Nr 8 20 11 2003 by Rīgas Tehniskā universitāte

Nr. 8 (1253) 20.10.2003.

R È G A S

T E H N I S K Å S

U N I V E R S I T Å T E S

A V È Z E .

I Z N Å K

K O P Í

0 7 . 0 2 . 1 9 5 9 .

«Mums jåmåcås sev ticét!» Sacîja RTU Senåta priekßsédétåjs profesors M. Knite, 14. novembrî atklåjot Senåta paplaßinåto svinîgo sédi, veltîtu Latvijas Republikas proklaméßanas 85. gadadienai. Profesors M. Knite atgådinåja, ka svarîgi ir zinåt pagåtni, bet vél svarîgåk domåt par nåkotni un novéléja büt gudriem un viediem, jo «gudrais daudz zina, bet viedais arî saprot, ko zina, un prot îstå brîdî zinåßanas pielietot.» Rektors akadémi˚is I. Knéts savå uzrunå atgådinåja grüto ce¬u uz neatkarîgu Latvijas valsti. (Rektora runu publicésim nåkamå JI numurå. Red.) Par teicamåm sekmém studijås un aktîvu sabiedrisko darbîbu Atzinîbas rakstus un dåvanas ar RTU simboliku rektors pasniedza ßådiem RTU studéjoßiem: E. Dobelei (AF P1) (balvu sañéma AF dekåns J. Briñ˚is. Red.); Û. Derbeñovai (BF M1); L. Stankéviçai (DITF B3); I. DadΩånei (EEF B3); A. Antipovam (ETF M3); J. Jasukéviçai (IEF D1); K. Gri˚ei (IEF P1); A. Cimmermanei (MLF B3); O. Rataçovam (TMF I2); M. Miglånei (Daugavpils fil. B2). Íiem studéjoßajiem izteikta pateicîba un pieß˚irta vienreizéja stipendija Ls 100. Par lielo ieguldîjumu RTU darbîbas sekmîgå nodroßinåßanå un attîstîbå Atzinîbas rakstus un dåvanas ar RTU simboliku rektors pasniedza ßådiem RTU måcîbspékiem un darbiniekiem: BF lektoram T. Juhnam; MLF docentam M. Drillem, Starptautisko sakaru da¬as vadîtåjai M. Sni˚erei; Personålvadîbas un lietvedîbas da¬as vadîtåjai H. Íteinertei. Íiem darbiniekiem izteikta pateicîba un pieß˚irta naudas prémija Ls 200 apmérå. Par bütisku ieguldîjumu RTU studiju procesa un zinåtniskås darbîbas nodroßinåßanå sakarå ar Latvijas Republikas proklaméßanas 85. gadadienu RTU Atzinîbas rakstus rektors pasniedza ßådåm personåm: R. Krüzkopai, Projektéßanas biroja GRAF X vadîtåjai; J. Kraulim, SIA Knauf izpilddirektoram; R. Turciñam, SIA Knauf padomniekam; J. Bindem, SIA Latvijas Mobilais Telefons prezidentam; V. Skrîvelim, PAS Grindeks Aktîvo farmaceitisko vielu biznesa struktüras direktoram; A. Me¬ko, VAS Latvenergo viceprezidentam; A. de Laatsam, SIA Festo direktoram (sañéma firmas pårståvis. Red.) Atzinîbas raksts pieß˚irts vél I. Pukstam, AS Dati ©eneråldirektoram, kurß uz sédi nevaréja ierasties.

Foto: Romualds Krontåls.

Rektors akadémi˚is I. Knéts savå uzrunå atgådinåja grüto ce¬u uz neatkarîgu Latvijas valsti. RTU 141. gadadienas sakarå pieß˚irto Atzinîbas rakstu par radoßu savu pienåkumu izpildi rektors pasniedza AF profesoram J. Krastiñam, kurß 14. oktobra Senåta sédes laikå bija årzemju komandéjumå. RTU profesora diplomu rektors pasniedza TMF profesoram J. Paramonovam. Atzinîbas rakstus sakarå ar nozîmîgu dzîves jubileju rektors pasniedza RTU ilggadéjajiem BF måcîbspékiem J. Spro©im, V. Kravinskim un TMF profesoram J. Rudzîtim. Sédes dalîbniekus ar dziesmåm sveica populårais trio – Ieva Akuråtere, Arnis Miltiñß un Kaspars Zemîtis. Noslégumå sédes dalîbniekus vestibilå sagaidîja garßîgs cienastu galds. M. E.

Grindeks såk jaunu ilgtermiña izglîtîbas atbalsta programmu Rüta Lapsa 6. novembrî Latvijas Zinåtñu akadémijas SéΩu zålé lielåkais zå¬u raΩotåjs Baltijå Grindeks parakstîja lîgumu par savstarpéju sadarbîbu un finansiålu atbalstu 25 000 latu apmérå ar piecåm Latvijas izglîtîbas iestådém, lai veicinåtu müsdienu prasîbåm atbilstoßu speciålistu ieplüßanu zå¬u raΩoßanå un Latvijas farmaceitiskajå aprité kopumå. Svinîgajå pasåkumå piedalîjås un lîgumu parakstîja Grindeks valdes priekßsédétåjs Valdis Jåkobsons, RTU rektors Ivars Knéts, LU rektors Ivars Låcis, RSU rektors Jånis Vétra, Rîgas 1. medicînas skolas direktore Inese Bunga un Olaines Mehånikas un tehnolo©ijas koledΩas direktors Valérijs Krupskis. Augstskolås Måcîbu ieståΩu atbalsta programmå piedalîsies: RTU – Materiålzinåtnes un lietiß˚ås ˚îmi-

Foto: Eduards Lapsa.

Klåtesoßos uzrunåja akadémi˚is Jånis Stradiñß. jas fakultåte (dekåns profesors Valdis Kampars), LU – Medicînas fakultåte (dekåns profesors Uldis Vikmanis), RSU – Farmåcijas fakul-

tåte (dekåne docente Vija Eniña). Péc svinîgås lîguma parakstîßanas vårds tika dots galvenajam vaininiekam Grindeks valdes priekßsé-

détåjam Valdim Jåkobsonam. Viñß paståstîja, ka publiskå akciju sabiedrîba Grindeks såk jaunu ilgtermiña izglîtîbas atbalsta programmu, pieß˚irot finanséjumu – 25 000 latu – piecåm Latvijas måcîbu iestådém. Programmas mér˚is ir veicinåt profesionålu un müsdienu prasîbåm atbilstoßu speciålistu sagatavoßanu farmaceitiskajai un ˚îmiskajai raΩoßanai, kå arî jauniem zinåtniskiem pétîjumiem un zinåtniskajåm izstrådém ßajå nozaré. Pieß˚irtie lîdzek¬i izmantojami måcîbspéku kvalifikåcijas pilnveidoßanai, årvalstu måcîbspéku piesaistei, müsdienîgu måcîbu programmu aprobåcijai, kå arî izglîtîbas ieståΩu materiåli tehniskå nodroßinåjuma uzlaboßanai. Atbalsta programma paredz savstarpéju sadarbîbu – minéto izglîtîbas ieståΩu måcîbu programmås tiks iek¬auti atseviß˚i måcîbu kursi par farmaceitiskajai nozarei

>>> 2. lpp.

2003. gada 20. novembris

Atklåta piemiñas plåksne bijußajam RPI studentam

Foto: Romualds Krontåls.

11. novembrî, Låçpléßa dienå, LU ékå, Raiña bulvårî 19 atklåja piemiñas plåksni bijußajam Rîgas Politehniskå institüta studentam Vladislavam Andersam – vienam no neatkarîgås Polijas 20. gadsimta izcilåkajiem militårajiem un politiskajiem darbiniekiem. Pirms Pirmå pasaules kara, laikå, kad V. Anderss studéja RPI, institüts atradås tagadéjå LU ékå. ❏

Decembrî sveicam nozîmîgå dzîves jubilejå: Büvniecîbas fakultåtes sétnieku Valerianu Bucenieku, Gråmatvedîbas revidenti Aiju Asari, Daugavpils filiåles 1. kategorijas speciålisti Regînu Osipovu, Intelektuålå îpaßuma aizsardzîbas da¬as vadîtåju Måru Baltvilku, Zinåtniskås bibliotékas ieséjéju Zigfrîdu Eglîti, Liepåjas filiåles Vidéjås profesionålås skolas vadîtåju Lüciju Jékabsoni, Materiålzinåtnes un lietiß˚ås ˚îmijas fakultåtes laboranti Inesi Rijkuri, Büvniecîbas fakultåtes apkopéju Jåni Rußiñu, Elektronikas un telekomunikåciju fakultåtes dekånu Ilmåru Slaidiñu, Transporta un maßînzinîbu fakultåtes 1. kategorijas speciålisti Antoñinu Stjadi, Valodu institüta lektori ˆinu Lindenbergu, InΩenierekonomikas fakultåtes laboratorijas vadîtåju Måru Lukaßeviçu.

Jaunie laiki jaunajåm tehnolo©ijåm Elmårs Baltiñß, CONNECT Latvija menedΩeris 11. novembrî Rîgas Ekonomikas augstskolå (REA) notika CONNECT Latvija organizéts seminårs Kå veicinåt augsto tehnolo©iju uzñémumu attîstîbu Latvijå?, kurå tika runåts par Latvijas iespéjåm attîstît jaunus augstu tehnolo©iju uzñémumus, kå arî veicinåt esoßo uzñémumu izaugsmi, ievießot jaunus, zinåßanu ietilpîgus produktus. Seminåru atklåja Anderss Pålzovs, REA rektors un CONNECT Latvija valdes loceklis. Kå pirmå referente uzståjås ASV Kalifornijas Universitåtes Sandjego prorektore profesore Mérija Valßoka, kura dalîjås savå pieredzé Sandjego re©iona pårveidoßanå no krasi dominéjoßås militårås aizsardzîbas rüpniecîbas, türisma un nekustamo îpaßumu biznesa re©iona par vienu no ASV centriem augsto tehnolo©iju pétniecîbå un raΩoßanå. Sandjégo re©ions ir viens no attîstîtåkajiem ASV re©ioniem augsto tehnolo©iju un inovatîvås uzñéméjdarbîbas jomå. Pateicoties jauno tehnolo©iju izstrådåßanai augstskolås, veidojot sadarbîbas tîklus starp zinåtniekiem un uzñéméjiem, tika piesaistîtas investîcijas Sandjego re©ionam. Íis veiksmîgais piemérs k¬uva par pamatu CONNECT idejai veicinåt dialogu un sadarbîbu starp zinåtniekiem, uzñéméjiem un investoriem. M. Valßoka minéja interesantus faktus, kas liecina par Sandjego re©iona izaugsmi: divdesmit gadu laikå re©ionå, kura iedzîvotåju skaits ir 2 miljoni (lîdzîgi kå Latvijå), advokåtu skaits ir palielinåjies no 2000 lîdz 12 000. Re©ionå strådå ap 2000 intelektuålå îpaßuma aizsardzîbas speciålistu, kamér Latvijå to skaits paßlaik nepårsniedz 100.

Grindeks såk jaunu izglîtîbas >>> 2. lpp. atbalsta programmu un raΩoßanai bütiskåm témåm – ES likumdoßanu farmåcijas jomå, jaunåm raΩoßanas tehnolo©ijåm, labu raΩoßanas praksi (GMP) u. c. Sadarbîba paredz iespéjas absolventiem praktizéties uzñémumå Grindeks, måcîbspékiem – iespéjas güt pieredzi årvalstîs, savukårt Grindeks speciålisti lasîs lekcijas minétajås izglîtîbas iestådés. Kå uzsvéra Grindeks valdes priekßsédétåjs Valdis Jåkobsons, Måcîbu ieståΩu atbalsta programma ir nozîmîgs uzñémuma ilgtermiña personålpolitikas projekts, kas veicinås efektîvu paaudΩu maiñu farmaceitiskajå raΩoßanå un sekmés profesionålu, ES tirgus prasîbåm

atbilstoßu speciålistu sagatavoßanu Latvijas farmåcijas nozares tålåkai attîstîbai. Triju augstskolu rektori un divu profesionålo izglîtîbas ieståΩu direktori pateicås firmai Grindeks un izteica cerîbu, ka ßim pieméram sekos arî citi uzñémumi. Müsu rektors akadémi˚is I. Knéts uzsvéra, ka RTU MLF vienmér ir sañémusi atbalstu no Grindeks un ka strådåt praksi pasaules lîmeña firmå studentiem ir liela priekßrocîba. LZA prezidents akadémi˚is Jånis Stradiñß atgådinåja firmas Grindeks pozitîvås iniciatîvas izglîtîbå un zinåtné un aicinåja apzinåties to, ka ßî lîguma parakstîßana ir

Latvijas Tehnolo©iskå centra (LTC) direktors Jånis Stabulnieks referéja par nacionålås inovåciju programmas principiem, kå arî par LTC veiksmîgo inkubatora lomu augsto tehnolo©iju uzñémumu attîstîbå. Andris Liepiñß (Ekonomikas ministrija) savå prezentåcijå uzsvéra valdîbas lomu un atbalstu augsto tehnolo©iju uzñéméjdarbîbai gan Eiropas Savienîbas strukturålo fondu finanséjuma piesaisté, gan attîstîbas plåna prioritåßu sarakstå. RTU zinåtñu prorektors Leonîds Ribickis, kurß ir arî CONNECT Latvija valdes priekßsédétåjs, runåja par CONNECT tîkla aktivitåtém Latvijå. Zviedrijas CONNECT tîkla direktors Orjans Èsaksons dalîjås pieredzé par CONNECT veiksmîgo ievießanu Zviedrijå, kå arî deva vielu pårdomåm par Latvijas CONNECT tîkla attîstîbu, kur noteikta ir jåvalda uzticîbai cilvéku starpå (uzticîbai starp uzñéméju un zinåtnieku, starp bañ˚ieri un uzñéméju utt.). Nobeigumå, atbildot uz jautåjumiem, profesors Ribickis uzsvéra, ka CONNECT tîkls Latvijå ir izveidots, lai dotu jaunas iespéjas zinåtñu ietilpîgiem uzñémumiem piesaistît tiem nepiecießamos resursus, kas büs årkårtîgi svarîgi, iek¬aujoties vienotajå Eiropas Savienîbas (ES) ekonomiskajå telpå, kur Latvijas uzñémumiem büs jåspélé péc ES noteikumiem. CONNECT ir arî jauna un perspektîva iespéja atjaunot zinåtnisko pétîjumu rezultåtu izmantojumu sabiedrîbas labå. Seminårs izraisîja plaßu interesi daΩådu zinåtñu ietilpîgu nozaru speciålistu vidü. Seminåra noslégumå dalîbniekiem bija iespéja tikties gan savå starpå, gan arî ar referentiem un tådéjådi veicinåt dialogu un meklét aktuålo problému risinåjumu. ❏ ¬oti svarîgs un nozîmîgs fakts, jo, pirmkårt, raΩoßana ar ilglaicîgu finanséjumu nåk pie augståkås izglîtîbas, otrkårt, augståkå izglîtîba nåks pie raΩoßanas un studenti varés reåli måcîties, kas viñiem jådara raΩoßanå. Un büs jauna raΩotåju paaudze tai Latvijai, kura tagad ieståjas ES. Noslégumå akadémi˚is J. Stradiñß uzsvéra, ka Latvijå jåveido nacionåla zå¬u raΩoßanas programma, lai pacientiem bütu pieejami medikamenti, tåpéc paßmåju medikamentu industrijai ir jåbüt konkurétspéjîgai. Akadémi˚is novéléja panåkumus firmai Grindeks un izglîtîbas iestådém, sapratni citu firmu vadîtåjiem, lai spétu sekot Grindeks pieméram, un sapråtu valdîbai, izvéloties prioritåtes. ❏

Foto: Eduards Lapsa.

Grindeks valdes priekßsédétåjs Valdis Jåkobsons, RTU rektors Ivars Knéts.

2003. gada 20. novembris

Kas jauns Starptautisko sakaru da¬å? Latvijas studenta pieredze Dånijå Fjodors Mihailovs, TMF, Socrates/Erasmus students Pateicoties Socrates/Erasmus programmai, es – RTU TMF DzTI ma©istrants – çetrarpus méneßus studéju mierîgajå Skandinåvijas valstî Dånijå, Odenses InΩenierzinåtñu koledΩå. Uz Kopenhågenu es aizlidoju janvåra beigås un ar åtrgaitas elektrovilcienu tießi no lidostas terminå¬a devos uz Odensi, kur mani sagaidîja koordinatori no Dånijas puses. Odensé mani gaidîja studijas, jauni iespaidi, bet studentu kopmîtné, kas atradås netålu no koledΩas, érta istaba. Bija daudz studentu no Eiropas valstîm – Lietuvas, Igaunijas, Polijas, Nîderlandes, Våcijas, Spånijas, Portugåles un ASV, un to var vértét kå reålu integråciju. Jau dzimtajås universitåtés studenti bija paßi izvéléjußies studiju programmas. Odenses InΩenierzinåtñu koledΩas Studentu apmaiñas da¬a pagåjußajå studiju gadå piedåvåja studiju programmas ßådås specialitåtés: International Engineering Management; Modern Structural Design; Bioreactor Engineering; Applied Physics; Computer Aided Engineering and Design un Modelling, Simulation and Design of Dynamic Systems. Es izvéléjos studét International Engineering Management programmu. Íis kurss ietver Organisation and Management; Marketing Management; Supply Chain Management; Project Management un Project. Studenti tika sadalîti grupås atbilstoßi izvélétajai programmai. Nodarbîbas notika ang¬u valodå. Jåatzîst, ka praktiski katrs Skandinåvijas iedzîvotåjs pårvalda ang¬u valodu. Mans ang¬u valodas zinåßanu lîmenis neradîja psiholo©isku barjeru saskarsmé ar studentiem, jo es diezgan labi biju apguvis ang¬u valodu vidusskolå, universitåté un papildkursos. Ar påréjiem årzemju studentiem man izveidojås labas attiecîbas. Nodarbîbu reΩîms bija ¬oti dinamisks. Lai labåk izprastu måcîbu materiålu, diskutéjåm, izmantojåm kodoskopus, paßi zîméjåm histogrammas, shémas un piemérus. Kad students ståv auditorijas priekßå un cenßas paskaidrot attiecîgo jautåjumu ar saviem piemériem un materiåliem, tas iespaido påréjos un izraisa viños motivåciju. Citiem vårdiem sakot, tas nozîmé paßizglîtoßanos (self–education). Kå galveno atß˚irîbu studiju proceså varu minét atzîmju skalu – 00, 03, 5, 6, 7, 8/9, 10, 11/13, bet påréjais faktiski kå visur – studijas, sesija utt. Studiju tému dzi¬åkai izpratnei vairåkas reizes apmekléjåm Kildemoes velosipédu rüpnîcu Lindelsé, kas atrodas 12 km no Odenses. Íî velosipédu marka ir ¬oti populåra un tiek uzskatîta par prestiΩåko Rietumeiropå. To var salîdzinåt ar BMW marku autotirgü. Müsu grupa intervéja raΩoßanas menedΩeri, kurß aprakstîja müsdienås ¬oti svarîgos empowerment un job rotation procesus konkrétos gadîjumos. Péc iegütå materiåla apkopoßanas, izmantojot MS PowerPoint programmatüru, gatavojåm prezentåciju. Müsu projekta grupå bija tikai studenti no Austrumeiropas – Latvijas, Igaunijas un Polijas. No påréjåm divåm grupåm vienå bija Lietuvas un Polijas studenti, bet otrå – spåñi, kurus més dévéjåm par Spånijas izlasi. Kursa projekta uzdevums bija izvértét un ieviest raΩoßanå jaunas raΩoßanas organizéßanas metodes Riegens rüpnîcå (Visualisation of Muda at Riegens A/S through Value–Stream Mapping), kura raΩo apgaismoßanas iekårtas. Arî ßeit més intervéjåm menedΩerus, ierindas darbiniekus, vérojåm un måcîjåmies. Galu galå müsu projekts izdevås ¬oti labs, tas tika novértéts ar 10 (¬oti labi). Runåjot par projektu, gribu piebilst, ka kursa projekta galvenais mér˚is ir pareizi izmantot semestra laikå apgüto måcîbu materiålu un izmantot to reålajå raΩoßanå. Par Odenses pilsétiñu gribétos paståstît atseviß˚i. Odensé dzîvo ap 200 tükstoßu iedzîvotåju, tå atrodas paßå Dånijas sirdî – Fyen salas centrå – un ir treßå lielåkå pilséta Dånijå. Pilsétas tükstoßgadîgå vésture arî ir ¬oti bagåta, ßeit ir dzimis Hanss Kristians Andersens, tåpéc daΩreiz Odensi sauc par pasaku galvaspilsétu. Véstures ainavu rotå multikulturåla sabiedrîba, virkne kultüras pieminek¬u, gotiskå arhitektüra un izglîtîbas centra tradîcijas. Odensé studé vairåk nekå 30 tükstoßu studentu. Pasaules slavu Odense ieguvusi ne tikai ar savåm izglîtîbas iestådém, bet arî ar teåtriem, måkslas galerijåm, izstådém, brîvdabas un citiem muzejiem. Kå DzTI studentam gribétos îpaßi pieminét Dånijas Dzelzce¬a muzeju, kurß atrodas Odensé. Muzejs atrodas pretî Centrålajai stacijai bijußå védek¬veida depo telpås. Ekspozîciju ievada miniatüri eksponåti, kurus darbina tvaika maßînas: tås ir tvaika lokomotîves, karuse¬i, gateri. Tålåk seko reålas pasaΩieru un kravas lokomotîves, relsomobilis, pirmå Dånijas dzelzce¬a dîze¬lokomotîve un pasaΩieru vagoni. PasaΩieru vagonu kolekcijas pamats ir karaliskås ©imenes privåtie vagoni, kurus izmantoja

lîdz 1970. gadam. Tie satriec apmeklétåjus ar savu bagåtîbu, ßiku un dizaineru risinåjumiem. Kolekcijå iek¬auts arî Austrumu ekspreßa vagons, kurß uzñemts plaßi pazîstamås filmås. Interesentiem bija iespéja apskatît dzelzce¬a tehnikas un ku©u mode¬u kolekciju. Tika organizéti daΩådi pasåkumi: braucieni ar tvaika lokomotîvi dΩeza vilcienå, brauciens ar Silver Arrow Express, çunçinåßana ar mazo bånîti apkårt muzejam. Arî man bija iespéja iepazîties ar Dånijas dzelzce¬u, vilces ritoßo saståvu, kravu pårvadåjumu veidiem un infrastruktüru. Dånijas dzelzce¬ß izmanto maiñstråvas elektrolokomotîves un elektrovilcienus, dîze¬lokomotîves, dîze¬vilcienus un motrises. PasaΩieru pårvadåjumos tiek izmantots ritoßais saståvs no kopå sakabinåtiem elektrovilcieniem un dîze¬vilcieniem. Ir paredzétas speciålas vietas divriteñu transportéßanai, brauciena laikå ir iespéjams iegådåties dzérienus, uzkodas utt. Papildus måcîbåm studentu dzîve bija piesåtinåta ar daΩådiem pasåkumiem: Spring Party visiem koledΩas studentiem, Dånijas InΩenierzinåtñu sabiedrîbas apmekléjums, studentu saieti. Vakaros apmekléju dåñu valodas kursus, kuri deva man iespéju sazinåties ar kopmîtnes kaimiñiem ne tikai angliski, bet mazliet arî viñu dzimtajå valodå. Pavasara brîvdienas pavadîju Kopenhågenå, kur izmantoju brîniß˚îgu iespéju apmeklét Dånijas véstures, Dekoratîvås måkslas, Kara, Vaska figüru, Guinness World Records un Pétniecîbas muzejus, apskatît Mazås nåriñas skulptüru, Planetåriju, Dånijas karalienes rezidenci un pasaulé pazîstamo atrakciju parku Tivoli. Noslégumå apce¬oju Kopenhågenu pa tås daudzajiem üdens kanåliem motorlaivå. Visas ekskursijas bija bezmaksas, jo laikus iegådåjos speciålu türista karti Copenhagen Card. Íî karte ¬auj apmeklét daudzas populåras vietas, muzejus un izstådes. Arî Odensé es apce¬oju visu pilsétas apkårtni, pateicoties divritenim, kuru iegådåjos ütrupé. Dånijas iedzîvotåji atß˚iras no mums ar mierîgu, nosvértu dzîves stilu un izteiktu dzîvesprieku. Praktiski katrs iedzîvotåjs izmanto divriteni, jo transporta pakalpojumi ir diezgan dårgi. Automaßîna Dånijå neliecina par prestiΩu vai piederîbu kådam sabiedrîbas slånim. Protams, daudz ir darîts, lai iedzîvotåji izmantotu divriteni ikdienas braucieniem – ir labi attîstîta infrastruktüra, visur ir velosipédu celiñi, ståvvietas un îpaßi riteñbraucéjiem domåti luksofori. Varbüt tå ir atbilde uz jautåjumu, kå izvairîties no nervu stresa un depresijas – aizståt autotransportu ar divriteni. Nobeigumå vélétos izteikt lielu pateicîbu RTU Starptautisko sakaru da¬ai par piedåvåto iespéju paaugstinåt izglîtîbas lîmeni, paplaßinåt redzesloku un iegüt dzîves pieredzi årzemés, Dzelzce¬a transporta institütam – par sadarbîbu un lîdzdalîbu, kå arî visiem påréjiem maniem atbalstîtåjiem. Izmantojiet Socrates/Erasmus programmu, un jüs büsiet uzvarétåji! ❏

Andrew W. Mellon Visiting Fellowships Endrü Mellona fonda stipendijas tiek pieß˚irtas pécdoktorantüras studijåm un nodroßina jaunajiem zinåtñu doktoriem iespéju strådåt pie pétîjumu projektiem Vînes Cilvékzinåtñu institütå (Institut für die Wissenschaften vom Menschen – IWM). • Pieteikties drîkst: Bulgårijas, Çehijas, Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, Ungårijas, Polijas, Rumånijas un Slovåkijas iedzîvotåji, kas ir ieguvußi zinåtñu doktora grådu un strådå par asociéto profesoru. • Pétîjumu ilgums – trîs méneßi: 2004. gada jülijs–septembris, oktobris–decembris; 2005. gada janvåris–marts, aprîlis–jünijs. • Stipendijas apjoms – 7630 eiro. Stipendija tiek izmaksåta trîs da¬ås un ir paredzéta dzîvoßanas, ce¬ojuma un apdroßinåßanas izmaksu, kå arî papildizdevumu segßanai. • Informåcija par pieteikumu saturu un iesniegßanu internetå – www.iwm.at/f–mellon.htm. Pieteikumu iesniegßanas termiñß – 2003. gada 1. decembris. • Pétîjumu projektam ir jåbüt tematiski saistîtam ar IWM prioritårajåm pétniecîbas jomåm: Politiskå filozofija; Nevienlîdzîba; Centråleiropa un Austrumeiropa: starp transformåciju un integråciju; Jana Patokas ieguldîjums filozofijå. Uzturéßanås laikå tiek nodroßinåta dzîvoßana IWM viesu apartamentos, kå arî darba telpa, dators un pieeja internetam, institüta infrastruktüra pétîjumu veikßanai. Pretendentiem nav noteikts vecuma ierobeΩojums, tomér priekßroka tiks dota pretendentiem vecumå lîdz 45 gadiem. Tuvåka informåcija arî Starptautisko sakaru da¬å, Ka¬˚u ielå 1–222, evita.miscuka@rtu.lv.

2003. gada 20. novembris

Materiålzinåtnes un lietiß˚ås ˚îmijas fakultåte ßodien Profesors Valdis Kampars, MLF dekåns Tåpat kå visa izglîtîbas sistéma, arî fakultåte pédéjos gados ir ievérojami mainîjusies. Bütiskas pozitîvas izmaiñas fakultåtes struktürå såkås 2000. gadå, kad 17. februårî fakultåte mainîja savu nosaukumu no îmijas tehnolo©ijas uz Materiålzinåtnes un lietiß˚ås ˚îmijas. Tülît arî k¬uva redzams, ka tås nav tikai izmaiñas nosaukumå, bet izmaiñas péc bütîbas, jo tå paßa gada 11. aprîlî fakultåtes saståvå iek¬åvås Tehniskås fizikas institüts ar Cietvielu fizikas, Kondensétås vielas inΩenierfizikas un Starojuma inΩenierfizikas profesoru grupåm, un faktiski tika izveidota organizatoriska struktüra, lai uz ˚îmijas, ˚îmijas tehnolo©ijas un tehniskås fizikas båzes attîstîtu valsts definéto prioritåti – materiålzinåtni. Nåkamås lielås struktüras izmaiñas notika 2002. gada 11. septembrî, kad fakultåtes saståvå iek¬åvås Tekstila un ap©érbu tehnolo©ijas institüts (TATI) ar Ap©érbu un tekstila tehnolo©iju katedru un Dizaina un tekstilizstrådåjumu tehnolo©ijas profesora grupu. Lîdz ar to bija izveidota struktüra, kas atseviß˚os virzienos varétu nodroßinåt pilnu ciklu: produkta dizains, materiåls, raΩoßanas tehnolo©ija. Jautåjums par to, vai radîtå organizatoriskå struktüra ir ar pietiekamiem finanßu un cilvéku resursiem un infrastruktüru un spéj strådåt efektîvi, protams, palika atklåts, un te ir daudz neatrisinåtu problému, kuras var redzét péc citiem fakultåtes raksturojumiem. Ío måcîbu gadu més såkåm ar 544 studentiem, no kuriem 288 ir tajås studiju programmås, kas vésturiski formåli atbilst iepriekßéjo fakultåßu îmijas un îmijas tehnolo©ijas profilam. Nav noslépums, ka vairåkums vidéjo izglîtîbu ieguvußo jaunießu nav sagatavoti studijåm dabas un inΩenierzinåtnés, ka paßas studijas ir smagas un joprojåm daudziem liekas, ka més varétu büt ierédñu un pakalpojumu sniedzéja valsts bez rüpnieciskas raΩoßanas. Tåpéc fakultåtes popularitåte salîdzinåjumå ar studijåm datorzinåtné, ekonomikå, sociolo©ijå un jurisprudencé nav augsta, kaut gan ir vérojama zinåma sakarîba starp véléßanos studét attiecîgajå nozaré un speciålistu pieprasîjumu tajå. Paßlaik ¬oti aktîvu personåla politiku realizé farmåcijas nozare ar Grindeks priekßgalå un ar farmåciju lielå mérå saistîtå organiskå sintéze.

Foto: Imants Prédelis.

Fakultåtes jubilejas svinîbu dalîbnieki. Vidü: dekåns profesors V. Kampars ar kundzi. Ir redzams, ka definétås zinåtnes prioritåtes ßajos virzienos materializésies konkrétå raΩoßanå un ir formuléts pieprasîjums péc kvalificétiem, tostarp arî doktora lîmenî, darbiniekiem. Uzñemßanas kritiskais punkts bija 1997. gads, kad 1. kurså nosacîti ˚îmijas da¬å ieståjås mazåk nekå 40 samérå våji sagatavoti reflektanti. Pédéjos gados més uzñémåm ap 80–90 reflektantu. Íajå gadå gan tika uzñemti 72 reflektanti. Tas nav maz, tomér jåatceras, ka nauda seko studentam un tikai pietiekami liels studentu skaits ¬auj uzturét specializéjoßus studiju virzienus. Specializåcija mums izveidojusies visai sazarota, kas rada problémas, bet vienlaikus vairåk vai mazåk tomér atbilst pieprasîjumam. Nosacîti ˚îmijas da¬å mums ir divas pilna apjoma studiju programmu grupas ar visåm pakåpém – bakalaurs, inΩenieris, ma©istrs, doktors – un tås ir: îmija un îmijas tehnolo©ija. Íajå da¬å vél ir divas profesionålås studiju programmas: Vides un produktu ˚îmiskå atbilstîba un Koksnes komplekså pårstråde. Vél mums ir materiålzinåtnes akadémisko studiju programmu grupa ar bakalaura un ma©istra lîmeni, un tiek gatavota doktorantüras studiju programma. Lîdzîgi TATI da¬å ir akadémisko studiju programmu grupa Tekstila un ap©érbu tehnolo©ija ar visiem lîmeñiem no bakalaura lîdz doktoram un profesionålå studiju programma Materiålu dizains un tehnolo©ija.

Studentu izglîtoßanu nodroßina akadémiskais, zinåtniskais un måcîbu palîgpersonåls un sadarbîbas partneri. Nozîmîgåkie fakultåtes sadarbîbas partneri paßlaik ir Organiskås sintézes institüts, Koksnes ˚îmijas institüts, Grindeks un Olainfarm, taçu atbalstu més sañemam no daudziem uzñémumiem un iestådém, par ko esam patiesi pateicîgi. Fakultåtes måcîbspéku saståvå ir 16 profesori, 17 asociétie profesori, 21 docents, 13 lektori, 2 asistenti (kopå 69 måcîbspéki). Tie nodroßina studijas müsu fakultåtes studentiem un vienlaikus arî tådus studiju priekßmetus kå fizika, inΩenier˚îmija un materiålzinåtnes visiem RTU studentiem. Bez måcîbspékiem fakultåté strådå 65 zinåtniskie un tehniskie lîdzstrådnieki. Fakultåtes zinåtniskais darbs ir fakultåtes darbîbas veids, ar ko tå vienmér ir lepojusies un lepojas joprojåm. Grantu, programmu un lîgumdarbu apjoms valsts iekßiené RTU nozîmîgs ir tikai divåm fakultåtém – müsu un Büvniecîbas. Ir mums arî veiksmîgi starptautiski projekti, kuri daudz devußi un dod materiålås båzes atjaunoßanå. Paßreiz vérojama situåcija, ka, pateicoties zinåtniskajai darbîbai, materiålå båze un iekårtu parks atjaunojas, bet pati fakultåte arvien noteiktåk izjüt tåda kvalificéta darbaspéka trükumu, kurß nodroßinåtu ßo iekårtu pilnvértîgu izmantoßanu. Jåpiemin arî tas, ka, tåpat kå izglîtîbas jomå, arî zinåtnes un tehnolo©iju jomå mums ir lielas nå-

kotnes ieceres, kuras paredz Eiropas Savienîbas struktürfondu piesaistîßanu un cießu sadarbîbu ar Teikas zinåtniskajiem institütiem un Transporta un maßînzinîbu fakultåti. Visas ßîs ieceres prasa fakultåtes darbinieku kolektîva atjaunoßanu un paplaßinåßanu. Péc ilglaicîgas finansiålas nespéjas risinåt saimnieciskos jautåjumus pédéjos divos gados esam spéjußi såkt fakultåtes telpu un komunikåciju atjaunoßanu. Kopå ar jaunu un modernu iekårtu iepirkßanu progress infrastruktüras sakårtoßanå ir labi redzams un pamatoti rada optimistisku noskañojumu. Ne tik viegli analizéjama un ne tik optimistiska ir fakultåtes bütiskåkå un sareΩ©îtåkå da¬a – personåls. Tas attîstås ne tikai materiålu nosacîjumu, bet arî tradîciju un emociju ietekmé, un liela nozîme ßeit ir lielåm personîbåm un lieliem vårdiem. Fakultåte sagaida savu 140. gadadienu gan ar panåkumiem, gan ar zaudéjumiem, gan ar neatrisinåtåm problémåm. Tå var uzplaukt tikai neatlaidîgå un nopietnå darbå, bet ne viss ir atkarîgs no fakultåtes kolektîva. Fakultåte ilglaicîgi var büt laba tikai tad, ja ir laba vidéjå izglîtîba un attîstîta tautsaimniecîba. Ceru, ka kopéjiem spékiem mums izdosies savu nozari nostiprinåt un attîstît un ˚îmijas, farmåcijas un materiålzinåtnes progress büs pamanåms jau tuvåkajå nåkotné. ❏ P. S. Nåkamajå JI numurå publicésim rakstu par fakultåtes vésturi.

2003. gada 20. novembris

Senåta komisijås Íå gada 10. novembrî notika Senåta Studiju kvalitåtes komisijas séde. Tajå tika apspriests Akadémisko studiju bakalaura darba izstrådåßanas un novértéßanas nolikuma projekts un iesniegti priekßlikumi tå pilnveidoßanå. Komisijas sédé piedalîjås Studiju da¬as vadîtåjs P. Sliede un Studiju satura un programmu noda¬as vadîtåjs H. Gu¬evskis. Diskusiju rezultåtå nolikums tika precizéts, dodot iespéju fakultåtém uz tå båzes izstrådåt savus bakalaura nolikumus, kuros bütu ievérota fakultåßu

Dekānu runas 6. novembra sédé ☞ Rektors akadémi˚is I. Knéts informéja: • Par gaidåmajiem administratîvås reorganizåcijas pasåkumiem Liepåjas filiålé – paßreizéjå Vidéjå profesionålå skola tiek nosaukta par RTU Liepåjas filiåles profesionålo vidusskolu un iek¬auta vidéjo profesionålo måcîbu ieståΩu re©istrå. • Par gaidåmo RTU sadarbîbas lîguma parakstîßanu ar PAS Grindeks. (Skat. 1. lpp. Red.) • Par Z. Gailes rekonstruéto ©ipßa fabriku îpsalå, kurå izbüvéti dzîvok¬i. • 11. novembrî Malmé (Zviedrija) 12 Baltijas jüras re©iona augstskolu rektoru sanåksmé tiks parakstîts nodomu protokols par Baltijas re©iona konsorcija izveidoßanu virtuålås universitåtes organizéßanai e–studijåm. Pasåkuma iniciatori – îles un Lîbekas augstskolas. Atbilstoßå lîguma parakstîßana paredzéta 2004. gada jünijå. Finanséjumu plånots sañemt no ES fondiem ☞ Dekåni atskaitîjås par gada atskaites nodoßanu un paßnovértéßanås ziñojumu sagatavoßanu. DITF atskaite nodota, paßnovértéßanås ziñojumus vél raksta. MLF atskaite nodota ar kavéßanos, paßnovértéßanås ziñojumus laikus nav nodevis TTDI. Måcîbu prorektors E. Be˚eris atgådinåja, ka ar rektora rîkojumu paßnovértéßanås ziñojumu iesniegßanas termiñß katru gadu ir 10. oktobris un ka izstrådåts to jautåjumu uzskaitîjums, kuri ziñojumå jåietver. Studiju da¬as vadîtåjs P. Sliede piebilda, ka arî IZM rîkojums prasa lîdz oktobrim paßnovértéßanås ziñojumus apstiprinåt Senåtå un ievietot augstskolu måjaslapå. BF gada atskaite nodota, paßnovértéßanås ziñojumu paßreiz recenzé. AF gada atskaite nodota laikus, paßnovértéßanås ziñojumi vél top. EEF gada atskaite nodota ar kavéßanos, paßnovértéßanås ziñojumi divåm programmåm uzrakstîti, vides zinåtné vél gatavo. IEF atskaite nodota, vienai programmai nodots paßnovértéßanås ziñojums, otru gatavo pårakreditåcijai. TMF gada atskaite nodota ar kavéßanos, un, kå atzîméja måcîbu prorektors, tajå trükst daudz datu. Prorektors atzina, ka atskaites statistikas datus varétu ierakstît arî centralizéti, taçu atskaité prasîti arî fakultåtes nåkotnes plåni un padarîtå novértéjums, turklåt dekåniem ar visu ßo ziñu kopsavilkumu bütu lietderîgi iepazîties. Rektors, novértéjot daudzos nepadarîtos darbus, ßå jautåjuma izskatîßanu pabeidza ar teicienu: «Sensenos laikos, kad pirmais mérka˚is pañéma rokå nüju, påréjie såka strådåt!» Jåcer, ka dekåni joku saprata. ☞ Dekåni atskaitîjås par jaunu studiju programmu licencéßanas un

Paldies! Inna Juhñeviça, MLF dekåna vietniece sabiedrisko attiecîbu jautåjumos Íis skaistais pasåkums – MLF jubileja – nevaréja notikt bez raΩotåju palîdzîbas. Müs atbalstîja a/s Grindeks, a/s Valmieras stikla ß˚iedra, a/s Dzintars, a/a Rîgas Laku un kråsu rüpnîca, a/s Rîgas Piensaimnieks, SIA Medpro Inc., a/s Lauma, SIA Biolar. Ar raΩotåju un

absolventu kopîgåm pülém svétki izvértås par spilgtu notikumu fakultåtes dzîvé. Materiålzinåtnes un lietiß˚ås ˚îmijas fakultåtes devumu var aplükot ¬oti plaßå spektrå – no jaunu speciålistu sagatavoßanas lîdz jaunu tehnolo©iju izstrådei. Fakultåtes akadémiskais un zinåtniskais personåls ßajos 140 gados ir nodroßinåjis daudzu augståkås zinåtniskås kvalifikåcijas speciålistu sagatavoßanu zinåtniskås pétniecîbas iestådém un raΩoßanai. Íî darba atspogu¬otåji noteikti ir müsu absolventi, kas sevi ir apliecinåjußi praksé un darba tirgü.

specifika. Komisijas priekßsédétåjs prof. J. Dehtjars bija sagatavojis komisijas nolikuma projektu, kå arî tås darba plåna priekßlikumus. Tos apsprieΩot, komisijas locek¬i secinåja, ka tie ir atbalståmi, jo saturs atbilst darba virzienam. Komisija uzskatîja par lietderîgu atbalstît måcîbu prorektora E. Be˚era un prof. G. Lauka priekßlikumu – precizét visus augstskolu darba kvalitåtes sistémas aspektus un elementus, lai izveidotu straté©isku plånu ßîs sistémas realizåcijai universitåté. Noléma organizét seminårus, kuros varétu iepazîties ar augstskolu darba kvalitåtes sistému, tås izveidoßanas iespéjåm un problémåm. J. Saulîtis, IEF profesors

akreditåcijas gaitu, kå arî par esoßo programmu pårakreditåciju. ETF ir neskaidrîbas ar telekomunikåciju programmåm, bet TMF – ar Aviåcijas institüta programmåm. IEF gatavo jaunas programmas, AF såkusi programmu sakårtoßanu atbilstoßi profesionålajåm prasîbåm. BF gatavo bakalaura profesionålo studiju programmu. MLF péc valsts svétkiem iesniegs doktora studiju programmu dokumentus. DITF atseviß˚as programmas pårstrådå. Rektors rezuméja, ka ßo jautåjumu turpmåk izskatîs katrå otrajå Dekånu padomes sédé, lai stimulétu atpalicéjus. ☞ Par situåciju RTU Informåcijas un vadîbas sistémas attîstîbå informéja Datu tîkla projekta direktors I. Pujåts. Paßlaik péc RTU Studentu pilsétiñas ierosinåjuma izstrådes nobeigumam tuvojas modulis – dienesta viesnîcu sistémas apkalpe, adresu re©istrs. Izveidota un ieviesta dubultsistéma értai atzîmju ievadîßanai eksåmenu lapås, jo daudzi eksåmenus liek individuåli. Lîdz ar to saglabåjas eksåmenu lapas juridiskais statuss. Izveidoti brîdinåjumi par kavétu maksåjumu, ar kuriem sistéma pati darba gaitå sniedz lietvedei izziñas informåciju. BieΩi sastopama situåcija, ka nav noforméts studijas beigußo statuss, kas traucé veidot statistikas pårskatus, tåpéc izstrådå speciålu ßådu gadîjumu blo˚éßanu. Ja 13 méneßus sistémå Students ar konkrétu adresåtu netiks veiktas nekådas darbîbas, sistéma blo˚éjoties brîdinås lietvedi. Programmas jaunås versijas kå vienmér izveidotas uz lietotåju ieteikumu pamata. Izpildîts dekånu lügums un notikusi dekånu privåtå apkalpoßana, par ko dekåni pateicås Datu tîklam. Izveidota un palaista darbå informatîvo failu publicéßanas metode, lai failus transportétu no centra uz struktürvienîbåm. Paßlaik strådå ar kredîta apkalpoßanas moduli, kas ir ¬oti apjomîga sistéma, jo ir daudz izmaiñu noteikumu sistémå. Strådå ar Reflektanta moduli, un Datu tîkls cer, ka jaunå versija ¬aus veikt attålinåtos darba procesus, t. i., ar sistému Reflektants varés strådåt uz vietas filiålés. Aktivizéta arî sakaru sistéma. No 19. novembra såks izmé©inåt testus filiå¬u pieslégumiem, ko cer paveikt méneßa laikå. Pateicoties sadarbîbai ar Lattelekom, astoñas reizes pieaugs datu apmaiñas åtrums. Domåts arî par Ka¬˚u ielas apkalpoßanu. Veiks pieslégumu 100 Mbit lînijai, kas ir ¬oti svarîgi, jo datu båzes ir centralizétas. IEF dekånu intereséja cîña ar vîrusiem, diemΩél centralizétås aizsardzîbas iekårtoßana izmakså ¬oti dårgi. TMF dekånu G. Libertu intereséja, kad palielinåsies datu tîkla jaudas Ezermalas komplekså. Íis jautåjums iek¬auts sarunås ar Lattelekom. Izskanéja pretenzija, ka daΩkårt pazüd e–pasta sütîjumi. Datu tîkls risina arî ßo problému, un drîzumå vecais serveris, kura adresés bija nosauktas fakultåtes, adm. u.tml., tiks likvidéts. I. Pujåts ieteica apspriest iespéju påriet strådåt no Microsoft uz LINUX vidi, kas bütu létåka un droßåka pret vîrusiem.

>>> 6. lpp.

Fakultåtes jubilejas ballé bez ˚îmijas un farmåcijas nozarés strådåjoßajiem varéjåm satikt bijußos studentus, kuri tagad ieñem daΩådus amatus uzñémumos Jelgavas Maiznieks, Bauskas alus, Latvijas Balzåms, Latvijas Nafta, Latvijas Gåze, Teåtra muzejå, Latvijas véstures muzejå, Latvijas Radio, laikrakstå Diena, Nacionålajå bibliotékå, Patentu valdé, apdroßinåßanas a©entürå Balta, Valsts büvinspekcijå, Biomedicînas centrå, Unibankå, Kråjbankå, Ogres rajona tieså, Dzelzce¬a inspekcijå, Muitas pårvaldé, Rîgas domé, Jelgavas domé, Zemes dienestå, VAÌ, VID, Pår-

tikas un veterinårajå dienestå, Valsts darba inspekcijå, Finansu ministrijå, Veselîbas ministrijå, Vides ministrijå, Zemkopîbas ministrijå; arî RTU centrålajå dienestå strådå MLF beidzéji. Fakultåtes absolventi strådå skolås kå pasniedzéji un vadîtåji. It îpaßi müs priecé fakts, ka daudzu absolventu bérni un radinieki ir müsu studenti. Katra fakultåtes beidzéja paßaizliedzîgs, radoßs un godîgs darbs dara godu un sniedz gandarîjumu fakultåtei. Jubilejas sarîkojums fakultåtes kolektîvam deva ikdienå parasti nesajütamo, brîniß˚îgo labi padarîta darba apziñu. ❏

2003. gada 20. novembris

RoboCup – tas ir moderni Anatolijs Sukovs, asukovs@egle.cs.rtu.lv Intro Íovasar no 2. lîdz 11. jülijam Itålijas pilsétiñå Padujå pulcéjås vairåk nekå 1250 cilvéki no visas pasaules, lai îpaßå ikgadéjå pasaules çempionåtå RoboCup, kådi notiek jau kopß 1997. gada, noteiktu robotu (vai programmu), kas vislabåk spélé futbolu, un izveidotu autonomus humanoîda tipa robotus, kuri bütu spéjîgi pårspét îstos pasaules çempionus futbolå 2050. gadå. RoboCup plåni tika izstrådåti tålai nåkotnei, bet svarîgi bija noskaidrot, kådas tehnolo©ijas un algoritmi nepiecießami, lai tos îstenotu. Tas patießam ir moderni, ka arî müsu universitåtei ir sava RoboCup komanda. Lai piedalîtos RoboCup, nav obligåti radît robotus (tas prasa lielu naudu), ir iespéja piedalîties arî simulåcijas lîgå, kur spélé izmanto datorprogrammas. Simulåcijas lîga

Simulåcijas lîga rosina izstrådåt jaunus algoritmus un uzlabot jau esoßos. Ir serveris ar virtuålu futbola vidi, pagaidåm tikai divås dimensijås, bet 2004. gadå plånots izveidot triju dimensiju vidi. Virtuålå vidé ir ñemti vérå daudzi parametri, kuri ietekmé futbola spéli reålajå dzîvé, pieméram, inerce, laika apståk¬i u. tml. Komandas a©enti rîkojas patståvîgi, centrålas vadîbas nav, tießi tåpat kå reålajå dzîvé. Komandai ir treneris, kurß var dot komandai paziñojumus, lai uzlabotu spéli. Programmas a©enti péc speciåla protokola apmainås ar speciåliem ziñojumiem, izmantojot serveri. Balstoties uz ziñojumiem, a©entam jåpieñem lémums mér˚a sasniegßanai – uzdevums pats par sevi ir ¬oti grüts. a4ty komanda Kå jüs droßi vien nopratåt, ßis pasåkums piesaistîjis arî dalîbniekus no Latvijas – daΩus RTU studentus. 2002. gada novembrî tika nodibinåta RTU RoboCup komanda a4ty. Komandå ir daΩådu

Dekānu runas >>> 5. lpp.

* Saruna no Datu tîkla novirzîjås uz fakultåßu måjaslapåm. Rektors norådîja, ka dekåniem ßîm lapåm jåseko, ka katrå fakultåté jåbüt atbildîgajam par savu lapu, kurå jånoråda pédéjås kori©éßanas datums. Måcîbu prorektors E. Be˚eris paskaidroja, ka notikusi atbildîgo personu tikßanås, kurå izrunåtas problémas un nolemts gatavot instrukcijas projektu, lai sakoptu ßo saimniecîbu. Jåbüt noteiktåm prasîbåm, kådai informåcijai måjas lapå jåbüt, un jåbüt skaidrai atbildîbas situåcijai. * Runåjot par finanséjuma sadalîjumu maksas studentiem, kanclers R. Taraßkeviçs lüdza pårbaudît, vai ievadîti visu programmu dati. Atsütîto programmu dati ir akceptéti. Apré˚inus veiks no 19. novembra, jo paßlaik kasé vél turpina ienåkt kredîtu nauda. 10. novembrî sanåk Senåta Finanßu komisija, lai lemtu par vakara un neklåtienes studiju maksu. Paßreiz noteiktå maksas apjoma dé¬ måcîbspékiem darbam ar vakara un neklåtienes studentiem apmaksa ir zemåka. Rektors ieteica arî no zinåtniskajiem un valütas lîgumu grantiem veikt atskaitîjumus attîstîbas fondå centralizétajam finanséjumam. Zinåtñu prorektors L. Ribickis uzskata, ka nepiecießams piesaistît zinoßus speciålistus konsultåcijåm par lîdzek¬u apgüßanu un izmantoßanu, jo tülît såks darboties 6. ietvarprogramma. * ApsprieΩot profesoru vietu sadalîjumu pa fakultåtém, par ko dekåniem bija jåiesniedz labojumi un papildinåjumi, rektors konstatéja, ka joprojåm nav skaidrîbas TMF. Rektora priekßlikums: profesoru skaita proporciju fakultåté noteikt proporcionåli 2002. gada darba algas fondam studijåm + 50% no kopéjå finanséjuma zinåtnes projektiem (valsts budΩeta dotåcija un zinåtniskie lîgumdarbi). Vienojås, ka apré˚inås variantus, lai redzétu kopéjo ainu un varétu pieñemt galîgo lémumu. Dekånu viedoklis – galvenais faktors ir måcîbu darbs, uz ko rektors iebilda, ka Eiropå galvenais profesora darba lauks ir zinåtne, jaunu doktoru sagatavoßana un finanséjuma piesaiste universitåtei ar zinåtnes projektiem. * Zinåtñu prorektors L. Ribickis informéja par RTU darbîbu, veidojot pieteikumus ES struktürfondu apguvei. IZM drîzumå pieß˚irs lîdzek¬us, lai sakårtotu esoßås ékas un uzlabotu laboratoriju materiåli tehnisko båzi. Senåts noléma, ka ar zinåtnes un tehnikas parkiem RTU attîstîsies îpsalas un Ezermalas virzienos. Tagad, pateicoties Ekonomikas ministrijas darbîbai, ZTP ir izsvîtroti, un atbilstoßie lîdzek¬i zinåtnes attîstîbai tiks novirzîti uzñémumu inovåcijåm, tåtad pårsvarå biznesa aktivitåtém, bet

kursu studenti, kuri apvienojußies, lai izveidotu konkurétspéjîgus programmas a©entus RoboCup simulåcijas lîgå. Komanda ir jauna, bet jau paspéjusi piedalîties divås starptautiskås sacensîbås. RoboCup American Open 2003, ko organizéja Kårnegijas Mellouna universitåte, a4ty izcînîja 12. vietu starp 15 komandåm. a4ty bija izvéléta arî kå fiksétais pretinieks treneru lîgå, kur uzvaréja visus pretiniekus, bet par to netika pieß˚irts apbalvojums. 2003. gada aprîlî a4ty veiksmîgi piedalîjås pasaules çempionåta atlases posmå, kur no 100 pretendentiem uz çempionåtu tika atlasîtas 50 komandas. Un jülijå a4ty (kapteinis Aleksejs Vasi¬jevs) piedalîjås pasaules çempionåtå. Pirmajå posmå (1/16) a4ty nok¬uva piecu komandu grupå, no kuråm viena uzvaréja çempionåtå, bet otra spéléja lîdz pusfinålam. Tik spécîgå konkurencé a4ty dabüja treßo vietu un piedalîjås astotda¬finålå, tåtad jau pirmajå çempionåtå iek¬uva pa-

saules 24 labåko komandu vidü. DiemΩél tålåk gaidîja ¬oti nopietni pretinieki, un a4ty zaudéja iespéju turpinåt sacensîbas. Tomér piedalîßanås pasaules çempionåtå müs iedvesmoja un arî parådîja müsu k¬üdas. Més gaidåm jaunus dalîbniekus. Lai varétu programmét a4ty a©entus, jåprot programmét C++ valodå. ❏

augstskolåm lîdzek¬us dalîs galvenokårt IZM. Vasarå, kad Latvijas Attîstîbas a©entüra (LAA) izsludinåja projektu konkursu ar 10 dienu termiñu, RTU izstrådåja 8 projektus, piesaistot tos måcîbspékus, ko atva¬inåjuma laikå varéja sameklét. LAA konkurså no müsu astoñiem projektiem ar PHARE lîdzek¬iem noléma atbalstît divus – V. Kampara izstrådåto projektu kopå ar OSI un R. Cimdiña projektu par biomateriåliem. Tiem ir pieß˚irti lîdzek¬i projektéßanai un projektiem jåbüt uzrakstîtiem lîdz ß. g. 1. decembrim. Prorektors uzskata, ka nepiecießams turpinåt darbu arî ar påréjiem seßiem projektiem un jåmeklé tiem finanséjums. Zinåtñu prorektors informéja, ka müsu infrastruktüras attîstîbas plåniem ar astoñiem attîstîbas centriem ir nåkußas klåt jaunas sadarbîbas iespéjas elektrozinîbu un mehånikas jomås ar Rîgas vagonu rüpnîcu (RVR) un Seversta¬lat, jo RVR teritorijå veidos Zinåtnes centru, kurå piedalîsies arî RTU. Veidojußås vairåkas jaunas aktivitåtes: RTU ir partneris Latvijas dizaina inkubatora veidoßanå, RSU partneris Biomedicînas centra veidoßanå, RTU aktîvi piedalås Uzraudzîbas padomes darbå un Nåkotnes padomes veidoßanå. Ventspils uzñéméji, rosinot elektronikas nozares attîstîbu savå pilsétå, vélas veidot nozares laboratoriju RTU Ventspils filiålé. Firmas ir gatavas ieguldît lîdzek¬us, lai sañemtu vajadzîgå profila inΩenierus. Prorektors uzsvéra, ka projektu ir daudz, bet cilvékresursi gan tiem ir nepietiekami. Rektors pateicås zinåtñu prorektoram par aktîvo un rezultatîvo darbu. * Studiju da¬as vadîtåjs P. Sliede informéja, ka beidzot ir MK noteikumi par jaunajiem diplomu pielikumiem, kuriem obligåti jåbüt latvießu un ang¬u valodå. Tiks izdota attiecîga informåcija, büs pielikuma formas, automatizés priekßmetu ierakstîßanu. Rektors uzskata, ka Studiju da¬ai vél jådomå par to, kå maksimåli atvieglot pielikuma sagatavoßanu ang¬u valodå. P. Sliede informéja, ka tiek gatavots rektora rîkojums, kas likvidés eksterno studiju iespéjas. M. E.

STUDENT, ja pirmo reizi pieprasi studiju vai/un studéjoßå kredîtu 2003./2004. studiju gadam un to RTU Kredîtu komisija apstiprinåjusi, neaizmirsti, ka slégt lîgumu bankå var tikai lîdz 21. novembrim. RTU Kredîtu pieß˚irßanas komisja

2003. gada 20. novembris

Ce¬å uz neatkarîgu valsti Dr. inΩ. Helmuts Gu¬evskis, Latvijas Zinåtñu véstures asociåcijas loceklis 1918. gada 18. novembrî våcu okupétajå Rîgå – Rîgas pilsétas otrajå teåtrî (tagad Nacionålais teåtris) – notika Latvijas Tautas padomes séde, kurå svinîgos apståk¬os tika pasludinåta neatkarîga Latvijas Republika. Kå liecina dokumenti, ce¬ß lîdz ßim izß˚irîgajam pavérsienam müsu tautas vésturé bijis garß un érkß˚ains, nebüt ne saulains, mierîgs, vienkårßs un saskanîgs. Íoreiz kaut nedaudz ielükosimies tå laika politi˚u atmiñås. Par apståk¬iem våcu okupétajå Rîgå (Rîga krita våcießu rokås 1917. gada 3. septembrî) vélåkais Saeimas priekßsédétåjs sociåldemokråts Pauls Kalniñß atceras: «Påreja no revolücijas uz okupåcijas laikmetu Rîgå bija ¬oti krasa. To sajuta ne vien politi˚i, bet visi iedzîvotåji. Visas februåra laikå nodibinåtås paßvaldîbas iestådes, padomes un partijas, kuras bija vadîjußas pédéjos piecos méneßos polîtisko un saimniecisko dzîvi, bija slégtas. At¬autas bija vienîgi daΩas patérétåju biedrîbas… Bija vél palikußas påris kultüras biedrîbas, to skaitå latvießu izglîtîbas biedrîba… Rîga bija pilnîgi izoléta tiklab no vél neieñemtås Vidzemes un latvießu daudzajiem bég¬iem Krievijå, kå arî no satiksmes ar Zemgali un Kurzemi. Izbraukßanai no Rîgas un iebraukßanai Rîgå vajadzéja seviß˚as at¬aujas… Ar katru ménesi pieauga rekvizîcijas un okupantu patva¬a, un lîdzås tåm trükums un bads… Latvijas galvaspilséta bija zaudéjusi daudzus iedzîvotåjus, tås sabiedriskajå un polîtiskajå dzîvé bija ieståjies kapa klusums. .. Pirmie såka protestét sociåldemokråti. Jau 4. septembrî Rîgas Strådnieku deputåtu padomes Izpildu komiteja, kurå vairåkums bija maziniekiem– internacionålistiem, iesniedza savu memorandu Rîgas pilsétas kara priekßniekam, kurå tå, attélojusi necießamo ståvokli Rîgå un apkårtné, prasa, lai at¬auj tå¬åk darboties Strådnieku deputåtu padomei, augusta ménesî ievélétai Rîgas pilsétas domei un tås komisijåm, Rîgas tautas milicijai u. c. paßvaldîbas organiem. .. Atbildi uz ßo iesniegumu més nesañémåm. .. DaΩas dienas péc ßî raksta iesniegßanas satiku nejaußi uz ielas A. Deglavu, paziñoju viñam par müsu iesniegumu un apvaicåjos, vai pilsoñi no savas puses nedomå spert nekådus so¬us pret okupåcijas kungu varmåcîbåm? Deglava atbilde bija apméram ßåda: «Jums, sociåldemokråtiem, ir viegli påriet no legålås uz ilegålo darbîbu, jüs pie tå

pieradußi. Sabiedrisko organizåciju padome ir izklîdusi, pilsoñi noslégußies katrs savå kaktiñå. Bet vajadzés pamé©inåt». .. Kådu nedé¬u péc ßîs sarunas Latvijas sociåldemokråtijas pårståvji sañéma uzaicinåjumu ierasties uz apspriedi E. Bittes dzîvoklî Dzirnavu ielå. Ío apspriedi, kurå – cik es atminos, – piedalîjås no zemnieku savienîbas Dr. M. Valters, no demokråtu partijas M. BruΩis un E. Bitte un no sociåldemokråtiem ßo rindiñu rakstîtåjs. .. Péc garåkåm pårrunåm vienojåmies jau tai paßå reizé uz zinåmas kopdarbîbas platformu. Turpmåkås apspriedes notika pårmaiñus vai nu Bittes, vai Valtera un visbieΩåk BruΩa dzîvok¬os. – Arî demokråtiskå pilsonîba bija pårgåjusi uz ilegålu darbîbas veidu. .. Maz pamazåm ap viñu kå politisku centru såka pulcéties visi redzamåkie sabiedriskie darbinieki, kuri bija palikußies Rîgå.» Sociåldemokråts B. Kalniñß (P. Kalniña déls), savukårt, atceras: «Nåkamajå rîtå, 4. septembrî, Rîgas padomes telpås salasîjås pilsétå palikußie Iskorada locek¬i, kuru vairåkums tagad bija mazinieki – internacionålisti. Steidzîgi uzrakstîju memorandu våcu valodå, kuru Pauls Kalniñß iesniedza våcu karaspéka komandierim, kas rezidéja Romas viesnîcå. Personîgu tikßanos våcu ©enerålis noraidîja. Memorandå bija izteiktas prasîbas, lai at¬auj tålåk darboties strådnieku deputåtu padomei, augusta ménesî ievélétajai pilsétas domei un citiem likumîgajiem paßvaldîbas organiem. .. Atbildi uz ßo iesniegumu més nekad nesañémåm, un våcu militårå pårvalde visos nåkamajos 13 okupåcijas méneßos nekad neståjås sakaros ar latvießu organizåciju pårståvjiem. Jaunievélétajai pilsétas domei neat¬åva sapulcéties, un jau septembra pirmajås dienås demokratisko pilsétas pagaidu valdi, kas bija sastådîta saziñå ar Rîgas strådnieku deputåtu padomi, atcéla. Pilsétas galvas kréslå Gustava Zemgala vietå nosédås kåds våcu hauptmanis. .. 4. septembrî virs ieejas Rîgas strådnieku deputåtu padomes telpås (vélåkajå Rîgas prefektüras namå) vél plîvoja sarkanais karogs. .. Sarkanais karogs bija pievilcis daΩus våcu armijas kareivjus, kas bija SPD biedri. Viñu skaitå bija arî kåds vairåkuma sociåldemokratu partijas darbinieks Heincs Íteinfelds no Hamburgas, kas vélåk mums izdarîja årkårtîgi svarîgus pakalpojumus. Bija arî divi kareivji, kas darbojås par SPD centrålorgåna Vorwärts frontes korespondentiem. Visus viñus aizvedu personîgåm pårrunåm droßåkå vietå müsu dzîvoklî, kur kopå ar

tévu informéjåm viñus par faktiskajiem apståk¬iem våcu okupétajå Rîgå. Vorwärts jau péc daΩåm dienåm sniedza ßo informåciju ievada veidå, un tås bija pirmås patiesås ziñas par ståvokli okupétajå Latvijas galvaspilsétå, kas sasniedza årvalstis… Rîgas strådnieku deputåtu padomes prezidijs septembra såkumå jau sasauca slepenu izpildu komitejas sédi. .. Izpildu komiteja noléma darbîbu slepeni turpinåt, lai uzturétu Rîgas strådnieku brîvi véléto pårståvniecîbu un mé©inåtu izveidot sakarus ar sociåldemokråtu pårståvjiem Våcijas reichstågå (parlamentå), cerot no viñiem sañemt polîtisku atbalstu latvießu centieniem. .. Noléma arî pårvélét izpildu komitejas prezidiju… Balsojot, prezidijå ievéléja çetrus maziniekus (Paulu Kalniñu, Frici Menderu, Voldemåru Rikveili un Brüno Kalniñu) un tikai vienu lielinieku (Rüdolfu Endrupu)… Tå såkås demokråtiski vélétås Rîgas strådnieku deputåtu padomes mazinieciskais posms, kas turpinåjås nåkamos seßus méneßus, lîdz padomes darbîbas izbeigßanai. Lielinieki bija ßo pozîciju zaudéjußi, un mazinieki varéja svarîgå véstures laikmeta maiñå runåt Rîgas strådnieku véléto pårståvju vårdå. Tam bija liela nozîme Latvijas izß˚irîgajå posmå, kad bija jåatrisina Latvijas nåkotnes jautåjums. .. Sociåldemokråtiskå partija devås pagrîdé.» B. Kalniñß: «Pamazåm såka kustéties arî latvießu pilsonisko partiju vadîtåji. Pauls Kalniñß bija septembra såkumå saticis demokråtu partijas darbinieku un rakstnieku A. Deglavu. Viñß bija paziñojis par strådnieku deputåtu padomes iesniegumu våcu armijas komandierim un aicinåjis arî pilsoniskås partijas såkt rîkoties ßinî virzienå. Tad septembra vidü, zvérinåta advokåta E. Bittes dzîvoklî Dzirnavu ielå, notika pirmå kopéjå apspriede, kurå piedalîjås tiklab sociåldemokråti, kå arî demokråtu partijas un Zemnieku savienîbas pårståvji. Íinî pirmajå apspriedé piedalîjås tikai pieci vîri, bet vélåkås sanåksmés dalîbnieku skaits pieauga, klåt nåkot arî revolucionåro sociålistu, radikåldemokråtu, republikåñu un neatkarîbas partijas pårståvjiem. Sociåldemokråtus apspriedés pårståvéja Fr. Menders, P. Kalniñß, M. Skujenieks, bet daΩås sédés arî advokåts K. Kurßevics un kooperators V. Straujånis. Sociåldemokråti såkumå uzståjås kå Rîgas strådnieku deputåtu padomes pårståvji, bet vélåk, såkot ar 1918. g. jüniju, kå atjaunotås LSDSP delegåti.» Latvijas Neatkarîbas partijas priekßsédis Sp. Paegle atceras: «Jau

drîz péc Rîgas ieñemßanas no våciem, septembrî 1917. gadå, Rîgå palikußie Rîgas Sabiedrisko organizaciju deputatu padomes locek¬i såka slepeni sapulcéties, lai pårrunåtu toreizéjos notikumus un savstarpéji apspriestos, kas daråms dotos apståk¬os latvju tautas kopéjås interesés. Pirmås sédés piedalîjås vienîgi pilsoniskie priekßståvji, jo sociålisti jau maija ménesî, kad Latvijå såka spéji ieviesties lieliniecisms, bija izståjußies no padomes. Tå kå Rîgå palikußie sociålistu priekßståvji sakarå ar pédéjå laika notikumiem izrådîja lielåku mérenîbu un iecietîbu pret daΩiem pilsoniskiem centieniem un bija izteikußi atkal gatavîbu uz kopdarbîbu, tad noléma paplaßinåt bijußo Rîgas sabiedrisko organizåciju deputåtu padomi vél ar jauniem priekßståvjiem no daΩådåm citåm pilsoniskåm un arî socialistiskåm sabiedriskåm organizåcijåm un arî politiskåm partijåm. Tådå kårtå radås nopietna organizåcija no Rîgå palikußiem redzamåkiem latvießu sabiedriskiem darbiniekiem, kuri bija spraudußi sevim par mér˚i, kopéji uzståties par latvju tautas politiskåm, nacionålåm un tiesiskåm interesém un atrast ce¬us, kå ßås intereses aizståvét våcu okupåcijas varai pretim.» B. Kalniñß: «Septembra beigås Demokråtiskais bloks panåca principiålu vienoßanos par Latvijas nåkotni. .. Demokråtiskå bloka apspriedés atzina, ka jaunajos apståk¬os jåatsakås no lîdzßinéjå viedok¬a par «brîvu Latviju brîvajå Krievijå» un jåprasa pilnîga Latvijas neatkarîba. Bloks uzdeva diviem sociåldemokråtiem un diviem pilsoñiem izstrådåt ßinî garå motivétu rezolüciju. To veica daΩu dienu laikå un tad vienbalsîgi pieñéma bloka kopsédé. Izejot no latvießu organizåciju un partiju 1917. g. 12. augusta deklaråcijas un atsaucoties uz tautu paßnoteikßanås principu, rezolücija prasîja «republikånisku, neitralizétu, nedalîtu Latviju, kurai ir brîva noteikßana par savu valsts satversmi, savu teritoriju un savu neitrålu jüras piekrasti un oståm». Turpmåk prasîba péc neatkarîgas un demokråtiskas Latvijas valsts radîßanas bija vienîgais Demokråtiskå bloka kopdarbîbas pamats. Årpusé palika latvießu reakcionårå «tautas partija», ko vadîja Fr. Veinbergs un A. Krastkalns, kas neatzina demokråtiju un atbalstîja Latvijas pievienoßanu Våcijai. Blokå nepiedalîjås arî lielinieki, kas aizståvéja krievisko orientåciju: viñi gribéja Latviju paturét Krievijas valsts saståvå un demokråtijas vietå, lika prasîbu péc padomju varas». (Turpinåjums nåkamajå JI.)

2003. gada 20. novembris

Sports Sports Sports Sports Sports Apsveicam ar uzvaru RTU dambretistus! R. Jasüns, RTU Sporta kluba valdes priekßsédétåjs 1. novembrî Rîgas Skolénu pilî notika Latvijas komandu çempionåts starptautiskajå dambreté. RTU bija pårståvéta ar vienu sievießu un divåm vîrießu komandåm. Sievießu konkurencé RTU komanda pårliecinoßi ieñéma 1. vietu, uzvarot visos mikromaços. Vîrießu komandu konkurencé uzvaréja RTU–1 komanda, pårspéjot visas påréjås komandas. RTU–2 komanda pårspélé par 2.–3. vietu cînîjås ar Kuldîgas sporta skolas komandu un ieguva bronzas meda¬as.

Komandu saståvå bija studenti, måcîbspéki un RTU Sporta kluba biedri. RTU sievießu komanda: Z. Golubeva un A. Valnere. RTU–1 komanda: L. Zålîtis, K. A¬eksejevs, G. Zålîtis, J. Matvejevs. RTU–2 komanda: J. Lelis, Z. Dauge, V. Vizulis, V. Teterins. Rezervisti: L. Kalniña un I. Trubko. ❏

RTU izlases komandas dalîbnieki: No kreisås: starptautiskie lielmeistari Zoja Golubeva, laimonis Zålîtis, meistari Antra Valnere, Gunars Zålîtis, Jevgeñijs Matvejevs, Konstantîns Aleksejevs, meistarkandidåti Viesturs Vizulis, Zigmårs Dauge, Vsevolods Teterins, FMJD meistars Jånis Lelis. Fotogråfijå nav rezervisti: meistars Igors Trubko un meistarkandidate Laura Kalniña.

Studentu parlaments informé

Oktobris SP dzîvé Pédéjå RTU SP kopsapulcé Finanßu noda¬as vadîtåjs un LSA (Latvijas Studentu apvienîbas) valdes loceklis Jånis Lielåmers pavéstîja studentiem diezgan patîkamus jaunumus – såkot ar nåkamo gadu, lai sañemtu kredîtu, büs nepiecießams tikai viens galvotåjs lîdzßinéjo divu galvotåju vietå. Kå informéja Åréjo sakaru noda¬as vadîtåja Lîga Stankeviça, tuvåkajå laikå müsu universitåti apciemos Baltkrievijas Studentu apvienîbas studenti, lai dalîtos pieredzé un zinåßanås. Vél ir plånota arî pieredzes apmaiña ar Jekaterinburgas studentiem. Sabiedrisko attiecîbu komisijas vadîtåja Inese Íüpulniece paståstîja par gatavoßanos Baltic Youth Media Conference 2003 seminåram, kurå viña kopå ar vél diviem aktîviem cilvékiem prezentés RTU avîzi un iegüs jaunas zinåßanas sabiedrisko attiecîbu jomå. Vél arî runåjåm par müsu SP pårståvju vizîti Tallinas Tehniskås universitåtes dzimßanas dienas svinîbås, kur bijåm ielügti kå viesi un RTU

pårståvji no studentu vidus. Bija arî neliels izklåsts par BALTECH studentu konferenci Kauñå – Kauñas Tehnolo©iju universitåté. Un vél gribam pavéstît arî informåciju, kura varétu interesét ikvienu: • projekts Pédas, kuru organizé Latvijas Olimpießu klubs sadarbîbå ar Latvijas augstskolåm un Rîgas domi, meklé cilvékus, kas grib iesaistîties ßajå kustîbå (skatieties www.music.lv/pedas) • Izlasît jaunumus varat arî SP måjaslapå www.rtusp.lv, kå arî atrast informåciju par transporta kompensåcijåm, jau pieß˚irtajåm Senåta stipendijåm, daΩåda veida pasåkumiem, jaunajiem SP darba laikiem u.tml. Sédé ievéléjåm arî jaunu kurjeru, kurß tagad rüpésies par SP stendiem un izliks tajos studentiem svarîgu un nepiecießamu informåciju. Tas arî îsumå bütu viss par notikußo RTU SP kopsapulcé. Nåkamreiz tiekamies 20. novembrî. ❏ Inita

Íoreiz pirmie!

EEF, ETF, BF un DITF. AF turnîrå tika pårståvéta, bet spélé diemΩél nepiedalîjås. Katrå komandå bija seßi cilvéki – çetri zéni un divas meitenes. Apakßgrupås komandas spéléja savå starpå katra ar katru un no apakßgrupas tålåk tika divas stipråkås komandas. Laika trükuma dé¬ apakßgrupu spélém bija tikai viens sets – iespéja uzvarét pretinieku vai zaudét bija dota tikai vienreiz. Par uzvaru tika pieß˚irts viens punkts. Tå komanda, kura savåca visvairåk punktu, tika uz finålu. Finålå tikås EEF un IEF komandas. Finåla spéles gan bija trijos setos. Finålå EEF (komandå spéléja: Lîga, Irîna, Mårtiñß, ‰riks, Aleksandrs un Guntis) pårspéja IEF ar 2:0. Interesantåkais bija tas, ka varéju ßo pasåkumu ne tikai vérot no malas, bet arî piedalîties. Un, jåteic, emocijas sita augstu vilni. Aptaujåjot savus komandas biedrus, secinåju, ka ßis bijis itin labs pasåkums, lai izkustétos un pamostos. Nuja, tå jau runå tikai îsti volejbola grandi kå Mårtiñß Segliñß, bez kura EEF pirmå vieta nebütu iespéjama. Varu tikai novélét savas paßpårvaldes komandai un pie reizes arî sev veiksmi un izturîbu turpmåkajos sacensîbu posmos. Nåkamå volejbola sacensîbu kårta büs 6. decembrî. Un, ja arî tu vélies, lai tava paßpårvalde güst panåkumus sacensîbås, tad såc trenéties jau ßodien! ❏

Guntis Di¬evs, EEF Laikam jau tåpéc cilvéks ir dzimis, lai tiektos péc pilnîbas, péc uzvaras, péc apkårtéjo apbrînas un uzmanîbas. Íis process ir bezgalîgs, tas nekad nebeigsies, kamér vien cilvéks paståvés. Interesanti ir tikai tik ilgi, kamér tiek darîts viss, lai sasniegtu mér˚i. Kad mér˚is ir sasniegts, tad labsajüta ir tikai tad, kad kåds par to atgådina un uzslavé. Tießi tå notika ar kådu kurß kuru pasåkumu, kas norisinåjås 1. novembrî MeΩa ielas sporta zålé. Pasåkums bija volejbola sacensîbas starp RTU fakultåßu paßpårvaldém. Ak, tikai labs brîvå laika pavadîßanas veids, jüs teiksiet!? Bet ßîs ambîcijas, intrigas un alkas péc uzvaras... Né, tas ir kas vairåk nekå tikai vélme aktîvi atpüsties, tas ir azarts. Lai gan komandai bija jåpårståv paßpårvalde, tur drîkstéja büt arî trîs studenti, kas nav paßpårvaldé. Pavisam volejbola sacensîbas ir sadalîtas çetrås kårtås. Íî bija tikai pirmå kårta. Turnîrå fakultåtes tika sadalîtas divås apakßgrupås – vienå bija IEF, MLF un TMF, otrå apakßgrupå bija

2003. gada 20. novembris

Studentu parlaments informé Kas ir 18. novembris jaunietim Jånis Elsts, DITF 1. kursa students Kas ir 18. novembris jeb Latvijas dzimßanas diena müsdienu jaunietim? Vél viena brîvdiena? Vai patriotisma svétki, kad jåñem abås rokås karoga kåts un, himnu dziedot, jådodas ielås? Es séΩu relatîvi mîkstå kréslå monitora priekßå un klausos Evanescence. Un at¬aujos ßaubîties par to, vai valsts svétkos klausîßos pusaizmirstas tautasdziesmas. Labi, ka vél himnu ßå tå atceros. 18. novembri, visticamåk, pavadîßu måjås vai – labåkajå gadîjumå – kaut kur brîvå dabå. Un ko citu es varétu darît?... Tomér es uzskatu sevi par patriotu. Ja kådam tavam draugam ir dzimßanas diena, tu vari viñu apsveikt, uzdåvinåt ko tådu, ko viñß/viña sen jau ir véléjies/–usies, sarîkot... viesîbas (lai piedod man tie, kas ßeit vélétos redzét populåråku vårdu). Valsts nav cilvéks.

Valsts ir tauta. Lai kå daΩreiz domåtu tie ¬audis, kas ieñem atbildîgus amatus likumdoßanas jomå, valsts ir pirmåm kårtåm tås pilsoñi un tikai péc tam – robeΩas kontüra karté, Satversme un infrastruktüra. Tu esi ßîs valsts pilsonis, un ßie ir tavi svétki. Un tu vari tos pavadît tå, kå vélies, – arî måjås pie televizora. Tomér, kå tad paliek ar t. s. patriotismu? Médz teikt, ka vecåkiem labåkå dåvana esot viñu bérnu mîlestîba, un ir skaidrs, ka tai jåbüt patiesai, nevis tikai maskai, ko var uzlikt uz vienu dienu un nodemonstrét savu pareizîbu. Patriotisms ir tévzemes mîlestîba, ßîs jütas (tåpat kå jebkuras citas) nav un nevar büt pienåkums. Rîkojies, kå uzskati par pareizu, un tu nek¬üdîsies. Viss ßeit uzrakstîtais nedaudz atgådina taisnoßanos, un bütîbå tå arî ir – péc pirmajå rindkopå uzdoto jautåjumu pierakstîßanas es mé©inåju atbildét uz tiem, un rezultåts bija viegla vainas sajüta. Tåpéc es vispirms ˚éros pie izvéles brîvîbas

aizståvéßanas, lai péc tam varétu ar droßu roku uzrakstît atbildes. Daudzi ßodien sauc sevi par kosmopolîtiem – pasaules pilsoñiem, uzskata, ka «citur dzîves lîmenis ir augståks» un uzsvérti ignoré sarunu biedra tautîbu. Reti kurß ska¬i paziño, ka zina no galvas vairåk nekå divas tautasdziesmas un prot nosaukt visus Latvijas Republikas prezidentus hronolo©iskå secîbå. Lielåkajai da¬ai ir vienalga – kådå valstî dzîvot, kådå valodå runåt, lasît, rakstît. Un pavisam maza da¬iña ßîs jau tå nelielås valstiñas iedzîvotåju spéj argumentéti pamatot savu viedokli. Tåpéc 18. novembris ir diena, kad vieni (mazåkums) iesaistås daΩnedaΩådos sarîkojumos ar sarkanbaltsarkano karogu, Raiña dzejas un brîvîbas cîñu tematiku, da¬a no påréjiem tur vienkårßi piedalås – kompånijas péc, citi (tikai nu jau citå kompånijå) klîst apkårt pa vietåm, kur var dabüt alkoholu, un atzîmé ßo dienu péc savas sapra-

ßanas, un vél citi pasmîn par maniem vårgajiem püliñiem sakårtot müsu nenormålo paaudzi kaut kådås vispåréjås grupås un rîkojas gluΩi citådi... Es séΩu relatîvi mîkstå kréslå monitora priekßå un klausos Kosheen. Un esmu gluΩi pårliecinåts, ka valsts svétkos neklausîßos vis tautasdziesmas vai dzejas lasîjumus Brîvîbas pieminek¬a priekßå, bet gan ko interesantåku un modernåku. Visticamåk, påris stundas pasédéßu pie datora vai televizora un tad ießu laukå pavérot, kå måk «rudens izgreznot Latviju». Un tomér uzskatîßu sevi par patriotu. Jo Tévzemes svétki nav tikai kalendårå ar sarkanu apzîméta diena. Tas ir rîts, kad tu paskaties pa logu un saki: «Tas ir skaisti...» Kad tu to vienu pusaizmirsto tautasdziesmu atceries tai piemérotå brîdî, nevis esi gatavs noskaitît katram pretimnåcéjam kaut vai pusi no Dainu skapja kråjumiem, pat neaptverot to jégu. Kad tev ir labi ßai zemé. ❏

Kā var mīlēt 85 gadus... Jånis Kandis, Dainis Jakovels, Paulis Zvirbulis, ... müsu Latviju? Vai tå ir tå pati mîlestîba, kas bija, kad 1918. gada 18. novembrî Tautas Padomes sédé, kas notika tagadéjå Nacionålå teåtra telpås, Ministru prezidents Kårlis Ulmanis pasludinåja Latviju par demokråtisku Republiku. Pirmo reizi vésturé tika proklaméta Latvijas valsts patståvîba, tika mé©inåts realizét latvießu tautas nacionålås paßnoteikßanås tiesîbas. Vai més par to vél atceramies tagad, kad neatkarîba ir ikdiena, to pazîstam un dzîvojam tajå? Vai més novértéjam to, kas tika izcînîts pirms 85 gadiem? Ko mums paßiem nozîmé 18. novembris? Skumji ßajå dienå ir redzét jaunießus ar alkohola pudelém, kuriem 18. novembra svétki såkas ar pirmo salüta ra˚eti un jau tik drîz beidzas ar pédéjo ugunspu˚i krastmalå virs Daugavas. Tomér lielåkai da¬ai ßî diena ir kas vairåk. Par to pårliecinåjåmies, runåjot par ßo tému ar vienaudΩiem. Kaut arî vairåkums ßo datumu nesvin, iepriecina tas, ka viñi juta îpaßu lepnumu par piederîbu ßai valstij. Lai gan aptaujåtie nespéja konkréti

atbildét uz jautåjumu: «Kur gan jüs saskatåt savu vietu nåkotné?» –, tomér gandrîz visi redzéja sevi paliekam Latvijå. Tika arî izteikta iespéja studét un strådåt årzemés, taçu neviens nepie¬åva domu tur palikt. Konstatéjåm, ka mazpilsétås svétku sajütas radîßana ir vairåk atkarîga no cilvéka paßa, jo, pieméram, Rîgå redzami svétku plakåti un pati pilséta tiek saposta jau daΩas dienas pirms svinîbåm. DaΩiem Latvijas nomalés dzîvojoßajiem vienîgais atgådinåjums ir tießraide ar svétku norisi galvaspilsétå. Tießi tåpéc 18. novembrî Rîgå ierodas cilvéki no visas Latvijas, lai sajustu vienotîbu un pårdzîvojums bütu spécîgåks. Müsupråt, tas pieråda to, ka 18. novembris joprojåm ir valsts svétki, kas tautai ir vienotîbas simbols. Kaut arî pagåjußi 85 gadi, ßie svétki nav zaudéjußi un nedrîkst zaudét savu nozîmi, tåpéc més novélam visiem ßos vårdus, ko 1918. gada 19. novembrî pauda laikraksts Baltijas Véstnesis: «Latvieti, – iegaumé ßo datumu un iekal viñu neizdzéßamu savå atmiñå. 18. novembrî 1918. gadå tavi déli atklåti atzina savu paßnoteikßanos – izsauca Latvijas brîvvalsti. Tå ir tavas otrås dzimßanas diena, sirmå Latvju tauta.» ❏

Foto: Eduards Lapsa.

2003. gada 20. novembris

11. Studentu dienas Jelgavå Juniors Jau 11. reizi Jelgavå Studentu dienås tiek rîkots konkurss Jautråkå un aspråtîgåkå Latvijas augstskola, kas pulcé lielu baru dalîbnieku un ne mazums lîdzjutéju. Íogad no RTU pretendét uz jautråkås un aspråtîgåkås titulu devås DITF komanda – RTU Spices 2003 uzvarétåji. Jau laikus, pulksten 10 no rîta, komanda RTU za¬ajå busiñå izbrauca uz Jelgavu, pa ce¬am paspéjot apspriesties un ieturét brokastis ce¬malas kafejnîcå. Ieradusies Jelgavå un re©istréjusies, DITF komanda ar nepacietîbu gaidîja pasåkuma atklåßanu. Kå parasti Studentu dienas tika atklåtas Jelgavas pils pagalmå, kurå zem plakåtiem ar savu universitåßu saîsinåjumiem pulcéjås gan dalîbnieki, gan lîdzjutéji. RTU bija dubulta reklåma, jo tika vicinåts ne tikai visiem izdalîtais standarta plakåts, bet arî liels lozungs ar saukli «RTU students arî var...» Atklåßanu vadîja Talantu fabrikas 1 finålisti Flame un Zix. Hip–hop müzikas pavadîjumå pils parkå

bariñß profesionålu Brake dance dejotåju rådîja savu prasmi, studentu bara ielenkti, kamér abi Fabrikas ståri centås iesaistît dejoßanå arî påréjo publiku. Atsaucîbas nebija, tåpéc balvas, kas bija paredzétas potenciålajiem dejotåjiem no publikas vidus, tika atdotas Brake dance speciålistiem. Arî nåkamå Zix un Flame piedåvåtå atrakcija – spridzinåt balonus, kas virtenés sasieti karåjås pie pils pagalma apgaismes stabiem, – neguva atsaucîbu. Paßås beigås lielåkå da¬a balonu tika vienkårßi nosperti. Neguvußi ceréto publikas atsaucîbu, fabrikanti noléma ˚erties pie pårbaudîtåm metodém – dziedåßanas. Iekåpußi lielå, sarkanå kravas maßînå, no visåm pusém apkarinåtå ar skañas pastiprinåtåjiem, viñi brauca studentu gåjiena priekßgalå, kas devås uz Jelgavas kultüras namu, dziedot savu populåråko dziesmu Pastoj, paravoz (kå visi droßi vien zina, tå nav viñu saceréta dziesma, bet gan aranΩéjums dziesmai no krievu filmas Íurika piedzîvojumi). Tåda veida aktivitåtém vienmér bijusi atsaucîba, jo latvießi jau ir dziedåtåju tauta un studenti it

Konkurss T/c Mols, Krasta ielå 46, 2. ståvå, tålr. 7030263, mols@lppretail.lv. U/v Centrs, Audéju ielå 16, 3. ståvå, tålr. 7018015, centrs@lppretail.lv. T/c Olympia, Åzenes ielå 5, 2. ståvå, tålr. 7625882, olympia@lppretail.lv.

Jautåjums: «Kuros Reserved veikalos ir bérnu noda¬a?»

Jüsu atbilde___________________________________________

Vårds, uzvårds_________________________________________

îpaßi. Pa ce¬am Fabrikas zvaigznes métåja diezgan novazåtus un seklus jokus, kå arî konfektes un jogurta kårbiñas, kuras kåri uztvéra pülis. Nonåkot pie Jelgavas kultüras nama, nåcås konstatét patîkamas pårmaiñas – vestibils un garderobe nesen izremontétas. Te RTU komandai vajadzéja ß˚irties no saviem lîdzjutéjiem (krietna bariña) un doties uz aizkulisém gatavoties k¬üt par jautråkajiem un aspråtî-gåkajiem, kamér lîdzjutéji devås ieñemt vietas zålé. Uz skatuves iznåca Fabrikas vadîtåjs, TV5 seja Måris Ozoliñß, kurß ßogad bija konkursa Jautråkå un aspråtîgåkå augstskola vadîtåjs. Atklåjot pasåkumu, Måris vispirms nosauca tå ©enerålsponsoru – Bauskas alu – un påréjos sponsorus: TV5, klubs Jelgavas baltie krekli, türisma a©entüra Kolumbs, Rîgas piensaimnieks, Oriflame, Hanzas maiznîca, Hansabanka u. c. (mé©iniet atceréties, kå vélåk izrådîjås, tas noder). Konkurså tika pieteiktas deviñas piedaloßås komandas: RTU, LU, Vidzemes augstskola, LPA, biznesa augstskola Turîba, RPIVA, Rézeknes augstskola, Banku augstskola, LLU. Tad Måris skatîtåjus iepazîstinåja ar Ωüriju, kuras saståvå bija septiñi cilvéki, to skaitå Normunds Jakußonoks – kluba Çetri balti krekli pårståvis – un pirmås Fabrikas zvaigzne jelgavnieks Brokeris. Pirmais konkurss, kurå dalîbniekiem nåcås méroties spékiem, bija komandas vizîtkarte. RTU komanda Reti traki ünikumi bija sa©érbußies mikipe¬u térpos, un viñu sauklis bija Gribu, varu, daru. LU komandai Za˚iem migu, Låçiem Rîgu pasåkuma DJ sajauca uznåciena müziku (uzlika müséjo), taçu viss beidzås labi un viñi uzståjås ar lozungu Kvalitåte par sapråtîgu cenu. Vidzemes augstskolas komanda ar pacilåjoßo nosaukumu Viagra centås ieståstît, ka viñu studentiem IQ (intelekta koefi-

cients) ir 230. LPA Avårijas brigådes students izglåba pasauli, kad to nespéja ne supermens, ne betmens, ne påréjie zinåmie meni. Saldie no Turîbas uzståjås ar dejojoßu baltu ka˚i un çetriem vîriem melnå, apgalvojot, ka ne tikai skaistais izglåbs pasauli, bet arî turîba un pråts. Uznåkot RPIVA komandai, såka jau k¬üt neinteresanti – mazais, atraktîvais komandas kapteinis bija piedalîjies ßai konkurså jau visus iepriekßéjos piecus gadus (cik ilgi tad viñiem tur ir jåmåcås?). Taçu priekßnesums kå vienmér bija interesants – varoñi, tå sauca komandu, uzståjås ar pårveidotu dziesmu no teåtra izrådes Íveiks, un izdevås labi. Priekßnesumu ar zå©iem demonstréja Rézeknes augstskolas komanda ar piemérotu nosaukumu Zå©a zobi. Tika konstatéts, ka vienotîbå ir spéks. Pasaules iedzîvotåji iedaloties divås da¬ås – vieni, kas saka «Més esam klåt», otri, kas saka «O, viñi ir klåt». «Més esam klåt!» uznåkot uz skatuves, iesaucås Banku augstskolas Ûipçiki. Skanot milzîgåm ovåcijåm, pédéjie savu vizîtkarti demonstréja måjinieki LLU komanda AmbråΩa. Tå saståvéja no komandas vadîtåja baltå halåtå, cilvéka uzvarétåja, cilvéka siera (puisis gåzmaskå), komandas locek¬a un cilvéka ar pannas paliktni pie pieres. Kå nåkamo uzdevumu Måris Ozoliñß pieteica måjås sagatavoto priekßnesumu Studenta dzîve kå realitåtes ßovs. Pirmå atkal uzståjås RTU komanda, kuras çetri dalîbnieki bija ietérpußies kartona kastés, piektais attéloja Einåru (kådu, tas droßi vien jau ir skaidrs). Einårs no katra studenta kartona kastes noplésa lapu, zem kuras bija studenta cena – visiem viena – Ls 8. Íovå uzvaréja tikai viens students, påréjie bija vai nu brå˚is, parådnieks, vai ar blakusproduktu véderå. Neveiksmîgi priekßnesums såkås LU komandai, kuri gribéja büt moderni un izmantot liela ekråna un datora projektora palîdzîbu, taçu tehnika viñus pievîla un pirmais mé©inåjums neizdevås. Vérojot, kå neveiksmîgais konkursants ñemas ap datoru, no zåles skanéja diezgan

Rîgas Tehniskås universitåtes laikraksts

St. apl. nr./personas kods*________________________________ Kontakttålrunis_________________________________________

Aizpildîtu konkursa anketu jåiemet JI redakcijas pasta kastîté, Ka¬˚u ielå 1–319 vai atbildi jåsüta elektroniski: konkurss@rtu.lv. Atbildes gaidåm lîdz 28. novembrim. Konkursa uzvarétåju vårdi tiks publicéti JI 4. decembra numurå. Balvas no Reserved un RTU. * Konkurså, protams, var piedalîties ne tikai studenti, bet arî RTU måcîbspéki un darbinieki!

Redaktore Rüta Lapsa. Re©istråcijas apliecîbas numurs 0438. Redakcijas adrese: Ka¬˚u ielå 1 – 319, Rîgå, LV–1658. Tålr.: 7089321, fakss: 7089489, e–pasts: ji@adm.rtu.lv. JI var lasît internetå: www.rtu.lv. Makets: Eduards Lapsa. Kråsu dalîjums: BCCS Repro. Druka: SIA Landas. Metiens: 1000 eksemplåru. Redakcijas viedoklis ne vienmér sakrît ar rakstu autoru viedokli.

2003. gada 20. novembris

Studentu klubå un Kultüras centrå 21. novembrî plkst. 18 RTU Mazajå zålé RTU stîgu ansamb¬a Gaiva un Valmieras müzikas skolas vijolnieku ansamb¬a koncerts Tu esi elpa Dieva pasaulé.

22. novembrî plkst. 16 RTU Aulå koru koncerts. Piedalås: RTU sievießu koris Delta, Ventspils augstskolas koris, LLU koris Ozols un Rîgas amatniecîbas vidusskolas koris.

11. Studentu dienas Jelgavå >>> nesaudzîgi izsaucieni: «Control, Alt, Delete», «Vispirms jåieslédz», un beigås vienkårßi «projåm jåiet». Otrs mé©inåjums bija veiksmîgåks, un LU parådîja diezgan veiksmîgi parodétas daΩådu produktu reklåmas par tému Students un viña dzîve. Kå labåkie izcélås RPIVA un Rézeknes augstskola (vismaz sprieΩot péc aplausiem). Pirmie parodéja édnîcu, otrie attéloja studentus, kuri lido lidmaßînå sakarå ar studentu apmaiñas programmu Marazmus. Galu galå viñi nolaidås teletübiju zemé, taçu beigås tas viss izrådîjås sapnis. Protams, jåpiemin arî måjinieki – LLU, kuri mazliet parodéja Talantu fabriku, mazliet kopmîtnes, mazliet realitåtes ßovu kå tådu, un visi ßie mazliet saplusojås vienå ¬oooti garå priekßnesumå, daudz ilgåkå par påréjiem. Péc måjasdarba prezentéßanas Ωürija devås apspriesties, lai noskaidrotu, kuras komandas iek¬uvußas finålå un kuras spéli neturpinås. Pa to laiku Måris Ozoliñß izspéléja vairåkas spéles ar publiku. Pirmajå uz skatuves tika aicinåti trîs studenti, un pirmie aizskréja müsu paßu lîdzjutéji no RTU. Uzdevums bija vienkårßs: kurß atcerésies un nosauks visvairåk pasåkuma sponsoru (te nu der atceréties sponsoréjoßo firmu nosaukumus. Kådi tie bija?). Otrs skatîtåju uzdevums bija aizgüts no realitåtes ßova Fabrika 1, jo uz skatuves tika aicinåti viens zéns un viena meitene, kuriem vispirms vajadzéja viens otram teikt mî¬vårdiñus, kuram pirmajam beidzas, tas zaudé. Uzvaréja meitene. Péc tam nåcås vienam otru nolamåt (bez pîîî vårdiem), un ßeit stipråks un zinoßåks izrådîjås dΩeks. Pédéjå skatîtåju spéle bija visinteresantåkå. Divåm komandåm, pa çetriem cilvékiem katrå, vajadzéja no saviem ap©érbiem uztaisît péc iespéjas garåku virvi. Papildu balvas ieguva puisis, kurß pirmais novilka bikses, (pavisam tådu bija trîs) un meitene, kas novilka krüßturi (T–krekliñß gan palika mugurå). Kad skatîtåji bija gana izsméjußies par savu biedru åkstîbåm uz skatuves, atgriezås Ωürija un pazi-

ñoja tås çetras komandas, kuras iek¬uvußas finålå: LU, RPIVA, Vidzemes augstskola un LLU. Kå redzams, müséjie arî ßogad finålistos neierindojås. Pirmais finåla uzdevums komandåm bija parådît, kå uz vientu¬as salas viñi varétu izdzîvot ar trîs priekßmetiem, kuru sarakstu katra komanda ieguva no rîta re©istréjoties. Pirmie uzståjås LU, kuriem lîdzi uz salas bija parastais zîmulis, tramvaja bi¬ete un lüpu kråsa. Izdzîvot nåcås grüti, jo studentiem uzbruka monstrs, kuram vispirms iebaroja bi¬eti, tad zîmuli un, tå kå viñß joprojåm bija izsalcis, iedeva arî lüpu kråsu, no kuras briesmonis nomira, jo tajå, lük, esot bijis par daudz konservantu. Otrie uz skatuves kåpa Vidzemes augstskola, kuras ce¬a somå slépås ß˚éres, cepums un ausu bakståmie kociñi. Izdzîvoßanas åbece bija vienkårßa – kamér broileris grieza sev nagus, viñu uzbaroja ar cepumu un tad nosita ar ausu bakståmo. (Robinsons gan bija mu¬˚is, tas taçu ir tik vienkårßi!)

30. novembrî plkst. 12 RKTMC Mazå ©ilde VI Bérnu un jaunießu vokålistu konkursa Putnu bérni laureåtu koncerts un apbalvoßana. Koncerta reΩisore – Asja Visocka.

30. novembrî plkst. 19 koncertzålé Ave sol RTU vokålås grupas Putni 10 gadu jubilejas koncerta atkårtojums. Bi¬etes RTU Kultüras centrå un koncertzålé Ave sol.

LLU komanda vispirms nosita ragulopu, tad viñu izmekléja rektåli (vai citiem vårdiem – anåli) un no turienes izvilka avîzi – «beidzot kå cilvéki varésim...», pildspalvu – «ar ko samaisît téju» un acu énas – «lai pabeigtu gråmatu... Izkråso pats». Konfekte, matu Ωeleja un tualetes papîrs uz vientu¬as salas piederéja RPIVA komandai, taçu viñi guléja saulé un neko nedarîja, tåpéc viss sabojåjås, bet tas nekas – viñus drîz tik un tå izglåba. Kad visi laimîgi bija izdzîvojußi, komandu kapteiñi sacentås savå starpå dziedåßanas prasmé. Dziesma bija viena – Aijå, Ωü–Ωü, bet Ωanru, kådå to izpildît, katrs izlozéja citu. LLU tika metåls un nodziedåja diezgan labi, LU kapteinis centås pazîstamo ßüpu¬dziemu izpildît roka ritmos, bet neiznåca, Vidzemes augstskolai ar operu arî påråk neveicås, un RPIVA labåk nodejoja, nekå nodziedåja repa stilå. Kad kapteiñi bija mérîjußies spékiem dziesmu karos, Ωürija atkal aizgåja apspriesties, un pa to laiku uzståjås meiteñu deju grupa Benefice. Pa vidu tika noskaidrota arî skatîtåju simpåtija – tika mérîti

ovåciju decibeli, katrai komandai iznåkot uz skatuves. Uzvaréja LLU. Pirms Ωürijas gala sprieduma uz skatuves uznåca sponsoru pårståvji, un türisma a©entüras Kolumbs simpåtiju balvu sañéma Vidzemes augstskola, sporta kompleksa Zemgale pårståvis par savu simpåtiju atzina RPIVA. Visbeidzot katrs Ωürijas loceklis nosauca un apbalvoja kådu no augstskolåm, pieß˚irot tåm interesantus titulus: Banku augstskola – Repßticîgåkå, Turîba – Romantiskåkå, Rézeknes augstskola – Ûüpgalîgåkå, RTU – Rüpnieciskåkå. Arî finålistes ieguva titulus – par Reålåko komandu atzina LPA, par Futüristiskåko – LU, par Komiskåko – RPIVA. Beigås visiem jau bija viss skaidrs un Brokeris varéja nemaz nepaziñot (viñß, protams, paziñoja) uzvarétåju un titula Jautråkå un aspråtîgåkå ieguvéju – Latvijas Lauksaimniecîbas universitåti (kåds brînums!). Konkurss bija noslédzies, un, lai gan neieguvußas uzvaru un netikußas finålå, RTU mikipeles nenoskuma. Viñas tåpat zina, ka ir labåkås. Gan jau nåkamgad to sapratîs arî citi. ❏

Foto: Oskars Priede.

RTU komanda Jelgavas pils pagalmå.

2003. gada 20. novembris