Nr 7 24 11 2005

�

�

�

��

��

��

Nr. 7 (1299) 2005. gada 24. novembris

���

�

R Ī G A S

T E H N I S K Ā S

U N I V E R S I T Ā T E S

A V Ī Z E .

I Z N Ā K

K O P Š

0 7 .

0 2 .

1 9 5 9

RTU atzīmē LR 87. gadadienu!

EGITA KANCĀNE, Informācijas centra korespondente 16. novembra vakarā RTU Lielajā aulā izskanēja LR proklamēšanas 87. gadadienai veltītais svinīgais pasākums, kurā uzrunu teica mācību prorektors Elmārs Beķeris, tika godināti LR Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Goda zīmes ieguvēji un RTU darbiniekiem tika veltīts Ingus Pētersona un Varavīksnes orķestra koncerts.

Kad 1. pasaules karš bija tikko beidzies, dibinājās jaunas nacionālas, patstāvīgas valstis, to vidū arī Latvija. Viens no galvenajiem noteikumiem, lai varētu rasties un pastāvēt neatkarīga valsts, ir pietiekams skaits akadēmiski izglītotu pilsoņu. Tāpēc tieši valsts rašanās laikā īpaši aktualizējās jautājums par kompetentiem dažādu jomu speciālistiem. Tagadējā RTU darbu bija sākusi jau 1862. gada 14. oktobrī kā pirmā daudznozaru tehniskā augstskola tā laika Krievijas impērijā, tāpēc sekmīgi spēja sagatavot speciālistus neatkarīgās Latvijas inženierzinātņu, ķīmijas, lauksaimniecības, mehānikas, tirdzniecības un arhitektūras nozarēm. Arī 90. gados Trešās atmodas laikā RTU (tolaik RPI) darbinieki piedalījās Latvijas atdzimšanā. Tāpēc RTU ir cieši saistīta ar mūsu neatkarīgās valsts vēsturi.

Kā svētku uzrunā uzsvēra RTU mācību prorektors E. Beķeris: «Latvijā daudziem šī diena nav vienkārši kalendārā atzīmēta svinamdiena ar salūtiem un tostiem. Arī starp mums ir tie, kas pieredzēja Latvijas uzplaukumu, tie, kas pieredzēja, kā svešas varas Latviju sagrābj, tie, kas darbojās kopā ar Atmodas laika aktīvistiem un cīnījās pret svešajām varām. Te noteikti ir vesela virkne to cilvēku, kas 1991. gada janvāra vakaros šajā pašā zālē stādīja sarakstu dežūrām radionama un Starptautiskās telefonu centrāles ēkai. Tas viss padara šos svētkus dziļi personiskus. Tagad mēs visi gribam, lai Latvija būtu lepna un bagāta. Kārlis Skalbe ir teicis, ka lepna un bagāta Latvija kļūs tikai tad, ja mūs uz priekšu savā varā neatlaidīgi turēs klusa un vienkārša darba un pienākuma apziņa. Vēl jo svarīgāk tas ir mums, jo no RTU tautā jāiet jauniem ļaudīm, gudriem, izglītotiem, godīgiem, kuriem netālā nākotnē būs jānosaka tonis Latvijā, izkliedējot alkatību, viduvējību un šablonismu.»

Pašlaik RTU, būdama valsts tehnisko zinātņu centrs, veicina zinātniskās pētniecības darbu un patiesi veic savu misiju – realizē atbalstu inovācijām nacionālā līmenī, īsteno tādas studiju programmas, kas stimulē radošo un sadarbības garu, nepārtrauktas pašizglītības sistēmu un tālmācību. Viens no RTU devuma apliecinājumiem

valsts mērogā ir arī VID Goda zīme, ko svinīgā pasākuma laikā VID Galvenās muitas pārvaldes direktora vietnieki A. Latišs un T. Kravalis pasniedza IEF Muitas koledžprogrammas nodaļas direktorei praktiskajai docentei I. Jevingai. VID Goda zīme vasarā tika piešķirtas arī RTU IEF SESMI institūta direktoram profesoram R. Počam un Muitas un nodokļu katedras vadītājam profesoram A. Krastiņam. VID Goda zīme, atzīmējot Latvijas muitas dibināšanas 85. gadadienu un atjaunošanas 15. gadadienu, RTU mācībspēkiem piešķirta par ilggadēju un pašaizliedzīgu darbu un ieguldījumu LR muitas dienesta attīstībā.

Līdzās pateicības vārdiem, kas izskanēja svinīgā pasākuma laikā, svētku noskaņu radīja I. Pētersona un Varavīksnes orķestra brīnišķīgais sniegums. «Skatoties salūtā un karogos, atcerieties mītiņus Daugavmalā, dziesmas, barikādes, arī talonus uz ziepēm un cukuru, repsīšus, pirmo piecīti, fantastisko Atmodas laika vienotības sajūtu. Veiksmi un veselību jums visiem un varēšanu un godprātību būt savā vietā, darot lepnu un bagātu Latviju!» tā E. Beķeris.

Apbalvojumu saņem I. Jevinga.

Foto: Romvalds Salcēvičs.

Jaunais Inženieris Studentu dienas aktivitātēs Jelgavā E. KANCĀNE Jau 13. gadu pēc kārtas novembrī Latvijas studenti sanāca kopā Jelgavā, lai sajustu studentu saliedētību un kopīgi svinētu īpaši studentiem veltīto Studentu dienu. 17. novembrī LLU, tās Studentu pašpārvalde un Jelgavas dome sagaidīja studentus no visas Lat vijas. Šā gada Studentu dienas programmā bija iekļauts seminārs augstskolu preses izdevumu un interneta mājaslapu redaktoriem Drukātie un interaktīvie mediji, kurā tika pārstāvēta arī RTU avīze JI un RTU interneta mājaslapa.

Plēsums, B-formāts, Lai Top!, JI, Fizmatziņas – cik dažādi nosaukumi, tik dažādi ir arī paši augstskolu izdevumi, taču tos vieno misija – informēt, izklaidēt, radīt piederības sajūtu, risināt problēmas, meklēt atbildes uz jautājumiem.

Tā secināja semināra dalībnieki. Un, kā atzina AIP priekšsēdētāja Baiba

Rivža, kas stastīja par savu mediju nepieciešamību augstskolās, augstskolu izdevumiem piemīt trīs īpašības: autonomija, kompetence un piederības sajūtas radītprasme. «Rakstītam vārdam ir milzīgs spēks, tam ir sinerģētisks efekts un kolosāla ietekme. Lai visiem augstskolu laikrakstu, žurnālu un mājaslapu radītājiem vienmēr asas spalvas un daudz jaunu ieceru!» novēlēja B. Rivža.

Savukārt LLU mācību prorektora vietnieks Vilnis Tomsons atzina, ka augstskolu izdevumi ir tikpat daudzšķautņaini kā studentu dzīve – viņš pats ar lielu interesi vienmēr lasa augstskolu izdevumus un atrod tur daudz vajadzīgas un svarīgas informācijas. Fakts, ka aktīvi augstskolu preses izdevumu lasītāji ir arī viņa ģimenes bērni, liecinot par to, ka šādi izdevumi patiešām ir nepieciešami. Prorektors aicināja sadarboties, apkopot visu augstskolu izdevumu informāciju in-

ternetā, piemēram, izvietojot linkus uz katras augstskolas izdevuma interneta versiju studentu portālā www.studentnet. lv.

«Mēs strādājam studentiem – progresīvākajai sabiedrības daļai – visā Latvijā, un tas ir mūs vienojošais faktors,» atzina LLU žurnāla Plēsums redaktore Indra Endzele. Tikšanās laikā semināra dalībniekus vienoja vēlēšanās apzināt pašreizējo situāciju Latvijas augstskolu drukāto un interaktīvo mediju klāstā, izvērtēt mediju vietu un mērķus augstskolās, to funkcijas un specifiku, dalīties pieredzē preses izdevumu veidošanā, plānot attīstību un vienoties par turpmāku sadarbību.

Semināra dalībniekiem tika arī piedāvāta iespēja noklausīties laikraksta Diena Komentētāju nodaļas vadītāja Paula Raudsepa priekšlasījumu par žurnālista ētiku, kā arī LLU interneta mājaslapas veidotāju atziņas par to, kā labāk

veidot augstskolu WEB lapas.

Sanāksmes noslēgumā augstskolu izdevumu veidotāji nolēma sākt aktīvāku savstarpējo sadarbību un biežāk organizēt līdzīgus seminārus.

Arī JI iet līdzi laikam un dalās pieredzē, kā labāk, kā profesionālāk piedāvāt informāciju savai auditorijai un kā panākt, lai tik lielā universitātē kā RTU informācija ikvienam tiktu piegādāta īstajā vietā un īstajā laikā.

Foto: Evita Serjogina.

2

INFORMĀCIJA

2005. gada 24. novembris

Decembrī sveicam nozīmīgā dzīves jubilejā: Enerģētikas un elektrotehnikas fakultātes docentu Leonīdu Paperno; Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultātes profesoru Jevgeniju Carkovu; Arhitektūras un pilsētplānošanas fakultātes docentu Pēteri Milzarāju; Sporta katedras dežuranti Ēriku Preisu; Nekustamā īpašuma daļas vadītāju Māri Dreimani; Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes docenti Aiju Kalnaču; Liepājas filiāles Saimnieciskā dienesta apkopēju Svetlanu Mihailovu; Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes asistenti Rasmu Seržani; Studentu pilsētiņas šveicari Vilmu Žuravļovu; Elektronikas un telekomunikāciju fakultātes profesoru Ģirtu Ivanovu; Sporta katedras lektori Sofiju Koļesovu;

Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultātes sētnieci Gaļinu Maļinkinu; Transporta un mašīnzinību fakultātes docentu Valēriju Muhinu; Izdevniecības redaktori Dainu Pakalniņu; Transporta un mašīnzinību fakultātes inženieri Dmitriju Titovu; Elektronikas un telekomunikāciju fakultātes praktisko docenti Svetlanu Ušakovu; Transporta un mašīnzinību fakultātes 2. kategorijas speciālisti Maigu Ābolu; Galvenās ēkas apkopēju Ludmilu Devjatņikovu; Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultātes profesoru Leonīdu Novicki; Betona mehānikas laboratorijas speciālisti Inesi Teļnovu; Studentu pilsētiņas apkopēju Agru Ezeru.

Latvijas Ekonomikas attīstības foruma konkurss turpinās Noslēdzoties piektajam Latvijas Ekonomikas attīstības foruma (LEAF) – agrāk Latvijas Ekonomikas attīstības fonds – organizētajam studentu zinātnisko darbu konkursam, 11. novembrī tika izsludināts LEAF 2006. gada konkurss. Šā gada konkurss tika rīkots sadarbībā ar Augstākās izglītības padomi, izraisot lielu Latvijas augstskolu interesi – tajā iesniegti 34 darbi no 7 Latvijas augstskolām, tajā skaitā četri darbi no RTU. RTU studenti, kas iesnieguši savus darbus LEAF konkursam, šoreiz neieguva nevienu no trim godalgotajām vietām, taču, pēc LEAF prezidentes Ineses Vaideres sacītā, viņi pelna ne mazums uzslavu, jo visi studentu darbi šogad bijuši tik labi, ka četrus labākos izvēlēties LEAF biedriem bijis ārkārtīgi grūti. Tāpēc viņa pateicās visiem studentiem, kas piedalījās LEAF konkursā. RTU konkursā šogad pārstāvēja Liene Kitova (maģistra darbs Degvielas tirdzniecības attīstība Latvijas Republikā), Normunds Ozols (bakalaura darbs Valūtu kursu svārstības un to ietekme uz inflāciju Latvijā), Jana Reķe

(maģistra darbs Tautsaimniecības nozaru efektivitātes novērtējums), Jānis Ulmanis (bakalaura darbs Ģimenes ārsta prakses ekonomiskie aspekti).

2005. gada LEAF konkursā pirmā vieta un naudas balva Ls 450 apmērā tika piešķirta Elmāram Zakulim (LU)

un ekonomikas «pārkaršanas» iespējamība Latvijā (abas – LU). LEAF balvas un naudas prēmijas tika piešķirtas arī balvas laureātu zinātnisko darbu vadītājiem prof. Mihailam Hazanam un prof. Birutai Slokai (abi – LU), kā arī lekt. Kristapam Lešinskim (Banku augstskola).

par maģistra darbu Latvijas finanšu sistēmas riski un to novēršana. Otrā vieta tika piešķirta Ivaram Svilānam (Banku augstskola) par bakalaura darbu Latvijas sabiedrisko raidorganizāciju finansējuma modeļi. Trešā vieta tika piešķirta Ievai Šnīderei par maģistra darbu Inflācija un to ietekmējošie faktori Latvijā un citās jaunajās ES dalībvalstīs, kā arī Elīzai Bērziņai par maģistra darbu Makroekonomiskās attīstības cikliskums

Balvas pasniegšanas pasākuma dalībniekiem tika piedāvāta iespēja noklausīties ikgadējo LEAF lekciju, kas šoreiz bija veltīta jautājumam par naudas līdzekļu plūsmu un to sadali ES. Lekciju klātesošajiem nolasīja LEAF biedrs, Eiropas Parlamenta deputāts Valdis Dombrovskis.

Noslēdzoties šā gada LEAF konkursam, LEAF prezidente I. Vaidere izsludināja nākamā gada zinātnisko darbu

konkursu. Par laureātu var kļūt ikviens 2005./2006. mācību gada bakalaura darba vai maģistra darba autors, kura darbs dod ieguldījumu kādā ar ekonomiku saistītā jomā. Izvēloties zinātnisko darbu tēmas, LEAF konkursa organizatori aicina studentus un mācībspēkus pievērsties maz pētītām tēmām, netradicionālām idejām un revolucionāriem ekonomikas jautājumiem, jo konkursa mērķis ir atrast jaunus risinājumus un papildu resursus valsts tautsaimniecības attīstības veicināšanai. Visaugstāko novērtējumu LEAF konkursā gūst tie darbi, kuri ir provokatīvi vai kuros tiek ekonomiski pamatotas vērtīgas, bet sabiedrībā vēl nesaprastas un nepopulāras idejas.

Darbi jāiesniedz LEAF (adrese – Smilšu ielā 1/3, Rīgā, LV 1050) līdz 2006. gada 27. jūnijam. Rezultāti tiks paziņoti līdz 2006. gada 1. novembrim.

Konkursa nolikums atrodams interneta mājaslapā www.leaf.lv.

INFORMĀCIJAS CENTRS

Rokasgrāmata Inovatīvās darbības pamatelementi LAILA ELIŅA, Latvijas Tehnoloģiskais parks Eiropas Savienības Leonardo da Vinci programmā, sadarbojoties projekta partneriem no Vācijas, Austrijas, Lielbritānijas, Grieķijas, Rumānijas un Latvijas, realizēts projekts INNOSUPPORT (jeb Mācību sistēma Inovāciju attīstībai un ieviešanai uzņēmumos), saistībā ar kuru izveidota rokasgrāmata par pamatmetodēm un elementiem, kas izmantojami, lai sekmīgi noritētu inovācijas process uzņēmumā.

Rokasgrāmata ir domāta mazo un vidējo uzņēmumu vadītājiem un darbiniekiem, kuri ikdienā saskaras ar inovatīvu produktu un pakalpojumu izstrādi, pilnveidošanu, rokasgrāmata noderēs arī studentiem, konsultantiem, mācībspēkiem un visiem citiem, kas interesējas par inovācijas jautājumiem.

Inovācijas procesi norit daudz veiksmīgāk, ja tiek iz-

mantotas jau zināmas, pārbaudītas metodes. Rokasgrāmata koncentrētā veidā sniedz ieskatu ļoti plašā, ar inovācijām saistītu tēmu lokā, piemēram, inovāciju finansēšana, mārketings, tehnoloģiskais audits, produktu attīstības stratēģijas, intelektuālā īpašuma aizsardzība, cilvēkresursi u. c. Materiāls paver iespēju iepazīties un izvēlēties kādu no aprakstītajām metodēm, ar piemēru palīdzību tiek sniegts ieskats, kā teorija tiek īstenota praksē, tāpat katrai tēmai ir norādīti papildu informācijas resursi – grāmatas, publikācijas, interneta saites, kur iespējams atrast plašāku un detalizētāku informāciju par interesējošo tēmu.

Rokasgrāmata Inovatīvās darbības pamatelementi ir pieejama internetā: www.innovation.lv, kā arī www.ltp. rtu.lv.

Rokasgrāmatas materiāls veidots, īstenojot eksperimentālu projektu, un to plānots papildināt un uzlabot, tāpēc autori būs pateicīgi par jūsu komentāriem un ieteikumiem.

2005. gada 24. novembris

STARPTAUTISKO UN SABIEDRISKO ATTIECĪBU DEPARTAMENTĀ

3

RTU ģerbonis – vienotā RTU zīmola daļa Veidojot RTU tēlu un popularizējot RTU, universitātes darbinieki ir secinājuši, ka tām izpausmēm, ar kurām RTU parāda sevi un ar kurām tā vēlas būt atpazīstama, ir vajadzīgi definēti, stabili, vienojoši simboli, kas kalpotu kā universitātes kopējā lepnuma zīmes. Tāpēc nupat ir precizēts viens no svarīgākajiem RTU simboliem – RTU ģerbonis. Ir nolemts, ka turpmāk jālieto precizētais ģerboņa variants, kura paraugi un lietošanas nosacījumi CD formātā ir pieejami Starptautisko un sabiedrisko attiecību departamentā, Kaļķu ielā 1, 322. telpā. Drīzumā precizētais ģerboņa variants būs atrodams arī RTU interneta mājaslapā. Lai nodrošinātu pareizu ģerboņa krāsu lietojumu, kopēt, skenēt vai lietot no citiem avotiem iegūtos ģerboņa attēlus nav ieteicams. Ģerboņa nepieciešamību nosaka RTU Satversmes 3. punkts. Tāpēc RTU ģerbonis tika izstrādāts jau 90. gados. Taču, izstrādājot ģerboni, netika atrunātas daudzas svarīgas lietas – gan precīzs tā krāsu lietojums, gan tā attēlojums poligrāfijas materiālos, gan ģerboņa simbolikas jēga. Tāpēc 2005. gadā RTU ģerbonis ir precizēts, definējot tā elementu krāsas, formas un nozīmi.

Precizējot ģerboni, noteikts, ka RTU ģerbonis ir lauvu apsargāts vairogs ar cirkuļa un lineāla attēlu tajā un Latvijas karogu un Rīgas karogu – zem tā. Centrālā elementa – vairoga – zaļi-balti-melnais fons ir RTU karoga krāsās.

Vairogā attēlots lineāls un cirkulis – konstruēšanas palīgierīces, tehnisko disciplīnu pamatinstrumenti, bez kuriem nav iedomājama tehnoloģijas un tās vēstures attīstība jau kopš pirmo lielo tehnikas izgudrojumu laikiem. Vairogs, karoga krāsas, lineāls un cirkulis ir elementi, kas ģerbonī saglabājušies no 1862. gadā dibinātās Rīgas Politehniskās augstskolas, vēlākā Rīgas Politehniskā institūta, simbolikas un norāda uz universitātes bagātajām tradīcijām un seno vēsturi, kā arī uz nu jau modernās tehnoloģijās balstīto inženierzinātņu pamatu. Savukārt, sarkanbaltsarkanais Latvijas valsts karogs un zili baltais Rīgas pilsētas karogs, kas sasieti mezglā, ietverot ģerboni, norāda RTU saistību ar Latvijas Republiku un Rīgas pilsētu – zils un balts ir 17. gadsimta Rīgas kuģu karogu krāsas un simbolizē Rīgas saistību ar Baltijas jūru. Vairogu un karogus apsargā heraldiskie lauvu tēli, kas simbolizē, ka Latvijas tehniskās izglītības spēks ir drošībā – Rīgas pilsētas lauvu aizbildniecībā. Lauvas vērš skatienu katra uz savu pusi – pagātnē un

nākotnē. RTU nākotne sakņojas pagātnes atklājumos un vienlaikus ved zinātni uz mūžīgo attīstību, vēlmi uzņemties iniciatīvu, uzmeklēt cēloņus, pētīt un nemitīgi radīt ko jaunu.

Ir nolemts, ka RTU ģerbonis vienlaikus kalpos arī kā RTU logotips, kas ir neatņemama jebkura tēla, tajā skaitā universitātes, sastāvdaļa. RTU mācībspēkiem, studentiem un darbiniekiem būtu ieteicams rīkoties tā, lai panāktu, ka, ieraugot RTU grafisko simbolu, ikvienam rodas skaidras asociācijas – šis ģerbonis simbolizē tieši RTU, neatkarīgi no tā, kura no RTU struktūrvienībām to konkrētā gadījumā ir lietojusi, jo RTU spēks slēpjas tās vienotībā – tikai vienota RTU spēs saglabāt sava tēla spožumu. Tāpēc ar laiku visām RTU struktūrvienībām kā savu logotipu būtu ieteicams lietot kopējo RTU logo.

Vienota logo lietošana ir daļa no pozitīva RTU tēla un zīmola veidošanas procesa, jo zīmola veidošana būtībā nozīmē radīt labāko vienoto RTU tēlu cilvēku prātos. Tas ietver gan racionālos elementus – RTU iegūstamās izglītības kvalitāti, drošību u. c., gan arī emocionālus aspektus – asociācijas, kas rodas, cilvēkiem, izvēloties RTU par savu mācību iestādi, runājot par RTU vai sadarbojoties ar to. Līdz ar to zīmola veidošanu lielā mērā var uzskatīt par emocionālā tēla veidošanu cilvēku prātos. Pozitīvu tēlu vieglāk izveidot, ja RTU ir skaidri nodefinēti simboli, kurus ne tikai lietot lietišķos dokumentos, bet ar kuru palīdzību arī ļoti ērti atgādināt par RTU jebkurā izdevīgā situācijā.

Vienoti universitātes simboli palīdz radīt uzticību un simpātijas. Lai gan mūsdienās heraldiskā simbolika un ar to saistītie jautājumi uzlūkojami par specifisku jomu, kurā daudzas tās izpausmes tradicionāli saglabājušās no senākās pagātnes, tomēr simbolika joprojām ir aktuāla, un tai ir nozīmīga loma institūciju prezentācijā. Tāpēc jo svarīgāk ir izveidot vienotu, heraldiskajām likumībām atbilstošu un RTU piemērotu heraldiskās simbolikas sistēmu un funkcionēšanu.

Mēs visi esam kā orķestris, tikai mūsu instrumenti šoreiz nav vijoles vai bungas, bet gan tādi it kā maznozīmīgi nieki kā simboli, un mūsu skaņdarbam jāskan vienoti, lai to sadzirdētu. Strādājot komandā, mēs varam stiprināt un spodrināt RTU tēlu.

STARPTAUTISKO UN SABIEDRISKO ATTIECĪBU DEPARTAMENTS

Lielvalsts Ķīna MADARA ORUPE, APF 4. kursa studente Laika josla: Klimats: Teritorija: Iedzīvotāju skaits: Galvaspilsēta:

7 stundas atpakaļ mitrs, karsts ~380C 9,6 km (aptuvena Eiropas kontinenta platība) 1,3 miljardi = 22% no visas pasaules iedzīv. skaita Beidzina (Pekina) ar 3000 gadu senu vēsturi un 14 milj. iedzīvotāju Reliģija: daoisms, budisms, konfūcisms Interneta lietotāji: 79,5 milj.

Māksla un kultūra: keramika (porcelāns), ķīniešu gleznojumi (figūras, ainavas, putni) ar 3000 gadu ilgu vēsturi, tradicionālais ķīniešu teātris (Pekinas Opera), kaligrāfija Izklaides: šahs, kārtis, karaoke, čats, video, KTV (Ķīnas nacionālā televīzija) Sports: kolektīvā vingrošana no rītiem un vakaros, kungfu (cīņas māksla), Tai chi Ievērojamākie objekti: Pekinā – Tjaņaņmiņa laukums. Aizliegtā pilsēta.

Lielais Ķīnas mūris, Vasaras pils, Debesu templis.

Pasaules tūrisma aģentūru sniegtā informācija liecina, ka Ķīna ir ceturtā pieprasītākā valsts, apsteidzot pat Itāliju, kur eiropieši vēlas pavadīt atvaļinājumu.

Pagājušās vasaras nogalē (no 11. augusta līdz 7. septembrim) izmantoju Kopenhāgenas Tehniskās akadēmijas (CTA) piedāvāto iespēju pievienoties šīs augstskolas studentu grupai mācību braucienā uz Ķīnu, Nankinas Tehnisko universitāti, kur trīs nedēļas notika izpētes darbs un tika izstrādāts un aizstāvēts projekts.

Nankina ir Dzjansu provinces galvaspilsēta, Jandzi upes krastos, viens no četriem Ķīnas nozīmīgākajiem zinātnes un izglītības centriem.

Nankinas Tehniskā universitāte tika izveidota, apvienojot Nankinas ķīmisko tehnoloģiju un Arhitektūras un civilās inženierijas institūtu. Universitātē studē aptuveni 23 000 studentu, ieskaitot ārvalstu studentus un maģistrantus, un strādā aptuveni 2300 mācībspēki. Universitāte ir izvietota četrās dažādās vietās pilsētā. Arhitektūras un pilsētplānošanas akadēmija atrodas pilsētas komerciālajā centrā. Salīdzinot ar citām universitātes teritorijām, šī ir pati mazākā, klusākā un skaistākā.

4

STARPTAUTISKO UN SABIEDRISKO ATTIECĪBU DEPARTAMENTĀ

2005. gada 24. novembris

Austrijas Republikas stipendijas jaunajiem zinātniekiem 2006./2007. mācību gadam Austrijas apmaiņas dienesta stipendiju datu bāzē interneta adresē www.grants.at var atrast informāciju (angļu un vācu valodā) par Austrijas Republikas Izglītības, zinātnes un kultūras ministrijas un citām stipendijām 2006./2007. gadam.

2006./2007. studiju gadā ir izveidota Ernst Match stipendiju programma, kas piedāvā Ernst Match stipendijas pretendentiem no jebkuras pasaules valsts, arī no Latvijas.

Stipendijas tiek piešķirtas studiju programmu beidzējiem – jaunajiem zinātniekiem.

Piesakoties stipendijām, pretendentiem jāievēro dokumentu iesniegšanas termiņi

(2006. gada 20. marts vai 20. septembris). Dokumentus ieteicams sūtīt tieši uz Austrijas apmaiņas dienesta Akadēmiskās kooperācijas un mobilitātes biroju (Austrian Exchange Service (ÖAD), Agency for International Co-operation in Education and Research, Alser Strasse 4/1/3/8, A – 1090, Vienna, Tel.:+431/4277 28101; Fax: +43 1/4277-9281; info@oead.ac.at). Netiks izskatīti tie pretendentu pieteikumi, kas nav iesūtīti norādītajos termiņos vai kuros nav visu norādīto dokumentu.

STARPTAUTISKO UN SABIEDRISKO ATTIECĪBU DEPARTAMENTS

Lielvalsts Ķīna Es biju vienīgā studente no Latvijas starp citiem studentiem no Ganas, Venecuēlas, Filipīnu salām, Albānijas, Norvēģijas, Dānijas un Ķīnas. Mūsu ceļojums no Kopenhāgenas uz Šanhaju pāri Sibīrijas plašumiem ilga 11,5 stundas. Karsts (+380C) un neaizmirstams rīts. Lidostā mūs sagaidīja Nankinas Tehniskās universitātes studentu pārstāvis Pēters Jē (gandrīz katram ķīniešu studentam bija kāds Rietumu pasaules vārds) un iesēdināja tik pazīstamajā un nostalģiju raisošajā dzeltenā ikarusa radiniekā autobusā. Klimata un laika joslu maiņas nogurdināti, baudījām diendusu.

Pēc aptuveni piecu stundu brauciena bijām sasnieguši Nankinu. Pēters Jē mikrofonā klāstīja, ka pilsēta ir industriāla, tūristu neapgūta un ļoti rosīga, skumji piebilstot, ka tā gan neesot visai liela un nozīmīga pilsēta, tikai 5 milj. iedzīvotāju. Taču mūs tas neuztrauca. Bijām gatavi iekarot vilinošo Ķīnu.

Pirmās dienas pavadījām kopā ar NTU profesoru Hu. Darbu sākām pēc ķīniešu ierastā ritma plkst. 7.30 no rīta. Iepazināmies ar pilsētas attīstības plānu, biznesa un tirdzniecības rajoniem, muzejiem, nabadzīgo kvartāliem, kultūru un gados cienījamā profesora viedokli par valstī notiekošajām pārmaiņām. Secinājums viens – šajā valstī arhitektūru diktē politiķi.

Mazliet mulsinoša sākumā bija vēlamā izpētes un darba vietas, vides un ēkas saskaņošana ar vadītājiem. Vēlējāmies strādāt vēsturiskā vidē ar vēsturiskiem objektiem. Lai cik dinamiski un ātri Ķīna attīstās un arvien vairāk apgūst Rietumu pieredzi vēsturiskās arhitektūras saglabāšanā un aizsargāšanā, ķīnieši neizpratnē grozīja galvas un bravurīgi atbildēja, ka tūristus ar vēsturi nepievilināsi. Mums sagatavotais uzdevums – veidot rekonstrukcijas projektu 20 gadus vecam bērnudārzam – nešķita vilinošs. Taču, ja pilsētai nemitīgi jārisina dzīvojamā fonda problēmas, tad kāda tur vēl vēsturiskā arhitektūra! Secinājām, ka valsts politika nebūt nav labvēlīga vēsturiskajai arhitektūrai.

Te valda princips: «Ja neder tūristiem, tad nevajag vispār!»

Mēs, ierodoties Nankinā, bijām cerējuši strādāt ar kādu koka arhitektūras objektu. No savas vēlmes strādāt vēsturiskā vidē mēs neatkāpāmies, taču tikām saprasti mazliet greizi. Mūs aizveda uz nabadzīgo rajonu pilsētas rietumos. Tur strādāt, pat ja gribētu, nevarētu, jo ik palaikam kāds nāk klāt un prasa kaut ko... visbiežāk naudu. Tad radās jautājums, vai tiešām tradicionālā arhitektūra Ķīnā ir milzīgs retums? Vai vēstures aizsākumi Ķīnā meklējami aptuveni 50–60 gadu nesenā pagātnē, bet tas, kas bijis pirms tam, neeksistē vai ir tik lielā miglā tīts, ka nevienam sevi cienošam ķīnietim nav vēlēšanās šo arhitektūru pētīt un iepazīt? Vai tiešām sarkanie koka namiņi ar jocīgajiem jumtiem, dārzi un terases ir tikai Disnejlendas kičs? Trīs dienās bijām izpētījuši pilsētu un apzinājuši trīs dažādus budistu tempļus tās teritorijā. Vienā no tiem bija muzejs, otrā pionieru nometne, bet trešais mums šķita visinteresantākais – Jiminga templis (vesels komplekss, kurā ietilpst sieviešu klosteris).

Pēc visiem pārpratumiem un diskusijām tomēr varējām strādāt izvēlētajā objektā.

Es biju grupā kopā ar albānieti, kura pēdējos četrus gadus pavadījusi Dānijā, un divām ķīniešu meitenēm. Četras dienas spraigi un aktīvi strādājām budistu templī, veicot uzmērījumus, skicējot. Ķīniešu meitenes paguva iztaujāt pa pagalmu klīstošās mūķenes. Vēlāk tika izstrādāts un aizstāvēts projekts. Pēc tam grandiozas noslēguma vakariņas, savstarpējas draudzības apliecinājumi, komplimenti un sarunas par tālāko sadarbību. Savām ķīniešu kolēģēm Jin Jinai un Susanai esmu kļuvusi par Eiropas ģimeni. Viņu mājas ir arī manas mājas.

Kad darbs Nankinā bija pabeigts, nolēmu palikt vēl kādu laiku Ķīnā, lai labāk to iepazītu. Ar Lonely planet padusē un pāris kolēģiem ļāvos Ķīnas vilinājumam.

Atceļā uz Šanhaju (Nankina ir 350 km uz rietumiem no Šanhajas) pusotru dienu pavadījām kādā Taihu ezera ciematā. Tur varēja izjust īsto vēstures elpu! Ēkas un vide neskarta, nabadzības mistikas skauta un absolūti unikāla. Ciemats atrodas ģeogrāfiski neizdevīgā vietā, proti, neparocīgs tūristiem, tāpēc palicis novārtā valsts neieinteresētības dēļ. Domāju, ka tādu vietu Ķīnas provincēs netrūkst, un, iespējams,

ka tieši pēc tā rietumnieki ilgojas – senā, neskartā un neaizsargātā. Bet uz vietas jau nekas nestāv, jautājums, vai un cik prasmīgi, raušoties pa kapitālisma apspīdētajām kāpnēm un baudot valsts tautsaimniecības uzplaukumu, Ķīna spēs parūpēties par savas vēstures vērtībām. Šanhajā pavadījām kolēģus un nopirkām vilciena biļetes nakts braucienam uz Pekinu. Nakts brauciens 14 stundas. Tagad citiem ieteiktu braukt pa dienu un izmantot lielisku iespēju apskatīt lauku teritorijas.

Pekinā dzīvojām blakus tirgus kvartālam, tāpēc ikreiz, šķērsojot tirgus laukumu, lai nokļūtu kādā citā pilsētas daļā, dzirdēju saucienus: «Lady, lady...luka luka!» Der atcerēties, ka nekad nedrīkst pirkt preci par sākotnējo cenu, jo tā ir neprātīga. Cenu var nokaulēt vismaz četras reizes, jo vēlme pārdot te ir lielāka par vēlmi nopelnīt.

Viesošanās Ķīnā vidusmēra eiropietim samērā lēta. Paēst var lēti un ērti. Es runāju par pavisam normālu ķīniešu ēdienu – ceptiem rīsiem, ko tradicionāli pasniedz ar dārzeņiem, gaļu, sēnēm, nūdelēm, t. i., makaronu zupu ar nelielu daudzumu buljona un izvēlētajām piedevām un pelmeņiem, kas vairāk atgādināja vārītus mīklas pīrāgus. Ķīnieši uzturā daudz lieto soju, jo nepanesot laktozi. Uz ielas var nobaudīt jēra, suņa un žurkas šašliku un dažāda izmēra pankūkas. Uz mājām kā suvenīru atvedu pāris pūdētu olu vakuumā. Ķīnā nakts dzīve, tāda, kā mēs to saprotam, nepastāv. Ķīnieši dzer tēju un spēlē galda spēles draugu lokā. Ir pāris klubu, bet tie galvenokārt lokalizējās tirdzniecības centru augšējos stāvos vai viesnīcās. Interesanti, ka kluba interjeru veido viena centrālā telpa ar bāra leti un deju grīdu. Ap šo telpu izvietotas vairākas citas stiklotas, slēgtas telpas, kur tiek spēlētas galda spēles, dzerta tēja vai alus.

Rītos un vakaros ķīnieši pulcējas parkos, laukumos, pagalmos un vingro čerkstošas Rietumu 70.–80. gadu mūzikas pavadījumā. Ar patiesu nopietnību un aizgrābtību sejās visi vienojas deju solī.

Biju lasījusi par velosipēdistu straumēm Pekinas ielās, taču netiku tās redzējusi. Dārgi auto gan uz ielām skatāmi daudz. Gājēju pārejas ir norādītas, bet autovadītāji tās neievēro un dusmīgi signalizē, ja esi sadomājis stāties auto ceļā. Zaļais cilvēciņš luksoforā rēgojas tik īsu brīdi, ka nākas skriešus šķērsot ielu, un arī tad nevar būt drošs, ka kāds velosipēdists nepamanīsies tev uzbraukt virsū.

Labi, ka strādā traffic assistants, kuri svilpjot dusmīgi norāda, kad un kurā virzienā iet vai neiet.

Pēdējās astoņas ceļojuma dienas pavadījām Šanhajā, ko dēvē arī par Austrumu New York. Atklāti sakot, bijām jau noguruši no dzīves atšķirīgā kultūrvidē. Ķīniešiem svešas ir rietumnieku manieres, te domāju čāpstināšanu pie galda, klaigāšanu, dibena kasīšanu un tml. Uz ielas var atrast norādes DO NOT SPITTIG! (nespļaut). Ubagi ielās nekaunīgi uzmācas, prasot: «Money, money!»

Darījumi un tirdzniecība Ķīnā ir pamatnodarbošanās. Tas nosaka arī modernās arhitektūras attīstību. Lielos apjomos un pa gabalu vērojot, jaunā arhitektūra ir baudāma – augstceltnes, ielu perspektīvas, bet, pienākot tuvāk, redzams, ka detaļas ir neizstrādātas, viss darīts pavirši, steigā. Šanhajā redzēju arī pāris gaumīgu debesskrāpju, taču tā jau ir cita mēroga sacensība par to, kura kompānija ir spējīga uzcelt varenāku un stilīgāku augstceltni. Nabadzīgo rajonus ieskauj lieli reklāmas plakāti.

Staigājot pa pilsētu, viegli ir nokļūt uz lielas maģistrāles un pēc brīža jau atrasties kādā šaurā šķērsielā, kuras malā uz plīts tiek ceptas olas, blakus kāds mazgā veļu, bet pēc pusstundas gājiena būt augstceltņu ielenkumā. Tiesa, pastaigas un arhitektūras baudīšanu nomāc visur esošie komunikāciju tīkli un vadi.

Man bija iespēja iepazīties ar Nankinas Tehniskās universitātes studentu veikumu.

Secināju, ka mūsu Arhitektūras un pilsētplānošanas fakultātes studenti strādā daudz augstākā līmenī. Gaumi un mentalitāti, kas nepārprotami spraucās laukā no radītajiem darbiem, nekomentēšu, jo katrai tautai, civilizācijai ir sava izpratne par skaisto.

Raksta autores foto.

INFORMĀCIJA

2005. gada 24. novembris

5

Dizains. Nākotne EVITA SERJOGINA Interese par dizaina izglītību un dizainera profesiju pieaug, arī diskusijas par dizainu raisās arvien biežāk. Tas liecina, ka tēma šobrīd ir aktuāla un tai ir nākotne. To apstiprina arī Dizaina informācijas centra sarīkotā izstāde Dizains. Nākotne, kuras mērķis ir atklāt un izvērtēt mūsdienu dizaina izglītību un dizaina mākslas tendences Latvijā.

Izstādē apskatāmi visu Latvijas augstāko un vidējo profesionālo dizaina un mākslas izglītības mācību iestāžu: RTU APF un Tekstilmateriālu tehnoloģiju un dizaina institūta, LMA, LLU Lauku inženieru fakultātes Ainavu arhitektūras un plānošanas nodaļas, Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas, Jaņa Rozentāla mākslas vidusskolas, Rēzeknes Lietišķās mākslas vidusskolas, Daugavpils Saules skolas, Liepājas Lietišķās mākslas vidusskolas, Valmieras Mākslas vidusskolas, Rīgas Amatniecības vidusskolas studentu un audzēkņu darbi.

Izstāde no 10. novembra līdz 8. decembrim apskatāma Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas izstāžu zālē K. Valdemāra ielā 139, kā arī topošajā Latvijas pasta nodaļā bijušā veikala Sakta telpās Brīvības bulvārī 32. Tās apmeklētāji var paši izdarīt secinājumus par to, kāda izskatās perspektīvā telpa, kurā attīstās jaunie dizaineri.

Dziļāku ieskatu un analīzi šodienas dizaina mākslas izglītības tendencēs valstī varēja gūt seminārā Situācija šķērsgriezumā, kas notika 11. novembrī Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā, pulcējot kuplu klausītāju loku. Semināra pirmajā daļā tika runāts par dizaina aktualitātēm un kopsakarībām Latvijā un pasaulē. Savukārt semināra otrajā daļā referenti centās analizēt un paust savu vērtējumu par dizaina izglītību.

Pasaule pazīst itāliešu, skandināvu, britu dizainu. Latvijā dizaina un dizainera loma, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, ir apjausta samērā nesen. Latviešu arhitektūras un mākslas pārstāvim vēl pirms gadiem pieciem, desmit skats un izpratne par globālo dizaina telpu bija visai miglaina, taču tagad situācija ir mainījusies. Ikvienam ir iespējas brīvi ceļot, apmeklēt starptautiskās dizaina izstādes, iepazīties ar jaunākajām tendencēm, pilnveidot zināšanas prestižās mākslas un dizaina skolās un meklēt savu vietu uz lielās dizaina skatuves. Latvijas dizaina paradokss – fundamentālas dizaina izglītības tradīcijas un industriālu iespēju trūkums – ir radījis daudz dizaineru, kas realizējas mākslas laukā.

LMA Dizaina studiju virziena prodekāne B. Ābele, analizējot LMA studentu un mācībspēku aktivitātes dizainam veltītos pasākumos, secināja, ka

no dizaina patērētājiem un zīmolu pazinējiem mēs palēnām vēlamies kļūt ar dizaina radītājiem vai vismaz līdzdarboties šajā procesā. Tradicionālais dizains ir mērķēts uz produktu radīšanu un attīstību. Mūsdienu dizainera uzdevums ir paplašināt šo definīciju, lai līdzdarbotos ne tikai priekšmetu radīšanā, bet arī procesu, konceptu, stratēģiju veidošanā. Pagaidām Latvijas dizaina nozare par industriju vēl nav saucama. Taču arvien vairāk tiek domāts par to, lai Latvijā ražotais dizains nebūtu anonīms, lai būtu zināms gan dizainera, gan ražotāja vārds. Dizainerim jāstājas blakus ekonomistam, inženierim un jārada produktus ar pievienoto vērtību, par instrumentu ņemot visu šo nozaru prasmju un tehnoloģiju kopumu.

Dizainerim jāstājas blakus ekonomistam, inženierim un jārada produktus ar pievienoto vērtību, par instrumentu ņemot visu šo nozaru prasmju un tehnoloģiju kopumu RTU APF lektore māksliniece Z. Putrāma, citējot dažādus informācijas avotus, ieskicēja svarīgākās pedagoģijas tendences arhitektūras izglītībā. Informācijas laikmets prasa arī jaunu attieksmi pret izglītību. Mūsdienās arī arhitekts nav vairs tikai «objektu radītājs», bet drīzāk «procesu stratēģis». Tiem, kas izglīto jauno paaudzi, ir morāls un stratēģisks pienākums dalīties savās zināšanās, tajā, kā viņi redz pasauli un

kā tajā darbojas. Mākslas izglītība ir eksperimentāla, uz studentu vērsta. Mācīšanās ir radoša, tai jānotiek, aktīvi pētot, savstarpēji sadarbojoties. Ir jāpaplašina un jāpadziļina pamats, uz kura balstām arhitektūras izglītību, jābūt gataviem mainīties un attīstīties.

Apkopojot seminārā izskanējušās tēzes un viedokļus, var secināt, ka galvenā tendence dizaina izglītībā un dizainā vispār balstās uz idejām un procesu, mazāk uz konkrētiem produktiem un ražošanu.

Dizains ir intelektuāls produkts, un tam ir vajadzīga ideja. Bieži vissvarīgākie ir uzdotie jautājumi, idejas, nevis rezultāts. Vairākos referātos izskanēja nepieciešamība veidot un organizēt ideju laboratorijas, jo tikai izglītība un pieredzes apmaiņa palīdzēs mūsējiem konkurēt pasaulē radošo industriju jomā.

Par šādu ideju laboratoriju, kas atvērta ikvienam radošam garam, var uzskatīt LADC (Latvian Art Director’s club), ar kuru semināra dalībniekus iepazīstināja viens no šā kluba biedriem reklāmas speciālists Ē. Stendzenieks. LADC ir

sabiedriska organizācija, kas apvieno radošo industriju profesionāļus un entuziastus un rūpējas par šo industriju meistarības un profesionālo standartu izaugsmi. LADC misija ir izglītot, iedvesmot un iedrošināt radošo talantu paaudzi, nodrošināt pieredzes apmaiņu starp radošo industriju pārstāvjiem un sabiedrību.

Vairāki referenti akcentēja nepieciešamību nodalīt divas dizaina izglītības puses: akadēmisko izglītību, ko iegūst skolas solā un augstskolā, un radošo pieredzi, ko gūst un iemācās, ceļojot, vērojot, dzīvojot. Semināra dalībnieki tika mudināti doties pasaulē tvert iedvesmu, krāt iespaidus un radīt jaunas idejas jauniem darbiem. Svarīgi paturēt prātā LADC saukli: «Cilvēce balstās uz tiem, kas rada. Uz tiem, kas tic savai sirdij, nevis vairākuma viedoklim. Uz tiem, kas gatavi pamest komforta zonu un doties turp, kur neviens vēl nav bijis.

Jo ikviens no mums sevī nes nerealizētu revolūciju. Ikviens ir dzimis, lai radītu šedevrus, lai celtu piramīdas un atklātu pasaules. Tu ej pa dzīvi ar jautājumu pilnu sirdi un iespēju mugursomu. Palīdzi savam biogrāfam! Radi, kļūdies, mēģini, izgāzies, cīnies. Bet neiznieko brīnišķīgo iespēju būt dzīvam. Nesēdi un nekļūsti par citu cilvēku dzīves pētnieku, par pasaules novērotāju, par komentētāju, par vienu no tiem, kas dzīvo tikai tādēļ, lai sacītu: «Redz, vai es neteicu! Tikpat tur nekas neiznāca!» Pasaulē pietiek nepublicētu dzejnieku, bāra letes miljonāru, virtuves ģēniju un saunas karavadoņu. Pietiek tādu, kas klāsta varenas idejas piektdienu vakaros, bet kuriem pirmdien tikpat pietrūks drosmes tās īstenot. Mums pietiek to, kas nezina, ko nozīmē strādāt, ielikt visu savu dvēseli idejā, aizstāvēt to kā savu bērnu, pārdzīvot, cīnīties un galu galā – uzvarēt.»

Raksta autores foto.

6

RTU LĒMUMI

2005. gada 24. novembris

Dekānu runas Mārtiņdienas sēde notika Zinātniskajā bibliotēkā.

Sēdes ievadā rektors akadēmiķis I. Knēts atgādināja klātesošajiem Lāčplēša dienas izcelsmi un nozīmi.

1. Par RTU juridisko statusu (I. Knēts) RTU ir valsts dibināta augstākās izglītības un zinātnes institūcija, kurai ir atvasinātas publiskas personas tiesības, un tā atrodas IZM pārraudzībā. Tā nav valsts un pašvaldību profesionālās izglītības iestāde, kā to bija sapratis Eiropas lietu departaments.

2. Par rektora pilnvarojumu ESF projekta atbildīgajai personai parakstīt un vadīt visas aktivitātes projekta ietvaros. (I. Knēts) Līdz šim projektu paraksta tiesības bija tikai rektoram, prorektoriem un kancleram, taču pašreiz, kad RTU slēdz daudz un dažādus ESF projektus, ir nepieciešamas šādas pilnvaras nodot projektu atbildīgajiem izpildītājiem, kas atļaus viņiem vadīt un parakstīt visus ar konkrēto projektu vai programmu saistītos dokumentus.

3. Informācija par ES finansēto remontdarbu gaitu. (A. Rubenis) Kopējais ES finansējums šajā gadā ir Ls 798 210, t.sk. remontiem Ls 576 000 un aparatūrai Ls 222 210.

Pabeigta jumtu seguma atjaunošana četru fakultāšu ēkām, četrās ēkās pabeigts apkures sistēmas remonts, vienā – ūdensvadu nomaiņa. Triju fakultāšu ēkās uzsākta ventilācijas sistēmu restaurācija. Turpinās darbi ETF un BF koplietošanas auditorijās, ETF lielajās auditorijās tiek uzstādītas mēbeles. Turpinās logu nomaiņa (kopumā 441 logs). 14. novembrī plānots pieņemt logu nomaiņu ETF, MLĶF, BF un TMF. Darbu pieņemot, par katru telpu sastādīs aktu, piedaloties par telpu atbildīgajam darbiniekam, fakultātes saimnieciskā dienesta pārstāvim un remontfirmas pārstāvim.

Turpinās līgums ar firmu Mūsu māja par 21 auditorijas renovāciju. 9. novembrī atvērās konkurss par 17 tualešu remontu. Decembrī izsludinās jaunu konkursu par materiāliem. Ceram, ka uzvarēs rīdzenieki.

DITF iegādātas mēbeles un 32 datori, noslēgti līgumi par iekārtu iegādi ETF un BF. 17. novembrī atveras izsludinātais konkurss par iekārtu iegādi MLĶF, EEF un TMF konkurss atveras 23. novembrī.

A. Rubenis paskaidroja, ka izlietoti nedaudz vairāk par pusi plānoto līdzekļu, bet konkursu izsludināšana kavējas tāpēc, ka ļoti ievelkas specifikāciju sagatavošana.

4. Informācija par zinātniskās aparatūras iepirkumu gaitu. (B. Grasmanis) Projekts šogad paredz aparatūras iegādi DITF par Ls 500 000 un ETF par Ls 200 000, projekta vadītājs ir A. Spalviņš, vietnieks P. Misāns. Izpilde iet savu gaitu, nepieciešamie konkursi ir izsludināti, DITF darbi veicas nedaudz labāk. Veidojas neliels līdzekļu pārpalikums, kam vajadzētu papildus atrast fakultātes līdzekļus, lai varētu vēl ko derīgu iegādāties.

Rektoru interesēja, vai sākts domāt par aparatūras iegādes jautājumiem BF un MLĶF, kam līdzekļi iedalīti 2006. gadā, lai iegāde neievilktos līdz gada pēdējiem mēnešiem. Tā kā pagaidām nav nekas zināms, ka pēc šiem trim projekta gadiem vēl tiks piešķirti līdzekļi zinātniskās aparatūras iegādei, ir jācenšas izmantot visas pašreizējās iespējas. MLĶF dekāns V. Kampars paskaidroja, ka ļoti sarežģīti ir aparatūras sarakstos mainīt specifikāciju, kas savukārt kavē konkursu izsludināšanu.

5. Par ES finansētas doktorantūras mēneša tāmi – Ls 75 430 (Ls 31 500 stipendijām, Ls 10 485 darba alga vadītājiem, Ls 11 600 doktorantu komandējumiem, Ls 20 000 izdevumiem, kas saistīti ar pētījumiem, Ls 1845 administrēšanai). (I. Knēts) Var priecāties, ka RTU rīcībā ir šādi līdzekļi, un ar sarežģītajiem norēķiniem Doktorantūras daļa pagaidām ļoti labi tiek galā. Tagad galvenais ir darba rezultāts – disertācijas, kas būs galvenais kritērijs nākamā finansējuma piešķiršanā.

6. Par iespējamām izmaiņām Augstskolu likumā, kas tika pieņemtas MK un kas jāapstiprina Saeimā. (I. Knēts) Likuma grozījumus 30. augustā pieņēma MK, bet spēkā tie stāsies tad, kad tos vismaz sešu mēnešu laikā pieņems Saeimā. Grozījumos iekļauti, piemēram, nosacījumi, ka Uzņemšanas noteikumi Senātā jāpieņem līdz 1. novembrim, bet darba līgumi ar profesoriem par pamatdarba vietu (blakus darba vietu štatu sarakstā neuzskaita) līdz 30. janvārim, nosacījumi par citu valodu lietošanu augstskolās, u. c. Senāta Likumdošanas komisija vēl izskatīs IZM iesniegtos grozījumus un mūsu labojumus un priekšlikumus pēc iespējas ātrāk nosūtīs IZM, jo Saeimā grozījumi jāizskata līdz 1. martam.

7. Par iespējamām izmaiņām jaunajā Augstākās izglītības likumā, kas tikko nodots apspriešanai (pirmie komentāri jāiesniedz IZM līdz 20. novembrim). (I. Knēts) Arī šīs izmaiņas izskatīs Senāta Likumdošanas komisijā, lai izpildītu IZM prasību par komentāru iesniegšanu līdz 20. novembrim un varētu iesniegt Saeimā apspriešanai un pieņemšanai maijā vai jūnijā. Šis likumprojekts paredz 1 KP noslodzi vismaz 25 stundas nedēļā agrāko «ne vairāk par 20 stundām» vietā.

8. Par zinātniskā bāzes finansējuma aprēķināšanai nepieciešamās informācijas apkopošanas rezultātiem. (I. Knēts, B. Grasmanis)

Katram institūtam bija jāiesniedz IZM pieprasītā informācija Zinātņu daļā. Šoreiz netika prasīts kopsavilkums, bet informācija par katru institūtu atsevišķi, un, kā jau ierasts, ziņas bija jāiesniedz trīs dienu laikā. Zinātņu prorektora vietnieks B. Grasmanis dekāniem iesniedza ziņas, kā institūti šo prasību izpildījuši. Lielākie kavētāji – ETF institūti. Parādnieku iesniegtā informācija IZM aizsūtīta atkārtoti. Šī atskaite par 2004. gadu prasīta, lai varētu sadalīt nākamo zinātnes bāzes finansējumu.

Zinātņu daļa cer, ka finansējumu starp institūtiem varēs sadalīt augstskola pati.

ETF dekānam G. Balodim bija pretenzijas pret RTU datu tīklu, jo fakultāte laikā nesaņemot e-pastu, kas ļoti kavē lietvežu darbu.

9. Par studējošo skaita sadalījumu pa fakultātēm un studiju programmām 2005./2006. m. g. (E.Beķeris) Decembrī rektoram būs jāparaksta līgums ar IZM. Jau zināms valsts budžeta finansēto studiju vietu skaits pa zinātņu jomām un finansējuma apjoms 2005. gadā, tāpēc mācību prorektors veicis budžeta vietu iekšējā sadalījuma starp fakultātēm analīzi, ievērojot arī šogad piešķirtās papildu studiju vietas konkrētās zinātņu jomās.

Kopsavilkuma dati iesniegti visiem dekāniem, lai viņi tos izskatītu, izvērtētu situāciju un līdz 17. novembrim iesniegtu iespējamās korekcijas.

Apspriežot jautājumu, izskanēja viedoklis, ka, pirmkārt, ļoti svarīga ir attieksme pret 1. kursa studentiem un, otrkārt, nepieciešama ieejas kontrole, sākot jauna priekšmeta studijas.

10. Par absolventu skaita sadalījumu pa fakultātēm un studiju programmām 2005./2006. m. g. (E. Beķeris) Dekāni ir iesnieguši sadalījuma priekšlikumus, ko mācību prorektors vērtē kā reālus un piesardzīgus. Rektors atzinīgi vērtē situāciju, ka turpina samazināties valsts finansētu koledžprogrammu skaits.

11. Par jautājumiem, kas izskatāmi Senāta 12. decembra sēdē. (M. Knite) Izskatīja iesniegtos lēmumprojektus.

12. Par studentu apbalvošanu ar RTU Atzinības rakstu un prēmiju Senāta decembra sēdē (pa vienam pārstāvim no katras fakultātes un divi SP pārstāvji). (I. Knēts) Priekšlikumus gatavo studentu pašpārvaldes, saskaņojot ar dekāniem.

13. Par Fridriha Candera pieminekļa atklāšanu Rīgas Lielajos kapos. (I. Knēts) Rektors informēja klātesošos par interesanto pasākumu, kurā piedalījušies arī Krievijas un Vācijas vēstnieki.

14. Par RTU Zinātniskās bibliotēkas Lomonmosova filiāles atklāšanu un nosaukumu. (I. Knēts) Rektors izteica atzinību ZB darbiniekiem par smago darbu filiāles inventāra pārvietošanā uz jaunajām telpām, un gandarījumu, ka filiāle tagad izvietojusies labi izremontētās telpās RTU valdījumā esošajos korpusos. Vienojās par nosaukumu Transporta filiāle.

15. Par Lomonosova ielas kompleksa 3. korpusa lietošanas tiesībām un turpmāko apsaimniekošanas gaitu. (A. Rubenis) Rektora vietnieks saimnieciskajā darbā A. Rubenis informēja, ka 3. korpusa apsaimniekošanu pārņēmusi IZM. Notiek RTU izmantoto telpu apzināšana, un tiks slēgti jauni īres līgumi ar IZM. RTU kops teritoriju, par ko jāvienojas ar AI un TTI saimnieciskajiem dienestiem, taču nebūs vairs jānoņemas ar pārējiem korpusa īrniekiem.

16. Par rektora komandējumu (no 14. līdz 19. novembrim) uz ES finansētu konferenci Gēteborgā un dalību Cīrihes Tehniskās universitātes 150 gadu jubilejas konferencē (jāvada sekcija) un svinīgajā sanāksmē. (Rektora p. i. būs R. Taraškevičs) Rektors informēja, ka ES organizētā konference veltīta Eiropas zinātnes sabiedrības attīstībai, e-sabiedrības un e-izglītības jautājumiem. Konferencē piedalīsies arī RTU Tālmācības centra vadītājs A. Kapenieks.

16. novembrī sākas zinātniskā konference Cīrihes Tehniskajā universitātē, un 19. novembrī notiks universitātes 150 gadu jubilejai veltītā svinīgā sēde.

Rektors informēja, ka 25. novembrī notiks LZA jauno akadēmiķu un korespondētājlocekļu vēlēšanas.

Rektors pasniedza licences: maģistra profesionālo studiju programmai un inženiera kvalifikācijas programmai Informācijas tehnoloģija; maģistra akadēmisko studiju programmai Materiālzinātne; bakalaura un maģistra profesionālo studiju programmām un profesionālo studiju programmai Dzelzceļa transports; bakalaura un maģistra profesionālo studiju programmām un profesionālo studiju programmai Aviācijas transports; bakalaura un maģistra profesionālo studiju programmām un profesionālo studiju programmai Automobiļu transports; bakalaura profesionālo studiju programmai Uzņēmējdarbība un vadīšana; koledžprogrammām – Nekustamā īpašuma pārvaldīšana, Uzņēmējdarbība un vadīšana, Grāmatvedība.

Studiju daļas vadītāja J. Priede informēja, ka sagatavots līgums par studentu apmaiņu LU un RTU rektoru parakstītā jumta līguma ietvaros. Līgums paredz, ka

7

IN MEMORIAM

2005. gada 24. novembris

Profesora Vladimira Karlivāna piemiņai

2005. gada 7. novembrī mūžībā aizgājis LZA korespondētājloceklis valsts emeritētais profesors, habilitētais ķīmijas doktors Vladimirs Karlivāns.

Visu savu radošo mūžu V. Karlivāns veltījis lielmolekulāro savienojumu ķīmijai un tehnoloģijai.

V. Karlivāns dzimis 1928. gada 4. maijā Maskavā kalpotāju ģimenē.

Skolas gaitas sācis Maskavā. 1945. gada janvārī kopā ar māti un māsu V. Karlivāns ieradās Rīgā. Sekoja mācības vidusskolā. 1946. gadā, pēc Rīgas 18. vidusskolas absolvēšanas, V. Karlivāns iestājās Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultātē. Kopš tā brīža vairāk nekā 30 gadus V. Karlivāna un Ķīmijas fakultātes ceļi nešķiras.

Jau studenta gados V. Karlivānu saistīja zinātniskais darbs. Koksnes ķīmija, koksnes ķīmiskā pārstrāde kļuva par viņa intereses objektu. Spoži aizstāvējis diplomdarbu, 1951. gadā V. Karlivāns

ar izcilību beidza fakultāti, iegūstot koksnes ķīmiskās pārstrādes inženiera tehnologa kvalifikāciju.

V. Karlivāna zinātnieka spējas un potences tika augstu novērtētas, un viņu nozīmēja darbam LU Ķīmijas fakultātes koksnes ķīmiskās tehnoloģijas katedrā. Viņš bija šīs katedras asistents (1952–1956), tad vecākais pasniedzējs (1956–1958). Viņš pasniedza vispārīgās ķīmiskās tehnoloģijas un celulozespapīra tehnoloģijas disciplīnas, vadīja kursa un diplomprojektus. Paralēli mācībspēka darbam V. Karlivāns veica intensīvus zinātniskus pētījumus. Jau 1958. gadā viņš aizstāvēja kandidāta (doktora) disertācija.

1958. gads bija ļoti nozīmīgs V. Karlivāna tālākajām darba gaitām. Ķīmijas fakultātē tika dibināta Polimēru ķīmiskās tehnoloģijas katedra, un visu fakultātes kolektīvu pārcēla uz jaundibināto Rīgas Politehnisko institūtu. V. Karlivānu ievēlēja par jaunās katedras vadītāju. Līdz 1976. gadam, kamēr V. Karlivāns bija Polimēru ķīmiskās tehnoloģijas katedras vadītājs, vairāk par tūkstoti jauniešu ieguva inženiera kvalifikāciju tādās specialitātēs kā plastmasu pārstrādes tehnoloģija, laku, krāsu un pārklājumu tehnoloģija u. c.

V. Karlivāns lasīja lekcijas speciālajos priekšmetos. Viņa vadībā šajā laikā uzrakstītas un sekmīgi aizstāvētas 16 kandidāta disertācijas.

Laikā no 1960. līdz 1963. gadam V. Karlivāns bija RPI Ķīmijas fakultātes dekāns.

Lietišķie pētījumi V. Karlivāna uzmanības lokā nonāca 1965. gadā, kad

katedras paspārnē tika organizēta polimēru kompozītmateriālu pētnieciskā laboratorija, par kuras zinātnisko vadītāju kļuva V. Karlivāns. Ap pussimta zinātnisko līdzstrādnieku V. Karlivāna vadībā veica nozīmīgus pasūtījuma pētījumus. Iegūtie līdzekļi tika izmantoti laboratorijas un katedras materiālās bāzes pilnveidošanai.

Par pētījumu ciklu Metaloplastu ražošanas tehnoloģijas teorētisko pamatu izstrāde V. Karlivānam kopā ar citiem laboratorijas līdzstrādniekiem tika piešķirta LPSR Valsts prēmija.

1974. gadā V. Karlivāns Ļeņingradas Tehnoloģiskā institūtā aizstāvēja doktora (habilitētā doktora) disertāciju polimērkompozītu tehnoloģijas jomā. Profesora nosaukumu V. Karlivāns ieguva 1976. gadā.

No 1958. līdz 1976. gadam V. Karlivāns bija RPI Zinātniskās padomes loceklis, arī šīs padomes zinātniskais sekretārs. Viņš ir arī Ķīmijas fakultātes zinātnisko grādu piešķiršanas padomes loceklis. Ķīmijas fakultātes un V. Karlivāna ceļi šķiras 1976. gadā, kad viņš kļuva par Latvijas valsts Koksnes ķīmijas institūta direktoru. Nu viņam pavērās iespēja atkal pievērsties savai agrīnai mīlestībai – koksnes ķīmijai un tehnoloģijai, iekļaujoties spraigā zinātniskajā un organizatoriskajā darbā. No 1979. gada V. Karlivāns bija PSRS ZA Zinātniskās padomes par problēmu Koksnes ķīmija un tās pamatkomponentes priekšsēdētājs. No 1981. gada viņš bija PSRS zinātniskā žurnāla Koksnes ķīmija galvenais redaktors, žurnāla LPSR Zi-

nātņu Akadēmijas Vēstis redkolēģijas loceklis, PSRS Valsts atestācijas komisijas ekspertu padomes loceklis, daudzu zinātnisko padomju loceklis.

Vienlaikus ar LV KĶI direktora pienākumu pildīšanu V. Karlivāns bija institūta Polimēru laboratorijas vadītājs.

V. Karlivāns ir piecu monogrāfiju, pāri par 200 zinātnisko publikāciju autors, vairāku desmitu patentu un autorapliecību līdzautors.

Viss V. Karlivāna darbīgais radošais mūžs ir noritējis starp cilvēkiem: studentiem, līdzstrādniekiem, kolēģiem, sadarbības partneriem. Labestība, laipns vārds, ne mazākās tieksmes izcelt sevi, subordinācijas rāmju ignorēšana, velēšanās palīdzēt, prasme uzklausīt – tās ir iezīmes, kas raksturo V. Karlivānu attieksmē ar cilvēkiem. Jau 1958. gadā kāds no līdzstrādniekiem bija nosaucis viņu par šefu. Kopš tā brīža citādi viņš nav saukts, taču šefošanu šā vārda negatīvajā nozīmē neviens no līdzstrādniekiem nav izjutis.

V. Karlivāns prata atslēgties no daudzajiem darba pienākumiem. Vasaras mītnes celšana un pilnveidošana, darbs dārzā, darbošanās ar bērniem un mazbērniem, medības, makšķerēšana, sēņošana – tie bija viņa vaļasprieki kopā ar ģimeni, draugiem.

Esam zaudējuši enerģisku pedagogu, zinātnieku, organizatoru, labu iejūtīgu biedru. Palikuši viņa darba rezultāti un atmiņas.

M. KALNIŅŠ

Dekānu runas programmu C daļas priekšmetus studenti varēs izvēlēties klausīties arī otrā augstskolā. Izvēles formālo pusi RTU kārtos Tālākizglītības nodaļa un kanclers, bet LU – Studentu servisa centrs. Studentam pēc izvēles izdarīšanas ir jāsaņem atļauja no programmas direktora.

Arī grupai studentu ir iespējams noklausīties kursu otrā augstskolā. Abu augstskolu mācību prorektori un Studiju daļas līgumu atbalsta, saskaņošana vēl notiek rektoru līmenī.

Studiju daļas vadītāja vēl piebilda, ka pienācis laiks mainīt RTU diplomu vākus, pāriet uz A4 formu, jo pašreizējie kļuvuši par maziem jaunajam diplomu saturam. Vasaras izlaidumiem iespējams jau sagatavos jaunos vākus.

BF dekāns J. Smirnovs informēja par S. Kaulēnas vienreizējās stipendijas (aptuveni Ls 189) piedāvājumu 10 studentiem (3 no BF, pa vienam no pārējām fakultātēm), kuras kritēriji būtu sekmība un materiālie apstākļi. Priekšlikumus par pretendentiem līdz 10. decembrim gaidīs no Studentu parlamenta.

Noslēgumā ZB direktore A. Janbicka sveica visus klātesošos tik lielā skaitā biblio-

tēkā un izteica bibliotēkas vēlmi, lai aktīvāka kļūtu sadarbība ar fakultātēm. Lai mācībspēki vairāk izmantotu bibliotēkas krājumu un piedāvātos pakalpojumus, lai vairāk tos ieteiktu arī studentiem. ZB pašreiz gatavojas akreditācijai valsts mērogā un vēlas iegūt valsts nozīmes bibliotēkas statusu.

Direktore un Bibliogrāfijas nodaļas vadītāja L. Levinoka demonstrēja, kādu informāciju varam iegūt attālināti ZB mājaslapā, īpaši uzsverot pieeju elektroniskajam kopkatalogam un abonētām datu bāzēm INSPEC, EBSCO, PROQUEST, RUBRICON, LETA, kurā ir sadaļas Apskati, Nozare, arī Izglītības un zinātnes jaunumi u. c., kas pieejamas visos RTU datortīklā reģistrētajos datoros. Ja grāmata nav mūsu ZB, to iespējams sameklēt citās bibliotēkās.

Bibliotēka piedāvā arī Informācijpratības kursu.

Diemžēl noslēgumā paredzētajā ekskursijā pa bibliotēku bija maz dalībnieku, jo vairākums jau aizsteidzās savās ikceturtdienas gaitās.

M. E.

8

RTU STRUKTŪRVIENĪBAS VADĪTĀJS

2005. gada 24. novembris

Guntars Balodis: «Ceru, ka nākamgad varēsim izsludināt doktorantu iesaukumu» LELDE PETRELA ETF dekāna amata pienākumus Guntars Balodis pilda no šā gada 22. augusta.

ETF jeb – pa vecam – Radiotehnikas un sakaru fakultātē G. Balodis strādā jau kopš Rīgas Politehniskā institūta beigšanas 1974. gadā. Sākumā strādājis gan zinātnisko, gan mācību darbu, no 1991. gada bijis dekāna vietnieks, docents un vēlāk – Radioiekārtu katedras vadītājs.

«Tā kā iepriekšējais dekāns Ilmārs Slaidiņš bija nostrādājis divus termiņus pēc kārtas un saskaņā ar Augstskolu likumu vairāk pretendēt nedrīkstēja, notika konkurss, kurā par nākamo dekānu izvēlējās mani,» stāsta G. Balodis.

Jaunais dekāns atzīst, ka, tā kā šajā amatā atrodas tikai nedaudz ilgāk par diviem mēnešiem, pa šo laiku vien paguvis iepazīties ar darba pienākumiem, kā arī uzraudzīt un vadīt remontdarbus fakultātē, kuri notikuši paralēli mācību procesam.

Vaicāts par nākotnes plāniem, G. Balodis atzīst, ka tuvākajos gados viens no aktuālākajiem jautājumiem fakultātē būs – kā nodrošināt iespējami mazu studentu skaita kritumu, ņemot vērā faktu, ka skolu beidzēju skaits samazināsies. Šajā sakarā plānots turpināt un arvien plašāk izvērst informācijas izplatīšanu par fakultāti, piemēram, izmantojot dažādus elektroniskos saziņas līdzekļus, tostarp arī fakultātes interneta mājaslapu. Pērn ETF arī atjaunojusi aptuveni divpadsmit gadus senu tradīciju – elektronikas pulciņu un elektronikas olimpiādes ar mērķi darīt zināmu pēc iespējas lielākam skolēnu skaitam, ka RTU ir iespēja mācīties elektronikas programmā. «Lielākoties visi zina, ka tiek mācītas telekomunikācijas, bet elektronikas programma ir mazāk pazīstama. Taču vajadzība pēc speciālistiem abās šajās nozarēs Latvijā ir aptuveni vienāda,» norāda dekāns. Elektronikas olimpiādi iecerēts organizēt arī nākamgad, un tai jau piesaistīts Eiropas struktūrfondu atbalsts.

G. Balodis uzskata, ka skolēnu interese par elektroniku un telekomunikācijām pieaug, tomēr vērojama tendence, ka jauno studentu sagatavotības līmenis pasliktinās. «Jauniem cilvēkiem nepatīk lasīt grāmatas, arī mācību grāmatas, bet jāņem vērā, ka viena no studēšanas sastāvdaļām ir iepazīšanās tieši ar grāmatu saturu,» akcentē ETF dekāns, piebilstot, ka studenti mūsdienās bieži vien balansē starp «šo vajag mācīties un šo – nevajag», līdz ar to rodas parādi un nesekmība. Stu-

Elektronikas speciālisti Latvijā ir pieprasīti, tāpēc interesants darbs specialitātē studentiem vienmēr būs nodrošināts dentiem arvien grūtāk esot arī apvienot darbu ar mācībām. Tāpēc no tiem 70– 100 studentiem, kas katru gadu iestājas fakultātē, līdz bakalaura grāda iegūšanai tiek mazāk nekā puse.

Dekāns uzskata, ka elektronikas speciālisti Latvijā ir pieprasīti, tāpēc interesants darbs specialitātē studentiem vienmēr būs nodrošināts. «Mums bezdarbnieku nav!» uzsver G. Balodis.

Atalgojums šajā nozarē, salīdzinot ar citām rūpniecības nozarēm, esot augstāks par vidējo, proti, pērn veiktā Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociācijas veiktā aptauja liecina, ka darba iesācējiem atalgojums ir aptuveni 350 latu.

Tai pašā laikā šīs nozares ārvalstu uzņēmumi Latvijā ienāk ļoti lēni, un jaunu darba vietu rašanās galvenokārt notiek, attīstoties jau esošajām firmām. Tā, piemēram, izveidojies bezvadu sakaru tīkla uzņēmums Mikrotīkls, uz kuru pastāvīgi aiziet strādāt ETF studenti. «Daudzi fakultātes studenti strādā arī Latvijas Valsts radio un televīzijas centrā, kā arī sakaru pakalpojumu firmā Triatel. Nesen

pie mums konsultēties saistībā ar iespējamo darbaspēku bija atnākuši arī vairāki inženieri, kas plāno attīstīt iespiesto plašu ražošanu Latvijā,» stāsta G. Balodis.

Dekāns tomēr uzskata, ka, lai gan ir pieprasījums pēc speciālistiem, patlaban nav nepieciešams palielināt budžeta vietu skaitu fakultātē: «Gan fakultātes, gan visas Tehniskās universitātes iespējas šajā ziņā ir ļoti ierobežotas, jo mums trūkst auditoriju, lai varētu nodrošināt mācības plūsmās, kur ir vairāk par 75 studentiem, arī laboratoriju jauda ir par mazu.» Ņemot vērā, ka valsts nekādu finansējumu laboratoriju aprīkojuma attīstībai nav piešķīrusi, aparatūra tajās ir diezgan novecojusi. Lai gan fakultāte šim mērķim cenšas piesaistīt Eiropas struktūrfondu finansējumu, tas problēmu neatrisinot. G. Balodis uzskata, ka ETF būtu jāaktivizē sadarbība ar DITF un EEF atsevišķu priekšmetu pasniegšanā un laboratoriju izveidē. Pagaidām šī sadarbība esot diezgan nesistemātiska.

Dekāns norāda uz vēl vienu problēmu – fakultātei steidzami nepieciešami jauni mācībspēki: «Tomēr ierobežotā fi-

nansējuma dēļ mēs neesam varējuši piesaistīt pietiekamu doktorantu skaitu.

Ceru, ka nākamgad varēsim izsludināt doktorantu iesaukumu, un pēc četriem gadiem mums varētu būt papildinājums ar jauniem mācībspēkiem. Pagaidām šis papildinājums ir viens līdz divi jauni mācībspēki gadā, un tas nav pietiekami.»

Tiek plānots, ka nākamgad ETF doktorantu skaitu varētu divkāršot.

Laboratoriju sliktā aprīkojuma un mācībspēku trūkuma dēļ ir apgrūtināta arī fakultātes sadarbība ar ārvalstu universitātēm. «Šī sadarbība notiek vienpusēji. Galvenokārt ir tā, ka pie mums brauc ārvalstu mācībspēki, bet mūsu studenti brauc uz ārzemēm. Viens no traucēkļiem studentu apmaiņai ir novecojusī laboratoriju bāze – mēs nevaram piedāvāt gandrīz neko tādu, kā nav citās augstskolās. Savukārt mācībspēku skaits mūsu fakultātē ir noreducēts tā, ka nav iespējamas paralēlas lekcijas, – ja kāds no mācībspēkiem aizbrauc stažēties, priekšmets netiek lasīts,» stāsta ETF dekāns, piebilstot, ka viens no risinājumiem šai situācijai ir jau pieminētais doktorantu iesaukums, jo pedagoģiskās prakses laikā doktoranti varētu sagatavot kādu kursu, bet mācībspēki šajā laikā varētu doties stažēties uz ārvalstīm.

Sarunas noslēgumā dekāns piebilst – lai tomēr uzturētu gaišu noskaņojumu fakultātē, studenti tiekot iesaistīti gan sporta aktivitātēs, gan pašdarbības pasākumos, un dažreiz izdodoties izcīnīt arī kādu balvu.

Foto no Guntara Baloža personīgā arhīva.

Atbalsts sievietēm, kuras vēlas kļūt par darba devējām perspektīvajās nozarēs Saistībā ar EQUAL projektu Profesiju segregācijas cēloņu mazināšana tiek izsludināts konkurss Atbalsts sievietēm, kuras vēlas kļūt par darba devējām perspektīvajās nozarēs.

Konkursa dalībnieces pretendēs uz finansiālu un konsultatīvu atbalstu sava uzņēmuma dibināšanai, kura biznesa idejai jābūt saistītai ar eksaktajām, inženierzinātnēm, IT vai dabas zinātnēm.

Konkursam var pieteikties un nolikumu saņemt K. Barona 32–7, Rīgā, iepriekš piesakoties pa tālr. 7240504, 9213521, kā arī www. sif lv sadaļā EQUAL projekts.

Konkursa pieteikumu iesniegšanas termiņš 30.11.2005. līdz plkst. 17.

2005. gada 24. novembris

STUDENTU LAPA

9

KRS? 2005 jeb Who Cares About Student?

ILZE VALESKALNE, DITF, 2. kurss Aktīvais students, kuru interesē kas vairāk par kārtīgu lekciju apmeklējumu, vienmēr ir varējis atrast veidu, kā tvert studenta dzīvi košākās krāsās un izbaudīt to daudz pilnīgāk. Šajā gadalaikā starp rudeni un ziemu Latvijas Studentu apvienība (LSA) piedāvāja pirmā un otrā kursa aktīvajiem studentu pašpārvalžu darboņiem gadskārtējo semināru Kam rūp students?. Jaukajā Līčupes muižā, kas atbraukšanas vakarā šķita visai spocīga, no 4. līdz 6. novembrim kopā pulcējās ap 50 studentu no 15 Latvijas augstskolām, protams, tostarp arī RTU. Pasākums, kas reiz aizsācies ar retorisku jautājumu – «Who Cares About Student?», kam seko tikpat pašsaprotama atbilde – «Noone!», centās radīt mūsos to pārliecību, ka mēs, studentu pašpārvaldes, esam tās, kam students rūp.

Un tā noteikti arī ir!

Lektoru vidū bija gan tādas komentārus neprasošas personības kā Jānis Domburs, gan Mihails Džondžua, kura uzstāšanos grūti nosaukt par lekciju, jo tas ir neaizmirstams pārdzīvojums ikvienam, kas viņu kaut reizi ir klausījies. Ideja, kas strāvoja caur visu lektoru teikto, mums vēstīja: «Uzdrīksties, riskē, kļūdies un gūsti pieredzi!» Vai tas būtu caur sevis pilnveidošanu, studijām ārzemēs, iesaistīšanos nevalstiskajās organizācijās – tas paliek katra paša ziņā. Viegli tas nav, bet, kā stāsta, vieglākais ceļš, kā dabūt vairāk naudas ar mazāk darba, ir ņemt automātu un iziet ielās! :) Savstarpējos grupu darbos tapa projekti un prezentācijas, kuras no idejām, kas uzmestas uz papīra, var pārvērsties par realitāti, ja vien nepametīsim tās novārtā.

Tā, piemēram, mana darba grupa jau ir

Ideja, kas strāvoja caur visu lektoru teikto, mums vēstīja: «Uzdrīksties, riskē, kļūdies un gūsti pieredzi!»

sarunājusi nākamo tikšanos, lai bīdītu uz priekšu ieceri – semināru visu Latvijas augstskolu pašpārvaldēm. Pasākums, pēc aptuvenām aplēsēm, – 300 cilvēkiem... bet mēs to varam! KRS? ir jaunu ideju kalve, kas saved kopā studentus, kuri meklē sevis realizāciju tieši šādā veidā.

Pats par sevi saprotams, ka aktīvais students nav sausiņš – un mēs tādi nepavisam nebijām, – neoficiālās daļas aktivitātes sita augstu vilni. Latīņamerikas nakts ar Sursuru, kurš jau pārvērties par mītisku tēlu, Bāskervilu nakts ar tumšā diennakts laika orientēšanos un pazudušā studenta un viņa kāmīša meklējumiem, par ko pēcāk tapa lieliskas ziepju operas, trilleri un erotiskās komēdijas... Arī atlikusī nakts daļa netika izlietota, lai saldi snaustu savās divstāvu gultiņās; vismaz tie, kas to mēģināja darīt, nākamajā rītā,

sev par lielāku vai mazāku pārsteigumu, varēja skatīt guļavu bildes, par kuru tapšanu paši neko neatcerējās. Visas šīs trīs dienas darbojās arī Baumu Kaste – grupu pašslavināšanās rupors un iespēja ar rakstisku atgādinājumu palīdzību izgaisināt baltos plankumus iepriekšējās nakts atmiņu druskās, atminēties savus darbus un nedarbus. Papildu drošības nolūkos 31. istabiņā pat tapa nakts protokols, un sekretārīte punktu pēc punkta visu atzīmēja. Lai radītu kopības sajūtu un rūpētos par studentu drošību, kā arī veicinātu kontaktus, organizatori pat bija ieviesuši šādu likumu: «Viens ārā nestaigā! Iepriekš brīdinot Daini, Katrīni, Mārtiņu vai Moru, var pastaigāties pa diviem – vislabāk puisim un meitenei no dažādām augstskolām :).»

Visbiežāk figurējošie vārdu savienojumi, kas skanēja lekciju laikā, bija personiskie kontakti, informācijas apmaiņa un finanšu piesaiste... tas, protams, oficiālajā daļā. Kas kļuva aktuāls, kad zemi klāja zvaigžņotā nakts – par to vēsture klusē.

Var teikt, ka šī nedēļas nogale noteikti nebija zemē nosviests laiks – motivējoši un pacilājoši pasākumi, produktīvi brainstormingi, projektu radīšanas iemaņas, jauni paziņas 15 Latvijas augstskolu darbīgāko studentu vidū, un nagi tā vien niez mesties iekšā kādā projektā un vērst studenta dzīvi vēl labāku!

Jau nākamajā rītā pēc semināra, ieejot draugos.lv, atradu tur piecus draudzības uzaicinājumus. Nav grūti uzminēt, ka jaunie draugi sevi pieteikuši no KRS? 2005!

Un par šo burvīgo iespēju milzīgs paldies organizatoriem! Sevišķi mūsu pašu Dainītim! :) Foto no raksta autores personīga arhīva.

10

STUDENTU LAPA

2005. gada 24. novembris

Kā es braucu Īvandi lūkoties IRĒNA TULEIKO Viss sākās tajā piektdienā, kad bariņš dīvaini ģērbušos cilvēku ar milzīgām somām un dažādiem īpatnējiem aksesuāriem pulcējās pie RTU galvenās ēkas vai t/c Olympia. Tajā piektdienā apmēram 60 studentu devās fantastiskā trīs dienu piedzīvojumā uz Īvandi – Aktīva skolu 2005!

Pamatīgu kultūršoku sagādāja jau ierašanās Īvandē – muižā mūs sagaidīja retro tērpti vīri senlaicīgās telpās, izjūtas bija sirreālas. Tālāk fotografēšanās pie auguma skalas, kur iedaļas bija dīvaini numurētas, piemēram, pele, nīlzirgs vai Pamela Andersone. Man laikam palaimējās, jo netiku līdz nīlzirga līmenim.

Ap pulksten vienpadsmitiem sākās gangsteru tikšanās ar Alu Kaponi. Jāteic, ka organizatori bija lieliski pastrādājuši.

Nedaudz pārsteidza vienveidība priekšnesumos, jo valdīja patiešām sicīlistiski mafijistiska gaisotne. Atmiņā palika tie priekšnesumi, kas atšķīrās no pārējiem, piemēram, ETF jaunais portāls mafija. lv, kurš izskatījās aizdomīgi līdzīgs draugiem.lv. Būvnieku dziedātais O Al Kapone I love you baby ritmos bija patiešām sirdi kustinošs, un arī mūsu (DITF) priekšnesumā nebija līķu, toties ķīnieši un geišas, un sarkanas klaviatūras gan!

Vēl noteikti jāpiemin pilnīgi negaidītais... striptīzs ekonomista Sanda izpildījumā.

Katrā ziņā priekšnesumi visi bija krāšņi un pārdomāti līdz sīkumiem, un to visu vērot, tajā piedalīties bija patiešām aizraujoši, tikai grimu pēc uzstāšanās mazgāt nost gan nebija forši... :) Abus vakarus pēc aktivitātēm mūs iepriecināja pirtiņa, kurā tika izdziedāta vai visa latviešu tautas dziedamā daiļrade vēlamajā interpretācijā. Savukārt deju zālē nenogurdināmais DJ Robissimo sacentās izturībā ar karstasinīgajiem dejotājiem – katrā ziņā naktis tika pavadītas neguļot, ļoti pozitīvā gaisotnē...

Deviņos rīta rosme... Gulētas, augstā-

kais, pāris stundas. Un tad orientēšanās, kuras laikā iegūtie zilumi rotā ne vienu vien kāju, bet bija riktīgi labi! Bija iespēja gan iemēģināt ķekatas, gan paskatīties, cik virtuozi uz tām manevrē Ilgmārs, topā – virves: virves uz augšu, pāri grāvjiem, ar virvēm sasietas kājas. Vislielākās grūtības sagādāja sudoku spēle – tā pati skaitlīšu spēle no 5 min – daudzi tikai Īvandē iemācījās to spēlēt, citi tika kronēti par šīs spēles neoficiālajiem čempioniem :).

Vakarā visapkārt valdīja īstena armijas gaisotne, jo bija Īvandes otrā kara priekšvakars. Šoreiz fakultātes prezentēja sevi, visu filmēja Īvandes Televīzija un komentēja burvīgā un dzelstīgi lakoniskā Vija Bremze. Man ļoti patika mazais jociņš no ETF puses par kaut kā spridzināšanu Raiņa bulvārī... tiesa, neko sīkāk viņi nepaskaidroja. Ļoti detalizēti izstrādāts likās EEF priekšnesums, kur pagātne mijās un krustojās ar nākotni.

Nakts trase – par nakts trasi varētu daudz stāstīt, jo miega trūkums, tumsa, psiholoģiskais spiediens darīja savu un bija ļoti interesanti vērot cilvēkus šajā spēles posmā, varēja gūt daudzas jo daudzas atziņas, piemēram, dažreiz ir vērts vienkārši ķert mirkli, jo bija uzdevumi, kas nemaz nebija domāti, lai tos izpildītu, bet lai pavadītu laiku, iejūtoties situācijā un sadarbojoties ar citiem. Es pārvērtēju daudzas lietas un sapratu, ka reizēm tiekšanās pēc uzvaras nemaz nav galvenais, bet svarīgi ir izmantot iespēju, kas tev tiek dota.

Bija labi tas, ka daudzi uzdevumi tika vērtēti ne tikai pēc fiziskā izpildījuma, bet arī no citiem aspektiem – komandas sadarbība, vienota lēmuma pieņemšana u.tml. Lai gan neesmu psiholoģijas fane, tomēr piedāvātie tīri psiholoģiskie uzdevumi man ļoti patika.

Nedaudz par komandām – īpašu uzmanību izpelnījās MLĶF komanda: sešas meitenes un puisis. Viena no interesantākajām komandām bija arhitekti – APF studēja tikai divi no ko-

mandas, pārējie bija uzaicināti no citām fakultātēm.

Svētdienas rītā bija balvu un ceļojošā kausa pasniegšana, šoreiz galvenā balva tika BF, kas bija patiešām forša, galvenais, saliedēta un gaiša komanda.

Kopumā ņemot, pasākums bija perfekti noorganizēts, cilvēki bija fantastiski, un Īvande bija tā vērta, lai to redzētu un piedzīvotu! Lai gan gulēts pa visām trim dienām bija, augstākais, 10 stundas un kājas bija (joprojām ir!) vienos zilumos un nobrāzumos, tomēr nekas nespēja nodzēst smaidus sejās prombraucot, jo Aktīva skola bija fantastiski elektrisks un pozitīvs pasākums, kas noteikti izpildīja visas savas funkcijas!

Nobeigumā gribētu pateikt, ka Mehus patiešām mīl visi!!! :) Īvande citu dalībnieku skatījumā: Mārtiņš (ETF): – Pat Reval Hotel Latvija virtuves apkalpojošais personāls nespēj tik labi strādāt, kā to izdarīja Mārcis (Mariss).

Mārcis Mariss Liepa (ETF): – Pateicoties RTU studentu pašaizliedzīgajai radošai cilvēku grupai, tapa un tika novadīts lieliskākais pasākums – Īvande! :) Pasākums bija ļoti saistošs un pieredzi bagātinošs visdažādākajos aspektos. Vienīgi žēl, ka bija jānoskatās uz visu neaktīvo daļu, kas par šo pasākumu pat nezināja Laura (ETF): – Īvande ar savu lielisko gaisotni atklāj daudz, ļoti daudz jaunu, superīgu, aktīvu fakulktāšu SP un, visticamāk, arī studentu pašpārvaldes dalībniekus! Tas bija lieliski – priecāties, strādāt, domāt, tusēties ar savu un citām komandām...! :) Roberts Cēris (ETF): – Ļoti veiksmīgi izdevies pasākums. Labi, ka viss notika trīs dienas, līdz ar to varēja labāk viens otru iepazīt. Bija jāveic interesanti uzdevumi. Jautrības netrūka. Vienīgais – miega mazliet pietrūka. :) Kārlis (ETF): – Ļoti labs pasākums,

kur daudz var uzzināt par un ap cilvēkiem. Vajag vairāk šādu pasākumu, kuri centrēti uz cilvēku savstarpēju komunikāciju un uzticību, palīdzību. Par sevi var uzzināt caur citiem. Jāiekustina arī tie mazāk aktīvie.

Laila (MLĶF): – Pašlaik un turpmāk man Īvande saistīsies tikai ar brīnišķīgu iespēju papildināt draugu loku. Skaista vieta ar neskaitāmām iespējām atpūsties.

Patīkami, feini, dzīvespriecīgi cilvēki, par kuriem radušies nezūdoši iespaidi Lāsma Manika (MLĶF): – Viss sākās Čikāgā (pie Olympia), kad, viena mērķa vadīti, pirmkursnieki no visām RTU fakultātēm gribēja iekarot Al Kapones labvēlību un dibināt sakarus. Jo neviens jau nezina, kādi sakari (ETF :)) var noderēt studējot RTU. Un tad, ierodoties Īvandē, laika ratu mēs pagriezām pāris desmitu gadu atpakaļ un gluži kā Holivudas Oskara balvas cienīgā filmā. Piedalījāmies filmā, ko mums bija noorganizējusi studentu māte Studentu parlaments! Paldies!

Kirils (MLĶF): – Foršas sporta un prāta aktivitātes. Daudz foršu un atraktīvu dalībnieku ar lielisku humora izjūtu Līga Mežmale (MLĶF): – Aktīva skola – tā ir iespēja gan iepazīt citus, gan arī sevi dažādos pārbaudījumos. Visbeidzot, tā ir lieliska atpūta, gandrīz kā rudens brīvdienas, kas bija līdz šim, bet nu vairs nav :). Paldies organizatoriem par ļoti pozitīvajām emocijām, kas paliks sirdī vēl ilgi, ilgi...

Līva (MLĶF): – Īvande – tā ir vienreizēja iespēja vienreizējiem studentiem, vienreizēji labi pavadīt brīvo laiku un vienreizēji jautri atpūsties.

Zanda (MLĶF): – Īvande ir tā vieta, kur var vislabāk saprast studentu vienotības patiesās vērtības.

Jolanta (MLĶF): – Brauciens uz Īvandi bija vienreizēja iespēja, lai iepazītu savas universitātes citu fakultāšu aktīvākos cilvēciņus! Kā arī neaizmir-

2005. gada 24. novembris

STUDENTU KLUBĀ UN KULTŪRAS CENTRĀ

Kā es braucu Īvandi lūkoties

stama iepazīšanās ar zaķīti... Brauciet nākamgad, kas vien var!

Raivis (EEF): – Ja nespēj izturēt 50 h bez miega un noskriet vairāk par 3 km vienā rāvienā – tad tev te nav ko darīt.

Bija labi!

Jānis (BF): – Par spīti konkurencei, spējām būt arī vienoti kopējās izklaidēs un radījām tiešām labu atmosfēru. Labi, ka bija sports, citādi pavisam jau slinkumā palaižos.

Aleksejs (TMF): – Īsti laimīgs var justies tikai tāds pirmkursnieks, kurš ir paveicis divas misijas: izgājis iesvētīšanu un ticis Īvandes muižā uz pasākumu Aktīva skola.

Arnis Rubīns (TMF): – Ļoti pozitīvi un atsaucīgi organizatori! Labi saplānots pasākums... Visu laiku bija ko darīt, un garlaicīgi nebija. Dienas trasei pārgājieni no viena punkta uz otru bija nedaudz par garu!

Dainis (TMF): – Galvenais nav uzvarēt, bet organizatorus pačakarēt! Labi turējāties :)! Malači! Paldies.

Aija V. (TMF): – Īvandē man ļoti patika gaisotne, jo te valda ne tikai sacensības gars starp fakultātēm, bet arī kopējais RTU gars, kas apvieno mūs visus.

Tā tas notika arī šoreiz, cerams, būs arī nākamajos gados. Īvandē mēs ne tikai kolosāli pavadām laiku, bet arī daudz ko iemācāmies.

Monta (TMF): – Ja tu vēlies izbaudīt citu realitāti tepat uz zemes, tad jādodas uz Īvandi! Te pastāv tikai viens likums, ka no rīta ir jāpieceļas, bet pārējais ir katra paša ziņā! Tas ir vienkārši jāizbauda.

Aija (TMF): – Īvande ir katra pirmkursnieka pasākums. Tā ir iespēja satikt līdzīgi domājošos, iepazīties, iemācīties un izklaidēties. Tikai tie, kas pabijuši Īvandes muižā, var sevi saukt par RTU aktīvistu.

Kristiāns (BF): – Kas nav Īvandes nakts trasi izgājis, tas īstu jautrību nav baudījis. :) Te viss ir kasē, tikai žēl, ka visi nevar tikt uz šejieni :(.

Dmitrijs Šarovs (BF): – Tas bija visjautrākais pasākums, kur es jelkad esmu bijis. Kopā komandās bija strādājuši daudz jautru un interesantu cilvēku. Slikta vispār nekā nebija. :) Dace (BF): – Patīkami pārsteidza pārdomātā programma un atrakcijas, kur arī organizatoriem visu laiku galvā atrakcijas, lai ieviestu jautrību tur, kur tās tajā brīdī trūka. Pozitīvisms, kas staroja no organizatoriem un vēlāk no visiem pārējiem, kā arī radošais pacēlums, jo tagad braukšu mājās ar pilnu galvu jaunām idejām.

Antoņina (BF): – Baumo, ka pirmais iespaids esot maldinošs, bet Īvande ir izņēmums! No matu galiņiem līdz pa-

11

DĀVANU MAISS AR PRIEKU RTU Studentu kluba un Kultūras centra sarīkojumi 2005. gada decembrī

pēžiem, cepuri nost – SUPERĪGI! Aleksandrs (BF): – Teikšu atklāti, esmu vienkārši šokā... Kā tā var, ka, par spīti nogurumam, es jūtos tik laimīgs un apmierināts. Negulētas naktis, nemitīga darbība, tas viss atstāj tikai pozitīvu iespaidu. Vismaz uz mani.

Inese Krēģere (BF): – Šajās trīs dienās sapratu, cik daudz var izdarīt, aktīvi strādājot bez apstājas. Otrkārt, sapratu, cik nozīmīgi ir strādāt komandā un iepazīt savējo :), par kuru varu teikt visu to labāko. Paldies par šo pasākumu, kas man dos motivāciju un enerģiju aktīvai darbībai nākotnē!!!

Sandis (IEF): – Iespaidi vienkārši graujoši! Šeit bija tik patīkama meitene, ka tīri žēl sevis palika. Organizatoriem liela buča par padarīto darbu un mazais fui par to, ka savu reizi vajag paskaidrot līdz galam un cilvēka spējām noteikto daudzumu.

Līga Oshovska (IEF): – Vispirms jāsāk ar to, ka brauciens autobusā uz Īvandi bija ļoti jautrs un interesants. Lielisks bija arī gangsteru vakars, fakultāšu prezentācijas u. c. pasākumi. Ļoti patika arī orientēšanās un nakts trase. Vēl trīs dienas tā varētu.

Rūdolfs (DITF): + Lieliska tēma pirmajam vakaram. Neaizmirstamas pašpārvalžu prezentācijas. – Pārsteidza vienveidīgā tērpu izvēle pirmā vakara priekšnesumam.

Jānis Bicāns (DITF): – Gangsteru nelokāmība pārsteidza jebkuru dalībnieku, jo piekukuļošanas iespējas bija niecīgas.

Madara Gasparoviča (DITF): – Visi uzdevumi un pārbaudījumi bija super!

Patika pirmā vakara mafijas ieturētais stils. Barošana super! Man ir tikai pozitīvas emocijas. Šim pasākumam atrast mīnusus ir ļoti grūti, jo var just, ka ir piestrādāts!

Ralfs Dūniņš (EEF): – Nežēlīgi piesātinātā programma bija vienkārši ideāla! (Negulētas naktis rullē!) Garšīgas pusdienas! Arī specifiski īpašais aromāts, kas valdīja istabiņā, piešķīra pasākumam asumu.

Armands Šenfelds (EEF): – Aktīvā skola aktīviem studentiem! Aktīvs, atraktīvs, radošs, draudzīgs un no RTU! Ideāla iespēja iepazīt un iepazīstināt ar savu fakultāti, sevi un savām idejām.

Vitālijs Siliņēvičs (EEF): – Īvande, tas ir super! Man patika viss, sākot ar sagatavošanos un līdz šim brīdim. Tādus pasākumus nedrīkst palaist garām.

Māra Igaune (EEF): – Lai iet Īvande 2006. gadā 2. kursiem, 2007. gadā – 3. kursiem (proti, lai varu piedalīties kā dalībniece arī turpmāk)!

Foto: Jānis Košeļevs.

1. decembrī plkst. 18 RTU Mazajā zālē, Kaļķu ielā 1

KONCERTCIKLS SVEČU LIESMĀS.

Piedalās RTU jauniešu vokālais ansamblis Jauna nianse.

Ieeja – brīva, paņemiet līdzi savu sveci!

4. decembrī plkst. 12

Tartu, Vanemuines teātrī, BRAUCIENS UZ L. VĒBERA MŪZIKLU CATS. Izbraukšana no RTU Kaļķu ielā 1.

Cena – Ls 21.

10. decembrī plkst. 14; plkst. 17 11. decembrī plkst. 12; plkst. 15; plkst. 17 RTU Mazajā zālē, Kaļķu ielā 1

SPĒLĒSIM PASAKU ČETRU GADALAIKU DĀRZĀ kopā ar Saules puisīti, biti Haru un zvirbuli Agu. Muzicē Vecpilsētas dziedātāji un Gaiva.

Ieejas biļete ar dāvanu bērnam – Ls 2,50, pieaugušajam – Ls 1.

11. decembrī plkst. 13 RTU Lielajā zālē, Kaļķu ielā 1

RTU Sieviešu kora Delta diriģentes Dainas Klišānes jubilejas koncerts

Tā runā mūsu dvēsele.

Ieeja – Ls 2, pensionāriem un bērniem – Ls 1.

14. decembrī plkst. 19 RTU Mazajā zālē, Kaļķu ielā 1

RTU teātra studijas Spēle pirmizrāde K. Cerālijs Dievu ābols.

Ieeja – Ls 1.

16. decembrī plkst. 19 RTU Lielajā zālē, Kaļķu ielā 1

RTU Lielā Ziemas balle SUDRABOTAS STĪGAS TRĪS.

Lieliska mūzika dažādām gaumēm no Kreicburgas ziķeriem, cienasts no Krimuldas saimniecēm un neparasti plaša programma.

Ieejas karte – Ls 10.

Iepriekšpārdošanā līdz 12. decembrim.

17. decembrī plkst. 19 RTU Lielajā zālē, Kaļķu ielā 1

TDA VEKTORS FORUMS. Aicināti visu laiku dejotāji.

20. decembrī plkst. 19 RTU Lielajā zālē, Kaļķu ielā 1

Līnijdeju kluba sarīkojums – Ziemassvētku ievirpuļošana SNOWFLAKES JAMBOREE – SNIEGPĀRSLIŅU SALIDOJUMS Ieeja – Ls 2.

21. decembrī plkst. 20 RTU Lielajā zālē, Kaļķu ielā 1

LUSTES ZIEMAS SAULGRIEŽOS

Piedalās folkloras grupa Laimas muzikanti no Daugavpils, Folkloras draugu kopa Skandinieki.

Ieeja – Ls 2, pensionāriem un bērniem – Ls 1.

Biļetes RTU Studentu klubā un Kultūras centrā, Kaļķu ielā 1, 216, kultura@rtu.lv; tālrunis uzziņām – 7212477.

12

STUDENTU LAPA

2005. gada 24. novembris

Kā mehiem gāja Jelgavā... (Dienasgrāmata) Mehs DAINIS 17. novembra rīts... Diezgan auksts un drēgns, bet nekas neliecina, ka rīt snigs. Ķīpsalā viss pa vecam. Studenti – cits ar smaidīgu, cits ar saskābušu seju – min jau gadiem iemītās takas uz fakultāšu pusi. It kā nekas neliecina par to, ka šī diena būs citāda nekā citas ceturtdienas, ja nu vienīgi fakts, ka lekcijas notiek līdz 14. Bet kaut kur dziļi sevī jūtu svētkus. Savus svētkus.

Studentu svētkus... Ierodos lekcijā, pasniedzējam arī cita oma – viņš uzreiz apjautājas, vai mēs braukšot uz Jelgavu šodien, tur taču Studentu diena notiekot!

Uzreiz sejā smaids atplaukst, kad redzi, ka svētku sajūta nemājo tikai tevī. Nu pēc lekcijas aši jādodas uz staciju – vilcienu gan nokavēt nevajadzētu.

Stacijā satieku vēl pāris mehus – domubiedrus. Kā jau studentiem pienākas, vilcienā ielecam pēdējā mirklī... Vagoni pilni, grūti pat atrast vietu, kur apsēsties, bet tomēr viss nokārtojas – students taču vienmēr māk pielāgoties. Pa ceļam iznāk aprunāties ar Oļegu – mehu, kas piedalīsies Dziesmu duelī. Puisis jūtas manāmi satraukts, jo domājis, ka Jelgavā būšot parodija par Dziesmu dueli, bet izrādās, ka vadīšot pati Baiba Sipeniece.

Visu laiku moka ziņkāre, kā būs šogad?

Nonākot Jelgavā, prasām, lai parāda, kur ir Sporta halle, – kāds vietējais skolnieks vai students laipni pavada mūs līdz turienei. Esam ieradušies mazliet par agru – iznāk pat apciemot komandu, kas gatavojas savam priekšnesumam konkursam Jautrākā un asprātīgākā Latvijas augstskola. Ģērbtuvēs vērojama nemitīga rosība, atkal un atkal izmēģinot savus priekšnesumus. Sporta halles vienā malā uzcelta iespaidīga skatuve, kur vakarā uzstāsies Putnu balle, Fēlikss Ķiģelis un Tumsa, bet drīzumā te savu aktiermākslu un talantus rādīs studenti

no vairākām Latvijas augstskolām gan konkursā Jautrākā un asprātīgākā Latvijas augstskola, gan Dziesmu duelī. Ne velti šī gada devīze Studentu dienām – Šogad savādāk nekā citus gadus –, jo konkursa žūrijā ir arī augstskolu studentu pašpārvalžu vadītāji, starp kuriem arī man bija iespēja būt un izbaudīt šo slogu, ko par vērtēšanu sauc. Ar nelielu kavēšanos, bet šovs sākas. Ar gaismas un pirotehnikas efektiem un dažādiem priekšnesumiem tiek atklāts konkurss Jautrākā un asprātīgākā augstskola, kuru vada Andris Freidenfelds jeb Fredis. Pirmajā kārtā

komandas rāda savu vizītkartīti un skeču ar nosaukumu Manas studenta dzīves vadātājs. Arī jauno mehu komanda Tehniski mehāniskā ferma jeb Rīgas mehi kāpj uz starpaugstskolu skatuves – Evita, Aleksejs, Pēteris, Dmitrijs un Andrejs – malači! Katrs sevi cenšas parādīt atšķirīgi – ar mūzikas palīdzību, paļaujoties uz savām oratora spējām vai arī tehnikas brīnumiem. Vērtēt patiešām nav viegli. Tikai trīs no daudzajām komandām tiek nākamajā kārtā – RPIVA, ViA un LLU. Improvizācijā un kapteiņu konkursā par šā gada konkursa uzvarētāju kļūst Viatlēti

Falck Apsargs aicina darbā MONTIERUS Montāžas un ekspluatācijas dienestā darbam Rīgā Prasības: • vidējā vai vidējā tehniskā izglītība; • latviešu, krievu, vēlamas angļu valodu zināšanas; • elektrotehnikas pamatzināšanas; • pieredze drošības sistēmu programmēšanā un montāžā; • dažādu drošības sistēmu pārzināšana; • precizitāte, augsta atbildības izjūta.

Pienākumi: • veikt drošības sistēmu montāžas; • samontēto drošības sistēmu pārbaude un programmēšana; • drošības sistēmu tehniskās ekspluatācijas darbu veikšana līdz nodošanai klientam un ekspluatācijā.

Piedāvājam: • interesantu, dinamisku darbu; • stabilu atalgojumu un sociālās garantijas; • izaugsmes un apmācības iespējas.

Pieteikuma vēstuli un CV sūtīt līdz 2005. gada 4. decembrim: Kastrānes ielā 5a, Rīga LV-1084 Tālrunis 7146224, fakss 7802125, e-pasts: cv@falck.lv

no ViA un iegūst ceļojumu uz Berlīni, aiz sevis atstājot mājiniekus un iepriekšējo gadu uzvarētājus – LLU komandu –, kas solās sekot uzvarētājiem ceļojumā ar stopiem. Pēc kāda mirkļa sākas Dziesmu duelis, kur augstskolu pārstāvji jau startē jauktās komandās, iekustinot sevi un arī publiku. Arī mūsu Oļegam pāriet uztraukums. Apkārt taču tādi paši studenti – enerģijas pilni un trakulīgi.

Dziesmu duelis ir labs vienojošais simbols un publikas iesildīšanas veids. Un tad jau seko tusiņš līdz rītam trīs Jelgavas vietās – Sporta hallē un klubos Četri balti krekli un Tonuss... Ārā jau sen ir kļuvis tumšs, un es ar mehu karogu soļoju uz staciju... Šoreiz jau ar gandrīz tukšu vilcienu dodos uz Rīgu... Ķermeni pārņem manāms nogurums, bet atmiņā ataust teiciens: «Šogad savādāk nekā citu gadus!» Jā, tik tiešām tas tā ir! Mēdz teikt, ka kāda tradīcija pēc laika sasniedz savu piesātinājuma līmeni, ja netiek kaut kas kardināli mainīts un uzlabots, taču Studentu dienu organizatoriem varu teikt: «Cepuri nost!»

Vienīgi žēl, ka studenti vēl neapzinās šo svētku burvību... Bet cerība vienmēr ir, ka nākamgad būs citādi! Gribētos tur redzēt nevis dažus, bet daudzus RTU studentus! To jums arī novēlu – izrauties no ikdienas rutīnas un kaut vai reizi gadā nosvinēt šos svētkus visiem kopā!

Raksta autora foto.