Nr 7 23 11 2000 by Rīgas Tehniskā universitāte

Nr. 7 (1183) 23.11.2000. RTU avîze iznåk kopß 07.02.1959.

Paldies jums, kuri svîtrojåt no pantiem ßo vårdu – Latvija, no dziesmåm årå råvåt. Aiz bailém viens, aiz pakalpîbas cits. Paldies, ka slépåt viñu citu vårdu burzmå, ka slédzåt aizdomås, ka dzinåt pusçukstå, ka séjåt virsü zåli. Paldies.

Atzîméjot Latvijas Republikas proklaméßanas gadadienu, 17. novembrî notika RTU Senåta svinîgå séde. Par to vairåk lasiet nåkamajå «JI» numurå.

Jaunas tålåkizglîtîbas iespéjas datorspeciålistiem. Lasiet 4. lpp.

Nu, vårds, tu jaunavîgs un neskarts. Nu deri zvérestam. Es turu savu roku virs ziliem siliem, maigiem upju lîçiem. Nekas nav jåsaka, vien – Latvija. ( Måra Zålîte )

Pirms 40 gadiem dibinåta IEF RaΩoßanas ekonomikas un organizéßanas katedra. Lasiet 2. un 3. lpp.

Sveicam!

Bijußajam RTU rektoram akadémi˚im Egonam Lavendelim pieß˚irts müsu valsts augståkais apbalvojums – Triju ZvaigΩñu ordenis. Akadémi˚is iecelts par Triju ZvaigΩñu ordeña virsnieku. Apsveicam un novélam turpmåkus panåkumus zinåtné un pedago©ijå!

Studentes ir pårliecinåtas – ir vérts aizbraukt uz Péterburgu! Lasiet 6. lpp.

2000. gada 23. novembris

Decembrî sveicam nozîmîgå dzîves jubilejå Ener©étikas un elektrotehnikas fakultåtes profesoru Leonîdu Paperno, Elektronikas un telekomunikåciju fakultåtes garderobisti Vladislavu Pi¬ku, Automåtikas un skait¬oßanas tehnikas fakultåtes profesoru Jevgeniju Carkovu, Arhitektüras fakultåtes docentu Péteri Milzaråju, Sporta katedras deΩuranti ‰riku Preisu, Saimnieciskå dienesta Apgådes un materiålo fondu da¬as priekßnieku Måri Dreimani, Materiålzinåtnes un lietiß˚ås ˚îmijas fakultåtes docenti Aiju Kalnaçu, Liepåjas MZTK apkopéju Svetlanu Mihailovu, Materiålzinåtnes un lietiß˚ås ˚îmijas fakultåtes asistenti Rasmu SerΩani, Elektronikas un telekomunikåciju fakultåtes asociéto profesoru Ìirtu Ivanovu, Materiålzinåtnes un lietiß˚ås ˚îmijas fakultåtes 1. kategorijas speciålisti Åriju Kazaçenko,

Sporta katedras lektori Sofiju Ko¬esovu, Automåtikas un skait¬oßanas tehnikas fakultåtes sétnieci Ga¬inu Ma¬inkinu, Transporta un maßînzinîbu fakultåtes docentu Valeriju Muhinu, Redakcijas izdevniecîbas da¬as 2. kategorijas redaktori Dainu Pakalniñu, Transporta un maßînzinîbu fakultåtes inΩenieri Dmitriju Titovu, Elektronikas un telekomunikåciju fakultåtes lektori Svetlanu Ußakovu, Transporta un maßînzinîbu fakultåtes vecåko laborantu ‰riku Zarembo, Transporta un maßînzinîbu fakultåtes 2. kategorijas speciålisti Maigu Åbolu, Saimnieciskå dienesta apkopéju Ludmilu Devjatñikovu, Automåtikas un skait¬oßanas tehnikas fakultåtes profesoru Leonîdu Novicki.

Par izcilu darbu Katedras loma apbalvo ˚îmi˚us inΩenierekonomikas Rüta Lapsa

16. novembrî RTU Materiålzinåtnes un lietiß˚ås ˚îmijas fakultåtes séΩu zålé pulcéjås tie, kuru intereses un profesionålå darbîba saistås galvenokårt ar ˚îmiju. Atklåjot svinîgo sédi, MLF dekåns profesors Valdis Kampars uzsvéra, ka ßim pasåkumam ir divas da¬as: pirmkårt, par izciliem sasniegumiem ˚îmijas zinåtné RTU Materiålzinåtnes un lietiß˚ås ˚îmijas fakultåtes dome pieß˚îrusi P.Valdena meda¬as, otrkårt, uz RTU MLF aicinåti ˚îmijas skolotåji no visas Latvijas, kuriem pieß˚irtas prémijas. Kå allaΩ, ar interesantu runu uzståjås LZA prezidents akadémi˚is Jånis Stradiñß, ståstot par profesoru P.Valdenu. Klåtesoßos sveica un turpmåkus panåkumus véléja RTU rektors akadémi˚is Ivars Knéts. Meda¬as pasniedza MLF dekåns V.Kampars. Par izciliem sasniegumiem elementorganisko savienojumu ˚îmijå P.Valdena meda¬u sañéma Latvijas Organiskås sintézes

institüta direktors, LZA akadémi˚is Edmunds Lukevics, par izciliem sasniegumiem organiskajå ˚îmijå – LZA akadémi˚e, valsts emeritétå zinåtniece Emîlija Gudriniece un LZA akadémi˚is, RTU emeritétais profesors Ojårs Neilands. Atbildes runas teica visi trîs ievérojamie zinåtnieki. Pasåkuma otrajå da¬å tika apbalvoti deviñi ˚îmijas skolotåji: Måris Siliñß (P¬aviñu ©imnåzija), Svetlana Arhipova (Rîgas Universålå komercskola), Nata¬ja Vasi¬jeva (Latgales Transporta koledΩa), Inta Bombize, Anna Tarvide (abas Rîgas Valsts tehnikums), Alla Juzefoviça (Liepåjas 12. vidusskola), Rita Kalniña (Lîvånu ©imnåzija), Gaida Kuduma (Ågenskalna Valsts ©imnåzija) un Sarmîte Dude (Dobeles pilsétas ©imnåzija). Seßas no prémijåm pieß˚îris «Grindex», divas – «Olainfarm», vienu – «Knauf». Péc MLF iniciatîvas ßådas prémijas tiek pasniegtas jau otro gadu.❏

attîstîbå Latvijå

Asoc. profesors Konstantîns Didenko IEF dekåns, RUE profesora grupas vadîtåjs

RaΩoßanas ekonomikas un organizéßanas (REO) katedra tika izveidota 1960. gadå. Tås mér˚is bija nodroßinåt nåkamo inΩenieru ekonomisko sagatavoßanu. Pirmais katedras vadîtåjs bija docents (no 1968.g. profesors) L.Gamrats–Kureks, kurß vadîja katedru 22 gadus. Katedras kolektîvam bija sareΩ©îts uzdevums: dot studentiem ne tikai kopéja rakstura ekonomisko domåßanu, iemåcît pieñemt ekonomiski pamatotus inΩenierrisinåjumus konstruéßanas, tehnolo©ijas, raΩoßanas, plånoßanas, vadîßanas jomå, kå arî izstrådåjumu un raΩoßanas izmaksas daΩådu objektu ekspluatåcijå. Runa bija par to, ka pirmoreiz Latvijå lielajå tehniskajå augstskolå jårada un jåmåca jaunas ekonomikas disciplînas ar inΩenierekonomikas saturu, un katedra ßo uzdevumu veica veiksmîgi.

Katedrai 40 gadu paståvéßanas laikå bija ßådi nosaukumi: Maßînbüves ekonomikas un organizéßanas katedra (no 1973.g.); RaΩoßanas un uzñéméjdarbîbas ekonomikas profilinstitüts (no 1993.g.); no 1998.g. katedra tiek sadalîta divås profesora grupås – RaΩoßanas un uzñéméjdarbîbas ekonomikas profesora grupa un Inovåciju un tirgzinîbu profesora grupa. Kopß 1982.g. katedru vadîja: docents K.Ivanovs (1982. – 1987.); docents I.Razumovskis (1987. – 1989.); RUE profesora grupu no 1998.g. vada asoc. profesors K.Didenko; InT profesora grupu – profesors A.Magidenko. Katedras inΩenierekonomistu pirmais izlaidums notika 1966. gadå, un tas bija InΩenierekonomikas fakultåtes izveidoßanas priekßnosacîjums. REO katedras bija tå pamatstruktüra, uz kuras

2000. gada 23. novembris

Kas jauns Starptautisko sakaru da¬å? MATSUMAE STARPTAUTISKÅ FONDA STIPENDIJAS ZINÅTNIEKIEM Matsumae Starptautiskais fonds (Japåna) piedåvå stipendijas zinåtniskå darba veikßanai Japånas augstskolås vai zinåtniskajos institütos no 2002.gada aprî¬a lîdz 2003.gada martam. Prasîbas stipendiju kandidåtiem: ☛ doktora gråds vai vismaz 2 gadu pieredze zinåtniskajå darbå péc ma©istra gråda iegüßanas; ☛ labas ang¬u vai japåñu valodas zinåßanas; ☛ Japånas partneriestådes akcepts; ☛ pretendenta vecums pieteikuma iesniegßanas brîdî nedrîkst pårsniegt 40 gadus. Stipendijas ilgums: 3 – 12 méneßi; Prioritårås zinåtñu nozares: dabaszinåtnes, inΩenierzinåtnes, medicîna. Sîkåku informåciju un pieteikuma anketas iespéjams sañemt Starptautisko sakaru da¬å, Ka¬˚u ielå 1, 322. telpå; tålr. 7089313, 7089343. Pieteikuma dokumenti lîdz 2001. gada 31. jülijam jånosüta Matsumae Starptautiskajam fondam: The Matsumae International Foundation Room No. 6–002, New Marunouchi Bldg., 1–5–1, Marunouchi, Chiyoda–ku, Tokyo 100–0005, Japan

båzes 1966. gadå tika izveidota RPI IEF. Fakultåtes uzdevums bija sagatavot inΩenierekonomistus Latvijas tautsaimniecîbai IEF attîstîba prasîja specializétu inΩenierekonomistu sagatavoßanu, tåpéc uz REO katedras båzes tika radîtas divas jaunas struktürvienîbas: Darba zinåtnes organizéßanas un vadîßanas katedra (1967.) un Vieglås rüpniecîbas un ener©étikas ekonomikas un organizéßanas katedra (1973.). No darbîbas såkuma katedras galvenie mér˚i bija: cießi sakari un sadarbîba ar raΩoßanu; zinåtnes sadarbîba ar rüpniecîbu un Latvijas Zinåtñu akadémiju; metodisko un måcîbu lîdzek¬u, lekciju konspektu un citas måcîbu zinåtniskås literatüras izstrådåßana, pamatojoties uz uzñémumu darbîbas pieredzi. Septiñdesmito gadu såkumå REO katedra bija autoritatîvs zinåtniskais måcîbu centrs inΩenierekonomikas nozaré Latvijå. Tajå aktîvi îstenojås inΩenierekonomistu sagatavoßana,

STARPTAUTISKÅ PARLAMENTA PRAKSES PROGRAMMA VÅCIJAS BUNDESTÅGÅ Augstskolu absolventi tiek aicinåti piedalîties Starptautiskajå parlamenta prakses programmå Våcijas Bundestågå no 2001. gada 1. septembra lîdz 2002. gada februåra vidum. Programma tiek realizéta sadarbîbå ar Berlînes Humbolta universitåti, un tås mér˚is ir iepazîstinåt kvalificétus augstskolu absolventus, kuri intereséjas par politiskajåm un valsts pårvaldes aktualitåtém, ar Våcijas parlamentåro pårvaldes sistému. Prasîbas pretendentiem: ☛ Latvijas Republikas pilsonîba; ☛ pabeigta augståkå izglîtîba; ☛ ¬oti labas våcu valodas zinåßanas; ☛ iecere saistît savu nåkotni ar darbu valsts iestådés, presé, valsts pårvaldes sektorå; ☛ pretendentu vecums pieteikßanås brîdî nedrîkst pårsniegt 30 gadus. Pieteikuma anketas un plaßåku informåciju var sañemt: LZP Zinåtnes Starptautiskås koordinåcijas centrå, Rîgå, Ka¬˚u ielå 1, 322. telpå Pieteikuma dokumenti jåiesniedz: LR Izglîtîbas un zinåtnes ministrijas Starptautisko sakaru departamentå, Rîgå, Va¬ñu ielå 2. Kontaktpersona Rüta Vocißa. Dokumentu iesniegßanas termiñß: 15.02.2001.

izdevniecîbas darbîba, tika izstrådåti zinåtniski pétnieciski darbi par aktuålåm ekonomiskåm témåm Latvijas ekonomikas vajadzîbåm. Par galveno zinåtnes virzienu REO katedra izvé-

torus. Katedra nodroßinåjusi ekonomikas studijas aptuveni 27 tükstoßiem studentu, sagatavojusi aptuveni 3 tükstoßus inΩenierus ekonomistus, ekonomistus, ekonomikas ma©istrus. DaΩådos lai-

léjås pétîjumus par problému «InΩenierrisinåjumu variantu ekonomiskå novértéßana». Daudzo variantu novértéßana prasîja radît ekonomiskas pamatoßanas jaunu metodolo©iju, kuras pamatå bija relatîvo lielumu izstrådåßana un izmantoßana, t. sk., izmaksu koeficientu un vienîbu metodes. Lîdz 2000. gada såkumam katedra sagatavojusi 32 ekonomikas doktorus un 3 habilitétos ekonomikas dok-

ka periodos katedra strådåjusi ßådås nozarés: inΩenieru kadru nepiecießamîbas prognozéßana Latvijå; automobi¬u transporta ekonomiskå attîstîba Latvijå; automatizåcijas projektéßanas ekonomika; starpnozaru ekonomiskås problémas. Katedras kolektîvs veicis 105 zinåtniskås pétniecîbas darbus, t. sk. par Latvijas Zinåtnes padomes grantiem. Katedra publicéjusi 1195 darbus – gråmatas, monogråfijas, måcîbu lîdzek¬us, rakstus

utt. Ar absolventu un citu fakultåßu inΩenieru palîdzîbu katedra paplaßina inΩenierekonomikas zinåßanas, darbojoties uzñémumu un ieståΩu praksé. Katedras pieredze råda, ka tås absolventi labi adaptéjas tirgus apståk¬os, bieΩi ieñem vadoßos amatus iestådés un uzñéméjdarbîbas struktürås. REO katedras pårståvji piedalîjußies aptuveni 210 vietéjås, nacionålajås un starptautiskajås zinåtniski praktiskajås konferencés, seminåros, simpozijos. Katedras zinåtniskais potenciåls un måcîbspéku vispusîgå raΩoßanas pieredze deva iespéju deviñdesmitajos gados sagatavot speciålistus tirgus apståk¬os ßådos virzienos: uzñéméjdarbîbas ekonomika; inovåciju ekonomika un mårketings; vides ekonomika; finansu analîze; biznesa informåtika. Profesora grupas îsteno starptautiski akreditétas studiju programmas, tås k¬uvußas par starptautiskiem nozares centriem ar perspektîvu – attîstît inΩenierekonomikas izglîtîbu Latvijå 21. gadsimtå.❏

2000. gada 23. novembris

Atklåts datorspeciålistu tålåkizglîtîbas centrs Vadoßajå programminΩenierijas pétîjumu institütå RITI (Rîgas Informåcijas tehnolo©iju institütå) oktobra såkumå Rîgå, Kuldîgas ielå 45, notika DATI Grupas RITI måcîbu centra svinîga atklåßana. Izveidotais RITI måcîbu centrs ir lielåkais privåtais datorspeciålistu pécdiploma izglîtîbas centrs Latvijå. Svinîgo pasåkumu atklåja DATI prezidents V.Lokenbahs. Klåtesoßos uzrunåja profesors I.Freibergs un Saeimas BudΩeta un finansu komisijas vadîtåja A.Poça. RITI direktors J.Borzovs iepazîstinåja pasåkuma dalîbniekus ar måcîbu centra jaunajåm telpåm. Íobrîd RITI måcîbu centrå notiek:

Måris Vîtiñß, RITI måcîbu direktors

tering Web Application Development Using Microsoft Visual InterDev 6, kå arî tiek iepazîstinåti ar ISO un kvalitåtes pårvaldîbas sistému, projektu pårvaldîbu, testéßanu, kvalitåtes nodroßinåßanu, laika uzskaiti projektos.

Informatîvo sistému pasütîtåju apmåcîba Informatîvo sistému pasütîtåju apmåcîbas raksturîgåkais piemérs ir elitåru lekciju cikls «Lielu un sva-

rîgu informåcijas sistému projektu uzsåkßana un attîstîßana». Tå mér˚auditorija ir uzñémumu un ieståΩu darbinieki – pasütîtåji, kuri pieñem, uztur un izstrådå informåcijas sistémas. Cikla mér˚is ir paplaßinåt un padzi¬inåt klausîtåju zinåßanas par informåcijas sistému izstrådi, palîdzét orientéties informåcijas sistému izstrådes organizéßanå, izprast normatîvu nianses, kå arî sistematizét

Latvijas IT speciålistu pécdiploma apmåcîba Viens no IT speciålistu pécdiploma apmåcîbas piemériem ir trîs méneßus ilgs måcîbu kursu cikls «WEB lietojumprogrammatüras izstråde», kurå speciålisti apgüst teorétiskas un praktiskas iemañas tådås jomås kå WEB programméßana, JAVA programméßana, 1016 Visual Basic, 6.0 Enterprised Solutions, 1017 Mas-

Profesors I.Freibergs un DATI prezidents V.Lokenbahs svinîgi atklåj måcîbu centru.

praksé gütås atziñas. Lekciju temati: Normatîvu fineses atbildîgåm informåcijas tehnolo©ijas personåm Programmatüras projekta darbietilpîbas prognozéßana Programmatüras projekta kvalitåtes pårvaldîba Lielu informåcijas sistému izstrådes vadîba DATI Grupas izstrådåto programmatüras projektu lietotåju apmåcîba Nozîmîgåkais no DATI izstrådåto projektu programmatüras lietotåju apmåcîbu cikliem ir Valsts Ieñémumu dienesta (VID) darbinieku apmåcîba. VID darbinieki RITI måcîbu centra datorklasé iegüst zinåßanas un iemañas darbam ar DATI izstrådåto VID informåcijas sistémas programmatüru. RITI måcîbu centra darbinieku vidü ir 6 profesori, 15 doktori un citi pieredzes bagåti un augsti kvalificéti DATI Grupas speciålisti. Íobrîd RITI måcîbu centrå tiek apmåcîti 400 speciålisti gadå, savukårt tuvåko gadu laikå ir ieceréts paplaßinåt centra darbîbu un apmåcît aptuveni 600 speciålistus gadå.❏

Sports Sports Sports Sports Sports Sports Sports Sports

Apsveicam RTU - Rîgas Stars jaunos futbolistus un trenerus M.Zeinalovu un A.Raizu ar veiksmîgu startu Latvijas jaunatnes futbola lîgas çempionåtå! 1984. g. dzimußo jaunießu komanda izcînîja 3. vietu 10 komandu sacensîbå, 1988. g. dzimußie 7. vietu 45 komandu konkurencé.

Basketbola diena Par godu Låçpléßa dienai ar RTU Sporta kluba un Studentu parlamenta atbalstu 11. novembrî notika basketbola turnîrs. Müsu universitåtes studentu vidü tik populårå sporta veida sacensîbås piedalîjås 18 komandas no visåm fakultåtém, kopéjais dalîbnieku skaits - 104. Péc spraigåm 50 spélém, kas tika izspélétas turnîrå, finålå uzvaru izcînîja saliedétå «Rîgas Rockets» komanda. Komandå spéléja 2. kursa studenti: M.Berjoza, A.Gals, A.Eglîtis, M.Razgals (visi IEF), J.ˆefjodovs un A.Durovs (abi TMF). Galvenais tiesnesis Sporta katedras lektors E.Påns

2000. gada 23. novembris

RTU Kultüras centrs piedåvå RTU Psiholo©ijas klubs MEKL‰JUMU LABORATORIJA 23., 30.novembrî un 7., 14.decembrî plkst.18.00, Ka¬˚u 1, 201 piedåvå APMIERINÅTÈBA AR DZÈVI RODAS NO APMIERINÅTÈBAS AR SEVI un tießi tåpéc katram inteli©entam cilvékam piemît dabas dota véléßanås rüpéties par sevi! Nekådas garlaicîgas lekcijas par to «kå vajag», bet gan piedåvåjam îsas, pielietojamas un ¬oti praktiskas nodarbîbas par tému IESPAIDS, KO RADÅM. Darbs ar katra paßa télu. Vérot, analizét, mainît. Paßtéls, ap©érbs, kråsas, formas, proporcijas, atbilstîba vietai un gadîjumam. Psiholo©iskie aspekti. Kådu iespaidu radåm par sevi, ko varam spriest par citiem, ko varam darît savå labå. Ieguvumi: iekßéjå diskomforta mazinåßana, iespéja izmantot profesionålas nianses savas karjeras vai privåtås dzîves attîstîbå. Nodarbîbas vada imidΩa konsultante INGA LATIÍA. Tießi ßodien Tev ir îstais noskañojums, lai såktu måcîties SVINGA DEJAS un atrastu, un iepazîtu jaunus draugus.

Tevi aicina SVINGA DEJU KLUBS 24.novembrî plkst.20.00 RTU Mazajå zålé (Ka¬˚u ielå 1, 201). Dalîbas maksa Ls 1,50.

Student, ja Tev patîk runåt, klausîties, domåt un argumentéti pamatot viedokli vai, ja vélies ßîs prasmes pilnveidot, tad Tu esi gaidîts DEBAT‰S. Tå ir iespéja attîstît intelektu, domas åtrumu, atjautîbu un, protams, iegüt jaunus draugus un izklaidéties. Tikßanås ceturtdienås plkst.17.00, Ka¬˚u 1 – 219

Karjeras kåpnés jums lieti noderés laba ståja un manieres! RTU Kultüras centra Mazajå zålé (Ka¬˚u 1, 201) katru treßdienu plkst.19.00 tiksimies BALLES DEJU KLUBÅ, kur Evijas Za¬üksnes vadîbå varésiet apgüt dejotprasmi, apvienot patîkamo ar lietderîgo. RTU studentiem, uzrådot studentu apliecîbu, klubs atvérts par brîvu. Påréjiem – Ls 1.

RTU Kultüras centra Mazajå zålé, Ka¬˚u 1, 201. Otrdien, 28.novembrî plkst.19.00 Aicinåm Jüs uz FOLKMËZIKAS KLUBU, kurå ikviens var brîvi izvéléties dziedåt, spélét vai klausîties, kå to dara citi. Tie, kuri vélas iemåcîties kådu dziesmu vai apgüt kådu müzikas instrumentu, var nåkt jau plkst.18.00. Måcîsimies viens no otra! Papildus informåciju sniegs Paulis – tålr. 2254967.

Sports Sports Sports Sports Sports Sports Sports Sports

RTU svaru bumbu célåji Latvijas 16. çempionåtå 29. oktobrî Ventspilî atpütas centrå «Klondaika» risinåjås Latvijas 16. çempionåts vienlaicîgi pieaugußajiem un junioriem svaru bumbu celßanå. Ventspils ir izveidojusies par ßî sporta veida centru. 2002. gadå ßajå pilsétå plånots rîkot Pasaules çempionåtu. Ventspils svaru bumbu célåji ir guvußi augstus sasniegumus arî pasaules mérogå. Oktobra vidü Igaunijå notika sacensîbas, kurås piedalîjås sportisti no Baltijas. No visåm trim

komandåm Latvijas komanda izcînîja 1. vietu. Uzvarét palîdzéja arî RTU pårståvji. Ventspilî sîva cîña risinåjås starp abiem RTU sportistiem M.Zvirbuli un A.Mortu¬evu. Svarå lîdz 65 kg 1. vietu izcînîja bijußais RTU students J.Íteinbergs. J.Íutovs palika otrais aiz Baltijas çempiona ventspilnieka A.Tançina. R.Innuss (NAA) uzstådîja jaunu Latvijas rekordu grüßanå svarå lîdz 90 kg 82 reizes. Junioru vidü RTU

pårståvji pårliecinoßi bija spécîgåkie. RTU svaru bumbu célåju panåkumi çempionåtå: pieaugußie: lîdz 60 kg M.Zvirbulis (attélå) 1.v., A.Mortu¬evs 2.v.; lîdz 70 kg J.Zvirbulis 2.v., V.Permiñevs 4.v.; lîdz 75 kg - J.Íutovs 2.v.; lîdz 80 kg E.Babuka 3.v.; lîdz 90 kg R.Upenieks 2.v., L.Piksis 3.v.; juniori: 1. vietas ieguvéji E.Kirulis, O.Simonovs, J.Íutovs, J.Lavrinoviçs, J.Ûavoronkovs; 2. vietå A.Usovs. J.Zvirbulis

2000. gada 23. novembris

Uz Péterburgu ir vérts braukt! Ar ßådiem vårdiem gribas såkt savu ståstîjumu par seßu studenßu gaitåm Sanktpéterburgå. Kad més nolémåm aplükot péc pasaules hokeja çempionåta daudz aprunåto pilsétu ˆevas krastos, bija dzirdami tådi padomi kå: labåk nebrauciet, ja tomér brauciet, tad latviski gan nerunåjiet, Krievijå språdzieni, nemieri... Nekå, izñemot mazliet dzîves nomåktu cilvéku, kuri mé©ina izdzîvot, nelåga nemanîjåm. Lai nok¬ütu Sanktpéterburgå, ir jåß˚érso Latvijas – Igaunijas un Igaunijas – Krievijas robeΩas. Í˚érsojot Krievijas robeΩu, tießåm ß˚ita, ka iebraucam årzemés, jo nemüΩam, braucot ar autobusu uz Lietuvu, Igauniju vai kådu citu valsti, neliek izkåpt no autobusa ar visåm mantåm, deklaråcijå uzrakstît precîzu naudas summu lîdz santîmam, kapeikai, penijam. Péc rüpîgas pases un vîzas pårbaudes var palügt jüsu mantas vélreiz izskatît ar rentgena staru palîdzîbu. Péc 12 stundåm, ko pavadîjåm ce¬å autobuså, jutåmies nogurußas, un katrs sîkums müsu galamér˚î tika izvértéts un salîdzinåts ar Latviju un Rîgu. Sanktpéterburgå, salîdzinot ar Rîgu, viss ir lielåks, augståks, plaßåks, vérienîgåks. Taçu jåatdzîst, ka kopskatå izskatîjås, ka tur

dzîve ir apståjusies pirms gadiem desmit un tagad palicis tikai novecoßanas un sadalîßanås process – kråsa no måjåm drüp un saulé balé. Tomér, braukåjot pa pilsétu, ik pa laikam var redzét, ka nu jau Sanktpéterburgas vadîba atrod lîdzek¬us éku restauråcijai un måjas fasåΩu remontiem. Péc ieraßanås Sanktpéterburgå un viesnîcas numuru sadalîßanas, braucåm îså izbraukumå pa pilsétu. Sanktpéterburga sagaidîja müs ar lielgabalu zalvi, kas katru dienu pulksten 12.00 atskan no Petropavlovskas cietokßña. Braukåt ar autobusu pa vecpilsétu un baudît ievérojamåkås vietas gida «Paskatieties pa labi, paskatieties pa kreisi!» pavadîjumå ir visai interesanti. Apmekléjåm to vietu, no kuras såkås Sanktpéterburgas celtniecîba – Petropavlovskas cietoksni. Tas no augßas izskatås kå astoñstüraina zvaigzne, kas padarîja cietoksni grüti ieñemamu. Íî cietokßña telpås kådu laiku tika turéti seviß˚i bîstami noziedznieki. Ir saglabåjußies karceri ar visu diezgan nabadzîgo aprîkojumu, pieméram, dzelzs gultåm. Atrodoties karcera telpås, züd laika izjüta un ir patiesi neomulîgi. Cietokßña pagalmå atrodas naudas kaltuve un arî Petropavlovskas baznîca, kurå atdusas daudzi Krievijas imperatori. Ja nok¬üstat Sanktpéter-

burgå, obligåti jåaizbrauc uz strüklaku valstîbu Péterhofu. Tur tießåm ir ko redzét!. Strüklaku daudzveidîba, kas valda ßajå piejüras vietå, liek brînîties par cilvéku izdomu. Galvenå strüklaka pårsteidz ar savu vérienîgumu un skaistumu. Protams pirmå doma, kas ienåca pråtå: ßo vietu nu nekådi nevar salîdzinåt ar nesen Rîgå uzcelto strüklaku pie Kongresa nama. Mums, tehniskiem cilvékiem, bija interesanti uzzinåt, ka strüklakas darbojas uz hidraulikas principiem un tur nav nekådu sükñu, kas dzîtu üdeni uz augßu. Ëdens tek lejå no kalna pa caurulém, kas saßaurinås. Tådéjådi rodas spiediens, un strüklakas funkcioné. Péterburga ir orientéta uz türismu. Iespéjams doties stundu garå ekskursijå ar ku©îti pa Péterburgas kanåliem. Vizinoties ß˚iet, ka ßeit visos namos ir dzîvojusi vai neilgu brîdi mitinåjusies kåda slavenîba. Viens no Péterburgas

lepnumiem ir tilti, kas naktî tiek pacelti. Arî mums bija iespéja redzét to, kå tilti ce¬as. Par smieklîgu summu piekuku¬ojot miliçus (pårré˚inot latos, varétu büt aptuveni Ls 0.30), mums tika dota iespéja izbaudît to mirkli, kad ku©is nobrauc gar paßu degungalu. Ja neesi bijis ErmitåΩå, neesi bijis Péterburgå! ErmitåΩa tießåm ir muzejs, kas obligåti jåapmeklé, kaut vai tåpéc, lai zinåtu to, kå izskatås tå vai cita glezna, kuru gleznojußi pasaulslaveni måkslinieki. Apmekléjåm arî Pußkinu, kur atrodas Jekaterinas pils. Péc interjera ßî pils izskatås daudz mîlîgåka, dzîvîgåka nekå iepriekß redzétås. Protams, apzeltîti griesti, skaistas gleznas, patîkams un jauks parks. Iespaidu bija patießåm daudz. Visus aprakstît nav iespéjams, par tiem lai nedaudz vésta arî daΩi foto attéli. Dace P.

Studentu parlaments informé 9.novembra vakars – kårtéjå RTU SP valdes locek¬u sanåkßana kopå. S.Kravalis savå prezidenta informåcijå kavéjås atmiñås un deva vértéjumu nu jau notikußajam pasåkumam aktîva skolai «Lîçupé». RTU SP telpås drîz büs jütama kråsu smaka un remontdarbu çaboña, ßajå sakarå G.Glußñonoks ziñoja par sagatavoßanas darbiem. RTU SP drîz büs jau sen gaidîtais remonts ßajå sakarå G.Glußñonoks informéja par iecerétajåm pårmaiñåm un veicamajiem darbiñiem. J.Jasukeviça informéja par gatavoßanos apmaiñas braucienam ar ungåru studentiem projekta ietvaros «Eiropa Latvijå». Baltkrievu studenti aicina vienu no RTU

Studentu paßpårvalΩu pårståvjiem uz seminåru Baltkrievijå. Uz ßo sédi bija ciemiñi Studentu Iniciatîvas fonda pårståvji, kas informéja par jaunumiem, kas saitîti ar ISIC karti un LSA ieceréto projektu – vienota studentu apliecîba visåm Latvijas augstskolåm. J.Íipkovs iepazîstinåja ar RTU Rektora kausa izcîñas spé¬u laikiem. RTU tiks pårståvéts arî Starptautiskajå Studentu dienå Jelgavå. 25.novembrî notiks turnîrs starp RTU fakultåßu paßpårvaldém. D.Kekißs ziñoja par dekånu runåm un par jauno Uzñemßanas noteikumu koncepciju un Hansabankas piedåvåto pétîjumu konkursu – «Müsu re©iona attîstîbas perspektîvas». Dace

2000. gada 23. novembris

Ståsts balstås uz patiesiem notikumiem! Iesniegums. Nesaprotu, kas notiek, bet man ir pamatotas baΩas par iespéjamu mistisku atgadîjumu, kas varétu notikt ar RTU 1.kursa studentiem. Ir pamats domåt, ka novembra såkumå varétu pazust aptuveni 75 RTU studéjoßo studentu. Parasti visa informåcija koncentréjas «Jaunå InΩeniera» lapås, tåpéc lüdzu pårbaudiet un, ja

aizvedîs uz slepeno apmeßanås vietu. Krass pavérsiens ßîs lietas atß˚etinåßanå bija atrastå dislokåcijas vieta, uz kurieni tika vilinåti studenti, kuri neko nenojauta. Arî pétîjumu grupa sekoja lîdzi studentiem. Ierodoties ar nelielu nokavéßanos, pétîjumu grupa atrada visus dzîvus un veselus, slepenå studentu atraßanås vieta

kråsu valodu un vårdiem. Tas pétniecîbas grupai ß˚ita aizdomîgi, tå savå årkårtas sédé izsprieda, ka tas ir speciåli izdomåts, lai varétu kontrolét klåtesoßos, kå arî sekot viñu kustîbai, aktivitåtei. Ik pa laikam klåtesoßo sarunås tika pieminéts vårds «Lîçupe» un skola, kas it kå ir aktîva, it kå atraktîva un tai pat laikå izzino-

apstiprinåsies ßî informåcija, izmekléjiet ßo mistisko cilvéku pazußanas iespéjamo atgadîjumu. Kåds norüpéjies 1. kursa students. Atsaucoties uz ßo satraucoßo iesniegumu «JI» redakcija sütîja pétîjuma grupu ekspedîcijå izzinåt ßo noslépumu.

Èss atreferéjums no pétîjuma grupas såkotnéjå ziñojuma «Savu izmekléßanu såkåm ar priekßvéstures izpéti un faktu noskaidroßanu. Iztaujåjot müsu slepenos informatorus, viñu droßîbai nesauksim viñu vårdus, tikai, lai apstiprinåtu ßo ziñu patiesumu atklåsim, ka informåcija nåk no studentu galvenå ßtåba – SP. Íî persona müs informéja, ka nu jau ne pirmo gadu oktobra beigås vai novembra såkumå mistiskå veidå pazüd aptuveni 70 aktîvåko RTU studentu, kuri péc trîs dienu prombütnes atgrieΩas savå ierastajå vidé – apmierinåti, atpütußies un par studentu dzîves niansém RTU zinoßi. Ekspedîcijas mér˚is – noskaidrot, kur viñi (studenti) bija?» Tå kå pétîjuma grupa ir profesionå¬i, viñi atceréjås studiju laikå iegütås pamatzinåßanas – vislabåk problému var izprast iefiltréjoties tajå... Jau kådu laiku pirms mistiskås studentu nozußanas RTU SP bija vérojama zinåma rosîba un pirmo kursu aktîvistu kustîba uz

RTU SP, kur viñi uzzinåja un pieteicås uz pazußanu. No ßî fakta pétîjuma grupa secinåja, ka tas nav nejaußi un tas varétu atkårtoties arî nåkoßos gadus, lîdz ar to ßî lieta k¬üst arvien nopietnåka un bîstamåka. Labi maskéjusies pétniecîbas grupa saklausîja tikai aptuveno pazußanas laiku, sarunås dominéja piektdiena, Ka¬˚u iela 1 un skaitlis 16. Tå kå pétîjuma grupa ir profesionå¬i, viñi åtri atßifréja – pazußana notiks 3. novembrî, piektdienå, pulksten 16.00 no Ka¬˚u ielas 1. Såkotnéji tik viegli ß˚ietamå lieta izrådîjås komplicétåka un samudΩinåtåka. Pétîjuma grupai paßai neizdevås iek¬üt ßajos divos autobusos, taçu izdevås nodibinåt sakarus ar vienu autobuså esoßo studentu, kurß, sütot daΩådas slepeni ßifrétas zîmes, ¬åva mums sekot notikumu gaitai. Jau paßå såkumå müsu sabiedrotais ziñoja, ka viens no autobusiem, neizbraucot pat no Rîgas, såcis ni˚oties. Taçu ßî visai mistiskå lieta esot novérsta – autobuss nomainîts. Pétîjumu grupa secinåja, ka tas tika darîts, lai sajauktu pédas, taçu grupa uz ßî å˚a neuz˚érås, jo saprata, ka jåseko pirmajam autobusam, kas

Starpgalaktiku pårståve Krista (pasåkuma organizatore), Zemes déls Artürs (vakara vadîtåjs) un ZvaigΩñu meita Jånis (asistents).

atradås uz X paraléles un Y meridiåna, tießu atraßanås vietu neizpaudîsim, jüsu droßîbas dé¬... Grupas dalîbnieki veikli iefiltréjås kopéjå studentu maså un k¬uva nepamanåmi – tas ¬åva novértét un izzinåt nometné notiekoßo. Jau iepriekß visi «nolaupîtie» tika sadalîti atseviß˚ås komandås. Grupa atßifréja, ka komandas tika veidotas péc fakultåtes piederîbas. Katram izdeva identifikåcijas zîmi ar ßifrétu

ßa. «Lîçupe, Lîçupe...» – ßis vårds jau likås pazîstams, te pékßñi pétîjumu grupa atskårta ßausmîgu lietu un katra acîs bija lasåma atbilde: «Tå ir aktîva skola pirmo kursu grupu vecåkajiem «Lîçupé»».

Tåtad, kas notika ßajå Lîçupé... Mistiskå pasåkuma organizatori céli paziñoja, ka fakultåßu komandåm büs jåsacenßas savå starpå. Tika

➢

8. lpp.

➣

2000. gada 23. novembris

no 7. lpp.

... uz patiesiem notikumiem

darîts zinåms, ka sacensîbas norisinåsies divas dienas un svétdienå tiks paziñoti uzvarétåji. Tåtad grupåm jåcînås uz dzîvîbu un nåvi, jo atraktivitåte, izdoma, sportiskums un ori©inalitåte tiks vértéta visa pasåkuma laikå. Pirmajå vakarå komandas parådîja savus måjas darbus, kuros tießåm varéja redzét, uz ko katra komanda ir spéjîga. Katrs darbs

svarîgå persona ar savu delegåciju ieradås zålé. Pétîjuma grupa konstatéja, ka galvenais viesis nav neviens cits kå müsu augstskolas rektors akadémi˚is Ivars Knéts, kurß kopå ar savu komandu jaunajiem studentiem izståstîja galvenos noteikumus un labus ieteikumus, kå studét un pabeigt augstskolu. Domåju, ka studentiem lieti noderés ßî informåcija, lauΩoties TMF – labåkais «Aktîva skola 2000» logo.

Mamma ar meitu pirms balles.

bija labåks par iepriekßéjo. Par izdomu pirmajiem kursiem nebütu jåuztraucas... Vakara atrakcijåm sekoja nakts dejas... Nåkoßås dienas rîts. Pulksten 8.30. Visi tika modinåti uz rîta rituålu – fiziskåm izdarîbåm, citur to sauc arî par rîta rosmi, lai pamostos un sagatavotos vissmagåkajai, noslogotåkajai dienai ßajå pasåkumå. Péc kopîgas rîta maltîtes ieturéßanas visi sapulcéjås pasåkuma galvenajå zålé, kur tika paziñots, ka drîzumå ieradîsies kåds augståks viesis. Péc balsu çalu apklußanas sapratåm, ka

pa studiju gadiem, jo labåkos padomus taçu nevar nopirkt par naudu. Íîs dienas laikå sekoja vél daudz un daΩådu pårbaudes pasåkumu. Jåpiebilst, ka topoßie pilntiesîgie studenti tika pårbaudîti ne vien garîgi, bet arî fiziski. Péc pusdienåm un nelielas fiziskas nodarbes studenti tika pak¬auti garîgiem pårbaudîjumiem. Péc visåm nodarbîbåm uzzinåjåm, ka uz vakara pasåkumu jåierodas speciålos ietérpos?! Te nu müsu grupå izcélås neliela panika, jo mums informåcija par pår©érbßanos nebija ienåkusi, tåtad

paståv iespéja, ka müs varétu atßifrét... Liekot lietå atjautîbu un laika gaitå izstrådåtås novéroßanas spéjas, grupa nomaskéjås, lai neizceltos uz vispåréjå fona. Taisnîbas labad jåpiebilst, ka ßî pår©érbßanås atgådinåja no rietumiem pa visam nesen müsu valstî ienåkußos Halovîna svétkus, taçu ßeit viss liecinåja, ka ßie ¬autiñi nav pirmo reizi ar pîpi uz jumta, viss bija ¬oti profesionåli un grupai nåcås piepüléties, lai neatpaliktu. Nåkoßås dienas rîts atgådinåja iepriekßéjo – rîta rituåls un brokastis. Tad tika dots brîvais laiks, lai studenti aprastu ar domu, ka tikußi cauri pårbaudîjuma sérijai. Var teikt, ka ieståjås

neveikls klusums, jo visi ar nepacietîbu gaidîja, kad tiks paziñots gala rezultåts. Kuri tad bijußi tie labåkie, izturîgåkie, atjautîgåkie, ne tikai komandu vidü, bet arî individuåli. Rezultåti bija ßådi: Pirmås vietu ieguvéji – EEF & BF, labåkå logo autori – TMF, godpilno otro vietu ieguva IEF, bet bronzas meda¬u sañéma TMF. Tad visi nogurußie paéda pusdienas un devås uz måju pusi. Pétîjumu grupa ar ziñojumu laicîgi paspéja nozust, pasåkuma organizétåji nepamanîja müsu klåtbütni. Ziñojums nodots atklåtîbai 2000.gada novembrî. Pétîjumu grupas vadîtåji D&J SP foto

Ilzîte Kalniña! Tu esi vissmukåkå, visforßåkå meitene pasaulé! Juris

Ka¬˚u ielå 1 – 319, Rîgå, LV–1658 7089321, fakss: 7089489, ji@adm.rtu.lv

Kå jau raganu ballé... «JI» varat lasît arî Internet RTU måjas lapå. Redakcijas viedoklis ne vienmér sakrît ar rakstu autoru viedokli.

Makets: Eduards Lapsa Kråsu dalîjums: BCCS Repro Iespiests RTU tipogråfijå Metiens 1000 eksemplåru

2000. gada 23. novembris

Dekånu runas 2. novembra sédé ☛ Rektors akadémi˚is I.Knéts informéja par interesantåm publikåcijåm «Latvijas Véstnesî»: Augstskolu un zinåtnes departamenta direktora J.Çakstes rakstu «Lai izglîtîbas vilciens neaizbrauc bez mums» un valsts budΩeta plånotajiem rezultatîviem rådîtåjiem 2000. un 2001. gadå: Latvijå ir 86 000 studéjoßo; ma©istrantürå – 19 000, no tiem par valsts dotåcijåm 5000; augståkås måcîbu iestådes absolvéjußi 9690, no tiem par valsts dotåcijåm 4242; uz vienu måcîbspéku vidéji ir 10,9 studéjoßie; par 5 palielinåjies valsts emeritéto zinåtnieku skaits; Latvijas Zinåtnes padomes stipendijas sañem 85 doktoranti; iesniegti 650 zinåtniskie projekti. Grozîjumus augstskolu uzñemßanas noteikumos – ieståjeksåmenus visås augstskolås såkt 21. jülijå – IZM pieñémusi bez konsultåcijåm ar Rektoru padomi (RP) un Augståkås izglîtîbas padomi (AIP). Íåds lémums, pirmkårt, ierobeΩo studentu tiesîbas, jo visas augstskolas eksaminés vienlaicîgi, un, otrkårt, ierobeΩo augstskolu iespéjas laikå noformét uzñemßanas dokumentus. Sabiedrîbas informatizåcijas plånus un procesu valdîba såkusi veidot, nesaskañojot ne ar augstskolåm, ne AIP. Måcîbu prorektors E.Be˚eris izteica aizdomas, ka jaunais uzñemßanas noteikumu grozîjums nesaskan ar Augstskolu likumu un apstiprinåja, ka, dokumentu pieñemßanu såkot tikai jülijå, nevar paspét noformét uzñemßanas dokumentus lîdz 1. septembrim, kå arî nevar rîkot intensîvos sagatavoßanas kursus, kuri RTU parasti notika augustå. Prorektors IZM ierédñiem ieteicis tikties ar lielåko augstskolu pårståvjiem. Tikßanås IZM ar RTU un LU måcîbu prorektora dienestu pårståvjiem paredzéta 3. novembrî. ☛ Par akreditåcijas gaitu måcîbu prorektors E.Be˚eris informéja, ka ©eodézijas programmas ekspertu komisijas darbs tiek pårcelts uz decembra såkumu. Paßlaik komplekté büvnieku, arhitektu un elektronikas programmu ekspertu komisijas. Tikko sañemta uzñéméjdarbîbas vadîßanas programmas ekspertu komisijas atsauksme par Daugavpils MZC un Liepåjas MZTK darbu. Prorektors iepazîstinåja ar daΩåm kritiskajåm piezîmém: müsu programmå paredzéti akadémiskajam profilam neatbilstoßi priekßmeti – fizika, télotåja ©eometrija, fizkultüra, bet nav vairåku profilam svarîgu priekßmetu; atseviß˚i pårbaudîtie bakalaura darbi péc apjoma tuvåki kursa darbiem, pieméram, literatüras sarakstå tikai 6 avoti; måcîbspéku zinåtniskås kvalifikåcijas lîmenis neatbilst bakalaura lîmeña programmåm, jau 1997. gadå atzîmétas

Pateicîba Sirsnîgs paldies RTU rektoram akadémi˚im Ivaram Knétam un visåm struktürvienîbåm, ar kuru finansiålu atbalstu tika izremontéta gråmatvedîbas komandéjumu noré˚inu da¬as telpa, Ka¬˚u ielå 1 - 104. Aija, Mårîte

nepietiekamas sveßvalodu zinåßanas; neapmierinoßa materiåltehniskå båze (1997. gadå bija atzîméts neapmierinoßs materiåltehniskais ståvoklis, un ßî situåcija vél pasliktinåjusies, izñemot RTU Zinåtnisko bibliotéku; galdi un tåfeles ir praktiski nelietojamas). Prorektors domå, ka lîdzîgas piezîmes varam sagaidît par visåm programmåm, tådé¬ dekåniem pårdomåm uzrakstîjis nelielu studiju programmu uzlaboßanas projektu. Uz dekånu piezîmém, ka ekspertu vértéjumi daΩkårt ir ¬oti subjektîvi un reizém pat pretrunîgi, prorektors atbildéja, ka mér˚is nav attaisnoties un noståties «eΩa pozå», bet labåk bütu padomåt, vai tomér kritikå nav laba da¬a taisnîbas. Par vértéßanas kritérijiem, kådi programmåm izvirzîti Eiropå, E.Be˚eris ieteica izlasît «JI» 6. numurå, bet rektors akadémi˚is I.Knéts ieteica ßos jautåjumus izskatît Senåta komisijås. ☛ Måcîbu prorektors E.Be˚eris paskaidroja, ka turpinås RTU informåcijas un vadîbas sistémas tehniskå uzdevuma izstråde. Dekånus uztrauc ßådas problémas: lietotåju aptauja vél nenotiek; daΩi lietveΩi iebilst pret centrålo pieeju datu båzém, jo nevar atbildét par datu pareizîbu, ja tos iespéjams labot arî citiem lietotåjiem. ☛ Apsprieda måcîbspéku kvalifikåcijas paaugstinåßanas sistémas izveides un akadémiskå personåla atjaunoßanas jautåjumus. Måcîbu prorektors ir sañémis vairåkas atsauces uz iesniegtajiem jautåjumiem, bet vél gaida dekånu viedokli, lai sasauktu Senåta Studiju kvalitåtes komisiju jautåjumu izvértéßanai un projekta sagatavoßanai. Måcîbu prorektora sagatavotajos statistikas datos lasåmi bédîgi fakti: RTU ar IZM rîkojumu noteiktas 133 profesoru vietas (tas ir tas pats skaitlis, kas bija lîdz RAU pievienoßanai); paßlaik RTU aizñemta 51 profesora vieta, no kuråm 5 vietas aizñem 64 gadus veci profesori; pavisam RTU, ieskaitot vecuma dé¬ uz lîguma pamata strådåjoßos, ir 85 profesori; tikai 14,8% akadémiskå personåla ir jaunåki par 40 gadiem, savukårt 25,3% ir vecåki par 60 gadiem, un situåcijai ir tendence pasliktinåties, jo uzñémumi kadrus pårpérk; paßlaik RTU ir 75 asociétie profesori, no kuriem diezin vai visi atbilst profesoriem izvirzîtajåm prasîbåm. Måcîbu prorektors aizsütîjis véstîjumu IZM ar jautåjumu: vai gribam un vai mums ir nepiecießama augståkå tehniskå izglîtîba Latvijå? Ja valdîba uzskata, ka nav nepiecießama, tad var atståt visu, kå ir, un péc gadiem pieciem tås arî vairs nebüs. Ja uzskata, ka vajag, tad nepiecießama Augståkås tehniskås izglîtîbas glåbßanas programma, jo ståvoklis ir kritisks. Nepiecießama precîza situåcijas apzinåßana un årkårtéja rîcîba, jåatrod iespéja piesaistît jaunos. Pat to visu darot, péc gadiem pieciem sagaidåms smags iekritums, bet vismaz büs cerîba nåkotnei. Ir jåapzinås, ka tehniskå izglîtîba ir ievérojami dårgåka par ierédñu un pedagogu izglîtîbu un ir ievérojami grütåka un un apjomîgåka, tådé¬ mazåk pievilcîga jaunießu acîs. To bütu jåsaprot lémumu pieñéméjiem. Dekåni domå, ka vairåk jårüpéjas par vidéjås paaudzes måcîbspéku noturéßanu RTU, un ierosinåja ßim jautåjumam veltît speciålu sédi. ☛ Rektors akadémi˚is I.Knéts izvirzîja diskusijai vairåkus jautåjumus par RTU finansu sistému: vai visu

➥

2000. gada 23. novembris

Dekånu runas ➦ lîmeñu struktürvienîbas ar to ir apmierinåtas? Kå saskañot finanséjumu ar studiju kvalitåti? Paßreizéjås lielås plüsmas nodroßina algas måcîbspékiem, bet nenodroßina studiju kvalitåti. Vai studentus apmierina ßådas kvalitåtes lekcijas? Ar informatîvo materiålu iepazîstinåja kanclers R.Taraßkeviçs. Atbilstoßi Senåta un Akadémiskås sapulces lémumiem naudas lîdzek¬i ir sadalîti pa visåm RTU struktürvienîbåm, arî pa posteñiem – dekanåti, domes, studentu lietvedîba. Kanclers atgådinåja, ka lîdz 7. novembrim jåveic visi grozîjumi centrålajå masîvå, lai varétu izdarît galîgos apré˚inus. Kanclers iesniedza dekåniem finansu sadalîjuma variantu. Lîdzek¬i ir pårdalîjußies daΩådu faktoru dé¬, pieméram, BF, AF, TMF, ETF, ASTF lîdzek¬i ir palielinåjußies, påréjåm fakultåtém – samazinåjußies. Studentu skaits ir lielåks, bet ß˚iet, ka masîvå nav vél ievadîti visi priekßmeti, jo to skaits ir mazåks par 800. Rektors akadémi˚is I.Knéts aicinåja dekånus pårdomåt vai esoßå sitéma ir apmierinoßa un izteikt savus priekßlikumus Senåta Finansu komisijai. Jåsaprot galvenais, ka lîdzek¬i nepalielinås, ka domåt var tikai par lîdzek¬u pårdali, par spéles noteikumiem. Kanclers savukårt piebilda, ka jåvérté sistéma, nevis nauda. Izskanéja daΩådi viedok¬i: Igaunijå ir izdevusies augstskolu finansu sistéma, bet par to sîkåkas ziñas trükst; nekavéjoties jålemj, ko darît ar profesora grupåm, kurås maz studentu; ievérojot tikai studentu skaitu, cieß nozares specifikas dé¬ mazskaitlîgås fakultåtes; pieñemt attiecîgu lémumu kavé arî nepieñemtais Augstskolu likums; ne visas profesora grupas piedalås komunålo izdevumu segßanå atbilstoßi ieñemtajai platîbai; daΩkårt dekåniem ir grütîbas ar apmaksas sadali; nav nepiecießami speciåli pasåkumi augsti kvalificéto måcîbspéku aizsardzîbai, to algas var nosegt algu fonda mainîgå da¬a, ja profesora vadîbå studé Senåta lémumam atbilstoßais doktorantu skaits; sadales sistémai jåievéro arî nodarbîbu kvalitåte un nozaru specifika, jåstimulé attîstîba; studenti viennozîmîgi ir pret lielo plüsmu lekcijåm, jo bieΩi nesaprot lektoru un trükst literatüras; uzñemßanai programmås vajadzétu uzlabot kvalitåti; orientéßanås uz to, ka students maina programmas, kvalitåti neveicina. Kanclers R.Taraßkeviçs atzina, ka kvalitåtes kritérija ievéroßana slodzes apré˚inos nav nekas jauns, bet tå noteikti izsauktu vidéjås algas samazinåßanos. Péc R.Taraßkeviça datiem paßreiz vidéjås algas RTU ir ßådas: profesora – Ls 288, docenta – Ls 208; asistenta – Ls 130. Vispåréju jautrîbu izsauca Senåta Finansu komisijas priekßsédétåja EEF dekåna J.BaΩbauera atzinums, kam piekrita arî kanclers: «Ja visi ir neapmierinåti, un naudas nepietiek, tas nozîmé, ka finansu sistéma strådå pareizi.» Ar Büvniecîbas fakultåtes problémåm un nodomiem iepazîstinåja dekåns J.NaudΩuns. Dekåns uzskata, ka fakultåtei nav îpaßu problému, bet tås ir visåm lîdzîgas. MüΩam debatéjamo jautåjumu par kvalitåtes paaugstinåßanu nevar risinåt bez finanséjuma, nemaz nerunåjot par éku ståvokli un komunålajiem maksåjumiem.

BF ir otrå vietå RTU zinåtnes ienåkumu ziñå, tås profesüra pårvalda 19% zinåtnes grantu un 18% lîgumdarbu. Cilvéki ir ¬oti noslogoti zinåtniskajå un akadémiskajå darbå. Institüti ¬oti nelabpråt palîdz fakultåtei segt telpu uzturéßanas izdevumus. Uz piezîmi, ka vajadzétu nomainît grîdas segumu vestibilå, dekåns atbildéja, ka vairåk nepiecießama ir lielo logu råmju nomaiña. 30 gados ékas infrastruktüra ir sabrukusi, jo lîdzek¬i tås uzturéßanai nav ieguldîti. Rektors vélreiz atkårtoja, ka valsts pieß˚irtais budΩets ßim nolükam neparedz neko, ka paßiem vien jådomå un lîdzek¬i jånopelna. ☛ Studiju da¬as vadîtåjs P.Sliede lüdza nekavéjoties norîkot atbildîgos par plüsmas auditoriju kodoskopiem, lai tos varétu izsniegt lietoßanai. ☛ Iekßéjå audita da¬as vadîtåja Å.Brißkena atgådinåja, ka kopß jünija nav iesniegts neviens akreditåcijas dokuments no trükstoßajåm 11 programmåm. Rektors piebilda, ka turpmåk katrå sédé ßo 11 programmu dekåniem büs jåatskaitås par nedé¬å padarîto. 9. novembra sédé ☛ Rektors akadémi˚is I.Knéts informéja par augståkås izglîtîbas speciålistu un uzñéméju rekomendåcijåm augstas kvalifikåcijas datorprogrammatüras speciålistu apmåcîbas uzlaboßanai, kas sagatavotas pie apa¬å galda 2000. gada 11. oktobrî. Novembra beigås IZM rîkos augstskolu rektoru, AIP vadîbas un IZM vadîbas apspriedi ar Ekonomikas ministrijas vadîbu par datorprogrammatüras speciålistu apmåcîbas atbilstîbu Latvijas tautsaimniecîbas prioritåtém. Informåtika ir perspektîva nozare, tåpéc tås attîstîba Latvijå nosaka, ka nåkamajos piecos gados ievérojami (trîs lîdz seßas reizes) jåpalielina apmåcîto datorprogrammatüras speciålistu skaits. Lai to izpildîtu, såkot ar 2001./2002. m.g., jånodroßina papildu finanséjums datorprogrammatüras speciålistu apmåcîbåm, orientéjot tås uz trîs lîmeñiem: doktora vai ma©istra; bakalaura/inΩeniera; koledΩas. Jåturpina sekmîgi iesåktå akadémisko un profesionålo studiju programmu satura tuvinåßana/pårklåßanås Latvijas augstskolås. Nekavéjoties jåattîsta valsts garantéta datorprogrammatüras studentu kreditéßana måcîbåm un sociålåm vajadzîbåm pietiekamå apjomå. Studentu darbs profesijå jåstimulé tådå apjomå, kas netraucé studijåm. Jåstimulé IT firmu sadarbîba ar augstskolåm måcîbu darbå. AIP priekßsédétåja B.RivΩa sniegusi interesantu papildu informåciju. Latvijas studentu sadalîjums pa tematiskajåm grupåm ir ßåds: sociålås zinåtnes studé – 47,9%; pedago©iju – 19,8%; humanitårås zinåtnes – 7,25%; inΩenierzinåtnes – 10,4%. Par valsts budΩeta lîdzek¬iem sociålås zinåtnes studé 8583, inΩenierzinåtnes – 6188. Íajå måcîbu gadå IT studiju programmås uzñemti (plånoti): LU – 142 (192); RTU – 550 (375); LLU – 25 (25); DPU – 51 (32); kopå – 823 (677). 1999./2000. m.g. Latvijå informåcijas tehnolo©ijås grådu vai kvalifikåciju ieguvußi – par budΩeta lîdzek¬iem/par maksu: koledΩas lîmenî – 24/0; bakalaura – 275/86; inΩeniera – 63/10; ma©istra – 61/15; doktora – 4/0. Studentu skaits IT programmås valsts un privåtajås augstskolås pa måcîbu gadiem mainîjies ßådi: 1996./97. – 2100 (3,7% no studentu kopskaita); 1997./98. – 2520

➥

2000. gada 23. novembris

Dekånu runas ➦ (3,9%); 1998./99. – 2538 (3,3%); 1999./2000. – 2940 (3,3%). Absolventu skaits IT programmås pa måcîbu gadiem mainîjies ßådi: 1996./97. –254 (3,1% no kopskaita), 1997./98. – 305 (3,3%), 1998./99. – 339 (2,8%). 1999./2000. – 538 (3,3%). Rektors uzsvéra, ka svarîgi ir prasît un sañemt ßîm studijåm nepiecießamo finanséjumu, jo bez materiålås båzes un måcîbspékiem, studijas nodroßinåt nevar. Uz kolé©u iebildém, ka notiks tikai lîdzek¬u pårdale, kas izskatås péc kårtéjås kampañas, ASTF dekåns atbildéja, ka IT firmås trükst speciålistu un, lai tos neievestu no årzemém, speciålistus jågatavo paßiem, jo tad sañemsim izstrådei Latvijå arî årzemju projektus. Rektors akadémi˚is I.Knéts informéja, ka Policijas akadémijas rektors izteicis priekßlikumu par trîs augstskolåm kopîga siltummezgla izbüvi Ezermalas ielå. Rektors brîdinåja, ka pårbüves fakultåßu ékås var veikt tikai péc attiecîgås dokumentåcijas noforméßanas. Ienåkußas südzîbas par valodu likuma neievéroßanu RTU, tådé¬ rektors prasîs fakultåßu administråcijai vairåk kontrolét nodarbîbas. Konkurså îpsalas apbüvei iepretîm Preses namam iesniegti pieci daΩådi projekti. ☛ Pårrunåja akreditåcijas dokumentu sagatavoßanas gaitu programmåm, kas kavé iesniegßanas termiñus. Påråk léni darbs virzås Telekomunikåciju institüta programmå, nav iesniegti solîtie Mehånikas institüta un Aparåtbüves un raΩoßanas automatizåcijas institüta programmu dokumenti, joprojåm Iekßéjå audita da¬å nekas nav sañemts no Tekstila un ap©érbu tehnolo©ijas institüta un Siltuma, gåzes un üdens tehnolo©iju institüta programmåm. Rektors atgådinåja, ka ßajå måcîbu gadå veikt akreditåciju varés tikai tås programmas, kas dokumentus iesniegs divu vai trîs méneßu laikå. Måcîbu prorektors E.Be˚eris paståstîja, ka, ja doktorantu skaits programmå ir mazs, eksperti augstskolåm iesaka kooperéties. Ekspertu komisija akreditåcijai dod tikai rekomendåciju, bet lémumu pieñem Akreditåcijas komisija. ☛ Par vienotås RTU informåcijas un vadîbas sistémas izveidi vienojås, ka nepiecießams sasaukt darba grupas sédi, lai lemtu par analîtiskå darba organizéßanu. Kanclers R.Taraßkeviçs iepazîstinåja dekånus ar Latnet sniegto interneta pakalpojumu izmaksåm. ☛ Apsprieda 2001./2002. m.g. Uzñemßanas noteikumus. Izglîtîbas ministrijas noteikto uzñemßanas uzsåkßanas termiñu – 21. jüliju – augstskolu pårståvji patståvîgi nolémußi pårcelt uz 16. jüliju, lai varétu ievérot gan centralizétå eksåmena rezultåtus, gan nekavéties ar dokumentu noforméßanu. Péc Studiju da¬as vadîtåja P.Sliedes paskaidrojumiem dekåni sañéma Uzñemßanas noteikumu uzmetumu, lai to pårdomåtu un lîdz 14. novembrim iesniegtu piezîmes un priekßlikumus Studiju da¬å. Konsekventa prasîba – matemåtikå jåbüt vai nu centralizétå eksåmena atzîmei vai RTU ieståjeksåmena atzîmei. Paaugstinås prasîbas – ballu summu – uzñemßanai bez ieståjeksåmeniem, lai neatkårtotos pagåjußå gada paradoksålå situåcija, ka, ieståjeksåmenå

sañemot 10, nevar tikt uz budΩeta vietu, jo tås visas jau aizñémußi reflektanti, kuriem bijusi pietiekama ballu summa uzñemßanai bez eksåmeniem. Vienojås, ka administråcijai jåbüt tiesîbåm rîkoties atbilstoßi situåcijai, jo pilnîgi visus apståk¬us iepriekß prognozét nav iespéjams. ☛ Rektors akadémi˚is I.Knéts informéja, ka sañemts Nacionålais attîstîbas plåns, kas paredz Latvijas ilgspéjîgu attîstîbu, integréßanos ES, aptverot augståko izglîtîbu un inovåcijas. Péc dekånu lüguma plånu viñiem aizsütîs pa e–pastu. ☛ Måcîbu prorektors E.Be˚eris informéja par Hansabankas priekßlikumu – organizét akadémisko pétîjumu konkursu par re©iona ekonomiskås attîstîbas perspektîvåm. Vienojås, ka vispirms nepiecießama neliela darba grupa, lai izstrådåtu ßî konkursa nolikumu. Grupu organizét un vadît apñémås IEF dekåns K.Didenko. ☛ Kanclers R.Taraßkeviçs iesniedza dekåniem finansu sadalîjumu visam gadam, kas ståjas spékå no 1. novembra. Gadîjumå, ja atklåtos k¬üda, pamatots pieprasîjums jåiesniedz kancleram vai rektoram, uzrådot konkrétu trükstoßo gada summu, ko segs no rezerves fonda. Veikti programmu izmaksu apré˚ini péc ßî gada cenåm un apré˚inåts, cik jåsañem katrai profesora grupai. RTU studiju programmu îstenoßanai nepiecießamå summa ir Ls 7 180 265, valsts budΩeta dotåcija – Ls 2 673 053, t.i., 37,2% no nepiecießamå, tåtad deficîts ir Ls 4 507 212. Izvérsås diskusija par apré˚ina metodiku: tå ir izdevîga lielajåm profesora grupåm, bet problemåtisku padara mazo profesora grupu eksistenci; metodika neveicina kvalitatîvu apmåcîbu, kaut strîdîgs ir jautåjums, kå «izmérît» izglîtîbas kvalitåti; nevar büt nekas labs, ja budΩeta finanséjums ir 37%; nepiecießams samazinåt priekßmetu skaitu; nedrîkst celt kvalitåti uz studentu skaita samazinåßanas ré˚ina; plånu da¬ai vajadzétu laikus fiksét struktürvienîbu parådus un pårpalikumus. Vispåréjå neapmierinåtîba ar finanséjumu rektoru rosinåjusi izskatît, cik gadå darbinieki sañémußi algås, cik piemaksås. ☛ Vienojås, ka Senåta Kvalitåtes komisijai bütu jåuzñemas iniciatîva izstrådåt nolikumu par bakalaura un ma©istra darbu, kurå precîzi bütu norådîtas visas prasîbas, noforméjumu ieskaitot. ☛ Måcîbu prorektors E.Be˚eris informéja, ka jågatavojas årzemju studentu uzñemßanai studijåm RTU Socrates programmas ietvaros. Vienojås, ka ßo studentu lietvedîbu kårtos Årzemju studentu departaments. Problémåtiska ir ßo studentu izvietoßana, tådé¬ izskanéja doma – speciåli sakårtot vienu ståvu årzemju studentu dienesta viesnîcai. M.E.

Arodbiedrîbas biedri! Ja Jums ir bérni vai mazbérni, kuri vélas apmeklét Ziemassvétku sarîkojumus, aicinåm viñus uz le¬¬u teåtra izrådi un rota¬åm 16. decembrî Ka¬˚u ielå 1, Mazajå zålé. Pieteikties savå arodbiedru grupå vai RTU Arodkomitejå, Ka¬˚u ielå 1 – 224.

2000. gada 23. novembris

Varam tålu redzét, jo ståvam uz diΩu priekßteçu pleciem (Turpinåjums. Såkums «JI» 6. (1182) numurå.) Tehnolo©ija un zinåtne Latvijå uz jaunå gadsimta sliekßña paßreiz vél ir dzi¬å krîzé, kas neizbégami skårusi arî RTU, jo lîdz ar lielås industriålås raΩoßanas sabrukumu Latvijå daudzåm nozarém un pat fakultåtém züd motivåcija, augstskolå un pétniecîbå ir paaudΩu, finanßu un orientieru krîze. Müs visus dzi¬i skar ANO atzinums, ka cilvéku potenciåla ziñå Latvija paßreiz ieñem 63. vietu 174 valstu konkurencé (aiz Igaunijas – 46., Lietuvas – 52. un Krievijas – 62. vieta), ierindodamås vidéji attîstîtu valstu grupas apakßda¬å. Kopéjiem spékiem mums ßis ståvoklis ir jåpårvar, ne deklaratîvi, vårdos, bet darbos, kaut vai maziem solîßiem. Priecåjos, ka daudzås jomås RTU atradusi sevî spéju veidot jaunas iniciatîvas, lai paceltu Latviju, tomér måc baΩas, vai müsu spraustie uzdevumi Latvijai nedod påråk sîkus orientierus, neieved provinciålismå, atß˚irîbå no tå, kå veidojås situåcija Rîgå 19. un 20. gs. mijå, kad bijåm Eiropas pirmrindas lîmenî. Latvija nevar palikt bez inovatîvajåm augståm tehnolo©ijåm, kuru ˚îla ir RTU sagatavoti speciålisti. Novélu lîdzås ßodien aktuålajam, lokålajam, müsdienîgu problému risinåjumam paturét pråtå arî lielo principiålo zinåtné, lai Latvija nepazustu no pasaules zinåtnes kartes. Novélu atjaunot RTU starptautisko vårdu, modernizéties, atjaunot un nostiprinåt zinåtnes, tehnolo©ijas jomå savu kådreiz tik augsto prestiΩu viså Eiropå.

LZA prezidents akadémi˚is JÅNIS STRADIˆÍ Uzklausot vairåku «JI» lasîtåju lügumu, publicéjam akadémi˚a J.Stradiña runas nobeigumu RTU Senåta svinîgajå sédé, Rîgå 2000. gada 13. oktobrî, kas bija veltîta RTU 138. gadadienai. Kådå no turpmåkajiem «JI» numuriem publicésim arî RTU Goda doktora profesora H.Millera–Maleka runu.

2012. gadå svinésim RTU 150 gadu jubileju – 12 gadu ir labs posms, lai pagütu ne tikai uzrakstît ßîs slavenås augstskolas vésturi, bet arî izveidot tås jaunu seju – virzienos, cilvékos, ékås, reputåcijå. Kå to izdarît? Ar starptautisku sadarbîbu, starptautiskåm studijåm, visas Latvijas pacelßanu. DaΩas pirmås bezdelîgas pavîdéja, pieméram, nesenajå LZA sédé par elektroniskås rüpniecîbas inovatîvo attîstîbu Latvijå, tådas pavîdéja sadarbîbå ar müsu pirmrindas raΩotåjiem – mecenåtiem, bet, galvenais, varétu büt starptautiska sadarbîba, arî årzemju studentu måcîßana Rîgå no visas pasaules, kad daΩådu nåciju un rasu studenti varétu sabraukt uz Rîgu péc zinå-

ßanåm, kvalitatîvåm un samérå létåm. Nez vai vajadzétu atkårtot Rîgas Aviåcijas institüta bédîgo pieredzi, kad lîdz ar netîro üdeni izléja bérnu. Nåkamménes LZA séde tiks veltîta Latvijas zemes dzî¬u bagåtîbåm, müsu ©eolo©ijas zinåtnes atjaunoßanai saistîbå ar Latviju. Izsaku gandarîjumu par müsu ßodien parakstîto RTU un LZA lîgumu. Lîdzîgus lîgumus esam parakstîjußi ar LU, LLMZA, citåm kultüras institücijåm. Tie iezîmé Latvijas akadémiskås vides vienotîbu, müsu gatavîbu uzståties vienoti cîñå par augståko izglîtîbu, zinåtni un augståm tehnolo©ijåm Latvijå, par intelektu Latvijå. Kopå ar maniem kolé©iem Latvijas Zinåtñu akadémijå mé©inåßu darît iespéjamo,

lai stiprinåtu müsu saites, lai iespéju robeΩås veicinåtu jauno zinåtnieku tapßanu. Atgådinåßu, ka LZA ir izsludinåjusi konkursu gan par labåkajiem jauno zinåtnieku darbiem, gan LZA jauno zinåtnieku balvåm, kuru skaitå ir arî Straumaña – Ieviña balva, gan uz balvåm, kuras LZA pieß˚ir kopå ar veiksmîgajåm firmåm «Grindex», «Dati», «Latvenergo», «Aldaris». Lüdzu atgådinåt jaunajiem, ka pieteikßanås termiñß ir 31. oktobris. Tas ir mazs solîtis, bet ßådu kopéju so¬u büs arvien vairåk, un més ßo 12 gadu distanci noso¬osim kå Aigars Fadejevs savus 50 kilometrus. Vai tad Latvijas zinåtne ir sliktåka par Latvijas sportu, vai arî RTU nav cienîga startét daudz plaßåkå, internacionålå lîmenî? Vélreiz pateicos un novélu Alma Mater tålu ce¬u! Un gribu pasniegt rektoram Ivaram Knétam piemiñai par ßo dienu nupat, vakar, klajå nåkußo gråmatu par Latviju 19. gadsimtå. Uz ßîs gråmatas våka redzama RPI vecå éka kå 19. gadsimta simbols. Gråmatå ir arî manis saceréta 60 lappußu noda¬a par zinåtni un augståko izglîtîbu Latvijå 19. gs., kur ßîs jomas traktétas kå vienas no nozîmîgåkajåm Rîgå. Gribu izteikt cerîbu, ka ne tikai Nacionålås bibliotékas jaunå éka, bet arî RTU, tås jaunais korpuss Pårdaugavå augstskolas 200 gadu jubilejå 2062. gadå varbüt k¬üs par Rîgas, Latvijas, Baltijas re©iona simbolu – ne vien arhitektoniski, bet arî péc bütîbas. Vivat, crescat, floreat, Universitas Rigensis nostra!