem bija jāsteidzas uz kādu sarīkojumu vai viesībām, nervozēja. Dažkārt gan arī profesors bija ģērbies frakā.

Turpinājums nākamajā «JI» numurā.

2008. gada 20. novembris

ZINĀTNISKĀ KONFERENCE/IAESTE

Siltumenerģētisko sistēmu katedras zinātniskā konference Aleksandra Cimbale, Siltumenerģētisko sistēmu katedras asistente 15. oktobrī RTU 49. starptautiskās zinātniskās konferences laikā TMF Siltumenerģētisko sistēmu katedra rī koja konferences apakšsekcijas «Sil tumenerģētika un siltumfizika» sēdi, kurā piedalījās ne vien TMF pārstāvji, bet arī Fizikālās enerģētikas institūta, LU, LLU, a/s «Rīgas Siltums» un a/s «Latvenergo» (TEC-2) pārstāvji. Uzņēmumu a/s «Latvenergo» (TEC2) un a/s «Rīgas Siltums» pārstāvji ar interesi sekoja līdzi konferences re ferātiem, īpaši – to studentu darbiem, kas ir potenciālie uzņēmumu dar binieki, kā arī to studentu darbiem, ku ri savus bakalaura, maģistra un pro

mocijas darbus raksta ar uzņēmumu atbalstu. Manuprāt, visinteresantākais bija D. Turlaja, A. Žīgura, A. Soročina darbs «Centralizētas siltumapgādes sistēmas siltumslodzes regulēšanas metožu salīdzināšana» par autoru pētījumiem centralizētas siltumap gādes jomā. Kā turpinājums šim refe rātam bija A. Žīgura ziņojums «Pilsētas siltumtīklu turpgaitas temperatūras samazināšanas ietekmes izpēte uz eko nomiskiem rādītājiem». Zīmīgi, ka šogad konferencē uzstājās ne tikai pieredzējuši profesori un do centi, bet arī ļoti daudzi 1. un 2. kursa maģistranti. Daži no viņiem veiksmīgi apvieno mācības maģistrantūrā ar darbu katedrā. Radās iespaids, ka viņi ir jau gatavi lasīt lekcijas, kā arī vadīt praktiskās nodarbības un laboratorijas

darbus, tāpēc konferenci var dēvēt par viņu pirmo nopietno pārbaudījumu. Apskatīto tematu loks bija ļoti plašs, īpaši interesanti priekšlasījumi ti ka veltīti energoefektivitātes tēmai. Ļoti lielu rezonansi izraisīja Latvijas Lauksaimniecības universitātes Lauk saimniecības enerģētikas institūta pasniedzēja E. Visocka darbs «Ap kures sistēmu ar dūmgāzēm risinā jumi». Piedāvāto apkures sistēmu eksperimentālā kārtā E. Visockis ir uz būvējis un izpētījis savā privātmājā. Energoefektivitātes jautājumiem bi ja veltīti arī vairāki citi darbi: RTU un Fizikālās enerģētikas institūta ko pējais pētījums «Energoefektivitātes paaugstināšanas metodoloģijas prob lēmas pie tradicionālās būvniecības izmaiņām», Fizikālās enerģētikas ins

titūta pārstāvju B. Petrova, V. Krēsliņa, N. Zeltiņa darbs «Ēku enerģijas audits: infrasarkanā starojuma mērījumi», maģistrantes A. Cimbales darbs «Re sursu patēriņa samazinājuma analīze mikroelektronikas rūpnīcā» u. c. Konferencē tika iesaistīti zinātnieki no Vācijas, Krievijas, Baltkrievijas. RTU Siltumenerģētisko sistēmu ka tedras speciālisti sadarbojas arī ar zinātniekiem no Izraēlas, ASV, Kanādas, Meksikas. No viņiem tika saņemti raksti, kurus katedra plāno iekļaut nākamajā periodiskajā zinātnisko rakstu krājumā «Siltumenerģētika un siltumfizika». Cieša sadarbība TMF Siltumenerģētisko sistēmu katedrā zinātnisko pētījumu jomā notiek arī ar WSEAS akadēmiju (World Scientific and Engineering Academy and Society). Šī konference nebūtu noritējusi tik veiksmīgi bez katedras vadības ak tīvas organizatoriskās darbības, kā arī studentu aktīvas līdzdalības kon ferences rīkošanā. Jaunie katedras zinātnieki parādīja, ka veiksmīgi spēj turpināt katedras zinātnisko pētījumu tradīcijas.

Izmantojiet iespēju, jo jūs to nenožēlosit! Sveiki, studenti! «IAESTE Latvija» sāk ikgadējo reģistrāciju studentu prakses vietu apmaiņai 2009. gadā! Katru gadu «IAESTE Latvija» dod iespēju studentiem piedalīties apmaiņā un piedāvā aptuveni 20–30 prakses vietas studentiem no Latvijas un 5–10 prakses vietas ārzemniekiem vietējos uzņēmumos Latvijā. Reģistrācija paredzēta tikai studentiem, kas studē eksakto, inženierzinātņu vai lietišķās mākslas jomā kādā no Latvijas augstskolām. Pieteikties var tikai tie studenti, kas pabeiguši vai drīz pabeigs bakalaura līmeņa 2. kursu un kam ir labas angļu valodas zināšanas. Katru gadu prakses vietu aina ir citāda, un parasti IAESTE pārstāvji nevar prognozēt, kādas vietas un kur būs pieejamas, sākot no janvāra, arī to, kādi būs konkursa nosacījumi un vai konkurence uz vietām būs liela vai ne. Bet, kā pieredze rāda, par sevi pārliecināti studenti iegūst labas prakses vietas, ir apmierināti ar darbu, atalgojumu un vietu. Atsauksmes par Latvijas studentiem liecina, ka mēs sūtām labus studentus un mūsu partneri ir ieinteresēti ar mums apmainīties ar prakses vietām katru gadu. Arī ārzemju praktikantiem patīk braukt uz Latviju. Dažreiz studentiem sākumā praksē iet grūti, jo studenti nav pieraduši dzīvot patstāvīgi 2008. gada 20. novembris

citā valstī, bet tas ir tikai īsu laiku, un pēc tam viss normalizējas. Draugu loks paplašinās, un IAESTE aktīvisti palīdz adaptēties. IAESTE apmaiņas programma ir ļoti interesants veids, kā pavadīt vasaru vai obligāto prakses laiku, un dod labus rezultātus. IAESTE tīklā ir vairāk nekā 80 dalībvalstu un kooperācijas institūciju. Daži organizācijas biedri ir vienkārši studenti, kas organizācijai velta daļu sava brīvā laika, palīdzot studentiem no citām valstīm atrast dzīvesvietu, sagaida tos at braukšanas dienā, palīdz orientēties, nokļūt līdz darbam, iepazīstina ar darba devēju, brīvajā laikā organizē kultūras pasākumus un izglītojošu programmu. Organizācijā vienmēr valda pozitīva un draudzīga gaisotne, un studenti, kas reiz devušies prakses apmaiņā, kļūst par tās patriotiem, jo dažādo valstu jauniešu vidū valda neparasta atvērtība un vēlme iepazīt visu jauno. Pasaulē ir daudz lielisku vietu, kurp doties, un, pateicoties praksei, students var apvienot patīkamo ar lietderīgo, tas ir, – izmēģināt, kā ir strādāt citā valstī, vienlaikus iegūstot daudz jaunu draugu, iespējams, nākamo kolēģu. Pasaules darba tirgus kļūst arvien atvērtāks, un izplatīta ir pieredze, ka vienas kompānijas darbinieki strādā dažādās «IAESTE Latvija» valstīs.

STUDENTU LAPA

Ko īsti RTU SP lēma un runāja oktobra kopsapulcē? Kā jau ik mēnesi, arī oktobrī notika Studentu parlamenta kopsapulce, kura norisinājās 22. oktobrī Āzenes ielā 12. Īsumā pastāstīsim par svarīgāko, kas tika lemts un izrunāts. Prezidents Artūrs Zeps informēja par Augstākās izglītības likuma izskatī šanu Saeimā pirmajā lasījumā. Ja šo li kumu, kuru palīdzēja gatavot Latvijas Studentu apvienība, tostarp RTU SP, pieņems, tad katras augstskolas studentu pašpārvaldei būs finansējums no valsts dotācijām. Tika skaidrota situācija par valsts garantēto kredītu studentiem. Valsts galvotais kredīts iepriekš ir pieticis visiem studentiem, taču šajā gadā ir pieteikušies 500 studenti, kas divreiz pārsniedz iepriekšējo gadu apjomu. Daļai studentu būs kredīts uz vienu gadu, un nākamajā gadā būs jāpiesakās

no jauna. Ar jautājumiem kredītu sa karā studenti var vērsties pie Jura Brieža. RTU SP Centrālās vēlēšanu komisijas vadītājs Oļegs Jakovļevs informēja par fakultāšu studentu pašpārvalžu (FSP) vēlēšanām, kas notiks no 24. līdz 28. novembrim. Sākot no 3. novembra, tiek gaidīti kandidātu saraksti no fa kultātēm, sarakstā jābūt ne mazāk kā pieciem kandidātiem. Ja būs divi vai vairāki saraksti no kādas fakultātes, tad no 11. novembra būs jāsavāc 3% studentu parakstu no fakultātē stu dējošo skaita. No 18. novembra var sākt aģitācijas pasākumus. Lai pie teiktos FSP vēlēšanām, var doties pie pašreizējās FSP vai arī, ja ir vēl me sastādīt sīvu konkurenci starp sa rakstiem, pēc sīkākas informācijas var vērsties pie Oļega.

Šī kopsapulce bija zīmīga ar to, ka tika izvirzīts lēmumprojekts par RTU SP Zinātnes nodaļas izveidi (līdz šim tā bija komisija, kas struktūras ziņā bija pakārtota Studiju nodaļai). Klātesošie kopsapulces biedri ar mazu balsu pārsvaru nobalsoja pret nodaļas izveidi. Tā kā joprojām pastāv RTU SP Zinātnes komisija, novembra kop sapulcē notiks jaunā Zinātnes komisijas vadītāja vēlēšanas. Sociālo lietu nodaļas vadītājs Ervīns Šķesters informēja par Kopmītņu mē nesi, kas sākās 27. oktobrī, kā arī pa stāstīja par bērnistabas izveides projektu, (kopā ar MLĶF SP). Studiju nodaļas vadītāja Zane Skrei ja iepazīstināja ar plānotajiem jau numiem. Novembra beigās būs ma temātikas olimpiāde, uz kuru Zane aicināja gatavoties jau tagad un meklēt

«EKU pieredzes dienas» IEF 25.–27. novembrī Jau otro gadu IEF SP rīko pasākumu, kurā iesaistās daudzi ar ekonomiku saistīti uzņēmumi. Šā projekta mērķis ir sniegt studentiem iespēju saprast darba tirgus aktualitātes un pieprasījumu un līdz ar to paaugstināt savu konkurētspēju darba tirgū. Šajās trijās projekta īstenošanas dienās studentiem būs iespēja:

25. novembrī – apmeklēt dažādas interesantas uzņēmēju vadītas lekcijas Meža ielā 1/7; 26. novembrī doties ekskursijās uz trim dažādiem uzņēmumiem («Rimi», «Capital», «Severstaļlat»); 27. novembrī aktīvi pavadīt savu brīvo laiku, sportojot VEF sporta zālē. Visi studenti, kas apmeklēs EKU

pieredzes dienu lekcijas, dienas beigās saņems IEF administrācijas un IEF SP apstiprinātu sertifikātu par piedalīšanos, kas attaisnos kavējumu

pārbaudījumu midzenis. Tajā ieejot, arī beidzās jauno studentu paradīze. Priekšā visus gaidīja četru šaušalīgu uzdevumu pilni stāvi – vaska kāpnes, mazuta celiņi, nāves ceļš no olām līdz tomātu mērcei, grēku istaba, mazītiņa tualetes kabīnīte (tajā ietilpa – rekords – 12 cilvēku), šaušalīgs kokteilis (galvenais – to nesajaukt ar «mehu» kokteili), jautra katapultēšanās, taču tie nav visi pārbaudījumi, kas bija jāpārvar «Mehulandē». Pēc pirmkursnieku aptaujas noskaidrojām, ka atmiņā tiem palikuši šaušalīgie kokteiļi un ēdieni. Kurš gan būtu domājis, ka pārtika pirmkursniekos var radīt visnepatīkamākās emocijas?! Galvenais ir tas, ka mērķis bija sasniegts. Pirmkursnieki ātri sadraudzējās un visos pārbaudījumos cits citam palīdzēja. «Mehulandē»

visam un visiem jābūt vienotiem. Tuvāk vakaram, netīri un izsalkuši, bet apmierināti «mehi» sanāca kopā pie liela ugunskura Ķīšezera krastā, lai nodotu zvērestu un saņemtu ilgi gaidīto «Mehu» apliecību. Pēc draudzīgas pasēdēšanas visi tikpat draudzīgi devās okupēt kopmītņu dušas. Pēc atkopšanās jaunizveidotie

rokā «cieto riekstu» grāmatiņas. No vembrī un decembrī fakultātēs notiks vieslekcijas, kurās nozares pārstāvji stāstīs par darba specifiku šajā nozarē un to, kam pievērst uzmanību studiju laikā, kā arī par to, kas sagaida stu dentus pēc diploma iegūšanas. No vembrī šīs vieslekcijas notiks ETF un MLĶF, bet decembra sākumā – TMF.

Studentu parlamenta Sabiedrisko attiecību nodaļa

tajā dienā... Taču krāpšanās šeit nebūs iespējama. Viens no labākajiem pasākumiem, kuram varat pieteikties un aktīvi tajā izpausties, ir Situāciju spēle 25. novembrī. Pirmo trīs vietu ieguvēji saņems naudas balvas. Spēlei jāpiesakās, vēlākais, dienu iepriekš! Sīkāku informāciju par fantastisko pasākumu meklējiet www.IEFSP.lv. Būsit laipni gaidīti!

IEF SP

«Iemehošana 2008» Katra TMF studenta dzīvē pienāk brīdis, kad viņam jākļūst par «mehu». Bet ne viss ir tik vienkārši... Lai iekļūtu «mehu» kārtā, jāiziet cauri pārbaudījumiem. Šaušalīgiem pārbaudījumiem. Uz «iemehošanu» visi ieradās piepaceltā garastāvoklī. Viens kombinezonā, cits šortos, vārdu sakot, tajā, ko nebija žēl nosmērēt, jo visi taču zināja, kurp dodas. Viss sākās vairāk vai mazāk mierīgi. Iesildīšanās aktu zālē, kopējā «mehu» sauciena – «vasara, vasara, ziema, ziema» – atskaņošana. Visi jau sāka uztraukties, ka šogad iesvētības neattaisnos gaidīto. Bet uztraukums nebija pamatots, pēc aizraujošas sadales komandās (konkurss par tiesībām saukties par īstu «mehu») sākās pats interesantākais. Mīklainā pamestā ēka izrādījās

«mehi» ar veterāniem devās uz «Sapņu fabriku», lai jautri noslēgtu šo aizraujošo pasākumu. Vai nākamgad būs vēl jautrāk? Par to parūpēsimies mēs – nākamie otrkursnieki! Paldies organizētājiem par izdevušos pasākumu!

TMF SP pirmkursniece

2008. gada 20. novembris

STUDENTU LAPA

«SoLiS 2008» Ko studenti dara sestdienās? Cits izguļ nedēļas laikā sakrātās bezmiega stundas, cits dodas rudenīgās Latvijas apskatē, bet vairāk nekā 20 aktīvu studentu devās uz RTU SP rīkoto semināru «SoLiS 2008», kas notika 18. un 19. oktobrī Zaķumuižā, viesu namā «Sauleskalns». Semināra pirmajā dienā daudz jaunas, lietderīgas informācijas pastāstīja dažādi lektori. Par vides pieejamību augstskolās studentiem ar kustību traucējumiem un savā pieredzē dalījās Baiba Baikovska no invalīdu un viņu draugu apvienības «Apeirons». Ieskatu zinātnes pasaulē, lielajā sprādzienā sniedza un par izgudrojumu ieviešanu sadzīvē stāstīja profesors Andris Buiķis no Latvijas Universitātes. Kā vēl viens lektors no LU seminārā

uzstājās Juridiskās fakultātes students Edvards Ratnieks, kas īsā laika sprīdī iepazīstināja ar juridiskajiem un LR likumdošanas jautājumiem, kas būtu jāzina ne tikai juristiem, bet arī mums, inženieriem. Noslēdzot pirmās dienas lekciju ciklu, uzstājās Latvijas Studentu

apvienības prezidents Igors Grigorjevs, kas sniedza ieskatu studiju jautājumos un veidos, kā studenti varētu palīdzēt augstskolām uzlabot studiju kvalitāti. Pamatojoties uz lekciju tematiku, notika darbs grupās – četros virzienos. Diskusiju laikā radās daudzas idejas

un arī konkrēti risinājumi, kā RTU studenti, sadarbojoties ar RTU vadību un mācībspēkiem, varētu pilnveidot RTU gan studiju, gan zinātnes, gan iekšējās infrastruktūras jomā. Tika izteikti arī priekšlikumi studentu informēšanai un jaunākās studentiem aktuālākas informācijas nodrošināšanai, izmantojot «ORTUS». Nākamā diena sākās ar lekciju par inovāciju ieviešanu biznesā, kuru vadīja Anatolijs Kovoļonoks. Tās laikā studenti fantazēja, kā paildzināt cilvēka mūžu, kā efektīvāk izgatavot dažādus mēraparātus. Seminārs noslēdzās ar saspringtām debatēm starp četrām debašu grupām par aktuāliem tematiem. Prieks par dalībnieku atsaucību, kā arī par viņu ģenerētajām idejām un ierosinājumiem!

«SoLiS 2008» organizatori

Ķīmiskā dizaina pieredzes apmaiņa Šogad fakultāšu pašpārvaldēm pirmo reizi tika piedāvāta iespēja piedalīties «Baltech Student Body Exchange» programmā. Tā paredzēta Baltijas reģiona tehnisko universitāšu studējošo pašpārvaldēm, lai veicinātu savstarpēju sadarbību un pieredzes apmaiņu. Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes Studentu pašpār valdes ierosinājumam organizēt šā du apmaiņu atsaucās Kauņas Teh noloģiskās universitātes Dizaina un tehnoloģijas fakultātes studentu ap vienība «DiDi». Septembra vidū lietuvieši ciemojās pie mums Rīgā. Te viņus pārsteidza ļoti aukstais laiks, bet iepriecināja siltā

uzņemšana. Pēc pāris nedēļām, oktobra sākumā, bija mūsu pašpārvaldes kārta doties ciemos uz Kauņu. Viesojāmies ko ka logu ražošanas uzņēmumā, univer sitātes laboratorijās un klausītavās, ti kāmies arī ar profesoriem, kuri mums sniedza nelielu ieskatu studiju nozarē, aizstāvamo bakalaura un maģistra dar bu tēmās. Salīdzinot studiju programmas pie mums RTU un pie viņiem – KTU –, šķiet, ka KTU piedāvā tehnis kāku izglītību. Mācību procesā vai rāk uzmanības tiek veltīts ražošanai, tehnisko procesu izstrādei. Diplom darbos liela uzmanība tiek pievērsta matemātiskajiem aprēķiniem, kas pa

rāda ražošanas, izejvielas un citas iz maksas, kuras saistītas ar kāda projekta vai materiāla izstrādi. Projekta laikā ieguvām jaunus drau gus un sadarbības partnerus, iepazi nām rudenīgo Kauņas pilsētu un Tra

ķu pili, tumsā klejojām kukurūzas labirintā un, pats galvenais, atvedām mājās idejas, ko realizēt savas fakultātes studentu pašpārvaldē.

MLĶF SP

Kojinieks vēro!

Kojinieks jautā

Nāk rudentiņis, būs barga ziema, «kojās» ciemiņi netiks līdz trijiem! Laikam šāda būs jaunā dienesta viesnīcas Āzenes ielā 22a devīze. Kāpēc? Reiz Kojiniekam bija brīva lekcija. Ko darīt? Kojiniekam radās doma, ka matemātikā mājasdarbs tak’ rīt jānodod, vajag to izpildīt. Bet, kā jau tas gadās, neiet tik viegli tā matemātika, tāpēc Kojinieks izdomāja iet ciemos pie drauga Āzenes ielā 22a. «Aplauziens» Kojiniekam bija liels, jo viņu nelaida kojās iekšā. Vēl labāk – Kojinieks saņēma dažas dzēlīgas piezīmes, bet uz jautājumu: «Kāpēc tā darāt?», – atbilde skanēja, ka viņš esot bezmaz vai parazīts, kas dzīvo uz citu kojās mītošo rēķina. Viņš taču tērēs resursus! Protams, Kojinieks pamanīja, ka citu draugus ielaiž. «Face control»? Laikam pārāk nestudentisks izskatās Kojinieks. Bet Kojinieks arī nav mazais bērns – viņš nolēma pārlasīt iekšējās kārtības noteikumus, kas tomēr ir jāievēro visiem «kojās» dzīvojošajiem. Derētu iepazīstināt Āzenes ielas 22a administrāciju ar tiem, jo tur 1.5 punktā ir rakstīts: «Īrnieka viesim uzturēšanās Dienesta viesnīcā ir atļauta no plkst. 9 līdz 23.» Kur loģika? Kur noteikumu ievērošana?

Laikam mums vajadzēs savu juridisko fakultāti – STEIDZAMI! Jo, kā zināms, zemāk stāvoša instance drīkst izstrādāt tikai tādus noteikumus, kas nav pretrunā ar augstāk stāvošajām instancēm. Paskaidrošu, ja kāds nesaprot: zemāk stāvošā (Āzenes ielas 22a administratore) nedrīkst pieņemt noteikumu, kas ierobežo augstāk stāvošā (RTU Dienesta viesnīcu daļas) pieņemtos iekšējās kārtības noteikumus. Bet šeit tas tiek krasi pārkāpts! Atkal patvaļa? Kas notiek? Vai tiešām mēs katrs varam izdomāt savus noteikumus?

2008. gada 20. novembris

Kojinieks

P. S. Gribētos dzirdēt vadības nostāju, tāpēc esiet tik laipni un uzrakstiet Kojiniekam, kāpēc tā notiek. Tātad kontakti vecie labie – kojinieks@gmail.com – vai atstāj SP pastkastītēs Dienesta viesnīcās ar norādi «Kojiniekam».

STUDENTU KLUBĀ UN KULTŪRAS CENTRĀ/SPORTS

«Vektoram» – 50. gadadiena Inga Saleniece RTU Tautas deju ansamblis «Vektors» ar diviem koncertiem – 22. novembrī un 17. decembrī plkst. 19 VEF Kultūras pilī – atzīmēs savas pa stāvēšanas 50. gadadienu. 22. novembrī plkst. 19 koncertā «Vektors un draugi» Tautas deju an samblis (TDA) «Vektors» uz kopīgu sadancošanos aicinājis savus draugu kolektīvus no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas. Koncertā uzstāsies: TDA «Dancis», TDA «Kalve», TDA «Teiks ma», TDA «Vidzeme», Brīvdabas mu zeja dejotāju «Saime», TDA «Kuljus» no Tallinas Tehnoloģiju universitātes un TDA «Rasa» no Kauņas Fiziskās izglītības akadēmijas. TDA «Vektors» mākslinieciskais vadītājs Uldis Šteins norāda, ka šis koncerts būs īpašs: «Sa dejošanās kolektīvu starpā notiks vis

tiešākajā veidā, proti, vairākas dejas esam plānojuši dejot jauktos sastāvos, kur puse dejotāju būs vektorieši, bet otra puse – kāda draugu kolektīva de jotāji.» Koncertā būs skatāmas tādas skatītājiem iemīļotas dejas kā «Pie Daugavas», «Es mācēju danci vest», «Vecie zvejnieki» un citas. 17. decembrī plkst. 19 koncertā «Vek toram 50» uzstāsies visu paaudžu vektorieši, un tā vadmotīvs būs deja un mīlestība. Koncerta programmā iekļautas tādas izcilas latviešu tautas dejas kā «Rucavietis», «Dejotprieks», «Kurzeme», «Stūru stūriem tēvu zeme» un citas, kā arī vektoriešu iemīļotākās cittautu dejas. Koncerts sāksies ar vienu no izcilākajām latviešu dejām – «Gatves deju», ar kuru 25. oktobrī Rīgas centrā pēc TDA «Vektors» uz aicinājuma 2208 dejotāji mēģināja pārspēt Ginesa rekordu kategorijā

«Garākā deja». No 15. līdz 20. decembrim RTU telpās (Kaļķu ielā 1) interesentiem būs iespēja apskatīt izstādi par TDA «Vektors» 50 gadu vēsturi. Jubilejai par godu Tautas deju ansamblis izdevis arī brošūru, kurā atspoguļota kolektīva izaugsme, sasniegumi un dejas mīles tība. Apmeklētāji brošūras varēs iegā dāties koncertu laikā. Biļetes uz koncertiem iespējams iegādāties RTU Studentu klubā (Kaļķu ielā 1, 216. telpā). Informācija pa tālruni 67089477. «Vektors» ir viens no vadošajiem tautas deju ansambļiem Latvijā, kam jau gandrīz 50 gadu savu enerģiju un dejas mīlestību velta vienmēr ne nogurdināmais ansambļa vadītājs Uldis Šteins. Tautas deju ansambļa «Vektors» vēsture sākās 1958. gadā, kad studentiem savas durvis no jauna vēra Rīgas

Politehniskais institūts (tagad RTU). 1963. gadā kolektīvam piešķirts Tautas deju ansambļa goda nosaukums. 50 gadu laikā ansamblī dejojuši ap 500 dejotāju, un šajā laikā iestudēts vairāk nekā 350 deju. «Vektoru» ir grūti sajaukt ar citu ansambli, tā māksliniecisko snie gumu raksturo patīkama vienkāršība, dabiskums un cenšanās atklāt dejas sižetu. TDA «Vektors» 50 gadu jubilejas pasākumu atbalstītāji: inženieru birojs «Būves un būvsistēmas» (www.bbs.lv) un personiski Guntars Šterns, Māra un Valdis Grimzes, SIA «Bultis», Rīgas dome un RTU.

«Gaudeamus» un «Pērkons» RTU saimi svētkos sveic ar J. Kulakova kantāti «Mīlestībā viļņo krūts» Atzīmējot Latvijas Republikas proklamēšanas 90. gadadienu, ar RTU Atzinības rakstu par izciliem sasniegumiem 24. Vispārējo latviešu Dziesmu svētku koru skatē un nozīmīgu ieguldījumu latviešu mūsdienu koru mūzikas jaundarbu iestudēšanā apbalvoja RTU vīru kora «Gaudeamus» māksliniecisko vadītāju un galveno diriģentu Ivaru Cinkusu.

Rīgas čempionāts svarbumbu celšanā Edgars Timofejevs 8. novembrī norisinājās Rīgas čem pionāts svarbumbu celšanā. RTU ko mandai šīs bija pēdējās sacensības pirms universiādes svarbumbu celšanā, kas norisināsies 28. novembrī Jelgavā. Rīgas čempionu titulus sadalīja RTU un LSPA pārstāvji. Rīgas čempionu titulus izcīnīja: svara kategorijā līdz 63 kg – Ričards Veromejs, RTU ETF 1. kurss; līdz 68 kg – Andrejs Makuha, RTU EEF 1. maģ. kurss; līdz 73 kg – Nauris Aukmanis, RTU Sporta klubs; līdz 78 kg – Kaspars Kroičs (Eiropas čempionāta bronzas medaļas ieguvējs), RTU ETF 1. kurss;

līdz 85 kg – Alvis Ragozins, LSPA; līdz 95 kg – Rūdolfs Kroičs, RTU BF 4. kurss; līdz 105 kg – Edgars Kreišmanis, RTU BF 2. kurss; virs 105 kg – Ritvars Noviks, LSPA. Rīgas čempions A. Makuha oktobra beigās Lietuvas pilsētā Pakrojā pie dalījās starptautiskās sacensībās svar bumbu celšanā, kurās izcīnīja 1. vietu gan starp pieaugušajiem, gan jauniešiem un ieguva tiesības pie dalīties pasaules čempionātā, kas ri sināsies 13.–17. novembrī Krievijā, Smoļenskā. Starptautiskajās sacensībās Lietuvā sudraba medaļas izcīnīja vēl divi RTU studenti: Mārtiņš Janševskis un Rūdolfs Kroičs.

2008. gada 20. novembris