Nr 9 10 20 12 2001

Nr. 9/10 (1208/1209) 20.12.2001.

RTU avîze iznåk kopß 07.02.1959.

2001. gada 20. decembris

Priecîgus Ziemassvétkus!

Gadu mija, ß˚iet, tåpéc ir izdomåta, lai dzîves trakajå skréjienå bütu iespéjams apståties, pårdomåt un saprast, kuriem cilvékiem gribam pateikt patiesu paldies.

Izmantoßu ßo iespéju.

No sirds pateicos visiem JI lasîtåjiem un rakstu autoriem. Vislielåkais paldies çaklåkajiem – Starptautisko sakaru da¬ai, Studentu parlamentam, inΩenierzinåtñu véstures pétniekiem, Kultüras centram un Sporta klubam. Èpaßs paldies fotogråfiju autoriem Arvîdam Kånbergam un Lailai Skrodelei, kuri JI atceras pat bez speciåla lüguma.

Paldies fotogråfiem Ojåram Gri˚im un Romualdam Krontålam.

Visîpaßåkais paldies JI sadarbîbas partneriem: Dzintariem (BCCS Repro – kråsu dalîjums, kurjers), Kaspariem (BCCS TM – Mac tehniskå aprüpe), Janovskiem (SIA Landas – druka), Ozoliñiem (Ozoliñu dizaina darbnîca – foto, JI kalendåru dizains), kå arî Knétiem (par ieinteresétîbu un izpalîdzîbu), Eizentåliem (par izturîbu un pleca sajütu), Krümiñiem (par ang¬u valodu un tehnisko palîdzîbu), måsåm Lapsåm (par sapratni un patståvîbu), Klezbergiem un Be˚eriem (vienkårßi par to, ka viñi ir).

Visvisîpaßåkais paldies – visai RTU saimei.

Gaißas domas, idejas un darbus!

Patieså cieñå – JI redaktore Rüta Lapsa

1

2001. gada 20. decembris

Íajå numurå: Priecîgus Ziemassvétkus un laimîgu jauno gadu, kolé©i!

20. decembris – Donoru diena müsu augstskolå

2 5

Kas jauns Starptautisko sakaru daŒ?

6

Måcîbu prorektors Elmårs Be˚eris: «Jütos atbildîgs par visu.»

9

Par SP Likumdoßanas noda¬as vadîtåju Uldi Kamolu RTU darbinieku arodbiedrîbas jaunumi Dekånu runas Pedago©iskajai izglîtîbai RTU – 10 gadi N. Gurova atmiñas par Veniaminu Fabrikantu RTU véstures lappuses

12 13 14 15 16 18

Par studentu aktîva skolu Lîçupe 2001 . Skats no malas Kultüras centrå un Sporta klubå Students un Ziemassvétki

19 20 21

K as tu r kl ie dza , ka iñå? l i s s a s t ur sa u ca v / A iz Da u ga

2

2001. gada 20. decembris

Lai 2002. gads k¬üst par izß˚irîgu augßupejas gadu!

Noslédzies bütisks gads RTU dzîvé

Akadémi˚e Baiba RivΩa, Augståkås izglîtîbas padomes priekßsédétåja

Akadémi˚is Ivars Knéts, rektors

Médz uzskatît, ka gadskaitlis, kas no abåm pusém lasåms vienådi, nes lîdzi kådu îpaßu pavérsienu. Latvijas augståkajai izglîtîbai un zinåtnei ßåds pavérsiens tießåm ir vajadzîgs. Galvenais – tam bütu jåbüt finansiålam pagriezienam studiju un zinåtniskås pétniecîbas båzes nostiprinåßanai augstskolås. Arî aizvadåmais gads paråda, ka akadémiskås struktüras sakårtoßanas ziñå, akadémiskås domas ziñå Latvija neatpaliek no Eiropas attîstîtåkajåm valstîm.

Zinot augståkås izglîtîbas ierobeΩoto finanséjumu, tas nozîmé, ka daudzkårt paveiktais ir balstîjies vienîgi uz augstskolu entuziasmu. Paldies par ieguldîto darbu un pacietîbu gan måcîbspékiem, gan studentiem!

Ar ko bijis raksturîgs 2001. gads?

Daudz skaidråka ir k¬uvusi Latvijas lîdzdalîba Eiropas kopéjås augståkås izglîtîbas telpas îstenoßanå jeb Boloñas deklaråcijas îstenoßanå, kas nosaka, kådai ßai kopéjai telpai ir jåbüt. Íajå gadå pieñemtie grozîjumi Augstskolu likumå reålu padara prasîbu péc akadémisko un profesionålo studiju tuvinåßanås, paredzot profesionålå bakalaura un ma©istra studijas; ir nostiprinåts pirmå lîmeña profesionålås augståkås izglîtîbas jeb koledΩas statuss; ir ieviestas jauna veida doktorantüras studijas utt. Notiek starptautiska studiju programmu akreditåcija. Lîdz gada beigåm akreditåciju izies arî visas augstskolas, to vértéßanå ir piedalîjußies arî årvalstu eksperti. Pårliecinoßu akreditåciju sañéma arî jüsu augstskola. Rîgas Tehniskå universitåte ir pratusi saglabåt inΩenierzinåtñu studijas valstî, par spîti tam, ka vairåkus gadus péc neatkarîbas atgüßanas interese par tåm bija atslåbusi. Arî akreditåcija palîdzéja nostiprinåt pårliecîbu, ka valstî ir nepiecießamas inΩenierzinåtnes, ko paredzéja jau pirms 140 gadiem, kad dibinåja jüsu augstskolu. Bet ßodien arî jüsu augstskolå ir nepiecießama modernåka studiju båze. Nåkamajam gadam ir jåk¬üst par finansiåla pavérsiena gadu, lai més spétu turéties lîdzi Boloñas deklaråcijas îstenoßanå.

Ja vélamies iek¬auties Eiropas kopéjå augståkås izglîtîbas telpå, tad nevaram no tås radikåli atß˚irties. Més nedrîkstam pie¬aut situåciju, ka novecojußås laboratorijas iekårtas, måcîbspéku zemais atalgojums, studentu sociålå neaizsargåtîba k¬üst par ß˚érsli. Tåpéc mums visiem novélu, lai augståkå izglîtîba valstî tiek atzîta par sabiedrîbas labumu un tai tiek paaugstinåts budΩeta finanséjums. Tad Latvija noteikti pårliecinoßi ieies Eiropas kopéjå augståkås izglîtîbas telpå, kurai jåbüt izveidotai lîdz 2010. gadam.

Noslédzies bütisks gads RTU dzîvé. Esam izgåjußi sareΩ©îto, darbietilpîgo un arî ¬oti dårgo gan atseviß˚u studiju programmu, gan kopéjo universitåtes akreditåcijas procesu. Starptautiskie eksperti – çetri daΩådu universitåßu bijußie un paßreizéjie rektori – ¬oti augstu novértéja müsu universitåti kopumå. Pamatojoties uz ßo ekspertu slédzienu, Latvijas Augståkås izglîtîbas padome ß. g. 12. jülijå vienbalsîgi noléma atzît RTU par starptautiski akreditétu universitåti. Tas ir pamats müsu diplomu atzîßanai daΩådås valstîs un garants müsu absolventu sekmîgai profesionålajai karjerai.

Tomér més paßi ¬oti labi zinåm, ka ne viss jau ir tå, kå més to gribétu. Nepietiek finanséjuma müsu sareΩ©îtajåm studiju programmåm, grüti piesaistît jaunus akadémiskå personåla locek¬us, netiek pieß˚irts finanséjums éku un telpu remontiem un vél, un vél. Problému daudz. Tomér, Jaunajam gadam tuvojoties, gribétos vairåk runåt par pozitîvo müsu dzîvé.

Iepriecina, ka veidojas arvien lielåks konkurss uz ieståßanos müsu inΩenierzinåtñu studiju programmås, kas prasa augstu sagatavoßanås lîmeni jau vidusskolås. Jaunie reflektanti såk saprast, ka sabiedrîbas attîstîba nevar notikt, tikai diskutéjot, ka ir jårada jaunas vértîbas, ir jåattîsta modernås raΩoßanas tehnolo©ijas.

Esam pieñémußi RTU jauno Satversmi, apstiprinåjußi RTU attîstîbas straté©iju, kas noråda müsu attîstîbas pamatvirzienus, esam pilnveidojußi augstskolas iekßéjås kårtîbas noteikumus, mé©inåm sakårtot müsu studiju sistému atbilstoßi Boloñas deklaråcijai, joprojåm mé©inåm atrast optimålos finanséjuma sadales principus studiju procesa kvalitatîvai nodroßinåßanai, esam pieñémußi daudz daΩådu lémumu. Taçu daråmå joprojåm ir daudz, ¬oti daudz. Un paveikt to més varésim tikai visi kopå. Nevis kå gaidîtåji, kas cer, ka kaut kas iekritîs viña struktürvienîbas dårziñå, bet gan kå aktîvi progresîvu domu paudéji, kas nodroßinås visas universitåtes attîstîbu kopumå.

Apsveicu visu lielo universitåtes kolektîvu Ziemassvétkos! Lai katra aizdegtå svecîte nes prieku un gaißumu jüsu dvéselé!

Veiksmîgu, laimîgu un saules pilnu Jauno gadu, müsu augstskolas dibinåßanas 140. gadu! Lai piepildås visi jüsu sapñi, jüsu ieceres!

Esiet laimîgi!

3

2001. gada 20. decembris

Lai mums labs pråts!

«….un cilvékiem labs pråts», – fråze, kas visbieΩåk skan man galvå saistîbå ar Profesors Leonîds Ribickis, Ziemassvétkiem. Labs pråts. Pret visiem, kas no mums zinåtñu prorektors gaida un cer. Godîgumu, iejütîbu, sapratni, kompetenci.

Labs pråts. Bet ne jau pret visu, kas ap mums.

Novélu visai RTU saimei gaißus un jautrus Lai mums pietiek miera sirdî apståties, apskatîties Ziemassvétkus, kå arî veselîbu, optimismu un tehnisku apkårt, padomåt! Lai mums pietiek nervu neñemt galvå to, jaunradi jaunajå – 2002. – gadå! kas nav no mums atkarîgs (apnicîgs lietus, pieméram)! Lai mums pietiek spéka darît savu daråmo tik labi, cik to spéjam!

Lai mums labs pråts!

XXI gadsimta pårdomas

Dr. ekon. Ronalds Taraßkeviçs, kanclers

Ir aizritéjis XXI gadsimta pirmais gads, kas izsauc pårdomas par laika ritéjumu. Laiks ir cilvéces un katra atseviß˚a cilvéka attîstîbas telpa. Íî telpa objektîvi paplaßinås, jo, pateicoties zinåtnes sasniegumiem, palielinås cilvéka dzîves cikla garums, bet izjüta par laika tecéjumu ir pretéja, més jütam tå paåtrinåjumu. Ar katru gadsimtu laiks rit straujåk, més cenßamies visus savus darbîbas veidus mehanizét un automatizét, lai izbrîvétu laiku sevis pilnveidoßanai, tomér nonåkam pie katastrofålas laika trükuma izjütas. Un arî ßî izjüta ir objektîva, jo paåtrinås katra atseviß˚a cilvéka un visas cilvéces attîstîba. Vél lîdz XX gadsimtam viena paaudze nodeva otrai zinåßanu apjomu, ko pati bija aizguvusi no iepriekßéjåm paaudzém, papildinot to ar savåm atziñåm un atklåjumiem, turklåt ßis zinåßanu apjoms bija pietiekams visam cilvéka dzîves ciklam, lai attîstîtos, taçu, såkot ar XX gadsimtu, zinåßanas såka strauji novecot un vienas paaudzes dzîves laikå vairåkkårt fundamentåli mainîties.

Izglîtîba no elitåras parådîbas pårvérßas par katra cilvéka dzîves nepiecießamîbu un iegüst nepårtrauktîbas raksturu.

Roku darbu nomaina intelektuålais, iemañas un roku veiklîbu, ar kuru cilvéks varéja sevi izteikt un güt citu cilvéku atzinîbu, nomaina domåßanas iemañas un ori©inalitåte.

Aktuåla k¬üst probléma – ko måcît? Zinåßanas noveco vairåkkårtîgi viena cilvéka dzîves laikå, un to apjomi ir ieguvußi fantastiskus izmérus. Lai cilvéces uzkråtås zinåßanas apgütu tikai informétîbas lîmenî, måcîbu ilgums bütu vismaz jådubulto, kas nav iespéjams un diez vai bütu lietderîgi, jo da¬a no zinåßanåm ir novecojußas un atbilstoßas noteiktam cilvéces attîstîbas lîmenim. Vai ir vérts izlietot müsdienu visdeficîtåko resursu – laiku – noveco-

jußu zinåßanu apgüßanai? Jo seviß˚i, kad cilvéces uzkråtås zinåßanas ir sakårtotas zinåßanu båzés, pie kuråm jebkurß interesents ar müsdienu tehnisko lîdzek¬u palîdzîbu var piek¬üt. Tåtad – kas nåkamåm paaudzém bütu jåmåca?

Jebkuram cilvékam ir jåprot lasît, rakstît, ré˚inåt un vél jåapgüst trîs procesi: domåt, måcîties un radît. Tas, manupråt, ir ßîsdienas un tuvåkås nåkotnes izglîtîbas uzdevums. Íajå kontekstå runåjot par Rîgas Tehniskås universitåtes izglîtîbas problému, un es uzdroßinos to vispårinåt un attiecinåt uz visu Latvijas augståko izglîtîbu, tå izpauΩas apståklî, ka katrs profesors uzskata savus måcîbu priekßmetus par galvenajiem un pieliek daudz pü¬u, lai tie tiktu iek¬auti, visvélamåk, visås studiju programmås un maksimålå apjomå. Tas ir cilvécîgi, jo kåda zinåßanu joma ir dzi¬i apgüta, izpétîta, iegütas atziñas un atklåjumi, kas pårtapußi ßå profesora pårliecîbå. To viñß grib nodot saviem skoléniem, un, jo vairåk viñu, jo lielåks gandarîjums par savu dzîves devumu. Aug paßapziña par savas darbîbas nozîmîgumu un sava Es svarîgumu. Íî parådîba k¬üst skaudråka, pieaugot pasniedzéja – zinåtnieka – vecumam, kurß müsu valsts augståkajå izglîtîbå tuvojas kritiskai robeΩai.

Problémas risinåjums ir pasniedzéju kadru atjaunoßana. Íî atziña ir sasniegusi ne tikai augstskolu vadîtåjus, bet arî valdîbu un Latvijas sabiedrîbu kopumå. Ir izstrådåta programma ar atbilstoßu finansiålu nodroßinåjumu, bet ierobeΩotu materiålo resursu apståk¬os kårtéjo reizi tiek atlikta.

Par spîti materiålo resursu trükumam, ja més gribam saglabåt un attîstît savu universitåti, jauni pasniedzéju kadri jåiesaista darbå jau ßodien, ko gribu novélét müsu kolektîvam jaunajå – 2002. – gadå.

Pasaules mérogå XXI gadsimts såkås ar jaunu parådîbu – idejas vårdå cilvéku kopa, pårvarot paßsaglabåßanås instinktu, uzupuréjoties, iznîcina nevainîgus cilvékus, materiålas un garîgas vértîbas. Par ßîs parådîbas spilgtåko pieméru jåuzskata 11. septembra notikumi ˆujorkå.

Såkotnéji tas izraisîja ßoku, vélåk tradicionålo darbîbu – sabiedrîbas apvienoßanos cîñå pret terorismu. Ja cilvékus piemeklé nelaime, tie parasti apvienojas, tå tas vienmér ir bijis epidémiju, karu, dabas katastrofu un tagad terorisma seku pårvaréßanai, vienlaikus cenßoties izprast céloñus.

Izprotot céloñus un likvidéjot tos, var izbégt no paßas nelaimes. Terorisms nav jauna parådîba, to tådå vai citådå

Z a˚ îts led us taur ms. a d î i püta, t s / Z i em as sv é t k u s vé

Asociétais profesors Elmårs Be˚eris, måcîbu prorektors

➔ 4. lpp.

4

2001. gada 20. decembris

Baltos Ziemassvétkus un sesiju gaidot...

Zi em a ss vé tk

å; i naud u skaita / Ledus k a lna gali ñ

Jolanta Jasukeviça, SP prezidente

Ziemassvétki ir ne tikai mîlestîbas svétki, bet arî pårdomu, sevis novértéßanas laiks. Ziemassvétki ir kluss laiks, kurß jåpavada ©imenes lokå. Péc ßiem skaistajiem svétkiem nåk lielais jampadracis – Jaunais gads. Vecajå gadå jeb Jaunå gada priekßvakarå parasti tiek novértéts gada laikå padarîtais.

Studentu parlamentam jaunå gada ieståßanås nav tåds îsts atskaites punkts, jo Studentu parlamenta komanda strådå no pavasara lîdz pavasarim, bet studentu dzîve rit no rudens lîdz rudenim. Tåpéc par studentu Jauno gadu tiek uzskatîts 1. septembris. Bet nu påris vårdos par pagåjußo gadu. Aizvadîtais gads Studentu parlamentam ir bijis îsts

➔ 3. lpp.

pårvértîbu laiks. Krasi nomainîjås aktîvisti – ieplüda daudz jaunu asiñu SP rindås. Esmu apmierinåta ar paßreizéjås valdes darbîbu. Sen SP nav bijusi tik laba komanda, kåda tå ir paßlaik. Pédéjo méneßu laikå ir arî krasi uzlabojusies sadarbîba ar RTU Studentu klubu un RTU Sporta klubu.

RaΩens gads ir bijis tießi sadarbîbas veidoßanå un veicinåßanå ar müsu labvé¬iem, partneriem, kå arî sekméjusies starptautiskå sadarbîba. Pateicoties RTU vadîbas labvélîbai un paßu gådîbai, esam tikußi pie jaunåm, izremontétåm telpåm un jaunåm mébelém.

Daudz kas vél ir jåpaveic nåkamajå gadå, bet nekas nav neiespéjams. Es ceru, ka studentu entuziasms nezudîs un nåkamais gads büs vél bagåtåks nekå aizejoßais.

Baltie, sniegotie svétki studentiem asociéjas ne tikai ar piparkükåm, karstvînu un dåvanåm, bet arî ar tuvojoßos sesiju. Tå jau ir, ka ir grüti baudît ar pilnu krüti svétkus, kad gaidåma kårtéjå sesija. Studenti, esiet viltîgi – laikus rakstiet Ziemassvétku vecîtim véstuli ar lügumu, lai palîdz veiksmîgi nokårtot sesiju. Bet, ja nopietni, veiksmi visiem RTU studentiem sesijå – ne pükas, ne spalvas! Pirmkursnieki – turieties, nepadodieties un neapståjieties péc pirmås neveiksmes! Jüsu balsts ir vecåko kursu studenti un paßpårvalde, kas nekad neatteiks sniegt vértîgus padomus un palîdzîgu plecu.

Gaißus un priecîgus jums visiem svétkus!

XXI gadsimta pårdomas

veidå més varam saskatît jebkurå cilvéces attîstîbas etapå.

Jaunums ir mér˚i un mérogi.

Cilvéce savå attîstîbå, pårvarot daudzås grütîbas un nelaimes, kuras bieΩi ir paßu cilvéku nepårdomåtas rîcîbas sekas, nonåca pie atziñas, ka cilvéks, personîba ir primåra un neatkårtojama vértîba, bet ideja, ideolo©ija, reli©ija, ©imene, valsts, nåcija, tauta ir pakårtotas. Íîs atziñas veicinåtåju un nostiprinåtåju lomå uzståjås zinåtniski tehniskais progress, ekonomikas globalizåcija un politisko sistému demokratizåcija. Personîba såka apzinåties savu patståvîbu un neatkarîbu ne tikai no påréjiem cilvékiem, bet arî no objektîviem apståk¬iem. Atseviß˚a cilvéka rîcîbå ir spécîgi instrumenti – tehniskie, ekonomiskie, politiskie –, kuri nostiprina indivîda apziñå tå neatkarîbu un varenîbu, bet ne vienmér atbildîbu. Un tad atkarîbå no konkrétås personîbas izglîtîbas, tikumîbas un apzinîguma varam sagaidît atbildîgu rîcîbu, kas veicina gan personîbas, gan arî sabiedrîbas radoßo attîstîbu, vai otrådi – izmantojot ßo spécîgo instrumentåriju, personîba cenßas pak¬aut sev vai savu ideju vårdå påréjo sabiedrîbu. Turklåt uzskatot sevi par izredzéto, bet citus cilvékus par instrumentiem vai funkciju savu mér˚u sasniegßanai, nevéloties apzinåt, ka viñi ir tikpat neatkårtojamas vértîbas kå tu pats. Kåpéc cilvéki ¬aujas k¬üt par instrumentiem citu rokås un pat ziedot dzîvîbu? Kå céloñus izvirza nabadzîbu, sociålo nevienlîdzîbu, zemo attîstîbas lîmeni. Manupråt, ßo faktoru iespaidå cilvéka paßsaglabåßanås instinktam ir jåbüt spécîgåkam, un arî prakse pieråda pretéjo. Teroristi paßnåvnieki nåk no diezgan situétåm ©imeném, ieñem sabiedrîbå vidéjo sociålo statusu, un nevar runåt par zemo attîstîbas lîmeni, jo citådi nevarétu izmantot atbilstoßos tehniskos, ekonomiskos un politiski psiholo©iskos lîdzek¬us. Tåtad célonis ir citur, cilvékam ir tieksme paßizteikties, un viñß meklé jomu, kur to visefektîgåk realizét. Tradicionålås cilvéku darbîbas jomas ir pie-

såtinåtas, un, lai tajås paßizteiktos, ir jåiegulda daudz pü¬u un laika, tåpéc tiek meklétas jaunas, netradicionålas jomas, kur to var veikt åtråk un sensacionålåk. Íî sociålå parådîba ir pamatå arî jaunu vértîbu un patiesîbu sistému radîßanai, kå arî tam, ka veidojas jaunas, eksotiskas reli©iskas kustîbas un sektas. Vél viens célonis ßai parådîbai ir izglîtîbas specializåcija, kas ir objektîva, jo citådi cilvéks savå dzîves laikå nespés sevi realizét. Bet ßî specializåcija ßodien ir sasniegusi kritisko robeΩu, cilvéka zinåßanas ir fragmentåras, viñß faktiski speciåli ir sagatavots, varétu pat teikt – uzdreséts ¬oti ßauram darbîbas veidam, no kura bieΩi tiek izslégts darbîbas mér˚is, atståjot tikai darbîbas procesu. Jebkura cilvéka darbîba ir vajadzîga tikai cilvékiem, kas ßodien bieΩi tiek aizmirsts. Aprakstîtås nevélamås sociålås parådîbas ierobeΩoßanas galvenais lîdzeklis ir sabiedrîbas izglîtoßana. Jo augståks ir sabiedrîbas izglîtîbas lîmenis, jo cilvéki ir atbildîgåki un apzinîgåki. Turklåt izglîtîbai müsdienu apståk¬os ir jåbüt humanitarizétai. Ío izpratni gribétos novélét müsu pasniedzéju kolektîvam un sev.

Personiskajå dzîvé ßis gads bija ar skumîbas zîmi. Agrå pavasarî nåcås atvadîties no sava skolotåja Jevgéñija ˆevjadomska, kas ievadîja mani augståkås izglîtîbas organizåcijas un vadîbas darbå, nedaudz vélåk bija jåatvadås no sava teorétiskå téva, zinåtniskå virziena un disertåcijas vadîtåja Kår¬a Ivanova, bet paßå rudens såkumå müΩîbå aizvadîju måti. Varbüt ßie skumjie notikumi izraisîja ßeit paustås filozofiskås pårdomas, bet dzîve rit tålåk un viena darbîba nomaina otru.

Seminårå man students uzdeva jautåjumu: kåda ir cilvéka dzîves jéga? Èsi es to formulétu tå: «Büt laimîgam un lojålam pret lîdzcilvéku laimi.» To novélu visiem saviem kolé©iem Jaunajå gadå, kå arî labu veselîbu, klusus un priecîgus Ziemassvétkus.

5

2001. gada 20. decembris

Latvijå ßis gads pagåja Rîgas astoñsimtgades kontekstå. Müsu fakultåtei tas saistîjås ar sekmîgu programmu starptautisko akreditåciju. Ievérojams gads arî tåpéc, ka jau desmito gadu labåkajiem arhitektüras un büvniecîbas studentiem tiek pasniegta RTU Goda doktora Gunta Boles prémija.

AF studentu sabiedriskås aktivitåtes fakultåté ßogad manåmi atdzîvojås. Patîkami – lai arî nelieli – bija notikumi, kas saistîjås ar AF tehniskå aprîkojuma un inventåra iegådi.

AF studentu un darbinieku vårdå – paldies RTU administråcijai, vélu vél labåkas sekmes müsu kopéjå uzdevumå – jauno speciålistu sagatavoßanå!

Pasaulé kopumå aizvadîtais gads bija nemierîgs.

Vélésim, lai Jaunajå gadå pasaules pulss k¬ütu ritmiskåks un visiem mums Jaunais gads atnåktu panåkumiem bagåtåks!

Sveicam Latvijas Zinåtñu akadémijå jaunievélétos: korespondétåjlocek¬us – zinåtñu prorektoru, EEF profesoru Dr.h.inΩ. Leonîdu Ribicki, TMF profesoru Dr.h.fiz. Juriju Dehtjaru, Goda doktoru AF profesoru Dr.h.arh. Ivaru Strautmani, Goda locekli AF docentu Dr.arh. Gunåru Asari.

Izveidots Izglîtîbas pilnveides centrs 14. decembrî plkst. 12 Rîgas Tehniskås universitåtes Transporta un maßînzinîbu fakultåté Ezermalas ielå 6 tika atvérts Izglîtîbas pilnveides centrs.

Centrs izveidots saistîbå ar TEMPUS IB_JEP 14225–99 projektu, lai sekmétu Latvijas profesionå¬u izglîtoßanos starptautiskå transporta jomå un saimniekoßanas prasmé nacionålå, re©ionålå un globålå tirgü. Centra mér˚is ir måcîbu programmu izveide un îstenoßana, sagatavojot visaugståkå lîmeña profesionå¬us darbam attîstîtå tirgus ekonomikå.

Büvniecîbas fakultåtes asistentu Raimondu Tropu, Daugavpils MZC garderobisti Broñislavu Be¬avsku, Transporta un maßînzinîbu fakultåtes apkopéju Aivaru Dunski, Ener©étikas un elektrotehnikas fakultåtes zinåtniskå darba asistenti Ga¬inu Boçkarjovu, Apsardzes dienesta sardzi Astrîdu Ausmu Gubarevu, Datorzinåtnes un informåcijas tehnolo©ijas fakultåtes zinåtniskå darba asistenti Guntu Ozolu, Apsardzes dienesta sardzi ˆinu Puriñu, Materiålzinåtnes un lietiß˚ås ˚îmijas fakultåtes vadoßo speciålisti Viju Brilti, Elektronikas un telekomunikåciju fakultåtes pårvaldnieku Jåni Cakulu, Liepåjas MZTK bibliotékas noda¬as vadîtåju Aiju RaiΩ©i, Sporta katedras noliktavas pårzini Mudîti Straumi - Jankovsku, Büvniecîbas fakultåtes apkopéju Loniju Vilcåni.

Donoru diena RTU! Ziemassvétki jau klauvé pie müsu namu durvîm.

Daudzi sañems dåvanas, apsveikumus un laba véléjumus no saviem tuviniekiem, radiem un draugiem. Taçu müsu vidü ir cilvéki, kuriem ir vajadzîga tava palîdzîba. Tåpéc tu esi laipni aicinåts piebiedroties IEF paßpårvaldei Donoru dienå un nodot asinis. Tiksimies 20. decembrî, laikå no plkst. 9 lîdz 13, Ka¬˚u ielå 1, 201. auditorijå.

IEF paßpårvalde

Te ka t, bé r ni, ka lniñå , / Vedat viñ us l ejiñå.

Docents Jånis Briñ˚is, Arhitektüras fakultåtes dekåns

Janvårî sveicam nozîmîgå dzîves jubilejå:

6

2001. gada 20. decembris

Kas jauns Starptautisko sakaru daŒ?

Svét ki nåk , sv é tk i nå k , / K o tie sv é t ki at nesî s ?

Izraélas valdîbas stipendijas Izraélas valdîba izsludina konkursu uz stipendijåm studijåm un pétnieciskå darba veikßanai Izraélå 2002./ 2003. måcîbu gadå. Uz stipendijåm var pretendét jebkuras zinåtnes nozares pårståvji. Pretendentiem paßiem jåizvélas augstskola, kurå viñi vélétos studét vai veikt zinåtnisko darbu. Priekßroka tiks dota tiem kandidåtiem, kuru iecerétås studijas vai pétnieciskå darba téma tießå veidå saistîta ar Izraélu.

Stipendijas ieguvéjiem tiek segti studiju izdevumi (måcîbu maksa) un veselîbas apdroßinåßana, turklåt stipendiåti sañem 600 ASV dolåru ménesî uzturéßanås izdevumu segßanai. Ce¬a izdevumi jåsedz paßam stipendiåtam. Maksimå-

lais finanséjuma laiks ir viens måcîbu gads, t.i., 8 méneßi.

Prasîbas pretendentiem: • vismaz bakalaura gråds, • Latvijas pilsonîba, • vecums pieteikßanås brîdî nepårsniedz 35 gadus, • labas ang¬u valodas vai ivrita zinåßanas.

Plaßåku informåciju un pieteikuma veidlapas var sañemt: Starptautisko sakaru da¬å, Ka¬˚u ielå 1–322, tålr.

7089313, 7089343, 7089012.

E–pasts: snikere@acad.latnet.lv.

Studiju pétnieciskå prakse Cîrihes Universitåtes Íveices Banku institütå Íveices Banku institüts un Geberta Rufa fonds saistîbå ar projektu Swiss Baltic Net izsludina pieteikßanos uz studiju pétnieciskås prakses vietu Cîrihes Universitåtes Íveices Banku institütå laikå no 2002. gada 15. marta lîdz 15. jünijam.

Pieteikties uz studiju pétnieciskås prakses vietu var ikviens ekonomikas vai juridisko zinåtñu ma©istrants, doktorants vai jaunais zinåtnieks ar ¬oti labåm våcu un labåm ang¬u valodas zinåßanåm, kuru interesé zinåtniska sadarbîba ar Íveices kolé©iem ekonomikas nozaré, îpaßi banku un finansu jomå, kå arî jautåjumi, kas skar Baltijas valstu un Eiropas Kopienas attiecîbas.

Lekciju, seminåru, kolokviju apmekléjums un darbs ar zinåtniskiem tekstiem tiek uzskatîts par neatñemamu studiju pétnieciskås prakses saståvda¬u.

Ce¬a nauda un ar uzturéßanos saistîtie izdevumi (ieskaitot kabatas naudu) tiek nodroßinåti.

Pieteikßanås: lîdz ß. g. 28. decembrim RTU Starptautisko sakaru da¬å, Ka¬˚u ielå 1, 222. telpå (tålr. 7089021), jåiesniedz ßådi pieteikuma dokumenti våcu valodå: • sîka biogråfija; • lîdzßinéjo studiju un pétnieciskå darba apraksts; • motivåcijas véstule.

Sîkåka informåcija par studiju pétnieciskås prakses programmu: Prof. Dr. Christine Hirszowicz Institut für Schweizerisches Bankwesen der Universität Zürich Plattenstr. 14, 8032 Zürich e–mail: hirszowi@isb.unizh.ch http://www.isb.unizh.ch www.swissbaltic.net

Eiropas Starptautiskås izglîtîbas asociåcijas konference Íå gada 5.–8. decembrî Tamperé (Somija) notika 13. ikgadéjå Eiropas Starptautiskås izglîtîbas asociåcijas (EAIE – European Association for International Education) konference, kas pulcé Eiropas augstskolu un ar augståko izglîtîbu saistîtu ieståΩu darbiniekus, kuri savå darbå tießi vai netießi ir saistîti ar internacionalizåciju izglîtîbå. Íoreiz Latviju pårståvéja RTU un LU, Izglîtîbas un zinåtnes ministrija, Akadémiskås informåcijas centrs un Valodu måcîbu centra Izglîtîbas informåcijas centrs. Par konferencé dzirdéto, kå arî par Tamperes Tehnolo©iskås universitåtes apmekléjumu nåkamajå JI numurå ståstîs måcîbu prorektors Elmårs Be˚eris un Starptautisko sakaru da¬as koordinatore Jolanta Jurévica.

7

2001. gada 20. decembris

Evita Serjogina deva iespéju tikties ar Íveices Påris gadsimtu tålå pagåtné lietiß˚o zinåtñu augstskolu vagandrîz ikviens måkslinieks un dîtåjiem, iepazîties ar profesiodzejnieks sapñoja par ce¬ojumu nålås augståkås izglîtîbas sisuz Íveici. Íveices idilliskå tému, meklét kopîgo un atß˚idaba, ß˚ietami bezrüpîgås ganu rîgo, pårrunåt iespéjamås sadardzîves ainas, kalni un ielejas vibîbas jomas. linåja ainavu gleznotåjus, dzejProtams, ka neviena Baltijas nieki tur guva jaunas ierosmes universitåte un pétniecîbas turpmåkajiem darbiem. Íodien institüts nevar lepoties ar tådu Íveice varétu kalpot par ce¬ovalsts finanséjumu, kåds ir ETHZ juma mér˚i studentiem un vai EPFL. RTU gada valsts zinåtniekiem. Par to nedé¬u ilgå budΩets ir aptuveni 8 miljoni vizîté pårliecinåjås RTU rektors latu, bet ETHZ gada budΩets – Ivars Knéts, zinåtñu prorektors Leonîds Ribickis, Elektronikas un telekomunikåciju 380 miljoni latu. Salîdzinoßi studentu skaits: RTU – 13 400, fakultåtes dekåns Ilmårs Slaidiñß, ßå raksta autore un vél ETHZ – 11 596. Tiesa, arî cenu lîmenis Íveicé atß˚iras no çetru Baltijas universitåßu – Vi¬ñas Gedimina Tehniskås müséjå. Més varam sevi mierinåt ar domu, ka ar nelieliem universitåtes, Kauñas Tehnolo©iskås universitåtes, lîdzek¬iem vél spéjam veikt pétîjumus un sniegt studentiem Tallinas Tehniskås universitåtes un Íau¬u universitåtes – labu inΩeniertehnisko izglîtîbu, un pasmaidît, dzirdot ßveicießu pårmetumus valdîbai, kas nepieß˚irot izglîtîbai rektori un prorektori.

Pateicoties Geberta Rufa fonda (Íveice) iniciatîvai, un zinåtnei pietiekamu finanséjumu. Salîdzinot doktorantu pirms vairåk nekå gada tika såkts sadarbîbas projekts Swiss skaitu ETHZ un RTU, atliek vien nopüsties. Més varam Baltic Net ar mér˚i atjaunot kontaktus Íveices un Baltijas tikai sapñot par 500 aizståvétiem zinåtniskiem darbiem valstu zinåtnieku un izglîtîbas darbinieku vidü, îpaßu uz- gadå un 2000 doktorantu. Uz jautåjumu, kå notiek manîbu veltot jauno zinåtnieku darbîbas veicinåßanai, mo- zinåtnisko darbu aizståvéßana, tika sniegta atbilde, ka tivéjot viñus nepamest darbu augstskolå, nevis izvéléties gatavo doktora darbu iesniedz tå zinåtniskajam vadîtåjam finansiåli pievilcîgåkus darba piedåvåjumus daΩådås fir- un vienam fakultåtes izvélétam recenzentam. Tad tiek mås un uzñémumos. Pirmås sarunas par iespéjamajiem uzklausîts pats doktorants, savus viedok¬us pauΩ darba sadarbîbas virzieniem un veidiem såkås ar piecu tehnisko vadîtåjs un recenzents, un visbeidzot tiek pieñemts universitåßu pårståvju viesoßanos Cîrihes Tehniskajå attiecîgs lémums par doktora gråda pieß˚irßanu, un jaunais universitåté un vairåkos Íveices pétniecîbas institütos. zinåtnieks sañem rektora parakstîtu diplomu. Nekådu RTU rektors Ivars Knéts ßî gada såkumå, tiekoties ar komisiju, nekådu balsoßanu. Atbildîba par zinåtniskå darba Geberta Rufa fonda dele©éto pårståvi Baltijas valstîs kvalitåti gulstas uz zinåtniskå darba vadîtåja pleciem.

Maksu Íveiceru, ierosinåja noorganizét Baltijas tehnisko InΩenierzinåtñu doktorantiem nepaståv arî obligåta prasîba universitåßu rektoru vizîti Íveicé, kas bütu diplomåtisks péc publikåcijåm. Visvairåk publikåciju esot fizikå un solis Baltijas un Íveices vélmei sadarboties zinåtnes un ˚îmijå.

Runåjot par universitåßu finansiålo aspektu, kå intereizglîtîbas jomå. Baltijas tehnisko universitåßu vadîtåjiem tå bütu iespéja tuvåk iepazîties ar Íveices izglîtîbas sistému santu faktu var minét to, ka EPFL 70% no finanséjuma izun zinåtnieku darbu, iepazîstinåt kolé©us ar situåciju savås lieto darbinieku algåm un nodok¬u samaksai. Universitåte universitåtés, dalîties pårdomås par izglîtîbas sistémas par valsts pieß˚irto naudu arî apdroßina savus darbiniekus.

Zinåtniskås pétniecîbas institütos tiek domåts par nåreformu gaitu un måcîties no Íveices kolé©u pieredzes.

RTU rektora ierosinåjumu atbalstîja ne tikai kaimiñvalstu kotnes projektiem vairåkus gadu desmitus uz priekßu. No malas varétu ß˚ist, ka Íveicé gandrîz ikviens zinåtnisks rektori, bet arî Geberta Rufa fonds.

Tika izstrådåta plaßa vizîtes programma, domåjot par to, projekts var bez grütîbåm güt valdîbas finansiålu atbalstu, lai nedé¬as laikå augstskolu vadîtåji apmeklétu péc iespéjas taçu zinåtnieki apgalvo, ka tik vienkårßi tas nemaz neesot, vairåk viñus intereséjoßu institüciju un tiktos ne tikai ar arî viñiem nåkas krietni vien nopüléties, lai pårliecinåtu zinåtniekiem un måcîbspékiem, bet arî ar amatpersonåm, valdîbas vîrus par savu pétîjumu lietderîbu. Iespéjams, ka kuru pårziñå ir zinåtnes un izglîtîbas jautåjumu risinåßana daΩkårt pårliecinåßanas proceså noder lepnums par pavalstiskå lîmenî. Rektoru delegåcija viesojås Íveices parla- veikto un stingra pårliecîba «més esam labåkie». Més, bümenta ékå un tikås ar valsts sekretåru profesoru Íarlu Klei- dami paßkritiski, daΩkårt vairåk médzam runåt par negåciberu, apmekléja abas Íveices valdîbas finansétås tehniskås jåm, trükumiem un piemirstam pieminét pozitîvås lietas, universitåtes – Cîrihes Tehnisko universitåti (ETHZ) un izcelt savus sasniegumus. Íveices izglîtîbas sistémå paßlaik tiek veiktas bütiskas Lozannas Tehnisko universitåti (EPFL) –, Íveices Federålo materiålzinåtñu un pétniecîbas laboratoriju (EMPA), reformas. Saskañå ar Boloñas deklaråciju Íveices augstIBM pétniecîbas laboratoriju Cîrihé, Paula Íérera institütu skolås lîdz 2005. gadam ir paredzéts pilnîbå påriet uz (PSI), Íveices Federålo vides zinåtñu un tehnolo©iju labo- mums jau zinåmo trîspakåpju sistému – bakalaurs, maratoriju (EAWAG) un zinåtnisko centru Tehnorama. Semi- ©istrs, doktors. Íveices augstskolu vadîtåji atzina, ka sakanårs apdroßinåßanas kompånijas Swiss RE telpås sniedza rå ar ßîm izmaiñåm jåsaskaras ar daΩådåm problémåm un ieskatu Íveices un Baltijas valstu izglîtîbas struktürå, teh- neskaidrîbåm. Viens no jautåjumiem ir studiju ilgums. Kå nisko universitåßu darbîbas specifikå un problémås, kå arî panåkt to, lai iespéjami îsåkå laika posmå studenti iegütu

Cük a s a u si, tau lît' . u k u ga ¬u k u k , / Baltas ma i ze s

Kas jauns Starptautisko sakaru daŒ?

Zinåtnes paradîze Alpu p¬avås

➔ 8. lpp.

8

2001. gada 20. decembris

Kas jauns Starptautisko sakaru daŒ?

Zinåtnes paradîze Alpu p¬avås

Kas tur rîbina / P år viñu ka lnu?

➔ 7. lpp.

labu izglîtîbu un bütu spéjîgi konkurét darba tirgü. Taçu ßî reforma veicinås studentu mobilitåti un ¬aus piesaistît vairåk årzemju studentu. Tiek domåts arî par integrétu programmu veidoßanu un saskañoßanu vietéjo universitåßu starpå, tiek pårveidota fakultåßu struktüra.

Zinåtniskås pétniecîbas institüti Íveicé ir îsta zinåtnieku paradîze. I. Knéts atzina, ka no visiem redzétajiem institütiem vislielåko iespaidu uz viñu atståjusi tießi Íveices Materiålzinåtñu pétniecîbas laboratorija (EMPA).

EMPA pusi no finanséjuma sañem no valsts un iegulda to jaunas aparatüras iegådé un darbinieku algås. Otru pusi, kas tiek izmantota laboratorijas attîstîbå, EMPA nopelna pati. Tas ir lielisks piemérs tam, kå zinåtnieki spéj veiksmîgi sadarboties ar uzñéméjiem.

Baltijas valstu rektoriem un prorektoriem bija iespéja piedalîties ETHZ dienå (Deus Academicus). ETHZ diena tiek organizéta katru gadu, novembra priekßpédéjå sestdienå. Tås ir universitåtes dzimßanas dienas svinîbas, kurås piedalås universitåßu rektori, ETHZ esoßie studenti, absolventi, måcîbspéki, zinåtnieki. Svinîgå pasåkuma laikå labåkie studenti sañem balvas par izciliem pétîjumiem un sasniegumiem studijås, tiek sveikti jaunie universitåtes goda doktori. Tå ir reize, kad universitåte atskatås uz paveikto un saka paldies saviem sadarbîbas partneriem.

Nåkamgad RTU svin savu 140 jubileju. Zinot to, ka ETHZ ir bijusi paraugs, dibinot RTU, un daudzi ETHZ absolventi, viñu vidü arî viens no ETHZ rektoriem Vilhelms Riters, kådreiz ir strådåjußi Rîgå, rektors Ivars Knéts ielüdza ETHZ rektoru Konradu Ostervalderu nåkamå gada oktobrî apmeklét müsu universitåti. ETHZ rektora vizîte RTU vélreiz apliecinåtu abu universitåßu vélmi veidot kopéjus zinåtniskus projektus. Pieminéßanas vérts ir arî fakts, ka nupat ievélétais jaunais Íveices prezidents Kaspars Villigers arî ir saistîts ar ETHZ. Viñß 1966. gadå ir absolvéjis ETHZ un ieguvis maßînzinîbu inΩeniera diplomu.

Savu ieinteresétîbu sadarboties ar Baltijas kolé©iem apliecinåja gan Paula Íérera institüta direktora vietnieks

profesors Ralfs Eihlers, gan EMPA direktors profesors Urss Meiers, gan Bernes lietiß˚o zinåtñu augstskolas prezidents Dr. Tomass Zîdlers, gan ETHZ pårståvji un daudzi citi. Viñi ir gatavi apmeklét Baltijas augstskolas, uzståties ar lekcijåm, iepazîstinåt studentus un måcîbspékus ar tåm iespéjåm, ko viñu institücijas var piedåvåt zinåtniekiem.

I. Knéts vizîtes gaitå vairåkkårt uzsvéra, ka nåkotnes sadarbîba lielå mérå büs atkarîga tießi no Baltijas valstu studentu un zinåtnieku ieinteresétîbas un vélmes sadarboties. Paßlaik müsu uzdevums ir atrast cilvékus ar labåm våcu, ang¬u vai françu valodas zinåßanåm, kas vélétos izmantot Íveices partneru piedåvåtås iespéjas un bütu gatavi aktîvi strådåt.

Sadarbîba ir iespéjama studentu apmaiñå, pasniedzéju apmaiñå un zinåtné. RTU rektors domå, ka talantîgåkie un uzñémîgåkie studenti jau ma©istrantüras studiju pédéjå gadå påris méneßus varétu pavadît kådå Íveices augstskolå un, izmantojot laboratorijås pieejamo aparatüru un zinåtnisko konsultantu atsaucîbu, veikt pétîjumus. Tas bütu labs pamats un motivåcija doktorantüras studiju såkßanai.

Vizîtes laikå tika parakstîti vairåki sadarbîbas lîgumi – lîgums starp Íveices Dabaszinåtñu akadémiju un Latvijas un Lietuvas Zinåtñu akadémijåm par zinåtnieku apmaiñu, lîgums starp Geberta Rufa fondu un ETHZ par stipendiju fonda izveidi 50 000 Íveices franku apmérå talantîgåkajiem Baltijas valstu studentiem. Jaunie zinåtnieki jau tagad var pieteikties stipendijåm pétîjumu veikßanai ETHZ, Freiburgas universitåté, Bernes Lietiß˚o zinåtñu augstskolå, Cîrihes Universitåtes Bio˚îmijas institütå un Íveices Banku institütå. Iespéjams iegüt arî finanséjumu dalîbai Íveicé organizétås konferencés.

Baltijas Tehnisko universitåßu rektoru vizîte tika atspogu¬ota Íveices presé: Neue Zürcher Zeitung 27. novembra numurå publicéja interviju ar rektoru I. Knétu, atsauksmes bija lasåmas arî ETHZ ik dienas iznåkoßajå avîzé ETHLife, apdroßinåßanas kompånijas Swiss RE vietéjå preses izdevumå, Íveices Årlietu departamenta un Íveices Dabaszinåtñu akadémijas paziñojumos.

Videomateriåls par rektoru vizîti büs skatåms arî Lietuvas Televîzijas veidotajos raidîjumos par zinåtni.

Pateicoties ar Swiss Baltic Net saistîtajåm aktivitåtém, ßodien Íveicé Baltijas valstis vairs nav terra incognita. Tiem, kas vél neko nav dzirdéjußi par Baltiju un nezina par Baltijas un Íveices vésturiskajåm saikném vai arî vélas uzzinåt par to ko vairåk, ir vérts izlasît M. Íveicera sastådîto gråmatu Estland, Lettland, Litauen – Schweizerisch–Baltisches Lesebuch. ❏

9

2001. gada 20. decembris

«Jütos atbildîgs par visu...» ßåda sistéma tika ieviesta.

«Gaidîsim darbus!»

Tolaik, 1992.–93. gadå, – ar ßådiem vårdiem RTU studentu skaits bija beidzås iepriekßéjå garåsamazinåjies no 12 000 kå saruna JI (Nr. 13, uz 5000, rüpniecîba 11.02.2000) ar asociéto turpinåja brukt, neviens profesoru Elmåru Be˚eri nezinåja, kas notiks tålåk. péc viña ståßanås måcîbu Tå laika augstskolas prorektora amatå administråcija mekléja 2000. gada februårî. ce¬us, kå piesaistît Tagad, péc gandrîz studentus: ar akadémisko diviem gadiem, zaru – bakalauru, maprorektors, runåjot par ©istru sagatavoßanu, bet paveikto, ir noskañots vajadzîgi bija arî åtråk visai paßkritiski: «Kad izglîtoti profesionå¬i – tos padomå, kas pa ßo laiku apmåcîtu çetros gados, vispår izdarîts, k¬üst uzñéma tehnikumu skumji.» Lai gan darbabeidzéjus, tiem paredzot trîs diena ievelkas daudzu Seniors ar Junioru 1982. gadå Vaivaros. gadu programmu, vélåk gan stundu garumå, reizém esot sajüta, ka nekas jédzîgs nav padarîts. Daudz laika pañemot izrådîjås, ka likums ne¬auj trijos gados iegüt augståko ikdienas sîki darbiñi, kaut vai dokumentu parakstîßana, izglîtîbu, tad såka modificét ßo studiju atzaru, izléma arî daΩådu jautåjumu izskatîßana. Zinot Be˚era kunga aso dot koledΩas izglîtîbu ar divu gadu apmåcîbu, bet ßîm pråtu un atsaucîbu, pie viña vérßas ar visdaΩådåkajiem studijåm nevajadzétu beigties ar strupce¬u, taçu trükst jautåjumiem, kuros ja ne risinåjumu, tad vismaz padomu saskañotîbas starp daΩådajiem studiju lîmeñiem. Tagad, vélas sañemt arî no måcîbu prorektora. «Jütos atbildîgs par kaut gan situåcija tautsaimniecîbå mainîjusies, més pie ßîs visu – tå varbüt ir mana nelaime. Bet, ja runåjam par sistémas turamies, iekrampéjußies tajå. Ir jårada vienkårßa studijåm, to kvalitåti – kas no tå visa, kas te notiek, nav un skaidra sistéma – inΩenieris ar bakalaura grådu ir saistîts ar studiju kvalitåti? Man ir teikußi – tu vienkårßi ieguvis profesionålu izglîtîbu un var aiziet strådåt, nemåki aizvért durvis. Patiesîbå jau nav daudz to, kam ma©istrantüra paliek elites veidoßanai, tiem, kas noteiks varétu da¬u darba nogrüst, lielåkais atbalsts ir no Studiju nåkotnes politiku. Pamazåm uz to ejam. Nåkamgad vairs neuzñemsim tehnikuma absolventu grupås, ir sagatavoti da¬as, kura tießi atbild par måcîbu darbu.

Darba diena lielåkoties paiet, varbüt ne gluΩi uguns- nolikumi, kå ieviest profesionålo bakalauru programmas. gréku dzéßot, taçu netrükst kårtéjo sareΩ©îjumu, kas uzreiz Jåatzîst, ka akadémiskås bakalauru programmas ir visai jånokårto. Cik atliek laika padomåt par mums tießåm bü- samocîtas – tåm bütu jådod fundamentåla akadémiskå tiskåm lietåm, par to, kå tås virzît tålåk? Ikdienas rutîna ¬oti izglîtîba, bet vai tas tiek panåkts? Vai pilnîgi visiem piedåievelk iekßå. Tåpéc priekßniecîbai ir jåmainås, turklåt våtie kopéjie priekßmeti vienådi vajadzîgi? Ja lielajå audipietiekami regulåri un bieΩi. Katrs cilvéks, atnåcis jaunå torijå lekcijas laikå jåbüt 300 studentiem, bet tur séΩ 12, tad amatå, mé©ina saprast, kas sistémå ir labi, kas slikti, veikt jåjautå – kam tas vajadzîgs, kåpéc ˚érnåjam laiku? uzlabojumus, bet, kad såk darît, arî viñu pamazåm ievelk Students nav trauks, kas jåpiepilda, nevar tajå visu ieliet iekßå purvå, no kura grüti izrauties.» Te nu prorektoram iekßå. Ne visi to spéj ñemt pretî, un arî nevajag – nu kam negribas piekrist – lai nu ko, bet rutînu viñam vismazåk var gan servisa inΩenierim vajadzîgs trîskårßais integrålis un pårmest, jo tießi viñß ir viens no aktîvåkajiem mudinå- matricu transponéßana? Profesionålajiem bakalauriem vatåjiem uz pårmaiñåm un attîstîbu. Un nav arî tå, ka nekas jadzétu ¬aut péc nozares izvéles pañemt tik, cik vajag, no ßais nepilnos påris gados nebütu realizéts. Bütiskåkais – piedåvåtås klasiskås inΩenieru izglîtîbas bu˚etes. No otras RTU tagad ir starptautiski akreditéta augstskola, un puses – laba fundamentålå izglîtîba pie mums ir nokauta, akreditåcijas proceså liels nopelns ir arî måcîbu prorek- matemåtikå un fizikå stundu skaits ir samazinåts, tomér patoram, kas spéja ar vésu pråtu, bez lieka stresa, lieliski ap- sniedzéji grib sabåzt tajås visu, kas tradicionåli ir bijis, rezinoties gan augstskolas stiprås, gan våjås puses, prasmîgi zultåtå daudzi studenti nezina neko. Nesen bija gadîjums – vadît akreditåcijas gaitu: «Novértéßanas komisijå bija çetri students nevar aizståvét laboratorijas darbu, un es uz˚éru, rektori (trîs no tiem – bijußie augstskolu rektori ar ilgga- ka viñß pat nevar atrisinåt tådu uzdevumu – cik reiΩu jådéju pieredzi), kuri zobus noédußi augståkajå izglîtîbå un zå©é ba¬˚is, lai dabütu çetrus gabalus. Students sasprinuzreiz redzéja müsu våjås vietas. Pieméram, nekur Latvijå dzinåjies ilgi domåja, zîméja, lîdz beidzot pieléca… Un arî nav tik komplicétas studiju sistémas kå mums, un bija fa- viñß dabüs bakalaura grådu... Programmas ir jåpårskata, kultåtes, kur komisija nesaprata, par ko îsti ir runa, kas un, pieméram, matemåtiku varétu sadalît tå, lai pirmå kurså notiek ar profesionålajåm programmåm – çetri studiju bütu tikai tas, bez kå nevar iztikt, apgüstot nåkamos priekßlîmeñi krustu ß˚érsu un vél nez cik studiju veidu. Lai to metus, pieméram, måcoties elektriskås ˚édes, – diferencéizskaidrotu, jåatceras, kåda bija argumentåcija toreiz, kad ßana, integréßana bez trîskårßiem integrå¬iem, mazliet vé-

Ziemassv étki d anc in a / Savu k u me l iñu .

Pagåjußajå måcîbu gadå «JI» iepazîstinåja lasîtåjus ar fakultåßu dekåniem. Íogad esam såkußi rakstu sériju par universitåtes vadîbu. Íoreiz, îsi pirms gadu mijas, «JI» uzklausîja RTU måcîbu prorektoru asociéto profesoru Elmåru Be˚eri.

➔ 10. lpp.

10

2001. gada 20. decembris

Nå c a v e ci , nåca ja ; u ni / Z i ema s sv ét ku va ka rå

«Jütos atbildîgs par visu...»

Studiju laikå Òeñingradå. ➔ 9. lpp.

låk atgriezties pie matemåtikas un dot nåkamo kursu, un ma©istrantürai atståt célas lietas, pieméram, funkcionålo analîzi. Nav jégas måcît lielå tempå, ja studenti to nespéj sagremot un neiemåcås pat to, kas bütiski vajadzîgs.

Programmu veidoßanå jåizmanto spiråles princips – såkumå måcot paßu elementåråko, tad atgrieΩoties pie témas jau nopietnåkå lîmenî un ma©istrantürå iedodot totålo virsbüvi.» Runåjot par bakalauru izglîtîbu un arî akadémisko izglîtîbu, Elmårs Be˚eris vél piebilst, ka patiesîbå oficiåli apstiprinåtu standartu ßajå jomå joprojåm nav.

Daudzas idejas RTU attîstîbai dzimußas 2000. gada 22. aprîlî notikußajå seminårå par RTU straté©ijas koncepciju – daudziem, kå vérté E. Be˚eris, «tas bija zinåms sitiens pa smadzeném, mudinot domåt». Iezîméjås lietas, ko vajadzétu darît, lielå mérå uz seminåra kopsavilkumu balstîjås arî Mårtiña Kalniña uzrakstîtie RTU darbîbas straté©iskie mér˚i un uzdevumi.

«Péc seminåra beidzot izdevås izkustinåt to, ka RTU årkårtîgi stingri bija definétas visas sistémas, seviß˚i, kas attiecås uz studiju programmåm, – neko nedrîkst mainît, vienîgi ar Senåta lémumu, bet tas prasîja méneßus. Zinåmai kårtîbai ir jåbüt, jo palaist pilnîgå savva¬å nevar, tomér, ja tehniskajå nozaré studiju programma piecus gadus nav mainîjusies, tad tå jåslédz. Íais divos gados ir izdevies padarît mîkståkus stingri noteiktos råmjus, pieradinåt, ka jåstrådå nevis péc principa, ka to, to un to nedrîkst, bet gan – ka visu drîkst, ja tas ir likuma robeΩås un ja tas ir vajadzîgs.

Citådi, ja kådam rodas ideja, atbilde skan – to nedrîkst.

Kåpéc? Senåta lémums ne¬aujot. Bet kas to pieñémis? Més paßi. Nu tad atce¬am! Senåta lémums galu galå nav dabas likums. Tad, kad tas tika pieñemts, bija cita situåcija, un tad tas bija pamatots, bet tagad situåcija mainîjusies – mainåm lémumu. Nu jau esam panåkußi, ka studiju programmas 8 kredîtpunktu robeΩås drîkst mainît bez saskañoßanas ar Senåtu. LU, starp citu, ¬auj mainît programmu 30 KP robeΩås. 30 KP varbüt ir par daudz, bet ievérojami lielåku brîvîbu vajag.

Esam centußies, lai péc iespéjas vairåk un droßåk cilvéki iesaistîtos jauninåjumos, eksperimentos. Lîdzîgi kå Miçiganas universitåté, kad tås reorganizåcija notika ar saukli: «Òauj katrai pu˚ei ziedét!» Tad redzésim, varbüt tå büs greiza pu˚e un nokaltîs, bet katram, kam ir iniciatîva, jå¬auj darboties.

Sava loma daΩådu ideju un ierosmju attîstîbå ir Senåta komisijåm – tås atraisa iniciatîvu, ¬auj sajust, ka, darbojoties komisijå, vari iesaistîties proceså. Ir jåpårvar doma, ka vienmér büs tå, kå ßajå brîdî gribés vadîba. Man patîk cilvéki, kas runå pretî, – ja tas ir konstruktîvi, argumentéti, tad rezultåtå var iznåkt kaut kas jédzîgs.

Péc ilgåka laika atjaunojåm metodiskos seminårus, veltîtus konkrétai témai, – ja tå ir precîzi formuléta, ßådi seminåri, izrådås, ir nepiecießami. Vél – atgriezåmies pie gada atskaites, jo pårskats ir vajadzîgs, turklåt parådås salîdzinåjums. Un tad atklåjas ßausmu ainas. Pieméram, kåda ir pasniedzéju vecuma struktüra – varam såkt ré˚inåt, kad naglot ciet fakultåtes durvis, ja lielåkå da¬a måcîbspéku ir vecumå virs 50 gadiem un jauno nav. Briselé mani nejaußi pieaicinåja pie zinåtnisko projektu vértéßanas – un es ¬oti asi izjutu, ka tur ir priekßéjås lînijas, to, cik tålu esam tam visam aizmuguré. Tad tåds provinciålisms uzvédî! Kå no tå izlauzties, ja nelauzîsim vecuma struktüru? Tie, kas palikußi RTU, prot un grib strådåt, bet vecuma psiholo©ija séΩ iekßå – man vél påris gadu jånoturas, kam nervus bojåt... Ja nebüs jauno, ieslîgsim provinciålismå. No rektora fonda varétu iedalît lîdzek¬us tåm struktürvienîbåm, kas piesaistîjußas jaunos måcîbspékus, tas bütu stimuls. Vaimanåt, ka esam nabagi, nav produktîvi – RTU apgrozås lieli lîdzek¬i, tikai vai jédzîgi tos apgrozåm, vai protam meklét

Aptuveni 1974. gads. Pie Amüras.

2001. gada 20. decembris

11

da Dienå péc påris naudu, kur tå ir? nedé¬åm bijusi nofotoAtskaités parågraféta kå rekordzivs. dås, kådas ir ma©isAr laivu ßovasar pa tru un bakalauru atGauju E. Be˚eris notiecîbas atseviß˚ås braucis posmu no programmås. DauVireßiem lîdz Valmiedzos studiju virzierai: «Zemåk nav innos vispår nav stuteresanti – upe kå lieldentu. Atklåjas, ka ce¬ß, bet pirms Valpa visu universitåti ir mieras uztaisîts kårtîgs apméram 1000 stuüdensslaloma posms. dentu, kas ir studéTrîs veçi krastå gaidîjußi pédéjå kurså, bet ja, ka apgåzîsimies...» diplomu tå arî nav Bet viñi jau nezinåja, sañémußi. kas brauc, – savulaik Problémas ir ar E. Be˚eris izbraucis sadrumstaloto sisté- 2000. gads, Gauja.

Sajånu, Kaukåza, mu – radîjåm daudzas struktüras, nelielas profesora grupas. Un såka darbo- Altaja, Karpatu, Tålo Austrumu straujås upes. Kå Latvijas ties biolo©ija – paßaizsardzîbas instinkts; lai paståvétu, kat- Loka ßaußanas federåcijas prezidents Elmårs Be˚eris ra uztaisîja savas programmas. Sadalot lîdzek¬us, katrai uzaicinåts ßîs sezonas maçus atklåt ar, tå teikt, goda tiek iedots pavisam nedaudz. Un neatliek lîdzek¬u lielå- ßåvienu, un ar sveßu loku tråpîjums septîtniekå pirmajå kiem projektiem, uz kuriem varétu izsludinåt konkursus. ßåvienå péc ilgåka starplaika nemaz nav pe¬ams rezultåts.

Kad gribam lauzt ßo sistému, ir pretestîba – jo tas orga- Paßa ßaujamloks gan gaidot kådu brîvåku brîdi starp nisms ir dzîvs, pamé©ini to salauzt. Profesora grupas tika daudzajiem darbiem.

Vai Elmåru Be˚eri måcîbu prorektora amata krésls ir radîtas ar argumentu, ka tas palielinås personisko atbildîbu.

Bet kåda ir personiskå atbildîba, ja profesora grupai algu mainîjis? Kolé©i, kas viñu labåk pazîst, apgalvo, ka ne. fonds ir 680 latu, profesors pats sev uzlicis 580, påréjiem Viñß pats sprieΩ tå: «Esmu izsédéjies visådu lîmeñu krésdiviem ¬autiñiem pa 50. Jåjautå – vai viñß rok to zemi par los. Viss dzîvé man nåcis ar zinåmu darbu. Sportojot diez580 latiem? Profesoram ar zinåtnisko un pétniecîbas darbu gan daudz esmu dabüjis pa zobiem, un tas manî nostipbütu jåienes universitåtei nauda, bet cik no viñiem ienes rinåjis domu: vecît, diez kas no tevis nav. Tåpéc nav tå, ka naudu un cik daudz naudas? Viñi grib sañemt vairåk par ieséßanås kréslå radîtu sajütu, ka tåpéc esi baigais vecis. valsts noteiktajiem 420, bet – par ko? MLF un BF ir Drîzåk saglabåjas tåda kå nedroßîbas sajüta. Tie, kas nåk gandrîz vai vienîgie, kas nopelna nopietnus lîdzek¬us ar pie manis ar domu, ka åtri atrisinås problémas, nemaz nezina, kå jütos. Lai gan esmu k¬uvis pårliecinåtåks, såkulîgumdarbiem.

Müsu finansu sadales sistéma müs salauzîs, ja to ne- må reizém likås – vajag padomåt, pakonsultéties, tagad lauzîsim – tå ir påråk sareΩ©îta, necaurspîdîga, veicina sa- droßåk pieñemu lémumus – es par to atbildu un par to padrumstalotîbu. Turklåt – kå tas atklåjås pavisam nesen – ßo rakstos. Ío amatu uztveru tikai kå darbu, kas kådam jådara, sistému var arî ¬aunpråtîgi izmantot. Zinot, cik ir studentu, un es to piekritu darît. Jå, tå ir lielåka atbildîba, lielåkas kåda ir kredîtpunkta vértîba, finansu sadalîjumam pa iespéjas, varbüt arî lielåka vara, bet tas ir tikai darbs.» fakultåtém katrs varétu izsekot. Bet ßî sareΩ©îtå sistéma, Pierakstîja I. Mi˚elsone formula ar koeficientiem ne¬auj tikt skaidrîbå.

AtgrieΩoties pie studiju kvalitåtes – lai to uzlabotu, ir izveidots måcîbu lîdzek¬u atbalsta fonds un pieñemts Senåta lémums par akadémiskå personåla kvalifikåcijas celßanu. Studiju kvalitåte ir atkarîga arî no tå, kådus studentus més uzñemam. 90. gadu vidü uzñémåm visus, kas spéja atnåkt lîdz RTU, tagad izvirzåm arvien niknåkas prasîbas. Ko liecinåja pagåjußå gada sesijas analîze? Atskaitîti tiek galvenokårt tie, kas uzñemti årpus konkursa.

Turpmåk visiem reflektantiem vajadzétu izvirzît vienådas prasîbas – centralizétais eksåmens plus 48 balles. InΩeniera izglîtîba, tehniskå izglîtîba ir pietiekami nopietna un smaga, un nav ko piekråmét pirmo kursu ar cilvékiem, kurus péc tam ßokéjam, metot årå no augstskolas.»

Lai tiem, kas Elmåru Be˚eri nepazîst personiski, nerastos maldîgs iespaids, ka RTU måcîbu prorektors ir tåds sausiñß, kas spéj domåt tikai par darbu, JI tincinåja arî par va¬aspriekiem. Un izrådås, arî tiem, kaut nedaudz, laika tomér atliekot – makß˚erét gan esot bijis tikai kådas påris rei- Opasno d¬a Ωizñi... zes, toties loms visai varens, reiz pie˚érusies tåda alata, kå-

Jau n ie nå c a pad ejot , / Vec i nåca de sas ést. e

«Jütos atbildîgs par visu...»

12

2001. gada 20. decembris

Ska li g r ab , skali inåja ? b grab, / K a r g s as tos skal u

Uldis Kamols – SP Likumdoßanas noda¬as vadîtåjs RTU Studentu parlamenta Likumdoßanas noda¬as vadîtåjs, RTU SP saimnieks. Dzimis 1980. gada 12. augustå Talsos.

Izglîtîba: 2001. gads – ma©istra studijas RTU IEF; 1998.–2001. gads – bakalaura studijas RTU IEF; 1995.–1998. gads – Ventspils 4. vidusskola; 1986. – 1995. gads – Ventspils 1. pamatskola.

Sabiedriskås aktivitåtes: 1999.–2000. gads – RTU Ventspils Måcîbu centra SP vadîtåjs, parlamentårietis; no 2000. gada septembra darbojas IEF paßpårvaldé, no 2000. gada oktobra – RTU SP saimnieks, no 2001. gada maija – RTU SP Likumdoßanas noda¬as vadîtåjs, no 2001. gada oktobra – RTU Senåts, senators.

Valodu zinåßanas: latvießu valoda – dzimtå; krievu valoda – labi; ang¬u valoda – sarunvalodas lîmenî; våcu valoda – ar vårdnîcas palîdzîbu.

– Kå tu nok¬uvi Studentu parlamentå?

– Tas notika pavisam nejaußi. Tå kå RTU filiålés studenti studé tikai pirmos kursus, bet påréjos Rîgå, tad, pieméram, RTU VMC Studentu paßpårvaldé studenti mainås katru gadu. Kå katru gadu pavasarî paßpårvaldé vajadzéja ievélét jaunus studentus, un tå nu iznåca, ka mani ievéléja. Aktîvi darboties såku tikai septembrî. Tad nu bija jårisina daΩådas problémas. Atceros, ka tolaik bija problémas ar informåcijas sañemßanu no Rîgas.

Atceros arî to, kå pirmo reizi aizbraucu uz SP sédi. Biju iedomåjies, ka SP darbojas nu ¬oti pareizie studenti, bet, kå izrådîjås, viñi bija tådi paßi kå es. Mans pienåkums bija braukt uz sédém un daΩådiem pasåkumiem. Par laiku, kad darbojos VMC Studentu paßpårvaldé, jåsaka liels paldies par atbalstu direktorei Vinetai Rollandei un viñas vietniecei Astrîdai Griezei.

Tad pienåca laiks, kad nåcås turpinåt studijas Rîgå. Septembra såkumå jau såku darboties IEF paßpårvaldé. Izrådîju aktivitåti, un oktobrî mani ieteica RTU SP saimnieka amatå, un tå jau vairåk nekå gadu pildu saimnieka funkcijas. Nåca pavasaris, un notika paßpårvalΩu véléßanas. Mani no jauna izvirzîja uz SP un vélåk arî ievéléja Likumdoßanas noda¬as vadîtåja amatå. Tåds nu, lük, ir ce¬ß pa kuru es nonåcu SP. – Kå tu plåno savu darba dienu, ka visu paspéj laikå?

– Ce¬os ap pulksten deviñiem, tad ap desmitiem esmu RTU SP, no 16.30 esmu lekcijås, péc lekcijåm, ja ir sédes, dodos uz tåm, ja ne, tad ieturu vakariñas kådå no Vecrîgas krodziñiem, pieméram, XL pelmeñi.

Neatñemams dienas rituåls ir iepirkßanås RIMI. Péc tam dodos måjås un ßo to padaru. BieΩi vien måcos. Tå kå piederu pücém, vakaros raitåk rakstås referåti un kursa darbi. Un péc divpadsmitiem eju gulét.

– Tev ir samérå saspringts darba dienas grafiks, vai tev atliek laika arî paßam sev? Vai tev ir draudzene?

– Paßlaik esmu brîvs un neprecéts. Draudzenes arî nav.

– Vai tev ir savs sievietes ideåls?

– Jå, ir. Pieméram, Dagmåra Legante un Beverlihilzas skaistule Valérija (Tifånija Ambera Tîsena).

– Kå tu atpüties un relakséjies?

– Man patîk skatîties televizoru, tå vienkårßi sédét un skatîties filmas. Vislabpråtåk skatos komédijas. Mans mî¬åkais aktieris ir Luijs de Finess.

Patîk klausîties müziku. No latvießu grupåm priekßroku dodu Pråta vétrai.

Labpråt spéléju futbolu un vasarå cenßos daudz peldét.

– Vai tu labpråt gatavo?

– Jå! Man patîk. Kad dzîvoju Ventspilî, tad iznåca bieΩåk, tagad Rîgå maz laika, daudz tomér prasa studijas un Studentu parlaments.

– Vai ir kaut kas tåds, ko tu vislabpråtåk gatavo?

– Bérnîbå bieΩi cepu kéksu: sviests, milti, cukurs, piens, un

kråsnî iekßå. Var pievienot rozînes un kakao. Bija garßîgi.

– Vai tev ir kåda véléßanås, kuru tu gribétu, lai piepildås?

– Jå, man tådas ir vairåkas.

– Kådas?

– Visas gluΩi nu es neatklåßu, bet vienu gan – man ¬oti gribas redzét Amerikas Savienotås Valstis, it îpaßi Holivudu. Vienmér mani ir saistîjusi ßî vieta, kå tur ir, kå tiek uzñemtas filmas, aktieri utt. Bérnîbå pat gribéju k¬üt par aktieri.

– Vai tev ir izdevies sevi izmé©inåt aktiera lomå?

– Jå, skolå måcoties, darbojos teåtra studijå. Pepijå Garze˚é spéléju Tomiju, bet Skroderdienås Silmaços esmu spéléjis Alekßa lomu.

– Vai tu tici horoskopiem?

– Jå, ¬oti. Manupråt, labåkie ir Delfu horoskopi. Man piepildås 93% no horoskopå teiktå.

– Vai esi måñticîgs?

– Jå, ja melns ka˚is pårskries pår ce¬u, tad noteikti nosp¬außos pår plecu trîs reizes.

Bet spokiem gan neticu, kaut gan kas spokains ir arî noticis manå dzîvé. Tas bija pirms vairåkiem gadiem. Dzirdéju, ka pa måju kåds staigå. Bet zinåju, ka måjås esmu viens. Tas izklausîjås tik reåli, ka pat izskréju no måjas.

– Vai tev ir kåda aizraußanås?

– Mani ¬oti interesé viss, kas saistîts ar kosmosu, citplanétießiem, lidojoßiem ß˚îvîßiem. Vasaras naktîs skatoties debesîs, bieΩi domåju par to, vai tur krît zvaigzne vai tomér kaut kas lido.

– Vai ar tevi ir noticis kas interesants?

– Tas notika ßå gada vasaras såkumå. Veiksmîgi biju nolicis sesiju un aizståvéjis bakalaura darbu. Notika svinîga diploma pasniegßana. Izsauca mani, lai sañemtu godam nopelnîto diplomu. Izeju priekßå, man paspieΩ roku un sniedz diplomu, bet es to nepañemu, un – blîkß – diploms atrodas uz zemes. Es domåju: «Nu tå! To tik man vél vajadzéja, tåda izgåßanås.»

Beidzås jau viss labi, pacélu un aizgåju, bet vadîba teica, ka tas jau tikai uz laimi.

– Kådu dzimßanas dienas dåvanu tu gribétu sañemt?

– Man ¬oti patîk, ja dzimßanas dienå ierodas negaidîti viesi.

Bet vislabpråtåk sañemtu lielu, lielu medus torti, nu tådu, lai varétu ést kådas trîs dienas.

– Tuvojas Ziemassvétki. Vai tu tici Ziemassvétku vecîtim?

– Bérnîbå – jå! Bet tagad – nu, büsim reålisti...

– Un nobeigumå – ko tu gribétu novélét visiem un ikvienam?

– Visiem novélu mieru, saticîbu, veselîbu, prieku.

Studentiem un pasniedzéjiem – vismaz uz daΩåm dienåm aizmirst par tuvojoßos sesiju. Ikvienam – darît tikai labu.

SP Sabiedrisko attiecîbu komisija

13

2001. gada 20. decembris

iegüt RTU Zinåtniskajå bibliotékå, jo arî tå ir sañémusi ßådu dåvinåjumu.

Sporta noda¬as vadîtåja Lîga iepazîstinåja ar paßpårvalΩu basketbola turnîra rezultåtiem, kå arî paståstîja par biljarda un zoles turnîra norisi (12. decembrî bija pédéjå ßå turnîra kårta). Mums par lielu noΩélu Lîga pateica arî to, ka lîdz sesijas beigåm nekådas sportiskas aktivitåtes plaßåkå mérogå nav gaidåmas.

Svarîgåkå informåcija no sociålo lietu noda¬as vadîtåjas Anastasijas – tiek gatavotas izmaiñas dienesta viesnîcu îres lîgumå.

Kultüras noda¬as vadîtåja Krista informéja par Ziemassvétku pasåkumu, kurß notiks RopaΩos, atpütas komplekså Pie Zeltîtes.

Lîga

«Bez arodbiedrîbas més dzîvotu ievérojami sliktåk» Priekßsédétåjs atbildéja uz Tas bija pirmais, ko ß.g. 4. decembrî M. Eizentåle jautåjumiem, kuru gan nebija îpaßi dzirdéju no RTU arodkomitejas priekßsédétåja V. Putnaérg¬a sacîtå, ieejot RTU daudz.

Revîzijas komisijas priekßsédétåja H. Íteinerte ziñoja, arodkomitejas konferences telpå.

Priekßsédétåjs atskaites ziñojumå atzina, ka, pateicoties ka arodkomitejas dokumentåcija ir kårtîbå, visi atskaiarodbiedrîbas darbîbai, ir izdevies apturét daΩas valdîbas tîjumi un sociålais nodoklis tiek maksåts termiñå un noaktivitåtes, jo izveidojusies laba sadarbîba ar IZM, un tas teiktajå apmérå, uzsvéra labo arodbiedrîbas un adminis¬åvis izstrådåt daudzus kopéjus priekßlikumus. Par galveno tråcijas sadarbîbu darbinieku jautåjumu risinåßanå un bremzi augståkås izglîtîbas situåcijas uzlaboßanå V. Putna- vértéja arodkomitejas darbu kå labu.

G. Kalniñß izteica gandarîjumu par V. Putnaérg¬a darérglis nosauca Finansu ministriju. Problemåtiska veidojusies sadarbîba ar Latvijas Izglîtîbas darbinieku arodbied- bu, labestîbu un viña autoritåti LIZDA. I. Rañ˚is atzinîgi raksturoja paßa izvirzîto arodkomirîbu (LIZDA), kas galvenokårt aizståv skolotåju intereses un radîjusi iespaidu, ka tai nav skaidra priekßstata par tejas priekßsédétåja amata kandidåti I. Íperbergu.

R. Krontåls ierosinåja: vairåk uzmanîbas veltît jaunajai augståko izglîtîbu. Nedaudz situåcija gan uzlabojusies 2000. gadå péc LIZDA augstskolu sekcijas izveidoßanas, édnîcas komandai, lai ilgåk saglabåtos édienu labå kvalitåte; panåkt lielåkas kvotas darbiniekiem, kuri strådå vesekura risina tikai augstskolu problémas.

RTU arodbiedrîbå paßlaik ir 837 biedri, un arodbiedrî- lîbai kaitîgos apståk¬os; padomåt, vai tomér ékå nevajadzébas biedru skaits pédéjos divos gados ir audzis, pateicoties tu iekårtot vienu telpu smé˚éßanai.

L. Manguse pateicås arodkomitejai par daΩådo bérniem Lietvedîbas sektora darbiniecém, kuras aptaujå katru darbinieku, kas ståjas darbå RTU. Katru gadu kopå ar RTU veltîto pasåkumu atbalstîßanu, ieteica censties vairot Kultüras centru arodbiedrîbas biedru bérniem tiek organi- arodbiedrîbas biedru skaitu, veikt aptauju darbinieku vidü zétas Ziemassvétku eglîtes un vasaras nometnes, sveikti par to, kådu viñi vélas redzét arodbiedrîbu, un JI sniegt Ziemassvétkos vientu¬ie pensionåri un apa¬ås jubilejås – regulåru informåciju par arodbiedrîbas darbu.

Arodkomiteja izteica pateicîbu Ka¬˚u ielas 1 ékas pårilggadéjie darbinieki. Ne seviß˚i viegli risinås sarunas ar administråciju par daΩådåm iekßéjåm problémåm. V. Put- valdniecei H. GuΩevas kundzei, ar kuras gådîbu un atbalstu naérglis izteica cerîbu, ka tiks mainîta finansu sadales arodkomitejas telpas k¬uvußas pievilcîgåkas.

Par RTU arodkomitejas priekßsédétåju atkårtoti sistéma, ar ko nav apmierinåti 90% RTU darbinieku, un aicinåja visus aktîvi iesaistîties ßå jautåjuma apsprießanå, ievéléja Voldemåru Putnaérgli. izveidojot komisiju, kas pétîtu finansiålo ståvokli un varétu sagatavot konkrétus priekßlikumus.

RTU Zinåtniskås bibliotékas jaunumi Priekßsédétåjs par påråk sareΩ©îtu nosauca paßreizéjo No 2002. gada 14. lîdz 19. janvårim universitåtes izglîtîbas shému, ko nepiecießams vienkårßot.

RTU ZB notiks kårtéjås Pasaulé akadémiskås izglîtîbas un profesionålås izglîtîbas attiecîba esot tuva attiecîbai 1:10, bet pie mums – viss bibliotékas informåcijas dienas. otrådi. Pagåjußå gadå darbojoties uzñemßanas komisijå, Periodisko izdevumu lasîtavå bijis jütams daudz lielåks pieprasîjums péc profesionålås (îpsalas ielå 10, 2. ståvå, 202. ist.) no plkst. izglîtîbas. Svarîgi bütu sakårtot Latvijas vispåréjås izglî10 lîdz 18 büs iespéja iepazîties ar jaunåko tîbas shémas, jo aizkulisés ir dzirdétas runas, ka Latvijai literatüru, ko sañémusi bibliotéka. pietiekot ar vienu universitåti.

Z iem a s s vétki

6. decembra valdes sédes aktuålåkå informåcija: Likumdoßanas noda¬as vadîtåjs Uldis dalîjås iespaidos par Baltijas jüras re©iona biznesa foruma rîkoto prezentåciju. Íî prezentåcija tika rîkota sakarå ar kompaktdiska Towards Harmonized e-Business Environment in the Baltic Sea Region dåvinåjumu Latvijas augstskolåm. SIA Birojs 2000 ir izdevusi ßo CD saistîbå ar Baltijas jüras re©iona e-biznesa forumu, kas ßogad septembrî notika Rîgå.

CD sniedz informåciju par katru Baltijas jüras re©iona valsti: Dåniju, Igauniju, Islandi, Krieviju, Latviju, Lietuvu, Norvé©iju, Poliju, Somiju, Våciju un Zviedriju. Tas ir noderîgs uzziñu materiåls, kurå pirmo reizi apkopota salîdzinåma statistika par informåcijas sabiedrîbas attîstîbu Baltijas jüras re©ionå, kå arî informåcija par sadarbîbu un nåkotnes tendencém labvélîgas e-biznesa vides veidoßanå Baltijas jüras valstîs. Tuvåku informåciju studenti varés

i. m g ra bi a d î d ai nåj a , / Sp e˚a rauß us g

SP informé

14

2001. gada 20. decembris

Vis u g ad u druvå g s. å ju, / Z i em ass v ét k us p e ln îdam

Dekånu runas 6. decembra sédé ☞ Rektors akadémi˚is I. Knéts, såkot sarunu par finanséjuma piesaisti RTU, skaidroja par nodok¬u atvieglojumiem firmåm, kuras veic ziedojumus izglîtîbai. Vienkårßåk ir ziedojumu ieskaitît îpaßå fondå. Paßlaik Latvijå ir çetri fondi, kuriem ziedojot firmas sañem nodok¬u atlaidi 85% apmérå no ziedojuma apjoma. RTU ir augstskola, tåpéc tai ir iespéjas sañemt ziedojumus, izmantojot Izglîtîbas fonda pakalpojumus, protams, ar atskaitîjumiem fondam, lîdz ar to radusies doma izveidot paßiem savu RTU attîstîbas fondu.

Par esoßajiem augstskolu fondiem informéja A. Pakrastiñß. Atbilstoßi paståvoßajai likumdoßanai atlaides var sañemt tikai tad, kad pagåjis gads kopß fonda dibinåßanas un Finansu ministrija (FM) pårliecinåjusies par tå likumîbu.

A. Pakrastiñß ticies ar celtniecîbas firmu pårståvjiem un intereséjies, kåpéc BF nav sañémusi firmu un fakultåtes tikßanås reizé solîto palîdzîbu. Firmu viedoklis – fakultåte nav ziedojumu jautåjumu virzîjusi tålåk, t.i., nav skaidrotas ziedojuma formalitåtes, nav firmåm atgådinåts. Organizåcijas nav ieinteresétas ziedot, ja nav garantéts lîdzek¬u izlietojums konkrétam mér˚im. Íådu garantiju sniegtu konkréts fonda nolikums. Nepiecießamîbu veidot RTU fondu universitåtes materiålås båzes atjaunoßanai atzinusi pat Finansu ministrija. Paßlaik darbojas fondi LU, RPIVA un LLU – Jelgavas pils atjaunoßanai. LU bijis arî fonds Alma mater, kas beidzis darboties. BF dekåns J. NaudΩuns piezîméja, ka BF fonda dibinåßanu FM nav at¬åvusi, aizbildinoties, ka tas bütu precedents daudzu sîku fondu dibinåßanai.

Rektors lüdza A. Pakrastiñu turpinåt fondu darbîbas izpéti un gatavot RTU attîstîbas fonda statütu projektu. ☞ Par vienotas RTU informåcijas un vadîbas sistémas izveides gaitu pédéjo divu nedé¬u laikå informéja Datu tîkla projekta direktors I. Pujåts. Sañemti izstrådes dokumenti un notikusi kårtéjå klåtienes konsultåcija ar våcu firmas pårståvjiem, piedaloties arî Studiju da¬ai. Firmas skats no malas atklåjis daΩus datu plüsmas trükumus – daΩi lietveΩi iemanîjußies apiet atseviß˚us Senåta lémumus, lai nesareΩ©îtu sev darbu. Atrisinåtas ar latvießu valodas izmantoßanu saistîtås problémas.

I. Pujåts atgådinåja, ka par velti firma strådå lîdz 2002. gada februårim, bet visas sistémas izveides darbu diezin vai lîdz februårim izdosies pabeigt. Dekånus intereséja nepiecießamå finanséjuma apjomi, sistémas izstrådes termiñi, iespéja uzlikt sistémai blo˚éßanu, kas nepie¬autu Senåta lémumu apießanu, Studiju da¬as vértéjums un projektétåju sadarbîba ar sistémas lietotåjiem – lietveΩiem.

Studiju da¬as vadîtåjs P. Sliede atzinîgi vértéja projektétåju svaigås idejas sistémas uzlaboßanå, apakßsistému paplaßinåßanas priekßlikumus un kvalitatîvo izstrådes dokumentåciju. P. Sliede uzskata, ka liela skaita lietveΩu piesaistîßana konsultatîvajås apspriedés traucétu darbå, tåpéc gatavojas izsütît lietveΩiem îpaßas aptaujas lapas.

Viñapråt, noteikti nepiecießams ievérot visu lietveΩu piezîmes un censties izveidot tådu sistému, kas bütu mu¬˚udroßa. Vislielåkås problémas sistémas darbå lîdz ßim radîjusi studentu pårcelßana no vienas programmas uz otru.

Cießåka sadarbîba projektétåjiem bijusi tikai ar Studiju da¬u un IEF lietveΩiem, un, par termiñiem runåjot, I. Pujåts domå, ka sistéma büs gatava darbam nåkamajå måcîbu gadå, t.i., no 2002. gada 1. septembra. P. Sliede uzskata, ka sistéma büs darbotiesdroßa.

Rektora viedoklis: nepiecießams savåkt informåciju no visiem lietveΩiem, apkopot to un tad operatîvi censties trükumus novérst. IZM Augståkås izglîtîbas un zinåtnes departamenta direktors J. Çakste ieteicis arî RTU sîkåk iepazîties ar LU sistému Students, jo gatavojas påriet uz vienotu sistému visås augstskolås. DITF dekåns J. Grundspeñ˚is piebilda, ka DITF atbilstoßi Dekånu padomes lémumam ar ßo sistému ir jau iepazinusies, un pieprasîja izstrådåtåju tikßanos ar pilnîgi visiem lietveΩiem.

Vienojås, ka izstrådåtåji tiksies ar visiem lietveΩiem, apkopos viñu piezîmes un sagatavotos situåciju aprakstus, kas at¬auj konstatét atseviß˚o k¬üdu avotus. ☞ Péc Studiju da¬as vadîtåja P. Sliedes paskaidrojumiem apsprieda 2002./2003. m.g. uzñemßanas noteikumus, galvenokårt diskutéjot par uzñemßanu programmås un nosacîjumiem uzñemßanai bez ieståju eksåmeniem.

Uzñemßanas noteikumus gatavos apstiprinåßanai Senåtå. ☞ Izskatîja budΩeta finanséto studiju vietu sadalîjumu.

Dekåniem pårdomåm iesniegts priekßlikums par budΩeta finanséto studiju vietu sadalîjumu 2002. gadå pa fakultåtém un filiålém. ☞ Izskatîja Studiju da¬as sagatavotås izmaiñas nolikumå Par eksåmenu kårtoßanu RTU un vienojås, ka P. Sliede sagatavos attiecîgo Senåta lémuma projektu. ☞ Apsprieda korekcijas Senåta lémumam par rangu sistémas atcelßanu. ☞ Dekåniem atgådinåja, ka joprojåm nav sañemti priekßlikumi katedru paraugnolikumam. ☞ Kanclers R. Taraßkeviçs atgådinåja, ka bütu nepiecießams izmantot korporatîvajås kartés esoßos lîdzek¬us, lai gada beigås esoßå summa nepårsniegtu Ls 5. Kanclers piezîméja, ka daΩi ßo karßu turétåji såkußi rîkoties ar kartes summåm péc personiskiem ieskatiem un aizmirsußi atseviß˚us nosacîjumus. ☞ Iekßéjå audita da¬as vadîtåja Å. Brißkena atgådinåja dekåniem, ka ståjußies spékå jauni Augståkås izglîtîbas ieståΩu un studiju programmu akreditåcijas noteikumi, un ieteica îpaßu vérîbu pievérst noteikumu 8. un 47. punktam: «Noteikumos pieprasîtie dokumenti par profesionålås augståkås izglîtîbas studiju programmåm pievienojamo licenci, atbilstoßo profesijas standartu vai, ja tåda nav, profesionålo asociåciju vai darba devéja atsauksmes neattiecas uz studiju programmåm, kas apstiprinåtas RTU Senåtå lîdz 2000. gada 20. decembrim.»

«Par visåm akreditétåm studiju programmåm turpmåk katru gadu büs jåsagatavo paßnovértéßanås ziñojums, kuru apstiprina RTU Senåts un kuru péc pieprasîjuma iesniedz IZM.» M. E.

15

2001. gada 20. decembris

Arodpedago©ijas studijas RTU E. Mürnieks, RTU profesors un atbildîgs uzdeIr pieñemts atzîmét daΩådas vums, jo arodskologadskårtas, jubilejas. Tås ir saistîtas ar atseviß˚u cilvéku svarîgiem dzîves notikumiem, tåju pedago©iskå izglîtîba nav tas pats, kas vispårvésturiskiem faktiem, uzñémumu, ieståΩu dibinåßanu, RTU izglîtojoßo skolu skolotåju sagatavoßana. Profesionålajai attîstîbas pagrieziena posmiem, struktürvienîbu izvei- izglîtîbai kå sociålam institütam ir vairåkas bütiskas atß˚idoßanu utt. DaΩkårt atseviß˚u RTU struktürvienîbu rîbas, un tåpéc arî arodpedago©ijai kopumå un arodveidoßanos un darbîbu ir bütiski ietekméjusi jaunu zinåt- pedagogu pedago©iskajai skoloßanai ir atß˚irîbas.

Profesionålajås måcîbu iestådés sekmîgi strådåt var tinisko virzienu attîstîba vai arî jaunu nozîmîgu studiju virkai tådi skolotåji, kuriem ir laba profesionålå izglîtîba zienu izveidoßanås.

Péc müsu domåm, noteikta nozîme RTU darbîbå bija (savå nozaré), kå arî praktiskå darba pieredze.

Profesionålo måcîbu ieståΩu absolventi iegüst noteiktu pirmås pedago©iskås izglîtîbas programmas izveidoßana un apstiprinåßana RTU Senåtå 1991. gada rudenî. Tå såkås sociålo statusu (atbilstoßi profesijai) un uzreiz iek¬aujas pirmais posms pedago©iskås izglîtîbas programmas RTU darba tirgü, tåtad tiem jåbüt attiecîgi sagatavotiem konkrérealizåcijå. Tå bija pirmå humanitårås ievirzes studiju tåm darba devéju un noteiktåm re©ionålåm prasîbåm.

Profesionålås izglîtîbas måcîbu iestådes (seviß˚i zemåkå programma RTU. Pedago©iskås izglîtîbas programmas izveidoßana ne- lîmeña skolas) saskaras ar ¬oti sareΩ©îtu kontingentu, kubija nejaußa vai spontåna darbîba. (Jau 80. gadu vidü RTU ram bieΩi ir grütîbas måcîties vispårizglîtojoßås skolås un (toreiz RPI) brieda doma par nepiecießamîbu såkt gatavot arî iek¬auties sabiedrîbå.

Profesionålai izglîtîbai, salîdzinot to ar vispåréjo izglîtehnikumu, arodskolu, darbmåcîbas un citu speciålo (arodzinåtñu un inΩenierzinåtñu) priekßmetu pasniedzéjus, tîbu, ir augståka institualizåcijas pakåpe, normatîvås prasîjo 25–30 RPI absolventi katru gadu savas darba gaitas såka bas måcîbåm, noteiktas kontroles formas, profesionålås daΩåda tipa måcîbu iestådés skolotåju amatå. Viñiem bija kvalifikåcijas pieß˚irßanas noteikumi, bütiskas îpatnîbas stabilas teorétiskås zinåßanas savå nozaré (jo izglîtîba RTU pedago©isko metoΩu un pañémienu konkrétå realizåcijå un (RPI) vienmér ir bijusi augstå lîmenî), taçu viñiem nebija visa pedago©iskå procesa organizåcijå, teorijas un prakses ne mazåkå priekßstata, kå jåmåca citi, kå jåplåno, jåor- mijiedarbîbå. ˆemot vérå RTU un Rîgas skolotåju institütå uzkråto ganizé un jåvada måcîbu stundas. Tas tika apgüts paßmåcîbå un daΩådos îslaicîgos kursos. Reålå situåcija bija pieredzi, kå arî iepazîstoties (såkumå vispårîgå veidå), bet jålabo, un tåpéc RTU 1991. gadå tika izveidota papildu pe- vélåk cießi sadarbojoties ar Dånijas un Somijas arodpedadago©iskås specializåcijas programma, kuru studenti péc gogu izglîtoßanas centriem, 1994. gadå tika izveidota vienbrîvpråtîbas principa varéja apgüt årpus pamatstudijåm. gadîgå arodskolotåju pamata pedago©iskås izglîtîbas Programma laika gaitå tika pilnveidota un padzi¬inåta. programma, kuras svarîgåkie uzdevumi ir sniegt arodskoStudenti apgüst pedago©ijas, vispårîgås un saskarsmes lotåjiem pedago©ijas un psiholo©ijas teorijas pamatatziñas, psiholo©ijas pamatus, audzinåßanas teorijas, tehnisko iepazîstinåt ar jaunåm, modernåm pedago©ijas metodém disciplînu pasniegßanas metodiku, specializéjås kåda (grupu darbs, projekta metode, individuålie uzdevumi izkonkréta inΩenierzinåtñu priekßmeta vai ekonomikas pa- glîtojamiem utt.), sekmét arodskolotåja personîbas attîstîsniegßanå. Ío gadu laikå programmu ir apguvußi vairåk bu, viña vélmi péc tålåkas izglîtîbas un paßizglîtîbas müΩa nekå 500 RTU studentu un sañémußi programmas apguvi garumå.

Viengadîgo arodskolotåju pamata pedago©iskås izglîapliecinoßu dokumentu. Íajå desmitgadé pedago©iskå papildspecializåcijas pro- tîbas programmu no 1994. lîdz 2001. gadam sekmîgi absolgramma RTU ir iekarojusi savu nißu un studentu atzinîbu. véjußi 345 skolotåji, kuri turpina darbu daΩådås müsu Tagad katru gadu ßajå programmå piesakås 50–60 cilvéku. valsts profesionålajås måcîbu iestådés.

Pa ßiem gadiem RTU Humanitårajam institütam ir izMåcîbas tiek organizétas, pamatojoties uz studentu iespéjåm izvéléties daΩådus måcîbu priekßmetus, izmantojot veidojußås cießas saiknes ar daudzåm profesionålajåm måtiesîbas brîvi izvéléties (atbilstoßi studiju programmåm) tå cîbu iestådém (seviß˚i cießa sadarbîba ir ar Rîgas Tehnisko koledΩu), un tas savukårt sekmé tålåku arodskolotåju pedasauktos brîvås izvéles måcîbu priekßmetus.

Programmas realizåcijå iek¬åvußies Humanitårå insti- go©iskås izglîtoßanas programmu kvalitatîvu realizåciju.

No 1998. gada arodskolotåju pedago©iskås izglîtoßanas tüta (HI) pasniedzéji, bet specializåcijas priekßmetu pasniegßanas metodiku sekmîgi realizé RTU tehnisko fa- viengadîgo programmu realizé arî Liepåjas pedago©ijas kultåßu docétåji. Tie ir: M. Drille, V. Grißins, I. Slaidiñß, augstskola, Latvijas Lauksaimniecîbas universitåte, Rîgas pedago©ijas un izglîtîbas vadîbas augstskola, kå arî J. Saulîtis, G. Matisons, I. Krieviñß u.c.

Iegüstot pieredzi arodskolotåju apmåcîbå, ar IZM Rézeknes augstskola. Visas ßîs augstskolas kopå ar RTU atbalstu 1994. gadå RTU Humanitårais institüts såka Humanitåro institütu tagad veido vienotu arodpedagoizstrådåt un arî praktiski realizét pedago©iskås izglîtoßanas ©iskås izglîtîbas tîklu. Notiek regulåras tikßanås, pieredzes programmu tehnikumu, arodskolu un citu profesionålås apmaiña, kopîgi notiek iek¬außanås starptautiskajos sadarizglîtîbas måcîbu ieståΩu skolotåjiem, kuriem nav bîbas projektos. Tas viss kopumå veicina modernås arodpedago©iskås izglîtîbas. Såkås jauns, nozîmîgs posms pedago©ijas attîstîbu müsu valstî, sekméjot tuvinåßanos Eiropas lîmenim ßajå jomå. pedago©iskajå izglîtîbå RTU. Risinot arodskolotåju pedago©iskås izglîtîbas jautåJåpiebilst, ka arodskolotåju pedago©iskå izglîtîba Latvijå bija vél maz pazîstama. Íajå ziñå neliela pieredze bija jumus, objektîvi radås nepiecießamîba tålåk attîstît arodskolotåju pedago©iskås izglîtoßanas programmas, kuras güta tikai Rîgas skolotåju institütå 1993./94. måc.g.

RTU Humanitårajam institütam tika izvirzîts sareΩ©îts piedåvåtu arodskolotåjiem apgüt ne tikai paßus arodpe-

I en e s ma n, saim ñ u! i t u ni ece, / l a Ziemassvét ku

Pedago©iskås izglîtîbas programmas 10 gadi

➔ 17. lpp.

16

2001. gada 20. decembris

Nikolajs Gurovs médzam teikt «viegli iedomåties».

Pagåjußi jau 20 gadi, kopß no dzîves ß˚îries profesors, tehnisko zinåtñu doktors, PSRS Prof. Fabrikants to darîja tådé¬, lai més måcîtos domåt, Valsts prémijas laureåts, Latvijas PSR Nopelniem bagåtais nevis mehåniski iegaumétu matemåtiskås formulas. Èpaßi zinåtnes un tehnikas darbinieks Veniamins Fabrikants – liela interese par V. Fabrikanta lekcijåm bija tad, kad viñß cilvéks, kuram bija ¬oti liela loma daudzu viña skolénu tås lasîja aspirantiem. Tad auditorijå bija aspiranti, dzîvé, laikå, kad viñi veidojås par speciålistiem, inΩenieri un studenti. Lekcijas notika årpus måcîbu laika, zinåtniekiem, personîbåm. Arî man bija laime büt vienam daudziem no mums jau bija ©imenes un ar tåm saistîtie pienåkumi, tomér més no viña skolniekiem. tås apmekléjåm.

Més par savu Skolotåju Apmekléjot obligåtås glabåjam gaißas atmiñas lekcijas un speciålås un ne tikai atmiñas. papildlekcijas, més BieΩi més salîdzinåm paplaßinåjåm savas savu rîcîbu ar tiem zinåßanas par relejideåliem, kådiem viñß aizsardzîbu un müs mé©inåja priekßmetu apguvåm pietuvinåt. Toreiz viña radoßå gaisotné. Var nolekcijås auditorijå klausîties daudzas labu valdîja ¬oti radoßs pasniedzéju lekcijas, bet noskañojums. Måcîbu studijås labus rezultåtus materiåls daudzéjådå negüt. Íajå sakarå ziñå tika smelts no profesors V. Fabrikants, atziñåm, kas iegütas iedvesmojot studentus viña vadîbå Relejaizsardzîbas problému Septiñdesmitie gadi, profesors V. Fabrikants laboratorijå kopå ar studentiem. aktîvam darbam, médza teikt, ka pasniedzéja laboratorijå, izstrådåjot jaunu aizsardzîbas un vadîbas aparatüru visdaΩådåkajiem darbîbas kvalitåte ir ¬oti svarîga, tomér izß˚iroßå loma ener©étiskajiem objektiem. Íajå laboratorijå kopîgi pieder studentam. Viñß ¬oti labi zinåja, ko måcît un kå mådarbojås studenti, inΩenieri, aspiranti, zinåtnieki. cît. Savulaik viñß savus uzskatus par studentu izglîtoßanu Laboratorijas zinåtniskais vadîtåjs kopß tås dibinåßanas publicéja institüta avîzé JI ar virsrakstu Zinåtniski tehniskais progress un students. Domas, kas lasåmas ßajå rakstå, bija Veniamins Fabrikants.

Rîgas Politehniskajå intitütå es nok¬uvu treßajå kurså ne tikai nav novecojußas, tås ir ¬oti aktuålas arî paßlaik. no citas augstskolas un uzreiz sajutu lielu atß˚irîbu. Toreiz Varu ieteikt aiziet uz bibliotéku un palasît. NenoΩélosiet.

Péc augstskolas beigßanas, k¬uvis par speciålistu relejvairåkums RPI pasniedzéju bija bez zinåtniskajiem grådiem un Elektroener©étikas fakultåté nebija neviena aizsardzîbas jomå, såku strådåt V. Fabrikanta vadîtajå protehnisko zinåtñu doktora. Tas, protams, iespaidoja måcîbu blému laboratorijå jaunåkå zinåtniskå lîdzstrådnieka amaprocesa kvalitåti. Taçu tas bija institüta attîstîbas såkuma tå. Laboratorijas kå tådas vél nebija – to vajadzéja radît. Izposms, jo no RPI atjaunoßanas bija pagåjußi tikai divi gadi. ñemot paßu V. Fabrikantu, nebija arî pieredzéjußu darbiJau péc gada man lekcijas lasîja tehnisko zinåtñu doktors nieku. Pateicoties viña organizatora talantam, izdevås radît profesors Veniamins Fabrikants un viña dzîvesbiedre teh- draudzîgu, stipru un talantîgu kolektîvu, kurå Fabrikanta nisko zinåtñu kandidåte docente Vera Bloka. Negribu vadîbå strådåja un aizståvéja disertåciju 26 viña aspiranti. apvainot nevienu no citiem maniem pasniedzéjiem, kas Toreiz ar ener©étiku saistîto zinåtnieku aprindås bija arî vélåk ieguva zinåtniskos grådus un k¬uva par lieliskiem tåds uzskats, ka relejniekiem valstî nav labåka zinåtniskå docétåjiem, bet toreiz V. Fabrikants un V. Bloka lekciju vadîtåja par V. Fabrikantu. Tåpéc måcîties aspirantürå uz kvalitåtes un metodikas ziñå bija galvastiesu påråki par Rîgu brauca no Maskavas, Çeboksariem, Irkutskas, Kijecitiem. Arî ßodien varu teikt, ka V. Fabrikanta lekcijas vas, Òeñingradas, înas, Igaunijas un vél citåm vietåm. klausîties bija interesanti, tås bija labåkås starp tåm, ko Tomér visvairåk aspirantu bija no Latvijas. Tå bija îsta klausîjos institütå. V. Fabrikanta lekcijås vienmér tika augståkås kvalifikåcijas kadru kalve, un ßie kadri arî vél tasniegta analizéjamå procesa fizikålå jéga, kas ir ¬oti svarîgs gad strådå Latvijas energosistémå un ir tås darbinieku zelta priekßnoteikums problémas izpratnei. Tikai péc tam sekoja fonds. Taçu tas nenozîméja, ka, k¬üstot par V. Fabrikanta matemåtiskais pamatojums. Tießi ßajå vietå studentiem aspirantu, disertåciju uzrakstîs un aizståvés automåtiski. nereti radås grütîbas. Matemåtikas såkums bija saprotams, Bija arî tådi aspiranti, kas to nepaveica.

Gribétu îsumå dalîties iespaidos par V. Fabrikantu kå jo viñß skaidroja un rakstîja uz tåfeles, bet tad izdarîja ßådu ne visai patîkamu gåjienu – pasvîtroja pédéjo matemåtiskå zinåtnisko vadîtåju. Par ßo tému gan varétu uzrakstît vaiizveduma izteiksmi un teica: «Viegli iedomåties, ka no råkus atseviß˚us rakstus. Strådåjot problému laboratorijå ßejienes izriet…» …un uzrakstîja gala izteiksmi. Mums, pie disertåcijas témas, més paståvîgi apmainîjåmies ar vieprotams, bija jåzina pilns matemåtiskais pierådîjums, un dok¬iem, savstarpéji konsultéjåmies un daudzéjådi viens tas nozîméja, ka måjås, caurskatot lekcijas pierakstus, otram palîdzéjåm, ko zinåtniskais vadîtåjs îpaßi veicinåja. izteicienu – «viegli iedomåties» – vajadzéja piepildît ar Taçu izß˚iroßais vårds zinåtniskajos pétîjumos vienmér matemåtisko jégu, kas reizém ß˚ita visai grüti. Vél tagad, piederéja zinåtniskajam vadîtåjam, més viñam ticéjåm un sastopoties ar matemåtiskåm grütîbåm, més reizém daudzu gadu garumå varéjåm pårliecinåties par viña zinåt-

➔

P a da n co , s , aimniek , / V e c a gad a v a k ar å

Manas atmiñas par Veniaminu Fabrikantu

17

2001. gada 20. decembris

niskås intuîcijas nemaldîgumu.

Liela palîdzîba aspirantam ir vadîtåja vértéjums, norådes uz to, kas labs, kas slikts. Íådu kvalificétu palîdzîbu més sañémåm vienmér un bez atteikuma, vienalga, kåda bija vadîtåja paßsajüta. Ejot konsultéties, ne vienmér bija viegli. Vajadzéja iepriekß rüpîgi gatavoties, lai skaidri formulétu domas, kad paßam vél daudz kas nebija skaidrs.

Reizém ß˚ita, ka esi labi sagatavojies, ir arî laba ideja, bet vadîtåjs noklausås un saka – mé©ini, paanalizé, izvérté, bet diezin vai iegüsi labu rezultåtu. Parasti tå arî bija. Bija arî gadîjumi, kad gåji ar strîdîgu ideju, våji pamatotu domu, bet vadîtåjs iedegås, ieteica nolikt pie malas visu påréjo un galvenokårt nodarboties tikai ar ßo jauno ideju. Un nereti jaunås idejas izstråde beidzås ar vairåkåm izgudrojumu autorapliecîbåm. Péc tam, kad vadîtåjs disertåciju bija izlasîjis un akceptéjis, viñß teica: «Darbs izdarîts, atliek paveikt formalitåtes, un nekådiem uztraukumiem vairs nav pamata». Tå vienmér arî bija, taçu més turpinåjåm uztraukties lîdz brîdim, kad no Augståkås ateståcijas komisijas sañémåm apstiprinåjumu par zinåtniskå gråda pie-

ß˚irßanu. Jåpateicas vadîtåjam par to, ka iemåcîja müs domåt, iedvesa pårliecîbu, ka pie sevis ¬oti daudz jåpiestrådå, ka jåuzraksta un jåaizståv disertåcija un péc tam atkal daudz jåstrådå, jo zinåtnes un tehnikas progress rit ¬oti strauji un, neturpinot zinåßanu apguvi, neglåbjami atpaliksi.

Man, tåpat kå daudziem maniem kolé©iem, ir ¬oti paveicies, ka dzîves ce¬ß müs saveda kopå ar V. Fabrikantu, dzi¬as kultüras cilvéku, apveltîtu ar daudziem talantiem.* Lielu savas aktîvås dzîves da¬u esmu pavadîjis viñam lîdzås, måcoties, kopå strådåjot, klausoties viña uzståßanos zinåtniskajås konferencés, mums bijußi kopéji izgudrojumi, esam kopå apmekléjußi svinîgas sanåksmes, braukußi komandéjumos, gåjußi viesos. Tas viss kopumå stipri iespaidojis gan manu, gan arî manu bérnu audzinåßanu. Vélreiz liels paldies viñam. Més viñu atcerésimies vienmér. * V. Fabrikanta dzeja un apceréjumi vairåkkårt publicéti JI, iznåkußas arî divas gråmatas krievu valodå Fjodors Sojevs (romåns dzejå), Rîga, 2000 un Véstures so¬i (dzeja), Rîga, 2001. Red. ❏

Arodpedago©ijas studijas RTU ➔ 15. lpp.

dago©ijas un psiholo©ijas pamatus, bet iegüt valstî atzîtus pedago©iskås izglîtîbas diplomus.

1998. gadå RTU såkås jauns pedago©iskås izglîtîbas programmu attîstîbas posms.

Arodskolotåjiem, kuriem ir augståkå profesionålå izglîtîba, bet nav augståkås pedago©iskås izglîtîbas, tika piedåvåta jauna studiju programma, kuras absolventi divu gadu studijås (1. kurss atbilst viengadîgai arodskolotåju pamata izglîtîbas programmai) iegüst augståko profesionålo izglîtîbu un arodpedagoga kvalifikåciju.

Trijos gados ßo programmu ir absolvéjußi vairåk nekå 30 skolotåji.

No 1999. gada RTU tiek realizéta arî 1. augståkås izglîtîbas lîmeña (4. kvalifikåcijas lîmenis) divgadîga studiju programma. Íajå programmå 1. lîmeña augståko izglîtîbu iegüst arodskolotåji, kuriem ir vidéjå profesionålå izglîtîba un pedago©iskå darba pieredze, bet nav pedago©iskås izglîtîbas.

Programma tiek realizéta tikai divus gadus, bet to jau absolvéjußi vairåk nekå 60 kvalificétu skolotåju.

Paßreiz HI ir izveidojusies kvalificétu docétåju komanda, kura sekmîgi spéj veikt arodskolotåju pedago©isko izglîtoßanu. RTU pasniedzéji pédéjos gados (såkot ar 1996. gadu) ir piedalîjußies vairåkos starptautiskos projektos, bijußi måcîbu vizîtés Dånijå, Somijå, Zviedrijå.

Starptautiskie sakari, paßu uzkråtå pieredze sekmé tålåko pedago©isko programmu attîstîbu. HI docétåji paßlaik izstrådå jaunas arodpedago©ijas programmas (profesionålå bakalaura un profesionålå ma©istra programmas), jo tådas prasa pati dzîve, kå arî arodskolotåji, kuri såkußi pedago©iskås izglîtoßanås procesu.

Tålåkå arodpedago©ijas programmu attîstîba un esoßo pilnveidoßana, müsupråt, ir labåkais veids, kå atzîmét RTU arodpedago©ijas programmu desmitgadi. ❏

L a i da nc o tavi zi r . g i / Pavasari tîrum å

Manas atmiñas par Veniaminu Fabrikantu

18

2001. gada 20. decembris

Padome noléma atbalstît SagataRîgas BirΩas komitejas Helmuts Gu¬evskis, Dr.inΩ., voßanas kursu atvérßanu Politeh1858. gadå såktie un Baltijas ©eLatvijas Zinåtñu véstures asociåcijas loceklis, nikuma tießå paspårné. nerålgubernatora firsta Suvorova InΩenierzinåtñu sekcijas koordinators 1862. gada maijå Padome visnota¬ atbalstîtie, turpat çetrus gadus ilgußie neatlaidîgie püliñi jautåjumå par tehniskas nåca klajå ar Politehniskås skolas organizåcijas plånu augstskolas dibinåßanu Rîgå beigu beigås vainagojås ar (Organisationsplan der polytechnischen Schule). Polipanåkumiem. 1861. gada 1. maijå Krievijas Valsts padome tehnikumå bija paredzétas astoñas noda¬as jeb skolas: deva pozitîvu atzinumu Rîgas Politehniskås skolas tirdzniecîbas skola (Handelsschule), ˚îmijas tehniskå skola projektam un 16. maijå Krievijas imperators Aleksandrs II (chemisch–technische Schule), mehånikas tehniskå skola (mechanisch–technische Schule), maßînbüvétåju skola paßrocîgi apstiprinåja skolas statütus.

Ar to BirΩas komiteja savu uzdevumu bija paveikusi, (Maschinenbauschule), büvskola (Bauschule), inΩenierun projekta tålåkai îstenoßanai bija paredzéts izveidot skola (Ingenieurschule), mérnieku skola (Feldmesserskolas pårvaldes orgånu – Padomi (Verwaltungsrathe der schule) un lauksaimniecîbas noda¬a (landwirtschaftliche Schule) no Vidzemes bruñniecîbas pårståvjiem, Rîgas Abteilung). Plånå bija paredzéts atvért viengadîgu pilsétas un Rîgas tirgotåju pårståvjiem, t.i., no to orga- sagatavoßanas kursu dabaszinåtnés un matemåtikå un par nizåciju pårståvjiem, kuri uzñémås ßå projekta finan- vienu gadu – salîdzinåjumå ar Frankes projektu – saîsinåt séßanu. Padomes pirmajå saståvå bija: no Vidzemes bruñ- måcîbu laiku speciålajås skolås jeb noda¬ås. Måcîbas niecîbas barons V. Volfs-Rodenpoiss un A. fon Fégezaks, sagatavoßanas kurså bija at¬autas, såkot no seßpadsmit, bet no Rîgas råtes bir©ermeistars Oto Millers un råtskungs speciålajås skolås – no septiñpadsmit gadu vecuma. TurHernmarks, no Lielås ©ildes vecåkais Lemke un vecåkais klåt vél, atbilstoßi Frankes projektam, bija paredzéts atvért Haferbergs, no Mazås ©ildes vecåkais Taube un vecåkais tirdzniecîbas måcek¬u ziemas kursus, kuros varéja uzñemt Meinhards, no Rîgas tirgotåju apvienîbas vecåkais Hart- bez vecuma ierobeΩojumiem. Uzñemßanai speciålajås manis un vecåkais Å. Tîlo. Par Padomes priekßsédi ievé- skolås vajadzéja kårtot pårbaudîjumu atbilstoßi sagataléja O. Milleru un par sekretåru H. Steinu. Íie divi vîri jau voßanas kursa programmai, taçu no pårbaudîjuma varéja iepriekß bija daudz darîjußi skolas projekta aizståvéßanå un tikt atbrîvoti tie reflektanti, kuri nokårtojußi ©imnåzijas vai tå apstiprinåßanå. Viñi tad arî uzñémås projekta tålåko tai pielîdzinåmas måcîbu iestådes abitürijas eksåmenus un pierådîjußi vajadzîgo zîmétprasmi. Ikgadéjå måcîbu maksa îstenoßanu.

Pirmais jautåjums, ko Padomei vajadzéja risinåt, bija sagatavoßanas kurså un speciålajås skolås bija paredzéta skolas uzbüve jeb organizåcija. Péc Å. Tîlo priekßlikuma 120 rub¬i, bet tirdzniecîbas måcek¬iem – 25 rub¬i. Èpaßos Padome noléma komandét priekßsédétåju un sekretåru uz gadîjumos atseviß˚åm personåm ar direktora piekrißanu årzemém, lai viñi iepazîtos ar Våcijas un Íveices augståko bija at¬auts piedalîties par samaksu måcîbu stundås kå amatu un tirdzniecîbas jeb politehnisko skolu organizåciju brîvklausîtåjiem jeb hospitantiem (Hospitanten).

Visas lietas, kas skar måcîbu iestådi kopumå, bija pareun pårvaldi un pårñemtu no tåm labåko. 1861. gada septembrî un oktobrî O. Millers un H. Steins 13 pilsétås dzéts izspriest profesoru un måcîbspéku pilnsapulcé diapmekléja 19 institütus, tikås ar to direktoriem un profe- rektora vadîbå. Direktoram bija paredzéts îstenot måcîbu soriem. Komandéjuma atskaité citu starpå sastopami tådi iestådes vispåréjo vadîbu, viñam bija jåpårståv måcîbu viså pasaulé pazîstami uzvårdi kå, pieméram, Hilse un ieståde audzékñu un vecåku priekßå, kå arî jåîsteno saikne Íneiders no Drézdenes, Karmarßs no Hannoveres, Redten- starp skolu un skolas Padomi. Vienîgi direktoram bija bahers un Vîners no Karlsrües, Bolejs no Cîrihes, Brucers paredzétas tiesîbas dot måcîbspékiem norådîjumus attieno Ítutgartes. Ío kontaktu tießie aug¬i bija daudzås atsauk- cîbå uz måcîbu procesu un disciplînu, un savukårt måcîbsmes par T. Frankes projektu un ieteikumi måcîbu procesa spéki varéja griezties pie Padomes tikai ar direktora starporganizåcijå, kå arî vairåku politehnikumu éku un labora- niecîbu. Jåpiebilst, ka E. Nauku apstiprinåja kå paståvîgu direktoru, t.i., viña darbîbai ßajå amatå nebija noteikts toriju plåni.

Nåkamais Padomes uzdevums bija atrisinåt jautåjumu termiñß. Jautåjums par to, vai direktors arî nåkotné iecepar atbilstoßi sagatavota reflektantu kontingenta nodro- ¬ams uz ilgåku laiku vai arî profesoriem ßajå amatå jåmaißinåßanu. Ar klasiskåm ©imnåzijåm ré˚inåties nevaréja, jo nås, palika atklåts. Lai novérstu trükumus, kådi turpmåk tajås vajadzîgå lîmenî nemåcîja matemåtiku un dabas- varétu rasties sakarå ar paståvîgu direktoråtu, atseviß˚åm zinåtnes, nemaz nemåcîja grafiskås disciplînas. Reål©im- noda¬åm péc Cîrihes un Karlsrües Politehnisko skolu nåzijas Baltijas provincés tikai såka veidoties, bet apriñ˚a parauga tika paredzéta lielåka patståvîba, nekå tas citos skolu lîmenis bija par zemu, lai tajås sniegto izglîtîbu apståk¬os bütu pie¬aujams. Noda¬u vadîtåji bija pilnvaroti varétu atzît par pietiekamu studijåm Politehnikumå. Íajå rüpéties par noda¬u zinåtniskajåm interesém, vadît noda¬u jautåjumå varéja ré˚inåties vienîgi ar K. Bornhaupta padomes, uzraudzît måcîbu procesu, noda¬åm pieß˚irto privåtskolå 1859. gadå atvérto reålklasi, kuras absolventi, lîdzek¬u robeΩås gådåt par måcîbu lîdzek¬iem un såkot ar 1861. gadu, bez papildu sagatavoßanas uzñemti kolekcijåm utt. Noda¬u vadîtåjus bija paredzéts ievélét daΩådås årzemju politehniskajås måcîbu iestådés. Lai profesoru un måcîbspéku pilnsapulcé.

Padomes delegåti savå årzemju ce¬ojuma laikå paraléli palîdzétu nu jau par tehnisko priekßskolu sauktajai K. Bornhaupta skolai atrisinåt grütîbas kvalificétu sko- minétajiem uzdevumiem, izraudzîjås vél arî iespéjamos lotåju piesaistîßanå, Padome noléma at¬aut tur strådåt arî kandidåtus direktora amatam. Péc atgrießanås delegåti Politehnikuma skolotåjiem, iepriekß nekårtojot obligåtos stådîja priekßå Padomei çetrus kandidåtus, no kuriem viens skolotåju pårbaudîjumus Térbatas Universitåté. Tåpat pavisam drîz no piedåvåtå goda atteicås. No palikußajiem

➔

Ziema s s vé tkos e s s: no Die v a / Di v as lie t as iz lüd zo

Rîgas Politehniskås skolas izveidoßana

19

2001. gada 20. decembris

Péc studentu aktîva skolas Lîçupe 2001 Studentu parlaments sañéma vairåkas pozitîvas atsauksmes par pasåkumu. Publicéjam daΩas no tåm.

Latvijas Kråjbankas pårståvis: – Ierodoties Lîçupé, pirmajå brîdî viss likås tik peléks un slapjß, jo årå nekåds labais laiciñß nebija! Bijåm tådas kå neziñas priekßå – ko mums liks darît? Kåda büs kompånija? Vai studenti pieñems müs kå normålus cilvékus, nevis kaut kådus sterilos un pareizos dΩekus no bankas? Òoti pozitîvi, manupråt, bija tas, ka tuvumå NEBIJA NEVIENA veikala un neradås nekådas problémas ar alkoholu.

Müsupråt, labs pasåkums Lîçupé bija édinåßana. Droßi vien esat dzirdéjußi añuku par vienu cîsiñu un 14 dakßiñåm, bet ßeit bija gluΩi otrådi! BrîΩiem bija tåda sajüta, ka müs baro uz kaußanu. Nepårtraukti to vien darîjåm, kå édåm. Bet, no otras puses, – visu laiku skréjåm un trakojåm svaigå gaiså – varbüt tåpéc apetîte bija kå zirgiem (vismaz mums).

Orientéßanås tumså, kas notika pirmajå vakarå, bija baigi labå. Un kur nu vél visas atrakcijas pirtiñå. Lîçupé bija superîgi!

Sestdienas rîts atnesa sev lîdzi zemei baltu ietérpu, par kuru visiem klåtesoßajiem bija liels prieks. Tikai kå nu kurß to apliecinåja – vieni céla sniegavîru, citi ߬üca no kalniña ar plévi, vél citi, rîta rosmé skriedami, pikojås.

Mums ßis pasåkums likås ¬oti interesants, un ceram, ka vél kådreiz RTU meitenes müs uzaicinås uz turieni lîdzi.

Kauñas Tehnolo©iskå universitåte (KTU Studentu Sajunga): – Mums ßis pasåkums ¬oti patika. Müsu studentu parlamentå tåds vél nav bijis, bet esam nåkotné nolémußi ßo trükumu novérst. Domåjam, ka tå ir kolosåla iespéja 1. kursa studentiem saprast, kas viñi ir, kur un kåpéc. Viñi jütas gaidîti savå augstskolå, ja vecåko kursu studenti par viñiem parüpéjas. Saprotam, ka Jolanta un Krista ir ieguldîjußas lielu darbu pasåkuma organizéßanå, lai tas notiktu. Òoti patika RTU rektora un vadîbas atsaucîba un tas, ka viñi arî apciemoja savus jaunos studentus.

Ceram, ka mums izdosies lîdzîgs pasåkums, uz kuru més varétu ielügt RTU.

Rîgas Politehniskås skolas izveidoßana trim kandidåtiem Padome vienpråtîgi izvéléjås Kréfeldes (Våcija) provinces amatu skolas direktoru Dr. Ernstu Nauku. 1862. gada janvårî E. Nauks ieradås Rîgå, iepazinås ar apståk¬iem, pieñéma piedåvåjumu un atgriezås Våcijå. Nåkamå gada Lieldienu un Vasarsvétku brîvdienas viñß veltîjis daΩådu politehnisko skolu apmekléjumiem, lai vél detalizétåk iepazîtos ar to iekårtojumu, kå arî lai izvélétos un iegådåtos nepiecießamos uzskates lîdzek¬us. Rudenî viñß atkal, nu jau uz palikßanu, ieradås Rîgå un kopå ar savervétajiem måcîbspékiem såka konkrétu darbîbu ar mér˚i 1. oktobrî atklåt jauno måcîbu iestådi. Uz to laiku viñam bija izdevies piesaistît ßådus måcîbspékus: par tirdzniecîbas zinîbu un nacionålekonomikas profesoru – Kréfeldes privåtskolotåju Klementu, par maßînbüvniecîbas profesoru lîdzßinéjo Leobenas Kalnu akadémijas (Austrija) docentu Gustavu Ímitu, kurß sagatavoßanas kurså uzñémås måcît matemåtiku, par zîméßanas un raséßanas skolotåju arhitektu un måkslinieku DΩonu Klarku, par dabasmåcîbas skolotåju lîdzßinéjo Rîgas Reål©imnåzijas virsskolotåju Gotfrîdu, par matemåtikas un télotåjas ©eometrijas skolotåju lîdzßinéjo palîgskolotåju Meijeru, par ang¬u, françu

un krievu valodas skolotåjiem Miliusu, Fosåru un Halleru. E. Nauks pats uzñémås fizikas un såkumperiodå arî ˚îmijas pasniegßanu.

Padome skolas vajadzîbåm noîréja telpas privåtå namå, tå sauktajå Kaula namå, kas atradås iepretim Vérmanes dårzam, vietå, kur müsdienås atrodas Nacionålå bibliotéka.

Lîdz skolas darbîbas såkßanai måcîbspéki E. Nauka vadîbå veica telpu sagatavoßanu, kolekciju un uzskates lîdzek¬u izvietoßanu, fizikas un ˚îmijas kabinetu, kå arî bibliotékas iekårtoßanu. Paraléli tam notika audzékñu uzñemßana.

Lîdz skolas atklåßanas dienai sagatavoßanas kurså bija pieteikußies un uzñemti 15 klausîtåji.

1862. gada 2. oktobrî (14. oktobrî péc jaunå kalendåra) skola bez îpaßa ska¬uma un svinîbåm såka darbu. Ío dienu tad arî uzskata par Rîgas Politehniskås skolas jeb Politehnikuma dzimßanas dienu.

2002. gadå aprités nu jau 140 gadskårta, kopß Rîgå nodibinåta pirmå tehniskå augstskola. Tås iedibinåtås tradîcijas ir dzîvas arî vél ßodien. Rîgas Politehnikuma tradîciju pårmantotåja, tålåkneséja un attîstîtåja müsdienås ir Rîgas Tehniskå universitåte. Atcerésimies to!

Z iem u l a bu c e¬ a n îti. e t l l a iku, / e z B la kå m smu k u

Atsauksmes no Lîçupes

20

2001. gada 20. decembris

G a us i n å c a , drîz a tki; é v s s izgåja / T ie a ba g åt i Z ie m

Noslédzies Rîgas çempionåts svaru bumbu celßanå

Kaspars Birkenfelds – viens no Rîgas jaunajiem çempioniem.

Svétdien, 25. novembrî, RTU sporta båzé Skolas ielå bija sapulcéjußies rîdzinieki un studenti, kuri studé Rîgå, lai piedalîtos Rîgas çempionåtå svaru bumbu celßanå. Íajås sacensîbås dalîbnieku skaits palielinås gadu no gada, galvenokårt tie ir Rîgas måcîbu ieståΩu pårståvji.

Svaru bumbu celßana ir sporta veids, kurå rezultåtus var güt samérå åtri – to pieråda 1. kursa studentu panåkumi.

Rîgas çempioni 2001. gadå: lîdz 60 kg – Juris Skrinda, lîdz 65 kg – Aleksandrs Mortu¬evs, lîdz 75 kg – Jånis Zvirbulis (visi RTU), lîdz 80 kg – Raimonds Beitåns, lîdz 90 kg – Gvido Ozoliñß (abi NAA), virs 90 kg – Kaspars Birkenfelds (RTU). Otrajå vietå ierindojås Edgars Kirulis, O¬egs Simonovs, G¬ebs Ivanovs, bet treßajå – Juris Lavrinoviçs, Andrejs Gorßanovs, Rolands Zagorskis.

1. vietå RTU komanda, 2. – RCK, 3. – NAA, 4. – LSPA. Decembra såkumå notika arî Rektora kausa izcîña svaru bumbu celßanå, bet vakar, 19. decembrî, – RTU çempionåts svaru stieña celßanå gu¬us.

J. Zvirbulis

RTU Kultüras centrå Ar lielu pütienu studenti sapüta ziemu 10. decembra koncertå Mazajå ©ildé, kurå piedalîjås Rîgas Tehniskås universitåtes studentu pütéju or˚estris SPO (vad. Måris Martinsons), Latvijas Lauksaimniecîbas universitåtes studentu pütéju or˚estris (vad.

Raitis Aßmanis) un 4. bérnu vokålistu konkursa Putnu bérni laureåti estrådes kategorijå, priecédami draugus un radus ar plaßu un daudzveidîgu svétku programmu.

Koncertam beidzoties, årå patießåm putinåja.

Starp skatîtåjiem ska¬i aplaudéju arî es – Antra

21. decembrî plkst.18 RTU Lielajå zålé (Ka¬˚u ielå 1) RTU Studentu klubs aicina uz trîs paaudΩu vakaréßanu ar Skandinieku dançiem un rota¬åm; I¬©u koncertu; karstvînu un zirñiem.

Bi¬etes vél ir (Ls 1, Ls 2) RTU Studentu klubå (Ka¬˚u 1, 216.)

Lai visiem jauks noskañojums, Ziemassvétkus gaidot!

No 12. decembra RTU Mazajå zålé visu janvåri büs apskatåma RTU Arhitektüras fakultåtes studentu darbu izståde RTU meΩiñß.

«Laimes izjüta – tå ir kustîbas izjüta» Esiet ar mums, pie mums, caur mums, ap mums 2002. gadå!

Jums visu labu vél RTU Studentu klubs un direktore Asja Visocka

2001. gada 20. decembris

Students un Ziemassvétki, Jaunais gads un sesija

...Uzsniga sniedziñß balts, balts kå visbaltåkie milti, uzsniga sniedziñß balts, un zemei palika silti... Zemei varbüt, taçu studenti, skraidot no viena måcîbu korpusa uz otru un vakaros kojås, sildoties bariñå un norakstot kårtéjo måjasdarbu, nebüt nav tik priecîgi par ziemas ieståßanos.

Un aukstais laiks nav vienîgais ¬aunais bubulis, kas ståjas ce¬å viñu påri plüstoßajam priekam par gaidåmajiem svétkiem. Liels un draudîgs kå melns padebesis, kurß kårtéjo reizi draud atnest zemei sniegu un aukstumu, studentu pråtos vîd viens vienîgs vårds – sesija. Rüdîtajiem otro un vecåko kursu studentiem tå ir kårtéjå nepatîkamå rutîna, taçu pirmkursniekiem tas ir kå vilks aplokå. Ne visi izturés sîvo cîñu ar måcîbu gråmatu kalniem un måcîbspéku ß˚ietamo bezsirdîbu. Taçu pietiek biedét. Ne jau par sesiju ir runa, vienkårßi tå nelaimîgi sakrît ar abiem gada lielåkajiem svétkiem – Jåñiem un Jauno gadu. Tåpéc jau nav tå, ka studenti ßos svétkus nesvinétu – vienkårßi viñu domas ßad un tad novirzås no lîksmîbas un priekiem, atceroties par ziemas eksåmeniem. Tomér ziemas saulgrieΩi skaitås piedoßanas un mîlestîbas laiks, tåpéc nevajag uztraukties – måcîbspéki jautåjumus büs sagatavojußi ar îpaßu mîlestîbu un mazos gréciñus piedos, cik nu viñu sirdsapziña to at¬auj. Büsim saprotoßi arî pret viñiem – cilvékiem, kuri ved ikvienu no mums pretim spoΩai nåkotnei un karjerai, centîsimies nenodot visus savus semestra garumå iekråjußos måjasdarbus Ziemassvétku priekßvakarå. Òausim arî måcîbspékiem (jo no viñu labå vai sliktå garaståvok¬a daudz kas atkarîgs) izbaudît

brîvdienas un nosvinét svétkus. Ir jåßaubås, vai viså universitåté atradîsies kåds students, kurß nevis svinés, bet gan Ziemassvétku vakarå måcîsies un risinås iekavétos uzdevumus, taçu måcîbspékiem, labojot studentu darbus, tå gadås bieΩi.

Ziemassvétki ir ©imenes svétki. Tie jåsvin tuvinieku lokå, édot pelékos zirnîßus un malkojot karstvînu, skatoties, kå svecîßu liesmiñas ßaudîgi spéléjas starp eglîtes zariñiem. Toties Jaunajå gadå visåm bremzém jåbüt atlaiståm un abåm kåjåm uz gåzes pedå¬a (protams, pårnestå nozîmé, jo ce¬i ir slideni). Students jau nebüs tas, kurß veco gadu aizvadîs måjås pie televizora. Students trauksies dzîvé ar gaismas åtrumam tuvinåtu straujumu, ˚erot pie rokas un raujot lîdzi visus savus biedrus un paziñas. Viñß laistîsies ar ßampanieti un priecåsies kaut vai par to, ka pasaules gals tomér nav ieståjies, lai gan jau vairåkus gadus péc kårtas mums draud ar apokalipsi. Students dedzinås eglîti, bérzu un citu kokmateriålu, lékås ap ugunskuru un, atceroties tradîcijas, ies budé¬os. Tå kå pirotehnika, liekas, ßogad atkal ir nopérkama neierobeΩotå daudzumå un daΩåda kalibra, daΩs labs noteikti apsvilinås asti, taçu tas büs kå ziedojums uz kopéjå jautrîbas altåra.

Jåcer tomér, ka vis¬aunåkie gadîjumi beigsies tikai ar vieglu izbîli un måcîbspéki studentus Jaunajå gadå ieraudzîs pilnå saståvå, lai savukårt paretinåtu studéjoßo rindas ar sesijas palîdzîbu.

Juniors

Laimîgu 2002. gadu!

Redaktore Rüta Lapsa Re©. apl. Nr. 0438

Ka¬˚u ielå 1 – 319, Rîgå, LV–1658

7089321, fakss: 7089489,

ji@adm.rtu.lv

«JI» varat lasît arî internetå RTU måjas lapå: www.rtu.lv

Makets: Kråsu dalîjums: BCCS Repro Redakcijas viedoklis ne vienmér sakrît ar Iespiests SIA Landas tipogråfijå rakstu autoru viedokli.

Metiens 1000 eksemplåru

T rî s dien iña mi. s, trîs n a d å ie d ak sn iña s / Ie t på r k a lnu dz

Uzsniga sniedziñß balts...