�
�
�
��
��
Nr. 8 (1300) 2005. gada 8. decembris
��
���
�
R Ī G A S
T E H N I S K Ā S
U N I V E R S I T Ā T E S
A V Ī Z E .
I Z N Ā K
K O P Š
Zelta pūce – A. Strakovam 29. novembrī a/s Grindeks jaunizveidotā fonda Atbalsts zinātnei un izglītībai balvu pasniegšanas svinīgajā ceremonijā a/s Grindeks un Latvijas Zinātņu akadēmijas balvu Zelta pūce un prēmiju saņēma RTU profesors Andris Strakovs. Laureātu raksturoja LZA Ķīmijas, bioloģijas un medicīnas nodaļas priekšsēdētājs akadēmiķis Raimonds Valters: – Andris Strakovs, LZA akadēmiķis,
habilitēts ķīmijas doktors, RTU profesors, valsts emeritētais zinātnieks saņem LZA un a/s Grindeks balvu par ieguldījumu ārstniecības vielu speciālistu sagatavošanā un sasniegumiem heterociklu ķīmijā. Visa profesora Andra Strakova dzīve ir saistīta ar RPI (tagad RTU) Ķīmijas (tagad Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas) fakultāti. Šeit noiets ceļš no aspiranta līdz profesoram, Organiskās
Balvu pasniedz Grindeks valdes priekšsēdētājs V. Jākobsons un LZA prezidents J. Ekmanis.
sintēzes un biotehnoloģijas katedras vadītājam, izaudzināti desmit zinātņu doktori, lasīti lekciju kursi farmācijas ķīmijā un tehnoloģijā, bioloģiski aktīvo savienojumu ķīmijā un citos priekšmetos. No 1974. gada līdz 1985. gadam Andris Strakovs bija RPI zinātņu prorektors, tie bija zinātniskā darba uzplaukuma gadi Rīgas Politehniskajā institūtā. Laureāta zinātniskais darbs sākās profesora Gustava Vanaga un docentes Emīlijas Gudrinieces vadībā par indāndiona atvasinājumu sulfurēšanu. Arī turpmākie pētījumi noritēja Rīgas ķīmiķu – profesora Gustava Vanaga – skolas zinātnieku tradicionālajā gultnē, tā bija heterociklu sintēze uz acilētu 1,3diketonu bāzes un šo heterociklu īpašību pētījumi. 1972. gadā Andris Strakovs kopā ar Emīliju Gudrinieci par šiem pētījumiem saņēma LZA Gustava Vanaga balvu. Heterociklu ķīmijas jomā Andris Strakovs ir publicējis vairāk nekā 300 zinātnisku darbu, referējis daudzās konferencēs, vadījis LZP projektus un starptautiskus līgumdarbus. Fakultātē, kā tas ir veicies daudziem mūsu fakultā-
0 7 .
0 2 .
1 9 5 9
Trīs RTU profesori ievēlēti par LZA korespondētājlocekļiem 24. novembrī notika Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājlocekļu vēlēšanas. Apsveicam profesori Māru Juri (MLĶF), profesoru Konstantīnu Didenko (IEF) un profesoru Vladimiru Kasjanovu (MLĶF) ar ievēlēšanu par LZA korespondētājlocekļiem! tes profesoriem, Andris Strakovs atradis savu dzīvesbiedri Intu, ar kuru kopā ir veikts zinātniskais darbs un publicēti vairāk nekā 80 kopēji zinātniski raksti. Intai un Andrim Strakoviem ir meita Ata – fizikas maģistre – un divi mazdēli Kārlis un Andris. Laureāta mīļākais sarunu temats ir par mazdēlu veiksmēm, it īpaši par vecākā mazdēla Kārļa sasniegumiem starptautiskās olimpiādēs un svešvalodu apguvē. Andri Strakovu ik dienu varam sastapt strādājam laboratorijā vai bibliotēkā. Apsveicu un novēlu turpmākus radošus panākumus! Foto: Alma Edžiņa
RTU sadarbosies ar Cēsu pilsētas domi un Draudzīgā aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāziju EGITA KANCĀNE, Informācijas centra korespondente Pirmdien, 28. novembrī, RTU rektors Ivars Knēts, Cēsu pilsētas domes priekšsēdētājs Gints Šķenders un Draudzīgā aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas (DACVĢ) direktore Dace Eglīte (attēlā) parakstīja sadarbības līgumu par tehniskās izglītības popularizēšanu Cēsu pilsētas un rajona jauniešu vidū. Līgums tika parakstīts ar nolūku orientēt Cēsu pilsētas un rajona jauniešus apgūt tādas profesijas, kas atbilst Latvijas Republikas sociāli ekonomiskajai virzībai un Cēsu pilsētas un rajona prioritātēm un attīstībai. Lai uzlabotu vidējās izglītības kvalitāti Cēsīs un rajonā, līgums paredz pievērst īpašu uzmanību matemātikas, fizikas, ķīmijas, informātikas mācīšanas metodikai DACVĢ, kā arī dažādu izglītojošu pasākumu organizēšanu Vidzemes novada skolēniem. Paredzēts, ka DACVĢ audzēkņi tiks ne vien iepazīstināti ar RTU piedāvātajām studiju programmām, bet ģimnāzistiem būs iespēja arī apmeklēt RTU laboratorijas. Universitāte apņemas sniegt atbalstu ģimnāzistiem pētniecības darbu veikšanā. Īpaši ieinteresēts veiksmīgā sadarbības norisē ir RTU prorektors Leonīds Ribickis, viņš līguma parakstīšanas svinīgajā ceremonijā solīja personiski tikties ar Cēsu rajona un pilsētas skolēniem, lai iepazīstinātu viņus ar aktuālākajiem zinātnes jautājumiem. Būdama valsts tehnisko zinātņu centrs, RTU palīdz topošajiem studentiem pievērsties eksaktajām zinātnēm un izvēlēties darba tirgū pieprasītākās profesijas. RTU mācību prorektors Elmārs Beķeris atzīst: «Latvijas izglītības sistēmā pastāv vairākas būtiskas problēmas, kuru dēļ jauniešiem radusies nepatika pret eksaktajiem mācību priekšmetiem un nevēlēšanās tos apgūt. Lai motivētu skolēnus pievērsties eksaktajām zinātnēm, augstskolai jāsāk sadarbība ar vispārējās vidējās izglītības
mācību iestādēm. Jācenšas panākt, lai eksakto priekšmetu apguve kļūtu pievilcīgāka, un jāatbalsta ārpusskolas aktivitātes visdažādākajās tehnisko zinātņu jomās. Kad DACVĢ izteica vēlmi sadarboties ar RTU, augstskolas vadība šo priekšlikumu labprāt akceptēja. Tas ir viens no veidiem, kā veicināt jauniešu izpratni par būtisko tehnisko zinātņu lomu mūsdienu pasaulē.» Sadarbības līgums ar DACVĢ tehniskās izglītības popularizēšanai Cēsu pilsētas un rajona jauniešu vidū ir pirmais šāda veida līgums, ko RTU noslēdz ar kādu no Latvijas reģionu skolām. RTU rektors Ivars Knēts izteica cerību, ka augstskolas un ģimnāzijas sadarbība būs ilgstoša un pamatīga, jo RTU nepieciešami tādi vidusskolu absolventi, kas ir zinoši tieši eksaktajos mācību priekšmetos, un ka nākotnē šāda sadarbība ar Foto: Elmārs Beķeris vispārējās vidējās izglītības mācību iestādēm vērsīsies plašumā.
2
INFORMĀCIJA
2005. gada 8. decembris
Balvas saņem a/s Energofirma «Jauda» studentu darbu konkursa laureāti SANDRA VĪTOLIŅA 16. novembrī norisinājās ikgadējais a/s Energofirma «Jauda» seminārs Jūsu vēlmes, mūsu risinājumi, kura laikā tika apbalvoti a/s EF «Jauda» organizētā konkursa Par gada labāko studentu izstrādāto projektu vai bakalaura/maģistra darbu energobūvniecībā laureāti. Konkursa mērķis ir attīstīt un nostiprināt ražošanas uzņēmuma un augstskolas sadarbību speciālistu sagatavošanā, paaugstināt studentu projektu, bakalaura/maģistra darbu kvalitāti, kā arī sekmēt jaunu materiālu un progresīvo tehnoloģiju ieviešanu ražošanā. Izvērtējot darbus, tika ņemta vērā tēmas aktualitāte, jauno tehnoloģiju un materiālu izmantojums, kā arī darba izpildes un noformējuma kvalitāte. Pasniedzot naudas balvas studentiem un atzinības rakstus darbu vadītājiem, a/s EF «Jauda» prezidents Jānis Šimins atzīmēja, ka uzņēmumos, tostarp a/s EF «Jauda», trūkst tehnisko speciālistu. Daļa jaunatnes dodas uz ārzemēm, daļa studējot izvēlas vieglāko ceļu, kurā nav jāapgūst tādi priekšmeti kā fizika, ķīmija un matemātika. Tāpēc a/ s EF «Jauda», rīkojot šo studentu darbu konkursu, kaut nedaudz cenšas rosināt jauniešu studijas tehniskās nozarēs.
A/s EF «Jauda» prezidents J. Šimins pasniedz atzinības rakstu konkursa uzvarētājam O. Borščevskim. Foto: Dainis Dērics
Par šā gada a/s EF «Jauda» konkursa Par gada labāko studentu izstrādāto projektu vai bakalaura/maģistra darbu energobūvniecībā 1. vietas ieguvēju kļuva Oļegs Borščevskis ar inženierprojektu Zemsprieguma elektrotīkla rekonstrukcija
Rīgā, Stabu ielā, šā darba vadītājs – inž. A. Zakarevskis. Inženierprojektā ir apskatīta elektroapgādes rekonstrukcija Stabu ielas posmā, kur novecojušos kabeļus rekonstrukcijas gaitā paredzēts nomainīt pret jauniem kabeļiem ar plast-
masas izolāciju, kā arī rekonstruēt vienu transformatoru apakšstaciju un uzstādīt jaunu KTA. Rihards Elmanis-Helmanis konkursā piedalījās ar Dr. h. inž. V. Pugačeva vadīto inženierprojektu REBIR elektroinstrumenta dzinējs ar pastāvīgo magnētu ierosmi un ieguva 2. vietu. Inženierprojektā pārrēķināts firmas Rebir rokas elektroinstrumentu maiņstrāvas kolektordzinējs uz līdzstrāvas tipa dzinēju ar pastāvīgo magnētu ierosmi, atstājot vairākus dzinēja elementus, piemēram, enkura garumu un tā diametru, ventilatoru, gultņus u. c. Par profesora Dr. inž. K. Ketnera vadīto bakalaura darbu Sausie spēka transformatori Marina Sivko ieguva 3. vietu. Darbā tiek apskatītas sauso spēka transformatoru priekšrocības salīdzinājumā ar eļļas un sovtola transformatoriem. 3. vietas ieguvēja ir arī Diāna Žalostība ar maģistra darbu Veivletu izmantošana Daugavas caurplūdumu analīzei, darba vadītājs profesors Dr. h. inž. J. Barkāns. Maģistra darbā galvenā uzmanība veltīta laika rindu veivletu analīzes metodei, kā arī piedāvāts algoritms Daugavas un citu upju caurplūdes izvērtēšanai.
RTU centrālajā ēkā – bezvadu internets E. KANCĀNE Otrdien, 29. novembrī, RTU centrālajā ēkā Kaļķu ielā 1 219. auditorijā tika atklāts bezvadu interneta piekļuves tīkls, kas ar portatīvajiem datoriem bez maksas ļaus piekļūt internetam. Atklājot bezvadu interneta tīklu, sadarbības vienošanos parakstīja visu projektā iesaistīto pušu pārstāvji: RTU rektors Ivars Knēts, Hansabankas valdes loceklis Ģirts Bērziņš un Lattelekom mārketinga vadītājs Andris Avotiņš.
Bezvadu interneta ierīkošanas iniciatori bija Hansabanka un Lattelekom. Lai RTU mācībspēki, vieslektori un studenti varētu novērtēt bezvadu interneta priekšrocības, bezvadu internets bez maksas universitātē būs pieejams gadu. Pēc tam augstskolas vadībai tiek piedāvāts izvērtēt tā lietderību un pozitīva sprieduma gadījumā ierīkot bezvadu interneta pieeju par attiecīgu pakalpojuma abonēšanas maksu. Kā svinīgajā bezvadu interneta tīkla atklāšanas ceremonijā atzina Hansa-
RTU rektors Ivars Knēts un Lattelekom mārketinga vadītājs Andris Avotiņš.
bankas valdes loceklis Ģirts Bērziņš, uzvarot konkursā par valsts garantēto studentu un studējošo kredītu, tieši Hansabankai radās ideja par bezvadu interneta ierīkošanu lielākajās valsts augstskolās. «Īstenojot šo ieceri, Hansabanka sadarbībā ar Lattelekom sniedz ieguldījumu sabiedriskās vides demokratizēšanā. Lai gan bezvadu internets pagaidām ir ekskluzīva lieta, ar laiku tas ienāks augstskolās, tāpat kā savulaik tajās ienāca elektrība,» sprieda Ģ. Bērziņš. Savukārt Lattelekom mārke-
tinga vadītājs Andris Avotiņš atzina, ka bezvadu interneta tīkls lietotājiem sniedz lielāku brīvību un komfortu: «Mūsu uzdevums ir sniegt jums iespējas, jūsu – izmantot šo iespēju, lietojot bezvadu interneta tīklu un novērtējot tā sniegtās ērtības.» RTU rektors I. Knēts pateicās par sniegto iespēju un prognozēja, ka bezvadu interneta tīklu, pildot mācību uzdevumus, izmantos ne tikai RTU mācībspēki, bet arī studenti un ka jau tuvākajā laikā gan 219. telpa, gan gaitenis līdzās tai kļūs par iecienītu bezvadu interneta lietotāju vietu. RTU ir ceturtā no iecerētajām deviņām Latvijas augstskolām, kur, sadarbojoties Hansabankai un Lattelekom, tiek ierīkota bezvadu interneta piekļuve jeb Wi-Fi tīkls. Līdz šim ar Hansabankas un Lattelekom atbalstu bezvadu tīkls jau ticis izveidots RSU, Rīgas Starptautiskajā ekonomikas un biznesa administrācijas augstskolā, kā arī Latvijas Policijas akadēmijā. Lai lietotu Wi-Fi bezvadu internetu, nepieciešams dators ar aktivizētu bezvadu tīkla karti (WLAN), kas jaunākajos portatīvo datoru modeļos jau ir iebūvēta. RTU telpās bezvadu interneta lietošana ir bezmaksas, tāpēc lietotājvārds un parole nav jāiegādājas.
2005. gada 8. decembris
STARPTAUTISKO UN SABIEDRISKO ATTIECĪBU DEPARTAMENTĀ
3
Studijas Lundas Universitātē vainagojas ar panākumiem konkursā DACE AUMELE, APF 3. kursa studente Lundas Universitāte izveidota 1666. gadā un ir lielākais augstākās izglītības un izpētes centrs Zviedrijā. Universitātē ir astoņas fakultātes, dažādi izpētes centri un skolas. Administrācija atrodas Lundā, bet daži akadēmiskie un izpētes centri izvietoti blakus vienai no trim Zviedrijas lielākajām pilsētām – Malmei. Universitātei ir arī campus Helsingborgā, kā arī daži centri pilsētā Skonē. Lunda ir viduslaiku pilsēta, mūsdienās tās pamatiedzīvotāji ir studenti. Vasarā pilsēta ir gandrīz izmirusi, bet ziemā, viskarstākajā studiju laikā, pilsētā mutuļo dzīve. Katra semestra sākumā universitātē valda apjukums, visi skrien, meklē un atrod savus ikdienā mērojamos ceļus uz kopmītnēm, fakultātes ēkām. Lundas iedzīvotāji ir pie tā pieraduši un labprāt palīdz studentam atrast vajadzīgo. 2004. gada decembrī devos uz Lundas Universitātes tehnoloģijas institūtu LTH (Lund Institute of Technology) studēt kā Socrates/Erasmus programmas studente. Šī fakultāte ir viena no vecākajām un lielākajām visā Skandināvijā. Man kā Erasmus programmas studentei tika piedāvāti šādi izvēles pamatkursi: * Architectural Conservation and Restoration: Modernistic Architecture, Professor Kerstin Barup; * Laboratory for Spatial Experiments (CC – Creative Competition, theory and application), Professor Abelardo Gonzalez; * Urban Planning: The New Urban Landscape, Professor Johan Rådberg. Papildus tam varēju apgūt arī papildkursus: * Urban Planning: Landscape and Garden, Professor Peter Siöström; * Laboratory for Spatial Experiments (Contemporary Design Process in Architecture), Pawel Szychalski; * Architectural Conservation and Restoration: Theory and Practice in Conservation and Restoration, Professor Kerstin Barup; * An Outline of Scandinavian Urbanism, lecturer David Sim; * Architecture in Extreme Environments (Artefacts and Reality), Professor Maria Nyström. Izvēlētais kurss bija jāapstiprina līdz aizbraukšanai, bet es biju informēta, ka savu izvēli varēšu mainīt līdz pēdējam brīdim. Semestra sākumā profesori iepazīstināja mūs ar pamatkursiem, un mums nākamajā dienā pēc prezentācijas bija jāpaziņo sava gala izvēle. Prezentācijā mani visvairāk ieinteresēja profesora Abelardo Gonsalesa piedāvātais kurss Laboratory for Spatial Experiments (CC – Creative Competition, theory and application), taču es nedaudz šaubījos, vai ar to tikšu galā. Kā papildkursu izvēlējos An Outline of Scandinavian Urbanism pie lektora Davida Sima. Tiesa gan, gaidītā Davida Sima vietā šo kursu lasīja Ingrida Jernefelta. Konservatīvie zviedri nemaz nav tik strikti un uzsver, ka jāgūst prieks no mācīšanās procesa, un viņi ir gatavi darīt visu iespējamo, lai apmaiņas students augstskolā justos labi. Universitātē pavadīju lielāko daļu laiku: katru darbadienu no pulksten 10 rītā līdz 17–18 vakarā. Studentu rīcībā ir studiju telpas, katram studentam sava darba vieta pie galda, kā arī divas telpas ar apmēram 100 datoriem, kur ar savu paroli un pieteikumvārdu tiek klāt praktiski jebkurā laikā. Jebkurā, jo arī naktis var pavadīt tur – katram studentam ir sava ieejas karte, kas ļauj iekļūt universitātē arī nakts stundās un brīvdienās. Studiju darbs pie profesora Abelardo Gonsalesa tika organizēts, studentus sadalot pēc pašu vēlmēm veidotās grupās un piesakoties profesora izvēlētajiem konkursiem, kas tiek rīkoti dažādās pasaules malās, – konkrētajā semestrī konkursi bija izsludināti
Vācijā, Turcijā un turpat Zviedrijā. Ja ir vēlēšanās, students var strādāt arī viens pats, bet tas nozīmē lielāku atbildību, un darbs var nebūt tik interesants, jo tā tapšanas laikā nav bijis kontakta un diskusiju ar citādi domājošiem. Strādājot individuāli, students liedz sev iespēju iepazīt citus, dalīties pieredzē un mācīties strādāt komandā. Es visu semestri strādāju kopā ar meiteni no Austrijas Mariamu un puisi no Kalifornijas Miki. Darbs bija interesants, un, kaut arī ne vienmēr viss gāja gludi, mēs sasniedzām labu rezultātu. Visi trīs bijām atšķirīgi, bet mūs vienoja kopējs mērķis – vēlēšanās no mācību procesa gūt maksimālo! Sadraudzējamies arī ar citu grupu, kurā bija studenti no Malaizijas, Indonēzijas, ASV un Zviedrijas. Šie kontakti ir palikuši visnoturīgākie līdz pat šai dienai. Studiju darbs nebija viegls un prasīja ļoti daudz pūļu un darba. Jau nākamajā dienā pēc uzdevuma saņemšanas bija jāparāda pirmās idejas. Šajā ideju prezentēšanā kā klausītāji piedalījās visa grupa un mācībspēki. Līdz ar to katra ideja tika pamatīgi apspriesta, un diskusijās noskaidrojās, vai konkrētā ideja ir dzīvotspējīga vai ne. Darba tālākajā gaitā katru nedēļu bija jāpiesakās pie profesora uz pārrunām. Katru otro nedēļu notika prezentācijas, kurās ar saviem darba rezultātiem iepazīstinājām visas pārējās grupas un profesorus. Reizēm tās notika universitātes gaitenī, un klausītāju lokam varēja pievienoties arī garāmejošie zviedru studenti. Pārrunās ar profesoru valdīja patīkamā gaisotne, bija sajūta, ka viņš saprot darbu labāk par pašu autoru. Viņš iesaka virzienu, kur meklēt tālāk, kādas grāmatas lasīt, kuras mājaslapas skatīt, kuru daļu uzsvērt, pie kuras vairāk piestrādāt. Profesori un lektori ir ļoti atsaucīgi, palīdz studentiem izvēlēties gan darbu tēmas, gan izstrādāt ceļojuma maršrutus ne tikai pa Zviedriju, bet arī pārējo Skandināviju. Manuprāt, profesora Gonsalesa kurss un darba metode ir laba tāpēc, ka māca atrast ideju un pasniegt to tā, lai tā būtu rādāma arī konkursa žūrijai. Students iemācās uzticēties instinktiem un atrast ceļu uz to, ko katrs indivīds arhitektūrā meklē. Otru manis izvēlēto kursu, kas bija lekciju un ekskursiju apvienojums, uzskatu par labāko veidu, kā mācīties. Lektore Ingrida Jernefelta centās katrā lekcijā pieaicināt savus draugus arhitektus kā vieslektorus un piedāvāja ļoti interesantas lekcijas par dažādām tēmām. Radās kopiespaids par Skandināvijas arhitektūru, ko arī solīja kursa nosaukums. Notika arī semināri, kuros visi, izlasījuši vienu un to pašu vielu, sanāca kopā, pārrunāja lasīto un dalījās pieredzē un pārdomās ar citiem. Zviedriem patīk semināri, tāpēc diskusijas telpas ir gandrīz visur. Kursa nobeigumu un novērtējumu studenti saņem par eseju, kas jāraksta par ieinteresējušo tēmu. Arī sadzīves apstākļi Lundā bija ļoti labi. Vēl mājās esot, izvēlējos sev tīkamu dzīvesvietu, izvēles iespējas tiešām ir plašas. No studijām brīvajā laikā par garlaicību nevarēja sūdzēties, jo Lunda piedāvā interesantas izklaides un studentu organizācijas katru nedēļu rīko internacionālus pasākumus. Kas būtu jāzina pirms došanās uz Lundu? Svarīga ir atbildības izjūta, jo tu pārstāvi savu valsti. Īpaši svarīgi to apzināties tāpēc, ka Lundas universitāte katru gadu uzņem tikai vienu cilvēku no Baltijas valstīm. Manu atbildības izjūtu pastiprināja tas, ka manas studijas Lundā atbalstīja Valsts kultūrkapitāla fonds. Pagājušā gada pavasara semestra darbs un studijas Lundā vainagojās ar panākumiem. Mans un Miriamas kopdarbs tika nominēts profesora Gonsalesa projektu konkursā Zviedrijā un iekļuva desmit labāko projektu vidū no 50 iesniegtajiem. Oficiālā labāko projektu apbalvošana notika Stokholmā. Būt pirmajā desmitniekā nozīmē daudz. Prieks par atzinību un atkalredzēšanos, kā arī par apmaksātu ceļu un naudas balvu. Kādu laiku konkursa darbi, arī mūsējais, būs apskatāmi internetā: http://www. akademiskahus.se/index.php?id=1036.
4
INFORMĀCIJA
2005. gada 8. decembris
Dānijas valdības stipendijas Izglītības un zinātnes ministrija izsludina pieteikšanos uz Dānijas valdības piedāvātajām stipendijām 2006./2007. mācību gadā studijām un pētniecības darbu veikšanai Dānijā. Prasības kandidātiem: - labas dāņu vai angļu valodas zināšanas; - jābūt vismaz vecāko kursu studentam. Iesniedzamie dokumenti: - pieteikuma anketa (www.ciriusonline.dk/default.asp?id=829); - curriculum vitae (obligāti jāparaksta); - apstiprinātas izglītības dokumentu kopijas (var apstiprināt augstskolas Starptautisko attiecību centrā); - apliecinājums par angļu valodas zināšanām (jāaizpilda speciāla veidlapa, kas atrodama: www.ciriusonline.dk/default.asp?id=829); - vēstule par uzņemšanu vai ielūgums no uzņēmējas institūcijas Dānijā; - divas ieteikuma vēstules no tās augstskolas pasniedzējiem, kurā patlaban studē (tiem, kas Dānijā studēs);
- viena ieteikuma vēstule no tās institūcijas vadītāja, kurā pašlaik strādā (tiem, kas veiks pētniecības darbu); - publikāciju saraksts, norādot publikāciju nosaukumus un publicēšanas gadus, kā arī publikāciju kopsavilkumi, tulkoti angļu valodā (tiem, kas veiks pētniecības darbu). Mākslas un arhitektūras studentiem jāpievieno savu darbu fotogrāfijas. Mūzikas studentiem jāpievieno izpildītā darba ieraksts kasetē vai CD. Dokumentiem jābūt tulkotiem angļu valodā. Lūdzam iesniedzamos dokumentus sakārtot minētajā secībā. Stipendijas tiek piešķirtas uz laiku no 2 līdz 9 mēnešiem. Papildu informāciju var saņemt: IZM Eiropas lietu departamenta Starptautisko sakaru nodaļā Rīgā, Vaļņu ielā 2, 226. kabinetā, tālr. 7047877, e-pasts: aija.jakovica@izm.gov.lv vai Cirius mājas lapā: www.ciriusonline.dk. Pieteikšanās termiņš: 2006. gada 1. februāris. Dokumenti jāiesniedz 2 eksemplāros (viens eksemplārs var būt kopija) IZM Eiropas lietu departamenta Starptautisko sakaru nodaļā.
Starptautiskā konference Eco-Balt 2006 Starptautiskā konference Eco-Balt 2006 notiks Rīgā 2006. gada 11. un 12. maijā. Iespējamā tematika: Vides piesārņojums, tā novērtēšana un novēršana; Zinātniskās izstrādnes un tehnoloģiskie risinājumi vides sakopšanā; Lietišķā ķīmija; Darba vides piesārņojums; Pilsēta, pilsētas attīstība, saimniecība un problēmas; Atkritumu problēmas, atkritumu saimniecība. Pieteikumu lūdz aizpildīt drukātiem burtiem un nosūtīt pa pastu (obligāti) līdz 2005. gada 15. decembrim. Termiņa novēlošanas gadījumā dalības maksa divkāršojas.
Tēzes izvēlētajai tēmai jāiesniedz elektroniski, adrese: contact@ecobalt.lv. Informāciju skatīt elektroniski: http://www.ecobalt.lv. Dr. ķīm. Modris Drille SIA Intego Plus Stabu iela 17 LV-1011, Rīga tel. + (371) – 7295797 e-pasts: contact@ ecobalt.lv
RTU Zinātniskajā bibliotēkā InfoSci-Online datu bāzes izmēģinājums InfoSci-Online ir pilnu tekstu datu bāze informācijas zinātnē, tehnoloģijās un menedžmentā. Pašlaik datu bāzē ir vairāk nekā 7000 ierakstu: raksti no IGI’s (Idea Group Publishing, Information Science Publishing, CyberTech Publishing) 23 žurnāliem, 4815 nodaļas no IGI’s publicētajām grāmatām, Information Resources Management Association konferenču materiāli. http://www.infosci-online.com
Username: Latvia Password: Latvia Plašāka informācija par datu bāzi pieejama http://www.infosci-online.com/, http://www.idea-group.com/downloads/pdf/InfoSci%20Brochure.pdf. Datu bāze pieejama visos RTU datortīklā reģistrētajos datoros līdz 24.12.2005.
Firmas Dehn + Sohne (Vācija) grāmatu dāvinājums FILGITA MUIŽNIECE, ZB Komplektēšanas nodaļas vadītāja Jau kādu laiku RTU Elektroapgādes katedra uztur draudzīgus sakarus ar Vācijas firmu Dehn + Sohne. Šī firma nodarbojas ar zibensaizsardzību un pārspriegumaizsardzību. 2004. gadā Rīgā notika seminārs, kurā piedalījās gan RTU Enerģētikas institūta pasniedzēji un studenti, gan pārstāvji no firmas Dehn + Sohne. Šogad Elektroapgādes katedras mācību spēki un studenti bija Vācijā, kur apmeklēja firmu Dehn + Sohne Neimarktā un iepazinās ar firmas darbību. RTU Elektroapgādes katedra gatavo jaunu studiju kursu Zibensaizsardzība un pārspriegumaizsardzība. Lai apgūtu šo kursu, nepieciešama literatūra. Latvijā par šādu tematu literatūra nav izdota. Pateicoties firmas Dehn + Sohne labvēlībai, RTU Elektroapgādes katedra ir
saņēmusi dāvinājumu – firmas izdotās grāmatas angļu un vācu valodā. Pieci eksemplāri no šīm grāmatām atstāti katedras ziņā, bet pārējie izdevumi ar docenta K. Timmermaņa gādību nodoti RTU Zinātniskajā bibliotēkā. Firmas Dehn + Sohne dāvinātie izdevumi: 1) Blitzplaner ®. Dehn + Sohne, 2005 – 9 eks. 2) Surge Protection. Main Catalogue/2nd. ed., Dehn + Sohne, 2005 – 5 eks. 3) Lightning protection. Guide. Dehn + Sohne, 2004 – 24 eks. Saņemtās grāmatas ievadīs RTU ZB elektroniskajā katalogā. Tās varēs saņemt RTU Zinātniskās bibliotēkas Lasītāju apkalpošanas nodaļā un Mācību literatūras nodaļā un izmantot jaunā kursa apgūšanai. Aicinām RTU mācībspēkus un studentus izmantot firmas Dehn + Sohne dāvinātās grāmatas.
2005. gada 8. decembris
5
FAKULTĀTĒS
APF studenti atbalsta arhitektu darbību Ventspils plenērā ANNA VASIĻJEVA, APF 4. kursa studente, studentu koordinatore No 23. līdz 27. novembrim Ventspils augstskolas telpās notika starptautiskais arhitektu un pilsētplānotāju plenērs Lielā laukuma Ventspilī telpiskā organizācija, labiekārtojums un perspektīvās koncertzāles arhitektoniskais veidols. Plenēru organizēja Ventspils pilsētas domes Arhitektūras un pilsētbūvniecības nodaļa Ventspils pilsētas galvenās arhitektes Daigas Dzedones vadībā. Plenērs tika organizēts, lai novērtētu
kas piedalījās plenērā. Profesionāļu komandām darbā palīdzēja sešpadsmit APF dažādu kursu studenti: Anna Vasiļjeva – studentu koordinatore, Ansis Klīdzējs, Agate Eniņa, Jānis Apsītis (mūsu neaizvietojamais tehniskais tulks, 4. kurss), Brigita Bīviņa (5. kurss), Dace Aumele, Eva Eņģele (3. kurss), Linda Meirāne, Māra Norīte, Agate Kalnpure, Vineta Strauta, Ilva Cimermane, Madara Eisaka, Dina Sotņikova, Lauris Kalniņš, Ilvars Jermacāns (2. kurss). Viens no studentiem uzticētajiem uzdevumiem bija savākt un apkopot informāciju par Ventspils pilsētas vēsturi un vēsturiskas
arhitektu autogrāfiem kā dāvanu plenēra pēdējā vakara prezentācijā svinīgi pasniedza žūrijai un plenēra komandām. Žūrija vienprātīgi 1. vietu piešķīra arhitektu biroja BEHNISH, BEHNISH & partners pārstāvjiem Martinam Hāsam un Davidam Cokam. 2. vietu ieguva igauņu arhitekti no biroja AB LUHSE&TUHAL Ra Luhse un Tanelu Tuhalu. Viņi saņēma piedāvājumu piedalīties konkursā par skiču projekta izstrādāšanu Lielā laukuma labiekārtojumam un iecerētajai koncertzālei. Divu atzinību vietā tika izlemts par četru atzinību piešķiršanu: arhitektiem
nedrīkst iespaidot kvalitāti. 2. kursa students I. Jermacāns pēc plenēra atzina, ka viņam ļoti daudz devusi iespēja vērot arhitektus darbībā, kā viņi profesionāli māk pasniegt maketus tīri un konceptu-
āli. Arī citi studenti daudz mācījušies, strādājot komandā ar pieredzējušiem profesionāļiem. Plenēra noslēguma prezentācijā uzvarētāji: arhitekti no Vācijas arhitektu biroja BEHNISH, BEHNISH & partners un no Igaunijas – AB LUHSE&TUHAL – ne vienu reizi vien pateicās studentiem par sniegto atbalstu un palīdzību. No studentu puses paldies lektorei Dacei Kalvānei par iespēju piedalīties šajā plenērā. Viņas aktīvā attieksme tiešām var iedvesmot jebkuru cilvēku un nevar atstāt vienaldzīgu! Īsi pirms plenēra dalība tajā tika
esošo situāciju Ventspils centrā – Lielajā laukumā – un sniegtu priekšlikumus tā zonējumam un telpiskajai attīstībai. Arhitektu uzdevums bija arī sniegt ieteikumus koncertzāles izveidei, tās sintēzei Lielajā laukumā un ainaviskajā kontekstā, kā arī iegūt apjomu vīziju un atbilstību Ventspils pilsētbūvnieciskajiem mērogiem un attīstībai. Starptautiskajā plenērā piedalījās deviņas arhitektu un pilsētplānotāju komandas no dažādām Eiropas valstīm – arhitektu birojs BEHNISH, BEHNISH & partners no Vācijas, kas pazīstams ar savu aktīvo darbību Rīgā un uzvarām konkursos Vācijā, Nīderlandi pārstāvēja biroja EEA (Erick van Egeraat associated architects) arhitektes no Budapeštas un Roterdamas, no Īrijas – FKL architects, no Lietuvas – FORMA architect office, no Igaunijas – arhitektu birojs AB LUHSE&TUHAL. Plenērā piedalījās arī četri biroji no Latvijas: Venta Didrihsona arhitektūras studija (VDStudija), INDIA, SARMA&NORDE un J. Pogas birojs. J. Pogas biroja komandā strādāja APF 5. kursa studente Marika Bašena. Viņai bija jāuzņemas arhitekta un ideju ģeneratora loma un divas dienas jābūt projekta vadītājai, jo pats J. Poga tikai 26. novembrī atlidoja no Berlīnes. Marika nebija vienīgā APF studente,
kartes un bildes. Agate Eniņa, dzimusi un augusi Ventspilī, sniedza savu informatīvo atbalstu arhitektiem un atbildēja arī uz jautājumiem par Ventspils pilsētu. Studenti nenogurstot taisīja maketus un palīdzējas arhitektiem vizualizēt ideju fragmentus Adobe Photoshop, AutoCAD programmās. Nācās daudz laika pavadīt, skraidot pa veikaliem un meklējot maketēšanai nepieciešamos materiālus, kā arī sērfojot internetā un meklējot arhitektiem nepieciešamās bildes un informāciju, piemēram, pasaulē slaveno koncertzāļu attēlus. Studenti čakli piedalījās plenēra darbu izstādes organizēšanā un iekārtošanā. Strādāts tika, neskaitot stundas, gan dienu, gan nakti. Milzīgs paldies Ansim Klīdzējam par nesavtīgo šofera pienākumu pildīšanu un arhitektu sagaidīšanu lidostā. Taču vislielākais Anša nopelns ir palīdzība bilžu kalendāra veidošanā. Šajā kalendārā tika apkopoti arhitektu komandu portreti. Kalendārus ar visu
no birojiem – EEA (Erick van Egeraat associated architects) – Annai Malec un Judit Z. Halmagyi (Nīderlande), arhitektiem no biroja FORMA architect office no Lietuvas Sauļam Mikstam, Oļegam Tiuļakovam, Romam Kučinskam, Venta Didrihsona arhitektūras studijai – Ventim Didrihsonam un Mārim Kiseļovam un Jura Pogas biroja pārstāvjiem – Jurim Pogam, Marikai Bašenai un Jānim Ulbikam. Arī citu arhitektu priekšlikumi tika sagatavoti ļoti augstā līmenī un to idejas tika apkopotas tālākai analīzei. Dalība plenērā ļāva studentiem labāk iepazīties ar arhitektu darba procesu, kad jaunām idejām jātop ļoti ātri, bet temps
atteikta 1. kursa studentiem. Šādus noteikumus bija izvirzījuši plenēra rīkotāji no Ventspils. Par spīti tam, studenti no APF pirmā un citiem kursiem vienmēr ir gaidīti aktīvi piedalīties visos nākamajos plenēros, jo viņi ir jebkura plenēra neaizvietojama sastāvdaļa un atbalsts.
6
FAKULTĀTĒS
2005. gada 8. decembris
Siltumenerģētika un siltumtehnika – perspektīva niša valsts darba tirgū E. KANCĀNE Brīdī, kad akūti izjūtam nepieciešamību pēc siltumenerģētikas speciālistu darba, apkures sezonas sākumā, TMF Siltumenerģētisko sistēmu (SES) profesora grupas vadītājs profesors Daniels Turlajs uzaicināja ciemos RTU Informācijas centru, lai ciemošanās reizē piedalītos Latvijas Siltuma uzņēmumu asociācijas un TMF kopējā sēdē un iepazīstinātu ar programmu Siltumenerģētika un siltumtehnika. Profesionālās studiju programmas Siltumenerģētika un siltumtehnika mērķis ir sagatavot inženierus siltumenerģētisko un siltumtehnisko procesu, sistēmu un iekārtu izstrādē, plānošanā, projektēšanā un ekspluatācijā. Tieši šīs profesijas pašlaik ir pieprasītas Latvijas darba tirgū. «Lai jaunieši varētu apgūt perspektīvas profesijas, kas atbilst darba tirgus prasībām, šogad RTU TMF piedāvā studijas programmā Siltumenerģētika un siltumtehnika. 2005./2006. mācību gadā programmai bija paredzētas tikai 10 no valsts budžeta finansētajām studiju vietām, kaut arī pieteikumus iesniedza 39 abiturienti,» stāsta D. Turlajs. Latvijas Siltumuzņēmumu asociācijas (LSUA) prezidents Gatis Bažbauers atzīst, ka ar siltumtehniku saistītie uzņēmumi izjūt tagadējām prasībām atbilstošu siltumenerģētikas speciālistu trūkumu, jo pēdējos 10–15 gados mācību iestādes tos gatavoja ļoti mazā skaitā. Lai situāciju uzlabotu, LSUA biedri lielā vienprātībā nolēma veikt siltuma uzņēmumu aptauju ar mērķi noskaidrot precīzu tuvākajos gados nepieciešamo speciālistu skaitu, kā arī piedāvāt RTU studentiem prakses vietas uzņēmumos un panākt, lai no valsts budžeta līdzekļiem gadā tiktu finansētas vismaz 25 studiju vietas, t. i., pilna studiju grupa. VAS Latvenergo valdes loceklis un LSUA viceprezidents Ilmārs Stuklis no-
Latvijas Siltumuzņēmumu asociācijas viceprezidents Ilmārs Stuklis.
TMF Siltumenerģētisko sistēmu profesora grupas vadītājs profesors Daniels Turlajs.
rāda: «Speciālistu skaitu esam samazinājuši, pateicoties uzņēmuma modernizācijai, bet inženierus, programmētājus un operatorus, kopumā apmēram 40 speciālistus, darbam ar jaunajām iekārtām TEC-1 sagatavoja zviedru kolēģi, tāpēc Latvenergo pašlaik nejūt siltumenerģētikas speciālistu trūkumu. Taču jaunā tehnika ienāk arī a/s Rīgas siltums jaunceļamajā Imantas TEC, un pēc dažiem gadiem speciālisti būs nepieciešami arī lielākajā rekonstruējamajā Latvijas termoelektrocentrālē TEC-2. Valstī attīstās arī siltumapgādes uzņēmumi, un tiek būvētas siltumsistēmas, bet speciālistu nav. VAS Latvenergo pēc valdības pasūtījuma ir izpētījusi ogļu elektrostacijas būvniecības iespējas. Ja projekts tiks realizēts, ap 2013. gadu Latvijā darbu sāks elektrostacija ar jaudu 400 MW, kurā būs nepieciešami vairāki simti augsti kvalificētu speciālistu. Līdz 2013. gadam mums nav īpaši daudz laika, tāpēc ir vajadzīgi cilvēki, kam ir vismaz inženiera izglītība, lai viņus var apmācīt darbam jaunos objektos.» I. Stuklis atzīst, ka inženierzinātņu speciālista profesijā potenciālo darba
vietu joma ir visnotaļ plaša: gan valsts pārvaldes sistēmā, veidojot siltumenerģētikas un energotaupības attīstības stratēģijas un likumdošanu, gan siltumenerģijas ražošanā, ierīkojot un vadot modernas koģenerācijas stacijas, gan projektēšanā – izvēloties un iesakot labākos tehniski ekonomiskos risinājumus siltumenerģijas ražošanai, pārvadīšanai uz patērētāju sistēmām, gan aktivizējot un apgūstot atjaunojamo energoresursu izmantošanu Latvijā. VAS Latvenergo ir viens no uzņēmumiem, kas apzinās, ka ikviena uzņēmuma darbības veiksme pamatojas darba organizācijas attīstībā un darbinieku kompetencē. Uzņēmums ne tikai strauji modernizē iekārtas un realizē investīciju programmas tik ietilpīgos projektos kā šogad ekspluatācijā nododamā koģenerācijas blokā Rīgas TEC-1, kur ražotnē ienāk jaunas, Latvijā vēl nebijušas energoiekārtas – gāzes turbīnas, bet arī apzinās, ka energoiekārtu apkalpošanai nepieciešami augsti kvalificēti speciālisti. Tāpēc, ieguldot uzņēmuma potenciālo darbinieku kvalifikācijā, kā arī investējot Latvijas augstākās izglītības inženierzinātņu specialitātes aktualizēšanā, a/s Latvenergo atbalsta talantīgo un spējīgo studentu mācības, ik gadu konkursa kārtībā slēdzot divpusējus līgumus ar ražošanai nepieciešamo profesiju studentiem, piemaksājot studentiem ik mēnesi pie valsts noteiktās stipendijas. Turklāt, pēc D. Turlaja sniegtās informācijas, īpašas izredzes saņemt stipendijas, apgūstot programmu Siltumenerģētika un siltumtehnika, ir arī topošajām siltumenerģētikas speciālistēm. Līdz šim siltumenerģētiku un siltumtehniku par savām specialitātēm pārsvarā izvēlējušies vīrieši, taču, lai nodrošinātu dzimumu līdztiesību, katru gadu vismaz divām meitenēm, kas iestāsies programmā, stipendijas līdz 2008. gadam tiks nodrošinātas no Eiropas Sociālā
No kreisās: Latvijas Siltumuzņēmumu asociācijas izpilddirektors Andris Akermanis un prezidents Gatis Bažbauers.
fonda (ESF) līdzekļiem. ESF finansiālo atbalstu programma Siltumenerģētika un siltumtehnika ir saņēmusi, izstrādājot projektu studiju kvalitātes uzlabošanai un mācību bāzes nostiprināšanai. Lai nodrošinātu siltumenerģētikas un siltumtehnikas augstākās un profesionālās izglītības programmu atbilstību darba tirgus prasībām, TMF ir nokomplektēta profesionāla Siltumenerģētisko sistēmu profesora grupa, kas pakāpeniski pārtop institūtā. Siltumenerģētikas un siltumtehnikas specialitātes pasniedzēji un studenti stažējas Lielbritānijā, Itālijā, Grieķijā un citviet, nepārtraukti tiek uzturēti arī kontakti ar Zviedrijas, Vācijas, Igaunijas u. c. augstskolām. Par mācībspēku šajā profesora grupā strādā arī Pasaules enerģētikas padomes Latvijas Nacionālās komitejas prezidents asociētais profesors Namejs Zeltiņš, kas studentiem lasa lekciju kursu par netradicionālo enerģētiku un sniedz ieskatu pasaules mēroga enerģētikas problēmās un attīstības tendencēs. «Vietējā darba tirgū pieprasīto siltumenerģētikas inženieru alga pēc pārbaudes laika izturēšanas parasti ir apmēram līdz 500 latiem, bet pēc pāris gadiem – jau 800–1000 latu,» stāsta profesors D. Turlajs un aicina jauniešus apzināties brīvās un perspektīvās nišas valsts darba tirgū, izvērtēt savas spējas un profesijas potenciālu valsts enerģētikas nozarē. Eksperti atzīst, ka laiks, kad Latvijas iedzīvotājus daudzdzīvokļu namos uztrauca ziemas tuvošanās, jautājot, vai mājoklī būs siltums, jau ir pagātnē. Kurināmā sagāde un iekārtas uzņēmumiem, kas ražo siltumu, visā Latvijā īpašas galvassāpes vairs nerada. Tagad aktualitāte ir cita. Proti – vai nākotnē būs speciālisti, kas spēs nodrošināt veiksmīgu siltumenerģētisko un siltumtehnisko procesu norisi, sistēmu un iekārtu izstrādi, projektēšanu un ekspluatāciju? Raksta autores foto.
2005. gada 8. decembris
7
FAKULTĀTĒS
Vēja enerģijas meklējumos kaimiņzemē Igaunijā GUNTIS DIĻEVS, EEF 1. kursa maģistrants Vēja enerģija mūsdienās ieņem arvien nozīmīgāku vietu atjaunojamo enerģijas resursu vidū. Tās attīstības tendences strauji augušas pēdējo piecu gadu laikā. Turbīnas kļūst jaudīgākas, lāpstiņu diametrs un turbīnas augstums – lielāks. Vēja ģeneratoru veidi ir visdažādākie: sinhronie, asinhronie, asinhronie ar divpusējo barošanu u. c. Šā gada 17. oktobrī uzņēmuma ABB Latvijas filiāle noorganizēja ekskursiju uz ABB rūpnīcu Juri pilsētā Igaunijā. Izbraucām agri no rīta, lai tajā pašā dienā varētu atgriezties. Ekskursijā piedalījās EEF Elektrisko mašīnu katedras mācībspēki, doktoranti un maģistranti, pārstāvis no Latvijas Zinātņu akadēmijas Fizikālās enerģētikas institūta, kā arī Latvijas ABB pārstāvji. Tieši studentiem šī ekskursija bija ļoti noderīga. Ekskursijas mērķis bija iepazīties ar modernākajām tehnoloģijām elektrisko mašīnu ražošanā, kā arī ar to attīstības tendencēm pasaulē vispār. Juri rūpnīca atrodas apmēram 30 km no Tallinas.
Patiesībā šajā mazajā pilsētiņā ir divas rūpnīcas – vienā ražo elektriskās mašīnas, bet otrā – piedziņas iekārtas un automātiskās vadības sistēmas. Juri rūpnīcas komplekss ir samērā jauns, elektrisko mašīnu komplekss ir nepilnus divus gadus vecs. Tajā tiek ražoti asinhronie vēja ģeneratori gan ar vienpusējo, gan ar divpusējo barošanu. (Divpusējās barošanas ģeneratoriem ir fāžu rotors ar kontakta gredzeniem, un rotora strāva caur invertoru tiek laista tīklā.) Vienpusējās barošanas ģeneratoru konstrukcija ir tāda pati kā tradicionālajam asinhronajam dzinējam. Rūpnīca vēl ražo arī lēngaitas sinhronos ģeneratorus ar pastāvīgajiem magnētiem, kā arī vilces dzinējus dzelzceļa transportam. Pēdējos gados ir atklāti jauni, spēcīgi magnētiskie materiāli, tādi kā Nd2Fe11B, kuriem ir spēcīgas magnētiskās īpašības. Lēngaitas sinhronie ģeneratori ir paredzēti tieši vēja turbīnām. Viena šāda ģeneratora jauda ir 2 MW, un rotora ātrums ir 18 apgriezieni minūtē. Gandrīz viss ražošanas process ir automatizēts. Statora un rotora plākšņu štancēšanas iekārta strādā 24 h diennaktī.
Otrajā rūpnīcas kompleksā, kurš ir ļoti jauns (tas pabeigts tikai šā gada septembrī), tiek komplektētas automātiskās vadības sistēmas. Vadības skapji galvenokārt tiek komplektēti blakus ražotajiem ģeneratoriem. Ražošana tās tradicionālajā izpratnē nenotiek. Rūpnīcai tiek piegādātas sagataves, jau ga-
tavas iespiestās plates un aparāti, kas tiek attiecīgi komplektēti kopā. Pēc ekskursijas pa abām rūpnīcām sekoja domu un iespaidu apmaiņa par rūpnīcā redzēto, kā arī par citiem tehnoloģiskiem jautājumiem. Foto no raksta autora personīgā arhīva.
Alberta Einšteina zvaigžņu gads GUNĀRS RAŅĶIS, ETF emeritētais profesors Šogad paiet simt gadu, kopš Alberts Einšteins publicēja savus pirmos fundamentālos darbus. Slavenais austriešu rakstnieks Stefans Cveigs ievada savu vēsturisko miniatūru krājumu Cilvēces zvaigžņu stundas ar vārdiem: «Neviens mākslinieks nav visu savu ikdienas dzīves divdesmit četru stundu ilgumā nepārtraukti mākslinieks: viss būtiskais, viss paliekošais, ko viņam ir izdevies radīt, vienmēr rodas tikai vienīgajos retos iedvesmas mirkļos. Tā arī vēsture, ko mēs apbrīnojam kā visu laiku lielāko dzejnieci un tēlotāju, nav nerimstoša radītāja. Arī šajā «Dieva noslēpumainajā darbnīcā», kā to dēvēja cieņas pārņemtais Gēte, norisinās neizmērojami daudz kas ikdienišķs un nenozīmīgs. Arī šeit, tāpat kā vispār mākslā un dzīvē, cildenie un neaizmirstamie momenti ir reti. Visbiežāk viņa kā hroniste tos ieada kā valdziņu pie valdziņa tajā milzīgajā ķēdē, kas stiepjas cauri gadu tūkstošiem, faktu pie fakta, jo jebkuram spraigumam nepieciešams laiks tā sagatavošanai, katram īstenam notikumam vajadzīgs laiks attīstībai. Vienmēr kādai tautai vajadzīgi cilvēku miljoni, lai parādītos ģēnijs, vienmēr jāaiztek dīkām pasaules stundām, kamēr
pienāk kāda īsti vēsturiska cilvēces zvaigžņu stunda.» 1905. gadā Bernes patentu biroja (tolaik tā nosaukums bija Šveices Federālais garīgā īpašuma resors) eksperts Alberts Einšteins (1879–1955) publicēja žurnālā Annalen der Physik četrus fundamentālus rakstus, kas būtiski mainīja dabas izpratni. Mēģināsim īsumā atainot šo darbu galvenās idejas. I. Darbā Par kustīgu «ķermeņu elektrodinamiku» ielikti pamati doktrīnai, kura vēlāk guva nosaukumu speciālā relativitātes teorija (SRT). Tā būtiski mainīja fiziķu priekšstatus par telpu un laiku. Einšteins tajā formulēja gaismas ātruma nemainības principu. Mūsdienās ar relativitātes teorijas pamatjēdzieniem iepazīstina jau vidusskolēnus fizikas kursā. Tā relativitāte ir kļuvusi par mūsdienu kultūras simbolu.
II. Rakstā Vai ķermeņa inerce ir atkarīga no viņa enerģijas satura? sniegts izvedums Einšteina slavenajai formulai E=m × c2 , kuru mūsdienās izveicīgi biznesmeņi izmanto arī kā firmas zīmi. III. Darbs Par vienu heiristisku viedokli attiecībā uz gaismas rašanos un pārveidošanos veltīts gaismas kvantu teorijas attīstībai un fotoelektriskā efekta skaidrojumam. IV. Raksts Par mierā esošā šķidrumā suspendētu daļiņu kustību, ko prasa siltuma molekulāri kinētiskā teorija veltīts Brauna kustības izskaidrojumam. Visu šo darbu galvenie rezultāti pazīstami katram eksakto zinātņu studentam. Pēc sava zvaigžņu gada Einšteins darbojās kā profesors Cīrihes, Prāgas, Berlīnes universitātēs un Cīrihes politehnikumā, kā arī turpināja aktīvu zinātnisko darbību. 1916. gadā viņš izstrā-
dāja SRT vispārinājumu – vispārīgo relativitātes teoriju (VRT), kurā deva izskaidrojumu gravitācijai kā telpas– laika izliekumam. Viņš parādīja, ka gravitācija – noslēpumainais un dīvainais fenomens, kas izplests telpā un laikā, – ir pašas telpas ģeometrijas izpausme. Īsi pirms Hitlera nākšanas pie varas Vācijā Einšteins pārcēlās uz dzīvi ASV, kur kļuva par Prinstonas universitātes augstāko pētījumu institūta profesoru. Einšteins rosināja ASV sākt atombumbas izstrādi, parakstīdams citu fiziķu – emigrantu no Eiropas – sastādīto vēstuli prezidentam Rūzveltam. Einšteinam tika piedāvāts arī Izraēlas valsts prezidenta amats, no kura viņš atteicās. Pēc Einšteina nāves viņa tuvākie līdzstrādnieki atvadījās no viņa krematorijā, kur viens no kolēģiem nolasīja rindas no Gētes epiloga Šillera Zvana dziesmai. Vieta, kur izkaisīja Einšteina pelnus, nav zināma. Ar savām divām fundamentālām teorijām – SRT un VRT –, kā arī ar darbiem kvantu fizikā Einšteins izpelnījās pasaules slavu. Kopā ar Ņūtonu un Maksvelu viņu pieskaita visu laiku lielāko fiziķu trijotnei. Einšteina biogrāfs Abrahams Paiss rakstīja, ka Einšteins nebija nemiernieks, jo jebkura vara, izņemot prāta varu, viņa uzskatā bija pārāk nejēdzīga, lai veltītu pūles cīņai ar to.
8
RTU STRUKTŪRVIENĪBAS VADĪTĀJS
2005. gada 8. decembris
Ivars Strautmanis: «Studentiem piedāvājam arhitektūras jomā aktuālas tēmas, lai viņi iemācās risināt konfliktsituācijas» LELDE PETRELA Ivars Strautmanis APF dekāna amata pienākumus sāka pildīt šā gada augustā. Pirms tam APF dekāns bija Jānis Briņķis, kas šajā amatā nostrādāja divus termiņus pēc kārtas. I. Strautmanis stāsta, ka piekritis uzņemties šo darbu uz gadu, lai jaunā maiņa – doktoranti Sandra Treija un Uģis Bratuškins – pa šo laiku varētu aizstāvēt savas doktora disertācijas. S. Treija gatavo doktora disertāciju par dzīvojamās apbūves attīstības perspektīvām Latvijā, bet U. Bratuškins, kas ir piedalījies arī Rātsnama un Melngalvju nama projektēšanā, – par Rīgas centra daļas publiskās ārtelpas attīstības iespējām. S. Treija tagad pilda APF prodekānes amata pienākumus, un esot ideja, ka pēc doktora disertācijas aizstāvēšanas viņa darbu varētu turpināt kā fakultātes dekāne. «Rektors man sacīja – ja pats nevēlies uz šo laika posmu uzņemties dekāna amata pienākumus, tad man būs jāieceļ kāds no malas. Tāpēc piekritu, lai gan administratīvi mērķi man darbā nekad nav bijuši. Vienmēr esmu bijis radošais profesors, kuram patīk strādāt savā profesijā,» stāsta I. Strautmanis. RTU viņš strādā jau kopš 1976. gada. Nākotnē plānots paplašināt un uzlabot APF darbu, piemēram, iecerēts attīstīt jaunu struktūrvienību – Projektēšanas pamatu katedru. Patlaban šī katedra ietilpst profesora Jāņa Krastiņa profesora grupas sastāvā. «Mums šķiet, ka pirmajos trijos studiju gados projektēšanas apmācībai vajadzētu būt nopietnākai, jo, nonākot ceturtajā kursā, daudziem studentiem trūkst pamatzināšanu par projektēšanas procesu. Tas ir viens no maniem pamatmērķiem – gada laikā īstenot šo ideju,» skaidro dekāns, norādot, ka viens no kandidātiem uz šīs katedras vadītāja amatu ir U. Bratuškins. Iecerēts lielāku uzmanību pievērst arī plānošanas programmai un censties atrast savu ceļu starp plānošanas skolām Latvijā. «Pieņemot, ka ir vismaz trīs skolas, kas Latvijā gatavo vides plānotājus, mēs meklējam savu attīstības virzienu, kas saistīts ar arhitektūru, telpisko vidi un urbānās vides plānošanu,» stāsta dekāns. Pašlaik fakultāte aktīvi gatavojas pāratestācijai, kas visām programmām paredzēta nākamgad. APF pieteikusi arī Eiropas līmeņa pēcapmācības programmas gan arhitektūrā, gan pilsētplānošanā. Lai gan arī pašlaik regulāri tiek rīkoti pēcapmācības kursi, plānots šo procesu padziļināt, nosakot lielāku apmeklējamo stundu skaitu, kā arī ieviešot iespēju pēcapmācībā piedalīties
Foto: Romvalds Salcēvičs
ne tikai arhitektiem, bet arī citu profesiju pārstāvjiem. Patlaban fakultātē strauji norisinās remontdarbi, kas sākušies jau iepriekšējā dekāna laikā. I. Strautmanis stāsta, ka par arhitektūras studijām Latvijā ir liela interese, arī lauku reģionos. To pierāda lielais konkurss uzņemšanas laikā. Tomēr jaunieši, kas studē šajā fakultātē, esot īpašs kontingents, jo viņiem jāmāk vienlaikus labi zīmēt, mākslinieciski izteikties un rēķināt. «Mūsu eksāmens daudziem ir nopietna barjera, un dažkārt erudītākie studenti pie mums neiestājas, jo viņiem ir grūtības nokārtot zīmēšanas eksāmenu,» skaidro dekāns, piebilstot, ka ir grūti izvirzīt kritērijus, lai pēc iespējas objektīvi atlasītu labākos studētgribētājus. Turklāt mūsdienās brīvās zīmēšanas nozīme arvien mazinās, jo, lai gan tā attīsta domāšanu, bieži vien praktiskajā darbā nav vajadzīga, jo darbs galvenokārt tiek veikts ar datoru. Dekāns uzskata, ka lielais pieteikumu skaits uz arhitektūras studijām skaidrojams ar būvēšanās bumu Latvijā, turklāt arhitektūras produkts visiem ir ļoti labi pamanāms. Daudzās citās jomās attīstības procesi notiek ne mazāk strauji, bet tie nav tik redzami, tāpēc topošo studentu interese ir mazāka. Pēc I. Strautmaņa domām, modernā arhitektūra gan Latvijā, gan pasaulē ir ārkārtīgi interesanta, un vērojama ten-
dence, ka tā kļūst arvien sarežģītāka un dārgāka. Galvenais jautājums, kas jārisina nozares speciālistiem, esot, kā šādu arhitektūru adaptēt vēsturiskajā vidē. Vēl viens aktuāls jautājums Latvijā – kā padomju laika daudzdzīvokļu ēku masīvus padarīt cilvēciskus un iekļaut pilsētas vidē. «Tā ir problēma, kas mums stāv priekšā, jo pret modernajām ēkām šie rajoni vizuāli grimst arvien drūmākā miglā,» uzsver I. Strautmanis. APF mācībspēkus un studentus, raugoties uz arhitektūras tendencēm Rīgas pilsētā, visvairāk uztraucot divi lieli projekti – Gaismas pils projekts, kura dēļ ir plānots nojaukt skaistu vēsturisku ēku Daugavas krastā, kā arī akustiskās koncertzāles projekts, kuru paredzēts īstenot AB dambī. Attiecībā uz Nacionālās bibliotēkas projektu fakultāte ir centusies iebilst pret vēsturiskā nama Uzvaras bulvārī 2 nojaukšanu, tomēr kritika nav ņemta vērā. I. Strautmanis uzskata, ka labāks risinājums būtu saglabāt uz stūra esošo ēku un to it kā saaudzēt ar bibliotēku, kā tas bija iecerēts sākotnējos projektos. Arī akustiskās koncertzāles ideja AB dambī APF nepatīkot, jo tādējādi būšot jāaizbūvē daļa ūdenstilpes, jāpaplašina krastmala, arī vizuāli šī ēka pārāk aktīvi iekļaujoties Daugavas ainavā. «Saviem studentiem mēs regulāri cenšamies piedāvāt aktuālas tēmas, lai viņi mācītos praktiski risināt sarežģītus jautājumus
un konfliktsituācijas, un viena no tādām bija arī šis koncertzāles projekts. Mēs studentus, kas gribēja šajā vietā likt koncertzāli, ļoti kritizējām, mēģinot radīt viedokli, ka AB dambī nedrīkst būvēt tāda izmēra objektu,» skaidro dekāns, piebilstot, ka attiecībā uz šo projektu cīņa vēl esot priekšā: «Pie valsts struktūrām vērsīsimies ar profesionāliem argumentiem.» I. Strautmanis stāsta, ka pašlaik Latvijā trūkst projektētāju, tomēr, raugoties pēc zināšanu un spēju līmeņa, Latvijas speciālisti esot spējīgi veikt gandrīz jebkuru projektu. Dažās jomās, piemēram, tehnoloģiju, ārvalstu projektētājiem ir lielāka pieredze, tomēr ne viss, ko dara bieži vien par piemēru ņemtie amerikāņu inženieri, ir izcili. «Piemēram, tas, ka 2003. gada 11. septembrī Ņujorkā sagruva Pasaules Tirdzniecības centra dvīņu torņi, lielā mērā bija konstruktoru ideju un darba dēļ, jo, ja tā būtu bijusi normāla konstrukcija, šie torņi nesabruktu,» spriež Ivars Strautmanis. «Studentiem piedāvājam arhitektūras jomā aktuālas tēmas, lai viņi iemācās risināt konfliktsituācijas,» uzskata APF dekāns. Lai gan projektētāju un arhitektu Latvijā trūkst, I. Strautmanis uzskata, ka uzņemamo studentu skaitu fakultātē nevajadzētu palielināt – projektēšanas tehnoloģijas arvien attīstās, un speciālistu trūkums šajā nozarē palēnām mazināsies.
2005. gada 8. decembris
RTU LĒMUMI
9
Dekānu runas 24. novembra sēdē Informācijas centra vadītāja J. Jurēvica izsniedza dekāniem RTU ģerboņa lietošanas nosacījumus vizuālajā komunikācijā, kā arī disku ar ģerboni gan vektorgrafikas failu formātā poligrāfiskai lietošanai, gan failos lietošanai Microsoft Word, PowerPoint un interneta vidē. Tos sagatavojis A. Grinbergs – logotipu veidošanā specializējies profesionāls mākslinieks. Lai veidotos mūsu augstskolas koptēls, struktūrvienībām, gatavojot vizuālos materiālus, jāatceras fakultātes simbolikai pievienot arī universitātes ģerboni, kura zīmējums ir sakārtots un precizēts krāsu lietojums. Turpmāk, gatavojot materiālus poligrāfiskai pavairošanai, nepieciešams izmantot šo disku. Vienojās izstrādāt ģerboņa lietošanas nolikumu un mazo emblēmu. RTU iepirkumu konkursā datoru iegādei savulaik uzvarēja Lattelekom, un jau sākta datoru tehnikas un programmu piegāde. Datu tīkla projekta direktoru I. Pujātu un arī fakultāšu dekānus neapmierina piegādes kavējumi laikā un situācija, ka nav saņemta garantijas dokumentācija ne par vienu piegādāto aparatūru. Lai skaidrotu izveidojušos situāciju, uz Dekānu padomes sēdi bija uzaicināti Lattelekom pārstāvji – A. Cars, līguma parakstītājs no piegādātāju puses, un A. Orbidāns. Kā paskaidroja A. Cars, jau gadus piecus Lattelekom piedalās arī datoru un IT tirdzniecības tīklā, aizņemot aptuveni 10% šā tirgus daļas. RTU piegādes izrādījušās sarežģītākas nekā ierasti, kad iestādes pasūta vienu specifikāciju lielam apjomam un piegāde notiek lielās partijās. RTU prasības ir īpašas – dažādām fakultātēm ir dažādas konkrētas prasības, tāpēc neder standarta sapakojums. Dažkārt maza partijas daļa paliek nepiegādāta, un rodas kavējumi. Stāvoklis labotos, ja sīkās piegādes partijas varētu plānot divas nedēļas vai pat mēnesi iepriekš. Vienojās, ka Lattelekom pārstāvji (kā paši atzinās – abi RTU absolventi!) pasteidzinās dokumentācijas saņemšanu, bet fakultātes nekavēsies ar specifikāciju korekcijām, jo, kā norādīja I. Pujāts, ar īpašām prasībām ir tikai piektā daļa piegādes. 1. Par jautājumiem, kas izskatāmi Senāta 12. decembra sēdē. (M. Knite) Izskatīja iesniegtos lēmumprojektus. 2. Informācija par ES finansēto remontdarbu gaitu. (A. Rubenis) Logu nomaiņa ir pabeigta, nodošanas termiņš 28. novembris. Ķīpsalas ēkām darbi pieņemti, 25. novembrī pieņemšana būs Ezermalas ielā, Meža ielā vēl turpinās sīki labojumi. Firma Mūsu māja sāk auditoriju remontu, kas jābeidz līdz gada beigām. 23. novembrī beidzies konkurss tualešu remontiem, kas jāpabeidz līdz 2006. gada 1. martam. Turpinās iekārtu montāža ETF un BF plūsmas auditorijās, 25. novembrī sāksies ventilācijas sistēmu montāža, kas jāpabeidz vēl šogad. A. Rubenis lūdza maksimāli precīzi sastādīt specifikāciju iepirkumu konkursiem, kas līdz šim ļoti bieži mainīta, sarežģījot piegādes. Grūtības TMF iepirkumiem rodas arī tāpēc, ka fakultātē nav nevienas iepirkumu komisijas un iepirkumi jāvērtē citu fakultāšu pārstāvjiem. 3. Par zinātniskās aparatūras iepirkumu gaitu un pārbaudes rezultātiem. (B. Grasmanis) Lielākā problēma ir specifikāciju mainīšana. Iepirkumu specifikācijas sastādītas jau pirms gada un noveco, tāpēc, protams, cenšamies novecojušo aparatūru nepirkt. Grūtības sākas, kad komisijai jāpierāda, kur IZM piešķirtā nauda iztērēta. Pārbaudītāji no Finanšu aģentūras skrupulozi ievēro norādīto specifikāciju un dažus maksājumus neatzīst. Pārbaudes procesā atklājas daudzi formāli sīkumi, tāpēc jācenšas maksimāli ievērot sākotnējās specifikācijas.
4. Par bāzes finansējuma apjomu un tā saņemšanas iespējām. (B. Grasmanis) Pieprasītie statistikas dokumenti par 41 RTU institūtu ir iesniegti, un Ls 128 759 aprēķināti. Tos dalīsim paši, vadoties pēc dokumentos norādītajiem 14 kritērijiem, starp visiem RTU institūtiem. Līdzekļi noteikti jāizlieto šajā kalendārajā gadā. 5. Par izmaiņām MK grozījumos Augstskolu likumā un IZM piedāvātajā Augstākās izglītības likumprojektā. (I. Knēts) Grozījumi līdz 1. februārim jāapstiprina Saeimā, citādi tie nestāsies spēkā. Grozījumos iekļauta arī citu valodu lietošana mācību procesā. Negaidīti saņemts arī IZM piedāvātais Augstākās izglītības likumprojekts, par kuru komentāri jāsniedz dažu dienu laikā, un tie ir jau sagatavoti. Projekts izskatīts arī Zinātnes starptautiskās koordinācijas komisijas sēdē un vēl tiks skatīts AIP un Rektoru padomē. Jau saņemti J. Birznieka (Turība) komentāri, kas lēmumprojektu sauc par tendenciozu, kuram vajadzēs daudz izmaiņu. Liekas, ka šā likumprojekta apspriešana vilksies vēl ilgi. 6. Par MK lēmumprojekta Doktora zinātniskā grāda piešķiršanas kārtība un kritēriji iespējamām izmaiņām. (I. Knēts) 21. novembrī formāli beidzas disertāciju aizstāvēšanas iespējas, jo nav izpildīts noteikums par MK noteikumu pieņemšanu šajā sakarā. Attiecīgie dokumenti ir iesniegti un tiks izskatīti 28. novembrī MK komisijā. 7. Par MK lēmumprojekta Par doktora grāda piešķiršanas tiesību deleģēšanu augstskolām papildināšanu. (I. Knēts) Grāda piešķiršanas tiesības tiek deleģētas atsevišķām augstskolām, un ir skaidrs, ka to saraksts būs jāpapildina. 8. Par dalību ES organizētajā konferencē Ceļā uz zināšanu sabiedrību: Ziemeļvalstu pieredze Gēteborgā (Zviedrijā 14. un 15. 11.2005.) (I. Knēts) Konferencē, kuru pilnībā apmaksāja ES, izskatīja jautājumus par virzību uz e- sabiedrību. Trīs sekciju darbā apsprieda: 1) IT un komunikāciju tehnoloģijas; 2) e- vadību; 3) inovatīvo klāsteru attīstību un lietošanu. Rektora rīcībā ir konferences materiāli, ar kuriem var iepazīties arī citi interesenti. 9. Par dalību Cīrihes Tehniskās augstskolas (ETH Zuerich) 150 gadu jubilejas konferencē Sveicināta, rītdiena! (Welcome, Tomorrow!) (I. Knēts) Konferences katra diena bija veltīta savai tematikai. Ar šo augstskolu saistīti 18 Nobela prēmijas laureāti, Einšteinu ieskaitot. Arī pašreiz ETH strādā septiņi no tiem. Mācībspēku vidū ir 20% ASV un 21% Vācijas pārstāvju. Bakalaurantūrā studē 12 000, doktorantūrā 2500, no pēdējiem 60% ir ārzemnieki. Gadā aizstāvētas tiek aptuveni 500 doktora disertācijas. Tika nosauktas interesantas tēzes par nākotni, piemēram, – IT pārmainīs pasauli, nepārtrauktā attīstība prasa saprātīgu rīcību ar resursiem, inženierzinātnes nodrošina darbu, nākotne pieder mūžizglītībai u.c. 10. Par dekānu līdzdalību BSRUN (Baltic Sea Regional University Network) seminārā Sāremā. (E. Beķeris) Semināra tēma – fakultātes vadība un administrācija, stratēģijas sagatavošana un ieviešana. Jau pagājušā sēdē ieteikts uz semināru braukt jaunajiem dekāniem, jo ir lietderīgi paplašināt paziņu loku. Seminārs notiks 13. un 14. janvārī. Mācību prorektors informēja, ka Vidzemes Augstskola rīko semināru Studentu zinātniskā darba attīstība un vieta mācību procesā. Prorektors gaidīs no dekāniem idejas par iespējamo dalībnieku loku. Ir pagarināts pieteikumu termiņš Siemens balvām pieciem maģistriem (500 eiro) un vienam doktoram (1000 eiro), jo šogad pieteikumu maz. Balvas piešķir jau piekto gadu, pagājušā gadā bija 30 pieteikumu.
Pārmaiņas Studentu parlamentā jeb Ārkārtas vēlēšanas 2 IVETA ZOSĀRE, SP Likumdošanas nodaļas un Centrālās vēlēšanu komisijas vadītāja Jā, jā... Studentu parlamentam nav miera, kamēr visas vietas valdē nav aizpildītas. Š.g. 23. novembra vakars SP biedriem izvērtās garš un nopietnu diskusiju pilns, taču veiksmīgs. Balstoties uz Studentu parlamenta Kārtības rulli, SP biedriem līdz kopsapulcei bija jāizvirza viceprezidenta amata kandidāti, kas arī tika veiksmīgi paveikts. Uz šo amatu pretendēja Miķelis Ragainis (ETF), Dāvis Meike (EEF) un Jānis Pekarēvičs (DITF). Sarežģītā divu kārtu vēlēšanu procesā un sīvā konkurencē ar ļoti nelielu pārsvaru par RTU SP viceprezidentu tika apstiprināts Dāvis Meike (EEF). Bet ar to vēl kaislības nerimās. Neaizpildīta joprojām bija arī Finanšu nodaļas vadītāja vieta. Uz šo amatu tika izvirzīts Ģirts Milleris (APF) un Līga Stankeviča (DITF). Abu kandidātu uzrunas bija tik labas, ka spēja sašķelt visus klātesošos divās vienlīdzīgās daļas, kas pirmajā vēlēšanu kārtā beidzās ar vienādu balsu skaitu
abiem kandidātiem: 22 pret 22. Lai gan Studentu parlamentā pavisam ir 45 biedri, kā jau tas raksturīgs studentiem, visi nevarēja ierasties. Otrajā balsošanas kārtā ar nelielu balsu pārsvaru pārliecinošāka izrādījās Līga Stankeviča (DITF), kas arī kļuva par RTU SP Finanšu nodaļas vadītāju. Jāpiebilst, ka pirms tam Līga vadīja Sporta nodaļu, tas nozīmē tikai to, ka, uzvarot vēlēšanās par Finanšu nodaļas vadītāja vietu, atbrīvojās Sporta nodaļas vadītāja krēsls. Un, tā kā parlaments bija nolēmis aizpildīt visas trūkstošās vietas valdē, uzreiz notika arī kandidātu izvirzīšana šim amatam. Kā pirmo izvirzīja Miķeli Ragaini (ETF), tad Jāni Pekarēviču (DITF) un Paulu Ragaini (BF), bet, pat nesākoties balsošanai, Pauls Ragainis atsauca savu kandidatūru. Pēc kopsapulces lēmuma vēlēšanas notika atklātā balsojumā, un par RTU SP Sporta nodaļas vadītāju ievēlēja un apstiprināja Miķeli Ragaini (ETF). Nu valde ir pilnā sastāvā un var tupināt produktīvi, sekmīgi un radoši strādāt. Vēlam izturību jaunievēlētajam viceprezidentam Dāvim Meikem, Finanšu nodaļas vadītājai Līgai Stankevičai un Sporta nodaļas vadītājam Miķelim Ragainim.
10
STUDENTU LAPA
2005. gada 8. decembris
Iepazīstieties! Liene Aleksandra Āboliņa – SP prezidente
SP valde: Liene (priekšplānā), Miķelis, Dāvis, Edgars, Ilgmārs, Iveta, Līga, Dainis, Inese, Lāsma un Aiguļa.
Liene Aleksandra Āboliņa dzimusi Rīgā 1981. gada 20. septembrī. 2001. gadā beigusi Āgenskalna ģimnāziju. Studējusi TMF RKI programmas Ražošanas tehnoloģijas virzienā Kvalitātes nodrošināšana un vadība. 2005. gadā ieguvusi bakalaura grādu. Patlaban studē maģistrantūras programmā Visaptverošā kvalitātes vadība. Liene strādājusi gan par kasieri, gan matemātikas skolotāju, pašlaik ir RTU Studiju daļas 1. kategorijas speciāliste, kas atbild par studiju monitoringu. Sabiedriskajās aktivitātēs Liene piedalījusies jau no pirmā studiju gada RTU, būdama TMF studentu pašpārvaldes biedre, SP biedre, projekta Pēdas akadēmiskā virziena koordinatore, TMF pašpārvaldes vadītāja, SP Studiju daļas vadītāja, atbildīgā par BEST-Riga PR, studentu kluba Quality Dragons vadītāja, SP Finanšu nodaļas vadītāja. Šoruden Liene ievēlēta par SP prezidenti. Piedāvājam sarunu ar Lieni. – Kāpēc nolēmi kandidēt uz SP prezidenta amatu? – Pirmkārt, cilvēku, kas ir ap mani valdē un SP, pamudinājums, otrkārt, vēlme redzēt vīziju – spēcīgu, studentisku un dinamisku RTU SP, treškārt, redzētais Vācijā, ceturtkārt, divos gados uzkrātā pieredze, darbojoties valdē, vadot TMF SP un darbojoties studentijas labā, piektkārt – iespēja pašrealizēties un iedvesmot citus lieliem darbiem. Un, visbeidzot, – esmu tam gatava, jo tā nav pēkšņa ideja, bet gan ilgtermiņa mērķtiecīgas darbības.
Es sev uzdevu jautājumu: Vai ir kaut kas tāds, ko nevaru realizēt, būdama RTU SP valdes locekle, bet varu realizēt kā SP vadītāja? Un atbilde ir JĀ! Tas ir cits redzējums par to, kāds varētu izskatīties SP, tās ir inovācijas un paātrinājums, ko es varu piedāvāt. SP līdzīgi kā kosmiskais kuģis riņķo pa savu orbītu, kas ir liels panākums, bet, ja nav šā paātrinājuma, tad no tās izrauties kosmosā nav iespējams. Gribu noskaidrot status quo, un to salīdzināt pēc pusgada, jo ticu, ka arī īsā laika periodā var izdarīt ļoti daudz, motivējot RTU SP kolektīvu mērķtiecīgai darbībai, lai kļūtu par studentu cienītu un godātu organizāciju, kas kalpo studentiem. Neapsolu skaldīt un valdīt un milzīgu uzplaukumu, bet gan kalpot studentijai pēc tīrākās sirdsapziņas un izmantot labākos vadības un kvalitātes vadības principus savas kompetences robežās! – Kāda, tavuprāt, ir SP prezidenta loma? – Visuma evolūcijas kontekstā – nekāda. RTU mērogā – likumā noteiktā nepieciešamība, der arī reprezentatīva, students, kas kalpo studentiem un kā viedoklī ieklausās... RTU studentu kontekstā – analogi evolūcijai. Pašpārvaldes kontekstā – kādam ir jāatbild par to, kas notiek vai nenotiek, tā ir stūre, gāze, bremzes un galvenais – sajūgs. Trīs vārdos: kompetence, ieinteresētība un vadība. – Kāda ir SP loma tavā dzīvē? – Visaptveroša. SP ir mans darbs un mana atpūta, SP ir veids, kā aktīvāk
piedalīties savu studiju pilnveidē, tie ir mani kolēģi un draugi, vieta, kur domās pavadu trešdaļu no diennakts 312 dienas gadā, vieta kur strādāju jau trešo gadu un redzu arvien jaunus apvāršņus. Tā ir iespēja. Iespēja īstenot savas idejas, iespēja pilnveidoties, iespēja gūt vērtīgus kontaktus un jaunus iespaidus. Tas ir pienākums. Pienākums kalpot studentiem, pienākums uzklausīt, pienākums pieņemt pamatot lēmumus. – Ar ko tu nodarbojies ārpus SP? – Ar studēšanu, strādāšanu, sportošanu, eksperimentēšanu un pa retam ar gulēšanu, lai paspētu realizēt kādu traku ideju un ar sirdi nodotos: motoram, pedāļiem, slidām un AK4; ātrumam, spēkam, brīvībai un kontrastiem! – Tev uz vēlēšanām bija sagatavota potenciālā darbības programma, pastāsti par to! – Atskatoties uz iepriekšējām divām SP prezidenta vēlēšanām, konstatēju, ka man nesaprotamu apstākļu dēļ kandidāti bija aprobežojušies ar motivācijas vēstuli, kurā pārsvarā runāts par īpašību kopumu, kādam jāpiemīt prezidentam, pāris teikumos ieskicējot kādu darbības virzienu. Nolēmu lauzt šo tradīciju un kārtīgi pastrādāju pie situācijas un problēmu apzināšanas, daudz runāju ar parlamentāriešiem un studentiem, kas nav saistīti ar SP, izdalīju četras nepilnības un meklēju tām dažādus risinājumus, kas arī transformējās par manām prioritātēm. Tās nav lietas, ko iespējams absolūti izmērīt un pēc laika paziņot: gatavs. Nē, tās ir lietas, ko var uzlabot vienmēr,
bet pašlaik manā skatījumā tās ir kā mazi ugunsgrēki, kas jādzēš. Orientējoties uz studentu vajadzību izzināšanu, tādu pakalpojumu sniegšanu, kas radītu abpusēju apmierinājumu, izmantojot principu: domā, dari, vērtē, rīkojies. Par savām prioritātēm izvirzu: izglītību, tās kvalitāti; SP darbības optimizāciju; fakultāšu pašpārvalžu darbības veicināšanu; SP labā vārda un tēla nostiprināšana. Kas zem tā slēpjas? Kā to īstenot? * Motivēt studentus aktīvi iesaistīties sava studiju procesa pilnveidošanā. * Organizēt izglītojošus seminārus un citas ar zināšanu izmantošanu saistītas aktivitātes. * Veicināt studentu iesaistīšanos pētniecības darbā, jau no pirmā kursa rīkojot konkursus un informējot. * Uzlabot iekšējās informācijas apriti. * Svarīgāko lēmumu apspriešanā, pieņemšanā iesaistīt lielāku studentu skaitu. * Optimizēt administratīvo kapacitāti. * Izzināt pašpārvalžu vajadzības un mērķus, lai kopīgi palīdzētu tām pilnveidoties. * Nodrošināt SP biedru motivēšanu un izglītošanu. * Rūpēties par pašpārvalžu pieredzes apmaiņu. * Nodrošināt pašpārvalžu neatkarību un finansiālu stabilitāti; * Radīt RTU SP piedāvātos pakalpojumus pēc iespējas pievilcīgākus. * Uzlabot RTU SP mājaslapas saturu un vizuālo noformējumu. * Izveidot informatīvu bukletu par SP darbību un sniegtajiem pakalpojumiem. * Izveidot alternatīvu RTU prezentreklāmu RTU studentiem, lai veidotu studentus par savas alma mater patriotiem. * Rīkot vairāk konkursu un aktivitāšu studentiem. – Vai ir paredzamas pārmaiņas vai kādi jauninājumi SP darbībā? – Pastāvēs, kas pārmainīsies. – Kādas ir lielākās grūtības, stājoties prezidenta amatā? – Noteikti tas ir ierobežojums stundu skaitam diennaktī, kuras līdz šim man neizdodas izmantot pilnīgi efektīvi darbam, jo vismaz četras stundas jāpačuč, lai būtu spēks smaidīt. Daudz laika aiztek, apzinot visu SP darbības spektru un nianses, jo Studentu parlaments ir liela, spēcīga un tradīcijām bagāta studentu organizācija, ar daudz un dažādiem saistošiem lēmumiem un līgumiem, kā arī administratīvām funkcijām. – Rezumē... – Katra studenta viedoklis un redzējums ir ļoti svarīgs, tikai būdami kopā, mēs esam stipri. Nekas nav neiespējams. Ar Lieni sarunājās INESE ŠŪPULNIECE Foto: Jānis Košeļevs.
2005. gada 8. decembris
11
STUDENTU LAPA
Hei, RTU student, – tava nākotne inovatīvā uzņēmumā! EVITA CIGLE, MLĶF 3. kursa studente Virsrakstam, domājams, piekritīs ikviens students vai uzņēmējs, kas 1. decembrī piedalījās seminārā par inovācijām No tavas idejas līdz tirgus produktam, kuru organizēja Eiropas tehnisko universitāšu studentu organizācija BEST-Riga. Tas bija seminārs, kura mērķauditorija – progresīvi, mūsdienīgi, konkurētspējīgi, domājoši, idejām bagāti, strādātgriboši studenti. Labākie! Un tieši šādos cilvēkos ir ieinteresēti ar inovācijām pelnoši, augoši, spēcīgi uzņēmumi, kā Grindeks, Knauf, Z.O.O.M., inovācijas sekmējošas organizācijas, kā Latvijas Tehnoloģiskais centrs (LTC), Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK), Latvijas Patentu valde. Neliels semināra kopsavilkums. Uz semināru bija uzaicināts LDDK prezidents Vitālijs Gavrilovs, kas uzrunāja uz semināru atnākušos RTU studentus un aicināja padomāt par nākotni jau tagad, par to, kas ir svarīgs, lai gūtu panākumus. Mūsdienās inovācija ir ļoti būtiska jebkurā dzīves jomā, sākot no reklāmas uzņēmuma un beidzot ar ražošanas uzņēmumu. To parādīja arī reklāmas aģentūras Z.O.O.M. radošais direktors Ēriks Stendzenieks savā lekcijā Inovācijas dažādas sejas, uzsverot, ka galvenais ir cilvēks, kurš rada inovācijas. Dr. h. inž. Jānis Stabulnieks no LTC savā lekcijā uzsvēra, ka mūsu valsts ekonomikā aizvien lielāka loma jāieņem zināšanām un tehnoloģijām, ka tas ir svarīgs nosacījums mūsu labklājības un konkurētspējas veicināšanai, diemžēl pagaidām Latvijas nozares ir izteikti darbietilpīgas. J. Stabulnieks uzsvēra ieguldījumu lomu zinātnes, pētniecības un izglītības jomās, lai to ģenerētās zināšanas, idejas, problēmu risinājumus pārvērstu inovācijās, kas nozīmētu jaunus pieprasītus produktus vai pakal-
pojumus, jaunus tirgus, attiecīgi peļņu uzņēmējiem, no kuras turpināt finansēt jaunus zinātniskos pētījumus. Lai sekmētu inovatīvu uzņēmumu rašanos, ir izstrādāta Nacionālā inovāciju programma. Par Somijas pieredzi inovāciju uzņēmumā stāstīja Ph. d. Alekss Okuogume, lekcija ar nosaukumu Somijas pieredze, pārejot no agrāras uz jaunāko tehnoloģiju valsti ļāva mums ieraudzīt inovācijās ieinteresētas, valsts atbalstītas politikas iznākumu, kad valstī katru gadu tiek dibināti attīstīties spējīgi mazie uzņēmumi. Uzņēmuma Grindeks prezentācijā izsekojām oriģinālo produktu attīstības posmiem, no cilvēku vajadzību izpētes, pētījumiem, produkta izstrādes, jaunu tirgu meklējumiem līdz līderpozīcijām uzņēmumu ražošanas apjomā. Speciālisti no Grindeks bija ļoti ieinteresēti mūsu jaunajos ķīmijas fakultātes studentos, jo viņu darbinieku vidējais
vecums ir pietiekami liels, līdz ar to Grindeks labprāt atbalstītu studējošos ar stipendijām un elastīgiem darba grafikiem. Pasaules līmeņa uzņēmums, kas nodrošina saviem darbiniekiem darbu ar jaunākajām tehnoloģijām, izglītības papildināšanu ārzemēs, pasaules standartiem atbilstošus darba apstākļus un sociālo programmu. Ļoti aizraujoša bija prezentācija par būvmateriālu ražotāju Knauf. Tajā tika parādīta inovācijas loma uzņēmuma attīstības vēsturē – kā divu brāļu dibināts neliels uzņēmums izaudzis līdz vairāku uzņēmumu kopumam. Šis būvmateriālu ražotājs piedāvā ne vairs ģipša plāksnes, bet gan ģipša plākšņu sistēmas, kam nodrošinātas noteiktas īpašības. Tas ir konkrēts piemērs tam, kā strādā inovācija. Knauf pārstāvis redz nākotni tādai Latvijas tirgū maz pārstāvētai jomai kā būvniecības inženieru biroji, kas klientiem piedāvātu konsultācijas,
tehniskos risinājumus ar konkrētiem būvmateriāliem, arī uzņēmumiem, kas veic iekšējo apdari. Semināra laikā studentiem tika dota arī iespēja vairāk uzzināt par patentēšanas iespējām Latvijā. Ar to palīdzēja tikt skaidrībā Patentu valdes izgudrojumu ekspertīzes departamenta direktora vietniece Māra Rozenblate. Par patentēšanas praktiskajiem aspektiem stāstīja Patentpilnvarotās aģentūras TRIA ROBIT pārstāve Maruta Vītiņa. Pieciem aktīvākajiem studentiem būs iespēja saņemt arī bezmaksas konsultācijas TRIA ROBIT. Inovācijās ieinteresētos studentus aicinām ielūkoties: http://www.zoom.lv/zoom.php; http://www.innovation.lv; http://www.grindeks.lv; http://www.knauf.lv/. Uz tikšanos nākamajā BEST pasākumā!
Pasākumu vada Best-Riga prezidente Kristīna Kirsanova.
Foto: Eduards Lapsa.
Sveicam RTU galda tenisa izlases spēlētājus! RTU Volejbola diena RIHARDS JASŪNS, Sporta kluba priekšsēdētājs SANITA VILISTERE Šā gada 19. un 20. novembrī notika Rīgas pilsētas čempionāts galda tenisā, kurā piedalījās arī RTU galda tenisa izlases spēlētāji Eduards Kogans, Raimonds Ozoliņš un Kalvis Siljānis. Ļoti lielā konkurencē un spraigā cīņā Eduards Kogans ieguva 3. vietu vīriešu vienspēlēs un 1. vietu jauktajās dubultspēlēs (spēlējot kopā ar Inu Jozepsoni). Izcilo panākumu dēļ Eduards Kogans tika iekļauts Latvijas izlases komandas sastāvā, kura startēja Baltijas valstu čempionātā šā gada 26. un 27. novembrī Rīgā. Komanda cīnījās ar kaimiņvalstu komandu stiprākajiem spēlētājiem lietuviešiem un igauņiem un kopvērtējumā izcīnīja 2. vietu (komandu vērtējumā). Savukārt individuālajā spēlē Eduards Kogans no 24 Baltijas valstu stiprākajiem spēlētājiem ierindojās pirmajā divpadsmitniekā. Pašlaik RTU galda tenisa izlases spēlētāji gatavojas gadskārtējai studentu universiādei. Galda tenisa sacensības starp studentiem notiks šā gada 10. un 11. decembrī Rīgā. Atliek viņiem novēlēt veiksmi un panākumus, aizstāvot RTU godu.
19. novembrī Rīgā, VEF sporta zālē, notika ikgadējā RTU Volejbola diena. Par spīti garajām brīvdienām un tam, ka sestdienās un svētdienās daļa studentu dodas uz savām mājām ārpus Rīgas, kopā sanāca aptuveni 50 spēlētgribētāji. Pieteicās sešas komandas. Spēlējot pēc apļa sistēmas divos volejbola laukumos, 1. vietu izcīnīja ETF populārā komanda Telepuziki, kuru pārstāvēja 3. kursa studenti: A. Gorbunovs, P. Sergijenko, O. Šilinskis, M. Makijenko, E. Oliņš, kā arī RTU sieviešu izlases komandas dalībniece V. Astafjeva. 2. vietā ierindojās komanda 05, 3. vietā – Auti. Uzvarētājkomandas saņēma RTU diplomus un iespēju iegūt savā īpašumā bezmaksas abonementu uz RTU Ķīpsalas peldbaseinu. Turnīra nobeigumā tika sarīkota spēle: Telepuziki pret izlasi. Arī šajā spēlē ar 2:0 uzvarēja Telepuziki. Aprunājoties ar Volejbola dienas dalībniekiem un vērojot viņu azartisko spēlēšanu, bija skaidrs, ka šādas sporta aktivitātes ir ļoti vajadzīgas. Tagad fakultāšu volejbolu izlasēm jāgatavojas RTU Rektora kausa sacensībām: sievietēm – 2006. gada martā, vīriešiem – aprīlī.
12
STUDENTU KLUBĀ UN KULLTŪRAS CENTRĀ
2005. gada 8. decembris
1. decembrī plkst. 18
RTU Mazajā zālē Rīgā, Kaļķu ielā 1
KONCERTS SVEČU LIESMĀ
Piedalās RTU jauniešu vokālais ansamblis Jauna nianse Ieeja – brīva, paņemiet līdzi savu sveci!
3. decembrī plkst. 14
VEF Sporta zālē Rīgā, Ropažu ielā 2
BASKETBOLA TURNĪRS LIELAIS EGONS
Piedalās Latvijas Tautas deju ansambļi. Ieeja – brīva.
10. decembrī plkst. 11, plkst. 14 11. decembrī plkst. 12, plkst. 15
RTU Mazajā zālē, Kaļķu ielā 1 Jautra izrāde bērniem
KĀ MAZMEITIŅA PAZAUDĒJA ZIEMASSVĒTKU VECĪTI
Ar aktieriem Ingu Aizbalti, Intu Bankoviču, Arni Līcīti, Jāni Kalniņu Ieejas karte ar dāvanu bērnam – Ls 2,50, pieaugušajiem – Ls 1. Ieejas kartes apmaksā RTU arodbiedrība, pieteikties Kaļķu ielā 1 – 224. kab., tālr. 7089405.
11. decembrī plkst. 13
sarīkojumi 2005. gada decembrī
RTU Lielajā zālē Rīgā, Kaļķu ielā 1 RTU Sieviešu kora Delta diriģentes Dainas Klišānes jubilejas koncerts
TĀ RUNĀ MŪSU DVĒSELE
Ieeja – Ls 2, pensionāriem un bērniem – Ls 1.
14. decembrī plkst. 19
RTU Mazajā zālē Rīgā, Kaļķu ielā 1 RTU teātra studijas Spēle pirmizrāde
K. CERĀLIJS DIEVU ĀBOLS
Ieeja – Ls 1.
16. decembrī plkst. 19 RTU Lielā ziemas balle Sudrabotas stīgas trīs Lieliska mūzika ar Kreicburgas ziķeriem, Cienasts no Krimuldas saimniecēm un neparasti plaša programma.
17. decembrī plkst. 19
RTU Lielajā zālē Rīgā, Kaļķu ielā 1
TDA VEKTORS FORUMS Aicināti visu laiku dejotāji.
20. decembrī plkst. 19
RTU Lielajā zālē Rīgā, Kaļķu ielā 1 Līnijdeju kluba Kickin' Stars sarīkojums – Ziemassvētku ievirpuļošana
SNOWFLAKES JAMBOREE – SNIEGPĀRSLIŅU SALIDOJUMS Ieeja – Ls 2.
21. decembrī plkst. 20
RTU Lielajā zālē, Rīgā, Kaļķu ielā 1
LUSTES ZIEMAS SAULGRIEŽOS
Koncerts – folkloras grupas Laimas muzikanti no Daugavpils, Danči, rotaļas un sadziedāšanās ar folkloras draugu kopu Skandinieki. Pārsteigums no grupas Iļģi. Ieeja – Ls 2, pensionāriem un bērniem – Ls 1. Biļetes RTU Studentu klubā un Kultūras centrā, Kaļķu ielā 1–216, kultura@rtu.lv; Tālrunis uzziņām – 7212477.